1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo · 1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo
1. Navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo一、九处所来教法史说道
§1
1. Tattha ca navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo evaṃ veditabbo. Amhākañhi bhagavā sammāsambuddho veneyyānaṃ hitatthāya hatthagataṃ sukhaṃ anādiyitvā dīpaṅkarassa bhagavato pādamūle byākaraṇaṃ nāma mañjūsaka pupphaṃ pilandhitvā kappasatasahassādhikāni cattāri asakhye yāni anekāsu jātīsu attano khedaṃ anapekkhitvā samatiṃsapāramiyo pūretvā vessantarattabhāvato cavitvā tusitapure devasukhaṃ anubhavi.
于彼，应当如此知悉九地未至之教法世系的始端。吾等世尊，正自觉者，为了众生利益，放弃身心生起的安乐，俯下身来，在灯明尊者足下献上名为莹洁净白花之曼珠沙华。经历无数劫数，历经众多生命，不计较自身受苦，圆满谛听的波罗蜜，离开了波旬国土，往兜率天宫，享受天人之乐。
Tadā devehi uyyojiyamāno hutvā kapilavatthumhi hosamataraññā pabhuti asambhinnāttiyavaṃsikassa suddho dhanassanāma mahārañño aggamahesiyā asambhinnāttiyavaṃ sikāya māyāya kucchīsmiṃ āsāḷimāsassa puṇṇamiyaṃ guruvāre paṭisandhiṃ gahetvā asamāsaccayena vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ sukkavāre vijāyitvā soḷasavassikakāle rajjasampattiṃ patvā ekūnatiṃsavassāni atikkamitvā maṅgalauyyānaṃ nikkhamanakāle devehi dassitāni cattāri nimittāni passitvā saṃvegaṃ āpajjitvā mahābhinikkhamanaṃ nikkhamitvā anomāyanāma nadiyā tīre bhamara vaṇṇasannibhāni kesāni chinditvā devadattiyakāsāvaṃ paṭicchādetvā ne rañjarāyanāma nadiyā tīre vesākhamāsassa puṇṇamiyaṃ paccūsakāle sujātāyanāma seṭṭhidhītāya dinnaṃ pāyāsaṃ ekūnapaṇṇāsavārena paribhuñjitvā purimikānaṃ sammāsambuddhānaṃ dhammatāya suvaṇṇapātiṃ nadiyaṃ otāretvā mahābodhimaṇḍaṃ upasaṅkamitvā aparājitapallaṅke nisīditvā anamataggasaṃ sārato paṭṭhāya attānaṃ chāyā viya anuyantānaṃ anekasatakilesaverīnaṃ sīsaṃ catūhi maggasatthehi chinditvā tilokaggamahādhammarājattaṃ patvā pañcatālīsavassānaṃ tesu tesu ṭhānesu tesaṃ tesaṃ sattānaṃ mahākaruṇāsamāpattijālaṃ patthāretvā desanāñāṇaṃ vijambhetvā dhammaṃ desetvā sāsanaṃ patiṭṭhāpesi. Patiṭṭhāpetvā ca pana asītivassāyukakāle vijjotayitvā nibbāyanappa dāpajālaṃ viya anupādisesanibbānadhātuyā parinibbāyi. Maccu dhammassa ca nāma tīsu lokesu atimamāyitabbo esa, atigarukātabbo esa, atibhāyitabbo esāti vijānanasabhāvo natthi. Bhagavantaṃyeva tāva tilokaggapuggalaṃ ādāya gacchati, kiṃmaṅgaṃ pana amhe yevā tevā, ahovataacchariyā saṅkhāradhammoti. Honti cettha–
当时，与诸天相连，往迦毗罗卫城中，成为贤劫净士，称为大国王“贤王大豪”，其王妃名曰玛雅。于阿阇世岁七月望日，星期四，接收国政；于五六月望日，星期六，出生世尊。历经十六年，国祚衰败；超过二十九年，离开吉祥园。离去时，诸天显现四种吉兆。生起恭敬之心，世尊大出世，离开人间，往安摩罗河岸。于彼剃断发毛，披戴由迦叶所供之袈裟，前往荣光河岸。在五六月望日，出生于苏迦陀大长者家，享用五十一枚米饭所作甜羹，宴请众多完美觉悟者，以法为食，渡过金色河水，前往大菩提树所在，坐于无胜宝座，如影随形，斩断众多烦恼之头颅。于四大圣道上，堕入宇宙第一大法王国。于四十五年间，在各处各时，遍施慈悲网，显现弘教之智。讲述佛法，建立正法僧团。建立之后，八十岁时，通过光明之法，达到无余涅槃如舍火灭，了脱生死。此所谓“灭度法”。三界之死法，应了不可越、不可轻忽、不可畏惧，理无疑义。惟有世尊，才堪为宇宙第一人，披荆斩棘，以此三世结织之命运行走世间，实为奇妙变化的诸法总纲。若欲问此处—
Maccudhammo ca nāmesa,
所谓“死法”是指，
Nillajjo ca anottappī;
不舍弃、不恐怖、无愧惧，
Tilokaggaṃva ādāya,
如同率领宇宙第一尊，
Gacchī pageva aññesu.
独自往他处而去。
Yathā goghātako coro,
如同牛倌小偷，
Māretuṃyeva ārabhi;
仅仅开始杀害；
Goṇaṃ laddhāna lokamhi,
既得牛群于世间，
Payojanaṃva ettakaṃ.
就视为此为目的。
Tatheva maccurājā ca,
如是死王亦然，
Hindagūnaṃ guṇaṃ idha;
此处以诸恶人为对象；
Na vijānāti eso hi,
他不了知这一点，
Māretuṃyeva ārabhīti.
这人实是为了杀害而开始行动。
Sattāhaparinibbute ca bhagavati āyasmā mahākassapo tiyaḍḍhasatādhikehi sahassamattehi bhikkhūhi saddhi pāvāto kusīnārāyaṃ āgacchanto antarāmagge bhagavā sammāsambuddho parinibbutoti sutvā avītasoka bhikkhū rodante disvā vuddhapabbajito subhaddānāma bhikkhu evaṃ vadati– mā āvuso paridevittha, natthettha socitabbonāmakoci, pubbe mayaṃ bhavāma samaṇena ge,bhamena upaddutā– idaṃ karotha idaṃ tumhākaṃ kappati, mā idaṃ karittha na idaṃ tumhākaṃ kappatīti, seyyathāpi iṇasādhikena dāsoti, idāni pana mayaṃ yaṃ yaṃ icchāma, taṃ taṃ sakkā kātuṃ, yaṃ yaṃ pana na icchāma,taṃ taṃ sakkā akātunti. Taṃ sutvā īdisaṃ pana verīpuggalaṃ paṭicca sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ khippaṃ antaradhāreyya, idāni suvaṇṇakkhandhasadiso sarīro saṃvijjamāno yeva dukkhena nipphādite sāsane mahābhayaṃ uppajji ca, īdiso puggalo aññaṃ īdisaṃ puggalaṃ sahāyaṃ labhitvā vuddhimāpajjanto hāpetuṃ sakkuṇeyya maññeti cittakkhedaṃ patvā dhammasaṃvegaṃ labhitvā imaṃ bhikkhuṃ idheva setavatthaṃ nivāsāpetvā sarīre bhasmena vikiritvā bahiddhā karissāmīti cintesi.
世尊涅槃之后，有一位具寿长老名大咖萨巴，率领一千三百余比库，从波罗奈尔前往拘尸那城的途中，听闻世尊已正遍觉而涅槃，内心无有忧伤，反见比库悲泣。一位年迈出家的比库名苏跋陀，乃如是语——「善友，不必悲伤，也无所谓人名为‘可悲’，我们以前与这位沙门同住一室，曾被他责备——此事你应做，那事为你所作，不应为此事，否则此非你所作；如同奴隶多于牛羊，我今可作所欲，不欲则不可作。」闻此，依此敌对之人，随世尊教法，迅速湮没；今此身体如金聚而成，正于世尊教法中觉苦生大怖畏。此类人获他同伴，业增进而修习毁弃，因心失散，生法之威严忧惧之念，计划将此比库即地设为居所，毁坏其身体外露。」
Tadā āyasmato mahākassapattherassa etadahosi,– idāni samaṇassa gotamassa sarīraṃ saṃvijjamānaṃyeva parisā vivādaṃ karontīti manussā upavadissantiti. Tato pacchā imaṃ vitakkaṃ vūpasametvā khamitvā sammāsambuddho bhagavā parinibbāyamānopi tena pana desito dhammo saṃvijjati, tena desitassa dhammassa thiraṃ patiṭṭhāpanatthāya saṅgāyiyamānaṃ īdisehi puggalehi sāsanaṃ na antaradhāyissati, ciraṃ ṭhassati yevāti manasikaritvā bhagavato dinnapaṃsu kūlacīvarādivasena dhammānuggahaṃ anussaritvā bhagavato parinibbānato tatiye māse āsāḷimāsassa puṇṇamito pañcame divase rājagahe sattapaṇṇiguhāyaṃ ājātasattuṃnāma rājānaṃ nissāya pañcahi arahanta satehi saddhiṃ sattamāsehi paṭhamaṃ saṅgāyanaṃ akāsi.
当时，大咖萨巴长老心有所感——「时至今日，沙门果德玛之身体尚未朽坏，众人因而纷争。」众生言语纷乱之时，正遍觉者端正和平息心念，虽于涅槃，所说法仍然存在，并愿令众长老等护持此教法，于此人与众弟子，教法不会湮没，必久住世。于是念及世尊以其所赐的尼求衣等摄持佛法。涅槃三月后，即在阿阇世王时代的王舍城，七叶窟中，由五位阿拉汉和七位长老，第一次结集佛教教法。
Tadā aṭṭhacattālīsādhikasatakaliyugaṃ anavasesato apanetvā kaliyugena sāsanaṃ samaṃ katvā ṭhapesi. Yadā pana ajātasattu rañño rajjaṃ patvā aṭṭhavassāni ahesuṃ, tadā marammaraṭṭhe taṅkosaṅgatvapure jambudīpadhajassanāma rañño rajjaṃ patvā atirekapañcavassāni ahesunti.
当时已届四千四百余年劫末，恶劫不绝，恶劫时教法等同消逝。及至阿阇世王继位时，已八年；玛兰玛罗塔王继位时，已额外任五年。
Imissañca paṭhamasaṅgītiyaṃ āyasmā mahākassapo āyasmā upāli āyasmā ānando āyasmā anuruddho cāti evamādayo pañcasatappamāṇā mahātherā paṭhamaṃ saṅgāyitvā sāsanaṃ anuggahesuṃ. Evaṃ subhaddassa duṭṭhapabbajitassa duṭṭhavacanaṃ sāsanassa anuggahe kāraṇaṃnāma ahosi. Subhaddo ca nāma duṭṭhapabbajito ātumānagaravāsī ahosi kappakakuliko. So yadā bhagavā ātumānagaraṃ gacchati, tadā atteno putte dve sāmaṇere kappakakammaṃ kārāpetvā laddhehi taṇḍulatelādīhi vatthūhi yāguṃ pacitvā sasaṅghassa buddhassa adāsi. Bhagavā pana tāni appaṭiggahetvā kāraṇaṃ pucchitvā vigarahitvā akappiyasamādānadukkaṭāpattiṃ kappakapubbassa bhikkhussa khuradhāraṇadukkaṭāpattiñca paññāpesi. Taṃ kāraṇaṃ paṭicca veraṃ bandhitvā sāsanaṃ viddhaṃsitukāmatāya tattakaayoguḷaṃ gilitvā uggīranto viya īdisaduṭṭhavacanaṃ vadīti.
此首次结集由大咖萨巴、伍巴离、阿难、阿努儒达等一百五十余长老主持，以护持教法。如是，苏跋陀出家人为毁坏教法生恶语，由苏跋陀本为迦比库知。苏跋陀出家前居于迦都城，属迦族。每当世尊至迦都，苏跋陀便为其两子制造沙弥，同时以米油及器物献养，向佛供养。世尊却不接纳此物，问苏跋陀原因，知其与迦族沙弥犯有携刀等恶业。世尊以此恶业斥责之。苏跋陀因之生恨，欲灭教法，果如烂蛇蠕动，动口说出此恶语。
Ajātasatturājā ca tumhākaṃ dhammacakkaṃ hotu, mama āṇācakkaṃ pavattissāmi, vissaṭṭhā hutvā saṅgāyantūti anuggahesi. Tenesa paṭhamaṃ sāsanānuggaho rājāti veditabbo, mahākassapādīnañca arahantānaṃ pañcasatānaṃ sisāparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–
未生怨王愿你成就法轮，我将转动我的法轮，声明法已周尽，愿众生奉行。由此应知此为初次传法之记录。以大咖萨巴等阿拉汉五百余位为首的传承，有众多支派，沿袭不断，所行传数亦有分歧。其后传承和变动，应从本注释中所述了解。那些大长老们集结后已入般涅槃。若此处有说明——
Iddhimanto ca ye therā,
那些具大神通的长老们，
Paṭhamassaṅgītiṃ katvā;
已完成初次集结；
Sāsanaṃ paggahitvāna,
奉持此法，
Maccūvasaṃva sampattā.
在临近死亡之际。
Kiñcāpi iddhiyo santi,
且有神通出现，
Tathāpi tā jahitvāna;
然而，虽舍弃彼岸，
Nibbāyiṃsu vasaṃ maccu,
他们灭尽了生死，
Patvā te chinnapakkhāva.
仿佛断了翅膀般堕落。
Kā kathāva ca amhākaṃ,
彼等言说于我们，
Amhākaṃ gahaṇe pana;
然我等却执守于此，
Maccuno natthi sāro ca,
死亡无所依托了。
Evaṃ dhāreyya paṇḍitoti.
如是坚守者谓聪慧者。
Ayaṃ paṭhamasaṅgītikathā saṅkhepo. · 此为第一结集说之略要。
Tato paraṃ vassasataṃ tesaṃ sissaparamparā sāsanaṃ dhāretvā āgamaṃsu. Athānukkamena gacchantesu rattidivesu vassasataparinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ kappati siṅgiloṇakappā, kappati dvaṅgulakappo, kappati gāmantarakappo, kappati āvāsakappo, kappati anumatikappo, kappati āciṇṇakappo, kappati āmathitakappo, kappati jaḷogiṃ pātuṃ, kappati adasakaṃ nisīdanaṃ, kappati jātarūparajatanti imāni dasavatthūni dīpesuṃ.
之后百年间，他们的弟子世代相传，持守此教法而到来。在此期间，昼夜不断，百年即将结束时，世尊在迦毗罗卫城，迦毗罗族的比库们在迦毗罗卫分别遵行以下十种守护：守护修信律戒、守护二指支配制、守护乡村事务、守护住处管理、守护许可规则、守护征收法则、守护清理洁净、守护毒虫防御、守护座椅整洁以及守护生育之事，即此十种守护流布于诸岛。
Tesaṃ susunāgaputto kāḷāsokonāma rājā pakkho ahosi. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṃ caramāno vesālikā kira vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasavatthūni dipentīti sutvā na kho panetaṃ ppatirūpaṃ, yvāhaṃ dasabalassa sāsanavipattiṃ sutvā appossukko bhaveyyaṃ, sandhāhaṃ adhammavādino niggahetvā dhammaṃ dīpessāmīti cintayanto yena vesālī, tadavasari. Tadā āyasmā mahāyaso revatasabbakāmiādīhi sattasatehi arahantehi saddhiṃ saṅgāyissāmīti vesāliyaṃ vālukārāmaṃ āgacchi. Vajjiputtakāca bhikkhū upārambhacittā kāḷāsokaṃnāma rājānaṃ upasaṅkamitvā mayaṃ kho mahārāja imasmiṃ mahāvanārāme gandhakuṭiṃ rakkhitvā vassāma, idāni mahārāja adhammavādino aññe bhikkhū vilumpitukāmā viddhaṃsitukāmā āgatāti ārocesuṃ. Kāḷāsoko ca mahārājā āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ appavisanatthāya nivārethāti amacce pesesi. Amaccāca nivāretuṃ gacchantā devatānaṃ ānubhāvena bhikkhū na passanti. Tadaheva ca rattibhāge kāḷāsokamahārājā lohakumbhīniraye patanākārena supinaṃ passi. Tassa rañño bhagini nandānāma therī ākāsena āgacchanti dhammavādino mahāthere niggaṇhitvā adhammavādīnaṃ bhikkhūnaṃ paggahaṇe dosabahulataṃ pakāsetvā sāsanassa paggahaṇatthāya ovādaṃ akāsi.
在他们之中，有苏苏那城之王名为迦罗槃陀（黑栗子王）。正当此时，具寿者也称贤士子，在迦毗罗族中行化时，听闻迦毗罗村比库们于迦毗罗卫推行十种守护之事。他并未因此感心，却念及十方佛法衰败时，必生痛苦，决意聚集邪说者截断之，以护持正法，并思维此事即在迦毗罗卫。于是贤者雷婆陀领诸多七百名阿拉汉及弟子等，前往迦毗罗卫沙砾园。当时迦毗罗族比库们已动起歹心，见黑栗子王前来，便告知吾等尊敬的王，此大林园香屋曾为我们修持之地，今邻有异心、不纯之比库来意欲扰乱。黑栗子王为防止来访比库闯入，嘱咐御手阻止。然而御手将阻止之际，因天神护佑，比库未被阻止。随后夜半之时，黑栗子王梦见堕入铁缸地狱。其王之姐尼南达长老由空中而来，召集护持正法的长老们，示现因邪说比库纷乱教法之原因，劝勉护持三宝。
Kāḷāsokarājā ca saṃvegappatto hutvā āyasmantānaṃ mahāyasattherādīnaṃ khamāpetvā ajātasatturājā viya saṅgāyane paggahaṃ akāsi.
迦罗槃陀王大恐惧，遂宽恕诸尊长比库们，如未生怨敌般，于沙砾园聚会，亲自劝导护持正法。
Mahāyasattherādayo ca kāḷāsokaṃ rājānaṃ nissāya vālukārāme vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ pakāsitāni adhammavatthūni bhinditvā aṭṭhati māsehi dutiyasaṅgāyanaṃ akaṃsu.
诸尊长比库等因此启发，拆除迦毗罗比库们所奉持的邪法，八个月后组成第二次结集。
Tadā ca majjhimadese pātaliputtanagare susunāgarañño puttabhūtassa kāḷāsokarañño atisekaṃ patvā dasavassāni ahesuṃ. Parammaraṭṭhe pana sirikhettanagare dvattagoṅkassanāma rañño abhisittakālato pure ekavassaṃ ahosi. Jinasāsanaṃ pana vassasataṃ ahosi.
后来中部地带巴达利城，苏苏那城之王迦罗槃陀城主禅那陀经荫统治，历十年。巴拉国都锡利阇田城，在两郎诃国王加持之前曾统治一年。然正法如来教导则久存百年。
Imissañca dutiyasaṅgītiyaṃ mahāyasa revata sabbakāmippamukhā sattasatappamāṇā mahātherā dutiyaṃ saṅkhāyitvā dutiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ.
第二次结集时，长老雷瓦达率领众多欲求悉皆满足的长老们，人数约为七百人，进行了第二次结集后，接受了第二次教法。
Āyasmā mahāyasattherocanāma pañcahi etadaggaḷāne hi bhagavatā thomitassa ānandattherassa saddhivihāriko ahosi. Vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ adhammavatthudīpanaṃ dutiyasaṅgītiyaṃ kāraṇameva. Kāḷāsokarājāca pageva adhammavādībhikkhūnaṃ sahāyopi samāno puna dhammavādibhikkhūnaṃ sahāyo hutvā anuggahaṃ akāsi. Tasmā dutiyasāsanapaggaho rājāti veditabbo.
尊者长老欧迦那名下有五位杰出弟子，其中一位是由世尊所授记的阿难尊者信仰坚定者。瓦吉国出家众中，有些比库误解法义，这次第二次结集正是为纠正这些错误教义而举行。咖噜索王亲自效力于法，也支持清除邪师，转向正法比库，因而第二次教法应当视为王法的继承。
Dutiyasaṅgītiyaṃ pana mahāyasatthera revata sabbakāmippamukhānaṃ sattasatānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabba, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā dutiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–
第二次结集时，以长老雷瓦达为首的三百多位欲求悉皆满足的长老们，传承弟子众多，人数众多不计其数，结集传承途径一脉相承。本注疏将对过去与未来传承进行详细说明。那些众长老完成了第二次的结集后而涅槃，这段话指的是——
Buddhimanto ca ye therā,
那些智慧的长老，
Dutiyassaṅgitiṃ katvā;
完成了第二次结集；
Sāsanaṃ paggahitvāna,
接受了教法，
Maccūvasaṃva sampattā.
生老病死的烦恼接踵而至。
Iddhimantopi ye therā,
即使是那些具神通的长老们，
Maccuno tāva vasaṃ gamuṃ;
也终归要进入死亡的境地；
Kathaṃyeva mayaṃ muttā,
正如我们这些已经解脱者，
Tato āraka muccanāti;
也从那时起获得解脱；
Ayaṃ dutiyasaṅgītikathāsaṅkhepo. · 此为第二结集说之略要。
Tato paraṃ aṭṭhatiṃsādhikāni dvevassasatāni sammāsabbuddhassa bhagavato sāsanaṃ nirākulaṃ ahosi nirabbudaṃ. Aṭṭhatiṃsādhike pana dvivassasate sampatte pāṭaliputta nagare siridhammāsokassanāma rañño kāle nigrodhasāmaṇeraṃ paṭicca buddhasāsane pasīditvā bhikkhusaṅghassa lābhasakkāraṃ bāhullaṃ ahosi. Tadā saṭṭhisahassamattā titthiyā lābhasakkāraṃ apekkhitvā apabbajitāpi pabbajitāviya hutvā upāsathapavāraṇādikammesu pavisanti, seyyathāpināma haṃsānaṃ majjhe bakā, yathā ca gunnaṃ majjhe gavajā, yathā ca sindhavānaṃ majjhe gadrabhāti.
在此之后，有三十八年多的时间，正觉世尊的教法仍然清净未乱，无有纷扰。三十八年多之后，在两百年内，巴塔利普特拉城当时的国王，名为锡里达摩·阿育王统治时，有一沙玛内拉名为尼拘陀，他依教奉行佛法，使比库僧团获得丰厚的利益与敬重。那时约有六万种姓出家者，出于对利益与敬重的期待，诸多沙门虽未正式出家，但如同出家人一般，进入了伍波萨他与悖戒等仪式，如同天鹅在苍白天鹅群中，公牛在牛群中，以及水鸟于水中的境地一样安稳自在。
Tadā bhikkhusaṅgho idāni aparisuddhā parisāti manasi karitvā uposathaṃ na akāsi. Sāsane abbudaṃ hutvā sattavassāni uposathapavāraṇāni chijjanti. Siridhammāso ko ca rājā taṃ sutvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehi uposathaṃ kārāpehīti ekaṃ amaccaṃ pesesi. Amacco ca bhikkhū uposathaṃ akattukāme kiṃ karissāmīti rājānaṃ paṭipucchituṃ avisahatāya sayaṃ mūḷo hutvā aññena mūḷena manthetvā sace bhikkhusaṅgho uposathaṃ na kareyya, bhikkhusaṅghaṃ ghātetukāmo mahārājāti sayaṃ mūḷo hutvā mūḷassa santikā mūḷavacanaṃ sutvā vihāraṃ gantvā uposathaṃ akattukāmaṃ bhikkhusaṅghaṃ ghātesi.
当时，比库僧团如今不清净，内心怀疑，于是没有精勤守斋。教法已发生变异，七十年来斋戒的清净规定被废弃。席日摩萨这位国王闻知此事，便派遣一位年轻侍从吩咐：“当以调伏之法使斋戒实行。”那年轻侍从因不愿接受国王的问话而退回，自己变得愚昧糊涂，与另一愚昧者同谋，如果比库僧团不行斋戒，因想杀害僧团的国王，就自己愚昧起来，听从愚昧之言，前往精舍，竟然杀害了不愿守斋的比库僧团。
Rājā ca taṃ sutvā ayaṃ bālo mayā anāṇattova hutvā īdisaṃ luddakammaṃ akāsi, ahaṃ pāpakammato muccissāmivā māvāti dvaḷakajāto hutvā mahāmoggaliputta tissattheraṃ gaṅgāya patisotato ānetvā taṃ kāraṇaṃ theraṃ pucchi. Thero ca dīpakatittirajātakena acetanatāya pāpakammato mocessasiti vissajjesi, sattāhampi titthiyānaṃ vādaṃ siridhammāsokarañño sikkhāpesi, vādena vādaṃ tulayitvā saṭṭhisahassamatte titthiye sāsanabāhiraṃ akāsi. Tadā pana uposathaṃ akāsi. Bhagavatā vuttaniyāmeneva kathāvatthuñca bhikkhusaṅghamajjhe byākāsi . Asokārāme ca sahassamattā mahātherā navahi māsehi saṅgāyiṃsuṃ.
国王闻知此事，说：“此人愚昧无知，竟做如此愚蠢之事，我必使其受报应。”他生下双胞胎，将大阿拉汉摩嘎剌那尊者引渡至恒河边，请尊者为此事开示。尊者以生于灯台之地的比库举例，称他将因无心恶行而获解脱。七周时间里，他又教诲外道们修习席日摩萨之教义，令他们辩论，辩论辩到六万有余次，最终外道势力离开教团。彼时，比库僧团仍继续守斋戒。世尊依法宣说戒律条款与事理，清楚说明比库僧团中此等行为不应发生。在席日摩萨道场，有成千上万的大阿拉汉长老在九个月里共同修学。
Tadā majjhimadese pāṭaliputtanagare siridhammāsokarañño rajjaṃ patvā aṭṭhārasavassāni ahesuṃ. Marammaraṭṭhe pana sirikhettanagare ramboṅkassanāma rañño rajjaṃ patvā dvādasa vassāni ahesunti.
当时，居中之地巴塔利城中，席日摩萨道场主政十八年。在摩罗摩拉国的席日曼城，名曰兰本枭山的国王在位十二年。
Imissañca tatiyasaṅgītiyaṃ mahāmoggaliputtatissattheronāma dutiyasaṅgāyakehi mahātherehi brahmalo kaṃ gantvā sāsanassa paggahaṇatthaṃ tissanāma mahābrahmānaṃ āyācita niyāmena tato cavitvā idha moggaliyānāma brāhmaṇiyā kucchimhi nibbattasatto.
此后二次聚会时，称为大阿拉汉摩嘎剌那尊者之二次聚会，由诸位大长老和婆罗门僧人布拉摩落来到此地，为了保护教法，向名为体萨的大神婆罗门请求并获得许可后，拂袖离去，生于名为摩迦梨的婆罗门部族境内。
Lābhasakkāraṃ apekkhitvā saṭṭhisahassamatānaṃ titthiyānaṃ samaṇālayaṃ katvā uposathapavāraṇādīsu kammesu pavesanaṃ parisāya asuddhattā sattavassāni uposathassa akaraṇañca sāsanassa paggahaṇe kāraṇameva. Mahāmoggaliputtatissa majjhantika mahārevappamukhā mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā tatiyaṃ sāsanaṃ paggahesuṃ.
因贪求名利，设立六万余外道僧院，于斋戒和违犯规则等法门进入，因大众不清净，七十年来斋戒未行，成为教法衰微的根故。大阿拉汉摩嘎剌那尊者主持中部达群地，率领众多大长老，共同发起第三次聚会，复兴第三次教法。
Siridhammāsokarājā ca titthiyānaṃ vādaṃ sallakkhetvā titthiye bahisāsanakaraṇādīhi sāsanassa paggaho rājāti veditabbo. Mahāmoggaliputtatissa majjhintika mahārevappamukhānaṃ sahassamattānaṃ mahātherānaṃ sissaparamparā anekā honti, gaṇanapathaṃ vītivattā. Yamettha ito paraṃ vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Te pana mahātherā tatiyaṃ saṅgāyitvā parinibbāyiṃsūti. Honti cettha–
席日摩萨王驳斥外道之说，反对他们侵夺教法，国王成为教法的保护者。大阿拉汉摩嘎剌那尊者主持中部达群地，率领千余位大长老，师承相续众多。此后教法一直传承，将来仍当继续传承，以上已于此注疏中详述。诸位大长老集聚于第三次聚会后，成就般涅槃。此处如此记述——
Mahiddhikāpi ye therā,
具大威德的诸长老们，
Saṅgāyitvāna sāsane;
已经守护了此教法，
Maccūvasaṃva gacchiṃsu,
如同被命运驱使一般，开始走向死灭，
Abbhagabbhaṃva bhākaro.
如同燃烧着的火炬正在熄灭。
Yathā eteca gacchanti,
正如他们如此去世，
Tathā mayampi gacchāma;
我也如是将往生。
Konāma maccunā mucce,
众生因无明而死，
Maccūparāyanā sattā.
众生常处于生死流转之中。
Tasmā hi paṇḍito poso,
因此智者应当修持节制，
Nibbānaṃ pana accutaṃ;
而涅槃则是不可动摇的安稳境界；
Tasseva sacchikatthāya,
为使涅槃真实得证，
Puññaṃ kareyya sabbadāti.
应当广行善业，普作功德。
Ayaṃ tatiyasaṅgītikathāsaṅkhepo. · 此为第三结集说之略要。
Tato paraṃ kattha sammāsambuddhassa bhagavato sāsanaṃ suṭṭhu patiṭṭhahissatīti vimaṃsitvā mahāmoggaliputtatissatthero paccantadese jinasāsanassa suppatiṭṭhiyamānabhāvaṃ passitvā navaṭṭhānāni jinasāsanassa patiṭṭhāpanatthāya visuṃ visuṃ mahāthere pesesi. Seyyathidaṃ. Mahāmahindattheraṃ sīhaḷadīpaṃ pesesi-tvaṃ etaṃ dīpaṃ gantvā tattha sāsanaṃ patiṭṭhapehīti, soṇattheraṃ uttarattherañcasuvaṇṇabhūmiṃ, mahārakkhitattheraṃ yonakalokaṃ, rakkhitattheraṃ vanavāsīraṭṭhaṃ, yonakadhammarakkhitattheraṃ aparantaraṭṭhaṃ, majjhanti kattheraṃ kasmīragandhā raraṭṭhaṃ, mahārevattheraṃ mahiṃsakamaṇḍalaṃ, mahādhammarakkhitattheraṃ mahāraṭṭhaṃ, majjhimattheraṃ cīnaraṭṭhanti. Tattha ca upasampadapahonakena saṅghena saddhiṃ pesesi. Te ca mahātherā visuṃ visuṃ gantvā sāsanaṃ tattha tattha patiṭṭhāpesuṃ. Patiṭṭhāpetvā ca tesu tesu ṭhānesu bhikkhūnaṃ kāsāvapajjotena vijjotamānā abbhahimadhūrajorāhusaṅkhātehi vimatto viya nisānātho jinasāsanaṃ anantarāyaṃ hutvā patiṭṭhāsi.
于是，伟大的摩诃马哈摩嘎喇那长老在反思正觉世尊的教法何处能得到坚固而明确的确立之后，观察到近东地区诸佛教法缺乏稳固确立，于是派遣多位大长老，分赴不同国家稳固弘扬佛陀教法。比如，派遣摩诃摩诃马哈摩嘎喇那长老往锡兰岛，嘱咐说：“你前往此岛，务必建立佛法。”又派遣索那长老和乌塔长老前往称为苏瓦那布米（金地）的地方；派遣摩诃拉吉希男性长老前往尤那世界；又派遣保护法长老去森林居住的大地；派遣保护尤那法的长老去远方地区；派遣央中长老前往克什米尔和甘地斯地区；派遣摩诃雷瓦长老去林狮地区；又派遣摩诃护法长老去大国；派遣中央长老去支那地区。各长老与具足授戒资格的僧团同往。众长老环行各处，逐地稳固佛法。稳固之处，僧众们以袈裟火炬点亮，犹如皎洁明灯，凭借正果之光驱除诸恶，佛法得以不受阻碍地稳固安立。
Tesu pana navasu ṭhānesu suvaṇṇabhūmināma adhunā sudhammanagarameva. Kasmā panetaṃ viññāyatīti ce. Maggānumānato ṭhānānumānato vā. Kathaṃ maggānumānato. Ito kira suvaṇṇabhūmi sattamattāni yojanasatāni honti, ekena vāte na gacchantī nāvā sattahi ahorattehi gacchati, athekasmiṃ samaye evaṃ gacchanti nāvā sattāhampi nadiyā vaṭṭamaccha piṭṭhe neva gatāti aṭṭhakathāyaṃ vuttena sīhaḷadīpato suvaṇṇabhūmiṃ gatamaggappamāṇena sukhammapurato sīhaḷadīpaṃ gatamaggappamāṇaṃ sameti. Sudhamme purato kira hi hiṃsaḷadīpaṃ sattamattāni yojanasatāni honti, ujuṃ vāyuāgamanakāle gacchanti vāyunāvā sattahi ahorattehi sampāpuṇāti. Evaṃmaggānumānato viññāyati.
那这九个地方中名为苏瓦那布米（金地）的，今日就是称为苏达摩那城。为何如此认知呢？可以依靠道路推测，也可据地名推断。如何依据道路推测呢？由此地通达苏瓦那布米约七十余由旬，行船以风顺行，每日七次往返，偶尔一时亦同船往返，整整一周，船只停泊在河水深处不移。由此注疏知悉，从锡兰岛前往苏瓦那布米的道路距离，恰与从苏达摩那城前往锡兰岛的道路距离相符合。苏达摩那城前又距凶猛岛七十余由旬，船顺风行驶时刻，均可每日七次到达。由此，行路测定甚为确切。
Kathaṃ ṭhānānumānato. Suvaṇṇabhūmi kira mahāsamuddasamīpe tiṭṭhati, nānāverajjakānampi vāṇijānaṃ upasaṅkamanaṭṭhānabhūtaṃ mahātitthaṃ hoti. Teneva mahājanakakumārādayo campānagarādito saṃvohāratthāya nāvāya suvaṇṇabhūmiṃ āgamaṃsūti. Sudhammapurampi adhunā mahāsamuddasamīpeyeva tiṭṭhati. Evaṃ ṭhānānumāsato viññāyatīti.
再以地理地名推断而言，苏瓦那布米地处大海近旁，有众多商贾汇聚之大港口，古往今来皆为贸易要地。据此，诸如摩诃闍那凯子等人，曾为商业来往，多次乘船抵达苏瓦那布米境内。今日苏达摩那城也立于大海岸畔。由此，地理推断法亦得证实。
Apare pana suvaṇṇabhūmināma haribhuñjaraṭṭhaṃyeva, tattha su vaṇṇassa bāhullattāti vadanti. Aññe pana siyāmaraṭṭhaṃyevāti vadanti. Taṃ sabbaṃ vimaṃsitabbaṃ.
此外，对于苏瓦那布米，还另有称为哈利布朱拉国的说法，因该国地广富饶有众多金属矿藏而得名。也有人说名为悉耶摩罗国。此事应当全面考察，方可明确。
Aparantaṃ nāma visuṃ ekaraṭṭhamevāti apare vadanti. Aññe pana aparantaṃnāma sunāparantaraṭṭhamevāti vadanti. Taṃ yuttameva. Kasmā aparantaṃ nāma sunāparantaraṭṭhamevāti viññāyatīti ce. Aṭṭhakathāsu dvīhi nāmehi vuttattā. Uparipaṇṇāsaaṭṭhakathāyañhi saḷāyatanasaṃyuttaṭṭhakathāyañca aṭṭhakathācariyehi sunāparantaraṭṭhe koṇḍadhānattherena salākādānādhikāre laddhetadaggaṭṭhānataṃ dassantehi aparantaraṭṭhaṃ suna saddena yojetvā vuttaṃ. Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ pana aṅguttaraṭṭhakathāyañca tameva raṭṭhaṃ vinā sunasaddena vuttaṃ. Sunasaddo cettha puttapariyāyo. Mandhāturañño jeṭṭhaputto catuddīpavāsi no pakkositvā tesaṃ visuṃ visuṃ nivāsaṭṭhānaṃ niyyādesi. Tattha uttaradīpavāsīnaṃ ṭhānaṃ kururaṭṭhaṃnāma, pubbadīpavāsīnaṃ pana vedeharaṭṭhaṃnāma, pacchimadīpavāsīnaṃ aparantaṃ nāma. Bhattapacchimadīpe jātattā te sunasaddena vuttā. Tatra jātāpi hi tesaṃ puttātivā sunātivā vuttā, yathā vajjiputtakā bhikkhūti. Vatticchāvasena vā vācāsiliṭṭhavasena ca idameva sunasaddena visesetvā voharantīti daṭṭhabbaṃ.
再者，所谓阿旁那他，也被另外一些人称为苏纳阿旁那他国。此说较为契合。为何将阿旁那他称为苏纳阿旁那他？注疏中有二名记载。一种说法见于五十三卷阿毗达摩注疏及六根相应部注疏，由注疏师父孔陀达纳长老凭借对经文凭据深厚理解，说明阿旁那他一名乃以“苏纳”一词所和合者。另一处则见于法句经注疏及增支经注疏，单称此国不加“苏纳”前缀。“苏纳”一词，此处为昵称。摩睺陀国王耆长子，曾在四岛诸地往返巡视，指示各处居民居住地。那里有北国居民的居处称为坎卢国，东国居民地则称为维提哈拉国，西国居民地是阿旁那他。西国也被称为苏纳名号，传自巴特帕西里斯国。因有许多子孙被称为苏纳子，犹如吠睟子比库。俗话和口头习惯上以此昵称区别姓名，皆应留意。
Yonakaraṭṭhaṃnāma yavanamanussānaṃ nivāsaṭṭhānameva, yaṃjaṅgamaṅghaiti vuccati.
尤那国，即人种的居住地，也称为“扬加曼卡”。
Vanavāsīraṭṭhaṃnāma sirikhettanagaraṭṭhānamo. Keci pana vanavāsīraṭṭhaṃnāma ekaṃ raṭṭhameva, na sirikhettanagaraṭṭhānanti vadanti. Taṃ na sundaraṃ. Sirikhettanagaraṭṭhānameva hi vanavāsīraṭṭhaṃ nāma. Kasmā panetaṃ viññāyatītice. Imassa amhākaṃ rañño bhātikarañño kāle sirikhettanagare gumbhehi paṭicchādite ekasmiṃ pathavipuñje anto nimmujjitvā ṭhitaṃ porāṇikaṃ ekaṃ lohamayabuddhapaṭipibbaṃ paṭilabhi, tassa ca pallaṅke idaṃ vanavāsīraṭṭhavāsīnaṃ pūjanatthāyātiādinā porāṇalekhanaṃ dissati, tasmā yevetaṃ viññāyatīti.
名为森林之国的地区乃称为锡利耶塔那城市之国。有些人把森林之国仅当作一个国度，而不称其为锡利耶塔那城市之国。此称不美观。森林之国恰似锡利耶塔那城市之国的真正名称。何以见得？在我们国王、佛弟子国王时期，于锡利耶塔那城市中，有一处掩藏以瓦顶的建筑，位于某块土地的边缘，下陷地带，内置一尊古铜制佛像，其座床上铭刻着这森林之国居民的供养缘由等古老铭文，故此可知此名之由来。
Kasmīragandhāraraṭṭhaṃnāma kasmīraraṭṭhaṃ gandhāraraṭṭhañca. Tāni pana raṭṭhāni ekābaddhāni hutvā tiṭṭhanti. Teneva majjhanti kattheraṃ ekaṃ dvīsu raṭṭhesu pesesi. Janapadattā pana napuṃsakekattaṃ bhavati. Tadā pana ekassa rañño āṇāya patiṭṭhānavisayattā ekattavacanena aṭṭhakathāyaṃ vuttantipi vadanti.
何谓钦密耶拏多拉国？即钦密耶国与拏多拉国。此二国为联合国，共同存在。中间的一位长老曾被派遣于这二国之间。瞻域内男性无男女之分。彼时一位国王因建立统治关系，统一命令中译本论书中即有此说。
Mahiṃsakamaṇḍalaṃnāma andhakaraṭṭhaṃ, yaṃ yakkhapuraraṭṭhanti vuccati.
名为大狮国的乃暗黑国，世人称之为夜叉城国。
Mahāraṭṭhaṃnāma mahānagararaṭṭhaṃ. Ādhunā hi mahāraṭṭhameva na garasaddena yojetvā mahānagararaṭṭhanti voharantīti. Siyāmaraṭṭhantipi vadanti ācariyā.
名为大国者，即大城市国。如今称大国，便意在不加修饰地称呼为大城市国。老师们偶尔亦称作狮子国。
Cinaraṭṭhaṃnāma himavantena ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ cīnaraṭṭhaṃ ye vāti.
名为秦国者，与喜马拉雅山连成一体的秦国，即今之中国也。
Idaṃ sāsanassa navasu ṭhānesu visuṃ visuṃ patiṭṭhānaṃ.
此乃此教法中九处各自所在之祀坛。
Idāni ādito paṭṭhāya theraparamparakathā vattabbā. Sammāsambuddhassa hi bhagavato saddhivihāriko upālitthe ro,tassa sisso dāsakatthero, tassa sisso soṇakatthero, tassa sisso siggavatthero candavajjitthe ro ca, tesaṃ sisso moggaliputtatissattheroti ime pañcamahātherā sāsanavaṃse ādibhūtā ācariyaparamparānāma. Tesañhi sissaparamparabhūtā theraparamparā yāvajjatanā na upacchindhanti. Ācariyaparamparāya ca lajjibhikkhū yeva pavesetvā kathetabbā no alajjibhikkhū. Alajjībhikkhū nāma hi bahussutāpi samānā lābhagarulokagaruādihi dhammatanti nāsetvā sāsanavare mahābhayaṃ uppādentīti. Sāsanarakkhanakammaṃnāma hi lajjīnaṃyeva visayo no alajjīnaṃ. Tenāhu porāṇā therā, anāgate sāsanaṃ ko nāma rakkhissatīti anupekkhitvā anāgate sāsanaṃ lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissanti, lajjino rakkhissantīti tikkhāttuṃ vācaṃ nicchāresuṃ. Evaṃ majjhimadesepi alajjīpuggalā bahu santīti veditabbā.
现在应当先说长老传承的由来。诚然，正自觉者世尊的信仰护持者乌波利在世时，他的弟子达萨迦长老，他的弟子索那长老，他的弟子悉伽长老以及仙人坎陀瓦吉那时，还有他们的弟子摩迦利弗多萨长老，这五位大长老就是法系上最初的老师传承。由他们起，长老传承作为弟子传承一直未曾断绝。至于老师传承，则应限于唯入门持戒的持戒比库，而非不守戒的比库。所谓不守戒比库，是指虽然博学多闻，却违背法义，产生毁坏教法的重大危险。维持教法之责，自当专属于守戒的存心端正者。古代诸长老在未来对教法谁将守护抱持漠视态度时，就断言未来必为守戒之者守护，守戒之者必守护，守戒之者必守护，断言此语以震慑之。中部地区亦应知不守戒的人很多。
Parinibbānato hi bhagavato vassasatānaṃ upari pubbe vuttanayeneva vajjiputtakā bhikkhū adhammavatthūni dīpetvā paṭhamasaṅgītikāle bahikatehi pāpabhikkhūhi saddhiṃ mantetvā sahāyaṃ gavesetvā mahāsaṅgītivohārena mahātherā viya saṅgītiṃ akaṃsu. Katvā ca visuṃ gaṇā ahesuṃ. Ahovata idaṃ hāsitabbakammaṃ, seyyathāpi nāma jarasiṅgālo catupadasāmaññena mānaṃ jappetvā attānaṃ sīhaṃ viya maññitvā sīho viya sīhanādaṃ nadīti. Te pāvacanaṃ yathā bhūtaṃ ajānitvā saddacchāyāmattena yathābhūtaṃ atthaṃ nāma siṃsu. Kiñci pāvacanampī apanesuṃ. Tañca sakagaṇeyeva hoti, na dhammavādīgaṇe. Dhammavinayaṃ vikopetvā yathicchita vaseneva cariṃsu. Ayaṃ pana mahāsaṅgītināma eko adhammavādīgaṇo.
世尊般涅槃后，逾百年间，所谓不正法的比库—称为“瓦吉跋多卡”者，暴露邪法，在初次集会时与恶比库们共谋，寻找同伙，以大集会之声望组织起来，如大长老般举行集会。于是形成了许多团体。他们的行为可笑，如同老秃猴四足行走，自诩为狮子，自以为是狮子而发出狮吼。他们对世尊的教诲不能真实理解，以迷信和谬误曲解罗织真义。他们自身也未曾遵守戒律，反而行邪恶。这个大集会，就是唯一的邪法派别。
Tato pacchā kālaṃ atikkante tatoyeva aññamaññaṃ vādato bhijjitvā gokulikonāma eko gaṇo ekabyohāronāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchā gokulikagaṇagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā bahussutikonāma eko gaṇo paññattivādonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Punapi tehiyeva gaṇehi cetiyavādonāma eko gaṇo bhijji.
之后不久，彼此相争，分裂出一个名为“戈库利哥那”的团体，并论断合一，分成两个团体。之后，戈库利哥那团体内部又起分歧，分出一支名为“博须提哥那”的团体，又分为两个派。再然后，这些团体中又出现名为“舍提瓦多”众，多起纷争。
Tato pacchā cirakālaṃ atikkante dhammavādīgaṇehi visabhāgagaṇaṃ pavisitvā mahiṃsāsakonāma ekogaṇo vajjiputtakonāma ekoti dve gaṇā bhijjiṃsu. Tato pacchāpi vajjiputtakagaṇatoyeva aññamaññaṃ bhijjitvā dhammuttarikonāma eko gaṇo, bhaddayānikonāma eko, channāgārikonāma eko, samutikonāma ekoti cattāro gaṇā bhijjiṃsu.
随后又过了很久时间，持戒派进到这些纷争之中，“毗奢娑迦”团体和“瓦吉跋多迦”团体各成一方。之后瓦吉跋多迦群体内部又相互破坏，分裂出四个派别，分别是“达摩提里迦派”、“婆多耶尼派”、“遮那迦利派”和“萨木提派”。
Punapi mahiṃsāsakagaṇato aññamaññaṃ bhijjitvā sabbatthivādonāma eko gaṇo, dhammaguttikonāma eko, kassapiyonāma eko, saṅkantikonāma eko, suttavādo nāma ekoti pañca gaṇā bhijjiṃsu.
同样，毗奢娑迦派内也互相攻讦，分化出五个派别，称为“萨巴提瓦多派”、“达摩骨提派”、“迦斯皮尤派”、“桑迦提派”和“苏陀瓦多派”。
Evaṃ majjhimadese dutiyasaṅgītiṃ saṅgāyantānaṃ mahātherānaṃ dhammavādītheravādagaṇato visuṃ visuṃ bhijjamānā adhammavādīgaṇā sattarasa ahesuṃ. Te ca adhammavādīgaṇā sāsane theraparamparāya ananto gadhā. Te hi sāsane upakārā na honti, theraparamparāya ca pavesetvā gaṇhituṃ na sakkā, yathā haṃsagaṇe bako, yathā ca go gaṇe gavajo, yathā ca suvaṇṇagaṇe hārakuṭoti.
如此，在中部地区，又有次集会聚集时，大长老们中支持持戒正理的长老众多，恶法派约有七十八个。恶法派与长老传承互相敌对，对教法无益。恶法派无法进入长老传承加以接纳，正如鹤不能入鸿群，牛不能入牝牛群，金饰不能入珠饰群。
Mahākassapattherādito pana āgatā theraparamparā upāli dāsako cevātiādinā parivārakhandhake samantapāsādikaṭṭhakathāyañca āgatanayeneva veditabbā.
起初应知长老传承起于大咖萨巴长老及其之后，如同护法品中以‘乌帕利奴仆等’为首，及环序篇、礼赞篇释论中所说，皆当视为到来。
Upālittherādīnaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā yāva moggaliputtatissattherā, tāva tesaṃ therānaṃ parisuddhā cārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nadiyā uparisote meghavassāni anumānetvā adhosote nadiyā udakassa bāhullabhāvo viññātuṃ sakkāti ayaṃ kāraṇānumānanayo nāma.
依依据乌帕利长老等的清净戒行为，可推知直到沙利子长老止住的那时为止，这些长老皆持有清净戒行为，这点是可以认识的。如同能由江河上游的降雨，推知江河下游水量的充足一样，这种推论称为因缘推理。
Yāva pana moggaliputtatissattherā, tāva therānaṃ parisuddhācārādīni anumānetvā upālittherassa parisuddhācārādīnīti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma uparidhūmaṃ passitvā anumānetvā aggi atthīti sakkā ñātunti ayaṃ phalānumānana yo nāma.
当时直到沙利子长老为止，依据推知这些长老皆有清净戒行，也可以认识乌帕利长老亦持有清净戒行。如同观见上方烟雾，由此推知有火，这就是所谓果证推理。
Adibhūtassa pana upālittherassa avasānabhūtassa ca moggaliputtatissattherassa parisuddhācārādīni anumānetvā majjhe dāsakasoṇasiggavādīnaṃ therānaṃ parisuddhācārādīniti sakkā ñātuṃ, seyyathāpi nāma silāpaṭṭassa orabhāge pārabhāge ca migapadavaḷañjanaṃ disvā anumānetvā majjhe apākaṭaṃ padavaḷañcanaṃ atthīti sakkā ñātunti ayaṃ migapadavaḷañjana nayo nāma.
此外凭乌帕利长老末期时，推知至沙利子长老清净戒行，能够认识当中奴仆、婴儿及长老们持有清净戒行。如同观见石板正面与背面有动物脚印，由此推知中间必有未被印下的脚印，这称为动物脚印的识别推理法。
Evaṃ tīhi nayehi ayaṃ theravādagaṇo dhammavādīlajjipesaloti veditabbo. Evamuparipi nayo netabbo. Theraparamparā ca yāva potthakāruḷā parivārakhandhake samanta pāsādikāyañca tato mahindo iṭṭiyotiādinā vutta nayena veditabbāti.
由此以三种推理法，应知此为上座部众生持法不妄的特征，如此亦当以此种推理法理应了知。并且传承至长老会中，所有注释书卷与环序品、礼赞篇均通达如是，由此可依大天帝及其类似所言的推理法辨知。
Iti sāsanavaṃse navaṭṭhānāgatasāsanavaṃsakathāmaggo · 如是于教法史中，九处所来教法史说道
Nāma paṭhamo paricchedo. · 名为第一品。