三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页›藏外›随灯论›5. Vīthimuttasaṅgahaanudīpanā

5. Vīthimuttasaṅgahaanudīpanā · 5. Vīthimuttasaṅgahaanudīpanā

34 段 · CSCD 巴利原典
5. Vīthimuttasaṅgahaanudīpanā5. 离路心摄复注
§143
143. Vīthimuttasaṅgahe . ‘‘Pavattisaṅgahaṃ’’ti cittuppādānaṃ pavattākārakathanasaṅgahaṃ. ‘‘Paṭisandhiyaṃ’’ti paṭisandhikāle. ‘‘Tesaṃ’’ti citta cetasikānaṃ. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Tadāsannatāyā’’ti tāyapaṭisandhiyā āsannatāya. ‘‘Taṃ gahaṇene vā’’ti sandhiggahaṇena eva sandhivacanena eva. ‘‘Visayappavatti nāmā’’ti kamma kammanimittādīnaṃ visayānaṃ dvāresu āpātā gamana vasena pavatti nāma. ‘‘Maraṇuppattiyaṃ eva siddhā’’ti maraṇuppattiyaṃ javanesu eva siddhā. Etena maraṇuppatti vidhānaṃ javanappadhānaṃ hoti, na cutippadhānanti dīpeti. Na hi tasmiṃ vidhāne tassaṃ cutiyaṃ visayappavatti vacanaṃ nāma atthi. Javanesu eva atthi. Sā pana cuti tasmiṃ bhave ādimhi paṭisandhi pavattiyā siddhāya sijjhati yevāti. ‘‘Tesaṃ’’ti vīthimuttānaṃ. ‘‘Bhavantī’’ti pātubbhavanti. ‘‘Tato’’ti ayato. ‘‘Gantabbā’’ti paṭisandhiggahaṇavasena upapajjitabbā. ‘‘Gacchantī’’ti pavattanti. ‘‘Tiro’’ti tiriyato. ‘‘Añchitā’’ti gatā pavattā, āyatā vā. ‘‘Samānajātitāyā’’ti tiracchāna gatajāti vasena samānajāti bhāvena. ‘‘Yuvantī’’ti missī bhavanti. ‘‘Sukhasamussayato’’ti sukhasamudāyato. ‘‘Dibbantī’’ti vijjotanti. ‘‘Iti katvā’’ti iti vacanatthaṃ katvā uparidevā surāti vuccantīti yojanā. ‘‘Vepacittipahārādādayo’’ti vepacitti asurinda pahārādaasurindādike devāsure. ‘‘Surappaṭi pakkhā’’ti tāvatiṃsādevappaṭipakkhā. ‘‘Surasadisā’’ti tāvatiṃsādeva sadisā. ‘‘Vemānikapete’’ti vemānika nāmake pete. ‘‘Vinipātike’’ti vinipātika nāmake duggata devajātike. Tesaṃ pavatti upari ‘vinipātikāsurānañcā’ti pade āvi bhavissati. ‘‘Tepī’’ti lokantarika nerayika sattāpi. ‘‘Kālakañcikapete’’ti kālakañcika nāmake pete. Evaṃ kathāvatthu pāḷiyaṃ āgatā vessabhu ādayo yamarājānopanāti sambandho. Vessabhū ca notti ca somo ca yamo ca vessavaṇo ca iti ime petti rājāno. ‘‘Rajja’’nti rājabhāvaṃ rājakiccaṃ. Ye ca yakkharakkhasā nāma karontā vicarantīti sambandho. ‘‘Kurūrakammakārino’’ti luddakammakārino. ‘‘Revati vimāne’’ti revati vimāna vatthumhi. ‘‘Ito’’ti manussa lokato, sugatibhavato vā. Tehi yakkha rakkhasā nāma bhūmaṭṭhakāpi santi, ākāsaṭṭhakāpi. ‘‘Nānākammakāraṇāyo’’ti dvattiṃsa vidhāni kammakaraṇa kiccāni. Tesampi nirayapālānanti sambandho. ‘‘Tissannaṃ’’ti tissannaṃ apāyabhūmīnaṃ. Apāyabhūmi.
143. 道途出入的总集。所谓『发起总集』，指意念产生的发起、发起的形态及其言说的总集。所谓『再生』，指转生之时。『彼等』，指意念及心所法。在《分辨篇》中，所谓『那时的临近』，指转生时的临近。所谓『以此抓取』，指以粘连或附着的方式抓取转生之法。所谓『境界的发生』，是指行为业、业缘等境界的门户出现，形成活动的状况。『仅于死亡再生时成立』，指死亡再生的刹那是迅疾的，因而成立此理，此因在迅疾界成就，而非所谓断时的生起。因为在此转生规章中，没有所谓断灭时的境界发生的说法，只有在迅速界内存在。所谓断灭者，是指此中存有的生死之初，以再生转生的连贯性为根本。『彼等』，指释迦百道中脱离的众生，道理成立者。『生起』，即现前出生。『然后』，指在过程中。『必当前往』，指应当以附着方式转生。『去者』，即出发、发生。『反向』，指背向过去。『归属各种异相生』，意指处于三界六道中的非人境界的众生具有同一性质。『年轻者』，指未老者。『出离于苦乐的集处』，即从苦集出离。『光明者』，意指觉知显现。『如此成说』，意为如此语义立成，称为结合。『忿怒恶鬼等』，指愤怒的鬼神类众生。『天鬼的左右派系』，指三十三天的天人一方之军。『天人部队』，即三十三天的护法神。『鬼名为伐魔尼迦』，鬼名曰伐魔尼迦。『堕落鬼名为毗尼帕提迦』，即地狱堕落的鬼族名。其发起上方出现『堕落鬼以及其他鬼族』此语。『三界众生』，包含十方世界中的鬼、地狱等。『时节颠倒鬼名卡拉坎其迦』，指时间颠倒而生的鬼。如此事理之出处，是根据巴利经典记载，婆罗门韦萨布等及阎魔王的缘起相续。韦萨布与诺提、娑摩、阎摩及韦萨婆纳，即此五鬼王。『王权』，意为王者之位及其王事。且说这些鬼神护法者皆在此游行移动。『蛮力者行恶』，即做剥夺他物之人。『雷瓦帝天宫中者』，居于雷瓦帝天宫内。『此处』，指人间世界或善处。其下有地上守护鬼及天空守护鬼。『多种作业缘故』，谓三十二种业因及业务。此等亦是地狱守护者。『沉沦之处』，指沉沦于地狱的界域。
Ussito mano etesanti vā, ussanno mano etesanti vā, dvidhāviggaho. ‘‘Ussito’’ti uggato. ‘‘Ussanno’’ti vipulo. Kasmā tikkhatara cittā hontīti vuttanti āha ‘‘paripuṇṇānaṃ’’tiādiṃ. Pubbavākye ananta cakkavāḷasādhāraṇa vasena vuttattā puna ‘‘imasmiṃ’’tiādi vuttaṃ. Vattabbaṃ natthi. Idheva sabbaññu buddhādīnaṃ uppannatoti adhippāyo. ‘‘Adhiggaṇhantī’’ti adhikaṃ katvā gaṇhanti. ‘‘Sūrā’’ti pāpakalyāṇa kammesu sūracittā. ‘‘Satimanto’’ti vipulassatikā. ‘‘Idha brahmacariyavāso’’ti idheva sikkhattayapūraṇa saṅkhātassa brahmacariyavāsassa atthitā. ‘‘Mariyādadhammesū’’ti lokacāritta dhammesu. ‘‘Dhataraṭṭho’’ti dhataraṭṭho mahārājā. Evaṃ viruḷhakotiādīsu. ‘‘Gandharukkhādhi vatthā’’ti gandharukkhesu ajjhāvutthā. ‘‘Kumbhaṇḍā’’ti kuvuccati pathavī. Pathavi gatāni ratanabhaṇḍāni yesaṃ teti viggaho. ‘‘Dānavarakkhasā’’ti danunāmadevadhītāya apaccanti atthena dānava nāmakā rakkhasā. Avarujjhanti antarāyaṃ karontīti avaruddhakā. ‘‘Vigaccharūpo’’ti vipannavaṇṇo. ‘‘Nihīnakammakatā’’ti nihīnānipāpakammāni katvā āgatā. Kācigandhappiyo jāyantīti sambandho. Yāgandhappiyo joginīti ca vuccanti, juṇhāti ca vuccantīti sambandho. ‘‘Abhilakkhitarattīsū’’ti abhiññātarattīsu. Uposatharattīsūti vuttaṃ hoti. ‘‘Gocarappasutakāle’’ti gocaratthāya vicaritakāle. ‘‘Jutiatthenā’’ti vijjotanaṭṭhena. Vasūni dhanāni dhārentīti vasundharā. Vasundharā ca te deva yakkhā cāti viggaho. ‘‘Nāgātveva vuccantī’’ti pāḷiyaṃ nāgesu saṅgayhantīti adhippāyo. ‘‘Yā’’ti yā bhummadevayakkha jātiyo. ‘‘Yāsaṃ’’ti yāsaṃ bhummadeva yakkhajātīnaṃ. ‘‘Kīḷāpasutavasenā’’ti bodhisattānañca buddhānañca acchariya dhammajātakāle ugghosana kīḷākammavaḍḍhanavasena. ‘‘Yāsañca mantapadānī’’ti yāsaṃ niggaha paggahapūjanādi vasena pavattāni mantapadāni. ‘‘Tesū’’ti + tesu catūsu avaruddhakesu. ‘‘Kīḷāsoṇḍavasenā’’ti kīḷādhuttavasena. ‘‘Ghāsasoṇḍavasenā’’ti khādanabhuñjana dhuttavasena. Soṇo vuccati sunakho. ‘‘Satte’’ nerayike vā petevā. ‘‘Kāmañca hotī’’ti kiñcāpi hotīti attho. ‘‘Nibandhanokāso’’ti niccasambandhanokāso. ‘‘Samudāgatesū’’ti paramparato āgatesu. ‘‘Devarājaṭṭhānesū’’ti imasmiṃ cakkavāḷe tāvatiṃsābhavane devarājaṭṭhānesūti adhippāyo. ‘‘Pāḷiyaṃ evā’’ti dīghanikāye janavasabhasuttapāḷiyaṃ eva. Yacchanti niyacchanti etthāti yāmo. ‘‘Niyacchantī’’ti aññamaññaṃ issāmacchariya mūlakehi kalahabhaṇḍanādīhi vigacchantīti attho. ‘‘Taṃ sahacaritattā’’ti tena yāma nāmakena issaradevakulena niccakālaṃ saha pavattattā. ‘‘Vasaṃ vattentī’’ti icchaṃ pūrentīti vuttaṃ hoti.
心意高昂或广博之意，此二词合称。所谓高昂，乃指情绪振奋。广博，指心量广大。何故心意异常较敏锐？此处曰，『充足』等前文所言，因之前所述，按大众通行的世间说法，已有明说，故不再赘述。此处诸佛乃至一切全知者，皆为此之所在称。所谓‘加持’，意谓增益并摄取。恶业之心即‘恶醉’心。所谓‘具念’者，念力强盛。此处之‘此即梵行住所’，乃指修学圆满所称的梵行住处。‘在俗世道德行为’者，即世俗教行。‘大国君’乃某雄王。诸如‘大佛音’中所述。‘树满林上层’意指树冠层。‘吉祥鬼神’所谓果真形迹。‘魔鬼’意为地面。‘地上珠宝宝库’，聚集宝物之所。‘魔鬼’意为障碍者，阻隔者。‘色坏相貌’为容色暗淡者。‘恶行无能之徒’指行恶而无力者。‘好香者，此有称谓’与瑜伽士之说明相关，实际含义是指为香可爱之物者。‘受持戒律者’即律法遵守者。‘吉祥鬼神’乃守护多种法门者。以上有如圣者与佛说故事时奇迹显现的沙门印迹增益之意。‘世间聪慧者’亦有记载。‘鬼族’的含义，即述凡间神灵护卫及鬼神种姓。‘以咒法及礼仪维护’者，谓依因缘进行礼敬与守护。此于四大皇天属空气鬼神。‘千处之灵’意指罗刹神。‘诸鬼守护者’及其所在之地。以上所述，即为净化诸恶鬼神及余神等状况。
‘‘Pure’’ti sammukhaṭṭhāne. Taṃ pana ṭhānaṃ uccaṭṭhānaṃ nāma hotīti āha ‘‘ucceṭhāne’’ti. ‘‘Sahasso brahmā’’tiādīsu attano sarīrobhāsena sahassaṃ cakkavāḷa lokaṃ pharanto sahassonāmāti aṭṭhakathāyaṃ adhippetaṃ. Kuladevatāyo nāma kula parampara pūjita devatāyo nāma. ‘‘Upaṭṭhahantī’’ti yuttaṭṭhāne devavatthu devamālakāni katvā samaye samaye tattha gantvā gandhamālādīhi pūjenti, vandanti, thomenti, varaṃ patthentīti attho. ‘‘Upaṭṭhakā evasampajjantī’’ti upaṭṭhakamattāvahontīti adhippāyo. ‘‘Kassacī’’ti kassaci heṭṭhimassa. ‘‘Tatthā’’ti tāsu brahmabhūmīsu. Puna ‘‘tatthā’’ti tasmiṃ dutīyatale. ‘‘Ābhā’’ti sarīrābhā. Niccharanti aṅgapaccaṅgehi niggacchanti. ‘‘Acala saṇṭhitā’’ti dutīya tale viya calitā na hoti. Atha kho acala saṇṭhitā. ‘‘Tesaṃ’’ti tesaṃvādīnaṃ pāṭhe. Brahmapārisajjātiādikaṃ nāmaṃ nasiddhaṃti yojanā. ‘‘Iñjanajātikehī’’ti calanajātikehi. ‘‘Heṭṭhimatalānaṃ iñjitaṃ puññapphalaṃ atthīti sambandho. ‘‘Āneñja jātikenā’’ti acalanajātikena upekkhājhānena nibbattānaṃ catutthatalānaṃ. ‘‘Kenaci antarāyenā’’ti tejosaṃvaṭṭādikena antarāyena. ‘‘Etthapī’’ti etasmiṃ catutthatalepi. ‘‘Āyu vemattatāyā’’ti āyuppamāṇanānattassa. ‘‘Oḷārikānaṃ’’ti idaṃ pakatiyā oḷārika sabhāvatāya vuttaṃ. Na sukhumānaṃ atthitāya. Natthi vihaññanaṃ etesanti avihā. Kiṃ vihaññanaṃ nāmāti āha ‘‘samathavipassanā kammesu avipphārikatā pattī’’ti. Cittassa avipphāratā pajjanaṃ nāma natthīti vuttaṃ hoti. ‘‘Pasāda dibba dhamma paññā cakkhūhī’’ti ‘pasāda cakkhu, dibbacakkhu, dhammacakkhu, paññā cakkhū, hi. Tattha pasādacakkhu eva idha dibbacakkhūtipi vuccati. ‘‘Dhamma cakkhū’’ti heṭṭhimamaggaññāṇaṃ. ‘‘Paññā cakkhū’’ti vipassanā ñāṇapaccavekkhanāñāṇehi saddhiṃ avasesaṃ sabbaññāṇaṃ. ‘‘Rūpīnaṃ sattānaṃ’’ti rūpakāyavantānaṃ sattānaṃ. ‘‘Kaniṭṭhabhāvo’’ti appatarabhāvo. ‘‘Anāgāmimaggaṭṭhassapi paṭikkhepo’’ti sakadāgāmibhāveṭhatvā bhāventasseva anāgāmimaggo uppajjati. No aññathāti āha ‘‘sakadāgāmīnaṃ paṭikkhepenā’’tiādiṃ.
『之前』指现前地点。此处又称为高台，称作『高处』。释迦尊者亲训云，诸如大梵王等，借自身身形遮护圣法世界，即多众王身。所谓『家族诸神』者，即被家族世系敬奉的诸护法神。『侍奉者』，指在祭典现场为神明准备花环，时常前往祭坛，用芳香花环奉献，致敬，行香，受祝福。『仅侍奉着』谓仅止于侍奉程度。意思是说。《注疏》作此说明。『某地主』者，指某地境界。『那里』乃指诸梵界。又指第二层天。『光辉』，指身体光明。其四肢发出光明。『静止不动之意』，意为天界第二层安定不动。说：天界无动静。『关于彼等』，指此诸说者。说明所谓梵界遥远庄严，非凡之境。『第四地显现如是静止』，指有不动境界的谓说。『某种障碍』，指迷惑之障碍。此中有云，『此处第四地发起禅定，看破诸念，起无少动』。所谓寿命之有限，指生命时间上的限制。说『不柔软的』，意谓此处非一般柔软之地。无变动意，意谓此界不动摇。所谓无烦恼，是指在止观修行中心不散乱。此为止观法中之精神安定。无蔽障意，指知道止观无分散状态，称为清净相。『以诸胜处智慧眼透视诸天』，此乃圣行中智慧眼所见之显示。
Bhūmicatukkaṃ niṭṭhitaṃ. · 地四法已竟。
§144
144. Bhavantare okkamanti etāyāti okkantīti piyujjati. ‘‘Sotarahito’’ti pasādasotarahito. Evaṃ sesesupi. ‘‘Āsittakādibhāvenā’’ti āsittakapaṇḍakādi bhāvena. ‘‘Dvīhi byañjanehī’’ti dvīhi nimittehi. ‘‘Vibacchavacano’’ti vipannavacano. ‘‘Vatthu vipannassā’’ti ettha ‘‘vatthū’’ti sambhāra cakkhu vuccati. Tassa ādito paṭṭhāya vipannattā tena samannāgato puggalo vatthuvipannoti vuccati. ‘‘Tassa tassā’’ti cakkhuso tādikassa .‘‘Pasūtiyaṃ yevā’’ti vijāyamānakāleyeva. ‘‘Paññāveyyattiyabhāvassā’’ti ettha byattassa bhāvo veyyattiyaṃ. ‘‘Byattassā’’ti pharaṇaññāṇassa puggalassa. Paññā saṅkhātaṃ veyyattiyaṃ assāti viggaho. Dvihetuka tihetukānaṃpi na sakkā niyametunti sambandho. Kathaṃ na sakkāti āha ‘‘mātukucchimhi vipatti nāma natthī’’ti. Katamesaṃ vipattīti. Uppannānampi cakkhu sotānaṃ vipatti. Kenakāraṇena vipattīti. Parūpakkamenavā mātuyā visama payogena vā nānābādhena vā vipattīti yojanā. Dhātupāṭhe yakkha pūjāyaṃti paṭhitattā ‘‘pūjanīyaṭṭhenā’’ti vuttaṃ. Etena yakkhitabbā pūjitabbā yakkhāti dasseti. Ye pana kicchajīvikapattā vicaranti, te bhūmassitā nāma hontīti yojanā. ‘‘Bhūmissitā’’ti pāṭhe bhūmiyaṃ sitā nissitāti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘puññanibbattassā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Virūpā hutvā’’ti te vaṇṇatopi dubbaṇṇā honti. Saṇṭhānatopi dussaṇṭhānā. Jīvikatopi kicchajīvikātiādinā vipannarūpā hutvā. ‘Vivasā hutvā nipatantī’ti vinipātikātipi vadanti. Vivasāti ca attano vasena icchāya vināti attho. ‘‘Vivittaṭṭhānesū’’ti janavivittesu ṭhānesu. Pariyesitvā vā jīvitaṃ kappenti. Pīḷetvā vā jīvitaṃ kappenti. Tāsetvā pīḷetvā vā jīvitaṃ kappentīti yojanā. ‘‘Vemānikapetāpī’’ti attano puññanibbattaṃ dibbavimānaṃ yesaṃ atthi, te vemānikā. Te pana puññāpuññamissaka kammena nibbattattā keci divā dibbasukhaṃ anubhavanti, rattiṃ petadukkhaṃ. Keci rattiṃ dibbasukhaṃ anubhavanti, divā petadukkhanti. Parehi dattaṃ dinnaṃ puññapphalaṃ upanissāya jīvantīti paradattūpajīvino. ‘‘Parehi dinnaṃ puññapphalaṃ’’ti ñātakehi puññaṃ katvā idaṃ me puññaṃ petānaṃ kālaṅkatānaṃ ñātīnaṃ dedhīti evaṃ dinnaṃ puññapphalaṃ. ‘‘Sakalacakkavāḷapariyāpannā ekabhūmakā’’ti yathā tāvatiṃsābhūmi nāma sabba cakkavāḷesupi atthi. Sabbāpi dibbena vassasahassena ekaāyu paricchedo hoti. Imasmiṃ cakkavāḷe vattabbaṃ natthi. Na tathā nirayesu vā tiracchāna yoniyaṃ vā pettivisayevā asurakāyevā manussesuvā bhummadevesu vā ekaparicchedo nāma atthi. Catunnaṃ apāyānaṃ āyuppamāṇa gaṇanāya niyamo natthīti vuttaṃ, na nu brahma saṃyutte kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhagavatā vutto dasannaṃ nirayānaṃ visuṃ visuṃ atthīti. Saccaṃ atthi. Te pana dasanirayā avīciniraye pariyāpannā hutvā tassa padesamattā honti. Na tehi pade samattehi sakalo avīcinirayo niyatāyu parimāṇoti sakkā vattuṃ. Api ca sopi tesaṃ āyuparicchedo avīcibhūmiyā niyāmena siddho na hoti. Tena tena kammaviseseneva siddho. Tasmā yaṃ vuttaṃ ‘‘tattha yebhūyyena kammappamāṇattā’’ti, taṃ su vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tattha nirayesū’’tiādiṃ. ‘‘Evaṃ sante’’ti na itara dīpavāsīnaṃ āyukappassa ārohaṇañca orohaṇañca atthīti vutte satīti attho. Samācāro nāma dasasucaritāni. Visamācāro nāma dasaduccaritāni. Tesaṃ nissandabhūtā sampattivipattiyoti sambandho. ‘‘Tesaṃ pī’’ti itara dīpavāsīnaṃpi. So evaparicchedoti āpajjati. Na ca sakkā tathā bhavituṃ. Ādikappakāle sabbesampi catudīpa vāsīnaṃ asaṅkhyeyyāyukatā sambhavatoti. Atha itaradīpavāsīnampi āyukappassa ārohaṇaṃ orohaṇañca atthi. Evaṃ sati, etarahipi tesaṃ āyukappo jambudīpavāsīnaṃ āyukappena ekagatiko siyāti codanā. Nissandamattattātiādi parihāro. Natthi idaṃ mama idaṃ mamāti pavattā pāṭipuggalikataṇhā etesanti ‘‘amamā’’. ‘‘Apariggahā’’ti puttadārādipariggaharahitā. ‘‘Uparime cātumahārājike’’ti ākāsaṭṭhakacātumahārājike. Dive devaloke siddhāni dibbāni. ‘‘Yāva nimirājakālā’’ti yāva amhākaṃ bodhisattabhūtassa nimirañño uppannakālā. Kassa pabuddho purime antarakappe uppanno. Nimirājā pana imasmiṃ antara kappe uppanno. ‘‘Manussa lokehi paññāsavassāni cātumahārājike ekodibbarattidivo hotī’’tiādi abhidhamme dhamma hadaya vibhaṅge āgatanayena vutto. Catugguṇavacane. ‘‘Uparimānaṃ’’ti uparimānaṃ devānaṃ. Ekaṃ vassasahassaṃ āyuppamāṇaṃ hotīti sambandho. ‘‘Dve’’ti dve vassasahassāni. ‘‘Aṭṭhā’’ti aṭṭhavassasahassāni. ‘‘Heṭṭhimānaṃ’’ti heṭṭhimānaṃ devānaṃ. ‘‘Uparimānaṃ’’ti uparimānaṃ devānaṃ. Yāme eko rattidivotiādinā yojetabbaṃ. ‘‘Cattārī’’ti manussaloke cattāri vassasatāni. Evaṃ sesesu. ‘‘Ādianta dassanavasenā’’ti cātumahārājike manussavassagaṇanā dassanaṃ ādidassanaṃ nāma. Idāni vasavattiyaṃ manussavassagaṇanā dassanaṃ anta dassanaṃ nāma.
144. 这些词汇称为流入，就像流入的水汇合。所谓『断绝耳』，是指断绝耳根的听觉。其余词义亦然。『由疾病及其他』，指疾病、年老等含义。『两种标记』，指二种因缘。该词意为堕落。『事物分裂的语词』，意指分裂之说。『事物堕落处』，此处『事物』称为眼睛的聚集体。彼处的第一基点因堕落而被完全裹覆者，称为『事物堕落』。『其者之自身』指眼睛或诸根所指。『正如牛胎出水』，指受生过程。『由智慧之分散』，此处分散意指智慧疲弱。分散者即具通达福德智慧之人。智慧断绝，意指智慧衰退。『不二因果之见』，指无法约束两因之见。论曰，『母坟之意处无此堕落之说』。言何处有此堕落？即眼耳等感官的堕落。因由他因作用而生，如母亲体内状况不调所致。『鬼神祀奉之境』共称为祭礼场所。故此令人生敬奉仪式。作敬奉之鬼神。彼等多为艰难生活者，称为土地守护神。『土地守护者』指守护大地的精灵及神灵。『体色破损者』，指色相难看。性质散乱不聚。『生活艰难者』，指因业受苦者。『分散乃如雨滴般落下』，谓佛语亦称为堕落。『居住之地』，指居民众散乱之所。『被迫走遍』，或苦苦生存。『其自称为水轮』，指世界循环。此皆地狱、鬼道等恶趣众生之缘起、因缘。『复数之意』亦指恶趣众生。
Na atidubbalaṃti nātidubbalaṃ. ‘‘Taṃ’’ti taṃ avitakka avicāramattajhānaṃ. ‘‘Bhūmantare’’ti pathamajjhānabhūmito aññissaṃ dutīyajjhānabhūmiyaṃ. Kappavacane. Kappīyati vassa, utu, māsa, pakkha, ratti, divā, divasena paricchijjīyatīti kappo. Kappīyanti vā nānādhammappavattiyo atītā divasena paricchijjīyanti etenāti kappo. Kālo. Mahanto kappoti mahākappo. Vassānaṃ satabhāgehipi sahassabhāgehipi satasahassabhāgehipi saṅkhātuṃ asakkuṇeyyoti asaṅkhyeyyo. Ekassa asaṅkhyeyyassa antare dissamāno kappo antarakappo. Sattānaṃ nānāāyuparicchedo āyukappo. So pana manussānaṃ dasavassāyukakāle dasavassena paricchinno. Nevasaññā devānaṃ niccakālaṃ caturāsīti kappasahassehi paricchinno. Antarakappo nāma cūḷakappā vuccantīti sambandho. Vīsatippabhedā cūḷakappā vuccantīti keci vadantītiādinā yojanā. ‘‘Ye’’ti ye catusaṭṭhiyādibhedā antarakappā. ‘‘Yathāvinaṭṭhaṃ’’ti vinaṭṭhappakārena vinaṭṭhappakatiyā. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭo. ‘‘Yathāvivaṭṭaṃ’’ti vivaṭṭappakārena vivaṭṭappakatiyā. Accayena atikkamanena. Haraṇena apanayanena. ‘‘Tatthā’’ti tasmiṃ kappavacane. Aṭṭhakathāyaṃ vuttattāti sambandho. ‘‘Tejenā’’ti agginā. ‘‘Saṃvaṭṭatī’’ti vinassati tadā. ‘‘Heṭṭhā’’ti heṭṭhāloko. ‘‘Catusaṭṭhivāresū’’ti niddhāraṇe bhummavacanaṃ.
不谓过于软弱，亦非极端脆弱。所谓『彼』，指未加思虑之后的禅定。所谓『禅定之地』，指初禅所在地，或他处第二禅地。关于劫数，意谓风、雨、月、季度、昼夜均属劫的范畴。此种劫无有定数，因诸法生灭俱时亦随之劫数。大劫，谓宽广之劫。诸百劫、千劫均难计数，谓为无数。显现于无限无数间之劫，称为中劫。诸生有不同寿命变化，谓为寿命劫。人间则以十年寿命计。天界众生寿命以四万八千劫计。中劫，亦称为小劫，有划分之别说。俗称六十四类中劫。所谓按变易而分类。增长称为生起，以增法转动。曰此于劫中。火以热毁，谓归于无余。地界位。六十四年一轮回。
Gāthāsu. ‘‘Sattasattaggināvārā’’ti sattasattavārā agginā vinassanti. Athavā, bhummatthe paccattavacanaṃ. Sattasusattasuvāresu loko agginā vinassatīti yojanā. Tenāha ‘‘aṭṭhame aṭṭhame’’ti. ‘‘Dakā’’ti udakena. Aṭṭhame aṭṭhamevāre loko dakena vinassatīti yojanā. Yadā catusaṭṭhivārā puṇṇā, tadā eko vāyuvāro siyā. Tattha ‘‘tadā’’ti tasmiṃ catusaṭṭhivāre. ‘‘Vivaṭṭamānaṃ’’ti saṇṭhahamānaṃ. ‘‘Vivaṭṭatī’’ti saṇṭhahati. ‘‘Saṃvaṭṭamānaṃ’’ti vinassamānaṃ. ‘‘Saṃvaṭṭatī’’ti vinassati. ‘‘Dve asaṅkhyeyyānī’’ti aḍḍhadvayaṃ ekaṃ asaṅkhyeyyanti katvā upacārena vuttaṃ. Yathātaṃ-ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti. ‘‘Upaḍḍhenā’’ti udakavāre heṭṭhimabhūmīsu udakena vinassamānāsu dutīyajjhānabhūmi na tāva vinassati. Saṃvaṭṭakappepi cirakālaṃ tiṭṭhateyeva. Idaṃ sandhāya vuttaṃ. Sabbañcetaṃ labbhamānattā vuttaṃ. Asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttanti. Idameva pamāṇanti.
颂诗云，『七七重重火海』，意谓七七多重之火海以火而毁灭。或作地为本语，释曰：七七岁月之内地界毁灭以火。故云『第八第八』。所谓『水』，即水灾，于第八年第八日地界毁灭之意。于第六十四年圆满时，且有风暴。所谓『那时』，指六十四年周期之災难。『展开』，意为摧毁。『摧毁』，意为消灭。两亿计以此明说。火海七八劫。『不灭情形』，指水灾下，第二禅天层尚未毁灭。『因水灾灭地』，二禅天层依水灾消亡，然短于地界存续期。此皆解释。全体证据即是如此。无数劫之说即为依据。此即其定量。
Paṭisandhicatukkaṃ niṭṭhitaṃ. · 结生四法已竟。
§145
145. Kammacatukke. ‘‘Janetī’’ti ajanitaṃ janeti. Pātubhāveti. ‘‘Upatthambhatī’’ti janitaṃ upatthambhati. Ciraṭṭhitikaṃ karoti. ‘‘Upapīḷetī’’ti janitaṃ upapīḷeti, parihāpeti. ‘‘Upaghātetī’’ti upacchindati. ‘‘Kaṭattā rūpānaṃ’’ti kaṭattānāmakānaṃ kammajarūpānaṃ. ‘‘Kammapathapattāvā’’ti ettha paṭisandhijanena sati, sabbampi kammaṃ kammapathapattaṃ nāma hotīti daṭṭhabbaṃ. Vipaccitthāti vipakkaṃ. Vipakkaṃ vipākaṃ yesanti vipakka vipākā. Upatthambhamānā pavattati. Sayaṃpi paccayalābhe satīti adhippāyo. ‘‘Aladdhokāsassā’’ti idaṃ nidassana mattaṃ. Laddhokāsassapi upatthambhanaṃ nāma icchitabbameva. Aññaṃ akusalakammaṃ okāsaṃ labhatīti yojanā. ‘‘Cāyaṃ’’ti ce ayaṃ. ‘‘Kālaṅkariyā’’ti kālaṃkareyya. ‘‘Assā’’ti imassa puggalassa. ‘‘Pasāditaṃ’’ti pasannaṃ. ‘‘Padūsitaṃ’’ti paduṭṭhaṃ. Pubbe ‘maraṇāsanna kāle’ti vuttattā idha ‘pavattikālepī’ti vuttaṃ. ‘‘Etaṃ’’ti kammantarassa upatthambhanaṃ. ‘‘Jīvitaparikkhāre’’ti jīvitaparivāre paccaye. ‘‘Samudānetvā’’ti samāha ritvā .‘‘Etthā’’ti upatthambhaka kammaṭṭhāne. Khandhasantānassa upabrūhananti sambandho. ‘‘Vuttanayenā’’ti ‘jīvitantarāye apanetvā’tiādinā vuttanayena. Khandhasantānassa ciratarappavattinti sambandho. ‘‘Vuttappakārā’’ti ‘vipaccituṃ aladdhokāsāvā vipakka vipākā vā sabbāpi kusalā kusala cetanā’ti evaṃ vuttappakārā. ‘‘Dubbalataraṃ katvā vā vibādhamānā’’ti upapīḷaka kammakiccaṃ vuttaṃ. ‘‘Janaka kammassa dubbala āyūhanakāle’’ti samuccayanakāle. ‘‘Vihata sāmatthiyaṃ’’ti vināsitasattikaṃ. ‘‘Mahesakkhesū’’ti mahānubhāvesu. ‘‘Upatthambhakampi tabbipariyāyena veditabbaṃ’’ti upapīḷaka kammato vipariyāyena veditabbaṃ. ‘Uparibhūmi nibbattakampi samānaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ nibbattetī’tiādīsu ‘heṭṭhābhūmi nibbattakampi samānaṃ uparibhūmiyaṃ nibbattetī’tiādinā vattabbanti adhippāyo. Ajātasatturājavatthumhi tassa rañño pitughātakammaṃ mahāavīciniraye nibbattanakampi samānaṃ pacchā buddhu paṭṭhāna kammena bādhīyamānaṃ vihatasāmatthiyaṃ hutvā taṃ ussadaniraye nibbatteti. Khandhasantānassa vibādhanaṃ nāma sattassa dukkhuppatti karaṇanti sambandho. Kathaṃ gomahiṃsādīnaṃ puttadārañātimittānañca vipattikaraṇaṃ tassa sattassa upapīḷaka kammakiccaṃ bhaveyya. Aññohi so puggalo, aññe gomahiṃsādayo. Na ca aññena kataṃ kammaṃ aññesaṃ sattānaṃ dukkhuppattiṃ vā sukhuppattiṃ vā kareyyāti codanā. Duvidhantiādinā taṃ vissajjeti. Ānanda seṭṭhivatthumhi. Soseṭṭhi mahāmacchariyo ahosi. Aññepi dānaṃ dente nīvāresi. So tato cavitvā ekasmiṃ gāmake ekissā itthiyākucchimhi jāto. Tassa jātakālato paṭṭhāya tassa pāpakammena mātaraṃ ādiṃ katvā sakalagāmikānaṃ janānaṃ dukkhuppatti hotīti dhammapada aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā nissandaphalavasena aññena kataṃ kammaṃ aññesaṃ sattānaṃ dukkhuppattiṃ vā sukhuppattiṃ vā karoti yevāti daṭṭhabbaṃ. [‘‘Kammajasantati sīsesū’’ti paṭisandhikālato paṭṭhāya uppannā ekekā kammajarūpasantati nāma atthi. Sā pacchā aparāparaṃ tādisāya kammajarūpasantatiyā pavattatthāya sīsabhūtattā santati sīsanti vuccati. Yaṃ kiñci ekaṃ vākammajasantati sīsaṃ. Dve vākammajasantati sīsāni ]. Visuddhimaggapāṭhe. ‘‘Tadevā’’ti taṃ upaghātaka kammameva. ‘‘Idha cā’’ti imasmiṃ abhidhammatthasaṅgahe. ‘‘Imassa pī’’ti imassa upaghātaka kammassapi. Duṭṭhagāmaṇi rañño vatthumhi ca soṇatthera pituno vatthumhi ca tesaṃ maraṇāsannakāle pathamaṃ duggati nimittāni upaṭṭhahanti. Pacchā rañño ekaṃ pubbakataṃ kalyāṇa kammaṃ anussarantassa therapitu ca taṅkhaṇe eva ekaṃ kalyāṇa kammaṃ karontassa tāni duggati nimittāni antaradhāyanti. Sagganimittāni pātubbhavanti. Ubhopi cavitvā sagge nibbattantīti. Kusalā kusala kammānaṃ khayaṃ karotīti kusalā kusala kammakkhayakaro. ‘‘Āyu kammesu vijjamānesū’’ti tassa sattassa āyu paricchedo ca pariyanta gato na hoti, kammānubhāvo ca parikkhīṇo na hoti. Evaṃ āyu kammesu vijjamānesu. ‘‘Aparādha kammassā’’ti mātāpitūsuvā dhammikasamaṇa brāhmaṇesu vā aparajjhanavasena katassa aparādhakammassa. ‘‘So panā’’ti majjhimaṭṭhakathāvādo pana. ‘‘Aruccamāno viyā’’ti anicchiyamānoviya. ‘‘So’’ti majjhimaṭṭhakathā vādo. ‘‘Tattha panā’’ti majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana. ‘‘Sabbañcetaṃ’’ti sabbañca etaṃ suttavacanaṃ, vasena vuttanti sambandho. Anicchantehi ṭīkā cariyehi. ‘‘Vipākaṃ paṭiicchitabbo’’ti vipākaṃ paṭicca icchi tabbo. Ettha ‘‘vipākaṃ’’ti kammanibbattakkhandha santānaṃ vuccati. Tassa janakaṃ kammaṃ janaka kammanti vuccati. Tasseva khandhasantānassa upatthambhakaṃ tasseva upapīḷakaṃ tasseva upaghātakaṃ kammaṃ upaghātaka kammanti vuccatīti adhippāyo. ‘‘Sāketa pañhe’’ti vipākuddhāre āgate sāketa pañhe. Dhammadinnāya nāma uggasena rañño deviyā vatthumhi sādevī pubbe ekaṃ ajaṃ ghātesi, tena kammena apāyesu patitvā pacchā pavatti vipākavasena bahūsu bhavesu ajasarīre lomagaṇanāmattaṃ attano sīsacchedana dukkhaṃ anubhosīti. ‘‘Sā panā’’ti sā ekā pāṇātipāta cetanā pana. Mahāmoggalāna vatthu nāma pañcasata corānaṃ therassa ghāta na vatthu . Therohi attanā pubbakatena upacchedaka kammena coraghātanaṃ labhitvā parinibbuto. Sāmāvatidevī ca vaggumudānaditīravāsino pañcasata bhikkhū ca attano pubbakatehi upacchedaka kammehi tādisaṃ parūpakkamaṃ labhitvā saggesu nibbattā. Dussimāro nāma kakusandha buddhakāle māradeva putto vuccati. Kalāburājānāma khanti vāditā pasassa ghātako vuccati. Te pana taṅkhaṇe attanā katena upacchedaka kammena taṅkhaṇe eva cavitvā avīcimhi nibbattā. Tattha purima vatthūsu upacchedaka kammaṃ upacchindana mattaṃ karoti. Na attano vipākaṃ deti. Pacchimavatthūsu pana upacchindanañca karoti, vipākañca detīti. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Upacchedana pubbakaṃ’’ti upacchedana pubbakaṃ vipākaṃ janetīti yojanā. Kammantarassa vipākaṃ upacchinditvāva attano vipākaṃ janetīti adhippāyo. Tattha ‘‘attano vipākaṃ janetī’’ti idha kadāci janeti, kadāci na janetīti evaṃ vibhāgassa akatattā ‘‘taṃ na sundaraṃ’’ti vuttaṃ. Tenāha ‘‘idha pubbakatenā’’tiādiṃ. ‘‘Aṭṭhakathāsuyeva āgatattā’’ti tesu vatthūsu tejanā upacchedaka kammena marantīti evaṃ vatvā āgatattā. Vipākaṃ nibbattetīti vipāka nibbattakaṃ. Tassa bhāvo vipāka nibbattakattaṃ. Vipāka nibbattakattassa abhāvoti viggaho.
145.【业苦四分之业】“起者”者，未生起而能生起者也，使因缘成熟而生起。曰“维持者”，能维持已生起之法。作久住者也。曰“逼迫者”，能逼迫所生起，令其衰退堕落。曰“破坏者”，能破坏断裂。所谓“切除色者”，为名切除之业法诸行色业也。“业道致果者”，此处因续相续之故，应知一切业皆名业道致果。反转者者，谓已成熟反转之法也。已反转者谓果报。逼迫者业行中已逼迫之者。自也是缘生应取法者，为因。“无断不空者”，此为示迹程度。即使无断不空，亦应应欲逼迫者。得他不善业机缘，称为因缘连结。若谓“此”，即是。“损时者”，应碍住时也。谓此人。“欢喜者”，为欢喜明朗。“污秽者”，为恶秽。既前已说为“死亡近时”，此处称“正起时刻”。“此者”，谓业道逼迫之时也。“命缘者”，为生命依止缘也。“收集者”，谓聚集。此“此处”，谓业力逼迫所在。谓蕴续寿命续增长相连之因缘即此联系也。谓说“如说曰‘生命中断业由攀缘而生’”，即以先说见证。谓因续续转也。谓说“说法者所谓‘反转者是非空虚或成熟果报及一切善恶心行’”，如所说之理。“软弱而造成纷争者”，说为逼迫业事。谓“作业之怯弱时”。谓积累缘起之时也。谓“失效力”，谓已破灭能力。谓“诸大士”，谓大有德者。谓“应知逼迫业亦当以反义明了”，即以反义别义解说逼迫业。谓“上境业生者与下境业生者互相反转”等义例。谓未生怨敌所作杀父业与大不净苦狱生业相似，而后以佛所护止业障而灭此业。如说“蕴续寿命障碍谓为诸苦之缘”。云何谓对杀生等子嗣亲属诸亲所作，则构成此众生遭受逼迫业之因缘？谓他人作业则他众生不生乐苦之果也，故以教诲破愆。以二种对治悉破之。谓阿难于波罗奈村，为大首长。曾为大富豪之恶徒。亦不容他布施。后离开此处，往一乡村生于一妇人之子。该生时曾经历母亲及诸乡党众生之苦，故于法句注中说。故由依止果报故，须知他人所作业不使他众生遭苦乐之果为实。谓“业相续头中”，谓因续时所生各业色相称为续头。任何一业续头即为一。二续头即为二。出自《净道论》。谓“此即破坏业”，谓此为所破坏业也。谓“在此阿毗达摩文集中”。谓“此破坏业亦称为破坏业”。谓“地上业与天空业互相顶替”，谓此等相反称谓。谓未生怨敌于王宫作杀父业，入大苦狱，亦如佛所止业障灭恶业，然后于灭苦狱而转善趣。谓蕴续寿命障碍谓诸苦之缘。不善逼迫业事如何生起？如杀生者诸亲子属为因缘则为逼迫业事。或有他人，及诸杀生等者。无他作业令他众生遭苦乐。以此为教诲。以二法度断之。阿难于舍卫为最。曾为恶导大富豪。亦不受他人布施。后离开往某乡村生为一妇人子。其生时先造恶业使众苦，由此证所说法句。故果报依于因续业故。谓他作业不令他众生受苦乐果为真理。
Janakacatukkaṃ niṭṭhitaṃ. · 生起四法已竟。
§136
136. ‘‘Nikanti balena vā paṭibāhiyamānaṃ vipākaṃ na detī’’ti jhānalābhino hutvāpi maraṇakāle uppajjituṃ nikantiyā sati, taṃ jhānaṃ vipākaṃ na detīti adhippāyo. ‘‘Ekassā’’ti ekassa puggalassa. ‘‘Tesaṃ’’ti mahaggatakamma ānantariya kammānaṃ. Antima javanavīthiyaṃ kataṃ nāma vatthu dubbalattā sayampi dubbalaṃ hoti. Paṭisandhiṃ na janeti. Tenāha ‘‘antima javanavīthito pubbabhāge āsanne kataṃ’’ti. Idañca kammasāmañña vasena vuttaṃ. Kammavisese pana sati, na detīti na vattabbanti dassetuṃ ‘‘micchādiṭṭhikammaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Kataṃ āsanna kammaṃ nāmāti gahetabbanti yojanā. Pāḷipāṭhe. Assapuggalassa maraṇakālevā sammādiṭṭhi samattā samādinnā, micchādiṭṭhi samattā samādinnāti yojanā. Parato paripuṇṇaṃ āgamissati. Somanassa janakaṃ paracetanā pavattivasena. Santāpa janakaṃ kukkuccavippaṭisārappavattivasena. Idaṃ garuka catukkaṃ nāma anantare bhave vipaccanakānaṃ kammānaṃ vasena vuttanti āha ‘‘upapajjavedanīya kammāni evā’’ti. Kammaṃ nāma kusalaṃ vā hotu, akusalaṃ vā. Punappunaṃ laddhā sevane sati, vipākaṃ deti. Asati na deti. Kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ uppannaṃ hoti cakkhu viññāṇanti ca, akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ uppannaṃ hoti cakkhu viññāṇanti ca, pāḷiyaṃ vuttaṃ. Etthahi katattāti vatvā puna upacitattāti vacanaṃ punappunaṃ vaḍḍhanasaṅkhāte āsevane sati eva vipākaṃ detīti ñāpeti. Tasmā katamatta kammattā kaṭattā kammaṃ nāmāti vuttepi anantarabhave vipaccanaka kammasseva idha adhippetattā punappunaṃ laddhā sevanameva idha gahetabbanti dassetuṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘punappunaṃ laddhāsevanaṃ’’ti vuttaṃ.
136.【障碍力与果报】谓：“虽于禅定得力时，死时将生者不生果报”，此说经所提。谓“一人”，谓某一人。谓“已合业”，是无间断之重大因业。所谓已作终极恶烈业境者，连今生亦为之所累，故业力薄弱时该业亦薄弱。故谓此“终极恶烈业境已作在昔”，此已成事实。谓“一切业普遍法”，此于业特殊时不成立断生，不当谓“不善见业必得果报”。若欲取业成者，称为已作近业。巴利经文云：“于某人死时具正见者，若非正见者”，谓后生他处。谓乐果出生由他心生起。谓忧苦生缘由彼心。谓此谓贵重四法，谓：“即是受生果业”，业为善不善。常得若习，结果。未得则不得。谓欲界善业因缘及不善业因缘，眼识等处依缘生起，果亦随。谓义曰：作业程度与果报生起之因缘，有此境界生起之因缘。惟“重复习得”，复修果报亦复现。故谓以作业程度称为作与敬，成业之缘为随缘，复修而得果报。
‘‘Evañca katvā’’tiādīsu. ‘‘Yattha taṃ pubbakataṃ kammanti āgataṃ’’ti yasmiṃ aṭṭhakathā padese taṃ kaṭattā kammaṃ pubbakataṃ kammaṃti āgataṃ. ‘‘Kasmā idhā’’tiādīsu. ‘‘Idhā’’ti imasmiṃ abhidhammattha saṅgahe. Pāḷiyaṃ. Yaṃ garukaṃ, taṃ vipākaṃ deti. Tasmiṃ asati, yaṃ bahulaṃ. Tasmiṃ asati, yaṃ āsannaṃ. Tasmiṃ asati, yaṃ kaṭattā vā pana kammaṃ, taṃ vipākaṃ detīti attho. Sesamettha suviññeyyaṃ.
【如此作法】，谓经注中所说：“所作以前业谓为所作过去业”。谓“何故此地”，谓此处《阿毗达摩论集》。巴利文云：“何为重大则得果报，何者众多，何者极近。”由此显明成业与果报关系。结论明白，应慎思熟虑。
Suttantapāṭhe. Sukhavedanaṃ janetīti sukhavedanīyaṃ. ‘‘Samattā’’ti suṭṭhugahitā. ‘‘Samādinnā’’ti tadatthavivaraṇaṃ. ‘‘Pariyattaṃ’’ti samatthaṃ. Tambadādhikassa yāvajīvaṃ bahūni pāpakammāni āciṇṇāni. Maraṇa divase pana sāriputtattherassa dhammadesanaṃ sutvā cavitvā tena āsanna kammena sagge nibbatti. Vātakālassa yāvajīvaṃ bahūni kalyāṇa kammāni āciṇṇāni. Maraṇa divasepana buddhasāsane viparīta saññaṃ katvā tena āsanna kammena apāye nibbatti.
【经文传说段】在经典段落中，“生喜感乐”意为生起快乐感受。“熟习”者义为正确实现其义。“熟悉”谓能顺利成就。今有譬如多生恶业累积。及于临终日，沙利长老闻佛法后离世，依此近因得升天。风寒时期亦有诸多善业累积。于临终日，因对佛法生反感而陷恶趣。
Garukacatukkaṃ niṭṭhitaṃ. · 重四法已竟。
§14
147. Diṭṭhadhammacatukke. Passitabboti diṭṭho. ‘‘Dhammo’’ti khandhāyatana dhamma samūho. Diṭṭho dhammoti diṭṭha dhammo. Vattamāno dhammasamūho. Yo attabhāvoti vuccati. Attasaṅkhātassa diṭṭhiyā parikappitasārassa bhāvo pavatti kāraṇanti katvāti imamatthaṃ dassento ‘‘diṭṭha dhammo vuccatī’’tiādimāha. ‘‘Vipākaṃ paṭisaṃvedetī’’ti etena kathaṃ kammasādhanaṃ dasseti. Paṭisaṃvedana kriyāpade vipākanti kammapadaṃ disvā vipākaṃ nāma veditabbaṃ vedanīyaṃ. Paṭisaṃveditabbaṃ paṭisaṃvedanīyanti viññātattā. ‘‘Upeccā’’ti upagantvā. ‘‘Upapajjitvā’’ti upecca pajjitvā. Pāpuṇitvāti attho. Vibhāvanipāṭhe. ‘‘Diṭṭha dhammato’’ti diṭṭha dhammassa. Sāmiatthe pañcamī. Pāḷiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Etthahī’’tiādi pubbavākye vutta nayameva. Aparasaddo niccaṃ apādānā pekkho. Tañca apādānaṃ nāma anantare vuttapadehi. ‘‘Diṭṭhadhammā nāgatānantara bhavehī’’ti diṭṭhadhammato ca anāgatānantara bhavato cāti attho. ‘‘Parivatto’’ti pabandho. Aparāpariyoti vā, aparo ca aparo ca aparāparo. Aparāpare pavatto aparāpariyoti attho. ‘‘Upapajjabhavaṃ’’ti anāgatānantarabhavaṃ. Ahosi kamme ‘‘ahosī’’ti padaṃ aññāsi koṇḍaññoti padeviya ruḷhīnāmapadanti āha ‘‘ahosi nāmakaṃ’’ti. Taṃ pana ruḷhipadaṃ kutopavattaṃti āha ‘‘ahosi kammaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Evaṃ vutta pāṭhavasenā’’ti ettha idha vutto pāṭho sā vaseso. Paripuṇṇapāṭho pana ahosi kammaṃ ahosi kamma vipāko, ahosi kammaṃ nāhosi kamma vipāko, ahosi kammaṃ atthikamma vipāko, ahosi kammaṃ natthi kammavipāko, ahosikammaṃ bhavissati kamma vipāko, ahosi kammaṃ na bhavissati kamma vipākotiādinā paṭisambhidā magge āgato. ‘‘Sā’’ti pathama javana cetanā. ‘‘Appatara vipākā cātī’’ti ettha ‘‘itī’’ti hetu atthe nipāto, tasmā aciraṭṭhiti kattā diṭṭha dhamme eva phalaṃ datvā vigacchati, tasmā appatara vipākattā ahetukamattaṃ phalaṃ datvā vigacchatīti yojanā. ‘‘Paccayoti cā’’ti paccayaṃ laddhāti vutto paccayoti ca. ‘‘So’’ti mahantaṃ vutto paccayo. ‘‘Kākavaliyādīnaṃ viyā’’ti kākavaliyādīnaṃ puggalānaṃ diṭṭhavedanīya kammaṃ viya. ‘‘Pākaṭatarapphaladānaṃ’’ti sattāhabbhantare eva seṭṭhiṭṭhānappaṭi lābhādivasena pākaṭatarapphaladānakaṃ kammavisesaṃ. Kamma pathajavanasantāne pavattā pathamajavana cetanā vā itarāpi pathama javana cetanā vāti yojanā. ‘‘Kācī’’ti ekaccā pathamajavana cetanā. Sesāni diṭṭhadhamma vedanīya kammāni.
147.【见法四分之见法】谓「应见」者谓所见也。见法者，谓蕴、处诸法之集合。谓见法即视为已见之法。法总从其自性所生。谓谓此理，如是说者「见法谓之」等。谓「感受果报」者，此语示业力之表现。感受动词谓感知之义，感受谓当知为受报果报。谓「见近」「已集」「已生」「得到」，谓前后果报之理。经注释云：「见法谓已执著观念，因所执著之性质而生起事相」，谓此意蕴。谓「姗姗起」者谓赴会而至。谓「得果」者明业之果感受。谓「见法受果」者谓业果之成也。谓「较少果报之四」，由「因」语境明推言，故谓不久而果报起。谓「缘」者谓依止。谓「因」者谓谓之大义。谓「因缘」者此文言意味。谓「彼」者谓伟大业之因缘。谓「如乌鸣众」者谓诸生感受业报如鸟鸣音声。谓「显然之果」者谓有时限之业果。谓业道起始宿命相续者谓业之初起。谓「起第一意」者谓初意根也。谓「难近谬论」者谓辩论失当。谓「此彼」者谓此彼间异。谓「彼彼」者多方面之异。谓「业果分明」者谓因果相续。谓「起发载」者谓缘起之意。谓「显所以果」者谓示业之义。谓「连续之室」者谓诸业相续。谓「先成后发」者谓因果法理。谓「作因业」者谓造业之意。谓「所因缘」者谓所依赖。谓「果后生」者谓果报受用。谓「复至果」者谓后果。谓「前后果」者谓先后果报。谓「业众发」者谓业多生。谓「业主」者谓业之主。谓「根本意」者谓深意。谓「法色」者谓色法。谓「后测功能」者谓功用之意。谓「未立显现」者谓未显现也。谓「定止」者谓静止。谓「正义」者谓正确义理。谓「辨别」者谓区别。谓「现象钝」者谓显现不清。谓「舒展缓慢」者谓缓慢开显。谓「显然明白」者谓显现详明。谓「行止所造」者谓行为之制作。谓「显著强烈」者谓明显显现。谓「对诸法界」者谓诸法之境界。谓「行住及行止」者谓行为之起、住、止。谓「可称说者」者谓可说之法。谓「贯通之义」者谓精通也。谓「与现象知相应」者谓与知觉相符。谓「德性」者谓功德。谓「道理」者谓法理。谓「根本义」者谓根本意味。谓「共业之性」者谓共业本性。谓「相互生起」者谓相缘而起。谓「互相牵引」者谓相互导致。谓「既成显现」者谓已成之显现。谓「受用之义」者谓享受意义。谓「有所指涉」者谓所涵盖。谓「现象交互」者谓形相交融。谓「行为之产物」者谓行为所造之物。谓「源头」者谓起源。谓「结局」者谓终末。谓「涵蕴之理」者谓内涵之义。谓「业道因缘相续」者谓因缘业之相续。谓「相依条件」者谓依赖条件。谓「根本之法」者谓基本法则。谓「因果相依」者谓因果关系。谓「显现之理」者谓显现道理。谓「相对对立」者谓彼此对应。谓「转化」者谓转变。谓「继承」者谓连续。谓「依存」者谓依赖。谓「象征」者谓示意。谓「法义」者谓法之意义。谓「转化作用」者谓变化功能。谓「演变」者谓发展。谓「内涵」者谓思想内涵。谓「阐述」者谓说明。谓「争论」者谓辩论。谓「理路」者谓理论途径。谓「体系」者谓系统结构。谓「法藏」者谓法之藏汇。谓「根基」者谓基础。谓「规约」者谓规则。谓「研讨」者谓研究。谓「判明」者谓辨明。谓「阐明」者谓表明。谓「释义」者谓解释含义。谓「谛理」者谓真谛。谓「证知」者谓觉悟。谓「体验」者谓实证。谓「修习」者谓修炼。谓「成就」者谓获得。谓「开悟」者谓觉醒。谓「顿悟」者谓突觉。谓「持戒」者谓守护戒律。谓「禅定」者谓静虑。谓「智慧」者谓慧解。谓「涅槃」者谓解脱。谓「解脱」者谓自由。谓「无上」者谓无上道。谓「正觉」者谓正觉悟。谓「佛陀」者谓觉者。谓「阿拉汉」者谓圣者。谓「比库」者谓僧人。谓「正法」者谓正道教法。谓「僧团」者谓僧众。谓「教义」者谓法义。谓「三藏」者谓佛教经典。谓「律藏」者谓规戒。谓「经藏」者谓佛语。谓「论藏」者谓解释论。
Upapajjakamme. ‘‘Attha sādhikā’’ti sanniṭṭhānatthasādhikā. Pāṇaghātādi kiccasādhikāti vuttaṃ hoti. Suṭṭhu niṭṭhāpetīti sanniṭṭhāpikā. ‘‘Sesāni pī’’ti sesāni upapajja vedanīya kammānipi. ‘‘Idhā’’ti imasmiṃ manussa loke. ‘‘Missakakammānī’’ti kusalā kusalamissakāni kammāni. Vemānikapetavatthūni vimānavatthu pāḷiyaṃ āgatāni. ‘‘Sugatiyaṃ vipattiṃ anubhavantāni vatthūnī’’ti ettha ‘‘vipattiṃ’’ti cakkhu sotādīnaṃ aṅga paccaṅgānaṃ vā vipattiṃ. Nānā dukkhuppattibhūtaṃ vā vipattiṃ. ‘‘Duggatiyaṃ sampattiṃ’’ti mahiddhīnaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ sampattiṃ. ‘‘Yathā vutta vatthūhī’’ti vemānika petavatthādīhi. Aṭṭhakathāpāṭhe. ‘‘Tesaṃ saṅkamanaṃ natthī’’ti tesaṃ kammānaṃ vipaccanakāla saṅkanti nāma natthi. ‘‘Yathāṭhāneyeva patiṭṭhantī’’ti tāni diṭṭha dhammaṭṭhānādivasena bhagavatā yathā vuttaṭṭhāne eva tiṭṭhanti. ‘‘Evaṃ vuttaṃ’’ti tesaṃ saṅkamanaṃ natthītiādinayena vuttaṃ. ‘‘Yuttiyā vā abhāvato’’ti ettha diṭṭha dhamma vedanīyassa paṭisandhi vipākādi yuttiyā abhāvato.
【生起之业】谓“应当成就者”，谓成就于具体所出之事。谓“手杀等作业具成者”，明于规整清楚。谓“余余果报”，即余余众生当生之受用同事之果报。谓“此处”，谓世间人类社会之中。谓“善不善离别业”，谓具善恶两种分别之行为。谓“诸天及饿鬼地狱诸根众生”，皆可受业果报。谓“不缺失不增减”，谓果报之界不可变异。谓“善恶各别”，谓善恶报果各异。谓“生死所受”，谓死生之根本。谓“成就所有果报”，谓果报成就之全体。谓“随业而徐渐”，谓果报由业缘续渐现。谓“易于理解也”，谓理义昭然。如是解说见业果报功用，令初学者明白其理。
Diṭṭhadhammacatukkaṃ. · 现法四法。
§148
148. Pākaṭṭhānacatukke. ‘‘Kāyādīnaṃ’’ti copanakāyādīnaṃ. Kāya viññattādīnanti vuttaṃ hoti. ‘‘Atipātentī’’ti atikkamma payogena abhibhavitvā pātenti. Tenāha ‘‘atipātanañcetthā’’tiādiṃ. ‘‘Adinnaṃ’’ti sāmikenaadinnaṃ parasantakaṃ. Agamanīyavatthūni nāma avītikkamanatthāya anupagantabbāni māturakkhitādīni itthi purisasarīrāni. ‘‘Tassā’’ti parapāṇassa. ‘‘Tato’’ti parapariggahita bhāvato. ‘‘Acchindaka cetanā’’ti parasantakassa attano santakakaraṇavasena bhusaṃ parasantakā bhāvacchindaka cetanā. Viluppana cetanāti vuttaṃ hoti. ‘‘Maggena maggappaṭipādakassā’’ti attano maggena paramagga sampayojakassa. ‘‘Etthapī’’ti yathā adinnādāne parapariggahita saññinoti dutīyaṃ aṅgapadaṃ vuttaṃ. Evaṃ etthapi. Ettha vadanti agamanīya vatthu vasena cittanti avatvā tasmiṃ sevana cittanti vuttaṃ. Tasmā agamanīya vatthu saññitāti avuttampi vuttasadisaṃ hotīti. Na hoti. Na hi tasminti vacanaṃ saññāvisesa sahitaṃ atthaṃ vadati. Īdisesu ca ṭhānesu sace saññāpadhānaṃ hoti. Pāṇasaññitā, parapariggahita saññitā,ti aṅga padaṃ viya idhapi agamanīya vatthu saññitāti dutīyaṃ aṅgapadaṃ avassaṃ vattabbaṃ hoti. Kasmā, aṅganiyamaṭṭhānattā. Tenāha ‘‘etenā’’tiādiṃ. ‘‘Caturaṅgīkova vutto’’ti tassa cattāro sambhārā. Agamanīya vatthu, tasmiṃ sevana cittaṃ, sevanappayogo, maggena maggappaṭipatti adhivāsananti. ‘‘Sā’’ti bhikkhunī. ‘‘Rakkhitāsu saṅgahitā’’ti māturakkhita pitu rakkhitādīsu saṅgahitā. ‘‘Ṭīkāsu panā’’ti suttantaṭīkāsu pana. ‘‘Sā’’ti bhikkhunī. Pāsaṇḍā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatādīni. Taṃ vādino pāsaṇḍiyā nāma. Tesaṃ dhammo pāsaṇḍiya dhammo nāma. Micchācāropi dussīlāya itthiyā vītikkamo appasāvajjo. Tato gorūpa sīlikāya mahāsāvajjo. Tato saraṇaṅgatāya, pañca sikkhā padikāya, sāmaṇeriyā, puthujjana bhikkhuniyātiādi. Aṭṭhakathā pāṭhe. ‘‘Etthā’’ti imasmiṃ akusalakāyakamme. ‘‘Na gahitaṃ’’ti therena vā aṭṭhakathācariyehi vā na gahitaṃ. Surañca merayañca pivanti etenāti surāmeraya pānaṃ. Tadajjhoharaṇa cetanā kammaṃ. ‘‘Sabba lahuko’’ti sabbesaṃ surāpāna kamma vipākānaṃ majjhe yo vipāko lahukataro, pavattivipākamattoti vuttaṃ hoti. ‘‘Ummattakasaṃvattaniko’’ti ummattabhāva saṃvattaniko. ‘‘Pañcapī’’ti surāpāna kammena saha pañcapi. Mūlaṭīkā vacane. ‘‘Tassā’’ti surāpāna kammassa. Paṭisambhidā maggaṭīkāyaṃ imassa vākyassa saṃvaṇṇanāyaṃ vuttanti sambandho. Tattha ‘‘tabbi ramaṇādayo cā’’ti tato surāpānato viramaṇādayo ca. ‘‘Madassā’’ti majjanassa. ‘‘Apuññapathassā’’ti akusala kamma pathassa. ‘‘Tabbirati pī’’ti tato surāpānato viratipi. ‘‘Nimmadatāyā’’ti majjanarahita bhāvassa. ‘‘Sā’’ti nimmadatā. ‘‘Puññapathassā’’ti kusalakamma pathassa. ‘‘Itī’’ti tasmā. ‘‘Tānī’’ti surāpāna kammatabbirati kammāni. ‘‘Na itaraṃ’’ti kammapathehi asambandhaṃ. Surāpānaṃ visuṃ paṭisandhiṃ na detīti yojanā. Tabbirati kamme pana sace idaṃ surāpānaṃ nāma pāpakammaṃ duccaritanti ñatvā samādāna virati sampattavirati vasena taṃ sikkhāpadaṃ rakkhati. Taṃ sīlaṃ aññehi puññapathehi asambandhampi visuṃ paṭisandhiṃ na detīti na vattabbaṃ. ‘‘Evamidaṃ pī’’ti evaṃ idampi surāpāna kammaṃ kamma pathapattassa kammassa parivārabhūtaṃ eva paṭisandhiṃ janetīti yojanā. ‘‘Tatthā’’ti kammapathasuttesu. Sarūpato na vuttanti ca sakkā vattunti sambandho. ‘‘Yaṃ’’ti yaṃ surāpāna kammaṃ. ‘‘Tatthā’’ti tesu kammapathasuttesu. Kamma jananaṃ nāma duccarita kammānaṃ jananaṃ. Sakkena devāna mindena tassa apāyagāmitā vuttāti sambandho. Tassāsurāya puṇṇaṃ imaṃ surākumbhaṃkiṇātha. Mūlaṃ detha gaṇhāthāti attho. ‘‘Tassā’’ti surāpāna kammassa. Apāyaṃ gameti sampāpetīti apāya gāmī. ‘‘Yadidaṃ’’ti yā ayaṃ yathālābha yojanā atthi. Mūlaṭīkā vacane. ‘‘Kammasahajātā’’ti akusala kammasahajātā taṇhā. ‘‘Tesaṃ’’ti tesaṃ pañcannaṃ kammānaṃ. ‘‘Koṭṭhāsato’’ti dhammasaṅgaṇiyaṃ phasso hoti, vedanā hotītiādinā vutte dhammuddesavāre jhānādikoṭṭhāsā nāma āgatā. Tesu pañca sikkhāpadā koṭṭhāsato kammapatha koṭṭhāsikā eva. Kammapatha koṭṭhāse antogadhāti attho. ‘‘Purimānaṃ catunnaṃ’’ti pāṇāti pātādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ. ‘‘Paṭikkhitto’’ti tassa kammapathabhāvo paṭikkhitto. ‘‘Tatīyaṃ’’ti tatīya suttaṃ. Etāsupi ca aṭṭhakathāsu.
148. 关于四种明显的根本事物：“身体等”是指身体等根本事物。身体、感官对境等被称为“身体等”。“殴打伤害”是指越过界限，用强力施加伤害的行为，因此称为“此处的殴打伤害”等。“不取”指对他物的不取为所有。不可接近的事物，指为了避免越界而不得接近的，如母亲照护等男女的身体。‘其’指外人的。‘于是’是指他人所持有的状态。‘割断意念’即指对他物作为自我所有权的意念，是擅自占有的割断意念。‘除去意念’已说明过。“依止道和行持者”，指依止自己的修道者。‘虽然在此’，如同对不取行为依止他人的拥有称为第二种组成部分（接收）。这里所说不可接近事物的见地，是指情意摈除，在此情意服务状态之中，这样的情意即是不可接近事物的境界。因此不可接近事物的认知，与所说的相同，而并非不同。事实并非如此，其语不涉及特殊的认知。若于此等处有所认知，就像于手所认知外物、他人拥有的认知一般，第二组成部分即为不可接近事物的认知，须当确认。为何？因受法立基，故言“以此为例”等。“四部分”当如四种积累。所谓四种积累是指：不可接近事物、其上的服务意念、服务用途、依止道与道行。‘她’指比库尼。‘被守护汇聚’是指母亲的守护、父亲守护等的聚合。‘于注释中’指对此经文的注释中说。‘她’依然指比库尼。邪见派被称为六十二种见解等。持邪见者名为邪见论者。其论述即为邪见论法。即便是错误的行为，与不善行女性却相异，罪不及此。因此称为大秽穢的行为甚重严重。再次称为皈依者、五戒五学、沙玛内拉、凡夫比库尼等的教法注释中说：“此处指今此不善身体行为”。“未被接受”是指由长老或注释师未被接受的。“酒”是指酒类饮料。“时至此酒类饮者”意谓酒类饮用完全导致这种行为发生。“全部轻微”意谓众多酒饮业果中最轻微的，是称为轻微而起作用的果报。“发狂风貌”是称为发疯状况。“和五者”言连同酒业五种。“她的”是指酒业的。“此处”的解释是依据《根本分别道经》中的说明，意指联属关系。这里“酒后休止事”等。涉及宴会之称。“沉溺于酒”为浸泡。恶业路径意。“此处止酒”意指戒断酒者。“无染污”指无酒玷污之状。“其”指戒酒者。“知亦止酒”意指戒酒止酒。“不放逸”指无放逸状态。“她”指戒酒者。“功德道”为善业路径。“因此”指由此。“此等”谓需止酒的行为。非他业路径有关。酒业不生恶缘故会生不良果报的界限，不当附合。谓若认识酒为恶业，为断业而戒守之，则以戒为止欲受持此戒；此戒虽与他善业无联属关系而成全功德果。这戒律不相关于善业路径，不得宣说酒业行为会产生恶缘的不良果报。“故此语”即是如此解释酒业与业道规律的配合关系。所谓正道经文中所说的，正体义不得谬说。酒类恶业果生于处所全部一致。依《业果分解经》释此语含义为：停止饮酒者则停止一切恶果。此处“美酒果”指酒类恶业的。“其”是酒业之所。“堕落”意谓赴恶趣。堕落因。《有情品》说此乃关联。于恶酒类全盛之水主处。原文意即请求出处。酒类业果意谓酒饮生恶趣。因是陷落恶趣者。“堕落者”是赴恶趣者。“此为”即如此所言。酒业者的恶趣道路。“此即”所谓五业中业果相联系之意。投身业流的恶因缘。“何谓”指何哉受制业分段。此处称五恶业与五善业皆受卫生业之果缘。称法教识五戒为五业相应。“法识”是指识的修习经程、感受等，显出五戒等业之作用。“五戒”是依法炼制的五法相连系。“业门”意谓五个戒律五种业相互照应之本境界。“四根本身意含于契约中”。“四行为”受戒依持，不违非行。受戒之人加持戒义称为受戒人。此处从业因起决定作用之意说明。这是四下文意蕴之约束。此宗义所遮止之意说。“前四谓手足等之四事”，是指身口所作诸业的四种根本行为。“涉及”指涉根本业相。“第三”指第三度品类。注释中亦有此说明。
Kāyakammādīsu. Sasambhārakāyo nāma sakalo rūpakāyo. Pasādakāyo nāma kāyapasādo eva. Kāya viññatti copanakāyo nāma. ‘‘Copana’’nti ca calanaṃ vuccati. ‘‘So yevā’’ti copanakāyoyeva. Kāyakamma nāma lābho ca hoti, tasmā so kammānaṃ pavatti mukhanti vuccatīti yojanā. ‘‘Kammāni visesetuṃ’’ti idaṃ kāyakammaṃ nāma, idaṃ vacīkammaṃ nāmāti visesetuṃ niyametuṃ. ‘‘Sakkontī’’ti kammāni visesetuṃ sakkonti. Tasmā kāyadvāre vuttitoti ca vacīdvāre vuttitoti ca vuttanti adhippāyo. Micchācārassa vacīdvāre appavattito ‘‘purimāni dve’’ti vuttaṃ. ‘‘Majjhimāni cattārī’’ti musāvādādīni cattāri vacīkammāni. ‘‘Chabbidhāni tāni vajjānīti’’ti ‘kāyakammaṃ jaheyyu’ntiādīni chabbidhāni tāni vajjāni. Kathaṃ ekamekena bāhulla saddena chabbidhāni tāni vajjetīti. Anvayato ca byatirekato ca vajjeti. Kathaṃ, pāṇātipāta kammaṃ kadāci appakena vacīdvāre uppannampi kāyadvāre eva pavatti bahulattā kāyakammameva hoti. Vacīkamma saṅkhyaṃ na gacchati. Dve vā assa nāmāni na bhavanti. Vacīdvāre pana appakavuttittā vacīkammaṃ nāma na hoti. Kāyakammanti nāmaṃ na jahati. Dve vā assa nāmāni na bhavantīti evaṃ ekena kāyadvāre bāhulla vuttivacanena pāṇātipāta kamme chabbidhāni vajjāni vajjetīti. Evaṃ sesesu. Vanacarako nāma vanaluddako. So pana kadāci appakena gāme carantopi vane bāhulla cārittā vanacarako eva hoti. Gāmacarakoti nāmaṃ na labhati. Dve vā assa nāmāni na bhavanti. Evaṃ saṅgāmāvacarakāpi. Saṅgāmāvacaro nāma saṅgāme bāhullāvacaro hatthī vuccati. Ettha manodvāraṃ sabba kamma sādhāraṇattā kammāni visesetuṃ na sakkotīti vuttaṃ. Evañcasati, ‘abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi ceti manasmiṃ vuttito manokammaṃ nāmā’ti idaṃ na vattabbanti. No na vattabbaṃ. Kamma siddhiṃ paṭicca aññadvārehi asādhāraṇattā . Tenāha ‘‘manokammāni panā’’tiādiṃ. ‘‘Siddhaṃ’’ti nibbattaṃ. ‘‘Kāyakammadvāraṃ’’ti ettha tattha copanakāyo kāyakammānaṃ pavatti bahulattā kāyakamma dvāraṃ nāma. Copanavācā tattha vacīkammānaṃ pavatti bahulattā vacīkammadvāraṃ nāma. Kusalā kusala javana cittaṃ pana manokammānaṃ tattheva kamma kicca siddhito manokamma dvāraṃ nāmāti evaṃ kammena dvāra vavatthānaṃ veditabbaṃ. ‘‘Tassa dvārassa nāmaṃ bhindituṃ vā’’ti kāyoti nāmaṃ bhindituṃ vā. ‘‘Attano nāmaṃ dātunti vā’’ti vacīti nāmaṃ tassa dātuṃ vā. ‘‘Brāhmaṇa gāmādīnaṃ brāhmaṇa gāmādibhāvo viyā’’ti tasmiṃ aññakulesu vasantesupi brāhmaṇa kulabahulattā brāhmaṇa gāmotveva nāmaṃ hoti. Tasmiṃ vane aññarukkhesu santesupi khadīrarukkha bahulattā khadīravanantveva nāmaṃ hotīti vattabbanti. Kāyakammaṃ niṭṭhitaṃ.
关于身体行为等，则所谓整体聚合的身体是指所有色法；所谓整洁的身体，指身体的形净坚固；身体、感官之别称叫作辅助身体。‘辅助’即指运动。“此即”指辅助身体本身。身体行为称为行为，也可称为行为的开展，因此这些行为是业的开展的门户。‘区别行为’称为身体行为，此亦谓言语行为。‘善区别行为’指认识、调节身体行为和言语行为。‘能区分者’谓对身体开门行为、言语开门行为具有主宰权力。误行为中言语开门行为的开端有前二种，中心有四种言语行为。‘六种行为应当谴责’的语义，谓弃除这些行。如何以单一或复合词涵盖这六罪行也同样谴责。举例而言，虽有时手足业依轻声讲出，仍属于身体业的范围。言语行为不计算数量，且不能无或两者中有一名存在。言语行为若缺表现则不能称为言语业。身体行为不能全部舍弃，且不可无名。因故单以身体门口的粗遍表达，对手足杀生等行为习惯性重罪，六种行为皆应受谴责。如是其他业亦然。丛林行者名为森林采伐者，若偶然身体行为轻微，仍属森林采伐者范畴，非称乡村行者。乡村行者一名不成。又战场采伐者名为战场上的重罪者，如大象。此处诸行不能能区分，不可特殊区分。故曰“心行为”。“行为完成”谓行为终成。“身体行为门户”，此指辅助身体中的身体行为活跃门户。辅助言语门户则是言语行为的入口。善行为者为清净心，心行为成熟即业因成熟，故称“心行为门户”。“门户名字分成两类：切断自己的名字和施与他人的名字”者，谓杀生杀断等分别叫作切断，施舍则称作给予。婆罗门、乡村等名，是指即使于他姓族住处，因族众密集称“乡村族”。于林间丛林中他树丛生处，因此处比枣树繁盛，故称“枣林”。身体行为罢了的意思。
§149
149. Vacīkamme. ‘‘Musā vadantī’’ti abhūtato vadanti. Pisati etāyāti pisuṇā. ‘‘Nirutti nayenā’’ti ettha piyasuñña karaṇāti vattabbe akkhara lopakaraṇaṃ nirutti nayo nāma. ‘‘Yenā’’ti yenajanena. ‘‘Samphaṃ’’ti ettha saṃsaddo sammati dukkhaṃ etenāti atthena sukhe hite vattatīti āha ‘‘saṃ sukhaṃ hitañcā’’ti. Kīdisaṃ sukhaṃ hitañcāti āha ‘‘sādhujanehi adhigantabbaṃ’’ti. Etena pāpajanehi adhigantabbaṃ hitasukhaṃ paṭikkhipati. Hitasukhassa vināsanaṃ nāma tassa āgamana maggabhindananti āha ‘‘hitasukha maggaṃ bhindatī’’ti. ‘‘Taṃ vā’’ti ettha ‘‘taṃ’’ti hitasukhaṃ. ‘‘Attha dhammā pagatassā’’ti atthato ca dhammato ca apagatassa. ‘‘Paṭibhāṇa cittassā’’ti suṇantānaṃ cittarati cittahāsavaḍḍhanatthāya paṭibhāṇaññāṇena cittīkatassa. ‘‘Yatthā’’ti yasmiṃ kathā magge. ‘‘Attha dhamma vinayapadaṃ’’ti attha padañca dhammapadañca vinaya padañca. Tattha attho nāma ārogyasampatti, mittasampatti, paññāsampatti, dhana sampatti, bhogasampattiyo. Tāsu kosallajanakaṃ vākyapadaṃ atthapadaṃ nāma. Idaṃ sucaritaṃ nāma saggasaṃvattanikaṃ, idaṃ duccaritaṃ nāma apāya saṃvattanikanti evaṃ sabhāva dhammesu kosalla janakaṃ vākya padaṃ dhamma padaṃ nāma. Evaṃ cittaṃ damitabbaṃ, evaṃ indriyāni damitabbāni, evaṃ rāgo vinetabbo, evaṃ doso vinetabbotiādinā vinetabbesu vinaya kosallajanakaṃ vākyapadaṃ vinaya padaṃ nāma. Yattha evarūpaṃ attha padañca dhamma padañca vinaya padañca kiñci natthi. Tassa vācā vatthumattassa etaṃnāmaṃ hotīti yojanā. ‘‘Samphaṃ’’ti vuttappakāraṃ niratthakavacanaṃ. ‘‘Tatthā’’ti tesu vacīkammesu. Visaṃvādanaṃ nāma virajjhā panaṃ. Visaṃvādako nāma virajjhāpanako. Atthaṃ bhañjati vināsetīti attha bhañjanako. ‘‘Kammapathabhedo’’ti paṭisandhi janako kammapathaviseso. ‘‘Itaro’’ti attha bhañjanakato añño musāvādo. ‘‘Kamma mevā’’ti pavatti vipāka janakaṃ vacīkammameva. ‘‘Rajānaṃ’’ti dhūlīnaṃ. Tāsu sugati duggatīsu uppajjantīti taduppajjanakāni. ‘‘Pathabhūtattā’’ti uppattimaggabhūtattā. ‘‘Bheda purekkhārenā’’ti mittabhedapurekkhārena. Mittaṃ bhindatīti bhedako. ‘‘Saṃkiliṭṭha cetanā’’ti attha purekkhāra dhamma purekkhāra vinaya purekkhāra anusāsani purekkhāra rahitā kevalaṃ bhedapurekkhāra cetanā saṃkiliṭṭha cetanā nāma. ‘‘Pare bhinne yevā’’ti parajane parajanena mithubhedavasena bhinneyeva. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti yaṃ kiñci akkosavatthu. ‘‘Ayaṃ pī’’ti ayaṃ pharusavācāpi. Evaṃ akkosana kammaṃpi akkositabbassa dūre ṭhitassapi matassapi sampajjatīti yojanā. Anatthaṃ niratthakavācā vatthu mattaṃ viññāpetīti anatthaviññāpanako. ‘‘Saccato gaṇhante yevā’’ti yathā so katheti, tathā taṃ vatthu uppanna pubbanti evaṃ saccato gaṇhanteyeva. Keci saccato gaṇhitvā kiñci vatthuṃ pūjanīya ṭhāne ṭhapetvā thomentā pūjentā vandantā pariharanti. Samparāyi katthāya taṃ saraṇaṃ gacchanti. Sabbametaṃ niratthakaṃ hoti. ‘‘Tadassādavasenā’’ti taṃ rājakathādiṃ tattha cittaratiṃ labhitvā assādavasena kathentasseva kammaṃ hoti. Anicca lakkhaṇa vibhāvanatthāya vā ratanattaya guṇavibhāvanatthāya vā pāpa garaha kalyāṇa sambhāvanāya vā kathentassa pana satthakameva hotīti adhippāyo. Tenāha ‘‘attha dhamma vinaya nissitaṃ’’tiādiṃ. Sesamettha kāyadvāre dīpitameva.
149. 论言语行为：“妄语”是指无真实之言语。“恶意”即刻意伤害。“文字法则”意指为达到使意寓明了之文字音声手段，故称作文字法则。“由何人”即由何人为。‘和睦’指声音和合而合。“痛苦”言苦行，意中包含幸福与利益含义，故说“和合幸福利益”。何谓幸福利益？谓应由善友取得者。故言“为恶人所得快乐破坏幸福”，“幸福利益破坏”是指此来此去不通畅的途径破坏。“此或”即指此种幸福。“现法中清净法”指正法真理无误，语说“意理随进、调息道理等应熟知”。‘言语道理戒律’即健康、善友、慧、财富、薪粮福德等。此中适宜语言称为有理义语、教义语、戒律语。此称为善行。此谓天国之世道欢庆，恶行则谓惩罚之世道转世。如此诸法生灭，为修慧所为。以此为因，没有各类相应的言语法义，即谓言语仅有无益无理之字句。‘和合’是表示言语之习性，是无意义字句。‘此处’言语业行为。“争议”指终止争辩。终止者谓止息争议。‘毁灭’谓意见被破坏。‘业路径区别’谓发生成业路径、业分特征。‘他者’谓意见破坏者的他人话语。不真实之言语仍属言语行为。“国王之灰尘”是比喻恶趣，生于彼处者为恶趣因。‘互相生起’则是生起因缘相应。‘破坏朋友’谓用妄语等破坏朋友关系。‘混杂恶意意念’指不符义理纯净思维之心态，只有破坏他人的恶意意念为之混杂恶意意念。‘被他人分裂之处’指被他人恶意破坏的事物纷争场所以及议论处。‘一切所恶之事’谓一切恶劣之辱骂事物。‘此说’指此种粗恶语言，即使远隔本人，也会显现于心中。‘无义’之言语仅能表达无义。‘实诚接受如所言’谓按对方所言，信以为真。‘此处行为’是指话语的行为，挂名‘实诚接受’。诸人中，有些诚心接受后，在应尊场所安置物品、止怒、敬礼、护持。否则为何等，前往彼佛所皈依。整体而言此皆无益。‘依赖世俗话语’谓在该国王之辩论中，因此对心境生影响，有依赖此言语而作行为之意。‘三相为根本，理法依止’等是注解观点。
§150
150. Manokamme . ‘‘Abhijhāyantī’’ti atirekataraṃ jhāyanti, cintenti, olokenti vāti imamatthaṃ dassento ‘‘assādamatte aṭhatvā’’tiādimāha. ‘‘Byāpādentī’’ti vigatabhāvaṃ āpādenti sampāpenti. Tañca āpādanaṃ na kāyavācāhi. Atha kho cittenevāti vuttaṃ ‘‘cintentī’’ti. ‘‘Tabbi parītato’’ti sappurisa paññattito viparītena. ‘‘Tatthā’’ti tesu manokammesu. ‘‘Idaṃ mamassā’’ti idaṃ santakaṃ mamasantakaṃ bhaveyya, aho sādhu vatāti yojanā. ‘‘Attano katvā’’ti attano santakaṃ katvā. ‘‘Lābhāvatime’’ti ettha sulābhaṃ labhantīti lābhā. ‘‘Attano kareyyaṃ’’ti attano santakaṃ kareyyaṃ. Parabhaṇḍaṃ vatthu yassāti parabhaṇḍa vatthuko. ‘‘Vatthū’’ti ārammaṇabhūtaṃ vatthu. Yāva na pariṇāmeti, tāva na kammapathabhedo hotīti yojanā. ‘‘Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsū’’ti adhikāro. ‘‘Ayaṃ’’ti ayaṃ satto. ‘‘Tassā’’ti tassa sattassa. Dasavatthukāmicchādiṭṭhi nāma ‘natthidinnaṃ, natthiyiṭṭhaṃ, natthihutaṃ’tiādikā micchādiṭṭhi. Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatesu kācidiṭṭhiyo natthikādi sabhāvā honti. Idha pana tabbahulanayena kammamevāti vuttaṃ. Yathāvuttoti sambandho. Gacchantassa puggalassa. ‘‘Cittuppādo’’ti maggacittuppāde. ‘‘Passanto’’ti tīṇi lakkhaṇāni passanto. Vuttoti sambandho. ‘‘Niyāmaṃ’’ti sammatta niyāmaṃ. Aviparītaniyāmanti attho. Puna ‘‘niyāmaṃ’’ti micchattaniyāmaṃ. Viparīta niyāmanti attho. Tikicchituṃ asakkuṇeyyoti atekiccho. Ekantena apāyagāmī hotīti attho. ‘‘Apassitvā’’ti diṭṭhiṭṭhānānaṃ apassitvā. ‘‘Micchādhimokkhamattenā’’ti titthā cariyesu saddahana mattenāti adhippāyo. ‘‘Sakaṃ ācariyakaṃ’’ti attano ācariyassa santakabhūtaṃ. Ṭhito puggalo. Aṭṭhakathāyaṃ vutto, yathāha micchattatike micchāsabhāvāti micchattā. Vipākadāne sati, khandhabhedānantarameva vipākadānato niyatā. Micchattā ca te niyatā cāti micchattaniyatā. Sammāsa bhāvāti sammattā. Sammattā ca te niyatā ca anantarameva phaladāna niyamenāti sammattaniyatāti . ‘‘Tassā’’ti micchādiṭṭhiyā. ‘‘Acopetvā’’ti acāletvā. ‘‘Etenā’’ti etenapi saddena. ‘‘Imesaṃ’’ti manokammānaṃ. ‘‘Etenā’’ti manasmiṃ evāti vacanena. ‘‘Upapannaṃ’’ti paripuṇṇaṃ. ‘‘Upalakkhaṇādivasenā’’ti upalakkhaṇanaya nidassananaya padhānanayādivasena. ‘‘Atthantarappasaṅgo hotī’’ti kathaṃ hoti. Evasaddena vinā pāṇātipāta kammaṃ kāyadvāre bāhulla vuttito kāyakammaṃ nāmāti vutte idaṃ laddhātapatto rājakumāroti viya upalakkhaṇanayamattaṃ. Tena sesadvāresupi bāhulla vuttiṃ upasallakkhetīti atthantarappasaṅgo siyāti. Evaṃ sesanayesupīti. ‘‘Apicā’’ti kiñci vattabbaṃ atthīti joteti. ‘‘Tesū’’ti pāṇavadhādīsu. ‘‘Ekaṃ aṅgaṃ’’ti upakkamoti catutthaṃ aṅgaṃ. ‘‘Taṃ sahajātā cā’’ti cetanā sahajātā ca. Cetanā pakkhe bhavāti cetanā pakkhikā. Cetanā viya kāyakammabhāvaṃ gacchantīti vuttaṃ hoti. ‘‘Abbohārikattaṃ gacchantī’’ti manokammanti voharituṃ appahonakattaṃ gacchantīti attho. Attā padhānaṃ yesaṃ te attappadhānā. Abhijjhādayo. Attappadhānā na honti. Cetanā padhānā honti. Idheva te attappadhānā hontīti attho. ‘‘Tathā tathā’’ti ahovata idaṃ mamassātiādinā tena tena pakārena. ‘‘Tatthā’’ti tesu manokammesu. ‘‘Sabbena sabbaṃ’’ti pāṭipadikapadametaṃ. Sabbappakāratoti attho. ‘‘Idhā’’ti manokammaṭṭhāne. ‘‘Manokamma kiccavisesenā’’ti ahovata idaṃ mamassātiādikena kicca visesena. Manokamma dīpanā niṭṭhitā.
150. 关于心行为：“贪欲生起者”谓心意专注、思惟、观察等，示现其过度贪恋状态，故说为“沉醉于极乐”。“瞋恚生起者”是毁灭性行为，心起恶念，骚乱、侵袭他人。此侵袭非仅通过身口，唯心起意即可。故称“思惟”。“恐怖害怕”是贤士识见变化之反面。此心行为称谓“它的”“其处”。“吾也”指本人对作恶意念的自我认知。谓：“此是自作自受，现在此自愧”。“我为之”“所得”等为“所得”的意涵。“所有者”谓心所转。‘行为故地’谓行为对象。若未成就则业不成立，此即施行法之道理。“已经述于注疏”者，主体在前文已解释。‘此’谓行为主体。‘其’谓该行为主体之所对应。“十种法”中不善见包括“无所受，无所欲，无所作”等六十二种见解位。此中带有“空无”的观点是有的。“死罪重负”，即众多业力中重点中之重点。关系于行者。‘心生’谓行为生起于心意识。‘三种特点洞悉者’谓能识三相义理。“定律”谓合理顺遂秩序。称“无逆定律”或反之亦有之。“不能治疗”谓不能回头，无法改正。“裁决”谓正确选择，取向正法。“未净”是浊染。‘狂行执着’是异端思想。‘师长’谓布教导引者。“立场坚定的在世人”即指修行正道中之人。注释中指称“异端恶见为异端”，是异端。“本幅度业生成之过程”谓十恶见收结。“携合”谓不移动弃绝，内心依止纤毫不漏。‘此见所生’指邪见内植邪业。“假托学派”等是谬误之教言。‘合成者’是合成体。“十恶见的固有思想部分”谓沉浸于各邪见之心智层面，达成恶见固持。“错见固结”谓执着于错谬见解。“正见”谓深生智慧法理见道。正文“正道决定”即是正见意涵。‘‘其’’是指邪见。“断绝”谓离弃、禁绝。“由此”谓经此语意，而停止恶见思惟。因此称“业心行为的圆满”标志已彰明。‘附加’者谓增加的明白及观察等。‘此处心行为’所指之心境。“成为”谓圆满、成熟。‘理据’谓明显道理。‘相应’谓缘起关系。‘觅所居处’谓得确定基点。‘除外’谓搁置、放弃。“于此处”谓心意行为之内在。“聚集”“完成”等皆有依托点。‘我’谓行为主体。‘存在’系战胜（贫乏）与满足（福德）等集合。
§151
151. ‘‘Ettha ca dasannaṃ pī’’tiādīsu. ‘‘Tāpī’’ti tā pubbāparacetanāyopi. Ādito paṭṭhāya pavattā tāpīti sambandho. ‘‘Yānipanā’’tiādīsu. Eko ekassa vadati ahaṃ imaṃ sattaṃ māremi, tvaṃ asukaṃsattaṃ mārehīti. Evaṃ vatvā ubhopi upakkamaṃ karonti. Kammaṃ pana ubhinnampi na sijjhati. Tattha āṇāpakassa tvaṃ asukaṃ sattaṃ mārehīti āṇāpana kammaṃ sace sijjhati. Vacīdvāre pavattaṃ kāyakammanti vuccati. Idha pana asiddhattā vacīdvāre dissa mānaṃ vacīkammanti vuccati. Vacīduccaritamattanti vuttaṃ hoti. Esanayo sesesupi.
151. 关于“此处之十种”“热恼”等义。‘热恼’即指先前及未来的烦恼。起始基础为修习之绪，故名“烦恼”。‘彼此所说’指个人间彼此言语。‘一一亲自’谓个别表明：“我将杀死你七次，你却想快快杀死我七次。”之后双方采取反击行为。业果无灭绝。言语行为生起“身体行为”门口，此说法亦适用于言语行为表现。言语的恶行乃言语行为范围。‘形象浊语’谓极为恶劣粗野言语。释疑待续。
‘‘Dosamūlenā’’tiādīsu. Doso eva mūlaṃ dosamūlaṃ. Doso mūlaṃ massāti dosamūlaṃ. Taṃ sampayutta cittanti dvidhā attho. Byāpādo nāma doso eva. So kathaṃ dosena mūlena jāyeyyāti vuttaṃ ‘‘purimo byāpādavajjehī’’ti. Parato abhijjhāyampi esanayo. Vibhāvanipāṭhe. Nidhipāṭhakā nāma rājanidhi vidhāyakā. Tattha caṇḍo niggahetabboti āgatattā duṭṭhaniggahatthanti vuttaṃ. Rājūnaṃ adinnādānaṃ mohamūlena jāyatīti yojanā. ‘‘Brāhmaṇānañcā’’ti sakasaññāya eva yaṃ kiñci harantānaṃ brāhmaṇānañca kammaphalasambandhāpavādīnañca. ‘‘Āharaṇaṃ’’ti adinnādānavasena haraṇaṃ. Avaharaṇanti vuttaṃ hoti. Yo pana moho rājūnaṃ uppanno, yo ca brāhmaṇānaṃ uppanno, yo ca kamma phalasambandhā pavādīnaṃ uppannoti sambandho. ‘‘Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyā’’ti lobho kammānaṃ suṭṭhuvaḍḍhanāya nidānaṃ kāraṇaṃ hotīti yojanā. Sañjātā kaṅkhāyesaṃ te sañjātakaṅkhā. Parito uṭṭhāti etthāti pariyuṭṭhānaṃ. Kaṅkhāya pariyuṭṭhānaṃ kaṅkhāpariyuṭṭhānaṃ. Janānaṃ tānikammānīti sambandho.
“出于瞋恨根本”等。“瞋恨”为邪见之根基。此所论瞋恨心二义：一为瞋恚本身，二为由瞋恨引生的恶意。如何生于瞋恨根本？谓“前行乃瞋恨节制者”，而其后有贪恋等。由此引出“念想”部分。章节讨论国王财宝管理者，曰“应制止凶狂”，谓除恶防奸。国王贪盗等由无明根本引起。婆罗门盗取行为被谴责，谓盗窃婆罗门及其业果传承者。完全的掠夺即不义行为。瞋恚、贪欲是业因之主。质疑与争斗引起怀疑与对立。一切起止辱骂等为根本所在。注解详细说明。
Akusalakammadīpanāniṭṭhitā. · 不善业之阐明已毕。
§157
157. Kusalakamme. Ayaṃ pana evamādīsu suttapadesu āgatoti sambandho. ‘‘Mettaṃ kāyakammaṃ’’ti mettāsahagataṃ kāyakammaṃ. Evaṃ vacīkammepi. Cetanā hettha kammanti adhippetā. Manokamme pana cetanāpi yujjati. Abyāpādopi yujjati. Ñāṇaṃ anuparivattīti ñāṇānuparivattaṃ. Ñāṇānuparivattītipi pāṭho, so yevattho. ‘‘Padakkhiṇaṃ’’ti pavaḍḍhitaṃ. Aparaṃ pariyāyaṃ dasseti ‘‘yasmiṃ panā’’tiādinā. Dussīlassa bhāvo dussilyaṃ. Pāṇātipātādikammaṃ. ‘‘Pavattamāne’’ti kāyadvāre pavattamāne. ‘‘Yaṃ pana kusalaṃ’’ti pāṇāti pātādito virati kusalaṃ . ‘‘Pavattamānaṃ’’ti citte pavattamānaṃ. ‘‘Kicca sīsenā’’ti kiccappadhānena. Kiccaṃ padhānaṃ katvāti adhippāyo. Sesamettha kāyakamme suviññeyyaṃ.
157. 关于善业。此处所说“善业”乃适用于此类经文语句中的总称。所谓“慈心身业”，即附带慈爱之身业。言语业亦复如是。此处以“意念”为因故称为业。心业中亦包含意念，亦包含不怀恶意的心。知识称为相续转变，即知识的连续变化。知识的相续转变亦称“经文段落”，此乃合适之释义。所谓“环绕”是扩大的意思，另有“於何所”的辞以说明。恶行之质为恶行。诸如杀生业等身业，谓“开出口时”。所谓“善业”者，是断除手足等恶业之意思。所谓“现行”者，是指心中现行。所谓“以头为业”，即以头为业的主导。做事以主导为依凭。此处善业尚且应清楚知晓。
‘‘Vacīkammepi esevanayo’’ti yasmiṃ dussilye pavattamāne vācā aparisuddhā hoti. Vacī saṃvaro bhijjatītiādinā vattabbaṃ. ‘‘Avasesaṃ panā’’ti tīhi kāyakammehi catūhi vacīkammehi avasesaṃ. Tattha ‘‘tīhi kāyakammehī’’ti tīhi kāyaduccarita virati kammehi. ‘‘Catūhi vacīkammehī’’ti catūhi vacīduccarita virati kammehi. ‘‘Sabbaṃpi kalyāṇa kammaṃ’’ti sabbampi dānakammaṃ, sabbampi bhāvanā kammaṃ, apacāyana kammaṃ, veyyāvaccakammaṃ, pattidānakammaṃ, pattānumodanākammaṃ, dhammasavana kammaṃ, dhamma desanā kammaṃ, sabbampi diṭṭhijukammaṃ tīsudvāresu pavattampi manokammaṃ nāmāti yojanā. Imesu pana dvīsu pariyāyesu pacchimoyeva padhānanti sambandho. ‘‘Yāva devā’’ti antima pariccheda jotako nipāto. Matthakaparicchedenāti attho.
言语业亦复如是，即在恶行现起时言语不清净。必须以言语约制加以修持。所谓“残余”者，是四种身业与三种言语业中残余的业。所言“四种身业”，是指戒杀等四种善止的恶业。所谓“四种言语业”，是指戒止四种恶语行为。所谓“一切善业”，乃包括布施业、修习业、尊敬业、无悔业、自在业、欢迎接受业、听法业、说法业、以及一切与见解相关的善业，以上三门当中亦有包含所谓“心业”的范围。这里说的两种解释，在后者就是“主导”义说。所谓“至天上诸天”，是最后一段引述。此乃章节开首的含义。
Sīlapade. ‘‘Sīlayatī’’ti sammā dahati ca upadhāreti cāti dvidhā attho. ‘‘Susamāhitānī’’ti suppatiṭṭhitāni. ‘‘Uparime kusala dhamme’’ti mahaggata lokuttara kusaladhamme. Sattasu visuddhīsu uparime citta visuddhādi kusaladhamme. ‘‘Adhikusala dhamme’’ti adhike bodhipakkhiya kusala dhamme. Parehi dinnaṃ, tadeva pattiṃ. Sabbāni pana tāni dānādīni kusalāni. Sodhenti sappurisājanā. Tāni evapuññāni. Ekamekaṃ puññakriyavatthu. ‘‘Iminā paccayenā’’ti cīvarādi paccayena, annapānādi paccayena, dhana dhanaññādipaccayena vā. ‘‘Sabbaṃpi cetaṃ’’ti sabbampi etaṃ dasavidhaṃ puññaṃ. ‘‘Hīnena chandenā’’ti yasakāmatādivasena hīnena chandena, hīnena cittena, hīnena vīriyena, hīnāya vīmaṃsāya. ‘‘Majjhimenā’’ti puññapphalakāmatādivasena majjhimena. ‘‘Paṇītenā’’ti kattabbamevidanti ariyavaṃsānu brūhanavasena paṇītena chandādinā pavatti taṃ paṇītanti yojanā. ‘‘Yasakāmatāyā’’ti kitti saddakāmatāya vā, parivārakāmatāya vā. ‘‘Puññapphalakāmatāyā’’ti bhavasampatti bhogasampattikāmatāya. ‘‘Ariyabhāvaṃ nissāyā’’ti idaṃ dānaṃ nāma ariyānaṃ vaṃso. Ahampi ariyo. Tasmā mayāpi kattabbamevidanti evaṃ ariyabhāvaṃ nissāyāti attho. Ettha ca ‘‘ariyo’’ti ācāra ariyopi yujjati dassana ariyopi. Tattha ācāra ariyo nāma sappuriso puthujjana kalyāṇako vuccati. Dassana ariyo nāma paramattha ariyo. ‘‘Pāramitā dānaṃ’’ti sabbadānehi aggapattaṃ mahābodhi sattānaṃ pāraṅgatadānaṃ. Tañhi sabba sattavimokkhatthāya pavatti tattā aggapattaṃ hoti, pāraṅgataṃ. Tato uttaritarassa kassacidānassa abhāvato. Sesesupi puñña kriyavatthūsu. ‘‘Tikadvayaṃ’’ti purimādi hīnādi tikadvayaṃ. ‘‘Antima vatthunā’’ti antima vatthu ajjhāpajjanena vā. ‘‘Dussīlo nāmā’’ti dussīla bhikkhu nāma. So hi yāvabhikkhuppaṭīññaṃ na vijahi. Tāva bhikkhu eva. Na sāmaṇero, na gihī. Taṃ ce añño bhikkhu amūlakena antima vatthunā anuddhaṃseti. Anuddhaṃsentassa saṅghādi seso. Omasavāde pācittiyaṃ. Sahaseyyaṭṭhāne tena saha atireka rattiṃ sayantassāpi āpatti natthi. Tasmā so dussīla bhikkhutveva vattabboti. ‘‘Puna kammavācāya samādātabbanti natthī’’ti yathā sikkhaṃ paccakkhantassa sabbaṃ samādānaṃ bhijjati. Puna bhikkhubhāvaṃ icchantena puna kammavācāya samādātabbaṃ hoti. Evaṃ puna kammavācāya samādātabbanti natthi. ‘‘Itaresu panā’’ti liṅganāsanaṅgato aññesu daṇḍakammaṅgesu. Niccasīlādīsu. ‘‘Yaṃ niccameva vaṭṭatī’’ti yaṃ pāṇātipāta virati sīlaṃ niccameva rakkhituṃ vaṭṭati. Aniccaṃ na vaṭṭati. Kasmā, pāṇaghātādiṃ karontassa sabbakālampi duccarita sambhavato. Tenāha ‘‘aniccaṃ sāvajjaṃ hotī’’ti. Duccaritaṃ hotīti attho. ‘‘Yaṃ niccampi vaṭṭatī’’ti pakati gahaṭṭhānaṃ yaṃ vikāla bhojanādi virati sīlaṃ niccampi vaṭṭati. ‘‘Aniccampi vaṭṭatī’’ti samādāna divasaṃ atikkamitvā vikāla bhojanādiṃ karontassa vītikkama dosovā duccarita doso vā natthīti adhippāyo. Tenāha ‘‘sāvajjaṃ na hotī’’ti. Duccaritaṃ na hotīti attho. Tathā dasasīlañca pakati gahaṭṭhānaṃ aniccasīlaṃ nāmāti yojanā. ‘‘Aniccasīlameva hotī’’ti pakati gahaṭṭhānaṃ taṃ dasasīlaṃ yāvajīvaṃ niccaṃ katvā samādiyitvā rakkhantānampi apabbajitattā pabbajitesu jāti sabhāveneva siddhaṃ niccasīlaṃ nāma na hoti. Yāvajīvaṃ katvā samādāna vaseneva niccaṃ hotīti adhippāyo. ‘‘Vesadhāraṇena saha siddhattā’’ti ettha kathaṃ vesadhāraṇena siddhaṃ hotīti. Vesadhāraṇaṃ nāma gihivatthaṃ pahāya kāsāya vattha dhāraṇaṃ. Kāsāyavatthañca nāma arahattadhajo hoti. Na ca arahattadhajaṃ dhārentassa sikkhāpadaṃ asamādiyantassapi vikāle bhuñjituṃ vaṭṭati. Tathā naccādīni passituṃ, mālādīni dhāretuṃ, uccāsayanādīsu vasituṃ, jātarūpādīni sādituṃ. Kasmā iti ce, tesañhi taṃ taṃ yathāsakaṃ sīlaṃ niccaṃ suddhaṃ katvā rakkhitumeva vaṭṭatītiādinā kāraṇaṃ heṭṭhā vuttamevāti. ‘‘Appanaṃ apattāva adhippetā’’ti appanāpattānaṃ mahaggatabhāvanānaṃ visuṃ upari vakkhamānattāti adhippāyo. ‘‘Etthevā’’ti imasmiṃ bhāvanā kamme eva. ‘‘Te saññevā’’ti ratanattayādīnaṃ eva ca. Gantuṃ āraddho gamiko. Addhānaṃ dīghamaggaṃ gacchanto addhiko. ‘‘Parisuddhenā’’ti lābhasakkārādi nirapekkhatāya attukkaṃ sana paravambhanādi rahitatāya ca parisuddhena. ‘‘Hitappharaṇa cittenā’’ti mayi karonte imassa ettakaṃ hitasukhaṃ bhavissatīti evaṃ tesaṃ hitasukhesu pharaṇa cittena. Mettacittenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Attano kiccesu viyā’’ti etena tesaṃ sabbaṃ kiccaṃ attanobhāraṃ karotīti dīpeti. ‘‘Sādhāraṇa karaṇaṃ’’ti attano puññaṃ paresaṃ dānaṃ. Atta manatāpavedaniyādhusādhūti vacībhedakaraṇaṃ. Tañhidinnañcānumoditañca diṭṭhadhammavedanīyaṃ jātanti sambandho. ‘‘Yonisomanasikāre ṭhatvāti ettha silokādipakkhikaṃ ayonisomanasikāraṃ jahitvā suṇantassa imaṃ dhammaṃ sutvā attharasadhammarasappaṭisaṃvedī bhavissāmīti, desentassa imaṃ desento dhammassa ca suṇantānañca anuggahaṃ karissāmīti yonisomanasikāre ṭhatvā. Lābha sakkārādi pakkhiko manasikāro ayoni somanasikāro nāma. Niyyānattha nissaraṇattha pakkhiko yonisomanasikāro nāma. Niravajja kammāni nāma kasigorakkhādi kammāni. Niravajjasippāni nāma vaḍḍhakisippādīni vejjasippādīni ca. Niravajja vijjāṭhānāni nāma parūparodhara hitāni aṅgavijjā vedavijjā mantavijjādīni. ‘‘Vodāna karaṇaṃ’’ti visesena visuddhakaraṇaṃ. ‘‘Taṃ sabhāvattā’’ti dānasabhāvattā. ‘‘Cāritta sīlattā’’ti sappurisānaṃ pakati cāritta sīlattā. Puna ‘‘taṃ sabhāvattā’’ti bhāvanā sabhāvattā. Tathāhi desentassa ca suṇantassa ca desanāsotānusārena cittabhāvanā ñāṇabhāvanāvahattā desanāsavanā sabhāvā honti. Attano diṭṭhiṃ sayameva ujuṃ karontassa ca ñāṇabhāvanā kammameva. Tathā parassa dhammadesanaṃ sutvā ujuṃ karontassāpīti. ‘‘Dhammo nāma natthī’’ti desanā dhammo nāma natthi. Kasmā, dānasīlāni desentenapi ante lakkhaṇattayena sahasaccappakāsanassa kattabbattā. Etena desanāsavanā ante lakkhaṇattayānupassanā bhāvanā kammaṭṭhāne patiṭṭhitattā taṃ sabhāvā hontīti dasseti. ‘‘Manokamma mevā’’ti paduddhāro. ‘‘Manasmiṃ evā’’ti manodvāre eva. ‘‘Kiccasiddhito’’ti appanākiccassa sijjhanato. ‘‘Aṅgabhāvā sambhavato’’ti appanā kiccasiddhiyaṃ aṅgabhāvā sambhavato. ‘‘Tañcabhāvanā maya’’nti paduddhāro. ‘‘Dānādivasenā’’ti dānasīlavasena. Dānavasena appavattanatoti idaṃ tāva yujjati. Sīlavasena appavattanatoti idaṃ pana pāḷiyā na sameti. Pāḷiyañhi mahaggatajjhānesupi pahānaṃ sīlaṃ veramaṇi sīlantiādi vuttanti codanā. Taṃ pariharanto ‘‘yaṃ panā’’tiādimāha. ‘‘Pariyāyena vuttaṃ’’ti kenapariyāyena vuttanti. Pakati cārittaṃ sīlanti vuccati. Uppanne ca pathamajjhāne nīvaraṇānaṃ pahānaṃ nāma pakaticārittameva pakati niyāmena pavattameva. Iti pakaticārittattā sīlanti vuttaṃ. Puna nīvaraṇānaṃ pahānameva tehi vigamanaṭṭhena veramaṇīti ca, pidahanaṭṭhena saṃvaroti ca, pahāna kiccaṃ avijahanaṭṭhena avītikkamoti ca, vuttaṃ. Cetanāsīlanti ettha pana jhānasampayutta cetanā eva vuccati. Sā ca sīlajāti kattā sīlanti vuttāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Appanāpatta’’nti paduddhāro. ‘‘Jhānabhedenā’’ti pana vattabbaṃ. Rūpāvacarakusalañhi jhānabhedena pañcavidhaṃ, jhānameva pana jhānaṅgabhedena pañcavidhanti.
关于戒律条文。“持戒”一词含义为正确燃烧及破除分别，具有二义。所谓“安住良好”，即安稳坚定。所谓“超越善法”，是指七种净化中的心净等世出世间善法。所谓“更高善法”，指佛陀八正勤中较高的善法。天人之间赋予他者之福报，所有的布施等皆是善法。善法净化贤人族群。在此皆为功德行缘。所谓“一因缘”，即以袈裟等、饮食等、财富财粮等种种因缘。所谓“一切心”，即此处的十种功德。所谓“以较低的欲望”，指的是以较少的欲望等心态。所谓“中等”，指功德果实的适中欲望等心态。所谓“清净”，是指应当如此舍业。如圣辈门类所言，以适当欲望之意乐趣起用功德，即是清净。所谓“欲望的欲”，是指荣誉声誉、扶持一族、功德果实等心态。所谓“依止圣贤”指佛陀圣贤之系谱。此捐赠属于大觉者圆满至高的布施，为令一切众生解脱而起首之捐赠，即为圭臬。因上者若无人向上，亦无后继者。其他功德行缘残余。“三类”是指过去等三层含义。所谓“最后基础”，为最后的发出或皈依。所谓“恶行者”，指恶行的比库。此比库若不弃除习气，则仍为比库，不是沙玛纳，也非居士。若他比库疾恶如仇，群体将除之。由传唤降罪守戒而生与众一切共法，此处特指。比库若不弃则仍应称为恶行比库。不能因愿望而修持戒律语句。戒律语句得修持者，是受戒有规矩者。别地其它戒法及身体部位的惩戒，常见于持戒者。所谓“断然后续”，即如戒杀等根本戒律断除才称为守戒，不断则为不守戒。对此恶业必受责难。所谓“不完全”，是指未守完诸如杀生等戒律。所谓“一定守”，谓守护诸如杀生戒律才得称为恒常。杀生者之所有时间起恶行，皆为不善之行为。因故说“恒常为罪”，即恶行之义。所谓“一定守”，谓即使过了法定时间，如迟食等戒律仍须守护。此非恒常守则，但因未有过时恶行，故不称为罪。常见的十戒即为中间不可舍弃的善戒。所谓“真正恒常”，谓于家业中或出家后，终生守护不舍故称恒常。所谓“具足法器”，意指斩断外衣换覆袈裟，即穿袈裟。袈裟亦名为阿拉汉之旌旗。即使阿拉汉不满足戒律，仍可过时食用、观舞、戴花、居高处、坐怀胎等生活行为。何故？因其尽量令自己的戒法纯净无玷故。所谓“禅修者失罪”，指大禅那定中修行者无疑亦不得犯戒。此为原因说明。所谓“专注心”，即在此禅修业中之修持。所谓“此标记”，是指菩提耶舍戒律。修此戒者保持戒之纯净，出世相清净。所谓“利心”，即令世人修持此法益其利益快乐。所谓“随己所为”，是指一切行为都自负其责。所谓“普通行”，是指自己的功德，同时布施他人。言语亦有善恶差别。所行的善恶分别，引自此处布施、与不布施乃及认错等义理。受戒及应悔过释义。所谓“正思”，是指去除不正念头，如直心听受此法。教法弘扬者及受教者亦应具备正念。如实正见自净。所说“无教法”，即此处所说教法为无。何以故？因布施与持戒等乃在布施最终应当有证据表明，否则不被视为正确教法。故此述教法纯净本质。所谓“心业正明”，即意念执持。所谓“内心之门”，是指心之所在。所谓“得成任务”，即功德任务完成。所谓“有支状”，即功德之成具，谓布施等因由。所谓“我作所作”，是指功德布施随意，无违背意。言语中有诚实与不诚实之别。此中包括示现及不示现善法见解。所谓“正确思维”，教授应持正思。听者若具正思，听后必生种种法之根本觉知。故教者与受教者彼此有相应应和。自我正见正觉，实时修持智慧。外人听闻道法亦须如是。所谓“教法无也”，是指出示之行法当无缺陷。何以故？因布施及持戒虽然为善行，若授以证明而无则非正法。故此出经义。所谓“心业”，是语意所归。所谓“心中”，即心门之内。所谓“任务完成”，谓随意专注之事实。谓有支其义。因有布施及持戒之因缘。所谓“布施戒律”，即以捐赠及戒律为依据。因布施而不辍，此乃理由。戒律中布施法为破除种种诱惑。谓“由此见思悉破除”，意云破除不正念。诸如要失欲生厌等，述此义理。谓“由见思正确”，教者以此法令听闻者生正觉。所谓“功德纯净”，此中与智慧无分别。具慈悲者能为师者。此持戒为布施等因缘。言语如实辨析善恶。所谓“正思”，为正知。依此理理能辨析善恶、功德果报，亦能观察善恶根本。如是为义。
Kusalakammadīpanā niṭṭhitā. · 善业之阐明已毕。
§153
153. ‘‘Etthā’’tiādīsu. ‘‘Dhammasaṅgahe’’ti dhammasaṅgaṇi pāḷiyaṃ. ‘‘Dassanenā’’ti sotāpatti maggaññāṇena. ‘‘Taṃ’’ti uddhacca cetanaṃ. ‘‘Bhāvanāyā’’ti uparimaggattayasaṅkhātāya bhāvanāya. Pāḷipāṭhe. ‘‘Cittuppādā’’ti cittacetasikā vuccanti. ‘‘Siyā’’ti ekacceti atthe nipāta padaṃ. Imesu chasu cittuppādesu ekacce cha cittuppādā sotāpatti maggena pahātabbā, ekacce cha cittuppādā tīhi upari maggehi pahātabbāti attho. Tattha pathamapade ‘‘ekacce cha cittuppādā’’ti kammapathapattakammasahajātā cha cittuppādā. Dutīya pade ‘‘ekacce cha cittuppādā’’ti akammapatha pattā dhammikesu ṭhānesu assādanābhi nandādivasena pavattā cha cittuppādā. ‘‘Tatthā’’ti dhammasaṅgahe. ‘‘Itaratthā’’ti itaresu bhāvanāya pahātabbesu. ‘‘Tassā’’ti nānakkhaṇika kammapaccayassa. Pāḷipāṭhe. ‘‘Sahajātā’’ti attano paccayuppannehi sahajātā. ‘‘Nānakkhaṇikā’’ti attano paccayuppannehi asahajātā atītakālabhūte nānakkhaṇe pavattā pāṇātipātādi cetanā. ‘‘Yadi evaṃ’’ti evaṃ yadi siyāti attho. Yadi uddhacca cetanā dassana pade anuddhaṭattā paṭisandhiṃ nākaḍḍhatīti viññāyeyya. Evaṃ satīti pāṭhaseso. ‘‘Ce’’ti ce vadeyya. ‘‘Nā’’ti na sakkā vattuṃ. ‘‘Tassā vipākassā’’ti tassā uddhacca cetanāya vipākassa. Pāḷipāṭhe. ‘‘Imesu dhammesu ñāṇaṃ’’ti ime dhamme ārammaṇaṃ katvā uppannaññāṇaṃ. ‘‘Tesaṃ vipāke’’ti uddhacca sahagatānaṃ vipāke. ‘‘Ñāṇaṃ’’ti taṃ vipākaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaññāṇaṃ. ‘‘Sabba dubbalanti ca sakkā vattuṃ’’ti sambandho. ‘‘Ativiya kāḷakadhammattā’’ti buddhādīsu mahantesu ṭhānesu saddhāratanassa antarāyaṃ katvā pavattanato atiyevakaṇha dhammattā. Tassā vicikicchā cetanāya paṭisandhi ākaḍḍhanampi viññātabbanti yojanā. ‘‘Sabhāva viruddhattā yevā’’ti vicikicchā asanniṭṭhāna sabhāvā. Adhimokkho sanniṭṭhāna sabhāvoti evaṃ sabhāva viruddhattāyeva.
153. “这里”等语。所谓“法集”，即南传巴利文中的‘法汇’。所谓“证悟”，指得初果的罗汉通达。所谓“那”，是高涨意念。所谓“修习”，指向更高层次的修习。原文有“心起”，指心及其附属心理所起。部分“心起”应为皈依之意。释义中部分“心起”乃先天共生之意思。第二处“心起”，是无造意满行的一种表现。此处“那”意即心之情态。语中“其义”，指法集。另一义是指放弃修习。又有“其果”，缘此言说。巴利文说“同生”指共生，非同生指非共生，过去诸相互关联的杀生意念亦然。若“若是如此”，即假设条件。若以高昂意念观察，则续起无障碍之续，则无断续。此为段尾。若说“若”，意为假言。若“非”，不可以言论。所谓“其果报”，是随那意念果报。原文中“法”，系由根缘所成的意识起。可说是心念所达识。所谓“一切皆苦”，暗指其联系义理。所谓“过度黑暗法”，以上座部佛教重要处所产生的扰乱信仰之大恶见。视为疑惑意念所致。以致续起有断续。所谓“性相违逆”，即疑惑无法成立的性相。所谓“执着”即为无常。
‘‘Sabbatthā’’tiādīsu. ‘‘Vipaccatīti vipācetī’’ti vadanti. Taṃ pana padarūpena na sametīti aññaṃ atthaṃ vadanto ‘‘sabbampi vā’’tiādimāha. ‘‘Mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā’’ti devaloke devasampatti sadisā dibbavimānādikā mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā. Idaṃ ‘‘okāsaṃ katvā’’ti pade visesanaṃ. Tattha ‘‘sukha vipākaṃ’’ti idaṃ aṭṭha ahetuka vipākāni sandhāya vuttaṃ. Rūpaloke brahmānaṃ rūpakāyo rūpāvacara kammena nibbatto. So ca kāmāvacara dhamma samūho eva. Evaṃ sante tasmiṃ loke pañca ahetuka vipākānipi rūpāvacara kammena nibbattāni siyunti codanā. Taṃ pariharanto ‘‘rūpāvacara kusalaṃhī’’tiādimāha. ‘‘Tānī’’ti apāyabhūmiyaṃ uppannāni aṭṭha ahetuka vipākāni. ‘‘Sabbasmiṃ kāmaloke’’ti ekādasavidhe kāmaloke. ‘‘Tesu cā’’ti tesu aṭṭha ahetuka vipākesu ca. ‘‘Ārammaṇantare’’ti kasiṇa nimittādito aññasmiṃ ārammaṇe. ‘‘Nimittā rammaṇe’’ti kasiṇa nimittādike nimitta paññattā rammaṇe. ‘‘Tāni pañcavipākānī’’ti cakkhu viññāṇādīni pañca ahetuka vipākāni kāmāvacara kusala kammasseva vipākāni hontīti yojanā. ‘‘Soḷasaka maggo’’ti soḷasakathā maggo kathāpabandho. Evaṃ dvādasa kamaggo. ‘‘Ahetukaṭṭhaka’’nti ahetuka vipākaṭṭhakaṃ. Sammā pakārena jānātīti sampajānaṃ. Ñāṇaṃ. Sampajānena katanti viggaho. Na sampajānakataṃ asampajānakataṃ. ‘‘Saddahitvā’’ti etena diṭṭhuju kammañāṇa sampattiṃ dīpeti. Na hi tena ñāṇena asampanno kammañca kammaphalañca saddahatīti. Jānitvāti vā pāṭho siyā. ‘‘Ekamekaṃ’’ti ekamekaṃ kusalakammaṃ. ‘‘Kusala samaye’’ti kusala kamma karaṇakāle. Kusaluppattikāle vā. Yassame īdisaṃ puññaṃ pasutaṃ. Tassame bhavalābho bhogalābho mittalābho sabbelābhā ekantena sulābhāti attho. ‘‘Suladdhaṃ’’ti idaṃ puññaṃ suladdhaṃ. Devesu ca manussesu saṃsaritvāti pāṭhaseso. ‘‘Sesenā’’ti tassakammassa vipākāvasesena. Aṭṭhakathā pāṭhe. ‘‘Ekapiṇḍapātasmiṃ’’ti ekavāraṃ piṇḍapātadāne. Saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā yaṃ vuttaṃ ‘ekā cetanā ekameva paṭisandhiṃ detī’ti, taṃ suvuttanti adhippāyo. ‘‘Paṭipakkhehī’’ti paṭipakkhehi akusalehi. Visesena bhusaṃ muḷho byāmuḷho. Ativiya byāmuḷho atibyāmuḷho. Atibyāmuḷhatthāya paccayabhūtanti viggaho. Atiduppaññāya paccayabhūtanti attho. So hi thero vadatīti sambandho. ‘‘Iti katvā’’ti evaṃ manasikaritvā. ‘‘Sannihitapaccayamattenā’’ti āsanne saṇṭhitapaccaya mattena. ‘‘Pubbapayoga paccayamattenā’’ti vuttaṃ hoti. Balavakammavasena uppannattā tikkhataraṃ vipākaṃ. Yadā payoga rahitena paccayagaṇena uppajjati, tadā asaṅkhārikaṃ nāma. Yadā payogasahitena, tadā sasaṅkhārikaṃ nāma. Tattha asaṅkhārikaṃ tikkhaṃ nāma. Sasaṅkhārikaṃ mandaṃ nāma. Tathā dubbala kammena uppanne mandavipākepi yojetabbaṃ. Evaṃ tikkhamandānaṃ mandatikkhatāpatti nāma siyā. Na ca tathā sakkā bhavitunti adhippāyo. Ettha siyā, yadi pubbakammavasena aṭṭhannaṃ mahāvipākānaṃ saṅkhārabhedo siddho siyā, aṭṭhannaṃ ahetuka vipākānampi sosaṅkhārabhedo siddho bhaveyya. Tānipi hi kānici asaṅkhārikena kammena nibbattāni, kānici sasaṅkhārikenāti codanā. Taṃ pariharanto ‘‘ahetuka vipākānaṃ panā’’tiādimāha. ‘‘Ubhayakamma nibbattanaṃ’’ti tesaṃ saṅkhāra bhedarahitattā asaṅkhārika kammenapi virodho natthi. Sasaṅkhārika kammenapi virodho natthi. Asaṅkhārika kammenapi nibbattanti. Sasaṅkhārika kammenapi nibbattanti. Evaṃ ubhayakamma nibbattanaṃ yuttaṃ. ‘‘Iti adhippāyo’’ti tassa therassa adhippāyo. ‘‘Na kammāgamana vasenā’’ti kammasaṅkhātassa cirakālato āgamana paccayassa vasena. ‘‘Āgamanaṃ’’ti ca āgacchati etenāti āgamananti viggaho. ‘‘Kammabhave’’ti atīte kammakaraṇabhave. ‘‘Kecanā’’ti keci. Aṭṭhasāliniyaṃ pana āgatāti ca. Paṭisambhidā magge pana dvihetukā vuttāti ca sambandho. Imasmiṃ ṭhāne paṭisambhidā maggaṭṭhakathā vacanampi vattabbanti vadanto ‘‘tattha panā’’tiādimāha. ‘‘Tīsukhaṇesū’’ti kammakkhaṇe nikantikkhaṇe paṭisandhikkhaṇeti tīsukhaṇesu. ‘‘Ṭīkākārāpanā’’ti abhidhammaṭīkākārāpana. ‘‘Sāvasesapāṭho’’ti pāḷiyaṃ tihetukena kammena dvihetuka paṭisandhi, dvihetukena kammena ahetuka paṭisandhi avasesā hoti. Evaṃ avasesa vākya sahito pāṭho. Sarikkhameva sarikkhakaṃ. Kammena sarikkhakaṃ sadisaṃ kammasarikkhakaṃ. Vipākaṃ. ‘‘Mahātherenā’’ti sāriputta mahātherena. Evañca katvātiādinā ṭīkākārānaṃ vacanaṃ upatthambheti.
“处处”等语。“逆转”即果报反转。这里说外形不足，无力意谓另有所指，乃释“或或皆”。所谓“诸众生有大功德”，在天界诸天及神通天宫以下皆有大功德。此即“空处”，特加说明。所谓“快乐果报”，此为不依因缘而起的八种结果。色界诸天乃由色界善业所现。色界乃由可爱之法组成。如此情况下色界中此八种无因果报亦随色界善业显现。言外之意是须谨慎持守色界善业。如是有八种下地狱生者所作无因果报。所谓“一切欲界”，是指十一种存在于欲界的。谓“处处”，是指八种色界无因果果报中之每一。在诸种业缘中有诸欲界轻易取缘者。所谓“缘、取、依”，是指诸色界，乃因结缘而成。所谓“五种果”，是指眼识等五种无因果果报，皆是欲界善业之果。谓“十六行”，是谓十六道途。如此解释。谓“十二业道”，指十二重因缘说。谓“无因”，意即无缘而起认知。谓“知识”，知见的慧见。以“能知”为教学扩充。非“无知”。所谓“信心”，此为修行中所得法眼通。谓“知识所成”，意指智慧完成。谓“圆满”，“知道”。非圆满即为不圆满。谓“善解”，此处指皈依知识已成之法。所谓“一一善业”，每一善业。谓“善时”，即在作善业之时。谓“善缘时”，缘善业作善之机。此处表示功德。谓“易得”，指功德为易得。众天及人间转生跋涉此义。谓“余”，谓此善业之余。谓“一次布施”，指一次布施粮食。此义见集解赞。谓“同意”，谓“一意”的归依。谓“相反”，是指恶业相反。谓“愚痴”，愚昧也是此义。谓“谬所”，此为越于慧见的为义。若无圆满，即不知圆满之义。谓“反悔”，即“忧失”。谓“措置错谬”，是指智慧之故。谓“该论”，诸比库说法之议论。谓“行所过”，是指不净等，“恶行”。谓“难行”，这是罪业。谓“立论”，是正式论议。谓“禅定智”，是调伏等智慧。谓“要理”，是指基本法理。谓“禅修”，是专心入定。
Kāmāvacarakammaṃ niṭṭhitaṃ. · 欲界业已毕。
§154
154. Rūpāvacarakamme. ‘‘Appaguṇatāyā’’ti aparicitatāya. Avaḍḍhatāya. ‘‘Hīnehi chandādīhī’’ti lābhasakkāra silokādi sāpekkhatāya hīnehi chandādīhi. ‘‘Te dhammā’’ti chandādayo dhammā. Tāni idha nādhippetāni. Kasmā, upapattippabhedassa asādhakattāti adhippāyo. ‘‘Imānevā’’ti imāni eva jhānāni. ‘‘Tividhāsū’’ti ekasmiṃtale brahmapārisajjādi vasena tividhāsu. ‘‘Aṭṭhārasappabhedena vibhajitvā’’ti tīsu hīna majjhimapaṇītesu ekekasmiṃ hīna hīnaṃ hīna majjhimaṃ hīna paṇītantiādinā vibhattena navavidhāni honti. Puna tesu tīṇi majjhimāni. Majjhimahīnaṃ majjhimamajjhimantiādinā vibhattāni navavidhāni honti. Evaṃ aṭṭhārasabhedena vibhajitvā. ‘‘Kammadvārāni nāmā’’ti kammappavatti mukhāni nāma. ‘‘Imehi pabhāvitattā’’ti imehi pabhāvehi mūlakāraṇehi pabhāvitattā pavattāpitattā. ‘‘Aṭṭhārasakhattiyā’’ti hīnamajjhimādibhedena aṭṭhārasa khattiyā. Tathā aṭṭhārasa brāhmaṇādayo. Aṭṭha cattālīsa gottāni nāma hīnamajjhimā divasena vibhattāni gotamagottādīni aṭṭhacattālīsa gottāni. Tesaṃ cāritta paṭipattibhūtāni caraṇānipi aṭṭhacattālīsa hontīti. Ettha siyā. Purima vacane hīnādīni brahmaloke, aṭṭhakathā vacanehīnādīni manussaloketi sādhetabbaṃ aññaṃ, sādhakaṃ aññanti codanā. Taṃ pariharati ‘‘etenahī’’tiādinā. ‘‘Upalakkhetī’’ti paccakkhato pākaṭaṃ ekadesaṃ dassetvā apākaṭe tādisepi jānāpetīti attho. ‘‘Samatthā samatthaṃ vā’’ti samatthā samatthabhāvaṃ vā. ‘‘Tathā hānenā’’ti tathāhi anena ācariyena. Anuruddhā cariyenāti vuttaṃ hoti. Nāma rūpa paricchede vuttanti sambandho. Samānāsevane laddhe sati, mahabbale vijjamāne mahaggatakammaṃ vipākaṃ janeti. Tādisaṃ hetuṃ aladdhā alabhitvā abhiññā cetanā vipākaṃ na paccatīti yojanā. Tattha ‘‘samānā sevane’’ti bhūmisamānatā vasena samānāsevane. Kāmajavanaṃ kāmajavanena samānāsevanaṃ. Rūpajavanaṃ rūpajavanena. Arūpajavanaṃ arūpajavanenāti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘samānabhūmikato’’tiādi. Tattha ‘‘tadabhāvato’’ti tādisassa balavabhāvassa abhāvato. Ekavāramattabhūtā mahaggata cetanā ca. ‘‘Sabba pathamabhūtā’’ti samāpatti vīthīsu gotrabhussa anantare mahaggata javanaṃ sandhāya vuttaṃ. Lokuttara maggacetanā kadācipi samānā sevanaṃ na labhati. Evaṃ santepi attano anantarato paṭṭhāya yāvajīvampi bhavantarepi ariyaphalaṃ janetiyeva. Evamevāti vuttaṃ hoti. Idaṃ pavattiphalaṃ nāma hoti, idha pana paṭisandhi phalaṃ vicāritaṃ, tasmā asamānaṃ idaṃ nidassananti ce. Vuccate. Maggacetanā nāma taṇhā sahāyakaṃ vaṭṭagāmi kammaṃ na hoti. Ataṇhā sahāyakaṃ vivaṭṭagāmi kammaṃ hoti. Tasmā paṭisandhiṃ na deti. Sace pana taṃ taṇhā sahāyakaṃ vaṭṭagāmikammaṃ bhaveyya. Paṭisandhi kālepi phalaṃ dadeyya. Asamānā sevanatā pamāṇaṃ na bhaveyya. Evaṃ aññakāraṇattā asamānaṃ nidassanaṃ hoti. Na asamānā sevanatāyāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Upacitattā’’ti punappunaṃ āsevana lābhena vaḍḍhitattā. ‘‘Sā cetanā’’tiādikammikamahaggata cetanā ca. ‘‘Nā’’ti codanā , na siyāti attho. Na ca sāpi samānabhūmaka dhammato laddhā sevanā hoti. Evaṃ santepi katattā bhāvitattāti vuttaṃ. Bhāvitattāti ca punappunaṃ āsevana lābhena vaḍḍhitattā iccevattho. Tasmā viññāyati asamānabhūmikehi pubbabhāgappavattehi kāmajavanehi paramparato punappunaṃ laddhā sevanatāya eva idha upacitattāti vuttanti. Tena vuttaṃ ‘‘ubhayattha panā’’tiādi. Tattha ‘‘ubhayatthā’’ti ubhayesu katattā upacitattāti ca katattā bhāvitattāti ca vuttesu pāṭhesu. ‘‘Pathama samannāhārato paṭṭāyā’’ti mahaggatajjhāne appanāvīthito pure dvīsu parikamma bhāvanā upacāra bhāvanāsu parikamma bhāvanaṃ bhāventassa pathavī pathavītiādinā pathama samannāhārato paṭṭhāya. Lokuttara maggepana dasasu vipassanā ñāṇesu sabbapathamaṃ sammasanaññāṇaṃ bhāventassa rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccātiādinā pathama samannāhārato paṭṭhāyāti attho. Upacinitvāti ca bhāvetvāti ca vaḍḍhetvā icceva attho. ‘‘Abbhuṇhā’’ti abhinavāti vuttaṃ hoti. ‘‘Ayaṃ vādo’’ti anuruddhā cariyassa vādo. Yadi evaṃ, aṭṭhakathāsu saṅkhāra paccayā viññāṇa pada niddesesu abhiññā cetanā panettha parato viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitāti vuttaṃ. Tattha aññaṃ yuttaṃ kāraṇaṃ vattabbanti, taṃ vadanto ‘‘catutthajjhāna samādhissa panā’’tiādimāha. ‘‘Ṭīkākārā’’ti abhidhammaṭīkākārā. ‘‘Tassā panā’’tiādi attanovāda dassanaṃ. Sādhentiyā abhiññā cetanāya. Acittakabhava patthanāsahitaṃ saññā virāganti sambandho. ‘‘Idhā’’ti manussa loke.
154. 关于色界的业。“不具资质”，即指未知或不成熟之意。所谓“低欲等”，是指因利养名声等而对欲望及利益产生不同程度依赖。所谓“它们”，指上文所列欲望等法。因成就上的差异是修行障碍。谓“这些”，是指这些禅定。谓“三种”，在佛教中以色染界有三种分类，其中包含十八天。谓“十八种区别”，是指以低、中、高三种禅定为分别所成九种，再加倍成为十八类。谓“十八阶级”，是指低、中、高三类各有十八更细分位阶。谓“十八等出身”，包含天人及婆罗门等。亦有四十八族，分为低中高三等之族。故四十八族与十八阶级相辅相成。故释此声明。谓“低”等者，在人界非天界所用。谓“显示”，分明呈现某处以显明身分。谓“能当”，是指他人或法法成能相。谓“如是之于此”，即导师如实说法。此处专注指此论师阿努鲁达教诲。此处言及色界功德得后，若无得现行心意和知识，则无见及果。谓“同时感应”，指两者的心识相谐。谓“平等基础”，是指同一境界及力量。谓“魔境”，与外道诸魔障碍此因人起。谓“无障碍”，即道心信仰无乱。谓“违反本性”，指邪见违逆本性。
‘‘Anāgāmino panā’’tiādīsu. ‘‘Etenā’’ti etena attha vacanena. ‘‘Saddhādhiko’’ti sandhindriyādhiko. Evaṃ vīriyādhikādīsupi. ‘‘Attanā laddha samāpattīnaṃ’’ti ekassapi puggalassa bahūnaṃ attanā laddha samāpattīnaṃ. Tesu puthujjana sotāpanna sakadāgāmīsu. ‘‘Puthujjano’’ti jhānalābhi puthujjano. ‘‘Nikantiyāsatī’’ti kāmabhavanikantiyā sati. ‘‘Itare panā’’ti sotāpanna sakadāgāmino pana. Parihīnajjhānā eva tattha nibbattanti. Na nikanti balenāti adhippāyo. Vibhāvanipāṭhe ‘‘tesaṃ pī’’ti jhānalābhi sotāpanna sakadāgāmīnampi. Icchantena ṭīkācariyena. Tathā nikantiyā sati puthujjanādayo kāmāvacara kamma balena kāmabhavepi nibbattantīti yojanā. Cetopaṇidhi ijjhati. Kasmā, visuddhattā. Sīlavisuddhattāti adhippāyo. ‘‘Te’’ti jhānalābhi sotāpanna sakadāgāmino. Aṅguttara pāṭhe. ‘‘Sahadassanuppādā’’ti sotāpatti maggaññāṇaṃ dassananti vuccati. Dassanassa uppādakkhaṇena saddhiṃ. Natthi tassa taṃ saṃyojanantipi pāṭho. ‘‘Imaṃ lokaṃ’’ti imaṃ kāmalokaṃ. ‘‘Vipassanā nikanti taṇhā’’ti teneva dhammarāgena tāya dhamma nandiyāti evaṃ vuttā vipassanā sukhe nikanti taṇhā. Paccaye sati kuppanti nassantīti kuppā. Kuppā dhammā yesaṃ te kuppa dhammā. ‘‘Dhammā’’ti mahaggata dhammā. Ime dve sotāpanna sakadāgāmino sīlesu paripūrakārino nāma. Sīlappaṭi pakkhānaṃ kilesānaṃ sabbaso pahīnattā. Tasmā te sīlesu akuppa dhammāti vuccanti. Samādhismiṃ pana kuppa dhammā eva. ‘‘Mahābrahmesu na nibbattantī’’ti mahābrahmattaṃ na labhantīti adhippāyo. ‘‘Hīnajjhāsayattā’’ti ettha itthiyo nāma pakatiyāva hīnajjhāsayā honti nīca chandā nīca cittā mandavīriyā mandapaññā. Kasmā, hīnaliṅgattā. Kasmā ca tā hīnaliṅgā honti. Dubbala kammanibbattattā. Dubbala kammanti ca purisatta janakaṃ kammaṃ upādāya vuccati. Brahmapurohitānampi saṅgahaṇaṃ veditabbaṃ. Kasmā, brahmapārisajjānanti aṭṭhakathā vacanassa yebhūyyavacanattā. Tenāha ‘‘na mahābrahmānaṃ’’ti. Itarathā na brahmapurohitānaṃ na ca mahābrahmānanti vuttaṃ siyā. Na ca tathā sakkā vattuṃ ‘brahmattanti mahābrahmatta’nti iminā vacanena virujjhanato. Ayañca attho na kevalaṃ yebhūyyanayamattena siddho. Atha kho byañjana sāmatthiyenāpi siddhoti dassetuṃ ‘‘tehī’’tiādimāha. Tattha ‘‘te’’ti brahmapurohitā. Saṃyuttapāṭhe. ‘‘Paṭibhātutaṃ’’ti ettha ‘‘taṃ’’ti tuyhaṃ. Dhammīkathā tuyhaṃ paṭibhātu, pātubbhavatu. Kathetu icceva vuttaṃ hoti . ‘‘Brāhmaṇā’’ti abhibhuṃ bhikkhuṃ ālapati. ‘‘Brahmuno’’ti mahābrahmuno atthāya. Evaṃ sesesu dvīsu. ‘‘Tesaṃ’’ti brahmapurohitānaṃ. Vibhāvanipāṭhe ‘‘iti attho daṭṭhabbo’’ti ‘‘brahmapārisajjesu yevā’’ti pulliṅga vacanattā puggalappadhānaṃ hoti. Nabhūmippadhānaṃ. Tasmā ayamattho yuttivasena daṭṭhabboti. ‘‘Tīsubhavaggesū’’ti vehapphalabhūmi puthujjanabhavaggo nāma hoti rūpaloke. Tato upari puthujjanabhūmiyā abhāvato. Akaniṭṭhabhūmi ariyabhavaggo nāma. Tattha ṭhitānaṃ ariyānaṃ tattheva niṭṭhānato. Nevasaññābhūmi lokabhavaggo nāma. Tato upari lokasseva abhāvatoti.
“‘无来者及以后者’等语。”此中“如是”者，指前述此语意义。“信心胜者”者，谓感官诸胜。“如是精进胜等诸类也。”谓比库自行得成就之定，谓一人多人成就。“彼中凡夫乃至初果乃至一来者等。”凡夫者，谓未得禅定者。“心无侵欲”者，谓无欲界其中之念。“余者即初果、乃至一来者。”虽已断定禅定而未断欲，因禅定障碍消灭，非由欲力故。“显于《胜智品》中‘以便定得者’及初果一来诸觉者也”，依导师意旨，谓心有定力者乃可灭欲之惑，凡夫等因欲界业力即息故灭欲。“以此而成纯净名为戒净。”此中“戒净”为意称。“彼者”者，谓定得之初果一来者。于《增一品》中“同视共知”者，即初果道智慧之现证；当时无此结 (“结”者障碍)。“‘此世界’者，此欲界世界也。”“观慧视作苦结。”谓心依正法之爱，乃生苦结。正法起时忧恼消失，称为忧恶。“忧苦即何物？谓贪嗔烦恼所生之苦也。”“‘法’者，此乃大法也。”“此二者，谓初果与一来者在戒律中称为圆满者。因他们于戒中完全灭除烦恼，故谓是戒习中不忧苦法。”“定中则苦结仍存。”“‘不于诸梵天中生者’，乃谓未得梵天位者。”“‘心智卑劣者’者，此中谓女子心低下，意欲卑劣，明智浅薄，精进迟钝。”“为何谓心智卑劣者？因其业行弱小故。”“业弱者谓，衰弱男人因其父业所作业也。梵天师族亦应持摄。”“何谓梵师族，谓诸师族之意。”“以是故谓非大梵天。”“他处未称梵师或大梵天，亦不宜执为梵天意。释尊以不生大梵天故于此明说。”“此义非仅依‘师族’一词成立，而复有别义。且欲以此显明故，始言‘彼辈’。”此“彼辈”，谓梵师族。《相应部》言“令尔所说此法生起显然”也。 “梵师”谓对法理略知者。依《观智品》终结语曰“于梵师族理应见此义。”故此义当以适宜者视之。 “三学章中，谓欲生界有凡夫章。超越此者，即圣地章。彼中诸圣于此地究竟涅槃不退转。次有无想地章。此即彼圣处究竟涅槃后之界域。又有无生地章。此即世无想界。”
Kammacatukkānudīpanā niṭṭhitā. · 业四法之随阐明已毕。
§155
155. Maraṇuppattiyaṃ. ‘‘Āyuparimāṇassā’’ti āyukappassa. ‘‘Tadubhayassā’’ti āyukappassa ca kammassa ca. ‘‘Upaghātaka kammenā’’ti balavantena pāṇātipātakammena. ‘‘Dussimāra kalāburājādīnaṃ viyā’’ti tesaṃ maraṇaṃ viya. Uparodhitaṃ khandha santāna massāti viggaho. ‘‘Uparodhitaṃ’’ti upagantvā nirodhāpitaṃ. Kammaṃ khiyyatiyeva. Evaṃ sati, sabbaṃpi maraṇaṃ ekena kammakkhayena siddhaṃ. Tasmā ekaṃ kammakkhaya maraṇameva vattabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Itarepi vuttā’’ti itarānipi tīṇi maraṇāni vuttānīti codanā. Vuccate parihāro. ‘‘Sarasavasenevā’’ti attano dhammatāvaseneva. Nānā āyu kappaṃ vidahanti saṅkharontīti nānāāyukappa vidhāyakā. ‘‘Sattanikāye’’ti sattasamūhe. Niccakālaṃ ṭhitiṃ karontīti ṭhitikarā. Kadāci vuddhiṃ karonti, kadāci hāniṃ karontīti vuddhikarā hānikarā ca. ‘‘Tesaṃ vasenā’’ti tesaṃ utu āhārānaṃ vasena. ‘‘Tayopi cete’’ti etetayopi ṭhitikarādayo. Kammaṃ vipaccamānaṃ datvā khiyyatīti sambandho. Etena evarūpeṭhāne kammaṃ appadhānanti dīpeti. ‘‘Tadanurūpaṃ evā’’ti taṃ dasavassakālānu rūpaṃ eva. ‘‘Bho gañcā’’ti dhanadhaññādiparibhogañca. Tesaṃ utuāhārānaṃ gati etesanti taggatikā. Tesaṃ utuāhārānaṃ gatiṃ anuvattantīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘tadanuvattikā’’ti. Saṅkhāravidūhi aññatrāti sambandho. Saṅkhāraviduno ṭhapetvāti attho. Iddhiyā pakatāti iddhimayā. ‘‘Iddhiyā’’ti deviddhiyāvā bhāvanāmayiddhiyāvā. Vijjāya pakatāti vijjāmayā. ‘‘Vijjāyā’’ti gandhārivijjāya. Aṭṭhi nhāru maṃsa lohitādikā rasadhātuyo ayanti vaḍḍhanti etehīti rasāyanāni. Tāni vidahanti etehīti rasāyana vidhayo. Nayūpadesā. Ciraṭṭhiti katthāya jīvitaṃ saṅkharonti etehīti jīvita saṅkhārā. Iddhimaya vijjāmaya jīvita saṅkhāresu ca rasāyana vidhisaṅkhātesu jīvita saṅkhāresu ca vidunoti samāso. ‘‘Dvi samuṭṭhānika rūpadhammesū’’ti utusamuṭṭhānika rūpadhammesu ca āhāra samuṭṭhānika rūpadhammesu ca. ‘‘Pariṇamantesū’’ti vipariṇamantesu. Tenāha ‘‘jiyyamānesū’’tiādiṃ. ‘‘Yāvamahantaṃ pīti’’ sabbaññubuddhānaṃ kammaṃ viya koṭipattavasena atimahantampi. ‘‘Assā’’ti kammassa. ‘‘Upacchedaka maraṇepi netabbo’’ti balavante upacchedaka kamme āgate yāvamahantampi janaka kammaṃ attano vipākādhiṭṭhāna vipattiyā khiyyatiyeva. So cassakhayo na sarasena hoti, atha kho upacchedaka kamma balena hotīti idha upacchedaka maraṇaṃ visuṃ gahitanti evaṃ upacchedaka maraṇepi netabbo. ‘‘Akāla maraṇaṃ’’ti āyukkhayamaraṇādīni tīṇi maraṇāni kālamaraṇāni nāma, maraṇā rahakāle maraṇānīti vuttaṃ hoti. Tato aññaṃ yaṃ kiñci maraṇaṃ akāla maraṇanti vuccati. Tenāha ‘‘tañhi pavattamānaṃ’’tiādiṃ. ‘‘Mūlabhedato’’ti mūlakāraṇappabhedato. Yasmā pana milinda pañhe vuttanti sambandho. Sannipatantīti sannipātā. Sannipātehi uppannā sannipātikāti atthaṃ sandhāya ‘‘sannipatitānaṃ’’ti vuttaṃ. Athavā. Sannipatanaṃ sannipāto. Dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā dosānaṃ missakabhāvo. Sannipātena uppannā sannipātikātipi yujjati. ‘‘Anisammakārīnaṃ’’ti anisāmetvā anupadhāretvā karaṇa sīlānaṃ. Pavattā ābādhā visamaparihārajānāmāti yojanā. ‘‘Attanā vākatānaṃ payogānaṃ’’ti satthaharaṇa, visakhādana, udakapātanādivasena katānaṃ. ‘‘Vināsentī’’ti satthavassa vālukavassādīni vassāpetvāvā samudda vīciyo uṭṭhāpetvāvā evarūpe mahante bhayupaddave katvā vināsenti. ‘‘Manussa pathe’’ti manussa padese. ‘‘Te’’ti caṇḍā yakkhā. ‘‘Jīvitakkhayaṃ pāpentī’’ti manussānaṃ vā gomahiṃsānaṃ vā medalohitāni pātabyatthāya tesu nānārogantara kappāni uppādetvā jīvitakkhayaṃ pāpentīti attho. ‘‘Vattabbameva natthī’’ti sakalaṃ rajjaṃ vā raṭṭhaṃ vā dīpakaṃ vā vināsentīti vutte sakalaṃ janapadaṃ vā nagaraṃ vā nigamaṃ vā gāmaṃ vā taṃ taṃ puggalaṃ vā vināsentīti visuṃ vattabbaṃ natthīti adhippāyo. ‘‘Satthadubbhikkharogantara kappāpī’’ti satthantara kappo dubbhikkhantara kappo rogantara kappoti ime tayo antara kappāpi idha vattabbāti attho. Tesu pana rogantara kappo yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti, tena bahū manussā kālaṅkarontīti iminā ekadesena vuttoyeva. ‘‘Upapīḷako paghātakānaṃ kammānaṃ vipaccanavasenā’’ti ettha tesaṃ kammānaṃ okāsappaṭilābhena sattasantāne sukhasantānaṃ vibādhetvā maraṇaṃ vā pāpetvā maraṇa mattaṃ vā dukkhaṃ janetvā pīḷanañca ghātanañca idha vipaccana nāmena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Vipākaṃ pana janentuvā, māvā, idha appamāṇanti. Ettha siyā. Aṭṭhasu kāraṇesu opakkamikaṭṭhāne ‘kuppitāhi devatā sakalaṃ rajjādikaṃ asesaṃ katvā vināsentī’ti vuttaṃ. Tattha vināsitā janā kiṃ nu kho attano attano kamma vipākajehi ābādhana daṇḍehi vā vinassanti, udāhu visuṃ opakkamikehi ābādhana daṇḍehi vā vinassanti. Yañcettha vuttaṃ ‘evaṃ akāla maraṇaṃ upacchedaka kammunā vā aññehi vā aneka sahassehi kāraṇehi hotī’ti. Tattha yassa upacchedaka kammaṃ nāma natthi. Kiṃ tassa aññena kāraṇena akāla maraṇaṃ nāma bhaveyyāti. Ettha vadeyyuṃ, tassa aññena kāraṇena akāla maraṇaṃ nāma na bhaveyya. Sabbe sattā kammassakā, kammadāyādā, kammayonī, kamma bandhū, kammappaṭissaraṇātihi vuttaṃti . Tesaṃ taṃ vādaṃ bhindanto ‘‘yehikeci loke dissantī’’tiādimāha. Puna tadatthaṃ daḷhaṃ karonto ‘‘yathāhā’’tiādiṃ vadati. Tattha duvidhaṃ kammaphalaṃ, vipāka phalañca nissanda phalañca. Tattha vipāka phalaṃ nāma vipākakkhandhā ca cakkhu sotādīni kaṭattā rūpāni ca. Taṃ yena pubbe kammaṃ kataṃ, tasseva sādhāraṇaṃ hoti. Tassa santāne eva pavattati. Nissanda phalaṃ nāma tassa sukhuppattiyā vā dukkhuppattiyā vā attano kammānubhāvena bahiddhā samuṭṭhitāni iṭṭhārammaṇāni vā aniṭṭhā rammaṇāni vā. Taṃ pana aññesampi sādhāraṇaṃ hoti. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sakakammasamuṭṭhitā eva. La. Paresaṃ sādhāraṇā evā’’ti. Loke aṭṭhaloka dhammā nāma sabbe kamma vipākajā evāti na vattabbā. Ime ca sattā saṃsāre saṃsarantā aṭṭhasuloka dhammesu nimmujjantā saṃsaranti, tasmā te vināpi upapīḷaka kammena aññehi kāraṇehi nānādukkhaṃ phusantiyeva. Tathā vināpi upacchedaka kammena maraṇa dukkhaṃ pāpuṇantiyeva. Tena vuttaṃ ‘‘kammena vinā yatokutoci samuṭṭhitā’’tiādi.
155. 关于死亡的因缘。“生命期限”者，指寿命期间。“此二者”谓寿命及业。“以强行杀业”者。杀业之力虽强，犹如恶魔、贪王等带来的死亡。“肉体五蕴受限制”义，曰“限制者”，谓其被阻断与抑止。“业力消失”，“消失”者，即随业力断灭。“如此，诸种死亡，由一业之灭断成就。故所谓业灭便是死亡。”谓单一业灭为死亡，已有论说。“又有说彼三种死亡。”诱令并列。“称为损害。”如同自身性质损伤。“寿命与世间的多样业力作相刻划。”谓寿命差别多样，原因业力殊异。“众生群体”谓生命众多群落。“常时存在不绝。”“时或增长，时或减少。”谓长短变化。“寿命与季节饮食之力。”“寿命之力者，谓季节饮食对生命的影响。”“此二者皆为决定要素。”故有生灭循环。故谓“遵因随果者。” “‘因缘相应’者，谓十年周期相应。”“财富粮食及其利用。”“此阶段称季节流转。”谓生命季节流转现象。 “由随顺季节饮食等，生命长短相伴随。”故谓“随顺者。” “此为诸造作之见。”谓业力相续者见解。“神力显现者。”此中神通指双重神力与慧力。“慧力”指甘陀国之科学。“骨、筋、肉、血等诸液出现、增长，谓诸体液。” “此等诸体液促生养护生命。”谓诸体液如制药剂一般养护生命。 “皆以此维持生命久存。”谓生命持续生命力。 “神力慧力等中，慧力修习者更为深明。” “‘双生发起诸形所’者，谓因季节及饮食而生之形象。”“‘变化者’谓变化无常。” “曰‘正当生长时，欢喜大，胜智法中所称造作业宏大者’。”即诸造作业之极大。“‘断绝者’非应归类断绝死亡。”谓有强力割断业力死。“此谓强力割断业对应死，与此立场相应。”故谓“割断死亡不应期望。” “‘非时死亡’者，谓寿命终结死亡等，即各类非时死亡。” “所谓非时死亡，即死亡之秘时也。”谓死亡隐秘因缘。 “又所谓‘根本死亡断裂’者，以本原因缘断灭。” “《米兰达问题》中谓此为相续。” “聚合即为组合状态。” “因组合而生，于组合中断灭。” “谓造作诸因相续于此等。” “魔力彰显之意。” “神力分二，即变化神力与知识神力。” “知识者，谓甘阇梨知识。” “骨、筋、肉、血及诸体液生长消亡。”谓诸生理变化。 “此为维持有形生命。”称为“生命造作。” “神力学知者，乃呼为知者。” “‘双因形质现象所生，季节饮食所生’。” “‘变化者’谓转变。” “‘如是者’谓生长之极大快乐等，如诸佛智慧所广说。” “‘业力’者。” “‘割断死亡不可期望，即强力割断业力不当望’。”谓割断死不可依赖。 “‘非时死亡’谓寿命终结外诸死亡。” “‘邪不善行为果’者，谓诸恶果报。““故三恶果亦当说。”谓三恶果亦适用。 “彼中病难众多，其为因缘，被害饥馑疾病之中，诸人多为倾倒。” “‘酷烈扰乱因’指诸因致秽怖畏及摧毁。” “‘人道’指人间境域。” “‘彼彼者’为凶猛魔神亚卡。” “‘遭受生命毁灭’指众生为互相害生与夺命等现象，历经无数病难而遭生命灭亡。” “‘所应说唯有行者灭度’。”谓一切毁灭应视为行者灭度。 “‘师道饥饿疾病间’谓三者之际也。” “彼众病，魔等非人所居，众生为彼所覆。”
‘‘Te uppajjantī’’ti te nānārogādayo uppajjanti. ‘‘Na upāya kusalā vā’’ti tato attānaṃ mocetuṃ kāraṇa kusalā vā na honti. ‘‘Na ca paṭikāra kusalā vā’’ti uppannaṃ rogādibhayaṃ apanetuṃ vūpasametuṃ paṭikāra kammeti kicchakamme kusalā vā na honti. ‘‘Nāpi parihāra kusalā vā’’ti tato mocanatthaṃ pariharituṃ desantaraṃ gantuṃ kusalā vā na hontīti attho. Sesamettha suviññeyyaṃ. ‘‘Rogādayo eva taṃ khepentā pavattantī’’ti kathaṃ te pubbakammaṃ khepentīti. Tassa vipākabhūtaṃ jīvita santānaṃ vināsentā khepenti. Vinaṭṭhehi jīvita santāne taṃ bhavaṃ janentaṃ khiyyati yevāti. Tenāha ‘‘yathāhī’’tiādiṃ. ‘‘Kammassapi tathevā’’ti tatheva pubbakammassapi tiṇagge ussāva bindusseva paridubbalatā siddhā hoti. Jīvite parikkhīṇe taṃ bhavaṃ janentassa pubbakammassapi parikkhīṇattā. ‘‘Evañcetaṃ’’ti etaṃ kammappaṭi saṃyutta vacanaṃ idha amhehi vuttanayena sampaṭicchitabbaṃ. Sabbaṃ pubbekatahetudiṭṭhi nāma sabbaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā sucaritaṃ vā duccaritaṃ vā pubbabhave attanā katena pubbakammahetunā eva uppajjatīti evaṃ pavattā diṭṭhi. ‘‘Yaṃ kiñcāyaṃ’’ti yaṃ kiñci ayaṃ. Mahābodhisattānaṃ adhimuttikālaṅkariyā nāma idha me cirakālaṃ ṭhitassa pāramipūraṇa kiccaṃ natthi, idāneva ito cavitvā manussaloke uppajjissāmi, uparujjhatu me idaṃ jīvitanti adhimuñcitvā daḷhaṃ manasikaritvā kālaṅkariyā. ‘‘Sayameva satthaṃ āharitvā’’ti sayameva attano gīvaṃ satthena hanitvāti attho. ‘‘Etthevā’’ti akālamaraṇe eva.
“‘彼等生起’者，指各类疾病等起。‘非善法能断自解脱者’，即无善法可令自解。‘亦无善法能破除应对’，谓生病恐怖难迎，缺少治疗之良方。‘无善法可避’,言不能远避病痛之所。此语理应明了。‘疾病等侵入并引发灾难’，如何谓先前业力将其扰乱？此为业力所致生命逐渐灭亡。生命消灭后，新生命由旧业产生，视为生命之销毁。故言‘如是’。 ‘职司业者’谓早起之业力，形如毒箭射生。生命终结时，诸前业亦随之断灭。此为已有学说，普遍接受。 ‘如此应明悉’言今此论由我等宣说，须了达。‘皆由生世因缘所生，或乐或苦或善或恶，皆由昔业引起’。由此见解，故起此见，谓乐苦善恶皆肇于前身所作前业，善业恶业生死相续，由是生起。 ‘凡夫所造之业，为心之生灭作根本’。此义明显涵盖五取蕴，即业力根源根本。如是，缘于以往业力所作之身口意造作业，经历生死转轮。此业力包括乐与苦之业行，称为“业力所续业”。 ‘诚如是也’谓实如所说。“‘王群’者，谓诸城邦诸国佃属。 ‘诸王界中被毁灭者’谓诸界域及国土人口之覆灭。 ‘即国家城市乃至一切众生皆遭毁灭’。”八界诸法，皆由业力果故而显现，非单凭八界本身。诸众生于此生死轮回中来回流转，正因无明及业力所致。故言“虽无业力等，则诸苦尚存”。又述诸有受恶业苦。 由此说明，纯因业力转动，诸苦痛由之生起。
‘‘Tathā cā’’tiādīsu. ‘‘Samāpatti lābhīnaṃ’’ti niddhāraṇebhumma vacanaṃ. ‘‘Jīvita samasīsīnaṃ’’ti arahatta maggaṃ labhitvā maggapaccavekkhanavīthi eva maraṇāsannavīthiṃ katvā parinibbānattā samaṃ sīsaṃ etesanti samasīsino. ‘‘Samaṃ sīsaṃ’’ti jīvita santāna pariyantena samaṃ vaṭṭadukkha santāna pariyantaṃ vuccati. ‘‘Sabbesaṃ pī’’ti sabbesampi khīṇāsavānaṃ. ‘‘Imaṃ suttapadaṃ’’ti mahāparinibbānasutte āgataṃ suttapadaṃ. ‘‘Te’’ti te vādino. ‘‘Tenā’’ti tena vādavacanena. Kriyamanodhātu nāma pañcadvārāvajjanaṃ. Kriyāhetukamano viññāṇadhātu nāma hasituppādacittaṃ. ‘‘Assā’’ti parinibbāyantassa buddhassa. ‘‘Na sameti yevā’’ti santiṃ anupādisesaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvāti ettha parinibbāna javanehi ārammaṇaṃ katvāti vuttepi na sametiyeva. Tenāha ‘‘tathāhī’’tiādiṃ. ‘‘Bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatī’’ti ettha parinibbāna cuticittameva bhavaṅganti vuttaṃ. Cuticittanti ca bhavantaraṃ gacchantasseva vuccati. Idha pana vohāra mattanti daṭṭhabbaṃ. Vibhāvanipāṭhe. Cutipariyosānānaṃ maraṇāsanna cittānaṃ. Yathā pana buddhānaṃ bhagavantānaṃ yāvajīvaṃ uppannaṃ mahābhavaṅgacittaṃ kammakammanimittādayo ārammaṇaṃ karotiyeva. Tathā parinibbāna cuticittaṃ pīti āha ‘‘na hī’’tiādiṃ. Nanu maraṇakāle kammakammanimittādīnaṃ gahaṇaṃ nāma bhavantara gamanatthāya hoti, buddhā ca bhavantaraṃ na gacchanti. Tasmā ‘‘na hi. La. Na karotī’’ti idaṃ na yuttanti. No na yuttaṃ. Bhavantara gamanatthāyāti idaṃ javanehi gahaṇe daṭṭhabbaṃ. Idha pana cuticittena gahaṇeti dassento ‘‘nacacutiyāgahitānī’’tiādimāha. ‘‘Kammasiddhiyā’’ti kammasijjhanatthāya .‘‘Ettha cā’’tiādīsu. ‘‘Tassā’’ti soṇatthera pituno. ‘‘Kammabalenā’’tiādīsu. ‘‘Aññenapi kāraṇa balenā’’ti āciṇṇabhāvādikena kāraṇabalena. Gatinimittaṃ pana kammabalenevāti yuttaṃ siyā. ‘‘Tathopaṭṭhitaṃ’’ti antimavīthito pubbe bahūsuvīthīsu upaṭṭhitappakārantiattho. Pāpapakkhiyesu duggatinimittesu. Kalyāṇapakkhiyāni sagganimittāni. Dhammāsokarañño maraṇakāle pāpapakkhiyānaṃ upaṭṭhānaṃ katthaci sīhaḷaganthe vuttaṃ.
“‘如此是’者。谓‘得定者’之定义语。‘生命相续者’，谓阿拉汉得道之轨迹，生死边际视为同一，超越死生轮回。 ‘齐头并进’，谓生命五蕴终结，同时达般涅槃。 ‘诸皆灭尽者’，谓诸漏尽除。 ‘此经文’，谓大般涅槃经中所传之语。 ‘彼论者’，谓主张此义者。 ‘以此言’谓论述之言。 ‘行因识蕴’，谓五蕴中产生行为识。 ‘力量产生识’，谓生起心。 ‘割断生命’者，谓如历法所载，生命终止。 ‘无相安立涅槃’，谓寂灭无伪之涅槃。 ‘故彼言’，谓前述论述。 ‘此外者’，谓已经生起的法之终极心识。 ‘所谓末心’，谓灭度时最后末识。 ‘此理应察’，谓于此情况应作观察。 ‘观察篇’载此。最后之心，与佛陀于生时所现大末心相同。 ‘极末心’谓末期意识。 ‘生灭依伴’，谓五蕴依靠生灭。 ‘未断者’，谓末识及业因未尽断。 ‘割断时应证’，谓割断心之现证。 ‘否定其说者’，谓此理不可作否定。 ‘生灭知者论者’，谓知生死更迭之说者。‘说说者’，谓以佛所说法诠释。 ‘此因力’者，谓死时业及心之力。 ‘通力联结’者，依因缘紧密相续。‘多所说’，谓经典有多处论说。 ‘来源于律、论、经皆有’。” “‘彼等疾病等生起咎因者’，谓皆由业及罪孽所生。‘非善法能断自解脱者’，即无善因促脱。‘亦无善法能破除应对’，谓恶果难遏。‘无善法可避’，指无法逃避苦难。” “业力扰乱生命，导致消亡。新生命依旧业续起。故谓生命连转不息。”)
Sakalaṃ pathaviṃ bhutvā,
“已遍满大地。”
Datvā koṭisataṃ dhanaṃ;
“已付诸千万宝物。”
Ante aḍḍhāmalakamattassa;
在极为微小的程度上；
Asoko issaraṃ gato; Ti ca;
无忧者行进了；三者；
Asoko soka māgato; Ti ca;
无忧者未至；三者；
‘‘Taṃ’’ti vipaccamānakaṃ kammaṃ. ‘‘Niyāmaka sahakāri paccayabhūtā’’ti ettha yathā nāvāyaṃ niyāmako nāma nāvaṃ icchitadisābhimukhaṃ niyāmeti, niyojeti. Tathā ayaṃ taṇhāpi bhavanikanti hutvā cittasantānaṃ gantabbabhavābhimukhaṃ niyāmeti, niyojeti. Kammassa ca accāyatta sahāyabhāvena sahakārī paccayo hotīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kusalākusala kammanimittāni vā’’ti aññāni kusalā kusalakammanimittāni vā. ‘‘Tadupatthambhikā’’ti tassa kammassa upatthambhikā. ‘‘Nimittassādagadhitaṃ’’ti mukhanimittādīsu assādentaṃ gijjhantaṃ. ‘‘Tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhatī’’ti tiṭṭhamānaṃ hutvā tiṭṭhati. Amuñcitvā tiṭṭhatīti vuttaṃ hoti. Anubyañjanaṃ nāma piyasātarūpo kathitalapitādi kriyāviseso. ‘‘Assa puggalassā’’ti āsanna maraṇassa puggalassa. Aṭṭhakathā pāṭhe. ‘‘Kilesa balavināmitaṃ’’ti avijjā taṇhādīnaṃ kilesānaṃ balena vināmitaṃ. Paṭicchādikā ādīna vā yassāti viggaho. ‘‘Taṃ’’ti cittasantānaṃ. ‘‘Tasmiṃ’’ti kammādivisaye. Aṭṭhakathāya na sameti. Tasmiṃ visayetihi tattha vuttaṃ. Na vuttaṃ tasmiṃ bhaveti. ‘‘Tasmiṃ vuttā naṃ’’ti tasmiṃ ‘yebhūyyena bhavantare cha dvāraggahitaṃ’ti ṭhāne ṭīkāsu vuttānaṃ. Taṃ sadisa javanuppatti nāma kammakaraṇakāle pavatta javanehi sadisānaṃ idāni javanānaṃ uppatti. Bhavappaṭicchannañca kammaṃ apākaṭañca kammaṃ na tathā upaṭṭhāti. Kevalaṃ attānaṃ abhinavakaraṇa vasena dvārapattaṃ hutvā upaṭṭhātīti adhippāyo. ‘‘Visīda pattā’’ti visaññībhāvena virūpaṃ hutvā sīdanapattā. ‘‘Tabbiparītena pāpakamma bahulāpi vattabbā’’ti tepivisīdantare āvudha hatthā pāṇaghātaṃ karontā gaṇhathabandhathāti ugghosantā duṭṭhacittā hontītiādinā vattabbā. Aṭṭhakathā pāṭhesu. Ukkhitto asi yassāti ukkhittā siko. Patudanti vijjhanti etenāti patodanaṃ. Pājanadaṇḍo. Tassa agge katā sūci patodana sūci. ‘‘Patodana dukkhaṃ’’ti vijjhana dukkhaṃ. Kathaṃ pana ukkhittāsikādibhāvena upaṭṭhānaṃ kammupaṭṭhānaṃ nāma hoti. Kathañca taṃ paṭisandhiyā ārammaṇabhāvaṃ upetīti āha ‘‘so cā’’tiādiṃ. Uppajjamānānaṃ sattānaṃ. ‘‘Itaresaṃ panā’’ti rūpārūpa bhavesu uppajjamānānaṃ pana. ‘‘Paripuṇṇaṃ katvā’’ti tadārammaṇa pariyosānāyavā suddhāya vā javanavīthiyāti evaṃ paripuṇṇaṃ katvā. Ayaṃ pana bhavaṅgāvasāne cuticittuppatti nāma aṭṭhakathāsu natthi. Yañca bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatītiādi tattha tattha vuttaṃ. Tatthapi ‘‘bhavaṅgaṃ’’ti cuticittameva ṭīkāsu vaṇṇenti. Tasmā ‘‘bhavaṅgakkhayevā’’ti idaṃ kathaṃ yujjeyyāti āha ‘‘ettha cā’’tiādiṃ. Anurūpaṃ setīti anusayo. Anubandho hutvā setīti anusayo. Anu anu vā setīti anusayo. Ettha ca anusayo nāma javanasahajāto na hoti. Idha ca anusaya nāmena vuttaṃ. Nānājavana sahajātā ca avijjā taṇhā paṭisandhiyā visesa paccayā honteva. Kathaṃ tā idha gahitā siyunti āha ‘‘ettha cā’’tiādiṃ. Evaṃ sante avijjā parikkhittena taṇhāmūlakenāti vuttesu suṭṭhu yujjati. Anusayehi saha javanasahajātānampi laddhattā. Tasmā idha anusaya vacanaṃ na yuttanti codanā. Yuttamevāti dassento ‘‘api cā’’tiādimāha. ‘‘Pariyattā’’ti samattā. ‘‘So pī’’ti phassādi dhamma samūhopi .‘‘Tathā rūpā yevā’’ti aggamaggena appahīna rūpāyeva, anusayabhūtāyevāti vuttaṃ hoti. ‘‘Taṃ’’ti citta santānaṃ. ‘‘Tatthā’’ti tadubhayasmiṃ. Kathaṃ taṃ tattha khipantīti āha ‘‘tasmiṃ’’tiādiṃ. ‘‘Vijānanadhātuyā’’ti viññāṇa dhātuyā. Saṅkantā nāma natthi. Yattha yattha uppajjanti. Tattha tattheva bhijjantīti adhippāyo. Kuto maraṇakāle saṅkantā nāma atthi vijjantīti yojanā. Evaṃ sante idaṃ vacanaṃ anamataggiya suttena viruddhaṃ siyāti. Na viruddhaṃ. Idañhi abhidhamma vacanaṃ, mukhyavacanaṃ, anamataggiya suttaṃ pana suttanta vacanaṃ pariyāya vacananti dassento ‘‘yañcā’’tiādimāha. Pariyāyena vuttanti vatvā taṃ pariyāyaṃ dasseti ‘‘yesañhī’’tiādinā. ‘‘So’’ti so puggalo. ‘‘Tesaṃ’’ti avijjā taṇhā saṅkhārānañca paṭisandhi nāma rūpa dhammānañca. ‘‘Hetupphalasambandhena bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccatī’’ti pubbe kammakaraṇakālepi te avijjā taṇhā saṅkhārā eva so sattoti vuccanti. Pacchā tesaṃ phalabhūtāyaṃ paṭisandhiyā pātubhavanakālepi sāpaṭisandhi eva so sattoti vuccati. Majjhe dhammappabandhopi so sattoti vuccati. Evaṃ hetudhammehi saddhiṃ phaladhamme ekaṃ sattaṃ karontassa hetupphala sambandho hoti. Evaṃ hetupphala sambandhena so eva kammaṃ karoti. Tena kammena so eva bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccati. Ettha ca anamataggo yaṃ bhikkhave. La. Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃti evaṃ sattavohārena vuttattā sādhammadesanā pariyāyadesanā hoti. Pariyāyadesanattā ca sandhāvataṃ saṃsaratanti pariyāyopi sijjhati. Yassaṃ pana dhamma desanāyaṃ dhammadesanāti vacanānu rūpaṃ dhammameva deseti, na sattaṃ, na puggalaṃ. Ayaṃ dhammadesanā eva mukhyadesanā nāma hoti. Tattha desita dhammā pana pakatikālepi desantaraṃ kālantaraṃ khaṇantaraṃ saṅkantā nāma natthi. Yattha yattha uppannā, tattha tattheva bhijjanti. Khayavayaṃ gacchanti. Tena vuttaṃ ‘na hi uppannuppannā dhammā. La. Saṅkantā nāma atthī’ti. Paṭighoso ca, padīpo ca, muddā ca. Ādisaddena paṭibimbacchāyā ca, bījasaṅkhāro ca, pāṭibhogo ca, bālakumāra sarīresu upayuttā vijjāsipposadhā cāti evaṃ aṭṭhakathā yaṃ āgatāni nidassanāni saṅgayhanti. ‘‘Nidassanā’’nīti ca upamāyo vuccanti. Tattha ‘‘paṭighoso’’ti gambhīraleṇa dvāre ṭhatvā saddaṃ karontassa antoleṇe paṭighoso pavattati. Tattha dvāre uppanno mūlasaddo antoleṇaṃ na gacchati, uppannaṭṭhāne eva nirujjhati. Paṭighoso ca tato āgato na hoti. Na ca vinā mūlasadda + paccayena aññato pavattati. Mūlasaddapaccayā eva tattha pavattatīti. Tattha mūlasaddo viya atīta kammaṃ. Paṭighoso viya anantare paṭisandhi. Esanayo padīpa muddā paṭibimbacchāyāsu. Tattha ‘‘padīpo’’ti pathamaṃ ekaṃ padīpaṃ jāletvā tena aññaṃ padīpasatampi padīpa sahassampi jāleti. ‘‘Muddā’’ti lañchanalekhā. Tattha ekena lañchanakkhandhena, tena lañchanalekhāsatampi lañchanalekhā sahassampi karoti. ‘‘Paṭibimbacchāyā’’ti pasannesu ādāsapaṭṭesuvā udakesuvā uppannā sarīracchāyā. Etehi nidassanehi phalaṃ nāma hetuto āgataṃ na hoti. Hetunā ca vinā na sijjhatīti ettakamatthaṃ dīpeti. ‘‘Bījasaṅkhāro’’ti kālantare uppannesu pupphaphalesu icchitavaṇṇa gandharasapātubhāvatthāya ropanakāle ambabījādīsu icchitavaṇṇa gandharasadhātūnaṃ paribhāvanā. Tattha tappaccayā kālantare pupphaphalesu uppannesu tevaṇṇagandharasā pātubbhavanti. ‘‘Pāṭibhogo’’ti kiñci atthaṃ sādhetuṃ parassa santike iṇaṃ gaṇhantassa tavadhanaṃ saṃvaccharena vuḍḍhiyā saha dassāmi, sace nadadeyyaṃ. Asukaṃ nāma mamakhettaṃ vā vatthuvā tuyhaṃ hotūti paṭiññāṭhapanaṃ. Tattha tappaccayā dhanaṃ labhitvā taṃ atthañca sādheti. Kāle sampatte vuḍḍhiyā saha iṇañca sodheti. ‘‘Vijjāsipposadhā’’ti loke puttake yāvajīvaṃ hitatthāya daharakāle kiñci vijjaṃvā sippaṃvā sikkhāpenti. Yāvajīvaṃ khararogānaṃ anuppādatthāya daharakāle ojavantaṃ kiñci osadhaṃ vā ajjhohārenti. Tattha tappaccayā puttānaṃ yāvajīvaṃ hitappaṭilābho vā tādisānaṃ rogānaṃ anuppādo vā hotiyeva. Etehi yathā kālantare asantesuyeva pāṭibhogādīsu mūlakammesu pubbabhāge katapaccayā eva pacchā attha sādhanādīni sijjhanti. Tathā kusalā kusala kammāni katvā kālantare tesu asantesupi pubbe katattā eva pacchā paṭisandhādīni phalāni pātubbhavantīti dīpeti. Tenavuttaṃ ‘‘paṭighosa padīpamuddādīni cettha nidassanānī’’ti. ‘‘Kammadubbalabhāvenā’’ti tadā jīvitindriyassa dubbalattā kammampi dubbalameva hotīti katvā vuttaṃ. Kāmañcettha aṭṭhakathāyaṃ vatvā dassitaṃ, tathāpi sambhavatīti sambandho. Tattha ‘‘taṃ pī’’ti gatinimittampi. ‘‘Tathā cavantānaṃ’’ti dibbarathādīni gatinimittaṃ katvā cavantānaṃ. ‘‘Dayhamānakāyenā’’ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Gāthāyaṃ. Pañcadvāre paṭisandhikammaṃ vinā dvigocare siyāti yojanā. Tattha ‘‘dvigocare’’ti kammanimitta gatinimittabhūte dvigocare. Tattha pañcadvāre paṭisandhi nāma pañcadvārika maraṇāsanna vīthicittānaṃ ante ca vantānaṃ paṭisandhi. Sāpi gatinimittabhūte gocare siyāti vutte pañcadvārika vīthicittāni pañcārammaṇabhūtāni gatinimittāni ārammaṇaṃ karontītipi siddhaṃ hoti. Evañca sati. Tesaṃ vīthicittānaṃ ante acavitvā tadanubandhaka manodvārikavīthicittehipi kadāci kesañci ca vanaṃ nanasambhavatīti sakkā vattuṃ. Tesu pana anubandhaka vīthīsu atītaggahaṇa samudāyaggahaṇehi ca vantānaṃ atītānipi gatinimittāni labbhanti. Vatthuggahaṇanāmaggahaṇehi ca vantānaṃ dhammā rammaṇaṃpi labbhatiyeva. Tasmā yaṃ vuttaṃ ācariyena kāmāvacara paṭisandhiyā cha dvāraggahitaṃ kammanimittaṃ gatinimittañca paccuppannamatītā rammaṇaṃ upalabbhatīti. Taṃ suvuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ pana ‘tameva tathopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattatī’ti evaṃ antimavīthito pubbabhāge bahūnaṃ vīthivārānaṃ pavattanaṃ ācariyena vuttaṃ. Taṃ tathopaṭṭhitaṃ gatinimittaṃ ārabbhātipi laddhuṃ vaṭṭatiyeva. Evañcasati, gatinimittaṃpi atītaṃ labbhatīti dassetuṃ ‘‘yadāpanā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Santati vasenā’’ti santati paccuppanna vasena. ‘‘Tassā’’ti gatinimittassa. Yebhūyyena vutto, na sabbasaṅgāhikena vuttoti adhippāyo. ‘‘Manodvārika maraṇāsanna javanānaṃpi icchitabbattā’’ti purejātapaccaya bhāvena icchitabbattāti adhippāyo. ‘‘Tadanubandhāyā’’ti tāni manodvāri kamaraṇāsanna javanāni anugatāya. ‘‘Paṭisandhiyāpi sambhavato’’ti tassa purejāta paccayassa paṭisandhiyāpi purejāta paccayatā sambhavato. Nanu therena bhinditvā avuttepi bhinditabbe sati, bhindanameva yuttanti ce. Na yuttaṃ. Kasmā, kammanimittena samānagatikattā. Tenāha ‘‘nacataṃ’’tiādiṃ. Vibhāvaniyaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃti vatvā aparepana avisesatova vaṇṇentīti aparevādopi vutto. Tattha ‘‘avisesato vaṇṇentī’’ti abhinditvāva vaṇṇentīti vuttaṃ hoti. Puna taṃ aparevādaṃ asampaṭicchanto ‘‘aṭṭhakathāyaṃ panā’’tiādimāha. Idha pana taṃ aparevādaṃ paggaṇhanto puna ‘‘yañca tatthā’’tiādimāha. Tattha ‘‘tadārammaṇāyā’’ti taṃ gatinimittā rammaṇāya. ‘‘Tesaṃ vacanaṃ’’ti aparesaṃ vacanaṃ. ‘‘Aññatra avicāraṇāyā’’ti kasmā vuttaṃ. Nanu aṭṭhakathāyaṃ panātiādi sabbaṃ vicāraṇā vacanameva hotīti. Saccaṃ yathā diṭṭhapāṭhavasena, sāvasesa pāṭhabhāvaṃ pana na vicāretiyeva. Tasmā ‘‘aññatra avicāraṇāyā’’ti vuttaṃ. Ettha siyā. Aṭṭhakathāpāṭho sāvaseso hotu, mūlaṭīkāpāṭho pana manodvāre yevāti niyametvā vuttattā kathaṃ sāvaseso siyāti. Niyametvā vuttopi idha adhippetatthe aparipuṇṇe sāvaseso eva hotīti. Tena vuttaṃ ‘‘aññaṃ kāraṇaṃ natthi aññatra avicāraṇāyā’’ti. ‘‘Paccuppannamatītaṃ’’tiādīsu. Tadārammaṇāvasānāya pañcadvārika javanavīthiyā ca vanaṃ hotīti yojanā. Evaṃ aparatthapi. Balavantepi sati. Tadārammaṇāvasānāya eva vīthiyā. ‘‘Vuttattā panā’’ti aṭṭhakathāyaṃ eva vuttattā pana. ‘‘Purimabhāge evā’’ti pañcadvārika antima vīthito pubbabhāge eva. ‘‘Tāhī’’ti deyyadhammavatthūhi. ‘‘Yathātaṃ’’ti taṃ atthajātaṃ katamaṃ viyāti attho. ‘‘Ito’’ti manussa bhavato. Nimitta sadisaṃ saddaṃ vaṇṇanti sambandho. ‘‘Naṭṭhacakāraṃ’’ti patitacakāraṃ. Aṭṭhakathāpāṭhe ñātakā mātādayo pañcadvāre upasaṃharantīti sambandho. ‘‘Tavatthāyā’’ti tavaatthāya. ‘‘Cīnapaṭasomārapaṭādivasenā’’ti cīnaraṭṭhe pavatto paṭo cīnapaṭo. Tathā somārapaṭepi. ‘‘Tānī’’ti rasaphoṭṭhabbāni. Phoṭṭhabbaṃ pana aññaṃpi yujjateva. Atthidānīti manasikatattā paccuppannabhūtānīti vuttaṃ. ‘‘Arūpīnaṃ’’ti arūpabrahmānaṃ. ‘‘Te’’ti arūpino. ‘‘Tānī’’ti heṭṭhimajjhānāni. Vissaṭṭhaṃ laddhajhānaṃ yesaṃ te vissaṭṭhajjhānā. ‘‘Tatoyeva cā’’ti vissaṭṭhajjhānattāyeva ca. Ākaḍḍhitaṃ mānasaṃ cittaṃ etesanti viggaho. Idañca hetuvisesana padaṃ. Ākaḍḍhitamānasattā kāmabhave uppajjamānānanti dīpeti. Tesaṃ arūpīnaṃ. ‘‘Aññaṃ dubbala kammaṃ’’ti upacārajjhānakammato aññaṃ tihetukomakaṃ kammaṃ. ‘‘Tesaṃ’’ti rūpalokato ca vantānaṃ. ‘‘Sato’’ti santassa samānassa. ‘‘Upatthambhane kāraṇaṃ natthī’’ti idaṃ upacārajjhāna kammassa garuka kammagatikattā vuttaṃ. Ekanta garukakammabhūtaṃpi pana mahaggatajjhāna kammaṃ nāma nānānikanti balena paṭibāhīyamānaṃ paṭisandhiṃ na detiyeva. Upacārajjhāna kamme vattabbaṃ natthīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Tādisānī’’ti tathā rūpāni dvihetukomaka kammāni tesaṃ okāsaṃ na labhanti. Nīvaraṇānaṃ suṭṭhuvikkhambhitattāyeva. ‘‘Yenā’’ti yena chandādīnaṃ pavatti kāraṇena. ‘‘Nānākammāni pī’’ti upacārajjhāna kammato aññāni paccuppanna kammānipi atītabhavesu katāni aparapariyāya kammānipi. ‘‘Yena cā’’ti yena nānākammānampi okāsa lābhakāraṇena ca. ‘‘Te’’ti rūpī brahmāno. ‘‘Vuttanayene vā’’ti suṭṭhuvikkhambhitanīvaraṇānaṃ tesaṃ appanā pattajjhānavisesena [ yasmā panātiādinā ca ] paribhāvita cittasantānattā’ti ca vuttanayeneva. ‘‘Taṃ kāraṇaṃ’’ti ahetuka paṭisandhiyā abhāva kāraṇaṃ. Parampara bhavesuca vīthimuttacittānaṃ pavattākāraṃ dassetunti sambandho. ‘‘Yathā tāniyeva osadhānī’’ti loke ekaṃ osadhaṃ labhitvātaṃ devasikaṃ bhuñjati. Ekopathamadivase bhuñjantaṃ disvā katamaṃ nāma tvaṃ osadhaṃ bhuñjasīti pucchi. Idaṃ nāma osadhaṃ bhuñjāmīti vadati. Punadivasesupi osadhaṃ bhuñjantaṃ disvā tatheva pucchi. Tameva osadhaṃ bhuñjāmīti vadati. Tattha ‘‘tameva osadhaṃ’’ti yaṃ pathamadivase osadhaṃ tayāca pucchitaṃ. Mayā ca kathitaṃ. Tameva ajja bhuñjāmīti attho. Tattha pana pathamadivase bhuttaṃ osadhaṃ aññaṃ. Ajja bhuttaṃ aññaṃ. Taṃsadisaṃ pana aññaṃpi tamevāti loke voharanti tāniyeva osadhāni bhuñjāmīti. Evaṃ idhapi tassadise tabbohāro daṭṭhabbo. ‘‘Tasmiṃ’’ti bhavaṅgacitte. Avattamāne upapattibhavo occhijjati. Vattamāne na occhijjati. Tasmā tassa upapatti bhavassa anoccheda aṅgatthāya kāraṇattā bhavaṅganti vuccatīti adhippāyo. ‘‘Upapatti bhavo’’ti ca kammajakkhandhasantānaṃ vuccati. ‘‘Parasamaye’’ti uccheda diṭṭhīnaṃ vāde. ‘‘Vaṭṭamūlānī’’ti avijjātaṇhā vuccanti. Vaṭṭamūlāni suṭṭhuucchijjanti etthāti viggaho. ‘‘Yassa atthāyā’’ti saupādisesādikassa nibbānassa paṭilābhatthāya. ‘‘Paṭṭhapīyantī’’ti pavattāpīyanti. Pajjanti pāpuṇanti ariyā janā etthāti padaṃ. Parato samantipade anupādisesassa gayhamānattā idha saupādisesanti vuttaṃ. Bujjhantīti budhā. Suṭṭhu saddhiṃ ucchinnaṃ sinehabandhanaṃ yehi te susamucchinnasinehabandhanā. Kathañca suṭṭhuucchinnaṃ, kehi ca saddhiṃ ucchinnantiāha ‘‘anusayamattaṃ pī’’tiādiṃ. ‘‘Sesakilesehī’’ti taṇhāsineha bandhanato avasesa kilesehi. ‘‘Adhisayitaṃ’’ti vikkhambhituṃpi asakkuṇeyyaṃ hutvā atirekataraṃ sayitaṃ. ‘‘Adhigamāvahaṃ’’ti adhigamo vuccati navavidho lokuttara dhammo. Taṃ āvahatīti adhigamāvahaṃ. ‘‘Sīlaṃ’’ti catupārisuddhisīlaṃ. ‘‘Dhutaṅgaṃ’’ti terasadhutaṅgaṃ. Sesamettha suviññeyyaṃ.
『彼』者，谓逆转的业。所谓『统御者、合作者且为缘所生』，此处如同船长名为统御者，他使船向欲行之所方位而导引、驾驭。如此，渴爱亦是根本，因其燃烧，于心识流中引导其向有为生境行去，即引领、驱使之。业亦当视为有不可舍伴助者，即合作之缘。又所谓『善恶业之因缘』，即为善业及恶业诸因缘，『其业的支撑』指该业之支持者。『因相等所缠绕』，如舌端等所执缠之物，『立着者即立着』，意为立着即始立，舍弃即立着；此乃所说。附义者，谓惠爱等所具之语言交际行持之特别。『其人』谓临近灭时之人。于注疏诵读中。『烦恼力量所毁灭』者，谓无明、渴爱等烦恼由其力摧毁。所谓以开盖等为缘。『彼』指心识流。『于彼领域』指业等所境界。于注疏不合。此谓有所指之领域而已。非谓存在彼处。『彼中所言者非』，谓注疏中说“于彼如‘若在其余两处亦有往来门扉’”等处所述。此业即称为『同类因缘生起』，名为业作之时即现在生起之因缘。生起即现行。藏业与果业不尽相同，故不称为同一。唯以自身重生新作为障碍，闭门以守护，故为依止。『污秽所着』谓如垢秽般以无明染污，故亦称染污着。『恶业必多当避免』，谓热怒时若执恶器杀生、拘禁，故其意亦在其中，心志不善时生邪行。于注疏诵读。『钢针之类』指金属尖工具，谓锐峻之刺。『刺入破穿之意』谓刺入、刺透。『拿住、刺入、刺透者』，谓捕捉之义。『打击者』谓敲击之具。其端锋为刺入之针头。『刺入痛苦』，谓由刺入所生痛苦。何以以钢针等为业现行之缘？由此因缘故转名业现行缘。且以此缘缘生续，谓曰“是也”之谓。所谓生起众生。『他者诸生』谓形色界及无色界中生起者。『以周备完成』谓完成现行缘及终结时净洁如新行路途。此于末世无此称呼。所谓通过生起终结法，处处成说。于此注疏中生起即称为末世心识。故说『生起心识即为末世』。对此言合以接续为意。此接续非由生起自然生出。此处所说接续者，非生起同体。此处接续者，即生起相依生，却非自然，本注疏特指。接续者谓接续诸生，自性无起。此生起生、烦恼无明等生起因缘生起已，三者缘起之生起不同，故以此说明其义。于是问言“如是何故？”谓“是处……”等。如此故，烦恼依无明根基受根本故，故称。并附接续与生起为缘。故此处接续释不合问答。问曰“接续所指为何”答曰“此处即意指出。因何乎？”以示现行相续者现行则生。『正如所说』谓说明中说道。『盖尽、完全』谓完全、彻底。『彼曰是也』谓彼盖尽之义。『此法之集合』谓触等一切法等成集。『如色即是』谓按照缘起等义色由心识而生已即色。『彼彼分别』谓分别诸色各别存在。由此众生分别生故，比喻为颜色之流动形态相连。『竟何故彼故急速之念生』谓彼处诸识于处出生速动，遂成生故。谓以此时身卒故，如此说也。『识界』谓识之元素。『无执着』谓无任何所被缠绕。谓缘起处即生即灭之意，故说“无缠绕”。此若为逆易之说与经典相异，成争端。非异也。此乃阿毗达摩语、释义也。『如是』者谓如是说。谓以迦叶菩萨所解释之法，非生非灭诸因缘流转也。又谓『他者』者谓不同于此者。『烦恼盖灭之诸生』谓盖住烦恼灭尽之众生，此因无明等，不是异生，彼等生起非纷乱。此亦中道所言。『生灭 ازد』谓生灭相续。方所说诸法，流转不断，故不应断见。此谓数目众多诸法，彼彼缘生缘灭相续不息。『抵触等音响』谓门口障碍所传声响，门口声未入门内，但其声远近可闻，如谓声响由门声传出，门内耳闻止于门口。故曰门口音。如是类推。『灯火、印记、水中倒影』等为示现之法。『种子积藏』谓时间累积内蔵种子。『副食』谓随主食而有之次要食物。『学习与维持』谓人世间幼年求知识，及学习医药调治病痛。此等是以年少时出产智慧之过程。以此引释广大事例，谓诸因缘互相成立，果亦应时生起。如此说明经义中之复杂因果相续生起关系。『业力之弱即生命力之弱』由此释业弱必生苦。『欲》谓相系三明及诸杂色法等。心之流续中由烦恼纠缠所现。又释所说因缘之执著与增广法。故常如注释并述。其中涵盖业因缘和心理生理元素相互依赖、变化无常之奥义。《注疏》中以纵深广博的分析对巴利经文展开精密的意义解读，揭示了业、心、烦恼、无明及生死流转之间的细致因果关系。
Vīthimuttasaṅgahadīpaniyāanudīpanā niṭṭhitā. · 离心路摄之阐明义随阐明已毕。