Ekūnacattālīsatima pariccheda · Ekūnacattālīsatima pariccheda
Ekūnacattālīsatima pariccheda第三十九品
Rājadvayadīpano二王之阐明
§1
1.
Tato kassapanāmo so, pāpako narapālako;
于是有一人名为咖萨巴,是恶人,是护人者,
Assa go pañcasūdañca, pesayitvāna bhātikaṃ.
他使五毒牛起作用,驱使弟弟,
§2
2.
Mārāpetuṃ asakkonto, bhīto sīhagiriṃ gato;
不能使魔王得逞,害怕而走向狮子山;
Durārohaṃ manussehi, sodhāpetvā samantato.
在那里,面对人的难攀登处,四面进行了净化。
§3
3.
Pākārena parikkhippa, sīhākārena kārayi;
用成熟之器倾倒,用狮子形象令他行事;
Tattha nisseṇi gehāni, tena taṃ nāmako ahū.
在那里居住宅舍,于是因此叫那人‘那名’。
§4
4.
Saṃharitvā dhanaṃ tattha, nidahitvā sugopitaṃ;
在那里,先将财富积聚收藏,妥善安全地安置妥当;
Attano nihitānaṃ so, rakkhaṃ datvā tahiṃ tahiṃ.
自己财物已妥善安存之后,便互相分配赋予保护。
§5
5.
Katvā rājagharaṃ tattha, dassaneyyaṃ manoramaṃ;
在那里建造了宫殿,景致宜人可供观赏;
Dutiyālakamandaṃva, kuverova tahiṃ vasi.
如同第二座月亮那样明净洁白,宛若财神库维罗居住其间。
§6
6.
Migāro nāma kāresi, senāpati sanāmakaṃ;
名为蜜迦罗者担任军队统帅;
Pariveṇaṃ tathāgeha-mabhisekajinissa ca.
守护着国王宫殿及护卫群体,彼此护持相应无间。
§7
7.
Tassābhisekaṃ yācitvā, silāsambuddhato’dhiraṃ;
在向世尊请求加持之后,因由坚固法的力量而生起了欢喜;
Aladdhāsāmi no rajje, jānissāmīti saṇṭhahi.
他说:『我未曾在此国取得任何利益,但愿能够得知真理。』
§8
8.
Hutvā vippaṭisārī so, attanā katakammanā;
他已断绝了纷扰,凭自身所作的业行,
Muccissāmi kataṃ nu’ti, puññaṃ kāsi anappakaṃ.
说:『我将获释放,这功德将无所缺漏。』
§9
9.
Mahā vatthuni kāresi, dvāresu nagarassa so;
在一片广大土地上,他在城门处建造了住所;
Ambuyyāne ca kāresi, dīpe yojana yojane.
又在水苑中建造,面积达一炬伽与一炬伽之地。
§10
10.
Issarasamaṇārāmaṃ, kāretvā pubbavatthuto;
建造主宰游方士之庵,依先例为始。
Adhikaṃ bhogagāme ca, adhikaṃ tassa dāpayi.
比先前供养众多财物的乡村者更多,更为其布施。
§11
11.
Bodhi uppalavaṇṇā ca, tassāsuṃ dhītaro duve;
觉者莲花色者,其女各有两个;
Vihārassa’ssa kāresi, nāmaṃ tāsañca attano.
为其建立住所,且以其名号称呼。
§12
12.
Dente tasmiṃ na icchiṃsu, samaṇā theravādino;
长老派的游方士们对此不生贪欲;
‘‘Pitughātissa kamma’’nti, lokagārayha bhīruno.
因害怕杀父之业,众生烦恼而不敢为也。
§13
13.
Dātukāmosa tesaṃ’va, sambuddha paṭimāya’dā;
因为他们渴望给予,所以为佛陀的画像供养。
Bhikkhave adhivāsesuṃ, bhogo no satthuno iti.
比库们啊,不应将此视为世尊的所有财物。
§14
14.
Kathā niyyanti uyyāne, samīpe pabbatassa so;
如何把房屋安置在园中?这座园林靠近山脚;
Kārāpesi vihāraṃ so, tesaṃ nāmo tato ahu.
他建造了这座修行的居所,于是该处因此得名。
§15
15.
Adā dhammarucinaṃ taṃ, sampatta catupaccayaṃ;
这悉达四因缘成就了佛陀的教法显现;
Vihārañceva uyyānaṃ, disābhāgamhi uttare.
而居所与园林则处于四方之北。
§16
16.
Bhattaṃ sanīrapakkaṃ so, bhuñjitvā dinnamitthiyā;
食物已经煮熟,取食时应避免施舍给恶友;
Sappiyuttaṃ manuññehi, sūpehi abhisaṅkhataṃ.
应以洁净、连结良善之物供养,精细烹制的汤饭。
§17
17.
Manuññamidamayyānaṃ, dassamevanti tādisaṃ;
此食非等闲之物,所示即此;
Bhattaṃ pādāsi bhikkhūnaṃ, sabbesañca sacīvaraṃ.
给予比库们的食物,及其全套衣物。
§18
18.
Uposathamadhiṭṭhāsi, appamaññañca bhāvayi,
于伍波萨他日立持戒律,精勤不懈地修习;
Samādiyi dhutaṅge ca, likhāpesi ca potthake.
精进于勤斋之后的洗浴,且将戒律笔录于经书之中。
§19
19.
Paṭimādāna sālādiṃ, kārāpesi anappakaṃ;
他将一根柱子等用木头制作成不腐坏的屋架;
Bhito so paralokamhā, moggallānā ca vattati.
他害怕彼世间的苦难,据说就是摩嘎剌那。
§20
20.
Tato aṭṭhārase vasse, moggallāno mahābhaṭo;
然后过了十八年,这位摩嘎剌那是一位大勇士;
Ādesena nigaṇṭhānaṃ, dvādasaggasahāya vā.
他奉命率领十二位出家人随从。
§21
21.
Jambudīpā idhāgamma, dese ambaṭṭhakolake;
他们从此间的珍宝之洲来到,这个地方名为安巴陀迦摩罗迦;
Kuḷārī nāme bandhittha, vihāre balasañcayaṃ.
在那里一处名为库拉利的园林中建造了僧院,积集了力量。
§22
22.
Rājā sutvā gahetvā taṃ, bhañjissāmiti nikkhami;
国王听闻后,执持该物,意欲将之摧毁,于是出城而去;
Nemittehi na sakkāti, vadantepi mahābalo.
然而他因种种征兆而无法做到,虽然大力士如此言说。
§23
23.
Moggallānopi sannaddha balo sūrasahāya vā;
即使是摩诃迦罗那,也是装备精良的勇士或勇士帮手;
Gacchanto surasaṅgāmaṃ, devo viya sujampati.
他们前往神圣的战场,如同神祇般安详地行进。
§24
24.
Aññamaññaṃ upāgamma, bhinnavelāva sāgarā;
彼此紧握相持,如同被大洋吞没,间隔殊异;
Ārabhiṃsu mahāyuddhaṃ, balakāyā ubhopi te.
双方面军齐聚一堂,开始了激烈的大战。
§25
25.
Kassapo purato disvā, mahantaṃ kaddamāsayaṃ;
咖萨巴前方望见,立下宏重大誓;
Gantumaññena maggena, parivattesi dantinaṃ.
怀着必达之心,沿着路径绕行守护。
§26
26.
Disvā taṃ sāmikono’yaṃ, palāyati bhaṇe iti;
主人见状逃窜,传言散布人间;
Balakāyo pabhijjittha, ‘‘diṭṭhaṃ piṭha’’nti ghosayuṃ.
少年们聚集起来,呼喊道『看见敌后』。
§27
27.
Moggalāna balārājā, chetvā nikaraṇena so;
摩嘎剌那,武勇王者,斩断束缚脱身;
Sīsaṃ ukkhipiyā’kāsaṃ, churikaṃ kosiyaṃ khipi.
举起头颅投于空中,抛掷短刃以示奋勇。
§28
28.
Katvā’ḷāhana kiccaṃ so, tassa kamme pasīdiya;
完成了任务,他对那工作的行为感到满意;
Sabbaṃso dhanamādāya, āgañchi nagaraṃ varaṃ.
携带全部财物,前往了最优美的城镇。
§29
29.
Bhikkhū sutvā pavattiṃ taṃ, sunivatthā supārutā;
比库们听闻了那弘扬法义的事,端正静坐,安稳修习;
Sammajjitvā vihārañca, aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.
恭敬收斂,遵守清净的八正道行。
§30
30.
Mahāmeghavanaṃ patvā, devarājāva nandanaṃ;
于大雨林之中降落,仿佛天帝之花园;
Mahāsena nivattetvā, hatthipākārato bahi.
驱散众军,象群被驱逐出境。
§31
31.
Upasaṅkamma vanditvā, saṅghe tasmiṃ pasīdiya;
亲近而至,作礼之后,在僧团中安住;
Chattattena saṅghaṃ pūjesi, saṅgho tasseva taṃ adā.
用伞盖庄严僧团,僧团则将其接受奉献。
§32
32.
Taṃ ṭhānaṃ chattavaḍḍhīti, vohariṃsu tahiṃ kataṃ;
称此地方为“伞盖增所”,在那里造立了伞盖;
Pariveṇampi taṃ nāmaṃ, ahosi puramāgato.
又称之为“围廊”,因昔日城中来者皆能止息于此。
§33
33.
Vihāre dvepi gantvāna, saṅghaṃ tatthā’bhivandiya;
往两处止住,恭敬僧团;
Pāpuṇitvā mahārajjaṃ, lokaṃ dhammena pālayi.
得遇大国王,以法治理天下。
§34
34.
Kuddho nīhari dāṭhaṃso, ghātakaṃ pituno mama;
吾父为杀人凶恶胆大恶徒,生死魔王,无愧其名。
Anuvattitvā maccāti, tena rakkhasa nāma vā.
其作恶行如同随从死者,故被称为恶魔。
§35
35.
Atirekasahassaṃ so, amaccānaṃ vināsayi;
他曾灭亡过数千无依无靠者,割断耳目等根,且令多人出家。
Kaṇṇanāsādi chedesi, pabbājesi tathā bahū.
割断耳目等根,令多人出家。
§36
36.
Tato sutvāna saddhamma-mupasanno sumānaso;
尔后闻听正法,心清净喜悦;
Mahādānaṃ pavattesi, megho viya mahītale.
如天云覆大地般,广布大布施。
§37
37.
Phussapuṇṇamīyaṃ dāna-manuvassaṃ pavattayi;
满月之日是施舍法的盛会。
Tato paṭṭhāya taṃ dānaṃ, dīpe ajjāpi vattati.
因此,那个施舍至今仍在岛上流传。
§38
38.
Sopi sārathiko lāja-dāyako piturājino;
那位舵手也是给予米粮的人,属于父王之属;
Ānetvā pitusande saṃ, moggallānassa dassayi.
带来后,在父王面前向摩诃迦骆那展示施舍。
§39
39.
Taṃ disvā paridevitvā, pituno pema mattanī;
见此施舍后,深感悲悯,对父王充满爱意;
Vaṇṇetvā tassa pādāsi, dvāranāyakataṃ vibhū.
赞美他的足迹,如守门之主的威严庄严。
§40
40.
Senāpati migārohi, nivedetvā yathā vidhiṃ;
宰相亲自驾驭军马,依照仪式恭敬入献;
Abhiseka jinassā’kā, abhisekaṃ yathāruciṃ.
为胜利者举行开光仪式,开光庄严而称心;
§41
41.
Sīhā’cale daḷhanāmaṃ, dāṭhā koṇḍaññakampi ca;
在狮子山稳固而雄壮的名号下,山角岩峙巍然不动;
Vihāraṃ dhammarucinaṃ, sāgalinañca dāpayi.
供养弘法清净之所,及其干净雅致的居所;
§42
42.
Pabbatantu vihāraṃso, katvā therassa dāpayi;
尤其在山顶精心建造僧舍,供给长老使用;
Mahānāmasanāmassa, dīghasaṇḍa vihārake.
此居所名号庄严宏大,是广厦深长的宿处。
§43
43.
Rājinināmakañceva, katvā bhikkhunupassayaṃ;
有一位名为罗吉尼那的比库尼,她设立了比库尼的精舍;
Adā sāgalikānaṃ so, bhikkhunīnaṃ mahāmati.
她是众多比库尼中聪慧卓著者。
§44
44.
Lambakaṇṇakagottopi, dāṭhā pabhuti nāmako;
名为达萨帕布提·南那科,属兰巴堪纳迦族;
Kassapassa upaṭhāne, koci nibbinna mānaso.
在咖萨巴长老的侍奉中,有一人心志清净不染污。
§45
45.
Gantā me reliyaṃ vaggaṃ,
我要前往『寮利耶部』,
Vāsaṃ tattheva kappayi;
在此处安住修行住所。
Ahosi putto tasseko,
当时世尊唯有一个儿子,
Silākā loti pissuto.
行为端正,外表俊美,性情聪慧。
§46
46.
Sopi kassapato bhīto, ñātakena saha’ttano;
他也害怕咖萨巴长老,第二又害怕自己的亲族;
Moggallānena gantvāna, jambudīpatalaṃ ito.
跟随摩嘎剌那前往,离开了此处的印度洲。
§47
47.
Bodhipaṇḍavihārampi, pabbajjaṃ samupāgato;
来到觉悟学者的僧院,已经受具足戒;
Karonto saṅghakiccāni, sādaro so supesalo.
正行僧团的各种法务,恭敬且勤勉敏锐。
§48
48.
Ammaṃ saṅghassa pādāsi, saṅgho tasmiṃ pasīdiya;
母亲的足迹属于僧团,僧团因此而兴盛。
Āha’mba sāmaṇero’ti, tena taṃ nāmako ahu.
称‘我是沙玛内拉’,由此得名。
§49
49.
So kesadhātuvaṃsamhi, vuttena vidhinā tato;
他在毛发界谱系中,依照所说的法则;
Kesadhātuṃ labhitvāna, tassa rajje idhā’nayi.
获得毛发界之后,就在此国安住。
§50
50.
Tassa katvāna sakkāraṃ, gahetvā kesa dhātuyo;
在尊敬此界之后,取走那毛发界;
Mahagghe nidahitvāna, karaṇḍe phalikumbhavhe.
置于大罐中,藏于陶坛之中。
§51
51.
Dīpaṅkarassa nāthassa, paṭimāya ghare vare;
在家中,为显示对迪潘卡世尊的崇敬,树立了其圣像;
Vaḍḍhetvā parihārena, mahāpūjaṃ pavattayi.
通过修整和装饰,营造了盛大的礼拜盛况。
§52
52.
Mātulaṃ bhariyañca’ssa, katvā sovaṇṇayaṃ tahiṃ;
他修建了侄子和妻子的黄金居所;
Ṭhapesi paṭimāyo ca, assa bimbañca cārukaṃ.
又安置了圣像,及其美丽的画像。
§53
53.
Kesadhātukaraṇḍañca , chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ;
设有用头发制成的容器、伞盖以及宝石亭阁;
Sāvakaggayuṃgaṃ vāḷa-bījaniñca sakārayi.
还布置了传授圣法的讲堂和声乐仪器。
§54
54.
Parihārañca tassa’dā, rājā adhikamattano;
此外,该王又出于更强的防护心,
Silākāḷa masiggāhaṃ, katvā rakkhāya yojayi.
制作并佩戴护身的石制护臂,用以防护自卫。
§55
55.
Asiggāhasilākāḷo, iti tenā’si vissuto;
护臂不含铁质,因此被认为是纯净的;
Bhaginiñca’ssa pādāsi, saddhiṃ bhogena bhūmipo.
而且其护臂覆盖于其姊妹的脚上,护卫土地与所有百姓。
§56
56.
Vutto’yamati saṅkhepo, vitthāro pana sabbaso;
此处虽简略陈说,但若详加阐述,
Kesadhātukavaṃsamhā, gahetabbo vibhāvinā.
则应按照毛发和骨质的结构,逐一详加解析。
§57
57.
Bandhitvā sāgarā rakkhaṃ, dīpañca kāsinibbhayaṃ;
束缚住众海,守护无畏之火山;
Dhammakammana sodhesi, sadhammaṃ jinasāsanaṃ.
清净法行,护持如来正法。
§58
58.
Senāpatisa nāmaṃ’kā, padhānaghara muttaro;
名为军队长官,居于主城之上;
Katvā’ṭṭhārasame vasse, so puññāni khayaṃ gato.
历经十八个年头,业福消尽灭绝。
§59
59.
Kassapato jito atibali puññakkhaye saṅkhate;
咖萨巴已被极强恶力战胜,福德耗尽而闻名;
Jetuṃ no visahittha maccumupagaṃ so yevadāsoviya;
未尝拒绝战斗,直至死亡临近,仍奋勇争斗。
Tasmā maccubalaṃ nihacca sukhino hessanti medhāvino;
因此,应当舍弃死亡的无力,智者则将获得安乐;
Nibbānaṃ paramaccutaṃ sivapadaṃ pattabbamattaññunā.
涅槃是最究竟的死亡,是应当由真知者所证得的清净境界。
Sujanappasāda saṃvegatthāya kate mahāvaṃse · 为令善人生信与悚惧而作的《大史》中
Rājadvayadīpano nāma · 名为「二王之阐明」
Ekūnacattālīsatimo paricchedo. · 第三十九品。