三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外目犍连语法经(3) Tatiyo kaṇḍo (samāso)

(3) Tatiyo kaṇḍo (samāso) · (3) Tatiyo kaṇḍo (samāso)

232 段 · CSCD 巴利原典
(3) Tatiyo kaṇḍo (samāso)(三)第三品(复合词)
§1
1. Syādi syādinekatthaṃ.
一、或有,或有之意各有不同。
Syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hotīti idamadhikataṃ veditabbaṃ, so ca bhinnatthānamekatthībhāvo samāsoti vuccate.
所谓或有终时,与或终时同义,此乃当知之义。若有分异意同一义者,谓之合成。
§2
2. Asaṅkhyaṃvibhatti sampatti samīpa sākalyābhāva yathā pacchāyugapadatthe.
二、无数量分,成就,近处,全体之缺,如后同时期。
Asaṅkhyaṃ , syādyantaṃ vibhatyādīnamatthe vattamānaṃ syādyantena sahekatthaṃ bhavati, tattha vibhatyatthe tāva itthīsu kathā pavattā adhitthi. Sampatti dvidhā attasampatti samiddhi ca, sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ licchavīnaṃ, samiddhi bhikkhānaṃ subhikkhaṃ. Samīpe kumbhassa samīpamupakumbhaṃ. Sākalyesatiṇamajjhoharati, sāgyadhīte. Abhāvo sambandhibhedā bahuvidho, tatra iddhābhāve-vigatā iddhi saddikānaṃ dussaddikaṃ, atthābhāve-abhāvo makkhikānaṃ nimmakkhikaṃ, ahikkamābhāve-atigatāni tiṇāni nittiṇaṃ, sampatyābhāve-atigataṃ lahupāvuraṇaṃ atilahupāvuraṇaṃ, lahupāvuraṇassa nāyamupabhogakāloti attho. Yathā etthā-nekavidho, tatra yoggatāyaṃ-anurūpaṃ surūpovahati, vicchāyaṃ-anvaddhamāsaṃ, atthānativattiyaṃ-yathāsatti, sadisatte, sadiso kikhiyā sakikhi, ānupubbiye-anujeṭṭhaṃ, pacchādattheanurathaṃ, yugapadatthe-sacakkaṃ nidhehi.
无数,或终分裂等义,现时为或终同义。此处论分裂义,于女人中有所论述。成就分为两:自成就与禀成。成就者谓众生所得之梵(神)、梵众、利叉维那等,禀成者谓比库众丰足也。近者,如坛旁之附坛。全者谓针端中旋转,能受业者。缺者关联变异多样:于神通缺无神通者信不足、于义缺者无义者如乌鸦心暗、于喷火缺则火烧草之无、于成材缺则杖等有、于全缺则难遮覆。有用时等义如是多种,适合当理义,如实相随,谛观往还契合,超越义理,如同于难、枝叶,相续前后,合于时间。
§3
3. Yathā na tulye.
三、若不等。
Yathāsaddo tulyatthe vattamāno syādyantena sahekattho na bhavati, yathā devadatto tathā yaññadatto.
如声虽同而不等,现时或终不同,如德瓦达多与夜睹达多之异。
§4
4. Yāvāvadhāraṇe.
第四、至持或至量。
Yāvasaddo-vadhāraṇe vattamāno syādyantena sahekattho bhavati, avadhāraṇa mettakatā paricchedo, yāvāmattaṃ brāhmaṇe āmantaya, yāvajīvaṃ, avadhāraṇeti kiṃ? Yāva dinnaṃ tāva bhuttaṃ, nāvadhārayāmi kittakaṃ mayā bhuttanti.
所谓至声止持,是指声音进行至终结为止的同一义;至持即称慈心专注的段落。所谓至持者,譬如向婆罗门请教,一直到生命终止为止,谓之至持。何为至持?即所给之食量,正如‘吃多少就多少,非我自量’,此即至持之义。
§5
5. Payyapā bahi tiro pure pacchā vā pañcamyā.
第五、完全周围、外部、前方、后方及第五义。
Pariādayo pañcamyantena sahekatthā honti vā, paripabbataṃ vassi devo paripabbatā, apapabbataṃ vassi devo apapabbatā, āpāṭaliputtaṃ vassi devo āpāṭaliputtā, bahigāmaṃ bahi gāmā, tiropabbataṃ tiropabbatā, purebhattaṃ purebhattā, pacchābhattaṃ pacchābhattā, vetādhikāro.
这些段落与第五境界含有同一义:围绕如山的天神为围绕之意,非围绕如山的天神为非围绕,住于巴达利旁的天神为巴达利天,室外乡村为外乡村,后山为后山,前岸为前岸,后岸为后岸,以及有关所有权之义。
§6
6. Samīpāyāmesvanu.
第六、近处、方位与尺寸。
Anusaddo sāmīpye āyāme ca vattamāno syādyantena sahekattho hoti vā, anuvanamasani gatā, anugaṅgaṃ bārāṇasī, samīpāyāmesvīti kiṃ? Rakkhamanuvijjotate vijju.
所谓近处、方位及尺寸,即指近邻、延伸和距离等诸义。比如随从与跟随,婆罗门之地,近邻及其范围。何为近处、方位与尺寸?即护持随从、守护智识等义。
§7
7. Tiṭṭhagvādīni.
七、驻止语。
Tiṭṭhaguppabhutīni ekatthībhāvavisaye nipātīyante, tiṭṭhantī gāvo yasmiṃ kāle tiṭṭhagu kālo, vahaggu kālo. Āyatīgavaṃ, khaleyavaṃ, lūnayavaṃ lūyamānayavamiccādi, cyanto pettha kesā kesi, daṇḍā daṇḍi, tathā velāppabhāvanatthopi, pāto nahānaṃ pātarahānaṃ, sāyaṃ nayānaṃ sāyanahānaṃ, pātakālaṃ sāyakālaṃ, pātameghaṃ sāyameghaṃ, pātamaggaṃ sāyamaggaṃ.
驻止语是指在单一意义领域中逐渐生成的词汇,譬如‘驻止时间’即‘驻止的牛’之时段,亦称‘搬运的时间’。如过季牛、空槽牛、残废牛等表示牛类状态的词,或指牵引、剪毛等动作的词汇,诸如‘阴茎之尾’、‘发际线’、‘杆子’与‘细杆’等,乃至表明时间流逝的词,如洒水之时、浴漱时间、傍晚的路途、晚上洗浴时间、雨季开始、雨季结束、行路开始、行路结束等均属此类。
§8
8. Ore pari paṭi pāre majjhe heṭṭhuddhādho-ntovāchaṭṭhiyā. Orādayo saddā chaṭṭhiyantena sahekatthā vā honti, ekārantattaṃ nipātanato, oregaṅgaṃ, parisikharaṃ, paṭisotaṃ, pāreyamunaṃ, majjhegaṅgaṃ, heṭṭhāpāsādaṃ, uddhagaṅgaṃ, adhogaṅgaṃ, anthopāsādaṃ, puna vāvidhānā ‘gaṅgāora’ miccādīpi honti.
岸、河岸、彼岸、中间、上下、内外、旁侧等,包括‘岸边’、‘泥沙’、‘四周水流’、‘河对岸’、‘中心河段’、‘下游庄园’、‘上游河段’、‘往内厅’等词。此类词语并非单一构成,亦包含诸如‘河岸与岸边’等复合形态。
§9
9. Taṃ napuṃsakaṃ.
乃指无性之物。
Yadetamatikkantamekatthaṃ , taṃ napuṃsakaliṅgaṃ veditabbaṃ, tathā cevodāhaṭaṃ, vā kvaci bahulādhikārā, yathāparisaṃ yathāparisāya, sakāya sakāya parisāyāti attho.
凡超越某一界限并指向特定处所者,应知为无性标志。亦指复数所有,诸如‘各众集’、‘各集会’,意指分别各个团体。
§10
10. Amādi.
10. 「阿玛」等(詞根列)。
Amādi syādyantaṃ syādyantena saha bahulamekatthaṃ hoti gāmaṃ gato gāmagato, muhuttaṃ sukhaṃ muhuttasukhaṃ, vuttiyevopapadasamāse kumbhakāro, sapāko, tantavāyo, varāharo. Ntamānaktavantūti vākyameva, dhammaṃ suṇanto, dhammaṃ suṇamāno, odanaṃ bhuttavā.
从开始生起到终止止息,终止与初起同时存在时,多处合一,如行至村庄又从村庄行出,片刻的安乐如瞬息安乐。在经营时,业的生起亦同,如陶工制陶,耕作者,织布者,拾荒者。此句‘无始无终者’仅为言说,听闻法、听闻时食用米粥。
Raññā hato rājahato, asinā chinno asicchinno, pitusadiso, pitusamo, sukhasahagataṃ, dadhinā upasittaṃ bhojanaṃ dadhibhojanaṃ, guḷena misso odano guḷodano, vuttipadenevopasittādikiriyāyākhyāpanato natthāyuttatthatā. Kvaci vuttiyeva urago, pādapo. Kvaci vākyameva pharasunā chinnavā, dassanena pahātabbā.
国王被杀,王被灭,铁剑砍断,未断之剑,比父亲更亲,比父亲等同,有安适伴随的餐食,静置以乳制品所食,即以糖混合的粥。粥与饭相类,因食用平静庄重而无烦恼。有时业如毒蛇,有时如植物。有时语句被粗言恶语断绝,应因观察而断舍。
Buddhassa deyyaṃ buddhadeyyaṃ, yūpāya dāru yūpādāru, rajanāya doṇi rajanadoṇi. Idha na hoti saṅghassa dātabbaṃ. Kathaṃ ‘etadattho etadatthā etadattha’nti? Aññapadatthe bhavissati.
佛陀所供养者,即佛所应供养者,以柱为木柱,以桨为木桨。此处无供养僧团的内容。如何能说‘此法意此法义此法理’?他处必得他义生起。
Savarehi bhayaṃ savarabhayaṃ, gāmaniggato, methunāpeto, kvaci vuttiyeva kammajaṃ, cittajaṃ, idha na hoti rukkhā patito.
与盗贼相应的恐怖,即盗贼恐怖,行至村落中不淫乱。有时业果如行为或心所造,此处无树叶落下之象。
Rañño puriso rājapuriso. Bahulādhikārā ntamānaniddhāriyapūraṇabhāvatittatthehi na hoti-mamānukubbaṃ, mamānukurumāno, gunnaṃ kaṇhā sampannakhīratamā, sissānaṃ pañcamo, paṭassa sukkatā, kvaci hoteva-vattamānasāmīpyaṃ, kathaṃ ‘brāhmaṇassa sukkā dantā’ti? Sāpekkhatāya na hoti. Idha pana hoteva ‘candanagandho, nadighoso, kaññārūpaṃ, kāyasamphasso, phalaraso’ti, phalānaṃ titto, phalānamāsito, phasānaṃ suhito.
国王是人,是王,是多权力拥有者。虽有名誉地位,其身心形态并非圆满,也非满有施主关注。他善行美德深广,辞让为第五星弟子,心地清净。为何说“婆罗门有洁白牙齿”?这不过是相较之中不真实。此处确有“檀香芬芳,江河鸣声,容貌端正,身体柔和,果实甘美,果实成熟,树枝滋润”,俱为实相。
Brāhmaṇassa uccaṃ gehanti sāpekkhatāya na hoti, ‘rañño pāṭaliputtakassa dhana’nti dhanasambandhe chaṭṭhīti pāṭaliputtakena sambandhābhāvā na hessati, ‘rañño go ca asso ca puriso cā’ti bhinnatthatāya vākyameva, ‘rañño gavāssapurisā rājagavāssapurisā’ti vutti hotevekattibhāve.
婆罗门住所高大,在比较中非极高,不可谓“王的财物在巴达利普塔”,因财产关系与巴达利普塔无关。说“王既是牛、骡子、男子”乃分异说,仅“一王多人”说法成立。曰“王的是牛、骡与人,王牛、骡与人”的说法,只是意见一致的表达。
Dāne soṇḍo dānasoṇḍo, dhammarato, dānābhirato. Kvaci vuttiyeva kucchisayo, thalaṭṭho, paṅkajaṃ, saroruhaṃ. Idha na hoti bhojane mattaññutā, indriyesu guttadvāratā, āsane nisinno, āsane nisīditabbaṃ.
布施者如同贪酒者渴望饮酒般,乐于布施,欢喜布施。偶尔其行为如笼中鸟,或卧泥滩中,如泥莲花,或依附他物。在饮食上不持节制,感官门无障碍,坐着时不应当如此,座位处应端正地坐着。
§11
11. Visesanamekatthena.
十一、关于加字释义的同义词汇篇。
Visesanaṃ syāntaṃ visessena syādyantena samānādhikaraṇena sahekatthaṃ hoti, nīlañca taṃ uppalañceti nīluppalaṃ, chinnañca taṃ paruḷhañceti chinnaparaḷhaṃ, satthīva satthī, satthī ca sā sāmā ceti satthisāmā, sīhova sīho, muni ca so sīho ceti munisīho, sīlameva dhanaṃ sīladhanaṃ.
加字释义是说,末尾处有区别时,依末尾区别;同类事物同一处出现时,合而论之。比如蓝色的那朵是莲花叫蓝莲花,被截断的叫截断的波罗梨,师父就是师父,师父也是一般的师父,狮子就是狮子,圣者也是狮子,戒律才是真正的财富,是戒律的财富。
Kvaci vākyameva puṇṇo mantāṇiputto, citto gahapati. Kvaci vuttiyeva kaṇhasappo, lohitasāli, visesananti kiṃ? Tacchako sappo, ekattheneti kiṃ? Kāḷamhā añño. Kathaṃ ‘pattajīviko, āpannajīviko, māsajāto’ti? Aññapadatthe bhavissati.
有时句子完整,如旃陀罗子、吉多迦必提。有时用谚语,如黑狮子、红相思树。 ‘‘加字’’是什么意思呢?它表示说谚语、统一语意。有时黑棒是其他东西。怎么说‘拥有生命、出生生命、刚出生’呢?另一种解释会成立。
§12
12. Naña.
十二、‘无’的释义篇。
Nañiccetaṃ syādyantaṃ syādyantena sahekatthaṃ hoti, na brāhmaṇo abrāhmaṇo, bahulādhikārato asamatthatthehi, kehici hoti ‘apunageyyā gāthā, anokāsaṃ kāretvā, amūlā mūlaṃ gantvā. Īsaṃkaḷāro, īsaṃpiṅgaloti ‘syādi syādine’ti samāso, vākyameva vātippasaṅgābhāvā.
无(ñaṇa)这个词有终止之义,末尾区别时依末尾区别。不是婆罗门,也不是非婆罗门。多从权宜方面说,有时会有‘余歌’‘断过时日’‘去无根源’的意义。‘依怨世尊’和‘依照怨世尊’为同义,是句子无相互矛盾之义。
§13
13. Kupādayo niccamasyādividhimhi.
十三、关于常无间等种类的脚的情况。
Kusaddo pādayo ca syādyantena sahekatthā honti niccaṃ syādividhivisayato-ñattha, kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇo, īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ, panāyako, abhiseko, pakaritvā, pakataṃ, duppuriso, dukkaṭaṃ, supuriso, sukataṃ, abhitthutaṃ, atitthutaṃ, ākaḷāro, ābaddho.
脚如果污秽,或者末端有联合的现象,此乃因常无间等种的关系所致。这其中有污秽者,有婆罗门中未达者,有狡诈者,有狂热与似狂热者,有起领导作用者,有加持者,有安排者,有已安排者,有恶人者,有恶行者,有善人者,有善行者,有刚强者,有柔弱者。
(9) ‘‘Pādayo gatādyatthe paṭhamāya’’. Pagato ācariyo pācariyo, pantevāsī.
(第九)“脚指相关的第一类”,指已前进者、已行者、常沿途行走者。
(10) ‘‘Accādayo kantādyatthe dutiyāya’’. Atikkanto mañcamatimañco, atimālo.
(第十)“掩盖相关的第二类”,指遮盖、极其覆盖者,极其恶臭者。
(11) ‘‘Avādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya’’. Avakuṭṭhaṃ kokilāya vanaṃ avakokilaṃ, avamayūraṃ.
(第十一)“毁坏相关的第三类”,指毁坏、如杜鹃之出没森林,杜鹃音声消失,孔雀消失者。
(12) ‘‘Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā’’. Parigilāno ajjhenāya pariyajjheno.
(第十二)“环绕相关的第四类”,指生病者,身形环绕者。
(13) ‘‘Nyādayo kantādyatthe pañcamiyā’’.
(第十三条)『施予者为五者之一』。
Nikkhanto kosambiyā nikkosampi, asyādividhimhīti kiṃ? Rukkhaṃ pati vijjotate.
出离者就是从桑比离而出离的,这种事理是如何呢?犹如明了树木的本质一样。
§14
14. Cī kriyatthehi.
第十四条 关系于动作。
Cīppaccayanto kiriyatthehi syādyantehi sahekattho hoti, malinīkariya.
彼因其他作用而成,就终止于某动作的状态,彼此彼此存在着联系,这是污秽的制造。
§15
15. Bhūsanādarānādaresvalaṃsāsā.
第十五条 饰物、佩饰、装饰。
Bhūsanādisvatthe svalamādayo saddā kiriyatthehi syādyantehi sahekatthā honti, alaṃkariya, sakkacca, asakkacca. Bhūsanādīsūti kiṃ? Alaṃbhutvā gato, sakkatvā gato, asakkatvā gato, pariyattaṃ sobhanamasobhananti attho.
饰物等自身中,自身习得之音轨则因动作及终结而相互保持联系,是为装饰,存在者或非存在者。饰物等为何?即为已被持有者、已持去者、未被持去者,及称誉与非称誉,周遍的美或不美之义。
§16
16. Aññe ca.
十六、又有他者。
Aññe ca saddā kiriyatthehi syādyantehi saha bahulamekatthā bhavanti, purobhūya, tirobhūya, tirokariya, urasikariya, manasikariya, majjhekariya, tuṇhībhūya.
他者之间的词汇,在句尾、助词等处常多义一词,既可表现正向,又可表现反向,包括前去、后退、上位、下位、内心、外界、宁静等多种含义。
§17
17. Vānekaññatthe.
十七、诸多差别。
Anekaṃ syādyantamaññassa padassatthe ekatthaṃ vā hoti, bahūni dhanāni yassa so bahudhano, lambā kaṇṇā yassa so lambakaṇṇo, vajiraṃ pāṇimhi yassa soyaṃ vajirapāṇi, mattā bahavo mātaṅgā ettha mattabahumātaṅgaṃ vanaṃ, āruḷho vānaro yaṃ rukkhaṃ so āruḷhavānaro, jitāni indriyāni yena so jitindriyo, dinnaṃ bhojanaṃ yassa so dinnabhojano, apagataṃ kāḷakaṃ yasmā paṭā so-yamapagatakāḷako, upagatā dasa yesaṃ te upadasā, āsannadasā, adūradasā, adhikadasā, tayo dasa parimāṇamesaṃ tidasā, kathaṃ dasasaddo saṅkhyāne vattate? Parimāṇasaddasannidhānā, yathā pañca parimāṇamesaṃ pañcakā sakunāti, dve vā tayo vā parimāṇamesaṃ dvattayo vāsaddatthe vā dve vā tayo vā dvattayo.
诸多的差别是指同一事物对不同事物而言存在差别,如财富多的为多财,耳朵长的为长耳,手如金刚者为金刚手,象群众多为多象,擅长攀树的猴为攀树猴,尽得诸根者为根胜者,受食多者为多食者,黑色消失者为黑色断者,十种亲近者、近者、远者、众多者,三十种度量如何计算?以尺寸、声音集合为准,如五种尺寸组成五鸟音,两三种尺寸组成两三种音,亦有四两声音合成之法。
Dakkhiṇassā ca pubbassā ca disāya yadantarāḷaṃ dakkhiṇapubbā disā, dakkhiṇā ca sā pubbā cāti vā, saha puttenāgato saputto, salomako vijjamānalomakoti attho, evaṃ sapakkhako, atthī khīrā brāhmaṇīti atthisaddo vijjamānatthe nipāto, kvaci gatatthatāya padantarānamappayogo, kaṇṭhaṭṭhā kāḷā assa kaṇṭhekāḷo, oṭṭhassa mukhamiva mukhamassa oṭṭhamukho, kesasaṅghāto cūḷā assa kesacūḷo, suvaṇṇavikāro alaṅkāro assa suvaṇṇālaṅkāro, papatitaṃ paṇṇamassa papatitapaṇṇo, papaṇṇo, avijjamānā puttā assa avijjamānaputto, na santi puttā assa aputte, kvaci na hoti pañca bhuttavanto assa bhātuno putto assa atthīti bahulādhikārato.
如南方与东方被称为南北方,南北称谓与子孙、毛发状况连带相关,以此类推有一声名词对等释义。如极端遮蔽处为黑暗,喉部黑色为喉黑,如口对口,发束小者为小发束,金色变化装饰为金装饰,飘落叶子的叶落者,未生子者为未生子,不存在子者名为无子者。五类食者中有子存其中,种类多而错综。
§18
18. Tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ.
十八、用此义取用并击打于战斗之中形象表现。
Sattamyantaṃ tatiyantañca sarūpamanekaṃ tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe-ññapadatthe ekatthaṃ vā hoti, kesesu ca kesesu ca gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ kesākesi, daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā yuddhaṃ pavattaṃ daṇḍādaṇḍi, muṭṭhāmuṭṭhi, ‘‘ci vītiyāre’’ (3-51) ti ci samāsanto, ‘‘cismiṃ’’ (3.66) ti akāro. Tattha teneti kiṃ? Kāyañca kāyañca gahetvā yuddhaṃ pavattaṃ. Gahetvā paharitvāti kiṃ? Rathe ca rathe ca ṭhatvā yuddhaṃ pavatti. Yuddheti kiṃ? Hatthe ca hatthe ca gahetvā sakhyaṃ pavattaṃ. Sarūpanti kiṃ? Daṇḍehi ca musalehi ca paharitvā yuddha pavattaṃ.
第七、第八句连同所有同形式的句子连系一起,使之一致,表示因某事用此事而击打,以此在战斗中传令,或发生于一处。有在头发上、头发上用手抓住进行战斗,即头发对头发,或用棍棒击打进行战斗,即以棍棒对棍棒,用拳头对拳头,含有“ci vītiyāre”(第三十五章第51节)或“cismiṃ”(第三章第66节)的合成词形式。这里“teneti”是什么意思?是说用身体部分互相抓住打斗而发生战斗。所谓“抓住打斗”指的是什么?指的是在战车上站立,用战车对战车进行搏斗。所谓“战斗”是指什么?是指手中持物互相抓握而进行搏斗。所谓“同形式”指的是什么?是指用棍棒或木槌进行击打而爆发的战斗。
§19
19. Catthe.
第十九章 第四节。
Anekaṃ syādyantaṃ catthe ekatthaṃ vā bhavati. Samuccayonvācayo itarītarayogo samāhāro ca ca saddatthā, tattha samuccayānvācayesu nekatthībhāvo sambhavati, tesu hi samuccayo aññamaññanirapekkhā namattappadhānānaṃ katthaci kiriyāvisese cīyamānatā, yathā ‘dhave ca khadire ca palāse ca chindā’ti. Anvācayo ca yattheko padhānabhāvena vidhīyate aparo ca guṇabhāvena, yathā ‘bhikkhañcara gāvo cānaye’ti. Itaradvaye tu sambhavati, tesu hi aññamaññasāpekkhānamavayavabhadānugato itarītarayogo, yathā ‘sāriputtamoggallānā’ti, assāvayavappadhānattā bahuvacanameva. Aññamaññasāpekkhānameva tirohitāvayavabhedo samudāyappadhāno samāhāro, yathā ‘chattupāhana’nti, assa pana samudāyappadhānattā ekavacanameva.
当同形式虽有多种,却只能合一而成一处。聚合(samucchaya)与联结(avācaya)是不同的结合,归于整体。聚合与联结之间有时存在归属在不同的一侧的情况,其中聚合是指不相互依赖的微小组成部分的聚集,有特定的功能差异,比如“dhave ca khadire ca palāse ca chindā”(割断芦苇、红树与巴拉斯芦苇)。而联结则是指由一个元素作为主导,另一个元素表现其性质的结合,如“bhikkhañcara gāvo cānaye”(行脚牛与牝牛)。在这两种连接中还存在另一种,即相互关系的依赖,表现为各部分之间的链接,如“sāriputtamoggallānā”(沙利子与摩嘎剌那),在成分上是复数形式。还有其他相互关系的依赖但成分不同,导致主语为单数的现象,如“chattupāhana”(四种防护),虽然存在多重组,但因其为一个整体而使用单数形式。
Te ca samāhārītarītarayogā bahulaṃ vidhānā niyatavisayāyeva honti, tatrāyaṃ visayavibhāgo nirutthipiṭakāgato-pāṇitūriyayoggasenaṅgānaṃ, niccaverīnaṃ, saṅkhyāparimāṇa-saññānaṃ, khuddajantukānaṃ, pacanacaṇḍālānaṃ, caraṇasādhāraṇānaṃ, ekajjhāyanapāvacanānaṃ, liṅgavisesānaṃ, vividhaviruddhānaṃ disānaṃ, nadīnañca niccaṃ samāhārekattaṃ bhavati, tiṇarukkhapasusakunadhanadhaññabyañjanajanappadānaṃ vā, aññesamitarītarayogova.
这些由聚合与联结的不同结合产生的种种结构,大多仅适用于某一特定主题领域。此处,研究对象分化且详尽列示,包括巴利经典中出现的诸多复合体,如不灭的敌人、数字范围认识、小动物、食草的寄生虫、不同的脚类普遍特征、单字读法和否定句的用法、特定的性别标记、矛盾对立的多种例证、方向、河流稳定的统一性、牧草树木与牲畜、谷物财富、食物植物、以及其它多样的复合连接关系等等。
Pāṇyaṅgānaṃ-cakkhusotaṃ, mukhanāsikaṃ, hanugīvaṃ, chavimaṃsalohitaṃ, nāmarūpaṃ, jarāmaraṇaṃ. Turiyaṅgānaṃ-alasatālambaraṃ, murajagomukhaṃ, saṅkhadeṇḍimaṃ, maddavikapāṇavikaṃ, gītavāditaṃ, sammatālaṃ. Yoggaṅgānaṃ phālapācanaṃ, yuganaṅgalaṃ. Senaṅgānaṃ-asisattitomarapiṇḍaṃ, asicammaṃ, dhanukalāpaṃ, paharaṇāvaraṇaṃ. Niccaverīnaṃ-ahinakulaṃ, bīḷālamūsikaṃ, kākolūkaṃ, nāgasupaṇṇaṃ. Saṅkhyāparimāṇa saññānaṃ-ekakadukaṃ, dukatikaṃ, tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ, dasekādasakaṃ. Khuddajantukānaṃ kīṭapaṭaṅgaṃ, kunthakipillikaṃ, ḍaṃsamakasaṃ, makkhikakipillikaṃ. Pacanacaṇḍālānaṃ-orabbhikasūkarikaṃ, sākunti kamāgavikaṃ, sapākacaṇḍālaṃ, venarathakāraṃ, pukkusa chavaḍāhakaṃ. Caraṇasādhāraṇānaṃ-atisabhāradvājaṃ, kaṭhakalāpaṃ, sīlapaññāṇaṃ, samathavipassanaṃ, vijjācaraṇaṃ. Ekajjhāyanapāvacanānaṃ dīghamajjhimaṃ, ekuttarasaṃyuttakaṃ, khandhakavibhaṅgaṃ. Liṅgavisesānaṃ-itthipukhaṃ, dāsidāsaṃ, cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, ‘lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenā- sanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’ntipi dissati. Vividhaviruddhānaṃ kusalākusalaṃ , sāvajjānavajjaṃ, hīnappaṇītaṃ, kaṇhasukkaṃ, chekapāpakaṃ. Disānaṃ pubbāparaṃ, dakkhiṇuttaraṃ, pubbadakkhiṇaṃ, pubbuttaraṃ, adharuttaraṃ, aparadakkhiṇaṃ, aparuttaraṃ. Nadīnaṃ-gaṅgāyamunaṃ, mahisarabhu.
具体列举诸种类别包括:肢体如手、眼睛、耳朵,口、鼻、牙齿、舌头、血色,名字与形体,生老病死。四种等级包括贴身衣物、睡衣、腰布、袈裟帽等;髯、胡须、鱼钩嘴、各种细长的螺旋形,螺纹形动物,音律相关的歌唱与乐奏,正统的音乐形式。效果包括果熟与腐败,成对的动物;营兵装备如弓、箭袋、护具。永存的敌人包括蛇群、小毒鼠、蛙、鸟、龙类等。数的量词包括一、二、三、四、五、十、十二等。微小动物如蚊蝇、蟋蟀、黄蜂、苍蝇与蚊子。食草寄生虫如白蚁、猪的寄生虫、各种飞虫、蜱虫等。脚的种类包括行者脚、负担吵闹者脚、坚定沉着脚、戒律智慧、静虑与观智、明辨行径等。单字读法包括长短不同、合成或选择多重联结的讲解。性别特征(如女性属犬、奴仆与主人、袈裟、锡杖等的条件与用具)详细说明。各种对立、善恶、错讹、轻重、四大方向,北南东西、东南西北等。河流如恒河、亚穆那河、玛希沙河等。
Tiṇavisesānaṃ-kāsakusaṃ kāsakusā, usīrabīraṇaṃ usīrabīraṇā, muñjapabbajaṃ muñjapabbajaṃ muñjapabbajā. Rukkhavisesānaṃ khadirapalāsaṃ khadirapalāsā, vossakaṇṇaṃ dhavāssakaṇṇā, pilakkhanigrodhaṃ pilakkhanigrodhā, assatthakapitthanaṃ assatthakapitthanā, sākasālaṃ sākasālā. Pasuvisesānaṃ-gajagavajaṃ gajagavajā, gomahisaṃ gomahisā, eṇeyyagomahisaṃ eṇeyyagomahisā, eṇeyyavarāhaṃ eṇeyyavarāhā, ajeḷakaṃ ajeḷakā, kukkurasūkaraṃ kukkurasūkarā, hatthigavāssavaḷavaṃ hatthigavāssavaḷavā. Sakunavisesānaṃ-haṃsabalāvaṃ haṃsabalāvā, kāraṇḍavacakkavākaṃ kāraṇḍavacakkavākā, bakabalākaṃ bakabalākā. Dhanānaṃ-hiraññasuvaṇṇaṃ hiraññasuvaṇṇā, maṇisaṅkhamuttāveḷuriyaṃ maṇisaṅkhamuttāveḷuriyā, jātarūparajataṃ jātarūparajatā. Dhaññānaṃ-sāliyavakaṃ sāliyavakā, tilamuggamāsaṃ tilamuggamāsā, nipphāvakulatthaṃ nipphāvakulatthā. Byañjanānaṃ-sākasuvaṃ sākasuvā, gabyamāhisaṃ gabyamāhisā, eṇeyyavārāhaṃ eṇeyyavārāhā, migamāyūraṃ migamāyūrā. Janapadānaṃ-kāsikosalaṃ kāsikosalā, vajjimallaṃ vajjimallā, cetivaṃsaṃ cetivaṃsā, macchasūrasenaṃ macchasūrasenā, kurupañcālaṃ kurupañcālā. Itarītarayogo yathā-candimasūriyā, samaṇabrāhmaṇā mātāpitaro iccādi.
草类特征包括茅草、针茅,芦苇与芦葭,细叶与粗叶,枯枝与新枝,针叶松、榆树、无花果、印度柿、橡树等。动物类包括象和牛的组合,牛和水牛,水牛和野猪,马和野猪,母山羊,狗与猪,象的水流脚印等。鸟类包括天鹅、鹭鸶、指鹿为马的鸟类、鹭和秃鹫等。财富类包括黄金、银、宝石、琉璃、水晶,金属制品。谷物类包括粮食作物、小米、盛产谷类、生长稻田。食物类包括盐、乳制品、野兽类、森林野禽。地名包括迦尸、国萨拉、武士马拉、寺庙族谱、鱼龙军,曲折的五河流域等。还有如月亮太阳、沙门与婆罗门、父母等各种复杂联结的举例。
Etasmiṃ ekatthībhāvakaṇḍe yaṃ vuttaṃ pubbaṃ, tadeva pubbaṃ nipatati kamātikkame payojanābhāvā. Kvaci vipallāsopi hoti bahulādhikārato, dantānaṃ rājā rājadanto, katthaci kamaṃ paccānādarā pubbakālassāpi paranipāto, littavāsito, naggamusito, sittasammaṭṭho, bhaṭṭhaluñcito. Catthe yadekatthaṃ tattha keci pubbapadaṃ bahudhā niyamenti, tadiha byabhicāradassāna na vuttanti daṭṭhabbaṃ.
在本节“统一篇”中,所说的内容,前文已述,此处亦复旧述,谓对感官欲望的超越无益处。有时确实会出现种种堕落之状,且多由多数权力者作恶,犹如被驯服的王,却反为欺压他人,有时甚至行为猥陋,不尊前时,自相殴打,嘲笑讥刺,暴露羞辱,无视社会规矩,多有恶行。像一处聚会中,某些地方有前文所述之言行,而各处也有多种各异的前因条件,在此处不应启示不正当行为的展示,应予制止查观。
§20
20. Samāhāre napuṃsakaṃ.
20. 集合中的无性者。
Catthe samāhāre yadekatthaṃ, taṃ napuṃsakaliṅgaṃ bhavati, tathācevodāhaṭaṃ, katthaci na hoti ‘sabhāparisāyā’ti ñāpakā, ādhipaccaparivāro, chandapārisuddhi, paṭisandhipavattiyaṃ.
在某处集合中,有此类无性者的存在,就如所举例子,有时不会有人称其为“众会成员”,其秉持优势关系,意欲清净,且为后续会合而起准备。
§21
21. Saṅkhyādi.
21. 「桑卡」等(數詞列)。
Ekatthe samāhāre saṅkhyādi napuṃsakaliṅgaṃ bhavati, pañcagavaṃ, catuppathaṃ, samāhārassekattā ekavacanameva hoti, samāhāretveva pañcakāpālo pūvo, tiputto.
在某处一集合,有统计等的无性者,即五类牛群、四道路等,一集合时仅用单数称呼。作为集合,五个意味五指,三者合数。
§22
22. Kvacekattañca chaṭṭhiyā.
22. 有时单数也有第六为主的情况。
Chaṭṭhiyekatthe kvaci napuṃsakattaṃ hotekatthañca, salabhānaṃ chāyā salabhacchāyaṃ, evaṃ sakuntānaṃ chāyā sakuntacchāyaṃ, pāsādacchāyaṃ pāsādacchāyā, gharacchāyaṃ gharacchāyā, amanussasabhāya napuṃsakekattaṃ bhavati brahmasabhaṃ, devasabhaṃ, indasabhaṃ, yakkhasabhaṃ, sarabhasabhaṃ, manussasabhāyaṃ pana khattiyasabhā, rājasabhā iccevamādi, kvacīti kiṃ rājapuriso.
在第六章中,有时指男性,有时不足为男性且只有一义;如蜂房的影子称为蜂房影,鹫鸟的影子称为鹫鸟影,宫殿的影子称为宫殿影,房屋的影子称为房屋影。在非人类的集会中属于不足为男性,如梵天集会、天众集会、帝释集会、夜叉集会、蛇众集会;在人类的集会中,则属于王族集会、王宫集会等,如此种种。于是,“何为王宫人?”的问题就有体现。
§23
23. Syādīsu rasso.
23. 关于油脂说法。
Napuṃsake vattamānassa rasso hoti syādīsu. Salabhacchāyaṃ, syādīsūti kiṃ? Salabhacchāye.
不足为男性的当事者有油脂,称为关於油脂之说。所谓蜂房影中的油脂,是何含义呢?即指蜂房影中的油脂。
§24
24. Ghapassantassāppadhānassa.
24. 属于发热者的局限。
Antabhūtassa appadhānassa ghapassa syādīsu rasso hoti. Bahumālo poso, nikkosambi, ativāmoru, antassāti kiṃ? Rājā kaññāpiyo, appadhānassāti kiṃ? Rājakumārī brahmabandhū.
由潜伏的局限之火之燃烧所发出的油脂。多为脏油脂、污秽油脂、过量油脂。所谓“潜伏”是何义呢?指王者的侍女;所谓“局限”是何义呢?即指王子,其为梵天亲族。
§25
25. Gossu.
25. 「果苏」等(詞根列)。
Antabhūtassa appadhānassa gossa syādīsu u hoti. Cittagu, appadhānassātveva? Sugo, antassātveva? Gokulaṃ.
对于内部显现的疏忽在内心中存在等事,确有此理。心行者,仅因疏忽而有?或因内部而有?此为聚集成群。
§26
26. Itthiyamatvā.
26.以女性为本。
Itthiyaṃ vattamānato akārantato nāmasmā āpaccayo hoti. Dhammadinnā.
由于以女性为本,既不作亦不作,名为聚集。此为法所给予的。
§37
37. Nadādito vī.
37.关于声音等事。
Nadādīhi itthiyaṃ vīppaccayo hoti. Nadī, mahī, kumārī, taruṇī, vāruṇī, gotamī. (14) ‘‘Gotovā’’ gāvī go, ākatigaṇo-yaṃ, koro ‘‘ntantūnaṃ vīmhi to vā’’ (3-36) ti visesanattho.
以声音等为女性之缘起。女性有河川、土地、少女、青年女子、女神、果德弥。此中「Gotovā」指母牛,此乃家畜群中,关于『或在牛群中』的特别意义。
§28
28. Yakkhāditinī ca.
28.与夜叉等相关者亦然。
Yakkhādito itthiyaṃ inī hoti vīca. Yakkhinī yakkhī, nāginī nāgī, sīhinī sīhī.
以夜叉等类为女性称谓时用阴性终结词。夜叉的女性称为夜叉女,龙的女性称为龙女,狮子的女性称为狮女。
§26
26. Ārāmikādīhi.
26. 从园林诸类说起。
Ārāmikādito inī hotitthiyaṃ. Ārāmikinī, anantarāyikinī, rājinī (15) ‘‘saññāyaṃ mānuso’’ mānusinī, aññatra mānusī.
园林诸类者,是指诸女性之称谓,如园林女住持、非妨碍者女、王后女等。所谓『以观念为人』者为人女,除此外的称为女者。
§30
30. Yuvaṇṇehi nī.
30. 以年轻者为阴性终结。
Itthiyamivaṇṇuvaṇṇantehi nī hoti bahulaṃ. Sadāpayatapāṇinī, daṇḍinī, bhikkhunī, khattabandhunī, paracittavidunī, mātuādito kasmā na hoti? Itthippaccayaṃ vināpi itthattābhidhānato.
像女性般多种多样的颜色与状态也用阴性终结,常见如持戒人、执杖者、比库尼、贵族姐妹、识别他心者、母亲等,为何无此称谓?这不仅因为女性缘故,还因称谓所指女性属性。
§31
31. Ktimhāññatthe.
31. 论所有者及其他差别。
Ktimhāññattheyeva itthiyaṃ nī hoti bahulaṃ. Sāhaṃ ahiṃ sāratinī, tassā muṭṭhassatiniyā, sā gāvī vacchagiddhinī, aññattheti kiṃ? Dhammarati.
“若从所有取舍之别,女性确实多种多样。我自愿亲近爱护女性,她为所有所持束缚,像奶牛、犊牛、母羊,这些都是女性。那么,‘别种类’为何?是遵法喜乐者。”
§32
32. Gharaṇyādayo.
三十二、名为归属者等。
Gharaṇippabhutayo nīppaccantāsādhavo bhavanti. Gharaṇī, pokkharaṇī, īssa-ttaṃ nipātanā, (16) ‘‘ācariyā vā ya-lopo ca’’ ācarinī, ācariyā.
诸属于归属者者为其附随的下属等。归属者、池塘藏者、卑贱者、‘教师或长者等’为教师、教师。所以称为教师。
§33
33. Mātulāditvānī bhariyāyaṃ.
三十三、谓由外亲等而生为妻者。
Mātulādito bhariyāyamānī hoti. Mātulānī, vāruṇānī, gahapatānī, ācariyānī, (17) ‘‘abhariyāyaṃ khattiyā vā’’ khattiyānī khattiyā, nadādipāṭhā bhariyāyantu khattiyī.
由外亲等生者成为妻子。外亲者、水神者、户主者、教师者,‘不为妻者为刹帝利族者’为刹帝利族,纳达及其类妇归刹帝利族。
§34
34. Upamāsaṃhita sahita saññata saha saphavāma lakkhaṇāditūrutū.
三十四、比较相伴,有约束、庄重、善合、特征等应依次解说。
Ūrusaddā upamānādipubbā ittiyamū hoti. Karabhorū, saṃhitorū, sahitorū, saññatorū, sahorū, saphorū, vāmorū, lakkhaṇorū, ūtiyogavibhāgā ū brahmabandhū.
「ūrusaddā」者,属于「比喻」及「等类」之初义。它包括粗重音、紧密音、和合音、显现音、接近音、清晰音、左侧音、特征音、及接合分别音,乃至称为梵族亲属音。
§35
35. Yuvā ti.
35.『年轻者』者,(以下释其词义)。
Yuvasaddato ti hotitthiyaṃ. Yuvati.
由『青年』(男性)词而成立阴性形式,得『青年女』(yuvati)。
§36
36. Ntantūnaṃ vīmhito vā.
36. 在表惊叹的语境中,nt 与 nt 的词尾可选择性替换为 ūna。
Vīmhi ntantūnaṃ to vā hoti. Gacchatī gacchantī, sīlavatī sīlavantī.
在〔语尾〕-vī 中,-nt 和 -nt 的阴性词尾 -ī 可替换为 -tī。例如:gacchatī(行走者,阴性)、gacchantī(行走者,阴性);sīlavatī(具戒者,阴性)、sīlavantī(具戒者,阴性)。
§37
37. Bhavato bhoto.
37.『bhavato』变为『bhoto』。(即属格/与格单数形式 bhavato 缩略成 bhoto。)
Vīmhi bhavato bhotādeso hoti vā. Bhotī bhavantī.
在『ī』词尾中,『bhavant』(存在者、尊者)可以换用『bhot』这一替换形式。例如:『bhotī』、『bhavantī』。
§38
38. Gossāvaṅa.
第38条 说话。
Gosaddassa vīmhāvaṅa hoti. Gāvī.
『go(牛)』一词在阴性词尾『ī』格位中,词基替换为『gāv』形式。故得『gāvī(母牛)』。
§39
39. Puthussa pathavaputhavā.
第39条 产子。
Vīmhi puthussa pathavaputhavā honti. Pathavī, puthavī, ṭhe pathavī.
在『ī』词尾中,『puthu』可以换用『pathava』或『puthava』两种形式。例如:『pathavī』(地)、『puthavī』(地),以及带『ṭha』后缀时作『pathavī』。
§40
40. Samāsantva.
第40条 合一。
Samāsantva iti cādhikarīyati.
『集聚』者,即『加行』也。
§41
41. Pāpādīhi bhūmiyā.
第四十一:『由恶地』。
Pāpādīhī parā yā bhūmi tassā samāsanto a hoti. Pāpabhūmaṃ, jātibhūmaṃ.
『由恶地』者,即彼他所行之地之集聚也。『恶地』与『生地』。
§42
42. Saṅkhyāhi.
第四十二:『由数』。
Saṅkhyāhi parā yā bhūmi tassā samāsanto a hoti. Dvibhūmaṃ, tibhūmaṃ.
『由数』者,即彼他所行之地之集聚也。『二地』、『三地』。
§43
43. Nadīgodāvarīnaṃ.
第四十三:『河流山谷』。
Saṅkhyāhi parāsaṃ nadīgodāvarīnaṃ samāsanto a hoti, pañcanadaṃ, sattagodāvaraṃ, saṅkhyāhitveva? Mahānadī, nadīgodāvarīnanti kiṃ? Dasitthi.
以数目计,河流和波浪的聚合,是不是说有五条河,七道波浪,单纯因为数字的关系?所谓大河、河流与波浪是何义?请看第十节。
§44
44. Asaṅkhyehi cāṅgulyānaññāsaṅkhyatthesu.
四十四、无数以及手指所难以计数者。
Asaṅkhyehi saṅkhyāhi ca parāya aṅgulyā samāsanto a hoti no ce aññapadatthe asaṅkhyatthe ca samāso vattate. Niggatamaṅgulīhi niraṅgulaṃ, accaṅgulaṃ, dve aṅguliyo samāhaṭā dvaṅgulaṃ, anaññāsaṅkhyatthesūti kiṃ? Pañcaṅguli hattho, upaṅguli, kathaṃ ‘dve aṅgulīmānamassāti dvaṅgula’nti? Nātra samāsoññapadatthe vihito mattādīnaṃ lope kate tattha vattate. Aṅgulasaddo vā pamāṇavāci saddantaraṃ, yathā ‘senaṅgulappamāṇena aṅgulānaṃ sataṃ puṇṇaṃ catuddasa vā aṅgulānī’ti.
在无数和有数的手指聚合时,只有在其他意义中手指难以计数时才有聚合。用断指称为无指、断指二指合拢称为两指。对于不能计数的对象,五指称手掌,副手指,何以称两指宽呢?这里的聚合不是其他意义维持的,而只因为数量的减少才成立。指为量词,用以表达测量,例如以丝绳测量手指为百根满十四指。
§45
45. Dīghāhovassekadesehi ca rattyā.
四十五、以长年、季节、夜晚为别。
Dīghādīhi asaṅkhyehi saṅkhyāhi ca paramasmā rattiyā samāsanto a hoti. Dīgharattaṃ, ahorattaṃ (tto), vassārattaṃ (tto), pubbarattaṃ, apararattaṃ, aḍḍhurattaṃ, atikkanto rattiṃ atiratto, dverattī samāhaṭā dirattaṃ (tto), vā kvaci bahulādhikārā ekarattaṃ (tto), ekaratti, anaññāsaṅkhyatthesutveva? Dīgharattihemanto, uparatti, kvaci hoteva bahulaṃ vidhānāyathārattaṃ.
用长度、无数和数字综合时,夜晚得以聚合。长夜、昼夜(复数)、雨季月份、初夜、末夜、乌夜、长夜的超过,双倍夜、其他时候多重重叠,单倍夜,是否也只在其他不能计数的意义中成立?长夜、冬夜、上夜,有时在多样安排中是夜晚。
§46
46. Gotvacatthe cālope.
四十六、与久远之物及消逝相关。
Gosaddā alopavisayā samāsanto a hoti na ce catthe samāso aññapadatthe asaṅkhyatthe ca, rājagavo, paramagavo, pañcagavadhano, dasagavaṃ, alopeti kiṃ? Pañcahi gohi kīto pañcagu, acattheti ki? Ajassagāvo, anaññāsaṅkhyatthesutveva? Cittagu, upagu.
如果调和的声音没有在某一类别中汇集,或者即便是在四个类别中也不汇集于其他类别或无法统计的类别,亲爱的王舍城,最大的类别、优等的类别、五类牛、十类牛等为何不归为缺失?所谓五类牛,即五种牛的集合;所谓非完整,即缺少某类牛?未曾计数的牛,是否只能存在于无法统计的类别中?所谓心牛,附牛是何意?
§47
47. Rattindivadāragavacaturassā.
第四十七条。夜与昼、牛和马、四的条目。
Ete saddā aantā nipaccante. Ratto ca divā ca rattindivaṃ, ratti ca divā ca rattindivaṃ, dārā ca gāvo ca dāragavaṃ, catasso assiyo assa caturasso.
这些声音交织融合。夜与日同时存在;夜、昼与昼夜相融;母马和公马是马类;四匹驴是四个驴的组合。
§48
48. Āyāmenugavaṃ.
第四十八条。遵循长度。
Anugavanti nipaccate āyāme gamyamāne. Anugavaṃ sakaṭaṃ, āyāmeti kiṃ? Gunnaṃ pañchā anugu.
遵随的是长度,当依据长度移动时相适应。随动马车之长度为何?所谓长度为五种特性跟随。
§49
49. Akkhismāññatthe. Akkhismā samāsanto a hoti aññatthe ce samādhasā. Visālakkho, visālakkhī.
第四十九条。不一的谷穗。谷穗合成时不一的情况,或者当某一部分集中时为另一种。大谷穗,宽叶谷穗。
§50
50. Dārumyaṅgulyā.
第五十条规则:木材、手指等词[Pali: dāru, aṅguli]的相关语法变化规则。
Aṅgulantā aññapadatthe dārumhi samāsanto a hoti. Dvaṅgulaṃdāru, pañcaṅgulaṃ, aṅgulisadisāvayavaṃ dhaññādīnaṃ vikkhepakaṃ dāruṃ vuccate, pamāṇe tu pubbe viya siddhaṃ sakharājasaddā akārantāva, sissopi na dissati, gāṇḍī vadhanvāti pakatantarena siddhaṃ.
指环指的是套在木材上的指状物,其形状并不局限于特定部位。两指长的木材、五指长的木材,以及由谷类等构成散布物的指环都被称为木指环。在尺寸上,类似之前被认可的由甘蔗制成的甘蔗绳那样,因未制作成较为完整状,因此不被视为指环,且也看不见结或系缚的痕迹;其特征为通过固结或绑缚而成。
§51
51. Ci vītihāre.
51. 或是出于流通使用。
Oghābyatihāre gamyamāne aññapadatthe vattamānato ci hoti. Kesākesi daṇḍādaṇḍi, cakāro ‘‘cismi’’nti (3.66) visesanattho, sugandhi, duggantīti payogo na dissate.
当因洪水泛滥而迁移时,木指环有时会被使用在另一种用法上。类似于头发和剑柄的用法,杖棒被称为‘cismi’(划分之意)是在描述某特定物质,其用途尚有芳香与劣质气味之别,但此处并未见对此用法的明确证据。
§52
52. Ltvitthiyūhi ko.
52. 与女性形态有关的。
Ltuppaccayantehi, itthiyamīkārūkārantehi ca bahulaṃ kappaccayo hoti aññapadatthe. Bahukattuko, bahukumāriko, bahubrahmabandhuko, bahulaṃtveva? Subbhū.
在引发女性之条件以及对女性身体特征的描述上,常产生对另一种用法的指称。这种用法包括多种形态的女性或少女,亦或与婆罗门徒弟等相关的称谓,表示某种多样性与复杂性的状态。以上所言符合次第。
§53
53. Vāññato.
53. 『多言』者,即言辞多、话多也。
Aññehi aññapadatthe ko vā bahulaṃ hoti. Bahumālako, bahumālo.
『于他人他语中,何者为多?』对此,『多言者』即多话之人,多言者也。
§54
54. Uttarapade. Etamadhikataṃ veditabbaṃ.
54. 『上位』者,此处应当更深入理解。
§55
55. Imassidaṃ.
55. 『此之』者,此缘彼也。
Uttarapade parato imassa idaṃ hoti. Idamaṭṭhitā, idappaccayatā, niggahītalopo passa ca dvibhāvo.
『于上位,他处此即此也』。此处有此立足点、此因缘以及止断之缺失,两种状态可见。
§56
56. Puṃ pumassa vā. Pumassa puṃ hotuttarapade vibhāsā. Pulliṅgaṃ, pumaliṅgaṃ.
56. 『男性之阳性』。男性阳性于上位有分说,此指阳性,男性性也。
§57
57. Ṭantantūnaṃ.
一、关于绳索。
Esaṃ ṭa hotuttarapade kvaci vā. Bhavampatiṭṭhāmayaṃ, bhagavaṃmūlakā no dhammā, bahulādhikārā tarādīsu ca pageva mahattarī, rattaññumahattaṃ.
这一句在上文中有解释。由此可见,世尊的教法为佛法根本,且广泛拥有诸多权能,如牛群一般许多,壮大而强盛。
§58
58. A. Esaṃ a hotuttarapade. Guṇavantapatiṭṭho-smi.
二、这一句也出现在上文。意为具德者扎根于世间。
§59
59. Manādyāpādīnamo maye ca. Manādīnamāpādīnaṃ ca o hotuttarapade maye ca. Manoseṭṭhā, manomayā, rajojallaṃ, rajomayaṃ, āpogataṃ, āpomayaṃ, anuyanti disodisaṃ.
说到“心等诸根”,包括我与他者。我与他者皆具心根。心为尊贵,心为所造,心具血色,带血,如水所生,似水随行东南西北。
§60
60. Parassa saṅkhyāsu.
关于他者的数目。
Saṅkhyāsuttarapadesu parassa o hoti. Parosataṃ, parosahassaṃ, saṅkhyāsūti kiṃ? Paradattūpajīvino.
在数目相关的经文中他者亦有该字。何谓数目?指的是寄生他者、附生他者。
§61
61. Jane puthassu.
61. 『於人眾中』者,廣布也。
Jane uttarapade puthassa u hoti. Ariyehi puthagevāyaṃ janoti puthujjano.
生长于上位者就是上者。凡夫由此称为凡夫,觉者称为如来。
§62
62. So chassāhāyatane vā.
62. 或在六入所。
Ahe āyatane cuttarapade chassa so vā hoti. Sāhaṃ chāhaṃ, saḷāyatanaṃ, chaḷāyatanaṃ.
六入所的上位中,他即或处于此处,即称为六入门、六入所。
§63
63. Ltupitādīnamāraṅaraṅa.
63. 如饥饿者等饥渴之场。
Ltuppaccayantānaṃ pitādīnañca yathākkamamāraṅaraṅa vā hontuttarapade, satthāradassanaṃ, kattāraniddeso, mātarapitaro, vātveva? Satthudassanaṃ, mātāpitaro.
如饥渴者及其父母等,依其所应,有如饥渴之境界,乃至场所。此为师教现见,及行为指示,如同父母。师现见与父母同义。
§64
64. Vijjāyonisambandhānamā tatra catthe.
64. 关于知识之源的联系,在此得以说明。
Ltupitādīnaṃ vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnaṃ ca tesveva ltupitādīsu vijjāyonisambandhisuttarapadesu catthavisaye ā hoti. Hotāpotaro mātāpitaro, ltupitādīnaṃ tveva? Puttabhātaro, tatreti kiṃ? Pitupitāmahā, cattheti kiṃ? Mātubhātā, vijjāyonisambandhānanti kiṃ? Dātubhattāro.
有关知识起源的联系者,以及与渴爱等有关的起缘,在这知识起源联系的经文语句中,正是围绕此处的义理展开。这里所说的“有者”和“无者”是指父母;“渴爱”等亦然。那么儿子和兄弟呢?祖父父亲又如何?母亲及兄弟姐妹、知识起源的联系者又指何人?则为给予者的侍者。
§65
65. Putte.
65. 『诸子』者,所爱之子女也。
Putte uttarapade catthavisaye ltupitādīnaṃ vijjāyoni sambandhānamā hoti. Pitāputtā, mātāputtā.
在儿子的上位者处,即围绕义理,存在与渴爱等有关之知识起源的联系,父子及母子之间。
§66
66. Cismiṃ.
66. 『于此』者,于此处也。
Cippaccayante uttarapade ā hoti. Kesākesi, muṭṭhāmuṭṭhi.
在条件相互依存的上位者处成立,即如手掌相握一般。
§67
67. Itthiyambhāsitapumitthī pumevekatthe.
67. "以女性言语" 指的是在男女对话中,女性所使用的言语方式。
Itthiyaṃ vattamāne ekatthe samānādhikaraṇe uttarapade pare bhāsitapumā itthī pumeva hoti. Kumārabhariyo, dīghajaṅgho, yuvajāyo, itthiyanti kiṃ? Kalyāṇī padhānamesaṃ kalyāṇippadhānā, bhāsitapumeti kiṃ? Kaññābhariyo, itthīti kiṃ? Gāmaṇikulaṃ diṭṭhi assa gāmaṇidiṭṭhi, ekattheti kiṃ? Kalyāṇiyā mātā kalyāṇimātā.
女性在被说时,男女同处一处,站立或坐着时,所说的男子与女性之间的关系如何。 ‘‘女子’‘和 ‘‘男子’‘意味着什么? ‘‘美好之名’’是指美好的称谓, ‘‘言说的男子’’意指用男子言语的。 ‘‘少女之子’’ 指的是未成年的男子, ‘‘长腿者’’ 指腿长的人, ‘‘年轻生者’’ 指青春年少之人,这些皆代表女性所称呼的男子。 ‘‘少女’’又含意为何? ‘‘村庄家族有见解者’’是指有乡村之见, ‘‘同处一处’’指的是彼此共处一地。 ‘‘美好的母亲’’即为慈祥的母亲。
§68
68. Kvaci paccaye.
68. 适于某种条件时。
Bhāsitapumitthī paccaye kvaci pumeva moti. Byattatarā, byattatamā.
女性所使用的言语,在某些条件下确实为男子所有的语言。 ‘‘特别多者’‘, ‘‘极多者’‘。
§69
69. Sabbādayo vuttimatte.
69. 凡所有初始言语之时。
Itthivācakā sabbādayo vuttimatte pumeva honti. Tassā mukhaṃ tammukhaṃ, tassaṃ tatra, tāya tato, tassaṃ velāyaṃ tadā.
以女性言语起首者,凡所有的言语皆如男性所言。 ‘‘其面孔’’即其面部, ‘‘那里’‘指彼处, ‘‘从那里到此处’‘, ‘‘他的时刻’‘即彼时。
§70
70. Jāyāya jayaṃ patimhi.
七十、于出生胜利者。
Patimhi pare jāyāya jayaṃ hoti, jayampatī, ‘jānipatī’ti pakatantarena siddhaṃ, tathā ‘dampatī, jampatī’ti.
此处所谓于配偶中获得胜利,即「胜利者之配偶」,又以显著通称作「知胜利者配偶」。同理,有『同盟者』及『胜利配偶』等称。
§71
71. Saññāyamudodakassa.
七十一、关于名为感知水者。
Saññāyamudakassuttarapade udādeso hoti. Udadhi, udapānaṃ.
名为感知水者词后部分用以表明此词义。感知水,即海洋、水面之意。
§72
72. Kumbhādīsu vā.
七十二、或在瓮等处。
Kumbhādīsuttarapadesu udakassa udādeso vā hoti. Udakumbho udakakumbho, udapatto udakapatto, udabindhu udakabindhu, ākatigaṇo-yaṃ.
瓮等词后部分含示水义。水瓮乃盛水之器,水罐、水珠等处皆属此类,如同天空之分类。
§73
73. Sotādīsūlopo.
73. 带耳孔针者。
Sotādīsuttarapadesu udakassa ussa lopo hoti. Dakasotaṃ, dakarakkhaso.
在耳孔等部位,水的去除动作称为去水。所谓后耳孔,是指耳后。
§74
74. Ṭa naña ssa.
74. 在『ṭa』、『na』、『ña』等词缀之前,『ssa』(属格词尾)发生变化。
Uttarapade naña saddassa ṭa hoti. Abrāhmaṇo, ñakāro kiṃ? Kevalassa mā hotu pāmanaputto.
在末字部位,“Ṭa”不是字母。所谓非婆罗门文字,则“ñ”字为何?愿此字非净饭王子专有。
§75
75. Ana sare.
75. 于非辅音处。
Sarādo uttarapade naña saddassa ana hoti. Anakkhātaṃ.
在末字部位,无声母的“ana”存在。此为不明之义。
§76
76. Nakhādayo.
第七十六条 爪类。
Nakhādayo saddā anana ṭādesā nipaccante. Nāssa khamatthīti nakho, akhamaññaṃ, saññāsaddesu ca nipphattimattaṃ yathākathañci kattabbaṃnāssa kulamathīti nakulo, akulamaññaṃ, nakha nakula napuṃsakanakkhatta nāka evamādi.
爪类的声音起于没有鼻孔、齿列的末端。爪无用的说法有爪、无能力者、在感知声音中只是消失,没有可作事之物;对应家族的分别有爪、非爪、爪是家族的意思,非爪的差别,爪、家族、非男性的爪、星、蛇以及如此类推。
§77
77. Nago vāppāṇini.
第七十七条 蛇或爪。
Nagaiccappāṇini vā nipaccate. Nago rukkho, nago pabbato, ago rukkho, ago pabbato, appāṇinīti kiṃ? Ago vasalo sītena.
蛇与裂口相关。蛇为树,蛇为山,脸为树,脸为山,无裂口者为何?脸是瓜果,生冷的瓜果。
§78
78. Sahassa so-ññatthe.
第七十八条 千及相关。
Aññapadatthavutthimhi samāse uttarapade pare sahassa so vā hoti. Saputto, sahaputto, aññattheti kiṃ? Saha katvā, saha yujjhitvā.
在复合词带有他义时,合成词中前部后部有千字。子千、与子同、他义为何?合着,联结。
§79
79. Saññāyaṃ.
【第七十九条】关于『想』。
Sahassuttarapade so hoti saññāyaṃ. Sāssatthaṃ, sapalāsaṃ.
『想』字在千篇之外也表示『想』,其含义是持续的、柔和的。
§80
80. Appaccakkhe.
【第八十条】关于『出现的时刻』。
Appaccakkhe gamyamāne sahassa so hotuttarapade, sāggi kapoto, sapisācā vātamaṇḍalikā.
当行至『出现的时刻』时,在千篇之后,『出现的时刻』指正缘,鸽子,鬼神,风轮。
§81
81. Akāle sakatthe.
【第八十一条】关于『不适时、不合时宜』。
Sakatthappadhānassa sahasaddassa akāle uttarapade so hoti. Sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ, sacakkaṃ nidhehi, sadhuraṃ pājehi, akāleti kiṃ? Saha pubbaṇhaṃ, sahāparaṇhaṃ.
对于注重适宜场合之千篇,则在不适时刻出现在之后。『称为完备、梵世间,具备梵天、宝藏、甜美甘露』,此『不适时』为何义?指包含前半日与后半日。
§82
82. Ganthantādhikye.
82. 关于附加成分之处。
Ganthante ādhikye ca vattamānassa sahassa so hotuttarapade. Sakalaṃ jotimadhīte samuhuttaṃ, kālattho ārambho, ādhikye-sadoṇā khārī, samāsako kahāpaṇo, niccatthoyamārambho.
在附加处,即正在被附加的地方,有时位于更上方之处。所有这些均汇聚在光明中心,其时即为时刻,着手之始。附加的刺痛犹如尖锐之物,加入者如短钱币,此乃恒常之起点。
§83
83. Samānassa pakkhādīsu vā.
83. 亦或在同类旁边起始之处。
Pakkhādīsuttarapadesu samānassa so hoti vā. Sapakkho samānapakkho, sajoti samānajoti, pakkhādīsūti kiṃ? Samānasīlo, pakkha, joti, janapada, ratti, pattinī, pattī, nābhi, bandhu brahmacārī, nāma, gotta, rūpa, ṭhāna, vaṇṇa, vayo, vacana, dhamma, jātiya, ghacca.
在同类旁边的更高处,亦或是处于同类之列。所谓同侧、同类之边、同光,为何称之?谓其品性相等,翼同一侧,光明相连,地域相同,夜晚相合,妇女相伴,腰腹相连,亲属关系,出家修行,姓名,种姓,形态,位置,色彩,年龄,言语,法门,出生地,布施等均同,故称同类。
§84
84. Udare iye.
84. 腹部(udara)词,接续「iye」词尾。
Udare iye pare parato samānassa so vā hoti. Sodariyo, samānodariyo, iyeti kiṃ? Samānodaratā.
腹部,彼处相较他处而言,与同类相接连。所谓亲族,同情,即为彼此亲密连结之义。
§85
85. Rīrikkhakesu.
八十五。关于颠倒果树的情况。
Etesu samānassa so hoti. Sarī, sarikkho, sariso.
于上述诸〔词根〕之同类词中,〔词根〕换为『沙』,〔由此〕得:『萨里』、『萨里卡』、『萨里沙』。
§86
86. Sabbādīnamā.
八十六。关于所有名称。
Rīrikkhakesu sabbādīnamā hoti. Yādī, yādikkho, yādiso.
于『里』类诸〔词根〕中,『萨巴』等〔词根〕换为『阿』,〔由此〕得:『雅低』、『雅低卡』、『雅低沙』。
§87
87. Ntakimimānaṃ ṭākīṭī.
87. 「nt、ka、ima、ima」诸词,以「ṭā、kī、ṭī」为(相应)词尾。
Rīrikkhakesu ntasadda kiṃsadda imasaddānaṃ ṭākīṭī honti yathākkamaṃ. Bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso, kīdī, kīdikkho, kīdiso, īdī, īdikkho, īdiso.
于『里』类诸〔词根〕中,『恩达』词、『吉』词、『伊玛』词,依次分别换为『达吉』、『低』。〔由此〕得:『帕瓦低』、『帕瓦低卡』、『帕瓦低沙』;『低低』、『低低卡』、『低低沙』;『伊低』、『伊低卡』、『伊低沙』。
§88
88. Tumhāmhānaṃ tāmekasmiṃ.
88. 你们中有人在某一处。
Rīrikkhakesu tumhāmhānaṃ tāmā hontekasmiṃ yathākkamaṃ. Tādī, tādikkho, tādiso, mādī, mādikkho, mādiso. Ekasminti kiṃ? Tumhādī, amhādī, tumhādikkho, amhādikkho, tumhādiso, amhādiso.
在树木丛中,你们中有人在某一处,依情况而住。像这样者,这样的,这样的人,我这样者,我这样的,我这样的人。‘有一个’是什么意思?是指你们这样者,我这样者,你们这样的,我这样的,你们这样的人,我这样的人。
§89
89. Taṃ mamaññatra.
89. 那是仅属于我的。
Rīrikkhakantato aññasmiṃ uttarapade tumhāmhānamekasmiṃ taṃmaṃ honti yathākkamaṃ, tandīpā, mandīpā, taṃsaraṇā, maṃsaraṇā, tayyogo, mayyogoti bindulopo.
树木丛的另一侧,北边某处,你们中有人在某一处,有那样的,也有这样的,像橘子树、甜橘树、柑橘树、甜橘树,结成的,聚合的,这些都是用点号来连接的。
§90
90. Vetasseṭa.
90. 在水中间的。
Rīrikkhakesvetasseṭa vā hoti, edī, etādī, edikkho, etādikkho, ediso, etādiso.
在树木丛中也有在水中间的,有‘这样者’、‘这样的人’、‘这般者’、‘这般的人’、‘这等者’、‘这等的人’等类似称谓。
§91
91. Vidhādīsu dvissa du.
九十一、在分类中有二种“二”。
Dvissa du hoti vidhādīsu, duvidho, dupaṭṭaṃ evamādi.
“二”在分类中有二种,是两种的,分别是“二倍”和其他类型等。
§92
92. Di guṇādīsu.
九十二、在性质等分类中。
Guṇādīsu dvissa di hoti, dviguṇaṃ, diratti, digu evamādi.
“二”在性质等分类中是二种,即“双倍”,如“长时间”、“两个方向”等。
§93
93. Tīsva.
九十三、三。
Tīsu dvissa ahoti. Dvattikkhattuṃ, dvittipattapurā.
“三”在两种中有,是两千三百七十,即在两次获得前的数目。
§94
94. Ā saṅkhyāyāsatādo-naññatthe.
94. 此为数目由百所成,称为‘无别’。
Saṅkhyāyamuttarapade dvissa ā hoti asatādo anaññadhattha. Dvādasa, dvāvīsati dvattiṃsa, saṅkhyāyanti kiṃ? Dirattaṃ, asatādoti kiṃ? Disataṃ, disahassaṃ. Anaññattheti kiṃ? Dvidasā.
数目相接之处,常有两者:一为百数,一为无别。何为十二、二十二、三十二,这些都是数目吗?所谓‘长’者,意指百数;‘无别’者,意指如二十这类的数;所谓‘无别’为何?乃指两端也。
§95
95. Tisse.
95. 「ti」词接「sse」(变化形)。
Saṅkhyāyamuttarapade tissa e hoti asatādo anaññatthe, terasa, tevīsa, tettiṃsa, saṅkhyāyaṃtveva? Tirattaṃ, asatādotveva? Tisataṃ, anaññatthetveva? Ticatukā.
在数目相接之处,三者为‘无别’:三十、三十三、三十二,这些确实属于数目吗?‘三十’者,即为百数;‘无别’者即为百数所连接的;所谓‘无别’又为何?即为三四种数。
§96
96. Cattālīsādo vā.
96. 或为四十余数。
Tisse vā hoti cattālīsādo, tecattālāsaṃ ticattālīsaṃ, tepaññāsaṃ tipaññāsaṃ, tesaṭṭhi tisaṭṭhi, tesattati tisattati, teasīti tiyāsīti, tenavuti tinavuti, asatādotveva? Tisataṃ.
三者中或为四十余数,有三十四、三十四、三十五、三十五、三十六、三十六、三十七、三十七、三十八、三十八、四十、三十,这些均属百数;‘无别’者为三十。
§97
97. Dvissā ca.
97. 以及出于憎恨者。
Asatādo-naññatthe cattālīsādo dvisse vā hoti ā ca. Dvecattālīsaṃ, dvācattālīsaṃ dvicattālīsaṃ, dvepaññāsaṃ, dvāpaññāsaṃ dvipaññāsaṃ iccādi.
从四十开始,到四十二,或是两者,都是如此。分别有四十二、二十八、二十四、二十二、二十、十九、十八、二十六等诸多分类。
§98
98. Bācattālīsādo.
98. 没有四十二。
Dvissa bā vā hoti acattālīsādo-naññatthe. Bārasa dvādasa, bāvīsati dvāvīsati, battiṃsa dvattiṃsa, acattālīsādoti kiṃ? Dvicattālīsaṃ.
在两者中,有没有达到四十二之数的。如十一与十二,加二十与二十二,三十与三十二,没有达到四十二,这是为何?是二十四。
§99
99. Vīsatidasesu pañcassa paṇṇapannā.
99. 在二十的十位数字中,有五个是二十五。
Vīsatidasesu paresu pañcassa paṇṇapannā honti vā yathākkamaṃ. Paṇṇavīsati pañcavīsati, pannarasva pañcadasa.
在其他二十的十位数字中,有五个是二十五或依其数量而定。如二十五、二十五五、十五、十五。
§100
100. Catussa cuco dase.
一百、四百、十倍。
Catussa cuco honti vā dasasadde pare. Cuddasa, coddasa, catuddasa.
四百可以是十倍、百倍或更高。十三、十八、十四。
§101
101. Chassa so.
一百六十。
Chassa soiccayamādeso hoti dasasadde pare. Soḷasa.
一百六十是十的倍数之外的数字。有十六。
§102
102. Ekaṭṭhānamā.
一百一十。
Ekaaṭṭhānaṃ ā hoti dase pare. Ekādasa, aṭṭhārasa.
一百一十是十的倍数之外。十一、十八。
§103
103. Ra saṅkhyāto vā.
103. 或者被称为『拉』者。
Saṅkhyāto parassa dasassa ra hoti vibhāsā. Ekārasa ekādasa, bārasa dvādasa, pannarasa pañcadasa, sattarasa sattadasa, aṭṭhārasa aṭṭhādasa, pannabādesesu niccaṃ, idha na hoti catuddasa.
拉在另外一数中为十。十一为一拉,十二为巴拉,十五为般那拉,十七为萨达拉,十八为阿达拉,在十二种中常有,然而此处没有十四。
§104
104. Chatīhi ḷo ca.
104. 以及由六者得『拉』字。
Chatīhi parassa dasassa ḷo hoti ro ca, soḷasa sorasa, teḷasa terasa.
由六而为十,十六为索拉,十三为铁拉。
§105
105. Catuttha tatiyāna maḍḍhuḍḍhatiyā.
105. 第四与第三互加。
Aḍḍhā paresaṃ catutthatatiyānaṃ uḍḍhatiyā honti yathākkamaṃ. Aḍḍhena catuttho aḍḍhuḍḍho, aḍḍhena tatiyo aḍḍhatiyo, kathaṃ aḍḍhateyyoti? Sakatthe ṇye uttarapadavuḍḍhi.
另外,第四与第三的半数互为相加。以半为例,第四的半为阿达胡,第三的半为阿达提,何以称为半数相加?譬如一侧中下方的增长。
§106
106. Dutiyassa saha diyaḍḍhadivaḍḍhā.
106. 第二点与半个两相成双相应。
Aḍḍhā parassa dutiyassa saha aḍḍhasaddena diyaḍḍhadivaḍḍhā honti. Aḍḍhena dutiyo diyaḍḍho, divaḍḍho vā.
半个两相成双相应者,第二点与半点亦复如是。以半为第二,则为半或两者。
§107
107. Sare kada kussuttaratthe.
107. 寝时何处是嗔处?
Kussuttarapadatthe vattamānassa sarādo uttarapade kadādeso hoti. Kadannaṃ, kadasanaṃ, sareti kiṃ? Kuputto, uttarattheti kiṃ? Kuoḍḍho rājā.
在嗔处脚上现行之时,寝所处于其上方位置为何处耶?所谓何处者、何时之处、寝所也。所嗔者,何为上方乎?即恶王也。
§108
108. Kāppatthe.
108. 于适当之处。
Appatthe vattamānassa kussa kā hoti uttarapadatthe, appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ.
在此所行之时嗔恚何为?处于上方,此处为犯小咸盐之类之罪也。
§109
109. Purise vā.
109. 或于男性之处。
Kussa purise kā hoti vā. Kāpuriso kupuriso, ayamappattavibhāsā, appatthe tu pubbena niccaṃ hoti īsaṃ puriso kāpuriso.
当说“何为恶人吗?”恶人即是坏人,此为不善的辨析。所谓不善,是指其通常先为诸恶,常为恶人。
§110
110. Pubbāparajjasāyamajjhehāhassa ṇho.
110. 前后昼夜诸时段。
Pubbādīhuttarapadassa ahassa ṇhādeso hoti, pubbaṇho, aparaṇho, ajjaṇho, sāyaṇho, majjhaṇho (paṇho).
从前至今,上半昼前段,昼后段皆称“昼”,包括早昼、后昼、今日昼、晚昼、中昼(昼期)。
Iti moggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 如是于摩嘎剌那文法之注释中
Samāsakaṇḍo tatiyo. · 复合词品第三。