2. Dutiyo kaṇḍo (syādi) · 2. Dutiyo kaṇḍo (syādi)
2. Dutiyo kaṇḍo (syādi)二、第二篇(以 si 等格尾为首的名词变格篇)
§1
1. Dve dve-kānekesu nāmasmā si yo, aṃ yo, nā hi, sa naṃ, smā hi, sa naṃ, smiṃ su.
一、对相同词汇存在多个名称的解释。所谓『是』者,『是』也;『非』者,『非』也。在此教法之中,‘是’与‘非’之义,实则各有所指。
Etesaṃ dve dve honti ekānekatthesu vattamānato nāmasmā. Muni munayo, muniṃ munayo, muninā munīhi, munissa munīnaṃ, munismā munīhi, munissa munīnaṃ, munismiṃ munīsu, evaṃ kumārī kumāriyo, kaññā kaññāyoti. Etāni satta dukāni satta vibhattiyo vibhāgo vibhatīti katvā, ettha siamitī-kārā-kārā ‘‘kimaṃ sisu’’ 2,200 ti saṃketatthā.
这些词汇各有双重对立义,依语境有所不同。譬如圣者称为圣者们,圣者称为圣者,圣者以圣者称之,圣者与圣者相称,圣者处于圣者之中,少女以少女相称,称为女子等。此处列举七苦七分七法之义,各以‘是’与‘非’分别示意,含有归类之义。此乃典故所指,意在说明问‘何为子女’等。
§2
2. Kamme dutiyā.
二、第二项分法。
Karīyati kattu kiriyāyā-bhisambandhīyatīti kammaṃ, tasmiṃ dutiyāvibhatti hotaṃ. Kaṭaṃ karoti, odanaṃ pacati, ādiccaṃ passati.
所谓造作者,是与行为相连之事,即业。在此有第二分法。造作即为‘作何’?例如煮饭、作鱼汤、行水饮等。
‘Odano paccatī’ti odanasaddato kammatā nappatīyate, kiñcarahi? Ākhyātato. ‘Kaṭaṃ karoti vipulaṃ dassanīya’nti attheva guṇayuttassa kammatā, icchitepi kammattāva dutiyā siddhā gāvuṃ payo dohati, gomantaṃ gāvaṃ yācati, gāvamavarundhati vajaṃ, māṇavakaṃ maggaṃ pucchati, gomantaṃ gāvaṃ bhikkhate, rukkhamavacināti phalāni, sissaṃ dhammaṃ brūte, sissaṃ dhammamanusāsatīti. Evaṃ anicchitepi ahiṃ laṅghayati, visaṃ bhakkheti. Yaṃnevicchitaṃ nāpi anicchitaṃ, tatthāpi dutiyā siddhā. Gāmaṃ gacchanto rukkhamūlamupasappati.
‘饭熟食用’以饭语做业之时,说此为造作,因何?谓之广义之造作。譬如欲其业,即既成第二阶段,如挤牛奶、到牛舍求牛、牵牛走路、问路、采摘果实、教诲弟子等。尽管非欲望所致,仍破戒,食毒苦。即欲望不及之处,亦第二阶段成。行至村中,走至树下。
Pathaviṃ adhisessati, gāmamadhitiṭṭhati, rukkhamajjhāsatetiadhisīṭhāsānaṃpayoge-dhikaraṇe kammavacanicchā, vatticchāto hi kārakāni honti. Taṃ yathā-valāhakā vijjotate, valāhakassa vijjotate, valāhako vijjotate, valāhake vijjotate, valāhakena vijjotateti. Evamabhinivisassa vā dhammamabhinivisate dhamme vā.
登立于地,站于村中,在树下站立。依此立处场合,有业语及业事。因缘聚合,因果生起。如冰雪融化、因融化而冰雪融化,再由冰雪融化生出冰雪融化者。此如法相互依存,因缘缔结之义。
Tathā upanvajjhāvasassābhojana nivuttivacanassa gāmamupavasati, ga, mamanuvasati, pabbatamadhivasati, gharamāvasati. Abhojananivutti vacanassāti kiṃ? Gāme upavasati, bhojananivuttiṃ karotīti attho. Tappānācārepi kammattāva dutiyā siyā nadimpivati, gāmaṃ carati, evaṃ ‘sace maṃ ālapissatī’tiādīsupi. Vihitāva patidhayoge dutiyā – ‘paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgā’ti. Taṃ pati bojjhaṅgā bhāsantūti attho, yadātu dhātunāyutto pati, tadā tenā-yogā sambandhe chaṭṭhīva ‘tassa nappaṭibhātī’ti. Akkhe dibbati, akkhehi dibbati, akkhesu dibbatīti kammakaraṇādhikaraṇavacanicchā.
如来说法,‘未经食止住’是指居住于村落,为食止息。据此‘说耶’者,意即于村中停留,断除饥饿。即便于渴行中,行为亦从次第产生:漂流于水,游于村落,或如‘若他欲与我言语’等。此处‘依止已定’谓如来觉支之中的‘应住觉支’在被触之时不隐匿。如来觉支因缘具足,故六种觉支相续生起,故谓‘不隐’。‘朝见’、‘以眼朝见’、‘诸眼中朝见’,皆说施事之所及而生出。
§3
3. Kāladdhānamaccantasaṃyoge.
三者为:时间之所属,称为相连与转换。
Kiriyā, guṇa, dabbehi sākallena kāladdhānaṃ sambandho accantasaṃyogo. Tasmiṃ viññāyamāne kālasaddehi addhaaddehi ca dutiyā hoti. Māsamadhīte, māsaṃ kalyāṇi, māsaṃ guḷadhānā, kosamadhīte, kosaṃ kuṭilā nadī, kosaṃ pabbato. Acantasaṃyogeti kiṃ? Māsassa dvīhamadhīte, kosassekadese pabbato.
行为、性质、器具,以总摄论,时间之所属乃转换相连。在此时间显现于不同声音和部位即为转换。如月中之美月,施舍蜜月,库萨中之库萨曲岸、河流与山峦。‘转换相连’谓在月之二十五日间,库萨某地之山。
Pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāti evamādīsu kālavācī hi accantasaṃyogattāva dutiyā siddhā. Vibhattivipallāsenapi vā bahulaṃvidhānā.
早晨时分已住,一时诸王于此夜中,各等时辰因转换相连宣说得胜。或由分别颠倒而生多种或异相。
Phalappattiyaṃ kiriyāparisamattyapavaggo, tasmiṃ viññāyamāne kāladdhānaṃ kiriyāyāccantasaṃyoge tatiyābhimatā, sāpi karaṇattāva siddhā ‘māsenānuvāko-dhīto, kosenānuvāko-dhīto’ti. Anapavaggetu asādhakatamattākaraṇattābhāve dutiyāva ‘māsamadhīto-nuvāko, na cāne na gahito’ti.
论果成之行为与平息捨达进止篇中,时间所属与行为的转换相连,有第三意,即就行为论,已获‘依月中转换,意守行者’,‘依库萨转换,意守行者’。无烦恼者缺此种判断,则第二类‘依月中转换者’未纳入他类。
Kārakamajjhe ye kāladdhānavācino, tato sattamīpañcamiyo abhimatā ‘ajja bhutvā devadatto dvihe bhuñjissati, dvīhā bhuñjissati, atraṭṭho-yamissāso kose lakkhaṃ vijjhati, kosā lakkhaṃ vijjhatī’ti, tāpīha sakasakakārakavacanicchāyeva siddhā.
九类时间所属语词中,于第七与第五分别谓‘今日当有,天法受用两次,两次受用,库萨受垢月明显’。此为类推与因缘语句的确立。
§4
4. Gati bodhāhāra saddatthākammaka bhajjādīnaṃ payojje.
四、驱使、教导、听闻、执行、分食等的功用。
Gamanatthānaṃ bodhatthānaṃ āhāratthānaṃ saddatthānamakammakānaṃ bhajjādīnañca payojje kattari dutiyā hoti. Sāmatthiyā ca payojakabyāpārena kammatāvassa hotīti patīyate. Gamayati māṇavakaṃ gāmaṃ, yāpayati māṇavakaṃ gāmaṃ, bodhayati māṇavakaṃ dhammaṃ, vedayati māṇavakaṃ dhammaṃ, bhojayati māṇa-vakaṃ modakaṃ, āsayati māṇavakaṃ modakaṃ, ajjhāpayati māṇavakaṃ vedaṃ, pāṭhayati māṇavakaṃ vedaṃ, āsayati devadattaṃ, sāyayati devadattaṃ, aññaṃ bhajjāpeti, aññaṃ koṭṭāpeti, aññaṃ santharāpeti. Etesamevāti kiṃ? Pāceti odanaṃ devadattena yaññadatto. Payojjeti kiṃ? Gacchati devadatto. Yadā carahi gamayati devadattaṃ yaññadatto, tamaparo payojeti, tadā gamayati devadattaṃ yaññadatteneti bhavitabbaṃ … gamayatissā-gamanatthattā.
驱使、前往、教导、食用等各类行为的功用,第二者指的是依照目的的不同而驱使行为。由此可知,依照功用的不同,行为便有所分别。例如:带领乡村少年,督促乡村少年,教导乡村少年法义,使乡村少年知晓法义,供给乡村少年甜食,使乡村少年安住,启示乡村少年感知,教授乡村少年感知,使得迭瓦达安住,使迭瓦达卧息,使他人分享,使他人争吵,使他人和解。这些行为究竟是为了什么?就是迭瓦达所做的敬献食物的祭祀。驱使的功用是什么?就是使迭瓦达前往。比方云:送行者将迭瓦达带往供养之处,另一者则推动这前行;故此应知,是为了使迭瓦达前往而驱使的行为。
§5
5. Harādīnaṃ vā.
五、夺取等。
Harādīnaṃ payojje kattari dutiyā hoti vā. Hāreti bhāraṃ devadattaṃ devadatteneti vā, ajjhohāreti sattuṃ devadattaṃ devadatteneti vā, kāreti kaṭaṃ devadattaṃ devadatteneti vā dassayate janaṃ rājaṃ janeneti vā, abhivādayate guruṃ devadattaṃ devadatteneti vā.
夺取等的驱使,第二者也成立。夺取重物是为了迭瓦达,强行夺取财物是为了迭瓦达,做出狡诈行为是为了迭瓦达,示现于人、宣扬君主是为了迭瓦达,敬礼师长是为了迭瓦达。
§6
6. Na khādādīnaṃ.
六、不食用等。
Khādādīnaṃ payojje kattari dutiyā na hoti. Khādayati devadattena, ādayati devadattena, avha, payati devadattena, saddāyayati devadattena, kandayati devadattena, nāyayati devadattena.
不食用等的驱使,第二者不成立。不食用是为了迭瓦达,接受是为了迭瓦达,持有是为了迭瓦达,施舍是为了迭瓦达,发声是为了迭瓦达,哭泣是为了迭瓦达,领导是为了迭瓦达。
(1) Vahissāniyantuke. Vāhayati bhāraṃ devadattena aniyantuketi kiṃ? Vāha-yati bhāraṃ balībadde.
(一) 驱使者。所谓由天人所驱使负担,何以为驱使者?驱使者是指以力索束者。
(2) Bhakkhissāhiṃ sāyaṃ. Bhakkhayati modake devadattena. Ahiṃsāyanti kiṃ? Bhakkhayati balībadde sassaṃ.
(二) 食者之所食。由天人所食用的点心,何以谓无害?因其食用的是由力索束者自己的供养。
§7
7. Jhādīhi yuttā.
七、与枝条相应。
Dhīādīhi yuttato dutiyā hoti. Dhiratthu maṃ pūtikāyaṃ, antarā ca rājagahaṃ antarā ca nālandaṃ, samādhānamantarena, mucalindamabhito saramiccādi, chaṭṭhiyāpavādo-yaṃ.
与智慧等相应者其第二种:坚固者如普迪迦那,此地介于王舍城与那烂陀之间。相持为中,面对马哈摩嘎喇那及沙梨密等,属于第六种戒律违犯。
§8
8. Lakkhaṇitthambhūtavicchāsvabhinā.
八、依赖标记而产生的异质区别。
Lakkhaṇādīsvatthesvabhinā yuttamhā dutiyā mahāti. Rukkhamabhi vijjotate vijju, sādhu devadatto mātaramabhi, rukkhaṃ rukkhamabhitiṭṭhati.
由标记等的本性产生差别者,其第二义是伟大:树木因智慧而显现,善哉天人护母,树立于树之上。
§9
9. Patiparīhi bhāge ca.
第九、关于“匹提帕里希”部分。
Patiparīhi yuttamhā lakkhaṇādīsu bhāge catthe dutiyā hoti. Rukkhaṃ pati vijjotate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pati, rukkhaṃ rukkhaṃ pati tiṭṭhati, yadettha maṃ pati siyā. Rukkhaṃ pari vijjotate vijju, sādhu devadatto mātaraṃ pari, rukkhaṃ rukkhaṃ pari tiṭṭhati, yadettha maṃ pari siyā.
“匹提帕里希”应当理解为“配合”的意义段落中第四部分是第二。若说“树之匹提”则是树发光,光明照耀,善哉,德达陀护持其母,树依次而立,于何处存在其母。树之周围发光,光明普周,善哉,德达陀护持其母,树依次周围而立,于何处其母存在。
§10
10. Anunā.
第十、关于“阿奴那”部分。
Lakkhaṇādīsvatthesvanunā yuttamhā dutiyā hoti. Rukkhamanu vijjotate vijju, saccakiriyamanu vuṭṭhi pāvassi, hetu ca lakkhaṇaṃ bhavati, sādhu devadatto mātaramanu, rukkhaṃ rukkhamanu tiṭṭhati, yadettha maṃ anu siyā.
“阿奴那”应当理解为与前文标识相配合的第二部分。在树之“阿奴那”发光,光明出现,真理现前,产生缘起和标识,善哉,德达陀护持其母,树之别树皆依此“阿奴那”而立,于何处存在其母。
§11
11. Sahatthe.
第十一、关于“萨哈特塔”部分。
Sahatthe-nunā yuttamhā dutiyā hoti. Pabbatamanu senā tiṭṭhati.
“萨哈特塔”应当理解为配合相关条件的第二部分。山之“阿奴那”作为军队而立。
§12
12. Hīne.
十二、低劣。
Hīnatthe-nunā yuttamhā dutiyā hoti. Anu sāriputtaṃ paññavanto.
所谓低劣,乃为第二类,以次之义。举例言之,乃是沙利子具慧者。
§13
13. Upena.
十三、胜异。
Hīnatthe upena yuttamhā dutiyā hoti. Upa sāriputtaṃ paññavantho.
所谓胜异,乃为第二类,以辅佐为义。举例言之,乃是沙利子具慧者。
§14
14. Sattamyādhikye.
十四、多胜。
Ādhikyatthe upena yuttamhā sattamī hoti. Upa khāriyaṃ doṇo.
所谓多胜,乃为第二类,以辅佐为义,第七也。举例言之,乃是农夫、园丁。
§15
15. Sāmitte-dhinā.
第十五条。关于同伴。
Sāmibhāvatthe-dhinā yuttamhā sattamī hoti. Adhi brahmadatte pañcālā, adhi pañcālesu brahmadatto.
在同伴身上的节度(律仪)中,第三天是合适的。所谓比梵天所定的五天更胜一日,或说是在五天中梵天所定的日子之上。
§16
16. Kattukareṇesu tatiyā.
第十六条。关于行事者。
Kattari karaṇe ca kārake tatiyā hoti. Purisena kataṃ, asinā chindati. Pakatiyā-bhirūpo, gotthena gotamo, sumedho nāma nāmena, jātiyā sattavassikoti bhūdhātussa sambhavā karaṇe eva tatiyā. Evaṃ samena dhāvati visamena dhāvati, dvidoṇena dhaññaṃ kiṇāti, pañcakena pasavo kiṇātīti.
在行事者和行为中,第三天是节度的限度。人的行为由其身体完成,用手斩断。第三条如同牢房的门,一类称为“古塔摩”,另一类按名号“苏美多”,又据出生相记,七年为一世,此谓业力的作用彰显于行事之间。如此,善因而行,恶因而行,以两斗买谷物,以五斗买牲畜。
§17
17. Sahatthena.
第十七条。关于助手。
Sahatthena yoge tatiyā siyā. Puttena saha gato, puttena saddhiṃ āgato, tatiyāpi chaṭṭhīva appadhāne eva bhavati.
助手配合时,第三天为节度限度。与子同行时,与子同来时,第三日如第六日,被视为短时间完成。
§18
18. Lakkhaṇe.
十八、相品。
Lakkhaṇe vattamānato tatiyā siyā. Tidaṇḍakena paribbājakamaddakkhī, akkhinā kāṇo, tena hi aṅgena aṅgino vikāro lakkhīyate.
相品正行时,为第三品。以三杖为游方者所持,眼为根,据此以身之根的变化而辨识相。
§19
19. Hetumhi.
十九、缘品。
Takkiriyā yogge tatiyā siyā. Annena vasati, vijjāya yaso.
缘品在正修戒现观中为第三品。依他者住,凭智慧而得荣光。
§20
20. Pañcamīṇe vā.
二十、或云第五品。
Iṇe hetumhi pañcamī hoti vā. Satasmā baddho, satena vā.
眼根在缘品中可为第五。因其约束,亦或以百为数。
§21
21. Guṇe.
二十一、品类。
Paraṅgabhūte hetumhi pañcamī hoti vā. Jaḷattā baddho jaḷattena vā, paññāya mutto, hutvā abhāvatoaniccā, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.
在他方诸因中,第五或成立。被缠于网、受网缠者,因智慧而得解脱,成无常不存在者,因行的止灭,识的止灭。
§22
22. Chaṭṭhī hetvatthehi.
二十二、缘起事。
Hetvatthavācīhi yoge hetumhi chaṭṭhī siyā. Udarassa hetu, udarassa kāraṇā.
因缘事中,共有六缘。腹为因,腹为缘。
§23
23. Sabbādito sabbā.
二十三、一切具足。
Hetvatthehi yoge sabbādīhi sabbā vibhattiyo honti. Ko hetu, kaṃ hetuṃ, kena hetunā, kassa hetussa, kasmā hetusmā, kassa hetussa, kasmiṃ hetusmiṃ, kiṃ kāraṇaṃ, kena kāraṇena, kiṃ nimittaṃ, kena nimittena, kiṃ payojanaṃ, kena payojanena iccevamādi. Hetvatthehītveva? Kena kataṃ.
因缘事之中,与因相关的一切皆为一切之分解。何为因?谁为因?凭何因?因谁之因?缘何因?因谁之因?就何因中?为何缘故?凭何缘故?何为缘由?凭何缘由?如此等。因缘事之故,缘何作此?
§24
24. Catutthī sampadāne.
第四大类。
Yassa sammā padīyate tasmiṃ catutthī siyā. Saṅghassa dadāti. Ādhāravivakkhāyaṃ sattamīpi siyā saṅghe dehi.
那被正确宣讲者,即属第四类。此类由僧团给予。若作为根本阐明,也应作为第七类授予僧团。
§25
25. Tādatthye.
第二十五条,相关事例。
Tasse-daṃ tadatthaṃ, tadatthabhāve jotanīye nāmasmā catutthī siyā. Sītassa paṭighātāya, atthāya hitāya (sukhāya) devamanussānaṃ, nālaṃ dārabharaṇāya, yūpāya dāru, pākāya vajatītvevamādi.
针对该事例,所谓旨趣,在内涵上应被划归第四类。例如为寒冷带来的反感,为利益与安乐,为天人与人间,非承重之柱架,不燃的木材,加工过的物品等。
Kassa sāduṃ na ruccabhi, mā-yasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, khamati saṅghassa, bhattamassa nacchādesīti chaṭṭhī sambandhavacanicchāyaṃ, na cevaṃ virodho siyā sadisarūpattā, evaṃvidhesu ca sambandhassa saddikānumatattā , kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesīti atthamatte paṭhamā.
谁能无以为善?即使是不悦,也不应使僧团生裂痕。僧团能容忍亦能覆护读诵,基于第六类依附的规定,不应有此等抵触,因相似的条件,以及类似的关系守忠实。若有人质疑你之法意,那其意义当为第一类。
Evamaññāpi vidhaññayyā, paratopi yathāgamaṃ.
即使如此处理,根据不同的规定,也应遵循他处的惯例。
Rañño sataṃ dhāreti, rañño chattaṃ dhāretīti sambandhe chaṭṭhī, evaṃ rañño silāghate, rañño hanute, rañño upatiṭṭhate, rañño sapate, devāpi tassa pihayanti tādino, tassa kujjha mahāvīra, yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, duhayati disānaṃ megho, yo mittānaṃ na dūbhati, yo appaduṭṭhassa narassa dussati, kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, issayanti samaṇānaṃ titthiyā, dhammena nayamānānaṃ kā usūyā rañño bhāgyamārajjhati, rañño bhāgyamikkhate, tena yācito ayācito vā tassa gāvo paṭisuṇāti, gāvo āsuṇāti, bhagavato paccassosuṃ, hotu patigiṇāti, hotvanugiṇāti, ārocayāmi vo pativedayāmi vo, dhammaṃ te desessāmi, yathā vo bhagavā byākareyya, alaṃ te idha vāsena, kiṃ te jaṭāhi dummedha, arahati mallo mallassāti.
『王者守护百姓,王者持伞护卫』谓之相应之第六条,如是王者守护城池,王者惩治罪人,王者坐镇正法,王者跋涉巡视,连天神亦为其守卫。当此之时,若有大勇士令王震恼,天空乌云即覆蔽四方。彼不恶报友者,为善不怨人者,何以我不敬重诸尊女?云欲令行者、外道嫉恨,何以吾辈承法王之福?王求福者,福亦求王。无论乞求与否,其所有牛皆得护持,牛得保护。诸世尊皆应允听受,愿成如是。乃诵扬告于汝,宣说法教,依世尊所广阐。汝勿生愚痴,阿拉汉乃勇斗之士,勇士中之勇士!
Jīvitaṃ tiṇāyapi na maññamānoti tādatthya catutthī, tiṇena yo attho tadatthāyapīti attho, ‘‘yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññati’’ tiṇamiva jīvitaṃ maññamānoti savisayāva vibhattiyo. Saggāya gacchatīti tādatthye catutthī, yo hi saggaṃ gacchati tadatthaṃ tassa gamananti, kammavacanicchāyantu dutiyāva saggaṃ gacchatīti.
『生命非草莫断言』为第四条之义,谓以草比喻生命之意。生命为草,草有其所使,生命亦有其所义。『谁又轻视寒热,亦不逐草而增损』因草有此相,故喻生命难悉断测,有漏有断难明。猗于安乐,故生命如草虽常复变,生命之续如草无间。『往生天者』亦为同一法义之第四条,谓彼得往纯净天界者,其往生乃因本生之功果也,此谓此条之义。言行所引,第二义云尔,往生天者即往生之所义也。
Āyu bhoto hotu, ciraṃ jīvitaṃ, bhaddaṃ kalyāṇaṃ atthaṃ payojanaṃ, kusalaṃ anāmayaṃ, hitaṃ pathyaṃ sukhaṃ sātaṃ bhoto hotu, sādhu sammuti metassa, puttassāvikareyya guyhamatthaṃ, tassa me sakko pāturahosi, tassa pahiṇeyya, bhikkhūnaṃ dutaṃ pāhesi, kappati samaṇānaṃ āyogo, ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā pahoti, upamaṃ te karissāmi, añjaliṃ te paggaṇhāmi, tassa phāsu, lokassattho, namo te purisājañña, sotthi tassa, alaṃ mallo mallassa, samattho mallo mallassa, tassa hitaṃ, tassa sukhaṃ, svāgataṃ te mahārājāti sabbattha chaṭṭhī sambandhe, evaṃvidhamaññampeva viññeyyaṃ yathāgamaṃ.
愿君寿考绵长,命命康安,享有福德,功德清净,利益适当,安乐长存。愿善法盛行获法师赞许护持,令其子善知识受教于密法奥义。愿天帝萨咖护持之,护持者当授舍利、护送比库,促使行者结缘成就。愿我尔同赴,合十顶礼,为尔祈福。尔乃智慧世尊,智慧人士之尊,愿尔安泰,安乐,欢迎尔于乡邦,诸事安然。王者诸事俱备,相关第六条。诸如此类,余亦当如此明察原旨,依法体。
§26
26. Pañcamyavadhismā.
『二十六、第五条之解释』
Padatthāvadhismā pañcamīvibhatti hoti. Gāmasmā āgacchatu, evaṃ corasmā bhāyati, corasmā uttasati, orasmā tāyati, corasmā rakkhatīti, sace bhāyatha dukkhassa, pamāde bhayadassivā, tasanti daṇḍassāti chaṭṭhī sattamiyopi honteva sambandhādhāravacanicchāyaṃ.
名为『词义之解释』,为五种变格法之第五条。谓言:从乡村来者如此;如盗贼恐惧者如此;盗贼奋起者如此;贼得胜者如此;盗贼守护稳固者如此。若恐惧则生苦,此彼行放逸懈怠故生恐怖,此乃因示治裁罚故持续第六条。第七条亦应以此为本出,由相应法相因缘而生。
Ajjhenā parājeti, paṭipakkhe parājetīti savisayāva vibhattiyo. Sace kevaṭṭassa parajjissāmīti chaṭṭhīpi hoti sambandhavacanicchāyaṃ. Yavehi gāvo vāreti, pāpā cittaṃ nivāraye, kāke rakkhati taṇḍulāti savisayeva pañcamī. Cittaṃ rakkhetha medhāvīti dutiyāva dissati kammatthe. Upajjhāyā antaradhāyati , upajjhāyā adhite, kāmato jāyate sokoti savisaye pañcamī.
谓言:『当下败北,反敌失利』,此本为第二义,即对应之前言。若欲败诸贝多迦,则第六条亦应成立。牛群应拓封禁,心勿生恶念,秉此心意住持此字,则为第五条之义。监护师失职,监护师不在,生欲则生忧愁,此义悉显于第五条。
Tattheva-ntaradhāyi su, naṭassa suṇoti, padumaṃ tattha jāyethāti sattamīchaṭṭhiyopi honteva savisaye. Himavantā pabhavati gaṅgā, pāṇātipātā viramassu khippaṃ, añño devadattā, bhinno devadattāti savisayeva pañcamī. Evaṃ ārā so āsavakkhayā, itaro devadattā, uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā, pubbo gāmā, pubbeva sambodhā, tato paraṃ, tato aparena samayena, tatuttarinti. Sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhīpi purato gāmassa, dakkhiṇato gāmassa, upari pabbatassa, heṭṭhā pāsādassāti. Pāsādamāruyha pekkhati pāsādā pekkhati, āsane upavisitvā pekkhati āsanā pekkhatīti avadhivacanicchāyaṃ pañcamī.
正是在这中间的断灭处,世人并不听闻,有莲花在那里生起,因此第七、第六戒律也应当存在于该境域。在喜马拉雅山等地,恒河显现,杀生业应当迅速止息。此外,还有天神所赐,破坏的天神亦在该境域中为第五戒律。如此一来,此处因烦恼断灭而成立另一种天神所赐,其特征为足底朝上,头发向下,起初为乡村之相,最初觉悟便是如此,随后于不同时间相继发生,呈现超越之境。有关联的定义是,第六戒律在村落之前,南方有村落,山上之上,殿堂下方。登上殿堂凝视殿堂,坐在座位上观看座位,这即是“凝视”的意思,为“停止行为”的定义,是第五戒律。
Pucchānākhyānesu kuto bhavaṃ? Pātaṭaliputtasmāti. Tathā desakālamānepi pāṭaliputtasmā rājagahaṃ satta yojanāni, sattasu yojanesūti vā. Evaṃ ito tiṇṇaṃ māsāna-maccayenāti, kicchāladdhanti guṇe pañcamī. Kicchena me adhigatanti hetumhi karaṇe vā tatiyā. Evaṃ thokā mutto, thokena muttoti. Thokaṃ calatīti kiriyāvisesane kammani dutiyā.
在询问与称呼中,『出自何处』?回答是帕塔利城。即使在宣说时间是如此,帕塔利城距王舍城七由旬,有时说七十由旬。如此一来,这是三个月的土地面积,由此获得所谓的第五功德。此功德乃由因缘所获得,属于第三类。类似的有“排除”,由“排除”获得。排除意指在行为定义的第二类中意含“行为完成”。
Dūranti katthayogepi savisayeva pañcamīchaṭṭhiyo siyuṃ, dūraṃ gāmasmā, antikaṃ gāmasmā, dūraṃ gāmassa, antikaṃ gāmassāti, dūranti katthehi tu sabbāva savisaye siyuṃ bādhakābhāvā dūro gāmo, antiko gāmotvevamādi.
『遥远』无论在何处界域中,第五、第六戒律产生,有遥远之乡村,亦有邻近之乡村。遥远之乡村,邻近之乡村,是指远离乡村、接近乡村,故“遥远”此类分别在全域中均存在,破坏之性令之成为遥远乡村,亦或是邻近乡村之类。
Keci panāhu ‘asattavacanahetehi pāṭipadikatthe dutiyātatiyāpañcamīsattamiyo, sattavacanehi tu sabbāva savisaye’ti, te panaññeheva paṭikkhittā. Dūraṃ maggo, antikaṃ maggoti kiriyāvisesanaṃ… bhūdhātussa gammamānattā. Visuddho lobhanīyehi dhammehi, parimutto so dukkhasmā vivicceva kāmehi, gambhīrato ca puthulato ca yojanaṃ, āyāmena yojanaṃ, tato pabhuti, yato sarāmi attānanti savisayeva vibhattiyo.
又有人说:“因非正语之故,行道为第二、第三、第五、第七,然以真言则在全域中。”对此另有异议。所谓遥远之路,邻近之路即是行为性质上的特别分别,是土地性质的流动。因人远离贪欲之法而清净,远离苦难而解脱,远离诸欲而根除其染污,范围为由旬尺度,依据该尺度显现,谓别人自身所去之处,此即全域的分别。
§27
27. Apaparīhi vajjane.
第二十七条。不相离之犯戒。
Vajjane vattamānehi apaparīhi yoge pañcamī hoti. Apa sālāya āyanti vāṇijā, pari sālāya āyanti vāṇijā, sālaṃ vajjetvāti attho. Vajjaneti kiṃ? Rukkhaṃ parivijjotate vijju. Āpāṭaliputtasmā vassi devoti mariyādā-bhividhīsvavadhi visayeva pañcamī, vinā pāṭaliputtena saha veti viseso, evaṃ yāva pāṭaliputtasmā vassi devoti.
所谓不相离之犯戒,是指因共同的关系而成为第五星戒。如围绕市场而行的商人,以市场为中心故名。所谓犯戒,就是破坏树木、触犯行为。帕塔利城距离众生聚集之处七由旬的范围内皆属第五戒律。没有帕塔利城,则为特例,因此迄今皆以帕塔利城距离众生处七由旬为准。
§28
28. Paṭinidhipaṭidānesu patinā.
28. 关于反义词的对立使用。
Paṭinidhimhi paṭidāne ca vattamānena patinā yoge nāmasmā pañcamī vibhatti hoti. Buddhasmā pati sāriputto, ghatamassa tesasmā pati dadāti, paṭinidhipaṭidānesūti kiṃ? Rukkhaṃ pati vijjotate.
当反义词在同一语境中相互对应时,称为反对关系,此时名词出现的格位为第五格。譬如,在“佛”一词中表示“主”,在“沙利子”一词中表示“从”,又如“瓦器”中的“属”和“给与”中的“主”,这些作为反义词所对应的关系,称为反义词的对立。譬如“树”即可视为“主”般的存在。
§29
29. Rite dutiyā ca.
29. 正确形式的第二例。
Ritesaddena yoge nāmasmā dutiyā hoti pañcamī ca. Rite saddhammaṃ, rite saddhammā.
借助正确形式的词尾变化,在词汇组合中,名词第五格也成为第二格。例如“正确的教义”,即“教义是正确的”。
§30
30. Vinā-ññatra tatiyā ca.
30. 无(或缺)格的第三例。
Vinā-ññatrasaddehi yoge nāmasmā tatiyā ca hoti dutiyā pañcamiyo ca. Vinā vātena, vinā vātaṃ, vinā vātasmā, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena, aññatra dhammaṃ, aññatra dhammā.
通过无其他辅助成分的词形变化,名词的第三格同时也可作为第二格和第五格。譬如使用“无风”, “无其风”,“无风的”,以及“仅某一样乞食布”,“非某事”,“非诸法”等表达形式。
§31
31. Puthanānāhi.
31. 【以各种不同的】
Etehi yoge tatiyā hoti pañcamī ca. Puthageva janena, puthageva janasmā, janena nānā, janasmā nānā.
在这些连接中,第三和第五是伏藏者。伏藏者是指依靠人,依靠人类,除人之外还有各种不同存在。
§32
32. Sattamyādhāre.
32. 【第七格表处所】
Kiriyādhāra bhūta kattu kammānaṃ dhāraṇena yo kiriyāyādhāro tasmiṃ kārake nāmasmā sattamī hoti. Kaṭe nisīdati (devadatto), thāliyaṃ odanaṃ pacati, ākāse sakunā, bhilesu telaṃ, gaṅgāyaṃ vajo.
行为基础指的是作为行为的支撑的东西;这种行为的基础在施事者中称为第七。譬如坐着的(例如德瓦达多)、在钵中煮粥、空中飞鸟、罐中油脂、恒河中的铁。
§33
33. Nimitte.
33. 【表示标志/征兆】
Nimittatthe sattamī hoti. Ajinamhi haññate dīpi, musāvāde pācitthiyaṃ.
在标志方面也有第七。如火中被烧毁的东西,虚假言说的过失。
§34
34. Yabbhāvobhāvalakkhaṇaṃ.
三十四、依存在与现象本体之特征。
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati, tato sattamī hoti. Gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato. Bhāvoti kiṃ? Yo jaṭāhi so bhuñjati. Bhāvalakkhaṇanti kiṃ? Yo bhuñjati so devadatto, ‘‘akāle vassati tassa, tāle tassa na vassatī’’ti visayasattamī.
凡是某一存在成为其他存在的特征者,则该存在即是有情。譬如于牛群中进入乳牛,或进入产奶的牛。存在(bhāvo)何意?即食用草料者。存在之特征(bhāvalakkhaṇa)为何?食者即获得天界礼施者:『他的雨来得及时,但树叶雨却未降』,此即依存在的特性。
§35
35. Chaṭṭhī cānādare.
三十五、第六章:不敬。
Yassa bhāvo bhāvantarassa lakkhaṇaṃ bhavati, tato chaṭṭhī bhavati sattamī ca anādare gamyamāne. ‘‘Ākoṭayanto so neti, sivirājassa pekkhato’’, ‘‘maccu gacchati ādāya, pekkhamāne mahājane’’.
凡是某存在为他存在之特征者,则为第六及第七(惩罚)之不敬。譬如『他不入栏中』,或『正被监狱守卫注视』、『携带死尸而行』,『在大众面前受审』等。
Gunnaṃ sāmīti sambandhe chaṭṭhī, gosu sāmīti visayasattamī, evaṃ gunnamissaro, gosvissaro, gunnaṃ adhipati, gosu adhipati, gunnaṃ dāyādo, gosu dāhādo, dunnaṃ sakkhi, gosu sakkhi, gunnaṃ patibhū, gosu patibhū, gunnaṃ pasūto, gosu pasūto, kusalā naccagītassa, kusalā naccagīte, āyutto kaṭakaraṇassa, āyutto kaṭakaraṇeti.
功德(gunna)及誉称(sāmi)均属第六章不敬范畴,牛群中的誉称为依存特性。如此,功德主管或牛群主管,功德给予者或牛群给予者,证人或牛群证人,主管者或牛群主管者,养育者或牛群养育者,善于歌舞者或牛群善于歌舞者,擅长乐器者或牛群擅长乐器者,皆是如此。
Tathādhāravacanicchāyaṃ sattamī, bhikkhūsu abhivādenti, muddhani dhumbitvā, bāhāsu gahetvā, hatthesu piṇḍāya caranti, pathesu gacchanti, kadalīsu gaje rakkhantīti. Ñāṇasmiṃ pasannoti visayasattamī, ñāṇena pasannoti karaṇe tatiyā, evaṃ ñāṇasmiṃ ussukko ñāṇena ussukkoti.
依此教义,第七章中,比库们相互致敬时,鞠躬掩面,双手持钵托钵,行于道路,或于香蕉林或象群间护卫。知识智识为依存特征,施以智慧者为行动的第三要素,因而说以知识为精进,以智慧为精进。
§36
36. Yato niddhāraṇaṃ.
三十六、论确定法门。
Jātiguṇakiriyāhi samudāyatekadesassa puthakkaraṇaṃ niddhāraṇaṃ. Yato taṃ karīyati, tato chaṭṭhīsattamiyo honti. Sālayo sūkadhaññānaṃ pathyatamā, sālayo sūkadhaññesu pathyatamā, kaṇhā gāvīnaṃ sampannakhīratamā, kaṇhā gāvīsu sampannakhīratamā, gacchataṃ dhāvanto sīghatamo, gacchantesu dhāvanto sīghatamo. Sīlameva sutā seyyoti avadhimhiyeva pañcamī.
由生起之行所成,以集聚一定之义为确定法门。由此成立者,多达三十六种。禅堂为纯净智慧所亲近之处,禅堂为纯净智慧所亲近之所,亦有黑牛为牛群中乳质最丰盛者,亦有牛群中乳质最丰盛者。行中奔走者最为迅速,奔走中行者也最为迅速。唯有戒律所闻,施以睡卧,即得第五支。
§37
37. Paṭhamātthamatte.
三十七、论初义层面。
Nāmassābhidheyyamatte paṭhamāvibhatti hoti. Rukkho. Itthi pumā napuṃsakanti liṅgampi saddatthova, tathā doṇo khārī āḷhakanti parimāṇampi saddatthova, eko dve bahavoti saṅkhyāpi saddatthova.
名谓也为初层次划分。树。女性、男性、非男三种,既是性别义,也一声多义。亦如堤坝、荆棘、圈栏三者,既是形状义,也是量度义。一者、二者、多者,即数目义。
§38
38. Āmantaṇe.
三十八、论呼唤语。
Sato saddenābhimukhīkaraṇamāmantaṇaṃ. Tasmiṃ visaye paṭhamā vibhatti hoti. Bhopurisa, bhokkatthi, bho napuṃsaka.
常以声音为导向,谓之呼唤。于彼境界首为第一层次划分。如『主人啊』『来吧』『主人非男』等。
§39
39. Chaṭṭhī sambandhe.
三十九、第六分法。
Kiriyākārakasañjāto assedambhāvahetuko sambandho nāma. Tasmiṃ chaṭṭhī vibhatti hoti. Rañño puriso, sarati rajjassāti sambandhe chaṭṭhī, rajjasambandhiniṃ satiṃ karotīti attho, kammavacanicchārantu dutiyāva sarati rajjaṃ. Tathā rajakassa vatthaṃ dadāti, paharato piṭṭhiṃ dadāti, bālo pūrati pāpassa, amacce tāta jānāhi, dhīre atthassa kovide, divasassa tikkhattuṃ, sakiṃ pakkhassa, pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhantvevamādi.
所谓与行为承担者相关的因果关系称为联系。此处用第六格表达。‘‘国王为男子,统治国家’’中‘‘国王‘‘在第六格,意指正当国王的统治。行为语辞分析中,第二格表统治国家,同理国王赋予土地,战士受命守护边疆,愚人成行恶业,父亲慈爱子女,智者为利益他人,天数为三十,季节为半生,满盛如黄金壶等,均是此义。
Kitakappayoge kaktukammesu bahulaṃ sambandhavacanicchāyaṃ chaṭṭhī, sādhu sammato bahujanassa, suppaṭividdhā buddhānaṃ dhammadhātu, dhammassa gutto medhāvī, amataṃ tesaṃ paribhuttaṃ, tassa bhavanti vattāro, avisaṃvādako lokassa, alajjīnaṃ nissāya, catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya pasādotvevamādi.
在历代事例与具体行为中,常用与联系相关的第六格语辞,此用法被大众善承认。佛陀的法界,法的核心,智者所深入的无上涅槃,如此被世尊所阐扬,此为不间断世界的实证,依托四大根本而得安乐等,皆属此类用法。
Kattukammavacanicchāyantu tatiyā dutiyāyo ca, sañcatto pitarā ahaṃ, sarasi tvaṃ evarūpiṃ vācaṃ bhāsitā, bhagavantaṃ dassanāyatvevamādi.
行为语辞用第三格和第二格表达,如‘‘我由父母所成,故谓为父’’,表示由缘生义,如‘‘看到佛陀教化目的’’等。
§40
40. Tulyatthena vā tatiyā.
四十、第三级和相似用法。
Tulyatthena yoge chaṭṭhī hoti tatiyā vā, tulyo pitu, tulyo pitarā, sadiso pitu, sadiso pitarā, iha kathaṃ tatiyā na hoti? Ajjunassa tulā natthi, kesavassupamā na ceti, nete tulyatthā, kiñjarahi tulyānamopammatthā.
第六分格和第三格共现时,第三级也可出现,如父、父母相同,父、父母相似,此处问第三格为何不出现。因阿阇耶无称量,亦无如迦瑟婆之例,此数无同类或足以差别第三格的对象。
§41
41. Ato yonaṃ ṭāṭe.
四十一、因此,此处为阳性。
Akāranthato nāmasmā yonaṃ ṭāṭe honti yathākkamaṃ, ṭakārā sabbadesatthā, buddhā buddhe, atoti kiṃ? Kaññāyo, itthiyo, vadhuyo, idha kasmā na bhavati aggayo. Avidhānasāmatthiyā.
此处名词尾未变化,故属阳性,依其本义而定;比如“塔卡”(光明)、“佛陀”(觉者),为何称为“如是”?女儿、女子和少女,因何处不成阳性?此因不属于赋格用法。
§42
42. Ninaṃ vā.
四十二、或者为阴性。
Akārantato nāmasmā ninaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ. Rūpā, rūpe, rūpāni, atotveva aṭṭhīni.
此处名词尾未变化,故或为阴性,依其本义而言。如“色”、“色相”、“诸色”,皆为阴性,如“八根”亦然。
§43
43. Smāsmiṃnaṃ.
四十三、于此处。
Akārantato nāmasmā smāsminnaṃ ṭāṭe vā honti yathākkamaṃ. Buddhā buddhasmā, buddhe buddhasmiṃ, atotveva aggismā aggismiṃ.
此处名词尾未变化,故于此处为阳性,依其本义而言。如“佛”、“由佛而生”,以及“法·法中”,皆属于阳性,如“火”、“火中”亦然。
§44
44. Sassāya catutthiyā.
四、以蝉声为第四。
Akārantato parassa sassa catutthiyā āyo hoti vā. Buddhāya buddhassa, bhiyyo tādatthyeyevāyamāyo dissate, kvacidevaññattha, atotveva isissa, catutthiyāti kiṃ? Buddhassa mukhaṃ, attatthanti atthasaddena samāso.
从外在无行为来说,蝉声可以是第四,或如是而已。对于佛陀,作为佛者,这种蝉声显得更为显著,某些情况有特殊含义,非别意。为何称为第四?佛陀的面容,称为自义,即用意义言辞汇聚而成。
Sabbāditopi smāsmiṃsānaṃ ṭāṭeāyā honteva… niruttikārānumatattā buddhavacane sandassanavato ca, tatrodamudāharaṇaṃ ‘asmā lokā paramhā ca, ubhayā dhaṃsate naro’, ‘tyāhaṃ mante paratthaddho’, ‘yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātho tamevatthaṃ sādhukaṃ manasikareyyātho’ti.
所有世间诸语声,在此教法中皆似敲击之声……根据语义和释义,依佛语的表明而见解,例证如“我们世间及他世间,皆由人所破坏”,“我说此等是彼岸之底”,“若为利益而来,应专心善念此”等。
§45
45. Ghapatekasmiṃ nādīnaṃ yayā.
四十五、在单一河流中流淌。
Ghapato nādīnamekasmiṃ yayā honi yathākkamaṃ. Kaññāya, rattiyā, itthiyā, dhenuyā, vadhuyā, ekasminti kiṃ? Kaññāhi, rattīhi.
单一河流名为Ghapāta。以少女、夜晚、妇女、母牛、牝牛分别解释,“单一”指的是“少女与夜晚”。
§46
46. Ssā vā tetimāmūhi.
四十六、此以此为法。
Ghapasaññehi tetimāmūhi nādīnamekasmiṃssā vā hoti, tassā kataṃ, tassā dīyate, tassā nissaṭaṃ, tassā pariggaho, tassā patiṭṭhitaṃ, tāya vā, evaṃ etissā etāya, imissā imāya, amussā amuyā, etehīti kiṃ? Sabbāya, nādīnaṃ tveva? Sā, ghapatotveva? Tāhi amūhi.
借助于壶形器皿等,这河流是否属于或存在于某一处?若是如此,从何而来?由谁施予?由谁导致消退?由谁所聚集?由谁建立?或者说是由此者,如此者,此处者,彼处者,此人或彼人,或这些众生所作所为,究竟为何?总之,就是一切河流吗?是的,正是河流。正是借助壶形器皿等而成。
§47
47. Naṃmhi nuka dvādīnaṃ sattarasannaṃ.
47. 水中不止十二,而是十七。
Dvādīnaṃ sattarasannaṃ saṅkhyānaṃ nuka hoti naṃmhi vibhattamhi, dvinnaṃ catunnaṃ, pañcannaṃ, evaṃ yāva aṭṭhārasannaṃ, ukāro uccāraṇattho, kakāro antāvayavattho, tena naṃmhi na dīgho.
所谓十七的数字在水中的划分不止于十二,包括二、四、五,依此类推至十八。‘乌’音是发音之意,‘卡’音是结尾韵音,因此水中不会延长。
§48
48. Basukatinnaṃ.
48. 自然界的物质现象。
Naṃmhi bahuno katissa ca nuka hoti, bahunnaṃ, katinnaṃ.
水中产生诸多分类,这些种类具有多样性与复杂性。
§49
49. Ṇṇaṃṇṇannaṃ tito jhā.
49. 起承转合有其顺序与层次。
Jhasaññā tito naṃvacanassa ṇṇaṃṇṇannaṃ hoti, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, jhāti kiṃ tissannaṃ.
『Jhasaññā』者,非语也。何谓非语?谓三者,谓谓语、谓谓语、非谓语,何者为三者?
§50
50. Ubhinnaṃ.
50. 【两者之(属格双数)】
Ubhā naṃvacanassa innaṃ hoti, ubhinnaṃ.
『两者之』者,『两』字之词尾变为『两者之』,即『ubhinnaṃ』也。
§51
51. Suña sassa.
51. 「空」之属格语尾。
Nāmasmā sassa suña hoti, buddhassa, dvisakārapāṭhena siddhe lāghavatthamidaṃ.
『Suña sassa』者,名为『无』。此『无』,乃佛所说经文中两字句中所成义,简要明了。
§52
52. Ssaṃssāssāyesvitare kaññebhimānami.
52. 在【ssaṃ、ssā、ssāya、esv】诸格词尾中,除此之外的其余情形,〔女性指示代词〕取『kaññā』型(即普通阴性名词)变格,而非特殊的【imā】型或【māna】型。
Ssamādīsvitarādīnami hoti, itarissaṃ, itarissā, ekissaṃ, ekissā, aññissaṃ, aññissā, etissaṃ, etissā, etissāya, imissaṃ, imissā, imissāya, esviti kiṃ? Itarāya, esanti kiṃ? Sabbassaṃ, sabbassā.
『Ssamādīsvitarādīnami hoti』者,意为“自聚集所遮等产生”。此中他者、他者的、某一者、某一者的、他者、他者的、这个、这个的、这个(格助词),本者、此者、此者(格助词)、如此等词,何义?他者之语者,谓“彼所有皆为一切之所含”。一切皆融为整体,一体之中。
§53
53. Tāya vā.
53. 或用【tāya】形式。
Ssamādīsu tassā vā i hoti, tissaṃ tassaṃ, tissā tassā, tissāya tassāya, ssaṃssāssāyesvitveva? Tāya.
在【ssaṃ、ssā、ssāya、esv】等格词尾中,【tassā】亦可替换为【i】形,例如:单数属格/离格『tissaṃ』、『tassaṃ』,属格『tissā』、『tassā』,与格/属格『tissāya』、『tassāya』;而在上述【ssaṃ、ssā、ssāya、esv】诸格以外,则依前述规则处理,不适用本条——〔工具格单数〕则用『tāya』形式。
§54
54. Tetimāto sassa ssāya.
54. 「从『tā』、『etā』、『imā』而来,属格词尾『ssa』变为『ssāya』。」
Tāetāimāto sassa ssāyo hoti vā. Tassāya tāya, etissāya etāya, imissāya imāya.
从『tā』、『etā』、『imā』诸词而来,属格词尾『ssa』可选择性地变为『ssāya』。例如:『tassāya』或『tāya』(她的),『etissāya』或『etāya』(这位的),『imissāya』或『imāya』(这位的)。
§55
55. Ratyādīhi ṭo smino.
「55. Ratyādīhi ṭo smino」句,意为“关于爱等,正是在其中”。谓爱欲等法正安住于此所讨论之境界或本体中。
Ratyādīhi smino ṭo hoti vā, ratto rattiyaṃ, ādo ādismiṃ.
从『rati』等词而来,位格词尾『smiṃ』可选择性地变为『ṭa』。例如:『ratto』或『rattiyaṃ』(在夜间),『ādo』或『ādismiṃ』(在开始时)。
§56
56. Suhisubhasso.
56. 『苏希苏帕萨』规则。
Ubhassa suhisvo hoti. Ubhosu, ubhohi.
『乌帕萨』(双数)得『苏希斯瓦』之形。〔其余格:〕双数处格『乌浦苏』,双数具格『乌浦希』。
§57
57. Ltupitādinamā simhi.
57. 『以-图、父等名词,呼格单数得长音阿』规则。
Ltuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ ca ā hoti simhi. Kattā, pitā. Pitu, mātu, bhāvu, mītu, duhitu, jāmātu, nattu, hotu, potu.
以『ltu』为后缀的词(如『kattu』等)及『pitu』等词,在主格单数时,词干末尾变为『ā』。例:『kattā』(作者)、『pitā』(父亲)。属于此类变格的词有:pitu(父)、mātu(母)、bhāvu(兄弟)[Pali: bhāvu]、mītu[Pali: mītu]、duhitu(女儿)、jāmātu(女婿)、nattu(孙子)、hotu[Pali: hotu]、potu[Pali: potu]。
§58
58. Ge a ca.
58. 『呼格,以及阿(a)亦然』规则。
Ltupitādīnaṃ a hoti ge ā ca, bho katta, bho kattā, bho pita, bho pitā.
「Ltupita」等词并非单词,而是由多个成分组合而成。例如「ge ā ca」表示「在家中」;「bho katta」表示呼唤男性长辈或尊者时的敬称,意为「哎,长辈」;「bho kattā」同样是敬称,意为「哎,长辈啊」;「bho pita」和「bho pitā」是对父亲的尊称,相当于「哎,父亲」。整体用于称呼家中或家族前辈时的敬语用法。
§59
59. Ayunaṃ vā dīgho.
第五十九条。称谓年长者时,用「长寿者」。
A i u iccesaṃ vā dīgho hoti ge pare tiliṅge. Bho purisā, bho purisa, bho aggī, bho aggi, bho bhikkhū, bho bhikkhū.
在三性名词中,呼格之前,『a、i、u』三者的词尾元音,可任意延长为长音。〔例如:〕『贤者啊,诸人!』、『贤者啊,人!』、『贤者啊,诸火!』、『贤者啊,火!』、『贤者啊,诸比库!』、『贤者啊,比库!』
§60
60. Ghabrahmādite.
六十、关于『喀』,从梵天等。
Ghato brahmādito ca gasse vā hoti. Bhoti kaññe, bhoti kaññā, bho brahme, bho brahma, bho khatte, bho khatta, bho ise, bho isi, bho sakhe, bho sakha. Sakhi sakhīti itthiyaṃ siddhameva. Ākatigaṇo-yaṃ, evamaññatrāpi.
『喀』字在梵天等词之后,有时变为『嘎』。例如:『请问,小姐』(阴性呼格)、『请问,小姐』(另一形式)、『请问,梵天』(呼格甲式)、『请问,梵天』(呼格乙式)、『请问,刹帝利』(甲式)、『请问,刹帝利』(乙式)、『请问,仙人』(甲式)、『请问,仙人』(乙式)、『请问,朋友』(甲式)、『请问,朋友』(乙式)。至于阴性词『朋友』(长音形)与『朋友』(另形),则依常规推导即成,无须另立规则。此属不规则词类,其余亦依此类推。
§61
61. Nammādīhi.
第六十一条。以「Namma」及其类似词作为称呼。
Ammādīhi gasse na hoti. Bhoti ammā, bhoti annā, bhoti ambā.
由此产生的不会轻视。若为母亲、若为食物、若为乳母,则不可轻视。
§62
62. Rasso vā.
62. 绳索或类似物。
Ammādīnaṃ ge rasso hoti vā. Bhoti amma, bhoti ammā.
轻慢者家中或有绳索。无论是母亲或母者都不可轻慢。
§63
63. Gho ssaṃ, ssā, ssāyaṃ tiṃsu.
六十三、『喀』字在『萨姆』、『萨』、『萨雅姆』三处。
Ssamādīsu gho rasso hoti. Tassaṃ, tassā, tassāya, taṃ, sabhatiṃ, esviti kiṃ? Tāya, sabhāya.
在『萨姆』等词尾之前,『喀』字变为短音。例如:『他的』(属格单数甲式)、『他的』(属格单数乙式)、『他的』(属格单数丙式)、『他』(宾格单数)、『所有』(宾格单数)。为何加上『等』字?乃是为了排除以下情形:『她的』、『所有』(阴性属格),此二例不适用本规则,故『喀』字不变短。
§64
64. Ekavacana yosva-ghonaṃ.
六十四、单数格与复数格词尾之前,『喀』字不变。
Ekavacane yosu ca ghaokārantavajjitā naṃ nāmānaṃ rasso hoti tiliṅge. Itthiṃ, itthiyā, itthiyo, vadhuṃ vadhuyā, vadhuyo, daṇḍiṃ, daṇḍinā, daṇḍino, sayambhuṃ, sayambhunā, sayambhuvo, agho nanti kiṃ? Kaññāya, kaññāyo, oggahaṇamuttaratthaṃ.
单数中,若诸名词无复姓,称之为单称词。如“女人”、“女人们”、“女儿”、“女儿们”、“丈夫”、“丈夫们”、“自生者”、“自生者们”,这些词无复姓,有何意义?谓「姑娘」、「姑娘们」,是对保护之意的最高表达。
§65
65. Ge vā.
六十五、在呼格词尾前,有时变,有时不变。
Aghonaṃ ge vā rasso hoti tiliṅge, itthi, itthī, vadhu, vadhū, daṇḍi, daṇḍī, sayambhu, sayambhū. Aghonaṃtveva? Bhoti kaññā, bho go.
无复姓的『屋』称为单称,如“女人”、“女子”、“女儿”、“妻子”、“丈夫”、“丈夫女”、“自生者”、“自生者众”。为何说没有复姓呢?因『姑娘』而起,屋即为其名。
§66
66. Sismiṃ nānapuṃsakassa.
66. 在无性气者中。
Napuṃsakavajjitassa nāmassa sismiṃ rasso na hoti. Itthī, daṇḍī, vadhū, sayambhū. Sisminti kiṃ? Itthiṃ, anapuṃsakassāti kiṃ? Daṇḍi kulaṃ.
无性气者无复姓,其名在无性气中无复姓。有“女子”、“丈夫女”、“妻子”、“自生者”。何谓无性气?谓“女人”,无乳者也。何谓无乳者?是指无乳的女性家族。
§67
67. Gossāgasihinaṃsu gāvagavā.
67. 谈及牛牛群之间。
Gasihinaṃvajjitāsu vibhattīsu gosaddassa gāvagavā honti. (Gāvaṃ, gavaṃ), gāvo, gavo, gāvena, gavena, gāvassa, gavassa, gāvasmā, gavasmā, gāve, gave. Agasihinaṃsūti kiṃ? Bho go, go tiṭṭhati, gohi, gonaṃ.
在非「格」(位格)以外的格变化中,「牛」字的词根变为『牛』(gāva-)或(gava-)形式。(宾格单数:)『牛』、『牛』;(主格复数:)『诸牛』、『诸牛』;(具格单数:)『以牛』、『以牛』;(属格单数:)『牛之』、『牛之』;(从格单数:)『从牛』、『从牛』;(处格单数:)『于牛』、『于牛』。所谓「非格(位格)以外」者,是为何义?如:呼格『汝牛!』、主格单数『牛立』、具格复数『以诸牛』、属格复数『诸牛之』——此等皆不作变换。
§68
68. Sumhi vā.
六十八、处格复数时,可选用变换形式。
Gossa sumhi gāvagavā honti vā. Gāvesu, gavesu, gosu.
『go』(牛)一词在第七格复数时,可变为『gāva』或『gava』两种词干形式。例:『gāvesu』、『gavesu』(两者均为「在诸牛中」之义),亦可直接用原形『gosu』。
§69
69. Gavaṃ sena.
六十九、属格复数时,以「gavaṃ」形式接「naṃ」词尾。
Gossa se vā gavaṃ hoti saha sena. Gavaṃ, gāvassa, gavassa.
『go』(牛)一词在第六格单数时,可选择变为带『se』词尾的『gavaṃ』形式。例:『gavaṃ』、『gāvassa』、『gavassa』(三者均表「牛的」之义,即属格单数)。
§70
70. Gunnaṃ ca naṃnā.
七十、以及属格复数变为「gunnaṃ」形式。
Naṃvacanena saha gossa gunnaṃ hoti gavaṃca vā. Gunnaṃ, gavaṃ, gonaṃ.
「与 naṃ 格语尾相连时,go 变为 gunnaṃ 或 gavaṃ。」如:gunnaṃ(诸牛之)、gavaṃ(诸牛之)、gonaṃ(诸牛之)。
§71
71. Nāssā.
71. 属于『ā』替换规则。
Goto nāssa ā hoti vā. Gāvā, gavā, gāvena, gavena.
「go」(牛)词干的「o」,可选择性地变为「ā」。例:「gāvā」、「gavā」、「gāvena」、「gavena」。
§72
72. Gāvumhi.
72. 于「牛」(单数位格)。
Aṃvacane gossa gāvha vā hoti. Vāvhaṃ, gāvaṃ, gavaṃ. Gossa goṇādeso na kato… saddantarattā.
在宾格(单数)中,「go(牛)」的词干可变为「gāv」或「gav」。例如:「vāv」(按:此为示范变化形)、「gāvaṃ」(宾格单数)、「gavaṃ」(宾格单数另一形)。「go」的词干未置换为「goṇa」等形式……是因为属于不同词类之故。
§73
73. Yaṃ pīto.
73.【凡属所悦意者】
Pasaññīto aṃvacanassa yaṃ vā hoti. Itthiyaṃ, itthiṃ. Pītoti kiṃ? Daṇḍiṃ, rattiṃ.
『被认可』者,乃于『阃』格词尾之『阃』字可随宜替换。阴性形式为『itthiyaṃ』对应『itthiṃ』。何以须有『被认可』之条件?盖如『daṇḍiṃ』、『rattiṃ』等词即不适用此规则。
§74
74. Naṃ jhīto.
第七十四条。非清净者也。
Jhasaññīto aṃvacanassa naṃ vā hoti. Daṇḍinaṃ, daṇḍiṃ. Kathaṃ ‘buddhaṃ ādiccabandhuna’nti? Yogavibhāvā. Jhāti kiṃ? Itthiṃ. Īti kiṃ? Aggiṃ.
「Jhasaññīta」者,非柔和之言也。杖者,杖也。如何说『佛陀为生死之因』?具足力量之分明。何谓「Jhāti」?如女。何谓「Īti」?火焰也。
§75
75. Yonaṃ none pume.
第七十五条。非彼人者。
Jhīto yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge. Daṇḍīno, daṇḍine, daṇḍī, jhīto tveva? Itthiyo, pumeti kiṃ? Daṇḍīni kulāni.
「Jhīto」与不同之义,依照男女各别。杖者,杖,也。果真为「Jhīto」耶?如女;男者谓为何?杖族众也。
§76
76. No.
第七十六条。否。
Jhīto yonaṃ no vā hoti pulliṅge. Daṇḍino tiṭṭhanti, daṇḍino passa, daṇḍī vā.
若雌牛并非公牛,则称为雌牛。带杖者立于此,彼亦为持杖者,亦可称为持杖者。
§77
77. Smino ni.
第七十七条。于“在…中”之用法。
Jhīto smiṃvacanassa ni hoti vā, daṇḍini, daṇḍismiṃ, jhīto tveva? Aggismiṃ.
在以「jhi」结尾的词中,位格单数词尾「smiṃ」可变为「ni」(可选)。例如:「daṇḍinī」(持杖者,主格)、「daṇḍismiṃ」(持杖者,位格)。「以jhi结尾者才适用」——这一限定是为何?以排除「aggismiṃ」(火,位格)之类不属此规则的形式。
§78
78. Ambvādīhi.
七十八、由「阿姆巴」等〔词根〕开始。
Ambuādīhi sminoni hoti vā, phalaṃ patati ambuni, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape kataṃ, vātveva? Ambumhi, paṃsumhi.
“ambuādīhi”是否等同“sminoni”?水中果实掉落,如同烈日下之花,风中之物一般?此处指在水中,如同花于风中。
§79
79. Kammādito.
第七十九条:从业格等起。
Kammādito smino ni hoti vā. Kammani kamme. Kamma, camma, vesma, bhasma (asma), brahma, atta, ātuma, ghamma, muddha. Kammāditoti kiṃ? Buddhe.
业所生者,是否存在?于行为,行为之中,即业、业力、习气、灰烬(石灰)、梵、我、有情、气息、糊涂。所谓‘业所生’为何?是于佛中。
§80
80. Nāsseno.
八十。不存在此者。
Kammādito nāvacanassa eno vā hoti. Kammena, kammanā, cammena, cammanā, kammāditotveva? Buddhena.
业所生,是否不为言辞所有?是以行为、行为而生、习气、习气而生,正如业所生?是于佛中。
§81
81. Jhalā sassa no.
八十一。没有此者。
Jhalato sassa no vā hoti. Aggino aggissa, daṇḍino daṇḍissa, bhikkhuno bhikkhussa, sayambhuno sayambhussa,
火之于火者,没有存在,刑罚之于刑罚者,没有存在,比库之于比库者,没有存在,觉者之于觉者,同理。
Kathaṃ ‘yo ca sisso mahāmune’ ti? (3) ‘‘Ito kvaci sassa ṭānubandho’’ti brahmādīsu pāṭhā sassa e ṭānubandho.
‘何以称为“尊者及弟子”?’(三处)“此处何为身体纽带?”所谓诸梵等中,乃是身体纽带。
§82
82. Nā smāssa.
八十二、不应有此。
Jhalato smāssa nā hoti vā. Agginā aggismā, daṇḍinā daṇḍismā, bhikkhunā bhikkhusmā, sayambhunā sayambhusmā.
燃烧者不应有此。火以火为自性,杖以杖为自性,比库以比库为自性,世尊以世尊为自性。
§83
83. Lā yo naṃ vo pume.
八十三、何人为你们立约?
Lato yonaṃ vo hoti vā pulliṅge. Bhikkhavo bhikkhū, sayambhuvo sayambhūpumeti kiṃ? Āyūni.
立约之人或是你们男性者。比库即比库们,世尊即世尊们,这又是什么?乃指生命。
§84
84. Jantvādito no ca.
八十四、生类之约亦非如此。
Jantvādito yonaṃ no hoti vo ca vā pulliṅge. Jantuno, jantavo jantuyo, gotrabhuno, gotrabhuvo gotrabhū. Sahabhuno, sahabhuvo sahabhū.
生类之约或为你们男性者。生类者,指生类,父族类,族基;同族者,同族基,同族依存者。
§85
85. Kūto.
八十五、由「库」〔尾〕开始。
Kūpaccayantato yonaṃ no vā hoti pulliṅge, viduno vidū, viññuno viññū, sabbaññuno sabbaññū.
由词基末尾〔加〕所生之属格词尾,在阳性中可有或无「no」:『viduno/vidū』(智者的)、『viññuno/viññū』(有识者的)、『sabbaññuno/sabbaññū』(一切知者的)。
§86
86. Dhalāpo-musmā.
86. 「阿」字于「那」字位,发生脱落。
Amusaddato yonaṃ lopova hoti pulliṅge, amū, pumetveva? Amuyo amūni. Vopavādoyaṃ.
「阿毋」词之「那」字,于阳性中,如「优那」之例发生脱落,则得「阿毋」;若为男性之形,则「阿毋约」「阿毋尼」。此乃异说。
§87
87. Na no sassa.
87. 「sa」的属格词尾「ssa」,不换用「no」。
Amusmā sassa no na hoti, amussa, noti kiṃ? Amuyā.
于「阿毋」词之「萨」字位,「诺」字不得出现,故为「阿毋萨」;言「不」者何义?「阿毋亚」则不在此限。
§88
88. Yolopanisu dīgho.
88. 命名为『夜罗跋提』,意为长的。
Yonaṃ lope nisu ca dīgho hoti, aṭṭhī aṭṭhīni, yolopanisūti kiṃ? Rattiyo.
『夜罗跋提』意为长者,长短如同八八八,解释其意为『夜罗跋提』即『日轮』。
§89
89. Sunaṃhisu.
89. 在「su」、「naṃ」、「hi」、「su」等(复数)格位词尾之前〔适用此规则〕。
Esu nāmassa dīgho hoti. Aggīsu, aggīnaṃ, aggīhi.
此处名称亦表现为长者,例如『阿耆尼』、『阿耆那』、『阿耆希』。
§90
90. Pañcādīnaṃ cuddasannama.
90. 十五种中的第十四。
Pañcādīnaṃ cuddasannaṃ sunaṃhisva hoti. Pañcasu, pañcannaṃ, pañcahi, chasu, channaṃ, chahi, evaṃ yāva aṭṭharasā.
十五种中第十四名为『苏纳希苏』,用法为『五种』、五者的属格、与格,『六种』、六者的属格、与格,诸如此类共至第十八种。
§91
91. Yvādo ntussa.
91. 「亦瓦」等,用于「恩图」之位。
Yvādīsu ntussa a hoti. Guṇavantā, guṇavantaṃ, guṇavante, guṇavantena iccādi, yvā-doti kiṃ? Guṇavā tiṭṭhati.
在「yvā」等情况下,「nt」变为「a」。例如:「有德者」(主格复数)、「有德者」(宾格单数)、「有德者」(宾格复数)、「凭借有德者」(具格单数),等等。为何加「yvā」等限定?因为「有德者正站立」一句中〔词尾不变〕。
§92
92. Ntassa ca ṭa vaṃse.
九十二、【nt】于【ṭa】词系中亦〔变化〕。
Aṃsesu ntappaccayassa ṭa hoti vā ntussa ca. Yaṃ yaṃ hi rāja bhajati santaṃvāyadi vā asaṃ, kiccā-nakubbassa kareyya kiccaṃ, himavaṃva pabbataṃ, sujātimantopi ajātimassa. Yogavibhāgenāññatrāpi. Cakkhumā andhitā honti, vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti.
『部分』(aṃsa)中,ntappaccaya有时接ṭa,有时接ntussa。国王所分配的部分,无论是福德分配还是不福德分配,皆须受其义务;这如冰山般巨大,既有生者,也有未生者。按性质划分,亦有不同。眼目昏盲者多,修行人中则多具色德者。
§93
93. Yosu jhissa pume.
九十三、【jh】类词于【yo】格位中,阳性〔词尾〕变为【ī】。
Jhasaññassa issa yosu vā ṭa hoti pulliṅge. Aggayo aggī, jhaggahaṇaṃ kiṃ? Ikārantasamudāyassa ṭa mā siyābhi, rattiyo, iggahaṇaṃ kiṃ? Daṇḍino, pumeti kiṃ? Aṭṭhīni.
凡属『jh』类名称者,其词尾【i】于【yo】格位中,在阳性词中可选择变为【ī】。〔例如〕:『aggayo』或『aggī』(火,主格复数)。〔规则中〕特别标举『jh』,是为何故?为使【i】结尾词类整体不被纳入此规则——〔如〕『rattiyo』(夜,主格复数,不变为长音)。〔规则中〕特别标举『i』,是为何故?〔以排除〕『daṇḍino』(持杖者,主格复数)。〔规则限定〕『阳性』,是为何故?〔以排除〕『aṭṭhīni』(骨,中性,主格复数,不适用此变化)。
§94
94. Vevosu lussa.
第九十四条。『沸腾』。
Lasaññassa ussa vevosu ṭa hoti. Bhikkhave, bhikkhavo, vevosūti kiṃ? Jantuyo, uggahaṇaṃ kiṃ? Sayambhuvo.
『沸腾』是一切拉桑那(伤害)之热。比库们,比库们,所谓『沸腾』为何?众生,何为『拔除』?从自身生起。
§95
95. Yomhi vā kvaci.
第九十五条。『某时或某处』。
Yomhi kvaci lasaññassa ussa vā ṭa hoti. Hetayo, nandanti taṃ kurayo dassanena, ajjeva taṃ kurayo pāpayatu. Vāti kiṃ? Hetuyo.
『某时』或『某处』皆是拉桑那之热。原因者,使人愉悦者如是作显现,今日如是作恶。所谓『吹动』为何?即因缘也。
§96
96. Pumālapane vevo.
第九十六条。『扶摇炎热』。
Lasaññato uto yossālapane vevo honti vā pulliṅge. Bhikkhave, bhikkhavo bhikkhū, pumeti kiṃ āyūni, ālapaneti kiṃ? Jantuyo tiṭṭhanti, lutotveva? Dhenuyo, sayambhuvo.
拉桑那之上,或因风吹而有扶摇之热或雄性。比库们,比库们,比库们,何为『雄性』?何为『谈论』?众生立于彼处,即为法转移?母牛,自生。
§97
97. Smāhismiṃ naṃ mhābhimhi.
在此义中为『乃至』。
Nāmasmā paresaṃ smāhisminnaṃ mhā bhimhi vā honti yathākkamaṃ. Buddhamhā buddhasmā, buddhebhi buddhehi, buddhamhi buddhasmiṃ, bahulādhikārāapavādavisayepi, dasasahassimhi dhātuyā.
称谓他人时,不能随意使用乃至之语。例如称佛,应说『如佛者』,称佛众,应说『如佛者们』,或『在佛中者』。此乃广泛权威及舆论领域中最为常见,达十万多界。
§98
98. Suhisvasse.
如是应说。
Akārantassa suhisve hoti. Buddhesu buddhehi.
不作某事者应如是说。在诸佛中则称诸佛。
§99
99. Sabbādīnaṃ naṃmhīca.
对所有不作者,皆应以『乃至』之辞。
Akārantānaṃ sabbādīnaṃ e hoti naṃmhi suhisu ca. Sabbesaṃ, sabbesu, sabbehi, sabbādīnanti kiṃ? Buddhānaṃ, assetveva? Amūsaṃ. Sabba katara katama ubhaya itara añña aññatara aññatama (4) ‘‘pubbaparā-varadakkhiṇuttarā-dharāni vavatthāyamasaññāyaṃ’’ (pā,1,1,34) ya tya ta eta ima amu kiṃ eka tumha amha.
所谓所有者、诸者、以诸者,乃至等为何?这是在指佛众,类似于『必然之物』。此处不虚假。所谓『所有、何者、彼此、此一』,乃指先后左右之不同类别,皆由『先前、之后、左方、右方』等众多歧义延展而成。
§100
100. Saṃsānaṃ.
100. 『saṃsā』之复数属格。
Sabbādito naṃvacanassa saṃsānaṃ honti. Sabbesaṃ, sabbesānaṃ.
诸言语之中,有所起的就是轮回。此处『诸』者,涵盖所有诸事。
§101
101. Ghapā sassa ssā vā.
101. 『gha』类及『pā』类词干,其单数属格词尾『sa』可替换为『ssa』或『ssā』(两者可选)。
Sabbādīnaṃ ghapato sassa ssā vā hoti, sabbassā sabbāya, paggahaṇamuttaratthaṃ.
诸起之中,争执即为其一,谓从总体出发,以上下取舍为旨。
§102
102. Smino ssaṃ.
102. 单数属格词尾『smino』替换为『ssaṃ』。
Sabbādīnaṃ ghapato smino ssaṃ vā hoti, sabbassaṃ sabbāya, amussaṃ amuyā.
诸起之中,争论即为其一,谓从整体而论,彼此相对而分。
§103
103. Yaṃ.
103. 「याṃ」格(业格单数)。
Ghapato smino yaṃ vā hoti, kaññāyaṃ kaññāya, rattiyaṃ rattiyā, vadhuyaṃ vadhuyā, sabbāyaṃ sabbāya, amuyaṃ amuyā.
无论是以哪一种方式聚集,便以相称相称,夜以继夜,夫妻以夫妻,普遍以普遍,不可指明者以不可指明者。
§104
104. Tiṃ sabhāparisāya.
104. 于众会中聚集。
Sabhāparisāhi smino tiṃ vā hoti, sabhatiṃ sabhāya, parisatiṃ parisāya.
众会聚集中,便以众会,以会众,以群众相称。
§105
105. Padādīhi si.
105. 由「足」等词接「主格词尾」。
Ehi smino si hoti vā, padasi padasmiṃ, bilasi bilasmiṃ.
由“行”起而言,行即脚步、脚迹处,踱步、踱步中。
§106
106. Nāssa sā.
106. 彼(阴性)非此。
Padādīhi nāssa sā hoti vā, padasā padena, bilasā bilena.
取足者,无此者,或以脚为足,以脚作为脚,以灰为灰。
§107
107. Kodhādīhi.
107. 由愤怒等。
Ehi nāssa sā hoti vā, kodhasā kodhena, atthasā atthena.
取恼者,无此者,或以恼怒为恼怒,以恼作为恼,以利益为利益。
§108
108. Atena.
108. 以彼(工具格)。
Akārantato parassa nāvacanassa enādeso hoti, buddhena, atoti kiṃ? Agginā.
因为他人无行为之故,此命令才有此意,世尊如是说,缘何?如火焰般。
§109
109.Sisso.
弟子。
Akārantato nāmasmā sissa o hoti, buddho, atotveva? Aggi.
由于无行为,名为士子者存在吗?世尊,这或许是过度的说法吗?答案是火。
§110
110. Kvace vā.
110. 有时或(省略)。
Akārantato nāmasmā sissa e hoti vā kvaci, vanappagumbe yathā phussitagge. Apavādavisayepi bahulaṃvīdhānā-sukhe dukkhe . Vāti kiṃ? Vanappagumbo kvacīti kiṃ? Pakkhe sabbattha mā hotu.
由于无行为,名为士子的或某时存在,如同森林蜗牛在湿润的树枝上。对除外的境界也多种多样,有快乐与苦患。风吹时如何?森林蜗牛为何在某处?凡事皆当保持平衡。
§111
111. Aṃ napuṃsake.
111. 中性词取『aṃ』尾。
Akārantato nāmasmā sissa aṃ hoti napuṃsakaliṅge. Rūpaṃ.
由于无行为,名为士子的存在于性别不分种类。色身。
§112
112. Yonaṃ ni.
一一二、坚固的种子。
Akārantato nāmasmā yonaṃ ni hoti napuṃsake. Sabbāni rūpāni, niccavidhāne phalaṃ ekaccādisabbādīnaṃ paṭhamāyaṃ.
因为不存在性别,所以称为非男性的种子。诸所有色,是依常制而生,所有色中,有些首先为果报而出生。
§113
113. Jhalā vā.
一一三、消减的种子。
Jhalato yonaṃ ni hoti vā napuṃsake, aṭṭhīni aṭṭhī, āyūni āyū.
由消减而成的种子,是非男性的,骨头是骨头,寿命是寿命。
§114
114. Lopo.
一一四、断灭的种子。
Jhalato yonaṃ lopo hoti, aṭṭhī, āyū, aggī, bhikkhū, jhalātveva? Aggayo. Pageva kasmā na hoti? Antaraṅgattā akārassa.
由消减而生的种子即是断灭,是骨头、寿命、火、比库,难道仅仅因为消减而生吗?不是的,因为本质上是无性的。
§115
115. Jantuhetvīghapehi vā.
115. 或因有情的缘故。
Jantuhetūhi īkārantehi ghapa saññehi ca paresaṃ yonaṃ vā lopo hoti, jantū jantuyo, hetū hetuyo, daṇḍī daṇḍiyo, kaññā kaññāyo, rattī rattiyo, itthī itthiyo, dhenū dhenuyo, vadhū vadhuyo.
因有情者、因指示者、摧破相等诸相之故,他人的胎亦或消亡。所谓有情即是众生,缘由即为缘由,杖者为杖者,少女为少女,妇女为妇女,母牛为母牛,新妇为新妇。
§116
116. Ye passivaṇṇassa.
116. 『ye』用于似『i』音者。
Pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti vā yakāre, ratyo ratyā, ratyaṃ, pokkharañño, pokkharaññā, pokkharaññaṃ, vā tveva? Rattiyo, passāti kiṃ? Daṇḍiyo, ivaṇṇassāti kiṃ? Dhenuyo vadhuyo. Kathaṃ ‘anuññāto ahaṃ matyā’ti? ‘Ye passā’ti yogavibhāgā.
如所见之色,因其相状消减,或如若形状;如群之女性,池塘之池水等,如斯乎?妇女乎?所见之色者,见乎何物?杖者,所见若何?母牛新妇。‘我不识’之语如何释?‘所见者’即是观修之分。
§117
117. Gasīnaṃ.
117. 属于以『ga』等结尾词之格尾。
Nāmasmā gasīnaṃ lopo hoti vijjhantarābhāve, bho purisa, ayaṃ, daṇḍī.
因名称故,杆者不被废止,缺乏内在异;人啊,此即杖者。
§118
118. Asaṅkhyehi sabbāsaṃ.
118. 在无数者中皆然。
Avijjamānasaṅkhyehi parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti, ca vā eva evaṃ, etasmāyeva liṅgā asaṅkhyehi syādyuppatti anumīyate.
因无明的无数存在,彼此分别的诸法皆已灭尽,情况亦复如是;故由此可知识无数者为止存在的标志。
§119
119. Ekatthatāyaṃ.
119. 在表达单一性之时。
Ekatthībhāve sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti bahulaṃ, puttīyati, rājapuriso, vāsiṭṭho, kvaci na hoti bahulaṃ vidhānā-parantapo, bhagandaro, parassapadaṃ, attanopadaṃ, gavampati, devānaṃpiyatisso, antevāsī, janesuto mamattaṃ māmako.
一义存在时,诸法多数分别终灭,然亦有时不同,譬如王子、长者,在某处未曾多所分别,犹如沃脂 、膏腴,亦如他体、本人,牧牛者,天众所爱,居常者,子众父母所爱。
§120
120. Pubbasmāmādito.
120. 以上所述为初说。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthaṃ tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti. Adhitthi. Idha na hoti bahulaṃ
原说为初始一义,继而彼列众多分别皆灭。以其义。此处无多分别。
Vidhānā yathāpatthīyā, yathāparisāya, pubbasmāti kiṃ? Gāmagato.
制定规则应当合适、恰当,如同适合众人那样,从前所说为何?就是行脚行者。
§121
121. Nātoma pañcamiyā.
121、不应是第五个。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ, tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti, antu, bhavatyapañcamyā, upakumbhaṃ, apañcamiyāti kiṃ? Upakumbhā ānaya.
单一的义理若先被一者所造作,继而其他众多义理的分别则不会消失,然以第五者为准,那什么是第五者?就是聚集,聚集众义。
§122
122. Vā tatiyāsattaminaṃ.
122、或者是第三者的七倍。
Amādekatthā pubbaṃ yadekatthamakārantaṃ, tato parāsaṃ tatiyāsatthamīnaṃ vā aṃ hoti, upakumbhena kataṃ, upakumbhaṃ kataṃ, upakumte nidhehi, upakumbhaṃ nidhehi.
单一的义理若先由一者所造作,继而他者乃至第三者的七倍或更多有时出现,皆因聚集所成,聚集所成,以聚集的藏汇聚。
§123
123. Rājasī nāmhi.
123. 『rājasī』用于名格中。
Nāmhi rājassi vā hoti, sabbadattena rājinā, vātveva? Raññā.
名号固然属于国王,凭借一切拥有由国王所掌控,是否如风一般?是的,属于国王。
§124
124. Sunaṃhisū.
一百二十四。须那嗯希苏(词语名)。
Rājassa ū hoti vā sunaṃhisu, rājūsu rājesu, rājūnaṃ raññaṃ, rājūhi rājehi.
国王的标志是什麽?属于国王,属于诸王,属于国王们的国度,属于国王们。
§125
125. Imassāditthiyaṃṭe.
一百二十五。此处“亚迪提亚”词语。
Imasaddassānitthiyaṃ ṭe hoti vā sunaṃhisu, esu imesu, esaṃ imesaṃ, esi imehi, anitthiyanti kiṃ? Imāsu, imāsaṃ, imāhi.
此词的含义为亚迪提亚。若作为听觉的词形,属于这类,这个,这些,以这些,意谓不好的。何为不好?在这些、这些的、这些中。
§126
126. Nāmha nimi.
一百二十六。名号和名字。
Imasaddassānitthiyaṃ nāmhi anaimiiccādesā honti, anena imīnā, anitthiyaṃtveva? Imāya.
这句话的意义上,没有叫做「anaimicca」的地方,因为借助这个词,难道说这里就有不利之处吗?因这句话如此。
§127
127. Simha napuṃsakassāyaṃ.
一二七、属于雄狮境界的男子。
Imasaddassānapuṃsakassa ayaṃ hoti simhi, ayaṃ puriso, ayaṃ itthī, anapuṃsakassāti kiṃ? Imaṃ.
这个词对于男子而言,属于雄狮,即这是男人,这是女人,既非男子亦非女子,究竟是什么意思?是这样的。
§128
128. Tyatetānaṃ tassa so.
一二八、彼此远离的。
Tyatetānamanapuṃsakānaṃ tassa so hoti simhi, syo puriso, syā itthī, evaṃ so, sā, eso, esā, anapuṃsakassetveva? Tyaṃ, taṃ, etaṃ.
彼此远离的非男子者属于雄狮,既为男子,亦为女子,是如此,这个,这个,那这个,就是未有男子之义的。彼此远离,这个,那个,这个。
§129
129. Massāmussa.
massa 变为 ussa。
Anapuṃsakassāmussa makārassa so hoti simhi, asu puriso, asu itthī.
非男子者中,凶恶肆虐者如狮子,恶劣的男子,恶劣的女子。
§130
130. Ke vā.
130. 『ke』或换用其他形式。
Amussa massa ke vā so hoti, asuko amuko, asukā amukā, asukaṃ amukaṃ, asukāni amukāni.
非男子者中谁是呢?是恶人或是非恶人,恶者或非恶者,恶者们或非恶者们,恶人们或非恶人们。
§131
131. Tatassa no tabbāsu.
131. 对此无应当者。
Tasaddassa tassa no vā hoti sabbāsu vibhattīsu, ne te nāyo tāyo, naṃ taṃ, nāni tāni iccādi.
言语中对此无对应的所有语素,不是这也不是彼,不是此也不是彼,不是诸如这些的音韵组合。
§132
132. Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhisvi massa ca.
132. 在此教法中,说法和语素皆是依相应的语言习俗。
Sādīsvimassa tatassa ca ṭo vā hoti, assa imassa, asmā imasmā, asmiṃ imasmiṃ, assāya imissāya, assaṃ imissaṃ, assā imissā, āsaṃ imāsaṃ, amhā imamhā, amhi imamhi, assa tassa, asmā tasmā, asmiṃ tasmiṃ, assāya tassāya, assaṃ tassaṃ, assā tassā, āsaṃ tāsaṃ, amhā tamhā, amhi tamhi, ssāyādiggahaṇamādesantare mā hotūti.
如『那』、『此』等语,有以下用法:『那』者指『彼』;『此』者指『这』;『彼此』相对;『于此』特指此方;『彼方』特指彼侧;『彼此』指对方;『从此』、『此处』、『从彼』、『彼处』等用法皆在语法连结中起作用,但不会作冠词引出所属句中起偏斜含义。
§133
133. Ṭe sissisismā.
第133条,论『汝弟子等』。
Isismā sissa ṭe vā hoti, ‘yo nvajja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise’, vātveva? Isi.
『是弟子』者,即『你弟子』;意谓:‘谁若对律中疑难不解,唯此弟子乃能明解’,此谓何意?即此弟子也。
§134
134. Dutiyassa yossa.
134. 第二格(属格)的『yo』变为『ssa』。
Isismā parassa dutiyāyossa ṭe vā hoti, ‘samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise’, vātveva? Isayo passa, dutiyassāti kiṃ? Isayo tiṭṭhanti.
『是弟子』谓一位‘他人之第二者’,用法如‘礼拜沙门婆罗门,具足行为之人皆是’,此谓何意?是第二者即在侧者。
§135
135. Ekaccādīha to.
第135条,论起首词「一分」及其含义。
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti, ekacce tiṭṭhanti, ekace passa, atoti kiṃ? Ekaccāyo, evaṃ esa sa paṭhama.
于无行为者中,有些如是生起,有些则安住,有些观察,有些不观察,这是什么意?此即初义。
§136
136. Na nissa ṭā.
136. 非属格语基。
Ekaccādīhi parassa nissa ṭā na hoti, ekaccāni.
对于他者,有些无安住,这是部分。
§137
137. Sabbādīhī .
137. 与「一切」等词连用。
Sabbādīhi parassa nissa ṭā na hoti, sabbāni.
对于他者,诸皆无安住,是诸皆。
§138
138. Yonameṭa.
138. 此乃其方式。
Akārantehi sabbādīhi yonameṭa hoti, sabbe tiṭṭhanti, sabbe passa, atotveva? Sabbāyo.
『以无为诸始』者,谓诸所有之所由生起皆因非造作而成。诸法皆恒常存在,诸法皆显现于眼前,岂非如是?皆然也。
§139
139. Nāññaṃ canāmappadhānā.
第139条 无他余的低等初聚(或称无他余的少所有)
Nāmabhūtehī appadhānehi ca sabbādīhi yaṃ vuttaṃ, yañcāññaṃ sabbādikāriyaṃ, taṃ na hoti, te sabbā, te piyasabbā, te atisabbā.
『名为存在及少所有诸法中所说的一切由他所成者』,一切非他作成者,虽他所成,但诸法皆非如是者,诸法皆为此者,诸法极为最优,诸法极为最上。
§140
140. Tatiyatthayoge.
第140条 第三义合
Tatiyatthena yoge sabbādīhi yaṃ vuttaṃ, yañcāññaṃ sabbādi kāriyaṃ, taṃ na hoti, māsena pubbānaṃ māsapubbānaṃ.
以第三义合而言,诸一切由他所成之法所说者,彼此之间不俱成立,无月之前之月无也。
§141
141. Catthasamāse.
第141条 四时差异
Catthasamāsavisaye sabbādīhi yaṃ vuttaṃ, yañcāññaṃ sabbādikāriyaṃ, taṃ na hoti, ikkhiṇuttarapubbānaṃ, samāseti kiṃ? Amusañca tesañca dehi.
在第四正理领域中,所说的一切分别法,及彼此皆包含在一切分别法内者,彼则不成立。何以故?因为彼相互斥逆,前后不相合同。对此你可加以赐示解释。
§142
142. Veṭa.
142. 「维特」(弯曲茎植物)。
Etthasamāsavisadhaya sabbādīhi yadhassaṭa vutto, tassa vā hoti, pugguttare, pubbuttarā.
关于此处正理拆解,所说的一切分别法中,若数目为六十者,则或可存在于个别之中,或有先后顺序。
§143
143. Pubbādīhi chahī.
143. 与以「前」等为首的六词连用。
Etehi pubbādīhi chahi savisaye eṭa vā hoti, pubbe pubbā, pare parā, apare aparā, dakkhiṇe dakkhiṇā, uttare uttarā, adhare adharā, chahitikiṃ? Ye.
乃以此六初结(pubbādīhi chahi)作为分别,依存于此领域者有如此:先在之前者为“先”,随后者为“后”,非是者为“非”,在南方者为“南”,在北方者为“北”,在下方者为“下”,此等六者为何?即彼也,是也。
§144
144. Manādīhi smiṃsaṃnāsmānaṃ sisoosāsā.
一百四十四、由心起始,在此所称为自身、彼此、头、听闻、教诲诸义。
Manādīhi smimādīnaṃ sisoosāsā vā honti yathākkamaṃ, manasi manasmiṃ, manaso manassa, mano manaṃ, manasā manena, manasā manasmā, kathaṃ ‘putto jāto acetaso, hitvā yāti sumedhaso, suddhuttaravāsasā, hemakappanavāsase’ti? Sakattheṇatthā. Manatama tapa teja sira ura vaca oja rajayasa paya (6) ‘‘saravayā-yavāsacetā jalāsayākkhayalohapaṭamanesu’’.
在此教法中,心为众根之首,如人身体的头颅般重要。心对内在之心及自身,心对心,心对心识,心以心而动,心以心感应,心与心相互作用。如是,何以说“子出生无心识,舍利达智慧高明,超越凡尘净洁,身着金色华服”?此喻需明。心为最上,是苦行者之力,是头颅、胸膛、口舌、力量、血气、精华和精液汇聚之处,如诸根皆由心力所生,譬如竹篮溢水银线尽处之铁砂铜器。
§145
145. Sato saba bhe.
145. 『萨』字通用于所有格。
Santhasaddassa saba bhavati bhakāre, sabbhi.
『桑达』声字在巴卡拉处成为一切,〔即〕『萨毗』。
§146
146. Bhavato vā bhonto gayonāse.
146. 或由『婆瓦多』〔格〕,于呼格,〔语尾〕成『婆度』。
Bhavantasaddassa bhontādeso vā hoti gayonāse, bhonta bhavaṃ, bhonto bhavanto, bhotā bhavatā, bhoto bhavato, bho iti āmantaṇe nipāto ‘kuto nu āgacchatha bho tayo janā’, evaṃ bhavantati, bhaddeti saddantharena siddhaṃ, saddhanthaiti dassa dvibhāvena.
「有」字之「尊」字代换,在「嘎优那萨」处可以出现,亦可不出现:『尊』、『有』,『诸尊』、『诸有』,以具格而言『由尊』、『由有』,以属格而言『属尊』、『属有』;『尊』作为呼格助词,如『三位尊者,你们从何处来』,如此以「有」字而成;又以「吉祥」等字为词中间插入而得成立;以「萨达」中间插入,则由『达』字之重叠而成。
§147
147. Sissāggito ni.
【第一四七则】以『si』结尾者,脱落『ni』。
Aggismā sissa ni yoti vā, aggini aggi.
火焰、火舌或火焰,皆谓火。
§148
148. Ntassaṃ.
【第一四八则】『nt』之位,换为『ṃ』。
Simhi ntappaccayassa aṃ hoti vā, gacchaṃ gacchanto.
狮子作为猎物的条件,可说是狮子在追捕猎物的时候。
§149
149. Bhūto.
149. 『存在』(过去分词形)。
Bhūdhātuto ntassa aṃ hoti simhi niccaṃ punabbidhānā, bhavaṃ.
此处谓由于地的缘故,狮子必然地不断再生,便有生存。
§150
150. Mahantārahantānaṃ ṭā vā.
150、大阿拉汉们的咽喉。
Simhi mahantārahantānaṃ ntassa ṭā vā hoti, mahā mahaṃ, arahā arahaṃ.
『狮子』者,伟大的阿拉汉名号也。‘大’谓广大,‘阿拉汉’谓已断尽烦恼者。
§151
151. Ntussa.
【第一五一则】『ntu』之变化。
Simhi ntussa ṭā hoti, guṇavā.
『狮子』指“它的”意味着其品质高尚卓越。
§152
152. Aṃṅaṃ napuṃsake.
152. 『肢体』者,指男性阴阳之分。
Ntussa aṃṅaṃ honti simhi napuṃsake, guṇavaṃ kulaṃ, guṇavantaṃ kulaṃ, napuṃsaketiṃ kiṃ? Sīlavā bhikkhu.
『它的肢体』谓狮子没有男性生理之分;‘品质高尚之家族’,‘品德高尚之家族’,‘无男性生理’者为何?即具戒德的比库也。
§153
153. Himavato vā o.
153. 『北方山脉』或应如此解释。
Himavato simhī ntussa o vā hoti, himavanto himavā.
喜马拉雅山的雄狮若不是这狮子,则是喜马拉雅山上的狮王。
§154
154. Rājādiyuvāditvā.
154. 谈及国王及青年。
Rājādīhiyuvādīhi ca sissa ā hoti, rājā, yuvā. Rāja brahma sakha atta ātuma (7) ‘‘dhammo vāññatthe’’ daḷhadhammā, asma, (8) ‘‘imo bhāve’’ aṇimā, (mahimā, garimā) laghimā, yuva sā suvā maghava puma vattaha.
国王及青年都是弟子,国王即为青年。国王是梵行之友,是自体真我,法律不违反;坚定法则如磐石;“这些性格”柔弱而微小,(高大、尊贵)轻巧。青年如新生阳光,是英雄威猛之人。
§155
155. Vāmhānaṅa.
155. 『婆』替换『阿那』。
Rājādīnaṃ yuvādīnaṃ ca ānaṅa hoti vā aṃmhi, rājānaṃ rājaṃ, yuvānaṃ yuvaṃ.
国王等与青年等皆有赞颂。国王中的国王,青年中的青年。
§156
156. Yonamāno.
156. 「尤那」替换「阿那」。
Rājādīhi yuvādīhi ca yonaṃ āno vā hoti, rājāno yuvāno, vā tveva? Rājā rāje, yuvā yuve.
国王与青年之间的关系如何?他们是彼此的国王还是彼此的青年?国王即为国王,青年亦即为青年。
§157
157. Āyono ca sakhā.
157. 亲属关系亦如此。
Sakhato yona māyo no honti vā āno ca, sakhāyo, sakhino, sakhāno, vā tveva? Sakhā, sakhe.
亲属之间是否属于自己?或者是亲属、朋友、同伴?答案是亲属,即朋友。
§158
158. Ṭe smino.
158. 「帝」替换「斯弥诺」。
Sakhato smino ṭe hoti, sakhe, niccattho-yamārambho.
亲属之间的关系存在,朋友,这是彼此共同承担的目的。
§159
159. Nonāsesvi.
159. 「诺」在非彻底省略的情况下。
Sakhassa i hoti nonāsesu, sakhino, sakhinā, sakhissa.
『sakha』之属格变为『i』形式,用于除呼格以外的各格:『sakhino』(属格/与格)、『sakhinā』(具格)、『sakhissa』(属格/与格)。
§160
160. Smānaṃsu vā.
160. 【在从格与复数属格中,或变】
Sakhassa i vā hoti smānaṃsu, sakhismā sakhasmā, sakhīnaṃ sakhānaṃ.
『sakha』之离格与复数属格,亦可变为『i』形式:离格为『sakhismā』或『sakhasmā』,复数属格为『sakhīnaṃ』或『sakhānaṃ』。
§161
161. Yosvaṃhisu cāraṅa.
161. 『友』字变格规则之说明。
Sakhassa āraṅa vā hoti yosvaṃhisu smānaṃsu ca, sakhāro sakhāyo, sakhāresu sakhesu, sakhāraṃ sakhaṃ, sakhārehi sakhehi, sakhārā sakhā, sakhasmā, sakhārānaṃ sakhānaṃ.
『友』字,其主格单数或为长音尾形,或为短音尾形:主格复数『诸友』,处格复数『于诸友』,业格单数『友』,具格复数『以诸友』,从格单数『自友』,从格单数亦作另形,属格复数『诸友之』,属格复数亦作短尾形。
§162
162. Lthupitādīnamase.
162. 凡『尊者』、『父』等词,其属格单数变化规则如下。
Ltuppaccayantānaṃ pitādīnaṃ ca āraṅa hotī sato-ññatra, kattāro, pitaro, kattāraṃ, pitaraṃ, kattārā, pitarā, kattari, pitari, aseti kiṃ? Kattuno, pituno.
「依附亲属、如父等者,谓在此教法中,『施事者』与『父者』的分别,施事者者,父者也。『施事者们』与『父者们』为何?即为施事者、父者。」
§163
163. Namhi vā.
163. 于业格中,亦可(取此形式)。
Namhi ltupitādīnumānaṅa vā hoti, kattārānaṃ kattūnaṃ, ditarānaṃ pitunnaṃ.
「依附父等亲属之表法者,谓在此教法中,为施事者之施事者、父者之父者。」
§164
164. Ā.
以 ā。
Namhi ltupitādīnamā vā hotī, kattānaṃ kattūnaṃ, pītānaṃ pitunnaṃ.
「依附父等亲属之名法者,谓为施事者之施事者、父者之父者。」
§165
165. Salopo.
sa 省略。
Ltupitādihi sassa lopo vā hoti, katthu katthuno, sakamantātu sakamandhātuno, pītu pituno.
“乏渴”等语中,词根“乏渴”即“饥渴”或“不足”,依附词尾变化各异,“乏渴”“乏俩”“饮”“饮者”“饮之”等,在不同词位和语境下或显缺失或略显完整。如“乏渴者有停缺,处处具可对应,如同‘同类者’与‘同类之物’”,“饮者与饮之者,均为实在的饮用对象”。
§166
166. Suhisvāraṅa.
166. 在su与hi中,元音后加ṅ。
Suhisu ltupitādīnamāraṅa vā hoti, kattāresu kattūsu, pitaresu pitūsu, kattārehi kattūhi, pitarehi pītūhī.
待遇滋味等,称为“待遇”,或作“待遇法”,存在于给予者与接受者之间,如“给予者”和“接受者”,彼此对照,如给予者对应给予物,接受者对应所受物。
§167
167. Najjāyosmāma.
167. 不用于河流的『从格』(smā/mā)。
Yosu nadisaddassa āma vā hoti, najjāyo nadiyo.
若河流声响存在时,称为“河流水域”,乃是指河流本身。
§168
168. Ṭi katimhā.
168. 节录部分如此。
Katimhā dhayānaṃ ṭi hoti, kati tiṭṭhanti, kati passa.
禅那的数量有多少?分别是站立、坐卧、观看的数目各是多少?
§169
169. Ṭa pañcādīhi cuddasahi.
一百六十九。数字为三十五加十四。
Pañcādīhi cuddasahi saṃkhyāhi yonaṃ ṭo hoti pañca, pañca, evaṃ yāva aṭṭhārasā. Pañcādīhīti kiṃ? Dve, tayo, cattāro, cuddhasahīti kiṃ? Dve visatiyo.
三十五加十四是数目,表示计算方法五、五,如此至十八。『三十五加十四』为何?二、三、四,而『十四』为何?二十。
§170
170. Ubhagohi ṭo.
一百七十。
Ubhagohi yonaṃ ṭo hoti, ubho, ubho, gāvo, gāvo, kathaṃ ‘imekaratthiṃ ubhayo vasāmā’ti? Ṭomhi yakārāgamo.
两侧的数字是一百七十,两边、两边、牛、牛,如何理解『这两侧共存』?此数来自数字的组合。
§171
171. Āraṅa smā.
一百七十一。
Āravādesato yonaṃ ṭo hoti, sakhāro, kattāro, pitaro.
由于缘起而生的,称为母体、存在者、创造者、父者。
§172
172. Ṭoṭe vā.
172. 在『ṭo』处,亦可(用另一形式)。
Āravādesamhā yonaṃ ṭoṭe vā honti yathākkamaṃ, sakhāro, sakhāre sakhāyo, ṭoggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.
由缘起而各自生于母体者,如同亲属之子,彼此相依为伴,近远相联,如同轻便的结合体。
§173
173. Ṭā nāsmānaṃ.
173. 『ṭā』用于『nā』和『smā/naṃ』(的替代形式)。
Āravādesamhā nāsmānaṃ ṭā hoti, kattārā, kattarā. Kūci vā hoti bayulādhikārā, etādisā sakhāramhā.
由缘起而自为彼此,称为创造者们、决定者们。如同利箭般具权能者,属于此类关系之相依体。
§174
174. Ṭi smino.
174. 『ṭi』者,属于『smin』(位格单数词尾)也。
Āravādesamhā smino ṭi hoti, kattari, vitari.
「Āravāda」者,谓恼怒或谩骂之意,于此教法中,包含了命令与分配两种义释。
§175
175. Divādito.
第七十五条 名为「从白天起」。
Divādīhi nāmehi smino ṭi hoti, divi, bhuvi. Niccaṃ vakārāgamo.
「Divādīhi」诸名称包含于此教法中,有天(空中)、地(二地)之义,意指恒常之变易与不变。
§176
176. Rassāraṅa.
第七十六条 名为「丝绳针」。
Smimhi āro rasso hoti, kattari, nattari.
此处所说为「丝绳」,意谓在此即有如细线绳索,包含命令、否定二义。
§177
177. Pitādīnamanatvādīnaṃ.
第七十七条 名为「由父等不可数诸者」之义。
Natvādivajjitānaṃ pitādīnamāro rasso hoti sabbāsu vibhattīsu, pitaro, pitaraṃ, anutvādīnanti kiṃ? Nattāro.
除去『nat』等〔词干〕以外,『pit』等〔词干末尾之〕『ā』,在一切格变化中皆变短,〔例如〕:『pitaro』(父亲们,主格复数)、『pitaraṃ』(父亲,宾格单数)。〔加入〕『除去 nat 等以外』是为何?〔是为了排除〕『nattāro』(外甥们)〔这类形式,其词干末尾不变短〕。
§178
178. Yuvādīnaṃ suhisvānaṅa.
178. 「幼者」等词,于『甜处』格用『阿那』。
Suhisu yuvādīnaṃ ānaṅa hoti, yuvānesu, yuvānehi.
于『甜处』格,「幼者」等词用『阿那』,例如:幼者们(属格)、幼者们(具格)。
§179
179. Nonānesvā.
第179条。标题「Nonānesvā」:由否定词『no』与复合词『nāne-svā』组成。『nāna』为“多样、差别”,『svā』意为“自我、自己”。整体含义为“非自我之差别”,可引申为“不分别、不执著”。此为本条主题词,涵盖否定分别的义理。
Esu yuvādīnamā hoti, yuvāno, yuvānā, yuvāne.
于此等格位,「幼者」等词用『阿』,例如:幼者(主格单数)、幼者们(主格复数)、幼者们(业格复数)。
§180
180. Smāsminnaṃ nāne.
180. 从格与处格,用『那内』。
Yuvādīhi smāsminnaṃ nāne honti yathākkamaṃ, yuvānā, yuvāne.
「幼者」等词,从格与处格依次用『那内』,例如:从幼者(从格)、于幼者(处格)。
§181
181. Yonaṃ none vā.
181. 复数格词尾,或用『诺内』。
Yuvādīhi yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ, yuvāno, yuvāne, vāti kiṃ? Yuve passa, noggahaṇaṃ lāghavatthaṃ.
以『优瓦』等词结尾者,其主格复数词尾『若』可替换为『诺内』或保持原形,依序排列:『优瓦诺』、『优瓦内』。问:为何加『瓦』字?例如:『优威巴萨』。不摄取『诺』字,是为了简省之故。
§182
182. Ito ññatthe pume.
182. 此外,其余义于阳性中。
Aññapadatthe vattamānā ikārantato nāmasmā yonaṃ none vā honti yathākkamaṃ pulliṅge, tomaraṅkusapāṇino, tomaraṅkusapāṇine, vātveva? Tomaraṅkusapāṇayo, aññattheti kiṃ? Pāṇayo.
用于表示其他词义时,以『伊』韵结尾的阳性名词,其主格复数词尾『若』可替换为『诺内』或保持原形,依次为:『持矛钩手者』(主格复数)作『托玛拉昂库萨巴尼诺』、『托玛拉昂库萨巴尼内』,仅如此耶?亦可作『托玛拉昂库萨巴尼亚约』。问:为何限定『用于其他词义时』?因为若非此条件,则径作『巴尼亚约』。
§183
183. Ne smino kvaci.
183. 词尾『斯米』有时替换为『内』。
Aññapadatthe vatthamānā ikārantato nāmasmā smino ne hoti vā kvaci pulliṅge, kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariya vuttine, vātveva? Ariyavuttimhi, pumetveva? Ariyavuttiyā.
因他人所给予的名字存在于此教法中,因其开始于字母“i”,在此之中不存在于任何雄性成员、行为或身体处所,亦不见于表现于身体、饮食、戒律或圣人所说之教法。此仅存在于风之义中;是圣人教法中的风之义,属于男性之义,是由圣人教法所涵摄的男性义。
§184
184. Pumā.
一百八十四、“男性”。
Pumasaddato smino yaṃ vuttaṃ, taṃ vā hoti, pumāne pume.
关于以“男性”字根构成的名称,这种教义存在于男性之中,即“男性属于男性”。
§185
185. Nāmhi.
一百八十五、“名词之格”。
Pumassa nāmhi yaṃ vuttaṃ, taṃ vā hoti, pumānā pumena.
对于“男性”名称的格变,如此教法中所说,属于“男性的”。
§186
186. Sumhā ca.
一百八十六、“雄狮”等。
Pumassa sumhi yaṃ vuttaṃ, taṃ ā ca vā hoti, pumānesu, pumāsu pumesuṃ.
『男性』这一词所说的,包含于此者是男性中、男人、男子。
§187
187. Gassaṃ.
gassa 中。
Pumasaddato gassa aṃ vā hoti, bho pumaṃ bho puma, bho ittipumaṃ bho itthipuma.
由『男性』词所生的称呼,或是以『男性』、以『男人』、以『男子』而言。
§188
188. Sāssaṃse cānaṅa.
188. 在赞叹语境中,『sā』亦可变为『anaṃ』(即『a』词干阴性属格单数词尾『ssā』替换为『anaṃ』形式)。
Sāsaddassa ānaṅa hoti aṃse ge ca, sānaṃ, sānassa, cabhā sāna.
关于『女性』的称呼,有『女性』、也有女性的词性变化:『女性的』、此外还有由复数形式转化而成的『女性们』。
§189
189. Vattahā sanaṃnaṃ nonānaṃ.
189. 述说『非女性』的词及其用法。
Vattahā sanaṃnaṃ nonānaṃ honti yathākkamaṃ, vattahāno, vattahānānaṃ.
行为之所作之人,并非与他人有所不同,行为者,当从其行为者而论。
§190
190. Brahmassu vā.
第一百九十 梵天者说。
Brahmassa u vā hoti sanaṃsu, brahmuno brahmassa, brahmūnaṃ brahmānaṃ.
梵天者,行为者即是梵天,梵天之中即有梵天。
§191
191. Nāmhi.
第一百九十一 名号者。
Brahmassa u hoti nāmhi, brahmunā.
梵天亦有所名,谓梵天者。
§192
192. Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsu ca.
第一百九十二 男子之修习与中道也。
Pumādinamu hoti vā sasmāsu nāmhi ca, pumuno pumassa, pumunā pumānā, pumunā pumānā, kammuno kammassa, kammunā kammasmā, kammunā kammanā, thāmuno thāmassa, thāmunā thāmasmā, thāmunā thāmena, addhuno addhassa, addhunā addhasmā, addhunā addhanā.
普玛底那目者,或为普玛底那身上之所有;普玛者,为男子之男子,普玛乃是男子,复有普玛为男子等;业为业,业持有业,业由业持,业由业所以成;持者,为持有之所持,持由持所持,持由持所执;加持者,由加持所加,复由加持所施。
§193
193. Yuvā sassino.
一九三、青年年长者。
Yuvā sassa vā ino hoti, yuvino yuvassa.
青年者,或为青年,复为青年之青年。
§194
194. No-ttātumā.
一九四、非自身者。
Attātumehi sassa no hoti vā, attano attassa, ātumano ātumassa.
非自身者,不为自身所有,非自身者归自身所有,非所有者归非所有者。
§195
195. Suhīsu naka.
一九五、非好者。
Attaātumānaṃ suhisu vā naka hoti, attanesu attesu ātumanesu ātumesu, attanehi attehi ātumanehi ātumehi, kathaṃ ‘verinesu’ti? ‘Naka’ iti yogavibhāgā.
『自我』与『自己』是不相合的,彼此之间的自我、在自己的自我中的自我、以自己为本的自我,诸如此类,皆不调和,如何能称作『非敌人』呢?『不相合』是指两者之间的关系不能连接或协调。
§196
196. Smāssa nā brahmā ca.
二百九十六、不是萨摩也不是梵天。
Brahmā attaātumehi ca svāssa nā hoti, brahmunā, attanā, ātumanā.
梵天与自我本身也不相合,梵天非是以梵天自己、以自我本身、以自我而存在。
§197
197. Imetānamenānvādese dutiyāyaṃ.
二百九十七、此为对前文的第二次释义。
Imaetasaddānaṃ kathitānukathanavisaye dutiyāyamenādeso hoti, imaṃ bhikkhuṃ vinayamajjhāpaya, atho enaṃ dhammamajjhāpaya, ime bhikkhū vinayamajjhāpaya, atho ene dhammamajjhāpaya, evametassa ca yojaniyaṃ.
这些语句的说明乃用于复述所论之事,此乃对修习者说『当于律中教导此比库,或于法中教导此比库;此众比库中教导律,或于法教导,均应如是引导』的缘故,故作此诠释。
§198
198. Kissa ko sabbāsu.
一九八、为谁,或何物,乃适用于一切?
Sabbāsu vibhattisu kissa ko hoti, ko, eka, kā, kāyo, kaṃ, kāni, keneccāmi.
在所有的分开的事物中,何为‘谁’,何为‘一个’,何为‘谁的’,何为‘身体’,何为‘什么’,何为‘谁的’,何为‘什么东西’,由何者所生成?
§199
199. Ki sasmiṃsu vānitthiyaṃ.
199. 关于‘在其中的女性’的问题。
Anitthiyaṃ kissa ki vā hoti sasmiṃsu, kissa kassa, kismiṃ kasmiṃ, anitthiyanti kiṃ? Kassā, kassaṃ.
不受喜欢的,在其中的,何为其不受喜欢?‘谁的’,‘某人的’,‘在何处’,‘何物所处’,何为不受喜欢?‘谁的’,‘属于谁的’。
§200
200. Kimaṃsisu saha napuṃsake.
200. 关于‘与没有男性的人(无性者)’的问题。
Aṃsisu saha tehi kiṃsaddassa kiṃ hoti napuṃsake. Kiṃ, kiṃ, napuṃsaketi kiṃ? Ko, kaṃ.
与他们同处的,什么声响?‘什么’,‘什么’,何为无性者?‘谁’,‘什么’。
§201
201. Imassidaṃ vā.
201. 关于‘在此的’的问题。
Aṃsisu saha teti imassa idaṃ hoti vā napuṃsake, idaṃ imaṃ, idaṃ imaṃ.
与毛发一同的称谓,此有多种说法。对于无阳物者,有此称谓,有此之意,有此之义。
§202
202. Amussāduṃ.
202. 「阿」字于此(指示代词)变为「阿姆萨」等形式。
Aṃsisu saha tehi amussa aduṃ hoti vā napuṃsake, aduṃ amuṃ, aduṃ amuṃ.
与毛发一同的称谓中,若指无阳物者,则为『aduṃ amuṃ』或『aduṃ amuṃ』的相应用法,意指无处、生殖无能之义。
§203
203. Sumhāmussāsmā.
203. 「苏姆哈」「阿姆萨」「阿斯玛」等形式(由此格词基变化而来)。
Amhassa asmā hoti vā sumhi, bhattirasmāsu yā tava, vā tveva? Amhesu.
对我而言,或为己有之物,抑或是属于你的或仅属于你的食物?应依情况而定。
§204
204. Naṃmhi ticatunnamitthiyaṃ tissacatassā.
204. 在「南」格(宾格),三、四数阴性词用「提萨」「咖德萨」等形式。
Naṃmhi ticatunnaṃ tissacatassā honti itthiyaṃ yathākkamaṃ, tissannaṃ catassannaṃ, itthiyanti kiṃ? Tiṇṇaṃ catunnaṃ.
三数与四数之中,三余四余为女性依常称,三余四余为何?即三数与四数之合也。
§205
205. Tissocatasso yomhi savibhattīnaṃ.
205. 在三余四余中皆有划分者。
Vibhattisahitānaṃ ticatunnaṃ yomhi tisso catasso honti itthiyaṃ yathākkamaṃ, tisso catasso.
带有划分的三余四余中,三余四余如常称为三余四余。
§206
206. Tīṇicattāri napuṃsake.
206. 三余四余为不男者。
Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ yathākkamaṃ tīṇicattāri honti napuṃsake, tīṇi. Cattāri.
在带有划分的三余四余中,如常称三余四余为不男者,数目为三及四。
§207
207. Pume tayo cattāro.
207. 男者为三与四。
Yomhi savibhattīnaṃ ticatunnaṃ tayocattāro honti yathākkamaṃ pulliṅge, tayo, cattāro.
诸生的三类四类中,在适当的性别上,有三种或四种,如男性者三种,女性者四种。
§208
208. Caturo vā catussa.
二百零八。四者或四人。
Catusaddassa savibhattissa yomhi caturo vā hoti pulliṅge, caturo janā saṃvidhāya, kathaṃ ‘caturo nimitte nāddassāsi’nti? Liṅgavipallāsā.
四部众中,若有四人为男性,众人聚集时,如何说「你未显现四相」?此为性别相反。
§209
209. Mayamasmāmhassa.
二百零九。我们自己的。
Yosvamhassa savibhattissa mayamasmā vā honti yathākkamaṃ, mayaṃ, asmā, amhe.
在你我众生中,有如是称呼,依适当情况为「我」、「你」、「我们」、「我们大家」。
§210
210. Naṃsesvasmākaṃmamaṃ.
二百一十。不属于我们自我的。
Naṃsesvamussa savibhattissa asmākaṃ mamaṃ honti vā yathākkamaṃ, asmākaṃ, amhākaṃ, mamaṃ mama.
『那如是者』谓此同受共食者,或为我等共有、或为自我、或为我所有。
§211
211. Simha-haṃ.
211. 在「辛哈」格(离格/具格),变为「哈姆」形式。
Simhi amhassa savibhattissa ahaṃ hoti, ahaṃ.
于此狮子共同食者中,我即是我,即是我。
§212
212. Tumhassa tuvaṃtvamamhi ca.
212. 对你云:你是你,我在你之内。
Aṃmhi simhi ca tumhassa savibhattissa tuvaṃtvaṃ honti yathākkamaṃ, tuvaṃ, tvaṃ.
于狮中及你共同食者中,你乃你,依自相,即为你,你是你。
§213
213. Tayātayīnaṃ tva vā tassa.
213. 属彼三者者,或你,或彼。
Tumhassa tayātayīnaṃ takārassa tva hoti vā, tvayā tayā, tvayi tayi.
对于你这两个方面的劫持者来说,是依赖你,还是依赖她,还是依赖你们两者其中之一。
§214
214. Smāmhi tvamhā.
214. 在自己这里,是你来。
Svāmhi tumhassa savibhattissa tvamhā hoti vā, pattā nissaṃ sayaṃ tvamhā, vā tveva? Tvayā.
对于你这位有份的主人来说,是你来,还是自己得着、自己归属于你,或者确实如此?由你来决定。
§215
215. Ntantūnaṃntoyomhī paṭhame.
215. 在这些条件中,第一点。
Paṭhame yomhi ntantūnaṃ savibhattīnaṃ ntoiccādeso vā hoti, gacchanto, gacchantā, guṇavanto guṇavantā.
在第一点中,这些条件的所有份额境界,是这里、那里,行者在行、行者们在行,是品德具足者,品德具足者。
§216
216. Taṃ naṃmhi.
216. 于『naṃ』格位中,用『taṃ』。
Naṃmhi ntantūnaṃ savibhatthīnaṃ taṃ vā hoti, gacchataṃ gacchantānaṃ, guṇavataṃ guṇavantānaṃ.
在此众多行者中,任一者都是存在的,行走者中行走的,具备品德者中有品德者。
§217
217. Totātitā sasmāsmiṃnāsu.
217. 在此众多等诸法中已然超越者。
Sādīsu ntantūnaṃ savibhattīnaṃ totātitā honti vā yathākkamaṃ, gacchato gacchantassa, guṇavato guṇavantassa, gacchatā gacchantamhā, guṇavatā guṇavanthamhā, gacchati gacchante, guṇavati guṇavante, gacchatā gacchantena, guṇavatā guṇavantena.
在一些众多修行者中,存在超越者,依照其应有状态,行者中行走的,具德者中具德的,行走者和行走者同此,具德者和具德者同此,行者与行者共行,具德者与具德者共在,行者与同行者同此,具德者与具德者同此。
§218
218. Ṭaṭāaṃ ge.
218. 在「盖」格(呼格),「德」「德阿」「阿姆」等变化形式适用。
Ge pare ntantūnaṃ savibhattīnaṃ ṭaṭāaṃ iccādesā honti, bho gaccha, bho gacchā, bho gacchaṃ, to guṇava, bho guṇavā, bho guṇavaṃ.
在其他众多修行者中,拥有此等称谓,如呼唤说:“去吧,去吧”,此为具德者的称谓,“去吧”的具德者,呼唤去的具德者。
§219
219. Yomhi dvinnaṃ duvedve.
219. 在两个、二者关系中。
Yomhī dvīssa savibhattissa duvedve honti paccekaṃ, duve, dve.
当两者中各自有一,二者中各一或各二。
§220
220. Duvinnaṃ naṃmhi vā. Naṃmhi dvissa savibhattissa duvinnaṃ hoti vā, duvinnaṃ, dvinnaṃ.
两者中无或有。两者间各有无之,一有一无或两无。
§221
221. Rājassa raññaṃ. Naṃmhi rājassa savibhattissa raññaṃ hoti vā, raññaṃ rājānaṃ.
王的领域。王的领域中有政府之权,即属于国王的统治范围。
§222
222. Nāsmāsu raññā. Nāsmāsu rājassa savibhattissa raññā hoti, raññā kataṃ, raññā nissaṭaṃ.
无主之境。无主之境中无政府权,已确立的政府权已废弃。
§223
223. Rañño raññassa rājino se. Se rājassa savibhattissa rañño raññassa rājino honti, rañño, raññassa, rājino.
王之王者。王之权力中各有王之王者,是指具有最高统治权的国王。
§224
224. Smimhi raññerājini. Smimhi rājassa savibhattissa raññe rājini honti, raññe, rājini.
此境中的君王。此境中有作为政府的统治者、君主的诸王。
§225
225. Samāse vā. Samāsavisaye ete ādesā rājassa vā honti, kāsiraññā kāsirājena, kāsiraññā kāsirājasmā, kāsirañño kāsirājassa, kāsiraññe kāsirāje.
225.『合成』或称为『合成领域』,此等命令也属于国王的领域,像是『迦尸罗王』由迦尸罗国王所统治,『迦尸罗王』属于迦尸罗王的范畴,『迦尸罗』属于迦尸罗国王之境内。
§226
226. Smimhi tumhāmhānaṃ tayimayi. Smimhi tumhaamusaddānaṃ savibhattīnaṃ tayimayi honti yathākkamaṃ, tayi, mayi.
226.在这里,对你们三个而言存在三种类别的声音,各自分属不同群体,依照本来的规则,分别是『你们』、『我』和『我们』。
§227
227. Aṃmhi taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ.
227. 于『aṃ』格位中,(第一人称代词有)『maṃ』、『taṃ』;(第二人称代词有)『tavaṃ』、『mamaṃ』。
Aṃmhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ honti yathākkamaṃ, taṃ, maṃ, tavaṃ, mamaṃ,
这里所说的三种声音分别是属于你们、我和我们的声音,依照事物本来的归属而言,这三者即是『那个』『我』『你』『我的』。
§228
228. Nāsmāsu tayāmayā.
228.『不属于』、或称为『非我所有』,
Nāsmāsu tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tayāmayā honti yathākkamaṃ, tayā kataṃ, mayā kataṃ, tayā nissaṭaṃ, mayā nissaṭaṃ.
不属于你们、我和我们的声音依照本来的规则,是由你们造作、由我造作,他们是由你们遗弃、由我遗弃的。
§229
229. Tava mama tuyhaṃ mayhaṃ se.
229. 你的、我的、你的、我的,皆属此处。
Se tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ tava mama tuyhaṃ mayhaṃ honti yathākkamaṃ, tava, tuyhaṃ, mama, mayhaṃ.
在与你、我、你的、我的有关的语句中,各种分配的词,皆依此方式成立:你的、你的、我的、我的。
§230
230. Ṅaṃṅākaṃ naṃmhi.
230. 于『naṃ』格位中,(复数属格词尾)『ṅaṃ』、『ṅā』、『kaṃ』(皆可使用)。
Naṃmhi tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ ṅaṃṅākaṃ honti paccekaṃ, tumhaṃ, tumhākaṃ, amhaṃ, amhākaṃ, yathāsaṅkhyamatra na vivacchate.
在与你我相关的语句中,存在分别为有我、无我者的区分,分别为你、你的、我们、我们的,但究竟数目并不明辨。
§231
231. Dutiye yomhi vā.
231. 或在第二人称存在。
Tumhaamhasaddānaṃ savibhattīnaṃ paccekaṃ ṅaṃṅākaṃ vā honti yomhi dutiye, tumhaṃ, tumhākaṃ, tumhe, amhaṃ, amhākaṃ, amhe.
在与你我有关的语句中,分别存在单独的有我与无我者,有时位于第二人称处,含有你、你的、你们、我们、我们的、我们等。
§232
232. Apādādo padatekavākye.
232. 从词位起,在单一句中不用五格。
Idamadhikataṃ veditabbaṃ. Pajjate-nenatthoti padaṃ-syādyantaṃ tyādyantaṃ ca, padasamūho vākyaṃ.
此处应当理解为此。‘Pajjate-nenatthoti’者,指该词为语尾断句词,语尾断句词即词群句子。
§233
233. Yonaṃhisvapañcamyā vono.
二三三.『悠那姆』于非第五格,变为『沃』。
Apañcamiyā yonaṃhisvapādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ vono honti vā yathākkamaṃ, tiṭṭhatha vo, tiṭṭhatha tumhe, tiṭṭhāma no, tiṭṭhāma mayaṃ, passati vo, passati tumhe, passati no, passati amhe, dīyate vo, dīyate tumhaṃ, dīyate no, dīyate amhaṃ, dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhaṃ, dhanaṃ no dhanaṃ amhaṃ, kataṃ vo, kataṃ tumhehi, kataṃ no, kataṃ amhehi, apañcamyāti kiṃ? Nissaṭaṃ tumhehi, nissaṭaṃ amhehi, apādādotveva? ‘Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ’, padatotveva? Tumhe tiṭṭhatha, ekavākyetveva? Devadatto tiṭṭhati gāme, tumhe tiṭṭhatha nagare, savibhattīnaṃtveva? Arahati dhammo tumhādisānaṃ, arahati dhammo amhādisānaṃ.
除第五格外,当『汝』『我』二词(连同其格尾)出现于同一句中,且位于以从格(第五格除外)所带出之语词之后时,可依次替换为『沃』与『诺』,例如:『你们站着』(沃形式)、『你们站着』(原形式),『我们站着』(诺形式)、『我们站着』(原形式);『他看见你们』、『他看见你们』(原形式);『他看见我们』、『他看见我们』(原形式);『给予你们』、『给予你们』(原形式);『给予我们』、『给予我们』(原形式);『你们的财物』、『你们的财物』(原形式);『我们的财物』、『我们的财物』(原形式);『由你们所做』、『由你们所做』(原形式);『由我们所做』、『由我们所做』(原形式)。何以须言『非第五格』?为排除『已从你们中离去』、『已从我们中离去』等第五格用法。何以须言『从格等之后』?如:『比库们未得之力,汝等所积之福甚多』——此处非处于从格等之后,故不适用。何以须言『位于语词之后』?如:『你们站着』——此处『汝』居于句首,故不适用。何以须言『同一句中』?如:『迭瓦达德住在村中,你们住在城中』——此属两个分句,故不适用。何以须言『连同格尾』?如:『法值得如汝等之人』、『法值得如我等之人』——此处未带格尾,故不适用。
§234
234. Teme nāse.
二三四.『帖』『梅』变为『那』『谢』。
Nāmhi se ca apādādo vattamānānaṃ padasmā paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhāmhasaddānaṃ savibhattīnaṃ teme vā honti yathākkamaṃ, kataṃ te, kataṃ tayā, kataṃ me, kataṃ mayā, dīyate te, dīyate tava dīyate me, dīyate mama, dhanaṃ te, dhanaṃ tava, dhanaṃ me, dhanaṃ mama.
在同一句子中,位于现在时态词语之后的「你」「我」二词,连同其格尾,可依次替换为相应的特殊形式,即:『做了你的(事)』可用「te」或「tayā」,『做了我的(事)』可用「me」或「mayā」;『给予你』可用「te」或「tava」,『给予我』可用「me」或「mama」;『你的财物』可用「te」或「tava」,『我的财物』可用「me」或「mama」。
§235
235. Anvādese.
235. 语法中的屈折变化。
Kathitānukathanavisaye tumhaamha-saddānamādesā niccaṃ bhavanti punabbidhānā, gāmo tumhaṃ pariggaho, atho janapado vo pariggaho.
关于说出和复述的事项,你们的字句表达经常以请求的形式出现,有时表现为“村庄由你们管辖”,有时则是“领地由你们管辖”。
§236
236. Sapubbā paṭhamantā vā.
236. 先行词位于句首或句首代词的用法。
Vijjamānapubbasmā paṭhamantā paresaṃ tumhaamhasaddānamādesā vā honti anvādesepi, gāme paṭo tumhākaṃ, atho nagare kambalo vo, atho nagare kambalo tumhākaṃ, sapubbāti kiṃ? Paṭo tumhākaṃ, atho kambalo vo, paṭhamantāti ki? Paṭo nāgare tumhākaṃ, atho kambalo gāme vo.
从过去到现在,先行词或对方所用的你们言辞,也可能表现为请求式。例如,“村庄是你们的”、“城镇是你们的毯子”,或“城镇是你们的毯子”,“先行词”为何?是“你的毯子”,还是“你的毯子”在城镇中?
§237
237. Na ca vā hā hevayoge.
二三七.与『那』『遮』『瓦』『哈』『哈』『欸瓦』连用时不作替换。
Cādīhi yoge tumhaamhasaddānamādesā na honti, gāmo tava ca pariggaho, mama ca pariggaho, gāmo tava vā pariggaho, mama vā pariggaho, gāmo tava ha pariggaho, mama ha pariggaho, gāmo tavāha pariggaho, mamāha pariggaho, gāmo taveva pariggaho, mameva pariggaho, evaṃ sabbattha udāharitabbaṃ, yogeti kiṃ? Gāmo ca te pariggaho, nagarañca me pariggaho.
带有连词的否定句中,你们言辞的请求式表达不可通用,如“村庄是你的领地”,“是我的领地”,“村庄属于你还是我”,“村庄确实是你的领地”,“确实是我的领地”,“村庄正是你的领地”,“村庄正是我的领地”,此类表达在所有场合均可举例说明。“连词”意欲何为?意指“村庄是你的领地”,而“城镇是我的领地”。
§238
238. Dassanatthe nālocane.
238. 关于见法时不加观点。
Dassanatthesu ālocanavajjitesu payujjamānesu tumhaamhasaddānamādesā na honti, gāmo tumhe uddissāgato, gāmo amhe uddissāgato, anālocaneti kiṃ? Gāmo vo āloceti, gāmo no āloceti.
在见法中,对无可指摘的观察中,当你们被称为我的徒众,乡村向你们迎来,乡村向我们迎来,怎么说不是被观察呢?如果乡村向你们观察,就是乡村观照你们;如果不是,乡村就不会去观察你们。
§293
293. Āmantaṇaṃ pubbamasantaṃva. Āmantaṇaṃ pubbamavijjamānaṃ viya hoti tumhāmhasaddānamādesavisaye, devadatta tava pariggaho, āmantaṇanti kiṃ? Kambalo te pariggaho, pubbamiti kiṃ? ‘Mayetaṃ sabbamakkhātaṃ, tumhākaṃ dvijapuṅgavā , parassa hi avijjamānatte ‘apādādo’ti paṭisedho na siyā. Ivāti kiṃ? Savanaṃ yathā siyā.
293. 打招呼如先来后到一般。打招呼如在无知时发生在你们被称为我的徒众的事上,迭瓦达德你所拥有的,即你的打招呼,是什么意思?毯子是你的所有物,‘先来’是什么意思?‘这都是众所周知的,你们是两姓贵族,若对他人无知的情况禁令‘不可侵犯’不存在’,这是什么?就像听说情况应该相同。
§240
240. Na sāmaññavacanamekatthe.
240. 不同场合不宜用同一句话统一表述。
Samānādhikaraṇe parato sāmaññavacanamāmantaṇamasantaṃ viya na hoti, māṇavaka jaṭilaka te pariggaho. Parassāvijjamānattepi pubbarūpamupādāyādeso hoti, sāmaññavacananti kiṃ? Devadatta māṇavaka tava pariggaho, ekattheti kiṃ? Devadatta yaññadatta tumhaṃ pariggaho.
在相同场合他方的打招呼不会像后者那样发生,你的所有物像是复杂的学童。纵使对他人无知,也有先前形象的指令,什么是‘相同话语’?迭瓦达德你的学童所有物,‘统一’是什么意思?迭瓦达德,夜祭给你的所有物。
§241
241. Bahūsu vā.
241.用于复数时,亦可作此替换。
Bahūsu vattamānamāmantaṇaṃ sāmaññavacanamekatthe avijjamānaṃ viya vā na hoti, brāhmaṇā guṇavanto tumhākaṃ pariggaho, brāhmaṇā guṇavanto vo pariggaho.
众多言说归结为一,即所谓意见一致,若无此一统一,则犹如无知一般;婆罗门具有德行,愿你们接受这些;婆罗门具有德行,愿你们接受。
Iti moggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 如是,在《摩嘎剌那语法》的释义中,
Syādikaṇḍo dutiyo. · 第二篇:以 si 等格尾为首的名词变格篇。