三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外目犍连语法经6. Chaṭṭho kaṇḍo (tyādi)

6. Chaṭṭho kaṇḍo (tyādi) · 6. Chaṭṭho kaṇḍo (tyādi)

159 段 · CSCD 巴利原典
6. Chaṭṭho kaṇḍo (tyādi)第六章(论以 ti 等为首的动词词尾)
§1
1. Vattamāne ti anti si tha mi ma te ante se vhe e mhe.
1. "现在进行"是终结、止息。
Vattamāne āraddhāparisamatte atthe vattamānato kriyatthā tyādayo honti. Gacchati, gacchanti, gacchasi gacchatha, gacchāmi gacchāma, gacchate gacchante, gacchase gacchavhe, gacche gacchāmhe. Kathaṃ ‘pure adhammo dippati, purā marāmī’ti? Vattamānassevavattumiṭṭhattā taṃsamīpassa taggahaṇena gahaṇā, purepurāsaddehi vā anāgatattāvagame tadā tassa vattamānattā, kālabyattayo vā eso, bhavanteva hi kālantarepi tyādayo bāhulakā ‘santesu parigūhāmi, mā ca kiñca ito adaṃ’ ‘kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassa, ‘anekajātisaṃsāraṃ sandhāvissaṃ’ ativelaṃ na massissa’nti.
2. "现在进行"指开始不全成熟的事务,是从现在而发起进行的事情。例如"他去"、"他们去"、"你去"、"你们去"、"我去"、"我们去"、"他们去"、"你去你们去"、"我去我们去"。如何理解“过去有恶法显现,前世曾有灾难”?此即指以现在进行的态度来观照过去或未来的时间存在,此涵摄了过去的现象,以及未来的到来与消逝。在诸位的时候之后,即使时间相隔甚远,这些“开始”的行为虽多,却均聚合于“同时存在”的层面,我守护着这样的法则,“此处无他”。身体的裂变、聚合,跟随大风的来去,就像会经历多次生死轮回一样,并不会过早结束。
§2
2. Bhavissati ssati ssanti ssasi ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe.
3. "将来"指将要、将会。
Bhavissati anāraddhe atthe vattamānato kriyatthā ssatyādayo honti. Gamissati gamissanti, gamissasi gamissatha, gamissāmi gamissāma, gamissate gamissante, gamissase gamissavhe, gamissaṃ gamissāmhe.
4. "将来"指不成熟的状态,正在从现在起将要发生的事情,如“将去”、“他们将去”、“你将去”、“你们将去”、“我将去”、“我们将去”等。
§3
3. Nāme garahāvimhayesu.
5. 关于"名称"的障碍和杂乱。
Nāmasadde nipāte sati garahāyaṃ vimhaye ca gamyamāne ssatyādayo honti. Ime hi nāma kalyāṇadhammā paṭijānissanti, na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā bhavissati, kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karissati? Tattha nāma tvaṃ moghapurisa mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi? Atthi nāma tāta sudinna ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi, atthiyevihāpi nindāvagamo. Vimuye-acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti, yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya abhikkantāni neva dakkhati na pana saddaṃ sossati, acchariyaṃ andho nāma pabbatamārohissati, badhiro nāma saddaṃ sossati.
6. 当存在名称词时,在这些词的词类中存在障碍与难点。诸位当知,这些名称有着善法的意义,切不可因愚痴凡夫而生恶念。为何愚痴凡夫会将一切境界腐化肆虐呢?在涅槃弟子中,你怎会怀有染着愚痴恶念的心呢?你必定会沉迷于世俗的俗世恶习,甚至诽谤他人。震惊啊!惊异啊!为圣者所赞叹!众多出家人都居于此地,虽然安静入定,但仍觉心念不能停歇。明悟为般若之业,洁净定境,然而却无法看到事物本相,听不到声音。令人惊异的是,盲人竟能登山,聋人能听声。
§4
4. Bhūte īuṃ ottha iṃ mhā ā ū se vhaṃ a mhe.
四、存在者在此时和此地出现。
Bhūte parisamatte atthe vattamānato kriyatthā ī ādayo honti. Agamī agamuṃ, agamo agamittha, agamiṃ agamimhā , agamā agamū, agamise agamivhaṃ, agama agamimhe. Bhūtasāmaññavacanicchāyamanajjatanepi ‘suvo ahosi ānando’.
当讨论存在的实相时,若论述现存事物的义理,则应使用一系列相关词汇,如“来者”:过去来,未曾来,来未及,正在来,已来,来中,以及来者自身。在论及已经存在的事物时,依其共同特性所生成的表达,如『善哉,欢喜』,成为相应的说法。
§5
5. Anajjatane ā ū o ttha a mhā ttha tthuṃ se vhaṃ iṃ mhase.
五、不存在或未生者亦在此时此地被论及。
Avijjamānajjatane bhūte-tthe vattamānato kriyatthā āādayo honti.
论及不存在或未现的事物时,应依现行论说相关义理而用词。
Āñāyyā ca uṭṭhānā, āñāyyā ca saṃvesanā;
起知觉和聚集于此,
Esajjatano kālo, aharubhataḍḍharattaṃ vā.
谓此时此刻,或于日暮时分。
Agamā agamū, agamo, agamattha, agama agamamhā, agamattha agamatthuṃ, agamase agamavhaṃ, agamiṃ agamamhase. Aññapadattho kiṃ? Ajja hiyyo vā agamāsi.
【变格范例】「去」(agam-)的语尾变化如下:第三人称单数/复数:agamā、agamū;第三人称单数另一式:agamo;第二人称单数:agamattha;第二人称单数/复数另式:agama、agamamhā;第二人称单数/复数另式:agamattha、agamatthuṃ;第二人称单数/复数中间态:agamase、agamavhaṃ;第一人称单数中间态:agamiṃ、agamamhase。〔问:〕为何须区分「他词之义」?〔答:〕因为「今日」或「昨日」等词与之连用时,须用第二人称单数形 agamāsi(如「你今日/昨日去了」),此时语尾形式有所不同,故须作此区分。
§6
6. Parokkhe a u e ttha a mha ttha re ttho vho i mhe.
第六条:间接时制(不亲见过去时)之人称语尾,依次为:『a u e ttha a mha ttha re ttho vho i mhe』,即第三人称单复数、第二人称单复数、第一人称单复数,以及中间态各人称之后缀。
Apaccakkhe bhūtānajjatane-tthe vuttamānato kriyātthā a ādayo honti. Jagāma jagamu, jagame jagapittha, jagama jagamimha, jagamittha jagamire, jagamittho jagamivho, jagami jagamimhe. Mūḷhavikkhittabyāsattacittena attanāpi kriyākatābhinibbattitakāle-nupaladdhā samānā phalenā-numīyamānā parokkhāva vatthuto, tenuttamavisayepi payogasamavo.
用于非亲见、已发生而非今日之义时,上述所说的动词义词缀「a」等替换为间接过去时词缀。例:jagāma、jagamu;jagame、jagapittha;jagama、jagamimha;jagamittha、jagamire;jagamittho、jagamivho;jagami、jagamimhe。因心念迷乱、散乱、或为他事所系缚,即使是自身所作、所成就之事,在该时刻亦未能直接感知,唯藉由其结果加以推断——实质上即属间接过去;因此,即便用于第一人称范畴,此类用法亦属正当。
§7
7. Eyyādo vātipattiyaṃ ssā ssaṃ su sse ssatha ssaṃ ssāmhā ssatha ssiṃsu sasse ssavhe ssiṃ ssāmhase.
【第七条】条件语气(虛拟未完成时态)的语尾变化:eyyā(第三人称单数)、do(另式);未然态词尾为:ssā、ssaṃ、su、sse、ssatha、ssaṃ、ssāmhā、ssatha、ssiṃsu(第三人称);中间态词尾:sasse、ssavhe、ssiṃ、ssāmhase(各人称)。此规则适用于「虛拟/条件语气」(vātipatti,即「若……则……」的假设语气)中的动词变化。
Eyyādo visaye kriyātipattiyaṃ ssādayo honti vibhāsā. Vidhurappaccayopanipātato kāraṇavekallato vā kriyāyātipatanamanipphatti kriyātipatti, ete ca ssādayo sāmatthiyātītānāgatesveva honti na vattamāne tatra… kriyātipatyasambhavā, sace paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissā arahā abhavissā, dakkhiṇena ce agamissā na sakaṭaṃ pariyā bhavissā, dakkhiṇena ce agamissaṃsu, agamisse agamissatha, agamissaṃ agamissāmhā, agamissatha agamissiṃsu, agamissase agamissavhe, agamissiṃ agamissāmhase, na sakaṭaṃ pariyābhavissā, vātikiṃ? Dakkhiṇe na ce gamissati na sakaṭaṃ pariyā bhavissati.
在「eyyā」等词缀的适用范围内,反事实条件句中依情形可用「ssā」等词缀。所谓「反事实」,是指因缺乏顺缘、或因原因不具足,导致动作未能完成或实现。此类「ssā」等词缀,唯用于过去或未来之能力义,不用于现在时——因现在时中反事实条件句无从成立。例如:『若于初年出家,彼将成就阿拉汉』;『若从南方去,则大车不致陷入』。词形变化:dakkhiṇena ce agamissā;agamisse、agamissatha;agamissaṃ、agamissāmhā;agamissatha、agamissiṃsu;agamissase、agamissavhe;agamissiṃ、agamissāmhase;『大车不致陷入』。何为「非反事实」之用法?如:『若他将从南方去,则大车将不致陷入』——此为一般将来时用法,非反事实。
§8
8. Hetuphalesveyya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyavho eyyaṃ eyyāmhe.
【第八条】在表「因果关系」(hetuphalesa,即原因与结果并陈)的语境中,使用以下愿望语气/潜能语气(optatif)词尾:eyyaṃ(第三人称单数另式)、eyyuṃ(第三人称复数)、eyyāsi(第二人称单数)、eyyātha(第二人称复数)、eyyāmi(第一人称单数)、eyyāma(第一人称复数);中间态词尾:etha(第三人称单数)、eraṃ(第三人称复数)、etho(第二人称单数)、eyyavho(第二人称复数)、eyyaṃ(第一人称单数)、eyyāmhe(第一人称复数)。
Hetubhūtāyaṃ elabhūtāyañca kriyāyaṃ vattamānato kriyatthā eyyādayo vā honti, sace saṅkhārā niccā bhaveyyuṃ na nirujjheyyuṃ, dakkhiṇena ce gaccheyya na sakaṭaṃ pariyābhaveyya, dakkhiṇena ce gaccheyyuṃ, gaccheyyāsi gaccheyyātha, gaccheyyāmi gaccheyyāma, gacchetha gaccheraṃ, gacchetho gaccheyyavho, gaccheyyaṃ gaccheyyāmhe, na sakaṭaṃ pariyyābhaveyya, bhavanaṃ gamanaṃ ca hetu, anirujjhanaṃ apariyābhavanaṃ ca phalaṃ, iha kasmā na hoti ‘hantīhi palāyati, vassatīti dhāvati, hanissatīti palāyissatī’ti? Iti saddeneva hetuhetumantatāya jotitattā, vāti kiṃ? Dakkhiṇena ce gamissati na sakaṭaṃ pariyābhavissati.
此处所谓因缘成就与因缘消失,是指行动正在进行时的诸因诸缘。例如“去吧”等语的用法。若此行蕴恒常无灭,即不能断灭;若向东行,则不会转向车轮之回转;若向南行,则应当行、可以行、我行、我等行、应行、行者、当行、我当行、我等当行,但车轮之回转不应发生。行、修习乃因,行为之果是无灭不变。若如此,为何不会产生‘杀害者逃走、停留者流离、将杀者逃逸’之说?此语乃示因缘相应之义。云何如此?若向南行,则车轮之回转必不发生。
§9
9. Pañhapatthanāvidhīsu.
九、问答方法之论述。
Pañho=sampucchanaṃ sampadhāraṇaṃ nirūpaṇaṃ kāriyānicchayanaṃ patthanā=yācanaṃ iṭṭhāsiṃ bhanañca, vidhi=vidhānaṃ niyojanaṃ kriyāsu byāpāraṇā, sā ca duvidhāva sādarānādaravasena… visayabhedena bhinnāyapi tadubhayānativattanato, etesu pañhādīsu kriyatthato eyyodayo honti, pañhe - kimāyasmā vinayaṃ pariyāpuṇeyya? Udāhu dhammaṃ, gaccheyyaṃ vāhaṃ uposathaṃ na vā gaccheyyaṃ, patthanāyaṃ-labheyyā-haṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadaṃ, passeyyaṃ taṃ vassasataṃ arogaṃ, vidhimhi-bhavaṃ pattaṃ paceyya, bhavaṃ puññaṃ kareyya, iha bhavaṃ bhuñjeyya, iha bhavaṃ nisīdeyya, māṇavakaṃ bhavaṃ ajjhāpeyya, anuññāpattakālesupi siddhāva… tatthāpi vidhippatītito, anuññāyaṃ-evaṃ kareyyāsi, pattakāle-kaṭaṃ kareyyāsi, patto te kālo kaṭakaraṇe, yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho uposathaṃ kareyya, etassa bhagavā kālo etassa sugata kālo yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya, pesanepicchanti ‘gāmaṃ tvaṃ bhaṇe gaccheyyāsi’.
问者即提出问题,包含询问、迎接、说明、要求;策令是法律、规定、任务中的规定与运用。此两者分为通常与不通常两种……因题材不同分化,二者因转折之故仍然相伴。在这些问题诸处,询问语如“愿尊者修持律仪乎?”例如:“法何如?是否行去?节日是否出席?受菩提时应得之戒,向世尊乞戒,受具足戒,上学戒得于世尊座下,观看其无瘾百年无病,证教义,修福业,此为行住坐之所,教导学童,虽未正式共学而已……虽然超越了约束,应如是自为,受戒时刻既至,时辰已到,若僧团在受戒时举行节日,世尊时则为此时,世尊为诸弟子所教诲,可命令说‘前往村落行去’。
§10
10. Tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ ssu vho e āmase.
十、然而此段意为在此终止也。
Pañhādīsvete honti kriyatthato. Gacchatu gacchantu, gacchāhi gacchatha, gacchāmi gacchāma, gacchataṃ gacchantaṃ, gacchassu gacchavho, gacche, gacchāmase, pañhe-kinnu khalu bho byākaraṇamadhīyassu, patthanāyaṃ-dadāhi me, jīvatu bhavaṃ, vidhimhi-kaṭaṃ karotu bhavaṃ, puññaṃ karotu bhavaṃ, iha bhavaṃ bhuñjatu, iha bhavaṃ nisīdatu, uddisatu bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhaṃ, pesane-gaccha bhaṇe gāmaṃ, anumatiyaṃ - evaṃ karohi, pattakāle-kālo-yaṃ te mahāvīra uppajja mātukucchiyaṃ.
问答诸处为行动之时态,如‘去吧、去等’,‘我去、我等去’,‘去吧、去吧’,‘行者、行等’,‘当去、我当去’,‘我等当去’等。问曰‘诸句在词法中何用?如何对请求?如何令其生存?如何作法?如何成就功德?如何食用此身?如何坐于此处?如何兴起?世尊欲教诲僧众巴迪摩卡戒,若被遣送行至村落,许可即为如此做。于受戒时,时辰既过,伟大勇士生母难产之期即临。
§11
11. Satyarahesveyyādī.
十一、诸真理隐秘等。
Sattiyaṃ ara hatthe ca kriyatthā eyyādayo honti. Bhavaṃ khalu rajjaṃ kareyya, bhavaṃ satto araho.
护卫和帮助人们做事的就是安乐和痛苦。确实,应当治理国政,应该相信比库是无上觉悟者。
§12
12. Sambhāvane vā.
12. 关于假定的情形。
Sambhāvane gamyamāne dhātunā vuccamāne ca eyyādayo honti vibhāsā. Api pabbataṃ sirasā bhindeyya, kriyātipattiyantu ssādī-asaniyāpi hato nāpatissā, sambhāvemi saddahāmi avakappemi bhuñjeyya bhavaṃ bhuñjissati bhavaṃ abhuñji bhavaṃ, kriyātipattiyantu ssādī-sambhāvemi nābhuñjissā bhavaṃ.
在假定的情况或论及根本界时,诸如“安乐”等词存在多种义项。譬如山峰即使被砍断顶端,或虽遭失败,但雨露未断,则仍能假想它的存续。我相信、接受、享用生存,或不享用生存,存续亦复存在。若遭失败,则假定之存续不存在。
§13
13. Māyoge īāādī.
13. 关于起始时机的状况。
Mā yoge sati īādayo āādayo ca vā honti. Mā su punapi evarūpamakāsi, mā bhavaṃ agamā vanaṃ, vātveva? Mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ, mā tvaṃ karissasi, mā tvaṃ kareyyāsi, asakakālatthoyamārambho, buddho bhavissatīti padantarasambandhenānāgatakālatā patīyate, evaṃ kato kaṭo sve bhavissati, bhāvi kiccamāsīti.
起始时若存在安乐等感觉,则该起始亦成立。不可违背此理,亦不可相信生存是从森林来的。犹如风一般,不应让心被欲乐所迷惑,不应作恶,不应实行恶行。因缘不具足,觉者将成就。此语以未来时联系断言,因此事作已成,未来必有一定因果结果和应当作的事。
Lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, lunassu lunassutvevāyaṃ lunā-tīti tvādīnamevetaṃ majjhimapurisekavacanānamābhikkhaññe dvibbavacanaṃ, idaṃ vuttaṃ hoti ‘eva mesa turito aññepi niyojentoviya kiriyaṃ karotī’ti, evaṃ lunātha lunāthatvevāyaṃ lunāti, lunavho lunavhotvevāyaṃ lunāti, tathā kālantaresupi lunāhi lunāhitvevāyaṃ aluni, alunā, lulāva, lunissatīti, evaṃ ssumhi ca yojanīyaṃ, tathā samuccayepi maṭhamaṭa, vihāramaṭetvevāyamaṭati, maṭhamaṭassu, vihāramaṭassutvevāyamaṭati, byāpārabhede tusāmaññavacanasseva byāpakattā anuppayogo bhavati, odanaṃ bhuñja, yāguṃ piva, dhānā khādetvevāya-majjhoharati.
“Lunā”这个词,意为“月亮”或“夜晚”。“lunāti”是此词的活用。这里引用中土人用语,与此相似的双重表达“lunā-tha”说明“在……状态”或“拥有……”的含义。类似表达还有“lunavho”“mṭhamaṭa”等,皆为形容状态的用语。故此词用于说明事物状态或义项的广泛变体。比如食用饭菜、喝汤、吃谷物等,都有中间的活用意义。
§14
14. Pubbaparacchakkānamekānekesu tumhāmhasesesu dve dve majjhimuttamapaṭhamā.
第十四条。在诸多中间,你们当中有些是中等者,一些是初等者。
Ekānekesu tumhāmhasaddavacanīyesu tadaññasaddavacanīyesu ca kārakesu pubbacchakkānaṃ paracchakkānaṃ majjhimuttamapaṭhamā dve dve honti yathākkamaṃ kriyatthā, uttamasaddo-yaṃ sabhāvato tatiyaduke ruḷho, tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha, tvaṃ gacchase, tumhe gacchavhe, ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāma, ahaṃ gacche, mayaṃ gacchāmhe, so gacchati, te gacchanti, so gacchate, te gacchante, sāmatthiyā laddhattā appayujjamānesupi tumhāmhasesesu bhavanti. Gacchasi, gacchatha, gacchase, gacchavhe, gacchāmi, gacchāma, gacche, gacchāmhe, gacchati, gacchanti, gacchate, gacchante.
在表示『你、我』的词以及表示其他者的词的单数与复数的诸格中,前述六时与后述六时,依次分别以两两一组出现,以表示动作义。所谓『第二人称(最高者之词)』,依其自性,在第三格双数中通用。『你行走』、『你们行走』、『你行走(中间式)』、『你们行走(中间式)』、『我行走』、『我们行走』、『我行走(中间式)』、『我们行走(中间式)』、『他行走』、『他们行走』、『他行走(中间式)』、『他们行走(中间式)』——以上诸词尾,因具有语义上的效力而得立,故即使省略表示『你、我』之余下部分,亦仍可成立。如:『行走(第二人称单数)』、『行走(第二人称复数)』、『行走(第二人称单数中间式)』、『行走(第二人称复数中间式)』、『行走(第一人称单数)』、『行走(第一人称复数)』、『行走(第一人称单数中间式)』、『行走(第一人称复数中间式)』、『行走(第三人称单数)』、『行走(第三人称复数)』、『行走(第三人称单数中间式)』、『行走(第三人称复数中间式)』。
§15
15. Āīssādīsvaña vā.
【第十五条规则】在以『ā』、『ī』等起首的词尾中,或换作『añ』。
Āādo īādo ssā ādo ca kriyatthassa vā aña hoti. Ñakāro-nubandho, agamā, gamā, agamī, gamī, agamissā, gamissā.
『ā』起首的词尾、『ī』起首的词尾,以及『ssā』起首的词尾,对于表示动作义的词,或可替换为『añ』词尾。其中,字母『ña』之『ña』为附缀指示符号(用以标示词形变化的技术标记)。例如:『未曾行』、『曾行』、『未曾行(另式)』、『曾行(另式)』、『将行(未曾)』、『将行』。
§16
16. Aādīsvāho brūssa.
【第十六条规则】在以『ā』等起首的词尾中,动词『brū(说)』的词形换作『āho』。
Brūssa āho hoti aādīsu. Āha, āhu.
『brū(说)』在以『ā』等起首的词尾中,替换为『āho』词尾。例如:『说了(单数)』、『说了(复数)』。
§17
17. Bhūssa vuka.
【第十七条规则】动词『bhū(存在、成为)』的词形换作『vuka』。
Aādīsu bhūssa vuka hoti. Kakāro-nubandho, ukāro uccāraṇattho, babhūva.
在『阿』等(元音)之后,『布』(bhū)的替换形式为『伏』(vuk)。其中咖字母(k)为尾附字母,乌(u)字母为发音所需,故得『巴布瓦』(babhūva)。
§18
18. Pubbassa a.
第十八规则:前音变为「a」。
Aādīsu dvitte pubbassa bhūssa a hoti, babhūva.
在「aa」等重叠情形中,前一个「bhū」的元音变为「a」,例如:babhūva(曾是/已存在)。
§19
19. Ussaṃsvāhā vā.
19. 或变为「aṃsu」或「āha」。
Āhādesā parassa ussa aṃsuvā hoti. Ahaṃsu, āhu.
「āha」替换后面的「u」,变为「aṃsu」或保持,例如:ahaṃsu(他们曾……)、āhu(他们曾……)。
§20
20. Tyantīnaṃ ṭaṭū.
二十、表述谦辞的词语。
Āhā paresaṃ tiantīnaṃ ṭaṭū honti. Ṭakārā sabbādesatthā, āha, āhu, atoyeva ca ñāpakā tiantīsu ca brūssā-ho.
所谓“他人所谦称的”即为谦辞。诸声假借,都用于表达敬意,譬如言『啊哈』、『啊呼』,以及表示否定的词也作为谦辞使用。
§21
21. Īādo vacassoma.
二十一、示意词语。
Īādīsu vacassa oma hoti. Makāro-nubandho, avoca, īādoti kiṃ? Avacā.
示意词用于引起注意。以马为例,说出示意词『伊阿多』是什么意思?即是呼唤之声。
§22
22. Dāssa daṃ vā mimesvadvitte.
二十二、使役词及其变体。
Advite vattamānassa dāssa daṃ vā hoti mimesu. Dammi demi, damma dema, advitteti kiṃ? Dadādhi dadāma.
使役词现行用法有两种形式,譬如『达莎』『达姆』、『达玛』、『达玛』等,使役者即『给』的意涵,示意“给予”、“供给”。
§23
23. Karassa sossa kuṃ.
二十三、动作的病。
Karassa saokārassa kuṃ vā hoti mimesu. Kummi kumma, karomi karoma.
动作的病或不动作的病,这两者在行为中会有。问“什么是病”,答为“恶业,我作,我作恶业”。
§24
24. Kā īādīsu.
二十四、做、起因。
Karassa saokārassa kā hoti vā īādīsu. Akāsi akari, akaṃsu akariṃsu, akā akarā.
动作的病或不动作的病,有何因?答曰“作了,我作,我等都作,我曾作,不作,我不作”。
§25
25. Hāssa, cāhaṅa ssena.
二十五、放弃、拒绝。
Karassa sossa hāssa ca āhaṅa vā hoti ssena saha. Kāhati karissati, akāhā akarissā, hāhati hāyissati, ahāhā ahāyissā.
动作的病或不动作的病,包括放弃和拒绝。其辞有“作、将作,不作、将不作,放弃、将放弃,不放弃、将不放弃”等变。
§26
26. Labhavasacchidabhidarudānaṃ cchaṅa.
26. 获得、离舍及放弃的词尾变化。
Labhādīnaṃ cchaṅa vā hoti ssenasaha. Alacchā alabhissā, lacchati labhissāti, avacchā avasissā, vacchati vasissati, acchecchā acchindissā, checchati chindissati, abhecchā abhindissā, bhecchati bhindissati, arucchā arodissā, rucchati rodissatī , aññasmimpi chidassa vā cchaṅa yogavibhāgā, acchecchuṃ acchantiṃsu, aññesañca gacchaṃ gacchissaṃ.
以「获得」等词为例,词尾变化与声母连用。未得者称为「未得」,将得者称为「得」,未在者称为「未在」,将在者称为「在」,未断者称为「未断」,将断者称为「断」,未破者称为「未破」,将破者称为「破」,未兴者称为「未兴」,将兴者称为「兴」。此外,其他词语中也有相似的离断联系变化,谓未断者为「未断」,断者为「断」,未行者为「未行」,行者为「行」。
§27
27. Bhuja muca vaca visānaṃ kkhaṅa.
27. 挥动、卸弃等根词的词尾变化。
Bhujādīnaṃ kkhaṅa vā hoti ssena saha. Abhokkhā abhuñjissā, bhokkhati bhuñjissati, amokkhā amuñcissā, mokkhatimuñcissati, avakkhā avacissā, vakkhati vaccissati, pāvekkhā pāvisissā, pavekkhati pavisissati, visassā-ññasmimpi vā kkhaṅa yogavibhāgā pāvekkhi, pāvisi.
以「挥动」等词为例,词尾变化与声母连用。未吃者称为「未食」,将食者称为「食」,未放者称为「未放」,将放者称为「放」,未说者称为「未说」,将说者称为「说」,未观察者称为「未观察」,将观察者称为「观察」。这些构成了各种结合词尾的挥动变化,谓观察、进入等行为。
§28
28. Āīādīsu harassā.
28. 依止类词的词尾变化。
Āādo īādo a harassa ā hoti vā. Ahā aharā, ahāsi ahari.
「依止」、「拿取」等词的词尾变化有多种形式。未拿者称为「未拿」,将拿者称为「拿」,未作者称为「未作」,将作者称为「作」。
§29
29. Gamissa.
二十九。去者。
Āādo īādo a gamissa ā hoti vā. Agā agamā, agā agamī.
在去者中,前方和后方均为去者。去者(agamā)为不来者,去者(agāmī)为不来行者。
§30
30. Ḍaṃsassa ca chaṅa.
三十。由嘴唇发出的声音。
Ḍaṃsassa gamissa ca chaṅa vā hoti āīādīsu. Aḍañchā aḍaṃsā, aḍañchi aḍaṃsī, agañchā agacchā, agañchi agacchī.
凡是词根『ḍaṃs』(咬)和词根『gam』(去),在词尾为 ā、ī 等时,可以变为 chañ 或保留原形。例如:aḍañchā 或 aḍaṃsā(她咬,第三人称单数阴性过去时)、aḍañchi 或 aḍaṃsī(同上变体)、agañchā 或 agacchā(她去,第三人称单数阴性过去时)、agañchi 或 agacchī(同上变体)。
§31
31. Hūssa hehehihohi ssatyādo.
31. 『是』字,加『将』等助词时,用『嘿』等形式。
Hūssa heādayo honti ssatyādo. Hessati, hehissati, hohissati.
『是』字加『将』等助词时,变为『嘿』等形式。例如:将是、将是(异形)、将是(又异形)。
§32
32. Ṇānāsu rasso.
三十二、于各种蜜汁。
Kṇāknāsu kriyatthassa rasso hoti. Kiṇāti, dhunāti.
有如咬嚼之蜜汁。『咬』者,为咀嚼。
§33
33. Ā ī ñu mhā ssā ssamhānaṃ vā.
三十三、于此类吸含聚集物或。
Esaṃ vā rasso hoti. Gama gamā, gami gamī, gamu gamū, gamimha gamimhā, gamissa gamissā, gamissamha gamissamhā.
此类即为蜜汁。分别如:往行、往往、行去、行至、将往、将至等变形。
§34
34. Kusaruhehīssa chi.
三十四、于胡草之汁。
Kusā ruhā ca parassa īssa chi vā hoti. Akkocchi akkosi, abhirucchi abhiruhi.
胡草汁或他处的吸含聚集物或。谓呵斥、呵斥他、欣喜、欣喜他等变形。
§35
35. A ī ssāādīnaṃ byañjanassiña.
35. 关于字母「ī」及与其相关的辅音。
Kriyatthā paresaṃ aādīnaṃ īādīnaṃ ssaādīnañca-byañjanassa iña hoti vibhāsā. Babhuvittha, abhavitthā, anubhavissā, anubhavissati anubhossati harisati hassati, etesanti kiṃ? Bhavati, byañjanassāti kiṃ? Babhūva.
为表行为义,对『阿』等、『伊』等及『萨』等后接辅音,得任择用『伊』、『尼阿』等替换形式。例如:已曾住、曾住、将随住、将随住(异形)、将随尝、令欢喜、令欢喜(异形)——为何特立此规则?因为『住』字本身不适用;为何特标辅音之条件?因为『曾住』(长音形)不适用此规则。
§36
36. Brūto tissīña.
36. 『说』字之第三人称单数,用『伊尼阿』替换形式。
Brūto parassa tissa īña vā hoti. Bravīti, brūti.
『说』字之他称单数词尾『提』,得任择替换为『伊尼阿』形式。例如:宣说(长音形)、宣说(短音形)。
§37
37. Kyassa.
37. 『咖亚』组合之变化规则。
Kriyatthā parassa kyassa īña vā hoti. Pacīyati, paccati.
『为他而作』(他动义),『咖』字被替换为『伊雅』或『伊那』。例:『巴吉雅帝』、『巴吉帝』(被积累、被蒸煮)。
§38
38. Eyyātha sse a ā īthānaṃ o, a, aṃ, ttha, ttho, vhoka.
三八、『埃雅踏』等词尾,以『奥』、『阿』、『暗』、『踏』、『托』、『瓦候咖』依次替换『伊踏』等词尾。
Eyyāthādīnaṃ oādayo vā honti yathākkamaṃ. Tumhe bhaveyyātho bhaveyyātha, tvaṃ abhavissa abhavisse, ahaṃ abhavaṃ abhava, so abhavittha abhavā, so abhavittho, abhavī, tumhe bhavathavho bhavatha, āsahacaritova akāro gayhate, tho pana-nte niddesā tvādisambandhīyeva, tasseva vā nissitattā, nissayakaraṇampi hi suttakārāciṇṇaṃ.
『埃雅踏』等词尾,依次以『奥』等词尾替换,各有所应。例:『你们』用『巴维雅托』或『巴维雅踏』;『你』用『阿巴维萨』或『阿巴维塞』;『我』用『阿巴瓦姆』或『阿巴瓦』;『他』用『阿巴维踏』或『阿巴瓦』;『他』又用『阿巴维托』或『阿巴维』;『你们』用『巴瓦踏瓦候』或『巴瓦踏』。与『阿萨』同行的『阿』字亦被接取。而『托』字在『昂泰』等表列中,仅限于与『德瓦』等词相连者,或因依附彼词之故——依存关系的运用,乃经典作者之惯例。
§39
39. Uṃssiṃ svaṃsu.
三九、『嗯』、『斯辛』替换为『斯瓦姆苏』。
Umīccassa iṃsu aṃsu vā honti. Agamiṃsu, agamaṃsu, agamuṃ.
『嗯』与其相应者,或替换为『伊姆苏』,或替换为『暗苏』。例:『阿伽米姆苏』、『阿伽玛姆苏』、『阿伽姆』(皆表『他们去了』之义)。
§40
40. Eottā suṃ.
四〇、『埃』字加后缀,合并为『苏姆』。
Eādesato oādesato ca parassa umiccassa suṃ vā hoti. Nesuṃ, nayiṃsu, assosuṃ, assuṃ, ādesattākhyāpanatthaṃttaggahaṇaṃ.
『从「e」代换和「o」代换』者,对于他者〔第三人称〕「u」类词尾,可替换为「suṃ」。例如:nesuṃ(他们引导)、nayiṃsu(他们引导)、assosuṃ(他们听闻)、assuṃ(他们听闻)。为了说明此为代换规则,故特别保留「tta」〔词缀〕以标示之。
§41
41. Hūto resuṃ.
第四十一条:从「hū」〔词根〕,〔第三人称复数过去时词尾〕变为「resuṃ」。
Hūto parassa umiccassa resuṃ vā hoti. Ahesuṃ, ahavuṃ.
『吁』声为他者之最高声响。有『是』者,有『我有』者,也有过去时『我曾有』。
§42
42. Ossa a i ttha ttho.
规则四十二。『o』的替换:『o』可替换为『a』、『i』、『ttha』或『ttho』。
Ossa aādayo vā honti. Tvaṃ abhava, abhavi, abhavittha, abhavittho abhavo.
『奥萨』及其衍生声调可为多种形态。你『非有』,你『非有』,你已非有,你已非有,你『非有』。
§43
43. Si.
第四十三条:〔插入辅音〕「si」。
Ossa si vā hoti. Ahosi tvaṃ ahuvo.
『奥萨』与『斯』声各可为声响。你应为『曾有』,你当已是『有声』。
§44
44. Dīghā īssa.
四十四. 长有贪欲。
Dīghato parassa īssa si vā hoti. Akāsi akā, adāsi adā.
从长处或远处生起的贪欲有时存在,有时不存在。不曾作就不曾作,曾给予就曾给予。
§45
45. Mhātthānamuña.
四十五. 大恨。
Mhātthānamhaña vā hoti. Agamhamhā agamimhā, agamuttha agamittha.
对大恨有时存在,有时不存在。从我所起的恶恨中不来不去,不增不减,不生不灭。
§46
46. Iṃssa ca siña.
四十六. 贪欲与瞋恚。
Imiccassa siña vā toti mhātthānañca bahulaṃ. Akāsiṃ akariṃ, akāsimhā akarimhā akāsittha akarittha.
对此境界的贪欲与嗔恚多而杂乱。未作过的未作,曾作过的曾作,未做的未作,曾做的曾做。
§47
47. Eyyuṃssuṃ.
47. 该去的时候。
Eyyumiccassa ñaṃ vā hoti. Gacchuṃ gaccheyyuṃ.
该去的时候,那个人也会去。让我们去,让我们应当去。
§48
48. Hissa-to lopo.
48. 这是欲望的消除。
Ato parassa hissa lopo vā hoti. Gaccha gacchāhi, atoti kiṃ? Karohi.
因此,别人的欲望消除也是如此。去吧,你应当去,这是什么意思?就是去做吧。
§49
49. Kyassa sse.
规则四十九。『kya』的替换:『kya』可替换为『sse』。
Kyassa vā lopo hoti sse. Anvabhavissā anvabhūyissā, anubhavissati anuchūyissati.
是谁的,消失了的呢?将来会有感受,会有体验,将会感受并体验,随后又消退。
§50
50. Atthiteyyādicchannaṃ sa su sa satha saṃ sāma.
50. 表示存在目的之见的词语,诸如“是”、“此时”、“此事”、“同此”等。
Asa=bhuviccasmā paresaṃ eyyādicchannaṃ sādayo honti yathākkamaṃ. Assa, assu, assa, assatha, assaṃ, assāma.
「asa(词根 as 的语基)」之后,其他词尾中隐含的 eyya 等词尾,依次变为 sā 等相应形式。其变化形式依次为:assa(他/她应是)、assu(他们应是)、assa(你应是)、assatha(你们应是)、assaṃ(我应是)、assāma(我们应是)。
§51
51. Ādidvinnamiyāiyuṃ.
51. 表示重复或二重的含义。
Atthiteyyādicchannaṃ ādibhūtānaṃ dvinnaṃ iyā iyuṃ honti yathākkamaṃ. Siyā, siyuṃ.
表示“起始、二重”的词汇,指发生于起点处的两个对象,如‘siyā’、‘siyuṃ’等语式。
§52
52. Tassa tho.
52. 用于指称‘那’的词。
Atthito parassa takārassa tho hoti. Atthi, atthu.
在 atthi 之后,后接词尾的 t 变为 th。例如:atthi(他存在)、atthu(愿它存在)。
§53
53. Sihisvaṭa.
53.狮子语基中。
Atthissa aṭa hoti sihisu, ṭo sabbādesattho. Asi ahi.
此处『aṭa』者,指狮子,即此处训诂所用;『ṭo』乃诸义的总纲。此中『Asi ahi』,即狮也。
§54
54. Mimānaṃ vā mhimhā ca.
54. 「弥、玛那」或「弥、玛哈」替换规则。
Atthismā paresaṃ mimānaṃ mhimhā vā honti, taṃsanniyogenaatthissa aṭa ca. Amhi asmi, amha asma.
「有」(atthī)之词形:第一人称单数有『amhi』『asmi』,第一人称复数有『amha』『asma』。此系依据与之相配的词缀「mhi/mhā」等而成,并附加字母「aṭa」于「atthī」之词根上。
§55
55. Esu si.
55. 于『esu』『si』等词缀中。
Esu mimesu atthissa sakāro hoti. Asmi asma, pararūpabādhanatthaṃ.
此处『esū』及『mimesū』意义相同,皆指此义有所对应。『asmi asma』,为我及我之形态,意为防止他人形态之侵犯。
§56
56. Īādo dīgho.
56. 『长音』者,指元音延长发音。
Atthissa dīgho hoti īādimhi. Āsi, āsuṃ, āsi, āsittha, āsiṃ, āsiṃ mhā.
词根ī(长元音)在词尾处形成长音。依语法显示,āsi、āsuṃ等变形均属长时态表达。
§57
57. Himimesvassa.
57. 于『hi』『mi』『mesu』等词缀中,『assa』(即「有」之第三人称单数)之形式如此变化。
Akārassa dīgho hoti himimesu. Pacāhi, pacāmi, pacāma, muyhāmi.
【规则】在某些特定词尾(此处所列诸形)中,字母『a』延长为长音『ā』。例词:pacāhi(你煮,单数命令式)、pacāmi(我煮,单数现在式)、pacāma(我们煮,复数现在式)、muyhāmi(我迷惑,单数现在式)。
§58
58. Sakā ṇāssa kha īādo.
58.【规则】在『ṇa』词缀之处,依『kha』及『ī』等词缀的规定,可以替换为相应形式。即:当词根接续某类词缀时,原本的『ṇa』音可依后续条件置换为『kha』或『ī』一类的形式。
Sakasmā kṇāssakhohoti īādīsu. Asakkhi, asakkhiṃsu.
在「阿沙基」等词中,由自身的词根发生变化。〔完成时形式为〕「阿沙基」(单数)、「阿沙基宫苏」(复数)。
§59
59. Sse vā.
59.【规则】在『ssa』词缀之前,(上述替换)亦可择一施用(即可做替换,亦可不做,两者皆允许)。
Sakasmā kṇassakho vā hoti sse. Sakkhissā sakkuṇissā, sakkhissati, sakkuṇissati.
因为有力者或强健者存在。力者、力量者者,具有力量的就是力者、力量者。
§60
60. Tesu suto kṇokṇānaṃ roṭa.
60. 在这些人中有多种多样的力量。
Tesu īādissesu suto paresaṃ kṇokṇānaṃ roṭa vā hoti. Assosi asuṇi, assossā asuṇissā, sossati suṇissati.
在这些诸种力量中,或有他人的多种力量。听见、未听,听者与未听者,听取和倾听者。
§61
61. Ñāssa sanāssa nāyo timhi. Sanāssa ñāssa nāyo vā hoti timhi. Nāyati, jānāti.
61. 知道者与未知道者中间有引导。在知道者与未知道者间有引导。引导即是认识。
§62
62. Ñāmhi jaṃ.
62. 在「ña」位置上,用「jaṃ」。
Ñādese sanāssa ñāssa jaṃ (vā) hoti. Jaññā (jāneyya).
以「ña」替代「na」时,「ña」的词尾「nā」变为「jaṃ」(可选)。例:jaññā(即 jāneyya,「应当知道」)。
§63
63. Eyyāssiyāñā vā.
63. 在「eyya」、「ssiya」、「ña」诸词尾中,可(用「ā」替代)。
Ñāto eyyāssa iyāñā honti vā. Jāniyā, jaññā jāneyya.
『知』字的『知』(ñāto)可以换用 eyya 的 iyyā 和 ñā 等形式。例如:jāniyā(愿他知)、jaññā(愿他知)、jāneyya(他应知)。
§64
64. Īssatyādīsu knālopo.
64. 在『īssa』等形式中,kn 省略。
Īādo ssatyādo ca ñāto knālopo vā hoti. Aññāsi ajāni, ñassati jānissati.
从『ñā』字根所形成的『īssa』等形式中,kn 可以省略。例如:aññāsi、ajāni(他知道了);ñassati、jānissati(他将会知道)。
§65
65. Ssassa hi kamme.
65. 在业格中,「ss」变为「hi」。
Ñāto parassa ssassa hi vā hoti kamme. Paññāyihiti paññāyissati.
在业格中,已知的另一词的「ss」可以变为「hi」。例如:「paññāyihi」即「paññāyissati」(将被了知)。
§66
66. Etismā.
六十六、「由此」。
Etismā parassa ssassa hi hoti vā. Ehiti essati.
「由此」,他者之『萨』字变为『嗨』字,或不变。故得『艾嗨帝』、『艾萨帝』等形式。
§67
67. Hanā chakhā.
六十七、「由词根汉」,加『差卡』诸字尾。
Hanā ssassa chakhā vā honti. Hañchāmi hanissāmi, paṭihaṅkhāmi paṭihanissāmi.
「由词根汉」,『萨』字变为『差』、『卡』诸字尾,或不变。故得『汉差阿弥』、『汉尼萨阿弥』,以及『巴帝汉卡阿弥』、『巴帝汉尼萨阿弥』等形式。
§68
68. Hāto ha.
六十八、「由词根哈陀」,变为『哈』。
Hāto parassa ssassa ha hoti vā. Hāhati jahissati.
「失去」者,对别人而言可能存在,也可能不存在。失去意味着放弃、舍弃。
§69
69. Dakkha kha hehi hohīhi lopo.
第六十九条。有关「驱除」的方式如:驱赶、使离开、除去。
Dakkhādīhi ādesehi parassa ssassa lopo vā hoti. Dakkhati dakkhissati, sakkhati sakkhissati, hehiti hehissatihohiti hohissati.
通过驱赶等命令,别人有可能遭受毁损或失去。驱赶者、将驱赶者;能够毁损者、将能毁损者;使离开者、将使离开者;驱除者、将驱除者。
§70
70. Kayireyyasseyyumādīnaṃ.
第七十条。关于「制造」、「完成」等。
Kayirā parassa eyyumādīnaṃ eyyassa lopo hoti. Kayiruṃ, kayirāsi, kayirātha, kahirāmi, kayirāma.
制造、完成等行为对别人而言有可能被毁损或消失。制造(第一人称单数)、你制造、他制造、我制造、我们制造。
§71
71. Ṭā.
第七十一条。「触」。
Kayirā parassa eyyassa ṭā hoti. So kayirā.
「Kayirā」者,是指他人的施与。此处「eyyassa」为第三人称所有格,谓对他人而言的施与。整体义谓「施与」是向他人而作的施与。故译为「他人的施与就是捐赠、施与」。
§72
72. Ethassā.
第七十二条。如是。
Kayirā parassa ethassa ā hoti. Kayirātha.
「Kayirā」意指捐赠或施与,「parassa」为他人的,「ethassa」意为此处,此条说明施与是属于他人的,谓「施与是属于他人的施与」。故合译为「施与是属于他人的,在此即为施与。」
§73
73. Labhā iṃ īnaṃ thaṃ thā vā.
第七十三条。得受此处、彼处、或他处。
Labhasmā iṃīiccesaṃ thaṃthā honti vā. Alatthaṃ alabhiṃ, alattha alabhi.
「Labhā」为「得受」之意,释义「得受于此地、彼地、或彼处」。依照语境,此处诸词表达「得受某地或他地」之义,隐含因缘、场所之异。后半句「Alatthaṃ alabhiṃ」意为非此处得生,非此处受有。此句整体传达「可得之处可为此地或彼地,或非此地非此地得之」。
§74
74. Gurupubbā rassā re ntentīnaṃ.
第七十四条。先前沉重的苦感唤起三者。
Gurupubbasmā rassā paresaṃ ntentīnaṃ re vā hoti. Gacchare gacchanti, gacchare gacchante, gamissare gamissanti, gamissare gamissante, gurupubbāti kiṃ? Paca, rassati kiṃ? Honti.
由师长从前对他人说话时,不是冷淡无情的。来来往往,来来往往,行将离去,行将离去,那何为“师长之前”?是指成熟,何为“说话”?是存在说话。
§75
75. Eyyeyyāseyyannaṃ ṭe.
第七十五条。听你话吧。
Eyyādīnaṃ ṭe vā hoti. So kare kareyya, tvaṃ kare kareyyāsi, ahaṃ kare kareyyaṃ.
“听”之类的说话也是存在的。那个做就应当做,你做了,我也应当做。
§76
76. Ovikaraṇassu paracchakke.
第七十六条。关于他人监督的部分。
Ovikaraṇassa u hoti paracchakke visaye. Tanute.
是关于监督者存在的事项。说明其意。
§77
77. Pubbacchakke vā kvaci.
第七十七条。或在先前监督之处。
Ovikaraṇassa u hoti vā kvaci pubbacchakke. Vanuti vanoti.
“Ovikaraṇassa”者,谓其变异处或在某些先前的轮回中。其义为“偏离”,谓与本初状态之不同变动。这里“Vanuti vanoti”意指“变化”或“变异”。
§78
78. Eyyāmassemu ca.
七十八、「以及『艾亚阿弥』等变为『艾穆』诸形」。
Eyyāmassemu vā hoti u ca. Bhavemha, bhaveyyāmu bhaveyyāma.
“Eyyāmassemu vā hoti u ca”即“我们也当去”。意谓“愿我们存在,愿我们得存,在此生成”。此为发愿之辞,表希求生生世世延续不断。
Iti moggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 以上为《摩嘎剌那语法》注解中
Tyādikaṇḍo chaṭṭho. · 第六章:以 ti 等为首的动词词尾章。