三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外大史Dvisaṭṭhimapariccheda

Dvisaṭṭhimapariccheda · Dvisaṭṭhimapariccheda

194 段 · CSCD 巴利原典
Dvisaṭṭhimapariccheda第六十二章
Paramaṇḍalābhigamano前往至高界
§1
1.
Attanābhimatassā’su, jātadesassa pattiyā;
以自身所愿终极为目的,以生灭之性的果报为动力;
Sampuṇṇamanasaṅkappo, dussaṅkapavivajjito.
心念圆满坚定,不受恶念纷扰;
§2
2.
Vajirūpamorupaññā, balena gurusantike;
智慧如坚硬利刃,力量在尊者面前显现;
Lahuṃ bahuñca gaṇhanto, sippajātamaneka kaṃ.
取轻重众多事物,掌握多种技艺中之一;
§3
3.
Jināgamesu nekesu, koṭillā dīsu nītisu;
征服多处圣地,引导数以万计的众生;
Saddasatthe ca kāveyye, sanighaṇḍuka keṭubhe.
能够驯服众多听法者,断除迷惑杂乱之人。
§4
4.
Naccagītesu satthesu, hatthisippādikesu ca;
在舞蹈歌唱等戏剧中,以及象戏等戏码中,
Dhanu khaggādinekesu, satthesu ca visesato.
在弓箭刀剑等武器戏码中,也特别特别的戏剧中,
§5
5.
Pārappatto vinītatto, pitu rañño samācari;
已得彼岸、已降伏自身者,依循父王的行为举止,
Adhippāyānukulaṃ’va, sadā bhattipurassaro.
如同遵循通达目标的法门一般,常常走在食粮前导的道路上。
§6
6.
Tadā sadā darācāra-guṇārādhitamānaso;
当时常怀崇敬真诚之心,敬奉品行端正的人,
Piyena viya mittena, tena saddhiṃ mahīpati.
如同亲爱朋友一般,与那位君主同心协力。
§7
7.
Uyyānajalakīḷādi-sukhaṃ nānappakārakaṃ;
园林池泽等众多游乐之乐充满多种形态,
Anubhotvā sadesasmiṃ, sañcaranto tahiṃ tahiṃ.
曾在彼处亲身体验,行走于此地彼地之间。
§8
8.
Ekadāsaṅkhasenādhi-patinā daḷhabhattinā;
一日,有位名叫桑卡森的统领,实力强大又勇猛,
Saraṭṭhasīmā rakkhāya, yo jitena balīyasā.
守护着沙拉城边界,以坚固的力量镇守,
§9
9.
Ajjhāvutthassa ca balattha-linamassa ca santikaṃ;
来到前方紧邻劲敌与懦弱敌人所在之地,
Gāmasā’gañchi sutvāna, tamatthaṃ dhajinīpati.
听闻乡村消息后,彼时即引领军威雄壮。
§10
10.
Gāmaṃ taṃ sādhukaṃ sajju, sajjāpetvā saputtakaṃ;
这村庄良善恰当,他整修完备,使之纯净完满;
Paccuggantvā mahīpālaṃ, paṇamitvā ṭhito tadā.
随后前往国王所在,向其敬礼,站立恭敬。
§11
11.
Pitā putto ubho tassa, sambhāsiya piyaṃ vaco;
父亲与儿子二人,相互交谈亲昵言语;
Nekadhā’rādhitā tena, taṃ gāmaṃ samupāgaguṃ.
由多种方式被其恭敬奉养,她们一同前往那村庄。
§12
12.
Tahiṃ katici bhūpālo, vāsare vītināmiya;
那时有若干国王,日复一日安然度日;
Senāpatiṃ samāhūya, idaṃ vacanaṃ mabravi.
召集了军队统帅,说出了这些话语。
§13
13.
Putto me dānivayasi, ṭhito’ panayanārahe;
儿子啊,你应当奉献,站立时不可怠慢清净。
Tassopanayanaṃ kātuṃ, mahopakaraṇaṃ lahuṃ.
为此奉献是应当行持的功德善根,虽轻但极为重要。
§14
14.
Sajjetabbanti taṃ sutvā, sopi senādhināyako;
听闻此事,将军及其军长亦当随从奉行,
Sabbupakaraṇaṃ khippaṃ, maṅgalatthaṃ susajjayi.
迅速备齐一切所需之物,以具吉祥完备之意。
§15
15.
Sugandha dīpapupphādi-vatthūhi divasattayaṃ;
用香气佳美的灯、花等物品,连日三天供养;
Pubbakāraṃ karitvāna, mahantaṃ ratanattaye.
先行准备这些前供,然后献上重大的宝物。
§16
16.
Vedikācāradakkhehi, dvijehi puthuvīpati;
遵守祭祀礼仪的两位青年,前往外洋之地;
Sampabhāvānu rūpaṃva, maṅgalaṃ taṃ samāpiya.
其行为举止如同自然之形,圆满且吉祥。
§17
17.
Parakkamakumārena, tena saddhiṃ samārabhi;
由一位年轻勇士率领,彼时共同行动;
Vasantakīḷaṃ mahatiṃ, sāmacco kīḷituṃ tadā.
意欲于宏大赛场上,和谐地进行较量。
§18
18.
Rājā kitti sirīmegho-rohaṇe vasato tadā;
当时国王居于声名显赫如云的山中;
Sirīvallabhanāmassa, sabhātu maraṇampi ca.
其号为声威所爱,即使面对死亡亦具威严。
§19
19.
Māṇabharaṇanāmassa, rajjalābhañca deviyā;
以人之名为重,及得女神所赐之嫁妆;
Mittāya paṭilābhañca, sirīvallabhasūnu no.
又得众友之帮助,成为亲爱子弟。
§20
20.
Rohaṇāgatadūtehi, suṇitvā sakabhātuno;
对来自罗汉使者者宣说,聆听诸兄弟之教诲;
Kālakriyāya sañjāta-sokavegaṃ sudussahaṃ.
因时事所致,生起难忍之痛苦忧伤。
§21
21.
Mittāyatanayuppatti pavattiṃ savaṇena taṃ;
因闻知生起友邻之情,闻过而生怨怼;
Vineyya virato tamhā, vasantasamayussavā.
自此戒慎,远离诸恶,时居安静岁月中。
§22
22.
Nivattetvāna tattheva, senāniṃ saṅkhanāmakaṃ;
他回头后当下便进入名为军营之处;
Puttena saha so saṅkha-tthali nāmaṃ puraṃ gami.
与其子同往,至于名为贝壳之地的城镇。
§23
23.
Parakkamakumārena, tena saddhiṃ tahiṃ sukhaṃ;
与邻国青年同住于彼地,安乐无忧;
Vasato tassa bhūpassa, vassamekamatikkami.
居住于彼国君主处,一年已然度过。
§24
24.
Māṇābharaṇabhūpassa , devī cāpi pabhāvatī;
颇具威仪庄严的国君,并且夫人光彩照人;
Labhittha dutiyā kitti-sirī meghavhayaṃ sutaṃ.
其夫人得第二次誉名及尊荣,如同暮云所闻闻名远扬。
§25
25.
Suṇitvā tañca so amhaṃ, vaṃso jāto mahā’’iti;
听闻此语,为我所感:此族系诞生伟大之人也。
Ahu kittisirīmegho, tadā attamano bhusaṃ.
有声誉与光荣的云霄,彼时展露极盛之势。
§26
26.
Laṃkādīpopabhogeka-hetunā mahatā satā;
因斯里兰卡等地唯一的利益,众多圣者集聚焉;
Asādhāraṇabhūbhena, codito puññakammunā.
因殊胜的土地缘故,因善业推动而生起。
§27
27.
Kumāro so’tha pitarā, piyamitte viyattani;
彼时王子及其父母,诸亲属友伴皆充满爱意;
Kariyamānaṃ sasnehaṃ, mahantaṃ co’palālanaṃ.
其所受大而真挚的关爱,悉心照料与守护也。
§28
28.
Sacivānamanekesaṃ, bhayabhattī purassaraṃ;
众多随从侍者皆怖惧惊慌,面前局势异常严峻;
Kriyamānamupaṭṭhānaṃ, na maññanto tiṇāyapi.
彼等未曾料及眼前所发生之事,即便如同干枯之草般微末亦未曾想到。
§29
29.
Laṃkādīpamimaṃ sabba mekacchatto pasobhitaṃ;
此兰卡诸岛,整体以浓密森林覆盖,景色宜人;
Khippaṃ kāretukāmo so, sayaṃ iti vicintayi.
他自行思虑速速完成,意欲加紧行动。
§30
30.
Kesa akkhaka gīvaṭṭhi-dāṭhā pattāna meva ca;
唯有毛发、眉毛、睫毛及皮肤之细微刺感尚存未失,
Padacetya mahābodhi-sākhānañcāpi satthuno.
更有足迹以及伟大神树大菩提树的树枝等,亦为圣者之所在。
§31
31.
Caturāsītisahassānaṃ, dhammakkhandhāna meva ca;
八万四千法蕴乃我所有者;
Sammāsambuddhakappānaṃ, ādhārattā ca niccaso.
常以正觉者所造之法为根本;
§32
32.
Ākarattā ca nekesaṃ, maṇimuttādivatthūnaṃ;
常为众多珍宝等诸宝物而恪守;
Sammatopi visiṭṭhoti, dīponāti mahā ayaṃ.
被称为恰当且尊贵者,此为广大光明之灯;
§33
33.
Tayo me pitaro bhūpā, mātulopi ca sabbathā;
三位为吾父之诸大地王,及母常在诸处;
Ekacchattena vattetu, masamatthā vibhajji’maṃ.
宜以年为单位计量,划分为月以为目的。
§34
34.
Bhuñjantā ettakeneva, katakiccā mayaṃ iti;
只是满足于如此分量,‘我自有该作之事’的心态。
Maññantā vigatacchandā’bhisekamhi kulocite.
心中断绝私欲,对宗族恩怨皆已忘却。
§35
35.
Raṭṭhesake sakeyeva, isseraṃ sampavattayuṃ;
犹如国中一村庄中领主们盛行其权势,
Kasikammādikaṃ gāma-bhojakā viya nissitā.
又似乡间饮食之人安坐其位。
§36
36.
Tesu kittisiri meghaṃ, petteyyaṃ me ṭhapetva te;
在他们之中,声名显赫如云翳,故我为他们施加法力;
Agamaṃsu yathākammaṃ, sesā bhūpatayo tayo.
他们按本分渡众生,三位统治者均如此行事。
§37
37.
Maccānaṃ paramaṃ āyu, vate’dāni parittakaṃ;
众生的生命最长极限,如今却变得极为短促;
Bālāyuvāno vuddhā ca, ime sattā’nupubbaso.
愚者、少年与老者,这些存在接连不断地出现在世间。
§38
38.
Pāpuṇissanti maraṇa-mīti’yaṃ niyamopi ca;
死亡必然临至,这是自然规律;
Na heva asmiṃ lokasmiṃ, saṃvijjati kadācipi.
但在这个世界上,没有什么事物是永远存在不变的。
§39
39.
Tasmā sarīrake asmiṃ, bhaṅgure sāravajjite;
因此在这易坏又具细微知觉的身体中,
Hīḷite sāradassīhi, apekkhaṃ hitvā sabbathā.
诸根逐渐衰减,视力逐渐衰退,却仍然处处保持着觉察。
§40
40.
Pihaniye yasodehe, ciraṭṭhāyimhi sabbadā;
应当珍爱自身之躯体,久住不坏,时常保全完整。
Amhādisehi kattabbo, rājaputtehi ādaro.
应由我们先辈谨守,亦应恭敬为贵族子弟。
§41
41.
Ummaggajātakādīsu, cārittañcāpi bhūmisu;
在《毗摩竭经》等自在转世及地相中,行迹亦记录在诸土地上;
Vihitaṃ bodhisattena, vīrabhāvādinissitaṃ.
这些皆由觉者所立,依凭英勇大力之特质而成。
§42
42.
Rāmāyaṇabhāratādi-lokiyāsu kathāsupi;
在《罗摩衍那》《摩诃婆罗多》等世俗故事中,
Rāmassa vikkamañceva, tassa rāvaṇaghātino.
如同罗摩远行时,其为罗刹王罗罴那所杀之事,也是如此。
§43
43.
Duyodhanādirājāno, hantvāyuddhe pavattitaṃ;
诸王如都诃那等,战斗中相互残杀;
Vikkamāti sayañceva, pañcannaṃ paṇḍusūnūnaṃ.
直至晚上,亦如五人之勇士渐渐退散。
§44
44.
Itihāsakathāyañca, devāsuraraṇe purā;
从古时诸神魔战的传说,
Dussantādimahīpehi, katañca caritabbhūtaṃ.
至恶龙迦特桑他国王,所行所为皆应记录。
§45
45.
Ummūlitavato tassa, nandavaṃsanarissare;
此者为显赫的那难王族中最尊贵者,
Cārakkadvijaseṭṭhassa, sutvā buddhibalampi ca.
知悉此事者乃游方婆罗门之上士,兼具智慧与力量。
§46
46.
Sabbā netāni lokamhi, yāvajjadivasā bhuvi;
世间诸领导者,于人间生生世世无间,
Tesaṃ asannidhānepi, suppasiddhiṃ gatāni hi.
即便未临近他们之时,其名望声誉亦已极盛确立。
§47
47.
Suladdhaṃ jīvitaṃ tesaṃ, asādhāraṇamīdisaṃ;
凡此等人之生命极为难得,并非寻常之物;
Caritātisayaṃ kattuṃ, samatthā honti ye bhuvi.
在世间上,唯有那些能成就非凡行为者,方能成就宏伟功业。
§48
48.
Jāyitvā khattavaṃsamhi, khattavīravarodhitaṃ;
生于王族世家,避绝同族英豪阻碍;
Yadihaṃ na karissāmi, moghā me jāti hessati.
若我非为此而作,将生空劫,徒为虚生。
§49
49.
Tesamabbhadhikā kāla-sampadāyeva kevalaṃ;
他们的时日财富之类,仅限于此;
Mayā te adhikā kintu, paññādīhīti cintiya.
而我却胜于他们,思虑智慧等法。
§50
50.
Piturājā ca me’dāni, pacchime vayasiṭṭhito;
父王如今年纪最长;
Yadidaṃ pettikaṃ rajjaṃ, mama hatthagatabbhave.
此亡国乃因我而成必然。
§51
51.
Rājalakkhiva so peta-cetaso me pamādato;
亡者心念贪欲,如同王者之相因我疏忽;
Yathicchitañce na bhave, mahatī jāni me bhusaṃ.
虽非我所愿,却为我积累极大烦恼。
§52
52.
Ettheva nivasanto’haṃ, carāpiya sake vare;
在此地居住着我,应随本性游行自在;
Paramaṇḍalavuttantaṃ, jāneyyaṃ yadi tattano.
当知此乃上圆满之境,如实了解若能通达。
§53
53.
Randhaṃ paccatthikānantu, pakāsetuṃ rathātathaṃ;
愿我能开明此左右之义,如同车轮展开之理;
Adhippāyānurūpaṃ me, samatthā vā na vācarā.
或能或不能,愿我说出恰合时宜之道。
§54
54.
Ye keci’dha janā santi, sabbe te mama sammukhā;
凡是居于此处之人,尽皆当在我面前出现;
Balīyattaṃ’va sattūnaṃ, kathayanti anekaso.
众生如兽般愚钝,众说纷纭无定常。
§55
55.
Paccekaraṭṭhasāmīhi, pitubhūpehi tihipi;
由三种国主共同治理的分散国土,正如父亲般的国王各自统治;
Ekībhūya karitvāna, sattakkhattuṃ mahāhavaṃ.
经由统一而成的,成为具有七十村落的大国。
§56
56.
Sādhetuṃ dukkaraṃ raṭṭhaṃ, bhavate kākinā kathaṃ;
统治国家甚为困难,像乌鸦一般(狡猾)的人如何能做到?
Sisunā gaṇhituṃ sakkā, khuddarajjo pabhoginā.
但以像幼鹿般柔弱者来治理,却能顺利掌控较小的诸郡。
§57
57.
Sukaraṃ mūlabhūtassa, tassa rajjassa sādhanaṃ;
这对于根本难治之事,是一种容易达成的根基和成就手段;
Iti duccintaṃtaṃ tuyhaṃ, dūre tabbamidaṃ’’iti.
因而你勤于深思,远离此处的忧虑。」
§58
58.
Kaṇṇe tatthasalākāyo, pavesentā’va nekaso;
如同蚊蚋进入耳中一样,指尖入入于其中;
Mahantattaṃ kathente’vaṃ, bahudhā paramaṇḍale.
阐述其广大之义,遍说诸多众缘之境地。
§59
59.
Ajānanaṃ yathābhūtaṃ, vadantānaṃ kubuddhinaṃ;
如无知之人所言不实,其心昏蒙愚钝;
Sabbametaṃ vaco jātu, saddhātabbaṃ siyā na hi.
此一切言语,终不能为信所持确实。
§60
60.
Lesenekena gantvāna, khippaṃ’va paramaṇḍalaṃ;
如蚊虫轻快地进入,即刻遍饶其部;
Sarūpaṃ tattha ussāmi, ahameveti cintayi.
我心由此生起,思惟此即是我心。
§61
61.
Yadi me pītubhūpālo, viññāyetaṃ vitakkitaṃ;
若我为国王护持者,应洞察此念思;
Abhijātassa puttassa, vaṃsajotikarassa me.
视为自己儿子、族灯相续者。
§62
62.
Gatassa satthu visaya-manatthopi siyā iti;
虽是亡者师事之境,仍有所念;
Anukampādhiyā mayhaṃ, gamanaṃ vārayissati.
因慈悲心,必会阻止我前行。
§63
63.
Manorathassa saṃsiddhi, sabbathā mena hessati;
如愿之成,必在各处结成;
Tasmā niguḷarūpena, gamanaṃ bhaddakaṃ iti.
故以坚固如岩之形象,喻为护持之行。
§64
64.
Laddhāna rattiyama thekadinaṃ khaṇaññū,
在夜晚和白昼得到的那一刻,
So tādisaṃ khaṇamakhīṇatarorūpāyo;
是如同残缺的树枝叶那样的时刻;
Jānāti no sakapitāgamanaṃ tathātaṃ,
知道那确实是父母的出行,
Gehā’bhinikkhamitathā caturo kumāro.
正如四个子女离家出走一样。
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse · 为令善人生信与悚惧而作的《大史》中
Paramaṇḍalābhigamano nāma · 名为「前往至高界」
Dvisaṭṭhimo paricchedo. · 第六十二章。