三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词形成就1. Sandhikaṇḍa

1. Sandhikaṇḍa · 1. Sandhikaṇḍa

664 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Padarūpasiddhi · 词形成就
Ganthārambha
【论著序言】
[Ka]
[此处为文中略语或未明音节]
Visuddhasaddhammasahassadīdhitiṃ ,
清净正法如千重日光,
Subuddhasambodhiyugandharoditaṃ;
善觉觉悟者之花开盛放;
Tibuddhakhettekadivākaraṃ jinaṃ,
三方圣者所昭现之尊者,
Sadhammasaṅghaṃ sirasā’bhivandiya.
顶礼持法僧团如首尊者。
[Kha]
【第二章】
Kaccāyanañcācariyaṃ namitvā,
向咖吒耶那师尊致敬,
Nissāya kaccāyanavaṇṇanādiṃ;
依止咖吒耶那注释等讲解;
Bālappabodhatthamujuṃ karissaṃ,
为令愚人觉悟,透彻直指要义,
Byattaṃ sukaṇḍaṃ padarūpasiddhiṃ.
阐明释尊远大教法及其深妙之形态成就。
1. Sandhikaṇḍa1. 连音品
Tattha jinasāsanādhigamassa akkharakosallamūlakattā taṃ sampādetabbanti dassetuṃ abhidheyyappayojanavākyamidamuccate.
在此,应以世尊教法的获得及对文字巧妙运用的根基,达成此目的;所呈现者,正是为显示诠释义理而作的说明句。
§1
1.Attho akkharasaññāto.
一、义为文字所表知。
Yo koci lokiyalokuttarādibhedo vacanattho, so sabbo akkhareheva saññāyate. Sithiladhanitādiakkharavipattiyañhi atthassa dunnayatā hoti, tasmā akkharakosallaṃ bahūpakāraṃ buddhavacanesu, ettha padānipi akkharasannipātarūpattā akkharesveva saṅgayhanti.
无论何种世俗或出世间的差别语义,都是由文字所表达的知觉。因文字受制于字的变乱及疏漏等,导致义理难以周全完整,故文字的巧妙对佛所说法有极大助益,其中词汇乃至文字的聚合形式,本质上皆归于文字所连结。
Tasmā akkharakosallaṃ, sampādeyya hitatthiko;
因此,理应成就文字巧妙,有益正理;
Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.
文字应端庄恭敬,周备五事起立等庄重仪态。
Saññāvidhāna名称规定
Tatthādo tāva saddalakkhaṇe vohāraviññāpanatthaṃ saññāvidhānamārabhīyate.
接着,在此文字特征的基础上,开始展开报导语音的知觉方式。
§2
2.Akkharāpādayo ekacattālīsaṃ.
二、文字字数为四十一。
Akkharā api ādayo ekacattālīsaṃ, te ca kho jinavacanānurūpā akārādayo niggahītantā ekacattālīsamattā vaṇṇā paccekaṃ akkharā nāma honti. Taṃ yathā – ā i ī u ū e o, ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ-iti akkharā.
字母亦名「阿卡拉」,共四十一个。此等顺应胜者之言说,以「阿」字为首、以随韵(鼻化音)为末,恰好四十一个音(梵音),每一个别称为「字母」。其列举如下:a、ā、i、ī、u、ū、e、o(八个元音),ka、kha、ga、gha、ṅa,ca、cha、ja、jha、ña,ṭa、ṭha、ḍa、ḍha、ṇa,ta、tha、da、dha、na,pa、pha、ba、bha、ma,ya、ra、la、va、sa、ha、ḷa、aṃ——以上即诸字母。
Nakkharantīti akkharā, a ādi yesaṃ te ādayo. Akārādīnamanukkamo panesa ṭhānādikkamasannissito, tathā hi ṭhānakaraṇappayatanehi vaṇṇā jāyante, tattha cha ṭhānāni kaṇṭhatālumuddhadantaoṭṭhanāsikāvasena.
所谓“字母”,即以词首初发音为其起始字母。字母初发音之循序排列者,依发音部位先后而成,由发音器官之位置渐进,因此字母因发音部位不同,产生不同字音,依诸发音器官的构造,即喉、舌、齿、唇等。
Tattha – avaṇṇa kavagga hakārā kaṇṭhajā.
在此:低音字母为喉音,属于喉部所发音。
Ivaṇṇa cavagga yakārā tālujā. Ṭavagga rakāra ḷakārā muddhajā. Tavagga lakāra sakārā dantajā. Uvaṇṇa pavaggā oṭṭhajā. Ekāro kaṇṭhatālujo. Okāro kaṇṭhoṭṭhajo.
中音字母为舌音,属舌部发音。卷舌音字母属舌根发音。前舌卷音字母属齿背部发音。高音字母属唇齿发音。短元音发音属于喉舌部。长元音发音属于口腔部。
Vakāro dantoṭṭhajo.
半元音表现于牙齿及口腔顶端,属于齿及口腔顶。
Niggahītaṃ nāsikaṭṭhānajaṃ.
捺音出现于鼻孔处,属于鼻腔发音部位。
Ṅa ña ṇa na mā sakaṭṭhānajā, nāsikaṭṭhānajā cāti.
『ṅa、ña、ṇa、na、ma』五者,并非生自其自身本位,而是生自鼻腔发音部位。
Hakāraṃ pañcameheva, antaṭṭhāhi ca saṃyutaṃ;
『Hakāra』音发于第五齿,且与后齿相连。
Orasanti vadantettha, kaṇṭhajaṃ tadasaṃyutaṃ.
此处说『Orasanti』者,谓其发音出于喉,乃附于喉之处相连。
Karaṇaṃ jivhāmajjhaṃ tālujānaṃ, jivhopaggaṃ muddhajānaṃ, jivhāggaṃ dantajānaṃ, sesā sakaṭṭhānakaraṇā.
此解释说:「声因由舌、中舌、软腭及舌根、齿与牙而成,余者为牙根相关之声部。」
Payatanaṃ saṃvutādikaraṇaviseso. Saṃvutattamakārassa, vivaṭattaṃ sesasarānaṃ sakārahakārānañca, phuṭṭhaṃ vaggānaṃ, īsaṃphuṭṭhaṃ yaralavānanti.
『Payatana』即发音处,具有对止与发音器官的区别。止者指闭合者,声母尽止则声母即使细小,边音亦可响亮;开化横开放者,则声带开放,声波波纹丰厚。
Evaṃ ṭhānakaraṇappayatanasutikālabhinnesu akkharesu sarā nissayā, itare nissitā. Tattha –
此谓于发音处、器官、呼吸时成字,依声母开关有所不同。且以此音所处器官为主,或次为辅,依次详分。其义为——
Nissayādo sarā vuttā, byañjanā nissitā tato;
依止者之名已说,随从义音随后;
Vaggekajā bahuttādo, tato ṭhānalahukkamā.
语类生者虽多,次第轻重亦由此现。
Vuttañca –
如是所说——
‘‘Pañcannaṃ pana ṭhānānaṃ, paṭipāṭivasāpi ca;
“惟五处所有,及依止之别,
Nissayādippabhedehi, vutto tesamanukkamo’’ti.
已说亦依此理,法义相应谛承。”
Ekenādhikā cattālīsaṃ ekacattālīsaṃ, etena gaṇanaparicchedena –
单一或多,四十三中任尔择,用此分类加以辨明—
Adhikakkharavantāni, ekatālīsato ito;
从第四十一字起往后涵盖辅音字母。
Na buddhavacanānīti, dīpetācariyāsabho.
此处非指佛陀语录,而是导师所宣说者。
Apiggahaṇaṃ heṭṭhā vuttānaṃ apekkhākaraṇatthaṃ.
由于不涉及执持之义,对下述内容置于不顾。
§3
3.Tatthodantāsarā aṭṭha.
第三,牙音共八。
Tattha tesu akkharesu akārādīsu okārantā aṭṭha akkharā sarā nāma honti. Taṃ yathā – a ā i ī u ū e o-iti sarā.
其中,在所述辅音中,除形声字母外,终止音为八种牙音者称为牙音,如:a ā i ī u ū e o,这八个为牙音。
O anto yesaṃ te odantā, dakāro sandhijo, saranti gacchantīti sarā, byañjane sārentītipi sarā.
以『o』结尾者,是因其为结合音,故称为牙音;辅音中亦有以牙音结尾者,称为牙音。
‘‘Tatthā’’ti vattate.
此处承上『于彼』之语义而续说。
§4
4.Lahumattā tayo rassā.
第四,轻重三种音韵。
Tattha aṭṭhasu saresu lahumattā tayo sarā rassā nāma honti. Taṃ yathā – a i u-iti rassā.
其中八法中有轻、重、三种「音韵」。这三者称为音韵,如字母 a、i、u 三音韵。
Lahukā mattā pamāṇaṃ yesaṃ te lahumattā, mattāsaddo cettha accharāsaṅghātaakkhinimīlanasaṅkhātaṃ kālaṃ vadati, tāya mattāya ekamattā rassā, dvimattā dīghā, aḍḍhamattā byañjanā. Lahuggahaṇañcettha chandasi diyaḍḍhamattassāpi gahaṇatthaṃ. Rassakālayogato rassā, rassakālavanto vā rassā.
所谓轻、重者,指的是音节的长度。音节短者称「轻」,所指的是由字母组合、音节结合、音节终止等因素构成的时间长度。以轻韵为一度,重韵为两度,半重韵为辅音。轻组合音节是指在音节中为了韵律起见,也有时长达一度半的轻韵。音韵结合称为韵时,拥有韵时的称为韵持者。
Sararassaggahaṇāni ca vattante.
轻重韵的结合也被称说。
§5
5.Aññe dīghā.
第五为长韵。
Tattha aṭṭhasu saresu rassehi aññe dvimattā pañca sarā dīghā nāma honti. Taṃ yathā – ā ī ū e o-iti dīghā.
在那里,在八种韵母中,有的韵母是双音韵,有的韵母是三音韵,五个称为长元音。譬如——ā、ī、ū、e、o,这些称为长元音。
Aññaggahaṇaṃ diyaḍḍhamattikānampi saṅgahaṇatthaṃ. Dīghakāle niyuttā, tabbanto vā dīghā. Kvaci saṃyogapubbā ekārokārā rassā iva vuccante. Yathā – ettha, seyyo, oṭṭho, sotthi. Kvacīti kiṃ? Maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane. Putto tyāhaṃ mahārāja.
另一种集合是一个半音长音节连缀,为了连缀而结合。长时间用。称为长元音。有时在联结之前的音节中,有一种单音节的韵母,称为复合韵母。譬如——在这里、最好、德行、安乐。这是什么?假如你在森林中睡觉,一个儿子对大王说。
§6
6.Dumhigaru.
第六项,双元音。
Dvinnaṃ samūho du, tasmiṃ dumhi. Saṃyogabhūte akkhare pare yo pubbo rassakkharo, so garusañño hoti. Yathā – datvā, hitvā, bhutvā.
两个合成体为一组,其中属于双元音。若连结成字中,前一个韵母字母为轻音,那便称为重音韵母。譬如——付与、舍弃、成为。
‘‘Garū’’ti vattate.
称为『重』。
§7
7.Dīgho ca.
第七项,长音。
Dīgho ca saro garusañño hoti. Yathā – nāvā, nadī, vadhū, dve, tayo. Garukato añño ‘‘lahuko’’ti veditabbo.
音节既长且重,称为沉重音节。例如——船、河流、妻子、二、三。由沉重转为轻音的,须加以辨别。
§8
8.Sesā byañjanā.
第八节 余音辅音。
Ṭhapetvā aṭṭha sare sesā aḍḍhamattā akkharā kakārādayo niggahītantā tettiṃsa byañjanā nāma honti. Vuttehi aññe sesā. Byañjīyati etehi atthoti byañjanā. Taṃ yathā – ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra lava sa ha ḷa aṃ-iti byañjanā. Kakārādīsvakāro uccāraṇattho.
除去八个元音,其余各音为半拍音,即以「咖」字为首、以随韵(鼻化音)为末,共三十三个,称为「辅音」(字义显明者)。此外余下之音另当别论。所谓「辅音」,乃取「由此等音以显明义」之义。其列举如下:ka、kha、ga、gha、ṅa,ca、cha、ja、jha、ña,ṭa、ṭha、ḍa、ḍha、ṇa,ta、tha、da、dha、na,pa、pha、ba、bha、ma,ya、ra、la、va、sa、ha、ḷa、aṃ——以上即诸辅音。各辅音字母(如ka等)中附加的「a」元音,乃为方便发音而附。
‘‘Byañjanā’’ti vattate.
所谓“辅音”即是此意。
§9
9.Vaggā pañcapañcaso mantā.
第九节 冊类五十五。
Tesaṃ kho byañjanānaṃ kakārādayo makārantā pañcavīsati byañjanā pañcapañcavibhāgena vaggā nāma honti. Taṃ yathā – ka kha ga gha ṅa, ca cha ja jha ña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma-iti vaggā.
在上述诸辅音中,以「咖」字为首、以「嘛」字为末的二十五个辅音,依五组五音之区分,称为「组音」(vaggā,即发音部位相同之一组)。其列举如下:ka、kha、ga、gha、ṅa(喉音组),ca、cha、ja、jha、ña(腭音组),ṭa、ṭha、ḍa、ḍha、ṇa(卷舌音组),ta、tha、da、dha、na(齿音组),pa、pha、ba、bha、ma(唇音组)——以上即诸组音。
Te pana paṭhamakkharavasena kavaggacavaggādivohāraṃ gatā, vaggoti samūho, tattha pañcapañcavibhāgenāti vā pañca pañca etesamatthīti vā pañcapañcaso, mo anto yesaṃ te mantā.
他们如首章、歌章等章节名称,称为“篇章”,其中“五五划分”者,或谓“五五等分”和“五五”等,是指这些章节内容之终结者。
§10
10.Aṃiti niggahītaṃ.
第十句称为“结语”。
Akāro uccāraṇattho, itisaddo panānantaravuttanidassanattho, aṃiti yaṃ akārato paraṃ vuttaṃ bindu, taṃ niggahītaṃ nāma hoti. Rassassaraṃ nissāya gayhati, karaṇaṃ niggahetvā gayhatīti vā niggahītaṃ.
“结语”者,形态为发音之意义。所谓“声”者,是指听觉中相继发出之象征,称为“结语”。在吐丝过程中,紧握线轴而吐丝,谓“结语”。
Karaṇaṃ niggahetvāna, mukhenāvivaṭena yaṃ;
谓紧握线轴之力量,如口之关闭般起作用者,
Vuccate niggahītanti, vuttaṃ bindu sarānugaṃ.
此称为“结语”,乃指随声节尾之附带成分。
Idha avuttānaṃ parasamaññānampi payojane sati gahaṇatthaṃ paribhāsamāha.
此处所说之解释,亦为对他人出声同时,为使分别理解方便而所做之说明。
§11
11.Parasamaññā payoge.
十一、他加用法。
Yā ca pana parasmiṃ sakkataganthe, paresaṃ vā veyyākaraṇānaṃ samaññā ghosāghosalopasavaṇṇasaṃyogaliṅgādikā, tā payoge sati etthāpi yujjante.
以后者,所谓他处的他加连结,乃是指他人所说解说中的他加——如声音、响声、辅音、音调等的结合——此等用法,于此亦有应用。
Parasmiṃ, paresaṃ vā samaññā parasamaññā, veyyākaraṇe, veyyākaraṇamadhītānaṃ vā samaññātyattho. Payujjanaṃ payogo, viniyogo.
所谓他处或他人之间的他加,是他加之他加,是解说时或解说者所采用的他加。连用谓之结合,应用谓之运用。
Tattha vaggānaṃ paṭhamadutiyā, sakāro ca aghosā. Vaggānaṃ tatiyacatutthapañcamā, ya ra lava ha ḷā cāti ekavīsati ghosā nāma.
其中第一级、第二级的章法,其中有声音。第三级、第四级、第五级的章法,诸如拉、拉伐、哈、腊、拉五种辅音,统称为声音。
Ettha ca vaggānaṃ dutiyacatutthā dhanitātipi vuccanti, itare sithilāti. Vināso lopo. Rassassarā sakadīghehi aññamaññaṃ savaṇṇā nāma, ye sarūpātipi vuccanti. Sarānantaritāni byañjanāni saṃyogo. Dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavaṃ liṅgaṃ. Vibhatyantaṃ padaṃ. Iccevamādi.
又章节中第二第四级称为韵母,其他则称为辅音。消灭谓之灭除。由不同长短辅音相互混合,名为音调。音调乃由辅音结合产生的标记。意谓分解的词。此如「以长作始」等。
Iti saññāvidhānaṃ. · 如是名称规定。
Sarasandhividhāna元音连音规定
Atha sarasandhi vuccate.
之后称为纯辅音结合。
Loka aggapuggalo, paññā indriyaṃ, tīṇi imāni, no hi etaṃ, bhikkhunī ovādo, mātu upaṭṭhānaṃ, sametu āyasmā, abhibhū āyatanaṃ, dhanā me atthi, sabbe eva, tayo assu dhammā, asanto ettha na dissanti itīdha sarādisaññāyaṃ sabbasandhikaraṇaṭṭhāne byañjanaviyojanatthaṃ paribhāsamāha.
世尊称为世间第一卓越之人,智慧感官有三,此处非指比库尼之戒律,亦非母亲之侍奉,尊者请听:彼有主宰诸界者,财富我皆具足,此三法悉皆存在,非此处所显现。本段即以全面知见,专为详尽辨明于诸因缘所生处的发音而作说明。
§12
12.Pubbamadhoṭhitamassaraṃ sarena viyojaye.
十二、将之前低垂之附着物与音素加以分离。
Sarenāti nissakke karaṇavacanaṃ, sahayoge vā, sandhitabbe sarasahitaṃ pubbabyañjanaṃ anatikkamanto adhoṭhitamassarañca katvā sarato viyojayeti sarato byañjanaṃ viyojetabbaṃ. Ettha ca assaraggahaṇasāmatthiyena ‘‘byañjana’’nti laddhaṃ.
附着物谓为依附的动词,或他结合时,附着物与音素相连,念勿超越之前的音素,去除低垂的附着物后,将其与音素分别。此处由于聚集附着物得「音素」义。
§13
13.Sarā sare lopaṃ.
十三、音素中之脱落。
Sarā kho sabbepi sare pare ṭhite lopaṃ papponti. Lopoti adassanaṃ anuccāraṇaṃ. Ettha sarāti kāriyīniddeso. Bahuvacanaṃ panettha ekekasmiṃ sare pare bahūnaṃ lopañāpanatthaṃ. Sareti nimittaniddeso, nimittasattamī cāyaṃ, nimittopādānasāmatthiyato vaṇṇakālabyavadhāne sandhikāriyaṃ na hoti. Lopanti kāriyaniddeso, idaṃ pana suttaṃ upari paralopavidhānato pubbalopavidhānanti daṭṭhabbaṃ, evaṃ sabbattha sattamīniddese pubbasseva vidhi, na parassa vidhānanti veditabbaṃ.
音素者,皆于其他音素之中生出脱落。脱落即不显现之微音。此处“音素”为行为指示,复数形式意指在某一音素中其他多音素之脱落。音素为标志之指示,此为第七标识,因赋予标志之缘故时不发生相互结合而改变。脱落则为所要之行为。又本经文以上述脱落之法为先,称为先脱落法,非他处之法,故应知此处第七标识为“先”含义,非“他”含义。
‘‘Assaraṃ, adhoṭhita’’nti ca vattate, siliṭṭhakathane paribhāsamāha.
又说“附着物,低垂”者,为利卷注释中之定义。
§14
14.Naye paraṃ yutte.
十四、异端论者
Sararahitaṃ kho byañjanaṃ adhoṭhitaṃ parakkharaṃ naye yutte ṭhāneti paranayanaṃ kātabbaṃ. Ettha yuttaggahaṇaṃ niggahītanisedhanatthaṃ, tena ‘‘akkocchi maṃ avadhi ma’’ntiādīsu paranayanasandeho na hoti.
在此教法中,对于谬误之义符号,如果是不明白意义、不正当、偏颇的用法,则谓之讹诃者。对于这等讹诃之语,应当斥除纠正。因由其语确于教法,固不生怀疑,譬如说『不要伤我』等语,非为懈怠之异议。
Lokaggapuggalo, paññindriyaṃ, tīṇimāni, nohetaṃ, bhikkhunovādo, mātupaṭṭhānaṃ, sametāyasmā, abhibhāyatanaṃ, dhanā matthi, sabbeva, tayassu dhammā, asantettha na dissanti.
世间杰出之人,乃有三种智慧根本:知见根、思维根、谋虑根。比库誓言中,有慈母关怀,有敬禀禀孟,与具寿僧团,及财富之备,诸法悉皆齐备,一无缺漏;在彼无差别的境界中不可见有别样之现象。
Yassa idāni, saññā iti, chāyā iva, kathā eva kā, iti api, assamaṇī asi, cakkhu indriyaṃ, akataññū asi, ākāse iva, te api, vande ahaṃ, so ahaṃ, cattāro ime, vasalo iti, moggallāno āsi bījako, pāto evātīdha pubbalope sampatte ‘‘sare’’ti adhikāro, idha pana ‘‘atthavasā vibhattivipariṇāmo’’ti katvā ‘‘saro, saramhā, lopa’’nti ca vattamāne –
今此所说的所谓『想』,如影所现,实为言说之文辞,也即是说你尚不成就。你尚迷惑眼根之识,乃不知明者;犹如空中所呈现的种种幻象。彼等亦合掌礼敬我,谓我为如是者。我即是上述四者之缚束者,而摩诃迦罗乃播种者,在往昔缘起之中,已有过失;现行当中宣说着“根本法失转变化”,“根、合、灭”正是现一切为法。
§15
15.Vā paro asarūpā.
十五、非真实形相彼岸境
Asamānarūpamhā saramhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Samānaṃ rūpaṃ assāti sarūpo, na sarūpo asarūpo, asavaṇṇo . Yasmā pana mariyādāyaṃ, abhividhimhi ca vattamāno āupasaggo viya vāsaddo dvidhā vattate, katthaci vikappe, katthaci yathāvavatthitarūpapariggahe, idha pana pacchime, tato niccamaniccamasantañca vidhimettha vāsaddo dīpeti. ‘‘Naye paraṃ yutte’’ti paraṃ netabbaṃ.
非同类形相中,果有根合、根灭二者产生。相同类形相者谓之真实根相,非真实者非真实根相,缺色相。因此,依于节制仪轨而行,其所造作,在家及出家生命中,皆以两种相别而行,有时则相异变更之,有时则依照正法果义所呈现的现象。因此在此不生世俗的异端,即“异端论者”应被远离。
Yassadāni yassa idāni, saññāti saññā iti, chāyāva chāyā iva, kathāva kā kathā eva kā, itīpi iti api, assamaṇīsi assamaṇī asi. Cakkhundriya miti niccaṃ. Akataññūsi akataññū asi, ākāseva ākāse iva, tepi te api, vandehaṃ vande ahaṃ, sohaṃ so ahaṃ, cattārome cattāro ime, vasaloti vasalo iti, moggallānosi bījako moggallāno āsi bījako, pātova pāto eva.
如今所谓的『识』,即是『识』,如同影子就是影子,如言语就是言语,即如此,如是之言,亦如是,不能混淆不可混淆。眼根常住。无感恩者无感恩,犹如虚空一般,三者以及三者亦然,我礼敬,我礼敬,我是也,我是也,四者即四者所谓,特质即特质。摩诃迦闍那即种子者,摩诃迦闍那是种子者,雨滴即雨滴也。
Idha na bhavati – pañcindriyāni, saddhindriyaṃ, sattuttamo, ekūnavīsati, yassete, sugatovādo, diṭṭhāsavo, diṭṭhogho, cakkhāyatanaṃ, taṃ kutettha labbhā iccādi.
此处不复存在——五根,声根为佳,应当被赞叹,二十九中之一,所论者,善知识之语,见习之恶,见习之毒,眼识所依境,此处何地得之,亦如是。
Bhavati ca vavatthitavibhāsāya.
且为成立解释而存在。
Avaṇṇato sarodānī-tīvevādiṃ vinā paro;
失却色彩,如琴瑟之强音及余;
Na luppataññato dīgho, āsevādivivajjito.
不失敬,久远,区别于积聚等;
Bandhussa iva, upa ikkhati, upa ito, ava icca, jina īritaṃ, na upeti, canda udayo, yathā udake itīdha pubbāvaṇṇassarānaṃ lope kate ‘‘paro, asarūpe’’ti ca vattate, tathā ‘‘ivaṇṇo yaṃ navā’’ti ito ivaṇṇaggahaṇañca, ‘‘vamodudantāna’’nti ito uggahaṇañca sīhagatiyā idhānuvattetabbaṃ.
如同缚住般,向此伸展,向彼伸展,无所求者,征服者已完成,不到达;如同月出,犹如水中,此处为早期失色之事,谓之『彼方,如无形状』,亦言『犹如新颜色』,从此处称为引申,称为激发,狮子行应当在此遵循。
§16
16.Kvacāsavaṇṇaṃ lutte.
第十六章。何处称为无染?
Ivaṇṇabhūto, ukārabhūto ca paro saro asarūpe pubbassare lutte kvaci asavaṇṇaṃ pappoti. Natthi savaṇṇā etesanti asavaṇṇā, ekārokārā, tattha ṭhānāsannavasena ivaṇṇukārānamekārokārā honti.
无染即是不染或不染污的。又称为轮回彼岸,即超越轮回的境界。在前世中是不染的,这无染之境随处而有。所谓无染,是指那些不会染着烦恼之色的境界。一者为无染色,二者为单边作用,此处以位次相近之无染与单边作用相比较,二者各有其所。
Bandhusseva, upekkhati, upeto, avecca, jineritaṃ, nopeti, candodayo, yathodake. Kvacīti kiṃ? Tatrime, yassindriyāni, mahiddhiko, sabbītiyo, tenupasaṅkami, lokuttaro. Lutteti kiṃ? Cha ime dhammā, yathā idaṃ, kusalassa upasampadā. Asarūpeti kiṃ? Cattārimāni, mātupaṭṭhānaṃ.
如同绳索般,这无染境界对外界不起反应、不动摇、不糊涂、不迷惑,如日出水面一般。何为“何处”?即那尊贵之人,具有世间所有根能强大之感官,称为“世间超越者”。何为“无染”?此为修习善法的四种母缘,即四种护念。
Ettha ca satipi heṭṭhā vāggahaṇe kvacikaraṇato avaṇṇe eva lutte idha vuttavidhi hotīti daṭṭhabbaṃ. Tato idha na bhavati – diṭṭhupādānaṃ, pañcahupāli, mudindriyaṃ, yo missaroti.
这里,即使以精确的言辞分辨查究,也只能说为无色境界,这是本节所要指出之理。然后此处并无皈依执着(见取),无五根坚持之执,无心根之误染。
Tatra ayaṃ, buddha anussati, sa atthikā, paññavā assa, tadā ahaṃ, yāni idha bhūtāni, gacchāmi iti, ati ito, kikī iva, bahu upakāraṃ, madhu udakaṃ, su upadhāritaṃ, yopi ayaṃ , idāni ahaṃ, sace ayaṃ, appassuto ayaṃ, itara itarena, saddhā idha vittaṃ, kamma upanissayo, tathā upamaṃ, ratti uparato, vi upasamo iccatra pubbassarānaṃ lope kate –
此处讲的是对佛的忆念。那时有益解者,智慧自在。我便念想于此所发生之事,前后徘徊,如蜘蛛网般,殊多利益,如甘露水精炼般清净。若此念头未觉察,对他人或自己之信根也会转移,依业而起,犹如夜晚覆灭,前世种种烦恼皆得消除。
‘‘Kvacī’’ti adhikāro, ‘‘paro, lutte’’ti ca vattate.
“何处”之识别功能称为“公共权柄”,“他”、“随处”则表示动作的流转。
§17
17.Dīghaṃ.
十七、长音
Saro kho paro pubbassare lutte kvaci dīghabhāvaṃ pappotīti ṭhānāsannavasena rassassarānaṃ savaṇṇadīgho.
彼湖,在过去的时代,有时以长形出现,因地势临近,常伴随色泽鲜明而绵长的水波。
Tatrāyaṃ, buddhānussati, sātthikā, paññavāssa, tadāhaṃ, yānīdha bhūtāni, gacchāmīti, atīto, kikīva, bahūpakāraṃ, madhūdakaṃ, sūpadhāritaṃ, yopāyaṃ, idānāhaṃ, sacāyaṃ, appassutāyaṃ, itarītarena, saddhīdha vittaṃ, kammūpanissayo, tathūpamaṃ, rattūparato, vūpasamo.
这里所说的是对佛陀的念诵,是真实的,有智慧者当知:我曾经说过,诸众生往昔曾行此道,得诸多利益,如甘露一般滋养,有良善的庇护。如今我以真实清楚的方式,依据信仰,视之为善行因缘,如夜色里静心沉淀,得到安住。
Kvacīti kiṃ? Aciraṃ vata’yaṃ kāyo, kimpimāya, tīṇimāni, pañcasupādānakkhandhesu, tassattho, pañcaṅgiko, munindo, satindriyaṃ, lahuṭṭhānaṃ, gacchāmahaṃ, tatridaṃ, pañcahupāli, natthaññaṃ. Lutteti kiṃ? Yathā ayaṃ, nimi iva rājā, kikī iva, su upadhāritaṃ.
何以谓之‘有时’?盖此躯体迅速变化无常,居于三种及五取蕴之中,由此具足五节律,犹如仙王翩翩起舞一般,此即‘有时’之义。‘长形’指如同王者之长袍,随风飘扬,如此被庇护着。
Lokassa iti, deva iti, vi ati patanti, vi ati nāmenti, saṅghāṭi api, jīvitahetu api, vijju iva, kiṃsu idha vittaṃ, sādhu iti itīdha parassarānaṃ lope kate –
所谓世界,天界,谓其不断升降变化,又称其名号,连袈裟(僧袍)及生命缘故,诸种义理,如同明灯所照破,诸多形相皆因而消失;说法证明:
‘‘Lutte, dīgha’’nti ca vattate.
『有时,长形』如是称说。
§18
18.Pubbo ca.
十八、以前也有。
Pubbo saro parassare lutte kvacidīghaṃ pappoti. Caggahaṇaṃ luttadīghaggahaṇānukaḍḍhanatthaṃ, taṃ ‘‘cānukaḍḍhitamuttaratra nānuvattate’’ti ñāpanatthaṃ.
以前的河流在彼岸流淌,有时延伸很远。河流的聚合是为了增强水流的长度,这意指聚合之后,后续的水流不再遵循原先的方向。
Lokassāti, devāti, vītipatanti, vītināmenti, saṅghāṭīpi, jīvitahetūpi, vijjūva, kiṃsūdha vittaṃ, sādhūti.
世界即众生,天人亦然,众生在世间行走、名称流传,衣着也有,赖以生命的因缘亦如是,所谓生活中的艰辛,诚如是说。
Kvacīti kiṃ? Yassadāni, itissa, idānipi, tesupi, cakkhundriyaṃ, kinnumāva.
何谓“有时”?指的是过去,如今和将来,在这些时间中,眼根等感官能力的大小和敏锐程度也各有不同。
Adhigato kho me ayaṃ dhammo, putto te ahaṃ, te assa pahīnā, pabbate ahaṃ, ye assa itīdha pubbalope sampatte –
这法我已得知:你是我的子嗣,我曾抛弃你,在山上你在那里,于此法已往昔曾经成就。
§19
19.Yamedantassādeso.
十九、关于所具备的观察。
Ekārassa padantabhūtassa ṭhāne sare pare kvaci yakārādeso hoti. Akāremeteyesaddādissevāyaṃ vidhi, yanti yaṃ rūpaṃ, e eva anto edanto, ādesiṭṭhāne ādissatīti ādeso. ‘‘Byañjane’’ti adhikicca ‘‘dīgha’’nti dīgho.
在单个音节的词尾变音处,有时在此处或彼处发生辅音变化的现象。像这种以元音为开头的字母等发音规则,称为法则,其作用是引导词形的变化,这就是所谓的发音规则。所谓『辅音』,指的是较多的发音量,因此称为『长音』。
Adhigato kho myāyaṃ dhammo, putto tyāhaṃ, tyāssa pahīnā, pabbatyāhaṃ, yyāssa.
这条法则是我所获得的教法,比方说『儿子』被说为『弃儿』,从而被省略;或被说为『登山者』,又如这类例子。
Kvacīti kiṃ? Te nāgatā, puttā matthi. Antaggahaṇaṃ kiṃ? Dhammacakkaṃ pavattento, damento cittaṃ.
什么地方呢?是指那些儿子的名称。何谓内含?即是宣说法轮,调整(驯服)心识。
Yāvatako assa kāyo, tāvatako assa byāmo, ko attho, atha kho assa, ahaṃ kho ajja, yo ayaṃ, so assa, so eva, yato adhikaraṇaṃ, anu addhamāsaṃ, anu eti, su āgataṃ, su ākāro, du ākāro, cakkhu āpāthaṃ, bahu ābādho, pātu akāsi, na tu evātīdha –
其身体有多长,痛苦也有多长,有何意义呢?现在有『我是』者,就是说,这个『他』存在,存在于何处?他恰好遵从正当缘由和次第,逐渐接近,把眼识当作障碍,承担诸多痛苦,却未越过此处——
§20
20.Vamodudantānaṃ.
二十、《驱散牙齿的律》章节。
Okārukārānaṃ antabhūtānaṃ sare pare kvaci vakārādeso hoti. Ka kha ya tasaddādiokārassedaṃ gahaṇaṃ.
在以元音开头的辅音群中,有时在此处或彼处产生辅音变化。像『卡、卡、亚』这些字母的名称等,就是所说的辅音群。
Yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa byāmo, kvattho, atha khvassa, ahaṃ khvajja, yvāyaṃ, svassa, sveva, yatvādhikaraṇaṃ, anvaddhamāsaṃ, anvebhi, svāgataṃ, svākāro, dvākāro, cakkhvāpāthaṃ, bahvābādho, pātvākāsi, na tveva.
『尸体』者,彼身之身体盡其多少,如是其病苦亦等其量。何处有之?何时有之?我此时此地有彼自身,稳固坚实,不动摇,依此场所坚牢地存续;我往复追寻,寻已得此自身欢喜合适,视为自我归宿,如门户之入口,眼之所达之处,众多损害难侵及,缘此护卫,然非必然。
Kvacīti kiṃ? Ko attho, atha kho aññatarā, yohaṃ, sohaṃ, cattārome, sāgataṃ, sādhāvuso, hotūti. Antaggahaṇaṃ kiṃ? Savanīyaṃ, viravanti.
何谓『何处』?何意之所在?此其一者者也,彼即我及我自身四方皆摄受欢喜,此为善友身份。『深义』何耶?即有所闻受,非为外占。
Paṭisanthāravutti assa, sabbā vitti anubhuyyate, vi añjanaṃ, vi ākato, nadī āsanno itīdha maṇḍūkagatiyā ‘‘asarūpe’’ti vattate.
此处『回旋所』者指皆所知识悉之一切现象,非涂抹非遮盖,如河流临近,曰『无形状』者是蛙行缓处。
§21
21.Ivaṇṇo yaṃ navā.
如同『新色』。
Pubbo ivaṇṇo asarūpe sare pare yakāraṃ pappoti navā. I eva vaṇṇo ivaṇṇo, navāsaddo kvacisaddapariyāyo.
原先者无形状,如彼他处新来之声,此新色即色彩,新声乃语声变易。
Paṭisanthāravutyassa, sabbā vityānubhuyyate, byañjanaṃ, byākato, nadyāsanno.
于此回旋场所,一切诸现象悉皆体验,其音皆显露,临近河滨。
Navāti kiṃ? Pañcahaṅgehi, tāni attani, gacchāmahaṃ, muttacāgī anuddhato. Asarūpeti kiṃ? Itihidaṃ, aggīva, atthīti.
『九十』者为何?「用五段连缀成,彼此相依,我行之,无所缚缚,不回转」之义。『无形』者为何?此即此处,如烈火一般,彼义也。
Ati antaṃ, ati odātā, pati ayo, pati āharati, pati eti, iti assa, iti etaṃ, itiādi itīdha ‘‘ivaṇṇo yaṃ navā’’ti yakārādese sampatte –
『超越末端,超越高扬,超越铁,超越持取,超越来至』等词汇,依此,依彼,依此此等,诸如此类,表示『如新鲜蔬果』在夜叉口语中之发生——
§22
22.Sabbo canti.
「一切皆灭」。
Atipatiitīnaṃ tisaddassedaṃ gahaṇaṃ.
『超越持取』一词,乃三重含义之集聚。
Sabbo tiicceso saddo sare pare kvaci cakāraṃ pappoti. Tīti niddesato akatayakārassevāyaṃ vidhi, itarathā kvaciggahaṇassa ca ‘‘atissa cantassā’’tisuttassa ca niratthakatā siyā. ‘‘Paradvebhāvo ṭhāne’’ti dvittaṃ.
「一切」者乃语尾词,其他处亦有发生据。『足』乃标示;此乃法则,如未作动作者,此义存在矣。另外,有时亦用于在某些聚合如『超出止息之灭』定之中时,则示无义。『外敌之变动』一处字形双写。
Accantaṃ , accodātā, paccayo, paccāharati, pacceti, iccassa, iccetaṃ, iccādi.
『极端』,「极端高扬」,「条件」及「缘起」,「取」及「取此」、「取此等」诸义。
Kvacīti kiṃ? Itissa, iti ākaṅkhamānena.
「有时」所指为何?例如「itissa」一词,乃期望出现「iti」形式之处。
‘‘Te na vāivaṇṇe’’ti ito ‘‘na ivaṇṇe’’ti ca vattate.
「彼等不(替换)i 类元音」此句,及前文「不(替换)i 类元音」之规定,仍继续适用于此。
§23
23.Atissa cantassa.
23.『A』者,亦即『na』(否定前缀)及『ta』(彼)之义。
Atiiccetassa antabhūtassa tisaddassa ivaṇṇe pare ‘‘sabbo caṃ tī’’ti vuttarūpaṃ na hoti. Atissāti atiupasaggānukaraṇametaṃ. Tenevettha vibhattilopābhāvo. Ettha ca antasaddo saddavidhinisedhappakaraṇato atisaddantabhūtaṃ tisaddameva vadati, na ivaṇṇanti daṭṭhabbaṃ, itarathā idaṃ suttameva niratthakaṃ siyā.
’Atissa’是‘ati’表示加强语气的前缀的用法。‘atissa cantassa’类似于‘超过声音末尾的三重音’(tisadda)的说法,但‘sabbo caṃ tī’(全部三重)不成立,因为是对声音的限制。这里‘anta’字表示词尾,根据声调规则不能产生超过三重音。故这里称为‘atisadda’,指过度的声音,不应视为ivaṇṇa,否则本训义会无意义。
‘‘Ivaṇṇo yaṃ navā’’tīdha, asarūpādhikārato;
『此处「伊韵、此、新」』者,乃因涉及非同类字之规则;
Ivaṇṇassa sarūpasmiṃ, yādeso ca na sambhave.
「伊韵」于同类音之中,其替换规则亦不得成立。
Cakāro anuttasamuccayattho, tena itipatīnamantassa ca na hoti. Ati isigaṇo atīsigaṇo, evaṃ atīto, atīritaṃ, itīti, itīdaṃ, patīto.
“Cakāro”者,表示至高无上的聚合,因其达到超越一切的集聚状态,因此不会落于末端或终点。这里“aiti”表示过多,“sigaṇo”指群体,合起来解为“过多群体”,即超越、超出的含义,如此便成“过往”、“渡过”、“通过”之义。
Abhi akkhānaṃ, abhi uggato, abhi okāso itīdha yakāre sampatte –
「阿毗」加「说示」、「阿毗」加「上升」、「阿毗」加「场所」——此处,当遇到「야」音(半元音 y)时——
‘‘Sare’’ti vattate.
「于元音前」之规则,仍继续适用。
§24
24.Abbho abhi.
第二十四则:「阿毗」变为「阿布」。
Abhiiccetassa sabbassa sare pare abbhādeso hoti.
「阿毗」这一词,其全体,于后接元音时,得替换为「阿布」(abbha)。
‘‘Abhī’’ti paṭhamantassa, vuttiyaṃ chaṭṭhiyojanaṃ;
「『阿毗』者,乃第一词尾之规则,在语法中作第六格用法」。
Ādesāpekkhato vuttaṃ, ‘‘aṃmo’’tiādike viya.
因依附命令而说,如『要』等词。
Pubbassaralopo , abbhakkhānaṃ, abbhuggato, abbhokāso.
先行的缺失,原初,最初的,最前者。
Adhi agamā, adhi upagato, adhi ogāhetvā itīdha
上来的,到达上方,向上攀登,于此等。
§25
25.Ajjho adhi.
25.『Ajjho』者,即『adhi』(上、于、向)也。
Adhiiccetassa sabbassa sare pare ajjhādeso hoti. Ajjhagamā, ajjhupagato, ajjhogāhetvā.
对诸法而言,现前的命令是在上方。现前的、现成的、向上攀登的。
Abhi icchitaṃ, adhi īritaṃ itīdha
所欲所求,所上所取,如此。
‘‘Abbho abhi, ajjho adhī’’ti ca vattate.
『阿博』即『阿毗』、『阿佐』即『阿提』,此规则继续适用。
§26
26.Te na vā ivaṇṇe.
26. 此二者,于『伊』类元音前,或不变化。
Te ca kho abhiadhiiccete upasaggā ivaṇṇe pare abbho ajjhoiti vuttarūpā na honti vā. Saralopaparanayanāni. Abhicchitaṃ, adhīritaṃ. Vāti kiṃ? Abbhīritaṃ, ajjhiṇamutto, ajjhiṭṭho.
此『阿毗』、『阿提』二前缀,当其后接『伊』类元音时,变为『阿博』、『阿佐』等所述之形,或不作此变化。元音脱落及后续音变等规则亦适用。例如:『abhicchitaṃ』变为相应形,『adhīritaṃ』变为相应形。言『或』者何义?乃示亦可保留『阿博』伊类形、『阿佐』伊那形、『阿佐』伊特形等变化形式。
Ekamidha ahantīdha
于此一语中曰:
§27
27.Do dhassa ca.
27.『Do』者,亦即『dha』之替换形式也。
Dhaiccetassa sare pare kvaci dakāro hoti. Ekasaddato parassa idhassa dhakārassevāyaṃ, saralopadīghā. Ekamidāhaṃ. Kvacīti kiṃ? Idheva.
『达』字之后若接元音,有时变为「达」音。从『一』字来的『此』字,其「达」音在此被省略并延长元音。『一此我』(即『ekamidāhaṃ』)。所谓『有时』是为何?因为有时并不变化,如『此处即』(即『idheva』)。
Casaddena kvaci sādhussa dhassa hakāro, yathā – sāhu dassanaṃ.
有时称赞良善之物的声音,譬如『说出给别人听的显现』。
Yathā eva tathā evātīdha
正如所说,真实亦然,此外亦然。
‘‘Navā’’ti vattate, ‘‘saramhā’’ti ca.
有言『不是这样』,也有言『当真如此』。
§28
28.Evādissari pubbo ca rasso.
28.如同前面所述,即是绳索。
Yathātathādvayaparassedaṃ gahaṇaṃ. Dīghasaramhā parassa evasaddādibhūtassa ekārassa rikāro hoti, pubbo ca saro rasso hoti navā. Yathariva, tathariva. Navāti kiṃ? Yatheva, tatheva.
此处指两种对立分别的深义。长绳即是有声音等之完整一体的自由末端,而前者即是细绳绳索。比如如是,如彼如是。所谓『不是』是为何?诸事果真如此。
Ti antaṃ,ti addhaṃ, aggi agāre, sattamī atthe, pañcamī antaṃ, du aṅgikaṃ, bhikkhu āsane, puthu āsane, sayambhū āsane itīdha yavādesesu sampattesu –
如『边缘』『下方』『房内之火』『第七位置』『第五边缘』『两肢』『比库座席』『新座席』『自动座席』等,表示有限界限之现象,此乃言语使用中出现之完备事理——
‘‘Saññā’’ti vattate.
『识』者,谓之。
§29
29.Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā.
29.色相有色或无色。
Ivaṇṇauvaṇṇaiccete yathākkamaṃ jhalasaññā honti. Vaṇṇaggahaṇaṃ savaṇṇaggahaṇatthaṃ.
所谓各色不一,其色相各自如实显现。色相聚摄,乃为摄受诸色。
Jhalasaññā pasaññāva, na liṅgantaṃva nissitā;
色相依赖识而存在,不依赖外标记示现;
Ākhyāte liṅgamajjhe ca, dviliṅgante ca dassanā.
且依所述标记中,及双重标记可见处显现。
§30
30.Jhalānamiyuvā sare vā.
30.或谓色相似于枯萎。
Jhalaiccetesaṃ iyauvaiccete ādesā honti vā sare pare, saralopo.
持心禅那者及青年的禅那者,在命令上可能是指居于侧旁或相关之处,此名为浅显之见解。
Tiyantaṃ, tiyaddhaṃ, aggiyāgāre, sattamiyatthe, pañcamiyantaṃ, duvaṅgikaṃ, bhikkhuvāsane, puthuvāsane, sayambhuvāsane. Vāti kiṃ? Agyāgāre, sattamīatthe, bhikkhuāsane nisīdati.
此中所说有三者、此此处、火居、七处、五处、两段式之比库衣、普通衣、自然成衣。所谓 "Vāti" 意指在不火居中、七处比库座位上坐者。
Go ajinaṃ, go eḷakaṃ itīdha
如牛属牛群,如此说。
‘‘Go, avo, samāse’’ti ca vattate.
所谓“牛,吠,共同体”亦如是称。
§31
31.Osare ca.
第三十一 论 侧旁。
Goiccetassa okārassa sare pare avādeso hoti samāse. Gavājinaṃ, gaveḷakaṃ. Casaddaggahaṇena uvaṇṇassa uvaavādesā. Yathā – bhuvi, pasavo.
关于牛禅那者的细节音标在音节边旁有规定,谓为共同体。牛属牛群。因尾巴损伤而导致语言上的变化,亦有否定之意。如 "地"、"畜" 等称呼。
Putha evātīdha
此处讨论『各自』与『如此』二词相连之情形。
§32
32.Go sare puthassāgamo kvaci.
第三十二条规则:『各自』字于元音之前,有时添加「嘎」音。
Puthaiccetassa nipātassa ante kvaci gakārāgamo hoti sare pare. Āgacchatīti āgamo, asantuppatti āgamo. Ettha ca ‘‘sare’’ti nimittāsannavasena puthassa anteti labbhati. Puthageva, putha eva.
『各自』这一语助词,当其后接元音时,有时在词尾添加「嘎」音。所谓『添加』,意为新增、于原本没有之处生起。此处所说『于元音之前』,依据紧邻条件,可理解为在『各自』词尾处添加。如『各自即』(加嘎音形式)、『各自 即』(不加形式,二者皆可)。
Pā evātīdha
此处讨论『护』字与『如此』二词相连之情形。
‘‘Sare, go, āgamo, kvacī’’ti ca vattate.
此处承接上文,『于元音之前』、『嘎音』、『添加』、『有时』等规则条件皆继续适用。
§33
33.Pāssa canto rasso.
33.『巴』字后接短音。
Pāiccetassa ante sare pare kvaci gakārāgamo hoti, pāssa anto ca saro rasso hoti. Pageva vutyassa, pā eva.
对于辅音字母“sare”来说,在某些情况下会有辅音“ga”接连出现,在其他情况下“sare”的末尾则含有元音“rasso”。此处特别指“vutya”字时,结尾为“pā”而已。
‘‘Vā, sare’’ti ca vattate.
『或、于元音前』,此规则继续适用。
§34
34.Yava ma da na ta ra lā cāgamā.
三十四. 大麦的咽音转换现象。
Sare pare yakārādayo aṭṭha āgamā honti vā. Casaddena gakārāgamo ca, vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo.
“sare”后面接“ya”辅音等八种咽音合字出现。以辅音“ca”表示的“ga”音转换,是为了进一步说明本章内容,属本讲义之解释。
Tattha yakārāgamo yathādibho ikārekārādīsu. Yathā idaṃ yathayidaṃ, byañjaneti adhikicca ‘‘rassa’’nti rassattaṃ, yathā idaṃ vā, yathā eva, yathāyeva, yatheva, evaṃ māyidaṃ, māyevaṃ, taṃyidaṃ, taṃyeva, nayidaṃ, nayimassa, nayimāni, navayime dhammā, buddhānaṃyeva, santiyeva, bodhiyāyeva, satiyeva, pathavīyeva, dhātuyeva, tesuyeva, soyeva, pāṭiyekkaṃ.
其中,『ya』增音见于『idaṃ』等词首含『i』音、『e』音等元音之处。例如:『如此此』变为『如此ya此』;关于辅音之处,附加『短音』规则,令其变短——如『如此或』、『如此即』变为『如ya此即』;『如此』,又如『就是这样』变为『就是ya这样』;『此ya此』、『此ya即』;『不ya此』、『不ya彼之』、『不ya彼等』;『九ya此等法』;『诸佛ya即』、『有ya即』、『菩提ya即』、『念ya即』、『地ya即』、『界ya即』、『彼等ya即』、『彼ya即』;以及『各别』诸词。
Tathā sare vipariyādito ca. Vi añjanā viyañjanā, byañjanā vā, evaṃ viyākāsi, byākāsi. Pariantaṃ pariyantaṃ, evaṃ pariyādānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ, pariyesati, pariyosānamiti niccaṃ. Ni āyogo niyāyogo. Idha na bhavati, parikkhato, upaparikkhati.
同样地,关于元音前的位置置换:『vi』置于辅音前,可形成『viyañjanā』(辅音)或『byañjanā』;同理,『viyākāsi』(答言)亦作『byākāsi』。『pariantaṃ』成『pariyantaṃ』(边际),同理有『pariyādānaṃ』(耗尽)、『pariyuṭṭhānaṃ』(缠结)、『pariyesati』(寻求)、『pariyosānaṃ』(结束),此类变化为固定规则。『ni』与『āyoga』合成『niyāyogo』(正道)。但在以下情形中此规则不适用:『parikkhato』、『upaparikkhati』等词中不发生此变化。
Vakāro tisaddādito avaṇṇukāresu. Ti aṅgulaṃ tivaṅgulaṃ, evaṃ tivaṅgikaṃ, bhūvādayo, migī bhantā vudikkhati, pavuccati, pāguññavujutā.
『形状』者,从三种声音开始的不端庄(行动)而言。三指乃三拇指,所以称为三指的。各种存在,如牲畜首领,栖居树林中,发声,并以不适宜的行为表现其不端庄的状态。
Makāro lahuppabhutito sare chandānurakkhaṇādimhi. Lahu essati lahumessati, evaṃ garumessati, idhamāhu, kena te idha mijjhati, bhadro kasāmiva, ākāse mabhipūjayi, ekamekassa, yena midhekacce, āsatimeva.
『动作』者,表现为轻松快乐的心境,譬如对欲望和守护等对象的喜好。轻微的动作,较轻的动作,如此变化,称为『轻动作』。此处说明它们为什么在此显露,就像尊者在天空中被尊敬,依某些因缘,虽无实质,仍似真有。
Dakārouupasagga saki kenaci kiñci kismiñci koci sammā yāva tāva puna ya te’tattasādīhi. Uupasaggato niccaṃ, u aggo udaggo, evaṃ udayo, udapādi, udāhaṭaṃ, udito, udīritaṃ, udeti.
『前缀』即在某物或某行为之前附加的词。任何事物均可加之,且其加法应恰当,适切。前缀恒存,或为首或上升,如『起、发、现、升起、展开』等含意的词,是起始、初起、展现之义。
Nipātato ca, saki eva sakideva, evaṃ sakadāgāmi, mahāvuttisuttena ikārassa akāro. Tathā kenacideva, kiñcideva, kismiñcideva, kocideva, sammā attho sammadattho, rassattaṃ. Evaṃ sammadakkhāto, sammadaññā vimuttānaṃ, sammadeva, yāvadatthaṃ, yāvadeva, tāvadeva, punadeva.
『助词』者,亦如助词本身。如此助词常在重大经文中用来加强发言。若为某种,某些,任何,多少等,皆为恰当、真实、有义务的事物。如此被正确表达,正确知见所解脱者的,用法乃符合本义、完整、适时、适量且善始善终。
Nāmato, yadatthaṃ, tadatthaṃ, yadantarā, tadantarā, tadaṅgavimutti, etadatthaṃ, attadatthaṃ, sadatthapasuto siyā. Yatetattasehi samāseyeva.
『名称』者,或为此义,或为彼义,或为彼与此之间义,或为各别解脱,或为此义,或为自体义,或为体义所护。此类意义混合归类为名称。
Ādisaddena aññadatthaṃ, manasādaññā vimuttānaṃ, bahudeva rattiṃ, ahudeva bhayaṃ.
『起首字』以别义开端,是心意所知真解脱的显现。常常夜间出现,或多或少,有时伴随恐惧。
Vāti kiṃ? Kenaci atthakāmena, sammā aññāya, yāvāhaṃ, tāvāhaṃ, punāparaṃ, attatthaṃ.
『Vāti』者,何为乎?谓某种目的、适用而正当之意,至于我如此,我复如是,此后亦复,以及自体义也。
Nakāro āyatādimhi. Ito āyati ito nāyati, ciraṃ nāyati.
『Nakāra』者,谓延续等诸义。此处谓由此延续,乃至由彼引导,或延长久远。
Takāro yasmā tasmā ajjādito ihaggādimhi. Yasmātiha, tasmātiha, ajjatagge.
『Takāra』者,由于此故,此处所述,今者导向彼岸之义。谓此与彼,今与彼,今时顶至境界也。
Rakāro ni dupātu puna dhī pāta caturādito. Ni antaraṃ nirantaraṃ, evaṃ nirālayo, nirindhano, nirīhakaṃ, niruttaro, nirojaṃ. Du atikkamo duratikkamo, durāgataṃ, duruttaṃ. Pāturahosi, pāturahesuṃ. Punarāgaccheyya, punaruttaṃ, punareva, punareti. Dhiratthu. Pātarāso.
『Rakāra』者,谓不受他所害之义,复有四始。非彼中间,乃至恒常,如是无所寄托、无所缚系、无所止息、无所出口、无所隐藏。此谓二者越越,难以逾越,难以到达,难以通达。愿你达至,愿你于彼达至。复还彼处,复复为是,复复而已。能持久。此谓边界之义。
Catusaddādito, caturaṅgikaṃ, caturārakkhā, caturiddhipādapaṭilābho, caturoghanittharaṇatthaṃ. Bhatturatthe, vuttiresā, pathavīdhāturevesā.
四声始,四节构成,四护卫,四力基之获得,四毒之超越。谓护食时,业态所转,地水火风诸元素之流转也。
Tathā sarato ivevesu chandānurakkhaṇe. Nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjurivabbhakūṭe, āraggeriva sāsapo, sāsaporiva āragge, usabhoriva, sabbhireva samāsetha.
犹如河流水流于欲望守护诸处。犹如星王守护星辰,蛇虫守护山巅,山巅守护毒蛇,毒蛇守护山巅,犹如牛守护牛群,诸物悉皆共聚守护也。
Vāti kiṃ? Dvādhiṭṭhitaṃ, pātvākāsi, punapi.
『风』者,何所谓?乃是两种境界所确信,显现出来的,且复言之者。
Lakāro chasaṅkhyāhi. Laḷānamaviseso. Cha abhiññā chaḷabhiññā, chaḷaṅgaṃ, chaḷāsīti, chaḷaṃsā, saḷāyatanaṃ.
『ḷ』字母与六数相关联。『l』与『ḷ』二者无别(可互用)。如:『cha abhiññā』(六神通)作『chaḷabhiññā』;『chaḷaṅgaṃ』(六支);『chaḷāsīti』(八十六);『chaḷaṃsā』(六角形);『saḷāyatanaṃ』(六处)。
Vāti kiṃ? Cha abhiññā.
『风』者,何谓?是指六种通达。
Iti sarasandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ. · 如是,元音连声规则已结束。
Itthiliṅga阴性。
Atha itthiliṅgāni vuccante.
然后,谓之女性标志。
Akāranto itthiliṅgasaddo appasiddho.
无造作者,女性标志音不常闻。
Ākāranto itthiliṅgo kaññāsaddo. ‘‘Kañña’’iti ṭhite –
有所造作者,女性标志即少女音。『Kañña』意为少女,此处为定立之说——
§176
176.Itthiyamato āppaccayo.
女性名词的共同用法
Itthiyaṃ vattamānā akārantato liṅgamhā paro āppaccayo hoti.
当作为女性名词使用时,从未形成词干变化的标志上形成另一种女性名词的共同用法。
Pakatyatthajotakā itthi-ppaccayā syādayo viya;
依据形态以及用法上像是由女性词尾所决定的条件,
Ṇādayo paccayatthassa, sakatthassāpi vācakā.
音节是导致条件的缘起,同样也是语法因素。
‘‘Saralopo’’tiādinā pubbassare lutte, paranayane ca kate ‘‘dhātuppaccayavibhattivajjitamatthavaṃ liṅga’’nti vuttattāva paccayantassāpi aliṅgattā vibhattuppattiyamasampattāyaṃ ‘‘taddhitasamāsakitakā nāmaṃ vā’tavetunādīsu cā’’ti ettha vaggahaṇena itthippaccayantassāpi nāmabyapadeso. Pure viya syādyuppatti, ‘‘sesato lopaṃ gasipī’’ti silopo. Sā kaññā.
以“简正”等词初现于前世及后世文献中,曾论及“依缘分解而非成分分裂的相依性”的含义,甚至于对条件作为名词的否定区分,如凡依附于词缀形成的合成词,叫作“taddhitasamāsakitakā”,此处通过语句简略表明女性条件名词的词语用法。早前类似的形成本为“接着省略为气词”的现象。此处所说的女子即指女性名词。
Bahuvacane ‘‘ālapane si gasañño’’ti ito ‘‘sañño’’, ‘‘te itthikhyā po’’ti ito ‘‘itthikhyā’’ti ca vattate.
于复数格中,依『于呼格,第一格词尾名为「ga」』之规则,取『名为』之义;又依『「te」为女性名之「po」』之规则,取『女性名』之义,此二规则继续适用。
§177
177.Ā gho.
规则一七七:长音『ā』属『gho』类。
Liṅgassanto ākāro yadā itthikhyo, tadā ghasañño hotīti ghasaññāyaṃ ‘‘ghapato ca yonaṃ lopo’’ti vikappena yolopo. Tā kaññā kaññāyo.
词基末尾之「阿」声,凡属女性称谓者,则称为「伽」声。在「伽」声范畴中,依「伽声之后,若词尾为『约』者,可省略」之规则,可选择性地省略『约』词尾。如:『迦娘』、『迦娘们』。
Ālapane ‘‘sakhato gasse vā’’ti ito ‘‘gassā’’ti vattate.
在呼格中,依「自『萨哈』之后,『伽』声之规则,可用或不用」,此处沿用「伽声」之说。
§178
178.Ghate ca.
178.又于「伽」声之处。
Ghato parassa gassa ekāro hoti, saralopādi. Bhoti kaññe, bhotiyo kaññā kaññāyo.
盖特为另一种草类,形状相似,常见于平原。为女性。盖特者,女也。
Aṃmhi saralopapakatibhāvā kaññaṃ, kaññā kaññāyo.
这里指出草类形状皆女性,有此种特性,女子,女也。
Tatiyādīsu ‘‘āya catutthekavacanassa tū’’ti ito ‘‘āyo, ekavacanāna’’nti ca vattate.
第三章起首云:『此为第四章单数表达』,从此处开始称为『āyo,单数形式』。
§179
179.Ghato nādīnaṃ.
179. 容器属于河流之类。
Ghasaññato liṅgassākārā paresaṃ nādīnaṃ smiṃpariyantānaṃ ekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ āyādeso hoti. Saralopaparanayanāni. Kaññāya, kaññāhi kaññābhi, kaññāya, kaññānaṃ, kaññāya, kaññāhi kaññābhi, kaññāya, kaññānaṃ.
凡属「伽」声范畴,词基末尾之「阿」声,其后诸词尾——从「纳」声起至「斯民」声止——凡属单数格组者,均以「阿雅」取代之。其余则依「元音省略」及「后置音变」等规则处理。由此得:『迦娘雅』;『迦娘希』、『迦娘毕』;『迦娘雅』;『迦娘南』;『迦娘雅』;『迦娘希』、『迦娘毕』;『迦娘雅』;『迦娘南』。
Smiṃmhi –
在 smiṃ、mhi 处格单数词尾前——
§180
180.Ghapato smiṃ yaṃ vā.
180. 从「gha」与「pa」类词干,「smiṃ」格位词尾可选择变为「yaṃ」。
Ghapato parassa smiṃvacanassa yaṃ hoti vā, aññatthāyādeso. Kaññāyaṃ kaññāya, kaññāsu.
「gha」类与「pa」类词干之后,「smiṃ」格位词尾可选择性地变为「yaṃ」,此乃其他情形下的替换形式。例如:「kaññāyaṃ」、「kaññāya」(均为单数处格),以及「kaññāsu」(复数处格)。
Evamaññepi –
即如是,亦复如是,
Saddhā medhā paññā vijjā, cintā mantā vīṇā taṇhā;
信心、智能、智慧、学识,思惟、谋虑,无有渴求;
Icchā mucchā ejā māyā, mettā mattā sikkhā bhikkhā.
欲念迷惑、愚昧欺瞒,慈爱、迷醉、修习、乞食;
Jaṅghā gīvā jivhā vācā,
小腿、腹部、舌头、言语,
Chāyā āsā gaṅgā nāvā;
影子、希望、江河、船只;
Gāthā senā lekhā sālā,
偈语、军队、书写、厅堂,
Mālā velā pūjā khiḍḍā.
花环时节,供养嬉戏。
Pipāsā vedanā saññā, cetanā tasiṇā pajā;
渴苦、感受与想念,心念随欢喜而生;
Devatā vaṭṭakā godhā, balākā parisā sabhā.
天众围绕,牛马群聚,童子弟子与僧众齐集。
Ūkāsephālikā laṅkā, salākā vālikā sikhā;
长矛人、皮鞭手持者,竹杖篱栏及火炬;
Visākhā visikhā sākhā, vacā vañjhā jaṭā ghaṭā.
维萨迦花盛开枝叶,言语缺失如缠绕的发髻和器皿;
Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca, karuṇā vanitā latā;
年长者、须发狼藉者,以及慈悲善女和藤蔓。
Kathā niddā sudhā rādhā, vāsanā siṃsapā papā.
言语如甘露,梦眠般清甜,气味如榆叶,微妙芬芳。
Pabhā sīmā khamā jāyā,
光明如疆界,宽容如大地生出,
Khattiyā sakkharā surā;
战士如蜂王,勇猛如烈酒;
Dolā tulā silā līlā,
摇摆如秋千,平衡如天平,石头如戏耍,
Lāle’lā mekhalā kalā.
珍宝如美人,腰带如工艺装饰。
Vaḷavā’lambusā mūsā, mañjūsā sulasā disā;
环绕如纺锤,钩如钩索,尖利如箭矢,方向明确;
Nāsā juṇhā guhā īhā, lasikā vasudhādayo.
鼻端肥厚如同洞穴,皱纹众多犹如大地。
Ammādīnaṃ ālapaneva rūpabhedo. Ammā, ammā ammāyo.
对于愚痴者而言,言语犹如形态变化无常。愚者,愚者,多愚者也。
Gassa ‘‘ghate cā’’ti ekāre sampatte –
当有人说“杀他吧”,此种语句即可称为一类言辞——
§181
181.Na ammādito.
181.非愚痴言语。
Ammā annāiccevamādito parassa gassa ālapanekavacanassa na ekārattaṃ hoti. ‘‘Ākāro vā’’ti rassattaṃ.
愚痴之言,如他人相互交谈时发言,不能达到专一一致的意思。所谓“形态”者,指其多样的本质。
Bhoti amma bhoti ammā, bhotiyo ammā ammāyo. Evaṃ annā, annā annāyo, bhoti anna bhoti annā, bhotiyo annā annāyo. Ambā , ambā ambāyo, bhoti amba bhoti ambā, bhotiyo ambā ambāyo iccādi.
“是的,愚者,是的,愚者,多愚者也。”如是,非是,非是,非是多。是的,非是,是的非是,多非是非是也。“母亲,母亲多母亲,是的母亲,是的母亲,多母亲”等此类。
Ākārantaṃ. · 长阿音结尾类。
Ikāranto itthiliṅgo rattisaddo;
以『i』元音结尾的阴性词,例如词例『ratti』(夜);
Tatheva syādyuppatti, silopo, ratti.
同前,单数主格等词缀的生起、『si』词缀脱落,得『ratti』。
Bahuvacane ‘‘saññā, ivaṇṇuvaṇṇā’’ti ca vattate.
复数格位时,前文所述「『saññā』」及「以『i』母音或『u』母音结尾的词」等规则仍持续适用。
§182
182.Te itthikhyā po.
182.【规则】彼等阴性名称词,接『po』代换。
Itthiyā ākhyā saññā itthikhyā, liṅgassantā te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthikhyā, tadā pasaññā hontīti pasaññāyaṃ ‘‘ghapato cā’’tiādinā yolopo, ‘‘yosu kata’’iccādinā dīgho. Rattī rattiyo ratyo vā, he ratti, he rattī he rattiyo.
女性名词的名称为「女性名称」(itthikhyā)。凡词干末尾为 i 类元音或 u 类元音,且属于女性名称者,即称为「附女性名称」(pasaññā)。在此附女性名称之情形下,依「ghapato ca」等规则,阴性复数主格词尾(yo)发生省略;依「yosu kata」等规则,词干元音延长。具体变格如下: 【主格/宾格复数】rattī / rattiyo / ratyo(夜之);【呼格单数】he ratti;【呼格复数】he rattī / he rattiyo。
‘‘Aṃmo’’tiādinā niggahītaṃ, rattiṃ, rattī rattiyo;
如『Aṃmo』等词被引证,表达夜、夜者、夜的各种形式。
Tatiyādīsu ‘‘ekavacanānaṃ, nādīna’’nti ca vattate.
第三类及以后称为「单数表示不定数」等。
§183
183.Pato yā.
第183条。有关「由……而来」的用法。
Pasaññato ivaṇṇuvaṇṇehi paresaṃ nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ yāādeso hoti. Rattiyā, rattīhi rattībhi rattihi rattibhi, rattiyā, rattīnaṃ rattinaṃ.
凡属于附女性名称(pasaññā)且词干末尾为 i 类或 u 类元音者,其后各单数格(除主格、宾格外)的词尾(nā 等起首诸格),皆以 yā 为替换形式。具体变格如下: 【具格单数】rattiyā;【具格/工具格复数】rattīhi / rattībhi / rattihi / rattibhi;【与格/属格单数】rattiyā;【属格/与格复数】rattīnaṃ / rattinaṃ。
Pañcamiyaṃ –
第五项——
§184
184.Amā pato smiṃsmānaṃ vā.
第184条。有关“自身存在或自身所有”的用法。
Paiccetasmā paresaṃ smiṃ smāiccetesaṃ yathākkamaṃ aṃ āādesā honti vā. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo , tena uvaṇṇantato na honti, ivaṇṇantatopi yathāpayogaṃ.
因为自身的存在,所以对他人而言,关于自身的表达方式诸如 smiṃ、smāiccet 等都有其规定的用法。这里所说的专门释义,是指依据不同的前缀,词义不会产生歧义,而是依据使用情境分别适用的情况。
‘‘Sare, yakāro’’ti ca vattate, sīhamaṇḍūkagatīhi yovacanekavacanaggahaṇañca.
所谓『sare,yakāro』,指用以表示狮子或蛙等动物动作或状态的语气词,以及单数和复数称谓的结合。
§185
185.Pasaññassa ca.
185.又准女性词(适用以下规则)。
Pasaññassa ivaṇṇassa yovacanekavacanavibhattīnamādese sare pare yakāro hoti. Ettha ca yakārassevādhikārato pasaññaggahaṇena ivaṇṇova gayhati, caggahaṇaṃ ‘‘ratto’’tiādīsu nivattanatthaṃ. Ratyā rattiyā, rattīhi rattībhi rattihi rattibhi, rattiyā, rattīnaṃ rattinaṃ. Smiṃvacane amādesayakārādesā, ratyaṃ. ‘‘Ghapato smiṃ yaṃ vā’’ti yaṃādeso, rattiyaṃ.
凡附女性名称词干末尾为 i 类元音者,当其后接复数主格词尾(yo)或各单数格词尾,而该词尾以元音开头时,须于其前插入 y 音(yakāra)。在此处,由于仅限于 y 音的管辖范围之内,「附女性名称」(pasaññā)之规定仅适用于 i 类元音词干,而「ca(亦)」字的附加则是为了在「ratto」等词形中停止此规则的适用。具体变格如下: 【具格单数】ratyā / rattiyā;【具格/工具格复数】rattīhi / rattībhi / rattihi / rattibhi;【与格/属格单数】rattiyā;【属格/与格复数】rattīnaṃ / rattinaṃ。 在处格单数(smiṃ格)中,有 am 替换与 y 音插入两种形式:ratyaṃ(am 替换加 y 音)。依「ghapato smiṃ yaṃ vā」规则,亦可作 yaṃ 替换形式,故得 rattiyaṃ。
Aññattha ‘‘aṃ, smiṃ, vā’’ti ca vattate.
另处,「受格词尾、处格词尾,或」等语续适用。
§186
186.Ādito o ca.
186. 以初声『o』替换(属格单数词尾)。
Ādiiccetasmā smiṃvacanassa aṃ oādesā honti vā. Casaddena aññasmāpi ā aṃ oādesā. Ratyā rattiṃ ratto rattiyā, rattīsu rattisu.
从『ādi』(初)等词起,第七格单数词尾(smiṃ)可随意替换为『aṃ』或『o』。由『ca』字表示,其他词同样可以将『ā』替换为『aṃ』或『o』。例如:ratyā / rattiṃ / ratto / rattiyā(均为「喜悦」之各格变化),以及 rattīsu / rattisu(第七格复数形)。
Evamaññānipi –
如此等诸法——
Patti yutti vutti kitti, mutti titti khanti kanti;
得、缘起、和合、说说、声誉、解脱、智慧、忍耐、意乐;
Santi tanti siddhi suddhi, iddhi vuddhi buddhi bodhi.
和合众多、成就、清净、神通、增长、智慧、觉悟。
Bhūmi jāti pīti sūti, nandi sandhi sāṇi koṭi;
地、出生、喜乐、安眠、喜悦、契合、生命众多;
Diṭṭhi vuḍḍhi tuṭṭhi yaṭṭhi, pāḷi āḷi nāḷi keḷi;
见解、增长、满足、说服、分隔、时间段、起舞;
Sati mati gati cuti, dhiti yuvati vikati.
念、意念、道路、消逝、思考、青春、衰败。
Rati ruci rasmi asani vasani osadhi aṅguli dhūli dundubhi doṇi aṭavi chavi ādīni ikārantanāmāni.
rati(喜悦)、ruci(嗜好)、rasmi(光线)、asani(雷电)、vasani(居所)、osadhi(药草)、aṅguli(手指)、dhūli(尘埃)、dundubhi(大鼓)、doṇi(木槽/舟)、aṭavi(森林)、chavi(皮肤)等,均属以 i 元音结尾的阴性名词之例。
Ikārantaṃ. · 短伊音结尾类。
Īkāranto itthiliṅgo itthīsaddo;
『Īkāranto』指的是女性性别的字母和女性声音。
‘‘Ittha’’itīdha ‘‘itthiyaṃ, paccayo’’ti ca vattate.
「『ittha』」者,此处「在女性中」与「词缀」二义并行而说。
§187
187.Nadādito vā ī.
第187条:声母以『ī』开始的。
Nadādito vā anadādito vā itthiyaṃ vattamānā liṅgamhā īppaccayo hoti. Vāggahaṇamanadādisampiṇḍanatthaṃ, tena puthugavādito ca ī.
声母为有声或无声的『ī』字母,称为女性性别的声音。以无声为例,一般大众称为『ī』音。
Saralope ‘‘kvacāsavaṇṇaṃ lutte’’ti asavaṇṇe sampatte pakatibhāvo nāmabyapadeso, syādyuppatti. Itthī, itthī ‘‘agho rassa’’ntiādinā rassattaṃ, itthiyo. Sambodhane ‘‘jhalapā rassa’’nti rassattaṃ. Bhoti itthi, bhotiyo itthī itthiyo.
元音省略后,依据「有时在省略相异元音时」之规则,当相异元音条件具足时,还原本形,此即名词词尾指称;格词尾由此生起。「伊提」、「伊提」,依「阿喉音短化」等规则短化为短音,成复数「伊提由」。呼格依「喉唇音短化」规则短化。呼格单数「婆帝伊提」,复数「婆帝由伊提伊提由」。
Dutiyekavacane ‘‘ghapato smiṃ yaṃ vā’’ti ito ‘‘vā’’ti vattate.
第二格单数中,依「喀巴之后以『斯明』变为『雅』,或可不变」之规则,其中「或」(vā)字承上文而来。
§188
188.Aṃ yamīto pasaññato.
第一八八条:在「i」音之后,属于「pa」类标记的词,其词尾「aṃ」转换为「yaṃ」。
Pasaññato īkārato parassa aṃvacanassa yaṃ hoti vā. Itthiyaṃ itthiṃ, itthī itthiyo, itthiyā, itthīhi itthībhi, itthiyā, itthīnaṃ, itthiyā, itthīhi itthībhi, itthiyā, itthīnaṃ, itthiyaṃ itthiyā, itthīsu.
‘pasaññato’表示属于某种类别,‘īkārato’表示声音为‘i’的,如女性词尾的变形有:此为女性单数主格“itthiyā”,复数主格“itthiyo”,女性与女性复数属格等多种语法格形态变化。
Evaṃ nadī, nadī. Yolopābhāve ‘‘tato yonamo tū’’ti ettha tusaddena yonamokāro ca, ‘‘pasaññassa cā’’ti īkārassa yakāro, ‘‘yavataṃ talana’’iccādinā dyassa jakāro, dvittaṃ. Najjo sandanti, nadiyo.
如此则得「那底」、「那底」。若不省略格词尾,依「于此之后,格词尾『由』变『南』,然而……」,此处以『然而』(tu)字表明格词尾『由』之『南』替换亦可;依「『巴』等音节之『伊』变『雅』」规则,长「伊」变为「雅」;再依「雅、瓦等之『达』、『拉』、『那』……」等规则,「地雅」之「地」变为「迦」,并重叠。「那举流淌」(najjo sandanti),亦作「那底由」(nadiyo)。
Ettha cevaṃ sijjhantānaṃ najjoādīnaṃ vuttiyaṃ ānattaggahaṇādinā nipphādanaṃ atraja sugatādīnaṃ viya nipphādanūpāyantaradassanatthanti daṭṭhabbaṃ.
此处所说沉没(sijjhantānaṃ)之河及‘najjā’等词的用法,是指其没有所有格等表现形式,而且常被用来表示如“诸如善逝”等典范的人名或称谓,作为不产生依附词的名词出现,显示了单独不依附的特殊用法。
He nadi, he nadī he najjo he nadiyo, nadiyaṃ nadiṃ, nadī najjo nadiyo.
呼唤语的使用:“嘿,河啊!嘿,河流!嘿,河!嘿,河流们!河,河水,河流,河水,河流们。”体现对河流的称呼变化及多样的语法态式。
Amādisutte ā patoti yogavibhāgena kvaci nāsānañcāttaṃ, tena na jaccā vasalo hoti, pathabyā ekarajjenāti ādi ca sijjhati, pure viya yakārajakārādesadvittāni.
《无始经》中述及,因缘起义(yogavibhāga)中某处未曾有灭除法(nāsānaṃ),因此生死轮回不受束缚,正如大地在单一主权之下产生一样,自初始便自然发生。这与过去众多如恶鬼主宰时的知识状态相似。
Najjā kataṃ nadiyā, nadīhi nadībhi, najjā nadiyā, nadīnaṃ, najjā nadiyā, nadīhi nadībhi, najjā nadiyā, nadīnaṃ, najjaṃ nadiyaṃ nadiyā, nadīsu.
此处谈及归属关系:水下(水中)从河流流出,河流属于众多河流;水流从河以内,河归属诸河;水本身属于众河之中;河流存在水之中,归属于众河。
Aññepi –
此外还有——
Mahī vetaraṇī vāpī, pāṭalī kadalī ghaṭī;
大地如陆地,水池如洼地,宽广如浅滩,容器如器皿;
Nārī kumārī taruṇī, vāruṇī brāhmaṇī sakhī.
女子如幼女、少女、青年女子,守贞如护卫,婆罗门女子如密友。
Gandhabbī kinnarī nāgī, devī yakkhī ajī migī;
香风之神如香神,半人半鸟之音乐神,龙族,天女,鬼神,畜生也皆如是;
Vānarī sūkarī sīhī, haṃsī kākī ca kukkuṭī –
『阇罗尼』、『猪尼』、『狮尼』、『天鹅尼』、『乌鸦尼』和『公鸡尼』,
Iccādayo itthīsaddasamā.
都是女性声音的象征。
Tatheva mātulasaddato īppaccaye kate –
同样,从舅父的声调变化处作出判断——
§189
189.Mātulādīnamānattamīkāre.
第189条,关于舅父等的特征变化。
Mātula ayyakavaruṇaiccevamādīnamanto ānattamāpajjate īkāre paccaye pare, antāpekkhāyaṃ chaṭṭhī, saralopādi. Mātulānī, evaṃ ayyakānī, varuṇānī, sesaṃ itthīsaddasamaṃ.
舅父与尊长、长辈等在接受变化后,便产生此种特殊的末尾变化,作为变化的条件,接着是第六类,属于简明的惯用方式。舅父们,就是这样尊长们、长辈们,其余全部和女性声音一样。
Anadādīsu puthusaddato īppaccayo. ‘‘O sare cā’’ti ettha casaddena ukārassa avādeso. Puthavī, puthaviyo. Sasmā smiṃsu puthabyā puthaviyā, puthabyā puthaviyā, puthabyaṃ puthaviyaṃ puthaviyā iccādi.
在不赐赠等用法中,从不同的声音加上变化。例如『哦,萨雷查』,这里用『查』音表示厌恶。『地』、『地上物』。有时它们以『萨玛』相连,形成如『普塔比亚』、『普塔维亚』、『普塔比亚姆』、『普塔维亚姆』等诸如此类。
Gosaddato ‘‘nadādito vā ī’’ti īppaccayo. Mahāvuttinā vā ‘‘gāva se’’ti ettha gāvaiti yogavibhāgena vā okārassa āvādeso. Gāvī, gāvī gāviyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
从『go』(牛)一词,依「nadā等之后可加ī」之规则,附加ī词缀。或依《大疏》所说,「gāva se」条目中,『gāva』一形——或以句义分析——乃是将o音替换为āva之变化形式。由此得『gāvī』;『gāvī』、『gāviyo』等变格形式,与『itthi』(女人)词的变格相同。
‘‘Mānava’’itīdha ‘‘itthiyaṃ, vā, ī’’ti ca vattate.
『学童』一词,此处承接上文『于女性,或,ī』之语法规则继续适用。
§190
190.Ṇava ṇika ṇeyya ṇantuhi.
190.〔陰性詞缀〕ṇava、ṇika、ṇeyya、ṇantu 之後〔可構成陰性詞〕。
Ṇava ṇika ṇeyya ṇantuppaccayantehi itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi īppaccayo hoti. Vādhikāro katthaci nivattanattho, saralopādi. Mānavī, evaṃ nāvikī, venateyyī, gotamī.
凡以ṇava、ṇika、ṇeyya、ṇantu等后缀结尾、用于表示女性的名词,皆添加ī后缀。『或』字之用,意在于某些情况下取消该规则,如元音脱落等变化。由此得:『mānavī(学童女)』,同理有『nāvikī(女船师)』、『venateyyī(维那达耶之女系)』、『gotamī(果德弥)』。
‘‘Guṇavantu ī’’itīdha ‘‘vā’’ti vattate.
「具德者用『ī』」——此处『vā』(或)字承前继续适用。
§191
191.Ntussa tamīkāre.
191.『ntu』之【第六格单数】,『tam』位置改为『ika』。
Sabbasseva ntuppaccayassa takāro hoti vā īkārappaccaye pare, aññattha saralopādi. Guṇavatī, guṇavatī guṇavatiyo, guṇavantī, guṇavantī guṇavantiyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
凡一切不依止而生起者,或为“塔迦罗”(音节“taka”),或为“伊卡拉”(音节“īka”)之依止;别处则为简单语本。女性名词中有“具德者”、“具德之众”、“具德女”、或“具德女人”等,皆同此意。
Evaṃ kulavatī, sīlavatī, yasavatī, rūpavatī, satimatī, gottamatī.
如是有族姓者、持戒者、有名者、有相者、具正念者、通族姓者。
Mahantasaddato ‘‘nadādito vā ī’’ti īppaccayo, ntubyapadeso vikappena takārādeso. Mahatī mahantī.
以大名号开头者,如“纳达”等,或作“伊”,为依止;非否定表达,且依托变体,非“塔迦罗”之依止。“大”、“广大”之类。
‘‘Bhavanta ī’’itīdha ‘‘īkāre’’ti vattate.
『「bhavanta」加「ī」』——此处承接上文,「ī」格位变化之规则继续适用。
§192
192.Bhavatobhoto.
192. 世尊自立名号。
Sabbasseva bhavantasaddassa bhotādeso hoti īkāre itthigate pare. Sā bhotī, bhotī bhotiyo, he bhoti, he bhotī bhotiyo iccādi.
凡一切如“世尊”名号者,谓之“主”“尊”之尊称,女性同体有“彼主”、“主女”、“诸主”等。
‘‘Bhikkhu’’ itīdha ‘‘itthiya’’nti vattate ‘‘vā’’ti ca.
「比库」一词,从「伊提陀」说作「伊提迦」,亦作「瓦」字。
§193
193.Patibhikkhurājīkārantehi inī.
193。谓在「比库」之称谓形态变化处。
Pati bhikkhu rāja iccetehi īkārantehi ca itthiyaṃ vattamānehi liṅgehi inīppaccayo hoti.
谓以「比库」及「拉迦」之语尾、形态变化称说女子的称谓形态。
‘‘Saralopo’mādesa’’iccādisutte tuggahaṇena kvaci pubbalopassa nisedhanato ‘‘vā paro asarūpā’’ti saralopo. Bhikkhunī, bhikkhunī bhikkhuniyo iccādi.
《清净戒戒经》中「净洁」语根,有时在否定前附加「净洁」「或他类无形」等义谓为清净。比库尼、比库、比库尼女等以此形态称谓。
Gahapatisaddato inī, ‘‘atta’’miti vattate.
在「家主称」一词处,释为「自我」之意。
§194
194.Patissinīmhi.
194。谓在「从属关系变格」中。
Patisaddassa anto attamāpajjate inīppaccaye pare. Tatheva parasare lutte ‘‘pubbo cā’’ti dīgho, gahapatānī.
依止词尾的结尾,附加自身的发音,因此在彼处词组之后。亦如在另一处短语中,长词如“pubbo cā”(‘先前的女性’)用作姓氏妇女的名称。
Tatheva rājasaddato inī, saralopapakatibhāvā, rājinī. Īkārantesu daṇḍīsaddato inī, saralopādi, daṇḍinī, daṇḍinī daṇḍiniyo, evaṃ hatthinī, medhāvinī, tapassinī, piyabhāṇinī iccādi.
同样,从皇家庭缀音而来的附加词尾,形成简练的形式,称为“皇后”名称。在象征意义的语尾变化里,有刑杖名的结尾词,简化形式,如刑杖持有者、女性持杖者,分别称呼为 daṇḍinī、daṇḍiniyo,类似于大象母象、聪慧的女性、苦行者、亲爱言语者等专有名称。
‘‘Pokkharinī’’ itīdha ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ikāranakārānaṃ akāraṇakārādesā, pokkharaṇī, pokkharaṇī. ‘‘Tato yonamo tū’’ti sutte tuggahaṇena yonamokāro ca, īkārassa yakāro, ‘‘yavata’’miccādisutte kāraggahaṇena ṇyassa ñakāro, dvittaṃ. Pokkharañño pokkharaṇiyo vā iccādi.
称为“Pokkharinī”的女性名称,由类似“增长者”或其他增益意味的词尾演化而成。经文中称“tato yonamo tū”,这里“yo”是辅助词尾,而“u”是由辅音“i”引导的后缀构成;伊字(on)后结合“-kar”构成行为词尾;“up to”谬误的词汇,于特定经典语句中以规范词尾替代,出现复数形式。该名称可以写作 pokkharañño 或 pokkharaṇiyo 等多种变体,含义基于水池或泉眼的象征。
Vādhikāro anuttasamuccayattho, tena vidū yakkhāditopi inī, paracittavidunī, saraloparassattāni, paracittavidunī paracittaviduniyo, yakkhinī yakkhiniyo, sīhinī sīhiniyo iccādi.
动作发出者的词尾表示最高的合成状态。通达此理者,无论为夜叉类等灵异者,亦能辨析他心所在,称之为“他心识见者”;简称为具有简单形式的词尾变体,如 yakkhinī、yakkhiniyo(女性夜叉)、sīhinī、sīhiniyo(母狮),等等。
Īkārantaṃ. · 长伊音结尾类。
Ukāranto itthiliṅgo yāgusaddo.
以乌字结尾者,女性词性标志为阴性尾音的惯例。
Tassa rattisaddasseva rūpanayo. Amādesādiabhāvova viseso.
该词与“音节”为同根,专指具形态的名称。特殊之处在于开头带有否定意义的前缀,如“非知”的含义等。
Yāgu, yāgū yāguyo, he yāgu, he yāgū yāguyo, yāguṃ, yāgū yāguyo, yāguyā, yāgūhi yāgūbhi yāguhi yāgubhi, yāguyā, yāgūnaṃ yāgunaṃ, yāguyā, yāgūhi yāgūbhi yāguhi yāgubhi, yāguyā, yāgūnaṃ yāgunaṃ, yāguyaṃ yāguyā, yāgūsu yāgusu.
“牺牲”、“牺牲者”、“哎,牺牲”、“哎,牺牲者”、“牺牲物”、“牺牲者”、“由牺牲者作出的”,以及以牺牲相关的多种格变化形式,如用作施与格、工具格、众数等。
Evaṃ dhātu dhenu kāsu daddu kacchu kaṇḍu rajju kareṇu piyaṅgu sassuādīni.
例如使用四元素、牛、铜、木头、刺、麻绳、蓼草等物品作为牺牲。
Mātusaddassa bhedo. Tassa pitusaddasseva rūpanayo. ‘‘Āratta’’miti bhāvaniddesena ārādesābhāve ‘‘pato yā’’ti yādesova viseso.
“母亲称谓”的区分。其外形上与“父亲称谓”相似。因“阿拉特”修习表示缺乏,故特指“落下”之称。
Mātā, mātaro, bhoti māta, bhoti mātā bhotiyo mātaro, mātaraṃ, mātare mātaro, mātarā mātuyā matyā, ‘‘tesu vuddhī’’tiādinā ukāralopo , rassattañca. Mātarehi mātarebhi mātūhi mātūbhi mātuhi mātubhi, mātu mātussa mātuyā, mātarānaṃ mātānaṃ mātūnaṃ mātunaṃ, mātarā mātuyā, mātarehi mātarebhi mātūhi mātūbhi, mātu mātussa mātuyā, mātarānaṃ mātānaṃ mātūnaṃ mātunaṃ, mātari, mātaresu mātūsu mātusu.
“母亲”、“母亲们”、“尊者母亲”、“尊者母亲们”、“母亲的”、“为母者”的多种格形式,如属格、与格、工具格、主格、宾格及其复数形式。另外包括因“成长”等含义而产生的省略和变化。
Evaṃ dhītā, dhītaro, duhitā, duhitaro iccādi.
同样地,“女儿”、“女儿们”、“儿子”、“儿子们”等称谓和词形变化。
Ukārantaṃ. · 短乌音结尾类。
Ūkāranto itthiliṅgo jambūsaddo.
以“乌卡兰托”发音表示女性特征的“枣树”的称谓。
Jambū, jambū jambuyo, he jambu, he jambū jambuyo, jambuṃ, jambū jambuyo iccādi itthīsaddasamaṃ.
「赞毗,赞毗赞毗多,呼唤赞毗,呼唤赞毗赞毗多,赞毗,赞毗赞毗多」此类词汇,发音宛如女性名词语尾。
Evaṃ vadhū ca sarabhū, sarabū sutanū camū;
如此,妻子们也同样称作『萨拉毗』,正如女儿们被称为『萨拉薄』。
Vāmūrū nāganāsūrū, samāni khalu jambuyā.
左边的妇女、蛇形巨龙等,确实都与赞毗一词相当。
Ūkārantaṃ. · 以 ū 结尾者。
Okāranto itthiliṅgo gosaddo.
以女性语尾为标志,女性发音出现。
Tassa pulliṅgagosaddasseva rūpanayo.
这本如同阳性词尾的声音,体现出形态的差别。
Kaññā ratti nadī itthī, mātulānī ca bhikkhunī;
少女乃夜人之女性,姑表亲者及比库尼也如此称呼。
Daṇḍinī yāgu mātā ca, jambū gotitthisaṅgaho.
持杖之女、粥食、母亲,以及瞻部、牛、女众之集合——此等皆属此类。
Itthiliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 阴性已完。
Napuṃsakaliṅga中性
Atha napuṃsakaliṅgāni vuccante.
接着,称之为无男种的标志。
Akāranto napuṃsakaliṅgo cittasaddo.
不作出行为的无男种是心的声音。
Pure viya syādyuppatti, ‘‘citta si’’ itīdha –
就像过去那样产生,即所谓的『心是』。
‘‘Napuṃsakehi, ato nicca’’nti ca vattate.
也有人说这是无男者故常有之说。
§195
195.Siṃ.
195.【第二格单数】词尾『siṃ』。
Si, aṃiti dvipadamidaṃ. Akārantehi napuṃsakaliṅgehi parassa sivacanassa aṃ hoti niccaṃ. Saralopapakatibhāvādi, cittaṃ.
「si」与「aṃ」,此为两词条并列。以「a」字尾结束之中性名词,其后接第一格单数词尾「si」时,一律变为「aṃ」。元音省略及还原本形等变化规则,例词为「cittaṃ」(心)。
Bahuvacane ‘‘yonaṃ ni napuṃsakehī’’ti vattate.
复数形式中,承接上文「『yo』格尾于中性名词变为『ni』」之规则继续适用。
§196
196.Ato niccaṃ.
196.【以下讲述「常为ni」的规则】
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi yonaṃ niccaṃ ni hoti. ‘‘Sabbayonīnamāe’’ti nissa vā ākāro. Aññattha ‘‘yosu kata’’iccādinā dīgho. Cittā cittāni.
以非「a」结尾的中性名词,其「yo」格尾常变为「ni」。『萨巴约尼南玛埃』中「ni」有时带「ā」音。其余场合,依『约苏咖达』等规则作长音变化。如:citta(单数)→ cittā / cittāni(复数)。
Yonaṃ nibhāve cāette, siddhepi avisesato;
即使在该『yonaṃ』中消失,在已成就者(siddha)中亦无特别变化;
‘‘Ato nicca’’nti ārambhā, āettaṃ kvacidevidha.
从『ato nicca』开始,其用法有几种不同形式。
Ālapane galopo. He citta, he cittā cittāni, dutiyāyaṃ nissa vikappenekāro. Cittaṃ, citte cittāni. Sesaṃ purisasaddena samaṃ.
肇始如急奔者。彼意,彼诸意,第二为寂静移转之业。意者,于意中诸意。余皆谓人声同之。
Evamaññānipi –
如是解者亦然──
Puñña pāpa phala rūpa sādhanaṃ,
善恶果报、美善资具,
Sota ghāna sukha dukkha kāraṇaṃ;
声闻结聚、乐苦因缘;
Dāna sīla dhana jhāna locanaṃ,
布施戒律、财富禅定之具,
Mūla kūla bala jālamaṅgalaṃ.
根本后裔、力量网罗与祸福也。
Naḷina liṅga mukha’ṅga jala’mbujaṃ,
莲花的特征乃面与肢体如同水中莲花,
Pulina dhañña hirañña padā’mataṃ;
泥土谷粒与黄金足迹犹如甘露滋润,
Paduma vaṇṇa susāna vanā’yudhaṃ,
其颜色如莲花,仿若徐开花的森林利器,
Hadaya cīvara vattha kuli’ndriyaṃ.
心藏衣物如同手提篮,根本诸根具足。
Nayana vadana yāno’dāna sopāna pānaṃ,
眼目面容、车马供养、赠与阶梯与饮食,
Bhavana bhuvana lohā’lāta tuṇḍa’ṇḍa pīṭhaṃ;
居住处与宇宙,犹如铁砧与口、圆腹、座位。
Karaṇa maraṇa ñāṇā’rammaṇā’rañña tāṇaṃ,
「行为」与「死亡」作为知识的对象,成为心智的境界。
Caraṇa nagara tīracchatta chiddo’dakāni –
行者在城中,雨伞被掐断,水滴四散消散——
Iccādīni.
诸如此类。
Kammasaddassa tatiyekavacanādīsu rūpabhedo.
对于『业的字声』,在单数与复数等语法形式上出现种种形态差异。
Kammaṃ, kammā kammāni, he kamma, he kammā kammāni, kammaṃ, kamme kammāni.
「业」(单数主格)、「诸业」(复数主格),呼格「业啊」、「诸业啊」,宾格「业」、「诸业」。
‘‘Vā, u, nāmhi, cā’’ti ca vattate.
「或、u、于名词格、以及」——以上诸规则皆继续适用。
§197
197.A kammantassa ca.
197.【业格字尾「a」亦适用此规则】
Kammasaddantassa ukāra akārādesā honti vā nāmhi vibhattimhi. Antaggahaṇena thāmaddhādīnamantassapi uttaṃ. Casaddaggahaṇena yuva maghavānamantassa ā hoti kvaci nā suiccetesu. Kammunā kammanā kammena vā, kammehi kammebhi.
关于行为名词的词尾,有分作元音音节和辅音音节的情况。通过内涵包容义,如“中止”等,也可以用来表示上义。通过词尾分类,年轻时为“积极者”的意思,有时在不善境界中也有应用。以“行为”之词作用于“行为”、以“行为工具”作用于“行为”,以及以“行为们”作用于“行为们”。
Sasmāsu ‘‘u nāmhi cā’’ti ettha casaddena puma kammathāmantassa cukāro vā sasmāsūti uttaṃ. Kammuno kammassa, kammānaṃ, kammunā kammā kammamhā kammasmā, kammehi kammebhi, kammuno kammassa, kammānaṃ.
关于『sasmāsu』(第五格与第七格),据『u nāmhi cā』条,其中『ca』字另说明:『puma』(男性词)、『kamma』(业)、『thāmanta』(以thā结尾)之『u』,在第五格与第七格中,可选择改为『uka』。『kamma』一词的各变格形式如下——第六格单数:kammuno、kammassa;第六格复数:kammānaṃ;第三格单数:kammunā;第五格单数:kammā、kammamhā、kammasmā;第三格复数:kammehi、kammebhi;第六格单数(重出):kammuno、kammassa;第六格复数:kammānaṃ。
Smiṃvacane ‘‘brahmato tu smiṃnī’’ti ettha tusaddena kvaci ni hoti. Kammani kamme kammamhi kammasmiṃ, kammesu.
『于此格』者,在『然于梵天,加此格后缀「smiṃ」时,改用「ni」』此规则中,「tu」字表示有时用「ni」。故『业』字变格为:业于(属格单数)、业于(业格单数)、业由(离格单数)、业于(于格单数),以及业诸(于格复数)。
Evaṃ thāmunā thāmena thāmasā vā, thāmuno thāmassa, thāmunā thāmā. Addhunā, addhuno iccādi purimasamaṃ.
「以力量」(thāmunā)、「凭力量」(thāmena)或「凭力量」(thāmasā);「力量之」(thāmuno、thāmassa);「从力量」(thāmunā、thāmā)。「以路程」(addhunā)、「路程之」(addhuno)等,其余与前面相同。
Guṇavantu si, ‘‘savibhattissa, ntussa, simhī’’ti ca vattate.
『具德』(阳性)接主格单数后缀「si」时,承接前文『连同后缀一并变化』及『「ntu」词尾在接主格单数后缀时』等规则。
§198
198.Aṃ napuṃsake.
【第一百九十八则】中性词接宾格后缀时,用「aṃ」。
Napuṃsake vattamānassa liṅgassa sambandhino ntuppaccayassa savibhattissa aṃ hoti simhi vibhattimhi. Guṇavaṃ cittaṃ.
非男非女者,谓其现行的性别特征相关的非相关性,乃在语句中的否定依止的分法中为『非』,于分法中关联于『狮子分』。其心品质为善。
Yomhi ‘‘ntussanto yosu cā’’ti attaṃ, ikāro ca. Guṇavanti, guṇavantāni, sesaṃ ñeyyaṃ.
若有言『不满者是老翁』,此为我执及意志。其心具有品质,有诸品质,其余须知。
Gacchanta si, ‘‘simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo a’’miti aṃ. Gacchaṃ gacchantaṃ, gacchantā gacchantāni.
说『去者』,谓『于狮子去者等处无声音』,此即『非』。去者谓去去者、行去者、行行者。
Akārantaṃ. · 以 a 结尾者。
Ākāranto napuṃsakaliṅgo assaddhāsaddo.
造作者为非男非女之性,无声音之声。
‘‘Assaddhā’’iti ṭhite –
『无声音』者,谓停顿处——
‘‘Samāsassā’’ti adhikicca ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti samāsantassa rassattaṃ, samāsattā nāmabyapadeso, syādyuppatti. Sesaṃ cittasamaṃ.
『Samāsassā』者,复合词的名词格。其字义近于『saro rasso napuṃsake』,即『水、液体、阴性』之复合。此复合由整体造作而成,词义为整体之所指。其余部分与心同义。
Assaddhaṃ kulaṃ, assaddhā assaddhāni kulāni iccādi.
『无信之家』(中性单数),以及『无信之』(中性复数)等变格形式,依此类推。
Tathā mukhanāsikāsaddo. Tassa dvandekattā sabbatthekavacanameva. Mukhanāsikaṃ, he mukhanāsika, mukhanāsikaṃ, mukhanāsikena iccādi.
同理,『口鼻』(复合词)亦作如此变格。此词因两词合并而成一义,故通一切格均用单数形式。变格为:口鼻(主格/宾格单数);呼格:「哦!口鼻」;宾格单数:口鼻;具格单数:由口鼻,等等,依此类推。
Ākārantaṃ. · 以 ā 结尾者。
Ikāranto napuṃsakaliṅgo aṭṭhisaddo.
「骨」字,以「衣」声结尾,属中性词类。
Syādyuppatti, silopo, aṭṭhi.
此声由造作而生,属于声质,为骨声。
‘‘Vā’’ti vattate.
『Vā』意为转折或或许。
§199
199.Yonaṃ ni napuṃsakehi.
199.『生殖器』者,非阴阳人所具。
Napuṃsakaliṅgehi paresaṃ sabbesaṃ yonaṃ ni hoti vā.
非阴阳人的器官对于任何他者,一切皆无成为生殖器之义。
Aṭṭhīni, aññattha niccaṃ yolopo, dīgho ca, aṭṭhī, tathā he aṭṭhi, he aṭṭhī aṭṭhīni, aṭṭhiṃ, aṭṭhī aṭṭhīni, aṭṭhinā iccādi aggisaddasamaṃ.
『骨头』,其他处常为延长生殖者,长而显著,即骨,亦如彼骨,称呼‘骨,骨头’,复数形式‘骨头们’,以骨头为用,发音与火之声同。
Evaṃ satthi dadhi vāri akkhi acchi acci iccādīni.
如是也,如土壤、乳汁、水、眼睛、牙齿、火等亦然。
Ikārantaṃ. · 以 i 结尾者。
Īkāranto napuṃsakaliṅgo sukhakārīsaddo.
发音起始时,非阴阳器官为作乐之声。
‘‘Sukhabhārī si’’ itīdha anapuṃsakattābhāvā sismimpi ‘‘agho rassa’’miccādinā rassattaṃ, silopo. Sukhakāri dānaṃ, sukhakārī sukhakārīni, he sukhakāri, he sukhakārī he sukhakārīni, sukhakārinaṃ sukhakāriṃ, sukhakārī sukhakārīni.
“承受乐”的语句中,因无阴阳之性,在本经文中“恶臭臭气”等假声意谓妄谬的性器共现,是比喻。作乐者为施与,作乐者,作乐者们,唤作‘作乐者’,‘作乐者们’,涉作乐者的,是‘作乐者’及‘作乐者们’。
Sesaṃ daṇḍīsaddasamaṃ. Evaṃ sīghayāyīādīni.
于此与杖声相同。如此迅速者等。
Īkārantaṃ. · 以 ī 结尾者。
Ukāranto napuṃsakaliṅgo āyusaddo. Tassa aṭṭhisaddasseva rūpanayo.
发音为乌音、无男无女之音、表示生命之声。其声如同骨头之声。
Āyu, āyū āyūni, he āyu, he āyū he āyūni, āyuṃ, āyū āyūni, āyunā āyusāti manogaṇādittā siddhaṃ. Āyūhi āyūbhi, āyuno āyussa, āyūnamiccādi.
生命,生命们,啊生命,啊生命们,生命,生命们、生命们,生命是依止意及其分类的真理。以生命、生命者,生命之、生命的,生命未及等义。
Evaṃ cakkhu vasu dhanu dāru tipu madhu hiṅgu siggu vatthu matthu jatu ambu assuādīni.
如此眼、光泽、弓、木头、蜂蜜、乳香、头发、地方、血、汁液等。
Ukārantaṃ. · 以 u 结尾者。
Ūkāranto napuṃsakaliṅgo gotrabhūsaddo.
发音为乌音、无男无女之音即世系本族之声。
Gotrabhū si, napuṃsakattā rassattaṃ, silopo. Gotrabhu cittaṃ, gotrabhū gotrabhūni, he gotrabhu, he gotrabhū he gotrabhūni, gotrabhuṃ, gotrabhū gotrabhūni, gotrabhunā iccādi pulliṅge abhibhūsaddasamaṃ.
世系本族者,是无男之本族之味,文字。世系本族指心,世系本族、世系本族们,啊世系本族,啊世系本族们,世系本族,世系本族们,如同雄性声初成之声。
Evaṃ abhibhū sayambhū dhammaññūādīni.
如是,具足压服力、自觉自悟、通达法理等诸属性。
Ūkārantaṃ. · 以 ū 结尾者。
Okāranto napuṃsakaliṅgo cittagosaddo.
有著作为、非男性缺陷、心识及声闻等性质。
‘‘Cittā gāvo assa kulassā’’ti atthe bahubbīhisamāse kate ‘‘saro rasso napuṃsake’’ti okārassa ṭhānappayatanāsannattā rassattamukāro, syādyuppatti, silopo. Cittagu kulaṃ, cittagū cittagūni iccādi āyusaddasamaṃ.
‘有心如牛者属牛族’此语在多义复合句中造作,其义为‘心如牛毛之非男性’构成的音韵词靠近舌根部发音,作为语音造作,有其产生方式与修辞手法。‘心属族群’,‘具心知者’,‘如心者’等,借此谓音相同。
Okārantaṃ. · 以 o 结尾者。
Cittaṃ kammañca assaddha-mathaṭṭhi sukhakāri ca;
心乃行为,是信仰法门、根除烦恼且生乐因。
Āyu gotrabhū dhammaññū, cittagūti napuṃsake.
生命、族属、性质等犹如通达法理者,心属此谓非男性之义。
Napuṃsakaliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 中性已完成。
Sabbanāma一切代名词
Atha sabbanāmāni vuccante.
然后,称之为诸种名称。
Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara, dakkhiṇa, uttara, adhara, ya, ta, eta, ima, amu, kiṃ, eka, ubha, dvi, ti, catu, tumha, amha iti sattavīsati sabbanāmāni, tāni sabbanāmattā tiliṅgāni.
所有的「所有、何者、何种、双方、他者、他异、异类、极异、先、后、次、右、左、下、此、彼、是、此、某、何、一个、双方、二、三、四、你们、我们」等共二十七种所有名词,诸此所有名词皆为所有名词的性别标志。
Tattha sabbasaddo niravasesattho, so yadā pulliṅgavisiṭṭhatthābhidhāyī, tadā rūpanayo. Pure viya syādyuppatti, ‘‘so’’ti sissa okāro, saralopaparanayanāni. Sabbo jano.
其中「所有」一词,是无分别的音声;其指称,则因依赖于数和性别而定名。其如旧例所说,此「所有」一词,系余音而显现,表示简明而附带的意涵,诸众生皆是如此。
Bahuvacane ‘‘sabba yo’’ itīdha ‘‘parasamaññā payoge’’ti sabbādīnaṃ sabbanāmasaññā.
复数形态中如「所有者」之意,则称为「他人缘合」的所有者名词认知。
‘‘Yo’’ti vattate.
此中「者」者,如上文所说。
§200
200.Sabbanāmakārate paṭhamo.
第二百讲,所有名词制造的第一义。
Sabbesaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ nāmāni sabbanāmāni, tesaṃ sabbesaṃ sabbanāmasaññānaṃ liṅgānaṃ akārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate. Sabbe purisā.
男女所有名称之中,诸种所有名中,所有名的认知及其性别标志制造,此种别为第一,所归于者乃是所有男者,皆为男性。
Akāratoti kiṃ? Sabbā amū.
『无形』者,何义?谓一切无为也。
He sabba sabbā, he sabbe, sabbaṃ, sabbe, sabbena, sabbehi sabbebhi.
於此『一切』、『诸一切』、『一切皆一切』、『以一切』、『由一切』、『凭诸一切』、『诸一切者』皆是如此用也。
Catutthekavacane āyādese sampatte –
在第四格格助词之句中,有命令式出现——
‘‘Ato, ā e, smāsmiṃnaṃ, āya catutthekavacanassā’’ti ca vattate.
『因此,於此处,彼此,这第四格助词的命令式也称。』
§201
201.Tayoneva ca sabbanāmehi.
201、同三种名称并列。
Akārantehi sabbanāmehi paresaṃ smā smiṃ iccetesaṃ, catutthekavacanassa ca ā e āyaiccete ādesā neva hontīti āyādesābhāvo. Caggahaṇaṃ katthaci paṭisedhanivattanatthaṃ, tena pubbādīhi smā smiṃnaṃ ā e ca honti. Sabbassa.
以无形之名称说彼他者,指於彼此处、此处者,第四格命令式的『ā e』、『āya』皆非真实命令,谓无命令性。偶尔为了反对他说而作,是以以前诸处中亦有此『ā e』、『āya』也。皆如是也。
‘‘Akāro, e’’ti ca vattate.
『形相』者,如是说。
§202
202.Sabbanāmānaṃ naṃmhi ca.
202。『一切名称』者,名义也。
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akāro ettamāpajjate naṃmhi vibhattimhi.
『一切一切名称』者,形相与名称由此而生,存在于名义的区分中。
‘‘Sabbanāmato’’ti ca vattate.
『一切名称之所从』者,如是说。
§203
203.Sabbato naṃ saṃsānaṃ.
203。『自一切起』者,起起也。
Sabbato sabbanāmato parassa naṃvacanassa saṃ sānaṃiccete ādesā honti.
自一切一切名称起者,彼他方之言语所缘起之义,称为起起,谓其为教诫。
Sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbasmā sabbamhā, sabbehi sabbebhi, sabbassa, sabbesaṃ sabbesānaṃ, sabbasmiṃ sabbamhi, sabbesu.
『所有』者,是所有之中所有的,自一切处、由一切起,借由一切、依于一切,属于一切,于一切之中,甚至于所有之中、在一切中、于诸中而言。
Itthiyaṃ ‘‘itthiyamato āppaccayo’’ti āppaccayo. Aññaṃ kaññāsaddasamaṃ aññatra sa naṃ smiṃvacanehi. Sabbā pajā, sabbā sabbāyo, he sabbe, he sabbā sabbāyo, sabbaṃ, sabbā sabbāyo, sabbāya, sabbāhi sabbābhi.
本处『如此』者,即所谓『女性的』。『如此』为词根起点,其他任何女性音节皆不同,故非谓此语。『所有众生,所有一切众生,啊!诸所有,啊!诸所有众生,一切,一切众生,属于一切,依于诸多,因诸多』。
Catutthekavacane ‘‘sabbanāmato vā’’, sabbato koti ito ‘‘sabbato’’ti ca vattate.
『第四格单数词若带名词性词尾』或称『以一切名称之词』,皆可由此由此处说为『一切』。
§204
204.Ghapatosmiṃsānaṃ saṃsā.
二〇四.【规则】:「伽」「巴」诸类及「斯弥」「萨」诸格尾,以「萨弥」「萨」替代。
Sabbato sabbanāmato ghapasaññato smiṃ saiccetesaṃ yathākkamaṃ saṃsāādesā honti vā.
于「萨巴」(一切代词)范畴内,属「伽巴」标记者,其「斯弥」格尾与「萨」格尾,依次序或以「萨弥」「萨」替换。
‘‘Saṃsāsvekavacanesu cā’’ti vattate.
说有『也于某些诸语中作saṃsā』之意。
§205
205.Gho rassaṃ.
二〇五.【规则】:「伽」类词尾,短化元音。
Ghasañño ākāro rassamāpajjate saṃsāsvekavacanesu vibhattādesesu paresu.
『由草制成的物体』,其味道出现在二种类型的词中:一是连缀词中,二是分裂词中,以及别的词类中。
‘‘Sāgamo’’ti vattate.
称之为『句聚』。
§206
206.Saṃsāsvekavacanesu ca.
206.关于连缀词。
Saṃ sāiccetesu ekavacanaṭṭhānasambhūtesu vibhattādesesu paresu liṅgamhā sakārāgamo hoti.
在意识共存的一数词处出现的单数名词格分词,以及在别人处的各种格变化中,性别从属于阳性真主格。
Sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ, sabbāya, sabbāhi sabbābhi, sabbassā sabbāya, sabbāsaṃ sabbāsānaṃ.
诸如『全体的』『对一切的』『所有之』『对于全部的』『所有的』『对所有者』『全部的』『对全体』等词。
Smiṃmhi ‘‘sabbanāmato, ghapato’’ti ca vattate.
此处「斯弥」「弥」格尾,仍须援引「自一切代词」与「伽巴」两条规则。
§207
207.Netāhi smimāyayā.
此为二百零七条,关于二领的事项。
Etehi sabbanāmehi ghapasaññehi parassa smiṃvacanassa neva āya yādesā hontīti āyābhāvo. Vādhikārato kvaci hoti dakkhiṇāya uttarāyāti ādi.
以这些『所有名称』和『door(ghapasaññehi)』等名号而言,对他人的言辞中没有远离限制(āyā)的规定,故无拘束。有时根据许可权,方位有南、北等区别。
Saṃyamādesā, sabbassaṃ sabbāyaṃ, sabbāsu.
经「萨弥」替换后,得:「一切者」→「萨巴萨弥」「萨巴亚弥」;复数处格为「萨巴苏」。
Napuṃsake sabbaṃ cittaṃ, sabbāni, he sabba, he sabbāni, sabbaṃ, sabbāni. Sesaṃ pulliṅge viya ñeyyaṃ.
对于男性而言,『一切的心、所有、他所有、一切、一切的』,均应如此了解;因为其余部分好似属于男性。
Evaṃ katarādīnaṃ aññatamasaddapariyantānaṃ tīsupi liṅgesu rūpanayo.
如此观之,诸多起始之别名,分别属于三种性别的色蕴。
Tattha katarakatamasaddā pucchanatthā.
此中『katarakatama』为询问之辞,以求知何者为上,目的为质问。
Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano.
『Ubhayasaddo』为二合音,指由两部分组合而成之词语。
Itarasaddo vuttappaṭiyogavacano.
『Itarasaddo』指附加从属意义之词,即用于说明或连接的词。
Aññasaddo adhikatāparavacano.
『另』字,乃表增胜义之另称。
Aññatara aññatamasaddā aniyamatthā.
『某一』、『某』二字,皆为不定义之词。
‘‘Yo, sabbanāmakārate paṭhamo’’ti ca vattate.
此处承接前文所云:『凡属一切名词词基,取其第一格语尾』。
§208
208.Dvandaṭṭhā vā.
208. 双重处所,或称双处。
Dvandasamāsaṭṭhā sabbanāmakārato paro paṭhamo yo ettamāpajjate vā. Kataro ca katamo cāti katarakatame, katarakatamā vā iccādi.
所有双重合成词的处所都由两个名称成分结合而成,第一个部分称为“此处所”,或称为“所问者”,即‘何者’、‘何为’、‘何所为’、‘何所是’等指示词。
Pubbādayo disādivavatthānavacanā.
前缀“pubbādayo”表示方位及类似的地方词。
Pubbo kālo. Bahuvacane ‘‘dhātuliṅgehi parā paccayā’’ti ettha parāti niddesato pubbādīhi yovacanassa vikappenekāro.
‘pubbo kālo’意为‘前时’。多用复数形式‘以界定前面的因缘’。其中‘parā’指示向前、先前。
Pubbe pubbā, he pubba, he pubbe he pubbā, pubbaṃ, pubbe, pubbena, pubbehi pubbebhi, pubbassa, pubbesaṃ pubbesānaṃ. ‘‘Smāsmiṃnaṃ vā’’ti vikappenākārekārā. Pubbā pubbasmā pubbamhā, pubbehi pubbebhi, pubbassa, pubbesaṃ pubbesānaṃ, pubbe pubbasmiṃ pubbamhi, pubbesu.
『前』字之变格如下:〔主格〕单数:前;呼格单数:前,呼格复数:前;〔业格〕单数:前,复数:于前;〔具格〕单数:以前,复数:以诸前;〔属格〕单数:之前,复数:诸前之;〔位格〕单数:在前,复数:于诸前处。依『从格、位格及属格复数,或作某某词尾』之规则,另得变化:〔从格〕单数可作:从前、从于前、从彼前;其余同前。
Itthiyaṃ pubbā disā, pubbā pubbāyo iccādi sabbāsaddasamaṃ.
此处‘pubbā’如女性名词意指‘东方’等方向,‘pubbā pubbāyo’等同义词丰富,以加强方位表达。
Napuṃsake pubbaṃ ṭhānaṃ, pubbāni, he pubba, he pubbāni, pubbaṃ, pubbāni, sesaṃ pulliṅgasamaṃ. Evaṃ parāparadakkhiṇuttarādharasaddā.
无性者先前的处所,先前的,唉,先的,唉,先前的,先前的,余余与男性同等。因此,方位词中有前后左右上下的区别声音。
‘‘Sabbanāmato, dvandaṭṭhā’’ti ca vattate.
「所有名称」称为「对立处」。
§209
209.Nāññaṃ sabbanāmikaṃ.
209.没有其他的所有名称。
Dvandaṭṭhā sabbanāmato parassa yovacanassa ṭhapetvā ettaṃ aññaṃ sabbanāmikaṃ kāriyaṃ na hotīti saṃsānamādesābhāvo. Pubbāparānaṃ, pubbuttarānaṃ adharuttarānaṃ, ‘‘nāññaṃ sabbanāmika’’nti vinādhikārena yogena tatiyāsamāsepi. Māsapubbāya, māsapubbānaṃ.
对立处作为所有名称,将他人称谓加之,不应以为这是另一个所有名称,否则便是违背教义。因前后、南北、左右、上下之区别,在无其他所有名称的情况下,以附加法也包括第三类。在月初、月初时,亦称「无其他所有名称」。
‘‘Nāññaṃ sabbanāmika’’nti ca vattate.
也称「无其他所有名称」。
§210
210.Bahubbīhimhi ca.
210.关于复数的事。
Bahubbīhimhi ca samāse sabbanāmikavidhānaṃ nāññaṃ hoti. Piyapubbāya, piyapubbānaṃ, piyapubbe.
在有财复合词中,凡适用一切名词规则者,不得另立他规。例:〔与格〕单数:为其爱前者,〔属格〕复数:诸爱前者之,〔位格〕复数:于诸爱前者中。
Casaddaggahaṇena disatthasabbanāmānaṃ bahubbīhimhi sabbanāmikavidhānaṃva hoti.
通过辅音连缀法,在多重合成词中,所有名称的构成规则得以显现。
Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yadantarāḷanti atthe bahubbīhi, dakkhiṇapubbassaṃ, dakkhiṇapubbassā, evaṃ uttarapubbassaṃ, uttarapubbassā iccādi.
此为有财复合词,义为『南方与东方之间』,即:位于南方与东方之间的地区。其变格:〔位格〕单数:在南东之间;〔从格/属格〕单数:从南东之间、南东之间之。同理,『北方与东方之间』亦作相应变格,如此类推。
Yatetasaddādīnamālapane rūpaṃ na sambhavati. Yasaddo aniyamattho.
以字首辅音连缀等方式构成的词形是不成立的。声调是不均匀的。
Yo puriso, ye purisā, yaṃ, ye. Yā kaññā, yā yāyo, yaṃ, yā yāyo. Yaṃ cittaṃ, yāni, yaṃ, yāni. Sesaṃ sabbattha sabbasaddasamaṃ.
「某男子」(单数)、「诸男子」(复数)、「某」(对格单数)、「诸某」(对格复数)。「某少女」(单数)、「诸某女」(复数)、「某」(对格单数)、「诸某女」(对格复数)。「某心」(单数)、「诸某」(复数)、「某」(对格单数)、「诸某」(对格复数)。其余各格,在一切处皆与「一切」词相同。
Taeta ima amu kiṃiccete parammukha samīpa accantasamīpadūra pucchanatthavacanā.
上述这些,某些是指某物,有时是面对面临近,有时是远离,是探问用语、或表示话语用意。
Tasaddassa bhedo. ‘‘Ta si’’ itīdha –
「彼」字之变化分别。此中「彼」与「是」——
‘‘Anapuṃsakassāyaṃ simhīti, sa’’miti ca vattate.
谓『无男者之狮』称为『狮』,此义成立。
§211
211.Etatesaṃ to.
此分述二百一十一条之法。
Eta taiccetesaṃ anapuṃsakānaṃ takāro sakāramāpajjate simhi vibhattimhi. So puriso.
其旨谓:无男者中,雄狮体具现于狮群之中,谓此为『男子』。
Sabbanāmaggahaṇañca, ito taggahaṇañca vattate.
又言所有名称之总摄,以及此处之对象涵摄。
§212
212.Tassa vā nattaṃ sabbattha.
二百一十二之法,其理无绝无缺,遍及诸处。
Taiccetassa sabbanāmassa takārassa nattaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu. Ne te, naṃ taṃ, ne te, nena tena, nehi nebhi tehi tebhi.
若言其所有一切名称者,或不作它用,或一切处均作指示;又非此,非那,非此非彼,非彼非彼等者。
‘‘Sabbassa, tassa vā sabbatthā’’ti ca vattate.
所谓『一切者』,或谓该处一切方位的意。
§213
213.Sasmāsmiṃsaṃsāsvattaṃ.
213.三身现象的用法。
Taiccetassa sabbanāmassa sabbasseva attaṃ hoti vā sa smā smiṃ saṃ sāiccetesu vacanesu sabbattha liṅgesu. Assa nassa tassa, nesaṃ tesaṃ nesānaṃ tesānaṃ.
若言其所有一切名称者,其本体为『一切』也,或言『是,在此,在彼,彼处』等词汇,均作指示一切处。此者、彼者、其者、彼等者也。
‘‘Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi vā’’ti ito ‘‘smāsmiṃnaṃ, mhāmhī’’ti ca vattate.
所谓『在此处,在彼处』,此即谓『在此处,在彼处』二种说法。
§214
214.Na timehi katākārehi.
214.非此三种式样用法。
Ta imaiccetehi katākārehi paresaṃ smāsmiṃnaṃ mhā mhiiccete ādesā na honti.
以这些事相为样式,他方的教法中没有这样的命令。
Pakatisandhividhāna原状连声规则
Atha sarānameva sandhikāriye sampatte pakatibhāvo vuccate.
于是,只有在会合处发生汇合时,称为标志的出现。
‘‘Sarā, pakatī’’ti ca vattate.
『标志』或『迹象』亦如此说。
§35
35.Sare kvaci.
第三十五则:于母音前,有时〔省略〕。
Sarā kho sare pare kvaci chandabhedāsukhuccāraṇaṭṭhāne, sandhicchārahitaṭṭhāne ca pakatirūpāni honti, na lopādesavikāramāpajjanteti attho.
标志或迹象,确实在于不同愿求、不同快乐之处,以及无合处的会合处,具有标识之相,表示无断灭命令及变别之义。
Tattha pakatiṭṭhānaṃ nāma ālapanantā anitismiṃ acchandānurakkhaṇe asamāse padantadīghā ca ikārukārā ca nāmapadantātītakriyādimhīti evamādi.
其标志所在,即是言说中,在此无欲乐护持内,不相合时,词句之间延长及起头尾作等,此义如是。
Ālapanantesu tāva – katamā cānanda aniccasaññā, katamā cānanda ādīnavasaññā, sāriputta idhekacco, ehi sivika uṭṭhehi, upāsakā idhekacco, bhoti ayye, bhikkhu arogaṃ tava sīlaṃ, siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, bhikkhave evaṃ vadāmi, pañcime gahapatayo ānisaṃsā iccevamādīsu pakatibhāvo, pubbassaralopayavādesādayo na honti.
谈论之中,何为喜悦无常见?何为喜悦忧患见?沙利弗,此处有人,有贤女站起,有居士在此。尊者,比库,你的戒行健康,像是给比库浇灌这艘船。我如此宣布,比库们,我如此宣说。五种居士因缘如是显现,前者轻慢、无知等辩论没有。
Kvaciggahaṇena itismiṃ chandānurakkhaṇe sandhi hoti, yathā – sakkā devīti, namo te buddha vīratthu.
于暂时守护此意愿而有相会,譬如有人称萨咖天帝,敬礼你,佛陀英勇者。
Sareti kiṃ? Sādhu mahārājāti, evaṃ kira bhikkhūti.
“救度”意为何?善哉,大君子们,这样即是比库。
Asamāse padantadīghesu – āyasmā ānando gāthā ajjhabhāsi, devā ābhassarā yathā, tevijjā iddhippattā ca, bhagavā uṭṭhāyāsanā, bhagavā etadavoca, abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, gantvā olokento, bhūtavādī atthavādī, yaṃ itthī arahā assa, sāmāvatī āha, pāpakārī ubhayattha tappati, nadī ottharati, ye te bhikkhū appicchā, bhikkhū āmantesi, bhikkhūujjhāyiṃsu, bhikkhū evamāhaṃsu, imasmiṃ gāme ārakkhakā, sabbe ime, katame ekādasa, gambhīre odakantike, appamādo amatapadaṃ, saṅgho āgacchatu, ko imaṃ pathaviṃ viccessati, āloko udapādi, eko ekāya, cattāro oghā.
于不定期长篇,尊者阿难今日唱诵诗偈,天人光明如法,三明、神通显现。世尊起坐,称言,礼敬后独坐,起行端详。实证者、利益者者,彼女阿拉汉言,萨玛瓦蒂说:“作恶者两方受苦,河川泛溢。若你们比库无欲,比库召请,比库发誓,比库如此言:此村护持者皆是,哪些?十一位,在深水滨,勤勉者遍入不死之处。僧团集结,谁能使此地分裂?光芒生,一一迸发,四洪流。
Nipātesupi – are ahampi, sace imassa kāyassa, no abhikkamo, aho acchariyo, atho anto ca, atha kho āyasmā, atho oṭṭhavacittakā, tato āmantayī satthā.
于降落时—唉,我也如此,若此身不进退,哎呀奇异,结局亦复如是,尊者一旦或念此,继而师长即召唤。
Kvaciggahaṇena akāra itīvevetthādīsu sandhipi. Yathā – āgatattha, āgatamhā, katamāssu cattāro, appassutāyaṃ puriso, itthīti, ca marīva, sabbeva, sveva, eseva nayo, parisuddhetthāyasmanto, nettha, taṃ kutettha labbhā, sacesa brāhmaṇa, tathūpamaṃ, yathāha.
偶然不和亦于此处生相会。例如,来处、我们来、是几人、清苦之人成女,死者,皆彼己身者,以净洁为尊者。不在此处,何地得此?满是婆罗门,譬如……
Asamāseti kiṃ? Jivhāyatanaṃ, avijjogho, itthindriyaṃ, abhibhāyatanaṃ, bhayatupaṭṭhānaṃ. Acchandānurakkhaṇeti kiṃ? Saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, yo missaro.
何谓不集聚?谓舌处、无明波动、女性根、讽刺处、怖惧的起源。何谓执著欲护?是信心如财富,对人而言最佳者,即施舍者。
Nāmapadantaikārukāresu – gāthāhi ajjhabhāsi, pupphāni āhariṃsu, satthu adāsi.
在对名字和字词单独制作的歌诗中,现在他说:采集了花朵,布施于世尊。
Kvacīti kiṃ? Manasākāsi.
何谓究竟?即心处。
§36
36.Sarā pakati byañjane.
三十六、语音符号之间。
Sarā kho byañjane pare pakatirūpā hontīti yebhuyyena dīgharassalopehi vikārābhāvo. Yathā – accayo, paccayo, bhāsati vā karoti vā, vedanākkhandho, bhāgyavā, bhadro kasāmiva, dīyati, tuṇhībhūto, so dhammaṃ deseti.
语音符号是有所区别的,表现为不同的音质形态,其判断标准为多处长音符号省略后无变异。譬如——无穷、因缘,说话或做事,受蕴,幸运、善士如某,给予,被安静力量入侵者,乃是真实法的宣说者。
Iti pakatisandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ. · 原状连声规则至此结束。
Byañjanasandhividhāna辅音连声规则
Atha byañjanasandhi vuccate.
然后,称为语音符号的结合。
‘‘Byañjane’’ti adhikāro, ‘‘sarā, kvacī’’ti ca vattate.
「于辅音之前」为统领规则,「母音」与「有时」亦承上文继续适用。
§37
37.Dīghaṃ.
第三十七则:延长为长音。
Sarā kho byañjane pare kvaci dīghaṃ pappontīti suttasukhuccāraṇachandānurakkhaṇaṭṭhānesu dīgho.
诸母音在辅音之后,有时得延长为长音——此长音施用于三种情形:其一,使经文诵读流畅;其二,维护偈颂格律之需;其三,顺应诵持音调之处。
Tyassa pahīnā tyāssa pahīnā, svassa svāssa, madhuva maññati bālo madhuvā maññatī bālo, tathā evaṃ gāme munī care, khantī paramaṃ tapo titikkhā, na maṅkū bhavissāmi, svākkhāto, yvāhaṃ, kāmato jāyatī soko, kāmato jāyatī bhayaṃ, sakko ujū ca suhujū ca, anūpaghāto, dūrakkhaṃ, dūramaṃ, sūrakkhaṃ, dūharatā.
此中言:若舍却彼舍却,自身自有,其如蜜也;愚人以为为蜜,如是村中圣者修行,忍辱第一,苦行耐受最极;我不将为怪,如我正说,若由欲起忧伤,由欲生怖畏,天帝正直而善正直,无过失,且远护卫,远守护,严护卫,尽力护持。
Kvacīti kiṃ? Tyajja, svassa, patiliyyati.
『有时』者何?例如:『今天』、『他的』、『隐退』等词是也。
Yiṭṭhaṃ vā hutaṃ vā loke, yadi vā sāvake, puggalā dhammadasā te, bhovādī nāma so hoti, yathābhāvī guṇena so itīdha –
『世间中之祭祀或供奉,抑或于弟子中,彼等乃见法之人,彼名为称「尊者」者,随其德而如是——』,于此——
Pubbasmiṃyevādhikāre –
最初的这部分中——
§38
38.Rassaṃ.
38. 作短音。
Sarā kho byañjane pare kvaci rassaṃ pappontīti chandānurakkhaṇe, āgame, saṃyoge ca rassattaṃ.
比库们说,在字句中何处能得到味这个词,正是在护持韵律、经传和联结中体现味的特性。
Chandānurakkhaṇe tāva yiṭṭhaṃva hutaṃva loke, yadiva sāvake, puggala dhammadasā te, bhovādi nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so.
护持韵律时,如同在世间最为显著、最为珍贵的比库,即个人德行清净、修习恒常,他的本质因此得以实现。
Āgame yathayidaṃ, sammadakkhāto.
在经传中,此义亦如是,已被正确认知。
Saṃyoge parākamo parakkamo, āsādo assādo, evaṃ taṇhakkhayo, jhānassa lābhimhi, vasimhi, thullaccayo.
在联结处,味表现为前行、后行、顺势、逆势、到达、不到达,如此断除渴爱,于禅那获得、留住及恶念消除。
Kvacīti kiṃ? Māyidaṃ, manasā daññā vimuttānaṃ, yathākkamaṃ, ākhyātikaṃ, dīyyati, sūyyati.
何谓『何处』?此谓是,对于心意已解脱的人,依其所当,明了地予以说明、宣示。
Eso kho byantiṃ kāhiti, so gacchaṃ na nivattati iccatra –
此「所有断灭」自何而起?若其所行已尽,则不再退转,止于此处——
Tasmiṃyevādhikāre –
正于此处,即此阶段——
§39
39.Lopañcatatrākāro.
第三十九:断五处之形。
Sarā kho byañjane pare kvaci lopaṃ papponti, tatra lutte ṭhāne akārāgamo ca hoti. Etatasaddantokārassevāyaṃ lopo.
虽于他处在标志中有断灭的现象,而在该断灭之处则有无形之来。以此义理而言,此谓断灭之音义用法。
Esa kho byantiṃ kāhiti, sa gacchaṃ na nivattati, evaṃ esa dhammo, esa pattosi, sa muni, sa sīlavā.
此「所有断灭」自何起?若其所行已尽,必不复返,乃有此法,此境界,彼圣人,彼具戒者得此。
Kvacīti kiṃ? Eso dhammo, so muni, so sīlavā.
何谓『在哪里』?此处法者,即是那位圣人,彼即具戒者。
Casaddena etasaddantassa sarepi kvaci lopo. Yathā – esa attho, esa ābhogo, esa idāni.
对于辅音『s』,有时于此有音消失。如:此义,此宝,此时。
Vipariṇāmena ‘‘saramhā, byañjanassā’’ti ca vattate.
因转变,『从音节』及『辅音之』,仍通用。
§40
40.Paradvebhāvo ṭhāne.
四十、『怨恨情』之处。
Saramhā parassa byañjanassa dvebhāvo hoti ṭhāne. Dvinnaṃ bhāvo dvibhāvo, so eva dvebhāvo.
『saramhā』乃彼辅音『byañjana』于二处有二种现象。二种现象即二种状态,此即为双重状态。
Ettha ca ṭhānaṃ nāma rassākārato paraṃ pa pati paṭikamukusa kudha kī gaha juta ñāsi su sambhū sara sasādīnamādibyañjanānaṃ dvebhāvaṃ, tika taya tiṃsa vatādīnamādi ca, vatu vaṭudisādīnamantañca, u du ni-upasagga ta catu cha santasaddādesādiparañca, apadantā nākāradīghato yakārādi ca,
此『处』者,因韵母形态,其后有旁音、反唇音、舌根音、无遮音、双音等,共计三十多种辅音的二重表现,亦有三重、三十余种,复又加上卷舌、鼻音、喉音、以及多种长短变化,辅音种类繁复多样,故名此处。
Yavataṃ talanādīna-mādeso ca sayādinaṃ;
直到芦苇等植物的生长,以及床铺等的所在;
Saha dhātvantassādeso, sīsakāro tapādito.
与元素本身的所在相应,此外还有头发形状及其受热影响的状况。
Chandānurakkhaṇe ca – ghara jhe dhaṃsu bhamādīnamādi ca, rassākārato vaggānaṃ catutthadutiyā ca iccevamādi.
在守护欲念方面——屋舍、畜生、土地等多种范畴,以及绳索制成的四边形或第二、第四等形状的持物等如此等等。
Tattha pa pati paṭīsu tāva – idha pamādo idhappamādo, evaṃ appamādo, vippayutto, suppasanno, sammā padhānaṃ sammappadhānaṃ, rassattaṃ, appativattiyo, adhipatippaccayo, suppatiṭṭhito, appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipanno, suppaṭipatti.
在此种种方面,分别有过错与无过错之别——此处过失即是过失;亦有无过失,清净,没有分别,善妙斋戒,正当努力,明正精进,行为端正,无障碍,安稳坚固,不失正轨,无谬误,行为正确,修习完善。
Kamādidhātūsu – pakkamo, paṭikkamo, hetukkamo, ākamati akkamati, evaṃ parakkamati, yathākkamaṃ.
在欲界诸元素中,有前进、后退、因由作业,迎合与违逆,如此进退随顺,依据合宜适当情况。
Pakkosati, paṭikkosati, anukkosati, ākosati, akkosati.
有前进者,后退者,不反对者,责备者,斥责者的不同。
Akkuddho, atikkodho.
『无忿』、『超越忿恨』。
Dhanakkīto, vikkayo, anukkayo.
『以钱购得』、『出售』、『随购』。
Paggaho, viggaho, anuggaho, niggaho, candaggaho, diṭṭhiggāho.
提举、分解、辅助、调伏、月食、执取见。
Pajjoto, vijjotati, ujjoto.
灯明、照耀、光亮。
Kataññū, viññū, paññāṇaṃ, viññāṇaṃ, anuññā, manuññā, samaññā.
知恩、了知、标识、识、允许、欢喜、称呼。
Avassayo, nissayo, samussayo.
依靠、依止、积聚之身。
Appassuto, vissuto, bahussuto, āsavā assavā.
少闻、流出、多闻、漏、流注。
Passambhanto, vissambhati.
轻安、信任。
Aṭṭassaro, vissarati, anussarati.
『阿德萨拉』者,即出声、散发声音、随声也。
Passasanto, vissasanto, mahussasanto, āsāso assāso.
『呼气』者,即呼出气、大呼气;吸气、呼气也。
Avissajjento, vissajjento, pariccajanto, upaddavo, upakkiliṭṭho, mittaddu, āyabbayo, udabbahi iccādi.
『不舍弃』者,即舍弃、全然放弃;灾祸、污染、背叛友人、得失、取出,等等。
Saramhāti kiṃ? Sampayutto, sampatijāto, sampaṭicchannaṃ, saṅkamanto, saṅgaho.
「含有字根sara之词」是什么意思?(举例如下:)「相应」(sampayutto)、「同时生起」(sampatijāto)、「被遮覆」(sampaṭicchannaṃ)、「走过去」(saṅkamanto)、「摄受」(saṅgaho)。——这些词中,前缀san/sam后接以辅音开头的字根,故不适用该规则,用以说明「含有sara(元音)」这一条件的限定作用。
Ṭhāneti kiṃ? Mā ca pamādo, patigayhati, vacīpakopaṃ rakkheyya, ye pamattā yathā matā, manopakopaṃ rakkheyya, idha modati, pecca modati.
「立定」何为?不可掉慢,必当稳固守护,护卫口业之忿怒;对于被认为粗心者,如是护守心中之忿怒。在此处,欢喜生起,欢喜随之发生。
Tikādīsu – kusalattikaṃ, pītittikaṃ, hetuttikaṃ, vedanāttikaṃ, lokattayaṃ, bodhittayaṃ, vatthuttayaṃ. Ekattiṃsa, dvattiṃsa, catuttiṃsa. Sīlabbataṃ, subbato, sappītiko, samannāgato, punappunaṃ iccādi.
论注疏等中谓之:引发善心者、引发欢喜者、引发因缘者、引发感受者、超越世间者、引发觉悟者、引发根本者。数有三十一、二十二、三十四等类。依戒行而言,为美好、不善、适宜之喜,具足多种,反复宣说。
Vatu vaṭu disādīnamante yathā – vattati, vaṭṭati, dassanaṃ, phasso iccādi.
类似于诸法轮转、圈绕等义:运行、回转、示现、接触等。
U du ni upasaggādiparesu – ukaṃso ukkaṃso. Dukaraṃ dukkaraṃ, nikaṅkho nikkaṅkhe.
又如与起始附着相连有关:一部分一部分;难行难受,一方对另一方。
Evaṃ uggataṃ, duccaritaṃ, nijjaṭaṃ, uññātaṃ, unnati, uttaro, dukkaro, niddaro, unnato, duppañño, dubbalo, nimmalo, uyyutto, dullabho, nibbatto, ussāho, dussaho, nissāro.
如是升高、难为、纯正、清净等:升腾、发达、上升、难得、难获、已息、起劲、难行、远离。
Tathā takkaro, tajjo, tanninno, tappabhavo, tammayo.
如此行者、发光者、受其者、因其生者、同其者。
Catukkaṃ, catuddisaṃ, catuppādo, catubbidhaṃ, catussālaṃ.
「四」者,四方,四脚,四种,四柱也。
Chakkaṃ, channavuti, chappadikā, chabbassāni.
「六」者,六十,六十五,六十年也。
Sakkāro, sakkato, saddiṭṭhi, sappuriso, mahabbalo.
「尊敬」者,敬重,正见,善人,大神力者也。
Ṭhāneti kiṃ? Nikāyo, nidānaṃ, nivāso, nivāto, tato, catuvīsati, chasaṭṭhi.
「处」者,集合,起因,居所,安住,即第四,有二十四,六十六也。
Yakārādimhi – nīyyati, sūyyati, abhibhūyya, viceyya, vineyya, dheyyaṃ, neyyaṃ, seyyo, jeyyo, veyyākaraṇo.
在『亚卡』等词中,意为「被带走,消逝,征服,割断,调伏,应舍,宜舍,善胜,善胜解说」等义。
Ādisaddena etto, ettāvatā.
从根本词出发,至此为止。
Anākāraggahaṇaṃ kiṃ? Mālāya, dolāya, samādāya.
无形相缚者为何?即指以项链、衣带、束缚等为缚。
Ṭhāneti kiṃ? Upanīyati, sūyati, toyaṃ.
何谓置于其处?即引入、插入、水之类也。
Yavatamādese – jāti andho, vipali āso, ani āyo, yadi evaṃ, api ekacce, api ekadā iccatra, ikārassa ‘‘ivaṇṇo yaṃ navā’’ti yakāre kate –
按瘟疫之俗称——生者失明,膀胱破裂,无精液者。即便如此,不少人偶尔也愿在此处,于形相中作“像新色”之色相——
‘‘Sabbassa so dāmhi vā’’ti ito maṇḍūkagatiyā vāti vattate.
谓此为“归属于一切所有”的范畴,此说源出蛙行说。
§41
41.Yavataṃ talanadakārānaṃ byañjanāni calañajakārattaṃ.
四十一、至于舌面音之声母,因发音而有动作气息。
Yakāravantānaṃ talanadakārānaṃ saṃyogabyañjanāni yathākkamaṃ calañajakārattamāpajjante vā.
具有声相特征之舌面音,是由接合音与声母相合,而产生随相应动作而有变化之气息。
Kāraggahaṇaṃ yavataṃ sakāra ka ca ṭa pavaggānaṃ sakārakacaṭapavaggādesatthaṃ, tathā yavataṃ ta dha ṇakārānaṃ cha jhañakārādesatthañca, tato yavatamādesassa anena dvibhāvo.
作意把持,至于五戒和三藏教戒的各部分,为了戒律与戒戒的修持,也就是持戒与清净戒的目的,乃至于时间的各个阶段都是如此,因此此处指二种范畴。
Jaccandho, vipallāso, aññāyo, yajjevaṃ, appekacce appekadā.
昏沉、颠倒、无识,或如是,偶尔,有时短暂不定。
Vāti kiṃ? Paṭisanthāravutyassa, bālyaṃ, ālasyaṃ.
放逸者是什么?即是懈怠、懒怠,烦恼的扰乱。
Saramhāti kiṃ? Añāyo, ākāsānañcāyatanaṃ.
放逸是什么?无识,是如同虚空无边的境界。
Tapādito simhi – tapassī, yasassī.
由此得名如狮者──苦行者,有名声者。
Chandānurakkhaṇe – nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇaṃ, ujjugatesu seyyo, gacchanti suggatinti.
守护欲念时,若不放弃旧有色相本力,于正行者中更为殊胜,彼往生善道。
Vaggacatutthadutiyesu pana tasmiṃyevādhikāre ‘‘paradvebhāvo ṭhāne’’ti ca vattate.
在第四卷第二部分中,就此章节的此处,称为「异住之处」。
Vaggacatutthadutiyānaṃ sadisavasena dvibhāve sampatte niyamatthamāha.
在第四卷第二部分中,因其性质相同,按双重现象的统一规则加以归纳。
§42
42.Vagge ghosāghosānaṃ tatiyapaṭhamā.
第四十二章。声响之章节第三回。
Saramhā parabhūtānaṃ vagge ghosāghosānaṃ byañjanānaṃ yathākkamaṃ vaggatatiya paṭhamakkharā dvibhāvaṃ gacchanti ṭhāneti ṭhānāsannavasena tabbagge tatiyapaṭhamāva honti.
在此章节中,作为声响与噪音的象征,诸多缠绕一切外物之声,依照章节第三回第一字的规范,皆属双重现象,此处即名为「位置」,因附近于位置,故于第四卷第三回此章节立定。
Ettha ca sampatte niyamattā ghosāghosaggahaṇena catutthadutiyāva adhippetā, itarathā aniṭṭhappasaṅgosiyā. Tena ‘‘kataññū, tannayo, tammayo’’tiādīsu vaggapañcamānaṃ satipi ghosatte tatiyappasaṅgona hoti, ṭhānādhikārato vā.
这里亦因其现象和规则,声响与噪音被置于第四卷第二部分中,作为主要规定,若从别处则不与之相连。由此,诸如「知恩」、「兄弟」、「朋友」等词,虽于第五卷之五句中出现,却依第三回的双重现象,与「位置」相关而被归类。
Gharādīsu pa u du niādiparacatutthesu tāva – pagharati paggharati, evaṃ uggharati, ugghāṭeti, dugghoso, nigghoso, eseva cajjhānaphalo, paṭhamajjhānaṃ, abhijjhāyati, ujjhāyati, viddhaṃseti, uddhaṃsito, uddhāro, niddhāro, niddhano, niddhuto, vibbhanto, ubbhato, dubbhikkhaṃ, nibbhayaṃ, tabbhāvo, catuddhā, cabhubbhi, chaddhā, saddhammo, sabbhūto, mahaddhano, mahabbhayaṃ.
于有关家宅等事的章节中,亦有诸如「搬动」、「推出」、「揭开」等词,诸如此类词以下-堵塞、成熟、妨碍、解除等,均属禅定的初果、第二禅,以及与渴爱、激动、腹胀、拔出、消散、破裂、解脱、饥饿、不惊、色相等相关术语。
Yavata mādesādīsu – bojjhaṅgā, āsabbhaṃ, bujjhitabbaṃ, bujjhati.
至于意识支——六种觉支,应当认识,应当觉知。
Ṭhāneti kiṃ? Sīlavantassa jhāyino, ye jhānappasutā dhīrā, nidhānaṃ, mahādhanaṃ.
『住』者为何?即具戒者禅定者,那些禅定已经成熟、具有智慧者,谓其安住之所,为大财富。
Rassākāratoparaṃ vaggadutiyesu – pañca khandhā pañcakkhandhā, evaṃrūpakkhandho, akkhamo, abhikkhaṇaṃ, avikkhepo, jātikkhettaṃ, dhātukkhobho, āyukkhayo. Setachattaṃ setacchattaṃ, evaṃ sabbacchannaṃ, vicchinnaṃ, bodhicchāyā, jambucchāyā, samucchedo. Tatra ṭhito tatraṭṭhito, evaṃ thalaṭṭhaṃ, jalaṭṭhaṃ, adhiṭṭhitaṃ, niṭṭhitaṃ, cattāriṭṭhānāni, garuṭṭhāniyo, samuṭṭhito, suppaṭṭhāno. Yasatthero, yattha, tattha, pattharati, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, anutthunaṃ, catuttho, kuttha. Papphoṭeti, mahapphalaṃ, nipphalaṃ, vipphāro, paripphuseyya, madhupphāṇitaṃ.
五蕴五蕴之最上——五蕴组成的身心,是不可以忍受的,极其易逝不常,动摇不定,乃出生的根源,是诸元素之苦,寿命终结。心盖如心盖般,完全覆盖,又被破裂,心影消散,荆棘之影湮灭,必然毁灭。有人立住其中,有所立住,如此地基、水面,建立并安住。四种立锥,重如宝塔,崇高耸立,齐聚周围,稳固支撑。尊长,所在,彼处,观察,辨别,展开,倾覆,斜压,第四者,是何处?开裂,盛大果实,无果,无获,如蜜般甜蜜。
Ākārato – ākhāto ākkhāto, evaṃ taṇhākkhayo, āṇākkhettaṃ, saññākkhandho, āchādayati, ācchādayati, evaṃ ācchindati, nāvāṭṭhaṃ, āttharati, āpphoṭeti.
『形式』者——称作覆盖,遮盖,如此渴爱之覆灭,灭掉根源,色蕴遮盖,盖住,又破坏,非因波浪之流,破坏乃形之爆发。
Saramhāti kiṃ? Saṅkhāro, taṅkhaṇe, sañchannaṃ, taṇṭhānaṃ, santhuto, tamphalaṃ.
『意根』者为何?即意行,如紧绷之弦,被张紧,丰富如果实。
Ṭhāneti kiṃ? Pūvakhajjakaṃ, tassa chaviyādīni chinditvā, yathā ṭhitaṃ, kathaṃ, kammaphalaṃ.
『住』者为何?即早先培养之基础,切断其蔓延等,如何安住,以及业果之成熟。
Nikamati, nipatti, nicayo, nicarati, nitaraṇaṃ iccatra – ‘‘do dhassa cā’’ti ettha caggahaṇassa bahulatthattā tena caggahaṇena yathāpayogaṃ bahudhā ādeso siyā.
尼迦玛提、尼帕提、尼差哟、尼查拉提、尼塔罗那,在此有“杜他萨查”之意,此乃关于湮没(消灭)的大量含义,故以此湮没为依止,得多方多样的教诫。
Yathā – ni upasaggato kamu pada ci cara tarānaṃ paṭhamassa vaggadutiyo iminā dvittaṃ, nikkhamati, nipphatti, nicchayo, niccharati, nittharaṇaṃ.
例如——如词首所冠之动词“卡穆·帕达·查·查拉纳”,用于本节第二句,含义为“离开”、“消失”、“终结”、“去除”、“完成”。
Tathā bo vassa kuva diva siva vajādīnaṃ dvirūpassāti vakāradvayassa bakāradvayaṃ, yathā – kubbanto, evaṃ kubbāno, kubbanti, sadhātvantayādesassa dvittaṃ. Divati dibbati, evaṃ dibbanto, sibbati, sibbanto, pavajati pabbajati, pabbajanto, nivānaṃ nibbānaṃ, nibbuto, nibbindati, udabbayaṃ iccādi.
又如雨、雨季、雪、寒冷等事物皆有双重形态,称为“形态双重”,如“苦本多”、“艾蒙苦本诺”、“苦本蒂”,为常有的规则教诲的双重形式。又如“迪瓦蒂”、“迪巴蒂”,以及“迪巴安托”、“西巴蒂”、“西班多”、“帕瓦加蒂”、“帕拔加蒂”、“尼瓦南”、“尼巴南”、“尼宾达蒂”、“乌达巴亚”等,皆是讲述涅槃、烦恼、渴望等义的词汇。
Lo rassa pari taruṇādīnaṃ kvaci. Paripanno palipanno, evaṃ palibodho, pallaṅkaṃ, taruṇo taluno, mahāsālo, māluto, sukhumālo.
地、水、火、风、树木等有时呈现其鲜明的本性,譬如“帕里潘诺”、“帕利潘诺”,又如“帕利博多”、“帕兰卡”、“塔鲁诺”、“塔卢诺”、“摩哈萨洛”、“摩露托”、“苏库玛洛”等。
Ṭo tassa dukkatādīnaṃ kvaci. Yathā – dukkataṃ dukkaṭaṃ, evaṃ sukaṭaṃ, pahaṭo, patthaṭo, uddhaṭo, visaṭo iccādi.
“托”指坏物等,有“杜卡塔姆”、“杜卡塔姆”、“苏卡塔姆”、“帕哈托”、“帕塔托”、“乌达托”、“维萨托”等义。
Ko tassa niyatādīnaṃ kvaci. Niyato niyako.
“寇”是指固定或限定之意,有“尼亚托”、“尼亚考”两种用法。
Yo jassa nijādissa vā, nijaṃputtaṃ niyaṃputtaṃ.
『yo』替换『ja』及其同义词等,故『nija』(自己的)变为『nijā』,『nijaṃ puttaṃ』(自己的儿子)变为『niyaṃ puttaṃ』。
Ko gassa kulūpagādīnaṃ, kulūpago kulūpako.
『ko』替换『ga』,用于『kulūpaga』(往来于家族者)等词,故『kulūpaga』变为『kulūpago』,或作『kulūpako』。
Tathā ṇo nassa pa pariādito. Panidhānaṃ paṇidhānaṃ, evaṃ paṇipāto, paṇāmo, paṇītaṃ, pariṇato, pariṇāmo, ninnayo niṇṇayo, evaṃ uṇṇato, oṇato iccādi.
同样地,『ṇo』替换『na』,适用于以『pa』、『pari』等为前缀的情形。故『panidhāna』(誓愿)变为『paṇidhāna』;同理,『paṇipāta』(顶礼)、『paṇāma』(敬礼)、『paṇīta』(殊胜)、『pariṇata』(成熟)、『pariṇāma』(转变)、『ninnaya』(结论)变为『niṇṇaya』;同理还有『uṇṇata』(高举)、『oṇata』(俯首)等。
Patiaggi, patihaññati itīdha –
「还击之火」(patiaggi)、「被反击」(patihaññati)——此处以这些例词说明——
§43
43.Kvaci paṭi patissa.
43. 有时,『paṭi』代替『pati』。
Patiiccetassa upasaggassa sare vā byañjane vā pare kvaci paṭiādeso hoti pubbassaralopo. Paṭaggi, paṭihaññati.
前置词『pati』,无论其后接元音或辅音,某些情况下代换为『paṭi』,前音节元音随之省略。如『paṭaggi』(对火)、『paṭihaññati』(被击打)。
Kvacīti kiṃ? Paccattaṃ, patilīyati.
『何谓阙?』即个别单独消失。
Puthajano puthabhūtaṃ itīdha ‘‘anto’’ti vattate.
凡夫以为世间恒常不变者,故称之为『终』。
§44
44.Puthassubyañjane.
44.关于『凡』字的注释。
Puthaiccetassa anto saro ukāro hoti byañjane pare, dvittaṃ. Puthujjano, puthubhūtaṃ.
若取凡字,末音为浊音(如萨罗ukāro),若处于其他辅音位置则为清音(二重音)。凡夫,谓凡夫俗众。
Byañjaneti kiṃ? Putha ayaṃ. ‘‘Puthassa a putha’’iti samāseneva siddhe puna antaggahaṇādhikārena kvaci aputhantassāpi uttaṃ sare.
『辅音』为何?指凡字。『凡』即『凡』及『凡』的合成字,还因末音合音规则,有时在非凡字前亦发高音。
Mano aññaṃ manuññaṃ, evaṃ imaṃ evumaṃ, paralopo, iti evaṃ itvevaṃ, ukārassa vakāro.
『心』有异于凡人,谓是他心、他人之意,故此『如此,此然』等语,为辅音的发音转变。
Avakāso, avanaddho, avavadati, avasānamitīdha –
「机会、接续、启示、终结」此处都是指:
‘‘Kvaci byañjane’’ti ca vattate.
“在何处着声”此语亦是如此使用。
§45
45.O avassa.
第四十五:关于『终结』。
Avaiccetassa upasaggassa okāro hoti kvaci byañjane pare. Okāso, onaddho, ovadati, osānaṃ.
对于未觉知接续,启示用在他处,如『着声』;机会、接续、启示、终结四词相通。
Kvacīti kiṃ? Avasānaṃ, avasussatu.
『何处』指何?指终结,于终结处停息。
Byañjaneti kiṃ? Avayāgamanaṃ, avekkhati.
『着声』指何?指声波前进、传播之意。
Avagate sūriye, avagacchati, avagahetvā itīdha –
『日已西沉』、『下沉』、『沉入之后』——此处(说明「ava」之用法)——
‘‘Avasse’’ti vattate oggahaṇañca.
此处延续上文『ava』之规则,并引入取用之例。
§46
46.Tabbiparītūpapade byañjane ca.
第四六条,论及『音节逆转字母』及其标记用法。
Avasaddassa upapade tiṭṭhamānassa tassokārassa viparīto ca hoti byañjane pare.
『阿瓦』字前置时,若后接辅音,其『阿』之元音则发生逆转变化。
Tassa viparīto tabbiparīto, upoccāritaṃ padaṃ upapadaṃ, okāraviparītoti ukārassetaṃ adhivacanaṃ. Casaddo katthaci nivattanattho, dvittaṃ. Uggate sūriye, uggacchati, uggahetvā.
此处所说之逆转音节与逆转字母,是以被激发、提出的词与附属词语关系为指。『okāraviparīto』意为『o音逆转』,将此作为专用术语。止韵在某处有回转义,意指逆转形态。『Uggate sūriye』表示『向上升起的太阳』,『uggacchati』为『向上升起』,『uggahetvā』为『已升起』。
Atippakho tāva, parasataṃ, parasahassaṃ itīdha –
首先,『阿提巴咖』、『巴拉萨当』、『巴拉萨哈萨当』等词例中——
‘‘Āgamo’’ti vattate.
应理解为「增音」之规则仍在适用。
§47
47.Kvaci o byañjane.
第四十七条。或在辅音。
Byañjane pare kvaci okārāgamo hotīti atippa parasaddehi okārāgamo ‘‘yavamada’’iccādisutte casaddena atippato gakārāgamo ca.
辅音有时为他者,而元音亦有他者之可能。彼此不同声音中,有元音之『阿』称为『元音相』,如『yavamada』等词首元音以辅音发音,超越于辅音之上而为元音相。又有辅音之『迦』称为辅音相。
Atippago kho tāva, parosataṃ, parosahassaṃ, ettha ‘‘sarā sare lopa’’nti pubbassaralopo.
超越者即为某种形式的传递音,在此称为前先失音,如『sarā sare lopa』为先失音之例。
Manamayaṃ, ayamayaṃ itīdha ‘‘manogaṇādīna’’nti vattate.
有心所造者,此谓『心集』等。
§48
48.Etesamo lope.
第四十八条。此类失音。
Etesaṃ manogaṇādīnamanto ottamāpajjate vibhattilope kate.
这些内心诸行等念起之后,于妄执破除时达到极善境界。
Manomayaṃ, ayomayaṃ, evaṃ manoseṭṭhā, ayopatto, tapodhano, tamonudo, siroruho, tejokasiṇaṃ, rajojallaṃ, ahorattaṃ, rahogato.
内心所造、非物质之境,如此为心所优越,具无所有,热苦、痛苦、昏沉、头痛、光景消失、血沸,昼夜不停,隐匿之境。
Ādisaddena āpodhātu, vāyodhātu.
以起初之声为水行界、风行界。
Sīhagatiyā vādhikārato idha na bhavati, manamattena manacchaṭṭhānaṃ, ayakapallaṃ, tamavinodano, manaāyatanaṃ.
此处非狮子行威力之所,因为心不专,心被遮蔽,心所阴界为非物质,熄灭苦除心境。
Iti byañjanasandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ. · 辅音连声规则至此结束。
Niggahītasandhividhāna鼻音符号连声规则
Atha niggahītasandhi vuccate.
尔时谓之凝结之接合。
Taṇhaṃ karo, raṇaṃ jaho, saṃ ṭhito, jutiṃ dharo, saṃ mato itīdha ‘‘niggahīta’’nti adhikāro, ‘‘byañjane’’ti vattate.
当作渴爱,以舍战斗而立定,持守安忍,安住于此,此处谓之『凝结』止境,称为『暗示』。
§49
49.Vaggantaṃ vā vagge.
「节终」或作「节终处」。
Vaggabhūte byañjane pare niggahītaṃ kho vaggantaṃ vā pappotīti nimittānusvarānaṃ ṭhānāsannavasena tabbaggapañcamo hoti. Vavatthitavibhāsatthoyaṃ vāsaddo. Tena ‘‘taṇhaṅkaro, raṇañjaho, saṇṭhito, jutindharo, sammato’’tiādīsu niccaṃ.
在「节已成」的附加音(鼻音)之后,紧接着下一音节的阻塞音时,此处即为「节终」之所在,也是标志附加音的第五星标志。此处语句为例释分解。由此说明本句是对义理阐述的句头。其内含义永远不变,如“渴爱制造者、敌对者、聚合者、火焰持有者、所承认者”等词。
Taṅkaroti taṃ karoti, taṅkhaṇaṃ taṃkhaṇaṃ, saṅgaho saṃgaho, taṅghataṃ taṃ ghataṃ. Dhammañcare dhammaṃ care, tañchannaṃ taṃ channaṃ, tañjātaṃ taṃ jātaṃ, taññāṇaṃ taṃ ñāṇaṃ. Taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, taṇḍahati bhaṃ ḍahati. Tantanoti taṃ tanoti, tanthiraṃ taṃ thiraṃ, tandānaṃ taṃ dānaṃ, tandhanaṃ taṃ dhanaṃ, tanniccutaṃ taṃ niccutaṃ. Tampatto taṃ patto, tamphalaṃ taṃ phalaṃ, tesambodho tesaṃ bodho, sambhūto saṃbhūto, tammittaṃ taṃ mittaṃ. Kiṅkato kiṃ kato, dātuṅgato dātuṃ gatoti evamādīsu vikappena.
「制造」即「做」,「渴爱渴爱」即反复「渴取」,「聚集」为「集合」,「绷紧」和「紧闭」;「实行法行」,「遮盖」,「生起」,「知晓」;「立地」,「扑灭」,「伸展」,「稳固」;「赠与」,「出生」和「财富」,「永远」等,以上皆为等义词组,用以说明音节中词形变音的惯例。
Idha na bhavati, na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, saraṇaṃ gacchāmi.
「这里不成立,不是善业所造,我皈依」之意。
Sati copari vāggahaṇe vijjhantare vā idha vāggahaṇakaraṇamatthantaraviññāpanatthaṃ, tena niggahītassa saṃupasaggapumantassa le lakāro. Yathā – paṭisaṃlīno paṭisallīno, evaṃ paṭisallāṇo, sallakkhaṇā, sallekho, sallāpo, puṃliṅgaṃ pulliṅgaṃ.
关于「念」在此或上述「收摄」(摄持)时,或死时,作为此处语句间隔的讯息,此就是附加音的辅助符号。如「包裹」、「遮盖」、「漏洒」、「交合」及阳性与阴性的对立。
Paccattaṃ eva, taṃ eva, tañhi tassa, evañhi vo itīdha ‘‘vā’’ti adhikāro.
特别指个别的、确实的、于其中的、恰好如是者,故此「或」字具有特别限定的作用。
§50
50.Eheñaṃ.
50. 这句是指示词,意为『在此』。
Ekārahakāre pare niggahītaṃ kho ñakāraṃ pappoti vā, ekāre ñādesassa dvibhāvo.
在统一的形态中,他被分别包含,或获得整体的智慧,在同一形态中,智慧的性质呈现二重性。
Paccattaññevapaccattaṃ eva, taññeva taṃ eva, tañhi tassa tañhi tassa, evañhi vo evañhi vo.
各别而言,正是彼此之间,正于此方、彼方,如此这般,彼此相应而成。
Vavatthitavibhāsattā vāsaddassa evahinipātato aññattha na hoti, yathā – evametaṃ, evaṃ hoti.
因根基与分别说明的关系,言在原意下降,这不能异于他法,例如——如此是此,此即是如是。
Saṃyogo, saṃyojanaṃ, saṃyato, saṃyācikāya, yaṃ yadeva, ānantarikaṃ yamāhu itīdha ‘‘ña’’miti vattate.
结合、羁绊、约束、通过结合而成,所说的依赖,即为『ña』,意谓即时性。
§51
51.Sa ye ca.
第五十一条:『萨』与『耶』及其他相关音。
Niggahītaṃ kho yakāre pare saha yakārena ñakāraṃ pappoti vā, ñādesassa dvittaṃ.
当以某一手段加以束缚时,即使与另一手段相连,也能成就合一,即『连缚』有二重之义。
Saññogo saṃyogo, saññojanaṃ saṃyojanaṃ, saññato saṃyato, saññācikāya saṃyācikāya, yaññadeva yaṃ yadeva, ānantarikaññamāhu ānantarikaṃ yamāhu.
『结合』即『结合体』,『束缚』即『缠缚』,有约束之意,有所约束之意,有依止之意,有无间断无隔阂之意。
Vāsaddassa vavatthitavibhāsattāva saṃpadantato ca sabbanāmayakāraparato ca niggahītā aññattha na hoti. Yathā – etaṃ yojanaṃ, taṃ yānaṃ, saraṇaṃ yanti.
如依『居住』的意义为本,且合于一切名称所造之条件的结合,即为束缚,别无他义。譬如——于『络绎相接』,于『步行席位』,于『依止』等。
Ettha ca ‘‘saha ye cā’’ti vattabbe ‘‘sa ye cā’’ti vacanato suttantesu sukhuccāraṇatthamakkharalopopīti daṭṭhabbaṃ, tena paṭisaṅkhāya yoniso paṭisaṅkhā yoniso, sayaṃ abhiññāya sacchikatvā sayaṃ abhiññā sacchikatvā, pariyesanāya pariyesanātiādi sijjhati.
此中『与何同行』者,于经文中应读作『是何同行』,此乃为简便而略去轻声之假借用法;应以正智正念,反复深思,亲证正见,深究涵义而了知。
Taṃ ahaṃ brūmi, yaṃ āhu, dhanaṃ eva, kiṃ etaṃ, nindituṃ arahati, yaṃ aniccaṃ, taṃ anattā, etaṃ avoca, etaṃ eva iccatra –
我于此言—彼言乃财物;彼言何以成为可非议者?当言:此为无常,此为无我,此即此欲言之义也——
§52
52.Madā sare.
第五十二条:『玛达』于元音前之变化。
Niggahītassa kho sare pare makāradakārādesā honti vā. Ettha ca vāsaddādhikārassa vavatthitavibhāsattā dakāro yatetasaddato parasseva.
盖欲断绝者,彼间或有泥鳅蛇类之地。此中因维持住所权利故,以其所具有之水泽为界限,划定地界。
Tamahaṃ brūmi, yamāhu, dhanameva, kimetaṃ, ninditumarahati, yadaniccaṃ, tadanattā, etadavoca, etadeva.
我今说者,即彼所谓财富,何以为此遭谤?无常者即非我,此为所说,正是此义。
Vāti kiṃ? Taṃ ahaṃ, etaṃ eva, akkocchi maṃ avadhi maṃ.
问曰:是什么意思?我谓即是此意,莫言离我远我。
Ettha ca madāti yogavibhāgena byañjanepi vā makāro. Tena ‘‘buddhama saraṇama gacchāmī’’tiādi sijjhati.
此处因和“马达提”一词之音韵关系,或用辅音记载,故佛言“我皈依佛”,等语由此得出。
Tāsaṃ ahaṃ santike, vidūnaṃ aggaṃ, tassa adāsiṃ ahaṃ itīdha ‘‘sare’’ti vattate.
我于彼诸智者中心,居其上首,因而得以称为“皈依”。
§53
53.Kvaci lopaṃ.
第五十三条:某些情况下的省略(脱落)规则。
Niggahītaṃ kho sare pare lopaṃ pappoti kvaci chandānurakkhaṇe sukhuccāraṇaṭṭhāne. Pubbassaralopo, parassa asaṃyogantassa dīgho.
在他方,根本被截断,某时有损失,发生于欲爱守护及善行地位处。前为微损,后为不相续处之长久损耗。
Tāsāhaṃ santike, vidūnaggaṃ, tassa adāsāhaṃ, tathāgatāhaṃ, evāhaṃ, kyāhaṃ.
我于其近处,懂得其根源,我劝导之;我如来劝导之,我此说法,何处乎?
Kvacīti kiṃ? Evamassa, kimahaṃ.
所谓何处?何意乎?如此这般,何处乎?
Ariyasaccānaṃ dassanaṃ, etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ, saṃratto, saṃrāgo, saṃrambho, avisaṃhāro, ciraṃ pavāsiṃ, gantuṃ kāmo, gantuṃ mano itīdha ‘‘kvaci lopa’’nti vattate.
此为圣谛之显现,此为佛陀教法,随顺欲望,随顺爱欲,随顺挣扎,绵延不断,欲行久远,志向远行,心意转向,故此谓之“某处损失”。
§54
54.Byañjaneca.
此为辅音。
Niggahītaṃ kho byañjane ca pare lopaṃ pappoti kvaci chandānurakkhaṇādimhi. Rakārahakāresu upasaggantassa dīgho.
在辅音中根本被截断,于他方有时失损,发生于欲望守护等。于收缩离合之处,损耗为长久者。
Ariyasaccāna dassanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ, sāratto, sārāgo, sārambho, avisāhāro, cirappavāsiṃ, dvittaṃ, gantukāmo, gantumano.
圣谛之显现,为诸佛所宣说的教法,其精华、其强烈的热爱、其勤勉作为、其不断持续、不退转的性质,久远不衰,具有二重特性,即有往向的欲求与意志。
Kvacīti kiṃ? Etaṃ maṅgalamuttamaṃ.
那么,这是什么呢?这是诸吉祥中最高最上者。
Kataṃ iti, kiṃ iti, abhinanduṃ iti, uttattaṃ iva, cakkaṃ iva, kaliṃ idāni, kiṃ idāni, tvaṃ asi, idaṃ api, uttariṃ api, dātuṃ api, sadisaṃ eva itīdha ‘‘niggahītamhā, lopa’’nti ca vattate.
所谓完成、所谓意欲、所欣喜者,如升起之物,犹如车轮,如今不足,如此时你存在,如此事亦存在,如更加上的,甚至能给予的,确实此处谓之『止住此地,弃绝』。
§55
55.Paro vā saro.
五十五、他者亦是精华。
Niggahītamhā paro saro lopaṃ pappoti vā. Niggahītassa vaggantattaṃ.
止住此地他者亦是精华,能够获得弃绝。此处讲述止住的段落次第。
Katanti, kinti, abhinandunti, uttattaṃva, cakkaṃva, kalindāni, kindāni, tvaṃsi, idampi, uttarimpi, dātumpi, sadisaṃva.
所谓完成、所谓意欲、所欣喜者,犹如升起的,如同车轮,如今不足之处、拘泥之处,对你、此物、甚至更上之物、给予之物,如同相似。
Vāti kiṃ? Kataṃ iti, kimiti, dātumapi, sāmaṃ eva.
『Vāti』何义?谓其作成、如何、亦为赐与之意,皆归于同一义理。
Ayampi vāsaddassa vavatthitavibhāsattā itīvīdānisīpevādito aññattha na hoti. Yathā – ahaṃ ettha, etaṃ ahosi.
此亦如对词『vāsadda』之阐释所立,现以此希述,别无他意。譬若语『我在此处,此为之』。
Evaṃ assa te āsavā, pupphaṃ assā uppajjati itīdha sare pare lutte vipariṇāmena ‘‘parasmiṃ, sare, lutte’’ti ca vattate.
若释此例,如『其有邪染,花朵因缘而生』,此形初成,后因缘中生法相反转,谓之“彼处、此处、反转处”三种状态之区别。
§56
56.Byañjanoca visaññogo.
56. 关于辅音之组合与分解。
Niggahītamhā parasmiṃ sare lutte byañjano saññogo ce, visaññogova hotīti saṃyogekadesassa purimabyañjanassa lopo.
此处讲,辅音连缀若成就于彼方,谓为连缀;若分开,即谓离缀,即从合音中某前辅音缺失。
Dvinnaṃ byañjanānamekatra ṭhiti saññogo, idha pana saṃyujjatīti saññogo, purimo vaṇṇo, vigato saññogo assāti visaññogo, paro.
二辅音合成时有合音之称,此处谓合音;若再生变,即称离缀。前一音为卷舌音,断离合音称为离缀,后一音则为后续辅音。
Evaṃ sa te āsavā, pupphaṃsā uppajjati.
如是,此时诸染污便如花般萌生。
Lutteti kiṃ? Evamassa.
何以称为腐坏?此谓如此。
Casaddena tiṇṇaṃ byañjanānaṃ sarūpasaṃyogopi visaññogo hoti. Yathā – agyāgāraṃ, vutyassa.
『遮』字还表示三个辅音字母的同形连结与分离。例如:『agyāgāraṃ』(火祠堂),以及『vutyassa』(其偈颂)。
Cakkhu udapādi, ava siro, yāvacidha bhikkhave, aṇuthūlāni, ta sampayuttā ibhīdha ‘‘sare, āgamo, kvaci, byañjane’’ti ca vattate.
眼根生起之后,从头至脚,诸比库所断小法依次相连,故在此有各类称谓如『身体』『主旨』『何处』『辅音』等。
§57
57.Niggahitañca.
57.又名拘束。
Niggahītañca āgamo hoti sare vā byañjane vā kvaci sukhuccāraṇaṭṭhāne. Niggahītassa rassānugatattā rassatoyevāyaṃ.
拘束意即主旨或辅音在特定难发处产生的拘谨。拘束之所以为拘束,是因遵循音质,因此为拘束。
Cakkhuṃ udapādi, avaṃsiro, yāvañcidha bhikkhave, aṇuṃthūlāni, taṃsampayuttā, evaṃ taṅkhaṇe, taṃsabhāvo.
眼睛产生,续支,即如是,比库们,或多或少的微细诸部分,彼此结合,正如眼睛如此,其本性亦然。
Kvacīti kiṃ? Na hi etehi, idha ceva.
何处?意谓何?实则不由彼处,兼及此处。
Evaṃ vutte, taṃ sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva sanamaṃ itīdha lopādesakāriye sampatte yebhuyyena tadapavādatthamāha.
如是说,善哉,一时世尊如火焰般炎炽,于此处为启发教导,会集诸众神圣以反驳谓语而作如是教诲。
§58
58.Aṃbyañjane niggahītaṃ.
58.隐没着色之义。
Niggahītaṃ kho byañjane pare aṃiti hoti.
在他色中谓之隐没。
Akāro uccāraṇattho, ‘‘saralopo’’tiādinā pubbassaralopo vā.
形状为发音之意,诸如‘简略’等,亦有前文所说“简略”等义。
Evaṃ vutte, taṃ sādhu, ekaṃ samayaṃ bhagavā, aggiṃva sandhamaṃ.
如是说时,善哉,一时世尊如同火焰般闪耀。
Idha avuttavisesānampi vuttanayātidesatthamatidesamāha.
在这里所说的种种特异之处,即言教传递中多义和多方之意。
§59
59.Anupadiṭṭhānaṃ vuttayogato.
第59条。未立住处的说法之联系。
Ye idha amhehi visesato na upadiṭṭhā upasagganipātādayo, tesaṃ vuttayogato vuttanayena sarasandhādīsu vuttanayānusārena rūpasiddhi veditabbā.
若我等所说特殊之处中,无立定住处、接近语气等者,则于其所说联系,应依照说法连结及流转细节,推知色法的成立。
Tena ‘‘do dhassa cā’’ti sutte casaddena pariyādīnaṃ rahanādivaṇṇassa vipariyayo yavādīhi, yathā – pariyudāhāsi payirudāhāsi, ariyassa ayirassa, bahvābādho bavhābādho, na abhineyya anabhineyya.
如是故,『两个身者也』经中七音之变说之事,如密语般词尾转变,以谷物气息比喻其变化,即抑扬、放扬之别,尊者之不赞成亦不反对。
‘‘Taṃ imināpi jānāthā’’ti ettha ‘‘paro vā saro’’ti sare lutte ‘‘tatrākāro’’ti yogavibhāgena akāro niggahītassa dakāro, tadamināpi jānātha iccādi.
此处『由此亦应知』,及『他者或相似』句中由说法的调合拆析,语气、受格等皆明示,依此亦当了知如上义理。
Iti niggahītasandhividhānaṃ niṭṭhitaṃ. · 鼻音符号连声规则至此结束。
Saññāvidhānaṃ sarasandhi sandhi,
『想』的分别作用为清明相接,
Nisedhanaṃ byañjanasandhi sandhi;
止息作用表现为标志相接;
Yo niggahītassa ca sandhikappe,
此处所说之相接,在上下文中已被严格限制,
Sunicchayo sopi mayettha vutto.
因此如前所述,此清净不存在延续。
Iti rūpasiddhiyaṃ sandhikaṇḍo · 如是,《形态成就》中的连声篇。
Paṭhamo. · 第一。