三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外胜者庄严Pūjānidhānadīpanīgāthā

Pūjānidhānadīpanīgāthā · Pūjānidhānadīpanīgāthā

161 段 · CSCD 巴利原典
Pūjānidhānadīpanīgāthā礼敬供养宝藏显示偈
§189
189.
Tasamā hi jātovarakamhi tassa,
在生存世间之中,
Āyattake maṅgalacakkavāḷe;
即在有轮回不中断的吉祥轮回中,
Bhūtehi vatthūhi manoramehi,
以过去的众物和美妙的事物,
Pūjemi taṃ pūjitpūjitaṃ pure.
我供养那受供养者于前世。
§190
190.
Sohaṃ ajja panetasmiṃ cakkavāḷamhi pupphite,
我今在这一世界的轮回中,花繁盛绽放,
Thalaje jalaje vāpi sugandhe ca agandhake.
无论是池塘、水泽,亦或芳香与不香之处。
§191
191.
Manussesu anekattha taḷākuyyānavāpisu,
在人间诸多地方,在干荒贫瘠之地,
Pavane himavantasmiṃ tattha satta mahāsare.
乃至在喜马拉雅雪山之中,那里有七大河流。
§192
192.
Parittadīpe dvisahasse mahādīpe supupphite,
在有护卫之岛、巨大之大陆上,花朵茂盛繁盛,
Sattaparibhaṇḍaselesu sinerupabbatuttame.
布满七宝装饰,居于绛红色高山之顶。
§193
193.
Kumuduppalakādīni nāgānaṃ bhavanesupi,
从莲花及睡莲等至于那伽的宫殿,
Pāṭalādīni pupphāni asurānaṃ hi ālaye.
从盘陀等诸花至魔王的住处。
§194
194.
Koviḷārādikāni tu devatānaṃ hi ālaye,
天众的住所中,如龟壳等物,
Evamādī anekattha pupphite dharaṇīruhe.
诸如此类,在多处盛开花朵的山岭上。
§195
195.
Campakā salalā nimbā nāgapunnāgaketakā,
枣桂、沙罗树、柠檬树、凉米栗和莲花,
Vassikā mallikā sālā koviḷārā ca pāṭali.
凉季花、茉莉花、沙罗树、龟壳树以及香蒲花。
§196
196.
Indīvarā asokā ca kaṇikārā ca makulā,
栴檀、无忧树以及木槿、羊蹄花,
Padumā puṇḍarikā ca sogandhikumuduppalā.
莲花、花中之王、香气四溢的荷花和水芙蓉。
§197
197.
Ete caññe ca rukkhā ca valliyo cāpi pupphitā,
此外还有其他树木及攀缘植物也盛开花朵,
Sugandhā sukhasamphassā nānāvaṇṇanibhā subhā.
它们芬芳、触之愉悦,色彩斑斓光洁美好。
§198
198.
Victrā nīlānekāni pītā lohitakāni ca,
变化多端,呈现青蓝、深蓝、黄色、赤红等色,
Kāḷā setā ca mañjaṭṭha nekavaṇṇā supupphitā.
又有黑色、白色以及玫瑰红等多彩纷呈的美妙色彩。
§199
199.
Sobhate pabbate heṭṭhā sarehi vanarājihi,
在山下,猿王们佩戴着华丽饰物光彩照人,
Sandamānāhi gaṅgāhi himavā ratanākaro.
恒河潺潺流淌,喜马拉雅山如宝石般闪耀明辉。
§200
200.
Pattakiñjakkhareṇūhi okiṇṇaṃ hoti taṃ vanaṃ,
由茅草丛生之地被芦苇簇拥而成,这片树林呈现出稠密的状态,
Bhamarā pupphgandhehi samantā abhināditā.
周围遍布着撒布着花香的蜂群,飞舞环绕其间。
§201
201.
Athetta sakuṇā santi dijā mañjussarā subhā,
此地栖息许多鸟雀,羽毛洁净光彩鲜明,
Kūjantamupakūjanti utusampupphite dume.
它们欢鸣互相回应,在盛开的树丛间鸣啭飞翔。
§202
202.
Niccharānaṃ nipātena pabbatā abhināditā,
因落下而倾覆的山峰,
Pañcaṅgikāni tūriyāni dibbāni viya suyyare.
如同五种乐器的天音,发出悦耳的声音。
§203
203.
Tattha naccanti tasmiṃ jalantaggisikhūpamā,
在那里,舞蹈如同熊熊火焰的火舌,
Tasmiṃ hi kinnarā kiccaṃ padīpena karīyati.
在此处,天人们亘古传播着其义。
§205
205.
Muttājālāva dissanti niccharānaṃ hi pātakā,
若见空网,则是轻慢罪行,
Pajjalantā va tiṭṭhanti maṇiveḷuriyādayo.
如火燃烧时,宝珠、贝壳等立于其中。
§206
206.
Kāḷānusāri taggaraṃ kappūraṃ haricandanaṃ,
依时节使用檀香、麝香、檀香木、胡椒、
Sakuṇānaṃ hi saddena mayūrānaṃ hi kekayā.
如鸟鸣声和孔雀叫声一般。
§207
207.
Bhamarānaṃ hi ninnādā koñcanādena hatthinaṃ,
蜜蜂对象牙施以嗡嗡声进行鸣叫,
Vijambhitena vāḷānaṃ kinnarānaṃ hi gītiyā;
鸦鸟以其歌唱声对猴子加以嘶鸣;
§208
208.
Pabbatānaṃ hi obhāsā maṇīnaṃ jotiyāpi ca,
群山以宝石的光辉及其照耀之光显现,
Vicitrabbhavitānehi dumānaṃ pupphadhūpiyā;
以光彩夺目的各种花香熏染人心;
Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ kiṃ siyā nandanaṃ vanaṃ.
如此具一切美好殊胜特质,何况是一处乐园般的森林呢。
§209
209.
Evaṃ susamphullavanaṃ hi yaṃ yaṃ,
这样遍满盛开鲜明的,
Tahiṃ tahiṃ pupphitapupphitaṃ subhaṃ;
那里那里花团锦簇美丽;
Mālaṃ susaddañca manuññagandhaṃ,
花环芬芳气味悦人,
Pūjemi taṃ pūjitapūjitaṃ purā.
我敬礼那个被敬礼过的古人。
§210
210.
Nāgaloke manusse ca deve brahme ca yaṃ siyā,
在龙界、人间以及天界与梵天界中,
Sāmuddikaṃ bhūmigataṃ ākāsaṭṭhañca yaṃ dhamaṃ.
那种广阔无垠、充满大海的土地与天空,
§211
211.
这是第211节。
Rajataṃ jātarūpañca muttā veḷuriyā maṇi,
银器与玉石、珍珠、玛瑙、宝石,
Masāragallaṃ phalikaṃ lohitaṅgaṃ pavāḷakaṃ.
光滑的瓷器、染红的铁器和珊瑚,
§212
212.
这是第212节。
Yo so anantakappesu pūretvā dasapāramī,
彼者历经无数劫,圆满十种波罗蜜者,
Buddho bodhesi sattānaṃ tassa pūjemi taṃ dhanaṃ.
成佛觉悟众生者,我恭敬彼佛如宝。
§213
213.
Khomaṃ koseyyaṃ kappāsaṃ sāṇaṃ bhaṅgañca kambalaṃ,
棉布纱布粗布,破损毡帛,
Dukūlāni ca dibbāni dussāni vividhāni te.
及天上恶劣多种布织品,
§214
214.
Anantavatthadānena hirottappādisaṃvaraṃ,
以无尽持戒作为护持,恪守不轻慢与非清净事,
Yassa siddhaṃ siyā tassa dussāni pujayāmahaṃ.
若能成就此者,彼方恶行当受敬礼。
§215
215.
二百一十五。
Pavane jātarukkhānaṃ nānāphalarasuttamaṃ,
如风吹拂众多果实繁盛之树,
Ambā kapiṭṭhā pansā cocamocādinappakā.
母树、支干、枝叶均得松动、解脱而未坏。
§216
216.
二百一十六。
Tasmiṃ gandharasaṃ ojaṃ buddhaseṭṭhassa pūjitaṃ,
在此,佛陀尊者所拥有的威力如同甘露一般,备受恭敬敬奉,
Vandāmi sirasā niccaṃ vippasannena cetasā.
我常以清净的心意,顶礼赞叹于佛陀。
§217
217.
二百一十七。
Pūjemi paṭhamaṃ tassa paṇidhānaṃ acintiyaṃ,
我首先恭敬称礼那无可思议的誓愿,
Cakkavāḷamhi sabbehi vijjamānehi vatthuhi.
于广大世界中遍及一切之现象中彰显。
§218
218.
二百一十八。
Dasannaṃ pāramīnantu pūritaṭṭhānamuttamaṃ,
持守十波罗蜜者,是圆满正等觉所依最胜之所。
Tato sālavane ramme jātaṭṭhānaṃ carimakaṃ.
于沙罗林间之游乐处,生出成就觉所依之居所。
§219
219.
Chabbasāni padhānasmiṃ karaṇaṃ dukkarakārikaṃ,
六十年精勤修习间,作诸难行之功德。
Apparājitapallaṅkaṃ buddhaṃ buddhaguṇaṃ name.
恭敬称颂无胜卧床上之世尊及其功德。
§220
220.
Cuddasa buddhañāṇāni aṭṭharsa āveṇikaṃ,
第十三世尊智慧乃八正道的本源,
Pūjemi dasabalañāṇaṃ catuvesārajjamuttamaṃ.
我敬礼十种众生威力智慧及四无量心之最高者。
§221
221.
Āsayānusayañāṇaṃ indriyānaṃ paroparaṃ,
由心住及习气之智,感官彼此相续之智,
Yamakapāṭihīrañca ñāṇaṃ sabbaññutaṃ pi ca.
以及二重分解障碍之智,及无所不知之智。
§222
222.
Mahākaruṇāpattiñāṇaṃ anāvaraṇmiti ca,
广大慈悲的智慧无有隐蔽,
Cha asādhāraṇānete ñatvāna pūjayāmahaṃ.
了知这非常殊胜,我恭敬礼敬。
§223
223.
Tato ca sattasattāhe dhammasammasitaṃ name,
之后于七七年间,法得正称,
Brahmunā yācitaṭṭhānaṃ dhammaṃ desayituṃ varaṃ.
受梵天所请,教授殊胜的法。
§224
224.
Isipatane migadāye dhammacakkapavattanaṃ,
仙人堕处鹿野苑中转动法轮,
Tato veḷuvanārāme vasitaṭhānañca pūjaye.
然后在竹林精舍住处供养礼敬。
§225
225.
Tato jetavanaṃ rammaṃ ciravutthaṃ mahesinā,
然后是由尊大圣者开辟的长久幽雅的祇树给孤独园,
Asādhāraṇamaññesaṃ yamakapāṭihariyaṃ.
为非凡众生所赞叹的双重障碍殊胜之地。
§226
226.
Pāricchattakamūlamhi abhidhammañca desanaṃ,
于覆盖物根处,法亦被宣说,
Saṅkassanagaradvāre devorohaṇakaṃ pi ca.
又于聚落城门处,以及争竞之处。
§227
227.
二百二十七。
Tato ca himavantasmiṃ mahāsamayadesanaṃ,
然后在喜马拉雅山中,大集会之时讲说,
Vuttānetāni ṭhānāni natvāna pujayāmahaṃ.
普遍演说之处,吾等礼敬而礼拜。
§228
228.
二百二十八。
Caturāsītisahassehi dhammakkhandhehi saṅgahaṃ,
四万八千法蕴汇集,
Piṭakattayaṃ yathāvuttavidhinā pūjayāmahaṃ.
依三藏所说之法次第恭敬顶礼。
§229
229.
二百二十九。
Mārassa attano āyusaṅkhārosajjanaṃ name,
魔王以其气数作威胁,
Kusinārāya mallānaṃ yamakasālamantare.
居于库西那国,於马拉族间的山谷之处。
§230
230.
二百三十。
Paṇidhānamhi paṭṭhāya kataṃ kiccaṃ asesato,
于发起志愿时所作之事,须无间断地持续完成,
Niṭṭhapetvāna so sabbaṃ parinibbāyināsavo.
究竟圆满之后,彼便断绝一切烦恼而涅槃。
§231
231.
Evaṃ nibbāyamānassa katakiccassa tādino,
谓涅槃之时,彼所当行之事,护持如此,
Ciragatā mahākaruṇā na nibbāyittha kiñcipi.
因久具大悲,故未即刻涅槃,无所余留。
§232
232.
Svāyaṃ dhammo vinayo ca desito sādhukaṃ mayā,
自法与戒律皆由我善巧宣说,
Mamaccayena so satthā dhātu cāpi sarīrajā.
以我威仪庄严,导师亦随身相应。
§233
233.
Apparājitapallaṅkaṃ bodhirukkhañca uttamaṃ,
不败之床,觉树最胜,
Mamaccayena satthā ti anujāni mahāmuni.
以我威仪庄严,导师即如是宣说的圣人。
§234
234.
Mama ṭhane ṭhapetvāna dhātubodhiñca pūjitaṃ,
于我处所安置并恭敬供奉三界根本智慧,
Anujānāmi tumhākaṃ sādhanatthaṃ sivañjasaṃ.
我允许以此为己成就之净行而修习。
§235
235.
Tasmā hi tassa saddhammaṃ uggaṇhitvā yathātathaṃ,
因此,当如实而恭敬地宣说彼正法,
Yo deseti sambuddho ti natvāna pūjayāmahaṃ.
当生尊敬生信心尊奉那觉者所宣说者。
§236
236.
Tasmā sāsapamattaṃ pi jinadhātuṃ asesiya,
因此,世尊所证得的觉性,我们应当以止息散乱为念的心念对待,谨守不放逸。
Vitthinnacakkavāḷamhi natvāna pūjayāmahaṃ.
在动乱纷乱的轮回之中,我们当敬礼如来,恭敬礼拜。
§237
237.
Paramparābhatānaṃ hi imamhā boddhirukkhato,
觉悟之树生于传承的薪火之上,
Sabbesaṃ bodhirukkhānaṃ natvāna pūjayāmahaṃ.
我们当恭敬礼拜所有觉悟之树。
§238
238.
Yaṃ yaṃ paribhuñji bhagavā pattacīvaramādikaṃ,
世尊所享用的一切袈裟衣物等,
Sabbaṃ paribhogadhātuṃ natvāna pūjayāmahaṃ.
放下所有世俗之用,恭敬礼拜。
§239
239.
Yattha katthaci sayito āsinno caṅkamepi vā,
无论何处,是卧息、坐处或行走处,
Pādalañchankaṃ katvā ṭhito natvāna pūjaye.
覆足垫,站立则行下跪礼敬。
§240
240.
Na sañjānanti ye buddhaṃ evarūpo ti ñātve,
那些不了解如来的真实面貌者,
Kataṃ taṃ paṭimaṃ sabbaṃ natvāna pūjayāmahaṃ.
于此将彼一切执着皆摒弃,不加崇敬供养。
§241
241.
Evaṃ buddhañca dhammañca saṇghañca anuttaraṃ,
如是,世尊、法、僧三宝皆无上,
Cakkavāḷamhi sabbehi vatthūhi pūjayāmahaṃ.
世间诸法界中所有诸法皆当恭敬供养。