1. Paṭhamo saññādikaṇḍo · 1. Paṭhamo saññādikaṇḍo
1. Paṭhamo saññādikaṇḍo一、第一“术语等”章。
Siddhamiddhaguṇaṃ sādhu, namassitvā tathāgataṃ;
修成利益功德者甚善,礼敬如来。
Sadhammasaṅghaṃ bhāsissaṃ, māgadhaṃ saddalakkhaṇaṃ.
当为善法僧宣说,赡部优美名也。
§1
1. Aādayo titālīsa vaṇṇā.
一、起首音共有四十三种。
Akārādayo niggahītantā tecattālīsa-kkharā vaṇṇā nāma honti. A ā i ī u ū e e o o, ka kha ga gha ṅa ca cha ja jha ñña, ṭa ṭha ḍa ḍha ṇa, ta tha da dha na, pa pha ba bha ma, ya ra la va sa ha ḷa aṃ. Tena kvattho? ‘‘E o na mavaṇṇe’’ 1. 37. Titālīsābhi vacanaṃ katthaci vaṇṇalopaṃ ñāpeti. Tena ‘paṭisaṅkhā yoniso’tiādi siddhaṃ.
所谓起首字,是指所包含的四十三个音素称为‘音’。分别是:短音阿、阿、意、长意、短乌、长乌、短诶、长诶、短欧、长欧;唇音卡、喀、伽、伽哈、鼻音昂;舌面辅音差、叉、遮、遮哈、鼻音央;舌根辅音塔、塔哈、达、达哈、鼻音纳;双唇音帕、伐、巴、巴哈、唇音马;半元音亚、拉、拉、挖、萨、哈、拉,及末音肿。缘何如此?如《文殊问经》中所说:“诶、欧是我的音色”四十三字中有时一字缺失为声调流失。故言‘应当智达’等皆成就此理。
§2
2. Dasādo sarā.
二、终结音有十种。
Tatthādimhi dasa vaṇṇā sarā nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Saro lopo sare’’ 1, 26 iccādi.
所谓终结音,在此例中有十种称为‘终结音’。缘何如此?如经文《字集》中所说:“终结音流失乃终结。”等。
§3
3. Dvedve savaṇṇā. Tesu dvedve sarā savaṇṇā nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Vaṇṇaparena savaṇṇopi’’ 1, 24.
三、二种颜色。在这二种之中,又有二种称为正色。其义何在?曰:即是依色相而言的颜色。
§4
4. Pubbo rasso.
4. 前音短化。
Tesu dvīsu yo yo pubbo, so so rassasañño hoti. Tesu e.o.saṃyogato pubbāva dissanti. Tena kvattho? ‘‘Rasso vā’’ 2,62 iccādi.
这二者之中,凡是属于“前缀rasso者”,皆为rasso的名称。由这些相联接,显现出前缀rasso。其义何在?曰:如“rasso者”等诸如此类。
§5
5. Paro dīgho.
五、旁接的长音。
Te sveva dvīsuyo yo paro, so so dīghasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Yo lo panisu dīgho’’ 2,88 iccādi.
这两个当中,另一个属旁接者,皆以长音称之。其义何在?曰:“即是所谓长的辅音”。
§6
6. Kādayo byañjanā.
六、辅音字母。
Kakārādayo vaṇṇā niggahītapariyantā byañjanasaññāhonti. Tena kvattho? ‘‘Byañjane dīgharassā’’ 1,33 iccādi.
音类「嘎咯」等为闭合音,其色相被称为结尾。此义如何?谓之「结尾音较长」者,见《一三三》等。
§7
7. Pañca pañcakā vaggā.
七、「五五类」。
Kādayo pañca pañcakā vagga, nāma honti. Tena kvattho? ‘‘Vagge vagganto’’ 1,41 iccādi.
色相类「嘎」等为五五类之分,此为名称。此义如何?谓之「由类而类」者,见《一四一》等。
§8
8. Bindu niggahītaṃ.
八、点结尾。
Yvāyaṃ vaṇṇo bindumatto, so niggahītasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Niggahītaṃ’’ 1,38 icādi. Garusaññākaraṇaṃ anvatthasaññatthaṃ.
此色此类为点结尾音,称为结尾色相。此义如何?见《一三八》等。此结尾者兼具凝重色相、本义收束。
§9
9. Iyuvaṇṇā jhalā nāmassante.
九、此色非鲜明不被称名。
Nāmaṃ pāṭipadikaṃ, tassaante vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā jhalasaññā honti yathākkamaṃ. Tena kvattho? ‘‘Jhalā vā’’ 2,111 iccādi.
名称为实践法,其末尾如同所行之事,色彩纷呈且具光明感,依照其当理。其文出处为何?曰“有光明者”等文,见于第2部第111节等处。
§10
10. Pitthiyaṃ.
十、在阴性中称作“pa”。
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa-nte vattamānā ivaṇṇuvaṇṇā pasaññā honti. Tena kvattho? Ye passivaṇṇassa’’ 2,116 iccādi.
在女性的名末尾修行,末尾处色彩鲜明且清晰可见。其出处为何?曰“那些具色彩者”等文,见于第2部第116节等处。
§11
11. Ghā.
第十一项,名为鼻孔之处。
Itthiyaṃ vattamānassa nāmassa-nte vatthamāno ākāro ghasañño hoti. Tena kvattho? ‘‘Ghabrahmādite’’ 2,60 iccādi.
在女性的名末尾修行时,形状有如草之感。其出处为何?曰“如梵天长老”等文,见于第2部第60节等处。
§12
12. Go syālapane.
第十二项,名称为牛或白牛。
Ālapane si gasañño hoti.
缠绕时,自性中生起厌恶。
Tena kvattho? ‘‘Gevā’’ 2,65 iccādi.
其义为何?谓「如鱼」等,见二、六十五经及前后文。
(Saññā)
(术语定义)
§13
13. Vidhibbisesanantassa.
十三、区别命定处。
Yaṃ visesanaṃ, tadantassa vidhi ñātabbo ‘‘ato yonaṃ ṭāṭe’’ 2,41 narānare.
所谓区别者,彼命定处中,当知其规定为「据此故以此绳束缚」;见二、四十一,经《人中人经》文。
§14
14. Sattamiyaṃ pubbassa.
十四、前文第七。
Sattamīniddese pubbasseva kāriyaṃ ñātabbaṃ ‘‘saro lopo sare’’ 1,26 veḷaggaṃ. ‘Tamaha’ntīdha kasmā na hoti?, Saretopasilesikādhāro tatthetāva vuccate ‘pubbasseva hoti na parassā’ti.
第七章示现中,早先当知应作『断灭法即断灭』,参照经文1章26节“断灭法即断灭”。所谓『断灭法』,何以如此称?因其非形色亦非戒律所摄,亦即此理故,谓之『其如前非他』。
§15
15. Pañcamiyaṃ parassa.
第十五章 对他人之义。
Pañcamīniddese parassa kāriyaṃ ñātabbaṃ ‘‘atoyonaṃ ṭāṭe’’ 2,41 narānare. Idha na hotaṃ ‘jantuho anattā’. Idha kasmā na hoti? Osakhyo, anantare katatthatāya na byavahitassa kāriyaṃ.
第五章示现中,当知对他人之事作『无所有者尽』,参照经文2章41节“人非我”。此处无所谓『众生无我』。何以故?是因非有机存在,相续后非实据因缘所作之事。
§16
16. Ādissa.
第十六章 起始。
Parassa ssissamānaṃ kāriyamādivaṇṇassa ñātabbaṃ ‘‘ra saṅkhyāto vā’’ 3,103 terasa.
对待他人所受惩罚之行为性质,应知为『或已数计』,参照经文3章103节“三十”。
§17
17. Chaṭṭhiyantassa.
第十七章 对坐者。
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa yaṃ kāriyaṃ, tadantassa vaṇṇassa viññeyyaṃ ‘‘rājassi nāmhi’’ 2,23 rājinā.
第六种应断见中应作的事,应当了解其内涵意义,此处就『国王的名字』而言,由国王着。
§18
18. Ṅānubandho.
十八、ṁ-接续
Ṅakāro anubandho yassa, so antassa hoti ‘‘gossā vaṅa’’ 1,32 gavāssaṃ.
以ṅ音接续者,其尾为『牛群』的意义。
§19
19. Ṭānubandhānekavaṇṇā sabbassa.
十九、ṭ-接续的复合意义
Ṭakāro-nubandho yassa, so-nekakkharo cādeso sabbassa hoti ‘‘imassānitthiyaṃ ṭe’’ 2,128 esu, ‘‘nāmha-nimi’’ 2,126 anena.
以ṭ音接续者,其尾多为『此世不善事』,如文中『此者为此不善』与『名字的缘故』所示。
§20
20. Ñakānubandhādyantā.
二十、ñ-等接续终止
Chaṭṭhīniddiṭṭhassa ñānubandhakānubandhā ādyantā honti ‘‘brūto tissīña’’ 6,36 bravīti, ‘‘bhūssa vuka’’ 6,17 babhūva.
第六种见解的知识连结者始终存在,如“布鲁陀·提希尼牙”语句(6章36节)所说,以及“布萨·乌卡”所示(6章17节)。
§21
21. Mānubandho sarānamantā paro.
第21节 名为“连结者是前后的共依”。
Makāro-nubandho yassa, so sarā namantā sarā paro hoti ‘‘mañca rudhādīnaṃ’’ 5-19 rundhati.
若某物属于牙齿的连结者,则它是前后的共依,正如“被阻断的鼻涕”等(5章19节)被阻断。
§22
22. Vippaṭisedhe.
第22节 名为“反对关系”。
Dvinnaṃ sāvakāsānamekatthappasaṅge paro hoti. Yathā dvinnaṃ tiṇṇaṃ vāpurisānaṃ sahappattiyaṃ paro, so ca (gacchati) tvaṃ ca (gacchasi, tumhe) gacchatha. So ca (gacchati,) tvaṃ ca (gacchasi,) ahaṃ ca (gacchāmi, mayaṃ) gacchāma.
两位弟子在一起时具有互相依赖互相联系的关系。例如,二人或三人同行时,如果一方动身,另外一方也会随之而行。“他去,你去,你们去,他去,你去,我去,我们去。”
§23
23. Saṅketo-navayavo-nubandho.
第23节 名为“信号或部分的连结者”。
Yo navayavabhūtosaṅketo, so-nubandhoti ñātabbo, ‘‘lupitādīnamāsimhi’’ 2-57 kattā.
所谓由新组成分所表征者,名为附带,须知此谓“在隐没等当前”,此义见第二卷第57节。
Saṅketaggahaṇaṃ kiṃ? Pakatiyādisamudāyassānubandhatā mā hotūti, anavayavohi samudāyo… samudāyarūpattāyeva.
何谓表征之整体?谓非缘起等因缘集聚相连,故不应称为附带,而是非组成分之集聚……仅为集聚形态而已。
Anavayavaggahaṇaṃ kiṃ? ‘‘Atena’’ 2-108 janena. Imināva lopassāvagatattā nānubandhalopāya vacanamāraddhaṃ.
何谓非组成分之整体?谓以“因此”之言,由第二卷第108节所明示。此法乃因所隐没者之相续未被附带之法门而起。
§24
24. Vaṇṇaparena savaṇṇopi.
第二十四节 色彩之外,即是诸色相。
Vaṇṇasaddo paro yasmā tena savaṇṇopi gayhati saṃca rūpaṃ ‘‘yuvaṇṇānameo luttā’’ 1-29 vākeritaṃ, samonā.
因色声为他,诸色亦随之聚合形态,谓“绿色为名者,此为其形”,见第一卷第29节,此乃同义。
§25
25. Ntu vantumantvāvantutavantusambandhī.
第二十五节 乃以“乃”“彼”“乃此”“乃彼之相续”为关联表达。
Vantvādisambandhīyevantu gayhati, ‘‘ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame’’ 2-215 guṇavanto.
有关槃特瓦等的连带关系,应解作“‘这是第一个”的意思,具足之义。
Vantvādisambandhīti kiṃ? Jantū tantū.
所谓槃特瓦等的连带关系者为何?谓之有情、有法也。
(Paribhāsāyo.)
(此为定义说明。)
§26
26. Saro lopo sare.
二十六、舍入舍灭。
Sare saro lopanīyo hoti. Tatri-me, saddhi-ndriyaṃ, nohe-taṃ, bhikkhuno-vādo, sametā-yasmā, abhibhā-yatanaṃ, puttāma-tthi, asante-ttha.
舍即舍灭,当舍弃也。其中,所舍非根、非语,非比库之论,因缘和合,非强迫之境,亦非子孙所具,非不安之处也。
§27
27. Paro kvaci.
二十七、他处何处?
Saramhā paro saro kvaci lopanīyo hoti. So-pi, sāva, yato-dakaṃ, tato-va. Kvacītikiṃ? Saddhi-ndriyaṃ, ayamadhikāro āparicchedāvasānā, tena nātippasaṅgo.
江河终到汇入大江大河时,彼此相合且难以分开。此义恰如水流之理,从一处水入,水亦由彼处汇入。所谓何物?乃是五根之和,指此权能尚未分别为尽故,故不致断绝相连。
§28
28. Na dvevā.
28. 不可二者并存。
Pubbaparasarā dvepi vā kvaci na lupyante, latā iva, late-va, latā-va.
此前分支处两者偶尔亦不脱落,犹如藤蔓,紧绕枝叶,藤叶相依。
§29
29. Yuvaṇṇānameo luttā.
29. 「u」与「ā」之后,「a」、「e」、「o」诸元音脱落省略。
Luttā sarā paresaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ eo honti vā yathākkamaṃ.
掉落者,行色状如他物,或鲜艳色彩,或适可而止。
Tasse-daṃ, vāte-ritaṃ, no-peti, vāmo-rū, ate-vaññehi, vo-dakaṃ. Kathaṃ ‘‘paccorasmi’’nti? Yogavibhāgā. Vātveva? Tassidaṃ.
其后因风动摇,非离弃,乃左侧色相与其他色相所感之水。何谓『回归其本』?这是由功用差别所生。何谓风动?即是此理。
Lutteti kiṃ? Latā iva.
何谓摇动?如同蔓藤般摇动。
§30
30. Yavā sare.
三十、谷粒。
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ yakāravakārā honti vā yathākkamaṃ. Byākato, iccassa, ajjhiṇamutto, svāgataṃ, svāpanalānilaṃ, vātveva? Iti-ssa. Kvacitveva? Yānī-dha, sū-paṭṭhitaṃ.
谷粒如同五彩斑斓般,具有种种形状和颜色,各依其本性而成。今已释义此处,谓之干燥、已成熟、可收割,宛如睡梦中之风,恰如其然。此乃其义。何处如此?在已种植培植之地。
§31
31. Eonaṃ.
三十一、此处。
Eonaṃyavāyonti vā sare yathākkamaṃ. Tyajja te-jja, svāhaṃ so-haṃ. Kvacitveva? Puttāma-tthi, asante-ttha.
此处乃指谷物成熟时之谷粒,依其本性而成。应舍离诸热,如我今自念。何处如此?在子孙处,及宁静之所。
§32
32. Gossā-vaṅa.
三十二、叫作「高莎-汪纳」。
Sare gossa avaṅa hoti. Gavā-ssaṃ. ‘Yatharīva, tatharive’ti nipātāva, ‘bhusāmive’ti ivasaddo evattho.
在元音之前,『go』(牛)的属格词尾变为『ava』形式。例如『gavā-ssaṃ』(属于牛的)。至于『yatharīva』、『tatharive』,这些是不变化词(助词),其中『bhusāmive』里的『iva』词具有『eva』(正是、即)的意义。
§33
33. Byañjane dīgharassā.
第三十三条:长辅音。
Rassadīghānaṃ kvaci dīgharassā honti byañjane. Tatrā-yaṃ, munīcare, sammadeva, mālabhārī.
长辅音有时亦称为长擦辅音。这里所说,尊者,应理解为确切的、明白的『长擦辅音』。
§34
34. Saramhā dve.
第三十四条:连音有二。
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpāni honti. Paggaho. Saramhāti kiṃ? Taṃ khaṇaṃ.
从元音之后,后续辅音有时出现双写形式。例如:「paggaho」(执取)。『从元音之后』是什么意思?若非元音之后则不适用,例如:「taṃ khaṇaṃ」(那一刹那)中辅音不双写。
§35
35. Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā.
第三十五条:第四、第二及第三中的第一条。
Catutthadutiyesu paresvesaṃ catutthadutiyānaṃ tabbagge tatiya paṭhamā honti. Paccāsatthyā, nigghoso, akkhanti, bojjhaṅgā, setacchattaṃ, daḍḍho, niṭṭhānaṃ, mahaddhano, yasatthero, apphuṭaṃ, abbhuggato. Esvīti kiṃ? Thero. Esanti kiṃ? Pattho.
第四次第二次的对境者身上,第四次第二者中第一、第二为头。后处、有灭、眼、觉支、睡罩、断、终结、大财、名长老、未开口、已过难处。这些是何?长老。这些是何?“路径”。
§36
36. Vitisseve vā.
三十六、或称“祈祷”。
Evasadde pare itissa vo hoti vā. Itveva, icceva. Eveti kiṃ? Iccāha.
【关于『如是』之声】其余情况下,『伊』字(it-)之后可变为『瓦』(vo)字,或保留原形。例如:『如是而』(itveva)、『如是则』(icceva)。为何须限定『如是』(eva)之声?因为有『彼说』(iccāha)这样的用例存在。
§37
37. Eonama vaṇṇe.
三十七、字母“eo”的语法。
Eonaṃ vaṇṇe kvaci a hoti vā. Disvā yācaka māgate, akaramhasa te, esa attho, esa dhammo, aggamakkhāyati, svātanaṃ , hiyyattanaṃ, karassu. Vātveva? Yācake āgate eso dhammo. Vaṇṇeti kiṃ? So.
这个字母“eo”的语法,有时为“a”。见乞者乞求时,莫厌恶他们,这是意旨,这是法,称为最高。致力自己,作出减少。为何?因来乞者是此法。所谓“字母”,是此意。
§38
38. Niggahītaṃ.
三十八、已系结。
Niggahītamāgamo hoti vā kvaci. Cakkhuṃ udapādi cakkhuudapādi, purimaṃ jātiṃ purimajātiṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. Avaṃsirotiādīsu niccaṃ… vavatthitavibhāsattā vādhikārassa, sāmattiyenāgamova, sa ca rassa sarasseva hoti… tassa rassānugatattā.
『被摄』者有时谓之『来到』。眼生则谓之眼生,前生则谓之前生。行为须当多行善。『如凉薄多毛者』等语中,说的是常常……经文义理的清楚解释,是玳瑁之类果壳之于茧壳的关系……其顺从那彩色纤维。
§39
39. Lopo.
三十九、【断】。
Niggahītassa lopo hoti vā kvaci. Kyāhaṃ kimahaṃsāratto saṃratto. Salle kho-gantukāmo gantumanoti, ādīsu niccaṃ.
『被摄』者之断有时谓之断。何处?譬如好鸬鹚,好鲲鹏。又『箭矢欲到达彼处』,自始终都常常如此。
§40
40. Parasarassa.
第四十条规则:关于后一音节的元音。
Niggahītamhā parassa sarassa lopo hoti vā kvaci. Tvaṃ-si tvamasi.
由『被摄』至他者,如滑流一样,有时谓之断。汝是汝,彼是彼。
§41
41. Vagge vagganto.
四十一、【节节相断】。
Niggahītassa kho vagge vagganto vā hoti paccāsattyā. Taṅkaroti taṃ karoti, tañcarati taṃ carati, taṇṭhānaṃ taṃ ṭhānaṃ, tandhanaṃ taṃ dhanaṃ, tampāti taṃ pāti. Niccaṃ padamajjhe gantvā, kvacaññātrapi santiṭṭhati.
收摄音(Niggahīta,即鼻化符号ṃ)在紧接着同组辅音时,可变为该辅音组的同组末尾音(即鼻音)。例如:『taṅkaroti』即『taṃ karoti』;『tañcarati』即『taṃ carati』;『taṇṭhānaṃ』即『taṃ ṭhānaṃ』;『tandhanaṃ』即『taṃ dhanaṃ』;『tampāti』即『taṃ pāti』。此规则固定适用于词中位置,有时在其他位置也可成立。
§42
42. Yevahisu ño.
第四十二条 言 『如是』 之义。
Ya eva hi saddesu niggahītassa vā ño hoti. Yaññadeva, taññeva, tañhi, vātveva? Yaṃ yadeva.
在以『ya』开头的词语中,收摄音(Niggahīta)或可变为『ña』(即腭鼻音ñ)。例如:『yaññadeva』、『taññeva』、『tañhi』——为何举『vā』(或)之例?因为原形是『yaṃ yadeva』(即使是哪个……)。
§43
43. Ye saṃssa.
第四十三条 言 『诸所有』 之义。
Saṃsaddassa yaṃ niggahītaṃ tassa vā ño hoti yakāre. Saññamo saṃyamo.
凡是与「saṃsadda」相同的词,其鼻音符号(niggahīta),在『ya』音之前,可转为『ñ』。例:『saññama』即『saṃyama』(制御)。
§44
44. Mayadā sare.
第四十四条 言『吾所遣彼岸』之义。
Niggahītassa mayadā honti vā sare kvaci. Tamahaṃ, tayidaṃ, tadalaṃ. Vā tveva? Taṃ ahaṃ.
对于束缚者,我这里是否总有某处有所依?这就是我,这样,这个领域。还是另有他者?那便是我。
§45
45. Vanataragā cāgamā.
第四十五条 森林团体的来临。
Ete mayadā ca āgamā honti sare vā kvaci. Tivaṅgikaṃ, ito nāyati, cinitvā, tasmātiha, nirojaṃ, puthageva, idhamāhu, yathayidaṃ, attadatthaṃ. Vā tveva? Attatthaṃ. ‘Atippago kho tāvā’ti-paṭhamanto pagasaddova.
这些到此处的团体是否总有某处有所依?这是三部分组成,从此处前行,思维缜密,因此此处、无色、纯净、如火一般、这里称说,如此,具有自身意义。还是另有他义?为自身义。‘他已先行’者,是先行的名称。
§46
46. Chā ḷo.
第四十六条 六。
Chasaddā parassa sarassa ḷakāro āgamo hoti vā. Chaḷaṅgaṃ, chaḷāyatanaṃ. Vātveva? Chaabhiññā.
六种声音、各种声音中带有的六个形态是到来的。六肢体,六根。是风吗?亦非,是他所知。
§47
47. Tadaminādīni.
第四十七条 以此及其余。
Tadaminādīni sādhūni bhavanti. Taṃ iminā tadaminā, sakiṃ āgāmī sakadāgāmī, ekaṃ idha ahaṃ ekamidāhaṃ, saṃvidhāya avahāro saṃvidāvahāro, vārino vāhako valāhako, jīvanassa mūto jīmūto, chavassa sayanaṃ susānaṃ, uddhaṃ khamassa udukkhalaṃ, pisitāso pisāco, mahiyaṃ ravatīti mayūro, evamaññepi payogato-nugantabbā, paresaṃ pisodarādimivedaṃ daṭṭhabbaṃ.
诸如水、火、风等元素是善良的。这善良者,是由此由彼、不出不入、现在与未来、来去往返、单一与双一,在此与彼合成合用。其如水流河川、载运舟楫,是生命之源泉与息灭,是休憩之所,是滋润而清净之处。如孔雀挥动尾羽,戏耍于其地。此情形亦应效仿,使众生不为诸恶所染,正见诸法。
§48
48. Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā.
第48章 各分支序列的收派。
Tavaggavaraṇānaṃ kvaci cavaggabayañā honti yathākkamaṃ yakāre. Apuccaṇḍatāya, tacchaṃ, yajjevaṃ, ajjhattaṃ, thaññaṃ, dibbaṃ, payyosanā, pokkharañño. Kvacitveva? Rattyā
各分支序列的收派,有时不同行节上依规定安置。依其类别不同,有:不涂脂类、湿润类、干燥类、纯净类、陈旧类、天空类、池塘类。此处何时?夜间。
§49
49. Vaggalasehi te.
第49章 以随行者为例。
Vaggalasehi parassa yakārassa kvaci te vaggalasā honti.
随行者的收派,在他段经文中有时亦作行者收派。
Sakkate, paccate, aṭṭate, kuppate, phallate, assate. Kvacitveva? Kyāhaṃ.
有时为载运,有时为带送,有时为系缚,有时为包裹,有时为携持,有时为执持。此处何时?地面。
§50
50. Hassa vipallāso.
五十。诽谤的破坏。
Hassa vipallāso hoti yakāre. Guyhaṃ.
诽谤的破坏发生于何种形态?藏匿。
§51
51. Ve vā.
五十一。或者是。
Hassa vipallāso hoti vā vakāre. Bavhābādho bavhābādho.
诽谤的破坏发生于何种形态?弯曲形。灾祸临及,灾祸临及。
§52
52. Tathānarānaṃ ṭaṭhaṇalā
五十二。如同火的炽烈。
Tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā honti vā. Dukkaṭaṃ, aṭṭhakathā, gahaṇaṃ, paligho, palāyati. Vātveva? Dukkataṃ. Kvacitveva? Sugato.
如同火的炽烈是否存在?是。是祸害、是注疏中的难解深奥,是阻碍、是逃逸。是否为风?是祸害。何处为其所绕?如来处。
§53
53. Saṃyogādi lopo.
53. 缘合等之终止。
Saṃyogassa yo ādībhūto-vayavo tassa vā kvaci lopo hoti. Pupphaṃ-sā jāyate-gini.
缘合者,其缘起之因素,有时会灭失。犹如花因火而生,亦可因火而灭。
§54
54. Vicchābhikkhaññesu dve.
54. 缘生果中有二种。
Vicchāyamābhikkhaññe ca yaṃ vattate, tassa dve rūpāni honti. Kriyāya guṇena dabbena vā bhinne atthe byāpitumicchā vicchā. Rukkhaṃ rukkhaṃ siñcati, gāmo gāmo ramaṇīyo, gāme gāme pānīyaṃ, gehe gehe issaro, rasaṃ rasaṃ bhakkhayati, kiriyaṃ kiriyamārabhate.
所谓缘生果者,其现象可分为两类形态。行为、性质、食物等因差异,致使缘生果相异。例如树对树施以灌溉,村庄互为宜居之所,村中各有饮水处,家庭中各有主人,味各异,行为亦各自展开。
Atthiyevā-nupubbiyepi vicchā mūle mūle thūlā, agge agge sukhumā, yadi hi ettha mūlaggabhedo na siyā, ānupubbiyampi na bhaveyya. Māsakaṃ māsakaṃ imamhā kahāpaṇā bhavanthānaṃ dvinnaṃ dehīti māsakaṃ māsakamiccetasmā vicchāgamyate, saddantarato pana imamhā kahāpaṇāti avadhāraṇaṃ. Pubbaṃ pubbaṃ pupphanti, paṭhamaṃ paṭhamaṃ paccantītyatrāpi vicchāva. Ime ubho aḍḍhā katarā katarā esaṃ dvinnamaḍḍhatā, sabbe ime aḍḍhā katamā katamā imesaṃ aḍḍhutā ihāpi vicchāva. Ābhikkhaññaṃ ponopuññaṃ pacati pacati, papacati papacati, lunāhi lunāhitvevāyaṃ lunāti, bhutvā bhutvā gacchati, paṭapaṭā karoti, paṭapaṭāyati.
即使依次序出现,缘生果之根本也有粗细之分,顶部则细腻柔软。若无对根部之破坏,亦不会有序列之终结。每月每月积累财富,为两种不同体的所有者所有,基于此缘生果得生。然于音声中,却以此月称呼。花木一次次花开,初次则初现,于此亦有缘生果。此二者各有所指,二者合成此处缘生果。色之缘生果有善恶循环,行善则增长,行恶则损减,如用盐增减之。如此之生灭转变,往来不息,牵引活动,循环往复。
§55
55. Syādilopo pubbassekassa.
55. 发起等之灭失,起于先前所生。
Vicchāyamekassa dvitte pubbassa syādilopo hoti. Ekekassa. Kathaṃ matthakamatthakenāti? ‘Syādilopo pubbassā’ti yogavibhāgā, nācātippasaṅgo yogavibhāgā iṭṭhappasiddhīti.
对反对者的辨别,如果有两种,前面一种即为起始的消失。各自不同。何谓对事物分辨?所谓“起始的消失”是指作用的分别,不是超越因缘的结合,这是符合心愿和实际的。
§56
56. Sabbādīnaṃ vītihāre.
56. 所有根本事物的常除。
Sabbādīnaṃ vītihāre dve bhavanti pubbassa syādilopo ca. Aññamaññassa bhojakā, itarītarassa bhojakā.
所有根本事物的常除有二种,即前面所说的起始消失。一者彼此为对方所食,二者各自为异的所食。
§57
57. Yāvabodhaṃ sambhame.
57. 达到何种程度即为灭除。
Turitenāpāyahetupadassanaṃ sambhamo, tasmiṃsati vatthu yāvantehi saddehi so-ttho viññāyate, tāvanto saddā payujjante. Sappo sappo sappo, bujjhassu bujjhassu bujjhassu, bhinno bhikkhusaṅgho bhinno bhikkhusaṅgho.
迅速夺除诸恶因缘之境,谓于其中各类声音不断闻及,当此声音相联,即觉知此声。声音虽多多多,觉知者亦觉知觉知,不和合之比库僧团,不和合之比库僧团。
§58
58. Bahulaṃ.
第五十八条规则:此为泛用规则(意为以上诸变化规则在多种场合中均可灵活适用,非铁板定律)。
Ayamadhikāro āsatthaparisamattiyā. Tena nātippasaṅgo iṭṭhappasiddhi ca.
此处权限是指于本教法中有充分办理教义的权能。因该权能具足,故不会有越界干预,也不会妨碍利益的成就。
Iti moggallāne byākaraṇe vuttiyaṃ · 如是,于《摩嘎剌那语法》的释文中。
Paṭhamo kaṇḍo. · 第一章。