4. Catuttho kaṇḍo (ṇādi) · 4. Catuttho kaṇḍo (ṇādi)
4. Catuttho kaṇḍo (ṇādi)四、第四品(以 ṇ 等后缀为首)。
§1
1. Ṇo vā pacce.
一、不依次序。
Chaṭṭhiyantā nāmasmā vā ṇappaccayo hoti apacce-bhidheyye, ṇakāro vuddhyattho, evamaññattāpi, vasiṭṭhassāpaccaṃ vāsiṭṭho, vāsiṭṭhī vā, opagavo, opagavī vā, veti vākyasamāsavikappanatthaṃ, tassādhikāro sakatthāvadhi.
六种形态,名称上或者说不依次第的情况为不依次。如果以否定的言辞来区分形态,则称为形状加成。如此类推,对于依次序的或不依次的,有最高级的称谓:依次者谓稳固者、女稳固者;否定者谓侍者、女侍者等,此皆为辩析语义及概念之用,形成多样的表达方式,其职能有时有限。
§2
2. Vacchādito ṇānaṇāyanā.
二、以牛犊引导的多重传承多数。
Vacchādīhi apaccappaccayantehi gottādīhi ca saddehi ṇānaṇāyanappaccayā vā honti apacce, vacchāno vacchāyano, kaccāno kaccāyano, yāgame kātiyāno, moggallāno moggallāyano, sākaṭāno sākaṭāyano, kaṇhāno kaṇhāyano iccādi.
以牛犊及其后代为依托的血统与音声等因缘,形成多重传承的条件;这些传承有依次序的,有不依次的。举例言之,牛犊与牛犊的传承,农夫与农夫的传承,摩诃迦与摩诃迦的传承,车轮工匠与车轮工匠的传承,恶人及其子孙传承等。
§3
3. Kattikāvidhavādīhi ṇeyyaṇerā.
三、以职责与婚姻关系传承的沙门比库。
Kattikādīhi vidhavādīhi ca ṇeyyaṇerā vā yathākkamaṃ honti apacce, kattikeyyo, venateyyo, bhāgineyyo iccādi , vedhavero, bandhakero, nālikero, sāmaṇero iccādi.
依职责及寡妇等关系,沙门比库之传承有高下不同。如传承首领、传承僧、兄弟僧等;又如寡妇敌、奴隶敌、竹矛敌、沙门敌等种类。
§4
4. Ṇyadiccādīhi.
第四:以指示词开始之类。
Ditippabhutihi ṇyo vā hoti apacce, decco, ādicco, koṇḍañño, gaggyo, bhātabbo iccādi.
由于见解的盛多,『Ṇyo』者亦有若干。如指示语、起始语、薯栗术语、行脚、应食等字义。
§5
5. Ā ṇi.
五、(规则适用范围)至……
Akārantato ṇi vā hoti apacce, dakkhi, datthi, doṇi. Vāsavi, vāruṇi iccādi.
从行为上解析『Ṇi』者别有。如观察、见识、乘船。犹如风神、雨神之类。
§6
6. Rājato ñño jātiyaṃ.
六、从王族者,就出生而言。
Rājasaddato ñño vā hoti apacce jātiyaṃ gamyamānāyaṃ, rājañño, jātiyanti kiṃ? Rājāpaccaṃ.
以『王』字起者亦有若干。如用于生涯、王所知、称谓等,问此何义?此指从王生起的意义。
§7
7. Khattā yiyā.
七、刹帝利种姓者。
Khattasaddā yaiyā honti apacce jātiyaṃ, khatyo, khattiyo, jātiyaṃtveva? Khatti.
『刹帝利』此词根,加接尾词『aiyā』,用以表示后裔、出生于某族之义,得『khatyo』、『khattiyo』;限定『用于表示出生于(某族)』之义时,则得『khatti』。
§8
8. Manuto ssasaṇa.
八、从摩奴(人类始祖)的教法。
Manusaddato jātiyaṃ ssasaṇa honti apacce, manusso, mānuso, itthiyaṃ manussā, mānusī, jātiyaṃtveva? Mānavo.
由『manu』一词,在表示种姓(族类)之义时,接尾词『ssa』与『sana』用于后裔(子孙)之称:阳性为『manusso』(人)、『mānuso』(人),阴性为『manussā』(人女)、『mānusī』(人女);然而同样表示种姓之义时,亦可得:『mānavo』(学童/人之子)。
§9
9. Janapadanāmasmā khattiyā raññe ca ṇo.
9. 刹帝利的地名后缀,以及王族的后缀「那」。
Janapadassa yaṃ nāmaṃ, tannāmasmā khattiyā apacce raññe ca ṇo hoti, pañcālo, kosalo, māgadho, okkāko, janapadanāmasmāti kiṃ? Dāsarathi, khattiyāti kiṃ? Pañcālassa brāhmaṇassa apaccaṃ pañcāli.
地名之名称,从该地名派生的刹帝利后裔,以及王族,加后缀「那」:〔如〕般达拉、国萨拉、玛嘎达、伍咖咖。〔加限制词〕「地名」,是为何?〔如〕达沙拉提(此乃人名,非地名,故不适用)。〔加限制词〕「刹帝利」,是为何?〔如〕般达拉婆罗门之后裔,〔则派生词为〕般达利(女性形式,非刹帝利故不加「那」)。
§10
10. Ṇya kurusivīhi.
第十条:关于快刀。
Kurusivīhi apacce raññe ca ṇyo hoti. Korabyo, sebyo.
所谓快刀,是指锋利的刀刃;王用之刀也是快刀。快刀包括斩刀、剃刀。
§11
11. Ṇa rāgā tena rattaṃ.
第十一条:有关颜色。
Rāgavācitatiyantato rattamicchetasmiṃ atthe ṇo hoti, kasāvena rattaṃ kāsāvaṃ, kosumbhaṃ, yāliddaṃ, rāgāti kiṃ? Devadattena rattaṃ vatthaṃ, idha kasmā na hoti? ‘Nīlaṃ pīta’nti, guṇavacanattā vināpi ṇena ṇatthassābhidhānato.
颜色是指红色。这里所说的红色并非贪欲,而是指本质上的红色,诸如朱砂、藏红花、舍利达,这些统统属于颜色。颜色为何?如天人拥有的颜色衣服,既然如此,何以不是颜色?所谓『蓝色黄色』,只是品质名词,并非用来指称此色。
§12
12. Nakkhatteninduyuttena kāle.
第十二条:时间以星宿与月相为准。
Tatiyantato nakkhattā tena lakkhite kāle ṇo hoti, tañce nakkhattaminduyuttaṃ hoti, phussī ratti, phussaṃ ahaṃ, nakkhatteneti kiṃ? Gurunā lakkhitā ratti. Induyutteneti kiṃ? Katthikāya lakkhito muhutto, kāleti kiṃ? Phussena lakkhitā atthasiddhi, ajjakattikāti kattikāyutte cande kattikāsaddo vattate.
时间以星宿来标记,故称为时间;因星与月相连结,称为星月。夜以星宿标记,日以月相标记,星月为何?这是由长者所标出之夜晚。月相是指随月望阶段的月亮;时刻是指月相的某一片刻。用夜标记是为成就事理,今曰月相正当,此时月相声旦咄作响。
§13
13. Sā-ssa devatā puṇṇamāsī.
十三、所谓本月天神。
Seti paṭhamantā assāti chaṭṭhyatthe ṇo bhavati, yaṃ paṭhamantaṃ, sā ce devatā puṇṇamāsīvā, sugato devatā assābhi sogato, māhindo, yāmo, vāruṇo, phussī puṇṇamāsī assa sambandhinīti phusso, māso, māyo, phagguno, citto, vesākho. Jeṭṭhamūlo, āsaḷho, sāvaṇo, poṭṭhapādo, assayujo, kattiko, māgasiro, puṇṇamāsīti kiṃ? Phussī pañcamī assa, puṇṇamāsī ca bhatakamāsasambandhinī na hoti… puṇṇo mā assanti nibbacanā, ato eva nipātanā ṇo sāgamo ca, māsasutiyāva na pañcadasa rattādo vidhi.
依次过来,第六位并非原先者,所谓原先者,若天神是满月夜天神,世尊是天神,萨咖天帝、夜神、瓦鲁那神,满月夜称为满月,即所谓的长夜、半月、月相,是指四月十五日,即泰萨克节、五月、四月、二月、维萨克节。最上根月,即阿索迦月、萨汪月、波掘巴多月、阿萨尤乔月、卡提卡月、玛格西罗月,何谓满月?四月十五日是满月,但满月非与拜月节相关……是满月而非涅槃日,因此昼夜等非十五夜之规定。
§14
14. Tamadhīte taṃ jānāti kaṇikā ca.
十四、中断时知道,以及种子也知道。
Dutiyantato tamadhīte taṃ jānātīti etesvatthesu ṇo hoti ṇo ṇiko ca, byākaraṇamadhīte jānāti vā veyyākaraṇo, chandaso, kamako, padako, venayiko, suttantiko, dvitaggahaṇaṃ puthageva vidhānatthaṃ jānanassa ca ajjhenavisayabhāvadassanatthaṃ pasiddhūpasaṅgahatthaṃ ca.
其次再来者知道此,中断时知道,此语中无论否定,解析语法或造句,韵律、意义、词法、释义、经文解说、双重收集,用于理解内容及示现缘起等均已成就并适用。
§15
15. Tassa visaye dese.
十五、就该事物而言。
Chaṭṭhiyantā visaye desarūpe ṇo hoti, vasātīnaṃ visayo deso vāsāto, deseti kiṃ? Cakkhussa visayo rūpaṃ, devadattassa visayo-nuvāko.
第六者谓该事物不作为教诲,居士所指之事应当是住所、现场,所谓教诲即指眼所对应之色、天神之所示之处也。
§16
16. Nivāse tannāme.
16. 住所的名称。
Chaṭṭhiyantā nivāse dese tannāme ṇo hoti, sivīnaṃ nivāso deso sebyo, vāsāto.
第六者称为住所所在之地,名称并非如此。应称为『丝维纳的住所之地』,即住所。
§17
17. Adūrabhave.
17. 不近水的地方。
Chaṭṭhiyantā adūrabhave dese tannāme ṇo hoti, vidisāya adūrabhavaṃ vedisaṃ.
第六者称为不近水的地方么,不是,应称为『四方的远离水的地方』。
§18
18. Tena nibbatte.
18. 由彼所生者。
Tatiyantā nibbatte dese tannāme ṇo hoti, kusambena nibbattā kosambhī nagarī, kākandī, mākandī, sahassena nibbattā sāhassī parīkhā, hotumhi kattari karaṇe ca yathāyogaṃ tatiyā.
第三者称为形成之地,非此。由库桑巴所成的国,名为库桑比城,亦有卡坎迪、马坎迪,且有千计作成的沙哈西湖泊,如此依其所应作为的行为法则而成。
§19
19. Tamīdhatthi.
十九、此义。
Tanti paṭhamantā idhāti sattamyatthe dese tannāme ṇo hoti, yantaṃ paṭhamantamatthi ce, udumbarā asmiṃ dese santīti odumbaro, bādaro, babbajo.
关于『tanti』一词,在此法中作为第七义而非第一义时,[此词]名称不作保持。若取其第一义,当作『乌树』。此地所称『乌树』,又称作『巴达罗』及『巴巴迦』。
§20
20. Tatra bhave.
20. 于彼处存在者。
Sattamyantā bhavatthe ṇo hoti, udake bhavo odako, oraso, jānapado, māgadho, kāpilavatthavo, kosambo.
第七义中『bhave』不作保持时,则应理解为『水』;意为水、河流、邦国,如马嘎达、咖毕拉瓦图、桑博。
§21
21. Ajjādīhi tano.
21. 从「今日」等词,加后缀「那」。
Bhavatthe ajjādīhi tano hoti, ajja bhavo ajjatano, svātano, hiyyattano.
表「存在」义时,从「今日」等词加后缀「那」:〔如〕「今日之存在」即为「今日的」,「明日的」,「昨日的」。
§22
22. Purāto ṇo ca.
22. 在前置词『purā』之后,附加『ṇo』及其同类词缀。
Purāiccasmā bhavatthe ṇo hoti tano ca, purāṇo, purātano.
『古』一词,谓于诸法中,于存在之理义,不具有新生之义,乃属久远之意,即为『古老的』或『非常古远的』。
§23
23. Amātvacco.
二十三、『amāt』等词之后裔(子孙)格尾。
Amāsaddato acco hoti bhavatthe, amacco.
『不死』者,谓无灭绝之意,于存在中不灭,称为『不死者』。
§24
24. Majjhāditvimo.
二十四、『majjha』等词之中间音省略规则。
Majjhādīhi sattamyantehi bhavatte imo hoti, majjhimo, antimo. Majjha, anta, heṭṭhā, upari, ora, pāra, pacchā, abbhantara, paccanta (puratthā, bāhira).
『中间』者,谓诸界中位于七项末端者也,谓中间、终末。『中』是中心,『端』是边际,下、中、上,前後、内外,皆属此名。
§25
25. Kaṇaṇeyyaṇeyyakayiyā.
25. 各种应行之事。
Sattamyantā ete paccayā honti bhavatthe, kaṇa-kusinā rāyaṃ bhavo kosinārako, māgadhako, āraññako vihāro. Ṇeyya-gaṅgeyyo, pabbateyyo, vāneyyo. Ṇeyyaka-koleyyako, bārāṇaseyyako, campeyyako, mithileyyakoti eyyako. Ya-gammo, dibbo. Iyagāmiyo, udari-yo, diviyo, pañcāliyo, bodhipakkhiyo, lokiyo.
这些是诸有之缘:用草制棕榈叶覆盖的居所、高贵的住所、乡村别业、森林隐居处。适宜行走的河岸、山地、森林。适宜止居的树荫、木屋、巴拉那西城、昌蒂城、弥提利城等。游行村落、祭祀地方。水边之地、天空之地、盘踞之地、五部族之地、菩提之侧、世俗之地。
§26
26. Ṇiko.
26. 【阴性词尾】「-ṇika」。
Sattamyantā bhavatthe ṇiko hoti, sāradiko divaso, sāradikā ratti.
这些诸有之中,隐蔽处是秋季白昼,亦是秋季夜晚。
§27
27. Tamassa sippaṃ sīlaṃ paṇyaṃ paharaṇaṃ payojanaṃ.
27. 其所具备者为技艺、戒律、智慧、武器、用具。
Paṭhamantā sippādivācakā assetichaṭṭhiyattheṇiko hoti, vīṇāvādanaṃ sippamassa veṇiko, modaṅgiko, vaṃsiko, paṃsukū- ladhāraṇaṃ sīlamassa paṃsukūliko, tecīvarikeva, gandhopaṇyamassa gandhiko, teliko, goḷiko, cāpo paharaṇamassa cāpiko, tomariko, muggariko, upadhippayojanamassa opadhikaṃ, sātikaṃ, sāhassikaṃ.
首先,是诸技艺,所谓造斧斫柯者,隐蔽处就是石匠;演奏乐器者是弦乐师,如琵琶师、笛师。穿戴尘衣者是持尘衣者。持杖者为杖师。调制香药者为香师、涂油者、研丸师。制造弓箭者为弓箭师、弦乐器师、弩师。制造护具者为护体具匠,如盾牌匠和箭袋师。
§28
28. Taṃ hantarahati gacchatuñchati carati.
二十八、“杀”者,断灭、毁坏、行走、推动也。
Dutiyantā hantīti evamādīsvatthesu ṇīko hoti. Pakkhīhipakkhino hantīti pakkhiko, sākuniko, māyūriko. Macchehi-macchiko, meniko. Migehi-māgaviko hāriṇiko, ‘sūkariko’ti iko. Satamarahatīti sātikaṃ, sandiṭṭhiko, ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko, sāhassiko, ‘sahassiyo’ti iyo. Paradāraṃ gacchatīti pāradāriko, maggiko, paññāsayojaniko. Badare uñchatīti bādariko, sāmākiko. Dhammaṃ caratīti dhammiko, adhammiko.
第二类别“杀”字,在此等词义中成为总称。鸟类杀害称为“翼杀”,禽鸟侧翼类。鱼类杀害称为“鱼杀”,水生捕食类。兽类杀害称为“鹿猎杀”,食兽者,有时称猪杀。“猎杀”者谓之。杀阿拉汉称为阿拉汉杀者,见现前的即“亲近阿拉汉者”,亲近者,如是。外人往来称为“往返者”,道路行走者,跨越五十由旬称为道者。在野外逗留者称为“野猪者”,而同族者称为村里人。在法中行者谓之“法行者”及“非法行者”。
§29
29. Tena kataṃ kītaṃ baddhamabhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khaṇati tarati carati vahati jīvati.
二十九、由此做成、创造、囚禁、围绕、杀害、攻击、征服、获胜、施予、侵破、渡越、行走、承担、活着。
Tatiyantā katādisvatthesu ṇiko hoti. Kāyena kataṃ kāyikaṃ, vācasikaṃ, mānasikaṃ, vātena kato ābādho vātiko. Satena kītaṃ sātikaṃ, sāhassikaṃ, mūlatova, devadatena kītanti na hoti tadatthāppatītiyā. Varattāya baddho vārattiko, āyasiko, pāsiko. Ghatena abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ vā ghātikaṃ, goḷikaṃ, dādhikaṃ, māricikaṃ. Jālena hato hantīti vā jāliko, bālīsiko. Akkhehi jitamakkhikaṃ, sālākikaṃ. Akkhehi jayati dibbatīti vā akkhiko. Khaṇittiyā khaṇatīti khāṇittiko, kuddāliko, devadattena jitaṃ, aṅgulyā khaṇatīti na hoti tadatthānavagamā. Uḷumpena taratīti oḷumpiko, ‘uḷumpiko’ti iko gopucchiko, nāviko. Sakaṭena caratīti sākaṭiko, ‘rathiko, parappiko’ti iko. Khandhena vahatīti khandhiko, aṃsiko, ‘sīsiko’ti iko. Vetanena jīvatīti vetaniko, ‘bhatiko, kayiko, vikkayiko, kayavikkayiko’ti iko.
第三类别,从行为等词义成为总称。身体做成称“身体之”,言语做成称“言语之”,心意做成称“心意之”;风类招致的疾病称“风病者”。矛刺称“杀、矛刺”,迅猛威力,天神奉献杀之亦无此意,由此证明其义。绳索所缚称“被缚者”,铁箍者、钉子者、缚者。罐子缚者称“器械者”,牛膏器、奶制器、网络,杀害即网者、坏蛋者。眼力获胜称“眼获胜、枝杈者”。眼获胜亦称“眼明者”。挖掘者称“掘者”,刨掘者,天神奉献杀之;用手指掘者而非此意,故不成立。壳物越越称“壳越者”,壳越者称猪尾者、舟人。轮车行走称“轮车者”,车者、弓箭射者。肩负称“肩负者”,胳膊者、新髻者。以食活着称为“食者”、“食用者”、“人体者”、“流通者”、“身流者”等。
§30
30. Tassa saṃvattati.
三十、「……发生于彼」。
Catutthiyantā saṃvattatīti asmiṃ atthe ṇiko hoti, punabbhavāya saṃvattatīti ponobhaviko, itthiyaṃ pono bhavikā, lokāya saṃvattatīti lokiko suṭṭhu aggoti saggo, saggāya saṃvattatīti sovaggiko, sassovaka tadaminādipāṭhā, dhanāya saṃvattatīti dhaññaṃ, yo.
第四类别,“生起”在此义中成为总称,“再生”者称“再生者”,女子为“女再生者”,对世界现象称“世界者”;善趣为“天堂者”,于天界重生称“善天者”,持天堂者,被称为“善护者”;财富分野中的生产者称“受生者”,此为正确的统摄称谓。
§31
31. Tato sambhūtamāgataṃ.
三十一。随后生起。
Pañcamyantā sambhūtamāgatanti etesvatthesu ṇiko hoti, mātiko sambhūtamāgataṃ vā mattikaṃ, pettikaṃ, ṇyariyaṇa -yāpi dissanti, surabhito sambhūtaṃ sorabhyaṃ, thanato sambhūtaṃ thaññaṃ, pitito sambhūto pettiyo, mātiyo, mattiyo, macco vā.
第五者谓随后生起者,在此等义中有时作土,泥,坟墓之类亦显现,有时作芳香所生,响声所生,有时作尸体所生、坟墓所生、泥土所生、或作鱼。
§32
32. Tattha vasati vidito bhatto niyutto.
三十二。在此处住者,是已知的,受食依赖的。
Sattamyantā tattha vasatītvevamādīsvatthesu ṇiko hoti. Rukkhamūle vasatīti rukkhamūliko, āraññiko, sosāniko. Loke vidito lokiko. Catumahārājesu bhattā cātummahārājikā . Dvāre niyutto dovāriko dassoka tadaminādipāṭhā, bhaṇḍāgāriko, iko-navakammiko, kiyojātikiyo, andhakiyo.
第七者谓在那里住者,于此类义中是树根住者,即树根者、丛林者、坟墓者。在世间是已知所知是世间者。在四大王中,食物是四大王所食者。门卫所守者是门卫,无忧者,是监守粮仓者,是工巧手工者,是多数种族诸族者,是夜行者。
§33
33. Tassidaṃ.
三十三。此文如此。
Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃ atthe ṇiko hoti, saṅghassa idaṃ saṅghikaṃ, puggalikaṃ, sakyaputtiko, nātiputtiko, jenadattiko, kiye-sakiyo, parakiyo, niye-attaniyaṃ, ke- sako rājakaṃ bhaṇḍaṃ.
第六者谓此现世中,谓僧团的,此为僧团的,是个人的,是释迦族的,非释迦族的,是阉割者的,是某些家属的,是他族的,属于真己者,是何种族者等诸类。
§34
34. Ṇo.
34. 以 ṇa 结尾。
Chaṭṭhiyantā idamiccasmiṃ atthe ṇo hoti, kaccāyanassa idaṃ kaccāyanaṃ byākaraṇaṃ, sogataṃ sāsanaṃ, māhisaṃ maṃsādi.
在此教法第六中并无此『ṇo』,此乃『kaccāyana』语法中的词,指称已灭度如来的教法,以及禁止食用牛犊等肉类。
§35
35. Gavādīhi yo.
三十五、以牛等为例者。
Gavādīhi chaṭṭhiyantehi idamiccasmiṃ atthe yo hoti, gunnaṃ idaṃ gabyaṃ maṃsādi, kabyaṃ, dabbaṃ.
在此教法第六中,以牛等第六为例者,此处是指牛肉等,亦指肉类、食物。
§36
36. Pitito bhātari reyyaṇa.
三十六、父亲是兄弟的弟弟。
Pitusaddā tassa bhātari reyyaṇa hoti, pitu bhātā petteyyo.
该词意为“父亲的声音是兄弟的弟弟”,即父亲之兄弟是同辈,故称为‘pitu bhātā petteyyo’。
§37
37. Mātito ca bhaginiyaṃ cho.
37. 母亲之弟即姑父。
Mātito pitito ca tesaṃ bhaginiyaṃ cho hoti, mātu bhaginī mātucchā, pitu bhaginī pitucchā, kathaṃ ‘mātulo’ti ‘‘mātulāditvānī’’ti nipātanā.
母亲之弟及父亲之弟均称为姑父。母亲的姊妹称为母舅女,父亲的姊妹称为父舅女。为何称作『姑父』?这是因为起源于『姑母』一词之类的称谓。
§38
38. Mātāpitūsvāmaho.
38. 「母父夫」(母、父、夫之合称)。
Mātāpitūhi tesaṃ mātāpitūsu āmaho hoti, mātu mātā mātāmahī, mātu pitā mātāmaho, pitu mātā pitāmahī, pitu pitā pitāmaho, na yathāsaṅkhyaṃ, paccekābhi sambandhā.
由外祖父母而称的共有数种称谓。母亲之母称作外祖母,母亲之父称为外祖父,父亲之母称为曾祖母,父亲之父称为曾祖父,他有许多,其关系因人而异,彼此并非常相同。
§39
39. Hite reyyaṇa.
39. 对于外祖父母而言,子孙为其利敬。
Mātāpitūhi hite reyyaṇa hoti, matteyyo, petteyyo.
外祖父母与利敬有关,即子女为他们孝敬,父母为他们奉养。
§40
40. Nindāññātappapaṭibhāgarassadayāsaññāsu ko.
40. 以批评、轻蔑、不知疾苦之心、嗤笑等为缘起者者,为何?
Nindādīsvattheyu nāmasmā ko hoti, nindāyaṃ-muṇḍako, samaṇako. Aññāte-kassāyaṃ assoti assako, payogasāmatthiyā sambandhivisesānavagamovagamyate. Appatthetelakaṃ, ghatakaṃ. Paṭibhāgatthe-hatthī viya hatthiko, assako, balībaddako. Rasse-mānusako, rukkhako, pilakkhako. Dayāyaṃ-puttako, vacchako. Saññāyaṃ-moro viya morako.
批评等缘起者,称为何?是剃头者,是沙门者。不可知者称为无知者,无知与应用的差别、关系、区别等皆能了知。比喻如破碎的油膏器皿、陶罐。轻蔑之心如象牙似的坚硬者、无畏者、强大者。轻蔑如绳索、木材、柱子。慈悲之心如幼子般柔弱、温顺。知觉如飞蛾般愚痴。
§41
41. Tamassaparimāṇaṃ ṇiko ca.
41. 晦暗的程度也有测量。
Paṭhamantā asseti asmiṃ atthe ṇiko hoti ko ca tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati, parimīyate neneti parimāṇaṃ, doṇo parimāṇamassa doṇiko vīhi, khārasatiko, khārasahassiko āsītiko vayo, upaḍḍhakāyikaṃ bimbohanaṃ, pañcakaṃ, chakkaṃ.
开端者称为“始者”,于此事理中也称为“测量者”。什么是测量者呢?测量,谓能度量大小、长短。如谷物的量度,有豆粒计量器、斗量器、百斗量器、千斗量器等。形体厚薄、大小、形状也可测量。如膨胀体、五种形体、六种形状。
§42
42. Yatetehi ttako.
42. 依据上述,有定量者。
Yādīhi paṭhamantehī asseti chaṭṭhiyatthe ttako hoti, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati, yaṃ parimāṇamassa yattakaṃ, tattakaṃ, ettakaṃ, āvatake yāvatako, tāvatako (etāvatako).
依照上述测量者,谓第六度测量者。测量者是测量开端之量。量如称物体的尺寸、广度、长短,谓此与彼、如此与彼此,同程度之量,可称为此量,该量,彼量,以及相等的量。
§43
43. Sabbā cāvantu.
三十三天的总称为「萨巴」,意即诸天众妙合之义。
Sabbato paṭhamantehi yādīhi ca asseti chaṭṭhiyatthe āvantu hoti, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati. Sabbaṃ parimāṇamassa sabbāvantaṃ, yāvantaṃ, tāvantaṃ, etāvantaṃ.
「萨巴」乃指诸天由第一品起至第六品皆包含其中,称为「六品天」;其中第一品为基数,诸天体量之总和即为「萨巴」,谓之“诸天皆含于此、涵盖其全、等于其总量”,此旨在说明诸天有序等级分明,其总体量可以加总表示。
§44
44. Kimhā ratirīvarīvatakarittakā.
所谓「拉提」、「里瓦利」为特定天名。
Kimhā paṭhamantā asseti chaṭṭhiyatthe ratirīvarīvatakarittakā honti, tañce paṭhamantaṃ parimāṇaṃ bhavati, kiṃ saṅkhyānaṃ parimāṇamesaṃ kati ete, kīva, kīvatakaṃ, kittakaṃ. Rīvanto sabhāvato asaṅkhyo.
「拉提天」属六品天中第一品;「里瓦利天」亦属六品天序列;其数目即为第一品之基数。关于计数、数量,应明此序数、级别特性。天众「里瓦利」本质上非可数,无量无边。
§45
45. Sañjātaṃ tārakāditvito.
「萨耶塔」表示生成或形成之义。
Tārakādīhi paṭhamantehi asseti chaṭṭhiyatthe ito hoti, te ce sañjātā honti, tārakā sañjātā assa tārakitaṃ gaganaṃ, pupphito rukkho, pallavitā latā.
以「恒星」等天体类比诸天中第一品之生成,如星辰、花木、枝叶等皆为生成有形之象征,作此喻义以说明诸天生成秩序及形相的形成。
§46
46. Māne matto.
四十六、量率。
Paṭhamantā mānavuttito asseti asmiṃatthe matto hoti, palaṃ ummānamassa palamattaṃ, hattho pamāṇamassa hatthamattaṃ sataṃ mānamassa satamattaṃ, doṇo parimāṇamassa doṇamattaṃ, abhedopacārā doṇotipi hoti.
最初讲述量率时,所说的量率意指度量器的量率。盘量即为盛器的量度;拳量即为拳的量度;百量即为百的量度;斗量即为斗的量度;不破坏地相应斗量器,亦称斗量。
§47
47. Taggho cuddhaṃ.
四十七、容纳。
Uddhamānavuttiho asseti chaṭṭhiyatthe taggho hoti matto ca, jaṇṇutagghaṃ, jaṇṇumattaṃ.
此处所说的容纳,是在六种度量之内的容纳,是度量的极限,也是度量的最高。指容纳之极限,或者容纳之量度极限。
§48
48. Ṇo ca purisā.
四十八、人。
Purisā paṭhamantā uddhamānavuttito ṇo hoti mattādayo ca, porisaṃ, purisamattaṃ, purisatagghaṃ.
人者,最初所说就是在六种容纳范围内的人,即量度的主体。视为人、人的量度及人的容纳。
§49
49. Ayūbhadvitīhaṃse.
49. 『阿由』与『跋』二者合用。
Ubhadvitīhi avayavavuttīti paṭhamantehi asseti chaṭṭhiyatthe ayo hoti. Ubho aṃsā assa ubhayaṃ, dvayaṃ, tayaṃ.
所谓“两部分”即指有两个组成部分,这里指第一个和第六部分,这两部分构成金属(铁)。两个部分整合为一体,合称为“双”,也称为“三十六。
§50
50. Saṅkhyāya saccutīsāsadasantāyādhikāsmiṃ savasahasse ḍo.
50. 在数目上,涉及三十二、六十和更多倍数的数目而成的总数是数的单位。
Satyantāya utyantāya īsantāya āsantāya dasantāya ca saṅkhyāya paṭhamantāya asminti sattamyatthe ḍo hoti, sā ce saṅkhyā adhikā hoti, yadasminti tañce sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā hoti, vīsati adhikā asmiṃ sateti vīsaṃ sataṃ, ekavīsaṃ sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā, tiṃsaṃ sataṃ, ekatiṃsaṃ sataṃ. Utyantāya-navutaṃ sataṃ sahassaṃ satasahassaṃ vā. Īsantāya cattālīsaṃ sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā. Āsantāya paññāsaṃ sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā. Dasantāyaekādasaṃ sataṃ, sahassaṃ, satasahassaṃ vā. Saccutīsāsadasantāyāti kiṃ? Chādhikā asmiṃsate. Adhiketi kiṃ? Pañcadasahīnā asmiṃsate, asminti kiṃ? Vīsatyadhikā etasmā satā, satasahasseti kiṃ? Ekādasa adhikā assaṃ vīsatiyaṃ.
关于真实数目,起始数、持续数、终止数以及它们的倍数,如十的倍数,都属于首要数目,以及第七种数(即七十)中的数目。若该数目超过七十,则可达百、千、甚至数百万。起始数为九十,可能达到千、百万级;持续数为四十,也可能是千、百万等倍数;终止数为五十,千、百万等倍数亦然;十倍数为十一的数目,也可能达到千、百万等倍数。真实数“三十二和六十”究竟为何?所谓“过多”,指数目当中超越十五的部分。所谓“多余”为超过十多的部分。所谓“真实”为较为确定的数目,百和千级倍数也是。十一的倍数达到二十。
§51
51. Tassa pūraṇekādasādito vā.
51. 由十一的完整数目或者以此数目开始。
Chaṭṭhiyanthāyekādasādikāya saṅkhyāya ḍo hoti (tassa) pūraṇatthe vibhāsā, sā saṅkhyā pūrīyate yena taṃ pūraṇaṃ, ekādasannaṃ pūraṇo ekādaso. Ekādasamo, vīso, vīsatimo, tiṃso, tiṃsatimo, cattālīso, paññāso.
以第六部分或者十一开始的数目为单位。此处的完整数目是指根据该完整数目进行说明,该完整数为十一。诸如十一、二十、二十二、三十、三十二、四十、五十等数目都是如此。
§52
52. Ma pañcādikatihi.
五十与以上的数目。
Chaṭṭhiyantāya pañcādikāya saṅkhyāya katismā ca mo hoti (tassa) pūraṇatthe, pañcamo, sattamo, aṭṭhamo, katimo, katimī.
对于数目在六至十五之间的情况,其完整数值为何存有迷惑,第五、第七、第八、第几、第几(阴性)这几个数词成为困惑的原因。
§53
53. Satādīnamica. Satādikāya saṅkhyāya chaṭṭhiyantāya (tassa) pūraṇatthe mohoti satādīnamicāntādeso, satimo, sahassimo.
以一百为起点的数目,对六至十五的完整数值亦存困惑,其错误境界为以一百起算,出现第一、第三和一千这几个数词。
§54
54. Chā ṭṭhaṭṭhamā.
54. 『六』之第六格形式。
Chasaddā ṭṭhaṭṭhamā honti tassa pūraṇatthe, chaṭṭho, chaṭṭhamo, itthiyaṃ chaṭṭhī, chaṭṭhamī, kathaṃ ‘dutiyaṃ catuttha’nti? ‘‘Dutiyassa, catuttha tatiyāna’’nti nipātanā.
带音节‘chaṭṭhaṭṭhamā’的词是其完整数词,为第六、第六个,女性形式为第六、第六位,这如何会称为‘第二第四’?其原因在于‘第二为第四,第四为第三’这类词尾变化。
§55
55. Ekā kākyasahāye.
同一种助词的用法。
Ekasmā asahāyatthe kaākī honti vā, ekako, ekākī, eko.
表单独、无伴之义时,可用『迦基』等形式,即:『独者』、『独行者』、『一者』。
§56
56. Vacchādīhi tanutte taro.
56. 由『犊』等词表细小义时,加『多罗』后缀。
Vacchādīnaṃ sabhāvassa tanutte gamyamāne taro hoti, susuttassa tanutte vacchataro, itthiyaṃ vacchatarī, yobbanassa tanutte okkhataro, assabhāvassa tanutte assataro, sāmatthiyassa tanutte usabhataro.
关于以乳头等处牵引之事,文云:众生性情在被牵引时如同木杆。若为善性者,牵引时均如牛木杆;妙语者牵引时如牛木杆女形;年轻者牵引时如鹿木杆;俗性者牵引时如骡木杆;普通能力者牵引时如公牛木杆。意在显明不同性情众生受牵引时的差别,类比不同种类木杈以喻境界与能力。
§57
57. Kimhā niddhāraṇe ratara ratamā. Kiṃsaddā niddhāraṇe ratara ratamā honti, kataro bhavataṃ devadatto, kataro bhavataṃ kaṭho, katamo bhavataṃ devadatto, katamo bhavataṃ kaṭho, bhāradvājānaṃ katamosi brahme.
「Kimhā niddhāraṇe ratara ratamā」问:「于何种敷设方面,众生尤为喜悦欢喜?」又问:「于何音声敷设上,最为欢喜悦乐?」继而问:「谁为你,天竺人?谁为你,婆罗门?谁为你,梵天师?谁为你,婆罗门师?婆罗门中你的身份为何?」此段意在探讨在何种条件和情况下,众生究竟最为欢喜,借此引发对教法根本意义的论述。
§58
58. Tena datte liyā.
「Tena datte liyā」解释为:由此所给之物或教义,以书写(文字)的形式保存,表示从口传转为书写以存留教义。
Tatiyantā datte-bhidheyye laiyā honti, devena datto devalo, deviyo, brahmalo, brahmiyo, sivā sīvalo, sīviyo, sissa dīgho.
「Tatiyantā datte-bhidheyye laiyā honti」:第三种给予,即因分离的给予存在。复言:被神所赐予者为神、天人、梵天、婆罗门,及其子孙。当中包含诸种神圣阶层及其传承关系,诸神有相应的恩赐与分授,表现出宗教传承的层次结构。
§59
59. Tassa bhāvakammesu ttatāttanaṇyaṇeyyaṇiyaṇiyā.
59. 表其性质与作用时,加『达』、『达』、『那』、『亚那』、『亦亚』、『尼亚』诸后缀。
Chaṭṭhiyantā bhāve kamme ca ttādayo honti bahulaṃ, na ca sabbe sabbato honti aññatra ttatāhi, bhavanti etasmā buddhisaddābhi bhāvo saddassa pavattinimittaṃ, nīlassa paṭassa bhāvo nīlattaṃ nīlatābhi guṇo bhāvo, nīlassa guṇassa bhāvo nīlattaṃ nīlatābhi nīlaguṇajāti, gottaṃ gotāti gojāti, pācakattaṃ, daṇḍittaṃ, visāṇittaṃ, rājapurisattanti kriyādisambandhittaṃ, devadattattaṃ, candattaṃ, sūriyattanti tadavatthāvisesasāmaññaṃ, ākāsattaṃ, abhāvattanti upacaritabhedasāmaññaṃ. Ttana-puthujjanattanaṃ, vedanattanaṃ, jāyattanaṃ, jārattanaṃ. Ṇya-ālasyaṃ, brahmaññaṃ, cāpalyaṃ, nepuññaṃ, pesuññaṃ, rajjaṃ, ādhipaccaṃ, dāyajjaṃ, vesammaṃ ‘vesama’nti, keci, sakhyaṃ, vāṇijjaṃ. Ṇeyya-soceyyaṃ, ādhipateyyaṃ. Ṇagāravaṃ, pāṭavaṃ, ajjavaṃ, maddavaṃ. Iya-adhipatiyaṃ, paṇḍitiyaṃ, bahussutiyaṃ, naggiyaṃ, sūriyaṃ. Ṇiya-ālasiyaṃ, kāḷusiyaṃ, mandiyaṃdakkhiyaṃ, porohitiyaṃ, veyyattiyaṃ. Kathaṃ ‘rāmaṇīyaka’nti? Sakatthe kantā ṇena siddhaṃ. Kammaṃ kiriyā, tattha alasassa kammaṃ alasattaṃ’ alasatā, alasattanaṃ, ālasyaṃ, ālasiyaṃ vā, ‘‘sakatthe’ (4.122) ti sakatthepi, yathābhuccaṃ, kāruññaṃ, pattakallaṃ, ākāsānañcaṃ, kāyapāguññatā.
60. 第六类之中,有许多行为成为生成之因,但并非全然皆是,仅部分属于此类。因此,『佛陀智慧所称的现象』,因声音而生,成为发生的缘起。蓝色之处,称为蓝色本质,蓝色即由此性质而起;蓝色本性是蓝色之属性,亦即色彩之本类。类似地,如『族群』称作『类群』,煮饭之法、刑罚、农耕、国君之权利等,依其作用而有不同区别。天施、月亮、太阳等均有其各异现象,且可归纳为不同类别。空性、无有之相乃属彼此异类。普通民众、痛苦、出生、衰老、懒惰、梵行、轻率、不善行、恶习、争霸、统治、随顺等皆为不同类别『不正法』,还有友情、贸易等为善异法。有应废弃、不宜亲近和统帅之类。也有粗鲁、精明、固执、温和等区别。主人、智者、博学、多语者、火绒草、太阳。懈怠、黑暗、怠慢、侍者、特长等。如何解『美丽』?由对方称赞而得到。行为、作业,其中懒惰之业为怠惰及懈怠,也叫做『懒惰』,亦见经典规定,如同慈悲、福德、清净身体。
§60
60. Bya vaddhadāsā vā.
60. 由『缚』、『增』、『役』等词,可选择性地加用。
Chaṭṭhiyantā vaddhā dāsā ca byo vā hoti bhāvakammesu, vaddhabyaṃ vaddhatā, dāsabyaṃ dāsatā, kathaṃ ‘vaddhava’nti? Ṇe vāgamo.
62. 第六类别中,包括奴隶与仆人等,其行为相关性质分别称为『奴仆性』。如何称为『奴仆者』?已载经文解释。
§61
61. Naṇa yuvā bo ca vassa.
61. 『那』字,用于表示年轻者及年岁。
Chaṭṭhiyantā yuvasaddā bhāvakammesu naṇa vā hoti tassa bo ca, yobbanaṃ, vātveva? Yuvattaṃ, yuvatā.
64. 第六类别中,有青年之音为其所属,且有其种类。『种类』是指青春,其时段限制为何?为青少年或青年阶段。
§62
62. Aṇvāditvimo.
62. 『阿那』等词,依此类推。
Aṇuādīhi chaṭṭhiyantehi bhāve vā imo hoti, aṇimā, laghimā, mahimā, (garimā), kasimā, vātveva? Aṇuttaṃ aṇutā.
以递增义或其本体而言,该词具有最微小、轻细、广大、贵重或最少等意,正如风的性质一般;这里是最上之最、最极致的递减。
§63
63. Bhāvā tena nibbatte.
63. 此义由此而成。
Bhāvavācakā saddā tena nibbatte-bhidheyye imo hoti, pākena nibbatta pāṇimaṃ, sekimaṃ.
表达义的声音因着其所指意义产生,依此,该词可表示眼睛、头发等因污秽而成的脏物。
§64
64. Taratamissikiyiṭṭhātisaye.
64. 超过或过度。
Atisaye vattamānato hontete paccayā, atisayena pāpo pāpataro, pāpatamo, pāpissiko, pāpiyo, pāpiṭṭho, itthiyaṃ pāpatarā. Atisayantāpi atisayappaccayo, atisayena pāpiṭṭho pāpiṭṭhataro.
当作为原因的过度之事物显现时,即有这些因缘,过度则生恶,恶更甚者乃至极恶,最恶之状况为恶之极致。以过度为因者,过度者乃其因,而过度者又有比其更过度者。
§65
65. Tannissite llo.
65. 此句依赖于前文内容。
Dutiyantā llappaccayo hoti nissitatthe, vedaṃ nissitaṃ vedallaṃ, duṭṭhu nissitaṃ duṭṭhullaṃ. Ille-saṅkhārillaṃ.
第二,归于缘起的条件,谓所依赖者。所知者凭依此知,所不了知者依赖此不知。此即为无始以来的行蕴。
§66
66. Tassa vikārāvayavesu ṇa ṇika ṇeyyamayā.
66. 其变异所依诸法中,不应生起变乱。
Pakatiyā uttaramavatthantaraṃ vikāro, chaṭṭhiyantā nāmasmā vikāre-vayave ca ṇādayo honti bahulaṃ, ṇa-āyasaṃ bandhanaṃ, odumbaraṃ, paṇṇaṃ, odumbaraṃ bhasmaṃ, kāpotaṃ maṃsaṃ, kāpotaṃ satthi. Ṇika-kappāsikaṃ vatthaṃ. Ṇeyya-eṇeyyaṃ maṃsaṃ, eṇeyyaṃ satthi . Koseyyaṃ vatthaṃ. Maya-tiṇamayaṃ, dārumayaṃ, naḷamayaṃ, mattikāmayaṃ. ‘‘Aññasmi’’nti (4.121) gunnaṃ karīsepi mayo, gomayaṃ.
所谓变异者,即事物上移变更之过程,常于第六处名闻及变异所依之法中生,众多而无常。其非坚固之缚,如无患树、菩提树灰、鸽肉、鸽脂;如义理应弃之衣物及可弃之肉、脂;叶状物及木制品、竹制品、泥土制品等。虽有他性,如蜜、乳、牛乳亦属是中。
§67
67. Jatuto saṇa vā.
67. 又如果实的种子。
Chaṭṭhiyantā nāmasmā jatuto vikārāvayavesu saṇa vā hoti. Jatuno vikāro jātusaṃ jatumayaṃ. ‘‘Lopo’’ti (4.123) bahulaṃ paccayalopopi phalapupphamūlesu vikārāvayavesu, piyālassa phalāni piyālāni, mallikāya pupphāni mallikā, usirassa mūlaṃ usīraṃ, taṃ saddena vā tadabhidhānaṃ.
第六处即名闻者,亦有如果实种子般的变化。果实之变化由果处和种子所成。所谓『消失』者,如在条件消失时,果实、花朵、根须等中大多变化消散,其名称或声音即是指此。
§68
68. Samūhe kaṇa ṇa ṇikā.
68. 在表示集合义时,用『咖那』、『那』、『尼咖』诸词缀。
Chaṭṭhiyantā samūhe kaṇa ṇa ṇikā honti gottappaccayantā. Kaṇa-rājaññakaṃ, mānussakaṃ, ukkhādīhi-okkhakaṃ, oṭṭhakaṃ, orabbhakaṃ, rājakaṃ, rājaputtakaṃ, hatthikaṃ, dhenukaṃ. Ṇa-kākaṃ, bhikkhaṃ. Acittā ṇika-āpūpikaṃ, saṃkulikaṃ.
第六类群体称谓者,名为 "kaṇa ṇa ṇikā",皆指同源种族者。此类包括:小国王、公侯、乌克迦诸族、奥塔迦族、欧拉帕迦族、国王、王子、大象、母牛、乌鸦、乞食者。尚有与此相关的无意识群体称谓及杂合群体。
§69
69. Janādīhi tā.
69. 在『迦那』等词之后,用『德』词缀。
Janādīhi chaṭṭhiyantehi samūhe tā hoti. Janatā, gajatā, bandhutā, gāmatā, sahāyatā, nāgaratā. Tāntā sabhāvato itthiliṅgā, ‘madanīya’nti karaṇe-dhikaraṇe vā anīyena siddhaṃ. ‘Dhūmāyitatta’nti ktāntā nāmadhātuto ktena siddhaṃ.
称谓 "tā" 用于由人民组成的六类群体。此六类群体是人民团体、大象团体、亲族团体、乡村团体、同伴团体以及城镇团体。女性自然本性为“itthiliṅgā”,若在生殖器或子宫处未受拘束,为可爱的(madanīya)。“dhūmāyitatta”为已成名词,表示某种状态或性质。
§70
70. Iyo hite.
70. 在表示利益义时,用『依约』词缀。
Chaṭṭhiyantā hite iyo hoti. Upādāniyaṃ, aññatrāpi samānodare sayito sodariyo.
“iyo” 用于第六类群体的益处方面。指所收获的,是除自身之外,还有亲族、兄弟姐妹、同姓共事者等的利益。
§71
71. Cakkhvādito sso.
71. 以眼等诸根观察,善也。
Chaṭṭhiyantehi cakkhuādīhi hite sso hoti, cakkhussaṃ, āyussaṃ.
对护卫者、目等诸根有利,对眼根、寿命皆有利益。
§72
72. Ṇyo tattha sādhu.
72. 在彼处表示善巧义时,用『那约』词缀。
Sattamyantā tattha sādhūti asmiṃ atthe ṇyo hoti. Sabbho, pārisajjo. Sādhūti kusalo yoggo hito vā. Aññatrāpi rathaṃ vahatīti racchā.
七种余者中称赞为善,即此事中余者善也。『余』者,全部、周围之义。『善』指善巧、有益、适宜等义。比如护卫车夫,即为保护之意。
§73
73. Kammā niya ññā.
73. 业之所应知。
Sattamyantā kammasaddā tattha sādhūbhi asmiṃ atthe niya ññā honti. Kamme sādhu kammaniyaṃ, kammaññaṃ.
七种末尾有行为词,在此事中称赞为善者,有如行为、行为者、行为知识等义。『行为』节善,行为者守善,行为知识也寓意善解。
§74
74. Kathāditviko.
七十四、根据说话。
Kathādīhi sattamyantehi tattha sādhūti asmiṃ atthe iko hoti. Kathiko, dhammakathiko, saṅgāmiko pavāsiko, upavāsiko.
关于根据说话的七种事相,在此义中,“适当者”指“一者”。“根据说话者”指教法说话者、战斗者、行乞者、禁食者。
§75
75. Pathādīhi ṇeyyo.
七十五、根据道路。
Pathādīhi sattamyantehi tattha sādhūti asmiṃ atthe ṇe-yyo hoti, pātheyyaṃ sāpateyyaṃ (ātitheyyaṃ).
关于根据道路的七种事相,在此义中,“适当者”指可被遵守者,应当被尊重者(宾客)。
§76
76. Dakkhiṇāyārahe.
七十六、向南阿拉汉。
Dakkhiṇāsaddato arahatthe ṇeyyo hoti, dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo.
以“南方之声”为阿拉汉时应受尊重,以“南方”名释为“南方适当者”。
§77
77. Rāyo tumantā.
七十七、谓为『狂怒』。
Tumantato arahatthe rāyo hoti. Ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ.
『狂怒』于阿拉汉而言,即为狂怒者。不论是应当杀害者而杀害,或应当净生者而净生,或应当离出者而离出,皆称为狂怒。
§78
78. Tametthassatthīti mantu.
七十八、此处『意义』之谓为『听闻者』『见解』。
Paṭhamantā ettha assa atthīti etesvatthesu mantu hoti. Gāvo ettha dese, assa vā purisassa santīti gomā. Atthīti vattamānakālopādānato bhūtāhi bhavissantīhi vā gohi na gomā. Kathaṃ ‘gomā āsi, gomā bhavissatī’ti? Tadāpi vattamānāhiyeva gohi gomā, āsi bhavissatīti padantarā kālantaraṃ, itikaraṇato visayaniyamo –
初句『此处有所谓』,意谓这些语义上的『见解』。此地『牛』与『某人』意指牛区及人的所在。『意义』乃根据现时、过去或将来之存在下,虽有名号『牛(gomā)』,实则非牛。何以言之?言其现时存在,未来亦将存在的牛名词,因言辞而时序前后分明,成言所分别。
Pahūte ca pasaṃsāyaṃ, nindāyañcātisāyane;
乃至『盛多赞叹,或过多诽谤,','常相连结,或独立存在』,皆属见解之类。
Niccayoge ca saṃsagge, hontime mantuādayo.
如此种种,乃谓『此处为见解等』者。
Go assoti jātisaddānaṃ dabbābhidhānasāmatthiyā mantvādayo na honti, tathā guṇasaddānaṃ ‘seto paṭo’ti, yesantu guṇasaddānaṃ dabbābhidhānasāmatthiyaṃ natthi, tehi honteva ‘buddhimā, rūpavā, rasavā, gandhavā, phassavā, saddavā, rasī, rasiko, rūpī, rūpiko, gandhī, gandhiko’ti.
譬如某些事物不被视为适合称为声音的本质,有些如“白色”之声则为此类壁吏所不具备的声音本质者,称之为“智慧者、色具者、味具者、香具者、触具者、声具者、味者、味觉者、色者、色相者、香者、香相者”。
§79
79. Vantvāvaṇṇā.
七十九、称述之义。
Paṭhamantato avaṇṇantā mantvātthe vantu hoti. Sīlavā, paññavā, avaṇṇāti kiṃ? Satimā bandhumā.
起首依序称述,即意味着称述即为其义。称述者有戒者、慧者,何以为称述?即为觉知者,亲近者。
§80
80. Daṇḍāditvikaī vā.
八十、以杖等为喻者。
Daṇḍādīhi ika ī honti vā mantvātthe. Bahulaṃ vidhānā kutoci dve honti, kutocekamekaṃva daṇḍiko daṇḍī daṇḍavā, gandhiko gandhī gandhavā, rūpiko rūpī rūpavā. (28) ‘‘Uttamīṇeva dhanā iko’’, dhaniko, dhanī dhanavā añño. (29) ‘‘Asannihite atthā’’, atthiko atthī, aññatra atthavā. (30) ‘‘Tadantā ca’’, puññatthiko, puññatthī, (31) ‘‘vaṇṇantā īyeva’’ brahmavaṇṇī, devavaṇṇī, (32) ‘‘hatthadantehi jātiyaṃ’’, hatthī, dantī, aññatra hatthavā dantavā. (33) ‘‘Vaṇṇato brahmacārimhi’’, vaṇṇī brahmacārī, vaṇṇavā añño. (34) ‘‘Pokkharādito dese’’, pokkharaṇī, uppalinī, kumudinī, bhisinī, muḷālinī, sālukinī, kvacādesepi padumipi paduminī paṇṇaṃ. Aññatra pokkharavā hatthī, (35) ‘‘nāvāyiko’’, nāviko. (36) ‘‘Sukhadukkhā ī’’, sukhī, dukkhī. (37) ‘‘Sikhādīhi vā’’, sikhī, sikhāvā, mālī, mālāvā, sīlī, sīlavā, balī, balavā. (38) ‘‘Balā bāhūrupubbā ca’’, bāhubalī, ūrubalī.
持杖等者,即谓持此者。通常谓法中谓有多少种类,何处有两种,何处有一,诸如杖者、杖持者、持杖者;香者、香具者、具香者;色者、色具者、具色者。(28)“富者或贵者”,富有、富裕、富有者、他者。(29)“非存在处之本质”,为存在者、存在者女者,唯独属于存在者。(30)“此乃善本质”,善义者,善义女者。(31)“在称述中”,称述者,修行者,称述具者,他者。(32)“以象牙为本种”,象者,牙者,唯独象持者、牙持者。(33)“于修行中称述”,称述者,修行者,称述具者,他者。(34)“目莲所及之处”,池女者、莲女者、水莲女者、水藻女者、未节女者等,或称莲花者、莲花女者,叶子。唯独非莲持者象者。(35)“舟人者”,舟师者。(36)“有若苦乐”,乐者、苦者。(37)“自顶发等”,顶发者、顶发具者、花饰者、花饰具者、细长者、细长具者、强者、强具者。(38)“强者为手臂前者”,臂强者,膊强者。
§81
81. Tapādīhi ssī. Tapādito mantvatthe vā ssī hoti. Tapassī, yasassī, tejassī, manassī, payassī. Vātveva? Yasavā.
八十一、以热等为喻。持热者即谓为具热者。有名者、有光者、有神采者、有智能者、有清净者。风亦然?名者具名者。
§82
82. Mukhādito ro. Mukhādīhi mantvatthero hoti. Mukharo, susiro, ūsaro, madhuro, kharo, kuñjaro, nagaraṃ, (39) ‘‘dantassu ca unnabhadante’’, danturo.
82. 以口开头。指以口等为首者称为士长。口者,善言者,善闻者,善尿者,甘美者,粗刺者,粗壮者,城镇。所谓『牙齿处于向上伸展之处』,称为牙刺。
§83
83. Tundyādīhi bho.
83. 以突起等开头者称为哆。
Tundiādīhi mantvatthe bho vā hoti. Tundibho, vaṭibho, valibho. Vātveva? Tundimā.
以突起等为首者,称为哆或也。突哆、箨哆、垒哆。若问何意?即为有突起者。
§84
84. Saddhāditvā.
84. 由信等而作。
Saddhādīhi mantvatthea hoti vā. Saddho, pañño, itthiyaṃ saddhā. Vātveva? Paññavā.
以信等为首者称为士长或也。信者,智慧者,女性之信。若问何意?即为智慧者。
§85
85. Ṇo tapā.
85. 「-ṇa」词缀,来自「苦行」(tapā)一词。
Tapā ṇo hoti mantvatthe. Tāpaso, itthiyaṃ tāpasī.
「Tapā」应该理解为「念头的节制」。其中「Tāpaso」为女性名词,音译为「塔波希」,意指「修持念头节制的女性」。
§86
86. Ālvabhijjhādīhi.
86. 「无贪等」之后。
Abhijjhādīhi ālu hoti mantvatthe, abhijjhālu, sītālu, dhajālu, dayālu. Vātveva? Dayāvā.
「贪」等词之后加「ālu」,表示「具有……性质」之义,如:「贪欲者」、「畏寒者」、「骄慢者」、「慈悲者」。为何仅限于此?因为「具慈悲」另有「dayāvā」之形式。
§87
87. Picchāditvilo.
87. 「欲等」之后,加 -vilo。
Picchādīhi ilo hoti vā mantvatthe. Picchilo picchavā, phenilo phenavā, jaṭilo jaṭāvā. Kathaṃ ‘vācālo’ti? Nindāyamilassādilope ‘‘paro kvacī’’ti (1-27).
「Picchādīhi」意为由覆盖遮蔽所生的辛酸。含义是被遮蔽的「ilo」,即被覆盖的痛苦。称为「picchilo」意为多覆盖的,「phenilo」意为多泡沫的,「jaṭilo」为纠缠缠绕的。问:「『vācālo』(多言者)如何理解?」答:因恼怒等障碍消失,谓之他非之处〈依原典经文1-27所示〉。
§88
88. Sīlādito vo.
88. 「戒等」之后,加 -vo。
Sīlādīhi vo hoti vā mantvatthe. Sīlavo sīlavā, kesavo kesavā, (40) ‘‘aṇṇā niccaṃ’’ aṇṇavo. (41) Gāṇḍī rājīhi saññāyaṃ’’ gāṇḍīvaṃ dhanu, rājīvaṃ paṅkajaṃ.
以戒律等为你的要念。遵戒者为持戒,蓄发者为蓄发者,“常有粮食者”为常粮者。以弓为弩,弩则是弓,莲花则是王冠。
§89
89. Māyā medhāhi vī.
八十九、念为智慧者。
Etehi dvīhi vī hoti mantvatthe. Māyāvī, medhāvī.
以这两个为要念。念为幻术者,智慧者。
§90
90. Sissare āmyuvāmī. Sasaddā āmyuvāmī honti issare-bhidhāyye mantvatthe. Samassatthīti sāmī, suvāmī.
九十、思惟声亦称念。思惟声者名为念声,亦可作意念。意即悉皆之义,悉皆即说遍。
§91
91. Lakkhyā ṇo a ca. Lakkhīsaddā ṇo hoti mantvatthe a cāntassa. Ṇakārovayavo, lakkhaṇo.
九十一、标志何知?标志之言可作念,不寂静时。标志是肉体部分,指示之物。
§92
92. Aṅgā no kalyāṇe.
九十二、美好部位知吾等否?
Kalyāṇe gamyamāne aṅgasmā no hoti mantvatthe. Aṅganā.
在佳处前进时,肢体并非用于思维之用。肢体计数。
§93
93. So lomā.
九十三、是“毛”。
Lomā so hoti mantvatthe. Lomaso, itthiyaṃ, lomasā.
“毛”是思维之用。毛者,女性之毛也。
§94
94. Imiyā.
九十四、“这些(复数,阴性)”。
Mantvatthe ima iyā honti bahulaṃ. Puttimo, kittimo, puttiyo, kappiyo, jaṭiyo, hānabhāgiyo, seniyo.
思维之用者,此等多有。如:子嗣、名声、儿女、合适者、赭色者、失所者、军士。
§95
95. To pañcamyā. Pañcamyantā bahulaṃ to hoti vā. Gāmato āgacchati gāmasmā āgacchati, corato bhāyati corehi bhāyati, satthato parihīno satthā parihīno.
九十五、第五。“第五”者常多指此。来自村庄者,由村庄来;恐惧盗贼者,害怕盗贼;受伤者,伤害者。
§96
96. Ito-tetto kuto.
96. 『从此处与从彼处』者,『从何处』也。
Tomhi imassa ṭi nipaccate, etassa ṭa eta, kiṃsaddassa kuttañca. Ito imasmā, ato etto etasmā, kuto kasmā.
汝辈于此语句之意求解:此语中的『ṭi』为指示之语,『eta』亦然,『kiṃsadda』意为何。此处乃此语,于彼又是彼语,何方何由为何义?
§97
97. Abhyādīhi. Abhiādīhi to hoti. Abhito, parito, pacchato heṭṭhato.
97. 【关于「阿毗」等词之后加『从』尾】。「阿毗」加「阿帝」等词,则成「托」尾。如:『从周围』、『从四周』、『从背后』、『从下方』。
§98
98. Ādyādīhi. Ādippabhutīhi to vā hoti, ādo ādito, majjhato antato, piṭṭhito, passato, mukhato, yatodakaṃ tadādittaṃ, yaṃ udakaṃ tadevādittanti attho.
98. 【关于「阿帝」等词之后加『从』尾】。以「阿帝」为首的诸词,可选择性地加「托」尾:『阿帝』变为『从起首处』,又如『从中间』、『从末端』、『从背脊』、『从侧面』、『从口处』;『从何处有水,彼处即为所燃』,意即:那水,正是所燃之物。
§99
99. Sabbādito sattamyā trattā. Sabbādīhi sattamyantehi tratthā vā honti. Sabbatra sabba. Sabbasmiṃ, yatra yattha yasmiṃ. Bahulādhikārā na tumhāmhehi.
99. 【「萨巴」等词起,以第七格尾,变为「特拉」「阿特拉」尾】。以「萨巴」为首的诸词,凡带第七格词尾者,可选择性地变为「特拉」或「阿特拉」尾。如:『萨巴特拉』对应『萨巴』;其第七格形式为『萨巴斯明』;又如『雅特拉』、『雅特塔』对应『雅斯明』。由于【广泛适用】之原则,『汝』和『我』两类代词不适用此规则。
§100
100. Katthettha kutrātra kvehidha.
100. 『何处』、『此处』、『在何处』、『在此处』、『从何处』、『在此』——此诸词各有对应形式。
Etesaddā nipaccante. Kasmiṃ kattha, kutra, kva, etasmiṃ, ettha, atra, asmiṃ iha, idha.
此等词语属于指示代词的结尾形式。其义涵盖何处、哪地、何方,在此处、这里、于此处等,即表明所在位置的词汇。
§101
101. Dhi sabbā vā. Sattamyantato sabbasmā dhi vā hoti. Sabbadhi, sabbattha.
101. 【「萨巴」等一切词,可选择性地加「提」尾】。凡带第七格词尾之「萨巴」等一切词,可选择性地加「提」尾,变为『萨巴提』;亦可作『萨巴特塔』。
§102
102. Yā hiṃ. Sattamyantato yato hiṃ vā hoti. Yahiṃ yatra.
102. 『ya-hiṃ』。从第七格词尾变为『hiṃ』,或从『yato』变为『hiṃ』。如:yahiṃ(在何处)、yatra(在何处)。
§103
103. Tā haṃ ca.
103. 以 tā、haṃ 和 ca 结尾。
Sattamyantato tato vā haṃ hoti hiṃ ca. Tahaṃ, tahiṃ, tatra.
从第七格词尾,『tato』可变为『haṃ』,亦可变为『hiṃ』。如:tahaṃ(在那处)、tahiṃ(在那处)、tatra(在那处)。
§104
104. Kuhiṃ kahaṃ.
104. 『kuhiṃ』者,即『kahaṃ』也。(二词同义,皆表「在何处」之疑问副词,此条说明二者可互用。)
Kiṃsaddā sattamyantā hiṃ haṃ nipaccante kissa kukā ca. Kuhiṃ, kahaṃ. Kathaṃ ‘kuhiñcana’nti? ‘Canaṃ’ iti nipātantaraṃ ‘kuhiñcī’ti ettha cisaddo viya.
『何以』谓事物止息失去时『罢』、『灭』之意,『何』之意为何?『何处』『何方』等义。『如何』『何等处』所说者为何?『罢』为副词,表示否定之意合于此处,如同词缀作用。
§105
105. Sabbekaññayatehi kāle dā. Etehi sattamyantehi kāle dā hoti. Sabbasmiṃ kāle sabbadā, ekadā, aññadā, yadā, tadā. Kāleti kiṃ? Sabbattha dese.
105. 以『一切之时』等作语尾助词。此类『止息失去』之时,有时是一切时间、恒常不变之时,有时是某一日、或某他时,或此时、彼时。『时』者何义?谓遍于一切处所之时间。
§106
106. Kadā kudā sadā dhunedāni.
106. 『何时』『何方』『恒常』等语,是谓此类语尾助词。
Ete saddā nipaccante. Kasmiṃ kāle kadā, kudā, sabbasmiṃ kāle sadā, imasmiṃ kāle adhunā, idāni.
此类语尾助词表示时间,如『何时』『何方』、『一切时间』『恒常』、『现今此时』『如今』等。
§107
107. Ajja sajjvaparajjvetarahi karahā.
107. 以下诸词「阿哲」(今日)、「沙哲」(今日、此刻)、「阿巴拉哲」(明日)、「依塔拉希」(此时、现在)、「咖拉哈」(何时)均属表示时间之副词。
Etesaddā nipaccante. Pakatippaccayo ādeso kālavisesoti sabbametaṃ nipātanā labbhati, imassa ṭo jjo jāhani nipaccate, asmiṃ ahani ajja. Samānassa sabhāvo jju cāhani, samāne ahani sajju. Aparasmā jju, aparasmiṃ ahani aparajju. Imasseto kāle rahi ca, imasmiṃ kāle etarahi. Kiṃsaddassa ko raha cānajjatane, kasmiṃ kāle karaha.
此等语尾助词皆属止息失去类。明确之否定条件为时特殊之意,故此一切皆得止息失去之意义。譬如『此年』『今日』等词也含有失去意味。恒常之义如『恒常者』,相同之时也如今恒常;不同时之义亦是不同处时。『此时』『彼时』皆是。何谓『何时之语』?谓何之止息、失去;何处之时说停息。
§108
108. Sabbādīhi payāre thā.
108. 在所有种类中止息。
Sāmaññassa bhedako viseso pakāro, tattha vattamānehi sabbādīhi thā hoti. Sabbena pakārena sabbathā, yathā, tathā.
一般区别的特别方式,即在现行各类中止息。借助全面的方式,处处皆是,如此、如此。
§109
109. Kathamitthaṃ.
109. 『katham』者,即『itthaṃ』也。(二词同义,皆表「如此、以此方式」之副词,此条说明二者可互用。)
Ete saddā nipaccante pakāre. Kimimehi thaṃ paccayo, kaita ca tesaṃ yathākkamaṃ, kathaṃ, itthaṃ.
这些音声依形式而归类。以此等为条件,亦依其适用、如何、如此。
§110
110. Dhā saṅkhyāhi.
一一○ 以数词接「-dhā」后缀,表示『以……种方式』。
Saṅkhyāvācīhi pakāre dhā parā hoti. Dvīhi pakārehi, dve vā pakāre karoti dvidhā karoti, bahudhā karoti, ekaṃ rāsiṃ pañcappakāraṃ karoti pañcadhā karoti, pañcappakāramekappakāraṃ karoti ekadhā karoti.
数量词称呼的方式中,名为止息。以两种方式,即作两种、作二种、作双重、作多种;作一处聚集,如五种方式,作五种,作五处聚集于一方式,作一处,作一次。
§111
111. Vekā jjhaṃ.
一一一 『单一集中』(vekajjhaṃ)者,合并为一处之副词形也。
Ekasmā pakare jjhaṃ vā hoti. Ekajjhaṃ karoti, ekadhā, karoti.
在某一方面,界限可能有一种。做一种界限,或者做两种界限。
§112
112. Dvitīhedhā.
一一二 由「二」、「三」等数词,以「-dhā」后缀构成分配副词。
Dvitīhi pakāre edhā vā hoti. Dvedhā, tedhā, dvidhā, tidhā.
以两种方式,界限可能有此种或彼种。两种的、三种的、两类的、三类的。
§113
113. Tabbati jātiyo.
一一三 『tabbati』者,表示彼等种类之语也。
Pakāravati taṃsāmaññavācakā saddā jātiyo hoti, paṭujātiyo, mudujātiyo.
按照表现形式,那些表示不同类别的词,是种类,或称清楚区分的种类、辨别种类。
§114
114. Vārasaṅkhyāya kkhattuṃ.
114. 表示次数的数词,加后缀『-kkhattuṃ』。(此规则说明:在表达「若干次」之数量副词用法时,于基数词之后附加『-kkhattuṃ』,如「一次、两次、多次」等;例:ekaṃ—ek-kkhattuṃ「一次」,dve—dve-kkhattuṃ「两次」等。)
Vārasambandhiniyā saṅkhyāya kkhattuṃ hoti. Dve vāre bhuñjati dvikkhattuṃ divasassa bhuñjati. Vāraggahaṇaṃ kiṃ? Pañca bhuñjati. Saṅkhyāyāti kiṃ? Pahūte vāre bhuñjati.
以周为联系的数字计为时。二周为两时,指的是每日两时。所谓周的取法为何?指五时。所谓多重的数字为何?指在众多周中取时。
§115
115. Katimhā.
一一五 自『kati(几何)』一词而来。
Vārasambandhiniyā katisaṅkhyāya kkhattuṃ hoti, kati vāre, bhuñjathi, katikkhattuṃ bhuñjati.
以周为联系的数字计为时,指多少周,食用多少,乃食用多少时。
§116
116. Bahumhā dhā ca paccāsattiyaṃ.
116. 多数以及五十。
Vārasambandhiniyā bahusaṅkhyāya dhā hoti kkhatthuṃ ca, vārānañce paccāsatti hoti, bahudhā divasassa bhuñjati bahukkhattuṃ bhuñjati. Paccāsattiyanti kiṃ? Bahuvāre māsassa bhuñjati.
以周为联系的数字计时,时有众多,周中又有五十,日数多时食为多时。所谓五十是何?指多周中食用一月的量。
§117
117. Sakiṃ vā.
一一七.或「一次」。
Ekaṃ vāramiccasmiṃ atthe sakinti vā nipaccate. Ekavāraṃ bhuñjati sakiṃ bhuñjati, vāti kiṃ? Ekakkhattuṃ bhuñjati.
在单数语义中,有时谓之为『佐迦』,或谓其为单一整体。有人一日只食一餐,有人一日多餐,究竟如何?是说仅在一刻间进食。
§118
118. So vīcchappakāresu.
一一八.彼「so」用于各种逐一分配之情形。
Vīcchāyaṃ pakāre ca so hoti bahulaṃ. Vīcchāyaṃ-khaṇḍaso, bilaso. Pakāre-puthuso, sabbaso.
此谓止之性质,常显而多现。止为断灭,割断之意;为别断,分断之意。定为整体,完善之义。
§119
119. Abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārā cī.
119. 与非存在缘起的联结中,变化亦如染色般发生。
Avatthāvato-vatthantarenābhūtassa tāyāvatthāya bhāvekarāsabhūhi sambandhe sati vikāravācakā cī hoti, adhavalaṃ dhavalaṃ karoti dhavalī karoti, adhavalo dhavalo siyā dhavalī siyā, adhavalo dhavalo bhavati dhavalī bhavati. Abhūta tabbhāveti kiṃ? Ghaṭaṃ karoti, dadhi atthi, ghaṭo bhavati. Karāsabhūyogeti kiṃ? Adhavalodhavalo jāyate. Vikārāti kiṃ? Pakatiyā māhotu, suvaṇṇaṃ kuṇḍalaṃ karoti.
所谓非存在即不存在的缘起,依此缘起体,缘着染色联结而有染色之义,是为变化之表征。有时显色深,有时显色浅,有时显色鲜明,有时色泽稳定,有时色泽流转。非存在缘起者为何?如制造陶器,有酵母,有陶器之成器。所谓染色联结者为何?由浅色与深色相生。所谓变化者为何?愿随其熟,作如黄金耳环。
§120
120. Dissantaññepi paccayā.
120. 亦于分别因缘中显现。
Vuttato-ññepi paccayā dissanti vuttāvuttatthesu. Vividhā mātaro vimātaro, tāsaṃ puttā vemātikā-rikaṇa. Pathaṃ gacchatīti pathāvino-āvī. Issā assa atthīti issukī-ukī. Dhuraṃ vahatīti dhorayho- yhaṇa.
依所说义,在已说与未说的事中均显现各种因缘。譬如母亲与婆罗门而言,其子女即为妒恨根源。『行路』者,谓行路人。『吝惜财物』者,意为吝惜之人。『负担重物』者,谓能负重者。
§121
121. Aññasmiṃ.
一二一.「于另一」。
Vuttato-ññasmimpi atthe vuttappaccayā dissanti. Magadhānaṃ issaro māgadho-dhaṇā. Kāsīti sahassaṃ, tamagghatīti kāsiyo iyo.
依所说之义,亦于所说因缘中表现。譬如摩揭陀部的君王,即为摩揭陀族之主。『去』者计为一千,以『镰刀』作比喻,此谓镰刀之锋利。
§122
122. Sakatthe.
122. 亦于相应处显现。
Sakatthepi paccayā dissanti. Hīnako, potako, kiccayaṃ.
亦于相应因缘中显现。所谓低贱者、奴仆、职责事者也。
§123
123. Lopo.
一二三.省略。
Paccayānaṃ lopopi dissati. Buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, cakkhuṃ suññaṃ attena vā attariyena vāti bhāvappaccayalopo.
「缘起之断灭」亦显现。世尊宝贵、上乘的法,如同眼识无所有,或借他识流转,谓之缘起而断灭。
§124
124. Sarānamādissāyuvaṇṇassāeo ṇānubandhe.
124. 凡持皈依者色相之因缘。
Sarānamādibhūtā ye akārivaṇṇuvaṇṇā, tesaṃ āeo honti yathākkamaṃṇānubandhe. Rāghavo, venateyyo, meniko, oḷumpiko, dobhaggaṃ. Ṇānubandheti kiṃ? Purātano.
持皈依者,所染污的色相,依止于各种缘合。诸如罗睺罗、文怛耶、缅尼迦、忧噜鼻迦,二分之一。所谓缘合者,乃古时之说。
§125
125. Saṃyoge kvaci.
125. 偶然相聚所在。
Sarānamādibhūtā ye ayuvaṇṇā, tesaṃ āeo honti kvacideva saṃyogavisaye ṇānubandhe. Decco, koṇḍañño. Kvacīti kiṃ? Kattikeyyo.
凡持皈依之人,色相之因缘,或偶然于某一边聚场所而缘合。诸如目连、拘笈多。所谓边聚者,意指聚集之处。
§126
126. Majjhe.
一二六.居中。
Majjhe vattamānānampi ayuvaṇṇānaṃ ā e o honti kvaci. Aḍḍhateyyo, vāseṭṭho.
处于中间变化者,『阿』『耶』『哦』诸音,有时出现。如『阿达帖佑』、『瓦谢陀』等。
§127
127. Kosajjājjava pārisajja sohajja maddavārissāsabhājaññatheyya bāhusaccā.
127. 懈怠、正直、随侍、柔和、堪任、高贵种性、应受、博学等诸词。
Etesaddā nipaccanteṇānubandhe. Kusī tassa bhāvokosajjaṃ, ujuno bhāvo ajjavaṃ, parisāsu sādhu pārisajjo, suhadayova suhajjo, tassa pana bhāvo sohajjaṃ, muduno bhāvo maddavaṃ, isino idaṃ bhāvo vā ārissaṃ, usabhassa idaṃ bhāvo vā āsabhaṃ, ājānīyassa bhāvo so eva vā ājaññaṃ, thenassa bhāvo kammaṃ vā theyyaṃ, bahussatassa bhāvo bāhusaccaṃ, etesu yamalakkhaṇikaṃ, taṃ nipātanā.
此诸词以「ṇ」为后缀附加。『懈怠者』,懒惰者之状态也;『正直者』,正直之状态也;『善众者』,于众中为善者也;『善心者』,心地善良者也;『善友者』,其状态也;『柔和者』,柔软者之状态也;『仙人性者』,仙人之所属或其状态也;『牛王性者』,牛王之所属或其状态也;『良马性者』,良马之状态或其本身也;『盗窃者』,盗贼之状态或行为也;『多闻者』,多闻者之状态也。此诸词中,具双重标志者,乃依特例而成。
§128
128. Manādīnaṃ saka.
128. 『意』等词,用自格(属格/与格)词尾。
Manādīnaṃ saka hoti ṇānubandhe. Manasi bhavaṃ mānasaṃ, dummanaso bhāvo domanassaṃ, somanassaṃ.
【意】等词在表示「ṇ」附加时,用「saka」后缀。『意中所生者』,即心意也;『劣心者』之状态,即忧也;『喜』亦同此例。
§129
129. Uvaṇṇassāvaṅa sare.
一二九。色泽的流注。
Sarādo ṇānubandhe uvaṇṇassāvaṅa hoti. Rāghavo, jambavaṃ.
色泽的流注缘于多种事因。『罗诃佛,迦毕婆那』。
§130
130. Yamhi gossa ca.
一三零。于何等如意?
Yakārādo paccaye gossuvaṇṇassa ca avaṅa hoti. Gabyaṃ, bhātabyo.
缘于色因,且有色泽的流注。『大的,分离的』。
§131
131. Lopo-vaṇṇivaṇṇānaṃ.
一三一。色的断灭。
Yakārādo paccaye avaṇṇivaṇṇānaṃ lopo hoti. Dāyajjaṃ, kāruññaṃ, ādhipaccaṃ, deppaṃ. Bahulaṃvidhānā kvaci na hoti kiccayaṃ.
缘于色因,色的断灭发生。『忍、慈、依止、给予』。诸种多缘,有时并无此事。
§132
132. Rānubandhe-nta sarādissa.
132. 断骨节一切如是。
Anto saro ādimhi yassāvayavassa, tassa lopo hoti rānubandhe. Kittakaṃ, petteyyaṃ.
骨节者,于骨节之始端者,其断尽也。此谓制作物,属于束缚类。
§133
133. Kisamahatamime kasa mahā.
133. 何为大,何为广大?
Kisassa mahato ime kasamahā honti yathākkamaṃ, kasimā, mahimā.
凡所属大者,则谓之大;依具体量,更分何为小,何为大。
§134
134. Āyussāyasa mantumhi.
134. 【寿】与【铁】在表示【智者】之义时〔有特殊形式〕。
Āyussa āyasādeso hoti mantumhi. Āyasmā.
寿命者,寿命之年岁也。尊者称谓。
§135
135. Jo vuddhassiyiṭṭhesu.
135. 在【长者】及【最胜】等词中,用「jo」替换〔相关音节〕。
Vuddhassa jo hoti iyaiṭṭhesu, jeyyo, jeṭṭho.
『vuddhassa』(年长者)在『iya』和『iṭṭha』两种比较级词尾中,变为『jo』,故得『jeyyo』(较年长者)、『jeṭṭho』(最年长者)。
§136
136. Bāḷhantikapasatthānaṃ sādha neda sā.
136. 『bāḷha』(强烈)、『antika』(接近)、『pasattha』(殊胜)等词,分别以『sādha』、『neda』、『sā』替代其词基。
Iyaiṭṭhesu bāḷhantikapasatthānaṃ sādha neda sā honti yathākkamaṃ. Sādhiyo, sādhiṭṭho, nediyo, nediṭṭho, seyyo, seṭṭho.
于『伊亚』『伊塔』两后缀时,『巴拉汉』、『安提咖』、『善』等词,依次以『萨达』与『内达』替代之。由此得:『萨底约』(较善者)、『萨底塔』(最善者)、『内底约』(较近者)、『内底塔』(最近者)、『塞约』(较胜者)、『塞塔』(最胜者)。
§137
137. Kaṇakanāppayuvānaṃ.
137. 『迦纳咖那』等词之属格复数形。
Iyaiṭṭhesu appayuvānaṃ kaṇa kanā honti yathākkamaṃ. Kaṇiyo kaṇiṭṭho, kaniyo kaniṭṭho.
于『伊亚』『伊塔』两后缀时,『少』与『年轻』等词,依次以『咖纳』与『咖纳』(长短音)两形式替代之。由此得:『咖尼约』(较少者)、『咖尼塔』(最少者);『咖尼约』(较年幼者)、『咖尼塔』(最年幼者)。
§138
138. Lopo vī mantu vantūnaṃ.
138. 去除懒惰的心境。
Vī mantu vantūnaṃ lopo hoti iyaiṭṭhesu. Atisayena medhāvī medhiyo, medhiṭṭho, atisayena satimā satiyo, satiṭṭho, atisayena guṇavā guṇiyo, guṇiṭṭho.
懒惰的心境在这二十支中会被消除。所谓最为智慧的谓为聪慧者、明了者、理智成熟者;最为具念的谓为念者、觉知者、持念坚定者;最为有德的谓为品德优良者、德行完备者、具足良善者。
§139
139. Ḍe satissa tissa.
139. 在『萨帝』(sati)的词根「ḍe」后,以『提萨』(tissa)替换。
Ḍepare satyantassa tikārassa lopo hoti, vīsaṃ sataṃ, tiṃsaṃ sataṃ.
对三宝的喜爱若深厚坚定,则其喜爱消除,分别为二十、百、三百。
§140
140. Etasseṭa ttake.
140. 『埃达萨』(etassa)的词尾,在『达咖』(ttake)位置时,以『埃达』(eta)替换。
Ttake pare etassa eṭa hoti. Ettakaṃ.
此处数量的「特别」是指这一特定数目,就是所谓的数目。
§141
141. Ṇikassiyo vā.
141. 或以『ṇika』後綴替換。
Ṇikassa vā iyo hoti, sakyaputtiyo, sakyaputtiko.
交付者便是比库子,亦即比库子。
§142
142. Adhātussa kā-syādito ghe-ssi.
142. 住所的具备者拥有油脂。
Ghe pare adhātussa yo kakāro, tato pubbassa akārassa bahulaṃ i hoti sace gho na syādito paro hoti. Bālikā, kārikā, adhātussāti kiṃ? Sakā, keti kiṃ? Nandanā, asyāditoti kiṃ? Bahuparibbājakā mathurā, bahucammikāti kakārena syādino byavahitattā siddhaṃ, gheti kiṃ? Bālako, assāti kiṃ? Bahukattukā sālā.
油脂乃是住所中所拥有者;若他处无所有,则前时无所作亦多,惟若油脂存有则他处具足。年幼女子、女侍者、住所者为何?石榴树为何?孕育为何?被交付者为何?多行游方者、妙都若为何?多所缀饰因行就成,为何称为油脂?年幼男子为何?多所努力者为木屋。
Iti moggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 以上为《摩嘎剌那语法》释文中。
Ṇādikaṇḍo catuttho. · 第四“以 ṇ 等后缀为首”品。