Catuttha pariccheda · Catuttha pariccheda
Catuttha pariccheda第四章
Dutiya saṃgīti第二次结集
§1
1.
Ajātasattu putto taṃ, ghātetvā’dāyi bhaddako;
未生怨之子杀害了那位,名为布达迦;
Rajjaṃ soḷasavassāni, kāresi mittadūbhiko.
他统治王国十六年,行使着朋友牧养者的职责;
§2
2.
Udayabhadda putto taṃ, ghātetvā anuruddhako;
优陀波达之子杀害了那位,名为阿努儒达;
Anuruddhassa putto taṃ, ghātetvā muṇḍanāmako.
阿努儒达之子杀害了那位,名为穆难;
§3
3.
Mittadduno dummatino, te’pi rajjamakārayuṃ;
朋友牧养者们心思恶劣,也同样统治了王国;
Tesaṃ ubhinnaṃ rajjesu, aṭṭhavassāna’tikkamuṃ.
他们二人在国中共统治了八十余年。
§4
4.
Muṇḍassa putto pitaraṃ, ghātetvā nāgadāsako;
剃发者之子,杀害父亲者,此为杀父之恶行者;
Catuvīsativassāni, rajjaṃ kāresi pāpako.
四十二年间,作恶者治国;
§5
5.
Pitughātakavaṃso’ya, mītikuddhā’tha nāgarā;
杀父者的世代,复有昔日城民;
Nāgadāsaka rājānaṃ, apanetvā samāgatā.
杀父之王,召集诸人而至;
§6
6.
Susunāgoti paññātaṃ, amaccaṃ sādhusammataṃ;
因知为善,视为正法,不违亲族所乐;
Rajje samabhisiñjiṃsu, sabbesaṃ hitamānasā.
彼时同心共和,共行一切利益之事。
§7
7.
So aṭṭhārasavassāni, rājā rajjamakārayi;
于是,国王治理国政共计十八年;
Kāḷāso ko tassa putto, aṭṭhavīsati kārayi.
那位国王的儿子卡拉索,治理国家共计二十八年。
§8
8.
Atīte dasame vasse, kāḷāsokassa rājino;
过去之时,第十年,国王卡拉索;
Sambuddhaparinibbānā, evaṃ vassasataṃ ahu.
佛陀涅槃时,正值一百年。
§9
9.
Tadā vesāliyā bhikkhū, anekā vajjiputtakā;
彼时,在维萨离,比库众多,乃是迦叶部族子孙众多;
Siṅgīloṇaṃ dvaṅgulañca, tathā gāmantarammi ca.
他们住于灵吉罗岛及德望格两肘地,以及各村庄田野之中。
§10
10.
Āvāsā’numatā’ciṇṇaṃ, amathitaṃ jalogi ca;
住所必须获准且不得毁坏,且不可有流水侵入。
Nisīdanaṃ adasakaṃ, jātarūpādikaṃ iti.
座具不可低矮,且不可为新的生皮等所制。
§11
11.
Dasavatthūni dīpesuṃ, kappantīti alajjīno;
十种事物不应点燃,违者为无耻者。
Taṃ sutvāna yasatthero, evaṃ vajjīsu cārikaṃ.
长老听闻此语后,如此违犯徒行。
§12
12.
Chaḷabhiñño balappatto, yaso kākaṇḍakatrajo;
六通觉者具足神力,名号为笼鸟笼子子。
Taṃ sametuṃ saussāho, tatthāgami’mahāvanaṃ.
他欲亲近此人,遂至如来大林之处。
§13
13.
Ṭhapetvā’posathagge te, kaṃsapātiṃ sahodhakaṃ;
他设立了守五戒的坛场,并备置了铜钵及净水壶;
Kahāpaṇādiṃ saṅghassa, detha’nā’hu upāsake.
教导说:不要将铜钱等给僧团,也不要给非居士。
§14
14.
Na kappate taṃ mā detha, iti thero savārayi;
长老给予劝诫说:不可施与那人,不可作此事;
Paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ, yasattherassa te karuṃ.
此事是须退回之业,是当尊敬长老所为。
§15
15.
Yācitvā anudūtaṃ so, saha tena puraṃ gato;
那人乞求不果,随同乞者离开了村落;
Attano dhammavādittaṃ, saññāpetvā’ga sāgare.
他传扬自诵的佛法,宣布于海边。
§16
16.
Anudūtavaco sutvā, tamukkhipitumāgatā;
听闻使者之言后,众比库便起心起意欲往赴彼处;
Parikkhipiya aṭṭhaṃsu, saraṃ therassa bhikkhavo.
比库们预备齐全八种事物,整齐聚集于长老座下。
§17
17.
Thero uggamma nabhasā, gantvā kosambiyaṃ tato;
长老离开天空而下,往行至桑比,
Pāveyyakā vantikānaṃ, bhikkhūnaṃ santikaṃ lahuṃ.
接近比库们所居止之乞食处,这一点甚为容易。
§18
18.
Vesesi dūtetu sayaṃ, gantvā’ho gaṅgapabbataṃ;
使者自率众人亲自前往,来到恒河山峰处;
Āha sambhūtattherassa, taṃ sabbaṃ sāṇavāsino.
对长老桑布达说,此处乃是萨那众居住之地。
§19
19.
Pāveyyakā saṭṭhitherā, asitā’vantikāpi ca;
净戒长老有六十位,八十岁的也有;
Mahākhīṇāsavā sabbe, ahogaṅgamhi otaruṃ.
诸大断烦恼者皆在无上境界中安住。
§20
20.
Bhikkhavo sannipatitā, sabbe tattha tato tato;
比库们聚集在一起,众多且来自四方;
Āsuṃ navutisahassāni, mantetvā akhilā’pi te.
总数九万,彼等悉心商议。
§21
21.
Soreyya revatattheraṃ, bahussuta manāsavaṃ;
长老索雷耶·雷瓦塔,闻思广博且洞察内心;
Taṃ kālapamukhaṃ ñatvā, passituṃ nikkhamiṃsu taṃ.
深知适当时机,众皆起愿亲见之。
§22
22.
Thero tammantanaṃ sutvā, vesāliṃ gantumeva so;
长老听闻师父的教诲后,便立刻前往国桑比城。
Icchanto phāsugamanaṃ, tato nikkhami taṅkhaṇaṃ.
他心怀愿望要往安静的僧舍去,随即立刻出发。
§23
23.
Pāto pātova nikkhanta-ṭṭhānaṃ tena mahattanā;
他来到河岸入口处,那里是宽广显著的所在;
Sāyaṃ sāyamupentānaṃ, sahajotiyamaddasuṃ.
正值黄昏降临之时,众人在自然灯火的照耀下陆续归座。
§24
24.
Tattha sambhūtattherena, yasatthero niyojito;
在那里,曾有具寿长老指派一位受人尊敬的长老,
Saddhammasavanante taṃ, revatathera muttamaṃ.
听闻正法时,那是雷瓦达长老的教诲。
§25
25.
Upecca dasavatthūni, pucchi thero paṭikkhipi;
长老提问后却放下无执的十法;
Sutvā’dhikaraṇaṃ tañca, nisedhemāti abravi.
听闻并明了此事,遂说“当予以禁止”。
§26
26.
Pāpāpi pakkhaṃ pekkhantā, revatatthera muttamaṃ;
恶人偏袒敌人,雷瓦达长老深为感动;
Sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ, paṭiyādiya te bahuṃ.
他采纳了沙门的修行规则,并遵守其多重戒律。
§27
27.
Sīghaṃ nāvāya gantvāna, sahajātisamīpagā;
迅速乘船前往,与同族聚集一处;
Karonti bhattavissaggaṃ, bhattakāle upaṭṭhite.
他们在正餐时分侍奉,守护用餐期间。
§28
28.
Sahajātiṃ āvasanto, sāḷathero vicintiyā;
具生俱有的长老,专心思惟;
Pāveyyakā dhammavādī, iti passi anāsavo.
视彼为正律法之论者,断垢者不疑焉。
§29
29.
Upecca taṃ mahābrahmā, dhamme niṭṭhāti abravi;
大梵天离欲出世而语,于法中证无上安隐;
Niccaṃ dhamme ṭhitattaṃ so, attano tassa abravi.
彼常住法中,言此自脱皆灵智。
§30
30.
Te parikkhāramādāya, revatattheramaddasuṃ;
取其随身具足,“雷瓦达长老”二字,观看后;
Thero na gaṇhi tappakkha-gāhī sissaṃ paṇāmayī.
长老不受不执,劝戒弟子不贪著。
§31
31.
Vesāliṃ te tato gantvā, tato pupphapuraṃ gatā;
尔后汝等前往韦萨利,继而到达花城,
Vadiṃsu kāḷāsokassa, narindassa alajjīno.
彼时众人议论那忧苦之人,谓之无耻的国王。
§32
32.
Satthussa no gandhakuṭiṃ, gopayanto mayaṃ tahiṃ;
我们当守护世尊的香室,
Mahāvanavihārasmiṃ, vasāma vajjībhūmiyaṃ.
在大林之中安住,此乃瓦吉乡地。
§33
33.
Gaṇhissāma vihāra’nti, gāmavāsikasikkhavo;
比库们将多数在此止宿,村民们亦勤修学法;
Āgacchanti mahārāja, maṭisedhaya te iti.
大王临至,谓曰:叫汝等前往拘笾城(Maṭisedha)也。
§34
34.
Rājānaṃ duggahitaṃ te, katvā vesālimāgamuṃ;
因王者有所难言之事,故前往韦萨离城;
Revatatthera mūlamhi, sahajātiyamettha tu.
至于雷瓦达长老的根基,此地本属于同生之城。
§35
35.
Bhikkhū satasahassāni, ekādasa samāgatā;
一百零一千名比库聚集一处;
Navutiñca sahassāni, ahu taṃ vatthu santiyā.
其中九万名比库即是此会法要。
§36
36.
Mūlaṭṭhehi vinā vatthu-samanaṃ neva rocayi;
没有根基之所,法事不会随之欢喜;
Thero sabbepi bhikkhū te, vesālimāgamuṃ tato.
该长老以及所有比库,继而一同前往韦萨离。
§37
37.
Duggahitova so rājā, tatthāmacce apesayi;
彼国王因深知该地之不善,故不敢轻易指示行动。
Mūḷā devānubhāvena, aññattha agamiṃsu te.
诸根基被天神之感召所覆,故未能通往他处。
§38
38.
Pesetvā te mahīpālo, taṃ rattiṃ supinenaso;
此时夜半,国王沉睡,浑然未觉,
Apassi sakamattānaṃ, pakkhittaṃ lohakumbhiyaṃ.
见梦中与众亲近者共持铁罐,悬置空中。
§39
39.
Atibhīto ahu rājā, tamassā setu māgamā;
国王甚为恐惧,梦见通往暗夜之桥梁;
Bhaginī nandatherī tu, ākāsena anāsavā.
其妹难陀长者女,纯净无染,浮游虚空。
§40
40.
Bhāriyaṃ te kataṃ kammaṃ, dhammike’yye khamāpaya;
你的作为已成过失,在法中请你宽恕;
Pakkho tesaṃ bhavitvā tvaṃ, kuru sāsanapaggahaṃ.
成为他们的同伴后,你当拥护戒法。
§41
41.
Evaṃ kate sotthi tuyhaṃ, hessatīti apakkami;
如此成就,你必得安稳,我将出发前往;
Pasāteyeva vesāliṃ, gantuṃ nikkhami bhūpati.
正欲往韦萨离城,欲见国王。
§42
42.
Gantvā mahāvanaṃ bhikkhū-saṅghaṃ so sannipātiya;
行至大林,聚集僧团;
Sutvā ubhinnaṃ vādañca, dhammapakkhañca rociya.
听闻彼此论辩及教法,应好喜悦。
§43
43.
Khamāpetvā dhammike te, bhikkhū sabbe mahīpati;
比库们放下怨恨,对诸位诸天王者表现慈悲;
Attano dhammapakkhattaṃ, vatvā tumhe yathāruci.
你们应根据自身所依正法,随其适宜而行。
§44
44.
Sampaggahaṃ sāsanassa, karothāti ca bhāsiya;
他们言说要正确护持佛法,积极奉行教法;
Datvā ca tesaṃ ārakkhaṃ, agamāsi sakaṃ puraṃ.
并且给予守护,对他们的保护确实不曾缺失,逐渐来到此处。
§45
45.
Nicchetuṃ tāni vatthūni, saṅgho sannipatī tadā;
当僧团聚集时,应当收揽那些资具,以便修持;
Anaggāni tattha bhassāni, saṅghamajjhe ajāyisuṃ.
那些无所隐瞒的教导与论述,就在僧众中间生起。
§46
46.
Tato so revatatthero, sāvetvā saṅghamajjhago;
于是雷瓦达长老,安住于僧团中央;
Ubbhāhikāya taṃ vatthuṃ, sametuṃ nicchayaṃ akā.
为解决此事,作了结论。
§47
47.
Pācinakeca caturo, caturo pāveyyakepi ca;
皈依者中有四人,亦有四人须受戒罚;
Ubbhāhikāya sammanni, bhikkhū taṃ vatthu santiyā.
众比库依法而行,此事成就宁静。
§48
48.
Sabbakāmī ca sāḷho ca, khujjasobhitanāmako;
既有贪欲之人,又有跛脚病态者,名为『跛跛长者』;
Vāsabhagāmiko cāti, thero pācinakā ime.
被称为『象行者』。以上诸长老,皆系应受戒罚者。
§49
49.
Revato sāṇasambhūto,
雷瓦达是铁头者,
Yaso kākoṇḍakatrajo;
雅索是鸦窝大力子,
Sumano cāti cattāro,
苏摩诺等共四人,
Therā pāveyyakā ime.
此为修行长老,
§50
50.
Sametuṃ tāni vatthūni, appasaddaṃ anākulaṃ;
聚合彼众诸根本,安静无扰动;
Agamuṃ vālukārāmaṃ, aṭṭhattherā anāsavā.
前往沙堡园林,八位无染长老。
§51
51.
Daharenā’ji te nettha, paññatte āsane subhe;
火薪之火于此地,显现于所住佳座;
Nisīdiṃsu mahātherā, mahāmuni mataññuno.
大长老们端坐,其中皆为大圣智者。
§52
52.
Tesu vatthūsu ekekaṃ, kamato revato mahā;
于那些衣物中,有位渴求者雷瓦陀长老;
Thero theraṃ sabbakāmiṃ, pucchi pucchāsu kovido.
此长老博问诸长老,善于问答者。
§53
53.
Sabbakāmī mahāthero, tena puṭṭho’tha byākari;
此博问者为大长老,由此受问而解说;
Sabbāni tāni vatthūni, na kappantīti suttato.
所问诸衣物,总不适合,这乃经典所述。
§54
54.
Nihanitvā’dhikaraṇaṃ, taṃ te tattha yathākkamaṃ;
将争辩之事结束,依其本义适当地讲解给汝听;
Tatheva saṅghamajjhepi, pucchāvissajjanaṃ karuṃ.
在僧团中也同样,以慈悲之心提出问题并予以解答。
§55
55.
Niggahaṃ pāpabhikkhūnaṃ, dasavatthukadīpanaṃ;
对于犯戒之恶比库,明示十种根本文义;
Tesaṃ dasasahassānaṃ, mahāthero akaṃsu te.
在那时,有一位大长老为他们中的一万人说法。
§56
56.
Sabbakāmī puthaviyā, saṅghatthero tadā ahu;
此人在大地上有诸欲,他当时是僧团的长老;
So vīsaṃ vassasatiko, tadā’si upasampadā.
他经历二十个百年,那时刚获得上座比库受具戒。
§57
57.
Sabbakāmī ca sāḷho ca,
众生充满欲望且恣意放纵,
Revato khujjasobhito;
雷瓦达年高驼背而显光辉;
Yaso kākoṇḍakasuto,
以声誉闻名的咖空达迦氏子,
Sambhūto sāṇavāsiko.
成为善知识并居住于沙利子所。
§58
58.
Therā ānandattherassa, ete saddhivihārino;
这些长老,属于阿难长老,皆为信行坚定者;
Vāsabhagāmiko ceva, sumano ca duve pana.
瓦萨拔迦弥和苏摩诺两人同属其列。
§59
59.
Therā’nuruddhattherassa, ete saddhivihārino;
安努鲁达长老,乃是具足信解勤修之人;
Aṭṭha therā’pi dhaññā te, diṭṭhapubbā tathāgataṃ.
有八位长老也是如此,他们曾经亲见如来。
§60
60.
Bhikkhū satasahassāni, dvādasāsuṃ samāgatā;
一百千比库聚集于十二处;
Sabbesaṃ revatatthero, bhikkhūnaṃpamukhotadā.
惟有雷瓦达长老居于众比库之首。
§61
61.
Tato so revatatthero, saddhammaṭṭhitiyā ciraṃ;
尔时雷瓦达长老,因正法坚固且久远;
Kāretuṃ dhammasaṃgītiṃ, sabbabhikkhusamūhato.
令诸比库众集起誓,共同诵持正法。
§62
62.
Pabhinnatthādiñāṇānaṃ, piṭakattayadhārinaṃ;
关于利益不同等知见者,承持三藏者;
Satāni sattabhikkhūnaṃ, arahantānamuccini.
是七十比库的圣者中最高者。
§63
63.
Te sabbe vālukārāme, kāḷāsokena rakkhitā;
他们皆在沙瓦提沙滩居,受忧黑病所执持;
Revatattherapāmokkhā, akaruṃ dhammasaṅgahaṃ.
雷瓦达长老获解脱,未作法集之聚。
§64
64.
Pubbe kataṃ tathā eva, dhammaṃ pacchā ca bhāsitaṃ;
先前所作亦复如是,法亦随后所说;
Ādāya niṭṭhapesuṃ taṃ, etaṃ māsehi aṭṭhahi.
承受而完成此法,历时八个月之中。
§65
65.
Evaṃ dutiyasaṃgītiṃ, katvā tepi mahāyasā;
如是第二次集会完成后,这三位长老具足伟大威望;
Therā dosakkhayaṃ pattā, pattākālena nibbutiṃ.
这些长老已证灭诸烦恼,于应当之时证得涅槃。
§66
66.
Iti paramamatīnaṃ pattipattabbakānaṃ,
此乃众长老——究竟智慧者,当证实与证知者——的最终意旨,
Tibhavahitakarānaṃ lokanātherasānaṃ;
他们是拔除三界苦恼的世界长老;
Sumariyamaraṇaṃ taṃ saṅkhatā sārakattaṃ,
死亡之理被清楚而简明地记忆于心,归纳为要义,
Parigaṇiyamasesaṃ appamatto bhaveyyāti.
应当悉心计算尽数,方能精勤生活于世。
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate · 为令善人产生净信与悚动而作
Mahāvaṃse dutiyasaṃgīti nāma · 《大史》中名为“第二次结集”
Catuttho paricchedo. · 第四章。