3. Adhipatipaccayo · 3. Adhipatipaccayo
3. Adhipatipaccayo3. 增上缘
Duvidho adhipatipaccayo ārammaṇādhipatipaccayo saha jātādhipatipaccayo ca. Tattha katamo ārammaṇādhipatipaccayo. Ārammaṇapaccaye vuttesu ārammaṇesu yāni ārammaṇāni atiiṭṭhāni honti atikantāni atimanāpāni garukatāni. Tāni ārammaṇāni ārammaṇādhipatipaccayo. Tattha atiiṭṭhānīti sabhāvato iṭṭhāni vā hontu aniṭṭhāni vā, tena tena puggalena atiicchitāni ārammaṇāni idha atiiṭṭhāni nāma.
有二种支配因，一是由境界支配因，另一是与生俱来的支配因。其中文境界支配因为何？所谓境界因，即基于境界而生起的各种境界。此处所谓境界，指那些已超越、过度，令心难以满足，且沉重难受的境界。这些即为境界支配因。所谓“超越”，依其本性，无论是称为喜悦的境界，或不喜的境界，都为各人所过于贪爱，那些过于贪爱的境界方为所谓“超越”。
Tāni pana dhammato dve dosamūlacittuppāde ca dve momūha cittuppāde ca dukkhasahagatakāyaviññāṇacittuppāde ca ṭhapetvā avasesāni sabbāni kāmāvacaracittacetasikāni ca rūpārūpa lokuttaracittacetasikāni ca sabbāni atiiṭṭharūpāni ca honti.
这些境界基于法性，有两种由烦恼根生起的心，二种痴昧心，以及因苦而相应生起的身心识所依心。这其中，所有欲界世间诸心及其境界，亦包括出世间境界心，全部皆属超越境界。
Tesupi kāmārammaṇāni garuṃ karontasseva ārammaṇā dhipatipaccayo. Garuṃ akarontassa ārammaṇādhipatipaccayo na hoti. Jhānalābhino pana attanā paṭiladdhāni mahaggatajhānāni ariyasāvakā ca attanā paṭiladdhe lokuttaradhamme garuṃ akarontā nāma natthi.
于其中令欲界境界沉重难受的即为境界支配因。倘若未使之沉重难受，便不构成境界支配因。由禅定所得，自身亲自获得的高妙禅定，圣弟子们自得此出世境界法若未能令人甚为沉重，则不属于此层境界支配因。
Katame dhammā tassa paccayassa paccayuppannā. Aṭṭha lobha mūlacittāni aṭṭha kāmāvacarakusalacittāni cattāri kāmāvacara ñāṇasampayuttakiriyacittāni aṭṭha lokuttaracittāni tassa paccayassa paccayuppannā.
该因所缘起的法为何？是八种以贪欲为本的心，八种善于欲界行为的心，四种包含知识之善行心，八种出世间心，此皆为该因缘起之法。
Tattha lokiyāni chaḷārammaṇāni lobhamūlacittānaṃ paccayo. Sattarasa lokiyakusalāni catunnaṃ ñāṇavippayutta kusalānaṃ. Tāni kusalāniceva heṭṭhimamaggaphalāni ca nibbānañca catunnaṃ ñāṇasampayuttakusalānaṃ. Arahattamaggaphalāni ca nibbānañca catunnaṃ ñāṇasampayuttakiriyānaṃ. Nibbānaṃ aṭṭhannaṃ lokuttara cittānanti.
其中，欲界六种境界为以贪为本的心之因。七种俗世善行心，四种不含知识的善行心，及无余涅槃与四种具知识的善行相应者；还有无余涅槃与四种具知识的正行之法。这八种即为无生法涅槃境界心。
Kenaṭṭhena ārammaṇaṃ, kenaṭṭhena adhipati. Ālambi tabbaṭṭhena ārammaṇaṃ, ādhipaccaṭṭhena adhipati. Ko ādhipaccaṭṭho. Attānaṃ garuṃ katvā pavattesu cittacetasikesu issarabhāvo ādhipaccaṭṭho. Loke sāmikā viya ārammaṇādhipatipaccaya dhammā daṭṭhabbā, dāsā viya paccayuppannadhammā daṭṭhabbā.
何为境界？何为支配？宜依赖之处为境界，具有支配力量者为支配。究竟何者为支配？凡自重己身，令心意诸法起转，具有主宰支配的状态，即为支配。于世间犹如主人般，应见境界支配因之法；如仆人般，应见由因缘所起法。
Sutasomajātake rājā porisādo manussamaṃsaṃ garuṃ karonto manussamaṃsahetu rajjaṃ pahāya araññe vicarati. Tattha manussamaṃse gandharasa dhammā ārammaṇādhipatipaccayo. Rañño porisādassa lobhamūlacittaṃ paccayuppannadhammo. Rājā suta somo saccadhammaṃ garuṃ katvā saccadhammahetu rajjasampattiñca ñāti saṅghañca attano jīvitañca chaṭṭetvā puna rañño porisādassa hatthaṃ upagato. Tattha saccadhammo ārammaṇādhipatipaccayo. Rañño sutasomassa kusalacittaṃ paccayuppannadhammo. Esanayo sabbesu garukatesu ārammaṇesu.
释陀颂生王子，离弃王宫，放弃王国，行住于森林之中。此中以人类相为依止，以天人法为所取缘。王宫中，以贪欲为根本心起生缘。释陀颂王，敬重真实法，依真实法，断舍国财、亲属、僧团及自身生命。于是再入王宫之手中。此时真实法，即以天人法为所取缘而生。释陀颂王心生善念，随之觉缘而起诸境界中之天人法。此即诸重法相中之缘起。
Katamo sahajātādhipatipaccayo. Adhipatibhāvaṃ pattā cattāro dhammā adhipatipaccayo, chando cittaṃ vīriyaṃ vīmaṃsā.
何为同类缘起？当彼缘持之法具足时，有四者为同类缘起者：欲念、心念、精进及分别。
Katame dhammā tassa paccayassa paccayuppannā. Adhipati sampayuttā cittacetasikā ca adhipatisamuṭṭhitā cittajarūpadhammā ca tassa paccayassa paccayuppannā.
此四法，皆为此缘（同类缘）而生。与缘相应者，乃心及心所法；缘所生者，乃心种类法。是故此四与心俱生，俱为同类缘而起。
Kenaṭṭhena sahajāto, kenaṭṭhena adhipati.
何为类缘？何为缘？
Sahuppādanaṭṭhena sahajāto, sahajātānaṃ dhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena adhipati. Tattha sahuppādanaṭṭhenāti yo dhammo sayaṃ uppajjamāno attanā sahajātadhamme ca attanā saheva uppādeti, tassa attanā sahajātadhammānaṃ sahuppādanaṭṭhena.
以共起品为类缘，以对方所摄持为缘。其所谓共起者，乃指法自生之际，彼自行与其类法共同生起，故称共起品。此共起品成为其类法之共起缘。
Abhibhavanaṭṭhenāti ajjhottharaṇaṭṭhena. Yathā rājā cakkavatti attano puññiddhiyā sakaladīpavāsino abhibhavanto ajjhottharanto attano vase vattāpeti, sakaladīpavāsino ca tassa vase vattanti. Tathā adhipatiṭṭhānapattā ime cattāro dhammā attano attano visaye sahajātadhamme abhibhavantā ajjhottharantā attano vase vattāpenti, sahajātadhammā ca tesaṃ vase vattanti. Yathā vā silāthambhe pathavidhātu udakakkhandhe āpodhātu aggikkhandhe tejodhātu vātakkhandhe vāyodhātu attanā sahajātā tisso dhātuyo abhibhavantā ajjhottharantā attano gatiṃ gamāpenti, sahajātadhātuyo ca tāsaṃ gatiṃ gacchanti, evameva adhipatiṭṭhānapattā ime cattāro dhammā attano balena sahajātadhamme attano gatiṃ gamāpenti, sahajātadhammā ca tesaṃ gatiṃ gacchanti, evaṃ sahajātadhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena.
所谓所摄持缘，即统摄推行之意。如同王者，以其功德威力管理诸洲民众，令其循王命生活；诸洲民众亦依附其所。如此，作为立足之处，此四法分别以其力摄持对应类法，共同管理，令其类法遵循而行。如同石柱护持土地、水质、火质、气质，三界元素相依护持而行，类如此，四法以威势摄持其类，令彼类法依此势运行。此即类缘以所摄持缘之由来。
Ettha vadeyyuṃ, yadi sahajātadhammānaṃ abhibhavanaṭṭhena adhipatināma siyā. Evaṃ sati tiṭṭhatu chando, lobho eva adhipatināma siyā, so hi chandatopi balavataro hutvā saha jātadhamme abhibhavanto pavattatīti. Vuccate, bālaputhujjanesu eva lobho chandato balavataro hoti, paṇḍitesu pana chando eva lobhato balavataro hutvā sahajātadhamme abhi bhavanto pavattati. Sace hi lobho eva chandato balavataro siyā, kathaṃ ime sattā lobhassa hatthagatā bhavasampatti bhogasammattiyo chaṭṭetvā nekkhammadhamme pūretvā vaṭṭadukkhato nissareyyuṃ. Yasmā pana chando eva lobhato balavataro hoti, tasmā ime sattā lobhassa hatthagatā bhavasampatti bhogasampattiyo chaṭṭetvā nekkhammadhamme pūretvā vaṭṭadukkhato nissaranti. Tasmā chando eva lobhato balavataro hoti, chando eva adhipati, na lobhoti. Esa nayo dosādīsupīti.
这里可以说，如果天生性相的统治者是贪欲，那么这种贪欲就应该坚守不变。确实，贪欲作为统治者存在，因其力量强大，便随天性起作用。所谓，凡愚人中，贪欲的力量最盛；而智者中，欲望的力量超过贪欲，于是随天性起作用。若说贪欲的力量胜于欲望，何以众生俱已消除贪欲、舍弃世间财产与享乐，而达到出离法，断除轮回苦而解脱？实则因欲望的力量胜于贪欲者故，众生消除贪欲，舍弃世间财产与享乐，从而断除轮回之苦。故欲望为力量之主，欲望即为统治者，而非贪欲。此法名为从烦恼中解除。
Tattha loke mahantesu sudukkaresu purisakammesu paccupaṭṭhitesu ime cattāro dhammā kammasiddhiyā saṃvattanti. Kathaṃ.
在世间，大众中甚为难行且恶劣的人间业，正有四种因缘能成就业力果报。如何成就？
Hīnacchandā bahujjanā mahantāni sudukkarāni purisakammāni disvā nivattacchandā honti. Kātuṃ na icchanti, amhākaṃ avisayoti nirapekkhā ṭhapenti. Chandādhiko pana tādisāni purisakammāni disvā uggatacchando hoti, ativiya kātuṃ icchati, mama visayo esoti adhiṭṭhānaṃ gacchati. So chandena abhikaḍḍhito yāva taṃ kammaṃ na sijjhati, tāva antarā taṃ kammaṃ chaṭṭetuṃ na sakkoti. Evañca sati atimahantaṃpi taṃ kammaṃ ekasmiṃ kāle siddhaṃ bhavissati.
欲望低迷者，见恶劣庞大的人间业，心生退转，不愿作，存有我执，将我们等分别施设；而欲望强盛者，见此类人间业，则生起强烈欲望，强烈想作，坚决执着于我的对象。此人受欲望驱使，直到业果成就之前，不能舍弃此业。如此，即使功德甚大，此业亦必于一时之内成就。
Hīnavīriyā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivatta vīriyā honti, idaṃ me kammaṃ karontassa bahuṃ kāyadukkhaṃ vā cetodukkhaṃ vā bhavissatīti nivattanti. Vīriyādhiko pana tādisāni purisakammāni disvā uggatavīriyo hoti, idāneva uṭṭhahitvā kātuṃ icchati. So cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karonto bahuṃ kāyadukkhaṃ vā cetodukkhaṃ vā anubhavantopi tasmiṃ vīriya kamme nanibbindati, mahantena kammavīriyena vinā bhavituṃ na sakkoti, tādisena vīriyena rattidivaṃ khepento cittasukhaṃ vindati. Evañca sati atimahantaṃpi taṃ kammaṃ ekasmiṃ kāle siddhaṃ bhavissati.
动力不足的人见此类业，便生退转之力，念道「造此业者将致多身苦或心苦」，于是退转。动力强者见此类业，则生起奋发之力，现时即起，坚决想作。此人即便长时造此业，虽经历诸多身心苦，但不会厌烦这动力。无此大力，无法持久造业；凭此大力，则昼夜进行而生心安乐。如此，即使功德甚大，此业亦必于一时之内成就。
Hīnacittā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivattacittā honti. Puna ārammaṇaṃpi na karonti. Cittādhiko pana tādisāni kammāni disvā uggatacitto hoti, cittaṃ vinodetuṃpi na sakkoti, niccakālaṃ tattha nibandhacitto hoti. So cittavasiko hutvā cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karonto bahuṃ kāyadukkhaṃvāpītiādinā chandādhipatinayena vattabbaṃ.
心志低下的人见此类业，便生退转之心，不再着手作。心志强者见此类业，则生起奋发之心，不得安忍，常常被牵挂，心被束缚。此人受心念驱使，虽长时造此业，因欲望为统治者，必然增益身苦及其他等果。
Mandapaññā ca bahujjanā tādisāni kammāni disvā nivattapaññā honti, kammānaṃ ādimpi na passanti, antapi na passanti, andhakāre pavisantā viya honti, tāni kammāni kātuṃ cittaṃpi na namati. Paññādhiko pana tādisāni kammāni disvā uggatapañño hoti, kammānaṃ ādiṃpi passati, antaṃpi passati, phalaṃpi passati, ānisaṃsaṃpi passati. Sukhena kammasiddhiyā nānāupāyaṃpi passati. So cirakālaṃpi taṃ kammaṃ karontotiādinā vīriyādhipatinayena vattabbaṃ. Idha pana mahatiyā kammavīmaṃsāyāti ca tādisiyā kamma vīmaṃsāyāti ca vattabbaṃ.
智慧不足者见此类业，便生退转之慧，既不见业之始，亦不见其终，如同入暗室，心不愿作这些业。智慧盛者见此类业，则生起高明慧，能见业之始、终、果及因缘，能见造业之多种善法。此人因欲力为主，虽长时造业亦不断绝。此处当应论及业力之大检验及此类业力之审议。
Evaṃ loke mahantesu sudukkaresu purisakammesu paccupaṭṭhitesu ime cattāro dhammā kammasiddhiyā saṃvattanti. Imesañca catunnaṃ adhipatīnaṃ vijjamānattā loke purisavisesā nāma dissanti, sabbaññubuddhā nāma dissanti, sabbaññubodhisattā nāma dissanti, paccekabuddhā nāma dissanti, paccekabodhisattānāma dissanti, aggasāvakānāma mahāsāvakā nāma sāvakabodhisattā nāma dissanti. Lokepi evarūpānaṃ purisavisesānaṃ vasena satta lokassa atthāya hitāya sukhāya paññāsippavisesā ca paribhogavatthuvisesā ca dissantīti. Adhipatipaccayadīpanā niṭṭhitā.
在世间诸多恶行重大而难治的人的行为中，有这四种现象是必然随业而生的。而且这四者中之主宰显现于世，称为特异人者；被称为全知觉者；被称为全知道果的应供者；被称为辟支佛；被称为辟支道果；被称为上首弟子中的众多大弟子，也称为弟子道果。世间亦因这类特异人之存在，而成为七重世界的利益、利益众生及幸福的根源与所依，且成为诸多智慧的故所，具有特别的利益功用。对诸主宰及其相应因缘之说明，至此已经完毕。