8. Uṇādikappa · 8. Uṇādikappa
8. Uṇādikappa8. 以 uṇ 等词尾为首的品
Chaṭṭhakaṇḍa第六分
§624
624, 563.Kattarikita.
624, 563.【剪刀状】(指某种格位构成形式)
Kattuiccetasmiṃ atthe kita paccayā honti.
『kattu』在此义中,其因缘是什么。
Kāru, kāruko, kārako, pācako, kattā, janitā, pacitā, netā.
工匠、制作者、制造者、烹调者、作者、生产者、烹煮者、引导者。
§625
625, 605.Bhāvakammesu kiccatta khatthā.
625,605。于造作行为中所应做之事所在地。
Bhāvakammaiccetesvatthesu kicca tta khatthaiccete paccayā honti.
于造作行为相关的意义上,所应做之事及其所在处,彼此有因缘关系存在。
Upasampādetabbaṃ upasampādanīyaṃ bhavatā, sayitabbaṃ bhavatā, kattabbaṃ bhavatā, bhottabbo odano bhavatā, asitabbaṃ bhojanaṃ bhavatā, asitaṃ bhavatā, sayitaṃ bhavatā, pacitaṃ bhavatā, asitaṃ asanaṃ bhavatā, sayitaṃ sayanaṃ bhavatā, pacito odano bhavatā, kiñcissayo, īsassayo, dussayo, sussayo bhavatā.
应由您达上(受具足戒)、应由您躺卧、应由您做、应由您食用饭食、应由您进食食物、已由您进食、已由您躺卧、已由您烹煮、已由您进食之食、已由您躺卧之卧、已由您烹煮之饭、由您少许躺卧、由您依倚(椅杆)而卧、由您依倚(布料)而卧、由您依倚(枯干之物)而卧。
§626
626, 634.Kammanidutiyāya tto.
626, 634.【在以业(宾语)为第二格(的词法结构)中,加上后缀「-tta」。】
Kammani iccetasmiṃ atthe dutiyāyaṃ vibhattiyaṃ kattari ttapaccayo hoti.
在业的意义中,主格(施事格)是第二分格的构成缘起条件。
Dānaṃ dinno devadatto, sīlaṃ rakkhito devadatto, bhattaṃ bhutto devadatto, garuṃ upāsito devadatto.
施舍了布施,堪称天授福德;守持戒律,堪称天授福德;食用饭食,堪称天授福德;恭敬供养,堪称天授福德。
§627
627, 652.Khyādīhi māna ma ca to vā.
627, 652。【khy 等词根之后,māna、ma 以及 to 可选择性地出现。】(即:由 khy 等词根构成动词时,现在分词词尾 māna、ma 及词尾 to 可选用。)
Khi bhī su ru hu vā dhū hi lū pī adaiccevamādīhi dhātūhi mana paccayo hoti, massa ca to hoti vā.
轻慢、怠慢、吝惜、疏忽、无礼、诽谤等诸种恶缘,作为心的条件而现起,也会成其性质。
Khīyanti upaddavā etthāti khemo, bhāyitabboti bhemo, bhāyanti etasmāti vā bhemo, raṃsiyo abhissavetīti somo, ravati gacchatīti romo, huvati juhvati etenāti homo, paṭilomavasena vāti gacchatīti vāmo, lāmakavasena vāti gacchati pavattatīti vā vāmo, dhunāti kampatīti dhūmo, seṭṭhabhāvena hinoti pavattati cittaṃ etasminti hemo, lunitabboti lomo, maṃsacammāni lunāti chindatīti vā lomo, piyanaṃ pemo, piyāyitabboti vā pemo, sukhadukkhaṃ adati bhakkhatīti attā, jātijarāmaraṇādīhi adīyate bhakkhīyateti vā attā, ātumā.
损坏称作‘堪磨’,害怕称为‘恐怖’,害怕即彼所称‘恐怖’。细毛跳动为‘发毛’,毛发竖起谓之‘起毛’。呼气、吹气如水流者谓为‘呼出’,逆着毛流吹起谓‘逆毛’。断发称为‘落发’,震颤乃‘烟气’。心由此受损如覆灭,此即‘癌瘤’,肉皮被割称‘落皮’。喜爱称‘爱好’,应被喜爱谓之‘应爱’。感受乐苦称‘受报’。由生死老死恶因所生,故此谓‘我’、‘自性’。
§628
628, 653.Samādīhitha mā.
应当安住正定。
Samu damu dara raha du hi si bhī dā yā sā ṭhābhasaiccevamādīhi dhātūhi tha ma paccayā honti.
五种根本因素即色、受、想、行、识因缘和合而起。
Sametīti samatho, damatīti damatho, damanaṃ vā damatho, damitabboti vā damatho, daratīti daratho, jiṇṇabhāvaṃ rahissati gaṇhissatīti ratho, dabbasambhāre rahati gaṇhātīti vā ratho, davati gacchatīti dumo, davati vuddhi viruḷhi gacchati pavattatīti uddhaṃ vā dumo, pathavīpabbatādīsu gacchati patatīti himo, kammavācāya bandhati etthāti sīmā. Bandhitabbāti vā sīmā. Bhāyanti etasmāti bhīmo, satte avakhaṇḍenti nivārenti etenāti dāmo, mūsikādīhi khādīyati avakhaṇḍīyatīti vā dāmo, yāti gacchatīti yāmo, paresaṃ cittaṃ gaṇhituṃ samatthetīti sāmo, tiṭṭhanti etenāti thāmo, bhasati bhasmīkarīyatīti bhasmā.
合者谓安住;驯服者谓顺驰、调伏;驯服或顺驰者,谓应当调伏;驯服即调驯。顺驰者,即驯化,谓老朽状态将被隐藏且被控制。藏具中隐匿被控制者谓驾驭者;驱逐、运转者谓上升。向上者谓驱策,诸如山地高峰处谓下降。彼称界限以约束言语,此即界限。应受约束者谓界限。由彼惧怕者谓恐怖,众生加以断裂避免者谓控制。被鼠等啮食者谓不可破坏者。行走者谓守护。欲能控制他心者谓平息者。停住者谓静止。发语者谓燃烧成灰者。
§629
629, 569.Gahassu’padhasse vā.
应当持守不失。
Gahaiccetassa dhātussa upadhassa akārassa etta hoti vā.
若为内在因素之非存在者,则有其它含义。
Dabbasambhāra gaṇhātīti gehaṃ, gahaṃ.
藏具之持有与守护,即家、住所。
§630
630, 654.Masussasussa cchara ccherā.
第630、654条:在词根 masu 与 asu 之后,可接 cchara、cchera 这两种后缀。
Masuiccetassa pāṭipadikassa sussa ccharaccherādesā honti.
『mas』者,此语基(名词词干)之 su,替换为 cchara 或 cchera 也。
Maccharatīti maccharo, evaṃ macchero.
『悭吝』者,乃『吝啬』之义,此即『悭』字之解。
§631
631, 655.Āpubbacarassa ca.
第六三一、六五五条规则:前缀『ā』与词根『cara』之规则。
Āpubbassa caraiccetassa dhātussa cchariyaccharaccherā desā honti, āpubbassa ca rasso hoti.
以「ā-」為前綴之「cara」動詞根,其替代形式分別為「cchariya」、「cchara」、「cchera」;且前綴「ā-」之元音隨之縮短為短音。
Ābhuso caritabbanti acchariyaṃ. Evaṃ accharaṃ, accheraṃ.
「應當被充分地行走(遍遊)」之義,即為『acchariya』(奇異、不可思議)。同理,亦有『acchara』、『acchera』二形。
Caggahaṇena masussa sussāpi cchariyādeso hoti, macchariyaṃ.
用扫帚打扫时,干燥之物也会有脆弱败坏之处,这种情况称为腐烂。
§632
632, 656.Ala kala salehi layā.
【規則 632、656】詞根 ala、kala、sala 之後,以「la」替換(相應詞尾或構詞成分)。
Ala kala salaiccetehi dhātūhi la yapaccayā honti.
借助卷枝与枯枝这些因缘而存在。
Alati samatthetīti allaṃ, kalitabbaṃ saṅkhyātabbanti kallaṃ, salati gacchati pavisatīti sallaṃ. Evaṃ alyaṃ, kalyaṃ, salyaṃ.
腐朽、枯萎意谓不可食用之物,数目应计算,称为故障;卷入、进入称为声音。如此有腐败、枯坏、脆落之义。
§633
633, 657.Yāṇalāṇā.
633, 657。【规则】『yāna』(去声韵尾-yā-)与『lāna』(-lā-)等形式:此规则说明相关词尾在构词时的变化形式。
Tehi kala salaiccetehi dhātūhi yāṇa lāṇapaccayā honti.
借助卷枝和枯枝这两种因缘而成轮车的辕和轭。
Kalitabbaṃ saṅkhyātabbanti kalyāṇaṃ, gaṇato paṭikkamitvā salanti etthāti paṭisalyāṇaṃ. Evaṃ sallāṇo, paṭisallāṇo.
应计数者称之为可计数,因计数而不相违违背,因而适合,此谓适合相。如此便是适合,于此也称为相对适合。适合即为相合,不适合即为相违。
§634
634, 658.Mathissa thassa lo ca.
634, 658。【玛提萨、塔萨及罗替换规则】
Mathaiccetassa dhātussa thassa lādesohoti. Aññamaññaṃ mathati viloḷatīti mallo, mallaṃ.
若此界体等被相互对待则生恼乱,彼此争斗不和,谓之搏斗。
Caggahaṇena lato ko ca āgamo hoti. Mallako, mallakaṃ.
以团结凝聚而成,这样便成就一法。小搏斗,即小搏斗。
§635
635, 559.Pesātisaggapattakālesukiccā.
635、559。谓心念集会、时节及行为条件。
Pesa atisagga pattakālaiccetesvatthesu kiccapaccayā honti.
于此谓心念集会、时节,故依此而有行为因缘。
Kattabbaṃ kammaṃ bhavatā, karaṇīyaṃ kiccaṃ bhavatā, bhottabbaṃ bhojanaṃ bhavatā, bhojanīyaṃ bhojanaṃ bhavatā, ajjhayitabbaṃ ajjheyyaṃ bhavatā, ajjhayanīyaṃ ajjheyyaṃ bhavatā.
应当作的行为为汝,应当为汝所完成的事,为汝应当食用的饮食,应为可食之饮食,为汝应当燃烧的,所当燃烧的,为汝应当用以燃烧的。
§636
636, 659.Avassakā’dhamiṇesuṇī ca.
此句引自第636与659段,意指有关「根本」与「低地」之事。
Avassaka adhamiṇaiccetesvatthesu ṇīpaccayo hoti, kiccā ca.
所谓根本与低地,是因意识所转,成其条件,是所应当行之事。
Avassate tāva – kārīsi me kammaṃ avassaṃ hārīsi me bhāraṃ avassaṃ.
根本即是——「你为我作之业为根本,你为我承担担子为根本。」
Adhamiṇe – dāyīsi me sataṃ iṇaṃ, dhārīsi me sahassaṃ iṇaṃ.
低地即是——「你应负责百根债,应承担千根债。」
Kiccā ca – dātabbaṃ me bhavatā sataṃ iṇaṃ. Dhārayitabbaṃ me bhavatā sahassaṃ iṇaṃ, kattabbaṃ me bhavatā gehaṃ, karaṇīyaṃ me bhavatā kiccaṃ, kāriyaṃ me bhavatā sayanaṃ.
所应为事即是——「应予之债为百根,应承担之债为千根,应完成之家务为家,应实行之任务应为事,应为作寝具。」
§637
637, 0.Arahasakkādīhi tuṃ.
阿拉汉、萨咖等诸法皆是如此。
Araha sakka bhabbaiccevamādīhi payoge sati sabbadhātūhi tuṃpaccayo hoti.
阿拉汉、萨咖以及布婆等如此因缘具足,依诸法一切因缘而起。
Arahā bhavaṃ vattuṃ, arahā bhavaṃ kattuṃ, sakkā bhavaṃ hantuṃ, sakkā bhavaṃ janetuṃ, janituṃ, bhavituṃ, sakkā bhavaṃ dātuṃ, sakkā bhavaṃ gantuṃ, tabbo bhavaṃ janetuṃ iccevamādi.
阿拉汉生起的存在,阿拉汉毁灭的存在,萨咖能杀害的存在,萨咖能生育的存在,能生育、能存在,萨咖能给予的存在,萨咖能去往的存在,应当生起的存在,诸如此类。
§638
638, 660.Vajādīhipabbajjādayonippajjante.
由希求诸欲等起烦恼者生出出家。
Vajaiccevamādīhi dhātūhi, upasaggapaccayādīhi ca pabbajjādayo saddā nippajjante.
由希求诸欲乃至执着等因缘,出家、及诸烦恼皆生起并灭除。
Paṭhamameva vajitabbāti pabbajjā, iñjanaṃ ejjā, samajjanaṃ samajjā, nisīdanaṃ nisajjā, vijānanaṃ vijjā visajjanaṃ visajjā, padanaṃ pajjā, hananaṃ vajjhā, esanaṃ icchā, atiesanaṃ aticchā, sadanaṃ sajjā, sayanti etthāti seyyā, sammā cittaṃ nidheti etāyāti saddhā, caritabbā cariyā, karaṇaṃ kiriyā, rujanaṃ rucchā, padanaṃ pacchā, riñcanaṃ ricchā, tikicchanaṃ titicchā, saṃkocanaṃ saṃkucchā, madanaṃ macchā, labhanaṃ lacchā, radihabbāti racchā, radanaṃ vilekhanaṃ vāracchā, adho bhāgena gacchatīti tiracchā, tiracchāno, ajanaṃ acchā, titikkhatīti titikkhā, saha āgamanaṃ sāgacchā, duṭṭhu bhakkhanaṃ dobhacchā, duṭṭhu rosanaṃ durucchā, pucchanaṃ pucchā, muhanaṃ mucchā, vasanaṃ vacchā, kacanaṃ kacchā, saha kathanaṃ sākacchā, tudanaṃ tucchā, visanaṃ vicchā, pisanaṃ picchillā, sukhadukkhaṃ mudati bhakkhatīti maccho , sattānaṃ pāṇaṃ museti cajetīti maccu, satanaṃ saccaṃ, uddhaṃ dhunāti kampatīti uddhaccaṃ, naṭanaṃ naccaṃ, nitanaṃ niccaṃ, tathanaṃ tacchaṃ iccevamādi.
初当弃离者是出家;意欲是离欲,彻底离欲,离坐,离知,离醒,离步,离击,欲求,过度欲求,适宜,卧具,正信,所当修习行为,所作所为,烦恼,背离,行步,擦拭,针砭,收缩,挑逗,获得,保护,能护卫,能摧毁,能裁割,向下行走,如游水,产生,忍耐,伴随来去,恶食,恶怒,疑问,追问,口闭,气息,遮蔽,质疑,妨害,苦乐皆受,如鱼啖食;众生之气息,应当除灭,犹如杀灭;严正,振动,舞蹈,复制,轻微,坚固,如此等等。
§639
639, 585.Kvilopo ca.
阙字(或音近字)及其用法。
Kvilopo hoti, puna ca nippajjante.
『阙字』者,复还缺落之也。
Vividhehi sīlādiguṇehi bhavatīti vibhū, visesena vā bhavatīti vibhū, sayaṃ attanā bhavatīti sayambhū, abhivitvā bhavatīti abhibhū, saṃ suṭṭhu dhunāti kampatīti sandhū, visesena bhāti dibbatīti vibhā, nissesena bhāti dibbatīti nibhā, pakārena bhāti dibbatīti pabhā, saha bhāsanti etthāti sabhā, ābhuso bhāti dibbatīti ābhā, bhujena kuṭilena gacchatīti bhujago, turitaturito gacchatīti turago, saṃ suṭṭhu pathaviṃ khanatīti saṅkho, visesena yamati uparamatīti viyo, suṭṭhu manati jānātīti sumo, pari samantato tanoti vitthāretīti parito iccevamādi.
多种戒律品类谓之『毗补』。特别谓之为『毗补』。自作而成谓之『自毕』。克胜谓之『胜』。平稳清净谓之『散多』。特别明亮谓之『毗婆』。专门明亮谓之『泥婆』。性质明亮谓之『婆婆』。共同行说谓之『沙婆』。昙华明亮谓之『阿婆』。以臂曲行谓之『臂行』。迅速往来谓之『驷马行』。挖地谓之『仓库』。专门努力谓之『别力』。清明了知谓之『善能』。环绕延展谓之『周遍』,如此类义。
§640
640, 0.Sacajānaṃ kagā ṇānubandhe.
『有知』及其多种连带关系。
Saca jānaṃ dhātūnamantānaṃ cajānaṃ kagādesā honti yathāsaṅkhyaṃ ṇānubandhe paccaye pare.
『有知』者,是五大本质于彼境界生起之关系,诸似数相互连缀依赖。
Oko , pāko, seko, soko, viveko, cāgo, yogo, bhogo, rogo, rāgo, bhāgo, bhaṅgo, raṅgo, saṅgo.
奥、显著、隐藏、分离、舍弃、结合、享受、病苦、爱染、分配、破坏、色彩、结集。
§641
641, 572.Nudādīhi yuṇvūnamanānanākānanakā sakāritehi ca.
641, 572。以「努达」等词根及使役形式,接「由恩」「乌恩」「那麻那」「阿那那咖」等后缀。
Nuda sūda jana su lū hu pu bhū ñā a sa samuiccevamādīhi dhātūhi, phanda citi āṇa iccevamādīhi sakāritehi ca yuṇvūnaṃ paccayānaṃ ana ānana aka ānanakādesā honti yathāsaṅkhyaṃ kattari, bhāvakaraṇesu ca.
以「努达、苏达、闍那、苏、卢、胡、普、布、纳、阿、萨、三乌」等词根,以及以「攀达、吉帝、阿拿」等使役形式,接「由恩」「乌恩」两类后缀时,依次替换为「阿那」「阿那那」「阿咖」「阿那那咖」等形式,分别用于主动者、离格及作格语境中。
Kattari tāva – panudatīti panūdano. Evaṃ sūdano, janano, savaṇo, lavano, havano, pavano, bhavano, ñāṇo, asano, samaṇo.
就主动者语境而言:例如『驱除者』,即『驱除之人』;同理有『调味者』、『生者』、『听闻者』、『割取者』、『祭祀者』、『净化者』、『存有者』、『了知者』、『食者』、『沙玛内拉』等词形。
Bhāve ca – panudate panūdanaṃ. Evaṃ sūdanaṃ, jananaṃ, savaṇaṃ, lavanaṃ, havanaṃ, pavanaṃ, bhavanaṃ, ñāṇaṃ, asanaṃ, samaṇaṃ, sañjānanaṃ, kuyate kānanaṃ.
就离格语境而言:例如『驱除』,即『驱除之事』;同理有『调味』、『生起』、『听闻』、『割取』、『祭祀』、『净化』、『存有』、『了知』、『食用』、『沙门行』、『总知』、『所作之林』等词形。
Kārite ca – phandāpīyate phandāpanaṃ, cetāpīyate cetāpanaṃ, āṇāpīyate āṇāpanaṃ.
在使役情况下:『被振动者,振动之使役』;『被思念者,思念之使役』;『被命令者,命令之使役』。
Karaṇe – nudanti anenāti nūdanaṃ, evaṃ sūdanaṃ, jananaṃ, savaṇaṃ, lavaṇaṃ, havanaṃ, pavanaṃ, bhaganaṃ, ñāṇaṃ, asanaṃ, savaṇaṃ.
在工具格情况下:『以此推动者,故称推动器』;同理,『调和器』、『生产器』、『聆听器』、『割取器』、『供奉器』、『净化器』、『享用器』、『知晓器』、『食用器』、『听闻器』。
Puna kattari – nudatīti nūdako, sūdatīti sūdadhakā, janetīti janako, suṇotīti sāvako, lunātīti lāvako, juhotīti hāvako, punātīti pāvako, bhavatīti bhāvako, jānātīti jānako, asatīti asako, upāsatīti upāsako, sametīti samako.
再就主格(施动者)而言:『推动者,故称推动者』;『调和者,故称调和者』;『生产者,故称生产者』;『聆听者,故称声闻弟子』;『割取者,故称割取者』;『供奉者,故称供奉者』;『净化者,故称净化者』;『存在者,故称存在者』;『知晓者,故称知晓者』;『食用者,故称食用者』;『随侍修习者,故称近事男』;『平等者,故称平等者』。
Kārite tu – phandāpayatīti phandāpayako. Evaṃ āṇāpayako, cetāpayako, sañjānanako.
在使役情况下:『令振动者,故称令振动者』;同理,『令命令者』、『令思念者』、『令了知者』。
§642
642, 588.I ya ta ma ki e sāna’mantassaro dīghaṃ kvaci du sa ssa guṇaṃ do raṃ sakkhī ca.
642, 588。此句意在说明某处经文中有较长文本及其所具备的功德,并且作为见证。
Iya ta ma ki e saiccetesaṃ sabbanāmānamanto saro dīghamāpajjate, kvaci dusaiccetassa dhātussa ukāro guṇamāpajjate, dakāro rakāramāpajjate, dhātvantassa sassa ca sa kkha īiccete ādesā honti yathāsambhavaṃ. Ete saddā sakena sakena nāmena yathānuparodhena buddhasāsane pacchā puna nippajjante.
某处经文中,此名词『anta』意为『结尾』或『末了』;长文(dīghaṃ)从某处起始偶有;此处对于污秽心(dusaiccetassa)本质的变化,论其音调(ukāro)、声韵(guṇamāpajjate)、抑扬顿挫(dakāro)、曲折变化(rakāramāpajjate)及其本质伴随的变化,均如实地存在。此等语音组成的声韵依次依其名称,按照佛陀教法的规范,各自再度出现。
Imamiva naṃ passatīti īdiso, yamiva naṃ passatīti yādiso, tamiva naṃ passatīti tādiso, mamiva naṃ passatīti mādiso, kimiva naṃ passatīti kīdiso, etamiva naṃ passatīti ediso, samānamiva naṃ passatīti sādiso . Imamiva naṃ passatīti īriso, yamiva naṃ passatīti yāriso, tamiva naṃ passatīti tāriso, mamiva naṃ passatīti māriso, kimiva naṃ passatīti kīriso, etamiva naṃ passatīti eriso, samānamiva naṃ passatīti sāriso. Imamiva naṃ passatīti īdikkho, yamiva naṃ passatīti yādikkho, tamiva naṃ passatīti tādikkho, evaṃ mādikkho, kīdikkho, edikkho, sādikkho. Īdī, yādī, tādī, mādī, kīdī, edī, sādī.
『见彼如此者,故称如此类』;『见彼如彼者,故称如彼类』;『见彼如那者,故称如那类』;『见彼如我者,故称如我类』;『见彼如何者,故称如何类』;『见彼如是者,故称如是类』;『见彼相同者,故称相似类』。『见彼如此者,故称如此状』;『见彼如彼者,故称如彼状』;『见彼如那者,故称如那状』;『见彼如我者,故称如我状』;『见彼如何者,故称如何状』;『见彼如是者,故称如是状』;『见彼相同者,故称相似状』。『见彼如此者,故称如此貌』;『见彼如彼者,故称如彼貌』;『见彼如那者,故称如那貌』;同理,『如我貌』、『如何貌』、『如是貌』、『相似貌』。另有诸形式:『如此型』、『如彼型』、『如那型』、『如我型』、『如何型』、『如是型』、『相似型』。
Caggahaṇena tesameva saddānaṃ iyaiccevamādīnamanto ca saro kvaci dīghatthamāhu. Īdikkho, yādikkho, tādikkho, mādikkho, kīdikkho, edikkho, sādikkho. Idiso, sadiso, sariso, sarikkho.
藉由『及』字的摄取,说明彼等同类词语,其词尾以『伊亚』等结尾处的末尾元音,有时延长为长音。『如此貌』、『如彼貌』、『如那貌』、『如我貌』、『如何貌』、『如是貌』、『相似貌』;『如此类』、『相似类』、『相似状』、『相似貌』。
§643
643, 635.Bhyādīhi mati budhi pūjādīhi ca tto.
凭借这两者及诸似物,即心念与智慧,以及礼敬等而成就。
Bhīiccevamādīhi dhātūhi, mati. Budhi pūjādito ca tta paccayo hoti.
比库们因这种诸法因缘,心念、智慧和礼敬等成为条件而产生。
Bhāyitabboti bhīto, supitabboti sutto, mijjitabbo sinehetabboti mitto, sammannitabboti sammato, saṃ suṭṭhu mānitabbo pūjetabboti sammato, sammānīyitthāti sammato, saṃkappīyateti saṅkappito , saṃkappīyitthāti saṅkappito, sampādīyateti sampādito, sampādīyitthāti sampādito, avadhārīyateti avadhārito, avadhārīyitthāti avadhārito, bujjhitabbo ñātabboti buddho, ajjhayitabboti ito, etabbo gantabboti ito, viditabbo ñātabboti vidito, takkīyateti takkito, pūjīyateti pūjito, pūjīyitthāti pūjito, apacāyitabboti apacāyito, mānitabbo pūjetabboti mānito, apacīyateti apacito, vandīyateti vandito, vandīyitthāti vandito, sakkarīyateti sakkārito, sakkarīyitthāti sakkārito.
当应畏惧者谓之畏惧者,应被听闻者谓之听闻者,应被亲近者谓之友者,应被尊敬者谓之获尊者,应当适当地尊敬礼拜者谓之获尊敬,应当敬重者谓之获敬重,应当放下者谓之被放下,应当成就者谓之已成就,应当持有者谓之被持有,当知者谓之已知,应当领导者谓之已领导,应当去者谓之已去,应当明了者谓之已明了,应当智慧者谓之已觉悟,应当理智者谓之已理智,应当敬礼者谓之已敬礼,应当轻慢者谓之已轻慢,应当敬重者谓之敬拜,应当施以敬意者谓之获敬意。
§644
644, 661.Vepu sī dava vamu ku dā bhū hvādīhi thu ttima ṇimā nibbatte.
根据643与661经文,水所、生风所、火所、土所等诸法,它们止息时,因这些法的缘故,产生止息。
Vepu sī dava vamu ku dā bhū huiccevamādīhi dhātūhi yathāsambhavaṃ thu ttima ṇimapaccayā honti nibbattatthe.
湿润、水汽、水所、风所、火所、土所诸法等依照缘起自然产生止息时,依赖这些诸根源自然止息。
Vepanaṃ vepo, tena nibbatto vepathu, sayanaṃ sayo, tena nibbatto sayathu, davanaṃ davo, tena nibbatto davathu. Vamanaṃ vamo, tena nibbatto vamathu. Kutti karaṇaṃ, tena nibbattaṃ kuttimaṃ. Dāti dānaṃ, tena nibbattaṃ dattimaṃ. Bhūti bhavanaṃ, tena nibbattaṃ bhottimaṃ. Avahuti avahanaṃ, tena nibbattaṃ ohāvimaṃ.
湿润谓湿润,因湿润而生湿润;睡眠谓睡眠,因睡眠而生睡眠;水谓水,因水而生水;生风谓生风,因生风而生生风;火谓火,因火而生火;土谓土,因土而生土;承受谓承载,因承载而生承载;布施谓给予,因给予而生给予;所住谓住所,因住所而生住所;供养谓供养,因供养而生供养。
§645
645, 662.Akkosenamhāni.
645, 662.「以诃骂为义」者,此乃以骂詈之语为其字义之规则。
Akkosaiccetasmiṃ atthe namhi paṭisedhayutte ānipaccayo hoti dhātūhi.
所谓“阿拘萨那”,于此义中,指有反对或阻碍之因,因缘摄受诸根。
Na gamitabbaṃ agamāni te jamma desaṃ, na kattabbaṃ akarāṇi te jamma kammaṃ.
不可往者,即不应趋向之所,譬如不归向之地;不可作者,即不应为之业,譬如不当行之行为。
Namhīti kimatthaṃ? Vipatti te jamma, vikati te jamma.
说“那末”之义为何?意指君王者若有违失,即为其过患,犹如堕失之王道。
Akkoseti kimatthaṃ? Na gantabbā agati te.
“阿拘萨”意为何?其义为不可归,从不当之所归,谓之“游逸”或“无归”也。
§646
646, 419.Ekādito sakissa kkhattuṃ.
646,419。一坐一服之释,谓作为某时某地取得主权。
Ekādito sakissa kkhattuṃ hoti.
第一行作为音节的一种声调。
Ekassa padatthassa sakiṃ vāraṃ ekakkhattuṃ, dvinnaṃ padatthānaṃ sakiṃ vāraṃ dvikkhattuṃ, tiṇṇaṃ padatthānaṃ sakiṃ vāraṃ tikkhattuṃ, evaṃ catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, chakkhattuṃ, sattakkhattuṃ, aṭṭhakkhattuṃ, navakkhattuṃ, dasakkhattuṃ. Iccevamādayo saddā yojetabbā.
一音节的语意为一声调,两音节的语意为两声调,三音节的语意为三声调,依此类推,四声调、五声调、六声调、七声调、八声调、九声调、十声调。如此这般,声调是以此类进位的音节组合构成的。
§647
647, 663.Sunassunassoṇa vānuvānūnunakhunānā.
此为用以表示声音的清浊长短不同的音节组合:浊音、清音、浊鼻音、清鼻音、阳性元音、阴性元音、上升调音、下降调音、带声母的音节。
Sunaiccetassa pāṭipadikassa unassa oṇa vāna uvāna ūna unakha una ā ānādesā honti.
一个整体声音系统中,辅音的母音、声调、清浊、长短、鼻音、细分声调符号等都具有区别发音和意义的功能。
Sāmikassa saddaṃ suṇātīti soṇo, sāmikassa saddaṃ suṇātīti svāno, evaṃ suvāno, sūno, sunakho, suno, sā, sāno.
所谓听懂主音即理解其音节,包括浊音、清音、浊声、清声、阳性和阴性发音,及类似的发音方式。
§648
648, 664.Taruṇassa susu ca.
青年人的发声为清晰的音节。
Taruṇaiccetassa pāṭipadikassa susu ādeso hoti.
『青年』此处指行者的修行阶段,具有极明晰的指示性。
Susu kāḷakeso.
『清净如发蒿』,这里形容清净无染的状态。
§649
649, 665.Yuvassuvassuvuvānunūnā.
此处注释对比解释了『年轻』和『极年轻』的不同用法。
Yuvaiccetassa pāṭipadikassa uvassa uvauvāna unaūnādesā honti.
『青年阶段的行者』在修行方法上分为上行、正行和下行三种指导。
Yuvā, yuvāno, yuno, yūno.
『青年』、『年青的』、『青年男子』、『年轻男子』等相互区别说明。
§650
650, 651.Kāle vattamānātīte ṇvādayo.
『于当前时间、过去时间和未来时间』三个时相的不同涵义。
Kāle vattamānatthe ca atītatthe ca ṇu yu tapaccayā honti.
时间及过去的状态,因缘是否成立?
Akāsi, karotīti kāru, agacchi, gacchatīti, vāyu, abhavi, bhavatīti bhūtaṃ.
“不做”为“做”,是基于“去”,去者为“走”,为气,曾有、成为即为过往发生的事。
§651
651, 647.Tavissatigamādīhi ṇī ghiṇa.
651, 647。【规则】在『tavissa』(属格形式)、『tiga』(三)、『gama』(行进)等词根之后,附加词缀『ṇī』或『ghiṇa』,以构成相应的派生词。
Bhavissatikālatthe gamu bhaja su ṭhāiccevamādīhi dhātūhi ṇī ghiṇa paccayā honti.
在未来合适的时间,以适当的因缘为依归,应当去往、应当修习、应当依止等状态出现。
Āyatiṃ gamituṃ sīlaṃ yassa, so hotīti gāmī, āyatiṃ bhajituṃ sīlaṃ yassa, so hotīti bhājī, āyatiṃ passāpituṃ sīlaṃ yassa, so hotīti passāvi, āyatiṃ paṭṭhāyituṃ sīlaṃ yassa, so hotīti paṭṭhāyi.
有修习持守未来往去之戒者为「gāmī」;有修习持守未来依止之戒者为「bhājī」;有修习持守未来调伏之戒者为「passāvi」;有修习持守未来维护之戒者为「paṭṭhāyi」。
§652
652, 648.Kriyāyaṃ ṇvu tavo.
652, 648。【规则】在动词(行为、动作)义的场合,附加词缀『ṇvu』或『tavo』,以构成表示动作者或动名词的派生形式。
Kriyāyamatthe ṇvu tuiccete paccayā honti bhavissatikāle.
关于行为表现,诸种条件在存在时期中确实成立。
‘‘Karissa’’nti kārako vajati, ‘‘bhuñjissa’’nti bhottā vajati.
“将作”者,行为主体必然存在,“将受用”者,受用者必然存在。
§653
653, 306.Bhāvavācimhi catutthī.
653、306。此属状态语句第四类。
Bhāvavācimhi catutthīvibhatti hoti bhavissatikāle,
状态语句中第四格变化在存在时期中发生,
Pacissate, pacanaṃ vā pāko, pākāya vajati. Bhuñjissate, bhojanaṃ vā bhogo, bhogāya vajati. Naccissate, naccanaṃ vā naccaṃ, naccāya vajati.
若是‘将煮’,则对应煮饭或烹调,属于烹煮行;‘将受用’,则对应食物或享乐,属于享用行;‘将舞动’,则对应舞蹈或演出,属于舞蹈行。
§654
654, 649.Kammaniṇo.
654, 649.「于业格,接尾语『ṇa』」者,此明在业格(受动者)之义上缀加词尾『ṇa』之规则。
Kammani upapade ṇapaccayo hoti bhavissatikāle.
业行是业的因缘,发生在有身存在的时代。
Nagaraṃ karissati nagarakāro vajati, sāliṃ lāvissati sālilāvo vajati, dhaññaṃ vapissati dhaññavāpo vajati, bhogaṃ dadissati bhogadāyo vajati, sindhuṃ pivissati sindhupāyo vajati.
造作城邑者造城,稻谷耕种者灌溉稻田,庄稼耕种者灌溉庄稼,财物给予者施予财物,饮水者饮用水源。
§655
655, 650.Sese ssaṃ ntumānānā.
655, 650。其余情形用 ss、aṃ、ntu、māna、nā(等词尾)。
Sesaiccetasmiṃ atthe ssaṃ ntu māna āna iccete paccayā honti bhavissatikāle kammūpapade.
在这一意义上,互相依存的因缘于未来发生于业行。
Kammaṃ karissati kammaṃ karissaṃ, evaṃ kammaṃ karonto, kammaṃ kurumāno, kammaṃ karāno vajati. Bhojanaṃ bhuñjissati bhojanaṃ bhuñjissaṃ, evaṃ bhojanaṃ bhuñjanto, bhojanaṃ bhuñjamāno, bhojanaṃ bhuñjāno vajati. Khādanaṃ khādissati khādanaṃ khādissaṃ, evaṃ khādanaṃ khādanto, khādanaṃ khādamāno, khādanaṃ khādāno vajati. Maggaṃ carissati maggaṃ carissaṃ, evaṃ maggaṃ caranto, maggaṃ caramāno, maggaṃ carāno vajati. Bhikkhaṃ bhikkhissati bhikkhaṃ bhikkhissaṃ, evaṃ bhikkhaṃ bhikkhanto, bhikkhaṃ bhikkhamāno, bhikkhaṃ bhikkhāno vajati.
将作业行,将作业行者,作业行者,如是作业行着,作业行的行为者应如是作业。将食用,将食用者,如是食用者,应如是食用。将进食,将进食者,如是进食者,应如是进食。将行道,将行道者,如是行道者,应如是行道。将乞食,将乞食者,如是乞食者,应如是乞食。
§656
656, 666.Chavādītitatraṇa.
656, 666。cha(六)等词,用 ti、ta、tra、ṇa(等后缀构成派生词)。
Cha da ci ti su nī vi da pada tanu yata ada mada yuja vatumida mā pu ka la vara ve pu gupa dā iccevamādīhi dhātūhi tatraṇa iccete paccayā honti yathāsambhavaṃ.
「查、达、思、苏、尼、维、达」等词根,以及「帕达、塔努、亚塔、阿达、玛达、悠贾、瓦图」等词根,再加上「伊达、玛、布、咖、拉、瓦拉、韦、布、古帕、达」等词根——由此诸词根,「特拉拿」[Pali: traṇa] 等诸后缀,依情况各别适用。
Ātapaṃ chādetīti chattaṃ, chatraṃ. Ārammaṇaṃ cintetīti cittaṃ, citraṃ. Cintenti sampayuttadhammā ethenāti vā cittaṃ, citraṃ. Atthe abhissavetīti suttaṃ, sutraṃ. Atthe sūcetīti vā suttaṃ, sutraṃ. Satte netīti nettaṃ, netraṃ. Satte icchitaṭṭhānaṃ nenti etenāti vā nettaṃ, netraṃ. Pakārena vidatīti pavittaṃ, pavitraṃ. Vividhena ākārena maṅga pāpaṃ punāti, sodhetīti pavittaṃ, pavitraṃ. Sucibhāvaṃ vā pāpuṇātīti pavittaṃ, pavitraṃ. Padati pāpuṇātīti patto, patro. Āhārā patanti ettha bhājaneti pattaṃ, patraṃ. Padati pavattatīti vā pattaṃ, patraṃ. Tanoti vitthāretīti tantaṃ, tantraṃ, tanitabbaṃ vitthāretabbanti vā tantaṃ, tantra. Yatatīti yattaṃ, yatraṃ. Yatati vīriyaṃ karoti etenāti vā yattaṃ, yatraṃ. Yatanaṃ vā yattaṃ, yatraṃ. Sukhadukkhaṃ adati bhakkhatīti attā, atrā. Madatīti mattaṃ, matraṃ. Vatthuṃ yujjanti etenāti yottaṃ, yotraṃ. Vattatīti vattaṃ, vatraṃ. Midati sinehaṃ karotīti mittaṃ. Mitraṃ. Midati sinehati etāyāti mettā, metrā. Pari samanta to sabbākārena minanti etāyāti mattā, matrā. Mānanaṃ vā mattaṃ, matraṃ. Attano kulaṃ punāti sodhetīti putto, putro. Kalitabbaṃ saṅkhyātabbanti kalattaṃ, kalatraṃ. Saṃsuṭṭhu vāreti etenāti varattaṃ, varatraṃ. Vepati kampatīti vettaṃ, vetraṃ. Gopitabbaṃ rakkhitabbanti guttaṃ. Gutraṃ, gottaṃ, gotraṃ. Dāti avakhaṇḍati etenāti dāttaṃ, dātraṃ iccevamādi.
「遮蔽热气」,故称『遮蔽物』(chattaṃ/chatraṃ,即伞盖)。「思惟所缘」,故称『心』(cittaṃ/citraṃ);或谓:「相应诸法以此为工具而思惟」,故称『心』(cittaṃ/citraṃ)。「能传达义理」,故称『经』(suttaṃ/sutraṃ);或谓:「能指示义理」,故称『经』(suttaṃ/sutraṃ)。「引导众生」,故称『引导』(nettaṃ/netraṃ);或谓:「以此引导众生至所欲之处」,故称『引导』(nettaṃ/netraṃ)。「以某种方式了知」,故称『清净』(pavittaṃ/pavitraṃ);或谓:「以种种方式洗净、涤除恶业」,故称『清净』(pavittaṃ/pavitraṃ);又或谓:「能达到清净之状态」,故称『清净』(pavittaṃ/pavitraṃ)。「行进、到达」,故称『钵』(patto/patro);或谓:「食物落入其中,故称容器」(pattaṃ/patraṃ);又或谓:「行进、运转」,故称『钵』(pattaṃ/patraṃ)。「延展、铺陈」,故称『纲要』(tantaṃ/tantraṃ),或谓:「应被延展、铺陈之事」,故称『纲要』(tantaṃ/tantraṃ)。「努力」,故称『努力之具』(yattaṃ/yatraṃ);或谓:「以此努力精进」,故称『努力之具』(yattaṃ/yatraṃ);又或谓:「努力之行为」,故称(yattaṃ/yatraṃ)。「吞噬苦乐」,故称『自我』(attā/atrā)。「令人迷醉」,故称『醉』(mattaṃ/matraṃ)。「以此将物系缚于所依之处」,故称『绑缚之具』(yottaṃ/yotraṃ)。「运转」,故称『运转』(vattaṃ/vatraṃ)。「产生亲爱之情」,故称『友』(mittaṃ/mitraṃ)。「由此产生亲爱之情」,故称『慈爱』(mettā/metrā)。「以此从四面八方、以一切方式衡量」,故称『量度』(mattā/matrā);或谓:「量度之行为」,故称(mattaṃ/matraṃ)。「能净化、洗涤自己之族姓」,故称『儿子』(putto/putro)。「应被计算、被数知之事」,故称『妻』(kalattaṃ/kalatraṃ)。「以此极善地遮护」,故称『皮带』(varattaṃ/varatraṃ)。「震动、颤抖」,故称『藤条』(vettaṃ/vetraṃ)。「应被守护、应被保护之事」,故称『族姓』(guttaṃ/gutraṃ,即 gottaṃ/gotraṃ)。「以此砍削」,故称『镰刀』(dāttaṃ/dātraṃ)。如此等等,以此类推。
§657
657, 667.Vadādīhi ṇitto gaṇe.
引用编号为657与667条文。
Vada cara varaiccevamādīhi dhātūhi ṇittapaccayo hoti gaṇatthe.
「瓦达、扎拉、瓦拉」等词根,加「尼德」[Pali: ṇitta] 后缀,用于表示集合义。
Vāditānaṃ gaṇo vādittaṃ. Evaṃ cārittaṃ, vārittaṃ, iccevamādi.
演奏者之集合称为『演奏(之事)』(vādittaṃ)。同理,『行为』(cārittaṃ)、『禁戒』(vārittaṃ)等词亦依此类推。
§658
658, 668.Midādīhi ttitiyo.
第658、668条规则。在 mid 等词根之后,以第三(字母,即 ṭ)替换。
Mida pada ranja tanu dhāiccevamādīhi dhātūhi tti ti iccete paccayā honti.
「弥、哒、般遮、探、陀」等词根,以及「提」、「底」等,这些都是后缀。
Midati sinehatīti metti, padati gacchatīti patti, ranjati etthāti ratti, tanoti vitthāretīti tanti, attano kulaṃ tanoti vitthāretīti vā tanti, paresaṃ itthīnaṃ puttaṃ dhāretīti dhāti, khīraṃ dhāretīti vā dhāti, attano sabhāvaṃ dhāretīti vā dhāti iccevamādi.
『Midati』源于『sinehati』,意为“喜爱”;『pavati』为“行进”,这里导出“到达”的意思;『ranjati』为“乐于此地”,即“喜好”;『tanoti』为“展开”,『vitthāreti』为“散布”;故此复合句传达:喜爱即和悦,行进即达到,乐于此地即欢悦,展开即分布;自己之家族展开即分布,妇女拥有他人之子即持有,持有牛奶即拥有,持有自身属性也即拥有,诸如此类。
§659
659, 669.Usu ranja daṃsānaṃ daṃsassa daḍḍhoḍha ṭhā ca.
第659、669条规则。在词根 usu、rañja、daṃsa 中,daṃsa 的(相关形式)以 daḍḍha、oḍha、ṭhā 替换,亦如是。
Usu ranja daṃsaiccetesaṃ dhātūnaṃ daṃsassa daḍḍhādeso hoti, ḍha ṭhapaccayā ca honti.
疥癣、痂、虱等诸元素处,存在虱的齿钩处,以此为条件所生。
Usīyate uḍḍho, ranjanti etthāti raṭṭhaṃ, daṃsīyateti daḍḍho.
『乌习雅德』者,即『乌嗒』也;『然阇底』者,谓众人聚居于此,故曰『拉嗒』也;『担习雅德底』者,即『答嗒』也。
§660
660, 670.Sūvusānamūvusānamatothoca.
660, 670。『苏』字及『牟』字之『乌萨那』(即词根 vasana/usana 之变体形式),其末尾亦同此处所述规则处理。
Sūvu asaiccetesaṃ dhātūnaṃ ūuasānaṃ atādeso hoti, thapaccayo ca.
由此可知,这些根本元素的结尾部位是无特定区域的,同时也有附着条件。
Savati hiṃsati etenāti satthaṃ, hirottappaṃ saṃvarati etenātivatthaṃ, saddānurūpaṃ asatibhavatīti attho,
因为存在伤害,故称为创伤;因为克制羞耻与惭愧而守持,故称为过度;因为其音声与真实不符,故称为不实,这即是其义。
§661
661, 671.Ranjudādīhidha didda kirā kvaci jadalopoca.
661、671章:以苦恼之类为起点,有时会出现跳跃或突然中断。
Ranja uda idi cadi madi khuda chidi rudi dala susa suca vaca vaja iccevamādīhi dhātūhi dha da idda ka iraiccete paccayā honti, kvaci ja da lopo ca, puna nippajjante.
苦恼、忿怒、恐怖、渴望、饥饿、疲倦、悲泣、分裂、干涸、善言、无言等诸多根本元素,因不同缘起而相生,有时又相互断灭,然后重新生起。
Rañjitabbanti randhaṃ, ranjayitthāti vā randhaṃ, attani sannissitānaṃ macchamakarānaṃ pītisomanassaṃ undati pasavati janetīti samuddo, indati paramissariyaṃ karotīti indo, indattaṃ adhipatibhāvaṃ karotīti vā indo, canditabbo icchitabboti cando, mandati hāsetīti mando, maditabbo hāsetabboti vā mando, khudati pipāsetīti khuddo, chinditabboti chiddo, rudati hiṃsatīti ruddo, dalati duggatabhāvaṃ gacchatīti daliddo, sussatīti sukkaṃ, sucatītisoko, vacitabbanti vakkaṃ, appaṭihato hutvā vajati gacchatīti vajiraṃ iccevamādi.
“应被愤怒”与“愤怒”者,谓自心依止的憎恨煞形态的喜乐及安宁激荡流动,似大海般广阔;“煽动者”即使帝释王,“应被煽动”是指帝释王表现主宰身份;“应使明朗”是明月,应当明朗;“迟缓”是指懈怠,应当笑;“应被饮用”指应怒饮之者;“饥饿”指欲渴,应当切断;“哭泣”即伤害,谓其哭泣;“腐败”谓堕入恶道;“干涸”谓枯竭;“诉说”是论述;“非坚固”谓放弃,故应离开及其余,如此等多种根本元素的经义。
§662
662, 672.Paṭito hissa heraṇa hīraṇa.
662, 672。以『帕提』(paṭi-)为前缀者,其中之『伊』(i)换作『赫拉纳』(heraṇa)或『希拉纳』(hīraṇa)形式。
Paṭiiccetasmā hissa dhātussa heraṇa hīraṇa ādesā honti.
因此,对于该字根有夺取、抢夺、纠缠的指令。
Paṭipakkhemadditvāgacchati pavattatīti pāṭiheraṃ, pāṭihīraṃ.
语义上有所相反、来回运动,谓之反夺、反抢。
§663
663, 673.Kaḍyādīhiko.
663, 673。以『咖迪』(kaḍya)等开头之词,加接尾辞『伊咖』(-ika)。
Kaḍi ghaḍi vaḍi karaḍi maḍi saḍi kuṭhi bhaḍi paḍi daḍi raḍi taḍi isiḍi caḍi gaḍi aḍi laḍi meḍi eraḍi khaḍi iccevamādīhi dhātūhi kapaccayo hoti saha paccayena ca nippajjante yathāsambhavaṃ.
以「kaḍi、ghaḍi、vaḍi、karaḍi、maḍi、saḍi、kuṭhi、bhaḍi、paḍi、daḍi、raḍi、taḍi、isiḍi、caḍi、gaḍi、aḍi、laḍi、meḍi、eraḍi、khaḍi」等词根为首的诸词根,各自附加「ka」词缀,连同该词缀一并构成词形,随缘生起,各依其所宜。
Kaṇḍitabbo chinditabboti kaṇḍo, ghaṇḍitabbo ghaṭetabboti ghaṇḍo, vaṇḍanti etthāti vaṇḍo, karaṇḍitabbo bhājetabboti karaṇḍo, maṇḍīyate vibhūsīyate etenāti maṇḍo, saṇḍanti gumbanti etthāti saṇḍo, aṅgamaṅgāni kuṇṭhati chindatīti kuṭṭhaṃ, bhaṇḍitabbanti bhaṇḍaṃ, paṇḍati liṅgavekallabhāvaṃ gacchatīti paṇḍako. Daṇḍati āṇaṃ karoti etenāti daṇḍo, raṇḍati hiṃsatīti raṇḍo, visesena taṇḍati cāleti paresaṃ viññūnaṃ hadayaṃ kampetīti vitaṇḍo, isiṇḍati paresaṃ maddatīti isiṇḍo, caṇḍati caṇḍikkabhāvaṃ karotīti caṇḍo, gaṇḍati sannicayati samūhaṃ karoti etthāti gaṇḍo, aṇḍīyati nibbattīyatīti aṇḍo, laṇḍitabbo jigucchitabboti laṇḍo, meṇḍati kuṭilabhāvaṃ gacchatīti meṇḍo, eraṇḍati rogaṃ hiṃsatīti eraṇḍo, khaṇḍitabbo chinditabboti khaṇḍo iccevamādi.
「须断者」谓须断脉络;「须破者」谓须打破器物;「聚」指结聚;「须分者」谓须分开剖断;「圆满、华光」指圆满美丽;「须合者」谓须合缔;「肢节」谓肢解;「须毁者」谓须毁坏;「须剜者」谓须剜除等。类似「杆使」、「割伤」、「猛击」、「激起别人内心震动的挑拨」、「帮助他人软弱」、「凶狠表现」、「集合群体」、「产生出」及「令人厌恶」等义。以上均属此类字根的用法。
§664
664, 674.Khādāmagamānaṃ kha ndha’ndha gandhā.
「诸根之嗅味」者,『咖达』等词,以『坎达』、『安达』、『甘达』等词尾构成。
Khāda ama gamuiccetesaṃ dhātūnaṃ khandha andha gandhādesā honti, kapaccayo ca hoti.
所食用的五根五蕴无明,如同盲人一般迷惑,对色、声、香等根所属部位无知,且感受互为因缔。
Jātijarāmaraṇādīhi saṃsāradukkhehi khāditabboti khandho, amati aṅgamaṅgassa rujjanabhāvaṃ gacchatīti andho, cakkhunā amati rujjatīti vā andho, taṃ taṃ ṭhānaṃ vātena gacchatīti gandho. Evaṃ khandhako, andhako, gandhako.
因生、老、死等轮回之苦,众蕴为应饥饿而当食,盲者因各肢体有所痛而不自知,眼睛不知痛者亦为盲,种种部位随风而动者为触感。于是,五蕴即称为盲、盲启、盲触。
§665
665, 675.Paṭādīhyalaṃ.
条文编号为665与675段落。
Paṭa kala kusa kada bhaganda mekha vakka takka palla sadda mūla bila vida caḍaṃ pañca vā vasa paci maca musa gotthu puthu bahu maṅga baha kamba samba aggaiccevamādīhi dhātūhi pāṭi padikehi ca uttarapadesu alapaccayo hoti, pacchā puna nippajjante.
织物如布帛、草叶、芦苇、麦芒、草丛、树叶、生水等五种根源,及由此衍生的各种细节用语,都称为帕堤帕蒂,亦有先后关系,末后又有成就。
Paṭe alanti paṭalaṃ, kale alanti kalalaṃ, pāpake akusale dhamme kusati chindatīti kusalaṃ, kusabhūte yathāsabhāvadhamme alanti vā kusalaṃ, kuse uddissa dāne alanti vā kusalaṃ, kuse sañcaye dhammasamudāye alanti vā kusalaṃ, kadde madde alanti kadalaṃ, bhagande secane alanti bhagandalaṃ, bhagande muttakarīsaharaṇe alanti vā bhagandalaṃ, mekhe kaṭivicitte alanti mekhalaṃ, vakke rukkhatace alanti vakkalaṃ, takke rukkhasilese alanti takkalaṃ, palle ninnaṭṭhāne alanti pallalaṃ, sadde harite alanti saddalaṃ, mūle patiṭṭhāne alanti mulālaṃ, biḷe nissaye alanti bilālaṃ, vide vijjamāne alanti vidalaṃ, caṇḍe alanti caṇḍālo, pañcannaṃ rājūnaṃ alanti pañcālo, vā gatigandhanesu alanti vālaṃ, vā padagamane alanti vā vāḷo, vase acchādane alanti vasalo, pace vitthāre alanti pacalo, mace corakamme alanti macalo, muse theyye, muse pāṇacāge vā alanti musalo, gotte vaṃse siṅgālajātiyaṃ alanti gotthulo, puthumhi vitthāre alanti puthulo, bahumhi saṅkhyāne alanti bahulo, bahumhi vuddhimhi alanti vā bahulo, maṅgamhi gamane alanti maṅgalaṃ, bahumhi vuddhimhi alanti bahalaṃ, kambamhi sañcalane alanti kambalaṃ. Sambamhi maṇḍale alanti sambalaṃ, agge gatikoṭille alanti aggaḷaṃ. Iccevamādayo aññepi saddā bhavanti.
在帕堤中称为苴帕拉;在织物中称为纤维束;在恶不善法中谓为坏乱;对不善分别为恶;于善法中如捐赠谓为殊胜;为善法积集而生如法成就;桑林湿地称为桑林地;浇灌处称为莹地;用水拔草称为湿地;为外围加竹篱称为帷幕;树干处称为树皮;枝叶处谓为树干;足迹浅处谓为坡地;声音响处谓为响地;根基处谓为根基;洞穴处谓为穴;切割处谓为切处;尖锐处谓为尖处;五位王的争斗谓为五战;在行进香处谓为香处;脚步之迹谓为足迹;藏匿处谓为藏处;杀食处谓为杀处;盗窃处谓为盗处;鼠穴谓为鼠处;族谱或乡里谓为族处;新开拓地谓为新处;人数众多谓为多处;增长大量谓为多处;行走之地谓为吉地;大量增长谓为广大处;摇动之处谓为扰动处;圈地谓为圈围处;高级城邑谓为高级处。如此类比,亦有他种种声音名称。
§666
666, 676.Puthassa puthu pathā mo vā.
条文编号为666与676,第二句意为“繁多道路”等。
Puthaiccetassa pāṭipadikassa puthu pathādesā honti, kvaci amapaccayo hoti.
对于未具辨别智者的修行者,出现新的解说,并且有时存在互相依赖的关系。
Putha hutvā jātanti puthavī pathame jāto pathamo, pathavī, paṭhamo vā, puthu kilese janetīti puthujjano, puthu hutvā jātanti pathavī, pathavī vā.
所谓未具辨别智者,被称为无明者,因为无明之故便生起烦恼,烦恼生起便生起『地』,『地』者即初生之地,初生成地,于此未具辨别智者因无明而生起烦恼故,于此中生起『地』,其意为大地或土地。
§667
667, 677.Sasvādīhi tu davo.
第667与第677节。关于借用的疾患。
Sasu dada ada madaiccevamādīhi dhātūhi tu duiccete paccayā honti.
由眼、耳、鼻、舌、身、意诸根及色、声、香、味、触、法等根本因素所因缘成立的不具辨别智状态。
Aññe satte sasati hiṃsatīti sattu, dukkhaṃ dadātīti daddu, dukkhena adati bhakkhati etthāti addu, dukkhaṃ adati anubhavati jano etenāti vā addu, dukkhaṃ bhājanaṃ ādhāraṃ bhāvatīti vā addu, madati ummattaṃ karotīti maddu, madati maddabhāvaṃ karotīti vā maddu.
于他种有情中,杀生即指生命,给予苦者谓『给予』,疾病即苦,食用谓『執受』,意指体会苦者为病苦者,承受苦的食物或依据为病,醉乱为饮酒,醉乱的状态亦为饮酒。
§668
668, 678.Jhādīhi īvaro.
第668与第678节。关于依怙。
Ci pā dhāiccevamādīhi dhātūhi īvarapaccayohoti.
此处以『此等』为所依的四大要素,称为内凭因。
Cīyatīti cīvaraṃ, pivatīti pīvaro, pātabbaṃ rakkhitabbanti vā pīvaraṃ. Dhāreti dhāretvā jīvitaṃ kappetīti dhīvaro, dhīvaraṃ.
「积聚者」故称「袈裟衣」(cīvaraṃ)——谓层层积聚而成;「饮用者」故称「肥壮」(pīvaro)——谓饮而丰盈;或「应饮用、应守护者」故称「pīvaraṃ」。「持守以活命、以维持生计者」故称「渔夫」(dhīvaro、dhīvaraṃ)——谓持守其业以度生涯。
§669
669, 679.Munādīhi ci.
有关『ci』字,参看第669、679条及闻者经中用法。
Muna yata agga pata kava suca ruca mahāla bhaddāla manaiiccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca ipaccayo hoti.
『Muna』者,指首领、高贵、纯净、光明、伟大、美好之意。此等四大要素及修行法为修道之所依。
Atthānatthaṃ munāti, ñeyyadhammaṃ lakkhaṇādivasena vā jānātīti muni, yatati vīriyaṃ karotīti yati, aggati kuṭilabhāvaṃ gacchatīti aggi, patati seṭṭho hutvā purato gacchatīti pati, kabyaṃ bandhatīti kavi, kantaṃ manāpavacanaṃ vadatīti vā kavi. Sucati parisuddhaṃ bhavatīti suci, rucati dibbatīti ruci, mahantaṃ vibhāvaṃ bhogakkhandhaṃ lātīti mahāli, bhaddaṃ yasaṃ lātīti bhaddāli, manaṃ tattha ratane nayatīti maṇi.
『了知义与非义,或以相等方式了知所应知之法』故称『牟尼』(muni);『精勤、作努力』故称『修行者』(yati);『趋向弯曲之性』故称『火』(aggi);『成为最胜而行于前』故称『主』(pati);『缀结诗偈』故称『诗人』(kavi),或谓『说令人欢喜、悦意之语』故称『诗人』(kavi);『洁净、成为清净』故称『净』(suci);『照耀、辉煌』故称『光』(ruci);『取得广大之显赫、财富之聚』故称『玛哈利』(mahāli);『取得吉祥之名声』故称『跋达利』(bhaddāli);『引导其心趋向彼宝』故称『宝石』(maṇi)。
§670
670, 680.Vidādīhyūro.
『以毗达等词根加「乌若」词尾』(此为构词规则:以『vida』等词根派生时,附加『-ūra』词尾)。
Vida valla masa sida dukukapu maya udi khajja kuraiccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca ūrapaccayohoti.
若以五根五力五盖等五种法——如力所加遮障,修行之因缘,则生长有无穷尽之障碍。
Vidituṃ alanti vidūro, vidūraṭṭhāne jāto vedūro, vallati vallabhāvena bhavatīti vallūro, vallati aññamaññaṃ bandhatīti vā vallūro, āmasitabboti masūro, sindati siṅgārabhāvaṃ gacchatīti sindūro, sindati virocatīti vā sindūro, gamituṃ alaṃ anāsannattāti dūro, kuti saddaṃ karotīti kūro, attano gandhena aññaṃ gandhaṃ kapati hanati hiṃsatīti kappūro, kappati rogāpanayane samatthetīti vā kappūro, mahiyaṃ ravatīti mayūro, mahiyaṃ yāti gacchatīti mayūro, paṃsuṃ undati pasavatīti undūro, khajjitabbo khāditabboti khajjūro, kurati akkosatīti kurūro.
为能知之者曰「知者」,于远处立定谓之「远者」,因至亲关系谓之「亲者」,以相互束缚谓之「束者」;以应当腐坏谓之「腐者」;以施美饰而动称之「饰者」;以显扬光色谓之「扬者」;以不应往而远称之「远者」;以发出声音谓之「声者」;以自香蔽他香、捕取、破害谓之「捕者」;能驱走疾病谓之「驱者」;因鸣声谓之「鸣者」;以往行谓之「往者」;以起沙尘谓之「尘者」;应被啖食谓之「食者」;发出吼声谓之「吼者」。
§671
671, 681.Hanādīhi nu ṇutavo.
671、681章:以击打等动作为基础。
Hana jana bhāri khanu ama ve vedhā siki hi iccevamādīhi dhātūhi nu ṇu kuiccete paccayā honti.
以击打破坏人事物或挖掘穿刺等技术为基础的造作,皆因缘所生。
Bhojanaṃ hanati hiṃsati etenāti haṇu, hanu vā. Gamanaṃ janetītī jāṇu, bhāṇu dibbatīti bhāṇu, nivāte riti gacchatītī reṇu, khaṇitabbo avadāritabboti khāṇu. Aṅgamaṅgassa rujjanabhāvaṃ vijjhanabhāvaṃ amati gacchatīti aṇu, veṇu, veti tantasantāne bhavatītī veṇu, bahisārealantivāveṇu vacchaṃ, pāyetītī dhenu, atthaṃ dhāretītī dhātu, gamanapacanādikaṃ kriyaṃ dhāretītī vā dhātu, sīyatī bandhīyatītī setu, uddhaṃ gacchati pavattatītī ketu, attano phalaṃ hinoti pavattatītī hetu.
饮食令伤害者谓之「打者」或「击者」;产出行为名为「膝」;光明为「日光」;行于静处名为「尘」;应当开凿破坏者谓之「凿者」;全身疼痛伤痕化作谓之「针」;如弦声存续称「弦」;驱逐外来者谓为「牛」;持守目标谓「法界」;包括行走消化等行为谓之「界」;收束限制称为「桥」;向上行驶流动谓为「标志」;自损其果谓为「缘由」。
§672
672, 682.Kuṭādīhi ṭho.
『以「库达」等词根加「他」词尾』(此为构词规则:以『kuṭa』等词根派生时,附加『-ṭha』词尾)。
Kuṭa kusa kaṭaiccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca ṭhapaccayo hotī.
如山峦、箭杆、刀剑诸根,乃至其他诸根,若依行法而设立,则名为基础。
Aṅgamaṅgaṃ kuṭati chindatītī kuṭṭhaṃ, dhaññena chādetabbo pūretabbotī koṭṭho, kaṭitabbaṃ madditabbanti, kaṭṭhaṃ.
各部分相互筑成山丘,割断称为癞疮;以谷物覆盖、填满称为堆积;应切割、应揉搓的,称为木材。
§673
673, 683.Manu pūra suṇādīhi ussa nusisā.
经文编号673、683。以手、口等为声闻者所受持流布。
Manu pūra suṇa kusu ila ala maha si ki iccevamādīhi dhātūhi, pāṭipadikehi ca usa nusa isaiccete paccayā honti, puna nippajjante.
手、口、足、毛、皮、骨及血之类根,依行法为条件而相应产生,又复生起。
Kusalākusale dhamme manati jānātīti manusso, mānuso. Kāraṇā kāraṇaṃ manati jānātīti vā manusso, mānusso. Atthānatthaṃ manati jānātīti vā manusso, mānusso. Mātāpitūnaṃ hadayaṃ pūretīti puriso, attano manorathaṃ pūretīti vā puriso, pūretīti vā poso, sasurehi suṇitabbā hiṃsitabbāti suṇisā, dvinnaṃ jānānaṃ kulasantānaṃ karotīti vā suṇisā, kucchitabbanti karīsaṃ, gabbhaṃ vimocetīti suriso, tamandhakāravidhamanena sattānaṃ bhayaṃ surati hiṃsatīti sūriyo, rogaṃ hiṃsatīti sirīso, ilati kampatīti illiso, taṇhāya dubbalo hutvā ilati kampatīti vā illigho, pāpakaraṇe alati samatthetīti alaso, mahitabbo pūjetabboti mahiso, sīyati bandhīyatīti sīsaṃ, kitabbaṃ hiṃsitabbanti kisaṃ, iccevamādi.
在善恶法之中知念为识,是人为(即为凡夫)。因缘观念亦称人为。为利益或自利益之识亦称人为。为父母心愿充满者称为男子,也有称为充满自身欲望的男子、丈夫。听父母言语,能伤害他者者称为听人。了解双亲、家族子孙者称为听人。应剖腹产者,称为“剪羊毛者”;将胎儿释放者,称为“解脱者”。以愚暗之法驱除众生之怖畏称为“勇士”。以疾病造成伤害者称为“医师”;以意志动摇称为“矮人”;由于渴爱虚弱,动摇称为“软弱者”;行恶之事者称为懒惰;当敬重者称为大象;枷锁使被缚者称为“束缚头”;应分割伤害之者称为“应切割者”等,皆依此类推。
Iti kibbidhānakappe uṇādikappo chaṭṭho kaṇḍo. · 如此,在动词派生词缀规定品中,以 uṇ 等词尾为首的品为第六分。
Uṇādikappo niṭṭhito. · 以 uṇ 等词尾为首的品终了。
Kaccāyanapakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ. · 《咖吒那论书》终了。