10. Liṅgattayamissakanāmikapadamālā · 10. Liṅgattayamissakanāmikapadamālā
10. Liṅgattayamissakanāmikapadamālā10. 三性混合名词词列
Adhikūnakato ceka-kkharato ca ito paraṃ;
通常而言,应从一字一句开始,依次进行详解;
Tīṇi liṅgāni missetvā, padamālamanākulaṃ.
三种特征(即三法印)须融汇贯通,不令词句缠绕混乱;
Nānāsukhumasaṅketa-gatesvatthesu viññunaṃ;
针对各种细微暗示表达的各种义理,应具慧眼明察;
Gambhīrabuddhicāratthaṃ, pavakkhāmi yathābalaṃ.
为深入蕴含深妙之理,现依我所能,详加阐发;
Itthī thī ca pabhā bhā ca, girā rā pavanaṃ vanaṃ;
诸女性、男性及光辉色相,语言、声响、微风、树林;
Udakañca dakaṃ kañca, vitakko iti cādayo.
水、火及风,以及思维诸根,现作为标示说明。
Bhū bhūmi ceva araññaṃ, araññānīti cādayo;
地与土地以及森林,森林之义即涵盖此义;
Paññā paññāṇaṃ ñāṇañca, iccādī ca tidhā siyuṃ.
智慧与知见以及认识,诸义皆有此三法;
Ko vi sā ceva bhā rā ca, thī dhī ku bhū tatheva kaṃ;
何谓人?何谓众生?何谓女?为何等?
Khaṃ go mo mā ca saṃ yaṃ taṃ, kimiccādī ca ekikāti.
何谓空?何谓牛?何谓愚?何谓诸界?诸义皆此一义。
Ayaṃ liṅgattayamissako nāmikapadamālāuddeso. Tatra itthī, itthī, itthiyo. Itthiṃ…pe… bhotiyo itthiyo.
此为两种标记,名称与词缀之表列。此中‘女’为女,‘女’即女性诸义。‘女性’……‘婆罗门女’皆为女性。
Thī thī, thiyo. Thiṃ, thī, thiyo. Thiyā, thīhi, thībhi. Thiyā, thīnaṃ. Thiyā, thīhi, thībhi. Thiyā, thīnaṃ. Thiyā, thiyaṃ, thīsu. Bhoti thi, bhotiyo thī, bhotiyo thiyo. Ettha –
‘女’为女性,女性众,女性之,女性与女性共,女性众多,女性之众,女性……女性众类。‘婆罗门女’,‘婆罗门女性’,‘婆罗门女众’。此处——
‘‘Kukkuṭā maṇayo daṇḍā, thiyo ca puññalakkhaṇā;
“公鸡、珠玉、权杖,三者皆有善的特征;
Uppajjanti apāpassa, katapuññassa jantuno;
这些都是恶行断绝、行善有成的众生所具备的;
Thiyā guyhaṃ na saṃseyya; Thīnaṃ bhāvo durājāno’’ti
三者如屋顶无疑,三者之存是一种难以治理的状态。”
Ādīni nidassanapadāni.
此为初始的例证词。
Pabhā, pabhā, pabhāyo. Pabhaṃ…pe… bhotiyo pabhāyo.
光明,光明,光明者。光明……至……光辉者。
Bhā, bhā, bhāyo. Bhaṃ, bhā, bhāyo. Bhāya, bhāhi, bhābhi. Bhāya, bhānaṃ. Bhāya, bhāhi, bhābhi. Bhāya, bhānaṃ. Bhāya, bhāyaṃ, bhāsu. Bhoti bhe, bhotiyo bhā, bhotiyo bhāyo. Ettha ca ‘‘bhākaro bhānu’’iccādīni nidassanapadāni.
光辉,光辉者。发光,光辉者。辐射,放射者。照耀,光明。照耀,照明。光明,光辉,赐光者。光明者啊,光辉者啊。此中有『燃烧者』、『日光』等为例证词。
Girā , girā, girāyo. Giraṃ…pe… bhotiyo girāyo. ‘‘Vācā girā byappatho. Ye vohaṃ kittayissāmi, girāhi anupubbaso’’ti imāni girāsaddassa itthiliṅgabhāve nidassanapadāni.
「吉拉,吉拉,吉拉们。吉拉……婆……婆提若吉拉们。『言语』者,言语通达之意。『我将称扬你们,言语依次第』是依此言语声于女性形式的标示词。
Suvaṇṇavācako rāsaddo pulliṅgo, idha pana saddavācako rāsaddo itthiliṅgo.
『黄金言语者』为阳性名词,此处『声音言语者』为女性形式。
Rā, rā, rāyo. Raṃ, rā, rāyo. Rāya, rāhi, rābhi. Rāya, rānaṃ. Rāya, rāhi, rābhi. Rāya, rānaṃ. Rāya, rāyaṃ, rāsu. Bhoti re, bhotiyo rā, bhotiyo rāyo.
「拉,拉,拉们。拉,拉,拉们。拉雅,拉希,拉比。拉雅,拉南。拉雅,拉希,拉比。拉雅,拉南。拉雅,拉雅,拉苏。婆提呐,婆提若拉,婆提若拉们。」
Rā vuccati saddo. Aggaññasuttaṭīkāyañhi ‘‘rā saddo tiyati chijjati etthāti ratti, sattānaṃ saddassa vūpasamakālo’’ti vuttaṃ. Tasmā rāsaddassa saddavācakatte ‘‘rattī’’ti padaṃ nidassanaṃ.
『拉』称为声音。在《初生经疏》中云『拉声会生会灭,此即夜时,是众生声音熄灭之时』。因此以『夜晚』为声音言语者之标示词。
Pavanaṃ, pavanāni, pavanā. Pavanaṃ, pavanāni, pavane.
「风,风们,风。风,风们,风中。」
Vanaṃ, vanāni, vanā. Vanaṃ, vanāni, vane. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ.
「林,林们,林。林,林们,林中。其余皆应舍去。」
Pavana vanasaddā kadāci samānatthā kadāci bhinnatthā. Te hi araññavācakatte samānatthā ‘‘te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisiṃ tadā. Saputto pāvisiṃ vana’’ntiādīsu. Yathākkamaṃ pana te vāyutaṇhāvanavācakatte bhinnatthā ‘‘paramaduggandhapavanavicarite. Chetvā vanañca vanathaṃ, nibbanā hotha bhikkhavo’’tiādīsu.
风与林中之声,有时意义相同,有时意义不同。在荒野语境中,意义相同者谓“这些法具足时,风便进入”(意即法调和如风清新),“儿子进入森林”等语。依合适情境,风渴林语录中意义不同者则称“极恶臭风经过”,并说“破坏森林与声音,愿比库们得涅槃”等语。
Udakaṃ, udakāni, udakā. Udakaṃ, udakāni, udake.
水(为单数名词)、水们(复数)、水处(地点格)。水(单数)、水们(复数)、在水里(地点格)。
Dakaṃ, dakāni, dakā. Dakaṃ, dakāni, dake. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ.
容器(单数)、容器们(复数)、容器处(地点格)。容器(单数)、容器们(复数)、在容器中(地点格)。一切余者均当舍弃。
‘‘Ambapakkaṃ dakaṃ sītaṃ. Thalajā dakajā pupphā’’tiādīnettha nidassanapadāni. ‘‘Nīlodaṃ vanamajjhato. Mahodadhi. Udabindunipātena, udakumbhopi pūratī’’ti pāḷippadesesu pana samāsantagatanāmattā udasaddeneva udakattho vutto ‘‘rittassāda’’nti vattabbaṭṭhāne ‘‘rittassa’’nti saddena rittassādattho viya. Pāḷiyañhi kevalo udasaddo na diṭṭhapubbo. Atthi ce, suṭṭhu manasi kātabbo.
“成熟的葡萄、容器,清凉;玉帽子、盛糖果的容器、花”等语谓此处为示例词汇。又巴利辞中“森林中央的靛蓝色”、“巨海”、“由水珠落下、装满水壶”等词常作为合成词汇用以表达水声,因此“寒水之声”应以“寒冷”义对待。巴利语只能看到水声字,不见水的本义。若有,应当正确体会。
Kaṃ, kāni, kā. Kaṃ, kāni, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Kā, kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Ke, kasmiṃ, kamhi, kesu. Bho ka, bhavanto kā, bhavanto kāni. Bhosaddena vā bahuvacanaṃ yojetabbaṃ ‘‘bho kāni, bho kā’’ti.
谁(单数)、谁们(复数)、什么(动词宾语)、以何、由谁、由何等。谁者、谁的、谁何、由谁、以谁等。以何、在何处、由何、于何处。尊敬语“诸君谁、诸君谁们”。合声以“诸君谁们、诸君谁”为宜。
Ettha kaṃ vuccati udakaṃ sīsaṃ sukhañca. Atra ‘‘kantāro kandaro kevaṭṭā kesā karuṇā nāko’’tiādīni payogāni veditabbāni. Tatra kantāroti kaṃ vuccati udakaṃ, tena taritabbo atikkamitabboti kantāro, nirudakappadeso. Corakantārantiādīsu pana rūḷhiyā duggamanaṭṭhānepi kantārasaddo pavattatīti daṭṭhabbaṃ. Kandaroti etthāpi kaṃ vuccati udakaṃ, tena dārito bhinnoti kandaro. Kevaṭṭātiādīsu pana ke udake vattanato gahaṇatthaṃ pavattanato kevaṭṭā. Ke sīse senti uppajjantīti kesā. Kaṃ sukhaṃ rundhatīti karuṇā. Nākoti saggo. Kanti hi sukhaṃ, na kaṃ akaṃ, dukkhaṃ, taṃ natthi etthāti nākoti attho gahetabbo . Yathettha itthīsaddādīnaṃ nāmikapadamālā yojitā, evaṃ ‘‘vitakko vicāro ābhā padīpo’’tiādīnampi yojetabbā.
这里“谁”谓水之头、快乐。此处须知“坎陀罗、坎达罗、克瓦达、发、怜悯、鼻子”等用法。坎陀罗谓水,“坎陀罗”即渡过障碍,超越障碍者,是水无处贫乏之谓。不良通行处亦有坎陀罗之声。坎达罗亦谓水,在此指水的摇动破碎。克瓦达等词指水所处容器乃至接触之物。发谓产生于水面之物。快乐谓水之声音悦耳。怜悯即指慈悲。鼻谓天堂。快乐是悦耳之意,不是苦,故鼻取此义。如这种女性名词辞等也应取意。例如“思维、照明”等亦当合成使用。
Bhū, bhū, bhuyo. Bhuṃ, bhū, bhuyo. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhūhi, bhūbhi. Bhuyā, bhūnaṃ. Bhuyā, bhuyaṃ, bhūsu. Bhoti bhu, bhotiyo bhū, bhotiyo bhuyo. Ettha ca ‘‘bhūruho bhūpālo bhūbhujo bhūtala’’nti nidassanapadāni.
「土地」之词,其格变化如下。〔单数〕主格:土地;〔双数〕主格:二土地;〔复数〕主格:诸土地。〔单数〕业格:土地;〔双数〕业格:二土地;〔复数〕业格:诸土地。〔单数〕具格:由土地;〔双数〕具格:由二土地;〔复数〕具格:由诸土地。〔单数〕与格:为土地;〔复数〕与格:为诸土地。〔单数〕从格:从土地;〔双数〕从格:从二土地;〔复数〕从格:从诸土地。〔单数〕属格:土地之;〔复数〕属格:诸土地之。〔单数〕依格:依土地;〔双数〕依格:依二土地;〔复数〕依格:依诸土地。〔单数〕呼格:土地啊;〔双数〕呼格:二土地啊;〔复数〕呼格:诸土地啊。于此,「地上植物」「护地者」「受用大地者」「地面」等乃示例词。
Bhūmi, bhūmī, bhūmiyo; Sesaṃ vitthāretabbaṃ;
「大地」之词,〔格变化〕:单数主格:大地;双数主格:二大地;复数主格:诸大地。其余应详加展开。
Araññaṃ, araññāni, araññā; Sesaṃ vitthāretabbaṃ.
「阿兰若」之词,〔格变化〕:单数主格:阿兰若;双数主格:二阿兰若;复数主格:诸阿兰若。其余应详加展开。
Araññānī vuccati mahāaraññaṃ, ‘‘gahapatānī’’ti padamiva inīpaccayavasena sādhetabbaṃ padaṃ itthiliṅgañca. ‘‘Araññānī’’ti hi aṭṭhakathāpāṭhopi dissati.
『大阿兰若』者,谓广大之阿兰若也。此词应依「家主之妻」一词之例,以「-inī」后缀成立,且为女性。「大阿兰若」之写法,亦见于注疏读本中。
Araññānī, araññānī, araññāniyo. Araññāniṃ, araññānī, araññāniyo. Araññāniyā, araññānīhi, araññānībhi. Araññāniyā, araññānīnaṃ. Araññāniyā, araññānīhi, araññānībhi. Araññāniyā, araññānīnaṃ. Araññāniyā, araññāniyaṃ, araññānīsu. Bhoti araññāni, bhotiyo araññānī, bhotiyo araññāniyo.
「大阿兰若」之词,其格变化如下。〔单数〕主格:大阿兰若;〔双数〕主格:二大阿兰若;〔复数〕主格:诸大阿兰若。〔单数〕业格:大阿兰若;〔双数〕业格:二大阿兰若;〔复数〕业格:诸大阿兰若。〔单数〕具格:由大阿兰若;〔双数〕具格:由二大阿兰若;〔复数〕具格:由诸大阿兰若。〔单数〕与格:为大阿兰若;〔复数〕与格:为诸大阿兰若。〔单数〕从格:从大阿兰若;〔双数〕从格:从二大阿兰若;〔复数〕从格:从诸大阿兰若。〔单数〕属格:大阿兰若之;〔复数〕属格:诸大阿兰若之。〔单数〕依格:依大阿兰若;〔双数〕依格:依二大阿兰若;〔复数〕依格:依诸大阿兰若。〔单数〕呼格:大阿兰若啊;〔双数〕呼格:二大阿兰若啊;〔复数〕呼格:诸大阿兰若啊。
Yathettha uttarādhikavasena yojitā, evaṃ ‘‘sabhā, sabhāya’’ntiādīsupi yojetabbā. Sabhāyanti sabhā eva , liṅgabyattayavasena pana evaṃ vuttaṃ. ‘‘Sabhāye vā dvāramūle vā vatthabba’’nti pāḷi ettha nidassanaṃ.
凡此处依上续关系所作之配置,「集会堂」及「集会堂之」等词亦应如此配置。『集会堂之』者,即集会堂也,然依三性之分别而如此说。「应住于集会堂中或门口」,此经文即为此处之示例。
Paññā, paññā, paññāyo. Paññaṃ, paññā, paññāyo. Paññāya.
慧(的变格形式):主格单数『慧』,主格复数『诸慧』;宾格单数『慧』,宾格复数『诸慧』;与格/属格单数『慧的』。
Paññāṇaṃ, paññāṇāni, paññāṇā. Paññāṇaṃ, paññāṇāni, paññāṇe. Paññāṇena.
『智慧』,『智慧』复数,『智慧』复数也。『智慧』,『智慧』复数,『智慧』复数之用。以『智慧』而行。
‘‘Tathā hi bhante bhagavato sīlapaññāṇaṃ. Sādhu paññāṇavā naro’’tiādīnettha nidassanapadāni.
『如是,尊者,此处为世尊之戒慧。善哉,有智慧之人』等语,皆属比喻教示之言辞。
Ñāṇaṃ, ñāṇāni, ñāṇā. Ñāṇaṃ, ñāṇāni, ñāṇe. Ñāṇena. Sesaṃ sabbaṃ neyyaṃ. ‘‘Aggi aggini gini’’iccādīsupi uttarādhikavasena nāmikapadamālā yojetabbā.
『知』,『知』复数,『知』复数也。『知』,『知』复数,『知』复数之用。以『知』而行。其余诸义皆应舍弃。如『火在火中燃』等类比,亦须更立高级别的称谓词缀。
Ko vī sādīsupi ekakkharesu ko vuccati brahmā vāto ca sarīrañca, tassa tabbācakatte ime payogā. Seyyathidaṃ?
何者,诸音之一字,何谓『梵』、『风』及『身』?因其应当指称,故此类用语存在。譬如此例:
‘‘Jinena yena ānītaṃ, lokassa amitaṃ hitaṃ;
『由胜者携来,为世间带来无量利益』;
Tassa pādambujaṃ vande, kamoḷialisevitaṃ.
敬礼佛足以象莲花为喻,足如新剥之莲菜嫩嫩光洁。
Kakudharukkho. Karajakāyo’’ iccevamādayo. Tattha kamoḷialisevitanti vandantānaṃ anekasatānaṃ brahmānaṃ moḷibhamarasevitanti kavayo icchanti. Kakudharukkhoti ettha pana ko vuccati vāto, tassa yo kujjhati, vātarogāpanayanavasena taṃ nivāreti, tasmā so rukkho kakudhoti vuccatībhi ācariyā. Karajakāyoti ettha tu ko vuccati sarīraṃ, tattha pavatto rajo karajo. Kiṃ taṃ ? Sukkasoṇitaṃ. Tañhi ‘‘rāgo rajo, na ca pana reṇu vuccatī’’ti evaṃ vuttarāgarajaphalattā sarīravācakena kasaddena visesetvā phalavohārena ‘‘karajo’’ti vuccati. Tena sukkasoṇitasaṅkhātena karajena sambhūto kāyo karajakāyoti ācariyā. Tathā hi ‘‘kāyo mātāpettikasambhavo’’ti vutto, mahāassapūrasuttaṭīkāyaṃ pana ‘‘kariyati gabbhāsaye khipiyatīti karo, sambhavo. Karato jātoti karajo, mātāpettikasambhavoti attho. Mātuādīnaṃ saṇṭhāpanavasena karato jātoti apare, ubhayathāpi karajakāyanti catusantatirūpamāhā’’ti vuttaṃ. Ayaṃ panattho idha nādhippeto, purimoyevattho adhippeto kasaddādhikārattā.
颅树。脉络之身。如此之意。在此,所谓足如新剥,即诸供养百千梵天口中所称,诗人欲以‘蜜糖与蜂蜜’为比喻。这里颅树乃指什么?谓风,因其令生病者风病缓解,故称风树。脉络之身又指何?所谓风动而血络为脉络,是血脉之意。何故称为脉络?谓血非浪花,不称之为纤毫,然则因血有情由血色脉络而成,故以脉络之身作称。以此“血脉”之意,即脉络所成之身谓之脉络身。正如云:“身体由母父所生。”《大蜜蜂经注》称,谓“行动于胎中即为手。”故称其生于手,谓母父合和之所生。又母等诸缘和合,谓于手而生,故二者俱称脉络身,有四种形态也。此意在此并无上师论,更前所说意念依主导义而得出。
Ko, kā. Kaṃ, ke. Kena, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Kā, kasmā, kamhā, kehi, kebhi. Kassa, kānaṃ. Ke, kasmiṃ, kamhi, kesu. Bho ka, bhavanto kā.
是“谁”、“什么”、“哪一个”的各种问法。单数与复数,主格与宾格,间接受格的各种词形皆在此列,诸如“谁”、“何者”等。
Tatra vi vuccati pakkhī. Tathā hi pakkhīnaṃ issaro supaṇṇarājā vindoti kathiyati. Etamatthañhi sandhāya pubbācariyenapi ayaṃ gāthā bhāsitā –
此处称“鸟”。正如鸟中之王被称为大金翅鸟。意涵此义故前即有诗句说:
‘‘Saddhānate muddhani saṇṭhapemi, muninda nindāpagataṃ tavaggaṃ;
“我信众生必成正觉,我为明王降伏妄语众;
Devindanāgindanarindavinda-na taṃ vibhinnaṃ caraṇāravinda’’nti.
天龙人众诸天王,如莲花般亲近无二。”
Tattha vīnaṃ indoti vindo, pakkhijātiyā jātānaṃ supaṇṇānaṃ rājāti attho.
其中,『统御翅鸟者』即『有翅者之主』,意谓:翅鸟族类中所生的金翅鸟之王。
Viṃ, vī, vayo. Viṃ, vī, vayo. Vinā, vīhi, vībhi. Vissa, vino, vīnaṃ. Vinā, vismā, vimhā, vīhi, vībhi. Vissa, vino, vīnaṃ. Vismiṃ, vimhi, vīsu. Bho vi, bhavanto vayo.
『翅鸟』(的变格形式):宾格单数『翅鸟』,主格单数/复数『诸翅鸟』;宾格单数『翅鸟』,主格单数/复数『诸翅鸟』;具格单数『以翅鸟』,具格复数『以诸翅鸟』;属格单数『翅鸟的』,属格复数『诸翅鸟的』;离格单数『从翅鸟』,具格复数『以诸翅鸟』;属格单数『翅鸟的』,属格复数『诸翅鸟的』;处格单数『于翅鸟』,处格复数『于诸翅鸟』;呼格单数『唤:翅鸟!』,呼格复数『唤:诸翅鸟!』
Sā vuccati sunakho, ‘‘mātā me atthi, sā mayā posetabbā’’tiādīsu pana sāsaddo sabbanāmikapariyāpanno parammukhavacano tasaddena sambhūto daṭṭhabbo. Sāsaddassa bhā rā thī bhū kasaddānañca nāmikapadamālā heṭṭhā pakāsitā.
‘sunakho’谓母亲,即称‘我有母亲,需我来养育’等类似言辞,此为母称呼,是以称谓名目齐备,对应最前面说话者之话。称谓的意思流程具有前置表现意义,下文详解母称的用法。
Dhī vuccati paññā. Ettha ca ‘‘amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide’’ti. ‘‘Dhīmā, dhīmati, sudhī, sudhinī, dhīyutta’’nti ca ādīni nidassanapadāni.
『智』者,慧也。此处举例如:『父啊,当知那些大臣,乃是通达义理的智者』;又如『具智者』、『有智者』、『善智者』、『善智女』、『与智相应者』等,皆为示例之词。
Dhī, dhī, dhiyo. Dhiṃ, dhī, dhiyo. Dhiyā, dhīhi, dhībhi. Dhiyā, dhīnaṃ. Dhiyā, dhīhi, dhībhi. Dhiyā, dhīnaṃ. Dhiyā, dhiyaṃ, dhīsu. Bhoti dhi, bhotiyo dhī, bhotiyo dhiyo.
『智』(的变格形式):主格单数『智』,主格复数『诸智』;宾格单数『智』,宾格复数『诸智』;具格单数『以智』,具格复数『以诸智』;属格/与格单数『智的』,属格复数『诸智的』;离格单数『从智』,具格复数『以诸智』;属格单数『智的』,属格复数『诸智的』;处格单数『于智』,处格复数『于诸智』;呼格单数『唤:智者!』,呼格复数『唤:诸智者!』
Ku vuccati pathavī. Ettha ca ‘‘kudālo. Kumudaṃ. Kuñjaro’’ti imāni nidassanapadāni. Tatra kuṃ pathaviṃ dālayati padāleti bhindati etenāti kudālo. Kuyaṃ pathaviyaṃ modatīti kumudaṃ. Kuṃ jaratīti kuñjaro. Tathā hi vimānavatthuaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘kuṃ pathaviṃ tadabhighātena jarayatīti kuñjaro’’ti.
『地』者,大地也。此处举例如:『锄头』、『水莲』、『象』。其中,『锄头』者——以此物劈开、分裂、破碎大地,故名『锄头』。『水莲』者——喜悦于水中大地之上,故名『水莲』。『象』者——磨损大地也,故名『象』。诚如《天宫事注疏》中所说:『以撞击大地之力而使大地耗损,故名为象。』
Ku, kū, kuyo. Kuṃ, kū, kuyo. Kuyā, kūhi, kūbhi. Kuyā, kūnaṃ. Kuyā, kūhi, kūbhi. Kuyā, kūnaṃ. Kuyā, kuyaṃ, kūsu. Bhoti ku, bhotiyo kū, bhotiyo kuyo.
(阴性词 ku 的变格表)主格单数:ku;主格双数:kū;主格复数:kuyo。业格单数:kuṃ;业格双数:kū;业格复数:kuyo。具格单数:kuyā;具格双数/复数:kūhi、kūbhi。与格/属格单数:kuyā;与格/属格复数:kūnaṃ。夺格单数:kuyā;夺格双数/复数:kūhi、kūbhi。属格单数:kuyā;属格复数:kūnaṃ。处格单数:kuyā、kuyaṃ;处格复数:kūsu。呼格单数:bhoti ku;呼格双数:bhotiyo kū;呼格复数:bhotiyo kuyo。
Kha’mindriyaṃ pakathitaṃ, kha’mākāsamudīritaṃ;
『Khaṃ』者,属于根之表述;『khaṃ』亦指虚空广阔无碍。
Saggaṭṭhānampi khaṃ vuttaṃ, suññattampi ca khaṃ mataṃ.
在天界诸处亦称『khaṃ』,空无之义亦归属于『khaṃ』。
Tatrindriyaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ gatinivāsabhāvato ‘‘kha’’nti vuccati, ākāsaṃ vivittaṭṭhena. Saggo katasucaritehi ekantena gantabbatāya ‘‘kha’’nti saṅkhaṃ gacchati. ‘‘Khago yathā hi rukkhagge, nilīyantova sākhino. Sākhaṃ ghaṭṭetī’’ti ca, ‘‘khe nimmito acari aṭṭhasataṃ sayambhū’’ti ca ādi ettha nidassanaṃ.
其指眼识等根的流动和住处,则名为『kha』,其处即为空虚之所在。天界以清净乐善之所作为专一的归处,称为『kha』,如同飞鸟于树枝间藏身,遮蔽枝干。‘云是相呈,生八百’等喻,作此指示。
Khaṃ, khāni, khā. Khaṃ, khāni, khe. Khena, khehi, khebhi. Khassa, khānaṃ. Khā, khasmā, khamhā, khehi, khebhi. Khassa, khānaṃ. Khe, khasmiṃ, khamhi, khesu. Bho kha, bhavanto khāni, bhavanto khā.
(中性词 kha 的变格表)主格单数:khaṃ;主格双数:khāni;主格复数:khā。业格单数:khaṃ;业格双数:khāni;业格复数:khe。具格单数:khena;具格双数/复数:khehi、khebhi。与格/属格单数:khassa;与格/属格复数:khānaṃ。夺格单数:khā、khasmā、khamhā;夺格双数/复数:khehi、khebhi。属格单数:khassa;属格复数:khānaṃ。处格单数:khe、khasmiṃ、khamhi;处格复数:khesu。呼格单数:bho kha;呼格双数:bhavanto khāni;呼格复数:bhavanto khā。
Gosaddassa atthuddhāro vuccate –
今当阐明「go」(牛)词之义。
Go goṇe cindriye bhūmyaṃ, vacane ceva buddhiyaṃ;
牛群有地界根性的眼根,语言言说的智慧根;
Ādicce rasmiyañceva, pānīyepi ca vattate;
还有日光和月光,以及水这五者也存在;
Tesu atthesu goṇe thi-pumā ca itare pumā.
在这些事物之中,有牛群、雄牛及其他男子。
Tathā hi ‘‘gosu duyhamānāsu gato. Gopañcamo’’tiādīsu gosaddo goṇe vattati. Gocaroti etthindriyepi vattati gāvo cakkhādīnindriyāni caranti etthāti gocaro. Tathā hi porāṇā kathayiṃsu ‘‘gāvo caranti etthāti gocaro, gocaro viya gocaro, abhiṇhaṃ caritabbaṭṭhānaṃ. Gāvovācakkhādīnindriyāni, tehi caritabbaṭṭhānaṃ gocaro’’ti. ‘‘Gomatiṃ gotamaṃ name’’ti porāṇakaviracanāyaṃ pana pathaviyaṃ vattati. ‘‘Bhūripaññaṃ gotamaṃ sammāsambuddhaṃvandāmī’’ti hi attho. Tathā suttanipātaṭṭhakathāyavāseṭṭhasuttasaṃvaṇṇanappadese ‘‘gorakkhanti khettarakkhaṃ, kasirakkhanti vuttaṃ hoti. Pathavī hi ‘‘go’’ti vuccati, tappabhedo ca khetta’’nti vuttaṃ.
正如“牛群行走其间”“第五牛”等词语所指,牛群中的“牛”的声音被称为“牛声”。“行走”也用于表示感官,如眼等根运行于此,称为“牛所之地”。古人曾说:“牛在此地行走,称为牛所,正如牛群一样;这是它们应当常行之处。牛声、眼等感官,是它们所行之处,称为牛群所。”古老经文中「牛筋摩吽」一词称为“地”(pathavi),意指“多智慧的正觉者果德玛”,《经集注疏》中解释为“护牛就是护田,护田即是护田之地。地被称为‘牛’,而田地则区别为田地。”
‘‘Gottavasena gotamo’’ti ettha tu vacane buddhiyañca vattati. Tenāhu porāṇā ‘‘gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gotamoti hi pavattamānaṃ gaṃ vacanaṃ buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabba’’nti. Tathā hi taṃgottajātā suddhodanamahārājādayopi gotamotveva vuccanti. Bhena bhagavā attano pitaraṃ suddhodanamahārājānaṃ ‘‘atikkantavarā kho gotama tathāgatā’’ti avoca. Vessavaṇopi mahārājā bhagavantaṃ ‘‘vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotama’’nti avoca, āyasmāpi vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ ‘‘sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti avoca. Evaṃ idaṃ sāmaññarūpaṃ gaṃ tāyatīti gottanti vuttaṃ. Taṃ pana gotamagottakassapagottādivasena bahuvidhaṃ.
「作为族姓的Gotta」指“果德玛”这一名号,此处指智慧语言与念头。古人说:“‘gaṃ tāyatīti’即为‘Gotta’,‘Gotama’表示正在传播的‘ga’的言语与智慧念头保护一处单一领域的含义,称之为‘Gotta’。正如智慧若无对象则无意义,名字亦是以其所指之物为由,此故称以‘Gotta’名义保护各处。谁是‘soti’?意为非常世俗的家族传承,是这个家族中非常珍贵的祖先传承,且视为通达世俗之法的共有标准。”如同拥有Gotta家族血统的纯净修多罗大王一族也称为Gotama。世尊称其生父纯净修多罗大王时云:“果德玛如来超越常人。”萨咖大王也称赞世尊:“尊敬具足智行的佛陀果德玛。”长老们对阿难尊者也说:“很好,请讲解涅槃之道,因果德玛慈悲。”如此,名称Gotta被解释为像通达世俗法的常理。Gotama的族姓如咖萨巴族等,具有多重含义。
Tathā gosaddo ādicce vattati. ‘‘Gogottaṃ gotamaṃ name’’ti porāṇakaviracanā ettha nidassanaṃ, ādiccabandhuṃ gotamaṃ sammāsambuddhaṃ vandāmīti attho. Ādiccopi hi gotamagotte jāto bhagavāpi, evaṃ tena samānagottatāya tattha tattha ‘‘ādiccabandhū’’tiādinā bhagavato thomanā dissati ‘‘pucchāmi taṃ ādiccabandhu, vivekaṃ santipadañca mahesī’’ti ca, ‘‘vande jetavanaṃ niccaṃ, vihāraṃ ravibandhuno’’ti ca, ‘‘lokekabandhu’maravindasahāyabandhu’’nti ca. ‘‘Uṇhagū’’ti ettha pana gosaddo rasmiyaṃ vattati. Uṇhā gāvo rasmiyo etassāti uṇhagū, sūriyo. Pubbācariyāpi hi chandovicitisatthe imamevatthaṃ byākariṃsu.
牛声也指古“日光”。“Gogottaṃ gotamaṃ name”是古老文献中的示例,意为“称礼‘Gotama’为日光亲属、照耀的果德玛正觉者”。世尊也出身于Gotta族,“日光亲属”表明此处以同族名义表达崇敬。故世尊在各处被称为“日光亲族”,表露敬意。古文中提问“我问你这日光亲族及隐逸寂静的圣贤”等语句,世尊自称是净林常住者、日光属众相伴者及莲花之友等。古文以“Uṇhagū”指日光及月光,故以“牛声”为隐喻言说日光。早期导师们亦曾详细说明此意。
‘‘Gosītacandana’’nti ettha pānīye vattati. Gosaddena hi jalaṃ vuccati. Go viya sītaṃ candanaṃ, tasmiṃ pana uddhanato uddharitapakkuthitatelamhi pakkhitte taṅkhaṇaññeva taṃ telaṃ susītalaṃ hoti.
“Gosītacandana”在此是指洗净用水之意。Gosadda的含义即是水。如同牛奶般的凉爽檀香油,在这上行、下垂、上提及倾斜等不同方向分布的油脂中,因各部分的浓淡轻重不同,形成了滋润凉爽的油质。
Ettheke vadanti ‘‘kasmā bho ‘gopadatthe vattamāno gosaddo itthiliṅgo ceva pulliṅgo cā’ti vadatha, kasmā ca pana ‘indriyapathavīvacanabuddhisūriyarasmipānīyesu vattamāno pulliṅgo’ti vadatha, etesu sūriyatthe vattamāno pulliṅgo hotu, nanu indriyavacanapānīyesu vattamānena pana gosaddena napuṃsakaliṅgena bhavitabbaṃ, pathavībuddhirasmīsu vattamānena itthiliṅgena bhavitabbaṃ indriyādipathavādipadatthesu vattamānānaṃ indriyasaddādipathavīsaddādīnaṃ napuṃsakitthiliṅgavasena niddesassa dassanato’’ti? Tanna, niyamābhāvato. Itthipadatthe vattamānassāpi hi sato kassaci saddassa pulliṅgavasena niddeso dissati yathā ‘‘orodho’’ti. Purisapadatthe vattamānassāpi ca sato kassaci itthiliṅgavasena niddeso dissati, yathā ‘‘atthakāmosi me yakkha, hitakāmāsi devate’’ti. Itthipurisapadatthesu pana avattamānānampi sataṃ kesañci saddānaṃ ekasmiṃyeva ñāṇādiatthe vattamānānaṃ itthipumanapuṃsakaliṅgavasena niddeso dissati yathā ‘‘paññā amoho ñāṇa’’nti, ‘‘taṭaṃtaṭītaṭo’’ti ca. Tathā hi anitthibhūtopi samāno ‘‘mātulā’’ti itthiliṅgavasena rukkhopi nāmaṃ labhati, tabbasena nagarampi. Tenāha cakkavattisuttaṭīkāyaṃ ‘‘mātulāti itthiliṅgavasena laddhanāmo eko rukkho, tāya āsannappadese māpitattā nagarampi ‘mātulā’tveva paññāyittha. Tena vuttaṃ mātulāyanti evaṃnāmake nagare’’ti.
有些人问:“为何‘gopadatta’一语中,gosadda既有阴性又有阳性呢?又为何说‘indriyapathavīvacanabuddhisūriyarasmipānīyesu’中pulliṅgo呢?”他们认为,在太阳等被称为‘sūriyattha’的词中用阳性;但在指感官、路径、土地、言语、智慧、光线等范畴时,则应以阴性为宜。这是因为眼、耳等感官词是以阴性表示,而‘napuṃsakaliṅga’(中性)则应对表示感官名词的阳性名词及其意义加以区别。这样的解释是由于缺乏一定规则而产生的假说。在阴性词汇的用法里,有时会见到少数词按阳性用法,如“orodho”;同样,阳性词汇中亦见少数词用阴性,如“atthakāmosi me yakkha,hitakāmāsi devate”。在男女两性词汇里,有些词既含阴性亦含阳性,但根据不同意义,分别使用男或女之性别词表达,如“paññā amoho ñāṇa”二例,或“taṭaṃ taṭītaṭo”。由此可见,即使非女性本质之物,也能借阴性之形态命名,如树名“mātulā”,以及树木因其位置邻近而得城名“mātulā”。注经对此说法也证实:“‘mātulā’为女性形态之名,某树得此名,此地因邻接树而称‘mātulā’,此名即此义。”
Gosaddassa nāmikapadamālā heṭṭhā pakāsitā.
关于Gosadda的各类名称词,详见下文说明。
Mo vuccati cando, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘mā vuccati cando’’ti ākārantapāṭho dissati, okārantapāṭhena tena bhavitabbaṃ sakkaṭabhāsāya ekakkharakosato nayaṃ gahetvā ‘‘mo sivo candimā cevā’’ti okārantavasena vattabbattā. Ettha ca okārantavasena vuttassa masaddassa candavācakatte ‘‘puṇṇamī, puṇṇamā’’ti ca nidassanapadāni. Tattha puṇṇo mo etthāti puṇṇamī, evaṃ puṇṇamā, rattāpekkhaṃ itthiliṅgavacanaṃ. Ettha pana ‘‘visākhapuṇṇamāya rattiyā paṭhamayāmepubbenivāsaṃ anussarī’’ti idaṃ nidassanaṃ. Ettha siyā – yadi ‘‘puṇṇamā’’ti ayaṃsaddo rattāpekkho itthiliṅgo.
「mo」指月亮。然而在注释书中,可见写作「mā」指月亮之读法(以长元音「ā」结尾),彼处应以「o」音结尾之读法为准——此乃依据梵语单音节词汇表,取「mo sivo candimā cevā」一句中以「o」音结尾之用法而说。在此,以「o」音结尾之「ma」词表示月亮之义,其例证词为「puṇṇamī」(满月,阴性)与「puṇṇamā」(满月,阴性)。其中,「puṇṇamī」之义为「此处月圆」,同理「puṇṇamā」亦然,二者皆为以夜晚为所依之阴性词。此处之例证为:「在毗舍佉满月之夜的初夜分,忆念宿住」。于此,或有疑问:若「puṇṇamā」此词是以夜晚为所依之阴性词——
‘‘Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati;
“在满月之时,月亮纯净而闪耀;”
Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ.
“同样地,你满月般辉煌,光照十千。”
Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāye uposathe;
每隔十五天,逢满月日的守斋日,
Paccayaṃ nāgamāruyha, dānaṃ dātumupāgami’’nti
作为因缘,抬起手来,前来施舍,
Ādīsu kathaṃ ‘‘puṇṇamāye’’ti padasiddhīti? Yakārassa yekārādesavasena. Dhammissarena hi bhagavatā ‘‘puṇṇamāyā’’ti vattabbe ‘‘puṇṇamāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito itthiliṅgavisaye ttākārassa ṭhāne ttekāro viya, nīkārassa ṭhāne nekāro viya ca. Tathā hi yathā ‘‘abyayataṃ vilapasi viratte kosiyāyane’’ti imasmiṃ rādhajātake ‘‘virattā’’ti vattabbe ‘‘viratte’’ti vadantena ttākārassa ṭhāne ttekāro paṭhito, ‘‘kosiyāyanī’’ti ca vattabbe ‘‘kosiyāyane’’ti vadantena nīkārassa ṭhāne nekāro paṭhito. Evaṃ ‘‘puṇṇamāyā’’ti vattabbe ‘‘puṇṇamāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito. Yathā ca ‘‘dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti imasmiṃ mahāsamayasuttappadese ‘‘dakkhitāyā’’ti vattabbe ‘‘dakkhitāye’’ti vadatā yakārassa ṭhāne yekāro paṭhito, evamidhāpi. Yathā pana ‘‘sabhāye vā dvāramūle vā’’ti ettha ‘‘sabhāya’’nti liṅgabyattayavasena sabhā vuttā, na tathā idha ‘‘puṇṇamāya’’nti liṅgabyattayena puṇṇamā vuttā, atha kho ‘‘puṇṇamā’’ti ākārantitthiliṅgavasena vuttā. Tathā hi ‘‘puṇṇamāyo’’ti padaṃ yakāraṭṭhāne yekāruccāraṇavasena sambhūtaṃ bhummavacananti daṭṭhabbaṃ.
问:在「满月」等词中,「puṇṇamāye」一词的构词依据为何?
答:此乃以 ya 替换为 ye 的音变规则。盖世尊为法之主,本应说「puṇṇamāyā」,却说「puṇṇamāye」,此乃以 ye 代 ya,正如以阴性词语境中以 tte 代 ttā、以 ne 代 nī 之例。
例证如下:在拉达本生故事(Rādha-jātaka)「你在争辩什么,已离贪的国萨亚那人啊」这一偈颂中,本应说「virattā」,却说「viratte」,即以 tte 代 ttā;本应说「kosiyāyanī」,却说「kosiyāyane」,即以 ne 代 nī。同理,本应说「puṇṇamāyā」,却说「puṇṇamāye」,即以 ye 代 ya。
又如《大会经》中「dakkhitāye aparājitasaṅgha」一处,本应说「dakkhitāyā」,却说「dakkhitāye」,亦是以 ye 代 ya,此处亦同此例。
然而,「sabhāye vā dvāramūle vā」中的「sabhāya」,乃因性数转换而称「sabhā」,此处「puṇṇamāya」则并非因性数转换而称「puṇṇamā」,而是作为以 ā 结尾的阴性词「puṇṇamā」直接使用。可见「puṇṇamāye」一词,乃由 ya 位置发音为 ye 而形成,应理解为处格(所在格)形式。
Mā vuccati sirī. Tathā hi vidvamukhamaṇḍanaṭīkāyaṃ ‘‘mālinī’’ti padassatthaṃ vadatā ‘‘mā vuccati lakkhī, alinī bhamarī’’ti vuttaṃ. Lakkhīsaddo ca sirīsaddena samānattho, tena ‘‘mā vuccati sirī’’ti attho amhehi anumato, tathā porāṇehipi ‘‘maṃ siriṃ dhāreti vidadhāti cāti mandhātā’’ti attho pakāsito, tasmā ‘‘mālinī mandhātā’’ti ca imānettha nidassanapadāni. Tatra pulliṅgassa tāva masaddassa ayaṃ nāmikapadamālā –
『摩』(mā)者,吉祥天女也。如《智慧面庄严疏》中解释『摩里尼』(mālinī)一词之义时,曾云:『摩,谓吉祥天女;阿里尼,谓蜜蜂』。而『吉祥天女』(lakkhī)一词与『祥瑞』(sirī)一词同义,故吾等认可『摩,谓祥瑞』之释义;古德亦曾开示:『曼陀达王持守、护卫吾——祥瑞——者也』,故『摩里尼』与『曼陀达』此二者,即为此处所举之例示语。其中,先就阳性之『ma』字而言,其名词词形如下:
Mo, mā. Maṃ, me. Mena, mehi, mebhi. Massa, mānaṃ. Mā, masmā, mamhā, mehi, mebhi. Massa, mānaṃ. Me, masmiṃ, mamhi, mesu. Bho ma, bhavanto mā.
【「我」(阳性/中性)的格变化】主格:我。业格:我(宾语)。具格:由我、与我。属格/为格:我的、诸我的。从格:从我、从诸我。属格/为格:我的、诸我的。处格:在我、在诸我之中。呼格:啊,您(尊称)。
Ayaṃ pana itthiliṅgassa māsaddassa nāmikapadamālā –
而这里列举的,是阴性词尾的命名词缀——
Mā, mā, māyo. Maṃ, mā, māyo. Māya, māhi, mābhi. Māya, mānaṃ. Māya, māhi, mābhi. Māya, mānaṃ. Māya, māyaṃ, māsu. Bhoti me, bhotiyo māyo.
【「我」(阴性,mā)的格变化】主格:我(单数)、我(复数)。业格:我(单数宾语)、我(复数宾语)。具格:由我、与诸我。属格/为格:我的(单数)、诸我的(复数)。从格:从我、从诸我。属格/为格:我的(单数)、诸我的(复数)。处格:在我之处、在诸我之中。呼格:啊,您(尊称女性,单数)、啊,诸位女士。
Ettha pana sirīvācako māsaddo ca saddavācako rāsaddo cāti ime samānagatikā ekakkharattā niccamākārantapakatikattā itthiliṅgattā ca.
此处所谓富丽的语言者,是指发音庄重的音声,并且是舒缓悦耳的言语,这些属于同一语调,且字字清晰,不断变化声调,并带有女性语尾的特质。
Tatra saṃ vuccati santacitto puriso. Yaṃ loke ‘‘sappuriso’’ti ca, ‘‘ariyo’’ti ca, ‘‘paṇḍito’’ti ca vadanti, tassetaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ ‘‘sa’’nti. Evaṃ sappurisāriyapaṇḍitavācakassa saṃsaddassa paccattavacanavasena atthibhāve ‘‘sameti asatā asa’’nti idaṃ payoganidassanaṃ. Ettha hi ‘‘na saṃ asa’’nti samāsacintāya sappurisāsappurisapadatthā saṃ asaṃsaddehi vuttāti ñāyanti, tasmā ‘‘sappurisapadattho paccattavacanena saṃsaddena vutto natthī’’ti vacanaṃ na vattabbaṃ. Ye ‘‘natthī’’ti vadanti, tesaṃ vacanaṃ na gahetabbaṃ. Nāmikapadamālā panassa ‘‘saṃ, santaṃ, sante’’tiādinā heṭṭhā pakāsitā. Napuṃsakaliṅgatte saṃ vuccati dhanaṃ, ‘‘manussassaṃ. Parassaṃ. Sabbassaṃ. Sabbassaharaṇaṃ. Parassaharaṇa’’ntiādīnettha nidassanapadāni. Tattha manussassa saṃ manussassaṃ. Evaṃ parassa saṃ parassaṃ. Sabbassa saṃ sabbassaṃ. Tassa haraṇaṃ parassaharaṇaṃ sabbassaharaṇanti samāso. Tathā saṃ vuccati sukhaṃ santi ca. Vuttañhi tabbācakattaṃ porāṇakaviracanāyaṃ –
其中称为『善心者』者,是指世人所称的『善人』、『圣者』、『智者』等,这等称呼即是以『是』之语素为依凭。如此称呼善人、圣者与智者的语句,以上下文连贯的用法说明其义,即为『即是存在与非存在』的用例。此处『非存在』之意,基于对『是』的组成词汇的思考,当说善与不善的言语,所称的词义即非存在,故不应说『善人之词用单独语素“是”者不存在』。若有人言『不存在』,则此言不可接受。语义辞典于本处以『是、圣、善』等语素为基础而阐明。非男性者称为『是』,指财富;其语用涵盖『人的』、『他者的』、『一切的』、『一切毁坏的』、『破坏他者的』等意义。其中文义有『人的』,对应『某人的』;『一切毁坏』与『破坏他者』合为一词。如此『是』即称为幸福与和平。此言出自古老经典:
‘‘Devadevo saṃdehī no, hīno devātidehato;
『天中之天,我们不可疑惑,亦不可自卑于天众;
Hatopapātasaṃsāro, sāro saṃ detu dehina’’nti.
死亡与堕落之轮回,我们愿为其本质。』
Tasmā ayamettha gāthā, ‘‘sakalalokasaṅkaro dīpaṅkaro’’ti ettha ‘‘saṅkaro’’ti padañcanidassanaṃ. ‘‘Saṃ, sāni, sā. Saṃ, sāni, se. Sena’’iccādi pubbe pakāsitanayena ñeyyaṃ. Ettha ca sotūnaṃ sugatamatavare kosallajananatthaṃ samāsantagatassa saṃsaddassa nāmikapadamālaṃ paripuṇṇaṃ katvā kathayāma –
因此此处诗文云:『世界之主,灾难之因』,此处『灾难』一词有特殊指称。此前各种例子如『saṃ, sāni, sā』『saṃ, sāni, se』『sena』等已阐明。此处则为利益善巧诞生于声闻的名称语素汇聚成的完整辞章,我们据此述说。
Manussassaṃ, manussassāni, manussassā. Manussassaṃ, manussassāni, manussasse. Manussassena, manussassehi, manussassebhi. Manussassassa, manussassānaṃ. Manussassā, manussassasmā, manussassamhā, manussassehi, manussassebhi. Manussassassa, manussassānaṃ. Manussasse, manussassasmiṃ, manussassamhi, manussassesu. Bho manussassa, bhonto manussassāni, manussassā. Esa nayo ‘‘parassaṃ sabbassa’’ntiādīsupi, sabbānetāni padāni abhidheyyaliṅgānīti gahetabbāni.
『人』者,是指世间一切人类众生。『人』有单数、复数等语法变化,如属格、与格、夺格等,分别示意所有格、相与、离开、伴随、处所等意。『人』的各种语法形态如单数主格、复数主格、单数属格、复数属格、与格、处所格等,皆应依语境分辨其义。『人』与尊称合用时,如『尊敬的人』,或称谓用『人所』,皆属同类。此类诸多词形,皆视为语言中指示与描写对象,应以义项说明分类而传达其义。此为说明『他人、众人』等相关词汇的基本法理与用法。
Yaṃ taṃ kimitisaddānaṃ, nāmamālaṃ panattari;
何谓名称串(名目串),即词汇名称之集合而无杂乱。
Sabbanāmaparicchede, pakāsissaṃ tiliṅgato.
在名称的种种分类中,应将各分类特征清晰显现,予以区分。
Iccevaṃ heṭṭhā uddiṭṭhānaṃ ko vi sādīnaṃ nāmikapadamālā saddhiṃ atthantaranidassanapadehi vibhattā. Tatridaṃ liṅgavavatthānaṃ –
如上所示,这些已经下文阐明的语法用法,谁能如实了解这些名目的词组连结,以及同义异用时的差别呢?此处分为三类语法特征予以说明——
Ko vi sā honti pulliṅge, bhā rā thī dhī ku bhū thiyaṃ;
谁可谓之男性?谓之父亲、母亲及其他人的成年男子。
Kaṃ khaṃ napuṃsake go tu, pume cevitthiliṅgake.
何谓无男者,即无男性性别的;例如牛、马、身具男性特征的人的称谓。
Mo pume itthiliṅge mā, saṃ pume ca napuṃsake;
不可在女性标志处加入男性标志,也不可在男性标志处加入女性标志;
Yaṃ taṃ kimiti sabbatra, liṅgesveva pavattare.
无论如何,这个问题无处不在,只有在性别标志变化时才发生。
Ito aññānipi ekakkharāni upaparikkhitvā gahetabbāni.
以后还要对其他单音字符逐一仔细检视吞纳。
Evaṃ viññūnaṃ nayaññūnaṃ saddaracanāvisaye paramavisuddhavipulabuddhipaṭilābhatthaṃ paramasaṇhasukhumatthesu payogesu asammohatthaṃ suvaṇṇatale sīhavijambhanena kesarīsīhassa vijambhanamiva tepiṭake buddhavacane ñāṇavijambhanena vijambhanatthañca adhikūnekakkharavasena liṅgattayaṃ missetvā nāmikapadamālā vibhattā.
如此,为了通达智者和更高智慧者的教义领域,达到极致纯净广博的智见,运用于极为微细的义理,无所迷惑,就如同以狮子的吼声驱散猛兽一般,三藏经典中借助佛语的智慧吼声,将以除去混入超过一千字母的标志种类形式破坏或分裂的标志,构成名字词缀。
Sadde bhavanti kusalā na tu keci atthe,
音声或许是善法,但有时不以其义意为善;
Atthe bhavanti kusalā na tu keci sadde.
义意或许是善法,但有时不以其音声为善。
Kosallameva paramaṃ dubhayattha tasmā,
正因为萨拉国本身甚为危险,故此,
Yogaṃ kareyya satataṃ matimā varanti.
有智慧者常常修习于此,谨慎护持。
Iti navaṅge sāṭṭhakathe piṭakattaye byappathagatīsu · 如是于九分具注释之三藏中所出现者
Viññūnaṃ kosallatthāya kate saddanītippakaraṇe · 为诸智者之善巧故,所作《语法指南》中
Liṅgattayamissako nāmikapadamālāvibhāgo · 三性混合名词词列分别
Dasamo paricchedo. · 第十品。