16. Bhūvādigaṇikapariccheda · 16. Bhūvādigaṇikapariccheda
16. Bhūvādigaṇikapariccheda16. 「bhū」等组别章
Ito paraṃ avaggantā, missakā ceva dhātuyo;
由此向后更深入观察,有不纯净的要素存在;
Vakkhāmi dhātubhedādi-kusalassa matānugā.
我将论述无论要素类别如何,均符合善法所应遵循的理法。
Yakārantadhātu以 ya 结尾的词根
Yā gatipāpuṇesu. Yāti, yanti. Yātu, yantu. Yeyya, yeyyuṃ, anupariyeyyuṃ. Yathāsambhavaṃ padamālā yojetabbā. Yanto puriso. Yantī itthī. Yantaṃ kulaṃ. Yānaṃ, upayānaṃ, uyyānaṃ iccādīni. Divādigaṇikassa panassa ‘‘yāyati, yāyantī’’tiādīni rūpāni bhavanti.
「往」指达到某处,「往」为单数或复数,如他去、他们去。「应当使往复」即依缘建立连续意义的词串。男性当往,女性当往,家庭当往。载具、通道、园林等属此类。天界诸天所言「往」或「往今」等,均属此类用法。
Tatra yānantiādīsu yanti etenāti yānaṃ, rathasakaṭādi. Upayanti etena issarassa vā piyamanāpassa vā santikaṃ gacchantīti upayānaṃ, paṇṇākāraṃ. ‘‘Upayānāni me dajjuṃ, rājaputta tayi gate’’ti ettha hi paṇṇākārāni ‘‘upayānānī’’ti vuccanti. Sampannadassanīyapupphaphalāditāya uddhaṃ olokentā yanti gacchanti etthāti uyyānaṃ.
其中「往去」等「往」类词,指车辆、战车等。以此意,车夫向主子或亲友处去,称之为通道车。群集菩提果树的园林,其上眺望即是园林。
Byā ummīsane. Byāti, byanti. Byāsi, byātha. Byāmi, byāma. Yathāsambhavaṃ padamālā yojetabbā. Tatra panāyaṃ pāḷi ‘‘yāva byāti nimmīsati, tatrāpi rasatibbayo’’ti. Tattha yāva byātīti yāva ummīsati, purāṇabhāsā esā, ayañhi yasmiṃ kāle bodhisatto cūḷabodhiparibbājako ahosi, tasmiṃ kāle manussānaṃ vohāro.
「起步」「消散」等,「起」为单数或复数,如开始、奋起、断灭等词。句中「至起步时断灭」为古语,指菩萨幼时当行的通俗语言,即彼时人间通行谈话方式。
Yu missane gatiyañca. Yoti, yavati. Āyu, yoni.
「生长」及「壳」义。如延年益寿、生长之意。
Tattha ‘‘āyū’’ti āsaddo upasaggo. Āyavanti missībhavanti sattā etenāti āyu. Atha vā āyavanti āgacchanti pavattanti tasmiṃ sati arūpadhammāti āyu. Tathā hi aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ ‘‘āyavanaṭṭhena āyu. Tasmiñhi sati arūpadhammā āyavanti āgacchanti pavattanti, tasmā āyūti vuccatī’’ti. ‘‘Āyu, jīvitaṃ, pāṇo’’ iccete pariyāyā lokavohāravasena. Abhidhammavasena pana ‘‘ṭhiti yapanā yāpanā jīvitindriyaṃ’’ iccetepi teheva saddhiṃ pariyāyā. Yonīti aṇḍajādīnaṃ aṇḍajādīhi saddhiṃ yāya missībhāvo hoti, sā yoni. Idaṃ panettha nibbacanaṃ ‘‘yavanti ettha sattā ekajātisamanvayena aññamaññaṃ missakā hontīti yoni’’ iti. Ettha ca yonisaddassa atthuddhāro nīyate. Yonīti khandhakoṭṭhāsassapi kāraṇassapi passāvamaggassapi nāmaṃ. ‘‘Catasso nāgayoniyo. Catasso supaṇṇayoniyo’’ti ettha hi khandhakoṭṭhāso yoni nāma. ‘‘Yoni hesā bhūmija phalassa adhigamāyā’’ti ettha kāraṇaṃ. ‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhava’’nti ettha passāvamaggo. Etthetaṃ vuccati –
这里,“āyū”一词表示疾病的征候。所谓“āyavanti missībhavanti sattā”,即众生因疾病而衰弱、消瘦,这谓之寿命(āyu)。又或谓众生因寿命而生起、消逝,于此情况下谓之无色法中之寿命。正如有论书中所说“寿命以寿命为边界,众生于此寿命中生起、来临、消散,故称寿命”。“āyu”又作生命、活力、生命力等同义表达。在说法上,释义为“维持生命、维持存在之生命根力”,其义相同。所谓“yoni”是指由卵生等产生的种类。此处意指众生因各种同类共生而互为衰亡,这谓“种类”。至于“yoni”词义的深究则包括根本、构成元素及生门之名曰“yoni”。“四种龙族”、“四种神鸟”名为种类,即为此。构成为根本地面或果实之获得,称为“种类”。“我不称婆罗门,而称凡出于种族助缘者”为生门说。由此可知,作此解释如下——
Khandhānañcāpi koṭṭhāse, muttamagge ca kāraṇe;
在五蕴及其集合,在解脱之道因缘中,
Imesu tīsu atthesu, yonisaddo pavattati.
这三者中,“yoni”之义得以成立。
Bye saṃvaraṇe. Byāyati.
“Bye”表示限制、制御,亦有扩张之义;
Bye pavattiyaṃ. Byeti sahabyo.
“Bye”亦指转变、生起,意为伴随或共起。
Ettha sahabyoti saha byeti saha pavattatīti sahabyo, sahāyo, ekabhavūpago vā. Tathā hi ‘‘tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno’’tiādīsu ekabhavūpago ‘‘sahabyo’’ti vuccati.
此处“sahabyo”一词由“saha”和“byeti”合成,表共同或伴随之含义。正如所谓“三十三天众得伴随共生”等处,“sahabyo”指单一生命共具之合一体。
Haya gatiyaṃ. Hayati. Hayo. Hayoti asso. So hi hayati sīghaṃ gacchatīti hayoti vuccati. Imāni panassa nāmāni –
「马」之行进,即是「马驶动」之意。『马』称为「马上之物」。此处『马上行进』意谓迅行疾走,故称为「马驶动」。以上诸名词乃属此义——
Asso turaṅgo turago, vājī vāho hayopi ca;
「马上之物」有马、骏马、战马、骡、驴,以及驴亦名“马上之物”;
Tabbhedā sindhavo ceva, gojo assataropi ca.
『马』者,分而言之,有信德马、牛种马、骡,以及
Kāraṇākāraṇaññū tu, ājānīyo hayuttamo;
此中区别原因种种,不可知者为最上之「马行进」名;
Ghoṭako tu khaḷuṅkasso, vaḷavoti ca vuccati;
劣马称为『鬼腊』,亦称『母马』;
Assapoto kisoroti, khaḷuṅkotipi vuccati;
马驹称为『小马』,亦称『劣驹』;
Hariya gatigelaññesu. Hariyati.
“变行者”之义。变行者即“变行”。
Aya vaya paya maya taya caya raya gatiyaṃ. Ayati. Vayati. Payati. Mayati. Tayati. Cayati. Rayati. Ayo, samayo, vayo, payo, rayo. Mayatayacayadhātūnaṃ nāmikapadāni upaparikkhitabbāni.
这里有八个动词根:使……动、去……动、到……动、心欲……动、那……动、倚……动、驰……动。所谓铜铁、时节、年华、河流、王权、动静、光辟等五种根本要素的名称,应当细察考察。
Tattha ayoti kāḷalohaṃ, ayati nānākammārakiccesu upayogaṃ gacchatīti ayo. Vayoti paṭhamavayādiāyukoṭṭhāso, vayati parihāniṃ gacchatīti vayo. Payoti khīrassapi udakassapi nāmaṃ, payati janena pātabbabhāvaṃ gacchatīti payo. Rayoti vego, yo ‘‘javo’’tipi vuccati, tasmā rayanaṃ javanaṃ rayo. Ettha samayasaddassa atthuddhāro vuccate aha nibbacanena. Samayasaddo –
此中“使……动”指古代铁,喻其在各种工匠作业中的用途,称为“铜铁”。“年华”指第一种“年”即岁数、年数,后来指衰老过程,称为“年华”。“到”指牛奶和水的名称,意为被人所饮用,谓“水流”。“王权”是指迅速之势,如同“疾速”之义,因此“驰”亦称疾速。此处“时节”一词的含义阐述称为解释名词意涵。时节即——
Samavāye khaṇe kāle, samaye hetudiṭṭhisu;
时节乃谓“集合、时、刻、时节”之意,及时、合时之理。
Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati.
又谓“取得与放弃”,以及“以感应显现”。
Tathā hi ‘‘appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā’’ti evamādīsu samavāyo attho. ‘‘Ekova kho bhikkhave khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu khaṇo. ‘‘Uṇhasamayo pariḷāhasamayo’’tiādīsu kālo. ‘‘Mahāsamayo pavanasmi’’ntiādīsu samūho. ‘‘Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosī’’tiādīsu hetu. ‘‘Tena samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī’’tiādīsu diṭṭhi.
因此“暂且,称我们应当亲近之时机及时节”诸句中,时节意义为“集合”。“一时”乃谓“转世行脚生活之时节”。“热季及热闷季”乃谓时间。“大时节乃由风所生”,乃谓集合。“那时你必定不放逸”,谓因缘义。“那时,游方比库,剃除头发之家子,于时节之时,在三叶长竹亭中,在荔枝花园中,默然安住”,谓见解。
‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;
所谓『所见法』者,谓此处所说之法义,乃究竟目的;亦谓彼因果连续之理。
Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti
具足法义实现之智者,即为贤者之称谓。
Ādīsu paṭilābho. ‘‘Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’tiādīsu pahānaṃ. ‘‘Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho abhisamayaṭṭho’’tiādīsu paṭivedho. Ettha ca upasaggānaṃ jotakamattattā tassa tassa atthassa vācako samayasaddo evāti samayasaddassa atthuddhārepi saupasaggo abhisamayasaddo vutto.
于初起意阶段,谓所得之始。曰:『正当的自尊法益实现,到终将受苦者已尽』,此为断舍。又曰:『苦之深重、有限及苦恼,乃法之实现』,此为了知。其间,前缀词能稍明各义,如同声响指代同时间,乃是约定术语。因此,法义实现之声称谓为实现声。
Tattha sahakārīkāraṇatāya sannijjhaṃ sameti samavetīti samayo, samavāyo. Sameti samāgacchati maggabrahmacariyaṃ ettha tadādhārapuggaloti samayo, khaṇo. Samenti ettha, etena vā saṅgacchanti dhammā sahajātadhammehi uppādādīhi vāti samayo, kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ karaṇaṃ viya ca parikappanāmattasiddhena rūpena vohariyatīti. Samaṃ, saha vā avayavānaṃ ayanaṃ pavatti avaṭṭhānanti samayo, samūho, yathā ‘‘samudāyo’’ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūho. Paccayantarasamāgame eti phalaṃ etasmā uppajjati pavattati cāti samayo, hetu, yathā ‘‘samudayo’’ti. Sameti saṃyojanabhāvato sambandhā eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṃyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṃ etenāti samayo, diṭṭhi. Diṭṭhisaṃyojanena hi sattā ativiya bajjhanti. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samassa nirodhassa yānaṃ, sammā vā yānaṃ apagamo appavattīti samayo, pahānaṃ. Ñāṇena abhimukhaṃ sammā etabbo adhigantabboti samayo, dhammānaṃ aviparīto sabhāvo, abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti samayo. Yathābhūtasabhāvāvabodho. Evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe samayasaddassa pavatti veditabbā.
关于结合因缘,谓相聚、合一之义,时、会;谓同行禅修之众,即当时同修之人,或一刹那之时。合一者,谓因缘随缘相聚升起之义,如因缘相生法所称时间。时间虽无形,然因法运行而有其时之意义,犹如因缘成为法事之缘故。合一亦指共聚、同现,如「集」意;其集即因、缘之和集也。因缘聚集而果实由是诞生、运行,此即时间、因、果之举例。合一亦指诸束缚之连缀,谓在自身领域中起作用之连锁,紧密抱持之作用,或彼此相联相缠绕之存在,犹如执着。此谓时、见。因执见之连结众生极易受苍惑。合一亦指相聚、解决,谓断恶之得成、亦或断念之止息。谓正当进入断灭之门,不再退转之时,谓断舍之义。谓必由智慧直接向证之,以恰当见地达成,谓法之自然真相、正确导向。故于各义中,时语之声响当如此观知。
Nanu ca atthamattaṃ pati saddā abhinivisantīti na ekena saddena aneke atthā abhidhīyantīti? Saccametaṃ saddavisese apekkhite. Saddavisese hi apekkhamāne ekena saddena anekatthābhidhānaṃ na sambhavati. Na hi yo kālattho samayasaddo, soyeva samūhādiatthaṃ vadati. Ettha pana tesaṃ tesaṃ atthānaṃ samaya saddavacanīyatā sāmaññamupādāya anekatthatā samayasaddassa vuttā. Evaṃ sabbattha atthuddhāre adhippāyo veditabbo.
岂非仅凭一声,能涵盖多义且为各义所依赖乎?此诚为语音之特性也。语音作为特性而被依赖,不可能单一声音承载多义。非也,若声音为时间词,则专指此时此会等集之意义。然对各义之时间语音的约定使用,却有通行之惯例。故于一切场合,当知法义之主旨。
Ito yāto ayato ca, nipphattiṃ samudīraye;
自此离去,别离之处,务求深入究竟境界。
Viññū samayasaddassa, samavāyādivācino.
通达智慧者谓之智慧语,指言辞和谐融洽。
Ito yāto ayato ca, samānatthehi dhātuhi;
从此处到远处以及未达之处,依于相等的法界之中;
Evaṃ samānarūpāni, bhavantīti ca īraye.
因而说这些具相等的法皆名为齿轮。
Naya rakkhaṇe ca. Cakāro gatipekkhako. Nayati. Nayo. Nayoti nayanaṃ gamananti nayo, pāḷigati. Nayanti vā rakkhanti atthaṃ etenāti nayo, tathattanayādi.
引导与保护。于是,行进者专注于路途而行进。『引导』即引领、驾驶之意。『引导』者,谓引领之行为,眼目之行亦称为引导;行进亦称为引导。亦谓保护含义,守护其义。此即引导与保护本义等说。
Daya dānagatihiṃsādānarakkhāsu. Dayati. Dayā.
慈悲、布施、善行、不害被称为守护者。谓之关怀、悲悯。
Dayāti mettāpi vuccati karuṇāpi. ‘‘Dayāpanno’’ti ettha hi mettā ‘‘dayā’’ti, mettacittataṃ āpannoti hi attho. ‘‘Adayāpanno’’ti ettha pana karuṇā ‘‘dayā’’ti vuccati. Nikkaruṇataṃ āpannoti hi attho. Evaṃ dayāsaddassa mettākaruṇāsu pavatti veditabbā. Tathā hi abhidhammaṭīkāyaṃ vuttaṃ ‘‘dayāsaddo yattha yattha pavattati, tattha tattha adhippāyavasena yojetabbo. Dayāsaddo hi anurakkhaṇatthaṃ antonītaṃ katvā pavattamāno mettāya ca karuṇāya ca pavattatī’’ti.
关怀一词亦谓慈爱与悲悯。此处称「关怀」者,指心怀慈爱之意。称「无关怀」者,谓无悲悯,心不柔和之义。故智慧语中之关怀,应于慈爱与悲悯之中生起观察。论藏注释言:「关怀之语辞,于任运发生时,应予导引。关怀之语,乃为守护而造,随其义理而生,且与慈爱与悲悯相应发生。」
Vacanattho panettha evaṃ veditabbo – dayati dadāti sattānaṃ abhayaṃ etāyāti dayā. Dayati gacchati vibhāgaṃ akatvā pāpakalyāṇajanesu samaṃ vattati, sītena samaṃ pharantaṃ rajomalañca pavāhentaṃ udakamivātipi dayā, mettā. Dayati vā hiṃsati kāruṇikaṃ yāva yathādhippetaṃ parassa hitanipphattiṃ na pāpuṇāti, tāvāti dayā. Dayati anuggaṇhāti pāpajanampi sajjano etāyātipi dayā. Dayati attano sukhampi pahāya khedaṃ gaṇhāti sajjano etāyāti dayā. Dayanti gaṇhanti etāya mahābodhisattā buddhabhāvāya abhinīhārakaraṇakāle hatthagatampi arahattaphalaṃ chaḍḍetvā saṃsārasāgarato satte samuddharitukāmā anassāsakaraṃ atibhayānakaṃ mahantaṃ saṃsāradukkhaṃ, pacchimabhave ca saha amatadhātupaṭilābhena anekaguṇasamalaṅkataṃ sabbaññutaññāṇañcātipi dayā, karuṇā. Karuṇāmūlakā hi sabbe buddhaguṇā.
在此句意应当如此理解——“同情”指的是众生给予无畏的心,是因为怀有慈悲。所谓“同情”,谓其去恶不分,平等对待善恶之人,如同清水既凉且流,能洗净污秽一般,此即慈爱。若为同情,则不伤害他人,于适当程度护惜慈悲,故无损他人利益,故称同情。即使对恶人,也能依正法护持,乃至能接受。并且舍弃自己的安乐,承担痛苦以护持善人,这也是所谓同情。大菩萨在成佛之前,为了救度众生,甚至舍弃阿拉汉果位,冒极大怖畏,渡脱轮回苦海及来的各种恶趣,同时兼得阿弥陀佛净土的殊胜智慧、无上知见,这都是由于同情、慈悲为根本。同情与慈悲为一切佛德之根本。
Aparo nayo – dayanti anurakkhanti satte etāya, sayaṃ vā anudayati, anudayamattameva vā etanti dayā, mettā ceva karuṇā ca. Kiñci payogamettha kathayāma ‘‘seyyathāpi gahapati gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya dayeyya. Puttesu maddī dayesi, sassuyā sasuramhi ca. Dayitabbo rathesabha’’. Tattha dayeyyāti uppatitvā gaccheyya, gatyatthavasenetaṃ daṭṭhabbaṃ. Dayesīti mettacittaṃ kareyyāsi. Dayitabboti piyāyitabbo. Ubhayampetaṃ vivaraṇaṃ rakkhaṇatthaṃ antogadhaṃ katvā adhippāyatthavasena katanti veditabbaṃ.
另一条理——“同情”即是爱护众生。其含义有三:一是亲自照顾,一是使其成长,二是仅仅希望其成长,这都是“同情”、“慈爱”的涵义。比如说,有人以斑鸠、鹭鸥或泥鳅等带来肉喂养,亦关怀儿孙,婆媳亲属间也有慈爱。对应应养者,应使其发展、生长,此处“应给予”,即是使其产生并持续发展,按其去向应予引导。慈爱使心生慕望。所谓“应给予”,即应亲爱。二者兼备,乃是保护、照料的周详意涵,应当如此理解。
Ūyī tantasantāne. Ūyati. Ūto, ūtavā.
『编织』义根,用于织布之意。其活用形为『正在编织』,过去分词为『已编织』、『曾编织』。
Pūyī visaraṇe duggandhe ca. Pūyati. Pūto, pūtavā. Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati.
『腐臭』义根,含散发、发出恶臭之义。其活用形为『正在腐烂』,过去分词为『已腐烂』、『曾腐烂』。如偈所云:『若人以草尖,包裹腐臭之鱼。』
Kanuyīsadde. Kanuyati. Kanuto, kanutavā.
『嘎诺伊』义根,表声音义。其活用形为『发出声响』,过去分词为『已发声』、『曾发声』。
Khamāya vidhūnane. Khamāyati. Khamāto, khamātavā.
『忍』者,摇动、抖落之义也。『忍耐』,谓能堪忍。『已忍』、『已能忍』。
Phāyi pāyi vuddhiyaṃ. Phāyati. Phīto, phatavā.
“增长,保全,壮大”。“增长”者,肥沃、充沛也。
Tattha tatavantupaccayā, yakāralopo, dhātvantassa sarassa ikārādeso ca daṭṭhabbo. Esa nayo ‘‘pūto pūtavā’’tiādīsupi yathāsambhavaṃ daṭṭhabbo. Pāyati. Pāyo. Apāyo. Ettha ca natthi pāyo vuddhi etthāti apāyo. Atha vā pana ayato sukhato apetoti apāyotipi nibbacanīyaṃ. Apāyoti ca nirayo tiracchānayoni pettivisayo asurakāyoti cattāro apāyā.
其中,须观察各种条件,观察妨害的无有,存在的缘起,以及相关部位、属性等,应如实观察。此中应观察“净洁、纯洁”等,依当如其义观察。增长者、增长的所在、非增长者。此中无增长所在,即非增长。又或以无边无际、无乐可得为非增长之义。非增长即地狱、饿鬼、畜生、阿修罗四非增长处。
Tāyu santānapālanesu. Tāyati. Tāyanaṃ. Divādigaṇe pana tā pālaneti dhātuṃ passatha, tassa ‘‘tāyati tāṇa’’nti rūpāni. Ubhayesaṃ kriyāpadaṃ samaṃ. Akārayakārapaccayamatteneva nānattaṃ, nāmikapadāni pana visadisāni ‘‘tāyanaṃ, tāṇa’’nti.
“增长”于血脉后代养护中。“增长”,“增养”的义。若于第二等大类中称为“养护”,即观此“产生、增养”的形色二相。此二词语在语法功能上相等,条件不同,但名词则分释为“增养、养护”。
Cāyu pūjānisāmanesu. Pūjā pūjanā. Nisāmanaṃ olokanaṃ savanañca vuccati. ‘‘Iṅgha maddi nisāmehi. Nisāmayatha sādhavo’’ti ca ādīsu hi olokanasavanāni nisāmanasaddena vuttāni. Apica ñāṇena upaparikkhaṇampi nisāmanamevāti gahetabbaṃ. Cāyati, apacāyati. Anagāre pabbajite, apace brahmacāriye. Ye vuddhamapacāyanti. Apacitiṃ dasseti. Niccaṃ vuddhāpacāyino.
“增益”于供养、安慰中。“供养”为奉献、尊敬。“安慰”为关注、清听,所谓“在清静、柔顺的安慰中;应以安慰待善士”等例,即是安慰的声音。且通过智慧观察,确认实为“安慰”。“增益”的反义为“损减”,弃舍;于非居处的出家人,弃舍与正精进生活。示现损弃之行为者,常行损弃者。
Yakārantadhāturūpāni. · 以 ya 结尾的词根之诸形。
Rakārantadhātu以 ra 结尾的词根
Rāādāne. Rāti.
“夜晚的时分”。“夜”之义。
Ri santāne. Reti. Reṇu. Reṇūti rajo.
“尘埃、微粒”。“撒布”、“散布”。“尘埃”即指粉尘。
Ru gatiyaṃ rosane ca. Ravati, viravati.
『流』者,行进与怒火之义也。『流淌』、『四处流淌』。
Ru sadde. Roti, ravati. Ravo, uparavo. Rutamanuññaṃ ruciyā ca piṭṭhi. Rutanti ravanaṃ rutaṃ, saddo.
『鲁』者,声音之义也。『鸣响』、『发声』。『声响』、『上方之声』。『声音』者,悦耳之声,令人欢喜,置于背后。『声音』者,谓鸣响、发声,乃声音也。
Re sadde. Rāyati. Rā. Ratti. Ettha ca rāti saddo. Rattīti nisāsaṅkhāto sattānaṃ saddassa vūpasamakālo. Rā tiyyati ucchijjati etthāti ratti.
『雷』者,声音之义也。『鸣叫』。『声』。『夜』。此处『声』义。『夜』者,乃众生之声音趋于止息之时,称为黑夜。『声』于此处被截断、消灭,故曰『夜』。
Brū viyattiyaṃ vācāyaṃ. Api hantvā hato brūti.
『Brū』谓在口语言语、说话。『Viyattiyaṃ』意为扩张。即语言之扩展。又有「杀害」意义,但此处指「言说」之事,故为说话、发声。
Bravīti, brunti. Brūsi, brūtha. Brūmi, brūma. Brūte, bruvante. Brūse, bruvhe. Bruve, brumhe.
『bravīti』(他说)、『brunti』(他们说);『brūsi』(你说)、『brūtha』(你们说);『brūmi』(我说)、『brūma』(我们说);『brūte』(他说,中间态)、『bruvante』(他们说,中间态);『brūse』(你说,中间态)、『bruvhe』(你们说,中间态);『bruve』(我说,中间态)、『brumhe』(我们说,中间态)。
Brūtu, bruvitu, bruvantu. Brūhi, brūtha. Brūmi, brūma. Brūtaṃ, bruvantaṃ.
『令彼说』、『令彼说』、『令彼等说』。『汝说』、『汝等说』。『我说』、『我等说』。『令彼二说』、『令彼等说』。
Ettha ca ambaṭṭhasutte ‘‘puna bhavaṃ gotamo bruvitū’’ti pāḷidassanato ‘‘bruvitū’’ti vuttaṃ. Evaṃ sabbatthāpi upaparikkhitvā nayo gahetabbo.
此处《安般跋折经》中有言“复次,果德玛颂曰-说者”,根据巴利文证据记为“说者”。此类用法无所不在,皆宜详加考察,采取法理通顺之义。
Bruveyya, bruve, bruveyyuṃ. Bruveyyāsi, bruveyyātha. Bruveyyāmi, bruveyyāma. Bruvetha, bruveraṃ. Bruvetho, bruveyyāvho. Bruveyyaṃ. Bruveyyāmhe.
『说』者或『我说』者,『你说』者,『他(们)当说』者。『他(们)说』者,『你们当说』者。『我说』者,『我们当说』者。『你说』者,『你们说』者。『我当说』者,『我们当说』者。
Pabrūti. Anubrūti. Pabrūtu, anubrūtu. Pabruveyya, anubruveyya. Evaṃ sabbattha paanuupasaggehipi yathāsambhavaṃ padamālā yojetabbā.
『他曾说』与『他曾复说』。『请他说』与『请他复说』。『他当说』与『他当复说』。此类在各种场合依适当语法规则应当接合成连贯的词句。
Āha, āhu. Brave, bravittha, bravire. Bravittho, bravivho. Braviṃ, bravimhe. Parokkhāvasena vuttāni.
『已说』『已复说』。『你说』『你已说』、『他已说』『他乃说』。此为非直接陈述语气。
Abravā , abravū. Abravo, abravattha. Abravaṃ, abravamhā. Abravattha, abravatthuṃ. Abravase, abravhaṃ. Abraviṃ, abravimhase. Hiyyattanīvasena vuttāni.
『未说』、『未复说』。『曾未说』、『曾未说过』。『曾未说』、『曾未说过』。此类为否定现象语气。
Abravi, abravuṃ. Abravo, abravittha. Abraviṃ, abravimhā. Abravā, abravū. Abravase, abravivhaṃ. Abravaṃ, abravimhe. Ajjatanīvasena vuttāni.
『未曾说』、『未曾复说』。『曾未说』、『曾未说过』。『未曾说』、『未曾复说』。此为以今时为基准的否定语态。
Bruvissati, bruvissanti. Abravissā, abravissaṃsu. Sesaṃ sabbaṃ netabbaṃ. Kammapadaṃ appasiddhaṃ. Sace pana siyā, ‘‘brūyatī’’ti siyā ‘‘luyati, lūyatī’’ti padāni viya.
『说』者,单数或复数形式皆有。『不说』亦复然。所有此类皆不应采纳。行为之语句不完善。若有者,当视为『他说』或如同脚步般『行走』。
Jīra brūhane. Brūhanaṃ vaḍḍhanaṃ. Jīrati. Jīraṃ. Jīramāno. Jīraṇaṃ. Appassutāyaṃ puriso, balibaddova jīrati.
『老』是加持。加持即增长。老去。衰老。变老。年老。对于未善养之人,如同被束缚者般衰老耗损。
Pūra pūraṇe. Pūrati. Pūratova mahodadhi. Sabbe pūrentu saṅkappā. Pūrituṃ, pūritvā, pūraṃ, pūritaṃ. Puṇṇaṃ, paripuṇṇaṃ. Sampuṇṇaṃ, pūraṇaṃ. Pūraṇo kassapo. Kārite ‘‘pāramiyo pūreti, pūrayati, pūrāpeti, pūrāpayati. Pūretvā, pūrayitvā, pūrāpetvā, pūrāpayitvā, paripūretvā’’ iccādīni bhavanti.
『满』,充满,似大海浩瀚。诸念当皆充盈。充满,充盈之后,满满,完全。充实,完善。充满者为『满瓶』。称“贤者充满诸波罗蜜”,有充满、使充满、以充满、被充满、使被充满、周备充满等多种表达。
Ghora gatipaṭighāte. Gatipaṭighātaṃ gatipaṭihananaṃ. Ghorati.
『剧烈』,如行走遭棘刺阻碍。行走时受棘刺般之打击。『剧烈』作用于此。
Dhora gaticāturiye. Gaticāturiyaṃ gatichekabhāvo. Dhoreti.
『力强』,具四力之状。四力之中之一种。施加力量。
Sara gatiyaṃ. Sarati, visarati, ussarati. Ussāraṇā. Saro. Saṃsāro iccādīni. Tattha saroti rahado. Saṃsāroti vaṭṭaṃ, yo ‘‘bhavo’’tipi vuccati.
『流动』。流出,散布。广播,普及。传播,散溢。流转。轮回即此意义。此中『流动』指强大。轮回亦谓为环转,是谓『有』之名。
Cara caraṇe. Carati, vicarati, anucarati, sañcarati.
行、步。行者,来动者,随动者,迁行者。
Caragatibhakkhanesu. Carati, vicarati, anucarati, sañcarati, paṭicarati. Cariyā. Caritā. Cāro. Vicāro. Anuvicāro. Upavicāro. Caraṇaṃ. Cārako. Ocarako. Brahmacariyaṃ iccādīni.
在行进的诸分中。行者、来动者、随动者、迁行者、遍行者。行为,已行为者。行走者,思惟者,随思者。足,行者,行止者。梵行、欲界等。
Tattha caratīti gacchati, bhakkhati vā. Tathā hi caranti padassa gacchanto khādanto cāti atthaṃ vadanti garū. Paṭicaratīti paṭicchādeti. Cārakoti taṃpavesitānaṃ sattānaṃ sukhaṃ carati bhakkhatīti cārako, rodho. Ocarakoti adhocārī. Brahmacariyanti dānampi veyyāvaccampi sikkhāpadampi brahmavihāropi dhammadesanāpi methunaviratipi sadārasantosopi uposathopi ariyamaggopi sakalaṃ sāsanampi ajjhāsayopi vuccati.
此中所谓行者,即行走或进食者。确如经中言,行走即是行进、进食等之义。遍行者即覆盖遍及之义。行者乃居于此者,安乐地行,食者谓之行者,阻止者谓之障碍者。行止者即覆盖隐藏。行者乃居于俗世之众生,安乐地行动与进食者。思行者乃内心行者。梵行者,指布施、守戒、精进修学、梵行静修、法义宣讲、淫欲断除、常乐安住、布施持戒、善道正行等所有教法及其根本法义之总称。
Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,
然则,梵行究竟为何?
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
此净善之果报源于何因?
Iddhijutibalavīriyūpapatti,
因具神通力威力及精进勤行而成。
Idañca te nāga mahāvimānaṃ.
此处指的是那尊龙王的巨大宫殿。
Ahañca bhariyā ca manussaloke,
我以及我的妻子都处在人间世间,
Saddhā ubho dānapatī ahumhā;
二人皆具坚定信心,并且都是施主;
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,
当时他为我开启了房舍,
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.
比库与婆罗门诸人均获得了感悦。
Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,
那便是我的事实,但正行八正道才是真正的修行。
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;
这是他净洁所结的果报;
Iddhijutibalavīriyūpapatti,
神通、勇猛和精进的增长,
Idañca me dhīra mahāvimāna’’nti
于是我睿智了了,具足宏大威德。
Imasmiñhi puṇṇakajātake dānaṃ ‘‘brahmacariya’’nti vuttaṃ.
此乃《满胎本生经》中所说的布施与“梵行”。
‘‘Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;
“以何手得欲乐?以何手得甘露?
Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati.
以何梵行,在自己的手中欢喜功德?”
Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo;
以此手行施欲爱法,以此手酿造甘露酒;
Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti
以此清净梵行,使我在此手中积集善业。
Imasmiṃ aṅkurapetavatthumhi veyyāvaccaṃ ‘‘brahmacariya’’nti vuttaṃ. ‘‘Idaṃ kho taṃ bhikkhave tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī’’ti imasmiṃ tittirajātake sikkhāpadaṃ ‘‘brahmacariya’’nti vuttaṃ. ‘‘Taṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya…pe… yāvadeva brahmalokūpapattiyā’’ti imasmiṃ mahāgovindasutte brahmavihārā ‘‘brahmacariya’’nti vuttā. ‘‘Ekasmiṃ brahmacariyasmiṃ, sahassaṃ maccuhāyino’’ti ettha dhammadesanā ‘‘brahmacariya’’nti vuttā. ‘‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārino bhavissāmā’’ti sallekhasutte methunavirati ‘‘brahmacariya’’nti vuttā.
在此如嫩芽初发之法中,沙门云‘梵行’。此处称之为毕迪利耶说梵行戒律,于此毕迪利犍度经中称‘梵行’。此五层次清净梵行,非因厌离非因离欲,而能生天界,故在摩诃拘毗陀经中称为‘梵行’。在另一梵行法中,千人之中生死苦恼者众多,此法教亦称梵行。于萨泼迦经中谓:‘他人将为非梵行者,我等应为梵行者’,称此同修离欲法为‘梵行’。
Mayañca bhariyā nātikkamāma,
我等不涉越妻妾之界,
Amhe ca bhariyā nātikkamanti;
他人亦不涉越妻妾之界,
Aññatra tāha brahmacariyaṃ carāma;
唯独以此守持梵行之身。
Tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare’’ti
所以啊,我们这些少年人不会死去。
Mahādhammapālajātake sadārasantoso ‘‘brahmacariya’’nti vutto.
《大法护生经》中总说“戒行”这名词常常令人欢喜。
Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;
下品的戒行出生于刹帝利种姓;
Majjhimena ca devesu, uttamena visujjhatī’’ti
中品则出现在天众之中;最高品则在圣者中得以清净。
Evaṃ nimijātake avītikkamavasena kato uposatho ‘‘brahmacariya’’nti vutto. ‘‘Idaṃ kho pana pañcasikha brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti mahāgovindasuttasmiṃyeva ariyamaggo ‘‘brahmacariya’’nti vutto. ‘‘Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāvadeva manussehi suppakāsita’’nti pāsādikasutte sikkhattayasaṅgahaṃ sakalaṃ sāsanaṃ ‘‘brahmacariya’’nti vuttaṃ.
如《适意经》中所说,像这样成就无亏损的佛教守斋戒日净行,被称为“戒行”。对于这五支刀戒的戒行,以断然的厌弃与出离心,称之为圣八正道。如《大护世经》中所载的圣道,也称为“戒行”。又《祇树经》称:“此戒行既持且运动广泛,智慧广大,新生广大,乃至人间普遍赞叹。”佛法整体都称为“戒行”。
‘‘Api ataramānānaṃ, phalāsāva samijjhati;
“即使是得失产生分别之人,也对果报之漏有所渴望;
Vipakkabrahmacariyosmi, evaṃ jānāhi gāmaṇī’’ti
『所行即是善法正行者』,女人当如此认识。
Ettha ajjhāsayo ‘‘brahmacariya’’nti vutto. Iccevaṃ –
此中『善法正行』一词被提及。大致如次──
Dānaṃ veyyāvaṭiyañca, sikkhā brahmavihārakā;
布施、吠陀教徒之行为、学习戒律、修习圣行;
Dhammakkhānaṃ methunatā-virati ca uposatho.
守护佛法传授、断绝二合、严持斋戒;
Sadāresu ca santoso, ariyamaggo ca sāsanaṃ;
始终安住于正道,精严奉持教法;
Ajjhāsayo cime brahma-cariyasaddena vuccare.
此等看法以『善法正行』这一名称而称之。
Hura koṭille. Hurati.
【字根】『胡拉』,义为弯曲。其动词形为『弯曲、歪斜』。
Sara saddopatāpesu. Sarati. Saro, saraṇaṃ.
【字根】『萨拉』,义为发声与炙热。其动词形为『发声、流动』。名词形为『声音』、『归依处』。
Ettha ca saroti saddopi vuccati usupi. Saraṇanti sarati upatāpeti hiṃsati saraṇagatānaṃ teneva saraṇagamanena bhayaṃ santāpaṃ dukkhaṃ duggatiṃ parikilesañcāti saraṇaṃ, buddhādiratanattayaṃ. Atha vā saddhā pasannā manussā ‘‘amhākaṃ saraṇamida’’nti saranti cintenti, taṃ tattha ca vācaṃ niccharanti gacchanti cātipi saraṇaṃ.
此中,“saroti”不仅指声音的远离,也指逃避、躲避之义。以“usupi”比喻如吐痰般排斥。所谓“Saraṇa”即避难,谓远离、避开此处所指的忧惧与烦恼。对于依止者而言,这远离之行即带来安全、安慰,避免恐惧与痛苦。如佛及诸圣所欢喜守护的避护所。又或比库比库尼怀清净信心,心生欢喜而思惟“这是我们的依止”,“saranti”即发声言说,表达,践行依止之意。
Sara cintāyaṃ. Sarati, susarati iccapi payogo. Appakkharānañhi bahubhāvo aññathābhāvo ca hoti, yathā ‘‘dve, duve, taṇhā tasiṇā, pamhaṃ, pakhuma’’nti. Anussarati, paṭissarati. Saranti etāya sattā, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā etanti sati. Anussati, paṭissati. Saratīti sato. Punappunaṃ saratīti paṭissato.
【字根】『萨拉』,义为思念。其动词形为『忆念、忆持』,亦作『善忆念』之用法。盖少音节词往往有多数形及变音形,例如『dve(二)』作『duve』,『taṇhā(渴爱)』作『tasiṇā』,『pamhaṃ(睫毛)』作『pakhuma』之类。复合词前缀形则有『随念』、『对向忆念』等。『诸有情藉此而忆念,或自行忆念,或仅此忆念之功能』,此即『念』之释义。由此衍生『随念』、『对向念』。『能忆念者』为『具念者』。『一再忆念者』为『正具念者』。
Dvarasaṃvaraṇe. Saṃvaraṇaṃ rakkhaṇā. Dvarati. Dvāraṃ. Dvisaddūpapadaaradhātuvasenapi idaṃ rūpaṃ sijjhati. Tatrimāni nibbacanāni – dvaranti saṃvaranti rakkhanti etenāti dvāraṃ, atha vā dve kavāṭā aranti gacchanti pavattanti etthātipi dvāranti. Gehadvārampi kāyadvārādīnipi upāyopi dvāranti vuccati. Pāḷiyaṃ tu ‘‘dvāraṃ dvārā’’ti ca itthinapuṃsakavasena dvārasaddo vutto. Tathā hi ‘‘dvārampi surakkhitaṃ hotī’’ti ca ‘‘dvārāpesā’’ti ca tassa dviliṅgatā vuttā.
【字根】『德瓦拉』,义为关闭门户。『关闭』即守护之意。其动词形为『守护、关闭』,名词形为『门、门户』。此词形亦可由『二』字加『行进』字根之复合方式推导而成。关于此词,有如下训诂:『诸有情藉此守护、防护』,故称『门』;又或『两扇门扉于此运行、转动』,故亦称『门』。房屋之门、以及身门等诸门、乃至方便途径,皆称为『门』。然于巴利圣典中,『门』字既作阴性形又作中性形而被使用。正如『门亦善守护』及『令其入门』二句所示,此词之两性用法均已见于经文。
Gara ghara secane. Garati. Gharati. Gharaṃ.
【字根】『嘎拉、嘎拉』,义为湿润、浇灌。动词形分别为『嘎拉提』、『嘎拉提』。名词形『嘎拉』义为房屋。
Dhūra hucchane. Hucchana koṭillaṃ. Dhūrati.
【字根】『督拉』,义为混乱不正。『混乱不正』即弯曲歪斜之意。其动词形为『偏斜、歪曲』。
Tara plavanasaraṇesu. Tarati. Taraṇaṃ. Titthaṃ. Tiṇṇo. Uttiṇṇo. Otiṇṇo iccādīni. Tattha taraṇaṃ vuccati nāvā, tarati udakapiṭṭhe plavati, taranti uttaranti vā nadiṃ etenāti atthena.
『渡、漂浮、依止』等词根之下,有『渡』、『渡行』、『渡口』、『已渡』、『已超渡』、『已沉入』等诸词。其中,『渡行』一词用以指船——因其漂浮于水面之上,人乘之得以渡河、越河,故以此义立名。
Nāvā plavo taraṃ poto, taraṇaṃ uttaraṃ tathā;
船、筏、渡行之物、艇、渡行、越渡——
Jalayānanti etāni, nāvānāmāni honti tu.
以及水上交通工具,此诸词皆为船之名称。
Tara sambhame. Sambhamo anavaṭṭhānaṃ. Tarati. Tarito. Turaṅgo.
词根『渡』,义为急奔惊扰。急奔惊扰者,即不安稳之状。由此生『急奔』、『已急奔』、『奔马』诸词。
Ettha ca ‘‘so māsakhettaṃ tarito avāsari’’nti pāḷi nidassanaṃ. Tattha taritoti turito sambhamanto. Avāsarinti upagacchiṃ upavisiṃ vā.
此处以『彼急急耕完一个月的田地后,便离去了』此一巴利文为例证。其中,『已急奔』即急速惊扰奔走之意。『离去』者,即趋近、或坐下之意。
Jara roge. Ettha jararogoyeva ‘‘rogo’’ti adhippeto payogavasena. Jarasaddassa hi jararoge pavattaniyamanatthaṃ ‘‘roge’’ti vuttaṃ. Tena añño rogo idha rogasaddena na vuccati. Jarati. Jaro. Sajjaro. Pajjararogo. Jarena pīḷitā manussā. Yattha tu ayaṃ vayohānivācako , tattha payoge ‘‘jīrati, jarā’’ti cassa rūpāni bhavanti.
老病。在这里,「老病」一词被用作病的总称,是作为用法上的约定。正如在「老苦」一词中,为了表示老苦的发生而用了「苦」这个词一样,老病一词也是用来表示老年时的病痛。因此,其他的病在这里不以『病』这个词称之。老,动词「变老」的现在分词;老,名词;近时的老;恒常的病。被老病所苦恼的人。这里「老」是表示年纪增长的词,因而用「变老、老」来形容他的形体变化。
Dara bhaye. Darati. Darī. ‘‘Bīlāsayā darīsayā’’ti nidassanaṃ. Tattha darīti bhāyitabbaṭṭhena darī.
恐怖,害怕。害怕,动词;恐惧。『由狭小的、狭窄的』的观察说法。在这里,『害怕』是指害怕的状态、或能够被恐惧所支配的存在。
Dara ādarānādaresu. Darati, ādarati, anādarati. Ādaro, anādaro.
缺少敬意。涉及到缺敬意、敬意不足、不敬。敬意,缺乏敬意。
Ettha ca daratīti daraṃ karotīti ca anādaraṃ karotīti ca attho. Yathā hi ārakāsaddo dūrāsannavācako, tathāyampi daradhātu ādarānādaravācako daṭṭhabbo. Darasaddo ca kāyadarathe cittadarathe kilesadarathe ca vattati. Ayañhi –
这里『缺少』既有带来缺失之意,也有表示不敬之意。正如『远』字表示遥远距离的词一样,这个『缺少』字也是表示敬意或不敬的词。『缺』字在身体的缺损、心意的缺损、烦恼的缺损等方面被使用。具体如下——
Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ;
确实火焰烧灼我,如同烧裂的瓦器般猛烈;
Vārinā viya osiñci, sabbaṃ nibbāpaye dara’’nti
如水流般浇灭我,使一切熄灭,这就是『缺』。
Ettha kāyadarathe cittadarathe ca vattati. ‘‘Vītaddaro vītasoko vītasallo, sayaṃ abhiññāya abhāsi buddho’’ti ettha pana kilesadarathe vattati. Vītaddaroti hi aggamaggena sabbakilesānaṃ samucchinnattā vigatakilesadarathoti attho.
此处指身体沉重与心沉重,即“无障碍者无忧者无痛者,世尊因究竟神通而自显现”,此为“无烦恼者”的涵义。所谓无障碍者,是指烦恼皆已断尽且消除,故称无烦恼沉重者。
Nara nayane. Narati. Naro, nārī.
词根『人』,义为引导。由此生『引导』、『人(男)』、『人(女)』诸词。
Ettha naroti puriso. So hi narati netīti naro. Yathā paṭhamapakatibhūto satto datarāya pakatiyā seṭṭhaṭṭhena puri uccāṭṭhāne seti pavattatīti purisoti vuccati, evaṃ nayanaṭṭhena naroti vuccati. Puttabhātubhūtopi hi puggalo mātujeṭṭhabhaginīnaṃ netuṭṭhāne tiṭṭhati, pageva itaro itarāsaṃ. Nārīti narena yogato, narassāyanti vā nārī. Aparampettha narasaddassa nibbacanaṃ, nariyati sakena kammena niyyatīti naro, satto manusso vā. ‘‘Kammena niyyateo loko’’ti hi vuttaṃ. Tattha narasaddassa tāva purisavacane ‘‘narā ca atha nāriyo’’ti nidassanaṃ. Sattamanussavacane pana ‘‘buddho ayaṃ edisako naruttamo. Āmoditā naramarū’’ti ca nidassanaṃ, tasmā ‘‘naroti puriso, naroti satto, naroti manusso’’ti tattha tattha yathāsambhavaṃ attho saṃvaṇṇetabbo.
此处“人”指男子。因其会以眼目观察事物,故称为“男子”。例如,当初步形成的有情众生以定准最佳者为父,在父家高处居住,故称男子;亦以眼目为根据称之。子女多者亦以母亲之眼目所在立身,男女分立。女人即因与男子结合而得名,男子是以行为定,世间有“由行为确定”之语。因该人名词在男性语言中有用,故引证“男子亦有女子”,在有情众生及人类语言中又有“世尊为最上男子,快乐者为男子形象”,故“人”为男子、有情者、人类,视情况表达含义。
Hara haraṇe. Haraṇaṃ pavattanaṃ. Harati. Sāvatthiyaṃ viharati. Vihāsi. Vihaṃsu. Viharissati. Appamatto vihissati. Voharati. Saṃvoharati. sabbo harati vā. Rūpiyasaṃvohāro, rūpiyasabbohāro vā. Pāṭihāriyaṃ. Pītipāmojjahāro. Vihāro. Vohāro. Abhihāro. Cittaṃ abhinīharati. Sāsane viharaṃ, viharanto, viharamāno. Vihātabbaṃ, viharituṃ. Viharitvā. Aññānipi yojetabbāni.
“hāra”指“携带”,携带即施行携带行为。此词亦含“夺去”等义。此处说世尊住在舍卫国。动词“viharati”意为停留、居住,过去时“vihāsi”、复数“vihaṃsu”,未来时“viharissati”,又有“觉悟地停留”、“恪慎地停留”等义。“voharati”及其复合形式意谓“引导、保持整体携带”。“sabbo harati vā”意谓总属携带,包括色身携带等。意含神奇、快乐的携带,是修行境界。所居之处为住所,指僧众的僧舍、住所。
Tattha pāṭihāriyanti samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti pāṭihāriyaṃ. Paṭīti hi ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu viya. Vihāroti ṭhānanisajjādinā viharanti etthāti vihāro, bhikkhūnaṃ āvāso. Viharaṇaṃ vā vihāro, viharaṇakriyā. Vohāroti byavahāropi paṇṇattipi vacanampi cetanāpi. Tattha
“神奇”意指于专注意境中无染污者,行完当行之事后方可离开,意即“离去、随后发生”的意涵。此词“神奇”乃因“随后”是此义词的一种用法。至于“住”意指依住处、就坐等方式而住,指僧众的住处。动词“居住、运输”等为“vihāra”范畴,含义广泛。 “vohāra”指行动、行为、语言、意念的用法。
Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;
“若有人类中,有人依靠行为谋生;”
Evaṃ vāseṭṭha jānāti, vāṇijo so nabrāhmaṇo’’ti.
『如此明白知道的,是商人不是婆罗门。』
Ayaṃ byavahāravohāro nāma. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti ayaṃ paṇṇattivohāro nāma. Tathā tathā voharanti parāmasantīti ayaṃ vacanavohāro nāma. ‘‘Aṭṭha ariyavohārā, aṭṭha anariyavohārā’’ti ayaṃ cetanāvohāro nāma. Iccevaṃ –
此谓「行为用语」。所谓『义相共知,是为约定;行为用语』,即此谓「约定用语」。他们各自那样运用,即是「训诂用语」。又谓『八圣行为,八不圣行为』,是为「意志行为用语」。以上就是——
Byavahāre vacane ca, paṇṇatticetanāsu ca;
在行为和语言,以及约定和意志之中;
Vohārasaddo catūsu, imesvatthesu dissati.
用语之辞,显露于这四种义理中。
Hara apanayane. Apanayanaṃ nīharaṇaṃ. Dosaṃ harati. Nīharati. Nīhāro, pariharati. Parihāro. Rajoharaṇaṃ. Sabbadosaharo dhammo. Bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhe titthiye haratīti pāṭihāriyaṃ. Mattāvaṇṇabhedenettha ‘‘pāṭiheraṃ pāṭihīraṃ pāṭihāriya’’nti tīṇi padarūpāni, bhavanti.
动用义:夺取与止灭。止灭即是撤除。若伤害,则是破坏。非破坏者称为守护。损除其恶,如除污泥污秽,即为除恶。此言在世尊及教法相对的见地上有破坏之义。因词义色彩的不同,有「破坏」「妨害」「阻挠」三类词形。
Hara ādāne. Adinnaṃ harati. Harissati. Hāhiti iccapa. ‘‘Kharājinaṃ para suñca, khārikājañca hāhitī’’ti idamettha nidassanaṃ. Āharati, avaharati, saṃharati, apaharati, upaharati, paharati, sampaharati, samāharati. Manoharo pāsādo. Parassaharaṇaṃ. Āhāro, avahāro, saṃhāro, upahāro, sampahāro, samāhāro. Hariyyati, āhariyyati. Āhariyyanti. Āhaṭaṃ, harituṃ, āharituṃ, āharitvā, āharitvāna. Aññānipi yojetabbāni.
动用义:取受。谓夺取盗取。此为夺取义。如语『他人土地他人财物,夺取盗匿之』,此为说明。又有牵引、携带、聚集、消除、给予、奉献、取用等义。美丽的楼阁、他人破坏、取用、聚合、给予、奉献、同化等义词。若动受者,还有牵引、带来等义,言语多义,宜灵活运用。
Dhara dharaṇe. Dharaṇaṃ vijjamānatā. Dharati. Dharate satthusāsanaṃ.
持,依持。持乃行持之意。持者,持守。持行于世尊教法之中。
Dhara aviddhaṃsane. Nibbānaṃ niccaṃ dharati.
持者,持守不破坏者。涅槃永恒持守不灭。
Khara khaye. Kharati. Kharaṇaṃ. Nakkharanti na khiyyantīti akkharāni. Nakkharanti na nassantīti nakkhattānīti porāṇā.
坚硬,断坏。坚硬者。坚固之法曰坚持。文字不灭,故称文字。文字不灭故恒存。文字为旧有之事物。
Jāgaraniddakkhaye jāgarati. Jāgaro, jāgaraṇaṃ, jāgaraṃ. Dīghā jāgarato ratti. Jāgaramāno. Ayañca dhātu tanādigaṇaṃ patvā ‘‘jāgaroti, paṭijāgarotī’’ti rūpāni janeti.
觉醒与睡眠之断灭时觉醒。觉者,觉醒、觉知、觉醒作用。夜长眠时保持觉醒。觉知者。此为五大元素等合体破坏后,生起“觉”之形相。
Īra vacane gatikampanesu ca. Īrati. Īritaṃ. Eritaṃ. Samīraṇo. Jinerito dhammo. Kuppanti vātassapi eritassa.
风之震动与声音。吹动。吹像。吹动。和风。称为吹动。种种不净亦被风吹动分散。
Tattha samīraṇoti vāto. So hi samīrati vāyati, samīreti ca rukkhasākhāpaṇṇādīni suṭṭhu kampetīti ‘‘samīraṇo’’ti vuccati.
其中“吹动”即为风。风吹动称为吹,吹动可使树枝叶等适当振动,故称之为吹动。
Hare lajjāyaṃ. Aluttantoyamekāranto dhātu, gile pītikkhayeti dhātu viya. Harāyati. Harāyanaṃ. Aṭṭīyāmi harāyāmi.
“除去害羞羞耻”:此为一个非常根本的要素,犹如消除病苦的药剂一般,称为“除去”。“除去”即去除之意。“我除去,我在除去中。”
Ettha harāyatīti lajjati, hiriṃ karotīti attho.
此处“除去”即害羞羞耻之意,“除去”即使人患羞耻心,谓之害羞。
Para pālanapūraṇesu. ‘‘Parati, paramo’’timassa rūpāni, nara nayaneti dhātussa ‘‘narati naro’’ti rūpāni viya.
“于他人扶持充实之处”中,“他人”谓最高、至上,此意如人眼对于根源,根源为人,称为“他人”如形相。
Tattha paratīti pāleti, pūrati vā. Suddhakattuvasenidaṃ padaṃ vuttaṃ. Hetukattuvasena hi ‘‘pāreti pārayatī’’tiādīni rūpāni bhavanti. Paramoti pālako pūrako vā. Ettha ca ‘‘pāramī’’ti padaṃ etassatthassa sādhakaṃ. Tathā hi pāramīti parati, pāreti cāti paramo, dānādīnaṃ guṇānaṃ pālako pūrako ca mahābodhisatto. Paramassa idaṃ, paramassa vā bhāvo, kammaṃ vā pāramī, dānādikriyā. Garūhi pana ‘‘pūretīti paramo, dānādīnaṃ guṇānaṃ pūrako pālako cā’’ti vuttaṃ, taṃ vīmaṃsitabaṃ.
其中“他人”意为保护,充实之意。此词以净纯为本义,谓“施惠乃保护”,“使充盈”等形态皆有。最高者即为保护者或充盈者,此处“波罗蜜”一词即是其意涵。波罗蜜,意为他人与保护,即给予等种种美德的护持者,菩萨亦如是。修行者应察此,“充盈即至高”,如施与等美德的护持者,此义须细严思量。
Vara varaṇe. Varati. Vāraṇo, varuṇo.
“选择、界限”:谓选择,界限,守护;“vārāṇa”含守护之意。
Giraniggiraṇo. Niggiraṇaṃ paggharaṇaṃ. Girati, giri.
『山之流出』者,「流出」即溢出也。动词形为「流出」,名词形为「山」。
Ettha girīti pabbatā, yo ‘selo’’tiādīhi anekehi nāmehi kathiyati. So hi sandhisaṅkhātehi pabbehi citattā pabbamassa atthīti pabbato. Himavamanādivasena jalassa sārabhūtānaṃ bhesajjādivatthūnañca giraṇato girīti vuccati.
此处所谓山者,众多名称如‘岩石’等。因其与沙地相对,故称为山。译文意指沙地狭义是指沙丘等,广义即为沙地;而山则是经由连接起伏的土块构成的高地,故名山。因涵盖如喜马拉雅般既含水源又具药用植物的地域,故称为山。
Imāni panassa nāmāni –
以下诸名属山之范畴——
Pabbato acalo selo, nago giri mahīdharo;
山者,不动者也;岩石者;裸露之山;持地者。
Addi siluccayo cāti, giripaṇṇattiyo imā.
又有利岩者,山叶覆盖者是也。
Sura issariyadittīsu. Surati. Suro, asuro.
天人者;统治天人者的;天帝名。
Tatra saroti surati īsati devissariyaṃ pāpuṇāti virocati cāti suro. Sundarā rā vācā assāti vā suro, devo. Devābhidhānāni divādigaṇe pakāsessāma. Asuroti devo viya na surati na īsati na virocati cāti asuro. Surānaṃ vā paṭipakkho mittapaṭipakkhā amittā viyāti asuro, dānavo, yo ‘‘pubbadevo’’tipi vuccati. Tathā hi kumbhajātake vuttaṃ –
彼处能闪耀、显现、拥有天人权势之者即为天帝。美丽之声响虽然也可称天帝,但更专指广义的天人。天之类名词,我们于日天等诸天名中将详述。所谓天帝亦有不具闪耀、不坚强、不显现者,此即天帝之对立面,称为阿修罗。阿修罗亦复为天人之敌、敌对者,乃是昔日天人,彼亦称恶鬼。正如《坛经》故事中言及:
‘‘Yaṃ ve pivitvā pubbadevā pamattā,
「过去众天饮用的那种(饮料),
Tidivā cutā sassatiyā samāyā;
出离天界时随时间消逝;
Taṃ tādisaṃ majjamimaṃ niratthaṃ,
此类饮料毫无益用,沉溺其中毫无意义,
Jānaṃ mahārāja kathaṃ piveyyā’’ti.
陛下应知该当如何饮用。」
Sagāthāvaggasaṃvaṇṇanāyaṃ pana ‘‘na suraṃ pivimha, na suraṃ pivimhā’ti āhaṃsu, tato paṭṭhāya asurā nāma jātā’’ti vuttaṃ.
此段原文在节文叙述中,谓曰:「此非神饮,亦非自神而饮,后来所说乃恶鬼所饮。」
Imāni tadabhidhānāni –
以下是这些名称的涵义——
Asuro pubbadevo ca, dānavo devatāri tu;
魔王与前天神,及供养天众。
Nāmāni asurānanti, imāni niddise vidū.
被称为魔者的名字,此处智慧者所分别指示。
Pāko iti tu yaṃ nāmaṃ, ekassa asurassa tu;
“腐臭”此名,乃指一魔。
Paṇṇattītipi ekacce, garavo pana abravuṃ.
某些人称为污秽,但有重厉者未言此。
Kura sadde akkose ca. Kurati. Kuraro, kurarī. Kummo, kummī.
“严厉”之声亦为斥责。斥责者称为‘斥责者’,斥责女者为‘斥责女’。“恶”者,女恶者。
Khura chedane vilekhane ca. Khurati. Khuro.
“锋刃伤割与刻画”,谓锋刃。锋刃者称为‘锋刃’。
Mura saṃveṭhane. Murati. Muro, moro.
「缠绕」义根。动词形为「缠绕」,名词形为「孔雀」。
Ghura abhimatta saddesu. Ghurati. Ghoro.
「深沉声、激烈声」义根。动词形为「发深沉声」,名词形为「可怖的」。
Pura aggagamane. Aggagamanaṃ nāma padhānagamanaṃ, paṭhamameva gamanaṃ vā. Purati. Puraṃ, purī. Avāpurati. Avāpuretaṃ amatassa dvāraṃ. Avāpuraṇaṃ ādāya gacchati.
「向前行进」义根。所谓「向前行进」,即首要之行进,或最先之行进也。动词形为「向前行」,名词形为「城市(阳性)」及「城市(阴性)」。加前缀「开启」义:动词形为「开启」。「请开启不死之门」,「取钥匙而去」。
Tattha puranti rājadhānī. Tathā hi ‘‘nagaraṃ puraṃ purī rājadhānī’’ti ete pariyāyā. ‘‘Eso āḷāriko poso, kumārī puramantare’’tiādīsu pana gehaṃ ‘‘pura’’nti vuccati. Padhānatāya purato purato gamanena gantabbanti puraṃ, rājadhānī ceva gehañca. Avāpuraṇanti avāpuranti vivaranti dvāraṃ etenāti avāpuraṇaṃ, yaṃ ‘‘kuñcikā’’tipi ‘‘tāḷo’’tipi vuccati. Avāpuratītiādīsu ava āiccubho upasaggāti daṭṭhabbā.
其中,城中之地乃王都也。故而「城邑、都城、王都」诸词,皆为同义异名。然于「此乃粗食之人,少女在宅内」等语中,「宅」亦称「城」。以其为主要之处,须由前至前行进而抵达,故曰「城」,兼指王都与居宅。所谓「钥匙」者,以其能开启、能解开门户,故名「钥匙」,亦称「钥匙」,亦称「锁」。于「开启」等词中,「向下」与「来」二者,均应视为前缀。
Phara pharaṇe. Pharaṇaṃ nāma byāpanaṃ gamanaṃ vā. Samaṃ pharati sītena. Āhāratthaṃ pharati. Pharaṇaṃ.
「Phara」谓放开,释放。Pharaṇa即为施放、展开或运行之意。谓清凉地同等放出。亦指食品之施与。Pharaṇa = 释放心怀,施与。
Gara uggame. Garati. Garu.
「上升」义根。动词形为「上升」,名词形为「沉重」。
Garūti mātāpitādayo gāravayuttapuggalā. Te hi garanti uggacchanti uggatā pākaṭā hontīti garūti vuccanti. Apica pāsāṇacchattaṃ viya bhāriyaṭṭhena garūti vuccanti. Garusaddo ‘‘idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, bhavañhi me aññataro garūna’’nti ettha mātāpitūsu dissati. ‘‘Sanarāmaralokagaru’’nti ettha sabbalokācariye sabbaññumhi. Apica garusaddo aññesvatthesupi dissati. Sabbametaṃ ekato katvā atridaṃ vuccati –
父母等尊敬连结之人谓为尊者。他们确实被称为有威仪的、显著的,故称为尊者。又如石伞由夫坐持,亦称为尊。尊声谓曰『此座位,请你来坐,我中有一位尊者』,此处在父母身上显现。谓之『圣世间尊者』,乃一切世尊者、全明者。且尊声于他处亦显现。诸此皆统合而称此,为尊声。
Mātāpitācariyesu, dujjare alahumhi ca;
在父母师长中,为病苦者及病难者,
Mahante cuggate ceva, nichekādikaresu ca;
为伟大者及小下者,诸种微等,
Tathā vaṇṇavisesesu, garusaddo pavattati.
如此于色相殊胜者,尊声流转。
Keci panācariyā ‘‘garu garū’’ti ca dvidhā gahetvā bhāriyavācakatte garusaddo ṭhito. Ācariyavācakatte pana gurusaddoti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Pāḷivisaye hi sabbesampi yathāvuttānaṃ atthānaṃ vācakatte garusaddoyeva icchitabbo, akārassa ākārabhāve ‘‘gārava’’nti savuddhikassa taddhitantapadassa dassanato. Sakkaṭabhāsāvisaye pana gurusaddoyeva icchitabbo, ukārassa vuddhibhāve aññathā taddhitantapadassa dassanato.
有些师长两种解“一声尊、一声重”,在夫嫡声分别用尊声,亦有说为“师长声”,此不应采。依巴利语境,凡一切言语以本义奏用时应取尊声,形无状中其意为“gārava”(敬重)之附加词。萨克特言语境亦然,尊声取其增益意义,为另一种附加词。
Mara pāṇacāge. Marati. Mattuṃ. Maritvā. Hetukattari ‘‘puriso purisaṃ māreti, mārayati. Puriso purisena purisaṃ mārāpeti, mārāpayati. Puriso purisaṃ māretuṃ māretvā’’ iccādīni rūpāni. Macco. Maru. Maraṇaṃ, maccu. Maṭṭu. Māro.
“Mara”意杀。是死亡。消灭。死亡后。作因果之谓,如“人令他人死,令其死亡。人使他人令他人死,令其死亡。人令他死后令其死亡”等形状。又有“死”、“灭”、“死苦”、“死亡”、“死者”等义。
Tattha mattunti marituṃ. Tathā hi alīnasattujātake ‘‘yo mattumicche pituno pamokkhā’’ti pāḷi dissati. Maccoti maritabbasabhāvatāya ‘‘macco’’ti laddhanāmo satto . Marūti dīghāyukopi samāno maraṇasīloti maru, devo. Maraṇanti cuti.
此中‘死’即‘死亡’。正如《外道兽生经》云:‘欲为死者得父之解脱’,巴利文表此义。‘死亡’为应死亡之体性,‘死’为称谓而存。‘死者’亦谓长寿者同等,以‘死性’为本而名之为‘死人’,亦是天神。‘死’意为终止。
Maraṇaṃ antako maccu, hindaṃ kālo ca maṭṭu ca;
死亡为终结者、灭尽者,亦为定时者与狂醉者;
Nikkhepo cuti cetāni, nāmāni maraṇassa ve.
诸心念皆抛弃,诸名号为死亡之象。
Māroti sattānaṃ kusalaṃ māretīti māro, kāmadevo.
因欲者乃死亡主,是欲界天神‘魔’也。
Imānissa nāmāni –
诸名称如下——
Māro namuci kaṇho ca, vasavatti pajāpati;
魔即‘玛罗’、黑暗者、‘毗沙瓦提’与‘梵摩摩提’。
Pamattabandhu maddano, pāpimā dabbakopi ca;
『懈惰之友』、『怠慢者』、『恶人』、『答巴子』等名,
Kandappo ca ratipati, kāmo ca kusumāyudho.
『哭泣者』、『色欲之主』、『欲望』以及『花战』。
Aññe aññānipi nāmāni vadanti, tāni sāsanānulomāni na hontīti idha na dassitāni. Aṭṭhakathāsu pana ‘‘māro, namuci, kaṇho, pamattabandhū’’ti cattārova nāmāni āgatāni.
他人亦有称此等名称,但那些并非与教法相合的名,故此处未予显现。然论疏中说『魔、恶鬼、黑暗、懈惰之友』四名已至。
Ettha ca māroti devaputtamārena saddhiṃ pañca mārā kilesamāro khandhamāro abhisaṅkhāramāro maccumāro devaputtamāroti.
此中『魔』者,意指与天子魔罗同列的五魔:烦恼魔、界魔、染污魔、死亡魔及天子魔罗。
Dhara avatthāne. Dharati.
『支撑』、『依持』之义。
Bhara posane. Bharati. Bharito, bhattā.
『扶养、供养』之义。『承担』。承担者,即养育者。
Thara santharaṇe. Tharati, santharati. Santharaṇaṃ.
「穿越,渡过」。「穿越者,渡过者」。「穿越,渡过」之意。
Dara vidāraṇe. Bhūmiṃ darati. Kudālo.
「开凿,破开」。「破开大地」之义。「小刀」。
Dara dāhe. Kāyo darati. Daro, daratho.
「深入,刺入」。「身体刺入」义。「洞,孔洞」。
Tira adhogatiyaṃ. Tirati. Tiracchāno, tiracchā vā.
「横穿,向下进入」。「穿越,渡过」之意。「侧卧,侧躺」或「斜卧」之义。
Ara gatiyaṃ. Arati. Atthaṃ, attho, utu.
「反向,阻止」。「厌恶,不喜欢」义。「义理、利益、果报」之意。
Ettha atthaṃ vuccati nibbānaṃ. Taṃ taṃ sattakiccaṃ arati vattetīti utu.
「此处称涅槃为『义』」。「涅槃为一切众生行持之不喜欢、不乐意故称义」之理。
Rakārantadhāturūpāni. · 以 ra 结尾的词根之诸形。
Lakārantadhātu以 la 结尾的词根
Lā ādāne. Lāti. Lānaṃ, garuḷo, sīhaḷo, rāhulo, kusalaṃ, bālo, mahallako, mahallikā.
『取』之义。取者。所取之物:金翅鸟、狮子、拉胡喇、善、愚人、年老者(男)、年老者(女)。
Tatra garuḷoti garuṃ lāti ādadāti gaṇhātīti garuḷo, yo ‘‘supaṇṇo, dijādhipo, nāgāri, karoṭī’’ti ca vuccati. Sīhaḷoti sīhaṃ lāti ādadāti gaṇhātīti sīhaḷo, pubbapuriso. Tabbaṃse jātā etarahi sabbepi sīhaḷā nāma jātā.
关于 garuḷo,字面意为“重”,也就是 lāti ādadāti,含义是承受或拿取重物,故翻为“持重者”。此处所称的 garuḷo,意指被称为“蘇畔那(天鸟)、帝释天王、那迦族、迦若提(梵)”等的众天人。sīhaḷo 为“狮子”的意思,同样含有“重”的意思,也意指前世为狮子。此类称谓有先后世传,合称 sāhiḷā。
Rāhulotiādīsu pana rāhu viya lāti gaṇhātīti rāhulo, ko so? Sikkhākāmo āyasmā rāhulabhaddo buddhaputto. Tassa hi jātadivase suddhodanamahārājā ‘‘puttassa me tuṭṭhiṃ nivedethā’’ti uyyāne kīḷantassa bodhisattassa sāsanaṃ pahiṇi. Bodhisatto taṃ sutvā ‘‘rāhu jāto bandhanaṃ jāta’’nti āha. Puttassa hi jāyanaṃ rāhuggaho viya hoti. Taṇhākilissanatāpādanato bāḷhena ca saṅkhalikādibandhanena bandhaṃ viya hoti muccituṃ appadānatoti ‘‘rāhu jāto bandhanaṃ jāta’’nti āha. Rājā ‘‘kiṃ me putto avacā’’ti pucchitvā taṃ vacanaṃ sutvā ‘‘ito paṭṭhāya me nattā ‘rāhulo’ tveva hotū’’ti āha, tato paṭṭhāya kumāro rāhulo nāma jāto.
关于 rāhulo 一词,在此有如“罗睺”之义,且意为持取之人,即“罗睺者”。此名指的是欲学戒律之老者 rāhulabhaddo,亦即佛陀的子嗣。其出生时,净饭大王说:“我当向子报告喜讯。”于是于园林中戏耍的菩萨听闻,称“罗睺已诞生,束缚已经形成”。有如结缚的束缚出生,因受渴爱和愚痴所牵累,故如此称。大王问何意,获知曰:“因我没有继承人,从此从我身后继承者必名为‘罗睺’。”于是孩子取名为“罗睺”。
Mahāpadānasuttaṭīkāyañhi ‘‘rāhu jāto’’ti ettha ‘‘rāhūti rāhuggaho’’ti vuttaṃ, taṃ pana ‘‘rāhulo’’ti vacanassatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ adhippāyatthavasena vuttaṃ. Na hi kevalo ‘‘rāhū’’ti saddo ‘‘rāhuggaho’’ti atthaṃ vadati, atha kho jātasaddasambandhaṃ labhitvā vadati. Tathā hi ‘‘rāhu jāto’’ti bodhisattena vuttavacanassa ‘‘rāhuggaho jāto’’ti atthौ bhavati, tasmā suddhodanamahārājā ‘‘mama nattā rāhu viya lātīti rāhuloti vattabbo’’ti cintetvā ‘‘rāhulotveva hotū’’ti āhāti daṭṭhabbaṃ.
在《大本生经疏》中对“罗睺已诞生”的词解释为“罗睺即罗睺缠”,此处“罗睺”一词作为“缠绕”意涵仍不明晰。通过结合出生状态解释得出意涵,即“罗睺已诞生”暗含“罗睺缠已现”的义理,故净饭大王考虑自身无了继承者,故意称之为“罗睺”,以示这是他传承的继承者,应当如此称名,观点是理所当然应知的事实。
Keci pana ‘‘rāhulo jāto bandhanaṃ jāta’’nti paṭhanti, katthaci potthake ca likhanti, taṃ na sundaraṃ, atthassa ayuttito ṭīkāya ca saddhiṃvirocato. Na hi ‘‘rāhulo’’ti kumārassa nāmaṃ paṭhamaṃ uppannaṃ, pacchāyeva pana uppannaṃ ayyakena dinnattā, tasmā tadā bodhisattena ‘‘rāhulo jāto’’ti vattuṃ na yujjati. Yathā hi anabhisitte arājini puggale ‘‘mahārājā’’ti vohāro nappavattati. Ṭīkāyañca ‘‘rāhūti rāhuggaho’’ti vuttaṃ. Athāpi tesaṃ siyā ‘‘rāhulo jāto bandhanaṃ jāta’’nti padassa vijjamānattā eva ṭīkāyaṃ ‘‘rāhuggaho’’ti bhāvavasena lāsaddena samānattho ādānattho gahasaddo vuttoti evampi nupapajjati, ‘‘rāhulānaṃ jātaṃ bandhanaṃ jāta’’nti pāṭhassa vattabbattā. Rāhuloti hi idaṃ padaṃ ‘‘sīhaḷo’’ti padaṃ viya dabbavācakaṃ, na kadācipi bhāvavācakaṃ, tasmā ‘‘rāhulo jāto bandhanaṃ jāta’’nti etaṃ ekaccehi duropitaṃ pāṭhaṃ aggahetvā ‘‘rāhu jāto bandhanaṃ jāta’’nti ayameva pāṭho gahetabbo, sārato ca paccetabbo suparisuddhesu anekesu potthakesu diṭṭhattā, porāṇehi ca gambhīrasukhumañāṇehi ācariyapacāriyehi paṭhitattā.
有些人念诵“罗睺已诞生,束缚已出”句子,甚至标写于典籍中,然该句义理不通达也因疏释所揭示而显清晰。第一,此名“罗睺”并非婴儿初生时即有,而是后由父王所赐名,故菩萨时称“罗睺已诞生”不合逻辑。如同无王位者不称“王”一样,故疏中说“罗睺即罗睺缠”之义。倘若理解谓“罗睺已诞生,束缚已现”是对词义有误解,是从发音相似误入。罗睺此字乃名词非形容词亦非动词,故不能赋予“罗睺已诞生”之意思。故此句于一些本中被看作误謬文,正确句应是“罗睺已诞生,缠已出”,于净洁典籍及古时多位资深论师传授时均如此训诂。
Ayaṃ panettha sādhippāyā atthappakāsanā – rāhu jātoti bodhisatto puttassa jātasāsanaṃ sutvā saṃvegappatto ‘‘idāni mama rāhu jāto’’ti vadati, muccituṃ appadānavasena mama gahaṇatthaṃ rāhu uppannoti hi attho. Bandhanaṃ jātanti iminā ‘‘mama bandhanaṃ jāta’’nti vadati. Tathā hi ṭīkāyaṃ vuttaṃ ‘‘rāhūti rāhuggaho’’ti. Tattha rāhuggahoti gaṇhātīti gaho, rāhu eva gaho rāhuggaho, mama gāhako rāhu jātoti attho. Atha vā gahaṇaṃ gaho, rāhuno gaho rāhuggaho, rāhuggahaṇaṃ mama jātanti attho. Putto hi rāhusadiso. Pitā candasadiso puttarāhunā gahitattā.
此处释义指出其义理来源——菩萨时闻得“罗睺已诞生”的出生象征语后,心生胸怀激荡,自言:“如今我的罗睺已出世”,即为“我束缚的出现已然”,这里“束缚”者指戒律束缚之意。在疏中,于“罗睺即罗睺缠”处释为:缠即紧握、抓持之意,罗睺指束缚,此束缚即我之束缚。或者解释为抓持名为罗睺,故“罗睺缠生”即有此意。儿子是父亲的宿敌如月光对于太阳般的关系,故被称为罗睺。
Ekacce pana ‘‘rāhulotveva hotū’’ti imaṃ padesaṃ disvā ‘‘rāhu jāto’’ti vutte iminā na sameti, ‘‘rāhulo jāto’’ti vutteyeva pana sametīti maññamānā evaṃ pāṭhaṃ paṭhanti likhanti ca, tasmā so anupaparikkhitvā paṭhito duropito pāṭho na gahetabbo, yathāvutto porāṇako porāṇācariyehi abhimato pāṭhoyeva āyasmantehi gahetabbo atthassa yuttito, ṭīkāya ca saddhiṃ avirodhatoti.
有时见到句言“拉胡之生”,说“拉胡生了”时,此处言词不相合;惟于言“拉胡罗生了”时正合。由此,有人心念如此,即诵持书写此读法。因此,未经详审而诵读的难得之语,不应轻易采纳。正如古代经师们以往认可的经文应采纳,长老们认为此举合理,注疏中亦无异议。
Tattha kusalanti kucchitānaṃ pāpadhammānaṃ sānato tanukaraṇato ñāṇaṃ kusaṃ nāma, tena kusena lātabbaṃ pavattetabbanti kusalaṃ. Bāloti diṭṭhadhammikasamparāyikasaṅkhāte dve anatthe devadattakokālikādayo viya lāti ādadātīti bālo. Imāni pana taṃnāmāni –
此处“善”意指击破顽劣恶行,净除烦恼以得智者之便。由此,善当努力发展而行。所谓“愚者”,指迷于见解因素,执着世俗见解者,如天帝子女等,轻薄无知。以下为此“愚者”名相之释:
Bālo avidvā añño ca, aññāṇī avicakkhaṇo;
愚者无智,心不明了,愚昧不通;
Apaṇḍito akusalo, dummedho kumati jaḷo.
无慧不善,愚钝而昏沉,好妄念妄语无明;
Eḷamūgo ca nippañño, dummedhī avidū mago;
瞽目木笨,无智慧,愚昧而无明者;
Aviññū andhabālo ca, duppañño ca aviddasu.
无见无识,盲愚愚昧,智障愚钝者也。
Mahallakoti mahattaṃ lāti gaṇhātīti mahallako, jiṇṇapuriso. Imānissa nāmāni –
“Mahallako”者,大意为年老众多者,形容为老年之一人。此名称由“mahalla”与“koti”组成,意为“大量者”,或称为年老之人。此处所说名称意指年迈老人。
Jiṇṇo mahallako vuddho, buddho vuḍḍho ca kattaro;
『衰老的、年迈的、年长的』——『觉悟的』与『年长的』同义,皆可表示〔资历〕深厚者;
Thero cāti ime saddā, jiṇṇapaññattiyo siyuṃ.
此“thero ca”言说,“老者”称谓,表明上述语词皆为老年标记或代称。
Tathā hi –
确实如此——
‘‘Dure apassaṃ therova, cakkhuṃ yācitumāgato’’;
『犹如长老,虽远仍望,为求眼目而来』;
Evamādīsu daṭṭhabbo, therasaddo mahallake.
如此等例中,应知『长老』一词乃指年高年长之义。
Imāni pana nāmāni itthiyā itthiliṅgavasena vattabbāni –
这些名称应当依女性女性性用法而使用——
Jiṇṇā mahallikā vuddhī, buddhī vuḍḍhī ca kattarā;
“老去的、年迈的、增长的智慧,增进的智慧以及造成的智慧”;
Therī cāti ime saddā, nāmaṃ jiṇṇāya itthiyā;
称为比库尼,因为这是‘老去的女性’的名称;
Dala phala visaraṇe. Dalati. Phalati. Dalito rukkho. Phalito bhūmibhāgo.
在枝叶凋落之义。‘凋落’、‘结果’。凋落的是树木。结果的是土地的一部分。
Ala bhūsane. Alati. Alaṅkāro, alaṅkato, alaṅkataṃ. ‘‘Sālaṅkānanayogepi, sālaṅkānanavajjitā’’ti imissañhi kavīnaṃ kabbaracanāyaṃ alaṅkasaddo bhūsanavisesaṃ vadati. Keci panettha ala bhūsanapariyāpanavāranesūti dhātuṃ paṭhanti, ‘‘alatī’’ti ca rūpaṃ icchanti. Mayaṃ pana aladhātussa pariyattinivāraṇatthavācakattaṃ na icchāma payogādassanato. Nipātabhūto pana alaṃsaddo pariyattinivāraṇatthavācako dissati ‘‘alametaṃ sabbaṃ. Alaṃ me tena rajjenā’’tiādīsu.
‘阿拉’在装饰上的用法。‘装饰’、‘被装饰的’、‘装饰物’。此语在诗人所作诗句中论及装饰的品类时说:“即使是装饰之联结,也未受限制”。有人以为此处‘阿拉’指装饰的总纲,甚至取为‘美丽的’。但我们不愿作此用,因为其作词法上是表示总纲禁止的意涵。‘阿拉’字本为‘不能’之意,表明禁止之义,如“‘这都是禁止的。我由此为王权’”等义。
Mīla nimelane. Mīlati, nimīlati, ummīlati. Nimīlanaṃ.
‘根基’的聚合与分离。‘根基起’、‘根基灭’、‘根基重新起’。根基的消失。
Bila patitthambhe. Bilati.
『柱』者,支撑之义也。『柱』,谓支撑物。
Nīlavaṇṇe. Nīlavatthaṃ.
『青色』者,青衣也。
Sīla samādhimhi. Sīlati. Sīlaṃ, sīlanaṃ.
关于『Sīla samādhimhi』者,即在戒与定中『Sīlati』,『Sīlaṃ』与『sīlanaṃ』解释戒律、持戒之意。此地所说『Sīla』乃透过『sīlanaṭṭha』者所具持之戒。经论中有云:『在净道中云何为戒?戒者为持戒之所在,戒为何物?』其义为:戒是在身业等所作业中以善良持守、不违乱之德行。又或为善法的根基、依止之相关。此二义为本处理所依,据此有通达者承认戒法之此二义。另有他说曰:『戒唯为欲等的保持,凉意等亦可以戒称。』等以此义注解,所论为有关持戒于戒根本之事。戒有二面相的证说。一者为依『戒与定』解释戒作为持守的义理。作业根本方面,『戒』作为具善德持守而无违乱,此为戒义。又依身等之持守也成戒。且此处还以音声作业者(『Curādi』一组)持守的善法为戒,由此持守具大依止之故戒乐作守持。故戒乃显为依止、常持之义。又戒者为持守善法、善行、可称善法的涵义。这里又说:『戒即持守善行,以为依止者为戒。由持守而为实际效力之戒辨析。』又说戒即持心,言戒即持定心也。此为善法根本之概念,在意义上分析戒及定的二项持守内容。依身为基础的定义为结论。罗列此组经文为戒的多层阐释,俱说明戒乃持守善法、保持纯净身心功用。
Ettha sīlanti sīlanaṭṭhena sīlaṃ. Vuttañhetaṃ visuddhimagge ‘‘sīlanti kenaṭṭhena sīlaṃ? Sīlanaṭṭhena sīlaṃ, kimidaṃ sīlanaṃ nāma? Samādhānaṃ vā kāyakammādīnaṃ susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Upadhāraṇaṃ vā kusalānaṃ dhammānaṃ patiṭṭhānavasena ādhārabhāvoti attho. Etadeva hi ettha atthadvayaṃ saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana ‘siraṭṭho sīlaṭṭho, sītalaṭṭho sīlaṭṭho’ti evamādinā nayenettha atthaṃ vaṇṇentī’’ti. Tattha ‘‘atthadvayaṃ saddalakkhaṇa vidū anujānantī’’ti idaṃ ‘‘sīla samādhimhi sīla upadhāraṇe’’ti dvigaṇikassa sīladhātussa atthe sandhāya vuttaṃ. Imassa hi curādigaṇaṃ pattassa upadhāraṇe ‘‘sīleti, sīlayatī’’ti rūpāni bhavanti, upadhāretītipi tesaṃ attho. Idha pana bhūvādigaṇikattā samādhānatthe ‘‘sīlatī’’ti rūpaṃ bhavati, samādhiyatīti tassa attho. Punapi ettha sotūnaṃ sukhaggahaṇatthaṃ nibbacanāni vuccante. Sīlati samādhiyati kāyakammādīnaṃ susīlyavasena na vippakiratīti sīlaṃ. Atha vā sīlanti samādahanti cittaṃ etenāti sīlaṃ. Imāni bhūvādigaṇikavasena nibbacanāni. Curādigaṇikavasena pana sīleti kusale dhamme upadhāreti patiṭṭhābhāvena bhuso dhāretīti sīlaṃ. Sīlenti vā etena kusale dhamme upadhārenti bhuso dhārenti sādhavoti sīlanti nibbacanāni.
此处『戒』者,以寂止义而为戒。此已于《清净道论》中说:『戒以何义为戒?以寂止义为戒。此所谓寂止者为何?谓身业等以善戒之力而不散乱,此为其义;或谓承托,以善法安住为基础而为所依,此为其义。此二义,精通声相之智者所认许。然另有人以『头义即戒义,清凉义即戒义』等方式阐释其义。』其中,『此二义,精通声相之智者所认许』,此语乃就『戒字属寂止义,戒字属承托义』此一双组戒界之义而说。此界归属「取」类词根,其承托义之形式为『寂止之、安住之』,其义亦即『使安住』。然此处因归属『存在』类词根,故成寂止义之形式『寂止』,其义即『寂止』。复次,此处为令闻者易于把握,再说语源分析。『寂止』者,谓身业等以善戒之力而不散乱,此名为戒;或谓『使心寂止』,以此使心寂止,故名为戒。此等皆为依『存在』类词根之语源分析。依『取』类词根之语源分析则为:『戒持』者,谓以安住之义而大力持守善法,故名为戒;或谓善人以此大力持守善法,此即戒之语源分析。
Kila bandhe. Kilati. Kilaṃ.
『结』者,束缚之义也。『结』,谓束缚物。
Kūla āvaraṇe. Kulati. Kūlaṃ. Vahe rukkhe pakūlaje. Kūlaṃ bandhati. Nadīkūle vasāmahaṃ. Kūlati āvarati udakaṃ bahi nikkhamituṃ na detīti kūlaṃ.
『岸』者,遮护之义也。『依岸』,谓岸也。用于树木、河岸所生之物。『岸结之』,『我住于河岸』。所谓『岸』,谓遮护水使不外溢而不令出,故名为岸。
Sūlarujāyaṃ. Sūlati. Sūlaṃ. Kaṇṇasūlaṃ na janeti.
因刺痛而生的痛苦。『刺』者,指尖锐的器物。『刺』亦作名词,意为针刺。『针刺』乃耳针,不为人所知。
Tūla nikkarīse. Nikkarīsaṃ nāma karīsamattenapi aminetabbato lahubhāvoyeva. Tūlati. Tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto.
秤杆。『秤杆』称为秤杆,但即使秤杆过重也不可随意拿取,因其轻重不可随意变化。『秤』指称秤砣如棉花般轻盈。
Pula saṅghāte. Pulati. Pañcapuli.
绳索捆绑处。『绳』者,系缚之索。『五重绳索』称为五种捆绑。
Mūla patiṭṭhāyaṃ mūlati. Mūlaṃ. Mūlasaddo ‘‘mūlāni uddhareyya antamaso ussīranāḷimattānipī’’tiādīsu mūlamūle dissati. ‘‘Lobho akusalamūla’’ntiādīsu asādhāraṇahetumhi. ‘‘Yāvamajjhanhike kāle chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā rukkhamūla’’ntiādīsu samīpe. Atridaṃ vuccati –
根基所立者谓之根。『根』。关于根一词,有言『应拔起根本如末端之芦苇管』等处可见根之用法。『贪欲为不善根』等处,为非常原因所说。『中夏季时树影日渐生长,叶片飘落,树根亦如是』等处,指其邻近。此三者称曰—
Mūlamūle mūlasaddo, padissati tatheva ca;
根中之根,即根一词,其义亦复显现;
Asādhāraṇahetumhi, samīpamhi ca vattati.
谓非常原因者,即不善之因;谓邻近者,即其所在之处也。
Phala nibbattiyaṃ. Rukkho phalati. Rukkhaphalāni bhuñjantā. Mahapphalaṃ mahānisaṃsaṃ. Sotāpattiphalaṃ. Tattha phalanti mahānibbattikaṃ.
果报成就者者。树木结果实。食用树果者为众生。大果即大果报。初果果报为入流果报。在此指的是显现为大的果报。
Phala bhede. Phalati. Muddhā te phalatu sattadhā. Pādā phaliṃsu. Tattha phalatūti bhajjitu.
果报之别者。结果实。其结果实者,为七种。脚有果实,故当分说结果之义。
Phala abyattasadde. Asanī phalati. Dveme bhikkhave asaniyā phalantiyā na santasanti. Phalantiyāti saddaṃ karontiyā.
果报非恒常之声。雷声震动。比库们,两种雷声结果时不宁静。谓结果时发出声响。
Culla hāvakaraṇe. Hāvakaraṇaṃ vilāsakaraṇaṃ. Cullati.
小毁坏者。毁坏者即毁坏造成者。谓毁坏之行为。
Phullavikasanabhedesu. Phullati. Phullaṃ. Phullito kiṃsuko. Suphullitamaravindavanaṃ.
花之绽放分别。绽放者。花朵。绽开的树枝。欣欣绽放之莲花池。
Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni;
昔日有一大圣者,名曰迪潘卡罗大圣。
Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito.
如同灯塔上树冠蓬勃茂盛,犹如沙拉树花开繁盛。
Khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaṃ.
聚集如断裂花瓣般的聚合体。
Cilla seṭhille. Siṭhilabhāvo seṭhillaṃ. Cillati.
薄而柔软。柔软的性质即为柔软。称为柔软。
Velu celu kelu khelu pelu belu selu sala tila gatiyaṃ. Velati. Celati. Kelati. Khelati. Pelati. Belati. Selati. Salati. Tilati. Celaṃ, belako. Ettha celanti vatthaṃ. Pelakoti saso.
此诸词根皆以行动为义。『动行』、『布动』、『乐动』、『涎动』、『篮动』、『贝动』、『石动』、『行动』、『芝动』,各有其动义。『布』,谓衣也;『篮小』,谓兔也。此处『布』者,谓衣也;『篮小』者,谓兔也。
Khala calane. Khalati. Khalo. Khaloti dujjano asādhu asappuriso pāpajano.
『卡喇』,义为移动。动词形「卡喇提」。名词形「卡喇」。『卡喇』者,恶人、不善之人、非正人、罪恶之人也。
Khala sañcinane. Khalati. Khalaṃ. Khalanti vīhiṭṭhapanokāsabhūtaṃ bhūmimaṇḍalaṃ. Tañhi khalanti sañcinanti rāsiṃ karonti ettha dhaññānīti khalanti vuccati. ‘‘Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ, gantā cassa abhikkhaṇa’’nti payogo.
『卡喇』,义为积聚。动词形「卡喇提」。名词形「卡喇姆」。『卡喇』者,作为堆放稻谷之场所的地面圆坪也。因为在此处积聚、堆成一堆各种谷物,故称为「卡喇」。用例如:「(农夫)应时常前往其打谷场、谷仓、牲畜、田地。」
Gila ajjhoharaṇe. Gilati. Gilamakkhaṃ puriso na bujjhati.
消化时。消化。胃中之物男子不觉知也。
Gala adane. Galati. Galo. Galanti adanti ajjhoharanti etenāti galo. Galoti gīvā vuccati.
口中进食。进食。喉咙。进食者即摄取,即进取,此即喉咙。喉咙谓舌也。
Sala salla āsugatiyaṃ. Āsugati sīghagamanaṃ. Salati. Sallati. Sallaṃ. Ettha ca ‘‘sallaṃ usu saro sallo kaṇḍo tejano’’ti pariyāyā ete.
箭矢、木矛、刺物,迅速刺穿之意。迅速行进。穿刺。刺。箭矢。此中有「箭矢、脉络、水脉、刺、矛、释然」等多义相说法。
Khola gatipaṭighāte. Kholati.
道途阻碍时。开启、开口。
Gilepītikkhaye. Gilāyati. Gilāno, gelaññaṃ. Gilānoti akallako. Vinayepi hi vuttaṃ ‘‘nāhaṃ akallako’’ti. Aṭṭhakathāyañca ‘‘nāhaṃ akallakoti nāhaṃ gilāno’’ti vuttaṃ.
病邪消除。患病。患病者,病所缠绕也。患病者谓身体无异病。如律中所云我非疾病者。释论中亦如是谓我非疾病我非患病。
Mile gattavināme. Milāyati. Milāyano, milāyanto, milāyamāno.
结合身体妄名。结合、融合。结合者,结合中,结合着者,结合进行中。
Kele mamāyane. Mamāyanaṃ taṇhādiṭṭhivasena ‘‘mama ida’’nti gahaṇaṃ. Kelāyati. Tvaṃ kaṃ kelāyati.
「憍恚」谓我我见中根深蒂固的“我有”执著,此乃根本渊深之烦恼。问曰:你执著何事称为憍恚?
Sala calane saṃvaraṇe ca, vala valla calane ca. Saṃvaraṇāpekkhāyaṃ cakāro. Salati. Kusalaṃ. Valati. Vallati. Vallūro.
「捨法」指止息摇动与放逸行为,同时遏制分散与动摇。此为守护、制止的功用。动摇谓颤动、微动;放逸谓放任自由、放纵懈怠。放逸多者称为“放恶人”。
Tattha kusalanti kucchite pāpadhamme salayati calayati kampeti viddhaṃsetīti kusalaṃ. Kucchitaṃ apāyadvāraṃ salanti saṃvaranti pidahanti sādhavo etenāti kusalaṃ. Vallanti saṃvaranti rakkhanti ito kākasenādayo satte akhādanatthāyāti vallūro.
此中善意指在不善法处有所止息和收摄,摇动与动摇,颤动及断除。善者:指止息诸恶及烦恼,摄持不善门,是为善。放逸者乃阻止、控制、保护之意,此则指如乌鸦等众生为防护而警戒护持。故曰“放逸”意在保护不被破坏。
Mala malla dhāraṇe. Malati. Malaṃ. Mallati. Mallo.
「蔽障」谓持守障碍不净。蔽障谓污秽、垢染之意;持障谓结缚、束缚。持障者为障碍之意。
Bhala bhalla paribhāsanahiṃsādānesu. Bhalati. Bhallati.
「恶言」谓诽谤、毁谤、害害之语。指恶行中的侮辱与虐害,也即恶语中所表现出的伤害意图。伤害动者即恶语伤害。
Kala saṅkhyāne. Kalati. Kalā, kālo.
「次数」谓时间、刻数之数目。次意指限度、刻度,时间亦指时段或时光。谓定量计数、时节定时。
Ettha kalāti soḷasabhāgādibhāgo. Kāloti ‘‘ettako atkkanto’’tiādinā kalitabbo saṅkhātabboti kālo, pubbaṇhādisamayo.
此处,『卡拉』者,十六分之一等分数也。『卡拉』者,以「已过去如此之多」等方式可被计算、被了知,故称为「卡拉」,即指上午等时段。
Kalla asadde. Asaddo. Nissaddo. Kallati.
『卡喇』,义为无声。无声也,寂静也。动词形「卡喇提」。
Jala dittiyaṃ. Jalati. Jalaṃ, jalanto, pajjalanto, jalamāno.
『扎拉』,义为燃烧照耀。动词形「扎拉提」。名词形及现在分词形有:「扎拉姆(光焰)」、「扎拉托(正燃烧者)」、「巴扎拉托(熊熊燃烧者)」、「扎拉马诺(燃烧着的)」。
Ko eti siriyā jalaṃ. Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti me sutaṃ. Saddhammapajjoto jalito.
「谁以荣耀燃照而来」——「如同以名声炽然而立,据我所闻乃迭瓦达德。」「正法之明灯已被点燃。」
Hula calane. Hulati. Halo. Haloti phālo, so hi holeti bhūmiṃ bhindanto mattikakhaṇḍaṃ cāletīti ‘‘halo’’ti vuccati ukārassa akāraṃ katvā.
词根『转动』义。〔由此构成〕『转动』一词。〔由此再转〕『犁』者,以其犁地时,劈破泥土、振动土块,故称『转动者』,即『犁』也——此乃将〔词根中的〕乌音(u)转为阿音(a)而成。
Cala kampane. Calati. Calito, acalo. Mahanto bhūmicālo. Calanaṃ, cālo.
「振」,移动义。能动者,曰『动』。动之,则『动』;不动,则『不动』。大地之动,曰『大地震』。动之作用,曰『震动』、『震』。
Jala dhaññe. Jalati. Jalaṃ.
水与谷物。含水。水。
Ṭala ṭula velambe. Ṭalati. Ṭulati.
叶、秤、延长。摇动。称重。
Thala ṭhāne. Thalati. Thalo. Thaloti nirudakappadeso. Pabbajjānibbānesupi taṃsadisattā tabbohāro. Yathā hi loke udakoghena anottharaṇaṭṭhānaṃ ‘‘thalo’’ti vuccati, evaṃ kilesoghena anottharaṇīyattā pabbajjā nibbānañca ‘‘thalo’’ti vuccati, ‘‘tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti hi vuttaṃ.
地、所在。坚持、留止。地指无水可过之地。出家与涅槃亦如是称为地。正如世间因水患成无去处称为‘地’,烦恼患难亦无超越者,故出家与涅槃谓之‘地’,“渡彼至岸而立于地”如是说。
Phāla vilekhane. Phālati bhūmiṃ vilekhati bhindatīti phālo.
果实、划分。果实指划地、分裂即果实。
Nala ganthe. Nalati.
管、颈部。弯曲。
Bala pāṇane. Iha pāṇanaṃ jīvanaṃ sasanañca. Balati. Balaṃ, bālo.
力量、手掌。此指手掌即生命及教法。能、力量、愚者。
Ettha balanti jīvitaṃ kappenti etenāti balaṃ, kāyabalabhogabalādikaṃ balaṃ. Atha vā balanti sammājīvanaṃ jīvanti etenāti balaṃ, saddhādikaṃ balaṃ. Āgamaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘assaddhiye na kampatīti saddhābala’’ntiādi vuttaṃ, taṃ daḷhaṭṭhena balanti vattabbānaṃ saddhādīnaṃ akampanabhāvadassanatthaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Atha vā dhātūnaṃ atthātisayayogato assaddhiyādīnaṃ abhibhavanena saddhādibalānaṃ abhibhavanatthopi gahetabbo ‘‘abalā naṃ baliyantī’’ti ettha viya. Bāloti balati assasati ceva passasati cāti bālo, assasitapassasitamattena jīvati, na seṭṭhena paññājīvitenāti vuttaṃ hoti. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘balantīti bālā, assasitapassasitamattena jīvanti, na paññājīvitenāti attho’’ti. Paññājīvinoyeva hi jīvitaṃ seṭṭhaṃ nāma. Tenāha bhagavā ‘‘paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.
此处所谓强有力者,谓其能维持生命,故称为力量,是指身体之力、享用之力等诸力量。又或称之为强有力者,谓其能正当生活而生存,故称为力量,是指信心等力量。然于《经疏》中有言:『不为疑惑所摇动者,即信力』等,意在说明应将信等诸力视为坚定不动之力,宜当如此理解。又于诸界中,因失信等过度而受其制约,亦应理解为信力等力量之制约,故此处有言『非力量者,自谓为力量』之义。所谓愚者,即是吸纳存在、观察存在者,因其以非上智之慧生活,故称愚者。正如《经疏》中所说:『所谓强有力者,即愚者,因以吸纳与观察为生,而非以智慧生活』。而智慧生活者,方为真正之生存。由是世尊谕曰:『以智慧生活者,谓为上等生活』。
Pula mahatte. Pulati. Vipulaṃ.
「膨」,广大义。能膨者,曰『膨大』。广大,曰『广大』。
Kula saṅkhāne bandhumhi ca. Kolati. Kulaṃ, kolo.
「聚」,计数义,又含族类义。能聚者,曰『聚集』。族,曰『族』;聚,曰『族聚』。
Sala gamane. Salati.
「行」,前进义。能行者,曰『行走』。
Kila pītiya kīḷanesu. Pītassa bhāvo pītiyaṃ yathā dakkhiyaṃ. Kīḷanaṃ kīḷāyeva. Kilati.
『Kila』者,兼有喜悦义与游戏义。喜悦之状态,即喜悦也,犹如『dakkhiya』之例。游戏之义,即游戏本身也。『kilati』,游戏也。
Ila kampane. Ilati. Elaṃ, elā. Ettha elaṃ vuccati doso. Kenaṭṭhena? Kampanaṭṭhena. Dosoti cettha aguṇo veditabbo, na paṭigho. ‘‘Nelaṅgo setapacchādo’’ti idamettha nidassanaṃ.
Ila 表示振动、摇动。ilati 为振动之动词。elaṃ、elā 皆是指振摇,此处elaṃ 特指责难。何以故?因其是振动,故为责难。此义非报复。『袜无股披露』乃此义之例证。
Apica elaṃ vuccati udakaṃ. Tathā hi ‘‘elambujaṃ kaṇṭakiṃ vārijaṃ yathā’’ti imissā pāḷiyā atthaṃ niddisanto āyasmā sāriputto ‘‘elaṃ vuccati udaka’’nti āha. Elāti lālā vuccati ‘‘elamūgo’’ti ettha viya. Apica elāti kheḷo vuccati ‘‘sutvā nelapatiṃ vācaṃ, vāḷā panthā apakkamu’’nti ettha viya. Ettha nelapatiṃ vācanti kheḷabindunipātavirahitaṃ vacananti attho. Lālākheḷavācakassa tu elāsaddassa aññaṃ pavattinimittaṃ pariyesitabbaṃ. Anekappavattinimittā hi saddā. Kiṃ vā aññena pavattinimittena, ila kampaneti evaṃ vuttaṃ kampanaṃ eva lālākheḷavācakassa elāsaddassa pavattinimittaṃ, tasmā ilanti jigucchitabbabhāvena kampenti hadayacalanaṃ pāpuṇanti janā etthāti elāti attho gahetabbo. Samānapavattinimittāyeva hi saddā lokasaṅketavasena nānāpadatthavācakāpi bhavanti. Taṃ yathā? Hinoti gacchatīti hetu, sappati gacchatīti sappo, gacchatīti goti. Tathā asamānappavattinimittāyeva samānapadatthavācakāpi bhavanti. Taṃ yathā? Rañcatīti rājā, bhūmiṃ pāletīti bhūmipālo, nare indatīti narindoti. Esa nayo sabbatthāpi vibhāvetabbo.
此外,「水」亦称为「艾拉」(ela)。如具寿沙利子在解释「如艾拉布嘉(elambuja)之有刺水生者」这一句巴利文的意思时,说道:「『艾拉』者,水也。」又,「艾拉」亦可指唾液,犹如「艾拉姆嘎」(elamūga)一词中之用法。再者,「艾拉」亦可指口水涎沫,犹如「苏特瓦内拉帕廷瓦坎,瓦拉般踏阿帕咖慕」一偈中之用法——此中「内拉帕廷瓦坎」之义,乃「无涎沫滴落之语」也。然则,「艾拉」一词作为唾液与涎沫之名,其词义生起的另一缘由,仍须加以探究。盖词语之词义生起缘由,本有多种。或问:何须另求词义生起缘由?答曰:「伊拉」(ila)之义为「震动」,此「震动」义即是「艾拉」一词作唾液涎沫之名的词义生起缘由。故应取此义:人们因令人厌恶之事而内心震动摇荡,此处即称为「艾拉」。盖具有相同词义生起缘由的词,依世间约定俗成,亦可成为指称不同事物之词。例如:「去」为「行走」故称「因」[Pali: hetu];「爬行」为「行走」故称「蛇」[Pali: sappo];「去」故称「牛」[Pali: go]。同样,具有不同词义生起缘由的词,亦可成为指称相同事物之词。例如:「令人欢喜」故称「王」[Pali: rājā];「守护大地」故称「护地者」[Pali: bhūmipālo];「主宰众人」故称「人中之主」[Pali: narindo]。此一方法于一切处皆应如是明辨。
Ila gatiyaṃ. Ilati.
「游移」义动词根。『游移』者,缓慢移行也。
Hila hāvakaraṇe. Helati.
「媚态作弄」义动词根。『媚弄』者,以举止撩拨也。
Sila uñche. Silati.
「拾穗乞食」义动词根。『拾穗』者,捡拾遗落谷粒以为生也。
Tila sinehane. Tilati. Tilaṃ, telaṃ, tilo.
「润泽滋养」义动词根。『润泽』者,滋润也。由此根派生:芝麻(tilaṃ)、芝麻油(telaṃ)、芝麻植株(tilo)。
Cila vasane. Cilati.
『缠缚于衣』者,『缠缚』之义也。缠绕、包裹之谓。
Vala vilāsane. Valati.
『瓦拉』者,嬉戏摇摆义也。其动词形为『转动』。
Pila gahaṇe. Pilati.
『毕拉』者,抓取执持义也。其动词形为『执持』。
Mila sinehane. Milati.
『弥拉』者,润泽亲爱义也。其动词形为『润泽』。
Phula sañcale pharaṇe ca. Phulati.
『普拉』者,振动摇晃及遍满义也。其动词形为『遍满』。
Lakārantadhāturūpāni. · 以 la 音结尾的词根之诸形式。
Vakārantadhātu以 va 音结尾的词根
Vāgatigandhanesu. Vāti. Vāto.
『瓦』者,行走、气息流动、散发香气诸义也。其动词形为『吹』,名词形为『风』。
Vī pajanakanti asanakhādana gatīsu. Pajanaṃ calanaṃ. Kanti abhiruci. Asanaṃ bhattaparibhogo. Khādanaṃ pūvādibhakkhanaṃ. Gati gamanaṃ. Veti.
『维』者,具生产、动摇、欢喜、饮食受用、嚼食、行走诸义也。『生产』即运动;『欢喜』即心之乐欲;『饮食受用』即对饭食之受用;『嚼食』即对糕点等之咀嚼;『行走』即前往之动作。其动词形为『行进』。
Ve tantasantāne. Vāyati. Tantavāyo.
『奔』者,在[其]相续之中。纺织。『奔』者,[织布之动作]。织布者。
Ve sosane. Vāyati.
『Ve』用于流动中;风亦随之流转。
Dhivu khivu nidassane. Dhevati. Khevati.
『提瓦』、『开瓦』[二根],义为显示。流淌。漂浮。
Thivu dittiyaṃ. Thevati. Madhumadhukā thevanti.
『提瓦』[根],义为吐出。吐出。蜜蜂们吐出[蜂蜜]。
Jīva pāṇadhāraṇe. Jīvati. Jīvitaṃ, jīvo, jīvikā. Atthi no jīvikā deva, sā ca yādisakīdisā. Jīvitaṃ kappeti.
『基瓦』[根],义为维持生命。活命。生命、生命体、生计。『天神啊,我等有生计,然其生计如何如何。』维持生活。
Piva miva tiva niva thūliye. Pivati. Pivaro. Mivati. Tivati. Nivati.
『毕瓦』、『弥瓦』、『提瓦』、『尼瓦』[四根],义为粗大肥满。饮。肥胖者。[弥瓦:]膨胀。[提瓦:]积聚。[尼瓦:]充满。
Ettha ca pivaroti kacchapo, yo koci vā thūlasarīro. Tathā hi ‘‘pivaro kacchape thūle’’ti pubbācariyehi vuttaṃ.
此中谓饮水之龟者,或为体格粗大之众生。盖谓『饮水者为粗大之龟』,此乃前辈所说。
Ava pālane. Avati. Buddho mama avataṃ.
谓『脱离掌护』。此谓离散。谓佛陀已为我所脱离之者。
Bhava gatiyaṃ. Savati.
谓『存在之归趣』。谓生存。
Kava vaṇṇe. Kavati.
谓『何种颜色』。谓具有何种色彩。
Khivu made. Khivati.
谓『易于甘甜』。谓容易获得甘甜之物。
Dhovu dhovane. Dhovati.
谓『洗涤于清洗』。谓沐浴者。
Devudeva devane. Devati ādevati, paridevati, ādevo, paridevo, ādevanā, paridevanā, ādevitattaṃ, paridevitattaṃ.
『天神中的天神』者。天神王;天神,天空诸神。天神的敬礼;天神的喜悦;敬礼;喜悦;敬礼者;喜悦者;敬礼的状态;喜悦的状态。
Sevu kevu khevu gevu gilevu mevu milevu secane. Sevati. Kevati. Khevati. Gevati. Gilevati. Mevati milevati.
『服侍』、『磨炼』、『磨损』、『给予』、『吞食』、『测量』、『联结』、『施行』。服侍、磨炼、磨损、给予、吞食、测量、联结皆是施行、表现之意。
Devu plutagatiyaṃ. Plutagati pariplutagamanaṃ. Devati.
『天神的奋进而迅速的行动』者。迅速的行动;迅速的行动与绕行。天神的行动。
Dhātu gatisuddhiyaṃ. Dhāvati, vidhāvati. Ādhāvati, paridhāvati. Dhāvako.
『境界净洁的运动』者。奔跑、奔走。奔跑过去、绕行。奔跑者。
Civu ādānasaṃvaresu. Civati.
在生活的习造中。进行生活,生活。
Cevi cetanātulye. Cevati.
精神意志同等。进行、运作。
Vakārantadhāturūpāni. · 以 va 音结尾的词根之诸形式。
Sakārantadhātu以 sa 音结尾的词根
Sā pāke. Sāti.
此为成熟。此为正念。
Si sevāyaṃ. Sevati. Sevanā, sevako, sevito, sivo, sivaṃ.
此谓事奉。意谓事奉、事奉者、被事奉者、善、善法。
Nihīyati puriso nihīnasevī,
人若是卑下之人,必为卑劣之事所役使,
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;
且永不舍弃同样的事奉;
Seṭṭhamupagamaṃ udeti khippaṃ,
然最上乘的接近善法者很快便显现,
Tasmā attano uttaritaraṃ bhajetha;
因此,应当依自己的上上法修持。
Si gatibuddhīsu. Seti, atiseti. Atisituṃ, atisitvā, setu.
『西』[根],义为行进与了知。卧、超越而卧。为超越而卧、超越而卧已、[令]超越。
Sīsaye. Sayo supanaṃ. Seti. Sayati. Senaṃ. Sayanaṃ.
『头卧』者,『卧』者,睡眠也。『卧』,谓横卧。『卧处』,谓卧床铺席。
Su gatiyaṃ. Savati. Pasavati. Pasuto, suto.
『流』义之根。流动、流出也。『流出』,已流出者,所流出者。
Ettha sutoti dūto, ‘‘vittiñhi maṃ vindati suta disvā’’ti ‘‘devasuto ca mātalī’’ti ca imāni tattha payogāni.
此中,『suta』亦可作「使者」义,如偈句『见闻使者,吾得喜悦』及『天子驭者玛德利』,此二皆为该义之用例。
Su savane. Savanaṃ sandanaṃ. Savati. Āsavo.
『流』义之根,谓流淌、流注也。流注之义即流动、汇流。流动。漏流。
Sū pasave. Pasavo jananaṃ. Savati, pasavati. Suttaṃ.
【字根「流出、生产」义】『流出、生产』者,生育也。『流』则『出流』,亦作『流出』。此为经(线)义。
Ettha pana suttanti atthe savati janetīti suttaṃ, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ, tadaññampi vā hatthisuttādi suttaṃ.
此处所谓经文,即指含义明了且利于生起信解之教法经文,称为经文,是佛陀言教的三藏(经藏、律藏、论藏)。此中亦包含象头经等经文。
Sū pāṇagabbhavimocanesu. Sūti. Pasūti. Pasūto.
『Sū』指解放之意。『Sūti』为过去分词形,意为被释放者。『Pasūti』和『Pasūto』均含释义,指解脱的状态或已被解放者。
Su peraṇe. Suti.
『Su』为加强词,喻善、良或增益之意。『Peraṇe』为加强表达,『Suti』亦指悦耳或善闻。
Se khaye. Sīyati. Ekārassīyādeso.
【字根「消尽」义】『消尽』者,衰灭也。『衰灭』之意。『一』字之替代形为『衰』。
Se pāke. Seti.
『Se pāke』谓其成熟、完善或成熟之境。『Seti』同义,表明完成或成熟状态。
Se gatiyaṃ. Seti. Setu.
【字根「行进」义】『行进』者,卧伏也。『卧』即『桥』(引导通行之义)。
Hiṃsa hiṃsāyaṃ. Hiṃsati. Hiṃsako, hiṃsanā, hiṃsā.
【字根「伤害」义】『伤害』者,损伤也。『伤害』则『加害』,亦作『害者』、『伤害行为』、『伤害』。
Issa issāyaṃ. Issati. Purisaparakkamassa devā na issanti. Issā, issāyanā.
『issa』,意为嫉妒,用于『issāyaṃ』(属格/处格形式)。动词形式为『issati』(他嫉妒)。例句:「诸天人不嫉妒男子的英勇精进。」名词形式有『issā』(嫉妒)及『issāyanā』(嫉妒之行为/嫉妒状态)。
Namassa vandanānatiyaṃ. Vandanānati nāma vandanāsaṅkhātaṃ namanaṃ, sakammakoyevāyaṃ dhātu, na namudhātu viya sakammako ceva akammako ca. Namassati.
『Namassa』者,礼拜恭敬也。所谓『礼拜恭敬』,即称为礼拜之屈身俯首,此词根唯有及物用法,不像『namu』词根既有及物用法又有不及物用法。『Namassati』者,礼拜也。
Ghusa sadde. Ghusati, ghosati. Paṭighoso, nigghoso, vacīghoso.
【ghusa】词根,义为「声音」。动词形:ghusati(发出声音)、ghosati(发声)。派生词:paṭighoso(回响声)、nigghoso(响声、轰鸣)、vacīghoso(言语之声)。
Cusapāne. Cusati.
【cusa】词根,义为「饮、吸」。动词形:cusati(饮、吸)。
Pusa buddhiyaṃ. Pusati. Poso. Sampīḷe mama posanaṃ. Posananti vaḍḍhanaṃ.
【pusa】词根,义为「智慧、增长」。动词形:pusati(养育、增长)。派生名词:poso(养育者)。例句「sampīḷe mama posanaṃ」意为「我的养育之事受到压迫」。注释:『posanaṃ』者,增长也。
Musa theyye. Thenanaṃ theyyaṃ corikā. Musati. Duddikkho cakkhumusano. Musalo.
「偷盗」义。『贼』者,盗窃之行也。『欺瞒』义。『目盲』者,眼根受蔽也。『杵』义。
Pusa pasave. Pusati.
『养育』义。『养育』之行也。
Vāsi bhūsa alaṅkāre. Vāsati. Bhūsati, vibhūsati. Bhūsanaṃ, vibhūsanaṃ.
『庄严』义。『庄严』之行也;『显饰』之行也。『庄严』,『显饰』。
Usa rujāyaṃ. Usati.
『疼痛』义。『疼痛』之行也。
Isa ucche. Esati. Isi.
「isa」意为「欲求」。〔由此词根构成之动词为〕「esati」(他寻求)。〔由此词根派生之名词为〕「isi」(仙人)。
Ettha pana sīlādayo guṇe esantīti isayo, buddhādayo ariyā tāpasapabbajjāya ca pabbajitā narā. ‘‘Isi tāpaso jaṭilo jaṭī jaṭādharo’’ti ete tāpasapariyāyā.
此处,『仙人』(isayo)者,寻求戒等诸德者也;即佛陀等圣者,以及出家于苦行之道的人们。『仙人、苦行者、结发者、持髻者、蓄发者』——这些皆是苦行者的同义词。
Kasa vilekhane. Kasati, kassati. Kassako, ākāso.
「kasa」意为「划刻、描绘」。〔由此词根构成之动词为〕「kasati」或「kassati」(他耕犁)。〔由此词根派生之名词为〕「kassako」(农夫)、「ākāso」(虚空)。
Ettha kassakoti kasikārako. Ākāsoti nabhaṃ. Tañhi na kassatīti ākāso. Kasituṃ vilekhituṃ na sakkāti attho. Imāni tadabhidhānāni –
此处,『农夫』(kassako)者,从事农耕者也。『虚空』(ākāso)者,天空也。其所以称为虚空,乃因无法耕犁之故——意谓不能划线犁地也。以下诸词皆为其名称——
Ākāso ambaraṃ abbhaṃ, antalikkha’maghaṃ nabhaṃ;
虚空是穹苍,是光明,是空旷无碍,乃是虚空。
Vehāso gaganaṃ devo, kha’mādiccapathopi ca.
风是天空,是诸天,是空,亦是大气。
Tārāpatho ca nakkhatta-patho ravipathopi ca;
星道是星辰的道路,日道是太阳的行路。
Vehāyasaṃ vāyupatho, apatho anilañjasaṃ.
空气道路是风道,是无定向的风之流。
Kasasisa jasa jhasa vasa masa disa jusa yusa hiṃsatthā. Kasati. Sisati. Jasati. Jhasati. Vasati. Masati. Masako. Omasati, omasavādo. Disati. Jusati. Yūsati.
「杀生」者,燃烧、折磨、毁坏、聚集、积累、融合、聚合、接近、延伸之意,皆为加害的目的。具体表现为:破坏、遮蔽、占据、残害、居住、积累、集合。此中又含有『烧毁』、『毁灭言论』之意。见于相关用法中。
Tattha omasatīti vijjhati. Omasavādoti paresaṃ sūciyā viya vijjhanavādo. Masakoti makaso.
其中“燃烧毁灭”一词表示燃烧、吹熄之义;“毁灭言论”乃指伤害他者之语言,就如刺入他人身体的刀剑般。『积累』即为集聚。
Bhassa bhassane. Bhassanti kathanaṃ vuccati ‘‘āvāso gocaro bhassaṃ. Bhassakāraka’’ntiādīsu viya. Bhassati. Bhaṭṭhaṃ. Bhaṭṭhanti bhāsitaṃ, vacananti attho. Ettha pana –
「bhassa」为言语、谈论之意。谈论即称为居所、境界与言说之行为。谓之言语、表达、称说。此涉及说话、讲话,每为传达义理之器。此处讲-
‘‘Subhāsitā atthavatī, gāthāyo te mahāmuni;
『善说法、具义趣,偈语皆为伟大圣人所说;
Nijjhattomhi subhaṭṭhena, tvañca me saraṇaṃ bhavā’’ti
以善美之言辞,令我静心归依于汝』
Pāḷi nidassanaṃ. Tattha nijjhattoti nijjhāpito dhammojapaññāya paññattigato amhi. Subhaṭṭhenāti subhāsitena.
此为巴利文标示。其义为:『静心』者,是指以言语默念、咒诵进而深入精通义理。『善美之言』意指善说、善言辞。
Jisu nisu visu misu vassa secane. Jesati. Nesati. Vesati. Mesati. Devo vassati.
「jisu」、「nisu」、「visu」、「misu」、「vassa」诸词根,皆有「洒水、降注」之义。〔各自构成之动词为〕「jesati」(他胜伏)、「nesati」(他引导)、「vesati」(他遍布)、「mesati」(他测量)。〔以「vassa」为例:〕「devo vassati」,即「天(雨)降下」。
Marisu sahane ca. Cakāro secanāpekkhako. Marisati.
“Marisu”意指尸体或死者;“sahane ca”意谓“与之共处、共容”。“Cakāro secanāpekkhako”,指苍蝇对露水盛行季节有观察、依赖或期盼之意。最后“Marisati”者,是“死亡、消亡”的行为。此句表示苍蝇依附或停留于尸体,随季节的露水变化而增减,并使或与死尸相关的状况显现。
Pusa posane. Posati. Poso. Kammacittautuāhiārehi posiyatīti poso. ‘‘Aññepi devo posetī’’ti dassanato pana curādigaṇepi imaṃ dhātuṃ vakkhāma.
“Pusa posane”指富饶生长;“Posati”意为滋养、培养;“Poso”为养育、增长之意。接着“kammacittautuāhiārehi posiyatīti poso”说明“应由有善业心及适当行为加以滋养”,谓此“poso”是由心业和行为所增益。又言“‘Aññepi devo posetī’”,意谓其它天人亦有养护滋养之德。这一段揭示滋养不只限于此,还包括众多诸如盗贼等不善众生之领域,此“dhātu”是指此中所有的存在现象。整体表明一切依业心宿及行为生长,且众生界亦有滋养维系。
Pisu silisu pusu palusu usu upadāhe. Pesati. Silesati. Sileso. Posati. Palosati. Osati. Usu.
【词根「pisu、silisu、pusu、palusu、usu」,义为「伤害、烧灼」。】衍生词举例:「pesati」(驱遣、派遣);「silesati」(附着、黏合);「sileso」(黏液、痰);「posati」(养育、哺育);「palosati」(漂洗、净化);「osati」(浸润、滋润);「usu」(箭矢)。
Ghasu saṃharise. Saṃhariso saṅghaṭṭanaṃ. Ghassati.
『磨』者,摩擦也。研磨、摩擦之义。研磨。
Hasu āliṅge. Āliṅgo upagūhanaṃ. Hassati.
“Hasu āliṅge”,意谓以手指轻轻抚摸或揽抱;“Āliṅgo upagūhanaṃ”是揽抱后藏匿、隐蔽之意。“Hassati”亦即轻柔地搂抱或拥握。此句描绘柔和缠绕、护卫的动作,说明慈爱或拥抱的状态。
Hasahasane. Hasati. Assā hasanti, ājānīyā hasanti, pahasati, uhasati. Kārite ‘‘hāseti’’iccādi, uhasiyamāno, hāso, pahāso, hasanaṃ, pahasanaṃ, hasitaṃ. Hakāralopena mandahasanaṃ ‘‘sita’’nti vuccati ‘‘sitaṃ pātvākāsī’’tiādīsu.
『笑』者,笑也。笑、马嘶鸣、骏马嘶鸣、大笑、嘲笑。使役形为「令笑」等,被嘲笑、笑声、大笑声、笑、大笑、笑容。省略「哈」声之微笑称为「微笑」,如「现出微笑」等处所用。
Tattha uhasatīti avahasati. Udasiyamānoti avahasiyamāno. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘idha bhikkhuṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṅkamitvā uhasati’’ iti ca ‘‘so mātugāmena uhasiyamāno’’ iti ca. Hāsoti hasanaṃ vā somanassaṃ vā ‘‘hāso me upapajjathā’’tiādīsu viya.
此中,『嘲笑』者,即轻蔑地笑也。『被嘲笑』者,即被轻蔑地笑也。此处圣典原文为:「此中,有比库前往林中、或树根处、或空屋处,女人前来嘲笑之」,以及「彼被女人嘲笑」。『笑声』者,或为笑声,或为喜悦,如「愿笑声于我生起」等处所用。
Tusa hasa hisa rasa sadde. Tusati, hasati, hisati, rasati, rasitaṃ. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘bheriyo sabbā vajjantu, vīṇā sabbā rasantu tā’’ iti.
『嘶、笑、嘶鸣、鸣响』皆为声音之义。嘶鸣、笑、嘶、鸣响、鸣响声。此处圣典原文为:「愿一切鼓鸣响,愿一切琴声齐鸣」。
Rasa assādane. Rasati. Raso.
『味』者,品尝、享受之义。动词形为『品味』。名词形为『味』。
Rasa assādasinehesu. Rasati. Raso.
『味』者,享受、爱乐之义。动词形为『品味』。名词形为『味』。
Rasa hāniyaṃ. Rasati. Rasanaṃ, raso.
『味』者,衰减、损耗之义。动词形为『品味』。名词形有二:『品味之行为』及『味』。
Atrāyaṃ pāḷi –
此处巴利语文为——
‘‘Naheva ṭhita nā’sīnaṃ, na sayānaṃ na paddhaguṃ;
『绝非站立、坐立、卧卧,亦非跏趺而坐;』
Yāva byāti nimīsati, tatrāpi rasatibbayo’’ti.
『至于息灭微细之时,亦仍存在苦痛之报。』
Tattha rasatibbayoti so so vayo rasati parihāyati, na vaḍḍhatīti attho.
此处所说之“苦痛之报”,谓个别之苦痛生起然后灭去,非谓苦痛增盛也。
Lasa silesanakīḷanesu. Lasati. Lāso. Lasī ca te nippalitā. Lasi vuccati matthaluṅgaṃ. Nippalitāti nikkhantā.
『拉萨』(lasa),用于光滑、黏滑、游戏等义。〔由此派生〕:『拉萨帝』(lasati,动词);『拉索』(lāso,名词);『拉西』(lasī)——此二者皆已脱落(即脱落词缀而成)。『拉西』(lasi)指脑髓。『已脱落』者,已出离也。
Nisasamādhimhi. Samādhi samādhānaṃ cittekaggatā. Nesati.
『尼萨』(nisa),用于定义。『定』者,心的专一,即令心安住。〔由此派生〕:『内萨帝』(nesati,动词)。
Misa masa sadde rose ca. Mesati. Masati. Meso. Masako.
『觉触』、『感知』,用于声音与愤恼之义。动词形有二:『感触』、『感知』。名词形有二:『感触』、『感知者』[Pali: masako]。
Pisi pesu gatiyaṃ. Pisati. Pesati.
『Pisi』与『pesu』表示滚动运动之行为,总称为『gatiyaṃ』即行走、活动的状态。由此『Pisati』『Pesati』意谓滚动、挥动。此段说明某类转动、运动行为,其表现为翻滚和摆动。
Sasu hiṃsāyaṃ. Sasati. Satthaṃ. Satthaṃ vuccati asi.
【词根「sasu」,义为「伤害、损害」。】衍生词举例:「sasati」(伤害、割切);「satthaṃ」(刀剑、利器)。所谓「satthaṃ」,即是刀剑之谓也。
Saṃsa thutiyañca. Cakāro hiṃsāpekkhāya. Saṃsati, pasaṃsati. Pasaṃsā, pasaṃsanā. Pasattho bhagavā. Pasaṃsamāno, pasaṃsito, pasaṃsako, pasaṃsitabbo, pasaṃsanīyo, pāsaṃso, pasaṃsitvā iccādīni.
【词根「saṃsa」,义为「称赞」,兼含「伤害」义。】字中「ca」(又)一字,乃兼顾「伤害」之义而附加。衍生词举例:「saṃsati」(称颂)、「pasaṃsati」(赞叹、称扬);名词有「pasaṃsā」(赞叹)、「pasaṃsanā」(称扬);「pasattho bhagavā」(世尊受到称赞);此外尚有现在分词「pasaṃsamāno」(正在称赞者)、过去分词「pasaṃsito」(被称赞者)、作者名词「pasaṃsako」(称赞者)、义务分词「pasaṃsitabbo」(应被称赞的)、义务分词「pasaṃsanīyo」(值得称赞的)、未来被动分词「pāsaṃso」(将受称赞的)、连续体「pasaṃsitvā」(称赞已)等,如是等等。
Disa pekkhane. Etissā pana nānārūpāni bhavanti – ‘‘dissati padissati’’ iccādi akammakaṃ. ‘‘Passati dakkhati’’iccādi sakammakaṃ.
『地萨』(disa),用于见、观之义。此词根有多种形态:属不及物用法者,如『被见到』、『被个别见到』等;属及物用法者,如『看见』、『看到』等。
Dissatu, passatu, dakkhatu. Disseyya, passeyya, dakkheyya. Disse, passe, dakkhe. Dissa, passa, dakkha. Adissā, apassā. Addā sīdantare nage. Addakkhā, addakkhuṃ, adassuṃ. Adassi, apassi, adakkhi.
【得见】等词的各种语法形式。
命令式(第三人称):『得见吧』、『能见吧』、『将见吧』。
愿望式(第三人称):『愿得见』、『愿能见』、『愿将见』。
愿望式(第一人称):『愿我得见』、『愿我能见』、『愿我将见』。
命令式(第二人称):『汝当见』、『汝当看』、『汝当观』。
未完成过去时(带否定前缀):『未曾得见』、『未曾能见』。
『彼于山坡安坐』中的不定过去时形式。
不定过去时(带增音 a-):『见了』(单数)、『见了』(复数一)、『见了』(复数二)。
不定过去时(各别词根形式):『见了』(词根 dis-)、『见了』(词根 pass-)、『见了』(词根 dakkh-)。
Dassissati, passissati, dakkhissati. Adassissā, apassissā, dakkhissā. Evaṃ vattamānapañcamiyādivasena vitthāretabbāni. Kārite ‘‘dasseti dassayatī’’ti rūpāni. Kamme ‘‘passiyati’’ iccādīni.
『见』者,『观察』者,『能见』者。不见者、不观察者、能见者。如此流传,依五和及其他既定法分解。以行使之谓『见』及其使动形『使见』诸形。以意作『观察』及其他等形。
Disā. Passo. Passaṃ. Passitā. Dassetā. Dassanaṃ. Vipassanā, ñāṇadassananti nāmikapadāni. Tadatthe pana tumatthe ca ‘‘dakkhitāye’’ti rūpaṃ. ‘‘Āgatāmha imaṃ dhammasamayaṃ, dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti hi pāḷi. Imasmiṃ pana pāḷippadese ‘‘dakkhitāye’’ti idaṃ tadatthe tumatthe vā catutthiyā rūpaṃ. Tathā hi dakkhitāyeti imassa dassanatthāyāti vā passitunti vā attho yojetabbo. Disātiādīsu pana puratthimādibhedāpi disāti vuccati. Yathāha –
方位。⑤见。所见。被见者。能见者。见解。『慧观』与『知识见』为名词。此处及他处『为观察之用』为形。巴利文有云:『诸时至此法会,为观察之用无敌僧团』。巴利语地域中『为观察之用』此词或作此处,或作他处,是第四种形态。因此,『为观察之用』意即此处用于示现法义或作观察之义。方位等言虽有前后异说,然皆称为『方』。如言——
‘‘Disā catasso vidisā catasso,
『方有四,名曰方,四方也,』
Uddhaṃ adho dasa disatā imāyo;
『上、下、东、南、诸方也,』
Katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā,
『何方立于人王?』
Yamaddasā supine chabbisāṇa’’nti.
『其所见为沉睡时二十六方』也。」
Mātāpitādayopi. Yathāha –
父母等也是如此。比如说——
‘‘Mātāpitā disā pubbā, ācariyā dakkhiṇā disā;
『父母在东方,师长在南方;
Puttadārā disā pacchā, mittāmaccā ca uttarā;
儿女在西方,朋友和儿童在北方;
Dāsakammakarā heṭṭhā, uddhaṃ samaṇabrāhmaṇā;
仆役与工匠在下方,沙门与婆罗门在上方;
Etā disā namasseyya, alamatto kule gihī’’ti;
凡属此方,家中人皆应敬礼。』
Paccayadāyakāpi. Yathāha – ‘‘agārino annadapānavatthadā, avhāyikā nampi disaṃ vadantī’’ti.
赐予因缘者也是如此。比如说——『无家者,供给食饮衣物,医师也对所在方位发表教导。』
Nibbānampi. Yathāha –
涅槃亦复如是。譬如言——
‘‘Etādisā paramā setaketu,
“这般极高的白旗,
Yaṃ patvā niddukkhā sukhino bhavantī’’ti;
登上之后,苦者灭尽,快乐生起。”
Evaṃ disāsaddena vuccamānaṃ attharūpaṃ ñatvā idānissa nibbacanamevaṃ daṭṭhabbaṃ. Dissati candāvaṭṭanādivasena ‘‘ayaṃ purimā ayaṃ pacchimā’’tiādinā nānappakārato paññāyatīti disā, puratthimadisādayo. Tathā ‘‘ime amhākaṃ garuṭṭhāna’ntiādinā passitabbāti disā, mātāpitādayo. Dissanti sakāya puññakriyāya ime dāyakāti paññāyantīti disā, paccayadāyakā. Dissati uppādavayābhāvena niccadhammattā sabbakālampi vijjatīti disā, nibbānaṃ. Passoti kāraṇākāraṇaṃ passatīti passo. Evaṃ passatīti passaṃ. Atrāyaṃ pāḷi –
就这样以方向名之,了知其义理,现如今必须见此涅槃。方向如月轮等环绕显现,有“这是东方,那是西方”等各异相,即为方向或东向等。又如“他们是我们的长辈”等,则为方向,指父母等。由于自身功德,因此视为恩赐者,即为缘与施者。又因生灭无常而显示永恒性质,有于一切时相存在者,即涅槃。见即因缘与果之相,名为“见”。如此“见”即见者。在此巴利语云——
‘‘Passati passo passantaṃ, apassantampi passati;
“见者见正见者,未见者亦见;
Apassanto apassantaṃ, passantampi na passatī’’ti.
未见者见未见者,见者未必见。”
Passatīti passitā. Dassetīti dassitā. Dassananti dassanakriyā. Apica dassananti cakkhuviññāṇaṃ. Tañhi rūpārammaṇaṃ passatīti dassananti vuccati. Tathā ‘‘dassanena pahātabbā dhammā’’ti vacanato dassanaṃ nāma sotāpattimaggo. Kasmā sotāpattimaggo dassanaṃ? Paṭhamaṃ nibbānadassanato. Nanu gotrabhū paṭhamataraṃ passatīti? No na passati, disvā kattabbakiccaṃ pana na karoti saṃyojanānaṃ appahānato, tasmā ‘‘passatī’’ti na vattabbo. Yattha katthaci rājānaṃ disvāpi paṇṇākāraṃ datvā kiccanipphattiyā adiṭṭhattā ajjāpi rājānaṃ na passāmīti vadanto gāmavāsī nidassanaṃ.
“看”谓已看见;“见”谓已显现。“见”的行为称为“见”。此外,“见”又指眼识。对于眼识所依的色法,谓之“看见”。如此所谓“通过见应当舍弃的法”,此句说明“见”名为入流之道。何以因缘入流之道为见?初次从涅槃之见开始。岂非‘种姓本初更为先见’乎?不,非也,未见,见则应作之事未为行,未离结使“不见”不应称为“看”。于某处,有人虽见国王给予百物,但因执未丧,尚今不视国王,谓之村民所示例。
Vipassanāti aniccādivasena khandhānaṃ vipassanakaṃ ñāṇaṃ. Ñāṇadassananti dibbacakkhupi vipassanāpi maggopi phalampi paccavekkhaṇañāṇampi sabbaññutaññāṇampi vuccati. ‘‘Appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādhetī’’ti ettha hi dibbacakkhu ñāṇadassanaṃ nāma. ‘‘Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī’’ti ettha vipassanāñāṇaṃ. ‘‘Abhabbā te ñāṇadassanāya anuttarāya sambodhāyā’’ti ettha maggo, ‘‘ayamañño uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti ettha phalañāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’’ti ettha sabbaññutaññāṇaṃ. Etthetaṃ bhavati –
“观”者,是以无常等观察五蕴之智。所谓“知见”,既是天眼之观,又包括道与果,以及反观之智,甚至包括全知之智。『修习当谨慎,致力于知见显现』此为天眼知见。『使心不动摇,称为观智』此指观知。“智不堪于知见,难得无上正觉”说此为道;“彼为他人上,人间法,真实知见之殊胜,称为果智”;“智亦使我显现,我心不动,终生不复生死”为反观智;“智亦使我显现,众生累垢,忧苦缠缚”为全知无量智。由此法得:“天眼、道与果,及观、反、全知均是知见名。”
‘‘Dibbacakkhupi maggopi, phalañcāpi vipassanā;
“天眼、道果,
Paccavekkhaṇañāṇampi, ñāṇaṃ sabbaññutāpi ca;
及反观智,和全知明;
Ñāṇadassanasaddena, ime atthā pavuccare’’ti.
以知见名义,此理当说也。”
Daṃsa daṃsane. Daṃsati, vidaṃsati. Danto. Kārite ālokaṃ vidaṃseti.
咬咬相咬。咬啮,拆解。牙已。由火照,能拆解。
Esa buddhiyaṃ. Esati.
这是觉知。觉知存在。
Saṃsa kathane. Saṃsati. Yo me saṃse mahānāgaṃ.
在集聚中说法。集聚存在。‘我所依集聚者乃大龙’。
Kilisa bādhane. Kilisati. Kileso.
烦恼的障碍。使烦恼。烦恼者。
Ettha bādhanaṭṭhena rāgādayopi ‘‘kilesā’’ti vuccanti dukkhampi. Etesu dukkhavasena –
此处因障碍处,连同贪等亦称为『烦恼』,并称为苦。依这些苦的本质——
‘‘Idañca paccayaṃ laddhā, pubbe kilesamattano;
『此因缘而得,先前曾被烦恼所覆;
Ānandiyaṃ vicariṃsu, ramaṇīye giribbaje’’ti
于是欢喜游历,如游乐于美丽山谷』。
Payogo veditabbo. Divādigaṇaṃ pana pattassa ‘‘kilissatī’’ti rūpaṃ.
应当认识努力。关于身体的类别中‘kilissatī’为色相。
Vasa sinehane. Vasati. Vasā.
【vasa】,含义为「居住」及「浸润、润泽」。由此派生动词「居住、润泽」,名词「脂油、膏脂」。
Ettha ca vasā nāma vilīnasineho. Sā vaṇṇato nāḷikeratelavaṇṇā. Ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ vaṭṭati.
此处‘vasā’名为消退的热爱,此色如椰子油色。旧时如臭橄榄油色亦可说为此色。
Īsa hiṃsāgatidassanesu. Īsati. Īso.
【īsa】,含义涵盖「损害、行进、见示」三义。由此派生动词「损害、行进」,名词「主宰、统御者」。
Bhāsabyattāyaṃ vācāyaṃ. Bhāsati. Bhāsā, bhāsitaṃ, bhātā. Paribhāsati. Paribhāsā, paribhāsako.
【bhāsa】,含义为「语言、明晰表达」。由此派生动词「说话、言说」,名词「语言、言说」及「所说之语」,还有动词「呵责、责骂」及其名词「呵责」与名词「责骂者」。
Tatra bhāsanti atthaṃ etāyāti bhāsā, māgadhabhāsādi. Bhāsitanti vacanaṃ. Vacanattho hi bhāsitasaddo niccaṃ napuṃsakaliṅgo daṭṭhabbo. Yathā ‘‘sutvā luddassa bhāsita’’nti. Vāccaliṅgo pana bhāsitasaddo tiliṅgo daṭṭhabbo. Yathā ‘‘bhāsito dhammo, bhāsitaṃ catusaccaṃ, bhāsitā vācā’’ti. Pubbe bhāsatīti bhātā, jeṭṭhabhātāti vuttaṃ hoti. So hi pubbe jātattā evaṃ vattuṃlabhati. Kiñcāpi bhātusaddo ‘‘bhātikasataṃ, sattabhātaro. Bhātaraṃ kena dosena, dujjāsi dakarakkhino’’tiādīsu jeṭṭhakaniṭṭhabhātūsu vattati, tathāpi yebhuyyena jeṭṭhake nirūṭṭho, ‘‘bhātā’’ti hi vutte jeṭṭhabhātāti viññāyati, tasmā katthaci ṭhāne ‘‘kaniṭṭhabhātā’’ti visesetvā vuttaṃ.
『语言』者,于彼处人们借以表达义理,故称『语言』,如摩揭陀语等诸语言是也。『所说』者,即言词也。『所说』一词作言词义时,当知常为中性。如经中所云『听闻猎人之所说』是也。然『所说』一词作主词时,则应知通三性:阳性如『法已被说』,中性如『四谛已被说』,阴性如『语言已被说』。『兄长』者,谓先于他人而言说者,故有『长兄』之称。盖彼因先出生,故得如此称呼。虽然『兄弟』一词,如『百位兄弟、七位兄弟;以何过失责骂兄弟、驱逐守水者』等例中,通用于长兄与幼弟,然而多数情形下,此词专指长兄。故单言『兄长』时,即知为『长兄』之义;因此某些场合,须特别加上『幼弟』一词以示区别。
Nanu ca bho katthaci ‘‘jeṭṭhabhātā’’ti visesetvā vuttanti? Saccaṃ, taṃ pana bhātāsaddassa kaniṭṭhepi vattanato pākaṭīkaraṇatthaṃ ‘‘jeṭṭhabhātā’’ti vuttaṃ. Yathā hi hariṇesu vattamānassa migasaddassa kadāci avasesacatuppadesupi vattanato ‘‘hariṇamigo’’ti visesetvā vācaṃ bhāsanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Yathā ca gohatthimahiṃsaacchasūkarasasabiḷārādīsu sāmaññavasena migasadde vattamānepi ‘‘migacammaṃ migamaṃsa’’nti āgataṭṭhāne ‘‘hariṇassā’’ti visesanasaddaṃ vināpi ‘‘hariṇamigacammaṃ hariṇamigamaṃsa’’nti visesatthādhigamo hoti, ettha na gohatthiādīnaṃ cammaṃ vā maṃsaṃ vā viññāyati. Tathā ‘‘migamaṃsaṃ khādantī’’ti vacanassa gohatthiādīnaṃ maṃsaṃ khādantīti attho na sambhavati, evameva katthaci vināpi jeṭṭhakaiti visesanasaddaṃ ‘‘bhātā’’ti vutteyeva ‘‘jeṭṭhakabhātā’’ti attho viññāyatīti. Nanu ca bho ‘‘migacammaṃ, migamaṃsa’’nti ettha cammamaṃsasaddeheva visesatthādhigamo hotīti? Na hoti, migasaddassa iva cammamaṃsasaddānaṃ sāmaññavasena vattanato, evañca sati kena visesatthādhigamo hotīti ce? Lokasaṅketavasena, tathā hi migasadde ca cammasaddādīsu ca sāmaññavasena vattamānesupi lokasaṅketena paricchinnattā gohatthiādīnaṃ cammādīni na ñāyanti lokena, atha kho hariṇacammādīniyeva ñāyanti. ‘‘Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammuti kāraṇa’’nti hi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
难道说‘兄长’一词有时特指某人?确实如此。但该词本为‘兄弟’之声,即使指小兄弟,也因在语境中有所侧重,而称‘兄长’。就如同在鹿群中,听到一种动物叫声时,有时在特定情境下称之为‘鹿朋友’,言外之意有所限定,这样的用法应当明了。又如在牛、马、象、猪、野猪等动物群中使用‘动物’之声时,即使没有指明‘鹿朋友’之称,也会以‘鹿朋友、鹿肉、鹿皮’等名词辨明意指,显然此处并未意识到牛马等的皮毛肉体。因此‘吃鹿肉’这话不能被理解为牛马等在吃鹿肉。同样,‘兄长’这个特定词语,即使未指明兄弟,也能明白其意为‘年长兄弟’。难道又说‘鹿皮、鹿肉’之处有特殊指鹿皮肉的意思吗?没有。像鹿之声是泛指皮肉之声一样,如果词语中含糊泛指,怎么会有特殊限定的意思呢?从世俗的约定来说,虽然‘鹿声’或‘皮肉’等词泛指,但世间并不知牛马等的皮肉,而只知道鹿皮肉。确实有人说“含义是约定,因世俗规定”是应当观察理解的。
Gilesu anvicchāyaṃ. Punappunaṃ icchā anvicchā. Gilesati.
愤怒中有审视之意。反复的渴望审视事物。于是发怒。
Yesu payatane. Yesati.
企图靠近。前往。
Jesu nesu esu hesu gatiyaṃ. Jesati. Nesati. Esati. Hesati. Dhātvantassa pana saññogavasena ‘‘jessati, nessatī’’tiādīnipi gahetabbāni. Jessamāno. Jessaṃ, jessanto. Ettha ca –
近前、跟随、放、散、离开等运动状态。应结合词干解析,例如‘将放’、‘不放’等表达。正在将放。正在放着。在此——
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
“好像森林中的蟒蛇,追随大象之牙;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu cā’’ti
正在追随山岭峻峭之地,追随平原之地和崎岖之地。”
Pāḷi nidassanaṃ.
巴利语示例。
Desu hesu abyattasadde. Desati. Hesati.
【de】与【he】,含义为「不明晰之声音、含混之语」。由此分别派生动词「发出含混之声」及「发出嘶鸣之声」。
Kāsa saddakucchāyaṃ. Kāsati, ukkāsati. Kāso. Kāsaṃ sāsaṃ daraṃ balyaṃ, khīṇamedho nigacchati.
『Kāsa』意为灰尘的堆积。『Kāsati』、『Ukkāsati』均指散布或扬起尘埃。『Kāso』是指灰尘。灰尘是一种微小、细小的颗粒,缺乏智慧而消散。
Kāsu bhāsu dittiyaṃ. Dittīti pākaṭatā, virājanatā vā. Kāsati, pakāsati. Pakāsati tejo. Dūre santo pakāsenti. Bhāsati. Pabhāsati midaṃ byamhaṃ. Pakāso. Kāsu obhāso.
「迦苏、婆苏」,义为明显、照耀。『明显』者,显现、照耀也。迦苏,即显现、使显现。火焰显现。远方者令显现。婆苏,即照耀。此梵天照耀。『光』者,即照耀。故「迦苏」义为光明、照耀。
Tatra pakāsatīti pakāso, pākaṭo hotīti attho. Tucchabhāvena puñjabhāvena vā kāsati pakāsati pākaṭā hotīti kāsu. ‘‘Kāsu’’ iti āvāṭopi vuccati rāsipi.
于此,『显现于彼』者,即『显现』,义为变得明显。以空无之状或聚积之状而显现、变得明显,故曰「迦苏」。又,「迦苏」亦可指坑穴,亦可指堆积。
‘‘Kiṃnu santaramānova, kāsuṃ khanasi sārathi;
“好似一名战车手毫无阻碍地掘开尘土,……”
Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃkāsuyā karissasī’’ti
问曰:『请你如实说,我当承受何种苦恼?』
Ettha hi āvāṭo kāsu nāma. ‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti, narā rudantā paridaḍḍhagattā’’ti ettha rāsi. Kārite – pakāsetīti pakāsako. Obhāsetīti obhāsako. Kamme pakāsiyatīti pakāsito. Evaṃ bhāsito. Bhāve – kāsanā. Saṅkāsanā. Pakāsanā. Tumantāditte ‘‘pakāsituṃ, pakāsetuṃ, obhāsituṃ, obhāsetuṃ. Pakāsitvā, pakāsetvā, obhāsitvā, obhāsetvā’’ti rūpāni bhavanti. Taddhite bhāsu etassa atthīti bhāsuro, pabhassaro yo koci. Bhāsuroti vā kesarasīho. Imasmiṃ atthe bhāsusaddo ‘‘rāja dittiya’’nti ettha rājasaddo viya virājanavācako siyā, tasmā rūpasiriyā virājanasampannatāya bhāsu virājanatā etassa atthīti bhāsuroti nibbacanaṃ ñeyyaṃ.
于此,坑穴名曰「迦苏」。『他人踏入炭火坑中,众人哭泣,身被烧伤』,此处之「迦苏」义为堆积。使役态:『令显现者』即『能显现者』;『令照耀者』即『能照耀者』。业格:『被显现』即『已被显现』。同理,『已被言说』亦如是。抽象态:显现之行为,聚集显现,彰显。不定式等形态:『为了显现』、『为了使显现』、『为了照耀』、『为了使照耀』;『已显现后』、『已使显现后』、『已照耀后』、『已使照耀后』,如是诸形态。依属格派生:具有「婆苏」者,即「婆苏若」,谓任何光辉灿烂者。又,「婆苏若」亦指鬃毛雄狮。于此义中,「婆苏」一词如『王,义为照耀』中之「王」字,应为表照耀之词;故以形色之美、照耀圆满之义,「婆苏若」之语源应理解为:具有照耀之光辉者。
Nāsu rāsu sadde. Nāsati. Rāsati. Nāsā, nāsikā.
「那苏、拉苏」,义为声音。那苏,即发声。拉苏,即响声。「那萨」、「那西咖」,即鼻子。
Tatra nāsāti hatthisoṇḍāpi nāsāti vuccati ‘‘sace maṃ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī’’tiādīsu viya. Manussādīnaṃ nāsikāpi nāsāti vuccati ‘‘yo te hatthe ca pāde ca, kaṇṇanāsañca chedayī’’tiādīsu viya. Nāsanti abyattasaddaṃ karonti etāyāti nāsā. Nāsā eva nāsikā. Yattha nibbacanaṃ na vadāma, tattha taṃ suviññeyyattā appasiddhattā vā na vuttanti daṭṭhabbaṃ, avuttampi payogavicakkhaṇehi upaparikkhitvā yojetabbaṃ. Atridaṃ vuccati –
这里『 nāsāti 』在象鼻和犀鼻也称作『 nāsāti 』,如『若我有大象鼻,应能观察光明』之类。而在诸人中,鼻子被称为『 nāsāti 』,例如『他能用手、足甚至割断耳鼻』之言。『 nāsanti 』表示发出杂乱无章的声音,谓此为『 nāsā 』。『 nāsā 』即鼻孔。此处既不作为嘎然发音的词,也非常用词,故不言明,而是待能辨别文义及功用的识文者加以推测和使用。关于此有文言如下——
Nāsā soṇḍā karo hattho,
鼻孔、象鼻、手,
Hatthidabbe samā matā;
相等于手掌的难工。
Nāsā ca nāsikā ca dve,
鼻孔与鼻子是两个,
Narādīsu samā matā’’ti.
在众生中被同等看待。
Nasa koṭille. Nasati.
鼻即鼻根,存在。
Bhisi bhaye. Bhiṃsati. Bhiṃsanako. Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ. Bhesmākāyo.
害怕恐怖,毁坏身躯,破坏之物,破坏者名之。那时即是此毁坏者。
Āsisi icchāyaṃ. Āpubbo sisi icchāyaṃ vattati. Āsisati. Āsisateva puriso. Āsisanā. Āsisattaṃ. Āsisanto, āsisamāno, āsamāno. ‘‘Suggatimāsamānā’’ti pāḷi ettha nidassanaṃ.
欲望所致的腐蚀,初发的腐蚀表现。腐蚀着,腐蚀中的人。被腐蚀,腐蚀的状态。腐蚀着、腐蚀中、正在腐蚀的样态。所谓『往善道时腐蚀』,巴利文此处为示例。
Gasu adane. Gasati.
采伐树木,采伐也。
Ghusī kantikaraṇe. Īkārantoyaṃ, tena ito na niggahītāgamo. Ghusati.
「古西」,义为使悦耳。此词以「伊」长音为结尾,因此不加鼻化音增音。古西,即发出悦耳之声。
Paṃsu bhaṃsu avasaṃsane. Paṃsati. Bhaṃsati.
「庞苏、般苏」,义为贬低、令坠落。庞苏,即贬抑。般苏,即令坠落。
Dhaṃsu gatiyaṃ. Dhaṃsati. Rajo nuddhaṃsati uddhaṃ.
【沉落】,义为『行、移动』。
现在式:『沉落』、『落下』。
例句:『尘土向上飘扬』——此处『向上飘扬』(向上飞散)即此词根之用例。
Pasa vitthāre. Pasati. Pasu.
『巴萨』,义为展开、详述。动词变化:见、望。名词:牲畜。
Kusa avhāne rodane ca. Kosati, pakkosati. Pakkosako, pakkosito, pakkosanaṃ.
『库萨』,义为呼唤、啼哭。动词变化:呼唤,呼唤前来。派生词:召唤者、被召唤者、召唤(行为)。
Kassa gatiyaṃ. Kassati, parikassati. Paṭikassati. Mūlāya paṭikasseyya. Paṭikasseyyāti ākaḍḍheyya, mūlāpattiyaṃyeva patiṭṭhāpeyyāti attho.
『咖萨』,义为移行、牵引。动词变化:拖拉,拖拉至周围。『退回原本』——『退回原本』者,即拖拉、牵引之义,谓令其重新安立于根本罪也。
Asadityādānesu ca. Cakāro gatipekkhako. Asati.
『asa』兼具「投掷」与「取得」二义,词尾『ca』字则兼顾「运动」之义。『asati』即「投掷、抛出」之意。
Disa ādānasaṃvaraṇesu. Dissati puriso.
『迪萨』,义为取执、收摄。造句示例:男子被看见。
Dāsu dāne. Dāsati.
『施』者,施与也。〔动词〕施与。
Rosa bhaye. Rosati. Rosako.
『怒』者,恐惧也。〔动词〕恐惧;恐惧者。
Bhesu calane. Bhesati.
『震』者,动摇也。〔动词〕震动。
Pasa bādhanaphassanesu. Pasati. Pāso, nāgapāso, hatthapāso.
『缚』者,束缚、触击也。〔动词〕束缚;绳套、蛇套、手套。
Lasa kantiyaṃ. Lasati, abhilasati, vilasati. Lāso, vilāso, vilasanaṃ.
『耀』者,爱乐也。〔动词〕爱乐、渴望、耀动。〔名词〕光耀、耀动、耀动之状。
Casa bhakkhaṇe. Casati.
「切割、食取」者。『Casa』意为割取,切断之意。
Kasa hiṃsāyaṃ. Kasati.
『伤』者,损害也。〔动词〕损害。
Tisa tittiyaṃ. Titti tappanaṃ paripuṇṇatā suhitatā. Tisati. Titti.
「满足」者,满足也,即充满、圆满、安乐之义。「渴求」者,即欲求满足也。
Vasa nivāse. Vasati, vasiyati, vacchati. Vatthu, vatthaṃ, parivāso, nivāso, āvāso, upavāso, uposatho, vippavāso, cirappavāsī, cirappavuttho, vasitvā, vattuṃ, vasituṃ iccādīni.
「住」者,居住也。其变化形有:住、被住、将住。由此派生之词有:住处(阳性)、住处(中性)、别住、居住、住所、近住、伍波萨他、离住、久离住者、久已住者、住已、为了说、为了住,等等诸词。
Atra upavāsoti annena vajjito vāso upavāso. Uposathoti upavasanti etthāti uposatho, upavasanti sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. Ayaṃ panettha atthuddhāro – ‘‘āyāmāvuso kappina uposathaṃ gamissāmā’’tiādīsu pātimokkhuddeso uposatho. ‘‘Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho visākhe uposatho upavuttho’’tiādīsu sīlaṃ. ‘‘Suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā’’tiādīsu upavāso. ‘‘Uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu paññatti. ‘‘Na bhikkhave tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā’’tiādīsu upavasitabbadivasoti.
此中『Upavāso』指以食物节制为戒的住所;『Annena vajjito vāso upavāso』意谓以食物为准则节制的居住生活。『Uposatho』意谓在此节制日出家聚戒,指居住遵守戒律(包括守斋戒)。
释义为:修行者依戒受持五戒或者具足不非礼吃食,止于饮食节制而居住于此,谓之守节律日居处。此义在此地阐明——如诵命令文「吾等去迎守萨咖的节庆日」等称谓,为巴提摩卡与守节日的含义;亦有规定如「在维萨克节获八支具足戒日」等为戒律教法;又如「清净佛塔,永远恒住」等意指戒律功德;「守节日即为天王」为名词用法,「于节日中具足戒律者不得持有他比库住所」等为守戒止居的具体规定。
Vasa kantiyaṃ. Vacchati. Jinavacchayo.
寿命,美好。活着。胜利寿命。
Sasa susane. Sasati. Saso.
兔子,洁净者。跳跃。兔。
Sasa pāṇane. Sasati. Satova assasati, satova passasati. Saso, sasanaṃ. Assāso passāso assasanto passasanto.
兔子在手中。跳跃。确实地吸气,确实地呼气。兔,教法。吸气与呼气,吸着呼着,呼着吸着。
Asa bhuvi. Atthi. Asa.
没有,在世间。存在。无。
Ettha atthīti ākhyātapadaṃ. Na atthi khīrā brāhmaṇī. Atthitā, atthibhāvo, ‘‘yaṃ kiñci ratanaṃ atthī’’tiādīsu viya nipātapadaṃ. Tasmā atthīti padaṃ ākhyātanipātavasena duvidhanti veditabbaṃ. Asaiti avibhattikaṃ nāmikapadaṃ. Ettha ca ‘‘asasmīti hotī’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha atthīti asa, niccassetaṃ adhivacanaṃ. Iminā sassatadiṭṭhi vuttā.
此处谓之存在的动词。婆罗门不能言无牛奶。存在者、存在本相,如“任何宝物皆存在”等语句,此类短语归为助动词。因此,‘存在’一词作为动词助词应分两类理解:‘无’为不能分割的否定名称词。又此处借以‘发生不存在’来说明。其‘存在’乃否定词。这正是恒常见解所说。
Tatrāyaṃ padamālā – ‘‘atthi, santi. Asi, attha. Asmi, asma, amhi, amha’’ iccetāni pasiddhāni. ‘‘Atthu, santu. Āhi, attha. Asmi, asma amhi, amha’’ iccetāni ca, ‘‘siyā, assa, siyuṃ, assu, siyaṃsu. Assa, assatha. Siyaṃ, assa, assāma’’ iccetāni ca pasiddhāni.
此处一串语词,包括‘存在、安住。是、义。是、义。是、义。现在时、今时’等广为认可之语笔。还有‘愿存在、当是、愿然、当在、愿然’等,以及‘当是、当是也、愿在、当是、愿我们’等,也都是广为认可的。
Ettha pana ‘‘tesañca kho bhikkhave samaggānaṃ sammodamānānaṃ…pe… siyaṃsu dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā’’ti pāḷi nidassanaṃ . Tattha siyaṃsūti bhaveyyuṃ. Abhidhammeti visiṭṭhe dhamme.
此处有言:『且复,如诸比库相调和欢喜……如是二比库对阿毗达摩持有不同意见』,这是巴利文的标示。其『二比库』乃指此类人。所谓阿毗达摩,是指特别的法门。
Idāni siyāsaddassa atthuddhāro pabhedo ca vuccate. Siyāti ekaṃse ca vikappane ca ‘‘pathavīdhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā’’ti ekaṃse. ‘‘Siyā aññatarassa bhikkhuno āpattivītikkamo’’ti vikappane.
现今关于‘siyā’一词,有其意义与用法的区别。‘siyā’在单数时含示与否定两种用法:如在‘地界siyā内在的’与‘外在的’。其变形则用以表示‘某一比库犯戒行为的破戒或断绝’。
Siyāti ekamārakhyātapadaṃ, ekamabyayapadaṃ. Ākhyātatte ekavacanantaṃ, abyayatte yathāpāvacanaṃ. ‘‘Puttā matthi dhanā matthī’’ti ettha atthīti abyayapadamiva ekavacanantampi bahuvacanantampi bhavati. Tassākhyātatte payogoviditova. Abyayatte pana ‘‘sukhaṃ na sukhasahagataṃ, siyā pītisahagata’’nti ‘‘ime dhammā siyā parittārammaṇā’’ti ca ekavacanabahuvacanappayogā veditabbā. Ettha dhātuyā kiccaṃ natthi. Parokkhāyaṃ ‘‘itiha asa itiha asā’’ti dassanato asa iti padaṃ gahetabbaṃ. Hiyyattanīrūpāni appasiddhāni. Ajjataniyā pana ‘‘āsi, āsiṃsu, āsuṃ. Āsi, āsittha. Āsiṃ, āsimhā’’ iccetāni pasiddhāni. Bhavissantiyā ‘‘bhavissati, bhavissanti’’ iccādīni. Kālātipattiyā ‘‘abhavissā, abhavissaṃsu’’ iccādīni bhavanti.
‘siyā’是一个带有主谓的动词与不变词。作谓语时为单数终结词,不变词则按惯例依上下文变化。比如‘众子是,家产是’里的‘是’,此为不变词的单复数兼用,而谓语则用单数。此外还用作表达感受等,例如‘快乐非痛苦所伴随,乃有喜乐相随’。某些情况下‘siyā’仅用作单数或复数,依句法需要判定用法。未被确立的形式带有‘ī’结尾现象如‘āsi, āsiṃsu’及其变化诸形均为通用形式,未来时态及时间届延误时形如‘bhavissati, bhavissanti’,其否定及过去时形如‘abhavissā, abhavissaṃsu’等也常见。
Sāsa anusiṭṭhiyaṃ. Sāsati, anusāsati. Kammantaṃ vo sāsati, sāsanaṃ, anusāsanaṃ, anusāsanī, anusiṭṭhi, satthā, satthaṃ, anusāsako, anusāsikā.
「教诫」者,训诫、教导也。其变化形有:教诫、随教诫。由此派生之词有:作业之教诫、教诫(名词)、随教诫(名词)、随教诫(阴性名词)、随训诫、导师、武器、随教诫者(阳性)、随教诫者(阴性)。
Tatra sāsananti adhisīlādisikkhattayasaṅgahitasāsanaṃ, pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhātaṃ vā sāsanaṃ. Tañhi sāsati etena, ettha vāti ‘‘sāsana’’nti pavuccati. Apica sāsananti ‘‘rañño sāsanaṃ pesetī’’tiādīsu viya pāpetabbavacanaṃ. Tathā sāsananti ovādo, yo ‘‘anusāsanī’’ti ca, ‘‘anusiṭṭhī’’ti ca vuccati. Satthāti tividhayānamukhena sadevakaṃ lokaṃ sāsatīti satthā, diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ satte anusāsatīti attho. Satthanti sadde ca atthe ca sāsati ācikkhati etenāti satthaṃ. Kiṃtaṃ? Byākaraṇaṃ.
其中,『教诫』者,即摄含增上戒等三学之教诫,或称为教理、实践、证悟三者之教诫。以此而教诫、或教诫于此,故称「教诫」。又,『教诫』者,如「遣送国王之命令」等句中所用,乃应传达之言语也。复次,『教诫』者,即训示,亦即所谓「随教诫」与「随训诫」之义。『导师』者,以三乘之门道教诫含天人在内之世间,故称导师;其义为:以现世、来世、最上义之利益,如实地随教诫众生。『武器』者,以此于声义二者中教诫、指示,故称武器。此为何物?即文法解释之学也。
Īsa issariye. Issariyaṃ issarabhāvo. Īsati. Vaṅgīso, janapadeso, manujeso.
「统御」者,自在、主宰之义也。其变化形有:统御。由此派生之词有:梵文中表「言语之主」者、「国土之主」者、「人中之主」者。
Tatra vaṅgīsoti vācāya īso issaroti vaṅgīso. Ko so? Āyasmā vaṅgīso arahā. Āha ca sayameva –
其中,『言语之主』者,乃言语之主宰、自在者,故称梵文所译之「言语之主」。此人为谁?即具寿梵歌沙[Pali: Vaṅgīsa]阿拉汉长老也。彼曾亲自如此说——
‘‘Vaṅge jātoti vaṅgīso, vacane issaroti ca;
他说:‘我生于梗直,因此名为梗直者,言语中是主宰者;’
‘Vaṅgīso’ iti me nāmaṃ, abhavī lokasammata’’nti;
‘名为“梗直者”,这是我的名号,世人所公认。’
Āsa upavesane. Upavesanaṃ nisīdanaṃ ‘‘āsane upaviṭṭho saṅgho’’ti ettha viya. Āsati. Acchati. Āsīno. Āsanaṃ. Upāsati. Upāsako.
【坐】,义为『就坐、入座』。『入座』即『坐下』,犹如『僧团坐于座位上』一语中之用例。
现在式:『坐』。
亦作:『停留』。
分词形式:『已坐者』(坐着的)。
名词形式:『座位』。
带前缀形式:『侍坐、随侍』(在旁就坐)。
由此引申出名词:『近事男』(亲近侍奉者)。
Tattha āsananti āsati nisīdati etthāti āsanaṃ, yaṃ kiñci nisīdanayoggaṃ mañcapīṭhādi.
此中“āsananti”意指“坐”或“居住”,即所称坐具,是指凡可坐之处,如床、座垫等,能承担坐姿之物。
Kasī gatisosanesu. Īkārantoyaṃ dhātu, tenito na niggahītāgamo. Kasati.
『kasī』者,行走与干燥之义。此词根以『ī』为结尾,故其后不加鼻音附加音。『kasati』者,耕耘也。
Nisī cumbane. Nisati.
『坐』与『亲吻』。『坐』者,停留也。
Disī appītiyaṃ. Dhammaṃ dessati. Diso. Diṭṭho. Dessī. Desso. Dessiyo.
『指示、示现』。意思为呈说法义。『方向』。『所见』。『示现者』。『示现者的形象』。『将被示现者』。
Tatra disoti ca diṭṭhoti ca paccāmittassādhivacanametaṃ. So hi pare dessati nappiyāyati, parehi vā dessiyati piyo na kariyatīti ‘‘diso’’ti ca ‘‘diṭṭho’’ti ca vuccati. Atha vā disoti coro vāpaccāmitto vā. Diṭṭhoti paccāmittoyeva. Atrime payogā –
此处『示现』与『所见』乃是就因缘所称之语。因彼人向他人示现,不会示现于未合宜者,或仅对合宜者示现,因而谓之『方向』亦谓之『所见』。又有『示现』指贼及其因缘。『所见』仅指因缘。此乃三种用法——
‘‘Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā, verī vā pana verinaṃ;
『方向乃为所作之所,复有敌者相对敌者;』
Micchāpaṇihitaṃ cittaṃ, pāpiyo naṃ tato kare’’ti ca.
『虚妄用心,恶者则从其所作』。
‘‘Disā hi me dhammakathaṃ suṇantū’’ti ca, ‘‘disā hi me te manusse bhajantu ye dhammamevādapayanti santo’’ti ca,
『愿听法者,其方向亦如是;』与『愿人与我同聚,彼等常说法义,故方向即是我』。
‘‘Yassete caturo dhammā, vānarinda yathā tava;
『如是四法者,如猿王于尔尔者焉:』
Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatī’’ti ca.
『真实法、固守、舍弃、所见彼皆超越。』
Dessīti dessanasīlo appiyāyanasīloti dessī. ‘‘Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’ti idamettha payoganidassanaṃ. Dessoti appiyo, tathā dessiyoti. Ettha ca –
『dessī』者,有憎恨之习性、有令人不喜悦之习性,故称『dessī』。「若人好法者,是为吉祥;若人厌法者,是为衰败」,此乃此处之用例。『desso』者,不受喜爱者也;同理,『dessī』亦然。此处又——
‘‘Na me dessā ubho puttā, maddīdevī na dessiyā;
『我所示者非两女儿,非药池女所示;』
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adāsaha’’nti ca,
『我唯所爱所笃,故不可予于所爱者。』
‘‘Na me sā brāhmaṇī dessā, napi me balaṃ na vijjatī’’ti ca,
『我所示婆罗门女,非力无能也,』
‘‘Mātā pitā na me dessā, napi dessaṃ mahāyasaṃ;
『母亲父亲非我所有,亦非我尊长;』
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahi’’nti ca
『全然所知者是我所爱,故此应当执此见。』此为用例。
Payogā. Sabbattha meti ca mayhanti ca sāmivacanaṃ daṭṭhabbaṃ.
『无处不在;』是我说,须以此熟谙言辞加以观察。
Imāni pana paccāmittassa nāmāni –
且当知此处诸友之名为——
‘‘Paccamitto ripu diṭṭho, diso verī ca satva’ri;
『为仇见者,为敌如天;』
Amitto ca sapatto ca, evaṃ paṇṇattikārisū’’ti.
『为不友者,为敌对者,如此成此名目。』
Esu gatiyaṃ. Esati.
『是』者,表示肯定、断定的说法。
Bhassabhassanadittīsu. Bhassanaṃ vacanaṃ. Ditti sobhā. Bhassati. Bhassaṃ, pabhassaraṃ.
『语』乃说话,也指文字言语。在诸言语中,『见』为光辉明朗。『说』指说话,『语』意为显明、清晰。
Dhisa sadde. Dhisati.
『智』指智慧的声音。『智』即有智慧之意。
Disa atisajjane. Disati, upadisati, sandisati, niddisati, paccādisati, paṭisandisati, uddisati. Deso, uddeso iccādīni.
『方』指方向,伴随内涵有超越、现现、接纳、显示、回归、相续、提升等多义。『方』亦指地域、归属等。
Pisu avayave. Pisati.
『污染』指有害、不洁之部分。『污染』有污秽、侵蚀之意。
Isi gatiyaṃ. Isati.
『士』为圣人之别称。『士』亦表礼敬之验行。
Phusa samphasse. Phusati. Phasso, phusanā, samphusanā, samphusitattaṃ. Evarūpo kāyasamphasso ahosi. Phoṭṭhabbaṃ, phusitaṃ. Devo ca ekamekaṃ phusāyati. Phuṭṭhuṃ, phusituṃ, phusitvā, phusitvāna, phusiya, phusiyāna. Phussa phussa byantiṃ karoti.
触摸,接触。触摸。触触,触摸,接触,接触之性。身体接触就是这样一种性质。已触,已接触。天人也各各触摸。触,去触,触过,完成触摸,曾触,正在触,因触而进行接触。
Tatra phassoti ārammaṇaṃ phusanti etena, sayaṃ vā phusati, phusanamattameva vā etanti phasso, ārammaṇe phusanalakkhaṇo dhammo.
在那里,触是指对对象的接触,是以此为缘自身而触,或仅仅有触这一现象,是对对象接触的属性与现象。
Rusa risa hiṃsāyaṃ. Rosati. Risati. Puriso.
恼怒,忿恨,伤害。发怒,愤恨。人。
Ettha ca ‘‘puṃ vuccati nirayo, taṃ risatīti puriso’’ti ācariyā vadanti.
这里说‘地狱称为男性,那是因其发愤恨’,这是老师们的教说。
Risa gatiyaṃ. Resati.
忿怒的行势。伤害。
Visa pavesane. Visati, pavisati. Paveso, pavesanaṃ, nivesanaṃ, pavisaṃ. Ettha nivesanaṃ vuccati gehaṃ.
进入毒害。进入,进入或进去。进入处,居所,进入之地。这里‘居所’即家宅。
Masa āmasane. Masati, āmasati, parāmasati. Parāmāso, parāmasanaṃ.
月为课法。‘月课’,‘增月’,‘课许’。‘课许’者,曼荼织之课法也。
Ettha parāmāsoti parato āmasatīti parāmāso, aniccādidhamme niccādivasena gaṇhātīti attho. ‘‘Parāmāso micchādiṭṭhi kummaggo micchāpatho’’tiādīni bahūni vevacanapadāni abhidhammato gahetabbāni.
此中所谓‘课许’,即他方增月也。课许者,唯取无常等法如常法故。‘课许’即指邪见、恶行、邪道等诸多诠释词,应依教义涵摄之义。
Isu icchāyaṃ. Icchati, sampaṭicchati. Sampaṭicchanaṃ, icchā, abhicchā, icchaṃ, icchamāno.
针刺谓欲望。‘欲’者,为求、表达欲望。‘求欲’即指心之所欲、强求、意愿、所欲求之意状。
Vesu dāne. Vecchati, pavecchati, paveccheti. Pavecchaṃ, pavecchanto.
鞭施。‘鞭’者,指打击、尝试探察、寻求之意。‘探求’、‘探究’之意态。
Nisa baddhāyaṃ. Baddhāti vinibaddho, ahaṅkārassetaṃ adhivacanaṃ. Nisati.
系缚之意。‘系缚’为束缚,乃我慢之谓。‘系’者,系绳、依止。
Jusi pītisevanesu. Josati.
灸、热疗、炙治痛苦者。‘焚烧’,用于以晓愈苦疾。
Isa pariyesane. Esati. Isi, iṭṭhaṃ, aniṭṭhaṃ, esaṃ, esamāno.
「isa」词根,义为「寻求」。由此构成:「寻求」(esati)。衍生词形有:求道者(isi)、所欲得者(iṭṭhaṃ)、非所欲得者(aniṭṭhaṃ)、寻求(esaṃ)、正在寻求者(esamāno)。
Saṃkase acchane. Acchanaṃ nisīdanaṃ. Saṅkasāyati.
「saṃkasa」词根,义为「安坐、停留」。「停留」即「坐下」之意。由此构成动词:安坐(saṅkasāyati)。
Sakārantadhāturūpāni. · 以 sa 音结尾的词根之诸形式。
Hakārantadhātu以 ha 音结尾的词根
Hā cāge. Jahati, vijahati. Vijahanaṃ, jahituṃ, jahātave, jahitvā, jahāya.
「hā」词根,义为「舍弃、放下」。由此构成:舍弃(jahati)、完全舍弃(vijahati)。衍生词形有:舍弃之行为(vijahanaṃ)、为了舍弃(jahituṃ)、为了舍弃(jahātave)、已舍弃(jahitvā)、经由舍弃(jahāya)。
Mhī īsaṃhasane. Mhayate, umhayate vimhayate.
「Mhī」用于表达惊讶之意。动词变化形式有:mhayate(他感到惊讶)、umhayate(他感到惊讶)、vimhayate(他深感惊讶)。
Tattha mhayateti sitaṃ karoti. Umhayateti pahaṭṭhākāraṃ dasseti. Vimhayateti vimhayanaṃ karoti. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘na naṃ umhayate disvā. Pekkhitena mhitena ca. Mhitapubbaṃva bhāsati. Yadā umhayamānā maṃ, rājaputtī udikkhati. Umhāpeyya pabhāvatī. Pamhāpeyya pabhāvatī’’ti.
其中,『mhayate』者,作出冷笑之相也。『umhayate』者,显示欢喜之貌也。『vimhayate』者,作出惊叹之笑也。此处引证经文如下:「见之不为其所动心,以目视之,以微笑应之;先以微笑而言;当王女展颜含笑仰望我时;令波帕瓦帝欢颜而笑;令波帕瓦帝开怀大笑。」
Tattha umhayamānāti pahaṭṭhākāraṃ dassetvā hasamānā. Umhāpeyyāti sitavasena pahaṃseyya. Pamhāpeyyāti mahāhasitavasena parihāseyya.
其中,『umhayamānā』者,显现欢喜之貌而含笑也。『umhāpeyya』者,以微笑之力令人欢喜也。『pamhāpeyya』者,以大笑之力令人嬉乐也。
Hu dāne. Havati. Huti.
『胡』(Hu)用于表示布施、给予之意。其活用形有:哈瓦帝(havati);名词形为:胡帝(huti,祭供)。
Hu pasajjakaraṇe. Pasajjakaraṇaṃ pakārena sajjanakriyā. Havati. Huto, hutavā, hutāvī, āhuti.
「hu」用于投入、奉献义。所谓投入奉献,乃以特定方式进行奉纳之行为也。活用形有:havati(奉献);过去分词形有:huto(已献)、hutavā(已行献祭者)、hutāvī(善于献祭者);名词形有:āhuti(祭品、供献)。
Hū sattāyaṃ. Hoti, honti. Hosi, hotha. Homi, homa. Pahoti, pahonti. Pahūtaṃ, pahūtā, kuto pahūtā kalahā vivādā. Honto, hontā, hontaṃ, pahonto. Pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Hotuṃ hotuye, pahotuṃ, hutvāna. Vattamānāvibhattirūpādīni. Ettha pasiddharūpāneva gahitāni.
「hū」用于存在义。现在时活用形有:hoti(他存在)、honti(他们存在);第二人称形有:hosi(你存在)、hotha(你们存在);第一人称形有:homi(我存在)、homa(我们存在)。加前缀「pa-」之形有:pahoti(他能够)、pahonti(他们能够)。过去分词及相关形式有:pahūtaṃ(充足的)、pahūtā(充裕的),如经文所云「争吵与诤论从何而来」。现在分词形有:honto(正存在者,男性)、hontā(正存在者,女性)、hontaṃ(正存在者,中性)、pahonto(正能够者)。义务分词形有:pacchāsamaṇena hotabbaṃ(应当作为随行沙门)。不定词形有:hotuṃ、hotuye(为了存在)、pahotuṃ(为了能够);连续体形有:hutvāna(存在之后)。现在时语尾变化等各种形式,此处仅列举通用常见之形式。
Hotu, hontu. Hosi, hotha. Homi, homa. Pañcamīvibhattirūpāni. Etthāpi pasiddharūpāneva gahitāni.
『hotu、hontu』(愿他/她/它存在;愿他们存在);『hosi、hotha』(愿你存在;愿你们存在);『homi、homa』(愿我存在;愿我们存在)——此为第五转(祈使式)的诸形式。此处亦仅取已知通行之形式。
Huveyya, huveyyuṃ. Huveyyāsi, huveyyātha. Huveyyāmi, huveyyāma. Huvetha, huveraṃ. Huvetho, huveyyāvho. Huveyyaṃ, huveyyāmhe. Sattamiyā rūpāni. Ettha pana ‘‘upako ājīvako ‘huveyya pāvuso’ti vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkamī’’ti pāḷiyaṃ huveyyāti padassa dassanato nayavasena ‘huveyya, huveyyu’’ntiādīni vuttāni. Hupeyyātipi pāṭho dissati, yathā paccapekkhaṇā. Tabbasena ‘‘hupeyya, hupeyyuṃ . Hupeyyāsī’’tiādinā vakārassa pakārādesabhūtāni rūpānipi gahetabbāni.
祈愿式的诸种形态如下——〔第三人称〕胡维雅(huveyya)、胡维云(huveyyuṃ);〔第二人称〕胡维雅希(huveyyāsi)、胡维雅塔(huveyyātha);〔第一人称〕胡维雅弥(huveyyāmi)、胡维雅玛(huveyyāma);〔中间态第三人称〕胡维塔(huvetha)、胡维让(huveraṃ);〔中间态第二人称〕胡维托(huvetho)、胡维雅瓦候(huveyyāvho);〔中间态第一人称〕胡维雅(huveyyaṃ)、胡维雅姆黑(huveyyāmhe)。此皆祈愿式(第七转)之诸形态。然而,于此须知:由于巴利原典中有「阿基瓦咖伍巴咖说『朋友,或许应是(huveyya)』,摇了摇头,走上岔路离去」此句,其中出现了「胡维雅(huveyya)」一词,故依此例推类,说出「胡维雅、胡维云」等诸形。另外,亦可见到「胡培雅(hupeyya)」之读法,一如回顾考察之例;依此类推,以『瓦』字替换为『帕』字之诸形——「胡培雅(hupeyya)、胡培云(hupeyyuṃ)、胡培雅希(hupeyyāsi)」等,亦应一并收录。
Aparo nayo – heyya, heyyuṃ. Heyyāsi, heyyātha. Heyyāmi, heyyāma. Hetha, heraṃ. Hetho, heyyāvho. Heyyaṃ, heyyāmhe. Imāni aṭṭhakathānayena gahitarūpāni. Ettha pana ‘‘na ca uppādo hoti. Sace heyya, uppādassāpi uppādo pāpuṇeyyā’’ti idampi nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ.
另有一类推导方式,祈愿式诸形如下——〔第三人称〕黑雅(heyya)、黑云(heyyuṃ);〔第二人称〕黑雅希(heyyāsi)、黑雅塔(heyyātha);〔第一人称〕黑雅弥(heyyāmi)、黑雅玛(heyyāma);〔中间态第三人称〕黑塔(hetha)、黑让(heraṃ);〔中间态第二人称〕黑托(hetho)、黑雅瓦候(heyyāvho);〔中间态第一人称〕黑雅(heyyaṃ)、黑雅姆黑(heyyāmhe)。以上诸形,乃依注疏之方式所收录者。于此,亦应参考以下例证:「不会有生起;若或有灭去(heyya),则连生起之生起亦将达到」——此句亦可为证。
Huva, huvu. Huve, huvittha. Huvaṃ, huvimha. Huvittha, hotha iccapi saññogatakāralopena ahosīti attho. Tathāhi ‘‘kasirā jīvikā hothā’’ti padassatthaṃ vaṇṇentehi ‘‘dukkhā no jīvikā ahosī’’ti attho vutto. huvire. Huvittho, huvivdo. Huviṃ, huvimhe. Parokkhāya rūpāni.
第二人称复数形式:huve、huvittha;第一人称复数形式:huvaṃ、huvimha;另有 huvittha、hotha 等形式,因连音省略「k」字,其义为「曾是/曾有」。正如有人注解「kasirā jīvikā hothā」一句时,将其义解释为「我们的生计曾是艰苦的」。其余形式:huvire(第三人称复数中间态);huvittho、huvivdo(第二人称);huviṃ、huvimhe(第一人称中间态)。以上均为过去完成时(间接过去时)的词形变化。
Ahuvā, ahuvū. Ahuvo, ahuvattha. Ahuvaṃ, ahuvamha. Ahuvattha, ahuvatthuṃ. Ahuvase, ahuvavhaṃ. Ahuviṃ, ahuvamhase. Hiyyattanīrūpāni.
以下为昨过去时(hiyyattanī)的词形变化:第三人称单数 ahuvā,第三人称复数 ahuvū;第二人称单数 ahuvo,第二人称复数 ahuvattha;第一人称单数 ahuvaṃ,第一人称复数 ahuvamha;第三人称中间态复数 ahuvattha、ahuvatthuṃ;第二人称中间态单数 ahuvase,第二人称中间态复数 ahuvavhaṃ;第一人称中间态单数 ahuviṃ,第一人称中间态复数 ahuvamhase。以上均为昨过去时的词形变化。
Ettha ahuvamhaseti mayaṃ bhavamhaseti attho. ‘‘Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase’’ti pāḷiyaṃ pana ‘‘ahuva amhase’’ iti vā padacchedo kātabbo ‘‘ahu amhase’’ti vā. Pacchimanaye vakārāgamo ‘‘ahuvā’’ti ca ‘‘ahū’’ti ca dvinnampi ahosīti attho. Amhanti amhākaṃ. Seti nipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – amhākaṃ yaṃ balaṃ ahosi, mayaṃ tena balena tava kiccaṃ akaramhāti.
此处『ahuvamhase』意为「我们曾是」。在经文「我们曾尽其所能,为你完成应做之事」这一句中,『ahuva amhase』或『ahu amhase』均可作为拆字方式。依后一种分析,末尾加入『va』音,『ahuvā』与『ahū』二者皆含「曾是」之义。『amhaṃ』即「我们的」;『se』仅为语气助词,无实义。综上所述,此句之义为:「我们凭借我们所有的力量,为你完成了应做之事。」
Ahosi, ahuṃ, ahesuṃ. Ahuvo, ahuvittha. Ahositthaiccapi. Ahosiṃ, ahuvāsiṃ iccapi, ahosimhā, ahumhā . Ahuvā, ahuvu, ahuvase, ahuvivhaṃ. Ahuvaṃ, ahuṃ iccapi. Ahuvimhe. Ajjataniyā rūpāni.
『已存在』等过去时形式:「曾是」(单三)、「曾是」(单一)、「曾是们」(复三)。「曾是」(单二复数)、「曾是们」(复二)。「曾是」等亦然。「曾是」(一人称单数)、「曾是」(一人称单数另式)等,「曾是们」(一人称复数)、「曾是们」(另式)。「曾是」(三人称单数另式)、「曾是们」(三人称复数另式)、「曾是」(二人称单数)、「曾是们」(二人称复数)。「曾是」(一人称单数)、「曾是」(一人称单数另式)等。「曾是们」(一人称复数另式)。以上皆为过去时之形式。
Ettha ‘‘ahaṃ kevaṭṭagāmasmiṃ, ahuṃ kevaṭṭadārako’’ti dassanato ‘‘ahu’’nti vuttaṃ, ahosinti attho. ‘‘Ahaṃ bhadante ahuvāsiṃ pubbe sumedhanāmassa jinassa sāvako’’ti dassanato ‘‘ahuvāsi’’nti iccevattho. Tathā hi anekavaṇṇavimānavatthuaṭṭhakathāyaṃ imissā pāḷiyā atthaṃ vaṇṇentehi ahuvāsinti ahosinti attho pakāsito.
此处,由「我在渔夫村,曾是渔夫之子」一语可见,『曾是』之义即「已是」也。又由「大德,我先前曾是胜者须弥陀之声闻」一语可见,『曾是』之义亦如是。盖在多种颜色天宫故事注疏中,诸家诠释此巴利文时,已明示『曾是』者,「已是」之义也。
‘‘Hessati, hehissati, hehiti, hohitī’’ti imāni cattāri bhavissantiyā mātikāpadāni veditabbāni.
『将会有』、『将会有』(另式一)、『将会有』(另式二)、『将会有』(另式三)——此四者当知为未来时之纲目词。
Idāni tāni vibhajissāmi – hessāti, hessanti. Hessasi, hessatha. Hessāmi, hessāma. Hessate, hessante. Hessase, hessavhe. Hessaṃ, hessāmhe. Imāni ‘‘anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā ima’’nti dassanato vuttāni.
现在我将分别讲解这些词——将要,如将是。单数你将是,复数你们将是。我将是,我们将是。单数他将是,他们将是。你应当是,你们应当是。我应当是,我们应当是。这里所说的『在未来的集会里,我当亲见这些』,这是对这段话内容的说明。
Hehissati, hehissanti. Hehissasi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.
将要赦免,将要赦免。你将赦免。此处如何展开说明应加以解释。
Hohissati, hohissanti. Hohissasi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.
将要欢喜,将要欢喜。你将欢喜。此处如何展开说明应加以解释。
Hehiti, hehinti. Hehisi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ.
将要赦怨,将要赦怨。你将赦怨。此处如何展开说明应加以解释。
Hohiti, hohinti. Hohisi. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Bhavissantiyā rūpāni.
将要欢悦,将要欢悦。你将欢悦。此处如何展开说明应加以解释。将是未来诸色法。
Ahuvissā, ahuvissaṃsu. Ahuvissase, ahuvissatha. Ahuvissaṃ, ahuvissamhā. Ahuvissatha, ahuvissisu. Ahuvissase , ahuvissavhe. Ahuvissiṃ, ahuvissāmhase. Kālātipattirūpāni.
将成为,将曾成为。你将成为,你当成为。你将成为,他们将成为。你们将成为,我们将成为。时令现象诸色法。
Vhe avhāyane baddhāyaṃ sadde ca. Avhāyanaṃ pakkosanaṃ. Baddhāti ahaṅkāro, ghaṭṭanaṃ vā sārambhakaraṇaṃ vā. Saddo ravo. Vheti, vhāyati, avheti, avhāyati, avhāsi iccapi. Kaccāyano māṇavakosmi rāja, anūnanāmo iti mavhayanti. Āsaddo upasaggova, so saññogaparattā rasso jāto. Avhito. Anavhito tato āgā. Avhā, avhāyanā. Vāraṇavhayanā rukkhā. Kāmavhe visaye. Kumāro candasavhayo.
「吠」与「呐喊」连用之声。呐喊是喊叫的意思。所谓「绑」是自我、执著或包含、连结之意。声音即声响。吠,谓吠叫、呼喊、召唤、呼唤、呼号等意。有人称曰:「我是国王,名不虚传。」无声响则如前行之类。无声音,是一种起始,如彼苦果般。「吠」、「吠杀」皆意含呼喊。篱笆呼喊、树木呼喊。欲乐之地呼喊。少年是月光照耀般的呼喊。
‘‘Sattatantiṃ sumadhuraṃ,
「七十」者,极其甜美,
Rāmaṇeyyaṃ avācayiṃ;
可爱且不虚妄,
So maṃ raṅgamhi avheti,
是彼在戏场中呼喊,
Saraṇaṃ me hohi kosiyā’’ti.
愿你为我作依頼,伟大的国王。」
Ettha avhetīti sārambhavasena attano visayaṃ dassetuṃ saṅghaṭṭatīti attho. ‘‘Samāgate ekasataṃ samagge, avhettha yakkho avikampamāno’’ti etthāpi sārambhavasena ghaṭṭanaṃ avhāyanaṃ nāma.
此处「呼喊」者,如当先表现自己所属范围意思,谓「结合」之意。又云:「一处聚会时,一百人齐集,呼喊之时,魔鬼不动摇。」此亦以「起始」为义,指执著或包含之意,称为绑缚或呼喊。
‘‘Tattha naccanti gāyanti, avhāyanti varāvaraṃ;
彼处众人跳舞歌唱,彼此争竞吵闹不休;
Accharā viya devesu, nāriyo samalaṅkatā’’ti
如同诸天之间的仙女,装饰华美而妍丽。
Ettha pana avhāyanti varāvaranti varato varaṃ naccañca gītañca karontiyo sārambhaṃ karontīti attho daṭṭhabbo.
此中“吵闹争竞”者,当知是指那些争先恐后、热衷于跳舞歌唱者的发端。
Pañha pucchāyaṃ. Bhikkhu garuṃ pañhaṃ pañhati. Pañho. Ayaṃ pana pāḷi ‘‘paripucchati paripañhati idaṃ bhante kathaṃ imassa ko attho’’ti. Pañhasaddo pulliṅgavasena gahetabbo. ‘‘Pañho maṃ paṭibhāti, taṃ suṇā’’ti yebhuyyena pulliṅgappayogadassanato. Katthaci pana itthiliṅgopi bhavati napuṃsakaliṅgopi. Tathā hi ‘‘pañhā mesā kusalehi cintitā. Koṇḍañña pañhāni viyākarohī’’ti taddīpikā pāḷiyo dissanti, liṅgavipallāso vā tattha daṭṭhabbo.
关于问题的说明。比库提出令人尊敬的问题。所谓问题,这里巴利语中“paripucchati paripañhati”意为“全面询问、全面追问”,此处“问题”词应采用阳性形式。因多数情形使用阳性形式,如“问题困扰我,请听我说”,故采用阳性形式。但有时也有阴性与中性形式,如《彼问经》中称“问题是那些智者深入思考的”。此处显示了词性不一致或变化,理应予以注意。
Pañha icchāyaṃ. Pañhati. Pañho. Ettha ca pañhoti ñātuṃ icchito attho. Idaṃ panettha nibbacanaṃ pañhiyati ñātuṃ icchiyati soti pañhoti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘vissajjitamhi pañhe’’ti imissā nettipāḷiyā atthaṃ saṃvaṇṇentena ‘‘pañheti ñātuṃ icchite atthe’’ti.
问题含有请求之意,即具有了解与知晓的欲望。此处“问题”即表达想要了解之意。因此“问题”一词具有‘请求了解’的涵义。如经中所说“问题在释怀中”,本经净译为“问题即指想要了解的意向”。
Miha secane. Mihati, ummihati. Megho, mehanaṃ.
『miha』词根,义为「洒水、淋湿」。由此派生:『mihati』(排泄)、『ummihati』(向上溅出);『megho』(云,因降雨润湿而得名)、『mehanaṃ』(排泄器官)。
Tattha ummihatīti passāvaṃ karoti. Meghoti mihati siñcati lokaṃ vassadhārāhīti megho, pajjunno. Mehananti itthīnaṃ guyhaṭṭhānaṃ.
其中,『向上排泄』者,即排放小便也。『云』者——其洒落、以雨流灌注世间,故名「云」,即雨神也。『排泄器官』者,女人之隐处也。
Daha bhasmīkaraṇe dhāraṇe ca. Āgārāni aggi dahati. Ayaṃ puriso imaṃ itthiṃ ayyikaṃ dahati, mama ayyikāti dhāretīti attho. Imassa purisassa ayaṃ itthī ayyikā hotīti adhippāyo. Atra panāyaṃ pāḷi ‘‘sakyā kho ambaṭṭha rājānaṃ ukkākaṃ pitāmahaṃ dahantī’’ti. Agginā daḍḍhaṃ gehaṃ, dayhati, dayhamānaṃ. Dassa ḍādese ‘‘ḍahatī’’ti rūpaṃ. ‘‘Ḍahantaṃ bālamanveti, bhasmāchannova pāvako’’tiādayo payogā ettha nidassanāni bhavanti.
此段讲『daha bhasmīkaraṇe dhāraṇe ca』,意指烧毁为灰及保持(火势等)。房舍被火焚烧,『āgārāni aggi dahati』。此比喻有人焚烧此妇人,言其『我妻』之义。此『ayyikā』指妻子,因而说此人为她的丈夫。又载毗耶语中「萨迦王的祖父以火焚之」,表现火焰烧毁房舍的情景。火焰燃烧房屋,表现『dayhati』『燃烧』之形象。『ḍahatī』『燃烧者』外形,俗作比愚鲁人跟随烧毁,其如火焰覆盖灰烬者,诸种用法指示其中义理。
Caha parisakkane. Cahati.
「移动、转动」义。『转动』者,移动旋转也。
Raha cāge. Rahati. Raho, rahito.
「라하」,舍弃义。其活用形为「离去」。名词形为「独处」、「独处者」。
Rahi gatiyaṃ. Rahati. Raho, rahaṃ.
「라히」,行进义。其活用形为「行进」。名词形为「独处」、「独行者」。
Dahibahi vuddhiyaṃ. Dahati. Bahati.
「다히」、「바히」,增长义。其活用形分别为「燃烧」、「流去」。
Bahi saddhe ca. Cakāro vuddhāpekkho. Bahati.
『外』者,意为增长、增长的守护者。『外』为多、广也。
Tuhi duhi addane. Tuhati. Duhati.
『吐』与『难』谓摄取、取用。『吐』为覆盖,『难』为作困难难行也。
Araha maha pūjāyaṃ. Arahati. Arahaṃ, arahā. Mahati.
『阿拉汉』为至高无上受大敬礼者。『阿拉汉』、『阿拉汉们』。『大』为广大、伟大。
Mahanaṃ, maho. Vihāramaho. Cetiyamaho.
『广大』、『伟大』。如『广大住处』、『广大圣地』。
Tatra nikkilesattā ekantadakkhiṇeyyabhāvena attano katapūjāsakkārādīnaṃ mahapphalabhāvakaraṇena arahaṇīyo pūjanīyoti arahā, khīṇāsavo.
此处谓具完全功德者,因其专心一意、当受尊敬的敬礼等,成就大功德,是当敬拜、当奉行者,谓阿拉汉,已断诸烦恼。
Īha cetāyaṃ. Īhati. Īhā. Īhā vuccati vīriyaṃ.
『此处』,意为此、此时。『此处』谓精进。精进称作『此处』。
Vaha maha buddhiyaṃ. Vahati, mahati.
「바하」、「마하」,增上义。其活用形分别为「承载」、「尊大」。
Ahi pilahi gatiyaṃ. Ahati. Pilahati, ahi.
「行进、驱行」义。『行进』者,前行也;『驱行』,行进也。
Ettha ca ahīti nippādopi samāno ahati gacchati gantuṃ sakkotīti ahi.
此处『Ahīti』虽出自,然合一时,尚伤害、行走、能往,谓之蛇。
Garaha kalaha kucchane. Garahati. Garahā, kalahati, kalaho.
「责斥、争斗、厌恶」义。『责斥』者,呵责也;『争斗』者,争论也;『争斗』(名词),争论之事也。
Varaha valaha padhāniye paribhāsanahiṃsādānesu ca. Varahati. Valahati. Varāho.
「卓越、殊胜」及「训斥、伤害、夺取」诸义。『卓越』者,超胜也;『殊胜』者,出众也;『野猪』者,强健之兽也。
Ettha ca varāhoti sūkaropi hatthīpi vuccati. Tathā hi ‘‘eneyyā ca varāhā ca. Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho’’tiādīsu sūkaro ‘‘varāho’’ti nāmena vuccati. ‘‘Mahāvarāhassa nadīsu jaggato, bhisaṃ ghasamānassā’’tiādīsu pana hatthī ‘‘varāho’’ti nāmena vuccati. Mahāvarāhassāti hi mahāhatthinoti attho.
此处,「瓦拉哈」(varāha)一词,既可指猪,亦可指象。如在「野鹿与野猪……」、「如大野猪,以饲食喂养」等句中,猪以「瓦拉哈」之名称之。而在「大瓦拉哈于河中游弋,嚼食藕根」等句中,则以「瓦拉哈」之名称象。「大瓦拉哈」者,即「大象」之义也。
Vehu jehu vāhu payatane. Vehati, jehati. Vāhati. Vāhano.
『vehu』、『jehu』、『vāhu』三词根,义为「移动、运送、前行」。由此派生:『vehati』(移动、运行)、『jehati』(行进);『vāhati』(运载、驱行);『vāhano』(车乘、坐骑,即运载之物)。
Vāhano vuccati asso. So hi vāhanti saṅgāmādīsu kicce uppanne payatanti vīriyaṃ karonti, etenāti vāhanoti vuccati.
『Vāhano』称为『asso』(驴)。此谓在战争等事务中担任运输或劳作者,因从事运输并付出精力,故称为『vāhano』。
Dāhu niddakkhaye. Dāhati.
『燃』义,于烧尽灭处。『燃烧』(dāhati)。
Ūha vitakke. Ūhati, āyūhati, viyūhati, byūhati apohati. Ūhanaṃ, āyūhanaṃ, byūho, apoho.
『寻思』义,根词为ūha。其派生词有:ūhati(寻思)、āyūhati(努力)、viyūhati(掘起)、byūhati(同前义)、apohati(舍弃)。名词形有:ūhanaṃ(寻思)、āyūhanaṃ(努力)、byūho(聚积、排列)、apoho(简别、排除)。
Tattha ūhatīti vitakketi, āyūhatīti vāyamati, viyūhatīti paṃsuṃ uddharati. Evaṃ byūhatīti etthāpi. Apohatīti chaḍḍeti, atha vā viveceti.
其中,『ūhati』者,寻思也;『āyūhati』者,精勤努力也;『viyūhati』者,掘起土沙也;『byūhati』亦同此义。『apohati』者,舍弃也,又或为简别、抉择也。
Gāhu viloḷane. Gāhati. Gāho, candaggāho, sūriyaggāho, nakkhattaggāho.
『搅动』义。动词「抓取」。名词「抓取」,引申为「月蚀」、「日蚀」、「星蚀」。
Gaha gahaṇe. Gahati, paggahati. Āhutiṃpaggahissāmi. Paggaho, paggāho.
『把持』义。动词「把持」、「高举」。〔如句:〕「我将高举祭供。」名词「高举」(短音)、「高举」(长音)。
Paggahoti patto. Paggāhoti vīriyaṃ.
『高举』(短音)者,谓钵也;『高举』(长音)者,谓精进也。
Saha parisahane. Parisahanaṃ khanti. Sahati. Saho, asaho, asayho.
『忍受』义。忍受即是堪忍。动词「忍受」。名词「忍受」、「不堪忍」、「不可忍受」。
Ruha cammani pātubhāve. Ruhati. Rukkho.
『皮革』与『显现』二义。动词「显现」。〔引申〕名词「树木」。
Mātu māne. Māhati.
「Mātu」意为测量、估量;「Māne」为衡量、称量。「Māhati」则为使测量、测量之动。整体指对量度、尺度的把握行动。
Guhū saṃvaraṇe. Guhati nigguhati. Guho, guyhako.
『收摄』义。动词「收摄」、「深藏」。名词「洞穴」、「隐秘者」。
Vaha pāpuṇe. Vahati. Vārivaho.
「vaha」者,意为到达。其动词形式为「到达」。如「运水者」(载水之物)。
Duha papūraṇe. Duhati, dohati. Duyhamānā gāvī.
「duha」者,意为充满。其动词形式为「挤乳」、「被挤乳」。如「正被挤乳之母牛」。
Diha upacaye. Dehati. Deho. Dehoti sarīraṃ.
「diha」者,意为积聚。其动词形式为「积聚」。「身体」一词即由此而来——「身体」者,积聚之义也。
Lihaassādane. Lehati, palehati. Lehanīyaṃ. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘sunakhā himassa palihiṃsu pāde’’ti. Ayaṃ panattho – sunakhā imassa kumārassa pādatale attano jivhāya palihiṃsūti.
「liha」者,意为品尝。其动词形式为「舔」、「遍舔」。如「可舔之物」。此处有巴利圣典云:『诸犬舔此人之足』。其义为:诸犬以自己的舌头舔此童子的脚掌。
Oha cāge. Ohati. Sabbamanatthaṃ apohati. Apoho.
「oha」者,意为舍弃。其动词形式为「舍弃」。如「去除一切无益之事」,名词形式为「去除」。
Brahma uggame. Brahati. Brahā.
「brahma」者,意为上升、增长。其动词形式为「增长」。如「增长者」(大者)。
Daha thaha hiṃsatthā. Dahati. Thahati.
『燃烧』有毁坏之义。『燃烧』者,『燃』也;『停留』者,『驻扎』也。
Brūha vaḍḍhane. Uparūpari brūhatīti brahmā. Kārite ‘‘vivekamanubrūhetuṃ vaṭṭatī’’ti payogo.
『增广』意指增长扩大。『梵』意谓上上、广大,故以『梵』为名。文中有言『为着修习离欲而趋向清净』之用法。
Brahmāti tehi tehi guṇavisesehi brūhitoti brahmā. Brahmāti mahābrahmāpi vuccati tathāgatopi brāhmaṇopi mātāpitaropi seṭṭhampi. ‘‘Sahasso brahmā dvisahasso brahmā’’tiādīsu hi mahābrahmā ‘‘brahmā’’ti vuccati. ‘‘Brahmāti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti ettha tathāgato.
『梵』者,谓以种种殊胜德相为其所增广之意。『大梵』亦称为梵,如来、婆罗门及父母之尊长,皆称为『梵』。如『一千梵、一千二百梵』等语中,『大梵』指称『梵』。世尊此处言『梵』即是如来之别名。
‘‘Tamonudo buddho samantacakkhu,
『入暗无知者为佛,有周遍一切之眼,』
Lokantagū sabbabhavātivatto;
『遍行世间,超越诸有,』
Anāsavo sabbadukkhappahīno,
『无烦恼,离尽一切苦者』,
Saccavhayo brahme upāsito me’’ti
“信奉真理者即是敬仰梵天者”。
Ettha brāhmaṇo. ‘‘Brahmāti mātāpitaro, pubbācariyāti vuccare’’ti ettha mātāpitaro. ‘‘Brahmacakkaṃ pavattetī’’ti ettha seṭṭhaṃ. Etthetaṃ vuccati –
此处『婆罗门』一词。所谓『梵』者,是指父母,『前师』亦称如此,此处『父母』者,则谓『梵行轮转』。其上等者称为此,这样说谓――
‘‘Mahābrahmani vippe ca, atho mātāpitūsu ca;
“至高的梵天及其相对之物,亦即父母众中;
Tathāgate ca seṭṭhe ca, brahmasaddo pavattatī’’ti.
如来及至上者,皆以梵言传播。”
Aparo nayo – brahmāti tividhā brahmāno sammutibrahmāno upapattibrahmāno visuddhibrahmānoti.
异说者谓:‘梵’有三种,即习俗梵、先升梵、净化梵。
‘‘Sampannaṃ sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;
“饱满依缘结,善食丰富的稻谷;”
Paṭivedemi te brahme, na ne vāretumussahe,
我说,那些梵天,不能忍受被超越,
Paribbaja mahābrahme, pacantaññepi pāṇino’’ti ca
说那游方的大梵天也是有死的众生。
Evamādīsu hi brahmasaddena sammutibrahmāno vuttā.
如此,这些被称为梵天的,是被承认的梵天。
‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā,
他们未曾防护的不死之门,
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ;
那些闻法的应当放弃信心;
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ,
有害心的人,不应讲述善法。
Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme,
在人间及梵天中,法为最胜。
Atha kho brahmā sahampatī’’ti ca evamādīsu brahmasaddena upapattibrahmā. ‘‘Brahmacakkaṃ pavattetī’’tiādivacanato brahmanti ariyadhammo vuccati. Tato nibbattā avisesena sabbepi ariyā visuddhibrahmāno nāma paramatthabrahmatāya. Visesato pana ‘‘brahmāti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacana’’nti vacanato sammāsambuddho uttamabrahmā nāma sadevake loke brahmabhūtehi guṇehi ukkaṃsapāramippattito. Etthetaṃ vuccati –
于是,在诸如“梵天共主”等说法中,‘梵天’一词由此产生。因‘梵轮转动’等语,称为‘梵’者,是圣法之义。由此产生的,专指全部圣者净化者,称为‘梵’者,谓至高无上的真实梵境界。但具体说‘梵’者,如比库们,此为如来说所用的名词,正觉者以最高梵天名,乃在诸天受供养之梵天,具诸功德,登彼最高涅槃故。此义称为——
‘‘Sammutiyupapattīnaṃ, visuddhīnaṃ vasena ca;
『于约定与生起、净化住持,三者俱足;
Brahmāno tividhā honti, uttamena catubbidhā’’ti.
梵有三种,至上者又有四类』。
Dhimhaniṭṭhubhane. Dhimheti. ‘‘Paṭivāmagataṃ sallaṃ, passa dhimhāmi lohita’’nti pāḷi nidassanaṃ.
【释义】『心念如利箭射中靶,见由慧红光』,此为经文示例。
Tattha dhimhāmīti niṭṭhubhāmīti attho.
其中‘慧红光’即为‘射中靶’意。
Hakārantadhāturūpāni. · 以“哈”音结尾的语根形态。
Ḷakārantadhātu以“ḷ”音结尾的语根。
Biḷa akkose. Beḷati. Biḷāro.
「比拉」根,义为呵骂。动词形为「呵骂」。名词形为猫。
Kīḷa vihāre. Kīḷati. Kīḷā.
「基拉」根,义为游戏、嬉戏。动词形为「游戏」。名词形为游戏、嬉戏。
Aḷa uggame. Aḷati. Vāḷo.
「阿拉」根,义为上升、升起。动词形为「升起」。名词形为毒蛇[Pali: Vāḷo,凶猛之物]。
Laḷa vilāse. Laḷati. Laḷito asso.
「拉拉」根,义为妩媚、娇态。动词形为「妩媚」。名词形为娇媚之马。
Kaḷa made kakkasse ca. Kakkassaṃ kassasiyaṃ pharusabhāvo. Kaḷati.
「咖拉」根,义为醉乱,亦义为粗涩。所谓粗涩,即指粗糙、刺耳之性状。动词形为「醉乱」。
Tuḷa toḷane. Toḷati.
「图拉」根,义为称量、衡量。动词形为「称量」。
Huḷa hoḷa gatiyaṃ. Huḷati. Hoḷati.
『胡拉、侯拉』,属于运动类动词根。由此派生:「胡拉帝」(运行)、「侯拉帝」(运行)。
Roḷa anādare. Roḷati.
『侯拉』,属于轻蔑类动词根。由此派生:「侯拉帝」(轻蔑)。
Loḷa ummāde. Loyati.
『侯拉』,属于狂乱类动词根。由此派生:「侯雅帝」(狂乱、动摇)。
Heḷa hoḷa anādare. Heḷati. Hoḷati.
『黑拉、侯拉』,属于轻蔑类动词根。由此派生:「黑拉帝」(轻蔑)、「侯拉帝」(轻蔑)。
Vāḷa ālape. Vāḷati.
『瓦拉』,属于呼唤类动词根。由此派生:「瓦拉帝」(呼唤、招呼)。
Dāḷa dhāḷa visaraṇe. Dāḷati. Dhāḷati.
『达拉、塔拉』,属于散布类动词根。由此派生:「达拉帝」(散布、散开)、「塔拉帝」(散布、散开)。
Haḷa silāghāyaṃ. Haḷati.
『哈拉』者,自夸也。〔动词〕自夸。
Hīḷa anādare. Hīḷati. Hīḷā, hīḷiko, hīḷito.
『西拉』者,轻慢也。〔动词〕轻慢。〔名词〕轻慢、轻慢者、被轻慢之事。
Kaḷasecane. Kaḷati. Kaḷanaṃ.
『咖拉』者,洒水也。〔动词〕洒水。〔名词〕洒水之行为。
Heḷa veṭhane. Heḷati.
『黑拉』者,缠绕也。〔动词〕缠绕。
Īḷa thutiyaṃ. Īḷati.
『伊拉』者,称赞也。〔动词〕称赞。
Juḷa gatiyaṃ. Juḷati, joḷati.
『朱拉』者,行走也。〔动词〕行走、〔变化形〕行走。
Puḷa muḷa sukhane. Puḷati. Muḷati.
『Puḷa』者,指柔软的草木聚集之处。『Muḷa』者,亦意柔软茂密之状。至于『sukhane』,指安乐、宁静之境,即柔软之地茂盛。『Puḷati』是动词,意为聚集、覆盖之动作;『Muḷati』亦有相同意,表示聚合覆盖之状。
Guḷa rakkhāyaṃ. Guḷati. Guḷo.
『guḷa』者,守护义。其动词形为「守护」。名词形为「守护者」。
Juḷa bandhane. Juḷati.
『juḷa』者,束缚义。其动词形为「束缚」。
Kuḷa ghasane. Kuḷati.
『kuḷa』者,咬噬义。其动词形为「咬噬」。
Khuḷa bālye ca. Cakāro ghasanāpekkhako. Khuḷati.
『khuḷa』者,兼具幼稚义。「ca」字表明亦兼含咬噬义。其动词形为「幼稚」。
Suḷa buḷa saṃvaraṇe. Suḷati. Buḷati.
「须喇、步喇」,含『收摄、约束』义。〔由此衍生:〕收摄,约束。
Puḷa saṅghāte. Puḷati. Puḷinaṃ.
Puḷa指金刚石之类极其坚硬的礦石;Puḷati表示坚硬;Puḷinaṃ意为坚石、硬岩,谓其岩石坚牢不坏。
Saḷa abyattasadde. Saḷati. Sāḷiko, sāḷikā.
Saḷa为坚硬声音;Saḷati表示坚硬、结实;Sāḷiko、Sāḷikā分别指坚硬坚实的男性和女性物品或实体。
‘‘Usabhova mahī nadati,
『如同公牛踏地』,形容坚定稳固之意,公牛以力踏击大地。
Migarājāva kūjati;
『如鹿王啼叫』,指鹿王发声欢呼,传达其威严或呼唤之意。
Susumārova saḷati,
『如美妙的声音坚实』,譬喻清晰悦耳而有力的声音如同坚硬。
Kiṃ vipāko bhavissatī’’ti nidassanaṃ;
此为示现之辞,意谓“将来果报如何?”表示对因果报应的探问。
Imāni ḷakārantadhāturūpāni. · 这些是以“ḷ”音结尾的语根形态。
Iti bhūvādigaṇe avaggantadhāturūpāni samattāni. Ettāvatā sabbāpi bhūvādigaṇe dhātuyo pakāsitā.
如此,关于界类等的缘起与存在的根本元素形式,悉皆圆满完善。至此,所有界类等根本元素皆已清楚明示。
Idāni bhūvādigaṇikadhātūnaṃyeva kāci asamānasutikā, kāci asamānantikā. Tāsu kāci samānatthavasena samodhānetvā pubbācariyehi vuttā, tāyeva dhātuyo ekadesena rūpavibhāvanādīhi saddhiṃ pakāsayissāma. Taṃ yathā?
现在,对于界类等根本元素,有的具有不等长音尾,有的具有不等终止音。在这些中,有些以相同意义予以归纳、解释,并由前贤所说,我们将以统一之根本元素,通过一类色之分别解析等,同归说明。如何呢?
Hūbhū sattāyaṃ hoti, bhavati. Pahoti, pabhavati. Huveyya pāvuso. Sace uppādo heyya. Ajesi yakkho naravīraseṭṭhaṃ, tatthappanādo tumulo bahūva. Ambā’yaṃ ahuvā pure. Ahu rājā videhānaṃ. Pahūtaṃ me dhanaṃ sakka. Pahūtamariyo pakaroti puññaṃ. Pahūtavitto puriso. Pahūtajivho bhagavā. Piyappabhūtā kalahā vivādā. Pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Bhavitabbaṃ. Hotuṃ, hetuye, bhavituṃ. Hutvā, hutvāna. Bhavitvā, bhavitvāna.
“呼呼”即有众生存在的意思,有“生起”、“显现”。“呼唤”意为友善、亲密。在生起时,应当去除(烦恼痛苦)。譬如,若是魔王怨敌抢夺人命中最尊者,便生大恐怖和混乱。母亲则先前呵护。亦有昔时的王在毘婆尸国。萨咖财物丰盛。圣者积福广阔。财富丰饶的人。口舌善巧的世尊。可爱增胜的争端纷扰。须由修习圣者来应对,应当如此。命成为因而存在。已成就、正在成就、已成就并继续成就。
Ettha pana ‘‘atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha nahetuyeti abhavituṃ. Hūdhātuto tuṃpaccayassa tavepaccayassa vā tuye ādeso, ūkārassa ca ekārādeso katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā hetubhāvāya na na sakkātipi attho. Ayaṃ panattho idha nādhippeto, purimoyevattho adhippeto hotissa dhātuno payogabhāvāya udāharitapadassatthabhāvato. Tattha pahotīti idaṃ vatthaṃ vipulabhāvena cīvaraṃ kātuṃ pahoti, no nappahoti. Pahotīti vā puriso arayo jetuṃ sakkoti. Atha vā pahotīti hoti. Pabhavatīti sandati. Pahūtanti vipulaṃ, mahantanti attho. Pahūtavittoti vipulavitto mahaddhano. Pahūtajivhoti suputhulasudīghasumudukajivho, piyappabhūtāti piyato nibbattā.
这里却有巴利韵句说明:「有此因此道,非其不能也。」意谓不存在无因。呼应因缘,二者是一命令。一音命令是对否定的表示。又对于因之性质,「非此即彼」的意义亦难成立。此句子并非用来主导,而是指根本元素因果作用存在的示例。如“pahoti”(成就)即表示广义的缠衣布缚,不是「为所不为」。成就即为人能够胜任、适合。亦可理解为“成就即发生、显现”,而“pahūta”意为广大、宏大之义。“成福财富者”为丰厚财富之人,“成福口舌者”为世尊之柔软长舌,“可爱增胜”意谓增益愉悦。
Gamu sappa gatiyaṃ. Gacchati, gamati, ghammati, āgacchati, uggacchati, atigacchati, paṭigacchati, avagacchati, adhigacchati, anugacchati, upagacchati, apagacchati, vigacchati, nigacchati, niggacchati. Aññānipi yojetabbāni. ‘‘Samuggacchatī’’tiādinā upasaggadvayavasenapi yathāsambhavaṃ yojetabbāni. Sappati, saṃsappati, parisappati. Aññānipi yojetabbāni.
『gamu』与『sappa』者,行进义。由此派生之动词有:「去」、「行」、「热行」、「来」、「上去」、「越去」、「回去」、「下去」、「达去」、「随去」、「近去」、「离去」、「散去」、「入去」、「出去」。其余亦应依类推而配合。以「合出去」等为例,亦应依双重前缀之方式随宜配合。又,「匍匐行」、「周匍匐行」、「遍匍匐行」等动词亦由此派生,其余亦应依类推。
Tattha gamatīti gacchati. Kārite ‘‘devadattaṃ gameti gamayatī’’ti rūpāni bhavanti. ‘‘Apāyaṃ gametīti apāyagamanīya’’nti idamettha nidassanaṃ. Curādigaṇaṃ pattassa āpubbassa imassa ‘‘āgameti, āgamayati, āgamento, āgamayamāno’’ti suddhakatturūpāni bhavanti.
其中,『游行』者,即『行去』也。在使役形式中,有『令迭瓦达德行去』等构词。『令往恶趣者,称为趋向恶趣之法』,此乃其例证。至于属于第十类(使役类)词根,加前缀『来』(ā-)者,有『令来、使来、令来者、使来者』等纯主动态构词。
Tattha āgametīti muhuttaṃ adhivāsetīti attho. Ghammatīti gacchati. Āgacchatīti āyāti. Uggacchatīti uyyāti uddhaṃ gacchati. Atigacchatīti atikkamitvā gacchati. Paṭigacchatīti puna gacchati. Avagacchatīti jānāti. Adhigacchatīti labhati jānāti vā. Anugacchatīti pacchato gacchati. Upagacchatīti samīpaṃ gacchati. Apagacchatīti apeti. Vigacchatīti vigamati. Nigacchatīti labhati. ‘‘Yasaṃ poso nigacchatī’’ti idaṃ nidassanaṃ. Niggacchatīti nikkhamati. Sappatīti gacchati. Saṃsappatīti saṃsaranto gacchati. Parisappatīti samantato gacchati.
其中,『令来』者,义为『稍作等候』也。『热行』者,即『行去』也。『来行』者,即『来到』也。『出行』者,即『向上行去』也。『越行』者,即『超越而行』也。『还行』者,即『再度行去』也。『知行』者,即『了知』也。『得行』者,即『获得』或『了知』也。『随行』者,即『从后跟随而行』也。『近行』者,即『趋近而行』也。『离行』者,即『离去』也。『散行』者,即『散去』也。『获行』者,即『获得』也。『人获名誉』,此乃其例证。『出行』者,即『出离』也。『爬行』者,即『行去』也。『偕爬行』者,即『辗转流转而行』也。『遍爬行』者,即『向四方周遍而行』也。
Idāni pana viññūnaṃ sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane paramakosallajananatthaṃ sappayogaṃ padamālaṃ kathayāma. Seyyathidaṃ? So gacchati, te gacchanti, gacchare. Tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha. Ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma. So gacchate, te gacchante. Tvaṃ gacchase, tumhe gacchavhe. Ahaṃ gacche, mayaṃ gacchāmhe. Vattamānāya rūpāni.
现在我们为智者们讲解这部三藏典籍中佛所说法句的句法结构,以便激发深入理解的巧妙方法。比如如是假设:『他去』、『他们去』、『你去』、『你们去』、『我去』、『我们去』,这些句式在不同人称和数上变化。
So gacchatu, te gacchantu. Tvaṃ gacchāhi, gaccha, gacchassu, tumhe gacchatha. Ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma. So gacchataṃ, te gacchantaṃ. Tvaṃ gacchassu, tumhe gacchavho. Ahaṃ gacche, mayaṃ gacchāmase. Pañcamiyā rūpāni.
例如祈使句式为:『他去吧』、『他们去吧』、『你去吧』、『你去』、『你应去』、『你去罢』、『你们去吧』、『我去』、『我们去』等多种形式。
So gaccheyya, gacche, te gaccheyyuṃ. Tvaṃ gaccheyyāsi, tumhe gaccheyyātha. Ahaṃ gaccheyyāmi, mayaṃ gaccheyyāma, gacchemu. So gacchetha, te gaccheraṃ. Tvaṃ gacchetho, tumhe gaccheyyāvho. Ahaṃ gaccheyyaṃ, mayaṃ gaccheyyāmhe. Sattamiyā rūpāni.
又例如虚拟祈愿形式:『他可以去』、『他们可以去』、『你可以去』、『你们可以去』、『我可以去』、『我们可以去』、『让我们去』等表达。
So gaccha, te gacchu. Tvaṃ gacche, tumhe gacchittha, gañchittha. Ahaṃ gacchaṃ, mayaṃ gacchimha, gañchimha. So gacchittha, gañchittha, te gacchire. Tvaṃ gacchittho, tumhe gacchivho. Ahaṃ gacchiṃ, gañchiṃ, mayaṃ gacchimhe. Parokkhāya rūpāni.
还有过去时态的表达,如:『他去了』、『他们去了』、『你去了』、『你们去了』、『我去了』、『我们去了』等,并含有不同语气。
So agacchā, te agacchū. Tvaṃ agacche, tumhe agacchatha. Ahaṃ agacchaṃ, mayaṃ agacchamhā. So agacchatha, te agacchatthuṃ. Tvaṃ agacchase, tumhe agacchivhaṃ. Ahaṃ agacchaṃ, mayaṃ agacchimhe. Ajjataniyā rūpāni.
反之,否定式表达为:『他不去了』、『他们不去了』、『你不去』、『你们不去』、『我不去了』、『我们不去了』等。本段表明对现在时否定形式的用法。
So gacchissati, te gacchissanti. Tvaṃ gacchissasi, tumhe gacchissatha. Ahaṃ gacchissāmi, mayaṃ gacchissāma. So gacchissate, te gacchissante. Tvaṃ gacchissase, tumhe gacchissavhe. Ahaṃ gacchissaṃ, mayaṃ gacchissāmhe. Bhavissantiyā rūpāni.
「他将去,他们将去。你将去,你们将去。我将去,我们将去。」「他正在去,他们正在去。你正在去,你们正在去。我正在去,我们正在去。」这些是将来时与现在时的各种形式。此处涉及未来与现在各种主语对应的动词形式,都是「去」的表达。此为有变化的诸形态。
So agacchissā, te agacchissaṃsu. Tvaṃ agacchisse, tumhe agacchissatha. Ahaṃ agacchissaṃ, mayaṃ agacchissāmhā. So agacchissatha, te agacchissisu. Tvaṃ agacchissase, tumhe agacchissavhe. Ahaṃ agacchissaṃ, mayaṃ agacchissāmhase. Kālātipattiyā rūpāni.
「他将不去,他们将不去。你将不去,你们将不去。我将不去,我们将不去。」「他当不去,他们当不去。你当不去,你们当不去。我当不去,我们当不去。」这些是相应的否定未来时与否定当令时的动词形式。这里形态变化,表明各种时态否定的不同人称的用法。
Tattha ajjataniyā kālātipattiyā ca akārāgamaṃ sabbesu purisesu sabbesu vacanesu labbhamānampi sāsane aniyataṃ hutvā labbhatīti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi ‘‘agacchi, gacchi, agacchissā, gacchissā’’tiādinā dve dve rūpāni dissanti. Gamati, gamanti. Gamatu, gamantu. Gameyya. Gameyyuṃ. Sesaṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ.
这里应当观察,今时未来的否定与肯定形式,在所有人称所有动词变位中,是不定的,亦即,在法中体现为不确定的。因为如「不去、去、将不去、将去」等词,显示两种两种形态——分别是肯定与否定形式。『走』与『他们走』;『让……走』与『让他们走』。其余皆应详细分析而明之。
Idāni parokkhāhiyyattanajjatanīsu viseso vuccate – so puriso maggaṃ ga, sā itthī ghara’māga. Te maggaṃ gu, tā ghara’māgu. Ekārassa akārādesaṃ tvaṃ maggaṃ ga, tvaṃ ghara’’māga. Tumhe maggaṃ guttha, tumhe ghara’māguttha. Ahaṃ maggaṃ gaṃ, ahaṃ ghara’māgaṃ. Ahaṃ taṃ purisaṃ anvagaṃ, mayaṃ maggaṃ gumha, mayaṃ gharaṃ āgumha, mayaṃ taṃ purisaṃ anvagumha. Ayaṃ tāva parokkhāya viseso.
现在举例远称、近称、近指的区别——如男子与女子说“去路”和“来家”的不同法则:男子说『去路』;女子说『来家』。他们说『去路』;她们说『来家』。表示单数时否定形式,“你去路”、“你来家”。你们说“去路”,你们来说“来家”。我说“去路”,我来说“来家”。我同行那个男人,我们走这路,我们走这家,我们同行那男人。这就是远称法则的差别。
‘‘So maggaṃ agamā, te maggaṃ agamū’’ iccādi hiyyattaniyā rūpaṃ. ‘‘So agami, te agamuṃ, te guṃ’’ iccādi ajjataniyā rūpaṃ.
『他去路,他们去路』等为否定未来形态。『他去,他来,他们来』等为肯定现在时形态。
Idāni tesaṃ padarūpāni pākaṭīkaraṇatthaṃ kiñci suttaṃ kathayāma – ‘‘sopāgā samitiṃ vanaṃ. Athettha pañcamo āgā. Āguṃ devā yasassino. Māhaṃ kākova dummedho, kāmānaṃ vasamanvagaṃ. Agamā rājagahaṃ buddho. Vaṅkaṃ agamu pabbataṃ. Brāhmaṇā upagacchu ma’’nti evamādīni bhavanti.
现在为明示这些语形,我略举例证语句——“那边的丛林是聚集地。这里是第五道。神明是尊者。莫作蠢鸟,懒走寻乐。佛去了王舍城。偏向山去。婆罗门来问。”诸如此类,皆为这些动词形态的实际用例。
Ga gu ga guttha gaṃ gumha, agu agamu agamuṃ;
戈・古,戈・古刺,戈・宫,戈姆哈;阿古,阿古穆,阿古目。
Agamā’gami gacchanti, ādibhedaṃ mane kare.
未至与非至者同行,心中生起最初分别。
Idāni nāmikapadāni vuccante – gato, gantā, gacchaṃ, gacchantī, gacchantaṃ kulaṃ, sahagataṃ, gati, gamanaṃ, gamo, āgamo, avagamo, gantabbaṃ, gamanīyaṃ, gammaṃ, gammamānaṃ, gamiyamānaṃ, go, mātugāmo, hiṅgu, jagu, indagū, medhago iccādīni, kārite – gacchāpeti, gacchāpayati, gaccheti, gacchayati, gammeti. Kamme – gammati, gamiyati, adhigammati, adhigamiyati. Tumantāditte ‘‘gantuṃ, gamituṃ, gantvā, gantvāna, gamitvā, gamitvāna, gamiya, gamiyāna, gamma, āgamma, āgantvā, adhigamma, adhigantvā’’ iccādīni . Sappadhātussa pana ‘‘sappo, sappinī, pīṭhasappī, sappi’’ iccādīni rūpāni bhavanti.
现在说明名词形式:『已去者、将去者、正行者(阳)、正行者(阴)、前往之家族、伴随而去者、趣向、行走、村落、来处、了知、应去、应行之物、当行之处、被行之处』,以及『牛、妇女族类、阿魏(一种香料)、[Pali: jagu](流浪者)、[Pali: indagū](一种植物)、聪慧者』等等。使役形式有:『令去(两种形式)、使去(两种形式)、引令行』。被动态有:『被行、被游行、被证得(两种形式)』。不定词等形式有:『为了去(两种形式)、去已(多种形式)、依去、依来、来已、依证得、证得已』等等。而『爬行』词根则有『蛇、雌蛇、以腹爬行者、酥油』等构词。
Tattha sahagatasaddo tabbhāve vokiṇṇe nissaye ārammaṇe saṃsaṭṭheti imesu atthesu dissati. Tattha ‘‘yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā’’ti tabbhāve veditabbo, nandirāgabhūtāti attho. ‘‘Yāyaṃ bhikkhave vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā’’ti vokiṇṇe veditabbo, antarantarā uppajjamānena kosajjena vokiṇṇāti ayamettha attho. ‘‘Aṭṭhikasaññāsahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’ti nissaye veditabbo, aṭṭhikasaññaṃ nissāya aṭṭhikasaññaṃ bhāvetvā paṭiladdhanti attho. ‘‘Lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ arūpasahagatānaṃ vā’’ti ārammaṇe, rūpārūpārammaṇānanti attho. ‘‘Idaṃ sukhaṃ imāya pītiyā sahagataṃ sahajātaṃ sampayutta’’nti saṃsaṭṭhe, imissā pītiyā saṃsaṭṭhanti attho. Etthetaṃ vuccati –
其中,诸词联结于所依之理而显义,见于下列。应知“此渴爱是复生之渴爱,伴随喜乐爱”,此“喜乐爱之本质”也。应知“此检验犁耕的种种桑蔓缠绕”,即因中间生起的梳枝,谓此义也。应知“由骨觉知相调养觉支”,以骨觉建立依止之觉支,乃得成就之义。应知“得受含色界或非色界之利”,此取色不取色之相依也。应知“此为与此喜乐并存、自性同生”,于此喜乐共存是义,即此并生之说也。于是曰——
Tabbhāve ceva vokiṇṇe, nissayārammaṇesu ca;
于所依之理、分离语及所依缘中,
Saṃsaṭṭhe ca sahagata-saddo dissati pañcasu;
并见依存相同之声,在五处显现。
Gatīti gatigati nibbattigabhi ajjhāsayagati vibhavagati nipphattigati ñāṇagatīti bahuvidhā gati nāma.
「行」者,是指行进、往来、发生、心意行动、分离、消散、智慧等多种不同的运动状态。
Tattha ‘‘taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’’ti ca ‘‘yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā’’ti ca ayaṃ gatigatināma. ‘‘Imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ neva jānāmi gatiṃvā agatiṃvā’’ti ayaṃ nibbattigati nāma. ‘‘Evaṃ kho te ahaṃ brahme gatiñca jānāmi jutiñca jānāmī’’ti ayaṃ ajjhāsayagati nāma. ‘‘Vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato gatī’’ti ayaṃ vibhavagati nāma. ‘‘Dve gatiyo bhavanti anaññā’’ti ayaṃ nipphattigati nāma. ‘‘Taṃ tattha gatimā dhibhimā’’ti ca ‘‘sundaraṃ nibbānaṃ gato’’ti ca ayaṃ ñāṇagati nāma. Etthetaṃ vuccati –
其中,「超越之行」是指心意离开此境界而向他处去;「虽不知去向却仍前往」是指天、人、鬼等众生虽不知去路而趋行;「持戒比库的消散之行」则指我不知道他们是归行还是非归之行;「我知道梵行和光明之行」指的是我了解梵行和觉悟之行;「法境之行,阿拉汉涅槃之境」说明这是法界境界的运动;「有两种运动,不复有别」即此为消散之行;「智慧之行是往向聪慧和美好的涅槃境界」由此宣说如下:
Gatigatyañca nibbatyaṃ, vibhavajjhāsayesu ca;
(分述为)行进与消散,以及法界与心意行之类的状态;
Nipphattiyañca ñāṇe ca, gatisaddo pavattati.
消散与智慧,以及行的名称纷纷流转。
Gacchatīti go. Mātuyā samabhāvaṃ missībhāvañca gacchati pāpuṇātīti mātugāmo. Rogaṃ hiṃsantaṃ gacchatīti hiṅgu.
「行进」者,譬如牛,因母性亲近而相随前行,即母行;或有疾病伤害而行走,称为行走。
Imāni tassa nāmāni
这就是它们的名称。
Hiṅgu hiṅgujatucceva, tathā hiṅgusipāṭikā;
如同鸟类叫唤声声不断,鸻鹬鸟类亦然;
Hiṅgujātīti kathitā, vinayaṭṭhakathāya hi.
此云“如同鸟类叫声”,这是律藏注疏中的解释。
Jagūti cutito jātiṃ gacchatīti jagu. Indriyena gacchatīti indagū. Atha vā indabhūtena kammunā gacchatīti indagu. ‘‘Hindagū’’tipi pāḷi. Tattha hindanti maraṇaṃ. Taṃ gacchatīti hindagū. Sabbametaṃ sattādhivacanaṃ, liṅgato pulliṅgaṃ. Medhagoti attano nissayañca parañca medhamāno hiṃsamāno gacchati pavattatīti medhago, kalaho. ‘‘Tato sammanti medhagā’’ti ettha hi kalaho medhagasaddena bhagavatā vutto. Gamitvāti ettha –
«Jagu»意为“断除生死而前行”,亦作“感行”。以根触境而前行,称为“感行”;又或指依感官之因行,是为“感行”。巴利语中称为“hindagū”,其中“hinda”意谓死亡,故“hindagū”即“趋向死亡者”。这是对诸存在的统称,性别上为阳性。至于“medhago”意指自身依止他方亦依止智者,意指竞争纷争。此处“medhago”(智者)指称争执。世尊以“medhaga”(智者)一词表明此争执。论及“gamitvā”即“前往”之意。
‘‘Isivhayaṃ gamitvāna, vinitvā pañcavaggiye;
『顺利地前往,降伏于五比库之中;』
Tato vinesi bhagavā, gantvā gantvā tahiṃ tahi’’nti
『继而世尊降伏之,往返于诸处不断。』
Ayaṃ pāḷi nidassanaṃ. Sappoti sappatīti sappo, saṃsappanto gacchatīti attho. Tenāha āyasmā sāriputto ‘‘yo kāme parivajjeti, sappasseva padāsiro’’ti imissā pāḷiyā niddese ‘‘sappo vuccati ahi. Kenaṭṭhena sappo? Saṃsappanto gacchatīti sappo. Bhujanto gacchatīti bhujago. Urena gacchatīti urago. Pannasiro gacchatīti pannago. Sarīrena sappatīti sarīsapo. Bile sayatīti bilāsayo. Dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho. Visaṃ tassaghoranti ghoraviso. Jivhā tassa duvidhāti dujivho. Dvīhi jivhāhi rasaṃ sāyatīti dvirasaññū’’ti. Sappinīti uragī. Pīṭhasappīti pīṭhena sappati gacchatīti pīṭhasappī, paṅguḷo. Sappīti yo na paribhuñjati, tassa balāyuvaḍḍhanatthaṃ sappati gacchati pavattatīti sappi, ghataṃ.
此乃巴利文之例证。『蛇』者,因其爬行而行,故名『蛇』,义为『辗转蜿蜒而行』也。因此,具寿沙利子曾说:『凡远离诸欲者,犹如蛇以头为先』。在对此段巴利文的解释中:『蛇,称为毒蛇。以何义故名蛇?因其辗转蜿蜒而行,故名蛇。以腹弯曲而行,故名弯腹行者。以胸腹而行,故名胸行者。以展翅之姿而行,故名翼行者。以身体爬行,故名身爬行者。卧于洞穴,故名穴卧者。其牙齿乃其武器,故名利牙武装者。其毒液极为猛烈,故名猛毒者。其舌头分为两叉,故名双舌者。以两舌品味滋味,故名知双味者』。『雌蛇』者,即雌性爬行者也。『以腹爬行者』者,以腹匍匐而行,故名腹行者,即跛行之人也。『酥油』者,对于不食用之人,为增益其力量与寿命而流动运行、发挥作用,故名酥油,即精制奶油也。
Sakka ṭeka laṅgha gatyattā. Sakkati, nisakkati, parisakkati. Nisakko, parisakkanaṃ. Ṭekati. Ṭīkā. Laṅghati, ullaṅghati, olaṅghati, laṅghako, ullaṅghikā pīti.
萨咖因超越一次而得名。萨咖者,觉知、不觉知、周知三义。‘不觉者’谓无觉知者;‘周知’谓全面觉知者。‘超越’谓超过。注疏言:‘超越’即‘超越越过’,又谓‘超越者’,与‘超越的’相对。
Ke re ge sadde. Kāyati. Rāyati. Gāyati. Jātakaṃ. Rā. Gītaṃ. Kāyituṃ. Rāyituṃ, gāyituṃ. Kāyitvā. Rāyitvā. Gāyitvā.
‘谁’谓声音。‘身’谓身躯。‘声’谓歌唱。‘故事’谓过去所经历之事。‘音调’谓旋律。谓‘身作’、‘声作’,即‘演唱’、‘叙说’。‘身作已’,‘声作已’,谓身声行为完成。
Tattha jātakanti jātaṃ bhūtaṃ atītaṃ attano caritaṃ kāyati katheti bhagavā etenāti jātakaṃ. Jātakapāḷi hi idha jātakanti vuttaṃ. Aññatra pana jātaṃ evaṃ jātakanti gahetabbā. Tathā hi jātakasaddo pariyattiyampi vattati ‘‘itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhamma’’ntiādīsu, jātiyampi vattati ‘‘jātakaṃ samodhānesī’’tiādīsu. Rā vuccati saddo. Gītanti gāyanaṃ.
其中‘故事’谓已生、已往,自己经历过的事,谓之‘故事’。世尊以此说明‘故事’一词。故事的巴利文在此解释为所言之过去事。除非已发生之事,否则不可称为‘故事’。故‘故事’词亦用于传闻,如‘所闻故事’、‘奇特法故事’等,亦用于‘生’之义,谓‘故事’为生生灭灭之根源。‘音调’谓声音。‘歌唱’谓唱歌。
Kheje se khaye. Khāyati. Jāyati. Sāyati. Khayaṃ gacchatīti attho.
‘生灭’意为‘消失’。‘消灭者’谓灭亡。‘生起者’谓生长。‘灭者’谓断灭。‘消失’即‘去向灭绝’之义。
Ettha pana siyā ‘‘nanu ca bho khāyatīti padassa khādatīti vā paññāyatīti vā attho bhavati, tathā jāyatīti padassa nibbattatīti attho, sāyatīti padassa rasaṃ assādetīti attho, evaṃ sante bho kasmā idha evaṃ attho tumhehi kathiyatī’’ti? Saccaṃ, dhātūnantu anekatthattā evaṃ attho kathetuṃ labbhati. Tathā hi ‘‘appassutāyaṃ puriso, balibaddova jīratī’’ti ettha jīratīti ayaṃ saddo jaraṃ pāpuṇātīti atthaṃ avatvā vaḍḍhatīti atthameva vadati, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
这里或问:‘难道「消失」一词即“被吃”也可以有这类理解吗?‘生起’即‘形成’之义;‘灭者’即‘味觉满足’之义。若如此,何以此地用此种义解释?’实则世间诸法多义,由因缘故得多重义故,可用不同义解说。故“此人贫穷如被束缚”说贫穷,“变老”谓衰败,谓词义必应依语境正确理解,此义应悉知。
Gu ghu ku u sadde. Gavati. Ghavati. Kavati. Avati.
‘吼、呼、咒、赳’等音节。‘吼者’谓呼喊。‘呼者’谓吹响。‘咒者’谓悔诵。‘赳者’谓疾速奔行。
Khu ru ku sadde. Khoti. Roti. Koti.
『咕、噜、咕』,为声响之词根。『咕』声也。『噜』声也。『咕』声也。
Cu ju pu plu gā se gatiyaṃ. Cavati. Javati. Pavati. Plavati. Gāti. Seti. Cavanaṃ, cuti. Javanaṃ, javo. Pavanaṃ, plavanaṃ. Gānaṃ. Setu. Poto. Plavo.
『流、疾、飘、漂、鸣、卧』,为行进之词根。『流去』也。『疾行』也。『飘行』也。『漂行』也。『鸣叫』也。『卧息』也。『流去』之名词为『流逝、飘落』。『疾行』之名词为『疾速行进、迅速』。『飘行、漂行』之名词为『飘游、漂流』。『鸣叫』之名词为『鸣音』。『卧息』之名词为『渡桥、浮舟』。『漂浮之舟』也。
Ettha gānanti gamanaṃ. Pototi pavati gacchati udake etenāti poto, nāvā. Tathā plavati na sīdatīti plavo, nāvā eva. ‘‘Bhinnaplavo sāgarasseva majjhe’’ti hi jātakapāḷi dissati. ‘‘Nāvā, poto, plavo, jalayānaṃ, taraṇa’’nti nāvābhidhānāni.
此处,『行』者,乃前行也。『船』者,谓以此物浮行于水,即船舶也。同理,能浮而不沉者,亦称『浮舟』,即船也。巴利圣典本生经中可见『船裂海中央』之句。『船舶、小舟、浮舟、水行器、渡具』,此皆船之名称也。
Dhe the saddasaṅghātesu. Dhāyati. Thāyati. Bhāve – dhiyati, thiyati. Itthī. Thī.
『凝聚』义之辅音组合。『滋养』、『驻留』。表状态:『被滋养』、『被驻留』。女子。女人。
De te pālane. Dāyati. Dayā. Tāṇaṃ.
「得、得」,含『护持、守护』义。〔由此衍生:〕护佑,悲悯,庇护。
Rā lā ādāne. Rāti. Lāti.
「拉、拉」,含『取得、摄取』义。〔由此衍生:〕取得,摄取。
Ati adi bandhane. Antati. Andati. Antaṃ. Andu.
加重、加紧、缚缚之意。末尾、终结。加盖、涂抹。末端。液滴、水滴。
Jutasubharuca dittiyaṃ. Jotati. Sobhati. Rocati, virocati.
光明照耀、华美悦目第二义。闪耀、华美、辉映、放光。
Aka aga kuṭilāyaṃ gatiyaṃ. Akati. Agati.
不平直、弯曲之行。做、不做(行为)。
Nātha nādha yācanopatāpissariyāsīsāsu. Nāthati. Nādhati.
护持、支持、乞求、恐吓、哀求之意。护佑、支援。
Sala hula cala kampane. Salati. Hulati. Calati. Kusalaṃ.
会合、成串、移动、颤动。结合、连结。成串、移动。善良、良好。
Ettha ca kucchite pāpake dhamme salayatīti kusalaṃ, hetukattuvasenidaṃ nibbacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi aṭṭhasāliniyaṃ ‘‘kucchite pāpake dhamme salayanti calayanti kampenti viddhaṃsentīti kusalā’’ti hetukattuvasena attho kathito. Idaṃ saladhātuvasena kusalasaddassa nibbacanaṃ. Aññesampi dhātūnaṃ vasena kusalasaddassa nibbacanaṃ bhavati. Tathā hi aṭṭhasāliniyaṃ aññānipi nibbacanāni dassitāni. Kathaṃ? ‘‘Kucchitena vā ākārena sayantīti kusā, te akusaladhammasaṅkhāte kuse lunanti chindantīti kusalā. Kucchitānaṃ vā sānato tanukaraṇato ñāṇaṃ kusaṃ nāma, tena kusena lātabbāti kusalā, gahetabbā pavattetabbāti attho. Yathā vā kusā ubhayabhāgagataṃ hatthappadesaṃ lunanti, evamimepi uppannānuppannabhāvena ubhayabhāgagataṃ kilesapakkhaṃ lunanti, tasmā kusā viya lunantītipi kusalā’’ti. Evaṃ aññānipi nibbacanāni dassitāni. Tatra ‘‘dhammā’’ iti padāpekkhaṃ katvā tadanurūpaliṅgavacanavasena ‘‘kusalā’’ti niddeso kato, idha pana sāmaññaniddesavasena ‘‘kusala’’nti napuṃsakekavacananiddeso amhehi kato. Puññavācako hi kusalasaddo ārogyavācako ca ekantena napuṃsakaliṅgo, itaratthavācako pana tiliṅgiko, yathā kusalo phasso, kusalā vedanā. Kusalaṃ cittanti. Kusalasaddo imasmiṃ bhūvādigaṇe lādhātusaladhātuvasena nipphattiṃ gatoti veditabbo. Iti bhūvādigaṇe samodhānagatadhātuyo samattā.
这里指出在恶劣腐坏的法中存在结合的现象,这种结合即为善的表现,因其是因果成立的故义。确如《八品律》中说:“在腐坏恶法中结合、移动、摇动、剖开分离者皆为善。”这是从因果关系上阐明的含义。此为结合根本的善义境界的终结。其他各根基亦有善含义的终结,如同《八品律》也显示他法的终结。如何?说“因形体腐坏而软化即善,因恶法聚合而断裂亦为善。腐坏之腐蚀,因知识力量名为善,故称善、应摄受、应流转之义。譬如腐蚀既包含两方面,一方面手触,一方面软化,故一切有与无相续的污染二面皆软化,因此虽称腐坏亦称善。”如此亦论诸他终结。此处以“法”为词基,依据对应词尾说“善”是专数阴性词定义,而普通释义中“善”为中性单数形式,为我辈所用。善的词义含义有福德所表示的善,亦有健康所表示的善,且为绝对阴性词;而他义如“善触”、“善受”等则为三性变化词。此“善”为诸色界根基中一种集合结合根本的终结。至此色界集合根基终结均已清楚说明。
Iccevaṃ –
如是等——
Vitthārato ca saṅkhepā, bhūvādīnaṃ gaṇo mayā;
我已详细且简略地聚集整理了与存在及其他相关的种类,
Yo vibhatto sauddeso, saniddeso yathārahaṃ.
理清了其中相互关联的整体,依照真实而不虚妄的方式说明。
Upasagganipātehi, nānāatthayutehi ca;
并以开头分类相连的各种义理,
Yojetvāna padānettha, dassitāni visuṃ visuṃ.
将它们结合起来,依次陈释展示,清晰明了。
Pāḷinidassanādīhi, dassitāni saheva tu;
又以巴利文的示现等,连贯地呈现所展示的内容。
Tyādyantāni ca rūpāni, syānyantāni ca sabbaso.
终结之色,以及全部变化之色。
Padānaṃ sadisattañca, tathā visadisattanaṃ;
与字词的相似以及不同,
Codanāparihārehi, sahito catthanicchayo.
伴随否定激发之语,及目的的终止。
Atthuddhāro’bhidhānañca, liṅgattayavimissanaṃ;
意义的揭示与名称的阐明,还有三种标志之区别,
Abhidheyyakaliṅgesu, savisesapadāni ca.
于意义、词根、词尾等的分解,以及各类词形变体,
Nānāpadabahuppada-samodhānañca dassitaṃ;
指示过多词形和多义词的多种用法。
Rūḷhīsaddādayo ceva, suvibhattā anākulā.
粗重的声音等,以及清晰分明、不混乱的声音。
Sabbanāmaṃ sabbanāma-sadisāni padāni ca;
一切名称,以及与名称相似的词汇;
Nānāpadehi yojetuṃ, dassitāni yathārahaṃ.
以多种适当方式连接,依照合适的规则所展示的;
Tumantāni ca rūpāni, tvādyantāni ca viññūnaṃ;
色相之类的有形象,以及诸识之类的无形象;
Piṭake pāṭavatthāya, sabbametaṃ pakāsitaṃ.
就三藏的条文为正确解释者,此一切都已说明明白。
Ye saddanītimhi imaṃ vibhāgaṃ,
在语音学中此一章节的内容者,
Jānanti sammā munisāsane te;
他们彻知圣者正法之教;
Atthesu sabbesupi vītakaṅkhā,
在义理上无所疑惑;
Acchambhino sīhasamā bhavanti.
无畏如狮,威猛勇健。
Vibhūtabhutaggasayambhucakke ,
由尊贵义理显露,明朗无碍,犹如明目之神通者,
Subhūtabhūriṃ vadatā narānaṃ;
善说美言广博广大,令人称赞;
Yo saddanītimhi bhuvādikaṇḍo,
谁言语法中存有天地混沌之障碍?
Vutto mayā taṃ bhajathatthakāmo.
此句意为『我已宣说,该着意供养』者,乃指已为己所说之法,应当恭敬奉事。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如此,在九分教以及连同义注的三藏中,为使智者通达语言用法,
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 所造的《声导论》论书中,
Pannarasahi paricchedehi maṇḍito bhūvādigaṇo nāma · 名为“以‘有、生’语根为首的一类”,以十五章为庄严。
Soḷasamo paricchedo. · 第十六品。