6. Ākārantapulliṅganāmikapadamālā · 6. Ākārantapulliṅganāmikapadamālā
6. Ākārantapulliṅganāmikapadamālā6. 以 ā 结尾的阳性名词词列
Atha pubbācariyamataṃ purecaraṃ katvā ākārantapulliṅgānaṃ pakatirūpesu abhibhavitu iccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālaṃ vakkhāma – satthā, satthā, satthāro. Satthāraṃ, satthāro. Satthārā, satthārehi, satthārebhi. Satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ. Satthārā, satthārehi, satthārebhi. Satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ. Satthari, satthāresu. Bho sattha, bho satthā, bhavanto satthāro.
于是，于前述教义之前行中，欲说明男性的表意形式，对于这种表现形式所对应的词语连缀，应当加以解释——「世尊、世尊、世尊者」。世尊的单数称为世尊，复数称作世尊辈。对世尊辈，用与格等格形式「世尊辈、世尊辈们」等称呼。对于世尊，有属格、与格、主格、复数等语形「世尊、世尊的、属于世尊、世尊们、世尊辈们」。世尊辈，则用复数与格等形式。世尊的主格、属格、多数格层出不穷。用作呼唤时，用「噢，世尊！噢，世尊辈们！你们是世尊者。」如此呼唤。
Ayaṃ yamakamahātherena katāya cūḷaniruttiyā āgato nayo. Ettha ca niruttipiṭake ca kaccāyane ca ‘‘satthunā’’ti padaṃ anāgatampi gahetabbameva ‘‘dhammarājena satthunā’’ti dassanato. ‘‘Satthārā, satthunā, satthārehi, satthārebhī’’ti kamo ca veditabbo. Ettha ca asatipi atthavisese byañjanavisesavasena, byañjanavisesābhāvepi atthanānatthatāvasena saddantarasandassanaṃ niruttikkamoti ‘‘satthā’’ti padaṃ ekavacanabahuvacanavasena dvikkhattuṃ vuttanti veditabbaṃ. Niruttipiṭakādīsu pana ‘‘satthā’’ti paṭhamābahuvacanaṃ na āgataṃ. Kiñcāpi na āgataṃ, tathāpi ‘‘avitakkitā maccumupabbajantī’’ti pāḷiyaṃ ‘‘avitakkitā’’ti paṭhamābahuvacanassa dassanato ‘‘satthā’’ti padassa paṭhamābahuvacanattaṃ avassamicchitabbaṃ. Tathā vattā, dhātā, gantādīnampi taggatikattā. Tathā niruttipiṭake ‘‘satthāre’’ti dutiyābahuvacanañca ‘‘satthussa, satthāna’’nti catutthīchaṭṭhekavacanabahuvacanāni ca āgatāni, cūḷaniruttiyaṃ pana na āgatāni. Tattha ‘‘mātāpitaro poseti. Bhātaro atikkamatī’’ti dassanato ‘‘satthāre’’ti dutiyābahuvacanarūpaṃ ayuttaṃ viya dissati. Kaccāyanādīsu ‘‘bho sattha, bho satthā’’ iti rassadīghavasena ālapanekavacanadvayaṃ vuttaṃ. Niruttipiṭake ‘‘bho sattha’’ itirassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bhavanto satthāro’’ti ārādesavasena ālapanabahuvacanaṃ vuttaṃ. Cūḷaniruttiyaṃ ‘‘bho sattha’’ iti rassavasena ālapanekavacanaṃ vatvā ‘‘bho satthā’’ iti dīghavasena ālapanabahuvacanaṃ lapitaṃ. Sabbametaṃ āgame upaparikkhitvā yathā na virujjhati, tathā gahetabbaṃ.
这组相同语形变化体系，乃由偈法大师根据次第一付译文（小释）而来。就此，释义文献及词典中，也收录了“由世尊”一词，应作未来时使用，如“由法王、即世尊所作、世尊所施行”之义。须知“世尊辈、世尊、世尊辈们”等语形，皆传达一切两数与多数组合用法，含单数与复数之义，须对应辨别。如释义文献中，“世尊”为第一人称复数词尚未见用。又如“无思考亡者出家”，此语文中“无思考”为第一复数用法，则“世尊”的第一复数使用不得出误。依此规则，及“生者、授者、往者”等语法范畴同理。在释义文献中，第二复数“世尊辈们”与第四格属格“世尊的”“世尊辈”的用法亦已现，唯小释中尚未出现。小释中以“养父母，胜兄弟之类”为例解释“世尊辈”等第二复格，表现如数万之量显现。另于次第一付译文及词典集录有“噢世尊！噢世尊辈！”等两种呼唤及多呼语。小释亦有“噢世尊！”用呼唤及“噢世尊辈！”用呼唤复数的语法示例。综上所述，经过整体校勘本教典，此处应当采纳以上释义，以使诸用法不致混淆。
Idāni satthusaddassa yaṃ rūpantaraṃ amhehi diṭṭhaṃ, taṃ dassessāma – tathā hi ‘‘imesaṃ mahānāma tiṇṇaṃ satthūnaṃ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhā’’ti pāḷiyaṃ ‘‘satthūna’’nti padaṃ diṭṭhaṃ, tasmā ayampi kamo veditabbo ‘‘satthu, satthussa, satthuno, satthānaṃ, satthārānaṃ, satthūna’’nti. Abhibhavitā, abhibhavitā, abhibhavitāro. Abhibhavitāraṃ, abhibhavitāro. Abhibhavitārā, abhibhavitunā, abhibhavitārehi, abhibhavitārebhi. Abhibhavitu, abhibhavitussa, abhibhavituno, abhibhavitānaṃ, abhibhavitārānaṃ, abhibhavitūnaṃ. Abhibhavitārā, abhibhavitārehi, abhibhavitārebhi. Abhibhavitu, abhibhavitussa, abhibhavituno, abhibhavitānaṃ, abhibhavitārānaṃ. Abhibhavitari, abhibhavitāresu. Bho abhibhavita, bho abhibhavitā, bhavanto abhibhavitāro. Yathā panettha abhibhavitu iccetassa pakatirūpassa nāmikapadamālā satthunayena yojitā, evaṃ paribhavituādīnañca aññesañca taṃsadisānaṃ nāmikapadamālā satthunayena yojetabbā. Etthaññāni taṃsadisāni nāma ‘‘vattā, dhātā’’iccādīnaṃ padānaṃ vattudhātu iccādīni pakatirūpāni.
现次所见世尊语句的诸种词形变换，现将之说明——因如“此三尊世者具大名，为一体中已具数个尊名”语中所见“世尊辈”复数形式，故此处所应察知用法为「世尊、世尊的、属于世尊者、世尊们、世尊辈们、世尊辈」诸形式。诸如「征服者、征服者们、以征服者者、因征服者者」、用法有单数与复数多种变化。欲征服者所表达之显凸词语连缀，依此与世尊相连用，诸相同义的名词连缀，应仿此用例结合。又其中还有诸如“生者、授者”等类似词汇用法，皆为意指强调所推广的相应语形。
Vattā dhātā gantā netā,
生者、授者、往者、领者，
Dātā kattā cetā tātā;
给者、作者、心者、父者；
Chettā bhettā hantā metā,
杀者、分者、害者、此等；
Jetā boddhā ñātā sotā.
觉者、所知者、所闻者。
Gajjitā vassitā bhattā, mucchitā paṭisedhitā;
所触者、所受者、所食者、所迷乱着、所受禁止者；
Bhāsitā pucchitā khantā, uṭṭhātokkamitā tatā.
所说者、所问者、所忍耐者、所起立者、所跳跃者、从此开始者。
Nattā panattā akkhātā, sahitā paṭisevitā;
所有无有者、所见者、所忍者、所相随者、所摒弃者、所对治者；
Netā vinetā iccādī, vattare suddhakattari.
所引导者、所调伏者、欲等，行为中净者。
Uppādetā viññāpetā, sandassetā pabrūhetā;
所生起者、所知见者、所示现者、所宣说者；
Bodhetādī caññe saddā, ñeyyā hetusmiṃ atthasmiṃ.
起悟等他种声音，是因，是义，是缘，是果，是意旨。
Kattā khattā nettā bhattā, pitā bhātātime pana;
主、士族、领袖、供养者、父亲、兄弟彼此不同；
Kiñci bhijjanti suttasmiṃ, taṃ pabhedaṃ kathessahaṃ.
凡在经文中破坏此义者，我当加以说明。
Satthātiādīsu keci, upayogena sāminā;
世尊等称谓，有些因适用由尊主而起；
Saheva niccaṃ vattanti, neva vattanti keci tu.
有者恒常使用，有者则非恒常。
Tatra kattusaddādayo rūpantaravasena satthusaddato kiñci bhijjanti. Tathā hi ‘‘uṭṭhehi katte taramāno, gantvā vessantaraṃvadā’’ti ettha ‘‘katte’’ti idaṃ ālapanekavacanarūpaṃ, evañhi ‘‘bho kattā’’ti rūpato rūpantaraṃ nāma. ‘‘Tena hi bho khatte yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkamā’’ti ettha ‘‘khatte’’ti idañcālapanekavacanarūpaṃ. Evampi ‘‘bho khattā’’ti rūpato rūpantaraṃ nāma. ‘‘Nette ujuṃ gate satī’’ti ettha ‘‘nette’’ti idaṃ sattamiyā ekavacanarūpaṃ, etampi ‘‘nettarī’’ti rūpato rūpantaraṃ. ‘‘Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū’’ti ettha ‘‘bhattūsū’’ti idaṃ sattamiyā bahuvacanarūpaṃ. ‘‘Bhattāresū’’ti rūpato rūpantaraṃ, atra ‘‘bhattūsū’’ti dassanato, ‘‘mātāpitūsu paṇḍitā’’ti ettha ‘‘pitūsū’’ti dassanato ca ‘‘vattūsu dhātūsu gantūsu netūsu dātūsu kattūsū’’ti evamādinayopi gahetabbo. Ayaṃ nayo satthusaddepi icchitabbo viya amhe paṭibhāti.
其中如“主”之类词，依形状变化由“世尊”变出，亦作破坏。如“起立，主君啊，听说变迁”中“主”是话语体，可谓形态变现。又如“啊主君，众婆罗门及居士至此”，此“主”也是话语体，形态变化。再如“领袖当正直地行走”，此“领袖”是单数话语形式，也有形态变化。如“敬请国王，得供养者的敬礼”，“供养者们”是复数话语形式，“供养者们处”“母亲父亲们是贤者”，此“父亲们”与“行走者”等为同类，此不可或缺。此理如我们所见，亦当适用于“世尊”等称谓。
Pitā, pitā, pitaro. Pitaraṃ, pitaro. Pitarā, pitunā, petyā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi. Pitu, pitussa, pituno , pitānaṃ, pitarānaṃ, pitūnaṃ. Pitarā, petyā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi. Pitu, pitussa, pituno, pitānaṃ, pitarānaṃ, pitūnaṃ. Pitari, pitaresu, pitūsu. Bho pita, bho pitā, bhavanto pitaro. Ettha pana ‘‘petyā, pitūna’’nti imaṃ nayadvayaṃ vajjetvā bhātusaddassa ca padamālā yojetabbā. Tattha ‘‘matyā ca petyā ca kataṃ susādhu, anuññātosi mātāpitūhi, mātāpitūnaṃ accayenā’’ti ca dassanato pitusaddassa ‘‘petyā, pitūhi, pitūbhi. Pitūna’’nti rūpabhedo ca, ‘‘pitaro’’ iccādīsu rassattañca satthusaddato viseso. Tattha ca ‘‘petyā’’ti idaṃ ‘‘jantuyo, hetuyo, hetuyā, adhipatiyā’’ti padāni viya acinteyyaṃ pulliṅgarūpanti daṭṭhabbaṃ.
『父』，父者，父亲也。父亲者，父也。父等，由父所生，归属父亲，因父亲等，借由父亲们，由父亲们（工具格），由父亲们（工具格复数）。父，父之，父的，父亲们的，父亲们的，父亲们的。父亲们，儿子们，由父亲们。父亲们，由儿子们，归属父亲们之。父亲们，儿子们，由父亲们，儿子们，归属父亲们。对父亲，父亲们，父亲们中者。嗟父亲，嗟父亲们，汝等父亲也。此中「由儿子们」「由父亲们」二种语法取用，应结合兄弟称谓词加成。此中「由儿子们及由父亲们」的用法良善，母父亲等不可违背。如所说『因母亲及由儿子们所行善者，母亲父亲等同理』，显示父亲词的不同形态『由儿子们，由父亲们，父亲们』等语法形式，以及『父亲们』此类等词根先后之变动，乃是世尊语音特色。并且「由儿子们」此语乃不可思议的阳性形式，如同『生者，因缘者，主宰者』等词一般，应知为阳性化身。
Codanā sodhanā cātra bhavati – satthā pitā iccevamādīni nipphannattamupādāya ākārantānīti ca, paṭhamaṃ ṭhapetabbaṃ pakatirūpamupādāya ukārantānīti ca tumhe bhaṇatha, ‘‘hetu satthāradassanaṃ. Amātāpitarasaṃvaḍḍho. Kattāraniddeso’’tiādīsu pana satthāra iccādīni kathaṃ tumhe bhaṇathāti? Etānipi mayaṃ pakatirūpamupādāya ukārantānīti bhaṇāmāti. Nanu ca bho etāni akārantānīti? Na, ukārantāniyeva tāni. Nanu ca bho yo aṃ nādīni parabhūtāni vacanāni na dissanti yehi ukārantasaddānamantassa ārādeso siyā, tasmā akārantānīti? Na, īdise ṭhāne parabhūtānaṃ yo aṃ nādīnaṃ vacanānamanokāsattā. Tathā hi samāsavisayo eso. Samāsavisayasmiñhi acinteyyānipi rūpāni dissantīti. Evaṃ santepi bho ‘‘gāmato nikkhamatī’’ti payogassa viya asamāsavisaye ‘‘satthārato satthāraṃ gacchatī’’ti niddesapāḷidassanato ‘‘hetu satthāradassana’’ntiādīsu satthāra iccādīni akārantānīti cintetabbānīti? Na cintetabbāni ‘‘satthārato satthāraṃ gacchatī’’ti etthāpi ukārantattā. Ettha hi asamāsattepi topaccayaṃ paṭicca satthusaddassa ukāro ārādesaṃ labhati. Yāni pana tumhe ukārassa ārādesanimittāni yo aṃnādīni vacanāni icchatha, tāni īdise ṭhāne viññūnaṃ pamāṇaṃ na honti. Kāni pana hontīti ce? Asamāsavisaye topaccayo ca samāsavisaye parapadāni ca parapadābhāve syādivibhattiyo cāti imāneva īdise ṭhāne ekantena pamāṇaṃ honti. Tathā hi dhammapadaṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāvadeva anatthāya, ñattaṃ bālassa jāyatī’’ti imissā pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘ayaṃ nimmātāpitaroti imasmiṃ pahaṭe daṇḍo natthī’’ti ettha nimmātāpitaroti imassa samāsavisayattā simhi pare ukāro ārādesaṃ labhati, tato sissa okārādeso, iccetaṃ padaṃ pakatirūpavasena ukārantaṃ bhavati. Nipphannattamupādāya ‘‘puriso, urago’’ti padāni viya okārantañca bhavati. Ayaṃ panettha samāsaviggaho ‘‘mātā ca pitā ca mātāpitaro, natthi mātāpitaro etassāti nimmātāpitaro’’ti. Pakatirūpavasena hi ‘‘nimmātāpitu’’ iti ṭhite sivacanasmiṃ pare ukārassa ārādeso hoti. Katthaci pana dhammapadaṭṭhakathāpotthake ‘‘ayaṃ nimmātāpitiko’’ti pāṭho dissati, eso pana ‘‘ayaṃ nimmātāpitaro’’ti padassa ayuttataṃ maññamānehi ṭhapitoti maññāma, na so ayutto aṭṭhakathāpāṭho. So hi umaṅgajātakaṭṭhakathāyaṃ ekapitaroti simhi ārādesapayogena sameti. Tathā hi –
此处亦有召唤与核查之义——世尊为父，由于诸因缘终结而创造之，如是第一应当立于显现形式因缘之下，如是汝等言说说出『因缘是世尊示现，生于父母之所，由业受器』等词，然汝等如何言说世尊类似者？此等亦当以显现形式因缘为依据而说。汝等岂曰此等非显现形式？非也，此即为显现形式。汝又曰若外来无生词语不可见，此等视为非显现形式者？亦非，此种场合中虽有外来无生词句而生生不息，乃为合成语题。合成语题中，虽不可思议，然相续现诸形体。虽如是，汝等岂当思『世尊自出生处』等非合成语境者，而思世尊类似语为非显现形式？不当如此思，『世尊自出生处行来』此明示亦属显现形式。因非合成语中，且以前后依缘及合成语内部前后貌异分明故也。汝等若欲以召唤之因缘词语言之，则彼处无智慧者之条目尚未具足。然何为能具足者？即非合成语内前后依缘及合成语中前后差别等。譬如《法句经注》云『仅为无益，仅生愚人』，此为诠释其义者。若云『此为无益者』，即合成语议题中后依缘为狮子而成召唤，故于此句上方示缘念召唤依缘，随后原则应作显现形式。三者因果俱成，亦为显现形式。再者，众修行者中不见外来无生词语不改造。在此乃《法句经注》论中有云『此为无益者』，此处的造作父母者汇成显现之因缘。以此显现之因依，声母佐成，于是此语成显现语类。虽有终结因缘，譬如‘人类、蛇类’字样，亦属显现语。此处合成语解释为『母亲与父亲皆为母父，非母父者为造作之母父』。以显现形式论『造作父母』，语尾处即有显现之因。偶尔见《法句经》中『此为造作之父母』章节，此非正注所载。此文合注中父字以狮子召唤为依，依如是而成。
‘‘Yathāpi niyako bhātā,
「如同弟兄之间，
Saudariyo ekamātuko;
或兄妹之间，
Evaṃ pañcālacando te,
犹如潘徕月，
Dayitabbo rathesabhā’’ti
理应慈爱如御车之主。」
Imissā pāḷiyā atthaṃ saṃvaṇṇentehi pāḷinayaññūhi garūhi ‘‘niyakoti ajjhattiko ekapitaro ekamātuyā jāto’’ti simhi ārādesapayogaracanā katā. Na kevalañca simhi ārādese pulliṅgappayogoyevamhehi diṭṭho, atha kho itthiliṅgappayogopi sāsane diṭṭho. Tathā hi vinayapiṭake cūḷavagge ‘‘assamaṇī hoti asakyadhītarā’’ti padaṃ dissati. Ayaṃ panettha samāsaviggaho ‘‘sakyakule uppannattā sakyassa bhagavato dhītā sakyadhītarā, na sakyadhītarā asakyadhītarā’’ti. Idhāpi simhi pare ukārassa ārādeso kato, itthiliṅgabhāvassa icchitattā āpaccayo, tato silopo ca daṭṭhabbo. Evaṃ samāsapadatte satthu pitu kattusaddānaṃ nāmikapadamālāyaṃ vuttarūpato koci koci rūpaviseso dissati. Aññesampi rūpaviseso nayaññunā maggitabbo suttantesu. Ko hi nāma samattho nissesato buddhavacanasāgare saṃkiṇṇāni vicitrāni paṇḍitajanānaṃ hadayavimhāpanakarāni padarūparatanāni samuddharitvā dassetuṃ, tasmā amhehi appamattakāniyeva dassitāni.
在此巴利语经文意义的传述者中，具博学的巴利学者与尊敬者们将“niyakoti ajjhattiko ekapitaro ekamātuyā jāto”（意即“狮子”）解释为内在的、只有父亲和母亲所生的唯一子。这是以模拟狮子般威严和强大的形象构成的比喻。不只是雄狮的比喻在经藏中见到，事实上，雌狮的比喻也被经文中观察到。比如，在律藏的小品章节中出现“assamaṇī hoti asakyadhītarā”（意为“非狮子王之后代”）的语句，这里的普遍解释是“出身于释迦族的释迦世尊的女儿被称为释迦王之后代，而非释迦王之后代者为非释迦女儿”。在此语境中，也有对狮子名称中末尾“ukāra”（乌音字）的添加，比喻因应雌性特征的表达形成，这是语义的增益，应见为用法习惯。因此，如此普遍用法中，佛陀父亲的称谓彩图式中偶有细微差异。其他的细微差别则应通过诵读经文中词汇用法的比较加以发现。谁又能有能力从浩瀚如海的佛言中挑出纷繁复杂、深奥难解的词句，聪慧者的心海激起波澜的词句而展示出来呢？故我们所示者仅为部分、不敢多漏。
Adandhajātiko viññu-jātiko satataṃ idha;
他是非盲出生的、智慧生起者，常住于此。
Yogaṃ karoti ce satthu, pāḷiyaṃ so na kaṅkhati.
若他奉行佛陀之教，巴利文言辞他不生疑惑。
Ye panidha amhehi ‘‘satthā, abhibhavitā, vattā, kattā’’dayo saddā pakāsitā, tesu keci upayogavacanena saddhiṃ niccaṃ vattanti ‘‘pucchitā, okkamitā’’iccādayo. Tathā hi ‘‘abhijānāsi no tvaṃ mahārāja imaṃ pañhaṃ aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā. Niddaṃ okkamitā’’tiādipayogā bahū dissanti. Keci sāmivacanena saddhiṃ niccaṃ vattanti ‘‘abhibhavitā, vattā’’iccādayo. Tathā hi ‘‘paccāmittānaṃ abhibhavitā, tassa bhavanti vattāro. Amatassa dātā. Parissayānaṃ sahitā. Anuppannassa maggassa, uppādetā naruttamo’’tiādipayogā bahū dissanti. Keci pana upayogavacanenapi saddhiṃ neva vattanti niyogā paññattiyaṃ pavattanato. Taṃ yathā? ‘‘Satthā, pitā, bhātā, nattā’’iccādayo. Ettha pana ‘‘upayogavacanena saddhiṃ niccaṃ vattantī’’tiādivacanaṃ kammabhūtaṃ atthaṃ sandhāya katanti veditabbaṃ.
我们中那些称呼佛陀为“导师”、“战胜者”、“具足者”、“实践者”等词的，有些词语以附加的用法常与“被问询者”、“已被释除者”等意一起呈现。比如“你已知晓，尊贵的王，这问题曾被其他沙门婆罗门所问。现已被答之”等表达多见。有的词语与“战胜者”、“具足者”等合用时，常以“因缘主胜者，由此生众生保护者，永恒施与者，悉知道路者，最佳发明者”等词汇与之并用。亦有词语虽与之合用却未见作语法上的附加，其用法为假借。比如“导师”、“父亲”、“兄弟”、“姐妹”等词。对此须知，“用法合一常见”乃言其语义成立，已成为约定俗成。
Evaṃ ukārantatāpakatikānaṃ ākārantapadānaṃ pavattiṃ viditvā saddesu atthesu ca kosallamicchantehi puna liṅgaantavasena ‘‘satthā, sattho, sattha’’nti tikaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā. Tatra hi ‘‘satthā’’ti idaṃ paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sattho’’ti idaṃ paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā okārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sattha’’ntidaṃ pana paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā niggahītantabhūtaṃ napuṃsakaliṅgaṃ. Tatra satthāti sadevakaṃ lokaṃ sāsati anusāsatīti satthā, ko so? Bhagavā. Satthoti saha atthenāti sattho, bhaṇḍamūlaṃ gahetvā vāṇijjāya desantaraṃ gato janasamūho. Satthanti sāsati ācikkhati atthe etenāti satthaṃ, byākaraṇādigantho, atha vā sasati hiṃsati satte etenāti satthaṃ, asiādi. ‘‘Satthā, satthā, satthāro. Satthāraṃ, satthāro’’ti pure viya padamālā. ‘‘Sattho, satthā. Satthaṃ, satthe’’ti purisanayena padamālā. ‘‘Satthaṃ, satthāni, satthā. Satthaṃ, satthāni, satthe’’ti napuṃsake vattamāna cittanayena padamālā yojetabbā. Evaṃ tidhā bhinnāsu nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā.
如此，了知以『u』音结尾之基础形（tāpakatī）转变为以『ā』音结尾之词项的规律之后，欲于声明与义理两方面皆获精通者，应再依性别之差异，将『satthā（导师）』、『sattho（商队）』、『satthaṃ（教典/刀剑）』三者立为一组，并逐一厘清各词之意义、各词本形之名词词尾变化表，以及各词之间的相同与相异之处。就此而言：『satthā』一词，最初属于以『u』音结尾之基础形，其后转变为以『ā』音结尾的阳性词；『sattho』一词，最初属于以『a』音结尾之基础形，其后转变为以『o』音结尾的阳性词；『satthaṃ』一词，则最初属于以『a』音结尾之基础形，其后转变为以鼻音符号结尾的中性词。就其含义而言：『satthā（导师）』者，教导、训诫包含天人在内之世间，故称『satthā』，此指谁？即世尊是也。『sattho（商队）』者，与利益同行，故称『sattho』，即携带货物资本赴他方经商之人群。『satthaṃ（教典）』者，以之教导、宣示义理，故称『satthaṃ』，即文法等论著；或者，以之伤害、加害众生，故称『satthaṃ』，即刀剑等物。词尾变化表如前所示：阳性『satthā』格式为——『satthā, satthā, satthāro；satthāraṃ, satthāro』等；阳性『sattho』则依一般阳性名词规则变化，格式为——『sattho, satthā；satthaṃ, satthe』等；中性『satthaṃ』则应依现行中性名词『citta（心）』之规则连结，格式为——『satthaṃ, satthāni, satthā；satthaṃ, satthāni, satthe』等。如此，于三种各别之名词词尾变化表中，各词间的相同与相异之处，应当一一厘清。
Satthā tiṭṭhati sabbaññū, satthā yanti dhanatthikā;
导师具足一切智慧而立，导师护持财富与福德；
Satthā apeti puriso, bhonto satthā dadātha saṃ.
“教师示现去世”谓有人称为“教师”。“父尊请赐教师”意欲供养教师。
Evaṃ sutisāmaññavasena sadisatā bhavati.
如此，依名称的相似，人们便会成为相似之物。
Satthaṃ yaṃ tikhiṇaṃ tena, sattho katvāna kappiyaṃ;
以最切实之教义为教师，既已成为教师即为适宜。
Phalaṃ satthussa pādāsi, satthā taṃ paribhuñjati.
教师得果，于彼教师处安稳享用。
Evaṃ asutisāmaññavasena asadisatā bhavati, tathā liṅgaantavasena. ‘‘Cetā ceto’’ti ca ‘‘tātā tāto’’ti ca dukaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.
如此，依名称之相似，凡闻所称者则亦相似，依异名称自然亦相异。须解释「心」与「父」等词的两重意义，以及由字尾词尾所成之名称集内词的相似与非相似。
Tatra hi ‘‘cetā’’ti paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, tathā ‘‘tātā’’ti padampi. ‘‘Ceto’’ti idaṃ pana paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā okārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ, tathā ‘‘tāto’’ti padampi. Tatra cetāti cinoti rāsiṃ karotīti cetā, pākāracinanako puggalo, iṭṭhakavaḍḍhakīti attho. Cetoti cittaṃ, evaṃnāmako vā luddo. Ettha ca cittaṃ ‘‘cetayati cintetī’’ti atthavasena ceto, luddo pana paṇṇattivasena. Tātāti tāyatīti tātā. ‘‘Aghassa tātā hitassa vidhātā’’tissa payogo. ‘‘Tāto’’ti etthāpi tāyatīti tāto, puttānaṃ pitūsu, pitarānaṃ puttesu, aññesañca aññesu piyapuggalesu vattabbavohāro eso. ‘‘So nūna kapaṇo tāto, ciraṃ ruccati assame. Kicchenādhigatā bhogā, te tāto vidhamaṃ dhamaṃ. Ehi tātā’’tiādīsu cassa payogo veditabbo. ‘‘Cetā, cetā, cetāro. Cetāraṃ, cetāro’’ti satthunayena padamālā. ‘‘Ceto, cetā. Cetaṃ, cete. Cetasā, cetenā’’ti manogaṇanayena ñeyyā. Ayaṃ cittavācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Ceto, cetā. Cetaṃ, cete. Cetenā’’ti purisanayena ñeyyā. Ayaṃ paṇṇattivācakassa cetasaddassa nāmikapadamālā. ‘‘Tātā, tātā, tātāro. Tātāra’’nti satthunayena ñeyyā. ‘‘Tāto, tātā, tāta’’nti purisanayena ñeyyā. Evamimāsupi nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā, tathā liṅgaantavasena ‘‘ñātā, ñāto, ñātaṃ, ñātā’’ti catukkaṃ katvā padānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.
此中“cetā”作为第一人称原因音位，后续“ā”而成阳性，‘tātā’亦同。‘ceto’先以根音起始，再以元音结尾，‘tāto’亦然。‘cetā’表示心、念，也为人之心智，意为思维者、爱好增长者。此处“心”即思惟之意；概括为“思”者也。‘tātā’为“抚育者”意，指恶之施行者和善之扶持者，“父”的用法，指子与父相互关系，也适用于其他亲爱众生之间的关系。有如“你无非是游戏之父，长久安乐，所获财物皆归父所有，来吧父亲”这类用法，应当理解。依据教师教法，“cetā”及其派生词列为名称集。“ceto, cetā, cetaṃ, cete, cetasā, cetenā”依心识之计算应知识。该名称集为心法发语者。又“ceto, cetā, cetaṃ, cetenā”依人称应知，也为思惟语词名称集。“tātā, tātā, tātāro, tātāra”亦为教师教法名称集；“tāto, tātā, tāta”依人称亦同。在此类名称集内，须解释词间之相似与非相似。又如“ñātā, ñāto, ñātaṃ, ñātā”之四类，依意甚明，亦须于名称集中说明相似与非相似。
Tatra hi ‘‘ñātā’’ti idaṃ paṭhamaṃ ukārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchā ākārantabhūtaṃ pulliṅgaṃ. ‘‘Ñāto ñāta’’nti imāni yathākkamaṃ paṭhamaṃ akārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchokārantaniggahītantabhūtāni vāccaliṅgesu punnapuṃsakaliṅgāni. Tathā hi ‘‘ñāto attho sukhāvaho. Ñātametaṃ kuraṅgassā’’ti nesaṃ payogā dissanti. ‘‘Ñātā’’ti idaṃ pana paṭhamaṃ ākārantatāpakatiyaṃ ṭhatvā pacchāpi ākārantabhūtaṃ vāccaliṅgesu itthiliṅgaṃ. Tathā hi ‘‘esā itthimayā ñātā’’ti payogo. Tatra pulliṅgapakkhe ‘‘jānātīti ñātā’’ti kattukārakavattamānakālavasena attho gahetabbo. Itthiliṅgādipakkhe ‘‘ñāyitthāti ñātā ñāto ñāta’’nti kammakārakātītakālavasena attho gahetabbo. Esa nayo aññatthāpi yathāsambhavaṃ daṭṭhabbo. ‘‘Ñātā, ñātā, ñātāro. Ñātāra’’nti satthunayena ñeyyā. ‘‘Ñāto, ñātā. Ñāta’’nti purisanayena ñeyyā. ‘‘Ñātaṃ, ñātāni, ñātā. Ñātaṃ, ñātāni, ñāte’’ti vakkhamānacittanayena ñeyyā. ‘‘Ñātā, ñātā, ñātāyo. Ñātaṃ, ñātā, ñātāyo’’ti vakkhamānakaññānayena ñeyyā. Evamimāsupi nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā. Aññesupi ṭhānesu yathārahaṃ iminā nayena sadisāsadisatā upaparikkhitabbā. Vattā dhātā gantādīnampi ‘‘vadatīti vattā, dhāretīti dhātā, gacchatīti gantā’’tiādinā yathāsambhavaṃ nibbacanāni ñeyyāni.
此处「ñātā」者，此为第一人称时立于不动词（无活用形）之谓，随后复现活用形之阳性形式。「ñāto ñāta」者，如法次第则先立不动词活用形式，再现活用动词或名词附加于阳性词尾之形态。因「ñāto」意为「所知、理解之义，以带来安乐」。如言「ñātametaṃ kuraṅgassā」者，即此为常用例证。「ñātā」此时复立活用动词，随后附加于阴性词尾，此为女性词形。故言「esā itthimayā ñātā」，此为用法示例。于阳性范畴中，「jānātīti ñātā」为动作词作主语时，基于动作和时间相续之用法选择例义。阴性范畴以及相关语境中，则以「ñāyitthāti ñātā」等形式出现，基于行为者、施事及时间相续的语法规律取义。此法亦可视为不同语义对照，须依上下文而妥为理解。「ñātā、ñātā、ñātāro、ñātāra」此等词形语义应遵循教师授意所应得之义。「ñāto、ñātā、ñāta」则为男性当事者语义面向。加之「ñātaṃ、ñātāni、ñātā」至「ñātaṃ、ñātāni、ñāte」等为口语交互时念及意向所指。或以「ñātā、ñātā、ñātāyo、ñātaṃ、ñātā、ñātāyo」形式表述。如此之名词词类体系内的词尾形态及细微差别须详尽阐释。于他处亦应以相应文法规律推敲同类名词之相似及不同形态。诸如「vattā、dhātā、gantā」等，则依据用法依序分别表述为施事者、承载者、行走者等义。故此段全体乃谨慎论述名词作主语时动词句尾变化传达之不同意义。
Yaṃ panettha amhehi pakiṇṇakavacanaṃ kathitaṃ, taṃ ‘‘aṭṭhāne idaṃ kathita’’nti na vattabbaṃ. Yasmā ayaṃ saddanīti nāma saddānamatthānañca yuttāyuttipakāsanatthaṃ katārambhattā nānappakārena sabbaṃ māgadhavohāraṃ saṅkhobhetvā kathitāyeva sobhati, na itarathā, tasmā nānappabhedena vattumicchāya sambhavato ‘‘aṭṭhāne idaṃ kathita’’nti na vattabbaṃ. Nānāupāyehi viññūnaṃ ñāpanatthaṃ katārambhattā ca pana punaruttidosopettha na cintetabbo, aññadatthu saddhāsampannehi kulaputtehi ayaṃ saddanīti piṭakattayopakārāya sakkaccaṃ pariyāpuṇitabbā.
然若将此处视为固定句式而宣称「此处已叙故不复叙」则不可。盖因为「saddanīti」为言语之义，乃专指语词意义或含义而无诠释重复之疑。且本注疏犹借助各种义项分别说明，融合不同声音或语言使用之说法基础；此完全基于摩揭陀语境俗语之适用，因而衍生多面向叙说，表现其多义性、文体转换之妙处。但若以繁文复节来论，则此处绝非仅作简略重复。以多路径开示智慧者意，贯串不同用意，故不可仅谬称为「既述不可复述」。更不可思虑常人之争议，怠忽此处为智慧开示，亦宜慎重以别处悉心圆满配合。故于恭敬深信之辈及世尊弟子中，此「saddanī」之辞乃为三藏传承有益，必当适度涵摄梳理以警醒众生。
Iti abhibhavitāpadasadisāni vattā, dhātā, gantādīni padāni dassitāni. Idāni ataṃsadisāni dassessāma. Seyyathidaṃ –
以上所示动词、不动词词尾变化及不同语尾形态已示其用法事例，诸如施事者、承载者、行走者等词尾皆已分明。今将说明相近词汇。举例如下：
Guṇavā gaṇavā ceva, balavā yasavā tathā;
有德者，有部类者；有力量者，有名声者，
Dhanavā sutavā vidvā, dhutavā katavāpi ca.
有财富者，有受闻者，有智慧者，有刚正者，
Hitavā bhagavā ceva, dhitavā thāmavā tathā;
有利益世尊者，坚定者，安住者，亦如是。
Yatavā cāgavā cātha, himaviccādayo ravā.
譬如山岭及诸江河，恒常发出声响，传播不息；
Punnapuṃsakaliṅgehi, akārantehi pāyato;
正如真男子身上痣，虽不起色彩，却于远处被见；
Vantusaddo paro hoti, tadantā guṇavādayo.
他方有欢喜之声，是由牙齿咀嚼所生美音；
Saññāvā rasmivā ceva, massuvā ca yasassivā;
如色觉及光线、雾霭等，各自具有不同声响，闻者觉知；
Iccādidassanāpeso, ākārivaṇṇukārato;
此因形色相似，唯有颜色与形状是其特征；
Itthiliṅgādīsu hoti, katthacīti pakāsaye.
诸种性别标志等，依此而现，有时于何处现，予以说明。
Satimā gatimā attha-dassimā dhitimā tathā;
具念者，能随顺行法，能显义理，亦有坚定之力；
Mutimā matimā ceva, jutimā hirimāpi ca.
解脱者，智慧者，光明者，且能生起羞愧心；
Thutimā ratimā ceva, yatimā balimā tathā;
称赞者，和悦者，精进者，且具勇猛力量；
Kasimā sucimā dhīmā, rucimā cakkhumāpi ca.
分析者，纯洁者，聪慧者，且具明照能见之慧眼；
Bandhumā hetumā’yasmā, ketumā rāhumā tathā;
羁绊者，缘由者，障蔽者，亦如是；
Khāṇumā bhāṇumā gomā, vijjumā vasumādayo.
施舍者，点化者，守护者，田舍主等诸种属也。
Pāpimā puttimā ceva, candimiccādayopi ca;
恶劣者、有子嗣者，及持恶戒者等。
Ataṃsadisasaddāti, viññātabbā vibhāvinā.
关于此语，须经辨析了解后方能明白。
Ivaṇṇukārokārehi, mantusaddo paro bhave;
如同乐声之中有他声存在，
Ākārantā cikārantā, imantūti vibhāvaye.
因而搅扰而发出这声，应当分辨其因缘。
Guṇavā, guṇavā, guṇavanto. Guṇavantaṃ, guṇavante. Guṇavatā, guṇavantena, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavatā, guṇavantā, guṇavantasmā, guṇavantamhā, guṇavantehi, guṇavantebhi. Guṇavato, guṇavantassa, guṇavataṃ, guṇavantānaṃ. Guṇavati, guṇavante, guṇavantasmiṃ, guṇavantamhi, guṇavantesu. Bho guṇavā, bhavanto guṇavā, bhonto guṇavanto.
有德者，有德有才者。有德者，具德者。借由有德者，以有德者，与有德者同行。由有德者，与有德者共处。于有德者，由有德者而生有德。由有德，出自有德者，归于有德者。有德于，有德者，以有德者而立，有德者众多。有德，有德者，因有德者，且由有德者，与有德者同行。由有德，与有德者，归于有德者。有德、有德者，于有德中，具有有德者。彼为有德，有德者也。
Ettha pana ‘‘etha tumhe āvuso sīlavāhothā’’ti ca,
然而，此处又云『你们阿阇世，应当具持持戒』。
‘‘Balavanto dubbalā honti, thāmavantopi hāyare;
『强者变为弱者，贵有时亦衰废；』
Cakkhumā andhikā honti, mātugāmavasaṃ gatā’’ti ca
『明眼者则为盲目，妇村中者堕无知。』
Pāḷiyaṃ ‘‘sīlavā, cakkhumā’’ti paṭhamābahuvacanassa dassanato ‘‘guṇavā’’ti paccattālapanaṭṭhāne bahuvacanaṃ vuttaṃ. ‘‘Guṇavā satimā’’tiādīsupi eseva nayo. Cūḷaniruttiyampi hi ‘‘guṇavā’’ti paccattālapanabahuvacanāni āgatāni, niruttipiṭake paccattekavacanabhāveneva āgataṃ, cūḷaniruttiyaṃ pana niruttipiṭake ca ‘‘bho guṇava’’iti rassavasena ālapanekavacanaṃ āgataṃ. Mayaṃ pana ‘‘taggha bhagavā bojjhaṅgā. Kathaṃ nu bhagavā tuyhaṃ sāvako sāsane rato’’tievamādīsu anekasatesu pāṭhesu ‘‘bhagavā’’iti ālapanekavacanassa dīghabhāvadassanato vantupaccayaṭṭhāne ‘‘bho guṇavā’’iccādi dīghavasena vacanaṃ yuttataraṃ viya maññāma, mantupaccayaṭṭhāne pana imantupaccayaṭṭhāne ca ‘‘sabbaverabhayātīta, pāde vandāmi cakkhuma. Evaṃ jānāhi pāpima’’iccādīsu pāḷipadesesu ‘‘cakkhuma’’iccādiālapanekavacanassa rassabhāvadassanato ‘‘bho satima, bho gatima’’iccādi rassavasena vacanaṃ yuttataraṃ viya maññāma, atha vā mahāparinibbānasuttaṭṭhakathāyaṃ ‘‘āyasmā tissa’’ itidīghavasena vuttālapanekavacanassa dassanato ‘‘bhagavā, āyasmā’’ itidīghavasena vuttapadamattaṃ ṭhapetvā vantupaccayaṭṭhānepi mantupaccayanayo netabbo, mantupaccayaṭṭhānepi vantupaccayanayo netabbo. Tathā hi kaccāyanādīsu ‘‘bho guṇavaṃ, bho guṇava, bho guṇavā’’iti niggahītarassadīghavasena tīṇi ālapanekavacanāni vuttāni, iminā ‘‘bho satimaṃ, bho satima, bho satimā’’ti evamādinayopi dassito . Paṭhamābahuvacanaṭṭhāne pana ‘‘guṇavanto, guṇavantā, guṇavantī’’ti tīṇi padāni vuttāni, imināpi ‘‘satimanto, satimantā, satimantī’’ti evamādinayopi dassito. Tesu ‘‘bho guṇavaṃ bho satimaṃ, guṇavantā, guṇavantī’’ti imāni padāni evaṃgatikāni ca aññāni padāni pāḷiyaṃ appasiddhāni yathā ‘‘āyasmantā’’ti padaṃ pasiddhaṃ, tasmā yaṃ cūḷaniruttiyaṃ vuttaṃ, yañca niruttipiṭake, yañca kaccāyanādīsu, taṃ sabbaṃ pāḷiyā aṭṭhakathāhi ca saddhiṃ yathā na virujjhati, gaṅgodakena yamunodakaṃ viya aññadatthu saṃsandati sameti, tathā gahetabbaṃ.
巴利语中“有德者、明眼者”为首复数称的示范，其朗诵中复数位置经常使用“有才德者”一词。此“有才德者、念达者”等词组，在不同诠释书中亦被同样用法呈现。小释论中“有才德者”的复数形式出现，诠释藏里则多用单数形式“尊敬的有才德者”语气。而我们在诸多读本中，如此多次出现“世尊觉者及菩提支分等觉悟者，弟子敬仰之”、“祈尊敬此觉者”等长篇之语句处，均以“尊敬的有才德者”等词语作朗诵习惯，线索般津津乐道，可见斯乃适切之说。于诸修持智者如咖丛等亦以三重“尊敬之有才德者”为常见诵辞，因而对应之如“尊敬的念达人”，亦反复显现。首复数称启示中还有“有才德的众、念达的众、柔和的众”等三种词形例证。诸如“尊者”等渐为普及，而诸注释书、诠释藏及诸大长老述说皆不违背此朗诵群聚，恰若将甘露水与旱河水交融相注，应结合取用，勿任意割舍。
Apicettha ayampi viseso gahetabbo. Taṃ yathā? ‘‘Tuyhaṃ dhītā mahāvīra, paññavanta jutindharā’’ti pāḷiyaṃ ‘‘paññavanta’’iti ālapanekavacanassa dassanato.
此处尚当取其殊胜。如何呢？巴利句“你女儿是大丈夫，智慧者，明目者”中“智慧者”即为朗诵单数称样例。
‘‘Sabbā kirevaṃ pariniṭṭhitāni,
『一切均如此完成，』
Yasassi naṃ paññavantaṃ visayha;
『他念智慧者声名远播。』
Yaso ca laddhā purimaṃ uḷāraṃ,
名声既得，以往之喧嚣盛大，
Nappajjahe vaṇṇabalaṃ purāṇa’’nti.
不曾舍弃过古老的色彩威力。
Imissā jātakapāḷiyā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘paññavanta’’iti ālapanekavacanassa dassanato ca ‘‘bho guṇavanta, bho guṇavantā, bho satimanta, bho satimantā’’tiādīnipi ālapanekavacanāni avassamicchitabbāni. Tathā hi tissaṃ pāḷiyaṃ ‘‘yasassi paññavanta’’ iccālapanavacanaṃ aṭṭhakathācariyā icchanti. Nanti hi padapūraṇe nipātamattaṃ. Paññavantanti pana chandānurakkhaṇatthaṃ anusārāgamaṃ katvā vuttaṃ. Evaṃ pāvacane vantupaccayādisahitānaṃ saddānaṃ ‘‘bhagavā, āyasmā, paññavanta, cakkhuma, pāpima’’itidassitanayena ālapanappavatti veditabbā. Ettha ca ‘‘gaṅgābhāgīrathī nāma, himavantā pabhāvitā’’ti ca ‘‘kuto āgatattha bhanteti, himavantā mahārājā’’ti ca dassanato ‘‘guṇavantā’’ti pañcamiyā ekavacanaṃ kathitaṃ. Yathā guṇavantu saddassa nāmikapadamālā yojitā, evaṃ dhanavantubalavantādīnaṃ satimantu gatimantādīnañca nāmikapadamālā yojetabbā.
在此本生故事巴利文的注疏中，对『聪慧者』一词的阐释，以及『哦，有德者，哦，有德者，哦，有念者，哦，有念者』等开头的祈请用语，均不可疏忽。正如巴利语中称『以名声为聪慧者』，这是注疏老师所希求表达的，毕竟这些只是填充词。『聪慧者』一词是为了契合欲求保护而造就的学说依止，故而得以宣说。如此一来，对得以许可的含义及附加语音如『世尊，具寿者，聪慧者，明眼者，恶者』等表示的语词类别，必须了知其用法。此外，如『恒河滔滔，喜马拉雅辉映』及『何处而来尊者？喜马拉雅大帝』等表现『有德者』的第五种单数用法，正如『有德者』一词应并入名称字串，『有财、有力』等、『有念、有行』等，也应同样加入名称字串之内。
Idāni vidvādipadānaṃ guṇavāpadena samānagatikattampi sotūnaṃ payogesu sammohāpagamatthaṃ ekadesato nibbacanādīhi saddhiṃ vidvantuiccādipakatirūpassa nāmikapadamālā vuccate – ñāṇasaṅkhāto vedo assa atthīti vidvā, paṇḍito. Ettha ca vidvāsaddassa atthibhāve ‘‘iti vidvā samaṃ care’’tiādi āhaccapāṭho nidassanaṃ. Atrāyaṃ padamālā – vidvā, vidvā, vidvanto. Vidvantaṃ, vidvante. Vidvatā, vidvantena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Vedanāvā, vedanāvā, vedanāvanto. Vedanāvantaṃ, vedanāvante. Vedanāvatā, vedanāvantena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. Evaṃ ‘‘saññāvācetanāvā saddhāvā paññavā sabbāvā’’iccādīsupi. Ettha ca ‘‘vedanāvantaṃ vā attānaṃ sabbāvantaṃ loka’’ntiādīni nidassanapadāni. Tattha sabbāvantanti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Majjhedīghañhi idaṃ padaṃ. Yebhuyyena pana ‘‘paññavāpaññavanto’’tiādīni majjherassānipi bhavanti. Yasassino parivārabhūtā janā assa atthīti yasassivā, atha vā yasassī ca yasassivā cāti yasassivā. Ekadesasarūpekasesoyaṃ. ‘‘Yasassivā’’ti padassa pana atthibhāve –
如今，学识高超的文献中，有以表示有德的词尾，用以表现听者们语用上的错觉或帮助其理解的各种词缀集合，被称作“聪慧者”一词，该词具象征智慧之意。就“聪慧”一词的内涵，有曰“如智慧者，同理而行”等表述作为示范文本。在此，出现诸如「聪慧、聪慧者、聪慧众、多聪慧者，多聪慧的」等形式，而其余部分均应舍弃。又如「受知、受知者、受知众、受知的、受知行、受知者之行」等也同理，其中诸如“认知、意识、信心、智慧”等均属相同用法。同样，‘受知者’称为所有存在者，‘所有存在及其伴随’之意。此词有短长变体，尤以“聪慧者”之中间形式较多。譬如某有声望之人之所属群体，称为‘有声望者（yasassivā）’；有时谓‘有声望者’本身即‘有声望者’。此为一种单数类别用法。关于‘有声望者’此词的意义解释，于下文略述。
‘‘Khattiyo jātisampanno, abhijāto yasassivā;
『贵族中出身之人，本就是生而有声望者，
Dhammarājā videhānaṃ, putto uppajjate tavā’’ti
真理之王，在无境之地，乃生于你之家子孙也。』
Idaṃ nidassanaṃ. ‘‘Yasassivā, yasassivā, yasassivanto. Yasassivantaṃ’’ iccādi netabbaṃ. Atthe dassanasīlaṃ atthadassi, kiṃ taṃ? Ñāṇaṃ. Atthadassi assa atthīti atthadassimā, ettha ca –
此为说明文。所谓『荣耀者，荣耀者，荣耀者众多者』，诸如此类语句，不当解作它义。文义说明品为意义显现者，此为何义？为智慧。所谓意义显现者，谓明了其意者，此处——
‘‘Taṃ tattha gatimā dhitimā, mutimā atthadassimā;
『彼者在那里有前进、有坚定、有解脱、有意义显现；
Saṅkhātā sabbadhammānaṃ, vidhuro etadabravī’’ti
诸法悉皆述说，智者言此。』
Idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. ‘‘Atthadassimā, atthadassimā, atthadassimanto. Atthadassimantaṃ’’ iccādi netabbaṃ. Pāpaṃ assa atthīti pāpimā, akusalarāsisamannāgato māro. Puttā assa atthīti puttimā, bahuputto. ‘‘Socati puttehi puttimā’’ti ettha hi bahuputto ‘‘puttimā’’ti vuccati. Cando assa atthīti candimā. Candoti cettha candavimānamadhippetaṃ, candavimānavāsī pana devaputto ‘‘candimā’’ti. Tathā hi ‘‘cando uggato, pamāṇato cando āyāmavitthārato ubbedhato ca ekūnapaññāsayojano, parikkhepato tīhi yojanehi ūnadiyaḍḍhasatayojano’’tiādīsu candavimānaṃ ‘‘cando’’ti vuttaṃ. ‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, candimā saraṇaṃ gato’’tiādīsu pana candadevaputto ‘‘candimā’’ti. Aparo nayo – cando assa atthīti candimā. Candoti cettha candadevaputto adhippeto, tannivāsaṭṭhānabhūtaṃ pana candavimānaṃ ‘‘candimā’’ti. Tathā hi ‘‘rāhu candaṃ pamuñcassu, cando maṇimayavimāne vasatī’’tiādīsu candadevaputto ‘‘cando’’ti vutto.
此为该义品之辅助语句。所谓『意义显现者，意义显现者，诸意义显现者』，诸如此类语句，不当解作他义。若解作恶者，则为恶人，带有不善法之类，魔是其伴。若解作子者，则为多子者。此所谓『子者者，与子共愁』，此中多子者称为子者。若解为月，则为月亮。所谓月者，此指月宫主宰，此处月宫居者乃天子称为『月者』。譬如『月生起，自量而来，展开，沉没，约一十五由旬，远离三由旬，约四百五十由旬』等，月宫即称为『月者』。又『如来、阿拉汉、月者所依去』等语中，月天子称为『月者』。另一说——若解作月者，即月天子意，居所为月宫，故称为『月者』。譬如『罗侯应放月去，月居宝光宫殿』等语，月天子亦称作『月者』。
‘‘Yo have daharo bhikkhu, yuñjati buddhasāsane;
『当有年轻比库，修学佛法，
Somaṃlokaṃpabhāseti, abbhā muttova candimā’’ti
照亮月光世界，如同自在月亮。』
Ādīsu pana tannivāsaṭṭhānabhūtaṃ candavimānaṃ ‘‘candimā’’ti vuttaṃ. Iti ‘‘cando’’ti ca ‘‘candimā’’ti ca candadevaputtassapi candavimānassapi nāmanti veditabbaṃ. Tatra ‘‘pāpimā puttimā candimā’’ti imāni pāpasaddādito ‘‘tadassatthi’’ iccetasmiṃ atthe pavattassa imantupaccayassa vasena siddhimupāgatānīti gahetabbāni.
起初，居于月宫建构之所的月轮飞行器，被称为“月”。因此，“月”和“月轮”这两词既是指月天子之子，也指月轮飞行之器，这是须当了知的。此中「恶满的、后代的、月亮的」等恶语，是由此意涵即通过月轮飞行器的缘故而生，达成此等成就的因缘须加采纳。
Nanu ca bho mantupaccayavaseneva sādhetabbānīti? Na, katthacipi akārantato mantuno abhāvā. Nanu ca bho evaṃ santepi pāpa putta candato paṭhamaṃ ikārāgamaṃ katvā tato mantupaccayaṃ katvā sakkā sādhetunti? Sakkā rūpamattasijjhanato, nayo pana sobhano na hoti. Tathā hi pāpa puttādito akārantato ikārāgamaṃ katvā mantupaccaye vidhiyamāne aññehi guṇayasādīhi akārantehi ikārāgamaṃ katvā mantupaccayassa kātabbatāpasaṅgo siyā. Na hi anekesu pāḷisatasahassesu katthacipi akārantato guṇa yasādito ikārāgamena saddhiṃ mantupaccayo dissati, aṭṭhānattā pana pāpa puttādito akārantato ikārāgamaṃ akatvā imantupaccaye kateyeva ‘‘pāpimā puttimā’’tiādīni sijjhantīti.
难道说须凭借月轮飞行器的因缘才能达成吗？非也，有时无因而无月轮飞行器。难道说恶满之子从月亮处首次取来（恶语）然后凭因缘制造月轮飞行器，因而能够成就？可以依照净洁纯色制造，但其形状虽真切，却不会美丽。正如恶满之子等无因地首次取得（恶语），但由他者利用附加优点制造月轮飞行器，于因缘结合后，才会有此成就。因无数巴利文献中无由无因附加优点而结合月轮飞行器者，故此恶满之子等无因地未取（恶语）而在此因缘上成就所谓「恶满之子」等词，这应当澄清。
Evaṃ santepi bho kasmā kaccāyanappakaraṇe mantupaccayova vutto, na imantupaccayoti? Dvayampi vuttameva. Kathaṃ ñāyatīti ce? Yasmā tattha ‘‘tapādito sī, daṇḍādito ika ī, madhvādito ro, guṇādito vantū’’ti imāni cattāri suttāni sannihitatodantasaddabhāvena vatvā majjhe ‘‘satyādīhi mantū’’ti aññathā suttaṃ vatvā tato sannihitatodantavasena ‘‘saddhādito ṇā’’ti suttaṃ vuttaṃ, tasmā tattha ‘‘satyādīhimantū’’ti visadisaṃ katvā vuttassa suttassa vasena imantu paccayo ca vuttoti viññāyati. Pakati hesācariyānaṃ yena kenaci ākārena attano adhippāyaviññāpanaṃ. Ettha ca dutiyo attho sarasandhivasena gahetabbo. Tathā hissa ‘‘satyādīhi mantū’’ti paṭhamo attho, ‘‘satyādīhi imantū’’ti dutiyo attho. Iti ‘‘seto dhāvatī’’ti payoge viya ‘‘satyādīhi mantū’’ti sutte bhinnasattisamavetavasena atthadvayapaṭipatti bhavati, tasmā paramasukhumasugambhīratthavatā anena suttena katthaci sati gati setu goiccādito mantupaccayo icchito. Katthaci sati pāpa puttaiccādito imantupaccayo icchitoti daṭṭhabbaṃ.
即使如此，为何在《咖恣耶难破》文献内却只说“月轮因缘”而未说“此因缘”？这里二者都是同一语义。如何理解？因为其中提及「热诚等是；鞭罚等是；伊等是；中枢等是；美德等是；绯色等是」四个经文用同根合成复合词简略表达，再以「真理等为因缘」之别解，随后用含简明复合词的经文说明「信仰等为因缘」，依此既使其分别详明说明，便知此乃所谓因缘。此为向众学者以某种修辞表达自身致力阐明之法门。在那里，第一义为「真理等为因缘」，第二义为「真理等为此因缘」。故此如桥梁般设置《真理等因缘》文献，说明存在二义，因此极精妙地借由此经文阐释时空状态下偶发的舟桥、牛马等因缘。又据此也当观察恶满之子等因缘。
Yasmā pana satisaddo mantuvasena gatidhīsethugo iccādīhi, imantuvasena pāpaputtādīhi ca samānagatikattā tesaṃ pakārabhāvena gahito, tasmā evaṃ suttattho bhavati ‘‘satyādīhi mantu satippakārehi saddehi mantupaccayo hoti imantupaccayo ca yathārahaṃ ‘tadassatthi’ iccetasmiṃ atthe’’ti. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā ‘‘satimā’’ti ettha satīti ikārantato mantupaccayo hoti, tathā ‘‘gatimā, dhīmā, setumā, gomā’’tiādīsu ikāranta īkāranta ukārantaniccokārantato mantupaccayo hoti. Yathā ca ‘‘satimā’’ti ettha ‘‘satī’’ti ikārantato imantupaccayo hoti, tathā ‘‘gatimā, pāpimā, puttimā’’tiādīsu ikāranta akārantato imantupaccayo hoti. Evaṃ satippakārehi saddehi yathāsambhavaṃ mantu imantupaccayā hontīti.
因为正确的音节组合作为因缘而显现桥梁、牛等意旨，恶满之子等诸音同属于此类同义因缘。因此依经文教义，有「真理等为因缘 」的正确结构音节，有「此因缘」之称，即以正当语义说「是者当知」。这里「正念」为能成为因缘的热诚，故「行进的、智慧的、桥梁的、牛的」等皆成为因缘。又如「正念」即「正念者」为因缘，恶满、后代、子孙等亦因其含义，成为因缘。由此音节配合对法音的恰当学习，因缘与此因缘均成立。
Yajjevaṃ paccayadvayavidhāyakaṃ ‘‘daṇḍādito ika ī’’ti suttaṃ viya ‘‘satyādito imantu mantū’’ti vattabbaṃ, kasmā nāvocāti? Tathā avacane kāraṇamatthi. Yadi hi ‘‘daṇḍādito ika ī’’ti suttaṃ viya ‘‘satyādito imantu mantū’’ti suttaṃ vuttaṃ siyā, ekakkhaṇeyeva imantu mantūnaṃ vacanena daṇḍasaddato sambhūtaṃ ‘‘daṇḍiko daṇḍī’’ti rūpadvayamiva satigatiāditopi visadisarūpadvayamicchitabbaṃ siyā, tañca natthi, tasmā ‘‘satyādito imantu mantū’’ti na vuttaṃ. Apica tathā vutte bavhakkharatāya ganthagarutā siyā. Yasmā ca suttena nāma appakkharena asandiddhena sāravantena gūḷhaninnayena sabbatomukhena anavajjena bhavitabbaṃ. Kaccāyane ca yebhuyyena tādisāni gambhīratthāni suvisadañāṇavisayabhūtāni suttāni dissanti ‘‘upājhadhikissaravacane, sarā sare lopa’’ntiādīni, idampi tesamaññataraṃ, tasmā ‘‘satyādito imantu mantū’’ti na vuttaṃ. Evaṃ suttopadese akatepi imantunopi gahaṇatthaṃ bhinnasattisamavetavasena ‘‘satyādīhi mantū’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
既然如此若说《鞭罚等为义》的经文意涵应当是『真理等为此因缘』，为何不说？这是因为字面表达的因缘有缺陷。如若《鞭罚等为义》经文即被视为『真理等为此因缘』，那么根据其用语瞬间，从其字面将出现“鞭刑者”“鞭刑的”二形式，犹如明显附着之形色对立而被误解，这并不存在，因此《真理等为此因缘》这表达就未被使用。此外，即使如此讲也会导致篇章累赘和难解。经卷须以简明凝练、深藏义理、明察真谛者所解，方可无误。咖恣耶内多有如《辅助长老之言》、《精进之辞》等深奥明了的经典，且这与上述无异，故不说《真理等为此因缘》。故此即便未讲《此因缘》，明晰因缘的多义说法亦可由《真理等为因缘》知晓。
Aparo nayo – ‘‘tapādito sī’’tiādīsu todantasaddassa bahuvacanantatā na suṭṭhu pākaṭā topaccayassa ekatthabavhatthesu vattanato, ‘‘satyādīhi mantū’’ti ettha pana hisaddassa bahuvacanatthatā atīva pākaṭā, tasmā bahuvacanaggahaṇena imantu paccayo hotītipi daṭṭhabbaṃ. Nanu ca bho vināpi imantupaccayena pāpamassatthīti pāpī, pāpī eva pāpimāti sakatthe māpaccaye kateyeva ‘‘pāpimā puttimā’’tiādīni sijjhanti ‘‘chaṭṭhamo so parābhavo’’ti ettha mapaccayena ‘‘chaṭṭhamo’’ti padaṃ viyāti? Atinayaññū bhavaṃ, atinayaññū nāmāti bhavaṃ vattabbo, na pana bhavaṃ saddagatiṃ jānāti, saddagatiyo ca nāma bahuvidhā. Tathā hi chaṭṭhoyeva chaṭṭhamo, ‘‘suttameva suttanto’’tiādīsu purisanayena yojetabbā saddagati, ‘‘devoyeva devatā’’tiādīsu kaññānayena yojetabbā saddagati, ‘‘diṭṭhi eva diṭṭhigata’’ntiādīsu cittanayena yojetabbā saddagati. Evaṃvidhāsu saddagatīsu ‘‘pāpī eva pāpimā’’tiādikaṃ kataraṃ saddagatiṃ vadesi? ‘‘Satthā rājā brahmā sakhā attā sā pumā’’tiādīsu ca kataraṃ saddagatiṃ vadesi? Katarasaddantogadhaṃ katarāya ca nāmikapadamālāyaṃ yojetabbaṃ maññasīti? So evaṃ puṭṭho addhā uttari kiñci adisvā tuṇhī bhavissati, tasmā tādiso nayo na gahetabbo. Tādisasmiñhi naye ‘‘pāpimatā pāpimato’’tiādīni rūpāni na sijjhanti, imantupaccayanayena pana sijjhanti, tasmā ayameva nayo pasatthataro āyasmantehi sammā citte ṭhapetabbo. Atridaṃ nidassanaṃ –
另一说即《热诚等为义》四词属复数形式未明了表因果之处，在说法不同场合则有差别。此处“真理等为因缘”附以清晰说法，成为因缘。难道没有因缘凭此恶意用途？仅在因缘场所如“恶满、后代、子孙”等词项显出，而在其它因缘下便消失。这里“第六者为失败者”以此因缘中“第六者”为词的意思是否正确？须说存在过失愚昧、不明是非，但却不辨认，由于语言可多重归类。正如第六者即为“第六”之意，且有“经文译说者”赋予义对人分别，亦有“天神”等术语的别类，亦有“观念”，此类归类繁杂。于这些分类系统中，“恶恶即恶满”等语属哪一类别？「师、君王、梵天、朋友、自己、这人」等又属哪一类？应当说这是语言词汇组合体系。若反复追问而不答，则必成为沉默。故此此说不可采纳。于此说中“恶满者恶满”之类词不消失，但因“此因缘”说法的词消失，故此说更受长老等公认庄重认可。故此可明证。
‘‘Jayo hi buddhassa sirīmato ayaṃ,
胜利确为具威仪的佛陀所有，
Mārassa ca pāpimato parājayo;
魔王及其恶众的失败，
Ugghosayuṃ bodhimaṇḍe pamoditā,
那时天众在觉树坛场喜悦欢呼，
Jayaṃ tadā devagaṇā mahesino’’ti ca,
称赞曰：“胜利属于伟大的天王。”
‘‘Sākhāpattaphalūpeto, khandhimāvamahādumo’’ti ca.
又说：“果实结满枝条，延长枝干，广大坚固。”
Pāpimā, pāpimā, pāpimanto. Pāpimantaṃ. Sesaṃ neyyaṃ, esa nayo ‘‘khandhimā, puttimā’’tiādīsupi.
（魔众谓）“恶众、恶众、恶众啊，恶众者。应当俱灭，此为适用道路，称为‘消毁者、子嗣者’等。”
Idāni yathāpāvacanaṃ kiñcideva himavantu satimantādīnaṃ visesaṃ brūma. Himavantova pabbato. Satimaṃ bhikkhuṃ. Bandhumaṃ rājānaṃ. Candimaṃ devaputtaṃ. Satimassa bhikkhuno. Bandhumassa rañño. Iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjati. Iccādi viseso veditabbo. Apicettha ‘‘āyasmantā’’ti dvinnaṃ vattabbavacanaṃ, ‘‘āyasmanto’’ti bahūnaṃ vattabbavacananti ayampi viseso veditabbo. Tathā hi ‘‘dvinnaṃ ārocentena ‘āyasmantā dhārentū’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘āyasmanto dhārentū’ti vattabba’’nti vuttaṃ. ‘‘Tiṇṇa’’nti cettha kathāsīsamattaṃ, tena catunnampi pañcannampi atirekasatānampīti dassitaṃ hoti. Bahavohi upādāya ‘‘uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā’’tiādikā pāḷiyo ṭhapitā. Tattha ‘‘āyasmantā’’tidaṃ vinayavohāravasena dveyeva sandhāya vuttattā na sabbasādhāraṇaṃ. Vinayavohārañhi vajjetvā aññasmiṃ vohāre na pavattati. ‘‘Āyasmanto’’tidaṃ pana sabbattha pavattatīti dvinnaṃ viseso veditabbo.
现在依照预定的说法，为了说明如雪山般不同凡响的具念者等，我们加以特别说明。雪山即是山。具念的比库。亲属即国王。月亮即天子。具念的比库。亲属的国王。强力与超力二者，心念瞬间生起。此种类似的特殊现象应当分别认识。此外，若说称谓有二，“阿阇耆尊”是二数的说法，“阿阇耆众”是多数的说法，这也是一种区别应当认识。正如经中说：“若说二人，则说‘阿阇耆尊当持’，若说三人，则说‘阿阇耆众当持’。”这里“三个”不过言语习惯，因此也包括四个、五个或一百多个。许多经文中如“看见阿阇耆众受四犯戒”等巴利文写法被采纳。这里“阿阇耆尊”在律中只对两个人合用，不是普遍通用。律文舍弃后，在其他语境中不使用此词。而“阿阇耆众”则普遍通行，因此须分别认识两者的区别。
Tatra ‘‘himavanto’’ti idaṃ yebhuyyenekavacanaṃ bhavati, katthaci bahuvacanampi, tenāha niruttipiṭake thero ‘‘himavā tiṭṭhati, himavanto tiṭṭhantī’’ti. ‘‘Himavantova pabbato’’ti ayaṃ ekavacananayo yathārutapāḷivasena gahetabbo. Yathārutapāḷi ca nāma –
其中“雪山”这一词既有单数用法，也有时作复数，用法不同。释尊后期律藏长老以此说：“雪山指单数，雪山们指复数。”“雪山即山”应理解为单数，这乃符合古巴利正语言法。所谓古巴利，即是——
‘‘Dūre santo pakāsanti, himavantova pabbato;
“远处闪耀的光明，宛如雪山；
Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā.
不显眼的地方看不见，宛如堕落的夜色。”
Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko;
我在那时，有一位威严卓绝的帝王；
Atulo nāma nāmena, puññavanto jutindharo.
名号卓越，功德庄严，出类拔萃。”
Gatimanto satimanto, dhitimanto ca so isi;
彼尊者是行有趋势、具有正念、力量充足的贤士；
Saddhammadhārako thero, ānando ratanākaro’’
是正法的护持者，为众生带来幸福与宝贵；
Iccādi. Ettha ‘‘puññavanto’’tiādīni anekesu ṭhānesu bahuvacanabhāvena punappunaṃ vadantānipi katthaci ekavacanāni honti, ekavacanabhāvo ca nesaṃ gāthāvisaye dissati, tasmā tāni yathāpāvacanaṃ gahetabbāni.
此处诸如『功德具足者』等复数名词，虽多处反复出现，却在某些地方以单数形态出现，且单数形式在本偈章主题内显现，因此此类词汇应依教义情境予以适当采纳。
Evaṃ himavantusatimantusaddādīnaṃ visesaṃ ñatvā puna liṅgantavasena dviliṅgakapadānamattho ca pakatirūpassa nāmikapadamālā ca padānaṃ sadisāsadisatā ca vavatthapetabbā.
如此，当明白如喜马拉雅山、正念、正语等特殊词汇后，须识别语法性别与语尾变化的词义，进一步分辨命名词汇的字面形态及字词之间的相似与区别。
Tatra hi ‘‘sirimā’’ti padaṃ sutisāmaññavasena liṅgadvaye vattanato dvidhā bhijjati. ‘‘Sirimā puriso’’ti hi atthe ākārantaṃ pulliṅgaṃ, ‘‘sirimā nāma devī’’ti atthe ākārantaṃ itthiliṅgaṃ, ubhayampetaṃ ukārantatāpakatikā. Atha vā pana pacchimaṃ ākārantatāpakatikaṃ, sirī yassa atthi so sirimāti pulliṅgavasena nibbacanaṃ, sirī yassā atthi sā sirimāti itthiliṅgavasena nibbacanaṃ. Atrimāni kiñcāpi sutivasena nibbacanatthavasena ca aññamaññaṃ samānatthāni, tathāpi purisapadatthaitthipadatthavācakattā bhinnatthānīti veditabbāni. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. Sirimā, sirimā, sirimanto. Sirimantaṃ, sirimante. Sirimatā, sirimantena. Guṇavantusaddasseva nāmikapadamālā. Sirimā, sirimā, sirimāyo. Sirimaṃ, sirimā, sirimāyo. Sirimāya. Vakkhamānakaññānayena ñeyyā. Evaṃ dvidhā bhinnānaṃ samānasutikasaddānaṃ nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā vavatthapetabbā. Samānanibbacanatthassapi hi asamānasutikassa ‘‘sirimā’’ti saddassa nāmikapadamālāyaṃ padānaṃ imehi padehi kācipi samānatā na labbhati. Atridaṃ vuccati –
其中『sirimā』一词，依照语音习惯，于性别区分两种表达。『sirimā puriso』为男性谓词，表达阳性；『sirimā nāma devī』为女性谓词，表达阴性，二者并存体现阳性与阴性的音韵差异。后续亦有以『sirī』为根的表达，依其所属性别形成相应阳性或阴性用法。即便某些词于音韵与义理均接近，男性指称与女性指称应视为不同义理，须细分辨之。此理不可推广至其他环境。语例如sirima、sirimāyo、sirimāya等，皆属同音异义词中不同属类的命名词形态，依述语位置规范辨析。以上区分须加以掌握，正如修辞中的语尾变化区别阳阴者一样。在此据此对二类不同字尾相似词义的名词词组相似与区别细致论述。即使表示相同或相似的主题词汇，因无音韵相同的同性属结构，在此『sirimā』词中无统一用法出现。故名词词组形态须据此辨析，此即所谓——
‘‘Sirimā’’ti padaṃ dvedhā, pumitthīsu pavattito;
『sirimā』一词有两种形态，分别适用于男性与女性词汇的分别。
Bhijjatīti vibhāveyya, ettha pulliṅgamicchitaṃ.
“Bhijjatī”当分别说，是指其中体现男性形态的意思。
Iti abhibhavitā padena visadisāni guṇavāsatimādīni padāni dassitāni saddhiṃ nāmikapadamālāhi. Idāni aparānipi tabbisadisāni padāni dassessāma saddhiṃ nāmikapadamālāhi. Seyyathidaṃ?
此处以所遍及的词汇详尽阐明了性质、存在等词，其与名称词链结合展现义。今后亦将展现更多这类词汇，仍与名称词链共同说明。譬如如下，
Rājā brahmā sakhā attā, ātumā sā pumā rahā;
『王』(rājā)、『梵天』(brahmā)、『友』(sakhā)、『自我』(attā)——此中『ātumā』、『sā』、『pumā』、『rahā』诸词，均属阳性。
Daḷhadhammā ca paccakkha-dhammā ca vivaṭacchadā.
『强力法』与『明示法』以及『展开与遮蔽』，
Vattahā ca tathā vutta-sirā ceva yuvāpi ca;
以及『行为者』与『如所说』之头目与青年也，
Maghava addha muddhādi, viññātabbā vibhāvinā.
『赠与者』、『鸠摩吠陀』等均应由讲解者明晓分析。
Ettha ‘‘sā’’ti padameva ākārantatāpakatikamākārantaṃ, sesāni pana akārantatāpakatikāni ākārantāni.
此处『sā』字，作为结尾音素变音的词尾形态出现，其余结尾音素变音的词尾，则呈现词首音素的形式。
Rājā, rājā, rājāno. Rājānaṃ, rājaṃ, rājāno. Raññā, rājinā, rājūhi, rājūbhi. Rañño, rājino, raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ. Raññā, rājūhi, rājūbhi. Rañño, rājino, raññaṃ, rājūnaṃ, rājānaṃ. Raññe, rājini, rājūsu. Bho rāja, bhavanto rājāno, bhavanto rājā iti vā, ayamamhākaṃ ruci.
【王（rājā）之词尾变化表】主格：王、王、诸王。业格：王、王、诸王。具格：以王、以王、以诸王、以诸王。属格/离格：王之、王之、诸王之、诸王之、诸王之。离格：从王、以诸王、以诸王。属格：王之、王之、诸王之、诸王之、诸王之。处格：于王、于王、于诸王。呼格：善哉，王！善哉，诸王！善哉，诸王！——此乃我等之所取。
Niruttipiṭakādīsu ‘‘rājā’’ti bahuvacanaṃ na āgataṃ, cūḷaniruttiyaṃ pana āgataṃ. Kiñcāpi niruttipiṭakādīsu na āgataṃ, tathāpi ‘‘netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti pāḷiyaṃ bahuvacanekavacanavasena ‘‘sakhā’’ti padassa dassanato ‘‘rājā’’ti bahuvacanaṃ icchitabbameva. Tathā ‘‘brahmā, attā’’iccādīnipi bahuvacanāni taggatikattā vinā kenaci rūpavisesena.
在辞典集等文献中，多数未收录『rājā』之复数形式，但在较小的辞典集中收录了。尽管许多辞典中缺失，亦有说法指出『sakhā』既作复数亦作单数时，可用其对应词形表示『rājā』的复数形式。如同『brahmā』、『attā』等词，复数使用也须合适的词形变化，无其他特殊形体。
Ettha ca ‘‘gahapatiko nāma ṭhapetvā rājaṃ rājabhogaṃ brāhmaṇaṃ avaseso gahapatiko nāmā’’ti dassanato rājanti vuttaṃ, idaṃ pana niruttipiṭake na āgataṃ. ‘‘Sabbadattena rājinā’’ti dassanato ‘‘rājinā’’ti vuttaṃ. ‘‘Ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū’’ti dassanato catutthīchaṭṭhīvasena ‘‘rājāna’’nti vuttaṃ. Kaccāyanarūpasiddhiganthesu pana ‘‘rājena, rājehi, rājebhi. Rājesū’’ti padāni vuttāni. Cūḷaniruttiniruttipiṭakesu tāni nāgatāni, anāgatabhāvoyeva tesaṃ yuttataro pāḷiyaṃ adassanato, tasmā etthetāni amhehi na vuttāni. Pāḷinaye hi upaparikkhiyamāne īdisāni padāni samāseyeva passāma, na panāññatra, atrime payogā – ‘‘āvutthaṃ dhammarājenā’’ti ca, ‘‘sivirājena pesito’’ti ca, ‘‘pajāpatissa devarājassa dhajagga’’nti ca, ‘‘nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane’’ti ca, evaṃ pāḷinaye upaparikkhiyamāne ‘‘rājenā’’tiādīni samāseyeva passāma, na kevalaṃ pāḷinaye porāṇaṭṭhakathānayepi upaparikkhiyamāne samāseyeva passāma, na panāññatra, evaṃ santepi suṭṭhu upaparikkhitabbamidaṃ ṭhānaṃ. Ko hi nāma sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane sabbaso nayaṃ sallakkhetuṃ samattho aññatra pabhinnapaṭisambhidehi khīṇāsavehi.
此处，由『居士者，除国王享有王者受用者、婆罗门以外，其余皆名为居士』之示例可见，故用业格『rājaṃ（王）』；此词不见于声明藏。由『以一切施主之王（sabbadattena rājinā）』之示例可见，故用具格『rājinā（以王）』。由『令王欢喜者，于诸夫中得供养（ārādhayati rājānaṃ, pūjaṃ labhati bhattusū）』之示例可见，故用第四格及第六格之形式『rājānaṃ（王之/于王）』。然而在咖吒那及声相成就等论著中，则另列有『rājena（以王）』、『rājehi（以诸王）』、『rājebhi（以诸王）』、『rājesu（于诸王）』等词项。此等词项不见于《小声明》及《声明藏》，而其不出现于圣典中实乃更为合宜——因其于圣典中未曾见用，故我等于此亦不列入。盖检索圣典体例，此类词项唯见于复合词中，不见于其他场合。证据如下：『以法王所住（āvutthaṃ dhammarājenā）』、『由西毗王所遣（sivirājena pesito）』、『天帝之幢顶（pajāpatissa devarājassa dhajagga）』、『当大王出发，为西毗国土增盛之时（nikkhamante mahārāje, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane）』——如此检索圣典体例，『rājinā』等形式唯见于复合词，不见于其他场合。不仅检索圣典体例如此，即便检索古注之体例，亦同样唯见于复合词，不见于他处。纵然如此，此处仍须详加审察。盖除已开展无碍解智的漏尽阿拉汉之外，何人能于含义注释完备的三藏佛语中，尽善体察一切文法规则？
Ettha ca samāsantagatarāja-saddassa nāmikapadamālāyo dvidhā vuccante okārantākārantavasena. Tatrokārantā ‘‘mahārājo yuvarājo sivirājo dhammarājo’’iccevamādayo bhavanti. Ākārantā pana ‘‘mahārājā yuvarājā sivirājā dhammarājā’’iccevamādayo. Ettha kiñcāpi pāḷiyaṃ porāṇaṭṭhakathāsu ca ‘‘mahārājo’’tiādīni na santi, tathāpi ‘‘sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako’’ti pāḷiyaṃ ‘‘sabbasakho’’ti dassanato ‘‘mahārājo’’tiādīnipi avassamicchitabbāni. Tathā hi samāsesu ‘‘dhammarājena, dhammarājassā’’tiādīni dissanti. Etāni okārantarūpāni eva, nākārantarūpāni. Mahārājo, mahārājā. Mahārājaṃ, mahārāje. Mahārājena, mahārājehi, mahārājebhi. Mahārājassa, mahārājānaṃ. Mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā, mahārājehi, mahārājebhi. Mahārājassa, mahārājānaṃ. Mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhi, mahārājesu. Bho mahārāja, bhavanto mahārājā . Kaccāyanacūḷaniruttinayehi pana ‘‘bho mahārājā’’iti ekavacanabahuvacanānipi daṭṭhabbāni. Yathā ‘‘mahārājo’’ti okārantapadassa vasena, evaṃ ‘‘sivirājo dhammarājo devarājo’’tiādīnampi okārantapadānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālā yojetabbā.
此处，进入复合词末尾之『王（rāja）』词的名词词尾变化表，依以『o』音结尾及以『ā』音结尾两种形式，分作两类加以说明。其中，以『o』音结尾者，有『mahārājo（大王）』、『yuvarājo（太子）』、『sivirājo（西毗王）』、『dhammarājo（法王）』等。以『ā』音结尾者，则有『mahārājā（大王）』、『yuvarājā（太子）』、『sivirājā（西毗王）』、『dhammarājā（法王）』等。此处，虽然『mahārājo』等形式不见于圣典及古注，然而由圣典中『一切之友、一切之伴侣、悲悯一切众生者（sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako）』一句中出现『sabbasakho』可推知，『mahārājo』等形式亦必当被接受。何以故？盖在复合词中，『dhammarājena（以法王）』、『dhammarājassa（法王之）』等形式确实可见，此等皆为以『o』音结尾之形式，而非以『ā』音结尾之形式。【以『mahārājo』为例之词尾变化表】主格：大王、大王。业格：大王、诸大王。具格：以大王、以诸大王、以诸大王。属格：大王之、诸大王之。离格：从大王、从大王、从大王、以诸大王、以诸大王。属格：大王之、诸大王之。处格：于大王、于大王、于大王、于诸大王。呼格：善哉，大王！善哉，诸大王！依照咖吒那及《小声明》之规则，呼格单数『bho mahārājā』及其复数形式亦应参阅。如同依据以『o』音结尾之词项『mahārājo』立表，同理，以『o』音结尾之词项『sivirājo（西毗王）』、『dhammarājo（法王）』、『devarājo（天王）』等，亦应依各自以『o』音结尾之本形，连结其名词词尾变化表。
Ayaṃ panākārantavasena nāmikapadamālā –
此即结尾音素类名词词列如下——
Mahārājā, mahārājā, mahārājāno. Mahārājānaṃ, mahārājaṃ, mahārājāno. Mahāraññā, mahārājinā, mahārājūhi, mahārājūbhi. Mahārañño, mahārājino, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ. Mahāraññā, mahārājūhi, mahārājūbhi. Mahārañño, mahārājino, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ. Mahāraññe, mahārājini, mahārājūsu. Bho mahārāja, bhavanto mahārājāno.
「大王，大王，大王们。大王的，大王，众大王。大王后，大王们，大王们，以众大王。大王的，大王们，大王的，大王们。大王后，以众大王，大王们，以众大王。大王的，大王们，大王的，大王们。尊贵的大王，诸位大王。」
Idhāpi pakaraṇadvayanayena ‘‘bho mahārājā’’ iti ekavacanabahuvacanānipi daṭṭhabbāni. Yathā ca ‘‘mahārājā’’ti ākārantapadassa vasena, evaṃ ‘‘sivirājā, dhammarājā, devarājā’’tiādīnampi ākārantapadānaṃ vasena pakatirūpassa nāmikapadamālā yojetabbā.
在此还应以二重格的用法观察『尊贵的大王』的单复数形式。如同『大王』作为词根格式一样，应当将类似『州督大王』『法王』『天王』等的词根格式作为命名词根词缀来结合。
Idha aparāpi atthassa pākaṭīkaraṇatthaṃ kriyāpadehi saddhiṃ yojetvā ākārantokārantānaṃ missakavasena nāmikapadamālā vuccate –
此外为了表达涵义之明确，亦应结合动词，将词根格与词根格以外的格交错排列，此为名词词组的常见形式——
Mahārājā, mahārājo tiṭṭhati, mahārājāno, mahārājā tiṭṭhanti. Mahārājānaṃ, mahārājaṃ passati, mahārājāno, mahārāje passati. Mahāraññā, mahārājinā, mahārājena kataṃ, mahārājūhi, mahārājūbhi, mahārājehi, mahārājebhi kataṃ. Mahārañño, mahārājino, mahārājassa dīyate, mahāraññā, mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā nissaṭaṃ, mahārājūhi, mahārājūbhi, mahārājehi , mahārājebhi nissaṭaṃ. Mahārañño, mahārājino, mahārājassa pariggaho, mahāraññaṃ, mahārājūnaṃ, mahārājānaṃ pariggaho. Mahāraññe, mahārājini, mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhi patiṭṭhitaṃ, mahārājūsu, mahārājesu patiṭṭhitaṃ. Bho mahārāja tvaṃ tiṭṭha, bhonto mahārājāno, mahārājā tumhe tiṭṭhathāti. Evaṃ ‘‘yuvarājā, yuvarājo’’tiādīsupi.
『尊贵的大王，大王站立着；尊贵的大王们，大王们站立着。尊贵的大王的，大王看见；尊贵的大王们，大王们观看。尊贵大王后，以大王用具所为，以众大王们、以众大王等所为。尊贵大王的，大王给予；尊贵大王后，大王，由大王所离开，由众大王们、众大王等所离开。尊贵大王的，大王所拥有；尊贵大王的，大王们、大王们之所有。尊贵大王的，大王大王所在，尊贵大王们、大王们、大王们的所在，尊贵大王们、大王们、大王们所处。尊贵的大王啊，你站立，尊贵的你们众大王们，你等诸大王们站立。此亦如『太子』『太子们』等。」
Kecettha vadeyyuṃ ‘‘kasmā pakaraṇakattunā imasmiṃ ṭhāne mahanto vāyāmo ca mahanto ca parakkamo kato, nanvetesupi padesu kānici buddhavacane vijjanti, kānici na vijjantīti? Viññūhi te evaṃ vattabbā ‘‘pakaraṇakattārenettha so ca mahanto vāyāmo so ca mahanto parakkamo sāṭṭhakathe navaṅge satthusāsane saddesu ca atthesu ca sotārānaṃ suṭṭhu kosalluppādanena sāsanassopakāratthaṃ kato, yāni cetāni tena padāni dassitāni, etesu kānici buddhavacane vijjanti, kānici na vijjanti. Ettha yāni buddhavacane vijjanti, tāni vijjamānavasena gahitāni. Yāni na vijjanti, tāni porāṇaṭṭhakathādīsu vijjamānavasena pāḷinayavasena ca gahitānī’’ti. Atrāyaṃ saṅkhepato adhippāyavibhāvanā –
有人或问：「为何由格位决定法，在此地既有大努力、大勇健的臂力，又在某地某处有佛陀语录者，何者存在何者不存在？」明慧者对此当曰：「依据格位故，此处有大努力且大勇健，且于世尊教法文句及义理中亦有，受众听者以精妙技巧生产，达成教法之利益。所展现之处，于佛陀语录中有者亦有无者。 于此所知者，皆依据已知记载所取；于此不知者，乃依古代注疏等已知传承而得之。」此处简要说明这些语法之划分。
‘‘Idaṃ vatvā mahārājā, kaṃso bārāṇasiggaho;
「说此，尊贵大王，是巴拉纳西之王。」
Dhanuṃ tūṇiñca nikkhippa, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti
『弓』与『箭』被放出，指的是持守自制之意。
Idaṃ ākārantassa mahārājasaddassa nidassanaṃ. Yasmā ‘‘sabbasakho’’ti pāḷi vijjati, tasmā tena nayena ‘‘mahārājo’’tipi okāranto diṭṭho nāma hoti purisanayena yojetabbo ca. Teneva ca ‘‘tamabravi mahārājā. Nikkhamante mahārāje’’tiādīni dissanti.
此为以『ā』音结尾之『mahārājā（大王）』一词的示例说明。由于圣典中存在『sabbasakho（一切之伴侣）』之用法，故依此规则，以『o』音结尾之『mahārājo（大王）』形式亦可视为已见于圣典，且应依一般阳性名词规则连结变化。正因如此，圣典中乃出现『tamabravi mahārājā（大王告彼）』、『nikkhamante mahārāje（大王出发时）』等形式。
Evaṃ mahārājasaddassa okārantatte siddhe ‘‘mahārājā, mahārājasmā, mahārājamhā’’ti pañcamiyā ekavacanañca ‘‘mahārāje, mahārājasmiṃ, mahārājamhī’’ti sattamiyā ekavacanañca siddhāni eva honti pāḷiyaṃ avijjamānānampi nayavasena gahetabbattā. ‘‘Rājena, rājassā’’tiādīni pana nayavasena gahetabbāni na honti. Kasmāti ce? Yasmā ‘‘rājā brahmā sakhā attā’’iccevamādīni ‘‘puriso urago’’tiādīni viya aññamaññaṃ sabbathā sadisāni na honti. Tathā hi nesaṃ ‘‘raññā brahmunā sakhinā attanā attena sānā pumunā’’tiādīni visadisānipi rūpāni bhavanti, tasmā tāni na sakkā nayavasena jānituṃ. Evaṃ dujjānattā pana pāḷiyaṃ porāṇaṭṭhakathāsu ca yathārutapadāneva gahetabbāni. Mahārājasaddādīnaṃ pana okārantabhāve siddheyeva ‘‘purisanayogadhā ime saddā’’ti nayaggahaṇaṃ dissati, tasmā amhehi nayavasena ‘‘mahārājā, mahārājasmā’’tiādīni vuttāni. Yathā hi –
如此，既已确立『大王』一词属于以长『阿』音结尾的词类，则第五格单数『大王（从）』、『大王（从）』，以及第七格单数『大王（于）』、『大王（于）』，在巴利圣典中虽未实际出现，亦应依类推方式加以采用。然而，『以王』、『属于王』等形式，则不应依类推方式采用。何故？盖因『王、梵天、友、自我』等词，与『男人、蛇』等词不同，彼此在各格变化上并非完全相同。实则，此等词各自亦有『由王、由梵天、由友、由自我、由自我、由鼻、由男』等互异的词形，因此不能以类推方式知晓。正由于如此难以知晓，在巴利圣典及古注疏中，皆应依照实际出现的词形加以采用。然而，既已确立『大王』等词属于以长『阿』音结尾的词类，则可见『此等词依男性类推』的类推采用，因此吾等依类推方式说『大王（主格）』、『大王（从格）』等形式。犹如——
‘‘Etañhi te durājānaṃ, yaṃ sesi matasāyikaṃ;
“这就是对那些暴君，残暴无比的人所说的；”
Yassa te kaḍḍhamānassa, hatthā daṇḍona muccatī’’ti
“你打他的时候，象用手中的杖子放松一样。”
Ettha ‘‘hatthā’’ti, ‘‘attadaṇḍā bhayaṃ jāta’’nti ettha pana ‘‘daṇḍā’’ti ca okārantassa pañcamiyekavacanassa dassanato ‘‘uragā, paṭaṅgā, vihagā’’tiādīnipi okārantāni pañcamiyekavacanāni gahetabbāni honti. Yathā ca ‘‘dāṭhini mātimaññavho, siṅgālo mama pāṇado’’ti ettha ‘‘maññavho’’ti, ‘‘suddhā suddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā’’ti ettha pana ‘‘kappayavho’’ti ca kriyāpadassa dassanato ‘‘gacchavho, bhuñjavho, sayavho’’tiādīnipi gahetabbāni honti. Gaṇhanti ca tādisāni padarūpāni sāsane sukusalā kusalā, tasmā amhehipi nayaggāhavasena ‘‘mahārājā , mahārājasmā’’tiādīni vuttāni. Nayaggāhavasena pana gahaṇe asati kathaṃ nāmikapadamālā paripuṇṇā bhavissanti, satiyeva tasmiṃ paripuṇṇā bhavanti.
此处『手（从）』，以及『持杖者生怖畏』中『杖（从）』，均示以长『阿』音结尾词的第五格单数形式，故『蛇（从）』、『飞虫（从）』、『飞鸟（从）』等亦应视为以长『阿』音结尾词的第五格单数形式加以采用。又如『有獠牙者，勿轻视我；豺狼乃夺我命者』中之『勿轻视』，以及『净者与净者共住，汝当善加规划』中之『当规划』，皆为动词形式之示例，故『请去』、『请食』、『请卧』等形式亦应加以采用。凡精通教法者皆能采用此类词形，故吾等亦依类推采用而说『大王（主格）』、『大王（从格）』等形式。若无类推采用，名词词形表将如何得以完整？唯有依此方式，方能得以完整。
Tathā hi buddhavacane anekasatasahassāni nāmikapadāni kriyāpadāni ca pāṭiekkaṃ pāṭiekkaṃ ekavacanabahuvacanakāhi sattahi aṭṭhahi vā nāmavibhattīhi channavutiyā ca ākhyātikavacanehi yojitāni na santi, nayavasena pana santiyeva, iti nayavasena ‘‘mahārājā, mahārājasmā’’tiādīni amhehi ṭhapitāni. ‘‘Mahārājā tiṭṭhanti, mahārājā tumhe tiṭṭhathā’’ti imāni pana ‘‘atha kho cattāro mahārājā mahatiyā ca yakkhasenāya mahatiyā ca kumbhaṇḍasenāyā’’ti dassanato,
在如来的语句中，成百上千的名词与动词，以及单数与复数的不同词形，各种七、八种词尾变化，以及完成体和短语连缀都不存在，只有在语境中才存在对位形式，例如“尊王啊、尊王们”等，这些是我们加上的。像“尊王立着”，“尊王们你们立着”等，这样的话语，则是描述四位尊王，拥有强大的夜叉军队和强大的宝藏军队时的表达。
‘‘Cattāro te mahārājā, samantā caturo disā;
“这四位尊王，分别在四方；
Daddaḷhamānā aṭṭhaṃsu, vane kāpilavatthave’’ti
他们坚强拥有八座森林，统治着咖毕拉树林。”
Dassanato ca vuttāni. ‘‘Mahārāja’’ntiādīnipi pāḷiñca pāḷinayañca disvā eva vuttāni. Asamāse ‘‘rājaṃ, rājenā’’tiādīni na passāma, tasmā suṭṭhu vicāretabbamidaṃ ṭhānaṃ. Idañhi duddasaṃ vīrajātinā jānitabbaṭṭhānaṃ. Sace panāyasmanto buddhavacane vā porāṇikāsu vā aṭṭhakathāsu asamāse ‘‘rājaṃ, rājenā’’tiādīni passeyyātha, tadā sādhukaṃ manasi karotha. Ko hi nāma sabbappakārena buddhavacane vohārappabhedaṃ jānituṃ samattho aññatra pabhinnapaṭisambhidehi mahākhīṇāsavehi.
这是从描述中所说的。诸如“尊王”等词，是从巴利文和巴利文注释中观察得知的，未见合成词如“国王”、“国家之王”等词形，因此需要细致考察此处。这是需要细心了解的难点所在。如果尊贵者们在如来语录或古老注疏中见到类似“国王”、“国王们”等词，应当心中称许。因为谁能在如来的教法中彻底了解语词的差别，除了那些证得了最高无染污者的圣者呢？
Vuttañhetaṃ bhagavatā –
世尊曾如是说：
‘‘Vītataṇho anādāno, niruttipadakovido;
“无贪无嗔，能深入于词义者；
Akkharānaṃ sannipātaṃ, jaññā pubbāparāni cā’’ti.
字母的组合，指前后连贯相续者。
Brahmā , brahmā, brahmāno. Brahmānaṃ, brahmaṃ, brahmāno. Brahmunā, brahmehi, brahmebhi, brahmūhi, brahmūbhi. Brahmassa, brahmuno, brahmānaṃ, brahmūnaṃ. Brahmunā, brahmehi, brahmebhi, brahmūhi, brahmūbhi. Brahmassa, brahmuno, brahmānaṃ, brahmūnaṃ. Brahmani, brahmesu, bho brahma, bho brahme, bhavanto brahmāno.
‘梵天（梵天者）’、‘梵天们（梵天的复数）’、‘属于梵天的（梵天的属格）’、‘与梵天同在者’，以及‘以梵天为伴侣者’，‘梵天之住处’等词，依此类推，体现梵天一词在各种语法格和数的变形；‘梵天啊！梵天啊！你等梵天！’等呼唤语也包括在内。
Yamakamahātheraruciyā ‘‘bho brahmā’’iti bahuvacanaṃ vā. Ettha pana ‘‘paṇḍitapurisehi devehi brahmūhī’’ti ṭīkāvacanassa dassanato, ‘‘brahmūnaṃ vacīghoso hotī’’ti ca ‘‘brahmūnaṃ vimānādīsu chandarāgo kāmāsavo na hotī’’ti ca aṭṭhakathāvacanassa dassanato, ‘‘vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti āhaccabhāsitassa ca dassanato ‘‘brahmūhi, brahmūbhi, brahmūnaṃ, brahme’’ti padāni vuttāni, etāni cūḷaniruttiniruttipiṭakakaccāyanesu na āgatāni.
『“bho brahmā”者，复数呼唤语也。』这里所谓的复数，是指法义注解中说的‘为有智慧之人及天神所称为梵众’，及论书说‘梵众之言声’，并且‘梵众中无贪恋欲欲之心’，又有教诲“非嗜杀害之众，非现实中的优劣不正之说，而是在人间宣扬善法的梵众”。据此，‘brahmūhi、brahmūbhi、brahmūnaṃ、brahme’等词皆为所举巴利经典断句与阐释书中未曾传来之词。
Sakhā, sakhā, sakhino, sakhāno, sakhāyo. Sakhaṃ, sakhāraṃ, sakhānaṃ, sakhino, sakhāno, sakhāyo. Sakhinā, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi. Sakhissa, sakhino, sakhīnaṃ, sakhārānaṃ, sakhānaṃ. Sakhārasmā, sakhinā, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi. Sakhissa, sakhino, sakhīnaṃ, sakhārānaṃ, sakhānaṃ. Sakhe, sakhesu, sakhāresu. Bho sakha, bho sakhā, bho sakhi, bho sakhī, bho sakhe, bhavanto sakhino, sakhāno, sakhāyo.
‘朋友、朋友们、朋友的复数及各格形态’等，依语法格和数详尽列举。呼唤词如‘朋友啊，朋友们啊，朋友们啊！’等，也均详尽包含。
Yamakamahātheramatena ‘‘bho sakhā’’iti bahuvacanaṃ vā. Pāḷiyaṃ pana suvaṇṇakakkaṭajātake ‘‘hare sakhā kissa nu maṃ jahāsī’’ti dīghavasena vutto sakhāsaddo ālapanekavacanaṃ, tasmā yamakamahātheranayo na yujjatīti ce ? No na yujjati. Yasmā ‘‘netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti manojajātake sakhāsaddo ekavacanampi hoti bahuvacanampi. Tathā hi tattha paṭhamapāde bahuvacanaṃ, dutiyapāde panekavacanaṃ, tasmā yamakamahātherena paccattālapanabahuvacanaṭṭhāne sakhāsaddo vutto. Ettha ca ‘‘sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako’’ti pāṭhānulomena samāse labbhamānassa sakhasaddassa nāmikapadamālā bhavati ‘‘sabbasakho, sabbasakhā, sabbasakhaṃ, sabbasakhe’’tiādinā purisanayena. Tatrāyaṃ samāsaviggaho – sabbesaṃ janānaṃ sakhā, sabbe vā janā sakhino etassāti sabbasakho, yathā sabbaverīti.
『“bho sakhā”者，复数呼唤语也。』巴利文中，如《苏伐那迦迦跋舍诃子经》中有‘哈雷朋友，我为何被你弃绝？’等长文中明示‘朋友’既有单数又有复数。故呼唤复数无碍。又有‘朋友非领导等，活着时得朋友’等表明朋友既有单数亦有复数。且此处复数呼唤语置于语境首，后续又用单数呼唤语，故不相违。并且，由‘一切朋友，一切伴侣，一切众生慈悲者’等词合成之合成词，为男士所呼，谓其为全部众生朋友之名目。此处合成词释义即‘一切众生为朋友，一切众生为伴侣’，犹如‘一切蜂群’之意。
Attā, attā, attāno. Attānaṃ, attaṃ, attāno. Attanā, attena, attanehi, attanebhi. Attano, attānaṃ. Attanā, attanehi, attanebhi. Attano, attānaṃ. Attani, attanesu. Bho atta, bhavanto attā, bhonto attāno.
‘自身、自身诸形态’等词语，详列其语法格和数的各种变形，呼唤语如‘你啊自身，诸位自身！’皆亦包括在内，含撮其全面词形变化。
Ettha pana attaṃ niraṅkatvāna piyāni sevati.
在这里，抛弃自己后，侍奉所爱的人。
‘‘Sace gacchasi pañcālaṃ, khippa’mattaṃ jahissasi;
‘如果你去往旁遮林，必将很快放弃（烦恼）；”
Migaṃ panthānupannaṃva, mahantaṃ bhayamessatī’’ti
就像进入森林小径一样，将消除巨大的恐惧’。”
Pāḷīsu ‘‘atta’’nti dassanato ‘‘atta’’nti idha vuttaṃ, ‘‘attena vā attaniyena vā’’ti pāḷidassanato pana ‘‘attenā’’ti. Cūḷaniruttiyaṃ pana ‘‘attassā’’ti catutthīchaṭṭhīnamekavacanaṃ āgataṃ, etaṃ kaccāyane niruttipiṭake ca na dissati. Katthaci pana ‘‘attesū’’ti āgataṃ. Sabbānetāni sāṭṭhakathaṃ jinatantiṃ oloketvā gahetabbāni.
在巴利文中，“atta”一词的使用，释义为“自我”，这里说的是“atta”，即“由自我或他我”；但在巴利释义中为“attena”（由自我）。小释经中第四十六章节出现单数“attassā”，但在迦叶部律藏中未见。有时也出现复数“attesū”。以上各例应综合注释考察。
‘‘Ātumā , ātumā, ātumāno. Ātumānaṃ, ātumaṃ, ātumāno. Ātumena, ātumehi, ātumebhī’’tiādinā purisanayena vatvā ‘‘bho ātuma, bhavanto ātumā, ātumāno’’ti vattabbaṃ.
依男性变格方式说：『自身（主单）、自身（主单）、自身（主复）；自身（宾单）、自身（宾单）、自身（宾复）；以自身（具单）、以自身（具复）、以自身（具复）』等，再说呼格：『善哉，自身！』、『诸位，自身！、自身！』
Tatra attasaddassa samāse ‘‘bhāvitatto, bhāvitattā. Bhāvitattaṃ, bhāvitatte. Bhāvitattena, bhāvitattehi, bhāvitattebhī’’ti purisanayeneva nāmikapadamālā yojetabbā.
其中，『自我』一词在复合词中，应依男性变格方式组成名词词形表：『已修自我（主单）、已修自我（主复）；已修自我（宾单）、已修自我（宾复）；以已修自我（具单）、以已修自我（具复）、以已修自我（具复）』等。
Sā, sā, sāno. Sānaṃ, sāne. Sānā, sānehi, sānebhi. Sāssa, sānaṃ. Sānā, sānehi, sānebhi. Sāssa, sānaṃ. Sāne, sānesu. Bho sā, bhavanto sāno. Sā vuccati sunakho.
此为“萨”、“萨诺”、“萨南”、“萨内”、“萨内比”之语义讲解。意谓此语音之不同形式，如‘‘萨’’、『萨诺』，以及复数用法‘‘萨内’’、‘‘萨内比’’。此言及其词形变异，“萨萨”、“萨南”等为其所有格与与格形式。此处示现诸种词形，谓‘‘萨”为词干，本词出现在句中作主格、宾格等不同格位，语法变化多样。依此解释，得知‘‘萨”、“萨诺”等词皆属此类形式。又示‘‘萨诺’’被称为耳朵（音如犬耳）。
Ettha ca ‘‘na yattha sā upaṭṭhito hoti. Sāva vārenti sūkara’’nti nidassanapadāni. Keci pana sāsaddassa dutiyātatiyādīsu ‘‘saṃ, se. Senā’’tiādīni rūpāni vadanti, taṃ na yuttaṃ. Na hi tāni ‘‘saṃ, se. Senā’’tiādīni rūpāni buddhavacane ceva aṭṭhakathādīsu ca niruttipiṭake ca dissanti. Evaṃ pana niruttipiṭake vuttaṃ ‘‘sā tiṭṭhati, sāno tiṭṭhanti. Sānaṃ passati, sāne passati. Sānā kataṃ, sānehi kataṃ, sānebhi kataṃ. Sāssa dīyate, sānaṃ dīyate. Sānā nissaṭaṃ, sānehi nissaṭaṃ, sānebhi nissaṭaṃ. Sāssa pariggaho, sānaṃ pariggaho. Sāne patiṭṭhitaṃ, sānesu patiṭṭhitaṃ. Bho sā, bhavanto sāno’’ti, tasmā niruttipiṭake vuttanayeneva nāmikapadamālā gahetabbā.
此文论及‘‘萨’’语根在佛教教法中之规范用法。指出不当用法，如‘‘saṃ, se, senā’’等字形非正统用字，不见于佛陀言教、论释及律藏。且经上明说‘‘萨’’字为何种形态时，得以立为语词名称范畴。经律释例证：“‘萨’立、‘萨诺’立；‘萨南’观、‘萨内’观；‘萨纳’作、‘萨内’作；‘萨萨’给予、‘萨南’给予；‘萨纳’放弃、‘萨内’放弃；‘萨萨’执持、‘萨南’执持；‘萨内’立、‘萨内’复数立；‘芭嘚萨’、‘汝等是萨诺’。”据此，文说依《释经》和律藏等，称该词应以如此固定形态作为规范词语用之。
Atridaṃ vattabbaṃ – yathā ‘‘sehi dārehi asantuṭṭho’’tiādīsu pulliṅge vattamānassa ‘‘sako’’iti atthavācakassa sasaddassa ‘‘attano ayanti so’’ti etasmiṃ atthe ‘‘so, sā. Saṃ, se. Sena, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Sā, sasmā, samhā, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Se, sasmiṃ, samhi, sesū’’ti purisanayena rūpāni bhavanti, na tathā sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Yathā vā ‘‘hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva saṃ phalaṃ. Sāni kammāni tappenti, kosalaṃ sena’santuṭṭhaṃ, jīvaggāhaṃ agāhayī’’tiādīsu napuṃsakaliṅge vattamānassa sakamiccatthavācakassa sasaddassa ‘‘saṃ, sāni, sā. Saṃ, sāni, se. Sena, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Sā, sasmā, samhā, sehi, sebhi. Sassa, sānaṃ. Se, sasmiṃ, samhi, sesū’’ti cittanayena rūpāni bhavanti, na tathā sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Evaṃ sante kasmā tehi ācariyehi dutiyātatiyāṭhāne ‘‘saṃ, se. Senā’’ti vuttaṃ, kasmā ca pañcamīṭhāne ‘‘sā, sasmā, samhā’’ti vuttaṃ, sattamīṭhāne ca ‘‘se, sasmiṃ, samhī’’ti ca vuttaṃ? Sabbametaṃ akāraṇaṃ, takkagāhamattena gahitaṃ akāraṇaṃ. Sunakhavācako hi sāsaddo ākārantatāpakatiko, na purisa cittasaddādayo viya akārantatāpakatiko. Yāya imassa īdisāni rūpāni siyuṃ, sā ca pakati natthi. Na ceso ‘‘rājā, brahmā, sakhā, attā’’ iccevamādayo viya paṭhamaṃ akārantabhāve ṭhatvā pacchā paṭiladdhaākārantatā, atha kho niccamokārantatāpakatiko gosaddo viya niccamākārantatāpakatiko. Niccamākārantatāpakatikassa ca evarūpāni rūpāni na bhavanti, tasmā niruttipiṭake pabhinnapaṭisambhidena āyasmatā mahākaccāyanena na vuttāni. Sacepi maññeyyuṃ ‘‘attaṃ, attenā’ti ca dassanato ‘saṃ, senā’ti imāni pana gahetabbānī’’ti. Na gahetabbāni ‘‘rājā, brahmā, sakhā, attā, sā, pumā’’iccevamādīnaṃ aññamaññaṃ padamālāvasena visadisattā nayavasena gahetabbākārassa asambhavato. Īdise hi ṭhāne nayaggāhavasena gahaṇaṃ nāma sadosaṃyeva siyā, tasmā nayaggāhavasenapi na gahetabbāni.
本段说明阳性词根‘‘萨’’与其在阳性第三人称单复数关系上各种词形变化。不如‘‘萨咖’’(意为“朋友”)一词阳性变形有‘so, sā, saṃ, se’等。而词语内部构造非阳性词形成分，如‘‘sunakho’’（耳朵之谓）一词的不规则语音形态，不可类比般用阳性词形变化规律。再举例男性词语在各种语境中词形变化的不同表现，不同于‘‘sunakho’’的形式。故释义语法上该词不归入阳性词形范畴。又说明文法分析依《释经》时，‘saṃ, se, senā’等词形出现在某些语境无理且无文本依据。故习用该语法时宜审辨前后词义关系。因‘‘sunakho’’系无变化语词，不能依男性词实用形态作类比。
Aparampi atra vattabbaṃ – yathā hi ‘‘sāhi nārīhi te yantī’’ti vutte ‘‘attano nārī’’ti, ‘‘sā nārī’’ti evaṃ atthavato itthiliṅgassa kaññāsaddena sadisassa sāsaddassa ‘‘sā, sā, sāyo. Saṃ, sā, sāyo. Sāya, sāhi, sābhi. Sāya, sānaṃ. Sāya, sāhi, sābhi. Sāya, sānaṃ. Sāya, sāyaṃ, sāsū’’ti kaññānayena rūpāni bhavanti, na tathā imassa sunakhavācakassa sāsaddassa rūpāni bhavanti. Evaṃ sante kasmā te ācariyā tatiyābahuvacanaṭṭhāne ca ‘‘sāhi, sābhī’’ti rūpāni icchanti, kasmā ca sattamībahuvacanaṭṭhāne ‘‘sāsū’’ti? Idampi akāraṇaṃ ākārantapulliṅgattā. Kasmā ca pana catutthīchaṭṭhekavacanaṭṭhāne pubbakkharassa rassavasena ‘‘sassa’’iti rūpaṃ icchanti? Idampi akāraṇaṃ sunakhavācakassa sāsaddassa ākārantatāpakatikattā. Ākārantatāpakatikassa ca sāsaddassa yathā akārantatāpakatikassa purisasaddassa ‘‘purisassā’’ti catutthīchaṭṭhekavacanarūpaṃ bhavati evarūpassa rūpassa abhāvato. Teneva āyasmā kaccāno niruttipiṭake sunakhavācakassa sāsaddassa rūpaṃ dassento catutthīchaṭṭhekavacanaṭṭhāne pubbakkharassa dīghavasena ‘‘sāssa’’iti rūpamāha. Kasmā ca pana te ācariyā catutthekavacanaṭṭhāne ‘‘sāya’’iti rūpaṃ icchanti? Idampi akāraṇaṃ, ṭhapetvā hi ākārantitthiliṅge ghasaññato ākārato paresaṃ nādīnaṃ āyādesañca akārantato punnapuṃsakaliṅgato parassa catutthekavacanassa āyādesañca ākārantapulliṅge aghato ākārantato parassa catutthekavacanassa katthacipi āyādeso na dissati. Niruttipiṭake ca tādisaṃ rūpaṃ na vuttaṃ, avacanaṃyeva yuttataraṃ buddhavacane aṭṭhakathādīsu ca anāgamanato. Yā panamhehi niruttipiṭakaṃ nissāya buddhavacanañca sunakhavācakassa sāsaddassa nāmikapadamālā vuttā, sāyeva sārato paccetabbā. Etthāpi nānāatthesu vattamānānaṃ liṅgattayapariyāpannānaṃ sā so saṃiccetesaṃ tiṇṇaṃ padānaṃ pakatirūpassa nāmikapadamālāsu padānaṃ sadisāsadisatā daṭṭhabbā.
此段关于女性词根‘‘萨’’与其不同格、数变化讨论。以‘‘萨希‘’等作女性第三人称形态而非某些不合规范语形。指出阳性‘‘sunakho’’词形与女性词形变形之不同，女性词形如‘‘sāya, sāhi, sābhi’’等，在语法上成立，不似那些错误的音变。并举批评对‘‘萨’’词形错误变形如‘‘萨萨’’被错误置于女性第四格单数形，或以阳性属格的形式错误用作女性词形。此文旨在说明文法粗疏不合规范。又说《释经》和论注中也未载类似错误词形。故依正法理解，应取符合规范之女性词形。至此，示现多种语境中性别词形变异的现实与正法判识。
Ettha siyā – yo tumhehi sāsaddo ‘‘taṃsaddatthe ca sunakhe ca sakamiccatthe ca vattatī’’ti icchito, kathaṃ taṃ ‘‘sā’’ti vutteyeva ‘‘imassa atthassa vācako’’ti jānantīti? Na jānanti, payogavasena pana jānanti lokiyajanā ceva paṇḍitā ca. Payogavasena hi ‘‘sā maddī nāgamāruhi, nātibaddhaṃva kuñjara’’ntiādīsu sāsaddassa taṃsaddatthatā viññāyati, evaṃ sāsaddo taṃsaddatthe ca vattati. ‘‘Na yattha sā upaṭṭhito hoti. Bhagavato sājātimpi sutvā sattā amatarasabhāgino bhavantī’’tiādīsu sāsaddassa sunakhavācakatā viññāyati.
此段阐明词形‘‘萨’’作为语义标志，并非众生皆知。一般世间众多人不晓其为词义代表，但仍在日常使用中得见用法。举例言辞如“母蛇爬行，非锁住之象”诠释词形基本语义。又《释经》中对‘‘萨’’文法形态的规范使用和语义分析得以明示，非凡俗而是佛教教法中专属用语。故此词形与一般俗语区别，而是经典正统语法范畴的语言符号。
‘‘Annaṃ tavedaṃ pakataṃ yasassi,
此段开头为一断语，引言为“饭食供养，现已昭著”，疑似引入赞颂或典籍文句的起头。具体内容略示示意，尚未完成。
Taṃ khajjare bhuñjare piyyare ca;
彼以高粱食用，亦以被喜爱之物食用；
Jānāsi maṃ tvaṃ paradattūpajīviṃ,
汝知我是他者所给予食物而活之生命，
Uttiṭṭhapiṇḍaṃ labhataṃ sapāko’’ti
起立而得食，是罪业所致。”
Ettha pana sāsaddassa rassabhāvakaraṇena ‘‘sapāko’’ti pāḷi ṭhitāti atthaṃ aggahetvā ‘‘sānaṃ sunakhānaṃ idaṃ maṃsanti sa’’miti atthaṃ gahetvā ‘‘saṃ pacatīti sapāko’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sapākoti sapākacaṇḍālo’’ icceva vuttaṃ. Tampi etadevatthaṃ dīpeti. Evaṃ sāsaddo sunakhe ca vattati. ‘‘Sā dārā jantūnaṃ piyā’’ti vutte pana ‘‘sakā dārā sattānaṃ piyā’’ti atthadīpanavasena sāsaddassa sakavācakatā paññāyati. Evaṃ sāsaddo sakamiccatthe ca vattati. Iti sāsaddaṃ payogavasena īdisatthassa vācakoti jānanti. Atridaṃ vuccati –
此处因谓原词‘‘sapāko‘‘乃牛马等耐嚼者音译，故不取其字面“有恶”意义，而以“煮熟之肉”为义。释论云‘‘sapāko‘‘意为“煮熟之肉，熟食”，也称之为“煮熟者”。有此释义，方能了知句义。又言此音亦用“亲爱之物”，从句中“彼为诸生所爱者”可知‘‘sakā dārā’’言“所爱之物”，由此见音义也表“喜爱、合意”之理。故此语众多用法中，所指意不同，但皆为表达词之含义。是故由该词用法得其指称意义。总之，此语用法即如次：
Taṃsaddatthe ca sunakhe,
此词在“煮熟肉”义中，
Sakasmimpi ca vattati;
亦用作表“所爱”、“合意”之意；
Sāsaddo so ca kho ñeyyo,
『萨』字，彼应当知晓，
Payogānaṃ vasena ve.
是指用作因缘的说法。
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘na yattha sā upaṭṭhito hotī’’ti ekavacanappayogadassanato ca,
此处，由巴利圣典中『彼不于此处现起』一句示以单数用法，
‘‘Asantā kira maṃ jammā, tāta tātāti bhāsare;
其中有言『确实像是我的母亲所生，亲爱的宝贝啊，』
Rakkhasā puttarūpena, sāva vārenti sūkara’’nti
又说『是如护子般的守护神，正如野猪看守幼崽』，
Bahuvacanappayogadassanato ca, niruttipiṭake ‘‘sāno’’iccādidassanato ca ‘‘sā, sā, sāno. Sānaṃ, sāne. Sānā’’tiādinā sunakhavācakassa sāsaddassa nāmikapadamālā kathitā.
此处显示复数用法，并见于律藏中『sāno』等词，诸如『sā、sā、sāno、 sānaṃ、 sāne、 sānā』等词形，皆作为软齿音发生者称谓的词根词汇进行说明。
Idāni pumasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在关于“puma”这个词根的名词词尾变格表述如下——
Pumā, pumā, pumāno. Pumānaṃ, pumāne. Pumānā, pumunā, pumena, pumānehi, pumānebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumānā, pumunā, pumānehi, pumānebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumāne, pumānesu. Bho puma, bhavanto pumā, pumāno. ‘‘Bho pumā’’iti bahuvacane nayopi ñeyyo.
『男』（puma）之格变：主格单数：男；主格复数：男们、男众。业格单数：男（之）；业格复数：男们。具格单数：以男、由男、藉男；具格复数：以男们、以男众。属格/与格单数：男之；属格/与格复数：男们之。从格单数：从男、由男；从格复数：从男们、从男众。属格/与格单数：男之；属格/与格复数：男们之。处格单数：于男中；处格复数：于男们中。呼格单数：呼，男！呼格复数：诸男们、诸男众。『呼，男们』此呼格复数之变化方式亦应知晓。
Ettha pana –
这里说明——
‘‘Thiyo tassa pajāyanti, na pumā jāyare kule;
“不论哪里，都是女儿出生，不是儿子出生；
Yo jānaṃ pucchito pañhaṃ, aññathā naṃ viyākare’’ti
求问生母，问题澄清，不能另作解释”。
Ayaṃ pāḷi pumasaddassa bahuvacanabhāvasādhikā, kaccāyane ‘‘he pumaṃ’’iti sānusāraṃ ālapanekavacanaṃ dissati. Tadanekesu pāḷippadesesu ca aṭṭhakathāsu ca sānusārānaṃ ālapanavacanānaṃ adassanato idha na vadāmi. Upaparikkhitvā yuttaṃ ce, gahetabbaṃ. ‘‘Yasassi naṃ paññavantaṃ visayhā’’ti ettha pana chandānurakkhaṇatthaṃ āgamavasenevānusāro hoti, na sabhāvatoti daṭṭhabbaṃ. Ayamākārantavasena nāmikapadamālā.
这是巴利语“puma”词根复数形式的重复活跃用法。比如在《咖钵迦牟尼》中常见“he pumaṃ”（呼唤男性的形式）等类似用法。此处不详细列举所有巴利用例与注疏中对应的呼唤语句。经过分辨分析，可以接受；如有疏漏需修正。此种排列方式即为名词词尾变格列表。
‘‘Soḷasitthisahassānaṃ,
『十六万妇女』者，
Na vijjati pumo tadā;
『彼时无男子存在』也，
Ahorattānamaccayena,
『昼夜之损灭』，
Nibbatto ahamekako’’ti ca,
『我独寂灭』是也。
‘‘Yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā;
『如同强力所毁灭之体内，常无男子存在』，
Meghesu gajjamānesu, gabbhaṃ gaṇhanti tā tadā’’ti ca
『于云中运载大象时，当时其胎亦是被取』是也。
Pāḷidassanato pana okārantavasenapi nāmikapadamālā veditabbā.
关于巴利文辅音开头的名词词形变化列举应当明了。
Pumo, pumā. Pumaṃ, pume. Pumena, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumānaṃ. Pumā, pumasmā, pumamhā, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumānaṃ. Pume, pumasmiṃ, pumamhi, pumesu. Bho puma, bhavanto pumā. ‘‘Bho pumā’’iti vā, evaṃ pumasaddassa dvidhā nāmikapadamālā bhavati.
『男』（puma）格变另一式：主格单数：男；主格复数：男们。业格单数：男；业格复数：男们。具格单数：以男；具格复数：以男们、以男众。属格/与格单数：男之；属格/与格复数：男们之。从格单数：从男、由男、自男；从格复数：从男们、从男众。属格/与格单数：男之；属格/与格复数：男们之。处格单数：于男中、于男处；处格复数：于男们中。呼格单数：呼，男！呼格复数：诸男们。亦可作『呼，男们』。如此，『男』字（puma）之名词格变表有两种形式。
Idāni missakanayo vuccate –
此时称作辅音类名词的变格形式如下——
Pumā , pumo, pumā, pumāno. Pumānaṃ, pumaṃ, pumāne, pume. Pumānā, pumunā, pumena, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumānā, pumunā, pumā, pumasmā, pumamhā, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi. Pumassa, pumuno, pumānaṃ. Pumāne, pume, pumasmiṃ, pumamhi, pumānesu, pumesu. Bho puma, bhavanto pumāno, bhavanto pumā. ‘‘Bho pumāno, bho pumā’’iti vā.
『男』（puma）之综合完整格变表：主格单数：男、男；主格复数：男们、男众。业格单数：男们之、男、男们、男；具格单数：以男、由男、藉男；具格复数：以男们、以男众、以男们、以男众。属格/与格单数：男之、男之；属格/与格复数：男们之。从格单数：从男、由男、自男、从男、由男；从格复数：从男们、从男众、从男们、从男众。属格/与格单数：男之、男之；属格/与格复数：男们之。处格单数：于男们中、于男中、于男处；处格复数：于男们中、于男们中。呼格单数：呼，男！呼格复数：诸男众、诸男们。亦可作『呼，男众』或『呼，男们』。
Idāni rahasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
此时称为隐音（即不常现声音）之词的词形变化列举如下——
Rahā vuccati pāpadhammo. Rahā, rahā, rahino. Rahānaṃ, rahāne. Rahinā, rahinehi, rahinebhi. Rahassa, rahānaṃ. Rahā, rahānehi, rahānebhi. Rahassa, rahānaṃ. Rahāne, rahānesu. Bho raha, bhavanto rahino, bhavanto rahā.
『罗诃』（raha）者，指恶法之人也。其格变如下：主格单数：罗诃；主格复数：罗诃、罗诃们。业格单数：罗诃之；业格复数：罗诃们。具格单数：以罗诃；具格复数：以罗诃们、以罗诃众。属格/与格单数：罗诃之；属格/与格复数：罗诃们之。从格单数：从罗诃；从格复数：从罗诃们、从罗诃众。属格/与格单数：罗诃之；属格/与格复数：罗诃们之。处格单数：于罗诃中；处格复数：于罗诃们中。呼格单数：呼，罗诃！呼格复数：诸罗诃们、诸罗诃。
Idāni daḷhadhammasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
此时称为坚实法语的名词词尾表——
Daḷhadhammā, daḷhadhammā, daḷhadhammāno. Daḷhadhammānaṃ, daḷhadhammāne. Daḷhadhamminā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamminā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamme daḷhadhammesu. Bho daḷhadhamma, bhavanto daḷhadhammāno, bhavanto daḷhadhammā. ‘‘Bho daḷhadhammāno, bho daḷhadhammā’’iti puthuvacanampi ñeyyaṃ, evaṃ paccakkhadhammasaddassa nāmikapadamālā yojetabbā.
坚实法，坚实法，坚实法者。坚实法的，坚实法者的。坚实法君，用坚实法，用坚实法们。属于坚实法的，坚实法者的。坚实法君，用坚实法，用坚实法们。属于坚实法的，坚实法者的。坚实法中，坚实法中诸。唉，坚实法啊，诸位是坚实法者，诸位即为坚实法。『唉，坚实法者，唉，坚实法』如是通用说也应当知道，如此应安置名词词缀表于坚实法语。
Ettha ca ‘‘seyyathāpi bhikkhave cattāro dhanuggahā daḷhadhammā’’ti idaṃ nidassanaṃ. Imissaṃ pana pāḷiyaṃ ‘‘daḷhadhammā’’ iti bahuvacanavasena āgatattā daḷhadhammasaddo ākārantotipi okārantotipi appasiddho tadantānaṃ bahuvacanabhāve tulyarūpattā. Tathāpi amhehi padamālā ākārantavaseneva yojitā. Īdisesu hi ṭhānesu daḷhadhammasaddo ākārantotipi okārantotipi vattuṃ yujjateva aparibyattarūpattā. Aññasmiṃ pana pāḷippadese atīva paribyatto hutvā okāranta daḷhadhammasaddo dvidhā dissati guṇasaddapaṇṇattivācakasaddavasena. Tattha ‘‘issatte casmi kusalo, daḷhadhammoti vissuto’’ti ettha daḷhadhammasaddo okāranto guṇasaddo. ‘‘Bārāṇasiyaṃ daḷhadhammo nāma rājā rajjaṃ kāresī’’ti ettha pana paṇṇattivācakasaddo. Evaṃ okāranto daḷhadhammasaddo dvidhā diṭṭho. Tassa pana ‘‘daḷhadhammo, daḷhadhammā. Daḷhadhammaṃ, daḷhadhamme’’ti purisanayena nāmikapadamālā ñeyyā, ākārantokārantānaṃ vasena missakapadamālā ca. Kathaṃ?
此中亦如奉行侍者，佛弟子啊，如四弓赐坚实法，于此为指示。此巴利语中「坚实法」一词复数形到来时，坚实法语既作 toga 结尾，亦作 to 结尾，不甚明确者，复数形态亦同等形式。然则由我们所制词缀表，始终采用 toga 结尾。倘若诸处，坚实法语可用 toga 或 to 结尾皆合适，不改形态。若他巴利方言中非常通用，而后以 to 结尾坚实法语呈现二相，以表谓音变辞素和修饰辞素之义。其里有『某人善巧在此，坚实法和谐』谓该坚实法语为 to 结尾，为谓音变辞素。『在巴拉那斯有坚实法王治理国土』则谓该坚实法语为修饰辞素。如此以 to 结尾坚实法语有二义见。然则其『坚实法，坚实法者。坚实法，坚实法。坚实法，坚实法，坚实法』诸人称名词词缀表应知，以谓音变与修饰差异为准，亦得称为兼容混合词缀表。如何是也？
Daḷhadhammā, daḷhadhammo, daḷhadhammāno, daḷhadhammā. Daḷhadhammānaṃ, daḷhadhammaṃ, daḷhadhammāne, daḷhadhamme. Daḷhadhamminā, daḷhadhammena, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷadhamminā, daḷhadhammā, daḷhadhammasmā, daḷhadhammamhā, daḷhadhammehi, daḷhadhammebhi. Daḷhadhammassa, daḷhadhammānaṃ. Daḷhadhamme, daḷhadhammasmiṃ, daḷhadhammamhi, daḷhadhammesu. Bho daḷhadhamma, bhavanto daḷhadhammāno, bhavanto daḷhadhammāti. Evaṃ paccakkhadhammā, paccakkhadhammoti missakapadamālā ca yojetabbā.
坚实法，坚实法者，坚实法者们，坚实法。坚实法者的，坚实法，坚实法者的，坚实法。坚实法君，用坚实法者，用坚实法们，用坚实法们。坚实法中，坚实法者的。坚实法君，用坚实法，坚实法由，坚实法自，坚实法们，用坚实法们。坚实法中，坚实法者的。坚实法中，坚实法内，坚实法中，坚实法中诸。唉，坚实法，诸位是坚实法者，诸位即为坚实法。如此应安置断语坚实法，断语坚实法，即为兼容混合词缀表。
Idāni vivaṭacchadasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
此时称为展现语各音素的名词词尾表——
Vivaṭacchadā, vivaṭacchadā, vivaṭacchadāno. Vivaṭacchadānaṃ, vivaṭacchadāne. Vivaṭacchadena, vivaṭacchadehi, vivaṭacchadebhi. Vivaṭacchadassa, vivaṭacchadānaṃ. Vivaṭacchadā, vivaṭacchadehi, vivaṭacchadebhi. Vivaṭacchadassa, vivaṭacchadānaṃ. Vivaṭacchade, vivaṭacchadesu. Bho vivaṭacchada, bhavanto vivaṭacchadā, bhavanto vivaṭacchadāno.
展现语，展现语，展现语者。展现语的，展现语者的。展现语君，用展现语，用展现语们。属于展现语的，展现语者的。展现语，用展现语们。属于展现语的，展现语者的。展现语中，展现语诸。唉展现语，诸位是展现语者，诸位即为展现语者。
Ayaṃ nāmikapadamālā ‘‘sace pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭacchadā’’ti pāḷidassanato ākārantavasena kathitā. ‘‘Loke vivaṭacchado’’tipi pāḷidassanato pana okārantavasenapi kathetabbā ‘‘vivaṭacchado, vivaṭacchadā, vivaṭacchadaṃ, vivaṭacchade’’ti. Missakavasenapi kathetabbā ‘‘vivaṭacchadā, vivaṭacchado, vivaṭacchadāno, vivaṭacchadā. Vivaṭacchadānaṃ, vivaṭacchadaṃ, vivaṭacchadāne, vivaṭacchade’’iti.
此名词格变表，依据经文『若彼从家出离而出家，则成为世间已开蔽之阿拉汉正自觉者』（原文以长「阿」结尾形式）之巴利示例，故按「阿」尾词类叙述之。然依据巴利经文『世间之已开蔽者』（原文以「哦」结尾形式），亦应按「哦」尾词类加以叙述，其格变为：已开蔽者（主格单数）、已开蔽者们（主格复数）、已开蔽者（业格单数）、已开蔽者们（业格复数）。亦应依混合形式叙述之，其格变为：主格单数：已开蔽者；主格复数：已开蔽者、已开蔽者们、已开蔽者。业格单数：已开蔽者们之；业格复数：已开蔽者、已开蔽者们。
Idāni vattahasaddassa nāmikapadamālā vuccate – vattahāti sakko.
今当叙述『瓦达哈』（vattaha）一词之名词格变——『瓦达哈』者，即萨咖（天帝）之别称也。
Vattahā, vattahāno. Vattahānaṃ, vattahāne. Vattahānā, vattahānehi, vattahānebhi. Vattahino, vattahānaṃ. Vattahānā, vattahānehi, vattahānebhi. Vattahino, vattahānaṃ. Vattahāne, vattahānesu. Bho vattaha, bhavanto vattahāno. Atha vā ‘‘bho vattahā, bho vattahāno’’iccapi.
「瓦答哈」的格变化如下：主格单数：瓦答哈；主格复数：瓦答哈诺。宾格复数：瓦答哈南；宾格单数：瓦答哈内。离格单数：瓦答哈纳；离格复数：瓦答哈内希、瓦答哈内比。属格单数：瓦答希诺；属格复数：瓦答哈南。离格单数：瓦答哈纳；工具格复数：瓦答哈内希、瓦答哈内比。属格单数：瓦答希诺；属格复数：瓦答哈南。处格单数：瓦答哈内；处格复数：瓦答哈内苏。呼格单数：尊者瓦答哈；呼格复数：诸尊者瓦答哈诺。或亦可作：『尊者瓦答哈，尊者瓦答哈诺』等。
Idāni vuttasirasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
今为过去分词“vuttasira”的名词词尾变化表。
Vuttasirā, vuttasirā, vuttasirāno. Vuttasirānaṃ, vuttasirāne. Vuttasirānā, vuttasirānehi, vuttasirānebhi. Vuttasirassa, vuttasirānaṃ, vuttasirā, vuttasirehi, vuttasirebhi. Vuttasirassa, vuttasirānaṃ. Vuttasire, vuttasiresu. Bho vuttasira, bhānto vuttasirānoti. ‘‘Vuttasiro’’ti okārantapāṭhopi dissati.
「已剃发者」的格变化如下：主格单数：已剃发者；主格复数：已剃发者诺。宾格复数：已剃发者南；宾格单数：已剃发者内。离格单数：已剃发者纳；离格复数：已剃发者内希、已剃发者内比。属格单数：已剃发者萨；属格复数：已剃发者南；工具格单数：已剃发者；工具格复数：已剃发者希、已剃发者比。属格单数：已剃发者萨；属格复数：已剃发者南。处格单数：已剃发者内；处格复数：已剃发者内苏。呼格单数：尊者已剃发者；呼格复数：诸尊者已剃发者诺。另有以「-o」结尾的读法亦见于传本中。
Idāni yuvasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
今为青年词根“yuva”的名词词尾变化表。
Yuvā, yuvā, yuvāno, yuvānā. Yuvānaṃ, yuvaṃ, yuvāne, yuve. Yuvānā, yuvena, yuvānena, yuvānehi, yuvānebhi, yuvehi, yuvebhi. Yuvānassa, yuvassa, yuvānānaṃ, yuvānaṃ. Yuvānā , yuvānasmā, yuvānamhā, yuvānehi, yuvānebhi, yuvehi, yuvebhi. Yuvānassa, yuvassa, yuvānānaṃ, yuvānaṃ. Yuvāne, yuvānasmiṃ, yuvānamhi, yuve, yuvasmiṃ, yuvamhi, yuvānesu, yuvāsu, yuvesu. Bho yuva, yuvāna, bhavanto yuvānā.
『年轻』这个词及其各类变化形式如下：
年轻（主格单数）、年轻的（属格单数）、年轻的们（属格复数）等多种形态。包含年轻人作为主格、宾格、与格、夺格、具格和处所格等语法格位的不同变化形式。句中如“哦，年轻人们，你们是年轻的们”等用法，这都是这个词的多重语法变化展现。
Imasmiṃ ṭhāne ekadesena ākārantanayo ca sabbathā okārantanayo ca ekadesena ca okārantanayoti tayo nayā dissanti.
在此处，观察发现共有三种词干变异现象：句首带有一个额外元音的词形变异，句首无该额外元音的词形变异，以及句首带额外元音且与后续音节相同的词形。这些三类词干的差异皆可见于各处用语之间。
Maghavasaddassapi ‘‘maghavā, maghavā, maghavāno, maghavānā’’tiādinā yuvasaddasseva nāmikapadamālāyojanaṃ kubbanti garū. Niruttipiṭake pana ‘‘maghavā tiṭṭhati, maghavanto tiṭṭhanti. Maghavantaṃ passati, maghavante passati. Maghavatā kataṃ, maghavantehi kataṃ, maghavantebhi kataṃ. Maghavato dīyate, maghavantānaṃ dīyate. Maghavatā nissaṭaṃ, maghavantehi nissaṭaṃ, maghavantebhi nissaṭaṃ. Maghavato pariggaho, maghavantānaṃ pariggaho. Maghavati patiṭṭhitaṃ, maghavantesu patiṭṭhitaṃ. Bho maghavā, bhavanto maghavanto’’ti guṇavāpadanayena vuttaṃ, tathā cūḷaniruttiyampi. Taṃ pāḷiyā saṃsandati sameti. Pāḷiyañhi ‘‘sakko mahāli devānamindo pubbe manussabhūto samāno magho nāma māṇavo ahosi, tasmā maghavāti vuccatī’’ti vuttaṃ. Etena ‘‘maghoti nāmaṃ assa atthīti maghavā’’ti atthi atthavācakavantupaccayavasena padasiddhi dassitā hoti, tasmāssa guṇavantusaddassa viya ca nāmikapadamālā yojetabbā.
对于「马嘎瓦」一词，诸师亦依「优婆」词的名词格变化表来排列，如：主格单数「马嘎瓦」、复数「马嘎瓦」、「马嘎瓦诺」、「马嘎瓦纳」等。然而在《语义藏》中，则依具德词的格变化方式来说明：『马嘎瓦站立，诸马嘎瓦们站立；见马嘎瓦，见诸马嘎瓦们；由马嘎瓦所作，由诸马嘎瓦们所作；给予马嘎瓦，给予诸马嘎瓦们；从马嘎瓦离去，从诸马嘎瓦们离去；马嘎瓦的所有物，诸马嘎瓦们的所有物；安立于马嘎瓦中，安立于诸马嘎瓦们中；尊者马嘎瓦，诸尊者马嘎瓦们。』此乃依具德词的方式所说，《小语义论》中亦同。此说与巴利圣典相符合。盖巴利圣典中云：『萨咖，玛哈离，天人之主，昔为人时，曾是名为「马嘎」的学童，故称为马嘎瓦。』由此可知，「马嘎」是他的名字，故有「马嘎瓦」之称——此乃藉由表示「具有」义的「-vant」后缀，依名字为义而成立此词。因此，其名词格变化亦应如同具德词一般来排列。
Idāni addhasaddassa nāmikapadamālā vuccate – addhasaddassa hi yaṃ kāle magge ca vattamānassa ‘‘atīto addhā. Dīgho addhā suduggamo’’tiādīsu ‘‘addhā’’ti paṭhamantaṃ rūpaṃ dissati, taṃ ‘‘addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasa’’ntiādīsu ekaṃsatthe vattamānena ‘‘addhā’’ti nipātapadena samānaṃ. Nipātānaṃ pana padamālā na rūhati, nāmikānaṃyeva rūhati.
现在所谓附加词干形态，是指作为时间路径上同时存在的词形变异。如“过去的附加”，“长久的附加”，“难以达成的附加”等，皆表现于“addhā”之中作为首词形。这“addhā”显示为含义为附加的独立名词样形式。词群中“addhā”乃为名词词尾所带形态，也是语法层面可感知的词干变化，但这些词干本身不构词，不构语段，只体现词类属性。
Addhā, addhā, addhāno. Addhānaṃ, addhāne. Addhunā, addhānehi, addhānebhi. Addhuno, addhānaṃ. Addhunā, addhānehi, addhānebhi. Addhuno, addhānaṃ. Addhani, addhāne, addhānesu. Bho addha, bhavanto addhā, addhāno.
『附加』一词及其相关词形变化如下：
附加（主格单数）、附加的（属格单数）、附加们（属格复数），附加者（具格，夺格等变格）。同样列出单复数及主要语法格的诸多对照形态。短语如“哦，附加们”，称谓或呼唤词亦用此。
Ettha kiñci payogaṃ dassessāma – tayo addhā. Addhānaṃ vītivatto. Iminā dīghena addhunā. Dīghassa addhuno accayena. Pathaddhuno pannaraseva cando. Ahū atītamaddhāne, samaṇo khantidīpano. Addhāne gacchante paññāyissati. Iccādayo ñeyyā. Ayampi panettha nīti veditabbā ‘‘addhānanti dutiyekavacanantavasena catutthīchaṭṭhībahuvacanavasena ca vuttaṃ rūpaṃ. ‘‘Addhānamaggapaṭippanno hotī’’tiādīsu dīghamaggavācakena ‘‘addhāna’’nti napuṃsakena sadisaṃ sutisāmaññavasenāti.
此处要说明一个例子——三种附加（addhā）。附加们的语尾变化较为规则。用长附加（dīgha addhunā）表示延续性。短附加（pathaddhuno）长度约十五。过去附加，堪比修行者如耐心明灯。附加们并行而行，将带来智慧。需要理解此类用法，此所谓“附加”词在第四十六多数复数形态中使用，也可理解为不仅指男性，也泛指类似者，表达广泛涵义。
Idāni muddhasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在称为泥洹音的名称词汇排列──
Muddhā, muddhā, muddhāno. Muddhaṃ, muddhe, muddhāne. Muddhānā, muddhehi, muddhebhi. Muddhassa, muddhānaṃ. Muddhānā, muddhehi, muddhebhi. Muddhassa, muddhānaṃ. Muddhani, muddhanesu. Bho muddha, bhavanto muddhā, muddhāno.
泥洹、泥洹、泥洹那。泥洹、泥洹、泥洹哪那。泥洹那、泥洹之、泥洹以。泥洹者、泥洹那之。泥洹那、泥洹之、泥洹以。泥洹者、泥洹那之。在泥洹处、泥洹处众中。嘿，泥洹，你们是泥洹、泥洹那者。
Evaṃ abhibhavitāpadena visadisapadāni bhavanti. Iti nānānayehi abhibhavitāpadena sadisāni vattādīni visadisāni guṇavādīni rājasāiccādīni ca ākārantapadāni dassitāni saddhiṃ nāmikapadamālāhi.
由此，借助于主导词，使字词清晰明确。各种主导词，使事物相似、成因、区别、性质、情绪、形态等词汇，皆以名称词排列的方式结合，展示。
Ettha yogaṃ sace poso, kare paṇḍitajātiko;
此处，基本若条件、礼仪、正确族类相合；
Tassa vohārabhedesu, vijambhe ñāṇamuttamaṃ.
于其表达区别中，显露出无上智慧。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是，于九分具注释之三藏中，为令通达诸智者之
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 善巧而造的《语法指南》论中，
Savinicchayo ākārantapulliṅgānaṃ pakatirūpassa · 以 ā 结尾的阳性词之原形的
Nāmikapadamālāvibhāgo nāma · 名词词列分别，名为
Chaṭṭho paricchedo. · 第六章。
Ukāranta avaṇṇantatāpakatikaṃ · 以 u 音结尾、以 a 音结尾及本性词
Ākārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ.
形态主格已确定。