Pajjamadhu · Pajjamadhu
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Pajjamadhu偈蜜
Ānanda rañña ratanādi mahā yatinda,
阿难,犹如王者宝石般的大尊者,
Niccappabuddha padumappiya sevinaṅgī;
常住觉者,莲花般可爱的配偶;
Buddhappiyena ghana buddha guṇappiyena,
以觉者为爱,厚重的觉者品德为爱,
Therālinā racita pajjamadhuṃ pibantu.
由尊长们创作的蜜丸,愿饮用之。
§1
1.
Uṇṇāpapuṇṇasasimaṇdalato galitvā,
从未盛开之花的花冠中摘取,
Pādambujaṅguli dalaṭṭha sudhā lavānaṃ;
脚趾如莲花,涂抹如蜜一般清凉的甘露。
Pantīva satthu nakhapanti pajāvisesaṃ,
使佛陀的行列如爪痕般遍布众生所有之处,
Pīṇetu suddha sukhitammaṇa tunḍapītā.
愿净化者得以安乐,享受甘露般的清凉滋养。
§2
2.
Khittāya māraripunā parivatya satthu,
战胜魔敌环绕佛陀,
Pādassayā jita disāya sitattalāya;
以脚掌踏遍胜利的四方及清凉之地;
Yā jeti kañcana sarāvaliyā siriṃ sā,
那胜过黄金璀璨宝链的荣光,
Detanginaṃ raṇajayaṅgulipantikantā.
为诸敌所畏惧,在战场上以胜利之指引引领众敌退却。
§3
3.
Sovaṇṇa vaṇṇa sukhumacchavi somma kumma,
金黄色泽,细腻清晰,纯净柔软,
Piṭṭhīva piṭṭhi kamatunnati bhāti yesaṃ;
如同地面的覆盖层那般,稳固而显现出增高的形态者;
Tesuppatiṭṭhitasukomaladīghapaṇhi,
其稳固柔软,范围广大之处,
Pādā jinassa padadantu padaṃ janassa.
是胜利者双足之足迹,是众生所敬仰的足迹。
§4
4.
Acchera paṅkajasiraṃ siriyā sakāya,
其头颅如莲花般洁净高贵,具备荣耀,
Ye maddino viya caranti saroja sīse;
宛如在湖水之上漂浮的莲花,安然行走于上。
Sañcumbitā viya ca tāni parāga rāgā,
这诸贪欲如同枯萎凋零的野草,
Te nīrajā munipadā padadantu lakkhiṃ.
他们像一位圣人般枯萎,显现离欲之相。
§5
5.
Agāmi kāla jana maṅgala bhattu bhāvaṃ,
未来时世,众生乐于善行与吉祥之本,
Vyākattumatra kusaleniva nimmitāni;
唯以言语为说明,如善巧之缘起相;
Yātrāsumaṭṭhasatamaṅgalakkhaṇāni,
如同旅途中百重的吉祥标记,
Sādhetu naṃ padayugaṃ jayamaṅgalāni.
应当修习此路径组合,成就胜利吉祥事。
§6
6.
Sassevijantuvarasantipurappavese,
如同尸体的生命消散而平静安然,
Niccaṃ susajja ṭhapitāniva maṅgalāya;
常常安住于庄严持设,犹如吉祥的象征;
Ye te dadhanti kalamaṅgalalakkhaṇāni,
那些赋予此种吉祥标志者,
Vattantu te jinapadā jayamaṅgalāya.
愿他们成就胜利和吉祥的境地。
§7
7.
Sabbebhibhūya sapadesu nipātanassa,
遍布诸方、降落于各处,
Saññāṇakaṃ viya yadassitasabbaloko;
犹如诸界所显示的感知。
Pādātyadhokatatilokasirovarā pi,
脚与脚下所踏平之地的土壤与水泽等,
Lokaṃ puṇantu jayamaṅgalakāraṇāni.
使世间永远得到祝福和胜利的吉祥因缘。
§8
8.
Lokattayekasaraṇattavibhāvanāya,
为证悟除灭三界、超脱世间之依止,
Sajjo va tiṭṭhati yahiṃ suvibhattaloko;
住持当下清明安稳之境所立者;
Taṃ sabbalokapaṭibimbitadappaṇābhaṃ,
此乃诸世间真实映照之明净光辉,
Pādadvayaṃ janasusajjanahetu hotu.
愿此两足成为众生与善士的缘起缘由。
§9
9.
Lokuttarāya siriyādhigamāya suṭṭhu,
为了证得胜出于世的尊贵荣光,
Rajanti yattha diguṇāniva pātu bhūtā;
在彼处众生受到像两倍之力的保护;
Cakkāsanābhisahanemisahassarāni,
犹如数千横陈首座之盾的眼睛,
Tyaṅghī disantu sakalissariyaṃ janassa.
愿众生在此处获得全然尊荣的护佑。
§10
10.
Yatrullasanti duvidhāniva pātū bhūtā,
犹如分别护卫两类众生的所在,
Dhammassasabbabhuvanassa ca issaratte;
此处亦是法之普遍统摄天下的威权中心;
Cakkāni cakkasadisāni sudassanassa,
眼睛如同眼眠之物,清澈明净光明美好,
Tānajja jantu saraṇā caraṇāni hontu.
因此众生以之为依止,行走于世。
§11
11.
Sattesu vacchatu sirī sirivacchakena,
在七种童子之中,应由尊贵的尊者护持,
Sovatthi sotthimanutiṭṭhatu puggalesu;
愿吉祥安乐稳固长存于众生之中;
Nandiṃ janānamanuvattatu nandivattī,
乐众人随顺而行,随顺者当为欢喜,
Sīsānalaṃkurutu pādavataṃsako pi.
如同头上的发环,环绕于足踝。
§12
12.
Bhaddāya pīṭhamupagacchatu bhaddapīṭhaṃ,
应当向福德座坐近,向那幸福之座近前而坐,
Vuddhiṃ janānamanuvattatu vaddhamānaṃ;
众生的增长应随顺而来,增长不断而扩盛;
Puṇṇattamaṅgimanukubbatu puṇṇakumbho,
应当如满盈的风瓶般,对一切功德满盈而倾覆,
Pāti ca pātu satataṃ janataṃ apāyā.
护持并常护众生,免除堕落伤害。
§13
13.
Setātapattamapanetamaghātape taṃ,
未经污秽的纯白帕衣,不染恶行之衣,
Khaggo vichindatu sadā duritārivagge;
应如飞鸟常在,将恶道的敌害斩断切断。
Saṃklesadāhamapanetu satālavanṭa,
不要生起诸染污,犹如刀割断荆棘丛林;
Saṃvījanī kumatimakkhikamorahattho.
应斩断恶劣的习气,如同蜜蜂除去腐臭之物。
§14
14.
Ākaḍḍhano janavilocanamattaninnaṃ,
烦恼如同害人的猛兽,利齿锐爪攻击众生;
Vāretu sabbagativāranamaṅkuso so;
应当远离诸恶,就如用钩索阻止通行之路。
Pādambujassirivilāsaniketanaṃ va,
内心应如莲花盛开,纯洁绽放光明美好之境;
Pāsādalakhaṇamupetu manopasādaṃ.
应具有坚定不动的信心,如同被牢牢锁住的牢固铁链。
§15
15.
Pāṇīnamattabhajataṃ varapuṇṇapattaṃ,
恪守正法如同掌中莲花者,
Sammā dadātu padanissitapuṇṇapatto;
当正当给予以手所执莲花,
Pādesu jantu manabandhanadāmabhūtaṃ,
足上犹如被生灵所系牵者,
Dāmaṃ dametu vimalaṃ janatammanāni.
应令世人心中清净如其所施之制伏。
§16
16.
Uṇhīsakuppalamaṇīpadumehi pādā,
火热如莲花瓣上之赤热足,
Sassevijantukaraṇāni vibhūsayantu;
愿以触诸生之手足饰之。
Sannettanāvupagatānamanagghakāni,
意志相应之具,非罪恶者,
Bojjhaṅgasattaratanāni dade samuddo.
觉支七宝,若大海一般给予。
§17
17.
Uttuṅga niccalaguṅā jitatāya niccaṃ,
崇高不变之特质,为已征服者常有,
Sevīva pādasiri nicca samubbahaṃ va;
如同足底之尘埃常被奉侍;
Atrāpi sakkabhavanubbahaṇe niyutto,
于此亦受萨咖重任,掌摧毁之职,
Pādaṭṭhameru bhavataṃ bhavataṃ vibhūtyā.
如足下须弥山,以威德庄严各方。
§18
18.
So cakkavāḷasikharī pyavataṃ samantā,
此处谓遍覆天地之广阔如轮顶,
Sabbūpasaggavisarājanataṃ samaggaṃ;
众生无不相互依赖并共存其中,
Dīpā puthūpi caturo dvisahassa khuddā,
四洲之中诸小岛屿众多且数量达二千,
Dhārentvapāyapatamānamadatva jantuṃ.
众生承载其上,行住无愧于此大地。
§19
19.
Sūro pabodhayatu jantu saroruhāni,
愿勇士觉醒众生,令其登上水边之地,
Cando pasāda kumudāni manodahesu;
如月光照亮宁静之莲,启迪心中明灯。
Nakkhattajātamakhilaṃ subhatāya hotu,
愿诸星宿诞生时一切吉祥美好,
Cakkaṃ dhajaṃ ripujayāya jayaddhajāya.
愿轮象征之旗帜,为打败敌人及胜利之象征。
§20
20.
Jetuṃ sasaṃsada-sudassana-cakkavatti,
成为能够征服天下、光明照耀的转轮圣王,
Cakkānugantalalitaṃ yahimāvaheyya;
能够恣意驾驭轮转,像象轮那样引导护持;
Cakkāṇuvatti parisāvata-cakkavatti,
如转轮圣王善于循转,慈悲流布众生,
Naṃvattataṃ padayugaṃ janatā hitāya.
他所率领的君臣足迹稳固,众生得其利益。
§21
21.
Pujetumāgata vatā vajirāsanaṭṭha,
《普杰途摩迦塔》首陀如金刚座,
Mindena chaḍḍita mahāvijayuttarākhyaṃ;
高扬意念,放弃苦恼,称为大胜将军所护;
Saṃkhaṃ paviṭṭhamiva mārabhayā padādho,
如同海螺之声抵御魔怖,
Pādaṭṭhasaṃkhamiha vattatu santiyā vo.
愿此护卫之足迹永存安宁于尔等。
§22
22.
Sovaṇṇamacchayugalaṃ sivabhatta bhoge,
金鳞双鱼与纯净饭食供养,
Icchā bahūpakaraṇaṃ bhavataṃ janānaṃ;
尔等众人所愿诸多方便具备;
Kumbhīladhiggahitato va padutthacittā,
像用葫芦形成的严密容器那样,谨慎而坚固的心思,
Pādambujākara vigāhi tu nopahontu.
切莫放开如脚掌火焰般燃烧的贪欲。
§23
23.
Sattāpagā janamanoja male jahantu,
众生中生起的贪嗔痴等污秽之心,应当舍弃,
Saṃklesadāhamapanentu dahā ca satta;
断除一切烦恼的热炎,亦当熄灭七种烦热;
Selā ca satta vidadhantu janassa tānaṃ,
寂灭并摧毁人间的七重锁链,
Lokappasiddhijanane bhavataṃ patākā.
这是在人世间声名显赫、影响广布的覆灭之旗。
§24
24.
Pāṭaṅki santi gamane bhavatūpakārā,
在帕坦吉城出行时,有助行者存在,
Dāhettanesu jahataṃ padacāmaraṃ taṃ;
于燃烧之地应当放弃燃烧脚掌的扇子;
Sallokalocanamahussava-ussitaṃ va,
因其昏昧之眼喜闻恶名,
Vatteyya toraṇamanuttaramaṅgalāya.
应当弃置其伞盖,不能带来上等吉祥。
§25
25.
Yasmiṃ miginda gata bhīti balāva daḍḍha,
狮子猎王所至之处,有极大威惧,
Dānā natā siravidāraṇa pīḷitāva;
施与者其顶破裂,似被压迫一般。
Nālāgirī karivaro girimekhalo ca,
那拉吉里山为黑色山峰的顶巅,
Taṃ sīhavikkamapadaṃ hanatā ghadantiṃ.
它是狮子所践踏的地方,击破坚硬如梁柱之物。
§26
26.
Pāpāhino hanatu pādasuvaṇṇarājā,
恶毒之人应当被击打,足如黄金国王者;
Vyagghādhipo kalijane adataṃ asesaṃ;
象王在黑暗之中,吞食一切无余;
Vālāha-assapati sampatituṃ adatvā,
未曾得到狡猾之大蛇的祝福而获丰饶,
Pāyesu pāpayatu santipurampajāyo.
应当在牛群中作恶,生养众多家畜。
§27
27.
Chaddanta danti lalitaṃ galitaṃ rusamhā,
象牙似的长牙,优美而洁白,整齐光滑,锋利无比,
Luddetta dubbhini dise acalaṃ dadhāno;
不活动且稳固地伸展,其尖端坚硬不可动摇;
Pādaṭṭhahatthipati sampati jantutāse,
它是脚和手的主人,支配众生,
Tāsetu hāsamaparandisataṃ satānaṃ.
因此能驱除怨敌,使众人欢笑安乐。
§28
28.
Sabbaṅgino caraṇuposatha hatthirājā,
象鼻王统治一切众生的脚,
Pāpetu sabbacatudīpikarajjalakkhiṃ;
愿他除灭四大洲中所有的邪恶与灾难。
Kittīva pādaparicārikatā niyuttā,
必当遵行跛足之行,谨守规束,循理持戒,
Kelasaselapaṭimā hitamācareyya.
以戒为念,断恶修善,勤行正法。
§29
29.
Sāmissa haṃsasamaye dahapāsabaddha,
如同寒鸦之时,火焰笼罩其颈,
Māsīna vesagamako viya pādahaṃso;
又如月圆时三月飞落之湖畔天鹅,
Nigghosa gantijitato viya mūgapakkho,
犹如行迹迷乱之哑鸦翅膀,
Yāretu sabba janatā bhavagantukattaṃ.
应令众生普皆远离世间烦恼。
§30
30.
Ohāya dibbasarasiṃ khilaloka sabba,
放弃天界的华丽光辉以及这世间的一切,
Rammaṅghivāpimavagāhitavāva pāde;
如同迈开脚步进入戏乐之所、境界之滨;
Erāvaṇo karivaro manasābhiruḷhe,
魔王使出手段,心怀恶意扰乱,
Jantuṃ purindadapuraṃ nayataṃ va sīghaṃ.
似速速引导众生到毁灭之都。
§31
31.
Hitvā sakambhavanamaṅghinisevanattha,
抛却支撑之树,远离风雨侵袭,只为避险,
Māgamma ramma taratāyiha nissito va;
莫向此地嬉戏逗留,好似寄居于可怖之地。
Pāletva mūni padavāpitaraṅgabhaṅgi,
修行得道的圣者,步履轻盈似破波之浪,
Mangī karontatanuvāsuki nāgarājā.
身披绸缎似天衣的龙王,作庄严之态。
§32
32.
Nāthassa kañcanasikhāvalajātilīla,
其主头戴金色如簇云聚的华冠,行迹精妙,
Māvikaraṃ va padanissitamorarājā;
如同优美的凤凰立于莲花宝座,端庄庄严;
Taṃ dhammadesanaraveniva luddakassa,
他用佛法宣说宛如热锅上青蛙,
Lokassa pāpaphaṇino hanataṃ asesaṃ.
于世间破除一切罪恶如同斩断残害众生之恶手。
§33
33.
Saṃsārasāgaragate sadhane jane te,
处于轮回海中的众生,
Netampade kalacatummukhahemanāvā;
非处于四面金色的时轮天中;
Nibbāṇapaṭṭanavaraṃ bharukacchakantaṃ,
而是身披涅槃彼岸的佳衣,心怀泰然自若,
Suppārapaṇḍita gatā viya āsunāvā.
如同远离污秽、具备智慧的圣人一般行进。
§34
34.
Sambodhi ñāṇa paripācayato munissa,
圣者因觉悟智慧而全面成熟,
Bhatto yathā himavataddi samādhihetu;
正如食物被雪山之水所调和般,禅定成为其因缘。
Evammanena bhajataṃ himavaddipāde,
以此方法侍奉,如同在喜马拉雅山脚下庄严恭敬,
Sambodhiñāṇa paripācanahetu hotu.
愿成为觉知智慧圆满成熟的因缘。
§35
35.
Daḷhaṃ parājitatayā muninā sarena,
如同强大勇猛的智者所战胜的野兽群,
Suññassaropagata pañjara bandhanova;
似空中降下的牢笼枷锁,
So pādapañjaragato karavīkapakkhī,
彼处于树木牢笼中的鹊翅鸟,
Sabbesamappīyāvacañjahatā bhavantaṃ.
拥有一切令人喜爱之语,已除一切烦恼。
§36
36.
Te cakkavāka makarā api koñca jīvaṃ,
那些如转轮王者、鸦鹊、鳄鱼等一切有情生命,
Jīvādi pakkhivisarā sarasīva bhuttaṃ;
以及生物种类,像水鸟在湖面上轻盈地翔游;
Vessantarena caraṇambuji nibbhajantā,
它们以大象步伐踏行,交替践踏泥土,
Jantu tahiṃ viya pade suramentu niccaṃ.
如同昆虫待在某处之足迹上,永恒不变。
§37
37.
Taṃ candakinnaragatiṃva gatassa bodhi,
此如月亮、飞天及金翅鸟等众生众生达到觉醒之境,
Sattassa tassa sapajāpatikassa bhāvaṃ;
正是那五百族裔之同体存在的体现。
Saṃsūcayanta pada kinnara kinnarī ve,
比翼鸟和仙乐女在步行时低声细语,
Sāmaggimagga paṭi pattisu pāpayantu.
愿他们在共同的道路上行进时远离恶业。
§38
38.
Saṃrājadhānimusabho vahatagga bhāraṃ,
王者如泥鳅般承受重担,
Pītippayo pajanayeyya savacchadhenu;
应当用饮酒增福的方法供养清净的乳牛;
Sassevino abhiramentu chakāmasaggā,
雇佣技艺娴熟者快乐地耕作,扬起犁头,
Dhārentu jhāyimiha soḷasa dhātudhāmā.
在此处应持守于十六种根本法界进行禅修。
§39
39.
Sutvā jinassa karavīka sarammanuññaṃ,
闻得胜者之军队严整如雁群,
Aññoñña bhītirahitā api paccanīkā;
彼此无惧而互相依止;
Hitvā gatiṃ viya ṭhitā padasattarūpā,
如同越过彼岸而站立,具七足形,
Sabbaṃ bhavassita janānagatiṃ hanantu.
希冀断除一切众生的轮回生死。
§40
40.
Sovaṇṇa kāhaḷa yugo pamamindirāya,
如黄金与黑铁的交织,以及君王之龙,
Sannīrapuppha mukulopamamussavāya;
犹如盛开的莲花含苞待放之瑞相;
Niccaṃ susajja ṭhapitaṃ muni tiṭṭhatante,
恒常庄严安立,圣人立止之处,
Jaṅghādvayaṃ janavilocana maṅgalāya.
双膝平稳,犹如莲花盛开,吉祥之相。
§41
41.
Lakhyā vilāsa mukuradvaya sannikāsaṃ,
观察明艳,似两面镜像相接,
Tāḍaṅka maṇḍana viḍambakamaṃsu saṇḍaṃ;
佛足饰物华美,似戏谑嬉戏般缤纷;
Jānudvayaṃ laḷita sāgara bubbalābhaṃ,
膝盖娇媚,宛若大海之波浪泡沫,
Hotaṃ jagattaya nijatta vibhūsitunte.
成为世间独特庄严的象征所在。
§42
42.
Chaddanti dinna varadanta yugopamānā,
如同成对的象牙守护相赠宝物,
Taṃ hatthi soṇḍa kama puṇṇa guṇā tavorū;
那象牙具满纯净之德,形状端正;
Līla payodhi siri keḷi suvaṇṇarambhā,
犹如澄清乳池,辉映黄金般的初现,
Khandhāva dentu paripuṇṇa gune janānāṃ.
肩膀丰满,充满众人的美德。
§43
43.
Jaṅghakkha kadvya samappita cittapāda,
小腿坚硬如钝剑,身心稳重,脚步端正,
Cakkadvayī manamanojahayo mune te;
双眼明净,令心悦目,是那位禅定者。
Sonī ratho sirivaho manasā bhiruḷhaṃ,
孔雀战车威风凛凛,内心却胆怯迷惑,
Lokattayaṃ sivapuraṃ lahu pāpayātu.
于世间当中,繁华城市不宜轻易陷入恶行。
§44
44.
Rammora pākaṭa taṭāka taṭā savanta,
欢娱绚丽显露,湖泊波光荡漾,
Romāvalī jala panālika koṭikaṭṭhā;
水波荡漾如层层细帐,密布形成篷盖;
Nābhī gabhīra sarasī siri keḷitā te,
肚脐深处汩汩流水清澈明净,仪态庄严,
Sassevinaṃ vyasana ghammamalaṃ sametu.
恰似含糊不清的心障,带来烦恼苦恼和污秽污染。
§45
45.
Kanticchaṭā luḷita rūpa payodhi nābhi,
面色暗淡,形体凋零如腐水,肚脐凹陷坍塌;
Āvaṭṭa vaṭṭita nimujjita sabbaloko;
周身环绕卷曲,整体浸没浑浊之境;
Sobhagga toya nivahaṃ visaso pivitvā,
饮泣悲伤之水,吞受苦难痛苦之味,
Lokuttarādi sukha mucchitataṃ payātu.
愿其得超越世间之乐,脱离昏迷烦恼;
§46
46.
Gambhīra cittarahadaṃ paripūrayitvā,
充满深沉心旷之悲悯,
Taṃ sandamāna karuṇambu pavāha tulyā;
流淌如同悲悯甘露,缓柔浸润其体;
Romālivallihari nābhi subhālavālā,
臂膀轻柔,脐部端正光润,
Detaṃ lahuṃ sivaphalaṃ bhajataṃ mune te.
赐予轻微的鲜明果实,贤者啊,供养于你。
§47
47.
Cārūra sāriphalako kuṭilagga loma,
损伤的如同枯枝,螺旋缠绕,杂乱毛发,
Pantī vibhatti sahito siri keḷi sajjo;
排列错落交织,伴随华丽装饰和游乐;
Saggāpavagga sukha jūtaka keḷi hetu,
天界快乐之因,施与欢喜的娱乐,
Hotaṃ tiloka sukha jūtaka soṇḍakānaṃ.
乃三欲界快乐的根源,为须发之人所享受。
§48
48.
Gambhīra citta rahado dara gāhamāna,
心意深沉,压迫恐惧而畏缩不前,
Mettādayā kari vadhū kara sanni kāsā;
心生慈悲与怜悯,为众生行使宽恕与抚慰;
Sabbaṅginaṃ sivaphalaṃ tanu deva rukkhe,
如同浓密果实累累的青棵树,
Sākhā sakhā tava bhujā bhajataṃ dadantu.
其枝枝丫如臂膀,愿为你护持奉献。
§49
49.
Nihāra bindu sahitaggadalopa sobhi,
云雾含聚露珠辉映光华,
Byālamba ratta padumadvaya bhaṅgi bhājā;
莲花双生披垂,花瓣分开向外。
Pāpārisīsalunateniva ratta rattā,
如同被恶钉刺穿而痛苦不堪,
Rattā karā tava bhavumbhuvi maṅgalāya.
愿你的双手在这世间带来吉祥。
§50
50.
Rupassirī carita caṅkama vibbhamā te,
你那光明华美的容颜与举止,在踏步行进时光彩熠熠,
Piṭṭhī yathā kalala muddhani setu bhūtā;
如同在泥泞水塘里用泥土筑起的桥梁一样牢固;
Evaṃ bhavaṇṇava samuttaraṇāya setu,
如此,成就世间现象超越之桥梁者,
Hotammahākanaka saṃkama sannikāsā.
必是庄严金色之汇聚与亲近。
§51
51.
Saddhamma desana manohara bherināda,
善法宣说,悦人心怀,如猛兽怒吼之声,
Saṃcāraṇe sivapuraṃ visituṃ janānaṃ;
行走于世间欲广布正法,故众生得以亲近;
Gīvā suvaṇṇamaya cāru mutiṅga bheri,
口中如金般灿烂,发出美妙音声,
Bhāvambhajā bhavatu bhūta vibhūtiyā te.
愿汝以此智慧,成就有为法中具足荣耀。
§52
52.
Lakhī nivāsa vadanambuja matta ninna,
如同美酒之泉涌,面带如莲的微笑,安然闭眼,
Mākaḍḍhayaṃ jana vilocana cañcarīke;
以慧眼观察众生,如猿猴灵巧而善变;
Sorabbha dhamma makaranda nisandamānaṃ,
唱颂者聚集在法蜜甘露处,
Piṇetu tena sarasena sabhā jane te.
借此清流,使众会如意安和。
§53
53.
Lakhī samāruhita vattarathe rathaṅga,
福神登车,车轮旋转疾行,
Dvandānu kāri miga rāja kapola līlaṃ;
双禽作伴,犹如猎王戏弄幼雏;
Tādaṅka maṇḍalayugaṃ viya kaṇṇabhājaṃ,
如同眼睛眷属汇聚成团,
Gaṇḍatthaladvyamalaṃkurutaṃ janatte.
在众生中净除尘垢。
§54
54.
Lāvaṇṇa maṇṇava pavāḷa latā dvayābhaṃ,
美艳之色,形如珊瑚藤蔓,双者交辉,
Tandeha deva taru pallava kante mantaṃ;
柔嫩如天树新叶,娇美动人,令心迷醉;
Vattāravinda makaranda parājisobhaṃ,
浑圆如莲,蕴含蜜露,光华超胜,
Rattādharadvayamadho kurutaṃ janāghaṃ.
一双朱唇居下,令众生心生爱染。
§55
55.
Uṇṇā sakuntigata matthaka natthu kūpa,
毫相高耸,直达飞鸟所至之顶,鼻孔如井,
Subbhū lakāra sahitoṭṭha pavāḷa nāvā;
眉形秀美如「ल」字弯弧,与珊瑚色双唇相映如舟;
Gattuttararaṇṇava gatā tava jantukānaṃ,
凡是已超越上方之境界者,皆属你的众生,
Hotaṃ bhavaṇṇava samuttaranaya nātha.
应当成为引导他们升上彼境的主人。
§56
56.
Isaṃ vikāsa padumodara kesarāli,
如盛开之莲花、腹部鲜明之金钟花,
Līlā vinaddha rucirā tava danta panti;
以及散发光辉且色泽美妙的你的齿列;
Vānī vadhū dharita mālati mālya tulyā,
你的言语如同持香之女所佩戴的茉莉花环,
Tassaṃ jānassa manarañjana mācareyya.
应借此令人欢喜的方式来感知之。
§57
57.
Saddhamma nijjhara suratta silātalābhā,
善法如甘露自然涌现,堪获定力戒律的利益,
Jivhā vacī naṭa vadhū kala raṅga bhūtā;
舌为言语之工匠,若从事戏剧之事,
Saddhamma seṭṭha taraṇī nihitappiyā te,
诸善法乃极优越之船只,是为挚爱者所依,
Saṃsāra sāgara samuttaraṇāya hotu.
愿此船助渡生死海洋得解脱。
§58
58.
Dantaṃsu kañcukīta rattadharo padhāne,
牙齿如护卫,持紧护口防御,赤日当空应努力持守,
Jivhā suratta sayane mukha mandiraṭṭhe;
舌如利器卧于口中之宅,须谨慎安置勿失守护。
Āmokkha mutti vadhuyā sayitāya tuyhaṃ,
你因渴望获释,宁愿卧于屠杀者之下,
Kubbantu saṃgama malaṃ jana sotu kāmi.
愈愿与污秽恶劣之众会合,如同苦恼之虫。
§59
59.
Uṇṇā tathābhinava patta varābhi rāmā,
旨在新鲜鲜艳的莲花,极为美丽可爱,
Līlollasanta bhamukadvaya nīla pattā;
充满嬉戏欢乐,如青翅双蜂翩翩飞舞;
Ghānoru cāru kadalī vadanā lavālā,
芳香馥郁如蕉叶美丽娇艳之面容,
Tuyhaṃ pavattatu ciraṃ jana maṅgalāya.
愿汝长久成就人民之吉祥幸福。
§60
60.
Bālatthalī hari silātala piṭṭhikaṭṭha,
巴拉达利树叶,黄色的硬叶,质地坚硬如石,背面粗糙异常,
Bhūvallaridvaya mayūra yugassa tuyhaṃ;
大地上双雌孔雀相对而立,二者结成一对;
Pañcappabhā rucira piccha yugassirīkaṃ,
五色光泽鲜明艳丽,尾羽如冠状饰带,
Nettadvayaṃ manasi puñchatu pāpadhūliṃ.
两只眼睛之间,心中应驱除恶尘垢。
§61
61.
Indīvarāntagata bhiṅgika panti bhaṅgi,
印度蓝莲花中,羸弱残破的野草长列,
Pañambujassaratate viya gacchapantī;
宛若五瓣莲华初放,沿着行道相互衔接;
Nettambujassiri tirokaraṇīva tuyhaṃ,
『网』者,如同天罗网一般,遮蔽护持着你,
Pamhāvalī sirigateha tiro karontu.
愿以柔软的毛发化为你的身体罗网遮蔽。
§62
62.
Vattullasambuja vilocana haṃsa tuṇḍa,
如同旋转的车轮上开着的莲花,天鹅的喙,
Kañjaṃsu piñjara mulāla latā dvyābhaṃ;
以及编织的笼子根部两枝缠绕的藤蔓;
Dolādvayaṃva savaṇadvyamatta lakkhyā,
如同两个鼓槌围绕铜鼓敲击,唱着歌谣之声,
Hotaṃ tavajja janatā maticārahetu.
愿你成为众人中被尊敬,因理智回忆而被称道者。
§63
63.
Vammīka matthaka sayānaka bhūridatta,
蚁穴为床,卧处丰饶,
Bhoginda bhogavali vibbhamamā vahanti;
世享诸王供养,众多承载其盛;
Ghānopariṭṭhitamune tava tuṇṇamuṇṇā,
被臭气环绕的圣者,你的修习深厚,
Taggāhino viya janassa dadātu vittaṃ.
若如无钩者,岂能轻易施予众生财富?
§64
64.
Rūpindirāya vijaye khila loka rūpaṃ,
颜面之王胜利,世间诸相悉为遮蔽,
Ghāṇoru cāru parighopari baddha siddhā;
围绕荆棘美丽,以篱笆围困堪称圆满。
Nīlābha vāta viluthanta vayaddhajābhā,
青色风吹起,年老之相显现,
Tiṭṭhantu sajja duritāri jayāya te bhū.
愿它们止息,以为克服苦难之利。
§65
65.
Uṇṇassitopala nivesita bunda sandhi,
头发稀疏,青紫色卧床,结节交界,
Ghāṇoru piṇḍakamaghā tapa rundhitunte;
块状粗毛如聚集,瘦削皮肤起皱;
Hotammukhambuja sirī sirasussitābhaṃ,
嘴唇枯槁如莲,额头显露光辉,
Bhū nīla paṭṭika lalāta suvaṇṇa chattaṃ.
身体青紫,额前金色伞盖显现。
§66
66.
Rupaṅka vedana vilocana bāna diṭṭhī,
色、受、想、行、识五蕴,
Dhārā nisāna maṇivaṭṭa sirī siro te;
根、缘、境、有漏、无漏五法,
Siddhā matosadha katañjana puñja lakkhī,
具足已成、俱足已集、已聚已现诸相,
Hotaṃ janassa nayanāmaya nāsanāya.
皆为众生眼之疾病、鼻之病症。
§67
67.
Sakkhandha bāhuyuga torana majjha gīvā,
色蕴具足四大、两臂、门扇、中间、喉咙,
Dharappitassirighato pari mussavāya;
由头盖骨上方向两侧围绕紧密缠绕形成。
Nīluppalāva ṭhapitā savibhatti kante,
蓝莲花插于有分枝的枝头上,
Kesā bhavantu bhuvanattaya maṅgalāya.
愿众生的头发皆能长得安乐吉祥。
§68
68.
Hemagghiye ṭhapita nīla silā kapāle,
金丝织成的蓝色宝石镶嵌于头顶,
Pajjota jāla lalitaṃ muni sārayantī;
明亮的光辉如网般精美,滋养着圣者;
Rūpassirī sirasi bhūsita hema mālā,
头上饰以金色花环,增添形体的光彩,
Kārā karotu subhagaṃ tava ketu mālā.
愿这美丽的旗帜花环为你增辉。
§69
69.
Bhyāmappabhāli tava kañcana mora kāle,
在你的金色飘带之上,时光如蜂鸟轻巧穿越,
Surodaye vitata candaka cakkalakkhī;
晨曦初露,月亮展现出明亮的轮廓;
Meghāvanaddha sikharunnata hema selā,
群山被云雾笼罩,顶峰披覆着铄金般的岩石,
Yantindacāpa vikatīva dadātu sobhaṃ.
仿佛被日光之手拨开,呈现出辉煌的光彩。
§70
70.
Paṭṭhāya te paṇidhito suci dāna sīla,
你立定了誓言,具备净洁的布施和戒律,
Nekkhamma pañña viriyakkhama saccadhiṭṭhā;
出离心、智慧、精进与坚定不移的正见俱全。
Mettā upekkhiti ime dasa pūratova,
慈心与舍念,如同十个满溢的罐子,
Pūrentu pārami guṇā janatānamatte.
愿波罗蜜诸德充满众生的心田。
§71
71.
Pattuttaruttaradasā paṇidhāna bījā,
彼为根基,如日复日地立誓增长,
Cetoradharāya karuṇā jala sekha vuddhā;
由慈悲之水浇灌而获滋养;
Sabbaññu ñāṇa phaladā sati vāṭa guttā,
智慧遍明果实甘甜,正念如路引领,
Taṃ samphalandisatu pāramitā latā te.
愿波罗蜜之藤蔓攀附成荫滋长。
§72
72.
Ābodhi puṇṇami padiṭṭha dinādito te,
于觉悟满月之日已然成熟,
Sambhāra kāla sita pakkha kamābhi vuddho;
集聚时刻、寒冷月半、欲望皆增长;
Sampuṇṇa pārami guṇāmataraṃsi taṃva,
圆满的波罗蜜之德遍布其内,
Sabbaṅgi kunda kumudāni pabodhayeyya.
如同莲花全盛绽放而启示众生。
§73
73.
Āpacchimabbhava sivapphala lābha dānā,
回向未来生,获得诸善果及布施,
Dānappabandhamapidāna phalappabhandaṃ;
与布施之累及福报之累皆具备;
Saṃvaḍḍhayi tvaṃ abhipatthanato yathevaṃ,
由你的专注用心正当增长,
Jantuttaruttara phalaṃ khalu sambhunantu.
愿生命接续往复的果报确实生起。
§74
74.
Ārambhatoppabhuti yāva tavaggamaggā,
愿你努力直到超越自身之界,
Vikkhālita ghakalusaṃ suci sīla toyaṃ;
净化破坏的秽闷,以清净的戒德如甘露,
Mettā dayā madhura sītalatāyupetaṃ,
充满慈爱、怜悯与美妙凉爽,
Sodhetu tvaṃva bhava nissita jantu metaṃ.
愿你证得超脱,离彼生命所依。
§75
75.
Āpaccimattamabhinikkhamanābhiyogā,
因疾苦等缘起,出家之人应当修行,
Paṭṭhāya tampabhavato paripuṇṇa gehā;
断绝于你所依止的,充满欲乐之居所;
Tvaṃ sabba jāti gahato api nikkhamittho,
即便你已熟习于此生,却应离出此处,
Evaṃ janā bhava dukhā khalu nikkhamantu.
因人生苦恼深重,实应当出离世间。
§76
76.
Ekaggato pala tale nisitā cirandhi,
专心定意,久坐于禅定法门之上,
Dhārā sucittu sutale sati daṇḍa baddhe;
心清净净,长住念处,如持杖绑紧般坚固;
Nibbijjhi lakkhaṇa dhanuṭṭhiti santi lakkhaṃ,
无染净相为箭靶之象征,
Khittā tayonamanu vijjhatu jantu khittā.
被射破者如同三毒被刺破的众生。
§77
77.
Tvaṃ pāramī jala nidhiṃ caturiha bāhu,
你如远行者之水库,四肢俱足,
Sattīhi suttari ciraṃ janakova sindhuṃ;
以七波长流,如同久远不息的江海;
Sampanna vikkama phalosi yathā casova,
盛满圆满,其展开如同蓬勃生长的稻穗,
Evaṃ janā viriyatapphalame dhayantu.
愿众生如是努力,获得精进之果实。
§78
78.
Satta paradha dahanesu ciraṃ sudhantaṃ,
在七种过犯如火焚烧中,长期而彻底销灭,
Khantī suvaṇṇa kata rūpa samantimattā;
耐心如同遍布四方的黄金光泽那样显现;
Sabbā parādhamasahi tvaṃasayhamevaṃ,
你以忍受一切过失的态度正是如此,
Sabbe janāpi khamanena bhajantu santiṃ.
人人也因宽恕而同享安乐。
§79
79.
Lakkhādhikaṃ catura saṃkhiya kappa kālaṃ,
此外,有四种含数的时间周期,
Saccena suṭṭhu paribhāvita vācino te;
你的言论由真理圆满正确的人所称赞。
Vācāya sacca phusitāya samenti jantu,
以言语所真实表达,令众生感触、信受,
Evaṃ visuddha vacanā janatā bhavantu.
愿众生皆以如此纯净清净的言语而生存。
§80
80.
Ādinna dhamma mahiyatthira suppatiṭṭhā,
不取他物之法,位高自稳固;
Dhiṭṭhāna pārami mahā vajiraddi tuyhaṃ;
坚定有决心,具大金刚般坚强决志;
Sattena kena pi yathāhi abhejja nejjo,
以何种力量何种善法使人不为所破与践踏,
Evaṃ janāpi kusalesu adhiṭṭha hantu.
众生亦当以善行安住不动摇。
§81
81.
Tvaṃ sabba satta cirabhāvita metta citta,
汝应长久培育一切众生的慈心,
Toyehi saṃsamita kodha mahā hutāso;
消除如烈火烧尽般的烦恼和大怒;
Lokuttaraṃ taditaraṃ hitamāvahittho,
以此利益世间及超世间之人,
Evaṃ janesu janatā hitamāvahantū.
如是为众生大众带来利益。
§82
82.
Mittopakāra paṭipakkha janāpakāre,
于友好助益与敌对伤害之人,
Tvaṃ nibbikāra manaso cirabhāvanāya;
汝当心意清净,长久培养不动心。
Pattosilābha pabhutaṭṭusu nibbikāraṃ,
因善法得果,心意欢悦而恬静,
Evaṃ janānunaya kopa nudā bhavantu.
由此,众生的愤怒应当消除。
§83
83.
Sampanna hetu vibhavo tusite vimānaṃ,
具足因缘,富有威德,是满足安乐的天界,
Yuttaṃ guṇehi navabhippadavī vimānaṃ;
与诸功德相契合,是九妙安稳的天界;
Tvaṃ vādhiparamidhirohiniyā tiloko,
你这争辩至高者世间,
Ārohatu bhaya sukhaṃ padavī vimānaṃ.
应当升入无恐无忧的安乐天界。
§84
84.
Tvaṃverahaṃsi samabujjhi yathāca sammā,
愿你明了自己断除了罪恶,正知正觉,究竟真切。
Sampanna vijja caraṇo sugatosi hontu;
愿你具足智慧,行为端正,成为善逝般的安乐者。
Lokaṃ vido purisadammasusārathī si,
你是世间明鉴,善于引导良善之人,
Satthāsi bujjhi bhagavā si tatheva jantu.
世尊你是导师,应当了解众生的如实境况。
§85
85.
Saccitta bhū nidahitaṃ janatāya tuyhaṃ,
善意真诚之心已向大众发露,
Kalyāṇavaṇṇaratanaṇṇavajātibhinnaṃ;
如美好色彩宝石般,超越种族界限的华美之心。
Dukkhaggi cora jalupaddutajāti gehe,
痛苦如盗贼,出生于污浊之家,
Tassā sukhaṃ bhavatu jīvitumāpadāya.
愿其生活安乐,免受此苦。
§86
86.
Vācā vicitta vara tantu gataṅgi kaṇṭhe,
言辞精炼,优美如上等丝线穿过指间,
Svā mutta sagguṇa mahā ratanā valī te;
恰似珍宝串联成链,纯净且具众多美德;
Vevaṇṇi yattani bhavaṃ sakalampahāya,
如同彩色绚丽的花环,可供全世界奉献,
Hotañjanassa siri saṅgama maṅgalāya.
是涂抹朱砂者的荣耀,汇聚于吉祥美满之时。
§87
87.
Taṃ sagguṇatthava dahaṭṭha sutippanāli,
彼诸德用之处,如同顺当之穗串般集结,
Nissandamāna guṇanīra nipāna tinte;
相依为助,德水互润交融,三者相摧散;
Khettetta saññini janā kata loma haṃsa,
犹如农田之地、耕耘者、起毛之雁,
Bījankurī kusala sassa phalaṃ labhantu.
善根和芽须臾共生,以至结得果实。
§88
88.
Āpāyikappabhuti dukkha nidāgha kāla,
若是业苦爆发,痛恸炽烈于时,
Santāpitā nikhila loka mano kadambā;
则一切世间之心如繁枝之柯,倍感沉痛。
Taṃ vaṅṇa megha phusanā hasanaṅkurehi,
那色彩如云般,触及笑颜萌芽,
Iddhā bhavantu mati vallari vellītā te.
愿心意如灵巧的藤蔓般盘绕滋长。
§89
89.
Hetuddasā phaladasā samavaṭṭhitaṃ taṃ,
缘起、果报、功能三者相互包容围绕,
Sabbattha satta hitamāvahaṇena siddhaṃ;
无处不在、至为有益、由广泛利益达成圆满;
Cintāpathātiganubhāva vibhāvanante,
深究思维路径与超越体验,
Bhūtānamatthu caritabbhutamattha sidhyā.
以分析众生之所当为与所成,即为正理。
§90
90.
Aṅgārakāsumabhilaṅghiya dāna kāle,
于诸火星炙烤之际施与时,
Bhattattano pada paṭicchaka paṅkajā ca;
施主用饭团为基底并加以莲花装饰;
Yātakkhaṇe tava pade dhaṭamuṭṭhahitvā,
当汝足步将要抵达之际,紧握足印,
Paṅkeruhāṃ siva madhuṃ sarataṃ dadantu.
请为受污泥沾染者提供清凉甘甜的浆液。
§91
91.
Saccena maccha pati vassita vassadhārā,
如实鱼群忍受风雨淋洒,
Satte dayāya tava vassita vassadhārā;
众生以慈悲承受风雨淋洒;
Gimhe janassa samayiṃsu yathā tathātā,
如同季节变化时节的真实现象,
Dhamambuvuṭṭhiva samentu kilesa dāhe.
正如法如实显现时,杂染得以燃尽。
§92
92.
Chaddanta nāga patinā khamatā parādhaṃ,
被遮蔽的龙王以其强大力气攻击敌敌,
Chetvā kare ṭhapita dantavarāva luddaṃ;
斩断敌人,立牙利爪,轰击致伤;
Loke hitāya ṭhapitā tava danta dhātu,
你的牙齿法则安立于世,为众生利益,
Seṭṭhā janaṃ siva puraṃ lahu pāpayantu.
愿最尊贵的人们安住此城,轻除恶业。
§93
93.
Taṃ temiyākhya yatinossama mālakamhi,
此所谓修行者在宝珠之中,
Okiṇṇa mutta kanakā vuja vippakiṇṇā;
浣净、解脱,如同未被玷污的黄金,
Kāruñña vārida cuto daka bindu bandhū,
是大悲悲雨散布如雫滴之亲属,
Dhātu samentu tava jantusu dukkhadāhe.
其元素整体令众生于苦火中得安乐。
§94
94.
Raṭṭhassa attha caraṇāya asammukhassa,
为国之利益而行于不善之地,
Rāmena dinna tiṇa saṃkhata pādukāva;
如同以结成之草木制成的鞋子赋予疲敝者。
Bhuttā tayā ciramasammukha nāgatassa,
由她承受已久的龙王,
Lokassa atthamanu tiṭṭhatu patta dhātu.
应当为世间利益而永远存在。
§95
95.
Vutto janānamupadissa varāha raññā,
被称为众生的赐予者,宛如野猪之王,
Satthiṃ sahassa saradaṃ viya ñāya dhammo;
法如秋季中的一千个保护者;
Ādeyya heyyamupadissa tayā pavutto,
应当接受、应当舍弃的都由她启示,
Dhammo pavattatu ciraṃ janatā hitāya.
法应长久地运行,为大众利益而行。
§96
96.
Mārāri maddana hitādhigamaṃ karotā,
施以破魔者的利益得成,
Bhatto tayā vara mahā jaya bodhi rājā;
你已成就之为最胜的大觉王;
Saggā pavavagga hitahetu janassa hantvā,
斩断令众生远离天上界的祸害,
Sabbantarāyamiha tiṭṭhatu suṭṭhu sajjo.
愿此处诸障碍尽皆消散,善法安住。
§97
97.
Sāmoda vaṇṇa bhajanī guṇa mañjarīyaṃ,
擅长赞颂欢喜之德行,犹如美妙花蕾,
Cariyā latā vikasitā tava sapphalaṅgaṃ;
品德如攀缘藤蔓发展,令果实丰硕饱满。
Okiṇṇa citta madhupe rasa pīṇayanti,
放逸的心如同采蜜者,饮取甘露般的甘甜味,
Sambhāvitā bhuvi pavattatu matthakehi.
兴起于世间,流转于世间之险恶境地。
§98
98.
Sambuddha selavalayantara jānanavhā,
正觉者在释迦成长法网之间诞生,
Nottattato tipathagā yati sāgaraṭṭhā;
如同深海中上升的舟橹,不越越三途,
Dhammā pagā suti vase tarite puṇanti,
法门一经宣说,便如节令水流,清净地穿越苦海,
Sambhāra sassamiha vattatu pacayanti.
诸善根在此聚集,兴盛成熟,不断运转生灭。
§99
99.
Paññāṇa kūpa sita paggaha vāyu gāhī,
智慧之源如清澈深井,其流如护持气息之风,
Saddhā lakāra sahitā sati pota vāhā;
具足信心表征,随念调护如舟之载体;
Sampāpayātu bhava sāgara pāra tīra,
愿使众生渡越生死之海,抵达彼岸彼岸之岸,
Sappattanaṃ varadhane pati patti nāvā.
如同具足良好桨具助力之船只航行于彼岸。
§100
100.
Bojjhaṅga satta ratanākara dhamma khandha,
七觉支如七宝光辉,构成法蕴之整体,
Gambhīra nīra caya sāsana sāgaro saṃ;
戒律深厚如海,教法浩瀚无边;
So sīlyananta tanu veṭitha ñāṇa mantha,
戒行无限、身勤行严,智慧圆满,
Selena manthitavataṃ disatā mataṃ ve.
如以戒为舟,智慧为舵,航行其间。
§101
101.
Vuttena tena vidhinā vidhinā tato taṃ,
依言教规范,层层详细而成,
Laddhā nubhūtamamataṃ khila dosa nāsaṃ;
得此真实法,灭除一切恶过污秽。
Accanta roga jaratā maraṇā bhi bhūtaṃ,
疾病、衰老、死亡皆已终结,
Bhūtaṃ karotu amaraṃ ajaraṃ arogaṃ.
使彼成就不死、不老、不病的境界。
§102
102.
Saddhamma rāja raviniggata dhammaraṃsi,
善法如王,如雷霆震怒,有法之尊威,
Phullo dhutaṅgadala saṃvara kesarāli;
如满开的莲花,泥土尽被清净,沉敛其萎败,
Saṅghāravinda nikaro samadhuṃ samādhi,
聚集浓密花蕊,犹如甘甜香茅,合于妙禅定。
Sakkiṇṇiko disatu sāsana vāpi jato.
愿诸天神及光明显现于此教法之中。
§103
103.
Ānanda rañña ratanādi mahā yatinda,
阿难尊者,依怙王及宝藏诸大国王,
Niccappabuddha padumappiya sevinaṅgī;
常随善逝,莲华般怜爱,亲近侍奉之人,
Buddhappiyena ghana buddha guṇappiyena,
以佛所爱,具足庄严,具足佛德为爱,
Therālinā racita pajjamadhuṃ pibantu.
由长老们所造瑞象之蜜,宜当饮用。
§104
104.
一百零四。
Itthaṃ rūpa guṇānukittanavasā taṃ taṃ hitā siṃ sato,
如此,对色法的性质依次加以称说,然后由正念专注其利益,
Vatthānussati vattita iha yathā sattesu mettā ca me;
在此如同对众生念想慈心呵护一般,依照净世诸法,反复思惟观照,
Evaṃ tābhi bhavanta ruttara tarā vattantu tā bodhi me,
愿诸善辈们如是持守,逐渐增长如是的觉悟,
Saṃyogoca dhanehi santihi bhave kalyāna mittehi ca.
以和合为财富,安乐存于生存,并依止善友共享安乐。