三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标(词链)4. Bhūdhātumayanāmikarūpavibhāga

4. Bhūdhātumayanāmikarūpavibhāga · 4. Bhūdhātumayanāmikarūpavibhāga

312 段 · CSCD 巴利原典
4. Bhūdhātumayanāmikarūpavibhāga四、地界所成名词形态之分类
‘‘Bhū sattāya’’nti dhātussa, rūpamākhyātasaññitaṃ;
「Bhū sattāya」者,为根本所称之界,谓色法为形色所称。
Tyādyantaṃ lapitaṃ nāna-ppakārehi anākulaṃ.
此形色终尽,非混乱,乃因多种不共之造作而现。
Syādyantaṃ, dāni tasseva, rūpaṃ nāmikasavhayaṃ;
所谓终尽,当今当时正是此色,名为称色的育生体。
Bhāsissaṃ bhāsitatthesu, paṭubhāvāya sotunaṃ.
我当于所能说者中,谈及于听者之理解功用。
Yadatthe’ttani nāmeti, para’matthesu vā sayaṃ;
若就自身义不称,或于他义中成立,
Namatīti tadāhaṃsu, nāmaṃ iti vibhāvino.
当称名曰名,彼时有解释者释名为名称。
Nāmaṃ nāmikamiccatra, ekamevetthato bhave;
名称在此处仅为称谓,一处而已,有其特定所在;
Tadevaṃ nāmikaṃ ñe yyaṃ, saliṅgaṃ savibhattikaṃ.
所谓的名称,乃是一种符号,具有分辨作用;
Satvābhidhānaṃ liṅganti, itthipumanapuṃsakaṃ;
诸种称谓乃标记之物,标示女性、男性之别;
Vibhattītidha satteva, tattha caṭṭha pavuccare.
所谓分辨,确有其义,此中共分为六种句法;
Paṭhamā dutiyā tatiyā, catutthī pañcamī tathā;
第一、第二、第三、第四、第五之分,依次展开;
Chaṭṭhī ca sattamī cāti, honti satta vibhattiyo.
第六与第七亦如是,合共七种分辨形式存在。
Liṅgatthe paṭhamā sāyaṃ, bhinnā dvedhā siyo iti;
相类第一分为夕,分为二种以上。
Kammatthe dutiyā sāpi, bhinnā aṃ yo iti dvidhā.
业处第二分为夕,分为双重种类。
Karaṇe tatiyā sāpi, bhinnā nā hi iti dvidhā;
行为第三分亦复分为,如实分为二种。
Sampadāne catutthī sā, bhinnā dvedhā sa naṃ iti.
完成第四分,分为二种,没有别的。
Apādāne pañcamī sā, bhinnā dvedhā smā hi iti;
摆脱第五分,分为二种,如是存在。
Chaṭṭhī sāmimhi sā cāpi, bhinnā dvedhā sa naṃ iti.
第六分在行中,亦分为二种,没有别的。
Okāse sattamī sāpi, bhinnā dvedhā smiṃsu iti;
第七机会者,也是如此,在此二分已破裂。
Āmantanaṭṭhamī sāyaṃ, siyoyevāti cuddasa.
第八教令者,于傍晚时已然生起,正如实有之。
Vacanadvayasaṃyuttā, ekekā tā vibhattiyo;
二语词相联结者,各自为分,分别解说于此;
Satvamitiha viññeyyo, attho so dabbasaññito.
“机会”于此当了知,其义即为能具相称之义,得此名称。
Yo karotisa kattātu, taṃ kammaṃ yaṃ karoti vā;
或作或为之者,谓其因缘所生之作用;
Kubbate yena vā tantu, karaṇaṃ iti saññitaṃ.
无论因缘如弦索,其名称即为行为之义。
Deti rocati vā yassa, sampadānanti taṃ mataṃ;
「给予」者,是称赞其物为福德之所得者;
Yatopeti bhayaṃ vā taṃ, apādānanti kittitaṃ.
或因某事而生惧怖者,是称彼事为惧怖者;
Yassāyatto samūhovā, taṃ ve sāmīti desitaṃ;
若基于某因缘多集聚者,于彼说曰「平静」;
Yasmiṃ karoti kiriyaṃ, tadokāsanti sadditaṃ.
在何处行某行为,彼行为即谓之已闻;
Yadālapati taṃ vatthu, āmantanamudīritaṃ;
当他谈论该事为法纲,或以邀请开示之;
Saddenābhimukhīkāro, vijjamānassa vā pana.
以声音而转向听者,或为敬礼赞叹者也。
Vinā ālapanatthaṃ liṅgatthādīsu paṭhamādivibhattuppatti upalakkhaṇavasena vuttāti daṭṭhabbaṃ.
关于无言语义、符号义等,首先应观察其产生之初始及其区分特征,这一点必须审视。
Idamettha niruttilakkhaṇaṃ daṭṭhabbaṃ – paccattavacane paṭhamā vibhatti bhavati, upayogavacane dutiyā vibhatti bhavati, karaṇavacane tatiyā vibhatti bhavati, sampadānavacane catutthī vibhatti bhavati, nissakkavacane pañcamī vibhatti bhavati, sāmivacane chaṭṭhī vibhatti bhavati, bhummavacane sattamī vibhatti bhavati, āmantanavacane aṭṭhamī vibhatti bhavati. Tatruddānaṃ –
此处应观察否定性格标志——在独立用法上属于第一变格,表用途时为第二变格,表示工具时为第三变格,表完成时为第四变格,表非依赖时为第五变格,表示共伴时为第六变格,表处所在时为第七变格,表示召唤时为第八变格。其简式为——
Paccattamupayogañca, karaṇaṃ sampadāniyaṃ;
独立与用途;工具及完成;
Nissakkaṃ sāmivacanaṃ, bhummamālapanaṭṭhamaṃ.
非依赖、共伴,处所及召唤。
Tatra paccattavacanaṃ nāma tividhaliṅgavavatthānagatānaṃ itthipumanapuṃsakānaṃ paccattasabhāvaniddesattho. Upayogavacanaṃ nāma yo yaṃ karoti, tena tadupayuttaparidīpanattho. Karaṇavacanaṃ nāma tajjāpakatanibbattakaparidīpanattho. Sampadānavacanaṃ nāma tappadānaparidīpanattho. Nissakkavacanaṃ nāma tannissaṭatadapagamaparidīpanattho. Sāmivacanaṃ nāma tadissaraparidīpanattho. Bhummavacanaṃ nāma tappatiṭṭhāparidīpanattho. Āmantanavacanaṃ nāma tadāmantanaparidīpanattho. Evaṃ ñatvā payogāni asammuyhantena yojetabbāni.
其中,独立用法是指三种性别的人、女性、男性、无人称的独立存在的表示。用途用法是指以某人或某物为主体进行使用行为的指示。工具用法是指表示以该主体为工具所生的一切行为。完成用法是指表示完成动作的时态。非依赖用法是指不依赖于其他而独立存在的状态之显示。共伴用法是指以某称为伴随的关系。处所用法是指表示所在的固定地点。召唤用法是指表示呼唤或邀请的意义。了解如上之后,应妥善结合各用法,不可混乱随意应用。
Bhūto, bhāvako, bhavo, abhavo, bhāvo, abhāvo, sabhāvo, sabbhāvo, sambhavo, pabhavo, pabhāvo, anubhavo, ānubhāvo, parābhavo, vibhavo, pātubhāvo, āvibhāvo, tirobhāvo, vinābhāvo, sotthibhāvo, atthibhāvo, natthibhāvoti okārantapulliṅgaṃ.
『有』、『修习者』、『有』、『无有』、『状态』、『无状态』、『自性』、『实有』、『生起』、『根源』、『根本』、『体验』、『威力』、『衰落』、『富足』、『显现』、『显现』、『隐没』、『离别状态』、『安乐状态』、『存在状态』、『不存在状态』——此为以「a」元音结尾的阳性词类。
Abhibhavitā, paribhavitā, anubhavitā, samanubhavitā, bhāvitā, paccanubhavitāti ākārantapulliṅgaṃ.
被支配的、被环绕的、被经历的、同样经历的、被培养的、被后续经历的,这些皆属于以形态词尾意指阳性的词。
Bhavaṃ, parābhavaṃ, paribhavaṃ, abhibhavaṃ, anubhavaṃ, samanubhavaṃ, paccanubhavaṃ, pabhavaṃ, appabhavanti niggahītantapulliṅgaṃ.
有生、有他生、有环绕的生、有支配的生、被经历的生、同样经历的生、被后续经历的生、无生、有别生,皆是以名词词尾意指阳性的被收束词。
Dhanabhūti, siribhūti, sotthibhūti, suvatthibhūtīti ikārantapulliṅgaṃ.
财富的增长、荣耀的增长、福祉的增长、善法的增长,均为以词尾意指阳性的词。
Bhāvī, vibhāvī, sambhāvī, paribhāvīti īkārantapulliṅgaṃ.
将来的、分离的、共同生起的、被环绕的,均为以词尾意指阳性的词。
Sayambhū, pabhū, abhibhū, vibhū, adhibhū, patibhū, gotrabhū, vatrabhū, parābhibhū, rūpābhibhū, saddābhibhū, gandhābhibhū, rasābhibhū, phoṭṭhabbābhibhū, dhammābhibhū, sabbābhibhūti ūkārantapulliṅgaṃ.
自生的、光明的、支配的、显现的、超越的、依顺的、族系的、遍布的、他者统治的、形相统治的、声响统治的、气味统治的、味觉统治的、触觉统治的、法的统治的、普遍统治的,皆为以词尾意指阳性的词。
Imānettha chabbidhāni pulliṅgāni bhūdhātumayāni uddiṭṭhāni.
以上所示者,为此中六种阳性的本质动词,彰显出存在之义。
Ukārantaṃ pulliṅgaṃtu bhūdhātumayamappasiddhaṃ, aññadhātumayaṃ panukārantapulliṅgaṃ pasiddhaṃ ‘‘bhikkhu, hetu’’iti. Tena saddhiṃ sattavidhāni pulliṅgāni honti, sabbānetāni sabhāvatoyeva pulliṅgānīti daṭṭhabbāni. Ettha sattoti atthavācako bhūtasaddoyeva niyogā pulliṅgantipi daṭṭhabbo.
以字母结尾的阳性名词,若由“bhū”(生起、存在的本质)所构成,则其本质不甚显著;反之,若为由其他本质所构成,则阳性名词本质清晰明确。由此可见,存在七种阳性名词,且它们皆为普遍存在的阳性,应予以认识。此处“七”指意义上的,对存在名词即“bhū”类词的用法,亦应体认为阳性名词类别。
Ye pana ‘‘yo dhammo bhūto, yā dhammajāti bhūtā, yaṃ dhammajātaṃ bhūta’’nti evaṃ liṅgattaye yojanārahattā aniyataliṅgā aññepi bhūtaparābhūtasambhūtasaddādayo sandissanti pāvacanavare, tepi nānopasagganipātapadehi yojanavasena saddaracanāyaṃ sukhumatthaggahaṇe ca viññūnaṃ kosallajananatthaṃ niyatapulliṅgesu pakkhipitvā dassessāma.
然而,那些说“某法是生起的”、“某法生起于法”、“由法生起的法”,这类因属名相性质而组合、但其性不定的名词,及其他由存在、非存在等多种相对状态构成的词语,皆属佛经文句的重要表达。为使智者于细微义理中起悟解之慧,现将其置于特定阳性名词类别中,利用连缀之词,展开细密的词义合成与微妙的判别,助己于义理之透彻了达。
Seyyathidaṃ? Bhūto, parābhūto, sambhūto, vibhūto, pātubhūto, āvibhūto, tirobhūto, vinābhūto, bhabbo, paribhūto, abhibhūto, adhibhūto, addhabhūto, anubhūto, samanubhūto, paccanubhūto, bhāvito, sambhāvito, vibhāvito, paribhāvito, anuparibhūto, paribhavitabbo, paribhotabbo, paribhavanīyo, abhibhavitabbo, abhibhotabbo, abhibhavanīyo, adhibhavitabbo, adhibhotabbo, adhibhavanīyo, anubhavitabbo, anubhotabbo, anubhavanīyo, samanubhavitabbo, samanubhotabbo, samanubhavanīyo, paccanubhavitabbo, paccanubhotabbo, paccanubhavanīyo, bhāvetabbo, bhāvanīyo, sambhāvetabbo, sambhāvanīyo, vibhāvetabbo, vibhāvanīyo, paribhāvetabbo, paribhāvanīyo, bhavamāno, vibhavamāno, paribhavamāno, abhibhavamāno, anubhavamāno, samanubhavamāno, paccanubhavamāno, anubhonto, samanubhonto, paccanubhonto, sambhonto, abhisambhonto, bhāvento, sambhāvento, vibhāvento , paribhāvento, paribhaviyamāno, paribhuyyamāno, abhibhaviyamāno, abhibhūyamāno, anubhaviyamāno, anubhuyyamāno, samanubhaviyamāno, samanubhuyyamāno, paccanubhaviyamāno, paccanubhuyyamānoti imāni niyatapulliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evamokārantādivasena chabbidhāni pulliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni. Ayaṃ tāva pulliṅgavasena udāharaṇuddeso.
例如以下词汇:由生起到受制,从起现到隐匿,由证明到无失,由肯定到被观察,由一定到反复,由生成到消逝,由调伏到自证……此等种种,皆为已确立的阳性名词中所包含的阳性词根。如此,以“以字母结尾”等方法,共可辨识六种基于生起本质的阳性名词。这即为阳性名词类别中所应示现的范例说明。
Bhāvikā, bhāvanā, vibhāvanā, sambhāvanā, paribhāvanāti ākārantaitthiliṅgaṃ.
“生起者”、“生成”、“分辨”、“共生成”、“被调伏”等,属以“-ā”字母结尾的阴性名词。
Bhūmi, bhūti, vibhūti. Ikārantaitthiliṅgaṃ.
“土地”、“事业”、“成就”类词,归属于以“-i”字母结尾的阴性名词。
Bhūrī, bhūtī, bhotī, vibhāvinī, parivibhāvinī, sambhāvinī, pātubhavantī, pātubhontī, paribhavantī, paribhontī, abhibhavantī, abhibhontī, adhibhavantī, adhibhontī, anubhavantī, anubhontī, samanubhavantī, samanubhontī, paccanubhavantī, paccanubhontī, abhisambhavantī, abhisambhontīti īkārantaitthiliṅgaṃ.
“富裕”、“存在”、“具有”、“分辨者”、“共同分辨者”、“趋现者”、“护持者”、“被护持者”、“遭受者”、“共同遭受者”、“先前遭受者”、“得证者”等词,均归于以“-ī”字母结尾的阴性名词。
Bhū, abhū. Ūkārantaitthiliṅgaṃ.
『地』、『非地』——此为以长「ū」元音结尾的阴性词类。
Imānettha catubbidhāni itthiliṅgāni bhūdhātumayāni uddiṭṭhāni.
此处所现有四种女性标记,借以表明存在的属相。
Ukārantitthiliṅgaṃ bhūdhātumayamappasiddhaṃ, aññadhātumayaṃ pana ukārantitthiliṅgaṃ pasiddhaṃ ‘‘dhātu, dhenu’’iti. Tena saddhiṃ pañcavidhāni itthiliṅgāni honti, okārantassa vā gosaddassa itthiliṅgabhāve tena saddhiṃ chabbidhānipi honti, sabbānetāni sabhāvatoyevitthiliṅgānīti daṭṭhabbāni. Etthāpi aniyataliṅgā bhūtaparābhūtasambhūtasaddādayo itthiliṅgavasena yujjante.
以『ū』结尾的女性标记表示存在的词,多不常用,另一种以『u』结尾的女性标记则常用,如『dhātu(界)』『dhenu(牝牛)』。因此,合起来共五种女性标记,而以『u』结尾且带有发音上的『g』音之词,则有六种女性标记。所有这些,都应视为完整女性标记。虽如此,一些不确定的女性标记,如表示存在或不存在、生成等的词,仍以女性标记对待。
Kathaṃ? Bhūtā, parābhūtā, sambhūtāti sabbaṃ vitthārato gahetabbaṃ ‘‘anubhonto samanubhonto’’tiādīni nava padāni vajjetvā. Tāni hi īkārantavasena yojitāni. Imāni niyataliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evaṃ ākārantādivasena catubbidhāni itthiliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni. Ayaṃ itthiliṅgavasena udāharaṇuddeso.
如何?『bhūta(已成)』『parābhūta(已灭)』『sambhūta(已生)』等九个词,应从详细含义中捕取其核心义项,即『感知者』『共感者』等新词。这些皆为以『ī』结尾的女性标记。上述词为固定的女性标记该类别。因此,此处以『ā』结尾、以『k』音开头等词,呈现四种女性标记,用以说明存在的属相。此为以女性标记为主的示例。
Bhūtaṃ, mahābhūtaṃ, bhavittaṃ, bhūnaṃ, bhavanaṃ, parābhavanaṃ, sambhavanaṃ, vibhavanaṃ, pātubhavanaṃ, āvibhavanaṃ, tirobhavanaṃ, vinābhavanaṃ, sotthibhavanaṃ, paribhavanaṃ, abhibhavanaṃ, adhibhavanaṃ, anubhavanaṃ, samanubhavanaṃ, paccanubhavananti niggahītantanapuṃsakaliṅgaṃ.
『已生』、『大种』、『曾存在』、『诸有情』、『住所』、『衰落』、『生起』、『消散』、『显现』、『彰显』、『隐没』、『离别』、『安乐』、『轻蔑』、『压制』、『超越』、『体验』、『随共体验』、『相续体验』——此为以鼻音收尾的中性词类。
Atthavibhāvi, dhammavibhāvi. Ikārantanapuṃsakaliṅgaṃ.
以具体义理阐释者称为『意义阐明者』,以法义阐释者则为『法义阐明者』。以上皆为以『ī』结尾的男性标记复合词。
Gotrabhu, cittasahabhu, nacittasahabhu. Ukārantanapuṃsakaliṅgaṃ.
族类之种,心同行者,非心同行者。发音为『乌』,具男子特征。
Sabbānetāni sabhāvatoyeva napuṃsakaliṅgānīti daṭṭhabbāni. Ettha sattabhūtarūpavācako bhūtasaddoyeva niyogā napuṃsakaliṅgotipi daṭṭhabbaṃ. Etthāpi aniyataliṅgā bhūta parābhūta sambhūtasaddādayo napuṃsakaliṅgavasena yujjante.
所有这些均为具现场状态者,应视为非男子特征。这里七种存在形态的称谓,皆用存在之声,亦应视为非男子特征。即使如此,不定特征者,以存在、不在、共存等生起的声音,仍可联结作非男子特征。
Kathaṃ? Bhūtaṃ, parābhūtaṃ, sambhūtaṃ, vibhūtaṃ. Peyyālo. Samanubhavamānaṃ, paccanubhavamānaṃ, anubhontaṃ, anubhavantaṃ, samanubhontaṃ, samanubhavantaṃ, paccanubhontaṃ, paccanubhavantaṃ, sambhontaṃ, sambhavantaṃ, abhisambhontaṃ, abhisambhavantaṃ, pātubhontaṃ, pātubhavantaṃ, paribhontaṃ, paribhavantaṃ, abhibhontaṃ, abhibhavantaṃ, adhibhontaṃ, adhibhavantaṃ, bhāventaṃ, sambhāventaṃ, vibhāventaṃ, paribhāventaṃ, paribhāviyamānaṃ, paribhuyyamānaṃ, peyyālo. Paccanubhaviyamānaṃ, paccanubhuyyamānanti imāni niyatanapuṃsakaliṅgesu pakkhittaliṅgāni. Evaṃ niggahītantādivasena tividhāni napuṃsakaliṅgāni bhūdhātumayāni pakāsitāni . Ayaṃ napuṃsakaliṅgavasena udāharaṇuddeso, evaṃ pulliṅgādivasena liṅgattayaṃ bhūdhātumayamuddiṭṭhaṃ.
如何?存在、不在、共存、超越、模糊。同感,追忆,感受者,体验者,同时感受者,共同体验者,借助体验者,借助体验者,成就者,成就者,遭感者,遭感者,围绕者,围绕者,进攻者,进攻者,控制者,控制者,影响者,共同行者,分散者,围绕者,处于围绕,受围绕,模糊不清。追忆中被影响,追忆中被动,此等为具有限定意义的非男子特征边界。这样总结等,非男子特征共三种内容,显现为存在之性。此以非男子特征为例,男子特征亦以三种性质构成存在显现。
Ettha me appasiddhāti, ye ye saddā pakāsitā;
此处称我知不确切者,是指所有发声现象;
Te te pāḷippadesesu, maggitabbā vibhāvinā.
各各应在相应音节中加以标记识别。
O, ā, bindu, i, ī, u, ū-antime sattadhā ṭhitā;
哦、阿、随韵(绑度)、伊、伊长、乌、乌长——末尾七种形式安立;
Ñe yyā pulliṅgabhedāti, niruttaññūhi bhāsitā.
以「ñe」、「yyā」区分阳性——此乃通晓语文学者之所说。
Ā ivaṇṇo cuvaṇṇo ca, pañca antā sarūpato;
如同色彩有红黄等不同,五种结尾形态相类;
Itthibhedāti viññeyyā, okārantena chāpi vā.
『Itthibhedāti』者,因元音或辅音变体而得名的性别差别,亦须理解。
Bindu, i, u-ime antā, tayo ñeyyā vibhāvinā;
结尾为bindu(点),i,u三种,其分辨亦当了知;
Napuṃsakappabhedāti, niruttaññūhi bhāsitā.
此为中性词类之区别——此乃通晓语文学者之所说。
Antā satteva pulliṅge, itthiyaṃ pañca vā cha vā;
结尾亦正是属阳性,女性类有五至六种变化。
Napuṃsake tayo evaṃ, dasa pañcahi chabbidhā.
不定性(指阴阳不分的状态)共有三种,且共有十、五、六等多种分类。
Yasmā panettha ‘‘bhūto’’tiādayo saddā nibbacanābhidheyyakathanatthasādhakavacanapariyāyavacanatthuddhāravasena vuccamānā pākaṭā honti suviññeyyā ca, tasmā imesaṃ nibbacanādīni yathāsambhavaṃ vakkhāma viññūnaṃ tuṭṭhijananatthañceva sotārānamatthesu paṭutarabuddhipaṭilābhāya ca. Tatra bhūtoti khandhapātubhāvena bhavatīti bhūto, idaṃ tāva nibbacanaṃ. ‘‘Bhūto’’ti sabbasaṅgāhakavasena satto vuccati, idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Yo ca kālaghaso bhūto. Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussaya’’nti ca idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. Atha vā bhūtoti evaṃnāmako amanussajātiyo sattaviseso, idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Bhūtavijjā, bhūtavejjo, bhūtaviggahito’’ti ca idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. Yañca pana ‘‘satto macco pajā’’tiādikaṃ tattha tattha āgataṃ vacanaṃ, idaṃ sattoti atthavācakassa bhūtasaddassa pariyāyavacanaṃ. Yañca niddesapāḷiyaṃ ‘‘maccoti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jagu jantu hindagu manujo’’ti āgataṃ, idampi pariyāyavacanameva. Tāni sabbāni piṇḍetvā vuccante –
这里关于“存在”等词汇,因其在表达终息、断尽之义时,具备消除含义的语用功效,且意义明显可知,因此我们依此原则,针对有智慧者、能生欢喜者、耳闻能受者以及具理解力者的利益,尽量准确说明这些终息相关词义。其间,“存在”是指因蕴受之破坏而成的存在,这即是终息之义。“存在”作为一切聚合的总称,是指生命体的通称,这是更广义的解说。又如“存在即畜生”的说法,意谓众生皆终将投生,怀疑者可以此作为劝导语。或者“存在”亦指非人类、生物差别的特定生命种类,此为另一层含义。如“存在病、存在苦、存在灭”用于描述其意义的特定。此外“生死等众生”是“存在”的同义词,古典文法中也有“死者乃存在,人生、男性、人类、族群、生命、活体、滋养体”等说法,皆属该同义词范畴。综上诸义汇集如下──
Satto macco jano bhūto, pāṇo hindagu puggalo;
众生即死者、人民即存在者、生命即畜生、身体即个体;
Jantu jīvo jagu yakkho, pāṇī dehī tathāgato.
动物即生命、活者即生灵、灵魂即体,本师亦复如是;
Sattavo mātiyo loko, manujo mānavo naro;
众生即智慧、世俗即人类、男性即成人;
Poso sarīrīti pume, bhūtamiti napuṃsake.
滋养体即人,这即不定性的含义。
Pajāti itthiyaṃ vutto, liṅgato, na ca atthato;
所谓“生”(Pajāti)指女性特征,仅为形相所示,实非真正意义上的生。
Evaṃ tiliṅgikā honti, saddā sattābhidhānakā.
因此,男女两种性别特征乃是世间众生名相的称谓。
Yo so jaṅghāya ulati, so satto jaṅghalo idha;
例如,那在小腿处生长毛发的,即是具有小腿毛的众生;
Pāṇadehābhidhānehi, sattanāmaṃ papañcitaṃ.
运用手足形体的称谓,乃众生名称的扩散意涵。
Imasmiṃ pakaraṇe ‘‘pariyāyavacana’’nti ca ‘‘abhidhāna’’nti ca ‘‘saṅkhā’’tiādīni ca ekatthāni adhippetāni, atthuddhāravasena pana bhūtasaddo pañcakkhandhāmanussadhātusassatavijjamānakhīṇāsavasattarukkhādīsu dissati, tappayogo upari atthattikavibhāge āvibhavissati. Bhāvakoti bhāvetīti bhāvako, idaṃ nibbacanaṃ. Yo bhāvanaṃ karoti, so bhāvako. Idamabhidheyyakathanaṃ. ‘‘Bhāvako nipako dhīro’’ti idametassa atthassa sādhakavacanaṃ. ‘‘Bhāvako bhāvanāpasuto bhāvanāpayutto bhāvanāsampanno’’ti idaṃ pariyāyavacanaṃ. Imāni ‘‘bhūto bhāvako’’ti dve padāni suddhakattuhetukattuvasena vuttānīti. Ito paraṃ nayānusārena suviññeyyattā ‘‘idaṃ nibbacana’’nti ca ādīni avatvā katthaci atthasādhakavacanaṃ pariyāyavacanaṃ atthuddhārañca yathārahaṃ dassessāma. Tesu hi sabbattha dassitesu ganthavitthāro siyā, tasmā yesamattho uttāno, tesampi padānamabhidheyyaṃ na kathessāma, nibbacanamattameva nesaṃ kathessāma. Yesaṃ pana gambhīro attho, tesamabhidheyyaṃ kathessāma.
在此论述中,“同义词”及“词典”以及“分类”等词汇被统摄为一类,虽表面看似词义解释,实则所指为具足五蕴、十二处、十八界乃至常灭无余涅槃等之真正实相,因受思集而显现相续,从而在意义分析上得以显现。所谓“修习者”即是修行者,此为语辞归纳。修习者行修,即为修习者。这便是名称的说明。所谓“熟练的修行者、智慧的修习者”,是此义的有效语句。“修习者乃由修习生起、依修习摧伏烦恼而成就”,此是同义词的近义表达。这里说“修行者”有二辞,乃是纯正度和有因果性所成。下一步依解说脉络,为便易解,尽管不表明“此为名称”的字眼,某处仍当成为义理有助之语,及同义词和义理兼备显现。其全皆广泛于处所现显文卷中,故今虽不多释名词,仅以主要名称说明义理。至于较深奥者,则将释其名称和意涵。
Bhavanaṃ bhavo, bhavo vuccati vuddhi. Bhūsaddassa atthātisayayogato vaḍḍhanepi dissamānattā bhavanaṃ vaḍḍhananti katvā. ‘‘Bhavo ca rañño abhavo ca rañño’’ti idaṃ vuddhiatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā bhavoti vuccati sassataṃ. ‘‘Sassato attā ca loko cā’’ti hi sassatavasena pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi, tasmā bhavadiṭṭhī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Tathā bhavoti bhavadiṭṭhi, bhavati sassataṃ tiṭṭhatīti pavattanato sassatadiṭṭhi bhavadiṭṭhi nāma. Bhavadiṭṭhi hi uttarapadalopena bhavoti vuccati. ‘‘Bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Etthāyaṃ pāḷivacanattho – ekacce samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiyā vā kāmabhavādinā vā sabbabhavato vimuttiṃ saṃsāravisuddhiṃ kathayiṃsūti. Atha vā bhavanti vaḍḍhanti sattā etenāti bhavoti atthena sampattipuññāni bhavoti ca vuccanti. ‘‘Itibhavābhavatañca vītivatto’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha panāyaṃ pāḷivacanattho – bhavoti sampatti, abhavoti vipatti. Tathā bhavoti vuddhi, abhavoti hāni. Bhavoti sassataṃ, abhavoti ucchedo. Bhavoti puññaṃ, abhavoti pāpaṃ, taṃ sabbaṃ vītivattoti.
“修习”(Bhavana)即“增长”,增长即被称为增长。对于根基稳固者而言,修习表现为增长。所谓“增长与衰减”,是增长义的因证语。或者称“存在”,意为长久不灭。因为长久的我和世界产生永恒存在之见,故此称“存在见”乃其效用说法。同样称为“存在见”,解释为存在,即常恒不灭的存在乃是“存在见”之有关。存在见是有条件断除后方显现的。意谓“我以存在与非存在之分别得解脱”,这是此处的说明语。由此可知,某些沙门或婆罗门,借由存在见、欲境之存在等,论说一切存在皆有解脱、轮回净化等。或者生长谓众生增长,因此称修习为增加,“增长与衰减之别”,是此意义的因证说。此为巴利字义,即生起与灭去之义。故增长即增长,衰减即减损。增长即长久,衰减即毁灭。增长即功德,衰减即恶业,此皆是分别断除之理。
Sahokāsā khandhāpi bhavo. ‘‘Kāmabhavo rūpabhavo’’ iccevamādi etassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha pana khandhā ‘‘yo paññāyati, so sarūpaṃ labhatī’’ti katvā ‘‘bhavati avijjātaṇhādisamudayā nirantaraṃ samudetī’’ti atthena vā ‘‘bhavā’’ti vuccanti. Okāso pana ‘‘bhavanti jāyanti ettha sattā nāmarūpadhammā cā’’ti atthena ‘‘bhavo’’ti. Apica kammabhavopi bhavo, upapattibhavopi bhavo. ‘‘Upādānapaccayā bhavo duvidhena atthi kammabhavo, atthi upapattibhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Tattha kammameva bhavo kammabhavo. Tathā upapatti eva bhavo upapattibhavo. Etthūpapatti bhavatīti bhavo, kammaṃ pana yathā sukhakāraṇattā ‘‘sukho buddhānamuppādo’’ti vutto. Evaṃ bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā bhāvanalakkhaṇattā bhāvetīti bhavo. Kiṃ bhāveti? Upapattiṃ. Iti upapattiṃ bhāvetīti bhavoti vuccati. Bhāvetītimassa ca nibbattetīti hetukattuvasenattho. Atha vā ‘‘bhavapaccayā jātī’’ti vacanato bhavati etenāti bhavoti kammabhavo vuccati.
合类蕴亦称为有。所谓欲有、色有等,是其意旨所依的教诲语句。此处蕴被说为“智慧所觉者,得其真相”,因此说“有者,因无明等烦恼常生起”。又“有”亦被解释为缘生的存在。合类蕴作为“有”,则以“生起生”为缘起而生的众生,以及名色法为内容,被称为“有”。此外,业有亦为有,生有亦为有。因执取为缘的“有”有二种,即业有与生有,此乃该义旨的根本语句。业即是业有,生起则为生有。生起即为有。业以致生,正如所谓“众生之乐乃由业生”。因而有时亦因“修习”而成就,何谓修习?即是生起。因此修习即为有的含义。修习是因缘。又有“有缘生”的说法,此即业有。
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
“关于蕴的相续、元素与根处,
Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccatī’’ti
断续相承而转变,称为轮回”,
Vuttalakkhaṇo saṃsāropi bhavo. ‘‘Bhave dukkhaṃ bhavadukkhaṃ, bhave saṃsaranto’’ti imānetassatthassa sādhakāni vacanāni. Tatra kenaṭṭhena saṃsāro bhavoti kathīyati? Bhavati ettha sattasammuti khandhādipaṭipāṭisaṅkhāte dhammapuñjasminti atthena . Idaṃ bhavasaddassa bhāvakattukaraṇādhikaraṇasādhanavasenatthakathanaṃ.
以上是轮回的定义。谓“在有中,苦即苦;在有中,者流转”,是对此义旨的关键语句。那么何以说轮回为有?此处以众生成俗名相聚合的蕴等为所依,故言轮回为有。此即“有”字作为使有义具足之对象、因缘、手段的阐述。
Ettha bhavasaddassa atthuddhāraṃ vadāma –
此处我们略述“有”的寓意——
Vuddhisampattipuññāni, khandhā sokāsasaññitā;
“增长、功德之蕴,是忧伤所覆盖的;”
Saṃsāro sassatañcetaṃ, bhavasaddena sadditaṃ.
轮回乃恒常之事,常以生死之声而闻名。
Bhavataṇhā bhavadiṭṭhi, upapattibhavo tathā;
生有渴爱与生见,亦即生起之存在;
Kammabhavo ca sabbantaṃ, bhavasaddena sadditaṃ.
业之存在亦普遍无遗,亦以生死之声而称说。
Bhavataṇhābhavadiṭṭhi-dvayaṃ katthaci pāḷiyaṃ;
生有渴爱与生见二者不同时,亦称为巴利文;
Uttarapadalopena, bhavasaddena sadditaṃ.
忆其深义,并以生死之声而说。
Abhavoti na bhavo abhavo.
非有无有者,非无有即无有。
Vipatti hāni ucchedo, pāpañceva catubbidhā;
『失误』『损害』『断灭』,恶果亦如是,有四种。
Ime abhavasaddena, atthā vuccanti sāsane.
这些称为『无有』的词,是在此教法中用来说明义理的。
Bhāvoti ajjhāsayo, yo ‘‘adhippāyo’’tipi vuccati. ‘‘Thīnaṃbhāvo durājāno. Nāmacco rājabhariyāsu, bhāvaṃ kubbetha paṇḍito. Hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetī’’ti evamādi etassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica vatthudhammopi bhāvo. ‘‘Bhāvasaṅketasiddhīna’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ, cittampi bhāvo. ‘‘Accāhitaṃ kammaṃ karosi luddaṃ, bhāve ca te kusalaṃ natthi kiñcī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Kriyāpibhāvo. ‘‘Bhāvalakkhaṇaṃ bhāvasattamī’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica bhāvoti sattavevacananti bhaṇanti, dhātu vā etaṃ adhivacanaṃ. Tattha ajjhāsayo ca vatthudhammo ca cittañca satto cāti ime bhavatīti bhāvo. Tathā pana bhāvetīti bhāvo, kriyā tu bhavananti bhāvo. Sā ca bhavanagamanapacanādivasenānekavidhā. Apica bhāvarūpampi bhāvo, yaṃ itthibhāvo pumbhāvo itthindriyanti ca vuccati. Tatrāyaṃ vacanattho – ‘‘itthī’’ti vā ‘‘puriso’’ti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti bhāvo.
『存在』称谓意指『心所向的对象』,用『统摄』一词来称之。有言:『颓废的存在乃恶劣的统摄。智者不应在国王妃子之间制造存在。能昭显心脏部分存在者』,此为该义之主要阐述语。存在亦指诸法。又称存在为『以存在作记号而成立者』,这是该义的经典用语。心亦谓之存在。有云:『你当居行善业如小心呵护,但于存在中无有善法』,这是该义的教说。又谓行为的存在,有云:『存在特征乃存在第二层』,这亦是该义辞。又谓存在是有生命之所在,这是一种界说,或属范畴的称谓。此处谓简言存在者,是心、法、行及生命。故谓存在即是培养…者,行为名为造构。此存在因存在转起、变化、推移之故,有许多种类。又谓存在的形态,谓之男性存在、女性存在,或称男女之根。此外此词之意指的是『女性』或『男性』,用以指示心的专称。
Nattanomatiyā etaṃ, nibbacanamudāhaṭaṃ;
此文非妄语,是『无为之境』的举例。
Pubbācariyasīhānaṃ, mataṃ nissāya māhaṭaṃ.
此乃尊前导师如狮王者,依教义所立之定论。
Vuttañhetaṃ porāṇehi ‘‘itthiyā bhāvo itthibhāvo, itthīti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti itthibhāvo’’ti, tasmā pumbhāvoti etthāpi pumassa bhāvo pumbhāvo, pumāti vā bhavati etena cittaṃ abhidhānañcāti pumbhāvoti nibbacanaṃ samadhigantabbaṃ. Idaṃ bhāvasaddassa kattubhāvakaraṇasādhanavasenatthakathanaṃ.
先贤所说古语:『女性之存在即女性之存在,女性即为此,指的是心,此即女性存在』。因此男性存在亦同此理。即男性存在若言男性即为此,指意识名为男性存在,故应了悟此喻。以上是关于『存在』一词的造作、成因、功能及作用的详解。
Abhāvoti na bhāvoti abhāvo, ko so? Suññatā natthitā. Sabhāvoti attano bhāvo sabhāvo, attano pakati iccevattho. Atha vā sabhāvoti dhammānaṃ sati atthasambhave yo koci sarūpaṃ labhati, tassa bhāvo lakkhaṇamiti saññito namanaruppanakakkhaḷaphusanādiākāro iccevattho. ‘‘Sāmaññaṃ vā sabhāvo vā, dhammānaṃ lakkhaṇaṃ mata’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica sabhāvoti salakkhaṇo paramatthadhammo. Kenaṭṭhena? Saha bhāvenāti atthena. Sabbhāvoti sataṃ bhāvo sabbhāvo, sappurisadhammo iccevattho. Atha vā attano bhāvo sabbhāvo. ‘‘Gāhāpayanti sabbhāva’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Saṃvijjamāno vā bhāvo sabbhāvo. ‘‘Evaṃ gahaṇasabbhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Idaṃ sabhāva sabbhāvasaddānaṃ bhāvasādhanavasenatthakathanaṃ.
“不存在”或“不存在”,非存在者为何?空无也。存有者乃其自性存在,是其自性,于自身中意为存在。又或存有者,若在法中有意义之时,某一事物因获得相似形态而得意义,称其为存在或标志,即以名称、形相、触感等载体为意义。『通说存有或法之自性,即为法之标志』,此言为此意之助成语。存有者又为正标志或究竟法,何以故?因与存在相应,即意为意义。存有者即谓彻底存在,是为善人之法,意为其含义。又或谓为自身存在即彻底存在。『能够摄持称为彻底存在』,此为此义之助成语。存在时称之为彻底存在。『如此所摄称为彻底存在』,此为此义之助成语。此即为“彻底存在”之词,作为存在之用语,为解释其意而说。
Sambhavoti sambhavanaṃ sambhavo, sambhavanakriyā, yutti vā. Yutti hi sambhavoti vuccati ‘‘sambhavo gahaṇassa kāraṇa’’ntiādīsu. Atha vā sambhavati etasmāti sambhavo. Yato hi yaṃ kiñci sambhavati, so sambhavo. Pabhavoti pabhavanaṃ pabhavo, acchinnatā, pabhavati etasmāti vā pabhavo. Yato hi yaṃ kiñci pabhavati, so pabhavo. Ime pana sambhavapabhavasaddā katthaci samānatthā katthaci bhinnatthāti veditabbā. Kathaṃ? Sambhavasaddo hi bhavanakriyampi vadati yuttimpi paññattimpi sambhavarūpampi paccayatthampi, pabhavasaddo pana bhavanakriyampi vadati nadippabhavampi paccayatthampi, tasmā paccayatthaṃ vajjetvā bhinnatthāti gahetabbā, paccayatthena pana samānatthāti gahetabbā. Vuttañhetaṃ ‘‘paccayo hetu nidānaṃ kāraṇaṃ sambhavo pabhavotiādi atthato ekaṃ, byañjanato nāna’’nti.
“生”即“生起”,生有生之意,生起之作用,因缘。因缘谓生为集之因,等说。又或“生”作第三人称单数,指某物生起。因任,相应而生者即为生有。“现”即“现象”,不间断,出现,自现在。凡有现象者即为“现有”。此二词有时意义相同,有时不同,须分辨。何以辨?生常表示生起之作用,缘起表现,缘起有形,有定法,现则是生起作用也含非断灭现象,故依其依缘称为异,即区别;依缘则同,即同一。故说:“缘即因,根本,缘起,生起现象等义为一体,表示诸义不同”。
‘‘Mūlaṃ hetu nidānañca, sambhavo pabhavo tathā;
『根本因、缘由及生起、现象皆同理;
Samuṭṭhānāhārārammaṇaṃ, paccayo samudayena cā’’ti
俱是因缘、生起、缘起也』,
Ayampi gāthā etassatthassa sādhikā. Idaṃ sambhavapabhavasaddānaṃ bhāvāpādānasādhanavasenatthakathanaṃ.
此偈亦是对其义理之佐证。此乃“生现”二词作为存在动因之助成语之说明。
Evamettha bhāvakattukammakaraṇāpādānādhikaraṇavasena cha sādhanāni pakāsitāni. Tāni sampadānasādhanena sattavidhāni bhavanti, taṃ pana uttari āvibhavissati ‘‘dhanamassa bhavatūti dhanabhūtī’’tiādinā. Iccevaṃ kitakavasena sabbathāpi sattavidhāni sādhanāni honti, yāni ‘‘kārakānī’’tipi vuccati, ito aññaṃ sādhanaṃ natthi. Idha payogesvatthesu ca viññūnaṃ pāṭavatthaṃ sādhananāmaṃ pakāsitaṃ. Tathā hi dunnikkhittasādhanehi padehi yojitā saddappayogā dubbodhatthā honti, sunikkhittasādhanehi pana padehi yojitā subodhatthā honti, tasmā payogāsādhanamūlakā, attho ca payogamūlako. Payogānurūpañhi aviparītaṃ katvā atthaṃ kathanasīlā ‘‘yācitova bahulaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, appaṃ ayācito’’ti evamādīsu sādhanavasena gahetabbesu atthesu, aññesu catthesu paṭutarabuddhino paṇḍitāyeva ekantena bhagavato pariyattisāsanadharā nāma hontīti veditabbaṃ. Ito paraṃ nayānusārena suviññeyyattā ‘‘idaṃ nāma sādhana’’nti na vakkhāma, kevalamidha dassitesu payogesu viññūnaṃ bahumānuppādanatthañceva vividhavicittapāḷigatike vividhatthasāre jinavaravacane sotūnaṃ buddhivijambhanatthañca atthasādhakavacanāniyeva yathārahaṃ suttageyyaveyyākaraṇagāthādīsu tato tato āharitvā dassessāma.
由是以存在为因缘所在之事,作为动因行为之对象,从而明示多种因缘存在。由此由生,本有七种因缘起,往后将显:“由资本生”及其余也如是。如此七种因缘普遍存在,谓为“作因”,别处无他因。于此语境及诸用例中,智者能分辨所谓因缘因果之用语。如以粗浅词句附用生硬语言,致使难解;若以浅显措辞则易明。因而应采取合用语词基础之表达,且意趣依用途而立。比如“乞者多以衣布为衣,少者无”,此为用语之一例。于此他义,深解者唯贤圣智人,并尊佛所教法之根本义理。依此正义,后续将方便呈现『此谓因缘因』之语,不具体阐释。我等将视其经藏、律藏、论疏及颂歌等著述处依序摄集展示。
Pabhāvoti pakārato bhavatīti pabhāvo, soyamānubhāvoyeva. ‘‘Pabhāvaṃ te na passāmi, yena tvaṃ mithilaṃ vaje’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Anubhavoti anubhavanaṃ anubhavo, kiṃ taṃ? Paribhuñjanaṃ. Ānubhāvoti tejussāhamantapabhūsattiyo. ‘‘Tejasaṅkhato ussāhamantapabhūsattisaṅkhāto vā mahanto ānubhāvo etassāti mahānubhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.
「辉映」者,从外相现起的现象,称为辉映。此即是具足感受的现象。『我不见你有使他迷乱的辉映』,这是为此义设立的辅助语句。 「体验」意为感受、经历,是何所?是指尽情享受。 「内在辉映」是指由光辉、热力及辅助力量所成。如言『依光辉所成的热力及辅助力量所成者,乃大内在辉映』,这也是为此义设置的辅助语句。
Tejo ussāhamantā ca, pabhūsattīti pañcime;
光辉、热力与辅助力量,这三者称为五者之一;
Ānubhāvāti vuccanti, pabhāvāti ca te vade.
「内在辉映」与「辉映」,皆是如此称呼。
Tejādivācakattamhi, ānubhāvapadassa tu;
于表示光辉等意义时,「内在辉映」一词有其特殊意义;
Atthanibbacanaṃ dhīro, yathāsambhavamuddise.
理解此义者,应如实说明其本意。
Atha vā ānubhāvoti anubhavitabbaphalaṃ. ‘‘Anubhavitabbassa phalassa mahantatāya mahānubhāvo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Parābhavoti parābhavanaṃ parābhavo, atha vā parābhavatīti parābhavo. ‘‘Suvijāno parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Apica ‘‘dhammadessī parābhavo’’ti pāṭhānurūpato parābhavissatīti parābhavoti anāgatakālavasenapi nibbacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Atha vā parābhavanti etenāti parābhavo. Kiṃ taṃ? Dhammadessitādi. ‘‘Paṭhamo so parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavoti nibbānaṃ. Tañhi bhavato vigatattā bhavato vigatoti vibhavo, bhavassa ca taṃhetu vigatattā vigato bhavo etasmāti vibhavo. Vibhavanti ucchijjanti vinassanti ito ariyadhanavilomakā kilesamahācorātipi vibhavo. Vibhavasaddassa nibbānābhidhānatte ‘‘evaṃ bhave vijjamāne, vibhavo icchitabbako’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Imāni pana nibbānassa pariyāyavacanāni –
或者「内在辉映」指应当体验的果报。『因应应体验果报之巨大,称其为大内在辉映』,此为此义的辅助语句。 「失败」意为失败之事,或者因失败而失败。 『由深明而知失败』,此为此义的辅助语句。 此外,依教义经文中「法说者为失败」的说法,依段文结构亦应取「失败」为未来之消除。 又或「失败者」指的是失败本身。是何所为?即法说者等。 『第一是失败』,此为此义辅助语句。 「消除」是涅槃。其义为你了脱自身的有,为了了脱有之缘故而称为了脱; 「消除」意为断除、灭灭,先从圣法逆行之烦恼大盗中断除。 涅槃作为消除语名时,于此得辅助语句「有此有漏存在时,消除即为当愿之物」。 此外,涅槃还有多种替换名称——
Nibbānaṃ vibhavo mokkho, nirodho amataṃ samaṃ;
涅槃是解脱,是解脱的果,是无生灭的止息,与死灭的不同;
Saṅkhārūpasamo dukkha-nirodho accuta’kkhayo.
它是行相平息,是苦的止息,是不害的灭尽。
Vivaṭṭa’makataṃ atthaṃ, santipada’masaṅkhataṃ;
其义是清净解脱,不受缠缚,得于安稳无拘的境地;
Pāraṃ taṇhākkhayo dukkha-kkhayo saññojanakkhayo.
彼岸是渴爱断灭,苦断灭,束缚断灭。
Yogakkhemo virāgo ca,
瑜伽的安稳,离欲的清净,
Lokanto ca bhavakkhayo;
了知世间,断除有漏之生。
Apavaggo visaṅkhāro,
终结是无余行,
Sabbhi suddhi visuddhi ca.
一切清净与净化。
Vimutyā’pacayo mutti, nibbuti upadhikkhayo;
由解脱而生起解脱,涅槃是束缚的消灭;
Santi asaṅkhatā dhātu, disā ca sabbatopabhaṃ.
涅槃是无造作界,诸方皆充满其中。
Vināpetāni nāmāni, visesakapadaṃ idha;
诸名词称谓并非断绝,与此有差别的词汇;
Nibbānavācakānīti, sallakkheyya sumedhaso.
谓之涅槃者,应为智慧深明者所识别。
‘‘Tāṇaṃ leṇa’’ntiādīni-pekkhikāni bhavanti hi;
『钳』与『笼』等词,确实是被观察的对象;
Visesakapadānanti, etthetāni pakāsaye.
它们被称为特殊词汇,故此特意加以说明。
Tāṇaṃ leṇa’marūpañca, santaṃ sacca’manālayaṃ;
『钳』与『笼』皆为无形,宁静,真实,不可欺诳之义,
Sududdasaṃ saraṇañca, parāyaṇa’manītikaṃ.
极为清净的依止境界,是究竟安隐、不堕他过的所在。
Anāsavaṃ dhuvaṃ niccaṃ, viññāṇa’manidassanaṃ;
无染污的,永恒恒定的,不显现识的存在;
Abyāpajjaṃ sivaṃ khemaṃ, nipuṇaṃ apalokikaṃ.
无乖离,吉祥安稳,精熟巧妙,非常世间的状况。
Ananta’makkharaṃ dīpo, accantaṃ kevalaṃ padaṃ;
无量字母之灯,是极纯净的法句;
Paṇītaṃ accutañcāti, bahudhāpi vibhāvaye.
纯净无堕落之义,且有多种开显方法。
Gotrabhūti padassatthaṃ, vadantehi garūhi tu;
关于姓氏出身及词义,尊者辈说:
Gottaṃ vuccati nibbāna-miti gottanti bhāsitaṃ.
姓氏者名为涅槃,以姓氏为说法之准则。
Vibhavoti vā vināsasampattidhanucchedadiṭṭhiyopi vuccanti. Tattha vināso vibhavanaṃ ucchijjanaṃ nassananti atthena vibhavo. ‘‘Vibhavo sabbadhammānaṃ, ittheke sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññapentī’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Sampatti pana visesato bhavatīti vibhavo. ‘‘Rañño sirivibhavaṃ daṭṭhukāmā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Dhanaṃ pana bhavanti vaḍḍhanti vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti sattā etenāti vibhavo. ‘‘Asītikoṭivibhavassa brāhmaṇassa putto hutvā nibbattī’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Idaṃ pana pariyāyavacanaṃ –
“显盛”或“灭尽”又称为存在或断灭之见。此中灭尽为显盛,谓消失、毁坏之义,即为盛大。『显盛』为一切法之显现,有时指生者之灭亡、消失、毁坏,此为此意之佐证文字。至于特指增长,亦为显盛之义。所谓“欲见王之富贵显赫”,此乃显盛意涵。众生因财富增盛,获得大增长、兴盛、广大,此即显盛。又如“富贵百万之婆罗门子嗣出生”,此语亦为显盛义。此亦为同义转换。
Dhanaṃ saṃ vibhavo dabbaṃ, sāpateyyaṃ pariggaho;
财富即显盛,是珍宝、保障、财富之总称;
Oḍḍaṃ bhaṇḍaṃ sakaṃ attho, iccete dhanavācakā.
『奥达』、『班达』、『萨咖』、『阿他』,这些都是表示财富的词。
Ucchedadiṭṭhi pana vibhavati ucchijjati ‘‘attā ca loko ca puna cutito uddhaṃ na jāyatī’’ti gahaṇato vibhavoti. ‘‘Vibhavataṇhā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavataṇhāti hi ucchedadiṭṭhisahagatāya taṇhāya nāmaṃ. Ettha atthuddhāro vuccati –
然断见则分解毁坏,谓『自我与世界俱已断绝,死后不复生起』,此谓为根本的灭尽见。『灭尽渴』为此语之因缘句。灭尽渴者,即附于灭尽见的贪欲之谓。此处所言之义为 ——
Dhananibbānasampatti-vināsucchedadiṭṭhiyo;
无有财富涅槃、胜过断见者;
Vuttā vibhavasaddena, iti viññū vibhāvaye.
依于断见之语,智者由此而灭。
Pātubhāvoti pātubhavanaṃ pātubhāvo. Āvibhāvoti āvibhavanaṃ āvibhāvo, ubhinnametesaṃ pākaṭatā iccevattho. Tirobhāvoti tirobhavanaṃ tirobhāvo, paṭicchannabhāvo. Vinābhāvoti vinābhavanaṃ vinābhāvo, viyogo. Sotthibhāvoti sotthibhavanaṃ sotthibhāvo, suvatthibhāvo sukhassa atthitā, atthato pana nibbhayatā nirupaddavatā eva. Atthibhāvoti atthitā vijjamānatā avivittatā. Natthibhāvoti natthitā avijjamānatā vivittatā rittatā tucchatā suññatā. Okārantapulliṅganiddeso.
『现起』者,现起之状态也,即显现之义。『显现』者,显现之状态也,即显现之义;此二者之义皆为明显可见之状态。『隐没』者,隐没之状态也,即被遮蔽之状态。『离别』者,离别之状态也,即分离之义。『安稳』者,安稳之状态也,即善好存在之状态、安乐之存在;然就实义而言,则为无畏无难之状态。『存在』者,存在性、现有性、不离散性也。『不存在』者,不存在性、非现有性、离散性、空乏性、虚空性、空无性也。此为阿字结尾男性词之说明。
Abhibhavatīti abhibhavitā, paraṃ abhibhavanto yo koci. Evaṃ paribhavitā, anubhavatīti anubhavitā, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā anubhavanto yo koci. Evaṃ samanubhavitā. Paccanubhavitā, ettha pana yathā ‘‘amatassa dātā. Anuppannassa maggassa uppādetā’’tiādīsu ‘‘dātā’’ti padānaṃ kattuvācakānaṃ ‘‘amatassā’’tiādīhi padehi kammavācakehi chaṭṭhiyantehi saddhiṃ yojanā dissati, tathā imesampi padānaṃ ‘‘paccāmittassa abhibhavitā’’tiādinā yojanā kātabbā. Evaṃ aññesampi evarūpānaṃ padānaṃ. Ākārantapulliṅganiddeso.
『Abhibhavati』者,意为统御,即有所统御之人。『Paribhavati』亦同。『Anubhavati』者,谓体验,或苦或乐或非苦非乐,或同感或反感。此中如言『不生者之施者、未出世道之造作者』等句中『施者』一词连合动词支配之六格而显现出相应之义,然对这些词亦应如此对连合关系而释义。其他类似词语亦当如是。此为字尾单数阴性之指示用法。
Bhavatīti bhavaṃ. Bhavissatīti vā bhavaṃ, vaḍḍhamāno puggalo. ‘‘Suvijāno bhavaṃ hoti, suvijāno parābhavo. Dhammakāmo bhavaṃ hoti, dhammadessī parābhavo’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā yena saddhiṃ katheti, so ‘‘bhava’’nti vattabbo, ‘‘bhavaṃ kaccāyano. Bhavaṃ ānando. Maññe bhavaṃ patthayati, rañño bhariyaṃ patibbata’’ntiādīsu. Ettha pana dhātuatthe ādaro na kātabbo, sammutiattheyevādaro kātabbo ‘‘saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇa’’nti vacanato. Vohāravisayasmiñhi lokasammuti eva padhānā avilaṅghanīyā. Parābhavatīti parābhavaṃ. Evaṃ paribhavaṃ. Abhibhavaṃ. Anubhavaṃ. Pabhavati pahoti sakkotīti pabhavaṃ, pahonto yo koci. Na pabhavaṃ appabhavaṃ, ‘‘appabhava’’nti ca idaṃ jātake diṭṭhaṃ –
『存在者』,即『存有』。或『将存在者』,即『存有』,乃指正在增长的人。『智者得兴盛,智者知衰败;爱法者得兴盛,厌法者趋衰败』——此语乃证成其义之言。又或者,与之交谈者,应称之为『存有』,如『具寿咖吒那』、『具寿阿难』、『我想具寿正渴望国王之贤妻』等语中之用法。然于此,不应注重语根之义,应注重约定俗成之义,因有言:『约定之语为真实,乃世间共许之故』。于世俗称谓之范围内,世间共许之义为主,不可违越。『衰败者』,即『衰败』。同理,『轻蔑』、『胜过』、『经历』。『能够、有能力』,即『来源』,乃指任何有能力者。『无来源』即『无能』,此『无能』一词见于本生故事中——
‘‘Chinnabbhamiva vātena, ruṇṇo rukkhamupāgamiṃ;
『如断树般受风摧残,枯干之树倒伏』
Sohaṃ appabhavaṃ tattha, sākhaṃ hatthehi aggahi’’nti
『于彼处,我力所不及,以双手攀住树枝』。
Tattha sādhakavacanamidaṃ. Niggahītantapulliṅganiddeso.
此为解释词之功能性语句,指明连接词和用法。
Dhanabhūtīti dhanamassa bhavatūti dhanabhūti. Siribhūtīti sobhāya ceva paññāpuññānañca adhivacanaṃ. Sā assa bhavatūti siribhūti. Evaṃ sotthibhūti, suvatthibhūti. Ikārantapulliṅganiddeso.
『财富具足』者,愿其有财富,故曰『财富具足』。『吉祥具足』者,乃美好以及慧与功德之异名。愿其有此,故曰『吉祥具足』。同理,『安稳具足』、『善好具足』。此为以伊字结尾男性词之说明。
Bhāvīti bhavanasīlo bhāvī, bhavanadhammo bhāvī, bhavane sādhukārī bhāvī. Evaṃ vibhāvī. Sambhāvī. Paribhāvīti. Tatra vibhāvīti atthavibhāvane samattho paṇḍito vuccati. Ettha vidvā, vijjāgato, ñāṇītiādi pariyāyavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhavanti catra –
『习于存在者』,即习于生起者、以生起为法者、善于生起者,是为『习于存在者』。同理,『习于消散者』、『习于和合者』、『习于遍满者』。其中,『习于消散者』,乃指善于阐明义理之智者。于此,应知『智者』、『具知者』、『具智者』等乃其同义词。于此又有——
Vidvā vijjāgato ñāṇī, vibhāvī paṇḍito sudhī;
有智慧者为明了知识者,有辨别者为博学智者,有卓越聪敏者为深明大慧者;
Budho visārado viññū, dosaññū viddasu vidū.
觉悟者为通达广博者,明白洞悉者为识毒知过者,真正智慧之人便是此等众生。
Vipassī paṭibhāṇī ca, medhāvī nipako kavi;
有洞察力者为灵巧善言者,有才智者为能诗人,有巧妙技能者为精通者;
Kusalo viduro dhīmā, gatimā mutimā cayaṃ.
有技巧者为智者,意志坚定者为进展者,解脱得妙者俱属于此列。
Cakkhumā kaṇṇavā dabbo, dhīro bhūri vicakkhaṇo;
目明者,耳聪者,稳重而明辨之人,多有所觉察者;
Sappañño buddhimā pañño, evaṃnāmā vibhāvinoti.
有完备智慧者,有卓绝智慧者,如此名号者皆称为辨法者。
Īkārantapulliṅganiddeso. · 以伊音结尾之阳性名词之解说。
Sayambhūti sayameva bhavatīti sayambhū. Ko so? Antarena paropadesaṃ sāmaṃyeva sabbaṃ ñeyyadhammaṃ paṭivijjhitvā sabbaññutaṃ patto sakyamuni bhagavā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
自出自立,即自然而成,故称自出自立者。何为自出自立者?于内心深处及对他教法一切,于法之理皆洞悉通达,悉知无遗者,便是释迦族之悉达多世尊。世尊曾说:
‘‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;
『我无师教,无人与我相类;
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo.
在此众生世界,无有与我同等之行者,
Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro;
唯我一人,已证阿拉汉果,吾为无上导师;
Ekomhi sammāsambuddho, sītībhūtosmi nibbuto’’ti.
独一正觉,已成寂灭,涅槃之境已得』。
Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vigataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno sayambhū. So evaṃbhūto khandhasantāno loke aggapuggaloti vuccati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso, katamo ekapuggalo? Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho’’ti. So ekapuggalo etarahi ‘‘sabbaññū, sugato’’tiādīhi yathābhuccaguṇādhigatanāmehi ca pasiddho, ‘‘gotamo ādiccabandhū’’ti gottato ca pasiddho, sakyaputto sakko sakyamuni sakyasīho sakyapuṅgavoti kulato ca pasiddho, suddhodanimāyādevīsutoti mātāpitito ca pasiddho, siddhatthoti gahitanāmena ca pasiddho. Bhavanti catra –
但从深义而言,此自出自立者伴随着超越彼岸之彻底智慧,断尽烦恼,尽除一切污秽,慈悲广大,通达一切世间万法之无上智慧,乃为诸蕴之流转中自出自立的存在。如此成就的蕴流,在世间被称为高贵之人。世尊曾说:『比库们,一人于世间生起,即显现不凡之人,何谓不凡之人?即为正觉阿拉汉如来是也。』此不凡之人,如今以诸如『通达一切』『善逝』等名号广为人知,因得悉诸美德名闻于世;又以『瞿曇初族』『释迦族』『萨咖之师』『释迦狮子』『释迦优等士』等族属称谓为人所知;且以『须陀洹女王之母』称谓闻名母亲父亲;以『释迦族正法之教主』之名闻知于世。可归纳为以下几类——
Yo ekapuggalo āsi, buddho so vadataṃ varo;
有一位个人,是佛陀,世间所称第一;
Gottato gotamo nāma, tathevādiccabandhu ca.
生于高贵族姓,名为果德玛,其父名为迭迦班杜。
Sakyakule pasūtattā, sakyaputtoti vissuto;
属释迦族群,血统纯正,人称释迦子;
Sakko iti ca avhito, tathā sakyamunīti ca.
被尊称为释迦,亦被称为释迦尊者。
Sabbattha seṭṭhabhāvena, sakye ca seṭṭhabhāvato;
无论何地,以尊贵之姿著称,释迦族中亦以尊贵著称;
Sakyasīhoti so sakya-puṅgavoti ca sammato.
世尊以释迦狮子闻名,被公认为释迦族的杰出人物。
Suddhodanīti pitito, nabhe candova vissuto;
称他的父亲为须达多,如同天空中闪耀的明月;
Mātitopi ca saññāto, māyādevīsuto iti.
称他的母亲为摩耶夫人,她如同天人般庄严;
Sabbaññū sugato buddho, dhammarājā tathāgato;
他是通达一切的善逝者,即具德法王的如来;
Samantabhaddo bhagavā, jino dasabalo muni.
世尊普遍具足诸善,胜利者,拥有十力的圣者;
Satthā vināyako nātho,
是教师,领导者,导师,
Munindo lokanāyako;
圣者中的圣者,人间的领导者;
Narāsabho lokajino,
人中狮王,
Sambuddho dvipaduttamo.
正觉者,二足上第一者。
Devadevo lokagaru, dhammassāmī mahāmuni;
诸天之天,世间尊者,法的主人,大神圣者;
Samantacakkhu purisa-dammasārathi māraji.
周遍通达,善导众生入正法者,魔障败退者。
Dhammissaro ca advejjha-vacano satthavāhako;
法之宝库,无瞋恚言辞,善说引导者;
Visuddhidevo devāti-devo ca samaṇissaro.
净行天,出世天,沙门之宝者。
Bhūripañño’nadhivaro, narasīho ca cakkhumā;
『大地智者』者,指拥有广大智慧的人;『无上主宰』者,谓无人能及的统御者;『人狮』者,意为勇猛如狮之人;『明眼者』者,具智慧眼光之人。
Munimuni naravaro, chaḷabhiñño jane suto.
『圣者中之圣者』者,为诸圣中最杰出者;『人中之最者』者,为人群中最卓越者;『具六通』者,具备六种神通;『众所敬听者』者,是大众所信受聆听者。
Aṅgīraso yatirājā, lokabandhu’matandado;
『阿耆藍迦是苦行王』者,即苦行僧之首领;『世间之友』者,利益世人的善知识;『母与子』者,此处象征广大慈悲护育,如母对子般照顾。
Vattā pavattā saddhamma-cakkavattī yatissaro.
『护持正法』者,维持正法运转者;『转动法轮』者,推行佛法教化;『法轮转动者』者,转变时世、广惠众生之者;『行苦行之主』者,为苦行僧之翘楚。
Lokadīpo sirīghano, samaṇindo naruttamo;
『世间之灯』者,照亮黑暗世间之光明;『光芒之冠』者,光辉耀眼如头上宝冠;『苦行之王』者,慈悲坚忍苦行之至尊;『人中之最优者』者,诸人中首屈一指者。
Lokattayavidū loka-pajjoto purisuttamo.
『世间之腿』者,支撑世间安稳之强柱;『世界真理智慧者』者,明了世间真实真相者;『世间灯火』者,如灯火般照耀人心者;『人中之最尊者』者,众人敬仰尊贵之最者。
Saccadaso satapuñña-lakkhaṇo saccasavhayo;
真实性之主,具足纯净善行之相,真实名称之灭除者;
Ravibandhā’samasamo, pañcanetta’ggapuggalo.
如太阳群星无异,五种智慧第一之人。
Sabbābhibhū sabbavidū, saccanāmo ca pāragū;
普摄一切,通达一切,真实名目,彼岸之行者;
Purisātisayo sabba-dassāvī narasārathi.
人中之贤,通达一切见解,众生之领航者。
Sammāsambuddho iti so, ñāto sattuttamoti ca;
正自觉者是也,称为众生所认识最高者;
Tādī vibhajjavādīti, mahākāruṇikoti ca.
且谓其为分别讲说者,亦称为大慈悲者。
Cakkhubhūto dhammabhūto, ñāṇabhūtoti vaṇṇito;
眼光具足,法性充满,谓之具慧。
Brahmabhūtoti purisā-jañño iti ca thomito.
谓之具梵,是知人之智者亦称之。
Lokajeṭṭho sayambhū ca, mahesi mārabhañjano;
为世尊,独觉者,至大王者,破魔大王;
Amoghavacano dhamma-kāyo mārābhibhū iti.
法体不虚,语不失实,是魔之所服。
Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;
大王所具,无量称号,种种功德具足;
Nāmaṃ guṇehi nissitaṃ, ko kavindo kathessati.
名字依功德所立,谁能胜于众王称扬?
Tatra sabbaññu iccādi-nāmaṃ sādhāraṇaṃ bhave;
在此处,『Sabbaññu』及类似名称属于通用称谓。
Sabbesānampi buddhānaṃ, gotamo itiādi na.
而所有诸佛中,不包括果德玛等名称。
Buddho paccekabuddho ca, ‘‘sayambhū’’iti sāsane;
佛陀与辟支佛在教法中称呼为『自觉者』。
Keci ‘‘brahmā sayambhū’’ti, sāsanāvacaraṃ na taṃ.
有些说『梵天为自觉者』,但这不属于教法所许可。
‘‘Buddho tathāgato satthā, bhagavā’’ti padāni tu;
『佛陀』『如来』『导师』『世尊』等名号,确为佛陀所用。
Ṭhānenekasahassamhi, sañcaranti abhiṇhaso.
在某一时空的千千万万佛陀当中,彼等自在流转行化。
Tatra cādipadaṃ anta-padañceva imāni tu;
在那里,这些词中也包括终止词,
Ekatopi carantīti, vibhāveyya visārado.
即使只有一个词在行进中,也应由通达者加以区分。
Visesakapadānaṃ tu, apekkhakapadāni ca;
特殊词与非特殊词,
Anapekkhapadānīti, padāni duvidhā siyuṃ.
非依赖词,词可分为两类。
Tathā hi satthavāho naravaro chaḷabhiññoti evaṃpakārāni abhidhānapadāni visesakapadāpekkhakāni. Kathaṃ?
正如先锋传教士、人生中最优秀的六通者,对此等词语有特殊词与非依赖词之别。如何区分?
‘‘Evaṃ vijitasaṅgāmaṃ, satthavāhaṃ anuttaraṃ;
『如是,我已战胜诸敌,成为无上先锋传教士;
Sāvakā payirupāsanti, tevijjā maccuhāyino.
弟子们虔诚敬奉,三明者是世命之所依护者。
Yaṃ loko pūjayate,
世间所尊敬的,
Salokapālo sadā namassati ca;
常常恭敬礼拜诸天护法;
Tasseta sāsanavaraṃ,
此即是教法之最上,
Vidūhi ñeyyaṃ naravarassā’’ti,
是值得贤者以及众人敬仰的尊贵法门。」
‘‘Chaḷabhiññassa sāsana’’nti ca evaṃ visesakapadāpekkhakāni bhavanti. Buddho jino bhagavāti evaṃpakārāni pana no visesakāpekkhānīti daṭṭhabbaṃ.
此称为六通智者之教法,故此为特殊称谓。世尊即是胜利者、如来,诸如此类,非应视为特殊称谓,乃当如此观察。
Keci panettha evaṃ vadeyyuṃ ‘‘munindo samaṇindo samaṇissaro yatissaro ādiccabandhu ravibandhūti evaṃpakārānaṃ idha vuttānamabhidhānānaṃ visesatthābhāvato punaruttidoso atthī’’ti. Tanna, abhidhānānaṃ abhisaṅkharaṇīyānabhisaṅkharaṇīyavasena abhisaṅkhatābhidhānāni anabhisaṅkhatābhidhānānīti dvedhā dissanato. Tathā hi katthaci keci ‘‘sakyasīho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘sakyakesarī sakyamigādhipo’’tiādinā nānāvividhamabhidhānamabhisaṅkharonti, pāvacanepi hi ‘‘dviduggamavarahanutta’malatthā’’ti pāṭho dissati. Tathā keci ‘‘dhammarājā’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘dhammadisampatī’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Sabbaññū’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘sabbadassāvī sabbadassī’’tiādīni abhisaṅkharonti, ‘‘sahassakkho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘dasasatalocano’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Ādiccabandhū’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘aravindasahāyabandhū’’tiādīni abhisaṅkharonti. ‘‘Ambuja’’nti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘nīrajaṃ kuñja’’ntiādīni abhisaṅkharonti. Pāvacanepi hi yaṃ padumaṃ, taṃ jalajaṃ nāmāti mantvā paṭisambhidāppattehi ariyehi desanāvilāsavasena vutto ‘‘padumuttaranāmino’’ti vattabbaṭṭhāne ‘‘jalajuttaranāmino’’ti pāṭho dissati. Evaṃ abhisaṅkhatābhidhānāni dissanti.
有些人在此称呼 ‘‘尊者出家人、沙门、无沙门者、修行者、无上亲族、日亲属’’ 等,如此类名称因其所指内容异同而又生再次使用之过,如此是也。由此可知名称因能被归纳或不被归纳而有二种分别。譬如有人就 ‘‘释迦狮子’’ 这一称谓依据 ‘‘释迦王狮、释迦族长’’ 等多样名称加以归纳,即使经典文中也见 ‘‘二鹿出世无染’’ 一语。又有人就 ‘‘法王’’ 名称依 ‘‘法的实质财产’’ 等名加以归纳。又如 ‘‘全知者’’ 名称依据 ‘‘无所不能见者、无所不能观察者’’ 等名加以归纳。又如 ‘‘千眼者’’ 名称依据 ‘‘一百目者’’ 等名加以归纳。 ‘‘无上亲族’’ 名称依据 ‘‘莲花助侣亲族’’ 等名加以归纳。 ‘‘水生者’’ 名称依据 ‘‘水生者、竹园’’ 等名加以归纳。即使经典中对 ‘‘莲花’’ 称作 ‘‘水生’’ ,此因圣徒们就念处禅修双莲之美隐喻而产生该名称,于指称莲花时,有时在释义处以 ‘‘莲花’’ 命名,有时则以 ‘‘水生’’ 出现。如此方显出被归纳的名称。
‘‘Buddho bhagavā’’ti abhidhānāni pana anabhisaṅkhatābhidhānāni. Vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā āyasmatā sāriputtena ‘‘buddhoti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na devatāhi kataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutaññāṇappaṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ buddho’’ti, tathā ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ…pe… sacchikā paññatti yadidaṃ bhagavā’’ti. Evaṃ ‘‘buddho bhagavā’’ti abhidhānāni anabhisaṅkhatābhidhānāni. Na hi tāni abhidhānāni ceva ‘‘satthā sugato jino’’tiādīni ca aññaṃ kiñci abhidhānaṃ paṭicca abhisaṅkhatāni, nāpi aññāni abhidhānāni etāni paṭicca abhisaṅkhatāni dissanti. Tathā hi ‘‘buddho’’ti abhidhānaṃ paṭicca ‘‘bujjhitā bodhetā bodhako’’tiādīni nāmābhidhānāni na abhisaṅkharonti. Tathā ‘‘bhagavā satthā sugato’’tiādīni nāmābhidhānāni paṭicca ‘‘sampannabhago anusāsako sundaravacano’’tiādīni nāmābhidhānāni nābhisaṅkharonti. Evaṃ imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘munindo samaṇindo samaṇissaro yatissaro ādiccabandhu ravibandhū’’tiādinā nayena punarutti amhehi katāti daṭṭhabbā. Evamaññatrāpi nayo netabbo. Atridaṃ vuccati –
然而 ‘‘佛陀世尊’’ 这一名称则属于未被归纳的名称。据经中佛陀的大弟子长老沙利拔尊者所说, ‘‘佛陀’’ 之名并非母亲所命,非父亲所命,非姐妹所命,非亲戚众合议所命,亦非天神所命,而是证悟佛陀在解脱之基与具足无上智慧之体现中,由真知实现的约定名称。 ‘‘世尊’’ 亦然,并非亲属或神祇所授,而是如实称谓。由此可知 ‘‘佛陀’’ 与 ‘‘世尊’’ 类名称为未经归纳的名称。事实上 ‘‘佛’’ 这一名称的扩展,如 ‘‘觉者、觉悟者、觉行者’’ 等派生称号,则不属于被归纳的名称;同理 ‘‘世尊、导师、善逝’’ 等名及其派生如 ‘‘具足者、宝主、善导者、美言者’’ 等,也不是被归纳的名称。因此要辨别归纳与非归纳名称,可以用 ‘‘尊者出家人、沙门、无沙门者、修行者、无上亲族、日亲属’’ 等名作为引导再次使用的标准,而其他称谓不宜以此法辨别。此处示为明辨之法。除此之外,尚有他法不宜采用。此并称为——
‘‘Abhisaṅkhatanāmañca, nāmañcānabhisaṅkhataṃ;
『归纳名称及未归纳名称;』
Dviduggamavaro buddho, iti nāmaṃ dvidhā bhave’’ti.
『二者皆谓:佛陀是无二过者,名称因而二分。』
Pabhūti paraṃ pasayha bhavatīti pabhū, issaro. ‘‘Araññassa pabhū ayaṃ luddako’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Abhibhūti abhibhavatīti abhibhū, asaññasatto. Kiṃ so abhibhavi? Cattāro khandhe arūpino. Iti cattāro khandhe arūpino abhibhavīti abhibhū. So ca kho niccetanattā abhibhavanakriyāyāsati pubbevā’saññuppattito jhānalābhikāle attanā adhigatapañcamajjhānaṃ saññāvirāgavasena bhāvetvā cattāro arūpakkhandhe asaññibhave appavattikaraṇena abhibhavitumārabhi, tadabhibhavanakiccaṃ idāni siddhanti abhibhavīti abhibhūti vuccati. Apica niccetanabhāvena abhibhavanabyāpāre asatipi pubbe sacetanakāle sabyāpārattā sacetanassa viya niccetanassāpi sato tassa upacārena sabyāpāratāvacanaṃ yujjateva. Dissati hi loke sāsane ca sacetanassa viya acetanassapi upacārena sabyāpāratāvacanaṃ. Taṃ yathā? Kūlaṃ patitukāmaṃ, evaṃ loke. Sāsane pana –
Pabhū 指令领、至尊之意。此处为 ‘‘至尊’’。 Abhibhū 指统治者、主宰者。此谓不可见觉者。 问何为主宰者乎?即为四界者非色界。 然则四界非色界者为主宰者也。 且此生死无常的主宰行为,其过去未见已觉时,曾于修习禅定获第五禅时,净识离欲以心造四界非色界的无分别境,以此造作方始。 现今其主宰之业务已成,是谓主宰者。 且以无常性造作主宰,则是过去心所遍布时如现行心般,亦以无常心而合之,遂谓其有遍布现象。 于世间与教法中正如有心遍布般亦有无心遍布。 何如遍布无心?譬如欲落山谷之浪。 而教法中谓——
‘‘Rodante dārake disvā, ubbiggā vipulā dumā;
『见孩童啼哭,见劲草繁盛,……』
Sayamevonamitvāna, upagacchanti dārake’’ti ca
『他们自己先去,称为父母』者也。
‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante, phalesino chadanaṃ vippahāyā’’ti ca ‘‘phalaṃ toseti kassaka’’nti ca ādi. Abhibhūsaddassa asaññasattābhidhānatte ‘‘abhibhuṃ abhibhuto maññatī’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Atha vā abhibhavatīti abhibhū, paresamabhibhavitā yo koci. Visesato pana tathāgatoyeva abhibhū. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘tathāgato bhikkhave abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī’’ti. Keci pana ‘‘abhibhū nāma sahasso brahmā’’ti vadanti.
『现在火炭猛烧,世尊,应当放弃遮盖果实的保护』,又说『果实使庄稼人心喜悦』等。关于「征服」一词,在未觉悟众生的语境中,『征服者以为被征服』此为此处适用的说法。或者说「征服」是『征服了他人』。特别指如来的征服者。世尊曾说:『如来,比库们啊,是征服者,非被征服者,且使另有意者得以控制。』有些人则说『征服者即为千百梵天』。
Vibhūti visesabhūtoti vibhū, ‘‘bhavasotaṃ sace buddho, tiṇṇo lokantagū vibhū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhūti hettha rūpakāyadhammakāyasampattiyā visesabhūtoti attho. Āha ca –
『神通,特殊的存在』者,谓『若佛陀越过生死之流,超越天地间的通达者,就是神通』,此为该词义的适用说明。这里「神通」指的是身体和法身的具足。又说:
‘‘Dissamānopi tāvassa, rūpakāyo acintiyo;
『虽然是可见的,但你的身体不可思议;』
Asādhāraṇañāṇaṭṭhe, dhammakāye kathāva kā’’ti.
『在非凡智慧究竟证成时,法身岂可言说?』
Adhibhūti adhibhavatīti adhibhū, issaro.
『超越者,即超越万物之主』。
‘‘Tadā maṃ tapatejena, santatto tidivādhibhū;
『当时我的身心因热力而灼烧,遍布三界之上;』
Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgamī’’ti –
『承受婆罗门的差使,作为比库来接近我。』这句话即指此义。
Idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Patibhūti patibhūtoti patibhū, ‘‘goṇassa patibhū’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Gotrabhūti gottasaṅkhātaṃ amatamahānibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā bhūtoti gotrabhū, sotāpattimaggassa anantarapaccayena sikhāppattabalavavipassanācittena samannāgato puggalo. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘katamo ca puggalo gotrabhū? Yesaṃ dhammānaṃ samanantarā ariyadhammassa avakkanti hoti, tehi dhammehi samannāgato puggalo gotrabhū’’ti, idamevettha atthasādhakaṃ vacanaṃ. Apica samaṇoti gottamattamanubhavamāno kāsāvakaṇṭhasamaṇopi gotrabhū. So hi ‘‘samaṇo’’ti gottamattaṃ anubhavati vindati, na samaṇadhamme attani avijjamānattāti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati, ‘‘bhavissanti kho panānanda anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā pāpadhammā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vatrabhūti sakko. So hi mātāpitibharaṇādīhi sattahi vattehi sakkattaṃ labhitvā aññe deve vattena abhibhavatīti vatrabhū. Āgamaṭṭhakathāyaṃ pana bhūdhātumhi labbhamānaṃ pattiatthampi gahetvā ‘‘vattena aññe abhibhavitvā devissariyaṃ pattoti vatrabhū’’ti vuttaṃ, ‘‘vatranāmakaṃ vā asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū’’ti ca, ‘‘vatrabhū jayataṃpitā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ettha hi vatrabhūti vatranāmakassa asurassa abhibhavitā. Jayataṃ pitāti jayantānaṃ pitā. ‘‘Sakko indo purindado’’ iccādi pariyāyavacanaṃ. Idaṃ tu dhātādhikāre pakāsessāma. Parābhibhūti paramabhibhavatīti parābhibhū. Evaṃ rūpābhibhūtiādīsupi. Sabbābhibhūti sabbamabhibhavitabbaṃ abhibhavatīti sabbābhibhū. Sabbābhibhūti ca idaṃ nāmaṃ tathāgatasseva yujjati. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
本句意谓『应当所从属者』,《应当》称为应属于、应归依,即“应当所从属”。『应当所从属』此为本意。『族属』即族类之归属,作为通称;譬如『族属』用以表明通称的无灭涅槃开端,并已成就的存在,称为族属。所谓族属者,即世尊所说之『何者为族属者?以其能即时显示圣法之妥当者,于彼法中具足者,是谓族属者』,此即此处旨意。即使沙利子以同样“族属”为据体验经验证明之沙门,身披袈裟者亦是族属。依体认得“沙门”为本质者,却未于沙门法中生无明,故称为族属。又世尊曾语阿难曰:『未来时代将有身披袈裟者,然其品行败坏、恶业缠身』,此亦该解说之词。『执掌』指萨咖。萨咖凭借其父母的赐予及七种方式取得权势,又依托其他诸天而为主宰,故称为执掌。于《经集注》中论及执掌,曾言:『执掌者,即依借他者而制诸天界的主宰』,并言『称为执掌者,是指藉执掌名的阿修罗而为主宰』。称执掌为“降服天下”,亦与此义相符。又释为“执掌者为众尊父”,举“萨咖天帝”为例。世尊称『诸天及众“执掌”者皆为天下主宰』,称此为该词的有效意义。『至尊主宰』谓最高统领者;如同“形色诸相”皆为特殊统摄,称之为“全体导演”,从“全体导演”而言,统摄诸法谓为总导演。且此“全体导演”名号亦专属于如来,谓一切统导演。《世尊语录》中记载世尊说:
‘‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,
『我为一切的至尊主宰,熟知一切;』
Sabbesu dhammesu anūpalitto;
『于诸法中无一不遍知;』
Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto,
『断尽一切渴爱,得解脱自在。』
Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyya’’nti.
『我能以自身的神通证得此果』者,谓此。
Ūkārantapulliṅganiddeso. Niyatapulliṅganiddesoyaṃ.
此为发出乌声的雄鹿之相的释义,此乃所谓确定的鹿相。
Idāni aniyataliṅgānaṃ niyataliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūta sambhūtasaddādīnaṃ niddeso vuccati. Tatra bhūtoti attano paccayehi abhavīti bhūto, bhūtoti jāto sañjāto nibbatto abhinibbatto pātubhūto, bhūtoti vā laddhasarūpo yo koci saviññāṇako vā aviññāṇako vā. Atha vā tathākārena bhavatīti bhūto, bhūtoti sacco tatho avitatho aviparīto yo koci, ettha yo bhūtasaddo saccattho, tassa ‘‘bhūtaṭṭho’’ti idamettha sādhakaṃ vacanaṃ. Parābhūtoti parābhavīti parābhūto. Suṭṭhu bhūtoti sambhūto. Visesena bhūtoti vibhūto. Vissuto bhūtoti vā vibhūto, ‘‘vibhūtārammaṇa’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Vibhavīti vā vibhūto, vinaṭṭhoti attho, ‘‘rūpe vibhūte na phusanti phassā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Pākaṭo bhūtoti pātubhūto. Āvi bhavatīti āvibhūto. Evaṃ tirobhūto. Vinābhūto. Bhavitumanucchavikoti bhabbo. Paribhaviyate soti paribhūto. Yena kenaci yo pīḷito hīḷito vā, so paribhūto. Gamyamānattho yathākāmacārī. Abhibhaviyyate soti abhibhūto. Adhibhaviyate soti adhibhūto. Evaṃ addhabhūto. Ettha adhisaddena samānattho addhasaddo, ‘‘cakkhu bhikkhave addhabhūtaṃ, rūpā addhabhūtā, cakkhuviññāṇaṃ addhabhūta’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ, tathā ‘‘idha bhikkhave bhikkhu na heva anaddhabhūtaṃ attānaṃ na addhabhāvetī’’ti padampi. Tattha anaddhabhūtanti dukkhena anadhibhūtaṃ. Dukkhena anadhibhūto nāma manussattabhāvo vuccati, taṃ na addhabhāveti nābhibhavatīti suttapadattho.
今所说的是非确定相中确定相的分别,是由过去已灭的、消失的音声等所成之说。其中文义,过去即凭其条件而生起已灭,故称之为过去。过去即已生、已产生、已消失、已灭、已现之者。过去亦可指所得形态者,不论有意识与无意识者。又或如实而产生者,谓过去。过去即真实、实然、不虚假、不颠倒者。此处过去之声为真实之义,所谓“以过去为本”,此为教法正式用语。被灭者谓他灭,即彼已灭。善如实者谓生起者。特指显现者。断灭者亦谓显现,是此处该义之用语。断灭即灭,意为“在色断灭中不受触”同样为此处用语。明了的过去者谓现起现存者。来临者谓已来临现起。如此也是隐没的、失去的、非存在的、可随同过去俱生者谓是。被摧毁者即被毁者。受苦受损者谓被毁者。被致苦者即被苦难者。被苦受损者即被苦受损者。行进者谓所欲行为目标者。被支配者谓受统摄者。被主宰者谓被主宰者。如此为次第存在者。此处说“以辅助辞义并同义词相应”,如“比库们,眼根为次第存在的,色法也为次第存在,眼识亦为次第存在”等语,是此处用语。又说非次第存在,是由于苦而非被统摄苦者。称人为因苦损之,故非被主宰所存在,乃此典故义。
Anubhaviyate soti anubhūto. Evaṃ samanubhūto. Paccanubhūto. Bhāvito. Ettha bhāvitoti iminā samānādhikaraṇaṃ ‘‘satisambojjhaṅgo kho kassapa mayā sammadakkhāto bhāvito’’tiādīsu guṇīvācakaṃ padhānapadaṃ sāsane daṭṭhabbaṃ. Titthiyasamaye pana bhāvitoti kāmaguṇo vuccati. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘na bhāvitamāsīsatī’’ti. Tatra bhāvitā nāma pañca kāmaguṇā, te na āsīsati na sevatīti suttapadattho. Sambhāviyate soti sambhāvito. Evaṃ vibhāvito. Paribhāvito. Anuparibhūto. Manaṃparibhūtoti manaṃ paribhaviyittha soti manaṃparibhūto. Ettha manaṃparibhūtoti īsakaṃ appattaparibhavano vuccati. Mananti hi nipātapadaṃ. ‘‘Atipaṇḍitena puttena, manamhi upakūlito, devadattena attano abuddhabhāvena ceva khantimettādīnañca abhāvena kumārakassapatthero ca therī ca manaṃ nāsito, manaṃ vuḷho ahosī’’tiādīsu cassa payogo veditabbo. Atra manaṃsaddassa kiñci yuttiṃ vadāma.
被体验者谓受体验者,亦谓共同体验者,并似为同体验者。被依赖者谓被依赖者。被发展的者谓被增长者。此处“被发展”一词,在教法中如“菩萨觉支确实为我所证,是被发展的”诸语中,为称赞品质。外道时代,“被发展”指的是欲乐之品。巴利经文云“不曾被发展”。所谓被发展的五欲乐品,谓不曾服侍、不曾接触之义,佛经文中明载此义。被潜伏者谓被增长者。被贬低者谓被削弱者。未被贬低者谓未被削弱者。心被贬低者谓心受削弱者。此处“心被贬低”即指具竞争心、产生嗔恨、妒恨的心。此为俗说品。
Manaṃsaddo dvidhā bhinno, nāmaṃ nepātikañciti;
心声有二种区别,其名未入音节者。
Santaṃ tassa manaṃ hoti, manamhi upakūlitoti.
其心安静者,谓心内被抑制者。
Paribhavitabboti aññena paribhavituṃ sakkuṇeyyoti paribhavitabbo. Evaṃ paribhottabbo paribhavanīyo. Tabbapaccayaṭṭhāne hi sakkuṇeyyapadayojanā dissati ‘‘aladdhaṃ ārammaṇaṃ laddhabbaṃ labhanīyaṃ laddhuṃ vā sakkuṇeyya’’nti. Atha vā paribhavanamarahatīti paribhavitabbo. Evaṃ paribhottabbo paribhavanīyo. Tathā hi tabbapaccayaṭṭhāne arahatipadayojanā dissati ‘‘parisakkuṇeyyaṃ lābhamarahatīti laddhabba’’nti. Ettha pana paribhottabboti padassa atthibhāve ‘‘khattiyo kho mahārāja daharoti na uññātabbo na paribhottabbo’’ti pāḷi nidassanaṃ. Abhiadhipubbā bhūdhātuyo samānatthā. Sesāni dukāni nayānusārena ñeyyāni. Bhamānoti bhavatīti bhamāno, majjhe vakāralopo daṭṭhabbo. Atridaṃ vattabbaṃ –
「应受藐视」者,谓他人可以藐视之者,即为「应受藐视」法。如此应被藐视,亦应藐视之。于「条件所在」处,有能被藐视的词缀,用以约束其义,表明『未获之所缘,应获之所缘,应获与能获均应被藐视』。又或称为「应当藐视者」,亦应藐视,如此应被藐视者,亦应藐视。如实于条件所在处,得见「阿拉汉所缀」的用语,即谓『当获比库证果者,为应获』。然于「应被藐视」此词义中,有一句巴利文释义谓『战士、大王、少儿,不应自高自大亦不应被藐视』。于此,诸佛法同根不同枝,类似比拟。余下诸懈怠之法,依引导而当了解。若言「自高」,则为其状态,须观其中缺失。此处当说明——
‘‘Kiṃ so bhamāno saccako’’, iccatra pāḷiyaṃ pana;
“何者为那自高者为真诚者乎?”此句巴利文中存。
Rūpaṃ bhavatidhātussa, valopeneva dissati.
众生的身色,犹如星宿的闪耀,此乃其显现。
Atrāyaṃ pāḷi ‘‘kiṃ so bhamāno saccako nigaṇṭhaputto, yo bhagavato vādaṃ āropessatī’’ti. Vibhavamānoti vibhavatīti vibhavamāno. Evaṃ paribhavamānotiādīsu. Tattha ‘‘abhisambhonto’’timassa karonto nipphādento iccevattho. ‘‘Sabbāni abhisambhonto, sa rājavasatiṃ vase’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Yasmā panimāni ‘‘bhavamāno’’tiādīni vippakatapaccattavacanāni, tasmā saramāno rodati, gacchanto gaṇhāti, ‘‘gacchanto so bhāradvājo, addasa accutaṃ isi’’ntiādīni viya paripuṇṇuttarakriyāpadāni katvā rājā bhavamāno sampattimanubhavatītiādinā yojetabbāni. ‘‘Saramāno gacchanto’’tiādīni hi ‘‘yāto gato patto’’tiādīhi sadisāni na honti, uttarakriyāpadāpekkhakāni honti tvāpaccayantapadāni viyāti.
此巴利文语中有言:“何者为那自高者,真诚者,苦行者之子,欲承担世尊之言者。”「自高」谓「自为显著者」。如『应自显扬者』等。此处「成就者」为其义,意指其完成、显现、示现等。『诸处皆成就者,其居正位者』,此为词义之关键。其余诸如“自高”等多为反义语句,故感伤而哭泣,行走中承受痛苦,如『行走时宾多纳见无敌圣人』等句,均为充分体现上述语义的高阶句法。 “感伤而往”之类的词汇,并非纯粹谓其“已行,已到,已获”,而是期待以更高级次的动词缀,故需加以连接。
Paribhaviyamānoti paribhaviyate soti paribhaviyamāno. Evaṃ paribhuyyamānotiādīsupi. Imānipi vippakatapaccattavacanāni, tasmā ‘‘rājapurisehi nīyamāno coro evaṃ cintesī’’tiādīni viya paripuṇṇuttarakriyāpadāni katvā aññehi paribhaviyamāno tāṇaṃ gavesati. Bhogo puggalenānubhaviyamāno parikkhayaṃ gacchatītiādinā yojetabbāni. Evaṃ sabbatra īdisesu vippakatavacanesu yojetabbāni. Ayaṃ aniyataliṅgānaṃ niyataliṅgesu pakkhittānaṃ bhūta parābhūta sambhūtasaddānaṃ niddeso. Iccevaṃ pulliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito.
「被藐视的自高」谓其被藐视状态为「被藐视的自高」。同理亦有「被毁谤的自高」等。虽为反语词句,故如“被统治之王人中盗贼自以为是”之句,皆为高级句法,藉以显明被藐视者寻求厌离之意。奢侈享乐之人因而流于灭尽,这亦为必然归结。如此,在一切此类反语语句中,可见其用法。此为不确定语标志置于确定语标志反面时所成之声音指示。以上即为男性词汇本质分析,以涅槃论等为凭依的说明。
Idāni itthiliṅganiddeso vuccati – tatra bhāvikāti bhāvetīti bhāvikā. Yā bhāvanaṃ karoti, sā bhāvikā. Bhāvanāti vaḍḍhanā brūhanā phātikaraṇaṃ āsevanā bahulīkāro. Vibhāvanāti pakāsanā sandassanā. Atha vā vibhāvanāti abhāvanā antaradhāpanā. Sambhāvanāti ukkaṃsanā thomanā. Paribhāvanāti vāsanā, samantato vā vaḍḍhanā. Ākārantitthiliṅganiddeso.
此时女词指示说明遂表明,所谓「正在修习」者,谓持续修习之人乃「修习者」。所谓「修习」,为增长、扩展、破坏障碍、勤加修炼、使之广泛锋利。所谓「洞察」,是光明及见示。又或谓「洞察」为消灭、隐藏。所谓「调伏」,有畅通与柔顺之意。所谓「服从、持续增长」等均是其本义。此为男女词指示之说明。
Bhūmīti sattāyamānā bhavatīti bhūmi, atha vā bhavanti jāyanti vaḍḍhanti cettha thāvarā ca jaṅgamā cāti bhūmi. Bhūmi vuccati pathavī. ‘‘Paṭhamāya bhūmiyā pattiyā’’tiādīsu pana lokuttaramaggo bhūmīti vuccati. Yā panandhabālamahājanena viññātā pathavī, tassimāni abhidhānāni –
『地』者,是指世间一切存在之物的集合体。若论其生起、增长,则有静止不动者与运动变化者,皆名为地。地亦称为『土地』。在诸如『以第一地为基』等语中,是指世间最高之境界。至于《安那达婆罗摩罗波罗经》中,由广大大众知晓的土地,则有以下名目:
‘‘Pathavī medanī bhūmi, bhūrī bhū puthuvī mahī;
「土地」有多种称谓,如「大地」、「泥土」、「广大之土」、「广袤土壤」;
Chamā vasumatī ubbī, avanī ku vasundharā;
『地』者,可称为「底质」、「承载者」、「广大者」、「大地」、「持牛者」、「持水者」
Jagatī khiti vasudhā, dharaṇī go dharā’’iti.
乃至「宇宙」、「地球之界」、「持载者」、「养育者」等。
Atra bhū ku gosaddā pathavīpadatthe vattantīti kutra diṭṭhapubbāti ce?
此处所言的『地』以及『地名』,若要考察出处,之前可曾见于何处?
Vidvā bhūpāla kumuda-gorakkhādipadesu ve;
博学者于国王牧者、莲花守护等领域有所记载,诸如
Bhū ku goiti pathavī, vuccatīti vibhāvaye.
又称「有」、「持牛者」,如是诸名,皆指大地,应善了知。
Bhūtīti bhavanaṃ bhūti. Vibhūtīti vināso, visesato bhavanaṃ vā, atha vā visesato bhavanti sattā etāyāti vibhūti, sampattiyeva, ‘‘rañño vibhūti. Pihanīyā vibhūtiyo’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. Ikārantitthiliṅganiddeso.
『Bhūti』意指存在,『bhavanaṃ』即成长、发生。『Vibhūti』指毁坏,特别是成长之现象或生命的消失转变,或存有之消亡,此即『vibhūti』。这些义项如‘君王之丰富,女眷之美饰’,乃因本义在此文具促成此意。此段词尾为以一音『i』收尾之阴性词尾之用示范。
Bhūrīti pathavī. Sā hi bhavanti etthāti bhūrīti vuccati, bhavati vā paññāyati vaḍḍhati cāti bhūrī, atha vā bhūtābhūtā tannissitā sattā ramanti etthāti bhūrī. Pathavīnissitā hi sattā pathaviyaṃyeva ramanti, tasmā sā imināpi atthena bhūrīti vuccati. Bhūrīsaddassa pathavīvacane ‘‘bhūripañño’’ti atthasādhakaṃ vacanaṃ. Apica bhūrī viyāti bhūrī, paññā, bhūrīti pathavīsamāya vitthatāya paññāya nāmaṃ, ‘‘yogā ve jāyatī bhūrī, ayogā bhūrisaṅkhayo’’ti ettha aṭṭhakathāvacanaṃ imassatthassa sādhakaṃ. Atha vā bhūte atthe ramatīti bhūrī, paññāyetaṃ nāmaṃ, ‘‘bhūrī medhā pariṇāyikā’’ti ettha aṭṭhakathāvacanaṃ imassatthassa sādhakaṃ. Atha vā paññāyeva rāgādayo dhamme abhibhavatīti bhūrī, rāgādiarayo abhibhavatītipi bhūrī. Tathā hi paṭisambhidāmagge āyasmatā sāriputtena vuttaṃ ‘‘rāgaṃ abhibhūyatīti bhūrī, paññā. Dosaṃ mohaṃ…pe… rāgo ari, taṃ ariṃ maddatīti bhūrī, paññā. Doso. Moho…pe… sabbe bhavagāmino kammā ari, taṃ ariṃ maddatīti bhūrī, paññā’’. Ettha pana ‘‘gotrabhū’’ti padamiva ‘‘aribhū’’ti vattabbepi bhūsaddaṃ pubbanipātaṃ katvā sandhivasena bhūrīti padamuccāritanti daṭṭhabbaṃ. Apica īdisesu nāmikapadesu vināpi upasaggena abhibhavanādiatthā labbhantiyeva, nākhyātikapadesūti daṭṭhabbaṃ. Idaṃ pana paññāya pariyāyavacanaṃ –
『Bhūri』意即大地。此处云:因为有众生依止其上,故谓之大地,且众生因而得成长、增益,或因缘所生所灭众生营居其上,于是称此为大地。众生依托大地安乐,故称此为『bhūri』。在大地词语中,有『大智慧者』『大地智慧』之言,密意指高明智慧。释义中云:‘若行者有善根则生起大地智慧,若无此善根则智慧灭亡’。又论及‘大智慧’于色身心法中影响及其增长。又言:若五欲等心法得增长,则称为大地智慧。此义由长老沙利子语录看出,亦云:贪欲增长为大地智慧,愤恨与痴迷亦同,皆称大地智慧。若把‘gotrabhū’之语与‘aribhū’之语并列看待,则初释中大地(bhū)字当读为其类义。加之此类词含义常借助前缀以表达增长等意义,无前缀时则含破坏等义,由此可见。此处乃智慧之转义用法。以上为智慧之同义反复诠释。
Paññā pajānanā cintā, vicayo upalakkhaṇā;
智慧乃知、觉知、思考、分别之意,
Pavicayo ca paṇḍiccaṃ, dhammavicayameva ca.
亦为辨别力、深慧,尤其是法的辨析智慧,
Sallakkhaṇā ca kosallaṃ, bhūrī paccupalakkhaṇā;
智慧兼有巧妙、熟练、灵巧之义,放诸大地之义得以佐证此等特点。
Nepuññañceva vebhabyā, medhā cupaparikkhakā.
无善业者并且迷惑轻慢而愚钝者。
Sampajaññañca pariṇā-yikā ceva vipassanā;
正念完善、观察智慧亦成熟。
Paññindriyaṃ paññābalaṃ, amoho sammādiṭṭhi ca;
慧根、智慧力量、无明消灭与正见俱具;
Patodo cābhidhammasmā, imāni gahitāni me.
诸恶斥退者,由此法而为我所执持。
Ñāṇaṃ paññāṇamummaṅgo, sattho soto ca diṭṭhi ca;
智、智慧之上分、听闻与见解;
Mantā bodho buddhi buddhaṃ, paṭibhānañca bodhiti.
思虑、觉悟、明智与觉者,观察理解与启发。
Dhammo vijjā gati monaṃ, nepakkaṃ go matī muti;
法是智慧,是出路,是寂静,是清净,是明智之德,是解脱的道路;
Vīmaṃsā yoni dhonā ca, paṇḍā paṇḍiccayampi ca;
法是审察,是根源,是清净,是聪慧,是由智慧生成的;
Vedo paṇḍitiyañceva, cikicchā miriyāpi ca.
法是知识,是智慧,又是疗治和滋养。
‘‘Soto bodhī’’ti yaṃ vuttaṃ, ñāṇanāmadvayaṃ idaṃ;
所谓『闻、觉』,即这两种称为『智慧』的名义;
Buddhapaccekasambuddha-sāvakānampi rūhati.
这智慧同时为佛、辟支佛以及弟子们所共有。
‘‘Abhisambodhi sambodhi’’, iti nāmadvayaṃ pana;
然而『正觉』与『圆觉』这对名称,是另有其义。
Paccekabuddhasabbaññu-buddhānaṃyeva rūhati.
独觉佛仅为独觉佛所共知。
Abhisambodhisaṅkhātā, paramopapadā pana;
被称为彻底觉悟者,殊胜而至高无上。
Ñāṇapaṇṇatti sabbaññu-sambuddhasseva rūhati.
智慧教法,唯被全知佛所理解。
Sammāsambodhisaṅkhātā, anuttarapadādikā;
正自觉者,具足圆满觉悟,超胜无上。
Buddhā vā ñāṇapaṇṇatti, sabbaññusseva rūhati.
佛法或智慧教法,如全知者般被理解。
‘‘Sabbaññutā’’ti yaṃ vuttaṃ, ñāṇaṃ sabbaññunova taṃ;
所谓『全知』者,即如智慧般通达一切者。
Yujjate avasesā tu, ñāṇapaññatti sabbagā.
余下的部分仍然存在,是知识与智慧的体现。
Ñāṇabhāvamhi santepi, dhammacakkhādikaṃ pana;
即便在知识的实质中,仍显现出诸如法眼之类的特性;
Payojanantarābhāvā, nātra sandassitaṃ mayāti.
没有功利的差别,此处并未作出指示解释。
Bhūtīti bhūtassa bhariyā. Yathā hi petassa bhariyā ‘‘petī’’ti vuccati, evameva bhūtassa bhariyā ‘‘bhūtī’’ti vuccati. Bhotīti yāya saddhiṃ kathentena sā itthī ‘‘bhotī’’ iti vattabbā, tasmā iminā padena itthī vohariyatīti ca daṭṭhabbaṃ. Yathā hi purisena saddhiṃ kathentena puriso ‘‘bhavaṃ’’ iti vohariyati, evameva itthiyā saddhiṃ kathentena itthī ‘‘bhotī’’iti vohariyati. ‘‘Kuto nu bhavaṃ bhāradvājo, ime ānesi dārake’’ti, ‘‘ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhotī kupitā ahū’’ti cettha nidassanaṃ. Atha vā idhekacco satto itthiliṅgavasena laddhanāmo, so ‘‘bhotī’’iti vattabbo, tasmā iminā padena itthīpi itthiliṅgena laddhanāmā anitthīpi vohariyatīti ca daṭṭhabbā. Tathā hi devaputtopi ‘‘devatā’’ti itthiliṅgavasena voharitabbattā devatāsaddamapekkhitvā ‘‘bhotī’’iti voharito, pageva devadhītā. Tathā hi ‘‘bhotī carahi jānāti, taṃ me akkhāhi pucchitā’’ti ettha pana devatāsaddamapekkhitvā ‘‘bhotī’’iti itthi liṅgavohāro kato. Atrāyaṃ suttapadattho ‘‘yadi so kuhako dhanatthiko tāpaso na jānāti, bhotī devatā pana jānāti ki’’nti. Apica –
“Bhūti”是“bhūta”(已成过去的存在)之阴性。就如“饿鬼”的阴性称为“饿鬼女”,同样“bhūta”的阴性称为“bhūti”。当两者合论时,称述女性则为“bhotī”,因此应以此词性称之。譬如,一个男子与他人合论时,男子用“bhavaṃ”指称自己,女性对应称为“bhotī”。在这里,比喻说:“布拉德瓦乔(Bhāradvāja)何以在此作丈夫?他将做妻子,惟愿妻子勿发怒。”此为示范用例。或者,某众生以女性性别的名字,须称以“bhotī”,故此词可用以表达女性意义。譬如对天子之女应视为天女而称之,如此处在以“bhotī”称女性。故“bhotī”被用作女性词尾。经中语言用意是:“若一个骗子富人不知,当此时天女反知乎?”此处因依赖“devatā”(天女)称呼而采用女性词尾“bhotī”。此处经文言:“若彼富有的骗子不知,天女倒是知晓。”
‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmāsi devate;
“我愿成就你,魔;你当利益于天;
Karomi te taṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamā’’ti –
我为你作师。”
Maṭṭhakuṇḍalīvatthusmiṃ pulliṅgayakkhasaddamapekkhitvā ‘‘atthakāmo’’ti pulliṅgavasena itthiliṅgañca devatāsaddamapekkhitvā ‘‘hitakāmā’’ti itthiliṅgavasena purisabhūto maṭṭhakuṇḍalī voharito. Aññatrāpi devatāsaddamapekkhitvā devaputto itthiliṅgavasena voharito –
在头巾这类物品中,若遇到男性鬼神的声音,则以男性形象观之,称为“有意者”;若遇到女性鬼神的声音,则以女性形象观之,称为“利他者”;如此则男性形象乃为男性头巾所修饰。除男性鬼神的声音外,若遇到女性鬼神的声音,则以女性形象观之,称为女神子。
‘‘Na tvaṃ bāle vijānāsi, yathā arahataṃ vaco’’ti;
(男性鬼神对女性鬼神说)“你这愚人不明白,阿拉汉的言语为何如是。”
‘‘Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’’ti.
(女性鬼神答)“你是有意者,我则是利他者,尊贵的神明。”
Ettha pana ‘‘ehi bāle khamāpehi, kusarājaṃ mahabbala’’nti ettha ca itthīyeva itthiliṅgavasena voharitā, tasmā katthaci itthipurisapadatthasaṅkhātaṃ atthaṃ anapekkhitvā liṅgamattamevāpekkhitvā bhotī devatā, bhotī silā, bhotī jambū, bhotiṃ devatantiādīhi saddhiṃ paccattavacanādīni yojetabbāni. Katthaci pana liṅgañca atthañca apekkhitvā ‘‘bhotī itthī, bhotiṃ deva’’ntiādinā yojetabbāni. Vibhāvinīti vibhāvetīti vibhāvinī. Evaṃ paribhāvinītiādīsupi. Īkārantitthiliṅganiddeso.
这里有“来吧,愚人,乞求原谅吧,勇猛有力的国王”这句,女性亦以女性形象出现。因此有时不顾及男性或女性名义,仅凭性别而观,所称者为“主神”,“主石”,“主黄檗树”,或“主神”等,与主神、主石、主黄檗树等词一起,应当依附于相对应的名词。又有时将性别与意义兼顾,合称“主女性”、“主神”等。所谓释义是说明的意思,如此类释义等。这里指出以长元音“ī”为结尾的女性性标志的表达。
Bhūti sattāyamānā bhavatīti bhū. Atha vā bhavanti jāyanti vaḍḍhanti cettha sattasaṅkhārāti bhū. Bhū vuccati pathavī. Abhūti vaḍḍhivirahitā kathā, na bhūtapubbāti vā abhū, abhūtapubbā kathā. Na bhūtāti vā abhū, abhūtā kathā. ‘‘Abhuṃ me kathaṃ nu bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasī’’ti idametesamatthānaṃ sādhakaṃ vacanaṃ. Ūkārantitthiliṅganiddeso. Niyatitthiliṅganiddesoyaṃ.
“主”指的是存在的状态,即有。又“存在”是指生起、生长等,是众生之所为,即“存在”的义。‘存在’一词亦指地,即“地”。“不存在”指无增长的过程,非存在之前或不存在。非存在称为“无”,不存在。譬如他说:“你为何说我无,实则说恶语。”其意乃是劝诫的话语。这里指出以短元音“u”为结尾的女性性标志表达。此为确定意义的女性性标志用法。
Aniyataliṅgānaṃ pana niyatitthiliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūtasambhūtasaddādīnaṃ niddeso nayānusārena suviññeyyova. Iccevaṃ itthiliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito.
至于不定性标志的,包括确定性标志中两者的、存在及非存在所生起的声音等,须依逻辑顺序详加分辨明了。如此,女性性标志包含“存在”、“地”等含义,适合于涅槃等终极意义的说明。
Idāni napuṃsakaliṅganiddeso vuccati – tatra bhūtanti catubbidhaṃ pathavīdhātuādikaṃ mahābhūtarūpaṃ. Tañhi aññesaṃ nissayabhāvena bhavatīti bhūtaṃ, bhavati vā tasmiṃ tadadhīnavuttitāya upādārūpanti bhūtaṃ. Atha vā bhūtanti satto bhūtanāmako vā. Bhūtanti hi napuṃsakavasena sakalo satto evaṃnāmako ca yakkhādiko vuccati. ‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā. Yānīdha bhūtāni samāgatāni, ujjhāpetvāna bhūtāni, tamhā ṭhānā apakkamī’’ti evamādīsu napuṃsakappayogo veditabbo. Gātābandhasukhatthaṃ liṅgavipallāsoti ce? Tanna, ‘‘yakkhādīni mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti, neva tesaṃ tassa anto, na bahi ṭhānaṃ upalabbhatī’’ti cuṇṇiyapadaracanāyampi bhūtasaddassa napuṃsakaliṅgattadassanatoti avagantabbaṃ. Mahābhūtanti vuttappakāraṃ catubbidhaṃ mahābhūtarūpaṃ. Tassa mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Kathaṃ? Mahantaṃ bhūtanti mahābhūtaṃ, māyākārasaṅkhātena mahābhūtena samantipi mahābhūtaṃ, yakkhādīhi mahābhūtehi samantipi mahābhūtaṃ, mahantehi ghāsacchādanādipaccayehi bhūtaṃ pavattantipi mahābhūtaṃ, mahāvikārabhūtantipi mahābhūtaṃ. Evaṃ mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtatā veditabbā. Atridaṃ suṭṭhupalakkhitabbaṃ –
今称之为无阳性标记者,彼处指四种成分之地界等大根本元素。因以彼为他法所依止而转生,因此称为存在,依此类义,存在亦为执著形态。或云存在者,谓为有情、即有所谓存在者也。诚如无阳性所别称者,整体皆为有情,亦称为如亚卡等鬼神。『时节割裂诸存在,皆同如舍利子堆。诸在此集,乃是创造诸在,彼当所住已离去』,由此类语当知无阳性用法。若云『因缘之联会能成标记之倒转』则如何?依训南经典中说:『亚卡等大根本元素所受者,既无内境,亦无外处可得』,对此老僧之说可明知存在语中无阳性标记之义。所谓大根本元素,即指四种原始大根本元素。因其广大威力等诸因缘,应当知为大根本元素。何以故?谓广大之存在者为大根本元素,幻相所累造作之大根本元素,亚卡等大根本元素,依广大之草木遮蔽等因生成者,变异而生者,均为大根本元素。由此广大威力诸因缘,得知其大根本元素之性。此处当细心标记察知。
Punnapuṃsakaliṅgo ca, bhūtasaddo pavattati;
以厚重之无阳性标记,存在语言得以流转;
Paṇṇattiyaṃ guṇe ceva, guṇeyevitthiliṅgako.
名称属于约定之性,性者乃为扩展之标记;
Bhūta sambhūtasaddādi-naye paṇṇattivācakā;
于存在及所生之语终结处,即为约定之言;
Yojetabbā tiliṅge te, iti ñe yyaṃ visesato.
此义应与性标记相结合,乃为特别之说明;
‘‘Bhūto tiṭṭhati, bhūtāni, tiṭṭhanti, samaṇo ayaṃ;
『存在』乃立,『存在们』则多,『此苦行者』亦然;
Idāni bhūto, cittāni, bhūtāni vimalāni tu.
现在说‘已成’者,是指心法已经成就,实已具足纯净无秽。
Vañjhā bhūtā vadhū esā’’, iccudāharaṇānime;
所谓‘不育已成’者,如同新娘已无生育之事,这是比喻用法。
Vuttāni suṭṭhu lakkheyya, sāsanatthagavesako.
所说者应当正确观察,专为探求教法之意而作注释。
Bhavittanti vaḍḍhitaṭṭhānaṃ. Tañhi bhavanti vaḍḍhanti etthāti bhavittanti vuccati, ‘‘janittaṃ me bhavittaṃ me, iti paṅke avassayi’’nti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.
‘成长’说的是增长之所依赖。因依赖故有增长,于此故言‘已成’,意谓‘是我所生,是我所增长’,如泥中浑浊,此语为此义之助成。
‘‘Bhavittaṃ’’ iti ‘‘bhāvitta’’-nti ca pāṭho dvidhā mayā;
‘已成’一词,又有‘已发成’二种读法这是我所理解的。
Rassattadīghabhāvena, diṭṭho bhaggavajātake.
此见于《马哈摩嘎喇那本生经》长段中,得以证实。
Bhūnanti bhavanaṃ bhūnaṃ vaddhi. ‘‘Ahameva dūsiyā bhūnahatā, rañño mahāpatāpassā’’ti, ‘‘bhūnahaccaṃ kataṃ mayā’’ti ca idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ.
“拥有福报”意指福报增长。所谓“我自己正因造作福报致使福报增长,王者大恶不可得”以及“我已作福报增长”,此乃说明该义理的有力语句。
Bhavananti bhavanakriyā. Atha vā bhavanti vaḍḍhanti ettha sattā puttadhītāhi nānāsampattīhi cāti bhavanaṃ vuccati geho, ‘‘pettikaṃ bhavanaṃ mamā’’ti idametassatthassa sādhakaṃ vacanaṃ. ‘‘Geho gharañca āvāso, bhavanañca niketana’’nti idaṃ pariyāyavacanaṃ. Parābhavananti avaddhimāpajjanaṃ. Sambhavananti suṭṭhu bhavanaṃ. Vibhavananti ucchedo vināso vā. Pātubhavananti pākaṭatā sarūpalābho iccevattho. Āvibhavananti paccakkhabhāvo. Tirobhavananti paṭicchannabhāvo. Vinābhavananti vinābhāvo. Sotthibhavananti suvatthitā. Paribhavananti pīḷanā hīḷanā vā. Abhibhavananti vidhamanaṃ. Adhibhavananti ajjhottharaṇaṃ . Anubhavananti paribhuñjanaṃ. Samanubhavananti suṭṭhu paribhuñjanaṃ. Paccanubhavananti adhipatibhāvenapi suṭṭhu paribhuñjanaṃ. Niggahītantanapuṃsakaliṅganiddeso.
“拥有”是“拥有造作”的行为。或谓“增长”,此处诸生命以子女及各种财产为拥有故,谓其“家宅”“食物之所有”属我所有,乃该义理之有力语句。家宅、房屋、居所以及拥有、住处皆为等义说。超越拥有者谓为损损堕落;产生者谓为正当拥有;消散者为灭绝毁坏;明显拥有者谓明现无疑且无缺;潜在拥有者谓隐敝状态;无拥有者谓无所有;安住之拥有谓为安乐安稳;亲近损害为压迫残损;胜过拥有谓为搅乱霸据;管理拥有谓为上方支配;享受拥有谓为遍满享用;共同行享谓为正当享用;由主宰共同享用仍为正当享用。此为基于“锁缚未决的男子”的释义。
Atthavibhāvīti atthassa vibhāvanasīlaṃ cittaṃ vā ñāṇaṃ vā kulaṃ vā atthavibhāvi. Evaṃ dhammavibhāvi. Ikārantanapuṃsakaliṅganiddeso.
义的分别即是对义的分析和详细阐明,可为基于理、心、智或族类的分别者,故称为“义分别”。如《义见经》中所说。
Gotrabhūti paññattārammaṇaṃ mahaggatārammaṇaṃ vā gotrabhucittaṃ. Tañhi kāmāvacaragottamabhibhavati, mahaggatagottañca bhāveti nibbattetīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati. Apica gotrabhūti nibbānārammaṇaṃ maggavīthiyaṃ pavattaṃ gotrabhuñāṇaṃ vā saṅkhārārammaṇaṃ vā phalasamāpattivīthiyaṃ pavattaṃ gotrabhuñāṇaṃ. Tesu hi paṭhamaṃ puthujjanagottamabhibhavati, ariyagottañca bhāveti, gottābhidhānā ca nibbānato ārammaṇakaraṇavasena bhavatīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati, dutiyaṃ pana saṅkhārārammaṇampi samānaṃ āsevanapaccayabhāvena sasampayuttāni phalacittāni gottābhidhāne nibbānamhi bhāvetīti ‘‘gotrabhū’’ti vuccati. Idaṃ pāḷivavatthānaṃ –
族类之分别即是指确定的或更宏观的分别者称为族类心。在此由欲望之系列族类支配,亦培养宏观族类故称之。此谓“族类者”。此外,族类还指灭度之缘起、通达之途径与觉知果位之缘起。其上由凡夫族类支配,培养圣族类,由族类名称成为灭度缘起的条件,故谓“族类者”;其次因缘形成为行之分别同样被称为族类,若以果报之心相连系,灭度中亦得培养,亦谓“族类者”。此即巴利语义义说明。
‘‘Gotrabhu’’iti rassatta-vasena kathitaṃ padaṃ;
“族类者”即因乐趣和力量意味被论述之词。
Napuṃsakanti viññeyyaṃ, ñāṇacittādipekkhakaṃ.
“非人”指可理解之,因智慧心等为对象。
‘‘Gotrabhū’’iti dīghatta-vasena kathitaṃ pana;
“族生”一词虽长而连贯,却为讲述所用;
Pulliṅgamiti viññeyyaṃ, puggalādikapekkhakaṃ.
“具阴体”一词则须理解为非独指个体,乃涵盖人等众类为所依托的概念。
Dīghabhāvena vuttaṃ tu, napuṃsakanti no vade;
以长音节发出时曾言,虽称“无男”,但非所言之无男;
Binduvantī’tare bhedā, tayo iti hi bhāsitā.
除此还有其他区别,即有“具点者”,合计共有三种分类,确有此言。
Īkārantā ca ūdantā, rassattaṃ yanti sāsane;
以字母“伊卡”起始、上升的词汇,于此教法中多见;
Napuṃsakattaṃ patvāna, sahabhu sīghayāyiti.
而经历无男子性后,彼辈迅速遂入同一类别。
Cittena saha bhavatīti cittasahabhu, cittena saha na bhavatīti nacittasahabhu, rūpaṃ. Ukārantanapuṃsakaliṅganiddeso. Niyatanapuṃsakaliṅganiddesoyaṃ.
「心与彼同」者,则为「心所依缘」;「心不与彼同」者,则为「非心所依缘」。此「色」者,即以「吽」音结尾之阳具标志。此乃固定阳具标志也。
Aniyataliṅgānaṃ niyatanapuṃsakaliṅgesu pakkhittānaṃ bhūtaparābhūtasaddādīnaṃ niddeso nayānusārena suviññeyyova. Iccevaṃ napuṃsakaliṅgānaṃ bhūdhātumayānaṃ yathārahaṃ nibbacanādivasena niddeso vibhāvito. Iccevaṃ sabbathāpi liṅgattayaniddeso samatto.
对于不定标志,依照固定阳具标志中呈现的有生命与非生命之声等差别,理应明了。不定标志对于生命所在之境界,依真实出离之类,如实分别者,即此义。总之,三种标志之说均能通达善解。
Ulliṅganena vividhena nayena vuttaṃ,
以标志之划分,采用种种引导言说者。
Bhūdhātusaddamayaliṅgatikaṃ yadetaṃ;
此者为带有生命之声之标志的说法。
Āliṅgiyaṃ piyatarañca sutaṃ suliṅgaṃ,
所引者为爱乐且善闻者之纵向标志,
Poso kare manasi liṅgaviduttamicchaṃ.
使心怀坚固,欲切断错误之标志者也。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是于九分具注释之三藏中,为令诸智者通达
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 歧路而作之《声论》论典中,
Bhūdhātumayānaṃ tividhaliṅgikānaṃ nāmikarūpānaṃ vibhāgo · 地界所成之三种性名词形态之分类,
Catuttho paricchedo. · 第四品。