4. Samāsakappa · 4. Samāsakappa
4. Samāsakappa4. 复合章
Sattamakaṇḍa第七品
§316
316, 331.Nāmānaṃsamāso yuttattho.
名称合成就是词义的组合。
Tesaṃ nāmānaṃ payujjamānapadatthānaṃ yo yuttattho, so samāsasañño hoti.
这些名称中通过合成而来的词义,被称为合成语。
Kathinadussaṃ, āgantukabhattaṃ, jīvitindriyaṃ, samaṇabrāhmaṇā, sāriputtamoggallānā, brāhmaṇa gahapatikā.
例如‘刀柄’、‘外来早熟稻’、‘生命根’、‘沙门婆罗门’、‘沙利子与摩嘎剌那’、‘婆罗门家主’等。
Nāmānamiti kimatthaṃ? Devadatto pacati, yaññadatto pacati.
名称是什么意义呢?例如‘天子德陀’以烹煮之意,[或者]‘祭品德陀’以烹煮之意。
Yuttatthoti kimatthaṃ? Bhato rañño putto devadattassa.
合成语的意义是什么呢?例如‘国王之子’是‘德陀’。
Samāsaiccanena kvattho? Kvaci samāsantagatānamakāranto.
‘合成语’是谁的词义?是在某处被合成词聚合而成的,无法单独成词的合成词。
§317
317, 332.Tesaṃ vibhattiyo lopā ca.
其分缀亦有所缺失。
Tesaṃ yuttatthānaṃ samāsānaṃ vibhattiyo lopā ca honti.
它们的联合体合掌形态中,分缀亦有所缺失。
Kathinadussaṃ , āgantukabhattaṃ.
咖提那衣布、来客食。
Tesaṃgahaṇena samāsataddhitākhyātakitakānaṃ vibhattipaccayapadakkharāgamā ca lopā honti. Vāsiṭṭho, venateyyo.
因执着于合掌体而名为合掌体的词类,之后分缀依赖词尾和词根的变化也有所缺失。例:『Vāsiṭṭho』、『Venateyyo』。
Caggahaṇa mavadhāraṇatthaṃ, pabhaṅkaro, amataddado, medhaṅkaro, dīpaṅkaro.
「遮」字用于表示强调限定之义,如:破闇者、甘露施与者、慧光者、燃灯者。
§318
318, 333.Pakati cassa sarantassa.
指其发出音声,行遍全体者。
Luttāsu vibhattīsu assa sarantassa liṅgassa pakatirūpāni honti.
存于支分裂处的,有遍及有情的种类形态。
Cakkhusotaṃ, mukhanāsikaṃ, rājaputto, rājapuriso.
眼、耳、口、鼻,王子,帝王。
§319
319, 330.Upasagganipātapubbako abyayībhāvo.
319,330。前接助词部分的不变现象。
Upasagganipātapubbako samāso abyayībhāvasañño hoti.
前接助词部分构成不变现象的总合名称。
Nagarassa samīpe pavattati kathā iti upanagaraṃ, darathānaṃ abhāvo niddarathaṃ, makasānaṃ abhāvo nimmakasaṃ, vuḍḍhānaṃ paṭipāṭi yathāvuḍḍhaṃ, ye ye vuḍḍhā vā yathāvuḍḍhaṃ, jīvassa yattako paricchedo yāvajīvaṃ, cittamadhikicca pavattanti te dhammāti adhicittaṃ, pabbatassa tiro tiropabbataṃ, sotassa pati pavattati nāvā iti patisotaṃ, pāsādassa anto antopāsādaṃ.
城镇邻近发生的事称为郊区,缺少穷苦者称为无穷苦地,缺少痴愚者称为无痴地,老人按年岁增长,任何年长者如其增年,生物体的界限直到生命终结,心识超越者谓之心境,高山之顶谓之山顶,水流回转称之水回流,船只中的水称水流,宫殿的内部称为内宫殿。
Abyayībhāvamiccanena kvattho? Aṃvibhattīna makārantā abyayībhāvā.
不变现象为何所在?在分裂处的众多形态间,存在不变现象。
§320
320, 335.So napuṃsakaliṅgo.
320, 335.中性名词。
So abyayībhāvasamāso napuṃsakaliṅgova daṭṭhabbo.
无常之聚合应被视为无性别之相。
Kumārīsu adhikicca pavattati kathā iti adhikumāri, vadhuyā samīpe pavattati kathā iti upavadhu, gaṅgāya samīpe pavattati kathā iti upagaṅgaṃ, maṇikāya samīpe pavattati kathā iti upamaṇikaṃ.
称言在童女间多起者为多童女,在未婚妇人近处多起者为近未婚妇女,近江河处多起者为近江河,近宝石处多起者为近宝石。
§321
321, 349.Digussekattaṃ.
321, 349.「帝固」复合词取单一形式。
Digussa samāsassa ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca.
方向之合为一性,亦属于无性别之性。
Tayo lokā tilokaṃ, tayo daṇḍā tidaṇḍaṃ, tīṇi nayanāni tinayanaṃ, tayo siṅgā tisiṅgaṃ. Catasso disā catuddisaṃ, pañca indriyāni pañcindriyaṃ.
三界为三界,三刑为三刑,三眼为三眼,三鼻为三鼻。四方为四方,五根为五根。
§322
322, 359.Tathā dvande pāṇi tūriya yoggasenaṅgakhuddajantuka vividhaviruddha visabhāgatthādīnañca.
如此,复合词中所谓复数,指的是手、第四类、军队、武器、小动物、各种相对、毒物等。
Tathā dvande samāse pāṇi tūriya yogga senaṅgakhuddajantuka vividhaviruddha visabhāgatthaiccevamādīnaṃ ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca.
又复合词中的复数连结,是指手、第四类、军队、武器、小动物、各种相对、毒物及类似的统一集合,不包括无性的类别。
Taṃ yathā? Cakkhu ca sotañca cakkhusotaṃ, mukhañca nāsikā ca mukhanāsikaṃ, chavi ca maṃsañca lohitañca chavimaṃsalohitaṃ. Evaṃ pāṇyaṅgatthe.
为何如此?譬如眼和耳,合称眼耳;口和鼻,合称口鼻;肉和血,合称肉血。如此类推适用于手和肢体。
Saṅkho ca paṇavo ca saṅkhapaṇavaṃ, gītañca vāditañca gītavāditaṃ, daddari ca ḍiṇḍimo ca daddariḍiṇḍimaṃ. Evaṃ tūriyaṅgatthe.
壳和响声,合称壳响;歌曲和乐器,合称歌器;鼓和铙钹,合称鼓铙。如此适用于第四类肢体。
Phālo ca pācanañca phālapācanaṃ, yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ. Evaṃ yoggaṅgatthe.
果实和食物,合称果食;犁和犁杆,合称犁具。如此适用于武器肢体。
Asi ca cammañca asicammaṃ, dhanu ca kalāpo ca dhanukalāpaṃ, hatthī ca asso ca hatthiassaṃ, ratho ca pattiko ca rathapattikaṃ. Evaṃ senaṅgatthe.
刀和锤,合称刀锤;弓和箭囊,合称弓囊;象和驴,合称象驴;战车和篷盖,合称车盖。如此适用于军队肢体。
Ḍaṃsā ca makasā ca ḍaṃsamakasaṃ, kuntho ca kipilliko ca kunthakipillikaṃ, kīṭo ca sarīsapo ca kīṭasarīsapaṃ. Evaṃ khuddajantukatthe.
蠓虫与蚊子合称为蠓蚊,矮猴与长尾猴合称为矮长尾猴,昆虫与蜻蜓合称为昆蜻。以上皆属小型动物类别。
Ahi ca nakulo ca ahinakulaṃ, biḷāro ca mūsiko ca biḷāramūsikaṃ, kāko ca ulūko ca kākolūkaṃ. Evaṃ vividhaviruddhatthe.
蛇与蝰蛇合称为蛇蝰,猫与鼠属合称为猫鼠,乌鸦与猫头鹰合称为乌猫头鹰。以上属于多样对立类别。
Sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ, samatho ca vipassanā ca samathavipassanaṃ, vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇaṃ. Evaṃ visabhāgatthe.
戒律与智慧合称为戒智慧,禅定与内观合称为禅定内观,学识与行持合称为学识行持。以上是各自不可分割的整体。
Ādiggahaṇaṃ kimatthaṃ? Dāsī ca dāso ca dāsidāsaṃ, itthī ca pumā ca itthipumaṃ, patto ca cīvarañca pattacīvaraṃ, chattañca upāhanā ca chattupāhanaṃ, tikañca catukkañca tikacatukkaṃ, veno ca rathakāro ca venarathakāraṃ, sākuṇiko ca māgaviko ca savakuṇikamāgavikaṃ, dīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ iccevamādi.
起初划分何用?奴婢男女合称奴婢男女,妇人与男子合称女男,袈裟与衣服合称袈裟衣服,伞与被盖合称为伞被,三与四合称三四,弓与车夫合称为弓车夫,鸟类与迁徙者合称鸟迁徙者,长舟与中舟合称长中舟,如此类推。
§323
323, 360.Vibhāsā rukkha tiṇa pasukha na dhañña janapadādīnañca.
注释中记载树木、草、家畜、财富、粮食、领地等。
Rukkhatiṇa pasu dhana dhañña janapadaiccevamādīnaṃ vibhāsā ekattaṃ hoti, napuṃsakaliṅgattañca dvande samāse. Assattho ca kapītano ca assatthakapītanaṃ, assatthakapītanā vā. Usīrañca bīraṇañca usīrabīraṇaṃ, usīrabīraṇā vā. Ajo ca eḷako ca ajeḷakaṃ, ajeḷakā vā. Hiraññañca suvaṇṇañca hiraññasuvaṇṇaṃ, hiraññasuvaṇṇā vā. Sāli ca yavo ca sāliyavaṃ, sāliyavā vā. Kāsī ca kosalā ca kāsikosalaṃ, kāsikosalā vā.
树木、草、家畜、财富、粮食以及领地这些等同归属一类,人类性别也分为阴阳两种合成对立。栾树与宽叶栾树合称栾树类,或称栾树族;莨菪与野百合合称莨菪族,或称莨菪族;山羊与小羊合称羊族,或称羊族;黄金与瑞金合称为黄金瑞金,或称黄金瑞金族;粳米与大麦合称粳大麦,或称粳大麦族;迦尸国与萨罗国合称为迦尸萨罗,或称迦尸萨罗族。
Ādiggahaṇaṃ kimatthaṃ? Sāvajjañca anavajjañca sāvajjānavajjaṃ, sāvajjā navajjā vā. Hīnañca paṇītañca hīnapaṇītaṃ. Hīnapaṇītā vā. Kaṇho ca sukko ca kaṇhasukkaṃ, kaṇhasukkā vā.
“Ādiggahaṇa”者,何义?即有罪与无罪,有罪无罪两法,或称有罪亦无罪。又有低劣与优良,低劣优良之别,或称低劣与优良并存。又有黑与白,黑白相并,或称黑白两相。
§324
324, 339.Dvipade tulyādhikaraṇe kammadhārayo.
卷三二四,三三九。双足等属同位境中称为“甘马相同的在同一境地”的例子。
Dve padāni tulyādhikaraṇāni yadā samasyante, tadā so samāso kammadhārayasañño hoti.
当两词等属同位境时,即这复合词称为“甘马相同境内的复合词”。
Mahanto ca so puriso cāti mahāpuriso, kaṇho ca so sappo cāti kaṇhasappo, nīlañca taṃ uppalañcāti nīluppalaṃ, lohitañca taṃ candanañcāti lohitacandanaṃ, brāhmaṇī ca sā dārikā cāti brāhmaṇadārikā, khattiyā ca sā kaññā cāti khattiyakaññā.
“大”谓此人乃“大人”,黑谓为“黑蛇”,蓝谓为“蓝色莲花”,红谓为“红色檀香”,婆罗门女称为“婆罗门少女”,刹帝利女称为“刹帝利少女”。
Kammadhārayaiccanena kvattho? Kammadhārayasaññe ca.
“甘马相同境”指何意?谓此二者尤具“甘马相同境”的义。
§325
325, 348.Saṅkhyāpubbo digu.
卷三二五,三四八。数字之前为方向词。
Saṅkhyāpubbo kammadhārayasamāso digusañño hoti.
从数量上来说,数量的合成与业态持有相同,即数的观念。
Tīṇi malāni timalaṃ, tīṇi phalāni tiphalaṃ, tayo lokā tilokaṃ, tayo daṇḍā tidaṇḍaṃ, catasso disā catuddisaṃ, pañca indriyāni pañcindriyaṃ, satta godāvariyo sattagodāvaraṃ.
三种污秽称为三污,三种果报称为三果,三界称为三界,三种惩罚称为三惩罚,四方称为四方,五根称为五根,七大河称为七大河。
Diguiccanena kvattho? Digusse kattaṃ.
“数量的错误”这个词有什么意义呢?是数量的错误。
§326
326, 341.Ubhe tappurisā.
摘自《三藏集注》卷第三二六、第三四一,两者皆说“烦恼众生”。
Ubhe digukammadhārayasamāsā tappurisasaññā honti.
烦恼众生与数量业态的合成,二者都是烦恼众生的观念。
Na brāhmaṇo abrāhmaṇo, na vasalo avasalo, na bhikkhu abhikkhu, na pañcavassaṃ apañcavassaṃ, na pañcapūlī apañcapūlī, na sattagodāvaraṃasattagodāvaraṃ, na dasagavaṃ adasagavaṃ, na pañcagavaṃ apañcagavaṃ.
既非婆罗门,亦非非婆罗门;既非奴隶,亦非非奴隶;既非法比库,亦非非法比库;既非五年比库,亦非非法五年;既非五团体,亦非非法五团体;既非七大河,亦非非法七大河;既非十部类,亦非非法十部类;既非五部类,亦非非法五部类。
Tappurisaiccanena kvattho? Attaṃ nassa tappurise.
「他胜」之义在此有何用?即「属于彼之他胜罪中的『attaṃ』」。
§327
327, 351.Amādayo parapadebhi.
327, 351.『阿玛』等词连接于后续词。
Tā amādayo nāmehi parapadebhi yadā samasyante, tadā so samāso tappurisasañño hoti.
『amādayo』者,谓当两种以上他人名目相混淆时,此合成语即称为『tappurisasañña』,即他人之名混合。
Bhūmiṃ gato bhūmigato, sabbarattiṃ sobhaṇo sabbarattisobhaṇo. Apāyaṃ gato apāyagato, issarena kataṃ issarakataṃ, sallena viddho sallaviddho, kathinassa dussaṃ kathinadussaṃ, āgantukassa bhattaṃ āgantukabhattaṃ, methunā apeto methunāpeto, corā bhayaṃ corabhayaṃ, rañño putto rājaputto, dhaññānaṃ rāsi dhaññarāsi, rūpe saññā rūpasaññā, saṃsāre dukkhaṃ saṃsāradukkhaṃ.
『入地者』即「入地」;『通宵光耀者』即「通宵光耀」;『入恶趣者』即「入恶趣」;『由自在者所作』即「自在者所作」;『被箭所贯穿者』即「被箭贯穿」;『咖提那衣之布』即「咖提那布」;『来客之食』即「来客食」;『远离交合者』即「远离交合」;『来自盗贼之怖畏』即「盗贼之怖」;『国王之子』即「王子」;『谷物之堆』即「谷堆」;『对色之想』即「色想」;『轮回之苦』即「轮回苦」。
§328
328, 352.Aññapadatthesu bahubbīhi.
第328、352条:于他义多财复合。
Aññesaṃ padānaṃ atthesu dve nāmāni bahūni nāmāni yadā samasyante, tadā so samāso bahubbīhi sañño hoti.
当两个名词或多个名词,以他词之义相互组合时,该复合词便称为多财复合。
Āgatā samaṇā imaṃ saṅghārāmaṃ soyaṃ āgatasamaṇo, saṅghārāmo. Jitāni indriyāni anena samaṇena soyaṃ jitindriyo, samaṇo. Dinno suṅko yassa rañño soyaṃ dinnasuṅko, rājā. Niggatā janā asmā gāmā soyaṃ niggatajano, gāmo. Chinno hatto yassa purisassa soyaṃ chinnahattho, puriso. Sampannāni sassāni yasmiṃ janapade soyaṃ sampannasasso, janapado.
来到的沙门是自己来的沙门,这个僧伽园是自己的僧伽园。被此沙门制服的根分别是自己被制服的根,此沙门是胜根沙门。被赐予的城邑是自己被赐予的城邑,国王是赐予者。离散的人们是自己分散的人们,村落是离散者。被砍断的人是自己断手的人,男子是被砍断者。在某一城邦中具足的士卒是自己具足的士卒,城邦是具足者。
Nigrodhassa parimaṇḍalo nigrodhaparimaṇḍalo, nigrodhaparimaṇḍalo iva parimaṇḍalo yo rājakumāro soyaṃ nigrodhaparimaṇḍalo. Atha vā nigrodhaparimaṇḍalo iva parimaṇḍalo yassa rājakumārassa soyaṃ nigrodhaparimaṇḍalo, rājakumāro.
无忧树的环绕是无忧树的环绕,如同无忧树环绕一般,若此无忧树环绕是太子所有,则是太子的无忧树环绕。或者,如此无忧树环绕是太子所有的,如此无忧树环绕即为太子。
Cakkhuno bhūto cakkhubhūto, cakkhubhūto iva bhūto yo bhagavā soyaṃ cakkhubhūto, bhagavā.
由眼根所生的眼识,是眼根所生的眼识,犹如由眼根所生,是世尊自己由眼根所生的眼识。
Suvaṇṇassa vaṇṇo suvaṇṇavaṇṇo, suvaṇṇavaṇṇo viya vaṇṇo yassa bhagavato soyaṃ suvaṇṇavaṇṇo, bhagavā.
金色的颜色是金色的颜色,犹如金色的颜色,此颜色是世尊真正的金色颜色,世尊是金色颜色。
Brahmuno saro brahmassaro, brahmassaro viya saro yassa bhagavato soyaṃ brahmassaro, bhagavā.
梵天之湖是梵天之湖,如同梵天之湖,此湖是世尊真正依梵天之湖而起,世尊即是梵天之湖。
Sayaṃpatita paṇṇa pupphaphalavāyutoyāhārāti paṇṇañca pupphañca phalañca paṇṇapupphaphalāni, sayameva patitāni sayaṃpatitāni, sayaṃpatitāni ca tāni paṇṇapupphaphalāni ceti sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalāni vāyu ca toyañca vāyutoyāni, sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalāni ca vāyutoyāni ca sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyāni. Sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyāni āhārā yesaṃ te sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyāhārā, isayo. Yamettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Ayaṃ pana dvandakammadhārayagabbho tulyādhikaraṇapahubbīhi.
自行落下的叶、花、果实、水和风,即叶、花、果实,叶花果是叶花果,正是自行落下的;风和水是风和水,正是自行落下的;自行落下的叶花果和风水,这些即称为自行落下的叶花果风水之食。说到此处,应依前所说理解。这里是具有相同持法、同样缘起关系硕大的双重作用主题。
Atha vā – sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyehi āhārā yesaṃ te sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalavāyutoyāhārā. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
又或——由自身落下的叶、花、果实及风等诸物所构成的食物,此等食物即是自身落下叶、花、果实及风所构成的。此处为多重不同性质之事相。
Nānā dumapatita pupphavāsita sānūti nānāpakārā dumā nānādumā, nānādumehi patitāni nānādumapati tāni, nānādumapatitāni ca tāni pupphāni ceti nānādumapatitapupphāni, nānādumapatitapupphehi vāsitā nānādumapatitapupphavāsitā, nānādumapatitapupphavāsitā sānū yassa pabbatarājassa soyaṃ nānādumapatitapupphavāsitasānu, pabbatarājā. Ayaṃ pana kammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
各异的自然落下的花朵、散布、梗称为各种花枝,不同的枝条称为不同的枝,枝上落下的不同花称为不同枝上落下的花,也称为各异枝上落下的花;不同枝上落下的花上附着的散布称为附着于不同枝上落下花的散布,上附着的散布为不同枝上落下花附着的散布。某高山之上众多不同枝上落下的花及附着散布即为该高山。此处为如有情众生胎释受用的多重不同性质之事相。
Atha vā – vāsitā sānū vāsitasānu, sāpekkhatte satipi gamakattā samāso. Nānādumapatitapupphehi vāsitasānū yassa pabbatarājassa soyaṃ nānādumapatitapupphavāsitasānu, pabbatarājā. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
又或——附着的枝与附着花枝,在相对之间结合,称为三合。某高山之上众多不同枝上落下花附着所成的枝花聚合,称为该高山。此处为多重不同性质之事相。
Byālambambudharabinducumbitakūṭoti ambuṃ dhāretīti ambudharo, ko so? Pajjunno. Vividhā ālambo byālambo, byālambo ca so ambudharo cāti byālambambudharo, byālambambudharassa bindū byālambambudharabindū, byālambambudharabindūhi cumbito byālambambudharabinducumbito, byālambamburebinducumbito kūṭo yassa pabbatarājassa soyaṃ byālambambudharabinducumbitakūṭo. Ayaṃ pana kammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
所谓垂挂露珠的顶端,称为把持水液者,即为水顶。何者为水顶?即悬挂者。多种支柱称为悬挂,悬挂即水顶。水顶之上有露珠,称为垂挂露珠,垂挂露珠被亲吻,称为露珠之吻合。露珠吻合者为山顶,此山顶为垂挂露珠吻合的顶端,称为水顶露珠之吻合顶。此处为如有情众生胎释受用的多重不同性质之事相。
Atha vā – cumbito kūṭo cumbitakūṭo, sāpekkhatte satipi gamakattā samāso. Byālambambudharabindūhi cumbitakūṭo yassa pabbatarājassa soyaṃ byālambambudharabinducumbitakūṭo. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
又或——被吻合的顶端,称为吻合顶端,相对关系中称为三合。有露珠被吻合顶端吻合称为水顶露珠吻合顶端,此为该山顶。此处为多重不同性质之事相。
Amita bala parakkamajutīti na mitā amitā, balañca parakkamo ca juti ca balaparakkamajutiyo, amitā balaparakkamajutiyo yassa soyaṃ amitabalaparakkamajuti, ayaṃ pana kammadhārayadvandagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
所谓无限力量、无限勇猛、炬火,非有限,而为无限。力量与勇猛及炬火合称为力量勇猛炬火,称为无限力量勇猛炬火。此乃如有情众生胎释受用的二重多重不同性质之事相。
Pīṇorakkhaṃsabāhūti uro ca akkhañca aṃso ca bāhu ca urakkhaṃsabāhavo, pīṇā urakkhaṃsabāhavo yassa bhagavato soyaṃ pīṇorakkhaṃsabāhu. Ayaṃ pana dvandavabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
『皮诺』是皮诺护卫臂膀,『萨巴胡』是护卫,『提』是胸部,『乌罗』是胸膛,『阿卡尼』是腋窝,『安索』是臂膀,『巴胡』是手臂,『乌拉克萨巴胡』是护卫臂膀。皮诺是护卫臂膀者,即世尊自身的皮诺护卫臂膀。这个词组是由两个对等的成分、多个同类部位联合构成的复合词。
Pīṇa gaṇḍa vadana thanūrujaghanāti gaṇḍo ca vadanañca thano ca ūru ca jaghanañca gaṇḍavadanathanūrujaghanā, pīṇā gaṇḍavadanathanūrujaghanā yassā sāyaṃ pīṇagaṇḍavadanathanūrujaghanā. Ayampi dvandagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
『皮诺』是说面部,『甘多』是颈项,『瓦达那』是面容,『塔奴』是体躯,『乌鲁』是大腿,『加迦那』是膝盖,『甘多瓦达那塔奴乌鲁加迦那』指的是颈部、面部、体躯、大腿、膝盖这些部位。皮诺是由颈、面、体躯、大腿、膝盖等部位组成。此词同样是由两个对等成分和多个相同部位集合构成的复合词。
Vavara surāsura garuḍa manuja bhujaga gandhabba makuṭa kūṭa cumbita selasaṅghaṭṭita caraṇoti surā ca asurā ca garuḍā ca manujā ca bhujagā ca gandhabbā ca surāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbā, pavarā ca te surāsuragaruḍamanujabhujaga gandhabbā ceti pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbā, pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbānaṃ makuṭāni pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭāni, pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭānaṃ kūṭāni pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭāni, pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭesu cumbitā pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitā, pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitā ca te selā cāti pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitaselā, pavarasurāsura garuḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitaselehi saṅghaṭṭitā pavarasurāsura garuḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitaselasaṅghaṭṭitā, pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitaselasaṅghaṭṭitā caraṇā yassa tathāgatassa soyaṃ pavarasurāsuragaruḍamanujabhujagagandhabbamakuṭakūṭacumbitaselasaṅghaṭṭitacaraṇo, tathāgato, ayaṃ pana dvandakammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
『瓦瓦拉』是品质,『苏拉』是天众,『阿苏拉』是魔众,『加鲁达』是鹰神,『穆努贾』是人,『布贾加』是蛇,『甘达巴』是香气鬼,『玛库塔』是冠冕,『库塔』是塔,『楚姆比塔』是相互亲合,『塞拉』是石,『桑葛塔』是联合,『查拉纳』是脚。苏拉、阿苏拉、加鲁达、人、蛇、香气鬼是种族。以上称为『苏拉阿苏拉加鲁达穆努贾布贾加甘达巴』。这些群族是最尊贵的,称为『最尊贵的苏拉阿苏拉加鲁达穆努贾布贾加甘达巴』。他们的冠冕为『最尊贵的苏拉阿苏拉加鲁达穆努贾布贾加甘达巴的冠冕』,这些冠冕中有多座塔,称为『最尊贵的……冠冕之塔』。在这些冠冕之塔上相互亲合的石,称为『最尊贵的……冠冕塔相亲合的石』。由这些相亲合的石聚合成为联合体,称为『最尊贵的……冠冕塔亲合石联合体』。这些联合体是世尊自身的『最尊贵的……冠冕塔亲合石联合体的脚』。此词为两个连结词和许多同类成分组成的复合长词。
Atha vā–saṅghaṭṭitā caraṇā saṅghaṭṭitacaraṇā, sāpekkhatte satipi gamakattā samāso. Pavarasurāsura garuḍamanujabhujaga gandhabbamakuṭakūṭacumbitaselehi saṅghaṭṭitacaraṇā yassa tathāgatassa soyaṃ pavarasurāsuragaruḍa manujabhujaga gandhabbamakuṭakūṭacumbitaselasaṅghaṭṭita caraṇo. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
或者,称为『联合的脚』、『联合的脚步』,是相对的,亦可视为集合。这个联合的脚步,就是世尊自身的『最尊贵的苏拉阿苏拉加鲁达穆努贾布贾加甘达巴冠冕塔亲合石联合体的脚步』。这是由不同部位组成的复合词。
Catuddisoti catasso disā yassa soyaṃ catuddiso, bhagavā.
四方,指四方位,即世尊所属的四方。
Pañcacakkhūti pañca cakkhūni yassa tathāgatassa soyaṃ pañcacakkhu, tathāgato.
五眼,指五种眼,乃世尊自身的五眼。
Dasabaloti dasa balāni yassa soyaṃ dasabalo, bhagavā.
「十力」者,是指世尊所具备的十种力量。
Anantañāṇoti nassa anto anantaṃ, anantaṃ ñāṇaṃ yassa tathāgatassa soyaṃ anantañāṇo, tathāgato.
「无限智」者,谓无尽无边的智慧,世尊自具此无限智慧,故称如来。
Amita ghana sarīroti na mitaṃ amitaṃ, ghanaṃ eva sarīraṃ ghanasarīraṃ, amitaṃ ghanasarīraṃ yassa tathāgatassa soyaṃ amitaghanasarīro, tathāgato.
「广大坚固身」者,非仅是普通或有限的身躯,实指广大坚固不可动摇之身,世尊自具此广大坚固身,名为如来。
Amita bala parakkama pattoti na mitā amitā, balañca parakkamo ca balaparakkamā, amitā eva balaparakkamā amitabalaparakkamā , amitabalaparakkamā pattā yena soyaṃ amitabalaparakkamapatto, bhagavā. Ayaṃ pana kammadhārayadvandagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
「无限力勇猛具足」者,非有限或稍具力量,实为具足无限力量与勇猛,世尊已达此无限力勇猛,故称世尊。此乃命运所生之众生,具等量多重资粮。
Matta bhamara gaṇa cumbita vikasitapupphavallināgarukkho pasobhita kandaroti mattā eva bhamarā mattabhamarā, mattabhamarānaṃ gaṇā mattabhamaragaṇā, mattabhamaragaṇehi cumbitāni mattabhamaraṇacumbitāni, vikasitāni eva pupphāni vikasitapupphāni, mattabhamaragaṇacumbitāni vikasitapupphāni yesaṃ tehi mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphā, valli ca nāgarukkho ca mallināgarukkhā, mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphā ca te vallināgarukkhā ceti mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkhā, mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkhehi upasobhitāni mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkho pasobhitāni, mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkho pasobhitāni kandarāni yassa pabbatarājassa soyaṃ mattabhamaragaṇacumbitavikasitapuppha vallināgarukkho paso bhitakandaro, pabbatarājā. Ayaṃ pana dvandakammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
譬如群蜂聚集吸食盛开花蔓树木上之树枝,布满其上,蜂群称为「醉蜂群」,醉蜂群所亲吻之花为醉蜂群亲吻盛开之花,蔓藤与树木称为蔓藤树木,醉蜂群亲吻之盛开花蔓藤树木称为醉蜂群亲吻盛开花蔓藤树木,此花蔓藤树木因蜂群亲吻而增相光彩,称为亲吻增色。蜂群亲吻增色的盛开花蔓藤树木,是某山王自身所具,此山王名为「山王」。「醉蜂群亲吻盛开花蔓藤树木」者,乃由二业所生之众生,具等量多重资粮。
Atha vā–upasobhitāni kandarāni upasobhitakandarāni, sāpekkhatte satipi gamakattā samāso. Mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkhehi upasobhitakandarāni yassa pabbatarājassa soyaṃ mattabhamaragaṇacumbitavikasitapupphavallināgarukkho pasobhitakandaro, pabbatarājā. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
又者,亲吻光彩的树枝为亲吻光彩之树枝,谓乃有三种变化相比之下的结合。醉蜂群亲吻盛开花蔓藤树木之亲吻光彩树枝,为某山王拥有,此山王为山王。此乃异处多重资粮之故。
Nānārukkha tiṇa patita pupphopasobhita kandaroti rukkho ca tiṇañca rukkhatiṇāni, nānā pakārāni eva rukkhatiṇāni nānārukkhatiṇāni, nānārukkhatiṇehi patitāni nānārukkhatiṇapatitāni, nānārukkhatiṇapatitāni ca tāni pupphāni ceti nānārukkhatiṇapatitapupphāni, nānārukkhatiṇapatitapupphehi upasobhitāni nānārukkhatiṇapatita pupphopasobhitāni, nānārukkhatiṇapatitapupphopasobhitāni kandarāni yassa pabbatarājassa soyaṃ nānārukkhatiṇapatitapupphopasobhitakandaro, pabbatarājā. Ayaṃ pana dvandakammadhārayatappurisagabbho tulyādhikaraṇabahubbīhi.
『各种树木』者,谓折叶草、倒生、花盛、枝繁者;『树』者亦如是。草木皆有枝叶,树木与草木皆有枝叶,各种树木与各种草木俱备枝叶,落下者即为各种树木落下者,各种树木落下者亦即花。故『各种树木落下之花』者,谓各种树木落下之花朵。借此花朵所装饰者,谓各种树木落下之花朵所装饰者。诸枝繁茂被装饰之树枝,是谓诸树木落下之花装饰之枝。若有山王,其枝繁花盛,谓之诸树木落下之花装饰枝,即山王。此例乃结合二者之法,有多处适用也。
Atha vā–upasobhitāni eva kandarāni upasobhitakandarāni, (sāpekkhatte satipi gamakattā samāso.) Nānārukkhatiṇapatitapupphehi upasobhitakandarāni yassa pabbatarājassa soyaṃ nānārukkhatiṇapatitapupphopasobhitakandaro, pabbatarājā. Ayaṃ pana bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
或云:装饰之枝实为枝,装饰枝实为被装饰枝(此为狭义,三句般的相似)。诸树木落下之花所装饰枝,即是山王之枝,此乃与诸树木落下之花装饰之枝相同,为山王。此为不同境地多处适用。
Nānā musala phāla pabbata taru kaliṅgara sara dhanugadāsi tomarahatthāti musalo ca phālo ca pabbato ca taru ca kaliṅgaro ca saro ca dhanu ca gadā caasi ca tomaro, ca musalaphālapabbatatarukaliṅgarasaradhanugadāsitomarā, nānā pakārā eva musalaphālapabbatatarukaliṅgarasaradhanugadāsitomarā nānāmusalaphālapabbatatarukaliṅgarasaradhanugadāsitomarā, nānāmusalaphālapabbatatarukaliṅgarasaradhanugadāsitomarā hatthesu yesaṃ te nānāmusalaphālapabbatatarukaliṅgara saradhanugadāsitomarahatthā. Ayaṃ pana dvandakammadhārayagabbho bhinnādhikaraṇabahubbīhi.
各类杵、斧、山、木、钩、镰、箭、棍、象牙等,谓杵、斧、山、树、钩、镰、箭、棍、象牙等;杵斧山树钩镰箭棍象牙等,各种形式实是杵斧山树钩镰箭棍象牙合称,诸多种类杵斧山树器具象牙等。杵斧山树钩镰箭棍象牙等,俱止于手中制品。此例是一种结合二者及多处适用。
Bahubbīhi iccanena kvattho? Bahubbīhimhi ca.
何谓以多处适用?以多处适用而言也。
§329
329, 357.Nāmānaṃ samuccayo dvando.
名词总合称谓二合。
Nāmānaṃ ekavibhattikānaṃ yo samuccayo, so dvandasañño hoti.
名词单独归属合称者,谓为二合名。
Candimā ca sūriyo ca candimasūriyā, samaṇo ca brāhmaṇo ca samaṇabrāhmaṇā, sāriputto ca moggallāno ca sāriputtamoggallānā, brāhmaṇo ca gahapatiko ca brāhmaṇagahapatikā, yamo ca varuṇo ca yamavaruṇā, kuvero ca vāsavo ca kuveravāsavā.
月亮和太阳称为『月日』,沙门和婆罗门称为『沙门婆罗门』,沙利子和摩嘎剌那称为『沙利子摩嘎剌那』,婆罗门和居士称为『婆罗门居士』,阎王和波旬称为『阎波』,阎王与波旬合称『阎波』,拘婆罗和伐沙婆称为『拘婆罗伐沙婆』。
Dvandaiccanena kvattho? Dvandaṭṭhā vā.
双数以何为起点?以双数的两者为基础。
§330
330, 340.Mahataṃ mahā tulyādhikaraṇe pade.
『三百三十』、『三百四十』,在重要而大规模相同环境的语境中使用。
Tesaṃ mahantasaddānaṃ mahāādeso hoti tulyādhikaraṇe pade.
它们的庞大名称包含重要意思,在相同环境和位置上具大意义。
Mahanto ca so puriso cāti mahāpuriso, mahantī ca sā devī cāti mahādevī, mahantañca taṃ balañcāti mahābalaṃ, mahanto ca so nāgo cāti mahānāgo, mahanto ca so yaso cāti mahāyaso, mahantañca taṃ padumavanañcāti mahāpadumavanaṃ, mahantī ca sā nadī cāti mahānadī, mahanto ca so maṇi cāti mahāmaṇi, mahanto ca so gahapatiko cāti mahāgahapatiko, mahantañca taṃ dhanañcāti mahādhanaṃ, mahanto ca so puñño cāti mahāpuñño.
『大』用来说明此人是伟大之人称为『大人』,她是伟大女神称为『大女神』,巨大力量称为『大力』,大蛇称为『大龙』,伟大声誉称为『大名声』,大莲華林称为『大莲华林』,大河称为『大河』,珍宝称为『大宝』,大居士称为『大居士』,财富称为『大富』,福德称为『大福』。
Bahuvacanaggahaṇena kvaci mahanta saddassa mahādeso hoti. Mahantañca taṃ phalañcāti mahapphalaṃ, mahabbalaṃ, evaṃ mahaddhanaṃ, mahabbhayaṃ.
在复数表达中,有时用『大』字作强调。大果业、大力、同样大财富、大恐怖等词即属此类。
§331
331, 353.Itthiyaṃ bhāsitapumitthī pumāva ce.
女方所说的妇女,当是男人。
Itthiyaṃ tulyādhikaraṇe pade ce bhāsitapumitthī pumāva daṭṭhabbā.
在相同的语境和句子中,女方所说的妇女,应视为男人。
Dīghā jaṅghā yassa soyaṃ dīghajaṅgho, kalyāṇabhariyo, pahūtapañño.
长小腿,所谓长小腿者,是端庄贤良、智慧过人者。
Bhāsitapupeti kimatthaṃ? Brāhmaṇabandhu ca sā bhariyā cātibrāhmaṇabandhubhariyā.
‘女方所说的妇女’是什么意思?婆罗门亲族的妻子,也就是说妻子属于婆罗门亲族的女子。
§332
332, 343.Kammadhārayasaññe ca.
业主语之假借用法。
Kammadhārayasaññe ca samāse itthiyaṃ tulyādhikaraṇe pade pubbe bhāsitapumitthī ce, pumāva daṭṭhabbā. Brāhmaṇadārikā, khattiyakaññā, khattiyakumārikā.
在业主语的复合形式中,于相同的语境和句子里,前面说的‘女方所说的妇女’,应视为男人。即婆罗门女子、刹帝利女子、刹帝利少女。
Bhāsitapumeti kimatthaṃ? Khattiyabandhudārikā, brāhmaṇabandhudārikā.
为何说『以男性形式表达』?〔此乃为区别于〕「刹帝利族亲之女」、「婆罗门族亲之女」〔等情形而设〕。
§333
333, 344.Attaṃ nassa tappurise.
此二句见于经文第333、344节。谓『自身』非『同族之人』。
Nassa padassa tappurise uttarapade attaṃ hoti.
谓『自身』于『言语』上非『同族之人』,于『词尾』却是同族。
Nabrāhmaṇo abrāhmaṇo, avasalo, abhikkhu, apañcavassaṃ, apañcagavaṃ.
谓『非婆罗门』、非非婆罗门,亦即非贱民、非比库、非五种奴仆、非五种牧牛者。
§334
334, 345.Sare ana.
334, 345.元音前用「ana」。
Nassa padassa tappurise ana ādeso hoti sare pare.
谓『自身』于『言语』上非同族者,在『语句』中则有指令,若于他处则为别义。
Na asso anasso, anissaro, anariyo.
非麻木,不为无知,不为无所凭依,不为非圣者。
§335
335, 346.Kadakussa.
见《经》第335、346节,所载为卡达库萨。
Kuiccetassa kada hoti sare pare.
对不当之事,必有报应,如他人债务。
Kucchitaṃ annaṃ kadannaṃ, kucchitaṃ asanaṃ kadassanaṃ.
腐烂之食者为腐食,腐坏之座为腐座。
Sareti kimatthaṃ? Kucchitā dārā yesaṃ (apuññakārānaṃ) te hontīti kudārā, kujanā. Evaṃ kuputtā, kugehā, kuvatthā, kudāsā.
腐坏者意指何物?所谓腐坏的门槛,即那些造成不善果报者,称为腐门、陋门;如此坏品、坏屋顶、坏用具谓之腐坏之物。
§336
336, 347.Kā’ppatthesu ca.
336, 347。在「咖」等词项中亦然。
Kuiccetassa kā hoti appatthesu ca.
『此处』于某些情形下,何字变为何音?答:变为『咖』音(即短元音k+ā)。
Kālavaṇaṃ, kāpupphaṃ.
黑盐、迦花(卡花)。
Bahuvacanaggahaṇaṃ kimatthaṃ? Kuiccetassa anappatatthesupi kvaci kā hoti, kāpurisā.
此处用复数形式,其目的何在?答:『ku』于某些情形下,即便并非在所有情形中,有时亦变为『kā』音,例如『kāpurisa』(卑劣之人)。
§337
337, 350.Kvaci samāsantagatānamakāranto.
(规则三三七、三五○)有时,复合词末位成分之『a』字尾,亦可变化。
Samāsantagatānaṃ nāmānamanto saro kvaci akāro hoti.
合成词中之名称,间有无行为者。
Devānaṃ rājā devarājo, devarājā, devānaṃ sakhā devasakho, devasakhā, pañca ahāni pañcāhaṃ, sattāhaṃ, pañcagavaṃ, chattupāhanaṃ, upasaradaṃ, visālakkho, vimukho.
天人之王谓之天帝、天帝王,天神之友谓之天神友。五日即五个昼夜、七日即一周。五牛、四伞、凉席、广相、疏远等。
Kāraggahaṇaṃ kimatthaṃ? Ākāranta ikārantā ca honti, paccakkhā dhammā yassa soyanti paccakkhadhammā, surabhino gandho surabhigandhi, sundaro gandho sugandhi, pūtino gandho pūtigandhi, kucchito gandho kugandhi, duṭṭhu gandho yassa soyanti dugandhi, pūti eva gandho pūtigandhi.
『业取』意何为?有造作者及被造作者,如同相应之法相互依赖。若是芳香者则谓之芬芳之香,若为美香谓之优美之香,若为腐臭谓之腐烂之臭,若为秽臭谓之秽恶之臭,若为恶臭者谓之恶劣之臭,然而腐臭即是臭气之本质。
Nadīantā ca kattuantā ca kapaccayo hoti samāsante.
『水流终结者』与『水流起点者』相会处即称河口。
Bahū nadiyo yasmiṃ soyaṃ bahunadiko, janapado. Bahavo kattāro yassa soyaṃ bahukattuko, puriso.
众多水流汇聚之地称为众多河流之处,亦称为地域。众多河口起聚之处谓众多河口,指人众之地。
§338
338, 356.Nadimhā ca.
亦云『水流口』。
Nadimhā ca kapaccayo hoti samāsante.
河口也称为水流会合之处。
Bahū nadiyo yasmiṃ soyanti bahunadiko. Bahū kantiyo yassa soyanti bahukantiko. Bahunāriko.
众多河流汇聚者谓为众多河口。众多水源汇聚者谓众多水源口,众多居民之地。
§339
339, 358.Jāyāya tudaṃ jāni patimhi.
(规则三三九、三五八)『jāyā』(妻子)一词,在与『夫』相关之语境中,可取『tudaṃ』或『jāni』等替代形式。
Jāyāiccetāya tudaṃ jāniiccete ādesā honti patimhi pare.
『jāyā』此词,当其后接表『夫』之词时,可分别替换为『tudaṃ』及『jāni』两种形式。
Tudaṃpatī, jānipatī.
『妻子』者,妻子也。
§340
340, 355.Dhanumhā ca.
第三百四十、三百五十五则。弓格词尾变化规则。
Dhanumhā ca āpaccayo hoti samāsante.
复合词末尾若为弓格时,亦加「ā」字尾。
Gāṇḍīvo dhanu yassa soyaṃ gāṇḍīvadhanvā.
「犍陀弓」为其弓者,此人即称「持犍陀弓者」。
§341
341, 336.Aṃ vibhattīnamakārantā abyayībhāvā.
341,336。“Aṃ” 表示“分别”之意,属于无变化体的后来成分。
Tasmā akārantā abyayībhāvasamāsā parāsaṃ vibhattīnaṃ kvaci aṃ hoti.
因此,作为后来成分的无变化体的结合词,有时在其他划分成分中成为“aṃ”。
Adhicittaṃ, yathāvuḍḍhaṃ, upakumbhaṃ, yāvajīvaṃ, tiropabbataṃ, tiropākāraṃ, tirokuṭṭaṃ, antopāsādaṃ.
(复合词例示:)增上心、随长幼、瓮口旁、尽形寿、越山那边、越墙那边、越壁那边、殿内之中。
Kvacīti kimatthaṃ? Adhicittassa bhikkhuno.
“Kvacīti”意为“何处?有何意?”此句问:“上意是多少比库的?”
§342
342, 337.Saro rasso napuṃsake.
第三百四十二、三百三十七则。中性词中,元音缩为短音。
Napuṃsake vattamānassa abyayībhāvasamāsassa liṅgassa saro rasso hoti.
在男子气质者当前为止,无变化体结合词的性别中特指绳索。
Kumārīsu adhikicca pavattati kathā iti adhikumāri. Upavadhu, upagaṅgaṃ, upamaṇikaṃ.
「adhikumāri」者,谓关于少女的事情增多。其义为少女、侍婢、侍女。
§343
343, 338.Aññasmā lopo ca.
343, 338.【来自其他词的省略也成立。】
Aññasmā abyayībhāvasamāsā anakārantā parāsaṃ vibhattīnaṃ lopo ca hoti.
『aññasmā』为不变化状态的复合词,表示无作用的别法的省略。
Adhitthi, adhikumāri, upavadhu.
贵妇、贵少女、儿媳。
Iti nāmakappe samāsakappo sattamo kaṇḍo. · 如是名章中复合章为第七品。
Samāsakappo niṭṭhito. · 复合章完毕。