Namakkārapāḷi · Namakkārapāḷi
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namakkārapāḷi礼敬文
§1
1.
Sugataṃ sugataṃ seṭṭhaṃ, kusalaṃkusalaṃ jahaṃ;
「善逝」者,至善者;「善行」者,断除恶行者。
Amataṃ amataṃ santaṃ, asamaṃ asamaṃ dadaṃ.
「不死」者,常住安宁者;「无二」者,远离二取者。
Saraṇaṃ saraṇaṃ lokaṃ, araṇaṃ araṇaṃ karaṃ;
「皈依」者,为众生皈依者;「无依」者,断除依止者。
Abhayaṃ abhayaṃ ṭhānaṃ, nāyakaṃ nāyakaṃ name.
「无畏」者,无畏之所;「领导」者,众生领导者,敬礼。
§2
2.
Nayanasubhagakāyaṅgaṃ,
眼根具足秀美妙好形体,
Madhuravarasaropetaṃ;
充满甘甜美妙之相。
Amitaguṇagaṇādhāraṃ,
以无量功德众为依止,
Dasabalamatulaṃ vande.
敬礼具足十力广大者。
§3
3.
Yo buddho dhitimāññadhārako,
那位世尊是坚定的持法者,
Saṃsāre anubhosi kāyikaṃ;
于轮回中忍受身苦;
Dukkhaṃ cetasikañca lokato,
于世间经历心苦及苦境,
Taṃ vande naradevamaṅgalaṃ.
我敬礼那人神天皆称为吉祥者。
§4
4.
Bāttiṃsatilakkhaṇacitradehaṃ,
具有三十二相庄严殊胜的身躯,
Dehajjutiniggatapajjalantaṃ;
身体内燃烧着无数火焰之热,
Paññādhitisīlaguṇoghavindaṃ,
智慧、定力、戒德光辉灿烂,
Vande munimantimajātiyuttaṃ.
我礼敬这位生来具足众德的圣者。
§5
5.
Pātodayaṃ bāladivākaraṃva,
如同清晨太阳初升,
Majjhe yatīnaṃ lalitaṃ sirīhi;
在众修行者中显现出庄严华贵。
Puṇṇindusaṅkāsamukhaṃ anejaṃ,
如满月般皎洁的面容,没有烦恼障碍,
Vandāmi sabbaññumahaṃ munindaṃ.
我顶礼那全知的圣人君王。
§6
6.
Upetapuñño varabodhimūle,
于利益功德之上,根植至高觉境,
Sasenamāraṃ sugato jinitvā;
乃至降伏魔王──善逝者所成就;
Abojjhi bodhiṃ aruṇodayamhi,
在破晓时分开悟觉醒,光明不昧,
Namāmi taṃ mārajinaṃ abhaṅgaṃ.
我敬礼那断除魔障、不可毁坏者。
§7
7.
Rāgādichedāmalañāṇakhaggaṃ,
断除贪欲等烦恼的智慧锋刃,
Satīsamaññāphalakābhigāhaṃ;
由正念等胜解所得的果实所持,
Sīloghalaṅkāravibhūsitaṃ taṃ,
以清净戒律之光明为饰而庄严,
Namāmibhiññāvaramiddhupetaṃ.
我礼敬那远离无明、贪嗔如酒醉的智者。
§8
8.
Dayālayaṃ sabbadhi dukkaraṃ karaṃ,
慈悲为怀,于一切时皆行难行之事,
Bhavaṇṇavātikkamamaggataṃ gataṃ;
超越生死、如断断绝道般已断绝生死者。
Tilokanāthaṃ susamāhitaṃ hitaṃ,
我顶礼遍观一切世间、心意安住殊胜利益者,
Samantacakkhuṃ paṇamāmi taṃmitaṃ.
我敬礼此无上智慧具足、无所不见者。
§9
9.
Tahiṃ tahiṃ pāramisañcayaṃ cayaṃ,
往彼处彼处皆成就善法集聚之所,
Gataṃ gataṃ sabbhi sukhappadaṃ padaṃ;
已到彼岸彼岸皆为诸乐生之所;
Narānarānaṃ sukhasambhavaṃ bhavaṃ,
众生之间生起自在安乐之境,
Namānamānaṃ jinapuṅgavaṃ gavaṃ.
我顶礼此胜者中超胜的圣尊。
§10
10.
Maggaṅganāvaṃ munidakkhanāviko,
道途辽阔,如同贤圣高明者远行者,
Īhāphiyaṃ ñāṇakarena gāhako;
乘坐智慧之舟横渡此岸,
Āruyha yo tāya bahū bhavaṇṇavā,
若有多方广大的行持者登临其上,
Tāresi taṃ buddhamaghappahaṃ name.
世尊如月之光,必拯救彼等,我敬礼之。
§11
11.
Samatiṃsatipāramisambharaṇaṃ,
具备精进禅定念处及波罗蜜之修持,
Varabodhidume catusaccadasaṃ;
并以智慧之光明照彻四谛真理。
Varamiddhigataṃ naradevahitaṃ,
我顶礼于追求最高成就、利益众生的人类与天众,
Tibhavūpasamaṃ paṇamāmi jinaṃ.
我顶礼那三界平息者,即胜利者。
§12
12.
Satapuññajalakkhaṇikaṃ virajaṃ,
他具有圣洁功德的标记,清净无染,
Gaganūpamadhiṃ dhitimerusamaṃ;
广阔如天空,高远如须弥山,智勇相称;
Jalajūpamasītalasīlayutaṃ,
品德如莲花般清凉安静,
Pathavīsahanaṃ paṇamāmi jinaṃ.
坚如大地,我顶礼这位胜利者。
§13
13.
Yo buddho sumati dive divākarova,
佛陀如日昼之明慧,
Sobhanto ratijanane silāsanamhi;
翳去黑夜,照耀众生栖处,
Āsīno sivasukhadaṃ adesi dhammaṃ,
坐于安乐处,说法利益众生,
Devānaṃ tamasadisaṃ namāmi niccaṃ.
我恒敬礼彼如天光般灭除暗暗者。
§14
14.
Yo pādapaṅkajamuduttalarājikehi,
彼如莲花之上温润清凉之王,
Lokehi tīhivikalehi nirākulehi;
于三界中疾苦纷扰之境安然自在;
Sampāpuṇe nirupameyyatameva nātho,
圆满具足、无与匹敌的导师,
Taṃ sabbalokamahitaṃ asamaṃ namāmi.
我顶礼这普利众生、无可比拟者。
§15
15.
Buddhaṃ narānarasamosaraṇaṃ dhitattaṃ,
如来者,众生的归依,坚定不移,
Paññāpadīpajutiyā vihatandhakāraṃ;
以智慧之灯破除无明黑暗;
Atthābhikāmanaradevahitāvahaṃ taṃ,
为众生利益而降伏人天,是我顶礼,
Vandāmi kāruṇikamaggamanantañāṇaṃ.
我敬礼此慈悲之道、无尽智慧者。
§16
16.
Akhilaguṇanidhāno yo munindopagantvā,
所有功德智慧的聚集者,圣者满怀尊敬而至,
Vanamisipatanavhaṃ saññatānaṃ niketaṃ;
居住于森林仙人之地,自制心念所在之处;
Tahimakusalachedaṃ dhammacakkaṃ pavatto,
在那里开显善法轮,转动正法之轮,
Tamatulamabhikantaṃ vandaneyyaṃ namāmi.
无可比拟、称颂恭敬,吾敬礼赞之。
§17
17.
Suciparivāritaṃ surucirappabhāhi rattaṃ,
环绕清净庄严,光明柔和如晨光一般鲜明,
Sirivisarālayaṃ gupitamindriyehupetaṃ;
庄严富饶宝殿,隐藏于各根所覆盖之处。
Ravisasimaṇḍalappabhutilakkhaṇopacittaṃ,
太阳光辉映照之轮的辉光性质,
Suranarapūjitaṃ sugatamādaraṃ namāmi.
受天人诸众敬奉,归依善逝,深生恭敬,恳敬顶礼。
§18
18.
Maggoḷumpena muhapaṭighāsādiullolavīciṃ,
遍满道路之泥泞障碍等波浪汹涌,
Saṃsāroghaṃ tari tamabhayaṃ pārapattaṃ pajānaṃ;
众生苦海际涯,渡彼无畏之处已达彼岸;
Tāṇaṃ leṇaṃ asamasaraṇaṃ ekatitthaṃ patiṭṭhaṃ,
持杖乘舟,不得偏离,惟一方向坚固不移,
Puññakkhettaṃ paramasukhadaṃ dhammarājaṃ namāmi.
功德田地,极大之安乐者,法王敬礼礼拜。
§19
19.
Kaṇḍambaṃmūle parahitakaro yo munindo nisinno,
那位尊贵的圣者坐于黄葛树根,行诸利益众生之事,
Accheraṃ sīghaṃ nayanasubhagaṃ ākulaṇṇaggijālaṃ;
目光迅速明丽,如同无数缕晃动的网状蚕丝,
Dujjāladdhaṃsaṃ munibhijahitaṃ pāṭiheraṃ akāsi,
他破除了难以战胜的魔障,摧毁了清净的障碍,
Vande taṃ seṭṭhaṃ paramaratijaṃ iddhidhammehupetaṃ.
礼敬那位至尊、超越生死的圣者,其具足神通威力。
§20
20.
Munindakko yveko dayudayaruṇo ñāṇavitthiṇṇabimbo,
那圣者面容威严,独自一人,如烈日般赤红耀目,具足圆满智慧,
Vineyyappāṇoghaṃ kamalakathitaṃ dhammaraṃsīvarehi;
他调伏贪欲烦恼,以莲花般洁净华美的法言光照众生;
Subodhesī suddhe tibhavakuhare byāpitakkittinañca,
智慧广布于清净三界之中,普遍显现于六根所缘之处,
Tilokekaccakkhuṃ dukhamasahanaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.
我顶礼那位伟大神王,他以单一眼观照四方,忍受苦难无碍。
§21
21.
Yo jino anekajātiyaṃ saputtadāramaṅgajīvitampi,
那胜利者,历经无数生死轮回,亲眼见证无数子孙与亲属的生死,
Bodhipemato alaggamānaso adāsiyeva atthikassa;
弃绝烦恼、追求觉悟,心志坚定不移,仿佛释尊所教义理的化身;
Dānapāramiṃ tato paraṃ apūri sīlapāramādikampi,
先成就布施波罗蜜,继而悉满戒波罗蜜等诸多波罗蜜,
Tāsamiddhiyopayātamaggataṃ tamekadīpakaṃ namāmi.
我敬礼那只一盏明灯,照亮通向彼岸正道的引导者。
§22
22.
Devādevātidevaṃ nidhanavapudharaṃ mārabhaṅgaṃ abhaṅgaṃ,
天中之天、胜于诸天者,堕落于灭尽之地,魔的摧毁与非摧毁,
Dīpaṃ dīpaṃ pajānaṃ jayavarasayane bodhipattaṃdhipattaṃ;
光明之光、众生知晓者,胜利与尊贵之所,觉悟与智慧之具足,
Brahmābrahmāgatānaṃ varagirakathikaṃ pāpahīnaṃ pahīnaṃ,
梵天与众梵天所归依者,品德高尚论述者,罪恶已断者,已断除者,
Lokālokābhirāmaṃ satatamabhiname taṃ munindaṃ munindaṃ.
诸世界喜爱者,恒常喜悦观照者,是为圣者,圣者也。
§23
23.
Buddho nigrodhabimbo mudukaracaraṇo brahmaghoseṇijaṅgho,
佛陀如尼格罗陀树影,行如青蛙足印,出家师佛音长老之子,
Kosacchādaṅgajāto punarapi sugato suppatiṭṭhitapādo;
迦尸族中出世者,又称善逝,足迹安稳扎实之者。
Mūdodātuṇṇalomo athamapi sugato brahmujuggattabhāvo,
愚痴蒙昧,毛发直竖;又,善逝表现出梵尊般恒久不变的状态,
Nīlakkhī dīghapaṇhī sukhumamalachavī thomyarasaggasaggī.
青黑眼珠,目光深远,眉毛纤细柔软,面貌清净安详,长着浓密而蓬松的睫毛。
§24
24.
Cattālīsaggadanto samakalapanajo antaraṃsappapīno,
四十八颗牙整齐排列,牙齿坚固;牙齿间隙紧密,牙根坚实,
Cakkenaṅkitapādo aviraḷadasano mārajussaṅkhapādo.
眼中有瞳孔,脚步轻柔无声,口中无杂沓均匀;魔王脚步从未能亲近。
Tiṭṭhanto nonamantobhayakaramudunā jaṇṇukānāmasanto,
站立时不动摇,面无惧怕,声音柔和,节奏适中,乐于接纳众生名称,
Vaṭṭakkhandho jino gotaruṇapakhumako sīhapubbaḍḍhakāyo.
结实的手臂,有力的肩膀,肌肉紧绷;身体健壮如年少的狮子。
§25
25.
Sattappīno ca dīghaṅguli matha sugato lomakūpekalomo,
七指长且宽大,慈悲世尊,毛发稀疏如同剃净的头顶,
Sampannodātadāṭho kanakasamataco nīlamuddhaggalomo.
具足白净秀丽,犹如金色皎洁,蓝色高峰之毛。
Sambuddho thūlajivho atha sīhahanuko jālikappādahattho,
正觉世尊舌厚且宽,狮子口般威严,手臂肌肉坚实,
Nātho uṇhīsasīso itiguṇasahitaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.
尊主头顶上升如焰,具三十种特征,我礼敬这位至尊王。
§26
26.
Buddhobuddhotighoso atidulabhataro kā kathā buddhabhāvo,
世尊世尊之名声极难得,有如佛陀般之存在,何等殊胜,
Loke tasmā vibhāvī vividhahitasukhaṃ sādhavo patthayantā.
世间因此显现无数种利益安乐,圣者追随而证悟。
Iṭṭhaṃ atthaṃ vahantaṃ suranaramahitaṃ nibbhayaṃ dakkhiṇeyyaṃ,
此语意所指乃承担善法、庄严尊贵、无恐畏之南方者,
Lokānaṃ nandivaḍḍhaṃ dasabalamasamaṃ taṃ namassantu niccaṃ.
为众生增益喜悦,如十方神力等同,故恒常供养礼敬之。
§27
27.
Puññenetena sohaṃ nipuṇamati sato samparāye ca titto,
凭此功德,我身精进勤励,常怀念念不失,恒终不懈,
Dakkho diṭṭhujjupañño avikalavīriyo bhogavā saṃvibhāgī.
通达慧见,具定力智慧,不动摇勇猛,有财持,有布施。
Tikkho sūro dhitatto saparahitacaro dīghajīvī arogo,
锐利勇猛,坚决果断,行持无私,为众生利益,寿命长久,健康无恙,
Dhañño vaṇṇo yasassī atibalavadharo kittimā khantupeto.
富有财富,色相庄严,名声显赫,大力持有,宽容忍耐。
§28
28.
Saddho dātaṅgupeto paramasiridharo diṭṭhadhamme viratto,
信心坚定,头戴资粮,具足最大的财富,喜好观察真实法,远离世俗欲望,
Lajjī kalyāṇamitto abhiratakusalo pañcasīlādirakkho.
羞耻心强,善友良伴,热爱善行,精通守护五戒等戒律,
Appiccho appakodho ativujuhadayo iddhimā appameyyo,
不贪求,不嗔恨,心胸开阔,具神通力,不可测度,
Pāsaṃso pemavāco sujanaguṇavidū māmako so bhaveyyaṃ.
称扬其爱语,明了善人品德,亲如家人者,便是此人。
§29
29.
Itthaṃ asaṅkhaye nātha, guṇe lakkhaṇadīpite;
如此,无量无边,尊者啊,显彰其德,特显其相,
Gāthāsu sūcakāsveka, gāthampi sarate budho.
诗歌里独具指示,诗行中如妙音流转的觉者。
§30
30.
Caturāpāyamutto so, sādhakatthadvayassa ca;
得解脱于四种出路者,同时又为利益双重之目的修习;
Hatūpaddavajālo ca, lābhī hitasukhassa ca.
去除烦恼如火焰,获得利益与安乐者也。
§31
31.
Adhipo naradevānaṃ, catudīpissaropi vā;
帝王、众人,或四方之王若在此,
Bhaveyya antime dehe, tamaññaṃ setachattakaṃ.
临终时必现胜义的白盖(此为涅槃明相)。
§32
32.
Bhāvanāyānamāruyha, samamessati subbato;
修行者登彼修习道场,将至善之道而至平等;
Imasmiṃ attabhāvepi, arogo dīghajīviko.
于此自性中,亦当身心无病、寿延长也。
§33
33.
Pūjito sabbalokehi, bhāvanābhiratīmano;
受一切世间敬奉,心爱修习禅法;
Janappiyo manāpo ca, kā kathākhiladhāraṇe.
众生所爱悦纳,善言恒持不忘。
Namakkārapāḷi niṭṭhitā. · 礼敬文终了。