17. Rudhādichakka · 17. Rudhādichakka
17. Rudhādichakka17. 鲁达等章
Rudhādigaṇika鲁达等类
Ito paraṃ pavakkhāmi, rudhādikagaṇādayo;
接下来,我将宣说,诸如‘束缚’等诸种类。
Sāsanassopakārāya, gaṇe tu chabbidhe kathaṃ.
为了利益教法,对于诸种群体,以六类如何划分进行叙说。
Rudhi āvaraṇe. Rudhidhātu āvaraṇe vattati. Ettha āvaraṇaṃ nāma pidahanaṃ vā parirundhanaṃ vā palibuddhanaṃ vā harituṃ vā appadānaṃ, sabbametaṃ vaṭṭati. Rundhati, rundhiti, rundhīti, rundheti, avarundheti. Kammani – maggo purisena rundhiyati. Rodho, orodho, virodho, paṭivirodho, viruddho, paṭiviruddho, pariruddho. Rundhituṃ, parirundhituṃ. Rundhitvā. Parirundhitvā.
‘束缚’即为遮闭。束缚界限乃谓遮蔽、阻碍、阻隔、捕获、阻挡、压制,或限制,万事皆属此范畴。‘束缚’动词形有:约束、束缚、束紧、束缚中、遮断。於行为上,即人之所行之路被束缚也。‘阻止’有阻挡、阻遏、对抗、反抗、矛盾、抵触之义。‘阻止’可作‘约束’或‘遍布阻隔’。过去分词形为‘已束缚’、‘已阻隔’。
Tatra rodhoti cārako. So hi rundhati pavesitānaṃ kurūrakammantānaṃ sattānaṃ gamanaṃ āvaratīti rodhoti vuccati. Orodhoti rājubbarī, sā pana yathākāmacāraṃ carituṃ appadānena orundhiyati avarundhiyatīti orodho. Virodhoti ananukūlatā. Paṭivirodhoti punappunaṃ ananukūlatā. Viruddhoti virodhaṃ āpanno. Paṭiviruddhoti paṭisattubhāvena virodhaṃ āpanno. Pariruddhoti gahaṇatthāya samparivārito. Vuttañhi ‘‘yathā arīhi pariruddho, vijjante gamane pathe’’ti. Avaruddhoti pabbājito.
其中,‘阻挡’谓驾车人。因为其阻断了入城之恶行众生之出入,故称为‘阻挡’。‘阻遏’像国王之御马头目,因妨害随心所欲的行为而受阻遏。‘对抗’指不顺遂,不适应。‘反抗’为反复不断的不顺遂。‘矛盾’为到达冲突状态。‘抵触’为以对立心态而发生冲突。‘围绕’即为围住以达到保护门路之目的。据言“犹如箭矢之围,知晓前行之路”。‘遮蔽’指出家人。
Muca mocane. Migaṃ bandhanā muñcati. Muñcanaṃ, mocanaṃ. Dukkhappamocanaṃ, moco.
‘释放’、‘解脱’。释放猎物于缚束。‘放开’,‘解脱’。苦的解脱,即为释放。
Mocoti cettha aṭṭhikakadalīrukkho. Muñcituṃ. Muñcitvā. Kārite ‘‘moceti, mocetuṃ, mocetvā’’tiādīni.
『mocoti』者,此指骨质芭蕉树也。其形变为:释放(不定式)、已释放(过去分词)。使役形则有:使释放、使释放(目的式)、使释放后(连续体)等。
Rica virecane. Riñcati. Riñcanaṃ, virecanaṃ, vireko, virecako. Riñcituṃ. Riñcitvā.
『rica』者,净化排泄义也。其形变为:排泄(现在式);名词有:排泄、净化、清净、净化者。不定式为:欲排泄。连续体为:排泄后。
Sica paggharaṇe. Udakena bhūmiṃ siñcati. Puttaṃ rajje abhisiñci. Abhiseko. Muddhābhisitto khattiyo. Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ, sittā te lahumessati. Sittaṭṭhānaṃ. Siñcituṃ. Siñcitvā.
『sica』者,灌注喷洒义也。用水洒地(举例句)。为子举行灌顶王位仪式(举例句)。灌顶(名词)。受灌顶的刹帝利(举例句)。『比库,舀出这艘船中之水,舀空后将轻快前行』(经典引句)。被舀过水之处(复合词)。不定式为:欲灌注。连续体为:灌注后。
Yuja yoge. Yuñjati, anuyuñjati. Kammani ‘‘yuñjiyatī’’ti rūpāni. Keci ‘‘yuñjate’’ti icchanti. Yuñjanaṃ, saṃyogo, anuyogo, bhāvanānuyutto, saññogo, saññojanaṃ, atthayojanā. Dīghaṃ santassa yojanaṃ. Yuñjituṃ, anuyuñjituṃ. Anuyuñjitvā. Yojeti. Tattha saṃyojananti bandhanaṃ kāmarāgādi. Yojananti –
『yuja』者,相应系缚义也。其形变为:专注、随专注(现在式)。业缘形则有:被专注等诸形。有人主张用中间态形式。名词有:专注、系缚、随专注、修习相应、结缚、结缚(名词形)、义解。『对于寂静者而言,解脱之路漫长』(引句)。不定式为:欲专注、欲随专注。连续体为:随专注后。使役形:使相应。此中,所谓「结缚」者,乃欲贪等诸束缚之义也。「解脱之量」者——
Vidatthi dvādasaṅgulyo, tadvayaṃ ratanaṃ mataṃ;
一「跨距」为十二指,两「跨距」称一「肘」;
Sattaratanikā yaṭṭhi, usabhaṃ vīsayaṭṭhikaṃ;
七「肘」为一「杖」,二十「杖」为一「牛轭距」;
Gāvutaṃ usabhāsīti, yojanaṃ catugāvutaṃ.
Gāvutaṃ usabhāsīti 表“有牛首的形状”,yojanaṃ catugāvutaṃ 指“四牛首为一结合所成的距离”。整体说明某处用四牛首形态组成的连接,通常以此形象标示饰物或空间大小。
Bhuja pālanabyavaharaṇesu. Pālanaṃ rakkhaṇaṃ. Byavaharaṇaṃ ajjhoharaṇaṃ. Bhuñjati, paribhuñjati, saṃbhuñjati. Dāsaparibhogena paribhuñji. Kārite ‘‘bhojeti bhojayatī’’tiādīni rūpāni. Bhojanaṃ, sambhogo, mahibhujo, gāmabhojako , upabhogo, paribhogo. Bhutto odano bhavatā. Sace bhutto bhaveyyāhaṃ. Odanaṃ bhutto bhuttavā bhuttāvī. Tumantāditte ‘‘bhuñjituṃ, paribhuñjituṃ, bhojetuṃ, bhojayituṃ, bhuñjitvā, bhuñjitvāna, bhuñjiya, bhuñjiyāna, bhojetvā, bhojetvāna, bhojayitvā, bhojayitvāna’’ iccādīni parisaddādīhi visesitabbāni.
『受用、护持、运用』诸义。护持者,守护也。运用者,吞咽也。有『食用』、『受用』、『共食』诸形。以奴仆受用之方式受用。使役形为『令食』、『使食』等。又有『食物』、『共受』、『食地之王』、『享用村邑者』、『享用』、『受用』等词。『饭食已被您食用』。『若我已食用』。『已食饭』、『已食者』、『曾食者』。不定式等形如『为了食用』、『为了受用』、『为了令食』、『为了使食』、『食用已』、『食用已』、『食用而』、『食用而』、『令食已』、『令食已』、『使食已』、『使食已』等,应据周围语境等加以辨别。
Tatra bhuñjatīti bhattaṃ bhuñjati, bhojanīyaṃ bhuñjati. Tathā hi ‘‘khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā’’tiādi vuttaṃ. Apica kadāci khādanīyepi ‘‘bhuñjatī’’ti vohāro dissati. ‘‘Phalāni khuddakappāni, bhuñja rāja varāvara’’nti hi vuttaṃ. Paribhuñjatīti cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjati, paṭisevatīti vuttaṃ hoti. Teneva ca paṭisevatīti paribhuñjatīti attho saṃvaṇṇiyati. Apica ‘‘kāme bhuñjatī’’ti ca ‘‘pañcakāmaguṇe paribhuñjatī’’ti ca dassanato pana bhuñjanaparibhuñjanasaddā paṭisevanatthena katthaci samānatthāpi hontīti avagantabbā. Saṃbhuñjatīti sambhogaṃ karoti, ekato vāsaṃ karotīti attho. Ettha siyā ‘‘nanu ca bho atra bhujadhātu pālanabyavaharaṇesu vutto, so kathaṃ ettakesupi atthesu vattatī’’ti? Vattateva, anekatthā hi dhātavo, te upasaggasahāye labhitvāpi anekatthatarāva honti. Ito paṭṭhāya tumantādīni rūpāni na vakkhāma. Yattha pana viseso dissati, tattha vakkhāma.
其中,『食用』者,食饭也,食主食也。如经中所说『或嚼嚼食,或软食,或嚼之,或食之』等语。又,有时于嚼食亦见『食用』之用法,如偈云『诸小果实,王当一一享用』。『受用』者,受用袈裟也,受用托钵食也,受用病缘医药资具也,谓受习用之义。即以『专用彼物』释『受用』之义。又,从『享用诸欲』与『受用五欲功德』二语可见,『食用』与『受用』二词,于受习用之义上,有时亦为同义,应知此理。『共食』者,作共受用,谓共同起居也。此处或有疑问:『此食用根词既已列于护持、运用二义下,云何亦通于如此众多之义?』答:确实可通,盖词根义多,获得前缀辅助后更是义趣更广。自此以下,不定式等形不再一一列出,然于有特别差异处,当另行说明。
Kati chedane. Kantati, vikantati. Sallakatto.
『截断』义。有『切』、『分切』诸形。外科医师。
Bhidi vidāraṇe. Bhindati. Anāgatatthe vattabbe ‘‘bhejjissati, bhindissatī’’ti dvidhā bhavanti rūpāni. Pāpake akusale dhamme bhindatīti bhikkhu. Tenāha –
『破裂、劈开』义。有『破裂』一形。表示未来之义时,有『将破裂』、『将劈开』两种形式。『破坏诸恶不善法者』,故名比库。因此说道——
‘‘Na tena bhikkhu so hoti, yāvatā bhikkhate pare;
“非因这些施行比库,犹如在他方出家;”
Visaṃ dhammaṃ samādāya, bhikkhu hoti na tāvatā.
“摄取恶法之后,始成比库者尚未成。”
Yodha puññañca pāpañca, bāhitvā brahmacariyaṃ;
持守戒律,远离恶业并积累善业,恪守梵行;
Saṅkhāya loke carati, save ‘bhikkhū’ti vuccatī’’ti.
断除烦恼而在世间生活,即被称为‘比库’。
Idañca khīṇāsavaṃ sandhāya vuttaṃ, sekkhaputhujjanasamaṇāpi yathāsambhavaṃ ‘‘bhikkhū’’ti vattabbataṃ pāpuṇantiyeva. Saṅghaṃ bhindatīti saṅghabhedako. Devadattena saṅgho bhinno,. Bhindiyatīti bhinnoti hi nibbacanaṃ. Na te kaṭṭhāni bhinnāni. Bhindatīti bhettā.
这断绝烦恼之人,称为已尽生死者,即使是新学外道比库,也应随其所能被称为‘比库’。分裂僧团者谓之僧破。德瓦达塔使僧团分裂,所谓破分即断灭之意非木断裂。破分即划分。
Chidi dvedhākaraṇe. Chindatīti chedako, evaṃ chettā. Kese chettuṃ vaṭṭati. Chindiyatīti chinno. Chinnopi rukkho punadeva rūhati. Idaṃ pana bhidichididvayaṃ divādigaṇaṃ patvā ‘‘bhijjati chijjatī’’ti suddhakattuvācakaṃ rūpadvayaṃ janeti, tasmā ‘‘bhijjatīti bhinno’’tiādinā suddhakattuvasenapi nibbacanaṃ kātabbaṃ.
切割有双重含义。切割者为割断者,如割发。被割断者称已断。断亦如树木断后仍再生。此断与切二者关系,因其属纯洁性,称“断”即断灭之义。
Tadi hiṃsānādaresu. Tandati. Tandī, taddu. Taddati kacchu.
彼为伤害与打击之类动词。破坏称为损坏,砍伐为切断。
Udi pasavakiledanesu. Pasavanaṃ sandanaṃ. Kiledanaṃ tindatā. Undati. Undūro, samuddo.
在破坏牲畜或损坏之意。‘破坏’为打击,‘损坏’为破裂,‘打击’为敲击,‘波涛汹涌’如大海。
Vida lābhe. Vindati. Govindo, vitti. Ettha vittīti anubhavanaṃ, vedanā vā.
『获得』义。有『获得』一形。又有『牛主』、『喜悦』诸词。此处『喜悦』者,谓受用、领受,即感受也。
Vida tuṭṭhiyaṃ. Vindati, nibbindati. Nibbindanaṃ. Virajjati. Nibbindo kāmaratiyā. Vitti, vittaṃ, vedo. Labhati atthavedaṃ dhammavedaṃ.
『喜悦』义。有『喜悦』、『厌离』诸形。又有『厌离』、『离染』诸词。『对欲乐生厌』。又有『喜悦』、『财富』、『知晓』诸词。『获得义之知晓,获得法之知晓』。
Ettha vittīti somanassaṃ. ‘‘Vitti hi maṃ vindati suta disvā’’ti hi vuttaṃ. Vittanti vittijananattā vittasaṅkhātaṃ dhanaṃ. Vedoti ganthopi ñāṇampi somanassampi vuccati. ‘‘Tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū’’tiādīsu hi gantho ‘‘vedo’’ti vuccati. ‘‘Brāhmaṇaṃ vedagumabhijaññā akiñcanaṃ kāmabhave asatta’’ntiādīsu ñāṇaṃ. ‘‘Ye vedajātā vicaranti loke’’tiādīsu somanassaṃ.
这里“vitti”指欢喜。传说说:“因为听到了法我获得了欢喜”。“Vittanti”因产生欢喜而称,指具名为财富的东西。“Vedo”即是聚合体,也是智慧和欢喜。三种知识称为“vedo”,如“通达三种知识”。“知识”如婆罗门的觉知,远离欲爱与迷惑,称为智慧;悟了的欢喜称为喜悦。
Vedaganthe ca ñāṇe ca, somanasse ca vattati;
于知识的聚合和觉知,及欢喜皆作用着。
Vedasaddo imaṃ nānā-dhātuto samudīraye.
“Veda”的音声从众多根源产生。
Lipa limpane. Limpati, limpako. Avalepo. Avalepoti ahaṅkāro.
「립」(Lipa)义为涂抹。由此派生:涂抹者、涂抹之人。『傲慢』者,即我慢也。
Lupa acchedane. Lumpati. Vilumpako, vilutto vilopo.
「卢跛」(Lupa)义为截断。由此派生:劫夺者、被劫夺之物、劫夺。
Vilumpateva puriso, yāvassa upakappati;
人只要停止(某事),便称为消亡或断灭之状。
Yadā caññe vilumpanti, so vilutto vilumpatīti.
如果别人也终止某事,则称之为断灭或消失。
Pisa cuṇṇane. Piṃsati. Pisako. Pisuṇā vācā. Āgamaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘attano piyabhāvaṃ parassa ca suññabhāvaṃ yāya vācāya bhāsati, sā pisuṇā vācā’’ti vuttaṃ, taṃ niruttilakkhaṇena vuttanti daṭṭhabbaṃ.
「Pisa」谓焚烧、烧毁之意。「Piṃsati」「Pisako」是烧坏、焚毁者。「Pisuṇā vācā」意指烧毁的言语。在《阿含注疏》中云:『以自性的亲爱与他性的虚无之语而言,即是被称作“烧毁的言语”』,此义用释义标明,须明察。
Hisi vihiṃsāyaṃ. Hiṃsati, vihiṃsati. Hiṃsako.
「希西」(Hisi)义为伤害。由此派生:伤害、加害。伤害者。
Ahiṃsakoti me nāmaṃ, hiṃsakassa pure sato;
「不害」乃我之名,昔日曾为加害者;
Ajjāhaṃ saccanāmomhi, na naṃ hiṃsāmi kiñcanaṃ.
我今日宣说真实之语,绝不伤害任何有情。
Hiṃsitabbaṃ kiṃsatīti sīho. Ādiantakkharavipallāsavasena saddasiddhi, yathā ‘‘kantanaṭṭhena takka’’nti. Vihesako, vihesanaṃ.
何为应被伤害者?如狮子。由极端锐利与倒错的烦恼如同『铁荆棘』般,产生谬误之见。此即挑衅者,挑衅行为。
Sumbhapahāre. Yo no gāvova sumbhati. Parisumbhati. Sumbhoti. Atrime pāḷito payogā –
象牙采集。牛亦如同象牙般相聚,环绕擦拭,彼此摩擦。此乃巴利语用法——
‘‘Saṃsumbhamānā attānaṃ, kālamāgamayāmase’’ti ca,
『正相互擦拭自身,时节已到而降临』,
‘‘Kesaggahaṇamukkhepā, bhūmyā ca parisumbhanā;
『拔除毛发,进行乘散,且环绕大地相互擦拭;
Datvā ca no pakkamati, bahudukkhaṃ anappaka’’nti ca,
给予之后并不散去,乃生极多苦恼,不能忍受』,
‘‘Bhūmiṃ sumbhāmi vegasā’’ti ca.
谓之“我用力速地生发 earth(土地)”。
Aññattha pana aññāpi vuttā. Tā idha anupapattito na vuttā. Kecettha maññeyyuṃ, yathā bhūvādigaṇe ‘‘saki saṅkāyaṃ khaji gativekalle’’tiādīnaṃ dhātūnaṃ paṭiladdhavaggantabhāvassa niggahītāgamassa vasena ‘‘saṅkati khañjatī’’ti rūpāni bhavanti, tathā imasmiṃ rudhādigaṇe ‘‘muca mocane kati chedane’’tiādīnaṃ dhātūnaṃ paṭiladdhavaggantabhāvassa niggahītāgamassa vasena ‘‘muñcati kantatī’’tiādīni rūpāni bhavanti. Evaṃ sante ko imesaṃ tesañca visesoti? Ettha vuccate – ye bhūvādigaṇasmiṃ anekassarā asaṃyogantā ikārantavasena niddiṭṭhā, te ākhyātattañca nāmikattañca patvā suddhakattuhetukattuvisayesu ekantato niggahītāgamena nipphannarūpā bhavanti, na katthacipi tesaṃ vinā niggahītāgamena rūpappavatti dissati. Taṃ yathā? Saṅkati, saṅkā, khañjati, khañjo iccādi. Ayaṃ anekassarānaṃ ikārantavasena niddiṭṭhānaṃ bhūvādigaṇikānaṃ viseso.
但也有别的说法。其中有些未被归入此处。有人或许会以为,如在色法中如“聚集时一处处不连贯、断裂”的元素,依据授记的范围是选择“聚集、断裂”等相状,因此出现“凝聚、破碎”等色相。类似地,在根法中如“解脱、分断等众元素”,依据授记的范围,是依凭“解脱、剪断”等相状,因此出现“放弃、割断”等相似相状。若如此存在,谁能说明它们及其差别何在?此处当说——那些在色法中众多不连续、不连贯的元素,依靠其动因与过程,在授记范围及明示中被单一相状所限定,成为一致的表现,而无该相状之外的其他相状显现。例如“凝聚”、“聚集”、“破碎”、“破裂”等。这便是众多元素在动因作用下被描述的色法的特殊性。
Ye ca rudhādigaṇasmiṃ anekassarā asaṃyogantvā akārantavasena vā ukārantavasena vā niddiṭṭhā, te ākhyātattaṃ patvā suddhakattuvisayeyeva ekantato niggahītāgamena nipphannarūpā bhavanti, na hetukattuvisaye. Nāmikattaṃ pana sahaniggahītāgamena vinā ca niggahītāgamena nipphannarūpā bhavanti. Yattha vinā niggahītāgamena nipphannarūpā, tattha sasaṃyogarūpāyeva bhavanti. Taṃ yathā? Muñcati, muñcāpeti, moceti, mocāpeti. Chindāpeti. Chedeti, chedāpeti. Chindanaṃ, chedo. Muñcanaṃ, mocanaṃ. Kantati, kantanaṃ, sallakatto. Piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi iccādīni. Tattha ukkaccāti ukkantitvā, chinditvāti attho.
至于根法中也有众多不连续的元素,依其无动因或有动因,或有发起因,无论如何被描述,皆依授记的范围成为单一相状表现,无涉因果过程。命名则可在合成授记与非授记范围内表显相状。若无授记范围所表现,即成组合相。如“放弃”、“使放弃”、“解脱”、“使解脱”、“剪断”、“割断”、“使剪断”等,以及“剪断”、“割断”、“剪断状态”、“割断状态”等。此外,如“用自己的齿吞食软肉”等语句,其中“咬”意为“上升、分裂”。
Nanu ca bho evaṃ sante ākhyātanāmikabhāvaṃ patvā suddhakattuhetukattuvisayesu ekantato paṭiladdhaniggahītāgamehi saki khaji ādīhiyeva rudhādigaṇikehi bhavitabbaṃ, na pana mucachidiādīhīti? Tanna, mucachidiādīhiyeva rudhādigaṇikehi bhavitabbaṃ rucadhātuyā samānagatikattā, tathā hi yathā ‘‘rundhissa, rundhayati, rundhāpeti, rundhanaṃ, rodho, virodho’’tiādīsu niggahītāgamāniggahītāgamavasena dvippakārāni rūpāni dissanti, tathā mucachidiādīnampīti.
但如此难道不应于授记命名及因果对应的领域中有“凝聚”等色法,与根法“解脱、断裂”等色法不同吗?应理当有根法色法“解脱、断裂”等色法属于根法,因其元素性质相似。譬如“缚、缚着、使缚、缚状态、束缚、抵触”等授记与非授记相态二重显现,故“解脱、断裂”等也是如此。
Nanu kaccāyane niggahītāgamassa niccavidhānatthaṃ ‘‘rudhādito niggahītapubbañcā’’ti lakkhaṇaṃ vuttanti? Saccaṃ, taṃ pana kriyāpadattaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi ca nāmikapadattampi sandhāya vuttaṃ bhaveyya, ‘‘virodho’’tiādīnaṃ dassanato vāsaddaṃ pakkhipitvā vattabbaṃ siyā, na ca vāsaddaṃ pakkhipitvā vuttaṃ, tena ñāyati kriyāpadattaṃyeva sandhāya vuttanti.
难道在《俱舍》论中,对授记范围的常规解释,称“根等授记先前之事”为标志吗?确实,此说是依据动词的用法而定。若也依据命名词的用法,则应据“抵触”等词的显现去删去纷乱,而非仅付诸动词用法,因此说明是依据动词而说。
Nanu ca bho evaṃ sante sakikhajiādīnaṃ niccaṃ saniggahītāgamakriyāpadattaṃyeva sandhāya ‘‘rudhādito niggahītapubbañcā’’ti idaṃ vuttanti sakkā mantunti? Na sakkā, sakikhajiādīnaṃ rudhadhātuyā asamānagatikattā nāmikatte dvippakārassa asambhavato. Tathā hi yesaṃ yā nāmikatte niggahītāgamāniggahītāgamavasena dvippakāravantatā, sā eva tesaṃ rudhādigaṇabhāvassa lakkhaṇaṃ. Tañca sakikhajiādīnaṃ natthi. ‘‘Saṅkā khañjo’’tiādinā hi nāmatte ekoyeva pakāro dissati saniggahītāgamo, ‘‘kamu padavikkhepe’’iccādīnaṃ pana ‘‘kamo, kamanaṃ, caṅkamo, caṅkamana’’ntiādinā nāmikatte dvippakāravantatāsambhavepi niggahītāgamassa abbhāsavisaye pavattattā sā dvippakāravantatā rudhādigaṇabhāvassa lakkhaṇaṃ na hoti, tasmā abbhāsavisaye pavattaṃ niggahītāgamaṃ vajjetvā yā dvippakāravantatā, sāyeva rudhādigaṇikabhāvassa lakkhaṇanti sanniṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Ayaṃ nayo atīva sukhumo sammā manasi kātabbo.
难道在《俱舍》中,他们以根法如“缚、凝聚”等为授记作用的动词用法而称“根等授记先前之事”这种说法是合理的吗?不是合理的。因根法元素性质不相同,动词与命名语皆不可能成二重对立。若于命名上二重和非和二重共存情况出现,即使借助显现对象中授记的强调,二重对立亦不表现为根法之性质。故须舍弃显现境界中授记作用,以该二重性质为根法色法特征。此理极为细微,须谨慎内心深思。
Rudhādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
比库等观察到如“生气”等诸般现象,我根据自身能力,逐一宣说其种种法之根本。
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttitoti.
并且细察诸经文义,缮集陈述以成理义,旨在为世人利乐。
Dudhādigaṇoyaṃ. · 此为杜达等类。
Divādigaṇika迪瓦等类
Divu kīḷāvijigisābyavahārajutithutikantigatisattīsu. Ettha ca kīḷāti laḷanā, vihāro vā. Laḷanāti ca laḷitānubhavanavasena ramaṇaṃ. Vihāro iriyāpathaparivattanādinā vattanaṃ. Vijigisāti vijayicchā. Byavahāroti vohāro. Jutīti sobhā. Thutīti thomanā. Kantīti kamanīyatā. Gatīti gamanaṃ. Sattīti sāmatthiyaṃ. Imesu atthesu divudhātu vattati. Dibbati. Devo. Devī. Devatā.
此中‘诸天’一词包含六法:动荡、游戏、渴欲、争胜、行为、华美、赞叹、美好和去往。其间‘游戏’指玩耍、娱乐;‘居住’亦为动行之意。‘游戏’亦即以优美之感受为悦乐。‘居住’乃往来走动之表现。‘渴欲’即渴求胜利。‘行为’是行为举止。‘华美’代表华丽光辉。‘赞叹’乃欢喜称赞。‘美好’为可爱悦人。‘去往’为去行之义。‘诸天’是一种存在状态。‘诸天’即天人、女天及天众。
Ettha devoti tividhā devā sammutidevā upapattidevā visuddhidevāti. Tesu mahāsammatakālato paṭṭhāya lokena ‘‘devā’’ti sammatattā rājarājakumārādayo sammutidevā nāma. Devaloke upapannā upapattidevā nāma. Khīṇāsavā visuddhidevā nāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘sammutidevā nāma rājāno deviyo kumārā. Upapattidevā nāma bhummadeve upādāya taduttaridevā. Visuddhidevā nāma buddhapaccekabuddhakhīṇāsavā’’ti.
此处‘天人’有三种:圣受天人、凡生天人、净天人。诸类中,大约世间尊贵之王公贵族被称为圣受天人。降生天界者为凡生天人。已断烦恼、纯净之天人称为净天人。经文中亦言:“圣受天人为王、公、天人;凡生天人为地天之主及其余天人;净天人为佛、缘觉、阿拉汉之圣者。”
Idaṃ panettha nibbacanaṃ – dibbanti kāmaguṇajhānābhiññācittissariyādīhi kīḷanti, tesu vā viharantīti devā. Dibbanti yathābhilāsitaṃ visayaṃ appaṭighātena gacchantīti devā. Dibbanti yathicchitanipphādane sakkontīti devā. Atha vā taṃtaṃbyasananittharaṇatthikehi saraṇaṃ parāyaṇanti devanīyā abhitthavanīyāti devā. Sobhāvisesayogena kamanīyāti vā devā.
此处结论为:诸天乃以喜乐五欲禅、通达神通、觉知心识、轻身等为游戏者。所谓“在其中游乐”,谓诸天如愿无碍地游行于所爱之境。又曰神通天人通达心念寿命之神力。或谓诸天是以婬欲灭尽、苦难消除、依止他道、护持他因,达到如愿可敬之境者。华美光彩尤使其可爱。
Ettha ca thutikanti atthā kammasādhanavasena daṭṭhabbā, kīḷādayo cha atthā kattusādhanavasena. Keci pana ‘‘divu kīḷāvijigisābyavahārajutithutigatīsū’’ti paṭhanti. Keci ‘‘gatī’’ti padaṃ vihāya ‘‘jutithutīsū’’ti paṭhanti. Keci ‘‘thutī’’ti padaṃ vihāya ‘‘jutigatīsū’’ti paṭhanti, keci pana divudhātuṃ ‘‘sattithutika’’ntiatthepi icchanti. Tenāha abhidhammassa anuṭīkākāro ‘‘devasaddo yathā kīḷāvijigisāvohārajutigatiattho, evaṃ sattiabhitthavakamanatthopi hoti dhātusaddānaṃ anekatthabhāvato’’tiādi.
关于赞叹,理应理解为以善行之因修习。游戏等六义,理应理解为以斗争方法表现。若有人诵说“动荡、游戏、渴求、争胜、行为、华美、赞叹、去往”则足;有人舍“去往”而说“游戏、赞叹、去往”等;有人舍“赞叹”而说“游戏、去往、赞叹”等;也有人舍六法而只取二法“存在、赞叹”者亦有。故阿毗达摩注释曰:“‘诸天’一词如‘动荡、游戏、渴求、行为、华美、赞叹、去往’等义同样适用,因‘诸天’之所指具有多重意义。”
Idaṃ pana yathāvuttesu sammutidevādīsu paccekaṃ nibbacanaṃ – dibbanti kīḷanti attano visaye issariyaṃ karontīti devā, rājāno. Dibbanti kīḷanti pañcahi kāmaguṇehi, paṭipakkhe vā vijetuṃ icchanti, voharanti ca lokassa yuttāyuttaṃ, jotanti paramāya sarīrajutiyā, thomiyanti tabbhāvatthikehi, kāmiyanti daṭṭhuṃ sotuñca sobhāvisesayogena, gacchanti ca yathicchitaṭṭhānaṃ appaṭihatagamanena, sakkonti ca ānubhāvasampattiyā taṃtaṃkiccaṃ nipphādetunti devā, cātumahārājikādayo. Kīḷanti paramāya jhānakīḷāya, vijetuṃ icchanti paṭipakkhaṃ, paramasukhumañāṇavisesavisayaṃ atthañca voharanti, jotanti sabbakilesadosakalusābhāvā paramavisuddhāya ñāṇajutiyā, thomiyanti ca viññātasabhāvehi paramanimmalaguṇavisesayogato, kāmiyanti ca anuttarapuññakkhettatāya daṭṭhuṃ sotuṃ pūjituñca, gacchanti ca amatamahānibbānaṃ apaccāgamanīyāya gatiyā, sakkonti ca cittācāraṃ ñatvā te te satte hite niyojetuṃ amatamahānibbānasukhe ca patiṭṭhāpetunti devā, visuddhidevā.
此处示说诸天等依其本分各自涅槃。众天、国王们说:“天众于自己所执境界中游戏嬉戏,彼等于五欲乐具上竞胜对抗,乃顺应世间适当法则而行,身源光明远胜他人,借由自然诸用胜妙,比照自然本质显彰,乐见且闻依优美殊胜之缘而熠熠闪耀,随意往来无碍前行,具足感受力遂能消除诸烦恼。”诸天与四大王等如此。彼等嬉戏于最高禅定之趣,欲胜彼对境,乃持最高幽微智慧特明境界及其义理相应,显扬诸漏尽除、欲恶绝无余之清净慧光明,栖止于已识真如之相,乃根本涅槃德相缘和合,乐于见闻敬奉不退转涅槃之大自由境界,随顺无上大涅槃不可逆行之净行,具足正知心行,以安立诸趣生灵之利益与安乐无上涅槃。此即清净天。
Devasadda ‘‘viddhe vigatavalāhake deve’’tiādīsu ajaṭākāse āgato. ‘‘Devo ca thokaṃ thokaṃ phusāyatī’’tiādīsu meghe. ‘‘Ayañhi deva kumāro’’tiādīsu khattiye. ‘‘Ahaṃ deva sakalajambudīpe aññassa rañño santike kiñci bhayaṃ na passāmī’’tiādīsu issarapuggale. ‘‘Pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti devo maññe’’tiādīsu upapattideve. ‘‘Devātidevaṃ naradammasārathi’’ntiādīsu visuddhideve āgato.
诸天声曰:“于清净无恼之天际中降临者”如是说。又“天神逐步感触之”于云际。又“此即天子”于王族。又“我于所有占域之诸邦王前,不畏惧于任何境”,说于统御者。又“具足五欲乐具,调和成均,服侍于天者,实我所信”,于天子降生者。又“超越诸天乃众生法驾者”,于清净天中来临者。
Devīti rājabhariyāpi devadhītāpi ‘‘devī’’ti vuccati. Devassa bhariyāti hi devī, sāpi atthato ‘‘dibbatīti devī’’ti vattabbā, yathā ‘‘bhikkhatīti bhikkhunī’’ti. Tathā hi vuttaṃ vimānavatthuaṭṭhakathāyaṃ ‘‘dibbati attano puññiddhiyā kīḷatīti devī’’ti.
“天女”包括国王妻及天子女皆称为“天女”。谓天之妻者,亦本义为“有生命者天女”,如“比库尼”谓比库女一般。依《梵天楼》注中言:“天女乃借其福力戏乐。”
Devatāti devaputtopi brahmāpi devadhītāpi. ‘‘Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya ruttiyā abhikkantavaṇṇā’’tiādīsu hi devaputto ‘‘devatā’’ti vutto ‘‘devoyeva devatā’’ti katvā, tathā ‘‘tā devatā sattasatā uḷārā, brahmā vimānā abhinikkhamitvā’’tiādīsu brahmāno.
谓“天子”为天之子息,梵天及天子之女亦云天女。言“有异色者,有异声者”,以此等谓天子为“天众”,又称“实为诸天”,《梵天及云中出》所谓天众众多,梵天从其宫殿出者亦然。
‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate;
“以异色身居于诸天间,尔所居处名为天界;
Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā’’ti-
四方皆明耀,如药草般具星光”是也。
Ādīsu devadhītā.
诸天之女。
Imāni upapattidevānaṃ nāmāni –
这些是诸天出生者的名称——
Devo suro ca vibudho, nijjaro amaro maru;
天,仙人,博学者,不死者,众魔之王;
Sudhāsī tidaso sagga-vāsī animisopi ca;
清净自持者,三界中之天宫住者,非破坏者;
Divoko’matapāyī ca, saggaṭṭho devatāni ca.
天界之主,末日终结者,天众神祇;
Khi khaye. Khiyati. Khayo. Khiyanaṃ. Rāgakkhayo.
灭亡、消逝、死亡、消灭、贪欲灭尽。
Khi nivāse kodhahiṃsāsu ca. Khiyati. Na gacchasi yamakkhayaṃ. Nāgadānena khiyanti.
「企」(Khi)义为居住,亦义为愤怒与伤害。由此派生:居住。『不往阎魔之灭处』——即不前往阎魔之居所。『因龙之布施而居住』。
Tattha khiyatīti nivasati. Yamakkhayanti yamanivesanaṃ. Khiyantīti kujjhanti hiṃsanti vā.
其中,『居住于彼』者,即安住也。『阎魔之灭处』者,即阎魔之居所也。『居住』者,即愤怒或伤害也。
Ghā gandhopādāne. Ghāyatīti ghānaṃ. Ghānena gandhaṃ ghāyituṃ ghāyitvā.
「嗅」根,用于摄取香境。『鼻』者,能嗅也。以鼻嗅香、已嗅香。
Ruca rocane. Rocanaṃ ruci. Bhattaṃ me ruccati. Bhattampitassa na ruccati. Pabbajjā mama ruccati. Ruccituṃ, ruccitvā. Keci pana imasmiṃ divādigaṇe ‘‘ruca dittimhī’’ti paṭhanti. Taṃ na yuttaṃ katthacipi dittisaṅkhātasobhanatthavācakassa rucadhātuno ‘‘ruccatī’’ti rūpābhāvato. Tasmā evaṃ sallakkhetabbaṃ, dittirucīnaṃ vācako rucadhātu bhuvādigaṇiko. Tassa hi ‘‘rocati, virocati. Ekattamuparocita’’nti rūpāniyeva bhavanti, na ‘‘ruccatī’’ti rūpaṃ. Ruciyāyeva vācako pana divādigaṇikopi hoti curādigaṇikopi. Tassa hi divādigaṇikakāle ‘‘gamanaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti rūpaṃ. Curādigaṇikakāle ‘‘kiṃ nu jātiṃ na rocesī’’ti rūpaṃ. Āpubbo ce ācikkhane vattati, ‘‘āroceti, ārocayatī’’ti rūpāni dissanti.
「喜悦」根,表欢喜之义。欢喜即为意乐。『饭食令我欢喜』;『饭食亦令彼不欢喜』;『出家令我意乐』。可作「令意乐」(不定式)、「已意乐」(过去分词)。然有人于此「第四类」(光明类动词群)中读为『喜悦,具显现义』,此不正确——因凡表「见解」之义、名为光明之「喜悦」词根,从无『令欢喜』此一形式。故应知:表「见解」与「意乐」之「喜悦」词根,属第一类(现在类动词群);其形式为『光明、照耀;一味所悦』等,而无『令欢喜』之形式。表「意乐」之义,则既可属第四类,亦可属第十类(使役类动词群)。属第四类时,有『行旅令我意乐』之形式;属第十类时,有『何故汝不欢喜此生』之形式。若冠以「阿」字前缀,用于宣告之义,则见『宣告、宣说』等形式。
Muca mokkhe. Dukkhato muccati. Saddhāya adhimuccati. Mutti, vimutti, adhimutti, muccamāno.
「解脱」根,表脱离之义。从苦中解脱。以信胜解。解脱、圆解脱、胜解、正在解脱者。
Uca samavāye. Uccati. Oko, ūkā, ukkā.
「聚集」根,表和合之义。聚集。住所、虱、虮。
Okoti udakampi āvāsopi. ‘‘Okapuṇṇehi cīvarehī’’ti ca, ‘‘vārijova thale khitto, okamokatamubbhato’’ti cettha payogo. Ūkāti sīse nibbattakimiviseso.
『Okoti』者、水与住所也。所谓『完满的衣服』,释为『如同水面漂浮的水陆之物,从底部断裂脱落』,此乃『Okoti』字用例。『Ūkāti』则指头顶发生的某种特别现象。
Ukkāti dīpikādayo vuccanti. ‘‘Ukkāsu dhāriyamānāsū’’ti hi āgataṭṭhāne dīpikā ‘‘ukkā’’ti vuccati. ‘‘Ukkaṃ bandheyya, ukkaṃ bandhitvā, ukkāmukhaṃ ālimpeyyā’’ti āgataṭṭhāne aṅgārakapallaṃ. ‘‘Kammārānaṃ yathā ukkā, anto jhāyati no bahī’’ti āgataṭṭhāne kammāruddhanaṃ. ‘‘Evaṃ vipāko ukkāpāto bhavissatī’’ti āgataṭṭhāne vātavego ‘‘ukkā’’ti vuccati. ‘‘Saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyyā’’ti āgataṭṭhāne suvaṇṇakārānaṃ mūsā ‘‘ukkā’’ti veditabbā. Iccevaṃ –
『Ukkāti』称灯火等物。『Ukkāsu dhāriyamānāsū』谓在场者所持之灯即称『ukkā』。会中有语曰『绑织火绳,绑结后罩于火口』。亦有工匠论述『如火之内部着灭而非外面』。风劲时『ukkā』意指火与风之激烈作用。金匠之会谓『手持块状炭于火口掷入』为『ukkā』之状。概而言之——
Dīpikāvātavegesu, kammārānañca uddhane;
灯、风暴及工匠施作时之呼声,
Mūsāyampi ca aṅgāra-kapalle cāti pañcasu;
以及匠人掷入炭火情形,皆同源于五法,
Visayesu panetesu, ukkāsaddo pavattati;
在三大领域中,『ukkā』声响时常出现,
Che chedane. Chiyati, chiyanti. Avacchitaṃ, avacchātaṃ. Chetvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ.
似乎割断、切割声等,如割断树枝,散发香气留存之状。
Saja saṅge. Saṅgo laganaṃ. Sajjati. Sajjanaṃ, sajjito, satto.
『saja』属于执取义词根。执取即粘附。粘着。粘着之行为、已粘附者、已执取者。
Yuja samādhimhi. Samādhānaṃ samādhi, kāyakammādīnaṃ sammāpayogavasena avippakiṇṇatāti attho. Yujjati. Yogo, yogī.
『瑜』义在于定。『定』者,乃身业等诸行的正确结合,使之不散乱之义也。『相应』,『瑜伽』,『修瑜伽者』。
Ettha yogoti vīriyaṃ. Tañhi –
此处『Yoga』意指精进。其义在于——
‘‘Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;
“人应当努力,智者不应生厌离;
Passāmi vo’ha’mattānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu’’nti
我见诸有情,随其意愿,现其所欲。”
Vacanato avassaṃ kātuṃ yujjati upapajjatīti yogoti vuccati.
因言辞能够行必要之事而生起,此即谓『Yoga』。
Ranja rāge. Rajjati. Virajjati. Rajjamāno, rajjaṃ, rajjanto, rāgo, virāgo, rajjanaṃ, virajjanaṃ, rajanīyaṃ. Upasaggavasena añño attho bhavati. Samhā raṭṭhā nirajjati, attano raṭṭhā niggacchatīti attho.
『燃』者,染也。(由此词根)有:染著、离染、正在染著、染著中、正染者、贪、离贪、染着行为、离染行为、可染之物。依前缀之不同,则义有所别。如:从国土中离去——意即从自己的国土出走。
Tattha virāgoti virajjanti ettha saṃkilesadhammāti virāgo, nibbānaṃ maggo ca.
此中『virāgoti virajjanti』即说明所谓『virāgo』是指离染的法,自他应离垢染的身心现象,以及涅槃道的清净状态。
Vijī bhayacalanesu. Vijjati, saṃvijjati. Saṃvego, saṃvejanīyaṃ. Ubbijjati. Ubbego, ubbiggahadayo.
『颤』者,怖惧战栗也。(由此词根)有:被震动、被激动。激励感、令人激励之事。向上颤动。向上惊惧、心中惊惧者。
Lujavināse. Lujjatīti loko. Lopo, lutti, lujjanaṃ, lutto.
『坏』者,毁灭也。『世界』者,因其毁坏故。(由此词根)有:脱落、损失、坏灭行为、已坏者。
Ṭhā gatinivattiyaṃ. Ṭhāyati. Ṭhāyī, ṭhiti, ṭhānaṃ, ṭhito, tatraṭṭho, tiṭṭhaṃ, kappaṭṭhāyī, āsabhaṭṭhānaṭṭhāyī.
『住』者,止行也。(由此词根)有:安住、安住者、住立、住处、已住者、彼处住者、正住者、经劫住者、处于无畏地位者。
‘‘Sukhaṃ sayāmi ṭhāyāmi, sukhaṃ kappemi jīvitaṃ;
“我安然地卧息,稳如立处,安乐地维持生命;”此句开头描绘安稳舒适的生活状态。
Ahatthapāso mārassa, aho satthānukampako’’ti
“魔无束缚,啊,慈悲众生者也。”
Pāḷi nidassanaṃ. Lāpaṃ gocaraṭṭhāyinanti ca. Tattha ṭhāyāmīti tiṭṭhāmi.
巴利注释曰:“言语如同牧场的牧者。”其中『ṭhāyāmi』意为“站立”。
Ḍigatiyaṃ. Ḍiyati. Ḍemāno. Ḍino vā. ‘‘Ucce sakuṇa ḍemāna, pattayāna vihaṅgama. Vajjesi kho tvaṃ vāmūru’’nti nidassanaṃ.
『飞』者,行动也。飞翔。正在飞翔者。或作『已飞者』。如经中所示:『高飞之鸟,正在飞翔,御风而行的飞禽啊,汝已回避了左腿。』
Ettha ḍiyatīti ḍemānoti nibbacanaṃ gahetabbaṃ.
此处应取如下语源解释:『于此处飞翔者,故名正在飞翔者。』
Tā pālane. Tāyati. Aghassa tātā. So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ rujjati assame. Tāṇaṃ, parittaṃ, gottaṃ. Tvaṃ khosi upāsaka katakalyāṇo katabhīruttāṇo.
“守护,护持者。为除罪恶之父者。盖君乃伪父,长久痛苦与你同在。『tāṇaṃ』为防护,『parittaṃ』为保护,『gottaṃ』为宗族。”此乃指“你作为近事男,虽善行,然恐畏所为。”
Tatra parittanti mahātejavantatāya samantato sattānaṃ bhayaṃ upaddavaṃ upasaggañca tāyati rakkhatīti parittaṃ, gaṃ tāyatīti gottaṃ.
此处『parittaṃ』指由大威德之力而得的周全保护;众生因此免除恐怖、灾难和肇因之苦,名为“保护”;而“担负”即是『tāyatīti gottaṃ』之义。
Nata gattavināme. Gattavināmo gattavikkhepo. Naccati. Naccaṃ. Nigaṇṭho nāṭaputto.
纳他者,离散也。离散者,身心动摇。者谓动摇。尼干陀,乃施多之子。
Dā sodhane. Dāyati. Dānaṃ. Anuyogadāpanatthaṃ. Anuyogaṃ datvā. Dānaṃ datvā.
达,清净也。给予。布施也。为教化利益而给予。已与人有关系而给予。已给予布施。
Dāsupane. Dāyati. Niddāyati. Niddāyanaṃ, niddāyamāno, niddāyanto.
达苏婆那,布施之徒。给予。出离之意。出离者,正在出离或具备出离之意。
Dādāne. Puriso dānaṃ dāyati. Āpubbo gahaṇe. Adinnaṃ ādiyati. Sīlaṃ samādiyati. Kamme – purisena dānaṃ dīyati, adinnaṃ ādiyati. Kārite – ādapeti, samādapeti, ādapayati, samādapayati, ye dhammamevādapayanti santo.
达达内,给予施舍。人布施时给予。入户乞求时。夺取未得之物时。具戒律时受持戒律。作业时—由人给予施舍者,夺取非施舍物者。行为起—推使,整令,教化,安慰,所有教法皆为布施者。
Dā avakhaṇḍane. Diyati, diyanti. Parittaṃ.
达,分断也。给予,赠与,赠与者。护持也。
Ettha ca parittanti samantato khaṇḍitattā parittaṃ. Appamattakañhi gomayapiṇḍaṃ parittanti vuccati. Tasmā parittanti appakassa nāmaṃ kāmāvacarassa ca dhammassa appesakkhattā.
此处护持,因周围断灭而为护持。少谨慎者即使是牛粪亦称为护持。因此护持者谓谨慎少者之名,及对此行为之微薄护持。
Dā suddhiyaṃ. Dāyati. Vodāyati. Vodānaṃ. Akammakoyaṃ dhātu. Tathā hi ‘‘vodāyati sujjhati etenāti vodānaṃ, samathavipassanā’’ti nettisaṃvaṇṇanāyaṃ vuttaṃ.
「达」者,清净。意为给予、给予者。此为能断除业障的根本。正如说:“此谓能令定伏、断净,故称为于止观的根基。”此乃对止观修习之要义的纲要说明。
Dī khaye. Dīyate. Dīno, ādīnavo.
「低」意为消灭、被给予。为苦根,谓苦患、忧患。
Tatra dīnoti parikkhīṇañātidhanādibhāvena dukkhito. Ādīnavotiādīnaṃ dukkhaṃ vāti adhigacchati etenātiādīnavo, doso.
此中「低」意指由灭尽、彻底消除之苦难等而生烦恼。称其忧患为恶、瞋恚之意。
Du paritāpe. Duyate. Duno, dūto.
「都」意为使痛苦、使苦恼。动词为使动用法。其本质为忧伤、哀叹。
Bhidi bhijjane. Bhijjanadhammaṃ bhijjati. Bhijjatīti bhinno. Bhijjanaṃ bhedo.
「毗地」意为破坏、破损。动词「毗迦」表示此破灭。破坏即是破裂之义。
Chidi chijjane. Suttaṃ chijjati. Chijjatīti chinno. Evaṃ chiddaṃ. Chijjanaṃ chedo.
「叱地」即破碎、分裂。谓断灭之意。词根中含断绝、切分之义。正如毁坏,表达断裂、切断的状态。
Khididīniye. Dīnabhāvo dīniyaṃ, yathā dakkhiyaṃ. Khijjati, khinno, akhinnamati, khedo, khedaṅgato lokahitāya nātho.
『苦困之性』者:低沉之状态为『苦困』,如同『善巧』之类的构词方式。『忧愁』、『忧惫』、『心无忧惫』、『苦恼』、『因苦恼而成为世间之怙主』。
Ettha khedaṅgatoti kāyikadukkhasaṅkhātaṃ parissamaṃ patto, dukkhamanubhavīti attho.
此处『因苦恼』者,谓已遭受身苦所摄之辛劳,意为亲历痛苦。
Pada gatiyaṃ. Pajjati. Maggaṃ paṭipajjati. Paṭipattiṃ paṭipajjati. Addhānamaggappaṭipanno hoti, phalasamāpattiṃ samāpajjati. Āpattiṃ āpajjati. Akammakampi bhavati, tesaṃ adhammo āpajjati, pajjo, byagghapajjo, sampadāyo.
『行』语根,义为『趣进』。『行进』。『趣入道路』。『趣入修行』。『行于长途旅路』。『入于果定』。『犯罪』。亦有无作用之情形,彼等之非法称为『所趣入』;又有『道路』、『虎径』、『传承』。
Ettha ca pajjoti maggo. Byagghapajje saddulapathe jātoti byagghapajjo, evaṃnāmako kulaputto. Sampadiyati ñāpiyati dhammo etenāti sampadāyo, akkhātā.
此处『道路』者,即道。『虎径』者,谓生于虎所行之险路,此为某善家之子之名号。『传承』者,谓由此而令法得以宣示、知晓,故称『传承』,即宣说者。
Vida sattāyaṃ. Sattā vijjamānākāro. Vijjati, saṃvijjati. Jātavedo, vijjā, avijjā, vidito.
『存在』语根,义为『有』。『有情』,谓现有之状态。『存在』、『共存在』。『知生者』、『明』、『无明』、『已知』。
Tattha jātavedoti aggi. So hi jātova vedayati dhūmajāluṭṭhānena paññāyati, tasmā jātavedoti vuccati. Vijjāti dhammānaṃ sabhāvaṃ viditaṃ karotīti vijjā, ñāṇaṃ. Avijjāti khandhānaṃ rāsaṭṭhaṃ, āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ, dhātūnaṃ suññaṭṭhaṃ, saccānaṃ tathaṭṭhaṃ, indriyānaṃ adhipatiyaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti avijjā. Dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena vuttaṃ catubbidhaṃ atthaṃ aviditaṃ karotīti avijjā, moho.
此处『知生者』者,即火。盖火一生起即以烟焰升腾而显现,是故称为『知生者』。『明』者,谓能令诸法之自性得以了知,故称『明』,即智。『无明』者,谓令蕴之积聚义、处之为处义、界之空义、谛之如实义、根之增上义皆不得了知,故称『无明』。又,令苦等以逼迫等方式所说之四种义皆不得了知,故称『无明』,即痴。
Mada ummāde. Ummādo nāma muyha naṃ vā sativippavāso vā cittavikkhepo vā. Majjati, pamajjati. Matto, surāmadamatto. Matto ahaṃ mahārāja. Puttamaṃsāni khādayiṃ. Mattahatthī, pamatto, ummatto.
『酒醉』者,乃因迷乱也。迷乱者,指心智昏沉迷乱、缺乏正念、心意动摇。此时人陷溺其中,懈怠怠惰。『醉者』,即为酒醉与迷醉之人。彼自谓『我是大王』,自欺欺人。食用子肉者,心醉意乱。醉象,懈怠者、迷惑者、昏沉者也。
Appamādo amataṃ padaṃ, pamādo maccuno padaṃ;
『不失念』者,为无上涅槃之所至;『失念』者,则为死者之所至。
Appamattā na miyyanti, ye pamattā yathā matā.
无失念者无死,失念者如同行死者。
Mida sinehane. Mejjati. Mettā, metti, mittaṃ, mitto.
此者为慈爱之意。彼者生起。『慈』为爱,『爱』即朋友,『朋友』为交友之意。
Antaradhā adassane. Antarapubbo dhādhātu vijjamānassa vatthuno adassane vattati. Antaradhāyati. Antaradhānaṃ, antaradhāyanto. Sā devatā antarahitā. Antarāpidhāyati.
『消失不现』者,谓处于未见之境。先现之界于未觉察物相处不现。称为消失隐没。『消失隐没者』,即为消失隐没之意。彼天神远离内在。彼能引起消失。
Budha avagamane. Avagamanaṃ jānanaṃ. Bujjhati, buddho, buddhi, buddhaṃ, bodho, bodhi. Bujjhitā saccāni. Sakalaṃ buddho, buddhavā, vibodheti, bodhetā, buddho, vibuddho iccādīni.
『觉者』即知见之义。知见即了解。『知』、『觉』、『觉者』、『觉慧』、『觉悟』皆为此义。『知所知诸真理』。具足觉者、觉有者、觉醒者、觉知者、觉悟者等,此诸名义皆是。
Tatra buddhoti bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho. Atha vā pāramitāparibhāvitāya paññāya sabbampi ñeyyaṃ abujjhīti buddho. Keci pana kammenapi buddhasaddassa siddhaṃ icchantā evaṃ nibbacanaṃ karonti ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavāti adhigataguṇavisesehi khīṇāsavehi bujjhitabboti buddho’’ti. Vitthāro pana niddese vuttanayena gahetabbo. Buddhīti bujjhatīti buddhi. Evaṃ buddhaṃ bodho bodhi ca. Atha vā bujjhanaṃ buddhi. Evaṃ bodho bodhi ca, sabbametaṃ paññāyādhivacanaṃ.
由此可知,「佛」者,「悟达真理者」也。譬如「觉者」,是能觉醒者;「智者」,是能生智慧者。又如,借由不为彼岸波罗蜜所破坏的智慧,能够知晓一切真理者,则称为「佛」。然而,有些人即使在实践功德时,也只是贪图获得佛之尊名,便盲目作此断语:「彼世尊乃正觉者,具足殊胜品德,已灭尽烦恼,理应称为佛」,此说多属妄断。对此应从经文的详说处予以理解。此中「佛」者,谓「觉者」也。如此「佛」即觉悟,「觉」即智慧,或说觉悟即智慧,智慧即觉悟,一切皆由智慧而得之称呼。
Idāni bodhisaddassa atthuddhāraṃ vadāma. Bodhīti hi rukkhopi maggopi sabbaññutaññāṇampi nibbānampi evaṃpaṇṇattiko puggalopi vuccati, tathā hi ‘‘bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho’’ti ca, ‘‘antarā ca bodhiṃ antarā ca gaya’’nti ca āgataṭṭhāne rukkho bodhīti vuccati. ‘‘Catūsu maggesu ñāṇa’’nti āgataṭṭhāne maggo. ‘‘Pappoti bodhiṃ varabhūri sumedhaso’’ti āgataṭṭhāne sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Patvāna bodhiṃ amataṃ asaṅkhata’’nti āgataṭṭhāne nibbānaṃ. ‘‘Bodhi bhante rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti ‘‘ariyasāvako bodhīti vuccatī’’ti ca āgataṭṭhāne evaṃpaṇṇattiko puggalo.
现在说说“觉”字所含义的开示。所谓觉,譬如树木、道路、无上智慧、涅槃、この等广义名词,也可指代有人称的智觉者。如《佛本生经》中有言:“觉树之根,谓首度佛”,又谓“觉即是树,树即觉也”,此处所说树即觉者,连接处称为“觉树”。又有“觉道四种知识”,此处“觉”指道路;“觉得的智慧极深广大”指无上知识;“觉得无死者涅槃”指涅槃;又有“觉林中王子以头顶礼佛足”,指圣弟子觉者。此类称谓均为对觉者的表达。
Atridaṃ vuccati –
这里说的就是说——
Rukkhe magge ca nibbāne, ñāṇe sabbaññutāya ca;
在树下、道中以及涅槃和遍知的智慧,
Tathā paṇṇattiyañceva, bodhisaddo pavattati.
如此称谓中心,「觉」字依此得名。
Bujjhatīti bujjhitā, bodhetīti bodhetā.
「觉」是觉悟的觉者;「慧」是启发智慧的启发者。
Ettha ca koci payogo tumantādīni ca rūpāni vuccante – ‘‘guyhamatthamasambuddhaṃ, sambodhayati yo naro. Paraṃ sambuddhumarahati. Bujjhituṃ, buddhuṃ, bujjhitvā, bujjhitvāna, bujjhituna, buddhiya, buddhiyāna, buddhā, buddhāna’’ iti bhavanti.
在此,有些词语称为 ‘‘tumanta’’ 等颜色,谓为 ‘‘暗藏之意具足正觉者,启发人类得觉悟者。极正觉者予以放弃。已觉悟者,觉悟过的,经历觉悟,用智慧觉悟,凭智慧得觉悟者,以及已觉悟者众’’等。
Tatra asambuddhanti parehi aññātaṃ, ‘‘asambodha’’ntipi pāṭho, paresaṃ bodhetuṃ ayuttanti attho. Sambuddhunti saṃbujjhituṃ. Buddhāti bujjhitvā, evaṃ buddhānāti etthāpi.
『未觉悟』者,谓未被他人所了知;另有读本作『非觉悟』,意为不适合令他人觉悟。『已正觉悟』者,谓得以完全觉悟。『觉悟者』者,谓已觉悟;『如此觉悟者』一词亦作同解。
Keci pana ‘‘nāmarūpaparicchede ‘bodhimaggena budhvā’ti ca, ‘‘budhvā bodhitale yamāha sugato’ti ca dhakāravakārasaññogavato padassa dassanato tvāpaccayantabhāvato ca dhakāravakārasaṃyogavasena ‘‘budhvā’’ti padasiddhi icchitabbā’’ti vadanti, taṃ tādisassa padarūpassa buddhavacane adassanato ca, buddhavacanassa ananukūlatāya ca, parisuddhe ca porāṇapotthake vakārasaṃyogavigatassa ‘‘bodhimaggena buddhā’’tica, ‘‘buddhā bodhitale’’ti ca padassa dassanato na gahetabbaṃ. Tathā hi na tādiso pāṭho buddhavacanassa anukūlo hotīti. Na hi buddhavacane vassasatampi vassasahassampi pariyesantā tādisaṃ vakāradhakārasaññogapadaṃ passissanti. Evaṃ ‘‘budhvā’’ti padarūpassa buddhavacanassa ananukūlatā daṭṭhabbā. Tañhi sakkaṭaganthe kataparicayabhāvena vañcitehi vidūhi icchitaṃ, na saddhammanītividūhi. Ettha imāni nidassanapadāni veditabbāni –
但亦有人解释 ‘‘于名色分解中,以觉悟之道得觉悟’’,又 ‘‘觉悟时圣人称曰‘愉快者’’’,出自含元音连音之伪词;其以 ‘‘觉悟’’ 词根因伪词结构而形成被动义 ‘‘已觉悟’’,此译不可取。此类词形于正统佛教经文中之净本无此,非适于佛语。求证百年、千年,无见此似伪词结构。如此 ‘‘budhvā’’形式不合佛语,故断不取。此乃熟知伪经伪词的学者,用意误导,不是正教经者。此处应辨识这些例例文字。
Ko maṃ viddhā nilīyati. Laddhā macco yadicchati. Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ, adassanaṃ maccurājassa gacche.
谁知我之被隐藏。若获,当死欲求。如获先后殊胜,无见死王之迹。
Ummādantimahaṃ diṭṭhā, āmukkamaṇikuṇḍalaṃ;
惊狂之时我见,佩戴宝石耳环;
Na supāmi divārattiṃ, sahassaṃva parājito’’ti;
昼夜不眠,仿若战败千军。
Tattha viddhāti vijjhitvā. Laddhāti labhitvā. Laddhānāti labhitvāna. Diṭṭhāti disvā. Iti ‘‘viddhā laddhā laddhāna diṭṭhā’’ti padāni tvāpaccayena saddhiṃ gatānipi saññogavasena vakārapaṭibaddhāni na honti, tasmā ‘‘buddhā buddhāna’’ iccetānipi ‘‘laddhā laddhāna’’ iccādīni viya parihīnavakārasaññogāni eva gahetabbāni. Ye ‘‘budhvā’’ti rūpaṃ icchanti paṭhanti ca, maññe te tvāpaccayo vañceti, tena te vañcanaṃ pāpuṇanti, tasmā tādisaṃ rūpaṃ aggahetvā yo saddanītiyaṃ saddavinicchayo vutto, soyeva āyasmantehi sārato paccetabbo.
在此『知』者,谓已经明了;『得』者,谓已经获得;『得已』者,谓已获得之后。『见』者,谓已经见了。如此『知已、得已、得已后得、见已』诸词,乃因条件而连用,若等词并列,依其语法关系并非合音连字所结缔,不宜视为同音而混淆。因此『佛』与『佛之』、『已得』与『已得过之』诸词亦应如此,皆视为失去合音形势的结缔合字,应分别取其义。那些执着于『既知』之形相而误解的,我以为他们在此条件上产生欺骗,由此致其结果,故不受这种形相。凡舍此类形相而离合本义者,则应特别留意,以此勉励诸长老谨慎应对。
Budha bodhane. Sakammakākammakoyaṃ dhātu. Tathā hi bodhanasadduccāraṇena jānanaṃ vikasanaṃ niddakkhayo ca gahito, tasmā ‘‘budha ñāṇe, budha vikasane, budha niddakkhaye’’ti vuttaṃ hoti. Bujjhati bhagavā, dhamme bujjhati, pabujjhati, padumaṃ bujjhati. Puriso buddho, pabuddho, bodhati, pabodhati iccādīni.
关于'觉悟'之义,此为功用之元素。正如借由发音‘觉’以启发心智、展开觉知、消除无明,故有‘觉悟于智、觉悟于展开、觉悟于消除’等说。世尊通晓此义,理法中之觉悟,亦如莲花般开放。人曰‘觉悟’,‘未觉悟’或‘觉知’等名词,皆与此义相应。
Saṃdhāsandhimhi. Saṃpubbo dhādhātu sandhimhi vattati. Nevassa maddī bhākuṭi, na sandhiyati na rodati. Na sandhiyatīti idaṃ aññehi pakaraṇehi asādhāraṇaṃ divādirūpaṃ.
于会合之处,是指将持合之元素粘合相接。牢固不松动的结合点,既不松解也不破裂。所谓不结合,即不存在松散或断裂,此为诸别篇中不到之特殊‘昼夜’之相。
Dhanu yācane. Mātā hi tava irandhati, vidharassa hadayaṃ dhaniyyati. Idampi asādhāraṇaṃ divādirūpaṃ.
关于请求弓箭,这里是比喻意。‘母亲为你忧愁,摇动你的心如同弓的弦紧绷。’这亦为诸别篇中难以遇见之昼夜形相。
Dhī anādare. Dhīyate. Dhīno.
‘智力不被尊重’。谓心神受动摇,智力亏损之意。
Yudha sampahāre. Yujjhati. Yodho, yuddhaṃ, caraṇāyudho, yakārassa vakārabhāve ‘‘āvudha’’nti rūpaṃ. Tatra caraṇāyudhoti kukkuṭo.
论战争的准备与终止。作战,斗士,战争,脚战之兵,与精良武器为‘工具’之意。其中特别提及脚战兵即为‘鸡’的比喻。
Kudha kope. Kujjhati. Kodho, kujjhanā, kujjhitattaṃ. Kuddho atthaṃ na jānāti, kuddho dhammaṃ na passati.
『忿』根,义为愤怒。由此派生:愤怒(动词形)。忿恨、愤怒之状、愤怒之性。愤怒者不知义理,愤怒者不见于法。
Sudha soceyye. Soceyyaṃ sucibhāvo. Sujjhati. Suddhi, visuddhi, sujjhanaṃ, suddho, visuddho, parisuddho. Kārite ‘‘sodheti, sodhako’’ iccādīni.
『净』根,义为清净。清净性即纯洁之状。由此派生:清净(动词形)。清净、遍净、清净之行、清净者、已遍净者、极遍净者。使役形则有:令净、令净者,等等。
Sidhu saṃrādhane. Sijjhati. Siddhi.
『成』根,义为圆满成就。由此派生:成就(动词形)。成就(名词形)。
Radha hiṃsāyaṃ. Rajjhati, virajjhati, aparajjhati. Aparādho.
『害』根,义为损害。由此派生:失败(动词形)、完全失败、犯过。过失、罪过(名词形)。
Rādha sādha saṃsiddhiyaṃ. Rādhayati, sādhayati. Ārādhanaṃ, sādhanaṃ. Saparahitaṃ sādhetīti sādhu, sappuriso. Accantaṃ sādhetabbanti sādhu, laddhakaṃ sundaraṃ dānasīlādi.
『令成』、『令善』二根,义为圆满完成。由此派生:令成就、令善成(动词形)。成就之行、善成之行(名词形)。能令自他二利圆满成就者,是名『善哉』,即具德之人。极应圆满成就者,亦名『善哉』,即所获得之殊胜,如布施、持戒等善法。
Vidha vijjhane. Vijjhati. Paṭivijjhati. Khaṇa viddha, vidhu, vijjhanako, viddho, paṭividdho, vijjhanaṃ, vedho, paṭivedho, vijjhitvā, viddhā, viddhāna. Ko maṃ viddhā nilīyati.
『vidha』者,种类也。『vijjhane』者,了解、知见。『vijjhati』者,认识、知道。『paṭivijjhati』者,逆知、返知之义。诸如刹那之知、了知、能知、成熟知、返观知、认知、感知、反观知、识知、了知、了知者、了知所为。意谓:谁能了知我身浸没于其中者也?
Idha vuddhiyaṃ. Ijjhati, samijjhati. Iddhi, ijjhanaṃ, samijjhanaṃ, iddho. Tattha iddhīti ijjhanaṃ iddhi. Ijjhanti vā sattā etāya iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi.
于此增长。『Ijjhati』者,意为成熟;『samijjhati』者,意为完熟。『Iddhi』为力量,亦指成熟之势力、彻底成熟之状,故有『ijjhanaṃ』与『samijjhanaṃ』。『Iddho』即力量。其意谓力量即为成熟力量。众生成熟于此力量,彻底断除烦恼即是此力所成,故谓之力量。
Gidhuabhikaṅkhāyaṃ. Gijjhati, gijjho. Gaddho. Gaddhabādhipubbo. Kāmagiddho na jānāsi. Gedho.
【贪欲之渴望义】『耆闍』者,贪欲也;由此得『耆闍』(贪婪者)之名。又作『嘎达』(贪求)。『嘎达巴』以贪求为前缀。『欲贪者不知』,此即贪欲之义。又作『嘎达』(贪著)。
Rudhi āvaraṇe. Rujjhati, virujjhati, paṭivirujjhati. Virodhako, viruddho. Rodho, virodho, paṭivirodho, anuvirodho.
【阻碍遮覆义】『如闍提』(被阻),『毗如闍提』(被相违),『巴帝毗如闍提』(被对抗)。『维如达咖』(违逆者),『维如达』(相违)。『如达』(阻碍),『维如达』(违逆),『巴帝维如达』(对抗),『阿努维如达』(随违)。
Anuvidhā anukaraṇe. Anuvipubbo dhādhātu anukriyāyaṃ vattati. Puriso aññassa purisassa kriyaṃ anuvidhīyati tatrāyaṃ pāḷi –
【随仿效义】『阿努』前缀与『达』字根,用于表随仿效之义。某人随仿效另一人之行为,此处有圣典所载——
Dūsito giridattena, hayo sāmassa paṇḍavo;
「恶人于山中害人,贤者如马。」此句比喻恶人如恶兽,善者如良马。
Porāṇaṃ pakatiṃ hitvā, tassevānuvidhīyatī’’ti.
「舍弃旧利,一心顺从该人。」此谓抛弃旧有利益,专心依顺他人。
Idampi asādhāraṇaṃ divādirūpaṃ.
这也是非常特别的昼夜形态。
Anurudha kāme. Kāmo icchā. Anupubbo rudhadhātu icchāyaṃ vattati. Anuruddho, anurodho. Anusmāti kiṃ virodho.
安努陆陀指欲。欲即渴望。按次第存在的根本被称为欲法。安努陆陀含有“增长”、“上升”意;安努陆陀、安努罗陀则意为回忆、记忆、阻碍。
Tattha anuruddhoti anurujjhati paṇītaṃ paṇītaṃ vatthuṃ kāmetīti anuruddho. Anurodhoti anukūlatā. Ayaṃ pāḷi ‘‘so uppannaṃ lābhaṃ anurujjhati, alābhe paṭivirujjhatī’’ti.
此中安努陆陀是指欲逐渐增长,逐渐旺盛;故名欲增长。安努罗陀指顺利、适意。这巴利文意为“他增长所获利;对失利则反抗”。
Byadha tāḷane. Byajjhati. Byādho. Byādhoti luddho. Taṃ taṃ migaṃ byajjhati tāḷeti hiṃsatīti byādho.
【驱打义】『比亚炸提』(被刺穿)。由此得『比亚达』(猎人)之名。『比亚达』者,猎人也;即驱打、伤害各种野兽者,故名『比亚达』。
Gudha pariveṭhane. Gujjhati. Godhā.
【缠裹义】『古闍提』(被缠裹)。由此得『果达』(蜥蜴)之名。
Mana ñāṇe. Maññati, avamaññati, atimaññati. Seyyādivasena maññatīti māno. ‘‘Maññanā, maññitattaṃ, māno, ahaṅkāro, unnati, ketu, paggaho, avalepo’’ti pariyāyā.
Mana指心识。体现为见解、思维、轻视、过度轻视。依“优劣”分类称为骄慢(Māna)。“见解”、“认知”、“骄慢”、“我执”、“成长”、“标志”、“聚集”、“依附”皆为概念同义词。
Janajanane. Sakammakoyaṃ dhātu. ‘‘Jaññatī’’timassa rūpaṃ, karotīti attho. Kārite – janesi phussatī mamaṃ. Janayati, sukhaṃ janeti, janayatīti janako, pitā, yo koci vā nibbattetā. Puthu kilese janetīti puthujjano. Tattha ‘‘janeti janayatī’’ti rūpāni curādigaṇaṃ patvā suddhakatturūpāni bhavanti. Karotīti hi tesaṃ attho. Hetukattuvasenapi tadattho vattabbo ‘‘nibbattetī’’ti.
生生不息。此为业力所造之因。所谓“制造”乃此色所为。‘制造’即生育、繁殖之意。‘制造’者,即生成、增长、凡属于我者。‘制造’亦指生育、产生、宽乐之义。生育者,即父亲,是任何生者之起因。凡夫因染污生,即称‘凡夫’。此处‘生与制造’则是指色法等流失,继而生起清净的多功德妙色。‘制造’者即此义。因果相续亦须知‘生起’之义。
Janī pātubhāve. Īkārantoyaṃ akammako dhātu, vipubbo ce, sakammako. Putto jāyati, jāto. Puthu kilesā jāyanti etthāti puthujjano. Jananaṃ jāti, ‘‘sañjāti, nibbatti, abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo’’ti pariyāyā. Itthī puttaṃ vijāyati, itthī puttaṃ vijātā. So puriso vijātamātuyāpi amanāpo. Upavijaññā itthī. Kārite ‘‘jāpeti, jāpayati. Atthajāpikā paññā’’ti rūpāni.
生成起用。以‘以生起结尾’之不动因为主体。若为生育,则称‘生成’。子孙出生即称‘出生’。凡夫群染也于此生起。生为出生、生成、现生、集散五阴起用之义相同。女子生子及男子出生从母体分离,即为生。‘制造’意谓‘令生、令发生’,乃具慧之所生之色。
Hana hiṃsāyaṃ. Idha hiṃsāvacanena ghaṭṭanaṃ gahetabbaṃ. Saddo sotamhi haññati. Paṭihaññati. Buddhassa bhagavato vohāro lokile sote paṭihaññati. Imāni kattupadāni. Bhūvādigaṇaṃ pana patvā ‘‘lohena ve haññati jātarūpaṃ, na jātarūpena hananti loha’’nti pāḷiyaṃ ‘‘haññatī’’ti padaṃ kammapadaṃ, jātarūpaṃ lohena kammārehi haññatīti attho. ‘‘Hanantī’’ti padaṃ kattupadaṃ, lohaṃ jātarūpena kammārā hanantīti hi attho. Ettha hananaṃ paharaṇanti gahetabbaṃ.
杀即伤害。此中用伤害一词,应视为破坏之义。响声在听觉中被破坏、损失。世尊所示之语,世界听法亦遭破损。这些皆属破坏之作用。诸物中金属被锻造时受损,但非因金属之相被毁,乃金属工人以其相锻造。‘破坏’即为因果之语,金属因金属工人操作而损坏。‘杀’者,即击打、捕捉之义。
Rūpa ruppane. Ruppanaṃ kuppanaṃ ghaṭṭanaṃ pīḷanaṃ. Ruppati. Rūpaṃ, ruppanaṃ. Imassa pana ‘‘rūpa rūpakriyāya’’nti curādigaṇe ṭhitassa ‘‘rūpeti rūpayatī’’ti rūpāni bhavanti.
色及色之作用。色之作用包括变化、破坏、挤压等。色被称为‘色、色作用’。此‘色色作用’是指色法随造作而现色。
Tattha rūpanti kenaṭṭhena rūpaṃ? Ruppanaṭṭhena rūpaṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘kiñca bhikkhave rūpaṃ? Ruppatīti kho bhikkhave tasmā ‘rūpa’nti vuccati. Kena ruppati? Sītenapi ruppati, uṇhenapi ruppati, jighacchāyapi ruppati, pipāsāyapi ruppati, ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassenapi ruppati, ruppatīti kho bhikkhave tasmā ‘rupa’nti vuccatī’’ti.
此处色为何?色因色之作用而成。世尊曾说:「诸比库,色为何物?是作用之色。」因此称为“色”。因何发作?因寒冷、炎热、饥渴、热病、风虫、沙尘、风吹所致色组合而成。正因如此,称为‘色’。
Tattha ruppatīti kuppati ghaṭṭiyati pīḷiyati, bhijjatīti attho. Bhijjatīti vikāraṃ āpajjati, vikārāpatti ca sītādisannipāte visadisarūpappavattiyeva. Ettha ca kuppatīti etena kattuatthe rūpapadasiddhiṃ dasseti, ghaṭṭiyati pīḷiyatīti etehi kammatthe. Kopādikriyāyeva hi ruppanakriyāti, so pana kattubhūto kammabhūto ca attho bhijjamāno nāma hotīti imassa atthassa dassanatthaṃ ‘‘bhijjatīti attho’’ti vuttaṃ.
所谓色之发作,即变化、压迫、挤压、湿润。湿润即其变化,亦即净净之色显现。此处‘发作’一词用以说明色字有实质作用。挤压即制造、作用、压迫等功能。色之制造作用,如愤怒等行动。此处制造即指一切行为产生之色,所以称之为‘湿润’之义。
Atha vā ruppatīti rūpanti kammakattutthe rūpapadasiddhi vuttā. Vikāro hi ruppananti vuccati, teneva bhijjatīti atthoti kammakattutthena bhijjatīti saddena atthaṃ dasseti. Tattha yadā kammatthe ‘‘ruppatī’’ti padaṃ, tadā ‘‘sītenā’’tiādi kattuatthe karaṇavacanaṃ. Yadā pana ‘‘ruppatī’’ti padaṃ kattuatthe kammakattuatthe vā, tadā hetumhi karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
或者说,『形态』指的是行为对象中的色法词义的成立。变化的意思是指色法,因此用“染着”这个词来说明含义。此处,行为对象用“染着”一词来表示意思。当『形态』一词用作行为对象时,其含义是“用清凉”等作用语;当『形态』用作行为主语或行为对象时,应看到其因缘是作为行为主语的作用。
Rūpasaddo khandha bhava nimitta paccaya sarīra vaṇṇasaṇṭhānādīsu atthesu vattati. Ayañhi ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’nti ettha rūpakkhandhe vattati. ‘‘Rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī’’ti ettha rūpabhave. ‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhārūpāni passatī’’ti ettha kasiṇanimitte. ‘‘Sarūpā bhikkhave uppajjanti pāpakā akusalā dhammā, no arūpā’’ti ettha paccaye. ‘‘Ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti ettha sarīre. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti ettha vaṇṇe. ‘‘Rūpappamāṇo rūpappasanno’’ti ettha saṇṭhāne. Iccevaṃ –
“色”这个词用于蕴、处、因、缘、身、色、声等义项。此处是说“无论什么色,都存在于过去、未来和现在”,这属于色蕴的义理。譬如“色法生成之道被修习”,这是色的存在层面;“内在无色的分别,外在见色”等,是作为境界的相缘;“诸善恶法皆生于有色者,非生于无色者”,这在因缘方面;“虚空环绕色身,这是身的义理”;“眼识依赖色而生”,这在色之色相上;“色的大小、清净等属色的聚集”,这是色的集合。综上——
Khandhe bhave nimitte ca, sarīre paccayepi ca;
色法在蕴、存有、因缘、身体的条件等方面,
Vaṇṇe saṇṭhānaādimhi, rūpasaddo pavattati.
及其色彩、聚集等义中,色这个词成立。
Kupa kope. Kuppati. Kuppanti vātassapi eritassa. Kopo, pakopo. Vacīpakopaṃ rakkheyya.
憍恚、愤怒;怨恨。怒恼气与风同相伴。激怒、激愤。应当防护语业上的愤怒。
Tapa santāpe. Tappati, santappati. Santāpo.
火热、热苦;燃烧。发热,惹起烦恼。痛苦、苦难。
Tapa pīṇane. Tappati. Tappanaṃ.
【使满足义】『踏巴帝』(被满足)。由此得『踏巴那』(满足、滋养)之名。
Dapa hāse. Dappati.
『笑』义动词根。派生词:笑(动词形)。
Dīpa dittiyaṃ. Dippati. Dīpo.
『光辉』义动词根。派生词:发光(动词形)、灯(名词)。
Lupa adassane. Luppanaṃ, lopo, lutti.
『消失、不见』义动词根。派生词:消失(动名词形)、省略(名词)、脱落(名词)。
Khipa peraṇe. Khippati. Khippaṃ.
『驱策、催促』义动词根。派生词:被驱催(动词形)、迅速(形容词/副词)。
Lubha giddhiyaṃ. Lubbhati. Attanoyeva jaṇṇukaṃ olubbha tiṭṭhati. Lubbhanaṃ, lobho, lubbhitvā, lubbhitvāna, lubbhiya, lubbhiyāna, olubbhitvā, olubbhitvāna, olubbhiya, olubbhiyāna, lubbhituṃ, olubbhituṃ.
『贪婪、执取』义动词根。派生词:贪求(动词形)。例句:「倚靠自己的膝盖而站立。」衍生词汇:贪求(动名词)、贪(名词)、已贪求(绝对分词一)、已贪求(绝对分词二)、贪求(绝对分词三)、贪求(绝对分词四)、已倚靠(绝对分词一)、已倚靠(绝对分词二)、倚靠(绝对分词三)、倚靠(绝对分词四)、为了贪求(不定词)、为了倚靠(不定词)。
Tattha lobhoti lubbhanti tena sattā, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. Ettha pana ‘‘lobho lubbhanā lubbhitattaṃ rāgo taṇhā tasiṇā mucchā ejā vanaṃ vanatho’’ iccādīni lobhassa bahunāmāni veditabbāni.
此处谓众生因贪欲而染着,或自身染着,或仅染着少许,这皆谓贪欲。又此中有言:『贪欲是染着、染着性,是渴爱,是热丝,乃至愚昧之源,犹如荆棘丛林』等,贪欲因此有多种名称,应当明了识别。
Khubha sañcalane. Khubbhati, saṃkhubbhati. Khubbhitthanagaraṃ. Saṅkhobho. Kārite – khobheti, khobhayati.
『震动、搅动』义动词根。派生词:震动(动词形)、一同震动(动词形)。例句:「城市被震撼。」衍生名词:骚动、震荡。使役形:使之震动(使役动词一)、使之震动(使役动词二)。
Samu upasame. Cittaṃ sammati, upasammati, vūpasammati, samaṇo, santi, santo.
【修习】属于「平息」义。心平息、寂灭、息灭;沙玛纳(修行者)、寂静、寂止。
Ettha samaṇoti sammati santacitto bhavatīti samaṇo. Kāritavasena pana kilese sameti upasametīti samaṇoti nibbacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi ‘‘yaṃ sametīti idaṃ ariyaṃ. Samayatītidha sattāna’’nti dve kāritarūpāni.
此中‘Samaṇo’意谓心地平静安稳。‘Kilese sameti upasametīti samaṇo’是指烦恼消除、调伏,是涅槃灭尽的现观。正如教言:『所谓平静乃圣者已摄受众生之状态』,此有二种表现形式:一为被摄受,一为摄受,盖即平息烦恼与调伏之义。
Samu khede nirodhe ca. Khedo. Kilamanaṃ. Nirodho abhāvagamanaṃ. Addhānamaggappaṭipannassa kāyo sammati. Aggi sammati. Santo.
‘Samu’又指苦恼消除与涅槃。‘Khedo’为苦楚、哀伤。‘Kilamana’则为摧毁。‘Nirodho’为灭尽、无有。涅槃就是无着、生灭消失之境。一切有情因止灭而身心安定,心灵如火息灭而清净安稳,谓之‘Santo’。
Santasaddo ‘‘dīghaṃ santassa yojana’’ntiādīsu kilantabhāve āgato. ‘‘Ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti samitā’’tiādīsu niruddhabhāve. ‘‘Adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto’’tiādīsu santañāṇagocaratāyaṃ. ‘‘Upasantassa sadā satīmato’’tiādīsu kilesavūpasame. ‘‘Santo have sabbhi pavedayantī’’tiādīsu sādhūsu. ‘‘Pañcime bhikkhave mahācorā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu atthibhāve. Etthetaṃ vuccati –
『寂』字在「为疲倦者之长途安排」等处,是以疲倦义出现;在「此寻与此伺已寂灭、已止息」等处,是以灭尽义出现;在「我所证得此法,甚深、难见、难觉,寂静、殊胜」等处,是以智境寂然义出现;在「常具念者之烦恼已寂灭」等处,是以烦恼息灭义出现;在「善人常向善士宣说」等处,是以善士义出现;在「比库们,此五种大盗贼现实存在」等处,是以存在义出现。在此,就此说道——
‘‘Kilantatte niruddhatte, santadhīgocarattane;
『绳缚已尽,禁制确立,心安住于宁静如实之境』,
Kilesūpasame ceva, atthibhāve ca sādhusu;
及烦恼平息,利益生产皆善良,
Imesu chasu ṭhānesu, santasaddo panāgato’’ti.
于此六处,安静之声已至。
Damu damane. Dammati. Danto, damo, damanaṃ. Kārite ‘‘cittaṃ dameti, damayatī’’ti rūpāni.
以调伏为例。调伏者。有调伏(damati)。所调者称为驯服、调伏、调驯。譬如『心被调伏,正被调伏』……诸种形态。
Tattha damoti indriyasaṃvarādīnaṃ etaṃ nāmaṃ. ‘‘Saccena danto damasā upeto. Vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti ettha hi indriyasaṃvaro ‘‘damo’’ti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti ettha paññā ‘‘damo’’ti vuttā. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjenā’’ti ettha uposathakammaṃ ‘‘damo’’ti vuttaṃ. ‘‘Damupasamenā’’ti ettha khanti ‘‘damo’’ti vuttā. Iccevaṃ –
此中所谓调伏,乃诸根之约制名。言『真理之中已被调伏,心已趋于调伏』。又说梵行如实深入,称此为根之约制。若以真理得调伏,则行布施忍耐,而有更胜者。智慧称是调伏。戒律仪式亦称为调伏。忍耐亦被称作调伏。如是者,
‘‘Indriyasaṃvaro paññā, khanti cāpi uposatho;
根之约制即为智慧,忍耐亦是持戒仪式,
Ime atthā pavuccanti, damasaddena sāsane’’ti.
此谓义者,谓于法中具驯服之音也。
Yā gatipāpuṇesu. Yāyati, yāyanti. Pariyāyo. Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage. Yāyanto. Yāyantamanuyāyati. Yātānuyāyī. Yāyituṃ, yāyitvā iccādīni.
谓已达之道路。谓行进,行走之义也。谓周转环行。谓正在行进之大王,于狮子之间。谓行者。谓行者所追随者。谓欲行,已行后诸义。
Ettha pariyāyasaddassa atthuddhāro vuccate, pariyāyasaddo vāradesanākāraṇesu samantato gantabbaṭṭhāne ca sadise ca vattati. ‘‘Kassa nu kho ānanda ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovaditu’’ntiādīsu hi vāre vattati. ‘‘Madhupiṇḍikapariyāyotinaṃ dhārehī’’tiādīsu desanāyaṃ. ‘‘Imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotū’’tiādīsu kāraṇe. ‘‘Pariyāyapatho’’tiādīsu samantato gantabbaṭṭhāne. ‘‘Kopasaddo khobhapariyāyo’’tiādīsu sadise vattati. Iccevaṃ –
此所谓周转语句义解者,谓周转语句为戒律讲说因缘之处所,及普遍往来处所,及相近处所而有也。如“安那阇今当教导比库尼”等语乃于戒律讲说时言。或如“蜜饭比周转语句示说”诸语。又如“汝等亦当依此王法周转语句而行”等因缘。或如“周转之道”于普遍往来处所。或如“忿怒之声即妄周转语句”于相近处所有。即如是者。
Pariyāyaravo vāra-desanākāraṇesu ca;
周转之声,或为戒律讲说因缘也。
Samantatova gantabba-ṭṭhāne ca sadise siyā.
于普遍往来处所及相近处所有。
Ri vasane. Riyati.
谓流动奔走。谓流转。
Vilī vilīnabhāve. Sappi vilīyati. Kārite vilāpayati.
【融化】属于融化状态义。酥油融化。使役形为「使之融化」。
Vā gatigandhanesu. Vāyati. Vāyo, vāto.
【行嗅】属于行走与嗅闻义。风吹拂;风、风大。
Sivu tantasantāne. Sibbati, saṃsibbati. Sibbaṃ, sibbanto. Kārite – sibbeti, sibbayati, sibbāpeti, sibbāpayati.
【缝制】属于织线相续义。缝合、缝在一起;「缝合」(现在分词)、「正在缝合」(现在主动分词)。使役形为:使缝合(四种使役变化形式)。
Sivu gatisosanesu. Sibbati.
【行干】属于行走与干燥义。缝合(此处引申为行进或干燥之义)。
Dhivu khivu nidassane. Dhibbati. Khibbati.
『地婆』『乞婆』二根,义为显示。『地婆』变化为『显照』。『乞婆』变化为『显示』。
Sā tanukaraṇe. Siyati, siyanti.
『sā』者,表示使薄减义。由此得:『使薄减』(单数)、『使薄减』(复数)。
Sā antakammani. Siyati anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti aggamaggo mānasanti hi vuttaṃ.
『sā』者,表示终结行为义。『彻底地终结慢』,意即『完全地斩断慢』,故说:最上之道乃断慢之道。
Sā assādane. Rasaṃ sāyati. Sāyitaṃ, sāyanaṃ.
『sā』者,表示品味义。品味其滋味。『已品味』、『品味』(名词)。
Si pāṇippasave. Sūyati, pasūyati. Pasūtā gāvī.
『si』者,表示产出、繁衍义。『产生』、『繁衍』。已产犊之母牛。
Kusu haraṇadittīsu. Kusayati.
『kusu』者,表示携取与光耀义。由此得:『光耀』(动词形式)。
Silisa āliṅgane. Silissati. Sileso.
『Silisa』者,乃抱持、依附之义。〔由此语根派生〕:依附(动词)、依附(名词)。
Kilisa upatāpe. Kilissati, saṃkilissati. Kileso, saṃkileso. Ikāralope klissati kleso iccādīni. Apica malīnatāpi kilisasaddena vuccati, kiliṭṭhavatthaṃ paridahati. ‘‘Cittena saṃkiliṭṭhena, saṃkilissanti māṇavā’’tiādīsu dhātūnaṃ anekatthatāya.
『Kilisa』者,乃折磨、苦恼之义。〔由此语根派生〕:被污染、被彻底污染;烦恼、彻底烦恼。〔若〕省略『i』字母,则得:被染污(动词简式)、烦恼(名词简式)等诸形式。此外,『kilisa』一词亦用以表达污秽不净之义,如『穿着污秽的衣物』。又如『以被污染之心,学童们被染污』等句中,乃依诸语根具有多义之理而用。
Masa appībhāve khamāyañca. Massati.
『Masa』者,乃减少、消退及忍耐之义。〔由此语根派生〕:消退(动词)。
Līsa appībhāve. Lissati. Leso. ‘‘Lisa lesane’’tipi paṭhanti ācariyā.
『Līsa』者,乃减少、消退之义。〔由此语根派生〕:消退(动词);减损(名词)。诸位老师亦有读作『Lisa』者,谓其义为『减损』。
Tasa pipāsāyaṃ. Tassati, paritassati. Paritassanā, tasiṇā, tasito.
『Tasa』者,乃渴望、渴求之义。〔由此语根派生〕:渴望(动词)、极度渴望(动词);极度渴望(名词)、渴爱(名词)、渴求者(形容词)。
Dusa dosane. Dussati. Doso, dosanaṃ, dosito.
『Dusa』者,乃污染、败坏之义。〔由此语根派生〕:被败坏(动词);嗔恚(名词)、败坏(名词)、被败坏者(形容词)。
Dusa appītiyaṃ. Dussati, padussati. Doso, padoso, duṭṭho, paduṭṭho, dūsako, dūsito, dūsanā.
『Dusa』者,不喜也。其义为恼怒、极恼怒。由此派生:嗔恚、极嗔恚;已嗔怒者、已极嗔怒者;污损者、被污损者、污损行为。
Asu khepe. Khepo khipanaṃ. Assati. Nirassatiādiyati ca dhammaṃ. Issāso.
『Asu』者,抛掷也。抛掷即投出之义。由此派生:抛出;亦有弃舍法之义。射箭者。
Ettha ca nirassatīti chaḍḍeti satthāraṃ tathā dhammakkhānādīni. Issāsoti usuṃ assati khipatīti issāso, dhanuggaho.
在此,「nirassati」意为舍弃,舍弃师长及教法戒律等。释义中「issāso」是指『贪欲』,由「usuṃ assati」转变而来,意指迅速生起的贪欲,属于聚敛财物之意。
Yasu payatane. Yassati. Niyasakammaṃ.
『Yasu』者,努力也。由此派生:努力;自身之业。
Ettha ca yena vinayakammena ‘‘nissāya te vatthabba’’nti niyassiyati bhajāpiyatīti niyaso bālaṃ, taṃ niyasakammaṃ nāma. ‘‘Karohi me yakkha niyasakamma’’nti ettha pana niggahakammaṃ niyasakammaṃ nāma.
「Niyasakamma」意为由戒律行为所制约之事。例如谓『应依止此而行』,此为戒律之制约。称愚者者为「niyaso」。另外,若言『魔啊,行戒律制约』则称此为限制性行为。
Bhassa bhassane. Bhassati. Bhassaṃ, bhassakārako.
『Bhassa』者,言说也。由此派生:说话;言说、作言说者。
Vasa sadde. Sakuṇo vassati. Adhamo migajātānaṃ, siṅgālo tāta vassati. Maṇḍūko vassati.
「Vasa」意为依附。鸟类依附于声音(栖息处)。低贱动物如野猪及豺狼亦依附于包括声音在内的环境。青蛙亦处其中。
Nasaadassane. Nassanadhammaṃ nassati. Panassati. Vinassati. Nassa vasali, cara pire vinassa. Naṭṭho, vinaṭṭho. Kārite – nāseti, nāsayati.
『Nasa』者,不见也。具坏灭之法者即趋灭亡;完全消逝;彻底毁灭。『贱妇,去吧!彻底毁灭于他处!』已毁坏者、已彻底毁坏者。使役形:令灭亡、使消失。
Susa sosane. Paṇṇaṃ sussati. Kārite – vāto paṇṇaṃ soseti, sosayati. Kamme – vātena paṇṇaṃ sosiyati. Bhāve kriyāpadamappasiddhaṃ. Soso, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ. Sussaṃ, sussanto. Sussamāno dahado.
在湿润状态下,纸张呈现湿润状态。‘Kārite’意指风使纸张发出湿润声响,湿润表达为‘sosayati’。作为动词用法,表示风使纸张湿润。‘Soso’指湿润、干燥的木材。‘Sussaṃ’为‘sussanto’现在分词,‘正在干燥’之意。‘Sussamāno’表示‘正在干燥’。
Tusa tuṭṭhiyaṃ. Tussati, santussati. Santuṭṭhi, santoso, tosanaṃ, tuṭṭhabbaṃ, tussitabbaṃ, tusitā. Kārite ‘‘toseti’’ iccādīni.
『Tusa』者,满足也。由此派生:满足、极满足。完全满足、安满、令满足之行为、应满足、应满足、已满足者。使役形:『令满足』等。
Hā parihāniyaṃ. Hāyati, parihāyati. Hāyanti tattha vaḷavā. Bhāve ‘‘bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā, so pahīyissatī’’ti ca ‘‘rāgo pahīyatī’’ti ca rūpaṃ. Kamme kriyāpadamappasiddhaṃ. ‘‘Rāgo pahīyatī’’ti idaṃ pana ‘‘hā cāge’’ti vuttassa bhūvādigaṇikadhātussa rūpaṃ ‘‘rāgaṃ pajahatī’’ti kattupadassa dassanato.
『hā』者,减损之义也。其活用形有「减损」「衰退」诸形。「牝马于此减损」乃动词用例。就抽象义言,「恐惧、或战栗、或毛竖,彼将被舍断」及「贪被舍断」,此乃色(语形)。就业格而言,此作动词语形不成立。然「贪被舍断」此语形,乃依「在舍断义」所说、属第一类根组之词根,以「舍断贪」之主格用例而示之。
Naha bandhane. Nayhati. Upanayhati. Sannayhati. Sannāho. Sannaddho.
『naha』者,缚束之义也。其活用形有「被缚」「向上缚束」「周遍缚束」诸形。又有「铠甲」「着甲者」诸名词形。
Muha vecitte. Muyhati, sammuyhati, pamuyhati. Moho, pamoho. Mūḷho. Momūho puriso. Momūhaṃ cittaṃ. Kārite – moheti. Pamohako. Ettha ca momūhoti avisadatāya momūho, mahāmūḷhoti attho.
『muha』者,迷惑心智之义也。其活用形有「迷惑」「周遍迷惑」「完全迷惑」诸形。名词形有「痴」「大痴」。过去分词形为「已迷惑者」。重叠形「极痴之人」「极痴之心」。使役形「令迷惑」,亦有「令迷惑者」之形。此中,「极痴」者,以不明了之故名为极痴,其义为大迷惑也。
Saha suha sattiyaṃ. Sayhati. Suyhati.
『saha』『suha』者,堪忍之义也。其活用形有「被堪忍」「被承受」诸形。
Nhāsoceyye. Nhāyati, appakkharānaṃ bahubhāve nahāyati. Nahāyitvā, nhāyitvā. Nahānaṃ, nhānaṃ. Sīsaṃ nhāto. Ettha ca sīsaṃ nhātoti sīsaṃ dhovitvā nhātoti attho gahetabbo porāṇehi anumatattā.
『nhā』者,沐浴净洁之义也。其活用形有「沐浴」,少辅音时则作「沐浴」之扩展形。连续体有「沐浴已」之二形。名词形亦有二形。「洗头后沐浴」,此中「洗头后沐浴」应理解为「洗涤头部而后沐浴」,以古德所认许故。
Siniha pītiyaṃ. Siniyhati. Sinehako, sinehito, siniddho. Putte sineho ajāyatha. Ikāralopena sneho. Tathā hi ‘‘nisnehamabhikaṅkhāmī’’ti pāḷi dissati.
『siniha』者,欢喜亲爱之义也。其活用形为「被爱着」。名词形有「爱着者」「被爱着之物」「润滑者」诸形。「对子女之爱生起」,去除『i』字后得「爱」之形。如圣典中见有「我希求无爱着」之句可证。
Viriḷa lajjāyaṃ codane ca. Viriḷito. Lajjāvasena attho pasiddho, na codanāvasena. Tathā hi ‘‘viriḷitoti lajjito’’ti atthasaṃvaṇṇakā garū vadanti ‘‘lajjanākārappatto’’ti ca.
『威利拉』(Viriḷa)用于「羞耻」与「责难」二义。『威利拉朵』(Viriḷito):其义以「羞耻」之义而显明,非以「责难」之义。如诸解义之师所言:「『威利拉朵』者,感到羞耻也」,又言「已呈现羞耻之状也」。
Divādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
以『提瓦』(Diva)等为首,如此诸多词根已据吾力所及而示之;
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttitoti.
复检阅诸经中其余之例,汝等应依义理之相符而取用之。
Divādigaṇoyaṃ. · 此为迪瓦等类。
Svādigaṇika苏瓦等类
Su savane. ‘‘Suṇoti, suṇāti. Suṇiṃsu. Paṭissuṇi, paṭissuṇiṃsu. Assosi, assosuṃ. Paccassosi, paccassosuṃ’’ iccādīni, ‘‘suṇissati, sossati’’ iccādīni ca bhavanti. Abbhāsavisaye ‘‘sussūsati, sussūsā’’ iccādīni. Anabbhāsavisaye – sāvako, soto, suṇaṃ, suṇanto, suṇamāno, suyyamāno, savanaṃ, sutaṃ. Asuyitthāti vā sutaṃ. Sutavā, sotaṃ, soṇo, suṇituṃ, sotuṃ. Suṇitvā, suṇiya, suṇiyāna, sutvā, sutvāna. Kārite – sāveti, sāvayati. Kamme – saddo suyyati, sūyati ca. Bhāve padarūpamappasiddhaṃ.
『苏』(Su)用于「听闻」义。其变化形式有:「听、听(异形)、他们听了、他应承、他们应承、他听到了、他们听到了、他回应了、他们回应了」等,以及「他将会听、他将会听到」等。在重叠形式范围内:「渴望听闻、渴望听闻(名词形)」等。在非重叠形式范围内:弟子(能听者)、耳根(听之器官)、正在听(现在分词)、正在听(现在分词异形)、被听(被动现在分词)、听闻(动名词)、已闻(过去分词)。或谓「曾被听闻」即「已闻」。又有:具闻者、耳(器官名词)、耳根(异形)、为了听(不定词)、为了听(不定词异形)。听了之后(绝对分词各形)。使役形:令知晓、令知晓(异形)。受动形:声音被听闻、被听闻(异形)。情态形之词形则不通用。
Tattha sāvakoti antevāsiko, so duvidho āgatapphalo anāgatapphalo ca, tattha āgatapphalo savanante ariyāya jātiyā jātoti ‘‘sāvako’’ti vuccati, itaro garūnaṃ ovādaṃ suṇātīti ‘‘sāvako’’ti. Sāvako, antevāsiko, sissoti pariyāyā.
所谓弟子,是指修行中临近阶段的行者,此处‘弟子’有二种:一者为已得来果者,一者为未得来果者。就已得来果而言,即出离圣者生起故称为‘弟子’;另指因受长者教化而受教者,亦称为‘弟子’。弟子是临近修道者或受教者之合称。
Ettha sutasaddassa atthuddhāraṃ vadāma saddhiṃ sotasaddassa atthuddhārena. Sutasaddo saupasaggo anupasaggo ca anupapadena, sutasaddo ca –
此处说到闻语音即能领悟其义,是指对声音及其义的掌握。有声音的聚合与分散,区别于单一的声音,且此处所说的声音为——
Gamane vissute tinte, niyogo’pacitepi ca;
对已熟悉的行走、约定,不洁净等三种情况,
Sadde ca sotadvārānu-sārañātesu dissati.
以及从听觉门户等处所显现的声音。
Tathā hi ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassa purisapuggalassā’’tiādīsu tintassāti attho. ‘‘Ye jhānappasutā dhīrā’’tiādīsu anuyuttāti attho. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu upacitanti attho. ‘‘Diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññāta’’ntiādīsu saddoti attho. ‘‘Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu sotadvārānusāraviññātadhammadharoti attho.
例如“列军队列”一类表示“前往”的意义;“见闻法”的说法表示“已闻之法”;“未闻过未闻者的人们”表示“未听说”之义;“受入禅定者智者”表示“与之相应”的义;“施主所见善行无过”的说法表示“洁净”;“所见所闻所通晓”的说法表示“声音”;“多闻者,持闻者,集闻者”的说法表示“顺从听觉门户,知觉法相持法”等义。
Sotasaddopi anekatthappabhedo. Tathā hesa –
声音一词亦有多种义。如说——
Maṃsaviññāṇañāṇesu, taṇhādīsu ca dissati;
于肉识之中,于渴爱等处显现;
Dhārāyaṃ ariyamagge, cittasantatiyampi ca.
连续不断,及于圣道中心意不断亦然。
‘‘Sotāyatanaṃ , sotadhātu, sotindriya’’ntiādīsu sotasaddo maṃsasote dissati, ‘‘sotena saddaṃ sutvā’’tiādīsu sotaviññāṇe. ‘‘Dibbāya sotadhātuyā’’tiādīsu ñāṇasote. ‘‘Yāni sotāni lokasminti, yāni etāni sotāni mayā kittitāni pakittitāni ācikkhitāni desitāni paññapitāni paṭṭhapitāni vivaritāni vibhattāni uttānīkatāni pakāsitāni. Seyyathidaṃ? Taṇhāsoto diṭṭhisoto kilesasoto duccaritasoto avijjāsoto’’tiādīsu pañcasu dhammesu. ‘‘Addasā kho bhagavā mahantaṃ dārukkhandhaṃ gaṅgāya nadiyā sotena vuyhamāna’’ntiādīsu udakadhārāyaṃ. ‘‘Ariyassetaṃ āvuso aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ, yadidaṃ soto’’tiādīsu ariyamagge. ‘‘Purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti ubhayato abbocchinnaṃ idhaloke patiṭṭhitañca paraloke patiṭṭhitañcā’’tiādīsu cittasantatiyanti.
例如「耳根」、「耳界」、「耳根」等言辞中,耳声于肉耳中显现;「用耳听声」等言中,属耳识;「由神耳界」等言中,属智识。又如镇静、连贯不断者,在圣道上有命名,此即耳声也。世人所称诸耳,以及由我所广传、广说、阐释、展开、分解、上举、示现者,如是。譬如欲耳声、见耳声、烦恼耳声、恶行耳声、无明耳声等五法。又如佛陀见大木束于江河水流,此为水流者耳声也。又如八正道的训诂,谓此即耳声。又如身识者说:“人知心识者,二者不相断,既此世间所立,亦他世间所立”——此为心意连续也。
Soṇoti sunakho. So hi sāmikassa vacanaṃ suṇātīti soṇoti vuccati.
Soṇa指猎犬。So谓主人的话语而应听故,称为Soṇa。
Imāni tadabhidhānāni –
此等名称如下:
Sunakho sārameyyo ca, suṇo sūno ca kukkuro;
犬、沙拉美亚(萨拉眉亚)、苏那(犬)、苏那(异形)以及库库路(狗);
Soṇo svāno suvāno ca, sāḷuro migadaṃsano.
『索诺』者,狗名也;『斯瓦诺』者,狗名也;『苏瓦诺』者,狗名也;『萨卢罗』者,鹿行者也,鹿族中如行者之意。
Sā sunidhāti’me saddā, pumānesu pavattare;
此『萨』与『苏尼达提』连用,谓此语音在众人中常见。
Sunakhī kukkurī sī’ti, ime itthīsu vattare.
『苏纳其』与『库库里』并称,谓此语称呼于女性中常用。
Sunakhā sārameyyāti, ādi bahuvaco pana;
『苏纳其』谓为幼犬;『萨拉米亚』多指多义语。
Pavattati pumitthīsu, aññatrāpi ayaṃ nayo;
此语多用于女子之间传播,有时也用于男性之间。
Kukkuroti ayaṃ tattha, bālakāle ravena ve;
此『库库罗』谓犬也,常于幼时嬉戏之声是也。
Mahallakepi sunakhe, rūḷhiyā sampavattati.
大犬也会因年老而毛发蓬乱。
Tathā hi aṭṭhakathācariyā kukkurajātake ‘‘ye kukkurā rājakulamhi vaḍḍhā, koleyyakā vaṇṇabalūpapannā’’tiimasmiṃpadese evamatthaṃ vaṇṇayiṃsu ‘‘ye kukkurāti ye sunakhā. Yathā hi taruṇopi passāvo pūtimuttanti tadahujātopi siṅgālo ‘‘jarasiṅgālo’ti, komalāpi gaḷācīlatā ‘pūtilatā’ti, suvaṇṇavaṇṇopi kāyo ‘pūtikāyo’ti vuccati, evameva vassasatikopi sunakho ‘kukkuro’ti vuccati, tasmā mahallakā kāyūpapannāpi te ‘kukkurā’tveva vuttā’’ti.
正如注疏老师在《狗生经》中说:“那些在王室中成长的狗,属于可怜的库莱亚族,具备华丽的外表。”在此地,释义是说“狗”就是“犬”。正如年轻的鹿角会脱落,浊季的野猪也称为“老野猪”,柔软的灌木丛叫作“浊叶”,金黄色的身体称作“污秽的身躯”,同样,即便是经历多年风雨的犬也被称为“狗”。因此,虽然它们体型庞大,但仍被说成是“狗”。
Ki hiṃsāyaṃ. Kiṇoti, kiṇāti, kiṇanti.
『基』(Ki)用于「伤害」义。其变化形式有:「他购买、他购买(异形)、他们购买」。
Saka sāmatthiye. Samatthabhāvo sāmatthiyaṃ, yathā dakkhiyaṃ. Sakkuṇāti, sakkuṇanti. Asakkhi. Sakkhissati. Sakko. Sakkī.
『自』者,依自身能力也。能力之状态谓之能力性,犹如善巧性之例。『能』,现在式单数及复数形。过去式『能了』。未来式『将能』。形容词『能者』。行为名词『能者』。
Ettha sakkoti devarājā. So hi parahitaṃ sakahitañca kātuṃ sakkuṇātīti sakko. Apica sakyakulajāto yo kocipi. Tathā hi ‘‘atha kho mahānāmo sakko’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Bhagavantañca piṅgiyo maṃ sakka samuddharāhīti ālapi. Sakyā vata bho kumārā paramasakyā vata bho kumārā’’ti vacanamupādāya sabbepi sakyakule jātā ‘‘sakyā’’ti ca ‘‘sākiyā’’ti ca ‘‘sakkā’’ti ca vuccanti. Ettha svādittepi anekassaradhātuto ekova uṇāpaccayo hoti, na ṇu ṇāpaccayāti daṭṭhabbaṃ.
这里的“sakko”指天帝萨咖。因为他能为他人和自己谋利益,因此称为“sakko”。释迦族出身者中,也有人称作sakko。《大名萨咖》等经典中有“世尊的弟子萨咖”的记载。还有关于“萨咖”这一词的说法,族中诸多语根汇集,只有一个发声条件,不能被拆开。
Khīkhaye. Khīṇoti. Khīṇāti. Khīṇā jāti. Khīṇo. Ayogā bhūrisaṅkhayo.
『耗』者,消减义。『耗尽』,动词形。『生已尽』,谓生死已竭。形容词『已耗尽者』。由不相应故,诸蕴积集皆灭尽也。
Ge sadde. Giṇoti, giṇāti.
『鸣』者,声音义。『鸣出』,动词形。
Ci caye. Ṇakārassa nakārattaṃ. Pākāraṃ cinoti. Citaṃ kusalaṃ. Ceto puggalo.
『积』者,积聚义。辅助字尾之鼻音化。『积聚墙垣』。『善已积集』。『心』者,即补特伽罗之意也。
Ru upatāpe. Ruṇoti, ruṇāti.
『逼』者,逼迫、烧恼义。『逼恼』,动词形。
Rādha sādha saṃsiddhiyaṃ. Rādhuṇāti. Sādhuṇāti. Rādhanaṃ. Ārādhanaṃ. Sādhanaṃ.
『成』、『善』,皆圆满成就义。『成就』,动词形。『善成』,动词形。『成就』,名词形。『令欢喜』,使成令满之名词形。『成办』,名词形。
Pī pītiyaṃ. Pīṇoti, pīṇāti. Pīti, piyo.
『毗』根,义为喜悦。变化为『令喜悦』、『使欢喜』。由此派生『喜』及『可爱』。
Apa pāpuṇe sambhu ca. Pāpuṇoti, pāpuṇāti. Patto. Sabbaññutaṃ satthā patto. Sampatto yamasādhanaṃ. Sambhuṇāti, na kiñci atthaṃ abhisambhuṇāti. Sambhuṇanto, abhisambhuṇamāno.
『阿波』加『般讷』根,以及『桑婆』。变化为『到达』、『抵至』。过去分词为『已达』。『导师已达一切智』。『已同时到达所成之事』。变化为『桑婆讷』,『于任何义利皆不能完成』。现在分词形式为『正在成就』、『正在完成』。
Tattha pattoti pasaddo upasaggo ‘‘pappotī’’ti ettha pasaddo viya. Tathā hi ‘‘patto’’ti ettha pāpuṇīti atthe papubbassa apadhātussa pakāre lutte tapaccayassa dvibhāvo bhavati. Tattha na abhisambhuṇātīti na sampāpuṇāti, na sādhetīti vuttaṃ hoti.
于此,所说的“到达”即“清净”“安静”的意思,在此相当于“清净”。确然,因为“到达”意即达到的缘故,于此有前者与后者的区别,表现为因缘的分别二分。在那里,并非成就,不是完全达到,也不是能够完成,这是所说的。
Khipa khepe. Khipuṇāti. Khippaṃ. Khippanti macchapañjaro.
“迅速”即快速。其意为快、迅速,正如鱼笼般迅捷。
Āpa byāpane. Āpuṇāti. Āpo.
“水”用于容器中。意指得到,水。
Mi pakkhepane. Minoti. Mitto.
“我”用于给予。意指投以、给与。
Ettha ca sabbaguyhesu nimiyati pakkhipiyatīti mitto. ‘‘Mitto have sattapadena hotī’’ti vacanaṃ pana vohāravasena vuttaṃ, na atthavasena. Vucceyya ce, yo koci avissāsiko attano paṭiviruddhopi ca mitto nāma bhaveyya, na cevaṃ daṭṭhabbaṃ. Evañca pana daṭṭhabbaṃ ‘‘sattapadavītihāramattenapi saha gacchanto saha gacchantassa piyavācānicchāraṇena aññamaññaṃ ālāpasallāpakaraṇamattena mitto nāma hotīti vattabbaṃ. Kiṃkāraṇā? Daḷhavissāso mitto nāma na bhaveyyāti mittassa guṇapasaṃsāvasena evaṃ vutta’’nti.
此处,谓在各类伙伴间称为互赠。众所周知“伙伴”原本为七种群体之意,但此语仅作为通用词语而言。如说,有人即使不信任自己且反对他人,也称为伙伴,此不可取。应当理解,唯有伴随七种群体的相互来往、爱语及谈话行为彼此相和之时,方可称为“伙伴”。其理由在于名为伙伴者不应无坚固信赖,如此品德赞扬方合理解释。
Vu saṃvaraṇe. Vuṇoti, vuṇāti, saṃvuṇoti, saṃvuṇāti. Paṇḍito sīlasaṃvuto.
“守护”意涵关联于“守护、持守、拘束”等。动词包含:守护、守持、总守。智者则称之为守护戒律之人。
Su abhisave. Abhisavo nāma pīḷanaṃ manthanaṃ sandhānaṃ sinhānaṃ vā. Suṇoti, suṇāti.
『阿毗沙韦』者,谓折磨、搅动、合拢或称狮子之义。『苏』者,听、闻之意。
Si bandhane. Sinoti.
『师』者,捆绑之义。『信』者,信任、系缚也。
Si nisāne. Siṇoti, siṇāti. Nisitasatthaṃ.
『师』者,标志也。『信』者,连接、系结之义。『尼沙』者,专一、针对之意。
Na hi nūnāyaṃ sā khujjā, labhati jivhāya chedanaṃ;
“这并不是说,舌头真能被截断割裂;
Sunisitena satthena, evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ;
就如听者之老师,用此恶语而说;
Ettha bhaṇanti bhaṇantī.
在此,彼此相说相称之意。”
Vusa pāgabbiye. Pāgabbiyaṃ nāma kāyavācāmanehi pagabbabhāvo. Vusuṇāti.
『vusa』者,乃『pāgabbiye』(在放肆、傲慢)之义。所谓『放肆』,即以身、语、意三门表现出放肆之状态。其活用形为:vusuṇāti(放肆行事)。
Asu byāpane. Asuṇāti. Assu.
『亚苏』根,含『弥漫、充满』之义。由此构成『亚苏纳提』等字形。又作『阿苏』。
Hi gatibuddhīsu upatāpe ca. Hinoti.
『嗨』根,含『趋往、理解』及『灼热、煎熬』之义。由此构成『嗨诺提』等字形。
Ettha pana asamānantattepi samānatthānaṃ samodhānaṃ vuccati.
然此处即使不同者相杂,亦称为相近场所之相合。
Tika tiga sagha dikkha kivi ciri jiri dāsa du hiṃsāyaṃ. Tikuṇāti. Tiguṇāti. Saghuṇāti. Dikkhuṇāti. Kivuṇāti . Ciruṇāti. Jiruṇāti. Dāsuṇāti. Duṇoti, duṇātīti rūpāni hiṃsāvācakāni bhavanti.
『提咖』、『提嘎』、『萨嘎』、『迪卡』、『基维』、『吉里』、『基里』、『达萨』、『杜』诸根,均含『伤害』之义。由此分别构成『提库纳提』、『提古纳提』、『萨古纳提』、『迪库纳提』、『基武纳提』、『吉鲁纳提』、『基鲁纳提』、『达苏纳提』、『杜诺提』、『杜纳提』等字形,皆为表示『伤害』义的语形。
Suvādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
『善说者』,如是所见诸界,随吾力而说;
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇavho atthayuttito.
即使观察了各类经文,集合汇聚仍以方便利益为准。
Svādigaṇoyaṃ. · 这是“苏”等语根类。
Kiyādigaṇika属“基亚”等语根类。
Kī dabbavinimaye. Dabbavinimayo kayavikkayavasena bhaṇḍassa parivattanaṃ. Kiṇāti, kiṇanti. Vikkiṇāti, vikkiṇanti. Ketuṃ, kiṇituṃ. Vikketuṃ, vikkiṇituṃ. Kiṇitvā, vikkiṇitvā. Kītaṃ bhaṇḍaṃ. Kayo, vikkayo. Vikkiṇeyya haneyya vā.
何谓器皿交换?器皿交换乃指身体的变化,如器物的转移。『买』意谓买进,『卖』谓出售。『卖』的词形有多种,如欲出售、已出售等。器皿已买的称为『买了的器皿』。身体为变化之体。『可出售』即能买卖,或可毁坏消灭。
Khi gatiyaṃ. Khiṇāti. Atikhiṇo saro. Khaṃ, khāni. Nakārassa ṇakārattaṃ.
『壳』指壳的状态。『消失』谓消灭。『过度消失』与水流流尽相似。『壳』亦作『矿』。此处『壳』为名词。
Tattha khiṇātīti gacchati. Atikhinoti atigato. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘senti cāpātikhiṇāva, purāṇāni anutthuna’’nti. Tattha cāpātikhiṇā’ti cāpato atikhiṇā atigatā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘cāpātikhiṇāti cāpato atikhiṇā cāpā vinimuttāti attho’’ti padatthavivaraṇaṃ kataṃ, tampi gatatthaññeva sandhāya adhippāyatthavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Tatra khanti saggo. So hi katapuññehi gantabbattā ‘‘kha’’nti vuccati. Khānīti saggā.
『消失』表示去去之意。『过度消失』即过度去去。巴利文云『有如河水已极度流失,旧水反复出现』。此处『已极度流失』者,指旧水超越消失。注疏云『极度消失即极超消失,解除束缚之意』。论旨在于说明此义,理据优先详尽。『壳』意为天界。于此处『壳』为善业所往之天名。能至彼者为功德者。壳意为天界。
Ci caye. Puññaṃ cināti. Pākāraṃ cināti. Pāramiyo vicināti, vicinati ca. Pupphaṃ ocināti, ocinati vā. Pacināti. Pacinitvā. Citaṃ kusalaṃ. Cayo sañcayo. Cito pākāro. Cinātīti ceto, iṭṭhakavaḍḍhakī. Yo satto puññasañcayo . ‘‘Sañcayo rāsi samūho piṇḍo gaṇo saṅgho kadambo vaggo karo ghaṭā’’iccevamādayo pariyāyā.
『积』之义。积累功德。积累美善之业。积聚资粮。积累功德在此代指积聚之意。『积』指志心增长。譬如『积累』、『聚合』、『堆集』、『社团』、『部落』、『群聚』、『行会』等皆为类似意义。
Ji jaye. Jināti, vijināti, jiniyati. Jetā, jino. Jito māro. Māraṃ jito. Jitavā, jitāvī, jitabbo, jeyyo, jayanaṃ, jitaṃ, vijitaṃ, jayo, parājayanaṃ, parājayo. Yassa jitaṃ nāvajīyati. Jitamassa noyāti koci loke. Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ, mārassa ca pāpimato parājayo.
『胜』谓征服。『胜利』、『被胜』、『胜者』、『被胜者』等皆称胜。胜者为魔所征服者。胜已者为可胜服者。此中用词形如胜利者、待胜者、最好胜者、征服、征服者、胜利、被胜利等。一切已胜者不再被世间所杀。于佛具尊荣者,其胜为尊荣。于魔具恶相者,其败为恶败。
Tattha jetāti jinātīti jetā, yo koci puggalo. Ajinīti jino, sabbaññū dhammarājā. Kiṃ so ajini? Pāpake akusale dhamme mārādiarayo ca. Iti pāpake akusale dhamme mārādayo ca arayo ajinīti jino. Vuttampi cetaṃ –
此中“胜者”即“征服者”意谓某个人。所谓“未胜者”,则是指具足一切智德的法王。何为“未胜者”?即于恶恶不善法及魔王则彼等未受其制伏者,故称未胜。又闻如是说——
‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;
“未受制伏者非胜者,唯有断除烦恼者为胜;
Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhaṃ upaka jino’’ti,
恶法已被我征服,故我称为胜。”
‘‘Tathāgato bhikkhave abhibhū anabhibhūto’’ti ca.
“如来,比库们,具足大权而未受他物权摄。”
Jinasaddo hi kevalo sabbaññumhi pavattati, sopapado pana paccekabuddhādīsu tamhi ca yathārahaṃ pavattati. ‘‘Paccekajino, odhijino, anodhijino, vipākajino, avipākajino’’ti imānettha nidassanapadāni.
“胜者”名独于诸智中唯一流行,善比库于辟支佛等处适当流行。“辟支胜者、堕入胜者、未堕入胜者、果胜者、未果胜者”是此处示例语。
Ji jāniyaṃ. Jināti, na jināti na jāpaye, jino rathassaṃ maṇikuṇḍale ca, putte ca dāre ca tatheva jino. Jino dhanañca dāse ca.
“胜”须知,当谓征服非谓不征服,胜者如车轮珠饰,子女配偶皆如胜者。胜者亦包含财富及奴仆。
Ñāavabodhane. Jānāti, ñāyati, nāyati. Animittā na nāyare. Jaññā so yadi hāpaye. Mā maṃ jaññūti icchati. ‘‘Ime amhāka’’nti ñātabbaṭṭhena ñāti, ñātako. Ñātimittā suhajjā ca. Ñātako no nisinnoti. Ñātabbaṃ ñeyyaṃ, saṅkhāravikāralakkhaṇanibbānapaññattidhammā. Īdisesu ṭhānesu ñeyyasaddo ekantena napuṃsako, vāccaliṅgatte sabbaliṅgiko, yathā? Ñeyyo phasso. Ñeyyā vedanā. Ñeyyaṃ cittaṃ. Ñeyyo puriso, ñeyyā itthī, ñeyyaṃ dhananti ca.
关于知觉的说明。『Jānāti』是『知道』、『觉知』、『引导』的意思。不应将『Animittā』译为引导。如有人想消除此知觉,他会说『不要我知道』。『Ime amhāka』此处的『ñāti』是『亲属』的意思。亲属意味着亲切的关系。亲属不坐着静止。应当知道与应当修习的,是『行的无常』、变化的特征和涅槃的本质。此类情况中,应当知晓的名词,在词性上是不具性别的,且符合发音规则,涵盖所有词性,如:应当避免的接触,应当避免的受,应当避免的心,应当避免的人,应当避免的女人,应当避免的财富等。
Thu abhitthave. Thunāti. Abhitthunāti. Thuti, abhitthuti. Thavanā, abhitthavanā, thuto, abhitthuto.
『称赞』者,即颂扬也。『颂扬』,『极颂扬』。『颂赞』,『极颂赞』。『颂扬行为』,『极颂扬行为』;『被颂扬者』,『被极颂扬者』。
Thu nitthunane. Thunāti.
关于恭敬的完成。『Thunāti』即完成动作。
Uṭṭhehi revate supāpadhamme,
(引文)起身吧,雷瓦达,远离恶业,
Apārutadvāre adānasīle;
不要开恶门(即不要开恶行之门),不采纳恶行;
Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā,
我们不要去堕入罪道,那些造作重罪的人堕落之处,
Samappitā nerayikā dukkhena;
与地狱之苦紧密相连;
Purāṇāni anutthuna’’nti ca payogo.
谓过去诸苦未曾断除——这是对苦的体验。
Du hiṃsāyaṃ. Dunāti. Mittaddu. Dumo.
苦是伤害,名为苦;亦谓毁坏、伤害、恶劣。
Ettha mittaddūti mittaṃ dunāti hiṃsati dubbhatīti mittaddu. Atra ‘‘vedā na tāṇāya bhavanti tassa, mittadduno bhūnahuno narassā’’ti pāḷi nidassanaṃ. Dumoti duniyati gehasambhārādiatthāya hiṃsiyati chindiyati, paṇṇapupphādiatthikehi vā paṇṇapupphādiharaṇena pīḷiyatīti dumo.
此中‘苦’所指为伤害之意。所谓“友者伤害者”,即恶友,令人伤害难忍。巴利文中有示例言:‘对其无能拯救之人,恶友乃是众生之大害’。‘Dumo’意为损害、破坏,常用于毁损家产等,或因抢夺花叶等而遭受痛苦。
Dhū kampane. Dhunāti. Dhūmo, dhonā, dhono, dhuto. Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā.
‘Dhū’为震动或摇动之意。‘Dhunāti’则为烟或火烟、烟尘、燃烧物等。此处以‘dhūmanti’指烟霭。譬如‘我将赴天而行’之意。
Tattha dhūmoti dhunāti kampatīti dhūmo. Dhūmasaddo kodhe taṇhāya vitakke pañcasu kāmaguṇesu dhammadesanāyaṃ pakatidhūmeti imesu atthesu vattati. ‘‘Kodho dhūmo bhasmāni mosavajja’’nti ettha hi kodhe vattati. ‘‘Icchā dhūmāyito sadā’’ti ettha taṇhāyaṃ. ‘‘Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre dhūmāyanto nisinno hotī’’ti ettha vitakke.
此处‘dhūmoti’即‘dhunāti’,意谓震动。‘dhūmo’指烟霭。烟声用以比喻五种欲界烦恼之燃烧。于此语境中,‘愤怒如烟焰、贪欲如炽烟’,皆用于法义宣达。即“愤怒如烟,毁灭如灰”;“渴爱恒常如烟”;又有言“当时一比库离世尊不远处,盘坐如烟起伏于念头”,皆指思维活动。
‘‘Paṅko ca kāmā palipo ca kāmā,
『污秽者』者,『欲』之污秽;『被污秽者』者,『欲』的被污染现象。
Bhayañca metaṃ timulaṃ pavuttaṃ;
『恐怖』者,此根本动乱猛利异常者也。
Rajo ca dhūmo ca mayā pakāsito,
『秽』者,如烟尘灰尘般明显之秽。
Hitvā tuvaṃ pabbaja brahmadattā’’ti
『污秽已除』者,汝出家远离世间诸秽垢,正如天龙奉承。
Ettha pañcasu kāmaguṇesu. ‘‘Dhūmaṃ kattā hotī’’ti ettha dhammadesanāyaṃ. ‘‘Dhajo rathassa paññāno, dhūmo paññānamaggino’’ti ettha pakatidhūme. Iccevaṃ –
此处论五种欲之性质。所谓『烟者为行者』,言此欲如烟,能燃点执着也。如教义言:『马御车者是智慧:烟火炽而引导智慧之路。』释此烟之喻,犹如此类。
Kodhataṇhāvitakkesu, pañcakāmaguṇesu ca;
诸恼怒之心念及五种欲爱根本习气,皆如上所述烟尘毒害,故应锄除。
Desanāyañca pakati-dhūme dhūmo pavattati.
说法如同浓烟起于火焰之间。
Dhonāti paññā. Vuttañhetaṃ niddese ‘‘dhonā vuccati paññā, yā paññā pajānanā sammādiṭṭhi, kiṃkāraṇā dhonāti vuccati paññā? Yaṃ tāya paññāya kāyaduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca, vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ dhutañca dhotañca sandhotañca niddhotañca. Taṃkāraṇā dhonā vuccati paññā. Atha vā sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiṃ dhutā ca dhotā ca sandhotā ca niddhotā ca, taṃkāraṇā dhonā vuccati paññā’’ti. ‘‘Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, pakappitā diṭṭhi bhavābhavesū’’ti ayamettha pāḷi nidassanaṃ . Atra dhonā assa atthīti dhono, tassa dhonassāti nibbacanaṃ. Dhātūnamanekatthatāya dhūdhātu kampanatthepi dhovanatthepi vattati.
『洗净』意味着智慧。说法中对此有解释:『智慧称为洗净,是指智慧能通达正见。为什么称之为洗净智慧呢?是因为依此智慧,身的恶行被清洗、洗净、净化、除灭,口的恶行、心的恶行亦然,同样被清洗、洗净、净化、除灭。因由此,智慧称为洗净。或也正见与邪见相对比,皆被洗净、清除、净化及除灭,故亦称为洗净智慧。』此处巴利文释义为:智慧无处不在世界间,是造成生死轮回的错误见解被根除。此处“洗净”意味着深义,洗净即清除之意。因各种根本元素多样,故此洗净如同牛奶之净化与斑点之消除。
Muna ñāṇe. Munāti. Monaṃ, muni. Imasmiṃ ṭhāne dhātuyā ākhyātatte ekantena antalopo bhavati. Sobhitattheragāthāyaṃ pana anāgatavacane ukārassa vuddhivasena ‘‘ahaṃ monena monissa’’nti rūpantarañca dissati. Tattha monissanti jānissaṃ. Nāmatte antalopo na hoti. Tattha monanti kiñcāpi ‘‘na monena muni hotī’’ti ettha tuṇhībhāvo ‘‘mona’’nti vuccati, tathāpi idha ‘‘ñāṇe’’ti vacanato na so adhippeto, ñāṇamevādhippetaṃ, tasmā moneyyapaṭipadāsaṅkhātaṃ maggañāṇamonampi gahetabbaṃ. Munīti munāti jānāti hitāhitaṃ paricchindatīti muni. Atha vā khandhādiloke tulaṃ āropetvā minanto viya ‘‘ime ajjhattikā khandhā, ime bāhirā’’tiādinā nayena ime ubho atthe munātīti muni. Tenāha bhagavā –
『智者』是指明智的圣者。『智者』是『智者』的意思,于此处一切实体被专称为究竟灭尽之境。谢比长老颂中未来语中有言『我以智者者为智者』,从中显现一则转化。这里的「智者」是指意识者。名字上不存在灭尽,故此所谓『智者』非与一般所说『聪明者』相同,乃指清凉寂静的『智者』,不过此处所说的“智慧”并非专指此,唯指智慧本体,故应当涵盖修行之路上的认识者和智慧觉悟者。『智者』是指认知者,明了利害者。或者将内外诸蕴对比为善恶者,如此二者权衡即为智者。故世尊言曰——
‘‘Na monena muni hoti, mūḷharūpo aviddasu;
‘智者不以愚黠愚昧之形象出现;
Yo ca tulaṃva paggayha, varamādāya paṇḍito.
智慧者择善而取优越者,
Pāpāni parivajjeti, sa muni tena so muni;
能远离恶行,彼即智者也。’
Yo munāti ubho loke, muni tena pavuccatī’’ti.
所谓‘行者’者,即在两乘中皆为行者者,是如其所言。
Aparāpettha bhavati atthavibhāvanā. Munīti monaṃ vuccati ñāṇaṃ, kāyamoneyyādīsu vā aññataraṃ, tena samannāgatattā puggalo ‘‘munī’’ti vuccati. So panesa agāriyamuni anagāriyamuni sekkhamuni asekkhamuni paccekamuni munimunīti anekavidho . Tattha agāriyamunīti gihipi āgataphalo viññātasāsano. Anagāriyamunīti tathārūpova pabbajito. Sekkhamunīti satta sekkhā. Asekkhamunīti khīṇāsavo. Paccekamunīti paccekabuddho. Munimunīti sammāsambuddho. Tathā hi āyasmāpi sāriputto āha ‘‘munīti vuccati tathāgato arahaṃ sammāsambuddho’’ti.
到此处便有义理之别。‘行者’称为愚者的是智慧,在身心愚者等中有别种,人具该种特质,称为‘行者’。且说此处行者有多种:城市行者、非城市行者、在学行者、具足行者、独觉行者、行者、行者者多种。所谓城市行者者,是指居家者,教法为已显。非城市行者者,是相同者出家者。在学行者者,谓七学。具足行者者,谓已断烦恼。独觉行者者,是独觉佛。行者者,是正觉佛。如尊者沙利子亦说‘行者称为如来、阿拉汉、正觉者’。
Pū pavane. Pavanaṃ sodhanaṃ. Punāti. Puññaṃ, putto, dantapoṇaṃ.
‘Pū’意为净,净化之意。‘Punāti’谓净除。引申为功德、子嗣、牙齿、牙床。
Ettha ca puññanti attano kārakaṃ punāti sodhetīti puññaṃ. Atha vā yattha sayaṃ uppannaṃ taṃsantānaṃ punāti visodhetīti puññaṃ. Kintaṃ? Sucaritaṃ kusalakammaṃ. Sakammikattā dhātussa kāritavasena atthavivaraṇaṃ labbhati. Puttoti attano kulaṃ punāti sodhetīti putto. Evañca sati hīnajaccānaṃ caṇḍālādīnaṃ putto nāma na bhaveyyāti na vattabbaṃ saddānamatthakathanassa nānappakārena pavattito, tasmā attano pitu hadayaṃ pūretīti puttoti evamādināpi nibbacanaṃ gahetabbameva. Nānādhātuvasenapi hi padāni siddhiṃ samupagacchanti.
此中‘Puñña’谓清净能净其所作所为。‘Punāti’即净化。或谓自生之子孙得净化,谓功德。何以故?善行品行俱佳。作为功德之所成故得明了之义。‘Putto’谓净其家族。于是不应以‘子’二字用于低出生、贱姓如贱民等,不当以言辞之意,误传他义,所以以护持父心之充满,谓之‘子’。诸多义源字形亦证实此义。
Putto ca nāma atrajo khetrajo antevāsiko dinnakoti catubbidho. Tattha attānaṃ paṭicca jāto atrajo nāma. Sayanapīṭhe pallaṅke ureti evamādīsu nibbatto khetrajo nāma. Santike sippuggaṇhanako antevāsiko nāma. Posāpanatthāya dinno dinnako nāma dantapoṇanti dante punanti visodhenti etenāti dantapoṇaṃ, dantakaṭṭhaṃ.
‘Putto’即胎中子、生于田野者、常住者、被赐者,有四类。依自性而生者为胎中子。卧床、坐席等所生者为生于田野者。临近工匠帮手者为常住者。为养育之资供给者为被赐者。‘Dantapoṇa’即使牙得净、用牙剔除牙垢者。通常称牙棒。
Pī tappanakantīsu. Piṇātīti pīti. Ettha ca pītīti pīṇanaṃ pīti, tappanaṃ kantīti ca vuttaṃ hoti. Idaṃ bhāvavasena nibbacanaṃ. Idaṃ pana hetukattuvasena piṇayatīti pīti, tappetīti attho.
‘Pī’谓去苦。‘Tappana’谓通风。‘Piṇāti’意为喜悦。此中‘Pīti’即称满足、欢喜,与通风之意相合。此义作如此表述。又从因缘角度,谓促进欢喜、消除苦恼之意。
Sā panesā khuddakāpīti khaṇikāpīti okkantikāpīti ubbegāpīti pharaṇāpītīti pañcavidhā hoti. Tattha khuddakāpīti sarīre lomahaṃsanamattameva kātuṃ sakkoti. Khaṇikāpīti khaṇe khaṇe vijjuppādasadisā hoti. Okkantikāpīti samuddatīraṃ vīci viya kāyaṃ okkamitvā okkamitvā bhijjati. Ubbegāpīti balavatī hoti kāyaṃ uddhaggaṃ katvā ākāse laṅghāpanappamāṇā hoti. Pharaṇāpītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ dhamitvā pūritavatthi viya mahatā udakoghena pakkhandapabbatakucchi viya ca anupariphuṭaṃ hoti, evaṃ pañcavidhā pīti, sā sampiyāyanalakkhaṇattā ‘‘piṇātī’’ti pītīti suddhakattuvasenapi vattuṃ yujjati. Ettha ‘‘piyāyati, pitā, piyo, pemo’’tiādīni pīdhātuyā eva rūpāni. Tattha ‘‘puttaṃ piyāyatīti pitā’’ti vadanti. Piyāyitabboti piyo. Pemanaṃ pemo.
五种欢喜分别是:轻微欢喜、瞬时欢喜、渗入欢喜、强烈欢喜与充满欢喜。其中特殊欢喜即是身上只能引起鸡皮疙瘩的轻微欢喜;瞬时欢喜是时刻闪现的;渗入欢喜则如洪水翻滚不断浸润身体而入;强烈欢喜是激荡身心、如腾空飞跃一般;而充满欢喜则是满溢全身,如受大水猛流冲击,水流穿溢山谷那样蔓延散布。以上五种欢喜,因其能引发身心的喜悦,被称作“饮受欢喜”。在此“欢喜”字涵盖“亲爱”、“深爱”、“所喜悦”的意思。例如父亲爱子,人们说“父亲深爱儿子”,此处“深爱”即指应当深爱的情感,而“爱”则作为该欢喜之义。
Mā parimāṇe. Mināti. Mānaṃ, parimāṇaṃ, mattaṃ, mattā, mano, vimānaṃ, minitabbaṃ, metabbaṃ, chāyā metabbā. Īdisesu ṭhānesu anīyapaccayo na labbhati.
“量”(parimāṇa)一词,与“度量”、“范围”、“适度”、“限定”同义。这些词是互为条件的相依关系,缺一不可。
Ettha manoti ekāya nāḷiyā ekāya ca tulāya minamāno viya ārammaṇaṃ mināti paricchindatīti mano. Visesato miniyate paricchindiyateti vimānaṃ, devānaṃ puññabalena nibbattabyamhaṃ devaniketaṃ. Yaṃ vimānaṃ upasobhitaṃ, pabhāsatimidaṃ byamhanti ca ādinā thomiyati.
这里“心念”(mano)如同用一根竹管去量取,或用天平权衡度量,因此心念有测量的功能。特别是“量度”(vimāna)即指用功德之力生成的天宫宫殿,这是诸天的居所。用以装饰的宫殿明亮闪耀,初生时还会冒出蒸气。
Mī hiṃsāyaṃ. Mināti. Mīno, kumīnaṃ.
“渔”(mī)表示鱼。鱼即水中动物。
Ettha mīnoti maccho. Macchassa hi ‘‘mīno maccho ambujo vārijo vāricaro’’ti anekāni nāmāni. Visesanāmāni pana ‘‘amaro khaliso candakulo kandaphali indaphali indavalo kuliso vāmi kuṅkutalo kaṇḍiko sakulo maṅguro siṅgī satavaṅko rohito pāṭhīno kāṇo savaṅko pāvuso’’ iccevamādīni, ‘‘timi timiṅgalo’’ iccevamādīni ca bhavanti. Kumīnanti kucchitenākārena macche minanti hiṃsanti etenāti kumīnaṃ, macchabandhanapañjaro. So pana pāḷiyaṃ kumīnasaddena vuccati. Tathā hi –
“渔”即鱼,鱼有多种名称,如水族、波浪居民、水行者等。鱼的特征是身体呈细长形状,能伤害他者,这种称为鱼类。这种鱼类用“kumīna”一词指代,意即鱼的束缚或牢笼。巴利文中“kumīna”即是鱼的称呼。
‘‘Vārijasseva me sato, bandhassa kumināmukhe;
“如同在渔网中被囚禁的鱼,在困围着的鱼群之中;
Akkosati paharati, piye putte apassato’’ti
『惱怒』者,『打擊』也,比喻中所云『不見摯愛之子』者,是也。
Pāḷi dissati.
巴利原典可见。
Mū bandhane. Munāti. Muni.
涵義為『牽縛』、『閉塞』、『默然』。
Ettha munīti attano cittaṃ munāti mavati bandhati rāgadosādivasaṃ gantuṃ na detīti muni.
此處『默然』者,指心識自閉不放任,不讓貪、嗔等煩惱入侵,謂之『默然』。
Ri gatidesanesu. Rikāti. Reṇu. Nakārassa ṇattaṃ.
於『義理文章』中。『rikāti』意謂微粒、塵埃。此為文字〔字母〕中某音的最小部分。
Lī silese. Lināti, nilināti. Līnaṃ, sallīnaṃ, paṭisallānaṃ.
有關『附著』者,意謂纏繞、黏附。『粘著』即說明『纏繞、聯繫』等含義。亦可理解為『糾纏』或『纏繞彼此』。
Vī tantasantāne. Vatthaṃ vināti. Iminā suttena cīvaraṃ vināhi. Kamme – idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati. Vītaṃ. Suvītaṃ. Appakaṃ hoti vetabbaṃ. Kārite ‘‘vāyāpeti, tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessāmā’ti cīvaraṃ vāyāpesuṃ’’ iccevamādīni bhavanti.
纤细丝线的断裂。布匹的损坏。以此经文为教理,不应损坏比库衣。行为上,朋友们,这衣服为我所布施,已舍弃。此衣服无损坏,良好,非劣质。若有人作如是说:『用风吹拂,用细线吹拂使衣破』,则衣服被吹破,便得此名。
Vī hiṃsāyaṃ. Vināti. Veṇu. Veṇūti vaṃso.
丝线的损坏称为『破损』。竹节,即竹子。
Lū chedane. Lunāti. Loṇaṃ, kusalaṃ, bālo, lūto.
割裂称为『割断』。布疵、疵痕、愚痴、破损。
Ettha ca loṇanti lunāti vītarasabhāvaṃ vināseti sarasabhāvaṃ karotīti loṇaṃ, lavaṇaṃ. Kuso viya hatthappadesaṃ akusaladhamme lunātīti kusalaṃ, anavajjaiṭṭhavipākalakkhaṇo dhammo. Diṭṭhadhammikasamparāyike dve atthe lunātīti bālo, avidvā. Lūtoti makkaṭako vuccati. Tassa hi suttaṃ ‘‘lūtasutta’’nti vadanti. Yūsaṃ pātuṃ paṭaṅgamakkhikādīnaṃ jīvitaṃ lunātīti lūto.
此中『疵痕』称割断,指无杂质本性被去除,表现清净特性。即盐(疵痕、盐分)。如同被手掌击打造成的无益恶业会导致割断,即善行,表现无过失乎受报的性质。在有见见解承继者间,有两重意义,割断谓愚痴,称为无智。破损称为猢狲。对此有经称『破损经』。给如蚂蝗蛆虫等取食生存,谓破损。
Si bandhane. Sināti. Sīmā, sīsaṃ.
缝合称为『缝』。界限,骨头。
Ettha sīmāti sinīyate samaggena saṅghena kammavācāya bandhiyateti sīmā. Sā duvidhā baddhasīmā abaddhasīmāti. Tāsu abaddhasīmā mariyādakaraṇavasena ‘‘sīmā’’ti veditabbā. Sināti bandhati kese moḷikaraṇavasena etthāti sīsaṃ. Aññānipi yojetabbāni.
此处『缝合』谓用聚合、合一的方法,以群体共业语缚合为界限。此界限有两种,绑定界限与非绑定界限。在非绑定界限中,依照制度保持礼仪者称为『界限』。缝合谓结合头发或卷发,此处指骨头。还有其他应结合者。
Sā pāke. Sināti.
此为『熟』者,谓成熟、生熟也。
Su hiṃsāyaṃ. Suṇāti. Parasu. Paraṃ suṇanti hiṃsanti etenāti parasu.
此为『伤害』者,谓伤害也。『听』者,谓听闻。以异他为意谓,所谓『彼等听闻即伤害』是故称异他。
Asa bhojane. Vuttānaṃ phalamasnāti. Asanaṃ.
此为『不饮食』者,谓已宣说之果实等不食。此为『坐』者。
Ettha asananti āhāro. So hi asiyati bhuñjiyatīti ‘‘asana’’nti vuccati. ‘‘Asnātha khādatha pivathā’’ti idamettha nidassanaṃ.
此处以『坐』称食物。因食物可住于其中,故谓坐。言『不食、不饮、不饮食』为示例也。
Kilisa vibādhane. Kilisnāti. Kileso.
此为『烦恼』者,谓烦恼妨碍也。『烦恼』作动词者,谓造作烦恼。
Ettha ca kilesoti rāgādayopi dukkhampi vuccati.
此处『烦恼』谓贪等亦名苦也。
Uddhasa uñche. Uñcho pariyesanaṃ. Uddhasnāti.
『乌德哈萨』根,义为乞食。『乞食』者,寻求也。其动词形为『乞食』。
Isaabhikkhaṇe. Isnāti.
『伊萨』根,义为求取。其动词形为『求取』。
Visa vippayoge. Visnāti. Visaṃ.
『毗萨』根,义为分离。其动词形为『分离』;名词形为『分离』。
Pusa sinehasavanapūraṇesu. Pusnāti.
「Pusa」,义为滋养、爱护、充满。其动词形为「滋养」。
Pusa posane. Pusnāti.
「Pusa」,义为养育。其动词形为「养育」。
Musa theyye. Musnāti. Musalo.
『穆萨』根,含『窃取、盗取』之义。由此构成『穆斯纳提』等字形,又有『穆萨拉』一词。
Kiyādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
这些所见之法有多少,我尽力而为,尽我所能。
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttito.
又观察已闻之事,请求开示且归纳本旨。
Sāsanā lokato cete,
教法由世间众生心中而起,
Dassitā tesu lokato;
且于世间所显现。
Sāsanassopakārāya,
为利益教法,
Vuttā tadanurūpakā.
所说均与之相应。
Kiyādigaṇoyaṃ. · 这是“基亚”等语根类。
Gahādigaṇika属“嘎哈”等语根类。
Idāni gahādigaṇo vuccate. Ettheke evaṃ maññanti.
现在所说的为「家族」一类。对此,诸人仅以此为认。
Gahādīnaṃ gaṇo nāma, paccekaṃ nupalabbhati;
所谓家族一类,单独者未曾得见;
Athameko gahadhātu, gahādīnaṃ gaṇo siyā.
因此有一名地家本质,成为家族的一类。
Yato ppaṇhā parā heyyuṃ, dhātuto jinasāsane;
缘何问难他人,当断则断,此即法本之真义;
Tepi aññe na vijjanti, aññatra gahadhātuyā.
他人不知者仅此,没有别的,唯此家族本质。
Iti cintāya ekacce, gahadhātuṃ kiyādinaṃ;
如是思虑,有人问家族本质及数量;
Pakkhipiṃsu gaṇe evaṃ, na vadiṃsu gahādikaṃ.
他们在众中分派的时候,是如此分配的,并未称呼为“家主”等。
Na tesaṃ gahaṇaṃ dhīro, gaṇheyya suvicakkhaṇo;
那些家主中没有智慧者,也不会选取明智而精巧的人;
Yato kaccāyane vutto, gahādīnaṃ gaṇo visuṃ.
因为如经中所说,家主众是杂乱无章的集合。
‘‘Gahādito ppaṇhā’’ iti, lakkhaṇaṃ vadatā hi so;
他说家主们多疑这是他们显著的特征;
Kaccāyanena garunā, dassito nanu sāsane.
家主群因其严酷被教法所示现。
Sace visuṃ gahādīnaṃ, gaṇo nāma na labbhati;
若家主众不和睦,则无法获得所谓的“众”的名称。
Gahādidīpake sutte, hitvāna bāhiraṃ idaṃ.
在《家者等灯火经》中,关于舍弃外境的教导,须了知于此。
‘‘Gahato ppaṇhā’’ icceva, vattabbaṃ atha vā pana;
当说『已入家的问题』,此语应当循此说理行持;
‘‘Kiyādito nāppaṇhā’’ti, kātabbaṃ ekalakkhaṇaṃ.
而『未入家的问题』,则当以单一特征加以处理。
Yasmā tathā na vuttañca, na katañcekalakkhaṇaṃ;
因既没有明确宣说,亦未作唯一标记,
Tasmā ayaṃ visuṃyeva, gaṇo icceva ñāyati.
所以这一类恰如一组杂乱无章的问题,便可如此理解。
‘‘Sarā sare lopa’’miti-ādīni lakkhaṇāniva;
如同识别『发梢下落』等诸种特征的方式,诸标记即是此理。
Gambhīraṃ lakkhaṇaṃ etaṃ, dujjānaṃ takkagāhinā.
这是深奥的标志,只有智慧浅薄者难以深入理解。
Usādayopi sandhāya, ādiggaho kato tahiṃ;
即使远离,断绝接触,究竟也只能止步于此;
Tathā hi ‘‘uṇhāpetī’’ti, ādirūpāni dissare.
因为最初表现出的就是『使...充热』的本质现象。
Idāni pākaṭaṃ katvā, ādisaddaphalaṃ ahaṃ;
如今我已经明确指出,最初的音声及其结果;
Sappayogaṃ gahādīnaṃ, gaṇaṃ vakkhāmi me suṇa.
请聆听,我将论述深层连结的种种聚集。
Gaha upādāne. Upādānaṃ gahaṇaṃ, na kilesupādānaṃ. Upasaddo hettha na kiñci atthavisesaṃ vadati. Atha vā kāyena cittena vā upagantvā ādānaṃ gahaṇaṃ upādānanti samīpattho upasaddo. Katthaci hi upasaddo ādānasaddasahito daḷhaggahaṇe vattati ‘‘kāmupādāna’’ntiādīsu. Idha pana daḷhaggahaṇaṃ vā hotu sithilaggahaṇaṃ vā, yaṃ kiñci gahaṇaṃ upādānameva, tasmā gahadhātu gahaṇe vattatīti attho gahetabbo. Gheppati, gaṇhāti vā. Pariggaṇhāti, paṭiggaṇhāti, adhigaṇhāti, paggaṇhāti, niggaṇhāti. Padhānagaṇhanako. Gaṇhituṃ, uggaṇhituṃ. Gaṇhitvā, uggaṇhitvā. Aññathāpi rūpāni bhavanti. Ahaṃ jāliṃ gahessāmi. Gahetuṃ. Gahetvā. Uggāhako, saṅgāhako, ajjhogāḷho. Kārite ‘‘gaṇhāpeti, gaṇhāpayati, aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti, saddhiṃ amaccasahassena gaṇhāpetvā. Upajjhaṃ gāhāpetabbo. Upajjhaṃ gāhāpetvā . Gāheti, gāhayati, gāhāpessati. Gāhāpayanti sabbhāvaṃ. Gāhako, gāhetvā’’ iccādīni. Kammani – gayhati, saṅgayhati, gaṇhiyati vā. Tathā hi ‘‘gaṇhiyanti uggaṇhiyantī’’ti niddesapāḷi dissati. ‘‘Gehaṃ, gāho, pariggaho, saṅgāhako, saṅgahetā’’ iccādīni yojetabbāni.
「Gaha」,义为取执。所谓「取」者,乃执取之义,非烦恼之取[即非「取」蕴中烦恼性之上取]。此处前缀「upa-」并无特别增添任何含义之差别。或言:以身或以心趋近而执取,此为「近取」之义,乃「upa-」之「接近」义。盖于某些用例中,「upa-」与「ādāna」(取执)之词合用,表坚固执持,如「欲取」等词是也。然于此处,无论是坚固执持抑或松散执持,凡有所执取皆名为「取」,故应知「gaha」此语根,乃用于表「执取」之义。其动词形有「执取」、「抓取」等。复合词形有「周遍取」、「对向取」、「上取」、「提举」、「制伏」。又有「以提举为主要行为者」之名词。不定式有「为执取」、「为习取」。过去分词有「已执取」、「已习取」。复数词形亦有所变化。如云:「我将执取网」。又有不定式「为执取」及过去分词「已执取」等形。亦有「习取者」、「摄取者」、「深入者」等名词。使役形有:「令执取」、「令抓取」、「令习取某一念处」、「与千位大臣同令执取」;又有「应令和尚执取」、「令和尚执取」;使役动词亦有「令执取」、「将令执取」等形,及「令摄取实义」、「令取者」、「已令执取」等诸用法。被动形有「被执取」、「被周遍摄取」,或亦作「被执取」。如论疏原文所见:「被执取、被习取」之语。此外应连结应用者,尚有「家」[Pali: Geha]、「执取」、「周遍执取」、「摄取者」、「摄持者」等词。
Tatra akārānantaratyantapadānaṃ ‘‘gheppati, gheppanti. Gheppasī’’ti ca ‘‘gaṇhati, gaṇhanti. Gaṇhasī’’ti ca ādinā nayena sabbāsu vibhattīsu sabbathā padamālā yojetabbā. Ākārekārānantaratyantapadānaṃ ‘‘gaṇhāti gaṇhāpetī’’tiādinā yathāsambhavaṃ padamālā yojetabbā vajjetabbaṭṭhānaṃ vajjetvā.
在此,由于词与词之间缺少关联,构成复合词时必须以“加持”、“加持众”、“加持者”等表达形式,以及“取”、“取众”、“取者”等起始字词,依次引导,所有分解形式中处处结合词汇链条。对缺少关联的词与词之间,须以“取”,或“使取”等类似表达尽可能连接词序,脱离处应断开。
Imāni pana pasiddhāni kānici ajjatanīrūpāni ‘‘aggahī mattikāpattaṃ. Aggahuṃ, aggahiṃsu, aggahesu’’nti. Bhavissantīādīsu gahessati, gahessanti. Sesaṃ paripuṇṇaṃ kātabbaṃ. Aggahissā, aggahissaṃsu. Sesaṃ paripuṇṇaṃ kātabbaṃ.
这些表达已有定型,其中有些构造尚未确定,如“加持者泥陶盘”,“加持我”,“加持他们”等。对于“将要加持”及类似后续含义者,将来会出现“加持”、“加持众”等形式,剩余部分应完整构造。“将加持者、将使加持众”等应可构成完整表达。
Usa dāhe. Dāho uṇhaṃ. Usati dahatīti uṇhaṃ. Uṇhasaddo ‘‘uṇhaṃ bhattaṃ bhuñjatī’’tiādīsu dabbamapekkhati, ‘‘sītaṃ uṇhaṃ paṭihanatī’’tiādīsu pana guṇaṃ uṇhabhāvassa icchitattā. Uṇhabhāvo hi sītabhāvo ca guṇo.
“纹饰”即“火”,“火”即“热”。“纹饰”即“燃烧”,意为“热”。“热”的发音在诸如“热饭在吃”等表达中寄望有食具;而在“凉热抵触”等表达中指示“热”的性质渴望。由此知道“热”状态和“凉”状态皆乃性质表现。
Tasa vipāsāyaṃ. Taṇhā. Kenaṭṭhena taṇhā? Tassati paritassatīti atthena.
“他”的智慧称为“渴”。为何是渴?解释为“燃烧它之故”这一层次义理。
Jusi pītisevanesu. Juṇho samayo. Kāḷe vā yadi vā juṇhe, yadā vāyati māluto.
“急促”的应是“喝酒”等服用场合。指“热时节”、“或黑夜时”或“急促时间”,“当有风而尘扬起时”等情况。
Tattha juṇhoti joseti lokassa pītiṃsomanassañca uppādetīti juṇho.
那里“急促”即“使世间生起欢喜和欣快的感觉”,因此谓“急促”。
Jutadittiyaṃ. Juṇhā ratti. Jotati sayaṃ nippabhāpi samānā candatārakappabhāsenapi dibbati virocati sappabhā hotīti juṇhā.
“Juṇhā”为夜晚之意。此处者,言长夜也。夜长,犹如白昼,亦如月光星体之光辉,普照于世,故称“juṇhā”。
Sā tanukaraṇe. Saṇhavācā. Siyati tanukariyati, na pharusabhāvena kakkasā kariyatīti saṇhā.
“Saṇhā”为细语或温和言语。其义为细声细语、柔和说法,不为粗恶之语,故名为“saṇhā”。
So antakammani. Saṇhaṃ, ñāṇaṃ. Siyati sayaṃ sukhumabhāvena atisukhumampi atthaṃ antaṃ karoti nipphattiṃ pāpetīti saṇhaṃ.
“Saṇhaṃ”为智慧或认识。在此指能细密透明地发挥作用,至极微细亦能达成完结、终止之义,故称此为“saṇhaṃ”。
Tija nisāne. Nisānaṃ tikkhatā. Tiṇho parasu. Titikkhatīti tiṇho.
“Tiṇho”意为锋利或锐利。此乃锋刃,例如三刃刀,故名“tiṇho”。
Si sevāyaṃ. Attano hitamāsīsantehi seviyateti sippaṃ, yaṃ kiñci jīvitahetu sikkhitabbaṃ sippāyatanaṃ. Apica sippanti aṭṭhārasa mahāsippāni – suti sūramati byākaraṇaṃ chandoviciti nirutti jotisatthaṃ sikkhā mokkhañāṇaṃ kriyāvidhi dhanubbedo hatthisikkhā kāmatantaṃ assalakkhaṇaṃ purāṇaṃ itihāso nīti takko vejjakañcāti.
“Sippaṃ”指技能。谓一切为生命利益应习之技艺。所谓技艺共十八,大者曰:听闻智、勇猛、语法、韵律、释义、语言学、光明之法、教诲、解脱之智、行动规范、弓法、象之训练、欲网标记、古籍、历史、逻辑、医术等。
Ku kucchāyaṃ. Kucchā garahā. Kaṇhā dhammā. Kaṇho puriso.
「Ku」,义为鄙劣、可厌。所谓「鄙劣」者,即呵责、谴责之义。「黑暗之法」,谓不善之法。「黑暗之人」,谓恶人。
Tattha kaṇhāti apabhassarabhāvakaraṇattā paṇḍitehi kucchitabbā garahitabbāti kaṇhā, akusaladhammā. Kāḷavaṇṇattā suvaṇṇavaṇṇādikaṃ upanidhāya kucchitabbo ninditabboti kaṇho, kāḷavaṇṇo. Vuttampi cetaṃ –
在此,『暗』者,因其使色显不清明,故于智者应当斥责、责难;即『暗』指不善法。因其色呈黑色,区别于金黄色等光明色,故应当斥责、责难者谓『黑』。又有谓之:
‘‘Kaṇho vatāyaṃ puriso, kaṇhaṃ bhuñjati bhojanaṃ;
『此人真为暗黑,如同黑暗中进食饮食,』
Kaṇhe bhūmippadesasmiṃ, na mayhaṃ manaso piyo’’ti ca,
『此人在黑土地边境,非我心所爱。』
‘‘Na kaṇho tacasā hoti,
又言:『非黑暗者为此,
Antosāro hi brāhmaṇo;
婆罗门乃是心之内流,
Yasmiṃ pāpāni kammāni,
其中包含恶业者。』
Sa ve kaṇho sujampatī’’ti ca.
「他确实是在安静地熟睡」也说。
Iccevaṃ –
如此说,——
Gahādike dhātugaṇe, sandhāya tasiādayo;
谈及诸聚合因素,例如坯土等,在总结时以诸波浪为喻;
Ādiggaho kato ppaṇhā, gahādīsu yathārahaṃ.
已经得到根本的把握及问题所在,正如在诸聚合中所应如实说明的。
Gahato dhātuto hi ppo,ākhyātattevadissati;
聚合中的因素果真如所述而显现,
Ākhyātatte ca nāmatte, ṇhāsaddo usato tathā.
既在名称上所说,也在声音上听见原本真实如此。
Usagahehi aññasmā, nāmatteva duve matā;
用热药于他处,无过此二名;
Evaṃ visesato ñeyyo, gahādigaṇanicchayo.
由此特别应知,谓根本用事之断限。
Ettha pana kiñcāpi sāsane ‘‘taṇhāyatī’’ti kriyāpadampi dissati, tathāpi tassa ‘‘pabbatāyati, mettāyatī’’tiādīni viya nāmasmā vihitassa āyapaccayassa vasena siddhattā kriyāpadattepi ṇhāpaccayo mukhyato labbhatīti na sakkā vattuṃ. ‘‘Taṇhāyatī’’ti hi idaṃ ṇhāpaccayavatā tasadhātuto nipphannataṇhāsaddasmā parassa āyapaccayassa vasena nipphannaṃ. Tathā kiñcāpi rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ ‘‘vāsiphalaṃ tāpetvā udakaṃ vā khīraṃ vā uṇhāpetī’’ti imasmiṃ padese ‘‘uṇhāpetī’’ti hetukattuvācakaṃ kriyāpadaṃ dissati, tathāpi tassa ṇhāpaccayavatā usadhātuto nipphannauṇhāsaddato vihitassa kāritasaññassa ṇāpepaccayassa vasena nipphannattā kriyāpadattepi ṇhāpaccayo mukhyato labbhatīti na sakkā vattuṃ. ‘‘Uṇhāpetī’’ti idaṃ vuttappakārauṇhāsaddato ṇāpepaccayavasena nipphannaṃ, etasmiṃ diṭṭhe ‘‘uṇhāpayatī’’ti padampi diṭṭhameva hoti.
此中虽见教法中有称作『渴爱熬炼』的作事动词,然而其并非因名而定,而是依赖施用因缘而显盛,因此不能断言。『渴爱熬炼』者,乃称呼相应因缘所成已熄灭渴爱之声;如用药熬炼热水或奶,称为『熬炼』,此系表因果关系的作事动词。尽管如此,此动词并非因种名称产生,而是依施用因缘成就。此类用法中,时而见作『熬炼』字根动词现象。
Kiñca bhiyyo vinayaṭṭhakathāyaṃ ‘‘uṇhāpetī’’ti kāritapadassa diṭṭhattāyeva ‘‘uṇhatī’’ti kattupadampi nayato diṭṭhameva hoti kattukāritapadānaṃ ekadhātumhi upalabbhamānattā, yathā? Gaṇhati, gaṇhāpeti, gacchati, gacchāpetīti, tasmā ‘‘usa dāhe’’ti dhātussa ‘‘uṇhatī’’ti rūpaṃ upalabbhatīti mantvā ‘‘uṇhatīti uṇha’’nti nibbacanaṃ kātabbaṃ. Iti ppapaccayo gahato ca aññato ca ekadhā labbhati, ṇhāpaccayo pana gahato usato ca dvidhā aññato ekadhā labbhatīti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpettha evaṃ niyamo vutto, tathāpi sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane aññānipi ekekassa dhātussa nāmikapadāni dve dve kriyāpadāni vicinitabbāni. Yena pana buddhavacanānurūpena nayena gahādigaṇe ādisaddena tasadhātādayo amhehi gahitā, imasmā nayā añño nayo pasatthataro natthi, ayameva pasatthataro, tasmā ayaṃ nīti sāsanaṭṭhitiyā āyasmantehi sādhukaṃ dhāretabbā vācetabbā ca.
又于律注有『熬炼』作事动词的直观,同时亦见『加热』的动词形式,这是主从构成差异所致,例如『取』『使取』、『行』『使行』,故谓『热』即为『熬炼』的蕴含义。如此因缘存在时,主从动词各自成法,施用热药的与动词名相异者,两者皆有。律译中亦有此规则,但各对佛语中个别根源词均有二动词形式,依佛言理以根词为总纲归纳。此方法唯一通行,无其他更善方式,故此原则为正教根本,法师应当正持并宣说。
Gahādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
此根等已如是见,我力所及;
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttito.
观诸经藏,严守名义以达意旨。
Gahādigaṇoyaṃ. · 这是“嘎哈”等语根类。
Tanādigaṇika属“德那”等语根类。
Tanu vitthāre. Tanoti. Āyatanaṃ, tanu. Kammani ‘‘taniyyati, taniyyanti. Vitaniyyatī’’ti rūpāni. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘yathā hi āsabhaṃ cammaṃ, pathabyā vitaniyyatī’’ti. Garū pana ‘‘patāyate, pataññatī’’ti rūpāni vadanti. Tanituṃ, tanitvāna. Tumantādirūpāni.
『体』『展开』。『体』者,处所,乃指身体。『行』谓『被拉伸、被展开』。经文中如『譬如粗糙皮革,确被展开于地』。但有人也说『被拉倒、被拉平』之意。『拉伸』『拉伸后』。如『肿胀等形』。
Tattha āyatananti āyabhūte dhamme tanoti vitthāretīti āyatanaṃ. Tanūti sarīraṃ. Tañhi kalalato paṭṭhāya kammādīhi yathāsambhavaṃ taniyyati vitthāriyati mahattaṃ pāpiyatīti ‘‘tanū’’ti vuccati. ‘‘Tanu vapu sarīraṃ puṃ kāyo deho’’tiādayo sarīravācakā saddā. Sarīraṃ khandhapañcakaṃ. Yañhi mahājano sarīranti vadati, taṃ paramatthato khandhapañcakamattameva, na tato attā vā attaniyaṃ vā upalabbhati. ‘‘Kāmarāgabyāpādānaṃ tanuttakaraṃ sakadāgāmimaggacitta’’ntiādīsu pana tanusaddo appatthavācako, appatthavācakassa ca tassa kriyāpadaṃ na passāma, tasmā nipātapadena tena bhavitabbaṃ. Tanusaddo nipātapadanti vuttaṭṭhānampi na passāma, nicchayena pana anipphannapāṭipadikoti gahetabbo.
其中『处所』者,意指因五蕴而起之法,谓由拉伸、展开而成之处所。『体』者,身躯。以执着于身上,如行为等随其所能而被拉伸、展开且变大和变小,故称为『体』。『身体、躯体、肉身』等名为身语。身为五蕴之一。大德人称『身』实为五蕴聚合体,非自常我,亦非他人。我执假观非真实。『由于欲贪嗔恨等,身常有拉伸作意及现身行发起』之义,语中体字偶有不彰意。其作用词未显现,故以小品词替代。『体』词为小品词术语,随经文习惯看作非显现真谛之说,推断应是未被表现之迹象。
Tanoti, tanonti. Tanosi, tanotha. Tanomi, tanoma. Tanute, tanunte. Tanuse, tanuse, tanuvhe. Tane, tanumhe. Sesaṃ yathāsambhavaṃ vitthāretabbaṃ.
体之变化:伸展,伸着。你伸展,我伸展。你们伸展,我们伸展。拉伸,拉伸着,拉伸中。呼,举起。余依经义详说。
Tanotu, tanontu. Taneyya, tane, taneyyuṃ. Vitana, vitanu. Atanā, atanu. Ammāya patanu kesā. Atani, ataniṃsu. Tanissati, tanissanti. Atanissā, atanissaṃsu. Kammani ‘‘taniyyati, taniyyanti. Taniyyasī’’tiādinā vitthāretabbaṃ.
使伸展,使展开。应当使之伸展。展开,使展开。巾磨头发。展开,展开过。将伸展,将伸展。将展开,将展开。行为中『被拉伸、被展开』等由此处详说。
Saka sattiyaṃ. Satti samatthabhāvo. Sakkoti sakko. Viññāpetuṃ asakkhi. Sakkhissasi. Sakkhati. Tvampi amma pabbajituṃ sakkhissasi. Sakkate jarāya paṭikammaṃ kātunti pāḷi.
萨咖为本有能力。『萨咖』即能力。使能知晓。『你能』。『你亦能于今出家』。『因年老而不堪胜任』。
Tattha sakkoti devarājā. So hi atthānaṃ sahassampi muhuttena cintanasamatthatāya saparahitaṃ kātuṃ sakkotīti ‘‘sakko’’ti vuccati. Aññatra pana dhātūnaṃ avisaye taddhitavasena sakkaccaṃ dānaṃ adāsīti sakkoti evampi atthaṃ gahetvā sakkasaddo niruttinayena sādhetabbo. Vuttañhi bhagavatā ‘‘sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ dānaṃ adāsi, tasmā ‘sakko’ti vuccatī’’ti. Sakkonto. Sakkontī. Sakkontaṃ kulaṃ.
此『萨咖』指天帝。彼因有能力,乃能一时千计毫秒间达成意念之恰当无碍。又依本质分别,谓诸元素错综璇合时付予力量,是即『萨咖』。应以此义释字『萨咖』,由言说规矩完成。佛陀曾说『天帝萨咖,昔为人时,曾慷慨施舍,因故称『萨咖』。』遣使,遣使人。遣使家族。
Khuṇu khiṇu hiṃsāyaṃ. Khuṇoti. Khiṇoti.
『khuṇu、khiṇu』者,用于表示「伤害」义。其动词变化形式为:khuṇoti(他伤害)、khiṇoti(他伤害)。
Iṇu gatiyaṃ. Iṇoti. Iṇaṃ iṇāyiko.
『行』义为「运动」。『行』者,运动也。债务,债务人。
Tiṇu adane. Tiṇoti. Tiṇaṃ. Ettha tiṇanti yavasaṃ. Tañhi tiṇiyate tiṇabhakkhehi goṇādīhi adiyate khādiyateti tiṇaṃ.
『食』义为「咬嚼」。『食』者,咬嚼也。草料。此处所谓『草』,即牧草也。盖草料乃被以草为食之牛等所食用、咬嚼,故名『草』。
Ghiṇu dittiyaṃ. Ghiṇoti.
『光』义为「明亮」。『光』者,明亮也。
Hanu apanayane. Apanayanaṃ anālāpakaraṇaṃ nibbacanatākaraṇaṃ. Hanoti. Hanute.
『离』义为「除去」。除去者,即令不相往来、使归于寂灭之义。『离』者,除去也。除去之(他动)。
Panu dāne panoti. Panute.
『施』义为「给予」。施予也。施予之(他动)。
Manu bodhane. Manoti. Manute. Mano. Manaṃ. Mānasaṃ. Manusso. Mānavo. Māṇavo.
『知』义为「了知」。了知也。了知之(他动)。心。心。心识。人。人(摩纳瓦)。学童。
Ettha manoti manute bujjhatīti mano, evaṃ manaṃ. Imesaṃ pana dvinnaṃ manasaddānaṃ ‘‘yasmiṃ mano nivisati. Santaṃ tassa manaṃ hotī’’tiādīsu punnapuṃsakaliṅgatā daṭṭhabbā. Mānasanti rāgopi cittampi arahattampi. ‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti ettha hi rāgo mānasaṃ. ‘‘Cittaṃ mano mānasa’’nti ettha cittaṃ. ‘‘Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā jane suto’’ti ettha arahattaṃ. Etthetaṃ vuccati –
此处云,心智活动称为『manoti』、『manute』,即为『心』(mano),故此方言皆指心识。然此心、有两种心音义须察看:其一是『心所住处』,谓内安宁时心所依住,称为纯净心(santaṃ tassa manaṃ),此指心之止息;其二是爱染(rāgo)与心(citta)亦称为mana。所谓“天上游行之缰索,牵动此心”是指爱染即为心所系缰绳;“心即mana即心”指citta与mana二称同义;“未受教理照破之心,行时可弃者”谓阿拉汉果位心(arahattaṃ)也。因而如是说:
Rāgo cittaṃ arahattañca, ‘‘mānasa’’nti samīritaṃ;
“爱染即心与阿拉汉果德,合称为『心』(mānasa)。”
Satthuno sāsane pāpa-sāsane’khilasāsane.
此乃世尊教法中,全体戒律中之恶法处分。
Tattha sampayuttamanasi bhavoti rāgo mānaso. Mano eva mānasanti katvā cittaṃ mānasaṃ. Anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti aggamaggo mānasaṃ. Tannibbattattā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. Manūti satto. ‘‘Yena cakkhupasādena, rūpāni manu passatī’’ti ettha hi ‘‘manū’’ti satto vutto. Atha vā manūti paṭhamakappikakāle manussānaṃ mātāpibhuṭṭhāne ṭhito manunāmako puriso, yo sāsane ‘‘mahāsammatarājā’’ti vutto. So hi sakalalokassa hitaṃ kātuṃ manute jānātīti ‘‘manū’’ti vuccati. Yathābalaṃ attano hitaṃ manute jānātīti manusso, manassa vā ussannattā manusso. Atha vā vuttappakārassa manuno apaccaṃ manusso. Evaṃ mānavo māṇavo ca, nakārassa hi ṇakāre kate ‘‘māṇavo’’ti rūpaṃ sijjhati. Keci panāhu ‘‘dantajanakārasahito mānavasaddo sabbasattasādhāraṇavacano, muddhajaṇakārasahito pana māṇavasaddo kucchitamūḷhāpaccavacano’’ti, taṃ vīmaṃsitvā yuttañce, gahetabbaṃ, na panettha vattabbaṃ ‘‘māṇavasaddassa atthuddhāravacane idaṃ vacanaṃ virujjhatī’’ti antarasaddassa atthuddhāre antaraantarikāsaddānampi āharaṇassa dassanato.
此处所说,依附于心者即爱染(rāgo mānaso)。以“心(mano)即心(mānasa)”称之,主旨在除去无益心念。心念若未消除,常生摇动,谓之脉息(aggamaggo)心。因缘而起时,阿拉汉果位固有心念功能,还须观察。『Manu』者指有情之『众生』。“凭眼见而能认见色者”,此谓『manū』是指众生。其次说亦是‘Manu’指初代部落人,居于父母处者,名曰‘Manunāmako’者,是称为“诸王所共同认可之大同之君”,又称“世人之所依止者”,故谓之‘manū’。依力量或利益自作依止谓之‘manusso’,心力兴盛谓之‘manusso’。亦有说法说‘manusso’由‘manu’而出。如此,‘mānavo’与‘māṇavo’因‘ṇ’音之变而成两形。有些语言学者此外又以“带齿音之mānavasadda为一切众生通用词”,而“带软腭音māṇavasadda为愚痴重言”。对此须权衡采择,此中无需论及“māṇavasadda词义引申否定”之论,亦须注意音律细节传达的差别。
Tatra panāyaṃ vīmaṃsanā – cūḷakammavibhaṅgasuttasmiñhi ‘‘subho māṇavotodeyyaputto’’ti imasmiṃ padese aṭṭhakathācariyehi ‘‘subhoti so kira dassanīyo ahosi pāsādiko, tenassa aṅgasubhatāya ‘subho’tveva nāmaṃ akaṃsu. ‘Māṇavo’ti pana taṃ taruṇakāle vohariṃsu, so mahallakakālepi teneva vohārena vohariyatī’’ti evaṃ muddhajaṇakārassa māṇavasaddassa attho pakāsito, taṭṭīkāyampi garūhi ‘‘yaṃ apaccaṃ kucchitaṃ muddhaṃ vā, tattha loke māṇavavohāro, yebhuyyena ca sattā daharakāle muddhadhātukā hontīti vuttaṃ ‘taruṇakāle vohariṃsū’’ti, evaṃ muddhajaṇakārassa māṇavasaddassa attho pakāsito. Idāni māṇavasaddassa atthuddhāro bhavati, māṇavoti sattopi coropi taruṇopi vuccati. ‘‘Coditā devadūtehi, ye pamajjanti māṇavā’’tiādīsu hi satto ‘‘māṇavo’’ti vutto. ‘‘Māṇavehi saha gacchanti katakammehipi akatakammehipī’’tiādīsu coro. ‘‘Ambaṭṭho māṇavo’’tiādīsu taruṇo ‘‘māṇavo’’ti vutto.
此中复有考据:在《小业分别经》中‘subho māṇavotodeyyaputto’句中,论者注解说“subho”意指是可见光明、清净庄严者,因其肢体美好而称之为“subho”;“māṇavo”则在青年时期为之使用,至成人仍以此称呼。此被传承于《大注疏》。又有说法,凡是语言学者认为若有粗俗或婴儿语气者,即称为“māṇavo”。在经藏中,“māṇavo”一词释为‘既指众生也指盗贼,亦指青年’。“受天使驱策之辈,称之为‘māṇavo’”;“与‘māṇavo’同行者,无论做恶或不恶”;“称‘māṇavo’于年轻者”等均有记载。
Appa pāpuṇe. Appoti. Āpo.
“不够”、“获得不足”,谓之“水”。
Ettha āpoti appoti taṃ taṃ ṭhānaṃ vissaratīti āpo.
“水”者,是指此处及彼处各自散布分布的水质。
Mā parimāṇe. Minoti. Upamā, upamānaṃ, vimānaṃ. Aññānipi yojetabbāni.
“不要量度”,谓“测量”、“比喻”、“衡量”,以及其他应当结合运用的方式。
Ettha ca yā accantaṃ na minoti na vicchindati, sā mānassa samīpe vattatīti upamā yathā ‘‘goṇo viya gavajo’’ti. Upamānanti upamā eva. Tathā hi ‘‘vītopamānamappamāṇamanāthanātha’’nti. Ettha vītopamānanti imassa vītopamaṃ, nirupamanti attho. Atha vā upamānanti upametabbākāro ‘‘sīho viya bhagavā’’ti. Ettha hi sīho upamā, bhagavā upameyyo tejoparakkamādīhi upametabbattā, tejoparakkamādayo upametabbākāro. Ettha pana sātisayattā kiñcāpi sīhassa tejādīhi bhagavato tejādiupametabbākāro natthi, tathāpi hīnūpamāvasena ‘‘sīho viya bhagavā’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vimānanti utusamuṭṭhānattepi kammapaccayautusamuṭṭhānattā kammena visesato miniyati paricchindiyatīti vimānaṃ.
这里所言“完全不测量、不切割的”,谓之“比喻”,如“牛群犊仔一般”。“比喻”即为“比喻”本身。如言“没有明确的测量、没有大小的依托”,这称为“大比喻”。此中的“大比喻”,是指其中的大比喻义,但“无比喻”则为义。又或者称之为“应当被比喻”的样式,如“如狮者为世尊”。在此“狮”是比喻,“世尊”是被比喻者。因世尊以威猛强盛等为被比喻的对象,威猛强盛等为比喻对象。然而在某些特定的境况中,虽然狮子没有具足任何威猛强盛等世尊应当被比喻的性质,仍然以低等比喻的形式说“如狮者为世尊”是应当被看到的。谓之“衡量”或“比量”,即使在正值物理生成或行为生成的情况下,也因特殊因缘而测量、区分,这谓之“衡量”。
Kara karaṇe. ‘‘Karoti, kayirati, kubbati, krubbati, pakaroti, upakaroti, apakaroti, paṭikaroti, nirākaroti, paṭisaṅkharoti, abhisaṅkharoti’’ iccevamādīni kattari bhavanti. Kamme pāḷinayavasena ikārāgamaṭṭhāne yakārassa dvebhāvo. Tasmiṃyevaṭhāne rayakārānaṃ vipariyāye sati na dvebhāvo. Tathā īkārāgamaṭṭhāne ‘‘kariyyati, kayirati, karīyati, kayyati, pakarīyati, pakariyyati, paṭisaṅkhariyyati, abhisaṅkhariyyati’’ iccevamādīni kammani bhavanti.
“做”、“为事”。谓“行”、“制造”、“创造”、“动手”、“帮忙”、“撤销”、“抵抗”、“反复制造”、“密集制造”等,均属动作之谓。于动作的造语根基处有两种状态。于该同一位置若动作发生逆转,则无二状态。类似地,在造语根始基处,有“作业”、“为动”、“为当”、“为搞”、“帮作”、“帮搞”、“反复帮作”、“反复帮搞”等诸如此类的动作。
Ettha ca kayiratīti padaṃ dvīsu ṭhānesu dissati kattari kamme ca. Tesa kattuvasena ‘‘puriso kammaṃ kayiratī’’ti yojetabbaṃ, kammavasena pana ayaṃ pāḷi ‘‘kuṭi me kayirati adesitavatthukā’’ti. Tattha ca kattuvasena vuttaṃ kattupadaṃ yirapaccayena siddhaṃ. Kammavasena pana vuttaṃ kammapadaṃ ikārāgamassa ādiantabhūtānaṃ rayakārānaṃ vipariyāyenāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kāreti, kārayati, kārāpeti, kārāpayatī’’ti cattāri kāritarūpāni, yāni ‘‘hetukatturūpānī’’ti vuccanti taddīpakattā.
这里“为动”一词,在两处见,谓“动作的人”及“为动的动作”。作为动作的主体谓“人制造此动作”,作为动作本身以此巴利文表达,意为“屋舍为我制造”,此谓“作为动作的主体”的用法。另作为动作意义使用的是造语根始末状态的逆转,谓动作的“反转”。如“使做”、“使制造”、“使委托做”、“被委托做”为四种“使役形态”,这称为作因使役形态之说明。
Idāni pana padamālā vattabbā, tatra paṭhamaṃ ‘‘kubbatī’’ti padasseva padamālaṃ yojessāma sabbāsu vibhattīsu ekākārena yojetabbattā. ‘‘Karotī’’ti okārānantaratyantapadassa pana ‘‘kāretī’’ti ekārānantaratyantapadassa ca padamālaṃ yathāsambhavaṃ pacchā yojessāma ekākārena ayojetabbattā.
现在必须说明词组构成,其中首先以「kubbatī」这一词作为起始词,在所有变形中均须以单一元音连结。对于「karotī」这类元音之间有辅音且为终结词的,或「kāretī」这类元音之间有辅音且为终结词的,应尽可能将词组后续相连,但不可无元音连接。
Tatra kubbati, kubbanti. Kubbasi, kubbatha. Kubbāmi, kubbāma. Kubbate, kubbante. Kubbase, kubbavhe. Kubbe, kubbamhe. Vattamānāvasena vuttarūpāni.
「在此」:『他做』、『他们做』。『你做』、『你们做』。『我做』、『我们做』。『他做(中)』、『他们做(中)』。『你做(中)』、『你们做(中)』。『我做(中)』、『我们做(中)』。以上诸形,乃依现在时所述之形态。
Pañcamiyādīnaṃ vasena pana kubbatu, kubbantu. Kubbeyya, kubbeyyuṃ. Sesaṃ ‘‘bhavati, bhavantī’’ti vuttanayānusārena sabbattha vitthāretabbaṃ.
依命令式等而言,则有:『愿他做』、『愿他们做』。『他或许做』、『他们或许做』。其余诸形,应依据前文『他存在』、『她们存在』等所说之方式,于一切处详加阐明。
‘‘Kariyatī’’tiādīnipi a kārānantaratyantapadāni evameva yojetabbāni. Ettha ca ‘‘kubbati, kubbanti. Kubbasī’’tiādinā vuttā ayaṃ padamālā pāḷinayadassanato edisī vuttā. Saddasatthavidū pana sāsanikā saddasattheyeva ādaraṃ katvā ‘‘kubbati, kubbasī’’ti evaṃpakārāni rūpāni pāḷiyaṃ natthīti maññantā na icchanti. Tehi saddasatthe viya pāḷiyampi ‘‘asanto nānukubbantī’’tiādīsu okārapaccayassādesabhūto ukāro sareyeva pare vakāraṃ pappotīti maññamānā ‘‘kubbanti, kubbante’’tiādīniyeva rūpāni icchanti, parasarassābhāvato ‘‘kubbati, kubbasī’’tiādīni pāḷiyaṃ natthīti na icchanti. Mayaṃ pana pāḷinayadassanato tāni rūpāni icchāma. Atra sotārānaṃ kaṅkhāvinodanatthaṃ kiñci pāḷinayaṃ vadāma – ‘‘sīlavanto na kubbanti, bālo sīlāni kubbatī’’ti ca, ‘‘kasmā bhavaṃ vijanamaraññanissito, tapo idha krubbatī’’ti ca, ‘‘pharusāhi vācāhi pakrubbamāno’’ti ca. Īdisesu pana ṭhānesu akārāgamo kātabbo . Acinteyyo hi pāḷinayo, yebhuyyena saddasatthanayavidūro ca. Tathā hi yathā ‘‘agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’ti pāḷigatidassanato ‘‘aggini, agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā’’ti padamālā kātabbā hoti, evameva ‘‘bālo sīlāni kubbatī’’ti pāḷigatidassanato ‘‘kubbati, kubbanti. Kubbasī’’ti padamālāpi yojetabbāva.
『被做』等,凡以「a」字母紧接其后直至末尾之词,亦当如是配列。于此,前文依『他做』、『他们做』、『你做』等所说之此词列,乃因展示圣典之规则而如是宣说。然而,精通语文之持教者,专重语法之学,认为『他做』、『你做』等诸如此类之形态,于圣典中并不存在,故不采纳。彼等认为:正如在语法著作中,于圣典中亦然,以「o」为后缀之替代形式中,「u」音于母音后遇「v」时自然连接,故彼等仅采纳『他们做』、『他们做(中)』等形态,认为因后接母音不存在,故『他做』、『你做』等形态于圣典中不存在,而不采纳之。然而,我等则依展示圣典规则之立场,采纳彼等形态。于此,为消除听闻者之疑惑,姑述若干圣典规则:『持戒者不造作』、『愚者造作诸戒』;又『为何具寿隐居于空旷之林,于此行诸苦行』;又『以粗言相逼』。然于此等处,须附加「a」字母。盖圣典之规则不可思议,且多与语法规则相违。例如:依据圣典『进入熊熊燃烧之火』所示之形式,应配列『火(直格)』、『火(复数)』、『火们』、『入于火』、『入于火(复)』等词列;同理,依据圣典『愚者造作诸戒』所示之形式,『他做』、『他们做』、『你做』之词列亦当如是配列。
Yathā ca ‘‘bahumpetaṃ asabbhi jātavedā’’ti pāḷigatidassanato ‘‘santo sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetīti pavedayantī’’ti aṭṭhakathāgatidassanato ca ‘‘sabbhi, sabbhī, sabbhayo. Sabbhiṃ, sabbhī, sabbhayo. Sabbhinā’’ti padamālā yojetabbā hoti, evameva ‘‘bālo sīlāni kubbatī’’ti pāḷigatidassanato ‘‘kubbati, kubbanti. Kubbasī’’ti padamālāpi yojetabbāva. Tathā ‘‘krubbati, krubbanti. Krubbasī’’tiādi sabbaṃ sabbattha yojetabbaṃ.
又如依圣典『众多之此,非正人者,哦火天』所示,及依注疏『善人与善人共住,宣说善人之法不老去』所示,应配列『善人(与格)』、『善人们』等词列;同理,依圣典『愚者造作诸戒』所示之形式,『他做』、『他们做』、『你做』之词列亦当如是配列。同样,『他造作』、『他们造作』、『你造作』等,凡此一切,皆应于各处如是配列。
Idāni yathāpaṭiññātā padamālā anuppattā. Karoti, karonti. Karosi, karotha. Karomi, kummi, karoma, kumma. Kurute, kubbante. Kuruse, kuruvhe. Kare, karumhe. Vattamānāvasena vuttarūpāni.
今已达所承诺之词列。『他做』、『他们做』。『你做』、『你们做』。『我做』、『我作』、『我们做』、『我等作』。『他做(中)』、『他们做(中)』。『你做(中)』、『你们做(中)』。『我做(中)』、『我们做(中)』。以上诸形,乃依现在时所述之形态。
Karotu, kurutu, karontu. Karohi, karotha. Karomi, kummi, karoma, kumma. Kurutaṃ, kubbantaṃ. Karassu, kurussu, kuruvho. Kare, kubbāmase. Pañcamīvasena vuttarūpāni.
当说『要做,要作,要使者行之』,或『你做,你们做,愿做』,又有『我作,我做,我为,我作』,以及『要作,要坏』。还说『他当作,他当做,他当作之』,又言『做吧,我们应作』。这都是用来表达第五人称复数意思的句式。
Ettha pana koci vadeyya –
这里有人可能会说——
‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācanaṃ;
『我们之间不要成婚,也从未有过此事;
Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, kathaṃ amhe karomase’’ti
这婚姻并非结合之事,我们怎会行之呢?』
Pāḷidassanato ‘‘karomase’’ti padaṃ kasmā idha na vuttaṃ, nanu karadhātuto paraṃ okāraṃ paṭicca āmasevacanassāvayavabhūto ākāro lopaṃ pappotīti? Tanna, ‘‘karomase’’ti ettha ‘‘āmase’’ti vacanassa abhāvato mavacanassa sabbhāvato. Ettha hi sekāro āgamo, tasmā ‘‘karomā’’ti vattamānāvacanavasena attho gahetabbo, na pana pañcamīvacanavasena. Evaṃbhūto ca sekāro katthaci nāmikapadato paro hoti ‘‘ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse. Yaṃ balaṃ ahuvamhase’’tiādīsu. Katthaci panākhyātikapadato sādesanirādesavasena –
巴利文中本来出现的『你们做(karomase)』一词为何这里没有说?这不是因为『做』这个根动词后接终止语尾,导致『你们做』中间的语素缺失了吧?因此这里的『你们做』对应的『你们』不存在,整句用的是非第五人称复数形式。这里是句中间接缀法的结合体,所以本应理解为现在时态第一人称复数『我们做』,而非第五人称复数。类似的间接缀法,有时在某些名称性词汇中会变成他用词,如『所有皈依佛者』、『我们所信之力』等句子中。有时在无称谓之词汇里,也会出现无表意的附加词——
‘‘Akaramhasa te kiccaṃ; Okkantāmasi bhūtāni;
『我不做某事;诸生已进入涅槃;』
Sutaṃ netaṃ abhiṇhaso, tasmā evaṃ vademase’’ti
这些话不可强行说,因此说成“如是说”。
Ādīsu.
『等』者,谓于开头之诸词也。
Kareyya, kareyyuṃ. Kareyyāsi, kareyyātha. Kareyyāmi, kareyyāma. Kubbetha, kubberaṃ. Kubbetho, kubbeyyavho. Kareyyaṃ, kare, kareyyāmhe. Sattamīvasena vuttarūpāni.
愿做,就让我们去做。你做吧,你应该做。我要做,我等要做。做吧,做一个。请行动,应去做。让我们做吧,做吧,我们去做吧。这是类似七人称形式的说法。
Kara, karu. Kare, karittha. Karaṃ, karimha. Karittha, karire. Karittho, karivho. Kariṃ, karimhe. Parokkhāvasena vuttarūpāni.
做吧,去做。做吧,做过。去做,我做。我做过,我已做。これらは非直接称の形である。
Ettha karāti puriso kammaṃ karīti paṭhamapurisayojanāya yojetabbaṃ. ‘‘Āguṃ kara mahārāja, akaraṃ kammadukkaṭa’’nti etthāpi ‘‘mahārāja bhavaṃ āguṃ karī’’ti paṭhamapurisayojanāya yojetabbaṃ. Evañhi sati ayaṃ payogo ‘‘maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbata’’ntiādayo viya paṭhamapurisappayogo bhavati.
这里“做”是指人做事,即第一人称的结合形式,应当以此为准。比如“来做吧,大王!不要做坏事”也是第一人称结合形式。同样,如果有“王啊,你来做”的说法,这也是第一人称结合形式。正如有人说“我想王赶快看到,就像国王知道妻子”的话,均属第一人称结合体。
Jātakaṭṭhakathāyaṃ pana majjhimapurisappayogo vutto ‘‘āguṃ karāti mahārāja tvaṃ mahāparādhaṃ mahāpāpaṃ kari. Dukkaṭanti yaṃ kataṃ dukkaṭaṃ hoti,taṃ lāmakaṃ kammaṃ akara’’nti, tasmā jātakaṭṭhakathāvasenāpi kadāci karaiti ca karīti ca akaranti ca majjhimapurisappayogo bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Yebhuyyavasena pana ‘‘puriso kammaṃ kara, puriso kammaṃ kari, ahaṃ kammaṃ akara’’nti paṭhamuttamapurisappayogo daṭṭhabbo. Ettha ca karaiti yathāvuttavibhattivasena, karīti ajjatanīvasena, akaranti hiyyattanīvasena vuttaṃ. Tattha ‘‘karittho’’ti padaṃ ‘‘aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisittho mayā vinā’’ti ettha ‘‘kisittho’’ti padena samaṃ parokkhāyattanopadamajjhimapurisekavacanavasena, ediso pana nayo aññatrāpi yathāsambhavaṃ yojetabbo.
《本生经注》中提出中称形式:“来做吧,大王,你犯了大罪、做了大恶。所谓恶,就是恶行,这就是不善的业,不能作。”所以在《本生经注》中也偶尔出现“做”、“去做”、“不做”等中称形式。从多数用法看,“人做事”、“人去做”、“我不做事”等是第一人称最高级结合体。其中“做过”一词,在“去找别人家主,不要找我”中,“kisittho”一词表示同样的间接否定态,中称单数主格;但该用法除上述情况外,还应视具体情形加以灵活运用。
Akā, akarā, akara iti rassapāṭhopi. Akaru. Ettha ‘‘sabbārivijayaṃ akā’’ti padaṃ nidassanaṃ. Akarāti puriso kammaṃ akāsīti atītakriyāvācako paṭhamapurisappayogo daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū’’ti pāḷi dissati. ‘‘Mā metaṃ akarā kammaṃ, mā me udakamāharī’’ti ettha pana santepi atītavācakapaṭṭhamapurisappayogabhāve māsaddayogato hiyyattanajjatanīvibhattiyo pañcamīvibhattiatthe anuttakālikā hutvā ‘‘tvaṃ mā karosi, mā āharasī’’ti majjhimapurisappayogārahā bhavanti.
『Akā』『akarā』『akara』者,此乃表示动词过去时态的词根变化。此处“akaru”亦属此类。此中“sabbārivijayaṃ akā”一语,作为示例来说明。『akarā』谓男子从事的行为,表示过去已作之事,应初步将其视为第一人称。因如“rajjassa kira so bhīto, akarā ālaye bahū”中巴利语显示其意为“此人确乎害怕毒蛇,曾在住所中多所不为”。又如“mā metaṃ akarā kammaṃ, mā me udakamāharī”中,即便表过去时,仍着重表达禁止对方作某事,属第一人称中间态的用法,以否定式命令凸显即时性,“勿作此事,勿取我水”之意。由此,中间人称否定祈使句体现了五格变化中即时否令惩诫含意,且体现了第一人称中格的句式特征。
Kiñca bhiyyo ‘‘jarādhammaṃ mā jīrīti alabbhaneyyaṃ ṭhāna’’ntiādīsupi santepi atītavācakapaṭhamapurisappayogabhāve māsaddayogato ajjatanīvibhattipañcamīvibhattiatthe anuttakālikā hutvā ‘‘mā jīratū’’tiādinā paṭhamapurisappayogārahā bhavanti. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘jarādhammaṃ mā jīrīti yaṃ mayhaṃ jarāsabhāvaṃ, taṃ mā jīritu. Esa nayo sesesupī’’ti. Yaṃ panamhehi ‘‘akara iti rassapāṭhopī’’ti vuttaṃ, tassa ‘‘atikara’makarā’cariya, mayhampetaṃ na ruccatī’’ti imāya pāḷiyā vasena atthitā veditabbā. Tassāyamattho ‘‘ācariya bhavaṃ atikkantakaraṇaṃ akarā’’ti paṭhamapurisavasena gahetabbo. Apica ‘‘bhava’’nti vattabbe atthe ‘‘tva’’nti vacanaṃ vattabbamevāti adhippāyavasena ‘‘ācariya tvaṃ atikkantakaraṇaṃ karosī’’ti yojanāpi kātabbāva.
且更有『jarādhammaṃ mā jīrīti alabbhaneyyaṃ ṭhāna』等句,也属过去时态第一中间人称用法,意为“不要老去,应避免无法获得的境地”。此等句子皆显即时反制之义而非单纯回顾,彰显第一人称中间人称动词可用于禁止劝诫。故注师说:“『不老之法』,即吾有老去之属性,故勿老。此理亦适用。”此外又提及“akara iti rassapāṭhopī”中,带有“过度行事作恶”的意涵,注者用“atikara’makarā”解释,为“不合我心意之行为”,此语义指向第一人称主动用法。由“ācariya bhavaṃ atikkantakaraṇaṃ akarā”可推,“akara”为超越师长权威的过错行为,须结合第一人称直述语气理解。
Akaro, akattha, akarotha. Akaraṃ, akaṃ, akaramha, akamha. Ettha ‘‘saṃvaḍḍhayitvā puḷinaṃ, akaṃ puḷinacetiya’’nti pāḷi nidassanaṃ. Akattha, akatthuṃ. Akuruse, akaravhaṃ. Akariṃ, akaraṃ, akaramhase. Hiyyattanīvasena vuttarūpāni.
以下为动词「做」的昨日时(hiyyattanī)变化形式:第三人称单数 akaro,第二人称单数 akattha,第二人称复数 akarotha;第一人称单数有 akaraṃ、akaṃ 二式,第一人称复数有 akaramha、akamha 二式。此处引用巴利原典例句「增长沙洲之后,在沙洲制塔」(saṃvaḍḍhayitvā puḷinaṃ, akaṃ puḷinacetiyaṃ)作为 akaṃ 此形式的例证。又,第二人称单数 akattha,第三人称复数 akatthuṃ;第二人称中间态单数 akuruse,第二人称中间态复数 akaravhaṃ;第一人称中间态单数有 akariṃ、akaraṃ 二式,第一人称中间态复数为 akaramhase。以上所列诸形式,皆依昨日时(hiyyattanī)而说。
Ettha ca pañcavidho sekāro āharitvā dassetabbo. Tathā hi pañcavidho sekāro padāvayava apadāvayavaanekantapadāvayava sosaddattha ādesavasena. Tattha padāvayavo sekāro ‘‘tvaṃ kammaṃ kuruse, tvaṃ atthakusalo abhavase’’tiādīsu daṭṭhabbo. Apadāvayavo pana ‘‘tasmā evaṃ vademase. Mūlā akusalā samūhatāse’’tiādīsu daṭṭhabbo. Anekantapadāvayavo ‘‘arogā ca bhavāmase. Maṇiṃ tāta gaṇhāmase’’ādīsu daṭṭhabbo. Ettha hi sekāro yadi pañcamīvibhattiyaṃ āmasevacanassāvayavo, tadā pañcamīvibhattiyuttānaṃ patthanāsīsanatthānaṃ ‘‘bhavāmase, gaṇhāmase’’ti padānaṃ avayavo hoti. Yadi pana āgamo, pañcamīvibhattiyuttānaṃ patthanāsīsanatthānaṃ ‘‘bhavāma, gaṇhāmā’’ti padānaṃ avayavo na hoti, evaṃ ‘‘bhavāmase’’tiādīsu sekārassa anekantapadāvayavattaṃ veditabbaṃ. Sosaddattho ‘‘esese eke ekaṭṭhe’’ti ettha daṭṭhabbo. Eseseti imassa hi ‘‘esoso eko ekaṭṭho’’ti attho. Ādeso ‘‘akaramhasa te kicca’’nti ettha, ‘‘okkantāmasi bhūtānī’’ti cettha daṭṭhabbo ekārassa akārikārādesakaraṇavasena. Tattha ‘‘akaramhasa te kicca’’nti imassa ‘‘akaramhase te kicca’’nti attho. ‘‘Akaramhase’’ti cettha sace sekāro āgamo, tadā ‘‘karamhā’’ti padaṃ hiyyattanīparassapade uttamapurisabahuvacanantaṃ. Sace pana mhasevacanassāvayavo, tadā ‘‘akaramhase’’ti padaṃ hiyyattanīattanopade uttamapurisabahuvacanantaṃ. Evaṃ pañcavidho sekāro bhavatīti avagantabbaṃ.
此处应引述五种「se」字加以说明。五种「se」字者,依次为:词的成分之「se」、非词的成分之「se」、不定归属词的成分之「se」、同义替换之「se」,以及代换形式之「se」。其一,作为词的成分之「se」,见于「你做业」、「你善于义理」等语例中。其二,作为非词的成分之「se」,见于「因此我们如此说」、「不善根已被根除」等语例中。其三,作为不定归属词的成分之「se」,见于「愿我们无病」、「孩子,拿那宝石吧」等语例中。在此,若「se」字是第五格(祈愿格)词尾「āmase」的成分,则它是第五格用于表达愿望、祈求之义的「bhavāmase」、「gaṇhāmase」等词的成分;但若「se」字是增音,则它不是第五格用于表达愿望、祈求之义的「bhavāma」、「gaṇhāmā」等词的成分——由此可知「bhavāmase」等词中「se」字具有不定归属词成分之性质。其四,同义替换之「se」,见于「esese eke ekaṭṭhe」一语中,此语中「esese」之义为「esoso eko ekaṭṭho」(即「同一个,单一的,义同」)。其五,代换形式之「se」,见于「我为你做了那些事」及「我们已进入众生之中」两处,此处「se」字作为「e」音代换为「a」音或「i」音的手段。其中,「我为你做了那些事」,其义为「akaramhase te kicca」(「我们为你做了那些事」)。又,「akaramhase」一词,若「se」字是增音,则「karamhā」是过去时对格第一人称复数形;若「se」字是「mhase」词尾的成分,则「akaramhase」是过去时中格第一人称复数形。如此应知「se」字有此五种。
Akari, kari, akāsi, akaruṃ, akariṃsu, akaṃsu, akaṃsuṃ. Akaro, akarittha, akāsittha.
以下为动词「做」的不定过去时(aorist)形式:第三人称单数有 akari、kari、akāsi 三式;第三人称复数有 akaruṃ、akariṃsu、akaṃsu、akaṃsuṃ 诸式;第二人称单数为 akaro,第二人称复数有 akarittha、akāsittha 二式。
Ettha ca akaroti tvaṃ akaroti yojetabbaṃ. ‘‘Akaro’’ iti hi padaṃ ‘‘varañce me ado sakkā’’ti ettha majjhimapurisekavacanatthaṃ ‘‘ado’’ti padamiva daṭṭhabbaṃ pāḷiyaṃ avijjamānattepi nayavasena gahetabbattā. Garū pana ‘‘akaro’’ti vuttaṭṭhāne ‘‘akāsī’’ti majjhimapurisavacanaṃ icchanti. Tādisañhi padaṃ yebhuyyena paṭhamapurisavacanameva hoti. Tathā hi ‘‘adāsi me, akāsi me’’ti paṭhamapurisapāḷiyo bahū sandissanti. ‘‘Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’tiādīsu pana māsaddayogato ‘‘tvaṃ pāpaṃ mā akāsi, mā sūkaramukho ahosī’’ti padayojanā kātabbā hotīti daṭṭhabbaṃ.
此中讲述“akaroti”之用法,“tvaṃ akaroti”表示“你作”之义,需灵活结合。“Akaro”一词在句中多义,依语境或为第一人称过去时态,亦可称作“ado”之类动词的表达变体。其用法在语法上覆盖第一人称和第二人称中间态复数等多重含义,且有时与“akāsī”连用,表示中间态动作。举例如“adāsi me, akāsi me”表示“你给予我,你为我作”,说明它们仍位于第一人称对话范畴。后文反复提及否定祈使句“mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū”等,即“勿以恶口作,勿为猪脸”,表明借由“tvaṃ pāpaṃ mā akāsi”结构作命令式禁止,此为第一人称中间态祈使句的典型用法,语法上体现语气和时态综合调控的灵活性。
Akariṃ , kariṃ, akāsiṃ, akarimha, karimha, akāsimha. Akarā, akarū. Akaruse, akarivhaṃ. Akaraṃ, akarimhe. Ajjatanīvasena vuttarūpāni.
『阿卡林』、『卡林』、『阿咖辛』、『阿卡林哈』、『卡林哈』、『阿咖辛哈』;『阿卡拉』、『阿卡鲁』;『阿卡鲁谢』、『阿卡里万』;『阿卡兰』、『阿卡林黑』——以上诸形式,乃依近过去时(Ajjatanī)所说之词形。
Karissati, karissanti. Karissasi, karissatha. Karissāmi, karissāma. Karissate, karissante. Karissase, karissavhe. Karissaṃ, kassaṃ iccapi. Tathā hi pāḷi dissati ‘‘kassaṃ purisakāriya’’nti. Karissamhe. Tathā kāhati, kāhanti. Kāhasi, kāhatha. Kāhāmi, kāhāma. Kāhiti, kāhinti. Kāhisi iccevamādinā yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Bhavissantīvasena vuttarūpāni.
『将做』,其各人称与数之变化形如下:第三人称单数『将做』、第三人称复数『将做』;第二人称单数『将做』、第二人称复数『将做』;第一人称单数『将做』、第一人称复数『将做』。中间语态亦然:第三人称单数『将做』、第三人称复数『将做』;第二人称单数『将做』、第二人称复数『将做』;第一人称单数有两种形式,即『将做』与『将做』(另一形式)。诚如巴利圣典中所见之『将做人之事业』一语即是此例。另有第一人称复数中间态『将做』。同样地,另一词根所变化出之各形式亦如是——第三人称单数『将做』、第三人称复数『将做』;第二人称单数『将做』、第二人称复数『将做』;第一人称单数『将做』、第一人称复数『将做』;以及中间语态之第三人称单数『将做』、第三人称复数『将做』;第二人称单数『将做』等,依此类推,各形式应随情况灵活运用。以上所列诸形均属未来时态之变化形式。
Akarissā, akarissa, akarissaṃsūti sesaṃ sabbaṃ yojetabbaṃ. Kālātipattivasena vuttarūpāni.
「他本将做」(akarissā)、「他本将做」(akarissa)、「他们本将做」(akarissaṃsu)——其余一切应随宜配置。以上诸形皆以「已过时限」(假设过去时)语法陈述。
Kayirati, kayiranti. Kayirasi, kayirātha. Kayirāmi, kayirāma. Kayirate. Sesaṃ yojetabbaṃ. Vattamānāvasena vuttarūpāni.
『做』的现在时变化形式:他做、他们做;你做、你们做;我做、我们做;(中间态)他做。其余变化形式应自行配合推演。以上所列为现在时之变化形式。
Kayiratu, kayirantu. Sesaṃ yojetabbaṃ. Pañcamīvasena vuttarūpāni.
『做』的命令时变化形式:愿他做、愿他们做。其余变化形式应自行配合推演。以上所列为命令时之变化形式。
Kayirā, kuyirā. Kayiruṃ. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘kumbhimhipa’ñjaliṃ kuyirā, cātañcāpi padakkhiṇa’’nti. Tattha kumbhimhipi añjalinti chedo. Kayirāsi, kayirātha. Kayirāmi, kayirāma. Kayiretha, kayireraṃ. Kayiretho, kayirāvho. Kayiraṃ, kayirāmhe. Sattamīvasena vuttarūpāni.
『做』的祈愿时变化形式:愿他做(有两种形式);愿他们做。此处有如下巴利引文:『亦应在坛口合掌,并作右绕』。该句的读法是:『亦在坛口合掌』为一分段。祈愿时第二人称单数:愿你做;第二人称复数:愿你们做。第一人称单数:愿我做;第一人称复数:愿我们做。中间态第三人称复数:愿他做;第三人称复数(另形):愿他们做。中间态第二人称双数:愿你(二人)做;中间态第二人称复数:愿你们做。中间态第一人称单数:愿我做;中间态第一人称复数:愿我们做。以上所列为祈愿时之变化形式。
Tattha kayirāti idaṃ ‘‘puññañce puriso kayirā’’ti dassanato paṭhamapurisavasena yojetabbaṃ, ‘‘adhammaṃ sārathi kayirā’’ti etthāpi ‘‘sārathi bhavaṃ adhammaṃ kareyyā’’ti paṭhamapurisavasena yojetabbaṃ, na majjhimapurisavasena. Atha vā ‘‘kayirāsī’’ti vattabbe sikāralopaṃ katvā ‘‘kayirā’’ti majjhimapurisavacanaṃ vuttanti gahetabbaṃ.
这里所说的“行事”,即“善男子行善”这句话所表示的含义,是用第一人称单数形式应当表达的,而“行不善的乘车者”这句话,同样也应用第一人称单数形式表达“乘车者应当作不善法”的意思,不应使用第二人称单数形式。或者说,当用“行事啊”这样的变体时,要去掉词尾而使用中人称形式“行事”,这里的中人称形式应当理解为第二人称形式。
Ettha pana siyā – yathā ‘‘puttaṃ labhetha varada’’nti pāḷiyaṃ ‘‘labhethā’’ti imassa padassa ‘‘sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhava’’ntiādīsu ‘‘samāsethā’’tiādīnaṃ viya paṭhamapurisavasena atthaṃ aggahetvā purisavipallāsaṃ katvā ‘‘labheyya’’nti uttamapurisavasenattho aṭṭhakathācariyehi gahito, tathā tumhehipi ‘‘adhammaṃ sārathi kayirā’’ti ettha ‘‘kayirā’’ti padassa purisavipallāsaṃ katvā ‘‘kareyyāsī’’ti majjhimapurisavasenattho vattabbo, aṭṭhakathācariyehipi ‘‘kareyyāsī’’ti tadattho vuttoti? Saccaṃ, evaṃ santepi aṭṭhakathācariyehi vohāratthesu paramakosallasamannāgatattā ‘‘tva’’nti vattabbe atthe bhavaṃsaddo pavattati, ‘‘bhava’’nti vattabbe atthe tvaṃsaddo pavattatīti cintetvā adhippāyatthavasena ‘‘kareyyāsī’’ti attho vutto, na purisavipallāsavasena. Tathā hi ‘‘puttaṃ labhetha varada’’nti imassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘labhethā’’ti ulliṅgitvā ‘‘labheyya’’nti purisavipallāsavasena vivaraṇaṃ kataṃ. ‘‘Adhammaṃ sārathi kayirā’’ti imassa pana aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kayirā’’ti ulliṅgitvā ‘‘kareyyāsī’’ti vivaraṇaṃ kataṃ, tasmā ‘‘adhammaṃ sārathi kayirā’’ti ettha purisavipallāso na cintetabbo. Atha vā yathā ‘‘puttaṃ labhetha varada’’nti ettha ca ‘‘kāye rajo na limpethā’’tiādīsu ethavacanaṃ gahitaṃ, evaṃ ethavacanaṃ aggahetvā ‘‘labhe athā’’ti padacchedo karaṇīyo. Evañhi sati purisavipallāsena kiccaṃ natthi. Tattha labheti sattamiyā uttamapurisavacanaṃ ‘‘vajjhañcāpi pamocaye’’ti padamiva. Athāti adhikārantare nipāto padapūraṇe vā. Ettha ca adhikārantaravasena aparampi varaṃ puttaṃ labheyyanti attho. Yasmā panettha dvinnamatthānaṃ uppatti dissati, yasmā cetesu dvīsu dujjāno bhagavato adhippāyo, tasmā dvepi atthā gahetabbāva.
这里还有一种情况,例如巴利语中“若获子嗣愿成就者”句的“成就者”一词“labhethā”,其含义相当于“应当谋求、应当善待、应当保持安宁”等意,是用第一人称单数形式表达的推测,经义注释师们也采纳以第一人称单数方式理解,因此这里“乘不善法的乘车者”一句中的“行事”用第二人称单数形式“应当行事”的表达法,与义学注释师所说“应当作”的意思相同吗?确实,即使如此,注释师们在释义词义上表现出极高的技巧性——当“你”作为称谓语出现时,表示“存在”之意;当“存在”作为称谓语出现时,则代表“你”的意思。因此,注释师释义“应当行事”时其含义是“你应当行事”,而不以第一人称单数误解之。同样,巴利语《若获子嗣愿成就者》句的注释中“labhethā”一词即标示为第一人称单数称谓,按“应当谋求”义,并无误解。又如《若获子嗣愿成就者》中连同“勿令身污浊”等句所包含的复合句式,体会其词义时要整体分解词组结构,按语法适当拆分。就这样,从第一人称单数称谓角度理解,不应涂改语义。这里所谓两种不同义理产生,是因为众生心识中两种不同状态均难知,世尊的教导用于引导发起双方都有道理,因此皆须接受。
Ettha pana kiñcāpi liṅgavipallāso vibhattivipallāso vacanavipallāso kālavipallāso purisavipallāso akkharavipallāsoti chabbidho vipallāso āharitvā dassetabbo, tathāpi so upari āvibhavissatīti na dassito. Tatra kayirāthāti padaṃ sattamiyā parassapadavasena attanopadavasena ca dvidhā bhijjati, tathā majjhimapurisabahuvacanavasena paṭhamapurisekavacanavasena ca. Tathā hi ‘‘yathā puññāni kayirātha, dadantā aparāpara’’nti ettha ‘‘kayirāthā’’ti idaṃ sattamiyā parassapadavasena majjhimapurisabahuvacanavasena ca vuttaṃ. Yathānurūpaṃ puññāni kareyyāthayevāti hi attho. ‘‘Kayirātha dhīro puññānī’’ti ettha pana ‘‘kayirāthā’’ti idaṃ sattamiyā attanopadavasena paṭhamapurisekavacanavasena ca vuttaṃ. Kareyyāti hi attho. Idha parokkhādivasena yirapaccayasahitāni rūpāni yebhuyyena sāsane appasiddhānīti na dassitāni.
这里还应当分别说明性别变换、语类变换、词形变换、时间变换、主格变换、人称变换、字母变换共六种变换的分类和区别。尽管如此,上文提到的六种变换并未全部呈现。关于“行事啊”这一词。《行事》词形为第三人称单数被动式,可同时作主格和属格词缀。中人称复数动词形式和第一人称单数形式都是。比如“如是行善,彼此辈相互给与”,此处“kāyirātha”一词是第三人称单数中人称变体与第一人称单数复数形式共同表达的。意思是“应当作相应善业”。还有“行事啊,勇者,行善者”等。《行事》这一词即是含有“做、作”之意。因为在表因果、施动、被动等句式中动词含义显著,分阴阳性,或阳性阴性都可以。其词根中有含“作、动”之义。至于与动词相关的语素,如作动成分等,其含义指示行为,虽然在巴利语义有时不显示,注释师们根据语法范围予以解说。这也能见到由“作、止、失、得、动”等各种构造方式派生的多种词义。
Attano phalaṃ karotīti kāraṇaṃ. Karotīti kattā, evaṃ kārako kārakaṃ vā. Ettha hi kārakasaddo yattha kattukārakakammakārakādivācako, tattha pulliṅgopi hoti, yebhuyyena napuṃsakaliṅgopi. Yattha pana rajatakārakammakāralohakārādivācako, tattha pulliṅgo eva. Kārāpetīti kārāpako. Karaṃ, kubbaṃ, krubbaṃ, karonto, kubbanto, kubbāno, kurumāno, pakruṃbbamāno . Kārikā, kārāpikā. Karontī, kubbantī. Kārakaṃ kulaṃ. Kārāpakaṃ, karontaṃ, kubbantaṃ, kurumānaṃ. Saṅkhāro, parikkhāro, parikkhato, purakkhato, karaṇaṃ, kriyā. Akkharacintakā pana ‘‘kriyā’’ iccapi padamicchanti. Ettha kriyāsaddo kiñcāpi ‘‘aphalā hoti akrubbato’’tiādīsu kakārarakārasaṃyogavantāni padāni dissanti, tathāpi klesasaddo viya pāḷiyaṃ na dissati, adissamānopi so aṭṭhakathācariyādīhi garūhi gahitattā gahetabbova. Tathā hi ‘‘kriyākriyāpattivibhāgadesako’’tiādikā saddaracanā dissati.
“作”动词有多种活用形式,如不定式“作、应作”,命令式“要作”,完成式“已作”,进行时“正在作”等。比如有“作了、已作、正在作”的变化。《作》一词来源于根词义“作、做、制造”和助动形式“致使、令得”等。与“作、作成”相关的词根变化形态众多。动词形态的差异主要表现其在句中作为行事者、动作的发出者或承受者等角色。同时,也有其它类别如名词、形容词以动词根形成。虽然有些语素如“kriyā(作业、行动)”在巴利语中有形态误用现象,但注释家根据语义而正解释,未据语法纯粹形式而误导。他们也会综合分析动词形态与语义之间的关系来合理说明用法。
Kātuṃ, kattuṃ. Kātave, kāretuṃ. Katvā, katvāna, kātuna, karitvā, karitvāna, kacca, adhikacca, kariya, kariyāna, purakkhitvā, kāretvā. Aññānipi tumantādīni yojetabbāni.
『做』的不定式及副动词变化形式:不定式有『为了做』(两种形式);向格不定式『为了做』;使役不定式『令做』。副动词形式有:做了、做了、做了(长音形式)、做了(另形)、做了(另形)、做完后、特别做完后、被做后、被做后(另形)、预先做了之后、令做了之后。其他以不定式等为首的变化形式亦应自行配合推演。
Tatra kaccāti katvā. Adhikaccāti adhikaṃ katvā. Akkharacintakā pana saddasatthanayaṃ nissāya ‘‘adhikicca’’ iti rūpaṃ icchanti, mayaṃ panetādisaṃ rūpaṃ pāḷiyā anukūlaṃ na hotīti na icchāma. Tathā hi therikāgāthāyaṃ gotamiyā parinibbānavacane ‘‘padakkhiṇaṃ kacca nipacca pāde’’ti pāḷi dissati. Tattha hi padakkhiṇaṃ katvāti attho. Kaccāti padassa dassanena adhikaccāti padampi diṭṭhameva hoti, esa nayo aññatrāpi yathārahaṃ veditabbo.
在这里,“kacca”是“katvā(已作)”的口语简略形式。“adhikacca”意为“多作、更加完成”的意思。就字面意义与语音形态来说,一些注释家倾向于“adhikicca”(多作之义)的形式,但我们认为这种形式虽在巴利经文中存在,其用法不完全符合传统习惯,因而无需采用。譬如,在长老尼诗中,Gotamī在涅槃章说“执足环绕”,这里的“环绕”正体现“kacca”的用法。综合词义和用例,“kacca”之见解应适当解决,此乃通过正确的语法视角和经析充分判断得出。
Idāni karotissa dhātussa appamattakaṃ atthātisayayogaṃ kathayāma – taṇhaṅkaro. Kāraṇā. Pharusāhi vācāhi pakrubbamāno. Sante na kurute piyanti.
现在为此事法上不疏忽者,谈述过度贪著的业因——渴爱造作。原因者,因粗恶语言而被激起。在有时不作(此恶法),以致众人欢喜。
Tatra taṇhaṅkaroti veneyyānaṃ taṇhaṃ lobhaṃ karoti hiṃsatīti taṇhaṅkaro. Atha vā rūpakāyadhammakāyasampattiyā attani sakalalokassa taṇhaṃ sinehaṃ karoti janetīti taṇhaṅkaro. Kāraṇāti hiṃsanā. Pakrubbamānoti hiṃsamāno. Sante na kurute piyanti sappurise attano piye iṭṭhe kante manāpe na karotīti attho. Atha vā piyaṃ piyāyamāno tussamāno modamāno sante na kurute na sevatīti attho. Yathā ‘‘rājānaṃ sevatī’’ti etasmiṃ atthe rājānaṃ piyaṃ kuruteti saddasatthavidū mantenti, dullabhāyaṃ nīti sādhukaṃ manasi kātabbā.
其中渴爱造作者,是指彼等欲行诸渴爱——贪婪、杀害之渴爱造作。或因形体物质及感受存在,于自身生起一切世界的渴爱与爱意,生育此渴爱造作。所谓原因,即是杀害。被激起,谓发动杀害之意。有时不作者,其意指贤士不于所爱、所欢喜、所意乐之境,起杀害害行为。或于所爱近者,离愁乐等,时不作、不亲近。若如「事奉王者」之义,即在此语境中,谓事奉王者者,应行爱护;知义之人以此作良善思惟,实乃难得之事,应慎思之。
Ettha ca parikkhārasaddassa atthuddhāro nīyate, ‘‘parikkhāroti sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhittaṃ hotī’’tiādīsu parivāro vuccati. ‘‘Ratho setaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo’’tiādīsu alaṅkāro. ‘‘Ye cime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā’’tiādīsu sambhāro. Etthetañhi vuccati –
此处涉及器物(用具)一词之意义解释,谓「器物」者,于七种城邑器物中经良好整备者,谓之器物;又如“战车、白马、静禅者、王者”诸类饰物;又谓由出家者应当获得的生活用具等合成品。在此即释为——
Sāsanaññūhi viññūhi, parikkhāroti sāsane;
乃是在教法中,为明智通达之辩才者所称为「器物」;
Parivāro alaṅkāro, sambhāro ca pavuccati.
而七种器物之一称为成套配件及装饰,亦谓合成之生活必需品。
Jāgara niddakkhaye. Jāgaroti. Jāgaraṃ. Dīghā jāgarato ratti.
觉醒以灭除睡意。觉醒者,谓觉醒之意。觉醒乃长久无眠的夜晚。
Tanādī ettakā diṭṭhā, dhātavo me yathābalaṃ;
此等如是所见,诸界我依能力所及而识;
Suttesvaññepi pekkhitvā, gaṇhavho atthayuttitoti.
又于众经中观察,谓此为适利之聚合。
Tanādigaṇoyaṃ. · 这是以 tan 为首的动词词根组。
Rudhādichakkaṃ vividhatthasāraṃ,
诸根所受之境,种种义理之旨;
Matiṅkaraṃ viññujanādhirāmaṃ;
能作意解,安住于知之所依;
Uḷārachandehi susevanīyaṃ,
如良好韵律者之善合,
Suvaṇṇahaṃsehi suciṃva ṭhānaṃ.
如金白天鹅于洁净之处。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是,在具九分教并附注疏的三藏中,于语言运用的途径方面,为智者们……
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe rudhādichakkaṃ · 在为成就善巧而作的《声导论》论书中,以 rudh 为首的六组。
Nāma
『Nāma』者,名;谓名称、名义、名称诸法。
Sattarasamo paricchedo. · 第十七章。