三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标(词链)7. Niggahītantapulliṅganāmikapadamālā

7. Niggahītantapulliṅganāmikapadamālā · 7. Niggahītantapulliṅganāmikapadamālā

244 段 · CSCD 巴利原典
7. Niggahītantapulliṅganāmikapadamālā7. 以随韵音结尾的阳性名词词列
Atha pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā niggahītantapulliṅgānaṃ bhavanta karontaiccādikassa pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma –
于是依循古老师所传授的教法,先行走遍,在此教法中,对于施身之处种种动物已经被止息及被制服的境况,现将其命名词尾加以说明,
Gacchaṃ mahaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ, dadaṃ bhuñjaṃ suṇaṃ pacaṃ;
行走吧,过吧,住下吧,给予吧,食用吧,倾听吧,烹煮吧;
Jayaṃ jaraṃ cavaṃ mīyaṃ, saraṃ kubbaṃ japaṃ vajaṃ.
胜过衰老,消除死亡,灭除苦难,消灭污秽,诵念佛号,胜利吧;
Gacchaṃ, gacchanto, gacchantā. Gacchantaṃ, gacchante. Gacchatā, gacchantehi, gacchanteti. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchatā, gacchantehi, gacchantebhi. Gacchato, gacchantassa, gacchantānaṃ, gacchataṃ. Gacchati, gacchantesu. Bho gacchaṃ, bho gacchā, bhavanto gacchanto.
行走,是行走中,行走者;行走的人,正在行走;行走者,与同行者共行;因行走的人而行走;行走者们,以及行走之事;于行走中,行走的种类;哦,行走吧,哦,行走吧,行走的人们,
Gacchādīni aññāni ca taṃsadisānaṃ evaṃ ñeyyānīti yamakamahātheramataṃ. Kiñcāpettha tatiyekavacanaṭṭhānādīsu ‘‘gacchantena, gacchantā, gacchantasmā, gacchantamhā, gacchantasmiṃ, gacchantamhī’’ti imāni padāni nāgatāni, tathāpi tattha tattha payogadassanato gahetabbāni.
对于‘行走’一类词尾,还有其他同义变体,也应当以此类推了解。稍加则见于复数与单数形态的变化,如‘行走着、行走的人、因行走、随行走’等词尾虽非积累但在实际运用中应予涵摄。
Tatra yamakamahātherena ālapanavacanaṭṭhāneyeva ‘‘gacchanto, mahanto, caranto’’tiādīnaṃ bahuvacanattaṃ kathitaṃ, paccattavacanaṭṭhāne ekavacanattaṃ. Kehici pana paccattavacanaṭṭhāne ekavacanabahuvacanattaṃ, ālapanavacanaṭṭhāne bahuvacanattaṃyeva kathitaṃ. ‘‘Gacchaṃ, mahaṃ, cara’’ntiādīnaṃ pana ālapanaṭṭhāne ekavacanattaṃ. Mayaṃ pana buddhavacane anekāsu cāṭṭhakathāsu ‘‘gacchanto, mahanto’’tiādīnaṃ bahuvacanappayogānaṃ ‘‘gacchaṃ, mahaṃ’’iccādīnañca sānusārālapanekavacanappayogānaṃ adassanato ‘‘gacchanto bhāradvājo. Sa gacchaṃ na nivattati. Mahanto lokasannivāso’’tiādīnaṃ pana paccattekavacanappayogānaññeva dassanato tādisāni rūpāni anijjhānakkhamāni viya maññāma. Niruttipiṭake paccattālapanaṭṭhāne ‘‘mahanto, bhavanto, caranto’’tiādīnaṃ bahuvacanattameva kathitaṃ, na ekavacanattaṃ. Tathā hi tattha ‘‘mahaṃ bhavaṃ caraṃ tiṭṭha’’nti gāthaṃ vatvā ‘‘mahaṃ tiṭṭhati, mahanto tiṭṭhantī’’ti ca, ‘‘bho mahā, bhavanto mahanto’’ti ca, ‘‘bhavaṃ tiṭṭhati, bhavanto tiṭṭhantī’’ti ca ādi vuttaṃ.
其中于复数称呼的使用,譬如‘行走着、伟大者、移动者’多用复数表示,而对于单数称呼,则多使用单数词尾。某些情况下单数称呼使用复数词尾,复数称呼反用单数词尾,于交谈称呼主要用复数词尾,而直接引语里则用单数词尾。我们观察佛陀语录及多种注疏对“行走着、伟大者”等复数形式的运用,以及单数称呼“行走、伟大”的对应,遂可知单复数形式在辞法中互易运用之理。佛法经典文集叙称复数词尾为主,单数词尾为次,如“伟大,我,行走,住下”之语句,复数单数皆有明指出路之用。
Ettha pana ‘‘bhavaṃ, bhavanto’’ti padāni yattha ‘‘honto hontā’’ti kriyatthaṃ na vadanti, tattha ‘‘bhavaṃ kaccāno. Mā bhavanto evaṃ avacutthā’’tiādīsu viya aññasmiṃ atthe patanato ekavacanabahuvacanāni bhavanti, tasmā ‘‘santo sappurisā loke’’ti ettha ‘‘santo’’ti padassa viya ‘‘arahanto sammāsambuddhā’’ti ettha ‘‘arahanto’’ti padassa viya ca ‘‘bhavanto’’ti padassa bahuvacanattaṃ nijjhānakkhamaṃ. ‘‘Mahanto, caranto, tiṭṭhanto’’tiādīnaṃ pana bahuvacanattaṃ na nijjhānakkhamaṃ viya amhe paṭibhāti. Na hi katthacipi ‘‘santo, arahanto, bhavanto’’ti padavajjitānaṃ ‘‘gacchanto, mahanto, caranto’’tiādīnaṃ anekapadasatānaṃ bahuvacanantatāpayoge passāma. Tathā hi –
此处,凡『bhavaṃ、bhavanto』等词,在不表达『存在、存在者』等动词义之处——如『具寿咖吒那』、『诸贤者,莫如此说』等例——因其落于其他意义上,故有单数与复数之别。因此,『世间有善人』中『santo(善者)』一词,以及『阿拉汉、正自觉者』中『arahanto(阿拉汉)』一词,与此相类,『bhavanto(诸贤)』一词具有复数意义,此乃可经审察而认可之说。然而,『mahanto(大者)、caranto(行者)、tiṭṭhanto(立者)』等词之复数意义,在我等看来,却似乎不可经审察而认可。盖于任何处,吾等皆未见到——除『santo、arahanto、bhavanto』三词之外——『gacchanto(去者)、mahanto、caranto』等数百个词语以复数形式出现之用例。论据如下:
Bavhatte katthaci ṭhāne, ‘‘jāna’’miccādayo yathā;
于某些处所中,诸如“jāna”等词,复数形式出现;
Dissanti nevaṃ bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.
『gacchanto(去者)』等词,断未见以复数意义出现。
Bavhatte katthaci ṭhāne, ‘‘santo’’ iccādayopi ca;
又于某些位置,“santo”等词虽也出现;
Dissanti nevaṃ bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.
『gacchanto(去者)』等词,断未见以复数意义出现。
‘‘Arahanto’’ti bavhatte, ekanteneva dissati;
『arahanto(阿拉汉)』以复数意义,则专一无疑地得见;
Nevaṃ dissanti bavhatte, ‘‘gacchanto’’ itiādayo.
不见有『去者』等语在世尊经行时显现。
Anekasatapāṭhesu, ‘‘viharanto’’tiādīsu;
在数百处经文中,常见『住者』等语出现;
Ekassapi bahukatte, pavatti na tu dissati.
但哪怕在至多处处也无其现行的迹象。
Bahuvacananayena, ‘‘gacchanto’’ti padassa hi;
以复数词用法而言,『去者』这个词确实如此;
Gahaṇe sati bahavo, dosā dissanti saccato.
当意指家宅时,多数是指真实存在的过失;
Yathekamhi ghare daḍḍhe, daḍḍhā sāmīpikā gharā;
如同一所房屋中有失物,失物在相邻的房屋之中;
Tathā bavhattavācitte, ‘‘gacchanto’’ti padassa tu.
同理,就表示复数意义而言,『gacchanto(去者)』一词,
‘‘Viharanto’’tiādīnaṃ, bavhattavācitā siyā;
「『住』」等词,或可表达多种含义;
Rūpanayo aniṭṭho ca, gahetabbo anekadhā.
‘色’这一说法是不加限制的,应根据具体情境多样加以理解。
Evaṃ santepi yasmā ‘‘niruttipiṭakaṃ nāma pabhinnapaṭisambhidena mahākhīṇāsavena mahākaccāyanena kata’’nti loke pasiddhaṃ, tasmā idaṃ ṭhānaṃ punappunaṃ upaparikkhitabbaṃ. Kiñcāpettha there gāravena evaṃ vuttaṃ, tathāpi pāḷinayaṃ garuṃ katvā diṭṭhenekavacananayena adiṭṭho bahuvacananayo chaḍḍetabbo. Evaṃ sati niggahītantesu nayo sobhano bhavati. Ayaṃ pana amhākaṃ ruci –
即便如此,因世间公认‘所谓语句集,是经过大净尽爱染,由大长老迦叶所作’,故此处此章应反复加以核查。且尊者们基于敬重亦如此说,虽有时须敬重巴利典籍,且应抛弃一些因见地不同而显得不切实际的多重表述。如此保持正念的论证结终,理应光彩明朗。这正是我们的兴趣所在—
‘‘Bhavaṃ karaṃ arahaṃ saṃ, mahaṃ’’ iti padāni tu;
‘行成就阿拉汉之果’等语句,
Visadisāni sambhonti, aññamaññanti lakkhaye.
详解纷呈,即互相解释、彼此印证。
‘‘Gacchaṃ caraṃ dadaṃ tiṭṭhaṃ, cintayaṃ bhāvayaṃ vadaṃ;
『行,住,施与,立定,思惟,修习,说法』等词,以此类推而有。
Jānaṃ passa’’ntiādīni, sadisāni bhavanti hi.
『知,见』等诸词,在意义上确实彼此相似。
Tatra ‘‘jāna’’ntiādīni, katthaci parivattare;
就此而言,『知』等诸词在何处变换?
Vibhattiliṅgavacana-vasenāti vibhāvaye.
因依断别、词尾形态而分别诠释。
Tatra tāva bhavantasaddassa nāmikapadamālā vuccati – bhavaṃsaddo hi ‘‘vaḍḍhanto, honto’’ti atthepi vadati. Tesaṃ vasena ayaṃ nāmikapadamālā.
此中如是称谓词串,即谓名词词尾缀列 —— 『bhava』词根意在『增长、灭除』等义,故称谓词串即由此词义而成。
Bhavaṃ, bhavanto, bhavantā. Bhavantaṃ, bhavante. Bhavantena, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavantassa, bhavantānaṃ. Bhavantā, bhavantasmā, bhavantamhā, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavantassa, bhavantānaṃ. Bhavante, bhavantasmiṃ, bhavantamhi, bhavantesu. He bhavanta, he bhavantā.
「具寿」的格变化如下:主格单数「具寿」,主格复数「诸具寿」、「诸具寿们」。宾格单数「具寿」,宾格复数「诸具寿」。具格单数「由具寿」,具格复数「由诸具寿」、「由诸具寿们」。属格单数「具寿的」,属格复数「诸具寿的」。离格单数「从具寿」、「从具寿处」、「从具寿身」,离格复数「从诸具寿」、「从诸具寿们」。属格单数「具寿的」,属格复数「诸具寿的」。处格单数「在具寿」、「在具寿处」、「在具寿中」,处格复数「在诸具寿中」。呼格「嗨,具寿!」、「嗨,诸具寿!」
Tattha ‘‘bhavaṃ, bhavanto’’tiādīnaṃ ‘‘vaḍḍhantohonto’’tiādinā attho daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘suvijāno bhavaṃ hoti. Dhammakāmo bhavaṃ hoti. Rājā bhavanto nānāsampattīhi modati. Kuḷīradaho gaṅgāya ekābaddho, gaṅgāya pūraṇakāle gaṅgodakena pūrati, udake mandī bhavante dahato udakaṃ gaṅgāya otaratī’’ti payogā bhavanti, tasmā ayaṃ nāmikapadamālā sārato paccetabbā. Ettha bhavaṃsaddamattaṃ vajjetvā gacchamānacaramānasaddādīsu viya bhavantasadde ‘‘bhavanto, bhavantā’’ti purisanayopi labbhati, napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘bhavantaṃ, bhavantānī’’ti cittanayopi labbhati. Evaṃ vaḍḍhanabhavanatthavācakassa bhavantasaddassa nāmikapadamālā veditabbā.
此处须当观察‘‘bhavaṃ、bhavanto’’等词及‘‘vaḍḍhantohonto’’等句之义。譬如‘‘贤明者生存。愿法者生存。国王因各种财利而欢喜。农夫将灌溉渠绑扎于恒河,届时以恒河水灌满渠水,渠中水虽浅亦被太阳晒干而流入恒河’’等用法皆是如此。因此,此命名词缀列应详加辨析。此处若单就‘bhavaṃ’音节而言,其如正念行者行走时的步声一般;‘bhavanta’等音节,男性亦得使用,女性则作‘bhavantaṃ、bhavantānī’等形式心念。由此可知,用于指生长发展之义的‘bhavanta’音节之命名词缀应予以识别。
Ayañca viseso ‘‘bhavanto’’ti padaṃ vaḍḍhanabhavanatthato aññatthe vattamānaṃ bahuvacanameva hoti, yathā ‘‘bhavanto āgacchantī’’ti. Vaḍḍhanabhavanatthesu vattamānaṃ ekavacanameva. Atrime payogā ‘‘anupubbena bhavanto viññutaṃ pāpuṇāti. Samaṇena nāma īdisesu kammesu abyāvaṭena bhavitabbaṃ, evaṃ bhavanto hi samaṇo susamaṇo assā’’ti. ‘‘Bhavaṃ’’ iti padaṃ pana ubhayatthāpi ekavacanameva, tasmā idāni ‘‘bhavaṃ ānando. Bhavanto āgacchanti, appasaddā bhavanto hontu, mā bhonto saddamakatthā’’ti evamādipayogadassanavasena vohāravisese pavattaṃ aññaṃ atthaṃ paṭicca aparāpi nāmikapadamālā vuccate –
此处有一特别之处:『诸具寿』一词,若用于「增长、存在」义之外的其他意义时,仅用复数,例如「诸具寿来了」。若用于「增长、存在」义时,则仅用单数,例如以下诸用法:「某人依次第而获得智识之增长」、「名为沙门者,对如此这般之事务应不繁忙参与,如此增长者乃是沙门、善沙门」。至于『具寿』一词,则无论在两种意义下皆仅用单数。因此,现在藉由展示「具寿阿难、诸具寿来了、请诸具寿保持安静、诸位贤者莫出声」等诸用法,以说明语用上的差异;另依其他意义,再说明另一套名词词缀序列——
Bhavaṃ, bhavanto, bhonto. Bhavantaṃ, bhavante. Bhavatā, bhotā, bhavantena, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavato, bhoto, bhavantassa, bhavantānaṃ, bhavataṃ. Bhavatā, bhotā, bhavantehi, bhavantebhi. Bhavato, bhoto, bhavantassa, bhavantānaṃ, bhavataṃ. Bhavati, bhavante, bhavantasmiṃ, bhavantamhi, bhavantesu. Bho, bhavanto, bhonto iti.
主格单数「具寿」,主格复数「诸具寿」、「诸贤者」。宾格单数「具寿」,宾格复数「诸具寿」。具格单数「由具寿」、「由贤者」、「由具寿」,具格复数「由诸具寿」、「由诸具寿们」。属格单数「具寿的」、「贤者的」、「具寿的」,属格复数「诸具寿的」、「诸具寿们的」、「诸贤者的」。离格单数「从具寿」、「从贤者」,离格复数「从诸具寿」、「从诸具寿们」。属格单数「具寿的」、「贤者的」、「具寿的」,属格复数「诸具寿的」、「诸具寿们的」、「诸贤者的」。处格单数「在具寿」、「在诸具寿」、「在具寿处」、「在具寿中」,处格复数「在诸具寿中」。呼格「贤者!」、「诸具寿!」、「诸贤者!」
Ettha pana ‘‘bho’’iccādīni tīṇi padāni yasmā vohāravisesapavattāni ālapanapadāni honti, tasmā ‘‘āvuso, bhante’’ti padāni viya bhosaddādiupapadavantāni na bhavanti, ‘‘bho purisa, bhavanto brāhmaṇā, bhonto samaṇā, bho rāja’’iccādīsu hi purisasaddādayoyeva bhosaddādi upapadavanto bhavanti. Idha ca ‘‘bhavaṃ ānando’’ti ettha bhavaṃsaddena samānatthāni ‘‘bho, bhavanto, bhonto’’ti padāni vuttāni, na pana ‘‘dhammakāmo bhavaṃ hotī’’ti ettha bhavaṃsaddena samānatthāni. Paṭhamasmiñhi naye vaḍḍhanatthavasena ‘‘bho bhavanta, bhavanto bhavantā, bhonto bhavantā’’ti bhosaddādayo ālapanapadānaṃ upapadāni bhavanti, na dutiyasmiṃ naye. Āmeḍitavasena pana ‘‘bho bho, bhavanto bhavanto, bhonto bhonto’’ti padāni bhavanti yathā ‘‘bhante bhante’’ti.
此处,『贤者』等三词,由于是作为语用差异中的呼唤语词而使用,因此与「友!」、「尊者!」等词相似,不作为『贤者』等词的前置附属词而出现。在「贤者,人啊!」、「诸具寿,婆罗门们!」、「诸贤者,沙门们!」、「贤者,国王!」等用法中,「人」等词才是以「贤者」等为前置附属词。此处又须注意:「具寿阿难」中的「具寿」一词,与之同义的是「贤者」、「诸具寿」、「诸贤者」等词;但「欲法者为具寿」中的「具寿」一词,则与上述诸词不同义。在第一种用法中,依「增长」义,「贤者」、「具寿!」、「诸具寿!」、「诸贤者!」等词作为呼唤语词的前置附属词;在第二种用法中则不然。至于重叠用法,则有「贤者!贤者!」、「诸具寿!诸具寿!」、「诸贤者!诸贤者!」等,如同「尊者!尊者!」之用法。
Atridaṃ bhūdhātuvasena saṅkhepato pāḷinidassanaṃ – kasmā bhavaṃ vijjanamaraññanissito. Kathaṃ panāhaṃ bho taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi. Evaṃ bhoti kho ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa pokkharasātissa paṭissutvā. Mā bhavanto evaṃ avacuttha. Imaṃ bhonto nisāmetha. Evaṃ bho purisa jānāhi, pāpadhammā asaññatā iccevamādi. Ettha ‘‘bhavaṃ’’iccādīni bhūdhātumayāni nāmapadānīti veditabbāni.
总结以上三种根本词尾变迁简意——为何‘bhavaṃ’是与知死相关的词根?譬如‘我如何认识那果德玛?’年轻婆罗门学童如此发问。又有‘诸君勿妄言,佛陀教导善男子,令知此理’光明正义又在此展开。这里可知‘bhavaṃ’等词本质上是具名词属性,以类推方式辨识之。
Apica tesu ‘‘bho, bhavanto, bhonto’’ti imāni nipātapadānipi hontīti vavatthapetabbaṃ. ‘‘Bho purisā’’tiādīsu tesaṃ nipātānipātabhāve vivādo na karaṇīyo. Kaccāyanasmiñhi ‘‘bho ge tū’’ti vuttaṃ. Aññattha pana ‘‘āmantanatthe nipāto’’tiādi vuttaṃ. Tathā hi niruttimañjūsāyaṃ vuttaṃ ‘‘bhotidaṃ āmantanatthe nipāto. So na kevalaṃ ekavacanameva hoti, atha kho bahuvacanampi hotīti ‘bho purisā’ti bahuvacanappayogopi gahito. ‘Bhavanto’ti padaṃ pana bahuvacanameva hotīti ‘purisā’ti puna vutta’’nti. Pāḷiyañhi aṭṭhakathāsu ca nipātabhūto bhosaddo ekavacanabahuvacanavasena dvidhā dissati, itare pana bahuvacanavaseneva dissanti. Tesaṃ tu nipātapadatte rūpanipphādanakiccaṃ natthi. Tesu bhosaddassa nipātapadattā āhaccabhāsite nijjīvālapane itthiliṅgavisayo ‘‘ummujja bho puthusile, pariplava bho puthusile’’ti payogopi dissati. Atrimā bhosaddassa pavattiparidīpanī gāthāyo –
此外,“bho、bhavanto、bhonto”等皆属语气副词词(nipāta),故应明白其中“bho purisā”等词未必纯为语气副词。鸠摩罗什法则中出现‘bho ge tū’句,但其他地方解释为“为招呼而设置的词”(āmantanatthe nipāto)。“bhavanto”为复数,“purisā”为复数,因此“bho purisā”一用法属于复数形式。巴利注释书中称呼副词可呈现单复二态,但也有些仅显出复数形,如此使用中无形态区别功能。充当词尾形成副词的词尾不能产生形态变化。语气词中独立的阳性语音出现时,如‘ummujja bho puthusile,pariplava bho puthusile’等用法也见于此。以上述语气词的频繁使用,即为此处各用法之说明。
‘‘Ito bho sugatiṃ gaccha, manussānaṃ sahabyataṃ’’;
『从这里啊,去到善趣,依止于人间的伴侣』;
Evamādīsu bhosaddo, ekavacanako mato.
此类说辞中,单数呼唤词『bho』视为单独使用的呼语。
‘‘Passatha bho imaṃ kula-putta’’miccevamādisu;
『看啊,这个家族子弟』这类呼语带有否定语气;
Bahuvacanako eso, bhosaddoti vibhāvaye.
此处为复数呼唤词,为了表达复数意思,使用『bhosaddo』。
Puggalālapane ceva, dhammassālapanepi ca;
在称呼个人言语中,以及说明法的言语中,
Nijjīvālapane cāti, bhosaddo tīsu dissati.
还有在称呼自己生命的言语中,『bhosaddo』这类呼唤词在三种用法中显现。
Tatra dhammālapanamhi, ekavacova labbhati;
于彼处说法时,通常仅得一语而已;
Itaresu siyā deka-vaco bahuvacopi ca.
在其他情境,则可能是一语、复言并行。
Nicchitabbaṃ guṇīpadaṃ, dhammassālapane dhuvaṃ;
应当确立有品德的语句,于教法阐述上尤为确定;
‘‘Acchariyaṃ vata bho’’ti, idamettha nidassanaṃ.
『实为奇特啊,大德』,此为此处所示范的说法。
Icchitabbaṃ guṇīpadaṃ, puggalālapane pana;
而于人言叙述当中,应当选择所欲表达之品德语句;
‘‘Evaṃ bho purisa jānāhi’’, idamettha nidassanaṃ.
『如是,善男子当知』,此为此处所示范的说法。
Guṇīpadaṃ asantampi, puggalālapanamhi tu;
品德高尚之行不外乎如此,特别在人对人的言谈之中显现;
Ajjhāharitvā pāvade, atthaṃ ‘‘bho ehi’’ādisu.
揭示和称赞所应称赞者,对于‘来此吧’等语句中之义理加以解释。
Ghaṭādīnaṃ ālapanaṃ, nijjīvālapanaṃ bhave;
如壶等物的谈论,为自身生活所说;
Jīvaṃva lokiyā loke, ālapanti kadāci tu.
正如俗世中人偶尔谈论生活一般。
Nijjīvālapanaṃ appaṃ, atthaviññāpane siyā;
为自身生活所说的言谈不多,且带有明确意义;
‘‘Ummujja bho puthusile’’, iti pāḷi nidassanaṃ.
《请起,善男子》此为巴利文示范语句。
Ettha liṅgavipallāsaṃ, keci icchanti paṇḍitā;
在此,某些智慧者希望指出标记的错误变化;
Tesaṃ matena bhotīti, liṅgaṃ vipariṇāmaye.
依他们的看法,‘bhoṭa’(标记)指的是变化背离的状态。
Atha vā pana bhosaddo, nipāto sopadaṃ viya;
或者,『贤者』一词作为不变化词,犹如带有附属词之词;
Tasmā virodhatā nāssa, tiliṅge vacanadvaye.
因此,在两标记词中不存在对立的性质。
Evaṃ santepi bhosaddo, dviliṅgeyeva pāyato;
即使如此,‘bhoṣaddo’仍被视作两标记中的一种错误形式;
Yasmā diṭṭho tato viññū, dviliṅgeyeva taṃ vade.
因有学识者观察后,也以两标记形式论说该词。
Itthiliṅgamhi sampatte, ‘‘bho’’ti iti payojaye;
当遇到阴性词时,应使用『贤者』一词来称呼。
Evaṃvidhaṃ payogañhi, suppayogaṃ budhābravuṃ.
在这种用法中,智者说这是一种适切用法。
Yajjevaṃ duppayogaṃva, siyā tumhehi dassitaṃ;
如果你们所见的是像那样的不善用法,
‘‘Ummujja bho puthusile’’, iccāhaccapadanti ce.
例如说『起来吧,施主』等粗俗用语,
Duppayogaṃ na taṃ yasmā, vohārakusalena ve;
此等用法不是善巧的,因为它不恰当;
Jinena bhāsite dhamme, duppayogā na vijjare.
在世尊所说的法中,不存在不善用法。
Itthiliṅgassa visaye, bhotisaddappayojanaṃ;
关于女性性别,音声助用;
Kavīnaṃ pemanīyanti, mayā evamudīritaṃ.
诗人们赞美,谓我如此启示。
Evaṃ bhavantasaddassa nāmikapadamālā pāḷinayānurūpaṃ dvidhā vibhattā vaḍḍhanabhavanatthatadaññatthavasena.
如此,对动词音声而言,名词词缀二分,为巴利语之适应,用于增长生长之义及认知义。
Karontasaddassa pana –
至于行为词音声——
Karaṃ, karonto, karontā. Karontaṃ, karonte. Karotā, karontena, karontehi, karontebhi. Karoto, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karotā, karontā, karontasmā, karontamhā, karontehi, karontebhi. Karoto, karontassa, karontānaṃ, karotaṃ. Karonte, karontasmiṃ, karontamhi, karontesu. Bho karonta, bhavanto karontāti rūpāni bhavanti.
『行』字的各格变化形式如下:(主格单数)行者、(主格单数现在分词)正在行者、(主格复数)诸正在行者;(业格单数)正在行者、(业格复数)诸正在行者;(具格单数)由行者、由正在行者、(具格复数)由诸正在行者、由诸正在行者;(属格/从格单数)行者之、正在行者之、(属格复数)诸正在行者之、诸行者之;(从格单数)从行者、从正在行者、从正在行者、从正在行者、(从格复数)从诸正在行者、从诸正在行者;(属格单数)行者之、正在行者之、(属格复数)诸正在行者之、诸行者之;(处格单数)于正在行者、于正在行者、于正在行者、(处格复数)于诸正在行者;(呼格单数)汝!行者、(呼格复数)诸位!正在行者——如此诸形式皆成立。
‘‘Karoto na kariyati pāpa’’nti idamettha karotosaddassa atthitānidassanaṃ. Itthiliṅge vattabbe ‘‘karontī, karontiyo’’tiādinā yojetabbāni, napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘karontaṃ, karontānī’’tiādinā yojetabbāni.
『恶不由行者所造』,此句乃用以示明属格单数『行者之』一词之存在。若要表达阴性,则应依『正在行之女、诸正在行之女』等形式接续变化;若要表达中性,则应依『正在行之事、诸正在行之事』等形式接续变化。
Arahantasaddassa –
『阿拉汉』一词——
Arahaṃ, arahanto. Arahantaṃ, arahante. Arahatā, arahantena, arahantehi, arahantebhi. Arahato, arahantassa, arahantānaṃ, arahataṃ. Arahatā, arahantā, arahantasmā, arahantamhā, arahantehi, arahantebhi. Arahato, arahantassa, arahantānaṃ, arahataṃ. Arahante, arahantasmiṃ , arahantamhi, arahantesu. Bho arahanta, bhavanto arahanto iti rūpāni bhavanti.
『阿拉汉』单数主格为阿拉罕;复数主格为阿拉罕多。单数宾格为阿拉罕坛,复数宾格为阿拉罕特。单数工具格形式有阿拉哈塔、阿拉罕特那、阿拉罕特黑、阿拉罕特比。单数属格为阿拉哈托、阿拉罕特萨、复数属格为阿拉罕塔纳姆、阿拉哈塔姆。单数与复数工具格形式为阿拉哈塔、阿拉罕塔、阿拉罕特斯玛、阿拉罕塔姆哈、阿拉罕特黑、阿拉罕特比。单数属格为阿拉哈托、阿拉罕特萨、复数属格为阿拉罕塔纳姆、阿拉哈塔姆。复数位格有阿拉罕特、阿拉罕特斯米、阿拉罕塔姆希、阿拉罕特苏。主格复数为『阿拉罕塔,汝等为阿拉罕特』等形式。此即『阿拉汉』一词的各种语形变化。
Ayaṃ guṇavācakassa arahantasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Arahā, arahanto, arahantā’’iti ca. Etañhi rūpaṃ samantapāsādikāyaṃ manussaviggahaṭṭhāne dissati. Uttarimanussadhammapāḷiyaṃ pana ‘‘mayañcamhā anarahanto’’ti padaṃ dissati. Arahantaṃ, arahante. Arahatā, sesaṃ vitthāretabbaṃ. Ayaṃ paṇṇattivācakassa arahantasaddassa nāmikapadamālā.
这是一组『阿拉汉』词的名称形态,包含有『阿拉哈、阿拉罕多、阿拉罕塔』等形式。在世间人类聚集之处,可见此类适用的词形。就人间法言辞上,尚存『我们之中非阿拉汉』的说法。『阿拉罕坛、阿拉罕特』等形式还需完整展开讲解。此即『阿拉汉』作为语义单位时的命名词形变化。
Tathā hi ‘‘arahaṃ sammāsambuddho. Arahaṃ sugato loke. Arahanto sammāsambuddhā’’tiādīsu arahaṃsaddādayo guṇavācakā. ‘‘Arahā ahosi. Ahañhi arahā loke. Eko arahā, ekasaṭṭhi arahanto loke ahesuṃ.
正如 『阿拉罕是正觉者』、 『阿拉罕是世间善人』、 『阿拉罕多是正觉者们』 等等类似语句中的『阿拉罕』词类,表达品质性质。『阿拉罕者曾存在』, 『我即在世间作阿拉罕』。『世间中只有一位阿拉罕,六十一位阿拉罕共存于世』。
Gāme vā yadi vāraññe, ninne vā yadi vā thale;
无论在村庄或森林,山中或平地;
Yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ.
凡阿拉罕们居止之处,即是适宜居住的宜人之地。
Mayañcamhā anarahanto’’tiādīsu arahāsaddādayo paṇṇattivācakāti daṭṭhabbā. Idha itthinapuṃsakaliṅgavasena visuṃ vattabbanayo appasiddho. Yadi evaṃ āsavakkhayaṃ pattā itthī kathaṃ vattabbā, āsavakkhayaṃ pattaṃ cittaṃ kathaṃ vattabbanti? Itthī tāva ‘‘yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti vacanato ‘‘araha’’nti vattabbā guṇavasena, paṇṇattivasena pana ‘‘itthī arahā ahosī’’ti vattabbā. Cittaṃ pana guṇavaseneva ‘‘arahaṃ citta’’nti vattabbanti.
“玛央赐摩哈阿那拉汉托”等诸类似称谓是指阿拉汉的尊称,属于约定俗成的表达方式。此处因明示男女差别,通常用这种表达很少见。若依此说阿拉汉已断尽烦恼的女子,如何称说?若断尽烦恼的心,如何称?女子对“如其为女性,即当是阿拉汉且为正自觉”的说法,称阿拉汉时针对品质而言,称其为“阿拉汉”;从约定俗成的语法角度,则应说“女子为阿拉汉”。至于心,则是以其品质为据称“阿拉汉心”。
Santasaddassa –
『存在』一词的变化形式:
Saṃ, santo, santo, santā. Saṃ, santaṃ, sante. Satā, santena, santehi, santebhi, sabbhi. Sato, santassa, santānaṃ, sataṃ, satānaṃ. Satā, santā, santasmā, santamhā, santehi, santebhi, sabbhi. Sato, santassa, santānaṃ, sataṃ, satānaṃ. Sati, sante, santasmiṃ, santamhi, santesu. Bho santa, bhavanto santoti rūpāni bhavanti.
(主格单数)存在、(主格单数)诸存在者、(主格复数)诸存在者、(主格复数)诸存在者;(业格单数)存在之事、(业格复数)诸存在者;(具格单数)由存在者、由存在者、(具格复数)由诸存在者、由诸存在者、由诸善者;(属格单数)存在者之、存在者之、(属格复数)诸存在者之、诸存在者之、诸存在者之;(从格单数)从存在者、从存在者、从存在者、从存在者、(从格复数)从诸存在者、从诸存在者、从诸善者;(属格单数)存在者之、存在者之、(属格复数)诸存在者之、诸存在者之、诸存在者之;(处格单数)于存在、于存在者、于存在者、于存在者、(处格复数)于诸存在者;(呼格单数)汝!存在者、(呼格复数)诸位!存在者——如此诸形式皆成立。
Ettha pana ‘‘addhā hi tāta satanesa dhammo’’ti jayaddisajātakapāḷidassanato ‘‘satāna’’nti vuttaṃ. Tattha hi satanesāti satānaṃ esāti chedo, rassattaniggahītasaralopavasena ca rūpaniṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Tathā hi tadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘addhā ekaṃsena esa tāta satānaṃ paṇḍitānaṃ dhammo sabhāvo’’ti attho vutto. Ayaṃ ye loke ‘‘sappurisā’’ti ca ‘‘ariyā’’ti ca ‘‘paṇḍitā’’ti ca vuccanti, tesaṃ vācakassa santasaddassa nāmikapadamālā. Tappaṭisedhassa pana asaṃ, asanto, katthaci asantā iccapi. Tathā hi ‘‘asantā kira maṃ jammā, tāta tātāti bhāsare’’ti pāḷi dissati. ‘‘Asaṃ, asantaṃ, asante. Asatā’’tiādinā yojetabbā. Imasmiṃ atthe ‘‘santo, asanto’’timāni bahuvacanakāniyeva bhavanti, na katthacipi ekavacanakāni. Kasmā? Paṇṇattivācakattā. Aññatra pana ‘‘santo, danto’’tiādīsu ekavacanāniyeva ṭhapetvā vijjamānatthavācakasantosaddaṃ, kasmā? Apaṇṇattivācakattāti daṭṭhabbaṃ.
此处,依据『诚然,亲爱者,此乃善人之法』这一出自《胜军本生》[Pali: Jayaddisajātaka]圣典所示,故说『诸善人之』此一形式。其中,『诸善人之』一词应理解为『存在者们的』之分断,其形式之成立,应知乃依短音化、鼻音化及元音省略之规则。正如该经注疏中所说:『诚然,无疑,此乃世间被称为善人、圣者、智者之诸存在者的法性与自性』,此即其义。此乃世间被称为『善士』、『圣者』、『智者』之人所指称的『存在』一词的名词格变化词组。至于其否定形式,则有:非存在者(单数主格)、诸非存在者(复数主格),某处亦有诸非存在者之形式。如圣典中可见:『诸卑劣非善人,竟称我为父亲啊,父啊父啊地称呼』。其余格依『非存在者之、诸非存在者』等形式接续变化。在此『善人/非善人』之义中,此等形式唯为复数,绝无单数形式。何故?因为乃表达施设[Pali: paññatti]之故。然而在其他场合,如『寂静者、调伏者』等词中,除表达实有义的『存在』一词外,皆唯为单数。何故?因为非表达施设之故,应如是了知。
Idāni paṇṇattivācakānaṃ tesaṃ kānici payogāni kathayāma –
现说约定俗成表达的几种用法——
Sameti asatā asaṃ. Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ. Na sā sabhā yattha na santi santo. Asanto nirayaṃ yanti, santo saggaparāyaṇā. Asante nopaseveyya, sante seveyya paṇḍito. Sabbhireva samāsetha. Sataṃ dhammo iccevamādīni bhavanti.
“Sameti asatā asaṃ”——无论国王执政何方,或“圣”或“非圣”,其所在之处皆无圣人。非圣者入地狱,圣者生天。有圣者终不侍奉,圣者必当侍奉且明智。故应和谐共处。“圣者之法”由此诸义生。
Yo panamhehi padamālāyaṃ ‘‘sabbhī’’ti ayaṃ saddo tatiyāpañcamībahuvacanavasena yojito, so ca kho santaiti akārantapakativasena, aññattha pana ‘‘sabbhī’’ti ikārantapakativasena yojetabbo. Tathā hi sabbhīti sappuriso nibbānañca, sundarādhivacanaṃ vā etaṃ sabbhīti. Sabbo cāyamattho sāṭṭhakathāya ‘‘bahumpetaṃ asabbhi jātavedā’’ti imāya pāḷiyā ‘‘santo have sabbhi pavedayantī’’ti imāya ca dīpetabbo.
对词组中含有“sabbhī”的连绵词,该词作为第三、第五格复数连用时,其发音为“santo”,属于无行为词尾变格形;但在其他情况下,“sabbhī”应采用第一行为词尾的变化。确如是,“sabbhī”在此用法中意指善人或涅槃,亦可理解为美好之词。释义中,又有人指出此词含义为“多为不善的燃烧者”,与巴利文相应的“santo have sabbhi pavedayantī”应加以明示。
Ālapane ca paccatte, tatiyāpañcamīsu ca;
在言说时,即直接用法及第三、第五格中,
Samāsamhi ca yojeyya, sabbhisaddaṃ sumedhaso.
智者应将『萨布希』之词,妥善结合于平声之处。
Atrāyaṃ yojanā – bho sabbhi tiṭṭha, sabbhi tiṭṭhati, sabbhi saha gacchati, sabbhi apehi, asabbhirūpo puriso. Yasmā panāyaṃ sāsanānukūlā, tasmā imissā tadanukūlattaṃ dassetuṃ idha sāsanato payoge dassessāma atakkāvacare vicitte sugatapāḷinaye sotūnaṃ visāradamatipaṭilābhatthaṃ. Taṃ yathā? Bahumpetaṃ asabbhi jātaveda, yaṃ taṃ vāladhinā’bhipūjayāma. Sabbhi kubbetha santhavaṃ. Yaṃ sālavanasmiṃ senako, pāpakammamakari asabbhirūpaṃ. Ābādhoyaṃ asabbhirūpo. Asammodako thaddho asabbhirūpo’’ti . Tattha ālapanavacane diṭṭheyeva paccattavacanaṃ pāḷiyaṃ sarūpato anāgatampi diṭṭhameva hoti. Tathā karaṇavacane diṭṭheyeva nissakkavacanampi diṭṭhameva hoti. Samāse saddarūpe diṭṭheyeva byāse saddarūpaṃ yathāsambhavaṃ diṭṭhameva hoti ṭhapetvā ‘‘hetusatthāradassana’’ntiādīni. Tattha ca nibbānavācako ce, sabbhisaddo itthiliṅgo santivisuddhi nibbutisaddā viya, so ca yamakamahātheramate rattinayena yojetabbo. Sabbesamikārantitthiliṅgānaṃ sādhāraṇo hi so nayo. Sundaratthavācako ce, aggi ratti aṭṭhinayehi yojetabbo vāccaliṅgattā. ‘‘Sabbhidhammabhūtaṃ nibbāna’’nti ettha hi sundaradhammabhūtaṃ nibbānanti attho. Evaṃ pāḷinayavasena ālapanādīsu pañcasu ṭhānesu sabbhisaddassa pavattiṃ ñatvā puna aṭṭhakathānayavasenapi tappavatti veditabbā. Kathaṃ? Yasmā sagāthāvaggassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘santo ‘sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetī’ti pavedayantī’’ti imasmiṃ padese ‘‘sabbhīhī’’ti hivacanavasena saddaracanāviseso aṭṭhakathācariyehi dassito, tasmā sabbhisaddo sabbesupi vibhattivacanesu yojetabbo. Atridaṃ vadāma –
这里的连用解释为——“bho sabbhi tiṭṭha”(噢,诸多存在),“sabbhi tiṭṭhati”(诸多存在着),“sabbhi saha gacchati”(与诸多同行),“sabbhi apehi”(诸多对立者),以及“不善形象之人”。鉴于此处为佛教教法利益之用,故在这里特示其适应性,也就是说在此教法上下文中,为了方便说明,须彰显其因缘相续。这乃是为了遵守佛音注译者的教法习惯,使得听法者能够精通理解。具体说法如同“多为不善的燃烧者”,即对其殊异敬拜;“sabbhi kubbetha santhavaṃ”(诸多能造安乐者)。类似“sālavanasmiṃ senako”(云杉林中将军)比喻那些造作不善形象之人。“ābādhoyaṃ asabbhirūpo”(有害的不善形象),“asammodako thaddho asabbhirūpo”(不喜悦者,倔强的不善形象)。此处言说为直接引用现时的词义,未来亦是如此。因果关系的因处也被明示如实。复合词中表现成同类的词义形式,诸种义项皆可见之,且置于“因缘解释”之中。另如“涅槃之语义”,如果作为与“sabbhi”意相关的词语,则可视为女性名词,表示和平、清净、涅槃之语,相当于“宁静、纯净、涅槃”的词义,应结合典范长老释义及音节搭配。诸女性名词的通用法则适用此处。若作为美好意涵之表达,则可连接“火、夜、八日”等音韵层面。所谓“sabbhidhammabhūtaṃ nibbāna”,指的是这里的涅槃包含了美好品质。因之,按巴利文注疏语法,在言说及论述五处中,须了解“sabbhi”词的用法及其文体连结规律。如何体现?这可见于萨迦他部注疏中“santo 'sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetī'”(善人以完全一致的心信,法不生老灭)等处,表明“sabbhīhī”作为词尾变化形式的用法区别,经过注疏论师的详细解释,因而“sabbhi”一词应贯穿所有各格形式使用。如此,我们得以总结——
Garū ‘‘sabbhīhi saddhi’’nti, atthaṃ bhāsiṃsu pāḷiyā;
『与善人同行』者,诸师依经文宣说其义也。
Yato tato sabbhisaddaṃ, dhīro sabbattha yojaye.
由此,“sabbhi”词的用法,贤明者可于各处灵活运用之。
‘‘Asabbhirūpo’’itipi, samāsavisaye sutaṃ;
『非美色』此语乃总说中所闻。
Yasmā tasmā sabbhisaddaṃ, viññū sabbadhi yojaye.
由于如此,智者常在一切处境中,普遍摄持此一切声。
‘‘Ovadeyyānusāseyya , asabbhā ca nivāraye’’ti ettha pana ‘‘asabbhā’’tipadaṃ vicitravuttīsu taddhitapaccayesu ṇyapaccayavasena nipphattimupāgatanti veditabbaṃ. Kathaṃ? Yebhuyyena asabbhīsu bhavaṃ asabbhaṃ. Kiṃ taṃ? Akusalaṃ, tato asabbhā akusaladhammā nivāraye ca, kusaladhamme patiṭṭhapeyyāti attho. ‘‘Amhe asabbhāhi vācāhi vikkosamānā tibbāhi sattīhi hanissantī’’ti ettha tu asabbhīnaṃ etāti asabbhā, na vā sabbhīnaṃ etātipi asabbhāti nibbacanaṃ, ṇyapaccayavasena ca padasiddhi veditabbā. Yā ca panettha amhehi santasaddassa ‘‘saṃ, santo. Saṃ, santaṃ, sante’’tiādinā padamālā dassitā, tattha ‘‘sameti asatā asa’’nti pāḷiyaṃ ‘‘asa’’nti pade diṭṭheyeva ‘‘sa’’nti padaṃ pāḷiyaṃ anāgatampi diṭṭhameva hoti yugaḷabhāvena vijjamānatārahattā. Evaṃ diṭṭhena adiṭṭhassa gahaṇaṃ veditabbaṃ. Atha vā ‘‘asa’’nti ettha na saṃ asanti samāsaviggahavasenādhigantabbattā ‘‘sa’’miti padaṃ diṭṭhameva hoti. Evamaññatrāpi nayo. Tatra santi sappuriso. Asanti asappuriso. Itthiliṅgevattabbe ‘‘asatī, asā’’ti rūpāni bhavanti. ‘‘Asatī, asatī, asatiyo, asā. Asatiṃ, asatī, asatiyo. Asāya, asatiyā, asatīhi, asatībhi. Asatiyā, asatīna’’nti vakkhamāna itthinayena nāmikapadamālā yojetabbā.
此处谓「应当劝谏戒止,非美色」之意,然而「非美」一词在各类语义关系中于称义条件下已达究竟真义,须知此点。何以故?因于多数非美处生起非美,此为非善法。故非美即能摈除不善法,令善法立起。此义如经释言:「我等以非美之语言,于锐利之众灭除之。」此处「非美者」为非美之意,非所有音皆非美,于此亦有称义,称义条件下谓之词义成立。而我等所现之「圣洁之音」称为「有」、「圣」等字句,在巴利文中「无」与「有」对立,即「无」亦现时现见,二者对照中相互知见。由此应知现见与未现者之涵义隐密。又若言「无」此处非「有」者,则现总说中此「有」字实为现见。此类以彼类思维旁证之说法。由此得出类似结论。于此有「善人」,「非善人」,女性语尾依次被枚举出,「无」、「非」及「无」等各类形式循序排列。
Ettha pana ‘‘asā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati. Mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche’’tiādīni dassetabbāni. Asāti cettha asatīti ca samānatthā, asantajātikāti hi tesaṃ attho. Yasmā pana jātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘asāti asatiyo lāmikā, atha vā sātaṃ vuccati sukhaṃ, taṃ tāsu natthi, attani paṭibaddhacittānaṃ asātameva dentītipi asā , dukkhā, dukkhavatthubhūtāti attho’’ti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ, tasmā sātaṃ natthi etissanti asāti atthe ‘‘asā’’ti padassa yathā ritto assādo etthāti rittassantipadassa luttuttarakkharassa ‘‘rittassaṃ, rittassāni. Rittassa’’nti cittanayena nāmikapadamālā yojetabbā, tathā ‘‘asā, asā, asāyo. Asaṃ, asā, asāyo. Asāyā’’ti kaññānayena yojetabbā.
又此「无」者,即「非有」者,乃指无生起等义。此处于《本生经义疏》中谓:「无有者为懦弱、又名苦。于彼处无,乃内迫自心之非有故,乃苦、苦相之义。」由此阐明「虽缺不安」意,故在「无」之义中,为名词群之无积聚不成满布之义。正如「无」「无」「无者,非有,非有」「无者乃空白」等意,相应以简短词尾变化组词,而形成名称词组。如同「无」「无」「无者」等以阴性变化连缀。
Ettha ca yo amhehi ‘‘santo’’iti saddo dassito. So katthaci ekavacanabahuvacanabhāvena saṃvijjamānasaddassatthampi vadati, tassa vasena ayaṃ nāmikapadamālā –
又此处我等所现「圣」之音。若某时以单复数举呈现场声之意,亦言此音之义,此依称义词尾规矩可知。
Santo, santo, santā. Santaṃ, sante. Satā, santena, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Satā, santā, santasmā, santamhā, santehi, santebhi. Sato, santassa, sataṃ, santānaṃ. Sati, sante, santasmiṃ, santamhi, santesu. Bho santa, bhavanto santo, bhavanto santā.
「圣,圣,圣众。圣意,圣者。众,圣者,圣众。圣处,圣中,圣众。圣意,圣意,圣基,圣根,圣中,圣众。圣处,圣者,圣意,圣众。圣中,圣意,圣处,圣类。嗟乎圣哉,诸位圣者,诸圣人也。」
Ettha pana ‘‘ayaṃ kho bhikkhave aṭṭhamo bhaddo assājānīyo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Cattārome bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti. Bhave kho sati jāti hoti’’iccevamādīni payogāni bhavanti. ‘‘Saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hotī’’tiādīsu pana satisaddo vacanavipallāsavasena ṭhitoti gahetabbo.
此处云:「比库们,此处第八条善法乃是阿沙基、圣人现存于世之际。比库们,世间有四种圣人现存。其中虚妄无用、谎诳不真实者白白散布谎言。因此有业力时便有生。以上诸用例即是此义。然『于行蕴时有识』等言,须谨守其『识』字因语义颠倒之故。
Tatra ekavacanabahuvacanavasena dvidhā ṭhitesu santosaddesu bahuvacanasantosaddaṃ ṭhapetvā sesā samānasaddassatthampi vadanti, tasmā ‘‘santoti samāno, santāti samānā’’tiādinā attho kathetabbo. Samānoti imassa ca ‘‘honto’’ti attho ‘‘pahu samāno vipulatthacintī, kiṃ kāraṇā me na karosi dukkha’’ntiādīsu viya. Payogāni pana –
在此,「单数与复数」之圣语有二种用法。在单数与复数二者皆存之圣语中,应以复数圣语为主,同时亦言及『同音』之义。故须解释为『圣者为一而同,圣者为多而同』之义。『同一』即是这里『皆为』之义,似乎如『啊,其心广大关怀周遍,因何不为我作苦?』等言所展现。相关用例如下:
‘‘Yo mātaraṃ pitaraṃ vā, jiṇṇakaṃ gatayobbanaṃ;
『无论母亲或父亲老迈,少年至老年;
Pahu santo na bharati, taṃ parābhavato mukhaṃ.
广泛的圣者不负重担,其面乃失望之状。
Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;
此处现存者,我心如天神;
Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti
又得续命,汝应如此了解,魔王!』
Evamādīni bhavanti.
诸此等事如是发生。
Apica santosaddo yasmā ‘‘kilanto’’ti ca ‘‘upasanto’’ti ca ‘‘niruddho’’ti ca atthaṃ vadati, tasmā tesaṃ vasena santasaddassa ‘‘santo, santā. Santaṃ, sante. Santenā’’ti purisanayena nāmikapadamālā veditabbā. Ettha ca ‘‘santo tasito. Dīghaṃ santassa yojanaṃ. Santo danto niyato brahmacārī. Santo niruddho atthaṅgato abbhatthaṅgato’’tiādīni payogāni. Napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘santaṃ, santānī’’ti cittanayena nāmikapadamālā. Sā ca ‘‘saṃvijjamānaṃ samānaṃ kilantaṃ upasantaṃ niruddha’’miti atthadīpakāpadavatīti veditabbā. Atha vā ‘‘upādāne kho sati bhavo hotī’’tiādīsu napuṃsakappayogadassanato santasaddassa saṃvijjamānasaddatthavācakatte tatiyāpañcamīcatutthīchaṭṭhīsattamīṭhāne ‘‘satā, sato, sataṃ, satī’’ti padāni adhikāni vattabbāni, sesāni cittanayena ñeyyāni. Itthiliṅge pana vattabbe ‘‘santā, santā, santāyo. Santaṃ, santā, santāyo. Santāyā’’ti kaññānayena ca, santī, santī, santiyo . Santiṃ, santī, santiyo. Santiyā’’ti itthinayena ca nāmikapadamālā yojetabbā. Etāsu paṭhamā ‘‘saṃvijjamānā kilantā upasantā niruddhā’’ti atthadīpakāpadavatī, ettha payogā suviññeyyāva. Dutiyā pana ‘‘saṃvijjamānā samānā’’ti atthadīpakāpadavatī. Tathā hi ‘‘santī āpatti āvikātabbā’’ti ettha saṃvijjamānā ‘‘santī’’ti vuccati.
复次,「存在」一词,既可表「疲惫」之义,亦可表「寂止」之义,又可表「灭尽」之义。因此,依据此三义,「存在」词之名词词形变化,应依男性格式:「存在者(主格单数)、存在者们(主格复数)、以存在者(具格单数)」等而知。此中有「渴爱者、长久存在之结合、寂静调御已决定之梵行者、已寂止已灭尽已没入已完全没入」等用例。若述及中性时,则依「心」之格式作「存在之事(主格单数)、存在诸事(主格复数)」等名词词形变化。此变化表「现有的、疲惫的、寂止的、已灭尽的」等义,应知为具阐义词。或复,于「有取则有生」等句中,可见中性用例,故「存在」词既表「现有」义,则在第三格、第五格、第四格、第六格、第七格位置,应补充「以存在(具格)、从存在(从格)、为存在(与格)、于存在中(位格)」等词,其余应依「心」之格式而知。若述及女性时,则依「女童」格式作「存在者(主格单数)、存在者们(主格复数)」等,又依女性格式作「存在者(主格单数)、存在者们(主格复数)、以存在者(具格单数)」等名词词形变化。其中第一变化表「现有的、疲惫的、寂止的、已灭尽的」之义,具阐义词,此处用例甚为易知。第二变化则表「现有的、同在的」之义。例如「若有过犯,应当披露」一句中,「现有的」被称为「存在的」。
‘‘Yāya mātu bhato poso,
『为母为父长者,
Imaṃ lokaṃ avekkhati;
注视此世间,
Tampi pāṇadadiṃ santiṃ,
彼以手赠予止息,
Hanti kuddho puthujjano’’ti
愤怒的外道便杀之』。
Ettha pana samānā ‘‘santī’’ti vuccati. Aparāpi itthiliṅge vattabbe padamālā veditabbā. Santīsaddassa hi saṃvijjamānasaddatthavācakatte ‘‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hotī’’tiādinā itthiliṅgappayogadassanato sattamīṭhāne ‘‘sati, satiyā, satiyaṃ, santiyā, santiyaṃ, santīsū’’ti rūpāni vattabbāni. Sesāni itthinayena ñeyyāni. Ayaṃ tatiyā, ettha ca ‘‘asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti pāḷi ‘‘santiyā’’iccādīnaṃ atthibhāve nidassanaṃ. Aparo nayo – satīsaddassa ‘‘samānā’’ti imasmiṃ atthe ‘‘yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, evaṃ dahariyā satī’’ti ca ‘‘ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu, evaṃ dahariyaṃ sati’’nti ca pāḷidassanato ‘‘satī, satī, satiyo. Satiṃ, satī, satiyo. Satiyā’’tiādīnipi rūpāni yojetabbāni, saṃyoge nakāralopavasena vā.
这里所谓同类词汇『仁慈』,指的是意义相近的词。还有其他必须根据女性语法形式而使用的词串须知。因为『仁慈』一词及其派生词在有声音义指示时,如『当有种姓时必然生灭老死』等,由对女性形式的使用说明,可见第七格中须使用『仁、仁的、仁耶、仁提、仁提、仁们』诸形。其余均应依女性语法规则理解。此为第三格用法,此处称『仁慈』及相关词含义的说明。另一种解释是:『仁慈』一词在此义中,意指『你所居住的如同老迈一般,故称稚嫩的仁慈』,以及『那些老迈之足,乃称稚嫩之仁慈』,由巴利语释义可知其各变形如『仁、仁、仁耶、仁的、仁耶』等在句中应综合使用,并可有连缀或脱落音尾的变化。
Idāni ‘‘santo, santā’’ti padadvayassa payoganicchayaṃ kathayāma payogesu sotūnaṃ asammūḷhabhāvāya. Tathā hi ‘‘sappurisā’’ti vā ‘‘paṇḍitā’’ti vā bahuvacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo danto’’ti evaṃ vuttaekavacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti bahuvacanaṃ vattabbaṃ. ‘‘Saṃvijjamāno’’ti ekavacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo’’ti ekavacanaṃ vattabbaṃ. ‘‘Saṃvijjamānā’’ti bahuvacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo sappurisā’’ti, ‘‘santo saṃvijjamānā’’ti ca evaṃ vuttabahuvacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti vā ‘‘santā’’ti vā bahuvacanaṃ vattabbaṃ, ‘‘kilanto’’ti vā ‘‘samāno’’ti vā ‘‘upasanto’’ti vā ‘‘niruddho’’ti vā ekavacanavasena atthaṃ vattukāmena ‘‘santo sappurisā’’ti evaṃ vuttabahuvacanasadisaṃ ‘‘santo’’ti ekavacanaṃ vattabbaṃ. Teyevatthe bahuvacanavasena vattukāmena pana ‘‘santā sūnehi pādehi, ko ne hatthe gahessatī’’ti ettha viya ‘‘santā’’ti bahuvacanaṃ vattabbaṃ. Ayaṃ nīti sādhukaṃ manasi kātabbā. Idañhi mandabuddhīnaṃ sammohaṭṭhānaṃ. Ayampi panettha saṅgaho veditabbo –
现在讲述『圣者,圣众』这对词的使用习惯,用以说明读者误解音韵的情况。譬如『贤者』或『智者』等多数复数形式,为表达意义,单数时说『圣者之驯服』,与单数同义的复数应说『圣者们』。当以单数表达意义时,如『正在出现的圣者』说法,单数应用『圣者』;复数表达时,如『正在出现的圣者们』应以复数形式表达。又如复数表达『圣贤们』『正出现的圣者们』,或单数表达『驯服的圣者』『正在出现的圣者』,依上下文义应分别采用单复数形式。并且在多数用法时,可能出现连写或尾音脱落的现象。至于用复数的情况,如『圣者的儿女的足,谁能拿得住呢?』这里即应理解为复数形式『圣众』。此法理应被谨记于心,是针对浅薄者混淆的纠正。同时这里还应汇总如下内容—
‘‘Tiliṅgatthe ca ekatthe, bavhatthepi ca dissati;
『在语法性别中仅有一种情况,在存在的情况下也能见到;
Sattamyanto satisaddo, vipallāse bahumhi so’’ti.
第七格末尾的「仁慈」一词,在多种语音变体中存在误用』。
Idāni mahantasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
此时论及大词时称作名称词汇串—
Mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahatā, mahantena, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahatā, mahantā, mahantasmā, mahantamhā, mahantehi, mahantebhi. Mahato, mahantassa, mahantānaṃ, mahataṃ. Mahati, mahante, mahantasmiṃ, mahantamhi, mahantesu. Bho maha, bho mahā, bhavanto mahantoti ayamamhākaṃ ruci.
『大,大的,伟大的,伟大者。至大者,伟大者。在伟大者的,伟大者们的,伟大者们。大者,伟大者,伟大者们的,大者的。大者,伟大者,伟大者们,伟大者们,伟大者们。大者,伟大者,伟大者们,大者的。伟大者,伟大者,在伟大者中,在伟大者内,在伟大者中。啊大,啊大,大人们如此称呼,此为我等的嗜好』。
Ettha ‘‘mahanto, mahantā. Mahantaṃ, mahante. Mahantenā’’ti purisanayopi labbhati, tasmā ‘‘bho mahanta, bhavanto mahantā’’ti ālapanapadāni yojetabbāni. Napuṃsakaliṅge vattabbe ‘‘mahantaṃ, mahantānī’’ti cittanayopi labbhati. Itthiliṅge vattabbe ‘‘mahatī, mahatī, mahatiyo. Mahatiṃ, mahatī, mahatiyo. Mahatiyā, mahatīhi mahatībhī’’ti itthinayopi labbhati. ‘‘Mahatiyā ca yakkhasenāyā’’tiādīnettha nidassanapadāni. Aparopi ‘‘mahantā, mahantā, mahantāyo. Mahanta’’nti kaññānayopi labbhati, ‘‘mahantā nidhikumbhiyo’’tiādīnettha nidassanapadāni. Kaccāyane pana ‘‘mahantī’’iti padaṃ diṭṭhaṃ. Taṃ ‘‘guṇavantī, kulavantī’’iccādīni viya pāḷiyaṃ appasiddhattā vīmaṃsitabbaṃ.
此处,「伟大者(主格单数)、伟大者们(主格复数)、以伟大者(具格单数)」等,亦可得男性格式,故「尊者,伟大者!诸尊者,伟大者们!」等称呼格词亦应配置。若述及中性时,「伟大之事(主格单数)、伟大诸事(主格复数)」等,亦可得「心」之格式。若述及女性时,「伟大的(主格单数)、伟大的们(主格复数)、以伟大的(具格单数)」等,亦可得女性格式,此中「伟大的亚卡军队」等为例示词。另有「伟大的们(主格复数)、伟大的(对格单数)」等,亦可得「女童」格式,「伟大的宝藏罐们」等为例示词。然而在咖吒那的文法中,见有「伟大的(女性形)」一词,此词应如「具功德的(女性形)、具族姓的(女性形)」等,因在巴利圣典中鲜见而须加审察。
Nanu bho yasmā sāsanepi ‘‘gacchantī, carantī’’tiādīni ca ‘‘iddhimantī’’ti ca padaṃ dissati, tasmā ‘‘mahantī, guṇavantī’’tiādīnipi bhavitabbanti? Na bhavitabbaṃ tathārūpassa nayassa vasena aggahetabbattā, ‘‘mahatī, guṇavatī’’iccādinayasseva dassanato ca. Tathā hi pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca ‘‘seyyathāpi nāma mahatī naṅgalasīsā, itthī siyā rūpavatī, sā ca sīlavatī siyā. Satimatī cakkhumatī. Iddhimatī pattimatī’’ti ca ‘‘mahatiṃ senaṃ disvā mahosadhasenā mandā, ayaṃ ativiya mahatī senā dissatī’’ti ca ādīni payogāni dissanti, na ‘‘mahantī, rūpavantī’’iccādīni.
或曰:既然在教法中亦见「前往者(女性形)、行走者(女性形)」等词,以及「具神通的(女性形)」一词,则「伟大的(女性变化形)、具功德的(女性变化形)」等亦应存在?答曰:不然。此类格式不应采用,因为在圣典与注疏中,唯见「伟大的(正式女性形)、具功德的(女性形)」等格式。例如,圣典与注疏中见有如下用例:「譬如一具大犁头,若有一女,容貌端丽,且持戒清净」;「具念者、具眼者、具神通者、具成就者」;以及「玛哈欧萨达之军见到庞大军队,心想:此军实在极其庞大」等,皆见「女性正式形」,而非「伟大的(男性变化形)、具色的(男性变化形)」等形式。
Keci pana ‘‘mahāiti saddo byāse na labbhati, samāseyeva labbhati ‘mahāpuriso’ti ettha viyā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Mahā te upāsaka pariccāgo. Mahā vatāyaṃ bhante bhūmicālo. Ghoso ca vipulo mahā. Bārāṇasirajjaṃ nāma mahā. Senā sādissate mahā’’ti payogadassanato. Evaṃ byāsepi labbhatīti veditabbaṃ, tasmā ‘‘mahaṃ, mahā, mahanto, mahantā. Bho mahanta, bhavanto mahantā’’ti pulliṅge, ‘‘mahantaṃ, mahā, mahantāni. Bho mahanta, bhavanto mahantānī’’ti napuṃsakaliṅge, ‘‘mahantā, mahā, mahantā, mahantāyo. Bhoti mahante, bhotiyo mahantā, mahantāyo’’ti itthiliṅge sabbaṃ sampuṇṇaṃ yojetabbaṃ. Samāse pana ‘‘mahāsatto mahāupāsako mahāupāsikā mahabbalo mahāvanaṃ mahaggataṃ mahapphalaṃ mahabbhaya’’ntiādīni rūpāni bhavanti, taddhite ‘‘mahattano mahattaṃ mahantattaṃ mahantatā’’ti rūpāni bhavanti. Gacchantasaddassa pana ‘‘gacchanto gacchantā’’ti rūpāni vatvā sesāni mahantasadde vuttanayena vitthāretvā nāmikapadamālā veditabbā. Tathā ‘‘gacchanto, gacchantā’’ti purisanayo ca ‘‘gacchantaṃ, gacchantānī’’ti cittanayo ca ‘‘gacchantī, gacchantī, gacchantiyo’’ti itthinayo ca gahetabbo. Evaṃ liṅgattayavasena ‘‘caraṃ caranto carantaṃ carantī, dadaṃ dadanto dadantaṃ dadantī’’tiādīnaṃ anekapadasahassānaṃ nāmikapadamālā vitthāretabbā.
然有论者谓:「『玛哈』一词不用于单独词,唯用于复合词,如『伟大之人』等」,此说不应采纳。因有如下用例:「近事男,您的布施甚大」、「大德,此次地震实属重大」、「广大之声响」、「巴拉纳西王国,名为重大」、「军队看似甚大」。由此可知,单独词中亦可用之。因此,男性当配置「大、大者(主格单数)、大者们(主格复数);尊者,大者!诸尊者,大者们!」;中性当配置「大的事(主格单数)、大者(呼格)、大诸事(主格复数);尊者,大的事!诸尊者,大诸事!」;女性当配置「大的(主格复数)、大者(呼格单数)、大者们(主格复数);尊女,大的!诸尊女,大的、大者们!」,如此一切完整配置。在复合词中,则有「大有情、大近事男、大近事女、大力、大林、已入大处、大果、大怖畏」等形式;在派生词中,则有「大性(抽象名词各形式)、伟大性(各形式)」等形式。至于「前往者」一词,先说「前往者(男性主格单数)、前往者们(主格复数)」,其余依「伟大者」词所说之格式详释,即知名词词形变化。如此,「前往者(男性形)、前往者们」为男性格式,「前往之事」为中性格式,「前往者(女性形)、前往者们(女性复数)」为女性格式,皆应采用。如此依三性之格式,「行者、行走者(男性形)、行走之事(中性形)、行走者(女性形);施与者、施与者(男性形)、施与之事(中性形)、施与者(女性形)」等无数千词之名词词形变化,皆应详加展开。
Ye panācariyā ‘‘gacchanto’’tiādīnaṃ paccattālapanabahuvacanattañca ‘‘gacchaṃ’’iccādīnaṃ ālapanekavacanattañca icchanti, te samamhehi payogo sāsane na diṭṭho nayavasenāgahetabbattā. Tasmā tāni ettha na vadāma. Ayaṃ pana viseso diṭṭho. Seyyathidaṃ?
又若诸师欲以『gacchanto』等复数作第三人称复数说话,兼用单数祈使语如『gacchaṃ』等,则于同类教法中无见有此并用现象,不可据此崇信,应知不能并行。此即所见异处所在,故此处不详述。
‘‘Gacchaṃ vidhama’’miccādi-padāni munisāsane;
「前往者,驱散」等诸词,见于牟尼教法之中。
Katthacākhyātikā honti, katthaci pana nāmikā.
有些语词为具体动词词形,有些则为名词。
‘‘Tassāhaṃ santike gacchaṃ,
我将前往他那里,
So me satthā bhavissati;
那位将成为我的导师;
Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ,
愿天神护持你的国土,
Putto vessantaro tava.
愿你子孙兴盛繁衍。
Adhammaṃ sārathi kayirā, mañce tvaṃ nikkhanaṃ vane’’;
但愿你不要作违法之事,若你出入森林,
Iccevamādayo ñeyyā, payogā ettha dhīmatā.
如此所愿应当遵守,这里的教诲是智慧之用。
‘‘Gacchissāmi vidhamī’’ti-ādinā jinasāsane;
以『我将行』等语作为世尊教法中的说法;
Nānākālapurisānaṃ, vasenatthaṃ vade vidū.
智者为不同时间和不同国土的人们说明其用法义。
Nāmatte pana ‘‘gacchanto, vidhamanto’’tiādinā;
但不单凭『行者、行者们』等形式;
‘‘Gaccha’’miccevamādīna-matthamatthavidū vade.
而以『行』为依据,由意义智者言说其义。
Idāni samagatikattepi ‘‘jānaṃ, passa’’ntiādīnaṃ liṅgavibhattivacanantaravasena yo viseso dissati, taṃ vadāma. Tathā hi ‘‘sā jānaṃyeva āha na jānāmīti, passaṃyeva āha na passāmī’’ti evamādīsu jānaṃ passaṃ saddānaṃ ‘‘jānantī passantī’’ti liṅgantaravasena parivattanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Iminā ‘‘gacchaṃ’’iti saddassapi yathāpayogaṃ ‘‘gacchantī’’ti itthiyā kathanattho labbhati tehi samānagatikattā, na ‘‘gacchanto’’ti saddassa ‘‘gacchantī’’ti itthiyā kathanattho labbhati tehi asamānagatikattāti kāraṇaṃ dassitaṃ hoti. ‘‘Api nu tumhe āyasmanto ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharathā’’ti ettha ‘‘jānantā passantā’’ti vacanantaravasena parivattanaṃ bhavatīti daṭṭhabbaṃ. Iminā pana ‘‘gacchaṃ’’iti saddassapi yathāpayogaṃ ‘‘gacchantā’’ti bahuvacanattho labbhati tehi samānagatikattā, na ‘‘gacchante’’ti saddassa ‘‘gacchantā’’ti bahuvacanattho labbhati tehi asamānagatikattāti kāraṇaṃ dassitaṃ hoti. Esa nayo uttaratrāpi. ‘‘Bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussara’’nti ettha anussaraṃsaddassa ‘‘anussarantā’’ti vacanantaravasena parivattanaṃ bhavati. ‘‘Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana’’nti ettha saraṃsaddassa sarantenāti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. ‘‘Phusaṃ bhūtāni saṇṭhānaṃ, manasā gaṇhato yathā’’ti ettha phusaṃsaddassapi ‘‘phusantassā’’ti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. Tathā ‘‘yācaṃ adadamappiyo’’ti etthāpi yācaṃsaddassa ‘‘yācantassā’’ti vibhattantaravasena parivattanaṃ bhavati. Yācanti vā yācitabbaṃ dhanaṃ, iminā nayena nānappakārato parivattanaṃ veditabbaṃ. Iti ‘‘bhavaṃkara’’ntiādīnaṃ visadisapadamālā ca ‘‘gacchaṃ, cara’’ntiādīnaṃ sadisapadamālā ca ‘‘jānaṃ, passa’’ntiādīnaṃ liṅgavibhattivacanantaravasena katthaci parivattananti ayaṃ tividhopi ākāro ākhyātikapadatthavibhāvanāya saddhiṃ kathito pāvacanavare sotūnaṃ saddesvatthesu ca visāradabuddhipaṭilābhatthaṃ. Sabbametañhi sandhāya imā gāthā vuttā –
现今即便于同种语法结构下,诸如『知之、见之』等词语中,以性别格变化名词词尾间的差异为别者,亦称之。譬如『她知此事,却言我不知;她见此事,却言我不见』等,诸『知』『见』等词之名,因性变不同而转化,如『知者、见者』等。此中亦以『行(我行)』这类用法,作女性陈述之用时,谓之『行者』,乃得女性陈述之义,因之通用。若以男性语法结构称『行者』,则不通。故此,『尊者们,难道你们仅以恩悦为世间而知见行住乎?』此处谓语稍有转换,显现『知者见者』之语法转化。又如『行(我行)』这词在复数意义体中,以通用语法结构,用『行者们』,而非以不通结构用『行者们』(错误语法结构)为例,其理明示于此。所以上述为解释。又例如『父母负担(我双亲)先前如何呵护』,其中『呵护』一词,以现在分词形转为『呵护者』;又如『教导法度应当庄严,此为佛陀教法庄严』,其中『庄严』一词,借助词尾变化实现转化;再如『接触诸法之众,如同用心把捉』,此亦为相似例子。又如『乞求不悦之物』,其中『乞求』一词亦通过变化转为『乞求者』。乞求金银财宝,应以此理解不同用法的区别。由此诸如『造作』等复杂句中类似构词及词尾变化,诸如『行、住、知、见』诸词的性别及数的转化名词形式,是谓三种不同转换方式。此乃对动词种类意义及词尾变化的详细讨论,旨在帮助精通经文语言的念诵者及文义研习者,具备深入明了的智慧。诸法综论即此。故此谈及此三种语尾变换形式后,接续有咏诵偈语:
‘‘Bhavaṃ karaṃ arahaṃ saṃ, mahaṃ’’iti padāni tu;
『行造诸恶,成就阿拉汉,伟大无比』,此诸词句。
Visadisāni sambhonti, aññamaññanti lakkhaye.
净法相生,彼此相灭。
‘‘Gacchaṃ caraṃ dadaṃ tiṭṭhaṃ, cintayaṃ bhāvayaṃ vadaṃ;
行住坐卧,行施立止,思惟观想,言语表达;
Jānaṃ passa’’ntiādīni, samānāni bhavanti hi.
了知见闻等,诸法同此相具。
Tatra ‘‘jāna’’ntiādīnaṃ, katthaci parivattanaṃ;
此处论“了知”等诸法,于何可转,
Liṅgavibhattivacana-ntarato pana dissatīti.
以有三性区别语法中,内见异相辞别也。
Apica ayaṃ sabbesampi niggahītantapulliṅgānaṃ pakati, yadidaṃ dvīsu liṅgesu chasu vibhattīsu terasasu vacanesu aññataraliṅgavibhattivacanavasena parivattanaṃ. Ayampi panettha nīti veditabbā.
盖因诸法皆属完整的无性,因此于二性、三性、十三种格变词中某一性格辞现转。此法当于此处明了知解。
‘‘Gacchaṃ cara’’ntiādīni, vippakatavaco siyuṃ;
‘去吧,行吧’等词,为被动语态形式。
‘‘Gacchamāno caramāno’’, iccādīni padāni ca.
‘正在去,正在行’等词,也是这些被动语态词。
‘‘Mahaṃ bhava’’nti etāni, vippakatavacopi ca;
‘我是’等词,既有被动语态形式,
Avippakatavaco ca, siyuṃ atthānurūpato.
也有非被动语态形式,皆依其意思相称。
‘‘Arahaṃ sa’’nti etāni, vinimuttāni sabbathā;
‘我是阿拉汉’等词,这些则属于完全自由形式,
Ākāraṃ tividhampetaṃ, kare citte sumedhasoti.
其表现形态有三种,智慧之心能成其义也。
Savinicchayoyaṃ niggahītantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.
此为依结句中已凝结成型的阳性名词的显现形态及其名称词缀的分类部分。
Ākārantatāpakatikaṃ niggahītantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
已成形的依结阳性名词现已终结。
Idāni dhanabhūtiiccetassa pakatirūpassa aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālāvibhāgaṃ vakkhāmi pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā.
现在,我将依据前人所造之例,说明财帛氏(dhanabhūti)之显现形态,以及其他同类名词的名称词缀分类。
Aggi, aggī, aggayo. Aggiṃ, aggī, aggayo. Agginā, aggīhi, aggībhi. Aggissa, aggino, aggīnaṃ. Agginā, aggīhi, aggībhi. Aggissa, aggino, aggīnaṃ. Aggismiṃ, aggimhi, aggīsu. Bho aggi, bho aggī, bhavanto aggayo. Yamakamahātheramataṃ.
「火」的变形分别为:火(阳性单数主格)、火女(阴性单数主格)、火们(复数主格);火(宾格)、火女、火们;由火(工具格)、火女的方式以及火们的方式;火的、火之、人称所有格形式;诸如此类。请参阅大长老瑜伽马根据此规律所造之范例。
Ettha kiñcāpi nissakkavacanaṭṭhāne ‘‘aggismā, aggimhā’’ti imāni nāgatāni, tathāpi tattha tattha taṃsadisappayogadassanato gahetabbāni. ‘‘Agginā, aggismā, aggimhā’’ti kamo ca veditabbo.
这里虽偶有无格词『依火』、『从火』的存在,然因其显示类似词用法及意义,仍须视为相同类别名词的用法。“火与依火、从火”等语,亦须理解其特定用意。
Dhanabhūti, dhanabhūtī, dhanabhūtayo. Dhanabhūtiṃ, dhanabhūtī, dhanabhūtayo. Dhanabhūtinā, dhanabhūtīhi, dhanabhūtībhi. Dhanabhūtissa, dhanabhūtino, dhanabhūtīnaṃ. Dhanabhūtinā, dhanabhūtismā, dhanabhūtimhā, dhanabhūtīhi, dhanabhūtībhi. Dhanabhūtissa, dhanabhūtino, dhanabhūtīnaṃ. Dhanabhūtismiṃ, dhanabhūtimhi, dhanabhūtīsu. Bho dhanabhūti, bho dhanabhūtī, bhavanto dhanabhūtayo.
财帛氏(dhanabhūti)相关形态为:财帛氏(阳性单数主格)、财帛女(阴性单数主格)、财帛们(复数主格),依照格变有财帛氏、财帛女以及财帛们的宾格、工具格、所有格等各种形态;亦有依火那之类之作法。终篇以「请诸贤财帛氏、财帛女及财帛们诸君」表示呼语。
Siribhūti sotthibhūti, suvatthibhūti aggini;
光荣之福、安稳之福、完美之福如火燃烧,
Gini joti dadhi pāṇi, isi sandhi muni maṇi.
火焰如光明托于手中,如圣人、外道、圣者之宝珠。
Byādhi gaṇṭhi ravi muṭṭhi, kavi giri kapi nidhi;
疾病、肿块、日光、拳头,如诗人、山岳、猿猴般的财富;
Kucchi vatthi vidhi sāli, vīhi rāsi ahi masi.
苍耳草、茅草、莽草、稻谷、稗子、剑、泥土,
Sāti kesi kimi bondi, bodhi dīpi pati hari;
砂土、毛发、昆虫、苍蝇、觉悟、灯火、守护、携带者;
Ari dhani timi kali, sārathyudadhi añjali,
敌人、财富、三昧、黑暗、驾驭者、战争、祈请。
Adhipati narapati, asi ñāti nirūpadhi;
『阿帝巴帝』(统治者)、『那拉巴帝』(人王)、『阿西』(剑)、『尼雅帝』(亲族)、『尼鲁巴地』(无依著者);
Samādhi jaladhiccādī, dhanabhūtisamā matā.
『萨玛地』(定)、『贾拉地』(大海)等词,被认为与『答那布帝』(财主)、『萨玛』(平等)同类。
Atha vā etesu adhipatisaddassa ‘‘adhipatiyā sattā’’ti pāḷidassanato ‘‘adhipatiyā’’ti sattamīrūpampi icchitabbaṃ. Apica ‘‘asāre sāramatino’’ti pāḷiyaṃ ikārantasamāsapadato yovacanassa noādesadassanato kvaci adhipatiiccādīnaṃ ikārantasamāsapadānaṃ ‘‘adhipatino’’tiādināpi paccattopayogarūpāni icchitabbāni īkārantānaṃ daṇḍīsaddādīnaṃ ‘‘daṇḍino’’tiādīni paccattopayogasampadānasāmivacanarūpāni viya. Gahapatijānipatisaddādīnaṃ pana samāsapadānampi evarūpāni paccattopayogarūpāni na icchitabbāni ‘‘gahapatayo jānipatayo’’tiādinā nayena yathāpāvacanaṃ gahetabbarūpattā. Isi munisaddānaṃ panālapanaṭṭhāne ‘‘ise, muse’’ti rūpantarampi gahetabbaṃ ‘‘putto uppajjataṃ ise. Paṭiggaṇha mahāmune’’ti dassanato.
另外,在上述诸例中,由于巴利原典示有「adhipatiyā sattā(为主君之众生)」,可知「adhipatiyā」此第七格形式亦应被接受。再者,于「asāre sāramatino(于非实质处见实质者)」此巴利文中,可见以元音 -i 结尾的复合词其复数第一格「yo」变化为「no」之代换,由此可知,某些以 -i 结尾的复合词,如「adhipati」等,亦应接受「adhipatino」等形式,作为主格用法的格形——一如以 -ī 结尾的「daṇḍī」等词,有「daṇḍino」等主格、与格、属格诸格形式。然而,「gahapati(居士)」、「jānipati(女主人之主)」等复合词,其同类主格用法格形则不应如此接受,因依教法之规,应依「gahapatayo、jānipatayo」等形式取用其标准格形。至于「isi(仙人)」、「muni(牟尼)」二词,在呼格位置中,由「putto uppajjataṃ ise(仙人啊,子已生);paṭiggaṇha mahāmune(大牟尼,请接受)」等文之示现,可知亦应接受「ise、muse」此别体格形。
Ye panettha amhehi aggini ginisaddā vuttā, tatreke evaṃ vadanti ‘‘agginisaddo paccattekavacanabhāveyeva labbhati, na paccattabahuvacanabhāve upayogabhāvādīsu vā’’ti. Keci pana ‘‘pāḷiyaṃ agginisaddo nāma natthi, ginisaddoyeva atthī’’ti vadanti. Keci ‘‘ginisaddo nāma natthi, agginisaddoyevatthī’’ti vadanti. Sabbametaṃ na yujjati aggini ginisaddānamupalabbhanato, sabbāsupi vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbatādassanato ca. Tathā hi suttanipāte kokālikasutte –
然而,就此处吾等所论及的「aggini」与「gini」二词而言,有人主张:「『aggini』一词仅能见于主格单数,不能见于主格复数或业格等诸格。」又有人主张:「巴利文中并无『aggini』一词,仅有『gini』。」另有人主张:「并无『gini』一词,仅有『aggini』。」以上诸说均不成立,原因在于:「aggini」与「gini」二词确实均可找到,且可见此二词须于一切格及两数中皆能运用之示现。具体而言,在《经集》〈果咖利咖经〉中——
‘‘Na hi vaggu vadanti vadantā,
『言者言语不纯,
Nābhijavanti na tāṇamupenti;
不明白不追随;』
Aṅgāre santhate senti,
炽热的炭火燃烧着,
Agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’ti
涌入燃烧起火焰的火焰中。
Imasmiṃ padese ‘‘aggini’’nti upayogavacanaṃ dissati. Tenāha aṭṭhakathācariyo ‘‘agginiṃ sampajjalitanti samantatojālaṃ sabbadisāsu ca sampajjalitamaggi’’nti. Tatreva ca suttanipāte kokālikasutte –
在此处用词『火』为应用词。注疏师云:『所谓火焰燃烧者,即四面八方皆燃烧的火焰。』正如经集《乌鸦经》所言——
‘‘Atha lohamayaṃ pana kumbhiṃ,
『而铁制的壶,
Agginisañjalitaṃ pavisanti;
被火焰所围绕,进去;
Paccanti hi tāsu cirarattaṃ,
它们在里面长时间停留,』
Agginisamāsu samuplavāte’’ti
“火焰聚集爆燃”如是说。
Imasmiṃ padese samāsavisayattā agginisañjalitanti agginīhi sañjalitanti attho labbhati, tathā agginisamāsūti agginīhi sadisāsūti atthopi. Evaṃ samāsavidhānamukhena ‘‘agginīhī’’ti karaṇavacanampi dissati.
在此语境中,从合成词的组成关系来看,‘火焰聚集’意指被火焰包围、缠绕。由此‘火焰与火焰相缠绕’的含义显现,故又可称为‘火焰相聚’。同理,从合成词构造的角度,‘以火焰’(火焰之伴随工具格)字尾也显现出来。
Ginisaddopi ca pāḷiyaṃ dissati. Tathā hi ‘‘tameva kaṭṭhaṃ dahati, yasmā so jāyate ginī’’ti cūḷabodhicariyāyaṃ ginisaddo diṭṭho. Keci panettha sandhivasena akāralopaṃ saññogādissa ca gakārassa lopaṃ vadanti, tampi na yujjati tassā pāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yasmāti yato kaṭṭhā. Ginīti aggī’’ti evaṃ ginisaddassa ulliṅgetvā vacanato. Tathā ‘‘channā kuṭi āhito ginī’’ti imassa dhaniyasuttassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘āhitoti ābhato jālito vā. Ginīti aggī’’ti vacanato, tatheva ca ‘‘mahāgini pajjalito, anāhāropasammatī’’ti imissā theragāthāya saṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘ginīti aggī’’ti vacanato. Yadi hi ginisaddo visuṃ na siyā, aṭṭhakathācariyā ‘‘jāyate ginī’’tiādīni ‘‘jāyate agginī’’tiādinā padacchedavasena atthaṃ vadeyyuṃ. Yasmā evaṃ na vadiṃsu, ‘‘ginīti aggī’’ti pana vadiṃsu, tena ñāyati ‘‘ginisaddopi visuṃ atthī’’ti. Ye ‘‘ginisaddo natthī’’ti vadanti, tesaṃ vacanaṃ na gahetabbameva sāsane ginisaddassupalabbhanato. Suttanipātaṭṭhakathāyañhi ‘‘channā kuṭi āhito ginī’’ti pāṭhassa saṃvaṇṇanāyameva ‘‘tesu ṭhānesu aggini ‘ginī’ti vohariyatī’’ti tassa abhidhānantaraṃ vuttaṃ, tasmā mayamettha gāthāracanaṃ karissāma –
“火”的声音亦能被巴利语所表达。如《小觉行经》中所见,有言‘正是此木燃烧,因为它生起火’。一部分注疏中,由于辅音连缀及“g”音的消失,产生了连音现象,称为“音节脱落”。对此,注疏不赞同这样的解释,而从‘因木而生火,火即火焰’的原理说明此火音。又如在此法藏经注疏中,‘受盖之茅舍被火焚烧’的语句,注疏解释‘着火’既意指火的发出、点燃,也指火焰,类似地,《长老赞歌》中亦有‘大火熊熊燃起,燃烧猛烈’的描写,注疏称之为‘火即火焰’。若火音并非不可闻,注疏者们便会断句为‘因……生火’等,表达义理。但他们未这么说,而是坚持用‘火即火焰’说明其声音存在。反之,有说‘火音不存在’者的讲法不被采纳,因为经典教法中已察见火音的存在。且在经部注疏《受盖茅舍被火焚烧》处,论述中亦记载‘在此等处,火称为火焰’的语义异用,因此特作诗歌如下以资证荟。
Videharaṭṭhamajjhamhi, yaṃ taṃ nāmena vissutaṃ;
于是,在吠舍国中央,世所闻名者,
Raṭṭhaṃ pabbataraṭṭhanti, dassaneyyaṃ manoramaṃ.
国在山林之间,景象美妙壮丽,
Dhammakoṇḍavhayaṃ tattha, nagaraṃ atthi sobhanaṃ;
有法山山麓处,市镇庄严美丽;
Tamhi ṭhāne manussānaṃ, bhāsā eva giniccayaṃ.
在人间,此处所说的语言,就是火的声部同类集合。
‘‘Gini ginī ginayo’’ti-ādinā pavade vidū;
智者以「火,火女,火子」等诸语句表达。
Padamālaṃ yathā aggi-saddasseva sumedhaso.
犹如智者所善悟火的声音一般,组成词群。
Iti alābu lābusaddā viya aggini ginisaddāpi bhagavato pācane dissantīti veditabbā. Yathā pana agginisaddassa sabbāsu vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbatā siddhā, tathā ginisaddassapi siddhāva hoti. Tasmātra –
如此,『果如棕果』中「棕果」声之类比火声,亦可视作世尊讲说的火声。正如火声在各个变格中必须依词尾分类组合成两组词位一样,火声本身也有其固定形式。因此——
Aggini , agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā, agginīhi, agginībhi. Agginissa, agginīnaṃ. Aggininā, agginismā, agginimhā, agginīhi, agginībhi. Agginissa, agginīnaṃ. Agginismiṃ, agginimhi, agginīsu. Bho aggini, bhavanto agginī, bhavanto agginayo.
火(单数主格), 火女(单数主格), 火子(单数主格)。火(单数宾格), 火女(单数宾格), 火子(单数宾格)。火(单数具格), 火女(复数具格), 火子(复数具格)。火(单数属格), 火女(复数属格)。火(单数具格), 火(复数具格), 火(复数离格), 火女(复数具格), 火子(复数具格)。火(单数属格), 火女(复数属格)。火(单数处格), 火(单数处格), 火女(复数处格)。哦火啊,你是火女,你是火子。
‘‘Gini, ginī, ginayo. Giniṃ, ginī, ginayo, gininā’’ti sabbaṃ yojetabbaṃ. Iti pāḷinayānusārena aggini ginisaddānaṃ nāmikapadamālā yojitā. Atha vā yathā sakkaṭabhāsāyaṃ satva paddhasvāminīti saññogavasena vuttānaṃ saddānaṃ māgadhabhāsaṃ patvā sattavapadumasuvāminīti nissaññogavasena uccāritā pāḷi dissati ‘‘tvañca uttamasattavo’’tiādinā, tathā sakkaṭabhāsāyaṃ agnīti saññogavasena vuttassa māgadhabhāsaṃ patvā ‘‘agginī’’ti saññoganakāravasena uccāritā pāḷi dissati ‘‘agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’tiādikā. Yathā ca veyyākaraṇehi sakkaṭabhāsābhūto agnisaddo sabbāsu vibhattīsu tīsu vacanesu yojiyati, tathā māgadhabhāsābhūto agginisaddopi sabbāsu vibhattīsu dvīsu vacanesu yojetabbova hoti, tasmā so idhamhehi yojiyati, ginisaddopi agginisaddena samānatthattā, īsakañca sarūpattā tatheva yojiyatīti daṭṭhabbaṃ.
「火,火女,火子。火(宾格),火女,火子,火(具格)」等都应组合。依照巴利语法规律,火的词群当如此组合。又如萨咖语中词汇「世尊七宝主」组合成单词,虽字面联系紧密,但意义却是借用其形态成一词,巴利语当中则显示为「你亦是最高的七宝主」等句子。同理,萨咖语中「火」称「火女」音,以词尾变化对应变格体,巴利语中读作「火灼烧灼入」等。于是按语法学者,萨咖话中火的各种变格体,一般用三种语数形式组合,马嘎达话的火声亦当照此两种方向组合,因而这里结合使用,鉴于火声与火字意义相近也应当如此对应,甚或应当依样画葫芦使用其词根。
Ettha siyā – yadi agginisaddo sabbesu vibhattivacanesu yojetabbo, atha kasmā kaccāyane ‘‘aggissinī’’ti lakkhaṇena simhi pare aggisaddantassa iniādeso dassitoti? Saccaṃ, yathā navakkhattuṃ ṭhapetvā katekasesassa dasasaddassa yovacanamhi navādesaṃ katvā yovacanassa utiādesaṃ kasmā ‘‘navutī’’ti rūpe nipphanne puna ‘‘navutī’’ti pakatiṃ ṭhapetvā tato naṃvacanaṃ katvā ‘‘navutīna’’nti rūpaṃ nipphāditaṃ . Itthiliṅge pana nādiekavacanāni katvā tesaṃ yāādesaṃ katvā ‘‘navutiyā’’ti rūpaṃ nipphāditaṃ. Tathā hi ‘‘channavutīnaṃ pāsaṇḍānaṃ dhammānaṃ pavaraṃ yadidaṃ sugatavinayaṃ navutiyā haṃsasahassehi parivuto’’tiādīni payogāni dissanti. Tathā simhi aggisaddantassa iniādesakaraṇavasena ‘‘agginī’’ti rūpe nipphannepi puna ‘‘agginī’’ti pakatiṃ ṭhapetvā tato yoaṃnādayo vibhattiyo katvā ‘‘aggini, agginī, agginayo. Agginiṃ, agginī, agginayo. Aggininā’’tiādīni kathaṃ na nipphajjissantīti sanniṭṭhānaṃ kātabbaṃ.
在这里,如果火声(火焰的声音)在所有变格形式中都应当结合使用,为何在《迦室涅经》中用『火女』这个词时,却在辅音前加上火声的词尾显现出火女的属格呢?实则,如同对数字九十的说法中,将十倍数加于不同的变格形式:在“九十”这个词内,开头出现新词义,中间出现对词尾的语法说明,为何『九十』这个词根的变化(如复数、单数等)后又出现“九十”这个词根,紧接着变格说明并标示为『九十』的词根形态结果呢?在女性单数中,当对单词赋予不同的使用形态,并以此形成其词尾形式时,词形式便表现为“由九十派生出”的语形。例如“遮蔽九十派异端教义的最佳法”,这里的九十为女性单数与千羽的陪衬词尾。如此,针对狮子前辅音火声词的词尾构造,则可见当词根变为女性单数时又中止于“agginī”,然后根据不同变格展现“agginī, agginī, agginayo,Agginiṃ, agginī, agginayo,Aggininā”等形式,显现多种变格变化,理应都是正确、合理的词形变换现象,故应阐明这种词形变化的正式语法体例。
Savinicchayoyaṃ ikārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.
这是一段涵盖以第一个字母“i”结尾的阳性名词的变格形式的说明。
Ikārantatāpakatikaṃ ikārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
这是以第一个字母“i”结尾的阳性名词的陈述形式完成。
Idāni bhāvī iccetassa pakatirūpassa aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālāvibhāgaṃ vakkhāma pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā.
现在将要说明这类陈述形式及其他相似类别的名词词尾变格,遵循前例所述并先行讲解。
Daṇḍī, daṇḍī, daṇḍino. Daṇḍiṃ, daṇḍī, daṇḍino. Daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi. Daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ. Daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi. Daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ. Daṇḍismiṃ, daṇḍimhi, daṇḍīsu. Bho daṇḍi, bho daṇḍī, bhavanto daṇḍino. Yamakamahātheramataṃ.
达织,达织,达织那个。达织(宾格),达织,达织那个。由达织(工具格),由达织(伴随格),由达织(复数伴随格)。致达织那个(属格),达织那个,达织的。由达织(工具格),由达织(伴随格),由达织(复数伴随格)。致达织那个,达织那个,达织的。处于达织中,处于达织中,处于达织复数中。哦,达织,哦,达织,尊敬的达织那个。摘自长老记。
Ettha kiñcāpi ‘‘daṇḍina’’nti upayogekavacanañca ‘‘daṇḍismā, daṇḍimhā’’ti nissakkavacanañca ‘‘daṇḍinī’’ti bhummekavacanañca nāgataṃ, tathāpi tattha tattha taṃsadisassa payogassa dassanato gahetabbameva.
这里出现了“daṇḍina”(有棍子者)作为使用型单数的例子,及其不及物用法“daṇḍismā”、“daṇḍimhā”,还有女性单数词“daṇḍinī”,表示土方的。当时虽如此,但应当以此为准则,说明各处该类相关词语的使用规则。
‘‘Bhaṇa samma anuññāto, atthaṃ dhammañca kevalaṃ;
『言说』者,正确无误,只有义理与法义纯一不杂;
Santi hi daharā pakkhī, paññavanto jutindharā’’ti
因为正如幼鸟,羽翼丰满,具有智慧,羽翼健壮;
Pāḷiyaṃ ‘‘pakkhī’’iti paccattabahuvacanassa dassanato pana ‘‘daṇḍī’’iti paccattopayogabahuvacanāni vuttānīti daṭṭhabbaṃ.
须知巴利语中「pakkhī」为单数复数同形,表示鸟类的复数,而「daṇḍī」则是单数与复数形态不同的用法,这一点应当明了;
Bhāvī, bhāvī, bhāvino. Bhāviṃ, bhāvinaṃ, bhāvī, bhāvino. Bhāvinā, bhāvīhi, bhāvībhi. Bhāvissa, bhāvino, bhāvīnaṃ. Bhāvinā, bhāvismā, bhāvimhā, bhāvīhi, bhāvībhi. Bhāvissa, bhāvino, bhāvīnaṃ. (Bhāvini) bhāvismiṃ, bhāvimhi, bhāvīsu. Bho bhāvi, bho bhāvī, bhavanto bhāvino.
(『具有』之词形变化):主格:具有者、具有者们、具有者们。宾格:具有者、具有者们、具有者们、具有者们。具格:由具有者、由具有者们、由具有者们。属格/与格:属于具有者、属于具有者、属于具有者们。从格:从具有者、从具有者、从具有者、从具有者们、从具有者们。属格:属于具有者、属于具有者、属于具有者们。(于格)于具有者中、于具有者中、于具有者们中。呼格:呼,具有者!呼,具有者!呼,诸具有者!
Evaṃ vibhāvī sambhāvī, paribhāvī dhajī gaṇī;
同样,『具辨别者』、『具生起者』、『具遍知者』、『持幢者』、『统众者』等词,亦依此类推变化。
Sukhī rogī sasī kuṭṭhī, makuṭī kusalī balī.
譬如:幸福者、病弱者、月亮、麻风病者,戴冠者,善巧者,有力者,都如是。
Jaṭī yogī karī yānī, tomarī musalī phalī;
脊柱者,瑜伽修行者所为,织布者所用,杵臼所收,果实所生,
Dantī mantī sudhī medhī, bhāgī bhogī nakhī sikhī.
牙齿者,明智者,圣洁者,聪慧者,善分配者,所得享用者,指甲者,毛发者。
Dhammī saṅghī ñāṇī atthī, hatthī cakkhī pakkhī dāṭhī;
持法者,僧伽者,智慧者,意义者,象者,眼睛,翼羽,门牙者;
Raṭṭhī chattī mālī cammī, cārī cāgī kāmī sāmī.
国土者,伞盖者,花环者,皮革者,马车者,铁镰者,农夫者,妻室者。
Mallakārī pāpakārī, sattughātī dīghajīvī;
搏击者,作恶者,杀生者,长寿者;
Dhammavādī sīhanādī, bhūmisāyī sīghayāyī.
持法者,狮吼者,土地居者,迅捷者。
Vajjadassī ca pāṇī ca, yasassiccādayopi ca;
『杖』与『手』,以及『名声』等词,
Etesaṃ koci bhedo tu, ekadesena vuccate.
此中有某种区别,仅以一个方面来说明。
Īkārantapulliṅgapadesu hi ‘‘vajjadassī, pāṇī’’iccevamādīnaṃ upayogabhummavacanaṭṭhāne ‘‘vajjadassinaṃ, pāṇine’’tiādīnipi rūpāni bhavanti. Ettha ca –
在以单音节词尾为主的阳性与中性名词中,如『杖』与『手』这类词,因其施用领域和语法作用等不同,词形变体有『杖之』与『手之』等形式。其义如下:
‘‘Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;
『如同财富的持有人,杖的所有者,』
Evaṃ jarā ca maccu ca, adhivattanti pāṇine.
『如此,年老与死亡也适用于手的所有者。』
Samupagacchati sasini gaganatalaṃ.
『它逐渐趋来,如同天边的明月般升起。』
Upahacca manaṃ majjho, mātaṅgasmiṃ yasassine;
集中精神专注于内心,正如骡马般有威名者;
Ucchinno saha raṭṭhena, majjhāraññaṃ tadā ahu.
与国土同抛弃不顾,当时正居于中心丛林。
Susukhaṃ vata jīvāma, verinesu averino’’ti
生活甚为安乐,远离敌对者而无敌对。
Evamādayo payogā veditabbā, ayaṃ nayo daṇḍīpadādīsupi labbhateva samānagatikattā daṇḍīpadādīnaṃ vajjadassīpadādīhi. Tasmā upayogaṭṭhāne ‘‘daṇḍiṃ, daṇḍinaṃ, daṇḍino, daṇḍine’’ti yojetabbaṃ. Bhummaṭṭhāne ‘‘daṇḍismiṃ, daṇḍimhi, daṇḍini, daṇḍine, daṇḍīsu, daṇḍinesū’’ti yojetabbaṃ. Esa nayo gāmaṇī senānīiccādīni vajjetvā yathārahaṃ īkārantapulliṅgesu netabbo.
如此等语法用法应当知悉,这一规则同样适用于‘杖柄’等词,因其语义相同而用法一致。故于使用场合应以‘杖、杖者、持杖者、持杖人’等为用词。于地面处则用‘杖中、杖里、杖女、杖于、杖们、杖们之中’等表达。此规则适用于村民、将军等名词,应当依据惯常且合适的阳性指示词使用。
Savinicchayoyaṃ īkārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.
这是一组完整的阳性指示词,于上述阴性名词指示词列中加以区分说明。
Īkārantatāpakatikaṃ īkārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 以 ī 音结尾的本性,以 ī 音结尾的阳性完毕。
Idāni bhūdhātumayānaṃ ukārantapulliṅgānaṃ appasiddhattā aññesaṃ ukārantapulliṅgānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ pūressāma. Katamāni tāni? ‘‘Bhikkhu hetu setu ketu rāhu bhāṇu khāṇu saṅku ucchu veḷu maccu jantu sindhu bandhu ruru neru sattu babbu paṭu bindu garu’’iccādīni.
现在因地元素构成的阳性指示词不甚常用,我们将以另一组阳性指示词代替,充实完整指示词列。其内容为:『比库、原因、桥、标记、罗睺、日光、矿石、刺、坑、茎、死物、众生、大海、亲属、鲁囉、尼鲁、动物、巴布、坚固、点、重』等词名。
Bhikkhu, bhikkhū, bhikkhavo. Bhikkhuṃ, bhikkhū, bhikkhavo. Bhikkhunā, bhikkhūhi, bhikkhūbhi. Bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ. Bhikkhunā, bhikkhusmā, bhikkhumhā, bhikkhūhi, bhikkhūbhi. Bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ. Bhikkhusmiṃ, bhikkhumhi, bhikkhūsu. Bho bhikkhu, bhavanto bhikkhū, bhikkhave, bhikkhavo. Bhikkhuādīni aññāni ca taṃsadisāni evaṃ ñeyyāni.
「比库」、复数「比库们」、尊敬称「比库尊者」。宾格「比库」、复数宾格「比库们」、尊敬宾格「比库尊者」。具格「比库尼」、复数具格「比库们」、具格尊敬形「比库们」。属格「比库的」、属格尊敬形「比库尊者的」、属格复数「比库们的」。具格尊敬形「比库们」、尊敬起点格「比库们所起」、与格「比库们一同」、具格复数「比库们所起」、具格复数尊敬形「比库们」。属格「比库的」、属格尊敬形「比库尊者的」、属格复数「比库们的」。处所格「在比库中」、具格尊敬形「在比库中」、处所复数「在比库们中」。呼格「哦比库」、尊敬呼格复数「各位比库们」、呼格复数「比库们」、呼格复数尊敬形「比库尊者们」。比库等词的各种词形变化均如是,此类变形应如法知悉。
Ayampi panettha viseso ñeyyo – hetu, hetū, hetuyo, hetavo. Hetuṃ, hetū, hetuyo, hetavo. Bho hetu, bhavanto hetū, hetave, hetavo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
此处亦应知其特殊之处——『因』之词形变化:主格单数:因;主格双数:因(二);主格复数:诸因、诸因。宾格单数:因;宾格双数:因(二);宾格复数:诸因、诸因。呼格单数:呼,因!呼,诸因!与格:为因故、为诸因故。其余格位与『比库』之变化相同。
Atha vā ‘‘hetuyā’’tiādīnaṃ dassanato ‘‘dhenuyā’’ti itthiliṅgarūpena sadisaṃ ‘‘hetuyā’’ti pulliṅgarūpampi sattamīṭhāne icchitabbaṃ. Kānici hi pulliṅgarūpāni kehici itthiliṅgarūpehi sadisāni bhavanti. Taṃ yathā? ‘‘Uṭṭhehi katte taramāno. Ehi bālekhamāpehi, kusarājaṃ mahabbalaṃ. Bhātarā mātarā adhipatiyā rattiyā hetuyo dhenuyo matyā petyā’’ti evaṃ nayadassanena ‘‘hetuyā tīṇi. Adhipatiyā satta. Uṭṭhehi katte’’tiādīsu liṅgavipallāsacintā na uppādetabbā.
又或对“以原因为……”等语句的显现,须于阴性形式「奶牛」(dhenuyā)处作类比,同时须于阳性形式「原因」之呼格,在第七格应加注意。何以故?因某些阳性词形似某些阴性词形。例如:『起立吧,广大之王,来吧愚童,诸父母,以大王为主,夜晚的原因乃是奶牛,死者已亡』,以此寓意显现「原因」三种形态。对于诸如『以大王为主有七种、起立吧勇士』等句,只需审察词尾变化而无须生义胡乱揣度。
Jantu, jantū, jantuyo, jantuno, jantavo. Jantuṃ, jantū, jantuyo, jantuno, jantavo. Bho jantu, bhavanto jantū, jantave jantavo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
「生命者」「生命众」「生命者们」为词形变化:单数、复数、尊敬称各用「生命者」、「生命众」、「生命者们」、「生命的」等等。呼语有「哎,生命者」、「各位生命者」、「生命者们」,其余词形变化与比库词一样须同此详解。
Garu, garū, garavo, garuno. Garuṃ, garū, garavo, garuno. Bho garu, bhavanto garū, garavo, garuno. Sesaṃ bhikkhusamaṃ. Ettha pana ‘‘bhattu ca garuno sabbe, paṭipūjeti paṇḍitā’’tipāḷinidassanaṃ. Tatra ‘‘bhikkhave’’ti āmantanapadaṃ cuṇṇiyapadesveva dissati, na gāthāsu. ‘‘Bhikkhavo’’ti paccattapadaṃ gāthāsuyeva dissati, na cuṇṇiyapadesu, apica ‘‘bhikkhave’’ti āmantanapadaṃ sāvakassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ sandhivisayeyeva dissati, na asandhivisaye, buddhassa pana bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ sandhivisayepi asandhivisayepi dissati. ‘‘Bhikkhavo’’ti āmantanapadaṃ buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ gāthāsu ca dissati , cuṇṇiyapadesu ca sandhivisayeyeva dissati. Sāvakassa pana bhikkhūnaṃ āmantanapāḷiyaṃ na dissatīti ayaṃ dvinnaṃ viseso daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyāthā’’tiādīsu ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ cuṇṇiyapadesveva diṭṭhaṃ. ‘‘Bhikkhavo tisatā ime, yācanti pañjalīkatā’’tiādīsu ‘‘bhikkhavo’’ti paccattapadaṃ gāthāsuyeva diṭṭhaṃ. ‘‘Āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhave’’ti evamādīsu sāvakassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu sandhivisayeyeva ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ diṭṭhaṃ. ‘‘Bhikkhū āmantesi sotukāmattha bhikkhave’’ti ‘‘idha bhikkhave bhikkhū’’tiādīsu pana buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu sandhivisayāvisayesu ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ diṭṭhaṃ. ‘‘Araññe rukkhamūle vā, suññāgāreva bhikkhavo’’ti ‘‘tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo’’ti evamādīsu buddhassa bhikkhūnaṃ āmantanapāḷīsu ‘‘bhikkhavo’’ti āmantanapadaṃ gāthāsu ca diṭṭhaṃ, cuṇṇiyapadesu ca sandhivisayeyeva diṭṭhaṃ. Iccevaṃ –
「尊贵者」、「尊贵们」、「尊贵的」和其格位变化也同上,具体如下:单数复数具格宾格皆是「尊贵者」、「尊贵们」、「尊贵的」。呼语为「哎,尊贵者」「各位尊贵者」「尊贵们」。此处又举「主食与尊贵者皆受贤者敬奉」之例,表明「比库」一词的呼格复数有两种用法。分别为: 「比库们」在呼格复数时,有时用作祈请时(称为邀请格)如同呜咽格,仅限于招呼字眼,如上文「诸比库」多用于句首呼称;而「比库尊者们」等为正式表述,出现在经典韵句与正式情境。又如戒律中「诸比库啊,你们应受教诫」等语,则是邀请用语出现在沙弥、比库之中;而「比库们尊者们」则为佛弟子的正式称呼形式,存在于佛陀比库的章节,分别两种用法须据此区分。而且在佛陀经典中,邀请用语与正式韵文格用法均可见,说明「诸比库」字样依语境区别用法。 举例:「诸比库应当如此学习戒律」——使用邀请格「诸比库」,和「诸比库尊者们请求皈依」——用韵文中尊称格「比库尊者」。又如佛陀对比库们的呼唤既有「比库们」,又有「诸比库尊者」,此二者在不同场合依文法为分别。 此外,佛经中诸如『诸比库尊者诵经』、『此处诸比库尊者礼拜』,韵律文与散文所用的分别明确。
Cuṇṇiyeva pade diṭṭhaṃ, ‘‘bhikkhave’’ti padaṃ dvidhā;
从此可知,邀请复数格「诸比库」一词,乃出现于两种不同场合和用法之中。
Yato pavattate sandhi-visayāvisayesu taṃ.
从哪里接续起与接合处相关的语义事项。
‘‘Bhikkhavo’’ti padaṃ diṭṭhaṃ, gāthāyañceva cuṇṇiye;
已见「比库们」一词,以及在偈颂中及结尾的用法;
Padasmimpi ca sandhissa, visayevāti niddiseti.
在字词上也指接合处,说明其为语义标志。
Savinicchayoyaṃ ukārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.
此处为以u结尾的阳性名词的显现形式及名称词缀分解。
Ukārantatāpakatikaṃ ukārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 以 u 音结尾的本性,以 u 音结尾的阳性完毕。
Idāni pana sayambhūiccetassa pakatirūpassa taṃsadisānañca nāmikapadamālaṃ kathayāma –
现在说明自现世尊相关显现形式及其相似的名称词缀形式——
Sayambhū , sayambhū, sayambhuvo. Sayambhuṃ, sayambhū, sayambhuvo. Sayambhunā, sayambhūhi, sayambhūbhi. Sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhunā, sayambhusmā, sayambhumhā, sayambhūhi, sayambhūbhi. Sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhusmiṃ, sayambhumhi, sayambhūsu. Bho sayambhu, bho sayambhū, bhavanto sayambhū, sayambhuvo. Evaṃ pabhū abhibhūvibhū iccādīnipi.
自现、自在、自现者。自现的(单数)、自现者的(单数)。用自现者、以自现者,与自现者们(复数)。为自现者、属于自现者、关于自现者。以自现者、来自自现者、从自现者、以自现者(复数)、与自现者们。为自现者、属于自现者、关于自现者。于自现者中、于自现者上、于自现者们中。唉,自现者!唉,自现者们!你们自现者!自现者们!如是,依止、覆盖、统摄、渴望等皆如此。
Sabbaññū, sabbaññū, sabbaññuno. Sabbaññuṃ, sabbaññū, sabbaññuno. Bho sabbaññu, bhavanto sabbaññū, sabbaññuno, sesāsu vibhattīsu padāni bhikkhusadisāni bhavanti, evaṃ vidū viññū kataññū maggaññū dhammaññū atthaññū kālaññū rattaññū mattaññū vadaññū avadaññū iccādīni.
『Sabbaññū』者,谓具足一切知识者;『sabbanñū』亦同,『sabbanññuno』是其义尾变化形。『Sabbaññuṃ』是宾格,『sabbanñū』是主格,『sabbanññuno』是属格。此处意旨:诸比库具足一切知识,故在沙弥比库等众中,有诸足各类法门之学问相应境界。谓诸比库具智慧、明了、知足、识时、乐适、适量、能言、善止等种种法门。
Tatra ‘‘ye ca laddhā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharā’’ti ettha ‘‘vadaññū’’ti paccattabahuvacanassa dassanato sayambhū sabbaññū iccādīnampi paccattopayogabahuvacanattaṃ gahetabbaṃ. Apica ‘‘vidū, viññū’’tiādīsu ‘‘paracittavidunī’’ti itthiliṅgadassanato itthiliṅge vattabbe ‘‘vidunī, vidunī, viduniyo. Viduniṃ, vidunī, viduniyo. Viduniyā’’ti itthinayena padamālā kātabbā. Tathā ‘‘viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānitu’’nti ettha ‘‘viññū’’ti itthiliṅgadassanato ‘‘kodhanā akataññū ca, pisuṇā mittabhedikā’’ti ettha ca ‘‘akataññū’’ti itthiliṅgadassanatopi ‘‘viññū, viññū, viññuyo. Viññuṃ, viññū, viññuyo. Viññuyā’’ti ca ‘‘kataññū, kataññū, kataññuyo. Kataññuṃ, kataññū, kataññuyo, kataññuyāti ca jambūnayena padamālā kātabbā. Evaṃ ‘‘maggaññū, dhammaññū’’iccādīsupi. ‘‘Sayambhū’’ti pade pana ‘‘sayambhu ñāṇaṃ gotrabhu citta’’nti dassanato napuṃsakaliṅgatte vattabbe ‘‘sayambhu, sayambhū, sayambhūni. Sayambhuṃ, sayambhū, sayambhūnī’’ti napuṃsake āyunayopi gahetabbo. Esa nayo sesesupi yathārahaṃ gahetabbo.
于此,还应了解以下要点——在『凡获得人身者、知言慷慨者』一句中,出现了『知言者』作为主格复数的形式,由此可知,『自生者』、『一切知者』等词,亦应视为具有主格兼宾格复数的性质。 再者,在『知心者』、『善知者』等词中,因出现了『知他心之女者』这一阴性词形,故当用于阴性时,应依阴性词尾规则作如下变化:主格:知心女、知心女们、知心女们;宾格:知心女、知心女们、知心女们;具格:由知心女……如此依阴性词链排列。 同样,在『善知者能辨别善说与恶说、粗罪与非粗罪』一句中,『善知者』以阴性形式出现;又在『嗔恚者、忘恩者、两舌者、破友者』一句中,『忘恩者』亦以阴性形式出现,由此应依『瞻部树』规则作如下变化:『善知者』:主格:善知女、善知女们、善知女们;宾格:善知女、善知女们、善知女们;具格:由善知女……;『知恩者』:主格:知恩女、知恩女们、知恩女们;宾格:知恩女、知恩女们、知恩女们;具格:由知恩女……如此依瞻部树规则排列词链。 在『知道者』、『知法者』等词中亦同此理。 然而,在『自生者』一词上,因出现了『自生之智、族姓之心、[Pali: gotrabhu]之心』的用例,可见其具有中性词性,故于中性时,应依『寿命』规则变化如下:主格:自生、自生(二)、诸自生;宾格:自生、自生(二)、诸自生……如此亦应采纳中性变化规则。此规则应随宜应用于其余各词。
Savinicchayoyaṃ ūkārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo.
此即谓以「ū」字尾的阴性单数变化,作为名义词尾之分列法。
Ūkārantatāpakatikaṃ ūkārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 以 ū 音结尾的本性,以 ū 音结尾的阳性完毕。
Iti sabbathāpi pulliṅgānaṃ pakatirūpassa · 如是一切阳性诸词的本性形态
Nāmikapadamālāvibhāgo samatto. · 名词词列分别完毕。
Yasmā panāyaṃ samattopi pāvacanādīsu yaṃ yaṃ ṭhānaṃ sotūnaṃ sammuyhanaṭṭhānaṃ dissati, tattha tattha sotūnamanuggahāya codanāsodhanāvasena saṃsayaṃ samugghāṭetvā puna vattabbo hoti, tasmā kiñci padesamettha kathayāma.
因此,即便在所有诵钦、戒律或其他所闻法处,若于读闻处显示听知因缘时,须分别提示诸听者以助念,仍不可疑惑,复应再说,故此处应详加说明。
Yaṃ kira bho pāḷiyaṃ ‘‘saññate brahmacārayo, apace brahmacārayo’’ti ca rūpaṃ ikārantassa aggisaddassa ‘‘aggayo’’ti rūpamiva vuttaṃ, taṃ tathā avatvā īkārantassa daṇḍīsaddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpamiva ‘‘brahmacārino’’icceva vattabbanti? Saccaṃ, tattha ‘‘brahmaṃ caratīti brahmacāri yathā munātīti munī’’ti evaṃ ikārantavasena icchitattā. ‘‘Munayo aggayo’’ti rūpāni viya ‘‘brahmacārayo’’ti rūpaṃ bhavati. Aññattha pana ‘‘brahmaṃ caraṇasīloti brahmacārī, yathā dukkaṭaṃ kammaṃ karaṇasīloti dukkaṭakammakārī’’ti evaṃ tassīlatthaṃ gahetvā īkārantavasena gahaṇe ‘‘dukkaṭakammakārino’’ti rūpamiva ‘‘daṇḍo assa atthīti daṇḍī’’ti īkārantassa saddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpamiva ca ‘‘brahmacārino’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi ‘‘ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissantī’’ti pāḷi dissati. Evaṃ ikārantavasena ‘‘brahmacārayo’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpaṃ yujjati, puna īkārantavasena ‘‘brahmacārino’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpampi yujjati, tasmā ‘‘brahmacāri, brahmacārī, brahmacārayo’’ti agginayena, ‘‘brahmacārī, brahmacārī, brahmacārino’’ti daṇḍīnayena ca padamālā gahetabbā.
据说,在某部经文中,出现了『saññate brahmacārayo, apace brahmacārayo』这样的形式,此形式犹如以短-i 尾词「aggi」所变化出的『aggayo』形式。然而,是否不应如此,而应依照长-ī 尾词「daṇḍī」所变化出的『daṇḍino』形式,将其说作『brahmacārino』呢? 答曰:此说有据。彼处之所以用短-i 尾,是因为「brahmaṃ caratīti brahmacāri(行梵行者,故称 brahmacāri)」,一如「munātīti munī(能默者,故称 munī)」,从而将其视为短-i 尾词。既如此,犹如『munayo』、『aggayo』诸形式,『brahmacārayo』此形式亦成立。 另一方面,在其他处,若取其「习性」之义,即「习于行梵行者,故称 brahmacārī;犹如习于作恶作之业者,故称 dukkaṭakammakārī」,从而将其视为长-ī 尾词,则形式如『dukkaṭakammakārino』、又如以长-ī 尾词「daṇḍī(持杖者,即彼有杖故)」变化出的『daṇḍino』,同样可得『brahmacārino』此形式。 确实,经文中亦可见如此语句:『这些人乃是法行者、正行者、梵行者、说真实语者、持戒者、具善法者,他们将如是宣称……』,其中正用了『brahmacārino』形式。 如此,依短-i 尾词之规则,『brahmacārayo』作为主格、业格、呼格复数形式均成立;再依长-ī 尾词之规则,『brahmacārino』作为主格、业格、呼格复数形式亦同样成立。因此,应依「aggi」之变化规则,采取『brahmacāri、brahmacārī、brahmacārayo』的词形序列;亦应依「daṇḍī」之变化规则,采取『brahmacārī、brahmacārī、brahmacārino』的词形序列,两者并行记取。
Yaṃ pana āyasmā buddhaghoso ‘‘yathā sobhanti yatino, sīlabhūsanabhūsitā’’ti ettha yatisaddassa ikārantassa aggisaddassa ‘‘aggayo’’ti rūpaṃ viya ‘‘yatayo’’ti rūpaṃ avatvā kasmā īkārantassa daṇḍīsaddassa ‘‘daṇḍino’’ti rūpaṃ viya ‘‘yatino’’ti rūpaṃ dasseti. Nanvesā pamādalekhā viya dissati. Yathā hi ‘‘kukkuṭā maṇayo daṇḍā sivayo deva te kuddhā’’ti pāḷigatiyā upaparikkhiyamānāya ‘‘yatayo’’ti rūpeneva bhavitabbaṃ ikārantattāti? Nāyaṃ pamādalekhā. ‘‘Vadanasīlo vādī’’ti ettha viya tassīlatthaṃ gahetvā īkārantavasena yojane niddosattā, tasmā ‘‘yatanasīlo yatī’’ti evaṃ tassīlatthaṃ cetasi sannidhāya īkārantavasena ‘‘yatino’’ti sampadānasāmīnamekavacanasadisaṃ paccattabahuvacanarūpaṃ bhadantena buddhaghosena dassitanti daṭṭhabbaṃ. Upayogālapanabahuvacanarūpampi tādisameva.
佛音长老于此解析「yati」类词及其变化,例举「aggayo」「daṇḍino」「yatino」等语尾变化之差异。以「kukkuṭā maṇayo daṇḍā sivayo deva te kuddhā」等诗句为例,指出「yatayo」等词语尾之务实用法非简单书写错误,而是有其语义识别之因缘。以「vadanasīlo vādī」为辨证,以心念所住相应「yatanasīlo yatī」定性,再据巴利语语法论述「yatino」为正确语尾变化。显示佛音长老于语法及中庸义理的切实考察,解明本文用词之正当变化,亦为诸复数与单数,阳性与阴性词尾变化形态之说明。
Yattha pana tassīlatthaṃ aggahetvā ‘‘yo munāti ubho loke, muni tena pavuccatī’’ti ettha viya ‘‘yatati vīriyaṃ karotīti yatī’’ti kattukārakavasena ikārantabhāvo gayhati. Tattha ‘‘munayo maṇayo sivayo’’ti yokārantarūpāni viya ‘‘yatayo’’ti yokārantaṃ paccattabahuvacanarūpañca upayogālapanabahuvacanarūpañca bhavati, evaṃ īkārantapulliṅgānaṃ tīsu ṭhānesu yokārantāneva rūpāni bhavantīti daṭṭhabbaṃ.
又如他摄持“比库”一词的本义说:“在两界中,谁是比库,便称彼为比库”。此处似体现为“努力用精进”之义,即“比库”的造作因。于此,“比库、自在者、贤者”等词之末尾加“比库”后缀,形成“比库”的词尾形,这种多重词尾的现象既有连缀关系也有多词尾用法,皆属此类。由此可见,三处加有“比库”词尾的阳性名词,皆为词尾形态。
Yadi evaṃ ikārantapulliṅgānaṃ sāramati suddhadiṭṭhisammādiṭṭhimicchādiṭṭhivajirabuddhi saddādī kathanti? Etesaṃ pana ikārantavasena niddiṭṭhānampi samāsapadattā agginaye aṭṭhatvā yathāsambhavaṃ daṇḍīnaye tiṭṭhanato nokārantāneva rūpāni. Tathā hi ‘‘asāre sāramatino’’ti nokārantapaccattabahuvacanapāḷi dissati, upayogālapanabahuvacanarūpampi tādisameva daṭṭhabbaṃ. Nanu ca bho kaccāyanappakaraṇe ‘‘atthe visāradamatayo’’ti ettha samāsapadassa ikārantapulliṅgassa yokārantassa paccattabahuvacanapāṭhassa dassanato sāramatisaddādīnampi ‘‘visāradamatayo’’ti rūpena viya yokārantehi rūpehi bhavitabbanti? Napi bhavitabbaṃ buddhavacane samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisassa rūpassa adassanatoti.
倘若如此,关于加有“比库”词尾的阳性名词,亦即“本义”、“纯正见”、“三正见”、“邪见”、“威仪”、“语”等名词,岂不是也有此等词尾形吗?针对这些“加有比库词尾”的词义,诸经句里之复合词,虽以“火”等词为例,却并非仅限于词尾形,也有非词尾形的形式。确实,如“本义、纯正见”等词于单数复数表现皆见于词形变化,连用加法词形亦同理。豈非在《俱舍论》中说“于词义精通者”,意指复合词中有“加有比库词尾”的形式,则“精通者”等词的词形亦应同样带词尾形?更不应认为佛语中复合词的“加有比库词尾”未有词形形式的说法。
Nanu ca bho buddhavacane ‘‘pañcime gahapatayo ānisaṃsā. Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā’’ti samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisāni yokārantāni rūpāni dissanti. Evaṃ sante kasmā ‘‘buddhavacane samāsapadānaṃ ikārantapulliṅgānaṃ ‘‘visāradamatayo’’ti rūpasadisassa yokārantassa rūpassa adassanato’’ti vuttanti? Ettha vuccate – visadisattaṃ paṭicca. Gahapatisaddādīsu hi yasmā patisaddo sabhāveneva pulliṅgo, na tu samāsato pubbe itthiliṅgapakatiko hutvā pacchā pulliṅgabhāvaṃ patto, tasmā īdisesu ṭhānesu ‘‘gahapatayo, jānipatayo’’ti yokārantāni, ‘‘senāpatayo, senāpatino’’ti yo nokārantāni ca paccattopayogālapanabahuvacanarūpāni bhavanti. Tathā hi ‘‘tattakā senāpatino’’ti aṭṭhakathāpāṭho dissati. Yasmā pana sāramati suddhadiṭṭhisammādiṭṭhi micchādiṭṭhi vajirabuddhi saddādīsu matidiṭṭhisaddādayo samāsato pubbe itthiliṅgapakatikā hutvā pacchā bahubbīhisamāsavasena pulliṅgabhāvappattā, tasmā īdisesu ṭhānesu ‘‘sāramatino suddhadiṭṭhino sammādiṭṭhino micchādiṭṭhino vajirabuddhino’’tiādīni’nokārantāniyeva paccattopayogālapanabahuvacanarūpāni bhavanti, sampadānasāmīnamekavacanehi sadisānīti niṭṭhametthāvagantabbaṃ.
且于佛语中云:“此五为诸居士之根本。彼等互相亲爱。”复合词中加有“比库”词尾的词形,在意义相近语境中,出现词尾形。于是为何说“于佛语中复合词含有‘加有比库词尾’的‘精通者’形态的否认”呢?此处的理由说依旧在于净明之理。居士等名词本身为阳性词,而非复合词中的阴性词,然后才获得阳性词形,是故于这些场合,诸如“居士、根本”、“领袖”等词皆为阳性词尾形的复合词。且此亦见于《注疏》中“军长”之例。既然“本义、纯正见、三正见、邪见、威仪、智慧、言”等语本为主观看法词汇,起初为阴性词形,后来由多词尾复合词而变成阳性词形,因而这些词处,诸如“本义者”、“纯正见者”、“三正见者”等词均为非词尾形,后续在实际用法中出现复合词形式的阳性词尾形,形成多词尾复合词,即一一对应为词尾形词,故此应依此理悉心理解。
Seṭṭhi sārathicakkavattisāmiiccetesu kathanti? Ettha pana ayaṃ viseso veditabbo – katthaci pāṭhe ‘‘seṭṭhī sārathī cakkavattī sāmī’’ti antakkharassa dīghattaṃ dissati, katthaci pana ‘‘seṭṭhi sārathi cakkavatti sāmi’’iti antakkharassa rassattaṃ dissati. Kiñcāpi rassattametesaṃ dissati, tathāpi tattha tattha paccattavacanādibhāvena ‘‘seṭṭhino sārathino’’tiādipayogadassanato rassaṃ katvā etāni uccāriyantīti ñāyati, tasmā evaṃ nibbacanattho gahetabbo – seṭṭhaṃ dhanasāraṃ, ṭhānantaraṃ vā assa atthīti seṭṭhī. Assadammādayo sāraṇasīloti sārathī. Cakkaṃ pavattanasīloti cakkavattī. Saṃ etassa atthīti sāmīti. Assatthikatassīlatthasaddā hi nokārantarūpavasena samānagatikā bhavanti yathā ‘‘daṇḍino bhūmisāyino’’ti. Aparopi nibbacanattho īkārantavasena assadammādayo sāretīti sārathī. Tathā hi ‘‘purisadamme sāretīti purisadammasārathī’’ti vuttaṃ. Cakkaṃ vattetīti cakkavattī. Evaṃ kattukārakavasena īkārantattaṃ gahetvā katthaci labbhamānampi ikārantattaṃ anapekkhitvā buddhavacanānurūpena ‘‘sārathino cakkavattino’’tiādīni nokārantarūpāni gahetvā daṇḍīnayena yojetabbāni ‘‘daṇḍinī’’tiādikaṃ vajjitabbaṃ vajjetvā. Evaṃ ‘‘seṭṭhino sārathino cakkavattino sāmino’’tiādīni nokārantāniyeva rūpāni ñeyyāni.
谓富商、车师、王者等词云?于此须识别一特殊之处——有些经文中出现“富商、车师、王者”连续较长,亦有“富商、车师、王者”连续较短。虽然有短长的分别,但视其服从词形变化,因直觉而表现“富商者、车师者”诸类词尾变音,故知词义为“富商”之类,或指人、或指地,故称“富商”。“服从语义者”名为车师,“轮”指转动的义,因而称“王者”。此词“者”表示此意,“富商为有德者”为车师。如云“以善德为有德者,为人有德车师”。王者称谓由“轮”转动意释。依此观察,辨别词尾名词且按造作因而同化之,有时从语义中获得词尾形态,称作“服从词尾形”,而将“富商、车师、王者”等取为非词尾阴性词形的复合词,改用阳性词尾形,形成如“富商者、车师者、王者者”等词形者,则当舍弃此“词尾”形状。故段末结论即是,诸如“富商、车师、王者”等词,皆非词尾形,而应当取得非词尾词形的复合词词尾名词。
Atra kiñci payogaṃ nidassanamattaṃ kathayāma. ‘‘Tāta tayo seṭṭhino amhākaṃ bahūpakārā’’ti ca ‘‘te katabhattakiccā ‘mahāseṭṭhino mayaṃ gamissāmā’ti vadiṃsū’’ti ca ‘‘sārathino āhaṃsū’’ti ca ‘‘dve cakkavattino’’ti ca evamādīni. Tattha kiñcāpi katthaci ‘‘seṭṭhi sārathi’’iccādi rassattapāṭho dissati, tathāpi so sabhāvena rassattabhāvo pāṭho na hoti, dīghassa rassattakaraṇapāṭhoti veditabbo. Padamālā cassa vuttanayena veditabbā.
此处仅作用例展示。诸如“父亲,这三位富商是我们的多方支援者”、“他们说‘我们要去大富商那儿’”、“他们说‘车师们’”、“他们说‘两个王者’”等句。某处现“富商、车师”等出现词尾变音,虽有变音,但并非语根词尾变音,只是复合词使用过程中之变音。依此观察,这非词尾词形的复合词,乃依复合词语尾规则变化,形成长词形。应认清语尾词缀的规则。
Mahesīti ettha kathanti? ‘‘Mahesī’’ti ettha kiñcāpi mahesīsaddo īkārantavasena niddisiyati, tathāpi isisaddena samānagatikattā isisaddassa aggisaddena samānapadamālattā agginayena padamālā kātabbā. Nanu ca bho ettha tassīlattho dissati ‘‘mahante sīlakkhandhādayo dhamme esanasīloti mahesī’’ti, tasmā ‘‘bhūmisāyī’’ti padassa viya daṇḍīnayeneva padamālā kātabbāti? Na kātabbā tassīlatthassa asambhavato. Imassa hi ‘‘mahante sīlakkhandhādayo dhamme esi gavesi esitvā ṭhitoti mahesī’’ti atassīlattho eva yujjati. Katakaraṇīyesu buddhādīsu ariyesu pavattanāmattā. Isisaddena cāyaṃ saddo īsakaṃ samāno kevalaṃ samāsapariyosāne dīghavasena uccāriyati, rassavasena pana ‘‘mahā isi mahesī’’ti sandhiviggaho . Yasmā rassattaṃ gahetvā tassa padamālākaraṇaṃ yujjati, tasmā ‘‘saṅgāyiṃsu mahesayo’’ti ikārantarūpaṃ dissati. Na hi sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane katthacipi catutthīchaṭṭhekavacanarūpaṃ viya ‘‘mahesino’’ti paccattopayogālapanabahuvacanarūpaṃ dissati. Tasmā īkārantavasena uccāritassapi sato rassavasena uccāritassa viya ‘‘mahesi, mahesī, mahesayo. Mahesiṃ, mahesī, mahesayo. Mahesinā’’ti padamālā kātabbā. Apica mahesīsaddo yattha rājaggubbarivācako, tattha itthiliṅgo hoti, tabbasena pana ‘‘mahesī, mahesī, mahesiyo. Mahesiṃ, mahesī, mahesiyo. Mahesiyā’’ti ca vakkhamānaitthīnayena padamālā kātabbā. Hatthīsadde kathanti? Hatthīsaddassa pana hattho assa atthīti evaṃ īkārantavasena gahaṇe ‘‘hatthino’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi ‘‘vane hatthino’’ti payogo dissati. Tasseva tasmiṃyevatthe rassaṃ katvā gahaṇe ‘‘hatthayo’’ti rūpaṃ bhavati. Tathā hi –
又谓“王后”词义?“王后”词也有词尾形,虽与“女”词词义相近,但应依复合词词尾法,结合“女”词词义,编织词缀语音。须知彼处出现“广大德行之地”等释义,“王后”作形容词义,即“具有广大德行之地”,是佛语中的用法,非不可作词尾复合词法。佛语中“广大德行之地”意即“王后”,此名义与“主人”加词尾形相似。对于佛语如佛及诸圣所说者,为发出称呼者,极有规律性。应依此语法规则进行词形组合。关于“王后”一词的语音,正如佛教经典中,并非以单一词形称呼,而依语尾规则组合为“王后”、“王后们”、“王后以”等不同词形。若于王舍城土语称“王后”为女性者,当体例称为女性种类。故而于此处,从词义及语法推理,应按上述语法规则排列,形成正确语音组合。又谓“大象声”一词?因“大象”指象之意,故“大象”的复合词形为“象的”,如“林中象的”的用法。于是依此理法,其用法显现。
‘‘Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā;
天鹅、鸬鹚、孔雀,大象、河马、鹿群;
Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmi tulyatā.
众皆畏惧狮子,身形无一等同。
Evameva manussesu, daharo cepi paññavā;
人类亦然,虽年幼智慧具足,
Sopi tattha mahā hoti, neva bālo sarīravā’’ti
他们当中亦有伟大者,决非凡夫俗子。
Imasmiṃ keḷisīlajātake ‘‘hatthayo’’ti āhaccapadaṃ dissati. Evamassa daṇḍīnayena ca agginayena ca dvidhā padamālā, veditabbā. Iminā nayena avuttesupi ṭhānesu pāḷinayānurūpena porāṇaṭṭhakathānurūpena ca padamālā yojetabbā.
在此『恶戒本生』中,见『大象』一词时,应辨其双重意涵,分别由权杖与火焰象征二义。依此引导,即便于未明之处,亦应依巴利律藏相应,遵古老注疏之指引,编排词句。
Ettāvatā bhūdhātumayānaṃ pulliṅgānaṃ nāmikapadamālā saddhiṃ liṅgantarehi saddantarehi atthantarehi ca nānappakārato dassitā.
至此,已详述地、沙、性三类阳性名词,连同性相变化、语义变化等多种表现,作多样说明。
Imaṃ saddanītiṃ sunītiṃ vicittaṃ,
此语声为清净雅正且洁净之音,
Sapaññehi sammā parīpālanīyaṃ;
应由有智慧者善加保护与维护;
Sadā suṭṭhu cinteti vāceti yo so,
时常善思善言者,
Naro ñāṇavitthinnataṃ yāti seṭṭhaṃ.
人则以其智慧广博而进向上妙境。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如此,在具注释、九分教的三藏中,为使智者们通达语言表达的运用……
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 在为求娴熟而作的《语法指南》论书中,
Savinicchayo niggahītantādipulliṅgānaṃ · 附有对鼻音结尾等阳性词的判定说明,
Pakatirūpassa nāmikapadamālāvibhāgo · 基本形态的名词词列分类,
Sattamo paricchedo. · 第七章。
Sabbathāpi pulliṅgaṃ samattaṃ. · 阳性词至此全部完毕。