三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外语法之标(词链)12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā

12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā · 12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā

280 段 · CSCD 巴利原典
12. Sabbanāmataṃsadisanāmanāmikapadamālā12. 一切代名词与类似代名词的名词词汇列
Ito paraṃ pavakkhāmi, sabbanāmañca tassamaṃ;
今当宣说,且将总说其名;
Nāmañca yojitaṃ nānā-nāmeheva visesato.
所说之名,并非与他名称相连,仅就各别分别而异。
Yāni honti tiliṅgāni, anukūlāni yāni ca;
诸标志,既顺利合,亦如是;
Tiliṅgānaṃ visesena, padānetāni nāmato.
以标志专异,可辨其名。
‘‘Sabbasādhāraṇakāni, nāmāni’’cceva atthato;
『诸名皆属类名』,亦依义而言;
Sabbanāmāni vuccanti, sattavīsati saṅkhato.
所有名称称为普名,计数二十七。
Tesu kānici rūpehi, sesāññehi ca yujjare;
其中有些与色法有关,有些与残余有关;
Kānici pana saheva, etesaṃ lakkhaṇaṃ idaṃ.
有些是连带的,以上众多之中,这特征(lakkhaṇa)是此。
Etasmā lakkhaṇā muttaṃ, na padaṃ sabbanāmikaṃ;
此特征是解脱的特征,不是所有名称的根本;
Tasmātītādayo saddā, guṇanāmāni vuccare.
因此,诸如起始、终结这些声称为性质的名称被称说。
Sabbanāmāni nāma – sabba katara katama ubhaya itaraañña aññatara aññatama pubba para apara dakkhiṇa uttara adharayata eta ima amukiṃ eka ubha dviti catu tumha amha iccetāni sattavīsa.
‘所有名称’即诸种名称——一切、何种、哪一个、两者、他者、某些、最某者、前、后、南、北、右、左、这些、那个、这一个、两者、两种、四种、你、我、这些指的是二十七种。
Etesu sabbasaddo sakalattho, so ca sabbasabbādivasena ñeyyo. Katara katamasaddā pucchanatthā. Ubhayasaddo dviavayavasamudāyavacano. Itarasaddo vuttapaṭiyogīvacano. Aññasaddo adhigatāparavacano. Aññatara aññatamasaddā aniyamatthā. Pubbādayo uttarapariyantā disākālādivavatthāvacanā. Tathā hi pubbaparā para dakkhiṇuttarasaddā pulliṅgatte yathārahaṃ kāladesādivacanā, itthiliṅgatte disādivacanā, napuṃsakaliṅgatte ṭhānādivacanā. Adharasaddopi heṭṭhimatthavācako vavatthāvacanoyeva, so ca tiliṅgo ‘‘adharo patto. Adharā araṇī, adharaṃ bhājana’’miti, yaṃsaddo aniyamattho. Taṃsaddo parammukhāvacano. Etasaddo samīpavacano. Imasaddo accantasamīpavacano. Amusaddo dūravacano. Kiṃsaddo pucchanattho. Ekasaddo saṅkhādivacano. Vuttañhi –
在这些词中,『一切』词含有完整整体之义,此义应依据『一切』与『诸般』等词的用法来理解。『哪一』与『何者』二词含有疑问之义。『两者』词表示由两个组成部分构成的集合体。『另一』词表示与所说之物相对应者。『别一』词表示所已知者之外的其余者。『某一』与『某某』二词含有不确定之义。『先』等词以『后』为界限,是表示方位、时间等区分的词语。具体而言,『先』、『后』、『彼』、『南』、『北』等词,在阳性时分别用于表示时间、地方等;在阴性时用于表示方位等;在中性时用于表示地点等。『下』词亦是表示低处之义的区分词,此词通三性,如『下唇』(阳性)、『下薪木』(阴性)、『下器皿』(中性)。『某』词含不确定义。『彼』词表示正在面对之物。『此』词表示邻近之物。『是』词表示极近之物。『彼处』词表示远处之物。『何』词含疑问义。『一』词表示数目等。诚如所说——
Ekasaddo aññatthaseṭṭhaasahāyasaṅkhādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti, ittheke abhivadantī’’tiādīsu aññatthe dissati. ‘‘Cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu seṭṭhe. ‘‘Eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu asahāye. ‘‘Ekova kho bhikkhave khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu saṅkhāyanti.
“『同一声音』者,于不同的主旨、最上辅助、数目等中显现。譬如说:‘恒常的自我与世界,乃真实;他们错误地认为是虚妄,这种分别便显现于此。’又如‘心的唯一本性’等等表于最上,‘唯一的基础’者表于助手;‘佛法修习的此一时刻与时间点,正是唯一’此类言辞集合于数目中。”
Yatthesa saṅkhāvacano, tatthekavacanantova. Ubhasaddo dvisaddapariyāyo. Dviticatusaddā saṅkhāvacanā, sabbakālaṃ bahuvacanantāva. Tumhasaddo yena katheti, tasmiṃ vattabbavacanaṃ. Amhasaddo attani vattabbavacanaṃ.
“就那个数目称谓而言,犹如单数称谓。双音称谓即双数称谓。二音、四音的数目称谓,犹如全时多复数称谓。用‘你们’语称述的,应为对你们讲话的称谓;用‘我们’语称述,则为自己所属的称谓。”
Idāni tesaṃ nāmikapadamālaṃ kathayāma –
“现在我们讲述那些名词词根的串列——”
Sabbo, sabbe. Sabbaṃ, sabbe. Sabbena, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu. Bho sabba, bhavanto sabbe.
“诸般、诸般诸事;诸事,诸般;以诸事,诸伴;诸事之;诸事众;诸般所依,诸般所有,诸多诸事;诸事我等,诸事我等诸伴;诸事之,诸事众;诸事内,诸事中,诸事上。‘行,诸般诸事行者。’”
Tatra ‘‘sabbo bhūto, sabbe bhūtā’’tiādinā, ‘‘sabbo puriso, sabbe purisā’’tiādinā ca nayena sabbāni pulliṅganāmehi saddhiṃ yojetabbāni. Yāni pana yamakamahātherena punnapuṃsakavisaye sabba katara katamādīnaṃ aññānipi rūpāni vuttāni. Taṃ yathā?
“在这里,‘诸皆成就、诸男性、诸男子’等用法,须与所有阳性名称连缀协调。而在大长老注中,亦有称谓各种诸种类别的各类形相。如是何义?”
‘‘Sabbā’’ iccādikaṃ rūpaṃ, nissakke bhummake pana;
“‘诸皆’等指形色之物,是基体所依,而基体则为根本。”
‘‘Sabbe’’ iccādikaṃ rūpaṃ, yamakena pakāsitaṃ.
『Sabbe』者,此为由『icca』等语构成之色法,乃借助阴阳对立而明示者。
Tañce upaparikkhitvā, yuttaṃ gaṇhantu yogino;
修习者于此加以深入考察后,宜以正当方法摄取之。
Sabbanāmikarūpañhi, vividhaṃ dubbudhaṃ yato.
因称之为『全部』色,是因为其出自多种不同而难解之因缘所成。
Sabbā, sabbā, sabbāyo. Sabbaṃ, sabbā, sabbāyo. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāya, sabbassā, sabbāhi, sabbābhi. Sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ. Sabbāyaṃ, sabbassā, sabbassaṃ, sabbāsu. Bhoti sabbe, bhotiyo sabbā, sabbāyo. Itthiliṅgatte nāmikapadamālā.
【阴性一切词变格表】主格单数:一切(阴);主格复数一:一切等;主格复数二:一切等(另式)。业格单数:一切(阴);业格复数一:一切等;业格复数二:一切等(另式)。具格单数:以一切(阴);属格单数:一切之;具格复数一:以诸一切;具格复数二:以诸一切(另式)。为格单数:为一切(阴);属格单数:一切之;与格复数:诸一切之。从格单数:从一切(阴);属格单数:一切之;从格复数一:从诸一切;从格复数二:从诸一切(另式)。属格单数:一切之;属格单数(另式):一切之;属格复数:诸一切之。处格单数一:于一切(阴)中;处格单数二:于一切之;处格单数三:于一切之;处格复数:于诸一切中。呼格单数:哦,一切!;呼格复数一:哦,诸一切!;呼格复数二:哦,一切等!;呼格复数三:哦,一切等(另式)!以上为阴性词的名词变格表。
Ettha ‘‘sabbā bhāvikā, sabbā bhāvikāyo’’ti, ‘‘sabbā kaññā, sabbā kaññāyo’’ti ca ādinā itthiliṅgasabbanāmāni sabbehi itthiliṅgehi saddhiṃ yojetabbāni. Ettha ca ‘‘sabbassā’’ti padaṃ tatiyācatutthīpañcamīchaṭṭhīsattamīvasena pañcadhā vibhattaṃ ‘‘tassā kumārikāya saddhi’’nti karaṇappayogādidassanato. Sabbassā kaññāya kataṃ. Sabbassā kaññāya deti. Ayaṃ kaññā sabbassā kaññāya hīnā virūpā. Ayaṃ kaññā sabbassā kaññāya uttamā abhirūpā. Sabbassā kaññāya apeti, sabbassā kaññāya dhanaṃ. Sabbassā kaññāya patiṭṭhitaṃ.
于此,以『一切有情』、『诸般有情』,以及『一切少女』、『诸般少女』等为首,阴性代名词当与所有阴性词配合使用。其中,『一切之』此一词形依具格、为格、从格、属格、处格之用法,共有五种分别,此由『与彼少女同』这一工具格用法等的示例可见。例如:为一切少女所作;给予一切少女;此少女劣于一切少女,形貌丑陋;此少女胜于一切少女,容貌端正;离一切少女而去;一切少女之财富;安住于一切少女之中。
Sabbaṃ, sabbāni. Sabbaṃ, sabbāni. Sabbena, sabbehi, sabbebhi. Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi . Sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ. Sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu. Bho sabba, bhavanto sabbāni. Napuṃsakaliṅgatte nāmikapadamālā.
【中性一切词变格表】主格单数:一切(中);主格复数:诸一切(中)。业格单数:一切(中);业格复数:诸一切(中)。具格单数:以一切(中);具格复数一:以诸一切;具格复数二:以诸一切(另式)。属格单数:一切之;属格复数一:诸一切之;属格复数二:诸一切之(另式)。从格单数一:从一切(中);从格单数二:从一切(中,另式);从格复数一:从诸一切;从格复数二:从诸一切(另式)。属格单数:一切之;属格复数一:诸一切之;属格复数二:诸一切之(另式)。处格单数一:于一切(中)中;处格单数二:于一切(中)中(另式);处格复数:于诸一切中。呼格单数:哦,一切(中)!;呼格复数:哦,诸一切(中)!以上为中性词的名词变格表。
Ettha ‘‘sabbaṃ bhūtaṃ, sabbāni bhūtāni. Sabbaṃ cittaṃ, sabbāni cittānī’’ti ca ādinā napuṃsakaliṅgasabbanāmāni sabbehi napuṃsakaliṅgehi saddhiṃ yojetabbāni. Evaṃ sabbasaddassa liṅgattayavasena padamālā bhavati.
此处所说『一切众生、一切众生之事。一切心、一切心法』及其开头,皆应与无性别标志的诸名词,依照无性别标志同类加以结合。如此,一切词句依照性别区分的差别而成词组。
Idānissa parapadena saddhiṃ samāso veditabbo ‘‘sabbasādhāraṇo sabbaverī’’iti. Tattha sabbesaṃ sādhāraṇo sabbasādhāraṇo. Sabbesaṃ verī, sabbe vā verino yassa soyaṃ sabbaverīti samāsaviggaho. Yathā pana sabbasaddassa padamālā liṅgattayavasena yojitā, evaṃ katarasaddādīnampi adharasaddapariyantānaṃ yojetabbā.
由此可知,应将这些词汇整体合成复合词,理解为『一切共通者、一切敌对者』。其中『一切共通者』等于『完全共通者』,『一切敌对者』则是指所有作为敌对者之敌人,自身即为一切敌对者的概括。就如同所有词句组成词组时依性别区分相结合一样,也应合成诸如副词及其他附属词的组合。
Tatrāyaṃ ubhayasaddavajjito pulliṅgapeyyālo –
此中,这些双重词尾的阳性单数形式为──
Kataro, katare. Kataraṃ…pe… bho katara, bhavanto katare. Katamo, katame. Itaro, itare. Añño, aññe. Aññataro, aññatare. Aññatamo, aññatame. Pubbo, pubbe. Paro, pare. Aparo, apare. Dakkhiṇo, dakkhiṇe. Uttaro, uttare. Adharo, adhare…pe… bho adhara, bhavanto adhareti.
『谁、谁者。什么……诸如此类……噢,何人,你们为谁。哪一,哪些。其他,另外。某一,某些。最某,最某一。先前,在前。后,后来。旁边,另外。南方,在南。北方,在北。下方,在下……诸如此类……噢,下方者,你们为下方』。
Ayaṃ pana ubhayasaddasahito napuṃsakaliṅgapeyyālo –
但这包含有双重词尾的无性别单数形式──
Kataraṃ, katarāni. Kataraṃ…pe… bho katara, bhavanto katarāni. Katamaṃ. Ubhayaṃ. Itaraṃ. Aññaṃ. Aññataraṃ. Aññatamaṃ. Pubbaṃ. Paraṃ. Aparaṃ. Dakkhiṇaṃ. Uttaraṃ. Adharaṃ, adharāni. Adharaṃ…pe… bho adhara, bhavanto adharānīti.
『什么,哪些。什么……诸如此类……噢,何人,你们为哪些。什么。两者。另一个。某一个。某较多。某最多。在前。后面。旁边。南边。北边。下方,下方复数。下方……诸如此类……噢,下方,你们为下方复数』。
Idāni punnapuṃsakaliṅgānaṃ parasaddādīnaṃ rūpantaraniddeso vuccati. Kaccāyanasmiñhi ‘‘purisā’’ti viya ‘‘parā’’ti paṭhamābahuvacanaṃ dissati. Evarūpo nayo aparasabbakatarādīsu aññatamapariyosānesu navasu appasiddho, labbhamāno pubbadakkhiṇuttarādharesu catūsu labbheyya. Tathā ‘‘purise’’ti viya pāḷiādīsu ‘‘pubbe’’ti saccasaṅkhepe ‘‘itare’’ti, kaccāyane ca ‘‘pare’’ti sattamīekavacanaṃ dissati. Evarūpo nayo sabba aññasaddesu appasiddho, labbhamāno katarakatamādīsu sesesu adharapariyosānesu dvādasasu labbheyya. Tathā ‘‘purisā’’ti viya sabbā katarā iccādi pañcamīekavacananayo pāḷiādīsu appasiddho. Evaṃ santepi ayaṃ nayo punappunaṃ upaparikkhitvā yutto ce, gahetabbo.
如今谓善人之类诸他声等的词,称之为“不变相之语”的变形。于伽支扬派语中,『人』一词,初现复数形为『他者』。如此语法现象,于不同之最上短语等场所中,罕见且新奇,若在先后对立的上下文中,则恰得四处。又如『人们』等巴利文原本词,简称为『他者』,与伽支扬派『他人』复数第七格形式相似。这种语法现象,在诸他语中较少见,若得,则为最末方位等十二处。于是『人』如同诸方位之第五格复数,巴利诸语中罕用。尽管如此,此语法现象经反复检验并恰当联结,应当采用。
Ayaṃ pana ubhayasaddasahito itthiliṅgapeyyālo –
此为两类词汇连用的女性性别标志名词变格形式——
Katarā, katarā, katarāyo. Kataraṃ…pe… bhoti katare, bhotiyo katarā, katarāyo. Katamā. Ubhayā. Itarā. Aññatarā. Aññatamā. Pubbā. Parā. Aparā. Dakkhiṇā. Uttarā. Adharā, adharā, adharāyo. Adharaṃ…pe… bhoti adhare, bhotiyo adharā, adharāyoti.
如『何者』、『哪些』、『哪一类』。『哪一类……呢?』复数形为『哪些』,『那些』,『哪一类』。又如『哪一个』。『两者』。『另一方』。『某一方』。『最大者』。『前者』。『他者』。『下者』,『下列哪些』。下格单数形式为『下者』,复数形式为『下者们』。
Yasmā panetesu itara añña aññatara aññatamānaṃ pāḷiyādīsu ‘‘itarissā’’tiādidassanato koci bhedo vattabbo , tasmā catutthīchaṭṭhīnaṃ ekavacanaṭṭhāne ‘‘itarissā, itarāya, aññissā, aññāya. Aññatarissā, aññatarāya, aññatamissā, aññatamāyā’’ti yojetabbaṃ. Tathā tatiyāpañcamīnamekavacanaṭṭhāne ‘‘tassā kumārikāya saddhiṃ. Kassāhaṃ kena hāyāmī’’ti karaṇanissakkappayogadassanato sattamiyā panekavacanaṭṭhāne ‘‘itarissā, itarissaṃ, itarāya, itarāyaṃ, aññissā, aññissaṃ, aññāya, aññāyaṃ, aññatarissā, aññatarissaṃ, aññatarāya, aññatarāyaṃ, aññatamissā, aññatamissaṃ, aññatamāya, aññatamāya’’nti yojetabbaṃ ‘‘aññataro bhikkhu aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hotī’’ti pāḷidassanato.
然而,因这三者中『他』诸字对应之后「他者」、「他的一方」、「另一」等不同含义,在巴利及诸类似语中分别以『他者(阳性)』、『他者(阴性)』、『他者(中性)』等语尾变形出现,故需关注区别。因此,在第四及第六格单数位置,应连用『他者(阳性单数)』、『他者(阴性单数)』、『另一者(阴性单数)』等。又如第三及第五格单数处,因可表现「是谁与某公主同在」之贤语义气,用于表示施事与受事关系,故第七格单数复数中应连用各对应格形式。巴利文昭示『一比库是属他者,与某女子有心关系』之意。
Tatra sabbasaddo sabbasabbaṃ, padesasabbaṃ, āyatanasabbaṃ, sakkāyasabbanti catūsu visayesu diṭṭhappayogo. Tathā hesa ‘‘sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthamāgacchantī’’tiādīsu sabbasabbasmiṃ āgato. ‘‘Sabbesaṃ vo sāriputtā subhāsitaṃ pariyāyenā’’tiādīsu padesasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ vo bhikkhave desessāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmi…pe… katamañca bhikkhave sabbaṃ cakkhuñceva rūpā ca…pe… mano ceva dhammā cā’’ti ettha āyatanasabbasmiṃ. ‘‘Sabbaṃ sabbato sañjānātī’’tiādīsu sakkāyasabbasmiṃ. Tattha sabbasabbasmiṃ āgato nippadeso, itaresu tīsu sappadesoti veditabbo. Iccevaṃ –
于此处诸字,均具全面性、通用性之义,涵盖全语义范围,场所范围与实体范围,四大范畴皆适用。举例:『诸法诸物,皆由佛世尊之智慧所贯通』,此表述属完全涵盖一切范畴;『诸所宣说,悉皆对汝沙利佛子作全面开示』,体现言语纲领之全相;『一切法皆由眼等诸处所知,复由心所摄』,此为识知所及诸处之一体;『一切各相皆自识身中现出』,说明存在之覆盖面。此中所谓『全面包涵』之法,若再细分,为不同、非一体的他法类别与不同他方位,称为他法分类。以上乃示范——
Sabbasabbapadesesu , atho āyatanepi ca;
于全面包涵之言语,或于诸处所中——
Sakkāye cāti catūsu, sabbasaddo pavattati.
色身中有四类,声响皆由此起。
Katara katamasaddesu katarasaddo appesu ekaṃ vā dve vā tīṇi vā bhiyyo vā appamupādāya vattati. Katamasaddo bahūsu ekaṃ vā dve vā tīṇi vā bahuṃ vā upādāya vattati. Katarasaddo hi appavisayo, katamasaddo bahuvisayo. Tatrime payogā ‘‘katarena maggena gantabbaṃ. Samuddo kataro ayaṃ. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti. Katame dhammā kusalā. Disā catasso vidisā catasso, uddhaṃ adho dasa disatā, imāyo, katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā’’. Iccevamādayo bhavanti. Ubhayo. Ubhayaṃ. Ubhayo. Ubhayena. Sesaṃ pulliṅge sabbasaddasamaṃ. Ubhayo janā tiṭṭhanti. Ubhayo jane passati. Yathā ubho puttā. Ubho putteti. ‘‘Ubhayo’’ti hi padaṃ ‘‘ubho’’ti padamiva bahuvacanantabhāvena pasiddhaṃ, na tvekavacanantabhāvena. Ettha hi –
不同声响之中,有的声响最少,只有一、二、三或更多的部分而生起。有的声响最多,取一、二、三或诸多部分而生起。何者声响范围少?何者声响范围多?于三种用法中言:『从何条路应当前进?何人是大海?何时有触?何种法是善法?东南西北四方,八方四十,向上向下十方大地中,哪方是龙王?』如是之类。此种为阿、比、阿悉、阿悉迦,二者合用。二者同用。二者并存。以二者。剩余者皆为阳性,等同全部声响。二者共处。二者共见。譬如两子。双子。『双者』这一语,如同『双』语,以复数形式通行,而非单数形式。此处——
‘‘Ekarattena ubhayo, tuvañca dhanusekha ca;
『一心双体,你是弓箭之头;
Annamevābhinandanti, ubhayo devamānusā’’
我们共享粮食,双者为神与人共欢』
‘‘Ubhayo te pitābhātaro’’ti tadatthasādhakāni nidassanapadāni veditabbāni. Yadā panāyasmanto ‘‘ubhayo’’ti ekavacanantaṃ passeyyātha, tadā sādhukaṃ manasi karotha. Ko hi samattho anantanayapaṭimaṇḍite sāṭṭhakathe tepiṭake jinasāsane niravasesato nayaṃ daṭṭhuṃ dassetuñca aññatra āgamādhigamasampannena pabhinnapaṭisambhidena. Idañcetthupalakkhitabbaṃ –
『双者是你的父亲与兄弟』,此为语义成立之句当知。若长者将『双者』视为单数形式,则宜于心中作此善意推定。谁能够在三藏教法中,对于无量散文能如此掌握,且能显现给他人,除非具备诸往来经文的深入学习与卓越辨析者。这里当知——
Aññasaddo pubbasaddo, dakkhiṇo cuttaro paro;
『异语在先语后,南方北方他方;』
Sabbanāmesu gayhanti, asabbanāmikesupi.
所有名词中都包含有定名的部分,未定名的部分亦然。
Etesañhi sabbanāmesu saṅgaho vibhāvitova.
在这些所有的名词中,存在一个相互联系和区别的整体。
Idāni asabbanāmesu saṅgaho vuccate – tattha aññasaddo tāva yadā bālavācako, tadā sabbanāmaṃ nāma na hoti. Asabbanāmattā ca sabbathāpi purisa kaññā cittanayeneva yojetabbo. Tathā hi na jānātīti añño, bālo puriso. Na jānātīti aññā, bālā itthī. Na jānātīti aññaṃ, bālaṃ kulanti vacanattho. Evaṃ viditvā pulliṅgaṭṭhāne ‘‘añño, aññā. Aññaṃ, aññe’’tiādinā purisanayeneva nāmikapadamālā yojetabbā. Itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘aññā, aññā, aññāyo’’tiādinā kaññānayeneva, napuṃsakaliṅgaṭṭhāne ‘‘aññaṃ, aññānī’’tiādinā cittanayeneva yojetabbā.
现在将未定名的部分称为未定名:当那里产生其他的声音时,经常是愚人所说,这时则没有整体的定名。未定名的性质必须以男子或女子的心所引导相应名称。正如他人不知晓时,男子为愚人,女子为愚妇,不知晓指向他者,语言即指愚人家族。知道这一点后,在男性名词处须以“añño”(他者阳性)、“aññā”(她者阴性)、“aññaṃ”(他者中性)等依照男子的心意组成名称词缀;女性名词处以“aññā”、“aññāyo”等女性集体词缀组成;中性名词处以“aññaṃ”、“aññānī”等依照心意加以名称构成。
Imasmiñhi atthavisese bālajane vattukāmena ‘‘aññā janā’’ti avatvā ‘‘aññe janā’’ti vutte tassa taṃ vacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti aññathā atthassa gahetabbattā. Tathā ‘‘aññānaṃ janāna’’nti avatvā ‘‘aññesaṃ janānaṃ, aññesānaṃ janāna’’nti vā vutte tassa taṃ vacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti. Tathā ‘‘aññānaṃ itthīna’’nti avatvā ‘‘aññāsaṃ itthīna’’nti vuttepi, ‘‘aññānaṃ kulāna’’nti avatvā ‘‘aññesaṃ kulānaṃ, aññesānaṃ kulāna’’nti vā vuttepi. Sabbanāmikavasena pana adhigatāparavacanicchāyaṃ ‘‘aññe janā’’tiādinā vattabbaṃ, na ‘‘aññā janā’’tiādinā. Tathā hi ‘‘aññā janā’’tiādinā vuttavacanaṃ adhippetatthaṃ na sādheti aññathā atthassa gahetabbattā. Iti yattha ‘‘aññā janā’’tiādivacanaṃ upapajjati, ‘‘aññe janā’’tiādivacanaṃ nupapajjati, yattha pana ‘‘aññe janā’’tiādivacanaṃ upapajjati, ‘‘aññā janā’’tiādivacanaṃ nupapajjati. Yā etasmiṃ atthavisese sallakkhaṇā paññā, ayaṃ nītiyā maggo yuttāyuttivicāraṇe hetuttā, lokasmiñhi yuttāyuttivicāraṇā nītīti vuttā. Sā ca vinā paññāya na sijjhati. Evaṃ aññasaddo asabbanāmikopi bhavati.
在此义项区别上,若有人欲对凡夫众生说话,不说『别种人们』(阴性形式)而说『别种人们』(代名词形式),则其所说之语不能成立所欲表达的意思,因为意思会被理解为另一种含义。同样,不说『别种诸人之』(阴性属格形式)而说『别种诸人之』(代名词属格形式一)或『别种诸人之』(代名词属格形式二),则所说之语不能成立所欲表达的意思。同样,不说『别种诸女之』(阴性属格形式)而说『别种诸女之』(代名词属格形式),不说『别种诸族之』(阴性属格形式)而说『别种诸族之』(代名词属格形式一)或(代名词属格形式二),所说之语皆不能成立所欲表达的意思。然而,依代名词用法,在欲表达所知者之外其余者的意义时,应以『别种人们』(代名词形式)等来说,而不应以『别种人们』(阴性形式)等来说。缘由如是:以阴性形式『别种人们』等所说之语,不能成立所欲表达的意思,因为意思会被理解为另一种含义。因此,凡阴性形式『别种人们』等用语成立之处,代名词形式『别种人们』等用语不成立;凡代名词形式『别种人们』等用语成立之处,阴性形式『别种人们』等用语不成立。能于此义项区别中善加观察的慧,是在理法上辨析合理与不合理的道路,因为它是辨析合理与不合理之原由;世间中辨析合理与不合理者,即称为理法。而此理法,离慧则无法成就。如是,『别一』词亦可不用作代名词。
Pubba dakkhiṇuttara parasaddesu pubbasaddo yattha padhānavācako, yattha ca ‘‘semhaṃ pubbo’’tiādīsu lohitakopajavācako, tattha asabbanāmiko. Paṭhamatthe tiliṅgo, dutiyatthe ekaliṅgo. Uttamatthavācako pana uttarasaddo ca parasaddo ca asabbanāmiko tiliṅgoyeva. Tathā ‘‘dakkhiṇassā vahantima’’nti ettha viya susikkhitatthacaturatthavācako dakkhiṇasaddo. ‘‘Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā’’tiādīsu pana deyyadhammavācako dakkhiṇāsaddo niyogā itthiliṅgo asabbanāmikoyeva. Evaṃ añña pubba dakkhiṇuttara parasaddā asabbanāmikāpi santīti tesaṃ sabbanāmesupi asabbanāmesupi saṅgaho veditabbo.
在表示先、南、北方向的对向声音中,以先声为主表达,如说“semhaṃ pubbo”(前方,如狮子怒吼声音),则为未定名。第一义为阳性,第二义为单一阴性。指示称呼的声音以及向后声音也为未定名的两个性别形式。譬如“dakkhiṇassā vahantima”(承东风者)为南方声音。另如“petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā”等表示给予事相的表达中,“dakkhiṇā”作为阴性声音性质,属于未定名。这等先、南、北各方向声音以未定名形式存在,应认识它们在所有名词和未定名名词中的联系与区分。
Idāni katarasaddādīnaṃ parapadena saddhiṃ samāso nīyate ‘‘kataragāmavāsī katamagāmavāsī. Ubhayagāmavāsino, itaragāmavāsī aññataragāmavāsī, pubbadisā, parajano, dakkhiṇadisā, uttaradisā, adharapatto’’ti. Tatra ‘‘kataro gāmo kataragāmo, katamo gāmo katamagāmo, ubhayo gāmā ubhayagāmā’’tiādinā yathārahaṃ samāsaviggaho, katarasaddassa pana katamasaddena saddhiṃ samāsaṃ icchanti dvidhā ca rūpāni garū ‘‘kataro ca katamo ca katarakatame katarakatamā vā’’ti . Tasmā sabbanāmikanayena suddhanāmikesu purisanayena ca katara katamasaddassa nāmikapadamālā yojetabbā, tenassa sampadānasāmivacanaṭṭhānesu ‘‘katarakatamesaṃ, katarakatamesānaṃ, katarakatamāna’’nti tīṇi rūpāni siyuṃ ‘‘katarā ca katamā ca katarakatamā’’ti evaṃ itthiliṅgavasena katasamāse pana sabbanāmikanayena, suddhanāmikesu kaññānayena ca yojetabbā. ‘‘Katarañca katamañca katarakatamānī’’ti evaṃ napuṃsakaliṅgavasena katasamāse sabbanāmikanayena, suddhanāmikesu cittanayena ca yojetabbā.
今对『哪一』词等与后词的复合词加以阐明:『哪一村落的居民』、『何者村落的居民』、『两村落的居民』、『另一村落的居民』、『某一村落的居民』、『东方』、『他人』、『南方』、『北方』、『下唇』。其中,『哪一村落成为哪村』、『何者村落成为何村』、『两村落成为两村』等,依各自情况进行复合词的分解。诸师欲将『哪一』词与『何者』词合成复合词,而有两种形式:『哪一与何者——哪一何者等』(阳性形式)或『哪一何者等』(另式)。因此,依代名词之规则于纯名词中以男性规则,对『哪一』与『何者』词的名词变格表加以配合,故在此二词的为格、属格等格位上,应有『哪一何者之』(形式一)、『哪一何者之』(形式二)、『哪一何者等之』(形式三)三种形式。若以『哪一(阴)与何者(阴)合成哪一何者(阴)』如此依阴性所构成的复合词,则依代名词规则,于纯名词中以少女规则配合之。若以『哪一(中)与何者(中)合成哪一何者(中)等』如此依中性所构成的复合词,则依代名词规则,于纯名词中以心识规则配合之。
Ayaṃ panettha visesopi veditabbo – pubbāparādisaddā dvandasamāsādividhiṃ patvā sehi rūpehi rūpavanto na honti, taṃ yathā? Pubbāparā, adharuttarā, māsapubbā purisā, diṭṭhapubbā purisā, tathāgataṃ diṭṭhapubbā sāvakā, idaṃ pulliṅgatte paṭhamābahuvacanarūpaṃ. Etthekāro ādesabhūto na dissati. Pubbāparānaṃ adharuttarānaṃ, māsapubbānaṃ purisānaṃ, idaṃ pulliṅgatte catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanarūpaṃ. Ettha saṃ sānamiccete ādesabhūtā na dissanti. Tathāgataṃ diṭṭhapubbānaṃ sāvakānaṃ, tathāgataṃ diṭṭhapubbānaṃ sāvikānaṃ, kulānaṃ vā, idaṃ tiliṅgatte catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanarūpaṃ. Etthāpi saṃ sānamiccete ādesabhūtā na dissanti. Māsapubbāyaṃ māsapubbāya, piyapubbāyaṃ piyapubbāya, idamitthiliṅgatte sattamīcatutthīchaṭṭhīnaṃ ekavacanarūpaṃ. Etthādesabhūtā saṃ sā na dissanti. Māsapubbānaṃ itthīnaṃ, piyapubbānaṃ itthīnaṃ, idamitthiliṅgatte catutthīchaṭṭhībahuvacanarūpaṃ. Ettha panādesabhūto samicceso na dissati. Aññānipi yathāsambhavaṃ yojetabbāni, pubbāparādīnaṃ samāsaviggahaṃ samāsaparicchede pakāsessāma.
这里特别需要了解的是,先前及后续所提的复合词(如双词复合等),经过此类造词方式结合,这些词的形式并非总是具体指有形的事物。例如先前、后续、月初男子、已见男子、如来已见的弟子等,都是指男性单数第一人称复数词形。这里没有表示命令的成分。先前、后续、月初的男子,这些词都是指第四格、六十复数形式。这里没有命令性质的成分。如来已见的男性弟子和女性弟子、家族等,都是第三格、六十复数形式。这里依然看不到命令性质的成分。月初(māsapubbāyaṃ)、亲爱的(piyapubbāyaṃ)这些词均属于属第七格、四十六复数的单数形式,在这里并没有命令性质的成分。月初女性,亲爱女性这些词属第四格、六十复数形式,在这里也同样没有命令性质的含意。其他类似情形也应依此规律加以连接说明。先前诸词的合成用法及总括应用,将会依此规则明示解释。
Idāni yaṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在所说的这种称谓词名称系列叫做——
Yo, ye. Yaṃ, ye. Yena, yehi, yebhi. Yassa, yesaṃ, yesānaṃ. Yasmā, yamhā, yehi, yebhi. Yassa, yesaṃ, yesānaṃ. Yasmiṃ, yamhi, yesu. Idaṃ pulliṅgaṃ. Yaṃ, yāni. Yaṃ, yāni. Yena. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Atha vā yaṃ, yāni, yā. Yaṃ, yāni, ye. Yena. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Katthaci hi nikāralopo bhavati. Atha vā pana nikārassa ākārekārādesāpi gāthāvisaye.
【阳性】主格:彼、诸彼。业格:彼、诸彼。具格:由彼、由诸彼。属格/与格:彼之、诸彼之。从格:从彼、由诸彼。属格/与格:彼之、诸彼之。处格:于彼、于诸彼。此为阳性词形变化。【中性】业格:彼事、诸彼事。主格:彼事、诸彼事。具格:由彼。其余与阳性相同。或者:主格可作彼事、诸彼事、诸彼;业格可作彼事、诸彼事、诸彼;具格:由彼。其余与阳性相同。盖在某些场合,末尾之「伊」音脱落;或在偈颂范围内,「伊」音亦可置换为「阿」音或「额」音。
‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje;
“先前的菩萨们,享用榻床席具,
Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare’’ti ca,
符号显现了,如今将起现。”这样说道,
‘‘Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto’’ti ca idamettha pāḷinidassanaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
“人啊,有何珍宝,能使觉者掌握明眼慧?”这就是巴利文的标示。这里属于非男性单数的词形。
Yā, yā, yāyo. Yaṃ, yā, yāyo. Yāya, yāhi, yābhi. Yāya, yassā, yāsaṃ. Yāya, yāhi, yābhi. Yāya, yassā, yāsaṃ. Yassaṃ, yāyaṃ, yāsu. Itthiliṅgaṃ. Evaṃ yaṃsaddassa liṅgattayavasena padamālā bhavati. Etthālapanapadāni na labbhanti. Tathā taṃsaddādīnaṃ padamālādīsupi.
【阴性】主格:彼女、彼女、诸彼女。业格:彼女、彼女、诸彼女。具格/从格:由彼女、由诸彼女。属格/与格:彼女之、诸彼女之。具格/从格:由彼女、由诸彼女。属格/与格:彼女之、诸彼女之。处格:于彼女、于诸彼女。此为阴性词形变化。如是,「彼」字依三性而有完整的词形变化表。此中呼格诸形不得使用。「彼」字以下诸词之词形变化表等,亦复如是。
Ettha pana yanti saddassa atthuddhāro vuccate – yanti saddo ‘‘yaṃ me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ārocemi taṃ bhante bhagavato’’tiādīsu paccattavacane dissati. ‘‘Yantaṃ apucchimha akittayī no, aññaṃ taṃ pucchāma tadiṅgha brūhī’’tiādīsu upayogavacane. ‘‘Aṭṭhā nametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā’’tiādīsu karaṇavacane. ‘‘Yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādī’’tiādīsu bhummavacane dissati. Etthedaṃ vuccati –
此处说明「彼」字之语义析出。「彼」字作主格时,见于「大德,我于三十三天诸天众当面所听闻、当面所受取者,我向世尊禀告之」等诸处。作业格时,见于「彼所询问之事,汝已为我等宣说;另有一事,我等欲问,请即说之」等诸处。作具格时,见于「诸比库,此为不可能之事——于一个世界界域中……」等诸处。作处格时,见于「毗婆尸世尊、阿拉汉、正自觉者出现于世间」等诸处。就此,有颂云——
‘‘Paccatte upayoge ca, bhumme ca karaṇepi ca;
‘于今时使用之处,于地理语境,于要件判定中’,
Catūsvetesu ṭhānesu, yanti saddo pavattatī’’ti.
‘在四种地点,此‘yanti’言语皆运作’如此。”
Parapadena saddhiṃ yaṃsaddassa samāsopi veditabbo ‘‘yaṃkhandhādi, yaṃguṇā, yagguṇā’’ti. Tattha yo khandhādi yaṃkhandhādi, ye guṇā yaṃguṇāti samāsaviggaho. Tathā hi visuddhimagge ‘‘yaṃguṇanemittikañcetaṃ nāmaṃ, tesaṃ guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ vadantī’’ti etasmiṃ pade ‘‘ye guṇā yaṃguṇā, yaṃguṇā eva nimittaṃ yaṃguṇanimittaṃ, tato jātaṃ ‘bhagavā’ti idaṃ nāmanti yaṃguṇanemittika’’nti nibbacanamicchitabbaṃ. Yagguṇāti ettha pana ‘‘yassa guṇā yagguṇā’’ti nibbacanaṃ. Tathā hi –
「彼」字与后词构成复合词,亦应了知,如「彼诸蕴等」、「彼诸德」、「彼诸德」等。其中,「凡属诸蕴等者,即彼诸蕴等」;「凡属诸德者,即彼诸德」,此为复合词之分解。确如《清净道论》中「以彼诸德为标帜之名号」一语,于「诸德即彼诸德,以彼诸德为标帜即以彼德为标帜,由此而生者名为『世尊』,此即以彼德为标帜」之释义中,应作如是训诂。至于「彼之诸德」,此处训诂为「属于彼者之诸德,即彼之诸德」。确如——
‘‘Api sabbaññutā paññā, yagguṇantaṃ na jāniyā;
又此处“yagguṇā”意为‘其属性所在者’。如偈云:‘即使通达一切,智慧终未能了解其最深属性’。
Atha kā tassa vijaññā, taṃ buddhaṃ bhūguṇaṃ name’’ti
于是,若有人认识那个觉者,即内心称礼这位世尊。
Porāṇakaviracanāyaṃ ‘‘yassa guṇā yagguṇā’’ti nibbacanamicchitabbaṃ.
这句是早期作品中的语句,其意为“其特质即正与不正之分”,不应误解曲解。
Yasaddassa samāsamhi, saddhiṃ parapadehi ve;
词组在语句中,词与词之间相互连缀。
Niggahītāgamo vātha, dvibhāvo vā siyā dvidhā.
或为引证从句,或为双重义,二者都可能。
Evaṃ yasaddassa samāso sallakkhitabbo.
如此,应对词语的连缀作出恰当的标记。
Idāni tasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在,这样的词语集合称作‘名称词串’。
So, te. Naṃ, taṃ, ne, te. Nena, tena, nehi, tehi, nebhi, tebhi. Assa, nassa, tassa, ‘nesaṃ, tesaṃ (āsaṃ). Asmā, nasmā, tasmā, namhā, tamhā, nehi, tehi, nebhi, tebhi. Assa, nassa, tassa, nesaṃ, tesaṃ (āsaṃ). Asmiṃ, nasmiṃ, tasmiṃ, amhi, namhi, tamhi, tyamhi, nesu, tesu. Idaṃ pulliṅgaṃ. Ettha ca āsaṃsaddassa atthibhāve ‘‘nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino’’ti gāthā nidassanaṃ, so ca tiliṅgo daṭṭhabbo. Tyamhīti padassa atthibhāve –
【阳性】主格:彼、诸彼。业格:彼、彼、诸彼、诸彼。具格:以彼、以彼、以诸彼、以诸彼。属格/与格:彼之、彼之、彼之、诸彼之、诸彼之。从格:从彼、从彼、从彼、从彼、从彼、从诸彼、从诸彼。属格/与格:彼之、彼之、彼之、诸彼之、诸彼之。处格:于彼、于彼、于彼、于彼、于彼、于诸彼、于诸彼。此为阳性词形变化。此中,关于「诸彼之」此格形之存在,以「彼等之发不可见,手足亦有网缦」此偈为例证;且此格形应视为通三性。至于处格「于彼」此词形之存在——
‘‘Yadāssa sīlaṃ paññañca, soceyyañcādhigacchati;
『当其戒德与智慧清净时,亦当使之增进而成就;』
Atha vissāsate tyamhi, guyhañcassa na rakkhatī’’ti
『然后于彼内安心信得具,其密意则不护持。』
Ayaṃ gāthā nidassanaṃ. Ayamettha rūpaviseso sallakkhitabbo – ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā. Ese se eke ekaṭṭheti pāḷippadese paccattekavacanakānameta tasaddānaṃ ekārantaniddesopi dissatīti.
此韵文属意明白。於此应注意色之特点――或称之为尊者律,或称为贤人律。此『其等』字,或视为简单复数,或亦见为单数所带复数意指用法,故此词义可双解。
Ettha pana tesaddassa atthuddhāro vuccate – tesaddo ‘‘na te sukhaṃ pajānanti, ye na passanti nandana’’ntiādīsu taṃsaddassa vasena paccattabahuvacane āgato, ‘‘te na passāmi dārake’’tiādīsu upayogabahuvacane. ‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama. Namo te buddha vīratthū’’ti ca ādīsu tumhasaddassa vasena sampadāne, tuyhanti atthoti vadanti. ‘‘Kinte diṭṭhaṃ kinti te diṭṭhaṃ, upadhī te samatikkantā, āsavā te padālitā’’ti ca ādīsu karaṇe. ‘‘Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariya’’ntiādīsu sāmiatthe, tavāti atthoti vadanti. Etthetaṃ vuccati –
然而此词义之引申称――『不觉乐者,莫能见欢者』等语,复见有时复数用法,『我不见那些孩童』等句则为单数复数用法。又『敬礼汝贤士,敬礼汝尊人,敬礼汝佛之勇士』诸句,复以尊称字带形成,皆谓具足尊敬之义。又言『何所见,何所见,汝已超越障碍,烦恼已除』诸句,用来表彼语法。又有『何也吾往何处於梵行』等句,对主旨说明,此处皆谓「你」字之义。由此谓曰――
‘‘Paccatte upayoge ca, karaṇe sampadāniye;
『於彼时用法上,以谓所作所事皆全备。』
Sāmimhi cāti tesaddo, pañcasvatthesu dissatī’’ti.
在此处『sāmimhi』一词,意为『于此五种意义中显现』。
Taṃ, tāni. Taṃ, tāni. Nena, tena iccādi. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
【中性】业格:彼事、诸彼事。主格:彼事、诸彼事。具格:以彼,等等。其余与阳性相同。此为中性词形变化。
Sā , tā, tāyo. Naṃ, taṃ, nā, tā, nāyo, tāyo. Nāya, tāya, nāhi, tāhi, nābhi, tābhi. Assā, nassā, (tissā,) tassā, nāya, tāya, nāsaṃ, tāsaṃ, sānaṃ, āsaṃ. Assā, nassā, tassā, nāya, tāya, nāhi, tāhi, nābhi, tābhi. Assā, nassā, (tissā,) tassā, nāya, tāya, nāsaṃ, tāsaṃ, sānaṃ, āsaṃ. Nāya, tāya, assaṃ, nassaṃ, tissaṃ, tassaṃ, nāyaṃ, tāyaṃ, nāsu, tāsu, tyāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ.
『沙』、『达』、『达约斯』。宾格:『南』、『当』;具格:『那』、『达』、『那约斯』、『达约斯』。与格/离格:『那亚』、『达亚』;具格复数:『那希』、『达希』、『那毕』、『达毕』。属格/与格单数:『阿莎』、『那莎』、(『提莎』、)『达莎』、『那亚』、『达亚』;属格复数:『那桑』、『达桑』、『萨那桑』、『阿桑』。离格单数:『阿莎』、『那莎』、『达莎』、『那亚』、『达亚』;具格复数:『那希』、『达希』、『那毕』、『达毕』。属格/与格:『阿莎』、『那莎』、(『提莎』、)『达莎』、『那亚』、『达亚』;属格复数:『那桑』、『达桑』、『萨那桑』、『阿桑』。处格单数:『那亚』、『达亚』、『阿桑』、『那桑』、『提桑』、『达桑』、『那扬』、『达扬』;处格复数:『那苏』、『达苏』、『提阿苏』。此乃阴性词形变化表。
Ettha pana ‘‘abhikkamo sānaṃ paññāyati, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā. Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā. Bījāni tyāsu ruhantī’’ti payogadassanato ‘‘sānaṃ āsaṃ tyāsū’’ti imāni vuttāni akkharacintakānaṃ ñāṇacakkhusammuyhanaṭṭhānabhūtāni. Evaṃ parammukhavacanassa taṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati.
在此,以下实际用例示范了「sānaṃ、āsaṃ、tyāsu」诸形式的用法:『彼女众的[属格复数 sānaṃ]进展得以显现;智者们不对彼女众[属格复数 nāsaṃ]发怒。游戏在彼女众[处格复数 tyāsu]中被安立,欢乐在彼女众[处格复数 tyāsu]中得以建立。种子在彼女众[处格复数 tyāsu]中生长。』由于这些用例的展示,「sānaṃ、āsaṃ、tyāsu」诸形式被列出,而它们正是令文字分析论者的智慧之眼感到迷惑困惑之处。如此,作为远称代词「那(taṃ)」字的名词词形变化总表即告完成。
Ettha ca idaṃ vattabbaṃ –
此处应当述说如下:
‘‘Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu’’, iccādīsu padissare;
在「你去那里请求吧」等语句中,[该代词]出现于句中位置;
Ādo taṃ tetiādīni, nantiādīni no tathā.
「Ādo」意为起始,「taṃ」为彼,诸此类词应如是理解;「nanti」等词则非此理。
Naṃ ne nenātiādīni, vo noiccādayo viya;
「南」「内」「内那」等词尾,与「沃」「诺」等词尾相似;
Padato parabhāvamhi, diṭṭhāni jinasāsane.
此类词汇,须在尊胜教法中依其本义理解。
‘‘Atha naṃ atha ne āha, na ca naṃ paṭinandati’’;
如言『然后说是、然后说非,且不否定彼』,此表不同用法义理。
Iccādīni payogāni, dassetabbāni viññunā.
诸如此类由此类词起始的用法,须由智者显现说明。
Ko cettha vadeyya –
对此处当如何释说,宜由贤者分别陈说。
‘‘Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;
如河流与道路,皆流向饮水之所,集会场所;
Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā’’ti
世间男子因此名为智者,彼等心中不生嗔恨。」
Ettha –
于此——
Padato aparattepi, nāsaṃsaddassa dassanā;
即使未至末尾,亦能见闻鼻音之足迹;
Ādopi icchitabbāva, naṃ neiccādayo iti.
但亦应生欲,非应生厌恶,诸此意趣。
So panevantu vattabbo, ‘‘tava vāde na labbhati;
由此当行者曰:『尔言未获善果;』
Nāsaṃsaddo nasaddo ca, āsaṃsaddo ca labbhare.
「无声者即是无声,得到无声者亦然。」
Tasmā ‘āsaṃ na kujjhanti, itthīnaṃ paṇḍitā’iti;
因此有云:「因此怨恨不生,谓女子为智者。」
Atthova bhavate evaṃ, suṭṭhu dhārehi paṇḍitā’’ti.
其义如是,智者应当如实持守。
Atha vā yasmā niruttipiṭake ‘‘naṃ purisaṃ passati, ne purise passatī’’tiādinā padato aparattepi ‘‘naṃ, ne’’ iccādīni padāni vuttāni, tasmā tenāpi nayena padato aparānipi tāni kadāci siyuṃ. Mayaṃ pana pāḷinayānusārena tesaṃ pavattiṃ vadāma, idaṃ ṭhānaṃ suṭṭhu vicāretabbaṃ.
又或因圣典言语训诂中有「此人不见,彼人不见」等词,乃至「不、不」等否定词,故此由此理路,否定词也可有时用于他词之前。然我等依经律传承,说明此等能用法,正是此处应当详审。
Ettha pana tasaddassa parapadehi saddhiṃ samāsopi veditabbo ‘‘taṃputto, taṃsadiso, tanninno, tappoṇo, tappabbhāro, tabbhūto, tagguṇo, tassadiso’’ti.
此处不可不知,此语合成时与他词相契合,如「汝子」、「与其相似」、「彼所听闻」、「所属者」、「所背负者」、「已经成就」、「所具备者」、「他的相似者」等。
Tasaddassa samāsamhi, saddhiṃ parapadehi ve;
此等语合成中,与他词相契合者谓之。
Niggahītāgamo pubba-pade dvittantu pacchime.
被终结者集合体的教法依前述、依次第结集。
Evaṃ tasaddassa samāso sallakkhitabbo.
如此,此集合体的名称当被标示。
Idāni etasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在,这集合体的名称词汇列表称为——
Eso, ete. Etaṃ, ete. Etena, etehi, etebhi. Etassa, etesaṃ, etesānaṃ. Etasmā, etamhā, etehi, etebhi. Etassa, etesaṃ, etesānaṃ. Etasmiṃ, etamhi, etesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.
「埃索」、「埃德」。「埃坦」、「埃德」。「埃德那」、「埃德西」、「埃德毕」。「埃塔萨」、「埃德桑」、「埃德萨那南」。「埃塔斯玛」、「埃坦哈」、「埃德西」、「埃德毕」。「埃塔萨」、「埃德桑」、「埃德萨那南」。「埃塔斯敏」、「埃坦西」、「埃德苏」。此为阳性词变格表。
Etaṃ, etāni. Etaṃ, etāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ, idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
『这个』、『那些』。『这个』、『那些』。余皆如阳性,此为中性。
Esā , etā, etāyo. Etaṃ, etā, etāyo. Etāya, etāhi, etābhi. Etāya, etissā, etissāya, etāsaṃ. Etāya, etāhi, etābhi. Etāya, etissā, etissāya, etāsaṃ. Etāya, etissaṃ, etāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ etasaddassa nāmikapadamālā bhavati.
此乃女性词形。如是,『eta』词之名词词形变化表如下:主格:此(她)、此等(她们)、此等(她们);宾格:此(她)、此等(她们)、此等(她们);具格:以此、以此等、以此等;属格/离格:此之、此之、此之、此等之;离格:由此、由此等、由此等;属格:此之、此之、此之、此等之;处格:于此、于此、于此等之中。此为女性词。如是,『eta』词之名词词形变化表成就。
Parapadenettha saddhiṃ samāsopissa veditabbo ‘‘etadatthāya lokasmiṃ, nidhi nāma nidhiyyati. Etapparamāyeva devatā sannipatitā ahesu’’ntiādīsu.
在此复合词中应当统一理解为「为了此义在世间中,谓之宝藏」。意指「宝藏」这一名词,即称为「财宝」。并说「在此之前,天众齐聚而至」等。
Samāse etasaddassa, saddhiṃ parapadehi ve;
在此复合词中,该词「统一」用作副词,意谓「与他人一起,合一」。
Niggahītāgamo pubba-pade hoti na hoti ca.
此中「固定短语」为前文词组,一般为固用搭配或成语,通常放于开头,后续可无。
Idāni idaṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在这些词被称为指示代词系列。
Ayaṃ, ime. Imaṃ, ime. Anena, iminā, ehi, ebhi, imehi, imebhi. Assa, imassa, esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ. Asmā, imasmā, imamhā, ehi, ebhi, imehi, imebhi. Assa, imassa, esaṃ, esānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ. Asmiṃ, imasmiṃ, amhi, imamhi, esu, imesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.
有此者,如是。指示代词「此」的阳性形式有:此,这,这个;复数形式为这些。同时指示代词的各种格变化如与格、属格等的变化形式均如上列。此词是阳性。
Idaṃ, imāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
指示代词「此」的中性及阴性形式:阳性指此、中性指此、中性复数及阴性复数等。此为中性。此与阳性形态不同,本词为中性。
Ayaṃ, imā, imāyo. Imaṃ, imā, imāyo. Imāya, imāhi, imābhi. Assā, assāya, imissā, imissāya, imāya, imāsaṃ. Assā, imissā, imāya, imāhi, imābhi. Assā, assāya, imissā, imissāya, imāya, imāsaṃ. Assaṃ, imissaṃ, imāya, imāyaṃ, imāsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ idaṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati.
此者,此女,此二。此者,此女,此二。此处,此中,此处。其有,其向,此者,其所,该等。其有,其所,此者,此处,此处。其有,其所,此者,其所,该等。其有,其所,此处,此方,此处。此为女性性(阴性)词。此等词谓名词范畴。
Kaccāyane tu ‘‘imassidamaṃsisu napuṃsake’’ti imasaddoyeva pakatibhāvena vutto, idha pana idaṃsaddoyeva ‘‘idappaccayatā’’ti ettha ‘‘ida’’nti pakatiyā dassanato. Tathā hi ‘‘imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayānaṃ vā samūho idappaccayatā’’ti vuttaṃ. Ettha ca idappaccayā eva idappaccayatāti tāsaddena padaṃ vaḍḍhitaṃ na kiñci atthantaraṃ yathā devo eva devatāti. Idappaccayānaṃ samūho idappaccayatāti samūhatthaṃ tāsaddamāha yathā janānaṃ samūho janatāti. Cūḷaniruttiyaṃ niruttipiṭake ca idaṃsaddoyeva pakatibhāvena vutto.
于论师咖察延言“此有此处非男子者”时,所论者即此词义也。此词于此处显明作“此缘起”之意,因“此”字以其指示明示。真如所言:“此众因缘,此所谓此缘起,此缘起本为此缘起,此诸缘之总名即为缘起。”此处“缘起”一词以类比加长,意无他义,如天谓天神也。此诸缘者言整体缘起,故取字说明,如人谓群众。此义亦见于《小释经藏》内以同样之用法出之此字。
Samāse idaṃsaddassa, saddhiṃ parapadena ve;
复合构词中,此字连缀其它合成;
Idappaccayatātveva, rūpaṃ dvittaṃ siyuttare.
于缘起本质,形态有二种是联合者。
Idāni amusaddassa nāmikapadamālā vuccate –
今此类词谓名词范畴曰:
Asu, amu, amū. Amuṃ, amū. Amunā, amūhi, amūbhi. Amussa, dussa, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amusmā, amumhā, amūhi, amūbhi. Amussa, dussa, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amusmiṃ, amumhi, amūsu. Idaṃ pulliṅgaṃ.
阿苏,阿姆,阿穆。阿姆,阿姆。以阿姆,阿姆之中,以阿姆等。其有,其所,其之,该等。阿穆处,阿穆方,阿姆中。此为男性性(阳性)词。
Aduṃ, amūni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
『Aduṃ』者,指阴茎。此为未成熟而形状似小棍者,称之为男性标识。
Asu, amu, amū, amuyo. Amūṃ, amū, amuyo. Amuyā, amūhi, amūbhi. Amussā, amuyā, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amuyā, amūhi, amūbhi. Amussā, amuyā, amūsaṃ, amūsānaṃ. Amuyā, amuyaṃ, amussaṃ, amūsu. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ amusaddassa nāmikapadamālā bhavati, samāso pana appasiddho.
此乃女性词形。如是,『amu』词之名词词形变化表如下:主格:彼(她)、彼等(她们)、彼等(她们);宾格:彼(她)、彼等(她们)、彼等(她们);具格:以彼、以彼等、以彼等;属格/离格:彼之、以彼、彼等之、彼等之;离格:由彼、由彼等、由彼等;属格:彼之、以彼、彼等之、彼等之;处格:于彼、于彼、于彼、于彼等之中。此为女性词。如是,『amu』词之名词词形变化表成就;然其复合词形式则不通行。
Tatra ‘‘dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhata’’nti payogadassanato ‘‘dussā’’ti padamamhehi ṭhapitaṃ. Kakārāgamavasena aññānipi asabbanāmikarūpāni bhavanti. Tesaṃ vasena ayaṃ liṅgattayassa nāmikapadamālā vuccate –
其中,依据「dussa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhata(守田者所穿之衣,夜食被取走)」此用例的展示,「dussā」一词已由我们确立为词形。又因加入「k」尾音之故,亦有其他非代词形式产生。依据这些形式,现说明三性的名词词尾变化表——
‘‘Asuko, asukā. Asukaṃ, asuke’’tiādinā, ‘‘amuko, amukā. Amukaṃ, amuke’’tiādinā ca purisanayopi labbhati. ‘‘Asukā, asukāyo’’tiādinā, ‘‘amukā, amukāyo’’tiādinā ca kaññānayopi labbhati. ‘‘Asukaṃ, asukānī’’tiādinā, ‘‘amukaṃ, amukānī’’tiādinā ca cittanayopi labbhati. Imānettha padāni asabbanāmikānipi kakārāgamavasena nānattadassanatthaṃ vuttāni.
以「某男子、某些男子;某物(宾格)、某些(处格)」等形式,可得男性变化;以「某女子、某些女子」等形式,可得女性变化;以「某事物、某些事物」等形式,可得中性变化。此处所列诸词形,因加入「k」尾音之故,虽属非代词形式,仍为展示差异之目的而被列举。
Idāni kiṃsaddassa nāmikapadamālā vuccate –
今说,何谓此类语汇所成之名称列?
Ko, ke. Kaṃ, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kissa, kesaṃ. Kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kissa, kesaṃ. Kasmiṃ, kismiṃ, kamhi, kimhi, kesu. Idaṃ pulliṅgaṃ.
此为男性词。疑问代词『ka(谁/何)』之名词词形变化表如下:主格:谁、哪些;宾格:谁(宾)、哪些(宾);具格:以谁、以哪些、以哪些;属格/与格:谁之、谁之、哪些之;离格:由谁、由谁、由哪些、由哪些;属格:谁之、谁之、哪些之;处格:于谁、于谁、于谁、于谁、于哪些之中。此为男性词。
Rūpavisesopettha veditabbo ‘‘ke gandhabbe ca rakkhase nāge, ke kimpurise ca mānuse, ke paṇḍite sabbakāmadade, dīghaṃ rattaṃ bhattā me bhavissati, ke ca chave pāthikaputte, kā ca tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ āsādanā’’ti pāḷidassanato. Yasmā pana ke gandhabbe ca rakkhase nāge itiādīsu pāḷīsu ‘‘ke’’ti paccattavacanaṃ ekārantampi dissati, tasmā ‘‘ke’’ti rūpabhedo cettha ñeyyo. Tathā ‘‘kissassa ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotama. Kismiṃ me sivayo kuddhā. Kamhi kāle tayā vīra, patthitā bodhimuttamā’’tiādīni ca nidassanapadāni ñeyyāni. Apica –
关于色相差别应当理解为:有某些是天人和鬼神,有些是龙,有些是奇怪的半人半兽之类的,有些是聪明通达、能够满足一切愿望者。‘我的寿命将会长久,我的饭食丰盛,谁是旅途子弟?谁是如来的阿拉汉、正遍知者、正觉者的弟子?’等,这些都是从巴利文看到的。又因为像‘谁是天人和鬼神’这类巴利语中‘谁’字是单数第三人称,所以这里的‘谁’字的色相差异应当了知为数量上的不同。亦如‘是谁为某一法而杀戮,世尊所憎恶。谁因这亦生嫉恨。何时被彼英雄抛弃成就菩提树顶?’等文句也应如此理解。此外——
‘‘Ko te balaṃ mahārāja’’, itiādīsu pāḷisu;
‘谁是你的军队,大王?’这类巴利文也应如此理解;
Kvasaddatthe vattatīti, ñeyyā ko iccayaṃ suti.
‘在克萨萨达那里发生了什么’,应当知道所问是什么意愿。
Petaṃ taṃ sāmamaddakkhiṃ, ko nu tvaṃ sāma jīvasi;
‘我曾见到饿鬼,难道你还能安然生活?’
Iti pāṭhe kathaṃsaddā-bhidheyye vattatīti ca.
在读经时,应当这样明白为语言上的许多差别。
Etesu dvīsu atthesu, diṭṭho ko iccayaṃ ravo;
在这些两条义理之间,明显的是哪种意愿和影响?
Nipātoti gahetabbo, sutisāmaññato ruto.
“Nipāto”应当取为“篇章”,依据通说为词类的终结。
Napuṃsakaliṅge kaṃ, kāni. Kaṃ, kāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ yojetabbaṃ. Atha vā ‘‘kiṃ cittaṃ. Kiṃ rūpaṃ. Kiṃ parābhavato mukhaṃ. Kiṃ icchasī’’tiādipayogadassanato pana ‘‘kiṃ, kāni. Kiṃ, kānī’’ti vatvā sesaṃ pulliṅgasadisaṃ yojetabbaṃ. Ayaṃ nayo yuttataro, idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ.
“Napuṃsakaliṅga”意指“非男性标志”,问“哪些?哪些?”剩余部分应当与男性标志相类比组合。又或者从“何为心?何为色?何为堕落之脸?何为欲望?”等起头,如此示现执用,必然说“哪些?哪些?”然后剩余部分与男性标志相类推组合。此法更为恰当,此即非男性标志法。
Kā, kā, kāyo. Kaṃ, kā, kāyo. Kāya, kāhi, kābhi. Kāya, kassā, kāsaṃ, kāsānaṃ. Kāya, kassā, kāhi, kābhi. Kāya, kassā, kāsaṃ kāsānaṃ. Kāya, kassā, kāyaṃ, kassaṃ, kāsu.
此为女性词。疑问代词『kā(谁/何,女性)』之名词词形变化表如下:主格:谁、谁、哪些;宾格:谁(宾)、谁(宾)、哪些(宾);具格:以谁、以哪些、以哪些;属格/与格:以谁、谁之、哪些之、哪些之;离格:由谁、谁之、由哪些、由哪些;属格:以谁、谁之、哪些之、哪些之;处格:于谁、谁之、于谁、于谁、于哪些之中。
Ettha pana kāyoti padassa atthibhāve ‘‘kāyo amoghā gacchantī’’ti nidassanaṃ daṭṭhabbaṃ. Idaṃ itthiliṅgaṃ. Evaṃ kiṃsaddassa nāmikapadamālā bhavati. Etthetassa atthuddhāro vuccate – kiṃ saddo ‘‘kiṃ rājā yo lokaṃ na rakkhati. Kiṃ nu kho nāma tumhe maṃ vattabbaṃ maññathā’’tiādīsu garahane āgato. ‘‘Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādīsu aniyame. ‘‘Kinte vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho vakkali dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’tiādīsu nippayojanatāyaṃ. ‘‘Kiṃ na kāhāmi te vaco’’tiādīsu sampaṭicchane. ‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭha’’ntiādīsu pucchāyaṃ, pucchā ca nāma kāraṇapucchādivasena anekavidhā, ato kāraṇapucchādivasenapi kiṃsaddassa pavatti vitthārato ñeyyā. Tathā hi ayaṃ ‘‘kiṃ nu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi. Kiṃ nu jātiṃ na rocesi. Kena tetādiso vaṇṇo’’tiādīsu kāraṇapucchāyaṃ vattati. ‘‘Kiṃ kāsuyā karissatī’’tiādīsu kiccapucchāyaṃ. ‘‘Kiṃ sīlaṃ. Ko samādhī’’tiādīsu sarūpapucchāyaṃ. ‘‘Kiṃ khādasi. Kiṃ pivasī’’tiādīsu vatthupucchāyaṃ. ‘‘Khādasi kiṃ pivasi ki’’ntiādīsu kriyāpucchāyaṃ vattati. Adiṭṭhajotanāpucchāti evamādikā pana pañcavidhā pucchā kiṃsaddassa atthuddhāre anāharitabbattā anāgatāti daṭṭhabbaṃ. Etthetaṃ vuccati –
这里应当观察“kāyo”此词在词义上的现实示现,如“kāyo行为不断果效”,“此为女性标志”。如此归纳命名词汇群。其义归纳称为“词义提取”。此处谓“何辞为‘何王不护世间?尔等岂应我转?’等厌恶句式出现”“诸有形过去未来现在”等不确定形式出现,“伏已入相所见者,见法者亦见我”,“何需言语”之互知合性,“人中财富为上”之问,是所问问题形态的种类繁多,因而也应详细解说此一构成的辞项。因而此为“阻碍、不连属”等现象,直至“有使现前之调伏”等诸义。此即谓“何辭”等词根辞项形态流转之广及。诸如“自觉如过流河,何于骨中藏驾驭?何不生之?”及“何色示此”等问句中此种类别,均属因果提问,且为义项广泛之辞。因此此语汇为“辞义展开”之说。
Garahāyaṃ aniyame, nippayojanatāya ca;
此谓“因厌恶与不连属,伏义制造”。
Sampaṭicchanapucchāsu, kiṃsaddo sampavattati.
“于完结之问答中,辞汇遂然广大流转。”
Parapadena saddhiṃ samāsopissa veditabbo ‘‘kiṃsamudayo, kiṃvedano, kiṃsaññojano’’ti. Ettha ‘‘ko, ke. Kā, kā, kāyo. Kiṃ, kānī’’ti evaṃ liṅgattayavasena vibhattāni kiṃsaddamayāni padāni samāsapadatte puna kimiti pakatibhāveneva tiṭṭhanti. Nāmasaddena pana samāse tesaṃ dvidhā gati dissati ‘‘kinnāmo, konāmo’’ti. Sabbāni panetāni itthinapuṃsakaliṅgavasena bahuvacanavasena ca yojetabbāni.
在复合词中,联结部分应当理解为‘何种生起,何种感受,何种缠结’。这里的‘何人,何等。谁,谁,身体。何,什么’等称呼依照标志成分分别区分,这些含义混杂的词在复合词中为何仍然站立存在,正呈显复合性质的语意。如以名词词缀连接的复合词,表现出两种走向,即‘何名者,何者也’。所有此类词均应依照男女性别及复数形式加以组合。
Kiṃsaddassa samāsamhi, saddhiṃ nāmaravena ve;
‘何’字类词在复合构词中与名词结合,形成人名状语;
‘‘Kinnāmo’’ iti ‘‘konāmo’’, iti cevaṃ gati dvidhā.
‘何名者’与‘何者’两种用法形成两种走向。
‘‘Konāmo te upajjhāyo’’, iccādettha nidassanaṃ;
‘何者’即你这住持者,这里给予示例说明;
Sahaññena samāsamhi, ‘‘kiṃ kiṃ’’icceva suyyate.
同时在复合词中,‘何何’重复句式亦保持使用。
Tathā hi ‘‘kiṃcitto tvaṃ bhikkhu. Kiṃkārapaṭissāvinī’’tiādīsu kiṃsaddo sarūpamavijahanto tiṭṭhati. Tattha hi kiṃcittaṃ yassa so kiṃcitto. ‘‘Kiṃ karomi sāmī’’ti evaṃ kinti kāro karaṇaṃ saddanicchāraṇaṃ kiṃkāro, taṃ paṭissāvetīti kiṃkārapaṭissāvinītiādi nibbacanamicchitabbaṃ. ‘‘Kinnaro. Kiṃpakkamiva bhakkhita’’ntiādīsu pana nibbacanamappasiddhaṃ, kiṃsaddoyeva padāvayavabhāvena suto. Tathā hi so katthaci padāvayavabhāvena katthaci nu su nukho kāraṇādisaddehi sahacāribhāvena ca suyyati. Atrime payogā – esā te itthī kiṃ hoti. Ete manussā tumhākaṃ kiṃ honti. Kimpurisānuciṇṇo. Kiṃ nu bhītova tiṭṭhasi. Kiṃsuchetvā sukhaṃ seti. Kiṃ nukho kāraṇaṃ. Kiṃ kāraṇā amma tuvaṃ pamajjasi, kiñhi nāma cajantassa, vācāya adadamappakanti evamādayo. Atridaṃ vuccati –
譬如‘某某比库,你是什么,是什么行为执者’等表达,‘何’字式词凭此形成语意存在。这里‘某某’相当于‘此某’,‘为何为何做’的动作意义,即行为原因连缀表达义理,谓之‘为何抵抗者’等,皆应辨明否定。‘长者何,似某被食’等句,因语意尚未定格,依词缀片段听觉表面连接,时而因词缀助词或因果词连伴保持句法结构。此类用例例如:‘这是她,女子为何?你们人类何为?鬼神附体否?你站立仿佛畏惧何?何等洗涤得安乐?何为原因?何因你疏忽?若有人舍弃时,言语萎缩不足如是之类。此即称此种用法。
‘‘Visuṃ padāvayavo vā, hutvā nvādīhi vā pana;
『或为整体之词素,或为构成部分,或为火化残余,或为水分,』
Yutto saddehi kiṃsaddo, diṭṭho sugatasāsane.
『结合音声或次音声,其义为何?此义见于如来之教法。』
Pāḷinayānusārena, sesānaṃ sambhavopi ca;
『依巴利语流传,残余之解义亦包括其中;』
Ñeyyo viññūhi saddhamma-nayaññūhi pabhedato’’ti.
『应由智者分别义谛,辨知正法与他法。』
Idāni sabbanāmikabhāve ṭhitehi ko kaṃsaddehi samānasutikānaṃ aññesaṃ ko kaṃsaddānaṃ nāmikapadamālāviseso vattabbo siyā, so heṭṭhā liṅgattayamissakaparicchede vutto. Asabbanāmikattā pana purisa cittanayeneva vibhatto. Tathā hi yadā kosaddo brahmavātakāyatthavācako, kaṃsaddo pana sirojalasukhatthavācako, tadā tāni padāni asabbanāmikāni, kasmā? Akiṃsaddamayattā sabbanāmikarūpasaṅkhātehi asādhāraṇarūpehi virahitattā pucchatthato atthantaravācakattā ca. Ettha pana samānasutivasena atthantaraviññāpanatthaṃ kosaddo kaṃsaddoti ca vuttaṃ, ekantato pana sabbanāmikatte kiṃsaddoyeva, suddhanāmatte kasaddoyevāti gahetabbaṃ. Iccevaṃ –
『今论总名称法,则应依何种音声而论同族词间或异羣词之名称与词文差别?此已于后文二性别小节中说明。至于非总名称,则由人心观感辨识。思之,若言音声为风之体象法,或声为头部乐受之声,则此诸词非总名称。何以故?因其无音声,乃用总名形状殊异以区别,且具引示内意性质。此处综观同族音义关联,以风声与水声示例,名之风声、水声。故此处专论总名称名词甚纯,取名唯音声耳。有关诸义如下:』
Kāye brahmani vāte ca, sīse jalasukhesu ca;
『于体如风,于头如水之乐。』
Kasaddo vattatī tīsu, pumā tīsu napuṃsako.
吠声流行于三者之中,男子三类,非男子一类。
Evaṃ sabbanāmabhūtānaṃ kiṃkasaddānaṃ pavatti veditabbā.
对于如此各种名称所指之吠声,应当得知其意。
Idha vuttappakārānaṃ, atthānaṃ dāni saṅgaho;
此处所说的不同方式,如今汇集其义;
Paññāvepullakaraṇo, ekadesena vuccate.
称为智慧之芽发器,一句而达意。
Kiṃ kiṃpakkena sadisaṃ, kāyo kiṃpabhavo vada;
以何种方式相似,身体现何起因;
Kiṃpakkasadiso kāmo, kāyo taṇhādisambhavo.
相似的欲爱,身体为渴爱等所生。
Uṇhakāle ka’micchanti, ka’micchanti pipāsitā;
在酷热之时,有人感受干渴,也有人感受口渴。
Paccāmittā ka’micchanti, ka’micchanti dukhaṭṭitā.
有的人感受到背后的痛苦,也有人感受到痛恨。
Kāyassa kassa ko āyo,
谁为此形体的主人,谁是此身体上的主宰?
Ko nātho kassa bhūtale;
谁是此土地上的保护者?
Kassa kaṃ jhānajaṃ sātaṃ,
谁拥有由禅定所生的满足?
Kassaṅgesu ca kaṃ paranti.
谁于肢体中施加影响?
Yā pana tā heṭṭhā amhehi liṅgattayavasena kiṃsaddassa sabbanāmikasaññitassa nāmikapadamālā vibhattā, etāsu pulliṅganapuṃsakaliṅgaṭṭhāne ‘‘kebhi, kissa, kasmā, kamhā, kamhī’’ti imāni padāni pahāya itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘kāyo, kābhi, kāsānaṃ, kāyaṃ, kassa’’nti imāni ca padāni pahāya tato tato sesapadato yathāsambhavaṃ cisaddaṃ canasaddaṃ canaṃsaddañca nipātetvā evarūpāni rūpāni gahetabbāni. Seyyathidaṃ?
若如下文中由我等按词性标志划分的各种代词及名词串已经分别展开,如此,在阳性之处舍弃「kebhi、kissa、kasmā、kamhā、kamhī」这些词,而在女性之处舍弃「kāyo、kābhi、kāsānaṃ、kāyaṃ、kassa」这些词,然后根据每种剩余词尾,尽可能地组合由无声、送气音、浊音及鼻音等不同音节构成的词形,从而形成诸如此类的词形。像这样来处理,应当如此吗?
Koci, keci, kecana. Kiñci, kiñcanaṃ, keci, kecana. Kenaci, kehici. Kassaci, kesañci. Pañcamiyā ekavacanaṃ ūnaṃ pāḷiyaṃ anāgatattā. Kehici. Kassaci, kesañci. Kasmiñci, kismici, kesuci. Pulliṅganapuṃsakaliṅgavasena daṭṭhabbāni. Atra kismicīti anusāralopavasena vuttaṃ.
『某个、某些、某一』——此为不定代词的各格变化形式。『某物、某事、某些』等。以某人(工具格单数)、以某些人(工具格复数)。属于某人(属格单数)、属于某些人(属格复数)。第五格(离格)单数形式因在巴利经文中尚未出现而缺失。以某些人(工具格复数)。属于某人(属格单数)、属于某些人(属格复数)。于某处(处格单数,有两种形式)、于某些处(处格复数)。以上当依男性与中性两种性别理解。其中『于某处』一式,是依随韵省略规则而说的。
Itthiliṅgavasena pana kāci itthī, kāci itthiyo. Kāci, kāci. Kiñci, kāci. Kāyaci, kāhici. Kāyaci, kassāci, kāsañci. Kāyaci, kāhici. Kāyaci, kassāci, kāsañci. Kāyaci, kāsucīti rūpāni.
依女性词形而言:某个女人、某些女人。某个(主格、呼格单复数)。某物、某个(中性)。以某个女人(工具格单数)、以某些女人(工具格复数)。属于某个女人(属格单数)、属于某些女人(属格复数)。以某个女人(离格)、以某些女人(工具格复数)。属于某个女人(属格单数)、属于某些女人(属格复数)。于某个女人、于某些女人——以上为其词形变化。
Ettha ‘‘iti bhāsanti kecana, na naṃ hiṃsāmi kiñcana’’ntiādayo payogā veditabbā. Iti liṅgattayavasena vuttāni koci kāci kiñcītiādīni appamattakānaṃ saṅgāhakavacanānīti veditabbāni.
于此处,『如此,某些人说道』、『我丝毫不伤害他』等诸多用例,皆应了知。如上所述,依三种性别而说的『某个(男)、某个(女)、某事物』等词,应当了知为:此乃用以摄集少数事物之语。
Punetāniyeva yathārahaṃ yaṃsaddena yojetvā dassessāmi –
现在我将依照正当次第,结合词缀,用例来解释如下:
Yo koci, ye keci. Yaṃ kiñci, ye keci. Yena kenaci, yehi kehici. Yassa kassaci, yesaṃ kesañci. Yasmā kasmāci, yehi kehici. Yassa kassaci, yesaṃ kesañci. Yasmiṃ kasmiñci, yesu kesuci.
任何一个、任何一些。任何事物、任何一些。以任何某人(工具格单数)、以任何某些人(工具格复数)。属于任何某人(属格单数)、属于任何某些人(属格复数)。从任何某人(离格单数)、从任何某些人(离格复数)。属于任何某人(属格单数)、属于任何某些人(属格复数)。于任何某处(处格单数)、于任何某些处(处格复数)。
Ettha ‘‘yo koci maṃ aṭṭhi katvā suṇeyya. Ye kecime atthi rasā pathabyā, saccaṃ tesaṃ sādhutaraṃ rasāna’’ntiādayo payogā veditabbā. Pulliṅgarūpāni.
此处诸种言说“若有人听闻我曾作此”,以及“在天地之间确有这些味道,真实确为味道中最美妙者”等用法,应当加以理解。此乃显示阳性类别的词形。
Yaṃ kiñci, yāni kānici. Yaṃ kiñci, yāni kānici. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ettha ‘‘yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, dhataraṭṭhanivesane. Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā. Yāni kānici rūpānī’’tiādayo payogā veditabbā. Napuṃsakaliṅgarūpāni.
“无论何种、无论哪些;无论何种、无论哪些”,余者皆属阳性同类形态。这里“无论何种宝物存在于地或金银藏处”,“无论何物财物在此或彼处”,“无论哪些色法”等用语,均为阴性类别词形。
Yā kāci itthī, yā kāci itthiyo. Yaṃ kiñci, yā kāci. Yāya kāyaci, yāhi kāhici. Yāya kāyaci, yāsaṃ kāsañci. Yāya kāyaci, yāhi kāhici. Yāya kāyaci, yāsaṃ kāsañci. Yāya kāyaci, yāsu kāsuci.
“某些女性、某些女子;无论何种、无论哪些;用某个身体,用某个臂膀;用某个身体,用某个骨节;用某个身体,用某些骨节;用某个身体,用某些骨骼”等等。
Ettha ‘‘yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā’’tiādayo payogā veditabbā. Itthiliṅgarūpāni. Iti liṅgattayavasena vuttāni yo koci, yā kāci, yaṃ kiñcītiādīni anavasesapariyādānavacanānīti veditabbāni. Sabbāni cetāni na nipātapadāni, nipātapatirūpakā saddagatiyoti veditabbāni. Yadi nipātapadāni siyuṃ, tīsu liṅgesu sattasu vibhattīsu ekākārena tiṭṭheyyuṃ, na ca tiṭṭhanti, tasmā na nipātapadāni, nipātapatirūpakā saddagatiyoyeva.
此处诸如“某种感受曾经发生、将要发生、现在发生”等用法,应理解为阴性类别词形。由此可知所谓类别三法,所谓的“某些、某种”等词,乃是不带限定的泛指词汇,而非独立词尾。诸“某些”词非属结尾助词,助词为附加词,因此被称为“助词形态”。假如它们皆系附加词,位于三类性别七种变化形态之一,则应单独存立,但事实并非如此,故断定此类助词为附加形态助词。
Apica ya ta kiṃ etaiccetehi sabbanāmehi liṅgānurūpato ttakattikapaccaye katvā vatticchāyaṃ yāni padāni sijjhanti, tāni paricchedavacanāni asabbanāmikāniyeva bhavanti. Tesaṃ nāmikapadamālā purisa citta kaññānayena yojetabbā. Taṃ yathā?
此外,不论何论述者用各种普遍名词配合性别变形的条件,相互构成语句中消失的词语,称为切断词,这些切断词仅是非普遍名称词。其名称的词组,须由男性、女性心念细心结合所成。如何结合呢?
Yattako jano, yattakaṃ cittaṃ, yattikā itthī. Tattako, tattakaṃ, tattikā. Kittako, kittakaṃ, kittikā. Ettako, ettakaṃ, ettikāti. Imāni padāni asabbanāmikānipi paccayavasena sambhūtatthantaresu viññūnaṃ kosallatthaṃ vuttāni.
譬如“此地的人民,此地的心念,此地的妇女”,“他方,此方,彼方”,“城郭,这方,那方”,“这儿,这处,这里”等等。以上诸词虽为非普遍名称词,但在条件配合语义不同处显示了明智的技巧。
Idāni saṅkhādivacanassa ekasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
现在数词及类似词语的单数形称为命名词列,
Ekasaddo hi saṅkhāvacano ca hoti asadisavacano ca asahāyavacano ca ekaccavacano ca missībhūtavacano ca. Yadā saṅkhā’sadisā’sahāyavacano, tadā ekavacanako bhavati.
单数既是数词,又是名词,同时是不定称词、不可协助词及部分词缀,若是数词、不定称词、不协助词,则成单数形。
Eko, ekaṃ, ekena, ekassa, ekasmā, ekamhā, ekassa, ekasmiṃ, ekamhīti. Evaṃ saṅkhādivacano ekasaddo ekavacanako. Tathā hi ‘‘eko dve tayo’’ti saṅkhāvisaye ekasaddo ekavacanakova. ‘‘Ekomhi sammāsambuddho. Eko rāja nipajjāmī’’ti asadisāsahāyakathanepi ekavacanakova. Ayaṃ ekavacanikā sabbanāmikapadamālā.
『一』、『一个』、『用一』、『属于一个』、『从一个』、『属于一个』、『在一个』、『用一个』,如此数词类名词为单数,正如说『一、二、三』数类中单数的意义。又如‘正自觉者只有一个。国王只有一个。’此为不定称不协助词,亦为单数形。此乃所有名字的单数形。
Yadā pana saṅkhatthā ca asahāyā ca bahū vattabbā siyuṃ, tadā ekasaddato kakārāgamaṃ katvā ekakā, ekake, ekakehi, ekakebhi. Purisanaye bahuvacanavasena nāmikapadamālā yojetabbā. Tathā hi saṅkhatthāpi bahū honti. ‘‘Cattāro ekakā siyu’’nti hi vuttaṃ. Asahāyāpi bahū honti. Tathā hi ‘‘ayampi gahapati ekova āgato, ayampi ekova āgato’’ti vattabbe ‘‘ime gahapatayo ekakā āgatā’’ti vattabbatā dissati. Ayaṃ nayo sabbanāmikapakkhaṃ na bhajati asādhāraṇarūpābhāvato, atthantaraviññāpanatthaṃ pana vutto.
若是复数形且不协助词要多用,单数词词首加声母k作词根形成复数格,如『那些一个们』、『对那些一个们』、使用多少复数词缀。正如有许多数词儿:说『有四个主人』。且不协助词有多种,言说『这些主人各个都来』,则说『这些主人是一个们来的』。此用法普通名称的复数形,因无特殊体、无词根,更是用以明示意义。
Yadā ekaccavacano, tadā ‘‘eke, eke, ekehi, ekebhi ekesaṃ, ekehi, ekebhi, ekesaṃ, ekesū’’ti vattabbaṃ. Ayampi bahuvacanikā sabbanāmikapadamālā. Ettha eketi ekacce. Esa nayo sesesupi. Yadā pana missībhūtavacano, tadā ‘‘ekā, eke, ekehi, ekebhi, ekāna’’nti purisanaye bahuvacanavasena vattabbaṃ. ‘‘Pañcālo ca videho ca, ubho ekā bhavantu te’’ti pāḷi dissati. Ayaṃ nayo sabbanāmikapakkhaṃ na bhajati asādhāraṇarūpābhāvato, atthantaraviññāpanatthaṃ pana vutto. Tattha ekā bhavantūti ekībhavantu missībhavantu, gaṅgodakena yamunodakaṃ viya aññadatthu saṃsandantu samentūti vacanattho.
若是部分词缀,如单数形要说『那些、那些们、用那些、与那些、给那些、被那些们』,亦是复数形式的普通名称形。此处『一个』为代表词。又当是未完成体,则复数以阳性形式说,如释迦语『有五人和一无生者,二者皆为一』。此用法普通名称复数形,不是特殊体,无词根,为了阐释意义。此处意为‘成为一,合为一’,如江水与河水虽异源但汇合。
Ācariyā pana evaṃ vibhāgaṃ adassetvā ekasaddassa sabbanāmattameva gahetvā sabbasaddassa viya nāmikapadamālaṃ yojenti. Kathaṃ?
导师发现此等区别后,便只取单数词的普通用途,视之为名字,组成所有单词的命名词列。如何是也?
Eko, eke. Ekaṃ, eke. Ekena, ekehi, ekebhi. Ekassa, ekesaṃ, ekesānaṃ. Ekasmā, ekamhā, ekehi, ekebhi. Ekassa, ekesaṃ, ekesānaṃ. Ekasmiṃ, ekamhi, ekesūti. Ayaṃ sabbanāmikapadamālāti veditabbā.
「一」,「一」的复数形式为「诸一」。单数作「一」,复数作「诸一」。以单数之「一」配合复数,复数之「诸一」亦然。单数属格作「一之」,复数属格作「诸一之」。单数作「一」,单数与复数皆用。单数作「一」,复数作「诸一」。单数处格作「于一中」,单数处格亦作「于一中」,复数处格作「于诸一中」。此为名词「一」之全体词形变化,应当熟知。
Keci ‘‘ekasaddo saṅkhyātulyāsahāyaññavacano. Yadā saṅkhyāvacano, tadā sabbatthekavacanantova, aññattha bahuvacanantopi, eko ekā ekaṃ iccādi sabbattha sabbasaddasamaṃ. Saṃsāsveva viseso’’ti liṅgattaye yojanānayaṃ vadanti. Evaṃ vadantā ca te vibhāgaṃ adassetvā vadanti. Mayaṃ pana sotūnaṃ payogesu kosalluppādanatthaṃ vibhāgaṃ dassetvā vadāma.
有些说:「单数词『一』是数目词,其表不可助词性质。数目词时,则处处如单数词,或复数词,始终为『一』『之一』『一体』等意思,同一单数词。无论何处,词义皆为单一之义。此即语言特征。」依此语,谓为词性的连接说明。如此说者,于此语法分段未明之时,仍可称是。我们因要生起听者的理解,故于用例中示出分段,予以说明。
Apicettha ayaṃ visesopi sallakkhitabbo ‘‘eke ekaṭṭhe same samabhāge’ti pāḷippadese paccattekavacanassa ekasaddassa ekārantaniddesopi dissatī’’ti. Pulliṅgarūpāni.
此外,此处之特殊,用法亦应记载,谓「一一处」于巴利文中,显示单数词之集体之义。此谓复数阳性词形。
Ekaṃ, ekāni. Ekaṃ, ekāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Tattha ekānīti ekaccāni. Esa nayo sesabahuvacanesupi, napuṃsakaliṅgarūpāni.
「一个」、「多个」;「一个」、「多个」。谓诸多复数阳性词形。其中文「一个」是指某些。此用于部分复数之处,非中性阳性词形。
Ekā, ekā, ekāyo. Ekaṃ, ekā, ekāyo. Ekāya, ekāhi, ekābhi. Ekāya, ekissā, ekāsaṃ. Ekāya, ekāhi, ekābhi. Ekāya, ekissā, ekāsaṃ. Ekāya, ekāyaṃ, ekissaṃ, ekāsu. Ettha bahuvacanaṭṭhāne ekāti ekaccā, ekāhīti ekaccāhi, ekāsanti ekaccānaṃ ekāsūti ekaccāsu. Itthiliṅgarūpāni. Sabbānetāni sabbanāmāni ekavacanabahuvacanavasena vuttāni.
「一个」,「某一」,「某些」;「一个」,「某一」,「某些」。与「某一个」或「某一」及其复数「某些」,「某处」对应。在复数使用处,「一」作为「某个」、「某一」;作「某个」之用。此为女性阳性词形。所有此类词均为「全名词」,既含单数也含复数。
Apica ekasadde vicchāvasena vattabbe liṅgattayarūpāni ekavacanāneva bhavanti. Kathaṃ?
此外,「一」作为词根使用时,其词性变化形式于单数仍是同一形式。问如何一单数形式即具两词性的情况?
Ekeko, ekekaṃ, ekekena, ekekassa, ekekasmā, ekekamhā, ekekassa, ekekasmiṃ, ekekamhīti pulliṅgarūpāni.
单数格的阳性形式包括:单数主格、单数宾格、单数具格、单数属格、单数从格、单数离格、单数溯格和单数处格,这些都是阳性词形变化。
Ekekaṃ, ekekaṃ. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ, napuṃsakaliṅgarūpāni. Ekekā, ekekaṃ, ekekāya, ekekissā, ekekāya, ekekissā, ekekāyaṃ, ekekissaṃ. Itthiliṅgarūpāni.
单数中,单数主格和单数宾格,属于剩余的相似男性词根形式;然而,此类词形并非男性,属于女性词形变化,如单数主格、单数宾格、单数具格、单数属格、单数离格、单数溯格及单数处格,都属于女性词形变化。
Sabbānetāni vicchāsabbanāmānīti vattuṃ vaṭṭati. Bahuvacanāni panettha na santi payogābhāvato. Iti imesu vicchāvasena vuttesu liṅgattayarūpesu samāsacintā na uppādetabbā anibbacanīyattā vicchāsaddānaṃ. Tathā hi ‘‘pabbaṃ pabbaṃ sandhi sandhi odhi odhi hutvā tattakapāle pakkhittatilā viya taṭataṭāyantā saṅkhārā bhijjantī’’tiādīsu pabbapabbasaddādīnaṃ samāsakaraṇavasena nibbacanaṃ pubbācariyehi na dassitaṃ. Yasmā ca vicchāyaṃ vattamānānaṃ dvirutti lokato eva siddhā, na lakkhaṇato, tasmā tattha samāsacintā na uppādetabbā.
整体而言,这些词汇都属于词尾变化的全称。复数形式并未在此处使用,因此不涉及用法。故在已阐述的具体变化中,对于指示女性或男性词形族群的合成思考不应产生,也不生造新义。同时,如同“逐步、逐步,连接、连接,散发、散发,生长于苔藓的湿地,仿佛沿岸颤动的种种行法”之类的复合词,作为连词的用法在前人中尚未见明示。鉴于这些词尾变化的两种形式都是在民间口语中成立,而非语义标志,因此对于这些复合词的合成思维不宜产生。
Idāni ekacca ekatiya ekacciyasaddānaṃ nāmikapadamālāyo vuccante – pulliṅge tāva ekacco, ekacce. Ekaccaṃ, ekacce. Sesaṃ purisasaddasamaṃ. Ettha ekacceti paccattabahuvacanameva sabbanāmikarūpasamaṃ asādhāraṇarūpattā. ‘‘Idhekacco kulaputto. Idhekacce moghapurisā’’ti nidassanapadāni.
现今,一些单数形式的词如“单者”、“某人”被称为命名语类——在阳性词形里存在“某者”、“某某”;“某某”、“某某”。这些属于与男性词形相同的剩余词类。这里“某者”指的是单数复数均可称为全称名词且具罕见形态,如“此某人是某家子弟”,“此某某是无知之人”为说明用语。
Ekatiyo, ekatiye. Ekatiyaṃ, ekatiye. Sesaṃ purisasaddasamaṃ. Idhāpi ekatiyeti paccattabahuvacanameva sabbanāmikarūpasamaṃ asādhāraṇarūpattā. Ekatiye manussā.
词形“单一”与其变格“单一位”等,属于余留与男性词形相似。这里的“单一”被认为是单数复数均含全称名词且具罕见形态。在“单一位”中指人类。
‘‘Na vissase ekatiyesu eva,
『不信任仅存在于单一这类之中,』
Agārisu pabbajitesu cāpi;
在未出家者中,
Sādhūpi hutvāna asādhu honti;
虽然曾为善,亦有作不善者;
Asādhu hutvā puna sādhu hontī’’ti
作不善之后,又复为善;
Nidassanapadāni. Ekacciyasaddassa atthitāyaṃ pana –
此为示现语句。对某一词语的含义解释如下——
‘‘Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha;
『诚然,人中有某些人如此说:
Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro.
沼泽泥水被搅动时更好,但人却非均一者。』
Ekacciyaṃ āhāra’’nti nidassanapadāni. Ekacciyo, ekacciyā. Ekacciyaṃ, ekacciyeti sabbathāpi purisanayo. Pulliṅgarūpāni.
「某一餐食」等为示例词。『某一』者,『某一人』、『某一女』者。『某一』与『某一人』此在一切男子中皆用。此为阳性词形。
Ekaccaṃ , ekaccāni. Ekaccaṃ, ekaccāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekatiyaṃ, ekatiyāni. Ekatiyaṃ, ekatiyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekacciyaṃ, ekacciyāni. Ekacciyaṃ, ekacciyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Napuṃsakaliṅgarūpāni.
『某一』单数与复数形式。此复数形式余皆与阳性同。『某一二』与『某一二』复数形式,余皆与阳性同。『某一』与『某一』复数形式,余皆与阳性同。此为阴性词形。
‘‘Ekaccā, ekaccā, ekaccāyo’’ti kaññānayena, tathā ‘‘ekatiyā, ekatiyā, ekatiyāyo. Ekatiya’’nti ca, ‘‘ekacciyā, ekacciyā, ekacciyāyo. Ekacciya’’nti ca kaññānayena yojetabbaṃ. Itthiliṅgarūpāni.
『某一女』、『某一女』、『某一女们』等,应以女性词尾连接。又『某一二女』、『某一二女』、『某一二女们』,及『某一女』、『某一女』、『某一女们』,亦应以女性词尾连接。此为女性词形。
Idāni ekākī ekākiyasaddavasena nāmikapadamālā vuccante –
现今以单一形态的单数词称为单独词缀类之名词词类。
Ekākī, ekākī, ekākino. Ekākiṃ, ekākī, ekākino. Daṇḍīnayena ñeyyā. Ekākiyo, ekākiyā. Ekākiyaṃ, ekākiye. Ekākiyena. Purisanayena ñeyyaṃ. Pulliṅgarūpāni.
『单一』、『单一』、『单一的』。『单一』宾格、主格、属格皆须以名词词尾连接。『单一们』、『单一们』。『单一』宾格、属格、与单数配合。以男子词尾为宜。此为阳性词形。
Ekāki kulaṃ, ekākī, ekākīni. Ekākiṃ, ekākī, ekākīni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Ekākiyaṃ, ekākiyāni. Ekākiyaṃ, ekākiyāni. Sesaṃ pulliṅgasadisaṃ. Napuṃsakaliṅgarūpāni.
『单一』族群。『单一』单数与复数形式。此复数形式皆与阳性相似。『单一们』、『单一们』等复数形式,亦皆与阳性相似。此为阴性词形。
Ekākinī, ekākinī, ekākiniyo. Ekākiniṃ, ekākinī, ekākiniyo. Ekākiniyāti itthīsadisaṃ. Ekākiyā, ekākiyā, ekākiyāyo. Ekākiyaṃ, ekākiyā, ekākiyāyo. Ekākiyāyāti kaññāsadisaṃ. Itthiliṅgarūpāni. Sabbāni panetāni asabbanāmikarūpāni atthantaraviññāpanatthaṃ vuttānīti daṭṭhabbāni.
『独自一人(女性)』之变化:主格单数、呼格单数、主格复数。宾格单数、呼格复数、宾格复数。工具格单数——此组与『女人』类词变化相同。工具格单数(另一形式)、呼格单数(另式)、工具格复数。宾格单数(另式)、呼格复数(另式)、宾格复数(另式)。处格单数——此组与『少女』类词变化相同。以上为女性词形。然而所有这些形式,皆应了知为:此乃为了表达与一般代词有所不同之含义而说。
Idāni dvisaddapariyāyassa sadā bahuvacanantassa sabbanāmikapadassa ubhasaddassa nāmikapadamālā vuccate –
此后,双词缀变体的常用复数名词词尾两种形态合称为名词词尾群—
‘‘Ubho , ubho, ubhohi, ubhobhi, ubhinnaṃ, ubhohi, ubhobhi, ubhinnaṃ, ubhosū’’ti ayaṃ pāḷinayānurūpena vuttapadamālā. Atrime payogā – ubho kumārā nikkītā. Ubho itthiyo tiṭṭhanti, ubho cittāni tiṭṭhanti, ubho putte adāsi. Ubho kaññāyo passati. Ubho pādāni bhinditvā, saññamissāmi vo ahaṃ. Ubhohi hatthehi. Ubhohi bāhāhi, ubhohi cittehi, ubhinnaṃ janānaṃ, ubhinnaṃ itthīnaṃ, ubhinnaṃ cittānaṃ, ubhosu purisesu, ubhosu itthīsu, ubhosu passesūti, ayamasmākaṃ ruci. Ācariyā pana ‘‘ubhehi, ubhebhi, ubhesū’’tipi icchanti. Kaccāyanepi hi ‘‘ubhe tappurisā’’ti vuttaṃ. Sabbānipi etāni manasi kātabbāniyeva. Ubhasaddassa samāso appasiddho. Liṅgattayasādhāraṇarūpāni.
『两者(主格)、两者(宾格)、以两者(工具格甲式)、以两者(工具格乙式)、属于两者(属格)、以两者(离格甲式)、以两者(离格乙式)、属于两者(属格)、于两者(处格)』——此为依循经文规范所说之词形一览。以下为实际用例:两位少年被赎回;两个女人站立;两个心识生起;他将两个儿子施予;他看见两个少女;折断两只脚后,我将制伏你们;以两只手;以两条臂;以两个心识;属于两人;属于两个女人;属于两个心识;于两个男人之中;于两个女人之中;于两侧之中——此为我等之见解。然而,诸位老师亦主张『以两者(工具格另式一)、以两者(工具格另式二)、于两者(处格另式)』等形式。咖吒那文法中亦有『两个财主复合词』之说。凡此种种,皆应铭记于心。『两』字之复合词形则不通行。以上为三性共通之词形。
Idāni saṅkhāvacanānaṃ dviti catusaddānaṃ sadā bahuvacanantānaṃ sabbanāmānaṃ nāmikapadamālāyo vuccante –
此后,对数词变体中常用复数形态,以及四种词尾的名词群合称为名词词尾群—
Dve, dve, dvīhi, dvībhi, dvinnaṃ, duvinnaṃ, dvīhi, dvībhi, dvinnaṃ, duvinnaṃ, dvīsu. Cūḷaniruttiyaṃ pana ‘‘dvinnanna’’nti padamālā āgatā. Imāni ahaṃsaddādīni viya itthi liṅgādibhāvavinimuttānipi tīsu liṅgesu yujjante ‘‘dve purisā, dve itthiyo, dve cittāni’’iccevamādinā. Imānipi liṅgattayasādhāraṇāni rūpāni.
「二」的变格形式为:主格二格(dve,dve)、工具格(dvīhi,dvībhi)、属格(dvinnaṃ,duvinnaṃ)、再工具格(dvīhi,dvībhi)、再属格(dvinnaṃ,duvinnaṃ)、处格(dvīsu)。然而在《小语法》中,词列里出现了「dvinnannaṃ」一词。这些词形如同「我」声等词一样,不受阴阳中三性之束缚,可通用于三性,如「二位男子、二位女子、二个心识」等,以此类推。这些也是通行于三性的词形。
‘‘Dve’’ti rūpaṃ dvisaddassa, yaṃ samāsamhi taṃ bhave;
『Dve』形体属双音叠词,乃表示复数之总合形态;
Dvitippakatikaṃyeva, nānādesehi sā siyā.
双重分类亦能存在于多种不同用法中。
Dvibhāvo ceva dvebhāvo, dvirattañca duvassako;
有二种性别及二种状态,还有二种束缚;
Dohaḷinī dupattañca, taddhitatte dvayaṃ dvayaṃ.
双性及双束缚各有二类。
Tayo , tayo, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīsu. Imāni pulliṅgarūpāni.
三是以三者、三者、多者、多者(属格复数)、以三、三者、多者、多者(属格复数)、三者。这些是阳性形式。
Tisso, tisso, tīhi, tībhi, tissannaṃ, tīhi, tībhi, tissannaṃ, tīsu. Imāni itthiliṅgarūpāni. Cūḷaniruttiyaṃ ‘‘tissannanna’’nti catutthīchaṭṭhīnaṃ bahuvacanamāgataṃ, niruttipiṭake pana ‘‘tiṇṇanna’’nti. Tāni sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane punappunaṃ upaparikkhitvā dissanti ce, gahetabbāni.
三是以三者、三者、多者、多者(属格复数)、以三、三者、多者、多者(属格复数)、三者。这些是阴性形式。小义云说“tissannanna”是第四十五种复数形式,但律藏中用“tiṇṇanna”。这两者皆见于律藏中的佛说经文中,反复考察后应取用。
Tīṇi, tīṇi, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīhi, tībhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, tīsu. Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni. Katthaci pana pāḷippadese tīṇisaddassa ṇikāralopopi bhavati ‘‘dve vāti vā udakaphusitānī’’ti. ‘‘Tiṇṇannaṃ kho bhikkhave indriyānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā piṇḍolabhāradvājena bhikkhunā aññā byākatā’’ti idaṃ ‘‘tiṇṇanna’’nti padassa atthibhāve nidassanaṃ.
三是以三者、三者、多者、多者(属格复数)、以三、三者、多者、多者(属格复数)、三者。这些是中性形式。但某些巴利方言中,“三”字可脱失止音,变为“二”,如水疏沥。此处“tiṇṇanna”此词义以比多纳帕拉德瓦迦比库所指出为感官的修习和精进而广泛使用,作为“tiṇṇanna”词义的示例。
Yāni rūpāni vuttāni, ‘‘tisso tīṇi tayo’’iti;
所谓诸色,即是所谓三色三者,
Samāsavisaye tāni, titippakatikā siyuṃ.
在整体境界中,这些是三种区分的色相。
Yasmā tissa samāsamhi, saddhiṃ parapadena ve;
由于这三者在整体中,彼此相连合,
‘‘Tivedanaṃ ticitta’’nti, ‘‘tiloka’’nti ca niddise.
因之称为三种感受、三种心念,亦称三界。
Ettha napuṃsakattaṃva, pāsaṃsaṃ pāyavuttito;
此处非指无男性之性,乃因称誉称赞所致;
Pumattampettha icchanti, ‘‘tibhavo khāyate’’iti.
此处则指男性众生欲望所向,谓三界可被消耗。
Cattāro, caturo, cattāro, caturo, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūsu. Imāni pulliṅgarūpāni.
四(主格):cattāro、caturo;宾格:cattāro、caturo;具格:catūhi、catūbhi、catubbhi;属格:catunnaṃ;离格:catūhi、catūbhi、catubbhi;属格:catunnaṃ;处格:catūsu。以上为「四」之阳性词形变化诸形式。
Catasso , catasso, catūhi, catūbhi, catubbhi, catassannaṃ, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catassannaṃ, catunnaṃ, catūsu. Imāni itthiliṅgarūpāni. Itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘catunna’’nti padaṃ cūḷaniruttiyaṃ niruttipiṭake pāḷiyaṃ aṭṭhakathāsu ca dassanato vuttaṃ. Tathā hi cūḷaniruttiyaṃ itthiliṅgaṭṭhāne ‘‘catunna’’nti āgataṃ, niruttipiṭake ‘‘catunnaṃ kaññāna’’nti āgataṃ. Pāḷiyaṃ pana soṇadantasuttādīsu ‘‘samaṇo gotamo catunnaṃ parisānaṃ piyo manāpo’’ti āgataṃ. Aṭṭhakathāsu ca pana suttantaṭṭhakathāyaṃ ‘‘catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato catunnaṃ parisānaṃ piyo manāpo’’ti āgataṃ. Sattilaṅghajātakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘ācariyo panassa catunnaṃ sattīnaṃ laṅghanaṃ sippaṃ jānātī’’ti āgataṃ.
「四」的阴性变格形式为:主格(catasso,catasso)、工具格(catūhi,catūbhi,catubbhi)、属格(catassannaṃ,catunnaṃ)、再工具格(catūhi,catūbhi,catubbhi)、再属格(catassannaṃ,catunnaṃ)、处格(catūsu)。以上为阴性词形。阴性处所用「catunnaṃ」一词,是依据《小语法》、语法藏、巴利圣典及注疏中皆可见到而说的。具体而言:在《小语法》中,阴性位置出现了「catunnaṃ」;在语法藏中出现了「catunnaṃ kaññānaṃ(四位女子之)」;在巴利圣典方面,则见于《索那丹德经》等处,有「修行者果德玛,为四众所喜爱、所悦纳」之说;在注疏方面,经藏注疏中有「具足四种希有未曾有法,为四众所喜爱、所悦纳」,《矛跳本生注疏》中有「其师了知四矛腾跃之技艺」等语。
Cattāri, cattāri, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūhi, catūbhi, catubbhi, catunnaṃ, catūsu. Imāni napuṃsakaliṅgarūpāni.
四(cattāri)、四(cattāri)、以四(catūhi / catūbhi / catubbhi)、四者之(catunnaṃ)、以四(catūhi / catūbhi / catubbhi)、四者之(catunnaṃ)、于四中(catūsu)。以上为「四」之中性形变格诸形式。
‘‘Cattāro’’ti ‘‘catasso’’ti, ‘‘cattārī’’ti ca sadditaṃ;
「四」(阳性形)、「四」(阴性形)、「四」(另一中性形)——此三种形式皆流通于世间;
Rūpaṃ samāsabhāvamhi, catuppakatikaṃ bhave.
作为整体概念而言,此「形色」具备四分法,故称为四者或四种。
Nidassanapadānettha, kamato kamakovido;
此为论述词语示例,表明此处为表象词,因变量、不同语法用法而异。
‘‘Catubbidhaṃ catussālaṃ, catusacca’’nti niddise.
「四种四真理」被加以说明。
Imāni dveādikāni sabbanāmikāni bahuvacanāniyeva bhavanti, na ekavacanāni. Cūḷaniruttiyaṃ pana tīsu liṅgesu ‘‘catassanna’’nti vuttaṃ, taṃ anijjhānakkhamaṃ viya dissati.
此诸名称皆为复数形式,不是单数形式。《小誓经》中三种语法性中曾有「四」的说法,此显不恰当,犹如未经加减的状态。
Idāni tumhaamhasaddānaṃ nāmikapadamālā vuccante, tesu yena katheti, tassālapane tumhavacanāni bhavanti.
现在你们这诸种声音谓之名称词,因以说话而形成的,就是所谓的词尾。
Tvaṃ, tuvaṃ, tumhe. Taṃ, tuvaṃ, tvaṃ, tavaṃ, tumhe. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayā, tvayā, tumhehi, tumhebhi. Tuyhaṃ, tava, tumhaṃ, tumhākaṃ. Tayi, tvayi, tumhesu . Tatra ‘‘tvaṃ puriso, tvaṃ itthī, tvaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni.
「你」、「你们」。有「那」的格及「你」的格、「你们」的格等若干形式。其中可接如「你是男子」、「你是女人」、「你是心」等。
Attayoge amhavacanāni bhavanti.
在自称方面用「我」的词尾。
Ahaṃ, ahakaṃ, mayaṃ, amhe. Maṃ, mamaṃ, amhe. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayā, amhehi, amhebhi. Mayhaṃ, mama, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ. Mayi, amhesu, asmesu.
「我」、「我们」。有「我」的宾格、属格、用格等诸种形态,亦为自称之词尾。
Ettha pana ‘‘kathaṃ amhe karomase’’ti pāḷidassanato ‘‘tumhe’’ti paccattavacanassa viya ‘‘amhe’’ti paccattavacanassapi atthitā veditabbā, ‘‘ahaka’’nti rūpantarampi icchitabbaṃ. Tassa atthibhāve ‘‘ahakañca cittavasānugā bhāsissa’’nti esā pāḷi nidassanaṃ. Ettha hi ahakanti ahaṃ iccevattho. Tatra ‘‘ahaṃ puriso, ahaṃ kaññā, ahaṃ citta’’ntiādinā yojetabbāni. Imānipi liṅgattayasādhāraṇarūpāni.
此处‘我们如何作?’从巴利语言来看,应当理解为‘你们’的单数对话语体用‘我们’的单数对话语体对应,还须指出‘我’的形态变化。对其意义而言,应知此处的表现为‘我’的形式变化。依此意义的扩展,若言‘我’者,即‘我心意所从’也。此处应将‘我人’、‘我女’、‘我意’等相类合成。此亦标示出三种共通的性别词性特征。
Kaccāyanacūḷaniruttiniruttipiṭakesu pana ‘‘tumhākaṃ amhāka’’nti ca dutiyābahuvacanaṃ vuttaṃ. Kaccāyane ‘‘tumhānaṃ amhāna’’nti ca paṭhamādutiyābahuvacanaṃ, ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca catutthīchaṭṭhekavacanaṃ, paṭhamādutiyābahuvacanañca vuttaṃ, cūḷaniruttiniruttipiṭake pana ‘‘tumhaṃ amha’’nti ca dutiyekavacanaṃ vuttaṃ, ‘‘tumhe amhe’’ti ca catutthīchaṭṭhībahuvacanaṃ vuttaṃ. Etāni upaparikkhitvā sāṭṭhakathesu suttantesu dissanti ce, gahetabbāni.
在《迦吒延小辞典》及语辞集部中,曾有‘你们的,我的’的第二人称复数用法。迦吒延中有‘你们的,我们的’第一、第二人称复数表达,以及‘你,我’的第四人称奇数表达,此第一、第二人称复数亦曾说明。小辞典语辞集中则有‘你,我’的第二人称奇数表达及‘你们,我们’第四人称复数表达。对此多种情况,应谨慎考察,若见于论书及经文中,务必采用。
Tumhaamhasaddānaṃ pana parapadehi saddhiṃ samāse ‘‘maṃdīpā’’tiādayo payogā tathāgatādimukhato sambhavanti. ‘‘Ete gāmaṇi maṃdīpā maṃleṇā maṃsaraṇā’’ti hi tathāgatamukhato, ‘‘tayyogo mayyogo’’ti niruttaññumukhato, kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukhaṃ kamaleneva, tulyaṃ nāññena kenacī’’ti ca ‘‘candena tvaṃmukhaṃ tulya’’nti ca kavimukhato.
‘你我’合成词在复合词中合流,诸如‘曼地波’等词汇,常见于如来赞仪语。‘这些乡村为曼地波、曼连、曼萨兰’等如来言说;‘结合’、‘交合’等亦见于语辞解说。在诗歌中亦有‘你之面容如同莲花,难有人可比’、‘如月亮你的面容无双’等诗句。
Tattha hi ahaṃ dīpo etesanti maṃdīpā, ahaṃ leṇaṃ etesanti maṃleṇā, evaṃ maṃsaraṇā. Tumhena yogo tayyogo, tumhasaddena yogo iccevattho. Amhena yogo mayyogo, amhasaddena yogo iccevattho. Tava mukhaṃ tvaṃmukhaṃ. Bahuvacanavasenapi nibbacanīyaṃ ‘‘tumhākaṃ mukhaṃ tvaṃmukha’’nti. Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘maṃdīpā’’iccādidassanato ‘‘tvaṃdīpā’’tiādīni kābyādāse ca ‘‘tvaṃmukha’’nti dassanato tvaṃvaṇṇo, tvaṃsaro, maṃmukhaṃ, maṃvaṇṇo, maṃsaroādīni gahetabbāni. Tattha tvaṃ dīpo etesanti tvaṃdīpā, tumhe vā dīpā etesanti tvaṃdīpā, tava vaṇṇo tvaṃvaṇṇo. Mama mukhaṃ maṃmukhaṃ, amhākaṃ vā mukhaṃ maṃmukhanti nibbacanāni. Esa nayo aññesupi īdisesu ṭhānesu.
此中‘我’是‘灯火’,如‘曼地波’者,‘我’是‘岩穴’如‘曼连’,又如‘曼萨兰’。‘你’与‘合成’‘联合’‘你’语是合适的,‘我’与‘结合’‘联合’‘我’语是恰当的。‘你的面容,即你面容’。即便是在复数语境下,亦可说‘你们的面容,即你面容’。此处巴利语‘曼地波’等词体现‘你’的内涵,诗句亦表现‘你面容’等意涵,这些皆为‘你的色彩’、‘你的形象’、‘我的面容’、‘我的颜色’、‘我的形象’等表达。故此‘你灯火’称‘你灯火’,‘你们灯火’亦归于‘你灯火’,‘你颜色’称‘你颜色’。‘我的面容’、‘我的颜色’、‘我们的面容’等亦当如此理解。此类用法适用于其他同类位置。
Samāse tumhaamhākaṃ, honti parapadehi ve;
在合成语中‘你我’皆具,复数语境下亦然;
‘‘Tvaṃmukha’’nti ca ‘‘maṃdīpā, tayyogo mayyogo’’ti ca.
此外有‘你的面容’及‘曼地波’、‘结合’、‘联合’等表达。
Etthāha ‘‘kiṃ ettakameva tumhaamhasaddānaṃ rūpaṃ, udāhu aññampi atthī’’ti? Atthi ‘‘te me’’ iccādīni. Yadi evaṃ kasmā padamālā visuṃ na vuttāti? Avacane kāraṇamatthi. Atridaṃ kāraṇaṃ –
这里说『你们对此语言所呈现的形象究竟为何?还有其他意义吗?』是问此义『在你们这里存在』之意。若如此,为什么不说语言是清晰明确的呢?这是因为否定之故。此处有此否定的缘故——
‘‘Te me vo no’’ti rūpāni, parāni padato yato;
『那些形象是属于你们的吗?』因它们由别的语言所生;
Tato nāmikapantīsu, na tu vuttāni tāni me.
因此它们没有名称的次第,而非我语言所表达。
Ettha ca mayaṃ me vo nosaddānamatthuddhāro vuccate – tesaddassa pana vuttova. Yasmā aṭṭhakathācariyā mayaṃsaddaṭṭhānepi mayāsaddo, mayāsaddaṭṭhānepi ca mayaṃsaddo icceva vadanti, tasmā mayampi tatheva vadāma. Mayaṃsaddo ‘‘anuññātapaṭiññātā, tevijjāmayamasmubho’’tiādīsu asmadatthe āgato . ‘‘Mayaṃ nissāya hemāya, jātā mandosisūpagā’’ti ettha paññattiyaṃ. ‘‘Manomayā pītibhakkhā sayaṃpabhā’’tiādīsu nibbattiatthe. Bāhirena paccayena vinā manasāva nibbattāti manomayā. ‘‘Yaṃnūnāhaṃ sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ kareyya’’ntiādīsu vikāratthe. ‘‘Dānamayaṃ sīlamaya’’ntiādīsu padapūraṇamatte. ‘‘Pīṭhaṃ te sovaṇṇamayaṃ uḷāra’’nti ettha vikāratthe padapūraṇamatte vā daṭṭhabbo. Yadā hi suvaṇṇameva sovaṇṇanti ayamattho, tadā suvaṇṇassa vikāro sovaṇṇamayanti vikāratthe mayasaddo daṭṭhabbo. Nibbattiatthotipi vattuṃ vaṭṭati. Yadā pana suvaṇṇena nibbattaṃ sovaṇṇanti ayamattho, tadā sovaṇṇameva sovaṇṇamayanti padapūraṇamatte mayasaddo daṭṭhabbo.
在这里,我们说语言是我所传达意义之所依——此语言的解释是确实存在的。因为注疏老师说,我们的语言即语言之所在,即语言所在即我们的语言,故我们亦如此说。所谓语言者,是指『无所显现,已觉知的,有三明的我们』等;称我所依者,是比喻所说,如『以金为依,生出浑浊宝』等,仅为表达。以外境无条件而言,是由心生起。又如『若我能作满土之房』等,是指变化之意。若如『布施之法、戒法』等,则是补充辞。『此地乃金色之巢』等,也是说变化之义或充实之理。因为若金即是金,则其理即变成金色;在变化时,此语言实属补充之词以明其义。此处也说明了成声之理。若以金生起为理由,则名为金;若以金成声为理由,则语言说成金色之义。
Mesaddo ‘‘kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsitu’’ntiādīsu karaṇe āgato. Mayāti attho. ‘‘Tassa me bhante bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu sampadāne, mayhanti atthoti vadanti. ‘‘Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato’’tiādīsu sāmiatthe, mamāti atthoti ca vadanti. Etthetaṃ vuccati –
『语言是我所勉持而得,今当明示』等,是指作为原因。『尊者世尊曾简略宣说法义』等,是说明由来而得的含义。『比库们啊,早前我就在未证阿拉汉时,正如菩萨修学时』等,是表示我的称呼。因而称作——
Karaṇe sampadāne ca, sāmiatthe ca āgato;
作为原因、根据与称呼的说明而得也。
Mesaddo iti viññeyyo, viññunā nayadassinā.
「Mesaddo」者,须知其义,是由见知者,以智慧所引导示现的称谓。
Ettha pana ṭhatvā aṭṭhakathācariyehi kate te mesaddānamatthavivaraṇe vinicchayaṃ brūma tesamadhippāyappakāsanavasena sotūnaṃ saṃsayasamugghāṭanatthaṃ. Tathā hi aṭṭhakathācariyā temesaddānaṃ sampadānatthavasena ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthaṃ saṃvaṇṇesuṃ, sāmiatthavasena pana ‘‘tava mamā’’ti. Evaṃ yvāyaṃ tehi asaṅkarato niyamo dassito, so sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane kuto labbhā. Tathā hi temesaddatthavācakā tuyhaṃ mayhaṃsaddā tava mamasaddā ca sampadānasāmiatthesu aniyamato pavattanti.
此处,当立足于注疏师们所说,即对「Mesaddo」这一词义的详尽阐明作一判别,我们以此由其关键显现,启发听闻者驱散疑惑。注疏师谓此「Mesaddo」成就意义在于「tuyhaṃ mayha」的表述意涵,而义务对主人公则是「tava mamā」。如此,依此不混合的规则表明,于《桑拏经》等典籍中于佛语中何处得之?实由此三语成义,即「tuyhaṃ mayhaṃ」和「tava mamā」各自不规则运行。
Tatrime payogā – idaṃ tuyhaṃ dadāmi. Tuyhaṃ vikappemi. Tuyhaṃ maṃsena medena, matthakena ca brāhmaṇa, āhutiṃ paggahessāmi. Esa hi tuyhaṃ pitā narasīho. Tuyhaṃ pana mātā kahanti. Mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ. Na mayhaṃ bhariyā esā. Assamo sukato mayhaṃ. Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ. Tāta mayhaṃ mātu mukhaṃ aññādisaṃ, tumhākaṃ aññādisaṃ. Mayhaṃ sāmiko idāni marissati. Tava dīyate, tava silāghate, mama silāghate, pabbajjā mama ruccati. Tava putto. Ubho mātāpitā mamāti evaṃ aniyamato pavattanti.
此三用例——『这是给你的,我予与你。你是我的,我的。你是我以肉脂松香所供养的婆罗门,我将供养你。此乃你的父亲,人中狮子。你称母亲。所应施之施,唯我而非他人,我当施与弟子,不是他人。此妇非属我。苏加陀为我子。诸事皆属吾爱。父亲属我,母亲行于外面,面相非我和非汝所有。吾为主人今将死,施给你,你受戒笥,我乐出家。子乃你子。父母二人皆属我,此均不规则运行。」
Cūḷaniruttiyañhi yamakamahātherena catutthīchaṭṭhīnaṃ anaññarūpattaṃ vuttaṃ ‘‘catutthīchaṭṭhīnaṃ sabbattha anaññaṃ, tatiyāpañcamīnaṃ bahuvacanañcā’’ti . Yadi evaṃ aṭṭhakathācariyā ‘‘namo te purisājañña. Namo te buddha vīratthū’tiādīsu tuyhaṃsaddassa vasena sampadāne, tuyhanti hi attho. ‘Kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariya’ntiādīsu sāmiatthe, tavāti hi attho’’tiādīni vadantā ‘‘ayuttaṃ saṃvaṇṇanaṃ saṃvaṇṇesu’’ntipi, ‘‘passitabbaṃ na passiṃsū’’tipi āpajjantīti? Yuttaṃyeva te saṃvaṇṇayiṃsu, passitabbañca passiṃsu. Tathā hi te ‘‘saddasatthampi ekadesato sāsanānukūlaṃ hotī’’ti paresamanukampāya saddasatthato nayaṃ gahetvā sampadānatthavasena te mesaddānaṃ ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthaṃ saṃvaṇṇayiṃsu, sāmiatthavasena pana ‘‘tava mamā’’ti. Saddasatthe hi catutthīchaṭṭhīrūpāni sabbathā visadisāni, sāsane pana sadisāni. Tasmā sāsane sāmaññena pavattāni catutthīchaṭṭhīrūpāni saddasatthe visesena pavattehi catutthīchaṭṭhīrūpehi samānagatikāni katvā paresamanukampāya sampadānatthe tuyhaṃ mayhaṃsaddānaṃ pavattiniyamo, sāmiatthe ca tava mamasaddānaṃ pavattiniyamo dassito. Yasmā pana paresamanukampāya ayaṃ niyamo, tasmā karuṇāyevāyaṃparādho, na aṭṭhakathācariyānaṃ. Tāya eva hi tehi evaṃ saṃvaṇṇanā katāti.
长注疏第四十六章大长老说法论中,已说「第四十六种全时皆无二,第三与第五多复数用」;若此时注疏师于「namo te purisājañña」「namo te buddha vīratthū」等以「tuyhaṃ」词为滋养成就,则「tuyhaṃ」当作「你属我」之意;于「kinte vataṃ kiṃ pana brahmacariya」等以「tavāti」论义,则作「你」之意,于是有人问:「众说纷纭,则当明辨否?」他们以合理叙述断案:如真实可靠,他们说得正确。且「诸语句义皆与经典教法相应」,故由他人慈悲,将此三语解为「tuyhaṃ mayha」即「你属我」,属我即「tava mamā」等语,彰明施施之义,为主持法之普遍规则。此乃他人慈悲而非注疏师之过错,如是作意表达此义。
Keci panettha evaṃ vadeyyuṃ – nanu ca bho aṭṭhakathācariyehi saddanayaṃ nissāya te mesaddānaṃ sāmiatthe vattamānānaṃ ‘‘tava mamā’’ti atthavacanena ‘‘tuyhaṃ maṃsena medena, na mayhaṃ bhariyā esā’’tiādīsu sāmivisayesu vibhattivipallāsanayo dassitoti sakkā vattuṃ, tathā saddanayaññeva nissāya te mesaddānaṃ sampadānatthe vattamānānaṃ ‘‘tuyhaṃ mayha’’nti atthavacanena ‘‘bhattaṃ tava na ruccati. Pabbajjā mama ruccatī’’tiādīsupi sampadānavisayesu vibhattivipallāsanayo dassitoti sakkā vattunti? Na sakkā, gāthāsu viya cuṇṇiyapadaṭṭhānepi tuyhaṃ mayhaṃ tava mamasaddānaṃ aniyamena dvīsu atthesu pavattanato. Na hi īdise ṭhāne gāthāyaṃ vā cuṇṇiyapadaṭṭhāne vā vibhattivipallāso icchitabbo. ‘‘Tassa rajjassahaṃ bhīto. Kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmī’’tiādīsuyeva pana ṭhānesu icchitabbo.
亦有人言:「难道注疏师以此语句释为‘你属我’在主人公语义上引异端吗?例如‘你属我以肉脂松香’,‘她非属我’等二事,是主人与他物异说吗?」对此是可答:「非也」。此犹如吟诗时之停顿,是律格的事,不可拘泥。于诗韵停顿处其义无误,不应多求。其如『我因束绳而惧,岂恐我之乐乎』等处,非为修辞故意而为之。
Yadi saddanayaṃ nissāya ‘‘tuyhaṃ maṃsena medenā’’tiādīsu vibhattivipallāso icchitabbo siyā, ‘‘brāhmaṇassa piyaputtadānaṃ adāsi. Brāhmaṇassa pitā adāsī’’tiādīsupi saddanayaṃ nissāya ‘‘brāhmaṇāyā’’tiādinā vibhattivipallāsattho vacanīyo siyā catutthīchaṭṭhīrūpānaṃ satthe visuṃ vacanato. Evañca sati ko dosoti ce? Attheva doso, yasmā dānayoge vā namoyoge vā āyādesasahitāni catutthīchaṭṭhīrūpāni sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane nupalabbhanti, tasmā ‘‘brāhmaṇāyā’’tiādinā vibhattivipallāsatthavacane ayaṃ doso yadidaṃ avijjamānaggahaṇaṃ. Yasmā pana īdisesu ṭhānesu vibhattivipallāsakaraṇaṃ sāvajjaṃ, tasmā ‘‘tuyhaṃ maṃsena medenā’’tiādīsupi vibhattivipallāso na icchitabbo.
若以此语义为据,欲求于『你以肉脂松香』『为婆罗门之爱子授舍,父为婆罗门所授』等亦属变异,是可言为辩。然于第四十六种全时之词所指,则不可以复数,故以『婆罗门』作误解,此乃愚昧无知之害。若于此地产生故意语言差异,何罪?实则罪在于无知偏执者也。因如是处,若致变异,故『你以肉脂松香』等语不得被当作语言上的变异而起意。
Catutthīchaṭṭhīrūpāni hi anaññāni dissanti ‘‘purisassa adāsi, purisassa dhanaṃ brāhmaṇānaṃ adāsi, brāhmaṇānaṃ santaka’’nti. Tathā hi pāvacane sa naṃsaddā sampadānasāmiatthesu sāmaññena pavattanti, tappavatti ‘‘aggassa dātā medhāvī’’tiādīhi payogehi dīpetabbā. ‘‘Aggassa dātā medhāvī’’ti ettha hi ‘‘aggassā’’ti ayaṃ saddo yadā kriyāpaṭiggahaṇaṃ paṭicca sampadānatthe pavattati, tadā ‘‘aggassa ratanattayassa dātā’’ti atthavasena pavattati. Yadā pana kriyaṃ paṭicca kammabhūte sāmiatthe pavattati, tadā ‘‘aggassa deyyadhammassa dātā’’ti atthavasena pavattati. Evaṃ sabbathāpi vipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hotīti. Tathā saddanayaṃ nissāya ‘‘sampadānavacana’’nti tumhehi daḷhaṃ gahitassa mayhaṃsaddassa sāmiatthavasena paṇṇattiyaṃ dassanato vibhattivipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hoteva. Tathā hi –
第四十六种色法中,确实还有别的分别显现,比如“把东西给人”、“把财富给人”、“给婆罗门一块手帕”之类的说法。正如在授受关系的语境中,这些词汇依照通例出现,其中的“给火的奉献者”应当通过用法被加以说明。这里的“火的”一词,乃指在行为承受基础上的授受而起的意义,故逐渐产生“火的宝藏的给予者”的含义。若是基于以行为为因的业所承受,则含义转为“火的应供法的给予者”之义。由此可见,各处皆有误解之理,故不可将此作你们的依止所在。依此词义而论“受赠物”之语,则根据你们所坚定把握的我的词义,以所有授受意义为基础的说法上所表现的误会,不应被视作你们的依止。诸如以下文言——
‘‘Sakuṇo mayhako nāma, girisānudarīcaro;
“一只叫做‘我主’的鸟,栖息在山脉和河川之间;
Pakkaṃ pipphalimāruyha, ‘mayhaṃ mayha’nti kandatī’’ti
成熟的荔枝上攀爬着,喧叫着‘我主,我主’。”
Ettha mayhakoti ekāya sakuṇajātiyā nāmaṃ. So hi loluppacāritāya ‘‘idampi mayhaṃ, idampi mayha’’nti kāyati ravatīti mayhakoti vuccati mayhasaddūpapadassa ke re ge saddeti dhātussa vasena.
这里“我主”是一种鸟类的名称。由于属性好谄媚者,歌唱时反复喊着“这是我的,这是我的”,因此称为“我主”,是由词根所生的专有名词称谓。
Atrāyaṃ padasodhanā – yadi tuyhaṃ mayhaṃsaddā dhuvaṃ sampadānatthe, tava mamasaddā ca sāmiatthe bhaveyyuṃ, evaṃ sante lokavohārakusalena sabbaññunā tassa sakuṇassa ‘‘mayhako’’ti paṇṇatti na vattabbā siyā anantogadhasampadānatthattā, antogadhasāmyatthattā pana ‘‘mamako’’ icceva paññatti vattabbā siyā. Etthapi ‘‘mayhako’’ti idaṃ vibhattivipallāsavasena vuttanti ce? Na, paṇṇattivisaye vibhattivipariṇāmassa aṭṭhānattā anavakāsattā.
此处明确词义区分——如果你们‘我的’的称谓在授受意义中确凿无误,而你的‘我的’和‘你的’也皆指代承受关系,依此则对于懂世间法的智者,不应将“我主”仅当作传说传名,因其真实意指授受的本质;但确实授受关系的真实意义又不该代表“我的”的称谓,而仅是“属于我的”之说。对此“我主”是否算作词义误用呢?不,因为在语言学说范畴中的词义错变,并非本词义范围的遣失,而是涵养不全面所致。
Apicettha mayhaṃsaddo sarūpato vibhatyantabhāvena tiṭṭhati kasaddena ekapadattūpagamanato, evaṃ santepi ‘‘mayhako’’ti ayaṃ sakuṇavisesavācako saddo paccattavacanabhāve ṭhitoyeva īsakaṃ sāmiatthampi jotayati sujampati rājapurisasaddā viya. Imināpi kāraṇena vibhattivipallāso tumhākaṃ saraṇaṃ na hoti. Iti ‘‘mayhako’’ti paṇṇattiyaṃ vattamānassa padāvayavabhūtassa mayhasaddassa avipallāsavacanalesena tuyhaṃ tava mamasaddesupi vibhattivipallāso na icchitabboti siddhaṃ. Tasmā aṭṭhakathācariyehi sampadānasāmiatthesu sāmaññena pavattānampi samānānaṃ tuyhaṃ mayhaṃ tava mamasaddānaṃ saddanayaññeva nissāya paresamanukampāya vuttappakāro niyamo dassitoti avagantabbaṃ. Iccevaṃ –
况且‘我的’这个词,从存在到表现的层面都保留了其本义,因其单词形式的出现,即使如此,都特指作为单词的“我主”,其中带有独特的针对性用法,内含为词语意义点亮、指明的功能,犹如王侯用词一般。由此产生的词义误会,决不能成为你们依止的理由。因此,以当前“我主”这一词构成要素中的“我的”字面义之无误用为据,断言你们的‘你的’、‘我的’称谓里发生的词义误解不可取,是成立的。故此,应当了解到即使如注疏论师对授受意义通行用法平凡呈现,也以你们‘你的’、‘我的’称谓的词义作为依托,表达慈悲安慰他人的规则,已为证。以上乃是此义。
‘‘Tuyhaṃ mayha’’ntime sadde, sampadāne garū vaduṃ;
以『你是我的』这种语词,在尊敬时使用;
‘‘Tava mamā’’ti sāmimhi, nayamādāya satthato.
以『你的便是我的』这种说法,在亲密中传承导师的地位;
Evaṃ santepi etesaṃ, niyamo natthi pāḷiyaṃ;
即使如此,对他们亦无确定的规矩;
Koci tesaṃ viseso ca, diṭṭho amhehi taṃ suṇa.
他们之中有何特异之处,愿尊者们聆听此语;
Sāmyatthasampadānatthā, sambhavanti yahiṃ duve;
所谓平等、功德目的,仅在二者共存之处生起;
‘‘Tuyhaṃ mayha’’ntime saddā, te payogā na dullabhā.
用『你是我的』之语,二者之间的关系并非难得。
‘‘Tava mamā’’time saddā, pāyā sāmimhi vattare;
『汝者我者』等语,是在此教法中『相对关系』的范畴里展开;
Sampadāne yahiṃ honti, te payogā panappakā.
当其共存时,彼此具有相应的用法与条件。
Tavato mamato tuyhaṃ-mayhaṃsaddāva sāsane;
汝者、我者、你我诸语,在此教法中,
Pāṭhe nekasahassamhi, sāmiatthe pavattareti.
即使在数以万计的句读中,也得以应对正理而运用。
Sabbāpi imā nītiyo paramasukhumā sududdasā vīrajātinā sādhukaṃ manasi kātabbā.
所有这些教说规范,极其细微难解,且为圣人所善于心中思量。
Vo nosaddesu pana vosaddo paccattaupayogakaraṇasampadānasāmivacanapadapūraṇesu dissati. ‘‘Kacci vo anuruddhā samaggā sammodamānā’’tiādīsu hi paccatte dissati. ‘‘Gacchatha bhikkhave paṇāmemi vo’’tiādīsu upayoge. ‘‘Na vo mama santike vatthabba’’ntiādīsu karaṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo bhikkhave desessāmī’’tiādīsu sampadāne. ‘‘Sabbesaṃ vo sāriputtā subhāsita’’ntiādīsu sāmivacane. ‘‘Ye hi voariyā parisuddhā kāyakammantā’’tiādīsu padapūraṇamatte. Etthetaṃ vuccati –
然而于你们之语句中,言语本身表现为繁复多义、句式结构完整,具有对境应缘的具足条件。譬如在『你们增进团结、欢喜相合』等句中明现此义;又如『往吧,比库们,我将保护你们』等用法;亦如『勿在我前逗留』等命令句;『比库们,我将为你们宣说森林巡游法』等条件句;以及『诸贤沙利子,为你等善说』这类定语用语;还有『你们诸行持纯净之贤士』这类填充性词语。由此名之曰——
‘‘Paccatte upayoge ca, karaṇe sampadāniye;
『亲自适用者』以及『作为行为者』所具备的性质;
Sāmissa vacane ceva, tatheva padapūraṇe;
还有『在祝辞言语中』以及同样在字句充实中;
Imesu chasu ṭhānesu, vosaddo sampavattati’’.
在这六种立场中,欢迎之礼得以圆满实现。
Nosaddo paccattopayogakaraṇasampadānasāmivacanāvadhāraṇanusaddatthesu paṭisedhe nipātamatte ca vattati. Ayañhi ‘‘gāmaṃ no gaccheyyāmā’’ti ettha paccatte dissati. ‘‘Mā no ajja vikantiṃsu, rañño sūdā mahānase’’tiādīsu upayoge. ‘‘Na no vivāho nāgehi, katapubbo kudācana’’ntiādīsu karaṇe. ‘‘Saṃvibhajetha no rajjenā’’tiādīsu sampadāne. ‘‘Satthā no bhagavā anuppatto’’tiādīsu sāmivacane. ‘‘Na no samaṃ atthi tathāgatenā’’ti ettha avadhāraṇe. ‘‘Abhijānāsi no tvaṃ mahārājā’’tiādīsu nusaddatthe, pucchāyantipi vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Subhāsitaññeva bhāseyya, no ca dubbhāsitaṃ bhaṇe’’tiādīsu paṭisedhe. ‘‘Na no sabhāyaṃ na karonti kiñcī’’tiādīsu nipātamatte. Etthetaṃ vuccati –
所谓不欢迎,在亲自适用、行为所具备、言辞恭敬以及言语接受的层面中,表现为反对、否定及拒绝。这当中,例如『我们不去村子』显示的是亲自适用。『愿他们今日不蒙羞辱、罕见的王侯』等语为适用行为的例证。『我们不与年轻人结婚,以前也未曾如此』为行为者所用。『请国王分割土地』则为所具备之行为。『世尊未曾来临』是语言恭敬之词。『与如来不等』显示在意义接受上。又如『你了知啊伟大的国王』等赞叹之语属于加以欢迎的语句,询问的话语也算在内。『他只说善语,不说恶语』为反对恶语的言辞。『他们不曾在议会妄为过』则表显示否定及拒绝。由此得名曰—
Paccatte cupayoge ca, karaṇe sampadāniye;
亲自适用者以及行为所具备;
Sāmyāvadhāraṇe ceva, nusaddatthe nivāraṇe;
还有意义接受及欢迎言辞,且加以反对制止;
Tathā nipātamattamhi, nosaddo sampavattati.
由此断句的方式,声音便发生了变化。
Idāni sabbanāmānaṃ yathārahaṃ saṃkhittena missakapadamālā vuccate –
如今所有名称,依照正当的规则,以简略的混合词串联称为混合词串。
Yo so, ye te. Yaṃ taṃ, ye te. Yena tena. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Yā sā, yā tā. Yaṃ taṃ, yā tā. Yāya tāya. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Yaṃ taṃ, yāni tāni. Sesaṃ vitthāretabbaṃ. Iminā nayena liṅgattayayojanā kātabbā.
『谁为、哪些为』、『何者、彼者』、『凭此凭彼』,余下应当展开详解。『此女、彼女』,『何者彼者』,依据『此以彼』。余下当广泛详述。『何之者、哪些者』,余下当详尽解释。依此方法,应当以标志来连接三语的结合。
‘‘Eso so, ete te. Ayaṃ so, ime te. So ayaṃ te ime’’tiādinā yathāpayogaṃ padamālā yojetabbā. Tathā hi ‘‘yo so bhagavā sayambhū anācariyako. Ete te bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā. Ayaṃ so sārathi etī’’ti evamādayo vicittappayogā dissanti. Iti sabbanāmikapadānaṃ missakapadamālā yojetabbā.
以『那个是,哪些是』、『这为是,哪些为』、『是这,是那些』等句式,将词串连接起来。正如『谁是世尊,世尊为自动觉悟无师导师。诸比库,你们这二者皆未曾接近,正道中间,如来已证究竟。此人是驾者』等语,是诸如此类分细连接的用法,故应将所有名称以混合词串联结。
Mayā sabbatthasiddhassa, sāsane sabbadassino;
我以此普遍成就之教法,遍历一切宣说之处;
Sabbattha sāsane suṭṭhu, kosallatthāya sotunaṃ.
在所有教法之处,善巧方便为听法者恰当示现。
Asabbanāmanāmehi, sabbanāmapadehi ve;
『阿萨班那』是指与『全部名称』相联系的;
Saha sabbāni vuttāni, sabbanāmāni pantito.
且所有言说的,都是以全部名称为依凭;
Etesu katayogānaṃ, sukhumatthavijānanaṃ;
对于这些不同的结合体,虽极细微而能理解其意;
Akicchapaṭivedhena, bhavissati na saṃsayo.
通过细致而无遗漏的辨别,这毫无疑问会成立。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu viññūnaṃ · 如是,为了诸智者在九分教、带注疏的三藏中通达无碍之便利,
Kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 所作的《声论》论书中,
Sabbanāmataṃsadisanāmānaṃ nāmikapadamālāvibhāgo nāma · 名为「一切代名词与类似代名词的名词词汇列之分别」,
Dvādasamo paricchedo. · 第十二品。