5. Pañcamo kaṇḍo (khādi) · 5. Pañcamo kaṇḍo (khādi)
5. Pañcamo kaṇḍo (khādi)5. 第五品(khādi)
§1
1. Tija mānehi kha sā khamā vīmaṃsāsu.
一、忍耐三者中,忍辱为最为重要。
Khantiyaṃ tijā vīmaṃsāyaṃ mānā ca khasappaccayā honti yathākkamaṃ, titikkhā, vīmaṃsā, titikkhati, vīmaṃsati. Khamāvīmaṃsā, sūti kiṃ? Tejanaṃ, tejo, tejayati, mānanaṃ, mānomāneti.
忍辱乃为审察的三者中,忍受与审察互为条件,依正确之理而言。忍耐是忍受,审察是察知。忍辱加审察,如火之能燃烧,火燃火,称火燃烧,心之所察称为察知。忍辱即审察,听闻其义:火焰,火能使燃烧,心能察知与思惟。
§2
2. Kitā tikicchāsaṃsayesu cho.
二、此处治疑三者是什么?
Tikicchāyaṃ saṃsaye ca vattamānā kitā cho hoti. Tikicchā, vicikicchā, tikicchati, vicikicchati. Aññatra niketo, saṃketo, ketanaṃ, keto, ketayati.
治疑即怀疑时,此三者为何?治疑、怀疑,治疑即思疑,怀疑即不信。除去归依、迹象、指示之义。迹象为现象,现象即显示,显示即指示,指示使能知晓。
§3
3. Nindāyaṃ gupa badhā bassa bho ca.
三、非难即隐藏障碍和内在重负。
Nindāyaṃ vattamānehi gupa badhehi cho hoti bassa bho ca. Jigucchā, bībhacchā, jigucchati, bībhacchati, aññatra gopanaṃ, gopo, gopeti, badhako.
非难是由隐蔽障碍所现,包含有羞耻、恐怖。羞耻即厌恶,恐怖即惧怕。除去隐匿,隐匿即守护护持,拘束者称障碍。
§4
4. Tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te.
四、你的渴爱断尽。
Tumantato icchāyamatthe te khasachā honti bahulaṃ, lopo ca tuṃpaccayassa hoti sutattā, bubhukkhā, jigīsāṃ, jighacchā, bubhukkhati, jigīsati jighacchati. Idha kasmā na hoti ‘bhottumicchatī’ti? Padantarenābhidhānā. Tuṃsmāti kiṃ? Bhojanamicchati. Icchāyanti kiṃ? Bhuñjituṃ gacchati. Kathaṃ ‘kūlaṃ vipati satī’ti? Yathā kūlaṃ patitu micchatīti vākyaṃ hoti, evaṃ vuttipi hossati. Vākyameva carahi kathaṃ hoti? Lokassa tathā vacanicchāya.
你的渴爱成熟之后,则生多种分别:渴断之因诸欲、饥渴心、求欲心、厌恶心、饥渴、求欲、厌恶。为何不说『他不欲食』?这是言辞上的否定。‘你的’者,谓食欲。‘渴爱’者,谓前去取食。‘何以云“倾覆即失”’?如言‘倾覆即失’句是,亦如此说理成立。唯以言辞观之,何以成立?依世俗语法而然。
§5
5. Īyo kammā.
五、渴爱业支。
Icchākammato icchāyamatthe īyappaccayo hoti. Puttamicchati putthīyati. Kammāti kiṃ? Asinecchati. Idha kasmā na hoti ‘raññoputtamicchatī’ti? Sāpekkhattā, na hi aññamapekkhamāno aññena sahekatthibhāvamanubhavituṃ sakkoti. Idhāpi carahi na siyā ‘attano putta micchatī’ti? Nevettha bhavitabbaṃ, na hi bhavati ‘attano puttīyatī’ti, kathaṃ carahi puttassa attaniyatā-vagamyate ? Aññassāsutattā icchāya ca tabbisayattā.
渴爱所造成的渴爱业,乃渴爱之因。谓欲生,其有欲求。‘业’者,谓不欲受。如何不说‘欲王子生’?因彼有相对,未能超越他境体证。此亦不应说‘其子欲生’,盖无此果,子之我有亦非真,是他闻报缘与渴爱故。
§6
6. Upamānācāre.
六、比拟作业。
Kammato upamānā ācāratthe īyo hoti. Puttami-vā-carati puttīyati māṇavakaṃ, upamānāti kiṃ? Puttamācarati.
从作业产生比拟行为。谓有欲欲行,欲生育小儿。‘比拟’者,谓以子理作业。
§7
7. Ādhārā.
七、依止。
Ādhāratū-pamānā ācāratthe īyo yoti. Kuṭiyamivā-carati kuṭīyatī pāsāde, pāsādīyati kuṭiyaṃ bhikkhu.
依止者,谓在行为上若依止某物,如同居住于小屋之人于小屋,或于豪宅中之人于豪宅一样。比库行为表现如同居于小屋者居于小屋,豪宅者依止豪宅。
§8
8. Kattutāyo.
八、刀具。
Kattutū-pamānā ācāratthe āyo hoti. Pabbato ivācarati pabbatāyati.
刀具者,在行为上若如刀具一样。譬如居于山上者如居于山。
§9
9. Ycatthe.
九、火场。
Kattuto abhūtatabbhāve āyo hoti bahulaṃ. Bhusāyati, paṭapaṭāyati, lohitāyati, kattutotveva? (Abhusaṃ) bhusaṃ karotīhi, iha kasmā na hoti ‘bhusī bhavatī’ti? Vuttatthatāya.
火场者,刀具本不应有刀具特性,却常显现刀具性,如切割、攀登、出血,如何是刀具之理?(不善)施行积集业障者,此理即如此。此乃所说之真实义理。
§10
10. Saddādīni karoti.
第十条。行于声音等。
Saddādīhi dutiyantehi karotīti asmiṃ atthe āyo hoti. Saddāyati, verāyati, kalahāyati, dhūpāyati.
以声音等为第二义而行,是此处词义所在。声音之谓,有使之响起、有使之发怒、有使之争斗、有使之使人烦恼等。
§11
11. Numotva-sso.
第十一条。以礼敬为本。
Namoiccasmā karotīti asmiṃ atthe asso hoti. Namassati tathāgtaṃ.
以礼敬为本,是此处之词义。礼敬如来说。
§12
12. Dhātvatthe nāmasmi.
第十二条。于本体即名。
Nāmasmā dhātvatthe bahulamihoti. Hatthinā atikkamati atihatthayati, vīṇāya upagāyati upavīṇayati, daḷhaṃ karoti vinayaṃ daḷhayati, visuddhā hoti ratti visuddhayati, kusalaṃ pucchati kusalayati.
于本体即名,即广泛涵盖本体的义。像大象能越过、越过大象之意,像琵琶能演奏、使之静止,令律严明,令戒净洁,令善行澄清明净。
§13
13. Saccādīhāpi.
13. 以及真理等等。
Saccādīhi dhātvatthe āpi hoti. Saccāpeti, atthāpeti, vedāpeti, sukkhāpeti, sukhāpeti, dukkhāpeti.
关于真理等之法性,也成立。所谓真理,是施行意义、完成意义、显现意义、使苦尽、使乐、使苦之意。
§14
14. Kriyatthā.
14. 【用于动作义】
Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā. Kriyā attho yassa so kriyattho dhātu.
此权属(义)属于事理的全面周密。所谓功用义,是指某事为了其功用而成为其性质。
§15
15. Curādito ṇi.
15. 从盗取等起始之否定。
Curādīhi kriyatthehi sakatthe ṇi paro hoti bahulaṃ. Ṇakāro vuddhyattho, evamaññatrāpi, corayati, lāḷayati, kathaṃ ‘rajjaṃ kāretī’ti? Yogavibhāgato.
对于盗取及其等功用义,否定与肯定相应为殊别,且较多。否定形式为无增进之意,且同理于他处,盗取、藏匿,何以谓之“做缰绳”?这是依据作用区别而言。
§16
16. Payojakabyāpāre ṇāpi ca.
16. 关于目的的使用,也不是无的。
Kattāraṃ yo payojayati, tassa byāpāre kriyatthā ṇiṇāpī honti bahulaṃ, kāreti, kārāpeti. Nanu ca kattāpi karaṇādīnaṃ payojakoti taṃbyāpārepi ṇiṇāpī pāpuṇanti? Payojakaggahaṇasāmatthiyā na bhavissanti curādīhi visuṃ vacanasāmatthiyā ca. Ato bhiyyo ṇāpiyeva, ṇiyevuvaṇṇato, dvayamevaññehi.
任何施行目的事者,在此使用范围中,通常会有进行、造成、促使等动作。确实,无论施行者还是其他因缘中所谓“目的”,也在此范畴内,均得应用果报的说法。然而,因指向使用目的与盗窃等恶语的归谬不同,并非全然一样。因此,关于目的的使用亦应分明禁止或准许,两者不可混淆。
§17
17. Kyo bhāvakammesva-parokkhesu māna nta tyādīsu. Bhāvakammavihitesu parokkhāvajjitesu mānantatyādīsu paresu kyo hoti kriyatthā. Ntaggahaṇamuttaratthaṃ, kakāro avuddhyattho evamuttaratrāpi. Ṭhīyamānaṃ, ṭhīyate, sūyamānaṃ, sūyate, aparokkhesu mānantatyādīsūti kiṃ? Babhūva devadattena, bibhida kusulo. Bhijjate kusulo sayamevāti ‘bhijjate’ti savanā kammatā-vagamyate, ‘sayamevā’ti savanato kattutā, kattutāvacanicchāyantu ‘bhindati kusulo attāna’nti bhavati, evamaññampi yathāgamamanugantabbaṃ. ‘Aparokkhesu mānantatyādīsū’ti ayamadhikāro ā ‘tanāditvo’ti 5.26. Apica ete kyādayo tyādīsu parabhūtesu kattukammabhāva vihitesu kyalādīnaṃ vidhānato tesveva viññāyantīti akammakehi dhātūhi kattubhāvesu, sakammakehi kattukammesu, kammāvacanicchāyaṃ bhāve ca bhavantīti veditabbā. Yassa pana dhātussa kiriyā kammamapekkhate, so sakammako, yassa tu kiriyā kattumattamapekkhate, svākammakoti ñātabbaṃ.
17. 关于行为、职责、他人的态度等,此中所论的“施为”等状态究竟为何?此“施为”的意义,连接此后所述多种形式。如表达“被施为”,“有所施为”,乃至直接指涉“施”的行为如何为他人所承认,这些都包括其中。这点通过称为“他主体的存在”章节得以说明。此外,具体到不同种类的他人活动/应为,如他人强制的行为、为他人设定的法令等,也包含在内。因此,应辨明当某一元素依赖行为而起时,该行为者为“主动行为者”,而当仅以行使施为的资格为依归时,则称之为“行使者”。
§18
18. Kattari lo.
18. 关于行为者的事情。
Kriyatthato aparokkhesu kattuvihitamāna ntatyādīsu lo hoti. Lakāro, ‘‘ñilasse’’ti 5-163 visesanattho. Pacamāno, pacanto, pacati.
从语法和意义而言,“不做”一词是指在非被动的否定施为状态中使用的语尾。“正在做”的表达如“正在煮”、“正在烹煮”等,均属于此类。
§19
19. Maṃ ca rudhādīnaṃ.
19. 『我』及『rudh』等动词词根之规则。
Rudhādito kattuvihitamānanta tyādīsu lo hoti maṃ ca antasarā paro. Makāro-nubandho, akāro uccāraṇattho. Rundhamāno, rundhanto, rundhati.
「阻」等词根,在行为者所规定的现在时等诸词缀中,附缀「罗」,且词根末尾之元音,其后之音亦随之变化。「玛」为附缀标记,「阿」为发音辅助音。由此得:『正在阻止』(现在分词形)、『正在阻止』(另一现在分词形)、『阻止』(第三人称单数现在时)。
§20
20. Ṇiṇāpyāpīhi vā.
20. 【于「使」等使役词缀之后,或作变化】
Ṇiṇāpyāpīhi kattuvihitamānanta tyādīsu lo hoti vibhāsā, orayanto, corento, kārayanto, kārento, kārāpayanto, kārāpento, saccāpayanto, saccāpento, corayati, coreti, kārayati, kāreti, kārāpayati, kārāpeti, saccāpayati, saccāpeti. Vavatthitavibhāsattho-yaṃ vāsaddo, tena māne niccaṃ, corayamāno, kārayamāno, kārāpayamāno, saccāpayamāno.
关于第20条的详细解释:『Ṇiṇāpyāpīhi』指在拘束及相关词语中使用,包括「Orayanto」(软化者)、「Corento」(偷窃者)、「Kārayanto」(使役者)等动名词,以及其现在时形式「Corayati」(偷窃)、「Kārāpayati」(使役)等动词形式。此部分为辅助说明,该行为被认为是一种常态存在,即所谓持续被称作「Vāsaddo」(惩罚、管束)。依此描述,持续地实施偷窃、作业、使役等行为形式。
§21
21. Divādīhi yaka.
21. 【「戏」等类词根附加「亚咖」词缀】
Divādīhi lavisaye yaka hoti. Dibbanto, dibbati.
「戏」等类词根,在表示「罗」(即现在时)的语境中,附加「亚咖」词缀。由此得:『正在嬉戏』(现在分词形)、『嬉戏』(第三人称单数现在时)。
§22
22. Tudādīhi ko.
22. 『杵』等词根,〔其连接词缀〕为何?
Tudādīhi lavisaye ko hoti. Tudamāno, tudanto, tudati.
关于“Tudā”及其余类词的说明。‘Tudā’是动词根,表示‘打击’。由此派生的形态有‘tudamāno’,意为正在‘打击’;‘tudanto’,表示打击的动作正在进行;‘tudati’,则是基本现在时态的表达,即‘他/她/它打击’。
§23
23. Jyādīhi knā.
23. 关于‘Jyā’及其余类词的说明。
Jiādīhi lavisaye knā hoti. Jinanto, jināti. Kathaṃ ‘jayanto’ jayatī, ti? Bhūvādipāṭhā.
『胜』等词根,在表达『征服』义域时,接「那」类词缀。如:『正在征服者』、『征服』。那么,『正在获胜者』、『获胜』又作何解?〔答:〕依「存在」等词根之例列编入。
§24
24. Kyādīhi kṇā.
24. 关于‘Kya’及其余类词的说明。
Kīādīhi lavisaye kṇā hoti. Kiṇanto, kiṇāti.
『买』等词根,在表达『购买』义域时,接「那」类词缀。如:『正在购买者』、『购买』。
§25
25. Svādīhi kṇo.
25. 关于‘Sva’及其余类词的说明。
Suādīhi lavisaye kṇo hoti. Suṇamāno, suṇanto, suṇoti. Kathaṃ suṇātīti? Kyādipāṭhā.
何为听觉之所?听觉是听闻、倾听、能够听闻。何以谓之听闻?谓知晓经文等。
§26
26. Tanāditvo.
二十六、指称起首词。
Tanādito lavisaye o hoti. Tanoti.
指称起首词,是指“o”一词。此为“tanoti”一动词根。
§27
27. Bhāvakammesu tabbā-nīyā.
二十七、关于应当行持之业。
Tabbaanīyā kriyatthā pare bhāvakammesu bahulaṃ bhavanti. Kattabbaṃ, karaṇīyaṃ, kattabbo kaṭo, karaṇīyo. Bahulādhikārā karaṇādīsupi bhavanti, sinānīyaṃ cuṇṇaṃ, dānīyo brāhmaṇo, sammāvattanīyo guru, pavacanīyo upajjhāyo, upaṭṭhānīyo sisso.
应当行持者,为他处诸业中多有之者。所谓应作、应行、当行、应当行。盖多属于权责、义务之事。譬如:净浴时用水者,应作;布施者,为婆罗门;善护戒者,为师长;宣说者,为导师;服侍者,为比库弟子。
§28
28. Ghyaṇa.
二十八、知识。
Bhāvakammesu kriyatthā paro ghyaṇa hoti bahulaṃ. Vākyaṃ, kāriyaṃ, ceyyaṃ, jeyyaṃ.
于造作业中,另一种作用多为负责。谓语句、所作之业、应作之业、可作之业皆包含于内。
§29
29. Āsse ca.
二十九。亦为此。
Ātoghyaṇa hoti bhāvakammesu, āssa e ca. Deyyaṃ.
于造作业中所有职责,亦是此。应予给予。
§30
30. Vadādīhi yo.
三十。由言辞等。
Vadādīhi kriyatthehi yo hoti bahulaṃ bhāvakammesu. Vajjaṃ, majjaṃ, gammaṃ. (42) ‘‘Bhujānne’’, bhojjo odano, bhojjā yāgu, bhoggamaññaṃ.
由言辞行为者,于造作业中甚为多见。谓训诫、膏药、服药。(第四十二)“食者”,谓可食之食粮、饮食、祭献、饮食所及之物。
§31
31. Kicca ghacca bhacca bhabba leyyā.
三十一。所作所毁、所破坏、所吞噬、所放置者。
Ete saddā yappaccayantā nipaccante.
诸声闻此处结束时便止息。
§32
32. Guhādīhi yaka.
32. 从密处起的亚卡。
Gutādīhi kriyattehi bhāvakammesu yaka hoti. Guyhaṃ, duyhaṃ, sisso. Siddhā evete tabbādayo pesātisaggapattakālesupi gamyamānesu sāmaññenavidhānato, tvayā khalu kaṭo kattabbo, karaṇīyo, kāriyo, kicco, evaṃ tvayā kaṭo kattabbo, bhotā kaṭo kattabbo, bhoto hi patto kālo kaṭakaraṇe. Evaṃ uddhamohuttikepi vattamānato pesādīsu siddhā eva. Tathā arahe kattari sattivisiṭṭhe ca patīyamāne āvassakādhamīṇatāvisiṭṭhe ca bhāvādo siddhā, uddhaṃmuhuttato-bhotā kaṭo kattabbo, bhotā rajjaṃ kattabbaṃ. Bhavaṃ araho, bhotā sāro vahitabbo, bhavaṃ sakko, bhotā avassaṃ kaṭo kattabbo, bhotā nikkho dātabbo.
亚卡即由密处、隐蔽处、门扉等所作之业而生。密藏、隐藏、封闭。此等诸物,即‘塔巴’等,是自证悟者在遣送使者外出时于常规中必须遵守之法,故汝当知:此乃必行、应为、应作、所事、所职,若云汝当行者、众生所当行者、众生之受持时机所当施作。如此,对于暂时迷惑狂乱者而言,遣送使臣之事亦堪称自证悟者之必行。又如阿拉汉之执行者,在二十余众所调御、驱使时,于施舍贫穷微贱者亦有诸必要之德行,自上而下,当知施舍者当行何事,受施者应执何职。若为阿拉汉,则当持有余众者;若为天帝,则当为众生执事,受者当施予。
§33
33. Kattari ltuṇakā.
33. 执事之职责。
Kattari kārake kriyatthā ltuṇakā honti bahulaṃ. Paṭhitā, pāṭhako. Bahulamitveva? Pādehi harīyatīti pādahā-rako , gale cuppateti galecopako. Siddhova ltu, arahe sīlasādhudhammesu ca sāmaññavihitattā, bhavaṃ khalu kaññāya pariggahitā, bhavametaṃ arahati. Sīlādīsu-khalvapi upādātā kumārake, gantā khelaṃ, muṇḍayitāro sāviṭṭhāyanā vadhuṃ katapariggahaṃ.
施事者、施行者,常多为执事者。所谓行走者、读诵者。何以为多?以为用脚移动者称脚扶持,用颈负重者称颈支撑。自证悟者之执事,乃以戒行为善法之常规,若为女子所守护,则女子者应援持护持,故称此为阿拉汉。戒等善法之缘起,守护者亦如娇嫩童子,入门戏耍者,剪发之理,安顿居处者,持家妇女等,皆具护持之责。
§34
34. Āvī.
34. 显现(公开)。
Kriyatthā āvī hoti bahulaṃ kattari. Bhayadassāvī. Appavisayataññāpanatthaṃ bhinnayogakaraṇaṃ, sāmaññavihitattā sīlā dīsu ca hoteva.
‘做’者,谓经常有行为者。也谓具怖畏见者。为表达非此境界之意,作离别结合之器,因普通作法故,律中亦于戒中出现。
§35
35. Āsiṃsāyamako.
三十五、无害者。
Āsiṃsāyaṃ gamyamānāyaṃ kriyatthā ako hoti kattari. Jīvatūti jīvako, nandatūti nandako, bhavatūti bhavako.
无害者者,谓行进于无害之路者,非行为者。生命故谓生命者,喜乐故谓喜乐者,存在故谓存在者。
§36
36. Karā ṇano.
三十六、助者。
Karato kattari ṇano hoti. Karotīti kāraṇaṃ, kattarīti kiṃ? Karaṇaṃ.
助者,谓行为者为助。行为即原因,助者为何?即原因也。
§37
37. Hāto vīhikālesu.
三十七、于去车时处。
Hāto vīhismiṃ kāle ca ṇano hoti kattari. Hāyanā nāma vihayo, hāyano saṃvaccharo, vīhikālesūti kiṃ? Hātā.
「行者」于精进时为什么称为造作者?「行」者意指行为、行动、行走过程中的步伐,「行者」的名义即由此行为活动而得。行的时节中即此精进修行阶段,因而称之为造作者(勤修者、努力行事者)。
§38
38. Vidā kū.
三十八、称谓「智慧者」的释义。
Vidasmā kū hoti kattari. Vidū, lokavidū.
「智慧者」为何被称为造作者?智慧者即通达世间真实的智者。
§39
39. Vito ñāto.
三十九、称谓「已了知者」的释义。
Vipubbā ñāiccasmā kū hoti kattari. Viññū. Vitoti kiṃ? Paññā.
由「具足智慧」生起的「已了知者」为何被称为造作者?「智慧者」即慧解者。何为智慧?即智慧、明智。
§40
40. Kammā.
四十、称谓「行为者」的释义。
Kammato parā ñāiccasmā kū hoti kattari. Sabbaññū, kālaññū.
因业力之故,断知者成为行为者。智者通达一切,明了时节。
§41
41. Kvacaṇa.
四十一、何时?
Kammato parā kriyatthā kvaci aṇa hoti kattari. Kumbhakāro, saralāvo, mantajjhāyo, bahulādhikārā idha na hoti ādiccaṃ passati, himavantaṃ suṇoti, gāmaṃ gacchati. Kvacīti kiṃ? Kammakaro.
因业力之故,行为者有时为微小,成为能作事者。制陶工人、简朴之人、谋士、多方负责人,于此处不作首要者,而能见首领,闻喜马,往村庄。何谓『何时』?即行为者也。
§42
42. Gamā rū.
四十二、行人形象。
Kammato parā gamā rū hoti kattari. Vedagū pāragū.
因业力之故,行人形象成为行为者。具感受通达,得彼岸通达者。
§43
43. Samānañña bhavanta yāditū-pamānā disā kamme rīrikkhakā.
四十三、同类者如标杆者,其量犹如方向之尺度,随业而有变化。
Samānādīhi yādīhi copamānehi parā disā kammakārake rīrikkhakā honti. Samāno viya dissatīti sadī sadikkho sadiso. Aññādī aññādikkho aññādiso. Bhavādī bhavādikkho bhavādiso. Yādī yādikkho yādiso. Tyādī tyādikkho tyādiso. Samānādīhīti kiṃ? Rukkho viya dissati. Upamānāti kiṃ? So dissati. Kammeti kiṃ? So viya passati. Rakārā antasarādilopatthā, kakāro ekārābhāvattho.
「同于词尾」与「同于词尾相似者」相较之下,异方位者于作业者中为轻薄轻慢者。所谓『同于』,即显现如同;即恒常、恒实、恒相似之义。所谓『异于』,即不同、异样、差别之相似。所谓『在有』,即存在,即有之相似。所谓『于所依』,即依止处、所在之相似。所谓『于断除』,即断灭、消亡之相似。何谓「同于词尾」?譬如树木之显现。何谓「比喻」?即显现者。何谓「作用」?即似观看者。『作业者』谓使断如枝叶等失去其性,『作业者』谓一个作业体的存在。
§44
44. Bhāvakārakesva-ghaṇa ghakā.
四十四、以作业者为中心的集体称为「ghaṇa」
Bhāve kārake ca kriyatthā a ghaṇa gha kā honti bahulaṃ. A-paggaho, niggaho, karo, garo, cayo, jayo, ravo, bhavo, paco, vaco, annado, purindado, īsakkaro, dukkaro, sukaro. Ghaṇa-bhāve pāko, cāgo, bhāvo, kārakepi saññāyaṃ tāva pajjatenenāti pādo, rujatīti rogo, visatīti veso, sarati kālantaranti sāro thiraṃso, darīyante etehīti dārā, jīrayati etenāti jāro, asaññāyampi dāyo datto, lābho laddho, gha-vako, nipako, ka-piyo, khipo, bhujo, āyudhaṃ.
于作业者方面,常见之集体如ghaṇa及gha、kā等,广泛存在。有无链接、包摄、作为、集结、胜利、消失、到达、生起、烹煮、说话、供给、承受、强盗、困难、困难者、容易、困难者之名称。于集体作业之性质,如成熟、牺牲、感情、作业等观念,亦常被引用。诸如足、痛、疾、伤及时间流逝、徒长消散、衰老等概念皆属其中。即使未被认知者亦因赐与、获得、侍奉等,使之成为集体性质。
§45
45. Dādhātvi.
四十五、关于给予之词尾
Dādhāhi bahulami hoti bhāvakārakesu. Ādi, nidhi, vālami.
给予者的作用词尾,广泛出现在作业者中。例有起始、收藏、承载之意。
§46
46. Vamādīyyathu.
四十六、关于回避之词尾
Vamādīhi bhāvakārakesvathu hoti. Vamathu, vepathu, (avathu, sayathu).
动因多由体侧而起。体侧者,即摇动、颤抖、俯伏、侧卧也。
§47
47. Kvi.
四十七。疑问。
Kriyatthā kvi hoti bahulaṃ bhāvakārakesu. Kakāro kānubandhakāriyattho, abhibhū, sayambhū, bhattaggaṃ, (dānaggaṃ) salākaggaṃ, sabhā, pabhā.
作意者多从何处起?即作意者所随从之原因,乃指诱因、介因、主宰、自生者、起食缘、起施缘、索条、集会、光明等。
§48
48. Ano.
48. 『ana』词尾(用于构成现在分词或相关派生词形)。
Kriyattā bhāvakārakesvano hoti. Gamanaṃ, dānaṃ, sampadānaṃ, apādānaṃ, adhikaraṇaṃ, calano, jalano, kodhano, kopano, maṇḍano, bhūsano.
由于作意故而生者,即行走、布施、摄受、采集、职掌、迁移、流动、愤怒、激怒、装饰、打扮等。
§49
49. Itthiyamaṇa tti ka yaka yā ca.
四十九。谓女性、青年、男子等类别。
Itthiliṅge bhāve kārake ca kriyatthā aādayo honti ano ca bahulaṃ. A titikkhā, vīmaṃsā, jigucchā, pipāsā, puttiyā īhā bhikkhā, āpadā, medhā, godhā, ṇakārā, hārā, tārā, dhārā, ārā, kti-iṭṭhi, siṭṭhi, bhitti, bhatti, tanti bhūti, ka-guhā, rujā, mudā, yaka-vijjā, ijjā, ya-seyyā, samajjā, pabbajjā, paricariyā, jāgariyā, anakāraṇā, hāraṇā, vedanā, vandanā, upāsanā.
女性特征的存在和因缘,因果关系等,诸种义项皆有,有时不一而足。其包括忍耐、审察、嫌恶、渴望、生育之欲、乞食、灾难、愚痴、贪着、欲求、缚缠、系挂、流注、维系、抵御、盈余、增长、依凭、燃烧、长进、生命、隐匿、病苦、喜乐、魔法、贪恋、良伴、娶妻、出家、侍奉、觉醒、不为所作、不受持、感受、敬礼、礼拜、祈祷等。
§50
50. Jāhāhi ni.
五十、舍弃(Jāhāhi ni)。(此为条目标题或教义辨析用语)
Jāhāiccetehi ni hotitthiyaṃ. Jāni, hāni.
舍弃即止。舍弃这些则有上述义。舍弃即放弃,停止。
§51
51. Karā ririyo.
51. 『karā』者,『ririyo』也。(即「karā」一词释义为「ririyo」)
Karato ririyo hotitthiyaṃ. Karaṇaṃ kiriyā. Kathaṃ ‘kriyā’ti? ‘‘Kriyāyaṃ’’ti nipātanā.
行为作则即是这些义。行为即活动、作为。‘如何为行为?’谓当见‘行为’为词尾。
§52
52. Ikitī sarūpe.
五十二、此者,像此形态。
Kriyatthassa sarūpe-bhidheyye kriyatthā pare ikitī honti, vaci, yudhi, pacati, ‘akāro kakāro’ti ādīsu kārasaddena samāso, yathā evakāroti.
“行事之事”中,按形态可分为能行者与被行者两类,譬如“说话、战斗、煮食”等动词,亦如由表示作用的辅音组成的合成音,如“阿卡罗”(a kāro)等。
§53
53. Sīlābhikkhaññā-vassakesu ṇī.
53. 关于戒律、比库及尼的雨季藏修(在此为训诂注释)。
Kriyatthā ṇī hoti sīlādīsu patīyamānesu, uṇhabhojī, khīrapāyī, avassakārī, satandāyī.
“行事之事”在戒律等修习中,指的是比库尼的行为,如服用热食、乳制品、进行季节性修行、以及哺乳期的行为等。
§54
54. Thāvarittara bhaṅgura bhidura bhāsura bhassarā.
54. 稳定者,断裂者,易碎者,明朗者,发光者。
Ete saddā nipaccante sīle gamyamāne.
这些声音在戒律实践中具有一定的特性。
§55
55. Kattari bhūte ktavantu ktāvī.
55. 作事者,所作之者,作事者。
Bhūte-tthe vattamānato kriyatthā ktavantuttāvī honti kattari. Vijitavā, vijitāvī, bhūteti adhikāro yāva ‘‘āhāratthā’’ti (5-60).
「在现有的有情中,行动者和被动者是有的。」这里的『行动者』指的是那些实践者,具有完成行为的能力。『有情』一词指生存于世间的众生。『杀胜者』、『胜女』、『有情』这些术语的权利,持续至『食物之意』的范围,即直到获得食物的目的为止。
§56
56. Ktobhāvakammesu.
56. 关于已作之业。
Bhāve kamme ca bhūte kto hoti. Āsitaṃ bhavatā. Kato kaṭo bhavatā.
在造业中,谁是主体?这乃由之前造作所决定。由谁完成,谁便承担。
§57
57. Kattari cārambhe.
57. 关于行为的开端。
Kriyārambhe kattari kto hoti yathāpattañca. Pakato bhavaṃ kaṭaṃ, pakato kaṭo bhavatā, pasutto bhavaṃ, pasuttaṃ bhavatā.
在行为开始时,谁是主体,以及行为是否符合标准。宣布的行为已完成,已经由谁完成,行为已吐露,行为已吐露于谁。
§58
58. Ṭhā-sa vasa silisa sī ruha jara janīhi.
58. 地、水、火、风、色、受、想、行、识由此生出。
Ṭhādīhi kattari kto hoti yathāpattañca. Upaṭṭhito guruṃ bhavaṃ, upaṭṭhito guru bhotā, upāsito guruṃ bhavaṃ, upāsito guru bhotā, anuvusito guruṃ bhavaṃ, anuvusito guru bhotā, āsiliṭṭho guruṃ bhavaṃ, āsiliṭṭho guru bhotā, adhissito khaṭopikaṃ bhavaṃ, adhissitā khaṭopikā bhotā, āraḷho rukkhaṃ bhavaṃ, āruḷho rukkho bhotā, anujiṇṇo vasaliṃ devadatto, anujiṇṇā vasalī devadattena, anujāto māṇavako māṇavikaṃ, anujātā māṇavikā māṇavakena.
请指出,何者称为行为者,并且合乎正法。被服侍者、尊敬的老师;被恭敬者、尊重的老师;被追随者、追随的老师;被亲近者、亲近的老师;被引导者、引导的老师;被扶持者、扶持的老师。被使役者、使役的老师;被攀缘的树木,攀缘的树木。被服侍的婢女,服侍人的婢女;被教导的男孩,教导女童;被教导的女童,教导男孩。
§59
59. Gamanatthākammakādhāre ca.
59. 关于行动目的的因缘。
Gamanatthato akammakato ca kriyatthā ādhāre kto hoti kattari ca yathāpattañca, idamesaṃ yātaṃ, iha te yātā, iha tehi yātaṃ, ayaṃ tehi yāto patho, idamesamāsitaṃ, iha te āsitā, ihatehi āsitaṃ, ‘devo ce vuṭṭho sampannā sālayo’ti kāraṇasāmaggīsampatti etthābhimatā.
就行走目的和非目的的依止而言,谁为行为者,且合乎正确?此即指从此离开,彼者去向此处,由此彼者所去之路,即为此处所在处。彼处坐定,彼处坐之处,若谓『若天神降临,禅堂圆满』,则因缘和合确实乃是意欲之所在。
§60
60. Āhāratthā.
60. 关于饮食的目的。
Ajjhohāratthā ādhāre kto hoti yathāpattañca, idamesaṃ bhuttaṃ, idamesaṃ pītaṃ, iha tehi bhuttaṃ, iha tehi pītaṃ, odano tehi bhutto pītamudakaṃ, akattattho yogavibhāgo, kathaṃ ‘pītā gāvo’ti? Pītamesaṃ vijjatīti pītā, bāhulakā vā, ‘passinno’ti yā ettha bhūtakālatā, tatra tto, evaṃ raññaṃ mato raññaṃ iṭṭho, raññaṃ buddho, raññaṃ pūjito, evaṃ sīlito, rakkhito, khanto, ākuṭṭho, ruṭṭho, rusito, abhibyāhaṭo, dayiyo, haṭṭho, kantā, saṃyato, amato, ‘kaṭṭha’nti bhūtatāyameva hetuno, phalaṃ tvatra bhāvi.
现在以饮食为依止,谁为行为者,且合乎正法?此处食用,此处饮用,彼处以此为食,彼处以此为饮。米饭以水混合而食饱,未曾增添混合物,何以曰“饮牛”呢?饮者在此,即为饮,众多者谓之“透明”,此为所在之秉性。此乃属于王意、合意、觉知、崇敬,秉持戒律、守护、忍耐、不怒、未愤、未恼、无暴、慈悲、貌美、亲切、节制、无死之根本。『木』为其本质因,此处乃行其果报之处。
§61
61. Tuṃ tāye tave bhāve bhavissati kriyāyaṃ tadatthāya.
61. 你自身根本条件中,将生此行为,因应其义。
Bhavissati atthe vattamānato kriyatthā bhāve tuṃ tāye tave honti kriyāyaṃ tadatthāyaṃ patīyamānāyaṃ. Kātuṃ gacchati, kattāye gacchati, kātave gacchati, icchati bhottuṃ kāmeti bhottunti imīnāva siddhaṃ, punabbidhāne tvihāpi siyā ‘icchanto karotī’ti, evaṃ sakkoti bhottuṃ, jānāti bhottuṃ, gilāyati bhottuṃ, ghaṭate bhottuṃ, ārabhate bhottuṃ, labhate bhottuṃ, pakkamati bhottuṃ, ussahati bhottuṃ, arahati bhottuṃ, atthi bhottuṃ, vijjati bhottuṃ, vaṭṭa tibhottuṃ, kappati bhottunti. Tathā pārayati bhottuṃ, pahu bhottuṃ, samattho bhottuṃ, pariyatto bhottuṃ, alaṃ bhottunti bhavatissa sabbattha sambhavā. Tathā kālo bhottuṃ. Samayo bhotuṃ, velā bhotunti, yathā bhottuṃmano, sottuṃ soto, daṭṭhuṃ cakkhu, yujjhituṃ dhanu, vattuṃ jaḷo, gantumano, kattumalasoti, uccāraṇantu vattāyattaṃ. Bhāveti kiṃ? Karissāmīti gacchati, kriyāyanti kiṃ? Bhikkhissaṃ iccassa jaṭā, tadatthāyanti kiṃ? Gacchissato te bhavissati bhattaṃ bhojanāya.
行为发生时有一个目的存在,但在修习时你我则有行为。行为是为此目的,这目的是为了所期待的结果。『去做』、『为做』、『准备做』、『愿意去吃』、『想吃』、『正如此已成』,即使再三用不同表述,仍是‘愿意而为’。这样便能说‘愿意吃’,知道要吃,渴求吃,发生吃,开始吃,获得吃,完成吃,欢喜吃,努力吃,适合吃,有吃,存在吃,有吃,围绕吃,进行吃。正如能够完成吃,能开始吃,能承受吃,能熟练吃,能完成吃,这都是处处皆有可能。时间、时刻皆可吃。正如愿意吃的心,耳能听到乐声,眼可看见,弓可拉弦,箭可射出,前往所欲,言语可发声,都是为着行动。修习何事?便是‘要做什么’而去做。行为为何?出于比库的愿望。此愿望缘何?因将要去所以已然产生。由此便会发生饭食。
§62
62. Paṭisedhe-laṃkhalūnaṃ tuna tvāna tvā vā.
62. 对锁链的禁止,三种不同形式,即“禁止”、“制止”或“戒律”等。
Alaṃ khalusaddānaṃ paṭisedhatthānaṃ payoge tunādayo vā honti bhāve. Alaṃ sotuna, khalu sotuna, alaṃ sutvāna, dhalu sutvāna, alaṃ sutvā, khalu sutvā, alaṃ sutena, khalu sotena, alaṃ khalūnanti kiṃ? Mā hotu, paṭisedheti kiṃ? Alaṅkāro.
禁止恶声闻的缘起,是为禁止修行时发生的各类不善习气。禁止听闻的坏习气,禁令缘于听闻;禁说,禁说坏话;禁听,禁闻恶声。“禁止”、“戒止”意指装饰(比喻为婉转妄语者的修饰),即不应如是。
§63
63. Pubbekakatthukānaṃ.
63. 曾经发生过的事情。
Eko kattā yesaṃ byāpārānaṃ, tesu yo pubbo, tadatthato kriyatthā tunādayo honti bhāve, sotuna yāti, sutvāna, sutvā vā, ekakattukānantikiṃ? Bhuttasmiṃ devadatte yaññadatto vajati, pubbāti kiṃ? Bhuñjabhi ca pacati ca. ‘Appatvā nadiṃ pabbato atikkamma pabbataṃ nadī’ti bhūdhātussa sabbattha sambhavā ekakattukatā pubbakālatā ca gamyate. ‘Bhutvā bhutvā gacchatīti’ imināva siddhaṃ ābhikkhaññantu dvibbacanāvagamyate. Kathaṃ ‘jīvaggāhaṃ agāhayi, kāyappacālakaṃ gacchantī’ti ādi? Ghaṇantena kriyāvisesanena siddhaṃ yathā ‘odanapākaṃ sayatī’ti.
有些商业行为第一次发生时,就应视作‘前例’。这些活动如听闻的事情、经闻的道理,初次经验,便成先行之规。饮食、祭祀等贵重奉献物,既成前缘,便始成规则。‘已渡河,已过山,山水俱越’,地势似乎在各处通行,这便叫做‘先例’或‘前例性质’。‘做完了再继续’这种表达,类似双词法而成。怎么说‘带来了生活所需,行了养身体之路’呢?正如烹煮稀粥于炊具,皆是合乎法式的行动特征。
§64
64. Nto katthari vattamāne.
64. 否定符号“nto”用在什么地方以及目前的用法。
Vattamānatthe vattamānato kriyattā nto ho ti kattari, tiṭṭhanto.
现行事中,通过现行事为所行者,谓之承事,或谓立事者。
§65
65. Māno.
65. 「māna」(慢)。
Vattamānatthe vattamānato kriyatthā māno hoti, kattari. Tiṭṭhamāno.
现行事中,通过现行事为所行时,自尊心生起,谓为立事者,或谓立现者。
§66
66. Bhāvakammesu.
66. 在造业的心境中。
Vattamānatthe vattamānato kriṃyatthā bhāve kammeca māno hoti. Ṭhīyamānaṃ, paccamāno odano.
现行事中,通过现行行为,在造业的心境里,自尊心生起。正在生起之时,谓为当下生起,继后者为触缘。
§67
67. Te ssapubbānāgate.
67. 彼等之前与之后。
Anāgatatthe vattamānato kriyatthā tentamānā ssapubbā honti. Ṭhassanto, ṭhassamāno, ṭhīyissamānaṃ, paccissamāno odano.
未来时者,是指动作正在进行之时,这种正在进行之时的先验存在。如『站立』、『正站着』、『即将站立』、『后继站立』均属此类。
§68
68. Ṇvādayo.
第六十八条 味觉。
Kriyatthā pare bahulaṃ ṇvādayo honti. Cāru, dāru.
动作执行时,味觉多表现为味道。味道可为甘美、苦涩。
§69
69. Khachasāna mekassarodi dve.
第六十九条 痒痛、痛苦。
Khachasappaccayantānaṃ kriyatthānaṃ paṭhamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati. Titikkhā, jigucchā, vīmaṃsā.
对于造成痛痒动作者,第一痒痛语音及表现有二:发痒、憎厌、怀疑。
§70
70. Parokkhāyañca.
第七十条 以及隐秘者。
Parokkhāyaṃ paṭhamekassaraṃ saddarūpaṃ dve bhavati. Jagāma, cakāro anuttasamuccayattho, tenaññatrāpi yathāgamaṃ, jahāti, jahitabbaṃ, jahituṃ, daddallati, caṅkamati. ‘Lolupo, momūhoti ottaṃ tadaminādipāṭhā.
对于他人无觉察者来说,最初的字音有二种形式。此人行走、作为,虽是无上堆积的业,却妄自执着,固守既定之道,他舍弃必须舍弃之物,为了舍弃而挣扎,行走不定。他内心贪欲、愚痴,遂陷入烦恼的起始之门。
§71
71. Ādismā sarā.
71. 自初始诸母音。
Ādibhūtā sarā paramekassaraṃ dve hoti, asisisati, ādismāti kiṃ? Jajagāra, sarāti kiṃ? Papāca.
起始之门始终存在两个状况,永不消失。所谓起始之门,意为何物?所谓永恒,意指恶业。
§72
72. Na puna.
72. 「na puna」(不再)。
Yaṃ dvibhūtaṃ, na taṃ puna dvittamāpajjate, titikkhisati, jigucchisati.
那种已成两种状态者,将不会再生为单一状态,能够忍受,心生厌恶。
§73
73. Yathiṭṭhaṃ syādino.
73. 若能安住其境。
Syādyantassa yathiṭṭhamekassaramādibhūtamaññaṃ vā yathāgamaṃ dvittapajjate, puputtīyisati, putittīyisati, puttīyiyisati.
若于词尾或其他细节,依照本经教法中,应怎样吞音或合音,便依此而转变、调整、转写、变写。
§74
74. Rasso pubbassa.
74. 前者短促。
Dvitte pubbassa saro rasso hoti. Dadāti.
对于前行的二次,成为口绳。 "给予"的意思。
§75
75. Lopo-nādibyañjanassa.
75. 消失及其他音变。
Dvitte pubbassādito-ññassa byañjanassa lopo hoti. Asisisati.
对于前行起始的音及音变,发生消失。 "不发生"的意思。
§76
76. Khachasesvassi.
76. 「kha」等替代余项(字根连接规则)
Dvitte pubbassa assa i hoti khachasesu. Pipāsati, jighaṃsati, khachasesūti kiṃ? Jahāti, assāti kiṃ? Bubhukkhati.
「有第二义前者者」,在皮叉苦(khachasesu)中生起。问:渴望,为欲急迫,在皮叉苦中为何?舍离、断灭为何?饥渴也。
§77
77. Gupissussa.
第七十七条,贫藏的义。
Dvitte pubbassa gupissa ussa i hoti khachasesu, jigucchati.
「有第二义前者」,在贫藏(gupissa)中生起,不净、厌恶也。
§78
78. Catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā.
第七十八条,第四、第二义,第三、第一义。
Dvitte pubesaṃ catutthadutiyānaṃ tatiyapaṭhamā honti. Bubhukkhati, ciccheda.
「有第二义前者」连第四、第二义与第三、第一义皆生起。饥渴、折断也。
§79
79. Kavaggahānaṃ cavaggajā.
第七十九条,开芦处及芦柴者。
Dvitte pubbesaṃ kavaggahānaṃ cavaggajā honti yathākkamaṃ. Cukopa, jahāti.
第二者是过去的头绪,犹如适当的篱笆柱。譬如葵花,舍弃之。
§80
80. Mānassa vī parassa ca maṃ.
八十。自我与彼他。
Dvitte pubbassa mānassa vī hoti parassa ca maṃ, vīmaṃsati.
第二者是过去的自我与彼他,彼此检视。
§81
81. Kitassāsaṃsaye ti vā.
八十一。有关怀疑的是谁。
Saṃsayaso-ññasmiṃ vattamānassa dvitte pubbassa kitassa vā ti hoti. Tikicchati, cikicchati, asaṃsayeti kiṃ? Vicikicchati.
现存怀疑者是第二即过去者,是有关谁的?是彼。治疗、医治、无疑者是谁?是怀疑者。
§82
82. Yuvaṇṇānameo paccaye.
八十二。以青年名义的条件。
Ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ kriyatthānaṃ eohonti yathākkamaṃ paccaye. Cetabbaṃ, netabbaṃ, sotabbaṃ, bhavitabbaṃ.
犹如依赖色彩绚丽之物而作用,按当时条件而发生者。应记、不可记、应听、当成。
§83
83. Lahussupantassa.
83. 轻小睡眠者。
Lahubhūtassa upantassa yuvaṇṇassa eo honti yathākkamaṃ. Esitabbaṃ, kositabbaṃ, lahussāti kiṃ? Dhūpitā, upantassāti kiṃ? Rundhati.
轻微睡眠之轻小者按当时而有作用。应记、应舍,何为轻小?烧灼。何为睡眠?闭塞。
§84
84. Assā ṇānubandhe.
84. 嘴唇之缠缚。
Ṇakārānubandhe paccaye pare upantassa akārassa ā hoti. Kārako.
在「唇」音缠缚中,于别的唇音之缘起存在辅音「阿」者,谓为作业。
§85
85. Na te kānubandhanāgamesu.
85. 不在字母连缀竞争之中。
Te eoā kānubandhe nāgame ca na honti. Cito, suto, diṭṭho, puṭṭho, nāgame ‘vanā’dinā (1.45) cinitabbaṃ, cinituṃ, suṇitabbaṃ, suṇituṃ pāpuṇitabbaṃ, pāpuṇituṃ, dhunitabbaṃ, dhunituṃ, dhunanaṃ, dhunayitabbaṃ, dhunāpetabbaṃ, dhunayituṃ dhunāpetuṃ, dhunayanaṃ, dhunāpanaṃ, dhunayati, dhunāpeti, pīnetabbaṃ, pīnayituṃ, pīnanaṃ, pīnituṃ, pīnayati, sunoti, sinoti, dunoti, hinoti, pahiṇithabbaṃ, pahiṇituṃ, pahiṇanaṃ.
那些词语既不属于动词的近体,也不属于不及物动词。如教法中(1.45)所叙述,被称作“近体”之类的,应当认识,应当思考,应当听闻,应当获得,应当净化,应当净化的行为,应当使净化,应当净化与使净化,应当欢喜,应当欢喜的,欢喜,使欢喜,欢喜的话,应当吮吸,应当吮吸的,吮吸,吮吸的,吮吸,吮吸的,使吮吸的,吮吸的,使吮吸,使吮吸,使吮吸,吮吸,使吮吸,哭泣,应当放弃,应当放弃的,应当放弃的行为。
§86
86. Vā kvaci.
第八十六条,“在哪里”之类。
Te kvaci vā na honti kānubandhanāgamesu. Mudito, ruditaṃ, roditaṃ.
那些“在哪里”之类的词,不属于“近体”或“不及物动词”范畴。有“欢喜”,“哭泣”,“流泪”的意思。
§87
87. Aññatrāpi.
第八十七条,称为“另外的”之类。
Kānubandhanāgamato-ññasmimpi te kvaci, nu honti. Khipako, panūdanaṃ, vadhako.
不属于“近体”或“不及物动词”的词中,有些偶尔也会出现。比如“迅速的”,“猎捕者”,“杀戮者”的意思。
§88
88. Pye sissā.
第八十八条,称为“亲爱的弟子”。
Sissa ā hoti pyādese, nissāya.
修学者因依止故而具备资粮。
§89
89. Eonamayavā sare.
八十九、根本资粮(意作“资粮本体”)。
Sare pare eonaṃ ayaavā honti. Jayo, bhavo, sarati kiṃ? Jeti, anubhoti.
资粮乃缘由所成之品。胜利、生起、流转何者?胜利者因资粮而成,得证而体验。
§90
90. Āyāvā ṇānubandhe.
九十、资粮之聚合。
Eonaṃ āyāvā honti sarādo ṇānubandhe. Nāyayati, bhāvayati, ‘sayāpetvā’tiādīsu rassattaṃ.
资粮因多种条件相续而成。如于诸感受生起、因缘所制心态“完成”等情态,生乐悦之感。
§91
91. Āssāṇāpimhi yuka.
九十一、缘聚金属盾。
Ākārantassa kriyatthassa yuka hoti ṇāpito-ññasmiṃ ṇānubandhe. Dāyako, ṇānubandhetveva? Dānaṃ, aṇāpimhīti kiṃ? Dāpayati.
造作之物若欲成就,须有因果相续之理。此处所谓因果相续,止于因果链条乎?所谓布施,岂非无所求取乎?布施即予以给予。
§92
92. Padādīnaṃ kvaci.
92. 谈及“足”等词义何处?
Padādīnaṃ yuka hoti kvaci. Nipajjitabbaṃ, nipajjituṃ nipajjanaṃ, pamajjitabbaṃ, pamajjituṃ, pamajjanaṃ, kvacīti kiṃ? Pādo.
“足”等词有时表示何义?应当退入、能够退入、退入的状态;有时表示懈怠、能够懈怠、懈怠的状态;何处有此义?此所谓“足”也。
§93
93. Maṃ vā rudhādīnaṃ.
93. 「maṃ」替换鲁达等词根的相应词缀。
Rudhādīnaṃ kvaci maṃ vā hoti. Rundhituṃ, rujjhituṃ, kvacitveva? Nirodho.
“断”等词有时表示何义?能够断除、断绝、何处断除?即为止灭。
§94
94. Kvimhi lopo-ntabyañjanassa.
94. 在何处谓之灭相?
Antabyañjanassa lopo hoti kvimhi. Bhattaṃ gasanti gaṇhanti vā etthāti bhattaggaṃ.
在『ki』之后,末尾辅音字母脱落。『bhattagga』者,众人于此处食饭或取食之处也。
§95
95. Pararūpamayakāre byañjane.
九十五、关于指代形态的辅音。
Kriyatthānamantabyañjanassa pararūpaṃ hoti yakārato-ññasmiṃ byañjane. Bhettabbaṃ, byañjaneti kiṃ? Bhinditabbaṃ, ayakāreti kiṃ? Bhijjati.
用于表达意指的内在辅音在其指示形态上产生变化。《欲分解者》,辅音是什么?『分解者』者,何为无指示形态?破裂。
§96
96. Manānaṃ niggahītaṃ.
九十六、意念的束缚。
Makāranakārantānaṃ kriyatthānaṃ niggahītaṃ hoti ayakāre byañjane. Gantabbaṃ, jaṅghā, byañjanetveva? Gamanaṃ, ayakāretveva? Gamyate.
由表示动作的辅音产生的意念束缚出现在无指示形态的辅音中。『应到处』,是『小腿』,仅作为辅音吗?『行去』,是否仅作为无指示形态?被到达。
§97
97. Na brūsso.
九十七、不是猛兽。
Brūssa o na hoti byañjane. Brūmi, byañjanetveva? Abravi.
在辅音之前,『brū』的『o』不发生变化。『brūmi(我说)』——仅在辅音之前如此。『abravi(他曾说)』则不然。
§98
98. Kagā cajānaṃ ghānubandhe.
第九十八:鸦与谷仓之关系。
Ghānubandhe cakārajakārantānaṃ kriyatthānaṃ kagā honti yathākkamaṃ. Vākyaṃ, bhāgyaṃ.
谷仓者,是作业者所作所为之所在;鸦即如其所应当,成为其象征或缘起体。此乃语句,亦是因缘。
§99
99. Hanassa ghāto ṇānubandhe.
第九十九:断裂于触相相续处。
Hanassa ghāto hoti ṇānubandhe. Āghāto.
断裂发生于触相相续处,谓之障碍。
§100
100. Kvimhi gho paripacca-samohi.
第一百:何处谓之聚合之时?
Payyādīhi parassa hanassa gho hoti kvimhi. Paligho, paṭigho, aghaṃ rassattaṃ nipātanā, saṅgho, ogho.
“他人加害时,必生恐惧,不知往何处去。抑制、反抗、苦恼及厌恶的情感相继出现,如同洪水般泛滥。”
§101
101. Parassa ghaṃ se.
101. 后者的词缀「se」变为「ghaṃ」。
Dvitte parassa hanassa ghaṃ hoti se. Jighaṃsā.
“二者”是指加害的两种形式,加害时即为“加害”,又作“贪求”。
§102
102. Jiharānaṃ gī.
102. “胜利者”的语根“胜”,引申为胜利、战胜。
Dvitte paresaṃ jitarānaṃ gī hoti se. Vijigīsā, jigīsā.
“两者”指胜利者对他人的胜利,称为好胜、争胜心。
§103
103. Dhāssa ho.
103. “持有者”即拥有某物的意思。
Dvitte parassa dhāssa ha hoti. Dahati.
第二种是有所燃烧的。谓之燃烧。
§104
104. Ṇimhi dīgho dusassa.
104. 在阴暗处是长的。
Dusassa dīgho hoti ṇimhi. Dusito. Ṇimhīti kiṃ? Duṭṭho.
阴暗处是长的,谓之难行或有缺陷的。阴暗者何义?谓之障碍。
§105
105. Guhissa sare.
105. 「guh」词根在元音之前的变化规则
Guhissa dīgho hoti sare. Nigūhanaṃ sareti kiṃ? Guyhaṃ.
隐密处是长的,谓之遮蔽。遮蔽者何义?谓之密处。
§106
106. Muhabahānañca te kānubandhe-tve.
106. 【规则】于带有『咖』随缚字的『德韦』(不定式/连续体词缀)之前,『穆哈』等词根的『巴哈』(复数词基变化)亦同。
Muhabahānaṃ guhissa ca dīgho hoti takārādo kānubandhe tvānatvāvajjite, mūḷho, bāḷho, gūḷho, teti kiṃ? Muyhati, kānubandheti-kiṃ? Muyhitabbaṃ, atveti kiṃ? Muyhitvāna, muyhitvā, ‘te kānubandhe-tve’ti ayamadhikāro yāva ‘‘sāsassa sisve’’ti -117.
誹谤之言隐匿时,常久绵延者谓之为愚昧之愚不可及,何以故?因为其行为如同缚于臂锁,心意不明,痴钝迷惑。何谓缚于臂锁?谓其应当被缚住的,实际上却不被缚住,说明其迷惑难解。迷惑之后,迷惑之意遂生,此即此教法中教导之所在,谓之为“此法之门童”。
§107
107. Vahassussa.
107. 【承接动词词根变化规则】『承接』者,指动词词根末尾音节之屈折变化也。
Vahassa ussa dīgho hoti te kānubandhe tvānatvāvajjite. Vuṭṭho.
责备者,即如长久存在,犹如缚于臂锁,心意不明,被误导者,谓之“责备”。
§108
108. Dhāssa hi.
108. 【词根音变规则】『因……而』者,说明词根发生音变之条件也。
Dhā=dhāraṇetīmassa hi hoti te kānubandhe tvānatvāvajjite. Nihito, nihitavā.
拿持即持守之意,此法中如臂锁般拘束,心意不明,谓之“持守”,亦即安置、安放之义。
§109
109. Gamādirānaṃ lopo-ntassa.
109. 『村』等词词根末尾鼻音之脱落规则:凡「村」等词族,其词根末尾之鼻音(-nta)须予脱落。
Gamādīnaṃ rakārantānaṃ ca antassa lopo hoti te kānubandhe tvānatvāvajjite. Gato, khato, hato, mato, tato, saññato, rato, kato, tetveva? Gamyate, kānubandhetveva? Gantabbaṃ, atvetveva? Gantvāna, gantvā.
对于来去之人而言,终结即为消失,对那种凝结之处来说,是否即因离开?被去、被杀、被毁、被打、被记忆、被喜爱、被作成的,这些都是发生在何处?是否被带往凝结之处?应当去往何方?是凝结之处吗?去了,就是去了。
§110
110. Vacādīnaṃ vassuṭa vā.
一百一十条。说话者。
Vacādīnaṃ vassa vā uṭa hoti kānubandhe-tve. Uttaṃ, vuttaṃ, uṭṭhaṃ, vuṭṭhaṃ, ‘atvetveva? Vatvāna, vatvā.
对于说话者来说,应视为消失于凝结之处。说出、说出后、起立、站立,“是凝结之处吗?”说过之后,即是如此。
§111
111. Assu.
一百一十一条。牛。
Vacādīnamassa u hoti kānubandhe-sve. Vuttaṃ, vuṭṭhaṃ.
对于说话者而言,牛是凝聚于其自身的。已经说出、已经站立。
§112
112. Vaddhassa vā.
一百一十二条。死去者。
Vaddhassa assa vā u hoti kānubandhe tve. Vuddho. Vaddho. Atvetveva? Vaddhitvāna, vaddhitvā, kathaṃ ‘vuttī’ti? ‘‘Vuttīmatte’’ti 3-69. nipātanā, ‘vattī’ti hoteva yathālakkhaṇaṃ.
【规则】『瓦达』词根之『阿』,或其『乌』替换,见于带有『咖』随缚字的『德韦』之前。故得『伍达』、『瓦达』。【问】为何仅限于非『德韦』之情形?【答】如『瓦达-伊图瓦那』、『瓦达-伊图瓦』等形式即是。【又问】『伍提』一词如何解释?依规则「『伍提』仅就所说而言」(3-69),此乃特例规定,『瓦提』形式依本身规则成立。
§113
113. Yajassa yassa ṭiyī.
113. 【规则】『亚贾』词根之『亚』,替换为『伊』,见于『帝亚依』(特定词缀)之前。
Yajassa yassa ṭiyī honti kānubandhe-tve. Iṭṭhaṃ, yiṭṭhaṃ, atvetveva? Yajitvāna, yajitvā.
【规则】『亚贾』词根之『亚』,替换为『伊』,见于带有『咖』随缚字的『德韦』之前。故得『伊达』、『伊达』(祭祀义)。【问】为何仅限于非『德韦』之情形?【答】如『亚基-伊图瓦那』、『亚基-伊图瓦』等形式即是。
§114
114. Ṭhāssi.
114. 「ṭhāssi」(站立)。
Ṭhāssi hoti kānubandhe-tve. Ṭhito, atvetveva? Ṭhatvāna, ṭhatvā.
「ṭhāssi」用于带有『kā』附缀的『tve』语境中。『ṭhito』(已站立),那么不用『tve』时呢?则为『ṭhatvāna』、『ṭhatvā』。
§115
115. Gāpānamī.
115.“Gāpānamī”——此为释文待续的词条或特定用词,需依上下文展开解释。
Gāpānamī hoti kānabandhe-tve. Gītaṃ, pītaṃ, atvetveva? Gāyitvā niccaṃ yāgamo, pāssa tu pītvāti bahulādhikārā.
「歌者」者,为纺织拘束之意。唱歌、饮酒,亦如是常态。唱而成习,饮则有多数权利。
§116
116. Janissā.
一一六、称为“生者”。
Janissa ā hoti kānubandhe-tve. Jāto. Atvetveva? Janitvā.
「称为生者」者,指纺织拘束。出生。亦如是者,曾经生育也。
§117
117. Sāsassa sisa vā.
一一七、称为“教法之首”或“教法之遗”。
Sāsassa sisa vā hoti kānubandhe-tve. Siṭṭhaṃ, satthaṃ, sisso, sāsiyo atvetveva? Anusāsitvāna.
「称为教法之首或遗者」,意为纺织拘束。已规戒、守护、遗教,亦如是。经教训诂之后也。
§118
118. Karassā tave.
一一八、叫做“属于手者”。
Karassa ā hoti tave. Kātave.
“应当为你做,确实应当做。”
§119
119. Tuṃtunatabbesu vā.
119. 在『tuṃ』、『tuna』、『tabba』诸后缀中,可选用(此规则)。
Tumādīsu vā karassā hoti. Kātuṃ kattuṃ, kātuna kattuna, kātabbaṃ kattabbaṃ.
“诸如‘应当做’诸语存在。如‘为做、所做者、应当做者’等。”
§120
120. Ñāssa ne jā.
在后接 na 类词缀时,词根 ñā 改作 jā。
Ñādhātussa jā hoti nakāre. Jānituṃ, jānanto, neti kiṃ? Ñāto.
“了知者谓如‘知道者’之存在。知晓、正在知晓,谓何?即亲近者。”
§121
121. Sakāpānaṃ kukakū ṇe.
121. 「沙咖」「阿巴纳」诸词,在「纳」声前加插音。
Sakaāpānaṃ kukakuiccete āgamā honti ṇakāre. Sakkuṇanto, pāpuṇanto, sakkuṇoti, pāpuṇoti, ṇeti kiṃ? Sakkoti, pāpeti.
「沙咖」「阿巴纳」等词,在「纳」字前有插入音。如:「沙咖努安托」(能够……者)、「巴布努安托」(到达……者)、「沙咖努欧提」(他能够)、「巴布努欧提」(他到达)。为何要标注「纳」字?因为「沙咖欧提」(他能)、「巴配提」(他送达)等词则不加插音。
§122
122. Nito cissa cho.
在前缀 ni 之后,ci 的 c 改作 ch。
Nismā parassa cissa cho hoti. Nicchayo.
「nis」之后,「ci」之「cha」音替换。例词:Nicchayo(决定)。
§123
123. Jarasadānamīma vā.
123. 「jarā(老)」等词,或可用「sadāna」等形式替换。
Jarasadānamantasarā paro īma hoti vibhāsā. Jīraṇaṃ, jīrati, jīrāpeti, nisīditabbaṃ, nisīdanaṃ, nisīdituṃ, nisīdati, vāti kiṃ? Jarā, nisajjā, ‘īma vā’ti yogavibhāgā aññesampi, ahīratha, saṃyogādi lopotthassa.
『耆罗』(衰老义词根)之后,末尾含有该音节者,随后接『伊玛』,此为任意规则。〔例词:〕衰老(名词)、正在衰老(动词现在时)、令衰老(使役动词)、应坐(义务分词)、坐具(名词)、为了坐(不定词)、正在坐(动词现在时)。加『或』字何义?『耆罗』(衰老名词直接形式)、坐(动名词)——依据『伊玛或』之词法分析,其余词亦同;又如『彼被引走』等,由连声等规则所致,末尾辅音省略。
§124
124. Disassa passa dassa dasa da dakkhā.
124. 『迪萨』词根,替换为『巴萨』、『达萨』、『达萨』(短音)、『达』、『达咖』等形式。
Disassa passādayo honti vibhāsā. Vipassanā, vipassituṃ, vipassati, sudassī, piyadassī, dhammadassī, sudassaṃ, dassanaṃ, dasseti, daṭṭhabbaṃ. Daṭṭhā, daṭṭhuṃ, duddaso, addasa, addā, addaṃ, addakkhi, dakkhissati, vātveva? Dissanti bālā.
『迪萨』(见义词根)任意替换为『巴萨』等诸形式。〔例词:〕观(名词)、为了观(不定词)、正在观(动词现在时)、善见者、爱见者、法见者、易见(形容词)、见(名词)、令见(使役动词)、应被见(义务分词);又:已见(绝对分词)、为了见(不定词)、难见(合成词)、他曾见(过去时各形式:第三人称单数、第三人称单复数等诸形式)、他将见(将来时)。加『或』字何义?〔反例:〕愚者们显现于世。
§125
125. Samānā ro rīrikkhakesu.
125. 同类词前,「dis」替换为「r」,用于表示相似义的词中。
Samānasaddato parassa disassa ra hoti vā rīvikkhakesu. Sarī, sadī, sarikkho, sadikkho, sariso, sadiso.
从「samāna(相同、相似)」一词之后,「dis」可选择性地变为「r」,用于表示相似义的词中。例如:sarī、sadī(相似者,阴性)、sarikkho、sadikkho(相似者,中性)、sariso、sadiso(相似者,男性)。
§126
126. Dahassa dassa ḍo.
词根 dah 中的 d 改作 ḍ。
Dahassa dassa ḍo hoti vā. Ḍāho, dāho, ḍahati, dahati.
【daha】一词中的【da】可替换为【ḍa】(换言之,此替换可选)。例词:ḍāho(烧灼)、dāho(烧灼)、ḍahati(燃烧)、dahati(燃烧)。
§127
127. Anaghaṇa svāparīhi ḷo.
127. 「无害(形容词)」——于自身及其他词之后,接续词尾时替换为『ḷ』音。
Āparīhi parassa dahassa dassa ḷo hoti anaghaṇasu. Āḷahanaṃ, pariḷāho.
他所见的他者火焰,没有污秽脏秽,是纯净清净的。燃烧之物,是火的燃烧。
§128
128. Atyādintesvatthissa bhū.
128. 在【ati】等词之后,【attha】(义、利益)之【attha】换为【bhū】。
Tyādintavajjitesu paccayesu ‘asa=bhuvi’iccassa bhū hoti. Bhavitabbaṃ. Ādesavidhānamasassāppayogatthametasmiṃ visaye, etena katthaci kassaci dhātussa appayogāpi ñāpito hoti. Atyādintesūti kiṃ? Atthi, santo, atthissāti kiṃ? Assatissa mā hotu.
在极端禁止的缘中,『存在―非存在』的欲向产生存在。应当产生。关于规则的方法在此领域不加分配,借此某些界的少许不适用也被知晓。所谓极端禁止者何?有啊,善逝!所谓存在何?不可为不存在。
§129
129. Aāssāādīsu.
129. 从欲望开始的。
Aādo, āādo, ssādo ca atthissa bhū hoti. Babhūva, abhavā, abhavissā, bhavissati.
欲,欲,欲及存在都是存在界。有了,失了,将失,将有。
§130
130. Ntamānantiyiyuṃsvādilopo. Ntādisūtthissādilopo hoti. Santo, samāno, santi, santu, siyā, siyuṃ, etesvīti kiṃ? Atthi.
130. 以末端无尽等起源的灭尽。以诸如此类的存在起源的灭尽。善逝,与同、在、存在、当存、能是、能作,如是诸者是存在。
§131
131. Pādito ṭhāssa vā ṭhaho kvaci.
131. 被触及的地方或处所,有时是某处。
Pādīhi kiriyāvisesajotakehi saddehi parassa ṭhāssa kvaci ṭhaho vā hoti. Saṇṭhahanto santiṭṭhanto. Saṇṭhahati, santiṭṭhati. Pa parā apa saṃ anu ava o ni du vi adhi api atisu u abhi pati pari upa ā pādī. Kvacīti kiṃ? Saṇṭhiti.
『巴达』等表示动作特别意义的词,在其后的『吒哈』字,有时可以替换为『吒哈』或『霍』。例如:『桑吒哈安多』、『桑帝踏安多』;又如:『桑吒哈帝』、『桑帝踏帝』。『巴』、『巴拉』、『阿巴』、『桑』、『阿努』、『阿瓦』、『欧』、『尼』、『杜』、『毗』、『阿地』、『阿比』、『阿帝苏』、『伍』、『阿毗』、『巴帝』、『巴利』、『伍巴』、『阿』等前缀,皆属『巴达』等之列。『有时』一词何义?例如『桑提帝』(此处则不适用上述替换规则)。
§132
132. Dāssiyaṅa.
第一百三十二条:「答萨」字后接「伊扬阿那」。
Pādito parassa dāssa iyaṅa hoti kvaci. Anādiyitvā, samādiyati, kvacitveva? Ādāya.
『被触及』者,有时为他者之作用。未开始时,正处于开始,何时存在?携带着。
§133
133. Karotissa kho.
第一百三十三条:「咖若提萨」之「咖」字替换为「可」。
Pādito parassa karassa kvaci kha hoti. Saṅkhāro, saṅkharīyati, karassāti avatvā karotissāti vacanaṃ timhi ca vikaraṇuppattiñāpetuṃ.
『被触及』者,有时为他者之行为。『作用』,谓行为被造,行为被进行,用词『为作用者』,目的是说明行为关系之变异产生。
§134
134. Purāsmā.
第一百三十四条:从「布拉」字之后。
Purā iccasmā nipātā parassa karassa kha hoti. Purakkhatvā, purekkhāro-ettaṃ tadaminādipāṭhā.
从「布拉」这一不变词之后,「咖拉」的「咖」字替换为「卡」。例如:『布拉咖特瓦』、『布雷咖拉』——此等形式见于『埃当』、『达达敏』等诸读法之中。
§135
135. Nito kamassa.
第一百三十五条:从「尼」之后,「咖玛萨」之变化。
Nismā parassa kamassa kvaci kha hoti, nikkhamati, kvacitveva? Nikkamo.
由于【ni】之后,他词(他字)的【k】,有时变为【kh】:如「nikkhamati」(出去)。何以言「有时」?因为也有「nikkamo」(出离)之形不变者。
§136
136. Yuvaṇṇānamiyaṅuvaṅa sare.
136. 【规则】:属于『i』类韵母和『u』类韵母的词,在元音前分别变为『iya』增音和『uva』增音。
Ivaṇṇuvaṇṇattānaṃ kriyatthānamiyaṅuvaṅa hoti sare kvaci. Vediyati, bruvanti, sareti kiṃ? Nivedeti, brūti, kvacitveva? Jayati, bhavati.
【i】韵母、【u】韵母之动词语基,在词根之后、元音前,有时分别变为【iy】、【uv】:如「vediyati」(感受)、「bruvanti」(他们说)、「sareti」——为何提及此例?为了与「nivedeti」(禀告)相区别;又言「有时」,因为也有「jayati」(胜)、「bhavati」(是/有)等不变者。
§137
137. Aññādissāssī kye.
137. 【规则】:在『kye』(即『kya』组合)之前,若为其他辅音开头的词,则其词尾『a』变为『i』。
Ñādito-ññassa ākārantassa kriyatthassa ī hoti kye. Dīyati, aññādissāti kiṃ? Ñāyati, tāyatiṃ.
所谓『他现』者,是指对于已知事物表现者而言的。若问『何为他现?』则说是显现和展现。
§138
138. Tanassā vā.
138. 【规则】:『tana』的『a』,可选择性地发生变化(即可变可不变)。
Tanassa ā hoti vā kye. Tāyate, taññate.
所谓『切现』者,是指存在于其自身的显现。意指展现、完全显现。
§139
139. Dīgho sarassa.
139. 【规则】:元音延长(即相关元音变为长音)。
Sarantassa kriyatthassa dīgho hoti kye, cīyate, sūyate.
对于被表现之事而言,谓其为长久,意即延长、持久。
§140
140. Sānantarassa tassa ṭho.
140. 连续性:此中所说的『连续』即存在不断延续的状态。
Sakārantato kriyatthā parassā-nantarassa takārassa ṭha hoti. Tuṭṭho, tuṭṭhavā, tuṭṭhabbaṃ, tuṭṭhi, anantarassāti kiṃ? Tussitvā.
所谓连续自他者,是因相续而成的连续状态。满足、令人满足、应当满足、满足感,以及无间断之意为何?即是满足的状态。
§141
141. Kasassima ca vā.
141. 何人或何等称谓?
Kasasmā parassānantarassa tassa ṭha hoti kasassa vā ima ca. Kiṭṭhaṃ, kaṭṭhaṃ, anantarassātveva? Kasitabbaṃ.
何人令他人之连续得以存在?为何物可说为此?何处?何所?仅是连续存在之处。应当探究其所。
§142
142. Dhastotrastā.
142. 【dha】、【sto】、【tra】、【stā】(此为语音或词缀归类规则之标题,指相关词缀或音节的归类项目)。
Ete saddā nipaccante.
上述诸语声皆为缩合语音。
§143
143. Pucchādito.
一四三、问及动词。
Pucchādīhi kriyatthehi parassānantarassa takārassa ṭha hoti. Puṭṭho, bhaṭṭho, yiṭṭho, anantarassātveva? Pucchitvā.
问及动词在他时连续动作当中有‘达’字。如‘问’,‘骑士’,‘耶骑’,是否表示动作紧随其后?即为‘已问’。
§144
144. Sāsa vasa saṃsa sasā tho.
一四四、存在动词的各种形式。
Etehi parassānantarassa tassa tha hoti, satthaṃ, vatthaṃ, pasatthaṃ, satthaṃ. Kathamanusiṭṭho (vuṭṭho) ti? ‘Tathanarānaṃ ṭaṭṭhaṇalā’ 1-52 ti ṭṭho, anantarassātveva? Sāsituṃ.
这些词在他人动作紧随其后时皆用‘达’字,意为存在、持有、竭尽、存在。如何用?即‘故人之存在’(tathanarānaṃ ṭaṭṭhaṇalā)一至五十二。动作虽紧随他人,仍用‘达’字,为‘使成为存在’。
§145
145. Dho dhahabhehi.
一四五、给予动词。
Dhakārahakārabhakārantehi kriyatthehi parassānantarassa tassa dha hoti. Vuddho, duddhaṃ, laddhaṃ.
在完成、分开、给予等动词尾接续他人动作紧随其后时,动词用‘达’字。如‘已成’,‘已授予’,‘已取’。
§146
146. Dahā ḍho.
146. 「dahā」之处,以「ḍha」代之。
Dahā parassānantarassa tassa ḍha hoti. Daḍḍho.
『灭尽』是指此火焰后即有涅槃之现象,此名为『坚固』(意指火势凝聚稳固)。
§147
147. Bahassuma ca.
147. 『巴哈』之后,亦加『苏玛』也。
Bahā parassānantarassa tassa ḍho hoti, bahassuma ca ḍhasanniyogena. Buḍḍho.
持久不退者,谓此火焰之后即有坚固,且持久不移之结合。此称为『觉悟』。
§148
148. Ruhādīhi ho ḷa ca.
148. 黑暗起始及其等义。
Rahādīhi parassānantarassa tassa ha hoti ḷo cāntassa. Āruḷho, gūḷho, vūḷho, bāḷho, (ogāḷho), anantarassātveva? Ārohituṃ.
谓黑暗等火焰,之后即有火焰之起焰及沉寂。此黑暗火焰有深奥、隐匿、粗大、幼嫩(可能意含阻碍及渐起)诸相,此皆因紧接前火焰而生,能上升起焰者也。
§149
149. Muhā vā.
149. 『穆哈』者,或变为他形也。
Muhā parassānantarassa tassa ha hoti vā ḷo cāntassa hasanniyogena. Mūḷho, muddho.
愚顽,指与他人无异,因其愚痴而无明相续,乃是愚痴昏迷者。
§150
150. Bhidādito no ktaktavantūnaṃ.
150. 不分裂其所持有者。
Bhidādito paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa no hoti. Bhinno bhinnavā, chinno chinnavā, channo channavā, chinno khinnavā, uppanno uppannavā, sinno, sinnavā, sanno sannavā, pīno pīnavā, sūno sūnavā, dīno dīnavā, ḍīno ḍīnavā, līno līnavā, lūno lūnavā, ktaktavantūnanti kiṃ? Bhitti, chitti, bhettuṃ, chettuṃ.
指不与他人所持有物分裂者。所谓分裂者,就是分开者、断离者、遮蔽者、消灭者、产生者、毁坏者、确实存在者等。所谓持有,乃指持着、执著、断捨、抵挡的意思。
§151
151. Dātvinno.
151. 『达德瓦』之后,加『印诺』也。
Dāto paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa inno hoti. Dinno, dinnavā.
给予者,谓与他人所持有物不同者。所给予者,即给予、被给予之物。
§152
152. Kirādīhi ṇo.
152. 『基拉』等词之后,加『诺』也。
Kirādīhi paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassānantarassa ṇa hoti, kiṇṇo kiṇṇavā, puṇṇo puṇṇavā, khīṇo khīṇavā.
『Kirā』者,指对他人所造善业的果报,并非恒常不变,而是根据造作的多少,有或多或少,有或充满或缺损之别。
§153
153. Tarādīhi riṇṇo.
153. 「塔拉」等词根与「利纳」后缀结合。
Tarādīhi paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa riṇṇo hoti. Tiṇṇo tiṇṇavā, jiṇṇo jiṇṇavā, ciṇṇo ciṇṇavā.
『Tarā』者,谓对于他人所造的恶业,果报随之承担。此果报亦有多少之分,或多或少,或尽或残。
§154
154. Go sanjādīhi.
154. 「果」词根与「散泽」等后缀结合。
Bhanjādīhi paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassānantarassa ga hoti. Bhaggo bhaggavā, laggo laggavā, nimuggo nimuggavā, saṃviggo saṃviggavā.
取舍等类行为,对于他人所造之业,其所成之果为『ga』,简称为『go』。如世尊所说,成就者成就,分离者分离,沉沦者沉沦,忧惧者忧惧。
§155
155. Susā kho.
155. 「苏萨」词根则取「卡」后缀。
Susā paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa kho hoti. Sukkho sukkhavā.
清楚者,是相较于他人有行为的众生而言的。在此教法中,清楚即是清洁、自足。
§156
156. Pacā ko.
156. 「pacā」之处,以「ka」代之。
Pacā paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa ko hoti. Pakko pakkavā.
成熟者,是相较于他人有行为的众生而言的。在此教法中,成熟即是成熟完备。
§157
157. Mucā vā.
157. 「穆查」词根则可取「瓦」后缀。
Mucā paresaṃ ktaktavantūnaṃ tassa ko vā hoti. Mukko mutto, mukkavā muttavā. ‘Sakko’ti ṇvādīsu siddhaṃ, ktaktavantūsu satto, sattāvātveva hoti.
解脱者,是相较于他人有行为的众生而言的。于彼者中,有解脱者、自由者,具有自在解脱的性质。称为『萨咖』者,乃指此类有行为众生中已经获得成就者的名称,意即其确实存在真实的本性。
§158
158. Lopo vaḍḍhā ktissa.
158. 「瓦达」等词根之「克提」后缀发生脱落。
Vaḍḍhā parassa ktissa tassa lopo hoti. Vaḍḍhi.
『增长』者,于彼世间增长的事物,其消失亦随之而有。『增长』即成长、增益。
§159
159. Kvissa.
159. 「固维萨」(疑问语气助词)。
Kriyatthā parassa kvissa lopo hoti, abhibhū.
『减』者,于他处作成的事物,其消失称为减,亦称压制。
§160
160. Ṇiṇāpīnaṃ tesu.
160. 「ṇi」、「ṇā」、「pī」诸词尾,于彼等(词根)中用之。
Ṇiṇāpīnaṃ lopo hoti tesu ṇiṇāpīsu. Kārentaṃ payojayati kāreti kārāpayati.
于造作者中,『消失』发生于造作者之中。所谓制造者,使造作转动者,是造作之动因。
§161
161. Kvaci vikaraṇānaṃ.
161. 有时涉及变化。
Vikaraṇānaṃ kvaci lopo hoti. Udapādi, hanti.
变化在某些情况下会消失。譬如滋生、摧毁。
§162
162. Mānassa massa.
162. 『māna』之〔属格单数〕,变为『massa』。
Kriyatthā parassa mānassa makārassa lopo hoti kvaci. Karāṇo, kvacīti kiṃ? Kurumāno.
为了利益于他人,有时会舍弃或把持某物。何谓把持?即持守不放。
§163
163. Ūlasse.
163. 〔『māna』之属格单数,亦变为〕『ūlassa』。
Ñilāname hoti kvaci. Gahetvā, adenti, kvacitveva? Vapitvā.
有时表现为兴奋或生气。抓住之后又放下,这种状态存在于某些时刻。
§164
164. Pyo vā tvāssa samāse.
164. 在复合词中,『tvā』〔词缀〕可变为『pyo』。
Tvāssa vā pyo hoti samāse. Pakāro ‘‘pye sissā’’ ti 5-88 visesanattho. Abhibhūya, abhibhavitvā, samāseti kiṃ? Patvā, kvacāsamāsepi bahulādhikārā ‘lataṃ dantehi chindiya’.
在复合词中,[Pali: tvā] 词缀可选择性地变为 [Pali: pya]。其中加入『p』字母,是依据第五章第八十八条规则「[Pali: pye sissā]」,具有区别说明之作用。例如「已超越」、「超越之后」;加上「在复合词中」的限定条件,是为了说明什么情况下适用?因为在「取得之后」这一词例中,依据「于某些情形下,即使非复合词,亦因泛用原则而适用,如『[Pali: lataṃ dantehi chindiya]』(用牙咬断藤蔓)」之故,非复合词中有时亦可见此类变化。
§165
165. Tuṃyānā.
一六五.「汝等的」等。
Ktvāssa vā tuṃyānā honti samāse kvacci. Abhihaṭṭhuṃ abhiharitvā, anumodiyāna anumoditvā, asamāsepi bahulādhi kārā, daṭṭhuṃ disvā, esamappavisayatāñāpanattho yogavibhāgo.
“ktvāssa vā tuṃyānā”在有些连写中出现。意指“击打后施行”,从施动、施用两方面解释,根据所见,非连写时用量更多,显示“看到、察见”及“说明本体范围”等意义的联结与区别。
§166
166. Hanā racco.
166. 从「han」词根,后缀变为「racco」。
Hanasmā parassa ktvāssa racco vā hoti samāse. Āhacca, āhanitvā.
在复合词中,位于「han」词根之后的「ktvā」后缀可选择性地变为「racco」。例如:āhacca(撞击后)、āhanitvā(打击后)。
§167
167. Sāsādhikarā cacariccā.
167. 行使权限者的行为。
Sāsādhīhi parā karā parassa ktvassa cacariccā honti yathākkamaṃ. Sakkacca sakkaritvā, asakkacca asakkaritvā, adhikicca adhikaritvā.
所谓“行使权限者”者,即代他人执行事务者,依照适当规矩行事。或恰当、适切地行事,或不恰当、不适切地行事,或过度、超越地行事,或不足、不及地行事。
§168
168. Ito cco.
168. 从「i」词根,后缀变为「cco」。
Iiccasmā parassa ktvāssa cco vā hoti. Adhicca adhīyitvā, samecca sametvā.
所谓“此义”者,即代他人执事所为。或称为过度地学习,或称为恰当地集中(所学)。
§169
169. Disā vānavā sa ca.
169. 方向或领域之分,并有此义。
Disato ktvāssa vānavā honti vā disassa ca sa kāro taṃsanniyogena. Sassa savidhānaṃ pararūpabādhanatthaṃ. Disvāna, disvā passitvā, kathaṃ ‘nādaṭṭhā parato dosa’nti? Ñāpakā tvāssa valopo, evaṃ ‘laddhā dhana’nti ādīsu.
所谓“方向”者,谓代他人执事,可有领域上的差异或方向的差别。此义依照其联系分明,视其种种不同形式,以利于断障根本。由观察、观察明了后,何以谓“未觉有他过失”乎?正如商贩因见利,谓“得财已”等喻。
§170
170. Ñi byañjanassa.
一七〇、关于字母ñi。
Kriyatthā parassa byañjanādippaccayassa ñi vā hoti. Bhuñjituṃ bhottuṃ, byañjanassāti kiṃ? Pācako.
在他人所作用、由字母等条件所生之事中,ñi 或者存在。『享用』『食用』,所谓字母,是指『烹调者』。
§171
171. Rā nassa ṇo.
171. 【规则】『rā』之『na』,换为『ṇa』。
Rantato kriyatthā parassa paccayanakārassa ṇo hoti. Araṇaṃ, saraṇaṃ.
因他人所作之条件所起作用,ṉo 字母存在。『阿兰那』『萨兰那』。
§172
172. Na ntamānatyādīnaṃ.
一七二.「nta」、「māna」等词尾之后不作此变化。
Rantato paresaṃ ntamānatyādīnaṃ nassa ṇo na hoti, karonto, kurumāno, karonti.
因他人之作不生 ntamānati 等字母或 ṇo 字母,不存在做、造作、为等行为。
§173
173. Gamayamisāsadisānaṃ vā cchaṅa.
173. 「行」等词的词根,以及『蹉』等词根,在现在时[变化中]亦可。
Etesaṃ vā cchaṅa hoti ntamānatyādīsu. Gacchanto gacchamāno gacchati, yacchanno yacchamāno yacchati, icchanto icchamāno icchati acchanto acchamāno acchati, dicchanto dicchamāno dicchati, vāti kiṃ? Gamissati, vavatthitavibhāsā-yaṃ, tenāññesu ca kvaci-icchitabbaṃ icchā icchituṃ, acchitabbaṃ acchatuṃ, aññesañca yogavibhāgā-pavecchati.
这些‘前行’的用法出现在不定式等表达中。行者正在去,行动者正在被行,意欲者正在意欲,欣然者正在欣然,希望者正在希望,这用法如何?意动词中作未来时,因其解释为‘将要去’,因此在其他地方也可以表示应当意欲、应当欣然,并且与其他词汇的区别也在此得到辨析。
§174
174. Jaramarānamīyaṅa.
174. 「老死」义词根,在现在时[变化中],可用『伊延咖』替代。
Etesamīyaṅa vā hoti ntamānatyādīsu. Jīyanto jīranto, jīyamāno jīramāno, jīyati jīrati, mīyanto maranto, mīyamāno maramāno, mīyati marati.
此等词根,在现在分词(主动式)、现在分词(中间式)等形式中,可选用带『iya』的变体或另一形式:『jīyanto』(正在老去,主动式现在分词)或『jīranto』,『jīyamāno』(正在老去,中间式现在分词)或『jīramāno』,『jīyati』(他老去)或『jīrati』;『mīyanto』(正在死去,主动式现在分词)或『maranto』,『mīyamāno』(正在死去,中间式现在分词)或『maramāno』,『mīyati』(他死去)或『marati』。
§175
175. Ṭhāpānaṃ tiṭṭha pivā.
175. 【规则】词根『ṭhā』与『pā』,分别以『tiṭṭha』与『piva』替代之。
Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivā honti ntamānatyādīsu. Tiṭṭhanto, tiṭṭhamāno, tiṭṭhati, pivanto, pivamāno, pivati, vātvevi? Ṭhāti, pāti.
『立』等词根(ṭhā、pā等)在加[-nt]、[-māna]、[-ty]等词缀时,可替换为tiṭṭhapi等形式。例如:tiṭṭhanto(正在站立者,现在分词主动形)、tiṭṭhamāno(正在站立者,中间态现在分词)、tiṭṭhati(他站立,现在式);pivanto(正在喝者)、pivamāno(正在喝者,中间态)、pivati(他喝)。那么原形又是什么呢?即ṭhāti(他站)、pāti(他喝)。
§176
176. Gamavadadānaṃ ghammavajjadajjā.
176. 行走者、挥手者、持杖者、打者。
Gamādīnaṃ ghammādayo vā honti ntamānatyādīsu. Ghammanto, gacchanto, vajjanto vadanto, dajjanto dadanto.
『行』等词根(gam等)在加[-nt]、[-māna]、[-ty]等词缀时,可选用ghamm等替代形式。例如:ghammanto、gacchanto(正在走者);vajjanto、vadanto(正在说者);dajjanto、dadanto(正在给者)。
§177
177. Karassa sossa kubbakurukayirā.
规则一七七:词根『作』(kara)的[-ssa]词尾变化,可替换为kubba、kuru、kayirā等形式。
Karassa saokārassa kubbādayo vā honti ntamānatyādīsu. Kubbanto kayiranto karonto, kubbamāno kurumāno kayiramāno, karāṇo, kubbati kayirati karoti, kubbate kurute, kayirate, vavatthitavibhāsattā vādhikārassa bhiyyo mānaparacchakkesu kuru, kvacideva pubbachakke ‘agghaṃ kurutu, no bhavaṃ, sossāti vuttattā kattariyevime.
手的动作如擦、抚等,在不同行为中。有擦者(kubbanto)、抚者(kayiranto)、做者(karonto),被擦的、被抚的、正在做的;擦动、抚摩、做为行为;以不同词形和表达强调动作。因争论及争执,部分行为在之前的章节中曾被称为“施加痛苦,不令存在,称为苦楚”,实践即如此。
§178
178. Gahassa gheppo.
178. 「gaha」之「ghe」替换形式。
Gahassa vā gheppo hoti ntamānatyādīsu. Gheppanto, gheppamāno, gheppati, vātveva? Gaṇhati.
抓持动作在不同行为中的表现。有抓者(gheppanto)、被抓者、施抓者;动作如“抓取”,即用手抓牢或持取。
§179
179. Ṇo niggahītassa.
179.不是被约束者。
Gahassa niggahītassa ṇo hoti. Gaṇhitabbaṃ, gaṇhituṃ, gaṇhanto.
不是属于被约束的屋舍。应当数算的、能够承受的、正在承受的。
Itimoggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 如是于摩嘎剌那语法之注释中
Khādikaṇḍo pañcamo. · khādi 品为第五。