三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词形成就2. Nāmakaṇḍa

2. Nāmakaṇḍa · 2. Nāmakaṇḍa

881 段 · CSCD 巴利原典
2. Nāmakaṇḍa2. 名词篇
Atha nāmikavibhatyāvatāro vuccate.
接着称为名称除障的下降。
Atthābhimukhaṃ namanato, attani catthassa nāmanato nāmaṃ, dabbābhidhānaṃ.
名称即是指向意义的名称,所依附的自身,即名字,称为合适的称谓。
Taṃ pana duvidhaṃ anvattharuḷhīvasena, tividhaṃ pumitthinapuṃsakaliṅgavasena. Yathā – rukkho, mālā, dhanaṃ.
然而,此名称有两种:如同树木般生长的名称,有三种性别标志分别属于男性、女性和中性,例如树、花环、财富。
Catubbidhaṃ sāmaññaguṇakriyāyadicchāvasena, yathā – rukkho, nīlo, pācako, sirivaḍḍhotiādi.
依照四种普遍的属性作用等进行区分,如树、青色、毒虫、财富增益等。
Aṭṭhavidhaṃ avaṇṇivaṇṇuvaṇṇokāraniggahītantapakatibhedena.
共有八种,依颜色的差别、融合、增减、截断等加以说明。
Pulliṅga阳性。
Tattha paṭhamaṃ akārantamhā pulliṅgā jātinimittā purisasaddā syādivibhattiyo parā yojīyante.
其中第一种是无行为的,即有雄性的称谓与出身缘起,并以男性称呼等加以区别联结。
§60
60.Jinavacanayuttañhi.
六十、有关胜利者(佛)言说之义。
Adhikāroyaṃ. Tattha pañca māre jitavāti jino, buddho. Jinassa vacanaṃ jinavacanaṃ, tassa jinavacanassa yuttaṃ jinavacanayuttaṃ, tepiṭakassa buddhavacanassa māgadhikāya sabhāvaniruttiyā yuttaṃ anurūpamevāti idaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
此处论及「胜利者之语」,称为『胜利者』者,即佛陀。胜利者所说之语称为胜利者言,也可称为胜利者言说。此胜利者言说,乃三藏佛语中,以摩揭陀语音宣讲而相应,具相应性与规范性,故此即此「胜利者言说」之义应当知晓。
Sā māgadhī mūlabhāsā, narā yāyādikappikā;
摩揭陀语为根本语言,众生多以此咽及口语交谈;
Brahmāno ca’ssutālāpā, sambuddhā cāpi bhāsare.
婆罗门天人等亦以此说话,觉悟者亦皆以之表达。
Adhikāro pana tividho sīhagatikamaṇḍūkagatikayathānupubbikavasena, ayaṃ pana sīhagatiko pubbāparavilokanato, yathānupubbikoyeva vā.
所谓义域有三种,分别如狮子行、蛙行及渐进行三种;此中又以狮子行为前后观察渐进而表述,乃渐近而行之义。
Sakkatavisadisaṃ katvā jinavacanānurūpavasena pakatiṭṭhapanatthaṃ paribhāsamāha.
依萨咖举例阐明,称此定义是为阐明与胜利者言说相应之义理基础与规范。
§61
61.Liṅgañca nipaccate.
61. 标记亦随之附加。
Liṅgaṃpāṭipadikaṃ, yathā yathā jinavacanayuttañhi liṅgaṃ, tathā tathā idha liṅgaṃ nipaccate ṭhapīyati. Casaddena dhātavo cāti jinavacanānurūpato ‘‘purisa’’iti liṅge ṭhapite tato tassa dhātuppaccayavibhattivajjitassa atthavato saddassa ‘‘parasamaññā payoge’’ti paribhāsato liṅgasaññāyaṃ –
所谓标记行为,是指在经文中所附的标记,无论何处有佛陀言教所附的标记,皆于此处附加确定。称谓词为“男性”,乃因符合佛言相应之“元素”(dhātu)而设标记;又因与该元素相依赖划分不同语法格,为达到语义准确,而根据“相互辨识运用”的解释,遂称其为标记意识。
Ito paraṃ vibhattippaccayādividhāne sabbattha liṅgaggahaṇamanuvattate.
此外,诸如格、依赖等不同划分方式,无一例外皆依从标记的取得方式。
§62
62.Tato ca vibhattiyo.
62. 继而论语法格划分。
Tato jinavacanayuttehi liṅgehi parā vibhattiyo honti. Casaddaggahaṇena tavetunādipaccayantanipātatopi. Kammādivasena, ekattādivasena ca liṅgatthaṃ vibhajantīti vibhattiyo.
在经文中的标记所依附的词上,存在各种语法格的区分。此亦基于格词取得、因缘、成句之条件。依行为、时间统一等分类,对标记词之意义进行划分,此种划分即谓之语法格。
Kā ca pana tā vibhattiyo? ‘‘Vibhattiyo’’ti adhikāro.
那么这些语法格究竟为何?所谓“语法格”,即格的权能。
§63
63.Siyo, aṃyo, nāhi, sanaṃ, smāhi, sanaṃ, smiṃsu.
63. 名词各格词尾依次为:主格单数 si、复数 yo;宾格单数 aṃ、复数 yo;具格单数 nā、复数 hi;与格单数 sa、复数 naṃ;离格单数 smā、复数 hi;属格单数 sa、复数 naṃ;处格单数 smiṃ、复数 su。
Syādayo dvisatta vibhattiyo nāma honti. Tattha si, yo iti paṭhamā, aṃ, yo iti dutiyā, nā, hi iti tatiyā, sa, naṃ iti catutthī, smā, hi iti pañcamī, sa, naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ, su iti sattamī.
以「si」起首的诸格尾,共计二七(十四个)格尾,总称为「格尾组」。其中:si、yo 为第一格(主格);aṃ、yo 为第二格(宾格);nā、hi 为第三格(具格);sa、naṃ 为第四格(与格);smā、hi 为第五格(从格);sa、naṃ 为第六格(属格);smiṃ、su 为第七格(处格)。
Idaṃ pana saññādhikāraparibhāsāvidhisuttesu saññāsuttanti daṭṭhabbaṃ, vuttañhi vuttiyaṃ ‘‘vibhattiiccanena kvattho, amhassa mamaṃ savibhattissa se’’ti, itarathā purimasuttena ekayogo kattabboti. Ettha ca paṭhamādivohāro, ekavacanādivohāro ca anvatthavasena, parasamaññāvasena vā siddhoti veditabbo.
关于此,须于色分法相关定义、规范经文中观察「感知(saññā)经文」,其中说过『有分法时有其用处,因我有我所的差别』,意指其于不同经文中应当分别接合使用。此外,首要的否定和单数否定表达,凭借上下文的逻辑或习惯成法,可以相互通用。
Ekassa vacanaṃ ekavacanaṃ, bahūnaṃ vacanaṃ bahuvacanaṃ, dvinnaṃ pūraṇī dutiyātiādi, itarathā purimasutte casaddena saññākaraṇe appakataniratthakavidhippasaṅgo siyā.
单数词称为「单数」,复数词称为「复数」,如第二人称复数和其他情况,在不同经文因音节变化和感知词构成,可能存在部分无法表达或无义连接的情况。
‘‘Jinavacanayuttañhi, liṅgañca nipaccate’’ti ca vattate. Idha pana padanipphādanampi jinavacanassāvirodhenāti ñāpetuṃ paribhāsantaramāha.
说有『随世尊语与标记相合』之义。此处又因言词出现,故须排除世尊语语境中之阻碍。
§64
64.Tadanuparodhena.
64.依次限制法。
Yathā yathā tesaṃ jinavacanānaṃ uparodho na hoti, tathā tathā idha liṅgaṃ, casaddenākhyātañca nipaccate, nipphādīyatīti attho. Teneva idha ca ākhyāte ca dvivacanāggahaṇaṃ, sakkatavisadisato vibhattippaccayādividhānañca katanti daṭṭhabbaṃ.
正如正觉者法语的阻碍不生,因此这里所言的相及前行语,亦得通达、显现、彻底究竟。由此亦应观察此处所说的两种语式收摄方式,以及关于天帝阐明的分别条件等因缘法则。
Tattha avisesena sabbasyādivibhattippasaṅge ‘‘vatticchānupubbikā saddappavattī’’ti vatticchāvasā –
其中无差别的是所有诸法的分别相应,以及断除前行语,使之能够顺次运行之理。
§65
65.Liṅgatthe paṭhamā.
65. 关于相的第一支法门。
Liṅgatthābhidhānamatte paṭhamāvibhatti hotīti paṭhamā. Tatthāpi aniyamenekavacanabahuvacanappasaṅge ‘‘ekamhī vattabbe ekavacana’’nti paribhāsato liṅgatthassekattavacanicchāyaṃ paṭhamekavacanaṃ si.
所谓相义仅论第一分法,即第一分法。虽如此,因多用单数与复数语句约束,约定为“同一时当用单数”,故相义应取为第一单数。
‘‘Ato nenā’’ti ito ‘‘ato’’ti vattate, liṅgaggahaṇañca.
“此由彼也”此处谓“此”,也是谓行相收摄。
§66
66.So.
六十六、〔第一格单数格尾「si」变为〕「so」。
Si, oiti dvipadamidaṃ. Liṅgassa akārato parassa sivacanassa okāro hoti.
是的,这里是形容双足的。“形状”的无形时会成为别的“象声词”的形式。
Suttesu hi paṭhamāniddiṭṭhassa kāriyino chaṭṭhīvipariṇāmena vivaraṇaṃ ādesāpekkhanti daṭṭhabbaṃ.
在经中应当观察首现所显的作意,并在第六次变化时加以阐明指导。
Ettha ca sīti vibhatti gayhate vibhattikāriyavidhippakaraṇato, ‘‘tato ca vibhattiyo’’ti ito vibhattiggahaṇānuvattanato vā, evaṃ sabbattha syādīnaṃ kāriyavidhāne vibhattiyevāti daṭṭhabbaṃ.
其次,所谓语尾变化,是因语尾变化的因缘而起,因此称作“之后的变化”,或者因重复取用语尾而产生。由此可见,语尾变化在一切作意的分类中皆可存在。
‘‘Vā paro asarūpā’’ti paralope sampatte tadapavādena pubbalopamāha.
“或者他者无形”者指其他形质消失,因其已经先消失而称。
§67
67.Saralopo’mādesappaccayādimhi saralope tu pakati.
第六十七条,关于直说消失,在因缘等消失中,直说消失就是中间义。
Pubbassarassa lopo hoti aṃvacane, ādesappaccayādibhūte ca sare pare, saralope kate tu parasarassa pakatibhāvo hoti. Ettha ca ‘‘saralope’’ti punaggahaṇaṃ imināva katasaralopanimitteyeva parassa vikāre sampatte pakatibhāvatthaṃ. Parasarassa pakatibhāvavidhānasāmatthiyato amādesappaccayādibhūte sare paretipi siddhaṃ.
先前的消失是语气消失,在因缘消失等所谓的“正确消失”中,对其他义的直说消失。此处所谓“直说消失”,是因直说消失的缘故,其他转义的变化显现出来。再次显现其他义的状态,在说明其他义之显现规律的基础上,因因缘消失而成立的直说消失也成立。
Tyādivibhattiyo cettha, paccayattena gayhare;
此处所说的“Tyādi分野”,依缘别而成,犹如家内之类;
Ādiggahaṇamākhyāta-kitakesvāgamatthidaṃ.
谓之“最初执着”的名称,这是意旨学派所解说的;
Paccayasāhacariyā, cādeso pakatīparo;
缘境相伴,举止端正,有遮盖之义,也即是外护;
Padantassaralopo na, tena’bbhāhādike pare.
其义不在于言辞的简约,而是在于超越言辞的义理;
Tuggahaṇaṃ bhikkhunīādīsu saralopanivattanatthaṃ, ‘‘naye paraṃ yutte’’ti paraṃ netabbaṃ. Puriso tiṭṭhati.
对于比库尼等众的“明晰执着”而要回避简约,是为了避免混淆,应当避免相反要紧的事,须以他者为境,男子则立于其前;
Puriso ca puriso cāti purisa purisaiti vattabbe –
“男子即男子也”者,是谓男子及群体男子的定义——
§68
68.Sarūpānamekasesvasakiṃ.
六十八、同形诸词,非每次皆留,仅留其一(余皆省略),是为「一余」。
Sarūpānaṃ samānarūpānaṃ padabyañjanānaṃ majjhe ekova sissate, aññe lopamāpajjante asakinti ekaseso. Ettha ca ‘‘sarūpāna’’nti vuttattāva siddhe asakimpayoge punāsakiṃgahaṇaṃ ekavibhattivisayānamevāsakimpayoge evāyanti dassanatthaṃ, na ca vicchāpayoge’tippasaṅgo. ‘‘Vaggā pañcapañcaso mantā’’ti ettha ‘‘pañcapañcaso’’ti niddeseneva vicchāpayogasiddhiyā ñāpitattā, atha vā sahavacanicchāya’maya’mekaseso.
「同形诸词」,谓字形、字母相同诸词之中,仅留其一,其余皆被省略,是为「一余」(ekasesa)。此处,既已说「同形诸词」,理应已足,然复言「非每次」者,乃为显示:唯在同一格尾范围内〔诸同形词〕非每次出现时方适用此一余法,而非适用于分配用法(vicchā)之场合,以免过度引申。如「各组五五相配之咒颂」一语中,以「五五」之表述本身已显示分配用法之成立,故律法家已明示分配用法之成立;或者,此一余法乃基于〔表达〕共同存在之意愿而成立。
Yogavibhāgato cettha, ekasesvasakiṃ iti;
又由此处分别运用文法规则,可得:「一余,非每次」——
Virūpekaseso hoti, vā ‘‘pitūna’’ntiādisu.
此处是反义组合,例如如『pitūna』等词。
Tattheva liṅgatthassa bahuttavacanicchāyaṃ ‘‘bahumhi vattabbe bahuvacana’’nti paṭhamābahuvacanaṃ yo, purisa yo itīdha ‘‘ato, vā’’ti ca vattate.
正因为此,对于包含性别意义的多义词,由于其常用的复数形式的出现,复数形式得以成立。例如男子复数的表达正确,此故也称为‘ato,vā’(正是如此,或者如此)。
§69
69.Sabbayonīnamāe.
六十九.【规则】:一切语基之属格单数与第二格单数,用「āe」二尾。
Akārantato liṅgamhā paresaṃ sabbesaṃ paṭhamāyonīnaṃ, dutiyāyonīnañca yayākkamaṃ ākārekārādesā honti vāti ākāro, sabbaggahaṇaṃ sabbādesatthaṃ, saralopādi purimasadisameva, purisā tiṭṭhanti.
形状者,由不造作而起,且为他物之本源,第一为生养诸有情之初源,第二为余生之起点者,是为形状。此形状具足一切缘起,涵盖一切所指,像起始之住处排列,正如人立足处一般。
Vā icceva rūpā rūpāni, aggayo, munayo.
诸色身,如是即是色,尊者们,诸圣者是也。
Vāsaddoyaṃ vavatthitapibhāsattho, tena cettha –
此语中“在形迹上清楚显现之义”持存,因此此处——
Niccameva ca pulliṅge, aniccañca napuṃsake;
在交合而成之处,男性显现,女性非所现;
Asantaṃ jhe katatte tu, vidhiṃ dīpeti vāsuti.
不安定而变化的念头,乃是引发此形状存在之规律;
Tatthevālapanavacanicchāyaṃ ‘‘liṅgatthe paṭhamā’’ti vattate.
在此正是依止于此,故谓之“形状之义为首位”。
§70
70.Ālapane ca.
七十、关于‘阿拉潘’。
Abhimukhaṃ katvā lapanaṃ ālapanaṃ, sambodhanaṃ. Tasmiṃ ālapanatthādhike liṅgatthābhidhānamatte ca paṭhamāvibhatti hoti. Pure viya ekavacanādi.
‘阿拉潘’是指面对着对象而进行的呼唤、招呼、召唤。在其意义上,比一般的‘呼唤’更多,既包含呼唤的目的,也包括指示性的含义,属于此词的首要外延。过去则类似于单数等。
Purisa si iccatra –
此处以‘男性’为例——
§71
71.Ālapane si gasañño.
71.【呼格中,『si』得『ga』之名。】
Ālapanatthe vihito si gasañño hotīti gasaññāyaṃ ‘‘bho ge tū’’ti ito ‘‘ge’’ti vattate.
『在呼格义中所设立的「si」,得名为「ga」』——因为在「ga」名称(的规则)之下,由『「bho」「ge」「tū」』那条规则中取「ge」字而适用。
§72
72.Akārapitādyantānamā.
七十二、关于字形及结尾的名称。
Liṅgassa sambandhī akāro ca pitusatthuiccevamādīnamanto ca ākārattamāpajjate ge pare.
与标记有关系的形式以及领属助词类似者,均从本属词的形式中出现,对他属词则不适用。
‘‘Ge, rassa’’miti ca vattate.
所谓“属”与“标记”,即是这样被称说。
§73
73.Ākāro vā.
73. 形式或标记。
Liṅgassa sambandhī ākāro rassamāpajjate ge pare vikappena, adūraṭṭhassālapanevāyaṃ.
与标记相关的形式通过变体形态而显现于别属词中,此处接近断灭之相的表现。
§74
74.Sesato lopaṃ gasipi.
74. 剩余部分或残缺,如同树皮般。
‘‘Siṃ, so, syā ca, sakhato gasse vā, ghate cā’’ti evamādīhi niddiṭṭhehi añño seso nāma, tato sesato liṅgamhā gasiiccete lopamāpajjante. Apiggahaṇaṃ dutiyatthasampiṇḍanatthaṃ, ettha ca satipi siggahaṇe vaiti vacanameva ñāpakamaññatthāpi siggahaṇe ālapanāggahaṇassa. Keci ālapanābhibyattiyā bhavantasaddaṃ vā hesaddaṃ vā payujjante. Bho purisa tiṭṭha, he purisā vā.
“是、彼、此、当、近或附着于树皮及瓦片等”,依此类推被指定为‘残余’。由此残余从标记中消除或获得缺损。抓取乃为了合并所得,且在此蕴含把那句话归一的意义,言语的获持即便难以理解,也能以言语抓持。有人因话语过多而发出杂音或破坏声。『嗟,人啊,站住!嗟,人们啊!』
Bahuvacane na viseso, bhavanto purisā tiṭṭhatha.
复数形式无特别之异,汝等当立为『人』。
Tattheva kammatthavacanicchāyaṃ ‘‘va,’’ti vattate.
正因作业用语之欲求而定『为』。
§75
75.Yaṃ karoti taṃ kammaṃ.
75.【所作者,即为业。】
Yaṃ vā karoti, yaṃ vā vikaroti, yaṃ vā pāpuṇāti, taṃ kārakaṃ kriyānimittaṃ kammasaññaṃ hoti.
无论所作、所变、所至者,皆为作业、行事、缘起的业识。
§76
76.Kammatthe dutiyā.
76.业义之第二义。
Kammatthe dutiyāvibhatti hoti. Pure viya dutiyekavacanaṃ aṃ, ‘‘saralopo’’tiādinā sare lutte ‘‘dīgha’’nti dīghe sampatte pakatibhāvo ca, purisaṃ passa.
业义之第二分法。犹如过去第二单数语尾『aṃ』,『纯粹形容词』如『简单的』等,或以『dīgha』成于长形,显明性质,见于『人』。
Bahuvacane ‘‘sabbayonīnamāe’’ti yovacanassekāro, purise passa.
复数形式中,依『所有性类的āe格』条,『yo』格变为『e』;见阳性格例。
Tattheva kattuvacanicchāyaṃ –
此处正是指示行为者之用法,意在表明……
§77
77.Yo karoti sa kattā.
77.【能作者,即为作者。】
Yo attappadhāno kriyaṃ karoti, so kattusañño hoti.
作此行为并自作其职者,即被称为行为者。
‘‘Tatiyā’’ti vattate.
谓之『第三者』。
§78
78.Kattari ca.
78.亦称为行为者。
Kattari ca kārake tatiyāvibhatti hotīti tatiyekavacanaṃ nā.
诸作格中,第三变格不是单数而是复数。
§79
79.Atonena.
第七十九节,示意“从此”。
Enāti avibhattikaniddeso. Akārantato liṅgamhā parassa nāvacanassa enādeso hoti, saralopādi, purisena kataṃ.
此处说明不变格。以无动词者而言,第三变格表示被说明的对象并非他人言语,无复数形式,属于单纯用途,是由人所为。
Bahuvacanamhi –
复数中——
§80
80.Suhisvakāro e.
第八十节,举例“善知识的行动”。
Su, hiiccetesu vibhattirūpesu paresu liṅgassa sambandhī akāro ettamāpajjate.
“善、智慧、思想”等变格中,第三变格以性相相关的作格出现,此处即属其例。
§81
81.Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi vā.
第八十一条。在此或其他条文中。
Sabbato liṅgamhā smā hi smiṃiccetesaṃ yathākkamaṃ mhā, bhi, mhiiccete ādesā honti vā, purisehi, purisebhi kataṃ.
无论始终全部标志为何,皆应依其适合之法,分别明白恰当的条文及指令,于人、多人所为亦同。
Tattheva karaṇavacanicchāyaṃ –
对此亦应如实执行言语行为的要求如下:
§82
82.Yena vā kayirate taṃ karaṇaṃ.
第八十二条。以何者作事,即为行为的根本。
Yena vā kayirate, yena vā passati, yena vā suṇāti, taṃ kārakaṃ karaṇasaññaṃ hoti.
以何者作事、以何者见闻、以何者听闻,皆为该行为的动因,称为行为者。
§83
83.Karaṇe tatiyā.
第八十三条。行为之第三章。
Karaṇakārake tatiyāvibhatti hoti, sesaṃ kattusamaṃ, āviṭṭhena purisena so puññaṃ karoti, purisehi, purisebhi.
「作为行为者」是第三格,其余均为主格。就像用投掷的男子那样,他造作功德,是为男子,倚赖于男子。
Tattheva sampadānavacanicchāyaṃ –
正是在此处,对于「财富的施与」有如此说法——
§84
84.Yassadātukāmo rocate dhārayate vā taṃ sampadānaṃ.
84.「贪欲给予、欢迎、接受此财富的」。
Yassa vā dātukāmo, yassa vā rocate, yassa vā dhārayate, taṃ kārakaṃ sampadānasaññaṃ hoti.
「无论是贪欲给予的、欢迎的、还是接受的,该行为者即被视为财富的行为者」。
§85
85.Sampadāne catutthī.
85.财富是第四格。
Sampadānakārake catutthīvibhatti hotīti catutthiyā ekavacanaṃ sa.
财富行为者是第四格复数,即第四格单数或同于第四格单数。
§86
86.Sāgamo se.
第八十六条:聚集是也。
Sabbato liṅgamhā sakārāgamo hoti se vibhattimhi pare. Purisassa dhanaṃ dadāti.
在各种标志中,聚合之相存在于分别之中。它为人所财采用。
Bahuvacanamhi ‘‘dīgha’’nti vattate.
复数形中称为『长』。
§87
87.Sunaṃhisu ca.
第八十七条:依闻众亦是也。
Su naṃ hiiccetesu paresu liṅgassa antabhūtā sabbe rassasarā dīghamāpajjante, caggahaṇamikārukārānaṃ kvaci nivattanatthaṃ. Purisānaṃ.
于他人之标志中,因心对它生起,诸种根基甘露皆得长久,乃至不及于破坏之情形,有时可归返。所指者是人也。
Tatthevāpādānavacanicchāyaṃ –
此乃关于业缘语句的正见。
§88
88.Yasmā dapeti bhayamādatte vā tadapādānaṃ.
八十八、何谓‘恐怖而远离’?所谓‘恐怖而远离’者,即因恐惧而远离之意。
Yasmā vā avadhibhūtā apeti, yasmā vā bhayaṃ, yasmā vā ādatte, taṃ kārakaṃ apādānasaññaṃ hoti.
或谓因事物消失,或谓因恐惧,或谓因侵害,而生此行为,此即为所作因缘,名为远离意。
§89
89.Apādānepañcamī.
八十九、远离意之第五种。
Apādānakārake pañcamīvibhatti hotīti pañcamiyā ekavacanaṃ smā.
谓远离之因有第五种态分,此第五分者为单数。
‘‘Ato, sabbesaṃ, ā e’’ti ca vattate.
‘因此,乃如是、即是……’诸词即此意涵所说。
§90
90.Smāsmiṃna vā.
九十、‘在此教法中’。
Akārantato liṅgamhā sabbesaṃ smā smiṃiccetesaṃ yathākkamaṃ ākārekārādesā honti vā, aññattha mhādeso. Purisā apeti, purisamhā, purisasmā.
由无行为之标志起见,所有诸标志中,此处所言乃依照其适当所指,即行为或非行为所在之处。谓人、谓人与众、谓人也皆然。
Bahuvacane sabbattha tatiyāsamaṃ, hissa bhiādeso hoti. Purisehi, purisebhi apeti.
复数之用处,总是在第三格相等,作于“你”的所有格。谓众人与众或仅众人皆作。
Tattheva sāmivacanicchāyaṃ –
正是在此以“主人的语意”显现——
§91
91.Yassa vā pariggaho taṃ sāmi.
「拥有此持有者,即主人。」
Yassa vā pariggaho, taṃ sāmisaññaṃ hoti.
「拥有者彰显为主人之名。」
§92
92.Sāmismiṃ chaṭṭhī.
第六格用在“主人的”中。
Sāmismiṃ chaṭṭhīvibhatti hoti. Ṭhapetvā āyādesaṃ sabbattha catutthīchaṭṭhīnaṃ samānaṃ rūpaṃ. Purisassa etaṃ dhanaṃ, purisānaṃ.
在此处第六格(施予格)存在着。在任何地方设定祈使句时,都应与第四格、第六格所对应的形态保持一致。对于男子而言,此为财物,对于男子们而言,亦然。
Tattheva okāsavacanicchāyaṃ –
于此处有关净除烦恼之辞——
§93
93.Yodhāro tamokāsaṃ.
第九十三条:『战士作为该净除烦恼之基』。
Yo kattukammānaṃ kriyāya ādhāro, taṃ kārakaṃ okāsasaññaṃ hoti.
凡是作为行为之支撑者,则被称为净除烦恼的作用者。
§94
94.Okāsesattamī.
第九十四条:『净除烦恼之第七格』。
Okāsakārake sattamīvibhatti hotīti sattamiyā ekavacanaṃ smiṃ, tassa ‘‘smāsmiṃnaṃ vā’’ti ekāro, mhiādeso ca, purise patiṭṭhitaṃ, purisamhi, purisasmiṃ.
所谓净除烦恼第七格,即为单数者中第七格之形态。此格中含单数词尾『-smīnaṃ vā』,又指示格接触处,特指于男子身上,男子内、男子当中之意。
Bahuvacane ‘‘suhisvakāro e’’ti ekāro, purisesu.
【在复数中】,依据『「su」「hi」之前,「a」变为「e」』之规则,(词尾)变为「e」,(例如)「purisesu」(诸人,于格复数)。
Puriso, purisā, bho purisa bho purisā vā, bhavanto purisā, purisaṃ, purise, purisena, purisehi purisebhi, purisassa, purisānaṃ, purisā purisasmā purisamhā, purisehi purisebhi, purisassa, purisānaṃ, purise purisasmiṃ purisamhi, purisesu.
男子诸形态如『puriso、purisā、bho purisa、bho purisā』等,是诸男子,男子的,与男子们,共为男子,男子的诸格形式,诸男子的属格,与男子,诸男子间,诸男子中,诸男子上。
Tathā sugato, sugatā, bho sugata bho sugatā vā, bhavanto sugatā, sugataṃ, sugate, sugatena, sugatehi sugatebhi, sugatassa, sugatānaṃ, sugatā sugatasmā sugatamhā, sugatehi sugatebhi, sugatassa, sugatānaṃ, sugate sugatasmiṃ sugatamhi, sugatesu.
「善逝」一词的变格形式如下——单数:主格「善逝」,呼格「善逝」(可单用或加呼词「贤者」),复数主格「诸善逝」;宾格单数「善逝」,复数「诸善逝」;具格单数「由善逝」,复数「由诸善逝」;属格/与格单数「善逝的/给善逝」,复数「诸善逝的/给诸善逝」;离格单数「从善逝」(有三种形式),复数同具格复数;处格单数「在善逝处」(有三种形式),复数「在诸善逝处」。
Evaṃ surā’sura naro’raga nāga yakkhā,
如是,修罗、阿修罗、人、龙蛇、龙众、亚卡,
Gandhabba kinnara manussa pisāca petā;
乾达婆、紧那罗、人间众生、鬼魅、饿鬼,
Mātaṅga jaṅgama turaṅga varāha sīhā,
象族、走兽、骏马、野猪、狮子,
Byaggha’ccha kacchapa taraccha miga’ssa soṇā.
虎、熊、龟、鬣狗、鹿、马、犬,皆依此格变。
Āloka loka nilayā’nila cāga yogā, vāyāma gāma
光明、世间、住处、风、舍离、修习,精进、村落,
Nigamā’gama dhamma kāmā;
市镇、圣典、法、欲爱;
Saṅgho’gha ghosa paṭighā’sava kodha lobhā,
僧团、苦、喧嚣、嗔恚、漏、忿、贪,
Sārambha thambha mada māna pamāda makkhā.
竞争、傲慢、骄醉、慢、放逸、覆。
Punnāga pūga panasā’sana campaka’mbā,
琼花、槟榔、菠萝蜜、座、黄缅桂、芒果,
Hintāla tāla bakula’jjuna kiṃsukā ca;
希塔拉树、塔拉树、巴库拉树、阿阇若树、金枷树等;
Mandāra kunda pucimanda karañja rukkhā,
曼陀罗树、坤荼树、布吉曼陀树与迦兰伽树等,
Ñeyyā mayūra sakunaṇḍaja koñca haṃsā –
凤鸟、孔雀、鹳鸟、鹤鸟以及天鹅……
Iccādayopi.
乃至类似者皆如是。
Manogaṇādissa tu nāsasmāsmiṃsu viseso. Aññattha purisasamaṃ.
但在心群中并无分别,它们不是这般;若在他处,则如同一般人类。
Mano, manā, he mana he manā vā, bhavanto manā, manaṃ, mane.
“心”、“心神”、“嗟心”、“哦心神啊”,或说“你们是心神”、“心”、“归于心上的”——这些词语的用法各异。
‘‘Vā’’ti vattate.
『或』字承续在前。
§95
95.Manogaṇādito smiṃnānamiā.
九五、『意』等诸词,于第七格,『那』与『阿』两者〔分别〕替换为『伊』与『阿』。
Manopabhuti gaṇo manogaṇo, manogaṇādito smiṃ, nāiccetesaṃ yathākkamaṃ ikārākārādesā honti vā. Ādiggahaṇena bilapadāditopi.
以意为首之诸词,名曰『意等诸词』。于此『意等诸词』之第七格,『那』与『阿』等词,依次序或替换为『伊』与『阿』。藉『等』字,亦含摄『洞穴』等词以下诸词。
‘‘Manogaṇādito’’ti vattate.
『意等诸词』之规则,于此仍延续适用。
§96
96.Sa sare vāgamo.
九六、于元音前,『萨』之增音,或有或无。
Eteheva manogaṇādīhi sare pare sāgamo hoti vā. Manasā, manena.
此处本「manogaṇādi」及「sare」,又互有联系,亦或是复合之说,意为以心、以意识而起之语。
Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena ‘‘mano manā manaṃ mane manaāyatana’’ntiādīsu na hoti. ‘‘Mānasikaṃ, cetasika’’ntiādīsu niccaṃ. Manehi, manebhi.
此处『或』字,乃表示限定选择之义。故于『意(第一格)、意(离格)、意(业格)、意(第七格)、意处』等诸形式中,此增音不发生。于『意所作、心所』等诸形式中,则恒常发生。〔至于复数第三格,则有〕以意(复数第三格一式)、以意(复数第三格二式)〔等形〕。
‘‘Manogaṇādito, vā’’ti ca vattate.
『意等诸词』以及『或』字之规则,于此仍延续适用。
§97
97.Sassaco.
九七、以「萨」结尾者。
Manogaṇādito parassa sassa vibhattissa okāro hoti vā. Sāgamo.
「摩诺」等词族以下,他者之「萨」格尾,可选择变为「奥」音。此为增音规则。
Manaso manassa, manānaṃ, manā manasmā manamhā, manehi manebhi, manaso manassa, manānaṃ, manasi mane manasmiṃ manamhi, manesu.
「摩诺」(意)之各格变化:〔属格/与格单数〕「摩诺萨」「摩诺萨」,〔属格/与格复数〕「摩那那广」;〔离格单数〕「摩那」「摩诺斯玛」「摩诺姆哈」,〔具格复数〕「摩内希」「摩内比」;〔属格/与格单数〕「摩诺萨」「摩诺萨」,〔属格/与格复数〕「摩那那广」;〔处格单数〕「摩那西」「摩内」「摩诺斯敏」「摩诺姆希」,〔处格复数〕「摩内苏」。
Evaṃ vaco vayo tejo,
「语(vaco)、年龄(vayo)、火(tejo)」等词亦同此变格……
Tapo ceto tamo yaso;
『苦行』者,意指心之昏暗与光明、名声荣誉。
Ayo payo siro chando,
铁石之坚、流水之柔、头颅之高、心志之届,
Saro uro raho aho –
骨架之坚、胸膛之广、脊背之坚、真叹之词——
Iccādi manogaṇo.
乃此类心之集合。
Guṇavantusaddassa bhedo. Guṇavantu si itīdha –
这是有德之语音之差别。『有德者』此义如是——
‘‘Savibhattissa, ntussā’’ti ca adhikāro.
所谓『清净无染、无不满溢』者,是此说法的涵盖范围。
§98
98.Ā simhi.
九八、在「悉」格〔主格单数〕时变为「阿」长音。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa āādeso hoti simhi vibhattimhi. Guṇavā.
在所有不定依止的各种分法中,对『Ā』字的用法是表示『在那些分法中』。它具有品质词的性质。
‘‘Yomhi, paṭhame’’sīhagatiyā ‘‘vā’’ti ca vattate.
在「由姆希」〔主格〕、「巴他美」〔第一格〕的条文中,依「悉哈嘎提亚」(狮子步法则)「瓦」(或)字仍继续适用。
§99
99.Ntussa nto.
第九十九条规则:「-nt- 词尾变为 -nt-」——即含 -nt- 词干的词(如现在分词词干),其相应格位词尾中的 -nt- 字母组合转变为 -nt- 形式。(此规则说明以 -nt 结尾的分词词干在变格时词干辅音的处理方式。)
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa ntoādeso hoti vā yomhi paṭhame, guṇavanto tiṭṭhanti.
在所有不定依止分法的各个分法中,『Nto』表示以『在那些分法中』为义,通常用作品质词,依托于『Yomhi』和『paṭhame』。
‘‘Sunaṃhisu, atta’’nti ca vattate.
「应听」及「自我」等词(于此文脉中)继续成立。
§100
100.Ntussantoyosu ca.
100. 在『yo』等格位中,『nt』的『n』可省略(或转变)。
Ntupaccayassa anto ukāro attamāpajjate sunaṃhi yoiccetesu, caggahaṇena aññesu aṃ nā smāsmiṃsu ca. Guṇavantā, chaṭṭhiyā siddhepi antādese puna antaggahaṇakaraṇato yonaṃ ikāro ca kvaci. Guṇavanti.
终止的缘起结束后,内在的作用自然而生。实质上,在所言之处,通过断除他法,不使他法存续。具足功德者,即使在第六禅果位中,终止处仍因再断除而使其终止作用得以涵摄。此为具有功德者。
‘‘A’’miti vattate.
『a』,承上文而言。
§101
101.Avaṇṇā ca ge.
101.【规则】『a』韵之【词干】,于『ge』格【词尾】前,亦可作相应变化。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa aṃ avaṇṇaiccete ādesā honti ge pare.
对于一切终止的缘起和各别差别,称此为无色。此称呼在他处也有。
Bho guṇavaṃ bho guṇava bho guṇavā, bhavanto guṇavanto guṇavantā, guṇavantaṃ, guṇavante.
啊,具德者啊,具德者,尔等是具德者,称具德者,称为具德者。
‘‘Vā’’ti vattate.
「或」字(于此文脉中)继续成立。
§102
102.Totitā sasmiṃnāsu.
102. 「它」字在属格、处格中可用『to』替代。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa toti tāādesā honti vā sasmiṃnāiccetesu yathāsaṅkhyaṃ. Guṇavatā guṇavantena, guṇavantehi guṇavantebhi.
于一切不依缘所分之各段,皆有如『toti tāā』之类,相同数量者。如品德者与品德者、品德及品德者、品德者们之间之分别。
§103
103.Ntassa se vā.
103. 『nt』的『t』在『se』(属格/与格单数词尾)前,可替换为『s』。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa ntassaiccayamādeso hoti vā se vibhattimhi. Guṇavantassa guṇavato.
于一切不依缘之分别中,有『ntassa iccayamādeso』者,乃是于该分别中。如品德者属于品德者。
§104
104.Naṃmhi taṃ vā.
104. 在『naṃ』(复数属格)词尾前,『nt』可替换为『taṃ』。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa taṃādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi. Guṇavataṃ guṇavantānaṃ.
一切无条件的自生现行之中,是否有分段现象的分离境界或无分离境界呢?这是不确定的。所谓有德者,乃是具有品行的众生。
‘‘Amha tumha ntu’’iccādinā smāvacanassa nābyapadeso.
『我们和你』等此类招呼语,并无专门指示含义。
Guṇavatā guṇavantā guṇavantasmā guṇavantamhā, guṇavantehi guṇavantebhi, guṇavantassa guṇavato, guṇavataṃ guṇavantānaṃ, guṇavati guṇavante guṇavantasmiṃ guṇavantamhī, guṇavantesu.
以有德者为基,被称为有德者;因有德者而生起有德者,说是有德者的同类;以有德者的方式,对有德者说,以有德者的态度,于有德者之中者,皆属有德者之列。
Evaṃ gaṇavā kulavā balavā yasavā dhanavā sutavā bhagavā himavā phalavā sīlavā paññavā iccādayo.
如此,众生得称为多族、众家、具力者、有名声者、有财富者、有闻名者、有德者、如世尊者、似冰雪者、结果多者、具戒者、具慧者、欲者等。
Himavantusaddato simhi kate –
冰雪之声犹如狮子咆哮曰——
‘‘Attaṃ, ntussa’nto’’ti ca vattamāne –
『自身,乃众生之内』,言说时。
§105
105.Simhī vā.
105. 在『si』格位(主格单数)中,可用长音『ī』替代。
Ntupaccayassa anto attaṃ hoti vā simhi vibhattimhi. Himavanto, himavā, sesaṃ samaṃ.
由于根缘的终结,众生或为自身,或为诸狮的分别。谓是冰雪覆盖者,冰雪者,余皆平等。
Puna vāggahaṇakaraṇaṃ himavantusaddato aññatra attanisedhanatthaṃ, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena guṇavantādīsu nātippasaṅgo.
又言说破坏行为仅出于冰雪声响,唯为自身的否定,为了说明所依之义,此语有所论述。因此与具德者等彼此无过失相关。
Evaṃ satimā dhitimā gatimā matimā mutimā muttimā jutimā sirimā hirimā thutimā ratimā yatimā sucimā kalimā balimā kasimā rucimā buddhimā cakkhumā bandhumā hetumā setumā ketumā rāhumā bhāṇumā khāṇumā vijjumā iccādayo.
如是,具念者、坚心者、有行者、有智者、解脱者、解脱者、显赫者、威仪者、赞叹者、喜悦者、精进者、纯净者、黑暗者、勇猛者、健者、趣向者、聪明者、慧眼者、关系者、缘由者、创造者、明亮者、护卫者、狱卒者、智慧者、欲求等如是。
Tattha satimantu bandhumantusaddānaṃ aṃsesu rūpabhedo. ‘‘Attaṃ, ntussā’’ti ca vattate.
其中,『具念』、『关系者』、『声音』等分别于部分的相异。又称为『自身』、『不自身』。
§106
106.Sabbassa vā aṃsesu.
106.或于一切的部分处。
Sabbasseva ntupaccayassa attaṃ hoti vā aṃsaiccetesu. Idhāpi vāsaddassa vavatthitavibhāsattā nātippasaṅgo . Satimaṃ satimantaṃ, bandhumaṃ bandhumantaṃ, satimassa satimato satimantassa, bandhumassa bandhumato bandhumantassa, sesaṃ samaṃ.
一切事物非因缘则无自性,亦无片刻意识。于此教法中,住灭解说无过漏。觉者对觉者,亲属对亲属,有觉之人亦觉,有亲属之人亦亲属,余者皆等同。
Gacchantasaddassa bhedo, gacchanta si,
行走之音有所差别,正如行者所说,
‘‘Vā’’ti vattate.
云“或”者。
§107
107.Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo aṃ.
107.如狮子行走等,内音为“安”,
Gacchanticcevamādīnaṃ antappaccayantānaṃ ntasaddo aṃrūpaṃ āpajjate vā simhi vibhattimhi. Saralopasilopā, so gacchaṃ, gacchanto vā gaṇhāti.
行者如是者,及其他同类行动者,其内音或现“安”型态,或在狮子分裂时产生。简明和缓,行者正行时,行走者亦接纳。
‘‘Gacchantādīnaṃ, ntasaddo’’ti ca vattamāne –
“行走及类似者,内音”如是说时,
§108
108.Sesesu ntuva.
108. 剩余部分不作处理。
Gacchantādīnaṃ ntasaddo ntupaccayova daṭṭhabbo sesesu vibhattippaccayesu, asmimhi kāriyātidesoyaṃ. Sesaṃ guṇavantusamaṃ.
对于动词开始部分如“去”等,词头并非独立语音,故不应单独视为条件,而应视为整体附属于剩余部分,与剩余部分的条件关系相等。
Te gacchanto gacchantā, bho gacchaṃ bho gaccha bho gacchā, bhavanto gacchanto gacchantā, [gacchaṃ] gacchantaṃ, gacchante, gacchatā gacchantena, gacchantehi gacchantebhi, gacchato gacchantassa, gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchatā gacchantasmā gacchantamhā, gacchantehi gacchantebhi, gacchato gacchantassa, gacchataṃ gacchantānaṃ, gacchati gacchante gacchantasmiṃ gacchantamhī, gacchantesu.
他们去,正在去,请去,请去吧,你们正在去,你们去着,去着的,他们去者,去着者,正在去的人,从正在去的人,跟正在去的人,去者与被去者,去着者与去者,正在去者,去着的,从去着者,正在去的,在去着中,处于去处。
Evaṃ mahaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ, dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pacaṃ;
如此,我走动,我站立,我布施,我食用,我倾听,我烹煮;
Jayaṃ jīraṃ cavaṃ mīyaṃ, saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ –
我征服,我消除,我贪爱,我灭除,我保护,我发愿,我善持,我勇猛 ——
Iccādayo.
以上诸句。
Bhavantasaddassa ga yo nā savacanesu viseso. So bhavaṃ.
“你们众生的声音”,此语在多个用法中均无特殊区别。此处指“存在”。
‘‘Bhavato’’ti vattate.
谓“你的存在”。
§109
109.Obhāvo kvaci yosu vakārassa.
第109条。在某些地方,声音的变化体现于发音。
Bhavantaiccetassa vakārassa obhāvo hoti kvaci yoiccetesu. Te bhonto bhavanto bhavantā.
对于你们所说的声音,有时出现某种变化的声音。那些众生即是“你们众生”。
‘‘Bhavato’’ti vattate.
谓“你的存在”。
§110
110.Bho ge tu.
第110条。确实如此。
Sabbasseva bhavantasaddassa bho hoti ge pare. Tusaddena bhante, bhontādi ca, galopo, bho bhante bhonta bhontā, bhonto bhavanto bhavantā, bhavantaṃ, bhonte bhavante.
凡『bhavanta』一词,在『ge』等(呼格)语境中,词干变为『bho』。以『tu』词缀而言,『bhante』及『bhonta』等形式亦然,其中『ga』音省略。由此得出以下各格形式:呼格单数『bho、bhante、bhonta、bhontā』;呼格复数『bhonto、bhavanto、bhavantā』;对格单数『bhavantaṃ』;对格复数『bhonte、bhavante』。
Nāsesu ‘‘obhāvo kvacī’’ti yogavibhāgena obhāvo.
在鼻音格尾(『nā』格与『se』格)之前,依据『obhāvo kvaci』此一规则之分析运用,发生『o』音替换。
Bhotā bhavatā bhavantena, bhoto bhavato bhavantassa iccādi.
『具寿』之格变:主格「具寿」,属格「具寿之」,与格「为具寿」,等等。
§111
111.Bhadantassa bhaddanta bhante.
第一百一十一条:『尊者』一词,可转化为「尊德」或「尊」。
Sabbasseva bhadantasaddassa bhaddanta bhanteiccete ādesā honti kvaci ge pare yosu ca. Bho bhaddanta bhante, bhadanta bhadantā vā iccādi purisasaddasamaṃ.
凡「尊者」一词,在呼格之后或复数格之前,皆可随处替换为「尊德」或「尊」。如:呼格「尊德」「尊」,主格单数「尊者」、主格复数「诸尊者」等,其余格变与「人」词相同。
§112
112.Santasaddassa so bhe bo cante.
第一百一十二条:「存在」词之词干,在呼格前可转化为「善」。
Sabbasseva santasaddassa sasaddādeso hoti bhakāre pare, ante ca bakārāgamo hoti.
一切和谐之声,作为和谐之声的本体存在于发声之处,最终则归于发声之源。
Casaddaggahaṇena abhakārepi samāse kvaci sakārādeso. Sabbhi.
通过接触声音,即使在无发声时某处亦有理应的发声所显现。整体皆然。
Bheti kiṃ? Santehi, sesaṃ gacchantasaddasamaṃ.
害怕何以?是对和谐之声,乃至余声同类,有所畏惧。
Atthi rāja brahma atta sakhasaddādīnaṃ bhedo, tatheva syādyuppatti, ‘‘rāja si’’iti ṭhite –
存在王者、梵天、自体、朋友、声响等之别,若有造立亦应如是,于「王者之声」伫立作意。
‘‘Brahmattasakharājādito’’ti adhikāro.
『梵天、自体、朋友、王者等』的含义与权威所在。
§113
113.Syā ca.
此文第113条,「应如是」。
Brahma atta sakha rājaiccevamādito sivacanassa ākāro hoti. Ādisaddena ātumādisaddato ca. Saralopādi. Rājā tiṭṭhati.
婆罗门、我、朋友、国王,此四者中首者是『善』的形相。其始音为『我』,其本音亦始于『我』。此为直说之辞。『国王』指的是『立』。
§114
114.Yonamāno.
第一百一十四条:复数主格词尾「诸」,可转化为「者」。
Brahmattasakharājādito yonaṃ ānoādeso hoti. Rājāno tiṭṭhanti, bho rāja bho rājā, bhavanto rājāno.
由婆罗门、我、朋友、国王等词所生的旋转,意谓开始转动。『国王』是指立于其位者,尊称曰‘主王’、‘诸王’、‘诸位国王’。
‘‘Vā’’ti vattate.
前文「或」字之义,仍延续适用于此。
§115
115.Brahmattasakharājādito amānaṃ.
115. 婆罗门、我、朋友、国王等的否定式。
Brahmādīhi parassa aṃvacanassa ānaṃ hoti vā. Rājānaṃ passa rājaṃ vā, rājāno.
对婆罗门等他人之称谓,存在指示叫唤之义。以国王的复数指称国王,也指多个国王。
‘‘Savibhattissa, rājassā’’ti ca vattate.
『已分别讲解的「王」字』之语,仍继续适用于此。
§116
116.Nāmhi raññā vā.
规则一一六:在与格(nāmi)中,『rāja』(王)的形式可用『raññā』。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññāādeso hoti vā nāmhi vibhattimhi. Raññā kataṃ rājena vā.
所有与「皇」相关的词汇中,「savibhattissa」为「皇」之类别中的一种用法,或「raññā」此称呼亦如此。何为「raññā」?即指皇者所为或由皇者决定。
§117
117.Rājassarāju sunaṃhisu ca.
规则一一七:在『su』格(七格复数)及『naṃ』格(六格复数)中,『rāja』一词的元音变为『rāju』形式。
Sabbassa rājasaddassa rājuādeso hoti su naṃ hiiccetesu vacanesu. Casaddo vikappanattho, ‘‘sunaṃhisu cā’’ti dīgho, rājūhi rājūbhi, rājehi rājebhi vā.
「rāja」一词,在「su」、「naṃ」、「hi」等格词尾之前,以「rāju」替换整个「rāja」词根。其中「ca」字表示可选,意即按照「sunaṃhisu ca」的规则亦可作长音:rājūhi、rājūbhi,或作 rājehi、rājebhi(二者皆可)。
‘‘Savibhattissā’’ti adhikāro.
「Savibhattissā」为表明此法条之权威或条款所属范围。
§118
118.Rājassa raññorājino se.
118.「rāja」词于属格(se)词尾前,以「rañño」或「rājino」替换。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa rañño rājinoiccete ādesā honti se vibhattimhi. Rañño, rājino deti.
在所有带有『王』的复合词中,『国王』和『国君』这两处是专有的指令用法,即在这些复合词中,这是命令、指令的意思。『国王』意指统治国家的最高者,『国君』则是指王者中的君主。
‘‘Rājassā’’ti vattate.
『王者的』是这样说的。
§119
119.Raññaṃ naṃ mhī vā.
119.『王』(主格单数)之属格复数,形式为『raññaṃ』;代词『naṃ』可与之连用;又或以『mhi』格代替。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññaṃādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi. Raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.
在所有带有『王』字的复合词里,『国王的』或『王者的』代表所有王者的属格、所有格含义。『国王的』是指属于众多皇王之中某一位王者的。
Pañcamiyaṃ –
第五条 ——
§120
120.Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupitādīhi smā nāva.
用诸如天帝、天帝之友、师长、父祖等称谓起首。
Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupituiccevamādīhi smāvacanaṃ nāva daṭṭhabbanti smāvacanassa nābhāvātideso. Atideso pana chabbidho.
以天帝、天帝之友、师长、父祖等词为起句,这样的起首语不应见于法句经文之中,因其起首语并非本经内容。起首语共有六种。
Vuttañca –
如所说——
‘‘Byapadeso nimittañca, taṃrūpaṃ taṃsabhāvatā;
『指示语与相对相称,是其本质所在;
Suttañceva tathā kāri-yātidesoti chabbidho’’ti.
经文亦当如此被作,其起首语共有六种』。
Tatrāyaṃ brahmattasakhādīsu pāṭhasāmatthiyato rūpātideso. Sesaṃ tatiyāsamaṃ.
其中,天帝之友等称谓属于法句经文的起首语。其余六种起首语中余下的为第三类,其本质亦同此。
Raññā apeti, rājūhi rājūbhi, rājehi rājebhi, rañño, rājino santakaṃ, raññaṃ rājūnaṃ rājānaṃ.
“国王”者,谓王,王中之王,诸国之君王;亦谓国王,乃诸王之主,诸君之长。
‘‘Rājassā’’ti vattate.
称为“国王”。
§121
121.Smiṃmhi raññe rājini.
121.「rāja」词于处格(smiṃ / mhi)词尾前,以「raññe」或「rājini」替换。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññerājiniiccete ādesā honti smiṃmhi vibhattimhi. Raññe, rājini patiṭṭhitaṃ, rājūsu rājesu.
就所有“国王”一词各格的不同变化而言,如“rañña”、“rājini”等,皆是依诸格而生,各格名称的用法皆有分别。在此中,“raññe”为具格格,“rājini”为属格格的形式,为“raññe rājini”固定用法,意即“在王中,在国王处,在君臣中”。
Brahmasaddassa ca ga nā sa smiṃsu viseso. Brahmā, brahmāno.
『梵天』一词另有特殊变化规则,适用于工具格、离格、属格、处格等格位。其单数主格形式为『梵天(Brahmā)』,属格等形式则作『梵天众(brahmāno)』等。
Ālapane ca ‘‘e’’ti vattate.
在发音上,此中用法以“e”发出。
§122
122.Brahmato gassa ca.
122. 「梵」字词根『ga』亦适用此规则。
Brahmasaddato gassa ca ekāro hoti, caggahaṇaṃ eggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ, bho brahme, bhavanto brahmāno, brahmānaṃ brahmaṃ, brahmāno.
梵音的“与梵天”同合发音,目的是加强突出紧接的语义。『婆罗门啊,诸位是梵天,梵天之中得名为梵天者』。
Vipariṇāmena ‘‘brahmassa, anto’’ti ca vattate.
经由转变,『梵』字的属格单数形式以及词尾『anto』之规则仍继续适用。
§123
123.Uttaṃ sanāsu.
123. 【属格·单数】词尾『-assa』替换为『-uttaṃ』,或用于『-sa』及复数形式中。
Brahmasaddassa anto uttamāpajjate sa nāiccetesu vacanesu. Uttamiti bhāvaniddeso katthaci abhāvadassanattho. Brahmunā, brahmehi brahmebhi.
梵音的终端处呈现向上传递的现象,此现象未见于其他词句中。所谓“上升”,由某些修辞意义或语境显现所致。其内涵为『以梵天、诸梵天、中梵天地』等例示。
Sasmiṃ utte kate ‘‘ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti lasaññāyaṃ –
此处提到“在其中上升的声音好似色彩明亮的火焰燃烧”,为具象生动的语言描绘。
§124
124.Jhalatosassa no vā.
124. 不取用未清净之音。
Jhalasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi parassa saiccetassa vacanassa noiccādeso hoti vā. Brahmuno brahmassa, brahmānaṃ brahmūnaṃ vā, uttamiti yogavibhāgena aññatthāpi uttaṃ.
如同别人所发的色彩,若是自己心中之语,则无侵害他人之意。关于『梵天』或『梵尊』而言,以修行境界分类,有时有其他涵义中指最高者。
Pañcamiyaṃ nābhāvātideso. Brahmunā, brahmehi brahmebhi, brahmuno brahmassa, brahmānaṃ brahmūnaṃ vā.
因第五者不存在,故无他义。关于『梵天』、『多梵天』等词语,均因第五义缺失而无异义。
§125
125.Brahmato tu smiṃ ni.
125. 在梵音之中有此现象。
Brahmasaddato smiṃvacanassa ni hoti. Tusaddena kammacammamuddhādito ca kvaci. Brahmani, brahmesu.
从梵音中,语句中出现此现象。偶尔会从音韵相近处引出。用于『梵』及『多梵』诸词中。
Attasaddassa tatiyādīsveva viseso.
是指自称词中,特别是第三人称及以后具有此特性。
Attā, attāno, bho atta bho attā, bhavanto attāno, attānaṃ attaṃ, attāno.
『Attā』者,自我也;『attāno』者,属于自我者也;『bho』是语气词,类似于呼唤语;故此句意为「自我啊,自我,啊自我,自身啊;诸位是自身,属于自身,自我本身。」
Nāmhi ‘‘akammantassa cā’’ti ettha casaddena attantassa attaṃ vā. Attanā attena vā.
在『我』格中,依据「非作业者,以及……」之规则,其中「以及」一词兼摄『自身』之位格形式「attantassa」变为「attaṃ」。即:以自身(工具格单数)或以自身(工具格单数)之意。
§126
126.Attanto hismimanattaṃ.
126. 「自身」词末在此格时变为非「自身」形。
Attasaddassa anto anattamāpajjate hismiṃ pare. Attanehi attanebhi.
「自身」(atta)一词之词末,于其后接此格时,转变为非「自身」之形式。例如:以诸自身(工具格复数「attanehi」)或以诸自身(工具格复数「attanebhi」)。
‘‘Tato, attato’’ti ca vattate.
又言『tato, attato』,意为“由此,从自我起意”,也可理解为“基于自我立场”之意。
§127
127.Sassa no.
第127条,谓『sassa no』,此为某句或词语,具体意义由上下文详明,此处仅为条目编号列示。
Tato attasaddato sassa vibhattissa no hoti. Attano, attānaṃ.
由此,从自身音声所生的分别并无存在。此处『自身』者,谓我自身。
§128
128.Smānā.
128. 【现在分词·阴性】词尾『-mānā』:即以『-smā』替换为『-mānā』,用于表示正在进行之动作的阴性分词形式。
Tato attasaddato smāvacanassa nā hoti. Attanā apeti.
由此,自身音声念诵的害处并不成立。此处『当自害』者,谓以自身加害自身。
Nābhāvātideseneva siddhepi uttarasuttena ekayogamakatvā bhinnayogakaraṇaṃ atthantaraviññāpanatthaṃ, tena attantatakārassa rakāro jakāre kvaci. Atrajo attajo vā. Attanehi attanebhi, attano, attānaṃ.
因无我、非自性,即便于优越句中达成统一结合,亦为异离结合之缘,由于内在阐明差别,相应的内在因素或处随时产生保护作用。此因缘下,彼此相属之生者,或同胎生者,皆由自身于自身之内形成,谓我自身。
‘‘Attato’’ti vattate.
所谓『由自身』,即如此说。
§129
129.Tato smiṃ ni.
129. 由此,「斯明」格(位格词尾)。
Tato attasaddato smiṃvacanassa ni hoti. Attani, attesu.
随后,“自身声音”者,不适用于“言语”的范畴。所谓“自身”,是指自体,在各自体中。
Sakhasaddassa bhedo. Sakhā, sakhāno.
“朋友之声音”具有区分的义。所谓“朋友”,是交友者。
‘‘Yona’’miti vattate.
「yonaṃ」一式,仍延续前文之规则而适用。
§130
130.Sakhato cāyono.
130.【关于『朋友』词干的变化】:其词干变化如下所述。
Sakhasaddato yonaṃ āyo noādesā ca honti. Sakhāyo.
由“朋友声音”引申出的“所属”及“所在地”等含义。所谓“朋友所属”。
§131
131.Sakhantassi nonānaṃsesu.
131.“朋友所属”并非指其他诸物。
Sakhasaddantassa ikārādeso hoti nonānaṃsaiccetesu paresu. Sakhino tiṭṭhanti.
“萨咖”一词中,辅音“i”具有特定位置的限制,不同于他处之音,表明此处“萨咖”保持其固定发音。所谓“萨咖”即指密友、同伴之意。
Ālapane gasaññāyaṃ –
在释义上,此词涉及发音上的讨论,旨在讲明其语音构造及语义。
§132
132.Sakhatogasse vā.
132.关于“萨咖”后的变化形式。
Sakhato gassa akāra ākāra ikāra īkāraekārādesā honti. Vāsaddena aññasmāpi kvaci ekāro. Yathā – bhaddante ise iti.
在“萨咖”词根基础上,辅音“a”、“ā”、“i”、“ī”、“e”均可作为词尾出现,产生多个变体。另有通过延长音(长音)构成的类似形式。譬如“bhaddante ise”等表达,指出在具体文句中这些变体的用法。
A ca ā ca i ca ī ca e cātipi e, pubbassarānaṃ kamena lopo.
字母“a”、“ā”、“i”、“ī”、“e”等均有前置字母发音上的省略,即上古用法中部分元音因前词影响而消失。
Bho sakha bho sakhā bho sakhi bho sakhī bho sakhe, bhavanto sakhāno sakhāyo sakhino.
『朋友』一词的各呼格形式为:『朋友』、『朋友』、『朋友』、『朋友』、『朋友』;复数主格形式为:『诸朋友』、『诸朋友』、『诸朋友』。
‘‘Sakhantassa, āro cā’’ti ca vattate.
『朋友』词干加「āra」之规则,于此续用。
§133
133.Sunamaṃsu vā.
133. 【动词·复数形式】亦可用『-unaṃ』或『-su』等词尾变化,即第三人称复数动词在特定语境中可取此等替代形式。
Sakhantassa āro bhoti vā sunaṃ aṃiccetesu paresu. Sakhāraṃ sakhānaṃ sakhaṃ, sakhāno sakhāyo sakhino, sakhinā.
『朋友』词干,于「su」、「naṃ」、「aṃ」诸格尾之后,得加「āra」,亦可不加,两者皆通。其变化为:业格单数『朋友』、属格单数『朋友的』、业格单数『朋友』;复数形为:『诸朋友』、『诸朋友』、『诸朋友』;具格单数『由朋友』。
‘‘Sakhantassā’’ti vattate.
『朋友』词干之规则,于此续用。
§134
134.Āro himhi vā.
一三四、【规则】以『āra』替换,或接『hi』格尾。
Sakhantassa āro hoti vā himhi vibhattimhi. Sakhārehi sakhārebhi, sakhehi sakhebhi.
于「萨卡」词之后,在「希」格词尾前,可加「阿拉」增音,或不加亦可:「萨卡雷希」、「萨卡雷比」,或「萨凯希」、「萨凯比」。
Ikārādese ‘‘jhalato sassa no vā’’ti no. Sakhino sakhissa, sakhārānaṃ sakhīnaṃ.
以『i』音替换时,依「『jha』位之『sa』,改为『no』,或保留」之规则,得「no」形。属格单数形为『sakhino』或『sakhissa』;属格复数形为『sakhārānaṃ』或『sakhīnaṃ』。
Smāvacanassa nābhāvo. Sakhinā, sakhārehi sakhārebhi sakhehi sakhebhi, sakhino sakhissa, sakhārānaṃ sakhīnaṃ.
离格词尾『smā』消失。具格单数形为『sakhinā』;具格复数形为『sakhārehi』、『sakhārebhi』、『sakhehi』或『sakhebhi』;属格单数形为『sakhino』或『sakhissa』;属格复数形为『sakhārānaṃ』或『sakhīnaṃ』。
‘‘Sakhato’’ti ca vattate.
此处续承前文「源自『sakha』词形」之规定仍适用。
§135
135.Smime.
一三五、【规则】于接『smiṃ』格尾时〔亦同〕。
Sakhato smiṃvacanassa ekāro hoti. Niccatthoyamārambho. Sakhe, sakhāresu sakhesu.
『朋友』词语的处格,单数词尾变为「a」。这是固定用法的变化。如:『朋友(呼格)』、『朋友们(处格复数)』、『朋友们(处格复数)』。
Ātumasaddassa paṭhamādutiyāsu attasaddasseva rūpanayo. Ātumā, ātumāno, bho ātuma bho ātumā, bhavanto ātumāno, ātumānaṃ ātumaṃ, ātumāno, ātumena iccādi purisasamaṃ.
『自我』一词在主格与宾格中,其变化方式与『自身』一词相同。如:『自我(主格单数)』、『自我(主格复数)』、『哦,自我(呼格单数)』、『哦,自我们(呼格复数)』、『自我(宾格单数)』、『自我们(宾格复数)』、『由自我(具格单数)』等,其余依照『人』词的变化方式类推。
Pumasaddassa bhedo. Puma si,
『男性』一词的变化分析。『男性』加主格词尾,
‘‘Savibhattissā’’ti adhikāro.
谓『具有种族划分』之意的词类。
§136
136.Pumantassā simhi.
第一百三十六条。男性词语在主格词尾时的变化。
Pumasaddassa savibhattissa ākārādeso hoti simhi vibhattimhi. Antaggahaṇena maghavayuvādīnamantassa ca. Pumā.
『男性』一词连同格尾,在接主格词尾时,词末变为「ā」。『词末』的提示也涵盖因陀罗、青年等词的词末变化。如:『男性(主格单数)』。
‘‘Pumantassā’’ti adhikāro.
『男性词语』这一表述作为统辖规则,延续适用于后续条文。
§137
137.Yosvāno.
『优斯瓦诺』条。
Pumantassa savibhattissa ānoādeso hoti yosu vibhattīsu. Pumāno.
对于阳性词根,分别于各个格位发生对应的屈折变化,称为阳性名词。
§138
138.Amālapanekavacane.
138.无病者言说。
Pumantassa savibhattissa aṃ hoti ālapanekavacane pare. He pumaṃ, he pumāno, pumaṃ, pumāno.
对于阳性词根,在属格(aṃ)时,放在无病者言说类别之中。称谓语有:「哎,阳性者」「哎,阳性人」「阳性者」「阳性人」。
‘‘Ā, vā’’ti ca vattate.
“Ā,vā”二词同时称为“亦、或”之词。
§139
139.Unāmhi ca.
139.于非指示格中。
Pumantassa āuādesā honti vā nāmhi vibhattimhi. Casaddena pumakammathāmantassa cu’kāro vā sasmāsu. Pumānā pumunā pumena vā.
阳性名词的呼格变化属于非指示格的范畴。若发音不纯正,阳性词根在少数字母中自相抵触,或互相融合。不同形式有:pumānā、pumunā、pumena。
‘‘Āne’’ti vattate.
『阿内』之说续行。
§140
140.Hivibhattimhi ca.
第140条。于分解形态中。
Pumantassa hivibhattimhī ca āneādeso hoti. Vibhattiggahaṇaṃ savibhattiggahaṇanivattanatthaṃ. Pumānehi pumānebhi.
对于男性而言,在分解形态中也存在「āne」的用法。分解形态之用意,乃为表示整体分解的词尾变化。从男性到男性(的形式变化)。
Casaddena yuvamaghavādīnamantassa vā ānādeso hoti sabbavibhattīsu. ‘‘U nāmhi cā’’ti ettha casaddena pumantassukāro vā sasmāsu vibhattīsu. ‘‘Jhalato sassa no vā’’ti no. Pumuno pumassa, pumānaṃ.
以『且』字,表示「优瓦」、「玛嘎瓦」等词尾,或可替换为『阿内』,适用于一切格变化。『U nāmhi cā』条中,以『且』字,表示阳性词尾之『乌』,或可用于『萨斯玛』等格变化。『Jhalato sassa no vā』条,为『诺』。『布穆诺』、『布穆萨』、『布穆阿南』。
‘‘Smā, nā’’ti vattate.
『斯玛』、『纳』之说续行。
§141
141.Jhalato ca.
第141条。关于辅音收尾的变化。
Jhalaiccetehi smāvacanassa nā hoti. Caggahaṇaṃ kvaci nivattanatthaṃ. Pumānā pumunā pumā pumasmā pumamhā, pumānehi pumānebhi pumehi pumebhi, pumuno pumassa, pumānaṃ.
以禅那等词而言,没有晦涩难懂之处。常见于某些地方的归止(回归、止息)意义。『人』之词,形态有多样:人(阴性主格单数)、由人(具格)及人(主格)等多种形式;依照语法变形,用于表达人之不同格位关系。
§142
142.Āne smiṃmhi vā.
142. 于此类词形之用,可能以『提供』为义。
Pumantassa savibhattissa āneādeso hoti vā smiṃmhi vibhattimhi. Pumāne pume pumasmiṃ pumamhi.
关于『人』(pumanta)的不同格变化,有对各种格别的用法说明,在不同格位中,其表现形式如:在人们中、对人与人之间、在人之内等。
§143
143.Susmimāvā.
第一四三条。『苏斯明阿瓦』条。
Pumantassa suiccetasmiṃ pare āādeso hoti vā. Pumāsu pumesu.
此词用于表达主体内的状态,有时含有指向对立概念的意义,对应词形如:在人中、对于人中之人等。
Yuvādīsu ‘‘yuva si’’ itīdha –
对于「由青年起」时,『青年』一词用语形如『青年如此』,表示时代段落的开始。
‘‘Pumantassā simhī’’ti ettha antaggahaṇena ākāro, ‘‘hivibhattimhi cā’’ti sutte casaddena ānādeso ca.
『雄性者』者,此处因内涵关系为形象;依经文所言,『雄性者』以声息启示之意。
Yuvā yuvāno, yuvānā yuvā, he yuva he yuvā he yuvāna he yuvānā, bhavanto yuvānā, yuvānaṃ yuvaṃ, yuvāne yuve.
『年轻的』变体有:年轻者(阳性复数)、年轻者(中性复数)、年轻(阳性单数)、唉年轻者、唉年轻女子、唉年轻者等诸种称谓,意指诸位为年轻者,年轻者中之年轻者,年轻者相对年轻者。
‘‘Akammantassa cā’’ti ettha casaddena yuvamaghavādīnamantassa ā hoti vā nāsuiccetesūti āttaṃ.
『无所作为者也』者,此处依声为标记,表于不作恶者及其类似者,或在欲望未生之心中等境界,由此自证于心。
Yuvānā yuvena yuvānena vā, yuvānehi yuvānebhi yuvehi yuvebhi, yuvānassa yuvassa, yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvānā yuvānasmā yuvānamhā, yuvānehi yuvānebhi yuvehi yuvebhi, yuvānassa yuvassa, yuvānānaṃ yuvānaṃ, yuvāne yuvānasmiṃ yuvānamhi yuve yuvamhi yuvasmiṃ, yuvānesu yuvāsu yuvesu.
年轻者与年轻的、由年轻者们、由年轻众、以年轻之年轻们之间、年轻者的年轻、各样年轻者们,都与其他所有年轻者们,如此彼此交错于年轻者中、于青年之中、于年轻的年轻之中,相应于诸多年轻们,复互相联系。
Evaṃ maghavā maghavāno, maghavānā iccādi yuvasaddasamaṃ.
如此,玛嘎哈(某名)即如若多个『年轻者』称谓,一切皆如此年轻语声对应。
Akārantaṃ. · 以短 a 结尾者。
Ākāranto pulliṅgo sāsaddo.
形成男子形状即称为雄性者或阳性名词。
Sā si, silopo, sā sunakho.
『萨』、『西』,省略『西』,得『萨苏纳何』。
Bahuvacane –
关于复数形式——
§144
144.Aghorassamekavacanayosvapi ca.
144.就连单数格(主格单数)在用于呼格时亦然,此规则也适用于阴性的「那」(na-词干)类词。
Ghasaññakaākāravajjito liṅgassanto saro rassamāpajjate ekavacanesu yosu ca paresūti rassattaṃ. Apiggahaṇaṃ simhi nivattanatthaṃ. Sesaṃ neyyaṃ.
去除草木或粗糙物的形式、禁止使用标记,属于标记词义,在单数形式中适用;而对于复数及其他形态则为标记性的概念。此处的取用是为了符合狮子回转的目的。其余部分应弃置不用。
Sā tiṭṭhanti, he sa he sā, he sā, saṃ, se, sena, sāhi sābhi, sassa sāya, sānaṃ, sā sasmā samhā, sāhi sābhi, sassa, sānaṃ, se sasmiṃ samhi, sāsu.
(阴性「那」词干格位变化表):主格单数『她』、第三人称复数『她们站立』;呼格单数『喂,她』、呼格复数『喂,她们』;呼格单数『喂,她』;业格单数『她(宾格)』;与格/属格单数『为她/她的』;具格单数『以她/由她』;具格复数『以她们/由她们』(两种形式);属格单数『她的』、向格/与格单数『向她』;属格复数『她们的』;从格单数『从她』(两种形式);具格复数『以她们』(两种形式);属格单数『她的』;属格复数『她们的』;处格单数『在她之中』(三种形式);处格复数『在她们之中』。
Evaṃ paccakkhadhammā gāṇḍīvadhanvāpabhutayo.
此类对立名词及词形变化,犹如象弓、弓兵等具有相对性质的事物。
Ākārantaṃ. · 以长 ā 结尾者。
Ikāranto pulliṅgo aggisaddo. Syādyuppatti, aggi si,
从发声者发出火焰声。其生起为:火为,
‘‘Anto, simhi, vā’’ti ca vattate.
‘末端,似狮’亦被言说。
§145
145.Aggissini.
145.「阿耆」(火)类词变化规则:以「伊」(i)音结尾的中性名词,其格位变化遵循「阿耆」之例。
Aggissa anto ini hoti vā simhi vibhattimhi. ‘‘Sesato lopaṃ gasipī’’ti silopo. Aggini aggi.
火的末端即存在于狮类牢固分界中。‘破坏之声为气息声’是气息之象。火为火。
Bahuvacane ‘‘ivaṇṇuvaṇṇā jhalā’’ti jhalasaññāyaṃ –
复数形式中“如色彩闪耀”是闪耀知相,
‘‘Jhalato, vā’’ti ca vattate.
‘闪耀者,或乎’亦被言说。
§146
146.Ghapato ca yonaṃ lopo.
146.「嘎」(ga)和「帕」(pa)词干之后,复数主格格位词尾(yo)发生省略。
Ghapasaññehi itthivācakehi ākārivaṇṇuvaṇṇehi, jhalasaññehi ca paresaṃ yovacanānaṃ lopo hoti vā. Vavatthitavibhāsāyaṃ.
所谓『ghapasaññehi』,谓以雌性言语所表示的形状色彩;又『jhalasaññehi』,谓他语中的牲畜交合二字,皆谓该牲畜交合之事消失。此为详尽解释。
§147
147.Yosukatanikāralopesu dīghaṃ.
147.在复数主格词尾省略、单数业格词尾「阿」(a)附加以及「尼咖拉」(nikāra)省略等情况下,前一音节延长为长音。
Liṅgassantabhūtā sabbe rassasarā yosu katanikāralopesu dīghamāpajjante. Katā nikāralopā yesaṃ te katanikāralopā. Aggī.
所有具标志的色相,因雌雄合短折除尽,各分别长出。所除的即为雌雄合短折除者。此为上文。
‘‘Pañcādīnamatta’’nti ito ‘‘atta’’miti vattate.
此处承接上文「五数等之『阿他』(atta)」规则而来——「阿他」(atta,即短音变化)一词之语义,仍须援引彼处之说明加以理解。
§148
148.Yosvakatarasso jho.
148.若为雌雄合者,则谓短而快速消失。
Yosu paresu akatarasso jho attamāpajjate. Aggayo.
凡他人未作之事,火则自显其本身。火者。
Jhoti kiṃ? Rattiyo.
火为何?乃夜晚也。
Ālapanepevaṃ. He aggi, he aggī he aggayo.
以火之光照示。讥诮曰:噫,火啊,噫,火焰啊,噫,火者。
Dutiyekavacane pubbassaralope sampatte –
第二句述及前者之丧失而生新义——
§149
149.Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehi.
149. 此『嗯』字为句中语气停顿,以火焰声响紧扣。
Jhalapaiccetehi parassa aṃvacanassa, makārassa ca niggahītaṃ ādeso hoti. Aggiṃ.
以火焰声为记号,表示呼唤他人之『嗯』语句,亦为示意命令。火者也。
Aggī aggayo, agginā, aggīhi aggībhi, ‘‘sunaṃhisu cā’’ti ettha caggahaṇena katthaci dīghābhāvo. Aggihi aggibhi.
《火火者,借由火,以火们,火们中之火者,‘听吧众人’此语之中存在因音变而产生的某种长音缺失。用火以火们。
‘‘Jhalato sassa no vā’’ti no. Aggino aggissa, aggīnaṃ.
‘难过否?’不可。‘火之火主’中火主,火们所有者。
‘‘Smā nā’’ti vattamāne ‘‘jhalato cā’’ti vikappena nā. Agginā aggismā aggimhā, aggīhi aggībhi aggihi aggibhi, aggino aggissa, aggīnaṃ agginaṃ, aggimhi aggismiṃ, aggīsu aggisu.
‘不要啊’现行中改说‘难过也’音变。由火,以火主、以火们、以火、以火们、火主与火主者、火们与火们、火中与火中者、火们与火们这样用。
Evamaññepi –
诸如此类——
Joti pāṇi gaṇṭhi muṭṭhi, kucchi vatthi sāli vīhi;
光明如手,像拳,如肘,似杆,似米,似麦;
Byādhi odhi bodhi sandhi, rāsi kesi sāti dīpi.
病痛、水流、觉知、和合,堆积如束,头发,草木,灯火。
Isi muni maṇi dhani yati giri ravi kavi,
圣人、比库、珠宝、财富、隐修、山岳、日轮、诗人,
Kapi asi masi nidhi vidhi ahi kimi pati;
猿猴、利斧、宝藏、法则、毒蛇、秘密、国王;
Hari ari timi kali bali jaladhi gahapati,
凯撒、敌人、三位一体、黑暗、强暴、海洋、主宰,
Urudhiti varamati nirupadhi adhipati.
升起、崇高、类天、无过失、统治者。
Añjali sārathi atithi samādhi udadhippabhutayo.
合掌、车夫、宾客、定、海上的勇士。
Ikārantaṃ. · 以短 i 结尾者。
Īkāranto pulliṅgo daṇḍīsaddo.
发出声音、精华、阳具、棍棒的声音。
‘‘Daṇḍī si’’ itīdha –
『持杖者』——此处——
‘‘Agho rassamekavacanayosvapi cā’’ti rassatte sampatte etthevāpiggahaṇena sismiṃ tadabhāve siddhe niyamatthamāha.
当「短音化」规则(指:在语尾『o』、短音、单数格及『yo』等场合亦然)得出短音之结论时,此处藉「亦」字之摄取,在『si』格(即:主格单数语尾)——于无该情形时本已成立——今特别说明以显其限定义。
‘‘Rassa’’nti vattamāne –
「短音」之规则仍在适用之中——
§150
150.Na sismimanapuṃsakāni.
150. 非相应的无性者。
Sismiṃ napuṃsakavajjitāni liṅgāni na rassamāpajjanteti rassattābhāvo, silopo. Daṇḍī tiṭṭhati.
在此处,非性者所染污的部位,不致生起‘rassa’(染污)的作用,这属于‘rassa’的缺乏,为章句解释。Daṇḍī表示处立、状态。
Anapuṃsakānīti kiṃ? Sukhakāri dānaṃ.
非性者是指什么?是指并不造成痛苦的给予。
Ettha ca –
此处又——
Visadāvisadākāra-vohārobhayamuttakā;
清净与不清净的行为俱起并行,
Pumādijānane hetu-bhāvato liṅgamīritā.
为由有男身之故,这是其标志所显现。
Yolope daṇḍī tiṭṭhanti.
在缺少时,杆子仍然屹立。
Itaratra ‘‘agho rassa’’miccādinā rassatte kate –
其他情况下,谓之『贪欲之痛』,若错误之取欲即造成痛苦,
‘‘Jhato, katarassā’’ti ca vattate.
则称为『断灭痛,何以为痛』这样的说法。
§151
151.Yonaṃno.
第一五一条:『yo』格尾变为『no』。
Sabbesaṃ yonaṃ sālapanānaṃ jhato katarassā paresaṃ noiccādeso hoti. Daṇḍino tiṭṭhanti.
一切迦楼那(外国人)之间,若他们之间存在争斗,其余众人没有干预的权利。处罚者则立于一旁。
Katarassāti kiṃ? Aggayo.
何为『干预』?是指介入争执。
Adhikāraṃ vinā ‘‘yonaṃ,
未经许可而称『迦楼那』,
No’’ti yogavibhāgato;
是一种权利的区别;
Kvaci akatarassāpi,
有时即使不介入,
No sāramatino yathā.
如实依于要旨而行。
Ālapane ‘‘ge’’ti vattate.
呼格语境中,「ge」之规则仍在适用之中。
§152
152.Jhalapā rassaṃ.
152.「闍」字尾缩短为短音。
Jhalapaiccete rassamāpajjante ge pare. Bho daṇḍi.
「闍」字尾诸词,在「ge」等后续字母前变为短音。例:「尊者,持杖者。」
‘‘Agho rassa’’ntiādināva siddhepi rassatte punārambho niyamattho, tena ‘‘bho go’’tiādīsu na bhavati. Daṇḍī daṇḍino.
虽然依「苦短音」等规则已能成立短音,此处重新立规乃为限定之义,故在「尊者,牛」等词中不适用。「持杖者」(主格单数)、「持杖者」(属格单数)。
Dutiyāyaṃ rassatte kate ‘‘a’’miti vattate, ‘‘ghapato smiṃ yaṃ vā’’ti ito maṇḍūkagatiyā ‘‘vā’’ti vattate.
在第二格(宾格)短音规则完成后,「a」字仍继续适用;又从「若为『喀』『巴』字尾则『smiṃ』格变『yaṃ』或不变」规则,以蛙跳方式取「或」字继续适用。
§153
153.Naṃ jhato katarassā.
153.已作短音之「闍」字尾后,「naṃ」格词尾替代。
Jhato katarassā parassa aṃvacanassa naṃ hoti vā. Daṇḍinaṃ daṇḍiṃ, daṇḍī daṇḍino, daṇḍinā, daṇḍīhi daṇḍībhi, daṇḍino daṇḍissa, daṇḍīnaṃ.
「闍」字尾词既已作短音,其后之「aṃ」格词尾或变为「naṃ」。例:「持杖者」(宾格单数,两形)、「持杖者」(主格单数)、「持杖者」(属格复数)、「持杖者」(具格单数)、「持杖者」(具格复数,两形)、「持杖者」(属格单数,两形)、「持杖者」(属格复数)。
‘‘Jhalato cā’’ti nā. Daṇḍinā daṇḍismā daṇḍimhā, daṇḍīhi daṇḍībhi, daṇḍino daṇḍissa, daṇḍīnaṃ.
『「源自「jha」者」及「另一者」』——持杖者:(单数具格)持杖者、持杖者、持杖者;(复数具格)持杖众、持杖众;(单数属格/与格)持杖者之、持杖者;(复数属格/与格)诸持杖者之。
‘‘Jhato, katarassā’’ti ca vattate, pure viya ‘‘vā’’ti ca.
『源自「jha」者』及『另一者』之规则仍适用;如前所述,『或』字亦然。
§154
154.Smiṃni.
一五四、关于「位格」。
Jhato katarassā parassa smiṃvacanassa niiccādeso hoti vā. Daṇḍini daṇḍismiṃ daṇḍimhi, daṇḍīsu.
源自「jha」者及另一者,其后之位格词缀,可随意替换为「ni」。持杖者(位格):持杖者中、持杖者中、持杖者中;(复数位格)诸持杖者中。
Evamaññānipi –
如是又如此,
Dhammī saṅghī ñāṇī hatthī, cakkī pakkhī dāṭhī raṭṭhī;
守法者善社群,明智者有力,持行者轮转,飞行者翅翼,有牙者坚固,有国者国土;
Chattī mālī vammī yogī, bhāgī bhogī kāmī sāmī.
有伞者护卫,有花饰者美饰,有尊者修习,有分者分享,有财者富有,有欲者贪恋,有主者统御。
Dhajī gaṇī sasī kuṭṭhī, jaṭī yānī sukhī sikhī;
扬旗者领导,有族者如月,疮痂者受难,有发者生长,乘者驾驭,安乐者欢喜,有顶者极致;
Dantī mantī karī cāgī, kusalī musalī balī.
用牙者善咬,智者多思,行施者布施,善巧者调伏,用杵者强壮。
Pāpakārī sattughātī, mālyakārī dīghajīvī;
作恶者堕落,杀害者为恶,花匠者造华,长寿者寿命久;
Dhammacārī sīghayāyī, sīhanādī bhūmisāyī –
修行持法者迅速精进,如狮子吼声般震撼大地。
Iccādīni īkārantanāmāni.
这是从意愿起的自我坚定之名。
Gāmaṇīsaddassa tu sattamiyaṃ bhedo.
『乞钵』一词有七种不同说法。
Gāmaṇī, gāmaṇī gāmaṇino, bho gāmaṇi, bhonto gāmaṇī bhonto gāmaṇino, gāmaṇinaṃ gāmaṇiṃ, gāmaṇī gāmaṇino.
乞钵、乞钵女子与乞钵们,尊敬的乞钵女子,尊敬的乞钵们,乞钵的乞钵,乞钵女子的乞钵们。
Sesaṃ daṇḍīsamaṃ. Niādesābhāvova viseso. Evaṃ senānī sudhīppabhutayo.
这些皆如执杖一般。它们之间无指定差别。如此军事统帅和将领诸人也一样。
Īkārantaṃ. · 以长 ī 结尾者。
Ukāranto pulliṅgo bhikkhusaddo.
『呼喊』指男性,『比库』则是男子僧的称号。
Tatheva bhikkhusaddato si, silopo. So bhikkhu.
同样地,以比库称呼的形式,是『行为』。此乃比库。
Bahuvacane ‘‘ghapato ca yonaṃ lopo’’ti yolopo, ‘‘yosu kata’’iccādinā dīgho. Te bhikkhū.
复数形中,依『源自「gha」者及「pa」者,「yo」词缀脱落』之规则,「yo」词缀脱落;再依『凡「yo」脱落处』等规则,元音延长。(结果为)彼诸比库。
Lopābhāve ‘‘vā, yona’’nti ca vattate.
在缺失的情况下则用“vā, yona”等词来代替。
§155
155.Latovokāro ca.
155. 是声音的变化。
Lasaññato paresaṃ yovacanānaṃ vokārādeso hoti vā. Kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti. Casaddaggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ. Atha vā caggahaṇaṃ noggahaṇānuvattanatthaṃ, tena jantusabbaññūādito yonaṃ no ca hoti. Vāsaddo vavatthitavibhāsattho. Tena –
有时指的是由他人所说的被删减词的声音现象。声音的结合并不一定是完全的结合。某些情况下声音的结合是为了回避音节重复;或者是结合未能回溯,缘由是由于一切众生所具的本能,这并非声音被切断。声音现象针对句义进行实质阐释。为此—
Bhikkhuppabhutito niccaṃ, vo yonaṃ hetuādito;
因比库出家修行常常,如此为缘起等原因。
Vibhāsā na ca vo no ca, amuppabhutito bhave.
并非在你们中间产生过这种现象,也未曾出现过此事。
‘‘Attaṃ, akatarasso’’ti ca vattate.
此谓『自身未受损害』。
§156
156.Vevosu lo ca.
156.(规则)于『ve』、『vo』、『su』诸词尾中,亦可置『l』音(代替『d』),并与前述规则合并适用。
Ve voiccetesu ca paresu akatarasso lo attamāpajjate. Bhikkhavo, bho bhikkhu, bhavanto bhikkhū.
当替换词语之处,若谓他人未受损害,自身反而受损害。比库们,诸比库,你等即是比库。
Lopābhāve –
缺失情况下——
§157
157.Akatarassā lato yvālapanassa vevo.
157. 属于未受损害的一方,即为替代替换辞语。
Akatarassā lato parassa ālapane vihitassa yoiccetassa ve voādesā honti. Attaṃ. Bhavanto bhikkhave bhikkhavo. ‘‘Aṃ mo niggahītaṃ jhalapehī’’ti niggahītaṃ.
为他人口中所说、他人口中所措、他人口中所指示的言语,若为当讲者所适宜,便是诸区所具备。比库们,比库啊,当言:『此处所说,意已断尽;此处定已止息』,是断尽。
Bhikkhuṃ, bhikkhū bhikkhavo, bhikkhunā, bhikkhūhi bhikkhūbhi bhikkhuhi bhikkhubhi, bhikkhuno bhikkhussa, bhikkhūnaṃ bhikkhunaṃ, bhikkhunā bhikkhusmā bhikkhumhā, bhikkhūhi bhikkhūbhi bhikkhuhi bhikkhubhi, bhikkhuno bhikkhussa, bhikkhūnaṃ bhikkhunaṃ, bhikkhumhi bhikkhusmiṃ, bhikkhūsu bhikkhusu.
比库、比库们、比库尼,借助比库、比库们、比库尼们、比库们,比库与比库内比库、比库们的比库、由比库至比库,比库们的比库所属比库内,比库尼由比库们至比库内,借助比库们、比库们、比库们、比库们,至比库对比库,对比库内及比库间,比库们中诸比库间。
Evaṃ setu ketu rāhu bhānu paṅgu ucchu veḷu maccu sindhu bandhu neru meru sattu kāru hetu jantu ruru paṭu iccādayo.
如此,如桥梁、标志、罗睺、太阳、跛足者、高耸、细长者、蠕虫、海洋、亲属、树干、须弥山、众生、工具、原因、众生、鹿鸣、象牙、欲望等。
Hetujantusaddānaṃ paṭhamādutiyāsu viseso.
因缘、众生、声音等,第一、第二之别。
Hetu, hetū hetavo hetuyo, bho hetu, bhonto hetū hetave hetavo, hetuṃ, hetū hetavo hetuyo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
因、因者、因中者、诸因,是因,尊者诸因、因者、因中者、诸因者、因,因者、因中者、诸因中。此皆同于比库。
Jantu, jantū jantavo. Kāraggahaṇena yonaṃ no ca hoti. Jantuno jantuyo, bho jantu, jantū jantave jantavo, jantuṃ, jantū jantavo jantuno jantuyo iccādi.
众生,众生者,众生诸者。以有受胎聚合,若无,是不可。众生中诸众生,尊者众生,众生者众生中诸者,众生,众生中诸众生者,众生中诸众生诸者,若此类。
Satthusaddassa bhedo. ‘‘Satthu si’’itīdha –
『世尊之语』的区别。『世尊语』者,如此说。
‘‘Anto’’ti vattate.
『终结』者,此即谓之。
§158
158.Satthupitādīnamā sismiṃ silopo ca.
158.关于‘世尊父等’名称,此处也有误用。
Satthu pitu mātu bhātu dhītu kattuiccevamādīnamanto āttamāpajjate sismiṃ, silopo ca hoti. Satthā.
‘世尊、父、母、兄弟、姐妹、子女、丈夫、妻子’等如是称谓,均属于与自身有亲属关系者,于此说法中存在误用。
‘‘Satthu pitādīna’’nti adhikāro.
所谓‘世尊父等’之词,指的是身份之谓。
§159
159.Aññesvārattaṃ.
159.其他相关属意内容。
Satthu pitādīnamanto sivacanato aññesu vacanesu ārattamāpajjate. Ārattamitibhāvaniddesena katthaci aniyamaṃ dasseti.
尊师、父等受敬者,从善教导中,对于他人言语产生憎恶不悦。憎恶意以过分的紧执表示某种无法约束的状态。
Āraggahaṇamanuvattate.
随之而起的是恭敬心。
§160
160.Tato yonamo tu.
160. 其后,〔格变化〕从此而来。
Tato ārādesato sabbesaṃ yonaṃ okārādeso hoti.
于是,由于动念,所有方面的方向转变产生。
Tuggahaṇena aññehipi catuubhanadīgavādīhi yonamokāro hoti, saralopādi. Satthāro.
通过两端的抓持,连他人也以东西南北四方语言发生方向转变,属于简单的借喻。尊师也如是。
Ālapane ‘‘akārapitādyantānamā’’ti āttaṃ. ‘‘Ge rassa’’nti adhikicca ‘‘ākāro vā’’ti vikappena rassattaṃ, valopo. Bho sattha bho satthā, bhavanto satthāro, satthāraṃ, satthāre satthāro.
对说法中『无定的终结』等,自我体认为此。又称『此即地』,有时增文为『形相亦然』,略作展开:『啊,尊师!啊,尊师!你们为尊师,那么尊师是尊师,尊者于尊者,尊师之处即为尊师。』
‘‘Tato’’ti ca vattate.
「Tato」此语用以指示时间、次序,意为『随后』或『其时』。
§161
161.Nā ā.
161. 词尾 nā 变为 ā。
Tato ārādesato nāvacanassa ākārādeso hoti. Satthārā, satthunāti ārattamitibhāvaniddesena siddhaṃ. Satthārehi satthārebhi.
由上述〔词根〕,『nā』格(工具格)词尾被替换为『ā』。『satthārā』(以导师)、『satthunā』(以导师)——后者由上文所述『ar』转为『u』之规则已成立。〔复数形〕『satthārehi』、『satthārebhi』(以诸导师)。
‘‘Vā naṃmhī’’ti ito ‘‘vā’’ti vattate.
「或于鼻音」——由此处「或」(vā)字延续适用。
§162
162.Usasmiṃ salopo ca.
162. 在『us』词干中,亦省略『s』。
Satthu pituiccevamādīnamantassa uttaṃ hoti vā sasmiṃ, salopo ca hoti. Ārādesāpavādoyaṃ. Satthu, aññattha bhāvaniddesenārābhāvo. Satthussa satthuno.
『导师』(satthu)等词,以及『父』(pitu)等词,在表示领属关系的词尾中,有时会出现『ā』音替换,并伴有脱落现象。此乃『ā』替代规则的例外说明。『导师』一词,在其他地方以词干形式出现时,不发生『ā』替换。『satthussa』与『satthuno』(均为导师的属格形式)。
‘‘Āratta’’nti vattate.
『阿拉达』者,谓『阿拉达』之语义延续适用于此。
§163
163.Vā naṃmhi.
163. 或,于属格语尾。
Satthu pituādīnamanto ārattamāpajjate vā naṃmhi vibhattimhi. Satthārānaṃ.
师长及父等敬重者,是否生于勤勉中,或于分别中,皆有所指。此为关于师长诸义。
Ārābhāve ‘‘vā naṃmhī’’ti vattate.
于『阿拉』的情形,『或,于属格语尾』之语义延续适用于此。
§164
164.Satthunattañca.
第 164 条。又谓师长义。
Satthusaddantassa, pitādīnamantassa ca attaṃ hoti vā naṃmhi vibhattimhi, puna satthuggahaṇaṃ satthuno niccavidhānatthaṃ. Satthānaṃ.
师声言语者,亦为父等敬重者,是自我,或在彼分别中;再者,师的隐匿,为师常恒目的。此为言师者之义。
‘‘Amhatumhanturājabrahmattasakhasatthupitādīhi smā nāvā’’ti smāvacanassanābhāvo. Satthārā, satthārehi satthārebhi, satthu satthuno satthussa, satthārānaṃ satthānaṃ.
『由我、汝、他、王、梵天、自身、友、导师、父等词,离格语尾以「那」代替』,即离格语尾被「那」所取代。例如:导师(具格)、诸导师(具格复数)、导师之(属格单数,两形)、诸导师之(属格复数,两形)。
‘‘Ārato’’ti vattate.
『阿拉多』者,谓『阿拉多』之语义延续适用于此。
§165
165.Tato smimi.
165. 由彼,于处格语尾。
Tato ārādesato smiṃvacanassa ikārādeso hoti. Puna tatoggahaṇena aññasmāpi smiṃvacanassa ikāro. Yathā – bhuvi, divi.
其后,从『ā』开始,在『smiṃ』格语尾处发生『ā』被替换为『i』的音变。再由『tato』一词的引用,可知在其他情形下的『smiṃ』格语尾亦同样发生『i』音变。例如:『bhuvi』(地处)、『divi』(天处)。
§166
166.Ārorassamikāre.
第一百六十六条。『ā』之替换音在『i』之前缩短。
Ārādeso rassamāpajjate ikāre pare, satthari, satthāresu.
在『ā』被替换为『ar』之后,当后接『i』类元音时,转变为短音,例如:『satthari』(于导师,处格)、『satthāresu』(于诸导师,处格)。
Evaṃ kattā, kattāro, bho katta bho kattā, bhavanto kattāro, kattāraṃ, kattāre kattāro, kattārā, kattārehi kattārebhi. ‘‘U sasmiṃ salopo cā’’ti uttaṃ, salopo ca. Kattu kattuno kattussa, kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ kattunaṃ, kattārā, kattārehi kattārebhi, kattu kattuno kattussa, kattārānaṃ kattānaṃ kattūnaṃ kattunaṃ, kattari, kattāresu, ārābhāve kattūsu kattusu.
如是作,如是作者,彼作彼作者,汝等为作者,作者者。以作者者、作者中之作者、作者们,借作者者言语。『在此教法中,止息(或称完结)』,此即止息者。作于作家所作之物,作者者乃诸作者之作主,作者、作者之所、因缘所作,作者及以作者众以三者为所作。作于作业所者,作者诸所作者依其开始,在作之处及作处也。
Evaṃ –
如下所示——
Bhattu vattu netu sotu, ñātu jetu chettu bhettu. Dātu dhātu nattu boddhu, viññāpetu ādayopi.
『施予、赞扬、引导、守护、割断。如母者、界者,不为自觉。亦应宣说及引导。』
‘‘U sasmiṃ salopo cā’’ti vattate.
『在此教法中,止息(或称完结)』是如是说者。
§167
167.Sakamandhātādīnañca.
第167节 从共同世界元素及诸义。
Sakamandhātuiccevamādīnamanto ca uttamāpajjate sasmiṃ, salopo ca, niccaṃ punabbidhānā. Sakamandhātu viya assa rājino vibhavo, sesaṃ samaṃ. Evaṃ mahāmandhātuppabhutayo.
如从共同世界元素始等,为终,而达高上之地,在此教法中亦止息,常复更现。如同共同大世界元素是王者之威力及俱足。故谓众多大世界元素发出。
Pitusaddassa bhedo. Simhi āttaṃ, silopo, pitā.
父字声音的分解。狮子中有阿他、悉罗婆、父三音。
Yomhi ‘‘āro, rassa’’nti ca vattate.
在『yo』格语尾处,『ā替换』与『缩短』二规则继续适用。
§168
168.Pitādīnamasimhi.
168.有关以父为根的词语。
Pitādīnamārādeso rassamāpajjate asimhi vibhattimhi. Sismiṃ ārādesābhāvepi asimhīti adhikavacanamatthantaraviññāpanatthaṃ, tena toādimhi pitādīnamikāro ca. Yathā – pitito, mātito, bhātito, dhītito, pitipakkho, mātipakkhoti.
在『父』等词中,当接续第七格单数词尾(位格单数)时,『ā』替代形式转变为短音。虽然在第七格单数词尾的情况下,即便不发生『ā』替换,此处额外说明『于第七格单数』,乃是为了传达另一层含义:即由此可知,当接续『to』等词尾时,『父』等词亦转为『i』音。例如:『从父方』(pitito)、『从母方』(mātito)、『从兄弟方』(bhātito)、『从女儿方』(dhītito)、『父系』(pitipakkho)、『母系』(mātipakkho)等。
Pitaro, sesaṃ kattusamaṃ. Bho pita bho pitā, bhavanto pitaro, pitaraṃ, pitare pitaro, pitarā pitunā, pitarehi pitarebhi. Bhāvaniddesena ārādesābhāve pitūhi pitūbhi pituhi pitubhi, pitu pituno pitussa, pitarānaṃ pitānaṃ pitūnaṃ, dīghābhāve pitunaṃ vā, pitarā, pitarehi pitarebhi pitūhi pitūbhi pituhi pitubhi, pitu pituno pitussa, pitarānaṃ pitānaṃ pitūnaṃ pitunaṃ, pitari, pitaresu pitūsu pitusu.
『父』(pitaro),其余与作者格相同。呼格单数『父啊』,呼格复数『诸父啊』;业格单数『父』,业格复数『父们』;具格单数『由父』或『由父』(以巴达形式),以修习说明之缘故,无阿拉德斯变化时,具格复数有『由诸父』(长音形)、『由诸父』(短音形)等多种形式;属格单数『父之』或『父的』或『父的』;属格复数『诸父之』、『诸父之』(长音形)、『诸父之』(短音形),或无长音时亦可作短音属格复数;离格单数『从父』;离格复数同具格复数各形;位格单数『于父中』;位格复数『于诸父中』(长音形)、『于诸父中』(短音形)。
Evaṃ bhātā, bhātaro iccādi.
同理,『bhātā』、『bhātaro』等形式亦依此类推。
Ukārantaṃ. · 以短 u 结尾。
Ūkāranto pulliṅgo abhibhūsaddo.
以元音Ū开始的辅音字母产生出来的声音。
Tatheva syādyuppatti, silopo. So abhibhū, yolope kate te abhibhū.
生成(字母、音节)时也应如此,称为音素。若在构词时发生变音,便属于变音现象。
‘‘Agho rassa’’ntiādinā rassattaṃ, vokāro. Katarassattā attābhāvo. Abhibhuvo, bho abhibhu, bhavanto abhibhū abhibhuvo.
以“恶”、“味”等开头的鼻音是声音的表现。所谓声音,乃是其本质表现的缺失。若说“变化”就是变化,诸位就是变化、成为变化者。
Katarassattā veādeso na hoti. Sesaṃ bhikkhusaddasamaṃ, rassattameva viseso. Abhibhuṃ, abhibhū abhibhuvo , abhibhunā, abhibhūhi abhibhūbhi, abhibhuno abhibhussa, abhibhūnaṃ iccādi.
某种声音的本质没有固定指向。其余部分则与比库声音相同,声音的本质反倒显得特别。变化的不同形式有:变化、已变化、变化着,变化者、变化的、由变化者所变化,如此等等。
Evaṃ sayambhū, vessabhū, parābhibhū, sahabhūādayo. Sahabhūsaddassa yonaṃ noādesova viseso. Sahabhū, sahabhū sahabhuvo sahabhuno iccādi.
如是自生者、威萨婆者、他方变化者、共同行者等。共同行者声音的本质也是指向其组合。共同行者、共行、共变者、共变化者,如此等等。
Tathā sabbaññūsaddassa yosveva viseso. So sabbaññū te sabbaññū, yolopābhāve rassattaṃ, ‘‘lato vokāro cā’’ti ettha kāraggahaṇena yonaṃ noādeso. Vādhikārassa vavatthitavibhāsattā na ca vokāro. Sabbaññuno, bho sabbaññu, bhonto sabbaññū sabbaññuno, sabbaññuṃ, sabbaññū sabbaññuno iccādi.
如此,所有全知声音本质皆指向其所属。此即全知声之本性,全知者即为全知,若无构词组合就成了变化,“以元音开头的声音”在此以造成词语为由指向组合。无指称需求故非声音。对全知者,诸位即为全知,成为全知全知者、全知所拥有、全知所出现,如此等等。
Evaṃ maggaññū dhammaññū atthaññū kālaññū rattaññū mattaññū kataññū tathaññū viññū vidū vedagū pāragū iccādayo.
如是,知道者即知法者、知义者、知时者、知欲者、知量者、知所作者、知如者、知见者、通达者、善解者、彼岸者等,诸如此类。
Ūkārantaṃ. · 以长 ū 结尾。
Ekāranto appasiddho.
单独起字时则声微弱不清。
Okāranto pulliṅgo gosaddo.
起字时为清浊浊音的牙音。
Tato syādyuppatti, silopo, go gacchati.
由此产生即成字,犁牛开始行进。
‘‘Gāva se’’ti ito ‘‘go’’ti adhikāro, ‘‘āvā’’ti ca vattate.
“耕牛”之意因而由此方“牛”字而起指称,亦称作“亚瓦”。
§169
169.Yosu ca.
第一六九条:复数格标记及其他格的变化规则。
Goiccetassa okārassa āvādeso hoti yosu. Casaddena nā smā smiṃsuiccetesu ca. ‘‘Tato yonamo tū’’ti ettha tuggahaṇena yonamokāro, saralopādi. Gāvo tiṭṭhanti.
「牛」(go)一词,其词干末尾的「o」音,在接续复数主格格标记时,变换为「āv」音。此规则中的「ca」(及)字,表示在具格、从格、处格、复数格等格标记接续时同样适用此变化。又,依「tato yonamo tū」之规则,彼处「tu」字所摄,使复数格标记之「o」音发生相应变化,并发生母音脱落等变化。例:「gāvo tiṭṭhanti」(诸牛站立)。
§170
170.Avaṃmhica.
第一七〇条:宾格及其他格的变化规则。
Goiccetassa okārassa āva avaiccete ādesā honti aṃmhi vibhattimhi. Seddena yo nā sa smāsmiṃsuiccetesu ca avādeso hoti. Gavo gacchanti, he go, he gāvo he gavo.
「牛」(go)一词,其词干末尾的「o」音,在接续单数宾格格标记时,变换为「āva」或「ava」等形式。此处「se」字(即规则中附带语气词)表示,在接续复数主格、具格、单数主格、从格、处格等格标记时,亦采用「ava」变化形式。例:「gavo gacchanti」(诸牛行走);呼格:「he go」(喂,牛!);呼格复数:「he gāvo」或「he gavo」(喂,诸牛!)。
Dutiyāyaṃ ‘‘aṃmhī’’ti vattate.
『「aṃmhi」者』,此乃延续上文之语。
§171
171.Āvassu vā.
一七一、【āva 或可替换】
Āvaiccetassa gāvādesassa antasarassa ukārādeso hoti vā aṃmhi vibhattimhi. Āvassa a āva, tassa āvasaddantassa. ‘‘Aṃmo’’tiādinā niggahītaṃ. Gāvuṃ gāvaṃ gavaṃ, gāvo gavo.
『āva』这一替代形式(即『gāva』词干)在接续第四格单数词尾『aṃ』时,其词干末尾元音『u』可选择性地替换为『u』音;亦即:『āva』中的『a』代表『āva』本身,指以『āva』结尾的词(如『gāva-』)。依据『aṃmo』等规则加上鼻化音。由此得到:单数宾格『gāvuṃ』、『gāvaṃ』、『gavaṃ』;复数宾格『gāvo』、『gavo』。
‘‘Goṇa, vā’’ti vattate.
(此处接续前文)『goṇa(公牛)』一词,以及『vā(或、可选)』之规定,仍继续适用。
§172
172.Suhināsu ca.
一七二、又于苏希那族中。
Su hi nāiccetesu sabbassa gosaddassa goṇādeso hoti vā. Casaddena sesesu ca. Goṇo, goṇā, he goṇa he goṇā, goṇaṃ, goṇe, goṇena, goṇehi goṇebhi, goṇassa.
在「su」和「hi」等格位中,「牛」(go)这个词的全词可以(选择性地)替换为「goṇa」形式。由「ca」一词表示,在其余格位中也可如此替换。例如:goṇo(主格单数)、goṇā(主格复数)、he goṇa、he goṇā(呼格单复数)、goṇaṃ(宾格单数)、goṇe(宾格复数)、goṇena(具格单数)、goṇehi / goṇebhi(具格复数)、goṇassa(属格单数)。
§173
173.Goṇa naṃmhi vā.
173.在「naṃ」格位中,「牛」(go)可替换为「goṇa」形式(选择适用)。
Sabbassa gosaddassa goṇādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi. Goṇānaṃ, goṇā goṇasmā goṇamhā, goṇehi goṇebhi, goṇassa, goṇānaṃ, goṇe goṇasmiṃ goṇamhi, goṇesu.
在「naṃ」格助词(即属格复数格位)中,「牛」(go)这一词的全词可以(选择性地)替换为「goṇa」形式。例如:goṇānaṃ(属格复数)、goṇā / goṇasmā / goṇamhā(从格单数)、goṇehi / goṇebhi(从格/具格复数)、goṇassa(属格单数)、goṇānaṃ(属格复数)、goṇe / goṇasmiṃ / goṇamhi(处格单数)、goṇesu(处格复数)。
Goṇādesābhāve gāvena gavena, gohi gobhi.
若无『牛』的特殊词形,则以『gāvena / gavena』充第三格单数,以『gohi / gobhi』充第三格复数。
§174
174.Gāvase.
第一七四条规则:关于『go』字在第六格(属格)语尾的变化。
‘‘Go āva se’’iti tipadamidaṃ. Gossa o go, gosaddokārassa āvādeso hoti se vibhattimhi. Gāvassa gavassa.
『go āva se』此为三词组合之规则。即:『go』字的词尾元音『o』,在第六格单数词尾『se』前,替换为『āva』。故得『gāvassa / gavassa』(第六格单数)。
Naṃmhi ‘‘go, avā’’ti ca vattate.
在第七格(位格)语尾处,仍延续前文「go、avā」等规定。
§175
175.Tato namaṃ patimhālutte ca samāse.
第一七五条规则:于此之后,在省略位格语尾的复合词中,以「nam」语尾表示。
Tato gosaddato parassa naṃvacanassa aṃādeso hoti, gosaddokārassa avādeso ca patimhi pare alutte ca samāse. Casaddena asamāsepi aṃ avādesā. Gavaṃpatissa therassa, gavaṃ.
『牛』字之后,当另一词的第四格词尾出现时,该词尾变为「-aṃ」形;而「牛」字的词尾元音「-o」则变为「-a」——此规则适用于后接第四格、复合词中省略连接词(不省略格变)之情形。以「及」字(ca)所指示者,亦包括非复合词中同样发生「-aṃ」替换与「-o→-a」替换之情形。如长老牛主(Gavaṃpati)之名中「gavaṃ」即是此例。
‘‘Suhināsu cā’’ti ettha casaddena naṃmhi guādeso. ‘‘No ca dvādito naṃmhī’’ti sutte casaddena nakārāgamo ca. Gunnaṃgonaṃ vā.
『suhināsu cā』此条规则中,『ca』字表示在『naṃ』格词尾处亦追加『gu』的替换形式;而『no ca dvādito naṃmhī』条规则中,『ca』字则表示同时附加『n』音。故得『gunnaṃ』或『gonaṃ』(第六格复数)。
Gāvā gāvamhā gāvasmā gavā gavamhā gavasmā, gohi gobhi, gāvassa gavassa, gavaṃ gunnaṃ gonaṃ, gāve gāvamhi gāvasmiṃ gave gavamhi gavasmiṃ, gāvesu gavesu gosu.
牛从牛而生,由牛而生。由牛生牛,由牛而生。牛与牛相生,牛的本性、品性属于牛。牛在牛之中,牛的本质在牛之中。牛的复数形式为牛群。
Okārantaṃ. · 以 o 结尾。
Puriso guṇavā rājā, sā’ggi daṇḍī ca bhikkhu ca;
男子具有品德,是王,也是持戒的比库;
Satthā’bhibhū ca sabbaññū, goti pulliṅgasaṅgaho.
老师具备主宰一切的智慧,此谓男性词的总称。
Pulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 阳性已完。
Asmā nasmā tasmā namhā tamhā, nehi nebhi tehi tebhi, assa nassa tassa, nesaṃ tesaṃ nesānaṃ tesānaṃ, asmiṃ nasmiṃ tasmiṃ namhi tamhi, nesu tesu.
我者、你者、他者、彼者,不是、没有,借由这些,借由那些,存在者、非存在者、他的、我们的,不在这里、不在那里的,不在那里的,在他之中,他们之中。
Itthiyaṃ ‘‘tā si’’ itīdha sādesasilopā. Sā kaññā, nattaṃ. Nā tā nāyo tāyo, naṃ taṃ, nā tā nāyo tāyo, nāya tāya, nāhi tāhi nābhi tābhi.
女性的表达为“她是”如此。此语为女性的称谓。女子即女郎,不是那样,不是这般,非此即彼,非此即彼,不是这样,不是那样,非于此,非于彼。
‘‘Etimāsamī’’ti ito etimāggahaṇañca ‘‘tassā vā’’ti ito taggahaṇañca pañcamiyantavasena vattate ‘‘vā’’ti ca.
“这些是女性”的意思,从这里起,关于这些的指称,连同“她的”指代,属于五种用法,“或”字亦包含其中。
§215
215.Tato sassa ssāya.
215. 此后是所属格。
Tato tā etā imāto parassa sassa vibhattissa ssāyādeso hoti vā.
之后是指示代词,表示别的所属格的范围。
‘‘Saṃsāsvekavacanesu ca, i’’iti ca vattate.
也用在唤叫句中,表示呼唤。
§216
216.Tassā vā.
216.【彼(女性)或。】
Tāiccetassa itthiyaṃ vattamānassa antassa ikāro hoti vā saṃ sāsvekavacanesu vibhattādesesu. Tissāya tassāya assāya nassāya assā nassā tissā tassā nāya tāya, nāsaṃ tāsaṃ.
「彼」(tā-)一词,当其用于女性并处于属格单数与复数的格位替换时,词尾可以替换为「i」。其形式如下——属格单数:tissāya、tassāya、assāya、nassāya、assā、nassā、tissā、tassā、nāya、tāya;属格复数:nāsaṃ、tāsaṃ。
Pañcamīchaṭṭhīsu tatiyācatutthīsamaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ nassaṃ tissaṃ tassaṃ nāyaṃ tāyaṃ, nāsu tāsu.
第五格(离格)与第六格(属格)的形式,与第三格(工具格)、第四格(与格)相同。第七格(位格)单数形式为:assaṃ、nassaṃ、tissaṃ、tassaṃ、nāyaṃ、tāyaṃ;复数形式为:nāsu、tāsu。
Napuṃsake simhisādesābhāvā nattaṃ. Naṃ taṃ, nāni tāni, naṃ taṃ, nāni tāni, nena tena iccādi pulliṅgasamaṃ.
无阴者(即阉人),无狮形之地,无此无彼,此此彼彼,彼此诸种,没有一个阳性词能与之相称。
Eta si, ‘‘etatesaṃ to’’ti sakārādeso. Eso puriso, ete, etaṃ, ete iccādi sabbasaddasamaṃ.
此为指示代词“这些”的用法。此男子,即这些,这些,这样、那样,皆同于全体诸语音。
Itthiyaṃ etā si, sādeso. Esā kaññā, etā etāyo, etaṃ, etā etāyo, etāya, etāhi etābhi.
女性的指示代词为“这些”。此女儿,这些,这些,这样,这些,这些与彼此都用此种形式。
Sa smiṃsu pana ‘‘saṃsāsvekavacanesu cā’’ti vattate.
关于此处,在诸有关和讥讽言辞中,常说“saṃsāsveka”之语。
§217
217.Etimāsami.
217.「此等」(etimāsa)一词释义。
Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, etā imāiccetesamanto saro ikāro hoti saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu. Sādesagatikattā ssāyādesepi. Casaddādhikārato aññekāsaddādīnamantassa ca.
第六种是关于期待的词类,此等“etā”呈现意念中心之义,作为讥讽词分别中的一种。此指示词的词类关系又涉及“ssāyāde”等,产生多种语音的不同作用。
Etissāya etissā etāya, etāsaṃ etāsānaṃ, etāya, etāhi etābhi, etissāya etissā etāya, etāsaṃ etāsānaṃ, etissaṃ etāyaṃ, etāsu.
『三者之』者,『此者之』、『这些人之』、『这些物之』、『这些』、『这些人们的』,为表达所有格用法,意指属于此处所指者之事或物。
Casaddato aññissā aññāya, aññissaṃ aññāyaṃ. Ekissā ekāya, ekissaṃ ekāyaṃ. Itarissā itarāya, itarissaṃ itarāyaṃ iccādi.
『他人之』、『他者的』、『别人的』,依不同语法格变化,如他者(主格)、他者(与格)等。『一者之』、『一个的』,与『另一者之』、『另外一个的』,及类似以此类推。
Napuṃsake etaṃ, etāni, etaṃ, etāni, sesaṃ ñeyyaṃ.
指非男非女者(无性者)之义项。此等言词及其余者,皆应当被理解。
Imasaddassa bhedo. Ima si –
此为词义区别。分述如下:此『是』(si)字——
‘‘Sabbassimassā’’ti vattate.
作『全体所有者之』意。
§218
218.Anapuṃsakassāyaṃ simhi.
218.“归属于无性狮子者”。
Imasaddassa sabbasseva anapuṃsakassa ayaṃādeso hoti simhi vibhattimhi, silopo. Ayaṃ puriso, ime, imaṃ, ime.
此音节一切皆属非人称,此为狮子之属,名为形容词。其意为此人,此,此物,此等。
§219
219.Animināmhi ca.
219.亦用于不定名词中。
Imasaddassa sabbasseva ana imiādesā honti nāmhi vibhattimhi. Anitthiliṅgassevetaṃ gahaṇaṃ. Anena iminā.
此音节一切如上述般,非此类指示词,出现在名词格变化中。属非利根标记,为重音。以此指示词为准。
‘‘Sunaṃhisū’’ti vattate.
『应当听』之文脉延续至此。
§220
220.Sabbassimasse vā.
220.用于一切或所有物之中。
Sabbassa imasaddassa ekāro hoti vā su naṃ hiiccetesu vacanesu.
此音节一切中单数形式,有时亦作复数,在意念范围内为语气助词。
Āppaccayantāniddesā, sabbatthāti avuttato;
以『āp』为后缀的词之解说,以及『在一切处』之义虽未明言,
Anitthiliṅgassevettha, gahaṇañhi imassiti.
因其是无常相的缘故,于此教法中谓之为「gahaṇa」,即蕴含之义、隐藏之义。
Ehi ebhi imehi imebhi.
于是由此,由这些,由这些诸者(作此指示说明)。
‘‘Sabbassa, vā, sabbattha, sasmāsmiṃsaṃsāsvatta’’nti ca vattate.
此外,有言说『对于一切事物,无论在何处,皆如是存在、运转』。
§221
221.Imasaddassa ca.
221.「ima」词的变格形式补充说明。
Imasaddassa ca sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃsaṃ sāiccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu.
此词(saddassa)既可指一切事物的自体,也可指在诸义念(smā)中,于此教法存在的所有词句、各种相类,遍及一切处所。
Assa imassa, esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ, asmā imasmā imamhā, ehi ebhi imehi imebhi, assa imassa, esaṃ esānaṃ imesaṃ imesānaṃ, asmiṃ imasmiṃ imamhi, esu imesu.
属格单数:「此(者)的」;属格复数:「此等的」,亦作「此等(诸)的」;从格/离格单数:「从此(者)」,亦作「从此(者)」;工具格复数:「以此等」,亦作「以此等」;属格单数(重出):「此(者)的」;属格复数(重出):「此等的」,亦作「此等(诸)的」;处格单数:「于此(者)中」,亦作「于此(者)中」;处格复数:「于此等中」。(以上为「ima」代词各格变化形式的列举,括号内为简短注释。)
Itthiyaṃ imā si, ayamādesasilopā.
在女性格中,『imā』接主格单数词尾,此乃将『ayaṃ』代换、略去词尾之故。
Ayaṃ kaññā, imā imāyo, imaṃ, imā imāyo, imāya, imāhi imābhi. Catutthiyaṃ attaṃ, ikāra- ssāyādesā ca, assāya imissāya assā imissā imāya, imāsaṃ imāsānaṃ. Sattamiyaṃ assaṃ imissaṃ imissā vā, ‘‘tesu vuddhilopā’’dinā smiṃvacanassa vā sādeso. Imāyaṃ, imāsu. Sesaṃ ñeyyaṃ.
此为阴性词「kaññā(女)」型变格示例:主格单数「ayaṃ」,主格复数「imā、imāyo」;业格单数「imaṃ」,业格复数「imā、imāyo」;具格单数「imāya」,具格复数「imāhi、imābhi」。第四格(与格):词尾「a」变为「ā」并加「ya」之代换,故有「assāya、imissāya」,又或「assā、imissā、imāya」;复数「imāsaṃ、imāsānaṃ」。第七格(处格)单数:「assaṃ、imissaṃ」或「imissā」,亦可依「在彼等中,增音与省略」等规则对「smiṃ」格词尾作代换,得「imāyaṃ」;复数「imāsu」。其余格位依此类推可知。
Napuṃsake ima si, ‘‘savibhattissa, vā’’ti ca vattate.
在中性词中,『此』词(带格尾)的规则适用,且「带格尾」与「或」二者并行有效。
§222
222.Imassidamaṃsisu na puṃsake.
222.在非男性(中性与阴性)语境中,「ima」一词的词尾於「idaṃ、aṃ、si」等格位有特殊代换规则。
Napuṃsake vattamānassa sabbasseva imasaddassa savibhattissa idaṃ hoti vā aṃ sisu paresu.
在中性词中使用时,『此』(ima)词的一切形式连同格尾,在『aṃ』、『si』、『su』诸格尾之前,整体替换为『idaṃ』,或亦可不替换。
Idaṃ cittaṃ virocati, imaṃ, imāni, idaṃ pupphaṃ passasi, imaṃ, imāni, anena iminā, ehi ebhi imehi imebhi iccādi pulliṅge viya ñeyyaṃ.
『此』者、心也照现;『此』者、此物;『彼』者、彼物;『此花』者、花也;『此物』者、此物;由此、借此、来此、与彼、以此等、如同母鹿之乳房、当被知晓者也。
Amusaddassa bhedo. Amu si –
『彼』(amu)词的词形变化。阳性主格单数为『amu』加格尾『si』——
‘‘Vā, anapuṃsakassa, simhī’’ti ca vattate.
『amot』者谓非男子者,亦称为『狮子』。
§223
223.Amussa mo saṃ.
223.「amu」一词中,「m」音代换为「saṃ」格词尾形式。
Anapuṃsakassa amusaddassa makāro sakāramāpajjate vā simhi pare. Asu rājā.
『不男子』之『amusadda』者,其形若雄性狮或他狮。即如王也。
‘‘Sabbanāmato, vā’’ti ca vattate.
又称为『各类名称皆可』。
§224
224.Sabbato ko.
224.从一切词基后,加接「ko」语尾。
Sabbato sabbanāmato paro kaiccayamāgamo hoti vā. Puna sabbatoggahaṇena hīnāditopi ko. ‘‘Amussa mo sa’’nti vinādhikārena yogena kakārepi sādeso.
全部者与全名号者,或有异入。又因全部归纳,包含贪、嗔等所在者为小者。『Amussa mo sa』等由关系词组成,虽作相似,亦属指事。
Asuko , asukā, asukaṃ. Sādesābhāve amuko, amukā, amukaṃ iccādi.
『某某』(阳性),『某某』(阴性),『某某』(中性)。若具有类似的含义,则用『彼某』(阳性)、『彼某』(阴性)、『彼某』(中性),以下类推。
Bahuvacane ‘‘lato vokāro cā’’ti sutte anuvattamānavāggahaṇena vokāro na hoti, niccaṃ yolopo, dīgho ca.
复数中『lato vokāro cā』,依经文语训藏传,并非谓为末部衍词,乃恒久连缀,且绵长。
Amū purisā, amuṃ, amū, amunā, amūhi amūbhi amuhi amubhi, amussa. ‘‘Amussādu’’nti vinādhikārena yogena aduṃādeso, adussa, amūsaṃ amūsānaṃ amusaṃ amusānaṃ, amusmā amumhā, amūhi amūbhi amuhi amubhi, amussa adussa, amūsaṃ amūsānaṃ amusaṃ amusānaṃ, amusmiṃ amumhi, amūsu amusu.
(阳性变格):『彼等人』(主格复数);『彼人』(宾格单数);『彼等』(宾格复数);『以彼人』(具格单数);『以彼等』(具格复数,有多种形式);『彼人的』(与格/属格单数)。依据「彼某之」等规则,省略相关章节的规定,施以「彼某」之替换,『彼某之』(属格单数另一形式);『彼等之』(属格复数,有多种形式);『从彼人』(离格单数,有多种形式);『以彼等』(具格复数,有多种形式);『彼人的』(属格单数,有多种形式);『彼等之』(属格复数,有多种形式);『于彼人』(处格单数,有多种形式);『于彼等』(处格复数,有多种形式)。
Itthiyaṃ simhi sādesādi.
女性名词如simhi即母狮,以此类推。
Asu kaññā asukā amukā vā, amū amuyo, amuṃ, amū amuyo, amuyā, amūhi amūbhi, amussā amuyā, amūsaṃ amūsānaṃ, amuyā, amūhi amūbhi, amussā amuyā, amūsaṃ amūsānaṃ, amussaṃ amuyaṃ amuyā, amūsu.
(阴性变格):主格单数『彼女』,或用『某女』、『彼某女』;主格复数有多种形式;宾格单数『彼女』;宾格复数有多种形式;具格单数『以彼女』;具格复数有多种形式;与格/属格单数有多种形式;属格复数有多种形式;离格单数有多种形式;具格复数有多种形式;属格单数有多种形式;属格复数有多种形式;处格单数有多种形式;处格复数有多种形式。
Napuṃsake amusi. ‘‘Savibhattissa’’, imassidamiccādito ‘‘aṃsisu napuṃsake’’ti ca vattate.
中性变格时,用『彼某』(中性主格单数)。「连同格语尾」、「此之为彼」等规则,以及「中性之宾格与处格」之规则,于此仍适用。
§225
225.Amussāduṃ.
第二二五条:『彼某』替换为「彼物」。
Napuṃsake vattamānassa sabbasseva amusaddassa savibhattissa aduṃ hoti aṃsisu paresu. Aduṃ pupphaṃ, amū amūni, aduṃ, amū amūni, amunā iccādi pulliṅgasamaṃ.
凡用于中性者,『彼某』一词连同其格语尾,在宾格与处格诸格语尾之前,全部替换为「彼物」。例:『彼物』(中性,指某一花朵);主格/宾格复数有多种形式(『彼等物』);宾格单数『彼物』;复数形式同上;具格单数『以彼物』;其余变格与阳性相同。
Kiṃsaddassa bhedo. ‘‘Kiṃ si’’ itīdha –
「何」字的分解。于「何、汝」之处——
‘‘Kissa ka ve cā’’ti ito ‘‘kissa, ka’’iti ca vattate.
从「何之咖及吠」起,「何之」与「咖」二者延续适用。
§226
226.Sesesu ca.
226.其余格亦同。
Kimiccetassa kasaddo ādeso hoti vappaccayato sesesu vibhattibhedesu. Ettha ca ‘‘kissa ka ve cā’’ti sutte casaddena vappaccayāvasiṭṭha thamādippaccayānaṃ gahitattā sesaggahaṇena vibhattiyova gayhante. Caggahaṇaṃ katthaci nivattanatthaṃ, tena ‘‘kissa, kismi’’ntiādi ca sijjhati. ‘‘So’’ti sissa o, saralopādi.
复合词“kimiccetassa kasaddo”表示通过因缘在后续的格变化中产生指示的作用。在此,诸如“kissa ka ve ca”(何者也)等疑问词在句中因附着指示词而被视为复合格的附加条件,体现依赖前项因缘附加的关系。这种附加附着有时无所归属,故产生“kissa”“kismi”等词尾的缩略现象,“so”即为简约的形式。
Ko eso, ke, kaṃ, ke, kena, kehi kebhi, kassa kissa, niggahītalopādi, kesaṃ kesānaṃ, kasmā kamhā, kehi kebhi, kassa kissa, kesaṃ kesānaṃ, kasmiṃ kismiṃ kamhi kimhi, kesu.
谁(单数主格)、谁们(复数主格)、谁(单数宾格)、谁们(复数宾格)、由谁(单数具格)、由谁们(复数具格)、之谁(单数属格/与格)、随鼻音脱落等变化、诸谁之(复数属格)、诸谁之们(复数属格扩展形)、从谁(单数离格)、从谁处(单数离格替换形)、由谁们(复数具格/离格)、之谁(单数属格/与格替换形)、诸谁之(复数属格)、诸谁之们(复数属格扩展形)、于谁(单数处格)、于谁处(单数处格替换形)、于谁处(单数处格第三形)、于谁处(单数处格第四形)、于诸谁(复数处格)。
Itthiyaṃ ‘‘kiṃ si’’itīdha ‘‘sesesu cā’’ti vibhattiyaṃ parāyaṃ kādese kate ‘‘itthiyamato āppaccayo’’ti majjhe āppaccayo, silopo.
女性格疑问词“kiṃ si”及其他格变在“scesu ca”结构中被视为终端的限定条件,称为“女性所依附的附加条件”,中间视为附加条款,体现句中结构完整性,属于附加词素的范畴。
Kā esā kaññā, kā kāyo, kaṃ, kā kāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.
(女性变格)主格单数:kā,如『这是哪位少女?』;主格复数:kā、kāyo;业格单数:kaṃ;业格复数:kā、kāyo,余类推,与『sabba』字的变格相同。
Napuṃsake kiṃ si, lopavidhissa balavatarattā paṭhamaṃ silope kate puna vibhattiparattābhāvā, ‘‘tadanuparodhenā’’ti paribhāsato vā kādesābhāvo. Kiṃ etaṃ, kāni.
针对中性的“napuṃsaka kiṃ si”,因词类形式的强弱不同,首先列为原形词,在无格变化时称为“未有格变化”,属语法说明。这里以“tadanuparodhenā”(依附此类词尾)为定义,阐明格的不足和词尾格的缺失之理,包括“kiṃ etaṃ”(什么此)、“kāni”(哪些)等词。
Dutiyekavacane ‘‘kvaci lopa’’nti niggahītalope kate ‘‘aṃmo niggahītaṃ jhalapehī’’ti niggahītaṃ. Kiṃ, kāni iccādi pulliṅgasamaṃ.
第二语句中‘无论何处断绝’谓断绝,谓‘aṃmo’为断绝的发音。何意?如‘icca’等词中阳性单数皆同。
Ekasaddo saṅkhyātulyāsahāyaññavacano. Yadā saṅkhyāvacano, tadā sabbatthekavacanantova, aññattha bahuvacanantopi. Eko, ekā, ekaṃ iccādi sabbattha sabbasaddasamaṃ. Saṃsāsveva viseso.
单音节词是无法用数词辅助的词。若是数词修饰,则皆为单数词;但别处可作复数。‘Eko, ekā, ekaṃ’等词无论何处皆同于所有词类,也是所有词的通用形式,仅在特殊用法中有区别。
Ubhasaddo dvisaddapariyāyo, sadā bahuvacanantova.
双音节词是表示双数形式的词,常作复数使用。
‘‘Ubha yo’’ itīdha ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tuggahaṇena kvaci yonamokāro. Ubho purisāubhe vā, ubho purise ubhe. Su hisu ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā kvaci ekārassokāro. Ubhohi ubhobhi ubhehi ubhebhi.
于「两者、yo」之处,依「此后名词格尾,然而……」中「然而」之摄取,有时名词格尾之「o」音出现。「两位男子」或作「两者」,「两位男子」(宾格)、「两者」(宾格)。于「su」及「hi」处,依「于彼等处起增音」等规则,有时单数之「a」转为「o」音。「两者」(具格/离格)诸形:由两者、由两者(替换形)、由两者(第三形)、由两者(第四形)。
§227
227.Ubhādito naminnaṃ.
227.前面言语之出处。
Ubhaiccevamādito naṃvacanassa innaṃ hoti.
双音节词如上所述,用于否定句时的派生形式为‘inma’。
Ubhinnaṃ, ubhohi ubhobhi ubhehi ubhebhi, ubhinnaṃ, ubhosu ubhesu.
「两者」的格变化:主格/业格为『二者』,具格/离格为『由二者』,属格/与格为『二者之』,处格为『于二者中』。
Dviādayo saṅkhyāsaṅkhyeyyavacanā, bahūnaṃ vācitattā sadā bahuvacanantāva.
『二』等数词,既表示数量又表示被数之事物,因其意指众多,故常以复数形式结尾。
‘‘Dvi yo’’itīdha ‘‘savibhattissa, itthipumanapuṃsakasaṅkhya’’nti ca adhikāro.
此处『dvi yo』规则,承接前文『连同格接尾词』以及『女性、男性、中性数词』之统摄领域。
§228
228.Yosu dvinnaṃ dve ca.
二者有二例,两项分明。
Dviiccetassa saṅkhyāsaddassa itthipumanapuṃsake vattamānassa savibhattissa dveiccādeso hoti yosu paresu. Casaddena duve ca, kvaci duvi ca naṃmhi. Bahuvacanuccāraṇaṃ dvisaddato bahuvacanameva hotīti ñāpanatthaṃ. Dve dhammā, dve itthiyo, dve rūpāni, duve vā, evaṃ dutiyāyampi, dvīhi dvībhi.
言二种数词中,于男女人数表示中,有区分二种,也有两旁示例。用字二者,有时两个字合用,有时不用全体,复数发音从二字构成复数意。犹如二法、二女人、二色,复数亦当如是。
Naṃmhi dīghe sampatte –
字中并无长数形式存在—
§229
229.No ca dvādito naṃmhi.
第229条:第二者不存在。
Dviiccevamādito saṅkhyāto nakārāgamo hoti naṃmhi vibhattimhi. Casaddaggahaṇena itthiyaṃ ti ca tusaddato ssañcāgamo naṃmhi vibhattimhi. Dvinnaṃ duvinnaṃ vā, dvīhi dvībhi, dvinnaṃ duvinnaṃ, dvīsu.
第二者从中如是被计数,并无除去的尘垢,故称无缝隙。以音节相连,如“To ti”则无间隙,在连接音节中亦无分裂。二者、两者,谓以二或二以上,两者、两者,或双、两个、两者。
Tisaddassa bhedo. ‘‘Ti yo’’itīdha
三音节的区分:称为『三个中的那个』,如此说明。
Yolope sampatte
当缺失时成立。
‘‘Yosū’’ti vattate.
称此为『那些在……中者』。
§230
230.Ti catunnaṃ tisso catasso tayocattārotīṇi cattāri.
第230条:三或四者,谓三者、四者、两人或四人中的两人等,总共四种分别。
Ti catunnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tisso catasso tayo cattārotīṇi cattāriiccete ādesā honti yosu paresu. Tayo purisā, tayo purise passa, tīhi tībhi.
关于三种(数目的)划分,适用于女人、男人、非男女的三类个体,分别有不同的数目对应,这些数目互有区分。三、四、三(或)四,三、四、三,这四种指令存在于彼此之间。三个男人,三个男性,被视为三个(三种),以三(三体)为基准。
‘‘Na’’miti vattate.
“不是”如此被表述。
§231
231.Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhi.
一百三十一,即以三数划分的一个数目。
Tiiccetasmā saṅkhyāsaddā parassa naṃvacanassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃiccete ādesā honti, saralopādi. Tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīhi tībhi, tiṇṇaṃ tiṇṇannaṃ, tīsu.
«三»这一数目词对别人而言表示该词的含义是明确可用的简易标记。三食、三(数量)分别对应三重的意思,三食、三(数量),三重(三个)。
Itthiyaṃ tisso itthiyo, tisso, tīhi tībhi, naṃmhi ssañcāgamo, tissannaṃ, ssaṃbyavadhānato iṇṇābhāvo, sesaṃ samaṃ.
女性中有三个,即三个女性,三个,三(三重),但由于相互聚合,三个之间的关系反复交织,构成三种缺乏的情形,限定整体均等。
Napuṃsake tīṇi, tīṇi. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
非男性者有三个,三个。其余等同于男性的数目。
Tathā catusaddassapi yosu ‘‘ticatunna’’ntiādinā yathāvuttādeso, ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tusaddena kvaci okāro ca. Cattāro caturo vā, cattāro caturo, catūhi catūbhi catubbhi, catunnaṃ, nakārāgamo. Catūhi catūbhi catubbhi, catunnaṃ, catūsu.
如前所述,四重数的称呼如“ticatunna”等,意谓从此处起“再加上那个”之意。在此,四的复数形式有时带元音变化。四的数词可表现为四、四个、用四的复数形式表达“以四、于四”等,也有四的属格形式。
Itthiyaṃ catasso, catasso, naṃmhi ssañcāgamo, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā caturukārassa akāro. Catassannaṃ. Sesaṃ samaṃ.
女性性别的‘四’以及属格形式的连接,如‘于其间’等,呈现四格形态。由此,再加上“四种形式”的描述构成。‘四重数’的不同变化形式均等值。
Napuṃsake cattāri, cattāri. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
男性名词的‘四’呈现四种变化,且其余形态与男性相同。
Tathā –
由此说起——
Nīlādiguṇanāmañca, bahubbīhi ca taddhitaṃ;
“蓝色”等为性质名词,加上多种后缀所构成的形容词;
Sāmaññavutyatītādi-kitantaṃ vāccaliṅgikaṃ.
表示“平常”、“超越”等含义的状态词后缀,构成词尾变化的语法形态。
Etthedaṃ vuccate –
此乃所称,
Ese’so etamiti ca,
谓此为如是,
Pasiddhi atthesu yesu lokassa;
于世间普遍知名之义,
Thīpunnapuṃsakāniti,
所谓名满人者,
Vuccante tāni nāmāni.
彼等名号即是如此所称。
Tiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 三性已完。
Aliṅganāma无性名词。
Athāliṅgesu nāmesu tumhamhasaddā vuccante.
又于指针名中,尔等称之为声名。
Tesaṃ panāliṅgattā tīsu liṅgesu samānarūpaṃ. ‘‘Tumhamha’’iti ṭhite syādyuppatti.
由于它们的总标志相同,三种标志在形态上也相近。由此产生了“你是我”的关系。
‘‘Savibhattīnaṃ, tumhamhāka’’nti adhikāro.
这里的权限属于各自独立的主体,故说“你们(总称)的”,如“你的”;
§232
232.Tvamahaṃ simhi ca.
第二百三十二条:『你』与『我』,亦用于主格单数。
Sabbesaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tvaṃahaṃiccete ādesā honti simhi vibhattimhi. Casaddena tumhassa tuvañca hoti. Tvaṃ pumā, tvaṃ itthī, tvaṃ napuṃsakaṃ, tuvaṃ satthā vā. Ahaṃ pumā, ahaṃ itthī, ahaṃ napuṃsakaṃ.
所有‘你是我’此类词语,都按照各自正当的对象称呼。比如在‘狮子’的分立范畴中,你我称谓依此规则成立。你的称呼中含有‘你’者,你则是人,女性,非男性(中性者),或是教师。我则是人,女性,非男性者。
Bahuvacane ‘‘sabbanāmakārate paṭhamo’’ti ekāro. Tumhe tiṭṭhatha, bhiyyo amhe mahemase.
在复数形中,“所有的名词操作者第一人称”属于单数。你们当立足,你们当益加巩固我们的地位。
‘‘Amhassā’’ti vattate.
此处由“我们(属我者)”起见而称。
§233
233.Mayaṃ yomhi paṭhame.
我们说「在什么时间,首先」的意思。
Sabbassa amhasaddassa savibhattissa mayaṃādeso hoti yomhi paṭhame. Mayaṃ gacchāma.
对于所有语音皆被完全分别的声音来说,我们所说的「在什么时间,首先」是指「某时首先」的命令。我们将要前行。
Ettha ca ekasmimpi gāravabahumānena bahuttasamāropā bahuvacanaṃ hoti.
这里在某个单数格中,因尊敬和给予盛重,附着的词有时会以复数形出现。
‘‘Aṃmhī’’ti vattate.
此处承接『宾格单数』之规则继续适用。
§234
234.Tavaṃ mamañca navā.
你和我,也是新的。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavaṃ mamaṃiccete ādesā honti navā yathākkamaṃ aṃmhi vibhattimhi. Tavaṃ, mamaṃ passa.
对于你我所有完全分别的声音,存在你和我之命令,作为新的,依照法则,在「あṃmhi」的格位中。你和我,请看。
§235
235.Taṃmamaṃmhi.
第二百三十五条:『你之』与『我之』,用于宾格单数。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃiccete ādesā honti yathākkamaṃ aṃmhi vibhattimhi. Taṃ, maṃ.
你们所有的、不偏袒的语音,被称为恰如其分的教导,正应包含于诸分中。此者为是。
§236
236.Tumhassa tuvaṃ tvamaṃmhi.
236.你是属于你,我是属于我。
Sabbassa tumhasaddassa savibhattissa tuvaṃtvaṃiccete ādesā honti aṃmhi vibhattimhi. Tuvaṃ tvaṃ.
你所有的、不偏袒的语音,属于你的,称为教导,正应包括于诸分中。你为是。
Bahuvacane ‘‘tumhamhehi, āka’’nti ca vattate.
『复数形式』者,「汝等、我等」及「阿咖」等语,亦承上文而续用也。
§237
237.Vā yvappaṭhamo.
237.或者是第一者。
Tumhamhehi paro appaṭhamo yo ākaṃ hoti vā. Tumhākaṃ passāmi, tumhe passāmi, amhākaṃ passasi, amhe passasi.
你们之中,或谁是第一者?我看你们,你们看我,你看我们,我们看你。
§238
238.Nāmhi tayā mayā.
238.名之谓我与他。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayāiccete ādesā honti yathākkamaṃ nāmhi vibhattimhi.
你们众声中,一切音节分明者如是由你与我而有分别遣令,依相应之分显现。
§239
239.Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃ vā.
239.于彼多重者,当作于己者。
Tayā tayiiccetesaṃ takāro tvattamāpajjate vā. Tvayā tayā, mayā, tumhehi tumhebhi, amhehi amhebhi.
于彼二者,作于己者为可得,于你与彼,以我与你们,与我们与你们者。
‘‘Sasmiṃ, vā’’ti vattate.
『为之、有之』者,谓此也。
§240
240.Sassaṃ.
第二百四十则。「萨萨姆」格。
Tumhamhehi sassa vibhattissa amādeso hoti vā. Tumhaṃ, amhaṃ dīyate.
你们对于所持的分别,是否有不尊重呢?你的给予,正给我。
§241
241.Tavamama se.
你的,我的,她的。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tavamamaiccete ādesā honti se vibhattimhi, vikappenāyaṃ vijjhantarassa vijjamānattā.
对于所有你我之间音声的分别,依其法则,你我之间应有的共同事实,就是在分别中,彼此内心知觉的相互穿透。
‘‘Se’’ti vattate.
此谓『是』。
§242
242.Tuyhaṃ mayhañca.
你与你,我与我。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yathākkamaṃ tuyhaṃmayhaṃiccete ādesā ca honti se vibhattimhi. Tava, mama tuyhaṃ, mayhaṃ vā dīyate.
你们众名中,诸族姓的分类如相应样式,均由你我所意乐,并且这些分类具有指令性,即于该分类内之音名。可给予你的、我的、你我共有者。
§243
243.Amhassa mamaṃ savibhattissa se.
243、这相对于我属于我的各类别。
Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mamaṃādeso hoti se vibhattimhi. Mamaṃ dīyate.
对你我众名所有类别,于我也生我之命令,该类别中有属我者。此名给我。
‘‘Sassa’’nti ito sīhagatiyā ‘‘a’’miti vattate.
『萨萨』者,由此处狮吒体写作『阿』。
§244
244.Tumhamhehi namākaṃ.
244、此乃你我间名号。
Tumhamhehi parassa naṃvacanassa ākamiccādeso hoti, añca. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā amhassa kvaci asmādeso. Tumhaṃ tumhākaṃ, amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ vā.
你我之间,对他人语中欲命令者,有别之命令;而「增长于彼」等语,时有指我等之命令。所谓你乃你的,我乃我们的,均属同类。
Pañcamiyaṃ ‘‘amhatumhanturāja’’iccādinā smāvacanassa nābhāvātideso. Tayā, mayā apeti, tumhehi, amhehi tumhebhi amhebhi, tumhaṃ amhaṃ tava mama, tuyhaṃ, mayhaṃ mamaṃ pariggaho, tumhaṃ tumhākaṃ, amhaṃ amhākaṃ asmākaṃ dhammatā.
第五条是“amhatumhanturāja”及其类表意词,因为不具备表达尊称的义故,不算作过度使用。因之,我告诉你们,你们我之间应相互视为自己的,这样你们对我、我对你们、你对我以及我对你,都应当如同自己一般相待,彼此的所属、关系也应如法而合。
‘‘Smiṃmhī’’ti vattate.
『「斯密姆希」格』者,承上文而续用也。
§245
245.Tumhamhākaṃtayi mayi.
第二百四十五则。「汝」「我」二词于「塔耶」「玛耶」格之替代形式。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayiiccete ādesā honti yathākkamaṃ smiṃmhi vibhattimhi. Takārassa tvattaṃ. Tvayi tayi mayi, tumhesu amhesu.
「汝」「我」二词一切词形连同格词尾,于「斯密姆希」格词尾之情形下,依次分别以「塔耶」「玛耶」二者为替代形式。其中「塔」字转为「特瓦」形,故得「特瓦耶」「塔耶」「玛耶」;于复数则为「汝等」「我等」。
Tesaṃ eva tumha amhasaddānaṃ padato paresaṃ kvaci ādesantaravidhāne rūpabhedo.
以上你、我二人称词汇以及他称词,有时因施令不同而出现形态上的差异。
‘‘Navā’’ti adhikāro.
“Navā”表示所有格(属格)的格变法。
§246
246.Padato dutiyācatutthīchaṭṭhīsu vo no.
第二百四六条。关于第四格与第六格的用法。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vo noādesā honti yathākkamaṃ dutiyācatutthīchaṭṭhīsu bahuvacanesu navā. Ettha ca ‘‘ekavacanesū’’ti vakkhamānattā ‘‘bahuvacanesū’’ti laddhaṃ. Pahāya vo gamissāmi, mā no ajja vikantiṃsu, dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi, saṃvibhajetha no rajjena, tuṭṭhosmi vo pakatiyā, satthā no bhagavā anuppatto.
你们众人中所有的词语,从词干变化上看,对他人发出的指令,在第二、第四、六格复数形式中是新鲜的。这里所说的“单数形式”和“复数形式”被区分开来。舍弃它们,我将离去,今日你们不要闹事,比库们我将宣说正法,与你们分辨区分,我为你们感到满意,世尊为我们所到之处是无尚的老师。
Navāti kiṃ? Bhayaṃ tumhāka no siyā, eso amhākaṃ satthā.
九十个是什么意思?愿世尊无畏,我们的导师就是这位。
‘‘Padato, catutthīchaṭṭhīsū’’ti vattate.
关于“词尾,第四格与第六格”的记载。
§247
247.Temekavacanesu ca.
第二百四十七条。关于单数形式的用法。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te meādesā honti yathākkamaṃ catutthīchaṭṭhīsu ekavacanesu navā. Dadāmi te gāmavarāni pañca, dadāhi me gāmavaraṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, ayaṃ me putto.
你们众人所有的词语,从词干变化看,对于他人发出的指令,在第四格和第六格单数形式中是新鲜的。我给你五个村庄,给我一个村庄,这是你的国土,这是我的儿子。
Navāti kiṃ? Idaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammi, suṇātha vacanaṃ mama.
九十者为何?此衣为你方便所授,愿听吾言。
Navādhikārato cettha,
若由新人启,
Vo no te meti ye ime;
此者唯为尔等所有,
Pādādo ca ca vā evā-
或自足起,或如是,
Diyoge ca na honti te.
在分配时本不属于你等。
Yathā –
例如——
Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava;
我既听闻尊者,决不烦恼哭泣;
Tuyhañcāpi mahārāja, mayhañca raṭṭhavaḍḍhana.
尊者为王,为我国之兴盛亦如是。
Evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañcāti.
如此长者之间,对我而言犹如彼此相属,彼此相连。
Padatoti kiṃ? Tava ñāti, mama ñāti.
何谓『亲属』?即你的亲属,我的亲属。
‘‘Te me’’ti vattate.
谓之『他们是我的亲属』。
§248
248.Na aṃmhi.
不属于我。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te meādesā na honti aṃmhi vibhattimhi. Passeyya taṃ vassasataṃ ārogyaṃ. So mamabravīti.
你们之中所有用不同格变法的词句中,单格词的他人称命令语气在我们这里并不存在。谨视此处,你将安享百年健康。他如是告我。
‘‘Temekavacane’’ti vattate.
谓之『单数言』。
§249
249.Vā tatiye ca.
二百四十九。在第三者数中。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ te me ādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyekavacane pare . Kataṃ te pāpaṃ, kataṃ tayā pāpaṃ, kataṃ me puññaṃ, kataṃ mayā puññaṃ.
你们之中所有用不同格变法的词句中,单数词的他人称命令语气,或者合适时在第三人称复数中,也有之。你之恶行为何?由她所行之恶为何?我之善行为何?由我所行之善为何?
‘‘Vā, tatiye’’ti ca vattate.
亦谓之『或者,第三人称』。
§250
250.Bahuvacanesu vo no.
二百五十。在复数数中,非尔等所用。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ padasmā paresaṃ vo noādesā honti vā yathākkamaṃ tatiyābahuvacane pare. Kataṃ vo kammaṃ, kataṃ no kammaṃ.
你们之中凡所有的语言,虽各自独立,言辞却相互呼应指引,或如第三人称复数之用,类此而行。此言是何业?何业非业?
Bahuvacananiddesena kvaci yomhi paṭhame ca vo no honti. Gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
复数指示中有时在第一人称时指你们有,在第二人称时指我们有。愿你们后来往村庄,愿我们随后往村庄。
Tathā pañcādīnamaṭṭhārasantānaṃ, katisaddassa cāliṅgattā tiliṅgepi samānarūpaṃ, aliṅgattā eva pañcādito itthippaccayābhāvo.
五种起算女系族中,相同音数并以符号作标志时,符号虽同,未标以符号者五种皆无女性条件之蕴含。
‘‘Pañca yo’’itīdha –
“五类者”如是说——
‘‘Yosu dvinnaṃ dve cā’’ti ito ‘‘yosū’’ti vattate, ‘‘itthipumanapuṃsakasaṅkhya’’nti ca.
“数目为二或二之物”由此称为“多者”,并谓之“男女众数”。
§251
251.Pañcādīnamakāro.
五类形态的类别说明。
Antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, pañcādīnaṃ aṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānamantassa savibhattissa akāro hoti yosu paresu. Ā eādesāpavādoyaṃ, pañcakkhandhā, pañca gatiyo, pañca indriyāni. Evaṃ dutiyāyañca.
关于有无自在的第六种,是数目为十八的由五个及其后续产生的系列,男女共有的、处于相互之间分离的状态下的身心作用的完成。其种类如彼所说,包括五蕴、五趣、五根。此说亦适用于第二义。
‘‘Sunaṃhisū’’ti vattate.
此处为“听闻即知”之意。
§252
252.Pañcādīnamattaṃ.
这是关于“五及其后续”的编号第二百五十二项。
Pañcādīnamaṭṭhārasantānaṃ saṅkhyānamanto attamāpajjate su naṃ hiiccetesu paresu. Ettadīghāpavādoyaṃ. Pañcahi pañcabhi , pañcannaṃ, pañcahi pañcabhi, pañcannaṃ, pañcasu. Evaṃ cha sa tta aṭṭhanava dasasaddā.
“五及其后续”数目为十八者,以自身为主,绝非对他人而言。此即长世争论之说。五者称五倍、五个之群、泛指五种,故共合成五、七、八、十九个词。
‘‘Ekañca dasa cā’’ti atthe dvandasamāse, ‘‘ekena adhikā dasā’’ti atthe tappurise vā kate
“一及十”之意为复合词中对数的表述,“以一超过十”表达复合词表义上之增减或状态。
‘‘Saṅkhyāne’’ti vattate.
此处为“关于数目”的说法。
§253
253.Dvekaṭṭhānamākāro vā.
二十一形相或现相。
Dviekaaṭṭhaiccetesamanto ākāro hoti vā saṅkhyāne uttarapade pare. Vavatthitavibhāsāyaṃ. Ekādasa, dvādasa, aṭṭhārasa.
对二十一念意众分别,其形相或在数计序列的前后末端。此为说明解说。即十一、十二、十八。
Saṅkhyāneti kimatthaṃ? Ekadanto, dvidanto, aṭṭhatthambho.
‘数计’意指什么?即一根、一支柱、八根柱。
‘‘Vā’’ti vattate.
『或』字用作选择连结。
§254
254.Ekādito dassa ra saṅkhyāne.
以十一为数目者的显示形相。
Ekādito saṅkhyāto parassa dasassa ādissa dassa rakāro hoti vā saṅkhyāne. Sesaṃ samaṃ. Ekārasa, ekādasa.
以十一为数的序列中,有他数的起首形相或现相。其余同等。例如一根、一十一。
Dve ca dasa ca, dvīhi vā adhikā dasāti dvidasa itīdha –
有二与十者,两者以上称为十二,即此处所谓十二。
‘‘Vā’’ti vattate.
称作“或”,表示选择、或许之意。
§255
255.Vīsatidasesu bā dvissa tu.
二十五中有巴与二维之体。
Vīsati dasaiccetesu paresu dvisaddassa bā hoti vā. Tusaddena tiṃsāyampi. Rakāro, āttañca. Bārasa, dvādasa.
二十为十之一体,余数中有二声者或巴。二声为三十。又有音节、身之意。巴拉萨为十二。
Tayo ca dasa ca, tīhi vā adhikā dasāti terasa. Ettha ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā tisaddassa teādeso ānavutiyā.
三和十者,三以上称为十三。此处以“在其上增长”等语表三之意,暗示三十之倍数。
Cattāro ca dasa ca, catūhi vā adhikā dasāti catuddasa iccatra –
四与十者,四以上称为十四,此处为十四之义。
‘‘Gaṇane, dasassā’’ti ca vattate.
『计数词中,属于「十」者』,此语仍适用。
§256
256.Catūpapadassa lopo tuttarapadādi cassa cu copi navā.
第256条中,四种尾音的省略,属于后尾音等新种。
Gaṇane dasassādimhi ṭhitassa catuiccetassa upapadassa tusaddo lopo hoti, uttarapadādimhi ṭhitassa catūpapadassa cakārassa cu coādesā honti navā. Cuddasa, coddasa, catuddasa.
在数数中,像从十开始的尾音上,四种尾音的辅音(tusaddo)会省略;而以后面的尾音开始,四种尾音本身会变为新音。此处列出三种新音:cuddasa(十三)、coddasa(十四)、catuddasa(十四)。
Apiggahaṇena anupapadassāpi gaṇane padādicakārassa lopo, cu co honti navā. Yathā – tālīsaṃ, cuttālīsaṃ, cottālīsaṃ, cattālīsaṃ.
由于「亦」字的摄取,即使是「不满数」,在计数词中,词首的「c」字亦可省略,并可转变为「cu」或「co」,此为任选。例如:「四十八」、「四十四(cu形)」、「四十四(co形)」、「四十四(cat形)」。
Pañca ca dasa ca, pañcahi vā adhikā dasāti atthe pañcadasa. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā pañcasaddassa dasa vīsatīsu kvaci pannapaṇṇaādesā. Pannarasa, paṇṇarasa.
「五」和「十」连用时,意为「十五」,用词是pañcadasa。以「于其增长」的含义,组合的「五音」在二十中有时表现为特定的音变。如pannarasa和paṇṇarasa两种形式。
Cha ca dasa ca, chahi vā adhikā dasāti atthe chadasa itīdha –
「六」和「十」连用时,意为「十六」,组合的「六音」表示超过十的数,这种用法说明如下——
‘‘Chassā’’ti vattate.
『属于「六」者』,此语仍适用。
§257
257.Dase so niccañca.
第257条。此谓「六恒常」。
Chaiccetassa saṅkhyāsaddassa niccaṃ so hoti dase pare.
又谓「六」者,此数词为恒常之义,或指他数。
‘‘Saṅkhyānaṃ, vā’’ti ca vattate.
『计数词中』及『任选』,此两语仍适用。
§258
258.La darānaṃ.
【第二五八则】计数词中,「d」与「r」可转变为「l」。
Saṅkhyānaṃ dakārarakārānaṃ lakārādeso hoti vā.
计数词中,「d」音与「r」音,任选转变为「l」音。
Laḷānamaviseso . Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo, tena ‘‘soḷasa’’ iti niccaṃ, ‘‘teḷasa, terasa, cattālīsaṃ, cattārīsa’’miti vibhāsā, dasa pannarasādīsu na ca hoti.
此处“拉拉纳”特指以住处变化为解释之数,因其常住处有十六,即“十六”,又分为“十三、三十四、四十三”,十与十五星数等则无此分。
Satta ca dasa ca, sattahi vā adhikā dasāti atthe sattarasa, sattadasa.
七与十,或说七加一或多于十者,义为七、八、九、十。
Aṭṭha ca dasa ca, aṭṭhahi vā adhikā dasāti atthe aṭṭhadasa itīdha ātte kate –
八与十,或说八加一及多于十者,义为十八,诸此类意如上所述。
‘‘Vā, dassa, ra, saṅkhyāne’’ti ca vattate.
又有‘呀、达萨、拉’等语,作为数目之言。
§259
259.Aṭṭhādito ca.
二百五十九、以‘八’字起首。
Aṭṭhādito ca dasasaddassa dakārassa rakāro hoti vā saṅkhyāne. Aṭṭhārasa, aṭṭhādasa.
‘八’字起首于十字之“达卡”音中含“拉”音,作为数目时,如“十八”和“十八”之用法。
Aṭṭhāditoti kiṃ? Catuddasa.
『数目』者,何谓?即十四也。
Katisaddo bahuvacanantova, ‘‘kati yo’’ itīdha
复数如何?如同『多少人』之类,此言也。
Niccaṃ yolopādi, rassattaṃ, kati tiṭṭhanti, kati passasi, katihi katibhi, katinaṃ, katihi katibhi, katinaṃ, katisu.
经常的、襁褓的,多少站立,多少观看,多少与多少,多少的,多少与多少,多少的,问其数目。
Aliṅganāmaṃ niṭṭhitaṃ. · 无性名词结束。
Vibhattippaccayavidhāna格后缀规定
Atha vibhattippaccayantā vuccante.
随后称为分裂和缘起。
Tesaṃ panāliṅgattā, nipātattā ca tiliṅge, vacanadvaye ca samānaṃ rūpaṃ.
它们的特征为,属于助词,系三类助词,且语言中两词形同形。
Purisasmā, purisehi vāti atthe –
自人而言,对于人来说的意涵是——
§260
260.Kvacito pañcamyatthe.
260. 有时于第五条中。
Sabbasmā suddhanāmato, sabbanāmato ca liṅgamhā kvaci topaccayo hoti pañcamyatthe.
一切清净名称中,及一切名称的标记中,有时于第五条上有增益。
§261
261.Tvādayo vibhattisaññā.
261.『汝』等为格位标记。
Toādi yesaṃ dānipariyantānaṃ paccayānaṃ te honti paccayā tvādayo, te paccayā vibhattisaññā honti. Tena tadantānampi vibhatyantapadattaṃ siddhaṃ hoti.
如“你”等,为如今此时终极因缘的条件,诸条件即为“你”等;由此条件产生分解观念。故此终极因缘由相对词语成立。
Purisato, evaṃ rājato vā, corato vā, aggito vā, gahapatito vā, hatthito, hetuto, sabbaññuto, kaññato, yuttito, itthito, bhikkhunito, ettha ca ‘‘kvacādimajjhuttarānaṃ dīgharassāpaccayesu cā’’ti topaccaye rassattaṃ. Yāguto, jambuto, cittato, āyuto iccādi.
男子、国王、盗贼、首领、丈夫、原因、全知者、已结者、结者、女子、比库,及此“于某处等中间之长条件”等条件的强势。还有胜义、坚硬、意愿等。
Sabbanāmato sabbasmā, sabbehīti vā atthe sabbato, evaṃ yato, tato, katarato, katamato, itarato, aññato, ekato, ubhayato, pubbato, parato, aparato, dakkhiṇato, uttarato, amuto.
一切名称中包含“一切”“全部”等义,如从、向、为、所、他、别、一、两、前、后、此、西、南、北、某处等。
‘‘Kissa, ku’’iti ca vattate.
『何者、处』于是说。
§262
262.Tratothesu ca.
二百六十二。于处中。
Kimiccetassa ku hoti trato thaiccetesu ca paresu. Kasmā, kehīti vā kuto.
此中有所云『处者,亦是在处中为他者所异分。何故故,何谓因何。』
‘‘Tothesū’’ti vattate.
于是说『处者』。
§263
263.Sabbassetassākārovā.
二百六十三。该所有之作用。
Sabbassa etasaddassa akāro hoti vā tothaiccetesu. Etasmā, etehīti vā ato.
该所有此语之作用,或即处中为他者所异分。故此说『此者』,亦曰『彼者』。
‘‘Sabbassetassā’’ti ca vattate.
『一切之、此之』等语,仍续用之。
§264
264.E tothesu ca.
264. 以及属于那些(格)的情形。
Sabbassa etasaddassa ekāro hoti vā tothaiccetesu. Dvittaṃ, etto.
『一切』与『此』字,于『彼』、『此』等处,随宜变作『伊』声。重叠之,则得『伊托』。
‘‘Sabbassā’’ti vattate.
『一切之』语,仍续用之。
§265
265.Imassi thaṃdānihatodhesu ca.
265.于此等【词】,今于「thaṃ」「dāni」「ha」「to」「dhe」诸(语尾或小词)亦同。
Imasaddassa sabbasseva ikāro hoti thaṃdānihatodhaiccetesu ca. Imasmāti ito.
「此」字之一切形式,在「此时」、「于此」、「今」、「此处」等词中,皆变为「伊」声。由「从此处」得「伊多」。
‘‘Kvaci to’’ti yogavibhāgena ādippabhutīhi to sattamiyatthe. Aniccādīhi tatiyatthe ca. Yathā – ādimhībhi atthe ādito. Evaṃ majjhato, ekato, purato, pacchato, passato, piṭṭhito, pādato, sīsato, aggato, mūlato, parato iccādayo.
“在何处”等词,是通过区分因缘次第而得名的。其在第一义上属于本始性;在第三义上属于无常性。例如,“本始”者,以此为缘起初始。因此,中间处、其一方、前方、后方、眼所见处、背后、足处、头顶、顶端、根本、他处等,诸如此类名相皆属此义。
Tatiyatthe aniccenāti aniccato, aniccato sammasati. Evaṃ dukkhato, rogato, gaṇḍato iccādayo.
第三义所说的“无常”,即无常性,正觉知无常。诸如痛苦、疾病、肿块等也皆属此类。
‘‘Atthe, kvacī’’ti ca vattate.
又说“义上,在何处”。
§266
266.Tratha sattamiyā sabbanāmehi.
266.关于因缘次第中的“处处”。
Sabbanāmehi parā tra thaiccete paccayā honti kvaci sattamyatthe. Sabbasmiṃ, sabbesu cāti sabbatra sabbattha. Evaṃ yatra yattha, tatra tattha, itaratra itarattha, aññatra aññattha, ubhayatra ubhayattha, paratra parattha, kutra kuttha, ‘‘tratothesu cā’’ti kuttaṃ. ‘‘Kissa ka ve cā’’ti sutte casaddena kādeso. Kattha, amutra amuttha.
因缘次第的“处处”含意为:一切名称皆从它所缘起的因缘处而生。所谓一切处、一切之处、无论何处,都是“处处”的涵义。诸如“这里那里”、“此处彼处”、“别处有处”、“二处皆有”、“他处有处”“何处何处”等,皆属于“处”的范畴。经中略有“处所”之意涵,乃“何处,如是处”等;“何处为此处”、“此非彼处”等判别所在。
‘‘Sabbassetassākāro’’ti vattate.
“其全体之形象”是此中说法。
§267
267.Tre niccaṃ.
267. 在三性中,恒常用此形式。
Sabbasseva etasaddassa akāro hoti niccaṃ tre pare. Atra. ‘‘Sabbassetassākāro vā’’ti attaṃ, ‘‘e tothesu cā’’ti ekāro, attha, ettha.
整个此词的形态恒为三种。此处“整个此词形态”指的是‘全部’之意,“或”表示‘其中的一种’,‘一’为数,意指此处。
‘‘Kvaci, atthe, sattamiyā’’ti ca adhikāro, sabbasminti atthe –
‘某处、意义上、第七种’为附加语法成分,‘全部’于意义上包含此义;
§268
268.Sabbato dhi.
268.一切(代词词干)之后加「dhi」。
Sabbaiccetasmā dhippaccayo hoti kvaci sattamyatthe. Sabbadhi.
依据‘全部’之意,此处乃某处、第七意义即有所依止。一切处皆然。
§269
269.Kismā vo.
269.【『汝等来自何处』】
Kimiccetasmā vappaccayo hoti kvaci sattamyatthe.
从什么处生起依止?在何处为真实存在?
§270
270.Kissa ka ve ca.
270.【「kissa」字,亦换作「ka」及「ve」】
Kimiccetassa kasaddo ādeso hoti vappaccayepare. Caggahaṇena thahamādiavappaccayepi. ‘‘Tesu vuddhī’’tiādinā kakāre akārassa lopo ca vamhi. Kva gatosi tvaṃ.
从什么处,什么因缘而生?他有何命令,若他有其依止?还如投入火中般的依止。以增益等诸因缘,便断除了作和不作之别。你往哪里去了?
‘‘Kismā’’ti vattate.
被称为‘从何处?’
§271
271.Hiṃhaṃhiñcanaṃ.
271、杀害杀害净除。
Kimiccetasmā hiṃ haṃ hiñcanaṃiccete paccayā honti kvaci sattamyatthe.
从什么处是杀,是杀害,是净除,依止何处,为真实存在?
‘‘Kissā’’ti vattate.
「何者(属格)」之规则,于此继续适用。
§272
272.Ku hiṃhaṃsu ca.
二百七十二、于何处伤害。
Kimiccetassa ku hoti hiṃ haṃ iccetesu. Caggahaṇena hiñcanaṃdācanamiccādīsupi. Kisminti kuhiṃ, kuhaṃ, kuhiñcanaṃ, kahaṃ kādeso.
此处所言者,何处有伤害?为何所伤害?此亦指残害、伤杀、夺取诸不善行。其意为何?为何处?何所伤害?何所?何所地?
‘‘Hiṃ ha’’nti vattate.
『「hiṃ」及「ha」』——此语仍在持续适用。
§273
273.Tamhā ca.
二百七十三、彼此。
Taiccetasmā ca sabbanāmato hiṃhaṃpaccayā honti kvaci sattamyatthe. Tasminti tahiṃ, tahaṃ.
由此类推,一切名相皆因伤害而有,或是某处、某方向,故称为此、彼。
§274
274.Imasmā hadhā ca.
274.此处用言辞助词。
Imasaddato hadhappaccayā honti kvaci sattamyatthe. ‘‘Imassi tha’’ntiādinā ikāro. Imasminti iha, idha.
由于『此处』这类词,依赖此言则在某处具有第五义,即依言境所在。『在此处』之形态,如『此时此地』等说明。
§275
275.Yato hiṃ.
275.「由于」之释。
Yaiccetasmā sabbanāmato hiṃpaccayo hoti kvaci sattamyatthe. Yasminti yahiṃ.
凡以『此处』为所有名称之因缘时,在某处有第五义。『因为此』指『在这里』。
‘‘Kāle’’ti adhikāroyaṃ.
『时节』是附加的本义。
Kasmiṃ kāleti atthe
问:『于何处为时?』
§276
276.Kiṃsabbaññekayakuhidā dācanaṃ.
276.何谓「一切」等词后加『达』后缀及『库』处所词?
Kiṃ sabbaaññaekayaiccetehi sabbanāmehi dāpaccayo hoti. Kuiccetasmā dācanañca kāle kvaci sattamyatthe.
「一切」、「他」、「一」等诸名词后,可加『达』后缀。由『库』而有『达』附缀,有时于第七格(处格)义中表时间之处所。
‘‘Kissa ka ve cā’’ti sutte casaddena kādeso, kadā.
『Kissa ka ve cā』意谓『对谁、何时、何地』,此乃在经文中以语音呼喊的方式、一问三叩,问询施与之客体、时间、场所。
§277
277.Sabbassa so dāmhi vā.
277.『一切』于『达』前,可替换为『萨』。
Sabbaiccetassa saddassa sasaddādeso hoti vā dāpaccaye pare. Sabbasmiṃ kāleti sadā, sabbadā.
『一切』此词,于『达』后缀前,可随意以『萨』代替其词身。如:『于一切时』即「萨达」(sadā)、「萨巴达」(sabbadā)。
Evaṃ aññadā, ekadā, yadā, kasmiṃ kāleti kudācanaṃ, ‘‘ku hiṃhaṃsu cā’’ti sutte casaddena kuttaṃ, ‘‘ku’’iti nipātanena vā.
如此,乃他施与。适于一日,适于某时,适于某处,借由语声,或问语助词『Ku』,如经问之『Ku hiṃhaṃsu cā』者。此为施受时地及对象之明确指示。
‘‘Dā’’ti vattate.
『施』谓言施予。
§278
278.Tamhā dāni ca.
278.现今乃称施。
Taiccetasmā sabbanāmato dānidāpaccayā honti kāle kvaci sattamyatthe. Tasmiṃ kāleti tadāni, tadā.
由此缘故,一切名称缘于施,施由此时此刻生起,有时按照适当顺序产生。在此时,此刻。
§279
279.Imasmā rahidhunādāni ca.
279.今现时亦称施予。
Imasaddato rahi dhunā dāniiccete paccayā honti kāle kvaci sattamyatthe.
以此声辞『施』,由此因缘于现时此刻依顺序生起。
‘‘Sabbassa, imassā’’ti ca vattate.
亦言『一切,乃此所有』。
§280
280.Etarahimhi.
280. 现在此处说的是。
Sabbassa imasaddassa etādeso hoti rahimhi paccaye pare. Imasmiṃ kāleti etarahi.
此处音节对于一切语言而言,具有遮蔽、隐秘的意味,依赖后文语境得以明了。所谓“此时此刻”,即指现在这里。
§281
281.A dhunāmhi ca.
二八一、以及『我正在清除』。
Sabbasseva imasaddassa akāro hoti dhunāpaccaye pare. Adhunā, imasaddassa ikāro. Imasmiṃ kāleti idāni.
对于一切该音节,构造上依赖“dhunā”的条件而生。现今则以此词表“现在”。“此时此刻”强调此刻当下。
Vibhattippaccayavidhānaṃ niṭṭhitaṃ. · 格后缀规定结束。
Opasaggikapada前缀性词项
Athāliṅgasaṅkhyāvibhattibhedā upasagganipātā vuccante.
连缀词中,以数目划分且加以区分的复合词称为“上缀词”。
Pa parā ni nī u du saṃ vi ava anu pari adhi abhi pati su ā ati api apa upa iti pīsati upasaggā.
「巴、巴拉、尼、尼(长音)、伍、杜、桑、维、阿瓦、阿努、巴利、阿底、阿毗、巴帝、苏、阿(长音)、阿帝、阿毗(短音)、阿巴、伍巴」,以上为前置词(介词)。
Tattha pasaddo pakārā’dikamma padhāni’ssariya’ntobhāvaviyoga tappara bhusattha sambhavatitti anāvila patthanādīsu. Paiti ayamupasaggo etesu pakārādīsu atthesu vattati, yathā – pakāre paññā, ādikamme vippakataṃ, padhāne paṇītaṃ, padhānaṃ padhānattaṃ, issariye pabhū ayaṃ desassa, antobhāve pakkhittaṃ, viyoge pavāsī, tappare pācariyo, bhusatthe pavuddhakāyo, sambhave himavatā gaṅgā pabhavati, tittiyaṃ pahūtamannaṃ, anāvile pasannamudakaṃ, patthane paṇihitaṃ.
此处论及静止、形态、行为、根本原则、核心状态、依托、终止等诸义,特别着重于恰当的修习与实现。例如,静止即智慧;形态变异即改变;根本原则即坚定;原则的原则即主要;依托者即此教法;核心状态即特殊显现;终止即断除;最后分别为渐增、显现、发生、恒久、显著、明澈、树立等义。诸如喜马拉雅山之流水、恒常真粮、清净灵水等比喻,足以说明其教义之纯净而坚实,及其发展过程的周详服膺。
Parāiti parihāni parājaya gativikkamā’masanādīsu. Yathā – parihāniyaṃ parābhavo, parājaye parājito, gatiyaṃ parāyanaṃ. Vikkame parakkamati, āmasane aṅgassa parāmasanaṃ.
次述消尽、轨迹、败坏、去向、退隐等义。消尽即灭尽之义;轨迹即终点;败坏即示失败或挫折;去向即外出远离;退隐即身心离止之示范。诸义相通以示修行上诸法之衰败、消失以及其导致的法门断绝。
Niiti nissesa niggata nīharaṇa’ntopavesanā’bhāvanisedha nikkhanta pātubhāvā’vadhāraṇa vibhajana upamū’padhāraṇā’vasānachekādīsu. Nissese nirutti, niravasesaṃ deti, niggate nikkileso, niyyāti, nīharaṇe niddhāraṇaṃ, antopavesane nikhāto, abhāve nimmakkhikaṃ, nisedhe nivāreti, nikkhante nibbāno, nibbānaṃ, pātubhāve nimmitaṃ, avadhāraṇe nicchayo, vibhajane niddeso, upamāyaṃ nidassanaṃ, upadhāraṇe nisāmanaṃ, avasāne niṭṭhitaṃ, cheke nipuṇo.
论述义理包含归依、结集、除滞、入内、栖止、无缺失、否定、离去、降伏、分离、比喻、依托、终结、熟练等义。归依即皈依之义;结集即合成形态;除滞即排除障碍;入内即止息其中;栖止即依止处;无缺失即圆满无欠;否定即排拒;离去即离开;降伏即抑制驯服;分离即区分;比喻即示例诠释;依托即支持;终结即了结;熟练即全面熟知。此组词相辅相成,总摄法的修习、深入、果成之道理。
Nīiti nīharaṇā’varaṇādīsu. Nīharaṇe nīharati, āvaraṇe nīvaraṇaṃ.
此处专论“止”与“遮蔽”等义。止即消除、抑止;遮蔽即掩盖、障蔽。两词并举,以说明执着障碍的斩断与法眼明净的重要。
Uiti uggatu’ddhakamma padhāna viyoga sambhava atthalābhasatti sarūpakathanādīsu. Uggate uggacchati, uddhakamme āsanā uṭṭhito, ukkhepo, padhāne uttamo, lokuttaro, viyoge ubbāsito, sambhave ubbhūto, atthalābhe uppannaṃ ñāṇaṃ, sattiyaṃ ussahati gantuṃ, sarūpakathane uddisati suttaṃ.
分析高扬、兴起、行为、原则、分别、发生、成就等义。高扬即拔起;兴起即猛然升起;行为即行动;原则即根本;分别即分离展示;发生即出现;成就即获得;知识明了;作用被激发;拔高的言说。由此解释教义的提升、觉醒、传播及其生命力。
Duiti asobhanā’bhāvakucchitā’samiddhi kiccha virūpatādīsu. Asobhane duggandho, abhāve dubbhikkhaṃ, kucchite dukkaṭaṃ, asamiddhiyaṃ dussassaṃ, kicche dukkaraṃ, virūpatāyaṃ dubbaṇṇo, dummukho.
论述不净、缺乏美好、晦暗、不浄重、困难、丑陋等义。丑陋即恶臭;缺乏美好即贫瘠;晦暗即障碍;不净重即难以除去之污秽;困难即难办之事;丑陋即面貌丑恶。此等词义用来描述烦恼、恶业和障碍之恶劣状态。
Saṃiti samodhāna sammāsama samantabhāvasaṅgata saṅkhepabhusattha sahattha appattha pabhavā’bhimukhabhāva saṅgaha pidhāna punappunakaraṇa samiddhādīsu. Samodhāne sandhi, sammāsamesu samādhi , sampayutto, samantabhāve saṃkiṇṇā samullapanā, saṅgate saṅgamo, saṅkhepe samāso, bhusatthe sāratto, sahatthe saṃvāso, appatthe samaggho. Pabhave sambhavo, abhimukhabhāve sammukhaṃ, saṅgahe saṅgaṇhāti, pidhāne saṃvutaṃ, punappunakaraṇe sandhāvati, samiddhiyaṃ sampanno.
回忆、调伏、真实平等、普遍存在、汇集、简洁明了、同时发生、面对存在、集合、关闭、反复说明等诸方面。调伏即平息,真实平等中有专注,汇合则相连,普遍存在时聚集,集合即聚合,简洁意味着精要,随同则同住,发生即起,面对存在意味着相对,集合则收纳,关闭为约束,反复说明则连结成熟。
Viiti visesa vividha viruddha vigata viyoga virūpatādīsu. Visese vimutti visiṭṭho, vividhe vimati vicitraṃ, viruddhe vivādo, vigate vimalaṃ, viyoge vippayutto, virūpatāyaṃ virūpo.
特定、差别、多种、相反、离散、丧失本质等方面。特定为解脱,差别为突出,多种为变化,相反为争执,纯净为无染,离散为分离,本质丧失则为畸形。
Avaiti adhobhāga viyoga paribhava jānana suddhi nicchayadesa theyyādīsu. Adhobhāge avakkhittacakkhu, viyoge omukkaupāhano avakokilaṃ vanaṃ, paribhave avajānanaṃ avamaññati, jānane avagacchati, suddhiyaṃ vodānaṃ, nicchaye avadhāraṇaṃ, dese avakāso, theyye avahāro.
下降部分、离散、衰败、认识、净化、坚固、地域、起始等方面。下降部分是闭合的眼睛,离散是揭开遮蔽,衰败代表轻视,认识是理解,净化是提纯,坚固是支撑,地域是空间,起始是发生。
Anuiti anugatā’nupacchinna pacchattha bhusattha sādissa hīnatatiyattha lakkhaṇi’tthambhūtakkhāna bhāga vicchādīsu. Anugate anveti, anupacchinne anusayo, pacchāsaddatthe anurathaṃ, bhusatthe anuratto, sādisse anurūpaṃ. Hīne anusāriputtaṃ paññavanto, tatiyatthe nadimanvavasitā senā, lakkhaṇe rukkhaṃ anu vijjotate vijju, itthambhūtakkhāne sādhu devadatto mātaraṃ anu, bhāge yadettha maṃ anusiyā taṃ dīyatu, vicchāyaṃ rukkhaṃ rukkhaṃ anu vijjotate cando.
跟随、不违背、随行、后续、丰富、善意、品质、特征、部分、解散等。跟随即追随,不违背是持守,随行是伴随,后续是承接,丰富是满足,善意是恭敬,品质相称,特征显现,部分细分,解散为分离。如比库随顺长老之智慧,第三者安居河边,特征如树显现智慧,支柱性质如善德母亲,部分中者悉以意念相续,结局如月光照耀树冠。
Pariiti samantatobhāva pariccheda vajjanā’liṅgana nivāsanapūjābhojanā’vajānana dosakkhāna lakkhaṇādīsu. Samantatobhāve parivuto, paricchede pariññeyyaṃ, vajjane pariharati , āliṅgane parissajati, nivāsane vatthaṃ paridhassati, pūjāyaṃ pāricariyā, bhojane bhikkhuṃ parivisati. Avajānane paribhavati, dosakkhāne paribhāsati, lakkhaṇādīsu rukkhaṃ pari vijjotate vijjuiccādi.
环绕、普遍性、划分、批评、拥抱、住处、供养、饮食、无知、罪恶、特征等。普遍环绕,划分以分别,批评为谴责,拥抱代表抛弃,住处表现衣被,供养为侍奉,饮食环绕僧众,无知则鄙视,罪恶为贬谪,特征如树普照智者等。
Adhiiti adhiki’ssa’rūparibhāvā’dhibhavanajjhāyanā’dhiṭṭhānanicchayapāpuṇanādīsu. Adhike adhisīlaṃ, issare adhipati, adhi brahmadatte pañcālā, uparibhāve adhirohati, pathaviṃ adhisessati, adhibhavane adhibhavati, ajjhāyane byākaraṇamadhīte, adhiṭṭhāne bhūmikampādiṃ adhiṭṭhāti, nicchaye adhimokkho, pāpuṇane bhogakkhandhaṃ adhigacchati.
更高、上方、形象表达、统治、决心、坚固、获得等。更高级为德行,统帅是领导,上方为攀登,土地为超越,统治表示主宰,授课则语义阐述,决心如地震,坚固为根基,获得即亲证名利之果。
Abhiiti abhimukhabhāva visiṭṭhā’dhi ku’ddhakamma kula sāruppavandana lakkhaṇi’tthambhūtakkhāna vicchādīsu. Abhimukhabhāve abhimukho abhikkamati, visiṭṭhe abhidhammo, adhike abhivassati, uddhakamme abhiruhati, kule abhijāto, sāruppe abhirūpo, vandane abhivādeti, lakkhaṇādīsu purimasamaṃ.
恐惧是面对、直面之相;显著的、超越的,施为、行动;家族、族属;相像、类同及敬礼表示等的特征,皆属此类的停顿现象。在面对现象时,主动接近;于显著属性中,居于上位;于升起行动,向上攀登;在家族中,生于其属;于相似形貌,具形状;于敬礼中,表示恭敬;于特征等各处则同前所述。
Patiiti patigata paṭilomapatinidhi patidāna nisedhanivattana sādissa patikaraṇā’dāna patibodha paṭicca lakkhaṇi’tthambhūtakkhāna bhāgavicchādīsu. Patigate paccakkhaṃ, paṭilome patisotaṃ, patinidhimhi ācariyato pati sisso, patidāne telatthikassa ghataṃ pati dadāti, nisedhe paṭisedhanaṃ, nivattane paṭikkamati, sādisse patirūpakaṃ, patikaraṇe patikāro, ādāne patiggaṇhāti, patibodhe paṭivedho, paṭicce paccayo, lakkhaṇādīsu purimasamaṃ.
依附、投归是归向、逆流归依、归向匮乏、阻止逆转、容易、可归者、给予、承受、明达等特征,皆属停顿现象。归向时朝向正面;逆流如逆水流;归于依止,是依赖师长;给予时,如点油于罐中;阻止即反对妨碍;逆转则返回;容易时如便利形;给予行为是回报;受纳时接纳;明了时有理解;依赖时是条件;特征上同前述。
Suiti sobhana suṭṭhusammā samiddhi sukhatthādīsu. Sobhane sugandho, suṭṭhusammādatthesu suṭṭhu gato sugato, sammā gatotipi sugato, samiddhiyaṃ subhikkhaṃ, sukhatthe sukaro.
是谓美好、光明、正确、圆满、成果、利益诸相。在美好者具有芳香;于圆满正确义中,圆满达成;成果者圆满成就;利益为丰盛;利益的目的则是适宜、善用。
Āiti abhimukhabhāvu’ddhakamma mariyādā’bhividhi patti’cchāparissajana ādikammaggahaṇa nivāsa samīpa’vhānādīsu. Abhimukhabhāve āgacchati, uddhakamme ārohati, mariyādāyaṃ āpabbatā khettaṃ, abhividhimhi ākumāraṃ yaso kaccāyanassa, pattiyaṃ āpattimāpanno, icchāyaṃ ākaṅkhā, parissajane āliṅganaṃ, ādikamme ārambho, gahaṇe ādīyati ālambati, nivāse āvasatho, samīpe āsannaṃ, avhāne āmantesi.
是谓面对和向上行为、尊重、敬称、取得、持有、亲近、看望等起始行为。在面对时到来;于上升行动中升起;尊重时彰显敬重;敬称为称呼誉扬;取得为获得财宝;持有表现拥有;拥抱中表现亲近;起始行动中开启;抓取表现执持;居住为住处;亲近即靠近;看望时招呼问安。
Atiiti abhikkamanā’tikkantā’tisaya bhusatthādīsu. Atikkamane atirocati amhehi, atīto, atikkante accantaṃ, atisaye atikusalo, bhusatthe atikkodho ativuddhi.
是谓超越、超越者、超出、超量、超境及增长激烈等事。在超越时升高超过我们;超出远离;超越极限;超量即过度;于增长则技艺超群;激烈时怒气过度。
Apiiti sambhāvanā’pekkhā samuccaya garaha pañhādīsu. Sambhāvanāyaṃ api dibbesu kāmesu, merumpi vinivijjhitvā gaccheyya, apekkhāyaṃ ayampi dhammo aniyato, samuccaye itipi arahaṃ, antampi antaguṇampi ādāya, garahe api amhākaṃ paṇḍitaka, pañhe api bhante bhikkhaṃ labhittha.
是谓关怀、等待、积累、采纳、疑问等现象。关怀在感官欲乐上;断灭时应避免;等待为不确定之法;积累以圣者为例;终极并其品质并由此;采纳时是我们的智慧;在疑问中尊敬得到比库。
Apaiti apagata garaha vajjana pūjā padussanādīsu. Apagate apamāno apeto, garahe apagabbho, vajjane apasālāya āyanti vāṇijā, pūjāyaṃ vuddhāpacāyī, padussane aparajjhati.
此处论及过失、斥责、责难、谴责、供养、谩骂等事。在过失上,则具轻视、无礼、不中止、不可容忍、责难非理、行商退避恶地等特点;在供养上,则多存贪欲和恶意;在谩骂方面,则不知羞耻。
Upaiti upagamana samīpū’papatti sādissā’dhikū’paribhāvā’nasana dosakkhāna saññā pubbakamma pūjā gayhākāra bhusatthādīsu. Upagamane nisinnaṃ vā upanisīdeyya, samīpe upanagaraṃ, upapattiyaṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, atha vā upapatti yutti, yathā – upapattito ikkhatīti upekkhā, sādisse upamānaṃ upamā, adhike upa khāriyaṃ doṇo, uparibhāve upasampanno, anasane upavāso, dosakkhāne paraṃ upapadati, saññāyaṃ upadhā upasaggo, pubbakamme upakkamo upakāro, pūjāyaṃ buddhupaṭṭhāko, mātupaṭṭhānaṃ, gayhākāre soceyyapaccupaṭṭhānaṃ, bhusatthe upādānaṃ, upāyāso, upanissayoti. Iti anekatthā hi upasaggā.
所谓过失、轻视、临近、达成、相似、超过、责难、憎恶、懈怠、罪过、前业、供养、家事、庄严等皆是以多种方式表现为轻蔑。例如轻视时,示意坐卧皆可;临近时,像居住于近郊,或往生天堂三界之一;达成时,谓入得正法契机,如言既达成而不动心即为忘念;相似时,谓相应相似;超过时,给予极大噬;责难时,则已受戒;憎恶时,则持斋禁食;罪过时,有更深受罚;见受时,则为摄受;前业为趋向前进之助;供养为护持佛法者;护持母者、家中庄严与关怀者,皆为庄严之因。由此多种缘故,谓之轻蔑。
Vuttañca –
经文中又说——
‘‘Upasagga nipātā ca, paccayā ca ime tayo;
‘轻蔑、否定及依止这三者,
Nekenekatthavisayā, iti neruttikābravu’’nti.
因各有多义,故苦行者常说其异。’
Tattha upasaggānaṃ nāmākhyātavisesakattā liṅgasaññāyaṃ aniyamena syādimhi sampatte tesaṃ saṅkhyākammādibhedābhāvā tehi paṭhamekavacanameva bhavati.
在此因轻蔑诸语,名称差别及语尾变化不定,且因语义广泛难以确切计数,所以这些词常以单一词形出现。
‘‘Lopa’’nti vattamāne
「Lopa」者,谓消失或废止之义。
§282
282.Sabbāsamāvusopasagganipātādīhi ca.
此乃第二百八十二条,涉及所有以消失音节和附着词相接的语类。
Āvusosaddato, upasagganipātehi ca sabbāsaṃ parāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti. Ādisaddena kvaci suttapadādīhi ca. Ettha ca āvusotimassa visuṃ gahaṇaṃ sasaṅkhyattadīpanatthanti daṭṭhabbaṃ.
由消失音节及附着词构成的语类中,所有相异的前缀均会消失。有时起始音节及经文用词中亦出现此种消失。于此处,应当观察消失音节的覆藏、数目的多寡及其所指显,在详实明辨之后方可解说。
Upeccatthaṃ sajjantīti, upasaggā hi pādayo;
所谓「附着于词义之后」,故前置词乃词(之)根基;
Cādī padādimajjhante, nipātā nipatantiti.
「遮」等则散布于词之首、中、末,故称为不变词(助词)。
Paharaṇaṃ pahāro, evaṃ parābhavo, nivāso, nīhāro, uhāro, duhāro, saṃhāro, vihāro, avahāro, anuhāro, parihāro, adhihāro, abhihāro, patihāro, suhāro, āhāro, atihāro, apihāro, apahāro , upahāro. Paharati, parābhavati, nivasati, nīharati, uddharati iccādi yojetabbaṃ.
「巴哈拉纳」(打击之动作)即「巴哈罗」(打击),同理:「巴拉巴哈罗」(衰败)、「尼瓦索」(居住)、「尼哈罗」(引出)、「伍哈罗」(提举)、「杜哈罗」(难以承担)、「桑哈罗」(收摄)、「维哈罗」(住止)、「阿瓦哈罗」(取走)、「阿努哈罗」(随取)、「巴利哈罗」(照料守护)、「阿底哈罗」(超越运送)、「阿毗哈罗」(带近、奉献)、「巴帝哈罗」(反运、折回)、「苏哈罗」(善取、易取)、「阿哈罗」(食物、摄取)、「阿帝哈罗」(过度取用)、「阿毗哈罗」(附近取用)、「阿巴哈罗」(去除、带走)、「伍巴哈罗」(献呈、奉上)。「巴哈拉帝」(打击)、「巴拉巴哈瓦帝」(遭受衰败)、「尼瓦萨帝」(居住)、「尼哈拉帝」(引出)、「伍达哈拉帝」(提举)等,当依此类推运用。
Dhātvatthaṃ bādhate koci, koci tamanuvattate;
有些人违背法界事理,有些人随顺其行。
Tamevañño viseseti, upasaggagatī tidhā.
唯有这一点特为区别,缘起之流三现行。
Opasaggikapadaṃ niṭṭhitaṃ. · 前缀性词项结束。
Nepātikapada助词性词项
Samuccayavikappanapaṭisedhapūraṇādiatthaṃ asatvavācakaṃ nepātikaṃ padaṃ.
此为不真实谓的词,指集合、改变、反对、充满诸义。
Tatra caiti samuccayā’nvācaye’tarītarayogasamāhārā’vadhāraṇādīsu.
其中有『集合』、『对立』、『相续结合』、『聚集』、『支承』等义。
Vāiti vikappanū’pamāna samuccaya vavatthitavibhāsāsu.
又称为改变和差量,乃集合于所说注释中。
Na no mā a alaṃ halaṃ iccete paṭisedhanatthe.
愿不以我语言或声为反对之用。
Alaṃ pariyatti bhūsanesu ca.
这在经论教义的装饰中。
Pūraṇatthaṃ duvidhaṃ atthapūraṇaṃ padapūraṇañca.
充满的意思有两种,即意义的充盈与词义的充盈。
Tattha atha khalu vata vatha atho assu yagghe hi carahi naṃ taṃ vā ca tuva vo pana have kīva ha tato yathā sudaṃ kho ve haṃ enaṃ seyyathidaṃ iccevamādīni padapūraṇāni.
那里,譬如说,狼确实在游行,或这样那样;若如此,汝等会如何呢?因此,就像诸如此类的词义充盈起初的情况。
Tattha – athaiti pañhā’nantariyā’dhikārādīsu ca.
其处即是疑问、禁止、命令等事的位次上。
Khaluiti paṭisedhā’vadhāraṇa pasiddhīsu ca.
真确之处即是在禁止与约束相应的内容中。
Vataiti ekaṃsa khedā’nukampasaṅkappesu ca.
确实是在怀有悲哀之心与慈悲心的念头部分。
Athoiti anvādese ca.
『以及「阿托伊帝」,亦用于回指复述之情形。』
Hiiti hetu avadhāraṇesu ca.
『Hī iti』者,用于表示因缘及说明境界。
Tuiti visesa hetu nivattanādīsu ca.
『Tui iti』者,用于指示区别因缘、回转等。
Panaiti visesepi.
『Panāti』者,即使如此,也表强调区别。
Have, veiccete ekaṃsatthepi.
确实,这两者也有相同的意义。
Haṃiti visāda sambhamesupi.
『Haṃ iti』者,用于表示忧愁、惆怅等情感。
Seyyathidanti taṃ katamanti atthepi.
譬如说,在这里所讲的义理究竟为何?
Atthapūraṇaṃ duvidhaṃ vibhattiyuttaṃ, avibhattiyuttañca.
义理充足者分为两种,有区分的与无区分的。
Atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyaṃ.
有时第一种义理可以获取,且应当如此。
Āvuso ambho hambho re are hare jeiccete āmantane.
朋友啊,水啊,和啊,嗬,哎呀,嗬呼,愿你因此感受被呼唤。
Divā bhiyyo namo iccete paṭhamāyaṃ, dutiyāyañca.
白昼时复重顶礼,此愿当于第一次及第二次。
Sayaṃ sāmaṃ saṃ sammā kinti iccete tatiyatthe, soto dhāpaccayantā ca. Suttaso padaso aniccato dukkhato ekadhā dvidhā iccādi.
自己安然正确之法,是第三种义理,同时亦为能够启发聆听者之义,所述经文词汇无常苦性质,有一处及两处等不同。
Tave tuṃpaccayantā catutthiyā, kātave dātave kātuṃ kāretuṃ dātuṃ dāpetuṃ iccādi.
你应当按第四种,即作法、施法、行法、受法,行施与给予、收受之意。
So topaccayantā pañcamiyatthe, dīghaso oraso rājato vā corato vā iccādi.
又当按第五种,按长短、高下、王者或盗贼等不同类别有所欲求。
To sattamyatthepi, trathādipaccayantā ca. Ekato purato pacchato passato piṭṭhito pādato sīsato aggato mūlato yatra yattha yahiṃ tatra tattha tahiṃ tahaṃ iccādi.
第七种则是三,包含食物等三类。如从一侧、前方、后方、旁侧、足下、头顶、顶点、根基,处处所在,以及行、止、止步诸种,又有所欲。
Samantā sāmantā parito abhito samantato ekajjhaṃ ekamantaṃ heṭṭhā upari uddhaṃ adho tiriyaṃsammukhāparammukhā āvi raho tiro uccaṃ nīcaṃ anto antarā ajjhattaṃ bahiddhā bāhirā bāhiraṃ bahi oraṃ pāraṃ ārā ārakā pacchā pure huraṃ pecca iccete sattamiyā.
周遍各方、四面八方、周围、前后、左右、上下、内外、明暗、远近、高低、内外、里外、内侧、外侧、朝向外方、彼岸、前后、左后、回转等七种欲求。
Sampati āyati ajja aparajju parajja suve sve parasuve hiyyo pare sajju sāyaṃ pāto kālaṃ kallaṃ divā nattaṃ niccaṃ satataṃ abhiṇhaṃ abhikkhaṇaṃ muhuṃ muhuttaṃ bhūtapubbaṃ purā yadā tadā kadā iccādayo kālasattamiyā. Iti vibhattiyuttāni.
时间上的欲求,指现在、过去、未来、昨天、今天、明日、晚间、夜间、昼间、常恒、不断、时时、刻刻、曾经、早先、先前、何时等时间分别。诸如此类。
Avibhattiyuttesu ca appeva appevanāma nu iccete saṃsayatthe.
未分化者中,有时仅称一两种,疑此当如何分说。
Addhā aññadatthu taggha jātu kāmaṃ sasakkaṃiccete ekaṃsatthe.
在某些场合,绝不应产生对欲乐的贪恋和渴求,不能被欲望牵引而动,必须保持心志专一集中。
Evaiti avadhāraṇe.
此即为此处推敲所依的依据。
Kaccinu’kinnunanukathaṃ kiṃsu kiṃiccete pucchanatthe.
例如,咖提奴及其族类,对于某种事物应如何看待、认为如何,或者提出什么疑问。
Evaṃ iti itthaṃ iccete nidassane.
如此这般,这样叙说意欲,目的是为了显明说法的意涵。
Iti hetu vākyaparisamattīsu ca.
以上亦为因缘句中词义完整清楚的表述。
Yāva tāva yāvatā tāvatā kittāvatā ettāvatā kīva iccete paricchedanatthe.
直到何时,为何长度,如此范围,依此分段,以此推敲其标志相的指代和区分。
Evaṃ sāhu lahu opāyikaṃ patirūpaṃ āma sādhu iti sampaṭicchanatthe.
如是,可称为轻便通达的义理形式,是适于称赞的。
Yathā tathā yatheva tatheva evaṃ evameva evamevaṃ evampi yathāpi seyyathāpi seyyathāpināma viya iva yathariva tathariva yathānāma tathānāma yathāhi tathāhi yathācatathāca iccete paṭibhāgatthe.
如彼,如此,如所是,完全如此,如是如此,亦复如是,譬如名称或状貌,犹如实际、具体的样态等,此等皆为对句反映之用法。
Yathāiti yoggatā vicchā padatthānativattanidassanesu ca.
如『如彼』之类,可适用于阐述意义性质、解释词义和循环说明之处。
Evaṃiti upadesa pañhādīsu ca.
如是,亦用于教诲、问答等文体中。
Kiñcāpiiti anuggahatthe.
『或许如此』,常在承接或缓和语气时使用。
Ahoiti garaha pasaṃsana patthanesu ca.
『哎呀』,用于加强语气、称赞或责难之中。
Nāmaiti garaha pasaṃsana saññā pañhesu ca.
『名称』者,指对赞赏的意念和询问等的称谓。
Sādhuiti pasaṃsana yācanesu ca.
『好』者,用于赞赏和请求等情境。
Iṅgha handa iccete codanatthe.
『是啊』,表示为了激励而说的应答。
Sādhu suṭṭhu evametanti anumodane.
『好、善』,如此应承赞同。
Kiraiti anussavaṇa assaddheyyesu.
『怎么样』,指传闻中可能听得到的事。
Nūnaiti anumānā’nussaraṇa parivitakkanesu.
『无疑』,用于推测、回忆及转述时表示确定无疑。
Kasmāiti kāraṇapucchane.
何故,如是问因?
Yasmā tasmā tathāhi tena iccete kāraṇacchedanatthe.
由于正因此,于此故欲断因。
Saha saddhiṃ samaṃ amāiti samakriyāyaṃ.
与之相应,共同行动同一时。
Vinā riteiti vippayoge.
无此即无别,谓分离之理。
Nānā puthu bahuppakāre.
多种不同,多方变易。
Puthu visuṃ asaṅghāte ca.
变异异感又非和合。
Duṭṭhu ku jigucchāyaṃ.
因污秽而生厌恶心。
Puna appaṭhame.
又于不善处。
Kathañci kicchatthe ca.
或以少许为难堪。
Dhā kkhattuṃ sakiñca saṅkhyāvibhāge.
能够摄守于数量差别上。
Īsakaṃ appatthe.
于忿怒处为不善。
Saṇikaṃ mandatthe.
于嗔恚处较为迟缓。
Khippaṃ araṃ lahu āsuṃ tuṇṇaṃ aciraṃ sīghatthe.
迅速地;轻易地;简单地;安稳地;很快地。
Ciraṃ cirassaṃ dīghakāle.
长久地;持续很长时间地。
Ce yadi saṅkāvaṭṭhāne.
如果;假使(在怀疑或疑惑的情况中)。
Dhuvaṃ thirāvadhāraṇesu.
坚定地;牢固地持守;稳固不动。
Hā visāde.
放弃;断除;消除怠惰、闷闷不乐之心。
Tuṇhī abhāsane.
寂静;清净;明了的显现。
Sacchi paccakkhe.
确实如实。
Musā micchā alikaṃ asacce.
虚假谬妄是非真实不实。
Suvatthi āsīsatthe iccādi.
愿安乐,愿善吉之福在。
Tuna tvāna tvāpaccayantā ussukkanatthe bhavanti.
但当彼等自省,自照,必生欢喜安乐。
Yathā – passituna passiya passitvāna passitvā disvā disvānadassetvā dātuna datvāna datvā upādāya dāpetvā viññāpetvā viceyya vineyya nihacca samecca apecca upecca ārabbha āgamma iccādi.
譬如:见已便悦,悦已复见,反复观看,呈现显现,然后给予,给予后又取用,取用后喜悦,喜悦之后思惟,思惟后舍弃,舍弃之后收摄,收摄而调伏,打发而放下,舍弃谓之起始,如此等等。
Evaṃ nāmākhyātopasaggavinimuttaṃ yadabyayalakkhaṇaṃ, taṃ sabbaṃ nipātapadanti veditabbaṃ.
如此名称与称谓所附之释义脱离成见,乃赴真实法相之状,此皆悉是止息令教理应当了知。
Vuttañca –
且如所说——
‘‘Muttaṃ padattayā yasmā, tasmā nipatatyantarā;
『因缘于究竟词汇,如是故终究不灭;
Nepātikanti taṃ vuttaṃ, yaṃ abyaya salakkhaṇa’’nti.
说此不退失者,即那不坏的特征。』
Nepātikapadaṃ niṭṭhitaṃ. · 不定词章已竟。
Pulliṅgaṃ itthiliṅgañca, napuṃsakamathāparaṃ;
有男性、女性及非男非女,另外别类;
Tiliṅgañca aliṅgañca, nāmikaṃ pañcadhā ṭhitaṃ.
还有第三性与无性,名称立为五种。
Iti padarūpasiddhiyaṃ nāmakaṇḍo dutiyo. · 如是,于词形成就中,名品第二。