三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外迦旃延语法2. Nāmakappa

2. Nāmakappa · 2. Nāmakappa

923 段 · CSCD 巴利原典
2. Nāmakappa2. 名品
Paṭhamakaṇḍa第一章
§52
52, 60.Jinavacanayuttaṃhi.
第52、60条。关于带有‘胜利者语’的内容。
‘‘Jinavacanayuttaṃ hi’’ iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
‘关于带有胜利者语的内容’,此处应理解为该段的主旨所在。
§53
53, 61.Liṅgañca nippajjate.
第53、61条。关于标记的产生。
Yathā yathā jinavacanayuttaṃ hi liṅgaṃ, tathā tathā idha liṅgañca nippajjate.
凡涉及带有胜利者语的标记,即在此处标记亦由此而生。
Taṃ yathā? Eso no satthā, brahmā attā, sakhā, rājā.
此标记为何?这不是师长、梵天、我执、朋友或国王。
§54
54, 62.Tato ca vibhattiyo.
第54、62条。其后是分类说明。
Tato jinavacanayuttehi liṅgehi vibhattiyo parā honti.
由此,依止于如来教诲所附着的标志,才能产生各种格的变化。
§55
55, 63.Si yo, aṃ yo, nā hi, sa naṃ, smā hi, sa naṃ, smiṃ su.
55、63条。单数与复数变格词尾如下:主格:-si / -yo;业格:-aṃ / -yo;具格:-nā / -hi;与格/属格:-sa / -naṃ;从格:-smā / -hi;属格:-sa / -naṃ;处格:-smiṃ / -su。
Kā ca pana tāyo vibhattiyo? Si, yo iti paṭhamā, aṃ, yoiti dutiyā, nā hi iti tatiyā, sa, naṃiti catutthī, smā, hi iti pañcamī, sa, naṃ iti chaṭṭhī, smiṃ, su iti sattamī.
那么,这些格变化是什么呢?「是」、『那』这是第一格,「不」是第二格,「是」、『那』是第三格,「他」、「那」是第四格,「他」、「那」是第五格,「他」、「那」是第六格,「在」、「他」是第七格。
Vibhattiiccanena kvattho? Amhassa mamaṃ savibhattissa se.
格变化的意义是什么?是用来表明归属关系的。
§56
56, 64.Tadanuparodhena.
(第56节,第64节)这是依从后续限定。
Yathā yathā tesaṃ jinavacanānaṃ anuparodho. Tathā tathā idha liṅgañca nippajjate.
如同如来教诲的后续限定,标志也随之产生变化。
§57
57, 71.Ālapane si ga sañño.
释说为『声相』的觉知。
Ālapanatthe si gasañño hoti.
为释说之时有声相的觉知。
Bhoti ayye, bhoti kaññe, bhoti kharādiye.
〔称呼语〕『贵女』(用于尊称女性长辈)、『女郎』(用于称呼少女)、『嘿女』(用于称呼粗鄙女子)。
Ālapaneti kimatthaṃ? Sā ayyā.
释说为何意?谓此女长者。
Sīti kimatthaṃ? Bhotiyo ayyāyo.
『sīti』有何意?为尊长女也。
Gaiccanena kvattho? Ghate ca.
『gaicca』一词意何处?在瓦器内也。
§58
58, 29.Ivaṇṇuvaṇṇā jhalā.
58、颜色光明的称为加热。
Ivaṇṇuvaṇṇāiccete jhalasaññā honti yathāsaṅkhyaṃ.
颜色光明者即为加热色的,犹如数目般众多。
Isino , aggino, gahapatino, daṇḍino. Setuno, ketuno, bhikkhuno. Sayambhuno, abhibhuno.
火焰、火烧者、主妇、持杖者、桥梁者、旗帜者、比库、自身存在者、统摄者。
Jhalaiccanena kvattho? Jhalato sassa no vā.
加热者的义何在?加热者即火焰本身或类似物。
§59
59, 182.Te itthikhyā po.
第59、182条。凡属女性名词词根者,〔词尾〕去除之。
Te ivaṇṇuvaṇṇā yadā itthikhyā, tadā pasaññā honti.
当颜色光明为女性时,即称为色想。
Rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā.
夜间、母畜、乳牛、待产的母牛。
Itthikhyāti kimatthaṃ? Isinā, bhikkhunā.
『女性名词』者,何义?〔此规则是为排除男性名词,如〕『由仙人』、『由比库』〔等,此类不适用该词尾规则〕也。
Saiccanena kvattho? Pato yā.
『sa』格词尾〔另立规则〕有何用处?〔是为引出下文〕『词根后接「yā」』〔之规则〕也。
§60
60, 177.Ā gho.
六十、百七十七。是语气助词。
Ākāro yadā itthikhyo, tadā ghasañño hoti.
当『Itthikhya』为一个身体形状时,即表示生长着草。
Saddhāya, kaññāya, vīṇāya, gaṅgāya, disāya sālāya, mālāya, tulāya, dolāya, pabhāya, sobhāya, paññāya, karuṇāya nāvāya, kapālikāya.
以信心、少女、乐器琵琶、恒河、方位、柱子、花环、天秤、秋千、光明、光彩、智慧、慈悲、船只、头骨杯所比喻。
Āti kimatthaṃ? Rattiyā, itthiyā.
『Āti』者,何义?为夜间,为女性。
Itthikhyoti kimatthaṃ? Satthārā desito ayaṃ dhammo.
『女性名词词根』者,何义?〔此规则是为排除中性及男性词根,如〕『由导师所说此法』〔中「导师(satthārā)」为男性词根,不适用此规则〕也。
Ghaiccanena kvattho? Ghato nādīnaṃ.
『以「黏附」(連音)有何用?』者,乃為連接等詞之用也。
§61
61, 86.Sāgamo se.
六十一及八十六章,即是此义。
Sakārāgamo hoti se vibhattimhi.
在「se」格語尾時,增加「s」音。
Purisassa, aggissa, isissa, daṇḍissa, bhikkhussa, sayambhussa, abhibhussa.
谓人、领袖、主人、权杖持有者、比库、自觉者、胜利者等。
Seti kimattaṃ? Purisasmiṃ.
『「se」有何義?』者,乃「在人」之義也。
§62
62, 206.Saṃsāsvekavacanesu ca.
此语见于经中第六十二、二百零六处。又见于复数之用法例中。
Saṃsāsu ekavacanesu vibhattādesesu sakārāgamo hoti.
于复数与单数两用及分词等语类,『saṃsā』中常有『sakārāgama』音变,即形态变化依附于该词尾。
Etissaṃ, etissā imissaṃ, imissā, tissaṃ, tissā,
(阴性指示代词处格/属格变化形式):「etissaṃ」、「etissā」;「imissaṃ」、「imissā」;「tissaṃ」、「tissā」。
Tassaṃ tassā, yassaṃ, yassā, amussaṃ, amussā.
这些为代词的阴性单数格形:tassaṃ、tassā 表示“那者的/于那者”;yassaṃ、yassā 表示“凡其的/于凡其”;amussaṃ、amussā 表示“彼者的/于彼者”。
Saṃsāsvīti kimatthaṃ? Agginā, pāṇinā.
『于诸(阴性)萨姆-萨斯词尾』者,何义耶?答:(例如)『以火』、『以手』等格形是也。
Ekavacanesvīti kimatthaṃ? Tāsaṃ, sabbāsaṃ.
『于诸单数词尾』者,何义耶?答:(例如)『彼等之』(单数)、『一切之』(单数)等格形是也。
Vibhattādesesvīti kimatthaṃ? Manasā, vacasā, thāmasā.
『于诸格尾替代形』者,何义耶?答:(例如)『以意』、『以语』、『以力』等具格形是也。
§63
63, 217.Etimāsami.
六三,二一七。此是如是。
Etāimāiccetesamanto saro ikāro hoti saṃsāsu ekavacanesu vibhattādesesu.
此句意谓,对于彼等等,作意之时,『saro ikāro』者,是于『单数』与『分解别释』中生起的意义也。
Etissaṃ, etissā, imissaṃ, imissā.
『etissaṃ』(此者之/此者中,阴性单数属格/处格)、『etissā』(此者之,阴性单数属格)、『imissaṃ』(此者之/此者中,阴性单数属格/处格)、『imissā』(此者之,阴性单数属格)。
Saṃsāsvīti kimatthaṃ? Etāya, imāya.
【问】『于以「-āya」结尾的格中』是什么意思?【答】示例如:『etāya』(以此,阴性单数具格)、『imāya』(以此,阴性单数具格)。
Ekavacanesvīti kimatthaṃ? Etāsaṃ, imāsaṃ.
【问】『于单数中』是什么意思?【答】示例如:『etāsaṃ』(彼等之,阴性复数属格)、『imāsaṃ』(此等之,阴性复数属格)。
§64
64, 216.Tassā vā.
此条文,第六十四页,第216行。其义属此。
Tassā itthiyaṃ vattamānassa antassa ākārassa ikāro hoti vā saṃsāsu ekavacanesu vibhattādesesu.
『Tassā』为指示词,女性单数现行体终止形,作格形式,用于表示单数名词词形变化中的役用。
Tissaṃ, tissā, tassaṃ, tassā.
『tissaṃ』(彼者之/彼者中,阴性单数属格/处格)、『tissā』(彼者之,阴性单数属格)、『tassaṃ』(彼者之/彼者中,阴性单数属格/处格)、『tassā』(彼者之,阴性单数属格)。
§65
65, 215.Tato sassa ssāya.
此条文,第六十五页,第215行。从此乃至其后的记载,皆属讲解。
Tato tā etā imāto sassa vibhattissa ssāyādeso hoti vā.
于是,「此」等词,从此属格词尾,可选择加用「ssāya」替代词尾。
Tissāya, etissāya, imissāya.
『彼女之』、『此女之』、『此女之』(诸代词阴性属格/处格变化形)。
Vāti kimatthaṃ? Tissā, etissā, imissā.
『瓦』字义为何?(答:)『帝萨』、『爱帝萨』、『伊弥萨』(此三形皆属同一格位变化之例示)。
§66
66, 205.Gho rassaṃ.
【第六十六条、第二百零五条】「gha」音变短。
Gho rassamāpajjate saṃsāsu ekavacanesu vibhattādesesu.
「gha」结尾之词,在格位替代词尾的各单数格中,其元音变为短音。
Tassaṃ, tassā, yassaṃ, yassā, sabbassaṃ, sabbassā.
『答桑』、『答萨』、『亚桑』、『亚萨』、『萨巴桑』、『萨巴萨』(此诸形皆为相应格位之变化例示)。
Saṃsāsvīti kimatthaṃ? Tāya, sabbāya.
『在双数中』者,何义也?(即)「彼(女)」、「一切(女)」也。
Ekavacanesvīti kimatthaṃ? Tāsaṃ, sabbāsaṃ.
『在单数中』者,何义也?(即)「彼等(女)」、「一切等(女)」也。
§67
67, 229.Noca dvādito naṃmhi.
第六十七、第二百二十九条。非为第二数之意于此。
Dviiccevamādito saṅkhyāto nakārāgamo hoti naṃmhi vibhattimhi.
如是,第二数已明,非复生起于分解中。
Dvinnaṃ, tinnaṃ, catunnaṃ, pañcannaṃ, channaṃ, sattannaṃ, aṭṭhannaṃ, navannaṃ, dasannaṃ.
二、三、四、五、六、七、八、九、十之数。
Dvāditoti kimatthaṃ? Sahassānaṃ.
『从二起』者,何义也?(即)「千(之复数属格)」也。
Naṃmhīti kimatthaṃ? Dvīsu, tīsu.
『在「纳」「姆希」中』者,何义也?(即)「在二中」、「在三中」也。
Caggahaṇenassañcāgamo hoti. Catassannaṃ itthīnaṃ tissannaṃ vedanānaṃ.
聚集即为集合。指四种女人的三种感受。
§68
68, 184.Amā pato smiṃsmānaṃ vā.
第六十八条,第一百八十四条。或谓「非持」者。
Paiccetasmā smiṃsmāiccetesaṃ aṃāādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
因缘于此分别,或有诸「非」之指令,依其数量如是。
Matyaṃ, matiyaṃ, matyā, matiyā, nikatyaṃ. Nikatiyaṃ, nikatyā, nikatiyā, vikatyaṃ, vikatiyaṃ, vikatyā, vikatiyā, viratyaṃ, viratiyaṃ, viratyā, viratiyā, ratyaṃ, ratiyaṃ, ratyā, ratiyā, puthabyaṃ, puthaviyaṃ, puthabyā, puthaviyā, pavatyaṃ, pavatyā, pavattiyaṃ, pavattiyā.
如「死体」之词,包含多种词形变化,如「死体的」、「接近死体的」、「远离死体的」、「出离死体的」、「与死体有关的」、「地上的」、「运动的」等形态。
§69
69, 186.Ādito o ca.
第六十九条,第一百八十六条。又如「始于」或「与……有关」。
Ādiiccetasmā smiṃvacanassa aṃoādesā honti vā.
因缘于起始,因此言语中可能含有此类指令。
Ādīṃ , ādo.
「阿帝」、「阿朵」(为语例)。
Vāti kimatthaṃ? Ādismiṃ, ādimhi nāthaṃ namassitvāna,
『「瓦」』者,何义也?(即)「在初处(位格一)」、「在初处(位格二)」——(如)「礼敬依怙,归命顶礼……」也。
Caggahaṇena aññasmāpi smiṃ vacanassa ā o aṃādesā honti. Divā ca ratto ca haranti ye bali. Bārāṇasiṃ ahu rājā.
通过截断动作,其他人也拥有言语的命令。昼夜不断被索取的是赎价。巴拉纳西有一国王。
§70
70, 30.Jhalānamiyuvā sare vā.
70, 30。习用以示止息或结束。
Jhalaiccetesaṃ iya uvaiccete ādesā honti vā sare pare yathāsaṅkhyaṃ.
如欲停息者,或者有命令,或者有状态,或依数而定。
Tiyantaṃ pacchiyāgāre, aggiyāgāre, bhikkhuvāsane nisīdati, vuthuvāsane nisīdati.
第三者则于后屋、前屋、比库宿处或女宿处坐着。
Sareti kimatthaṃ? Timalaṃ, tiphalaṃ, ticatukkaṃ, tidaṇḍaṃ, tilokaṃ, tinayanaṃ, tipāsaṃ, tihaṃsaṃ, tibhavaṃ, tikhandhaṃ, tipiṭakaṃ, tivedanaṃ, catuddisaṃ, puthubhūtaṃ.
『Sareti』者,何义?指三种黑色、三种苦涩、三种四方、三种杖、三种界土、三种眼、三种爪、三种觊觎、三种生存、三种脏物、三藏、三种痛苦、四方、五方以及新生事物。
Vāti kimatthaṃ? Pañcahaṅgehi tīhākārehi. Cakkhāyatanaṃ.
『Vāti』者,何义?以五个部位和三种形态说。即眼根境界。
Vāti vikappanatthaṃ, ikārassa ayādeso hoti, vatthuttayaṃ.
『Vāti』用于变动者,则指元音音节中的‘i’之发音部位,即声带的两侧。
§71
71, 505.Yavakārā ca.
第七十一页,第五百零五条。及所谓的‘穗形’类型亦是。
Jhalānaṃ yakāra vakārādesā honti sare pare yathāsaṅkhyaṃ.
声音之发出与元音音节‘jakāra’发音处有关,脏物数量依次类推。
Agyāgāraṃ , pakkhāyatanaṃ, svāgataṃ, te mahāvīra.
指不发声的,即闭口音、翼音、迎接音,是三位伟丈夫之音。
Caggahaṇaṃ sampiṇḍanatthaṃ.
聚集火堆之用。
§72
72, 185.Pasaññassa ca.
此义见于第72节,第185行。
Pasaññassa ca ivaṇṇassa vibhattādese sare pare yakārādeso hoti.
此如色清净者所说中,对应外部跟他物分开,与他相分别,谓即亚卡国土的分别。
Puthabyā, ratyā, matyā.
指大地、火焰、水。
Sareti kimatthaṃ? Puthaviyaṃ.
‘色’有何义?为大地质料。
§73
73, 174.Gāva se.
此见于第73节,第174行。
Goiccetassa okārassa āvādeso hoti se vibhattimhi.
「go」等词中,字母「o」在「se」格尾时,替换为「āva」。
Gāvassa.
『Gāvassa』即『牛』或『母牛』的所有格,指与牛相关者。
§74
74, 169.Yosu ca.
第七十四、一百六十九条。于「yo」等格语尾亦同。
Goiccetassa okārassa āvādeso hoti yoiccetesu paresu.
『牛』(go)一词,其词尾元音「o」在「yo」等格语尾之前,替换为「āva」。
Gāvo gacchanti, gāvo passanti, gāvī gacchanti, gāvī passanti.
「牛们行走」、「牛们看见」——此用「gāvo」形;「牝牛们行走」、「牝牛们看见」——此用「gāvī」形。
Caggahaṇaṃ kimatthaṃ? Nāsmāsmiṃsu vacanesu āvā deso hoti.
为何收录『ca』字?是为了说明在「nāsma」、「smiṃsu」等格尾中,不发生「āva」的替换。
Gāvena, gāvā, gāve, gāvesu.
「牛」的不同格变化形式为:主格单数为牛,属格单数为牛之,具格单数为以牛为工具,处所格复数为在牛群中等。
§75
75, 170.Avamhica.
数字「75」及「170」并标示「Avamhica」,意指下降或降低的意思,具体义理待结合上下文说明。
Goiccetassa okārassa āvaavaiccete ādesā honti aṃmhi vibhattimhi.
「牛」的呼格对应词尾有特殊用法,称为呼格形态或命令式用法,这在我们的语法体系中是语词分段的一种特殊类别。
Gāvaṃ, gavaṃ.
「牛」的另一类说法有两种词形,分别为「牛」与「牛」的变体,须根据具体上下文区别使用。
Caggahaṇena sādisesesu pubbuttavacanesu goiccetassa okārassa avādeso hoti.
在语法学说中,对「牛」呼格的用法,依据音节结构,有前置词尾变化规则,称为特别呼格,属于前文提及的特殊呼格范畴。
Gavassa, gavo, gavena, gavā, gave, gavesu.
「牛」的属格、主格、具格、处所格等多种语法格形式依次为:牛之、牛、以牛为工具、从牛及在牛群中。
§76
76, 171.Āvassu vā.
七十六,百七十一。『在此』或作『安坐』。
Āvaiccetassa gāvādesassa anta sarassa ukārādeso hoti vā aṃmhi vibhattimhi.
「āva」——即「go」一词所替换得之「gāva」形——其末尾元音「a」在「aṃ」格语尾之前,可随意替换为「u」。
Gāvuṃ, gāvaṃ.
「牛」(宾格单数形),又作「牛」(宾格单数另式)。
Āvasseti kimatthaṃ? Gāvo tiṭṭhanti.
为何引入长音变化?例:『诸牛站立』(此处主格复数「gāvo」示其用法)。
§77
77, 175.Tato namaṃ patimhā lutte ca samāse.
七十七,百七十五。『于是从后面出现,置于词汇合成之中』。
Tato gosaddato naṃvacanassa aṃādeso hoti, goiccetassa okārassa avādeso hoti patimhi pare alutte ca samāse.
由此,从『牛』(go)一词:于其「纳姆」格,发生「aṃ」代换;该词词干末之「o」元音,在「patim」(格尾)在后、且于非脱落复合词中,发生「av」代换。
Gavapati.
牛主(牛群之主人)。
Alutteti kimatthaṃ? Gopati.
加注『非脱落』一语,意义何在?(对比):『gopati』(脱落复合词,「o」保持不变,故不适用上述规则)。
Caggahaṇena asamāsepi naṃvacanassa aṃādeso hoti, goiccetassa okārassa avādeso hoti.
由于加入『及』字(ca),即便在非复合词中,『牛』(go)一词之「纳姆」格亦发生「aṃ」代换,其词干末「o」元音亦发生「av」代换。
Gavaṃ.
「牛」之属格形式。
§78
78, 3.Osare ca.
78,第3条。又于降入前。
Goiccetassa okārassa avādeso hoti samāse ca sare pare.
『牛』一词,其『o』音在复合词中及后接元音时,得替换为『ava』。
Gavassakaṃ, gaveḷakaṃ, gavājinaṃ.
牛群,牛栏,养牛者。
Caggahaṇena uvaṇṇaiccevamantānaṃ liṅgānaṃ uvaavaurādesā honti smiṃyoiccetesu kvaci.
由于嘴巴的闭合,回合不一的标志在字母中某些位置相互倒置。
Bhuvi, pasavo, guravo, caturo.
陆地,禽兽,主人,是四者。
Sareti kimatthaṃ? Godhano, govindo.
『纺』有何义?指牛毛,牛头。
§79
79, 46.Tabbiparītūpapade byañjane ca.
79,46。反向产生的辅音。
Tassa avasaddassa yadā upapade tiṭṭhamānassa tassa okārassa viparīto hoti byañjane pare.
当其声音的产生的部位固定时,其发音的顿挫是辅音在相对的部位产生的音。
Uggate sūriye, uggacchati, uggahetvā.
(例示:)日已升起;(动词)正在升起;(绝对分词)已取得之后。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Avasāne, avakiraṇe, avakirati.
『ca』一字用以强调确定之义。(例示:)于结末;于散落;(动词)散落着。
§80
80, 173.Goṇanaṃmhi vā.
此句数字『80,173』可能为经文编号或章节标示;『Goṇanaṃmhi vā』意为“或在数量中”,指涉统计或数目范围。
Sabbasseva gosaddassa goṇādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi.
『牛』字的整个词形,于第四格(宾格)词尾时,可随意替换为『goṇa』等形式。
Goṇānaṃ sattannaṃ.
『牛等七种』者,指(以下)七个(形式)也。
Vāti kimatthaṃ?
『等(字)』有何义?
Gonañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo.
群聚中,品德高尚者走向正直坦荡,
Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.
所有的牛群都朝正直方向行走,但若无正直心志则不然,
Yogavibhāgena aññatrāpi goṇādeso hoti. Goṇabhūtānaṃ.
依据分类,牛群这一称谓也适用于其他种类,这称为群体之义,
§81
81, 172.Suhināsu ca.
(此处为经文编号或记载)81,172,亦见于善逝语录中,
Suhināiccetesu sabbassa gosaddassa goṇādeso hoti vā.
在善逝意念中,『群体』一词可谓所有牛声之集聚,或可如此解,
Goṇesu, goṇehi, goṇebhi, goṇena.
用词有『群体』之复数格,即『群聚中、以群体、由群体、以群体为工具』等形式。
Vāti kimatthaṃ? Gosu, gohi, gobhi, gavena.
加「vā」(或)一词有何用意?为示:「诸牛」(与格)、「由诸牛」(具格)、「由诸牛」(具格另式)、「由一牛」(具格单数)等格变形式皆属此类。
Caggahaṇena syādisesesu pubbuttaravacanesupi goṇa gu gavayādesā honti. Goṇo, goṇā, goṇaṃ, goṇe, goṇassa, goṇamhā. Goṇamhi, gunnaṃ, gavayehi, gavayebhi.
藉由『等(字)』之摄取,于『syā』等其余(格)之前后语形中,亦有『goṇa』、『gu』、『gavaya』等替代形。(例如:)『牛』(主格单数)、『诸牛』(主格复数)、『牛』(业格单数)、『诸牛』(业格复数)、『牛的』(属格单数)、『从牛』(离格单数)、『在牛』(处格单数)、『诸牛之』(属格复数)、『以诸牛』(具格复数,第一式)、『以诸牛』(具格复数,第二式)。
§82
82, 149.Aṃmoniggahitaṃ jhalapehi.
(律典编号八十二、一百四十九)『业格(单数)词尾的随韵符,在「jh」、「l」、「p」等(辅音)之前(转变)』。
Aṃvacanassa makārassa ca jhalapaiccetehi niggahitaṃ hoti
由助词(aṃvacana)及元音(makāra)等音节所接连的辅音,经常连缀形成辅音相接的音节。
Aggiṃ, isiṃ, gahapatiṃ, daṇḍiṃ, mahesiṃ, bhikkhuṃ, paṭuṃ, sayambhuṃ, abhibhuṃ, rattiṃ, itthiṃ, vadhuṃ, pulliṅgaṃ, pumbhāvo, puṅkokilo.
(例词如:)『火』、『仙人』、『居士』、『持杖者』、『大仙』、『比库』、『聪敏者』、『自觉者』、『胜者』、『夜』、『女人』、『媳妇』、『阳性词』;(又如:)『男性』(单纯名词形)、『雄杜鹃』(复合词中鼻音保留形)。
Aṃmoti kimatthaṃ? Agginā, pāṇinā, bhikkhunā, rattiyā, itthiyā, vadhuyā.
『āṃ』者,何义也?(举例如下:)以火、以手、(以)比库、(以)夜、(以)女人、(以)新妇。
Jhalapehīti kimatthaṃ? Sukhaṃ, dukkhaṃ.
『将彼等去』者,何义也?(举例如下:)乐、苦。
Punārambha haṇaṃ vibhāsānivattanatthaṃ. Aggiṃ, paṭuṃ, buddhiṃ, vadhuṃ.
『Punārambha haṇaṃ』者,为表达反复开始之意。火性炽烈,智慧锐利,犹如箭矢般迅捷。
§83
83, 67.Saralopo’ mādesa paccayādimhi saralope tu pakati.
第八十三条,第六十七条。在元音替换、前缀及词缀等初始处,发生元音脱落;而在元音脱落之处,则保持原形。
Saralopo hoti amādesapaccayādimhi sara lope tu pakati hoti.
『Saralopo』有时是于命令、条件缘起法中,为简易表达,有时则在行为功能上表现清晰。
Purisaṃ, purise, pāpaṃ, pāpe, pāpiyo, pāpiṭṭho.
(举例如下:)人(对格单数)、人(复数)、恶(对格单数)、恶(复数)、更恶的、最恶的。
Amādesapaccayādimhīti ki tthaṃ? Appamādo amataṃ padaṃ.
『在元音替换、词缀等初始处』者,何义也?(举反例如下:)不放逸乃不死之道。
Saralopeti kimatthaṃ? Purisassa, daṇḍinaṃ.
简言之,其义何在?为人,持杖者也。
Tuggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Bhikkhunī, gahapatānī.
为约束、拘持之义。此适用于比库尼、居士之妇。
Pakatiggahaṇasāmatthena puna sandhibhāvo ca hoti. Seyyo, seṭṭho, jeyyo, jeṭṭho.
就明确拘持之意,且有相应现象。意谓较佳、最优、能胜、最强者。
§84
84, 144.Aghorassamekavacanayosvapi ca.
同义词在第84与第144条亦见。
Agho saro rassamāpajjate ekavacanayoiccetesu.
谓此难闻之词只见于单数形态。
Itthiṃ, itthiyo, itthiyā. Vadhuṃ, vadhuyo, vadhuyā. Daṇḍiṃ, daṇḍino, daṇḍinā. Sayambhuṃ, sayambhuvo, sayambhunā.
女性称谓有三种:用以指女性者;所指女子;以及女子用具格。与之类同:妻子称谓有三;杖称谓有三;自生者称谓亦有三。
Aghoti kimatthaṃ? Kaññaṃ, kaññāyo, kaññāya.
『浊音』者,何义也?(举例如下:)少女(对格单数)、少女们(复数)、属于少女的(与格/属格单数)。
Ekavacanayosvīti kimatthaṃ? Itthīhi, sayambhūhi.
Ekavacanayosvīti 何意?是指女性的单数形式。以雌性、自然生者为所说。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Nadiṃ, nadiyo, nadiyā.
『遮』字的采用,是为了表示限定之义。例如:nadiṃ(河,宾格单数)、nadiyo(河,复数)、nadiyā(河,离格/属格单数)。
Apiggahaṇena na rassamāpajjate. Itthī, bhikkhunī.
『亦』字的采用,是为了表示不会转变为短音。例如:itthī(女人)、bhikkhunī(比库尼)。
§85
85, 150.Na sismimanapuṃsakāni.
85、150句,属此法中说:非男性之属。
Sismiṃ anapuṃsakāni liṅgāni na rassamāpajjante. Itthī, bhikkhunī, vadhū, daṇḍī, sayambhū.
Sismiṃ 属于非男性的性别,不得享受。指女性、比库尼、新妇、婆罗门者、自然生者。
Sismiṃnti kimatthaṃ? Bhoti itthi, bhoti vadhu, bho daṇḍi, bho sayambhu.
加「sismīṃ」一词有何用意?为示:「女士啊」(呼格,女性)、「媳妇啊」(呼格,女性)、「持杖者啊」(呼格,男性)、「自在者啊」(呼格,男性)等呼格形式皆属此类。
Anapuṃsakānīti kimatthaṃ? Sukhakāri dānaṃ, sukhakāri sīlaṃ, sīghayāyi cittaṃ.
“Anapuṃsakā”意为何义?表快乐行持布施、快乐行持戒律、迅速护持意心。
§86
86, 227.Ubhādito naminnaṃ.
第八十六、第二百二十七条。为两句对决之语。
Ubhaiccevamādito saṅkhyāto naṃvacanassa innaṃ hoti.
此句称为双面对说,谓数目繁杂,句词语意方显无误。
Ubhinnaṃ, duvinnaṃ.
『ubhinnaṃ』、『duvinnaṃ』(此为双数属格形式的示例词,分别意为「二者之」)。
Ubhāditoti kimatthaṃ? Ubhayesaṃ.
采用『ubhādi』一词,是为了什么目的?〔答:是为了涵盖以下形式:〕ubhayesaṃ(两者之,复数属格)。
§87
87, 231.Iṇṇamiṇṇannaṃ tīhi saṅkhyāhi.
第八十七节,第二百三十一条。『既得』者,谓以三种数目而定。
Naṃvacanassa iṇṇaṃ iṇṇannaṃ iccete ādesā honti tīhi saṅkhyāhi.
此中『不能得』或『既得』之意,依三种数目而有不同指令。
Tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ.
『三者』(属格)的形式为:tiṇṇaṃ,tiṇṇannaṃ。
Tīhīti kimatthaṃ? Dvinnaṃ.
『三』者,为何义?乃指两者之数。
§88
88, 147.Yosu katanikāralopesu dīghaṃ.
第八十八节,一百四十七条。『使谷物净尽』等,谓长形之物。
Sabbe sarā yosu katanikāralopesu dīghamāpajjante.
诸种谷物,凡属『使谷物净尽』之类,皆获长形之状态。
Aggī, bhikkhū, rattī, yāgū, aṭṭhī, aṭṭhīni, āyū, āyūni, sabbāni, yāni, tāni, kāni, katamāni, etāni, apūni, imāni.
火,夜,祭祀,骨节,骨头,命,寿命,所有这些、那些、哪一些、哪些,哪些是,哪些不是,这些。
Yosvīti kimatthaṃ? Aggi, bhikkhu, ratti, yāgu, sabbo, yo, so, ko, amuko.
“火”一词意为何?比库们,火、夜、祭祀、全部,任何一个、那个、什么人,某个、某位。
Katanikāralopesvīti kimatthaṃ? Itthiyo, vadhuyo, sayambhuvo.
失去怎样的因缘之意?是指妇女,胎儿,天生者。
Punārambhaggahaṇaṃ kimatthaṃ? Niccadīpanatthaṃ. Aggī, bhikkhū, rattī, yāni, tāni, katamāni.
为何又说“重受”?是指确定依止之意。火,夜,这些,那些,哪一些。
§89
89, 87.Sunaṃhisu ca.
第89、87条规则:sunaṃ与hisu中亦同(即此类形式亦适用于相应的格尾变化)。
Sunaṃhiiccetesu sabbe sarā dīghamāpajjante.
若心在烦恼中,诸法皆显得漫长。
Aggīsu, aggīnaṃ, aggīhi, rattīsu, rattīnaṃ, rattīhi. Bhikkhūsu, bhikkhūnaṃ, bhikkhūhi. Purisānaṃ.
『火』的属格、与格、奪格形式分别是火中群体的「火」、火的归属、借用火,以及日夜的属格、与格、奪格形式。同样,比库的属格、与格、奪格形式和人的属格也如此。
Etesvītī kimatthaṃ? Agginā, pāṇinā, daṇḍinā.
这里这些词的意义为何?指的是用火者、用手者、拿杖者。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Sukhettesu brahmacārisu, dhammamakkhāsi bhagavā bhikkhunaṃ datvā sakehi pāṇibhi.
是为了断除攻击和打砍造成的行为。世尊在安全的地方对持戒的比库们通过手势示意法,宣说正法。
§90
90, 252.Pañcādīnamattaṃ.
参考《三藏法数》卷九十,第252条。
Pañcādīnaṃ saṅkhyānaṃ anto attamāpajjate sunaṃhiiccetesu.
五的数目结束,于是到听觉和心识处。
Pañcasu, pañcannaṃ, pañcahi, chasu, channaṃ, chahi, sattasu, sattannaṃ, sattahi, aṭṭhasu, aṭṭhannaṃ, aṭṭhahi, navasu, navannaṃ, navahi, dasasu, dasannaṃ, dasahi.
五的不同格形式:在五、于五、以五;六的不同格形式:在六、于六、以六;七的不同格形式:在七、于七、以七;八的不同格形式:在八、于八、以八;九的不同格形式:在九、于九、以九;十的不同格形式:在十、于十、以十。
Pañcādīnamīti kimatthaṃ? Dvīsu, dvinnaṃ, dvīhi.
『五日』者,意为何?谓『二』、『两个』、『以二为数』。
Attamitibhāvaniddeso ubhayassāgamanatthaṃ, anto ukāro attamāpajjate. Catassannaṃ itthīnaṃ. Tissannaṃ vedanānaṃ.
『自体三种的修习说明』为了表明两者共起,末尾的『乌』字表明自体的产生。女性的四种。三种感受的三种。
§91
91, 194.Patissinīmhi.
第九十一、第百九十四章,关于依缘。
Patissanto attamāpajjate inīmhi paccaye pare.
因缘具足时,自体产生于此缘之上。
Gahapatānī.
『家主氏女』。
Inīmhīti kimatthaṃ? Gahapati.
『此处』意为何?谓『家主』。
§92
92, 100.Ntussanto yosuca.
不终止者,为有欲者。
Ntupaccayassa anto attamāpajjate sunaṃhiyoiccetesu paresu.
缘起无尽,故自我生出于贪、嗔、痴之中,而于他者生出。
Guṇavantesu, guṇavantānaṃ, guṇavantehi, guṇavantā, guṇavante.
于具德者中,属于具德者,借由具德者,具德者拥有,具德者存在。
Ntusseti kimatthaṃ? Isīnaṃ.
『不终止』是什么意思?指能力者。
Etesvīti kimatthaṃ? Guṇavā.
『这些』是什么意思?指具德者。
Caggahaṇena aññesu vacanesu attañca hoti. Guṇavantasmiṃ, guṇavantena.
因参与他语,亦成为自身。于具德者中,借由具德者。
Antaggahaṇena ntupaccayassa anto attamāpajjate, yonañca ikāro hoti. Guṇavanti.
『内摄』者,缘起的终结,内在自性得至。所谓『缘起的终结』即指自体生成的终端。有这种性质者称为『具德』。
§93
93, 106.Sabbassavā aṃsesu.
参见第93、106节。谓『在一切部分』。
Sabbasseva ntupaccayassa attaṃ hoti vā aṃsaiccetesu.
『在一切缘起』者,或于自身,或于部分之中存在。
Satimaṃ bhikkhu, satimantaṃ bhikkhuṃ vā, bandhumaṃ rājānaṃ, bandhumantaṃ rājānaṃ vā, satimassa bhikkhuno, satimato bhikkhuno vā, bandhumassa rañño suṅkaṃ, bandhumato rañño vā suṅkaṃ deti.
正念比库,或称具正念比库,与王为亲属者,或为王的亲族,正念比库,或称具正念比库,予亲属以王之印章,或予亲族以王之印章。
Etesvīti kimatthaṃ? Satimā bhikkhu, bandhumā rājā.
此处所指为何?谓具正念比库为亲属王。
§94
94, 105.Simhi vā.
(规则九十四、一〇五)于『si』格尾后,随意。
Ntupaccayassa antassa attaṃ hoti vā simhi vibhattimhi.
火箭的缘起极限处,是狮子四分法中的自身部分。
Himavanto pabbato.
喜马拉雅山是山。
Vāti kimatthaṃ? Himavā pabbato.
“吹动”为何意?即喜马拉雅山。
§95
95, 145.Aggissini.
95页,第145行,出自《火的音》等书。
Aggissantassa ini hoti vā simhi vibhattimhi.
燃火的缘起限定,也属于狮子四分划分的范围。
Purato aggini, pacchato aggini, dakkhiṇato aggini, vāmato aggini.
火在前方,火在后方,火在南方,火在西方。
Vāti kimatthaṃ? Aggi.
风是何义?谓火也。
§96
96, 148.Yosvakatarasso jho.
96、148。由主导和调节形成懈怠。
Yosu akatarasso jho attamāpajjate.
由无主导和无调节生起懈怠。
Aggayo munayo, isayo, gahapatayo.
火者,指圣人、国王、长老、居士。
Yosvīti kimatthaṃ? Aggīsu.
『主导』之义为何?谓于火者也。
Akatarassoti kimatthaṃ? Daṇḍino.
『无主导』者,意谓有杖者。
Jhoti kimatthaṃ? Rattiyo.
『焰』者,何义?夜也。
§97
97, 156.Vevosu lo ca.
第97、156条规则:ve、vo、su诸格尾中,亦以lo替换(即相关音变规则在这些格尾形式中同样适用)。
Vevoiccetesu akatarasso lo attamāpajjate.
于「ve」「vo」诸式中,未经减省声之「lo」形,得取其位而代之。
Bhikkhave, bhikkhavo, hetave, hetavo.
「比库」(单数主格)、「诸比库」(复数主格)、「为了因」(单数与格)、「为了诸因」(复数与格)。
Akatarassoti kimatthaṃ? Sayambhuvo, vessabhuvo, parābhibhuvo.
『阿咖达拉萨』者,何义?谓自生者、遍生者、胜彼者。
Vevosvīti kimatthaṃ? Hetunā, ketunā, setunā.
『韦沃斯维』者,何义?谓由因、由幡、由桥。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为了聚集柴火。
§98
98, 186.Mātulādīnamānattamīkāre.
98, 186。关于夫妇等不正当行为的选择。
Mātulaiccevamādīnaṃ anto ānattamāpajjate īkāre paccaye pare.
由夫妇等如此的不正当行为导致的终结,因新行为的缘起产生其他后续。
Mātulānī , ayyakānī, varuṇānī.
指夫妇、长者、亲族等。
Īkāreti kimatthaṃ? Bhikkhunī, rājinī, jālinī, gahapatānī.
这种所谓的选择是什么意思?指比库尼、王后、织女、家主女等。
Ānattaggahaṇena nadīiccetassa dīsaddassa jjojjā ādesā honti saha vibhattiyā yonāsaiccetesu. Najjo sandanti, najjā kataṃ taraṅgaṃ, najjā nerañjarāya tīre.
所谓不正当聚集,是指河流等水体之下发生的或多或少的扰动,伴随涟漪涌动的现象。水流拍打时产生波浪,水底也生起波纹,水底因波浪搅动而荡漾起渍,触及河岸。
§99
99, 81.Smāhismiṃnaṃmhābhimhivā.
九九,八十一。此处以总计方式示意。
Sabbato liṅgato smāhismiṃ iccetesaṃ mhābhimhiiccete ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
从各个方面具足标志,这些总括在此,或命令、或数量的相应规定。
Purisamhā, purisasmā, purisebhi, purisehi, purisamhi, purisasmiṃ.
以“人”为根,形态的不同格位依次为:在人(属格)、为人(与格)、由人与人(夺格)、与人(离格)、在于人(处所格)、关于人(内格)。
Smāhismiṃnamiti kimatthaṃ? Vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ viruḷhapupphaṃ, mahantaṃ chattaṃ mahāchattaṃ, mahantaṃ dhajaṃ mahādhajaṃ.
此处总括的含义是什么呢?是指色彩斑斓、芬芳的香料,蓬勃的花朵,大而华盖的伞盖,宏大的旗帜与大旗帜。
§100
100, 214.Na timehi katākārehi.
一百,二百一十四。不可作此种形式。
Ta imaiccetehi katākārehi smāsmiṃ naṃmhāmhiiccete ādesā neva honti.
这些命令中的种种态样,在该整体中无此类命令。
Asmā ṭhānā bhayaṃ uppajjati, asmiṃ ṭhāne bhayaṃ tiṭṭhati, asmā, asmiṃ.
「由我所立之处生起恐怖」者,即「恐怖存于我所立之处」,这里的「我所立之处」指分别执着于自我所据之境界。
Katākārehīti kimatthaṃ? Tamhā, tamhi, imamhā, imamhi.
「为何作此?」意指探询「作」的义旨,此中诸指示代词「彼、此」用以区别不同情境或上下文之义。
§101
101, 80.Suhisvakāro e.
「101,80。调和善行者也。」此为注记标号及释义,指称为调和、善巧之行为。
Suhiiccetesu akāro ettamāpajjate.
「善意念中之行为由此而生。」说明善心念或净心皈依时,行为亦随之产生。
Sabbesu, yesu, tesu, kesu, purisesu, imesu, kusalesu, tumhesu, amhesu, sabbehi, yehi, tehi, kehi, purisehi, imehi, kusalehi, tumhehi, amhehi.
「一切众、诸彼、此中、诸人、善者、尔等、吾等,以多种格助词,表明涵盖所有人、善行者及称呼之对象。」此段列举各种代词或助词以示普遍所指。
§102
102, 202.Sabbanāmānaṃ naṃmhi ca.
「一切名称及其中也。」指一切言说名相及其内涵,强调名称语词涵盖诸义。
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ anto akāro ettamāpajjate naṃmhi vibhattimhi.
诸法诸名皆有终结,非在名色分割之中生起。
Sabbesaṃ, sabbesānaṃ, yesaṃ, yesānaṃ, tesaṃ, tesānaṃ, imesaṃ, imesānaṃ, kesaṃ, kesānaṃ, itaresaṃ, itaresānaṃ, katamesaṃ, katamesānaṃ. Sabbanāmānamiti kimatthaṃ? Buddhānaṃ bhagavantānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo.
诸法诸名者,何谓?世尊佛陀及诸尊圣者所作、所非作之名也。
Akāroti kimatthaṃ? Amūsaṃ, amūsānaṃ.
终结者谓何?为非分别、非分别者。
Naṃmhīti kimatthaṃ? Sabbe, ime.
于名色分割中,终结者谓诸法与诸名也。
Caggahaṇa manukaḍḍhanatthaṃ.
此为断绝苦集之缘起。
§103
103, 79.Atonena.
此处乃依103章第79节所释。
Tasmā akārato nāvacanassa enādeso hoti.
因此,非动者,谓无言语之义。
Sabbena, yena, tena, kena, anena, purisena, rūpena.
悉指所有者,不过是此、彼、何者、谁、以此等、于人、依形状之义。
Atoti kimatthaṃ? Muninā, amunā, bhikkhunā.
所谓『阿托』者,何义耶?谓圣者、非圣者、比库之义也。
Nāti kimatthaṃ? Tasmā.
所谓『纳蒂』者,何义耶?即『因此』之义。
§104
104, 66.So.
第一〇四条,第六十六条。同上。
Tasmā akārato sivacanassa okārādeso hoti.
因此,非动者,谓正语之义。
Sabbo, yo, so, ko, amuko, puriso.
『所有』、『这』、『那个』、『谁』、『某人』、『男子』,此诸词义皆属指称之类。
Sīti kimatthaṃ? Purisānaṃ.
『这』意为何?为指男子之义也。
Atoti kimatthaṃ? Sayambhū.
『是』意为何?为自然生成、自然存在之义也。
§105
105, 0.So vā.
此文有一百零五条,编号零,『是如此』。
Tasmā akārato nāvacanassa soādeso hoti vā.
因此,不作他言时,谓之无言劝诫或教导也。
Atthaso dhammaṃ jānāti, byañjanaso atthaṃ jānāti, akkharaso, suttaso, padaso, yasaso. Upāyaso, sabbaso, thāmaso, ṭhānaso.
义理者,即领悟法义者,知符号义理者,识文字、经典、词义、名声、如法方便、诸法总摄、基点所在者也。
Vāti kimatthaṃ? Pādena vā pādārahena vā atirekapādena vā yo bhikkhu theyyacittena parassa bhaṇḍaṃ gaṇhāti, so bhikkhu pārājiko hoti asaṃvāso.
其义何在?若比库以脚或脚甲或超过一只脚的部分,以有意之心取他人器物者,该比库为巴拉基咖,失具戒住于无社群中。
§106
106, 313.Dīghorehi.
第一〇六条,第三一三条。以长音。
Dīghaoraiccetehi smāvacanassa soādeso hoti vā.
长或坐时语句者,谓为请托语。
Dīghaso, oraso, dīghamhā, oramhā.
是言长,或坐,或长处,或坐处。
Dīghorehiti kimatthaṃ? Saramhā, vacanamhā.
「长处」义何在?谓为身体部位、言语所处。
§107
107, 69.Sabbayonīnamāe.
第一〇七条,第六十九条。一切趣之属格形。
Tasmā akārato sabbesaṃ yonīnaṃāe ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
由此可知,诸法之所缘起,以无形无相者为根本,故凡所有法,其所依止皆为无形无相,如同数目之无量无边。
Purisā, purise, rūpā, rūpe.
有所依止者,即为人,是于人而言;诸色,即色法,是于色而言。
Vāti kimatthaṃ? Aggayo, munayo, isayo.
‘存在’意欲何为?存在乃头颅、骨骼、血肉之义,是为存在的表现。
Yonīnanti kimatthaṃ? Purisassa, rūpassa.
‘所缘起’意欲何为?即谓依止于人及色身。
Akāratoti kimatthaṃ? Daṇḍino, aṭṭhīni, aggī pajjalanti, munī caranti.
‘无形无相’意欲何为?其意为有形有相之物,如苇秆、骨头,火光燃烧,圣者行住皆非无形。
§108
108, 90.Smāsmiṃnaṃvā.
此处见于108、90经文,或可作此义。
Tasmā akārato sabbesaṃ smāsmiṃiccetesaṃ ā e ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
因此,对于所有存在于此教法中的一切无形无相者,或是作为命令、规约存在,或是如数目般分布。
Purisā , purisasmā, purise, purisasmiṃ.
『人』,『从人』,『在人与人之间』,『属于人』。
Akāratoti kimatthaṃ? Daṇḍinā, daṇḍismiṃ, bhikkhunā, bhikkhusmiṃ.
『无形无相』者意指为何?如『杖』、『在杖中』、『由比库持有』、『属于比库』。
§109
109, 304.Āya catutthekavacanassatu.
第109页、第304页。关于第四人称代词的释义。
Tasmā akārato catutthekavacanassa āyādeso hoti vā.
因此,『无形无相者』为第四人称代词的命令形式或表达方式。
Atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ buddho loke uppajjati.
为了利益、帮助与安乐,天人和人类中,佛陀应运而生于世间。
Atoti kimatthaṃ? Isissa.
『阿多』者,何义?谓仙人之。
Catutthīti kimatthaṃ? Purisassa mukhaṃ.
『第四格』者,何义?乃指男子之口(作为第四格的例证)。
Ekavacanasseti kimatthaṃ? Purisānaṃ dadāti.
『单数』者,何义?乃指『施予诸男子』(以复数属格为对比,显示单数之用)。
Vāti kimatthaṃ? Dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā.
『Vāti』者,义为何?为沙玛那或婆罗门作施主。
Tuggahaṇenatthañca hoti. Atthatthaṃ, hitatthaṃ, sukhatthaṃ.
此表二重意义,真正义即利益义,即利益及快乐之义。
§110
110, 201.Tayo neva ca sabbanāmehi.
此相应于经文一百一十及二百零一,皆不为所有名称所摄。
Tehi sabbanāmehi akārantehi smāsmiṃ saiccetesaṃ tayo ā e āyādesā neva honti.
以此等所有名词的无行为形式,在此教法中,此三者或此三类地方,绝非存在。
Sabbasmā , sabbasmiṃ, sabbassa. Yasmā, yasmiṃ, yassa. Tasmā, tasmiṃ, tassa. Kasmā, kasmiṃ, kassa. Imasmā, imasmiṃ, imassa.
‘全部的’、‘在全部中’、‘属于全部的’;‘是谁的’、‘在谁中’、‘属于谁的’;‘所以然的’、‘在所以然中’、‘属于所以然的’;‘怎么的’、‘在怎么的中’、‘属于怎么的’;‘这个的’、‘在这个中’、‘属于这个的’。
Sabbanāmehīti kimatthaṃ? Pāpā, pāpe, pāpāya.
所谓所有名词,是指什么义?即‘坏的’、‘之坏者’、‘为坏者’。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
是为了消灭坏法而加强辅助的。
§111
111, 179.Ghato nādīnaṃ.
第一百一十一条、第一百七十九条。『ga』音转为『na』,适用于以长元音『ī』结尾的词(如河流等阴性名词)。
Tasmā ghato nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ āyādeso hoti.
因此‘壶’和‘管’是单数词,其变格形态构成的范畴称谓属于此类用法。
Kaññāya kataṃ kammaṃ, kaññāya dīyate, kaññāya nissaṭaṃ vatthaṃ. Kaññāya pariggaho, kaññāya patiṭṭhitaṃ sīlaṃ.
用女性所作的行为,用女性所给予的物品,用女性所穿着的衣物。以女性为依止的聚集,依止女性而建立的戒律。
Ghatoti kimatthaṃ? Rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā.
“甁”是何义?指的是夜晚、妇女、母牛、适合分娩的母牛。
Nādīnamiti kimatthaṃ? Kaññaṃ passati, vijjaṃ, vīṇaṃ, gaṅgaṃ.
“河流”是何义?指可见者、智慧、琴、恒河。
Ekavacanānamiti kimatthaṃ? Sabbāsu, yāsu, tāsu, kāsu, imāsu, pabhāsu.
“单数名词”是何义?指一切、那些、她们、这些、光明。
§112
112, 183.Pato yā.
第一百一十二条、第一百八十三条。『pa』音转为长元音『yā』。
Tasmā pato nādīnamekavacanānaṃ vibhattigaṇānaṃ yāādeso hoti.
因此,“去”是指河流名称的单数及其分拆种类的命令语气。
Rattiyā , itthiyā, deviyā, dhenuyā, yāguyā, vadhuyā.
夜间、女人、天女、牛、牺牲者、妻子。
Nādīnamiti kimatthaṃ? Rattī, rattiṃ, itthī, itthiṃ.
『以长元音ī结尾的阴性词』者,何义?乃指『夜』(主格单数)、『夜』(业格单数)、『女人』(主格单数)、『女人』(业格单数),以此等为例证。
Patoti kimatthaṃ? Kaññāya, vīṇāya, gaṅgāya, pabhāya, sobhāya.
“Patoti”是什么意思?指“给,献予”,如“年轻女子”“琴”“恒河”“光明”“美丽”等对象。
Ekavacanānamiti kimatthaṃ? Rattīnaṃ, itthīnaṃ.
『单数格尾』者,何义?乃指『诸夜之』、『诸女人之』(以属格复数为对比,显示单数与复数格尾之别)。
§113
113, 132.Sakhato gasse vā.
一一三、一三二。于第六格(属格)词尾『ga』之后,可选用替代。
Tasmā sakhato gassa akāra ākāra ikāra īkāra ekārādesā honti vā.
因此,从「sakha」一词的字尾辅音「g」,可替换为「a」、「ā」、「i」、「ī」、「e」等元音字尾,此类替换为任择性。
Bho sakha, bho sakhā, bho sakhi, bho sakhī, bho sakhe.
「呜啊,朋友啊,呜啊,女朋友啊,呜啊,女伴啊,呜啊,女友啊,呜啊,伙伴啊。」
§114
114, 178.Ghate ca.
一一四、一七八。于词尾『gha』之后亦同。
Tasmā ghato gassa ekārādeso hoti.
因此,破坏乃同一方向的行为。
Bhoti ayye, bhoti kaññe, bhoti kharādiye.
「呜啊,尊者,呜啊,年轻的女士,呜啊,马贩子。」
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ, sanniṭṭhānaṃ.
表示断灭破坏之意,指具体所在处。
§115
115, 181.Na ammādito.
一一五、一八一。但在『amma』等语基之后则不适用。
Tato ammādito gassa ekārattaṃ na hoti.
由此可知,起初时刻内并无固定不变的持续存在。
Bhoti ammā, bhoti annā, bhoti ambā, bhoti tātā.
『波底』者,母亲之称;『波底安那』者,母亲的亲属女性;『波底昂巴』者,母亲;『波底塔塔』者,父亲也。
Ammāditoti kimatthaṃ? Bhoti kaññe.
『阿母底多提』何义?谓『波底』一词对某人的称呼也。
§116
116, 157.Akatarassā lato yvālapanassa vevo.
(于经文第116与157节所述)『阿卡塔拉萨』谓不为之事;此同于发酵之液、酵母。
Tasmā akatarassā lato yvālapanassa vevoādesā honti.
因此,不为之事者即是酵母液体之教训。
Bhikkhave, bhikkhavo, hetave, hetavo.
比库们,此为缘起因缘中『因缘』之意也。
Akatarassāti kimatthaṃ? Sayambhuvo.
『未曾被造作者』之语,其用意何在?乃为排除『自生者』(即自然生起之物)之例。
Latoti kimatthaṃ? Nāgiyo, dhenuyo, yāguyo.
『以「拉」(字尾-ī/-ū 类)』者,何义?即:母牛(nāgī 之属)、乳牛、稀粥——此等皆属该类变格词例也。
Ālapanasseti kimatthaṃ? Te hetavo, te bhikkhavo.
『呼格的』者,何义?(此规则所指的是呼格形式。)即『彼等』(te)作为词根,『彼等比库』(te bhikkhavo)即是例证。
§117
117, 124.Jhalato sassano vā.
第一百一十七条,第一百二十四条。带有『jh』音者,或属于『sa』格尾者。
Tasmā jhalato sassa vibhattissa no ādeso hoti vā.
因此,凡以『jh』音结尾者,『sa』格尾变换为『no』,此为可选规则。
Aggino, aggissa, sakhino, sakhissa, daṇḍino, daṇḍissa, bhikkhuno, bhikkhussa, sayambhuno, sayambhussa.
以下为各词的属格/与格变化示例:「aggi」(火)之属格作「aggino」或「aggissa」;「sakhi」(友)之属格作「sakhino」或「sakhissa」;「daṇḍī」(持杖者)之属格作「daṇḍino」或「daṇḍissa」;「bhikkhu」(比库)之属格作「bhikkhuno」或「bhikkhussa」;「sayambhū」(自觉者)之属格作「sayambhuno」或「sayambhussa」。
Sasseti kimatthaṃ? Isinā, bhikkhunā.
烁者何义?谓比库所用之火光也。
Jhalatoti kimatthaṃ? Purisassa.
燃烧者何义?谓男性身躯所具火光之燃也。
§118
118, 146.Ghapatoca yonaṃ lopo.
第一百一十八条,第一百四十六条。『gha』类词及『pa』类词,其『yo』格尾脱落。
Tehi ghapajhalaiccetehi yonaṃ lopo hoti vā.
用此炉火与火光,此谓火光之去除或消灭。
Kaññā, kaññāyo. Rattī, rattiyo, itthī, itthiyo, yāgū, yāguyo, vadhū, vadhuyo. Aggī, aggayo. Bhikkhū, bhikkhavo. Sayambhū, sayambhuvo. Aṭṭhī, aṭṭhīni, āyū, āyūni.
女者,复数女也。夜,复数夜也。女性,复数女性也。新妇,复数新妇也。火,复数火也。比库,复数比库也。自生之者,自生之复数也。骨,骨复数也。寿命,寿命复数也。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为断除四种障碍之法。
§119
119, 155.Lato vokāro ca.
第一百一十九条,第一百五十五条。以『l』结尾者,亦替换为『v』音。
Tasmā lato yonaṃ vokāro hoti vā.
故,凡属「拉」类(-ī/-ū 字尾)诸词,其复数主格词尾「由」(yo)或可转化为「哦」(o)。
Bhikkhavo, bhikkhū, sayambhuvo, sayambhū.
比库们,众比库,自生者,自生者也。
Kāraggahaṇaṃ kimatthaṃ? Yonaṃ no ca hoti. Jantuno.
此处特别标注「卡拉」(字尾指示符)究竟何故?乃为表明:复数主格词尾「由」(yo)在此处并不转化。例如:jantuno(众生,复数主格)。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ, amū purisā tiṭṭhanti, amū purise passatha.
‘Caggahaṇa’意在涵摄,目的是,或有些人安住,或请观察某些人。
Iti nāmakappe paṭhamo kaṇḍo. · 如是名品第一章竟。
Dutiyakaṇḍa第二章
§120
120, 243.Amhassa mamaṃ sapibhattissa se.
一二〇、二四三。『我们』(amha)之『我的』(mama)及连同饮食(sapibhatta)之『他的』(se)。【即:「amha」词干的属格形式,在「连同饮食」之义时用「mama」,用于「se」之替换。】
Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mamaṃ ādeso hoti se vibhattimhi.
一切众生各自所分别的境界中,有我的主宰或命令存在于那分别之中。
Mamaṃ dīyate purisena, mamaṃ pariggaho.
有人给予我,这就是对我的取受。
§121
121, 233.Mayaṃ yomhi paṭhame.
第一节,第二百三十三。我们是在第一处。
Sabbasseva amhasaddassa savibhattissa mayaṃādeso hoti yomhi paṭhame.
一切众生各自分别的境界中,第一处有我们的主宰或命令。
Mayaṃ gacchāma, mayaṃ dema.
我们去行,我们去给予。
Amhasseti kimatthaṃ? Purisā tiṭṭhanti.
『我们』为什么说?是指众人站立。
Yomhīti kimatthaṃ? Ahaṃ gacchāmi.
『yomhi』(用于第一格复数)之意义何在?(因为)『ahaṃ gacchāmi』(「我去」)已是第一人称单数,故须区别。
Paṭhameti kimatthaṃ? Amhākaṃ passasi tvaṃ.
「第一格(主格)」一语有何用意?——为了排除「你看见我们(amhākaṃ)」这类句子。【即:此规则所指的替换,仅限于主格(第一格)语境,属格形式「amhākaṃ」并不适用此替换,故特别标明「第一格」以示区别。】
§122
122, 99.Ntussa nto.
一二二、九九。『ntu』之『nto』。【即:词尾「ntu」替换为「nto」。】
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa ntoādeso hoti yomhi paṭhame.
一切皆为缘故,分别之义于『nto』之发端时显现。
Guṇavanto tiṭṭhanti.
有德者恒常止住。
Ntusseti kimatthaṃ? Sabbe sattā gacchanti.
『nus』者,何义也?「一切有情皆往去」是也。
Paṭhameti kimatthaṃ? Guṇavante passanti janā.
「第一」者,所缘何事?此言见人具有善根德质。
§123
123, 103.Ntassa se vā.
〔此为引文〕编号123、103,注疏于此用之。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa ntassādeso hoti vā se vibhattimhi.
一切部类中,若无依他起者,则于自体分别中,或无他境界。
Sīlavantassa jhāyino, sīlavato jhāyino vā.
有戒者,便是禅者;持戒者亦是禅者。
Seti kimatthaṃ? Sīlavā tiṭṭhati.
「清净」者,所缘何事?即持戒而常住清净也。
§124
124, 98.Āsimhi.
〔此为引文〕编号124、98,于此处用之。
Sabbassevantupaccayassa savibhattissa āādeso hoti simhi vibhattimhi.
一切奉事的条件中,分别之中存在着规定(限制),此规定存在于狮子的分别之中。
Guṇavā, paññavā, sīlavā, balavā, dhanavā, matimā, satimā, dhitimā.
具足德行者、智慧者、持戒者、有力者、富有者、聪颖者、具足念者、坚定者。
Ntusseti kimatthaṃ? Puriso tiṭṭhati.
‘不是’是什么意思呢?是人站立的意思。
Simhīti kimatthaṃ? Sīlavanto tiṭṭhanti.
‘狮子’是什么意思呢?是持戒的人站立。
§125
125, 198.Aṃ napuṃsake.
125, 198.「中性之『阴声韵』」:(中性名词)阴声韵(接格尾)。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa aṃādeso hoti simhi vibhattimhi napuṃsake vattamānassa.
一切奉事的条件中,分别之中存在规定,这规定存在于无根者当中所行的狮子分别之中。
Guṇavaṃ cittaṃ tiṭṭhati, rucimaṃ pupphaṃ virocati.
善心常住,绚丽花朵开显光辉。
Simhiti kimatthaṃ? Vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ virūḷhapupphaṃ passasi tvaṃ.
欢喜为何意义?你见有色彩、无香味、花朵凋谢的盛开吗?
§126
126, 101.Avaṇṇā ca ge.
126, 101.「阴声韵在呼格时」:阴声韵词于呼格(格尾变化规则)。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa aṃ avaṇṇā ca honti ge pare.
万物亦然,因缘具足、分布完整者,其它则无色。
Bho guṇavaṃ, bho guṇava, bho guṇavā.
哦,善心,哦,善心,哦,有善德者。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为止息争斗与攻击而作。
§127
127, 102.Toti tā sa smiṃ nāsu.
127, 102.「『那』格尾在属格与处格时变为『塔』」:属格及处格(复数)中,『那』格尾变为『塔萨』与『斯明』,但不用于(相应之)阴性及(某些)复数形。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa totitāādesā honti vā sasmiṃ nāiccetesu yathāsaṅkhyaṃ.
对于一切依止之事(upaccaya)中所有分别,存在着『totitā』『ādesā』等各类分解或标记,或在此教法中的不同分类,依照数量分别。
Guṇavato, guṇavantassa, guṇavati, guṇavantasmiṃ, guṇavatā, guṇavantena, satimato, satimantassa, satimati, satimantasmiṃ, satimatā, satimantena.
关于有德性者,分别为:『具德者』,『有德性者』,『具德性者』,『有德性教法』,『德有者』,『有德者』,『具念者』,『具念较多者』,『有念性者』,『具念性教法』,『念有者』,『有念者』。
Etesvīti kimatthaṃ? Guṇavā. Satimā.
以上这些词的意义为何?即为:『具德者』和『具念者』。
§128
128, 104.Naṃmhi taṃ vā.
128, 104.「在『南』格尾时可用『担』」:(中性阴声韵词)处于(复数)属格『南』格尾时,亦可用『担』格尾代替。
Sabbasseva ntupaccayassa savibhattissa taṃādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi.
对于一切依止之事中所有分别,存在『taṃādeso』(此类标记)或位于此识分解(vibhatti)中。
Guṇavataṃ, guṇavantānaṃ, satimataṃ, satimantānaṃ.
具有德行的,具有德行者的;有正念的,有正念者的。
Naṃmhīti kimatthaṃ? Guṇavanto tiṭṭhanti, satimanto tiṭṭhanti.
何谓「不以下」之义?谓具有德行者常住,具有正念者常住。
§129
129, 222.Imassidamaṃsisu napuṃsake.
129, 222。「此」(ima)的复数中性形式为:imassidamaṃsisu(于中性〔各格〕)。
Sabbasseva imasaddassa savibhattissa idaṃādeso hoti vā aṃsisu napuṃsake vattamānassa.
对此字且已分别者,乃是指当下无男子气存在的。
Idaṃ cittaṃ passasi, idaṃ cittaṃ tiṭṭhati, imaṃ cittaṃ passasi. Imaṃ cittaṃ tiṭṭhati.
你见此心,此心存在,尔见此心,此心常住。
Nathuṃsaketi kimatthaṃ? Imaṃ purisaṃ passasi. Ayaṃ puriso tiṭṭhati.
「不住」意为何?谓尔见此人,此人常住。
§138
138, 225.Amussāduṃ.
138, 225。「彼」(amussa)的〔与格/属格〕单数形式为:āduṃ(即 amussa 之变化形式)。
Sabbasseva amusaddassa savibhattissa aduṃādeso hoti aṃsisu napuṃsake vattamānassa.
凡所有不净者皆为各种分散肢体,谓正在成长之去势者。
Aduṃ pupphaṃ passasi, aduṃ pupphaṃ virocati.
不净者如同花,虽见之不净,虽开放亦不净。
Napuṃsaketi kimatthaṃ? Amuṃ rājānaṃ passasi, asu rājā tiṭṭhati.
何谓去势者?譬如你见王者,心言此为王,实则非王,仅为去势。
§131
131, 0.Itthipumanapuṃsakasaṅkhyaṃ.
131、0。女性、男性及去势数。
‘‘Itthipumanapuṃsakasaṅkhyaṃ’’ iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
『女性、男性及去势数』是此处应当了知的教法内容。
§132
132, 228.Yosu dvinnaṃ dve ca.
132, 228.【規則】凡屬兩者之陰性、中性,各取其雙數形。
Dvinnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ dve hoti yoiccetesu.
『二』者,数目,谓男女众等,自现行计数中有所区别之二者。
Dve itthiyo, dve dhammā. Dve rūpāni.
兩位女性,兩種法,兩種色法——此即『雙數』之例示。
Yosvīti kimatthaṃ? Dvīsu.
【問】何故言『凡屬……者』?【答】此規則僅限於兩者之情形,如『於兩者中』之用例是也。
Caggahaṇena duve dvaya ubha ubhaya duvi ca honti yonāanamiccetesu. Duve samaṇā. Duve brāhmaṇā , duve janā, dvayena, dvayaṃ, ubhinnaṃ, ubhayesaṃ duvinnaṃ.
因捆绑结缔,二者相应二二皆有,即彼诸生众在二种意念中的分别。二比库,二婆罗门,二人民,皆以双为数,二中之二,双层之双,各有二分者。
§133
133, 230.Ti catunnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāri.
133, 230。「三」与「四」的各性变化:阴性为 tisso、catasso;阳性为 tayo、cattāro;中性为 tīṇi、cattāri。
Ticatunnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattīnaṃ tisso catasso tayo cattāro tīṇi cattāriiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ yoiccetesu.
三数即三种数量,施用于女人、男人及众生的分类,分别为三、四、三、三、四、三。这些数量作为规定,存在于所指涉之数中。
Tisso vedanā catasso disā, tayo janā, jane, cattāro purisā, purise, tīṇi āyatanāni, cattāri ariyasaccāni.
三苦感分别对应四方、三类众生、出生及性别、男性及其相应的数目、三处根、四圣谛。
Yosvīti kimatthaṃ? Tīsu, catūsu.
称作『三』是指什么?即指三者、四者。
§134
134, 251.Pañcādīnamakāro.
此处编号为134,251,名为五数法。
Pañcādīnaṃ saṅkhyānaṃ itthipumanapuṃsake vattamānānaṃ savibhattissa antassa sarassa akāro hoti yoiccetesu.
五数即五种数字,分别对应女人、男人及众生的最终分类,为所有数中完整的形态,指示所指的数目。
Pañca, pañca, cha, cha, satta, satta, aṭṭha, aṭṭha, nava, nava, dasa, dasa.
五、五,六、六,七、七,八、八,九、九,十、十。
Pañcādīnamiti kimatthaṃ? Dve, tayo.
『五日』者,谓何义?有二或三种义。
§135
135, 118.Rājassarañño rājino se.
135, 118。『王』(rāja)之属格,形式为『rañño』『rājino』,词尾『-ssa』变为『-ño』(rañño)或保留原态(rājino)。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa rañño rājinoiccete ādesā honti se vibhattimhi.
凡王之名号中,悉有分别,有王、臣、附庸等,是为此分别中之命令。
Rañño, rājino.
『rañño』、『rājino』——此二者皆为『王』(rāja)之属格单数形式。
Seti kimatthaṃ? Raññā.
此『是』者,何义?为『属于王』也。
§136
136, 119.Raññaṃ naṃmhi vā.
136, 119。于『naṃ』格(复数属格)中,『王』(rāja)的词尾可随意选用『raññaṃ』形式。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññaṃādeso hoti vā naṃmhi vibhattimhi.
凡『王』词连同其格尾,于naṃ格助词之前,皆可替换为『raññaṃ』。
Raññaṃ, rājūnaṃ idaṃ raṭṭhaṃ.
『诸王之国土』——『raññaṃ』、『rājūnaṃ』(诸王的),此为该国土之意。
§137
137, 116.Nāmhiraññā vā.
137,116。【规则】非『hi』离格,或作『raññā』。(即第五格〔离格〕除『hi』词尾外,王名词亦可用『raññā』此形式。)
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññāādeso hoti vā nāmhi vibhattimhi.
凡『王』词连同其格尾,于nā格助词之前,皆可替换为『raññā』。
Tena raññā kataṃ. Rājena vā kataṃ.
『由彼王所作』者,即『由国王所作』也。
Nāmhīti kimatthaṃ? Rañño santakaṃ.
『非……所属』者,何义?乃『国王所有之物』也。
§138
138, 121.Smiṃmhi raññe rājini.
在此国中,在此王后。
Sabbasseva rājasaddassa savibhattissa raññerājiniiccete ādesā honti smiṃmhivibhattimhi.
所有王臣姓氏中,依种姓等级,称为国君王后的命令,存在于此种姓等级中。
Raññe, rājini sīlaṃ tiṭṭhati.
在国中,国后恪守戒律。
§139
139, 245.Tumhākaṃtayimayi.
你们二人之间。
Sabbesaṃ tumha amha saddānaṃ savibhattīnaṃ tayi mayiiccete ādeso honti yathāsaṅkhyaṃ smiṃmhi vibhattimhi.
对于你们二人及我之间诸姓氏,命令存在于此姓氏等级中,依数量而定。
Tayi, mayi.
二人之间,我与二人。
Smiṃmhīti kimatthaṃ? Tvaṃ bhavasi, ahaṃ bhavāmi.
『于……中』者,何义?乃『你是』、『我是』也。
§140
140, 232.Tvamahaṃ simhi ca.
140,232。【规则】在第一格单数(simhi)中,『tvam』与『ahaṃ』亦然。(即在第一格单数词尾处,第二人称代词用『tvam』,第一人称代词用『ahaṃ』。)
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tvaṃ ahaṃiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ simhi vibhattimhi.
你我二者,乃至所有同类声音,彼此分别;此为相应数量之狮子的分别。
Tvaṃ, ahaṃ.
tvaṃ 表示“你”;ahaṃ 表示“我”。
Simhiti kimatthaṃ? Tayi, mayi.
『于第一格单数时』者,何义?乃『于你(处)』、『于我(处)』也。
Caggahaṇena tuvaṃ ca hoti. Tuvaṃ satthā.
因激烈对立,你也成为(存在)。你是师尊。
§141
141, 241.Tava mamase.
你的,我的。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavamamaiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ se vibhattimhi.
诸种分别中,对于你我二者的声音发出,有此命令:指出在各分别中数量相符。
Tava, mama.
你的,我的。
Seti kimatthaṃ? Tayi, mayi.
这是为什么?对你、对我而言。
§142
142, 242.Tuyhaṃmayhañca.
你我共有。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tuyhaṃ mayhaṃiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ se vibhattimhi.
诸种分别中,对于你我二者的声音共有,有此命令:指出在各分别中数量相符。
Tuyhaṃ, mayhaṃ dhanaṃ dīyate.
你的财富由我来给予。
Seti kimatthaṃ? Tayā, mayā.
这句的意思为何?那是因为你的财富由我所给予。
§143
143, 235.Taṃ mamaṃmhi.
此处数字或编号,指向我所述部分。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ aṃmhi vibhattimhi.
你们当中所有众多分配之中,这些分配的指示都应当是依照数量在我所分配之中。
Taṃ, maṃ.
那是属于我的。
Aṃmhīti kimatthaṃ? Tayā mayā.
『分配』之意为何?是因为该分配是由我所做。
§144
144, 234.Tavaṃ mamañca navā.
〔第144、234条〕「汝之」与「我之」,另有新式变格。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tavaṃ mamaṃiccete ādesā honti navā yathāsaṅkhyaṃ aṃmhi vibhattimhi.
在所有我们诸言辞中,分段众多,你我所欲之物,具此命令,如数量般,分成数段新的。
Tavaṃ, mamaṃ passati.
你见我,我见你。
Navāti kimatthaṃ? Taṃ, maṃ passati.
新者有何意?那是,他见我。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为坚固诸障碍之故。
§145
145, 238.Nāmhī tayā mayā.
【规则145,第238条】『我』格中不用『汝』与『我』之形式。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayā mayāiccete ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ nāmhi vibhattimhi.
所有你们这些我们之间音声所分的诸分支,凭此我辈能教导你们依数目而各于其分支内行事。
Tayā , mayā kataṃ.
这些教导,是由我作成的。
Nāmhiti kimatthaṃ? Tumhehi, amhehi.
名号之意何为?谓你们、我等而言。
§146
146, 236.Tumhassa tuvaṃ tvamaṃmhi.
【规则146,第236条】『汝』字于主格时,用『汝』及『我』之形。
Sabbassa tumhasaddassa savibhattissa tuvaṃ tvaṃ iccete ādesā honti aṃmhi vibhattimhi.
对于你们一切语音所分之全部分支,你当在我所示分支内各行其事。
Kaliṅgarassa tuvaṃ maññe, kaṭṭhassa tvaṃ maññe.
我以为你当属迦陵频伽属,我以为你当属于木头属。
§147
147, 246.Padato dutiyā catutthī chaṭṭhīsu vono.
【规则147,第246条】于词根之后,第二格、第四格、第六格中,用『汝等』及『我等』之缩略形式。
Sabbesaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ vo noādesā honti navā yathāsaṅkhyaṃ dutiyā catutthīchaṭṭhīiccetesu bahuvacanesu.
当诸位比库的言辞全部以清晰有序的方式,将他人赋予自己意义的词汇,依序运用第二格、第四格及第六格,并在诸多数词的复数形式中如是表达。
Pahāya vo bhikkhave gamissāmi, mā no ajja vikantiṃsu, rañño sūdā mahānase, evaṃ dutiyatthe.
舍弃诸位比库,我将前往,今日勿生纷争,于国王须达大鼻面前,如此为第二格用法。
Dhammaṃ vo bhikkhave desessāmi, saṃvibhajetha no rajjena, evaṃ catutthyatthe.
教法我将为诸位比库宣说,依君王之分法,如此用于第四格。
Tuṭṭhosmi vo bhikkhave pakatiyā, satthā no bhagavā anuppatto, evaṃ chaṭṭhyatthe.
我为诸位比库极为欢喜,世尊为我们所有的师长庄严,如此用于第六格。
Navāti kimatthaṃ? Eso amhākaṃ satthā.
『九十』为何义?此即我等师长也。
Tumhamhākamiti kimatthaṃ? Ete isayo passasi.
为何须限定『汝等』与『我等』?——〔答:因为〕『你们看见这些仙人。』〔此句不适用缩略形〕
Padatoti kimatthaṃ? Tumhākaṃ satthā.
『Padato』者,何义?谓『言词、辞句』。言『你们诸位之师』是也。
Etesvīti kimatthaṃ? Gacchatha tumhe.
为何须限定『于彼等中』?——〔答:因为〕『你们去吧。』〔此句亦不适用缩略形〕
§148
148, 247.Temekavacanesu ca.
此文又见于第148页及第247页中,亦出于单一文句中。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ te me ādesā honti yathāsaṅkhyaṃ catutthīchaṭṭhīiccetesu ekavacanesu.
『所有诸你吾或之声音中,凡分明各异之者,当语辞于他人,皆依序数,四、十、六等,在单一文句中为也』。
Dadāmi te gāmavarāni pañca, dadāhi me gāmavaraṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, ayaṃ me putto.
『我付与你五村镇之界,请你付与我一村镇,此为你的国土,此为我的子嗣』。
Padatoti kimatthaṃ? Tava ñāti, mama ñāti.
『Pada』意为何义?为『你的亲属,我的亲属』。
§149
149, 148.Na aṃmhi.
文中编号为149及148。此处无此语。
Sabbesaṃ tumha amhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ te meādesā na honti aṃmhi vibhattimhi.
你我二者的诸音节及其各个变格中,当以何种词位别识后人时,此处诸词汇中他人称呼无此语音要求。
Passeyya taṃ vassasataṃ arogaṃ, so maṃ bravīti.
『若能见其百年安健』,彼以此语告我。
§150
150, 249.Vātatiye ca.
文中编号为150及249。此处属『风季』。
Sabbesaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ temeādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ tatiyekavacane pare.
当你我所有诸音节及其各变格中,若以词位作他人识别,其所数量或如一词三数,彼处亦有此义。
Kataṃ te pāpaṃ, kataṃ me pāpaṃ, kataṃ tayā pāpaṃ, kataṃ mayā pāpaṃ.
「你所造的恶业」、「我所造的恶业」、「她所造的恶业」、「我所造的恶业」这四者各指何者?
Padatoti kimatthaṃ? Tayā kataṃ, mayā kataṃ.
「恶业」一词的含义为何?谓由她所造者,由我所造者。
§151
151, 250.Bahuvacanesu vono.
复数形态见151条、第250条。
Sabbesaṃ tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ yadā padasmā paresaṃ vonoādesā honti yathāsaṅkhyaṃ tatiyābahuvacanesu paresu.
当你们诸声汇聚成众多区分时,语句即表示第三人称复数的动作指向他人,数量不定。
Kataṃ vo kammaṃ, kataṃ no kammaṃ.
「你们所造的业」、「我们所造的业」各指何业?
Padatoti kimatthaṃ? Tumhehi kataṃ, amhehi kataṃ.
「业」一词的含义为何?谓由你们所造者,由我们所造者。
Bahuvacanaggahaṇena yomhi paṭhame vo noādesā honti. Gāmaṃ vo gaccheyyātha, gāmaṃ no gaccheyyāma.
以复数接续词为标志者,即前面所说为对你们的指示。愿你们往村庄去,愿我们往村庄去。
§152
152, 236.Pumantassā simhi.
『阳性词』者,于「狮」字之属格单数,取相应语尾也。
Pumaiccevamantassa savibhattissa āādeso hoti simhi vibhattimhi.
用于男性所在的各种格位时,表示狮子各格的指示。
Pumā tiṭṭhati.
『男性』谓之立。
Simhīti kimatthaṃ? Pumāno tiṭṭhanti.
『狮子』意何在?『男性』谓之『立』。
Antaggahaṇena maghava yuvaiccevamādīnamantassasavibhattissa āādeso hoti. Maghavā, yuvā.
以内格接续词为标志者,表示魔伽婆与青年等的各格指示。魔伽婆,青年。
§153
153, 138.Amālapanekavacane.
『阿』字及「阿拉」词之单数格,其语尾之规则也。
Pumaiccevamantassa savibhattissa aṃādeso hoti ālapanekavacane pare.
对有恶口行为之人,要有喻示,这是对无恶语者的言语规范。
He pumaṃ.
喂,那人啊。
Ālapaneti kimatthaṃ? Pumā.
所谓恶口者,其义为何?是人。
Ekavacaneti kimatthaṃ? He pumāno.
所谓单数称谓,其义为何?喂,那人啊。
§154
154, 0.Samāse ca vibhāsā.
154,0。合成词及其释义。
Pumaiccevamantassa samāse ca aṃādeso hoti vibhāsā samāse kate.
『Pumaiccevamantassa』是指男性词类的集体用法,在作复数或集合语时,谓词的否定表达即为否定或不具备的状态。
Itthī ca pumā ca napuṃsakaṃ ca itthipumanapuṃsakāni. Itthipumanapuṃsakānaṃ samūho itthipumanapuṃsakasamūho.
女性、男性与中性,合称「女男中性」。女性、男性与中性之集合,称为「女男中性集合」。
Vibhāsāti kimatthaṃ? Itthipumanapuṃsakāni.
『Vibhāsāti』问此词含义为何?意指“女性、男性与不男不女三者”。
§155
155, 137.Yosvāno.
于诸「约」格语尾之时,取「阿诺」语尾也。
Pumaiccevamantassa savibhattissa ānoādeso hoti yosu vibhattīsu.
凡以「男」字为末、连同格语尾者,于诸「约」格语尾之时,以「阿诺」替换之。
Pumāno, he pumāno.
『Pumāno』,呼称用法,如称呼“男子啊,嘿男子啊”。
Yosvīti kimatthaṃ? Pumā.
「Yosvī」是什么意思?是「男子」的意思。
§156
156, 142.Āne smiṃmhi vā.
这是引用原典,表明巴利语中「Āne」出现在相应语法格中。
Pumaiccevamantassa savibhattissa āne ādeso hoti vā smiṃmhi vibhattimhi.
凡以「男」字为末、连同格语尾者,于「斯迷」格语尾之时,或以「阿内」替换之。
Pumāne, pume vā.
“男子、雄性”一词的处格单数可作 pumāne,也可作 pume。
§157
157, 140.Hivibhattimhi ca.
第一五七条,第一四〇条。【接hi格词尾时亦同】
Pumaiccevamantassa hivibhattimhi ca āneādeso hoti.
「puma」一词词末,于接hi格词尾时,亦替换为「āne」。
Pumānehi, pumānebhi.
「人」格助词中的主格与工具格的分别。
Puna vibhattiggahaṇaṃ kimatthaṃ? Savibhattiggahaṇanivattanatthaṃ. Pumānehi.
再论分格用法的意义何在?乃为了避免混淆同根词的不同格形态。此理适用于『人』格助词。
Caggahaṇena maghava yuvaiccevamādīnamantassa ānaādeso hoti si yo aṃyo iccetesu vibhattīsu, pumakammathāmantassa cukāro hoti sasmā su vibhattīsu. Maghavāno, maghavānā. Maghavānaṃ, maghavāne . Yuvāno, yuvānā, yuvānaṃ, yuvāne, pumuno, pumunā. Kammuno, kammunā, thāmuno, thāmunā.
由于「ca」字的摄入,「maghava」、「yuva」等词以及与此类同诸词,其词尾在「si」、「yo」、「aṃ」、「yo」等格尾时,得到「āna」的替换;凡属男性(puma)、业(kamma)、力(thāma)等词尾,在「smā」、「su」等格尾时,词尾「u」变为「un」。举例如下:maghavāno、maghavānā(帝释之主格、呼格等形式);maghavānaṃ、maghavāne(属格、处格等形式);yuvāno、yuvānā、yuvānaṃ、yuvāne(「青年」之各格形式);pumuno、pumunā(「男性」之夺格、具格形式);kammuno、kammunā(「业」之夺格、具格形式);thāmuno、thāmunā(「力」之夺格、具格形式)。
§158
158, 143.Susmimā vā.
此注参考原文第158、143节。可复核文本细微之处。
Pumaiccevamantassa suiccetasmiṃvibhattimhi āādeso hoti vā.
『像人一样』的属性词在不同格位时,或亦有用于分格的指示。
Pumāsu, pumesu vā.
用于『人』复数属格及工具格的形态亦有关,如pumāsu、pumesu等。
§156
156, 139.Unāmhi ca.
第一五六条,第一三九条。【接un格尾时亦同】
Pumaiccevamantassa āuādesā honti vā nāmhi vibhattimhi.
在人称的变格中是否有此类规定存在或不存在。
Pumānā, pumunā, pumena vā.
「pumānā」、「pumunā」或「pumena」(均为「男性」一词的工具格单数形式,三者皆可通用)。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
是为了表示动作的目的而加上的。
§160
160, 167.A kammantassa ca.
160、167。对于行为者而言亦然。
Kammaiccevamantassa ca ua ādesā honti vā nāmhi vibhattimhi.
在行为者的人称变格中亦有类似规定存在或不存在。
Kammunā, kammanā, kammena vā.
「业」者,亦可作『业』(属格形变体一)、『业』(属格形变体二)或『业』(具格形)也。
Caggahaṇena maghavayuvaiccevamantassa āāde so hoti kvaci nāsuiccetesu vibhattīsu. Maghavānā, maghavāsu, maghavesu, maghavena vā. Yuvānā, yuvāsu, yuvesu, yuvena vā.
由「ca」字之摄取,天帝([Pali: maghava])、少壮([Pali: yuva])等词末尾之「an」,在某些情况下,于属格、处格等格尾前变为「so」形。故有:天帝之(属格)、于诸天帝中(处格一)、于诸天帝中(处格二)或以天帝(具格)等形;少壮之(属格)、于诸少壮中(处格一)、于诸少壮中(处格二)或以少壮(具格)等形。
Iti nāmakappe dutiyo kaṇḍo. · 如是名品第二章竟。
Tatiyakaṇḍa第三章
§161
161, 244.Tumha’mhehinamākaṃ.
第一六一条、第二四四条:「汝等」与「我等」词后接「ākaṃ」尾。
Tehi tumhaamhehi naṃvacanassa ākaṃ hoti.
「tumha」(你/你们)和「amha」(我/我们)二词的「naṃ」格语尾,变为「ākaṃ」。
Tumhākaṃ, amhākaṃ.
故得「汝等之」(汝辈属格)、「我等之」(我辈属格)。
Namiti kimatthaṃ? Tumhehi, amhehi.
何以特别标出「naṃ」格尾?乃为简别具格形「汝等」(以汝辈)、「我等」(以我辈)也,以示此规则仅适用于「naṃ」格,而非具格。
§162
162, 237.Vā yvappaṭhamo.
規則一六二、二三七:非首格語尾得任意(以「vā」表示)接於諸格變化之中。
Tehi tumhaamhehi yo appaṭhamo ākaṃhoti vā.
借助那些你们,也就是我们中先者的力量,或是称之为先者的那位。
Tumhākaṃ passāmi, tumhe passāmi vā. Amhākaṃ passasi, amhe passasi vā.
我能看到你们,你们也能看到我。你能看到我们,我们也能看到你。
Yoti kimatthaṃ? Tumhehi, amhehi.
这究竟是为了何义?是针对你们,还是针对我们。
Appaṭhamoti kimatthaṃ? Gacchatha tumhe, gacchāma mayaṃ.
所谓“先者”是何义?你们前行,我亦前行。
Vātivikappanatthena yonaṃ aṃ ānaṃ honti. Tumhaṃ tumhānaṃ. Amhaṃ, amhānaṃ.
此为对风意(变化)的认识,使生起相应的感受。你是你自己,我是我自己。
§163
163, 240.Sassaṃ.
一六三,二四〇。此为指示字“此”。
Tehi humhaamhehi sassa vibhattissa aṃ ādeso hoti vā.
借由这些指示语气,或存在某种命令或指示。
Tumhaṃ dīyate, tava dīyate. Tumhaṃ pariggaho, tava pariggaho. Amhaṃ dīyate, mama dīyate. Amhaṃ pariggaho, mama pariggaho.
『给你』者,是给你的。『你的给与』是你的给与。『给我』者,是给我的。『我的给与』是我的给与。
Sasseti kimatthaṃ? Tumhesu, amhesu.
『萨萨』者,何义?答:于汝等,于我等。
§164
164, 200.Sabbanāma’kārate paṭhamo.
一六四,二〇〇。“一切名称”的第一品。
Sabbesaṃ sabbanāmānaṃ akārato yo paṭhamo ettamāpajjate.
所有一切名称的第一品,称为此品。
Sabbe, ye, te, ke, tumhe, amhe, ime.
萨拔、耶、德、克、图姆黑、暗黑、伊梅。
Sabbanāmāti kimatthaṃ? Devā, asurā, nāgā, gandhabbā, manussā.
『Sabbanāma』一词意指一切名称,即诸天、魔王、龙族、香气鬼、与人类诸众。
Akāratoti kimatthaṃ? Amū purisā tiṭṭhanti.
『阿咖拉多』者,何义?答:彼诸男子站立。
Yoti kimatthaṃ? Sabbo, yo, so, ko, ayaṃ.
『Yo』者,涵盖一切指示代词,以此代词指诸众存在,其义为『全部、何者、此者』。
Paṭhamaggahaṇaṃ uttarasuttatthaṃ.
此为第一句箴言,作用于后续经文之解释序言。
§165
165, 208.Dvandaṭṭhā vā.
此为经文编号,指示第165页及208页,亦或双重联结页码。
Tasmā sabbanāma’kārato dvandaṭṭhā yo paṭhamo ettamāpajjate vā.
因此,来自一切名称作用的二种对立,这是第一种被及于者。
Katarakatame, katarakatamā vā.
何为这二者对立?何为这二者对立最上者?
Sabbanāmāti kimatthaṃ? Devāsuranāga gandhabbamanussā.
所谓一切名称者,意指天人、阿修罗、龙、乾闼婆、人类。
Dvandaṭṭhāti kimatthaṃ te, sabbe.
所谓二者对立者,意指他们全部。
§166
166, 209.Nāññaṃsabbanāmikaṃ.
〔注〕166、209句:无他之于一切名称者。
Sabbanāmikānaṃ dvandaṭṭhe nāññaṃ kāriyaṃ hoti,
对于一切名称而言,这二种对立不生任何他法之作用,
Pubbāparānaṃ, pubbuttarānaṃ, adharuttarānaṃ.
『前后』、『前后之前』、『下后』也。
§167
167, 210.Bahubbīhimhi ca.
第167、210条。于多财释亦然。
Bahubbīhimhi ca samāse sabbanāmavidhānañca nāññaṃ kāriyaṃ hoti.
于多处相似句中,词语总名称的用法别无他用。
Piyapubbāya, piyapubbānaṃ, piyapubbe, piyapubbassa.
『亲近之前』、『亲近的前面』、『亲近之前时』、『亲近之前者』等。
Ceti kimatthaṃ? Sabbanāmavidhānaṃ hoti, dakkhiṇa pubbassaṃ, dakkhiṇapubbassā, uttarapubbassaṃ, uttarapubbassā.
此义何为?谓所有名称用法中,皆有『南方之前』、『南前』、『北之前』、『北前』之用。
§168
168, 203.Sabbato naṃ saṃ sānaṃ.
于168、203节中全面讲述此义。
Sabbato sabbanāmato naṃvacanassa saṃsānaṃiccete ādesā honti.
所有诸名词中,『那』字和『此』字用以表示该事物的无常,这是其所依循的训诂。
Sabbesaṃ, sabbesānaṃ, sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ. Yesaṃ, yesānaṃ, yāsaṃ, yāsānaṃ. Tesaṃ, tesānaṃ, tāsaṃ, tāsānaṃ. Kesaṃ, kesānaṃ, kāsaṃ, kāsānaṃ. Imesaṃ, imesānaṃ, imāsaṃ, imāsānaṃ. Amūsaṃ, amūsānaṃ.
诸如『一切』、『诸所有』、『全部』、『诸全体』,以及『其者』、『其等』、『彼者』、『彼等』,还有『谁者』、『谁等』、『那个者』、『那些者』、『这些者』、『这些等』、『那个者』、『那些等』,此类代词皆属此用。
Namiti kimatthaṃ? Sabbassa, yassa, tassa, kassa. Evaṃ sabbattha.
『那』字之意义为何?即为『一切的』、『其的』、『彼的』、『谁的』。此义遍及诸处。
§169
169, 117.Rājassarāju sunaṃhisu ca.
〔引经〕此参考第169及117经及《国王与部众》。
Sabbasseva rājasaddassa rājuādeso hoti sunaṃhiiccetesu.
就『一切之国王』此国王之词而言,意指众多国王中的王,于诸部众中之意。
Rājūsu, rājūnaṃ, rājūhi, rājūbhi.
『王们』的各种格变形式为:加于王的、属于王的、予以王的、由王而起的形态。
Sunaṃhisūti kimatthaṃ? Rājā.
『苏南黑苏』者,何义?答:王。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ. Rājesu, rājānaṃ, rājehi rājebhi.
此为『灭除异姓君王』之义。『王』者,于『诸王』中,即『王』、『诸王』与『诸君主』也。
§170
170, 220.Sabbassimasse vā.
170, 220.「或用萨巴萨」——此为替代形式,意指「一切」之属格单数,可用此变化式。
Sabbasseva imasaddassa ekāro hoti vā sunaṃhiiccetesu.
此处『Sabbasseva』,谓『此语』在一切相似意念中具有统一性。
Esu, imesu, esaṃ, imesaṃ, ehi, ebhi, imehi, imebhi.
「于此等」、「于这些」、「此等之」、「这些之」、「由此等」、「由此等」、「由这些」、「由这些」。
Imasseti kimatthaṃ? Etesu, etesaṃ, etehi, etebhi.
「这些」一词之规定,其目的何在?〔答:为区别于〕「于彼等」、「彼等之」、「由彼等」、「由彼等」。
§171
171, 219.Animi nāmhi ca.
171, 219.「阿尼弥」于名格亦然——『阿尼』者,『阿穆』之名格形式,其变化规则亦适用于此。
Imasaddassa sabbasseva ana imiiccete ādesā honti nāmhi vibhattimhi.
此词语在所有此类分解之处皆有无非此类命令,存在名称的拆分。
Anena dhammadānena. Sukhitā hotu sā pajā.
由此布施法得。愿此众生安乐。
Iminā buddhapūjena, patvāna amataṃ padaṃ.
凭此对佛的供养,得至不死之境。
Nāmhīti kimatthaṃ? Imesu, imesaṃ, imehi, imebhi.
「于名格」一词之规定,其目的何在?〔答:为区别于〕「于这些」、「这些之」、「由这些」、「由这些」。
§172
172, 218.Anapuṃsakassāyaṃ simhi.
172, 218.「非中性词,于第一格单数,〔加〕阿央〔替代〕」。
Imasaddassa sabbasseva anapuṃsakassa ayaṃādeso hoti simhi vibhattimhi.
此语适用于所有无阳者,谓之雄狮群中的无阳者描述。
Ayaṃ puriso, ayaṃ itthī.
此为男子,此为女子。
Anapuṃsakasseti kimatthaṃ? Idaṃ cittaṃ tiṭṭhati.
所谓无阳者,意指何义?此谓『心』常住不变。
Simhiti kimatthaṃ? Imaṃ purisaṃ passasi tvaṃ.
何为雄狮?谓为你所见此男子。
§173
173, 223.Amussa mo saṃ.
173, 223.「阿穆萨」之『摩』换为『桑』——谓『阿穆』(彼、那个)属格单数形式中,词干之『摩』音变换为『桑』,从而构成相应格变形式。
Amusaddassa anapuṃsakassa makāro sakāramāpajjate vā simhi vibhattimhi.
无阳声者之阐说中,雄狮群中或有发怒怒吼,如雌狮呼喊一般。
Asu rājā, asu itthī, amuko rājā, amukā itthī.
速国王、速女,某国王、某女子。
Anapuṃsakasseti kimatthaṃ? Aduṃ pupphaṃ virocati.
『非男子』者,为何意?如刚绽放之花。
Amusseti kimatthaṃ? Ayaṃ puriso tiṭṭhati.
『不是此人』者,为何意?此人正站立。
Simhiti kimatthaṃ? Amhaṃ purisaṃ passasi.
『狮子』者,为何意?你看见我们的男子。
§174
174, 211.Etatesaṃ to.
174, 211.「那」之属格以『多』替换——谓『额他』(此、彼)诸词之属格单数,以词尾『多』(-to)代替常规属格词尾,以成其格变形式。
Eta taiccetesaṃ anapuṃsakānaṃ takāro sakāramāpajjate simhi vibhattimhi.
此即彼等非男子者乃战士,遇狮子分割处获得战利。
Eso puriso, esā itthī, so puriso, sā itthī.
此人是男子,此女是女子,彼为男子,彼女为女子。
Etatesamiti kimatthaṃ? Itaro puriso, itarā itthī.
此等者,何义?他者为男子,他女为女子。
Anapuṃsakānamiti kimatthaṃ? Etaṃ cittaṃ, etaṃ rūpaṃ. Taṃ cittaṃ, taṃ rūpaṃ.
非男子者,何义?此为心,此为色。彼为心,彼为色。
§157
157, 212.Tassa vā nattaṃ sabbattha.
157、212号文。其所有者,在一切处皆无所有。
Tassa sabbanāmassa takārassa nattaṃ hoti vā sabbattha liṅgesu.
其一切名号中之所指者,无所有或于一切标志中无所有。
Nāya, tāya, naṃ, taṃ, ne, te, nesu, tesu, namhi, tamhi, nāhi, tāhi, nābhi, tābhi.
乃于、彼于、他、彼、于彼、于彼等处、于此、于彼、无此、以彼、无此于彼、以彼于彼。
§176
176, 213.Sasmāsmiṃsaṃsāsvattaṃ.
176、213。【规则】在「sasmā」、「smiṃ」、「saṃ」、「sā」诸格语尾之前,词干末尾音节替换为「a」(即以「a」收尾的形式)。
Tassa sabbanāmassa takārassa sabbasseva attaṃ hoti vā sasmāsmiṃ saṃsāiccetesu sabbattha liṅgesu.
“tassa” 一切名称中表示属于某人者,完全具有自己本体,或者在此众生心中无论何处、在一切相上都成立。
Assa, tassa, asmā, tasmā, asmiṃ, tasmiṃ, assaṃ, tassaṃ, assā, tassā.
『assa』即『tassa』(彼之,属格单数),『asmā』即『tasmā』(从彼,从格单数),『asmiṃ』即『tasmiṃ』(于彼,处格单数),『assaṃ』即『tassaṃ』(于彼,处格单数阴性),『assā』即『tassā』(彼之,属格/从格单数阴性)。
Takārasseti kimatthaṃ? Amussaṃ, amussā.
『ta』字语基」一语,所为何事?——为简别『amussaṃ』、『amussā』诸形,彼等非属『ta』语基故,不在此规则所摄之列。
Etesvīti kimatthaṃ? Nesu, tesu.
『于此等格中』一语,所为何事?——为简别『nesu』、『tesu』诸形,彼等虽属相关语基,然不在所列诸格之中故,不适用此替换规则。
§177
177, 221.Imasaddassa ca.
一七七、二二一。关于『此』字。
Imasaddassa ca sabbasseva attaṃ hoti vā sasmāsmiṃ saṃ sāiccetesu sabbattha liṅgesu.
此词(imasadda)之意,在所有自己或自身,或在此教法中,或在此意识中,处处皆为指示之词。
Assa , imassa, asmā, imasmā, asmiṃ, imasmiṃ, assaṃ, imissaṃ, assā, imissā.
『assa』即『imassa』(此之,属格单数),『asmā』即『imasmā』(从此,从格单数),『asmiṃ』即『imasmiṃ』(于此,处格单数),『assaṃ』即『imissaṃ』(于此,处格单数阴性),『assā』即『imissā』(此之,属格/从格单数阴性)。
Imasaddasseti kimatthaṃ? Etissaṃ, etissā.
所谓imasadda,即此语之意为何?即此方、此处、此人、此物等指示之意。
§178
178, 22.Sabbato ko.
一七八、二二。于一切代名词之后附加『ko』尾。
Sabbato sabbanāmato kakārāgamo hoti vā simhi vibhattimhi.
sabbato,在所有之处,一切名称均从此而生,或作为狮子分韵部的词根。
Sabbako, yako, sako, amuko, asuko.
以下诸词皆为带有『-ka』附加词尾的代词形式:『sabbaka』(一切者)、『yaka』(凡……者)、『saka』(自己的)、『amuka』(某某者)、『asuka』(某某者)。
Vāti kimatthaṃ? Sabbo, yo, so, ko.
‘Vāti’意为何?是指一切、那个、此者、何者。
Sabbanāmatoti kimatthaṃ? Puriso.
为何特别限定为『代名词』?以『puriso』(人)为例——此词虽为名词,不属代名词,故不适用此规则。
Puna sabbatoggahaṇena aññasmāpi kakārāgamo hoti, hīnako, potako.
再者,通过统摄一切,形成相互区别的不同种类,由此产生分别,此等分别有低劣者、有粗重者。
§179
179, 204.Yapato smiṃsānaṃ saṃsā.
此处引用经文第179、204节,意指‘这里所说的轮回’。
Sabbato sabbanāmato ghapasaññato smiṃsaiccetesaṃ saṃsā ādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
通过总体以‘一切一切诸名’来分别理解,便能于此众多所选中按实际数目分别得到指示。
Sabbassaṃ, sabbassā, sabbāyaṃ, sabbāya, imissaṃ, imissā, imāyaṃ, imāya, amussaṃ, amussā, amuyaṃ, amuyā.
「一切的」、「这个的」、「那个的」等代词阴性单数属格与位格的变格形式,依次为:sabbassaṃ、sabbassā(「一切的」属格);sabbāyaṃ、sabbāya(「一切的」位格);imissaṃ、imissā(「这个的」属格);imāyaṃ、imāya(「这个的」位格);amussaṃ、amussā(「那个的」属格);amuyaṃ、amuyā(「那个的」位格)。
Sabbanāmatoti kimatthaṃ? Itthiyaṃ, itthiyā.
何谓『全名』?此『全名』者,谓女性也。
Smiṃsānamiti kimatthaṃ? Amuyo.
『此处名』意为何?谓此人。
§180
180, 207.Netāhismimāya yā.
180、207章。『首领的不在此』者亦如是。
Etehi sabbanāmehi ghapasaññehi smiṃvacanassa neva āya yāādesā honti.
对于这些『全部名称』及其类似俗称,文句中绝无相似的命令存在。
Etissaṃ, etāyaṃ, imissaṃ, imāyaṃ, amussaṃ, amuyaṃ.
「彼女的」有如下诸形:于彼女(属格单数阴性近指)、于彼女(属格/处格单数阴性近指)、于此女(属格单数阴性近指)、于此女(属格/处格单数阴性近指)、于远处彼女(属格单数阴性远指)、于远处彼女(属格/处格单数阴性远指)。
Smiṃnti kimatthaṃ? Tāya itthiyā mukhaṃ.
『此中』意为何?指女性之面孔也。
Etāhīti kimatthaṃ? Kaññāya, vīṇāya, gaṅgāya, kapālikāya.
『Etāhīti』者,其义为何?乃指如女子、琴瑟、恒河、骷髅等物。
§181
181, 95.Manogaṇādito smiṃnānamiā.
第一八一条,第九五条。「意」等中性名词组,其处格与属格的语尾,以「伊」或「阿」替代。
Tasmā manogaṇādito smiṃnāiccetesaṃ ikāraākārādesā honti vā yathāsaṅkhyaṃ.
因此,在此『manogaṇādito smiṃnā』诸词中,依次存在语尾变化,用以表达各种格位,其形式及种类各不相同。
Manasi, manusmiṃ, sirasi, sirasmiṃ, manasā, manena, vacasā, vacena, sirasā, sirena, sarasā, sarena, tapasā, tapena, vayasā, vayena, yasasā, yasena, tejasā, tejena, urasā, urena, thāmasā, thāmena.
处格与属格的替代形式举例如下:「于意中」(处格伊形)、「于意中」(处格原形)、「于头中」(处格伊形)、「于头中」(处格原形);属格形式:「由意」(阿形)、「由意」(原形)、「由语」(阿形)、「由语」(原形)、「由头」(阿形)、「由头」(原形)、「由声」(阿形)、「由声」(原形)、「由苦行」(阿形)、「由苦行」(原形)、「由年龄」(阿形)、「由年龄」(原形)、「由名誉」(阿形)、「由名誉」(原形)、「由威光」(阿形)、「由威光」(原形)、「由胸」(阿形)、「由胸」(原形)、「由力量」(阿形)、「由力量」(原形)。
Smiṃnānamiti kimatthaṃ? Mano, siro, tamo, tapo, tejo.
「处格与属格语尾」一语所为何义?——乃为限定范围:「意」、「头」、「暗」、「苦行」、「威光」等词,仅作主格或宾格用时,不适用此替代规则,故特加限定。
Ādiggahaṇena aññāsmāpi smiṃnānaṃ ikāraākārādesā honti, bilasi, bilasā, padasi, padasā.
经由「等」字的摄取,其他名词的处格与属格语尾,亦可替代为「伊」音或「阿」音。例如:「于洞穴中」(伊形)、「由洞穴」(阿形);「于足中」(伊形)、「由足」(阿形)。
§182
182, 97.Sassaco.
第一八二条,第九七条。「属格语尾『萨』,替换为『佐』」。
Tasmā manogaṇādito sassa ca okāro hoti.
因此,从摩诺组等词起,其末尾字母亦变为『o』。
Manaso, thāmaso, tapaso.
「心的」(manaso)、「力的」(thāmaso)、「苦行的」(tapaso)——此三例示 manas、thāmas、tapas 等以 -as 结尾的中性名词,以 -o 结尾构成单数属格/从格形式。
§183
183, 48.Etesamo lope.
规则 183,参照第 48 条。关于「etesam」等词尾脱落(省略)之规定。
Etesaṃ manogaṇādīnaṃ anto ottamāpajjate vibhattilope kate.
当省略格语尾时,摩诺组等词的词末转变为『o』。
Manomayaṃ, ayomayaṃ, tejosamena, tapoguṇena, siroruhena.
(例如)『摩诺所成』、『铁所成』、『与火焰等同』、『以苦行之德』、『以头发』。
Ādiggahaṇaṃkimatthaṃ? Aññesamanto ottamāpajjate. Āposamena, vāyosamena.
「ādiggahaṇa」者,为何义?其义为「由他者处得至优极品」。此优极品由「水力」及「风力」而得。
Lopeti kimatthaṃ? Padayā, tapasā, yasasā, vacasā, manasā, evamaññepi yojetabbā.
「lopeti」者,何义?以「足以步行」之意,或以「苦行」、荣耀、言语、意念,如此诸法皆可结合使用。
§184
184, 96.Sa sare vāgamo.
参考第184叶与第96叶,谓言语的出处。
Eteheva manogaṇādīhi vibhattādese sare pare sakārāgamo hoti vā.
此处用以分别心行等诸法,与他处之法有时存有实有差异。
Manasā, vacasā, manasi, vacasi.
用意念、言语、心法及语法表达之义。
Vāti kimatthaṃ? Manena, tejena, vasena,
「vāti」者,何义?以「意根」为意,以「光明」为力,以「统摄」为能。
Sareti kimatthaṃ? Mano, tejo, yaso.
(规则中)提及『sara(元音)』是为了什么目的?(答:)是为了排除『mano』、『tejo』、『yaso』等词(不在省略规则的适用范围内)。
Puna ādiggahaṇena aññasmimpi paccaye pare sakārāgamo hoti. Mānasikaṃ, vācasikaṃ.
又因起始缘故,在他物条件下,发生了相应的事情。是指心识之活动或语言之表达。
§185
185, 112.Santasaddassa so te bo cante.
『宁静』之『词』(santa-sadda),其规则如下:对于你所列举的以『-nte』结尾的形式。
Sabbassa santasaddassa sakārādeso hoti bhakāre pare, ante ca bakārāgamo hoti.
一切以『-nt-』为词干的词,当其后跟随『bh-』声时,『s』音替换为『bh』,且在词尾处添加『b』音。
Sabbhireva samāsetha,
理当全面聚合之,
Sabbhikubbetha santhavaṃ.
理当全部发出和洽之声。
Sataṃ saddhammamaññāya,
了解正法者,
Seyyo hoti na pāpiyo.
善胜于恶。
Jīranti ve rājarathā sucittā.
如王车精巧者终将老去。
Atho sarīrampi jaraṃ upeti.
然后身躯亦当衰老。
Satañca dhammo na jaraṃ upeti,
但正法永不衰老,
Santo have sabbhi pavedayanti.
圣者以之普利众生。
Sabbhūto, sabbhāvo.
一切现象皆具满自在,一切法则本自具足。
Bheti kimatthaṃ? Santehi pūjito bhagavā.
恐惧有何因由?恐怖者皆由安住者所敬礼的世尊。
Caggahaṇaṃ kvaci sakārasseva pasiddhatthaṃ. Sakkāro, sakkato.
守护之义何处?常以实际敬重显著者是守护。敬重者,谓受敬重者。
§196
196, 107.Simhigacchantādīnaṃntasaddo aṃ.
〔注:第196、第107节。〕狮子追逐等類似声响后缀为「aṃ」音。
Simhi gacchantādīnaṃ ntasaddo amāpajjate vā.
追狮之声后缀若为「aṃ」者,有时会转变为「amā」发音。
Gacchaṃ, gacchanto, mahaṃ, mahanto, caraṃ, caranto, khādaṃ, khādanto.
『行』(作动词)有行进之意,如「行」为走动,「行者」为正在行走;『大』有广大之义,如「大」为广大,「大者」为广大者;『行』亦有出没活动之意,如「出没」表示活动,「出没者」为正在活动者;『食』表示摄受,如「食」指摄取,「食者」为正在摄取者。
Gacchantādīnamiti kimatthaṃ? Anto, danto, vanto, santo.
「『在 gacchanta 等词之中』,此限定语有何用意?」——乃为排除 anto(内部)、danto(已调伏者)、vanto(已舍弃者)、santo(善者/圣者)等词。这些词虽字尾形态相似,却并非现在分词 gacchanta 一类,故须以「等」字加以限定,令规则不误及此类词。
§187
187, 108.Sesesu ntuva.
引用经文编号187, 108节,余文如是。
Gacchantādīnaṃntasaddontuppaccayova daṭṭhabbo sesesu vibhattippaccayesu.
『行等』诸词,其『-nt-』词干所带的『-nt-』语素,应视同『-u』类词尾附缀,仅于其余格尾附缀中适用。
Gacchato, mahato, gacchati, mahati, gacchatā, mahatā.
「行者」、「大者」(单数主格),「行者」、「大者」(单数呼格),「以行者」、「以大者」(单数工具格)。
Sesesūti kimatthaṃ? Gacchaṃ, mahaṃ, caraṃ, khādaṃ.
『其余格尾附缀』之说所为何事?——『gacchaṃ(正行者)』、『mahaṃ(正大者)』、『caraṃ(正游行者)』、『khādaṃ(正食者)』:此数形式使用的是现在分词附缀(非格变化尾),故不包含在内。
§188
188, 115.Brahmatta sakha rājādito amānaṃ.
第一八八条,第一一五规则。「梵天」等词,自「王」等词起,〔阳性名词〕不取「阿玛」〔呼格词尾〕。
Brahma atta sakha rājaiccevamādito aṃvacanassa ānaṃ hoti vā.
「婆罗门」「自我」「朋友」「国王」等语,可从此类表达中获得启示。
Brahmānaṃ, brahmaṃ, attānaṃ, attaṃ, sakhānaṃ, sakhaṃ, rājānaṃ, rājaṃ.
「婆罗门」「梵天」「自我」「自我」「朋友」「友伴」「国王」「王者」诸词依次训诂。
Amiti kimatthaṃ? Rājā.
「阿毗三昧」一词含义如何?指「国王」之意。
§189
189, 113.Syāca.
引文出处为第189、113节。可说是可用之义。
Brahma atta sakha rājaiccevamādito sivacanassa ā ca hoti.
「婆罗门」「自我」「朋友」「国王」及其诸类似表达,均可用以解释这段经典之语义。
Brahmā, attā, sakhā, rājā, ātumā.
「婆罗门」「自我」「朋友」「国王」「内心」诸义分明,得以阐释。
§190
190, 114.Yonamāno.
第一九〇条,第一一四规则。〔关于〕「约那玛诺」〔即:如此思惟者〕。
Brahmaatta sakha rājaiccevamādito yonaṃ ānoādeso hoti.
婆罗门、阿他、朋友、国王,这些起始为“尤那”的指称是明示的。
Brahmāno, attāno, sakhāno, rājāno, ātumāno.
婆罗门、自己、朋友、国王、本人。
§191
191, 130.Sakhato cāyo no.
第一九一条,第一三〇规则。「萨卡」〔友〕的〔某些〕格尾,以及此〔词〕不取「诺」〔词尾〕。
Tasmā sakhato ca yonaṃ āyo no ādesā honti.
因此,“朋友来到”的指称也形成明示。
Sakhāyo, sakhino.
朋友们,朋友。
Yonamiti kimatthaṃ? Sakhā.
〔问:〕为何〔须列举〕「约那玛诺」之例?〔答:〕〔是为说明〕「萨卡」〔友〕〔的格变〕。
§192
192, 135.Smime.
此文见于经卷第192页,第135节,摄文法中。
Tasmā sakhato smiṃvacanassa ekāro hoti. Sakhe.
因此,自「萨卡」〔友〕起,第七格单数词尾变为「埃」音。〔例如:〕「萨凯」〔即:在友〕。
§193
193, 122.Brahmatogassa ca.
此文见于经卷第193页,第122节,婆罗门说法中。
Tasmā brahmato gassa ca ekāro hoti. He brahme.
因此,自「梵天」〔词〕起,〔词干末尾的〕「嘎」音亦变为「埃」音。〔例如呼格:〕「喂,梵天啊」。
§194
194, 131.Sakhantassi no nā naṃ sesu.
194, 131.【于含「sa」字接尾时,「ssa」替换为「no」「nā」「naṃ」,其余格则不作此替换。】
Tassa sakhantassa ikāro hoti nonānaṃsaiccetesu.
彼此同伴之间,有肢体接触的动作,但不生起他心所不悦之念。
Sakhino, sakhinā, sakhīnaṃ, sakhissa.
同伴者,依人称分别作『同伴』(男性主格)、『同伴们』(属格)、『同伴们』(宾格)与『同伴』(呼格)。
Etesvīti kimatthaṃ? Sakhārehi.
此处所说的是什么意思呢?是指『同伴』等词。
§195
195, 134.Āro himhi vā.
195, 134.【「hi」格中,「āra」词干的「a」可选择性地替换为「i」(即末尾变为「ā」)。】
Tassa sakhantassa āro hoti vā himhi vibhattimhi. Sakhārehi, sakhehi.
彼此同伴之间,有动作或状态,表现为肢体部分的分开与接触。此即指『同伴』与『动作』。
§196
196, 133.Sunamaṃsu vā.
条目编号196、133。含义为『身体接触』。
Tassa sakhantassa āro hoti vā sunaṃ aṃiccetesu.
其友即现起或应闻无常法。
Sakhāresu, sakhesu, sakhārānaṃ, sakhīnaṃ, sakhāraṃ, sakhaṃ.
「朋友们」(复数处格)、「朋友们」(复数处格短式)、「诸朋友之」(复数属格长式)、「诸朋友之」(复数属格短式)、「朋友」(单数对格长式)、「朋友」(单数对格短式)。
§197
197, 125.Brahmato tu smiṃ ni.
197、125。这里为婆罗门文献记载。
Tasmā brahmato smiṃvacanassa niādeso hoti. Brahmani.
故此在婆罗门文献中,这种用法被称为婆罗门式。
Tuggahaṇena abrahmatopi smiṃ vacanassa ni hoti. Kammani, cammani, muddhani.
「tu」字(表示进一步扩展的规则提示)所涵盖的范围,亦包括「abrahma」(非梵天类)词干;于「smiṃ」格(处格单数)中,词尾变为「ni」。例如:「kammani」(于业)、「cammani」(于皮)、「muddhani」(于顶)。
§198
198, 123.Uttaṃ sanāsu.
198、123。在音韵书中也是如此。
Tassa brahmasaddassa anto uttamāpajjate sanāiccetesu.
那梵音的终结在至上的境界中显现于诸禅定心。
Brahmuno, brahmunā.
梵者,指梵天本身。
Sanāsūti kimatthaṃ? Brahmā.
何为梵者?即梵天也。
§199
199, 158.Satthupitādīnamā sismiṃsilopoca.
(引经)一九九, 一五八。此为世尊及祖师所代称之音。
Satthupituādīnamanto attamāpajjate sismiṃ, silopo ca hoti.
世尊、父亲等诸名的终极意义,显现于此处,且具有代名作用。
Satthā, pitā, mātā, bhātā, kattā.
世尊、父亲、母亲、兄弟、养育者。
Sisminti kimatthaṃ? Satthussa, pitussa, mātussa, bhātussa, kattussa.
『兄弟』之义为何?谓师、父、母、弟兄、护持者。
§200
200, 159.Aññesvārattaṃ.
200, 159.【在其余格位,词基末音转为长音『ā』】
Satthupituādīnamanto aññesu vacanesu ārattamāpajjate.
师父与父母等不可称为他人,然若在他种称谓中则或生他人之意。
Satthāraṃ, pitaraṃ, mātaraṃ, bhātaraṃ, kattāraṃ, satthārehi, pitarehi, mātarehi, bhātarehi, kattārehi.
称师者、父者、母者、弟兄者、护持者,亦称为师、父、母、弟兄、护持者。
Aññesvīti kimatthaṃ? Satthā, pitā, mātā, bhātā, kattā.
『他人』之意为何?谓师者、父者、母者、弟兄者、护持者。
§201
201, 163.Vā naṃmhi.
201, 163。于「naṃ」格位中,可选用另一形式。
Satthupituādīnamanto ārattamāpajjate vā naṃmhi vibhattimhi.
称念师长父母等者,生起厌恶或不安于此差别之间。
Satthārānaṃ, pitarānaṃ, mātarānaṃ, bhātarānaṃ.
谓师长、父亲、母亲、兄弟等。
Vāti kimatthaṃ? Satthānaṃ, pitūnaṃ, mātūnaṃ, bhātūnaṃ.
这里说什么义?是指师长、父亲、母亲、兄弟等。
§202
202, 164.Satthunattañca.
了义与释义(注经文202,164句)。称谓师者。
Tassa satthusaddassa anto attamāpajjate vā naṃmhi vibhattimhi.
师长之名声终结,生起或不安于此差别之间。
Satthānaṃ, pitānaṃ, mātānaṃ, bhātānaṃ, kattānaṃ.
指师长、父亲、母亲、兄弟、养育者。
Vāti kimatthaṃ? Satthārānaṃ, pitarānaṃ, mātarānaṃ, bhātarānaṃ, dhītarānaṃ.
『Vāti』者何义?谓师长、父亲、母亲、兄弟、儿女也。
Caggahaṇaṃ aññesampi saṅgahaṇatthaṃ.
『字』(ca)的采用,是为了摄受其他情况。
§203
203, 162.Usasmiṃ salopo ca.
第二百零三条、第一百六十二条。在『牛』(usa)词中,发生脱落。
Satthupituiccevamādīnamantassa uttaṃ hoti vā sasmiṃ, salopo ca.
对师长与父亲及其余者,或于内心生起尊敬,亦谓为支撑也。
Satthu , satthussa, satthuno dīyate, pariggaho vā. Pitu, pitussa, pituno dīyate, pariggaho vā. Bhātu, bhātussa, bhātuno dīyate, pariggaho vā.
「satthu」、「satthussa」、「satthuno」:所给予之对象,或所摄属之物(即与格或属格之义)。「pitu」、「pitussa」、「pituno」:所给予之对象,或所摄属之物。「bhātu」、「bhātussa」、「bhātuno」:所给予之对象,或所摄属之物。
Caggahaṇaṃ dutiyasampiṇḍanatthaṃ.
『Caggahaṇaṃ』亦为第二种聚集于施食之目的。
§204
204, 167.Sakkamandhātādīnañca.
此处所说的「遮勒曼达陀」等义。
Sakkamandhātuiccevamādīnamanto uttamāpajjate sasmiṃ, salopo ca hoti.
遮勒曼达陀即如是所起或无尽遂至至高处,因而成为完整,并且持久不坏。
Sakkamandhātu iva assa rājino vibhavo. Evaṃ kattu, gantu, dātu iccevamādī.
遮勒曼达陀如同王者的财富。故作、行、与予皆如是产生。
Punārambhaggahaṇaṃ kimatthaṃ? Niccadīpanatthaṃ. Sakkamandhātu.
重新取实有何用?乃为确证显现而为之。此即遮勒曼达陀。
Caggahaṇaṃ dutiyasampiṇḍanatthaṃ.
重新取实乃次级的聚合目的。
§205
205, 160.Tato yonamo tu.
此处说「之后是胎」之义。
Tato ārādesato sabbesaṃ yo naṃ okārādeso hoti.
由此,若不生起一切之正当行为,则无所成就。
Satthāro, pitaro, mātaro, bhātaro, kattāro, vattāro.
导师、父亲、母亲、兄弟、创造者、抚养者。
Tuggahaṇena aññasmāpi yonaṃ okāro hoti. Caturo janā, gāvo, ubho purisā.
以扶持之力,另有其所依托。人有四类,即男女二种,牛亦然。
§206
206, 165.Tatosmimi.
此句见于第206页,第165条。
Tato ārādesato smiṃvacanassa ikārādeso hoti.
由此,若不生起此言语中的正当行为,则无所成就。
Satthari, pitari, mātari, dhītari, bhātari, kattari, vattari.
教育者、父亲、母亲、女儿、兄弟、创造者、抚养者。
Puna tatogahaṇena aññasmāpi smiṃvacanassa ikāro hoti. Bhuvi.
复次,因总结,所以对他人的言辞也有肯定之意。如‘在地上’。
§207
207, 161.Nā ā.
[文中二百零七、百六十一行]不如,不是这样。
Tato ārādesato nāvacanassa āādeso hoti.
于是,由于命令,不服从的话便无命令。
Satthārā, pitarā, mātarā, bhātarā, dhītarā, kattārā, vattārā.
师长、父亲、母亲、兄弟、子女、丈夫、妻子。
§208
208, 166.Āro rassamikāre.
[文中二百零八、百六十六行]命令产生趣味者。
Ārādeso rassamāpajjate ikāre pare.
命令由趣味而生,故于他处产生肯定之意。
Satthari, pitari, mātari, dhītari, kattari, vattari.
师长、父亲、母亲、女儿、执行者、承担者。
§209
209, 168.Pitādīnamasimhi.
此为『父等』句意。
Pitādīna mārādeso rassamāpajjate asimhi vibhattimhi.
在『父等』一词中,因果的关系和涵义在此教法中被说明。
Pitarā, mātarā, bhātarā, mītarā pitaro, mātaro, bhātaro, dhītaro.
父亲、母亲、兄弟、朋友——作为父亲者、作为母亲者、作为兄弟者、作为女儿者。
Asimhiggahaṇaṃtomhi pare ikārādesañāpanatthaṃ. Mātito, pitito, bhātito, duhitito.
此处关于不持有狮子之握的行为,乃为了戒除恶习。有关『母亲者』『父亲者』『兄弟者』『女儿者』的教诲。
§210
210, 239.Tayātayīnaṃ takāro tvattaṃ vā.
此为『行者的努力』中所述,资金归于其本身或其他。
Tayātayi iccetesaṃ takāro tvattamāpajjate vā.
由此为了这些人,今时确实会生起报应。
Tvayā, tayā, tvayi, tayi.
「tvayā」、「tayā」(具格单数)、「tvayi」、「tayi」(处格单数):此为第二人称代词「汝」之具格与处格的各种变化形式。
Etesamiti kimatthaṃ? Tuvaṃ, tavaṃ.
『诸彼者』,其义为何?即『汝』(主格单数)、『汝之』(属格单数)。
Iti nādhakappe tatiyo kaṇḍo. · 至此,名章第三品终。
Catutthakaṇḍa第四品。
§211
211, 126.Attanto hismi’manattaṃ.
第211页,第126句,『末了』作『自我境界的尽头』解。
Tassa attano anto anattamāpajjate himhi vibhattimhi.
他的自我境界的尽头,及其自我无我分法中生起。
Attanehi, attanebhi.
即『由自身』(具格单数)、『由自身等』(具格复数)。
Attantoti kimatthaṃ? Rājehi, rājebhi.
『Attanto』意为何义?用以形容国王、诸王者。
Hisminti kimatthaṃ? Attano.
『其』者,何义?乃『自己』之属格形式也。
Anattamitibhāvaniddesena attasaddassa sakādeso hoti sabbāsu vibhattīsu. Sako, sakā, sakaṃ, sake.
以『非自己』(anatta)一词所示之词基,『自』(saka)字于一切格变化中可替代『自己』(atta)字。其格变化为:主格单数『自己的』、主格阴性单数『自己的』、宾格单数『自己的』、处格单数『自己的』。
§212
212, 329.Tatosmiṃni.
第二一二条,第三二九条。关于『于彼』之处格词尾。
Tato attato smiṃvacanassa ni hoti. Attani.
继彼之后,『自』的处格语尾以『ni』代之,即『于自身』。
§213
213, 127.Sassa no.
第二一三条,第一二七条。关于属格词尾『ssa』变为『no』之规则。
Tatoattato sassa vibhattissa no hoti, attano.
于是,他自身并不与自身有所分离。
§214
214, 128.Smā nā.
第二一四条,第一二八条。关于离格词尾『smā』变为『nā』之规则。
Tato attato smā vacanassa nā hoti. Attanā.
“Smā nā”在自身处不为词尾,被视为自身。
Puna tatogahaṇena tassa attano takārasseva rakāro hoti sabbesu vacanesu. Atrajo, atrajaṃ.
再以合成法,该自身就像一块保护自身的坚固石头,适用于所有词。例:“Atrajo”,“atrajaṃ”。
§215
215, 141.Jhalato ca.
215、141。又于颚音、流音之后(语尾如是变化)。
Jhalaiccetehi smāvacanassa nā hoti.
『jha』和『la』等字母结尾的词,其离格词缀以『nā』代替。
Agginā, daṇḍinā, bhikkhunā, sayambhunā.
由火所烧成的,由杖棒所击打的,由具足出家资格的比库所行的,由自发自作的。
Smāti kimatthaṃ? Aggayo, munayo, isayo.
这句话意指何义?是说火、圣人、国王。
§216
216, 180.Ghapato smiṃ yaṃ vā.
在「燔者」中所言的「热炭」或「火炉」。
Tasmā ghapato smiṃ vacanassa yaṃ hoti vā.
因此,在「燔者」中,所称呼的言语也是如此。
Kaññāyaṃ , kaññāya. Rattiyaṃ, rattiyā. Itthiyaṃ, itthiyā. Yāguyaṃ, yāguyā. Vakhuyaṃ, vadhuyā.
女孩子,以女孩子的身份。夜晚,以夜晚的身份。妇女,以妇女的身份。牺牲,以牺牲的身份。新娘,以新娘的身份。
§217
217, 199.Yonaṃ ni napuṃsakehi.
指希腊人及非男性者。
Sabbesaṃ yonaṃ ni hoti vā napuṃsakehi liṅgehi.
凡所有的种族,无论是否具有雄性或雌性生殖器官,皆有之。
Aṭṭhīni, aṭṭhī, āyūni, āyū.
骨头,骨;寿命,命。
Napuṃsakehīti kimatthaṃ? Itthiyo.
何谓无性者?是指女性。
§218
218, 196.Ato niccaṃ.
此句在义理上不断妥证确认。
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi yonaṃ ni hoti niccaṃ.
因没有性别器官的无性者种族,其生殖之体恒常不具。
Yāni, yāni. Tāni, tāni. Kāni, kāni. Bhayāni, bhayāni. Rūpāni, rūpāni.
是什么,是什么;那些,哪些;何物,何物;畏惧,畏惧;形色,形色。
§219
219, 196.Siṃ.
二百一十九,第一九六。狮。
Akārantehi napuṃsakaliṅgehi sivacanassa aṃ hoti niccaṃ.
无形无相的无性别者永远不会是雄性。
Sabbaṃ, yaṃ, taṃ, kaṃ, rūpaṃ.
一切,即是那个,什么样的,这个,形色。
§220
220, 74.Sesato lopaṃ pasipi.
二百二十,第一七十四。余剩的,剩余的消失,缩小。
Tato niddiṭṭhehi ligehi sesakhatā gasiiccete lopamāpajjante.
因此,如果依止的部分被减少,则因减损而沾染到的部分遭受消失。
Bhoti itthi, sā itthī. Bho daṇḍi, so daṇḍī. Bho sattha, so satthā. Bho rāja, so rājā. Sesatoti kimatthaṃ? Puriso gacchati.
(呼格)『女人啊』,(主格)她是女人。(呼格)『持杖者啊』,(主格)他是持杖者。(呼格)『导师啊』,(主格)他是导师。(呼格)『王啊』,(主格)他是王。那么,『其余的』这一限定词是为了什么目的呢?——(例如)『男人走去』,此处便不适用本规则。
Gasīti kimatthaṃ? Itthiyā, satthussa.
那么,『以-ga收尾』这一限定词是为了什么目的呢?——(例如)『对女人』、『对导师』,此处便不适用本规则。
§221
221, 282.Sabbāsamāvuso pasagganipātādīhi ca.
出自经文221、282,并广泛见于各类上座部经集及附加词类中。
Sabbāsaṃ vibhattīnaṃ ekavacanabahuvacanānaṃ paṭhamā dutiyātatiyā catutthī pañcamī chaṭṭhī sattamīnaṃ lopo hoti, āvuso upasagga nipātaiccevamādīhi ca,
一切词缀——包括单数与复数的第一格、第二格、第三格、第四格、第五格、第六格、第七格——皆发生省略;此省略亦见于称呼词『阿宛索』、以及前置词、语气助词等此类词之后。
Tvaṃ panāvuso, tumhe panāvuso, padaso dhammaṃ vāceyya, vihāraṃ sve upagaccheyya.
尔等比库啊,你们比库啊,应当正确说语,遵行教法,返回自身修行之处。
Pa, parā, ni, nī, u, du, saṃ, vi, ava, anu, pari, adhi, abhi, pati, su, ā, ati, api, apa, upa, pahāro, parābhavo, nihāro, nīhāro, uhāro, duhāro, saṃhāro, vihāro, avahāro, anuhāro, parihāro, adhihāro, abhihāro, patihāro, suhāro, āhāro, atihāro, apihāro, apahāro, upahāro, evaṃ vīsati upasaggehi ca.
『巴』(pa)、『巴拉』(parā)、『尼』(ni)、『尼』(nī)、『伍』(u)、『杜』(du)、『桑』(saṃ)、『毗』(vi)、『阿瓦』(ava)、『阿努』(anu)、『巴里』(pari)、『阿地』(adhi)、『阿毗』(abhi)、『巴帝』(pati)、『苏』(su)、『阿』(ā)、『阿帝』(ati)、『阿毗』(api)、『阿巴』(apa)、『伍巴』(upa)——此二十个前置词(upasagga)与相应词根结合,可分别构成如下复合形式:pahāro(打击)、parābhavo(衰败)、nihāro(取出)、nīhāro(引出)、uhāro(举起)、duhāro(难以承载)、saṃhāro(收摄)、vihāro(住处)、avahāro(拿走)、anuhāro(随顺)、parihāro(护持)、adhihāro(增上)、abhihāro(奉献)、patihāro(神变)、suhāro(易于承载)、āhāro(食物/滋养)、atihāro(过度搬运)、apihāro(遮蔽)、apahāro(夺取)、upahāro(供献)。以上乃以二十个前置词与词根结合之示例。
Yathā, tathā, evaṃ, khalu, kho, tatra, atho, atha, hi, tu ca, vā, vo, haṃ, abhaṃ, alaṃ, eva, ho aho, he , ahe, re, are, evamādīhi nipātehi ca yojetabbāni.
『雅塔』(yathā,如同)、『塔塔』(tathā,如此)、『额旺』(evaṃ,如是)、『卡卢』(khalu,确实)、『科』(kho,的确)、『塔德拉』(tatra,于彼处)、『阿托』(atho,且)、『阿塔』(atha,然后)、『希』(hi,因为)、『杜』(tu,但是)、『嚓』(ca,与)、『瓦』(vā,或者)、『窝』(vo,汝等)、『憨』(haṃ,哎)、『阿憨』(abhaṃ,无畏)、『阿拉』(alaṃ,足够)、『额瓦』(eva,唯/正是)、『厚』(ho,哦)、『阿厚』(aho,啊)、『嘿』(he,喂)、『阿嘿』(ahe,唉)、『雷』(re,喂)、『阿雷』(are,哎)——以上「额旺阿地」(evamādi,如此等等)诸不变词(nipāta),亦应与各词形相结合连用。
Caggahaṇama vadhāraṇatthaṃ.
『杀害』者,为了断绝杀生之事。
§222
222, 342.Pumassa liṅgādīsu samāsesu.
(参照经文)第222、342节。指男性的生殖器等诸结合部位。
Pumaiccetassa anto lopamāpajjate liṅgādīsu parapadesu samāsesu.
所谓男性者,是指其生殖器等处,以及其他属相结合之处的缺失或消损。
Pulliṅgaṃ, pumbhāvo, puṅkokilo.
『雄性』者,谓男性之特征、生殖根本以及男性生理的特质。
Pumasseti kimatthaṃ? Itthiliṅgaṃ, napuṃsakaliṅgaṃ.
『男性』意为何?指男性之性别,与女性性别相对。
Liṅgādīsūti kimatthaṃ? Pumitthī.
『诸结合部位』意为何?即男性与女性之性别属性所在。
Samāsesūti kimatthaṃ? Pumassa liṅgaṃ.
『在复合词中』,此语何义?〔答:〕以男性词干的词性〔为例说明,谓复合词内部词素不适用该规则,唯末词方现词性变化〕。
§223
223, 188.Aṃ yamīto pasaññato.
223、188章节。此为度量衡的量度单位。
Aṃ vacanassa yaṃ hoti vā īto pasaññato.
「Aṃ」为言语类别中所指或此处所界定者。
Itthiyaṃ, itthiṃ.
是指「女性」的意思,即「女子」。
Pasaññatoti kimatthaṃ? Daṇḍinaṃ, bhoginaṃ.
『属于已标明者』,此语何义?〔答:如〕『持杖者(们)』、『持财者(们)』〔之类,已借词缀标明所属范畴,故不另作变化〕。
Amiti kimatthaṃ? Itthīhi.
「Ami」意为何?指女性用语。
§224
224, 153.Naṃ jhato katarassā.
第二二四条(对应旧编第一五三条):〔在『具格』语境下,〕『naṃ』于齿龈化〔声母之〕后,替换为何格〔词尾〕。
Tasmā jhato katarassā aṃ vacanassa naṃ hoti.
因此『jhatoti』此言辞并非普遍适用。
Daṇḍinaṃ, bhoginaṃ.
指行使惩罚者,享受者。
Jhatoti kimatthaṃ? Vessabhuṃ.
『jhatoti』意指何事?以婆舍离王维沙布为例。
Katarassāti kimatthaṃ? Kucchiṃ.
『替换为何格〔词尾〕』,此语何义?〔答:如〕『腹中』〔一词,其格尾形式须个别判定,故设此限定语〕。
§225
225, 151.Yonaṃ no.
第二二五条(对应旧编第一五一条):〔复数〕『yo』与『naṃ』,变为『no』。
Sabbesaṃ yonaṃ jhato katarassā no hoti.
众种子中,哪一种称为最上?
Daṇḍino bhogino, he daṇḍino, he bhogino.
有权势者,有财富者啊,有权势者,有财富者啊。
Katarassāti kimatthaṃ? Aggayo, munayo, isayo.
“最上者”是什么意思?是领袖、圣者、国王。
Jhatoti kimatthaṃ? Sayambhuno.
“最初者”是什么意思?是自觉者。
Yonanti kimatthaṃ? Daṇḍinā, bhoginā.
“种子”是什么意思?指有权势者,有财富者。
§226
226, 154.Smiṃni.
第226条、第154条。「于……中」格(位格)中。
Tasmā jhato katarassā smiṃvacanassa niāde so hoti.
因此,对于“被杀”的言辞,所表达的含义是如何的。
Daṇḍini, bhogini.
指的是有罚、有享受的。
Katarassāti kimatthaṃ? Byādhimhi.
‘如何的’是什么意思?在疾病时的情形。
§227
227, 270.Kissa kaveca.
「『Kissa』与『Ka』何时用?」
Kimiccetassa ko ca hoti vapaccaye pare.
该言辞有什么因缘?是否有他方的条件?
Kva gatosi tvaṃ devānaṃ piyatissa.
你往哪里去了,为天众之所爱。
Caggahaṇena avapaccaye parepi ko ca hoti. Ko taṃninditu marahati, kathaṃ bodhayituṃ dhammaṃ.
以四种缚缚结因生灭之后,谁又会存在?谁会加以非难或损毁?又如何令法得以启发?
Veti kimatthaṃ? Kuto āgatosi tvaṃ.
问曰:『你这是为何而来?从何而至?』
§228
228, 272.Kuhiṃ haṃ su ca.
『我究竟往何处去呢?』
Kimiccetassa ku hoti hiṃ haṃiccetesu ca. Kuhiṃ gacchasi, kulaṃ gacchasi.
或问:『此处分明有他人存在,亦有人不存在。你欲往何处?是归乡族乎?』
Caggahaṇena hiñcanaṃdācanaṃ paccayesu paresu aññatthāpi ku hoti. Kuhiñcanaṃ, kudācanaṃ.
由四缚缚结之因及彼此相依,其他处还会有何他意?何处?何种所生?
§229
229, 226.Sesesu ca.
或问:『余剩之处又如何?』
Kimiccetassa ko hoti sesesu vibhattipaccayesu paresu.
此事对其他诸分支条件有何利益与功用,何以为说?
Ko pakāro kathaṃ, kaṃ pakāraṃ kathaṃ.
何种方式?如何?何等方式?如何?
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为了斥责与罚戒之故。
§230
230, 262.Trabhothesu ca.
参见注释230、262及三经合论中相应部分。
Kimiccetassa ku hoti tratotha iccetesu ca.
此事对三种法有何利用?对欲求者有何利益?
Kutra, kuto, kuttha.
何处?从何处来?哪一处?
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ,
谓毁谤之作用,
§231
231, 263.Sabbassetassa, kāro vā.
此词亦见于第231页、第263页。此词亦有含义「原因」者。
Sabbassa etasaddassa akāro hoti vā tothaiccetesu.
此词用为「此」时,并非作原因义,而有示指之意。
Ato, attha, etto, ettha.
由此、义/目的、由此处、在此处。
§232
232, 267.Tre niccaṃ.
此义亦见于第232页、第267页。此为三词中常作「恒常」义者。
Sabbassa etasaddassa akāro hoti niccaṃ trapaccaye pare.
此词用为「此」时,恒常有此义,常见于其他文内。
Atra.
「Atra」者,此乃处所副词之论述也。
§233
233, 264.E tothesu ca.
此中所属。
Sabbassa etasaddassa ekāro hoti vā tothaiccetesu.
该词在一切处所中有合一或有别。
Etto, ato, ettha, attha.
此、彼、此处、彼处。
§234
234, 265.Imassi thaṃ dāni ha to dhesu ca.
此中之处,又有现在、彼处义。
Imasaddassa sabbasseva ikāro hoti thaṃ dānihato dhaiccetesu.
该词于一切中皆合一,同时具有现在与彼处之意。
Itthaṃ, idāni, iha, ito, idha.
如此,如今,谓此处与彼处。
§235
235, 281.Adhunāmhica.
如今,亦与我(相关)。
Imasaddassa sabbasseva akāro hoti dhunāmhi paccaye pare.
此语中所有类似声响,皆因‘现在’条件而生。
Adhunā.
「Adhunā」者,此乃表「如今、此时」之时间副词之论述也。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ.
为断除贪著意欲。
§236
236, 280.Eta rahimhi.
236, 280。『此处』(指前述规则所适用之处)。
Sabbasseva imasaddassa etādeso hoti rahimhi paccaye pare.
在此此语中,总有类似的情况,即在隐含的缘起条件下,才发生此义。
Etarahi.
此处即是。
§237
237, 176.Itthiyamato āpaccayo.
237, 176。在表示女性的语境中,于词根『ā』之后,加接『ā』这一词缀。
Itthiyaṃ vattamānāya akārato āpaccayo hoti.
因指女性而行时,无意所缘之缘起条件。
Sabbā, yā, sā, kā. Katarā.
指示代词皆为相应的:全部、那个、她、那个。何者?
§238
238, 187.Nadādito vā ī.
自『那达』等词起,或取『伊』(长元音)。
Nadādito vāanadāditovā itthiyaṃ vattamānāya īpaccayo hoti.
声音等为女性现象时,是这等现象的因缘。
Nadī, mahī, kumārī, taruṇī, sakhī, itthī.
河流、土地、少女、年轻妇女、友伴、妇女。
§239
239, 190.Ṇavaṇika ṇeyya ṇa ntuhi.
239、190。九种不宜的范畴不该毁坏。
Ṇava ṇika ṇeyya ṇa ntuiccetehi itthiyaṃ vattamānehi īpaccayo hoti.
九种范畴不可违犯,即女性现象所为的因缘。
Māṇavī, paṇḍavī, nāvikī, venateyyī, kunteyyī, gotamī, guṇavatī, sāmāvatī.
少女、贤女、划船女、谷仓女、耕作女、果德弥女、有德者、平和者。
§240
240, 193.Pati bhikkhurājīkārantehi inī.
240、193。应当依顺与国王诸比库交往的行为。
Pati bhikkhu rājīkārantehi itthiyaṃ vattamānehi inīpaccayo hoti.
比库在王者在世时,为女子时,自此生之因缘而有。
Gahapatānī, bhikkhunī, rājinī, hatthinī, daṇḍinī, medhāvinī, tapassinī.
妇人中有家妇、比库尼、王后、象妇持杖者、智慧者、修行者。
§241
241, 191.Ntussa tamīkāre.
参见第241条与第191条注解。
Sabbasseva ntupaccayassa takāro hoti vā īkāre pare.
凡以『ntu』为词缀者,若其后接『ī』时,该词缀末尾之『t』音可选择性地保留(即『t』音在『ī』前可保留或省略)。
Guṇavatī, guṇavantī, kulavatī, kulavantī, satimatī. Satimantī, mahatī, mahantī, gottamatī, gottamantī.
有德行者,有德才者,有族姓者,有族人者,有念者,有念智者,有大者,有广大者,有族上者,有族长者。
§242
242, 192.Bhavato bhoto.
参见第242条与第192条注释。
Sabbasseva bhavantasaddassa bhotādeso hoti īkāre itthigate pare.
所有以『bhavanta』结尾的音节,都具备承受的意义,且相较于『īkāra』,多用于女性称谓、他者。
Bhoti ayye, bhoti kaññe, bhoti kharādiye.
『女士啊』、『姑娘啊』、『驴鸣者啊』(此为呼格用例,示范以『bho』系呼格形式称呼女性之用法)。
§243
243, 110.Bhogetu.
于受用者(中)。
Sabbasseva bhavantasaddassa bhoādeso hoti ge pare.
所有以『bhavaṃ』结尾的音节,承受的意义多表现在男性他者上。
Bho purisa, bho aggi, bho rāja, bho sattha, bho daṇḍi, bho sayambhu.
『男士呀、火呀、王呀、商队呀、持杖者呀、自生者呀。』
Geti kimatthaṃ? Bhavatā, bhavaṃ.
保留『ge』是为何目的?(答:)以示『bhavatā』、『bhavaṃ』等词形(亦属此规则所摄)。
Tuggahaṇena aññasmimpi vacane sabbassa bhavantasaddassa bhonta bhante bhonto bhadde bhotā bho toiccete ādesā honti.
由于『您』(bhavant)一词的涵摄,在其他语境中,『您』这一词的所有形式——『尊者』、『大德』、『诸尊』、『贤者』、『以您』、『您的』、『呀』——这些代换形式均得以成立。
Bhonta, bhante, bhonto, bhadde, bhotā, bhoto.
『bhonta』、『bhante』、『bhonto』、『bhadde』、『bhotā』、『bhoto』——(此等皆为『bhavant』之变格形式,属呼格或其他格位的用例)。
§244
244, 72.Akārapitādyantānamā.
第二百四十四条,第七十二节。『以父等词末尾的长音』:以长音结尾的词,于『父』等词之后,其末尾变为长音。
Akāro ca pitādīnamanto ca attamāpajjate ge pare.
长音以及『父』等词的末尾,在后接呼格助词时,均转变为长音形式。
Bho purisā, bho rājā, bho pitā, bho mātā, bho satthā.
『先生,人啊』、『先生,王啊』、『先生,父啊』、『先生,母啊』、『先生,师啊』。
§245
245, 152.Jhalapā rassaṃ.
第二百四十五条,第一百五十二条。『遮』字于呼格作短音。
Jhalapaiccete rassamāpajjante ge pare.
‘洒洒’及‘来此’等词引起糜烂现象,发生在他人的家中。
Bho daṇḍi, bho sayambhu, bhoti itthi, bhotivadhu,
‘噗’,‘噗毗’,‘噗陀’,‘噗提’这些词皆是称呼女性之辞。
§246
246, 73.Ākārovā.
第二百四十六条,第七十三条。或作长音『ā』。
Ākāro rassamāpajjate vā ge pare.
‘呼喊语’引起糜烂现象,或发生在他人家中。
Bho rāja, bho rājā, bho atta, bho attā, bho sakha, bho sakhā, bho sattha, bho satthā.
尊贵的国王(单数呼格)、尊贵的国王(长音呼格)、尊贵的自己、尊贵的自身、尊贵的朋友(短音)、尊贵的朋友(长音)、尊贵的导师(短音)、尊贵的导师(长音)。
Iti nāmakappe catuttho kaṇḍo. · 至此,名章第四品终。
Pañcamakaṇḍa第五品。
§247
247, 261.Tvādayo vibhattisaññāyo.
第247条,第261款:此类词汇属分解觉知(词义分解认知)。
Toādi yesaṃ paccayānaṃ, te honti tvādayo. Te paccayā tvādayo vibhattisaññāva daṭṭhabbā.
「诸因,谓诸条件者。」诸条件即谓因。因为诸条件有种种无数类别,此是条件种类,应当见为条件类别。
Sabbato, yato, tato, kuto, ato, ito, sabbadā, yadā, tadā, kadā, idha, idāni.
「处处、从何处、从那里、为什么地方、从那里、从这里、时时、何时、彼时、何日、在此、现在」此皆指时间与空间之指示词。
§248
248, 260.Kvaci to pañcamyatthe.
「二百四十八,二百六十。或有时在第五类。」此指某分类或略释的数目与归类。
Kvaci topaccayo hoti pañcamyatthe.
「或此条件属于第五类。」说明某条件随場合归于第五类别。
Sabbato, yato, tato, kuto, ato, ito.
「处处、从何处、从那里、为什么地方、从那里、从这里」同上诸指示词,用以说明条件或场所来源。
Kvacīti kimatthaṃ? Sabbasmā, imasmā.
「何者,谓何义?皆指此处、此时。」此是对前文指示词之解释,皆统一为此处此时之意。
§249
249, 266.Tratha sattamiyā sabbanāmehi.
第二百四十九条,第二百六十六条。一切代词加第七格语尾时,附加『tra』或『tha』。
Trathaiccete paccayā honti sattamyatthe sabba nāmehi.
『tratha』与此有关者,是诸所有名称中,作为于第七人称的条件。
Sabbatra, sabbattha, yatra, yattha, tatra, tattha.
一切处、一切处、彼处、彼处、于彼处、于彼处(诸表处所之副词形式)。
§250
250, 268.Sabbato dhi.
250, 268。【从一切格】以「dhi」结尾。
Sabbaiccetasmā dhipaccayo hoti kvaci sattamyatthe. Sabbadhi, sabbasmiṃ.
「一切」等词后,「处」接尾词在某些情况下用于第七格(处格)之义。如:「一切处」、「在一切中」。
§251
251, 269.Kiṃ smā vo.
251, 269.「何」词后,第五格(离格)词尾换为「哪」字。
Kimiccetasmā vapaccayo hoti sattamyatthe.
为何此处缘起会成为众生的缘故呢?
Kva gatosi tva devānaṃpiyatissa.
你往何处去了,天众所爱护之处?
§252
252, 271.Hiṃ haṃ hiñcanaṃ.
伤害者,实乃伤害他者者也。
Kimiccetasmā hiṃhaṃhiñcanaṃiccete paccayā honti sattamyatthe.
为何此处伤害和加害于他,缘起因此而成为众生的缘故呢?
Kuhiṃ, kulaṃ, kuhiñcanaṃ.
往何处,归属何族,去向何方伤害?
§253
253, 273.Tamhā ca.
当时即是此处。
Tamhā ca hi haṃiccete paccayā honti sattamyatthe. Tahiṃ, tahaṃ.
『Tamha』和『hi』表示在遮断方面的条件成立,意指某处、某方。
Caggahaṇaṃhiñcanaggahaṇanivattanatthaṃ.
词义为「切断停止」,意指断绝斩断的目的。
§254
254, 274.Imasmā ha dhā ca.
254, 274。【从此格】以「ha」及「dhā」结尾。
Imasmā hadhaiccete paccayā honti sattamyatthe. Iha, idha.
此处「于此」等词,在第七格(处格)义中作缘由之用。「于此处」「在此处」,二词同义。
Caggahaṇamavadhāraṇatthaṃ.
意为「切断断绝的目的所在」,说明断绝的作用或原因。
§255
255, 275.Yato hiṃ.
255, 275。【从彼格】以「hiṃ」结尾。
Tasmā yato hiṃpaccayo hoti sattamyatthe. Yahiṃ.
因此,须知缘起在于存在于七种他境之中。其所在处即是。
§256
256, 0.Kāle.
于时中。
‘‘Kāle’’iccetaṃ adhikāratthaṃ veditabbaṃ.
『时、际』应当从其更深层意义来加以理解。
§257
257, 279.Kiṃsabbaññekayakuhidādācanaṃ.
257,279。何者为总合一切缘起之当前因缘。
Kiṃ sabbaañña eka ya kuiccetehi dā dācanaṃiccete paccayā honti kāle sattamyatthe.
何者为一种总和,称为因或缘,如此即成为时际与存在之条件。
Kadā, sabbadā, aññadā, ekadā, yadā, kudācanaṃ.
何时、何时常存、何时异时、何时一次、何时期间、何时某处。
§258
258, 278.Tamhā dāni ca.
现在就是当下。
Taiccetasmā dāni dāiccete paccayā honti, kāle sattamyatthe.
因此,以现在为现在的条件,正是在适当的时间。
Tadāni , tadā.
就那个时候、那样的时候。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为了防止破坏行为。
§259
259, 279.Imasmā rahi dhunā dāni ca.
现在是应当秘密守护的时候。
Imasmā rahi dhunā dāniiccete paccayā honti kāle sattamyatthe.
在此,秘密守护正因为此作为条件,而在适当的时间成立。
Terahi, adhunā, idāni.
如今止于此时。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
为着断除集法。
§260
260, 277.Sabbassa so dāmhi vā.
260, 277.「一切」字之「所」,在「给与」义(与格)中,或可代替之
Sabbaiccetassa sakārādeso hoti vā dāmhi paccaye pare.
对于一切念起者,或有实际境界,或因缘在他处。
Sadā, sabbadā.
恒常,常恒。
§261
261, 369.Avaṇṇo ye lopañca.
261,369. 字母「a/ā」在「ye」之前省略。
Avaṇṇo ye paccaye pare lopamāpajjate.
无染者依他因而得缺损。
Bāhussaccaṃ, paṇḍiccaṃ, vepullaṃ, kāruññaṃ, kosallaṃ, sāmaññaṃ, sohajjaṃ.
有广足、聪慧、广大、慈悲、巧智、平常、与同族之义。
§262
262, 391.Vuḍḍhassa jo iyiṭṭhesu.
此句出现在第二百六十二及三百九十一节,意为年长者的喜悦。
Sabbasseva vuḍḍhasaddassa joādeso hoti iya iṭṭhaiccetesu paccayesu.
年长者之声闻,在所愿心意所缘之因缘上,是全部都起喜悦。
Jeyyo , jeṭṭho.
更胜者,最长者。
§263
263, 392.Pasatthassa so ca.
此句出现在第二百六十三及三百九十二节,亦有此义。
Sabbasseva pasatthasaddassa soādeso hoti, jādeso ca iyaiṭṭhaiccetesu paccayesu.
一切良善声音皆具诱惑,亦被贪欲染污,此皆因意欲所缘缘起。
Seyyo, seṭṭho, jeyyo, jeṭṭho.
更善者、最善者、可胜者、至胜者。
§264
264, 393.Antikassa nedo.
264,393. 「antika」(近处)的替代形式为「neda」。
Sabbassa antikasaddassa nedādeso hoti iya iṭṭhaiccetesu paccayesu.
一切恶劣声音则不具诱惑,反被恶意遮蔽,此亦因意欲所缘所起。
Nediyo, nediṭṭho.
非可胜者,非至胜者。
§265
265, 394.Bāḷhassa sādho.
265, 394。『bāḷha』之善好形式。
Sabbassa bāḷhasaddassa sādhādeso hoti iya iṭṭhaiccetesu paccayesu.
『一切』者,通达之义也,指一切法中具有坚固及恒常稳定之意,依此为意愿及心态之条件。
Sādhiyo, sādhiṭṭho.
『通达者』,乃指能被通达、能被见证的,一切法之通达。
§266
266, 395.Appassa kaṇa.
266、395条。『通达』为教义之语义要义。
Sabbassa appasaddassa kaṇa ādeso hoti iya iṭṭhaiccetesu paccayesu.
『一切』者,与『通达』相对,指一切法中较为微细、不坚固、不恒常者,依此为意愿及心态之条件。
Kaṇiyo, kaṇiṭṭho.
『微细者』,即最低级、最幼小、最细微之义。
§267
267, 396.Yuvānañca.
267, 396。以及『yuvān』(青年)之形式。
Sabbassa yuvasaddassa kaṇa ādeso hoti iya iṭṭhaiccetesu paccayesu.
所有的辅音音节都有轻微的限制,这是在相应意念所依的条件中产生的。
Kaniyo, kaniṭṭho.
较大者、较小者。
Caggahaṇamanukaḍḍhanatthaṃ.
用于反对毁坏的目的。
§268
268, 397.Vantumantu vīnañca lopo.
第268、397条。言论及音调的废止。
Vantumantuvīiccetesaṃ paccayānaṃ lopo hoti iyaiṭṭhaiccetesu paccayesu.
言论及音调在上述意念所依的条件中被废止。
Guṇiyo, guṇiṭṭho, satiyo, satiṭṭho, medhiyo, medhiṭṭho.
优良的、最优良的,具念的、最具念的,慧巧的、最慧巧的。
§269
269, 401.Yavataṃ ta la ṇa dakārānaṃ byañjanāni ca la ña jakārattaṃ.
『yavataṃ』者,指子音,从舌头发出的音,以及旁生的唇音等,其范围广泛。
Yakāravantānaṃ ta la ṇa dakārānaṃ byañjanāni ca la ña jakārattamāpajjante yathāsaṅkhyaṃ.
『yakāravantānaṃ』者,指那些带有『y』音的子音,亦即舌头所发出及唇音的子音,依数目增多。
Bāhussaccaṃ, paṇḍiccaṃ, vepullaṃ, kāruññaṃ, kosallaṃ, nepuññaṃ, sāmaññaṃ, sohajjaṃ.
博闻广识、智慧、广博、悲悯、善巧、精妙、沙门性、善意。
Ya va tamiti kimatthaṃ? Tiṇadalaṃ.
『尔时』者,何义?草叶也。
Ta la ṇa dakārānamiti kimatthaṃ? Ālasyaṃ, ārogyaṃ.
「ta、la、ṇa、da」诸字母,其义为何?例如:「懈怠」、「无病健康」二词中所出现者。
Byañjanānamiti kimatthaṃ? Maccunā.
「辅音字母」,其义为何?例如:「死亡」(以具格形)一词中所出现者。
Kāraggahaṇaṃ kimatthaṃ? Yakārassa makārādesañāpanatthaṃ. Opammaṃ.
执持因缘有何意义?乃是指顺缘执持,如犹魔王驭使魔兵般之示现。此为比喻。
§270
270, 120.Amha tumhanturāja brahmatta sakhasatthu pitādīhismā nāva.
『270, 120』我们你们等王、婆罗门、亲族、师长、父亲等,如此众多而成舟。
Amha tumhanturāja brahma atta sakha satthu pituiccevamādīhi smāvacanaṃ nāva daṭṭhabbaṃ.
我们你们等王、婆罗门、自身、亲族、师长、父亲等,以如此言说,见为舟。
Mayā, tayā, guṇavatā, raññā, brahmunā, attanā, sakhinā, satthārā, pitarā, mātarā, bhātarā, dhītarā, kattārā, vattārā.
我与彼女,贤德之王、婆罗门、自我、伴侣、导师、父亲、母亲、兄弟、子女、仆人、主人。
Etehīti kimatthaṃ? Purisā.
此等为何意?谓人也。
Iti nāmakappe pañcamo kaṇḍo · 至此,名章第五品终。
Nāmakappo niṭṭhito. · 名章终了。