三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标15. Saravaggapañcakantika suddhassaradhātu

15. Saravaggapañcakantika suddhassaradhātu · 15. Saravaggapañcakantika suddhassaradhātu

1118 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Saddanītippakaraṇaṃ · 《语法规范论》
Dhātumālā
界(界藏)
15. Saravaggapañcakantika suddhassaradhātu十五、元音及五组辅音结尾类中的纯元音词根。
Ito paraṃ tu sarato, kakārantādibhedato;
今当进一步论说,从声母转变等不同出发来分辨;
Dhātuyo dhātunipphanna-rūpāni vividhāni ca.
诸界及由界所生之色等多种形态。
Sāṭṭhakathe piṭakamhi, jinapāṭhe yathābalaṃ;
于《六法藏论》和《胜述经》中,虽未详尽论述;
Nayaṃ upaparikkhitvā, samāsena kathessa’haṃ.
我当不拘细节,略加综合说明。
I gatiyaṃ. Yesaṃ dhātūnaṃ gatiattho, buddhipi tesaṃ attho. Pavattipāpuṇānipi. Tatra gamanaṃ duvidhaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca. Tesu kāyagamanaṃ nāma iriyāpathagamanaṃ, ñāṇagamanaṃ nāma ñāṇuppatti, tasmā payogānurūpena ‘‘gacchatī’’ti padassa ‘‘jānātī’’tipi attho bhavati, ‘‘pavattatī’’tipi attho bhavati, ‘‘pāpuṇātī’’tipi attho bhavati, iriyāpathagamanena gacchatītipi attho bhavati, ñāṇagamanena gacchatītipi attho bhavati. Tathā hi ‘‘sīghaṃ gacchatī’’tiādīsu iriyāpathagamanaṃ ‘‘gamana’’nti vuccati. Sundaraṃ nibbānaṃ gato. ‘‘Gatimā’’tiādīsu pana ñāṇagamanaṃ. Evaṃ sabbesampi gatyatthānaṃ dhātūnaṃ yathāpayogaṃ attho gahetabbo.
此处所说“行”者,即诸界的运动之意,亦是智慧之意。行既有发生,则分别为两种流动:身体之流转与知识之流转。身体之流转即为身行,亦即出行于诸路;知识之流转即为智慧之发生。因此根据语境,“去行”亦可解释为“了知”,亦可解释为“发生”、“获得”。身行者即指身体依正行路而行,智慧行者即指智慧的获得而运行。故“迅速行进”等语,指身体行路之运动曰“行”;“起行”等语则指智慧之生起。总之,诸界所有行意,均应视其语用情境分别理解其含义。
Tassimāni rūpāni bhavanti – iti, eti, udeti. Kārite ‘‘udāyatī’’ti rūpaṃ bhavati. Uṭṭhāpetīti hi attho, dukāro āgamo. Upeti, samupeti, veti, apeti, aveti, anveti, sameti, abhisameti, samayo, abhisamayo, īdi, udi, ekodi, paṇḍito, ito, udito, upeto, samupeto, anvito, apeto, sameto, etabbo, paccetabbo, paṭiyamāno, paṭicco, ento, adhippeto, adhippāyo, paccayo, aññānipi yojetabbāni. ‘‘Itā, ita’’ntiādinā yathārahaṃ itthinapuṃsakavasenapi. Paccetuṃ, upetuṃ, samupetuṃ, anvetuṃ, sametuṃ, abhisametuṃ, icca, paṭicca, samecca, abhisamecca, apecca, upecca, paṭimukhaṃ itvā, itvāna, upetvā, upetvāna, upetuna, aññānipi buddhavacanānurūpato yojetabbāni.
此词根(「eti」)有以下诸词形:「iti」、「eti」、「udeti」。使役形则为「udāyati」,其义为「使升起」,字中加入「d」作为插入音。另有:「upeti」(前往)、「samupeti」(一同趋近)、「veti」(去)、「apeti」(离去)、「aveti」(离去)、「anveti」(随行)、「sameti」(聚合)、「abhisameti」(完全证得)、「samayo」(时机;和合)、「abhisamayo」(现证)、「īdi」、「udi」、「ekodi」(专一)、「paṇḍito」(智者)、「ito」(从此)、「udito」(已升起)、「upeto」(已具备)、「samupeto」(已俱备)、「anvito」(随伴)、「apeto」(已离去)、「sameto」(已聚合)、「etabbo」(应趋向)、「paccetabbo」(应回向)、「paṭiyamāno」(正被准备)、「paṭicco」(缘于)、「ento」(正前往者)、「adhippeto」(所意向)、「adhippāyo」(意趣)、「paccayo」(缘;条件);其余词形亦应依例类推。又,依「itā」、「ita」等形,随情况亦可作阴性及中性变化。不定词形有:「paccetuṃ」、「upetuṃ」、「samupetuṃ」、「anvetuṃ」、「sametuṃ」、「abhisametuṃ」;绝对分词形有:「icca」、「paṭicca」(缘于)、「samecca」、「abhisamecca」、「apecca」、「upecca」、「paṭimukhaṃ itvā」(面向而行)、「itvāna」、「upetvā」、「upetvāna」、「upetuna」;其余词形亦应依佛语之惯例类推。
Itiiti kriyāsaddo, suttantesu na dissati;
『Iti iti』为动词语尾之叠加,然于经文末尾中不现此形式者。
Idamettha na vattabbaṃ, dassanāyeva me ruto.
『此语不宜用在此处,我闻仅为示现(义)耳』。
‘‘Itāyaṃ kodharūpena’’, iti pāḷi hi dissati;
诵文中确实可见这样的巴利语句:「以忿怒之形态而来」。
Aṅguttaranikāyamhi, munināhacca bhāsitā;
此义乃由《增支部》尊者等所说。
Vuttañhetaṃ bhagavatā aṅguttaranikāye kodhaṃ nindantena –
是说:世尊于《增支部》中论及愤怒,以讥讽责备者云——
‘‘Itāyaṃ kodharūpena, maccuveso guhāsayo;
“此处所言愤怒之相,如同尸体聚集之穴窍;
Taṃ damena samucchinde, paññāvīriyena diṭṭhiyā’’ti.
须以馴服之力斩断,以智慧、精进、观见断除。”
Tatra itāyanti iti ayanti chedo. Itiiti ca gacchati pavattatīti attho. Ayaṃ panettha suttapadattho – yo doso loke ‘‘kodho’’ti lokiyamahājanena vuccati, nāyaṃ atthato kodhoti vattabbo. Kinti pana vattabbo, eso hi sarīrasaṅkhātaguhāsayo maccurājā eva kodhavasena pamaddanto sattasantāne gacchatīti vattabbo. Taṃ evarūpaṃ ‘‘maccurājā’’ti vattabbaṃ bahuno janassa anatthakaraṃ kodhaṃ hitakāmo damena paññāya vīriyena diṭṭhiyā ca chindeyyāti.
此中“愤怒之流动”为“流动”之意,有断绝之义。经文中此义是说——世间所称“愤怒”为俗语大众所称,仅是俗世之名,不应从真理上理解为愤怒。应当如何理解呢?当身心聚合之穴窍死亡时,犹如亡王懈怠放逸一样,生命族类遂现流转。乃应如此理解为“亡王”,是一种对众生无益的愤怒。若欲利益则当以馴服、智慧、精进及正见予以断除。
Etīti imassa pana āgacchatīti attho. ‘‘Etī’’ti ettha hi āupasaggo sandhikiccena paṭicchannattā na pākaṭo valāhakāvattharito puṇṇacando viya. Tathā hi ettha ā iti etīti sandhiviggaho bhavati, ākārassa ca ikārena parena saddhiṃyeva ekārādeso. Tasmā ‘‘ayaṃ so sārathī eti. Etu vessantaro rājā’’tiādīsu ‘‘āgacchati, āgacchatū’’tiādinā attho kathetabbo. Byākaraṇasatthepi hi ā iti etīti sandhiviggaho dissati, tasmā ayampi nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Atha vā itīti rassavasena vuttaṃ padaṃ gamanaṃ bodheti, etīti vuddhivasena vuttaṃ pana yathāpayogaṃ āgamanādīni. Mattāvasenapi hi padāni savisesatthāni bhavanti. Taṃ yathā? Sāsane pabbajito, raṭṭhā pabbājitoti. Saññogāsaññogavasenapi, taṃ yathā? Gāmā niggacchati. Yasaṃ poso nigacchati, tasmā ayampi nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Etthetaṃ vuccati –
“如是”在此意味着来临、临至。言“如是”时,此处如同连音、遮掩因缘,即不明然,似满月被云遮蔽一般。殊途同归,故“来”与“至”合用,词形“ā”、“eti”结合发音。由此“此者驾者前来”、“来者为王”等语句中,宜理解为“临至、来临”之义。语法上“ā”、“eti”连音亦显此义,当心中认可此解。又或“iti”以声音演说,表明行进之意,“etī”则以智慧解为来临开始。如是不同言辞中,词义各显其妙,若以整体法说,应思惟语词适用于教法中之缘起。比喻而言,如同出家者出离家乡、国家,离别时之互相理解,亦如众村庄离散。其旨义可称为——
I gatiyanti kathitā, dhātu vuddhiṃ gatā yadā;
“这去处昔日已说,当元素增长之时;
Tadā āgamanatthassa, vācikā pāyato vasā.
适于临至之时,言语达意而合宜。”
Iriyāpathatthato he-sā niccāgamavācikā;
依于行路之义,此为恒常的来往言说;
‘‘Ayaṃ so sārathī eti’’, iccādettha nidassanaṃ.
此处示现『这即是那驾车者来临』之意;
Aniriyāpathatthena , vattane gamanepi ca;
非但行路之义,且于往来行动亦复如是;
Āgamane ca hotīti, dhīmā lakkheyya taṃ yathā.
来往二端皆应如此理解,智者当加觉察;
‘‘Paṭicca phalametī’’ti, evamādīsu vattane;
谓『是因而有果』者,于此类因缘中成立;
Vuddhippattā ikāravhā, esā dhātu pavattati.
增长与生成乃由根本生起,此为此法之根要。
‘‘Atthamentamhi sūriye, vāḷā’’ iccādīsu pana;
“在‘苏利耶’、‘瓦拉’诸词中,”
Gate, ‘‘etīti itī’’ti-ādisvāgamane siyā.
在去时则成‘爱蒂’、“伊提”等,意谓去向。
Tathā hi ītīti anatthāya eti āgacchatīti īti, upaddavo, iti āgamanattho gahetabbo. Āha ca suttanipātaṭṭhakathāyaṃ ‘‘etīti īti, āgantukānaṃ akusalabhāgīnaṃ byasanahetūnaṃ etaṃ adhivacana’’nti.
如是,因为‘伊提’无益故,意谓来或去时,‘伊’就是‘起扰’,‘来义’应当这样理解。经注中说:“‘伊提’是指所有来者中的不善之人恶果的原因的称呼。”
Idāni yathārahaṃ nipātākhyātanāmikapariyāpannānaṃ itiito saddānamatthuddhāro vuccate – tattha itisaddo hetuparisamāpanādipadattha vipariyāya pakārāvadhāraṇa nidassanādianekatthappabhedo. Tathā hesa ‘‘ruppatīti kho bhikkhave tasmā rūpanti vuccatī’’tiādīsu hetuatthe dissati. ‘‘Tasmātiha me bhikkhave dhammadāyādā bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā, kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’tiādīsu parisamāpane. ‘‘Iti vā iti evarūpā visūkadassanā paṭivirato’’tiādīsu ādiattho. ‘‘Māgaṇḍiyoti tassa brāhmaṇassa saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanamabhilāpo’’tiādīsu padatthavipariyāye. ‘‘Iti kho bhikkhave sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito’’tiādīsu pakāro. ‘‘Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā ādanda atthītissa vacanīyaṃ. Kiṃ paccayā jarāmaraṇanti iti ce vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīya’’ntiādīsu avadhāraṇe. ‘‘Atthīti kho kaccāna ayameko anto, natthīti kho kaccāna ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu nidassane. Nipātavaseneva te payogā gahetabbā. ‘‘Itāyaṃ kodharūpenā’’ti ettha pana ākhyātavasena gamane itisaddo dissati. Ayamevattho idhādhippeto, nipātattho pana na icchitabbo, viññūnaṃ atthaggahaṇe kosallupādanatthaṃ kevalaṃ atthuddhāravasena āgatoti daṭṭhabbaṃ. Itaro pana –
现在,就如实地说,所谓‘名词’就是指包括名词种类的语词,并且‘伊提’一词在多种意义上有不同的解说。譬如说,在“魯帕帕蒂”(色执)经文:“比库们,因‘色’故称为色”,这里是论原因的表述。又如说:“所以我当作比库们的‘法之施者’,莫作‘世俗施者’,我对你们怀慈悲,希望我的弟子们成为法施者而非世俗施者”,这是关于‘终结’的用法。再如“‘伊提’或‘伊’是这样一种不执着于离苦见的释然显现”,也是开头法义。又如“‘玛甘底’是指婆罗门的称谓,是一种含有概念、称谓、词根所表达的讥诮言语”,说明词义的反转。再如“‘这样,比库们,聪明者无恐,愚者恐惧;愚者有大扰乱,智者无;愚者有染污,智者无”等种种释义。又如“确有某种缘起叫作老死,这词语由世间百苦汇集而成,若言何缘起老死,则谓生缘故老死”,是对解释的具体展开。又如“‘有故’即有第一尽头,‘无故’即有第二尽头”,这是对表述的展示。这些用法就像词典中的示例句,皆当掌握。至于“以此暴怒”时的用法,‘伊’字仅作为谓词,未必须执意,而仅为通达经义与辩证巧妙理解的方便,唯以词义取用为准。其他则——
Gatyatthe cimasaddatthe, itosaddo pavattati;
在表示‘去向’的词根中,‘伊托’即‘去’字被频繁使用;
Anvito’’ti hi gatyatthe, paccattavacanaṃ bhave.
在表示‘去向’时,‘安维托’一词用作当下语态。
Imasaddassa atthamhi, nissakkavacanaṃ bhave;
此词义中,属于依附语词。
‘‘Ito sā dakkhiṇā disā’’, itiādīsu pāḷisu.
有『自此向南方』等诸如此类的巴利语表达。
Gatyattho icchito ettha, itarattho na icchito;
此处意指期望达到的去向,其它方向则不期望。
Atthuddhāravasā vutto, kosallatthāya viññunaṃ.
这是为明说词义所说,有利于精通的人的巧妙义理。
Idha pana samayasaddassa atthuddhāraṃ sanibbacanaṃ vattabbampi avatvā upari ayadhātuvisayeyeva vakkhāma i e ayadhātuvasena tidhātumayattā samayasaddassa. Tatra itīti ikārānantaratyantapadassa ca ‘‘eti, udetī’’tiādīnañca ekārānantaratyantapadānaṃ aññesañca evarūpānaṃ padamālā yathārahaṃ yebhuyyena attanopadāni vajjetvā yojetabbā. Īdisesu hi ṭhānesu dukkarā kriyāpadamālā. Yasmā pana imasmiṃ pakaraṇe sukarā ca dukkarā ca tyantapadamālā jānitabbā , tasmā bhūvādigaṇādīsu aṭṭhasu gaṇesu vihitehi channavutiyā vacanehi sabbasādhāraṇaṃ asabbasādhāraṇañca padamālānayaṃ brūma –
这里,关于时间词义的明说和连贯表达,我们且暂且不论,以上仅述非时境界相关义理。以非时境界为念,巧妙地分为三组以表达时间词。那里,『iti』及同类属于结尾词,且为单音节词间结尾词,与其它类似结构词串联时,要适当舍弃多余词尾拼接正确。此类词位极难作业。由于本论中此类难作且复杂的词尾串联出现较多,因此在八大类如数分类并加以遮盖的词尾中,我们普遍承认非普遍词尾串联的存在。
Akārānantaratyanta-padānaṃ pantiyo budho;
单音节结尾词组之终结者,使人觉悟。
Bhavati rundhatādīnaṃ, yoje sabbattha sabbathā.
「由缠缚等所生」之义,乃「存在于诸处、无时不有」之意。
Iti etī’’ti cetesaṃ, padānaṃ pana pantiyo;
此谓「诸心的」「文字分段」法。
Suddhassarapubbakānaṃ, yoje viññū yathārahaṃ.
如实为「彼等先于清净者」之文字分节,聪慧者皆如是了知。
Ākārānantaratyanta-padānañcāpi pantiyo;
文字分节包含「形相、界限、极限」之义。
‘‘Yāti suṇāti asnā-ti’’ iccādīnaṃ yathārahaṃ.
如「往、闻、受」等词,皆依其本义。
Ivaṇṇānantaratyanta-padānamapi pāḷiyo;
「色相、界限与极限」等文本亦如是。
Yoje ‘‘rundhiti rundhīti’’-iccādīnaṃ yathārahaṃ.
如『束缚、挣扎』等词语的合适用法,
Ukārānantaratyanta-sutiiti padassa ca;
以及词中『乌』和『迦』音相继、极致的发音方式;
Peraṇatthe pavattassa, yoje mālaṃ yathārahaṃ.
在缠绕蔓延的样态上,『束缚如结』等用法的合理性,
Ekārānantaratyanta-padānampi yathārahaṃ;
以及『一』音接连至极致的词形变化,也应照此理解;
‘‘Jeti rundheti kāreti, kārāpetī’’tiādīnaṃ.
诸如『退却、束缚、造成、使之成就』等词义的解释,
Okārānantaratyanta-padānampi padakkame;
以及『乌』与『迦』音相连且极致的词形变化,皆在词汇语义的传变中。
‘‘Karoti bhoti hotī’’ti-ādīnaṃ yuttitovade;
『作』、『有』等句式的合适用法解释;
Iccevaṃ sattadhā vutto, padamālānayo mayā;
这样七种说法我已说明,词语搭配之条理归纳皆由我述;
Ito mutto nayo nāma, natthi koci kriyāpade.
由此起名为归纳,谓无他行动词可附加也。
‘‘Ādatte kurute pete’’, iccādi nayadassanā;
『给与时作』等,诸如此类归纳演示,
Yathārahaṃ yuttitoti, vacanaṃ ettha bhāsitaṃ.
正如合适的应用,言说已在此陈述。
Idāni ikārānantaratyantapadassa kamo vuccate – iti, inti. Isi, itha. Imi, ima. Aparipuṇṇo vattamānānayo. Itu, intu. Ihi, itha. Imi, ima. Aparipuṇṇo pañcamīnayo. Ettha ca imesaṃ dvinnaṃ sāsanānurūpabhāvassa imāni sādhakapadāni ‘‘veti, apeti, anvetī’’ti. Tattha vi iti veti. Vigacchatīti attho, itisaddo hettha gamanaṃ bodheti. Tathā apa iti apeti. Apagacchatīti attho. Anu iti anveti. Anugacchatīti attho. Garū pana anu eti anvetīti vadanti. Taṃ –
现在说明以「i」音结尾的词根的最末音节的语尾变化:现在时语尾为「ti」、「nti」;「si」、「tha」;「mi」、「ma」。此乃现在时(直陈式)语尾,尚未列全。命令式语尾为「tu」、「ntu」;「hi」、「tha」;「mi」、「ma」。此乃命令式语尾,亦尚未列全。在此,证明此二套语尾适用于佛法文献的例词为:「veti」、「apeti」、「anveti」。其中,「vi」加「eti」成「veti」,义为「离去」,此处「eti」所含之词根表示行进义。同样,「apa」加「eti」成「apeti」,义为「离去、远去」。「anu」加「eti」成「anveti」,义为「随行」。然而,诸师则说「anu」加「eti」应作「anv-eti」,即「anveti」。对此——
‘‘Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī;
如同树林中的巨蛇,其牙随从大象;
Jessantaṃ giriduggesu, samesu visamesu ca;
栖息在群山峻岭之中,在相同与不同的地方;
Evaṃ taṃ anugacchāmi, putte ādāya pacchato’’ti.
我也如此尾随其后,携子紧随其后。”
Imāya pāḷiyā na sameti ‘‘jessantaṃ anvetī’’ti vacanato ‘‘anugacchāmī’’ti vacanato ca. Tathā hi etisaddo yattha ce iriyāpathavācako, tattha āgamanaṃyeva joteti, na gamanaṃ, tasmā āgamanatthassa ayuttito gamanatthassa ca yuttito vi itiādinā chedo ñeyyo. Etesañca itisaddavasena katachedānaṃ atthibhāvaṃ yuttibhāvañca ‘‘itāyaṃ kodharūpenā’’ti pāḷiyeva sādheti, tasmāyeva ‘‘anu iti, anu inti, anu isī’’tiādinā ‘‘anvetī’’tiādīnaṃ chede labbhamānanayena vuttappakāro vattamānāpañcamīnayo parassapadavasena dassito. Sattamīrūpādīni sabbathā appasiddhāni.
此巴利文中并无“jessantaṃ anvetī”(尾随行走)一说,而是用“anugacchāmī”(尾随其后)一语。因为此种词义若以行走之意解,理应仅指来往之动作,而非一般的跟随,故不能随意截断成“来到”与“行走”两义。以上词汇截断如“itu kodharūpena”(如愤怒形式)、“anu iti, anu inti, anu isī”(依次)中“anvetī”等词截断原理同理,先贤以五种著名截断法中“他方词尾法”做出说明。至于第七种截断等形式,则一般不广为受用。
Imāni pana bhavissantiyā rūpāni, sittā te lahumessati. Issati, issanti. Issasi, issatha. Issāmi, issāma. Issate, issante. Issase, issavhe. Issaṃ, issāmhe. Asabbadhātukattepi suddhassarattā dhātussa ikārāgamo na labbhati. Paripuṇṇo bhavissantīnayo.
以下为将来时的词形,愿对您轻松易记。第三人称单数『issati』、复数『issanti』;第二人称单数『issasi』、复数『issatha』;第一人称单数『issāmi』、复数『issāma』。中间态:第三人称单数『issate』、复数『issante』;第二人称单数『issase』、复数『issavhe』;第一人称单数『issaṃ』、复数『issāmhe』。即便词根并非一切词根的主动作者,由于词根本身为纯元音,故不能加入『i』字母。将来时格式至此完竟。
Atha kālātipattiyā rūpāni bhavanti, issā, issaṃsu. Isse, issatha. Issaṃ, issamhā. Issatha, issisu. Issase, issavhe. Issaṃ, issāmhase. Kālātipattibhāve ca asabbadhātukatte ca santepi suddhassarattā dhātussa akārikārāgamo na labbhati anekantikattā vā anupapannattā ca akārāgamo na hoti. Dvinnañhettha suddhassarānaṃ anantarikānaṃ ekatosannipāto anupapatti. Paripuṇṇo kālātipattinayo.
又,时态上产生超越常规的变化,如issā、issaṃsu、isse、issatha、issaṃ、issamhā、issisu、issavhe、issaṃ、issāmhase等。即便在非纯净境界、侧面存在多重层次或未完全真实性状的情况下,该纯净声根“i”的连用也难以获得。不同视角的纯净声根相继出现却无法同时见于一处。由此可知,这些时态上的变化规律是完备的。
Imasmiṃ pana ṭhāne sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane sotūnaṃ payogatthesu paramakosallajananatthaṃ ‘‘nanu te sutaṃ brāhmaṇa bhaññamāne, devā na issanti purisaparakkamassā’’ti pāḷito nayaṃ gahetvā vuttappakārehi bhavissantiyā rūpehi sabbaso samānāni asamānatthāni vattamānikarūpāni ca īsakaṃ aññamaññaṃ samānāni bhavissantīkālātipattīnaṃ rūpāni ca pakāsayissāma – vattamānāvasena tāva ‘‘issati, issanti. Issasi, issathā’’ti sabbaṃ yojetabbaṃ. Attho pana ‘‘issaṃ karotī’’tiādinā vattabbo. Tasmiṃyeva atthe bhavissantīvasena ‘‘ississati, ississanti. Ississasi, ississathā’’ti paripuṇṇaṃ yojetabbaṃ. Attho pana ‘‘issaṃ karissatī’’tiādinā vattabbo. Kālātipattivasena pana ‘‘ississā, ississaṃsu. Ississe, ississathā’’ti paripuṇṇaṃ yojetabbaṃ, attho pana ‘‘issaṃ akarissā’’tiādinā vattabbo. Dhātvantaravasena saṃsandanānayoyaṃ.
在此处,因《三藏》和佛陀语录中为方便听众理解,特别显露极高巧妙,于是以“难道你们听闻时,婆罗门被毁时,天神不嫉妒男子的进步吗?”为例,取此语义组合,沿用如是表述。以此方式和多种说法,论述今时所述法义全然相同与不相同之处,说明同时存在各种相似及不相似之法。并将互相轻慢的现状显现无遗,无论现行法或未来出现之法,皆须依此现象,套用“嫉妒,嫉妒着;你嫉妒,他应嫉妒”等诸表达。其意必须以“作嫉妒”之语句呈现。同期之义乃应以“将作嫉妒”声形式出现。至于时间先后之义,则须用“将嫉妒,必将嫉妒;你将嫉妒,他将嫉妒”等完整表达,含义随此而明。此为连续概念内涵的归纳总结。此法教之时,基于单位根本变化的内涵统一性,进行整体推敲解释。此即法义之脉络相承内核。
Idāni ekārānantaratyantapadassa kamo vuccate –
现在说明关于单一无间断且绝对完结词的用法。
Eti, enti. Esi, etha. Emi, ema.
现在时(直陈式)第三人称语尾:单数「eti」,复数「enti」;第二人称:单数「esi」,复数「etha」;第一人称:单数「emi」,复数「ema」。
Etu, entu. Ehi, etha. Emi, ema.
〔第三人称单数〕「etu」、〔第三人称复数〕「entu」;〔第二人称单数命令式〕「ehi」、〔第二人称复数命令式〕「etha」;〔第一人称单数〕「emi」、〔第一人称复数〕「ema」。
Na ca appatvā dukkhantaṃ, vissāsaṃ eyya paṇḍito;
不着落涅槃为主要功用的贤哲,非但不厌弃痛苦,且深信此法。
Nivesanāni māpetvā, vedehassa yasassino;
不造作住处,而在闻名于瓦迪卡地区者。
Yadā te pahiṇissāmi, tadā eyyāsi khattiya.
当我将要去时,你便前往,贵族啊。
Eyya , eyyuṃ. Eyyāsi, eyyātha. Eyyāmi, eyyāma. Etha, eraṃ. Etho, eyyāvho. Eyyaṃ, eyyāmhe.
前往(命令式):请前去(你单数);请前往(你复数)。你将前往,你们当去。我将前往,我们当前往。这里(指称),那里。由这里,由那里。这里(我们包括听者),我们这里。
So puriso eyya, te eyyuṃ. Tvaṃ eyyāsi, tumhe eyyātha. Ahaṃ eyyāmi, mayaṃ eyyāma. So puriso etha, te eraṃ. Tvaṃ etho, tumhe eyyāvho. Ahaṃ eyyaṃ, mayaṃ eyyāmhe.
这人前往,你们前往。你去,你们去。我去,我们去。那人从这里来,你们从那里来。你从这里来,你们从那里来。我从这里来,我们从那里来。
Parokkhāhiyyattanajjatanīrūpāni sabbaso appasiddhāni.
那些难以被察觉的、隐秘的事物,完全不可证实。
Essati, essanti. Essasi, essatha. Essāmi, essāma. Essate, essante. Essase, essavhe. Essaṃ, essāmhe.
存在(第三人称单数及复数)。你存在,你们存在。我存在,我们存在。存在(第三人称单数及复数)。你存在,你们存在。我存在,我们存在。
Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;
他们欢喜地行进,带着网具,飞行者们从中起飞;
Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasaṃ.
当你们发生争执时,你们当来归顺我。
‘‘Abhidosagato idāni ehī’’ti vacanadassanato aparānipi bhavissantīrūpāni gahetabbāni.
「现在已经到达来归顺的时期了」——基于此语的表示,其他的如是状况的言语也应被理解并接受。
Ehiti, ehinti. Ehisi, ehitha. Ehimi, ehima. Ehite, ehinte. Ehise, ehivhe. Ehissaṃ, ehissāmhe.
〔动词变化〕他将来、他们将来;你将来、你们将来;我将来、我们将来。他将来(复数)、他们将来;你将来(中间态)、你们将来(中间态);我将来(中间态)、我们将来(中间态)。
Essā, essaṃsu. Esse, essatha. Essaṃ essāmhā. Essatha, essisu. Essase, essavhe. Essiṃ, essāmhase.
她将来、他们将来;你将来、你们将来;我将来、我们将来。你们将来、他们将来;你将来(中间态)、你们将来(中间态);我将来(中间态)、我们将来(中间态)。
Athāparopi ekārānantaratyantapadakkamo bhavati;
接着又有一种连贯紧密紧接不间断的动作方式出现;
Udeti, udenti; Udesi, udetha; Udemi, udema.
〔动词变化〕他升起、他们升起;你升起、你们升起;我升起、我们升起。
Udetu, udentu. Udehi, udetha. Udemi, udema, udāmase.
升起吧,升起吧。请你起身,起来吧。我要升起,我起身,我们一同升起。
Udeyya, udeyyuṃ. Sesaṃ neyyaṃ. Udissati, udissanti. Sesaṃ neyyaṃ. Udissā, udissaṃsu. Sesaṃ neyyaṃ.
应当升起,应当一起升起。剩余的应当离开。将显现,将显现众多。剩余的应当离开。将显现者们,将显现众多者们。剩余的应当离开。
Imāni suddhassaradhāturūpāni. · 这些是纯元音词根的形态。
Kakārantadhātu以迦音结尾的词根。
Kusadde ke ca. Koti, kavati, kāyati, evaṃ kattupadāni bhavanti. Kuyyati, kiyyati, evaṃ kammapadāni. Kānanaṃ, kabbaṃ, jātakaṃ, evaṃ nāmikapadāni. Kutvā, kutvāna, kavitvā, kavitvāna, kāvitvā, kāvitvāna, kāyituṃ, evaṃ abyayapadāni.
如假设之类,以及(说法)为『切割』、『歌唱』、『制作身体』,此类构成动词词根的词汇;再如『烧毁』、『做』,此类称为业动词;又如『森林』、『工作』、『出生』,此类称为名词词根的词汇;还有『做过』、『做完之后』、『已作过诗歌』、『在作诗之后』、『已做过诗』、『做过诗之后』、『制作』,此类为不变形动词。
Tatra kānananti ṭhitamajjhanhikasamaye kavati saddaṃ karotīti kānanaṃ, vanaṃ. Tathā hi –
其中所谓森林,是指在树木居中的时间里发出声音的意思,即森林、树林。如经中言——
‘‘Ṭhite majjhanhike kāle, sannisīvesu pakkhisu;
『当居于树林正中之时,在栖息的鸟翼处;』
Saṇateva brahāraññaṃ, sā rati paṭibhāti ma’’nti
『轻声地响于宝林之间,那是悦耳的乐声;』」
Vuttaṃ. Atha vā kokilamayūrādayo kavanti saddāyanti kūjanti etthāti kānanaṃ. Manoharatāya avassaṃ kuyyati paṇḍitehīti kabbaṃ. Kāviyaṃ. Kāveyyaṃ. Aññatra pana kavīnaṃ idanti kabbanti taddhitavasena attho gahetabbo. Keci tu kābyanti saddarūpaṃ icchanti, na taṃ pāvacane pamāṇaṃ sakkaṭabhāsābhāvato. Sakkaṭabhāsātopi hi ācariyā nayaṃ gaṇhanti. Jātaṃ bhūtaṃ atītaṃ bhagavato cariyaṃ, taṃ kīyati kathīyati etenāti jātakaṃ. Jātakapāḷi hi idha ‘‘jātaka’’nti vuttā. Aññatra pana jātaṃ eva jātakanti gahetabbaṃ. Tathā hi jātakasaddo desanāyampi vattati ‘‘itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhamma’’ntiādīsu. Jātiyampi vattati ‘‘jātakaṃ samodhānesī’’tiādīsu.
所说者曰:又如杜鹃鹭鸟等唱歌、发声、啼鸣,是谓森林。以悦目之故,必有所鸣,是谓诗歌。又称为歌诗。唯独诗人以外者称之为诗歌,应依附着辞尾加义。有人喜好美妙韵声,不以之为节制,因为语言结构不整齐。即使语言结构不整,老师们也采纳其法。所生之事、已成之事、已过之事,乃世尊所行者,谓之诵说、述说者,这即是本生经。本生经巴利文中称『本生』。唯独『出生』即称本生。由此,本生一词亦用于说法,例如『此言本生,热可畏异』等。亦用于出生,例如『本生是成因』等。
Pakka nīcagatiyaṃ. Nīcagamanaṃ nāma hīnagamanaṃ hīnappavatti vā. Nīcasaddo hi hīnavācako ‘‘nīce kule paccājāto’’ti ettha viya. Pakkati kriyāpadamettha dissati, na nāmikapadaṃ. Yattha yattha nāmikapadaṃ na dissati, tattha tattha nāmikapadaṃ upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Kriyāpadameva hi duddasaṃ, kriyāpade vijjamāne nāmikapadaṃ natthīti na vattabbaṃ, tasmā antamaso ‘‘pakkanaṃ, takanaṃ’’ iccevamādīni bhāvavācakāni nāmikapadāni sabbāsu dhātūsu yathārahaṃ labbhantīti daṭṭhabbaṃ.
成熟之下行。下行即下落、低落或堕落。下贱之辞,语意为“生于下贱之家”,如是解说。此处所现者乃动词形态,不是名词。凡名词不到处,须查究加以判别。动词形态难辨,既然动词形态已现,名词形态不存在者,不应论及。因此最后应知‘成熟、坚实’等由此类派生为表示特性的名词,能在诸语根中合理获得。
Taka hasane. Hasanaṃ hāso. Takati.
敲击,谓笑。笑即欢笑。敲击也如此。
Taki kicchajīvane. Kicchajīvanaṃ kasirajīvanaṃ. Taṅkati. Ātaṅkati. Ātaṅko. Ātaṅkoti kicchajīvitakaro rogo, tathā hi aṭṭhakathācariyā ‘‘appābādhaṃ appātaṅka’’nti imasmiṃ pāḷippadese iti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ ‘‘ābādhoti visabhāgavedanā vuccati, yā ekadese uppajjitvā sakalasarīraṃ ayapaṭṭena bandhitvā viya gaṇhāti. Ātaṅkoti kicchajīvitakaro rogo. Atha vā yāpetabbarogo ātaṅko, itaro ābādho. Khuddako vā rogo ātaṅko, balavā ābādho. Keci pana ‘ajjhattasamuṭṭhāno ābādho, bahiddhāsamuṭṭhāno ātaṅko’ti vadantī’’ti.
痛苦困难之生命。困难生命即多病生命。痛苦,困难。痛苦者。所谓痛苦,即困难生命,病疾也。故作注者曰:“无病害,非痛苦。”此地巴利语意谓“痛苦”称为杂苦。此苦一旦生起,犹如锁缚全身。痛苦乃苦生命之因。又或说养护此苦者为痛苦,其他为疾病。或小疾为痛苦,有力疾为痛苦。有时说“内生为病,外生为痛苦”,异说如是。
Ātaṅko āmayo rogo,
痛苦乃病,是疾病也。
Byādhā’bādho gado rujā;
疾病、痛苦、蓄积、疼痛;
Akallañceva gelaññaṃ,
也如同不喝酒一般,
Nāmaṃ rogābhidhānakaṃ.
这是病的名称词。
Suka gatiyaṃ. Sokati, suko, sukī. Tatra sukoti suvo. Sokati manāpena gamanena gacchatīti suko. Tassa bhariyā sukī.
意乐的意向。痛苦的,乐的,乐女。在此,“乐”作“乐好”解释。痛苦的心情随行而去者谓之“乐”。他的妻子为乐女。
Bukka bhassane. Idha bhassanaṃ nāma sunakhabhassanaṃ adhippetaṃ ‘‘sunakho bhassitvā’’ti ettha viya, na ‘‘āvāso gocaraṃ bhassa’’ntiādīsu viya. Vacanasaṅkhātaṃ bhassanaṃ, bukkati sā.
为“布卡”的发音。在此,“发音”名为“说话”,引申为“听之不快的说话”,如同“听闻脚掌声”之状,而非“居处活动之声”等。言语成形即为“发音”。
Dhaka paṭighāte gatiyañca. Paṭighāto paṭihananaṃ. Dhakati.
意为打击者和阻碍者。阻碍即反击。故称“击打”。
Caka tittipaṭighātesu. Titti tappanaṃ, paṭighātaṃ paṭihananaṃva. Cakati.
指蜂窝打击。蜂窝为刺痛,引申为打击和反击。即意为刺痛打击。
Aka kuṭilagatiyaṃ. Akati. Etā kuādikā akapariyantā dhātuyo parassa bhāsāti saddasatthavidū vadanti. Tesaṃ mate etā ‘‘ti anti, tu antu’’ iccādīnaṃyeva visayo. Pāḷiyaṃ pana niyamo natthi, tasmā na taṃ idha pamāṇaṃ.
不正之行。阿卡提。在众多,说话者解释音声意义时,有些词根是不完整的,本质上属于此类。不完整者如『ti』意同『anti、tu、antu』等,这类是语法范畴。巴利语中对此无严格规律,因此此处不可作为衡量标准。
I ajjhayane. Ajjhayanaṃ uccāraṇaṃ sikkhanaṃ vā, ayati, adhīyati, ajjhayati, adhīte, ajjhenaṃ, ajjhāyako. Dibbaṃ adhīyase māyaṃ. Adhīyanti mahārāja, dibbamāyidha paṇḍitā. Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā. Tattha ajjhāyakoti ajjhayatīti ajjhāyako, mante parivattetīti attho.
词根「衣」,意为「诵习」。「诵习」者,诵读、学习也。其动词形式有:诵习(主动态)、学习(主动态)、诵习(主动态)、学习(中间态);其名词形式有:诵习(行为名词)、诵习者。〔引文〕:「汝当诵习那神圣之幻术。」「大王,智者们于此诵习那神圣之幻术。」「诸圣王诵习大地之〔颂〕。」其中,『诵习者』者,谓诵习之人也,其义为背诵咒文者。
U sadde. Avati, avanti. Avasi. Ettha ‘‘yo ātumānaṃ sayameva pāvā’’ti pāḷi papubbassa udhātussa payogoti daṭṭhabbo. Papubbassa vadadhātussa dakāralopappayogotipi vattuṃ yujjati.
在声音方面。Avati、avanti、avasi皆是同义词。此处『yo ātumānaṃ sayameva pāvā』即巴利语中表达在前置动词之用法。此例亦可引申为前置动词与接续助词相结合的用法。
Vaṅka koṭille. Vaṅkati. Vaṅkaṃ. Vaṅkasaddo hi vakkasaddena samānattho, vakkasaddo ca vaṅkasaddena. Tathā hi –
词根「弯」,意为「弯曲」。其动词形式为「弯曲」,名词形式为「弯曲」。「弯」字与「曲」字同义,「曲」字亦与「弯」字同义。例如——
‘‘Yaṃ nissitā jagatiruhaṃ, svāyaṃ aggiṃ pamuñcati;
『依凭于世界愚昧者,自行放弃如火焰般之本性;』
Disā bhajatha vakkaṅgā, jātaṃ saraṇato bhaya’’nti.
『四方坚守,离开恐惧所生之依止。』
Pāḷi dissati. Ayaṃ pana vakkasaddo sakkaṭabhāsaṃ patvā kakārarakārasaññogakkhariko bhavati, dhātubhāvo panassa porāṇehi na vutto, tasmā kriyāpadaṃ na diṭṭhaṃ. Imassa pana vaṅkasaddassa ‘‘vaṅka koṭille’’ti dhātubhāvo vutto, ‘‘vaṅkatī’’ti kriyāpadañca, pāḷiyaṃ tu ‘‘vaṅkatī’’ti kriyāpadaṃ na diṭṭhaṃ, tathā bhāvavācako vaṅkasaddopi. Vāccaliṅgo pana anekesu ṭhānesu diṭṭho. Tatta vaṅkatīti kriyāpadaṃ pāḷiyaṃ avijjamānampi gahetabbameva nāthatīti kriyāpadamiva. Bhāvavācakassa pana vaṅkasaddassa atthitā natthitā ca pāḷiādīsu punappunaṃ upaparikkhitabbā. Kecettha vadeyyuṃ ‘‘yadi bhāvavācako vaṅkasaddo natthi, kathaṃ ‘aṭṭhavaṅkaṃ maṇiratanaṃ uḷāra’nti ettha samāso’’ti. Ettha pana aṭṭhasu ṭhānesu vaṅkaṃ aṭṭhavaṅkaṃ, na aṭṭhavaṅkāni yassāti. Dabbavācako hi vaṅkasaddo, na bhāvavācakoti daṭṭhabbaṃ.
巴利语中可见,此言语声响下降,如同带有笼罩面罩的声音,唇齿相连发音模糊之感。但这种声音的词根意义并未在古代经典中出现,因而谓之无动作词。不然,此带弯曲之声的词根意义出自“弯曲之节”,又含有动作词“弯曲者”,但巴利语中并无“弯曲者”此动作词,概念使用的亦仅是带有弯曲含义的声响。语音标志虽多现于多处,然所谓弯曲动作词于巴利语中虽未见,却应作为动作词对待。此带弯曲义的声响在义理上或有或无的疑问,乃以巴利文等经典不断反复考察之。有人或问:“如果弯曲义声响无意义,如何成就‘八条弯曲玉支柱’等合成词?”此处于八处出现“弯曲”一词,且为单数非复数。丁是说,声响能用但其为意义词而非动作词。综上,应视为意义声响,不是动作词。
Vaṅkaṃ vakkañca kuṭilaṃ, jimhañca rimhamanuju;
弯曲如转折,弯曲如曲折,柔软如细丝,松动如波纹。
Vaṅkasaddādayo ete, vāccaliṅgā tiliṅgikā.
这类弯曲的声音皆为语音标志,属于语音符号性质。
Atha vā vaṅkasaddoyaṃ, ‘‘vaṅkaghastā’’tiādisu;
又如这弯曲声响,在‘弯曲掌’等词中出现。
Baḷise giribhede ca, vattate sa pumā tadā.
在破裂矮山之处,有人当时说此语。
Ayañhi ‘‘te’me janā vaṅkaghastā sayanti. Yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chāditaṃ. Vaṅkaghastova ambujo’’tiādīsu baḷise vattati.
这里说:“这些人称为弯曲掌者。譬如鱼类软骨状,肌肉覆盖其弯曲。所谓弯曲掌如水乳般。”这说法出自破裂矮山地带。
Ettha siyā ‘‘nanu ca bho ‘yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chādita’nti ettha vaṅkasaddo guṇavācako visesanasado, yena baḷiso visesito, tena vaṅkaṃ kuṭilaṃ baḷisanti attho viññāyatī’’ti? Tanna, vaṅkasadde avuttepi baḷisasabhāvassa vaṅkattā kuṭilattho pākaṭoti natthi visesanasaddena payojanaṃ. Idaṃ pana ‘‘baḷisaṃ vaṅka’’nti vacanaṃ ‘‘hatthi nāgo. Saroruhaṃ padumaṃ. Hatthī ca kuñjaro nāgo’’tiādivacanamiva pariyāyavacanaṃ, tasmā ‘‘vaṅka’’nti padassa ‘‘kuṭila’’nti attho na gahetabbo. Atha vā yathā ‘‘yathā āraññakaṃ nāgaṃ, dantiṃ anveti hatthinī’’ti ettha nāgasaddassa dantīsaddassa ca aññamaññapariyā yavacanattepi dantinti manoramadantayuttanti attho saṃvaṇṇito, tathā ‘‘baḷisaṃ vaṅka’’nti imesampi aññamaññaṃ pariyāyavacanattepi vaṅkanti kuṭilanti attho vattabbo. Evañhi sati attho sālarājā viya suphullito hoti, desanā ca vilāsappattā, na pana ‘‘vaṅkaṃ baḷisa’’nti saddānaṃ guṇaguṇīvasena samānādhikaraṇabhāvo icchitabbo ‘‘buddho bhagavā verañjāyaṃ viharatī’’tiādīsu ‘‘buddho bhagavā’’ti imesaṃ viya samānādhikaraṇabhāvassa anicchitabbattā. Na hi īdisesu ṭhānesu samānādhikaraṇabhāvo porāṇehi anumato.
这里说“难道不是说‘鱼虽愚钝,却以曲折的肉体包覆’吗?此处‘曲折’一词是具称美德的特异词,正如‘愚钝’一词具称特异一样,‘曲折’是指弯曲、歪斜的意思,故‘愚钝’为‘曲折、歪斜’之义显现”。但是,即便‘曲折’一词被使用,也并非表明愚钝本性中有曲折、歪斜这一事实,因而没有以特异词的用意。这里“愚钝曲折”的语言,有如“象、龙、野猪、莲花,象又称犀牛”诸句相互为同义替代,故“曲折”字义不应取“弯曲”的意思。或者如“如同野生龙,跟随象牙”的句中,“龙”的字与“牙”的字相互转化,意为“雄壮之牙”,则“愚钝曲折”之语,其诸词义亦应视为互相转化的“曲折”“弯曲”之义。如此下来,其义恰似宝树盛开,教法华丽,却不应把“曲折愚钝”诸声连同功过之语视为同一范畴,就如“佛世尊住舍卫城”诸句中“佛世尊”此类词汇不应混为一谈。因为在此类场合,原来传统中无此类同一范畴之用法,故不当随意混淆。
‘‘Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo;
“在那里,有这样的导师,在世间极少有的卓越人物;
Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto’’ti,
正如如来,具足力量,自觉已尽涅槃者;”
‘‘Buddhaṃ buddhaṃ nikhilavisayaṃ suddhiyā yāva suddhi’’nti ca ādīsu pana anumato. Ettha hi ‘‘etādiso’’ti ca ‘‘appaṭipuggalo’’ti ca ‘‘tathāgato’’ti ca ‘‘balappatto’’ti ca ‘‘sambuddho’’ti ca ‘‘parinibbuto’’ti ca imāni ‘‘satthā’’ti anena padena samānādhikaraṇāni. Tathā ‘‘buddhaṃ buddha’’nti dvinnaṃ padānaṃ pacchimaṃ purimena samānādhikaraṇaṃ bhavati.
又如“佛,佛,以彻底清净超越一切世俗”为开始的语句,都是说法中被认可的表达。这里“这样”“极少”的词语,以及“如来”“具足力量”“自觉”“涅槃”等词,都是作为“导师”一词的同一范畴。又如“佛,佛”两个连用词中,后一个是前一个的同义替代。
Iti ‘‘yathāpi maccho baḷisaṃ, vaṅkaṃ maṃsena chādita’’nti ettha vaṅkasaddo baḷisassābhidhānantaraṃ, na guṇavācako. Evaṃ vaṅkasaddo baḷise vattati. ‘‘Kaṅkaṃ gacchāma pabbataṃ. Dūre vaṅkatapabbato’’tiādīsu pana girivisese vattati. Ettha ca ‘‘vaṅkapabbato’’ti vattabbe sukhuccāraṇatthaṃ niruttinayena majjhe animittaṃ takārāgamaṃ katvā ‘‘vaṅkatapabbato’’ti vuttaṃ. Atha vā vaṅkoyeva vaṅkatā, yathā devo eva devatā. Yathā ca disā eva disatāti, evaṃ tāpaccayavasena vaṅkatā ca sā pabbato cāti ‘‘vaṅkatapabbato’’ti vuttaṃ, majjhe rassavasena cetaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha vā vaṅkamassa saṇṭhānamatthīti vaṅkatoti mantuatthe tapaccayo, yathā pabbamassa atthīti pabbatoti. Evaṃ vaṅkato ca so pabbato cāti vaṅkatapabbato. ‘‘Vaṅkapabbato’’ icceva vā paṇṇatti, pādakkharapāripūriyā pana ‘‘dūre vaṅkatapabbato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
于是“正如鱼虽愚钝,却以曲折的肉体覆盖”中,“曲折”是愚钝的别称,并非具备美德的表达。这与“我们要去山,远方弯弯的山”等句中“弯弯山”作为山名不同。在“弯弯山”下笔之时,为了使称谓易懂,语意中刻意加入了一个无实语义的标记,才有“弯弯山”之说。又或者“弯”,如同“天”就是真实的天,“方”确切是方向,因缘如此,这山才叫“弯弯山”。又或者“弯”的意思在于形状形成,这是“山”的意义。如此,形状形成的“弯”与“山”结合,于是“弯弯山”。“弯弯山”这个名称表达,充满描述和饱满的词意,故人们说“远方弯弯山”。
Loka dassane. Lokati. Loko. Ālokoti aññānipi rūpāni gahetabbāni. Curādigaṇaṃ pana patvā imissā ‘‘loketi, lokayati, oloketi, olokayatī’’tiādinā rūpāni bhavanti. Lokoti tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha ‘‘eko loko, sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti āgato saṅkhāro eva loko saṅkhāraloko. Sattā eva loko sattaloko. Cakkavāḷasaṅkhāto okāso eva loko okāsaloko, yo ‘‘bhājanaloko’’tipi vuccati. Tesu saṅkhāro lujjatīti lokoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘lujjati palujjatīti kho bhikkhu tasmā lokoti vuccatī’’ti. Lokiyati ettha puññapāpaṃ tabbipāko cāti satto loko. Lokiyati vicittākārato dissatīti cakkavāḷasaṅkhāto okāso loko. Yasmā pana lokasaddo samūhepi dissati, tasmā lokiyati samudāyavasena paññāpiyatīti loko, samūhoti ayampi attho gahetabbo. Atha vā lokoti tayo lokā kilesaloko bhavaloko indriyalokoti. Tesaṃ sarūpaṃ curādigaṇe kathessāma bahuvidhatañca. Bahiddhā pana kavīhi ‘‘loko tu bhuvane jane’’ti ettakameva vuttaṃ.
“观察众生的世界。视为世界。整个世界。光明之处,又叫别名。此外,还要知晓诸色。意谓落下皆是世界,言说时作“世界”“观世”“观察”等,即是意识的表现。所谓世界分为三类:行的世界、众生的世界及开阔的空间世界。此中“一个世界,众生皆以食为依止”,谓行是世界──行世界;众生是世界──众生世界;经过眼轮所知的空间即是开阔空间世界,亦叫“食分世界”。其中行因腐败而成名为世界。世尊说:“腐败、腐败”,因此有“世界”之称。此“世俗”即因善恶果报而有;“世俗”又因形状多变而见,称为空间的世俗世界。由此“世界”一词表示总和,称为集合。或者说“世界”是三种世界:烦恼世界、有漏世界、根界世界。关于它们的种类,就像落下等事物一样,描述很多。外在的诗人说“世界是人间诸国”,就是这一含义。”
Siloka saṅghāte. Saṅghāto piṇḍanaṃ. Silokati, siloko, silokamanukassāmi. Akkharapadaniyamito vacanasaṅghāto siloko. So pajjanti vuccati, tathā hi ‘‘siloko yasassi pajje’’ti kavayo vadanti.
词根「颂」,意为「汇集」。「汇集」者,聚合也。其动词形式为「颂集」,名词形式为「颂偈」,〔引文〕:「我随诵此颂偈。」由固定音节与词句所构成之语言汇集,称为颂偈;其以偈体表达,故亦称为「偈」。诗人们亦说:「颂偈具声誉,〔应以〕偈体〔表达〕。」
Deka dheka saddussāhesu. Saddo ravo, ussāho vāyāmo. Dekati. Dhekati.
『德咖』、『德喀』二词,属于表示声响与努力之义根。『声』(saddo)指吼声、鸣响;『努力』(ussāho)指奋发、精进。『德咖』如此用,『德喀』亦如此用。
Reka saki saṅkāyaṃ. Rekati. Saṅkati, tasmiṃ me saṅkate mano. Saṅkā.
『雷咖』属表示疑虑之义根,与『萨基』同义。『雷咖』如此用;『萨基』如此用——犹如『彼处于我心生疑虑』。又衍生名词『疑虑』(saṅkā)。
Aki lakkhaṇe. Aṅkati, aṅko, sasaṅko.
『阿基』属表示标记、特征之义根。衍生动词『标记』,名词『标记、印记』(aṅko),以及『有记号者』(sasaṅko)。
Maki maṇḍane. Maṇḍanaṃ bhūsanaṃ, maṅkati.
『玛基』属表示装饰之义根。『装饰』者,谓庄严、妆扮之意。衍生动词『装饰』(maṅkati)。
Kata loliye. Lolabhāvo loliyaṃ yathā dakkhiyaṃ. Kakati, kāko, kākī. Ettha ‘‘kāko, dhaṅko, vāyaso, bali, bhoji, ariṭṭho’’ti imāni kākābhidhānāni.
『以放逸』。放逸之状态即为放逸,犹如善巧之状态即为善巧。「咯、咯」鸣叫,即公乌鸦、母乌鸦。此处「鸦、鹭鸶、鸦、施食者、受食者、黑鸟」——这些皆为乌鸦之异名。
Kuka vaka ādāne. Kukati, vakati, koko, vako. Ettha kokoti araññasunakho. Vakoti khuddakavanadīpiko, byagghotipi vadanti.
“Vaka” 是指狗。解释为“十分吵闹者”、“说话”、也有“呼唤”、“言说”之意。这里“kokoti”特别指森林中的叫声,形容猛兽出没。又有“vako”意即“小森林之光”,亦有“青蛙鸣叫”之义。
Vaka dittiyaṃ paṭighāte ca. Ditti sobhā, vakati.
“Vaka” 在第二义上是指反抗、反感。这里说“Ditti”意为见解、观念之美,“vakati”则含言说之义。
Kakivaki sakka tika ṭika seka gatyatthā. Kaṅkati, vaṅkati, sakkati, nisakkati, parisakkati, osakkati, vadhāya parisakkanaṃ. Biḷāranisakkamattampi. Tekati, ṭekati, ṭīkā sekati. Ettha ṭīkāti ṭikiyati jāniyati saṃvaṇṇanāya attho etāyāti ṭīkā. Etā idhātuādikā sekapariyantā dhātuyo ‘‘attanobhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti. Tesaṃ mate etā ‘‘te ante, taṃ antaṃ’’iccādīnaṃyeva visayo, pāvacane pana niyamo natthi.
咯咖、瓦咖、萨咖、帝咖、提咖、谢咖等词根,义为「行进」。故有「渴望、弯曲、能行、退行、周行、退缩、为杀戮而周旋」等词。甚至「如猫悄然退行之距离」亦以此表之。「踩踏」、「支撑」、「注疏」、「滴灌」——此中『注疏』者,乃「由此而使义理得知、得辨明、得阐明」之义也。语言学通达者称从「咯咖」至「谢咖」这些词根为「自言语」。依其见解,这些词根仅适用于「彼等之末、彼之末」等语境,然而在教法之中并无定规。
Hikka abyattasadde. Abyattasaddo avibhāvitatthasaddo niratthakasaddo ca. Hikkati, hikkate. Imaṃ ‘‘ubhayatobhāsā’’ti vadanti. Idaṃ tu pāvacanena saṃsandati. Parassattanobhāsānañhi dhātūnaṃ ‘‘bhavati, bhavate, bādhate, bādhatī’’tiādinā yebhuyyena dvidhā dvidhā rūpāni sāsane dissanti.
“Hikka”是无实际意义的语音,称为“abyattasadde”,即无实体义、虚幻语音或无用意音节。“Hikkati”“hikkate”等动词,谓“发出含虚空义音节的声音”。这种词谓“二重含义语”,即一方面无固定实体义,另一方面以发音形式与法相连用。一般来说动词“bhavati”“bādhatī”等,也显示出词汇在教法中具有双重语义和形式。
Imāni kakārantadhāturūpāni. · 这些是以迦音结尾的词根形态。
Khakārantadhātu以 kha 音结尾的词根
Khā pakathane khyā ca. Pakathanaṃ ācikkhanaṃ desanaṃ vā. Khāti, saṅkhāti. Āpubbatte visadisabhāvena khātyakkharassa dvittaṃ, ākārassa ca saññogapubbattā rassattaṃ, akkhāti. Akkhāsi purisuttamo. Akkheyyaṃ te ahaṃ ayye. Dhammo saṅkhāyati. Akkhāyati. Atra pana kakāralopo. Svākhāto bhagavatā dhammo. Saṅkhāto. Akkhāto. Akkhātāro tathāgatā. Saṅkhātā sabbadhammānaṃ vidhuro. Saṅkhā, paṭisaṅkhā. Kriyaṃ ākyāti kathetīti ākhyātaṃ. Keci pana ‘‘svākhāto’’ti ca ‘‘svākkhyāto’’ti ca ‘‘svākhyāto’’ti ca padamicchanti. Tattha pacchimāni sakkaṭabhāsāto nayaṃ gahetvā vuttāni, itaraṃ yathāṭhitarūpanipphattivasena, ato yathādassitapadāniyeva pasatthatarāni. Tattha saṅkhāsaddassa atthuddhāro nīyate – saṅkhāsaddo ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanāsu dissati. ‘‘Saṅkhāyekaṃ paṭisevatī’’tiādīsu hi ñāṇe dissati. ‘‘Papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī’’tiādīsu koṭṭhāse. ‘‘Tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’tiādīsu paññattiyaṃ. ‘‘Na sukaraṃ saṅkhātu’’ntiādīsu gaṇanāyaṃ. Etthetaṃ vuccati –
「卡」根,义为「详述」,亦可写作「卡亚」。「详述」即宣说、教示之意。由此生「言说、总称」等词。以「阿」置前时,因字形相异之故,「卡」字重叠,又因与重叠字相邻之故「阿」字缩短,遂成「言说」(akkhāti)之形。「最上之人如是宣说」;「尊者,我为您宣说应宣说者」;「法被总称」;「被宣说」——此处「咖」音脱落。「法被世尊善宣说」;「被总称」;「被宣说」;「如来乃宣说者」;「一切法中最胜者被总称」;「总称、再总称」。动作的宣说者即「所宣说」(ākhyātaṃ,动词语基)。然而有些人希望将「善宣说」写作「svākhāto」,或「svākkhyāto」,或「svākhyāto」。其中后两种形式是参照梵语规则而说的,前一种则依据词形自然形成之方式,因此如前所示之词形更为可取。此处对「总称」一词之义项加以摘录阐明:「总称」一词见于智慧、范畴、概念施设、计数等义。在「以智慧如此修习」等处,见于「智慧」义;在「戏论之想与分别现前流转」等处,见于「范畴」义;在「诸法之总称、同义名称」等处,见于「概念施设」义;在「非易于计数」等处,见于「计数」义。于此处说道——
‘‘Ñāṇapaññattikoṭṭhāsa-gaṇanāsu padissati;
『此词见于智、施设、分位、计数;』
Saṅkhāsaddoti dīpeyya, dhammadīpassa sāsane’’ti.
『「桑卡」一词应如是显明,在法灯之教法中。』
Khi khaye. Khiyanadhammaṃ khīyati. Sāsanānurūpena sare ikārassa iyyādeso, khiyyati. ‘‘Khayo, khaṃ’’ iccapi rūpāni ñeyyāni. Tattha khayoti khiyanaṃ khayo. Atha vā khiyanti kilesā etthāti khayo, magganibbānāni. Khayasaṅkhātena maggena pāpuṇiyattā phalampi khayo. Khanti tucchaṃ suññaṃ vivittaṃ rittaṃ, khanti vā ākāso.
『Khi khaye』者,『Khiyanadhammaṃ khīyati』意为消灭之义。依教法,依字根,字形破坏意示丧失。『Khayo』、『khaṃ』等为应断灭之相。此中『khayo』为消亡之意,或指烦恼之消灭,及圣道圣果之灭尽。由消灭标记之圣道得以成就,其果亦灭。忍为虚无寂灭,忍亦如虚空。
Khi nivāse. Khīyati, khiyyati vā. Sāsanānurūpena ikārassa īya iyyādeso daṭṭhabbo. Ayaṃ divādigaṇepi pakkhipitabbo. Khaṃ khayaṃ. Abhiramaṇīyaṃ rājakkhayaṃ. Tattha khīyatīti nivasati. Khanti cakkhādiindriyaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nivāsaṭṭhena. Khayanti nivesanaṃ. Rājakkhayanti rañño nivesanaṃ. Atrāyaṃ pāḷi –
「卡伊」根,义为「安住」。故有「耗损、耗损」等词。应知此处依教法之义,「伊」字代换为「伊亚」「伊亚亚」等形式。此根亦应纳入第四类(天人)等动词组中。「卡恩」、「卡亚」——「令人愉悦之王宫」。其中「安住」(khīyati)即「居住」之义;「卡恩」指眼等诸根,以其为眼识等之住处义;「卡亚」即「住处」;「王宫」即「国王之住处」。关于此,有如下教证——
‘‘Sace ca ajja dhāresi, kumāraṃ cārudassanaṃ;
「若今日持守,少年佳相;
Kusena jātakhattiyaṃ, savaṇṇamaṇimekhalaṃ;
父族尊贵,佩戴黄金宝石;
Pūjitā ñātisaṅghehi, na gacchasi yamakkhaya’’nti.
亲属敬仰,众中有礼,勿往黄泉灭处。」
Tattha yamakkhayanti yamanivesanaṃ.
此中,所谓断灭者,是断绝之境也。
Khu sadde. Khoti khavati.
音声之说,是咳嗽与咳声。
Khe khādanasattāsu. Khāyati. Undūrā khāyanti. Vikkhāyitakaṃ. Gokhāyitakaṃ. Assirī viya khāyati. Disāpi me na pakkhāyanti. Etthādimhi kāyatīti khādati. Atha vā upaṭṭhāti paññāyati.
在口中食物之中有食用者。动物咀嚼食用,蛤蚌亦食用。分散之物,飞行之物,以及驴似者皆食之。方位亦不失落。此等以肉体为食而存在。或者亦有奉侍与思维。
Sukha dukkha takriyāyaṃ. Takriyāti sukhadukkhānaṃ vedanānaṃ kriyā, sukhanaṃ dukkhananti vuttaṃ hoti. Akammakā ime dhātavo. Sukhati, dukkhati. Sukhaṃ, dukkhaṃ. Sukhito, dukkhito. Sukhaṃ sātaṃ pīṇanaṃ, dukkhaṃ vighātaṃ aghaṃ kileso. Tattha sukhanti sukhayatīti sukhaṃ. Yassuppajjati, taṃ sukhitaṃ karotīti attho. Dukkhanti dukkhayatīti dukkhaṃ. Yassuppajjati, taṃ dukkhitaṃ karotīti attho. Imāni nibbacanāni kāritavasena vuttānīti daṭṭhabbaṃ aṭṭhakathāyaṃ sukhadukkhasaddatthaṃ vadantehi garūhi sukhayati dukkhayatisaddānaṃ kammatthamādāya vivaraṇassa katattā. Tathā hi ‘‘sukheti sukhayati, sukhāpeti sukhāpayati, dukkheti dukkhayati, dukkhāpeti dukkhāpayatī’’ti imāni tesaṃ kāritapadarūpāni, attānaṃ sukheti pīṇetīti ca, sukhayati sukhaṃ, dukkhayatīti dukkhanti ca,
苦乐二事,即苦乐受之作用。所谓作用者,是指苦乐受之运作;此乐为苦之相,称为苦。此为无为法,本质为苦乐变化。乐者,苦者;乐为善,苦为恶。乐为福乐,苦为烦恼业障。对此乐者称为“乐起”,即使乐因生起亦成乐境;苦者同理。此等分别说是如是作作所为,故此注疏中对“苦”“乐”二词本义进行详细说明。正如所云“乐者使乐,令乐张扬;苦者使苦,令苦张扬”。此二词皆指其所令之苦乐受本身,含自之称乐,自之称苦,乐者即为乐,苦者即为苦。
‘‘Sace ca kimhici kāle,
『假令若于某时,』
Maraṇaṃ me pure siyā;
『我之早先若有过世,』
Putte ca me paputte ca,
“生者”与“非生者”,
Sukhāpeyya mahosadho’’ti ca
“安乐”“大苦难”等,
Pāḷiādidassanato. Saddasatthe pana dhātupāṭhasaṅkhepe ca ime dhātavo curādigaṇeyeva vuttā. ‘‘Sukhayati dukkhayatī’’ti ca akāritāni suddhakattupadāni icchitāni. Mayaṃ tu tesaṃ tabbacanaṃ suddhakattari ca tāni padarūpāni na icchāma pāḷiādīhi viruddhattā, tasmāyeva te imasmiṃ bhūvādigaṇe vuttā. Ayañhi suddhakattuvisaye asmākaṃ ruci ‘‘sukhatīti sukhito, dukkhatīti dukkhito’’ti.
从巴利本初的显现来说。对于词素和字根的简略分类,这些词素就如同十种根源一样被列出。『使人安乐,令人苦恼』这样的词语,属未经创造的纯净词性,是心所欲求的。我们却不愿将这些词语的词形与巴利本源相违,因此这些词素才被归于此基本分类。就纯净词性的理解而言,我们的解释是将“安乐”解释为“安乐的”,将“苦难”解释为“苦难的”。
Nanu ca bho ‘‘sukhati dukkhatī’’ti kriyāpadāni buddhavacane na dissantīti? Saccaṃ, evaṃ santepi aṭṭhakathānayavasena gahetabbattā dissantiyeva nāma. Na hi sabbathā sabbesaṃ dhātūnaṃ rūpāni sāsane loke vā labbhanti, ekaccāni pana labbhanti, ekaccāni na labbhanti. Evaṃ santepi nayavasena labbhantiyeva. ‘‘Kappayavho patissatā’’ti hi diṭṭhe ‘‘caravho bhuñjavho’’tiādīnipi nayavasena diṭṭhāniyeva nāma.
但您或许会问:“难道世尊教言中没有‘使安乐、使苦恼’这样的动词吗?”确实,虽然如此,从论释的章节来看,仍须接受其存在。因为并非所有的词素、不论在戒律或世间都有其相应的词形,有的得到体现,有的未被造出。即使这样,也应当接受它们存在于某种章节中。比如“造作之人”“出家人”等,都是被作为章段来对待的。
Tatra panāyaṃ nayo. Visuddhimaggādīsu hi ‘‘ekadviyojanamattampi addhānaṃ gatassa vāyo kuppati, gattāni dukkhantī’’ti evaṃ bhūvādigaṇikaṃ akammakaṃ suddhakattuvācakaṃ ‘‘dukkhantī’’ti kriyāpadaṃ dissati. Tasmiṃ diṭṭhiyeva ‘‘sukhati, sukhanti. Sukhasi, sukhatha. Sukhāmi, sukhāmā’’tiādīni ca ‘‘dukkhati, dukkhanti. Dukkhasi, dukkhathā’’tiādīnica diṭṭhāni nāma honti diṭṭhena adiṭṭhassa tādisassa anavajjassa nayassa gahetabbattā, tasmā ‘‘sukhatīti sukhito, dukkhatīti dukkhito’’ti bhūvādinayo eva gahetabbo, na pana curādinayo. Aparampettha nibbacanaṃ, sukhaṃ sañjātaṃ etassāti sukhito, sañjātasukhoti attho. Esa nayo dukkhitoti etthāpi. Atha vā sukhena ito pavattoti sukhito. Esa nayo ‘‘dukkhito’’ti etthāpi. Dullabhāyaṃ nīti sādhukaṃ manasi kātabbā.
在此,方法如是:在《净道》等所载里,曾语及“仅一段错合,风即动摇,身体即苦”,这样一个基本的无造作纯净词性,“苦恼”的动词形式出现于此。于是,在此见解中,诸如“安乐,安乐们;你安乐,你们安乐;我安乐,我们安乐”等,以及“苦恼,苦恼们;你苦恼,你们苦恼”等,也都被视为存在,但需有正见与邪见之分辨,不可混杂,不能采用某些简略的变形。故应取“安乐”即“安乐的”,“苦难”即“苦难的”这样的本质方法,而非取其较简略的动词形式。此外,还须加上终结言说——“安乐已生成”,“这是安乐者”的义理。“苦恼者”亦然。或者谈及由安乐而来,“已由彼处起”的意思。这是颇为深奥的理义,应当诚心谨记勿忘。
Mokkha muccane. Akammakoyaṃ dhātu. Mokkhati. Mokkho. Pātimokkho. Kārite ‘‘mokkheti, mokkhayati, mokkhāpeti, mokkhāpayatī’’ti rūpāni. Keci panimaṃ ‘‘mokkha mocane’’ti paṭhitvā curādigaṇe pakkhipanti. Tesaṃ mate ‘‘mokkheti, mokkhayatī’’ti suddhakattupadāni bhavanti. Etāni pāḷiyā aṭṭhakathāya ca virujjhanti. Tathā hi ‘‘mokkhanti mārabandhanā. Na me samaṇe mokkhasi. Mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā’’ti pāḷiyā virujjhanti. ‘‘Yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkho’’ti aṭṭhakathāya ca virujjhanti, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘mokkhesi mokkhemā’’ti ca avatvā ‘‘mokkhasi, mokkhāmā’’ti suddhakattuvācakaṃ vuttaṃ, tañca kho apādānavisayaṃ katvā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘mokkheti, mocetī’’ti hetukattuvācakaṃ vuttaṃ, tampi apādānavisayaṃyeva katvā. Evaṃ imassa dhātuno suddhakattuvisaye akammakabhāvo vidito, hetukattuvisaye ekakammakabhāvo vidito muca paca chidādayo viya. Mokkhadhātu dvigaṇikoti ce? Na, anekesu sāṭṭhakathesu pāḷippadesesu ‘‘mokkheti, mokkhayatī’’ti suddhakatturūpānaṃ adassanatoti daṭṭhabbaṃ.
“解脱”“解放”,此为无造作的词素。它有“解脱”“解脱者”“受戒”等多种形式。以“解脱,解放,解脱行者”等形态出现。有的则将其附加为“解脱之解放”,随同前述词素一起介绍。在我们看来,“解脱”“解放的行者”等皆属纯净词义。它们与巴利论释本身并不相抵触。且例如经中有言:“解脱者断魔缰。非我沙门解脱。我们应当供养大牺牲,因此解脱恶业。”此句等也反映了巴利语的相容性。此外论释中有言:“保护者即解脱者,护持者即退落等恶报者”为受戒之实义,亦非相悖。因此巴利语存于“解脱者、被解脱者”等词形,而“解脱、使解脱”等为纯净词义表现。此中已明了此词素纯净词义及因缘造作词义分明,如同“放”“割裂”等动词。是否视“解脱”为双重词素?并非如此。从诸多论释和巴利文本观之,“解脱”“解脱者”之类纯净形态,未见对应动词词形的明示,毋庸错乱。
Kakkha hasane. Kakkhati.
『鸣笑』词根。『咯咯笑』。
Okha rākha lākha dākha dhākha sosanālamatthesu. Okhati. Rākhati. Lākhati. Dākhati. Dhākhati.
『干燥、枯竭』等义词根群。『干燥』。『枯萎』。『脱落』。『凋枯』。『焦干』。
Sākhabyāpane. Sākhati. Sākhā.
『散布、遍布』义。〔动词〕散布。〔名词〕枝条。
Ukha nakha makha rakha lakha rakhi lakhi ikhi rikhi gatyatthā. Ukhati. Nakhati. Makhati. Rakhati. Lakhati. Raṅkhati. Laṅkhati. Iṅkhati. Riṅkhati.
『行进』义:「乌卡」「那卡」「玛卡」「拉卡」「拉卡」「朗卡」「朗卡」「英卡」「林卡」诸根,均含行进之义。〔各动词形〕行进、移动。
Rakkha pālane. Rakkhati. Rakkhā, rakkhaṇaṃ, sīlaṃ rakkhito devadatto, sīlaṃ rakkhitaṃ devadattena, sīlaṃ rakkhako devadatto.
『守护、保护』义。〔动词〕守护。〔相关词〕守护、守护行为;「迭瓦达德守护了戒」、「戒被迭瓦达德守护了」、「迭瓦达德是守护戒者」。
Akkha byattisaṅkhātesu. Akkhati, akkhi, akkhaṃ.
『明了、计算』义。〔动词〕明了、计算;〔名词〕眼、骰子。
Nikkha cumbane. Nikkhati, nikkhaṃ.
『亲吻』义。〔动词〕亲吻;〔名词〕金饰(亲吻之物)。
Nakkha gatiyaṃ. Nakkhati. Nakkhattaṃ. Ettha nakkhattanti etto ito cāti visamagatiyā agantvā attano vīthiyāva gamanena nakkhanaṃ gamanaṃ tāyati rakkhatīti nakkhattaṃ. Porāṇā pana ‘‘nakkharanti na nassantīti nakkhattānī’’ti kathayiṃsu. ‘‘Nakkhattaṃ, joti, nirikkhaṃ, bhaṃ’’ iccete pariyāyā.
『行进』义。〔动词〕行进。〔名词〕星宿。此处所谓『星宿』者:不离于此,不往彼处,不以紊乱之行而行,唯沿自身轨道而行,故曰行进;又以其守护(轨道)而得名『星宿』也。然古人云:「『星宿』者,闪耀而不消逝也。」『星宿』、『光曜』、『星象』、『天象』,此四者为同义异名。
Vekkha vekkhane. Vekkhati.
「观」根,义为观察。即「他观察」。
Makkha saṅkhate. Makkhati.
「覆」根,义为涂抹、遮覆。即「他涂抹」。
Takkha tapane. Tapanaṃ saṃvaraṇaṃ. Takkhati.
「苦」根,义为燃烧。燃烧即约束、制伏之义。即「他苦行」。
Sukkha anādare. Sukkhati.
「轻慢」根,义为不恭敬。即「他轻慢」。
Kakhi vakhi makhi kaṅkhāyaṃ. Satthari kaṅkhati. Vaṅkhati, maṅkhati. ‘‘Kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsagāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho’’ iccete kaṅkhāpariyāyā. Etesu pana –
『Kakhi』『vakhi』『makhi』皆表示疑惑不决之意。师长亦有所疑惑。有『犹豫不决、摇摆不定』之意。所谓『疑惑』,即疑惑者、怀疑者,指心志犹豫不决、摇摆不定、怀疑重重、矛盾纷纭、心念迷乱、不安稳、不能专注者,是心念的波动印记。此即所谓疑惑的释义。由此而论——
Vattanti lokavohāre, ‘‘kaṅkhā vimati saṃsayo;
世俗俗语中说『疑惑即摇摆不定、怀疑不决』;
Vicikicchā’’ti etāni, nāmāniyeva pāyato.
『犹豫不决』是这等名称,仅止于此;
Kakhi iccāyaṃ. Dhanaṃ kaṅkhati, abhikaṅkhati, nābhikaṅkhāmi maraṇaṃ. Abhikaṅkhitaṃ dhanaṃ.
犹如疑惑财富,忧虑不安,谓我不欲忧虑死亡。理应忧虑的财富;
Dakhi dhakhi ghoravāsite kaṅkhāyañca. Daṅkhati. Dhaṅkhati.
犹如遭受苦难住处的疑虑,有伤害。刺伤、伤害;
Ukkha secane. Ukkhati.
犹如吹麦场尘土扬尘,称为『扬起』。
Kakha hasane. Kakhati.
枝、枝条。枝条生长。
Jakkha bhakkhaṇe ca. Hasanānukaḍḍhanatthaṃ cakāro. Jakkhati.
根与枝的生长。为促进生长而进行的活动。生长作用。
Likha lekhane. Likhati, sallekhati. Atisallekhatevāyaṃ samaṇo. Lekhā, lekhanaṃ, lekhako, likhitaṃ, sallekhapaṭipatti, etā dakhiādikā likhapariyantā ‘‘parassabhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
书写、写作。写、摹写。若过度摹写,则成沙门。写、写作、书写者、被写之物、摹写的作法,这些词和『指示』等词一起作为写作的结尾,语义学者称其为“外他语”。
Dhukkha dhikkha sandīpanakilesanajīvanesu. Dhukkhati. Dhikkhati. Saddasatthavidū pana ‘‘dhukkhate dhikkhate’’ti attanobhāsaṃ vadanti. Tathā ito parāni rūpānipi.
痛苦、苦恼、激发苦恼的烦恼情绪中生存。苦恼、遭受苦恼。语义学者却将“苦苦”二词说作彼此互显的含义。因此这不仅限于此,还包括别的形态。
Rukkha vakkha varaṇe. Varaṇaṃ saṃvaraṇaṃ. Rukkhati. Vakkhati. Rukkho, vakkho. Ettha ca vakkhoti rukkhoyeva. Tathā hi ‘‘sādūni ramaṇīyāni, santi vakkhā araññajā’’ti jātakapāṭho dissati. Imāni pana rukkhassa nāmāni –
树木、枝干、禁制。禁制即守护、约束。树木的名称,枝木。这里“枝”就是指树木本身。事实如《本生经》中所说『树木是好的、迷人的,森林中的枝木』等句。这里树木的名称有如下:
‘‘Rukkho mahīruho vakkho, pādapo jagatīruho;
“树木是土地的产物,枝条是世界的产物;
Ago nago kujo sākhī, sālo ca viṭapī taru;
鬚树、大树、枣树以及榕树;
Dumo phalī tu phalavā, gaccho tu khuddapādapo’’ti.
桑树果实多而果大,灌木则为小树。
Kecettha vadeyyuṃ ‘‘nanu ca sālasaddena sālarukkhoyeva vutto, nāñño ‘sālā phandanamāluvā’ti payogadassanato, atha kimatthaṃ sālasaddena yo koci rukkho vutto’’ti? Na sālarukkhoyeva sālasaddena vutto, atha kho sālarukkhepi vanappatijeṭṭharukkhepi yasmiṃ kasmiñci rukkhepi ‘‘sālo’’ti vohārassa dassanato aññepi rukkhā vuttā. Tathā hi sālarukkhopi ‘‘sālo’’ti vuccati. Yathāha ‘‘seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ sālavanaṃ, tañcassa elaṇḍehi sañchannaṃ. Antarena yamakasālāna’’nti. Vanappatijeṭṭharukkhopi. Yathāha –
有人说:「难道因为‘萨拉’(salā)这个词,就只能指鬚树吗?其他的像‘萨拉’那样覆盖着枝叶的树,不被称为‘萨拉’吗?」不是的,‘萨拉’这个词并非特指鬚树。同样,森林中有各种树,有的叫‘萨拉’,有的叫‘班纳帕蒂杰塔’树,也有称作‘萨罗’的树,这样的用法是合理的。譬如说,尊者们,对于村庄或城镇不远处的大森林,称之为‘萨拉密林’,林间遍生竹子,还有‘双翼萨拉树’;对于森林中其他的‘班纳帕蒂杰塔’树,则也有称之的例子。
‘‘Taveva deva vijite, tavevuyyānabhūmiyā;
譬如有诗云:“你就是阿修罗神王,你即是园林之主;有着整齐笔直的枝干,如同雄伟的萨拉大树,色泽深蓝而美丽。”
Ujuvaṃsā mahāsālā, nīlobhāsā manoramā’’ti.
(以上譬喻)
Yo koci rukkhopi. Yathāha ‘‘atha kho taṃ bhikkhave māluvabījaṃ aññatarasmiṃ sālamūle nipateyyā’’ti. Atridaṃ vuccati –
有人说:“如果有某颗种子落在某棵树根处发芽,那便是‘萨拉’树”。这说法亦被认可——
‘‘Sālarukkhe jeṭṭharukkhe,
『鹽樹』與『結荗樹』,
Yasmiṃ kasmiñci pādape;
指在某一樹木上;
Sālo iti ravo sālā,
名為『鹽』的聲音即樹名。
Sandhāgāre thiyaṃ siyā’’ti.
應安置於棲息之處。」
Sikkha vijjopādāne. Sikkhati. Sikkhā, sikkhanaṃ, sikkhitaṃ sippaṃ, sikkhako, sikkhito, sekkho, asekkho. Kakāralope ‘‘sekho asekho’’ti rūpāni bhavanti. Tattha sikkhitoti sañjātasikkho, asikkhīti vā sikkhito, tathā hi kattuppayogo dissati ‘‘ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake kumbhakārakamme’’ti.
『學』及『知識之增長』。『學』是、『學習』、『已學技能』、『師者』、『被教者』、『可教者』、『不可教者』。於語尾去除『ka』則得『可教』與『不可教』二詞。在此用法中,『已學』即『得教者』,『未學』則是『已教者』。此乃語法用法演變之例,如『我確是良善教化、無過於師者的陶器工匠』之言,皆從此理可知。
Bhikkha yācane. Bhikkhati. Bhikkhu, bhikkhā, bhikkhanaṃ, bhikkhako, bhikkhitaṃ bhojanaṃ. Ettha pana ‘‘bhikkhu yati samaṇo muni pabbajito anagāro tapassī tapodhano’’ iccetāni pariyāyavacanāni. Etesu sāsane ‘‘bhikkhū’’ti upasampanno vuccati. Kadāci pana ‘‘bhikkhusataṃ bhojesi, bhikkhusahassaṃ bhojesī’’tiādīsu sāmaṇerepiupādāya ‘‘bhikkhū’’ti vohāro pavattati, tāpasāpi ca samaṇasaddādīhi vuccanti, ‘‘ahū atītamaddhāne, samaṇo khantidīpano’’tiādi ettha nidassanaṃ.
『乞食』與『乞求』。『乞食者』、『乞食行為』、『乞食者』、『已乞得的食物』。此處所指乃「比库、沙门、圣者、出家者、无家者、修行者、苦行者」等同义替代词。于此教法中,受具足戒者称为『比库』。偶有以『食百比库,养千比库』等词句对沙玛内拉等说,『比库』之用语遂渐普及。亦因修行者自称以示苦行之义,亦有此意,如『曾为过去之时,沙门为忍火明灯』语等为例证明。
Dakkha vuddhiyaṃ sīghatte ca. Dakkhati, dakkhiṇā, dakkho. Dakkhanti vaddhanti sattā etāya yathādhippetāhi sampattīhi iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti dakkhiṇā, dātabbavatthu. Dakkhati kusalakamme aññasmiñca kiccākicce adandhatāya sīghaṃ gacchatīti dakkho, cheko, yo ‘‘kusalo’’tipi vuccati.
熟练增长且迅速。『熟练』即『右』、『熟』。众生因所依止之功德业所增,力量强大高昂,由此称为『右』,即应给予物之义。『熟练』者,善于善行,亦能迅速行于他务事者,谓之熟练、能干,即称“善巧者”。
Dikkha muṇḍiopanayananiyamabbatādesesu. Dikkhadhātu muṇḍiye, upanayane, niyame, vate, ādese ca pavattati. Dikkhati. Dikkhito muṇḍo. Ettha siyā – nanu ca bho sarabhaṅgajātake ‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchati mālutenā’’ti etasmiṃ padese aṭṭhakathācariyehi ‘‘ciradikkhitānanti cirapabbajitāna’’nti vuttaṃ. Na hi tattha ‘‘ciramuṇḍāna’’nti vuttaṃ. Evaṃ sante kasmā idha ‘‘dikkhadhātu muṇḍiye vuttā’’ti? Saccaṃ, tattha pana dikkhitasaddassa pabbajite vattanato ‘‘cirapabbajitāna’’nti vuttaṃ, na dhātuatthassa vibhāvanatthaṃ. Ida pana dhātuatthavibhāvanatthaṃ muṇḍiye vuttā. Tāpasā hi muṇḍiyatthavācakena dikkhitasaddena vattuṃ yuttā. Tathā hi aṭṭhakathācariyehi cakkavattisuttatthavaṇṇanāyaṃ ‘‘kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā’’ti imissā pāḷiyā atthavivaraṇe ‘‘tāpasapabbajjaṃ pabbajantāpi hi paṭhamaṃ kesamassuṃ ohārenti, tato paṭṭhāya parūḷhakese bandhitvā vivaranti, tena vuttaṃ kesamassuṃ ohāretvā’’ti evaṃ attho saṃvaṇṇito.
于剃度、剃发、受戒、持戒、命令等事上发生的『剃』之义。『剃度界』指剃头、穿戴、守戒、规则、约定等。『剃』即被剃的头。此处或有疑——譬如波罗提国荞崙陀诃本生中云:『气味长久受持众争者,其身虽亡仍由臭气流传』,阐释者注云:『长久受持者,即长久出家者』,并无“长久剃发者”言。既然如此,何以言『剃度界』又称于剃者?实则此处『剃』一词,因指示出家者(即受剃发出家者),表示为“长久出家的义”,非指具体头发界。『剃度界』以『剃』字代指剃发之事,因出家修苦行须剃发故称之。如论书释『当去发蓄,披衣袈裟』,即说出家人初剃其发,才行披着袈裟,此义遂通。
Ikkha dassanaṅkesu. Ikkhati, upekkhati, apekkhati. Upekkhā, apekkhā, paccavekkhaṇā. Kakāralope ‘‘upekhā, apekhā, upasampadāpekho’’ti rūpāni bhavanti.
在戒律中『放逸』之义。『放逸』、『远离』、『观察』。『放逸』、『远离』、『回顾』。依规则有『放逸,远离,求受戒』等用法。
Dukkha hiṃsāgatīsu. Dakkhati. Dakkhako.
苦恼、伤害种种出现。即『能知』之义。『能知者』。
Cikkha cakkha viyattiyaṃ vācāyaṃ. Cikkhati, ācikkhati, abbhācikkhati. Ācikkhako. Cakkhati, cakkhu. Ettha cakkhūti cakkhatīti cakkhu, samavisamaṃ abhibyattaṃ vadantaṃ viya hotīti attho. Atha vā ‘‘sūpaṃ cakkhati, madhuṃ cakkhatī’’tiādīsu viya yasmā assādatthopi cakkhusaddo bhavati, tasmā ‘‘cakkhati viññāṇādhiṭṭhitaṃ rūpaṃ assādentaṃ viya hotī’’ti assādatthopi gahetabbo. ‘‘Cakkhuṃ kho māgaṇḍiyaṃ rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammudita’’nti hi vuttaṃ. Satipi sotādīnaṃ saddārāmatādibhāve nirūḷhattā nayane eva cakkhusaddo pavattati paṅkajādisaddā viya padumādīsu.
视力扩张,言语伸展。『扩张』、『伸展』、『极伸展』者。『扩张者』。『眼』。此处『眼』义为视觉,谓极度开张,且含变化失常。如『抬起竹簍,盛蜜灌入』等喻,表示眼虽为感知之器,然具有视觉声响等性质,所以说『眼』为依识而感受之色(形象)。古语云:『眼为恶人嗜色、沉迷色中之所归』。不妨察诸声等也如莲花之声般清净,于眼端所发之声即视声。比喻非声而以声喻之,作如是说。
Cakkha’kkhi nayanaṃ, locanaṃ diṭṭhi dassanaṃ;
『眼』即目、眼睛、观察、视觉、现象之显现。
Pekkhanaṃ acchi pamhaṃ tu, ‘‘pakhuma’’nti pavuccati.
眼睛与睫毛,则称为「睫」。
Etā rukkhādikā cakkhapariyantā ‘‘attanobhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
此类树木等于眼轮周围,称为『attanobhāsā』。此词义由语义通达者释,即照见自己、显示自性的义。
Khakārantadhāturūpāni. · 以 kha 音结尾的词根之诸形。
Gakārantadhātu以 ga 音结尾的词根
Gu karīsussagge. Karīsussaggo vaccakaraṇaṃ. Gavati. Ge sadde. Gāyati. Gītaṃ.
「屎」根,义为排泄粪便。排泄粪便即大便之义。即「他排便」。「歌」根,义为声音。即「他歌唱」。已歌唱,即「歌」。
Vagga gatiyaṃ. Vaggati. Vaggo, vaggitaṃ. Ettha samudāyavasena vagganaṃ pavattanaṃ vaggo. Vaggitanti gamanaṃ. Tathā hi nāgapetavatthuaṭṭhakathāyaṃ ‘‘yo so majjhe assatarīrathena catubbhi yuttena suvaggitena. Amhākaṃ putto ahu majjhimo so, amaccharī dānapatī virocatī’’ti imissā pāḷiyā atthaṃ vadantehi ‘‘suvaggitenāti sundaragamanenā’’ti. Kiñci bhiyyo kriyāpadampi ca diṭṭhaṃ ‘‘dhunanti vagganti pavattanti cambare’’ti.
『行』者,运动之义也。『行』(vagga):运行之谓。『群』(vaggo)、『行进』(vaggitaṃ)。此中,以聚合之义而言,『行进』乃运行之展开,是名为『群』;『行进』者,即行走之义也。如《龙饿鬼事注》中释此句——「彼驾四马之骡车,车行甚美,居中而过;彼为我等之次子,不吝施财,布施主也,光耀显赫」——注家解「车行甚美」云:「『甚美地行进』者,乃美妙行走之义也。」复见有作动词者,如「振动、行进、推动,于草原中」。
Ragi lagi agi vagi magi igi rigi ligi tagi sagi gamane ca. Cakāro gatipekkhako. Raṅgati. Raṅgo. Laṅgati. Laṅgo, laṅgī. Aṅgati, aṅgeti. Aṅgo, samaṅgī, samaṅgitā, aṅgaṃ, aṅgaṇaṃ. Vaṅgati. Vaṅgo. Maṅgati. Maṅgo, upaṅgo, maṅgalaṃ. Iṅgati. Iṅgitaṃ. Riṅgati. Riṅganaṃ. Liṅgati. Liṅganaṃ. Ulliṅgati, ulliṅganaṃ. Taṅgati. Taṅganaṃ. Saṅgati. Saṅganaṃ. Tattha aṅganti yesaṃ kesañci vatthūnaṃ avayavo, sarīrampi kāraṇampi ca vuccati. Aṅgaṇanti katthaci kilesā vuccanti ‘‘rāgo aṅgaṇa’’ntiādīsu. Rāgādayo hi aṅganti etehi taṃsamaṅgipuggalā nihīnabhāvaṃ gacchantīti ‘‘aṅgaṇānī’’ti vuccanti. Katthaci malaṃ vā paṅko vā ‘‘tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī’’tiādīsu. Añjati makkhetīti hi aṅgaṇaṃ, malādi. Katthaci tathārūpo vivaṭappadeso ‘‘cetiyaṅgaṇaṃ, bodhiyaṅgaṇa’’ntiādīsu. Añjati tattha ṭhitaṃ atisundaratāya abhibyañjetīti hi aṅgaṇaṃ, vivaṭo bhūmippadeso. Iccevaṃ –
词根「拉基、拉基、阿基、瓦基、玛基、伊基、里基、里基、塔基、萨基」,义为「行进」,兼含移动义。字母「ca(及)」表示兼含「行进」之义。「行进」→「色彩、染色」。「跛行」→「跛足者」。「移动、趋向」→「肢体、部分;具足者;具足性;肢分;庭院」。「弯曲扭动」→「曲折者」。「求取、趋向」→「吉祥」;「附属部分」;「吉祥物」。「摇动」→「动作、暗示」。「爬行」→「爬行、蜿蜒」。「附着、依附」→「附着」;「向上攀附」。「悬挂」→「悬挂」。「聚合、执取」→「聚合、执取」。 其中,『肢分』(aṅga)一词,于某些场合指任何事物的组成部分,亦可指身体,或指原因、条件。『庭院』(aṅgaṇa)一词,于某些场合指烦恼,如「贪欲为庭院」等处所说——贪等烦恼,使与之相应的人趋向卑劣,故称「庭院」(以玷污、染污义)。于另一些场合,『庭院』指污垢或污泥,如「为断除彼尘垢或庭院而精勤」等处——『庭院』义为「涂抹、染黑之物」,即污垢等。于另一些场合,『庭院』指如此形态的开放空地,如「塔庭院、菩提树庭院」等处——『庭院』义为「令置于其上之物因极为庄严而显现者」,即开放的地面空间。如是,——
Rāgādīsu kilesesu, paṅke kāyamalamhi ca;
于贪瞋等烦恼中及污泥秽浊之处——
Vivaṭe bhūmibhāge ca, ‘‘aṅgaṇa’’nti ravo gato.
在开阔的地面部分,有‘院落’之称传出。
Yugijugi vajjane. Yuṅgati. Juṅgati.
词根「瑜基、朱基」,义为「回避、舍离」。「回避」。「舍离」。
Ragi saṅkāyaṃ. Raṅgati.
由‘ragi’指结块、凝聚而成的聚集。‘Raṅgati’指染色、着色,亦有聚合之义。
Laga saṅgeca. Ca kāro anantaravuttāpekkhako. Lagati. Ca jato na hoti laganaṃ. Baḷise laggo.
词根「拉嘎」兼含执取之义。「加」字乃关照紧接前文所述之义。『粘附』(lagati)。由「加」字所生之形态不成立,得『粘附』(laganaṃ)。『挂于钩上』(baḷise laggo)。
Thagaṃ saṃvaraṇe. Thagati.
词根「塔嘎姆」含遮蔽之义。由此得『遮蔽』(thagati)。
Agga kuṭilagatiyaṃ. Aggatīti aggi, kuṭilaṃ gacchatīti attho.
词根「阿嘎」含曲折行进之义。『曲折而行』者,即『火』(aggi)也,谓曲折前进之义也。
Aggi dhūmasikho joti, jātavedo sikhī gini;
火者如同烟柱光明,火神如同火头熾燃;
Aggini bhāṇumā tejo, pāvako tivako’nalo.
于火为光明明炉,火焰炽烈猛烈如火;
Hutāsano dhūmaketu, vessānaro ca accimā;
烧炉者为烟云火炬,风火相制如火焰矣;
Ghatāsano vāyusakho, dahano kaṇhavattani.
燃炉者为风木诸枝,灼烧如烈火焦枯谷木。
Etā guādikā aggapariyantā ‘‘parassabhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
以上诸义乃火之各个种类、范围,具有«他说话»音声之意,音声果义者教典通达者如是说道。
Gā gatiyaṃ. Gāti.
「Gā」作动词,意为前进、迁移;「Gāti」名词,意谓去向、路径。
Gu sadde. Gavati.
咒语发声。发音。
Gu uggame. Uggamo uggamanaṃ pākaṭatā. Gavati. Saddasatthavidū panimāsaṃ ‘‘gāte gavate’’ti attanobhāsattaṃ vadanti.
咒语发生。发生乃发生行为的明显表现。发音。在语言音义学中,有者从说话者自身角度称此为「过去正在发声」。
Gakārantadhāturūpāni. · 以 ga 音结尾的词根之诸形。
Ghakārantadhātu以 gha 音结尾的词根
Ghā gandhopādāne. Ghāti. Ghānaṃ. Gandhaṃ ghatvā. Atrāyaṃ pāḷi ‘‘gandhaṃ ghatvā sati muṭṭhā’’ti. Etissā pana divādigaṇaṃ pattāya ‘‘ghāyati ghāyitvā’’ti rūpāni bhavanti.
气味、香气的产生。杀伤。聚合、整体。断除香气。在此巴利文有「断除香气时,手握紧」之意。对此置于介词时使用「嗅闻、扰乱、伤害」等形式。
Ghuabhigamane. Abhigamanaṃ adhigamanaṃ. Ghoti.
进入之报。进入、抵达、获得。聚合。
Jaggha hasane. Jagghati, sañjagghati. Sañjagghittho mayā saha. Jagghitumpi na sobhati. Jagghitvā.
笑声。笑。共笑。我一同微笑。笑之亦不合宜。笑过后。
Taggha pālane. Tagghati.
护持正确。严格、严密。
Sighi āghāne. Āghānaṃ ghānena gandhānubhavanaṃ. Siṅghati, upasiṅghati. Upasiṅghitvā. Ārā siṅghāmi vārijaṃ. Etā ‘‘parassabhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
『悉基』,属嗅觉义。『嗅觉』者,以鼻感受气味也。〔此根之动词形式为〕「嗅」、「近嗅」、「已近嗅」、「我从远处嗅那水生之物」。精通声明之学者称这些〔词形〕为「他语」(即他语系借词)。
Ghu sadde. Ghoti, ghavati.
『固』,属声音义。〔其动词形式为〕「发声」、「鸣响」。
Raghi laghi gatyakkhepe. Gatyakkhepo gatiyā akkhepo. Raṅghati, laṅghati, ullaṅghati. Laṅghitā, ullaṅghikāpīti, laṅghitvā.
『拉基』、『拉基』,属行进、投掷义。『行进投掷』者,即行进之抛射也。〔其动词形式为〕「跃越」、「腾越」、「飞越」。〔其名词、副词形式为〕「跃越者」、「腾越者」(亦有此形)、「已跃越」。
Maghi ketave ca. Cakāro pubbatthāpekkho. Maṅghati.
『玛基』,兼有旗帜义。『兼』字承接前文之义。〔其动词形式为〕「挥旗」。
Rāgha lāgha sāmatthiye. Rāghati. Lāghati.
『拉加』、『拉加』,属能力义。〔其动词形式为〕「具能力」、「轻捷」。
Dāgha āyāse ca. Āyāso kilamanaṃ. Cakāro sāmatthiyāpekkhako. Dāghati. Nidāgho.
『达加』,兼有疲劳义。『疲劳』者,即倦怠也。『兼』字承接能力义。〔其动词形式为〕「受苦热」。〔名词形式为〕「暑热」。
Silāgha katthane. Katthanaṃ pasaṃsanaṃ. Silāghati. Silāghā. Buddhassa silāghate. Silāghitvā. ‘‘Attanobhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
关于『羞耻』的说法。所谓说法,即称赞。『羞耻』是动词的现在分词。『羞耻』为名词。谓世尊的羞耻。过去分词形式是『已感羞耻』。语义者称之为『自觉自身之明』。
Gha kārantadhāturūpāni. · 以 gha 音结尾的词根之诸形。
Iti bhūvādāgaṇe kavaggantadhāturūpāni · 如是,在 bhū 等词群中,以 ka 组结尾的词根形式
Samattāni.
圆满。(全章/全节完毕。)
Cakārantadhātu以 ca 结尾的词根
Idāni cavaggantadhāturūpāni vuccante –
此为今称『尸卫相』的本质——
Suca soke. Socati. Soko, socanā, socaṃ, socanto, socantī, socantaṃ kulaṃ, socitvā.
『欢喜悲哀』。动词『哀伤』。名词『悲伤』,及动词『哀伤』的各种变形,包含:现在分词、阴阳性、已哀伤、哀伤家族、动词完成式。
Kuca sadde tāre. Tārasaddo accuccasaddo. Kocati. Uccasaddaṃ karotīti attho.
『尖锐之声』。又称为『尖声』、『尖叫声』。动词为『发出尖锐声音』之意。
Kuñca koṭilla’ppībhāvesu. Kuñcati. Kuñcikā, kuñcitakeso. Kuñcitvā.
指『弯折、曲缩及残缺不全』之状。动词为『弯折』。名词有『曲颈者』、『弯曲头发』。动词完成式为『已弯折』。
Luñca apanayane. Luñcati. Luñcako, luñcituṃ, luñcitvā.
『拔』者,去除之义也。『拔除』(动词)。衍生词:拔除者、为了拔除、已拔除。
Añcu gatipūjanāsu. Maggaṃ añcati. Buddhaṃ añcati. Uddhaṃ anuggantvā tiriyaṃ añcitoti tiracchāno. Kaṭukañcukatā.
『行进、尊敬』二义。行进于道路。尊敬佛陀。『向上行进后横向爬行』,故称爬行动物。刺激性的蜷缩姿态。
Vañcu cañcu tañcu gatiyaṃ. Vañcati. Cañcati. Tañcati. Mañcati. Santi pādā avañcanā. Avañcanāti vañcituṃ gantuṃ asamatthā.
『行走』义。行走。行走。行走。行走。『足不能行走』——所谓『不能行走』,即不能迈步行进之义。
Gucu gaṇecu theyyakaraṇe. Thenanaṃ theyyaṃ, corikā. Tassa kriyā theyyakaraṇaṃ. Gocati. Gaṇecati.
『计数、盗窃行为』二义。『偷盗』即窃取,乃偷盗之行为也。其动作即为盗窃行为。行偷盗。行计数。
Acca pūjāyaṃ accati. Brahmāsurasuraccito.
为供养而折断(acca pūjāyaṃ accati),即把东西折断以示供养。指有梵天、阿修罗及诸神所施行的折断。
Tacca hiṃsāyaṃ. Taccati.
『伤害』义。伤害(动词)。
Cacca jacca paribhāsanavajjanesu. Caccati. Jaccati.
在斥责与回避〔的语境〕中,用「cacca」或「jacca」。〔例如〕:「caccati」(被斥责)、「jaccati」(被回避)。
Kuca saṃpaccanakoṭillapaṭikkamavilekhanesu. Kucati, saṅkucati. Saṅkoco.
『库恰』(kuca)者,用于收缩、弯曲、退缩、刮削诸义也。『库恰帝』者,收缩也;『桑库恰帝』者,聚缩也。『桑科恰』者,收缩也。
Taca saṃvaraṇe. Saṃvaraṇaṃ rakkhaṇaṃ. Tacati. Taco.
『德恰』(taca)者,用于包覆守护之义也。包覆守护者,即防护也。『德恰帝』者,包覆也。『德恰』者,皮肤也。
Dicathutiyaṃ. Dicati.
『迪恰』(dica)者,用于第四义也。『迪恰帝』者,其动作也。
Kuca saṅkocane. Kocati, saṅkocati. Saṅkoco.
『库恰』(kuca)者,用于收缩之义也。『科恰帝』者,收缩也;『桑科恰帝』者,聚缩也。『桑科恰』者,收缩也。
Byāca byājikaraṇe. Byājikaraṇaṃ byājikriyā. Byācati.
『比亚恰』(byāca)者,用于使明确、阐明之义也。使明确者,即阐明之作为也。『比亚恰帝』者,阐明也。
Vaca viyattiyaṃ vācāyaṃ. Viyattassa esā viyatti, tissaṃ viyattiyaṃ vācāyaṃ, viyattāyaṃ vācāyanti adhippāyo. Viyattassa hi vadato puggalassa vasena vācā viyattā nāma vuccati. Yathā pana kucchisaddatiracchānagatādisaddo ‘‘abyattasaddo’’ti vuccati, na evaṃ vacanasaṅkhāto saddo ‘‘abyattasaddo’’ti vuccati viññātatthattā. ‘‘Vatti, vacati, vacanti. Vacasi’’ iccādīni suddhakattupadāni. ‘‘Vāceti, vācenti’’ iccādīni hetukattupadāni. ‘‘Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccati. Vuccanti. Santo sappurisā loke, devadhammāti vuccare’’ iccādīni kammapadāni. Garū pana vakārassa ukārādesavasena ‘‘uttaṃ uccate uccante’’tiādīni icchanti, tāni sāsane appasiddhāni, sakkaṭabhāsānulomāni. Sāsanasmiñhi rakārāgamavisaye nipubbasseva vacassa vassa ukārādeso siddho ‘‘nirutti, niruttaṃ, nerutta’’nti. Vacanaṃ, vācā, vaco, vacī, vuttaṃ, pavuttaṃ, vuccamānaṃ, adhivacanaṃ, vattabbaṃ, vacanīyaṃ, imāni nāmikapadāni. Vattuṃ, vattave, vatvā, vatvāna, imāni tumantādīni ‘‘parassabhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti.
「话语」释为「言语」。此中所说的「扩展」是指话语的扩展,广义上即言语的活动。因为扩展状态的人所发出的言语,称为扩展的言语。例如,像肛门声、夜叉声等不规整的声音称为「未扩展声音」,这与称呼言语本身不同。诸如『行、说、言、你说』等,属于纯粹作意产生的词。『言说、说话』等则是因果关系词。譬如「通达意义者、智者」称为「贤士」,他们「说」的语句,在圣贤世界中被称为「天法语」。至于浊音,如「乌卡拉」等音,由于其粗俗,被认为是不合正法的说话,是俗谚式的语言。教法语境中,只使用净音字母发声,「响声」、「声带」都以此净音为准,如『尼律陀』等。诸如「词语、言语、话语、言说、言辞、所说、被说」等都是名词。又诸如「说出、说者、说了、说完」等为动词形式,有学者称之为「异语」用法。
Tattha vattīti vadati. Ākhyātapadañhetaṃ. Atthasaṃvaṇṇakehipi ‘‘vatti etāyāti vācā’’ti nibbacanamudāhaṭaṃ. Saddasatthe ca tādisaṃ ākhyātapadaṃ diṭṭhaṃ. Ettha paneke vadanti ‘‘vacati, vacantītiādīni kriyāpadarūpāni buddhavacane aṭṭhakathāṭīkāsu satthesu ca anāgatattā chaḍḍetabbānī’’ti. Tanna, yasmā sāsane ‘‘avaca, avaciṃsū’’ti suddhakattupadāni ca ‘‘vāceti, vācentī’’tiādīni hetukattupadāni ca dissanti, tasmā buddhavacanādīsu anāgatānipi ‘‘vacati, vacantī’’tiādīni rūpāni gahetabbāni. Vaceyya, vuccatu, vucceyya. Sesaṃ sabbaṃ sabbattha vitthārato gahetabbaṃ.
此处讲「说」的意义,乃谓为谓词。此亦是对意义的阐述,如同释「此话语乃为言语」之例。对于「声音的意义」乃见此谓词。亦有人说,「行、说、言」等行为词形态,在佛陀语及其注疏论注诸师中,因未来时态须舍弃。然因教法中亦见有「不说、已说」等纯粹行为意向之词,又见「说、说着」等因果性用语,故在佛陀语中对未来时态的「说、说着」等词形亦须采用。诸如「愿说、应说、当说」诸词,须详尽依上下文广泛取用。
Parokkhārūpāni vadāma – vaca, vacu. Vace, vacittha. Vacaṃ, vacimha. Vacittha, vacire. Vacittho, vacivho. Vaciṃ, vacimhe.
讲述表面形式的变化——如「话、言」;「说、谈」;「言语、言语的」;「说、谈」;「被说、被启示」;「说、谈着」。
Hiyyattanīrūpāni vadāma – avacā, avacū. Avaco, avacuttha. Avocaṃ, avacumha. Avacuttha, avacutthuṃ. Avacase, avacuvhaṃ. Avaciṃ, avacamhase.
讲述过去时态的变化形式——如「未说过、未被说」;「不说、没有说」;「未说过、未被说」;「未说、未说完」;「未被说、未被启发」;「未说、未被说完」。
Ajjatanīrūpāni vadāma – avaci, avocuṃ, avaciṃsu. Avoco, avocuttha. Avociṃ, avocumha. Avocā, avocu. Avacase, avocivaṃ. Avocaṃ, avocimhe.
讲述现在完成时的变化形式——如「已经说过」;「已经说了、说完」;「已经说过、已经被说」;「说过、说着」;「已经说过、已经说完」;「已经说过、已经完毕」。
Bhavissantīrūpāni vadāma – vakkhati, vakkhanti. Vakkhasi, vakkhatha. Vakkhāmi, vakkhāma. Vakkhate, vakkhante. Vakkhase, vakkhavhe. Vakkhassaṃ vakkhamhe.
讲述现在进行时态的词形变化——如「说着」、「说着」;「你说」、「你们说」;「你说过」、「你们说过」;「我说着」、「我们说着」;「他们说」、「他们说着」;「你说过」、「我说过」等。
Imesaṃ pana padānaṃ ‘‘kathessati, kathessantī’’tiādinā attho vattabbo. Vakkha roseti dhātussa ca ‘‘vakkhati, vakkhanti. Vakkhasī’’tiādīni vatvā avasāne uttamapurisekavacanaṭṭhāne ‘‘vakkhemī’’ti vattabbaṃ. Attho panimesaṃ ‘‘rosati, rosantī’’tiādinā vattabbo. Ayaṃ vacavakkhadhātūnaṃ bhavissantīvattamānāvasena rūpasaṃsandanānayo. Aparānipi vacadhātussa bhavissantī sahitāni rūpāni bhavanti – vakkhissati, vakkhissanti. Vakkhissasi, vakkhissatha. Vakkhissāmi, vakkhissāma. Vakkhissate, vakkhissante. Vakkhissase, vakkhissavhe. Vakkhissaṃ, vakkhissāmhe.
这些词语中应解释‘‘将说,正在说”等意。词根‘‘Vakkha’’取其本义为“说”,其动词形式依时称分别有‘‘说(单数现在),说(复数现在),说(命令式)’’等,末尾于尊敬句出现‘‘我将说’’的表达。意义上则以上解释对应‘‘发怒,发怒着’’等,此类词根的形式变化是依其生现状态而变化的。其他有关词根也有对应的现在将来时态变化,如‘‘将说(单数),将说(复数),你应说,你们应说,我将说,我们将说’’等。
Atrāyaṃ pāḷi –
这里的巴利文是——
‘‘Abhītakappe caritaṃ, ṭhapayitvā bhavābhave;
‘‘在过去劫中修行,确立了生死;
Imamhi kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me’’ti.
在此劫中所修行,我将宣说,请听我’’。
Gadratapañhepi ‘‘rājā tumhehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā gahapati patirūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdathāti vakkhissatī’’ti evamādiaṭṭhakathāpāṭho dissati, tasmāyeva edisī padamālā racitā. Vakkha roseti dhātussapi bhavissantīsahitāni rūpāni ‘‘vakkhissati, vakkhissantī’’tiādīni bhavanti. Attho panimesaṃ ‘‘rosissati, rosissantī’’tiādinā vattabbo. Ayaṃ vacavakkhadhātūnaṃ bhavissantīvaseneva rūpasaṃsandanānayo.
关于此,有注疏为‘‘诸王与你们同心协力,庄王得合适座位,知道后便坐下,说话’’的解释,由此可知此处词语章句安排是专门编撰的。词根‘‘Vakkha’’的词形变化中含有将来时态,如‘‘他将说,他们将说’’等。其意义应解释为‘‘他将发怒,他们将发怒’’等。此为词根生现时态形式的表达。
Avacissā, vacissā, avacissaṃsu, vacissaṃsu. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Idha pana vuttasaddassa atthuddhāraṃ vattabbampi avatvā upariyeva kathessāma ito ativiya vattabbaṭṭhānattā.
如‘‘将说,必说,将说(复数),必说(复数)’’等词尾词形变化。此等皆应弃除不用。此处所述语句的意义解析已作,过度展开不必赘述,我们以上所述即可。
Cu cavane. Cavati. Kārite ‘‘cāvetī’’ti rūpaṃ. Devakāyā cuto. Cutaṃ padumaṃ. Cavituṃ, cavitvā.
「cu」,表示脱落、凋殒。〔动词〕凋落、殒没。使役形为「使令脱落」。〔例〕从天众中殒没。〔例〕莲花凋落。〔不定词〕为了凋落;〔连续体〕凋落之后。
Loca dassane. Locati. Locanaṃ.
「loca」,表示见、观看。〔动词〕观看。〔名词〕眼、视觉器官。
Seca secane. Secati.
「洒」谓洒水。【洒水】。
Saca viyattiyaṃ vācāyaṃ. Sacati.
「表达」谓清晰言语。【清晰言辞】。
Kaca bandhane. Kacati.
「缚」谓结缚。【结缚】。
Maca muci kakkane. Kakkanaṃ sarīre ubbaṭṭanaṃ. Macati. Muñcati. Maci dhāraṇucchāyapūjanesu. Dhāraṇaṃ ucchāyo pūjananti tayo atthā. Tattha ucchāyo malaharaṇaṃ. Mañcati. Mañco, mañcanaṃ. Mañcati puggalaṃ dhāretīti mañco.
「净」、「释」谓摩擦身体。摩擦身体者,即为涂抹揉搓。【涂抹】。【解脱】。「净」有持、净化、供养三义。其中「净化」者,即除去污垢。【净化】。床榻、净化。【净化人者,即能承载人之物,故称床榻】。
Paca byattikaraṇe. Pacati. Pāko, paripāko, vipāko, pakkaṃ phalaṃ.
『跋』者,烹煮、成熟之义。〔由此派生:〕烹煮、圆熟、果报、成熟之果。
Thuca pasāde. Thocati.
『咤』者,喜悦之义。〔由此派生:〕喜悦。
Vaca vaci dittiyaṃ. Vacati. Vañcati.
『瓦』者,欺诳、光辉之义。〔由此派生:〕言说、欺诳。
Rucadittiyaṃ rocane ca. Ditti sobhā. Rocanaṃ ruci. Rocati. Verocano. Samaṇassa rocate saccaṃ. Tassa te saggakāmassa, ekattamuparocitaṃ. Ayañca divādigaṇe ruciatthaṃ gahetvā ‘‘ruccatī’’ti rūpaṃ janeti. Tena ‘‘gamanaṃ mayha ruccatī’’ti pāḷi dissati. Curādigaṇe pana ruciatthaṃ gahetvā ‘‘roceti rocayatī’’ti rūpāni janeti. Tena ‘‘kiṃ nu jātiṃ na rocesī’’tiādikā pāḷiyo dissanti. Tegaṇikoyaṃ dhātu.
色欲相关之义。此句谓色之所显,使眼目感受光明美好。『Ditti』为见,相貌美丽,为『sobhā』。『Rocana』指色泽光彩,其为『ruci』、光亮之相。『Rocati』谓光耀出色,『verocano』为明亮透明者。如古代游方沙门所言诚实,由此色辞为天上欲界天所喜悦。此与色欲等诸种义相连,谓“色美”故称『ruccatī』,配合『gamanamaya』谓转变而显现美色。又如古巴利文『roceti』等词,指令人喜悦之色示现,进而有“出生之相”“表现之义”,此三种分别为色相之根本义。
Paca saṃpāke. Pacati, pacanti. Saddasatthavidū pana ‘‘attanobhāsā’’ti vadanti.
『跋』者,完全烹熟之义。〔由此派生:〕烹煮(单数)、烹煮(复数)。然而,通晓声明之智者称此为『两语通用』。
Añca byayagatiyaṃ. Byayagati vināsagati. Añcati.
『安恰』者,消逝、流逝之义。消逝之行,即毁灭之行。〔由此派生:〕消逝流去。
Yāca yācanāyaṃ. Brāhmaṇo nāgaṃ maṇiṃ yācati. Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena. Te taṃ asse ayācisuṃ. So taṃ rathamayācatha. Devadattaṃ āyācati. Evaṃ suddhakattari rūpāni bhavanti. Brāhmaṇo brāhmaṇena nāgaṃ maṇiṃ yāceti, yācayati, yācāpeti, yācāpayati. Evaṃ hetukattari. Rājā brāhmaṇena dhanaṃ yāciyati, yācayiyati, yācāpiyati, yācāpayiyati. Evaṃ kammani. Yācaṃ, yācanto, yācantī, yācantaṃ kulaṃ. Yācamāno, yācamānā, yācamānaṃ kulaṃ. Yācako, yācanā, yācitabbaṃ, yācituṃ, yācitvāna, yācituna, yāciya, yāciyāna. Evaṃ nāmikapadāni tumantādīni ca bhavanti.
「乞求」是指向他人请求某物。如婆罗门请求龙神宝珠,或者龙神因婆罗门而请求宝珠。若他们未曾彼此乞求,接着他便请求车轮。例如请求德瓦达塔。如此视其清净性相。婆罗门用婆罗门请求龙神宝珠,可以说乞求、请求、使人乞求、使人请求。此因缘成就。国王向婆罗门请求财物,也能说乞求、使人乞求、使人请求、使人使乞求成就。这样诸行为。乞求,乞求者,乞求女者,乞求众族。被乞求,乞求中者,乞求中族。乞求者,乞求事,须要乞求,乞求过后,乞求以后,乞求,将乞求。诸如此类,动词名词形态皆存在。
Paca pāke. Odanaṃ pacati. ‘‘Ubhayatobhāsā’’ti saddasatthavidū vadanti. Yathā pana sāsane ‘‘paṇḍitoti pavuccatī’’ti vacadhātussa kammani rūpaṃ pasiddhaṃ, na tathā pacadhātussa. Evaṃ santepi garū ‘‘tayā paccate odano’’ti tassa kammani rūpaṃ vadanti. Sāsane pana avisesato ‘‘paccate’’ti vā ‘‘paccatī’’ti vā vuttassapi padassa akammakoyeva divādigaṇiko payogo icchitabbo ‘‘devadatto niraye paccati. Yāva pāpaṃ na paccatī’’tiādidassanato. Kecettha vadeyyuṃ ‘‘sayameva pīyate pānīyantiādi viya bhūvādigaṇapakkhiko kammakattuppayogo esa, tasmā ‘sayamevā’ti padaṃ ajjhāharitvā ‘sayameva devadatto paccatī’tiādinā attho vattabbo’’ti tanna, ‘‘sayameva pīyate pānīya’’nti ettha hi pānīyaṃ manussā pivanti, na pānīyaṃ pānīyaṃ pivati. Manusseheva taṃ pīyate, na sayaṃ. Evaṃ parassa pānakriyaṃ paṭicca kammabhūtampi taṃ sukarapānakriyāvasena sukarattā attanāva sijjhantaṃ viya hotīti ‘‘sayameva pīyate pānīya’’nti rūḷhiyā payogo kato.
「烹煮、烹熟」之义。如煮饭、煮饭菜。语辞大师称此为「双重发声」。但在教法中,如称人贤达时说「称为贤达」,此为称谓动词的形式确立;但不用于烹动词。虽如此,长者们说「饭由此而熟」,亦是说明其动词形式。教法中特别区分「烹熟」或「被烹」的词,卻不做实践性使用,而是用来说明其含义,如「德瓦达塔在地狱受苦」。讲此处用法属次要义。有人可能说「自行饮水」等此类以自身为主语的行为词用法,但此处「自己饮水」实为人饮水,不是水本身饮水。如此,以他者服饮行为为因缘,况且这种「难饮行为」结束后如同自身浸没般,故有「自行饮水」之强说。
‘‘Sayameva kaṭo kariyate’’ti etthāpi kaṭaṃ manussā karonti, na kaṭaṃ kaṭo karoti. Manusseheva kaṭo kariyate, na sayaṃ. Evaṃ parassa karaṇakriyaṃ paṭicca kammabhūtopi so sukaraṇa kriyāvasena sukarattā attanāva sijjhanto viya hotīti ‘‘sayameva kaṭo kariyate’’ti rūḷhiyā payogo kato.
「自行实施」亦同理,终究是人而非「自己」施行。譬如别人行为的因缘所生,虽难,但似乎自身浸没般产生,故有「自行实施」此类似强说存在。
Ettha yathā sayaṃsaddo pānīyaṃ pānīyeneva pīyate, na amhehi. Kaṭo kaṭeneva kariyate, na amhehīti sakammakavisayattā payogānaṃ aññassa kriyāpaṭisedhanasaṅkhātaṃ atthavisesaṃ vadati, na tathā ‘‘devadatto niraye paccati, kammaṃ paccatī’’tiādīsu tumhehi ajjhāharito sayaṃsaddo atthavisesaṃ vadati akammakavisayattā etesaṃ payogānaṃ. Evaṃ ‘‘devadatto’’tiādikassa paccattavacanassa akammakakattuvācakattā kammarahitasuddhakattuvācakattā ca ‘‘paccatī’’ti idaṃ divādigaṇikarūpanti daṭṭhabbaṃ. Pacadhātu saddasatthe divādigaṇa vutto natthīti ce? Natthi vā atthi vā, kimettha saddasatthaṃ karissati, pāḷi eva pamāṇaṃ, tasmā mayaṃ lokavohārakusalassa bhagavato pāḷinayaññeva gahetvā imaṃ pacadhātuṃ divādigaṇepi pakkhipissāma. Tathā hi dhammapālācariya anuruddhācariyādīhi abhisaṅkhatā divādigaṇikappayogā dissanti –-
此处「自己」作为词素,饮水者是人,不是「我们」;实施者也是人,不是「我们」。从作业行为视角讲,用语中讨厌别人行为之否定含义,而非「德瓦达塔在地狱受苦,因果报应显现」此类正面论述。如此对「德瓦达塔」受报、受现说法中「自己」二字,并无行动主体之义,而是洁净性质义。故「受现」为两种用法整体理解。若问烹动词是否有两种形式?无论有无,其用义何在?巴利语本身量度明确,故我们以世俗通用善法,持世尊正法,纳用此烹动词两形式。法护、阿努鲁达师等咸已明证此两用法,故引证如下:
Ñāṇayuttavaraṃ tattha, datvā sandhiṃ tihetukaṃ;
「知识最上者,在此施以三因和合」;
Pacchā paccati pākānaṃ, pavatte aṭṭhake duve.
「之后成熟,成熟于二八时期」
Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāra-vipākāni ca paccati
无行为(业)即有行为的果报起因。
Iccevamādayo. Ettha pana tesaṃ idameva pāḷiyā na sameti. Ye curādigaṇamhi sakammakabhāvena bhūvādigaṇe ca akammakabhāvena pavattassa bhūdhātusseva bhūvādigaṇe pavattassa sakamakassapi sato divādigaṇaṃ patvā akammakabhūtassa pacadhātussa sakammakattamicchanti. Etañhi sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane kuto labbhā, tasmā bhagavato pāvacane sotūnaṃ saṃsayasamugghāṭatthaṃ ettha imaṃ nītiṃ paṭṭhapema –
诸如此类行为。此处巴利文中对此明说尚未整全。在诸如短期聚集和常住聚集中,有因业而生的行为,以及无因业而起的行为,如同生灭现象,一切俱有此理。即便是生起的行为或无行为的果报亦同,如清晨时分分别下降或升起的诸行法,应视为有意或无意间之现象。此义在三藏佛语法中亦未得明白,故依佛陀教诲,为破除听者疑惑,于此立此教法指导——
Vināpi upasaggena, gaṇanānattayogato;
无论有无附加词语,亦无计数连接;
Sakammākammakā honti, dhātū pacabhidādayo.
有为无为皆有,实体及果报诸种。
Puriso odanaṃ pacati. Sa bhūtapacaniṃ paci. Odano paccati. Kammaṃ paccati. Vīhisīsaṃ paccati. Rukkhaphalāni paccanti. Nāgo pākāraṃ bhindati. Taḷākapāḷi bhijjati. Bhijjanadhammaṃ bhijjati. Ettha ca sayaṃsaddaṃ ajjhāharitvā ‘‘sayameva odano paccatī’’tiādinā vuttepi ‘‘puriso sayameva pāṇaṃ hanati. Bhagavā sayameva ñeyyadhammaṃ abujjhī’’ti payogesu parassa āṇattisambhūtahananakriyāpaṭisedhamiva paropadesasambhūtabujjhanakriyāpaṭisedhanamiva ca aññassa kriyāpaṭisedhanavasena vuttattā yo sayaṃsaddavasena kammakattubhāvaparikappo, taṃ na pamāṇaṃ. Sayaṃsaddo hi suddhakattuatthepi dissati, na kevalaṃ ‘‘sayameva pīyate pānīya’’ntiādīsu kammattheyeva, tasmā sāsanānurūpena attho gahetabbo nayaññūhi.
人烹煮米饭。此谓煮已成饭。米饭即被煮。业亦如是。业得到其果报。树木与果实成熟。蟒蛇破开巢穴。芦苇叶沾湿。湿润之质亦被湿润。这里即使自己主语语音突出「自我即米饭被煮」等说法出现,亦有云「人直接杀生如毒箭刺人。世尊明知生死真相」等用例。此种己身语音表述业力发生作用,既非唯「自我即饮食受用」等行为单一,亦非他者行为否定。应依佛法精神取义,不可片面解读。
Vināpi upasaggena, vināpi ca gaṇantaraṃ;
无论有无附加词语,亦无计数连接;
Sakammākammakā honti, atthato divuādayo.
有行为者和无行为者,从本质上说,这两者都是存在的。
Kāmaguṇehi dibbati. Paccāmitte dibbati. Aññānipi yojetabbāni.
它们以欲乐之性质生起,并且以前因相续而生。其他尚须合成的因素也存在。
Gaṇantarañcopasaggaṃ, vināpi atthanānataṃ;
即使不与群体相应,意欲也仍具无限的意义;
Payogato sakammā ca, akammā ca gamādayo.
行为及无为因亦是缘起的起点。
Puriso maggaṃ gacchati. Gambhīresupi atthesu ñāṇaṃ gacchati. Dhammaṃ carati. Tattha tattha carati.
人依循正道前行,即使在深奥法义中也得智慧证知,修持佛法,处处实行。
Gaṇantarañcopasaggaṃ, payogañcatthanānataṃ;
即使不依群体为伴,修用亦具无限意义;
Vināpi tividhā honti, disādī rūpabhedato.
除此之外,也存在三种类型,依据方向等色彩的差别而区分。
Pāsādaṃ passati, pāsādaṃ dakkhati pāsādo dissati. Aññānipi yojetabbāni.
他观察到宫殿,也能显见宫殿,宫殿显现出来。其他的也应当连接依合。
Sabhāvato sakammā tu, rudadhātādayo matā;
本性上是有作用的,所谓震动、响声等被归于此类;
Sabhāvato akammā ca, nandadhātādayo matā.
本性上是无作用的,所谓喜乐等也被归于此。
Mataṃ vā amma rodanti, idha nandati pecca nandati.
有人认为哭泣是属于被认为的类别,这里既是乐,也在乐之后愉悦。
Upasaggavaseneke, sakammāpi akammakā;
多数情况下是靠近发音,既有有作用的,也有无作用的。
Sambhavanti tathekacce, akammāpi sakammakā.
有些现象是由业力所生,即使无业者也有业者的状况。
Ekacce tupasaggehi, sakammā ca sakammakā;
有些由修行者所为者,是业者,也是有业力作因者;
Akammakā akammā ca, esatthopettha dīpito;
无业者即无业力者,以上所述为其引申并给予明确。
Puriso gāmā niggacchati, dhanaṃ adhigacchati, puriso pāṇaṃ abhibhavati, himavatā pabhavanti mahānadiyo. Aññānipi payogāni yojetabbāni.
人离开村庄,取得财物,控制武器,大河从喜马拉雅山涌出。其他各种因缘也必须加以安排。
Tattha yadi sāsane pacadhātussa kammani rūpaṃ siyā, ‘‘purisena kammaṃ kariyatī’’ti payogo viya ‘‘purisena odano paciyatī’’ti payogo icchitabbo. Ye pana garū ‘‘tayā paccate odano’’tiādīni icchanti, te saddasatthanayaṃ nissāya vadanti maññe. Evaṃ santepi upaparikkhitvā yuttāni ce, gahetabbāni. Kārite ‘‘puriso purisena purisaṃ vā odanaṃ pāceti, pācayati, pācāpeti, pācāpayati. Purisena puriso odanaṃ pāciyati, pācayiyati, pācāpiyati, pācāpayiyatī’’ti rūpāni bhavanti. ‘‘Yathā daṇḍena gopālo, gāvaṃ pāceti gocara’’ntiādīsu aññopi attho daṭṭhabbo.
若在教法中具体料理业力,应当以“由人作业”之作用为例,犹如“由人烹煮饭食”之比喻。欲言“饭食由它烹煮”等者,乃依语言习惯而说。即使如此,若经过深入考察哪些说法适宜,应当采纳。谓“人以他人为对象烹调、使烹调、使烹饪、使被烹调”等变化形式皆成立。犹如“牧童手持杖棒驱赶牛群”之类,他义亦应审视。
Pacaṃ, pacanto, pacantī, pacamāno, pacamānā. Pātabbaṃ, pacitaṃ, pacitabbaṃ, pacanīyaṃ, pacituṃ, pacitvā. Ettha ca ‘‘imassa maṃsañca pātabba’’nti payogo udāharaṇaṃ. ‘‘Pacati, pacanti. Pacasī’’tiādi padakkamo subodho.
『烹煮』的各种时态形式有:烹煮,正在烹煮,烹煮中,将要烹煮,正在进行烹煮等。应当烹煮、已烹煮、适当烹煮、应烹煮、去烹煮、烹煮后。此中“此肉应当烹煮”为例证。又如“烹煮(单数)”,“他们烹煮”,“你烹煮”等语态表达明了。
Sica gharaṇe. Secati, seko, ‘‘ubhatobhāsā’’ti vadanti.
『悉』者,灌注、浸润之义。〔由此派生:〕浇灌、浸湿。〔通晓声明之智者〕称此为『两语通用』。
Imāni cakārantadhāturūpāni. · 这些是以 ca 结尾的词根形式。
Chakārantadhātu以 cha 结尾的词根
Parassabhāsādibhāvaṃ, sabbesaṃ dhātunaṃ ito;
关于他人言语等现象,是众多根本元素中此处所说的。
Paraṃ na byākarissaṃ so, sāsane īrito na hi.
我不作他人的语法阐释,因为这不属于此教法中的规定。
Chuchedane. Choti. Chotvāna moḷiṃ varagandhavāsitaṃ. Acchocchuṃvata bho rukkhaṃ.
切断之义。指切断、剪断。剪断后如持有香气的茎秆,就像树木被砍断般。
Milecha aviyattāyaṃ vācāyaṃ. Milecchati, milakkhu. Paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhūsu aviññātāresu.
污秽、言语不端。‘milecchati’意为堕落,‘milakkhu’为其意。此语现象于西部诸民族地出现,为不明智者所生。
Vachi icchāyaṃ. Vañchati. Vañchitaṃ dhanaṃ.
以言语欺诈为意,‘vañchati’为欺诈。意指欺诈金钱等财物。
Achi āyāme. Añcati. Dīghaṃ vā añchanto dīghaṃ añchāmīti pajānāti.
『阿質』者,伸展义也。动词形为「伸展」。或作:长长地伸展时,了知『我正在长长地伸展』。
Huccha koṭille. Hucchati.
『胡差』者,弯曲义也。动词形为「弯曲」。
Muccha mohamucchāsu. Mucchati. Mucchito visavegena, visaññī samapajjatha. Mucchā, mucchitvā.
『木差』者,迷乱、昏迷义也。动词形为「昏迷」。因毒力而昏迷,失去知觉而倒地。名词形为「昏迷」;副动词形为「昏迷后」。
Phucha visaraṇe phochati.
『富差』者,散布、蔓延义也。动词形为「散布」。
Yucha pamāde. Yucchati.
『喻差』者,放逸义也。动词形为「放逸」。
Uchi uñche. Uñcho pariyesanaṃ. Uñchati. Uñchācariyāya īhatha.
『伍质』者,乞食义也。「乞食」即寻求、托钵之义。动词形为「乞食」。应当以乞食者之行仪而精进努力。
Ucha pipāsāyaṃ. Uchati.
『乌叉』是渴求的意思。『乌查提』表示渴求的动词形式。
Puccha pañhe pucchati. Pucchitā, pucchako, puṭṭho, pucchito, pucchā. Bhikkhu vinayadharaṃ pañhaṃ pucchati. Pucchi, pucchituṃ. Pucchitvā. Ettha ca pañcavidhā pucchā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti. Tāsaṃ nānattaṃ aṭṭhasāliniyādito gahetabbaṃ.
『普迦』是询问、提问之意,『普伽提』即向人提问。词形有普迦塔(被问者)、普迦迦(问者)、普多(被询问的)、普迦托(被提问的)和普迦(询问)。比库向持律者询问戒律事项时,用『普契』、『普契图』表示提出问题,『普契特瓦』表示已问过。这里将五种问题列为:见相疑问、利钩疑问、所见证明疑问、截恶疑问和准许疑问。各种不同问题应当依据经论讲义加以区分。
Viccha gatiyaṃ. Vicchati. Vicchikā.
『维察』表示移动、运动之意;『维查提』为动词形式;『维察迦』则是行动者。
Vacchuchedane. Vucchati. Vuttā, vuttavā, vuttasiro. Vakāragatassa akārassa uttaṃ.
『瓦楚切达内』指语言的发出,『乌察提』表示说话、发声;『勿塔』、『勿塔瓦』、『勿塔西罗』是被说者或所说内容的形态。表示言语中的有形声响。
Vuttasaddo kesoharaṇepi dissati ‘‘kāpaṭiko māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu. Ettha ca sirasaddena siroruhā vuttā yathā mañcasaddena mañcaṭṭhā, cakkhusaddena ca cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ. Ropitepi ‘‘yathā sāradikaṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhatī’’tiādīsu. Kathitepi ‘‘vuttamidaṃ bhagavatā, vuttamarahatā’’tiādisu. Atridaṃ vuccati –
『勿塔萨多』,即被说出的声响,如在『剃发者、少年、男子、头发』等语中的用法。这里『西拉萨多』和『西洛鲁哈』指头部传出的声音,如床声卧具声;『察库萨多』表示眼根对识的影响。播种时亦说『如同播撒种子,田地说种子已发芽』。讲说时说『这是世尊所说,说是阿拉汉所说』等句式。此处综括为——
Vacchuvapavacavasā, vuttasaddo pavattati;
『瓦楚瓦帕瓦察瓦萨』,即发声时以语气结尾,所说之词转达流传;
Kesohāre ropite ca, kathite ca yathākkamanti.
种植头发以及按照所说的方法行事。
Aparo nayo – vuttasaddo ‘‘no ca kho paṭivutta’’ntiādīsu vāpasamīkaraṇe dissati. ‘‘Pannalomo paradattavutto’’tiādīsu jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Paṇḍupalāso bandhanā pavutto’’tiādīsu apagame. ‘‘Gītaṃ pavuttaṃ samīhita’’ntiādīsu pāvacanavasena pavattite. Loke pana ‘‘vutto pārāyano’’tiādīsu ajjhene dissati, atridaṃ vuccati
第二种流派——在对于“没有反对白话者”等等所说语句的更正中出现。譬如“赐予智慧之毛”之类的是生命的语言“缠绕在愚人身上的束缚”之类的是灭尽的语言“歌唱着的”之类的是用祈请法则在进行。世间却有“所说的彼岸”之说,这是对内心的指称,在此说法如此。
‘‘Vāpasamīkaraṇe ca, atho jīvitavuttiyaṃ;
在更正中,或者作为生命语言;
Apagame pāvacana-vasena ca pavattite;
灭尽或用祈请法则而运行;
Ajjhene cevametesu, vuttasaddo padissatī’’ti.
在上述诸处,所说话语将显现。
Aparopi nayo – vuttasaddo saupasaggoca anupasaggo ca vapane vāpasamīkaraṇe kesohāre jīvitavuttiyaṃ pamuttabhāve pāvacanavasena pavattite ajjhene kathaneti evamādīsu dissati. Tathā hesa –
还有另一种流派,在语句、近于说、非近说的分说,更正中,种植头发、生命语言、被释放的状态、用祈请法则运行,均有内在论述,如此解说及出现。这就是佛陀所说的。
‘‘Gāvo tassa pajāyanti, khette vuttaṃ virūhati;
『牛群在彼处繁殖,田地已播种,禾苗生长;』
Vuttānaṃ phalamasnāti, yo mittānaṃ na dubbhatī’’ti
『已播种的果实被收割,唯有不行恶的人不会失去朋友。』
Ādīsu vapane āgato. ‘‘No ca kho paṭivutta’’ntiādīsu aṭṭhadantakādīhi vāpasamīkaraṇe. ‘‘Kāpaṭiko māṇavo daharo vuttasiro’’tiādīsu kesoharaṇe. ‘‘Pannalomo paradattavutto migabhūtena cetasā viharatī’’tiādīsu jīvitavuttiyaṃ. ‘‘Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritatthāyā’’tiādīsu bandhanato pamuttabhāve. ‘‘Yesamidaṃ etarahi porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samīhita’’ntiādīsu pāvacanabhāvena pavattite. Loke pana ‘‘vutto gaṇo, vutto pārāyano’’tiādīsu ajjhene. ‘‘Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā, dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādīsu kathane. Atridaṃ vuccati –
本句属训诂部分,如「初生于陶器内」,指陶器中的苗芽。又如「不返转」,说明返还的行为。以此类推,列举了多种用法例子:如「狡诈的少年,头部如树枝」,指头发脱落时的比喻;「聪慧的头发已从野兽那获得」,暗指生命的精神状态;「例如,芭蕉树缠绕以天然束缚难以解除」,说明束缚难以轻易解除;「过去曾至此山中,唱歌声与禁语出声」,象征戒律严明而乐音传扬。这些例句用以阐述文中各种词义和用法。在世间有俗话说「已说的众多已行涅槃」,此类俗语为前面句子提供引证。又有「经世尊所宣说的法,汝们比库应为法施」,非物质而为精神施舍的阐述。此省略不完全,但意在说明如下——
Vapa vatu vacchuvaca-dhātūnaṃ vasato mato;
此处说是釉料存在于胎体中,居其位置;
Sopasaggo nopasaggo, vuttasaddo yathārahaṃ.
有釉与无釉,并称声响如实相。
Vapane ca vāpasamī-karaṇe muṇḍatāya ca;
在陶器的制作、修复以及剃头行为中,……。
Jīvavutyaṃ pamuttatthe, vasā pāvacanassa tu;
生命之活力被解脱时,是净洁之教法所保持;
Pavattite ca ajjhene, kathane cāti lakkhaye;
在教团传播期间以及诸僧众集会讲说时,能够维持其存在;
Taccha tanukaraṇe. Tacchati. Tacchako dāruṃ.
此为确实的事情。确实,确实如木材一般坚实。
Chakārantadhāturūpāni. · 以 cha 结尾的词根形式。
Jakārantadhātu以 ja 结尾的词根
Jijaye. Jeti. Jayati, parājayati. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti. Dhammaṃ caranto parajjati. Rājānaṃ jayāpesuṃ. Jayāpetvā. Ettha jayāpesunti ‘‘jayatu bhava’’nti āsīsavacanaṃ vadiṃsūti attho. Jayanaṃ, jitaṃ, jayo, vijitaṃ, jino, jetā, jeto, jito māro, māraṃ jito, jitavā, jitāvī, vijitāvī, māraji, lokaji, odhijino, anodhijino, jito. Vijito, jetuṃ, vijetuṃ, jitvā, vijitvā. Imassa pana dhātussa kiyādigaṇaṃ pattassa ‘‘jināti jinitvā’’tyādīni rūpāni bhavanti.
获胜,征服,得胜与失败。当修行法者遵持法时,能够胜过其主宰者;修持法者能够被征服。对于诸王者而言,则为胜利之事。因胜利而致使胜利。此处『致使胜利』意谓有所祝祷曰『愿汝得胜』。此中诸词意涵胜利、征服、得胜、战胜、胜利者、胜者、胜过魔王、胜魔、得胜者、得胜女、战胜魔者、胜魔、世间战胜者、无畏战胜者、胜利、战胜、得胜、战胜魔王等。就此根源而言,存在许多形态如『胜利、胜过所胜』等。
Ji abhibhavane. Jeti. Jino. Pubbe viya rūpāni. Ettha ca ‘‘tumhehi ānanda sappurisehi vijitaṃ, pacchimā janatāsālimaṃsodanaṃ atimaññissatī’’ti pāḷi abhibhavanatthasādhakā. Ettha hi vijitanti adhibhūtanti attho.
征服,得胜。与过去诸形态相似。此处巴利语『阿比婆瓦纳』意味着『超越』。如文中所说:『你们阿难,与诸善男子胜过了西方诸人民之压迫』,此为征服之意,同时指对境界的超越。
Ju gatiyaṃ. Ettha sīghagati adhippetā. Javati. Javanaṃ, javo, javaṃ, javanto, javanacittaṃ, javanapañño, javanahaṃso. Manojavaṃ gacchati yenakāmaṃ.
往动,快速的运动。此处『迅速运动』意涵明示。『行进』『运动』『活力』『活跃的心智』『敏捷之慧』『快速之鹭』。心灵敏捷以行至愿求之处。
Jekhaye. Jīyati. Ekārassa īyādeso. Sāsanānurūpena ‘‘kiṃ maṃ dhanena jīyethā’’ti hi pāḷi dissati. Saddasatthavidū pana ‘‘jāyatī’’ti rūpaṃ vadanti.
「耆」者,衰老也。语基为「耆」,词尾以「耶」接续,其中「阿」音换作「伊耶」之替代形式。依圣典通行文句,可见「我以财货何益」之经文。然精通声明之学者则主张,此词之正式形态当作「生起」义之派生形式。
Sajja gatiyaṃ. Sajjati.
「萨泽」,义为「行进」。派生词为「萨泽帝」(行、前行)。
Kuju khuju theyyakaraṇe. Kojati. Khojati.
「古折」「库折」,义为「作偷盗之行为」。派生词分别为「古折帝」(偷取)及「库折帝」(偷取)。
Vaja gatiyaṃ. Dhaja dhaji ca. Vajati. Abbajati. Manussattañca abbaje. Vajo, vajanaṃ, pavajanaṃ, pabbajjā, pabbajito, pabbājito.
「瓦泽」,义为「行进」;「达泽」「达泽伊」亦同。派生词:「瓦泽帝」(去、行);「阿跋瓦泽帝」(离去、出离);「离去人身」亦可云「阿跋瓦泽」。相关名词有:「行」(离去之行为)、「出行」、「出离」、「出家」、「出家者」(自动词形)、「出家者」(使动词形)。
Sakā raṭṭhā pabbājito, aññaṃ janapadaṃ gato;
「从本国被驱出,前往他处领土;」
Mahantaṃ koṭṭhaṃ kayirātha, duruttānaṃ nidhetave.
「应建大仓库,以储藏恶语之害。」
Dhajati. Dhajo. Dhañjati. Dhañjanaṃ. Ettha dhajoti ketu. Dhañjananti gamanaṃ.
『飘扬』之义。『幡旗』。『飘扬』(另一形式)。『飘扬之行为』。此中,『幡旗』者,旗帜也;『飘扬』者,行进、移动也。
Aja khepane ca. Gatiapekkhakoyeva cakāro. Ajati. Ajo. Ettha ajoti eḷako. Imāni panassa pariyāyavacanāni ‘‘ajo eḷako urabbho avi meṇḍo’’ti. Tattha urabbhoti eḷako, yo ‘‘ajo’’tipi vuccati. Avīti rattalomo eḷako. Meṇḍoti kuṭilasiṅgo eḷako. Tathā hi janakajātake ajarathato meṇḍarathā visuṃ vuttā. Apica ajeḷakanti ajato eḷakassa visuṃ vacanato eḷakasaddena meṇḍopi gahetabbo, mahosadhajātakaṭṭhakathāyañhi meṇḍeḷakānaṃ nibbisesatā vuttāti.
「aja」,兼含「消灭」义。此处『ca』字仅关联「行走」之义。「ajati」(驱赶)。「aja」(山羊)。此中,『aja』者,公羊也。其同义异名如下:『aja、eḷaka、urabbha、avi、meṇḍa』。其中,『urabbha』者,公羊也,亦称『aja』;『avī』者,红毛公羊也;『meṇḍa』者,弯角公羊也。如在阇那咖本生故事中,山羊车与弯角羊车被分别提及,可见二者有所区别。此外,由于『ajeḷaka』一词将『aja』与『eḷaka』并列分称,故以『eḷaka』一词亦应涵盖『meṇḍa』(弯角羊);在摩诃奥萨达本生注疏中,亦曾说明弯角羊与公羊并无差别。
Ajja sajja ajjane. Ajjanaṃ ajjanakriyā. Ajjati. Sajjati.
『涂抹、连附、涂抹之行为』。『涂抹之行为』者,涂抹之作业也。『涂抹』(动词)。『附着』(动词)。
Kajja byathane. Byathanaṃ hiṃsā. Kajjati.
『伤害』之义,即损害。『损害』者,伤害也。『伤害』(动词)。
Khajja majjane ca. Majjanaṃ suddhi. Byathanāpekkho cakāro. Khajjati. Khajjūro.
『研磨』及『清洁』之义。『清洁』者,净化也。字母『c』含带损害之义。『被研磨』(动词)。『海枣』(棕榈类植物)。
Khaja manthe. Mantho viloḷanaṃ. Khajati.
『搅拌于稠粥』者:『稠粥』即搅拌之义。『搅拌』,谓搅动混合也。
Khaji gativekalle. Kissa bhante ayyo khañjatīti. Ubho khañjā. Khañjanaṃ, khañjituṃ, khañjitvā.
『跛行』义,表示步行不稳。『大德,尊者为何跛行?』二人皆跛。其变化形式有:跛行(名词形)、跛行(不定式)、跛行已(副动词形)。
Khaja kampane. Khajati. Ejā. Ettha ca ejāti lābhādiṃ paṭicca ejati kampatīti ejā, balavataṇhāyetaṃ nāmaṃ.
『震动』义,表示摇晃。『震动』,动词形为『震动』。『渴爱』——此处所谓『渴爱』,乃因得利等而震动、颤抖之义,此为强烈渴爱之名称。
Buja vajiranibbese. Vajiranigghoseti keci vidū vadanti. Bojati.
『金刚鸣响』义。有些智者说,意为发出金刚般的声响。动词形为『鸣响』。
Khijakuji guji abyattasadde. Khijati. Kuñjati. Guñjati.
『嘤嗡』、『轰鸣』、『嗡嗡』,均表示不清晰之声音。动词形分别为:嘤嗡、轰鸣、嗡嗡。
Laja lāja tajja bhassane. Lajati. Lājati. Tajjati.
『弹射』、『烘炒』、『呵斥』,均表示剥落、飞散之义。动词形分别为:弹射、烘炒、呵斥。
Laji dittiyañca. Bhassanāpekkho cakāro. Lañjati. Tatiyo nayalañjako. Lañjeti pakāseti suttatthanti lañjako.
兼有『光耀』之义。此处带『剥落』义而加字母『c』。动词形为『光耀』。第三种用法——『贿赂者』。『贿赂者』,乃宣示、显明经义之义,故称『贿赂者』[Pali: lañjako,此处语义存疑,或另有所指]。
Jaja jaji yuddhe. Yujjhanaṃ yuddhaṃ. Jajati. Jañjati.
「战」义:战斗曰战。「战斗」即战斗之行为。「战斗」(直陈式)。「战斗」(另一变化形)。
Tuja hiṃsāyaṃ. Tojati.
『Tuja』意指伤害或暴力行为。『Hiṃsāyaṃ』指向伤害、加害的方面。『Tojati』则意为引发或施加伤害。
Tuji balane ca. Balanaṃ balanakriyā. Hiṃsāpekkhako cakāro. Tuñjati.
「力」义兼「伤」义。「力」即施力之行为。末尾之「遮」字含伤害之义。「推击」(直陈式)。
Gaja kuji muji gajja saddatthā. Gajati. Kuñjati. Muñjati. Gajo gajjati, megho gajjati. Yattha dāso āmajāto, ṭhito thullāni gajjati. Maṇi gajjati. Ñāṇagajjanaṃ gajjati. Gajjituṃ samattho. Gajjitā. Gajjitvā. Tattha gajoti hatthī. Hatthissa hi anekāni nāmāni –
「鸣」、「吼」、「呜」、「吼鸣」,皆为声响之义。「鸣叫」。「吼鸣」。「呜鸣」。大象吼鸣,云雷鸣。『于彼处,奴仆生而为贱人,立而大声吼鸣。』宝石鸣响。智慧之吼鸣,鸣吼之。能吼鸣者。吼鸣者(主动分词)。吼鸣已(绝对分词)。于此,「鸣」者,象也。盖象有多名——
Hatthī nāgo gajo dantī, kuñjaro vāraṇo karī;
象者,有『那伽』、『嘎迦』、『当帝』、『坤迦若』、『瓦拉纳』、『咖利』诸名。
Mātaṅgo dvirado saṭṭhi-hāyano’nekapo ibho.
「野象」、「两齿象」、「六十岁象」、「多饮象」、「伊婆象」;
Thambho rammo dvipo ceva, hatthinī tu kareṇukā;
「柱象」、「乐象」、「二倍象」,此皆雄象之名;母象则称「耳柔象」;
Hatthipoto hatthicchāpo, bhiṅko ca kalabho bhave.
『象胎』者,乃象之幼雏也;『象犊』者,亦象之稚子也;『幼象』与『小象』,皆象之幼称也。
Caja cāge. Cajati. Pariccajati. Cāgo. Pariccāgo. Cajanaṃ. Cajaṃ, cajanto. Cajamāno.
『舍』训为『弃』。『舍去』。『舍弃』。『弃舍』。『完全弃舍』。『舍去之行为』。『正在舍去』、『正在舍去者』。『正在舍去中』。
Sanja saṅge. Saṅgo laganaṃ. Sañcati. Satto. Sajanaṃ, satti. Āsatti. Sajituṃ. Sajitvā.
『执』训为『著』。『著』者,黏附也。『执著』。『系缚』。『执著之行为』、『执著之力』。『依附』。『为执著之目的』。『已执著』。
Īja gatiyaṃ. Ījati.
「Īja」者,生命速灭或去向之义;「gatiyaṃ」者,行为、移动也;「ījati」者,灭亡、去往也。此句表示生命或行者之去向、消逝之意。
Bhaji bhajjane. Bhajjanaṃ tāpakaraṇaṃ. Tilāni bhajjati. Purisena bhajjamānāni tilāni.
『炒』训为『烘焙』。『烘焙』者,施加热力也。炒芝麻。被人炒熟中之芝麻。
Ejabheja bhāja dittiyaṃ. Ditti sobhā. Ejati. Bhejati. Bhājati.
『闪耀』、『光显』、『辉映』,训为『光辉』。『光辉』者,光彩庄严也。『闪耀』。『光显』。『辉映』。
Tija nisāne, khamāyañca. Nisānaṃ tikkhatākaraṇaṃ. Khamā khanti. Tejati. Titikkhati. Tejano. Tejo. Tattha tejanoti kaṇḍo saro usu. Tejoti sūriyo. Atha vā tejoti tejanaṃ usmā uṇhattaṃ tāpo. Tejoti vā ānubhāvo pabhāvo.
『利』训为『磨锐』,亦训『堪忍』。『磨锐』者,使之锋利也。『堪忍』者,忍耐也。『炽热』。『堪忍』。『锐利之物』。『火大』。于此,『锐利之物』者,箭杆、箭矢、矢也。『火大』者,太阳也。或复次,『火大』者,热力、暑气、温热、炎热也。又『火大』者,威势、威力也。
Sañja parissagge, āliṅganaṃ parissaggo. Sañjati.
『散阇』者,表示接触、把持之义,即拥抱、把持之意。『散阇帝』。
Khaji dāne, gatiyañca. Khañjati. Khañjanaṃ.
『卡基』者,兼有布施与行进二义。『卡尼阇帝』。『卡尼阇那』。
Rāja dittiyaṃ bhāja ca. Rājati. Bhājati. Rājā. Rājinī. Vanarāji. Rājitvā. Virājitvā. Atra viññūnamatthavivaraṇe kosallajananatthaṃ silokaṃ racayāma –
『拉阇』者,表光耀之义,兼有『帕阇』之用。『拉阇帝』。『帕阇帝』。『拉阇』(王者)。『拉基尼』(女王)。『瓦那拉基』(林中列行)。『拉基德瓦』(既光耀)。『维拉基德瓦』(既辉煌)。于此,为使智者明了词义、生起善巧,我们作偈如下——
Ma’hā’rāja mahārāja, mahārāja mameva’hi;
大王,大大王啊,大大王确实是我所依赖者;
Ne’tassa iti vatvāna, dve janā kalahaṃ karuṃ.
《不为此》即言说完毕后,两人便生起争执。
Ettha ca paṭhamapādassa dutiyapade ‘‘me ahi mahī’’ti chedo ‘‘puttā me atthi puttā matthī’’ti viya. ‘‘Mahi arāja mahārājā’’ti ca chedo ‘‘yopi ayaṃ yopāya’’nti viya. Ettha arājasaddo ‘‘atikaramakarācariyā’’ti ettha akarīti atthavācako akarasaddo viya ākhyātaparokkhāvibhattiko daṭṭhabbo. Arāja virocīti attho. Ayaṃ pana gāthāya piṇḍattho ‘‘mahārāja me ahi arāja, mama eva ahi arāja, na etassa iti vatvā dve ahituṇḍikajanā kalahaṃ kariṃsū’’ti.
此处第一节脚下第二句‘我有地’之语,断为‘我有子,我有母’之意。‘土地王及大王’之辞亦断为‘这是他,这位置’之意。‘土地’一词意指‘多所作为而不懈怠者’,此处当视为动词的否定形。‘土地’字义解释为明亮。此诗句的论旨是“我有土地、我为大王,我即是土地,大王非此故,两有杖争者生骂战”。
Ranja rāge. Bhikkhu cīvaraṃ rajati. Satto rūpādīsu rañjati. Rajanaṃ. Rajako. Rāgo. Virāgo. Haliddirāgo. Rājā. Rājinī. Imassa ca divādigaṇaṃ pattassa ‘‘rajjati virajjatī’’ti rūpāni bhavanti. Tattha rajananti rajanavatthu. Rajakoti rajakāro vatthadhovanako. Rāgoti rajjanti sattā tena, sayaṃ vā rañjati, rañjanamattameva vā etanti rāgo, taṇhā. Imāni pana tadabhidhānāni –
赧然于爱慕。比库衣服染色。众生于色等染色。染之为染者。着色者。爱染。放色。黄染。王。后。此处诸语皆由‘染’字派生出色相。‘染’即为色之本源。‘染者’即做事者,物之推动者。‘爱’即以染成色相者欲爱、渴欲为病根。以上均为该词之多义同源解释。
Rāgo lobho tasiṇā ca, taṇhā ejā visattikā;
爱即贪,恚亦然。渴望长存不灭;
Satti āsatti mucchā ca, lubbhitattañca lubbhanā.
存在与非存在,痴昧之迷,贪欲旺盛生贪念。
Kāmo nikāmanā icchā, nikanti ca niyanti ca;
欲望为恶业之欲,欣悦引导而行走。
Vanañca vanatho ceva, apekkhā bhavanetti ca.
森林与树木,孕育和生长的场所。
Anurodho ca sārāgo, saṅgo paṅko ca sibbinī;
迎合与欲爱相续,依恋如污泥般粘滞;
Nandīrāgo anunayo, gedho sañjananī tathā;
欢喜的渴爱和引导,如束缚牵引一般,亦如孕育的母亲;
Janikā paṇidhi ceva, ajjhosānantinekadhā.
生育者和贮藏者,向内外无数多处扩展滋养。
Virāgoti maggo nibbānañca. Rājāti pathavissaro. Ettha dhātudvayavasena nibbacanāni niyyante. Nānāsampattīhi rājati dibbati virocatīti rājā. Dānañca piyavacanañca atthacariyā ca samānattatā cāti imehi catūhi saṅgahavatthūhi attani mahājanaṃ rañjetītipi rājā. Rājinīti rājabhariyā. Tesaṃ abhidhānāni vuccante sahābhidhānantarehi –
厌离(离欲)即通向涅槃的道路。国王(比喻)象征广博的大地。此处以两种根本法为基础,喻指涅槃与道路的讲述。以多样之功德如光彩宣扬故称为‘王’。施予、慈言与利益行为之平等聚合,能够使大众欢喜,此亦为‘王’。‘王’又指国王王后。此类名称互为表述,之后以‘同义称呼’称之——
Rājā bhūpati devo ca, manujindo disampati;
王者、土地主宰、天神与人王、诸方向的主宰。
Patthivo jagatipālo, bhūbhujo pathavissaro.
大地者,世界的护持者,是大地之主。
Raṭṭhādhipo bhūmipālo, manussindo janādhipo;
国王者,土地的守护者,人类之主;
Narindo khattiyo ceva, khettassāmi pabhāvako.
王者,贵族亦然,是田地的主人和光明之主。
Muddhābhisitto rājāti, kathito itaro pana;
国王被称为蒙受尊敬者,虽说有他称谓;
Rājañño khattiyo cāti, vutto khattiyajātiko.
被称为国王的贵族,是被称作贵族种姓者。
Muddhābhisitto anurājā, uparājāti bhāsito;
蒙受尊敬的继承王,即被称为太子者,也被称为副王。
Catuddīpī rājarājā, cakkavattīti bhāsito.
四方之中,称为诸王之王,即为转轮圣王。
Rājinī uparī devī, mahesī bhūbhujaṅganā;
王后为上位神女,为大尊者,为王中之女。
Khattiyā rājapadumī, khattiyānī ca khattiyī;
释种中为王莲华,为释种中的女性。
Itthāgārantu orodho, uparītipi vuccati.
女子住宅之门的阻隔,也被称为上位。
Bhaja sevāyaṃ. Bhajati. Bhajanā. Sambhajanā. Bhatti. Sambhatti. Bhattā.
奉事、服务、奉行、奉献、养护、养育。
Yaja devapūjasaṅgatakaraṇadānadhammesu. Devapūjaggahaṇena buddhādipūjā gahitā. Saṅgatakaraṇaṃ samodhānakaraṇaṃ. Tathā hi adhimuttattheravatthumhi ‘‘yadatthi saṅgataṃ kiñci, bhavo vā yattha labbhatī’’ti gāthāyaṃ saṅgatasaddena samodhānaṃ vuttaṃ. Dānaṃ pariccāgo. Dhammo jhānasīlādi. Etesvatthesu yajadhātu vattati. Pupphehi buddhaṃ yajati. Devataṃ yajati. Devamanussehi bhagavā yajiyati. Ijjati. Yiṭṭhaṃ. Yañño. Yāgo. Dhammayāgo. Yajamāno sake pure. Yiṭṭhuṃ, yajituṃ. Puthuyaññaṃ yajitvāna. Soḷasaparikkhāraṃ mahāyaññaṃ kattukāmo.
牺牲圣祭用于诸天供养,是通过供养诸天而成就于佛等供养。祭祀之事是聚合、消除之事。正如《阿提木达长老传》中所说:“凡有所集,皆生生处。”以祭祀声说聚合作用。布施是舍弃,法是禅定戒律等。诸染中此乃祭祀本质。以花供养佛,以供养诸天。世尊以诸天人施供养者而称赞。是喜乐,是所欲,忏悔,牺牲,法之牺牲。祭祀者如先代前人,愿乐于施行。已禅定诸祭,欲成就十六大供养圣祭。
Majja saṃsuddhiyaṃ. Majjati. Bāhiraṃ parimajjati. Bhūmiṃ sammajjati. Majjanaṃ. Sammajjanī.
『马阇』者,表清净、洗涤之义。『马阇帝』(擦洗)。『帕里马阇帝』(向外擦拭)。『布弥桑马阇帝』(扫地)。『马阇那』(擦洗之事)。『桑马阇尼』(扫帚)。
Niñji suddhiyaṃ. Niñjati. Paniñjati. Niñjituṃ. Paniñjituṃ. Niñjitvā. Paniñjitvā. Ayaṃ pana pāḷi ‘‘tato tvaṃ moggallāna uṭṭhāyāsanā udakena akkhīni paniñjitvā disā anulokeyyāsī’’ti.
『宁基』者,表清洁之义。『宁基帝』。『巴宁基帝』。『宁基敦』(为洗涤)。『巴宁基敦』(为清洗)。『宁基德瓦』(既洗涤)。『巴宁基德瓦』(既清洗)。此有巴利文据:「尔时,汝摩嘎剌那,起座以水洗目,环顾四方。」
Niji abyattasadde. Niñjati.
『尼基』者,表不清晰之声之义。『宁基帝』。
Bhaja pāke. Tilāni bhajjati. Bhajjamānā tilāni ca.
【烘炒义】『烘炒』者,炒芝麻也。正在被炒的芝麻。
Uju ajjave. Ajjavaṃ ujubhāvo. Ojati. Uju.
『正直』者,即于『正直性』之义。『正直性』即直之状态也。其词根为『行直』。『直』者,不弯曲也。
Sajavissaggaparissajjanabbhukkiraṇesu. Sajati. Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ.
此词用于『执著』、『放舍』、『拥抱』、『撒布』等义之中。『执著』,谓系附也。世间语中,『执著之水』者,谓附着凝聚之水也。
Ruja bhaṅge. Rujati. Rujā. Rogo. Ettha rujāti byādhi rujanaṭṭhena. Rogoti rujati bhañjati aṅgapaccaṅgānīti rogo, byādhiyeva, yo ‘‘ātaṅko’’tipi ‘‘ābādho’’tipi vuccati.
痛苦破坏。痛苦。痛苦之苦。疾病。在此,“痛苦”指因疾病而生的痛苦感受。疾病即痛苦,折损四肢等身体部分,因此称为疾病,即病痛,亦即所谓“恐怖”或“患害”。
Bhuja koṭille. Āvipubbo aññatthesu ca. Urago bhujati. Ābhujati. Bhikkhu pallaṅkaṃ ābhujati, ūrubaddhāsanaṃ bandhatīti attho. Mahāsamuddo ābhujati, āvaṭṭatīti attho. Keci pana ‘‘osakkatī’’ti atthaṃ vadanti. ‘‘Vaṇṇadāna’’nti ābhujati, manasi karotīti attho. Mūlāni vibhujatīti mūlavibhujo, ratho. Ettha ca vibhujatīti chindati. Bhogo. Bhogī. Ābhogo. Ābhujitvā. Ettha ca bhogoti bhujayati kuṭilaṃ kariyatīti bhogo, ahisarīraṃ. Bhogīti sappo.
肩膀弯曲处。也是其他地方的前部。爬行动物动肩膀。覆膝盖。比库铺盖被褥,即指坐臥所用的铺盖。大海波浪翻滚,谓之覆绕。有人称为“生气愤怒”,意指心有所作所为。树根分枝者叫树根分枝车轮。在此“分枝”是指切断。用具。使用者。覆用。覆用之后。此处“用具”指使用转弯、弯折的器具,即工具,作为工具,例如弯曲的兵器。用具即箭。
Raji vijjhane. Nāgo dantehi bhūmiṃ rañjati. Ārañjati. Ettha ca ‘‘tathāgatarañjitaṃ itipī’’ti nettipāḷi nidassanaṃ. Tassattho ‘‘idaṃ sikkhattayasaṅgahitaṃ sāsanabrahmacariyaṃ tathāgatagandhahatthino mahāvajirañāṇasabbaññutaññāṇadantehi rañjitaṃ ārañjitaṃ, tebhūmakadhammānaṃ ārañjanaṭṭhānantipi vuccatī’’ti. Rañjitanti hi rañjati vijjhati etthāti ruñjitaṃ, rañjanaṭṭhānaṃ. ‘‘Idaṃ nesaṃ padakkanta’’ntiādimhi viya etassa saddassa siddhi veditabbā adhikaraṇatthasambhavato.
织物破损。蛇用牙齿划地。划伤。此中“如来所染”等说出,乃是对经文的释义。其义即“这是集合诸修行的教法,世尊以大智慧之牙,具足般若智慧,所染、所划,称为染着,划痕,即说是划伤处”。“染着”意指划痕、刮破处。此语如“本经”等处所示,应于该事理相应法理中达成法义。
Vijī bhayacalanesu. Īkārantoyaṃ dhātu, tenassa saniggahītāgamāni rūpāni na santi. Vejati. Vego. Dhammasaṃvego. Saṃvigo vegena palāyi. Nadīvego. Ūmivego , vātavego. Ettha dhammasaṃvegoti sahottappaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Vego, javo, rayo’’ti ime ekatthā. Divādigaṇaṃ pana pattassa ‘‘vijjati saṃvijjati ubbijjatī’’ti rūpāni bhavanti dvigaṇikattā.
在恐惧动摇时。此为字母“ī”所在的元素,其附着的色法不存在。冲击。速度。法之冲击。以速度驱散。河流的速度。溪流的速度,风的速度。此处“法之冲击”即审慎心发起的觉知。“速度、迅速、光速”,这些一义。以二元来看,颜色等有二元之别,故成立“存在、共存、涌现”的色法。
Lajja lajjane. Lajjati. Lajjā. Lajjāti hirī. Yā ‘‘viriḷanā’’tipi vuccati.
羞耻。羞辱。羞耻。羞恼。此谓“羞耻”,“在意、谦逊”等义。
Vaḷaji paribhoge. Vaḷañjati.
磨损消耗。磨蚀。
Kujja adhomukhīkaraṇe. Kujjati. Nikujjati. Ukkujjati. Paṭikujjati. Nikujjitaṃ vā ukkujjeyya. Aññissā pātiyā paṭikujjati. Avakujjo nipajjahaṃ. Tattha kujjati nikujjatīti imāni ‘‘carati vicaratī’’ti padāni viya samānatthāni, adhomukhaṃ karotīti hi attho. Ukkujjatīti uparimukhaṃ karoti. Paṭikujjatīti mukhe mukhaṃ ṭhapeti.
【俯倒义】『俯倒』者,使面朝下也。俯倒。翻扣。翻正。反扣。或将翻扣者翻正。将另一碗反扣于其上。俯伏而卧。其中,『俯倒』与『翻扣』,犹如『行走』与『游行』二词,义同,盖其义为『使面朝下』也。『翻正』者,使面朝上也。『反扣』者,以口对口置之也。
Mujja osīdane. Mujjati. Nimujjati. Nimuggo. Ummuggo.
【沉没义】沉没。沉入。已沉没者。已浮出者。
Opuji vilimpane. Gomayena pathaviṃ opuñjati.
opuji,表示污秽或污染。以牛奶弄污大地,作比喻。
Jakārantadhāturūpāni. · 以 ja 字结尾的语根形态。
Jhakārantadhātu以 jha 字结尾的语根。
Jhe cintāyaṃ. Jhāyati, nijjhāyati, upanijjhāyati, ujjhāyati, sajjhāyati. Jhānaṃ, nijjhānaṃ, upanijjhānaṃ, ujjhāyanaṃ, sajjhāyanaṃ. Nijjhatti. Upajjhā, upajjhāyo. Jhāyī, ajjhāyako.
【思惟义】禅思,专注禅思,近观禅思,不满,诵习。禅那,专注禅思,近观禅思,不满,诵习。专注观察。依止师,依止师(异形)。禅修者,诵习者。
Tattha jhāyananti duvidhaṃ jhāyanaṃ sobhanamasobhanañca. Tesu sobhanaṃ ‘‘jhāyī tapati brāhmaṇo. Jhāyāmi akutobhayo’’tiādīsu daṭṭhabbaṃ. Asobhanaṃ pana ‘‘tattha tattha jhāyanto nisīdi. Adhomukho pajjhāyanto nisīdī’’tiādīsu daṭṭhabbaṃ. Jhāyīti ārammaṇūpanijjhānena vā lakkhaṇūpanijjhānena vā jhāyanasīlo cintanasīlo. Jhāyī jhānavāti attho. Ajjhāyakoti idaṃ ‘‘na dānime jhāyanti, na dānime jhāyantīti kho vāseṭṭha ajjhāyakā ajjhāyakātveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti evaṃ paṭhamakappikakāle jhānavirahitānaṃ brāhmaṇānaṃ garahavacanaṃ uppannaṃ, idāni pana taṃ ajjhāyatīti ajjhāyako, mante parivattetīti iminā atthena pasaṃsāvacanaṃ katvā voharantīti. Ayaṃ panattho ‘‘adhipubbassa i ajjhayane’’ti dhātussa vasena gahetabbo. Evaṃ adhipubbassa idhātussa vasena imassa dhātussa atthaparivattanaṃ bhavati. Yaṃ sandhāya ‘‘ajjhāyako mantadharo’’ti vuttaṃ.
此处论jhāyanti(土语义“思惟、多样”)分为两类:优美的和不优美的。优美者如「思惟者,婆罗门焚烧(内心热情),我思惟,无所畏惧」等表示修习沉静坚固。劣者如「各处思惟者坐下,头向下思惟者(沮丧)坐下」等示意烦恼所侵。jhāyī表示依赖静虑(ārammaṇa)的修习者,亦指心念的修习者。jhāyī意即修习者,ajjhāyako是指导者。此处提及古时部分婆罗门不修习禅定(jhāna)者的批评,称他们不名“修习者”(ajjhāyako),但当今将“ajjhāyako”视为褒扬用语。该义取自动词“ajjhayati”的“第一他动词形”形成词义的变化。相关用例有“ajjhāyako mantadharo”。
Jhe dittiyaṃ. Dīpo jhāyati, dārūni jhāyanti. Ettha jhāyatīti jalati. Jhāyanajalanasaddā hi ekatthā.
『燃烧』之义。灯在燃烧,木柴在燃烧。此处『燃烧』即是『燃起』之义。『禅那燃烧』与『火焰燃烧』二词,其义实为一同。
Jajjha paribhāsanatajjanesu. Jajjhati.
“Jajjha”一词出于语境中表示轰鸣、震动的声音。此处为用语细节的释义。
Ujjha ussagge. Ussaggo chaḍḍanaṃ. Ujjhati. Ujjhitaṃ.
『抛弃』之义,即放舍、丢弃。『抛弃』,『已被抛弃』。
Jhakārantadhāturūpāni. · 以 jha 字结尾的语根形态。
Ñakārantadhātu以 ña 字结尾的语根。
Ñā avabodhane. ‘‘Ñāti, ñanti, ñāsi. Ñātu, ñantu. Ñeyya, ñeyyu’’ntiādīni yathāpāvacanaṃ gahetabbāni. Ñāti, ñātako, añño, ñattaṃ, ñatti, paññatti, viññatti, saññatti, saññā, saññāṇaṃ, paññā, paññāṇaṃ, ñāṇaṃ, viññāṇaṃ.
『了知』之义。『了知』、『他们了知』、『你了知』;『愿他了知』、『愿他们了知』;『应被了知』、『他们应被了知』等,皆应依照圣典之规则而取用。由此衍生之词有:亲属、亲眷、其他、了知之状态、白告、施设、通达、共同施设、想、标识、慧、识别标记、智、识。
Tattha ñātīti jānāti. Puna ñātīti bandhu. So hi ‘‘ayaṃ amhāka’’nti ñātabbaṭṭhena ñātīti. Evaṃ ñātako. Aññoti diṭṭhadhammikādayo atthe na ñāti na jānātīti añño, avidvā bāloti attho. Ñattanti jānanabhāvo. ‘‘Yāvadeva anatthāya, ñattaṃ bālassa jāyatī’’ti pāḷi nidassanaṃ. Saññāṇanti cihanaṃ. Kārite ‘‘ñāpeti saññāpeti viññāpayatī’’tiādīni bhavanti. Yasmā pana ‘‘aññāti paṭivijjhati. Attatthaṃ vā paratthaṃ vā ñassati. Anaññātaññassāmītindriyaṃ. Ekacce nabbhaññaṃsu, ekacce abbhaññaṃsū’’ti pāḷiyo dissanti, tasmā ñātītiādīni ākhyātikapadāni diṭṭhāniyeva honti nayavasena. Tathā hi aññātīti ettha āiti upasaggo, so parassakkharassa saññoguccāraṇicchāya rassaṃ katvā niddiṭṭho. Ñātīti sāsane ākhyātikapadaṃ diṭṭhaṃ, tasmāyeva ‘‘ñāti, ñanti. Ñāsī’’tiādinā padamālākaraṇe nattheva doso.
其中,『亲属』者,即『了知』也。又,『亲属』者,乃『亲眷、同族』也。盖彼以『此人乃吾等之人』而应被认知,故称『亲属』。『亲眷』亦同此理。『其他』者,于现见之法等义上,既非亲属、亦不了知,故称『其他』,义为无智之愚者。『了知之状态』者,乃了知之本质。『愚者之了知,唯为自身之损害而生起』,此乃圣典之例证。『标识』者,乃记号、标志也。于使役形式中,则有『令知』、『令共同知』、『令通达』等。然而,由于圣典中可见『彻底了知』、『通达自义或他义』、『未知当知根』、『或有人不承认,或有人承认』等句,故『了知』等动词形式,皆为已见于圣典之词,应依规则类推而用。盖『彻底了知』一词中,『彻底』乃前缀词,为便于与后续辅音连读,已将之缩短后而标示出。『了知』作为圣典中之动词形式已见于用,故于词语汇集中以『了知』、『他们了知』、『你了知』等形式列出,实无任何过失。
Ñā māraṇatosananisānesu. Māraṇaṃ jīvitindriyupacchedakaraṇaṃ. Tosanaṃ tuṭṭhi. Nisānaṃ tikkhatā. Ñatti. Manuññaṃ. Paññatti.
Ñā在此指死亡、激怒、安宁等之意。死亡为断绝生命根基之因。激怒即是烦恼与满足之感。安宁则凸显针锋相对的觉受。此处“Ñatti”指制约、限定、关联。具体可谓是修辞性知识、概念约定等之意。
Ettha ñattīti māretīti vā tosetīti vā nisetīti vā attho. Ayañca ñattisaddo ‘‘vatti etāyāti vācā’’ti ettha vattisaddo viya ākhyātikapadanti daṭṭhabbo. Tathā ādatteti ettha vibhattibhūtassa tesaddassa viya vibhattibhūtassa tisaddassa saññogabhāvo ca dhātuantassarassa rassattañca. Manuññanti manaṃ ābhuso ñeti tosetīti manuññaṃ. Ayamattho manasaddūpapadassa āpubbassimassa ñādhātussa vasena daṭṭhabbo. Paññattīti nānappakārato pavattinivāraṇena akusalānaṃ dhammānaṃ ñatti māraṇaṃ paññatti. Atha vā dhammaṃ suṇantānaṃ dhammadesanāya citte anekavidhena somanassuppādanaṃ. Atikhiṇabuddhīnaṃ anekavidhena ñāṇatikhiṇakaraṇañca paññatti nāma, tathā sotūnaṃ cittatosanena cittanisānena ca paññāpanaṃ paññattīti daṭṭhabbaṃ.
此处“Ñatti”有杀死、使满足、禁止阻止之意。且“Ñattisaddo”即“语音的运转”,类似动词性语言构成要素。这里看作已变化分解的合成词之联系。至于“Manuññaṃ”,意为心念聚集、产生满足,是从“Manasaddūpapadassa”即用心识声相关的词根产生的语义。再者,“Paññatti”指因多种事象所产生的禁止、限制、约定之规则,包括恶法的制约、亦包括调心之法门。复有听闻者因闻法产生诸多悦心事,如慧生悦心,也可称为“Paññatti”。另外慧见锐利者亦借此产生多种智慧启发,故亦属“Paññatti”范围。总之,“Paññatti”为识心所现、由认识障碍、教义规约、以及心态适应性等多重因素构成的名相性表达。
Iti bhūvādigaṇe cavaggantadhāturūpāni · 如是,存在等组中以颚音组字母结尾的语根形态。
Samattāni.
充满、完全。
Ṭakārantadhātu以 ṭa 字结尾的语根。
Idāni ṭavaggantadhāturūpāni vuccante –
现在说的是有关群聚本质的形态——
Soṭu gabbe. Gabbaṃ dabbanaṃ. Soṭati.
『胎藏』之义。『胎藏』者,乃包裹、容受之义。由此构成动词形式。
Yoṭu sambandhe. Yoṭati.
『结合』之义。由此构成动词形式。
Meṭu mileṭu ummāde. Meṭati. Mileṭati.
『梅吐、米雷吐』者,用于癫狂义。梅吐底,即发狂。米雷吐底,即颠倒错乱。
Kaṭa vassāvaraṇesu. Kaṭati.
『咖吒』者,用于垫席、遮雨义。咖吒底,即编织覆盖。
Saṭa paribhāsane. Saṭati.
百种解释。百十种。
Laṭa bālye ca. Pubbāpekkhāya cakāro. Laṭati. Lāṭo.
幼苗期,即早期条件;轮作。伸展。伸展者。
Saṭa rujāvisaraṇagatyāvasānesu. Rujā pīḷā. Visaraṇaṃ vippharaṇaṃ. Gatyāvasānaṃ gatiyā avasānaṃ osānaṃ abhāvakaraṇaṃ, nisīdananti vuttaṃ hoti. Saṭati. Sāṭo vuccati sāṭako.
疼痛、隙缝、运动、终结等处。疼痛即苦痛。隙缝即裂开。运动终结者即行止、终止、止息为能断绝者,谓坐止。伸展。称为伸展者,亦作伸展物。
Vaṭa vedhane. Vaṭati. Vaṭo. Vāṭo.
爪痛。刺痛。爪者。爪形者。
Khiṭa uttāsane. Kheṭati, ākheṭako, kheṭo, ukkheṭito, samukkheṭito.
坠落、起立等。坠落、毁坏者、被毁者、纷乱毁坏、总毁坏。
Siṭa anādare. Seṭati.
冷淡、不理睬。称为冷淡者。
Jaṭaghaṭa saṅghāte. Jaṭati. Jaṭā, jaṭilo, jaṭī. Antojaṭā bahijaṭā, jaṭāya jaṭitā pajā. Kārite ‘‘so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ. Arahattamaggakkhaṇe vijaṭeti nāmā’’ti payogo.
『扎吒、嘎吒』者,用于缠结、聚集义。扎吒底,即缠结。扎吒,即发结;扎提罗,即结发者;扎提,即有发结者。『内有缠结,外有缠结,众生为缠结所缠缚。』使役用法:『彼当解开此缠结。在阿拉汉道刹那解开缠结,名为解结』,此乃其用例。
Bhaṭa bhattiyaṃ. Bhaṭati. Bhaṭo. Vetanaṃ bhaṭako yathā.
『帕吒』者,用于奉事、雇佣义。帕吒底,即受雇服侍。帕吒,即受雇者。『如受薪之雇人』,此乃其用例。
Taṭa ussaye. Ussayo āroho ubbedho. Taṭati. Taṭo, giritaṭo, nadītaṭo, taṭī, taṭaṃ.
「taṭa」,表示高耸、隆起。高耸、上升、凸起之义。〔动词〕耸立。〔名词〕崖岸、山崖、山岸(giritaṭo)、河岸(nadītaṭo);阴性形为崖岸(taṭī);中性形为崖岸(taṭaṃ)。
Khaṭa kaṃse. Khaṭati. Khaṭo.
『khaṭa』者,铜器、铜盂之义也。由此词根变化,得『khaṭati』(铜器相关之动作);名词形有『khaṭo』(铜盂、铜器)。
Naṭa natiyaṃ. Naṭati. Naṭo, nāṭakaṃ.
『naṭa』者,舞蹈也。动词形为「naṭati」(他舞蹈)。由此派生名词:naṭo(舞者)、nāṭakaṃ(戏剧、舞剧)。
Piṭa saddasaṅghāṭesu. Peṭati. Peṭako, piṭakaṃ. Piṭakasaddo ‘‘mā piṭakasampadānenā’’tiādīsu pariyattiyaṃ dissati. ‘‘Atha puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃ ādāyā’’tiādīsu yasmiṃ kismiñci bhājane.
「piṭa」者,声音聚合之义也。其动词形为「peṭati」(聚合)。由此衍生「peṭako」(箱笼)、「piṭakaṃ」(篮筐)。『篮筐』一词,见于「莫以篮筐传授」等句,乃指圣典文献;又见于「尔时有人携锄及篮筐而来」等句,则泛指任何容器。
Haṭa dittiyaṃ. Haṭati. Hāṭakaṃ, haṭakaṃ. Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati.
『haṭa』者,光辉灿烂也。动词形为「haṭati」(它光耀)。由此派生名词:hāṭakaṃ、haṭakaṃ(均指黄金)。凡称为「haṭaka」者,即所谓生金(天然黄金)是也。
Saṭa avayave. Saṭati.
「萨达」,义为分解、拆散。其动词形式为「萨达帝」(分解、散落)。
Luṭa viloṭhane. Loṭati.
「卢达」,义为翻滚、辗转。其动词形式为「洛达帝」(翻滚)。
Ciṭa pesane. Ceṭati. Ceṭako.
「吉达」,义为派遣、差使。其动词形式为「彻达帝」(被差遣);名词形式「彻达咖」,义为仆役、使者。
Viṭa sadde. Veṭati. Veṭako.
『毗吒』,表声音义。『韦吒帝』(发出声音)。『韦吒咖』(发出声音者)。
Aṭa paṭa iṭa kiṭa kaṭa gatiyaṃ. Aṭati. Paṭati. Eṭati. Keṭati. Kaṭati. Paṭo icceva nāmikapadaṃ diṭṭhaṃ. Paṭati jiṇṇabhāvaṃ gacchatīti paṭo. Paṭoti vatthaṃ. Vatthassa hi anekāni nāmāni –
『阿吒』、『巴吒』、『伊吒』、『吉吒』、『咖吒』,表行进义。『阿吒帝』(行进)。『巴吒帝』(行进)。『埃吒帝』(行进)。『给吒帝』(行进)。『咖吒帝』(行进)。『巴吒』一词,仅见于名词用法。『巴吒帝 智纳帕瓦姆 嘎差帝』,意为「趋向衰朽之状态而去」,故称『巴吒』。『巴吒』者,布料也。布料有诸多名称——
Paṭo coḷo sāṭako ca, vāso vasanamaṃsukaṃ;
『帕托』者,旧衣服也;『乔罗』者,破碎衣物也;『萨塔迦』者,旧袍也;『瓦索』者,住所、居处也;『瓦萨纳曼苏卡』者,衣物布被也。
Dussamacchādanaṃ vatthaṃ, celaṃ vasani ambaraṃ.
『杜萨玛恰达南』者,破坏遮盖物也;『瓦特汉』者,布匹也;『切拉』者,破旧衣袍也;『瓦萨尼』者,穿着也;『安巴拉』者,衣服也。
Muṭa pamaddane. Moṭati.
『牟塔』者,放逸、懈怠也;『帕曼达内』者,疏忽、怠慢也;『莫塔提』者,溺于放逸,怠惰不前也。
Cuṭa appībhāve. Coṭati.
『丘塔』者,灭尽、消失也;『阿毕巴诃韦』者,坏灭、湮没也;『乔塔提』者,毁坏、消损也。
Vaṭi vibhājane. Vaṭati. Vaṇṭo.
『瓦提』者,划分、分割也;『毗婆迦内』者,分拆、割裂也;『瓦塔提』者,分离、分散也;『瓦怛陀』者,裂开、裂缝也。
Ruṭi luṭi theyye. Ruṇṭati. Luṇṭati. Ruṇṭako. Luṇṭako.
『撸提』、『噜提』者,破裂、裂开也;『提耶』者,发生、开始也;『奴塔提』、『噜怛提』者,裂开倒塌之状也;『奴塔迦』、『噜怛迦』者,破裂之物也。
Phuṭa visaraṇe phoṭati. Phoṭo.
『普吒』,表散布义,『颇吒帝』(散布)。『颇吒』(散布者)。
Ceṭa ceṭāyaṃ. Ceṭati. Ceṭako.
『给吒』,表侍奉义。『给吒帝』(侍奉)。『给吒咖』(侍者)。
Ghuṭa parivattane. Ghoṭati.
『固吒』,表转动义。『果吒帝』(转动)。
Ruṭa luṭa paṭighāte. Roṭati. Loṭati.
『儒吒』、『卢吒』,表抵触义。『儒吒帝』(抵触)。『卢吒帝』(抵触)。
Ghaṭa cetāyaṃ. Ghaṭati. Ghaṭo. Ghaṭo vuccati kumbho. Imāni tadabhidhānāni –
『罐』,此乃动词词根,其义为「聚合、凝结」。由此构成名词「罐」。『罐』者,壶瓮也。以下诸词皆为其同义词——
Ghaṭo kumbho ghaṭī kumbhī, tuṇḍikiro tu ukkhalī;
罐、壶、小罐、小壶;圆口器则为锅釜;
Mahantabhājanaṃ cāṭi, atikhuddaṃ kuṭṭaṃ bhave;
大型容器称为缸瓮,极小者则为小杯。
Caṭa bhaṭa paribhāsane deṭa ca. Caṭati. Bhaṭati. Deṭati.
『斥骂、呵责』,此词根含训斥、辱骂之义,及另一同类词根亦然。由此各生动词「斥骂」、「辱骂」、「呵责」。
Kuṭa koṭille. Kuṭati. Paṭikuṭati.
『弯曲』,义为弯折、屈曲。由此生动词「弯曲」、「反折弯曲」。
Puṭa saṃkilesane. Puṭati.
『染污』,义为沾染、污秽。由此生动词「染污」。
Cuṭa chuṭa kuṭa chedane. Cuṭati. Chuṭati. Kuṭati.
「朱达」、「朱达」(送气)、「古达」,三根皆义为切断、截断。其动词形式分别为「朱达帝」、「朱达帝」(送气)、「古达帝」(切断)。
Phuṭa vikasane. Phuṭati.
『phuṭa』者,开展、绽放之义也。其动词形为「开展」(绽开)。
Muṭa aggisaddapakkhepamaddanesu. Muṭati.
『Muṭa』者,火声遮断作法中意。『Muṭati』谓如是遮断或止息。
Tuṭa kalahakammani. Tuṭati.
『tuṭa』者,争执、斗诤之义也。其动词形为「起诤」(发生争执)。
Ghuṭa paṭighāte. Ghuṭati. Ghoṭako.
『ghuṭa』者,击打、反弹也。动词形为「ghuṭati」(它撞击、反弹)。由此派生名词:ghoṭako(马)。
Ṭakārantadhāturūpāni. · 以ṭa结尾的词根之诸形式。
Ṭhakārantadhātu以ṭha结尾的词根
Ṭhāgatinivattiyaṃ. Gatinivatti uppajjamānassa gamanassupacchedo. Ṭhāti, ṭhanti. Tiṭṭhati. Patiṭṭhāti. Adhiṭṭhāti. Adhiṭṭheti. Saṇṭhāti. Saṇṭhahati. Adhiṭṭhahati. Upaṭṭhahati. Ṭhātu. Tiṭṭhatu. Tiṭṭheyya. Aṭṭha, aṭṭhu. Aṭṭhā, aṭṭhū, aṭṭhāsi, aṭṭhaṃsu. Yāvassa kāyo ṭhassati. Tiṭṭhissati. Upassuti tiṭṭhissatha. Aṭṭhissā, aṭṭhissaṃsu. Atiṭṭhissā, atiṭṭhissaṃsu. Ṭhātuṃ, upaṭṭhātuṃ. Upaṭṭhahituṃ. Adhiṭṭhātuṃ. Adhiṭṭhahituṃ. Ṭhatvā, adhiṭṭhitvā. Upaṭṭhahitvā, adhiṭṭhahitvā. Ṭhānaṃ, ṭhiti, saṇṭhiti, avaṭṭhiti. Saṇṭhānaṃ, paṭṭhānaṃ. Upaṭṭhāko, ṭhito. Pabbataṭṭho bhūmaṭṭho. Upaṭṭhahaṃ iccādīni.
「ṭhā」者,止息行进之义也。所谓止息行进,即对正在生起之移动的截断。『止住』诸形:止住、他们止住。站立。安住。决意。决意(另形)。稳立。稳立(另形)。决意(另形)。侍立(另形)。命令形:止住吧。站立吧。愿意形:愿其站立。过去形:站立了、他们站立了;站立了、他们站立了、他站立了、他们站立了。将来形:『其身将存续多久』。将站立。『你们将侍立于侧听』。将站立了、他们将站立了。将站立了、他们将站立了(另形,带前缀)。不定式:为了站立,为了侍立。为了侍立(另形)。为了决意。为了决意(另形)。副动词:站立后,决意后。侍立后,决意后(另形)。名词形:站立、住立、稳立、确立。稳固之形、出发之基。侍者、站立者。住于山上者、住于地上者。『侍立着』等诸形。
Tattha ṭhānasaddo issariyaṭhitikhaṇakāraṇesu dissati. ‘‘Kiṃ panāyasmā devānamindo kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto’’tiādīsu hi issariye dissati. ‘‘Ṭhānakusalo hoti akkhaṇavedhī’’tiādīsu ṭhitiyaṃ. ‘‘Ṭhānasopetaṃ tathāgataṃ paṭibhātī’’tiādīsu khaṇe. ‘‘Ṭhānañca ṭhānaso ñatvā aṭṭhānañca aṭṭhānaso’’tiādīsu kāraṇe. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttibhāvena, tasmā ṭhānanti vuccati.
于此,『Ṭhāna』之声,显见于所有强权、基坐之时刻及原因中。如问曰:『尊者,天帝造作何业得此处成就?』诸等言曰『他擅长地方,能穿透空虚』。又云『有此处置之人,如来亦有所映照』。又云『明了地方与事处之因缘』。因果报于此处而立,故名为『地方』。
Issariye ṭhitiyañca, khaṇasmimpi ca kāraṇe;
谓强权之立止及瞬间变动之因,
Catūsvatthesu etesu, ṭhānasaddo pavattatīti.
此处所说‘場所聲’者,是指在四种场所中,声响的发生。
Ṭhe saddasaṅkātesu. Ṭhīyati.
‘Ṭhe’是声音相聚的意思,即‘发生声音’。
Ṭhe veṭhane. Ṭhāyati.
‘Ṭhe’指“发生、产生”,在‘调查、探察’之意里,谓‘产生、立起’。
Paṭhaviyattiyaṃ vācāyaṃ. Dhammaṃ paṭhati. Pāṭho, nakkhattapāṭhako, so horapāṭhakaṃ pucchi. Sabbapāṭhī bhavissati. Paṭhituṃ, paṭhitave, paṭhitvā, paṭhitvāna, paṭhituna, paṭhiya, paṭhiyāna.
「paṭh」者,诵出、言说之义也。『诵读法』。诵读、星历诵读者——他问了那位星历诵读者。将成为一切诵读者。不定式诸形:为了诵读(诸异形)。副动词诸形:诵读之后(诸异形)。
Evaṃvidhaṃ tuṃpaccayantādivibhāgaṃ sabbattha yathārahaṃ vattukāmāpi gantha vitthārabhayena na vadāma. Avuttopi īdiso vibhāgo nayānusārena yathāsambhavaṃ sabbattha yojetabbo. Yattha pana pāḷinidassanādiviseso icchitabbo hoti, tatthevetaṃ dassessāma.
如是种种,对待“充满”、“因缘”等细分差别,虽普遍应当以合适方式说明,但因篇幅限制,未尽细说。即便如此,此类差别仍应依道路顺序尽可能地贯通整体来调理。若对巴利文字及示现的特异之处欲明了,则当于该处专门予以说明。
Vaṭha thūliye. Vaṭhati. Vaṭharo. Vaṭharoti thūlaghanasarīrasmiṃ vattabbavacanaṃ. Tathā hi vinayaṭṭhakathāyaṃ ‘‘vaṭharoti thūlo, thūlo ca ghanasarīro cāyaṃ bhikkhūti vuttaṃ hotī’’ti vuttaṃ.
『粗重』者,『vaṭha』义为粗重、肥厚。『vaṭhati』为其动词形。『vaṭharo』为形容词,『vaṭharoti』乃用于形容身躯粗大厚实之语词。如律藏注疏中所言:『vaṭharo者,谓肥胖;此比库既肥胖,又身躯厚实』,即此意也。
Maṭha nivāse. Maṭhati. Maṭho.
庙宇住处。居于庙宇中。庙宇。
Kaṭha kicchajīvane. Kaṭhati. Kaṭho.
艰难维生之处。在困难生活中。艰苦困苦。
Raṭha paribhāsane. Raṭhati.
车辇行走之处。行驶之处。
Sāṭha balakkāre. Balakkāro nāma attano balena yathājjhāsayaṃ dabbalassa abhibhavanaṃ. Sāṭhati. Sāṭho.
暴力强干之意。所谓强干者,指以自身力量随心所欲、通过强暴达成支配。强暴行为。强暴者。
Uṭha ruṭha luṭha upaghāte. Oṭhati. Roṭhati. Loṭhati.
起伏破坏之意。起身。愤怒。破坏。
Piṭha hiṃsāsaṃkilesesu. Peṭhati. Piṭharo.
为害嗔恨之类。殴打。打击者。
Saṭha ketave ca. Pubbatthesu cakāro. Saṭhati. Saṭho saṭhoti kerāṭiko vuccati.
『欺』与『诈』。『欺』者,为以往所为之事也。『欺』为欺诈,欺诈者称为狡诈者。
Suṭha gatipaṭighāte. Gamanapaṭihananaṃ gatipaṭighāto. Soṭhati.
『顺』与『逆行』。『逆行』者,为行进之间所遇之障碍也。称为遭遇逆行。它称为抵挡、阻拒。
Kuṭhi luṭhi ālassiye ca. Cakāro pubbatthe ca. Kuṇṭhati. Kuṇṭho. Luṇṭhati. Luṇṭho.
『抗拒』、『反抗』及『懈怠』。这些行为为先前所为。称为抵制。称作迟缓、不顺。
Suṭhisosane. Suṇṭhati.
『阻止』、『浇灭』。称为消除。
Ruṭhi luṭhi aṭhi gatiyaṃ. Ruṇṭhati. Luṇṭhati. Aṇṭhati.
『泪流』、『颠倒』、及『扭转之行』。分别称为泪流、颠倒及扭转。
Veṭha veṭhane. Veṭhati, nibbeṭhati. Veṭhanaṃ, nibbeṭhanaṃ.
『搔抓』、『搔抓之处』。称为搔抓,称为彻底搔抓。搔抓之处,彻底搔抓之处。
Vaṭhi ekacariyāyaṃ. Vaṇṭhati.
『守护』者,指坚定守持单一行为的习惯。『缠绕』者,指被纷乱所纠缠。
Maṭha kuṭhi soke. Maṭhati. Kuṇṭhati.
『痴迷』者,如陷入忧愁。『痴迷』、『迷乱』,都是形容因忧愁而精神错乱。
Eṭha heṭha vibādhāyaṃ. Eṭhati. Heṭhati. Viheṭhati. Viheṭhanaṃ.
『争执』者,指此处彼处因纷扰不合而起的争论。『争执』、『激烈争斗』皆为纷争的状态。
Luṭha paṭighāte. Loṭhati.
『烦恼』者,因抗拒反感而生起的痛苦情绪。『摇动』者,指内心因烦恼而动摇不安。
Paṭha vikhyāne. Paṭhati.
『犯错』者,指因过失而落入错误。『犯错』、『犯戒』描述过失行为的性质。
Luṭha saṃkilese. Loṭhati.
『烦恼』者,指因内在杂染而生的烦乱。『摇动』者,指心被烦恼所扰动不安。
Ṭhakārantadhāturūpāni. · 以ṭha结尾的词根之诸形式。
Ḍakārantadhātu以ḍa结尾的词根
Ḍi vihāyasagatiyaṃ gamanamatte ca. Ḍeti, ḍayati. Ḍemāno. Ucce sakuṇa ḍemāna. Ye maṃ pure paccuḍḍenti.
『Ḍi』者,表现为振动之意。如音节『ḍeṭi』『ḍayati』含义为振动、摇动。『Ḍemāno』即上方群鸟之摇动状态。曾有众生往昔诽谤我者,若再现时,其形态亦如群鸟振动摇曳。该词示意内外动摇不定。
Ḍi khipanuḍḍanesu. Ḍeti. Uḍḍeti.
『Ḍi』于迅速摇动者中也。『Ḍeti』含振动义。『Uḍḍeti』谓腾空振动上升,是迅疾振动之表现。
Ito bahiddhā pāsaṇḍā, diṭṭhīsu pasīdanti te;
从此向外即为邪见,仍沉浸于种种邪见中者;此等谓之『pāsaṇḍā』,即邪见者。
Na tesaṃ dhammaṃ rocemi, na te dhammassa kovidā.
我不为其法所悦,不谓他们通达法义。此示邪见者不与正法相合,其内心不具正知。
Ettha ca pāsaṇḍāti pāsaṃ ḍentīti pāsaṇḍā, sattānaṃ cittesu diṭṭhipāsaṃ khipantīti attho. Atha vā taṇhāpāsaṃ diṭṭhipāsañca ḍenti uḍḍentīti pāsaṇḍā.
此说『pāsaṇḍā』者,意即『pāsaṃ ḍentīti pāsaṇḍā』,谓「邪见」为妨碍众生心念之绊索。谓其绊索于众生之心生振动动摇。亦或谓「渴爱之绊索」与「见之绊索」二者俱令其振动不息,故名邪见。
Muḍikaṇḍane. Muṇḍati. Kumāraṃ muṇḍiṃsu. Muṇḍo.
『muḍi』者,剃除、削去之义也。其动词形为「剃除」。『为童子剃发』,即以此动词之过去式表之。『剃头者』[Pali: muṇḍo],乃已剃除毛发之谓也。
Cuḍḍa hāvakaraṇe. Cuḍḍati.
『轻佻举止』者,『cuḍḍati』义为作轻佻举止、卖弄姿态。
Aḍḍa abhiyoge. Aḍḍati.
『专注、勤力』者,『aḍḍati』义为专注从事、勤于投入。
Gaḍi vadanekadese. Gaṇḍati. Gaṇḍo.
『gaḍi』者,于面部一处也。由此衍生:肿胀(动词形)。肿块、疖肿(名词形)。
Huḍi piḍi saṅghāte. Huṇḍati. Piṇḍati. Piṇḍo.
『聚合、压聚』者,『huṇḍati』义为聚拢、汇合。『piṇḍati』义为压聚成团、凝聚成块。『piṇḍo』义为团块、食团、聚集之物。
Hiḍi gatiyaṃ. Hiṇḍati, āhiṇḍati.
『hiḍi』者,行走义也。〔由此根〕得「行走」、「漫行」等词。
Kuḍi dāhe. Kuṇḍati. Kuṇḍo.
『kuḍi』者,燃烧义也。〔由此根〕得「燃烧」一词。又得「火盆」一词。
Vaḍi maḍi veṭhane. Vaṇḍati. Maṇḍati. Maṇḍalaṃ.
『vaḍi、maḍi』者,缠绕义也。〔由此根〕分别得「缠绕」诸词。又得「圆轮」一词。
Bhaḍi paribhāsane. Bhaṇḍati. Bhaṇḍanaṃ. Bhaṇḍo.
Bhaḍi 有言辞戏谑的意思,用于表达嘲弄。Bhaṇḍati 指嘲笑、讥讽的行为。Bhaṇḍanaṃ 指讥讽或戏谑之语。Bhaṇḍo 是讥讽者、嘲弄者之义。
Maḍi majjane. Maṇḍati. Maṇḍanaṃ.
『maḍi』者,擦洗义也。〔由此根〕得「擦洗」一词。又得「装饰」一词。
Tuḍi toḷane. Tuṇḍati. Tuṇḍo. Tuṇḍenādāya gaccheyya.
『tuḍi』者,啄取义也。〔由此根〕得「啄取」一词。又得「喙」一词。如云:『以喙衔取而去。』
Bhuḍi bharaṇe. Bhuṇḍati.
『bhuḍi』者,承载义也。〔由此根〕得「承载」一词。
Caḍi kope. Caṇḍati. Caṇḍo. Caṇḍālo, caṇḍikkaṃ.
『荼』训嗔怒义。其动词形为「嗔怒」。其形容词形为「暴戾的」。由此衍生「旃陀罗」(下贱种姓)、「凶暴」等词。
Saḍi rujāyaṃ. Saṇḍati. Saṇḍo.
『沙』训痛苦义。其动词形为「感到痛苦」。其名词形为「公牛群/丛林」。
Taḍi tāḷane. Taṇḍati. Vitaṇḍā.
『吒』训击打义。其动词形为「击打」。由此衍生「诡辩/狡辩」一词。
Paḍi gatiyaṃ. Paṇḍati. Paṇḍā, paṇḍito. Ettha paṇḍāti paññā. Sā hi sukhumesupi atthesu paṇḍati gacchati dukkhādīnaṃ pīḷanādikampi ākāraṃ jānātīti ‘‘paṇḍā’’ti vuccati. Paṇḍitoti paṇḍāya ito gato pavattoti paṇḍito. Atha vā sañjātā paṇḍā etassāti paṇḍito. Paṇḍati ñāṇagatiyā gacchatītipi paṇḍito. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘paṇḍantīti paṇḍitā. Sandiṭṭhikasamparāyikatthesu ñāṇagatiyā gacchantīti attho’’ti.
『Paḍi』指变化的状态或动作,『Paṇḍati』表示行进或动行,『Paṇḍā』及『paṇḍito』为形容词,意为智慧者。在此,『paṇḍāti』解作智慧。此处『paṇḍāti』意指通达细微事物的人同时通晓痛苦种种压迫之状,故称为『paṇḍā』。『paṇḍito』则表明智慧已从此处展开运转,即智慧者。或者,这智慧因生而成为此智慧者。亦即智慧行进不辍的,说者称之为智慧者。经疏中云:「paṇḍantīti paṇḍitā,意谓智慧者。于现前世间事理以智慧行进不息,故名。」
Gaḍi made. Gaṇḍati.
『嗝』训醉乱义。其动词形为「醉乱」。
Khaḍi manthe. Khaṇḍati. Khaṇḍito, khaṇḍo.
『佉』训搅拌义。其动词形为「搅拌、切碎」。由此衍生「被切碎的」及「碎片、缺口」等词。
Laḍi jivhāmathane. Laṇḍati. Laṇḍo.
『腊』训舔舌义。其动词形为「以舌搅动」。由此衍生「粪便」一词。
Ḍakārantadhāturūpāni. · 以ḍa结尾的词根之诸形式。
Ḍakārantadhātu以ḍha结尾的词根
Vaḍḍha vaḍḍhane. Vaḍḍhati. Sirivaḍḍhako, dhanavaḍḍhako, vaḍḍhito, buḍḍho. Ettha ca vakārassa bakāro, akārassa cukāro.
增,增长。增者,增长也。财富增长者,财货增多者,增长者,成长者。在此言语中,‘vakāra’为有声之辅音,‘akāra’为无声之辅音。
Kaḍḍha ākaḍḍhane. Kaḍḍhati, ākaḍḍhati, nikaḍḍhati. Akāmā parikaḍḍhanti, ulūkaññeva vāyasā.
割,拔除。割者,拔除者,取走者。如猫头鹰一般啄取无所欲的事物。
Imāni ḍhakārantadhāturūpāni. · 这些是以 ḍha 结尾的词根形式。
Ṇakārantadhātu以 ṇa 结尾的词根
Aṇa raṇa vaṇa bhaṇa maṇa kaṇa sadde. Aṇati. Aṇako brāhmaṇo. Raṇati. Raṇaṃ. Vaṇati. Vāṇako. Bhaṇati. Bhāṇako. Maṇati. Maṇiko. Kaṇati. Kāṇo. Tattha brāhmaṇoti brahmaṃ aṇatīti brāhmaṇo, mante sajjhāyatīti attho. Akkharacintakā pana ‘‘brahmuno apaccaṃ brāhmaṇo’’ti vadanti. Ariyā pana bāhitapāpattā brāhmaṇoti.
阿那、呐那、瓦那、巴那、摩那、迦那,皆为音声。阿那提,阿那者即婆罗门也。呐那,呐那义即吶喊。瓦那者,瓦纳也。巴那,巴纳者。摩那,摩尼者。迦那,耳也。此处“婆罗门”即指婆罗门之梵或婆罗门的教义,或谓听闻与诵持之意。字义思考者称“婆罗门实为婆罗门之所依”,圣者则远离恶趣者谓之婆罗门。
Brāhmaṇo sottiyo vippo, bhovādī brahmabandhu ca;
婆罗门为声闻,辩才无碍者,也为诸婆罗门之宗亲;
Brahmasūnu dvijo brahmā, kamalāsanasūnu ca;
梵天所生,婆罗门及莲台梵子;
Raṇasaddo ‘‘saraṇā dhammā araṇā dhammā’’tiādīsu kilesesu vattati. Kilesā hi raṇanti kandanti etehīti raṇāti vuccanti.
战斗之声,如“皈依法,不离法”等言语中烦恼中出现。烦恼即为争吵、喊叫者,故称为战斗者。
‘‘Dhanuggaho asadiso, rājaputto mahabbalo;
‘弓手无比,王子大勇壮,诸友尽击战,秉持制御进前行’者。
Sabbāmitte raṇaṃ katvā, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti
此为‘作战之事’也。‘作战’者,即是战斗之义。‘诸草与木作战奔走,八方八面皆出动’者,谓此处为碎柴细枝纷纷作战之状。‘作战’即是‘碎散作战’之意。此义释尽,谓语已终止为断见,乃是统摄含义,非以诸根具足别释之。又或以诸根义加从属谓之,亦须视为义释已尽。
Ettha yuddhe vattati. Raṇaṃ katvāti hi yuddhaṃ katvāti attho. ‘‘Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṃ karontā, dhāviṃsu te aṭṭhadisā samantato’’ti ettha cuṇṇavicuṇṇakaraṇe vattati. Raṇaṃ karontāti hi cuṇṇavicuṇṇaṃ karontāti attho. Evaṃ atthavivaraṇampi saddasaṅkhātamatthaṃ antoyeva katvā adhippāyatthavasena kataṃ, na dhātunānatthavasenāti daṭṭhabbaṃ. Atha vā dhātūnamatthātisayayogopi bhavati, tena evaṃ atthavivaraṇaṃ katantipi daṭṭhabbaṃ.
言语表述。谓称赞,言语而言。长词表扬,亲切言语,辞严色正,此谓言语类别。『言语类别』者——
Bhaṇa bhaṇane. Parittaṃ bhaṇati, vacanaṃ bhaṇati. Dīghabhāṇako, piyabhāṇī, bhāṇavāro. Ettha bhāṇavāroti –
‘八字一行,一偈四行;一偈之法为组,组为三十字’;
‘‘Aṭṭhakkharā ekapadaṃ, ekā gāthā catuppadaṃ;
『八音节为一句,一偈为四句;』
Gāthā cekāmato gantho, gantho bāttiṃsatakkharo;
『一偈为一颂章,一颂章为三十二音节;』
Bāttiṃsakkharaganthānaṃ, paññāsaṃ dvisataṃ pana;
三十二卷经文合成一部,总计二百五十篇;
Bhāṇavāro mato eko, svaṭṭhakkharasahassako’’ti.
念诵时固定为一段,一千字左右。
Evaṃ aṭṭhakkharasahassaparimāṇo pāṭho vuccati.
如此,誦量约为八千余字。
Oṇaṃ apanayane. Oṇati.
『噢纳』意为赞叹之声,意指赞叹。
Soṇa vaṇṇagatīsu. Soṇati, soṇo.
沙炼金色类。『噢纳』即金色,黄金之意。
Soṇasiloṇa saṅghāte. Soṇati. Siloṇati.
金色之岩石集合体。『噢纳』,坚固如金石。
Ghiṇi ghuṇi ghaṇi gahaṇe. Ghiṇṇati. Ghuṇṇati. Ghaṇṇati.
『ghiṇi、ghuṇi、ghaṇi』者,执取、把握之义也。由此衍生:执取(第一变化动词形)、执取(第二变化动词形)、执取(第三变化动词形)。
Ghuṇa ghuṇṇa gamane. Ghoṇati. Ghuṇṇati.
『ghuṇa、ghuṇṇa』者,行走、移动之义也。由此衍生:行进(第一动词形)、行进(第二动词形)。
Paṇa byavahāre, thutiyañca. Paṇati vāṇijo, vohāraṃ karoti iccattho. Saddho buddhaṃ paṇati, thomayati iccattho, āpaṇaṃ, sāpaṇo gāmo.
『paṇa』者,交易买卖,亦有称赞、赞叹之义也。『商人交易』,即从事贸易往来之意。『具信者称赞佛陀』,即赞叹、颂扬之意。又衍生『市集』、『有市集之村庄』等义。
Gaṇa raṇa gatiyaṃ. Gaṇati. Raṇati.
「伽那」根,义为「行进」。故有「伽那提」(运行)、「拉纳提」(运行)二形。
Caṇa saṇa dāne. Caṇati. Saṇati.
『遮那、沙那』属布施义。[遮那]谓布施。[沙那]亦谓布施。
Phaṇa gatiyaṃ. Phaṇati. Phaṇaṃ.
『发那』属行进义。[发那]谓行进。『发那』者,[蛇之]头冠也。
Veṇu ñāṇacintānisāmanesu. Veṇati.
「Veṇu」意为竹管,乃通一切音声之器具。此词含有分辨、认知、思考之意,谓使心智专注于此以达智慧之境。
Pīṇa pīṇane. Pīṇanaṃ paripuṇṇatā. Pīṇati. Pīṇo divā na bhuñjati, pīṇorakkhaṃsabāhu.
「Pīṇa」意指满盈、充实,谓事物充满圆满之性质。此词根有充实、满足之涵义。又云日中不食,示食物充足无缺,护持其完整如臂膀护身般坚固。
Miṇa hiṃsāyaṃ. Miṇati.
「Miṇa」为害、杀之意。此处指出有害众生之行为。由此动词「Miṇati」意为损害、杀戮、加害。
Duṇa gatiyañca. Hiṃsāpekkhako cakāro. Duṇati.
「Duṇa」含运动、行进之义。又作恶之意,指带有害之行动或方位。名作「Duṇati」者,表行进、运动,含带有加害意向之行为。
Saṇa abyattasadde. Saṇati. Saṇateva brahmāraññaṃ. Saṇatevāti nadati viya.
「Saṇa」为良好、声音纯正之音。为不动摇、不变动之声,是为可靠之音声。动词「Saṇati」表保持不变、响彻如梵天森林中之声音,或流水潺潺之流动声。
Tuṇa koṭille. Toṇati.
「Tuṇa」指耕作、耕地之动作。意应在地中活动,表干扰之意。动词「Toṇati」即耕犁扬土、破坏之意。
Puṇa nipuṇe. Puṇati, nipuṇati. Nipuṇadhammo. Ettha ca nipuṇasaṇhasukhumasaddā vevacanasaddā kusalachekadakkhasaddā viyāti daṭṭhabbaṃ.
『布那』属精妙义。[布那]谓精妙,[尼布那]亦谓精妙。『尼布那法』者,精妙之法也。此处应知,『尼布那』、『沙那哈』、『苏胡玛』诸词,皆为同义词;『苦萨拉』、『切咖』、『达咖萨』诸词,亦复如是,可相互替换。
Muṇa paṭiññāṇe. Muṇati.
『牟那』属认知义。[牟那]谓认知。
Kuṇa saddopakaraṇe. Koṇati.
『苦那』属助声义。[苦那]谓发声助益。
Cuṇachedane. Coṇati.
『朱那』属截断义。[朱那]谓截断。
Maṇa cāge. Veraṃ maṇatīti veramaṇi.
「玛那」根,义为「舍弃」。『离怨』者,谓舍弃怨恨也,故称「威拉玛尼」。
Phuṇa vikiraṇe vidhunane ca. Phuṇati. Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti.
「普纳」根,义为「散布」及「振除」。故有「普纳提」(散布)一形。又有他师谓:将余烬从火坑中振除,亦用此根。
Imāni ṇakārantadhāturūpāni. · 这些是以 ṇa 结尾的词根形式。
Iti bhūvādigaṇe ṭavaggantadhāturūpāni · 如是,在 bhū(有)等类中,以 ṭa 组结尾的词根形式
Samattāni.
总称为「诸法皆尽」。
Takārantadhātu以 ta 结尾的词根
Atha tavaggantadhāturūpāni vuccante –
然后讲义及种类之「法」曰──
Te pālane. Pālanaṃ rakkhaṇaṃ. Tāyati. Tāṇaṃ, gottaṃ, nakkhattaṃ. Aghassa tātā. Kicchenādhigatā bhogā, te tāto vidhami dhamaṃ. Tattha gottanti gaṃ tāyatīti gottaṃ. ‘‘Gotamo kassapo’’ti hi ādinā pavattamānaṃ gaṃ vacanaṃ buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, tathā abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasammuditaṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpaṃ.
谓之「种」,即「护持」。护持即保护。种子、族类、星宿。谓恶之种子。善业所得之享乐,即此种子为法所胚育。其「族类」者,谓众生群类也。举例如『族类』称谓中,如众生种类:『瞿昙种迦叶种』等之首语,由此词义及智慧,护持此一护持领域,故谓为族类。正如智慧若非所依缘境而无所成,名称亦无所指,故此『族类』所标识之义即护持故称。那为何谓「星宿」?此星宿非一家继承中非凡俗之族,乃其家族周遍普及、共通之平常形象。
Nakkhattanti visamagatiyā agantvā attano vīthiyāva gamanena nakkhanaṃ gamanaṃ tāyati rakkhatīti nakkhattaṃ, taṃ pana assayujādivasena sattavīsatividhaṃ hoti. Tathā hi assayujo bharaṇī kattikā rohaṇī migasiro addā punabbasu phusso assaliso māgho pubbaphagguṇī uttaraphagguṇī hattho cittaṃ svāti visākhā anurādhā jeṭṭhā mūlaṃ pubbāsaḷhaṃ uttarāsaḷhaṃ sāvaṇaṃ dhanasiṭṭhā satabhisattaṃ pubbabhaddapadaṃ uttarabhaddapadaṃ revatī cāti sattavīsati nakkhattāni. Tāni pana attano gamanaṭṭhānaṃ īsakampi na vijahanti kiñci sīghaṃ kiñci dandhaṃ, kadāci sīghaṃ, kadāci dandhaṃ, etto ito cāti evaṃ visamagatiyā agantvā yantacakke paṭipāṭiyā yojitāni viya samappamāṇagatiyā attano vīthiyāva gacchantāni maṇḍalākārena sineruṃ parivattanti. Evaṃ imāni nakkhanaṃ gamanaṃ tāyanti rakkhantīti nakkhattānīti vuccanti. Porāṇā pana kharadhātuvasena ‘‘nakkharanti na nassantīti nakkhattānī’’ti āvocuṃ, ‘‘nakkhattaṃ joti rikkhaṃ taṃ’’ iccetāni nakkhattatārakānaṃ nāmāni. ‘‘Uḷu tārā tārakā’’ti imāni pana sabbāsampi tārakānaṃ sādhāraṇanāmāni. Osadhīti pana tārakāvisesassa nāmaṃ.
「星宿」者,谓以星体不规则运动而依自己轨迹行进护持称星宿。此以二十七类为常。然此二十七星宿,即如「毕宿」、「参宿」、「昴宿」、「觜宿」、「娄宿」、「危宿」、「室宿」、「壁宿」、「娑罗宿」、「箕宿」、「斗宿」、「牛宿」、「女宿」、「虚宿」、「危宿」、「室宿」、「壁宿」、「奎宿」、「娄宿」、「昴宿」、「参宿」、「毕宿」、「觜宿」、「娄宿」、「危宿」、「室宿」等,皆二十七星宿名。彼星宿虽位置不同,却不离自身轨迹。忽而快忽而慢,时而长时而短,或此或彼,如转轮运动,随路径环绕。如此护持其星之行进,故名星宿。古人以粗重土性谓此名星宿否定消失,谓「星宿即非星宿」。恒星乃星辰之光,故用星辰、炬火之名。「炬火星」、「火炬星」等为星宿通号。至于草药,则特指星之异名也。
Citi saññāṇe. Saññāṇaṃ cihanaṃ lakkhaṇakaraṇaṃ. Cetati. Cihanaṃ karotīti attho. Īkārantavasena vuttattā asmā dhātuto saki saṅkāyanti dhātuto viya niggahītāgamo na hoti. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu.
谓心识、意识。意识为标记和特征制造者。即心起作用之理。谓此为标记制造者。因主要词尾咒说,此处部件如比喻为元素结合,由元素作为总称不可切割。此解释法则同他处用法。
Pata gatiyaṃ. Patati. Papatati papātaṃ, papateyyahaṃ. Pāpattaṃ nirayaṃ bhusaṃ. Ahaṃsaddena yojetabbaṃ, pāpattaṃ papatitosmīti attho. Pāpattha nirayaṃ bhusaṃ, sokumāroti yojetabbaṃ, pāpattha papatitoti attho. Parokkhāpadañhietaṃ dvayaṃ. ‘‘Pāvadaṃ pāvadā’’tiādīsu viya upasaggapadassa dīghabhāvo, tato aṃsaddassa ttaṃādeso, asaddassa ca tthādeso bhavati. Acinteyyo hi pāḷinayo.
谓坠落运动。致坠。使降落,坠落,或将使降。谓应与阿鼻地狱相连者,意即坠落之地狱耻辱。以否定词缀连用诠释意,谓应拒此坠落。此「坠落」含地狱耻辱意,谓应断除坠落。此为隐语之意思,谓为分别两义。犹如「戒」字从「护卫」等言,意指戒律长久存在,或为戒律功能或戒律无功能。此乃禁入境界法则。
Atasātaccagamane. Sātaccagamanaṃ nirantaragamanaṃ. Atati. Yasmā pana atadhātu sātaccagamanatthavācikā, tasmā bhavābhavaṃ dhāvanto jātijarābyādhimaraṇādibhedaṃ anekavihitaṃ saṃsāradukkhaṃ atati satataṃ gacchati pāpuṇāti adhigacchatīti attātipi nibbacanamicchitabbaṃ. Atthantaravasena pana ‘‘āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo’’ti ca ‘‘sukhadukkhaṃ adati anubhavatīti attā’’ti ca ‘‘attamanoti pītisomanassena gahitamano’’ti ca attho daṭṭhabbo, yattha yattha yathā yathā attho labbhati, tattha tattha tathā tathā atthassa gahetabbatoti.
关于断除自性的行相。断除自性的行相是连续不停地断除。断除者,因为其自性不存在,故称断除之行。因自性无有,生灭相续,流转于生、老、病、死等多种不同的轮回苦中,常常不断地运转,行走、到达、获得、及修习等,自己亦应断除生灭之念想。而欲求涅槃般的断除则应当追求之。依内在意义而言,应观察『此处有我者』、『此处有我性与我的存在』、『体验苦乐之有我』、『我心作用以喜乐安心』等义,随处随时所获之义皆应把持,照此而取用。
Cuta āsecane kharaṇe ca. Cotati.
关于落地和打触。落地者,是指着地而落。
Ati bandhane. Antati. Antaṃ. Antiyatibandhiyati antaguṇenāti antaṃ. Idha anta saddassa atthuddhāro vuccate ‘‘antaṃ antaguṇaṃ udariya’’nti ettha dvattiṃsākārantogadhaṃ kuṇapantaṃ antaṃ nāma. ‘‘Kāyabandhanassa anto jīrati. Haritantaṃ vā’’ti ettha antimamariyādanto anto nāma. ‘‘Antamidaṃ bhikkhave jīvikāna’’nti ettha lāmakanto. ‘‘Sakkāyo eko anto’’ti ettha koṭṭhāsanto. ‘‘Esevanto dukkhassa sappaccayasaṅkhayā’’ti ettha koṭanto. Iccevaṃ –
关于限制和界限。终止也。终止者,是因界限而受限制。此处所说『界限』,表义即是界限的属性。此处用『界限』一词举例说明,所谓『界限』,如二十三个面、顶盖、悬空、地面等称为界限部分。『身体之限制端是老朽』。有时称为『结束的限制』。『界限这是生命之所在』,此处亦有类似说法。『身是唯一的限制部分』。『执着痛苦,因缘聚合而生灭』等。乃是如此解释——
Kuṇapantaṃ antimañca, mariyādo ca lāmakaṃ;
二十三个面是终极之限,尊荣是附属终端;
Koṭṭhāso koṭi’me attho, antasaddena bhāsitā.
诸骨节是若干界限,皆言为界限之音。
Kita nivāse rogāpanayane ca. Ketati. Sāketaṃ na garaṃ, niketo, niketaṃ pāvisi. Āmodamāno gacchati sanniketaṃ. Tikicchati, cikicchati, cikicchā, cikicchako. Tattha sāketanti sāyaṃ gahitavasanaṭṭhānattā sāketaṃ, yaṃsaddalopo.
关于居住地、疾病及疗养。称为叫做‘去处’。所谓‘去处’并非指重担,而是住所,进入其境。怀悦心而行,及至住所称为附着之所。治疗,治疗行为,治疗者。此处『去处』指的是晚上所着之所在,如穿着衣物之处,即称去处,亦有此音义。
Yata patiyatane. Patiyatanaṃ vāyāmakaraṇaṃ. Yatati. Yati, yatavā, payatanaṃ, āyatanaṃ, lokāyataṃ. Ettha āyatananti āyatanato āyatanaṃ, cakkhurūpādīni. Etāni hi taṃdvārārammaṇacittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādikiccena āyatanti uṭṭhahanti ghaṭanti vāyamanti etesūti ‘‘āyatanānī’’ti vuccanti. Ettha pana nītanudhātūnaṃ vasenapi āyatanasaddattho vattabbo siyā, so uttari āvibhavissati.
「Yata patiyatane」者,即努力所依。所谓努力的依止,是指付出努力。Yatati即为努力,Yati、yatavā、payatanaṃ、āyatanaṃ、lokāyataṃ均属此义。此处亚耶譬喻为根所摄的境界,如色眼等。谓此诸境,如门径与心意之所恒依,是种种感受诸心所、诸法像之所在,由此产生、兴起、增强、消退、努力等作用,故称为『境界』。但若论及极细微之缘着境界时,境界之义亦可广延,后者则具有更高层次的展开和显现。此义须明辨区分。
Āyatanasaddo nivāsaṭṭhāne ākare samosaraṇaṭṭhāne sañjātidese kāraṇe ca. Tathā hi ‘‘loke issarāyatanaṃ vāsudevāyatana’’ntiādīsu nivāsaṭṭhāne āyatanasaddo vattati. ‘‘Suvaṇṇāyatanaṃ rajatāyatana’’ntiādīsu ākare. Sāsane pana ‘‘manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā’’tiādīsu samosaraṇaṭṭhāne. ‘‘Dakkhiṇāpatho gunnaṃ āyatana’’ntiādīsu sañjātidese. ‘‘Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’tiādīsu kāraṇe vattatīti veditabbo. So ca nānāpavattinimittavasena gahetabbo.
境界一词,亦有示处、住所、容器、出身地、因缘等义。如在俗世中,有『世尊之所在』、『梵天之所居』等,此即为住所;又如『黄金所成之境』、『白银所为之境』等,此属于形状体相;佛法教中有『令人心悦之境,飞鸟乐居之地』等,此乃避难所处;亦有『南方是善境』等,属出生地;或曰『由此处处可得证悟,证悟者如众多证人』等,属因缘境界。此境界之义,因不同修习、观法之因缘而有不同涵义,故须依具体境遇而广泛体认。
Nivāse ākāre ceva, jātidese ca kāraṇe;
住所、形态、出生地及因缘,皆属境界之义。
Samosaraṇaṭṭhāne ca, āyatanaravo gato.
避难所在,即境界所在之所。
Lokāyataṃ nāma ‘‘sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ nucchiṭṭhaṃ. Seto kāko, kāḷo bako iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ, yaṃ loke ‘‘vitaṇḍasattha’’nti vuccati, yañca sandhāya bodhisatto asamadhuro vidhurapaṇḍito ‘‘na seve lokāyatikaṃ, netaṃ paññāya vaḍḍhana’’nti āha. Āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti lokāyataṃ, kintaṃ? Vitaṇḍasatthaṃ. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakriyāya cittampi na uppādenti. Aññatthāpi hi evaṃ vuttaṃ ‘‘lokāyatasippanti ‘kāko seto, aṭṭhīnaṃ setattā, balākā rattā, lohitassa rattattā’ti evamādinayappavattaṃ paralokanibbānānaṃ paṭisedhakaṃ vitaṇḍasatthasippa’’nti.
所谓俗世境界,乃指世间一切皆颠倒不正,有白乌鸦、黑公鸡等,皆属无意义之因缘杂错,与外道众生诡辩俗事有关。世俗众生借此为争辩之缘,以做无益之辩论,世尊谓之争论之缘。以此为依据,菩提萨埵不应与此类俗世境界牵连,非智慧增进之物也。于此争辩经书,众生亦不生净善之心。另有他说谓“白色乌鸦、骨头之白、马青色、血之红”等诸多诡辩相,乃为他方世界涅槃之反对故争辩缘由也。
Yuta juta bhāsane. Bhāsanaṃ udīraṇaṃ. Yotati. Jotati.
「优达」、「若达」二根,义为「发光、照耀」,所谓发光即是放射光明。故有「优达提」(发光)、「若达提」(照耀)二形。
Jutadittiyaṃ. Jotati, vijjotati. Juti, joti. Kārite ‘‘joteti, jotayitvāna saddhamma’’nti payogā. Ettha ca jutīti āloko siri vā. Jotīti patāpo. Atha vā jotīti candādīni. Vuttampi ceta sirimāvimāna vatthuaṭṭhakathāyaṃ ‘‘jotīti candimasūriyanakkhattatārakānaṃ sādhāraṇanāma’’nti. Atha vā ‘‘joti jotiparāyaṇo’’ti vacanato yo koci jotati khattiyakulādīsu jātattā ca rūpasobhāyuttattā ca, so ‘‘jotī’’ti vuccati.
「炤」义为「辉耀光明」。「照耀」[Pali: jotati]、「遍照耀」[Pali: vijjotati]。「光辉」[Pali: juti]、「光明」[Pali: joti]。使役式作「令照耀」,如「令正法照耀、令其照耀后」之用法。此处「光辉」[Pali: juti]者,光明或吉祥也;「光明」[Pali: joti]者,威光也。又,「光明」[Pali: joti]者,亦指月等诸天体。此义于《天宫事注疏》中亦已言及:「『光明』者,乃月、日、星宿、众星之通称也。」又,依「光明、以光明为归依」之语义,凡因生于刹帝利族等尊贵家族、且具有色身端严之故而光彩照人者,皆称为「光明者」[Pali: jotī]。
Sitavaṇṇo. Sitadhātu setavaṇṇe vattati. Kiñcāpettha vaṇṇasāmaññaṃ vuttaṃ, tathāpi idha nīlapītādīsu setavaṇṇoyeva gahetabbo payogadassanavasena. Setati. Setaṃ vatthaṃ. Vāccaliṅgattā pana setasaddo tiliṅgo gahetabbo.
白色。『Sitavaṇṇo』即白色之义。『Sitadhātu』在色相上为白色之色。虽然此处对颜色有普遍定义,但蓝色、黄色等中仍以白色为基础色使用,作为视觉描述之用。『Setati』意为『呈现白色』。白色的色相称作『seta』,此处语法指标中『seta』是以三格形式形成。
Setaṃ sitaṃ suci sukkaṃ, paṇḍaraṃ dhavalampi ca;
白、净、清、明,皎洁、皓白亦然;
Akaṇhaṃ goramodātaṃ, setanāmāni honti hi.
非黑、灰白、洁白,此皆「白」之名称。
Vatu vattane. Vattati, pavattati, saṃvattati, anuvattati, parivattati. Pavattaṃ.
「vatu」根,表示转动义。由此衍生:转动、流转、聚合、随转、周转。「流转」。
Kilota addabhāve. Addabhāvo tintabhāvo. Kilotati, pakilotati, temetīti attho. Kārite pakiloteti, pakilotayati. Uṇhodakasmiṃ pakilotayitvā, temetvāti attho.
「kilota」根,表示湿润义。「湿润」者,润湿之状态也。由此衍生:浸湿、充分浸湿,义为润湿、使湿透。使役形:使充分浸湿、使浸湿。义为:于热水中充分浸湿,即使其润湿之意。
Vata yācane. Vatati.
「vata」根,表示祈求义。由此衍生:请求。
Kita ñāṇe. Ketati. Ketanaṃ, ketako, saṅketo.
「kita」根,表示知晓义。由此衍生:了知。又生:了知之事、了知者、约定(暗号)。
Kati suttajanane. Suttaṃ kantati.
「kati」根,表示纺线义。由此衍生:纺纱线。
Kati chedane. Maṃsaṃ kantati, vikantati, ayokanto. Sallakanto mahāvīro. Mā no ajja vikantiṃsu, rañño sūdā mahānase.
「kati」根,表示切断义。由此衍生:切割肉、分切,又有铁制刀具。「大勇者割除箭矢」。「愿今日王室厨房的厨师们不要将我们切割」。
Catī hiṃsāgandhesu. Īkārantattā imasmā niggahītāgamo na hoti. Catati.
『遮』,用于伤害、气味等义。因其词尾为长音伊,故此词根不加鼻音增音。其活用形为『遮帝』。
Takārantadhāturūpāni. · 以 ta 结尾的词根形式。
Thakārantadhātu以送气塔音结尾的语根
Thāgatinivattiyaṃ. Thāti. Avatthā, vavatthānaṃ, vavatthitaṃ, vanatho. ‘‘Chetvā vanaṃ vanathañcā’’ti ettha hi mahantā rukkhā vanaṃ nāma, khuddakā pana tasmiṃ vane ṭhitattā vanatho nāma vuccanti.
『塔』,用于停止与返回义。『塔』者,状态、确定、已确定、树林也。如偈『斩伐林木与树林』,其中高大之树木称为『林木』,而生长于彼林中较矮小者,因立于其中,故称为『树林』。
Thu thutiyaṃ. Thavati, abhitthavati. Thavanā, abhitthavanā, thuti, abhitthuti.
『图』,用于称赞义。其活用形为『塔瓦帝』、『阿毗图塔瓦帝』;其名词形为『塔瓦那』、『阿毗图塔瓦那』、『图提』、『阿毗图提』。
Yadi hi rūpinī siyā, paññā me vasumatī na sameyya;
若说事物具有形体,我的智慧便无法稳定、无法达到无染纯净。
Anomadassissa bhagavato, phalametaṃ ñāṇathavanāya.
这正是世尊无上的智慧成果,谓之透彻觉知而坚固不移的果效。
Tehi thutippasattho so, yenidaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ, buddhaseṭṭho ca thomito. Tatra thavanāti pasaṃsanā. Pasaṃsāya hi anekāni nāmāni.
正是此等智慧,能欣赏赞叹此坚固不移之智慧,故称之为最尊圣者。此处所言的『thavanā』即表赞叹之意。关于赞叹,诸多名称存在。
Thavanā ca pasaṃsā ca, silāghā vaṇṇanā thuti;
『Thavanā』与『pasaṃsā』二者皆为称赞、赞叹,也可作为赞扬的辞藻、赞美的叙述。
Panuti thomanā vaṇṇo, katthanā guṇakittanaṃ;
至于赞扬、赞叹之光辉,乃是论述称述其功德之言辞。
The saddasaṅghātesu. Thīyati, patitthīyati. Thī. Atrimā pāḷiyo – abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Thiyo naṃ paribhāsiṃsūti. Tatra ‘‘thīyati patitthīyatī’’timāni ekārassīyādesavasena sambhūtāni. Thīyati saṅghātaṃ gacchati gabbho etissāti thī. Ācariyā pana itthīsaddasseva evaṃ nibbacanaṃ vadanti, na thīsaddassa.
关于『thī』一词,在破碎声响中显现。『Thīyati』意为『崩坏、破碎』;『patitthīyati』意为『彻底崩坏』。『Thī』为女性名词形式。古巴利语中,此词含义为『受到药剂侵害、腐坏、损坏、崩溃』,并引起愤怒和憎恶的原因。『Thī』一词是他人贬称所用。这里『thīyati patitthīyatī』等表达,是通过成分的合成形成的。『Thīyati』指破碎声进入胎内等意。师长们则认为,仅限于女性名称而说这类断语,而不谓之为女性一般的名称。
Gabbho thīyati etissā, iti thī iti no ruci;
『胎儿破碎』是女性的破坏,因此说是『女性』,这并不合适;
Gabbho thīyati etissā, iti itthīti ācariyā.
『胎儿破碎』是女性之故,因此古师说是『女性』。
Tesaṃ sudukkarovāde, ‘‘itthī’’ti padasambhavo;
这些表达难于断定,因有『itthī(女性)』一词由此而生;
Ayaṃ vinicchayo patto, nicchayaṃ bho suṇātha me.
此结论已得,听我所言,此乃结论。
Thīsaddena samānattho, itthīsaddo yato tato;
与『提』字同义者,乃『伊提』一词,可从任何位置生起;
Thīsadde labbhamānatthaṃ, itthīsaddamhi ropiya.
此处「女声」一词的用意,在女声言辞中所播种、成就。
Appānaṃ bahutā ñāye, gahite sati yujjati;
若心坚固而有大智,多因执守而得相应;
Tathā hi ‘‘dve duve, taṇhā, tasiṇā’’ti nidassanaṃ.
此正如『有二、两种渴爱,乃因甘露』之说,乃显示此义。
Atha vā pana ‘‘itthī’’ti-idaṃ vaṇṇāgamādito;
又或说『女』,此为说话言语的起始;
Niruttilakkhaṇenāpi, sijjhatīti pakāsaye.
亦可依语源学之特征而成立,以此说明之。
Icchatīti nare itthī, icchāpetīti vā pana;
称为欲,谓人为女,即为意欲;称为意欲则为迎合之意;
Idaṃ nibbacanañcāpi ñeyyaṃ nibbacanatthinā.
这灭尽(涅槃)之理亦应当了知,以灭尽为目的而认识。
Atrimāni itthīnamabhidhānāni –
这里列举女子之称谓——
Itthī thī vanitā nārī, abalā bhīru sundarī;
女子即妇人、女人、贤弱者、胆怯者、美丽者;
Kantā sīmaninī mātu-gāmo piyā ca kāminī.
爱人、持家者、母亲、乡里、爱伴侣者;
Ramaṇī pamadā dayitā, lalanā mahilā’ṅganā;
可爱者、怠惰者、所喜爱者、妇女之体态;
Tāsaṃyeva ca nāmāni, avatthāto imānipi.
这些名字,也是从表相上分别的。
Gorī ca dārikā kaññā, kumārī ca kumārikā;
少女亦称为姑娘,处女亦称为未嫁女子。
Yuvatī taruṇī māṇa-vikā therī mahallikā.
青年女子称为少女、青春少女、长者妇人。
Tathā hi aṭṭhavassikā gorītipi dārikātipi vuccati. Dasavassikā kaññāti vuccati. Anibbiddhā vā yobbanitthī kaññāti vuccati. Dvādasavassikā kumārītipi vuccati kumārikātipi. Atho jaraṃ appattā yuvatītipi taruṇītipi māṇavikātipi vuccati. Jaraṃ pattā pana therītipi mahallikātipi vuccati. Purisesupi ayaṃ nayo yathārahaṃ veditabbo.
八岁时,既称少女亦称姑娘。十岁时称为姑娘。尚未生育或青春未满时,亦称姑娘。十二岁时称为未嫁女子、青春少女。若已至老年,则称为长者妇人。老年已至,则称为长者妇人。这种区分男女亦应如实了知。
Kiñcāpettha evaṃ niyamo vutto, tathāpi katthaci aniyamavasenapi vohāro pavattati. Tathā hi ‘‘rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārika’’nti ca ‘‘acchā kaṇhājinaṃ kañña’’nti ca imāsaṃ dvinnaṃ pāḷīnaṃ vasena yā itthī dārikāsaddena vattabbā, sā kaññāsaddenapi vattabbā jātā. Yāpi ca kaññāsaddena vattabbā, sāpi dārikāsaddena vattabbā jātā. Tathā ‘‘rājā kumāramādāya, rājaputtī ca dārika’’nti ca ‘‘kumāriye upaseniye, niccaṃ nigaḷamaṇḍite’’ti ca imāsaṃ pana pāḷīnaṃ vasena yā itthī dārikāsadena vattabbā, sā kumārikāsaddenapi vattabbā jātā. Yā ca pana kumārīsaddena vattabbā, sāpi dārikāsaddena vattabbā jātā. Apicettha ‘‘rājakaññā rucā nāmā’’ti ca ‘‘tato maddimpi nhāpesuṃ, sivikaññā samāgatā’’ti ca imāsaṃ dvinnaṃ pāḷīnaṃ dassanato yā anibbiddhā vā hotu nibbiddhā vā, yāva jaraṃ na pāpuṇāti, tāva sā kaññāyeva nāmātipi veditabbaṃ.
虽然如此规定已说,但有时私下也发生不定行为。例如有句言『王赐少年郎,王子亦称少女』,又有『农夫家捉来的女孩』等,这些女子以两种巴利语服装为标志,称为“姑娘”亦可称为“女孩”。称为“姑娘”的,也可称为“女孩”。又有『王赐少年郎,王子亦称少女』『少女为善伴者,常着纱衣』这句,以另一种巴利服装称女子,谓之“未嫁女子”;称为“未嫁女子”的,也称为“女孩”。又有人称为“女子”,也是“女孩”。此外有『王女叫玫瑰』『其后染发者,妇女之集』这样的二种巴利说法,若其未生育或未至老年,尚未达到老年之时,应称为“姑娘”。
Kecettha vadeyyuṃ – yaṃ tumhehi ‘‘aṭṭhavassikā gorītipi dārikātipi vuccatī’’ti vuttaṃ, etasmiṃ pana vacane ‘‘yadāhaṃ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko’’ti vacanato aṭṭhavasso dārako hotu, ‘‘tatthaddasakumāraṃ so, ramamānaṃ sake pure’’ti pāḷiyaṃ pana puttadārehi saṃvaddho vessantaramahārājā kathaṃ ‘‘kumāro’’ti vattuṃ yujjissati dvādasavassātikkantattā? Yujjateva bhagavato icchāvasena. Bhagavā hi dhammissarattā vohārakusalatāya ca yaṃ yaṃ veneyyajanānurūpaṃ desanaṃ desetuṃ icchati, taṃ taṃ deseti eva, tasmā bhagavatā tassa mātāpitūnaṃ atthitaṃ sandhāya kumāraparihārena vaddhitattañca evaṃ desanā katā. Tathā hi āyasmā kumārakassapo kumāraparihārena vaddhitattā mahallakopi samāno kumārakassapotveva vohariyati. ‘‘Na vāyaṃ kumārako mattamaññāsī’’ti ettha pana sirasmiṃ palitesu jātesupi āyasmantaṃ ānandaṃ āyasmā mahākassapo tasmiṃ there adhimattavissāso hutvā komāravādena ovadanto kumārakoti avocāti gahetabbaṃ. Udānaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sattā jātadivasato paṭṭhāya yāva pañcadasavassaṃ, tāva kumārakā, bālāti ca vuccanti, tato paraṃ vīsativassāni yuvāno’’ti vuttaṃ.
有人问:你们说『八岁称少女、姑娘』,如果这时候说『我当女孩,则八岁女孩』,那么那段关于王子们与彼女儿关系说的『那时男童逗留在家』的巴利话,该如何理解超越十二岁的“少年”呢?答案是顺应世尊之意。世尊因慈悲,依各类听众差别,随宜说法,因此为父母利益说了少年期、除童期的区别。因此长者比库「少童卡萨巴」因少年期延长,故被称为长者比库库萨巴,仍如少年行事。曾说『不认为我们是少年』,此处于部分比库头上开斑时,长者阿难及长者大卡萨巴基于完全信赖,比照少年言论,告诫为少年,应摄受。于《乌达那注疏》说:『生者自出世日起至十五岁为少年及幼童,之后二十年为青年』。
Mantha mattha viloḷane. Manthati. Manthañca madhupiṇḍikañca ādāya. Abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃvamhamayaṃ maṇiṃ. Sineruṃ matthaṃ katvā.
搅拌、搅扰、搅乱。搅动。用搅动者和蜜饼带来。倾心于愚痴、如铁石般坚硬且不易破碎的宝石。作成锡耶鲁山(锡耶鲁,悉尼鲁,古印度重要山名)搅拌之物。
Kuthi puthi luthi hiṃsāsaṃkilesesu. Kunthati. Kuntho, kunthakipillikaṃ. Disvāna patitaṃ sāmaṃ, puttakaṃ paṃsukunthitaṃ. Punthati. Lunthati.
何故称为昆叉于诸伤害污秽等中? 昆叉者,昆他及昆他之幼雏也。见堕落之沙门,儿子被尘埃污秽,便称之为昆叉。又有谓之喷吐、呕吐者。
Nātha yācanopatāpissariyāsīsāsu. Nāthadhātu yācane upatāpe issariye āsīsane cāti catūsvatthesu vattati. Tenāhu porāṇā ‘‘nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ āsīsati pattheti, parasantānagataṃ vā kilesabyasanaṃ upatāpeti, ‘‘sādhu bhikkhave bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkheyyā’tiādinā taṃ taṃ hitapaṭipattiṃ yācatīti attho, paramena cittissariyena samannāgato sabbasatte vā guṇehi īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā ‘nātho’ti vuccatīti nāthatīti nātho’’ti. Saddasatthavidū pana tesu catūsu atthesu nātha nādha iti dhātudvayaṃ paṭhanti. Attanobhāsattā pana tassa ‘‘nāthate nādhate’’ti rūpāni bhavanti.
护主者,即乞求、悲恻、呵护、嘱托诸义中之护主出现在四义中。故古曰「护主者即主」,意谓为有益有乐者给予祝福,在病痛、忧害或烦恼污秽中给予呵护,令善哉比库得以不时思自得之法。此所谓护主,乃以至诚心护持一切众生以广大慈悲与种种德能,世尊称之为「主」,故「护主」即为主。然言语通解者,于这四义中视护主为不可得者。自显其义,谓其“护”与“不护”二相俱存。
Ettha siyā ‘‘yadi yācanatthena nāthatīti nātho, evaṃ sante yo koci yācako daliddo, so eva nātho siyā. Yo pana ayācako samiddho, so na nāthati na yācatīti anātho siyā’’ti? Na, nāthasaddo hi yācanatthādīsu pavattamāno lokasaṅketavasena uttamapurisesu nirūḷho, bhagavā ca uttamesu sātisayaṃ uttamo, tena taṃ taṃ hitapaṭipattiṃ yācatīti nāthasaddassattho vutto. Anāthasaddo pana ittarajanesu nirūḷho, so ca kho ‘‘na nāthoti anātho. Natthi nātho etassāti vā anātho’’ti dabbapaṭisedhavasena, na pana ‘‘na nāthati na yācatīti anātho’’ti dhātuatthapaṭisedhavasena. Yo hi aññassa saraṇaṃ gati patiṭṭhā hoti, so nātho, yo ca aññassa saraṇaṃ gati patiṭṭhā na hoti, nāpi attano añño saraṇaṃ gati patiṭṭhā hoti, so anāthoti vuccati saṅketavasena. Tathā hi ‘‘saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇa’’nti vuttaṃ. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ imasmiṃ ṭhāne ‘‘lokanātho tuvaṃ eko, saraṇaṃ sabbapāṇina’’nti ca ‘‘anāthānaṃ bhavaṃ nātho’’ti ca –
此处可有疑问:「若为乞求之时称为护主,则任何乞求者为弱者,即是护主;反之,不乞求者虽丰足,非护主,谓之无护。」否也。护主一辞于乞求等中应用,体现于世人所共识、诸贤选士中。世尊亦于诸贤中称护主,是故谓乞求乃求益而称护主。本无护义者,却于他人中生不起护心及赖依者,谓之无护。若他人赖依成立者,则为护主。若无赖依自身及他人者,谓之无护。此为通解,谓之「言语之约,世俗成说」。此义当彰显于此处,故于经中有言:「世主,汝唯一,为诸众生赖依」,又文云:「成为无依之者,护主。」
‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ;
「如此思惟,积累千万亿财宝,
Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgami’’nti ca
授与无依无护者,得到喜马拉雅山地。」
Pāḷiyo nidassanāni bhavanti. Yasmā pana sāsane ca loke ca yācako ‘‘nātho’’ti na vuccati, ayācako ca ‘‘anātho’’ti. Lokassa pana saraṇaṃ ‘‘nātho’’ti vuccati. Yassa saraṇaṃ na vijjati, so ‘‘anātho’’ti vuccati, tathā samiddho ‘‘nātho’’ti vuccati, asamiddho ‘‘anātho’’ti. Tasmā paññavatā sabbesu ṭhānesu dhātuatthamattena lokasamaññaṃ anatidhāvitvā yathānurūpaṃ attho gahetabbo. Ayañca nīti sādhukaṃ manasi kātabbā.
此为巴利文示例。因在教法与世间,乞求者称为护主者不常用,不乞求者称为无护者。世间通称赖依为护主,赖依不现者为无护。既丰足者为护主,非丰者为无护。故于诸处,智者应依教义实理,不宜过于世俗常见,应顺理取得其义。此为正论,宜常善思之。
Vithuyācane. Vethati.
『维』,用于乞求义。其活用形为『维塔帝』。
Satha seṭhille. Sathati. Sathalo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ. Siṭhilotipi pāḷi dissati. Tadā ṭhikāro muddhajo gahetabbo.
『沙他』者,松弛义。『沙他提』。盖松弛则放逸,更多地扬起尘埃。亦见有『西提拉』之巴利写法。此时,字母「ṭh」应视为腭顶音。
Kathi koṭille. Kanthati.
『咖提』者,弯曲义。『咖他提』。
Kattha silāghāyaṃ. Katthati, vikatthati. Katthanā, vikatthanā. Tattha katthatīti pasaṃsati. Vikatthatīti virūpaṃ katthati abhūtavatthudīpanato. Ettha ca ‘‘bahumpi so vikattheyya, aññaṃ janapadaṃ gato’’ti ca ‘‘idhekacco katthī hoti vikatthī, so katthati ‘ahamasmi sīlasampannoti vā vattasampannoti vā vikatthatī’ti’’ ca ādayo payogā.
『咖他』者,自赞义。『咖他提』、『毗咖他提』。『咖他那』、『毗咖他那』。其中,『咖他提』者,称赞也;『毗咖他提』者,丑陋地自赞也,以宣说不实之事故。此处有以下诸用例:『他虽多有自赞,然已前往他方国土』;又『此处某人为自赞者、丑陋自赞者,彼自赞道:「我乃戒具足者」或「我乃行具足者」,此即丑陋自赞』——如此等等诸用法。
Byatha dukkhabhayacalanesu. Byathati. Bhantā byathitamānasā. Tato kumārābyathitā, sutvā luddassa bhāsitaṃ. Itthetaṃ dvayaṃ calañceva byathañca.
『毗雅他』者,苦、怖、动摇义。『毗雅他提』。『惊扰者,心意动摇』。『彼时诸童子因之动摇,闻猎人之言语』。此处此二者,一为动摇,一为苦恼。
Sutha kutha katha hiṃsāyaṃ. Sothati. Kothati. Kathati.
『苏他』、『古他』、『咖他』者,伤害义。『索他提』。『科他提』。『咖他提』。
Patha gatiyaṃ. Pathati. Patho. Pathoti maggo. So duvidho mahājanena padasā paṭipajjitabbo pakatimaggo ca paṇḍitehinibbānatthikehi paṭipajjitabbo paṭipadāsaṅkhāto ariyamaggo cāti. Tattha pakatimaggo uppannakiccākiccehi janehi pathiyati gacchiyatīti patho, paṭipadā pana amatamahāpuraṃ gantukāmehi kulaputtehi saddhāpātheyyaṃ gahetvā pathiyati paṭipajjiyatīti patho. Atha vā pātheti kārakaṃ puggalaṃ gameti nibbānaṃ sampāpetīti vā patho , paṭipadāyeva. Maggābhidhānaṃ curādigaṇe maggadhātukathanaṭṭhāne kathessāma.
路径之义。『Pathati』为行走,『Patho』为路径,『Pathoti』意为道路。此处道路有两种:一是由贤圣大德所行走者,此路径显明而通达;二是由智者以涅槃为目的而修行者所行走者,此道路乃世间间接断惑的圣道。此道路即是圣道的具体修行方法。于此,显明而通达之路径,乃由有事之众人所践行,故称为路径、行进;而修行之道路,乃为欲往无上城(即涅槃)者、出身贵族者,以信心为基,依法行之,故谓之路径,应当践行。又或者亦作『Pātheti』,表示推动、引导某人至涅槃之实现,即行道的涵义。关于此『道』的名称及其义项,于今《小部》之『道品』中,将加详述。
Katha nippāke. Kathati.
『咖他』者,成就义。『咖他提』。
Matha vilothane. Mathati.
『研磨』义为粉碎。研磨之。
Potha pariyāyanabhāve. Pothati. Pothako. Pothetīti ayaṃ curādigaṇepi vattati. Tena ‘‘samantā anupariyeyyuṃ, nippothentā catuddisā’’ti payogo dissati.
卷轴、书本为意。『Pothati』为卷轴,『Pothako』为册、书,此语亦见于《小部》等经。因『potha』可谓卷轴或书籍,则有『遍行各处,四向展开』之表述。
Gottha vaṃse. Gotthati. Gotthulo, gotthu.
『棚圈』义为畜栏族类。置于栏中。圆形棚舍,棚圈。
Puthu vitthāre. Pothati. Puthavī.
『广博』义为扩展蔓延。展开之。大地。
Thakārantadhāturūpāni. · 以送气塔音结尾的语根诸形。
Dakārantadhātu以达音结尾的语根
Dā dāne. Āpubbo gahaṇe. Saddho dānaṃ dadāti deti, sīlaṃ ādadāti ādeti. Imāni suddhakattupadāni taddīpakattā. Saddho assaddhaṃ dānaṃ dāpeti, sīlaṃ ādapeti, samādapeti. Ye dhammamevādapayanti santo. Imāni kāritapadāni hetukattupadānīti ca vuccanti taddīpakattā. Saddhena dānaṃ dīyati, sīlaṃ ādīyati, samādīyati, imāni kammapadāni taddīpakattā. Ayañca dā dāneti dhātu sāsanānurūpasutivasena divādigaṇaṃ patvā supanakriyaṃ vadanto ‘‘dāyati niddāyati niddā’’ti sanāmapadāni suddhakattupadāni janayati. Dānamavakhaṇḍanañca vadanto ‘‘diyati dānaṃ dātta’’nti sanāmapadāni suddhakattupadāni janayati. Suddhiṃvadanto ‘‘dāyati vedāyati vodāna’’nti sanāmapadāni suddhakattupadāni janayati, imasmiṃ pana bhūvādigaṇe dānaṃ vadanto āpubbavasena gahaṇañca vadanto ‘‘dadāti deti ādadāti ādeti dānaṃ ādāna’’nti sanāmapadāni suddhakattupadāni janayati. Tathā kucchitagamanaṃ vadanto ‘‘dāti suddāti suddo suddī’’ti sanāmapadāni suddhakattupadāni janayatīti ayaṃ viseso daṭṭhabbo. Yathā cettha, evamaññatrāpi yathāsambhavaṃ viseso upaparikkhitabbo nayaññūhi.
关于给予。给予即获取。信者施舍财物给予,持戒实行给予。此等语皆为清净体用之言——指明其义。信者使不信者获施舍,持戒而接收,严持戒法。持守佛法者唯授予法的贤士,此等行为词被称为因体、明示义理之语。凭信心施舍,持戒受施,严守戒体,此皆业相之标。而「施」一词,依教法精神,以行为本质分为两类:一为「授予者与受用者」诸种称谓,表达缔善之体用;称谓有授予、赠送、施予等,均为纯洁体词。譬如「施与、纯洁、清净」等称谓便是此类。论及授受等行为,亦述及逐语以示持戒与受用之义。此段尤须留意。如同此处,其他情况亦理应依事明显,辅以详细解析。遂成其学诸释者之规范。
Idānissa nāmapadāni tumantādīni brūma. ‘‘Dānaṃ, deyyaṃ, dātabbaṃ, brahmadeyyaṃ, dinnaṃ, dāyako, dāyikā, dakkhiṇā’’ iccādīni, ‘‘dātuṃ, padātuṃ, dātave, padātave, datvā, datvāna, dadātuna, daditvā, daditvāna, dadiya, dajjā, dadiyāna, ādātuṃ, ādāya, ādiya’’ iccādīni ca yojetabbāni.
现今列举施舍相关的各种名词与动词。诸如施舍、应受赠与、应施与者、梵天所应受供养、所赠、施主、受施女等名词;乃至以施舍为意图之动词连用形,如施予、授与、应施、应受等形式,以及过去分词、现在分词等形态,如「施过、已施、被施、曾施、施与者」等,皆须兼顾连贯运用。
Tattha dānanti dātabbaṃ, dadanti etenāti atthe na deyyadhammo dānacetanā ca vuccati. Kasmā pana tattha dinnasaddoyeva kathiyati, na dattasaddoti? Akathane kāraṇamatthi. ‘‘Dānaṃ dinna’’ntiādīsu hi dinnasaddaṭṭhāne dattasaddo na dissati, tasmā na kathiyati.
其中「给予」一词意指应当给予之法和实际给予行为,并非简单的供养物品本身。为何此处使用「给予」而非「所赠」一词?主要缘于语言习惯所致。在「施舍、已赠」等场合,词形「已赠」消失于字面,故使用「施舍」一词表达意涵,以免歧义,确保以正确名项指示意念。
Guṇabhūto dattasaddo, na diṭṭho jinabhāsite;
「已赠」字品是品质具足的字,为着重于内涵的术语,并非字面可见者,{此语以形而上义解。}
‘‘Manasā dānaṃ mayā dinnaṃ’’, iti dinnapadaṃ viya.
譬如心念调伏,谓其已施舍:「我以心施舍」,此语如已施之词形体。
‘‘Devadatto yaññadatto, datto’’ iti ca ādiko;
例如称谓「天施者」「祭施者」「所施者」等均属此类。
Paṇṇattivacane diṭṭho, samāsabyāsato pana.
在修饰词用法上可见此义,但在复合用法上则不同。
Tasmā ‘‘devadatto’’tiādīsu ‘‘devena dinno’’ti samāsaṃ katvā paṇṇattivacanattā dinnasaddassa dattādeso kātabbo sāsanānurūpena. Upari hi ‘‘dinnassa datto kvaci paṇṇattiya’’nti lakkhaṇaṃ passissatha. Ayameva hi sāsane nīti avilaṅghanīyā. Idaṃ panettha vavatthānaṃ –
因此,如在“devadatto”(天人所与)等词中,当作复合词处理时,应理解为“被天人所给予”,其名辞与“给予”相连,须依教法相适应作施与之意。且须观察词上有“给予者何处以复合词形式出现”的标志。这种教法上的规定不可违犯。此处说明如下——
Sakkaṭe dattasaddova, dinnasaddo na dissati;
在梵语中,唯见『已给予』(datta)一词,而『所施与』(dinna)一词则不见;
Byāsamhi dinnasaddova, dattasaddo na pāḷiyaṃ.
在毗耶娑(的用法)中,唯见『所施与』(dinna)一词,而『已给予』(datta)一词则不见于巴利圣典。
‘‘Manasā dānaṃ mayā dinnaṃ, dānaṃ dinno’’tiādisu;
如“我心所施,与所施(之物)”等;
‘‘Dhammadinnā mahāmāyā’’, iccādīsu ca pāḷisu.
又如“法所受(授),大魔尼”等类似巴利词汇。
Iti byāsasamāsānaṃ, vasā dvedhā pavattati;
此处谓会合谓语,谓有二种形式发生:
Dinnasaddoti dīpeyya, na so sakkaṭabhāsite.
所谓「赐予之声」意在使其发光,但这种声音非如萨咖所言之「杠子声」。
Guṇabhūto dattasaddo, asamāsamhi kevalo;
作为品性的声音,若仅是合成语中一体者,
Na dissati munimate, dinnasaddova kevalo.
则在圣人之心中不显现,正如仅是赐予之声一般单独存在。
Teneva dinnasaddassa, dattādeso kato mayā;
基于此赐予之声,我作了如是的赋予说法;
‘‘Dattaṃ sirappadāna’’nti, kavayo pana abravuṃ.
即『此谓单纯赐予』,然而诗人却另有所说。
Ediso pāḷiyaṃ natthi, nayo tasmā na so varo;
此时无此巴利字,故非上诉之优美辞意。
‘‘Datto’’ti bhūridattassa, saññā paṇṇattiyaṃ gatā.
『达多』者,属于名相表达,意指多加给予者。
‘‘Brahmadatto buddhadatto, datto’’ iti hi sāsane;
『婆罗门达多』『佛陀达多』等,皆为教法中的名相。
Paṇṇattiyaṃ dattasaddo, asamāsasamāsiko.
名相中『达多』此语,非复合合成词。
‘‘Paradattabhojana’’nti, evamādīsu pāḷisu;
『他人所施食』等,类似诸巴利词汇中,
Samāse guṇabhūtoyaṃ, dattasaddo patiṭṭhito.
此乃合成词,具品德性质,是『达多』字所确立。
‘‘Manasā dānaṃ mayā dinnaṃ, dānaṃ dinno’’tiādisu;
『用心布施』或『由我施予』等词语,
Guṇabhūto dinnasaddo, asamāsamhi dissati.
这些言辞本质是形容布施的,但在不完整的语境中难以显现其义。
‘‘Dinnādāyī dhammadinnā’’, iccevamādīsu pana;
诸如『布施者是法布施』等类似表达,
Samāse guṇapaṇṇatti-bhāvenesa padissati.
在词语组合的总括语境里,会显现为称扬功德的说法。
Koci pana saddasatthavidū garu evaṃ saddaracanamakāsi –
然而,有位深通言义的辞义者对这样的词语造句极为重视,他这样说道——
‘‘Yassaṅkurehi jimutambujaloditehi,
『对于如新生嫩芽、池沼之水等微妙之物,』
Vāteritehi patitehi suṇehi tehi.
多风落叶般,则为干枯之叶。
Jenantacīvaramasobhatha brahmadattaṃ,
应当赞叹如来袈裟庄严者婆罗门达多,
Vandāmi taṃ caladalaṃ varabodhirukkha’’nti.
我敬礼那浮动不定、卓越如树的大智慧者。
Ettha ca brahmadattanti idaṃ sakkaṭabhāsāto nayaṃ gahetvā vuttaṃ, na pāḷito. Pāḷinayañhipatvā ‘‘brahmadattiya’’nti vā ‘‘brahmadinna’’nti vā ‘‘devadattiya’’nti vā ‘‘devadinna’’nti vā rūpena bhavitabbaṃ. Tathā hi ‘‘bodhisatto ca maddī ca sammodamānā sakkadattiye assame vasiṃsū’’ti pāḷinayānurūpo aṭṭhakathāpāṭho dissati. Tasmā etthevaṃ vadāma –
此处『婆罗门达多』一名,乃由萨咖语音转译而来,非巴利本词。巴利语中应依规范而用『婆罗门达提女』或『婆罗门赐女』,亦或用『天赐女』、『天给予女』等体裁适当表达。且《阿毗达摩》注疏云:『菩提萨埵与醍醐自欢喜,如同萨咖达提乡居民居住』,说明此名应符合巴利语形式。故此处如是称之,乃因传抄源流所致。由此,我们说:
‘‘Dattasaddassa ṭhānamhi, ‘‘dattiya’’nti ravo gato;
『赐名处称作——赐予女,名声流传,』
Devadattiyapatto ca, assamo sakkadattiyo’’ti.
『并得称为天赐女,亦称为醍醐萨咖达提。』
Ayaṃ nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Atra pana paripuṇṇāparipuṇṇavasena yathārahaṃ padakkamo bhavati.
此法应当在心中善加遵守。在这里,关于圆满与不圆满,实际应用时应因地制宜,适当调节。
Dadāti, dadanti. Dadāsi, dadātha. Dadāmi, dadāma. Dadātu, dadantu. Dadāhi, dadātha. Dadāmi, dadāma, dadāmase. Dadeyya, dade, dajjā. Dajjā sappuriso dānaṃ. Dadeyyuṃ, dajjuṃ. Pitā mātā ca te dajjuṃ. Dadeyyāsi, dajjāsi, dajjesi iccapi. Dajjāsi abhayaṃ mama. Mātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino. Sīlavantesu dajjesi, dānaṃ maddi yathārahaṃ. Dadeyyātha, dajjātha. Dadeyyāmi, dajjāmi, dadeyyāma, dajjāma. Dadetha, daderaṃ. Dadetho, dadeyyāvho, dajjāvho. Dadeyyaṃ, dajjaṃ. Neva dajjaṃ mahosadhaṃ. Dadeyyāmhe, dajjāmhe. Ayamasmākaṃ khanti. Garūnaṃ pana khanti aññathā bhavati. Tathā hi –
『给予』意谓施与,众生皆有给予之义。使役法如「你曾给予」「愿你们给予」「我给予了」「愿他给予」「大家给予」等皆为此意。又有命令式如「应当给予」「你要给予」等。贤者喜施,父母常给予你。你也应当给予,何以至于母亲受责备?给予应依适当礼法,向持戒人施予慈惠。愿你们施与,愿你们施予。有人说施与与坏药不同,不可乱施,这是我们对忍耐的教法。但对尊长,忍耐方式有所不同,正如——
Garū ‘‘dajjati dajjanti’’, itiādinayena tu;
如对尊长,便有“使施与、促使施与”等用法。
Aṭṭhannampi vibhattīnaṃ, vasenāhu padakkamaṃ.
对八分语尾的动词,应视上下文采取合适的语法形态。
Pāḷiṃ upaparikkhitvā, tañce yujjati gaṇhatha;
经过巴利语语法的仔细审视,应将其合适地连接起来使用。
Na hi sabbappakārena, pāḷiyo paṭibhanti no.
因为巴利语并非事事均可翻译完整,还须对整体意义进行把握,方能理解其内涵。
Tattha asmākaṃ khantiyā ‘‘dajjā dajja’’ntiādīni yyakārasahiteyeva sattamiyā padarūpe sijjhanti. ‘‘Dajjā sappuriso dāna’’nti ettha hi ‘‘dajjā idaṃ ‘‘dadeyyā’’ti padarūpaṃ patiṭṭhapetvā yyakāre pare saralopaṃ katvā tato tiṇṇaṃ byañjanānaṃ saṃyogañca tīsusaññogabyañjanesu dvinnaṃ sarūpānamekassa lopañca dyakārasaññogassa ca jakāradvayaṃ katvā tato dīghavasenuccāritabbattā animittaṃ dīghabhāvaṃ katvā nipphajjati. Evaṃ sāsanassānurūpo vaṇṇasandhi bhavati. Duvidho hi sandhi padasandhi vaṇṇasandhīti. Tesu yattha padacchedo labbhati, so padasandhi. Yathā? Tatrāyaṃ. Yattha pana na labbhati, so vaṇṇasandhi. Yathā? Atrajo. Yathā ca sugato, yathā ca paddhāni. Evaṃ duvidhesu sandhīsu ‘‘dajjā’’ti ayaṃ vaṇṇasandhi eva.
在此,我们的宽容(khanti)对如“dajjā dajja”等含有双音节辅音连缀的第七类词形产生影响。以“dajjā sappuriso dāna”之句为例,此处“dajjā”一词的词形是根据“dadeyyā”词形建立,删去了双音节辅音连缀中的一个辅音并处理,之后对三辅音的结合与双辅音结合进行调整,接着对长辅音进行处理,最后舍弃无具体含义的长形态。如此一来,形成与此教法相应的语音拼接规则。拼接分两种,即句词拼接和语音拼接。若能断词,则为句词拼接,如此处;若不能断词,则为语音拼接,如“atrajo”、“sugato”、“paddhāni”等词。以上两种拼接方式中,“dajjā”属于语音拼接。
Aparopi rūpanayo bhavati tvāpaccayantavasena –
另一方面,还存在形态变换的另一种类别,即条件变换。
‘‘Ayaṃ so indako yakkho, dajjā dānaṃ parittakaṃ;
如“此即印陀罗亚卡,dajjā表示圆满的施舍”,
Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā’’ti
如‘正如月亮在星群中闪耀’般,这是一种示现。
Dassanato. Ettha hi dajjāti datvāti attho. Idaṃ pana datvāsaddena samānatthaṃ ‘‘dadiyya’’ iti padarūpaṃ patiṭṭhapetvā yyakāre pare saralopaṃ katvā saññogesu sarūpalopañca tato dyakārasaññogassa jjakāradvayaṃ dīghattañca katvā nipphajjati.
此处‘dajjā’意为‘给予’,根据‘dadiyya’(应给)的词形基础,删减双辅音第二个辅音并简化,随后兼顾辅音结合与双辅音,末尾删除长辅音,实现词形完成。
Athāparopi rūpanayo bhavati kammani yapaccayavasena. Tathā hi ‘‘petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā’’ti ca ‘‘dakkhiṇā dajjā’’ti ca dve pāṭhā dissanti. Tattha pacchimassa dajjāti dātabbāti attho kammani yapaccayavasena. Idha pana dādhātuto yapaccayaṃ katvā dhātussa dvittañca pubbassa rassattañca tato yakāre pare saralopaṃ saññogabhāvañca jjakāradvayañca itthiliṅgattā āpaccayādiñca katvā ‘‘dajjā’’ti nipphajjati. Evaṃ ‘‘dajjā dadeyyā’’ti ca ‘‘dajjā dadiyya datvā’’ti ca ‘‘dajjā dātabbā’’ti ca etāni paccekaṃ pariyāyavacanāni bhavanti. ‘‘Dajjuṃ. Dajjāsi, dajjātha. Dajjāmi, dajjāma. Dajjāvho, dajja’’nti etānipi ‘‘dadeyyuṃ dadeyyāsī’’tiādinā padarūpāni patiṭṭhapetvā yyakāre pare saralopaṃ saññogesu sarūpalopaṃ dyakārasamaññogassa jjakāradvayañca katvā nipphajjanti. Etesu dajjāsīti yaṃ rūpaṃ tassāvayavassa ākārassa ekāraṃ katvā aparampi ‘‘dajjesī’’ti rūpaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Esa nayo aññatrāpi yathāsambhavaṃ yojetabbo.
此外,尚有另一种色(词形)的构词方式,乃依业格「ya」字尾之故。如其所示,『应施予亡者供养』与『供养应施予』,此二读法皆可见。其中后者『应施予』之义,乃依业格「ya」字尾而来,意为『应当被施予』。此处由『给予』语根加「ya」字尾,令该语根双写,前者短化,其后于「ya」字在后时作母音脱落、与辅音相结合,并双写为「jja」,再因阴性词性而加「ā」字尾等,从而构成『应施予(dajjā)』一词。如此,『应施予』、『可施予』、『施予后』、『应当被施予』,此等各为同义异词。『彼等应施予(dajjuṃ)』、『汝应施予(dajjāsi)』、『汝等应施予(dajjātha)』、『我应施予(dajjāmi)』、『我等应施予(dajjāma)』、『汝等(双数)应施予(dajjāvho)』、『施予(dajja)』,此等亦依『彼等可施予(dadeyyuṃ)』、『汝可施予(dadeyyāsi)』等词形为基础,于双「ya」字在后时作母音脱落,在辅音相合处作同形脱落,并将「dy」结合处双写为「jja」,从而各自构成。其中『汝应施予(dajjāsi)』此一词形,其构成成分中之「ā」变为「e」,故又有另一词形『汝应施予(dajjesi)』,此应知之。此例于其他处亦应随应情形类推运用。
Acinteyyānubhāvassa hi sammāsambuddhassa pāḷinayo acinteyyoyeva hoti, gambhīro dukkhogāḷho, na yena kenaci lakkhaṇena sādhetabbo, yathātanti viraciteheva lakkhaṇehi sādhetabbo. Tathā hi ‘‘khattiyā titthiyā cetiyānī’’tiādīsu yakāre pare saralopo bhavati, tena ‘‘athetthekasataṃ khatyā. Evampi titthyā puthuso vadanti. Ārāmarukkhacetyānī’’ti payogā dissanti. Tathā ‘‘sākacchati taccha’’nti etthāpi ‘‘saha kathayatī’’tivā ‘‘saṃkathayatī’’ti vā ‘‘tathya’’nti ca padarūpaṃ patiṭṭhapetvā sahasaddassa hakāralopaṃ, saṃsadde ca niggahītalopaṃ katvā sakāragatassa sarassa dīghaṃ katvā yakāre pare saralopaṃ katvā tato thyakārasaññogassa cchayugaṃ katvā visabhāgasaññoge eko ekassa sabhāgattamāpajjati. Tena ‘‘sākacchati taccha’’nti rūpāni sijjhanti. Tathā hi ‘‘aññamaññaṃ sākacchiṃsu. Kālena dhammasākacchā. Bhūtaṃ tacchaṃ. Yathātathiyaṃ viditvāpi dhammaṃ, sammā so loke paribbajeyyā’’ti savikapāni payogāni dissanti. ‘‘Najjā’’tiādīsupi ‘‘nadiyā’’tiādīni padarūpāni patiṭṭhapetvā vaṇṇasandhivasena yakāre pare lopavidhi labbhatiyeva. Vividho hi sāsanānukūlo rūpanipphādanupāyo, upari ca etesaṃ sādhanatthaṃ ‘‘saralopo yamanarādīsū’’tiādīni lakkhaṇāni bhavissanti. Tattha –
正自觉者对于非思议相应之境的体验,其持戒教导中所说的非思议状态,确实只是针对非思议的境界。这种境界深奥难测,无法用任何特定标记或特征加以成就,非用人为精巧构造的标记可得。譬如对“刹帝利、天人、寺院”等分别的名称,在不同用法中会出现文字的简略甚至省略,因此有“此处不唯有百刹帝利”的说法。同样对“天人、凡夫”等称呼亦云。又如“谈论如实”、“与人共说”、“较量说话”、“真言”等语,出于方便设立,故有声音省略、音辞简省,或在音节中去掉喉音,或在连读处删略辅音,以至于音节更长;再在字母结合处省略辅音,最后还有舍弃配合音节的现象,由此呈现出某些音节呈现明显不同的音变。这些“谈论如实”的形态因此产生了。又如比库间的相互问答,或是时间之内的法谈,或是知晓本来之理却仍明白法理,正当其时当周遍宣说于世间,皆是此类用法的表现。如“Najjā”等词,都有“河流”等相关语义,并且这种音变及其组合的产生有一定规律。这是多种教法便利的表现,而基于后续目的,还将出现如“简略音、咀嚼音”等用法标志。至此——
‘‘Dajjā dajju’’ntiādīni, sattamīnaṃ vasena me;
『给予者将给予』等,是我依第七格(位格)之义而说;
Vuttāni yogirājassa, sāsanatthaṃ mahesino.
这都是圣人瑜伽王为教法而说的。
Atridaṃ vattabbaṃ, kiñcāpi aṭṭhakathācariyehi ‘‘mātaraṃ tena dosena, dajjāhaṃ dakarakkhino’’ti ettha dajjanti padassa ‘‘dammī’’ti vattamānāvasena vivaraṇaṃ kataṃ, tathāpi sattamīpayogoyeva. Ācariyā hi ‘‘sattamīpayogo aya’’nti jānantāpi ‘‘kadāci aññe parikappatthampi gaṇheyyu’’nti āsaṅkāya evaṃ vivaraṇamakaṃsu. Tathā kiñcāpi tehi ‘‘anāparādhakammantaṃ, na dajjaṃ dakarakkhino’’ti ettha na dajjanti padassa ‘‘nāhaṃ dakarakkhassa dassāmī’’ti bhavissantīvasena vivaraṇaṃ kataṃ, tathāpi sattamīpayogoyeva, anāgataṃ pana paṭicca vattabbatthattā evaṃ vivaraṇaṃ kataṃ. ‘‘Neva dajjaṃ mahosadha’’nti ettha pana ‘‘na tveva dadeyya’’nti sattamīpayogavaseneva vivaraṇaṃ katanti. Evaṃ dajjaṃpadassa vinicchayo veditabbo.
此处应说,此词用法由注疏师解释为“因母之过,所以称为dajjā,意为守护者”,依当时流行之用而说明,仍属七字用法。老师虽知此为七字用法,但因怀疑他有时会以其他含义而混用,故作此解说。又有其“非侵犯者,不是dajja守护者”之说,不把dajja词视为“我有者”的表达,也采用七字用法,可见解析者依未来的真正运用而说明。还有“非dajja为大毒药”,却在用法中讲“不应给”,也是七字用法。如此,dajja词之判别当据此理解。
Idāni parokkhādivasena padakkamo kathiyati. ‘‘Dada, dadū. Dadū’’ti ca idaṃ ‘‘nārado iti nāmena, kassapo iti maṃ vidū’’tiādīsu vidūsaddena samaṃ. Dade, dadittha, dadaṃ, dadimha. Dadittha, dadire. Dadittho, dadivho.
今依间接过去时等之语序而说明。『他给予、他们给予。他们给予』——此「他们给予」一词,与「以那拉达之名,众智者称我为咖萨巴」等句中「智者」一词相同(格式)。『我给予、汝给予、他给予、我们给予。汝等给予、彼等给予。汝曾给予、汝等曾给予。』
Ettha ca daditthoti idaṃ ‘‘sañjagghittho mayā saha. Mā kisittho mayā vinā. Mā naṃ kalale akkamittho’’tiādīsu ‘‘sañjagghittho’’tiādīhi samaṃ. Iminā nayena sabbattha labbhamānavasena sadisatā upaparikkhitabbā. Dadaṃ, dadimhe. Parokkhāsahibharūpāni.
此处“dadittho”称为“与我相合所捕获”,意如“勿有无谓分裂”、“勿使敌人兴起”之意。此变化规则应普遍运用于语言表达中。变化形态有“dadaṃ”、“dadimhe”,即因隐秘变化而产生的不同形式。
Adadā, adadū. Adade, adadattha. Adadaṃ, adadamha. Adadattha, adadatthuṃ. Adadase, adadavhaṃ. Adadiṃ adadamhase. Iti anakārapubbampi rūpaṃ gahetabbaṃ ‘‘yesaṃ no na dadamhase’’ti dassanato. Hiyyattanīsahitarūpāni.
撒授、撒授者。撒授过、撒授意。撒授曾经、撒授之地。欲撒、欲使其撒。撒授了、被撒授。撒与、被授予。由此可见,在以往诸法中,形色应应当被接受,体现了“若有者我不予”之意涵,此为较低顺世俗相关的形相。
Adadi, adaduṃ, adadiṃsu. Adado, adadittha. Adadiṃ, adadimhā. Adadā, adadū. Adadase, adadivhaṃ. Adadaṃ, adadimhe. Ajjatanīsahitarūpāni.
撒授、撒受、撒授之众。撒受过、欲使之。撒受之地、由我而受。撒授者、撒受者。撒授了、撒受者。撒受过、撒于我。此为较高顺世俗相关的形相。
‘‘Dadissati, dadissanti’’ iccādi sabbaṃ neyyaṃ. Bhavissantīsahitarūpāni.
“将要显现、将显现”等意皆当舍弃,属于有为顺理相关形相。
‘‘Adadisā, dadissā, adadissaṃsu, dadissaṃsu’’ iccādi ca sabbaṃ neyyaṃ. Kālātipattisahitarūpāni.
“未曾显现、将显现、未曾显现者、显现者”等亦应舍弃,属于因时间先后相关形相。
Aparānipi vattamānādisahitarūpāni bhavanti. Deti, denti. Desi, detha. Demi, dammi, dema, damma. Detu, dentu. Dehi, detha. Demi, dammi, dema, damma. Attanopadāni appasiddhāni. Sattamīnayo ca parokkhānayo ca appasiddho. Hiyuttanīnayo pana ajjatanīnayo ca koci koci pasiddho pāḷiyaṃ āgatattā, sakkā ca ‘‘adā, adū, ado, ada’’ntiādinā yojetuṃ. Tathā hi nayo dissati. Adā dānaṃ purindado. Varañceme ado sakka. Brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ. Adāsime. Adaṃsu te mamokāsaṃ. Adāsiṃ brāhmaṇe tadāti. ‘‘Dassati, dassanti’’ iccādi sabbaṃ neyyaṃ. ‘‘Adassā, dassā, adassaṃsu, dassaṃsu, dassiṃsu’’ iccādi ca sabbaṃ neyyaṃ.
另外,还有目前所用的种种因果相关形相,如给予、给与、宣讲、宣告、授受、持受等。诸自造词并不流行。过去所传之教理及隐晦之理不流通。较低顺与较高顺之理中有些语音经巴利语变化后仍常用,能用“adā, adū, ado, ada”等表达。比如adā为“施与、施舍”,puruṇḍado;ado则为“萨咖”;ada指“婆罗门的象”,adaṃsime;adaṃsu则含有称颂含义;adāsiṃ用于“我施予婆罗门”等。又“显现、显现者”等词皆属应该舍弃之类,含“未显、显现、过去显、现时显、未来显现”等含义。
Tathā ādadāti, ādadanti. Ādadāsi, ādadātha. Ādadāmi, ādadāma. Kaccāyanamate ‘‘ādatte’’ti attanopadaṃ vuttaṃ. Evaṃ ‘‘ādadātu, ādadeyya’’ iccādi sabbaṃ neyyaṃ. Ādetu ādeyya iccādi yathārahaṃ yojetabbaṃ. Evameva ca ‘‘dāpeti, ādāpetī’’tiādīnipi yathārahaṃ yojetabbāni.
同理,“给予、偿付”等含义也属此类,如ādadāti、ādadanti。咖恰延称此为自作意义。由此所有“应给予、应赐与”等诸形相都应舍弃。类似“施舍”、“偿付”等动词也应根据语境恰当造用。
Dākucchite gamane. Dāti. Suddāti. Suddo, suddī. Tattha suddoti suddātīti suddo, parapothanādiluddācārakammunā dārukammādikhuddācārakammunā ca lahuṃ lahuṃ kucchitaṃ gacchatīti attho. Tathā hi su iti sīghatthe nipāto, dā iti garahattho dhātu kucchitagativācakattā. Suddassa bhariyā suddī.
词根「达」,义为向鄙贱之处行进。构词为「达提」。复合而成「苏达提」,派生词形为「苏达」(阳性)、「苏迪」(阴性)。其中,「苏达」者,谓「行于鄙贱处者」也——意谓以伤害他人等粗鄙行为及以砍柴等低贱劳役,轻率地、反复地趋向鄙贱之处,此其义也。盖「苏」为表迅速义之助词,「达」为表鄙贱行进义之词根,以其表达趋向鄙贱之处故。「苏达」之妻,则称「苏迪」。
Du gatiyaṃ. Davati. Dumo. Ettha ca davati gacchati mūlakkhandhasākhāviṭapapattapallavapupphaphalehi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇātīti dumo.
词根「杜」,义为行进。构词为「达瓦提」(行进)。派生出「杜摩」(树木)一词。此处「达瓦提」即行进之义——谓以根、干、枝、桠、叶、嫩芽、花、果而生长、茂盛、增广,故称「杜摩」(树)。
Desodhane. Sodhanaṃ pariyodāpanaṃ. Dāyati. Dāyanaṃ. Yathā gāyati, gāyanaṃ. Dāyituṃ, dāyitvā, dhātāvayavassekārassa āyādeso. ‘‘Dātuṃ, datvā’’ iccapi rūpāni.
“Desodhane”意为净化、清洁、使清明。Sodhanaṃ即清洗或纯净之法。Dāyati,意为“给予、授予”,此处泛指赋与或表达。Dāyanaṃ为给予或施与的行为。诸如“gāyati,gāyanaṃ”之类的动词来源用于说明同样的被赋予、给予之说。讲述“dāyituṃ、dāyitvā”时,此表施与行为强调构成要素的派生用法。
Tatra dātunti sodhetuṃ. Datvāti sodhetvāti attho gahetabbo. Tathā hi ‘‘bālo abyatto nappaṭibalo anuyuñjiyamāno anuyogaṃ dātu’’nti ettha dātunti padassa sodhetunti attho. Keci ‘‘dānattha’’nti atthaṃ vadanti, taṃ na yuttaṃ. Na hi yo parehi anuyuñjiyati, so anuyogaṃ deti nāmāti. Tasmā ‘‘ācariyassa anuyogaṃ datvā bārāṇasiṃ paccāgacchī’’tiādīsupi anuyogaṃ datvāti anuyogaṃ sodhetvāti atthoyeva gahetabbo. Tathā hi pubbācariyehi ‘‘anuyogadāpanattha’’nti etasmiṃ padese esoyevattho vibhāvito. Kathaṃ? Anuyogadāpanatthanti anuyogaṃ sodhāpetuṃ. Vimaddakkhamañhi sīhanādaṃ nadanto atthato anuyogaṃ sodheti nāma, anuyuñjanto ca naṃ sodhāpeti nāmāti. Idampi ca tehi vuttaṃ. Dātunti sodhetuṃ. Keci ‘‘dānattha’’nti atthaṃ vadanti, taṃ na yuttaṃ. Na hi yo sīhanādaṃ nadati, so eva tattha anuyogaṃ detīti. Samantapaṭṭhānamahāpakaraṇa saṃvaṇṇanāyampi pubbācariyehi ‘‘dānaṃ datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā’’ti sodhanattho vutto. Dullabhā ayaṃ nīti sādhukaṃ citte ṭhapetabbā.
此处解释“dātunti”意谓为“净化、清除”之义。Datvāti意为“施与、净化、接纳”。如古语「愚人不执着于不善的行为而施予」等论述,说明“dātu”带有净化、使正确履行责任之意。部分者误说为“只为给予之义”,此不合实情。事实是,若非出于与他人产生联系或责任,则无所谓真的给予。故在此语境中“anuyogaṃ datvā”即“承担责任并加以清除”,非纯粹施予财物。又以“anuyogadāpanattha”示范,意为净化责任义务。比喻“吼声如狮子然非只吼,其实为清除障碍”。也因此在古师之论述中,重点在“dānaṃ datvā”为清洁意图的净化行动。此说理不多见,实为珍贵,宜于心中坚立为正见。
De pālane. Dīyati. Dānaṃ, uddānaṃ dāyituṃ, dāyitvā. Tattha dānanti duggatito dāyati rakkhatīti dānaṃ, dānacetanā. Uddānanti vuttassa atthassa vakkhamānassa vā vippakiṇṇabhāvena nassituṃ adatvā uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacananti attho. Atha vā uddānanti pacchuddānādikaṃ uddānaṃ.
“De pālane”为“供养与保护”。Dīyati,为给予、布施。施与,即供养行为,尤指保护及赡养义务之施供。这里“dānanti”含义为“施予以远离恶趣”,即驱除恶道的施舍心。Uddānaṃ则谦称施施救护之意,指供养有助于远离恶趣,保持善法之涵义。又说“uddānaṃ”表护持、护卫义务,也可引申为施供时的后续职责。
Khāda bhakkhane. Khādati. Khādikā, khādanaṃ, aññamaññakhādikā. Pubbaphalakhādikā, khajjaṃ, khādanīyaṃ, khandhā.
“Khāda bhakkhane”为“食用与饮食”之义。Khādati即“吃、摄取”。Khādikā为食物,khādanaṃ为吃食行为。又有“aññamaññakhādikā”指不同种类食物。说明以果实为先的食物类别,含义涵盖粮食、细粮,以及可以被摄入之千种缠绕界象(khandhā)。这一节主要详细表示食物之多样性及食摄行为的术语说明。
Tattha khajjanti pūvo. Khādanīyanti pūvaphalāphalādi. ‘‘Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti visuṃ bhojanīyassa vacanato khādanaṃ nāma khajjassa vā khādanīyassa vā bhakkhanaṃ. Apica hiṃsāpi ‘‘khādana’’nti vuccati. Jātijarābyādhidukkhādīhi khajjantīti khandhā, rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇāni. ‘‘Cīvarāni nassantipi ḍayhantipi undūrehipi khajjantī’’ti ettha viya khajjanti saddo kammattho.
此处用“腐烂”之义。所谓“腐食”,乃指腐败之果实和可食之物。‘腐食或主食’——关于主食之语句中,‘食用’乃指腐败或可食之物的进食。且‘伤害’亦称为‘食用’。因诸蕴、色受想行识诸蕴所有因生死老病等苦故而腐败。此中所谓‘衣物破损焚烧且磨损’亦用‘腐烂’一词,故此处‘腐烂’一词语用得当。
Badatheriye. Thirabhāvo theriyaṃ, yathā dakkhiyaṃ. Badati. Badarī, badaraṃ. Atridaṃ vuccati –
词根「巴达」,义为坚固性。坚固之状态即为「坚固性」,犹如「善巧性」之构词方式。构词为「巴达提」。派生词形有「巴达莉」(阴性)、「巴达朗」(中性)。关于此,有颂曰——
Kakkandhu badarī kolī, kolaṃ kulavamiccapi;
「咖咖杜」「巴达莉」「果树」,又称「果实」「灌木」等;
Tenilaṃ badarañcāti, nāmaṃ rukkhassa koliyāti.
『帝尼腊·巴达拉』者,此乃枣树之名,其名为『果利亚』也。
Khada dhitihiṃsāsu ca. Theriyāpekkhāya cakāro. Khadati. Khadiro.
『咬』字根具『咬』与『伤害』二义。附加『长老尼』所关联之连接词『ca』。(由此字根)咬也,故名『咖提拉』(儿茶树)。
Gada viyattiyaṃ vācāyaṃ. Gadati. Āgadanaṃ, tatho āgado etassāti tathāgato. Suṭṭhu gadatīti sugado.
『咖达』字根义为『言语清晰』。言说也,故名『咖达』。『如其所言而来』,即彼之言说与来临相符,故曰『如来』。善说者,故名『善说者』。
Rada vilekhane. Radati. Radano, rado, dāṭhārado. Atra radanoti danto.
悲泣之辞。『悲泣』者,哭泣也。『悲泣』的现在式『悲泣行』『悲泣者』『牙齿悲泣』。此处『悲泣』义为牙齿之间的声音。
Nada abyattasadde. Sīho nadati, paṇadati. Nādo, nadī. Pabbatesu vanādīsu nadatīti nadī. Nada i iti dhātudvayavasena pana ‘‘nadantī gacchatīti nadī’’tipi nibbacanaṃ vadanti.
声响是不完整之声。如狮子发声、吼叫。『声』『流动』。山中、林中流动之声谓之河流。声响即是声根二重性,所谓『流动行步』之谓河流。
Kecettha vadeyyuṃ yā panesā ‘‘nada abyattasadde’ti dhātu tumhehi vuttā, sā kiṃniccamabyattasaddeyeva vattati, udāhu katthaci viyattiyampi vācāyaṃ vattatī’’ti? Niccamabyattasaddeyeva vattatīti. Yajjevaṃ ‘‘sīho nadatī’’tiādīsu tiracchānagatādisaddabhāvena avibhāvitatthatāya nadasaddo abyattasaddo hotu, ‘‘sīho viya ayaṃ puriso nadatī’’tiādīsu pana manussabhāsāpi abyattasaddo siyāti? Tanna viyattāpi samānā manussabhāsā sīho viyāti evaṃ samupekkhāvasena sīhapadatthassāpekkhanato nadasaddena niddisiyati , na purisāpekkhanavasena. Yathā hi valāhakūpamāvasena kathitaṃ, ‘‘kathañca puggalo gajjitā ca vassitā ca hotī’’ti pāḷiyaṃ gajjanaṃ vassanañca puggale alabbhamānampi valāhakassa gajjanavassanasadisatāya bhāsanakaraṇakriyāyūpalabbhanato vattabbameva hoti, evameva nibbhayabhāvena sīhanādasadisiyā vācāya niccharaṇato sīho viya nadatīti avibhāvitatthavantena nadasaddena manussabhāsāpi niddisitabbā hoti.
有人或问:过去汝等说『声音是不完整之声』,此是否仍谓为某种不完整之声?例如某处言语亦有开张之处而产生不连续,究竟是否谓真实不完整之声?答曰:确为持续不完整之声。譬如『狮子发声』等语句,因含杂质难以明了,声响仍属不完整。然若言『如狮子般此人发声』,乃在对人语之比喻,则不完整之声亦成合理。故此种不完整,乃基于条件相同而类比之。正如借云或雨喻说明,虽盖屋下人难闻声响,然因类比云雨之响,发声之理可作解说。由此以不恐畏心示意狮子吼声,用不完整之声说明人语废尽者,理应解说,如实指示此类之声,不应指示为人声。
Ettha ca ambaphalūpamādayopi āharitvā dassetabbā. Na hi pakkāmakatādīni puggalesu vijjanti, atha kho ambaphalādīsu eva vijjanti, evaṃ santepi bhagavatā aññenākārena sadisattaṃ vibhāvetuṃ ambaphalūpamādayo vuttā, evameva nadasaddo abyattasaddabhāvena tiracchānagatasaddādīsu eva vattabbopi atthantaravibhāvanatthaṃ ‘‘sīho viya nadatī’’tiādīsu manussabhāsāyampi rūḷhiyā vutto, na sabhāvato. Tathā hi sabhāvato nadasaddenapi vassitasaddādīhipi manussabhāsā niddisitabbā na hotīti. Yadi evaṃ –
此处当举葡萄等果实之譬亦应说明。盖在人内无明显分界,然在播种处若有葡萄等物,世尊为令别辨同类,便用葡萄之譬摄出说明。 "如斯"之语仅针对不完整之声与杂乱声,皆依依赖条件有所区分,谓『如狮子发声』等语对人语亦可为习惯说,然非本然。此外,依理广泛而言,声响本质亦非须指定仅狮吼之声。人语亦未必皆应定为声响。若如此说,则不应如此。
‘‘Suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassitaṃ;
『智多狮群,及翼鸟群,遭逢雨淋,』
Manussavassitaṃ rāja, dubbijānataraṃ tato’’ti
『人类如是遭雨,王者比人愚钝。』
Ettha kasmā vassitasaddena manussabhāsā niddisiyatīti? Saccaṃ manussabhāsāpi vassitasaddena niddiṭṭhā dissati, evaṃ santepi sā ‘‘suvijānaṃ siṅgālānaṃ, sakuṇānañca vassita’’nti vassitasaddavasena payogassa vacanato tadanurūpaṃ niddisituṃ arahatīti mantvā vassitasaddasadisī niddiṭṭhā. Na hi ‘‘manusso vassatī’’tiādinā visuṃ payogā dissanti, ‘‘sakuṇo vassati, kūjatī’’tiādinā pana payogā dissanti, tasmā ‘‘saṅgāmaṃ otaritvāna, sīhanādaṃ nadi kuso’’tiādīsu viya yathārahaṃ attho gahetabbo. Evaṃ nadadhātu sabhāvato abyattasaddeyeva hoti, na viyattiyaṃ vācāyanti daṭṭhabbaṃ.
此处为何以雨声作为说明人语的缘故?确实,人语亦可由雨声显现,若由此成立,则有“聪明的瞎眼者与鸟也雨声”的言说,依此雨声之相的用法,阿拉汉思惟可依此阐明。当人称“人正在下雨”等用法时,不视为纯粹自然现象的用语,反而称“鸟下雨、鸦叫”的用法才为普通用语,故应如“经历战斗后,似狮子吼于河边荒地”等相应意旨般理解。如此,水流自性虽为沉重声响,但不可将其妄言为发声的物体或变化,应辨明。
Adda gatiyaṃ yācane ca. Addati.
增添行动和请求。增添。
Nadda gadda sadde. Naddati. Gaddati.
无声的声音。发声。叫声。
Tadda hiṃsāyaṃ. Taddati.
那时的侵害。侵害。
Kadda kucchite sadde. Kaddati. Kaddamo.
那时被割断的声音。割断。割断处。
Khadda daṃsane. Daṃsanamiha dantasukatakattikā kriyā abhidhīyate. Sabhāvattā dhātuyā sādhanappayogasamavāyī. Khaddati.
被咬之伤。咬此处指牙齿、骨刺等伤害作用。从性质上讲,根本法中包含了手段与用途的配合。咬。
Adi bandhane. Andati. Andu. Andusaddopanettha itthiliṅgo gahetabbo pāḷiyaṃ itthiliṅgappayogadassanato ‘‘seyyathāpi vāseṭṭha ayaṃ aciravatī nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā, atha puriso āgaccheyya pāratthiko pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo, so orimatīre daḷhāya anduyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanabandho’’ti. Tatra andūti yaṃ kiñci bandhanaṃ vā. ‘‘Yathā andughare puriso’’ti hi vuttaṃ. Bandhanaviseso vā, ‘‘andubandhanādīni chinditvā palāyiṃsū’’ti hi vuttaṃ. Apica andanaṭṭhena bandhanaṭṭhena andu viyātipi andu, pañca kāmaguṇā. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘ime kho vāseṭṭha pañca kāmaguṇā ariyassa vinaye andūtipi bandhanantipi vuccantī’’ti. Niggahītāgamavasenāyaṃ dhātu vuttā. Katthaci pana vigataniggahītāgamopi hoti, taṃ yathā? ‘‘Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva ahirika’’nti pāḷi. Ettha anuandati anubandhatīti anvadi. Anvadi eva anvadevāti kitaviggaho sandhiviggaho ca veditabbo. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘anvadevāti anubandhamānamevā’’ti vuttaṃ, taṃ avijjamahirikaṃ anubandhamānameva hotīti attho.
初说「bandhane」者,是指束缚。『Andati』『Andu』『Andusaddo』等词皆由此来,应根据女性语法的用法取用女性词尾,如此谓之「itthiliṅgo」。就其用法而言,例如释言云:“譬如这条阿刹河(vāseṭṭha)水量充盈,鸟雀等水鸟满布,其时有人欲渡彼岸,彼人为寻他岸之路,有心涉水渡河,或坚强地用绳索紧缚后臂。”其中「andu」泛指任何束缚之物。谓“如关锁”;又有说「andubandhanādīni chinditvā palāyiṃsū」,意即“曾切断诸束缚后逃亡”。且「andu」除其为具体束缚外,亦因其与束缚并列而显义,故有“五欲之缚”的义涵。世尊所言:“此阿刹河乃五欲之缚,是圣者戒律中所谓『束缚』也。”按此,《意趣集》中此词系所指的元素。虽偶有无此意涵者,然何以言之?巴利文云:“无明者,诸不善法之首,生无耻恥意,为所连锁。”此处「anuandati」「anubandhatī」二词当知为加持、连缀之意。此连缀意正如释义云:“anvadevāti即是表现为连结”,故佛注说:“是说无明即是无耻恥的连结”,其义即是如此。
Idi paramissariye indati. Indanaṃ, indo.
『因底』字根义为『最高主权』,统御也,故名『因陀罗』(天帝)。
Ettha indoti adhipatibhūto yo koci. So hi indati paresu issariyaṃ pāpuṇātīti indoti vuccati. Apica indoti sakko. Sakkassa hi anekāni nāmāni –
此处「indoti」意为主宰、领袖者,谓某人。此谓是指能主宰他人、获得支配权力者,因而得名「indoti」。又此「indo」亦指萨咖天帝。萨咖天帝有许多称号——
Sakko purindado indo, vatrabhū pākasāsano;
萨咖天帝即主天之主,其名为purindado,意即诸主之主,乃天帝名号之一,统摄众神及天界律令法令。
Sahassanetto maghavā, devarājā sujampati.
千眼者、大力者、天神之王、善配偶者——此皆(天帝萨咖之)名号。
Sahassakkho dasasata-locano vajirāvudho;
又称sahassakkho,意为千眼王,拥有百只眼睛,身披金刚铠甲,手持金刚杵,威严庄重。
Hūtapati mahindo ca, kosiyo devakuñjaro.
火王与大帝,阔舍天宫之主。
Surādhipo suranātho, vāsavo tidivādhibhū;
诸天之王,天界守护者,宰制天空之主。
Jambāri ceva vajira-hattho asurasāsano;
掌持金刚斧的闪电手,魔众的主宰。
Gandharājā devindo, surindo asurābhibhūti.
伽蓝天王,诸天之主,众天魔之至尊。
Evaṃ anekāni nāmāni. Ekopi hi attho anekasaddappavattinimittatāya anekanāmo. Tenāha bhagavā –
如此众多名称,实则义理唯一,因言语习俗的多样性而有诸多称谓。故世尊如是说——
Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā ‘‘maghavā’’ti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno pure dānaṃ adāsi, tasmā ‘‘purindado’’ti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno sakkaccaṃ dānaṃ adāsi, tasmā ‘‘sakko’’ti vuccati. Sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno āvāsaṃ adāsi, tasmā ‘‘vāsavo’’ti vuccati. Sakko mahāli devānamindo sahassaṃ atthānaṃ muhuttena cinteti, tasmā ‘‘sahassakkho’’ti vuccati. Sakkassa mahāli devānamindassa sujā nāma asurakaññā pajāpati, tasmā ‘‘sujampatī’’ti vuccati. Sakko mahāli devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, tasmā ‘‘devānamindo’’ti vuccatīti.
萨咖乃诸天之至尊,曾为人身,名曰摩诃,因故名为“摩诃沃”。萨咖曾为人时布施庄严,故名“富财者”。萨咖曾为人时慷慨布施,故名“萨咖”。萨咖曾为人时施予住所,故名“居所者”。萨咖曾为人时常思众生之利,故名“千眼者”。萨咖诸天至尊之妻名为苏迦女,故称“苏迦伴侣”。萨咖乃诸天三十三天王,主管天界国政,故名“诸天至尊”。
Evamekassāpi atthassa anekāni saddappavattinimittāni dissanti.
如此一法,其义亦显现为多种语义生起的缘由。
Tathā hi yena pavattinimittena tāvatiṃsādhipatimhi indasaddo pavatto, na tena tattha sakkādisaddā pavattā, atha kho aññena. Tathā yena sammādiṭṭhiyaṃ paññāsaddo pavatto, na tena tattha vijjādisaddā. Yena sampayuttadhammānaṃ pubbaṅgamabhāvena uppannadhammasmiṃ cittasaddo pavatto, na tena tattha viññāṇādisaddā. Na hi vinā kenaci pavattinimittena saddo pavattatīti. Ekopi attho sammutyattho ca paramattho ca anekasaddappavttinimittatāya anekanāmoti daṭṭhabbaṃ.
譬如因某凭借的缘由,三十天王中出现「因」音,然非借此而生「萨咖」音,乃至其他音。又如因正见而现五十语,然非借此而生「智慧」音。因先前相续法之先行特性,在现有法中显现「心」音,然非借此而生「识」音。无缘由,则音不显现。一义同理涵盖约定义与究竟义,适当观察多音缘起,谓为多名称者,当如是知。
Ettha siyā ‘‘nāmānīti vadatha, kiṃ nāmaṃ nāmā’’ti. Vuccate – īdise ṭhāne atthesu saddappavattinimittaṃ ‘‘nāma’’nti gahitaṃ, yaṃ ‘‘liṅga’’ntipi vuccati. Tathā hi ‘‘nāma’’nti ca ‘‘liṅga’’nti ca saddopi vuccati, ‘‘aññaṃ sobhanaṃ nāmaṃ pariyesissāmi. Liṅgañca nippajjate’’tiādīsu viya. Asabhāvadhammabhūtaṃ nāmapaññattisaṅkhātaṃ atthesu saddappavattinimittampi vuccati ‘‘nāmagottaṃ na jīrati. Sataliṅgo’’tiādīsu viya. Iti nāmasaddenapi liṅgasaddenapi saddappavattinimittassa kathanaṃ daṭṭhabbaṃ. Saddappavattinimittañca nāma lokasaṅketasiddho taṃtaṃvacanatthaniyato sāmaññākāravisesoti gahetabbaṃ. So evaṃbhūtoyeva sāmaññākāraviseso nāma paññattīti pubbācariyā vadanti . So hi tasmiṃ tasmiṃ atthe saddaṃ nāmeti tassa tassa atthassa nāmasaññaṃ karotīti nāmaṃ, pakārehi ñāpanato paññatti ca. Saviññattivikārassa pana saddassa sammutiparamatthasaccānaṃ pakārehi ñāpanato paññattibhāve vattabbameva natthi. Saddasseva hi ekantena paññattibhāvo icchitabbo ‘‘niruttipaṭisambhidā parittārammaṇā’’ti ca ‘‘niruttipaṭisambhidā paccuppannārammaṇā’’ti ca ‘‘niruttipaṭisambhidā bahiddhārammaṇā’’ti ca pāḷidassanato. Idha pana saddappavattinimittādhikārattā nāmavasena attho pakāsito. Evaṃ anekavidhassa sāmaññākāravisesoti pubbācariyehi gahitassa nāmapaññattisaṅkhātassa saddappavattinimittassa vasena ekopi ñeyyattho anekaliṅgoti gahetabbo. Tenāha āyasmā suhemanto pabhinnapaṭisambhido –
这里可问「何谓名?名为何物?」答曰:于此类所处义境,音义生起缘由称为「名」,亦称「记号」。因「名」与「记号」均作音义,似言「我当寻找另一美好之名,记号亦从中产生」等。名为非本性法,乃约定所制,因而于义境音义缘起亦称「名族」,如「不朽之族」与「真记号」等。所谓名音与记号音之缘由,已得阐明。音义缘起缘由是世间共同约定的符号状况,当依其共通特性细别。前师谓此缘由共通特性名约定,谓其于各自义中音称「名」,此即约定之意。语言之相续变化难得准确定义,唯就音义缘起缘由说明约定性质。仅论音义,须认知其约定性,一如巴利语观察所示,谓此现为语义辨别及防护,且内外分别显示之理。此处于音义缘起缘由层面,专以名称释义明示。以此诸多一般共通特性约定,由前师所造名称约定及音义缘起之缘由称谓,择一明义论述。乃据名约定、缘由之理,具多种辨别特性,应知为多标记。尊者苏誓曼多云——
‘‘Sataliṅgassa atthassa, satalakkhaṇadhārino;
「百标记之义,维持百标征,
Ekaṅgadassī dummedho, satadassīva paṇḍito’’ti.
视单眼人愚钝,观似百眼智者。」
Evaṃ sabbābhidhānesupi iminā nayena yathārahaṃ attho vibhāvetabbo nayaññūhi.
如是,在各语义藏中亦应依此法则由贤明者辨析义理而确显适义。
Vidi avayave. Vindati. Yadi abhidhānamatthi, ‘‘vindo’’ti dissati. Yathā kaṇḍati. Kaṇḍo.
『毗底』字根义为『获得』。获得也。若有所称名,则见称作『频陀』,犹如『咬』(字根)而成『刺』(之名)也。
Khidi avayaveti candaviduno vadanti. Tesaṃ mate ‘‘khindatī’’ti rūpaṃ.
『Khidi』为『部分』之意,如同月亮之分际,人们谓之『月缺』。依此说,此语根为『khindatī』,表形态。
Nidi kucchāyaṃ. Kucchāsaddo garahattho. Nindati. Nindā.
『Nidi』者,用于「腹」义。『腹』字含有「呵责」之义。其动词形为「呵责」,名词形为「呵责、非难」也。
Porāṇametaṃ atula, netaṃ ajjatanāmiva;
此为古语,意为『从前这个不同凡响,今不称之』。
Nindanti tuṇhimāsīnaṃ, nindanti bahubhāṇinaṃ;
『Nindanti』意为『非难』,如深潭中鱼,众多口舌者多所非难。
Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito.
即使为温和语者亦多所非难,世间无不被非难之人。
Avaṇṇo aguṇo nindā, garahā ayasopi ca;
不华美、无德行、受人诽谤、受人轻视,甚至是铸铁也同样如此;
Asiloko akitti ca, asilāghā ca atthuti.
不善于行世、不具名声、不得羡慕,恶行亦不能成立。
Nanda samiddhiyaṃ. Akammikā dhātu. Nandati puttehi puttimā. Nandāya nuna maraṇena. Nandasi sirivāhana. Nandanaṃ vanaṃ. Abhisaddayoge panāyaṃ sakammakopi. Abhinandanti āgataṃ nābhinandanti maraṇaṃ.
喜悦是火焰。火种具行性。儿子与儿子们使人喜悦。对死乃至死亡时喜悦。喜悦尊贵华盖。喜悦林木。于遗嘱集合处及行为皆喜悦。来者欢喜,死者不欢喜。
Sirīva rūpiniṃ disvā, nanditaṃ āsi taṃ kulaṃ;
见到尊贵美艳,家族因此而欢喜,
Tena nandāti me nāmaṃ, sundaraṃ pavaraṃ ahu.
以此故此人名曰喜悦,名字美好尊贵。
Rammaṃ veḷuvanaṃ yena, na diṭṭhaṃ sugatālayaṃ;
如同未曾见过的华林,诸善逝之所栖也光美。
Na tena nandanaṃ diṭṭhaṃ, iti maññe mahesayaṃ.
我以为,那并非真正的花园,尊者。
Yena veḷuvanaṃ diṭṭhaṃ, naranandananandanaṃ;
所见之花园,如那人间的花园;
Sudiṭṭhaṃ nandanaṃ tena, amarindasunandanaṃ.
以所见之花园而言,是不死天之花园。
Cadi hilādane dittiyañca. Hilādanaṃ sukhanaṃ. Ditti sobhā. Candati. Candano, cando.
又有被称为Hilādana的第二种,Hilādana即安乐,视为美观,能发光,光辉,光明。
Ettha ca candanassapi anekāni nāmāni – candanaṃ, gandhasāro, malayajo, suvaṇṇacandanaṃ, haricandanaṃ, rattacandanaṃ, gosītacandanaṃ. Candayati hilādayati sītaguṇasamaṅgitāya sattānaṃ paliḷāhaṃ vūpasamentaṃ sukhaṃ uppādetīti candanaṃ. Candoti somo, sopi candayati hilādayati sītaguṇasampattiyā attano pabhāya sattānaṃ pariḷāhaṃ vūpasamento sukhaṃ uppādetīti candoti vuccati. Atha vā candati dibbati siriyā virocatīti cando. Āgamaṭṭhakathāsu pana ‘‘chandaṃ janetīti cando’’ti vuttaṃ. Tassāpi anekāni nāmāni –
在此,檀香有多种名称——檀香、芳香精髓、南洋风香、金檀香、黄檀香、赤檀香、蒿香檀香。因其为众生调伏热病,能够平息、令众生安乐,故名为檀香。所谓“Candā”即月亮,其光辉使众生热病消散,生起安乐,故称Candā。又或称Candā是照耀,发光,增加荣耀。经论中亦云“生起欲念者为Candā”。对此Candā也有许多别名——
Cando nakkhattarājā ca, indu somo nisākaro;
Candā为星王,乃月亮、月光及新月之意;
Candimā mā nisānātho, osadhī so nisāpati.
月光者非祸害者,草药者亦非使人惊扰者。
Uḷurājā sasaṅko ca, himaraṃsi sasīpi ca;
大象王及孔雀,是冰霜与月亮的象征;
Dvijarājā sasadharo, tārāpati himaṃsu ca.
飞禽诸王及风雨,亦是冰霜的守护者。
Kumudabandhavo ceva, migaṅko ca kalānidhi;
莲花之亲族及野兽之王,是时间之宝藏;
Sudhaṃ sudhi dhūpi yūpa-rasmi ceva khamākaro;
甘露与清净、薰香和光辉,都是宽宥之者;
Nakkhatteso ca rajanī-karo subbhaṃsu eva ca.
星辰及夜光,皆为明朗光亮之物。
Tadi cetāyaṃ. Tandati. Tandī.
意欲欲火焚心。意欲表现为绵延不断。此欲如弦紧绷之状态。
Kadi kaladi avhāne rodane ca. Kandati, pakkandati. Pakkanduṃ, kandanto, kalandako.
怨恨、哀号以及哭泣等情绪反复发生。表现为哀号和时而的哀哭。哀哭者,即发出哀号之人,哀痛者也。
Kalidi paridevane. Kalindati.
悲伤和哀悼之时。表现为悲痛之感。
Khoda paṭighāte. Khodati.
因刺痛、伤害而表现出怒火。表现为愤怒激烈。
Khanda gatisosanesu. Khandati. Khando. Khando nāma eko devo, yo ‘‘kumāro sattidharo’’ti ca vuccati.
因分裂、断裂而生的愤怒。表现为分裂之意。『Khando』者,为神名,亦称作『少年持者』。
Khudi āpavane. Khundati.
因剖割、破坏而产生的痛苦。表现为痛苦不堪之状。
Sidi sītiye. Sītiyaṃ sītibhāvo. Sindati. Sosindo, sotatto.
『Sidi』者,用于「清凉」义。「清凉」者,清凉之状态也。其动词形为「清凉」,衍生词形为「极清凉者」、「极寂静者」也。
Vanda abhivādanathutīsu. Vandati, abhivandati. Abhivandanā, vandanaṃ, vandako.
『Vanda』者,用于「礼拜、敬奉、称赞」诸义。其动词形为「礼拜」、「顶礼」;名词形为「顶礼」、「礼拜」;行为者名词为「礼拜者」也。
Ettha pana vandatīti padassa namassati thometi vāti attho. Tathā hi suttantaṭīkākāro ‘‘vandeti vandāmi thomemi vā’’ti āha.
此处「Vandatī」一词解释为语言上对词的尊敬或敬礼,含意为「称呼、顶礼、敬仰」。论述中引经解释,言「Vandeti」、「Vandāmi」、「Thomemi」皆是表示敬礼的多种表达。
Bhadi kallāṇe sokhiye ca. Kallāṇaṃ kalyāṇaṃ, sokhiyaṃ sukhino bhāvo, sukhamiccevattho. Bhandati. Bhandako, bhaddo, bhadro.
『Bhadi』者,用于「善美」与「安乐」二义。「善美」即吉祥,「安乐」即安乐之状态,亦即乐也。其动词形为「善美」;衍生词形有「善美者」、「吉祥」、「吉祥」(异体)也。
Madithutimodamadasupanagatīsu. Mandati. Mando.
「mad」诸义包括:欢喜、赞叹、喜悦、陶醉、睡眠、行走等义。活用形:「mandati」(他欢喜/陶醉);派生词:「mando」(迟钝者/陶醉者)。
Ettha pana mandoti aññāṇīpi bāladārakopi vuccati. Tattha aññāṇī mandati aññāṇabhāvena appasaṃsitabbampi puggalaṃ thometīti mando. Mandati amoditabbaṭṭhānepi modatīti mando. Mandati dānasīlādipuññakriyāsu pamajjatīti mando. Mandati attano ca paresañca hitāhitaṃ acintento khādanīyabhojanīyādīhi attano kāyaṃ sañjātamedaṃ kurumāno supatīti mando. Mandati ayuttaṃ paresaṃ kriyaṃ diṭṭhānugatiāpajjanena gacchati gaṇhātīti mando. Atha vā mandati punappunaṃ paṭisandhiggahaṇavasena gabbhaṃ gacchatīti mando. Vuttañhi bhagavatā ‘‘punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti. Bāladārako pana mandati yuttāyuttamajānanto uttānaseyyaṃparivattanaseyyaṃ vā supatīti mando. Tathā hi –
关于「Mandoti」,同时解释为愚昧人(bāladāraka)也称之为「Mando」。详细说明:「Aññāṇī」意为无智、无明者,对他人轻蔑、责备。此时「Mando」表示愚钝、迟钝、愚痴之品格。即使在欢喜时,也属愚痴。愚人行布施、持戒等善行却懈怠。又由于不思考己身及他人利益,误食不当之食,沉睡安逸,亦属迟钝。其行为受制于业力转生恶报。更有因徘回胎中而屡次堕入恶道。世尊曾言:「屡次堕胎者谓愚钝。」愚人不知进退,或倒转返行等,皆属此类。
‘‘Nonītasukhumālaṃ maṃ, jātapallavakomalaṃ;
「非幼细柔软者我,生叶嫩而柔软,
Mandaṃ uttānasayanaṃ, pisācabhayatajjitā.
卧姿缓慢,恐魔驱使,战兢不安。
Pādamūle mahesissa, sāyesuṃ dīnamānasā;
大王足根处,身弱心怯,
Idaṃ dadāma te nātha, saraṇaṃ hohi nāyakā’’ti
此我赠与汝主,愿为护持依止。」
Vuttaṃ, iti uttānasayanato paṭṭhāya yāva mandadasakaṃ, tāva ‘‘mando’’ti ‘‘dārako’’ti daṭṭhabbo. Appatthavācakopi pana mandasaddo hoti, so pāṭipadikattā idha nādhippeto, atha vā mandati appabhāvena gacchati pavattatīti nipphannapāṭipadikavasenapi gahetabbo.
其言既出,卧姿由缓至迟,直见其谓「缓」者即「幼儿」。虽言意微,缓音为此法进道时之声,或犹缓慢行进,转于微小差错而已,亦应以此进道所表意涵取之。
Muda hāse. Hasanaṃ hāso tuṭṭhi. Modati, pamodati. Sammodati. Sammodako. Sammodamānā gacchanti muditā. Mudā.
欢喜笑声,是喜笑满足,欣乐欢喜,欢悦称赞,称赞者,称赞中行者,随欢行者,俱此欢喜。
Hadakarīsossagge. Karīsossaggo nāma karīsassa ossajjanaṃ vissajjanaṃ. Hadati. Uhadati. Hadano.
【关于「粪便排泄」义根】『排泄粪便』者,谓粪便之放出、排遣也。『排泄』、『向上排泄』、『排泄行为』,皆此义也。
Ettha ca ‘‘yesaṃ no santhate dārakā uhadantipi ummihantipī’’ti ayaṃ pāḷi nidassanaṃ, tatra uhadantipīti vaccampi karonti. Ummihantipīti passāvampi karonti. Pacchimapadassattho miha secaneti dhātuvasena daṭṭhabbo. Ayaṃ pana curādigaṇepi vattati dvigaṇikattā. Imasmiñhi ṭhāne ‘‘mutteti ohadeti cā’’ti cariyāpiṭakapāḷippadeso nidassanaṃ. Tattha muttetīti passāvaṃ karoti. Ohadetīti karīsaṃ vissajjeti.
此处『凡幼儿排泄于其身上者,大便亦然,小便亦然』,此乃巴利原典所举之例示。其中『大便亦然』者,谓亦排大便也;『小便亦然』者,谓亦排小便也。末字之义,依语根「排泄流出」而应知。此词亦通行于「曲」类等词群,以其属于二类词组故。于此处,『行大便』、『排泄』之行为词,以《行藏》巴利文献所载为例示。彼中『行大便』者,谓排小便也;『排泄』者,谓排出粪便也。
Uda mode kīḷāyañca. Udati. Udānaṃ. Udaggo.
Uda 是指「喜悦、戏耍」。Udati 表示对应动作,Udāna 和 Udaggo 是相关名词及形容词,整体脉络涉及“兴起、欢喜”的含义。
Tattha udānanti kenaṭṭhena udānaṃ? Udānanaṭṭhena. Kimidaṃ udānanaṃ nāma? Pībhivegasamuṭṭhāpito udāhāro. Yathā hi yaṃ telādi minitabbavatthu mānaṃgahetuṃ na sakkoti, vissanditvā gacchati, taṃ ‘‘avaseko’’ti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ ‘‘ogho’’ti vuccati, evameva yaṃ pītivegasamuṭṭhāpitaṃ vitakkavipphāraṃ hadayaṃ sandhāretuṃ na sakkoti, so adhiko hutvā anto asaṇṭhahitvā vacīdvārena nikkhamanto paṭiggāhakanirapekkho udāhāraviseso ‘‘udāna’’nti vuccati. Udaggoti sañjātasomanasso.
这里对 udāna 的定义和本质进行解释。所谓 udāna,是指由强烈的激情或冲动所引起的能量爆发。比如无法忍受的潮湿油脂,使得其不能固定,趋向流失,名为 avaseka;无法承载水的容器,水溢出则称为 ogho。类似地,无法容纳激情思想转化的心被称为 udāna,即强烈且无法遏制的冲动。Udaggo 一词说明这种精神上的强烈气势。
Kuda khuda guda kīḷāyameva. Kodati. Khodati. Godati.
「嬉戏」义之诸语根:「戏」、「小戏」、「乐戏」,皆唯表嬉戏之义。衍生词形分别为:「他戏」、「彼戏」、「彼乐戏」。
Sūda paggharaṇe. Sūdati. Suttaṃ. Sūdo. Rañño sūdā mahānase.
「渗漏、滴流」义之语根「流」:衍生词「流出」;不变化词「已流」;名词「厨师」。『王之厨师在御膳房中』,此为用例。
Ettha ca suttanti sūdati dhenu viya khīraṃ atthe paggharāpetīti suttaṃ, tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ. Sakammikadhātuttā pana ‘‘paggharāpetī’’ti kāritavasena attho kathetuṃ labbhati. Tathā hi ‘‘karotī’’ti padassa ‘‘nipphādetī’’ti attho kathetuṃ labbhati. Sūdoti bhattakāro. Yo ‘‘āḷāriko, odaniko, sūpakāro, rasako’’ti ca vuccati. Sūdati ‘‘evañcevañca kate khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sugandhaṃ manāpaṃ surasañca bhavissatī’’ti randhanakriyāya sukusalatāya rasaṃ paggharāpeti abhinibbattetīti sūdo.
此中所谓的“充满、填满”,如同奶牛供应乳汁之宽裕,譬如牛奶注入其中,此即经文所称,是三藏佛语。若依根本法义,“填满”一词应当解说其所成之义。诚然,动词“作”、“为”之义可解释为“产生、造成”。“乳汁”指饮食烹调之所需,有如厨匠所制、厨工、蒸煮者、调味者等言。填满即意味着以烹饪技巧,和谐调配食物香味,使之味美,足于令人称心,故称为“填满”。
Rahada abyattasadde. Rahadati. Rahado.
「不明确之声」义之语根「湖」:衍生词「发出不明声」;名词「湖泊」。
Hilādi sukhe ca. Cakāro pubbatthāpekkhako. Hilādati. Hilādanaṃ, hilādo, mettāsahāyakatasattamahāhilādo.
“Hilādi”指欢喜快乐等,意涵幸福。作动词时,表示专注于前因前缘的涵义。“Hilādati”为欢喜、善意、慈悲助念的意思,是七种大善欢喜的表现。
Sadda kucchite sadde. Saddati.
“Sadda”表示加重语气的声音,意为发声、言语。
Mida snehe. Sneho nāma vasāsaṅkhāto sneho pītisnehoti duvidho. Idha pana vasāsaṅkhāto sneho adhippeto, medati medo.
“Mida”指情爱。情爱有两种形式,即依赖于养老的爱,以及愉悦的情爱。此处的为依赖养老的情爱,称为“medati”或“medo”。
Ettha ca medatīti medasahito bhavati ayaṃ purisoti attho. Medo nāma thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasineho, so vaṇṇena haliddivaṇṇo hoti. Kārite ‘‘medeti medayatī’’ti rūpāni. Tathā hi ‘‘te imaṃ kāyaṃ balaṃ gāhenti nāma brūhenti nāma medenti nāmā’’ti pāḷi dissati. Tattha medentīti sañjātamedaṃ karontīti attho. Imissā pana dhātuyā divādigaṇaṃ pattāya pītisinehatthe ‘‘mejjatī’’ti suddhakatturūpaṃ bhavati. Curādigaṇaṃ pana pattāya ‘‘medeti medayatī’’ti suddhakatturūpāni bhavantīti daṭṭhabbaṃ.
这里“medati”含脂肪、油脂之义,即丈夫之义。脂肪指厚重包裹全身、附着于脚肌肉等处的脂油,颜色似姜黄。动词“medeti medayatī”意为“涂脂抹油、供养”。典籍中有言:“此身有力者,曰增大者,曰涂脂者”,其意即所谓生出脂肪而滋养身体之义。此字在脂类之属种中,与“油脂”等同义,并可见诸精致优良形式。通过观察,应当将涂脂与油脂视为相似及清净的形式。
Sida mocane. Sidati. Sedo.
「解脱、释放」义之语根「解」:衍生词「解脱」;名词「汗」。
Sanda pasavane. Pasavanaṃ sandanaṃ avicchedappavatti. Sandati udakaṃ. Mahanto puññābhisando.
「流出、生起」义之语根「流」:『流出』者,谓连续不断之生起流动也。用例:『水流淌』;『巨大的功德积聚』。
Ettha ca puññābhisandoti puññappavāho, puññanadītipi vattuṃ yujjati.
此中『puññābhisandoti』者,指功德如水之流注,即功德之洪流;又称为『puññappavāho』、能喻为善业之恒河大水之流;兼称功德洪流如长河流水之广博与连续不断。
Madda maddane. Maddabhi, pamaddati. Mārasenappamaddano. Kaṇṭakaṃ maddati.
【碾压义根「踏」】『踏』者,碾压也。其派生词有:碾压(过去分词形)、「尽行碾压」。「摧伏魔军者」。踏碎荆棘。
Kadi velambe. Vilambabhāvo velambo. Kandati.
【悬垂义根「垂」】『悬垂』者,悬垂之状态也。其派生词:垂挂。
Kada avhāne rodane ca. Kadati.
【呼唤哭泣义根「哭」】兼具呼唤与哭泣二义。其派生词:哭泣。
Khadi ujjhane. Chandati.
「去除、消除」的意思。
Sada sādane. Sadati. Assādo.
「保持、留存」的意思。又有「满足、安适」的含义。
Sīda visaraṇagatyāvasānesu. Visaraṇaṃ vippharaṇaṃ. Gatyāvasānaṃ gamanassa avasānaṃ osānaṃ abhāvakaraṇaṃ, nisīdananti attho. Sīdati, lābūni sīdanti. Saṃsīdati, osīdati, pasīdati, vippasīdati. Pasādo. Pasanno. Vippasanno. Pasādako. Pasādito. Pāsādo. Osīdāpako. Kusīto. Āsīno. Nisinno. Nisinnako. Sannisīvesu pakkhisu. Nisīdanaṃ, nisinnaṃ. Nisajjā. Gonisādo, upanisā. Sīdeti. Sīdayati. Sīdāpeti. Sīdāpayati. Pasādeti. Nisīdituṃ. Nisīdāpetuṃ, nisādetuṃ, nisīdāpeti, nisīdāpetvā. Ucchaṅge maṃ nisādetvā, pitā atthānusāsati. Nisīditvātipi pāṭho. Nisīditvā. Nisīditvāna. Nisīdituna . Nisīdiya. Nisīdiyāna. Saṃsīditvā. Avasīditvā. Osīditvā.
在安坐、离散、行止终了等处,离散、分散。行止终了、行动的结束、终止、止息的作用,称为安坐。安坐者,谓安乐之基也。安乐、获得安乐者。逐渐安乐、衰减、满足、安详、彻底安详。安乐。安详者。彻底安详者。使安乐者。被安乐者。建筑物。使衰减者。心有烦恼者。已坐者。坐着者。在邻近之处、近旁、侧翼。安坐、坐定。安止。作牧牛时令安乐之事,称为放牧安止。坐、使坐、使安乐。安乐。使安乐。使坐、使安坐。至顶点放牧安止者,父亲嘱咐他。即使已坐,复行经扎。已坐。已坐着。已坐者。已坐之人。逐渐坐着。以坐着之态。逐渐安乐。已安坐。已放牧安止。已衰减安坐。
Tattha kusītoti vīriyenādhigantabbassa atthassa alābhato kucchitenākārena sīdatīti kusīto. Atha vā sayampi kucchitenākārena sīdati aññepi sīdāpeti taṃ nissāya aññesaṃ sīdanassa sambhavatoti kusīto. Tathā hi vuttaṃ –
此处「心有烦恼」意指当持有应以精进获得之事时,因为心有烦恼而坐着表现粗糙不安;或自己亦因粗糙不安而坐着,亦有他人因依赖他人安坐而安乐的含义,即称为心有烦恼。正如所说,
‘‘Parittaṃ kaṭṭhamārūyha, yathā sīde mahaṇṇave;
『带着用刀斧等作成的护具,正如登大树般安坐;』
Evaṃ kusītamāgamma, sādhajīvīpi sīdatī’’ti;
『如此以粗糙不安来到此处,即使是普通生命也得以安坐。』
Kusītoti cettha dassa tattaṃ ‘‘sugato’’ti ettha viya ‘‘satasmīti hotī’’ti ettha viya ca. Tathā hi sīdatīti sataṃ, aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iminā ucchedadiṭṭhi vuttā. Sataiti cettha avibhattiko niddeso. Sannisīvesūti parissamavinodanatthaṃ sabbaso nisīdantesu, vissamamānesūti attho, dakārassa vakāraṃ katvā niddeso. Nisīdananti nisīdanakriyā. Mañcapīṭhādikaṃ vā āsanaṃ. Tañhi nisīdanti etthāti nisīdananti vuccati. Nisinnanti nisīdanakriyā eva. Ettha pana ‘‘gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Mātugāmena saddhiṃ raho maññe tayā nisinnanti kukkuccaṃ upadahatītiādīsu cassa payogo veditabbo. Ettha hi gamanaṃ gabhaṃ, ṭhānaṃ ṭhitaṃ, nisīdanaṃ nisannaṃ, supanaṃ suttaṃ, jāgaraṇaṃ jāgaritaṃ, bhāsanaṃ bhāsitanti vuccati. Nisajjāti nisīdanā. Gonisādoti gonisajjanā. Upanisāti upanisīdati phalaṃ etthāti upanisā, kāraṇaṃ. Nisādetunti nisīdāpetuṃ. Nisādetvāti nisīdāpetvā.
『懈怠』者——此处『达』字之转变,犹如『善逝』中之例,又犹如「于存在者中则是」之例。盖「沉没」者谓「存在者」,此乃无常之异名。以此说明断见。「存在者」一词,此处乃不附格尾之表述。「于一切坐息者中」——谓为消除疲劳而完全坐下休息者,意即「休憩者」,此处将「达」字转为「瓦」字而表述。「坐下之行为」即坐具,或床、椅等座位。彼处可坐,故称「坐具」。「已坐者」亦即坐下之行为。此处应知其用法,见于「行、立、坐、卧、醒、语、默,皆具正知」、「与女人独处,我想你是坐着心生追悔」等处。盖于此等处:「行走」称「行」,「站立」称「立」,「坐下」称「坐」,「睡眠」称「卧」,「清醒」称「醒」,「言说」称「语」。『坐息』者,坐下也。『牛之坐处』者,令牛坐卧之处也。『近依』者,果报依止于此,故称「近依」,即原因。『令坐』不定式,使之就坐也。『令坐已』,使之就坐之后也。
Bhāve napuṃsako ñeyyo, nisinnanti ravo pana;
于事理中,不应轻视无能之人,然坐者听闻。
Vāccaliṅgo tiliṅgo so, gatādīsupyayaṃ nayo.
此词具有三性,犹如「去」等词,其后缀之规则亦同。
Cada yācane. Yācanaṃ ajjhesanaṃ. Cadati.
【祈求义根「求」】『祈求』者,恳请也。其派生词:祈求。
Mida meda medhāhiṃsāsu. Midati. Medati.
「mid/med/medh」诸义包括:滋润、脂肪、伤害等义。活用形:「midati」(他滋润);「medati」(他积脂/他伤害)。
Nida neda kucchāsannikarisesu. Kucchā garahā. Sannikarisaṃ vohāraviseso. Nidati. Nedati.
【关于「nida、neda、诃责、聚集、秽物」诸义根】『诃责』者,呵斥责难之义也。『聚集秽物』者,乃特定言说方式之名目也。『诃责』、『斥责』,皆此义也。
Bundi nisāne. Nisānaṃ tejanaṃ tikkhatā. Bundati. Bondi.
「缚地」是标记。标记,即光明耀眼有锐利者。缚着。绑定。
Ettha ca bondīti sarīraṃ. Tañhi bundāni tikkhāni pisuṇapharusavācādīni vā paññāvīriyādīni vā ettha santīti bondīti vuccati, saññogaparattepi ukārassokārādeso, pāpakalyāṇajanavasenesa attho daṭṭhabbo. Bondisaddassa sarīravācakatā pana –
此处「绑定」指身躯,在其上存在锐利的刺、恶毒粗恶语等,或智慧与精进等,此处也有聚集的意思,表示连结、结合,且有善恶之分别。绑定音声乃身体所发语言的表示——
‘‘Nāhaṃ puna na ca puna, na cāpi apunappunaṃ;
『我不复再也不复再,也非不再复再;
Hatthibondiṃ pavekkhāmi, tathā hi bhayatajjito’’tiādīsu
回观象缚,诚因恐惧惶恐』等语,
Daṭṭhabbā. Imānissa nāmāni –
应当观察。这些名称名谓——
Kāyo dehaṃ sarīrañca, vapu bimbañca viggahaṃ;
身体即形体,躯体及形象的集合;
Bondi gattaṃ tanu ceva, attabhāvo tathūpadhi;
「本底」「体」亦是自性,如实依止。
Samussayoti cetāni, dehanāmāni honti hi.
『杂成』者,谓心识聚集,名为『色身』确实存在。
Vada viyattiyaṃ vācāyaṃ. Vadati, vajjati. Vadeti, ovadati, ovadeti, paṭivadati. Abhivadati, anuvadati, upavadati, apavadati. Nivadati. Aññānipi yojetabbāni. Tattha ‘‘vajjantu bhonto amma’’nti pāḷidassanato vajjatīti padaṃ vuttaṃ. Keci pana garū ‘‘vajjetī’’ti rūpaṃ icchanti, taṃ upaparikkhitvā yuttañce gahetabbaṃ, ‘‘upāsako bhikkhuṃ vadeti. Tena yogena janakāyaṃ, ovadeti mahāmunī’’ti ca dassanato vadeti ovadetīti ca vuttaṃ. Sabbānetāni suddhakattupadāni.
论语「言」的词根是根本表现。「言」者,有言说、破坏、指引、劝诫、反驳、敬礼、附和、辅佐、斥责、否定诸意。还有许多相关联结用法。「‘愿堪忍,尊者’」是巴利文原典中「破坏」词义的实际案例。有些上师与长辈期望称为「破坏」,此言宜辨察合理后接纳。譬如「居士责备比库,是此功用。故谓佛陀指引劝诫者。」诸此皆纯净正确涵义。
Ovādeti , vādayati, vādāpeti, vādāpayati. Vajjento, vajjayanto, imāni hetukattupadāni.
「劝诫」「辩论」「引诱」「令行」等均属因果词。
Kamme ‘‘vadiyati, ovadiyati, vajjiyati. Vadiyamāno, vajjamāno, ovadiyamāno, ovajjamāno na karoti sāsanaṃ’’ iccādīni bhavanti. ‘‘Vādo, ovādo, paṭivādo, pavādo, abhivādanaṃ, anuvādo, upavādo, apavādo, vivādo, nivādanaṃ, vajjaṃ, vadanaṃ’’ iccevamādīni nāmikapadāni yojetabbāni.
动词词态诸如「言说」「劝诫」「能劝」「劝诫中」等存在。诸「论辩」「劝告」「反论」「诤论」「敬礼」「附和」「辅佐」「斥责」「争论」「否定」「论题」「称事」等皆应结合使用。
‘‘Vadituṃ, vaditvā, vivaditvā’’ iccevamādīni ca tumantādīni padāni.
「说」「说了」「争论了」等诸动词词形及其相关派生皆应明了准确。
Tattha vādoti kathā. Vaditabbaṃ vattabbanti vajjaṃ, kiṃ taṃ? Vacanaṃ. Etena saccavajjena, samaṅginī sāmikena homīti ettha hi vacanaṃ ‘‘vajja’’nti vuccati. Vadanti etenāti vadanaṃ, mukhaṃ. Mukhassa hi imāni nāmāni –
此处「Vāda」指言说、谈论。所谓应当说、应当论者为何?即「Vacana」言辞之意。由此以真实之言、平等谦恭之主人于此,「Vajja」一词谓之言辞。言说者谓口,即口之诸名:
Vadanaṃ lapanaṃ tuṇḍaṃ, mukha massañca ānanaṃ;
言说即舌,唇,颚,口腔与面部;
Sūkarādimukhaṃ tuṇḍa-miti ñeyyaṃ visesato.
尤以猪面即以舌为分辨重点。
Tatra vadatīti pitā puttaṃ vadati. Apica vadatīti bherī vadati, nādaṃ muñcatīti attho. Esa nayo vajjatīti etthāpi.
其中,「言说」之义——如父亲教训儿子,此为「言说」之用法。又,「言说」之义——如鼓声鸣响,谓其发出声响,此乃其义。同理,「vajjati(言说)」亦依此例。
Tatrāyaṃ padamālā, vadati, vadanti. Vadasi, vadatha. Vadāmi, vadāma. Vadate, vadante. Vadase, vadavhe. Vade, vadamhe.
此处为「vad(说)」词根的词形变化表:(他)说、(他们)说;(你)说、(你们)说;(我)说、(我们)说。(他)说、(他们)说〔中间态〕;(你)说、(你们)说〔中间态〕;(我)说、(我们)说〔中间态〕。
Vadatu, vadantu. Vadāhi, vada, vadatha. Vadāmi, vadāma. Vadataṃ, vadantaṃ. Vadassu, vadavho. Vade, vadāmase.
「vad(说)」词根的命令式词形变化表:愿(他)说、愿(他们)说;请说、说、(你们)说;(我)说、(我们)说。愿(他二)说、愿(他们)说〔中间态〕;(你)说、(你们)说〔中间态〕;(我)说、(我们)说〔中间态〕。
Vajjati, vajjanti. Vajjasi, vajjatha. Vajjāmi, vajjāma. Vajjate, vajjante. Vajjase, vajjavhe. Vajje, vajjamhe.
此处为「vad(说)」词根经「vajja」变化后的词形变化表:(他)说、(他们)说;(你)说、(你们)说;(我)说、(我们)说。(他)说、(他们)说〔中间态〕;(你)说、(你们)说〔中间态〕;(我)说、(我们)说〔中间态〕。
Vajjatu , vajjantu. Vajjāhi, vajja, vajjatha. Vajjāmi, vajjāma. Vajjataṃ, vajjantaṃ. Vajjassu, vajjavho. Vajje, vajjāmhase. Imā dve padamālā vadadhātussa vajjādesavasena vuttāti daṭṭhabbaṃ. Atrāyaṃ sukhumatthavinicchayo, ‘‘mānussakā ca dibbā ca, tūriyā vajjanti tāvade’’ti pāḷi. Ettha vajjantīti idaṃ suddhakattupadaṃ taddīpakattā. Kiṃ viya?
「vad(说)」词根经「vajja」变化后的命令式词形变化表:愿(他)说、愿(他们)说;请说、说、(你们)说;(我)说、(我们)说。愿(他二)说、愿(他们)说〔中间态〕;(你)说、(你们)说〔中间态〕;(我)说、(我们)说〔中间态〕。以上两组词形变化表,应知是就「vad」词根作「vajja」替代形式而说的。此处有一精微的义理辨析:经文中有「人间与天上的乐器,立即奏响」一句。其中「奏响」一词,此处是纯主动态的主格用法,因为它表示的正是该动作的施者。这与何者相似?
‘‘Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vadantu ekapokkharā;
'Udīrayantu saṅkhapaṇavā, vadantu ekapokkharā;' —— 这里引用了一个比喻性语句,意为“愿法螺与响器发声,愿单个莲花开口宣说。”这句话描绘法器发声与莲花开放,寓意教法传扬和清净法义显现。
Nadantu bheī sannaddhā, vaggū vadantu dundubhī’’ti
『绑缚之鼓,令其鸣响;鼓与铙钹,令其发声』
Ettha ‘‘udīrayantu vadantu’’ādīni viya. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vajjantīti vajjiṃsūti atītavacane vattamānavacanaṃ veditabba’’nti suddhakattuvasena vivaraṇaṃ kataṃ, tasmā īdisesu ṭhānesu vadadhātussa vajjādeso daṭṭhabbo.
此处亦如『令其发声、令其宣说』等词之用例。实则,注疏中对『演奏』一词之解释,乃依纯粹主动用法,作如此注解:『「演奏」者,应知乃以现在时态表过去时之意』。故知在此等处,『说』字根应取『vajja』变化形式。
‘‘Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi diṇḍimā bahū;
此句讲到“‘法螺’和‘响器’以及‘诸多鼓声’。注疏这里列举了各种法器声音,说明其在教法宣扬中的象征作用,意指佛法妙音,诸多和谐之响,进一步烘托传法的庄严气氛与威神感召力。
Antalikkhamhi vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe’’ti
在虚空中鸣响,说是「天空中远射的雷声」。
Ettha pana vajjantīti hetukattupadaṃ taddīpakattā. Tañca kho vaṇṇasandhivisayattā vādayantīti kāritapadarūpena siddhaṃ. Tathā hi ‘‘vādayantī’’ti padarūpaṃ patiṭṭhapetvā yakāre pare saralopo kato, dyakārasaññogassa jjakāradvayaṃ pubbakkharassa rassattañca bhavati. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vajjantīti vādayantī’’ti hetukattuvasena vivaraṇaṃ. Tathā hi ‘‘devatā nabhe accherakaṃ bhagavato yamakapāṭihāriyaṃ disvā antalikkhe etāni saṅkhapaṇavādīni tūriyāni vādayantī’’ti hetukattuvasena attho gahetabbo bhavati, tasmā īdisesu ṭhānesu vadassa vajjādeso na bhavati.
这里的「鸣响」是因果说明的语句,由此加以阐明。而且这因果作用的词义,从词之性质与组合来看也是成立的。确实,因「鸣响」一词的词性而设,改变字母次序,构成简单形式,前辅音双写加上前缀韵母的连缀。因此本注疏说此处「鸣响」即用作因果说明。这就是说:『天上神明见到雷声之异迹,闻于虚空中有诸种震动声即为鸣响』,以因果说明的意义应当如此理解,所以在此之类句法中,没有使用「鸣响」本身作谓语。
Kecettha vadeyyuṃ ‘‘antalikkhamhi vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe’’ti etthāpi ‘‘vajjantī’’ti padaṃ suddhakattupadameva, na hetukattupadaṃ ‘‘vajjantīti vādayantī’’ti vivaraṇe katepi, tathā hi ‘‘ye kecime diṭṭhiparibbasānā, ‘‘idameva sacca’nti vivādayantī’’ti ca ‘‘evampi viggayha vivādayantī’’ti ca evamādīsu vadantipadena samānatthaṃ ‘‘vādayantī’’ti padañca sāsane diṭṭha’’nti? Tanna, ‘‘disvā’’ti dassanakriyāvacanato. Na hi saṅkhapaṇavādīnaṃ pāṭihāriyādidassanaṃ upapajjati dassanacittassa abhāvatoti. Saccaṃ, tathāpi –
若有人说:「在虚空中鸣响,说是天空中的雷声」,此处「鸣响」仍然是纯粹的词语类别上的纯动词,而非因果说明的复合词,亦未被解释为「鸣响即是震动响声」的因果说明来理解。的确,正如某些论断论述,「某些对观点错误的辩说者,声称‘这正是事实’,并‘就此说理辩说’」等,如是等同意义的词语被视为教法中所明示的「发言」。那么,「看见」是表示观察的动作,必定不会生起虚构的震动声或神迹的显示,这种因果作用无从起于观察意识的缺乏。虽是真实,然而——
‘‘Rādante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā;
「孩童们见了雷声怒吼,张开宽大的嘴巴张望,
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake’’ti
放下了平日的玩耍,前去凑近那孩童」——
Ettha viya upacaritattā upapajjateva dassanavacanaṃ. Tasmā ‘‘vajjantīti vādayantī’’ti vivaraṇaṃ suddhakattuvasena katanti? Tanna, heṭṭhā –
这里因为行为习俗,生起了观察动作的表达。所以为何说「鸣响即是震动响声」的说明属于纯词性上的正确呢?下面继续说。
‘‘Saṅgītiyo ca vattanti, ambare anilañjase;
“雷声轰鸣响彻云霄,风雨交加无所遁形;闪电交错穿空疾驰,天空雷霆暴鸣震响。”
Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṃ nabhe’’ti
以此偈句“雷霆交响”喻示,译为“众天神在争鸣”,这是对字面含义的说明,作为说明原因的语句加以解释。可是若说“雷声及轰鸣等寒气风声,同时众多伸张传播,如此说法,此为动词使用”,对此否认,因为作为动作动词解释不适当,作为说明原因则合适,所以此处应以说明原因的角度结束。
Iminnā gāthāya ‘‘vādentīti vādayanti devatā’’ti sapāṭhasesassa atthavivaraṇassa hetukattuvasena katattā. Athāpi vadeyyuṃ ‘‘saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi diṇḍimā bahū’ti paccattavacanavasena vuttattā vajjantīti padaṃ kammavācakapada’’nti ce? Tampi na, kammavasena vivaraṇassa akatattā, kattuvasena pana katattāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
此处应明辨划分。二元动词谓谓言,或谓行所生成的起止动词。如谓行类谓言,谓“他说、叫唤”等纯正四种形式由此产生,“使说、使叫唤”等四种使动形式由它们分化而成。谓行及使动二类中,分别派生本字四种纯正语形。“使说、使叫唤”等使动词称为两个使动四型。故在教法中,出现“说话者、正在说话者”时,均为纯正动词形式,诸如“他说吧、让他说吧”等诸如此类全部废除;“应说应说吧、应叫唤应叫唤吧”等皆因令启之词废除。
Ayamettha vinicchayo veditabbo. Dvigaṇiko vadadhātu bhūvādigaṇiko ca curādigaṇiko ca. So hi bhūvādigaṇe vattanto ‘‘vadati vajjatī’’ti suddhakatturūpāni janetvā ‘‘vādeti, vādayati, vādāpeti, vādāpayatī’’ti cattāri hetukatturūpāni janeti, curādigaṇe pana ‘‘vādeti, vādayatī’’ti suddhakatturūpāni janetvā ‘‘vādāpeti, vādāpayatī’’ti ca dve hetukatturūpāni janeti, tasmā sāsane ‘‘vādenti vādayantī’’ti suddhakattupadāni dissanti. ‘‘Vadeyya, vadeyyuṃ’’ iccādi sabbaṃ neyyaṃ. ‘‘Vajjeyya, vajjeyyuṃ’’ iccādi ca sabbaṃ neyyaṃ vajjādesavasena.
又有“说吧、让我们说吧、要废止”的语用。父母如意称赞此语。又如巴利语指出“是否该废止,嘶声哀号悉无”,此为释义。所谓“应说吧”,即“应说吧”的意思。诸如“你说吧、你废止吧、你废止吧”的用法亦是如此。如“我说敬礼你”、“你废止痴愚”,及“你应说吧,你应废止吧”,“我应说、我应废止、我将说、我将废止”,“你说吧、你欢喜说”,“你说吧、你说吧呀、你应欢喜说、你应废止”的种种用法,古今如此,乃汉语动词后续落音变化亦当如是。其他用法尚待深入研究取得。
Atha vā vadeyya, vadeyyuṃ, vajjuṃ. Pitā mātā ca te dajjunti padamiva. Ettha ca ‘‘vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā’’ti pāḷi nidassanaṃ. Vadeyyuṃ vāna vadeyyuṃvāti attho. Vadeyyāsi, vajjāsi, vajjesi iccapi. Vutto vajjāsi vandanaṃ. Vajjesi kho tvaṃ vāmūraṃ. Vadeyyātha, vajjātha. Ammaṃ arogaṃ vajjātha. Vadeyyāmi, vajjāmi, vadeyyāma, vajjāma. Vadetha, vaderaṃ. Vadetho, vadeyyāvho, vajjāvho. Vadeyyaṃ, vajjaṃ, vadeyyāmhe, vajjāmhe. Pubbe viya idhāpi yakāre pare saralopo daṭṭhabbo. Aññānipi upaparikkhitvā gahetabbāni.
此时说及隐语形态。如“说、劝诫”,仿若行文方式。祛除形态中“劝诫”作为形式出现,如“请善行德”等语则为“劝诫”词根。诚如巴利文“他当掌握自我时即是劝诫”,此处连音和延长音调节后称作“劝诫语录”等。去时态语为过去时,注疏中虽称之为过去时,实质上因明说语及时间颠倒而须以目前时“劝诫者说”等形式加以说明。
Idāni parokkhādirūpāni kathayāma. Vada, pāvada, yathā babhuva. Dakāralope ‘‘pāva’’ itipi rūpaṃ bhavati, ‘‘paṭipaṃ vadehi bhaddante’’ti ettha ‘‘paṭipa’’nti padaṃ viya. Tathā hi ‘‘yo ātumānaṃ sayameva pāva’’ iti pāḷi dissati. Ettha pasaddo upasaggo dīghaṃ katvā vutto ‘‘pāvadati pāvacana’’ntiādīsu viya, pāvāti ca idaṃ atītavacanaṃ, aṭṭhakathāyaṃ pana atītavacanaṃ idanti jānantopi garu vattamānavacanavasena ‘‘pāvāti vadatī’’ti vivaraṇamakāsi īdisesu ṭhānesu kālavipallāsavasena atthassa vattabbattā.
今说完成过去时等诸词形。如『vada』、『pāvada』,同于『babhuva』之例。去除『da』字母后,亦可得『pāva』一词形,如经文『paṭipa』一词之例,见于『请你,尊者,述说其对答』之文。实则经文中可见『他自己亲自宣说』之文句,此中前置词『pa』加长音而说,如见于『宣说、宣说之言』等处;又『pāvā』乃过去时态词形——然注疏中,即便知此为过去时态,论师仍依现在时态作解,作『pāvā者,谓其宣说也』之注释,此因在此等处,为表达时态转用之意,故必以时态互用之方式来诠释其义。
Āyasmāpi ca sāriputto niddese ‘‘yo ātumānaṃ sayameva pāvā’’ti padaṃ nikkhipitvā ātumā vuccati attā, sayameva pāvāti sayameva attānaṃ pāvadati, ‘‘ahamasmi sīlasampanno’’ti vā ‘‘vatasampanno’’ti vāti vattamānavacanena atthaṃ niddisi. Atha vā pāvāti idaṃ na kevalaṃ vadadhātuvaseneva nipphannaṃ, atha kho udhātuvasenapi. Tathā hi idaṃ papubbassa usadde iti dhātussa payoge ukārassa okārādesaṃ katvā tato parokkhābhūte akāre pare okārassa āvādesaṃ tato ca sandhikiccaṃ katvā sijjhati, tasmā udhātussa vadadhātuyā samānatthattā tannipphannarūpassa ca vadadhātuyā nipphannarūpena samānarūpattā ‘‘sayameva attānaṃ pāvadatī’’ti vadadhātuvasena niddisīti daṭṭhabbaṃ.
具寿沙利子于释义中指出:『谓「自己」者,是以「自己」为本体。』『自己」之谓即是自己亲自护持自己,自言『我是具足戒行者』或『是福德具足者』,此由现在语态而显义。又「护持」一词,不只是当下的动作,而是含摄恒常不变之意。确如药剂形成时,以「本质」相类之成分起始,在第四类成分的「无形质态」中延续,成就贯穿一切,故谓「护持自己」,应以义根「护持」的长久含义理解,此当观察。
Idāni vicchinnā padamālā ghaṭīyati. Vada, vaduṃ. Vade, vadittha, vadaṃ, vadimha. Vadittha, vadire. Vadittho, vadivho. Vadiṃ, vadimhe. Pāvada, pāva iccapi. Pāvadu. Pāvade, pāvadittha. Pāvadaṃ, pāvadimha. Pāvadittha, pāvadire. Pāvadittho, pāvadivho. Pāvadiṃ, pāvadimhe. Tathā ‘‘vajja, vajju’’ iccādīni parokkhārūpāni.
今将中断的词列重新接续。动词「vad」(说)之离去时(间接过去时)变化如下:第三人称单数「vada」、第三人称复数「vaduṃ」;第二人称单数「vade」、第二人称复数「vadittha」;第一人称单数「vadaṃ」、第一人称复数「vadimha」;第三人称中间态单数「vadittha」、复数「vadire」;第二人称中间态单数「vadittho」、复数「vadivho」;第一人称中间态单数「vadiṃ」、复数「vadimhe」。带前缀「pā-」之形式:主动态第三人称单数「pāvada」、复数「pāvaduṃ」(亦作「pāva」等);祈使式「pāvadu」;第二人称单数「pāvade」、复数「pāvadittha」;第一人称单数「pāvadaṃ」、复数「pāvadimha」;中间态第三人称单数「pāvadittha」、复数「pāvadire」;第二人称中间态单数「pāvadittho」、复数「pāvadivho」;第一人称中间态单数「pāvadiṃ」、复数「pāvadimhe」。同理,「vajja」、「vajju」等,皆为离去时(parokkhā,即完全过去时)之变化形式。
‘‘Avadā, avadū. Avajjā, avajjū’’ iccādīni hiyyattanīrūpāni.
『阿瓦达、阿瓦都;阿瓦加、阿瓦朱』等,是昨过时的词形。
‘‘Avadi, vadi, avaduṃ, vaduṃ, avadiṃsu, vadiṃsu. Avajji, vajji’’ iccādīni ajjatanīrūpāni.
『阿瓦帝、瓦帝、阿瓦顿、瓦顿、阿瓦定苏、瓦定苏;阿瓦基、瓦基』等,为过去时的诸形式。
‘‘Vadissati, vadissanti. Vajjissati, vajjissanti’’ iccādīni bhavissantīrūpāni.
『瓦帝萨帝、瓦帝萨堤;瓦基萨帝、瓦基萨堤』等,为将来时的诸形式。
‘‘Avadissā, vadissā, avajjissā, vajjissā’’ iccādīni kālātipattirūpāni. Sesāni sabbānipi yathāsambhavaṃ vitthāretabbāni. Yā panettha vadadhātu viyattiyaṃ vācāyaṃ vuttā, sā katthaci ‘‘vadantaṃ ekapokkharā. Bherivādako’’tiādīsu abyattasaddepi vattati upacaritavasenāti daṭṭhabbaṃ.
时间延展式如「将劝说(avadissā)」、「将说(vadissā)」、「将戒罚(avajjissā)」、「将戒罚(vajjissā)」等。其它杂项形态,理应依语法尽量详细展开。至于本节所论「说」根词的穿插变形,是为描述语言上的曲折。连音动词「vadantaṃ」在某些俗语如「一池水辩论者,散漫辩论者」中,常含有不调和及粗俗用字,故在教法中应谨慎使用。由此当辨其词起正见、语法皆备之理。
Vidañāṇe. Ñāṇaṃ jānanaṃ. Vidati. Vedo. Vidū. Kārite ‘‘vedeti. Vedayati. Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. Vedayanti ca te tuṭṭhiṃ, devā mānusakā ubho’’ti payogā. Tattha pavedetīti bodheti ñāpeti pakāseti. Vedoti vidati sukhumampi kāraṇaṃ ājānātīti vedo, paññāyetaṃ nāmaṃ. ‘‘Vedehamunī’’ti ettha hi ñāṇaṃ vedoti vuccati. Vedoti vā vedaganthassapi nāmaṃ vidanti jānanti etena uccāritamattena tadādhāraṃ puggalaṃ ‘‘brāhmaṇo aya’’nti, vidanti vā etena brāhmaṇā attanā kattabbakiccanti vedo. So pana iruvedayajuvedasāmavedavasena tividho. Āthabbaṇavedaṃ pana paṇītajjhāsayā na sikkhanti parūpaghātasahitattā. Tasmā pāḷiyaṃ ‘‘tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū’’ti vuttaṃ. Eteyeva ‘‘chando, manto, sutī’’ti ca vuccanti.
「vid」根,义为知。智,即了知。其动词形为「知晓」。名词「吠陀」[Pali: Veda]。具智者[Pali: Vidū]。使役形为「使知晓」、「使感受」。用例有:『亲自以胜知现证后,宣示之』;以及『天人与人类两者,皆感受其喜悦』。于此,『宣示』者,即觉悟、令知、显明也。『吠陀』者,能了知极微细之因,故名『吠陀』,此乃慧之名称。盖于『吠陀牟尼』[Pali: Vedehamunī]一语中,智即被称为「吠陀」。或者,『吠陀』亦为吠陀典籍之名称——以此典籍仅被诵读,即令人了知以该典籍为所依的人是『此人为婆罗门』;或婆罗门藉此了知自身应行之事,故名『吠陀』。此吠陀分为三种:梨俱吠陀、夜柔吠陀、沙摩吠陀。至于阿达婆吠陀[Pali: Āthabbaṇaveda],因其与伤害他人相伴,志向高尚者不学习它,故在巴利圣典中说『通达三吠陀者』。此三者亦被称为『赞诵、真言、传承』。
Paññāyaṃ tuṭṭhiyaṃ vede, vedasaddo pavattati;
智慧为满足之学问,知识之音声于是传播展开;
Pāvakepi ca so diṭṭho, jātasaddapurecaro;
亦像炽热火焰显现,纯净且随缘燃烧;
Pacchānuge jātasadde, sati tuṭṭhajanepi ca;
继随其后续于是声音,而满足之人亦随之懂得;
‘‘Vedagū sabbadhamme’’ti etthāpi viditesu ca.
称所有法门之聪慧者,亦称为智慧之人;
Vidūti paṇḍitamanusso. So hi yathāsabhāvato kammañca phalañca kusalādibhede ca dhamme vidatīti ‘‘vidū’’ti vuccati.
智慧者,乃明智人也。因其依本性,了知善恶、因果及法之别,故称为 ‘‘智慧者’’(Vidū)。
Ruda assuvimocane, sakammikavasenimissā attho gahetabbo. Rodati, rudati iccapi. Ruṇṇaṃ. Ruditaṃ. Rodanaṃ. Rodanto. Rodamāno. Rodantī. Rodamānā. Rudamukhā. Rudaṃ. Rudanto.
当哭泣与发出哀号的解说,应当以有因果关系的方式取义。哭泣,哀号者,意欲如此。患病的。已哭过的。哀哭者。正在哭泣的。正要哭的。哭泣者女。哭泣的脸庞。哭泣。正在哭泣。
Tattha rodatīti kiṃ rodati? Mataṃ puttaṃ vā bhātaraṃ vā rodati. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhante bhagavā evamāha’’. Ayaṃ panettha attho – ‘‘yaṃ maṃ bhante bhagavā evamāha, ahaṃ etaṃ bhagavato byākaraṇaṃ na parodāmi na paridevāmi na anutthunāmī’ti evaṃ sakammikavasenattho veditabbo, na assumuñcanamattena.
此中,所谓哭泣者,究竟是谁在哭?是为亲子或兄弟而哭。在此巴利文中有云:「尊者,我并非因如此哭泣,乃因世尊如是说。」这就是说,这里指称的意思是:世尊如是教诲吾等,我对此解释释义时,既不哀伤,也不悲恸,亦非怜惜;应以因果关系的理义来了知,而非单凭无原因的悲伤。
‘Mataṃ vā amma rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
『母亲或母亲们哭泣,或者对无法见其生者哭泣;
Jīvantaṃ amma passanti, kasmā maṃ amma rodasī’ti
见其在生者,母亲为何哭泣呢?』
Ayañcettha payogo’’ti idamaṭṭhakathāvacanaṃ. Idaṃ pana ṭīkāvacanaṃ – ‘‘yathā sakammakā dhātusaddā atthavisesavasena akammakā honti ‘vibuddho puriso vibuddho kamalasaṇḍo’ti, evaṃ atthavisesavasena akammakāpi sakammakā hontīti dassetuṃ ‘na paridevāmi na anutthunāmī’ti āha. Anutthunasaddo sakammakavasena payujjati ‘purāṇāni anutthuna’ntiādīsu. Ayañcettha payogoti iminā gāthāya anutthunanaṃ rudanaṃ adhippetanti dassetī’’ti.
这是对此所作的尝试解释。这是对释义书的说明:犹如因有因果法则而清楚显明组成要素的发音而成的字句,有区别的意义,非有因果法则者不成;所以也应当显现出,即使无悲恸也有因果存在,故言「不悲恸,不哀恸」,其中“不哀恸”的音节用因果法则连结,意指「旧事不哀恸」诸如此类。此即所谓用此词句所指示的悲哭之增益义。
Dalidda duggatiyaṃ. Dukkhassa gati patiṭṭhāti duggatīti ayaṃ attho ‘‘apāyaṃ duggatiṃvinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’tiādīsu yujjati, idha pana idaṃ atthaṃ aggahetvā añño attho gahetabbo. Kathaṃ duggatīti? Dukkhena kicchena gati gamanaṃ annapānādilābho duggatīti. Daliddati. Daliddo, daliddī, dāliddiyaṃ. Tattha daliddatīti sabbaṃ icchiticchitaṃ paraṃ yācitvā eva dukkhena adhigacchati, na ayācitvāti attho. Duliddoti duggatamanusso. Daliddīti duggatā nārī. Daliddassa bhāvo dāliddiyaṃ. Ettha ca sabbameva ‘‘daliddatī’’ti lokikappayogadassanato ‘‘daliddatī’’ti kriyāpadaṃ vibhāvitaṃ. Sāsane pana taṃ kriyāpadaṃ na āgataṃ, ‘‘daliddo daliddī’’ti nāmapadāniyeva āgatāni. Anāgatampi taṃ ‘‘nāthatī’’ti padamiva sāsanānulomattā gahetabbameva. Garū pana kaccāyanamatavasena dala duggatimhīti duggativācakadaladhātuto iddapaccayaṃ katvā ‘‘daliddo’’ti nāmapadaṃ dassesuṃ.
「堕入恶道」是痛苦之归处,故业力所致之恶道称为堕恶道。其义在于「堕入堕落之地、堕落境域、地狱之中」等,这些义应予以调适,再取他意释之。何为堕恶道?因苦受所致,因诸苦难而往生,若以食饮诸方便亦是堕落之意。堕落堕恶。堕恶者、堕恶女,此处堕恶意为一切因意欲妄求取他境而承受诸苦,非未经妄求。堕落者即堕恶男子。堕恶者即堕落之妇女。堕恶妹即堕落女之身分。此处全部以「堕恶女」为世俗用法术语所示。于教法中则该动词未至,仅“堕恶男、堕恶女”等名词出现。未出现时,亦应视为教法所准,犹如“无仆人”等词。尊者迦旃延所说“堕落”为堕入恶道之根源,故造名词“堕恶男”以表义。
Tuda byathane. Tudati, vitudati. Kammani ‘‘tujjati, vitujjamāno, vedanābhibhunno’’ti rūpāni.
‘Tuda’为‘疼痛’之意。‘Tudati’,意为‘感到疼痛’;‘vitudati’,意为‘感受疼痛的消退’。此处‘烦恼蕴住’者比喻为‘感受被强烈支配’,故谓‘烦恼如痛苦之感,令众色受其支配’。
Tudanti vācāhi janā asaññatā,
人们之言语,如同‘疼痛’(tudanti),即为心中无所识别、 杂乱不清之状态。
Sarehi saṅgāmagataṃva kuñjaraṃ;
如象群集结时互相用鼻触碰一般,言语亦复如是,相互搅扰不清。
Sutvāna vākyaṃ pharusaṃ udīritaṃ,
闻听粗俗、低劣、激烈的言语后,如此振奋起来。
Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto;
由心中妄念杂乱缠绕,住持此法之比库则为不善之心所染乱。
Nuda peraṇe. Peraṇaṃ cuṇṇikaraṇaṃ pisanaṃ, nudati, panudati. Panudanaṃ.
「nud」根,义为研磨。研磨,即碾碎、磨粉之意。动词形为「推除」、「驱除」。名词为「驱除」。
Vidi lābhe. Vindati. Uṭṭhātā vindate dhanaṃ. Govindo.
「vid」根,义为获得。动词形为「获得」。『精进者获得财富』。「牧牛者」[Pali: Govinda],即牧得牛者之义。
Khadi parighāte. Parighātaṃ samantato hananaṃ. Khandati.
「khad」根,义为击破。击破,即四面八方地打击、粉碎之意。动词形为「咬碎」。
Dakārantadhāturūpāni. · 以达音结尾的语根诸形。
Dhakārantadhātu以送气达音结尾的语根
Dhā dhāraṇe. Dadhāti, vidadhāti. Yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti. Nidhiṃ nidheti. Nidhi nāma nidhīyati. Tāva sunihito santo. Yato nidhiṃ parihari. Nidahati. Kuhiṃ deva nidahāmi. Paridahati. Yo vattaṃ paridahissati. Dhassati. Paridhassati. Bāloti paraṃ padahati. Sakyā kho ambaṭṭha rājānaṃ ukkākaṃ pitāmahaṃ dahanti. Saddahati tathāgatassa bodhiṃ. Saddhā, saddahanā, saddhātabbaṃ, saddahitabbaṃ, saddhāyiko, paccayiko. Saddheyyavacasā upāsikā. Saddahituṃ, saddahitvā. Visesādhānaṃ. Sotāvadhānaṃ. Sotaṃ odahati. Ohitasoto. Sotaṃ odahitvā. Maccudheyyaṃ, māradheyyaṃ, nāmadheyyaṃ, dhātu, dhātā, vidhātā. Vidhi. Abhidhānaṃ, abhidheyyaṃ, nidhānavatī vācā, ādhānagāhī, sandhi. Aññānipi yojetabbāni.
词根「持」,义为「承载、保持」。相关词例:「他持」、「他特别安排」;「智者精巧地筹划」;「宝藏」、「他藏置宝藏」;「宝藏之名,即『被藏匿者』」;「如此善好地安置着」;「从那宝藏处取用」;「他藏置」;「天神啊,我藏置于何处?」;「他披上」;「凡将受持戒行者」;「燃烧」;「完全燃尽」;「他称他人为愚者」;「阿姆巴达,释迦族将乌咖咖王尊为祖父」;「他对如来的觉悟生起信」;「信」、「信解」、「应信受」、「应信受之」、「可信的」、「可依赖的」;「言语可信的近事女」;「为了信」、「信解已」;「特别的依持」;「耳根的专注」;「他倾注耳根」;「倾注耳根的人」;「倾注耳根之后」;「死王之领域」、「魔之领域」、「名称」;「界」、「持者」、「特定者」;「规则」;「名称」、「所指称之义」、「具含义的语言」、「执取所依之人」、「结合」。其余相关词应类推运用。
Vipubbo dhā karotyatthe, abhipubbo tu bhāsane;
加前缀「vi-」之「dhā」词根,用于『作、造作』之义;加前缀「abhi-」者,则用于『言说』之义;
Nyāsaṃpubbo yathāyogaṃ, nyāsāropanasandhisu.
【语法规则】『前置词(nyāsa)』依据各自适当的用法,用于添加前缀、嵌入及连接等场合。
Imasmā pana dhādhātuto pubbassa api iccupasaggassa akāro kvaci niccaṃ lopaṃ pappoti, kvaci niccaṃ lopaṃ na pappoti. Atra lopo vuccate, dvāraṃ pidahati, dvāraṃ pidahanto, pidahituṃ, pidahitvā, evaṃ akāralopo bhavati. Dvāraṃ apidahitvā, evaṃ akāralopo na bhavati. Ettha hi akāro apiupasaggassa avayavo na hoti. Kinti ce? Paṭisedhatthavācako nipātoyeva, upasaggāvayavo pana adassanaṃ gato, ayaṃ niccālopo. Evaṃ dhādhātuto pubbassa api iccupasaggassa akāro kvaci niccaṃ lopaṃ pappoti, kvaci niccaṃ lopaṃ na pappoti. Idaṃ acchariyaṃ idaṃ abbhutaṃ. Yatra hi nāma bhagavato pāvacane evarūpapopi nayo sandissati viññūnaṃ hadayavimhāpanakaro, yo ekasmiṃyeva dhātumhi ekasmiṃyeva upasagge ekasmiṃyevatthe kvaci lopālopavasena vibhajituṃ labbhati. Idāni mayaṃ sotūnaṃ paramakosallajananatthaṃ tadubhayampi ākāraṃ ekajjhaṃ karontā tadākāravatiṃ jinavarapāḷiṃ ānayāma –
此处说『dhādhātuto pubbassa api iccupasaggassa akāro』,即与动词词根结合的前缀在某处确实常有消失现象。此为消失(lopa)。消失导致原本的通道(dvāra)被关闭(pidahati),关闭后称为pidahituṃ,关闭完成为pidahitvā,故现有不能作动词结合之消失。若不闭塞通路,则不会发生此类消失。原因在于,词根本身虽不为接辞部件,但词缀行为作为接辞的一部分则被遮蔽缺失。此等为常见消失现象(niccālopa)。动词词根连结前缀,有时出现消失,有时不出现消失,此为奇异且甚为奇妙。乃在世尊教言中,如此类型的规律适用于细致智者的心纠察中。某基材(dhātu)与特定前缀(upasagga)在特定条件下,能够成形分解为消失与非消失并存之现象。今日为听者启发极大,因二者取样而一体化,故引入殊胜之佛说梵文典籍(jinvārapāli)。
‘‘Gaṅgaṃ me pidahissanti, na taṃ sakkomi brāhmaṇa;
『恒河将淤塞于我,不为此能,婆罗门!』
Apidhetuṃ mahāsindhuṃ, taṃ kathaṃ so bhavissati;
『又欲堤堵大海,彼将如何而成耶?』
Na te sakkomi akkhātuṃ, atthaṃ dhammañca pucchito.
『不可为汝宣说,意旨与法理已问。』
Cittatthasādhaniṃ etaṃ, gāthaṃ sambhavajātake;
『此乃心意所依,诗句出自缘生本生;』
Paññāsambhavamicchanto, kare citte sumedhaso’’ti.
『爱智生起者,于心中作如是想。』
Dhu gatitheriyesu. Gati gamanaṃ, theriyaṃ thirabhāvo. Dhavati. Dhuvaṃ.
【词根】『行进』义于稳固诸义中。『行进』(gati)即运动;『稳固性』(theriyā)即坚定之状态。〔派生形式:〕『奔流』、『恒常』。
Ettha ca dhuvanti thiraṃ. ‘‘Nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’tiādīsu viya, tasmā dhuvanti thiraṃ kiñci dhammajātaṃ. Atha vā dhuvanti idaṃ gatitheriyatthavasena nibbānasseva adhivacanaṃ bhavitumarahati. Tañhi jātijarābyādhimaraṇasokādito muccitukāmehi dhavitabbaṃ gantabbanti dhuvaṃ, uppādavayābhāvena vā niccasabhāvattā dhavati thiraṃ sassataṃ bhavatīti dhuvaṃ. Yañhi sandhāya bhagavatā ‘‘dhuvañca vo bhikkhave desessāmi dhuvagāminiñca paṭipada’’nti vuttaṃ. Dhuvasaddo ‘‘vacanaṃ dhuvasassata’’nti ettha thire vattati. ‘‘Dhuvañca bhikkhave desessāmī’’ti ettha nibbāne. ‘‘Dhuvaṃ buddho bhavissasī’’ti ettha pana ekaṃse nipātapadabhāvena vattatīti daṭṭhabbaṃ.
此处“dhuvanti thiraṃ”作肯定语用。如经文“无常、变异、苦”为不变常,“恒常、常住、不变者”为变常,是故有称谓“dhuvanti thiraṃ(坚定、恒常者)”,指某种法所具。如若说“dhuvanti”指这一教理,按义应是涅槃法的宣说。意指于这一法中,生-老-病-死-忧等想断除之渴望,应当坚定精进、趋向解脱,故称“dhuvaṃ(恒常、坚定)”;或因缘生灭之异故,仍具恒常之性质,故称为常住、恒常。世尊由是说:“比库当从恒常及恒常之修行法而修学四念处。”其中“dhuva”一词,于此处训为“言词之恒常”(vacanaṃ dhuvasassata),于此指灭尽涅槃;又“我当成正觉”为恒常,意作为宣说义的判别,应如此体会。
Dhū vidhūnane. Ūkārassa ūvattaṃ. Dhūvati. Dhūvitā, dhūvitabbaṃ. Rassatte ‘‘dhuto, dhutavā’’ iccapi rūpāni bhavanti.
【词根】『抖动』义于振摇。长音『ū』转为『ūva』。〔派生形式:〕『振动』、『振动者』、『应被振动』。短音化时,亦有『已被抖落』、『已抖落者』等形式。
Dhe pāne. Dhayati, dhīyati. Dhena.
【词根】『饮』义于吸饮。〔派生形式:〕『饮吸』、『被饮』、『乳』。
Ettha ca dhenūti dhayati pivati ito khīraṃ potakoti dhenu, ‘‘godhenu, assadhenu, migadhenū’’ti dhenusaddo sāmaññavasena sapotikāsu tiracchānagatitthīsu vattati, evaṃ santepi yebhuyyena gāviyaṃ vattati. Tathā hi ‘‘satta dhenusate datvā’’ti pāḷi dissati.
此处,『母畜』者,谓哺乳、饮用、从彼处取乳之幼子,即『母畜』也。『母牛』、『母马』、『母鹿』等,『母畜』一词依通义而用于有幼子之雌性走兽,虽如此,然多用于母牛。如经文中见『施七百头母牛』之句。
Sidhugatiyaṃ sedhati, nisedhati, paṭisedhati. Siddho, pasiddho, nisiddho, paṭisiddho, paṭisedhito, paṭisedhako, paṭisedho, paṭisedhituṃ, paṭisedhitvā. Idha acinteyyabalattā upasaggānaṃ taṃyoge sidhudhātussa nānappakārā atthā sambhavanti, aññesampi evameva.
『悉』根,义为行进,有『制止』、『禁止』、『遮止』诸形。已成就者、已显著者、已禁止者、已遮止者、被遮止者、能遮止者、遮止法、为遮止、遮止已——此等皆其形。此处,由于前缀之力不可思议,与该前缀结合时,『悉』根生起种种义,其余亦同此例。
Sidhu satthe maṅgalye ca. Satthaṃ sāsanaṃ, maṅgalyaṃ pāpavināsanaṃ vuddhikāraṇaṃ vā. Sedhati. Siddho, pasiddho, pasiddhi.
『悉』根,义为教敕及吉祥。教敕者,即教诫;吉祥者,即灭除罪恶、增长福德之因。动词形为『制止』。已成就者、已显著者、显著性——此等皆其形。
Dadha dhāraṇe. Janassa tuṭṭhiṃ dadhateti dadhi. Dhakārassa hakāratte ‘‘dahatī’’ti rūpaṃ. Ayaṃ itthī imaṃ itthiṃ ayyikaṃ dahati. Ime purisā imaṃ purisaṃ pitāmahaṃ dahanti. Cittaṃ samādahātabbaṃ. Samādahaṃ cittaṃ.
给予、持守。『给予』者,令众生满足称为『给予』。声音尖锐时『燃烧』之形态称为『dahatī』。此女者燃烧此女性,乃母燃烧。此等诸男子燃烧此男子、祖父。应专注心念。专注心念。
Edha vuddhiyaṃ lābhe ca. Edhati. Edho, sukhedhito. Gambhīre gādhamedhati.
此处谓生长、增长、获得。『增长』者。『增长』意为向上、增益。深远勤勉地增长。
Ettha ca edhoti edhati. Vaḍḍhati etena pāvakoti edho. Indanaṃ, upādānaṃ. Sukhedhitoti sukhena edhito, sukhasaṃvaḍḍhitoti attho. Gādhamedhatīti gādhaṃ patiṭṭhitaṃ edhati labhati.
此处『增长』谓增长、扩大。『以此增长』谓清净之火。火法因缘、执著。『以乐增长』意为由快乐得增长,即此义。勤勉增长者谓建立、得到。
Baddha saṃharise. Saṃhariso vinibaddhakriyā. Baddhati, vinibaddhati. Vinibaddhā.
束缚、收摄。『收摄』者谓缚束之行。『绑缚』,『缚着』。已缚着。
Gādha patiṭṭhānissayagandhesu. Gādhati. Gādhaṃ kattā. Gambhīrato agādhaṃ.
由坚固、支持、根基、香气等而建立。『建立』者。建立者、创造者。由深远庄严而建立。
Bādha viloḷane bādhati, vibādhati. Ābādho. Ābādhati cittaṃ viloḷetīti ābādho.
阻碍、扰乱、阻碍之心、心之波动为受阻。此谓为障碍。阻碍心中波动,谓障碍。
Nādhayācanādīsu. Nādhati. Nādhanaṃ.
『不求请托等』者,不求请托。不求请托之意。
Bandha bandhane bandhati. Bandhanako, bandho, bandhāpito, paṭibandho, bandhanaṃ, bandho, sambandhanaṃ, sambandho, pabandho, bandhu.
『缚』者,缚着,缚在,缚者,缚者之事,缚,缚具,缚结,结缚,结,缚者,亲属。
Tattha bandhananti bandhanti satte etenāti bandhanaṃ, saṅkhalikādi. ‘‘Ayaṃ amhākaṃ vaṃso’’ti sambandhitabbaṭṭhena bandhu, theragāthāsaṃvaṇṇanāyaṃ pana ‘‘pemabandhanena bandhū’’ti vuttaṃ.
其中『缚』是指缚着,是存在;此即『缚』,如链锁等。『此乃我等家族』,以关联而言为亲属,长老诗句释为『以爱缚连接者为亲属』。
Dadhi asīghacāre. Asīghacāro asīghappavatti. Dandhati. Dandho, dandhapañño. Yo dandhakāle tarati, taraṇīye ca dandhati.
酪乳,慢行;慢行者,慢行习气。颠倒。颠倒者,颠倒智慧。彼于颠倒时涉越,涉水时反颠倒。
Vaddha vaddhane. Vaddhati. Vaddhi, vuddhi, vaddho, vuddho, jātivuddho, guṇavuddho, vayovuddho.
增长,增长处,增长者,增长,生长,出身增长,品德增长,年岁增长。
Ye vuddhamapacāyanti, narā dhammassa kovidā;
夫增长而堕落者,人乃佛法通达者。
Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.
对已见法的赞美,以及往生善趣。
Sadhu saddakucchiyaṃ. Sadhati.
善哉,善言辞。持守之。
Piḷadhi alaṅkāre. Piḷandhati. Piḷandhanaṃ.
遮盖装饰。遮盖之。遮盖物。
Piḷandhanamalaṅkāro, maṇḍanañca vibhūsanaṃ;
遮覆之装饰,装点与饰物;
Pasādhanañcābharaṇaṃ, pariyāyā ime matā.
整饰及佩饰,这些皆谓覆饰。
Medha hiṃsāyaṃ saṅgame ca. Medhati. Medhā, medhāvī. Atra medhāti asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā. Medhati vā siriyā sīlādīhi ca sappurisadhammehi saha gacchati na ekikā hutvā tiṭṭhatīti medhā, paññāyetaṃ nāmaṃ. Tathā hi –
明智是伤害,是斗争。明白,聪慧者。在此『明智』者,犹如雷声消散须臾,见愚痴污秽而伤害之,故为明智。明智者,或以威仪、戒律等善行,与贤圣善法共行,不孤立而立,谓之明智,即智慧之名。确如是说——
‘‘Paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti,
『智慧』确是最胜善法,众中谓之优胜,
Nakkhattarājāriva tārakānaṃ;
如同诸星辰之王星辰,
Sīlaṃ sirī cāpi satañca dhammo,
戒为其荣,是为真实法,
Anvāyikā paññavato bhavantī’’ti
随缘而为智慧所成就。」
Vuttaṃ. Medhāvīti dhammojapaññāya ca samannāgato puggalo.
此说:所谓具有法念智慧的贤明之人,
Sadhu madhu unde. Sadhati. Madhati. Madhu.
甘美如蜜。意为献醴甘露,使心安适。蜜也有此义。
Budha bodhane. Bodhati. Buddho. Abhisambuddhāno. Sambuddhaṃ. Asambuddhaṃ. Bodhi. Divādigaṇepi ayaṃ dissati. Tatrahi ‘‘bujjhatī’’ti rūpaṃ, idha pana ‘‘bodhatī’’ti rūpaṃ. ‘‘Yo nindaṃ apabodhatī’’ti pāḷi dissati. Kārite pana ‘‘bodheti’’ iccādīni.
『布』根,义为觉知。动词形为『觉知』。过去分词为『已觉悟』。完全现观已觉悟者。正觉者。未觉悟者。觉悟、菩提。此根亦见于第四组(天人组)。彼组中有『他觉悟』之形,而此处则有『觉知』之形。经文中见『了知讥毁者』之句。使役形则有『令觉悟』等。
Yudha sampahāre. Yodhati. Yodho. Yodhetha māraṃ paññāvudhena. Yuddhaṃ. Caraṇāyudho, caraṇāvudho vā. Āvudhaṃ. Divādigaṇikassa panassa ‘‘yujjhatī’’ti rūpaṃ.
『由』根,义为战斗。动词形为『战斗』。战士——以慧剑战斗魔者。战斗、战争。以行为武器者,或以行为兵刃者。武器。属第四组(天人组)者,则有『相战』之形。
Dīdhi dittivedhanesu. Dīdhati. Dīdhiti. Ettha ca dīdhitīti rasmi. Anekāni hi rasmināmāni.
『提提』根,义为光耀及穿射。动词形为『光耀』。名词形为光耀性。此处,『光耀性』者,即光线也。光线之名称,实有多种。
Rasmi ābhā pabhā raṃsi, ditti bhā ruci dīdhiti;
『光』者,光芒、光辉、光彩、光线、光耀、光泽、悦目之色、灿烂之光,皆其义也。
Marīci juti bhāṇva’su, mayūkho kiraṇo karo;
马日刺(Marīci)指光芒,‘juti’表示发光、光辉;‘bhāṇva’su’指光明、光辉;‘mayūkho’含义为光束、光线;‘kiraṇo’则是射线或辐射线。‘karo’为‘作’、‘产生’之意。此句归纳各类与光相关的词汇,用以刻画光及其辐射的多样表现。
Nāgadhāmo ca āloko, iccete rasmivācakā.
Nāgadhāma意指像龙般坚强有力的光,‘āloko’泛指光明、光辉。这些都是表示光线的语词,体现不同光的特质。整体为“射线”相关词汇的汇集,说明这些词均属表现光的范畴。
Cakārantarūpāni. · 以遮音结尾的诸形。
Nakārantadhātu那咖拉结尾的词根
Nī naye. Neti, nayati, vineti. Vineyya hadaye daraṃ. Āneti. Ānayati. Netā. Vinetā. Nāyako. Neyyo . Veneyyo. Venayiko. Vinīto puriso. Nīyamāne pisācena, kinnu tāta udikkhati. Nīyanto. Nettaṃ. Netti. Bhavanetti samūhatā. Nettiko. Udakañhi nayanti nettikā. Nettā. Nette ujuṃ gate sati. Nayo. Vinayo. Āyatanaṃ. Netuṃ. Vinetuṃ. Netvā. Vinetvā iccādīni.
『nī』者,引导也。〔由此派生:〕「引导」、「带领」、「调伏」。「调伏心中之苦恼」。「带来」、「引来」。「引导者」、「调伏者」、「领导者」、「应被引导者」、「应被调伏者」、「调伏者」、「被调伏之人」。「被鬼魅所牵引之际,父啊,汝究竟在凝望何处?」「正被引导者」。「引导之工具」、「引导之线索」。「存在之引导已被彻底拔除」。「引导之人(工匠)」。「引水者(渠夫)引来水源」。「引导者」。「当引导者走上正直之路时」。「引导」、「调伏」、「处所」。「为了引导」、「为了调伏」。「引导之后」、「调伏之后」,如此等等。
Tattha nettanti samavisamaṃ dassentaṃ attabhāvaṃ netīti nettaṃ, cakkhu. Nettīti nenti etāya satteti netti, rajju. Bhavanettīti bhavarajju, taṇhāyetaṃ nāmaṃ. Tāya hi sattā goṇā viya gīvāya bandhitvā taṃ taṃ bhavaṃ niyyanti, tasmā bhavanettīti vuccati. Nettikāti kassakā. Nettāti gavajeṭṭhako yūthapati. Nayoti nayanaṃ gamanaṃ nayo, pāḷigati. Atha vā tattha tattha netabboti nayo, sadisabhāvena netabbākāro. Nīyatīti nayo, tathattanayādi. Nīyati etenāti nayo, antadvayavivajjananayādi.
这里对nettanti(带领、引导)一词作了详细解释,译为表现事物本性。Netīti nettaṃ比喻为眼睛。Nettīti nenti为绳索的七种功能。Bhavanetti是生命之绳,比喻渴爱如绳而缠住众生,使其陷入轮回故称为bhavanetti。Nettikā是农奴。Nettā是牛群的长者或青年头领。Nayoti为眼睛观察,游走。亦或是指领导,因其形态似领导。Nīyatīti指真正的带领,例举中有真带领等词。Nīyati等词由nayo派生,意指破除二元,辨别对错等。
Tathā hi chabbidho nayo tathattanayo pattinayo desanānayo antadvayavivajjananayo acinteyyanayo adhippāyanayoti. Tesu tathattanayo antadvayavivajjananayena nīyati, pattinayo acinteyyanayena, desanānayo adhippāyanayena nīyati. Etthādimhi tividho nayo kammasādhanena nīyatīti ‘‘nayo’’ti vuccati, pacchimo pana tividho nayo karaṇasādhanena nīyati etena tathattādinayattayamiti ‘‘nayo’’ti vuccati. Imasmiṃ atthe papañciyamāne ganthavitthāro siyāti vitthāro na dassito.
所谓sixfold(六种)nayo即六种带领,包括真正的带领、成就带领、教导带领、破除二元带领、不可思议带领以及支配带领。它们中真正的带领、破除二元带领由nīyati表达,成就带领由pattinayo表达,不可思议带领由acinteyyanayo表达,教导带领由desanānayo表达,支配带领由adhippāyanayo表达。综上,以业为手段所决定的带领谓之nayo,后文以行为为手段所决定的也是nayo,显示其为基于真实的各种带领。但在此意义上,本义内蕴细微扩展,未尽显露。
Aparopi catubbidho nayo ekattanayo nānattanayo abyāpāranayo evaṃdhammatānayoti.
此外还有四种带领:统一的带领、多样的带领、不相应的带领、以法为本的带领等。
Vineti satte ettha, etenāti vā vinayo. Kāyavācānaṃ vinayanatopi vinayo. Āyatananti anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ yāva na nivattati, tāva nayateva pavattatevāti āyatanaṃ.
Vineti表示调伏,此处指调伏众生。Vinayo是调伏之意,也是身体言语的调伏。Āyatana指无始以来轮回中的根本场所,轮回痛苦极为广大,尚未终止的范围,即nayati的含义所指的场域。
Ayaṃ panettha atthuddhāro. ‘‘Āyatananti assānaṃ kambojo āyatanaṃ, gunnaṃ dakkhiṇāpatho āyatana’’nti ettha sañjātiṭṭhānaṃ āyaanaṃ nāma. ‘‘Manorame āyatane, sevanti naṃ vihaṅgamā.
此处为词义集释。Āyatana指藏族马班头部装饰'亚扬',此处意指举止端庄。文中“曼罗玛(优美)在场所,鸟儿随其飞翔”,形象说明āyatana的用法。
Chāyaṃ chāyatthino yanti, phalatthaṃ phalabhojino’’ti ettha samosaraṇaṭṭhānaṃ. ‘‘Pañcimāni bhikkhave vimuttāyatanānī’’ti ettha kāraṇaṃ. Aññepi pana payogā yata patiyataneti ettha pakāsitā.
「遮蔽者随遮蔽而去,享受果报者随享果而受用」,此为此处相应的归依之地。又说「比库们,此处所说五种离垢处」,此为此处根本原因。除此之外,他处亦有其他用法,称作安置之所,此处亦已明示。
Nī pāpane. Neti, nayati. Nayanaṃ.
(Nī)表示否定,「不」;又有「引领、带领」之义。作为名词时指「眼睛」。
Nu thutiyaṃ. Noti, navati. Nuto.
『赞叹』义。『努』者,赞叹也。其名词形为『赞叹』。
Thana pana dhana sadde. Thanati. Panati. Dhanati.
(Thana)本为财富、财物之意;动词用法有「持有」、「流转」之义;根义指「财富」。
Kana dittikantīsu. Kanati. Kaññā. Kanakaṃ.
『迦那』,具『光亮、明耀、美丽』诸义。其动词形为『发光』;由此派生『少女』(具光耀之意);又派生『金』(具光泽之物)。
Ettha ca yobbanibhāve ṭhitattā rūpavilāsena kanati dippati virocatīti kaññā. Atha vā kaniyati kāmiyabhi abhipatthiyati purisehītipi kaññā, yobbanitthī. Kanakanti kanati, kanīyatīti vā kanakaṃ, suvaṇṇaṃ. Suvaṇṇassa hi anekāni nāmāni.
此复合词用于比喻青春状态,指身体的坚实与色彩鲜丽。动词「kanati」有「闪耀、光辉」义,因此「kaññā」为青春之女。亦有释为「被男子意指之年轻女子」,意为青春妇女。名词「kanakaṃ」意为「金子、黄金」,「kanīyatī」为其动词形式,意味着闪耀。黄金有许多别名。
Suvaṇṇaṃ kanakaṃ hemaṃ, kañcanaṃ haṭakampi ca;
黄金、金银、黄金饰物,
Jātarūpaṃ tapanīyaṃ, vaṇṇaṃ tabbhedakā pana;
出生的形态,炽热者,色相不同者,
Jambunadaṃ siṅgikañca, cāmikaranti bhāsitā.
如朱槿海和公鸡,这些都被称说。
Vanasana sambhattiyaṃ. Vanati. Vanaṃ. Sanati.
林野的成就。林成就者。林野。造林之意。
Tattha vananti. Taṃ sambhajanti mayūrakokilādayo sattāti vanaṃ, araññaṃ. Vanati sambhajati saṃkilesapuggalanti vanaṃ, taṇhā.
此中所谓的『林野』,孔雀、杜鹃等鸟类称为林野,即丛林。由有分别烦恼的人称为林野,指贪欲。
Mana abbhāse. Manati. Mano.
心念显现。思维。心。
Māna vīmaṃsāyaṃ, vīmaṃsati. Vīmaṃsā.
『慢那』,具『思量、审察』义,其动词形为『审察』;名词形为『审察』。
Jana suna sadde. Janati. Sunati.
词根「Jana、suna」,义为「发声、闻声」。相关词例:「他知晓」;「他听闻」。
Ettha ca ‘‘kasmā te eko bhujo janati, eko te na janatī bhujo’’ti pāḷi nidassanaṃ. Tattha janatīti sunati saddaṃ karoti.
此处以「『彼一臂知晓,彼一臂不知晓』」这句经文作为例证。其中,『知晓』者,听闻声音、发出声响之义也。
Khanu avadāraṇe khanati. Sukhaṃ. Dukkhaṃ. Khato āvāṭo.
『掘』,义为挖凿、开凿。『乐』。『苦』。『掘』者,坑穴也。
Tattha sukhanti suṭṭhu dukkhaṃ khanatīti sukhaṃ. Duṭṭhu khanati kāyikacetasikasukhanti dukkhaṃ. Aññamaññapaṭipakkhā hi ete dhammā. Dvidhā cittaṃ khanatīti vā dukkhaṃ. Curādigaṇavasena pana ‘‘sukhayatīti sukhaṃ, dukkhayatīti dukkha’’nti nibbacanāni gahetabbāni. Samāsapaavasena ‘‘sukaraṃ khamassāti sukhaṃ, dukkaraṃ khamassāti dukkha’’nti nibbacanānipi vividhā hi saddānaṃ byuppatti pavatti nimittañca.
其中,『乐』者,善好地挖掘(消除)苦,故称『乐』;恶劣地挖掘身心之乐,故称『苦』。盖此二法互为相违对立。或言:以两种方式割裂心念,故称『苦』。然依曲类动词词组之义,则应取『使之乐,故称乐;使之苦,故称苦』之词源解释。依复合词之义,则可取『易于承受者,故称乐;难于承受者,故称苦』之词源解释。盖诸词之词源生起、运用及其缘由,本自多样。
Dāna avakhaṇḍane. Dānati. Apadānaṃ.
『截』,义为砍断、断截。『截』者,即『离断』也。
Sāna tejane. Tejanaṃ nisānaṃ. Sānati.
『砺』,义为磨砺、锋利。磨砺之物,即磨刀石也。『砺』者,即磨砺之义也。
Hana hiṃsāgatīsu. Ettha pana hiṃsāvacanena pharusāya vācāya pīḷanañca daṇḍādīhi paharaṇañca gahitaṃ, tasmā hana hiṃsāpaharaṇagatīsūti attho gahetabbo. Tathā hi ‘‘rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā’’ti. Pāṭhassa atthaṃ saṃvaṇṇentehi ‘‘haneyyunti potheyyuñceva chindeyyuñcā’’ti vuttaṃ. Ettha ca chedanaṃ nāma hatthapādādichedanaṃ vā sīsacchedavasena māraṇaṃ vā. Hanassa vadhādeso ghātādeso ca bhavati, hanti hanati, hananti. Hanasi, hanatha. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ.
所谓杀害,乃指诸如用粗暴语言虐待与打击、施以惩罚和殴打者,故此此处杀害当包括用言语粗暴攻击及殴打等行为。正如经典言『国王逮捕盗贼而杀害或拘禁』。经文中对杀害之义更详,谓杀害不仅止于割断手脚,断颈致死,也有杀死及杀戮之涵义。杀者即是施害者,至于杀害之后三者一切皆当避免。
Hiṃsādayo cattāro atthā labbhanti. ‘‘Hanti hatthehi pādehī’’ti ettha pana hantīti paharatīti attho. ‘‘Kuddho hi pitaraṃ hanti. Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ vara’’nti. Ettha hantīti mārentīti attho. ‘‘Vadhati, vadheti, ghāteti’’ iccapi rūpāni bhavanti. Tattha ‘‘vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassa. Attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodatī’’tiādīsu vadho paharaṇaṃ. Pāṇaṃ vadheti. Pāṇavadho. ‘‘Esa vadho khaṇḍahālassa. Satte ghātetī’’ti ca ādīsu vadho māraṇaṃ.
杀害类有四种义涵。此处『杀』字寓意为击打之意。经言『怒气中杀父,如此暴怒之人以快速手势为杀』。此杀是害的意思,亦即是刺杀之义。又言谓『杀戮、斩杀、杀害』等均为形态。杀害时有『杀之而不哭,乃恶行之祸患。自杀后又哭泣』之说,谓此杀系击打。所谓打杀手杀,手杀也。此处杀害即意味着毁灭身体。
‘‘Upāhanaṃ, vadhū’’ti ca ettha hanavadhasaddatthogamanaṃ. ‘‘Purisaṃ hanati. Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanati’’ iccādīni kattupadāni. Devadatto yaññadattena haññati. Tato vātātape ghore, sañjāte paṭihaññati. Paccattavacanassekārattaṃ, yathā ‘‘vanappagumbe’’ti. Vihārenāti padaṃ sambandhitabbaṃ, iccādīni kammapadāni. Hantā. Hato. Vadhako. Vadhū. Āghāto. Upaghāto. Ghātako. Paṭigho. Saṅgho. Byaggho. Sakuṇagghi. Hantuṃ, hanituṃ, hantvā, hanitvā. Vajjhetvā, vadhitvā iccādīni sanāmikāni tumantādipadāni.
『Upāhanaṃ』与『vadhū』此处为杀害声响之意。又言『杀男人,攻打冷暖』等为杀害相关动作词。举如『Devadatta 被献祭则被杀,随而遭烈风攻打』。单句变化多样,如『vanappagumbe』。本文中『Vihārenā』相关解释词义。杀者、被杀者、杀人者、做杀者,等等,都是用于说明杀害动作的名词或动词。
Tattha upāhananti taṃ taṃ ṭhānaṃ upahananti upagacchanti tato ca āhananti āgacchanti etenāti upāhanaṃ. Vadhūti kilesavasena sunakhampi upagamanasīlāti vadhū, sabbāsaṃ itthīnaṃ sādhāraṇametaṃ. Atha vā vadhūti suṇisā. Tathā hi ‘‘tena hi vadhu yadā utunī ahosi, pupphaṃ te uppannaṃ, atha me āroceyyāsī’’ti ettha vadhūti suṇisā vuccati. Sā pana ‘‘ayaṃ no puttassa bhariyā’’ti sassusasurehi adhigantabbā jānitabbāti vadhūti vuccati. Gatyatthānaṃ katthaci buddhiyatthakathanato ayamattho labbhateva. ‘‘Suṇhā, suṇisā, vadhū’’ iccete pariyāyā. Saṅghoti bhikkhusamūho. Samaggaṃ kammaṃ samupagacchatīti saṅgho, suṭṭhu vā kilese hanti tena tena maggāsinā māretītipi saṅgho, puthujjanāriyavasena vuttānetāni. Vividhe satte āhanati bhuso ghātetīti byaggho. So eva ‘‘viyaggho, vaggho’’ti ca vuccati. Aparampi puṇḍarīkoti tassa nāmaṃ. Dubbale sakuṇe hantīti sakuṇagghi, seno, ayaṃ pana hanadhātu divādigaṇe ‘‘paṭihaññatī’’ti akammakaṃ kattupadaṃ janeti. Tathā hi ‘‘buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatī’’tiādikā pāḷiyo dissanti.
此处『Upāhana』为去往某处之去向及来临之意,亦即来去行走之义。『Vadhū』作为烦恼之意,亦泛指妇女。又有『vadhū』为媳妇义,配合婆家的称谓得知此义。杀害当因不同文理略有多义,诸如听闻妇女、人人等义。『Suṇhā』『Suṇisā』『Vadhū』等皆为同义变换。『Saṅgho』为比库集合,整体从事特定法事者。杀害动作亦泛指种种打击行为,包括叱喝等,亦称『Byaggho』。杀害动作威力大,谓称为『Viyaggho』或『Vaggho』。又有称呼为『Puṇḍarīko』的名字。杀害之词亦意指攻击某些恐怖鸟类。军事上而言,此杀害为极重要法门。
Ana pāṇane. Pāṇanaṃ sasanaṃ. Anati. Ānaṃ, pānaṃ. ‘‘Tattha ānanti assāso. Pānanti passāso. Etesu assāsoti bahi nikkhamanavāto. Passāsoti anto pavisanavāto’’ti vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, suttantaṭṭhakathāsu pana uppaṭipāṭiyā āgataṃ. Tattha yasmā sabbesampi gabbhaseyyakānaṃ mātukucchito nikkhamanakāle paṭhamaṃ abbhantaravāto bahi nikkhamati, pacchā bāhiravāto sukhumaṃ rajaṃ gahetvā abbhantaraṃ pavisanto tāluṃ āhacca nibbāyati, tasmā vinayaṭṭhakathāyaṃ ‘‘assāsoti bahi nikkhamanavāto, passāsoti anto pavisanavāto’’ti vuttaṃ. Etesu dvīsu nayesu vinayanayena anto uṭṭhitasasanaṃ assāso, bahi uṭṭhitasasanaṃ passāso. Suttantanayena pana bahi uṭṭhahitvāpi anto sasanato assāso. Anto uṭṭhahitvāpi bahi sasanato passāso. Ayameva ca nayo ‘‘assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato ajjhattaṃ vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā cā’’ti, ‘‘passāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato bahiddhā vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā cā’’ti imāya pāḷiyā sametīti veditabbaṃ.
『Ana pāṇane』即语音呼吸规律。『Pāṇanaṃ sasanaṃ』为规则法则。『Anati』谓无间断。『Ānaṃ』与『pānaṃ』是入气与出气。此处释义为吸气称为『Assāso』,呼气称为『Passāso』。此义于律藏论书中有明,当母腹中胎儿先吸入体内之气为呼,呼出则为出,胎死前止息。律论云『Assāso』指气息出体之风,『Passāso』则为气息入体之风。律藏中『Assāso』属于内起法,『Passāso』属外出法。经论中,出气者名呼吸,入气者作吸气。此二义为依照此语法而设之总结。又谓呼吸中等俱发,内外之身心均随之清明坚定,且受喜悦与祥和之感。
Dhana dhaññe. Dhananaṃ dhaññaṃ, siripuññapaññānaṃ sampadāti attho. Dhātuattho hi yebhuyyena bhāvavasena kathiyati ṭhapetvā vakkarukkhataceti evamādippabhedaṃ. Yathā bhāvatthe vattamānena yapaccayena saddhiṃ nakārassa yyakāraṃ katvā thenanaṃ theyyanti vuccati, evamidha yapaccayena saddhiṃ nakārassa ññakāraṃ katvā dhananaṃ dhaññanti vuccati. Dhanino vā bhāvo dhaññaṃ, tasmiṃ dhaññe. Dhanti, dhanati. Dhanitaṃ. Dhaññaṃ. Yasmā pana dhaññasaddena siripuññapaññāsampadā gahitā, tasmā ‘‘dhaññapuññalakkhaṇasampannaṃ puttaṃ vijāyī’’tiādīsu dhaññasaddena siripaññāva gahetabbā puññassa visuṃ vacanato.
“财富”与“财富粮食”。财富是财富粮食,世尊称其为具足财富、功德与智慧的圆满。这里“界”的含义,则是指在不同事理存在状态的语境中论述,并且分为立定(确定)与散乱二类。例如,就性质而言,现在状态下,因缘结合而一起的音节中,纳卡(n)发音时伴随牙音k,称为牙化音;同样地,此处因缘结合而一起的音节中,发出鼻音的〔ññ〕为“财富粮食”。“财富”的性质即是财富粮食,财即积累。因“财富粮食”一词涵盖了财富、智慧与功德的全备,所以诸如“具财富智慧功德之相的子弟诞生”等词句中,以“财富粮食”作为涵盖智慧与功德的表述方为适当。
‘‘Nadato parisāyante, vāditabbapahārino;
“当集会散去时,应当彼此劝说与劝诫;
Ye te dakkhanti vadanaṃ, dhaññā te narapuṅgava.
能够称赞其口语者,是真正的贤男子。
Dīghaṅgulī tambanakhe, subhe āyatapaṇhike;
长而圆润的手指,形状清秀的手掌纹理;
Ye pāde paṇamissanti, tepi dhaññā guṇandhara.
足下尊敬的人,也同样是具备善德的优秀之士。
Madhurāni pahaṭṭhāni, dosagghāni hitāni ca;
甜美且温和的言语,能断除烦恼与不善的言语;
Yetevākyāni sossanti, tepi dhaññānaruttamā’’ti
凡将听闻此等语句者,彼等亦为诸谷中之最上者。
Evamādīsu pana dhaññasaddena puññasampadā gahetabbā, puññasampadāya vā saddhiṃ siripaññāsampadāpi gahetabbā. Idamettha nibbacanaṃ ‘‘dhaññaṃ siripuññapaññāsampadā etesaṃ atthīti dhaññā’’ti. ‘‘Dhaññaṃ maṅgalasammata’’nti ettha tu ‘‘uttamaratanaṃ ida’’nti dhanāyitabbaṃ saddhāyitabbanti dhaññaṃ, sirisampannaṃ puññasampannaṃ paññāsampannantipi attho yujjati. ‘‘Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpa’’nti ca ādīsu ‘‘natthi dhaññasamaṃ dhana’’nti vacanato dhanāyitabbanti dhaññaṃ, kiṃ taṃ? Pubbaṇṇaṃ. Apica osadhivisesopi dhaññanti vuccati. Dhanasaddassa ca pana samāsavasena ‘‘adhano, niddhano’’ti ca natthi dhanaṃ etassāti atthena daliddapuggalo vuccati. ‘‘Nidhanaṃ yātī’’tiettha tu kampanatthavācakassa dhūdhātussa vasena vināso nidhananti vuccatīti.
在此等当中,「谷物」一词应理解为福德圆满;或连同福德圆满,亦应摄取吉祥与慧德之圆满。此处的语源解释为:『具有谷物,即吉祥、福德、慧德之圆满者,称为「谷物」』。在『「谷物」被视为吉祥』一句中,应理解为『此乃至上之宝,堪称珍贵、堪称信赖』,故称「谷物」;亦可解为:具足吉祥者、具足福德者、具足慧德者。在『谷物、财富、银、黄金』等句中,依据『无有财富堪比谷物』之语,解为『堪称珍贵』,故称「谷物」——所指者何?乃前作之谷粮也。此外,特殊的药草亦称「谷物」。至于「财富」一词,以复合词的形式构成『无财』、『失财』,意谓『彼无财富』,由此指称贫乏之人。在『走向毁灭』一句中,则依表示振动义之词根「dhū」,将『灭亡』称为「nidhana」(毁灭)。
Muna gatiyaṃ. Munati.
「muna」,表行进义。『默观』者,了知也。
Cine maññanāyaṃ. Aluttantoyaṃ dhātu, yathā gile, yathā ca mile. Cināyati, ocināyati. ‘‘Sabbo taṃ jano ocināyatū’’ti idamettha pāḷi nidassanaṃ. Ocināyatati avamaññatūti.
「cine」,表思量义。此词根保留原形不变,如「gile」、「mile」之例。其用法为:思量、反复思量。『一切众人皆轻视之』,此乃巴利原典中的例证。『轻视』者,即蔑视也。
Iti bhūvādigaṇe tavaggantadhāturūpāni · 如是,在「布」等群中,以「达」组结尾的词根形式
Samattāni.
〔以上各项〕圆满完毕。
Pakārantadhātu巴咖拉结尾的词根
Idāni pavaggantadhāturūpāni vuccante –
今当说明以『pa』声母结尾之词根的诸词形——
Pā pāne. Pānaṃ pivanaṃ. ‘‘Pāti, pānti. Pātu, pāntu’’ iccādi yathārahaṃ yojetabbaṃ.
「pā」,表饮用义。『饮』者,饮水之事也。『饮、他饮;当饮、当饮(复数)』等,应依情形适当配列。
Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ;
速速伸展舌头,我不愿见你生存。
Ayañhite mayā rūḷho, saro pāssati lohitanti.
这舌头被我折断,河水因之而带血色。
Atra hi pāssatīti pivissati. ‘‘Pāssati, pāssanti. Pāssasi, pāssatha. Pāssāmi, pāssāma’’ iccādinā, ‘‘apassā, apassaṃsu’’ iccādinā ca nayena sesaṃ sabbaṃ yojetabbaṃ nayaññūhi. Ko hi samattho sabbāni buddhavacanasāgare vicitrāni vippakiṇṇarūpantararatanāni uddharitvā dassetuṃ, tasmā sabbāsupi dhātūsu saṅkhepena gahaṇūpāyamattameva dassitaṃ. Pivati, pivanti. Pivaṃ, pivanto, pivamāno, pivaṃ bhāgirasodakaṃ. Kārite kumāraṃ khīraṃ pāyeti. Muhuttaṃ taṇhāsamanaṃ, khīraṃ tvaṃ pāyito mayā. Kamme pīyati, pītaṃ. Tumādīsu ‘‘pātuṃ, pivituṃ, pitvā, pivitvā, pāyetvā’’ iccādīni yojetabbāni. Aññesupi ṭhānesu pāḷinayānurūpena saddarūpāni evameva yojetabbāni.
此处『将饮』即『他将饮』。通晓文法规律者,应依『他将饮、他们将饮;你将饮、你们将饮;我将饮、我们将饮』等格式,以及『他饮了、他们饮了』等格式,类推其余一切变化。在佛陀语言之大海中,种种奇妙散布其间的别类语形宝珠,究竟有谁能有能力一一捞取陈示?因此,于一切语根之中,仅略示摄取方法而已。『他喝、他们喝;正在喝、正在喝者(男)、正在喝者,正饮恒河之水。』使役式:令童子喝乳。『片刻止渴,此乳由我令你喝下。』业格式:被喝、已喝。不定式等,应类推『为了喝、为了喝、喝了之后、喝了之后、令喝了之后』等诸形。在其他诸处,亦应依巴利文法规则,同样类推各语形。
Pā rakkhaṇe. Pāti. Nipāti. Pitā, gopo.
『护』义语根。他护卫、他守护。父亲、牧者。
Pā pūraṇe. Pāti, vippāti. Vippo.
『满』义语根。他使充满、他使遍满。婆罗门学者。
Vippoti brāhmaṇo. So hi vippeti pūreti visiṭṭhena veduccāraṇādinā attano brāhmaṇakammena lokassa ajjhāsayaṃ attano ca hadaye vedānīti vippoti vuccati. ‘‘Jāto vippakule aha’’nti ettha hi brāhmaṇo ‘‘vippo’’ti vuccati. Tassa kulaṃ vippakulanti.
婆罗门堕落。所谓堕落者,是指以自身婆罗门业所起的行为如祈祷仪式等,不能充满彻底地达到满盈,故其心于世间与自身心中皆感受苦痛,称为堕落。『我生于堕落族中』者,此处婆罗门谓之『堕落』。其种姓曰堕落族。
Pū pavane. Pavati. Putto, puññaṃ. Ettha puttoti attano kulaṃ pavati sodhetīti putto. Kiyādigaṇaṃ pana patvā ‘‘punātī’’ti vattabbaṃ.
净化、净风。『净』为流动。子孙、功德之意。此处『子孙』意谓使自身家族净洁清明,即『子孙』。经过多次净化,应当称之为『净化』。
Putto’trajo suto sūnu,
子、非出生者、儿、子,
Tanujo tanayo’raso;
身子、儿子、国王的儿子;
Puttanattādayo cātha,
子孙等以及他,
Apaccanti pavuccare.
皆称为子孙。
Itthiliṅgamhi vattabbe, puttīti atrajāti ca;
在女性性别方面,子女应当包括儿子与女儿;
Vattabbaṃ sesaṭṭhānesu, yathārahamudīraye;
应当在余下的各处顺次叙述,如同所宜展开般;
Pāḷiyañhi atrajāti, itthī puttī kathiyati;
对于巴利文,儿女一词指男女子女;
Ettha pana –
这里则说——
‘‘Tato dve sattarattassa, vedehassatrajā piyā;
“然后是两位七岁女儿,她们父亲是韦提哈国王;
Rājakaññā rucā nāma, dhātimātaramabravī’’ti
名为卢叉,称母亲为达提”如此说。
Ayaṃ pāḷi nidassanaṃ. ‘‘Puttī, dhītā, duhitā, attajā’’ti iccete pariyāyā. Evaṃ atrajāti itthivācakassa itthiliṅgassa dassanato sutasaddādīsupi itthiliṅganayo labbhamānālabbhamānavasena upaparikkhitabbo. Tathā hi loke ‘‘vesso, suddo, naro, kiṃpuriso’’ iccādīnaṃ yugaḷabhāvena ‘‘vessī, suddī, nārī, kiṃpurisī’’tiādīni itthivācakāni liṅgāni dissanti. ‘‘Puriso pumā’’ iccādīnaṃ pana yugaḷabhāvena itthivācakāni itthiliṅgāni na dissanti. Puññanti ettha pana attano kārakaṃ pavati sodhetīti puññaṃ. Kiyādigaṇaṃ pana patvā punātīti puññanti vattabbaṃ.
此为巴利语释义。『子』、『女儿』、『子女』、『本身所生者』等,称为不同说法。如此『出自自身』,乃女性语音的表现,女性语性,以听觉等为依据的女性语性种类,应视为可得不可得的分别而考察。世间确实有如『男子奴婢』、『奴婢女』、『人』、『鬼魅』等词,成对出现时,可以变为『女子奴婢』、『奴婢女』、『女人』、『女性鬼魅』等女性语性词汇。然而『人』、『男人』等词,成对出现则无女性体语性。此处所说利益是有关自我行为及清净的功德,功德者即此。至于多少次修行使其净化,亦应理解为功德。
Añño atthopi vattabbo, niruttilakkhaṇassito;
还有另一层义理应当说明,为依托释义符号而成;
Tasmā nibbacanaṃ ñeyyaṃ, janapūjādito idha.
因此此处所言应终止于此,譬如供养人民等事;
Paraṃ pujjabhavaṃ janetīti puññaṃ. Sadā pūjitaṃ vā janetīti puññaṃ. Janaṃ attakāraṃ punātīti puññaṃ. Asesaṃ apuññaṃ punātīti puññaṃ.
功德是生生世世的供养。常常受到供养即成功德。供养大众的事业得以清净即成功德。截除一切不善即成功德。
Kalyāṇaṃ kusalaṃ puññaṃ, subhamicceva niddise;
善良、善法、功德,如美玉般光明,被庄严地描述;
Kammassa kusalassādhi-vacanaṃ vacane paṭu.
是与功德的善业相关,愉快、灵巧的言语所成的业。
Pe gatiyaṃ. Peti, penti. Pesi, petha. Idha bhikkhave ekacco assakhaḷuṅko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭisakkati, piṭṭhito rathaṃ paṭivatteti. Ummaggaṃ gaṇhāti, ubbaṭumaṃ rathaṃ karoti.
“去”行。去者,如去往;派遣者如派遣。此处,比库们,有一人或少年口中称『去』,正被训练、受教时,他被车夫鞭策,身后追赶,车轮后转。其抓住缰绳,使车前后行。
Pevuddhiyaṃ payati. Pāyo, apāyo. Ettha apāyoti natthi pāyo vuddhi etthāti apāyo. Ayadhātuvasenapi attho netabbo, ayato vuddhito, sukhato vā apetoti apāyo, nirayatiracchānayonipettivisayaasurakāyā.
“增长”意。增长者,谓成长、发展。此处说无增长者即无成长之意。若非本质,非成长,亦非快乐境界,则谓无增长者。即如污秽之境、地狱及无明所生之界等。
Pe sosane. Pāyati, payati vā. Nipako. Ettha nipako nipayati visoseti paṭipakkhaṃ, tato vā attānaṃ nipāti rakkhatīti nipako, sampajāno.
“保持清净”。意思是看护、维持、保守。此处「保持」意为洁净除恶,或者反面,护己不失,智者而有觉知者称为保持者。
Gupa rakkhaṇe. Gopati. Gopako.
“保护,守护”。意为守卫、保护。是护持、看守之者。
Nagaraṃ yathā paccantaṃ, guttaṃ sāntarabāhiraṃ.
如城邑的背面,上中下,内外相应。
Evaṃ gopetha attānaṃ, khaṇo ve mā upaccagā.
如是守护自身,片刻不得懈怠。
Gopethāti gopeyya rakkheyya.
「Gopethāti」者,「go」为牛,复合词含义「gopeyya」即应保护、守卫。故此语义为「应守护牛」,下文即以此为例说明。
Vapa santāne. Vapati.
『散播』义语根。他播种。
Sapa samavāye. Sapati.
『结合』义语根。他结合。
Cupa mandagatiyaṃ. Copati.
『缓行』义语根。他缓慢行进。
Tupa hiṃsāyaṃ. Topati. Tuppati.
「tupa」,属伤害义词根。派生动词形式:「伤害」(现在时主动态)、「被伤害」(现在时被动态)。
Gupa gopanajigucchanesu. Gopati, jigucchati. Jigucchaṃ, jigucchamāno. Jegucchī. Jigucchitvā iccādīni.
「gupa」,属护卫、厌离二义词根。派生动词形式:「守护」、「厌离」。现在分词形式:「正在厌离」、「正厌离者」。形容词形式:「厌离者」。连续体等形式:「厌离已」,诸如此类。
Kapu hiṃsātakkalagandhesu. Kappati. Kappūro.
「kapu」,属伤害、思惟、香气三义词根。派生动词形式:「适合」(或「被裁定」)。名词派生:「樟脑」。
Kapu sāmatthiye. Idaṃ amhākaṃ kappati. Netaṃ amhesu kappati.
『Kapu』在『安稳、平静』义中。此处意谓『护持』,如『此者属于我们所护持』,而非『属他人』。
Kapa karuṇāyaṃ. Kapati. Kapaṇo, kāpaññaṃ. Tattha kapatīti karuṇāyati, kāpaññanti kapaṇabhāvo.
「kapa」,属悲悯义词根。派生动词形式:「悲悯」。派生名词:「可怜者」、「可怜之状」。其中,『kapatī』者,悲悯也;『kāpañña』者,可怜者之状态也。
Sapaakkose. Sapati. Sapatho, abhisapatho, abhisapito, sapanako.
【含咒诅义】『诅咒』者,发誓咒骂也。其相关诸词:誓言、重誓、被诅咒者、能诅咒者。
Vapa bījanikkhepe. Bījaṃ vapati. Vāpako. Vāpitaṃ dhaññaṃ. Vuttaṃ bījaṃ purisena. Bījaṃ vappati. Vappamaṅgalaṃ.
【播种义】『播种』者,将种子撒入土中也。播种者。已播之谷。被人播下之种子。种子被播散。播种吉祥节。
Supa sayane. Supati. Sukhaṃ supanti munayo, ye itthīsu na bajjhare. Sutto puriso, supanaṃ, suttaṃ.
【睡眠义】『睡眠』者,卧寐也。安眠者,不为女色所缚之牟尼也。睡着之人、梦境、已睡着。
Khipa peraṇe. Peraṇaṃ cuṇṇikaraṇaṃ pisanaṃ. Khepati. Khepako.
【投掷粉碎义】『投掷粉碎』者,即研磨、捣碎之意也。投掷粉碎者。能投掷粉碎之人。
Khipa abyattasadde. Khipati. Khipitasaddo. Yadā ca dhammaṃ desento, khipi lokagganāyako.
『发不明声』义根。『khipati』,意为『发出不明之声』。『khipitasaddo』,意为『嗫嚅之声』。当世间之导者宣说法时,曾发出此嗫嚅之声。
Khipa chaḍḍano. Khipati, ukkhipati, vikkhipati, avakhipati, saṃkhipati. Khittaṃ, ukkhittaṃ, pakkhittaṃ, vikkhittaṃ iccādīni.
『khipa』者,抛掷也。其动词形有:抛、上抛、四散抛、向下抛、收拢抛。其过去分词形有:已抛、已上抛、已投入、已散抛,等等。
Opa niṭṭhubhane. Niṭṭhubhanaṃ kheḷapātanaṃ. Opati. Osadhaṃ saṅkharitvā mukhe kheḷaṃ opi.
『吐唾』义根。『niṭṭhubhanaṃ』,即吐出口水之义。『opati』,意为『吐唾』。调配药物后,向口中吐入唾液。
Lipi upalepe. Lepati. Littaṃ paramena tejasā.
『Lipi』指文字或墨迹。『Upalepe』谓涂抹。『Lepati』谓涂擦之动作。整体指用极强之力涂抹墨迹。
Khipi gatiyaṃ. Khimpati.
『khipi』者,行进也。其动词形为:行进。
Ḍipa khepe. Ḍepati.
灯、烛。点燃。
Nidapi nidampane. Nidampanaṃ nāma sassarukkhādīsu vīhisīsaṃ vā varakasīsaṃ vā acchinditvā khuddakasākhaṃ vā abhañjitvā yathāṭhitameva hatthena gahetvā ākaḍḍhitvā bījamattasseva vā paṇṇamattasseva vā gahaṇaṃ. Puriso vīhisīsaṃ nidampati, rukkhapattaṃ nidampati. Nidampako, nidampitaṃ, nidampituṃ, nidampitvā.
坑穴、窝穴。坑穴指砍伐掉树木等后,破坏其枝叶或树叶,或截断成小枝丫,五体着地用手抓取或拉扯,仿佛抓取种子或叶子一般的洞穴。人抓取窝穴,抓取树叶。抓窝穴者,窝穴物,被抓取者,进行抓取,已抓取。
Tapadittiyaṃ. Ditti virocanaṃ. Divā tapatiādicco.
第二类苦热。光明的热。白天由于太阳燃烧而产生的热。
Tapa ubbege. Ubbego utrāso bhīrutā. Tapati, uttapati. Ottappaṃ, ottappiyaṃ dhanaṃ.
火焰、火光。火焰指燃烧时的焰火及炽热。燃烧,升起。羞愧心,惭愧念,护惜财物的心。
Tapa dhūpa santāpe. Tapati. Tapodhanaṃ, ātāpo. Ātāpī. Ātapaṃ. Dhūpati, sandhūpano, kamme tāpiyati. Dhūpiyati. Bhāve tāpanaṃ, tāpo, paritāpo, santāpo. Dhūpanaṃ.
燃烧、熏香、受苦。燃烧。求得的热,精进。勤奋者。燃烧,熏香,因业而受苦使感到热。熏香。经历燃烧、受苦、熏香。
Pakārantadhāturūpāni. · 巴咖拉结尾的词根形式。
Phakārantadhātu帕咖拉结尾的词根
Puppha vikasane. Akammako cāyaṃ sakammako ca. Pupphati. Pupphaṃ, pupphanaṃ, pupphito, pupphituṃ, pupphitvā. Pupphanti pupphino dumā. Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade. Mañjūsako nāma rukkho yattakāni udake vā thale vā pupphāni, sabbāni pupphati.
鲜花盛开时。既不主动,也不被动。这般开花。花,花之开,开的,欲开的,开过的。花的总称。叶芽分出的花,全部皆如此。柔嫩称一种树木,无论水中空气中开花,无一不开。
Tupha hiṃsāyaṃ. Tophati.
『Tupha』者,谓暴力伤害,意为伤害他人。『Tophati』者,即发作或表现出此种伤害行为。
Dapha daphi vappha gatiyaṃ. Daphati. Damphati. Vapphati.
『达帕、达披、瓦帕』,义为「行进」。〔由此构成:〕「达帕帝」、「担帕帝」、「瓦帕帝」。
Dipha kathanayuddhanindāhiṃsādānesu. Dephati. Depho.
『Dipha』于辩论、争执、谤毁和伤害等恶行中使用。『Dephati』有如火焰般燃烧、放出恶行之意。『Depho』乃形容此种行为猛烈或燃烧状态。
Tapha tittiyaṃ. Titti tappanaṃ, taphati.
『达帕』,义为「满足」。满足即充实,〔由此构成:〕「达帕帝」。
Dupha upakkilese. Upakkilissanaṃ upakkileso. Dophati.
『杜帕』,义为「污染」。被污染即污垢。〔由此构成:〕「多帕帝」。
Gupha ganthe. Gantho ganthikaraṇaṃ. Gophati.
『古帕』,义为「结缚」。结缚即制造系结。〔由此构成:〕「果帕帝」。
Phakārantadhāturūpāni. · 帕咖拉结尾的词根形式。
Bakārantadhātu以 ba 为尾音的词根
Bhabbahiṃsāyaṃ. Bhabbati. Bhabbo.
『帕帕』,义为「伤害」。〔由此构成:〕「帕帕帝」、「帕帕」。
Pabba vabba mabba kabba khabba gabba sabba cabba gatiyaṃ. Pabbati. Vabbati. Mabbati. Kabbati. Khabbati. Gabbati. Sabbati. Cabbati.
『帕帕、瓦帕、玛帕、咖帕、卡帕、嘎帕、萨帕、恰帕』,义为「行进」。〔由此分别构成:〕「帕帕帝」、「瓦帕帝」、「玛帕帝」、「咖帕帝」、「卡帕帝」、「嘎帕帝」、「萨帕帝」、「恰帕帝」。
Abba sabba hiṃsāyañca. Gatyāpekkhāya cakāro. Abbati. Sabbati.
『abba』、『sabba』,兼含伤害义。因兼顾行进之义,故加连接词「亦」。其动词形分别为:拔出、遍及。
Kubi acchādane. Kubbati.
『kubi』者,覆盖也。其动词形为:覆盖。
Lubi tubi addane. Lumbati. Tumbati. Lumbinīvanaṃ. Udakatumbo. Athopi dve ca tumbāni.
「鲁毕、图毕」,含有「添加、積聚」之义。〔由此衍生:〕「伦巴帝」(切割、截取),「图巴帝」(积聚、装满)。〔地名〕「蓝毗尼林」。〔复合词〕「水壶」(盛水之容器)。又如经文所见「两只水壶」。
Cubi vadanasaṃyoge. Puttaṃ muddhani cumbati. Mukhe cumbati. Ettha siyā ‘‘yadi vadanasaṃyoge cubidhātu vattati, kathaṃ ambudharabinducumbitakūṭoti ettha avadane aviññāṇake pabbatakūṭe ambudharabindūnaṃ cumbanaṃ vutta’’nti? Saccaṃ, taṃ pana cumbanākārasadisenākārena sambhavaṃ cetasi ṭhapetvā vuttaṃ, yathā adassanasambhavepi dassanasadisenākārena sambhūtattā ‘‘rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā’’ti acakkhukānampi rukkhānaṃ dassanaṃ vuttaṃ, evamidhāpi cumbanākārasadisenākārena sambhūtattā avadanānampi ambudharabindūnaṃ cumbanaṃ vuttaṃ. Sabhāvato pana aviññāṇakānaṃ dassanacumbanādīni ca natthi, saviññāṇakānaṃyeva tāni hontīti. Ayaṃ nayo kamu padavikkhepetiādīsupi netabbo.
「Cubi vadanasaṃyoge」意为“嘴唇连接(接触)之吻合”,Puttaṃ muddhani cumbati解释为“用嘴亲吻儿子”,Mukhe cumbati指“在口中亲吻”。文中问:“若以嘴唇连接之吻合为动作产生,如何解释雨滴汇聚成束之吻合?”这里解释说这不过是心中以亲吻形式的比喻表达。譬如观人哭泣时,眼泪似树木向外张开之形,眼不能直接见树木,但以观见之形象类比来表达。此处同理,亲吻作为形象比喻被用来说明雨滴汇聚之义。实质上无无知者眼见之吻合,仅有有知觉者心中以形象显现。此理不可断章取义到语言别义等说。
Ubbi tubbi thubbi dubbi dhubbi hiṃsatthā. Ubbati. Tubbati. Thubbati. Dubbati. Dubbā. Dhubbati. Ettha dubbāti dabbatiṇaṃ, yaṃ ‘‘tiriyā nāma tiṇajātī’’ti pāḷiyaṃ āgataṃ. Ettha ca dubbāti itthiliṅgaṃ, dabbanti napuṃsakaliṅganti daṭṭhabbaṃ.
「伍毕、图毕、图毕(送气)、杜毕、杜毕(送气)」,皆含「伤害、损毁」之义。〔由此衍生:〕「伍巴帝」(伤害),「图巴帝」(损伤),「图巴帝(送气)」(毁坏),「杜巴帝」(伤害),「杜巴」(一种草),「杜巴帝(送气)」(损毁)。此处「杜巴」者,乃达巴草之名,即巴利圣典中所称「横生草类」者也。此处须知:「杜巴」为阴性词,「达巴」为中性词。
Mubbibandhane. Mubbati.
「姆毕」,含「束缚、捆绑」之义。〔由此衍生:〕「姆巴帝」(束缚)。
Kubbi uggame. Kubbati.
「库毕」,含「上升、向上」之义。〔由此衍生:〕「库巴帝」(上升、升起)。
Pubba pabba sabba pūraṇe. Pubbati. Pabbati. Sabbati. Etta siyā ‘‘nanu bho pubbasabbasaddā sabbanāmāni, kasmā panete dhātucintāyaṃ gahitā’’ti? Vuccate – sabbanāmesu ca tumantādivirahitesu ca nipātesu upasaggesu ca dhātucintā nāma natthi, imāni pana sabbanāmāni na honti. Kevalaṃ sutisāmaññena sabbanāmāni viya upaṭṭhahanti, tena te tabbhāvamuttattā dhātucintāyaṃ pubbācariyehi gahitā ‘‘pubbati sabbatī’’ti payogadassanatoti. Yadi evaṃ kasmā buddhavacane etāni rūpāni na santīti? Anāgamanabhāvena na santi, na avijjamānabhāvena. Kiñcāpi buddhavacanesu etāni rūpāni na santi, tathāpi porāṇehi anumatā purāṇabhāsāti gahetabbāni, yathā ‘‘nāthatīti nātho’’ti ettha ‘‘nāthatī’’ti rūpaṃ buddhavacane avijjamānampi gahetabbaṃ hoti, evaṃ imānipi. Tasmā vohāresu viññūnaṃ kosallatthāya sāsane avijjamānāpi sāsanānurūpā lokikappayogā gahetabbāti ‘‘pubbati sabbatī’’ti rūpāni gahitāni. Esa nayo aññesupi ṭhānesu veditabbo.
「前(pubba)、节(pabba)、一切(sabba)」用于「圆满」义。「前」作动词用。「节」作动词用。「一切」作动词用。此处或有疑问:『诸位,「前」「一切」二词不是代词吗?为何将它们纳入语根考察之中?』答曰:在代词、以及不含「tumanta」等词尾的助词与前缀词当中,并无所谓语根考察;然而这些词并非真正的代词,只是因为用法相似而貌似代词,因此古代老师们为了说明其不同于代词的本质,将它们纳入语根考察,以展示「前作动词用、一切作动词用」等实际用例。若然如此,为何佛陀言教中不见这些形式?答曰:它们之所以不见于佛陀言教,是因为未曾出现,并非因为根本不存在。纵然这些形式在佛陀言教中不出现,仍应将它们理解为古代老师所认可的古语,正如「能护者故称为怙主」一训诂中,「能护」此形式虽不见于佛陀言教,却仍须援引,此处亦同理。因此,为使智者在世俗言说中运用自如,即便不见于圣教,凡与圣教精神相符的世俗用语,亦应予以采纳——「前作动词用、一切作动词用」等形式即以此理由被收录。此原则在其他处所亦应如是知晓。
Camba adane. Cambati.
「咀嚼(camba)」,义为食啖。作动词用:咀嚼。
Kabba khabba gabba dabbe. Dabbo ahaṅkāro. Kabbati. Khabbati. Gabbati.
「咖巴、卡巴、嘎巴、达巴」,皆有『自我意识、傲慢』之义。『咖巴提』、『卡巴提』、『嘎巴提』,皆为其动词形式,义为『骄慢、自矜』。
Abi dabi sadde. Ambati. Ambā, ambu. Dambati.
「阿比(abi)、答比(dabi)」,义为音声。作动词用:「安巴」动。引申词:「安巴」(芒果)、「安布」(水)。「答巴」动。
Labi avasaṃsane. Avasaṃsanaṃ avalambanaṃ. Lambati, vilambati, byālambati. Nīce co’lambate sūriyo. Ālambati . Ālambanaṃ, tadālambanaṃ, tadālambaṇaṃ, tadālambaṃ vā. Lābu. Alābu vā, akāro hi tabbhāve.
「垂挂(labi)」,义为悬垂下挂。「悬垂」即是攀挂、依托之义。作动词:垂挂、迟延垂挂、曲折垂挂。「太阳低处下垂」。作动词:倚附、攀缘。引申词:所缘境、以彼为所缘、以彼为所缘(异写)、或径作「以彼为缘」。「葫芦瓜」,或作「非葫芦瓜」——因「a」前缀在此表示同义转化之故。
Bakārantadhāturūpāni. · 以 ba 为尾音的词根之诸形。
Bhakārantadhātu以 bha 为尾音的词根
Bhā dittiyaṃ. Cando bhāti, pañhā maṃ paṭibhāti. Ratti vibhāti. Bhāṇu, paṭibhānaṃ. Vibhātā ratti.
「光照(bhā)」,义为光明灿烂。月亮光照;疑问令我豁然开朗。夜色光明普照。引申词:「光耀者」、「豁然朗现」。「夜色已然光明」(天已亮)。
Bhī bhaye. Bhāyati. Bhayaṃ, bhayānako, bhīmo, bhīmaseno, bhīru, bhīruko, bhīrukajātiko. Kārite ‘‘bhāyeti, bhāyayati, bhāyāpeti, bhāyāpayatī’’ti rūpāni.
『bhī』,表示恐惧义。其动词形为「恐惧」。由此派生:「恐惧」(名词)、「令人恐惧的」、「可畏的」、「畏敌的勇士」、「胆怯的」、「极度胆怯的」、「天生胆怯的」。使役形则有「使之恐惧」、「令其畏惧」、「使之生畏」、「令其生畏」等诸形。
Sabhu sambhu hiṃsāyaṃ. Sabhati. Sambhati.
「萨布、桑布」,有『伤害、损害』之义。『萨布提』、『桑布提』,为其动词形式,义为『伤害、加害』。
Sumbha bhāsane ca. Cakāro hiṃsāpekkhako. Sumbhati. Sumbho. Kusumbho.
『sumbha』,兼表言说义。其中「兼」字所指,乃兼摄伤害义。动词形为「言说/伤害」。派生名词有「言说者」;复合词有「红花」[Pali: kusumbho](即红花草,一种植物)。
Ettha sumbhoti āvāṭo. ‘‘Sumbhaṃ nikkhanāhī’’ti idamettha nidassanaṃ. Kusumbhoti khuddakaāvāṭo, ‘‘pabbatakandarapadarasākhāparipūrā kusumbhe paripūrentī’’ti idamettha nidassanaṃ.
此处云“苏摩布陀”者,为“须摩布陀出离”之意,此即此处之释义。又“库苏摩”者,谓“小型布陀”,意指“山顶树枝满布库苏摩”,此为此处释义。
Abbha vabbha mabbha gatiyaṃ. Abbhati. Abbho. Vabbhati. Mabbhati.
“阿婆”“瓦婆”“摩婆”为行状之语。“阿婆”意为上升,“阿婆”即“上升”。“瓦婆”意为波动,“瓦婆”意为波动。“摩婆”意指动摇,“摩婆”即动摇。
Ettha abbhoti megho. So hi abbhati anekasatapaṭalo hutvā gacchatīti ‘‘abbho’’ti vuccati. ‘‘Vijjumālī satakkakū’’ti vuttaṃ. Satakkakūti ca anekasatapaṭalo. Ettha ca abbhasaddo tiliṅgiko daṭṭhabbo. Tathā hi ayaṃ ‘‘abbhuṭṭhitova sa yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti ettha pulliṅgo. ‘‘Abbhā, mahikā, dhūmo, rajo, rāhū’’ti ettha itthiliṅgo. ‘‘Abbhāni candamaṇḍalaṃ chādentī’’ti ettha napuṃsakaliṅgo.
此处“阿婆”意指云。因云乃由多层百余层形成而行故称为“阿婆”。有说云为“覆盖百层玳瑁”者。百层玳瑁者,谓百余层也。此处“阿婆”一词须观其性别。若谓“如置于地上运行而不断回转”者,取为阳性。若谓“光、土、烟、尘、阴影”等,取为阴性。谓“云盖月轮”者,则取为中性。
Imāni pana meghassa nāmāni –
然则此中所列,悉是云之名称——
Megho valāhako laṅghi, jīmūto ambudo ghano;
云为暴雨之别称,跳跃者谓云。云有名称曰积水云,浓密者为云。
Dhārādharo ambudharo, pajjunno himagabbhako.
流悬者谓垂挂状云,悬水者为垂挂之水云。浸润者谓浸润状云,雪胎者指雪之云。
Yabha methune. Mithunassa janadvayassa idaṃ kammaṃ methūnaṃ, tasmiṃ methune yabhadhātu vattati. Yabhati. Yābhassaṃ.
所谓『交合』,指的是男女双方的行为。在此,『交合』是指两性结合的行为现象,即在此结合行为中,有『交合元素』的存在。所谓有交合元素,是指此行为具备性交的实质。
Ettha ca ‘‘methuna’’nti esā sabbhivācā, lajjāsampannehi puggalehi vattabbabhāsābhāvato. Tathā hi ‘‘methuno dhammo na paṭisevitabbo’’ti ca ‘‘na me rājā sakhā hoti, na rājā hoti methuno’’ti ca sobhane vācāvisaye ayaṃ bhāsā āgatā. ‘‘Yabhatī’’tiādikā pana bhāsā ‘‘sikharaṇī’’tiādikā bhāsā viya asambhivācā. Na hi hirottappasampanno lokiyajanopi īdisiṃ vācaṃ bhāsati. Evaṃ santepi adhimattukkaṃsagatahirottappopi bhagavā mahākaruṇāya sañcoditahadayo lokānukampāya parisamajjhe abhāsi. Aho tathāgatassa mahākaruṇāti.
这里『交合』一词是通用语,因为这是羞耻之人所用,而非应当出言的地方。正如『交合之法不可从事』、『我非王之伴侣,亦非王的交合对象』等端庄之语,此乃优美的辞格。『有交合之意』等说法类似『阴部』等词,是不宜公开之语。因为端正羞耻的人,世俗之人亦不会如此直言。所以即便如此,对于那些傲慢无礼、羞耻心缺乏之人,世尊凭着大悲心,为了度化世人,以恰当的方法开导之。此即如来的广大慈悲。
Imāni pana methunadhammassa nāmāni –
现在述说关于『交合法』的诸名:
Saṃvesanaṃ niddhuvanaṃ, methunaṃ sūrataṃ rataṃ;
合会、振动、交媾、温柔欢爱、欢乐;
Byathayo gāmadhammo ca, yābhassaṃ mohanaṃ rati.
苦恼、村法(粗鄙行为)、淫欲之事、迷乱、欢娱;
Asaddhammo ca vasala-dhammo mīḷhasukhampi ca;
非正法、卑贱之法,乃至粪秽之乐——
Dvayaṃdvayasamāpatti, dvando gammo’dakantiko.
“二合”者乃二种合体,二者乃声带,且为水之源头。
Sibha vibha katthane. Sibhati. Vibhati.
“西婆”与“毗婆”二词义作讲解。西婆者,裂开也;毗婆者,分开也。
Debhaabhi dabhi sadde. Debhati. Ambhati. Ambho. Dambhati.
“夺婆”与“达婆”于声音上之义释。夺婆者,发出声响也;达婆者,流动也。达婆译为水流之意;“达婆提”为凌空吹动。
Ettha ca ambho vuccati udakaṃ. Tañhi nijjīvampi samānaṃ oghakālādīsu vissandamānaṃ ambhati saddaṃ karotīti ambhoti vuccati.
此中“达婆”一词称“水”,是为“水”之义。于水中亦有生命,同样于时节洪流等处呈现流动及发声,故称之为“达婆”者也。
Imānissa nāmāni –
以下此等名称如下——
Pānīyaṃ udakaṃ toyaṃ, jalaṃ pāto ca ambu ca;
“饮用水”、“水源”、“水流”、“饮料”与“水”诸词义说明。
Dakaṃ kaṃ salilaṃ vāri, āpo ambho papampi ca.
水即是洪流、江河,也有雨水、池水。
Nīrañca kepukaṃ pāni, amataṃ elameva ca,
水也有甘露、露水,还有永恒不灭之水,诸如此类。
Āponāmāni etāni, āgatāni tato tato.
这些都是水之名称,分别来自不同出处。
Ettha ca ‘‘vālaggesu ca kepuke. Pivitañca tesaṃ bhusaṃ hoti pānī’’tiādayo payogā dassetabbā.
在此当显现此类用法,如“浪中有水珠,饮之则口湿”,此等用例应当观察。
Thabhi khabhi paṭibaddhe thambhati, vitthambhati. Khambhati, vikkhambhati. Thambho. Thaddho, upatthambho. Upatthambhinī. Vikkhambho. Vikkhambhitakileso.
有时水会被堵塞,阻塞;也会拓宽或扩展。堵塞、使堵塞,称为堵塞。阻碍、支撑也称之。还有支持者、扩展者。扩展阻碍。
Jabha jabhi gattavināme. Jabhati. Jambhati, vijambhati. Vijambhanaṃ, vijambhitā. Vijambhanto, vijambhamāno, vijambhito.
同样也有粘连、粘附的现象。粘连。粘着、比喻阻碍。阻碍、粘贴的状态。阻碍者、正在阻碍、被阻碍。
Sabbha kathane. Sabbhati.
『Sabbha』者,即一切之义。『Sabbhati』者,谓遍及、包括、具足之意。此处云「一切中说」意,指包容万象、普遍之论说。
Vabbha bhojane. Vabbhati.
【婆巴,义为食】。『婆巴帝』(动词形)。
Gabbha dhāraṇe. Gabbhati. Gabbho.
【嘎巴,义为持胎】。『嘎巴帝』(动词形)。『嘎巴』者,胎也。
Ettha gabbhoti mātukucchipi vuccati kucchigataputtopi. Tathā hi ‘‘yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo’’ti ettha mātukucchi ‘‘gabbho’’ti vuccati. ‘‘Gabbho me deva patiṭṭhito. Gabbho ca patito chamā’’ti ca ettha pana kucchigataputto. Apica gabbhoti āvāsaviseso. ‘‘Gabbhaṃ paviṭṭho’’tiādīsu hi ovarako ‘‘gabbho’’ti vuccati.
此段释义怀胎之称谓:此中『gabbho』亦称『mātukucchi』,即母腹。腹中胎儿亦可称『kucchigataputto』,腹内之子也。譬如《增支经》所言:「某一时刻,幼儿居于母腹。」此则谓「母腹」即「胎」,且云:「吾之胎,天主所驻;胎亦堕于野。」此指怀胎者。又『gabbha』亦有寓所之别义,如「入腹中」等句中之「胎」即寓所。
Rabha rābhasse. Āpubbo rabha hiṃsākaraṇavāyamanesu. Rābhassaṃ rābhasabhāvo. Taṃsamaṅgino pana pāḷiyaṃ ‘‘caṇḍā ruddhā rabhasā’’ti evaṃ āgatā.
【拉巴,义为粗暴】。以『阿』为前缀之『拉巴』,义为伤害与努力。『拉巴萨』者,粗暴之状态也。然具此义之词,在巴利经文中,以『凶猛、瞋怒、粗暴』之形式出现。
Tattha rabhasāti karaṇuttariyā. Rabhati, ārabhati, samārabhati, ārambhati. Rabhaso. Ārambho. Samārambho, ārabhanto. Samārabhanto. Āraddhaṃ me vīriyaṃ. Sārambhaṃ. Anārambhaṃ. Sārambho te na vijjati. Pakāraṇārambho. Vīriyārambho. Ārabhituṃ. Ārabhitvā. Ārabbha.
其中,『粗暴』者,行为之极致也。『拉巴帝』、『阿拉巴帝』、『萨玛拉巴帝』、『阿兰巴帝』(诸动词形,义皆为奋起、发动)。『拉巴萨』、『阿兰巴』、『萨玛兰巴』——『正在奋起』、『正在发动』。『吾之精进已被激发』。『有激发的』、『无激发的』——『汝无激发』。以『巴咖拉』为缘之发动。以精进为发动。『为了奋起』。『奋起之后』。『缘于……』。
Ettha vīriyārambhoti vīriyasaṅkhāto ārambho. Ārambhasaddo kamme āpattiyaṃ kriyāya vīriye hiṃsāya vikopaneti anekesu atthesu āgato.
此处『精进的起发』者,即由精进所成之起始。起始声即是行为,若行为不善,则精进引动恼乱,起多种损害。
‘‘Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhobhi, sabbaṃ ārambhapaccayā;
『诸苦悉由凡事之起始而生』者,谓一切苦楚皆赖起始作为条件而现起。
Ārambhānaṃ nirodhena, natthi dukkhassa sambhavo’’ti
『起始之断则苦不生』者,谓若断除起始,则苦之生起亦无从萌现。
Ettha hi kammaṃ ārambhoti āgataṃ. ‘‘Ārambhati ca vippaṭisārī ca hotī’’ti ettha āpatti. ‘‘Mahāyaññā mahārambhā, na te honti mahapphallā’’ti ettha yūpussāpanādikriyā. ‘‘Ārambhatha nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane’’ti ettha vīriyaṃ. ‘‘Samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārambhantī’’ti ettha hiṃsā. ‘‘Bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hotī’’ti ettha chedanabhañjanādikaṃ vikopanaṃ. Iccevaṃ –
此处『行为起始』者,即谓行为之初发已至。『初发则生逆境』者,谓其行为一旦开始,则随之生诸恶果亦不可避免。『大型祭祀如大起始,非大成果』者,喻大愿大行动未必得大果报。『起发并出发,宜于修行佛法』者,劝勉当以精进起发为行佛法之所。『为伤害世尊,以其手起始』者,指因手所起之恶行为伤害佛陀。『断除种子等起始者,应远避之』者,谓一切如种子等诱发之恶,应坚决断除,不令其生起。诸如此类例证已举,意在说明行为之起发相关概念。
Kamme āpattiyañceva, vīriye hiṃsākriyāsu ca;
关于行为所起之过失,以及精进中之伤害行为,
Vikopane ca ārambha-saddo hotīti niddise;
皆论其起始之声音,及其激怒之状态,详加说明。
Labha lābhe. Labhati, labbhati. Lābho, laddhaṃ, alattha, alatthuṃ.
得与失。得,获得,得到。利得,获得物,效用,所获。
Subha dittiyaṃ. Sobhati. Sobhā, sobhanaṃ, sobhito.
美好之色。光耀,光彩。美色,华美,光明。
Khubha sañcalane. Khobhati, saṅkhobhati. Hatthināge padinnamhi, khubbhittha nagaraṃ tadā. Khobhā, saṅkhobho.
狂乱动摇。激动,扰乱。以象、蛇为例,当时狂乱动摇的城邑。激动,惊扰。
Nabha tubha hiṃsāyaṃ. Nabhati. Tubhati.
天空,恶劣,伤害。扩展,张开。充满,盛满。
Sambha vissāse. Sambhati. Sambhatti, sambhatto.
相合,相信。结合。融合,连结。
Lubha vimohane. Lobhati, palobhati. Thullakumārīpalobhanaṃ. Kārite pana ‘‘lobheti, palobheti, palobhetvā’’ti rūpāni bhavanti. Divādigaṇaṃ pana patvā giddhiyatthe ‘‘lubbhatī’’ti rūpaṃ bhavati.
贪欲,迷惑。贪心,诱惑。小孩的诱惑。然则“贪欲”、“诱惑”、“诱惑了”是多种形态。至于毒鸟等堕落者,则形成“贪婪”的形态。
Dabhi ganthane. Dambhati. Dambhanaṃ.
【担毕,义为结缚】。『担巴帝』(动词形)。『担巴那』者,结缚也。
Rubhi nivāraṇe. Rumbhati, sannirumbhati. Sannirumbho, sannirumbhitvā.
【茹毕,义为遮阻】。『茹巴帝』、『萨尼茹巴帝』(动词形,义为阻碍、完全阻遏)。『萨尼茹巴』者,完全遮阻也;『萨尼茹比瓦』者,完全遮阻之后也。
Ubha ubbha umbha pūraṇe. Ubhati. Ubbhati. Umbhati. Ubhanā. Ubbhanā. Umbhanā. Obho. Keṭubhaṃ. Ubbhaṃ. Kumbho. Kumbhī. Kārite ‘‘obheti. Ubbheti. Umbhetī’’ti rūpāni bhavanti.
『乌帕』(ubha)、『乌帕』(ubbha)、『翁帕』(umbha)〔三根〕,用于表示充满义。〔由此变化出〕:充满、充满、充满;充满之行、充满之行、充满之行;充满;杰图帕〔复合词〕;高上;瓮;瓮(阴性)。使役形则有:使充满、使充满、使充满等诸形。
Tattha keṭubhanti kriyākappavikappo kavīnaṃ upakāriyasatthaṃ. Idaṃ panettha nibbacanaṃ kiṭeti gameti kriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato keṭento gamento obheti pūretīti keṭutaṃ kiṭaubhadhātuvasena. Ubbhati ubbheti pūretīti ubbhaṃ, pūraṇanti attho. Cariyāpiṭakepi hi īdisī saddagati dissati, taṃ yathā? ‘‘Mahādānaṃ pavattesi, accubbhaṃ sāgarūpama’’nti. Tattha ca accubbhanti ativiya yācakānaṃ ajjhāsayaṃ pūraṇaṃ. Akkhumbhantipi pāṭho. Kumbhoti kaṃ vuccati udakaṃ, tena ubbhetabboti kumbho, so eva itthiliṅgavasena kumbhī. Ettha ca ‘‘kumbhī dhovati onato’’ti payogo.
其中,『杰图帕』(keṭubha)者,乃诗人所用之变格选项,为辅助诗律之词藏也。此处其词源解析为:『杰帝』(kiṭe)意为推进、引导动作等之区分;或谓穷尽无余地推进引导而使之充满,故曰『使充满』,此依『杰图』(kiṭa)与充满根二根合成。『乌帕帝』(ubbhati)谓充满,故『乌帕』(ubbhaṃ)即充满,其义为充满也。于《所行藏》中亦见此类语词用法,如:『广施大施,犹如大海之充溢』,其中『极充溢』(accubbhaṃ)者,谓极度满足布施请求者之愿望也。另有一读作『不动摇』(akkhumbha)。『瓮』(kumbho)者,『咖』(ka)指水,水须以此盛载,故名『瓮』;此词以阴性形式则为『瓮』(kumbhī)。此处有用例云:『洗瓮,俯身向下』。
Kumbhasaddo ghaṭe hatthi-siropiṇḍe dasambaṇe;
『瓮』一词,通用于陶罐、象头隆起部、以及十指节〔等诸义〕;
Pavattatīti viññeyyo, viññunā nayadassinā.
“Pavattatīti”须知其义,由有智慧、有见解者启示。这里强调“Pavattatīti”作为动词的涵义需靠通达之人指引理解。
Bhakārantadhāturūpāni. · 以 bha 为尾音的词根之诸形。
Makārantadhātu以 ma 为尾音的词根
Mā māne sadde ca. Māti. Mātā. Ettha mātāti janikā vā cūḷamātā vā mahāmātā vā.
勿以声称贵。母者,有言母者,即生母,或幼母,或长母。
Mū bandhane. Mavati. Kiyādigaṇassa panassa ‘‘munātī’’ti rūpaṃ.
缚之结。缚着。谓众种中其形态称为“缚约”的。
Me paṭidānaādānesu. Meti, mayati. Medhā.
我,于接受中。谓到,徘徊。谓慧智。
Ettha medhāti paññā. Sā hi sukhumampi atthaṃ dhammañca khippameva meti ca dhāreti cāti medhāti vuccati. Ettha pana metīti gaṇhāti. Tathā hi aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ ‘‘asani viya siluccaye kilese medhati hiṃsatīti medhā, khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā medhā’’ti. Saṅgamatthavācakassa pana medhadhātussa vasena medhati sīlasamādhiādīhi saddhammehi siriyā ca saṅgacchatīti medhāti attho gahetabbo. Etthetaṃ vuccati –
此处「慧」者即智慧。其为细微且即法之义,亦能迅速涵摄持守,故谓之智慧。然「慧」亦指“取”,即摄取。正如论中所说:“如雷击烬火,污秽受伤为慧,迅速于摄持处谓慧”。说梵语“Sangamatthavacaka”谓取义根,慧者借戒定等正法及光明结集故取之,故谓慧。此义说曰——
‘‘Dvidhātuyekadhātuyā , dviratthavatiyāpi ca;
『二界合一界,二义皆胜,
Medhāsaddassa nipphattiṃ, jaññā sugatasāsane’’ti.
慧声出,知晓善知识教法。』
Omā sāmatthiye. Sāmatthiyaṃ samatthabhāvo. Aluttantoyaṃ dhātu, omāti, omanti.
『奥玛』(omā)〔根〕,表能力义。能力者,谓具有胜任之状态。此根为保留语尾不省略之根,〔变化出〕:能、能。
Atrāyaṃ pāḷi ‘‘omāti bhante bhagavā iddhiyā manomayena kāyena brahmalokaṃ upasaṅkamitu’’nti. Tattha omātīti pahoti sakkoti.
此处相关巴利经文为:『大德,世尊能以神通,以意所成之身前往梵天界。』其中『能』(omāti)者,即有能力、堪能之义也。
Timu addabhāve. Addabhāvo tintabhāvo. Temati. Tinto, temiyo. Temitukāmā temiṃsu.
『帝摩』(timu)〔根〕,表湿润义。湿润之状,即浸湿之态。〔由此变化出〕:浸湿;已湿润、可浸湿之物;欲行浸湿者,〔曾〕浸湿之。
Ettha temiyoti evaṃnāmako kāsirañño putto bodhisatto. So hi rañño ceva mahājanassa ca hadayaṃ temento addabhāvaṃ pāpento sītalabhāvaṃ janento jātoti ‘‘temiyo’’ti vuccati.
『迭弥亚』者,乃迦尸国王之子、名为如此的菩萨也。彼因润泽国王与大众之心、令其达到柔软之境、生起清凉之感而诞生,故称『迭弥亚』。
Nitami kilamane. Nitammati. Hadayaṃ dayhate nitammāmi.
『尼达弥』,义为燃烧、灼热。『尼达弥』者,心被烧灼、我灼热也。
Camu chamu japu jhamu umu jimu adane. Camati. Camū. Camūti senā. Chamati. Jamati. Jhamati. Umati. Jemati.
『嚼、食、吞、饮』诸根,皆含摄食之义。『嚼』义,『嚼』之名词形。『嚼军』者,军队也。『食』义。『吞』义。『饮』义。『饮服』义。
Kamu padavikkhepe. Padavikkhepo padasā gamanaṃ. Idaṃ pana vohārasīsamattaṃ vacanaṃ, tasmā ‘‘nāssa kāye aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamatī’’tiādīsu apadavikkhepatthopi gahetabbo. Kamati. Caṅkamati, atikkamati. Abhikkamati. Paṭikkamati. Pakkamati. Parakkamati. Vikkamati. Nikkamati. Saṅkamati. Saṅkamanaṃ. Saṅkanti. Kamanaṃ. Caṅkamanaṃ. Atikkamo. Abhikkamo. Paṭikkamo. Pakkamo. Vikkamo. Nikkamo. Atikkanto puriso. Abhikkantā ratti. Nikkhamati. Abhinikkhamati. Kārite nikkhāmeti. Aññānipi yojetabbāni. Yasmā panāyaṃ dhātu curādigaṇaṃ patvā icchākanti yatthesu vattati, tasmā tepi atthe upasaggavisesite katvā idha abhikkantasaddassa atthuddhāraṃ vattabbampi avatvā upari curādigaṇeyeva kathessāma.
甘马步伐的转换。步伐转换即步伐的进退移动。此处乃指行为的特殊状态,因此如“身上无火无毒无师匠施加”等语句中所述,此种转换亦须采纳。所谓“甘马”即指行走、迈进、超越、越过、后退、进前、出入、集合、行进、积聚等动作。此处“甘马”和“行进”同义。迈过、超过、超越、后退、前进、出发、迈入等各行为动词均为甘马的具体动作。如“超过者为人”,“夜间后退”等表达。其中“出发”亦称“安稳出发”,依理将这些相关用法与词根特别说明,以明了后续甘马之义,并由此逐一解释甘马词义,尊重该语法结构的完整记载。最后总结,这就如盗窃等罪行涉及欲望,依实体分别附加前缀而区分词义,故后续以先前含义特别说明甘马相关词语,内容仅讨论甘马及相关动词,其他如盗窃之类则另行论述。
Yamu uparame. Uparamo viramanaṃ. Yamabhi. Yamo. ‘‘Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase’’ti idamettha nidassanaṃ. Tattha yamāmaseti uparamāma, nassāma, marāmāti attho.
上文“雅摩”的含义。雅摩意谓休止、终断。复数形式为“雅摩比”,单数“雅摩”。“他人不知,我在此止息”的语句阐明此义。此处“雅摩”“止息”“断绝”“灭亡”等含义相通。
Nama bahutte sadde. Bahutto saddo nāma uggatasaddo. Namati.
“名字”的用法在许多词中皆有体现。“名字”即“响亮的名字,响亮的声音”。“名字”的动词形式为“纳摩”,意为“称呼”。
Ama dama hamma mima chama gatimhi. Amati. Damati. Hammati. Mimati. Chamati. Chamā.
“阿摩”“达摩”“罕摩”“密摩”“查摩”等均为动词,意为“毁坏”、“驯服”、“坚固”、“占据”、“制止”等。“查摩”为大地,“查摩”的声音被视为女性性别,应当察看、体会其义。“不可坐于查摩之上而对懈怠者讲法”,或者说“在查摩上翻转如水波一样”,从使用情况可见查摩之义。此查摩应结合七八个派别、两种动词用法一起理解和运用。查摩即走动、行走,包括“查摩”为行进。
Chamāti pathavī. Chamāsaddo itthiliṅgo daṭṭhabbo, ‘‘na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā’’ti ca ‘‘chamāyaṃ parivattāmi vāricarova ghamme’’ti ca payogadassanato. So ca kho sattahi aṭṭhahi vā vibhattīhi dvīsu ca vacanesu yojetabbo. Chamanti gacchanti etthāti chamā.
有关“法”“声音”和“火”的结合及其表现。在“法所涵盖的实体”和“声音连贯发声的组合”等用法中有相应记载。第一种用法如“吹奏号角”、“发出号声”、“吹鼓”、“吹奏鼓声”和“在法中不至过度的吹奏”,这些表现均言下之义。第二种用法“放火”、“从内部点燃自己,如同火焰升起”,此为另一种火的表现。
Dhama saddaggisaṃ yogesu. Dhamadhātu sadde ca mukhavātena saddhiṃ aggisaṃyoge ca vattati. Tattha paṭhamatthe ‘‘saṅkhaṃ dhamati. Saṅkhadhamako. Bheriṃ dhamati. Bheridhamako. Dhame dhame nātidhame’’ti payogo. Dutiyatthe ‘‘aggiṃ dhamati. Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti payogo.
『吹』根,用于声音与火之结合二义。此根在声音义及以口风吹引火之义中皆可使用。其中,第一义之用例:『吹螺、吹螺者、吹鼓、吹鼓者、应吹、应吹、不得过吹』。第二义之用例:『吹火、令自身奋起,如吹微火』。
Bhāma kodhe. Bhāmati.
『愤怒』根,义为愤怒。其活用形为『愤怒』。
Namunamane. Namati. Namo. Nataṃ, namanaṃ. Nati. Namaṃ. Namamāno. Namanto. Namito. Nāmaṃ. Nāmitaṃ. Namituṃ. Natvā, natvāna. Namitvā, namitvāna, namituna. Kārite ‘‘nāmeti, nāmayati. Nāmetvā. Nāmayitvā’’ti rūpāni bhavanti. Tatra hi ‘‘namati namitvā’’ti evaṃpakārāni padāni namanatthe vandanāyañca daṭṭhabbāni, ‘‘namo natvā’’ti evaṃpakārāni pana vandanāyameva. Atrāyamupalakkhaṇamattā payogaracanā –
『礼敬』根,义为弯曲、屈身。其各种变化形如下:『礼』(名词)、『弯曲』(动名词)、『礼敬』(名词)、『弯曲』(现在分词)、『弯曲着』(现在分词另形)、『已弯曲』(过去分词)、『名』(名词转化形)、『已命名』(过去分词)、『为了弯曲』(不定词)、『弯曲后』(绝对分词两形)、『礼拜后』(绝对分词三形)。使役形则有:『令弯曲』(两种使役动词形)、『令弯曲后』(使役绝对分词两形)。其中,『礼拜』、『礼拜后』等此类词,应理解为含弯曲义与礼拜义;而『礼敬』、『弯身』等此类词,则唯用于礼拜义。此处所举,不过是例示性的用法排列而已。
Rukkho phalī phalabhāragarutāya namitvāna bhijjati;
树木因果实之重而弯曲,屈身后浸湿。
Vuddho jarājajjaratāya namati namitvā gacchati;
老人因衰老而弯腰屈身,行走。
Saddho buddhaṃ namati namitvā gacchati;
信仰者向佛敬礼,屈身而行。
Namo buddhassa satthāraṃ natvāna agamāsīti;
敬礼佛陀师长后离去。
Ettha namoti padaṃ nipātesupi labbhati. Tena hi paccattopayogavacanāni abhinnarūpāni dissanti ‘‘devarāja namo tyatthu. Namo katvā mahesino’’ti. Upasaggehipi ayaṃ yojetabbā ‘‘paṇamati, paṇāmo, uṇṇamati, uṇṇati’’ iccādinā.
此处「namoti」一词出现在句尾,因而得此形。由此缘故,诸个相应的指向个人的用语便以不变形态现于文中,如『顶礼天王』、『顶礼伟大者』等说法。至于词根附加的变化,则应以「paṇamati」、「paṇāmo」、「uṇṇamati」、「uṇṇati」等形式加以连接。
Khamu sahane. Khamati. Khanti. Khamo, khamanaṃ, evaṃ bhāve. Kattari pana ‘‘khantā. Khamitā. Khamo hoti sītassapi uṇhassapī’’ti payogā.
『忍』者,堪耐也。动词形「能忍」。名词形「忍耐」。如是为抽象义(行为义)。若为主动者义,则有「能忍者」、「堪忍者」,如用例:「他能忍耐冷,亦能忍耐热。」
Sama adassane. Samati, vūpasamati aggi.
涉及平息的意义。用法如「sama」表示安定,及「vūpasamati」指火焰的熄灭。
Yama parivesane. Yamati. Yamo. Yamarājā.
『统御』者,养育供给也。动词形「统御」。名词形「阎魔」,即阎摩王。
Sama sadde. Samati.
『等』者,声响也。动词形「鸣响」。
Sama thama velambe. Samati. Thamati.
『等、止、悬』诸义。动词形「平静」、「止息」。
Vāyama īhāyaṃ. Vāyamati. Vāyāmo.
『努力』者,此处,以此为努力;他努力;努力的行为。
Gamugatiyaṃ. Gacchati. Gamako. Gato. Gati. Gamanaṃ. Kārite ‘‘gameti, gamayati, gacchāpetī’’tiādīni bhavanti.
有关走行的交通:他行走;行动;所行之处;已行之处;行走的轨迹;造作时即有「行走」、「使行」及「使他去行」等语。
Ramu kīḷāyaṃ. Ramati. Viramati. Paṭiviramati. Uparamati. Ārati. Virati. Paṭivirati. Uparati. Veramaṇi. Viramaṇaṃ. Rati. Ramaṇaṃ. Rato. Ārato virato paṭivirato. Uparato, uparamo. Ārāmo.
关于娱乐戏弄:他娱乐;停止娱乐;反向停止;转向外方;违背;戒除;反向戒除;持戒;爱好;娱乐;爱好者;违戒、持戒、反戒者;偏离者;喜爱场所。
Vamu uggiraṇe. Vamati. Vamathu. Vammiko.
关于呕吐呼出的动作:他呕吐;让呕吐;呕吐者。
Dhīratthu taṃ visaṃ vantaṃ, yamahaṃ jīvitakāraṇā;
勇毅者是祛除怨毒者,乃我生命之根本;
Vantaṃ paccāvamissāmi, mataṃ me jīvitā varaṃ.
怨毒已消我将获偿,我之生命乃至上者。
Tattha vammikoti vamatīti, vantakoti, vantussayoti, vantasinehasambandhoti vammiko. So hi ahinakulaundūragharagoḷikādayo nānappakāre pāṇake vamatīti vammiko. Upacikāhi vantakoti vammiko. Upacikāhi vamitvā mukhatuṇḍakena ukkhittapaṃsucuṇṇena kaṭippamāṇenapi porisappamāṇenapi ussitoti vammiko. Upacikāhi vantakheḷasinehena ābaddhatāya sattasattāhaṃ deve vassantepi na vippakirayati, nidāghepi tato paṃsumuṭṭhiṃ gahetvā tasmiṃ muṭṭhinā pīḷiyamāne sinehova nikkhamati, evaṃ vantasinehasambandhoti vammiko.
其中,『蚁冢』者:「呕出者」之义,故曰「吐出物」;又曰「所吐之积聚」;又曰「与所吐之黏液相连属」,故名蚁冢。盖蚁冢能呕出蛇、獴、鼠、家壁虎等各种生物,故名「呕出者」。又因白蚁所吐出,故名蚁冢。白蚁以口喙衔起微尘粉末,吐出堆积,或高及腰,或高及人身,故名蚁冢。又因白蚁所吐之黏液胶合凝结,纵使连续七日降雨亦不崩散;于旱季取一把其土,以手握压,则唯有黏液渗出——如此「与所吐之黏液相连属」,故名蚁冢。
Ettha pana ‘‘bhagavā, himavā’’tiādīni padāni na kevalaṃ vantupaccayavaseneva nipphādetabbāni, atha kho vamudhātuvasenapi nipphādetabbāni, tenāha visuddhimaggakārako ‘‘yasmā pana tīsu bhavesu taṇhāsaṅkhātaṃ gamanamanena vantaṃ, tasmā ‘‘bhavesu vantagamano’ti vattabbe bhavasaddato bhakāraṃ, gamanasaddato gakāraṃ, vantasaddato vakārañca dīghaṃ katvā ādāya bhagavāti vuccati, yathā loke ‘mehanassa khassa mālā’ti vattabbe mekhalā’’ti vadatā niruttinayena saddasiddhi dassitā.
此处「世尊」、「雪山」等诸词,不仅应以「所吐」之词缀[Pali: vantu-paccaya]来成立,亦应以「呕吐」之词根[Pali: vamu-dhātu]来成立。故《清净道论》之作者佛音如是说:「由于以『呕』根所表示的行进,即渴爱,在三有之中已被吐尽,故本当说『于诸有中已吐其行进者』,乃取『有』字之『婆』音、『行进』字之『嗄』音、『吐尽』字之『哇』音并作长音,合称『世尊』,犹如世间本当说『腰带之花鬘』而称『腰带』之例。」此说乃依语源诠释之方法以示词语之成立。
Ettha, siyā ‘‘visamamidaṃ nidassanaṃ, yena ‘mehanassa khassa mālā’ti ettha mekārakhakāralākārānaṃ kamato gahaṇaṃ dissati, ‘‘bhavesu vantagamano’ti ettha pana bhakāravakāragakārānaṃ kamato gahaṇaṃ na dissatī’’ti? Saccaṃ, idha pana ‘‘aggāhito, vijjācaraṇasampanno’’tiādīsu viya guṇasaddassa paranipātavasena ‘‘bhavesu gamanavanto’’ti vattabbepi evamavatvā saddasatthe yebhuyyena guṇasaddānaṃ pubbanipātabhvassa icchitattā saddasatthavidūnaṃ kesañca viññūnaṃ manaṃ tosetuṃ ‘‘bhagavā’’ti pade akkharakkamaṃ anapekkhitvā atthamattanidassanavasena ‘‘āhitaggi, sampannavijjācaraṇo’’tiādīni viya pubbanipātavasena ‘‘bhavesu vantagamano’’ti vuttaṃ. Īdisasmiñhi ṭhāne ‘‘āhitaggī’’ti vā ‘‘aggāhito’’ti vā ‘‘chinnahattho’’ti vā ‘‘hatthacchinno’’ti vā padesu yathā tathā ṭhitesupi atthassa ayutti nāma natthi aññamaññaṃ samānatthattā tesaṃ saddānaṃ.
此处或许有人会问:『这个例证不恰当,因为在「mehanassa khassa mālā」一词中,可见到me音、kha音、lā音依次取用,然而在「bhavesu vantagamano」一词中,却看不到bha音、va音、ga音依次取用』?确实如此。然而在此,犹如「aggāhito(持火者)、vijjācaraṇasampanno(具足明行者)」等词中,因德义之词后置的缘故,虽可说「bhavesu gamanavanto(于诸有中具足游行者)」,但并未如此说,而是因为在语言学中,德义之词前置为多数所欲,为了使通晓语言学的某些智者欢喜,故在「世尊」一词中,不顾字母顺序,仅就显示字义而言,如同「āhitaggi(已燃火者)、sampannavijjācaraṇo(具足明行者)」等词以前置方式表达,而说「bhavesu vantagamano(于诸有中已去者)」。盖在如此情形下,无论「āhitaggī」或「aggāhito」,或「chinnahattho」或「hatthacchinno」,这些词无论如何排列,义理上并无不妥,因为彼等诸词互为同义之故。
Vedajātotiādīsu pana ṭhānesu atthevāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ visuddhimagge ‘‘bhagavā’’ti padassa vamudhātuvasenapi nipphatti dassitā, taṭṭīkāyampi ca dassitā ‘‘bhage vamīti bhagavā. Bhāge vamīti bhagavā’’ti. Nibbacanaṃ pana evaṃ veditabbaṃ – bhagasaṅkhātaṃ siriṃ issariyaṃ yasañca vami uggiri kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍayīti bhagavā. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṃ gacchanti pavattantīti bhagā, sineruyugandharauttarakuruhimavantādibhājanalokā, visesasannissayasobhākappaṭṭhiyabhāvato. Tepi bhagavā vami tannivāsisattāvāsasamatikkamanato tappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti bhagavā.
又在“Vedajātoti”等诸处当断自解。故《清净道论》亦示明,“bhagavā”字句虽同样具“vamudhātu”性质而被终止解释,至《略释》亦释明云:“‘bhage vami’即‘bhagavā’,‘bhāge vami’亦是‘bhagavā’”,是谓终结之义应如此了知。此后谓“bhaga”者为“香华加持光辉”及“权势荣耀”等,如同雌蚁屹立于壳堆,绝不依附外物。又譬如“bhāni”为诸星,与之同动平等运转,即谓“bhagā”,承载诸色、香气、音响等无异因缘之异常显现变化而得称。正如世尊“vami”以其舍弃利欲,跨越七十余载出世居住,成就无欲,并断染心贪恋,故称“bhagavā”。
Cakkavattisiriṃ yasmā, yasaṃ issariyaṃ sukhaṃ;
轮王之荣耀威名,权势与安乐;
Pahāsi lokacittañca, sugato bhagavā tato.
故世尊舍弃了对尘世俗念的牵挂,从而成就了“Sugato”(善逝)之尊号。
Tathā khandhāyatanadhātādibhede dhammakoṭṭhāse sabbaṃ papañca sabbaṃ yogaṃ sabbaṃ ganthaṃ sabbaṃ saṃyojanaṃ samucchinditvā amataṃ dhātuṃ samadhigacchanto vami uggiri anapekkho chaḍḍayi na paccāvamīti bhagavā. Atha vā sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnappaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri anapekkho pariccaji pajahīti bhagavā.
因此,世尊对五蕴、六处、十二处等界缘和的分别,断除了各种繁缛的分别、各种聚集、各种纠缠以及一切束缚,证得了不死的真如法性。其因缘是,无所依恋,无所追逐,舍离一切。又或对一切善恶、善不善、烦恼与无烦恼、增上与退失等,乃至高下善恶法,以圣道智慧为引领,同样断除依恋,舍弃放下,世尊亦是如此。
Khandhāyatanadhātādī, dhammabhedā mahesinā;
关于五蕴、六处、十二处界等法的分别,尊者摩诃仙(Mahesiṇa)有过解释。
Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi bagavā mato.
因缘于寒冷潮湿之处产生的分别,世尊亦持相同观点。
Jātakaṭṭhakathāyaṃ pana himavāti padassa vamudhātuvasenapi nipphatti dassitā. Tathā hi sambhavajātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘himavāti himapātasamaye himayuttoti himavā. Gimhakāle himaṃ vamatīti himavā’’ti vuttaṃ. Evaṃ jātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘himavā’’ti padassa vamudhātuvasenapi nipphatti dassitā, ayaṃ nayo īdisesu ṭhānesupi netabbo. ‘‘Guṇavāgaṇavā’’tiādīsu pana na netabbo. Yadi nayeyya, ‘‘guṇavā gaṇavā’’ti padānaṃ ‘‘nigguṇo parihīnaguṇo’’ti evamādiattho bhaveyya, tasmā ayaṃ nayo sabbatthapi na netabbo. Ettha siyā ‘‘yadi ‘‘bhagavā’tiādipadānaṃ vamudhātuvasena nipphatti hoti, kathaṃ ‘‘bhagavanto, bhagavanta’’ntiādīni sijjhantī’’ti? Yathā ‘‘bhagavā’’ti padaṃ niruttinayena sijjhati, tathā tānipi teneva sijjhanti. Acinteyyo hi niruttinayo kevalaṃ atthayuttipaṭibandhamattova, atthayuttiyaṃ sati nipphādetumasakkuṇeyyānipi rūpāni aneneva sijjhanti. Ettha ca yaṃ niruttilakkhaṇaṃ āharitvā dassetabbaṃ siyā, taṃ upari rūpanipphādanādhikāre udāharaṇehi saddhiṃ pakāsessāma.
然而《本生经注》中,对于‘寒冷’一词,也曾展示其意的由来源流。此处说‘寒冷’乃指寒冬之时,与雪相伴的意思。又言‘寒冷’者,寒冬之时天气寒冷。由此可见,对于‘寒冷’二字的分别,确有其词源,此理应于类似用法之处有所留意。然而,对‘品质’与‘计数’等词则不应从词源拆解。如果拆解为‘无品质’、‘缺乏品质’等字面含义,则释义将走偏,因此此方法也不适用于此处。假如有人主张‘世尊’等名词也应根据词素拆解解释,那么‘世尊’乃至‘世尊们’等复数形式便都应废弃。正如‘世尊’一词以辞义分析而消解,诸复数亦当如此。辞义分析为无思议,无非仅限于与义理相关的阻碍部分而已。有辞义则此词才会消解,否则形相本身也不会消失。至于应以何辞义为依据,毗邻形相分解时的辞义释说,随后将用示例加以阐明。
Idha sāramate munirājamate,
这里是精要,贤者、君王般仆仆。
Paramaṃ paṭutaṃ sujano pihayaṃ;
极为纯熟、道心清净的善知识。
Vipulatthadharaṃ dhaninītimimaṃ,
具广泛深义的这理财术,
Satataṃ bhajataṃ matisuddhakaraṃ.
常行依止,能净化心识。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññunaṃ · 如是于九分有注疏之三藏中,于诸智者之通达处
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 在为了熟练掌握而编成的《语法导引论》中
Saravaggapañcakantiko nāma dhātuvibhāgo · 名为「以元音及五组辅音为末音」的语根分类
Pannarasamo paricchedo. · 第十五章。