5. Taddhitakappa · 5. Taddhitakappa
5. Taddhitakappa五、次生派生词章。
Aṭṭhamakaṇḍa第八节。
§344
344, 361.Vāṇa’pacce.
三百四十四,三百六十一。象箭步。
Ṇapaccayo hoti vā ‘‘tassāpacca’’ miccetasmiṃ atthe.
属于种姓或族群的依附关系叫做“他的依附”,在此意义上属于错误理解。
Vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭho, vasiṭṭhassa apaccaṃ vā, vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭhī, vasiṭṭhassa apaccaṃ vāsiṭṭhaṃ. Evaṃ bhāradvājo, bhāradvājī, bhāradvājaṃ. Gotamo, gotamī, gotamaṃ. Vāsudevo, vāsudevī, vāsudevaṃ. Bāladevo, bāladevī, bāladevaṃ. Vesāmitto, vesāmittī vesāmittaṃ.
关于‘居士’的附加称呼:‘居士’的阳性是居士男,阴性是居士女,中性是居士。就像巴拉德瓦迦男、巴拉德瓦迦女、巴拉德瓦迦一样;果德玛男、果德弥女、果德玛;伐苏德婆男、伐苏德婆女、伐苏德婆;巴罗德婆男、巴罗德婆女、巴罗德婆;维萨密多男、维萨密蒂女、维萨密多。”
§345
345, 366.Ṇāyana ṇāna vacchādito.
三百四十五,三百六十六。关于眼根的种类及其变体。
Tasmā vacchādito gottagaṇato ṇāyanaṇānapaccayā honti vā ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe.
因此,由于根的种姓类别及眼根种类的不同依附关系,称为‘他的依附’,此为在此意义上的错误理解。
Vacchassa apaccaṃvacchāyano, vacchāno, vacchassa apaccaṃ vā, vacchassa apaccaṃ vacchāyanī, vacchānī, vacchassa apaccaṃ vacchāyanaṃ, vacchānaṃ. Sakaṭassa apaccaṃ sākaṭāyano, sākaṭāno , sakaṭassa apaccaṃ vā, sākaṭāyanī, sā kaṭānī, sākaṭāyanaṃ, sākaṭānaṃ. Evaṃ kaṇhāyano, kaṇhāno, kaṇhassa apaccaṃ vā. Kaṇhāyanī, kaṇhānī, kaṇhāyanaṃ, kaṇhānaṃ. Aggivessāyano, aggivessāno, aggivessāyanī, aggivessānī, aggivessāyanaṃ, aggivessānaṃ. Gacchāyano, gacchāno, gacchāyanī, gacchānī, gacchāyanaṃ, gacchānaṃ. Kappāyano, kappāno, kappāyanī, kappānī, kappāyanaṃ, kappānaṃ. Moggallāyano, moggallāno, moggallāyanī, moggallānī, moggallāyanaṃ, moggallānaṃ. Muñcāyano, muñcāno, muñcāyanī, muñcānī, muñcāyanaṃ, muñcānaṃ. Saṅghāyano, saṅghāno, saṅghāyanī, saṅghānī, saṅghāyanaṃ, saṅghānaṃ. Lomāyano, lomāno, lomāyanī, lomānī, lomāyanaṃ, lomānaṃ, sākamāyano, sākamāno, sākamāyanī, sākamānī, sākamāyanaṃ, sākamānaṃ. Nārāyano, nārāno, nārāyanī, nārānī, nārāyanaṃ, nārānaṃ. Corāyanocorāno, corāyanī, corānī, corāyanaṃ, corānaṃ, āvasālāyano, āvasālāno, āvasālāyanī, āvasālānī, āvasālāyanaṃ, āvasālānaṃ. Dvepāyano, dvepāno, dvepāyanī, dvepānī, dvepāyanaṃ, dvepānaṃ. Kuñcāyano, kuñcāno, kuñcāyanī, kuñcānī, kuñcāyanaṃ, kuñcānaṃ. Kaccāyano, kaccāno, kaccāyanī, kaccānī, kaccāyanaṃ, kaccānaṃ.
关于‘根’的附加称谓:根的阳性称为‘根眼’,‘根眼者’,阴性‘根眼女’,中性‘根眼’。象车的阳性称‘车眼’,‘车眼者’,阴性‘车眼女’,中性‘车眼’。同样,根眼男、根眼女、根眼的各种变体词都有。还有火灾耶眼、行耶眼、摩嘎耶眼、放耶眼、僧耶眼、毛耶眼、亲耶眼、那罗耶眼、窃耶眼、宅耶眼、岛耶眼、曲耶眼等多种词形变化和阴阳中性形式,这些都是依附词的变体。
§346
346, 367.Ṇeyyokattikādīhi.
346, 367。由『应知者』等(作为词尾)所成之词。
Tehi gottagaṇehi kattikādīhi ṇeyyapaccayo hoti vā ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe.
以那些族系为基础的“必须”关系,或者说“必然缘起”在此语境中具有虚妄含义。
Kattikāya apaccaṃ kattikeyyo, kattikāya apaccaṃ vā. Evaṃ venateyyo, rohiṇeyyo, gaṅgeyyo, kaddameyyo, nādeyyo, āleyyo, āheyo, kāmeyyo, suciyā apaccaṃ soceyyo, sāleyyo, bāleyyo, māleyyo, kāleyyo.
“必然”之意为“由……而必然”,例如“由族系为条件的必然”,如是类推至“由……而必然”等义。如此,“韦纳特”、“罗希尼”、“刚格依”、“迦达蜜”、“那底”、“阿雷”、“阿黑”、“迦蜜”,以至“须氏”之上的必然,分别为“清净”的必然、斋戒的必然、愚痴的必然、刑罚的必然、虚伪的必然等。
§347
347, 368.Ato ṇi vā.
347, 368。从『a』尾词,可加『ṇi』后缀(来表示后裔义)。
Tasmā akārato ṇipaccayo hoti vā ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe.
因此,由“作”所成之“尼”关系,或者说“此”基于“彼”的虚妄含义。
Dakkhassa apaccaṃ dakkhi, dakkhassa apaccaṃ vā. Duṇassa apaccaṃ doṇi, duṇassa apaccaṃ vā, evaṃ vāsavi, sakyaputti, nāṭaputti, dāsaputti, dāsavi, vāruṇi, gaṇḍi, bāladevi, pāvaki, jenadatti, buddhi, dhammi, saṅghi, kappi, anuruddhi.
“达卡”之条件为“达基”,亦有“达卡”之条件的谓义。如此类推,“杜娜”之条件为“多尼”,及“杜娜”之条件的谓义。依此类推,如“瓦萨维”、“萨迦浮提”、“那塔浮提”、“达萨浮提”、“达萨维”、“瓦卢尼”、“刚地”、“巴拉得维”、“巴瓦吉”、“珍那达提”、“布迪”、“法”、“桑吉”、“迦皮”、“阿努鲁提”。
Vāti vikappanatthena ṇikapaccayo hoti ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe. Sakyaputtassa apaccaṃ sakyaputtiko. Evaṃ nāṭaputtiko, jenadattiko.
『vā』字表示选择之义,故在表达『彼之后裔』此义时,可使用『ṇi』后缀。沙咖之子(沙咖之后裔)称为『sakyaputtika』。同理,有『nāṭaputtika』(尼乾陀子之后裔)、『jenadattika』(耶那达之后裔)等词形。
§148
148, 371.Ṇavo’pakvādīhi.
148, 371。【尼亚(ṇa)】后缀,加于『未熟』(apakva)等词之后。
Upakuiccevamādīhi ṇavapaccayo hoti vā ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe.
在「彼之后裔」此义中,「upaku」等词之后,可选择性地加「ṇava」词缀。
Upakussa apaccaṃ opakavo, upakussa apaccaṃ vā. Manuno apaccaṃ mānavo, manuno apaccaṃ vā. Bhaggussa apaccaṃ bhaggavo, bhaggussa apaccaṃ vā, paṇḍussa apaccaṃ paṇḍavo, paṇḍussa apaccaṃ vā, bahussa apaccaṃ bāhavo, bahussa apaccaṃ vā.
「优波拘」之后裔为「opakava」,或亦可不加。「摩奴」之后裔为「mānava」(学童),或亦可不加。「婆嗟」之后裔为「bhaggava」,或亦可不加。「般头」之后裔为「paṇḍava」,或亦可不加。「婆呵」之后裔为「bāhava」,或亦可不加。
§349
349, 372.Ṇera vidhavādito.
349, 372。【内拉(ṇera)】后缀,加于『寡妇』(vidhavā)等词之后。
Tasmā vidhavādito ṇerapaccayo hoti vā ‘‘tassāpacca’’miccetasmiṃ atthe.
因此,在『彼之后裔』这一语义中,『寡妇』等词之后,可加『ṇera』词缀。
Vidhavāya apaccaṃ vedhavero, vidhavāya apaccaṃ vā. Bandhukiyā apaccaṃ bandhukero, bandhukiyā apaccaṃ vā. Samaṇassa apaccaṃ sāmaṇero, samaṇassa apaccaṃ vā. Evaṃ sāmaṇerī, sāmaṇeraṃ, nāḷikero, nāḷikerī, nāḷikeraṃ.
对于寡妇,有持戒过失的丈夫;对于寡妇,也有或无持戒过失的情况。对于亲族女性,有持戒过失的亲族男性;亲族女性也有或无持戒过失的情况。对于沙门,有持戒过失的沙玛内拉;对于沙门,也有或无持戒过失。如此,沙玛内莉对于沙玛内拉,以及对于芦竹者(女性),芦竹者(男性),芦竹者(中性)。
§350
350, 373.Yena vā saṃsaṭṭhaṃ tarati carati vahati ṇiko.
以其能够穿越、通行、承载的舟、船,是为船舶。
Yena vā saṃsaṭṭhaṃ, yena vā tarati, yena vā carati, yena vā vahati iccetesvatthesu ṇikapaccayo hoti vā.
以能够穿越、以能够通过、以能够行进、以能够承载等任一条件为依据时,则为船舶之缘起。
Tilena saṃsaṭṭhaṃ bhojanaṃ telikaṃ, tilena saṃsaṭṭhaṃ vā. Evaṃ goḷikaṃ, ghātikaṃ.
以芝麻积聚的食物称为以油聚合的食物,或者以芝麻聚合的食物亦是如此。比如丸药、片剂。
Nāvāya taratīti nāviko, nāvāya tarati vā. Evaṃ oḷumpiko.
以船能航行为船舶,或者说因船能航行亦是如此。如此木筏也是。
Sakaṭena caratīti sākaṭiko, sakaṭena carati vā. Evaṃ pattiko, daṇḍiko, dhammiko, pādiko.
以车轮转动为车,或者车能行驶也是如此。像筏子、棍棒、法杖、脚架等亦复如是。
Sīsena vahatīti sīsiko, sīsena vahati vā. Aṃsena vahatīti aṃsiko, aṃsena vahati vā. Evaṃ khandhiko, aṅguliko.
以头部承载者称为头部者,或言以头部承载。以臂膀承载者称为臂膀者,或言以臂膀承载。依此类推谓之身躯者,以指节计数者。
Vāti vikappanatthena aññesupi ṇikapaccayo hoti. Rājagahe vasatīti rājagahiko, rājagahe vasati vā. Rājagahe jāto rājagahiko, rājagahe jāto vā. Evaṃ māgadhiko, sāvatthiko, kāpila vatthiko, pāṭaliputtiko, vesāliko.
因用风吹作用,谓之一处依附他处。于王舍城居住者谓为王舍城者,或言其居于王舍城。于王舍城出生者谓为王舍城者,或言其生于王舍城。迦毗罗卫国、沙瓦提国、咖毕拉吒国、巴嗒厘子城、韦萨离城,亦皆如是。
§351
351, 374.Tamadhīte tenakatādi sannidhāna niyoga sippa bhaṇḍa jīvikatthesu ca.
351、374。关于中间声、低音等发声临近方法、技能、器具、生活用品诸故。
Tamadhīte, tenakatādiatthe, tamhi sannidhānā, tattha niyutto, tamassa sippaṃ, tamassa bhaṇḍaṃ, tamassa jīvikaṃ iccetesvatthesu ca ṇikapaccayo hoti vā.
谓中间声、低音等意义及其所在,中所依托者,其技能、器具、生活用品等称为依附他故或曰依附。
Vinayamadhīte venayiko, vinayamadhīte vā. Evaṃ suttantiko, ābhidhammiko, veyyākaraṇiko.
论律篇中称为律专家,亦可称为律篇中者。经文者、说法者、解说者亦如是称呼。
Kāyena kataṃ kammaṃ kāyikaṃ, kāyena kataṃ kammaṃ vā. Evaṃ vācasikaṃ, mānasikaṃ.
以身所为行为谓之身体行为,或谓以身为行为。如是言语行为、心意行为亦然。
Sarīre sannidhānā vedanā sārīrikā, sarīre sannidhānā vā, evaṃ mānasikā.
身处其中者谓之受,身处其中者或谓心受亦然。
Dvāre niyutto dovāriko, dvāre niyutto vā. Evaṃ bhaṇḍāgāriko, nāgariko, nāvakammiko.
门关闭者谓之双门,门关闭者或谓双门亦然。如是说,仓库者、城里人者、舟工者亦然。
Vīṇā assa sippaṃ veṇiko, vīṇā assa sippaṃ vā. Evaṃ pāṇaviko, modiṅgiko, vaṃsiko.
琵琶有艺者谓之形艺者,琵琶有艺者或谓有艺者亦然。如是,手艺者、织布工者、竹管工者亦然。
Gandho assa bhaṇḍaṃ gandhiko, gandho assa bhaṇḍaṃ vā. Evaṃ teliko, goḷiko.
香有器者名香器,香有器者或谓有器亦然。如是,油工者、筒状者亦然。
Urabbhaṃ hantvā jīvatīti orabbhiko, urabbhaṃ hantvā jīvati vā. Magaṃ hantvā jīvatīti māgaviko, magaṃ hantvā jīvati vā. Evaṃ sokariko, sākuṇiko.
割脐活者谓之割脐者,割脐活者或谓割脐活者亦然。割路活者谓之割路者,割路活者或谓割路活者亦然。如是,哭泣者、禽鸟者亦然。
Ādiggahaṇena aññatthāpi ṇika paccayo yojetabbo. Jālena hato jāliko, jālena hato vā.
以根本接触作他缘亦须结合。网死者谓之网者,网死者或谓网者亦然。
Suttena bandho suttiko, suttena bandho vā.
『以线捆绑者』谓之『线制的』;或谓『以线捆绑之物』。
Cāpo assa āvudho cāpiko, cāpo assa āvudho vā. Evaṃ tomariko, muggariko, mosaliko.
杖为武器,杖手谓持杖者,杖为武器亦可。如此,[所持]铁棒、钩棒、锄头亦然。
Vāto assa ābādho vātiko, vāto assa ābādho vā. Evaṃ semhiko, pittiko.
风为祸害,风者谓风致祸害者,风亦为祸害。此如毒蛇、热病者亦同。
Buddhe pasanno buddhiko, buddhe pasanno vā. Evaṃ dhammiko, saṅghiko.
于佛庄严者谓有觉智者,于佛庄严者亦然。又如法者、僧团者亦同。
Buddhassa santakaṃ buddhikaṃ, buddhassa santakaṃ vā. Evaṃ dhammikaṃ, saṅghikaṃ.
佛所安立者谓觉智,佛所安立者亦然。亦如法者、僧团者亦同。
Vatthena kītaṃ bhaṇḍaṃ vatthikaṃ, vatthena kītaṃ bhaṇḍaṃ vā. Evaṃ kumbhikaṃ, phālikaṃ, kiṃ kaṇikaṃ, sovaṇṇikaṃ.
由布料所制器皿谓布器皿,由布料所制器皿亦然。如此瓦器、弓器、米器、金器亦同。
Kumbho assa parimāṇaṃ kumbhikaṃ, kumbho assa parimāṇaṃ vā.
瓶子的容量为水罐,瓶子的容量亦可称为罐子。
Kumbhassa rāsi kumbhikaṃ, kumbhassa rāsi vā.
瓶内的数量称为小罐,瓶内的数量亦可称为罐子。
Kumbhaṃ arahatīti kumbhiko, kumbhaṃ arahati vā.
瓶为阿拉汉者,谓瓶能容纳;瓶亦可说为能容纳者。
Akkhena dibbatīti akkhiko, akkhena dibbati vā. Evaṃ sālākiko, tindukiko, ambaphaliko. Kapiṭṭhaphaliko, nāḷikeriko iccevamādi.
用眼睛观察,谓用眼睛观看。如此说也适用于树枝、糖果、芒果、木瓜、椰子等类似事物。
§352
352, 376.Ṇa rāgā tasse damaññatthesu ca.
352、376。这些谓说欲望之克制及其对象。
Ṇapaccayo hoti vā rāgamhā ‘‘tena rattaṃ’’ iccetasmiṃ atthe, ‘‘tassedaṃ’’ aññatthesu ca.
有依他而生之意,谓从欲望生起时,『由此法故』如色身,『此法属之』意于其他义理。
Kasāvena rattaṃ vatthaṃ kāsāvaṃ, kasāvena rattaṃ vatthaṃ vā. Evaṃ kosumbhaṃ, hāliddaṃ, pāṭaṅgaṃ, rattaṅga, mañjiṭṭhaṃ, kuṅkumaṃ.
用染料浸染棉织布或丝织布。如此颜色有藏红花、姜黄、胡椒粉、胭脂树、藏红花、姜黄、胭脂树等。
Sūkarassa idaṃ maṃsaṃ sokaraṃ, sūkarassa idaṃ maṃsaṃ vā. Evaṃ māhisaṃ.
猪的肉称为猪肉,为猪所有的肉。如是水牛的肉。
Udumbarassa avidūre pavattaṃ vimānaṃ odumbaraṃ, udumbarassa avidūre pavattaṃ vimānaṃ vā.
乌桕树远处盛开的飞鸟称为乌桕鸟,或称为乌桕鸟。
Vidisāya avidūre nivāso vediso, vidisāya avidūre nivāso vā.
城邑远处的住所称为境内居民住所,或称为境内居民住所。
Mathurāya jāto māthuro, mathurāya jāto vā.
生于摩睺罗国者称为摩睺罗,或称为摩睺罗。
Mathurāya āgato māthuro, mathurāya āgato vā.
来自摩睺罗国者称为摩睺罗,或称为摩睺罗。
Kattikāya niyutto māso kattiko, kattikāya niyutto māso vā. Evaṃ māgasiro, phusso, māgho, phagguno, citto, vesākho, jeṭṭho, āsaḷho, sāvaṇo, bhaddo, assayujo.
「加提迦月」者,即指加提迦月所限制的月分,称为加提迦;「加提迦月所限制的月」亦同。诸月名如是:玛嘎西罗月、弗氏月、玛伽月、弗干努月、祗陀月、韦萨迦月、诃提月、阿沙利月、娑婆那月、巴多月,皆依次列举。
Na vuddhi nīlapītādo, paccaye saṇakārake.
「不增长的青黄色斑」者,是指依因缘而生起的斑点,无自性增长。
Phakāro phussasaddassa, ‘‘siro’’ti sirasaṃ vade.
『ph』音属于『phus』(触)这个词;『siro』这一形式,应说其对格为『sirasaṃ』。
Sikkhānaṃ samūho sikkho, bhikkhānaṃ samūho bhikkho. Evaṃ kāpoto, māyūro, kokilo.
「训练的聚合」称为训练,「比库的聚合」称为比库。诸如鸽子、孔雀和杜鹃,皆为比喻。
Buddhe, assa devatā buddho. Evaṃ bhaddo, māro, māhindo, vessavaṇo, yāmo, somo, nārāyaṇo.
对于佛者,其有天神护佑佛。诸如巴多、魔王、玛兴陀、韦瑟瓦诺、阎魔、素摩、那罗延亦如是。
Saṃvaccharamadhīte saṃvaccharo. Evaṃ mohutto, nemitto, aṅgavijjo, veyyākaraṇo, chando, bhāsso, cando.
「戒律之主」称为戒律主。诸如「勿漏主」、「记号」、「体识者」、「诠释者」、「志愿」、「语言」、「月亮」等亦如是。
Vasādānaṃ visayo deso vāsādo. Evaṃ kumbho, sākunto, ātisāro.
住处的意思是住所或居所。这些词的用法类同于「器皿」、「众多」的用法。
Udumbarā asmiṃ padese santīti odumbaro. Sāgarehi nibbatto sāgaro. Sāgalamassa nivāso sāgalo. Mathurā assa nivāso māthuro. Mathurāya issaro māthuro. Iccevamādayo yojetabbā.
乌树在此地称为乌树。大海有时称为海。海边的住处称为海岸。摩托拉的住处称为摩托拉。摩托拉的统治者称为摩托罗。以上这些词语须如此使用。
§353
353, 378.Jātādīnamimiyā ca.
关于『出生』等词详见第353、378节。
Jātaiccevamādīnamatthe imaiyapaccayā honti.
出生以及类似词汇在意思上是依因缘而成,即因缘和合而生。
Pacchā jāto pacchimo. Evaṃ antimo, majjhimo, purimo, uparimo, heṭṭhimo, gopphimo. Bodhisattajātiyā jāto bodhisattajātiyo, evaṃ assajātiyo, hatthijātiyo, manussajātiyo.
『后来出生者』或『后方』称为『后来』。同样地,『最终的』、『中间的』、『以前的』、『上方的』、『下方的』、『隐藏的』也是如此。菩萨的出生称为菩萨出生,象的出生、人类的出生等亦同理。
Ādiggahaṇena niyuttatthāditopi tadassatthāditopi ima iya ika iccete paccayā honti. Anto niyutto antimo. Evaṃ antiyo, antiko.
以『等』字(ādi)为首的词,从『相关之义』(niyuttattha)等及『具有彼义』(tadassattha)等,加入 ima、iya、ika 等后缀。例:anta(边际)加后缀后得 antimo(最终的);同理有 antiyo、antiko 等形式。
Putto assa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti puttimo. Evaṃ puttiyeva, puttiko, kappimo, kappiyo, kappiko.
『子』者,凡有子者,谓其有子也。依此义,『子』、『儿子』、『作主』、『作人』、『行动者』诸词,同出于此。
Caggahaṇena kiyapaccayo hoti niyuttatthe. Jātiyaṃ niyutto jātikiyo, andhe niyutto andhakiyo, jātiyā andho jaccandho, jaccandhe niyutto jaccandhakiyo.
以缘生法谓之有不同之条件诸缘。如以生而具缘者谓之有生;以盲而具缘谓之盲者;以盲为生者谓之出生盲者;以出生盲而具缘者谓为出生盲盲者。
§354
354, 379.Samūhatthe kaṇa ṇā.
354, 379。表集合义时,加后缀 kaṇa、ṇā。
Samūhatthe kaṇa ṇaiccete paccayā honti.
在『集合体』时,彼等缘分别为种种条件。
Rājaputtānaṃ samūho rājaputtako. Evaṃ rājaputto, mānussako, mānusso, māyūrako, māyūro, māhiṃsako, māhiṃso.
王子之集合体谓为王子群。依此义,『王子』、『有人类者』、『人』、『孔雀幼雏』、『孔雀』、『水牛幼子』及『水牛』并属此义。
§355
355, 380.Gāma jana bandhu sahāyādīhitā.
355, 380。接在 gāma(村)、jana(人)、bandhu(亲属)、sahāya(伴侣)等词之后时〔亦然〕。
Gāma jana bandhu sahāyaiccevamādīhi tāpaccayo hoti samūhatthe.
乡村居民、亲属、同伴等,以此等为缘,生起情亲之聚合。
Gāmānaṃ samūho gāmatā. Evaṃ janatā, bandhutā, sahāyatā, nagaratā.
乡村之群聚称为乡村,同样人群、亲属、同伴、城镇之聚合亦如是称。
§356
356, 381.Tadassa ṭhānamiyo ca.
356, 381.【『tadassa ṭhānaṃ』者,乃彼之处也】连同『iya』(此后缀亦适用)。
‘‘Tadassa ṭhāna’’ miccetasmiṃ atthe iyapaccayo hoti.
所谓“此处”,于错误义解中,亦有以上缘起的涵义。
Madanassa ṭhānaṃ madaniyaṃ, bandhanassa ṭhānaṃ bandhaniyaṃ, mucchanassa ṭhānaṃ mucchaniyaṃ, evaṃ rajaniyaṃ, kamaniyaṃ, gamaniyaṃ, dussaniyaṃ, dassaniyaṃ.
如:情欲之所称为“情欲所依”,束缚之所称为“束缚所依”,愚痴亦然,依此类推,如同“红”之所依、“欲”之所依、“前往”之所依、“恶”之所依、“所见”之所依。
§357
357, 382.Upamatthāyitattaṃ.
357, 382.【喻义之性质】:表示比喻意义的状态(即带有「如同」之义的抽象名词化)。
Upamatthe āyitattapaccayo hoti.
贪染受者依赖于所得的境界。
Dhūmo viya dissati aduṃ vanaṃ tadidaṃ dhūmāyitattaṃ, timiraṃ viya dissati aduṃ vanaṃ tadidaṃ timirāyitattaṃ.
如烟雾般显现的不良林地,即此烟雾依赖;如黑暗般显现的不良林地,即此黑暗依赖。
§358
358, 383.Tannissitatthe lo.
358,383。此依赖关系的解释见后文。
‘‘Tannissitatthe, tadassa ṭhāna’’miccetasmiṃ atthe ca lapaccayo hoti.
『此处依赖者,彼处所依』,此邪见之意及贪染受者的依赖所在。
Duṭṭhu nissitaṃ duṭṭhullaṃ, vedaṃ nissitaṃ vedallaṃ, duṭṭhu ṭhānaṃ duṭṭhullaṃ, vedassa ṭhānaṃ vedallaṃ.
恶劣依赖即恶劣本性,烦恼依赖即烦恼本性,恶劣境地即恶劣本性,烦恼所在即烦恼本性。
§359
359, 384.Ālu tabbahule.
359,384。详见【长部】阿卢多巴胡经中对“恶劣多因”一节的论述。
Ālupaccayo hoti tabbahulatthe.
依附缘起即为本多。
Abhijjhā assa pakati abhijjhālu, abhijjhā assa bahulā vā abhijjhālu. Evaṃ sītālu, dhajālu, dayālu.
渴爱之于若怀有渴爱者,则彼渴爱多或为渴爱者。复如清凉者、扬旗者、慈怜者。
§360
360, 387.Ṇya tta tā bhāve tu.
此处相关详见第360、387条目。
Ṇyattatāiccete paccayā honti bhāvatthe.
所言局限性等为缘起中之所缘之境。
Alasassa bhāvo ālasyaṃ, arogassa bhāvo ārogyaṃ. Paṃsukūlikassa bhāvo paṃsukūlikattaṃ, anodarikassa bhāvo anodarikattaṃ. Saṅgaṇikārāmassa bhāvo saṅgaṇikārāmatā, niddārāmassa bhāvo niddārāmatā.
懈怠之相为懈怠,健康之相为健康。尘堆衣之相为尘堆衣,不浊渍衣之相为不浊渍衣。聚集之相为聚集,安住睡眠之相为安住睡眠。
Tuggahaṇena ttanapaccayo hoti. Puthujjanattanaṃ, vedanattanaṃ.
相互摄受以成缘起。于凡夫相起、受之感受相起。
§361
361, 388.Ṇavisamādīhi.
以苦摄持为依止。
Ṇapaccayo hoti visamādīhi ‘‘tassa bhāvo’’iccetasmiṃ atthe.
‘没有依止’者,谓此义中‘其境界’不具依止。
Visamassa bhāvo vesamaṃ, sucissa bhāvo socaṃ.
苦境界即苦,乐境界即乐。
§362
362, 389.Ramaṇīyādito kaṇa.
以悦人等为起因。
Ramaṇīyaiccevamādito kaṇa paccayo hoti ‘‘tassa bhāvo’’iccetasmiṃ atthe.
所谓以悦人为起因者,谓此义中‘其境界’以悦人为依止。
Ramaṇīyassa bhāvo rāmaṇīyakaṃ, manuññassa bhāvo mānuññakaṃ.
悦人境界为悦人,非人境界为非人。
§363
363, 390.Visese taratamisikiyiṭṭhā.
363,390。特殊超越第三者之义。
Visesatthe tara tama isika iya iṭṭhaiccete paccayā honti.
在表示『差别、比较』的意义上,使用 tara、tama、isika、iya、iṭṭha 等这些(比较级、最高级)后缀。
Sabbe ime pāpā, ayamimesaṃ visesena pāpoti pāpataro. Evaṃ pāpatamo, pāpisiko, pāpiyo, pāpiṭṭho.
一切此等〔人〕皆为恶者;其中某人较诸彼等尤为恶劣,故称『更恶者』。同理,可得『最恶者』、『极恶者』、『较恶者』、『最极恶者』。
§364
364, 398.Tadassatthīti vī ca.
364, 398.【『tadassatthi』者,附加「vī」也。】(即:以「vī」作为后缀,表示「具有彼事」之义。)
‘‘Tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe vīpaccayo hoti.
『彼有此』——在此义中,「vī」作为后缀词。
Medhā yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatītimedhāvī. Evaṃ māyāvī.
『慧者』——谓其人具有慧(medhā),或于其中存在慧;同理,『幻者』亦依此例。
Caggahaṇena sopaccayo hoti. Sumedhā yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti sumedhaso.
通过聚合产生依止。若有慧者存在,则说彼处存在慧者。
§365
365, 399.Tapādito sī.
第365条、第399条。关于戒律的辛苦修持。
Tapādito sīpaccayo hoti ‘‘tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe.
戒律的修持是依止,意指‘‘彼处有’’此义。
Tapo yassa atthi tasmiṃ vā vijjatīti tapassī. Evaṃ yasassī, tejassī.
若有修持,则谓彼处存在此修持者。犹如有名声者、光明者。
§266
266, 400.Daṇḍādito ikaī.
第266条、第400条。关于杖责起头之条。
Daṇḍādito ika īiccete paccayā honti ‘‘tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe.
杖责起头者,谓其因缘为‘‘彼处有’’之意。
Daṇḍo yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti daṇḍiko, daṇḍī. Evaṃ māliko, mālī.
『杖』者,若有所杖,则称为杖者;持杖者称杖持人。同样地,『串』者,串有者称为串者。
§367
367, 401.Madhvādito ro.
367,401。以重叠音节形成的词。
Madhuiccevamādito rapaccayo hoti ‘‘tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe.
『蜜』字以此种方式起始,形成带有条件意思的词语,即于“存在此者”意涵中。
Madhu yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti madhuro. Evaṃ kuñjaro, muggaro, mukharo, susiro, (sīsaro, sukaro, suṅkaro), subharo, suciro, ruciro.
『甜』者,若有所甜,则称之为甜者。同样地,『象牙』、『猛兽』、『叫声响亮者』、『疾走者』,(『头鹰』、『猪』、『鸡冠』),『美丽者』、『纯洁者』、『色泽明亮者』。
§368
368, 402.Guṇādito vantu.
368,402。以品质起始者成为品质者。
Guṇaiccevamādito vantupaccayo hoti ‘‘tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe.
『质』以此种方式起始,形成名称,带有“存在此者”意涵。
Guṇo yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti guṇavā. Evaṃ yasavā, dhanavā, paññavā, balavā, bhagavā.
具备某种品质者,即称为具此品质者。如此者,谓有名声者、有财富者、有智慧者、有力量者、世尊。
§369
369, 403.Satyādīhi mantu.
此句见于第369、403节。以『真实』及诸类似词为辅。
Satiiccevamādīhi mantupaccayohoti ‘‘tadassatthi’’ iccetasmiṃ atthe.
『具念』及其他类似词,作为条件时,其意即为『存在念』、即『具念』之义。
Sati yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti satimā, evaṃ jutimā, rucimā, thutimā, dhitimā, matimā, bhāṇumā.
具念者,即具念存于其中者,谓具有光明者、欢喜者、称扬者、坚固者、有见解者、善辩者。
§370
370, 405.Saddhāditoṇa.
此句见于第370、405节。以上以『信』及诸类似词为辅。
Saddhāiccevamādito ṇa paccayo hoti ‘‘tadassatthi’’iccetasmiṃ atthe.
『信』及其他类似词,作为条件时,不成立『存在信』之意,即不具信之义。
Saddhā yassa atthi, tasmiṃ vā vijjatībhi saddho, evaṃ pañño, amaccharo.
有信心者,于彼亦存有信,智慧、无昧等皆如是。
§371
371, 404.Āyussukārāsa mantumhi.
见三七一、四零四,〔关于〕寿命长短之意义。
Āyussa anto ukāro asādeso hotimantumhi paccaye pare.
寿命终结之声,非至彼者,乃由于其他条件而生。
Āyu assa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti āyasmā.
寿命存在,于彼亦存有,即称为具寿者。
§372
372, 385.Tappakativacane mayo.
见三七二、三八五,关于沉着言辞之义。
Tappakativacanatthe mayapaccayo hoti.
沉着言辞之义,乃由沉着条件所生。
Suvaṇṇena pakataṃ kammaṃ sovaṇṇamayaṃ. Evaṃ rūpiyamayaṃ jatumayaṃ, rajatamayaṃ, iṭṭhakamayaṃ, ayomayaṃ, mattikā mayaṃ, dārumayaṃ, gomayaṃ.
以黄金所造之业,称为黄金之业。如是,银制之业、生制之业、铂制之业、锡制之业、陶制之业、木制之业、牛制之业。
§373
373, 406.Saṅkhyāpūraṇe mo.
段落编号三七三、四〇六。关于数目的补充部分。
Saṅkhyāpūraṇatthe mapaccayo hoti.
数目补充用于数量的完整,这是前后相承之因缘。
Pañcannaṃ pūraṇo pañcamo, evaṃ sattamo, aṭṭhamo, navamo, dasamo.
五者中补足第五,第七、第八、第九、第十亦然。
§374
374, 408.Sachassavā.
段落编号三七四、四〇八。确实存在之处。
Chassa sakārādeso hoti vā saṅkhyāpūraṇatthe.
六者为完整之境界,或亦用于数目补充之处。
Channaṃ pūraṇo saṭṭho, chaṭṭho vā.
覆盖的、圆满的,第四十,或第六十。
§375
375, 412.Ekādito dasassī.
375, 412.【从「eka」等数词起,「dasa」(十)之词尾变为「ī」。】
Ekādito dasassa ante īpaccayo hoti vā saṅkhyāpūraṇatthe.
第十一属于十的末尾,或作为数字充满的增补。
Eko ca dasa ca ekādasa, ekādasannaṃ pūraṇī ekādasī. Pañcaca dasa ca pañcadasa, pañcadasannaṃ pūraṇī pañcadasī. Cattāro ca dasa ca catuddasa, catuddasannaṃ pūraṇī cātuddasī.
一与十合为十一,填满十一日称十一。五与十合为十五,填满十五日称十五。四与十合为十四,填满十四日称十四。
Pūraṇeti kimatthaṃ? Ekādasa, pañcadasa.
何为充满?是指第十一日,第十五日。
§376
376, 257.Dase so niccañca.
376, 257.【「dasa」(十)之词尾常以「so」替换。】
Dasasadde pare niccaṃ chassa so hoti.
『十字音节』者,永恒不变也。
Soḷasa.
『十六』者。
§377
377, 0.Ante niggahitañca.
『三百七十七,零。』此谓『末中俱绝』也。
Tāsaṃ saṅkhyānaṃ ante niggahitāgamo hoti.
此『数数末中俱绝集』者,即计数终结之法也。
Pañcadasi, cātuddasi.
『十五,十四』者。
§378
378, 414.Tica.
『三百七十八,四百十四。』『三』者。
Tāsaṃ saṅkhyānaṃ ante tikārāgamo hoti. Vīsati, tiṃsati.
这些数目的终结处为三十的到三十余数。二十,三十。
§379
379, 258.La darānaṃ.
三七九、二五八。『la』代替『da』及『ra』。
Dakāra rakārānaṃ saṅkhyānaṃ lakārādeso hoti. Soḷasa, cattālīsaṃ.
『达』字与『拉』字之数词,以『勒』字替代。如:十六、四十。
§380
380, 255.Vīsati dasesu bā dvissa tu.
第380条,第255项:二十中有十或二十中有二的情况。
Vīsati dasaiccetesu dvissa bā hoti.
二十中有十的情况下有二。
Bāvīsatindriyāni, bārasa manussā.
二十一根,十二个人。
Tuggahaṇena dvissa du di do ādesā ca honti. Durattaṃ, dirattaṃ, diguṇaṃ, dohaḷinī.
「以双重遮蔽」者,指二重、二倍、「二、地」等命令。「远离」「长久」「双重」「恍惚」等义。
§381
381, 254.Ekādito dassa ra saṅkhyāne.
编号三百八十一、二百五十四。谓一数见于教中。
Ekādito dasassa dakārassa rakāro hoti vā saṅkhyāne.
谓一数者,或为十进位的位值或数位。
Ekārasa, ekādasa, bārasa, dvādasa.
一、十一、十二、二十二等。
Saṅkhyāneti kimatthaṃ? Dvādasāyatanāni.
数论何义?谓十二处也。
§382
382, 259.Aṭṭhāditoca.
编号三百八十二、二百五十九。亦从八起的数。
Aṭṭhaiccevamādito ca dasasaddassa dakārassa rakārādeso hoti vā saṅkhyāne.
『八』者,如此起见,为『十』的数声中『二』位的『二』位数者,或在数字法中为此。
Aṭṭhārasa, aṭṭhadasa.
『十八』者,即『十加八』。
Aṭṭhāditoti kimatthaṃ? Pañcadasa, soḷasa.
『十八起』者,何义?即『十五』及『十六』。
Saṅkhyāneti kimatthaṃ? Aṭṭhadasiko.
『数』者,何义?即以『十八』为标准。
§383
383, 253.Dvekaṭṭhānamākāro vā.
383、253。或为『二十八』所在位置之形态。
Dvi eka aṭṭhaiccetesamanto ākāro hoti vā saṅkhyāne.
『二』『一』『八』,如此起见,或为数法中所行之形态。
Dvādasa, ekādasa, aṭṭhārasa.
十二、十一、十八。
Saṅkhyāneti kimatthaṃ? Dvidanto, ekadanto, ekacchanno, aṭṭhatthambho.
所谓数目有何意义?二齿、单齿、单重覆盖、八柱之物。
§384
384, 407.Catucchehī tha ṭhā.
编号三百八十四,四百零七。四个之处。
Catu chaiccetehi tha ṭhaiccete paccayā honti saṅkhyāpūraṇatthe.
与四及六同,是四与六的因缘,使数目得以充足。
Catuttho, chaṭṭho.
第四、第六。
§385
385, 409.Dvitīhitiyo.
编号三百八十五,四百零九。第二个下位。
Dvi tiiccetehi tiyapaccayo hoti saṅkhyāpūraṇatthe.
两个三称引起第三者的条件,此为数计满底义。
Dutiyo, tatiyo.
第二,第三。
§386
386, 410.Tiye dutāpi ca.
386,410。第三者与第二者亦然。
Dvi tiiccetesaṃ du taiccete ādesā honti tiyapaccaye pare.
两个三称中,两个三称的命令为第三者条件之上。
Dutiyo, tatiyo.
第二,第三。
Apiggahaṇena aññesupi dviiccetassa duādeso hoti. Durattaṃ.
因相续,二三称中也含二命令,难以了知。
Caggahaṇena dviiccetassa dikāro hoti. Dirattaṃ, diguṇaṃ saṅghāṭiṃ pārupetvā.
通过结合两重折叠,形成了二重的折叠,这样长期以来,折叠的桑伽缦袍便变成了双层加倍。
§387
387, 411.Tesamaḍḍhūpapadena aḍḍhuḍḍha divaḍḍha diyaḍḍhaḍḍhatiyā.
此中涉及“增”、“减”、“扩”、“缩”等中间用语的变化。
Tesaṃ catuttha dutiya tatiyānaṃ aḍḍhūpapadānaṃ aḍḍhaḍḍhudivaḍḍha diyaḍḍha aḍḍhatiyādesā honti, aḍḍhūpapadena sahanippajjante.
四种折叠中第二和第三种的折叠处理方式,是增减扩缩按一定规则分布,折叠方式相互承接。
Aḍḍhena catuttho aḍḍhuḍḍho, aḍḍhena dutiyo divaḍḍho, aḍḍhena dutiyo diyaḍḍho, aḍḍhena tatiyo aḍḍhatiyo.
以折叠之方式,第四种是“增减折叠”,第二种是“扩展折叠”,第三是“扩展加倍折叠”,而第三种又称“增减扩展折叠”。
§388
388, 68.Sarūpānamekasesvasakiṃ.
这里提及相同类的名称与词素相互对应的关系。
Sarūpānaṃ padabyañjanānaṃ ekaseso hoti asakiṃ. Puriso ca puriso ca purisā.
相同名称的字母与标志相对应,有单一且完整的对应;男性即是男性,复数即多男性者。
Sarūpānamiti kimatthaṃ? Hatthī ca asso ca ratho ca pattiko ca hatthiassarathapattikā,
「相似者」意何?象、马、车、车厢,即象马车旁的车厢。这些为相似者。
Asakinti kimatthaṃ? Puriso.
「数者」意何?是「人」。
§389
389, 413.Gaṇane dasassa dviticatupañcachasattaaṭṭhanavakānaṃ vī ti cattāra paññā cha sattāsanavā yosu, yonañcīsamāsaṃ ṭhi ri tī tuti.
根据编号389与413,计数十位数时,二、四、五、七、八、九位相加得五十七,这其中有四、五、六、七座。他们合起来为三、二、三。
Gaṇane dasassa dvika tika catukka pañcaka chakka sattakaaṭṭhaka navakānaṃ sarūpānaṃ katekasesānaṃ yathāsaṅkhyaṃ vī ti cattāra paññā cha satta asa navaiccādesā honti asakiṃ yosu, yonañca īsaṃ āsaṃ ṭhi ri ti īti utiiccādesā honti. Pacchā puna nippajjante.
计数十位数的二、三、四、五、六、七、八、九位中,共有多少相似者?如同数目是二、四、五、七、八、九位,分别为四、五、七、八、九个地方为相似,以及一、三位为否,即这些地方。然后再由此产生。
Vīsaṃ , tiṃsaṃ, cattālīsaṃ, paññāsaṃ, saṭṭhi, sattari, sattati, asīti, navuti.
二十、三十、四十、五十、六十、七十、七十、八十、九十。
Asakinti kimatthaṃ? Dasa.
「数者」意义何?是「十」。
Gaṇaneti kimatthaṃ? Dasadasakā purisā.
「Gaṇana」意为何义?为十数人之意。
§390
390, 256.Catūpapadassa lopo tuttarapadādicassa cucopi navā.
条目390,第256。四脚末尾省略时,紧接之末尾音节也为新韵。
Catūpapadassa gaṇane pariyāpannassa tukārassa lopo hoti, uttarapadādicakārassa cucopi ādesā honti navā.
四脚词数满时,其末音节省略;末尾脚等音节处,紧接的末尾音节亦称新韵。
Cuddasa, coddasa, catuddasa.
十三、十七、十四之数。
Apiggahaṇena anupapadassāpi padādicakārassa. Lopohoti navā, cassa cucopi honti. Tālīsaṃ, cattālīsaṃ, cuttālīsaṃ, cottālīsaṃ.
即使无前行音节,末尾音节亦省略。末尾有「c」音者,称为新韵。有三十、四十、三十四、四十之数。
§391
391, 423.Yadanupapannā nipātanā sijjhanti.
条目391,第423。若无前行音节者,词终音节将消失。
Ye saddā aniddiṭṭhalakkhaṇā, akkharapadabyañjanato, itthipumanapuṃsakaliṅgato , nāmupasagganipātato, abyayībhāvasamāsataddhitākhyātato, gaṇanasaṅkhyākālakārakappayogasaññāto, sandhipakativuddhilopāgamavikāraviparitato, vibhattivibhajanato ca, te nipātanā sijjhanti.
那些由声、词、字母、音节组成的,既非以假见为标志,又非由女性、男性、人的标记构成,又不乃由名称、前缀、后缀而成,且不属于名词词性变化,亦非指无常状态,非数目累积、周期、时间、作用之合成概念,又非因连接、能力、生起、消失、到来、离去、形态变化、相反之义而产生,更非由分解与拆分而形成,这些词类之终结,均被判断为消亡。
§392
392, 418.Dvādito ko’nekattheca.
【注】第二种见解于多处文献亦有体现。
Dviiccevamādito kapaccayo hoti anekatthe ca, nipātanā sijjhanti.
两个起始词汇有时合成一种词类,有时又有多种表现,终结时被视为消亡。
Satassa dvikaṃ dvisataṃ, satassa tikaṃ tisataṃ, satassa catukkaṃ catusataṃ, satassa pañcakaṃ pañcasataṃ, satassa chakkaṃ chasataṃ, satassa sattakaṃ sattasataṃ, satassa aṭṭhakaṃ aṭṭhasataṃ, satassa navakaṃ navasataṃ, satassa dasakaṃ dasasataṃ, sahassaṃ hoti.
计数上,"一百的二倍是二百,百的三倍是三百,百的四倍是四百,百的五倍是五百,百的六倍是六百,百的七倍是七百,百的八倍是八百,百的九倍是九百,百的十倍是一千"。
§393
393, 415.Dasadasakaṃ sataṃ dasakānaṃ sataṃ sahassañca yomhi.
【注】“十的十倍是百,十的百倍是一千”。
Gaṇane pariyāpannassa dasadasakassa sataṃ hoti, satadasakassa sahassaṃ hoti yomhi pare.
在计算范围内,十的十倍是百,百的十倍是一千,类似包含递增关系。
Sataṃ, sahassaṃ.
「百」、「千」。
Dvikādīnaṃ taduttarapadānañca nippajjante yathāsaṅkhyaṃ. Satassa dvikaṃ (tadidaṃ hoti) dvisataṃ, evaṃ tisataṃ, catusataṃ , pañcasataṃ, chasataṃ, sattasataṃ, aṭṭhasataṃ, navasataṃ, dasasataṃ, sahassaṃ hoti.
十二与其后之数字依序出现,数量如下:二百为一百的两倍,三百、四百、五百、六百、七百、八百、九百、一千皆依此类推。
§394
394, 416.Yāva taduttari dasaguṇitañca.
(三百九十四,四百十六。)直到其后数字乘以十倍。
Yāva tāsaṃ saṅkhyānaṃ uttari dasaguṇitañca kātabbaṃ.
必须使这些数字乘以其后的十倍。
Taṃ yathā? Dasassa gaṇanassa dasaguṇitaṃ katvā sataṃ hoti, satassa dasaguṇitaṃ katvā sahassaṃ hoti, sahassassa dasaguṇitaṃ katvā dasasahassaṃ hoti, dasasahassassa dasaguṇitaṃ katvāsatasahassaṃ hoti, satasahassassa dasaguṇitaṃ katvādasasatasahassaṃ hoti, dasasatasahassassadasaguṇitaṃ katvā koṭi hoti, koṭisatasahassassa sataguṇitaṃ katvā pakoṭi hoti. Evaṃ sesāpi yojetabbā.
如何计算呢?先将十乘以数数得百,再将百乘以十得千,然后千乘以十得一万,一万乘以十得十万,十万乘以十得百万,百万乘以一百得一千万,一千万乘以一百得一亿。其他数字亦须如此计算。
Caggahaṇaṃ visesanatthaṃ.
这是四个聚合的特定含义。
§395
395, 417.Sakanāmehi.
以自身之名。
Yāsaṃ pana saṅkhyānaṃ aniddiṭṭhanāmadheyyānaṃ sakehi sakehi nāmehi nippajjante.
那些计数中未被指明名称的数字,乃由名号分别分别产生而出。
Satasahassānaṃ sataṃ koṭi, koṭisatasahassānaṃ sataṃ pakoṭi, pakoṭisatasahassānaṃ sataṃ koṭipakoṭi , koṭipakoṭisatasahassānaṃ sataṃ nahutaṃ, nahutasatasahassānaṃ sataṃ ninnahutaṃ, ninnahutasatasahassānaṃ sataṃ akkhobhiṇī. Tathā bindu, abbudaṃ, nirabbudaṃ, ahahaṃ, ababaṃ, aṭaṭaṃ, sogandhikaṃ, uppalaṃ, kumudaṃ, padumaṃ, puṇḍarikaṃ, kathānaṃ, mahākathānaṃ, asaṅkhyeyyaṃ.
十万为一百万,百万为一亿,一亿为十亿,十亿为百亿,百亿为千亿,千亿为万亿,万亿为亿万亿。如此类比,如同点、无量、无量无边、阿呵呵、阿巴巴、阿塔塔、香花、珀蓝、莲华、芙蓉、宝莲、莲花王、大莲花王、不可胜数。
§396
396, 363.Tesaṃ ṇo lopaṃ.
彼等之「ṇ」省略。
Tesaṃ paccayānaṃ ṇo lopamāpajjate.
他们的条件没有丝毫省略。
Gotamassa apaccaṃ gotamo. Evaṃ vāsiṭṭho. Venateyyo, ālasyaṃ, ārogyaṃ.
释迦牟尼之前即为释迦,如此卓越。比那他耶,懈怠,无病。
§397
397, 420.Vibhāge dhā ca.
分法中亦有定意。
Vibhāgatthe ca dhāpaccayo hoti.
在分法中,‘定’是其因。
Ekena vibhāgena ekadhā. Evaṃ dvidhā, tidhā, catudhā, pañcadhā, chadhā.
以一分法定为一义,如此可有两种、三种、四种、五种、六种。
Ceti kimatthaṃ? Sopaccayo hoti. Suttaso, byañjanaso, padaso.
此‘定’何义?即为定因。依于经文、标记、词句。
§398
398, 421.Sabbanāmehipakāravacane tu thā.
一切名词的此类词性用语中含有‘定’。
Sabbanāmehi pakāravacanatthe thāpaccayo hoti.
在一切名词的词性用语中,‘定’是词性因。
So pakāro tathā, taṃ pakāraṃ tathā, tena pakārena tathā, tassa pakārassa tathā, tasmā pakārā tathā, tassa pakārassa tathā, tasmiṃ pakāre tathā. Evaṃ yathā, sabbathā, aññathā, itarathā.
『如此方式』者,如此方法,如此因缘,如此之因,如此诸因,因此种种,皆如是,凡一切皆如是,而无他异。
Tuggahaṇaṃ kimatthaṃ? Tatthāpaccayo hoti. So pakāro tathatthā. Evaṃ yathatthā. Sabbathatthā, aññathatthā, itarathatthā.
『三合』有何义?是有缘故。此方式即真实故,亦如真实,普遍真实,并非他异。
§399
399, 422.Kimimehi thaṃ.
三九九,四二二章。此等在何处?
Kiṃ imaiccetehi thaṃpaccayo hoti pakāravacanatthe.
以何因缘,此种因缘故,于方式语句中何缘成立?
Ko pakāro kathaṃ, kaṃ pakāraṃ kathaṃ, kena pakārena kathaṃ, kassa pakārassa kathaṃ, kasmā pakārā kathaṃ. Kassa pakārassa kathaṃ, kasmiṃ pakāre kathaṃ, ayaṃ pakāro itthaṃ, imaṃ pakāraṃ itthaṃ, iminā pakārena itthaṃ, imassa pakārassa itthaṃ, imasmā pakārā itthaṃ, imassa pakārassa itthaṃ, imasmiṃ pakāre itthaṃ.
何谓方式?如何?何法为方式?以何因缘如何?何之方式如何?由何故方式如何?何之方式如何?何处方式如何?此方式如是,此法如是,此缘如是,此有方式如是,如是处方式如是,如是方式如是,如是处方式如是,如此处方式如是。
§400
400, 364.Vuddhādisarassavā’saṃyogantassa saṇe ca.
四百,三六四章。论于增长起始声合之处。
Ādisarassa vā asaṃyogantassa ādibyañjanassa vā sarassa vuddhi hoti saṇakārake paccaye pare.
初始根本者若缺乏结合,或最初差别特征者,于构成条件之所依处生长增进。
Ābhidhammiko, venateyyo, vāsiṭṭho, ālasyaṃ, ārogyaṃ.
谓阿毗达摩者,犹如昂然之星,坚固耐久,乃懒惰,安康之义。
Asaṃyogantasseti kimatthaṃ? Bhaggavo, manteyyo, kunteyyo.
问何谓无结合者?答曰为『世尊』、『可思者』、『可念者』。
§401
401, 375.Māyūnamāgamo ṭhāne.
引自第401、375页。谓五月来临之时与处。
Iuiccetesaṃ ādibhūtānaṃ mā vuddhi hoti. Tesu ca e o vuddhāgamo hoti ṭhāne.
谓这些初生起之物不生长。其中文、元音诸声于其处生长增进。
Byākaraṇamadhīte veyyākaraṇiko, nyāyamadhīte neyyāyiko, byāvacchassa apaccaṃ veyyāvaccho, dvāre niyutto dovāriko.
于文法论中为语法师,于逻辑论中为逻辑师,先于论辞者为论辞师,守门者为守门人。
§402
402, 377.Āttañca.
第四百零二,第三百七十七条。自体。
Iuiccetesaṃ āttañca hoti, rikārāgamo ca ṭhāne.
这里说他们的自体,乃在于四大根本法之所。
Isissa bhāvo ārisyaṃ, iṇassa bhāvo āṇyaṃ, usabhassa bhāvo āsabhaṃ, ujuno bhāvo ajjavaṃ, iccevamādī yojetabbā.
象、大象为凶猛象,公牛为猛牛,野牛为强壮,如此等自体当加以依止。
Yūnamiti kimatthaṃ? Apāyesu jāto āpāyi ko.
何谓少年?指的是在未得堕落者中非堕落者。
Ṭhāneti kimatthaṃ? Vematiko, opanayiko, opamāyiko, opāyiko.
何谓所在?意指根基、顺依、相似依止、方便之意。
§403
403, 354.Kvacādimajjhuttarānaṃ dīgharassā paccayesu ca.
第四百零三,第三百五十四条。或生于中间,长寿之因缘者。
Kvaci ādimajjhauttaraiccetesaṃ dīgharassā honti paccayesu ca apaccayesu ca.
有时,在先前、中间、后者中,某些事物在因缘和无因缘之间是长久的。
Ādidīgho tāva – pākāro, nīvāro, pāsādo, pākaṭo, pātimokkho, pāṭikaṅkho iccevamādi.
所谓初长者,比如感官、阻碍、塔庙、明确、巴提摩卡戒律、巴提甘卡等如是。
Majjhedīgho tāva – aṅgamāgadhiko, orabbhamāgavīko iccevamādi.
所谓中长者,比如身体、口腹之欲等如是。
Uttaradīgho tāva – khantī paramaṃ tapo titikkhā, añjanā giri, koṭarā vanaṃ, aṅgulī iccevamādi.
所谓后长者,比如忍耐、极大苦行、忍耐不惧、山谷、森林、指节等如是。
Ādirasso tāva – pageva iccevamādi.
所谓初根本者,比如只是掌部如是。
Majjherasso tāva – sumedhaso suvaṇṇadharehi iccevamādi.
所谓中根本者,比如有智慧者、带金色光辉者如是。
Uttararasso tāva – bhovādi nāma so hoti, yathābhāvi guṇena so iccevamādi. Aññepi yathājinavacanānuparodhena yojetabbā.
『上行滴』于是便有『深渊』等之名,因其性质如此,故称此等。又有他者,依他之来源及言教而应当结合者。
Caggahaṇena apaccayesu cāti atthaṃ samucceti,
以『聚合』为因,于条件中显现其义,曰汇聚成义,
§404
404, 370.Tesu vuddhilopāgamavikāraviparītādesā ca.
指的是第404、370节。于其中有增长、减少、生起、变化、相反种种等情况。
Tesu ādimajjhuttaresu yathājinavacanānuparodhena kvaci vuddhi hoti, kvaci lopo hoti, kvaci āgamo hoti, kvaci vikāro hoti, kvaci viparīto hoti, kvaci ādeso hoti.
于起始、中间与终末者,依他之来源及言教,或有增长,或有消失,或有生起,或有变化,或有倒转,或有所命令。
Ādivuddhi tāva – ābhidhammiko, venateyyo iccevamādi.
所谓起初增长者,即阿毗达摩层面上,正如『熏积』等,性质亦如是。
Majjhevuddhi tāva – sukhaseyyaṃ, sukhakāri dānaṃ, sukhakāri sīlaṃ iccevamādi.
所谓中段增长者,即安乐睡处、安乐生起之布施、安乐生起之戒律等,性质亦如是。
Uttaravuddhi tāva – kāliṅgo, māgadhiko, paccakkhadhammā iccevamādi.
「前增」者,指迦陵频伽、摩揭陀以及各类相反之法等,如此等法皆属于此类。
Ādilopo tāva – tālīsaṃ iccevamādi.
「初减」者,指棕榈树等,此类乃属此境。
Majjhelopo tāva – kattukāmo, kumbhakāraputto, vedallaṃ iccevamādi.
「中减」者,指刀匠、罐匠之子、须陀洹等,此类皆依此分类。
Uttaralopo tāva – bhikkhu, bhikkhunī iccevamādi.
「后减」者,指比库、比库尼等,此类归于此。
Ādiāgamo tāva – vutto bhagavatā iccevamādi.
「初入」者,指如世尊所说之法,属于此类。
Majjheāgamo tāva – sasīlavā, sapaññavāiccevamādi.
「中入」者,指持戒善行、智慧明达者等,这类皆归于此分类。
Uttaraāgamo tāva – vedallaṃ iccevamādi.
后集者是如是:『欲即止息』等。
Ādivikāro tāva – ārisyaṃ, āṇyaṃ, āsabhaṃ, ajjavaṃ iccevamādi.
本缘者是如是:『苦集』、『苦集灭』、『苦灭道』等。
Majjhevikāro tāva – varārisyaṃ, parārisyaṃ iccevamādi.
中缘者是如是:『善集』、『不善集』等。
Uttaravikāro tāva – yāni, tāni, sukhāni iccevamādi.
后缘者是如是:『怎样的』、『那些』、『快乐的』等。
Ādiviparīto tāva – uggate sūriye uggacchati iccevamādi.
本缘相反者是如是:『在升起的太阳上升起』等。
Majjheviparīto tāva – samuggacchati, samuggate sūriye iccevamādi.
中缘相反者是如是:『共同上升』、『太阳一起升起』等。
Uttaraviparīto tāva – digu, diguṇaṃ iccevamādi.
“向上相反”者,如“长久”“双倍”等类似用法。
Ādiādeso tāva – yūnaṃ iccevamādi.
“起点方向”者,如“不足”“这个”之类的用法。
Majjheādeso tāva – nyāyogā iccevamādi.
“中间方向”者,如“连结”“关系”等类似用法。
Uttaraādeso tāva – sabbaseyyo, sabbaseṭṭho, cittaṃ iccevamādi. Evaṃ yathājinavacanānuparodhena sabbattha yojetabbā.
“向后方向”者,如“全面最佳”“最尊贵”“心”等类似用法。以上皆依照上下文语义,应普遍通用。
§405
405, 365.Ayuvaṇṇānañcāyo vuddhi.
寿命与年岁之增长。
A iti akāro, i īiti ivaṇṇo, u ūiti uvaṇṇo, tesaṃ akāraivaṇṇuvaṇṇānaṃ ā e ovuddhiyo honti yathāsaṅkhyaṃ, ā ī ūvuddhi ca.
字母“A”为元音起始,“i”为前元音,“ī”是长前元音,“u”为后元音,“ū”是长后元音,这些元音在发音上有长短之别,因此出现不同的增长现象,譬如数量上,长短元音对寿命增长亦有影响。
Ābhidhammiko, venateyyo, oḷumpiko.
『阿毗达摩学者』者,胜义法之学者也;『俗世者』者,通俗法之学者也;『疏解者』者,广释义理之人也。
Puna vuddhiggahaṇaṃ kimatthaṃ? Uttarapadavuddhibhāvatthaṃ, aṅgamagadhehi āgatāti aṅgamāgadhikā. Nigamajanapadesu jātāti negamajānapadā. Purimajanapadesu jātāti porimajānapadā. Sattāhe niyuttoti sattāhikā, catuvijje niyuttoti cātuvijjikā. Iccevamādī yojetabbā.
所谓『增进』者,为何义?乃指余末足增进,谓以诸部分所成为增益也。『诸部』者,即四部分也。『经传地域』者,即经传法域也。所谓『旧传地域』者,为旧有经传之处也。『七日之限』称『七日众』,『四时之限』称『四时众』。如此增益者,当依此理加以施用。
Vuddhiiccanena kvattho? Vuddhādisarassa vā’saṃyogantassa saṇe ca.
何谓『增进』?所谓增者,乃指增等法本身产生结合、及其强盛之时也。
Iti nāmakappe taddhitakappo aṭṭhamo kaṇḍo. · 如是,名词篇中次生派生词章第八节。
Taddhitakappo niṭṭhito. · 次生派生词章结束。