Paccayasabhāgo · Paccayasabhāgo
Paccayasabhāgo诸缘的同类性
Paccayasabhāgo vuccate. Pañcadasa sahajātajātikā honti, cattāro mahāsahajātā cattāro majjhimasahajātā satta khuddakasahajātā. Tattha cattāro mahāsahajātā nāma sahajāto sahajātanissayo sahajātatthi sahajāta avigato. Cattāro majjhimasahajātā nāma aññamañño vipāko sampayutto sahajātavippayutto. Satta khuddakasaha jātā nāma hetu sahajātādhipati sahajātakammaṃ saha jātāhāro sahajātindriyaṃ jhānaṃ maggo.
『因缘部分』是指因缘的组成。共有十五种同种所生、同类的因缘，分为四种大同种、四种中等同种和七种小同种。其中，四种大同种是指本来就同一而生之因缘、本来同一有依止之因缘、本来有此同一之因缘、本来无扭曲之同一因缘。四种中等同种是指彼此相互果报连结的因缘、彼此相互解脱的同种因缘。七种小同种是称为因缘同主、兼有因缘之行为、共同食用的因缘、共有的根本感官、禅定与修行之道等。
Tayo rūpāhārā, rūpāhāro rūpāhāratthi rūpāhārā vigato.
三者为色食，其中色食即是依色得生之根基，而色食又分为有扭曲与无扭曲两种。
Tīṇi rūpajīvitindriyāni, rūpajīvitindriyaṃ rūpajīvitindriyatthi rūpajīvitindriyāvigataṃ.
三种色生根器，分别是色生根器、依色而有根器、与无色根器的缺乏。
Sattarasa purejātajātikā honti, cha vatthupurejātā cha ārammaṇapurejātā pañca vatthārammaṇapurejātā. Tattha cha vatthupurejātā nāma vatthupurejāto vatthupurejātanissayo vatthupurejātindriyaṃ vatthupurejātavippayuttaṃ vatthupurejātatthi vatthu purejātaavigato. Cha ārammaṇapurejātā nāma ārammaṇa purejāto kiñciārammaṇaṃ koci ārammaṇādhipati koci ārammaṇūpanissaso ārammaṇapurejātatthi ārammaṇapurejāta avigato. Kiñci ārammaṇantiādīsu kiñcikocivacanehi paccuppannaṃ nipphannarūpaṃ gayhati. Pañca vatthārammaṇapurejātā nāma vatthārammaṇa purejāto vatthārammaṇapurejātanissayo vatthārammaṇapure jāta vippayutto vatthārammaṇapurejātatthi vatthārammaṇapurejāta avigato.
有七种应用同类的前因，分为六种依物应用生起和六种依境界应用生起，及五种依物和境界兼用的应用生起。其中，六种依物应用是指依据物质前因构成、带依止性质、具有感官及变化不一之应用，以及具有该应用而无扭曲之应用。六种依境界应用是指依境界生起的前因，或为某一种境界主宰，或为依止境界，具有该境界而无扭曲。所谓境界，是指各种言语所示现前在的生灭现象。五种兼有物境界应用，是指既有物质境界又依赖境界的前因，有变化及无扭曲两种。
Cattāro pacchājātajātikā honti, pacchājāto pacchājātavippayutto pacchājātatthi pacchājātaavigato.
有四种后缘同类，是后缘、后缘变化、有后缘且变化、以及无后缘的同类。
Satta anantarā honti, anantaro samanantaro anantarūpa nissayo āsevanaṃ anantarakammaṃ natthi vigato. Ettha ca anantara kammaṃ nāma ariyamaggacetanā, sā attano anantare ariyaphalaṃ janeti.
有七种因果相续，即相续、相合相续、相续体、相续依止、相续感应、无相续存在等。相续行为，是指圣道意念，因其自身而在相续之后生起圣果。
Pañca visuṃ paccayā honti, avasesaṃ ārammaṇaṃ avaseso ārammaṇādhipati avaseso ārammaṇūpa nissayo sabbo pakatūpanissayo avasesaṃ nānākkhaṇika kammaṃ. Iti vitthārato paṭṭhānapaccayā catupaññāsappabhedā hontīti.
五种诸缘条件存在，其余残余为缘起。残余缘主宰，依止于残余缘，诸缘皆依此而显现为缘。残余缘具各种刹那的业理。这是详细说的设立缘，分别为四十五种类别。
Tattha sabbe sahajātajātikā ca sabbe purejāta jātikā sabbe pacchājātajātikā rūpāhāro rūpajīvitindriyanti ime paccuppannapaccayā nāma. Sabbe anantarajātikā sabbaṃ nānākkhaṇika kammanti ime atītapaccayā nāma. Ārammaṇaṃ pakatūpanissayoti ime tekālikā ca nibbānapaññattīnaṃ vasena kālavimuttā ca honti.
其中一切同生共生者，都是之前生所生，都是之后生所生，都是由色食和色生活根组合而成，这些为现行缘。所有无间续生者，都是各种刹那的业力，这些称为过去缘。所谓缘，是现时三时了义之故，包括解脱时间的三种分别。
Nibbānañca paññatti cāti ime dve dhammā appaccayā nāma asaṅkhatā nāma. Kasmā. Ajātikattā. Yesañhi jāti nāma atthi, uppādo nāma atthi. Te sappaccayānāma saṅkhatā nāma paṭiccasamuppannā nāma. Ime dve dhammā ajātikattā anuppādattā ajātipaccayattāca appaccayā nāma asaṅkhatā nāmāti.
涅槃也属于了义，这两法称为无缘法，称为无造法。为何？因『无生』者，为无生法，『有生』者称为有生法，也称为缘起法、依关系和条件而生法。这两法属无生、无生起、无生缘起和无缘矣。
Sappaccayesu ca dhammesu saṅkhatesu ekopi dhammo nicco dhuvo sassato aviparītadhammo nāma natthi. Atha kho sabbe te khayaṭṭhena aniccā eva honti. Kasmā. Sayañca paccayāyattavutti kattā paccayānañca aniccadhammattā. Nanu nibbānañca paññatti ca paccayā honti. Te ca niccā dhuvāti. Saccaṃ. Kevalena pana nibbānapaccayena vā paññattipaccayena vā uppanno nāma natthi, bahūhi paccayehi eva uppanno, te pana paccayā aniccā eva adhuvāti.
已造性法中，没有一个法是永恒、长久、不变的。因诸法皆是无常。何以故？因自相依赖产生的法，诸缘无常。难道涅槃和了义也为缘法？确实。但涅槃和了义非由单一缘所生，须多缘聚合。是故它们所依皆为无常不常。
Ye ca dhammā aniccā honti, te niccakālaṃ satte tividhehi dukkhadaṇḍehi paṭippīḷenti bādhenti, tasmā te dhammā bhayaṭṭhena dukkhā eva honti. Tattha tividhā dukkhadaṇḍā nāma dukkhadukkhatā saṅkhāra dukkhatā vipariṇāmadukkhatā.
那些无常法，众生以三种苦果报受苦受难，故这些法因恐惧而痛苦。所谓三种苦果，分别为苦痛的痛苦，行法的痛苦，变异的痛苦。
Ye keci aniccā eva honti, ekasmiṃ iriyāpathepi punappunaṃ bhijjanti, te kathaṃ yāvajīvaṃ niccasaññitānaṃ sattapuggalānaṃ attā nāma bhaveyyuṃ, sārā nāma bhaveyyuṃ. Ye ca dukkhā eva honti, te kathaṃ dukkhappaṭikulānaṃ sukhakāmānaṃ sattānaṃ attā nāma bhaveyyuṃ, sārā nāma bhaveyyuṃ. Tasmā te dhammā asārakaṭṭhena anattā eva honti.
若某些无常法，在某一生命过程中反复经历，如何能成为执着终生的固定存在，有生命的我？那些苦受众又如何能为渴求安乐的有情众生所认作我？故诸法无真实自性，实非我。
Api ca yasmā imāya catuvīsatiyā paccayadesanāya imamatthaṃ dasseti. Sabbepi saṅkhatadhammā nāma paccayāyattavuttikā eva honti, sattānaṃ vasāyattavuttikā na honti. Paccayāyatta vuttikesu ca tesu na ekopi dhammo appakena paccayena uppajjati. Atha kho bahūhi eva paccayehi uppajjatīti, tasmā ayaṃ desanā dhammānaṃ anattalakkhaṇadīpane matthakapattā hotīti.
又因为此处所说的二十四缘灭理，揭示此义：诸法皆属于缘，即因缘所转依而有之义，但并非为众生所能支配。此中所言诸缘所系，从无一法因单一不完全之缘而起。既由许多缘起故，此教说乃以为法显无我相之法门而被确立。
Paccayasabhāgasaṅgaho niṭṭhito. · 诸缘同类性的摄集已毕。
Paccayaghaṭanānayo诸缘组合的方法
Pañcaviññāṇesu paccayaghaṭanānayo五识中的诸缘组合方法
Paccayaghaṭanānayo vuccate. Ekekasmiṃ paccayuppanne bahunnaṃ paccayānaṃ samodhānaṃ paccayaghaṭanā nāma. Yena pana dhammā sappaccayā saṅkhatā paṭiccasamuppannāti vuccanti, sabbe te dhammā uppāde ca ṭhitiyañca imehi catuvīsatiyā paccayehi sahitattā sappaccayā nāma, sappaccayattā saṅkhatā nāma, saṅkhatattā paṭiccasamuppannā nāma. Katame pana te dhammāti. Ekavīsasatacittāni ca dvipaññāsacetasikāni ca aṭṭhavīsati rūpāni ca.
所谓缘合谓因缘之集结。一法生于一缘时，亦由多缘汇合，称为缘合。缘者即诸法依赖缘起，故称为缘。诸法于生及住等境，皆依此二十四缘而共存，故称为共缘、缘合及缘起法。何法耶？即二百二十一心及五十八心所，并二十八色法。
Tattha ekavīsasatacittāni dhātuvasena sattavidhāni bhavanti, cakkhu viññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jitha viññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu manoviññāṇa dhātūti. Tattha cakkhuviññāṇadvayaṃ cakkhuviññāṇadhātu nāma. Sotaviññāṇadvayaṃ sotaviññāṇadhātu nāma. Ghānaviññāṇadvayaṃ ghānaviññāṇadhātu nāma. Jithaviññāṇadvayaṃ jithaviññāṇadhātu nāma. Kāyaviññāṇadvayaṃ kāyaviññāṇadhātu nāma. Pañcadvārāvajjana cittañca sampaṭicchanacittadvayañca manodhātu nāma. Sesāni aṭṭhasataṃ cittāni manoviññāṇadhātu nāma.
其中二百二十一心法如元素（界）分七类，分别为眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、心界及心识界。二者眼识合称眼识界，耳识合称耳识界，鼻识合称鼻识界，舌识合称舌识界，身识合称身识界。五入门对治及感知之心、配合二心合称心界。余下八百心法则名为心识界。
Dvipaññāsacetasikāni ca rāsivasena catubbidhāni bhavanti, satta sabbacittikāni ca cha pakiṇṇakāni ca cuddasa pāpānica pañcavīsati kalyāṇāni ca.
而五十八心所法依疠毒（烦恼）分为四类，分别为七种普遍心所，六种散乱心所，十三种恶心所，二十五种善心所。
Catuvīsatipaccayesu ca pannarasapaccayā sabbacittuppāda sādhāraṇā honti, ārammaṇañca anantarañca samanantarañca saha jāto ca aññamaññañca nissayo ca upanissayo ca kammañca āhāro ca indriyañca sampayutto ca atthi ca natthi ca vigato ca avigato ca. Na hi kiñci cittaṃ vā cetasikaṃ vā ārammaṇena vinā uppannaṃ nāma atthi. Tathā anantarādīhi ca. Aṭṭhapaccayā kesañci cittuppādānaṃ paccayā sādhāraṇā honti, hetu ca adhipati ca pure jāto ca āsevanañca vipāko ca jhānañca maggo ca vippayutto ca. Tattha hetu sahetukacittuppādānaṃ eva sādhāraṇā, adhipati ca sādhipatijavanānaṃ eva, purejāto ca kesañci cittuppādānaṃ eva, āsevanañca kusalākusalakiriyajavanānaṃ eva, vipāko ca vipākacittuppādānaṃ eva, jhānañca manodhātu manoviññāṇadhātu cittuppādānaṃ eva, maggo ca sahetukacittuppādānaṃ eva, vippayutto ca arūpaloke cittuppādānaṃ natthi, eko pacchājāto rūpadhammānaṃ eva visuṃbhūto hoti.
于二十四缘中，有十五缘为普遍生起诸心之缘，此中复包含境界及其对境，并同时生起或先后依存，亦为彼此依缘，或为条件、助缘、业力、饮食、根门中一切诸法合，或有或无，或离或不离。无心法亦非于境界单独生起，亦如先后等缘。八因缘中亦有若干为心生之缘，且为因缘、主宰、先前、亲近、结果、禅那及道均有关。因缘一者，为有因缘所生心；主宰者，为主宰之心所生；先前者，为先前生心；亲近者，为善恶业所生；结果者，为心果所生；禅那及道，分别为色界及无色界心生之缘。无色界无心果，唯后续生色法得以灭尽。
Tatrāyaṃ dīpanā. Satta sabbacittikāni cetasikāni nāma, phasso vedanā saññā cetanā ekaggatā jīvitaṃ manasikāro. Tattha cittaṃ adhipatijātikañca āhārapaccayo ca indriyapaccayo ca. Phasso āhārapaccayo. Vedanā indriyapaccayo ca jhāna paccayo ca. Cetanā kammapaccayo ca āhārapaccayo ca. Ekaggatā indriyapaccayo ca jhāna paccayo ca maggapaccayo ca. Jīvitaṃ indriyapaccayo. Sesā dve dhammā visesapaccayā na honti.
此乃说明。七种普遍心所乃心所，即触、受、想、意、专注、命及念。此中，意为主宰之生，依饮食及根门而有。触为饮食之所缘；受依根门及禅那；意依业力及饮食；专注依根门、禅那及道；命依根门；余者二种非特别缘者。
Cakkhuviññāṇe satta sabbacittikāni cetasikāni labbhanti, viññāṇena saddhiṃ aṭṭha nāmadhammā honti. Sabbe te dhammā sattahi paccayehi aññamaññassa paccayā honti catūhi mahāsahajātehi ca vippayuttavajjitehi tīhi majjhimasahajātehi ca. Tesveva aṭṭhasu dhammesu viññāṇaṃ sesānaṃ sattannaṃ dhammānaṃ āhārapaccayena ca indriyapaccayena ca paccayo hoti. Phasso āhārapaccayena, vedanā indriyapaccayamattena, cetanā kammapaccayena ca āhāra paccayena ca, ekaggatā indriyapaccayamattena , jīvitaṃ sesānaṃ sattannaṃ dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo hoti. Cakkhuvatthurūpaṃ pana tesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ chahi vatthupurejātehi tasmiṃ cakkhuvatthumhi āpātamāgatāni paccuppannāni rūpārammaṇāni tesaṃ catūhi ārammaṇa purejātehi, anantaraniruddhaṃ pañcadvārāvajjanacittañca pañcahi anantarehi, pubbe kataṃ kusalakammaṃ vā akusalakammaṃ vā kusalavipākānaṃ vā akusalavipākānaṃ vā tesaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena, kamma sahāyabhūtāni purimabhave avijjātaṇhūpādānāni ca imasmiṃ bhave āvāsapuggalautubhojanādayo ca tesaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ pakatūpanissayapaccayena paccayā honti. Imasmiṃ citte hetu ca adhipati ca pacchājāto ca āsevanañca jhānañca maggocāti chapaccayā na labbhanti, aṭṭhārasapaccayā labbhanti. Yathā ca imasmiṃ citte, tathā sotaviññāṇādīsupi cha paccayā na labbhanti, aṭṭhārasapaccayā labbhantīti.
在眼识中，七种一切心所法相续产生，与识同现的共有八种法。这些法皆互为七种缘起的因缘，且以四种大本生起而分别出现：分别关联生、分别不联系生，以及三种中间本生。于这八种法中，识依止余余七种法且因食和根所而生。触因食的关系而生，受因根本身而生，意因业因而生且因食而生，定因根本身而生，命因余余七种法的根本因而生。眼根随其所缘之色法以六处相续生起，其中色法与其他四处缘起，并以五门感官对境的心相续生，五心相续中虽无间断，先前所造的善业或不善业果报或善恶果报，借此不同时间的业力缘起，业助因果及前生无明、渴取、取著之业业也，由此此生有情及腹中胎儿等缘这些八种法而生。这心中缘因、主宰及其生起因，及相续依他及禅定、正道皆不能由十八种缘而获，只能由十八缘而得。因心之缘起，亦如是，耳识等诸识亦不能由六缘获，只从十八缘获。
Pañcaviññāṇesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito. · 五识中的诸缘组合方法已毕。
Ahetuka cittuppādesu paccayaghaṭanānayo无因心起中的诸缘组合方法
Cha pakiṇṇakāni cetasikāni nāma, vitakko vicāro adhimokkho vīriyaṃ pīti chando. Tattha vitakko jhānapaccayo ca maggapaccayo ca. Vicāro jhānapaccayo. Vīriyaṃ adhipatijātikañca indriyapaccayo ca maggapaccayo ca. Pīti jhānapaccayo. Chando adhipatijātiko. Adhimokkho pana visesapaccayo na hoti.
六种散乱心所即有：思维、观察、决断、精进、喜悦及欲求。其中思维为禅的缘起及正道的缘起。观察是禅的缘起。精进既为主宰所生，也为根所生及正道缘起。喜悦为禅的缘起。欲求生于主宰。决断却无特殊缘起。
Pañcadvārāvajjanacittañca sampaṭicchanacittadvayañca upekkhāsantīraṇa dvayañcāti pañcasu cittesu dasa cetasikāni labbhanti, satta sabba cittikāni ca pakiṇṇakesu vitakko ca vicāro ca adhimokkho ca. Viññāṇena saddhiṃ paccekaṃ ekādasa nāmadhammā honti. Imesu cittesu jhānakiccaṃ labbhati. Vedanā ca ekaggatā ca vitakko ca vicāro ca jhānapaccayaṃ sādhenti. Pañcadvārāvajjanacittaṃ pana kiriyacittaṃ hoti, vipākapaccayo natthi. Nānākkhaṇikakammañca upanissayaṭṭhāne tiṭṭhati. Vipākapaccayena saddhiṃ cha paccayā na labbhanti. Jhānapaccayena saddhiṃ aṭṭhārasapaccayā labbhanti. Sesesu catūsu vipākacittesu pañca paccayā na labbhanti. Vipākapaccayena ca jhānapaccayena ca saddhiṃ ekūnavīsati paccayā labbhanti.
此外，五门感官调查之心与断舍分别心对为宁静心，即两种越过无分别之境的心相，对这五种心共计得十种心所法，另有七种一切心所法与上述六种散乱心所，即思维、观察、决断。与识同现共有十一种法。这些心内得禅之功用。受、专一及思维与观察共成禅的缘起。五门感官调查心属于作用心，无业果的缘起。不同时间所造业，皆立足于业所在之处。它们不合于业果缘起。由禅的缘起共合十八缘起。余余四种业果心，五种缘起不合诸业果之缘。由业果缘与禅的缘起合计得十九缘。
Somanassasantīraṇe pītiyā saddhiṃ ekādasacetasikā yujjanti, manodvārāvajjanacitte ca vīriyena saddhiṃ ekādasāti viññāṇena saddhiṃ dvādasa nāmadhammā honti. Hasituppādacitte pana pītiyā ca vīriyena ca saddhiṃ dvādasa cetasikāni yujjanti. Viññāṇena saddhiṃ terasa nāmadhammā honti. Tattha somanassasantīraṇe jhānaṅgesu pītimattaṃ adhikaṃ hoti, pubbe upekkhāsantīraṇadvaye viya pañcapaccayā na labbhanti. Ekūnavīsatipaccayā labbhanti. Manodvārā vajjanacitte ca vīriyamattaṃ adhikaṃ hoti, tañca indriyakicca jhāna kiccānisādheti. Adhipatikiccañca maggakiccañca na sādheti. Kiriya cittattāvipākapaccayo ca natthi. Pubbe pañcadvārāvajjanacitte viya vipāka paccayena saddhiṃ cha paccayā na labbhanti. Jhānapaccayena saddhiṃ aṭṭharasa paccayā labbhanti. Hasituppādacittepi kiriyacittattā vipākapaccayo natthi, javanacittattā pana āsevanaṃ atthi, vipākapaccayena saddhiṃ pañca paccayā na labbhanti. Āsevanapaccayena saddhiṃ ekūnavīsati paccayā labbhanti.
与欢喜安宁相应，有十一种心所并行；与心门调查心相应有十二种心所，识俱共生十二。欢喜生起之心含喜悦与精进共十二心所。识俱共生三种法。欢喜安宁在禅的支分中含喜悦较多，不能由先前两种宁静越过对生起五种缘起，得自十九缘起。心门调查心含较多精进，凭此完成五根禅的工作，但不能完成主宰及正道工作。属于作用心者无业果缘。先前五门感官调查心无业果缘。由禅的缘起，共获得十八缘起。喜悦生起之心属作用心无业果缘，但因快捷取得相续，与业果缘无缘。由快捷取得五缘起无缘，由相续缘获得十九缘起。
Ahetukacittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito. · 无因心生起中缘之结合方法已完成。
Akusalacittuppādesu paccayaghaṭanānayo不善心生起中缘之结合方法
Dvādasa akusalacittāni, dve mohamūlikāni aṭṭha lobha mūlikāni dve dosamūlikāni. Cuddasa pāpacetasikāni nāma moho ahirikaṃ anottappaṃ uddhaccanti idaṃ mohacatukkaṃ nāma. Lobho diṭṭhi mānoti idaṃ lobhatikkaṃ nāma. Doso issā macchariyaṃ kukkuccanti idaṃ dosacatukkaṃ nāma. Thinaṃ middhaṃ vicikicchāti idaṃ visuṃ tikkaṃ nāma.
共有十二种不善心，二种无明根本，八种贪根本，二种嗔根本。十三种恶心，中含无明、无耻、不知羞耻和躁动，属此无明四类。贪即见、慢，此为贪力三类。嗔即嫉妒、怨恨，称为嗔力四类。昏沉、嗔恚、疑惑三类称为瞋恚三类。
Tattha lobho doso mohoti tayo mūladhammā hetupaccayā, diṭṭhi maggapaccayo, sesā dasadhammā visesapaccayā na honti.
其中贪嗔无明三者为根本法及缘生因。见为道的缘起。余下十法无特殊缘起。
Tattha dve mohamūlikāni nāma vicikicchāsampayuttacittaṃ uddhacca sampayuttacittaṃ. Tattha vicikicchāsampayuttacitte pannarasa cetasikāni uppajjanti satta sabbacittikāni ca vitakko vicāro vīriyanti tīṇi pakiṇṇakāni ca pāpacetasikesu mohacatukkañca vicikicchā cāti, cittena saddhiṃ soḷasa nāmadhammā honti. Imasmiṃ citte hetu paccayopi maggapaccayopi labbhanti. Tattha moho hetupaccayo, vitakko ca vīriyañca maggapaccayo, ekaggatā pana vicikicchāya duṭṭhattā imasmiṃ citte indriyakiccañca maggakiccañca na sādheti, jhānakiccamattaṃ sādheti. Adhipati ca pacchājāto vipāko cāti tayo paccayāna labbhanti, sesā ekavīsatipaccayā labbhanti. Uddhaccasampayuttacittepi vicikicchaṃ pahāya adhimokkhena saddhiṃ pannaraseva cetasikāni, soḷaseva nāmadhammā honti . Imasmiṃ citte ekaggatā indriya kiccañca jhānakiccañca maggakiccañca sādheti, tayo paccayā na labbhanti, ekavīsati paccayā labbhanti.
于此，所谓两种烦恼根本，即与疑惑相连的心及与躁乱相连的心。于与疑惑相连的心中，有十五种心所产生，其中包括七种遍行心所、思维、觉虑、精进这三种散乱心所，以及四种不善的心所——愚痴和疑惑。此外，这种心中共有十六种名称现前。这些心中，因缘既有作为原因条件，也有作为道路条件的。愚痴为因缘原因，思维与精进为道路的条件。单一心的专注则因疑惑而恶化，在这心中，根本感官的功能及道法的功能不能成就，唯禅定功用得以成就。主导因、后生果报这三种条件皆得满足，其余二十一种条件亦得满足。在与躁乱相连的心中，舍弃疑惑后，凭解脱之力，亦有十五种心所，与前心同为十六种名称。于此心中心的专注能够成就根本感官的功用、禅定的功用与道法的功用，而这三种条件却不得满足，仅能满足二十一种条件。
Aṭṭhasu lobhamūlikacittesu pana satta sabbacittikāni ca cha pakiṇṇakāni ca pāpesu mohacatukkañca lobhatikkañca thinamiddhañcāti dvāvīsati cetasikāni uppajjanti. Tesu lobho ca mohocāti dve mūlāni hetupaccayo. Chando ca cittañca vīriyañcāti tayo adhipatijātikā kadāci adhipatikiccaṃ sādhenti, ārammaṇādhipatipi ettha labbhati. Cetanā kammapaccayo. Tayo āhārā āhārapaccayo. Cittañca vedanā ca ekaggatā ca jīvitañca vīriyañcāti pañca indriyadhammā indriyapaccayo. Vitakko ca vicāro ca pīti ca vedanā ca ekaggatācāti pañca jhānaṅgāni jhānapaccayo. Vitakko ca ekaggatā ca diṭṭhi ca vīriyañcāti cattāri maggaṅgāni maggapaccayo. Pacchājāto ca vipāko cāti dve paccayā na labbhanti. Sesā dvāvīsati paccayā labbhanti.
在八种以贪为根本的心中，产生七种遍行心所和六种散乱心所，及愚痴、贪欲、昏沉三种心所，共计二十二种心所。其中心贪与愚痴为两大根本，为原因的条件；欲望、心与精进为三种主导产生的条件，偶尔成就主导的功用，此处称为「境界主导」。意志是行为的条件，这三者是食饮的条件。此外，心、受、专注、生命、精进五种心所为根本感官的条件。思维、觉虑、喜、受、专注五种心所是禅那的条件；思维、专注、见解、精进四种心所是道的四支条件。后生者是果报。这两种条件不得而得满足，其余二十二种条件得满足。
Dvīsu dosamūlikacittesu pītiñca lobhatikkañca pahāya dosacatukkena saddhiṃ dvāvīsati eva cetasikāni, doso ca moho ca dve mūlāni, tayo adhipati jātikā, tayo āhārā, pañca indriyāni, cattāri jhānaṅgāni, tīṇi maggaṅgāni. Etthāpi dve paccayā na labbhanti, dvāvīsati paccayā labbhanti.
在以嗔恨为根本的两种心中，舍弃喜与贪欲，只执着于嗔恨四种心所，合计二十二种心所。嗔恨与愚痴是两大根本，由三种主导心产生，具备食饮条件，有五种根本心所，四种禅那心所，三种道法心所。即便如此，两种因缘不得满足，有二十二种条件得满足。
Akusalacittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito. · 不善心生起中缘之结合方法已完成。
Cittuppādesu paccayaghaṭanānayo心生起中缘之结合方法
Ekanavuti sobhaṇacittāni nāma, catuvīsati kāma sobhaṇacittāni pannarasa rūpacittāni dvādasa arūpacittāni cattālīsa lokuttaracittāni. Tattha catuvīsati kāmasobhaṇa cittāni nāma aṭṭha kāmakusalacittāni aṭṭha kāmasobhaṇavipāka cittāni aṭṭha kāmasobhaṇakiriyacittāni.
所谓九十九种美妙心，包含二十四种欲界美妙心，十五种色界心及十二种无色界心，共计四十四种超世间心。在这二十四种欲界美妙心中，名为八种善欲心、八种善欲果报心以及八种善欲行为心。
Pañca vīsati kalyāṇacetasikāni nāma, alobho adoso amohoceti tīṇi kalyāṇamūlikāni ca saddhā ca sati ca hirī ca ottappañca tatramajjhattatā ca kāyapassaddhi ca citta passaddhi ca kāyalahutā ca cittalahutā ca kāyamudutā ca citta mudutā ca kāyakammaññatā ca citta kammaññatā ca kāyapāguññatā ca cittapāguññatā ca kāyujukatā ca cittujukatā ca sammāvācā sammākammanto sammāājīvoti tisso viratiyo ca karuṇā muditāti dve appamaññāyo ca.
名为二十五种善心所，有无贪、无嗔、无痴三种善根心所，信心、念、愧、恐这五种中道心所，身体清净、心清净、身体轻安、心轻安、身体柔软、心柔软、身体温和及心温和、正语、正业、正命这三正戒，慈、喜、舍三种慈善心所，以及二种无漏心所。
Tattha tīṇi kalyāṇamūlāni hetupaccayo, amoho pana adhipatipaccaye vīmaṃsādhipatināma, indriyapaccaye paññindriyaṃ nāma, maggapaccaye sammādiṭṭhi nāma. Saddhā indriyapaccaye saddhindriyaṃ nāma. Sati indriyapaccaye satindriyaṃ nāma, maggapaccaye sammāsati nāma. Tisso viratiyo maggapaccayo, sesā sattarasa dhammā visesapaccayā na honti.
于此，三种善根心所为因缘条件，痴心为主导条件，主导的检查者称为「审察主导」，根本感官条件为智慧根本，法道条件为正见。信心于根本感官条件称为信根，念于根本感官条件称为念根，道法条件称为正念。三种净戒为道法条件，其余七种心所的条件因特殊缘故不成立。
Aṭṭhasu kāmakusalacittesu aṭṭhatiṃsa cetasikāni saṅgayhanti, satta sabbacittikāni cha pakiṇṇakāni pañcavīsati kalyāṇāni. Tesu ca pīti catūsu somanassikesu eva, amoho catūsu ñāṇasampayuttesu eva, tisso viratiyo sikkhāpadasīlapūraṇa kāle eva, dve appamaññāyo sattesu kāruññamodanākāresu evāti. Imesupi aṭṭhasu cittesu dve vā tīṇi vā kalyāṇamūlāni hetupaccayo, chando ca cittañca vīriyañca vīmaṃsācāti catūsu adhipatijātikesu ekamekova kadāci adhipatipaccayo. Cetanā kammapaccayo. Tayo āhārā āhārapaccayo. Cittañca vedanā ca ekaggatā ca jīvitañca saddhā ca sati ca vīriyañca paññācāti aṭṭha indriyāni indriyapaccayo. Vitakko ca vicāro ca pīti ca vedanā ca ekaggatācāti pañcajhānaṅgāni jhānapaccayo. Paññā ca vitakko ca tisso viratiyo ca sati ca vīriyañca ekaggatācāti aṭṭha maggaṅgāni maggapaccayo. Imesupi aṭṭhasu cittesu pacchājāto ca vipākocāti dve paccayā na labbhanti, sesā dvāvīsatipaccayā labbhanti.
八种善欲念心所共有三十三种心所，七种一切心所普遍具足，二十五种为清净善业心所。在其中，欢喜仅在四种欢喜心所中，痴亦仅在四种与智俱足的心所，三种离欲戒律圆满时出现，在此时有两种无上心所，即慈和喜悦之形态。在此八种心所中，二者或三者为善之根本条件、因缘，欲、心及精进为审察四种领导心所中各自为主的因缘。意志为业之因缘，三种食物为受食因缘。心及受、专一及生命、信及念、精进共八根为根基的因缘。思虑、分别、欢喜、受为五禅那处成分的因缘。慧、思虑、三种离欲、念、精进为八圣道品行的成分因缘。在上述八种心所中，若造成后续果报，二种因缘不可得，剩余二十二种因缘可得。
Aṭṭhasu kāmasobhaṇakiriyacittesu tisso viratiyo na labbhanti, kusalesu viya dve paccayā na labbhanti, dvāvīsati paccayā labbhanti.
于八种善欲表现的心中，三种离欲不可得，如同善业中有二种因缘不可得，而可得二十二种因缘。
Aṭṭhasu kāmasobhaṇavipākesu tisso viratiyo ca dve appamaññāyo ca na labbhanti. Adhipatipaccayo ca pacchājāto ca āsevanañcāti tayo paccayā na labbhanti, ekavīsati paccayā labbhanti.
于八种善欲的果报中，三种离欲及两种无上不可得。领导因缘、后续因缘及随顺因缘三者不可得，而可得二十一种因缘。
Upari rūpārūpalokuttaracittesupi dvāvīsatipaccayato atirekaṃ natthi. Tasmā catūsu ñāṇasampayuttakāmakusala cittesu viya imesu paccayaghaṭanā veditabbā.
于高于色界及非色界的心中，无有二十二因缘之外的别种因缘。故当于四种与智俱足的善欲念心中察虑此等因缘的成集。
Evaṃ sante kasmā tāni cittāni kāmacittato mahanta tarāni ca paṇītatarāni ca hontīti. Āsevanamahantattā. Tāni hi cittāni bhāvanākammavisesehi siddhāni honti, tasmā tesu āsevanapaccayo mahanto hoti. Āsevana mahantattā ca indriyapaccayopi jhānapaccayopi maggapaccayopi aññepi vā tesaṃ paccayā mahantā honti. Paccayānaṃ uparūpari mahantattā tāni cittāni uparūpari ca kāmacittato mahantatarāni ca paṇītatarāni ca hontīti.
于是，因何这些心对欲念动机有着多大且深广与最高尚之差异呢？乃因随顺之巨大性。此诸心乃因特定修习业缘而成就，故随顺因缘甚大。由于随顺之巨大性，及根、禅那、道之因缘，或其他诸因缘之重叠，令此心彼此徐次具有从欲念心出发的大小差异及善劣等别。
Cittuppādesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito. · 心生起中缘之结合方法已完成。
Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo色聚中缘之结合方法
Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo vuccate. Aṭṭhavīsati rūpāni nāma, cattāri mahābhūtāni pathavī āpo tejo vāyo. Pañca pasādarūpāni cakkhu sotaṃ ghānaṃ jitha kāyo. Pañca gocararūpāni rūpaṃ saddo gandho raso phoṭṭhabbaṃ. Tattha phoṭṭhabbaṃ tividhaṃ pathavīphoṭṭhabbaṃ tejophoṭṭhabbaṃ vāyophoṭṭhabbaṃ. Dve bhāvarūpāni itthibhāvarūpaṃ pumbhāvarūpaṃ. Ekaṃ jīvitarūpaṃ, ekaṃ hadayarūpaṃ. Ekaṃ āhārarūpaṃ. Ekaṃ ākāsadhāturūpaṃ. Dve viññattirūpāni kāyaviññattirūpaṃ vacīviññatti rūpaṃ. Tīṇi vikārarūpāni lahutā mudutā kammaññatā. Cattāri lakkhaṇarūpāni upacayo santati jaratā aniccatā.
称此为色的成份因缘聚集。色有二十八种，即四大元素：地、水、火、风。五种净色界：眼、耳、鼻、舌、身。五种感境色：色、声、香、味、触。触有三种：触地、触火、触风。有二种行为色：女性行为色、男性行为色。一种生命色，一种心脏色。一种食物色，一种空间色。有二种显现色：身体显现色、语言显现色。有三种变化色：轻灵、柔软、可作业。四种特征色：积累、增殖、老化、无常。
Tattha cha rūpadhammā rūpadhammānaṃ paccayā honti cattāri mahābhūtāni ca jīvitarūpañca āhārarūpañca. Tattha cattāri mahā bhūtāni aññamaññassa pañcahi paccayehi paccayā honti sahajātena ca aññamaññena ca nissayena ca atthiyā ca avigatenaca. Sahajātānaṃ upādārūpānaṃ aññamaññavajjitehi catūhi paccayehi paccayā honti. Jīvitarūpaṃ sahajātānaṃ kammajarūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Āhārarūpaṃ sahajātānañca asahajātānañca sabbesaṃ ajjhattarūpadhammānaṃ āhārapaccayena paccayo.
此中，色法是诸色法所依，诸色法的缘起有四大元素，生命之色及食物之色。四大之间以五种缘事相互为缘，既有自然而生的缘，也有相互依靠的缘，亦有辅助的缘，且是依止不间断的。自然而生的缘，构成执著之色，自他之间彼此无违的不共缘，依照这四缘为条件。生命之色属于自然而生的业生色，即依赖根缘而生；食物之色则是所有内色法中，自然生与非自然生的总称，悉皆依赖食物而起。
Tattheva terasa rūpadhammā nāmadhammānaṃ visesapaccayā honti, pañcapasādarūpāni ca satta gocararūpāni ca hadayavatthurūpañca. Tattha pañca pasādarūpāni pañcannaṃ viññāṇadhātūnaṃ mātaro viya puttakānaṃ vatthupurejātena ca vatthupurejātindriyena ca vatthu purejātavippayuttena ca paccayā honti. Satta gocararūpāni pañcannaṃ viññāṇadhātūnaṃ tissannaṃ manodhātūnañca pitaro viya puttakānaṃ ārammaṇapurejātena paccayā honti. Hadayavatthurūpaṃ dvinnaṃ manodhātu manoviññāṇadhātūnaṃ rukkho viya rukkhadevatānaṃ yathārahaṃ paṭisandhikkhaṇe sahajātanissayena pavattikāle vatthupurejātena ca vatthupurejātavippayuttena ca paccayo hoti.
同样地，色法又依于三种名色法的特殊缘起，即色法名色法中五净色、七境色及心所色。五净色是五识种子之母，如同子依赖于母，亦依世间因缘和合、生起以及与世间缘分的互相连接而生。七境色乃五识中三心所的父，如子依赖于父，亦依合缘而起。心所形态类似树木与树妖，在适宜接合时，生起与络和均依赖于色缘及合缘。
Tevīsati rūpakalāpā. Tattha ekāya rajjuyā bandhitānaṃ kesānaṃ kesakalāpo viya tiṇānaṃ tiṇakalāpo viya ekena jātirūpena bandhitānaṃ rūpadhammānaṃ kalāpo paripiṇḍirūpa kalāpo nāma.
有二十三种色块，处于同一根线缚着的发如同发束，草类似草束，以一种族类的形态聚合的色法聚合成团，名为聚合色块。
Tattha cattāri mahābhūtāni vaṇṇo gandho raso ojāti ime aṭṭha dhammā eko sabbamūlakalāpo nāma, sabbamūlaṭṭhakanti ca vuccati.
四大元素及色、香、味、触诸性质，此八法合为一切根本集合，称为一切根本总和。
Nava kammajarūpakalāpā, – jīvitanavakaṃ vatthudasakaṃ kāya dasakaṃ itthibhāvadasakaṃ pumbhāvadasakaṃ cakkhudasakaṃ sotadasakaṃ ghānadasakaṃ jithadasakaṃ. Tattha sabbamūlaṭṭhakamevajīvitarūpena saha jīvitanavakaṃ nāma. Etadeva kammajakalāpesu mūlanavakaṃ hoti. Mūlanavakameva yathākkamaṃ hadayavatthurūpādīhi aṭṭharūpehi saha vatthudasakādīni aṭṭhadasakāni bhavati. Tattha jīvitanavakañca kāyadasakañca bhāvadasakānicāti cattāro kalāpā sakala kāye pavattanti. Tattha jīvitanavakanti pācakaggi ca kāyaggi ca vuccati. Pācakaggi nāma pācakatejo koṭṭhāso, so āmāsaye pavattitvā asitapītakhāyitasāyitāni paripāceti. Kāyaggi nāma sakalakāyabyāpako usmātejo koṭṭhāso, so sakala kāye pavattitvā pittasemhalohitāni apūtīni vippasannāni karoti. Tesaṃ dvinnaṃ visamavuttiyā sati sattā bahvābādhā honti, samavuttiyā sati appābādhā. Tadubhayaṃ jīvitanavakaṃ sattānaṃ āyuṃ sampādeti. Vaṇṇaṃ sampādeti. Kāyadasakaṃ sakalakāye sukhasamphassa dukkhasamphassāni sampādeti. Bhāva dasakāni itthīnaṃ sabbe itthākāre sampādeti. Purisānaṃ sabbe purisākāre sampādehi. Sesāni vatthudasakādīni pañcadasakāni padesadasakāni nāma. Tattha vatthudasakaṃ hadayakosabbhantare pavattitvā sattānaṃ nānāpakārāni sucintitaducintitāni sampādeti. Cakkhudasakādīni cattāri dasakāni cakkhuguḷa kaṇṇabila nāsabila jithatalesu pavattitvā dassana savana ghāyana sāyanāni sampādeti.
九种业生色块，分别是生命色块、物质色块、形体色块、性别色块、男子色块、眼色块、耳色块、鼻色块与舌色块。其一切根本总集合即生命色。此即业生色块之根本色。根本色中依次有心所色八种与物质色块十八种等共二十六种色块。生命色块、身体色块、性别色块等共四色块流转于整个身体。生命色块又称为煮熟色块，身体色块是煮熟热力的部分，居于肠胃内，令食物腐熟腐烂。身体色块是充满身体的热力部分，使体内诸脏腑血液清净畅通。两者毒气流行时众生会多病；平衡时病苦减少。二者均令生命色块生起众生寿命与色泽。身体色块令身体诸苦乐感受产生。性别色块令女性悉皆成女性形态，男性悉皆成男性形态。余色块称为物质色块，包括十五种或一百五十种变相。物质色在心脏腹部流转，令众生各自具不同之善恶念头。眼色块中四十种，即眼珠、眼白、眼睫毛、眼睑流转，产生视觉、听觉、嗅觉、味觉与触觉。
Aṭṭha cittajarūpakalāpā, sabbamūlaṭṭhakaṃ saddanavakaṃ kāya viññattinavakaṃ saddavacīviññattidasakanti cattāro mūlakalāpā ca teyeva lahutā mudutā kammaññatāsaṅkhātehi tīhi vikāra rūpehi saha cattāro savikārakalāpā ca.
八种心生色块，包括一切根本色块和声音色块、物质增长色块、语色增长十种。共四根本色块，三种轻微变化，并因业力区分的三种变化形式，合计三种变化形态，以及四种杂色块。
Tattha sarīradhātūnaṃ visamappavattikāle gilānassa mūla kalāpāni eva pavattanti. Tadā hi tassa sarīrarūpāni garūni vā thaddhāni vā akammaññāni vā honti, yathāruci iriyapathaṃpi pavattetuṃ aṅga paccaṅgānipi cāletuṃ vacanaṃpi kathetuṃ dukkho hoti. Sarīradhātūnaṃ samappavattikāle pana agilānassa garuthaddhādīnaṃ sarīradosānaṃ abhāvato savikārā pavattanti. Tesu ca cittaṅgavasena kāyaṅga calane dve kāyaviññattikalāpā pavattanti. Cittavaseneva mukhato vacanasaddappavattikāle dve vacīviññattikalāpā, cittavaseneva akkharavaṇṇarahitānaṃ hasanarodanādīnaṃ avacanasaddānaṃ mukhato pavattikāle dve saddakalāpā, sesakālesu dve ādi kalāpā pavattanti.
此处论及身体诸界运行不调之时，患病者身体根本的种种聚合即显现异常。因为那时身体形貌或笨重，或迟滞，或无所作为，譬如不愿行走，不能驱使四肢，亦难以发声言语，故生诸多苦恼。身体诸界调和时，非病者则无诸躯体缺陷，身体病苦亦无，反而显现变异。于此二者之中，因心与身体相续，身体运动时增现两种身识聚合。又因心相续，当从口中出声语时，生两种语识聚合；亦有无文字音声之笑泣等非语音声由口中发出时，生两种声聚合。其余诸时，亦会显现两种初始聚合。
Cattāro utujarūpakalāpā, sabbamūlaṭṭhakaṃ saddanavakanti dve mūlakalāpā ca dve savikārakalāpā ca. Tattha ayaṃ kāyo yāvajīvaṃ iriyāpathasotaṃ anugacchanto yāpeti, tasmā iriyāpathanānattaṃ paṭicca imasmiṃ kāye khaṇe khaṇe dhātūnaṃ samappavattivisamappavattiyo paññāyanti. Tathā utunānattaṃ paṭicca āhāranānattaṃ paṭicca vātātapasapphassanānattaṃ paṭicca kāyaṅga parihāranānattaṃ paṭicca attūpakkamaparūpakkamanānattaṃ paṭicca. Tattha visamappavattikāle dve mūlakalāpā eva pavattanti, samappavattikāle dve savikārā. Tesu ca dve saddakalāpā cittajasaddato paramparasaddesu ca aññesu loke nānappakārasaddesu ca pavattanti.
四种季节形态聚合中，皆为根本之根住杂音，分为两种根本聚合与两种变异聚合。此身体终生追随六入道而生存，由于驱使六入道之功能失调，故能辨知身体诸界的和谐与不和谐。亦如水与火热冷及身体身心调护及体毛生长等因素，皆生不调现象。此间不调时仅显现两种根本聚合，调和时则显现两种变异聚合。其间生两种由心生声聚合及由心生的言语连续声，及诸世界他异之声等。
Dve āhārajarūpakalāpā, – sabbamūlaṭṭhakaṃ savikāranti. Ime dve kalāpā sappāyena vā asappāyena vā āhārena jātānaṃ samarūpavisamarūpānaṃ vasena veditabbā.
有两种饮食形态聚合，皆为根本杂音。此两种聚合，由于饮食善恶相续之故，而显现彼此相似相异之形态，理当以此因缘分别认识。
Ākāsadhātu ca lakkhaṇarūpānicāti pañcarūpāni kalāpa muttāni honti. Tesu ākāsadhātu kalāpānaṃ antarā pariccheda mattattā kalāpamuttā hoti. Lakkhaṇarūpāni saṅkhatabhūtānaṃ rūpa kalāpānaṃ saṅkhatabhāvajānanatthāya lakkhaṇamattattā kalāpa muttāni.
空界特征形态甚多，共有五种聚合，全为聚合根本。由此空界聚合之间有界限之别，故谓之聚合之界限。标志形态为由聚合缘生者，以特征区别而成聚合界限。
Ime tevīsati kalāpā ajjhattasantāne labbhanti. Bahiddhā santāne pana dve utujamūlakalāpā eva labbhanti. Tattha dve rūpa santānāni ajjhattasantānañca bahiddhāsantānañca. Tattha ajjhattasantānaṃ nāma sattasantānaṃ vuccati. Bahiddhāsantānaṃ nāma pathavīpabbatanadīsamudda rukkhatiṇādīni vuccati. Tattha ajjhattasantāne aṭṭhavīsati rūpāni tevīsati rūpakalāpāni labbhanti.
此三十三种聚合，生于内界；而外界则有两种季节根本聚合。内外界各有二种形态季节。内界季节名为七界季节，外界季节名为大地、山丘、河流、大海、树木及植物等。于是内界共生二十八形色及三十三种形态季节。
Tattha paṭisandhināmadhammā paṭisandhikkhaṇe kammajarūpakalāpānaṃ chadhā paccayā honti catūhi mahāsahajātehi ca vipākena ca vippayuttena ca. Hadayavatthurūpassa pana aññamaññena saha sattadhā paccayā honti. Tesveva nāmadhammesu hetudhammā hetubhāvena, cetanā kammabhāvena, āhāradhammā āhārabhāvena, indriya dhammā indriyabhāvena, jhānadhammā jhāna bhāvena, maggadhammā magga bhāvenāti yathārahaṃ chadhā paccayā honti. Atītāni pana kusalākusalakammāni ekadhāva paccayā honti kammapaccayena, paṭhamabhavaṅgādikā pacchājātā pavattanāmadhammā purejātānaṃ kammajarūpa kalāpānaṃ ekadhā paccayā honti pacchājātena. Ettha ca pacchājāta vacanena cattāro pacchājātajātikā paccayā gahitā honti. Atītāni ca kammāni ekadhāva paccayā honti. Evaṃ nāmadhammā kammajarūpakalāpānaṃ yathārahaṃ cuddasahi paccayehi paccayā honti. Idha dasapaccayā na labbhanti ārammaṇañca adhipati ca anantarañca samanantarañca upanissayo ca purejāto ca āsevanañca sampayutto ca natthi ca vigato ca.
此中因缘生法当生缘起。行为形态聚合，缘于四种大自性及业报与后果之因缘。心所法互相因缘，种种业所感因缘亦然。饮食法以饮食为因缘，根窍法以根窍为因缘，禅法以禅定为因缘，道法以道理为因缘。过去善恶行为业，一时因缘为依据。诸前前流生及后生者，过去诸形声音聚合，一时因缘为序。所谓后生有四种后生随起之因缘。过去业亦曾一时为因缘。如此名称法及行为形态聚合，适当由十三因缘而生。然此处不涵盖十因缘及缘住、缘及上下、前后、相继、依止、先前及增长诸因缘，亦无连缀及解除。
Pavattikāle rūpajanakā nāmadhammā attanā sahajātānaṃ cittajarūpakalāpānaṃ pañcadhā paccayā honti catūhi mahāsaha jātehi ca vippayuttena ca. Tesveva nāmadhammesu hetudhammā hetubhāvena, adhipatidhammā adhipatibhāvena, cetanā kammabhāvena, vipākadhammā vipākabhāvena, āhāradhammā āhāra bhāvena, indriyadhammā indriyabhāvena, jhānadhammā jhānabhāvena, maggadhammā maggabhāvenāti yathārahaṃ aṭṭhadhā paccayā honti. Pacchājātā sabbe nāmadhammā purejātānaṃ cittajarūpakalāpānaṃ ekadhā paccayā honti pacchājātena. Evaṃ nāmadhammā cittajarūpa kalāpānaṃ yathārahaṃ cuddasahi paccayehi paccayā honti. Idhapi dasa paccayā na labbhanti ārammaṇañca anantarañca samanantarañca aññamaññañca upanissayo ca purejāto ca āsevanañca sampayutto ca natthi ca vigato ca.
于事起时，色因律及名法乃自性所生，因五种条件而生，且因四种巨大的共生与分离而现。于此名法中，作为因缘法者是因缘之性，作为主宰法者是主宰之性，作为意志法者是意志作业之性，作为果报法者是果报之性，作为摄取法者是摄取之性，作为根法者是根之性，作为定法者是定之性，作为道法者是道之性，皆依此八种条件而生。后来生者即名法均依先生者所生之心色合聚而一时相续。如此名法与心色合聚依实如法以十四种条件相缘生。此处即使以十种条件，也不会得至任一对象，且无先后相继，无同时存在，彼此之间无因缘，也无先行状态，也无增益状态。此多种情形俱不彰显。
Paṭisandhicittassa ṭhitikālato paṭṭhāya pavattikāle sabbepi nāmadhammā sabbesaṃ utujarūpakalāpānañca āhārajarūpa kalāpānañca ekadhā paccayā honti pacchājātavasena. Etthapi pacchājātavacanena cattāro pacchājātajātikā gahitā honti, sesā vīsati paccayā na labbhanti.
续存心于住时及事发时，名法及其心色合聚及色之摄取合聚皆依一个因缘相续而生，如后来生之法相。此处以后来生者称谓为准，取四个后来生者为所缘，其余二十则无因缘得生。
Sabbesu pana tevīsatiyā rūpakalāpesucattāromahā bhūtā aññamaññassa pañcadhā paccayā honti catūhi mahāsaha jātehi ca aññamaññena ca, sahajātānaṃ upādārūpānaṃ catudhā paccayā honti catūhi mahāsahajātehi . Āhārarūpaṃ sahajātānañca asahajātānañca sabbesaṃ ajjhattarūpakalāpānaṃ āhāra paccayena paccayo hoti. Navasu kammajarūpakalāpesu jīvitarūpaṃ sahajātānameva rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo hoti. Evaṃ ajjhattarūpadhammā ajjhattarūpadhammānaṃ sattadhā paccayā honti. Bahiddhā rūpadhammā pana bahiddhābhūtānaṃ dvinnaṃ utujarūpakalāpānaṃ pañcadhā paccayā hontīti.
于三十三种色合聚中，有四大组成，彼此五种条件相缘，及因四大与彼此由生。依先天顿觉之取缘色法，其四种条件缘四大及四大生，自摄取合聚亦缘色之内外生色采摄取。新生业色法中，生命之色依先天顿觉色，为根色受之条件。如此色法依内在色法，七种相缘。外色则为外色之两种上行色合聚，五种条件相缘。
Rūpakalāpesu paccayaghaṭanānayo niṭṭhito. · 色聚中的缘之组合方式已完成。
Ettha ca paṭṭhānasaddassa attho vattabbo. Padhānaṃ ṭhānanti paṭṭhānaṃ. Tattha padhānanti pamukhaṃ, ṭhānanti paccayo, pamukhapaccayo mukhyapaccayo ekantapaccayoti vuttaṃ hoti. So ca ekanta paccayo ekantapaccayuppannaṃ paṭicca vattabbo.
此处对所说「缘」之意义，应当说明。以缘为依处，缘以首部为缘所，称为首缘、主缘、唯一缘。所依者，正是由此唯一缘所生，如此而成。
Duvidhañhi paccayuppannaṃ mukhyapaccayuppannaṃ nissandapaccayuppannanti. Tattha mukhyapaccayuppannaṃ nāma mūlapaccayuppannaṃ, nissandapaccayuppannaṃ nāma parampara paccayuppannaṃ. Tattha mūlapaccayuppannameva ekantapaccayuppannaṃ nāma. Tañhi attano paccaye sati ekantena uppajjatiyeva, no nuppajjati. Paramparapaccayuppannaṃ pana anekantapaccayuppannaṃnāma, tañhi tasmiṃ paccaye satipi uppajjati vā, na vā uppajjati. Tattha ekantapaccayuppannaṃ paṭicca so paccayo ekantapaccayo nāma. So eva imasmiṃ mahāpakaraṇe vutto. Tato eva ayaṃ catuvīsatipaccayagaṇo ca imaṃ mahā pakaraṇañca paṭṭhānanti vuccati.
所缘可分两种，一为主缘生，谓根本所缘；一为依缘生，谓继承所缘。主缘即唯一所缘，依缘生者称多缘生。其中唯一所缘自身有缘时，必能生起，不生则不可。多缘生者虽有此缘，生不生无定。依唯一所缘生者，即唯一缘生，即如上所言。此即称为本大典中二十四种缘因之缘起门径。
Tattha ekassa purisassa dhanadhaññatthāya lobho uppajjati. So lobhavasena uṭṭhāya araññaṃ gantvā ekasmiṃ padese khettāni karoti, vatthūni karoti, uyyānāni karoti. Tesu sampajjamānesu so puriso bahūni dhanadhaññāni labhitvā attanā ca paribhuñjati, puttadāre ca poseti, puññāni ca karoti, puññaphalāni ca āyatiṃ paccanubhavissati. Tattha lobhasaha jātāni nāmarūpāni mukhyapaccayuppannāni nāma. Tato paraṃ yāva āyatiṃ bhavesu puññaphalāni paccanubhoti, tāva uppannāni paramparaphalāni tassa lobhassa nissandapaccayuppannāni nāma. Tesu dvīsu paccayuppannesu mukhyapaccayuppannameva paṭṭhāne vuttaṃ. Nissandapaccayuppannaṃ pana suttantanayena kathetabbaṃ. Tattha suttantanayo nāma imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassa uppādā idaṃ uppajjatīti evarūpo paccayanayo. Api ca lobho doso mohoti tayo dhammā sakalassa sattalokassapi saṅkhāralokassapi okāsa lokassapi vipattiyā mūlaṭṭhena hetū nāma. Alobho adoso amohoti tayo dhammā sampattiyā mūlaṭṭhena hetūnāmāti kathetabbaṃ. Esa nayo sabbesu paṭṭhānapaccayesu yathārahaṃ veditabbo. Evañca sati loke sabbā lokappavattiyo imesaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ mukhya paccayuppannena saddhiṃ nissandapaccayuppannā eva hontīti veditabboti.
此中一人因财食生贪。贪因起时即起行，入林田间耕作庄园园圃。勤作时获多财产，自己享用，养育子女，作诸善行，其善果报将在未来世应得。此时起贪者名为主缘生名色法。继而未来世中享受其善果，持续获得此果报者名为继承缘生者。在两种缘生中，主缘缘生即所依之缘已说。继承缘生者需以经典中缘起理义来讲解。所谓经典缘起者，谓在此缘起，彼此关系及发生种种事相。贪瞋痴三法为一切众生与一切蕴界及行界、人我界灾难苦根本因。无贪无瞋无痴，即三法全消，一切事物得现盛足之因。此理当如此说，即是诸缘生、主缘生理应确知。如是则善心中一切事因缘起，二十四种缘生依主缘生缘，亦即继承缘生亦现。
Ettāvatā paccayānaṃ atthadīpanā paccayānaṃ sabhāgasaṅgaho paccayānaṃ ghaṭanānayoti tīhi kaṇḍehi paricchinnā paṭṭhānuddesa dīpanī niṭṭhitā hoti.
条件的意义启示为条件，条件的部分汇合，条件的集合统摄，此三重门户相互分明，照应前后，引导说明始终完结。
Mrammaraṭṭhe mौṃjvānagare leḍītīaraññavihāravāsinā mahā therena katāyaṃ paccayuddesadīpanī.
在摩罗国的摩诃多闻城中，住于寒林修行的长老所作此条件相应阐述之所。