Chaṭṭhapariccheda · Chaṭṭhapariccheda
Chaṭṭhapariccheda第六章
Vijayāgamanaṃ维阇耶的到来
§1
1.
Vaṅgesu vaṅganagare, vaṅgarājā ahu pure;
在泗水国的泗水城中,国王曾居于此城;
Kāliṅgarañño dhītā’si, mahesī tassa rājino.
迦陵伽国王有一个女儿,是这位国王的王后。
§2
2.
So rājā deviyā tassā, ekaṃ alabhi dhītaraṃ;
这位国王从其王后得到一个女儿;
Nemittābyākaruṃ tassā, saṃvāsaṃ magarājinā.
此女无恶相,那位蛮王住在那里。
§3
3.
Atīva rūpiniṃ āsi, atīva kāmagiddhinī;
此女容貌极美,极好色欲;
Devena deviyā’cāpi, lajjāyā’si jagucchitā.
虽为诸天中之天女,仍因羞耻而脸红。
§4
4.
Ekākinī sā nikkhamma, serīcārasukhatthinī;
她独自一人离开,适应独行自在的生活;
Satthena saha aññātā, agā magadhagāminā.
与导师及同伴一道,前往摩揭陀境内。
§5
5.
Lāḷaraṭṭhe aṭaviyā, sīho satthamabhiddhavi;
狮子在森林国度奔跑,声震七处;
Aññattha sesā dhāviṃsu, sīhagatadisantusā.
其他狮王向狮子王致意,满意其威仪。
§6
6.
Gaṇhitvā gocaraṃ sīho, gacchaṃ disvā tamā’rato;
狮子把领域控制住,离开时观察四方,不恋黑暗;
Ratto upāgalālento, laṅgulaṃ pattakaṇṇako.
他因愤怒而赤红,亮爪如钩锐利。
§7
7.
Sā taṃ disvā saritvāna, nemittavacanaṃ sutaṃ;
彼见此事后,随即以此为征兆的言辞闻知;
Abhītā tassa aṅgāni, rañjayanti parāmasi.
其身诸处皆生畏惧,因而引起极大忧惧。
§8
8.
Tassā phassenā’ti ratto, piṭṭhiṃ āropiyā’sutaṃ;
对此触缘心生厌恶,将痒疹视为负担,此事亦已闻知;
Sīho sakaṃ guhaṃ netvā, tāya saṃvāsamācari.
狮子领伴潜入洞穴,与其同住。
§9
9.
Tena saṃvāsamanvāya, kālena yamake duve;
时光流转,二者如影随形,均相依相随;
Puttañca dhītarañcāti, rājadhītā janesi sā.
此女生一子亦生一女,王族之女乃为其所生。
§10
10.
Puttassa hatthapādā’suṃ, sīhākārā tato akā;
其子手足俱全,且形状如狮。
Nāmena sīhabāhuṃ taṃ, dhītaraṃ sīhasīvaliṃ.
名为狮臂,为他之女狮子西瓦利。
§11
11.
Putto soḷasavasso so, mātaraṃ pucchi saṃsayaṃ;
此子年十六,询问其母以消除疑惑;
Tuvaṃ pitā ca no amma, kasmā visadisā iti.
你为父,我为母,何故分明?
§12
12.
Sā sabbamabravī tassa, kiṃnayāmā’ti so’bravi;
母悉数告知,对曰:理应如是,
Guhaṃ thaketitāto te, pāsāṇenāti sā’bravi.
此乃穴中岩外,谓之岩石所成也。
§13
13.
Mahāguhāya thakanaṃ, khandhenā’dāya so akā;
于大山洞所在处,取其身骨,未曾毁坏;
Ekāhene’va paññāsa-yojanāni gatāgataṃ.
在一日之内,行程达五十余由旬,来回往复。
§14
14.
Gocarāya gahe sīhe, dakkhiṇasmiñhi mātaraṃ;
狮子于视野藏处,母狮居于其右方;
Vāme kaṇiṭṭhiṃ katvāna, tayo sīghaṃ apakkamī.
其幼子置于左侧,三者迅速疾行离去。
§15
15.
Nivāsetvāna sākhaṃ te, paccantaṃ gāmamāgamuṃ;
住于枝中之后,趋向后方村落而至;
Tatthāsi rājidhītāya, mātulassa suto tadā.
彼时为王之女婿,与其母兄之子偕行。
§16
16.
Senāpati vaṅgarañño, ṭhito paccanta gāmako;
军队统帅、战车王子,立于后方村落之地;
Nisinnovaṭamūlaleso, kammantaṃ saṃvidhāyakaṃ.
犹如安坐于树根旁,正筹备行动的主谋者。
§17
17.
Disvā te pucchite’vocuṃ, aṭavī vāsino mayaṃ;
见他们后,便问道:『树林中的居民是我们吗?』
Iti so dāpayī tesaṃ, vatthāni dhajinī pati.
于是他为他们点燃篝火,燃起草料与干枝。
§18
18.
Tānā’hesuṃ uḷārāni, bhattaṃ paṇṇesu dāpayi;
他们撒下谷物,盛满盘中;
Sovaṇṇabhājananā’suṃ, tesaṃ puññena tāni ca.
他们享用着黄金般的食物,以此善业为资粮。
§19
19.
Tena so vimhito pucchi, ke tumheti camūpati;
于是那位困惑者便问道:『你们这些人是谁,聚集在一起?』
Tassa sā jātigottāni, rājadhītā nivedayi.
那人便说明他们的族姓,并报告国王的女儿。
§20
20.
Pitucchā dhītaraṃ taṃ so, ādāya dhajinī pati;
那父亲带着他的女儿,携她归家;
Gantvāna vaṅganagaraṃ, saṃvāsaṃ tāya kappayi.
来到瓦恩加城,为她安排了住所。
§21
21.
Sīho sīghaṃ guhaṃ gantvā, te adisvā tayo jane;
狮子迅速前往洞穴,找到了那三个人;
Aṭṭito puttasokena, na ca khādi na cā’pivi.
因失去儿子的悲痛,他们既不吃食也不饮水。
§22
22.
Dārake te gavesanto, agā paccantagāmake;
那些年轻人出外搜寻东西,去往邻近的村庄;
Ubbāsīyati so so’va, yaṃyaṃ gāmamupeti so.
他们一旦到达那个村庄,便在那里逗留不去。
§23
23.
Paccantavāsino gantvā, rañño taṃ paṭivedayuṃ;
邻村居民前去向王报告此事;
Sīho piḷeti te raṭṭhaṃ, taṃ deva paṭisedhaya.
如狮子撕裂国土一般,神灵亦禁止(此等行为)。
§24
24.
Alakaṃ nisedhakaṃ tassa, hatthikkhandhagataṃ pure;
那里有一个狮窝洞穴,曾进入大象藏身之地;
Ādetu sīhadāyīti, sahassaṃ so pacārayi.
因而有“狮子之灾”之名,他因此被众人驱逐。
§25
25.
Tatheva dvesahassāni, tīṇicā’pi narissaro;
同样地,有两千仇敌,且有三女寡妇;
Dvīsu vāresu vāresi, mātā sīhabhujaṃ hitaṃ.
在两周中的某一周,母亲对勇猛如狮臂的有益;
§26
26.
Aggahi tatiye vāre, sīhabāhu apucchiya;
第三周时,狮臂者曾询问;
Mātaraṃ tisahassaṃ taṃ, ghātetuṃ pitaraṃ sakaṃ.
那时三千母亲欲杀戮杀父者同族;
§27
27.
Rañño kumāraṃ dassesuṃ, taṃ rājā idha mabravi;
国王对王子展示时,国王在此处说道;
Gahito yadi sīho te, dammi raṭṭhaṃ tadeva te.
如果狮子被你捕获,我将把整个王国赠予你。
§28
28.
So taṃ gantvā guhādvāraṃ, sīhaṃ disvāva ārakā;
于是,他前往隐密洞口,见到狮子放心而止。
Entaṃ puttasinehena, vijjhituṃ taṃ saraṃ khipi.
以对此子深切的爱意,便迅速投向那湖泊欲溺之。
§29
29.
Saro naḷātamāhacca, mettacittena thassa tu;
那湖水清澈明亮,他以慈心亲近之;
Kumārapādamūle’va, nivatto pati bhūmiyaṃ.
如同幼子之足根,安然降伏于地。
§30
30.
Tathā’si yāva tatiyaṃ, tato kujjhimigāmipo;
如此直至第三日,才至野猪村邻近之地;
Tato khitto sarotassa, kāyaṃ nibbijja nikkhami.
于是扑入湖中,浸没身躯而出。
§31
31.
Sakesaraṃ sīhasīsaṃ, ādāya sapuraṃ agā;
携带有狮头的舍罗剑,携带良种之剑,前往安宁之地;
Matassa vaṅgarājassa, sattāhāni tadā ahu.
当时成为贵族王者的长老有七周光阴。
§32
32.
Rañño aputtakattā ca, patītā cassa kammunā;
国王虽无子嗣,且因业力而陷堕;
Sutvā ca rañño nattuttaṃ, sañjānitvā ca mātaraṃ.
但闻国王之非,察觉其母亲的身份。
§33
33.
Amaccā sannipatitā, akhilā ekamānasā;
无亲族集结,众人团结一致,心志专注;
Sīhabāhu kumārassa, rājā hohīti abravuṃ.
众人对那雄壮臂膀的王子说:愿你登基为王。
§34
34.
So rajjaṃ sampaṭicchitvā, datvā mātu patissa taṃ;
他取到国土后,将其赐与母亲。
Sīhasīvalimādāya, jātabhūmiṃ gato sayaṃ.
然后带着狮子丝绸,亲自前往出生地。
§35
35.
Nagaraṃ tattha māpesi, ahu sīhapuranti taṃ;
在那里丈量城池,成为那狮子城。
Araññe yojanasate, gāme cāpi nivesayi.
在森林中丈量百余由旬,也在乡村安置居民。
§36
36.
Lāḷaraṭṭhe pure tasmiṃ, sīhabāhunarādhipo;
在那个王国的古城中,狮臂大王为首领;
Rajjaṃ kāresi katvāna, mahesiṃ sīhasīvaliṃ.
他测量国土,建立了那狮子丝绸的大王国。
§37
37.
Mahesī soḷasakkhattuṃ, yamake ca duve duve;
玛诃瑟迦拥有十六岁的世系,亚马堪和迦牟尼二位各有两世。
Putte janayi kālesā, vijayo nāma jeṭṭhako.
卡乐沙王生有儿子,称为维加罗为长子。
§38
38.
Sumitto nāma dutiyo, sabbe dvattiṃsa puttakā;
次子名叫苏密多,共有二十三名儿子;
Kālena vijayaṃ rājā, uparajje’bhi secayi.
维加罗王因时光推移,任命长子为摄政。
§39
39.
Vijayo visamācāro, āsi tamparisāpi ca;
维加罗作风不正,连家族亲属都对他厌恶;
Sāhasāni anekāni, dussahāni kariṃsute.
他曾多次轻率行事,作出许多令人生厌的恶行。
§40
40.
Kuddho mahājano rañño, tamatthaṃ paṭivedayi;
众多贵人大怒,向国王如实报告此事;
Rājā te saññapetvāna, puttaṃ ovadi sādhukaṃ.
国王安排妥当后,善意告诫其子。
§41
41.
Sabbaṃ tatheva dutiyaṃ, ahosi tatiyaṃ pana;
一切如第二次相同,然而第三次却不同;
Kuddho mahājano āha, puttaṃ ghātehi te iti.
众多贵人大怒,称你杀害了儿子。
§42
42.
Rājā’thavijayaṃ tañca, parivārañca tassa taṃ;
国王既然胜利,又有其家人;
Sattasatāni purise, kāretvā addhamuṇṇake.
七百人(约)都让其带头打了他。
§43
43.
Nāvāya pakkhipāpetvā, vissajjāpesi sāgare;
未将船只挂起,便放入大海中使其沉没;
Tathā tesaṃ bhariyāyo, tatheva ca kumārake.
其妻子亦如是,其幼子亦同样如此。
§44
44.
Visuṃ visuṃ te vissaṭṭhā, purisitthikumārakā;
全体全体皆是成年的男子少年;
Visuṃ visuṃ dīpakasmiṃ, okkamiṃsu vasiṃsu ca.
全体全体皆在灯火之中,入灯火而居住。
§45
45.
Naggadīpoti ñāyittha, kumārokkantadīpako;
裸身火者名之,此为少年入火者;
Bhariyokkantadīpo tu, mahindadīpako iti.
妻子之入火者名之,为大火者如此称。
§46
46.
Suppārake paṭṭanamhi, vijayo pana okkami;
在苏巴拉克港口,胜利者登船而去;
Parisā sāhasene’ttha, bhīto nāvaṃ punā’ruhi.
众僧徒在此处勇猛,惧怕之心故未再登舟。
§47
47.
Laṃkāyaṃ vijayasanāmako kumāro;
名为胜利的王子来到兰卡岛;
Otiṇṇo thiramati tambapaṇṇidīpe;
渡过海峡,至达磨潘尼岛屿;
Sālānaṃ yamakaguṇānamantarasmiṃ;
处于两座寺院之间;
Nibbātuṃ sayitadine tathāgatassa.
当时,如来舍身静卧以入涅槃。
Sujanapasādasaṃve gatthāyakate mahāvaṃse · 在为令善人生起净信与警醒而作的《大史》中
Vijayāgamanaṃnāma · 名为“维阇耶的到来”
Chaṭṭhāparicchedo. · 第六章。