三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标18. Curādigaṇaparidīpana

18. Curādigaṇaparidīpana · 18. Curādigaṇaparidīpana

610 段 · CSCD 巴利原典
18. Curādigaṇaparidīpana18. 偷等类之阐明
Ito paraṃ pavakkhāmi, pacuratthahitakkaraṃ;
由此以后我将陈说,此为先导之法;
Curādikagaṇanāmaṃ, nāmato aṭṭhamaṃ gaṇaṃ.
从先导起计数,名列第八支类。
Cura theyye. Thenanaṃ theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti. Tasmiṃ theyye curadhtu vattati. Coreti, corayati, coro, corī, corikā, coretu, corayituṃ, coretvā, corayitvā. Kattutthesu ṇeṇayatā curādigaṇalakkhaṇaṃ. Kārite – corāpeti, corāpayati, corāpetuṃ, corāpayituṃ, corāpetvā, corāpayitvā. Kammedhanaṃ corehi coriyati, coritaṃ dhanaṃ. Esa nayo sabbattha.
先导称为‘theyya’,其意为‘盗贼’。其中以‘theyya’作为盗贼称谓。盗贼即有偷盗之意。现见诸盗贼相关词形诸如:盗贼的、盗贼们、盗贼(男性)、盗贼(女性)、盗贼人、去盗、去偷、曾行盗、盗行过。其语根变体在动词形式时,表明此盗贼特征为‘curādi’支类。于他动法态有‘使盗盗物’意,如‘去盗盗物、使盗盗物’等语形,均指取他人财物。此义全面普遍通用。
Kakārantadhātu以 ka 音结尾之动词根
Loka dassane. Loketi, lokayati, oloketi, olokayati, ulloketi, ullokayati, apaloketi, apalokayati, āloketi, ālokayati, viloketi, vilokayati. Loko, āloko, lokanaṃ, olokanaṃ, ullokanaṃ, ālokanaṃ, vilokanaṃ, apalokanaṃ, avalokanaṃ. Oloketuṃ, olokayituṃ, oloketvā, olokayitvā. Kārite pana ‘‘olokāpeti, olokāpayati, olokāpetuṃ, olokāpayituṃ, olokāpetvā , olokāpayitvā’’ iccevamādīni yojetabbāni. Esa nayo sabbatthāpi.
观察世间。‘Loketi’及其相关词形,含“观视”“观看”“注视”等义,如‘观察、观看、视察、瞻视、察看、环视、极目远观、审视’等;名词‘loka’及其派生构词,含“空间、世界、领域”等意。及其动词他动变体诸如‘使观视、使注目’等,均需联合使用。此用法无所不包通用。
Tattha lokoti tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha ‘‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo. ‘‘Sassato loko’ti vā ‘asassato loko’ti vā’’ti āgataṭṭhāne sattaloko.
此处‘loka’指三种‘loka’:‘造作界’、‘有情界’及‘利根界’。至于如‘唯有一界,众生皆依食而存’者当即观‘造作界’。另有‘常恒界’或‘非常恒界’之说,于‘有情界’当如此了知。
‘‘Yāvatā candimasūriyā pariharanti,
‘直至月光与日光环照之处,']
Disā bhanti virocamānā;
四方因光明而显著;
Tāva sahassadhā loko,
世间因其广阔有千万数量,
Ettha te vattate vaso’’ti
故此这里称为住处。
Āgataṭṭhāne okāsaloko.
所谓已到之地即为此界世间。
Atha vā lokoti tividho loko kilesaloko bhavaloko indriyalokoti. Tattha rāgādikilesabahulatāya kāmāvacarasattā kilesaloko. Jhānābhiññāparibuddhiyā rūpāvacarasattā bhavaloko. Āneñjasamādhibahulatāya visadindriyattā arūpāvacarasattā indriyaloko. Atha vā kilissanaṃ kileso, vipākadukkhanti attho. Tasmā dukkhabahulatāya apāyesu sattā kilesaloko. Tadaññe sattā sampattibhavabhāvato bhavaloko. Tattha ye vimuttiparipācakehi indriyehi samannāgatā sattā, so indriyalokoti veditabbaṃ.
或者说世间有三种:欲界世间、色界世间、无色界世间。欲界世间因贪爱等烦恼诸根众多而起;色界世间因禅定与神通等觉知俱足,色根丰富而成;无色界世间因深禅定集中的清净,色根灭尽,唯存根界。又烦恼浊染称作烦恼,果报苦受称为苦义。故因苦多故,恶趣众生属烦恼世间;其他众生因功德有余故,属色界世间。具释放行成熟之根的众生,称为无色界世间。此理应知。
Jātakaṭṭhakathāyaṃ pana –
然于本生经注中说:
‘‘Saṅkhāraloko sattaloko okāsaloko khandhaloko āyatanaloko dhātulokoti anekavidho loko. Ettha ‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā…pe… aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo’ti ettha saṅkhāraloko vutto. Khandhalokādayo tadantogadhāyeva. ‘Ayaṃ loko paro loko brahmaloko sadevako’tiādīsu pana sattaloko vutto. ‘Yāvatā candimasūriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā. Tāva sahassadhā loko, ettha tevattate vaso’ti ettha okāsaloko vutto’’ti vuttaṃ.
『行蕴世界、众生世界、界限世界、蕴界世界、根界世界、元素世界』,这些是多种多样的世界。在这里,“一世界诸众生依食而存……十八世界,十八元素”中,所谈“行蕴世界”。蕴界及其他诸界全部包纳其中。说“此为彼边方世界,梵天界,诸天界”等,则是指众生世界。又说“日月运行,诸方光明照耀,世界以千计,此即三十三天所居”,乃是界限世界的说法。此义已受宣说而成。
Atthato pana indriyabaddhānaṃ khandhānaṃ samūho santāno ca sattaloko, rūpādīsu sattavisattatāya satto, lokiyati ettha kusalākusalaṃ tabbipāko cāti. Anindriyabaddhānaṃ rūpānaṃ samūho santāno ca okāsaloko, lokiyanti ettha tasā thāvarā ca, tesañca okāsabhūtoti, tadādhāraṇatāya hesa ‘‘bhājanaloko’’tipi vuccati. Duvidhopi cesa rūpādidhamme upādāya paññattattā upādāpaññattibhūto aparamatthasabhāvo sappaccaye pana rūpārūpadhamme upādāya paññattattā tadubhayassāpi upādānānaṃ vasena pariyāyato paccayāyattavuttitā upacaritabbā, tadubhaye khandhā saṅkhāraloko, paccayehi saṅkhariyanti, lujjanti palujjanti cāti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphaladhammānampi satipi lujjanapalujjanatte tebhūmikadhammānaṃyeva ‘‘loko’’ti adhippetattā natthi lokatāpajjanaṃ. Tathā hi te ‘‘lokuttarā’’ti vuttā.
以其义观,感官所依附的五蕴聚合与众生即为众生世界,在色等五蕴中共有二十五类众生,是现世的,且其中有善恶业报可见。非依感官之色及结合的色集与众生即界限世界,是世间所观察,因其较为稳定,故称为“分割世界”。此色等法二种:一者是因缘所成,是因缘所生的假法,虽是依缘而生,却因缘转变而变化,应善加辨别;色与色法因缘的转变称为“依缘转变”,此二类同为五蕴,是行蕴世界,彼等以缘而造作,终成灭亡。此中亦有缘生缘灭之法,故不能统摄为世界欲涵盖。因故彼称“超越世界”。
Ālokoti rasmi, ālokenti etena bhuso passanti janā cakkhuviññāṇaṃ vāti āloko. Olokananti heṭṭhā pekkhanaṃ. Vilokananti uddhaṃ pekkhanaṃ. Ālokananti purato pekkhanaṃ. Vilokananti dvīsu passesu pekkhanaṃ, vividhā vā pekkhanaṃ. Apalokananti ‘‘saṅghaṃ apaloketvā’’tiādīsu viya jānāpanaṃ. Avalokananti ‘‘nāgāvalokitaṃ avaloketvā’’tiādīsu viya purimakāyaṃ parivattetvā pekkhanaṃ. ‘‘Ālokite vilokite sampajānakārī hotī’’ti etthāpi bhāvavasena ālokanaṃ ālokitaṃ vilokanaṃ vilokitanti attho gahetabbo.
“光”者,意指光线。众人借此观察俗物,眼识即依此光而起,用‘光’表示。‘观视’是指向下看。‘瞻视’指向上看。‘视察’是向前看。‘注视’则是双向观察,或多种注视。‘不观’例如有“出家后不观于僧”等文,意在说明不加注意。‘瞻察’例引“龙雨瞻察”等,是转动前面而看。曰:“经注之意,注视即光,光即注视,瞻视为观”,由此可知‘光’、‘注视’、‘瞻视’三者意义相仿相通。
Thaka paṭighāte. Thaketi, thakayati dvāraṃ puriso.
『塔』义为障碍、阻止。『塔』者,谓某人关闭、封堵门户也。
Takka vitakke. Takketi, vitakketi, vitakkayati. Takko, vitakko, vitakkitā.
『塔咖』义为寻思、思惟。『塔咖』者,即寻思、思惟、反复思惟也。其名词形式有:寻思、思惟,以及『思惟者』。
Tattha takkanaṃ takko, ūhananti vuttaṃ hoti, evaṃ vitakko. Atha vā vitakkenti etena, sayaṃ vā vitakketi, vitakkanamattameva vā etanti vitakko. ‘‘Takko, vitakko, appanā, byappanā, cetaso abhiniropanā’’ti abhidhamme pariyāyasaddā vuttā. Vitakketīti vitakkitā, puggalo. ‘‘Avitakkitā maccumupabbajantī’’ti pāḷi.
其中,『寻思』之行为即名『寻思』,亦即所谓搜索、推求之义,『思惟』亦同此理。又或,以此而思惟,或自行思惟,或仅为思惟之行为本身,故名『思惟』。在阿毗达摩中,『寻思、思惟、安止、遍安止、心之投置』诸词,皆作为同义词而并列宣说。能思惟者,名为『思惟者』,即指某一补特伽罗。巴利经文云:『未曾思惟者,趋赴死亡而去。』
Aki lakkhaṇe. Lakkhaṇaṃ saññāṇaṃ, sañjānanakāraṇanti vuttaṃ hoti. Atridaṃ sallakkhitabbaṃ. Ye imasmiṃ curādigaṇe anekassarā asaṃyogantā ikārānubandhavasena niddiṭṭhā dhātavo, te evaṃvuttehi imehi tīhi lakkhaṇehi samannāgatā ākhyātattaṃ nāmikattañca pāpuṇantā ekantato niggahītāgamena nipphannarūpāyeva bhavanti, na katthacipi vigataniggahītāgamarūpāni bhavanti. Aṅketi, aṅkayati. Aṅkanaṃ, aṅko . Samāse pana ‘‘sasaṅko, cakkaṅkitacaraṇo’’tiādīni rūpāni bhavanti.
无标记。标记是指感知、识别的因缘,据说是如此。在此不宜用此语详细说明。在此文献聚合之中,诸多曲折繁杂、非一贯相合且以附着字母i为联系之形态纷繁显现的根源,被诸如此类三种标记所涵盖,这些根源因具有上述三种标记而被赋予名称、称谓,且为单一、统一地被限定且成结于固定形态中,不存在任何地方出现不具有限定形态的情形。‘写记’、‘写画’意指标记。标记,即写记。合成词中则有“带标记的骨架、轮状钉印步迹”等形态存在。
Sakka vakka bhāsane. Sakketi, sakkayati. Vakketi, vakkayati.
『萨咖』、『瓦咖』义为言说、说话。『萨咖』者,即言说、反复言说也;『瓦咖』者,亦即言说、反复言说也。
Nakka vakka nāsane. Nakketi, nakkayati. Vakketi, vakkayati.
『纳咖』、『瓦咖』义为损灭、消除。『纳咖』者,即损灭、反复损灭也;『瓦咖』者,亦即损灭、反复损灭也。
Cakka cukka byathane. Cakketi, cakkayati. Cukketi, cukkayati. Cakkaṃ. Cakkanti kenaṭṭhena cakkaṃ? Cakketi byathati hiṃsatīti atthena cakkaṃ. Cakkasaddo –
“Cakka”意为“轮”,又称作“伤害轮”,即其意含有‘轮子’或‘轮状物’的意思。轮字为何为轮?此处‘Cakka’含有痛苦、伤害之义。‘Cakkasaddo’——轮声亦是如是。
Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;
在财富的标记中,如战车的轮轴上、道路上显现;
Dāne ratnadhammakhura-cakkādīsu padissati;
在施舍、宝物、岩石、轮轴等处显现。
‘‘Cattārimāni bhikkhave cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti ettha iriyāpathe. ‘‘Dada bhuñja ca mā cappamādo, cakkaṃ vattassu pāṇina’’nti ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti ettha khuracakke. ‘‘Khurapariyantena cepi cakkenā’’ti ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti ettha asanimaṇḍaleti.
「比库们,众生之中具足的四轮」,此等成就从“在天与人中具足的四轮”中显现。“足底生有轮”,此乃其特征。「轮如脚下之车」此处论及战车之轮。「四轮新九孔」此指行道之轮。「施予食用勿怠慢,当以手推轮」此句于布施之时释义为护持四轮。「你当现持天轮宝」此为宝轮之论。「由我转动之轮」此喻法轮。「意欲起时,轮于脑处旋转」指钩轮。「虽蹬钩轮周转」描述护持钩轮。「座环轮」此谓座席圈。
Takibandhane. Taṅketi, taṅkayati.
『塔基』义为束缚、系缚。『塔咖』者,即系缚、反复系缚也。
Akka thavane. Thavanaṃ thuti. Akketi, akkayati. Akko. Akkoti sūriyo. So hi mahājutitāya akkiyati abhitthaviyati tappasannehi janehīti akko. Tathā hi tassa ‘‘natthi sūriyasamā ābhā. Udetayaṃ cakkhumā ekarājā’’tiādinā abhikkhuti dissati.
【释『akka』于赞叹义】『赞叹』者,称颂也。其动词形为『赞叹』、『加以赞叹』。『akko』(日)——太阳也。盖太阳因其光明广大,而为亲近之众人所仰望、所称颂,故名『akko』。诚如经中以『无有与日同辉者,此独一之王,出于天际』等语,可见对太阳之颂赞。
Hikka hiṃsāyaṃ. Hikketi, hikkayati.
【释『hikka』于伤害义】其动词形为『伤害』、『加以伤害』。
Nikka parimāṇe. Nikketi, nikkayati.
【释『nikka』于量度义】其动词形为『量度』、『加以量度』。
Bukka bhassane. Ettha sunakhabhassanaṃ bhassananti gahetabbaṃ, na vācāsaṅkhātaṃ bhassanaṃ. Bukketi, bukkayati. Ettha ca ‘‘bukkayati sā core’’ iti lokiyappayogo veditabbo. Bhūvādigaṇe pana ‘‘bukkati sā’’ti rūpaṃ bhavati. Añño tu ‘‘bukka paribhāsane’’ iti paṭhati, evaṃ paṭhantepi sunakhabhassanamevādhippetaṃ.
【释『bukka』于吠叫义】此处所谓『吠叫』,应取狗之吠叫义,而非言语之意义上的『吠叫』。其动词形为『吠叫』、『加以吠叫』。此中,世间通用语例为『她对贼吠叫』。若属菩提阿地伽那(bhūvādi组),则形为『她吠叫』。另有他本作『bukka』含有斥责义,即便如此读,所指仍为狗之吠叫。
Daka laka assādane. Daketi, dakayati. Laketi, lakayati.
关于取物与放置的行为。“取”是取用、拿取之意;“放”是放置、安放之意。
Takka loka bhāsāyaṃ. Takketi, takkayati. Loketi, lokayati.
关于思考与言说举止。“思考”是思虑、判断之意;“言说”是表达、发语之意。
Cika sika āmasane. Ciketi, cikayati. Siketi, sikayati.
关于涂抹与刻画。“涂抹”是涂抹、敷抹;“刻画”是雕刻、铭刻之意。
Kakārantadhāturūpāni. · 以 ka 音结尾之动词根的诸形式。
Khakārantadhātu以 kha 音结尾之动词根
Lakkha dassanaṅkesu. Dassanaṃ passanaṃ. Aṅko lañjanaṃ. Lakkheti, lakkhayati. Sallakkheti, sallakkhayati. Lakkhaṃ vijjhati usunā, lakkhaṃ karoti.
记号、标志与符号。在观察与观看中,记号即所见之物;标志是记号上的印记。‘记’有标记、表示之意;‘所标记的’称为标记物。用针刺或刻划形成记号,记号即以针刺或刻划而成。
Gaṅgāya vālukā khīye, udakaṃ khīye mahaṇṇave;
如江河中沙粒消散,水流湍急而被冲刷;
Mahiyā mattikā khīye, lakkhe na mama buddhiyā.
如地面上的泥土流失,虽然没有记号,但非因我的智慧所为。
Kappalakkhaṇaṃ. Golakkhaṇaṃ. Itthilakkhaṇaṃ. Dhammānaṃ lakkhaṇaṃ. Sallakkhanā. Upalakkhanā. Paccupalakkhanā. Lakkhadhātuyā yupaccayantāya samādipubbānaṃ rūpānaṃ nakāro dantajo.
标志特征。骨标志。女性标志。法的标记。声音特征。辅助标志。附助标志。由标志属性所具,先前依附于色法的形状,是由指甲和牙齿而生。
Bhakkha adane. Bhakkheti, bhakkhayati. Bhakkho no laddho. Bhakkhayanti migādhamā. Bhūvādigaṇe pana ‘‘bhakkhatī’’ti rūpaṃ.
食物的获取。‘食用’,‘吃’的意思。此处‘食用’指未获得。动物群中用‘食用’指形色。
Nakkha sambandhe. Nakkheti, nakkhayati.
与指甲相关。‘指甲’,‘磨损’的意思。
Makkha makkhane. Makkheti, makkhayati. Makkho, makkhī. Tattha makkhoti parehi kataguṇaṃ makkheti pisatīti makkho, guṇadhaṃsanā. ‘‘Makkhaṃ asahamāno’’ti ettha pana attani parehi kataṃ avamaññanaṃ makkhoti vuccati.
污秽,沾染。‘沾污’,‘腐坏’的意思。污秽是指由他人所作恶行为称为污秽,亦指自身对他所作之轻视的污秽。
Yakkha pūjāyaṃ. Yakkheti, yakkhayati. Yakkho. Yakkhoti mahānubhāvo satto. Tathā hi ‘‘pucchāmi taṃ mahāyakkha, sabbabhūtānamissarā’’ti ettha sakko devarājā ‘‘yakkho’’ti vutto. Atha vā yakkhoti yakkhayoniyaṃ nibbattasatto. Sabbepi vā sattā ‘‘yakkhā’’ti vuccanti. ‘‘Paramayakkhavisuddhiṃ paññāpentī’’ti ettha hi yakkhasaddo satte vattati. Tathā hi yakkhopi sattopi devopi sakkopi khīṇāsavopi yakkhoyeva nāma, mahānubhāvatāya yakkhiyati saraṇagatehi janehi nānāpaccayehi nānābalīhi ca pūjiyatīti yakkho.
亚卡的敬拜仪式。‘亚卡’,‘敬拜’的意思。亚卡是具大神力的众生。正如“我问那大亚卡,众生的统领”因此天帝萨咖称为‘亚卡’。又说亚卡为亚卡种族所生之众生。所有众生皆称‘亚卡’。有文云:“亚卡得大净慧者为觉”,此处称‘亚卡’指众生名称。如此亚卡、众生、天人、萨咖、断尽烦恼者均称‘亚卡’,以其大神力及众多依缘及各种威力受礼敬者称之。
Satte deve ca sakke ca, khīṇāsave ca rakkhase;
众生、天人及萨咖在断尽烦恼者中守护。
Pañcasvetesu atthesu, yakkhasaddo pavattati.
在这五种义中,有鬼声的发生。
Lakkhaālocane. Lakkheti, lakkhayati. Lakkhaṃ vijjhati usunā.
标记观照。标记意为显现、显露。用树根刺破,表示观察标记。
Mokkha āsane. Mokkheti, mokkhayati.
解脱位。解脱意为释放、放出。
Rukkha phārusse. Phārussaṃ pharusabhāvo. Rukkheti, rukkhayati. Samāse ‘‘rukkhakeso, atirukkhavacano’’ti rūpāni. Ettha ca ‘‘samaṇo ayaṃ pāpo atirukkhavāco’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha atirukkhavācoti atipharusavacanoti attho.
树木的粗硬。粗硬指粗糙刚硬的性质。造树木、使树木生长的动作称为“树叶头”、“过度粗硬的言辞”,是形容词句。在这里,用巴利文举例:“这个沙门是恶人,言语粗硬。”粗硬言辞即指过分刺耳粗暴的话。
Khakārantadhāturūpāni. · 以 kha 音结尾之动词根的诸形式。
Gakārantadhātu以 ga 音结尾之动词根
Liṅga cittīkaraṇe. Cittīkaraṇaṃ vicitrabhāvakaraṇaṃ. Liṅgeti, liṅgayati, liṅgaṃ. Ettha liṅgaṃ nāma dīgharassakisathūlaparimaṇḍalādibhedaṃ saṇṭhānanti gahaṇe atīva yujjati. Tañhi nānappakārehi vicitraṃ hoti, liṅgīyati vicittaṃ kariyati avijjātaṇhākammehi utunā vā cuṇṇādīhi vā sarīramiti liṅgaṃ, ajjhattasantānatiṇarukkhādikuṇḍalakaraṇḍakādīsu pavattasaṇṭhānavasenetaṃ daṭṭhabbaṃ. Liṅgasaddo sadde saddappavattinimitte itthibyañjane purisabyañjane saññāṇe ākāre cāti imesu atthesu dissati. Ayañhi ‘‘rukkhoti vacanaṃ liṅga’’nti ettha sadde dissati. ‘‘Sataliṅgassa atthassā’’ti ettha saddappavattinimitte. ‘‘Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhavatī’’ti ettha itthibyañjane. ‘‘Purisaliṅganimittakuttākappāna’’nti ettha purisabyañjane. ‘‘Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissatī’’ti ettha saññāṇe . ‘‘Tehi liṅgehi tehi nimittehi tehi ākārehi āgantukabhāvo jānitabbo ‘‘āgantukā ime’’ti ettha ākāre dissati.
作为心识的标记。心识的标记即具有多样性质的标志。标记意为标明、标识、符号。这里“标记”是指长距离、宽厚、范围大等多种差别的组合,含义深广。在这里指多种不同形态,作为心识的各种标记被制造,例如无明渴爱的活动,用草茎或灰尘等比喻躯体。作为内在血脉、树木、指环、坩埚等上出现的集合发生,皆为此义。标记一词按声调、声响产生、阳性标志、阴性标志及识相等诸方面均表达该义。这里有“树木”一词的标记意义,指声响的表达。此处有记载曰“当时某比库显现女人的标记”,指阴性标志。又说“男子标记所引发的儿子”,指阳性标志。又说“以此标记知晓,必当成佛”,指识相。通过这些标记、所引发的标志、形状,知晓“外来的”存在,形状即表达所示。
Sadde ca tannimitte ca, kāṭakoṭacikāya ca;
声与其因缘,坚硬与柔软的关系;
Lakkhaṇe ceva ākāre, liṅgasaddo pavattati.
在特征与形状方面,标志性词汇得以展开。
Maga anvesane. Mageti, magayati. Migo, mago, mago, magayamāno.
探寻道路的行为。称为道路,驱使他人寻路。‘麂’、‘鹿’、‘鹿’,指引众生寻觅。
Ettha ca ‘‘yathā biḷāro mūsikaṃ magayamāno’’ti pāḷi nidassanaṃ. ‘‘Migo’’ti ca ‘‘mago’’ti ca catuppado pavuccati. Ettha migoti magayati ito cito gocaraṃ anvesati pariyesatīti migo. Evaṃ mago. Ettha visesato hariṇa migo migo nāma. Sāmaññato pana avasesāpi catuppadā ‘‘migo’’ icceva vuccanti. Tathā hi susīmajātake ‘‘kāḷā migā setadantā tava ime, parosahassaṃ hemajālābhisañchannā’’ti etasmiṃ pāḷippadese hatthinopi migasaddena vuttā ‘‘kāḷamigā’’ti. Atha vā magiyati jīvitakappanatthāya maṃsādīhi atthikehi luddehi anvesiyati pariyesiyatīti migo, araññajātā sasapasadahariṇeṇeyyādayo catuppādā, evaṃ mago. ‘‘Atthaṃ na labhate mago’’ti ettha pana mago viyāti mago, bāloti attho.
此处有‘如同猎猫寻找鼠类’之巴利文示例。‘麂’与‘鹿’是四音节之词。在此,‘麂’意指迅速侦查、追求草地的涵义,亦为‘鹿’的专称。一般来说,剩余的四音节词皆谓之‘麂’。譬如优美经中云:‘乌黑的鹿,白牙啊,你们在异族如同金蜘蛛般覆盖’——此处巴利语中用‘鹿’词,称作‘黑鹿’。又或‘探寻生存之道,追逐肉类等”的猎捕之意,是森林中群鹿、带角麂等四音节合成词,亦称‘麂’。‘若未达到目的,则谓之‘麂’,即愚也。
Magga gavesane. Maggeti, maggayati. Maggo, magganaṃ.
探寻道路之行。谓之‘道路’,引导、驱使。‘道路’乃道路之本。
Ettha ca maggoti paṭipadāya ca pakatimaggassa ca upāyassa ca adhivacanaṃ. ‘‘Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissita’’ntiādīsu pana kathāpabandhopi ‘‘maggo’’ti vuccati. Tatra paṭipadā ekantato jātijarābyādhidukkhādīhi pīḷitehi sattehi dukkhakkhayaṃ nibbānaṃ pāpuṇatthāya maggitabbo gavesitabboti maggo. Pakatimaggo pana maggamūḷhehi maggitabboti maggo. Pakatimaggamūḷhehi ca paṭipadāsaṅkhātāriyamaggamūḷhā eva bahavo santi. Pakatimaggo hi kadāci eva addhikānaṃ muyhati, ‘‘esa maggo’’ti nāyakā na dullabhā. Ariyamaggo pana sabbadāyeva sabbalokassa muyhati, nāyakā paramadullabhā. Tasmā so eva avijjāsammūḷhehi maggitabboti maggo. Aññesaṃ pana dvinnaṃ dhātūnaṃ vasenapi atthaṃ vadanti garū ‘‘kilese mārento gacchatīti maggo’’ti. Taṃ taṃ kiccaṃ hitaṃ vā nipphādetukāmehi maggiyati gavesiyatīti maggo, upāyo. Maggasaddo hi ‘‘abhidhammakathāmaggaṃ, devānaṃ sampavattayī’’ti ettha upāyepi vattati. Tathā hi abhidhammaṭīkāyaṃ ‘‘maggoti upāyo, khandhāyatanādīnaṃ kusalādīnañca dhammānaṃ avabodhassa saccappaṭivedhasseva vā upāyabhāvato abhidhammakathāmaggo’’ti vutto, pabandho vā ‘‘maggo’’ti vuccati. So hi dīghattā maggo viyāti maggo, tasmā abhidhammakathāpabandho abhidhammakathāmaggoti vutto. Idāni pakatipaṭipadāmaggānaṃ nāmāni kathayāma. Tesu pakatimaggassa –
此处‘道路’指进路、善道与抵达的方法的表法。比如‘大寺僧众依凭诵说“道路”’等语,修辞词汇中亦称“道路”。其中进路独一,专为饱受生老病死痛苦的众生,应当探寻、追随,方能断除苦难、到达涅槃,被言为‘道路’。揭示的道路,但凡根本障碍法,应当努力获得,也称为‘道路’。依托诸多进路组成的真实高贵之道与诸多方法,正因如此,尊者不时述说‘此即道路’,此乃不难得者。圣道永远照耀一切世间,住持其道者甚难得。故此需要专注探求,灭除无明深入之道,称道路。更有论者以两种根本法权衡法义曰‘阻碍烦恼之去向,即是道路’。视其利益、利益落散,称之‘探求道路’即是方法。道路亦谓“阿毗达摩论述之道”,供天神流传。阿毗达摩注疏中称“道路即方法,是对五蕴六处等善法真理之认知与示现,是阿毗达摩论述之法道”,又称为“道”或“论述之束”。此因此而久远称为道,故曰:阿毗达摩论述之法束即论述道。现今讲述介绍已揭示之进路道名,现当述之。其内成分中,
‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjhasaṃ vaṭumā’yanaṃ;
『道路是通行之路,堆积而成四季的行路;』
Addhāna’maddhā padavī, vattani ceva santatī’’ti
「中得」与「不中得」二地,行为亦如是连续不息。
Imāni nāmāni. Paṭipadāmaggassa pana –
这些即是名称。但就道的修行法门而言——
‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumā’yanaṃ;
「道」即是轨迹、行程、道路、登程,引导行者蜿蜒前进;
Nāva uttara setu ca, kullo ca bhisi saṅkamo’’ti
如船只、北方、桥梁、堤岸、围垦聚集之等。
Anekāni nāmāni. Ettha pana keci ‘‘nāvātiādīni pakatimaggassa nāmānī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ, pakatimaggassa kismiñcipi pāḷippadese ‘‘nāvā’’tiādīhi padehi vuttaṭṭhānābhāvato, abhidhānasatthesu ca ‘‘nāvā’’ iccādikānaṃ tadabhidhānānaṃ anāgatattā.
名称众多。其中亦有人说“如船”等名称属于地势道路的名称,此说不可取;因在某些巴利语境中,对于地势道路,并未有以“船”等词为地名之说,且词义学中“船”等字眼亦无此涵义,将来亦不应如此使用。
Ayaṃ panettha vacanattho – nāvāviyāti nāvā, uttaranti etenāti uttaraṃ, nāvāyeva uttaranti. Ayañhi nāvāpariyāyo ‘‘taraṃ, taraṇaṃ, poto, plavo’’ti. Imepi taṃpariyāyāyeva. Uttaraṃ viyāti uttaraṃ. Setu viyāti setu. Kullo viyāti kullo. Bhisi viyāti bhisi. Saṅkamo viya, saṅkamanti vā etenāti saṅkamo, sabbametaṃ ariyamaggasseva nāmaṃ, na pakatimaggassa. Tathā hi ‘‘dhammanāvaṃ samārūyha, santāressaṃ sadevaka’’nti ca, ‘‘dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā, nibbuto so narāsabho’’ti ca, ‘‘kullo’ti kho bhikkhave ariyamaggassetaṃ adhivacana’’nti ca evamādinā tattha tattha bhagavatā ariyamaggo ‘‘nāvā’’tiādīhi anekehi nāmehi vutto. Aṭṭhakathācariyehipi suttanipātaṭṭhakathāyaṃ ‘‘baddhā bhisi susaṅkhatā bhagavā’’ti etasmiṃ padese evaṃ atthasaṃvaṇṇanā katā ‘‘bhisīti pattharitvā puthulaṃ katvā baddhā ‘kullā’ti vuccati loke, ariyassa vinaye pana ariyamaggo’ti.
此处语意为——「船」为「水上舟舟」;「北」是「上方」之意,正是因为北方在上而称北;「船」亦即指北方。「船」一词的同义词如‘渡船’、‘横渡’、‘桥’、‘浮舟’等也属此类说法。「上方」取代北方之意;「桥」指桥梁;「堤岸」意即防堤;「围垦」如围墙囤堆。以「聚集」为例,「聚集」或「积聚」即此意。上述诸名皆是圣道之称,不是地势道路的称谓。正如经典中云:「以法舟扬起,使众生得安乐,」又云:「架起坚固法桥,圣王已入灭,」又云:「堤岸者,诸比库,此为圣道之称。」诸如此类,世尊在诸处称圣道为「船」等多种名称。《论书》的注释者亦在经集注中说:「‘堤岸’即‘围垒’之意,在世间称为‘堤岸’,而在圣戒中则称为圣道。」
‘Maggo pajjo patho pantho, añjasaṃ vaṭumā’yanaṃ;
「道、江、岸、道路、路径,湿地」等类别;
Nāvā uttara setu ca, kullo ca bhisi saṅkamo;
「船、北方、桥梁,还有村落、联盟」;
Addhānaṃ pabhavo’cceva, tattha tattha pakāsito’’ti.
犹如「聚集、起源」者,处处皆被显明。」
Evaṃ ācariyehi katāya atthasaṃvaṇṇanāya dassanato ca ‘‘nāvātiādīnipi pakatimaggassa nāmānī’’ti vacanaṃ na gahetabbaṃ, yathāvuttameva vacanaṃ gahetabbaṃ.
对于师长所作的此解释和展示,当知「乃至‘船’等诸词,均属修行道名称」之说,不能采纳,应仅采其言旨如所述即可。
Koci panettha evaṃ vadeyya ‘‘dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā’ti ettha ‘dhammasetunti maggasetu’nti vacanato dhammasaddo magge vattati, na setusaddo’’ti. Tanna, dhammasaddo viya setusaddopi magge vattatīti setu viyāti setu, dhammo eva setu dhammasetūti atthavasena, esa nayo aññatrāpi. Aparampi vadeyya ‘‘nanu brahmajālasuttantaṭṭhakathāyaṃ ‘dakkhiṇuttarena bodhimaṇḍaṃ pavisitvā assatthadumarājānaṃ padakkhiṇaṃ katvā pubbuttarabhāge ṭhito’ti imasmiṃ ṭhāne dakkhiṇuttarasaddena dakkhiṇo maggo vutto’’ti. Na, anekesu pāḷippadesesu aṭṭhakathāpadesesu ca abhidhānasatthesu ca maggavācakassa uttarasaddassa anāgatattā, tasmā tattha evamattho daṭṭhabbo ‘‘dakkhiṇadisato gantabbo uttaradisābhāgo dakkhiṇuttaroti vuccati, evaṃbhūtena dakkhiṇuttarena bodhimaṇḍapavisanaṃ sandhāya dakkhiṇuttarena bodhimaṇḍaṃ pavisitvāti vutta’’nti. Atha vā dakkhiṇuttarenāti dakkhiṇapacchimuttarena, ettha ādiavasānaggahaṇena majjhassapi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ gahaṇaṃyeva hi yaṃ jātakanidāne vuttaṃ ‘‘bodhisatto tiṇaṃ gahetvā bodhimaṇḍaṃ ārūyha dakkhiṇadisābhāge uttarābhimukho aṭṭhāsi, tasmiṃ khaṇe dakkhiṇacakkavāḷaṃ osīditvā heṭṭhā avīcisampattaṃ viya ahosi, uttaracakkavāḷaṃ ullaṅghitvā upari bhavaggappattaṃ viya ahosi, bodhisatto idaṃ sambodhipāpuṇaṭṭhānaṃ na bhavati maññeti padakkhiṇaṃ karonto pacchimadisābhāgaṃ gantvā puratthābhimukho aṭṭhāsī’’tiādi, tena sameti. Athāpi vadeyya ‘‘yadi uttarasaddo disāvācako, evañca sati ‘‘dakkhiṇuttarenā’’ti enayogaṃ avatvā ‘‘dakkhiṇuttarāyā’’ti āyayogo vattabbo’’ti. Tanna, disāvācakassapi saddassa ‘‘uttarena nadī sītā, gambhīrā duratikkamā’’ti enayogavasena vacanato. Apica disābhāgaṃ sandhāya ‘‘dakkhiṇuttarenā’’ti vacanaṃ vuttaṃ. Disābhāgo hi disā evāti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.
有人在此说道「筑牢法之桥梁」,此「法桥」即「修行之桥」,此时「法」为修行,道理是「桥」,故称为桥。若有人又言「务必注意《梵网经注》云‘在南北方菩提场入座,南端魔王绕行,立于前方’,此处称南北为南北道路」,不可如此。此因各种方言及注疏语辞中,「道」所指南方前方之未来未定,故于此处应解作「应往南方者、南方所在部分谓之南北」,是以南北二字指向南方菩提场入座之南北部分为界分。又称南北者或若有解释为南西北,因起终结合,中间部尚需进一步费究。此段提及菩萨接三枝挺入菩提场,立于南方部分,南方轮回闭塞若狱,北方则超越轮回如上升天,故菩萨于此场所成正觉不能误会,转向西方部分,面北立定,此说义理合适。若谓若「北」为指方位,则「南北」应为二方;依此思量「由南」者,用南而否定他方,此理立也。且于「道」之方位称呼中,「北」一词虽表示方位,但含义应明白,故此处所说之「南北方道路」实指南边入座部分以划分法场方位,故方位划分中则称为南北,明晓之法。方位词之使用不可粗疏理解,须依注疏方言和上下文理证。
Gakārantadhāturūpāni. · 以 ga 字母结尾的词根诸形。
Ghakārantadhātu以 gha 字母结尾的词根。
Lighibhāsane. Laṅgheti, laṅghayati. Etāni buddhavacane appasiddhānipi lokikappayogadassanavasena āgatāni. Sāsanasmiñhi bhūvādigaṇacurādigaṇapariyāpannassa gatyatthavācakaullaṅghanatthaparidīpakassa dhātussa rūpaṃ atīva pasiddhaṃ.
简约语说法。"laṅgheti"译为"跨越、超越"。此类用语虽佛言中不甚常见,但即便在俗语中,因示现传达法义,作为佛法经典中说明事理之用语,亦得广为人知。此语形态在戒律教法中,对群体功德周围守持等方面之道理指示,乃是极为著名的说法形式。
Laṅgha laṅghane. Laṅgheti, laṅghayati.
“逾越”之言。逾越者,使彼逾越也。
‘‘Atikara’makarā’cariya, mayhampetaṃ na ruccati;
“越过者”称师者,如此于我不悦;
Catutthe laṅghayitvāna, pañcamiyampi āvuto’’ti
至第四逾越后,又于第五逾越相应。”
Imasmiṃ sattilaṅghanajātake curādigaṇapariyāpannassa gatyatthavācakassa ullaṅghanatthaparidīpakassa laṅghadhātussa ‘‘laṅghayitvā, laṅghayitvānā’’ti rūpe diṭṭheyeva ‘‘laṅgheti, laṅghayatī’’ti rūpāni diṭṭhāni eva honti. Bhāsatthavācakassa pana tathārūpāni rūpāni na diṭṭhāni, evaṃ santepi pubbācariyehi dīghadassīhi abhimatattā bhāsatthavācikāpi laṅghadhātu atthīti gahetabbā, evaṃ sabbesupi bhūvādigaṇādīsu sāsane appasiddhānampi rūpānaṃ sāsanānukūlānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ, ananukūlānañca appasiddhānaṃ chaḍḍanaṃ.
于此第三十七条逾越生中,恶党群聚已成其行之意者,为显逾越义故加以阐述。逾越根本意中,「逾越了,已逾越」等形态皆为所见形态,谓「逾越、使逾越」等形态亦是所见形态。然于义理所指而言,则此类形态不为所见。即如先师长远经验所示,谓用于说法者,自当理解逾越根本意义。于是于所有世间有为等法及教法中,应知受持形态不利者,为顺法者而取,断舍不利者。
Agha pāpakaraṇe. Agheti, aghayati. Aghaṃ, agho, anagho.
恶行者。恶之谓,恶行使。恶者,恶;无恶者。
Tattha aghanti dukkhaṃ. ‘‘Aghantaṃ paṭisevissaṃ. Vane vāḷamigākiṇṇe. Khaggadīpinisevite’’ti idaṃ nidassanaṃ. Aghoti kileso. Tena aghena arahā anagho. Tattha aghayanti pāpaṃ karonti sattā etenāti aghaṃ, kintaṃ? Dukkhaṃ, evaṃ agho. Nanu ca sappurisā dukkhahetupi kilesahetupi ca attano sukhatthāya pāpaṃ na karonti. Tathā hi –
于此,恶即苦也。『我当当头遭苦,在林野疏处、如剃利岛所』等为明说。恶乃烦恼。因这恶,阿拉汉无恶。所谓恶者,谓众生作恶,彼以为恶。何种恶?即苦恶也。但善人因苦因烦恼因己乐故,不作恶业。故云——
‘‘Na paṇḍitā attasukhassa hetu,
『不智者非为自乐故,','不能作恶』
Pāpāni kammāni samācaranti;
『恶业亦不作』
Dukkhena phuṭṭhā khalitāpi santā,
『虽被苦所触,虽多忧恼,','人犹存之』
Chandā ca dosā na jahanti dhamma’’nti
『由贪及嗔非背法故』。」
Vuttaṃ. Evaṃ sante kasmā ‘‘agha pāpakaraṇe’’ti dhātu ca ‘‘aghayanti pāpaṃ karonti sattā etenāti agha’’ntiādivacanañca vuttanti? Saccaṃ, yebhuyyena pana sattā dukkhādihetu pāpakammaṃ karonti, etesu sappurisā eva na karonti, itare karonti. Evaṃ pāpakaraṇassa hi dukkhaṃ kileso ca hetu. Tathā hi –
经说如此。当此情况下,为何言『作恶害命』之语,亦即『作恶者害命众生』之类说法乎?实者,众生中确有因苦等因缘而造恶业者。然其中善人不作恶,余则作之。由此可知,恶行乃苦与烦恼之缘故。正如云:
Sukhīpi heke na karonti pāpaṃ,
『少数欢喜者不作恶,』
Avaṇṇasaṃsaggabhayā puneke;
因畏惧有斑秽之染或污秽的接触;
Pahū samāno vipulatthacintī,
对这痛苦的内容广泛而深刻地思虑,
Kiṃkāraṇā me na karosi dukkha’’nti
心中起言:“我为何不制造痛苦?”
Vuttaṃ. Ayañhi gāthā dukkhahetupi sattā pāpaṃ karontīti etamatthaṃ dīpeti. ‘‘Kuddho hi pitaraṃ hanti, kuddho hanti samātara’’nti ayaṃ pana kilesahetupi pāpaṃ karontīti etamatthaṃ dīpeti, tasmā amhehi ‘‘agha pāpakaraṇe’’tiādivacanaṃ vuttaṃ.
已有论说。这偈语说明痛苦之因,人众行恶。本偈云:“忿恨则杀父,忿恨则杀同胞”,此说明忿恨为烦恼之因,作恶之根源。因此对我们说有“罪恶恶行”等词。
Ghakārantadhāturūpāni. · 以 gha 字母结尾的词根诸形。
Cakārantadhātu以 ca 字母结尾的词根。
Loca dassane. Loceti, locayati. Locanaṃ. Rūpārammaṇaṃ locayati passatīti locanaṃ, cakkhu.
色眼见法。所谓“色”,是指引发视觉的现象。色是用以引起视觉觉受的事物,须通过眼根而见。
Kici maddane. Kiñceti, kiñcayati. Kiñcanaṃ, akiñcano.
所谓“包含了某物”。“包含”即“包容”。“包含物”或“不包含物”。
Tattha kiñcananti palibodho. Kiñceti satte maddatīti kiñcanaṃ. Kiñcanasaddo maddanatthe vattati. Manussā hi vīhiṃ maddantā goṇaṃ ‘‘kiñcehi kāpila, kiñcehi kāpilā’’ti vadanti.
此处所说『kiñcana』者,谓稍微的清楚明了。『Kiñca』意为有所助益。『Kiñcanasaddo』即此词用以表示助益的意思。人们在磨擦谷物时会说『用什么工具磨制,使用何种磨具』。
Paci vitthāre. Pañceti, pañcayati. Papañceti, papañcayati. Papañcā.
【释『paci』于扩展义】其动词形为『展开』、『加以展开』;加前缀则为『分别展开』、『加以分别展开』,引申出『戏论』之义。
Ettha papañcāti taṇhāmānadiṭṭhiyo. Etā hi attanissitānaṃ sattānaṃ saṃsāraṃ papañcenti vitthinnaṃ karontīti papañcāti vuccanti. Atha vā papañcenti yattha sayaṃ uppannā taṃsantānaṃ vitthārenti ciraṃ ṭhapentīti papañcā. Lokiyā pana ‘‘amhākaṃ tumhehi saddhiṃ kathentānaṃ papañco hotī’’tiādīni vadantā kālassa cirabhāvaṃ papañcoti vadanti, sāsane pana dvayampi labbhati.
此处『Papañca』指的是渴爱、我见和见解诸行的繁复。由于众生依赖自己,便造作增广轮回之苦,称为『Papañca』。又或所谓『Papañca』,指的是自己生起之所增广繁复,久住不灭。俗人则言『因与他人共语而生争执』等,谓之延时久远的纷扰。而于教法中则可得到两重解脱。
Sicca kuḍḍane. Sicceti, siccayati.
【释『sicca』于涂抹义】其动词形为『涂抹』、『加以涂抹』。
Vañcu palambhane. Palambhanaṃ upalāpanaṃ. Vañceti, vañcayati. Vañcako, vañcanaṃ. Bhūvādigaṇe pana vañcadhātu gatyatthe vattati. ‘‘Santi pādā avañcanā’’ti hi pāḷi
『万古』[Pali: vañcu],属欺诳义。所谓「欺诳」,即诱哄也。其动词形式为「欺诳(他)」、「令欺诳」;名词形式为「欺诳者」、「欺诳」。然于菩瓦等词根组中,万古词根则用于行进义。诚如巴利经文所云:『诸足无欺诳』。
Cacca ajjhayane. Cacceti, caccayati.
『cacca』者,用于学习之义也。其动词形式为:「他学习」、「他反复学习」。
Cu cavane. Cāveti, cāvayati. Añño ‘‘cu sahane’’ iti brute. Cāveti, cāvayati, sahatīti attho.
『区』[Pali: cu],属移动、离去义。其动词形式为「令移去」、「使离去」。另有说者谓『区』属「摧伏义」,则「令移去」、「使离去」者,即摧伏之意也。
Añcu visesane. Añceti, añcayati.
『安区』[Pali: añcu],属特别、殊胜义。其动词形式为「特别化(之)」、「令特别」。
Loca bhāsāyaṃ. Loceti, locayati. Locanaṃ, locayati samavisamaṃ ācikkhantaṃ viya bhavatīti locanaṃ, cakkhu.
「洛佳」语根,义为言说。其动词形式为「洛折底」、「洛折亚底」。「洛折那」者,眼根也——如实指示平等与不平等者,故名「洛折那」,即眼。
Raca patiyatane. Raceti, racayati. Racanā, viracitaṃ, kesaracanā, gāthāracanā.
「拉佳」语根,义为布置、安排。其动词形式为「拉折底」、「拉折亚底」。「拉折那」者,所庄严者也;又有「庄严之」、「发髻庄严」、「偈颂庄严」等用法。
Sūcapesuññe. Pisuṇabhāvo pesuññaṃ. Sūceti, sūcayati. Sūcako.
『针』之于『两舌』。两舌之性,即是离间。『针』者,乃刺探、揭示之义。行此者,称为离间者。
Pacca saṃyamane. Pacceti, paccayati.
『往返』之于『制约』。往返者,乃约束、制止之义。
Rica viyojanasampajjanesu. Receti, recayati. Seṭṭhiputtaṃ vireceyya. Vireceti, virecayati. Virecako, virecanaṃ.
『离』之于『分离』与『成就』。离去、使离去。令长者之子服泻药。服泻、使服泻。服泻者,服泻之药。
Vaca bhāsane. Vaceti, vacayati. Bhūvādigaṇepi ayaṃ vattati. Tadā tassā ‘‘vatti, vacati, avoca, avocu’’ntiādīni rūpāni bhavanti. Kārite pana ‘‘antevāsikaṃ dhammaṃ vāceti, vācayatī’’ti rūpāni. Vattuṃ, vattave, vatvā, vuttaṃ, vuccati.
『说』之于『言语』。说、使说。此亦通于【字根】『存在』等组。彼时,其变化形有:『说(命令式)、说(现在式)、已说(过去式第三人称单数)、已说(过去式第三人称复数)』等等。然于使役形,则有『令弟子受持法、令受持』等变化形。不定词形为『欲说、为说』,连续体为『已说之后』,过去分词为『所说』,被动式为『被说』。
Acca pūjāyaṃ. Acceti, accayati. Brahmāsurasuraccito.
『礼敬』之于『供养』。礼敬、供养。受梵天、阿修罗、天人礼敬者。
Sūca gandhane. Suceti, sūcayati. Sūcako, suttaṃ.
『针』之于『穿刺』。穿刺、使穿刺。穿刺者,线也。
Ettha ca attatthaparatthādibhede atthe sūcetīti suttaṃ. Tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ.
此处,『经』者,能阐示自义、他义等各类义理也。『三藏』者,佛陀之语教也。
Kaca dittiyaṃ. Kacceti, kaccayati. Kacco.
『咖察』语根,义为「光耀」。由此语根衍生:咖察提、咖察亚提。名词形式为:咖察。
Ettha kaccoti rūpasampattiyā kacceti dibbati virocatīti kacco, evaṃnāmako ādipuriso, tabbaṃse jātā purisā ‘‘kaccānā’’tipi ‘‘kaccāyanā’’tipi ‘‘kātiyānā’’tipi vuccanti, itthiyo pana ‘‘kaccānī’’tipi ‘‘kaccāyanī’’tipi ‘‘kātiyānī’’tipi vuccanti.
此处,『咖察』者,以形貌之殊胜而光耀、照耀、辉映,故称「咖察」,此乃一位名为咖察之始祖人物。出自其族裔之男子,亦称「咖察那」,或称「咖察亚那」,或称「咖提亚那」;其族裔之女子,则称「咖察尼」,或称「咖察亚尼」,或称「咖提亚尼」。
Cakārantadhāturūpāni. · 以 ca 字母结尾的词根诸形。
Chakārantadhātu以 cha 字母结尾的词根。
Milechaabyattāyaṃ vācāyaṃ. Mileccheti, milecchayati. Milakkhu.
此为不正之言。所谓不正,谓言语污秽不净者。“milece”即污秽,导致不洁。
Ettha milakkhūti mileccheti abyattavācaṃ bhāsatīti milakkhu.
此处“milakkhu”意为说不正之语、污秽之语,即污秽言辞也。
Kuccha avakkhepe. Avakkhepo adhokhipanaṃ. Kuccheti, kucchayati.
『库差』语根,义为「向下投掷」。向下投掷,即「向下抛落」之义。由此语根衍生:库差提、库差亚提。
Viccha bhāsāyaṃ. Viccheti, vicchayati.
『维差』语根,义为「言说」。由此语根衍生:维差提、维差亚提。
Chakārantadhāturūpāni. · 以 cha 字母结尾的词根诸形。
Jakārantadhātu以 ja 字母结尾的词根。
Vajja vajjane. Vajjeti, vajjayati. Parivajjanako. Vajjito sīlavantehi, kathaṃ bhikkhu karissasīti.
『瓦迦』语根,义为「回避」。由此语根衍生:瓦迦提、瓦迦亚提。名词形式如:「善德者所回避之行」;又如偈语所云:『比库,汝将如何行持?』
Tujja balapālanesu. Tujjeti, tujjayati.
『推压』,属于力与守护之义类。『推压』者,即推挤、施压之义。其动词形式有:推压(现在式)、推压(使役式)。
Tuji piji hiṃsābaladānaniketanesu. Niketanaṃ nivāso. Tuñjeti, tuñjayati. Piñjeti. Piñjayati.
『冲击』『挤压』,属于伤害、力与施予、居所之义类。『居所』者,即安住之处也。其动词形式有:冲击(现在式)、冲击(使役式);挤压(现在式)、挤压(使役式)。
Khaji kicchajīvane. Khañjeti, khañjayati. Khañjo.
『跛行』,属于艰难谋生之义类。其动词形式有:跛行(现在式)、跛行(使役式)。名词形式:跛者。
Khaji rakkhaṇe. Tādisāniyeva rūpāni. Bhūvādigaṇe ‘‘khaji gativekalleti imissā ‘‘khañjatī’’ti rūpaṃ.
『跛行』,属于守护之义类。其词形与前述相同。然在不规则动词组(bhū组)中,『跛行』含有行走歪斜之义,由此衍生出『跛行中』此一现在时词形。
Pūja pūjāyaṃ. Pūjeti, pūjayati. Pūjā. Esāva pūjanā seyyo. Pūjako, pūjito, pūjanīyo, pūjaneyyo, pūjetabbo, pujjo.
『礼敬』,属于供养之义类。其动词形式有:礼敬(现在式)、礼敬(使役式)。名词:供养。此『供养』义尤为殊胜。行为者名:礼敬者;受事名:被礼敬者;应礼敬者(两种形式);义务分词:应当礼敬者;简缩形:应礼者。
Gajamaddanasaddesu. Gajeti, gajayati. Gajo.
『咆哮』,属于碾压与声响之义类。其动词形式有:咆哮(现在式)、咆哮(使役式)。名词:象。
Tija nisāne. Tejeti, tejayati.
『提加』为标志。『提耶提』者,使发光,使增盛也。
Vaja magganasaṅkhāresu. Vajeti, vajayati.
『瓦渣』为根本造作。『瓦耶提』者,震动,使振动也。
Tajja santajjane. Tajjeti, tajjayati. Santajjeti, santajjayati. Santajjito.
『塔加』及其现行。『塔耶提』者,舍离,放弃也。『桑塔耶提』者,安立,安住也。『桑塔耶提多』者,已安立者。
Ajja paṭisajjane. Ajjeti, ajjayati.
『阿迦』为后续行为。『阿耶提』者,承受,接受也。
Sajja sajjane. Sajjeti, sajjayati dānaṃ. Gamanasajjo hutvā.
『萨迦』及其具现。『萨耶提』者,令具足,成就也。『为施事宜』。成为行持之准备。
Bhaja vissāse. Bhajeti, bhajayati. Bhūvādigaṇe pana ‘‘bhajatī’’ti rūpaṃ, bhatti, sambhatti.
『巴耶』为信心分。『巴耶提』『巴耶亚提』者,受用,享受也。但诸存在等用语中,『巴贾提』形态表形式、食用和增长含义。
Tuji piji luji bhaji bhāsāyaṃ. Tuñjeti, tuñjayati. Piñjeti, piñjayati. Luñjeti, luñjayati. Bhañjeti, bhañjayati. Kathetīti attho.
「图基」「毕基」「卢基」「帕基」诸语根,皆义为言说。其动词形式依次为:「图恩折底」「图恩折亚底」;「毕恩折底」「毕恩折亚底」;「卢恩折底」「卢恩折亚底」;「帕恩折底」「帕恩折亚底」。其义皆为「言说」。
Ruja hiṃsāyaṃ. Rojeti, rojayati. Rogo.
「如佳」语根,义为伤害。其动词形式为「若折底」、「若折亚底」。「若嘎」者,即「病」也。
Bhāja puthakammani. Puthakammaṃ puthakkaraṇaṃ, visuṃ kriyāti attho. Bhājeti, bhājayati. Vibhājeti, vibhājayati. Vibhatti.
『bhāja』者,用于分别作业之义也。「分别作业」即「分开行事」,谓各自之动作也。其动词形式为:「他分别」、「他反复分别」;加前缀『vi-』则为:「他细加分别」、「他反复细加分别」。又,「变格」一词亦从此根而来。
Sabhāja sītisevanesu. Sabhājeti, sabhājayati.
『sabhāja』者,用于凉爽受用(亦即以清凉之物自娱受乐)诸义也。其动词形式为:「他享受」、「他反复享受」。
Laja pakāsane. Lajeti, lajayati. Lājā.
【laj 根,表示羞耻、显现义】:「使羞耻」,可作 lajeti 或 lajayati 两种形式。派生名词为 lājā(羞耻;炒米)。
Yuja saṃyamane. Saṃpubbo bandhane. Yojeti, yojayati. Saṃyojeti, saṃyojayati. Saṃyojanaṃ.
【yuj 根,表示约束、结合义】,加前缀 saṃ- 则有系缚之义。基本形式作 yojeti 或 yojayati(连结、套上);加 saṃ- 前缀则作 saṃyojeti 或 saṃyojayati(结缚、系缚)。派生名词为 saṃyojanaṃ(结缚、系缚),即烦恼结缚之「结」。
Majja soceyyālaṅkāresu. Majjeti, majjayati. Sammajjeti, sammajjayati. Sammajjā.
【词根】「磨」,用于研磨、净洁、庄严诸义。〔其动词形式为〕:研磨(单式)、使研磨(使役式);清洁(加强单式)、使清洁(加强使役式)。〔名词形式为〕:清扫。
Bhājabhājanadānesu. Bhājeti, bhājayati. Kathaṃ vessantaro putto, gajaṃ bhājeti sañcaya.
【词根】「分」,用于分配、给予器皿诸义。〔其动词形式为〕:分配(单式)、使分配(使役式)。〔例句〕:『勇健王之子,如何分配象,积聚财』。
Jakārantadhāturūpāni. · 以 ja 字母结尾的词根诸形。
Jhañantā appasiddhā. Saddasatthe pana ‘‘ñā niyojane’’ti paṭhanti, rūpaṃ pana buddhavacanānukūlaṃ na bhavati, tasmā na dassitaṃ amhehi.
修习禅定者往往未能成功。尽管听说“ñā niyojane”(正智住着)一词,但所见的色相并不符合佛陀教导的理义,所以我们无法证得见。
Ṭakārantadhātu以 ṭa 字母结尾的词根。
Ghaṭṭa ghaṭṭane. Ghaṭṭanaṃ vāyāmakaraṇaṃ. Ghaṭṭeti, ghaṭṭayati. Ettha tu ‘‘ghaṭṭesi, ghaṭṭesi, kiṃkāraṇā ghaṭṭesi, ahaṃ taṃ jānāmī’’ti nidassanaṃ.
【词根】「触」,义为碰触。碰触者,即作努力也。〔其动词形式为〕:碰触(单式)、使碰触(使役式)。此处以『你触、你触,为何碰触?我知道你』为例证。
Ghaṭa saṅghāte. Pubbe viya kriyāpadāni, nāmikatte ‘‘ghaṭo, ghaṭā’’ti rūpāni. Ettha gaṭoti pānīyaghaṭo. Ghaṭāti samūho ‘‘macchaghaṭā’’tiādīsu viya.
【词根】「聚」,义为积聚。动词形式如前所述;就名词用法而言,〔有〕『罐、诸罐』等形式。此中,『罐』者,水罐也;『聚』者,群集也,犹如『鱼群』等用法。
Ghaṭṭa calane. Ghaṭṭeti, ghaṭṭayati.
【词根】「动」,义为振动。〔其动词形式为〕:振动(单式)、使振动(使役式)。
Naṭa avasandane. Avasandanaṃ gattavikkhepo. Naṭeti, naṭayati.
【词根】「舞」,义为肢体摆动。肢体摆动者,即身体各部位之展动也。〔其动词形式为〕:舞动(单式)、使舞动(使役式)。
Cuṭa chuṭa kuṭṭa chedane. Cuṭeti, cuṭayati. Chuṭeti, chuṭayati. Kuṭṭeti, kuṭṭayati.
『切、斫、砍』,义为截断。『切』,作切、使切。『斫』,作斫、使斫。『砍』,作砍、使砍。
Puṭṭa caṭṭa appabhāve. Puṭṭeti, puṭṭayati. Cuṭṭeti, cuṭṭayati, appaṃ bhavatīti attho.
『减、削』,义为使微少。『减』,作减、使减。『削』,作削、使削。其义谓使成微少。
Muṭa sañcuṇṇane. Moṭeti, moṭayati.
『碾』,义为研磨粉碎。『碾』,作碾、使碾。
Aṭṭa suṭṭa anādare. Aṭṭeti, aṭṭayati. Suṭṭeti, suṭṭayati.
『鄙、忽』,义为轻慢不敬。『鄙』,作鄙、使鄙。『忽』,作忽、使忽。
Khaṭṭasaṃvaraṇe khaṭṭeti, khaṭṭayati.
『遮』,义为遮蔽覆藏。『遮』,作遮、使遮。
Saṭṭa hiṃsābaladānaniketanesu. Saṭṭeti, saṭṭayati.
『六』者,谛六种伤害力量之所在。『六』即数字六。
Tuvaṭṭa nipajjāyaṃ. Tuvaṭṭeti, tuvaṭṭayati. Chabbaggiyā bhikkhū ekamañce tuvaṭṭenti.
『卧倒』,义为躺下趴伏。『卧倒』,作卧倒、使卧倒。六群比库令人在同一张床上卧倒。
Chaṭṭa chaṭṭane. Chaṭṭeti, chaṭṭayati. Atrāyaṃ pāḷi – sace so chaṭṭeti, iccetaṃ kusalaṃ. Noce chaṭṭeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaṭṭako sammannitabbo.
『六』即六种。『六』者,有『六』之意。此处巴利中言,如果有某者说『六』(chaṭṭeti),则指此善行;若不说六,则须具有五种条件,比库以纯净的银制六点佩饰称尊。
Puṭa hiṃsāyaṃ. Poṭeti, poṭayati.
『褒吒』者,伤害义也。其动词形式为「褒吒伊」、「褒吒亚伊」。
Kīṭa bandhe. Bandho bandhanaṃ. Kīṭeti, kīṭayati. Kīṭo.
『基吒』者,束缚义也。束缚、系缚之义。其动词形式为「基吒伊」、「基吒亚伊」。「基吒」者,亦指束缚物也。
Cuṭi chedane. Cuṇṭeti, cuṇṭayati.
『朱吒』者,切断义也。其动词形式为「朱恩吒伊」、「朱恩吒亚伊」。
Luṭi theyye. Luṇṭeti, luṇṭayati.
『卢吒』者,偷盗义也。其动词形式为「卢恩吒伊」、「卢恩吒亚伊」。
Kūṭa appasāde. Kūṭeti, kūṭayati. Kūṭaṃ rajataṃ. Kūṭā gāvī. Kuṭatāpaso.
『库吒』者,令不满足义也。其动词形式为「库吒伊」、「库吒亚伊」。「库吒」者,伪劣银钱也。「库吒」者,亦指劣等母牛也。「库吒答巴索」者,虚伪苦行者也。
Cuṭa puṭa phuṭa vibhede. Cuṭeti, cuṭayati. Poṭeti, poṭayati. Phoṭeti, phoṭayati. Aṅguliyo phoṭesuṃ.
『朱吒』、『褒吒』、『普吒』三者,皆破裂、分裂义也。其动词形式分别为「朱吒伊」、「朱吒亚伊」;「褒吒伊」、「褒吒亚伊」;「普吒伊」、「普吒亚伊」。「诸指爆响」,即以手指弹响之义也。
Ghaṭa saṅghāṭe hantyatthe ca. Ghaṭeti, ghaṭayati.
『ghaṭa』者,含「结合」与「打击」二义也。其动词形为:结合、使结合。
Paṭa puṭa luṭa ghaṭa ghaṭi bhāsāyaṃ. Pāṭeti, pāṭayati. Poṭeti, poṭayati. Loṭeti, loṭayati. Ghāṭeti, ghāṭayati. Ghaṇṭeti, ghaṇṭayati.
『paṭa、puṭa、luṭa、ghaṭa、ghaṭi』者,用于「言说」义也。其动词形依次为:撕裂、使撕裂;折叠、使折叠;翻滚、使翻滚;杀害、使杀害;振铃、使振铃。
Paṭa vaṭa ganthe. Paṭeti, paṭayati. Vaṭeti, vaṭayati.
『paṭa、vaṭa』者,含「结扎、捆绑」义也。其动词形为:捆扎、使捆扎;缠绕、使缠绕。
Kheṭa bhakkhaṇe. Kheṭeti, kheṭayati.
『kheṭa』者,含「咀嚼、吞食」义也。其动词形为:咀嚼、使咀嚼。
Khoṭa khepe. Khoṭeti, khoṭayati.
『khoṭa』者,含「摇摆、晃动」义也。其动词形为:摇摆、使摇摆。
Kuṭi dāhe. Kuṭeti, kuṭayati.
『kuṭi』者,含「燃烧」义也。其动词形为:焚烧、使焚烧。
Yuṭa saṃsagge. Yoṭeti, yoṭayati.
『尤』者,交接、混合之义。其动词形式作「交接」、「使交接」。
Vaṭa vibhajane. Vaṭeti, vaṭayati.
『瓦』者,分别、区分之义。其动词形式作「分别」、「使分别」。
Ṭakārantadhāturūpāni. · 以 ṭa 字母结尾的词根诸形。
Ṭhakārantadhātu以 ṭha 字母结尾的词根。
Saṭhasaṅkhāragatīsu. Saṭheti, saṭhayati.
『萨他』者,奸诈、造作、趋向之义。其动词形式作「奸诈」、「使奸诈」。
Suṭha ālasiye. Soṭheti, soṭhayati.
『苏他』者,懈怠、怠惰也。『苏提』者,清净、净除也。
Suṭhi sosane. Suṇṭheti, suṇṭhayati.
『苏提』者,干燥、使枯竭之义。其动词形式作「枯竭」、「使枯竭」。
Saṭha silāghāyaṃ. Saṭheti, saṭhayati.
『萨他』者,坚硬如石也。『萨提』者,使坚固也。
Saṭha asammābhāsane. Saṭheti. Saṭhayati, saṭho.
『萨他』者,妄语、虚伪言说也。『萨提』者,诳骗也。『萨tho』者,诳骗者也。
Ettha saṭhoti kerāṭiko. Saṭhayatīti saṭho, na sammā bhāsatīti attho.
此处『萨他』意为伪善者、诈欺者也。『萨提』与『萨tho』皆含诈欺之意,不是真实正言也。
Saṭha ketave. Rūpaṃ tādisameva.
『萨他』者,如旗帜般显现,具形象、颜色也。
‘‘Sudassaṃ vajjamaññesaṃ, attano pana duddasaṃ…pe…
『他人之过,易见;自身之过,难见……』(以下省略)
Attano pana chādeti, kaliṃva kitavāsaṭho’’ti.
自己却掩盖其苦,如同黑炭一般难以穿透,掩其表面不可见也。
Ettha sākuṇiko ‘‘kitavā’’ti vutto. Tassa idaṃ ketavaṃ, tasmiṃ ketave ayaṃ dhātu vattatīti attho.
此处『sākuṇiko』乃训诂者之称谓,云『kitavā』为黑炭。『ketavaṃ』者,即炭火之义;言此黑炭之内含有火种,故此黑炭内蕴火元素之义。
Kaṭhi soke. Kaṇṭheti, kaṇṭhayati.
『咖提』者,忧愁、悲苦之义。其动词形式作「忧愁」、「使忧愁」。
Ṭhakārantadhāturūpāni. · 以ṭha音结尾的词根之诸形式。
Ḍakārantadhātu以ḍa音结尾的词根
Paṭi parihāse. Paṇḍeti, paṇḍayati. Uppaṇḍeti, uppaṇḍayati. Manussānaṃ naṃ bhikkhuniṃ uppaṇḍiṃsu.
『巴帝』者,用于戏弄义。其动词形式为:戏弄(单数现在时)、戏弄(复数现在时);嘲弄(加前缀形式,单数)、嘲弄(加前缀形式,复数)。〔例句:〕众人嘲弄那位比库尼。
Laḍi ukkhepe. Laṇḍeti, laṇḍayati.
『腊低』者,用于投掷义。其动词形式为:投掷(单数现在时)、投掷(复数现在时)。
Khaḍi kaḍi chede. Khaṇḍeti, khaṇḍayati. Kaṇḍeti, kaṇḍayati. Khaṇḍo, kaṇḍo.
切割分断。切断者,破裂者。截断者,截裂者。断片,断块。
Piḍisaṅghāte. Piṇḍeti, piṇḍayati. Piṇḍo.
聚集成团。聚集者,聚合者。团聚,聚集物。
Ettha ca piṇḍoti samūhasaṅkhāto kalāpopi ‘‘coḷaṃ piṇḍo rati khiḍḍā’’ti ettha vutto āhārasaṅkhāto piṇḍopi piṇḍoyeva.
此处『聚集』者,意指整体集合,像搓麻纱时的聚缠,故称为“粗麻聚集者”;此在说饮食时,指食物自身即为聚合体。
Kuḍi vedhane. Kuṇḍeti, kuṇḍayati. Kuṇḍalaṃ.
刺刺穿穿。刺穿者,穿刺者。环形耳饰,环。
Maḍi bhūsāyaṃ hasane ca. Maṇḍeti, maṇḍayati. Maṇḍo, maṇḍanaṃ, maṇḍito.
堆积堆集,欢笑。围绕,环绕,修饰,装饰。装饰物,装饰品。环绕着,被装饰的。
Bhaḍi kalyāṇe. Kalyāṇaṃ kalyāṇatā. Bhaṇḍeti, bhaṇḍayati. Bhaṇḍo.
美好吉祥。好处,善美。器皿。断裂,破裂。断裂物。
Ettha ca bhaṇḍoti dhanaṃ, alaṅkāro vā. ‘‘Bhaṇḍaṃ gaṇhāti. Samalaṅkaritvā bhaṇḍenā’’ti ca ādīsu viya.
此处所云「财物」即财富,也可以指装饰品。有说法称「财物」是指拿取的东西,经整理装饰后的财物,如诸经开头所示。
Daṇḍa daṇḍavinipāte. Daṇḍeti, daṇḍayati. Daṇḍo.
杖杖的堕落。杖者,使持杖。杖即杖。
Chaḍḍa chaḍḍane. Chaḍḍeti, chaḍḍayati. Chaḍḍanako. Chaḍḍiyati, chaḍḍito. Chaḍḍituṃ, chaḍḍayituṃ, chaḍḍetvā, chaḍḍayitvā.
舍舍之舍弃。舍弃者,舍弃之意。舍弃物。舍弃者,已被舍弃。欲舍弃、使舍弃者、舍弃了、使之舍弃了。
Ḍakārantadhāturūpāni. · 以ḍa音结尾的词根之诸形式。
Ḍhakārantadhātu以ḍha音结尾的词根
Vaḍḍha ākiraṇe. Kaṃsapātiyā pāyāsaṃ vaḍḍheti, vaḍḍhayati. Bhattaṃ vaḍḍhetvā adāsi.
增加增长。铜器盛装甜奶增多,增多者、使...增多者。饭食经增加后给予。
Imāni ḍhakārantadhāturūpāni. · 此等为以ḍha音结尾的词根之诸形式。
Ṇakārantadhātu以ṇa音结尾的词根
Vaṇṇa vaṇṇakriyāvitthāraguṇavacanesu. Vaṇṇo pasaṃsā. Kriyā karaṇaṃ. Vitthāro vitthinnatā. Guṇo sīlādidhammo. Vacanaṃ vācā. Vaṇṇeti, vaṇṇayati. Vaṇṇo, vaṇṇaṃ, suvaṇṇaṃ, saṃvaṇṇanā.
色彩。色彩、行为、展开、性质之语。色彩即赞誉。行为即作为行动。展开即展开状态。性质即德行及其他法。言语即语言。色彩者,使显现色彩。色、色彩、黄金色、总称色彩。
Vaṇṇasaddo chavithutikulavaggakāraṇasaṇṭhānapamāṇarūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti evamādīsu chaviyaṃ. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te gahapati samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’ti evamādīsu thutiyaṃ. ‘‘Cattārome bho gotama vaṇṇā’’tievamādīsu kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī’’ti evamādīsu kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tievamādīsu saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti evamādīsu pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyataneti.
色声在《释迦族部》中因缘、聚合、数量、形态、界境等处现。其中文谓「如来色泽」,在此类讚歌里有所表述。又云「何时贵族释迦族主所布施之色泽」,此句属第二种赞美。又云「释迦族四众之色泽」,此作族部之称。又云「以何色与芬芳所称」,此为因缘。又云「巨大象王色彩以假拟」,此为聚合。又云「三者之量」,此为数量。又云「色乃香味、味及力」,此为形态界境。
Tattha chaviyanti chavigatā vaṇṇadhātu eva ‘‘suvaṇṇavaṇṇo’’ti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitāti apare. Vaṇṇanaṃ kittiyā ugghosananti vaṇṇo, thuti. Vaṇṇiyati asaṅkarato vavatthapiyatīti vaṇṇo, kulavaggo. Vaṇṇiyati phalaṃ etena yathāsabhāvato vibhāviyatīti vaṇṇo, kāraṇaṃ, vaṇṇaṃ dīgharassādivasena saṇṭhahananti vaṇṇo, saṇṭhānaṃ. Vaṇṇiyati aḍḍhamahantādivasena pamiyatīti vaṇṇo, pamāṇaṃ. Vaṇṇeti vikāramāpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti vaṇṇo, rūpāyatanaṃ. Evaṃ tena tena pavattinimittena vaṇṇasaddassa tasmiṃ tasmiṃ atthe pavatti veditabbā.
于此,有关颜色的意义,诸论说其多。谓“色为具色法”者,指的是诸色所具、具有色相的法;又有谓颜色为色之所摄者,颜色由色的聚合而成;另有以颜色为称呼指示、扬声,即称“色”为色彩、美称。又谓颜色为非混杂地说明所摄之物,出自《族分论》。亦有以颜色说明其果,谓色依自性而得显现;颜色也指因缘,色以长日等诸因顺次集聚,称为集聚。又谓颜色指测度,色因量大等而差别显现。还有谓颜色为变坏,因心有厌患而生变化时所显之色,属色名处。由此,可以因不同流转缘故,颜色一词,在其不同义项上当分别认识。
Aparampi vaṇṇasaddassa atthuddhāraṃ vadāma. Vaṇṇasaddo saṇṭhānajāti rūpāyatanakāraṇapamāṇaguṇapasaṃsājātarūpapuḷinakkharādīsu dissati. Ayañhi ‘‘mahantaṃ sapparājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu saṇṭhāne dissati, ‘‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo’’tiādīsu jātiyaṃ. ‘‘Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato’’tiādīsu rūpāyatane.
此外还说颜色一词之意义可归纳如下:颜色指因缘和合、类属产生的色界,及因其因缘测度、性质、称赞而生的色、毛、星等现象。此中“伟大而善美的颜色已现”诸说指集聚的色体;“如婆罗门最胜者为颜色,他则次之”诸说属世间种类之分;“具最高颜色之微妙者”诸说指色界。
‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;
“我不夺不坏,我亦如狮子喝水,敬献波罗梨树花”
Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī’’ti
“那么他的颜色为何?他说是香味”
Ādīsu kāraṇe. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’tiādīsu pamāṇe. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te gahapati samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’tiādīsu guṇe. ‘‘Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu pasaṃsāyaṃ. ‘‘Vaṇṇaṃ añjanavaṇṇena, kāliṅgamhi vanimhase’’ti ettha jātarūpe. ‘‘Akilāsuno vaṇṇapathe khaṇantā’’ti ettha puḷine. ‘‘Vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyo’’tiādīsu akkhare dissati. Iccevaṃ sabbathāpi –
在开端论因。“三种颜色”诸语指测度的因;“待到你主与沙门果德玛颜色之际”诸语指性质;“颜色主人说颜色”诸语赞扬;“用朱红色,于迦邻给取处”此处指种类;“破坏全休息路之颜色”指毛状;“颜色来、颜色逆”诸语见于字义。概如是,于一切处皆然——
Chaviyaṃ thutiyaṃ heme, kulavagge ca kāraṇe;
色者,第二类,黄金色,于族分论之因中。
Saṇṭhāne ca pamāṇe ca, rūpāyatanajātisu;
论及因缘和数量,乃至色根来自各处;
Guṇakkharesu puḷine, vaṇṇasaddo pavattati;
在性质坚硬之物中,如石子,颜色和声音得以生起;
Suvaṇṇasaddo chavisampattigaruḷajātarūpesu āgato. Ayañhi ‘‘suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate’’ti, ‘‘suvaṇṇatā sussaratā’’ti ca evamādīsu chavisampattiyaṃ āgato. ‘‘Kākaṃ suvaṇṇā parivārayantī’’tiādīsu garuḷe. ‘‘Suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco’’tiādīsu jātarūpeti.
金黄色的声音出现在由鸟类产生的色形中。此中有所谓『金色与非金色、善趣与恶趣』、『金色即清净流转』等,种种由色与声的增益而生。又有『何者以金色覆盖』等,来自鸟类。还有『金色相似者,如黄金光泽』等,皆指生起之色形。
Puṇa saṅghāte. Puṇeti, puṇayati.
复次,论及凝集。『凝』者,即『使聚合』之意。
Cuṇa saṅkocane. Cuṇeti, cuṇayati.
『缩』者,谓限制、收缩。『缩』即是『使收缩』。
Cuṇṇa peraṇe. Cuṇṇeti, cuṇṇayati. Cuṇṇaṃ. Cuṇṇavicuṇṇaṃ karoti.
『擦拭』者,谓擦净、涂抹。『擦』即是『进行擦拭』。以此,指行为上使物质洁净分明。
Saṇa dāne. Saṇeti, saṇayati.
施舍之沙纳。沙纳者,使聚合也。
Kuṇa saṅkocane. Kuṇeti, kuṇayati. Kuṇo. Kuṇahattho. Hatthena kuṇī.
收缩之库纳。库纳者,使收敛也。库诺。库纳手。以手使之收缩。
Tūṇa pūraṇe. Tūṇeti, tūṇayati. Tūṇī.
填满之图纳。图纳者,使填满也。图尼。
Ettha tūṇīti sarakalāpo. Sā hi tūṇenti pūrenti sare etthāti tūṇī.
此处图尼谓许多语言。然则谓图纳者,即为填满,满之意也。
Bhūṇa bhāsāyaṃ. Bhūṇeti, bhūṇayati.
成熟于语言者。成熟者,使成熟也。
Kaṇa nimīlane. Kāṇeti, kāṇayati. Kāṇo.
闭合之卡纳。卡纳者,使闭合也。卡诺。
Ettha kāṇoti ekena vā dvīhi vā akkhīhi parihīnakkhi. Aṭṭhakathācariyā pana ‘‘kāṇo nāma ekakkhinā kāṇo, andho nāma ubhayakkhikāṇo’’ti vadanti, taṃ kāṇandhasaddānaṃ ekatthasannipāte yujjati. Itarathā kāṇakacchapopamasutte vutto kacchapo ekasmiṃ kāṇo siyā, ekakkhikāṇo ca pana puriso ‘‘andho’’ti na vattabbo siyā, tasmā tesamayugaḷatte ekekassa yathāsambhavaṃ dvinnaṃ dvinnamākārānaṃ vācakatā daṭṭhabbā. Tathā hi kosalasaṃyuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘kāṇoti ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā’’ti vuttaṃ. Atha vā ‘‘ovadeyyānusāseyyā’’ti ettha ovādānusāsanānaṃ viya savisesatā avisesatā ca daṭṭhabbā.
此处所说『听』,可以指单眼或双眼的视力,称为『有眼』。注疏师云:『听』名指具单眼者,『盲』名指双眼俱失者,此处『听盲』合并众义,归于一处。另有说法,如《听甲龟喻经》所述,龟只有一只眼,具单眼,故人不可称为『盲』。因此对于二者并行时,应分别按各自形态表达其异。又《拘萨罗相应论》中记载『听』或指单眼或指双眼皆可。又有说:『应劝导、应教诲』,此处指劝导教诲之特异与共通之处。
Gaṇa saṅkhyāne. Gaṇeti, gaṇayati. Gaṇanā, gaṇo.
关于计数中的『合』,『合』即集合之意,表示聚集、合计。合计、数数即『合』。
Ettha gaṇanāti saṅkhyā. Gaṇoti bhikkhusamūho. Yesaṃ vā kesañci samūho. Samūhassa ca anekāni nāmāni. Seyyathidaṃ –
此处『合计』即数目。『合』即比库团体。某些人或某些团体。团体有诸多名称。比如说——
Saṅgho gaṇo samūho ca,
僧团即是合、团体,
Khandho sannicayo cayo;
蕴即集合、集结,
Samuccayo ca nicayo,
集聚即约束、积累,
Vaggo pūgo ca rāsi ca.
品类、部分以及聚集。
Kāyo nikāyo nikaro,
色身、名身、集合。
Kadambo visaro ghaṭā;
树枝、叶柄、器皿。
Samudāyo ca sandeho,
起源以及疑惑。
Saṅghāto samayo karo.
聚集与结合。
Ogho puñjo kalāpo ca,
洪水、积聚以及堆集。
Piṇḍo jālañca maṇḍalaṃ;
布施网或布施坛。
Saṇḍo pavāho iccete,
包容与流动。
Samūhatthābhidhāyakāti.
总称为集合意义。
Kiñcāpi ete saṅghagaṇasamūhādayo saddā samūhatthavācakā, tathāpi saṅghagaṇasaddāyeva vināpi visesakapadena bhikkhusamūhe vattanti, nāññe, aññe pana saṅghagaṇasaddehi saddhiṃ aññamaññañca kadāci samānatthavisayā honti, kadāci asamānatthavisayā, tasmā yathāpāvacanaṃ asammuyhantena yojetabbā. ‘‘Eko, dve’’tiādinā gaṇetabboti gaṇo.
这些乃众僧集体等的声音,是集合整体意义之表达,然若无称为众僧集体的特别词,亦可用于比库团体。除此之外,其他群体声音,有时含有同样意义,有时则无。因此,应照实合适地加以连接。所谓“一个、两个”等,应据此数算为群。
Kaṇṇasavane. Kaṇṇeti, kaṇṇayati. Kaṇṇo. Kaṇṇayanti saddaṃ suṇanti etenāti kaṇṇo, yo loke ‘‘savanaṃ, sota’’nti ca vuccati.
闻声。所谓“闻”即倾听。耳根。倾听声音即听闻,因世间人称之为“听”、“闻”。
Kuṇa guṇa āmantane. Kuṇeti, kuṇayati. Guṇeti, guṇayati. Guṇo. Goṇo.
呼唤与邀约。所谓“呼”即呼唤,“邀”即招呼。邀约。称为“音声”或“集合”之意。
Ettha guṇoti sīlādayo dhammā, kenaṭṭhena te guṇā. Goṇāpiyati āmantāpiyati attani patiṭṭhito puggalo daṭṭhuṃ sotuṃ pūjituñca icchantehi janehīti guṇo. Ettha kiñcāpi sīlādidhammānaṃ āmantāpanaṃ natthi, tathāpi taṃhetuāmantanaṃ nimantanañca teyeva karonti nāmāti evaṃ vuttaṃ. Tathā hi –
此处所说「德」者,即指戒律等法,是以何为底质的德。若有个人,立足自身,被众人欢迎、接待,且人人愿见闻礼敬,此即为德。虽说有关戒律等法的欢迎招待并无,但基于此缘故而欢迎招待,此等皆同一事,故有此说。确如其言——
‘‘Yathāpi khettasampanne,
譬如在肥沃田地中,
Bījaṃ appampi ropitaṃ;
即便播种极少的种子,
Sammā dhāraṃ pavassante,
当雨水适时洒落,
Phalaṃ toseti kassaka’’nti
庄稼收获便令农夫欢喜。」
Ettha kassakassa tuṭṭhiuppattikāraṇattā hetuvasena niccetanassapi phalassa tosanaṃ vuttaṃ, evamidhāpi āmantāpanakāraṇattā evaṃ vuttaṃ. Aññe pana ‘‘guñjante abyayante iti guṇā’’ti atthaṃ vadanti. Tadanurūpaṃ pana dhātusaddaṃ na passāma, ‘‘guṇa āmantane’’ icceva passāma, vicāretvā gahetabbaṃ.
这里因农夫满足于所产之果,故因而生起欣喜,这便是因缘。以此类推,欢迎招待之因缘亦同此理。另有人解释为「德性生长、长存不灭」之意。然对此相应的词根音义未见,而仅见「德的欢迎招待」用法,须细心思索取用。
Vaṇa gattavicuṇṇane. Vaṇeti, vaṇayati. Vaṇo.
袢纳 行走穿行。袢纳者,部署、施行也。袢纳之义。
Ettha vaṇoti aru. Sā hi sarīraṃ vaṇayati vicuṇṇeti chiddāvachiddaṃ karotīti vaṇoti vuccati.
此处袢纳者,破坏也。此处谓其身体将被部署、穿行、破坏割裂分离,故称为袢纳。
Paṇṇa harite. Paṇṇeti, paṇṇayati. Tālapaṇṇaṃ. Sūpeyyapaṇṇaṃ.
叶片 绿色者。叶片者,叶子也。棕榈叶。梭罗叶。
Ettha ca haritabhāvavigatepi vatthusmiṃ paṇṇabhāvo rūḷhito pavattoti daṭṭhabbo. ‘‘Paṇṇaṃ, pattaṃ, palāso, dalaṃ’’ iccete samānatthā.
此中绿色之相亦应观察,其质地粗糙坚硬,应当明了所谓叶、枝、榕树枝叶等皆含此义。
Paṇa byavahāre. Paṇeti, paṇayati. Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti.
货财之交易。交易者,交换、处分也。国王亦持重刑处分施行交割。
Imāni ṇakārantadhāturūpāni. · 这些是以卷舌鼻音“拏”结尾的词根形态。
Takārantadhātu以“答”音结尾的词根。
Cinta cintāyaṃ. Cinteti, cintayati. Cittaṃ, cintā, cintanā, cintanako. Kārite ‘‘cintāpeti, cintāpayatī’’ti rūpāni.
思虑 其所思也。思虑者,思考、反复考量、思惟,称为思想、思量、思惟者。造作时则谓「使思虑、令其思虑」等形态。
Tattha cittanti ārammaṇaṃ cintetīti cittaṃ, vijānātīti attho, sabbacittasādhāraṇavasenetaṃ daṭṭhabbaṃ. Ettha siyā – kasmā ‘‘ārammaṇaṃ cintetīti citta’’nti vatvāpi ‘‘vijānātīti attho’’ti vuttaṃ, nanu cintanavijānanā nānāsabhāvā. Na hi ‘‘cintetī’’ti padassa ‘‘vijānātī’’ti attho sambhavati, duppaññassa hi nānappakārehi cintayatopi sukhumatthādhigamo na hotīti? Saccaṃ, ‘‘vijānātī’’ti idaṃ padaṃ cittassa saññāpaññākiccehi visiṭṭhavisayaggahaṇaṃ dīpetuṃ vuttaṃ sabbacittasādhāraṇattā cittasaddassa. Yañhi dhammajātaṃ ‘‘citta’’nti vuccati, tadeva viññāṇaṃ, tasmā vijānanatthaṃ gahetvā saññāpaññākiccāvisiṭṭhavisayaggahaṇaṃ dīpetuṃ ‘‘vijānātī’’ti vuttaṃ.
此处所谓心思惟境,即是心;所说心为知、知知的解义,应当以心为普遍之体而观。这里为何以“思惟境即心”为说,即使表述为“知之之义”?必然有思惟与知之分别之意。实则“思惟”一词不含“知之”意义,愚者尽管行为思惟,亦难得细微的正确经验吗?确实,“知之”此辞专指心的分别识、知见功用,用以彰显其区别性主题,表明心的共性。所谓与法俱生的心,正是识,故以认识为义,为强调分别识、分别见功用,故称“知之”。
Idāni aññagaṇikadhātuvasenapi nibbacanaṃ pakāsayāma – sabbesu cittesu yaṃ lokiyakusalākusalamahākriyacittaṃ, taṃ javanavīthivasena attano santānaṃ cinotīti cittaṃ, vipākaṃ kammakilesehi citanti cittaṃ, idaṃ cidhātuvasena nibbacanaṃ. Yaṃ kiñci loke vicittaṃ sippajātaṃ, sabbassa tassa citteneva karaṇato citteti vicitteti vicittaṃ kariyati etenāti cittaṃ, cittakaraṇatāya cittanti vuttaṃ hoti, idaṃ cittadhātuvasena nibbacanaṃ. Cittatāya cittaṃ, idaṃ pāṭipadikavasena nibbacanaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘sabbampi yathānurūpato cittatāya cittaṃ, cittakaraṇatāya cittanti evamettha attho veditabbo’’ti.
现在为了不同类别的所缘,说明名词—于一切心中,凡世俗善恶大行为心,即是如流行般运动自己继续的计数,称为心;由业与烦恼所成的果报称为心,这为色法名词。世间种种具差别的心(异心)是他力造作,全由此心所生,故以因缘关系摄,此由此心作用故称心。以心所为心,因通达学者师说一切依照其理以心名心,因心之所为故称心,这为心名义。
Ettha hi cittassa sarāgasadosādibhedabhinnattā sampayuttabhūmiārammaṇahīnamajjhimapaṇītādhipatīnaṃ vasena cittassa cittatā veditabbā. Kiñcāpi ekassa cittassa evaṃ vicittatā natthi, tathāpi vicittānaṃ antogadhattā samudāyavohārena avayavopi ‘‘citta’’nti vuccati, yathā pabbatanadīsamuddādiekadesesu diṭṭhesu pabbatādayo diṭṭhāti vuccanti. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘kāmañcettha ekameva evaṃ cittaṃ na hoti, cittānaṃ pana antogadhattā etesu yaṃ kiñci ekampi cittatāya ‘citta’nti vattuṃ vaṭṭatī’’ti.
此处应了心无明、贪欲、嗔恨等分别差别不同之混合基而起。某一念心虽无分别,但念心聚集合起而整体称心,譬如山河江海之集合部分皆称山水。故导师说:此中某一心不独称心,乃多心之聚合中所有之一心方可称心。
Ettha ca vuttappakārānamatthānaṃ vinicchayo bavati. Kathaṃ? Yasmā yattha yattha yathā yathā attho labbhati, tattha tattha tathā tathā gahetabbo. Tasmā yaṃ āsevanapaccayabhāvena cinoti, yañca kammunā abhisaṅkhatattā citaṃ, taṃ tena kāraṇena cittanti vuttaṃ. Yaṃ pana tathā na hoti, taṃ parittakriyadvayaṃ antimajavanañca labbhamānacintanavicittatādivasena cittanti veditabbaṃ, hasituppādo pana aññajavanagatikoyevāti.
这里为已说之理由作解:何以如此?随处、随法、随境得理,便应随处、随法、随境而取理,故以随所依缘而思惟心;以业积集而成的念,故因该因称之为心。若非如此,因逆失不净之心、死灭终结的思惟心等另一心种以分别念心等名相为心,唯有产生笑谑等不同运动而已。
Imāni cittassa nāmāni –
以下是心的名称—
Cittaṃ mano mānasañca, viññāṇaṃ hadayaṃ manaṃ;
心是智识,是精神;识是心,称为心意。
Nāmānetāni vohāra-pathe vattanti pāyato.
这些名称在说话和表达的途径中被使用。
Cittasaddo paññattiyaṃ viññāṇe vicitte cittakamme acchariyeti evamādīsu atthesu dissati. Ayañhi ‘‘citto gahapati. Cittamāso’’tiādīsu paññattiyaṃ dissati. ‘‘Cittaṃ mano mānasa’’ntiādīsu viññāṇe. ‘‘Vicittavatthābharaṇā’’tiādīsu vicitte. ‘‘Diṭṭhaṃ vo bhikkhave caraṇaṃ nāma citta’’ntiādīsu cittakamme. ‘‘Iṅgha maddi nisāmehi, cittarūpaṃva dissatī’’tiādīsu acchariyeti.
『心的声音』作为所指对象,在识、心所、心业中表现出令人惊异的意涵,诸如“心者,主人,心肉”等称谓显现为所指对象称谓。“心、意、心理”则显为识的称谓。“无形所饰”显为心所称谓。“所见者啊,比库们,所谓行”显为心业称谓。“以形象、触感、嗅感等感受,呈现如心的形态”则此处显为令人惊异的内涵。
Cita sañcetane. Ceteti, cetayati. Ratto kho brāhmaṇa rāgena abhibhūto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti. Ākaṅkhati cetayati, taṃ nisedha jutindhara. Cetanā, sañcetanā. Cetayitaṃ, cetetvā, cetayitvā. Sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeti.
所谓心是有意识的聚合,即思维、使动。譬如婆罗门因贪欲利害所迫,亦体验自身烦恼、他人烦恼或两者俱现的意识。愿望即思维,以此被制止者为炬持者。意为有意识、有目标的推动。施以意使,完成、思考、推动。聚集时发动生命。
Tattha cetanāti cetayatīti cetanā, saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sañcetanāti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Cetayitanti cetanākāro. Sañciccāti sayaṃ ñatvā, cecca abhivitaritvāti attho. Imāni cetanāya nāmāni –
这里意谓“意”即思维、使动,意即互相连属自身之法,对对象生发意念的涵义。意念加前缀形成加强用语。意念即其形态。意之聚集为自知、主导、控制的涵义。以上即为“意”相关的名称——
Sañcetanā cetayitaṃ, cetanā kammameva ca;
意念即使动,意念即行为本身;
Kammañhi ‘‘cetanā’’ tveva, jinenāhacca bhāsitaṃ.
于行为中——“意念”正是那被尊者耶舍所说到的。
Atrāyaṃ pāḷi ‘‘cetanāhaṃ bhikkhave kammaṃ vadāmi, cetayitvā kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā’’ti.
在此巴利云:「比库们,我说意志是业,意欲之后以身、语、意而作业。」
Mantaguttabhāsane. Manteti, mantayati, nimanteti, nimantayati, āmanteti, āmantayati. Janā saṅgamma mantenti, mantayanti, mantayiṃsu rahogatā. Nimantayittha rājānaṃ. Āmantayittha devindo, visukammaṃ mahiddhikaṃ. Mantā, manto. Kārite ‘‘mantāpeti, mantāpayatī’’ti rūpāni.
『曼达』者,用于秘密商议、言说义。其动词形式为:商议(基本形,单数)、商议(基本形,复数);邀请(加前缀「尼」形,单数)、邀请(加前缀「尼」形,复数);呼唤(加前缀「阿」形,单数)、呼唤(加前缀「阿」形,复数)。〔例句:〕众人聚集商议,〔他们〕在隐密处商议、曾商议。〔又:〕曾邀请国王。〔又:〕天帝呼唤了大神通者毗首羯磨。名词形式有:秘语(阴性)、秘咒(阳性)。使役形式则为:令商议(单数)、令商议(复数)。
Ettha mantāti paññā, ‘‘gavesanasaññā’’tipi vadanti. Mantoti guttabhāsanaṃ. ‘‘Upassutikāpi suṇanti mantaṃ, tasmā hi manto khippamupeti bheda’’nti ettha hi guttabhāsanaṃ ‘‘manto’’ti vuccati. Apica mantoti chaḷaṅgamanto. Vuttañca ‘‘ye mantaṃ parivattenti, chaḷaṅgaṃ brahmacintita’’nti. Ettha sikkhā nirutti kappa byākaraṇa jotisattha chandovicitivasena manto ‘‘chaḷaṅgo’’ti veditabbo. Etāni eva cha ‘‘vedaṅgānī’’ti vuccanti. Vedo eva hi ‘‘manto, sutī’’ti ca vutto. Atha vā mantoti vedādivijjā.
这里‘manta’谓智慧,有‘探求之见’等说。‘manta’又为密语私语。曰:“即使随侍听到私语,故私语甚速生分裂。”此处密语故曰‘manto’。又‘manta’亦为《六根念法》之一。有言:“诸转动心者,为六转禅思。”此乃修行语。因其属于梵语教学文法、语音、与韵律之妙用,故‘manta’应解释为‘六转’。此类便为“六部释义学”,亦谓“吠陀学”。吠陀乃“manta,sutī”所称。或者‘manta’作吠陀类知识。
Yanta saṅkocane. Yanteti, yantayati. Yantaṃ, telayantaṃ yathācakkaṃ, evaṃ kampati medanī.
『颜达』者,用于收缩、控制义。其动词形式为:控制(单数现在时)、控制(复数现在时)。〔例句:〕机器、榨油之器,如同车轮一般,大地如此震动。
Satta gatiyaṃ. Satteti, sattayati.
『萨达』者,用于行进义。其动词形式为:行进(单数现在时)、行进(复数现在时)。
Santa āmappayoge. Āmappayogo nāma ussannakriyā. Santeti, santayati.
『散达』者,用于表示强烈肯定之语义。所谓强烈肯定之语,乃是指表达过度、充盈之动作。其动词形式为:强烈肯定(单数现在时)、强烈肯定(复数现在时)。
Kitta saṃsandane. Kitteti, kittayati. ‘‘Ye vohaṃ kittayissāmi, girāhi anupubbaso. Kittanā parikittanā’’tiādīsu pana katthanā ‘‘kittanā’’ti vuccati.
『kitta』者,汇合也。其动词形式为「汇合」。然于『凡我将称扬者,依次以言语。称扬、遍称扬』等句中,「称扬」义亦以『称赞』之词表之。
Tanta kuṭumbadhāraṇe. Tanteti, tantayati. Satanto, sappadhānoti attho.
『tanta』者,持续家业也。其动词形式为「持续」、「延续」。其义为「有持续者」、「有精勤者」。
Yatanikāropakāresu. Yateti, yatayati. Nīto ca paṭidāne, yatadhātu niupasaggato paro paṭidāne vattati, niyyāteti, niyyātayati. Takārassa pana dakāratte kate ‘‘niyyādeti, niyyādayati. Rathaṃ niyyādayitvāna, aṇaṇo ehi sārathī’’ti rūpāni.
『yata』者,用于努力与施予二义。其动词形式为「努力」、「使努力」。又用于还付义,此「yata」字根附「ni-」前缀,表还付义,其动词形式为「归还」、「使归还」。然若将词中之「ta」转为「da」,则成「还付」、「使还付」,如『将战车交付之后,无债者,驭者来吧』等诸词形。
Vatu bhāsāyaṃ. Vatteti, vattayati.
『vatu』者,用于言说义。其动词形式为「宣说」、「使宣说」。
Pata gatiyaṃ. Pateti, patayati.
『pata』者,用于行进义。其动词形式为「行进」、「使行进」。
Vāta gatisukhasevanesu. Gati sukhaṃ sevananti tayo atthā. Tattha sukhanaṃ sukhaṃ. Vāteti, vātayati. Vāto, vātapupphaṃ. Cīvarassa anuvāto.
「Vāta」指风的运动与愉悦之用,有三种含义:一是「舒适」;二是「风」;三是「风之花」。Vāteti,vātayati表示「吹动」。如袈裟的「随风扬动」。
Keta āmantane. Keteti, ketayati. Ketako.
『keta』者,用于呼唤义。其动词形式为「呼唤」、「使呼唤」。名词形式为「呼唤者」。
Satta santānakriyāyaṃ. Santānakriyā nāma pabandhakriyā avicchedakaraṇaṃ. Satteti, sattayati. Satto.
「萨」根,用于相续之作用。所谓相续之作用,即连绵不断之作用,乃使无断绝之意。『萨』者,系缚也。[由此根构成]『萨陀』(被缚者)。
‘‘Kinnu santaramānova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ;
句意为:「为什么像连绵不绝般,(你)割下并带走了那嫩绿的草?」
Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggava’’nti
「吃了又吃,反复咀嚼,死去的存在如老龟般。」此为歌谣句,描述死者如老龟般迟缓无力。
Pāḷiyaṃ pana ‘‘gatasattaṃ jaraggava’’nti pāṭhassa ‘‘vigatajīvitaṃ jiṇṇagoṇa’’nti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ. Iminā sattasaddassa jīvitavacanaṃ viya dissati, ‘‘na sukarā uñchena paggahena yāpetu’’nti ettha paggahasaddassa pattakathanaṃ viya. Suṭṭhu vicāretabbaṃ.
巴利文中「gatasattaṃ jaraggava」句子,在某些版本的注释中以「vigatajīvitaṃ jiṇṇagoṇa」解释,意为「已无生命之老龟」。此句中「satta」旁含有生命之意,比较难以用高处托捧之说来解释,可见この「paggaha」一词的用法有应特别探讨。此处提示必须细致分析其含义及用法。
Sutta avamocane. Sutteti, suttayati.
「苏陀」根,用于解脱之义。『苏陀』者,解脱也。
Mutta pasavane. Mutteti, muttayati. Omutteti, omuttayati. Muttaṃ. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘mutteti ohadeti cā’’ti. Tattha muttetīti passāvaṃ karoti. Ohadetīti karīsaṃ vissajjeti. Kārite ‘‘muttāpeti, muttāpayatī’’ti rūpāni.
「木陀」根,用于排泄之义。『木陀』者,排泄也。『阿木陀』者,亦排泄也。『木陀』(尿)。此处有相关巴利文句:「木帝提」与「阿哈帝」二词并列。其中,『木帝提』者,排尿也;『阿哈帝』者,排便也。在使役形式中,则构成「使其排尿」、「令其排尿」等词形。
Kattarasethille. Kattareti, kattarayati. Kattaro. Kattaradaṇḍo, kattarasuppaṃ.
「咖达拉」根,用于[老朽、衰颓]之义。『咖达拉』者,衰老也。由此构成「咖达拉棍」(老人杖)、「咖达拉箕」(老旧箕)等词。
Tattha kattaroti jiṇṇo. Mahallakoti vuttaṃ hoti. Kenaṭṭhena? Kattarayati aṅgānaṃ sithilabhāvena sithilo bhavatīti atthena. Kattaradaṇḍoti kattarehi jiṇṇamanussehi ekantato gahetabbatāya kattarānaṃ daṇḍo kattaradaṇḍo. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘kattaradaṇḍoti jiṇṇakāle gahetabbadaṇḍo’’ti. Kattarasuppanti jiṇṇasuppaṃ. Kattarañca taṃ suppañcāti kattarasuppanti samāso.
其中,『咖达拉』者,衰老也,即谓年迈之人。此为何义?因其肢体弛缓而松散,故称「咖达拉」。『咖达拉棍』者,乃年迈衰老之人须持握之杖,为老者专用,故称「咖达拉棍」。因此,注疏老师们说:「『咖达拉棍』者,于衰老之时应持握之杖也。」『咖达拉箕』者,即老旧之箕。「衰老」与「箕」二词复合,故称「咖达拉箕」。
Citta cittakaraṇe, kadāci dassanepi. Cittakaraṇaṃ vicittabhāvakaraṇaṃ. Citteti, cittayati. Cittaṃ.
「吉陀」根,用于彩饰之义,有时亦用于见之义。彩饰之义,即作成多彩缤纷之状。『吉陀』者,绘饰也。『吉陀』(图画、心)。
Takārantadhāturūpāni. · 以“答”音结尾的词根形态。
Thakārantadhātu以送气“他”音结尾的词根。
Katha kathane. Katheti, kathayati. Dhammaṃ sākacchati. Sākacchā, kathā, parikathā, aṭṭhakathā.
『言说』者,乃论说之义也。其动词形式为「言说」「宣说」。谓宣说于法也。由此衍生:共论、言说、广论、义注。
Tattha sākacchatīti saha kathayati. Attho kathiyati etāyāti aṭṭhakathā, tthakārassa ṭṭhakārattaṃ.
其中,『共论』者,谓与他人共同言说也。『义注』者,谓以此而宣说其义也;其中『义』字之『他』字母转变为重『他』字母。
Yāya’tthamabhivaṇṇenti, byañjanatthapadānugaṃ;
所谓表达含义,即依附于词句所表意趣的成分。
Nidānavatthusambandhaṃ, esā aṭṭhakathā matā.
此注疏被认为乃缘起因果、义理相关的解释。
‘‘Aṭṭhakathā’’ti ca ‘‘atthasaṃvaṇṇanā’’ti ca ninnānākaraṇaṃ.
“注疏”即“义理阐述”的别称。
Pathi gatiyaṃ. Panthenti, panthayanti. Pantho. Bhūvādigaṇe ‘‘patha gatiya’’nti akārantavasena kathitassa ‘‘pathati, patho’’ti niggahītāgamavajjitāni rūpāni bhavanti, idha pana ikārantavasena kathitassa saniggahītāgamāni rūpāni niccaṃ bhavantīti daṭṭhabbaṃ.
所言“路径”“行进”即“路、行”之意。因于表动作的“行走”“路”的词根,组成了形态,然而此处所言“动作完成”之词根,形成了持续不变的形态,须明知此义。
Puttha ādarānādaresu. Puttheti, putthayati.
『问询』者,用于尊重与不尊重之情境。其动词形式为「问询」「发问」。
Muttha saṅghāte. Muttheti, mutthayati.
『握持』者,乃聚合之义也。其动词形式为「握持」「把握」。
Vattha addane. Vattheti, vatthayati.
『覆盖』者,乃敷设之义也。其动词形式为「覆盖」「遮蔽」。
Putha bhāsāyaṃ. Potheti, pothayati. Kathetīti attho.
『言谈』者,乃说话之义也。其动词形式为「打击」「拍击」,义为「言说」也。
Putha pahāre. Potheti, pothayati. Kumāre pothetvā agamāsi.
【语根】「扑打」义。〔由此语根构成动词:〕「打击」、「拍打」。〔例句:〕打了孩子之后离去。
Katha vākyapabandhe. Katheti, kathayati. Kathā.
【语根】「叙述、连缀语句」义。〔由此语根构成动词:〕「讲说」、「叙述」。〔由此语根构成名词:〕「话语、故事」。
Satha dubbalye. Satheti, sathayati.
【语根】「软弱、懦怯」义。〔由此语根构成动词:〕「软弱」、「懦怯」。
Attha pattha yācanāyaṃ. Attheti, atthayati. Attho. Pattheti, patthayati. Patthanā. Paṭipakkhaṃ atthayanti icchantīti paccatthikā.
【语根】「求取、乞请」义。〔第一语根〕「求取」、「渴望」;〔由此构成名词〕「意义、目的、利益」。〔第二语根〕「渴求」、「冀望」;〔由此构成名词〕「愿望、希求」。〔复合词训诂:〕『敌对者』者,乃希求与之相违、欲与为敌之人也。
Thoma silāghāyaṃ. Thometi, thomayati. Thomanā.
【thom 根,表示称赞、赞叹义】:「称赞」,可作 thometi 或 thomayati 两种形式。派生名词为 thomanā(称赞、赞叹)。
Kātha hiṃsāyaṃ. Kātheti, kāthayati.
『咖』,用于伤害义。〔由此构成〕「咖德」(伤害)、「咖他亚帝」(使伤害)。
Satha bandhane. Satheti, sathayati.
『萨他』者,束缚也。『萨他』之义:束缚、令束缚。
Santha gantha santhambhe. Santheti, santhayati. Gantheti, ganthayati. Gantho.
『桑他』者,阻碍、结缚、停滞也。『桑他』之义:阻碍、令阻碍。『干他』之义:结缚、令结缚。结缚(名词)。
Thakārantadhāturūpāni. · 以送气“他”音结尾的词根形态。
Dakārantadhātu以“达”音结尾的词根。
Hadakarīsussagge. Karīsussaggo karīsassa ussaggo vissajjanaṃ. Hadeti, hadayati. Ohadeti, ohadayati.
『诃达』者,排泄粪便也。『粪便排泄』者,粪便之排出、舍放也。『诃达』之义:排泄、令排泄。『伍诃达』之义:排出、令排出。
Vida lābhe. Imasmiṃ ṭhāne lābho nāma anubhavanaṃ, tasmā vidadhātu anubhavane vattatīti attho gahetabbo. Sukhaṃ vedanaṃ vedeti. Dukkhaṃ vedanaṃ vedeti. Vedayati. Vedanā, vitti. Vedayitaṃ. Sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno.
『维达』者,获得也。此处所谓『获得』,其义为领受、经历;故知『维达』适用于领受、经历之义。『领受乐受』,『领受苦受』,『领受』(动词)。受(名词)、喜乐。所领受之物。『正领受乐受者』。
Kudi anatabhāsane. Kundeti, kundayati.
『库低』者,低声模糊之语也。『库低』之义:低语、令低语。
Mida sinehane. Atra sineho nāma pīti. Medeti, medayati.
『弥达』者,润泽也。此处所谓『润泽』,即喜悦之义。『弥达』之义:润泽、令润泽。
Chada saṃvaraṇe. Gehaṃ chādeti, chādayati. Dosaṃ chādeti, chādayati. Paṭicchādeti, paṭicchādayati. Chattaṃ. Channā kuṭi.
『遮』之义为覆蔽。遮蔽房屋,令其被遮蔽。遮蔽过失,令其被遮蔽。覆盖,令其被覆盖。伞盖。有顶之室。
Tatra chattanti ātapattaṃ. Ātapaṃ chādetīti chattaṃ. Paṭicchādiyateti channā.
其中,『伞盖』者,乃遮阳之具也。『能遮蔽阳热』,故名伞盖。『被覆盖』,故名有顶。
Cuda sañcodane āṇattiyañca. Codeti, codayati. Codako, cuditako, codanā. Ānando buddhacodito.
『督』之义为督促与命令。督促,令其被督促。督促者、被督促者、督促之行为。阿难受佛督促。
Tatra codanāti cālanā. Cālanāti dosāropanāti attho.
其中,『督促』者,即推动也。推动者,乃加诸罪责之义也。
Chadda vamane. Chaddeti, chaddayati.
吞吐呕逆。吞吐者,令覆蔽、遮盖者。
Mada vittiyoge. Madeti, madayati.
醉酒品;醉者,令人醉者。
Vida cehanākhyānanivāsesu. Cehanā saññāṇaṃ. Ākhyānaṃ kathanaṃ. Nivāso nivasanaṃ. Vedeti, vedayati. Paṭivedeti, paṭivedayati. Paṭivedayāmi te mahārāja.
若说是关于说述讲解和居住处所。讲述是记忆、知见。说述是陈说、言说。居住是寓于、居止。能觉知,令觉知。『我向大王报告。』
Saddasaddane. Saddeti, saddayati. Visaddeti, visaddayati. Saddo, saddito. Dīghatte ‘‘saddāyatī’’ti rūpaṃ.
声音发出的过程。发声者,令发声者。净音,令净音。声音,声响。长时称『发声』为名称形式。
Ettha ca ‘‘maṃ saddāyatīti saññāya vegena udake patī’’ti aṭṭhakathāpāṭho nidassanaṃ, idaṃ ‘‘pabbatāyatī’’ti rūpaṃ viya dhātuvasena nipphannaṃ na hotīti na vattabbaṃ, dhātuvasena nipphannaṃyevāti gahetabbaṃ. Saddoti saddiyatīti saddo, yathāvuccatīti vacanaṃ. Atha vā saddiyati attho anenāti saddo. Garavo pana ‘‘sappatīti saddo. Udīriyati abhilapiyatīti attho’’ti vadanti.
此地『我发声记忆使迅速沉水』为注疏文本的指示,此非如『山岳上升』般以界为缘所生,应不如此解。应取为确实由界缘而生。声乃发出声响,照其所言即语言。或云声为引吭长鸣。敬重则谓『声』;升高招呼意涵。
Sūda āsecane. Sūdeti, sūdayati. Sūdo.
涂抹糊涂。涂抹者,令涂抹者。污秽、污渍。
Sūdoti bhattakārako, yo ‘‘rasako’’tipi vuccati.
「苏」者,饭食作业者,谓称为「味觉者」者也。
Kanda sātacce. Sātaccaṃ satatabhāvo nirantarabhāvo. Kandeti, kandayati.
「块」者,硬块也。硬块乃恒久存在、连续存在也。谓「块」即结块、结连。
Muda saṃsagge. Ekatokaraṇaṃ saṃsaggo. Modeti, modayati sattūni sappinā.
「悦」者,合一也。合一者谓一合也。谓悦即使他物欢悦、使之欢悦。
Nada bhāsāyaṃ. Nādeti, nādayati. Hetukatturūpānīti na vattabbāni pāḷidassanato ‘‘sīho ca sīhanādena, daddaraṃ abhinādayī’’ti. Aññatrāpi saṃsayo na kātabbo. Imasmiṃ curādigaṇe hetukatturūpasadisānampi suddhakatturūpānaṃ sandissanato.
「声」者,言语也。谓发声、使发声。因缘四种不可以巴利语音韵规则言「狮子随狮吼,发声示现雄狮」者。除此之外不得生疑。于此类词中虽似因缘四种词形,然亦可清净为因缘四种形。
Sada assādane. Sādeti, sādayati. Assādeti, assādayati. Ettha āupasaggo rassavasena ṭhito.
「稳」者,于乐声中立也。谓安立、使安立。此为合成词,立于味乐声之中。
Gada devasadde. Devasaddo vuccati meghasaddo. Gadeti, gadayati.
「击」者,天声也。天声谓云声也。谓击打、使击打。
Padagatiyaṃ. Padeti, padayati. Padaṃ. Imissā divādigaṇe ‘‘pajjatī’’ti rūpaṃ bhavati, idha pana īdisāni.
『步』之义为行走。行步,令其行步。步伐。此词在以『日』等为首之动词类中,其形式为『行进』,然此处则为如此之形式。
Chidda kaṇṇabhede. Chiddeti, chiddayati. Chiddaṃ.
『穿』之义为耳孔之穿凿。穿孔,令其穿孔。孔穴。
Chida dvedhākaraṇe. Nanu bho yo catudhā vā pañcadhā vā anekasatadhā vā chindati, tassa taṃ chedanaṃ dvedhākaraṇaṃ nāma na hoti, evaṃ sante kasmā sāmaññena avatvā ‘‘dvedhākaraṇe’’ti dvidhā gahaṇaṃ katanti? Dvidhākaraṇaṃ nāma na hotīti na vattabbaṃ, anekasatadhā chedanampi dvidhākaraṇaṃyeva. Aparassa hi aparassa chinnakoṭṭhāsassa pubbena ekena koṭṭhāsena saddhiṃ apekkhanavasena dvidhākaraṇaṃ hotiyeva. Chedeti, chedayati.
「Chida dvedhākaraṇe」者,意谓「切割之于两部分」。然若有人四分、五分或百余分等多次切割,则不称该切割为「两部分切割」。既如此,何以通常仍称为「两部分切割」,而采取二分之表述?此处不应说「非谓为两部分切割」,即便多次切割,也若视为两部分切割。因每一部分断开处皆依附于先前某部份的结合,以彼此对立关系而形成两部分切割之理解。此「Chedeti、chedayati」即「切割、断开」之意。
Yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
彼截断你的双手双脚、耳鼻,
Tassa kujjha mahāvīra, mā raṭṭhaṃ vinassa idaṃ;
大雄啊,请对他生嗔怒吧,莫令此国土毁灭;
Yo me hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayi;
彼截断我的双手双脚、耳鼻,
Ciraṃ jīvatu so rājā, na hi kujjhanti mādisāti.
愿此国王长寿安住,实无苦恼生诸忧惧。
Chada apavāraṇe. Chādeti, chādayati. Chattaṃ. Purisassa bhattaṃ chādayati.
遮盖、遮蔽之谓。遮盖者,使遮蔽。遮蔽。为人遮蔽食物。
Īdī sandīpane. Īdeti, īdayati. Īkārantavasena niddiṭṭhattā saniggahītāgamāni rūpāni na bhavanti.
烂熟之义。烂熟者,使成熟。以烂熟作结,果实成熟之形色无有。
Adda hiṃsāyaṃ. Addeti, addayati.
增益、加增此害。增者,使增加。
Vada bhāsāyaṃ. Vādeti, vādayati. Vādo.
言辞、说话。言说者,使说话。言辞争辩。
Tattha ‘‘vādeti, vādayatī’’ti imesaṃ ‘‘vadatī’’ti suddhakattuvaseneva attho daṭṭhabbo, na hetukattuvasena. Tathā hi ‘‘saṅketaṃ katvā visaṃvādeti. Ovadeyyānusāseyya. Idameva saccanti ca vādayanti. Avisaṃvādako lokassā’’ti suddhakattudīpakapāḷinayā dissanti , saddasatthe ca ‘‘vādayatī’’ti suddhakattupadaṃ dissati. Tattha visaṃvādetīti musā vadeti, atha vā vippalambheti, vādoti vacanaṃ. ‘‘Vādo jappo vitaṇḍā’’ti evaṃvidhāsu tīsu kathāsu vādasaṅkhātā kathā. ‘‘Vādāpeti, vādāpayatī’’ti dveyeva hetukattupadāni bhavanti.
此处「言说,使说」等语,须从纯粹言辞作用理义解,不当以缘起因果解释。正如「造作暗示而争辩」、「劝戒与教诲」、「言语真实且使人争辩」、「无争辩者世间」等教证明,言辞作用着重纯粹言语功能。语音层次亦有「使言说」义。由此,谬妄诽谤称为争辩,或以扩大意义说为言论。言论有诤论、诽谤、杂言三种,以两种因果词汇「使争辩,令争辩」出现。
Chadī icchāyaṃ. Īkārantoyaṃ dhātu, tasmā saniggahītāgamānissa rūpāni na bhavanti. Purisassa bhattaṃ chādeti, chādayati, ruccatīti attho. Purisassa bhattaṃ chādayamānaṃ tiṭṭhati chādentaṃ vā.
『欲愿』为以『ā』字为结尾的词根,因此被归类于『ī』音系。由于此故,『saniggahītāgamānissa rūpāni』中并不存在以该音系结尾的色法。此句意即:男人以『覆盖』自己食物的动作称为“覆蔽”、“覆盖”,表示取悦。人在被覆盖食物时,即处于覆盖或等待覆盖的状态。
Vadī abhivādanathutīsu. Ayampi īkāranto dhātu, tasmā imassapi saniggahītāgamāni rūpāni na bhavanti. Vādeti, vādayati, vandati, thometi vāti attho. Imāni anupasaggāni rūpāni. Saddasatthepi ca ‘‘vādayatī’’ti anupasaggavandanathutiatthaṃ padaṃ vuttaṃ, sāsane pana ‘‘abhivādeti, abhivādayati, abhivādanaṃ, bhagavantaṃ abhivādetvā’’tiādīni sopasaggāni rūpāni dissanti.
『vadī』意指『打招呼、致敬、称赞』等。此词同样以『ī』结尾,故在此语境中的色法中不存在对应形态。其义包括借言辞表达敬意、赞美,或问候。这里语法上称为不加前缀的不及物词汇。即使声辞中出现类似‘vādayatī’的形式,在教法文本中仍以带有前缀(abhivāda-)的敬词作为规范形式。
Tattha abhivādetvāti vanditvā, thometvā vā, ayamasmākaṃ ruci. Āgamaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘abhivādetvāti ‘sukhī arogo hotū’ti vadāpetvā, vandanto hi atthato evaṃ vadāpeti nāmā’’ti hetukattuvasena abhivādanasaddattho vutto, amhehi pana vandanasaddaṃ saddasatthanayamaggahetvā suddhakattuvasena attho kathito. Abhivādanañhi vandanaṃyeva, na vadāpanaṃ abhisaddena sambandhitattā ‘‘abhivādanasīlissā’’ti ettha viya. Idañhi ‘‘abhivādāpanasīlissā’’ti na vuttaṃ. Yadi ca saddasatthe vadāpanamadhippetaṃ siyā, ‘‘vadī vadāpanathutīsū’’ti nissandehavacanaṃ vattabbaṃ siyā , evañca na vuttaṃ, evaṃ pana vuttaṃ ‘‘vadī abhivādanathutīsū’’ti, tena vadāpanamanadhippetanti ñāyati.
其中,『礼敬』者,即顶礼、赞叹也——此为我等之见解。然而,在《来源注疏》中,『礼敬』之词义系以使动因缘的作者身份解说为:「令人说『愿你安乐无病』,凡顶礼者,就实义而言,即令人作如此之说」;而我等则不以词义学方法理解『礼拜』一词,而以纯粹作者身份解释其义。所谓礼敬,即是顶礼本身,而非令他人说话,因为「礼敬」与前缀「阿毗」相结合——正如「惯于礼敬者」一例所示;此处若有使人说话之意,则应说「惯于令人礼敬者」,然而并未如此说。若在词义上意图包含「令人说话」,则在「『说』字用于礼敬、赞叹等义」这一无疑问的叙述中,应当说「『令说』字用于礼敬、赞叹等义」;然而并未如此说,实际所说的是「『说』字用于礼敬、赞叹等义」,由此可知,并无使人说话之意图。
Athāpi siyā ‘‘kassaci vuddhena visiṭṭhaṃ vadāpanaṃ abhivādana’’nti, evampi nupapajjati kāritavasena dhātuatthassa akathetabbato. Tathā hi ‘‘paca pāke, chidi dvidhākaraṇe’’tiādinā bhāvavasena atthappakāsanamatteyeva ‘‘pacati, paccati, pāceti. Chindati, chijjati, chedāpetī’’tiādīni sakammakāni ceva akammakāni ca sakāritāni ca rūpāni nipphajjanti, na ca tadatthāya visuṃ visuṃ dhātuniddeso kariyati. Tasmā ‘‘vadī abhivādanathutīsū’’ti ettha kāritavasena dhātuattho kathitotipi vattuṃ na sakkā kriyāsabhāvattā dhātūnaṃ. Yathā pana ‘‘takketi, vitakketi. Takko, vitakko’’tiādīni samānatthāni, tathā ‘‘vādeti, abhivādetī’’tiādīni samānatthāni. Ato saddasatthepi saddasatthavidūhi ‘‘takka vitakke, vadī abhivādanathutīsū’’tiādīnaṃ dhātūnaṃ ‘‘takkayati, vādayatī’’tiādīni anupasaggāniyeva rūpāni dassitāni, tāni ca kho suddhakattupadāniyeva, na hetukattupadāni, tasmā ‘‘abhivādanathutīsū’’ti etassa ‘‘vadāpanathutīsū’’ti attho nupapajjati.
若说‘某人以较为高级的祈愿来表达敬意’,那么以此为理由扩展词义是不可取的。譬如说‘食物熟成’这种状态,‘烹调、煮熟、使熟’等词是功能性动作,但并不逐字说明各自意义。类似地,‘vadī abhivādanathutīsū’是表达敬意的行为词,但不能依据‘做’的本质来延伸其具体语义。‘takka’与‘vitakka’之类词有相同意思,‘vādeti’和‘abhivādetī’同理。按语义分析,这些词的‘vadāpanathutīsū’意思需按实际内容辨别,而非形式。
Kiñca bhiyyo – ‘‘abhivādeti, abhivādayati. Abhivādetvā, abhivādayitvā’’tiādīni samānatthāni, ṇeṇayamattena hi savisesāni. Yadi ‘‘abhivādetvā’’ti imassa padassa ‘‘sukhī arogo hotū’ti vadāpetvā’’ti attho siyā, ‘‘sirasā abhivādayi’’nti ettha ‘‘sirasā’’ti padaṃ na vattabbaṃ siyā vadāpanena asambandhattā. Yasmā vuttaṃ taṃ padaṃ, tena ñāyati ‘‘abhivādetvā’’tiādīsu vadāpanattho na icchitabbo, vandanattho icchitabbo thomanattho ca. Yasmā bhūvādigaṇe ‘‘vanda abhivādānathutīsū’’ti imassa dhātussa ‘‘vandatī’’ti padarūpassa ‘‘abhivandati, thometi cā’’ti atthoyeva icchitabbo, na vadāpanattho. Tathā hi ‘‘vande sugataṃ gativimutta’’nti padānamatthaṃ vadantena ṭīkācariyenapi ‘‘vandeti vandāmi, thomemi cā’’ti vandanathomanatthoyeva dassito, na abhivādanasaddatthaṃ paṭicca vadāpanattho, tasmā ‘‘abhivādetvā’’ti etthāpi vandanathomanatthāyeva icchitabbā, na vadāpanattho.
更有甚者——「礼敬(主动)、礼敬(使动);礼敬了(主动)、礼敬了(使动)」等诸形式,意义相同,仅因带有使动助词而稍有区别。若「礼敬了」此词之义为「令人说『愿你安乐无病』」,则「以头顶礼拜」一句中,「以头」一词便不应出现,因为使人说话与「以头」并无关联。既然该词已被使用,由此可知,在「礼敬了」等词中,不应取「令人说话」之义,而应取「顶礼」之义与「赞叹」之义。因为在「不及物动词组」中,「顶礼」这一词根用于礼敬、赞叹等义,其词形「顶礼」所要求的意义,只应是「礼拜、赞叹」,而非使人说话之义。正是如此,在注疏老师解说「我礼敬已脱离去处的善逝」诸词之义时,也只显示了「顶礼、我礼拜,亦赞叹」这一顶礼赞叹之义,而非依据礼敬一词之义而取使人说话之义。因此,在「礼敬了」此处,也应只取顶礼赞叹之义,而非使人说话之义。
Athāpi siyā ‘‘vande’ti pade kāritapaccayo natthi, ‘abhivādetvā’ti imasmiṃ pana atthi, tasmā tattha vadāpanattho na labbhati, idha pana labbhatī’’ti. Tanna, ‘‘karotī’’tisuddhakattupadassapi ‘‘nipphādetī’’ti hetukattupadavasena vivaraṇassa viya ‘‘vande’’ti padassapi ‘‘sukhī arogo hotū’ti vadāpetvā’’ti vivaraṇassa vattabbattā. ‘‘Abhivādetvā’’ti idañca ‘‘vande’’ti padamiva kāritapaccayantaṃ na hoti. Kasmāti ce? Yasmā ‘‘cinteti, cintayati. Manteti, mantayatī’’tiādīnaṃ curādigaṇikānaṃ suddhakattupadānaṃ ‘‘cintāpeti, cintāpayatī’’tiādīniyeva hetukattupadāni dissanti, tasmā yadi hetukattupadaṃ adhippetaṃ siyā, ‘‘abhivādāpetvā’’ti vā ‘‘abhivādāpayitvā’’ti vā vattabbaṃ siyā, yasmā panevaṃ na vuttaṃ, tasmā taṃ kāritapaccayantaṃ na hotīti siddhaṃ.
假若有人认为‘vande’一辞没有直接的动作条件,而‘abhivādetvā’有,那么‘vande’不能体现祈愿之意,而‘abhivādetvā’才具备祈愿意涵。对此,注释反驳说,在净义表达的词尾,也可承载解释成‘愿你健康平安’的涵义,如‘karotī’和‘nipphādetī’。而‘abhivādetvā’之所以不具备此因果条件,是因为感悟其语义时,祈愿行为非其本义。若拟将‘abhivādāpetvā’或‘abhivādāpayitvā’作为祈愿表达,应是在教法中不存在的说法,故其作为原因谓词的用法不成立,已可确认。
Imassatthassa āvibhāvatthaṃ imasmiṃ ṭhāne sāṭṭhakathaṃ vidhurajātakappadesaṃ vadāma.
关于此义的展开说明,在此处我们讲述智者对『出生』语的注释。
‘‘Kathaṃ no abhivādeyya, abhivādāpayetha ve;
『何以敬礼呢,应当敬礼;
Yaṃ naro hantumiccheyya, taṃ kammaṃ nupapajjatī’’ti
若有人欲杀人,则此行为不生』。
Ayaṃ tāva jātakapāḷi. Ayaṃ pana aṭṭhakathāpāṭho ‘‘yañhi naro hantumiccheyya, so taṃ kathaṃ nu abhivādeyya, kathaṃ vā tena attānaṃ abhivādāpayetha ve. Tassa hi taṃ kammaṃ na upapajjatī’’ti. Tattha pāḷiyaṃ abhivādeyyāti suddhakattupadaṃ tabbācakattā. Abhivādāpayetha veti hetukattupadaṃ tabbācakattā. Evaṃ vibhāgaṃ pana ñatvā pāḷiyā aṭṭakathāya ca adhippāyo gahetabbo ‘‘naro yaṃ puggalaṃ hantuṃ iccheyya, so hantā taṃ vajjhaṃ puggalaṃ kathaṃ nu abhivādeyya, so vā hantā, tena vajjhena maṃ vandāhīti attānaṃ kathaṃ vandāpeyyā’’ti. Ettha pana ‘‘rājāno coraṃ sunakhehipi khādāpentī’’tiādīsu viya karaṇavasena ‘‘tena vajjhenā’’ti padaṃ yojitaṃ, attho pana ‘‘taṃ vajjha’’nti upayogavacanavasena daṭṭhabbo dvikammakattā sakāritapaccayassa sakammakadhātuyāti. Nanu evaṃ sante ‘‘aṭṭhakathācariyā passitabbaṃ na passanti, atitthe pakkhandantī’’ti tesaṃ doso hotīti? Na hoti, suṇātha asmākaṃ sodhanaṃ, tathā hi aṭṭhakathācariyehi ‘‘abhivādetvā’’ti ettha ‘‘vadī abhivādanathutīsū’’ti dhātuyā atthamaggahetvā vohāravisaye kosallasamannāgatattā saṇhasukhumamatthaṃ sotūnaṃ bodhetuṃ ‘‘vada viyattiyaṃ vācāya’’nti dhātuyevatthaṃ gahetvā kāritapaccayaparikappanena kāritatthamādāya ‘‘abhivādetvāti ‘sukhī arogo hotū’ti vadāpetvā, vandanto hi atthato evaṃ vadāpeti nāmā’’ti hetukattuvasena abhivādanasaddattho vuttoti na koci tesaṃ doso. Pūjārahā hi te āyasmanto, namoyeva tesaṃ karoma, idampi ṭhānaṃ sukhumaṃ sādhukaṃ manasi kātabbaṃ. Evañhi karoto paññā vaḍḍhatīti.
这就是诵说的出生部经文。此外,注疏部分曰:『欲杀人的人,怎能敬礼呢?又怎能被他敬礼呢?因为这样的行为业果不会现起』。此处巴利文中『abhivādeyya』是名词性形容词,应从字面理解;『abhivādāpayetha』是因果结构动词,应把因果关系准确表达。明了此划分后,应当依巴利注疏的精神解释说:「欲杀人者即杀人者,如何能被杀者敬礼呢?又或被杀者如何能敬礼杀人者?」其中如「杀人者」作为对方的身份如何获得敬礼的问题,以「杀人者」及其行为为因得出敬礼的结果。这时注疏作比较,如『国王、盗贼、野狗均应被喂食』,这里『以此杀人者』一语便作为连接,表明了「此杀人者」是功能语义范畴,二重用法即一因一果。由此可明:即使出现注疏师傅们无法完全领会而误解同时世尊训诂,亦不应责怪,因为听闻修正仍可生慧。「在此处敬礼」一语,应从词根『说、赞美敬礼』的语义路径把握,意在为听受者细说「用赞扬敬礼来表达『愿你安乐健康』」,对此注疏词义立论严谨,故无可非议。因为受供养者是尊敬的应行礼敬之人,此举如他礼敬我们一般,以善心乐行,则智慧将增长。
Dakārantadhāturūpāni. · 以达音结尾的语根形式。
Dhakārantadhātu以送气达音结尾的语根。
Randhapāke. Sūdo bhattaṃ randheti, randhayati. Kākaṃ sokāya randhehi. Randhako. Sūdena odano randhiyati. Randhito. Randhanaṃ. Puriso sūdaṃ sūdena vā odanaṃ randhāpeti, randhāpayati. Randhetuṃ, randhayituṃ. Randhitvā, randhayitvā, randhiya iccādīni.
『煮熟』。『以奶烹煮饭食』意。『使因悲痛而哭泣的乌鸦弄熟』。作动词时,『用奶或汤煮熟饭食』。用法有能动与被动,如『使熟』『被煮熟』等。
Dhū kampane. Dhāveti, dhāvayati.
『晃动抖动』。『驱使奔跑』,『使奔跑』之意。
Gandha sūcane addane ca. Sūcanaṃ. Pakāsanaṃ. Addanaṃ pariplutā. Gandheti, gandhayati, gandho.
“香味”、“示意”、“给予”。“示意”为显现、表明之意。“给予”为充满、围绕之意。“香味”即香、散发香气的意思。
Ettha gandhoti gandheti attano vatthuṃ sūcayati pakāsetīti gandho. Paṭicchannaṃ vā pupphaphalādiṃ ‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ upasaṃharanto viya pakāsetīti gandho. Gamudharadhātudvayavasenapi gandhasaddattho vattabbo ‘‘gacchanto dhariyatīti gandho’’ iti, āha ca ‘‘gacchanto dhariyatīti gandho, sūcanatopi vā’’ti. Gandhasaddo ca ‘‘uppalagandhatheno’’ti ettha chedane vattatīti daṭṭhabbo.
此处“香”意指通过气味指示自身实体而显现之意。也如隐藏着的花果等,以“此处有此物”为言语传达给别人,像是显现一样的“香”。又以矿物的结合性质而言,香声之意应解释为“行走时携带”的香气,如语云“行走时携带即为香,亦有示意之意”。“香声”为“由梵香花所发”,于此处解释为割断之意。
Vadha saṃyame. Vadheti, vadhayati.
“杀害”、“制止”。“杀害”为杀戮、使死之意。
Budhi hiṃsāyaṃ. Bundheti, bundhayati. Palibundheti, palibundhayati. Palibodho, parisaddo upasaggo, so vikāravasena aññathā jāto. Tattha palibodhoti āvāsapalibodhādi. Apica palibodhoti taṇhāmānadiṭṭhittayañca.
“愚昧”、“堵塞”。“堵塞”为堵住、封闭。“深度堵塞”及“彻底清晰”为前缀,后者作为变化现象之出生。此中“彻底清晰”指居所堵塞等。又“彻底清晰”为贪欲、憎恨、见解等状态。
Vaddha chedanapūraṇesu. Vaddheti, vaddhayati. Vaddhakī. Vaddhakīti gahakārako.
“增长”、“割断、填满”。“增长”为增长、扩大。“增长者”为增长因、制造者。
Gaddha abhikaṅkhāyaṃ. Gaddheti, gaddhayati. Gaddho. Gaddhoti gijjho. ‘‘Gaddhabādhipubbo’’ti idamettha nidassanaṃ.
“闭合”、“渴望”。“闭合”为包围、缠绕。“闭合者”为牢固者。“闭合”即为包裹、紧牢之意。“蜂窝前面”指这里作为例证。
Sadhupahaṃsane. Sadheti, sadhayati.
用于表示赞美、使欢喜。其形式为「赞美(主动)、赞美(使动)」。
Vaddha bhāsāyaṃ. Vaddheti, vaddhayati.
『增长』义。动词形式:增长、使增长。
Andha diṭṭhūpasaṃhāre. Diṭṭhūpasaṃhāro nāma cakkhusaññitāya diṭṭhiyā upasaṃhāro apanayanaṃ vināso vā. Cakkhu hi passanti etāyāti diṭṭhīti vuccati. Yaṃ sandhāya aṭṭhakathāsu ‘‘sasambhāracakkhuno setamaṇḍalaparikkhittassa kaṇhamaṇḍalassa majjhe abhimukhaṃ ṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūte diṭṭhimaṇḍale’’ti vuttaṃ. Ṭīkāyampi ca ‘‘diṭṭhimaṇḍaleti abhimukhaṭṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūte cakkhusaññitāya diṭṭhiyā maṇḍale’’ti vuttaṃ. Evaṃbhūtāya diṭṭhiyā upasaṃhāre andhadhātu vattati. Andheti, andhayati. Cakkhūni andhayiṃsu, andho. Andhoti andhetīti andho. Dvinnaṃ cakkhūnaṃ ekassa vā vasena naṭṭhanayano, evamidha andhadhātu vutto. Kaccāyane pana ‘‘khādāmagamānaṃ khandhandhagandhā’’ti vacanena amadhātussa andhādesakaraṇavasena rūpanipphatti dassitā.
盲见的摧毁。所谓见的摧毁者,即凭眼识之见进行摧毁或消灭者也。因眼能见,故谓之见。对此,注疏中云:『以具足诸种缘起相之萨咖眼,所包围之白轮暗轮中央,面向其中,见身为所生具境界者之见轮』;释疏亦云:『见轮者,谓面向立于身与境界之间、由眼识乃成之见轮』。以如此见之摧毁,称为盲法。『盲者』即使盲。眼已失明,称盲。盲即为闇。两目中之一目无法运作,名盲法。至康僧议处云:『食入之苦,有折散之臭味』,以此为盲法所作成之形相显示。
Badha bandhane. Migaṃ bādheti, bādhayati. Baddho migo, baddhosi mārapāsena.
缚之,系之。如兽缚之,捆缚之。被缚之兽,受束缚恶网。
Tattha bādhetīti bandhatīti suddhakattuvasena attho gahetabbo. Evaṃ bādhayatīti etthāpi. Tathā hi ‘‘vātaṃ jālena bādhesi, yo anicchantimicchasī’’ti ettha bādhesīti bandhasīti suddhakattuvasena attho. Bhūvādigaṇe pana ‘‘bādha baddhāya’’nti bādhadhātussa vasena ‘‘bādhatī’’ti kattupadaṃ ‘‘bādheti, bādhayatī’’ti hetukattupadaṃ bhavati. Baddhoti bādhiyate bandhiyate soti baddho.
此处『缚』谓以纯粹缚义理解。此亦当解为『束缚』。正如『以网缚风,彼为无欲之人所苦』,其中『苦』即缚即束之纯粹义。世间众生所谓『缚缚者』,是因缚法故。『缚』谓被缚、受缚、被系、受系,即为被缚。
Dhakārantadhāturūpāni. · 以送气达音结尾的语根形式。
Nakārantadhātu以那音结尾的语根。
Mānapūjāyaṃ pemane vīmaṃsāyaṃ. Māneti, mānayati. Mātā. Vimāneti, vimānayati, paṭimāneti, paṭimānayati. Mānanā, sammānanā, vimānanā, vimānaṃ, vimānanaṃ, mānito.
『尊重』义,含尊敬、珍爱、审察之义。动词形式:尊重、加以尊重。如『母亲』。轻蔑、加以轻蔑;回报以尊重、加以回报尊重。名词形式:尊重、恭敬、轻蔑;轻蔑(名词);轻蔑(动名词);被尊重者。
Amānanā yattha santo, santānaṃ vā vimānanā;
所谓安住处者,是心所安住或心所止息之处的意思。
Hīnasammānanā vāpi, na tattha vasatiṃ vase.
即使是心所轻微安住,如此处也无真正的常住。
Vīmaṃsati, vīmaṃsā, vīmaṃsiyatīti vīmaṃsiyamāno. Vīmaṃsanto.
审察者、审察过的、正处于审察中的,都是指正在进行审察的状态。
Tattha mānetīti pūjeti, aṭṭhakathāsu pana ‘‘mānentī’’ti etasmiṃ ṭhāne ayamattho dassito ‘‘mānentīti manena piyāyanti. Pūjentīti paccayehi pūjentī’’ti. So vevacanatthappakāsanavasena vuttoti gahetabbo. Mānanapūjanasaddā hi pariyāyasaddattā vevacanasaddā eva. Vimānetīti avamaññati. Vimānanti sobhāvisesayogato visiṭṭhamāniyatāya vimānaṃ, visesato mānetabbanti hi vimānaṃ, devānaṃ vasanaṭṭhānabhūtaṃ byamhaṃ.
所谓尊重者,即礼敬。注疏中说「尊重」一词在此处的意思是指以心取悦于所敬重者,礼敬则在于缘起。此说法应以表达意义的条件和变通语气予以理解。尊重与礼敬是同义语。贬抑为轻视。『祠堂』特指装饰华美、特别专属的祠堂,特别是指天众所居之处,即天宫。
Mana thambhe. Thambho cittassa thaddhatā. Māneti, mānayati. Māno.
心壁者,指心之稳固。尊重即尊敬、使其安稳。心者。
Thana devasadde. Devasaddo meghasaddo, thaneti, thanayati.
所在为「居所」之意。天声即云声,其有居所、使之居于此处。
Yathāpi megho thanayaṃ, vijjumālī satakkaku.
如同云雾遮蔽天空,厚密如毡,聚集于空际。
Thalaṃ ninnañca pūreti, abhivassaṃ vasundharaṃ.
其下凝结并充满,沾湿大地。
Yathā pāvusako megho, thanayanto savijjuko.
如同充满水气的乌云,厚实而坚固,聚集堆积。
Ūna parihāniyaṃ. Ūneti, ūnayati. Ūno loko.
『减少』义,含损减、衰退之义。动词形式:减少、使减少。如『世间有所欠缺』。
Dhana sadde. Dhaneti, dhanayati, dhaniyyati. Dhani, dhanaṃ.
『呼唤、称声』义。动词形式:称呼、加以称呼、被称呼。名词形式:所称者;财物。
Tattha dhanīti saddo. Dhananti santakaṃ, tañhi mama idanti dhanāyitabbaṃ saddāyitabbanti dhananti. Ayaṃ pana dhātu icchāyampi vattati. ‘‘Mātā hi tava irandhati, vidhūrassa hadayaṃ dhaniyyatī’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha dhaniyyatīti pattheti icchati.
其中,『财物』乃声词。所谓『财』,即指属于自己所有之物——「此乃我之所有」,应视之为财、应以声称之,故称『财』。然此语根亦通用于『欲求』之义。「母亲确实在为你操劳,韦杜拉的心切切渴求」——此为经文所示之例证。其中『渴求』,即期望、欲求之义。
Thena coriye. Corassa bhāvo coriyaṃ. Yathā sūriyaṃ, yathā ca dakkhiyaṃ. Theneti, thenayati. Theno, thenetvā.
『盗窃』义,含盗贼行为之义。盗贼之状态即为盗行,如『勇士之状态为勇武』,又如『巧妙之状态为技艺』。动词形式:行盗、加以盗窃。名词形式:盗贼;盗窃之后(副动词形式)。
Tanu saddopatāpesu. Tāneti, tānayati. Idhāyaṃ savuddhikā. Tanādigaṇe vitthāratthavasena ‘‘tanoti, tanute’’ti avuddhikā.
『坦』(tanu)用于细弱与折磨义。『坦内帝』『坦那亚帝』,此处为含增音形式。在『坦』等词群中,为表广义而用『坦诺帝、坦努帝』,乃无增音形式。
Tavaggantadhāturūpāni. · 以齿音组结尾的语根形式。
Pakārantadhātu以巴音结尾的语根。
Ñapa tosananisānesu. Ñāpeti, ñāpayati, paññāpeti, paññāpayati, paññatti.
『尼阿巴』(ñapa)用于令知、令满足与引导义。其变化形式为:『尼阿内帝』『尼阿那亚帝』『般尼阿内帝』『般尼阿那亚帝』,名词形为『般尼阿帝』(概念、施设)。
Ettha ca niddese ‘‘paññāpetī’’ti padaṃ nidassanaṃ. Tattha paññāpetīti katanibbacanehi vākyāvayavehi vitthāravasena niravasesato desitehi veneyyānaṃ cittaparitosanaṃ buddhinisānañca karotīti attho. Papubbo nikkhipane. Āsanaṃ paññāpeti, paññāpayati. ‘‘Āsanaṃ paññapetī’’ti rassattampi dissati. Amatassa dvāraṃ paññapeti, paññā. Kārite ‘‘puriso purisena āsanaṃ paññapāpetī’’ti ekameva padaṃ. Tāni ‘‘paññāpeti, paññāpayatī’’ti rūpāni yadā ‘‘ñā avabodhane’’ti imissā rūpāni siyuṃ, tadā hetukatturūpāni bhavanti. Ettha pana suddhakatturūpāni tabbācakattā.
此处释文中『般尼阿内帝』一词乃举例示范。其义为:以经过解释的、构成句子的、广泛详尽宣说的各种词句,令应化众生心得满足并引发增益智慧——此即其义。『巴』字头有放置之义。『令安置座位』可作『般尼阿内帝』或『般尼阿那亚帝』;亦见短音形式『般尼阿巴内帝』。『开不死之门』,名词形为『般尼阿』(慧、施设)。在使役形式中,『某人令某人安置座位』,此为单一词形。上述『般尼阿内帝、般尼阿那亚帝』诸形,若属『尼阿,觉了义』词根之变化,则为他使动词形(有使役主语);然此处则是表纯主动形式,因其直接表达该行为之义。
Lapa viyattiyaṃ vācāyaṃ. Lapeti, lapayati. Lāpo, lapanaṃ, ālāpo, sallāpo, kathāsallāpo, lapitaṃ.
『拉巴』(lapa)用于语言清晰表达义。其变化为:『拉内帝』『拉那亚帝』。相关词形有:『拉阿保』『拉巴那』『阿拉阿保』『萨拉阿保』『咖他萨拉阿保』(谈话、对话、交谈)及过去分词『拉毕当』(所说之事)。
Byapa dāhe. Jhāpeti, jhāpayati. Jhatto, jhānaṃ.
『维阿巴』(byapa)用于燃烧义。其变化为:『假内帝』『假那亚帝』。相关词形有:『假豆』(被烧者)、『假那』(燃烧)。
Tattha jhattoti khuddāpareto pācanagginā jhāpitoti jhatto, ‘‘jhattā assu kilantā’’ti ca pāḷi. Jhānanti nīvaraṇadhamme jhāpetīti jhānaṃ, savuddhikaṃ. Kārite pana – jhāpāpeti, jhāpāpayati.
此中,『迅速』者,谓欲速之意;『倏忽燃烧』者,谓以火烘烤;『熏染』者,谓迅速而动,言『迅速已然,火已尽灭』是巴利用语。『禅那』者,为诸妨碍心所所调伏故,谓『调伏法』,即清净法也。谓作用时则称为『使熏染』,使其生起、增长。
Rūpa rūpakriyāyaṃ. Rūpakriyā nāma pakāsanakriyā. Rūpeti, rūpayati. Rūpaṃ.
色即色法作用。所谓色法作用者,是显现之作用。谓使显现、使形成之意,即『色』。
Tattha rūpanti rūpayatīti rūpaṃ. Vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Divādigaṇe panāyaṃ ‘‘rūpaṃ ruppane’’ti bhijjanādiatthaṃ gahetvā ṭhitā.
其中『色』即作『显现』之意。指色法乃生起色相变化,表现心之所染状态。此意以色生破坏之用,即称『色为毁损』。在『二类法』等中取此『色为显现』含义而立。
Kappa vidhimhi. Vidhi kriyā. Sīhaseyyaṃ kappeti. Kappayati. Moro vāsamakappayi. Sīhaseyyaṃ pakappentaṃ, buddhaṃ vandāmi gotamaṃ.
作『造作』之法。『法』即行为。作卧榻则称作造。作造、使造也。若作『莫若屋』者,谓造屋。若作卧榻,则谓尊敬佛,谓我供养世尊果德玛。
Kappa vitakke vidhimhi chedane ca. Kappeti, kappayati, moro vāsamakappayi. Kappitamassu. Pakappeti, pakappayati. Saṅkappeti, saṅkappayati. Kappo, saṅkappo, vikappo. Kappasamaṇo iccādīni.
意念中造法与断除法。作造、使造。谓作『莫若屋』者。谓造已足。谓作显现、使显现。谓思念、使思念。『造作』『思虑』『变化作』。造、思、变造为此义。如造比库等。
Tattha kappoti paricchedavasena kappiyatīti kappo. Saṅkappoti saṅkappanaṃ. Vikappoti vividhā kappanaṃ, atthassa anekantikabhāvo. Idha kappasaddassa atthuddhāro bhavati.
其中『造』者,谓作切断之意,即造也。『思虑』者,谓思虑之行。『变化作』者,谓多种造作,含多义。此处对造作一词义理有明了说明。
Kappasaddo abhisaddahanavohārakālapaññattichedanavikappalesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappanīyametaṃ bhoto gotamassa, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti evamādīsu abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti evamādīsu kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti evamādīsu vikappo. ‘‘Atthi kappo nipajjitu’’nti evamādīsu leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti evamādīsu samantabhāvo.
“劫”一词具有多种含义,如劫音、劫的破坏、劫的流逝、劫的限定裁断、劫的破坏器具、劫的周遍存在等诸多义项。由此可知,其义用例亦因而不同。例如“此为世尊所依劫,如阿拉汉正觉者之所依”此类语句中,“劫”指世尊所依;又如“比库们,我准许汝等享用五劫的果报”此类用例中,“劫”指寿命;再如“我今所住者,乃末劫也”此类语句中,“劫”指时间;又如“该尊者为苏劫”此类中,“劫”指称谓;又如“饰以鲨皮伞的劫织线”此类中,“劫”指裁断;又如“名为双寸劫”此类用例,“劫”指变异;又如“有劫可堕”此类语意中,“劫”指残余;又如“单劫威卢园遍照”此类语句中,“劫”指周遍存在。
Atha vā kappasaddo saupasaggo anupasaggo ca vitakkavidhānapaṭibhāgapaññattikālaparamāyuvohārasamantabhāvābhisaddahana chedana viniyoga vinaya kriyā lesantara kappataṇhādiṭṭhiasaṅkhyeyyakappamahākappādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo’’tiādīsu vitakke āgato. ‘‘Cīvare vikappaṃ āpajjeyyā’’tiādīsu vidhāne, adhikavidhānaṃ āpajjeyyāti hi attho. ‘‘Satthukappena vata bho sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā’’tiādīsu paṭibhāge, satthusadisenāti ayañhi tattha attho. ‘‘Iccāyasmā kappo’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādīsu kāle. ‘‘Ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vātiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’tiādīsu paramāyumhi. Āyukappo hi idha ‘‘kappo’’ti adhippeto. ‘‘Anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’ntiādīsu samaṇavohāre. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’tiādīsu samantabhāve. ‘‘Saddhāsaddahanā okappanā abhippasādo’’tiādīsu abhisaddahane, saddhāyanti attho. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’tiādīsu chedane. ‘‘Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappatī’’tiādīsu viniyoge. ‘‘Kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī’’tiādīsu vinayakriyāyaṃ. ‘‘Atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’’tiādīsu lese. ‘‘Āpāyiko nerayiko, kappaṭṭho saṅghabhedako, kappaṃ nirayamhi paccatī’’ti ca ādīsu antarakappe.
又“劫”复有顺劫与逆劫之分,及思维方式、反应方式、限定、时间、极寿命、语辞、周遍存在、破坏、使用、律制、造作、烦恼终止、执着见解、不具数量等劫的区别与巨大劫的差异,均有不同内涵。其义用如:“出家意乐”、“无嗔意乐”等思维中;“袈裟违犯”之律法中,乃至加重律法规等意义;“与善知识共谋,劝诫同行”,此语词意中,为善知识所指;又“该尊者为苏劫”之称,属称谓之义;“我所住为末劫”之时间意;“阿难欲使如来超越该劫或劫的余数”,此为极寿命之意;“我准许比库们享用五劫的果报”,此为沙门语用;“单劫遍照威卢园”,此为周遍存在;“信仰、劫音、劫的肯定”,此属信仰义;“饰以鲨皮伞的劫织线”,属裁断义;“因此赠予饿鬼劫物”,属使用意义;“劫的积累与消减相掺杂”,为律制行为;“有劫可堕,我欲堕劫”,为残余义;“为堕入地狱、恶道、分裂僧团、邪劫,劫即堕地狱”,此为差别劫义。
‘‘Na kappayanti na purakkharonti,
“彼等不劫无始亦不顺行,
Dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;
法亦不逆彼等心意,
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo,
婆罗门虽有德行不可拘束,
Pāraṅgato na ca pacceti tādī’’ti
彼非断者亦不返回如是。”
Ādīsu taṇhādiṭṭhīsu. Tathā hi vuttaṃ niddese ‘‘kappoti uddānato dve kappā taṇhākappo diṭṭhikappo’’ti. ‘‘Anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe’’tiādīsu asaṅkhyeyyakappe . ‘‘Cattārimāni bhikkhave kappassa asaṅkhyeyyānī’’tiādīsu mahākappe. Iccevaṃ –
关于一切的始端,诸如渴爱见等。正如经文中所说:『由起始生起二种劫,分别为渴爱劫与见劫』。又言『有的劫众多相续,有的劫众多转变』等,指无数诸劫。又言『四十种诸劫乃是无量的』,指大劫。此等说法为——
Vitakke ca vidhāne ca, paṭibhāge tatheva ca;
在义理思维与安排上,及其各自分支,也都如此;
Paññattiyaṃ tathā kāle, paramāyumhi ca chedane.
在造语习惯和时节条件上,以及在终结生命时亦是如此。
Samantabhāve vohāre, abhisaddahanepi ca;
在遍及诸处的词语使用中,和于经文文本的精密表达中亦是如此;
Viniyoge ca vinaya-kriyāyaṃ lesakepi ca.
在律仪行为遵守中,乃至细微附属部分也同样如此。
Vikappantarakappesu, taṇhādiṭṭhisvasaṅkhaye;
于再造劫与转变劫中,渴爱及见之消灭亦是如此。
Kappe ca evamādīsu, kappasaddo pavattati.
以‘劫’及类似词为首,世间有‘劫’之称呼流转。
Kapi gatiyaṃ. Kampeti, kampayati, gacchatīti attho. Imāni calanatthe pavattahetukatturūpasadisāni bhavanti. Calanatthe hi ‘‘kampa kampane’’ti dhātuyā ‘‘kampatī’’ti akammakasuddhakatturūpaṃ. ‘‘Kampetī’’tiādīni sakammakāni hetukatturūpāni ‘‘idampi dutiyaṃ sallaṃ, kampeti hadayaṃ mamā’’ti akammakāya dhātuyā sakammakarūpadassanato.
『卡比』意为行走。『震动』、『使震动』、『去』,此意。此三者作为运动的缘起现象,形态相似。所谓运动,即由“震动,震荡”的词根,非动词本身。诸如‘震动’等词为命令式,有使动作用的形式。‘震动’等词为使动形式,因表现非自主动作的词根,故称为使动形态,此为第二种词类。比喻:“震动,这是我的心”。
Khapi khantiyaṃ. Khampeti, khampayati.
『卡皮』与忍耐有关。意为‘忍受’,‘使忍受’。
Thūpa samussaye. Samussayo āroho ubbedho. Thūpeti, thūpayati. Thūpo, thūpikā.
『图巴』(thūpa)用于堆积、积聚义。『积聚』即增高、耸立之意。其变化为:『图内帝』『图那亚帝』。相关词形有:『图保』(塔、窣堵波)、『图比嘉』(小塔)。
Tapa khaye. Tapeti, tapayati.
『苦行于消尽』者,谓烧尽、令烧尽也。
Upa pajjane. Upeti, upayati.
『近于趋入』者,谓趋近、令趋近也。
Capa kakkane. Capeti, capayati.
『弯曲于弯曲』者,谓弯曲、令弯曲也。
Suppa māne. Suppeti, suppayati.
『熟睡于量度』者,谓熟睡、令熟睡也。
Ḍapa ḍipa saṅghāte. Ḍāpeti. Ḍāpayati. Ḍepeti, ḍepayati.
『聚合于聚合』者,谓令聚合、令聚合也;令降临、令降临也。
Kapaavakampane. Kapeti, kapayati. Kapaṇo. Kapaṇoti karuṇāyitabbo. Aññattha pana ‘‘kappatī’’ti rūpaṃ vadanti.
Kapā 指颤抖或震动。Kapeti、kapayati 表示使颤抖、使震动的动作。Kapaṇo 是颤动之意。Kapaṇoti 表示应当怀慈悲而使之颤动。另有他说『kappatī』指另一种意义,即指形态外观的事物。
Gupa kupa dhūpa bhāsāyaṃ. Gopeti, gopayati. Kopeti, kopayati. Dhūpeti, dhūpayati.
『守护、愤怒、熏烟于照耀』者,谓守护、令守护;令愤怒、令愤怒;熏烟、令熏烟也。
Kipa dubballe. Kipeti, kipayati.
『驱策软弱』者。『驱策』,谓驱策之、令驱策之。
Khepa peraṇe. Peraṇaṃ cuṇṇikaraṇaṃ, khepeti, khepayati.
『癫狂』者,『癫狂』即碎散粉碎之意;『癫狂』为粉碎、摧毁者。
Tapa pīṇane. Tapeti, tapayati.
『火炽盛』者,『火炽盛』即燃烧、加热之意;燃烧、加热者。
Āpu lambane. Āpeti, āpayati. Āpo.
『水流过』者,动词『送出、流出』之意;水。
Tapa dāhe. Tapeti, tapayati. Tapo, tāpo. Ātāpo, santāpo. Kārite – tāpeti, tāpayati. Tattha tapoti akusalānaṃ tāpanaṭṭhena tapo, sīlaṃ.
『火焚烧』者,燃烧、加热之意。『火炽盛』亦作『火热』。『火热』『烧灼』。『造作』时,意为使加热、燃烧。此处所谓燃烧,是指由不善所引起之烧灼,为戒法。
Opathapa thapane. Opeti, opayati. Na tesaṃ koṭṭhe openti. Thapeti, thapayati. Thapito. Thapayitvā paṭicchadaṃ vavaṭṭhapeti. Voṭṭhabbanaṃ.
『进入障碍』、『安置障碍』之意。『进入』或称『通达』;非所有此类词皆入『界垢』。『安置』意为筑成障碍。筑成之后,必设立覆盖、包绕之状,称为『遮覆』。遮覆即覆盖。
Ettha ca ‘‘vi ava thapeti, vi ava thapana’’nti chedo. Ettha purime saralopo thassa ṭhattaṃ visadisabhāvena dvittañca. Pacchime pana saralopo, avassa okārattaṃ, thassa ṭhattaṃ, passa vattaṃ, vassa dvittaṃ, vakāradvayassa ca bakāradvayaṃ bhavati. Voṭṭhabbananti ca byavatthāpakacittassa nāmaṃ. Nakāralope ‘‘voṭṭhabba’’nti aparampi rūpaṃ bhavati.
此中又有『拒断进入、拒断安置』之别。前文『明显破坏』者,有二;后文『明显破坏』者,具特殊修饰,产生不同形态,形成二重覆蔽,及二种造作形态。遮覆即指施设障碍者之心理状态。断止侵害时,亦具形态之表现。
Māpa māpane. Paṇṇasālaṃ māpeti, māpayati. Yo pāṇamatimāpeti, paṇṇasālā sumāpitā.
测量,检验。测量木板厅时,进行测量或使其被测量。凡测量木板者,木板厅即为适当测量而成。
Yapa yāpane. Yāpanaṃ pavattanaṃ. Tena so tattha yāpeti. Yāpayati. Yāpanā.
扶持,支持。扶持即推动,使之运行。因此,他在那里进行扶持或使其获得扶持。扶持即帮助或供养。
Tattha yāpetīti idaṃ yādhātussa payogatte sati kāritapadaṃ bhavati. Tathā hi ‘‘uyyāpenti nāmā’’ti pāḷi dissati.
在那里使之扶持,指的是根据某种材料的运用而确立的行为标准。正如巴利文中所见‘称为扶持’的说法。
Pakārantadhāturūpāni. · 以 pa 音为末的语根形态。
Phakārantādhāturūpāni appasiddhāni. · 以 pha 音为末的语根形态很少见。
Bakārantadhātu以 ba 音为末的语根。
Samba sambandhe. Sambandho daḷhabandhanaṃ. Sambeti, sambayati. Sambalaṃ.
结合,联结。结合是坚固的结合关系。连接,联结。结合物。
Sabi maṇḍale. Maṇḍalaṃ parimaṇḍalatā. Rūpaṃ tādisameva.
在圈子里。圈子指局限边界。形态即如此。
Kubi acchādane. Kumbeti, kumbayati.
在覆盖罐子上。覆盖,遮盖。覆盖,遮盖。
Lubi dubi addane. Addanaṃ hiṃsā. Lumbeti, lumbayati. Dumbeti, dumbayati.
『伤害毁坏』者,伤害也。『毁坏』,谓毁坏之、令毁坏之。『伤害』,谓伤害之、令伤害之。
Pubba niketane. Niketanaṃ nivāso. Pubbeti, pubbayati.
『安住』者,安住也,即居处。『安住之』,谓安住之、令安住之。
Gabba māne. Māno ahaṃkāro. Gabbeti, gabbayati. Gabbanaṃ, gabbito. Tattha gabbatīti na saṅkucati.
『骄慢』者,慢也,即我慢。『骄慢之』,谓骄慢之、令骄慢之。骄慢、骄慢者。彼处,谓于骄慢之中者,即不退缩也。
Bakārantadhāturūpāni. · 以 ba 音为末的语根形态。
Bhakārantadhātu以 bha 音为末的语根。
Bhū pattiyaṃ. Patti pāpanaṃ. Sakammikā dhātu. Bhāveti, bhāvayati. Pabhāveti, pabhāvayati. Itthambhūto. Cakkhubhūto, ñāṇabhūto, dhammabhūto, brahmabhūto.
『成就』者,成就也,即到达。此为带宾语之词根。『修习之』,谓修习之、令修习之。『胜进之』,谓胜进之、令胜进之。『如是之状』。『成为眼者』、『成为智者』、『成为法者』、『成为梵者』。
Tattha bhāvetīti puriso gacchantaṃ purisamanugacchanto pāpuṇātīti attho. Esa nayo sesakriyāpadesupi. Ettha ca ‘‘bhāvetī’’tiādīni yattha sace ‘‘bhū sattāya’’nti dhātuyā rūpāni honti, tattha hetukatturūpāni nāma honti. ‘‘Bhāveti kusalaṃ dhamma’’ntiādīnettha nidassanapadāni. Bhāvetīti hi vaḍḍhetīti attho. Idha pana suddhakatturūpattā pāpuṇātīti attho. Itthambhūtoti imaṃ pakāraṃ bhūto patto. ‘‘Cakkhubhūto’’tiādīni pana ‘‘bhū sattāyaṃ, bhū pattiya’’nti dvigaṇikānaṃ dvinnaṃ dhātūnaṃ vasena aṭṭhakathāṭīkānayanissitaṃ atthaṃ pakāsayissāma āgamikānaṃ kosallatthāya. Tattha cakkhubhūtoti yathā cakkhu sattānaṃ dassanatthaṃ pariṇeti, evaṃ lokassa yāthāvadassanasādhanato dassanakiccapariṇāyakaṭṭhena cakkhubhūto. Atha vā cakkhu viya bhūtotipi cakkhubhūto. Paññācakkhumayattā vā sayambhūñāṇena paññācakkhuṃ bhūto pattoti cakkhubhūto. Viditakaraṇaṭṭhena ñāṇabhūto, asādhāraṇaṃ vā ñāṇaṃ bhūto pattoti ñāṇabhūto, aviparītasabhāvaṭṭhena, pariyattidhammappavattanato vā hadayena cintetvā vācāya nicchāritadhammamayoti dhammabhūto. Bodhipakkhiyadhammehi vā uppannattā lokassa ca taduppādanato anaññasādhāraṇaṃ vā dhammaṃ bhūto pattoti dhammabhūto. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūto. Atha vā brahmaṃ vuccati maggo tena uppannattā lokassa ca taduppādanattā, tañca sayambhūñāṇena bhūto pattoti brahmabhūto. Evaṃ dvinnaṃ dhātūnaṃ vasena vutto attho veditabbo.
这里「bhāveti」指修行者跟随修行,得以达到目的的意思。此义属于句尾修饰。若说「bhū sattāya」指元素有多样的形态,称为因果形态。若说「bhāveti kusalaṃ dhamma」等,是举证助词,表示培养善法之义。bhāveti 也有增长扩展的意思。此处指已获得纯净状态。Itthambhūto 指该种力已得成。Cakkhubhūto 等各力,皆依双数元素之法说明,即两种元素结合而形成,讲解者以此法理阐释,便于后续技巧传授。譬如「cakkhubhūto」是眼力成就,眼能见众生。类似世间如实显示的达成视力。亦可能是眼的显现。或说五明眼力与内在的本觉智慧具足成为眼力。以理智断定为 ñāṇabhūto 是知识力,不属寻常知识,是特别的无误转变表现。又通过周全论述显出 dhammabhūto(法力),是由于觉支证成、世间等缘生的无二法表现。最高为 brahmabhūto,即成梵力,或说是通达解脱之使命与自觉智慧所成。如是以二元素结合解释,义理应当了知。
Aparāni cettha nidassanapadāni veditabbāni. ‘‘Tātā mayaṃ mahallakā suddhodanamahārājaputtaṃ buddhabhūtaṃ sambhāveyyāma vā no vā, tumhe tassa sāsane pabbajeyyāthā’’ti ca ‘‘atha kho therā bhikkhū āyasmantaṃ revataṃ sahajātiyaṃ sambhāviṃsū’’ti cāti. Aññānipi panettha ‘‘manussabhūto, devabhūto’’tiādīni yojetabbāni. Tathā hi saṃsāramocakapetavatthu aṭṭhakathāyaṃ ‘‘manussabhūtātimanussesu jātā, manussabhāvaṃ vā pattā’’ti attho saṃvaṇṇito.
另有别的示例词应当知悉。例如对话中,有人说:「大王子 Mahārāja Sudhodana 的佛陀身出现否?你们该依其法出家。」又说:「长老比库们出家亲近 Revata 具寿从兄弟。」等。亦须融合「人身成就」与「天身成就」的说法。因为在解脱轮回文献注疏中,亦说「在人成为人与非人的两类之间,曾得人为身」,及「获得人性」等义。
Bhū avakampane. Ayampi sakammako. Bhāveti, bhāvayati. Manobhāvanīyā bhikkhū.
『震动』者,此亦为带宾语之词根。『修习之』,谓修习之、令修习之。『应当为心所尊重之比库众』。
Ettha ca bhāvetīti anukampati puttaṃ vā bhātaraṃ vā yaṃkiñci. Manobhāvanīyāti ‘‘dīghāyukā hontu bhadantā arogā abyāpajjā’’ti evamādinā bhāvetabbā anukampitabbāti manobhāvanīyā. Aññattha pana manobhāvanīyāti manovaḍḍhanakāti attho. Yesu hi diṭṭhesu mano vaḍḍhati, ‘‘te manobhāvanīyā’’ti vuccanti.
此中『bhāveti』意为爱护、关怀某人,如子或兄弟一般。『Manobhāvanīyā』者,指当培育者应具有的心意,谓『愿长寿、俱为尊者康健无病』者。由此而知,应以此心怀去培育与关怀。别义中『Manobhāvanīyā』表心的增长,因心在人所见中能增长,因而称之为『manobhāvanīyā』。
Labha ābhaṇḍane. Labheti, labhayati.
『labha』者,获取义也。〔其动词形式为〕获取、使获取。
Jabhi nāsane. Jambheti, jambhayati.
『jabhi』者,消灭义也。〔其动词形式为〕消灭、使消灭。
Lābha pesane. Lābheti, lābhayati. ‘‘Labha lābheti dhātussa rūpāni ce, kāritarūpāni bhavanti.
『lābha』者,遣送义也。〔其动词形式为〕遣送、使遣送。「『labha』与『lābha』二词根之〔活用〕形式,若为使役形式时,〔则各有其相应变化〕。」
Dabhī bhaye. Īkārantāyaṃ dhātu, tena saniggahītāgamāni rūpāni na bhavanti. Dabheti, dabhayati.
『dabhī』者,恐惧义也。此词根以『ī』音结尾,因此不生带鼻化音增音的〔活用〕形式。〔其动词形式为〕恐惧、使恐惧。
Dūbha santhambhe. Dūbheti, dūbhayati.
草的支撑。所谓‘草’,即是指草使物体得以支撑。
Vambha viddhaṃsane. Vambheti, vambhayati. Vambhanā. Chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuṃ vambhenti.
欺骗破坏。所谓‘欺骗’,即欺诈、欺骗的行为。‘欺骗者’。六师比库欺骗比库。
Bhakārantadhāturūpāni. · 以 bha 音为末的语根形态。
Makārantadhātu以 ma 结尾的词根
Ātena camu dhovane. Āpubbo camudhātu dhovane vattati. Ācameti, ācamayati. Ācamanakumbhī.
用冷水洗漱。‘用冷水洗漱’指用新鲜凉水洗涤的行为。‘洗漱’,‘使之饮用’。‘洗漱用的罐子’。
Ettha pana ‘‘tato hi so ācamayitvā licchavī, therassa datvā yugāni aṭṭhā’’ti appasakkārapetavatthupāḷippadeso nidassanaṃ. Tattha ācamayitvāti hatthapādadhovanapubbakaṃ mukhaṃ vikkhāletvā. Ayaṃ pana dhātu bhūvādigaṇikatte ‘‘camatī’’ti bhakkhanatthaṃ gahetvā tiṭṭhati.
此处“于是,他洗漱完毕,给予长老八个时间单位”是一句简略的语句。‘洗漱完毕’指用手足洗涤之前,张口漱口。这种行为属于各种身体部分的运作范畴,‘洗漱’是为饮用而进行的行为。
Kamu icchākantīsu. Kāmeti, kāmayati. Kāmo, kanti, nikanti, kāmanā, kāmayamāno,kāmento, abhikkantaṃ. Abhikkantavaṇṇā.
那些意欲性愿望。‘去做’,‘希望做’。‘欲望’、‘好感’、‘进展’、‘欲望被引导’、‘有所愿求’、‘极端向往’。极端的欲求性质。
Ettha ca kāmoti rūpādivisayaṃ kāmetīti kāmo. Kāmiyatīti vā kāmo, kilesakāmavatthukāmavasenetaṃ daṭṭhabbaṃ. Kileso hi tebhūmakavaṭṭasaṅkhātañca vatthu ‘‘kāmo’’ti vuccati. Māropi vā devaputto ‘‘kāmo’’ti vuccati. So hi accantakaṇhadhammasamaṅgitāya papañcasamatikkantepi buddhapaccekabuddhabuddhasāvake attano vase ṭhapetuṃ kāmetīti ‘‘kāmo’’ti vuccati.
这里‘欲’指外境——色等对象的欲望。因缘中存在欲望的心,即有‘欲’,也称‘欲望心’、‘烦恼欲’。‘烦恼’是指三界轮回所缘诸法而起的烦恼,称为‘欲’。甚至天子也被称作‘欲’,因为其按照极一时之法,在纷杂纷乱烦恼的超越中,以佛、缘觉、外道、佛弟子的修行为依止而以己心安住,这被称作‘欲’。
Vuttañcetaṃ porāṇakaviracanāyaṃ –
这段乃是早期经典著作中所述——
‘‘Vande vandehamassatthaṃ, yattha santajjito jito;
『敬礼!敬礼!我赞礼胜义所在之处,此处心智得以胜过;
Kāmo kāmoghatiṇṇena, buddhena vasatā satā’’ti;
欲望由欲火渡过,于觉者处安住如常。』
Imāni panassa nāmāni –
下列诸名为其称谓——
Kāmo namuci kaṇho ca, vasavattī pajāpati;
欲火、无明,阎魔王,众生主;
Pamattabandhu madano, pāpimā dammakopi ca;
疏忽之恶友、引诱者,恶行者,戒者也。
Kandappo ca ratipati, māro ca kusumāyudho;
尊者坎达波是色欲之主,魔亦是花卉兵器之主。
Aññe aññānipi vadanti. Tāni sāsanānulomāni na hontīti idha na dassitāni. Aṭṭhakathāsu pana ‘‘māro, namuci, kaṇho, pamattabandhū’’ti cattāriyeva nāmāni āgatāni.
有些人另说其他名字。这里未见说那些名字是符合教法的。在注疏中则说“魔、那穆迟、干呵、惰慢亲属”这四个名称是被采纳的。
Idāni abhikkantasaddassa bhūvādigaṇe ‘‘kamu padavikkhepe’’ti vohārasīsena vuttassa kamudhātussa vasena idha ca ‘‘kamu icchākantīsū’’ti vuttassa kamudhātussa vasena atthuddhāraṃ kathayāma. Abhikkantasaddo khayasundarābhirūpaabbhanumodanesu dissati. ‘‘Abhikkantā bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho’’tiādīsu khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’tiādīsu sundare.
现在因罕见字句中“谩语言辞的煽动”而称为谩语者,又以谩语者的本质分别说此处也以“谩语贪求者”称之。罕见字句显现于灭尽、美妙、光明和欢喜等处。“罕见者,尊者,夜时,出行,初时,常坐,沙弥众……”等表灭尽的佳妙语句。“此四人中此者更罕见且更优美”诸如此类妙语。
‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;
『有谁敬礼我足?凭神通威名浇灌如水;
Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti
由罕见颜色照明,周遍显现四方。』
Ādīsu abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ bhante’’tiādīsu abbhanumodane. Iccevaṃ –
以上是于美妙处。为赞叹罕见者等所谓赞语即是如此—
Khayasmiṃ sundare ceva, atho abbhanumodane;
消灭中,于美好或赞叹时,
Abhirūpe abhikkanta-saddo dissati sāsane.
在此教法中,显现出悦耳动听的称赞声。
Thoma silāghāyaṃ. Silāghā pasaṃsā. Thometi, thomayati. Thomito, thomanā.
『thoma』者,赞叹义也。赞叹者,称扬也。〔其动词形式为〕赞叹、使赞叹;〔过去分词为〕已被赞叹;〔名词形式为〕赞叹〔之行为〕。
Yama aparivesane. Yameti, yamayati. Yamo.
『yama』者,不周全供给义也。〔其动词形式为〕抑制、使抑制;〔名词形式为〕抑制者。
Samavitakke. Sāmeti, sāmayati. Samā. Nisāmeti, nisāmayati. Nisāmanaṃ. Paṭisāmeti, paṭisāmayati. Paṭisāmanaṃ.
【同等思惟】。『娑摩』义为齐等,由此派生:『娑摩底』、『娑摩耶底』,义为使齐等、使平衡。『娑摩』,义为年岁。『尼娑摩底』、『尼娑摩耶底』,义为观察、审视。『尼娑摩那』,义为观察、审视之行为。『巴帝娑摩底』、『巴帝娑摩耶底』,义为收藏、储放。『巴帝娑摩那』,义为收藏、储放之行为。
Tattha samāti saṃvaccharo, so ‘‘samā’’ti itthiliṅgavasena vuccati. ‘‘Yo yajetha sataṃ sama’’nti ettha hi samāsaddo itthiliṅgo, upayogavasena pana ‘‘sama’’nti vutto.
其中‘samāti’为动词的语尾变化,称为女性语尾。‘yo yajetha sataṃ sama’(谁修持正法百倍功德)中,“samā”是女性语尾的动词音节,而作为词根用时则称作“sama”,意为平等、调和。
Imāni saṃvaccharassa nāmāni ‘‘saṃvaccharo, vaccharo, samā, hāyano, sarado, vasso’’tiādīni bhavanti. Nisāmetīti vitakketi upadhāreti. Ettha hi ‘‘iṅgha maddi nisāmehi, nigghoso yādiso vane’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha nisāmehīti vitakkehi upadhārehīti attho. Paṭisāmetīti bhaṇḍaṃ guttaṭṭhāne nikkhipati.
以下诸词皆为「年」之名称:『年岁』、『越年』、『娑摩』、『岁消』、『秋』、『雨季』等等。『尼娑摩底』者,思惟也,审量也。此处有经文为证:『来,玛弟,审思之——林中所响,是何声音。』其中『审思之』者,义即『思惟之、审量之』。『巴帝娑摩底』者,将物品置于安全处收藏也。
Sama ālocane. Ālocanaṃ pekkhanaṃ. Sāmeti, sāmayati. Nisāmanaṃ.
【娑摩】,义为观照。观照者,注视也。由此派生:『娑摩底』、『娑摩耶底』,义为观照、注视。『尼娑摩那』,义为观察之行为。
Ettha pana nisāmetīti pekkhati oloketi. Tathā hi ‘‘iṅgha maddi nisāmehi, cittaṃ rūpaṃva dissatī’’ti pāḷi dissati. Tattha hi nisāmehīti olokehīti attho. Dhātūnamatthātisayena yogoti vacanato pana upasaggayogato vā savanepi ayaṃ vattati. Tathā hi ‘‘tato kaṇhājināyāpi, nisāmehi rathesabhā’’tiādikā pāḷiyo dissanti. Tattha nisāmehīti suṇohīti attho.
此处『尼娑摩底』者,注视也,观看也。有经文为证:『来,玛弟,观看之——所见之形,美如图画。』其中『观看之』者,义即『观看、眺望』也。然依『语根之义可因与前置词结合而超越本义』之说,此词亦可与前置词结合而用于『聆听』之义。有经文为证:『彼时,车中之王,亦当谛听黑鹿皮者之言』等。其中『谛听』者,义即『听闻』也。
Ama roge. Ameti, amayati. Andho. Bilaṅkapādo andhanakho.
【阿摩】,义为病患。『阿摩底』、『阿摩耶底』,义为使患病、使生病。『盲』,义为失明者。『指甲溃烂者』,义为甲床腐烂者。
Tattha andhoti naṭṭhanayano vuccati. Andhanakhoti pūtinakho. Ubhayathāpi sarogattaṃ sūcitaṃ.
其中『盲』者,谓眼目丧失者也。『指甲溃烂者』者,谓指甲腐烂者也。两者皆指示患病之状。
Bhāmakodhe. Bhāmeti, bhāmayati.
『婆摩』,表愤怒。〔词形为〕婆摩底、婆摩耶底。
Goma upalepane. Gometi, gomayati.
『俱摩』,表涂抹。〔词形为〕俱摩底、俱摩耶底。
Sāma svāntane āmantane. Svāntanaṃ sāmappayogo. Āmantanaṃ avhāyanaṃ pakkosanaṃ. Sāmeti, sāmayati.
『萨摩』,有安抚与呼唤二义。安抚者,乃萨摩之用法;呼唤者,即召唤、传唤之义。〔词形为〕萨摩底、萨摩耶底。
Saṅgāma yuddhe. Saṅgāmeti, saṅgāmayati. Dve rājāno saṅgāmesuṃ. Saṅgāmo. Āto gamu īsamadhivāsane. Āgameti, āgamayati, kāmāvacaradhamme nissāya rūpārūpadhammo samudāgameti, samudāgamayati. Upāsako dhammasavanantarāyaṃ anicchanto ‘‘āgametha āgamethā’’ti āha. Samudāgamanaṃ, āgamanaṃ. Āgamento, āgamayamāno.
『桑嘎摩』,表战斗。〔词形为〕桑嘎摩底、桑嘎摩耶底。『两王交战』。〔另〕『阿』加词根『嘎穆』,表稍许忍耐、同意之义。〔词形为〕阿嘎摩底、阿嘎摩耶底;『依止欲界诸法,色界、无色界之法随之生起』;『近事男不欲令听法受障碍,乃言:「请稍候,请稍候。」』〔名词为〕随之生起、前来;〔现在分词为〕正前来者、正令前来者。
Tatra āgametīti īsakaṃ adhivāseti. Samudāgametīti sampavattati. Bhūvādigaṇe ‘‘gamayatī’’ti hetukattuvasena vuttaṃ, idha pana upasagganipātapubbakāni katvā ‘‘āgametī’’tiādīni suddhakattuvasena vuttānīti daṭṭhabbaṃ.
此中 āgameti 指居于敌方的意思。Samudāgameti 表示现行、进行。关于“gamayatī”一词,是因理由而呼叫的表达。此处前加词缀的用法有先例,且“āgametī”等词为纯正的语法表达,这是必须认识的。
Makārantadhāturūpāni. · 以 ma 结尾的词根之诸形。
Iti cu rādigaṇe pavaggantadhāturūpāni · 如是,在 cu、rā 等类中,以 pa 组结尾的词根之诸形
Samattāni.
〔以上诸条〕已毕。
Yakārantadhātu以 ya 结尾的词根
Yu jigucchāyaṃ. Yāveti, yāvayati. Yavo.
『由』,表厌离。〔词形为〕雅韦底、雅韦耶底。〔名词〕大麦。
Byaya khaye. Byayeti, byayayati. Abyayībhāvo.
「消亡」与「灭尽」。消亡者,消失、毁灭也。由此转为「不灭」之义。
Byaya cittasamussagge. Tādisaṃyeva rūpaṃ.
消亡与心聚合。此处举例如色。
Yakārantadhāturūpāni. · 以 ya 结尾的词根之诸形。
Rakārantadhātu以 ra 结尾的词根
Para gatiyaṃ. Pareti, parayati. Ettha ca ‘‘iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentī’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha aggāya parentīti arahattatthāya gacchanti.
他去往他方。动词谓前往他处。此处作《巴利语义》释:『安娜陀啊,于善行善戒初渐成就中,最上者乃前往彼岸』。其中「最上者」指达阿拉汉境界者。
Gara uggame. Gareti, garayati. Garu.
根基起动。动词谓产生、增长。另有「庄重」义。
Cara asaṃsaye. Careti, carayati.
行进无疑。动词谓行动、运作。
Pūri appāyane. Pūreti, pūrayati.
充满于消逝。动词谓填满、充实。
Vara icchāyaṃ. Vareti, varayati. Varo, varaṃ, varanto. Ete varānaṃ caturo varemi. Etaṃ sakka varaṃ vare.
『瓦拉』,用于希求义。〔由此构成〕「瓦雷帝」(希求)、「瓦拉亚帝」(希求)。「瓦罗」(所求之物,阳性主格单数)、「瓦兰」(所求之物,中性主格单数)、「瓦兰托」(正在希求者,现在分词)。『我向诸求者赐予四种所求』;『萨咖,愿汝选取此愿』。
Tattha varoti variyate varitabboti varo. Varanti varetīti varaṃ, icchanto patthentoti attho.
其中,『varo』者,被选择、应被选择也。『varaṃ』者,正在选择、令人选择也,即「正在希求、渴望」之义。
‘‘Mahāmahārahaṃ sakya-muni nīvaraṇā raṇā;
“伟大伟大的萨咖圣者,是遮碍与纷争之者。”
Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ, vande bodhivaraṃ vara’’nti
“清净清净,光明无比,我敬礼觉悟的极尊者。”
Purāṇakaviracanāyaṃ ‘‘vara’’nti padassa viya. Evaṃ varetīti varanto. Vareti varemi icchāmi yācāmi. Kārite ‘‘pavāretī’’ti rūpaṃ, icchāpetīti attho. Nisedhanatthe panidaṃ kāritaṃ na hoti.
如古老经文中「vara」一词的用法,意谓选择和愿求。如此说“选择”、说“愿求”,或谓“愿求”、“祈求”。派生形如“pavāretī”,意即“使愿求”,本无禁止之义。
Sara akkhepe. Sareti, sarayati. Saro. Saroti saddo.
『萨拉』,用于呵责义。〔由此构成〕「萨雷帝」(呵责)、「萨拉亚帝」(呵责)。「萨罗」(呵责,名词)。「萨罗帝」即声音之义。
Sāra dubbalye. Sāreti, sārayati. Dubbalo bhavatīti attho.
『萨拉』,义为虚弱、软弱。由此衍生动词「萨雷帝」「萨拉亚帝」,其义为「成为虚弱者」。
Kumāra kīḷāyaṃ. Kumāreti, kumārayati. Kumāro, kumārako. Kumārī, kumārikā.
『古玛拉』,义为游戏、嬉戏。由此衍生动词「古玛雷帝」「古玛拉亚帝」。名词有「古玛拉」(男童)、「古玛拉咖」(小男童);阴性为「古玛莉」(女童)、「古玛莉咖」(小女童)。
Ettha kumārayati tattha tattha kīḷatīti kumāro. So eva atidaharattā kumārako. Esa nayo itaratrāpi.
此中,『kumārayati』者,于此处彼处嬉戏也,故称kumāro(少年)。同一人因年龄极幼小,故又称kumārako(小男孩)。其余诸词,依此类推。
Sūra vīra vikkantiyaṃ. Vikkanti vikkamanaṃ. Sūreti, sūrayati. Vīreti, vīrayati. Sūro, vīro. Sāsanikehi pana saddhammavidūhi evaṃ dhātusabhāvānampi sūravīrasaddānaṃ nibbacanaṃ na dassitaṃ, kevalaṃ pana tattha tattha ‘‘sūroti visiṭṭhauro’’ti ca ‘‘mahāvīroti mahāvikkanto’’ti ca ‘‘vīroti vīriyavā’’ti ca atthavivaraṇamattameva dassitaṃ.
『勇(sūra)、雄(vīra)』,释于『奋进(vikkanti)』义。『奋进』者,踊跃前行也。〔自此〕构成:『勇行』、『使勇行』;『雄行』、『使雄行』;故得『勇者』、『雄者』诸词。然而,教法中精通正法的智者,对于『勇』、『雄』二词之语根本义,未曾予以训诂,仅于各处分别疏解其义,谓:『「勇者」者,具殊胜胸怀也』;『「大雄」者,大奋进者也』;『「雄者」者,具精进者也』。
Pāra tīra kammasampattiyaṃ. Kammasampatti nāma kammassa parisamāpanaṃ niṭṭhāpanaṃ. Pāreti, pārayati. Tīreti, tīrayati. Pāraṃ. Tīraṃ. Vikkamāmi na pāremi, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā. Taṃ kiccaṃ tīretvā gato. Santīraṇaṃ, tīraṇapariññāti ca ādīni ettha dassetabbāni.
『彼岸(pāra)、究竟(tīra)』,释于『成办其事(kammasampatti)』义。所谓『成办其事』,即事业之圆满完成与终竟。〔自此〕构成:『令达彼岸』、『使令达彼岸』;『令究竟』、『使令究竟』;故得『彼岸』、『究竟』诸词。〔如经中所言:〕『我奋力前行,未能达彼岸,以迅猛之势犁划大地』;又『竟办彼事已,遂离去』。此外,『审察』、『审察遍知』等词,亦当于此处一并示明。
Tattha na pāremīti chindituṃ na sakkomīti attho.
其中『Na pāremīti』意为不能渡越,即不能切断或超越,含义为无法到达彼岸。
Īra khepane. Īreti, īrayati.
『伊拉』意指丢掷。『伊雷提』与『伊拉亚提』皆含有投掷之意。
Jara vayohānimhi. Jareti, jarayati. Jarā. Pāḷiyaṃ pana ‘‘jīratī’’ti pāṭho.
『贾拉』谓老朽、衰败之意。『贾雷提』、『贾拉亚提』亦表衰老、使其变坏。『贾拉』为巴利文中指老化或腐朽之意,文中亦有写作『吉拉提』。
Vara āvaraṇe. Vāreti, vārayati. Nivāreti, nivārayati. Nivāretā. Parivāreti, parivārayati. Parivāro. Pavāreti, pavārayati. Pavāraṇaṃ. Pavāraṇanti nisedhanaṃ vā kāmyadānaṃ vā.
『瓦拉』指围绕、防护之物。『伐雷提』、『伐拉亚提』表阻挡、禁闭。『尼伐雷提』、『尼伐拉亚提』意为禁止、遏制。『尼伐雷塔』为禁止者。『帕利瓦雷提』、『帕利瓦拉亚提』意涵围绕。『帕瓦雷提』、『帕瓦拉亚提』是开启、解除之意。『帕瓦拉纳』即向禁、阻止、或布施给予。
Dhara dhāraṇe. Dhāreti, dhārayati. Ādhāro, ādhārako, dhammo iccādīni.
『达拉』表持有、保持之意。『达雷提』、『达拉亚提』同维持、承载。『阿达罗』、『阿达拉卡』为基础、支柱。『达摩』等依此义,指其所依靠的对象。
Tattha dhammoti anekavidhesu dhammesu lokuttaro uppādito sacchikato ca catūsu apāyesu saṃsāre vā satte apatamāne dhāretīti dhammo. Atha vā sotāpannādīhi ariyehi dhāriyati, nu puthujjanehītipi dhammo. Catubhūmiko pana sakalakkhaṇaṃ dhāretīti dhammo. Kakkhaḷattādinā phusanādinā santiādinā sakasakabhāvena paṇḍitehi dhāriyati sallakkhiyatītipi dhammo. Tepiṭako pana pāḷidhammo sakatthaparatthādibhee atthe dhāretīti dhammo. Keci tu vidū ‘‘pāpake akusale dhamme dhunāti kampeti viddhaṃsetīti dhammo’’ti dhūdhātuvasenapi nibbacanaṃ vadanti, taṃ maggadhamme atīva yujjati, phalanibbānapariyattidhammesu pana pariyāyena yujjati.
此处『达摩』涵盖多种义项:其一,指超世间的真理或法则,乃基于实证而生,乃于四种无余涅槃中存续众生;其二,指初果乃至圣者所持守之法;其三,作为四圣谛之法,具有经典全部特征;此外,『达摩』亦含坚固、触缘等含义,智者通过分别而持此法,名为『达摩』;三藏(巴利三藏)也称『巴利达摩』,用于言教义及其终极意义;某些学者解释称不善恶法中『达摩』意为感动、震动、毁灭等,虽然此说有疑义,但在轮回业果与涅槃的教义中被连结使用。
Dhammasaddo pariyattihetuguṇanissattanijjīvatādīsu dissati. Ayañhi ‘‘dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ geyya’’ntiādīsu pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu hetumhi.
『达摩之声』显现于经典、因缘、属性、无我、生起等诸义中。这里指『达摩』在文献(经、律、论)中显现的整体性。又有谓因缘中表现为认识与法之分别解脱。
‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
“法非非法,二者皆得相应果报;
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati’’nti
非法不引向地狱,法则令得善趣。”
Ādīsu guṇe. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti. Dhammesu dhammānupassī viharatī’’tiādīsu nissattanijjīvatāyaṃ.
于诸品类初端言:“当时确有法存在,住于法中观法。”此即无我之活法。
Atha vā dhammasaddo sabhāvapaññāpuññapaññattiāpattipariyattinissattanijjīvatāvikāraguṇapacca- yapaccayuppannādīsu dissati. Ayañhi ‘‘kusalā dhammā akusalā dhammā abyākatā dhammā’’tiādīsu sabhāve dissati.
又或法声现于本性、智慧、功德、智慧修习、错误循环、无我、变化、品性、因缘等诸相中。此于“善法、恶法、未分别法”等显于本性。
Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
此四法者,是信心之珍宝;
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socatī’’ti
法真、法持、法舍,彼往后不忧愁者也。”
Ādīsu paññāyaṃ.
起初是智慧的意义。
‘‘Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;
『法不是非法,非法也不是法,二者都得到同等的果报;非法不导向地狱,法则使生善趣』如是说。
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati’’ntiādīsu
在起首,有『福德』之说。起首诸中有『约定法、释义法、释义辞』。说犯戒者有『犯大巴拉基戒、犯僧团中罪』。说戒律有『此时比库知晓戒律、戒律是经、是歌赋、是训诂』等。说现行境界有『那时存在戒法,行者守护法中法』。说变化有『生法、老法、死法』。说功德有『佛法密藏』。说因缘有『缘中慧、法通达』。说缘起有『长久住宿、法的实体、法则定』。
Puññe. ‘‘Paññattidhammā, niruttidhammā, adhivacanādhammā’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Pārājikā dhammā, saṅghādisesā dhammā’’tiādīsu āpattiyaṃ. ‘‘Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇa’’ntiādīsu pariyattiyaṃ. ‘‘Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti. Dhammesu dhammānupassī viharatī’’tiādīsu nissattanijjīvatāyaṃ. ‘‘Jātidhammā jarādhammā maraṇadhammā’’tiādīsu vikāre. ‘‘Channaṃ buddhadhammāna’’ntiādīsu guṇe. ‘‘Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu paccaye. ‘‘Ṭhitāvasā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā’’tiādīsu paccayuppanne.
又说对法语的不同用法,有许多示例。例如『此时比库修习戒律』指戒律知识。『现见法、所有法』指真理。『诸佛如是教诲的法』指禅定。『真理、坚固、舍去』等指智慧。『众生的生法』等指实体。『法护持者与行法者』表功德。『四大巴拉基戒』表戒律不犯。『善法』表应受持法。如此各种不同法语表达,都被注师阐明,必须根据起首词,依其说理加以理解。法语——
Atha vā dhammasaddo pariyattisaccasamādhipaññāpakatipuññāpattiñeyyādīsu bahūsu atthesu diṭṭhappayogo. Tathā hi ‘‘idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇātī’’tiādīsu pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Diṭṭhadhammo pattadhammo’’tiādīsu sacce. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu samādhimhi. ‘‘Saccaṃ dhammo dhiti cāgo’’ti evamādīsu paññāyaṃ. ‘‘Jātidhammānaṃ bhikkhave sattāna’’nti evamādīsu pakatiyaṃ. ‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāri’’nti evamādīsu puññe. ‘‘Cattāro pārājikā dhammā’’tiādīsu āpattiyaṃ. ‘‘Kusalā dhammā’’tiādīsu ñeyye. Evaṃ dhammasaddappavattivisayā vividhā aṭṭhakathācariyehi dassitā, tattha tattha pana ādisaddena yuttivisayādayo ca atthā gahetabbā. Tathā hi dhammasaddo –
『大王,这不是你一人要行的法』,此句出现在经文中,有关于戒律知识、真理和禅定的不同用法。比如『见法、得法』属于真理。『如是法,世尊曾住持』指禅定。『真理、坚定、舍弃』等指智慧。『众生的生法』指实体。『法护持者,法行者』表福德。『四项大巴拉基戒』指犯戒。『善法』指正见。诸如此类关于法语的用法,注疏作了多方面论述,都应依起首法语和理义来理解。这样解释法语——
‘‘Nesa dhammo mahārāja, yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako;
『大王,这不是你单独行进之法』;
Ahampi tena gacchāmi, yena gacchasi khattiyā’’ti
我也与汝同行,汝乃王族所行之路。
Ādīsu yuttiyaṃ vattati. ‘‘Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇa’’ntiādīsu visaye. ‘‘Satañca dhammo na jaraṃ upetī’’ti ettha nibbāne vattati. Tatra yā nissattatā, sā eva nijjīvatā. Yo ca hetu, so eva paccayo.
初始者,于缘起论中有说:『心是因,法是缘,因缘和合才产生心识』等说法;又于灭的领域说:『存在之法不生老死』。此中所言之无依,是名真实生存;因即缘,缘即因。
Iccevaṃ –
如此而已——
Pariyattipaccayesu, guṇe nissattatāya ca;
在遍行诸缘中,于性质无依;
Sabhāve ceva paññāyaṃ, puññe paññattiyampi ca.
乃至于自性、智慧,也包含于福德与智慧所具之果。
Āpattiyaṃ vikāre ca, paccayuppannakepi ca;
在过失、变异及因缘具足之处,皆是如此;
Saccasamādhipakati-ñeyyesu yuttiyampi ca;
在应知的谛定境界中,以及方法上也是如此;
Visaye ceva nibbāne, dhammasaddo pavattati.
针对境界及涅槃,法语渐次展开。
Keci pana dhammasaddassa pavattivisayānaṃ dasadhāva paricchedaṃ vadanti.
但有些论者说法语展开分为十个部分。
Ñeyyamagge ca nibbāne, sabhāve atha jātiyaṃ;
在应了大道与涅槃中,亦有自性与生起;
Mane visayapuññesu, bhāve pāvacanepi ca;
并在心意所缘的功德及修习之中;
Imesu dasasvatthesu, dhammasaddo pavattati.
在这十种正义上,法语渐次展开。
Tatra atthuddhāroti samānasaddavacanīyānaṃ atthānaṃ uddharaṇaṃ atthuddhāro.
所谓‘意趣举现’者,是指从同音同词的词义中提取相应意义的行为,这称为‘意趣举现’。
Rakārantadhāturūpāni. · 以 ra 结尾的词根之诸形。
Lakārantadhātu以 la 结尾的词根
Pālarakkhaṇe. ‘‘Rakkhaṇaṃ, tāṇaṃ, gopanaṃ, avanaṃ, pālanaṃ, rakkhā, rakkhaṇā, gutti’’ iccete pariyāyā. Pāleti, pālayati. Pālako, buddhapālo. Ambapālī gaṇikā. Samo bhavatu pālinā. Pālito, pālanaṃ, pāḷi.
护持之语。『护持、保护、守护、防守、照料、守卫、监管、牢守』等为同义词。‘护持’有守护、看护之意,如‘护者’,‘佛护者’。安婆护利为名妓。愿护持者同样安乐无恙。‘被护持’者即被照料者,‘护持物’。‘护持’亦为巴利语。
Ettha pāḷīti atthaṃ pāletīti pāḷi, lassa ḷattaṃ. Atha vā antodakaṃ rakkhaṇaṭṭhena mahato taḷākassa thirā mahatīti pāḷi viyāti pāḷi, pariyattidhammo. Aparo nayo pakaṭṭhānaṃ ukkaṭṭhānaṃ sīlādiatthānaṃ bodhanato sabhāvaniruttibhāvato buddhādīhi bhāsitattā ca pakaṭṭhānaṃ vacanappabandhānaṃ āḷīti pāḷi.
此处‘巴利’一词,意为护持某义,即‘巴利’表示守护。或以‘护水池之水’意,谓大池塘之水清澈稳定,称为‘巴利’,为语义的传说用法。此外,‘巴利’还有流传、流布的涵义。又他义指明白、证得戒律等修行之义。就佛陀等圣者所说的典籍而言,是指出版本的言词记录与传述。
Pāḷisaddo pāḷidhamme, taḷākapāḷiyampi ca;
‘巴利词’指巴利语言的语汇,包括‘护池巴利’这一种方言。
Dissate pantiyañceva, iti ñeyyaṃ vijānatā.
还有‘行列’等词义,须知晓理解之。
Ayañhi ‘‘pāḷiyā atthamupaparikkhantī’’tiādīsu pariyattidhammasaṅkhāte pāḷidhamme dissati. ‘‘Mahato taḷākassa pāḷī’’tiādīsu taḷākapāḷiyaṃ. ‘‘Pāḷiyā nisīdiṃsū’’tiādīsu pantiyaṃ, paṭipāṭiyā nisīdiṃsūti attho. Imasmiṃ panatthe dhātuyā kiccaṃ natthi. Pāṭipadiko hi pantivācako pāḷisaddo.
此中‘通过巴利词予以意趣考察’等含义即为传说用法。‘大池塘的巴利’即护池方言。‘由巴利而坐’等语即行列的含义。此处语法无别义。‘遵行’乃表达行列意的巴利词。
Tila sinehane. Teleti, telayati. Telaṃ, tilo, tilaṃ.
『底拉』,义为润滑、涂油。由此衍生动词「德雷帝」「德拉亚帝」。名词有「德拉」(油)、「底拉」(胡麻)、「底拉」(胡麻,另一形式)。
Tattha tiloti tilagaccho. Tilanti tapphalaṃ. Tato pana nikkhanto sineho telaṃ. So hi ‘‘tilānaṃ idanti tela’’nti vuccati. Yadi evaṃ ‘‘sāsapatela’’ntiādivacanaṃ na yujjeyyāti? No na yujjati, ‘‘tilasinehane’’ti evaṃ vuttāya tiladhātuyā sāmaññato yassa kassaci sinehassa vacanato. Tena ‘‘sāsapatelaṃ, madhukatela’’ntiādayo sāsane payogā dissanti. Mayaṃ pana tiladhātuvasena nipphannānaṃ tilagacchatapphalavācakānaṃ ‘‘tilo, tila’’nti saddarūpānaṃ pakāsanamukhena ‘‘tilānaṃ idanti tela’’nti vadāma, na pana tena vacanena sāsapādīnaṃ sinehassa atelattaṃ vadāma. Atha kiñcarahīti ce? Taddhitavidhāne viññunaṃ kosallatthaṃ tilasaddaṃ paṭicca ‘‘tilānaṃ idanti tela’’nti vadāma. Sinehasaṅkhātassa sāsapādīnaṃ telassa vacanaṃ na jahāma, tasmā udāharaṇappakāsane ‘‘tilo, tilaṃ, tela’’nti avatvā ‘‘telaṃ, tilo, tila’’nti amhehi vuttaṃ. Idañhi vacanaṃ telassa sāmaññato sinehe pavattiṃ dīpeti. Teneva ca sāsane ‘‘tilatelaṃ, sāsapatela’’ntiādinā visesavacanampi dissatīti niṭṭhametthāvagantabbaṃ. Apica telasaddo yebhuyyena tilatele vattati, yathā migasaddo hariṇamigetipi daṭṭhabbaṃ.
此处『tilo』指芝麻属植物。『tilanti』指有油脂果实的芝麻类。芝麻经过榨取后,流出的油脂即为『sineho telaṃ』(芝麻油)。因此称之为『tilānaṃ idanti tela』,意即“此为芝麻所出的油”。若用『sāsapatela』(芝麻油)等词义称呼,则不合适,因为『tilasinehane』是指芝麻油中的通称用法。佛教经典里出现如『sāsapatelaṃ』(芝麻油)、『madhukatela』等用法都是如此。本译为“芝麻油”的『tela』,特别强调本质为芝麻油的含义,而非用『sāsapatela』代替芝麻油本身的油质。若有人问何以如此称之?这是因用词学上的技巧,借『tilānaṃ idanti tela』即“芝麻所出之油”称谓,继承芝麻油的性质。不存在抛弃『sineha』中芝麻油本称谓的问题。正因如此,在举例时,采用『tilo』、『tilaṃ』、『tela』等词呈现实质内容。『tela』一词成为芝麻油通称,显示在教中之涂抹含义。同时教典中也出现『tilatelaṃ』、『sāsapatela』等特殊用词,二者皆有区别。甚至以『tela』称呼芝麻油的方式如同听到动物叫声即称呼该动物之习惯,例如听到鹿声即称为鹿音。故不能混淆,必须辨清。
Jala apavāraṇe. Jāleti, jālayati. Jālaṃ, jālā. Jālanti macchajālaṃ. Jālāti aggijālā.
『网(jala)』,释于『遮覆障蔽(apavāraṇa)』义。〔自此〕构成:『张网』、『使张网』;故得『网』、『网罟』诸词。『网』者,捕鱼之网也;『网罟』者,火焰之焰舌也。
Khala soceyye. Soceyyaṃ sucibhāvo. Khāleti, khālayati. Pakkhāleti, pakkhālayati.
『卡拉』,义为洁净、清净。「洁净」即清净之状态。由此衍生动词「卡雷帝」「卡拉亚帝」,以及加前缀之「巴卡雷帝」「巴卡拉亚帝」(冲洗、涤净)。
Tala patiṭṭhāyaṃ. Tāleti, tālayati. Tālo, talaṃ.
『Tala』者,以手拍击、使震动也。其动词形式为「拍击」(单式)、「使拍击」(使役式)。名词形式:阳性「拍击者」、中性「拍击」。
Ettha tāloti tiṇarājarukkho. Talanti pāṇitalabhūmitalādi. Tañhi tālayati patiṭṭhāti ettha vatthujātanti talaṃ.
此处『tāla』指棕榈叶树。『tiṇarājarukkho』即草木之家喻。『talanti』指叶子形似手掌或大地之物。描述为能够承载、建立的事物,此时指树干、树叶等,『tālayati』为支撑、安立之义。因此此『tala』指木质类物,作衣物之下的基底。
Tula ummāne. Toleti, tolayati.
『Tula』者,称量、衡度也。其动词形式为「称量」(单式)、「使称量」(使役式)。
Dulaukkhepe. Ukkhepo uddhaṃ khipanaṃ. Doleti, dolayati. Dolā.
『Dula』者,向上抛掷也。「向上抛掷」者,谓往上投扔之义。其动词形式为「摇荡」(单式)、「摇摆」(异式)。名词「秋千、吊篮」。
Ettha ca doliyati ukkhipiyati yattha nipanno dārako, yathānipannako vāti dolā.
此处所谓『dolā』(摇篮),乃指婴儿横卧其中、随所卧之姿势而被抛起摇荡之具,盖取『婴儿依其所卧之态被荡起』之义也。
Vula nimmajjane. Voleti, voyalati.
『Vula』者,浸没、没入也。其动词形式为「浸没」(单式)、「沉没」(异式)。
Mīla nimīlane. Mīleti, mīlayati. Mīlanaṃ, ummīlanaṃ, nimīlanaṃ.
『Mīla』者,闭合之义也。其动词形为「闭合」、「使闭合」。相关名词有:闭合、开启、合闭。
Mūla rohane. Mūleti, mūlayati. Mūlaṃ. Esā hi yadā patiṭṭhāyaṃ vattati, tadā bhūvādigaṇikā, ‘‘mūlatī’’ti cassā rūpaṃ.
『Mūla』者,生长也。其动词形式为『mūleti』、『mūlayati』(生根、扎根)。名词『mūlaṃ』者,根也。此词根,凡用于表示扎立、安住之义时,则属于「bhū」等第一类动词组,其相应形式为『mūlatī』。
Tattha mūlanti mūlayati rūhati rukkhādi etenāti mūlaṃ. Atha vā mūlayati chinnopi koci etena acchinnena punadeva rūhatīti mūlaṃ. Vuttañhi –
于此处,「根」包含有「扎根」「生长」「枝叶等」之义,根即如树木的根基。又或根指「扎根后被切断」,而此断根处还会再度生长者,亦称为根。如经中所说——
‘‘Yathāpi mūle anupaddave daḷhe,
『正如根基坚固而稳固,
Chinnopi rukkho punadeva rūhati;
即使树木被砍断也会再度生长;
Evampi taṇhānusaye anūhate,
同理,渴爱之根未断绝,
Nibbattati dukkhamidaṃ punappuna’’nti;
此苦便反复生起。』
Mūlasaddassa atthuddhāro heṭṭhā bhūvādigaṇe vutto.
「根」一词的义理说明,后于地、水等界中有所论述。
Kala pila khepe. Kāleti, kālayati. Kālo. Pileti, pilayati.
『迦罗、毕罗』者,驱赶义也。其动词形式为:驱赶(现在时单数)、驱赶(现在时单数,另一形式)。『迦罗』者,时机、适当之时也。『毕罗』者,驱逼(现在时单数)、驱逼(现在时单数,另一形式)也。
Ettha kāloti samayopi maccupi. Tatra samayo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ āyuṃ kālayati khepeti divase divase appaṃ appaṃ karotīti kāloti vuccati. Vuttampi cetaṃ –
此处「kālo」既指时节,也指死亡。时节使众生寿命变转、消减,每日逐渐减少,故称时间。经中亦言——
‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
「时间割除一切众生犹如割除草木,确实如是。」
Yo ca kālaghaso bhūto, sabhūtapacaniṃpacī’’ti.
「死亡如时间割除之物,割除一切实体。」
Maccu pana kālayati tesaṃ tesaṃ sattānaṃ jīvitaṃ khepeti samucchedavasena nāsetīti kāloti vuccati. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘kāloti maccu. Kālayati sattānaṃ jīvitaṃ nāsetīti kālo. Kālena maccunā kato nāsitoti kālakato’’ti. ‘‘Maraṇaṃ hindaṃ maccu maṭṭu cuti kālo antako nikkhepo’’ti maraṇassābhidhānāni.
死亡消磨众生生命,造成断灭,即消失,故称时间。注疏师曰:『时间即死亡。时间使众生生命灭亡,故时间即死。时间为死亡所成,死亡遂生故时间之说。』又曰:『死亡谓灭绝、终结、割断、断灭、死者、末路、时间、终结者、断灭者。』这是有关死亡的别称。
Sulla sajjane. Sulleti, sullayati.
『苏罗』者,装饰、庄严义也。其动词形式为:装饰(现在时单数)、装饰(现在时单数,另一形式)也。
Ila peraṇe. Ileti, ilayati.
『伊罗』者,推动、催促义也。其动词形式为:推动(现在时单数)、推动(现在时单数,另一形式)也。
Vala bharaṇe. Vāleti, vālayati. Vālo.
『瓦罗』者,承载、持护义也。其动词形式为:承载(现在时单数)、承载(现在时单数,另一形式)。『瓦罗』者,尾巴也。
Lala icchāyaṃ. Laleti, lalayati.
『拉罗』者,欲求义也。其动词形式为:欲求(现在时单数)、欲求(现在时单数,另一形式)也。
Dala vidāraṇe. Dāleti, dālayati, padāleti, padālayati. Kudālo.
『达罗』者,劈裂、破开义也。其动词形式为:劈裂(现在时单数)、劈裂(现在时单数,另一形式)、劈裂(加前缀,现在时单数)、劈裂(加前缀,现在时单数,另一形式)也。『古达罗』者,锄头、挖掘之器也。
Kala gatisaṅkhyānesu. Kāleti, kālayati. Kālo, kalā. Kalāti avayavo. Sā hi kālayitabbā saṅkhāyitabbāti kalā.
『咖拉』(kala),属于计数、推算之义类。其动词形式为『计算、推算』。名词形式有『时』与『分』两词。『分』(kalā)者,部分也。盖此分乃应被计算、被推算者,故名『分』。
Sīla upadhāraṇe. Upadhāraṇaṃ bhuso dhāraṇaṃ, patiṭṭhāvasena ādhārabhāvo. Sīleti, sīlayati. Sīlaṃ, sīlanaṃ.
『希拉』(sīla),属于支撑、承载之义类。所谓支撑,即充分地持守,以稳固为根基而作依托。其动词形式为『持守、奉行』。名词形式有『戒』与『持守』两词。
Ettha sīlanti sīleti upadhāreti taṃsamaṅgīpuggalaṃ apāyesu uppattinivāraṇavasena bhuso dhāretīti sīlaṃ. Atha vāsīliyati upacāriyati sappurisehi hadayamaṃsantaraṃ upanetvā dhāriyatīti sīlaṃ. Sīlananti bhūvādigaṇe avippakiṇṇatāsaṅkhātaṃ samādhānaṃ vuccati. Tattha ‘‘sīlatī’’ti rūpaṃ, idha pana ādhārabhāvasaṅkhātaṃ upadhāraṇaṃ vuccati. Ettha ca ‘‘sīleti, sīlayatī’’ti rūpāni. Aṭṭhakathāsu hi ‘‘kusalānaṃ dhammānaṃ patiṭṭhāvasena ādhārabhāvo upadhāraṇa’’nti vutto.
此处所谓戒律(sīla)者,即坚守戒律,遵守戒律,此乃护持身心之者,能断除恶趣(阿非善趣)的显现和起现。如是者,谓戒律。钻研戒律即是守护,受持,在贤人之间而起恭敬心,依内心肉体相续而持,亦谓戒律。戒律者,古时诸论集中,称之为不杂乱不纷乱的持守定,即专一安心。其中文“戒律”(sīlatī),是指具体形色;而在此“护法”(ādharabhāva)之意,即受持守护的状态。此处又有“坚守、遵持”(sīleti, sīlayatī)二义。释论中曾云:“善法确立基础,即是护持”。
Vela kālopadese. Veleti, velayati. Velā. Keci ‘‘vela iti dhātusaddo na hotī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ, porāṇehi saddasatthavidūhi ‘‘velayatī’’ti rūpassa dassitattā.
『韦拉』(vela),属于指示时间之义类。其动词形式为『指示时间、标示时分』。名词为『时节』。有人主张『韦拉此词根并非真实词根』,此说不应采纳,因古代通晓声明之学者已展示了『指示时分』此形式之故。
Pala mūla lavanapavanesu. Lavanaṃ chedanaṃ, pavanaṃ sodhanaṃ. Pāleti, pālayati. Palaṃ. Palaṃ nāma mānaviseso. Lokassa vimatiṃ pāleti lunāti sodheti cāti palaṃ. Mūleti, mūlayati. Saddasatthavidū pana ‘‘mūlayati kedāraṃ, mūlayati dhañña’’nti payogaṃ vadanti.
“根、底”之意,在“盐、风”二物中喻义。盐有切割作用,风有净化作用。动词“保护,守护”(pāleti, pālayati)。“根”此语为人类特有概念,通称为抑制世间污秽,弄净其内在功能。另有“根植、根除”意义,用以表明“栽种香料、植粮食”的习用说法。
Thūla paribrūhane. Paribrūhanaṃ vaḍḍhanaṃ. Thūleti, thūlayati. Thūlo puriso. Thūlā javena hāyanti.
『图拉』(thūla),属于增长、壮大之义类。所谓增长,即扩大、发展。其动词形式为『使增大、使壮大』。名词用例:『粗壮之人』。又『粗壮者以速度而衰减』。
Pala gatiyaṃ. Paleti, palayati. Atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ. Paleti rasamādāya. Yathā suttaguḷaṃ yattakehi suttehi veṭhitaṃ, tattakehi eva palayati.
“运转、驱动”之意。动词“推动、带领”(paleti, palayati)。意义为使达到目的而前进,非指字面调和或校准。以“以味道为吸收”,比如“用谷物、草料、饼干喂养”,此即驱使其进入(体内)。
Ciṅgula paribbhamane. Ciṅguleti, ciṅgulayati. Ciṅgulayitvā. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘yāvatikā abhisaṅkhārassa gati, tāvatikaṃ gantvā ciṅgulayitvā bhūmiyaṃ papatī’’ti. Tattha ciṅgulayitvāti paribbhamitvā.
“转动、环绕”之意。动词“环绕、旋转”(ciṅguleti, ciṅgulayati)。过去分词作“环绕后”。此处巴利语释义为“至某范围的运作,达到该范围时环绕后落地”。环绕即是绕行的行为。
Lakārantadhāturūpāni. · 以 la 结尾的词根之诸形。
Vakārantadhātu以 va 结尾的词根
Divu parikūjane. Parikūjanaṃ gajjanaṃ. Deveti, devayati. Devo ca paridevitvā. Devoti megho.
两天的招呼。招呼者是施喧叫者。‘天’的意思是施加影响、驱赶。天亦即施令者。天者在驱遣之后。‘天’者指云。
Divuaddane. Addanaṃ gandhapisananti vadanti. Deveti, devayati.
两次给予。给予即是给予芳香肥料者。‘天’意谓给予、施予。
Civa bhāsāyaṃ. Civeti, civayati.
在生出说话者中。生出即引生、发生。
Vakārantadhāturūpāni. · 以 va 结尾的词根之诸形。
Sakārantadhātu以 sa 结尾的词根
Pusa posane. Poseti, posayati. Imāni rūpāni kiñcāpi bhūvādigaṇikaṃ ‘‘posetī’’ti rūpaṃ paṭicca hetukatturūpāni viya dissanti, tathāpi ‘‘aññepi devo posetī’’tiādikassa curādigaṇikarūpassa dassanato suddhakattuvasena vuttānīti daṭṭhabbaṃ. Ubhinnaṃ pana kāritaṭṭhāne ‘‘posāpeti, posāpayatī’’ti hetukatturūpāni icchitabbāni.
养育孩子。养育即培育、使成长。诸此形态中,有某些从根本等种类产生者依附于“养育”之形态,如因缘所生者,并且如“其他天也养育”等所述粗杂种类形态,须视为清净报说,今当见证。两个不同的场境中,若有需要,亦须修习“使养育、使成长”。
Pesa paṭiharaṇe. Peseti, pesayati.
投入、投掷、递送。投入即使投入、投入给予。
Pisa balapāṇanesu. Piseti, pisayati.
在强力之手中。强力即施加力、用力。
Pasi nāsane. Paṃseti, paṃsayati.
『灭摈』者,驱逐除灭也;『摈弃』者,驱逐舍弃也。
Jasi rakkhaṇe. Jaṃseti, jaṃsayati.
『守护』者,守护保护也。
Silesa silesane. Sileseti, silesayati. Sileso.
『污秽』于『清洁』处,『污损』者,污损使……污损也。『污染』者。
Lūsa hiṃsāyaṃ. Lūseti, lūsayati.
『腐烂』确是于『伤害』上。『腐烂』者,腐坏破坏也。
Punsa abhimaddane. Nakāro niggahītatthaṃ. Puṃseti, puṃsayati. Napuṃsako. Dhātunakārassa lope ‘‘poso’’ iccapi rūpaṃ.
『男性』的『傲慢』。否定词意为制止和约束。『玷污』者,使玷污也。『无男性特质者』。由于本质之缺失,“男子”一词也有“养护者(父亲)”的义项。
Tattha na puṃsakoti itthibhāvapumbhāvarahito puggalo. So hi puriso viya sātisayaṃ paccāmitte na puṃseti abhimaddanaṃ kātuṃ na sakkotīti napuṃsakoti vuccati. Keci pana ‘‘na pumā, na itthī’’ti napuṃsakoti vacanatthaṃ vadanti. Tathā hi saddasatthavidū taṃ puggalaṃ napuṃsakaliṅgavasena napuṃsakanti vadanti.
于此,不称为无男性者者,而是指无男女特质执著者。此者犹如男人,数十年与朋友相处,却不能傲慢自大,不能做出盛气凌人之事,故谓之无男性者。有些人则说“非男,非女”,意指无男性无女性者。果真如是,论者知义者便以无男性特征者称呼此人。
Dhūsa kantikaraṇe. Dhūseti, dhūsayati.
Dhūsa 意为投掷损害、使受伤害。Dhūseti 指使受伤害、使被损坏。
Rusa rosane. Rosanaṃ kopakaraṇaṃ. Roseti, rosayati. Roso. Rosoti kodho.
『儒萨』(rusa),属于激怒之义类。所谓激怒,即引发愤怒。其动词形式为『激怒、使恼怒』。名词为『怒』。『怒』者,愤怒也。
Byusa ussagge. Byoseti, byosayati.
『比优萨』(byusa),属于舍弃、放下之义类。其动词形式为『舍弃、放下』。
Jasa hiṃsāyaṃ. Jāseti, jāsayati.
『耶沙』,义为伤害。其动词变化:「亚萨提」、「亚萨亚提」。
Daṃsa daṃsane. Daṃseti, daṃsayati. Daṃsano. Daṃsanoti danto. Daṃsanti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā etenāti daṃsano.
『丹沙』,义为咬齿。其动词变化:「丹萨提」、「丹萨亚提」。「丹萨那」,亦即「丹达」——「丹达」者,牙齿也,以此能咬副食或主食,故名「丹萨那」(咬齿之器)。
Dasi dassane ca. Cakāro daṃsanaṃ apekkhati. Daṃseti, daṃsayati. Vidaṃseti, vidaṃsayati sūriyo ālokaṃ.
『达西』,义为显见及咬齿。此处『及』字关联前条咬齿之义。其动词变化:「丹萨提」、「丹萨亚提」;「维丹萨提」、「维丹萨亚提」,谓太阳照耀光明。
Tassa santajjane. Tasseti, tassayati puriso core.
『达萨』,义为恐吓。其动词变化:「达萨提」、「达萨亚提」,谓某人恐吓盗贼。
Vassu sattibandhane. Sattibandhanaṃ samatthatākaraṇaṃ. Vasseti, vassayati.
『瓦苏』,义为捆束矛槊。「捆束矛槊」者,谓使之平整固定也。其动词变化:「瓦萨提」、「瓦萨亚提」。
Jasa tāḷane. Tāḷanaṃ paharaṇaṃ. Jāseti, jāsayati.
『耶沙』,义为击打。「击打」者,即殴击也。其动词变化:「亚萨提」、「亚萨亚提」。
Pasa bandhane. Pāseti, pāsayati. Pāso. Pāsanti bandhanti satte etenāti pāso, sakuṇapāsādi.
『捆绑』义根。派生动词作『捆绑』。『套索』——以此捆缚众生,故称套索,如鸟套之类。
Ghusi visaddane. Visaddanaṃ ugghosanaṃ. Ghoseti, ghosayati. Ghoso.
『高声』义根。『高声』者,大声宣扬也。派生动词作『宣扬』。名词作『声响』。
Lasa silyayoge. Silyayogo lāsiyaṃ nāṭakanāṭanaṃ recakadānaṃ. Lāseti, lāsayati. Lāsento, lāsentī . Atrāyaṃ pāḷi ‘‘vādentiyāpi lāsenti, naccantiyāpi lāsenti, lāsentiyāpi naccantī’’ti. Tattha lāsentīti yā uplavamānā viya uṭṭhahitvā lāsiyanāṭakaṃ nāṭenti, recakaṃ denti.
『舞蹈』义根。『舞蹈』者,指演艺舞技、舒展肢体之事。派生动词作『舞蹈』,现在分词有阳性、阴性两形。此处所引圣典云:『奏乐者亦舞蹈,舞蹈者亦奏乐,舞蹈者亦起舞』。其中,『舞蹈者』,谓那些如腾跃而起、表演舞艺、舒展肢体者。
Bhūsa alaṅkāre. Bhūseti, bhūsayati. Vibhūseti, vibhūsayati. Bhūsanaṃ, vibhūsanaṃ.
装饰尘土。尘土者,尘垢也。装饰者,装饰使美化也。装饰物,装饰物品也。
Vasa sinehanachedāvaharaṇesu. Avaharaṇaṃ corikāya gahaṇaṃ. Vāseti, vāsayati. Vasā.
居所、亲近和娶妻等收摄。收摄者,即捕获、掌握也。居住者,安居使住也。居处。
Tāsa vāraṇe. Vāraṇaṃ nivāraṇaṃ. Tāseti, tāsayati.
避难所、遮蔽。遮蔽者,障碍也。遮蔽、避难使也。
Dhasa uñche. Dhāseti, dhāsayati.
疾驰、猛跑。赶走、驱逐也。
Bhasa gahaṇe. Bhāseti, bhāsayati.
明亮、光显。照亮、发光也。
Pusa dhāraṇe. Poseti, posayati, ābharaṇaṃ dhāretīti attho.
穿戴、保持。维护、养护、持有装饰物之意。
Tusi pisi kusi dasi bhāsāyaṃ. Tuṃseti, tuṃsayati. Piṃseti, piṃsayati. Kuṃseti, kuṃsayati. Daṃseti, daṃsayati.
『言说』义根,共四根。派生动词各自作四组形式。
Khusi akkosane. Khuṃseti, khuṃsayati. Khuṃsanā.
『辱骂』义根。派生动词作『辱骂』。名词作『辱骂』。
Gavesa maggane. Gaveseti, gavesayati. Gavesako, gavesito, gavesanā, gaveṭṭhi.
『寻求』义根。派生动词作『寻求』。名词有『寻求者』、『所寻求之物』、『寻求』及『追索』诸形。
Vāsa upasevāyaṃ. Vāseti, vāsayati. Vāso, āvāso.
「住」用于居留、亲近之义。使住、令住。居所、住处。
Hisi hiṃsāyaṃ. Hiṃseti, hiṃsayati.
「伤」用于伤害之义。伤害、加害。
Nivāsa acchādane. Vatthaṃ nivāseti, nivāsayati. Pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā.
「著」用于覆身之义。著衣、令著衣。『于午前时著衣已』。
Aṃsasaṅghāte. Aṃseti, aṃsayati. Aṃso, aṃsā.
用于肩部聚集之义。置于肩、令置于肩。肩、诸肩。
Ettha ca aṃsoti koṭṭhāsopi khandhopi vuccati. Aṃsāti arisarogo.
此中『aṃso』者,亦谓骨节及蕴等之聚合。『Aṃsāti』,俱骨节病痛也。
Misa sajjane. Meseti, mesayati.
「附」用于依附之义。依附、令依附。
Rasa assādane. Raseti, rasayati. Raso. Rasiyate assādiyate janehīti raso.
「味」用于品味之义。品味、令品味。味。『味』者,为人们所品尝、所赏味,故称为味。
Rasa sinehane. Raseti, rasayati. Raso.
『味』者,润泽之义也。由此词根派生:「品味」、「尝味」。名词形为「味」。
Tattha rasetīti sinehati. Rasoti sineho, sinehasambandho sāmaggirasoti vuccati, yaṃ sandhāya brāhmaṇā bhagavantaṃ ‘‘arasarūpo samaṇo gotamo’’ti avocuṃ.
彼处谓之‘因情感而尝味’,即为‘爱慕’。『Rasoti』,爱恋也;爱恋关系谓之『sineho』。此爱恋关系之和睦谓为『sāmaggira』,婆罗门因缘合故称世尊曰:“非恶之相,此沙门果德玛也”。
Siya asabbappayoge. Seseti, sesayati. Seso. Vipubbo atisaye, vipubbo atisaye, vipubbo sisadhātu atisaye vattati, viseseti, visesayati. Viseso, visiṭṭho, visesanaṃ.
『遗余』者,用于非一切场合。由此词根派生:「留余」、「使余留」。名词形为「余」。加前缀『离』表超胜义;加前缀『离』之『头』词根,用于超胜义,派生:「殊胜」、「使殊胜」。名词形有:「殊胜」、「卓越」、「特胜者」、「殊胜性」、「区别相」等。
Missa sammisse. Misseti, missayati. Sammisseti, sammissayati. Misso, misso, missito, sammissito, sammisso iccādīni. Alambusājātake missāti itthīnaṃ vattabbanāmaṃ, purisehi saddhiṃ sammissanatāya.
『混』者,混合、杂糅之义也。由此词根派生:「混合」、「使混合」;加前缀『共』则派生:「共混」、「使共混」。名词及分词形有:「混」、「混者」、「已混」、「已共混」、「共混者」等诸形。在《阿兰布萨本生》中,『混』乃对女人所用之称呼词,因其与男人共相混杂之故。
Jusa paritakkane. Joseti, josayati.
『喜』者,欢喜、踊跃之义也。由此词根派生:「欢喜」、「使欢喜」。
Masa pahāsane. Maseti, masayati.
『触』者,轻抚之义也。由此词根派生:「抚触」、「使抚触」。
Marisa titikkhāyaṃ. Mariseti. Marisayati.
『忍』者,堪忍之义也。由此词根派生:「堪忍」、「使堪忍」。
Pisa pesane. Peseti, pesayati. Pesako, pesito.
「皮萨」,意为「使役、差遣」。其动词形式为:差遣(现在式)、令差遣(使役式)。名词形式为:差遣者、被差遣者。
Ghusasadde. Ghoseti, ghosayati. Ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā. Ghoso.
鸣声。发声、宣扬之意。在觉悟之地欢喜发出声音。鸣声。
Disī uccāraṇe. Deseti, desayati. Desako, desetā, desito, desanā.
教说之意。宣说、指示之意。教者、宣说者、所宣说、宣教行为。
Vasa acchādane. Vāseti, vāsayati. Nivāseti, nivāsayati. Vatthaṃ.
覆盖、遮蔽。使居住、使停留。使安住、使藏匿。衣物。
Sakārantadhāturūpāni. · 以自身元音结尾之词根的诸形式。
Hakārantadhātu以 ha 音结尾之词根
Araha pūjāyaṃ. Araheti, arahayati. Arahā, arahaṃ. ‘‘Arahā, khīṇāsavo, asekkho’’ti arahato nāmāni.
敬拜阿拉汉。使成为阿拉汉、使人成为无漏者、不可毁者。阿拉汉、无漏者称谓。谓阿拉汉是已断诸结、洁净无瑕者。
Sineha sinehane. Sineheti, sinehayati.
欢爱、喜爱之意。欢喜、使欢喜。
Varaha hiṃsāyaṃ. Varaheti, varahayati. Varāho.
保护不伤害之意。保护、使不受害者。野猪。
Varāhoti sūkaropi hatthīpi vuccati. ‘‘Eṇeyyā ca varāhā cā’’ti ettha hi sūkaro ‘‘varāho’’ti vutto, ‘‘mahāvarāhassa…pe… nadīsu jaggato’’ti ettha pana hatthī ‘‘varāho’’ti.
野猪亦称为猪,大象亦被称为野猪。在此,有言『这些野猪等亦称为野猪』,因为此处『猪』即野猪之意,又有『大野猪……在诸河中活动』。但此处『象』亦称作『野猪』。
Raha cāge. Raheti, rahayati.
「拉哈」,意为「舍弃、放弃」。其动词形式为:舍弃(现在式)、令舍弃(使役式)。
Caha parikatthane. Caheti, cahayati.
「阿哈」,意为「轻视、蔑视」。其动词形式为:轻视(现在式)、令轻视(使役式)。
Maha pūjāyaṃ. Maheti, mahayati. Mahito rājā mahārājā. Vihāramaho, cetiyamaho.
「玛哈」,意为「供养、尊崇」。其动词形式为:尊崇(现在式)、令尊崇(使役式)。受尊崇之王,称为「大王」。又有「精舍供养」、「塔庙供养」等用法。
Piha icchāyaṃ. Piheti, pihayati. Pihā, pihālu, apiho, pihanīyā vibhūtiyo.
「毕哈」,意为「欲求、渴望」。其动词形式为:渴望(现在式)、令渴望(使役式)。名词形式为:渴望(抽象名词)、好渴望者、无渴望者。又有「值得欲羡的诸威德」之说法。
Kuhavimhāpane. Kuheti, kuhayati. Kuhako. Kuhayati lokavimhāpanaṃ karotīti kuhako. Kuhanā.
「古哈」,意为「欺惑、使人惊愕迷惑」。其动词形式为:欺惑(现在式)、令欺惑(使役式)。名词形式为:欺惑者。所谓欺惑者,即指造作使世人迷惑惊愕之行为者。又有「欺惑之行」(抽象名词)等用法。
Saha parisahane. Parisahanaṃ khanti. Saheti, sahayati. Sahanaṃ. Bhūvādigaṇikassa panassa ‘‘sahatī’’ti rūpaṃ.
与忍受。忍受即宽容。忍受者,承受也。忍受意为承受、耐受。众生中,有的说『他能够忍受』,此即此义。
Garaha vinindane. Garaheti, garahayati. Garahā. Bhūvādigaṇikassa panassa ‘‘garahatī’’ti rūpaṃ.
厌恶与鄙弃。厌恶意为使人厌弃,鄙弃即使人厌恶。厌恶者,令人生厌之意。众生中,有的说『他令人厌弃』,此即此义。
Hakārantadhāturūpāni. · 以 ha 音结尾之词根的诸形式。
Ḷakārantadhātu以 ḷa 音结尾之词根
Taḷa tāḷane. Tāḷeti, tāḷayati. Patāḷeti, patāḷayati. Tāḷaṃ. Tāḷanti kaṃsatāḷādi.
敲击、拍打。敲击意为用力拍打。敲击、拍打法,亦有深入击打之意。拍打者,如金属敲击等音响。
Taḷa āghāte. Pubbe viya rūpāni.
冲击、粉碎。前文已有类似义。
Khaḷa bhede. Khaḷeti, khaḷayati.
裂开、分离。裂开意为断裂、分离。
Iḷa thavane. Iḷeti, iḷayati.
搓揉、揉搓。揉搓者,反复摩擦之意。
Juḷa peraṇe. Joḷeti, joḷayati.
『Juḷa』者,推动、驱使之义也。其动词形式为:推动(主动态)、使推动(使役态)。
Pīḷa avagāhane. Pīḷeti, pīḷayati. Nippīḷeti, nippīḷayati. Pīḷanako, pīḷito, pīḷā, pīḷanaṃ, nippīḷanako.
『Pīḷa』者,压榨、侵入之义也。其动词形式为:压迫(主动态)、使压迫(使役态);彻底压榨(主动态)、使彻底压榨(使役态)。其派生词有:压迫者、被压迫的、压迫(名词)、压迫(动名词)、彻底压榨者。
Laḷa upasevāyaṃ. Lāḷeti, lāḷayati. Upalāḷeti, upalāḷayati. Bhūvādigaṇaṭṭhāya pana vilāsanatthe vattamānāya etissā ‘‘laḷatī’’ti rūpaṃ.
『Laḷa』者,亲近、宠爱之义也。其动词形式为:宠爱(主动态)、使宠爱(使役态);亲近宠爱(加强态)、使亲近宠爱(使役态)。然而,此根属「薄瓦等」动词组,当表示嬉戏、玩耍之义时,其现在时形式则为:嬉戏。
Siḷa seḷane. Seḷeti, seḷayati. Seḷento. Ettha seḷetīti seḷitasaddaṃ karoti.
『Siḷa』者,发声、鸣响之义也。其动词形式为:发声(主动态)、使发声(使役态);发声中(现在分词)。于此,『发声』者,谓发出鸣响之声也。
Avaggantadhāturūpāni. · 以 a 组音结尾之词根的诸形式。
Curādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
等此般从头至尾所见,我尽其所能观察诸元素。
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttito.
亦观察诸经文中诸多内容,求取合义,献出方便解说。
Curapamukhagaṇo me sāsanatthaṃ pavutto,
「Curapamukhagaṇo」者,指诸多居于邪行之类的人群,意在教化他们以正法。
Supacurahitakāmo tampi sikkheyya dhīro;
「Supacurahitakāmo」者,谓心愿修持善行之人,亦应当努力修习具有智慧者所教导的行为准则。
Supacuranayapāṭhe satthuno tañhi sikkhaṃ,
在正行的守护与实践之中,应当专注于师长所传授的教诲路径。
Piyusamiva manuññaṃ atthasāraṃ labhetha.
正如甘露滋润众生,善法亦使人们获得利益与真实之精髓。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是于九分有注疏之三藏中,于诸智者之行道
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 为了善巧而作的《声明论》中
Curādigaṇaparidīpano aṭṭhārasamo paricchedo. · 阐明 cur 等类的第十八品。