三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标(词链)13. Savinicchayasaṅkhyānāmanāmikapadamālā

13. Savinicchayasaṅkhyānāmanāmikapadamālā · 13. Savinicchayasaṅkhyānāmanāmikapadamālā

87 段 · CSCD 巴利原典
13. Savinicchayasaṅkhyānāmanāmikapadamālā十三、附有抉择的数词名词性词形表
Ito paraṃ pavakkhāmi, saṅkhyānāmikapantiyo;
从此以后开始讲解,是关于数词及其属性的章节;
Bhūdhātujehi rūpehi, aññehi cupayojituṃ.
以及以五大元素所成诸色和其他事物相互联系。
Yā hi sā heṭṭhā amhehi eka dviti catuiccetesaṃ saṅkhyāsabbanāmānaṃ nāmikapadamālā kathitā, taṃ ṭhapetvā idha asabbanāmānaṃ pañca cha sattādīnaṃ saṅkhyānāmānaṃ nāmikapadamālā bhūdhātumayehi aññehi ca rūpehi yojanatthaṃ vuccate –
因为下面这部分是我们之前已经共同讲过的,关于数字名称的单数和复数一应词组,因此在此处,先将那些没有明确名称的数字,用五大元素等所成物品以及其他色法来关联,故名曰:
Pañca, pañcahi, pañcabhi, pañcannaṃ, pañcasu. Sattannaṃ vibhattīnaṃ vasena ñeyyaṃ. ‘‘Pañca bhūtā, pañca abhibhavitāro, pañca purisā, pañca bhūmiyo, pañca kaññāyo, pañca bhūtāni, pañca cittānī’’tiādinā sabbattha yojetabbaṃ. Cha, chahi, chabhi, channaṃ, chasu, chassu itipi. ‘‘Chassu loko samuppanno, chassu krubbati santhava’’nti hi pāḷi. Satta, sattahi, sattabhi, sattannaṃ, sattasu. Aṭṭha, aṭṭhahi, aṭṭhabhi, aṭṭhannaṃ, aṭṭhasu. Nava, navahi, navabhi, navannaṃ, navasu. Dasa, dasahi, dasabhi, dasannaṃ, dasasu. Evaṃ ekādasa. Dvādasa, bārasa. Terasa, tedasa, teḷasa. Catuddasa, cuddasa. Pañcadasa, pannarasa. Soḷasa. Sattarasa. Aṭṭhārasa, aṭṭhārasahi, aṭṭhārasabhi, aṭṭhārasannaṃ, aṭṭhārasasu. Sabbametaṃ bahuvacanavasena gahetabbaṃ.
「五」的格变化形式有:五(主格)、以五(具格)、以五(具格异形)、属于五的(属格/与格)、在五中(处格)。此乃依七格变化规则应当了知。「五大种、五胜处、五人、五地、五女、五大种(中性)、五心(中性)」等,如此之类,在一切处皆应当套用。「六」的格变化:六(主格)、以六、以六(异形)、属于六的、在六中,亦可作「在六中(异形)」。诵文中有:「世间依六而生起,依六而结交亲善。」「七」的格变化:七、以七、以七(异形)、属于七的、在七中。「八」的格变化:八、以八、以八(异形)、属于八的、在八中。「九」的格变化:九、以九、以九(异形)、属于九的、在九中。「十」的格变化:十、以十、以十(异形)、属于十的、在十中。同理,「十一」亦然。「十二」有两种形式。「十三」有三种形式。「十四」有两种形式。「十五」有两种形式。「十六」。「十七」。「十八」的格变化:十八、以十八、以十八(异形)、属于十八的、在十八中。以上所有这些,皆须以复数之规则来理解。
Ekūnavīsati, ekūnavīsaṃ iccādipi. Ekūnavīsāya, ekūnavīsāyaṃ, ekūnavīsa bhikkhū tiṭṭhanti, ekūnavīsaṃ bhikkhū passati, evaṃ ‘‘kaññāyo cittānī’’ti ca ādinā yojetabbaṃ. Ekūnavīsāya bhikkhūhi dhammo desito, ekūnavīsāya kaññāhi kataṃ, ekūnavīsāya cittehi kataṃ, ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ cīvaraṃ deti, ekūnavīsāya kaññānaṃ dhanaṃ deti, ekūnavīsāya cittānaṃ ruccati, ekūnavīsāya bhikkhūhi apeti . Evaṃ kaññāhi cittehi. Ekūnavīsāya bhikkhūnaṃ santakaṃ, evaṃ kaññānaṃ cittānaṃ. Ekūnavīsāyaṃ bhikkhūsu patiṭṭhitaṃ. Evaṃ ‘‘kaññāsu cittesū’’ti yojetabbaṃ. Ekūnavīsati, ekūnavīsatiṃ, ekūnavīsatiyā, ekūnavīsatiyaṃ.
二十一亦复如是,用形如 ekūnavīsati、ekūnavīsaṃ 的词形,诸如 “二十一比库站立”、“二十一比库观看”,还有以诸女子、心法等为所依对象的表达。如“以二十一女子、心法为依止”。以二十一比库传法、授衣、给予女子财物,令心法和僧俗俱悦,皆以复数用法成立。故“于女子、心法等处亦应如此处理”。二十一有多样词尾形态:ekūnavīsati、ekūnavīsatiṃ、ekūnavīsatiyā、ekūnavīsatiyaṃ。
Vīsati, vīsatiṃ, vīsatiyā, vīsatiyaṃ. Vīsa, vīsaṃ, vīsāya, vīsāyaṃ. Tathā ekavīsa dvāvīsa bāvīsa tevīsa catuvīsa iccādīsupi. Tiṃsa, tiṃsaṃ, tiṃsāya, tiṃsāyaṃ. Cattālīsa, cattālīsaṃ, cattālīsāya, cattālīsāyaṃ. Cattārīsa iccādipi. Paññāsa, paññāsaṃ, paññāsāya, paññāsāyaṃ. Paṇṇāsa, paṇṇāsaṃ, paṇṇāsāya, paṇṇāsāyaṃ. Saṭṭhi, saṭṭhiṃ, saṭṭhiyā, saṭṭhiyaṃ. Sattati, sattatiṃ, sattatiyā, sattatiyaṃ. Sattari iccādipi. Asīti, asītiṃ, asītiyā, asītiyaṃ. Navuti. Navutiṃ, navutiyā, navutiyaṃ.
「二十」的格变化:二十(主格)、二十(业格)、以二十/属于二十的(具格/属格)、在二十中(处格)。亦有另一组变化形式,同理适用于「二十一、二十二(另形)、二十三、二十四」等。「三十」的格变化:三十、三十(业格)、以三十/属于三十的、在三十中。「四十」的格变化:四十、四十(业格)、以四十/属于四十的、在四十中,亦有「四十」之异形等。「五十」的格变化:五十、五十(业格)、以五十/属于五十的、在五十中。「五十」亦有另一形式,各格变化相同。「六十」的格变化:六十、六十(业格)、以六十/属于六十的、在六十中。「七十」的格变化:七十、七十(业格)、以七十/属于七十的、在七十中,亦有「七十」之异形等。「八十」的格变化:八十、八十(业格)、以八十/属于八十的、在八十中。「九十」的格变化:九十、九十(业格)、以九十/属于九十的、在九十中。
Itthañca aññathāpi saṅkhyārūpāni gahetabbāni. Ekūnavīsehi, ekūnavīsānaṃ, ekūnavīsesu. ‘‘Channavutīna’’nti ca ādināpi saṅkhyārūpānaṃ katthaci dassanato keci saddasatthavidū ūnavīsatisaddaṃ sabbadāpi ekavacanantamitthiliṅgameva payuñjanti. Keci ‘‘vīsatiādayo ānavuti ekavacanantā itthiliṅgā’’ti vadanti. Keci panāhu –
女性名词的数用法也有别法,应当分别理解。比如十九、十九个、十九人中。以 ‘‘Channavutiṇa’’ 起头的数词中,有些语言学家在论述声音时说,减去十九个音节的,通常在单数女性性标记上缀合。也有人说 ‘二十或类似的数词起始的,都是单数女性性形式’。还有的人说——
‘‘Saddā saṅkhyeyyasaṅkhāsu, ekatte vīsatādayo;
‘音节应以数词组合,在数的单元中二十等’;
Saṅkhatthe dvibahuttamhi, tā tu cānavutitthiyo’’ti.
‘在构造上属二重性,除非是由允许省略构词的音节组成’。”
Ettha dvivacanaṃ chaḍḍetabbaṃ buddhavacane tadabhāvato. Sabbesampi ca tesaṃ yathāvuttavacanaṃ kiñci pāḷippadesaṃ patvā yujjati, kiñci pana patvā na yujjati vīsativīsaṃtiṃsaṃiccādīnañhi saṅkhatthānaṃ saddānaṃ bahuvacanappayogavasenapi pāḷiyaṃ dassanato , kaccāyane ca yovacanasambhūtarūpavantatādassanato. Tasmā yathāsambhavaṃ yathāpāvacanañca itthiliṅgabhāve tesamekavacanantatā veditabbā atthi natthisaddānaṃ viya.
这里应舍弃双数形式,因为佛陀的用语中不存在双数。在大多数语境下,根据词的用法,有些复合词可用巴利语形式,有些不可,其中以二十、十九词尾为例,有些数词用于复数时表现为巴利语形式,也表现为动词的形式。因此,应当依照合理的用法和文献示范,对于女性性单数形式与复数间的区别加以认知,不可将不存在的词当作存在看待。
Atthinatthisaddā hi nipātattā ekattepi bahuttepi pavattanti ‘‘puttā matthi dhanammatthi. Natthi attasamaṃ pemaṃ. Natthi samaṇabrāhmaṇā’’tiādīsu. Aliṅgattepi panetesaṃ katthaci itthiliṅgabhāvo diṭṭho. Abhidhamme hi dhammasenāpatinā anudhammacakkavattinā vohārakusalena vohārakusalasādhakena ‘‘atthiyā nava. Natthiyā navā’’ti ekavacanantaṃ itthiliṅgarūpaṃ dassitaṃ, tasmā vīsativīsatimiccādīnampi yathāsambhavaṃ yathāpāvacanañca itthiliṅgabhāve ekavacanantatā veditabbā.
意义上不存在的词,即使以副词形式调用单数或复数也会出现‘‘儿子们是财产,财产们是儿子们。没有相等爱。出家人及婆罗门亦如是’’等例句。即便缺少性标记,某些情况仍有女性性表现。阿毗达摩中,法军头领、持法权转者、善行者教导说‘女性单数形式是新女性,非女性单数则是新女性’等,单数女性性形式出现,因此像十九、二十九等词也应据此认知,单数女性性形式存在。
Tattheke ‘‘hetuyā adhipatiyā’’ti ca idaṃ liṅgavipallāsavasena gahetabbaṃ maññanti. Tammativasena ‘‘hetumhi adhipatimhī’’ti pulliṅgabhāvo paṭipādetabbo, ‘‘hetupaccaye adhipatipaccaye’’ iccevattho. Atha vā ‘‘hetuyā adhipatiyā’’ti dvayamidaṃ itthiliṅgarūpapaṭibhāgaṃ pulliṅgarūpanti gahetabbaṃ ‘‘hetuyo jantuyo’’tiādīnaṃ itthiliṅgarūpapaṭibhāgānaṃ pulliṅgarūpānampi vijjamānattā, ‘‘atthiyā natthiyā’’ti idaṃ pana liṅgavipallāsavasena vuttanti na gahetabbaṃ atthi natthisaddānaṃ aliṅgabhedattā. Na hi atthi natthisaddā tīsu liṅgesu ekasmimpi antogadhā. Etesu hi atthisaddo ākhyātanipātavasena bhijjati ‘‘atthi santi saṃvijjati. Atthikhīrā brāhmaṇī’’tiādīsu , natthisaddo pana nipātoyeva. Iccevaṃ atthi natthisaddānaṃ nipātānañca liṅgavacanavasena kathanaṃ yujjati itthiliṅgādivasena ekattādivasena ca appavattanato. Vuttañca –
这里亦有人认为 “原因的主宰(女性单数)” 是语法性的性别错误,应理解为男性单数“原因在”、“原因的主宰在”等意义。或者认为“原因的主宰(女性单数)”这两个词只是女性性的分解,而应视为男性性分解,应以“原因、生命”之类的男性性词为准。诸如“有”和“无”的语法性别混淆是女性性别错用,不应采用。不存在“无”字在三种性别中同形的情况。并且在这些词中,“有”字是动词或副词构成,如‘‘存在、同在,婆罗门女等’’,而“无”只是副词。如此,“有”“无”词及其副词的性别用法及词尾可分别讲述,不可混淆。对此已有论述——
‘‘Sadisaṃ tīsu liṅgesu, sabbāsu ca vibhattisu;
「诸种三格相似,及诸所有格相同;
Vacanesu ca sabbesu, yaṃ na byeti tadabyaya’’nti.
又在所有言辞中,凡是不变者,是名不灭。」
Ettha siyā – nanu ca bho ‘‘atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyā’’ti vacanato atthisaddo paṭhamāya vibhattiyā yutto, evaṃ sante kasmā ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādi vuttanti? Saccaṃ atthisaddo paṭhamāya vibhattiyā yutto, tathā natthisaddo atthisaddassa vacanalesena gahetabbattā yugaḷapadattā ca. Idaṃ pana ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādivacanaṃ upasagganipātasaṅkhāte asaṅkhyāsadde sandhāya vuttaṃ, na ekekamasaṅkhyāsaddaṃ sandhāya. Tathā hi ‘‘asaṅkhyā’’ti ca ‘‘abyayā’’ti ca laddhavohāresu upasagganipātesu upasaggā sabbepi sabbavibhattivacanakā. Nipātānaṃ pana ekacce paṭhamādīsu yathārahaṃ vibhattiyuttā, ekacce avibhattiyuttā. Tattha ye yadaggena vibhattiyuttā, te tadaggena tabbacanakā. Upasagganipātesu hi paccekaṃ ‘‘idaṃ nāma vacana’’nti laddhuṃ na sakkā, sabbasaṅgāhakavasena pana ‘‘sadisaṃ tīsu liṅgesū’’tiādi pubbācariyehi vuttaṃ. Kaccāyanācariyenapi imamevatthaṃ sandhāya ‘‘sabbāsamāvusopasagganipātādīhi cā’’ti vuttaṃ. Na hi āvusosaddato sabbāpi vibhattiyo labbhanti, atha kho ālapanatthavācakattā ekavacanikaanekavacanikā paṭhamāvibhattiyoyeva labbhanti. Ayamasmākaṃ khanti.
这里可能会疑问:是否存在「可以获得,这为第一格」的词句存在意义?确实,「存在」一词搭配第一格使用是合适的,但不存在意义的词语词尾组合不应列入考虑,应以双字频率为准。此「诸种三格相似」等词,是由无数附加语缀词组成,而非单独无数词尾。正因如此,「无数」与「不变」等,作为词尾附加成分,皆属于所有格和三格词尾。词类当中,有若干词在第一格开头附词格,有些无附词格。那些包含某词尾者,皆与该词尾相应。附词词组中,单独确定为「此为词」不可,唯有整体连缀并结合先贤论者所述才可。「在释迦牟尼阿阇黎尊者也曾以此义,谓诸种总附加语缀等。」因为并非所有语缀词尾皆有格变,故就口语表达意义而言,只能获得单词多格与单词第一格之间的词尾。对此,我们应有耐心。
Keci pana sabbehipi nipātehi sabbavibhattilopaṃ vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāya. Divā bhiyyo namo iccete paṭhamāya ca dutiyāya cā’’tiādivacanato, padapūraṇamattānañca avibhattiyuttānaṃ atha khalu vata vatha iccādīnaṃ nipātānaṃ vacanato. Etthāpi siyā ‘‘nanu ca bho avibhattiyuttānampi nipātānaṃ sambhavato atthi natthisaddānaṃ avibhattiko niddeso kātabbo, atha kimatthaṃ ‘atthiyā nava, natthiyā navā’ti savibhattiko niddeso kato’’ti? Sabbathā vibhattīhi vinā atthassa niddisitumasakkuṇeyyattāti.
然而,有些教派主张所有词类全部词尾消失,此见不宜采纳。譬如说:「可以获得,愿望依第一格,白天更加敬拜,愿望依第一及第二格」等言,实为填充词而无词尾。有此情况,是否又有「无格附着词亦有词尾、无词义,应以无词义词尾解说」,又为何「存在者有,非存在者亦有」的解释成立?无论怎样,不能无格而论其义。
Yadi evaṃ ‘‘atthi sakkā labbhā iccete paṭhamāyā’’ti vacanato atthi natthisaddā luttāya paṭhamāya vibhattiyā vasena paṭhamāvibhattikāyeva niddisitabbā, evamakatvā kasmā sattamyantavasena ‘‘atthiyā natthiyā’’ti niddiṭṭhāti? Saccaṃ, atthi natthisaddā paṭhamāvibhattiyuttāyeva niddisitabbā, tathāpi ‘‘atthipaccaye nava, natthipaccaye navā’’ti etassatthassa paridīpane paṭhamāya okāso natthi, sattamiyāyeva pana atthi, tasmā ‘‘atthiyā nava, natthiyā navā’’ti vuttaṃ. Iti atthiyānatthiyāsaddānaṃ sattamyantabhāve siddheyeva tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhiyantabhāvopi siddhoyeva hoti. Tasmā ‘‘atthibhāvo atthitā’’tiādīsupi atthiyā bhāvo atthibhāvo, natthiyā bhāvo natthibhāvo, atthiyā bhāvo atthitābhiādinā samāsataddhitaviggaho avassamicchitabbo. Yadidamamhehi vuttaṃ, taṃ ‘‘pāḷiyā virujjhatī’’ti na vattabbaṃ pāḷinayānusārena vuttattāti.
若如是说「存在,可以得;愿望依第一格」意即存在和无存在者只应依据第一格来说明,既如此,为何七格形式出现「存在者,无存在者」的说法?诚然,存在和无存在者应以第一格说明,但同时讲「存在依赖,新生依赖;不存在依赖,新生依赖」,此类所表达的义理在第一格中无份,只有在第七格才有,因此有「存在者、新生者」的说法。此意「存在与不存在」词义在七种格面的作用确立,也包括第三、四、五及第六等四格义理的确立。故「存在状态即存在」、「不存在状态即不存在」等,是存在状态与不存在状态的区分互相生起的综合结论理,当立此理,不应有阻碍。依此教说,不当说巴利语反对者口述不合。
Evaṃ hotu, kasmā bho ‘‘atthiyā, natthiyā’’ti itthiliṅganiddeso kato, nanu nipātopasaggā aliṅgabhedāti? Saccaṃ, idaṃ pana ṭhānaṃ atīva sukhumaṃ, tathāpi pubbācariyānubhāvaññeva nissāya vinicchayaṃ brūma. Yathā hi vīsatiiccādīnaṃ saṅkhyāsaddānaṃ sarūpato adabbavācakattepi dabbavācakānaṃ latāmatirattiitthī yāguvadhūsaddānaṃ viya itthiliṅgabhāvo saddasatthavidūhi anumato, evaṃ adabbavācakattepi atthi natthisaddānaṃ katthaci itthiliṅgabhāvo saddhammavidūhi anumato. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘atthiyā nava, natthiyā navā’’ti. Atha vā ‘‘atthiyā, natthiyā’’ti imāni liṅgabhāvavinimuttāni sattamiyantāni nipātapadānītipi gahetabbāni, na ettha codetabbaṃ, evarūpāni nipātapadāni pubbācariyehi vuttāni na santi, tasmā chaḍḍetabbamidaṃ vacananti.
如此说来,何故「存在者与不存在者」以女性格说明,而不是以附词语尾或属格区别?确实,此处十分微妙,但依照先贤注师们的经验调查作出分析。正如二十个诸如「愿望」等不同种类的词尾说法,对于结构相同、功能限定清晰且表达具多义的女性格,经有学者们认同;同样,对于无意义的词尾偶尔有女性格的认可。由此,尊者达摩塞纳巴提说明「存在者、新生者」等女性词尾。又或者「存在者与不存在者」为这些词尾变异的类别,因此这些附词学说并不必作为示范,因此此语应舍弃。
Pāvacanasmiñhi garūhi aniddiṭṭhānipi anekavihitāni nipātapadāni sandissanti, nāpi ‘‘hetuyā, adhipatiyā, atthiyā, natthiyā’’ti evamādīsu ‘‘apasaddā ime’’ti virodho uppādetabbo. Na hi acinteyyānubhāvena pāramitāpuññena nipphannena anāvaraṇañāṇena sabbaṃ ñeyyamaṇḍalaṃ hatthatale āmalakaṃ viya paccakkhaṃ katvā passato buddhassa vacane aññesaṃ vācāvippalāpo avassaṃ labbhatīti. Nanu ca bho ‘‘hetuyā, adhipatiyā, atthiyā, natthiyā’’ti ca idaṃ sāriputtattheravacanaṃ tena nikkhittattā. Tathāgatena hi tāvatiṃsabhapane desitakāle imāni padāni na santi, evaṃ sante kasmā ‘‘buddhavacana’’nti vadathāti? Buddhavacanaṃyeva nāma. Āyasmato hi sāriputtassa tathāgatena nayo dinno, tenapi pabhinnapaṭisambhidena satthukappena aggasāvakena satthu santikā nayaṃ labhitvā byañjanaṃ suropitaṃ kataṃ. Sabbepi hi paṭisambhidappattā ariyā dunniruttiṃ na vadanti niruttipabhedasmiṃ sukusalattā, tasmā aññesamavisayo esa ariyānaṃ vohāroti daṭṭhabbaṃ.
在净戒教说中,尊者们虽未曾示现,但多次出现许多形态各异、反复叠加的词尾。不可因此生出“因缘、主宰、利益、无益”等诸如此类“这类是不美妙语”的反对。因为凭思维观察不到,依靠波罗蜜多功德分别而成、具备无碍智慧的慧眼,能够如将整个应知境界摊开于手掌之上如青脯果般坦然辨察、亲见世尊宣说时,其他人杂乱言说必然无益。何况这些“因缘、主宰、利益、无益”等类言论乃尊者沙利子长老所说,故已被舍弃。在如来亲自对三十三天长者时期所教导时,此类词辞并未存在,既然如此,为何称之为“佛语”呢?佛语即真义也。尊贵沙利子已受如来引导,且以别异妙三明中,对佛教法意趣了知透彻,作为尊师大弟子亲近佛陀得此引导后,言辞遂达高妙华美。诸般三明所得,圣者不言难言处,在语意差别中为方便善巧,故此当见此乃圣者教诲的表达传述。
Idāni satādīnaṃ nāmikapadamālā vuccate –
现在开始说百数诸名词连串——
Sataṃ, satāni, satā. Sataṃ, satāni, sate. Satena, satehi, satebhi. Satassa, satānaṃ. Satā, satasmā, satamhā, satehi, satebhi. Satassa, satānaṃ. Sate, satasmiṃ, satamhi, satesu. Evaṃ sahassaṃ, sahassānīti yojetabbaṃ. Dasasahassaṃ satasahassaṃ dasasatasahassanti etthāpi eseva nayo. Ayaṃ panettha payogo ‘‘sataṃ bhikkhū, sataṃ itthiyo, sataṃ cittāni. Bhikkhūnaṃ sataṃ, itthīnaṃ sataṃ, cittānaṃ sataṃ. Sahassādīsupi eseva nayo. Itthañca aññathāpi saddarūpāni bhavanti. Koṭi, koṭī, koṭiyo. Rattinayena ñeyyaṃ.
百、百数、百众。百、百数、以百。以百、以数、以众。百的、百数的。百、因百、从百、以百、以众。百的、百数的。以百、在百中、于百里、于百处。如此推类至千,万亦复如是。比如说:百比库,百比库尼,百心。百比库、百比库尼、百心。亦同于千。妇女的发音也有差别。亿、亿万、亿众。以数挪移语理了知。
Ekappabhutito yāva, dasakā yā pavattati;
从一次累加至十次转变;
Saṅkhyā tāva sā saṅkhyeyya-ppadhānāti garū vaduṃ.
数目即是所统计的总计数,如百师言;
Vīsatito yāva satā, yā saṅkhyā tāva sā pana;
二十乃百数,乃此数目。
Saṅkhyāppadhānā saṅkhyeyya-ppadhānāti ca vaṇṇayuṃ.
「数法」者,即「可数法」之义。
Apica –
又——
Vīsato yāva koṭiyā, saṅkhyā tāva hi sā khalu;
从二十直到千万,数目便是该数,
Saṅkhyāppadhānā saṅkhyeyya-ppadhānā cāti niddise.
此中所说者即为「数法」与「可数法」。
Tathā hi ‘‘asīti koṭiyo hitvā, hiraññassāpi pabbaji’’nti, ‘‘khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo’’ti ca pāḷi dissati.
这就如『减去九十亿,甚至黄金戒舍』与『无漏者清净,安住亿万』等巴利文文句中所显现者。
Imasmiṃ pana ṭhāne sabbesaṃ saṅkhyāsaddarūpānaṃ pākaṭīkaraṇena viññūnaṃ sukhumañāṇapaṭilābhatthaṃ sāṭṭhakathaṃ udānapāḷippadesaṃ aññañca pāḷippadesamaṭṭhakathāvacanañca āharitvā dassayissāmi –
在这里,我将就所有数目名相的显明,借助饶益丰富的细微智慧,取用《乌达那巴利》章节及其他巴利语注释书文字,逐一讲述解释。
‘‘Yesaṃ kho visākhe sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhāni, yesaṃ navuti piyāni, navuti tesaṃ dukkhāni. Yesaṃ asīti…pe… yesaṃ sattati. Yesaṃ saṭṭhi. Yesaṃ paññāsaṃ, yesaṃ cattārīsaṃ, yesaṃ tiṃsaṃ. Yesaṃ kho visākhe vīsaṃ piyāni, vīsati tesaṃ dukkhāni. Yesaṃ dasa. Yesaṃ nava. Yesaṃ aṭṭha. Yesaṃ satta. Yesaṃ cha. Yesaṃ pañca. Yesaṃ cattāri. Yesaṃ tīṇi. Yesaṃ dve. Yesaṃ ekaṃ piyaṃ, tesaṃ ekaṃ dukkha’’nti.
‘‘凡是有一百的所爱,则有一百的苦;有九十的所爱,则有九十的苦。凡是有八十……七十……六十……五十……四十……三十的所爱,则有相应数量的苦。凡是有二十的所爱,则有二十的苦;有十的,有九的,有八的,有七的,有六的,有五的,有四的,有三的,有二的,有一的所爱,则有同样数量的苦。’’
Tattha sataṃ piyānīti sataṃ piyāyitabbavatthūni. ‘‘Sataṃ piya’’ntipi keci paṭhanti. Ettha ca yasmā ekato paṭṭhāya yāva dasa, tāva saṅkhyāsaṅkhyeyyappadhānā, tasmā ‘‘yesaṃ dasa piyāni, dasa tesaṃ dukkhānī’’tiādinā pāḷi āgatā. Keci pana ‘‘yesaṃ dasa piyānaṃ, dasa tesaṃ dukkhāna’’ntiādinā paṭhanti, taṃ na sundaraṃ. Yasmā pana vīsatito paṭṭhāya yāva sataṃ, tāva saṅkhyeyyappadhānā saṅkhyāppadhānā ca, tasmā tatthāpi saṅkhyeyyappadhānaṃyeva gahetvā ‘‘yesaṃ kho visākhe sataṃ piyāni, sataṃ tesaṃ dukkhānī’’tiādinā pāḷi āgatā. Sabbesampi ca yesaṃ ekaṃ piyaṃ, ekaṃ tesaṃ dukkhanti pāṭho, na pana dukkhassāti. Ekasmiñhi padakkame ekarasāva bhagavato desanā hotīti. Tasmā yathāvuttanayāva pāḷi veditabbā. Ayaṃ tāva sāṭṭhakatho udānapāḷippadeso.
此处‘一百的所爱’者,谓‘一百个应当所爱的对象’。亦有人读作‘一百个所应爱的’,因从一算至十即为数目顺序所限,故出现‘凡是一万个所爱则苦一万’等巴利形式。一些人诵读‘凡是十个所爱,便有十个痛苦’等,这种读法不佳。由二十起直至一百,仍属数目顺序,故此亦有巴利文‘凡是一百的所爱,则有一百的苦’等。所有句中‘凡是有一所爱,则有一所苦’为正字义,非‘苦’本身。此为世尊教诲中单句意义之义理。故应依此义理解读本注疏,即本处为巴利文原注疏句节。
Idāni añño pāḷippadeso aṭṭhakathāpāṭhappadeso ca nīyate –
今当引入另一种巴利文译本,即针对此注疏部分的译本。
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
‘一百象,一百马,两轮战车一百辆;’
Sataṃ kaññā sahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā;
‘一百妻子,一千侍女,丰富的珠宝耳环;’
Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti
‘哪怕只有一部仪轨,也不损坏这十六件。’
Pāḷi. Ettha ‘‘sataṃ hatthī’’tiādīni visesitāni, ‘‘sahassānī’’ti visesanaṃ, tasmā sataṃsaddaṃ sahassasaddena yojetvā ‘‘hatthī’’tiādīni pana upapadaṃ katvā attho gahetabbo. Hatthī sataṃ sahassāni. Assā sataṃ sahassāni. Assatarīrathā sataṃ sahassāni. Āmukkamaṇikuṇḍalā kaññā sataṃ sahassāni. Idaṃ saṅkhyeyyappadhānavasenatthagahaṇaṃ. Saṅkhyāppadhānavasena pana ayampi attho gahetabbo ‘‘hatthīnaṃ satasahassaṃ, assānaṃ satasahassaṃ, assatarīrathānaṃ satasahassaṃ, āmukkamaṇikuṇḍalānaṃ kaññānaṃ satasahassa’’nti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. ‘‘Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato’’ti ayamaṭṭhakathāpāṭho. Ettha ‘‘pañcā’’ti saddaṃ satasaddena saddhiṃ yojetvā ‘‘sippikānaṃ sataṃ natthī’’ti ettha viya himavā pabbato yojanānaṃ pañca satāni uccoti saṅkhyāppadhānavasena attho gahetabbo. ‘‘Pañca satānī’’ti ca addhuno accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo. Satamiti saddo ‘‘sataṃ homi, sahassaṃ homī’’tiādīsu ekavacano. ‘‘Athetthekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino’’tiādīsu bahuvacano. Evaṃ sahassādīnampi ekavacanabahuvacanatā labbhati. Tathā hi ‘‘bhiyyo naṃ satasahassaṃ, yakkhānaṃ payirupāsatī’’ti ettha ‘‘satasahassa’’nti ekavacanaṃ. ‘‘Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavissantī’’ti ettha sahassanti bahuvacananti daṭṭhabbaṃ.
诵文。此处「百头象」等为所修饰语(被限定者),「千」为修饰语(限定词),因此应将「百」字与「千」字相连,再将「象」等作为附属词,如此取义:百万头象、百万匹马、百万辆驴马车、百万位佩戴珠宝耳环的女子。此乃以被计数者为主而取义。以计数词为主,则亦可如此取义:「象之十万、马之十万、驴马车之十万、佩戴珠宝耳环之女子十万」。此例应推广适用于其他相同情形之处。注疏中有诵文:「喜马拉雅山高五百由旬。」此处应将「五」字与「百」字相连,如同「百贝非无」之例,以计数词为主取义:「喜马拉雅山高五百由旬。」「五百」此处因永久结合之关系,作为业格(宾格)使用。此例应推广适用于其他相同情形之处。「百」字,在「我有百,我有千」等句中为单数;在「此处有一百辆战车,随行者皆具威名」等句中为复数。同样地,「千」等数词亦可得单数与复数之用法。如诵文「他更受八十万亚卡众侍奉」,此处「十万」为单数。「他将有逾千子」,此处「千」应视为复数。
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;
“在世间有百个劫,同时还有四个无量的劫;”
Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manorama’’nti
“不死的城名为阿摩罗,美丽庄严应当观见。”
Pāḷi. Ettha ‘‘kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiyeti sāmiatthe upayogabahuvacanaṃ, tasmā ‘‘mahākappānaṃ satasahassānaṃ catunnaṃ asaṅkhiyānaṃ matthake’’ti attho gahetabbo, ‘‘matthake’’ti cettha vacanaseso. ‘‘Kappasatasahassādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhiyānaṃ matthake’’iccevattho. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
巴利文中“kappe ca satasahasse caturo ca asaṅkhiyeti”为定量词的复数用法,所以应解释为“百大劫中的四个无数劫为主干”,这里“主干”即“matthake”一词的含义。即“百多劫中四个无数劫为根本”,这里“matthake”为词尾的缩略词,整体意谓“百多劫中的四个无数劫为主干”。这个解释方法不可用在其他类似语境。
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;
“在世间有百个劫,同时还有四个无量的劫;”
Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācana’’nti
“期间所发生的所有事迹,都是成就觉悟的因。”
Pāḷi. Ettha ‘‘kappe’’ti accantasaṃyogavasena upayogabahuvacanaṃ. ‘‘Satasahasse kappe’’ti kappasaddasambandhena cāyaṃ pulliṅganiddeso upayoganiddeso ca. Samānādhikaraṇañhi idaṃ kappasaddena. ‘‘Caturo ca asaṅkhiye’’ti acchantasaṃyogavasena upayogabahuvacanāni. Kassa pana asaṅkhiyeti? Aññassa avuttattā kappassa ca vuttattā pakaraṇato ‘‘kappāna’’nti ayamattho viññāyateva. Na hi vuttaṃ vajjetvā avuttassa kassaci gahaṇaṃ yuttanti. Casaddo sampiṇḍanattho ‘‘mahākappānaṃ caturo asaṅkhyeyye satasahasse ca mahākappe’’ti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
诵文。此处「劫」字因永久结合之关系,用作业格复数。「十万劫」一语,因与「劫」字相关,此处为阳性的主格表述,亦为业格表述;此与「劫」字乃同位关系。「又四阿僧祇」,因永久结合之关系,用作业格复数。然则是谁的阿僧祇?由于其他未曾说及,而「劫」已说及,依文脉可知此义即「劫的(阿僧祇)」。若舍已说之词而取未说之其他词,则不合理。「又」字有总摄之义,即「大劫之四阿僧祇又十万大劫」。此例应推广适用于其他相同情形之处。
‘‘Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū’’ti pāḷi. Ettha ghaṭāti ghaṭānaṃ. Sāmiatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ. ‘‘Ghaṭānaṃ anekasahassāni’’ iccevattho. Kumbhīnañca satā bahūti anekāni ca kumbhīnaṃ satāni. Ettha nikāralopo daṭṭhabbo. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
诵文:「数千瓮,又众多百坛。」此处「瓮」字实为「瓮的」之意,因为此乃以领属格之义而用作主格的表达,意即「瓮的数千个」。「又众多百坛」,即「坛的众多百个」。此处应当见到字尾脱落之现象。此例应推广适用于其他相同情形之处。
‘‘Dasavīsasahassānaṃ , dhammābhisamayo ahu;
「一万与二万众,法现观于此生;」
Ekadvinnaṃ abhisamayo, gaṇanāto asaṅkhiyo’’ti
「一二者之现观,其数不可称计。」
Pāḷi. Ettha dasavīsasahassānanti dasasahassānaṃ vīsasahassānañca. Dhammābhisamayoti catusaccappaṭivedho. Ekadvinnanti sīsamattakathanaṃ, tena ‘‘ekassa ceva dvinnañca tiṇṇaṃ catunnaṃ…pe… dasanna’’ntiādinā nayena asaṅkhyeyyoti attho. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
此为巴利正文。其中,「一万与二万」者,乃一万众与二万众也。「法现观」者,乃对四谛之通达也。「一二者」者,此乃举首数之说法,其义为:以「一人乃至二人、三人、四人……乃至十人」等次第类推,其数不可称计也。此一解释方式,亦应引申适用于其余同类之处。
‘‘Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā;
「四十万众,具六神通、大神力者;」
Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā’’ti
称为世间智者的迪班迦,始终环绕护持。
Pāḷi. Ettha cattāri satasahassānīti idaṃ liṅgabhedavasena ‘‘chaḷabhiññā mahiddhikā’’ti imehi dvīhi padehi samānādhikaraṇaṃ. Īdisesu hi ṭhānesu asaṅkhyeyya vācakopi saddo napuṃsakova hoti, tasmā ‘‘cattāri satasahassānī’’ti ca ‘‘chaḷabhiññā’’ti ca ‘‘mahiddhikā’’ti ca etaṃ padattayaṃ samānādhikaraṇaṃ. Atha vā chaḷabhiññā mahiddhikāti chaḷabhiññānaṃ mahaddhikānanti sāmiatthe paccattavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ panatthe ‘‘cattāri satasahassānī’’ti ayaṃ saṅkhyāvacano bhavati. ‘‘Tīṇi satasahassāni, nāriyo samalaṅkatā’’tiādīsupi ayaṃ nayo netabbo. ‘‘Tā ca satta satā bhariyā, dāsyo satta satāni cā’’ti pāḷi. Ettha satāti ‘‘satānī’’ti napuṃsakavasena gahetabbaṃ, na itthiliṅgavasena. ‘‘Satā’’ti hi ‘‘pañca cittā vipākā’’tiādīni viya napuṃsakarūpaṃ. Itthiliṅgabhūtā hi satasaddo natthi, tathā pulliṅgabhūto. Yadi ca dviliṅgo satasaddo siyā , evañca sati ‘‘puriso, kaññā’’ti ca okārantapulliṅgaākārantitthirūpehipibhavitabbaṃ. Rūpadvayampi satasaddassa natthi, tena ñāyati ‘‘satasaddo ekantanapuṃsako’’ti.
这里的「四十万」是一个数字词,与「六神通广大」两个词在语法上属于同一格相应。在此类用法中,不可数的词语即使是表示数目,其语音也表现为阳性。因此,「四十万」与「六神通」及「广大」这三词同属一个语法范畴。此外,「六神通广大」应分别理解为「六神通」与「广大」,即六种神通力的大能力,此处应依具体语境理解之。此情况下,「四十万」是数词,不能解作「三十万妇女华饰众」等含义,亦不可依从其他语境解释为「三十万已装饰的妇女」。巴利原文中「sata」语尾应视为阳性,他词尾「sata」属于类似于「五种心识果报」这类阳性词形,非女性形式。若存在双性词,则男性语尾之类在阳性词典范内起作用。且形体两性词汇无此音节变化,由此可推断「sata」词尾纯为阳性型,所以是「纯阳性数词」。
Nanu ca bho ‘‘tā devatā sattasatā uḷārā’’ti ettha satasaddo itthiliṅgo hutvā dissatīti? Na, napuṃsakoyevāti. Nanu ca bho devatāsaddena samānādhikaraṇoti? Saccaṃ samānādhikaraṇo, tathāpi napuṃsakoyeva. Īdisesu hi saṅkhyāvisayesu samānādhikaraṇabhāvo appamāṇo. Tathā hi ‘‘pañca paccekabuddhasatāni imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciravāsino ahesu’’nti napuṃsakaliṅgena pulliṅgassa samānādhikaraṇatā dissati, tasmā ‘‘tā devatā sattasatā uḷārā’’ti etthāpi ‘‘sattasatānī’’ti napuṃsakabhāvoyevāti avagantabbo. ‘‘Satta hatthisate datvā’’tiādīsupi satasaddo napuṃsakoyeva. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
但是,“这些天神七七相续盛大”中「sata」这个词显现为女性,这是错误理解,应确定其为阳性。且「天神」词汇与数字词相应时,虽属真确的相应词语,然而仍显现出阳性词性。此类数字表达的相对应词语中,阳性是无量的存在。如“此山中有五位独觉圣者常住”中数词仍表现为阳性,故「这些天神七七盛大」和「七百头象的给予」等皆是阳性词尾,应当理解为阳性词尾。此理应应用于同类语境的其他地方。
‘‘Navutikoṭisahassehi, parivāresi mahāmunī’’ti pāḷi. Ettha ‘‘navutikoṭisahassehi bhikkhūhī’’ti vā ‘‘bhikkhūnaṃ navutikoṭisahassehī’’ti vā saṅkhyeyyasaṅkhyāpadhānavasena attho gahetabbo. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
「以九千万比库尼环绕尊者」或「比库环绕九千万」等表达,此处应理解为计数表达的缩略,类似其他场合的用法。应以此类法则对待解读,类似的表达在别处亦可参照使用。
‘‘Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino’’ti pāḷi. Ettha ‘‘satasahassavassānī’’ti kālassa accantasaṃyogavasena upayogavacanaṃ. Tathā ‘‘dasavassasahassāni, agāra’majjha so vasī’’ti pāḷiyampi. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
「寿命为十万年」等,所谓「寿命为十万年」是指时间的紧密连贯性的表达用语。类似「寿命一万年,住于阿含园中」的巴利文表达亦采用类似时段的紧密连用法,在其他此类地方亦应比照使用。
‘‘Ito satasahassamhi, kappe uppajji nāyako’’ti pāḷi, ‘‘ekanavute ito kappe’’ti pāḷi ca. Ettha satasahassamhi kappeti satasahassānaṃ kappānaṃ matthake. Ekanavute kappeti ekanavutiyā kappānaṃ matthaketi bhummavacanassa sāmibhummavacanavasena attho gahetabbo. Tathā hi ‘‘bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti ettha bhummavacanassa ‘‘bhagavato santike’’ti sāmibhummavacanavasena attho gahito. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
「此处于十万劫中,出生成就领导者」以及「在十九万劫之后」等,前者中「十万劫」为十万个劫数的总称;「十九万劫」为十九万劫的总称,属于空间性总称,类似用法也可参看。「世尊修行多年」时,文中「在世尊面前」等应理解为空间的存在方式。此理亦可用于其他相似语境。
‘‘Yadi tattha sahassāni, satāni nahutāni ca;
若彼处有千百或百十之多,
Nevamhākaṃ bhayaṃ koci, vane vāḷesu vijjatī’’ti
在森林之中,荆棘丛中不会有这般恐惧。
Pāḷi. Ayametassā attho – tattha vane vāḷānaṃ sahassāni ca satāni ca nahutāni ca yadi vijjanti. Atha vā sahassāni satānīti satasahassāni, vāḷānaṃ satasahassāni ca nahutāni ca yadi vijjanti, evaṃ vijjantesupi vāḷesu kocīti kvaci. Kocisaddo hi ‘‘ko te balaṃ mahārājā’’ti ettha kosaddo viya kvasaddatthe vattati, nimittatthe cāyaṃ niddeso. Tena ‘‘koci kvaci kismiñci vāḷe ekassapi vāḷamigassa kāraṇā nevamhākaṃ bhayaṃ vijjatī’’ti attho gahetabbo. Atha vā kocīti kiñci appamattakampi. Ettha pana ‘‘vāḷesū’’ti nimittatthe bhummaṃ. Vāḷānaṃ kāraṇā appamattakampi amhākaṃ bhayaṃ na vijjatīti. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
此处之意:彼处森林中荆棘之数有千百、或百十;若存在荆棘,或存在千百之数,或存在百千之数荆棘;又或者虽有这般数量的荆棘,仍有谁乎?“谁”之音即“何处”,如同“何力大王”一问,此为暗示指向。由此须取意为“在某处某荆棘中,有一切对我们而言不会生恐惧的缘由。”又“某处”当理解为某一局部。这里“荆棘之因”或许甚微,然对此我们无恐惧。此理不可强加于他处与诸类似所在。
‘‘Sabbaṃ satasahassāni, chattiṃsaparimaṇḍalaṃ;
一切皆是百千,四十之轮回,
Dasañceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni cā’’ti
十处亦有千百,盘踞而立且有百。
Aṭṭhakathāpāṭho . Ettha yasmā saddato samānavibhattiliṅgavacanānaṃ padānaṃ asamānavibhattiliṅgavacanānaṃ vā atthato pana samānānaṃ dūre ṭhitānampi ekasambandho hoti, itaresaṃ samīpe ṭhitānampi na hoti, tasmā ‘‘sabba’’ntidaṃ ‘‘parimaṇḍala’’ntiminā sambandhitabbaṃ. ‘‘Chattiṃsā’’ti idaṃ pana ‘‘satasahassānī’’timinā sambandhitabbaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
注疏曰:此处因词义涉及字音变化,分离之字音虽非完全相同,但意义相关联;相距较远者有联系,靠近者无。故当视“一切”为“轮回”,连结“四十”为“百千”。此理亦不可强加于别处与类似之地。
‘‘Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;
「两百千,四十八,
Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā’’ti
这般广大,称为此地球。」
Aṭṭhakathāpāṭho. Ettha ‘‘duve’’ti visesanaṃ, ‘‘satasahassānī’’ti visesitabbaṃ. Tathā ‘‘cattārī’’ti visesanaṃ, ‘‘nahutānī’’ti visesitabbaṃ. Tathā hi ‘‘satasahassāni nahutāni cā’’ti imāni ‘‘duve cattārī’’ti imehi visesitabbattā ‘‘dvisatasahassaṃ catunahuta’’nti atthappakāsanāni bhavanti. Evaṃ santepi ‘‘duve’’iccādīnaṃ saṅkhyāsaddānaṃ ‘‘satasahassānī’’tiādīhi saṅkhyāsaddehi samānādhikaraṇatā pubbācariyehi na vuttā. Yasmā pana yathā ‘‘duve puthujjanā vuttā. Satasahassaṃ bhikkhū’’tiādīsu samānādhikaraṇatā labbhati dabbavācakattā visesitabbapadānaṃ, na tathā ‘‘duve satasahassānī’’tiādīsu adabbavācakattā visesitabbapadānaṃ, tasmā īdisesu ṭhānesu samānādhikaraṇatā na icchitabbā yuttiyā abhāvato. Yadi evaṃ ‘‘kusalā, rūpaṃ, cakkhumā’’tiādīnaṃ viya imesamaññamaññasambandharahitā siyāti? Na, visesanavisesitabbabhāvena gahitattā. Yajjevaṃ samānādhikaraṇabhāvo laddhabboti? Na, niyamābhāvato. Ekantena hi guṇaguṇīnaṃyeva visesanavisesitabbānaṃ samānādhikaraṇabhāvo, na itaresaṃ visesanavisesitabbattepi.
这是注疏段落。此处「两」为限定词,「百千」为被限定词。同样「四」为限定词,「十八」为被限定词。确如「百千十八」等语,这些经由「两四」二词所限定,成就「二百千四十八」之意。即使这样,「两」等数字词汇与「百千」等数字名称,在数词用法上并非前后统一。譬如「两凡夫说,百千比库」等处,因具表量词功能,故限定词得以适用;然而「两百千」等处不具表量词功能,故不能适用。由此缘故,此种处所不可期望数字词统一用法,否则理理不合。若真如「贤士、美丽、有眼」等语不相干连结,则不成此理。又若可得数字词统一用法,亦无规律可循。故然形容词与所形容者之间,唯有特定品类者方得数字词统一用法,非凡其他不同品类者能得此用例。
Tattha ‘‘ettaka’’nti pamāṇavacanaṃ. ‘‘Bahalattenā’’ti visesane tatiyā. Ubhayena imamatthaṃ dasseti ‘‘ayaṃ vasundharā bahalattena yojanānaṃ duve satasahassāni cattāri nahutāni ca ettakaṃ saṅkhātā’’ti. ‘‘Ettaka’’nti padassa ca ‘‘duve satasahassāni cattāri nahutāni cā’’ti imehi vā ‘‘vasundharā’’ti iminā vā samānādhikaraṇatā na icchitabbā. Ettakanti hi bhāvanapuṃsakaṃ, yaṃ saddasatthe kriyāvisesananti vadanti. Tassa ‘‘ettakena pamāṇena’’iccevattho. Apica ‘‘duve satasahassāni cattāri na hutāni cā’’ti imesampi ‘‘vasundharā’’ti iminā samānādhikaraṇatā na icchitabbā ‘‘bhikkhūnaṃ sata’’nti ettha satasaddassa viya saṅkhyāvacanamattattā. Tathā hi ‘‘ettaka’’nti vuttaṃ. ‘‘Saṅkhātā’’ti pana ‘‘aya’’nti ca imesaṃ ‘‘vasundharā’’ti iminā samānādhikaraṇatā labbhati. Sabbopāyaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
彼处「这般」为度量词之说。限定词为第三者「广大」。双者合令此义现:「此土球广大计有两百千四十八」。末尾「这般」与「两百千四十八」及「此地球」三者不可求数字词统一用法。所谓「这般」是修辞用语,音义谓之。依此说「以此度量」,意即说明量也。且「两百千四十八」等词与「此地球」不可求数字词统一,且「百」等字犹如数字名,亦同理。故此「这般」之说为确。又「称为」者,即谓「此地球」与此标准相合。一切用途不可用在别处。
‘‘Dasettha rājiyo setā, dassanīyā manoramā;
「此处有十个邦国,壕堑环绕,风景秀丽,
Cha piṅgalā pannarasa, haliddā tā catuddasā’’ti
有十四隙地,赭色黄色交杂。」
Pāḷi. Ettha cha piṅgalā pannarasāti cha ca pannarasa cāti ekavīsati piṅgalā rājiyoti attho gahetabbo.
此处曰“比迦拉十五”与“比那罗萨”二十一,谓之二十一比迦拉王。
Tathā –
同样地——
‘‘Puttāpi tassa bahavo, ‘ekanāmā’ti me sutaṃ;
『其子众多,称为“同名者”,我闻如是;
Asīti dasa eko ca, indanāmā mahabbalā’’ti
十五十(一十五为十加五之辞)及一个,名为因陀,力大强盛』
Pāḷi . Ettha pana ‘‘ekanavutī’’ti vattabbe ‘‘asīti dasa eko cā’’ti vuttaṃ. Vicitrasaddaracanañhi pāvacanaṃ. Ayaṃ nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu netabbo.
此又当释“同名”者,如称“十五十及一个”也。此辞巧妙多音,属警戒言辞。此法门于他处亦不可采用。
‘‘Tiṃsapurisanāvutyo, sabbevekekaniccitā;
『三十人,共一数,均心一意;』
Yesaṃ samaṃ na passāmi, kevalaṃ mahi’maṃ cara’’nti
“那些人说:‘我只在这里耕种这块田地’。”
Pāḷi. Ettha ‘‘purisānaṃ tiṃsasahassāni navuti ca satāni tiṃsa nāvutyo’’ti vuccanti. Imasmiṃ pana ṭhāne tiṃsasaddato sahassasaddassa navutisaddato ca satasaddassa lopaṃ katvā ‘‘tiṃsa nāvutyo’’ti vuttanti na gahetabbaṃ. Evañhi gahaṇe sati yattha katthacipi edisī saddaracanā kātabbā siyā, katāya ca edisāya saddaracanāya atthāvagamo vinā upadesena suṇantānaṃ na siyā, tasmā nevaṃ gahetabbaṃ. Evaṃ pana gahetabbaṃ – ‘‘tiṃsa nāvutyo’’ti idaṃ lokasaṅketarūḷhaṃ vacanaṃ, saṅketarūḷhassa pana vacanassattho yasmā gahitapubbasaṅketehi sutvā ñāyate, na upadesato, tasmā brahmadattena raññā vuttakālepi satthārā taṃ kathaṃ āharitvā vuttakālepi sabbe manussā vināpi upadesena vacanatthaṃ jānantīti gahetabbaṃ.
这里“男性三万九千三十”之数说法。然此处,因“三十”与“千”“九十”与“百”的数音相近,故省去“百”字,仅说“三千九十”,不应取其字面,正如密义处,某处有某种音形结构,依场合可省省改述,但不失义理。若无义理阐释,仅凭此念,令听者解未知义,无益故,不应据此文字直取其义。因此,“三千九十”此语,是俗语,富有指代象征意义。而象征意义因之前的前文已说明,是可明白的,不是凭口传,而是经由导师的教诲被知晓之故。故即便是婆罗门王毗罗达那云之时,诸师也知此意故,当取此义。
Tiṃsañceva sahassāni, navuti ca satāni tu;
就是三万,九千,百。
Tiṃsa nāvutiyo nāma, vuttā umaṅgajātake.
此乃所谓三万九十数,出自优曼伽经。
Yasmā pāvacane santi, nayā ceva acintiyā;
因其内容被净化,且包含深奥意涵,难以单凭思维揣测。
Vohārā ca suguḷhatthā, dayāpannena desitā.
其言论通达而明了,由充满慈悲心而为宣说。
Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;
故而,于第六品讲说中,智者安住于如来深奥之语;
Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.
常承受教诲,恭敬且正慎而恪守;
Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;
缺少尊重教诲者,实难得要义;
Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.
无要义者,反致舍弃正法;
Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;
得尊敬教诲者,具备要义之资;
Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.
护持正法者,不为正法所失。
Saddhammatthāya me tasmā, saṅkhyāmālāpi bhāsitā;
为了信法意旨,因此即便数目众多也予以阐述;
Sappayogā yathāyogaṃ, sahevatthavinicchayā.
诸事相应具足,依其应合,详尽融通而说;
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是,于九分教以及连同义注的三藏之语言行用中,为诸智者
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 为成就熟练而造的《声导论》论书中
Savinicchayo saṅkhyānāmānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo · 附有抉择的数词名词性词形表分别
Nāma
Terasamo paricchedo. · 第十三品。