Vīthimutta saṅgaha paramatthadīpanī · Vīthimutta saṅgaha paramatthadīpanī
Vīthimutta saṅgaha paramatthadīpanī离路心摄胜义灯
§143
143. Evaṃ pavattikāle pavattisaṅgahaṃ dassetvā idāni paṭisandhiyaṃ pavattisaṅgahaṃ dassetuṃ ādigātha māha. Evaṃ vuttanayena pavattiyaṃ pavattisaṅgahonāma vīthicittavasena udīritokathito. Idāni sandhiyaṃ pavattisaṅgaho nāma vīthimutta cittānaṃ vasena vuccatīti yojanā. Etthaca paṭisandhiyaṃ cittacetasikānaṃ pavattiyā kathitāya tato paraṃ bhavaṅgakāleca cutikāleca tesaṃ pavatti kathitāyeva hotīti katvā sandhiyamicceva vuttaṃ.
143. 如是，于发生时期显现发生总摄，现今末世当显现的发生总摄之初句曰。以此宣说所谓发生总摄，是指发生时由散乱心转为专注心的过程。如今末世所说为“末世发生总摄”，意指经过散乱心解脱之众生相续。此处末世是指心意与心法的发生，后又于有情死时刻，仍持续发生所说之现象，此义因而称末世发生总摄。
[141] Vibhāvaniyaṃ pana
[141] 然而，就《明释》而言
Parato maraṇuppattiyaṃ pathamaṃ cutiṃ dassetvā pacchā anantare paṭisandhiyā vakkhamānattā idha sandhiggahaṇena atītā nantara cutipi gahetabbāti adhippāyena yaṃ vuttaṃ ‘‘tadāsannatāya taṃgahaṇeneva gahitacutikālecā’’ti. Taṃ na yujjatiyeva.
论由他起死亡之初次死，于死后相续为续命所说者，前述中通过结合相续之法，说明死于过去，而后要接受续命，故有言“此临近之死乃由续命接合之时所承受”，然此说不能一概适用。
Vīthimuttānañhi visayappavattināma atītānantarabhave maraṇuppattiyaṃeva siddhāti ekasmiṃ bhave visayappapattiyā saha tesaṃ paṭisandhipamukhānaṃ vīthimuttacittānaṃ pavattidassanatthaṃeva tāya atītānantaracutiyā saddhiṃ maraṇuppattividhānaṃ therena dassitanti. Bhavanti sattā saṅkhārāca etāsūti bhūmiyo. Ayoti vaḍḍhi. Atthato pana sukhaṃca sukhahetu sukhapaccayāca veditabbā. Yebhuyyena tato ayato apagatā ettha nibbattā sattāti apāyo. Soeva bhūmīti apāyabhūmi. Oḷārikena kāmarāgena kāmīyatīti kāmo. Gantabbā upagantabbāti gati. Gacchanti sattā etthātivā gati. Anekavidhasampattīnaṃ adhiṭṭhānatāya sobhaṇāgati sugati. Kāmoca so sugaticāti samāso. Natthi yathāvutto ayo etthāti nirayo. Niccaṃ vā rayanti kampanti phandanti sattā dukkhappattā etthāti nirayo. Manussā viya uddhaṃ uccā ahutvā tiro añcitā āyatāti tiracchānā. Yuvanti nānā vaṇṇasaṇṭhānāpi sattā samānajātitāya ekībhūtāviya honti etāyāti yoni. Jāti.
所谓脱离路径者，乃称为心识发生后，过去往后生处死亡之成立。如一有情，在某世因主导感受而生，此即由道断生者，由心识脱离后的现世，依于死亡现象之值由长老说明。众生即是行，与此相关诸界即是基础。其增长因由此起。从实义说，则应明了幸福及其缘起因。众生由彼处远离后则为堕落，是为地狱基础，即痛苦之地。欲火用绳索拘束，如是成为欲者之所在。应赴彼处，谓之去处。有情众生往彼处之过程，称为去处。有多种成就之因障，彼处之相称为妙去，亦谓妙境。倘无所说之铁牢，则谓为地狱。生生不息，受苦战栗，众生堕彼，则是称诅狱。如人类于上方处，起伏沉没，如野兽居于地下，彼即为三界。众生年轻时产于异族，虽属同生相似，如同一族彼生，是谓生；轮回生起之初。
Vibhāvaniyaṃ pana
然而，关于《辨明论》——
Khandhānaṃ pavattivisesoti vuttaṃ.
所谓揭示五蕴发生之特殊。
Tiracchānānaṃ yoni tiracchānayoni. Pecca itā gatāti petā. Ito apakkamma cavitvā bhavantare gatāti attho. Yekeci kālaṅkatā. Divaṅgatāpi hi loke kālaṅkatā petāti vuccanti. Idha pana sukhasamussayato pecca pakaṭṭhaṃ pavāsaṃ dūraṃ gatāti atthena yāva tato na muccanti. Tāva niccaṃ dukkhappattā lakkhaṇasaṃyuttādīsu āgatā tatīyā apāyikasattā adhippetā. Petānaṃ samūho petti. Pettiyā visayoti petti visayo. Visayotica pavattideso vuccati. Asurakāyoti ettha surā vuccanti upari devā suranti iddhivisesehi dibbanti, suṭṭhuvā ramanti kāmasukharatiṃ paccanubhavantīti katvā. Na surāti asurā. Vepacitti pahārādādayo sandhāya surapaṭipakkhā sura sadisāvāti attho. Viyaṅkaramātā uttaramātādayo vini pātike sandhāya khuddakasurā cūḷakasurāti attho. Yamarājā dayo vemānikapete sandhāya ekadesena surasadisāti attho. Vemānikapetāpi hi katthaci asurakāyāti āgatā. Lokantarika nerayike sandhāya sabbaso suraguṇa rahitāti attho. Tepi hi buddhavaṃsanidānaṭṭhakathāyaṃ jātidukkha niddesesuca asurakāyāti vuttā. Tathā kālakañcikapete sandhāya sabbaso surabhāvarahitāti attho. Iti pañcannaṃ asurānaṃ vasena atthavibhāgo veditabbo. Dibbā vata bhokāyā parihāyissanti, paripūrissanti asurakāyāti imasmiṃ suttapade cattāropi apāyā asurakāyāti aṭṭhakathāyaṃ vaṇṇitā.
狰狞种类为狰狞之种。彼岸者谓彼彼。此处离开此界，往他界之意。部分谓臧污者也。天道中虽成天者亦谓之臧污。此处因依附于苦缘，由彼及此，故明确谓彼岸远离。至此未得解脱。由是不断受苦，常与诸苦缠绕相联，第三恶道众之所主宰。鬼众者为鬼群。鬼法境界谓鬼境。鬼境即为流转之所。所谓非天者者此谓诸天。所谓天而非天者，为众酒鬼。因酒伤害，逞凶恣虐，故俗名似天鬼。反非真天也。由呕吐、腹泻诸苦所致，与饮酒饮食相关，故名似酒鬼。母神、长母诸乃是吠陀迦之内，微小鬼众也。阎魔君主以檐鬼为守护者，故曰似天鬼。其侪有时属鬼群中，也有完全无天性者者，此下狭义鬼。于诸佛世系正述生死苦者，经文中称鬼群。宛如黑暗鬼群，即皆无善相，邪恶无德。故知五种所摄之鬼道。诸鬼非真天，彼无余善趣也。此因缘缘故，于本经及注疏，将诸鬼诠为诸恶道鬼众。
Tattha vepacitti pahārādādayo asurā tāva tiṃsesu devesu saṅgahitā. Vinipātikāsurā cātumahārājikadevesu. Tathā vemānikapetāsurā. Tepi hi vinipātikāsurā viya tihetukāpi duhetukāpi ahetukāpi hontīti aṭṭhakathāsu vuttā. Yamarājāno pana vessabhū nottica petti rājā somo yamo vessavaṇoca rājāti evaṃ kathā vatthupāḷiyaṃ āgatā vessabhūādayo sayaṃ mahiddhikā mahānubhāvā vemānikapetarājāno hutvāpi nerayikesu sattesu kāruññataṃ paṭicca heṭṭhā nirayalokesupi rajjaṃ kārentiyeva. Teneva hi sabbe petalokāpi nirayalokāpi yamalo kātica yamavisayātica vuccantīti. Yeca cātumahārājikapari yāpannā pāpajjhāsayā kururakammakārino revativimāne yakkhāti āgatā saṃkiccajātake rakkhasāti āgatā yakkharakkhasānāma ito gantvā ussadanirayesu nerayikānaṃ nānākamma kāraṇāyo karonto vicaranti. Tesaṃpi kālo upakāloti evamādīhi nāmehi nāradajātake āgatānaṃ niraya pālānaṃ upariyamarājānaṃ āṇāpavattatiyevāti. Lokantarikā surā niraye saṅgahitā. Idha pana kālakañcikādayo petāsurāva adhippetā. Tesaṃ asurānaṃ kāyo samūhoti asurakāyo. Etthaca nirayabhūmināma paccekaṃ soḷasussadapari vārānaṃ aṭṭhannaṃ mahānirayānaṃ vasena anto pathaviyaṃ ṭhitāti veditabbā. Arañña pabbata samudda dīpakādīsupi nānāniraya bhūmiyo hontiyeva. Tasmā tādisassa visuṃ vavatthitassa okāsassa atthitāya nirayotveva vuttā. Sesānaṃ pana tissannaṃ apāyabhummīnaṃ tādisassa okāsassa natthitāya yoni visaya kāya saddehi yojetvā khandhāvā khandhappavattipadesāvā gahitāti. [Apāyabhūmi]
其中呕吐腹泻诸鬼，集合于三十三天中。堕落鬼属于四大天王部众。又有檐鬼者。此类堕落鬼，或三因缘生，或二因缘，或无因缘，皆是如斯。阎魔王中，长者是须毗，鬼王名索摩，阎魔尊称须毗魔，皆言出《法宝藏》。须毗等虽为鬼王，然于地狱众生极发慈悲，故仍降服，设法管理，令其治地狱界。由此，诸鬼亦谓彼鬼界、地狱界之阎魔，或阎魔域外鬼尊。诸施行恶业，遭致苦报，而依附鬼王之鬼，若雷瓦乘车夜叉，为游走于荒野地狱为多种恶事所困扰。是故有时以「鬼神」名之。鬼众汇集于地狱，如此则黑暗鬼众均以忤逆天性而无善行。此即众所知《佛遗教经》及其注释中“黑暗鬼”之意义。故当知鬼众为彼五种恶道之一。地狱界下有称“地狱界者”，乃十六万八千大狱河边之土地。当知其旁有森林、山岳、海洋、灯海等，亦有多数多样地狱域。故以此广大地狱之侧翼为地狱域。其它三恶趣之地则无此侧翼，故三恶趣地无如是侧翼。此二侧翼由五趣之身色声受缠绕构成，乃身、色、声等复合之纲领开显。此即“恶道界土”之义。
Ussito uggato ussannovā mano etesanti manussā. Tehi anantesu cakkavāḷesupi itarabhūmikānaṃ sattānaṃ tikkhatarasūra vicitracittā honti. Paripuṇṇānaṃ kusalākusalakamma pathānaṃ ānantariyakammānañca ettheva sambhavatoti. Tesupi pana jambudīpavāsinoeva atisayena ussitamanā honti. Itare pana tehi samānavaṇṇāditāya manussā icceva vuccanti. Imasmiṃ cakkavāḷe pana vattabbameva natthi, yathāha-tīhi bhikkhave ṭhāne hi jambudīpakā manussā uttarakuruke manusse adhiggaṇhanti. Deveca tāvatiṃse. Katamehi tīhi ṭhānehi. Sūrāca sati mantoca idha brahmacariyavāsocāti. Akkharacintakā pana vadanti manūti mahāsammatarājā vuccati. Imeca janā tena thapitesu mariyādadhammesu ṭhitā tassa puttaṭṭhāniyā honti. Tasmā manuno apaccā puttāti manussāti. Idha pana bhūmipariyāyoti katvā manussāti itthiliṅgaṃ ekavacanañca katanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ sese supi. Yesu pana cattāro mahārājāno rajjaṃ kārenti. Te devā cātumahārājikā. Tattha dhataraṭṭho gandhappānaṃ rājā hoti. Viruḷhako kumbhaṇḍānaṃ. Virūpakkho nāgānaṃ. Kuvero yakkhānaṃ. Tattha paṭisandhivasena gandharukkhesu appenti upagacchantīti gandhappā. Gandharukkhādhivatthā devā. Te mūlagandhādivasena dasadhā pāḷiyaṃ āgatā. Kumbhaṇḍāti dānavarakkhasā. Nāgā yakkhāca pākaṭā. Sabbe te yebhuyyena pāpajjhāsayā kururakammakārino ca honti. Tasmā cattāro mahārājāno aññamaññaṃvā manussānaṃ vā aviheṭhanatthāya tesu nānārājānaṃvā nānāsenāpatiṃvā thapesuṃ.
昏睡、躁动、兴奋、不定心者谓人类。于无数世界中，他国众生多狂猛凶恶，心念杂乱无常。种种善恶业之果，交互作用，即彼所现状。唯有此际世界之人类，最甚躁动愚乱。彼诸异界之众生，则相貌与人类相似，故谓此等人类者。于此界中，应知有三处，譬如锡兰、北俱卢、迦毗罗卫诸地之众人类。天界有三十三天，何等三处？谓有曙光恒明诸中的天，皆因善修清净行而获，故为梵行天。此中展说缘生，有大梵称为“天下尊王”，即大梵天。彼天乃梵神之领袖，梵天亦称大梵或菩萨。诸王中有薄伽梵、梵王等事，地灵诸神为其护法。彼亦无量转轮圣王，继有众天之序。诸王施设互相帮助，或委以诸人类或复委以其它王族九等兵权等。
Āṭānāṭiyasuttaṃcetthavattabbaṃ. Tattha hi yakkhoyakkhinīgandhappo gandhappī kumbhaṇḍo kumbhaṇḍī nāgo nāgīticatasso avaruddhakajātiyo āgatā. Tattha sarīrobhāsasirisampattiyutto amanusso yakkhotica devotica devatātica vuccati. Sarīro bhāsa sirisampattirahito vigaccharūpo amanusso yakkhotveva vuccati. Rukkhaṭṭhakavimāne jāto rukkhadevatānāma. Rukkhassa abbhantare jāto gandhapponāma. Yo loke kaṭṭhayakkhoti vuccati. Pubbe nihīnakammakatā kāci gandhappiyo manussitthīnaṃ sarīrabbhantaresupi jāyanti. Yā vedaganthesu yoginītica loke joginītica vuccanti. Abhilakkhitarattīsu gocarapasuta kāle jutiatthena juṇhātica vuccanti, kubbhaṇḍānāma mahodarā visālakkhā rakkhasāeva. Ye loke dhana rakkhakāti vuccanti. Te hi vepullapabbate maṇiratanaṃ rakkhanti. Anto himavante abbhantara ambarukkhe rakkhanti. Evaṃ ratanaṭṭhānānivā vanappati rukkhevā dibbosadharukkhevā dibbagandharukkhevā udakasarevā rakkhitvā asanti bhakkhanti. Tasmā rakkhasāti vuccanti. Nāgo nāgīti ettha anto pabbatevā anto pathaviyaṃvā nibbattā vasundharadevayakkhajātiyopi idha nāgātveva vuccanti. Yā mahāparinibbāna sutte bhūmicālasuttapade pathavī devatāti vuttā. Yāsaṃ kīḷāpasuta vasena kadāci bhūmicālo hoti. Yāsañca mantapadāni vatthu vijjātica bhūmivijjātica brahmajālasutte vuttāni. Tesuca nānā iddhimantā avaruddhakā pāpātiratā kibbisakammakārino kīḷā soṇḍavasenavā ghāsasoṇḍavasenavā petesucanirayesuca pakati vaṇṇenavā soṇagijjhakākādivaṇṇenavā satte viheṭhayantā vicaranti. Sabbañce taṃ suttantesuvā jātakesuvā vedaganthesuvā kusalehi veditabbanti.
此处当述阿吒拏提迦经。经中描写夜叉鬼众、鬼母、梵神、龙族、树神、山神，均为非人类。所谓鬼神，非人身，非天人，非声闻，是超凡入圣神祇也。身体非人，头非人，形状奇异故名鬼神。居于树木宫殿者曰树神，树干内有香脂鬼。彼等称为“恶鬼”。先世曾有不善之业故，现生树干、恶鬼体。瑜伽者称其修行之所为“瑜伽者”，世俗则称为“修行者”。恶鬼中有腹大、形长巨者。世间称富饶宝物守护者为恶鬼。彼居峻岭山中，护宝物。于喜马拉雅腹地巨树之间，亦有恶鬼守护。如此于宝所之林居，天长树等树中护财，取其水脉，聚食生存。故名为恶鬼。龙者，山腹地底居者，皆被视为龙神。彼亦是地灵神祇。传闻大般涅槃经有“地灵鬼神”名号。由其游戏场所及状态称为。彼等具不同神通，有诸恶业，虽被称龙或恶鬼，实非真鉴。其行恶，扰乱众生，状似青蛙、蝗虫等，实难遮蔽法。此悉见于经典及其注释、生经及瑜伽部善法所应知。
Saha puññakārino tettiṃsa janā māghenanāma jeṭṭhapurisena saha ettha nibbattāti tettiṃsā. Sāeva tāvatiṃsā nirutti nayena. Kāmañcettha sabbacakkavāḷesupi ayaṃ dutīyadeva loko janavasatasutte āgata nayena sakkaṭṭhāniyānaṃ pajāpati varuṇa īsānādīnaṃ tettiṃsa devarājūnaṃ nibandhano kāso hoti. Sahassaṃ cātumahārājikānaṃ. Sahassaṃ tāvatiṃsānanti hi aṅguttare vuttaṃ. Māghapurisā pana tesu samudāgatesu devarājaṭṭhānesu paccājātā honti. Etarahi dharamānāca tasmā tesaṃ vasena ayaṃ vacanattho katoti veditabbo. Apare pana yathā indagopakavaṇṇābhā. Tāva dissanti tiṃsatīti imasmiṃ vidhurajātake tāva saddo tiṃsasaddaparivāramatto hoti. Tathā idhāpīti katvā tiṃsamattānaṃ sakkaṭṭhāniyānaṃ devarājakulānaṃ nivāsaṭṭhā nattā tāvatiṃsānāmāti yuttaṃ siyā. Aṭṭhakathāsu pana yathāvuttaṃ niruttinayaṃ kappetvā māghavatthūsuca tesu tesuca ṭhānesu sakkānaṃ tettiṃsa saṅkhāeva vuttātipi vadanti. Taṃ na yujjati. Pāḷiyaṃeva brahmāsanaṅkumāro tettiṃse attabhāve abhinimminitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pallaṅkesu nisīditvāti vuttattā. Yāmoti tasmiṃ devaloke issaradevakulassa nāmaṃ. Tathā suyāmotica. Taṃ sahacaritattā pana so deva lokopi tattha nibbattadevāpi yāmātveva vuccanti. Vipulāya sirisampattiyā samannāgatattā niccaṃ tusanti ativiya haṭṭhatuṭṭhamukhā honti etthāti tusitā. Yathārucite bhoge sayameva nimminitvā nimminitvā ramanti etthāti nimmānaratī. Attano ruciṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattenti etthāti paranimmitavasavattī. Brūhanti vaḍḍhanti atipaṇītehi jhānādi guṇehi vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ āpajjantīti brahmāno. Mahantā brahmāno mahābrahmānoti vattabbe mahāsaddassa lopo.
与三十三善行者共事者称三十三。《三十三天》意取于此。此谓第二天界。《天宫众生》经中已详述，天中三十三帝王所在乃魔、帝释、宜颇那、犍陀罗等。此中三十三帝王，广泛为《大增支部》《增支部》中所称。三十三天人中，诸帝有领袖，善者重现，故曰三十三。传说中阎罗王由此后生，名曰摩睺罗伽。于诸净居天生者，三十三天所居之神。三十三天中的帝释帝王，带有佛世尊所列象征，如声望、品德、指掌神通。其居所复杂多异，《大涅槃经》《缘起经》中提及。三十三天即婆罗门阶层神祇之集合，统属最高天或大梵天。天宫之奥，三十三天诸帝王所居处，及其诸臣也俱安静谦和，共勤共治。于三十三天间相互礼恭。
Parisati bhavāti pārisajjā. Parisāsu jātātivā pārisajjā. Paricārikāti attho. Mahābrahmānaṃ pārisajjāti brahma pārisajjā. Pure ucce ṭhāne odahanti tiṭṭhantīti purohitā. Mahābrahmānaṃ purohitāti brahmapurohitā. Mahantā brahmāno mahābrahmāno. Sahassobrahmā dvisahassobrahmā. Tisahassobrahmātiādinā saṅkhārupapattisutte āgatā adhipatibrahmānoti attho. Tattha sahassobrahmāti cakkavāḷasahassamhi issaro brahmā. Dvisahassoti dvīsu cakkavāḷa sahassesu issaroti attho. Tayopete ekatala vāsino honti. Tattha loke mahājanā visuṃ visuṃ kuladevatāyonāma upaṭṭhahanti. Keci mahādevaṃnāma upaṭṭhahanti. Keci vāsudevaṃnāma. Keci mahesaraṃnāma. Keci paramesvāraṃ nāmāti. Gharadevatā gāmadevatā rukkhadevatādayopi tesaṃ mahādevarājānaṃ upaṭṭhakāeva sampajjanti. Tattha mahādevarā jānoviya mahābrahmāno daṭṭhabbā. Gharadevatādayoviya brahma purohitādaṭṭhabbā, manussāviya brahmapārisajjādaṭṭhabbā. Tatthaca ghara devatādayo mahādevarā jāno adisvāva upaṭṭhahanti. Manussā ca teubhopi adisvāva upaṭṭhahanti. Evamevaṃ brahmapurohitā mahābrahmānopi napassanti. Mahābrahmānaṃ nivāsaṭṭhānaṃpi najānanti. Brahmapārisajjāubhopi napassanti. Ubhinnaṃnivāsaṭṭhānaṃpi najānanti. Yadā pana oḷārikaṃ rūpaṃ māpetvā attānaṃ dassenti. Tadā eva passanti. Esanayo uparibhūmīsupi. Yaṃ pana brahmanimantana suttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ brahmānaṃ pakatirūpaṃ kassaci āpātaṃ na gacchatīti. Taṃ brahmapuro hitā dīnaṃ uparimānaṃ brahmānaṃ pakatirūpaṃ kassaci brahmapārisajjādinovā devassavā manussassavāāpātaṃ nagacchatīti katvā vuttaṃ. Heṭṭhimānaṃ pana pakatirūpaṃ uparimassa āpātaṃ āgacchissatiyeva. Teneva hi janavasabhasuttaṭṭhakathāyaṃ heṭṭhimaheṭṭhimāhi devā uparimadevānaṃ oḷārikaṃ katvā māpitameva attabhāvaṃ passituṃ sakkontīti vuttaṃ. Tatthadutīyatale parittābhāti brahmapārisajjāeva. Appamāṇābhāti brahmapurohitā eva. Ābhassarāti mahābrahmānoeva. Tasmiṃ tale adhipati brahmānoevāti attho. Heṭṭhimatalato pana visesa karaṇatthaṃ ābhāvasena nāmagahaṇaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
众会之处谓祝宴。诸族聚集之故为祝宴。供养者意也。大梵天之祝宴，即称婆罗门盛宴。古时祭司阶层升座而立，为礼仪主管。大梵天之祭司，谓婆罗门祭司。大梵天位列诸大梵天之首，有千大梵及两千大梵众，是梵主的等级统称。千大梵即者，为诸世界千座宫舍之主。两千大梵则领导两千宫舍。三者同居一层。世间伟人皆有所服侍，或名族神，或大梵神，或至高诸神。乡村神及树神等也为其护持者。诸大神住处显现于世，如同普遍存在。大梵天见诸依附其下之大梵天，及祭司援助，故聚会安坐。人及诸神皆敬礼祭司及大梵天，然二者皆不见其居所或家园。唯当其显现于上界光明时，方能见之。关于梵神现形之事，注疏中亦有指示。婆罗门祭司视察上界，应知其家园、聚会之处。上层显现光辉之处，当为大梵天所在。其下层因光缺失而无明确名称。在典籍教义中详明其意。
Tattha parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Ābhāsaranti niccharanti etesūti ābhassarāti. Tatīyatale parittasubhāti brahmapārisajjāeva. Appamāṇasutāti brahmapurohitāeva. Sutakiṇṇāti mahābrahmanoeva. Tasmiṃ tale adhipatibrahmāno evāti attho. Tattha subhāti ekagghanā acalasaṇṭhitā ābhāeva vuccanti. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Sutehi ākiṇṇāti subhākiṇṇā. Subhakiṇhātipi paṭhanti. Tesaṃ ākārassa rasso antimaṇakārassa ca hakāro daṭṭhabbo. Imesu pana dvīsu talesu pakatikāyappabhā adhimattā honti. Tasmā tāsaṃ vasena parittābhātiādikaṃ nāmaṃ siddhaṃ. Na brahmapāri sajjātiādikaṃ. Evañca katvā verañjasutte pathamatalavāsino brahmakāyikā devāti āgatā. Dutīyatalavāsino ābhādevāti. Tatīyatalavāsino subhādevāti catutthatale vipulaṃ phalaṃ etesanti vehapphalā. Athavā iñjanajātikehi somanassajjhānehi nibbattānaṃ tiṇṇaṃ heṭṭhimatalānaṃ tejosaṃ vaṭṭādikena antarāyena bhūmitalena saha āyukappanivattivasena iñjitaṃ puññaphalaṃ atthi. Tesu hi yaṃ subhākiṇṇānaṃ devānaṃ catusaṭṭhikappānīti vuttaṃ. Taṃ tasmiṃ tale ādikappikānaṃ vasena vuttaṃ. Pacchimikānaṃ pana tesaṭṭhikappa dvāsaṭṭhikappa ekasaṭṭhi kappādi vasena iñjitaṃ paṭilīnaṃ puññaphalaṃ hotīti. Āneñjajātikena upekkhājhānena nibbattānaṃ pana kenaci antarāyena tādisaṃ iñjitaṃ puññaphalaṃ nāma natthi. Tasmā jhāna sāmatthiyānurūpaṃ visesena īhitaṃ abhivaḍḍhitaṃ puññaphalaṃ ettha atthīti vehapphalā.
那里说到守护光明者是守护光明的。无限光明者是无限光明者。所谓放光的、散光的，这谓放光。第三层地的守护美好如同梵天的外袍。无限美好如同梵天的祭司。被穿着如同伟大的梵天。因此，此处的意思是主宰梵天就在那层。那里美好的是纯净坚固不动的光明。守护的美好者即守护美好光明者。无限的美好者即无限美好光明者。被穿着称为美好被穿着。也称为美好被穿着者。他们形体的绳索和终极宝珠的末梢可见。在这两个层次里，拥有增加身相光明的业力。因此，因他们的业力所致，守护光明等名得到确认，不是梵天的外袍等。如此所作，在《聚恶经》中谓第一层住者为梵身天，第二层为光明天，第三层为美好天，第四层为广长果报者。又或者是由由心喜所生的天众，他们的福德因地、风及寿命相续增长，有由此福德。所追述的是四十八劫间这些美好被穿天的神。起初由三根种子果报所致，后来的四十八劫、二十八劫、一十八劫等福报相续增长。至于由冥想不起喜心境而生者，没有任何障碍所致的福报，称为无修福报。因此禅定能力所感应、特别增长的福报，在此确立为广长果报。
Natthi saññāmukhena gahitā cattāro arūpakkhandhā etesanti asaññā. Asaññāca te sattācāti asaññasattā. Cittace tasikānaṃ pana natthitāya tesaṃ asattapasaṅgatā sambhavatīti sattagahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Ete dvepi ekatalavāsino eva honti. Etthapi nibbattakajjhānassa hīnamajjhimapaṇītatā visesassa atthitāya tadanurūpaṃ brahmānaṃpi pārisajja purohita mahābrahmatta viseso sambhavatiyeva. Āyuvemattatāya pana aññamañña adassanādīnañca natthitāya pārisajjādivasena bhūmivibhāgo natthīti veditabbo. Evaṃ avihādīsupi. Oḷārikānaṃ kāmarāgapaṭighānusayānaṃ natthitāya suddhānaṃ anāgāmiarahantānameva āvāsāti suddhāvāsā. Tattha pathamabhūmivāsino appakena kālena attano ṭhānaṃ navijahantīti avihā. Athavā, oḷārikānaṃ pañcannaṃ saṃyojanānaṃ pahīnattā natthi cittassa vihaññanaṃ samathavipassa nādhammesu avipphārikatāpatti etesanti avihā. Dutīyabhūmi vāsino na kenaci cittapariḷāhena tappantīti atappā. Tatīya talavāsino parisuddhehi pasādacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhu paññā cakkhūhi sampannattā suṭṭhu passantīti sudassā. Catutthabhūmivāsino pana tato atisayena suṭṭhu dassanabhāvena samannāgatāti sudassino. Atisayatthe hi ayaṃ īkāroti. Pañcamabhūmi vāsino upari aññassa bhūmantaragatassa rūpibrahmuno natthitāya natthi rūpīnaṃ sattānaṃ majjhe kenaci guṇena kaniṭṭhabhāvo etesanti akaniṭṭhā.
无有由识所摄取的四种无色蕴，即所谓无识。无识者即是无识类众生。由于心火的消散，因其无有众生集聚者而造成聚集稠密，故谓其为众生的聚集。此二者皆只属于某一层住者。故于此，因禅定形成的初中后明净，依其所对，必定生起具特殊的梵天、祭司、祭师、梵天之区别。因寿命的长短、互相无法相见等不同，随其寿命及外界区域分布而无存在关系，亦可观察知道如此无疑问。如此即使不同相的差别。因欲火及愤怒等烦恼消失，所生之无染圣者僧团乃清净住者。初地住者稍短时间内更换住处，谓之无疑。又或消除五结无所执著，心不烦乱于静虑与内观法，不发生违犯变化，谓无疑。第二地住者不为一切心绪烦恼所苦，故无烦恼。第三层居住者已具净信、安详眼、神通眼、法眼、智慧眼，能善观法，谓之清净明观者。第四地住者由此上转依止善观之差别，得殊胜明观，谓清净殊胜者。所谓殊胜乃此意义。第五地住者无诸形相梵身住者不存在于他地，亦无形梵天之间某种品质最低者，是谓最低层。
Ākāsānañcāyatanabhūmīti ettha yattakaṃ ākāsapadesaṃ pharitvā ākāsānañcāyatana saññitā catukkhandhā pavattanti. So khandhasahito ākāsapadeso ākāsānañcāyayanabhūmi. Evaṃ sesāsu. Puthujjanā sotāpannā sakadāgāminocāpi puggalā suddhāvāsesu sabbathā sabbapakārenapi nalabbhantīti yojanā. Etthaca sakadāgāmīnaṃ paṭikkhepena anāgāmi maggaṭṭhassapi tattha paṭikkhepo siddho hotīti uparimānaṃ tiṇṇaṃ ariyānameva tattha paṭilābho imāya gāthāya vuttoti veditabbo. Sesaṭṭhānesūti pañcasuddhāvāsato asaññāpāyatoca avasesesu ekavīsatiyā ṭhānesu, anariyāti puthujjanā. [Bhūmicatukkaṃ]
所谓空处界地，即在此广布空间区域中，空处界的识分四蕴皆流转。与此诸蕴并存的空间处所，即为空处界地。在其他诸界亦复如是。凡夫、初果入流、二果一来甚至圣者住于清净境地，无论何处皆不染污，这是约略计算而得。于此因二果一来与阿那含果位证明二果一来之断除，亦证得彼界中初级三禅得以进。此处鉴别为清净五境而谓之空处四界。
§144
144.Okkantikkhaṇeti paṭisandhikkhaṇe. Paṭisandhihi bhavantare okkamanaṃ anupavisananthi atthena okkantīti vuccati. Tato paraṃ bhavaṅgaṃ hutvāti yojanā. Keci pana bhavaṅgapariyosāneti paṭhanti. Taṃ na yujjati. Jātiyā andho jaccandho. Ādisaddena jāti badhira jaccaghānaka jātimūga jacceḷa jaccummattaka paṇḍaka ubhato byañjanaka napuṃsaka mammādayo saṅgaṇhāti. Tattha yassa cakkhuṃ uppādetuṃ asamatthena kammena paṭisandhi laddhā. So jaccandho nāma. Esanayo sesesupi. Tattha pasādasota rahito jātibadhiro nāma. Pasāda ghānarahito jacca ghānako nāma. Pasādajivhārahito nāma natthi. Vacanarahito jātimūgonāma. Disāvidisāmattaṃpi saññāpetuṃ asakkuṇeyyo jātieḷo nāma. Sabbakālaṃpi vipallaṭṭhacitto jaccummattakonāma. Kāmahetu āsittakādibhāvena vippakārapatto paṇḍakonāma. Dvīhi byañjanehi samannāgato ubhato byañjanakonāma. Bhāvadvaya rahito napuṃsakonāma. Pakativacanepi ekamekaṃ akkharaṃ mahussāhena uppādento vibacchavacano mammonāma. Etthaca cakkhuṃ uppādetuṃ samatthena kammena laddhapaṭisandhikassa pavattikāle taṃvā aññaṃvā kammaṃ cakkhuṃ uppādeti. Asamatthenakammena laddhapaṭisandhi kassa pana vatthuvipannassa pavattikāle aññaṃpi kammaṃ cakkhuṃ uppādetīti natthi. Tasmā gabbhaseyyakānaṃpi jaccandhabhāvo paṭisandhikkhaṇeyeva siddhoti veditabbo. Esanayo sesesu jāti badhirādīsu. Āyatanānaṃ paṭilābho jātīti vuttattā cakkhussa uppajjanārahakālo cakkhussa jātikālonāma. Tadā anuppanna cakkhuko jaccandhonāmāti evaṃ attano attano uppajjanāraha kālavasena tassa tassa āyatanassa jātikālo veditabbo. Evañhisati jātimūgādayopi upapanno hontītica vadanti. Vibhāvani yaṃpi ayamattho vibhāvitoti.
入生死流转之意是在于再生之际。再生即谓于二者之间起落，叫做入生也。之后为此有情业藏流转。有人念业藏终息而说。此观念不成立。即由出生而盲且聋。由最初声闻之出生产生聋哑及视觉聋哑、聋瞽及目盲、痴呆、阉割、双性、无性、幻觉等各名聚集。此处乃称为不可产生视觉之业所感，谓之盲。其余类似。又有无耳无鼻为出生聋哑者。无鼻无舌谓为无言者。无视力无法表象谓为目瞎者。恒在心乱叫为聋狂者。因欲缘等所致表现不佳而谓为愚痴者。具两性者为双性者。无性者为无性者。又依其妄语悲哀妄做恶言恶语则名为妄言者。若有能力生眼而感得眼业流转时或生他业，非有能力生眼业之流转能以其他业转移形成视力，不存在此事。故于胎中虽有盲者其入生之时依旧成立。其余类似聋哑等皆于六处获得缘故，故称出生时光明时。若无生起之光明则谓之盲。故有此教义而说目盲等之出现。所谓分析义即为此义。
[142] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
［142］关于分析义者
‘‘Apare pana jaccandhoti pasutiyaṃyeva andho. Mātu kucchiyaṃ andho hutvā nikkhantoti attho. Tena duhetukatihetukānaṃ mātukucchiyaṃ cakkhussa avipajjanaṃ siddhanti vadantīti’’ vuttaṃ. Taṃ na yuttaṃ.
“又关于聋哑者，谓如耳聋般盲。由母骨盲亡而退离此世之意。因修习愚痴及错误之因故母骨盲而无慧成就计说”为所闻。不合正理。
Loke mātukucchiyaṃyeva andho hutvā nikkhantassapi ekaccassa taṃ taṃ sippavijjāṭhānesu paññāveyyattiyabhāvassa diṭṭhattā. Thapetvā hi mahābodhisatte aññeca pacchimabhavike satte avasesānaṃ dvihetuka tihetukānaṃpi mātukucchimhi parūpakkamenavā mātuyā visamapayogenavā nānābādhenavā uppannānaṃpi cakkhusotānaṃ vipattināma natthīti na sakkā niyametunti. Bhummassitānañca vinipātikāsurānanti ettha bhūmiyaṃ jātāti bhummā. Bhūmisambandhesu rukkhaṭṭhaka pabbataṭṭhaka vimānesu nibbattā āḷavaka sātāgira hemavatādayo mahiddhikā bhummādevā. Ye loke baliharaṇa vasena pūjanīyaṭṭhena yakkhātipi vuccanti. Ye pana bhummadevajātikāpi samānā attano puññanibbattassa kassaci bhogasukhassa abhāvā kicchajīvi kappattā vicaranti. Te tesaṃ mahiddhikānaṃ bhummadevānaṃ paraṃpara pārisajjesu pariyāpannattā bhumme deve sitā nissitāti atthena bhummassitānāma honti. Bhummissitātipi pāṭho. Puññanibbattassa nivāsaṭṭhānassa abhāvā rukkhagumbaleṇaguhāsusānā dīsu vivittesu bhūmipadesesu nissāya vasantīti attho. Teyeva virūpā hutvā bhavantare nipatantīti vinipātikā. Vinipātikāca te heṭṭhāvuttaṭṭhena asurācāti vinipātikā surā. Te pana gāmasamīpevā antogāmevā vivittaṭṭhānesu vasitvā gāmavāsīhi chaḍḍitāni bhattasitthapūvakhajjamacchamaṃsādīni pariyesitvāvā tāni alabhitvā dārakevā gilānevā pīḷetvāvā sakkontā pana aññepi manusse tāsetvā pīḷetvāvā jīvitaṃ kappentīti. Tesaṃ vinipātikāsurānaṃ. Ekaccānanti adhippāyo. Na hi sabbe vinipātikā surānāma ahetu kāevāti sakkā vattuṃ. Dvihetukatihetukānaṃpi sabbhāvato. Evañca katvā tesaṃ ekaccānaṃ piyaṅkaramātā uttaramātā dhammaguttā phussamittādīnaṃ dhammābhisamayopi aṭṭhakathāsu vuttoti. Ekacce yakkhajātikāpi rakkhasajātikāpi vemānikapetāpi paradattupajīvi petāpi ettha saṅgahitāti daṭṭhabbā.
在世间，如同盲人摸母绳一般，即使出离的少数人，对于各自所依止的秘传技艺、智慧专精的状态，仍有所见解。大觉者灭度之后，西方众多余阿拉汉中，不少身心堪比母绳上散乱不齐的线头，因母绳的不恰当使用、彼此间的错配及多种障碍产生，眼耳等感官诸恶不幸乃至产生，无法得到调伏。所说的“地住众魔”，即此处所谓的“地”，指土地、地界。依土地生长的有树木、灌木、山峦、诸天宫殿、阿拉汉、萨塔吉拉、赫玛瓦塔等，是大权势的地界天众。他们在世间以力量威势、礼敬尊荣之所，别称为“夜叉族”。而那些同属于地天族，但因福报不足无享受者，多以乞食为生，行走于乡村的边缘。因没有福德积聚，或在饥病交迫之际，称为“地住众魔”。“地住众魔”又称“地魔”。福报消尽者，若无住所，便依树丛、岩穴、荒废之地或偏远荒野立足而住，此义即“地魔”。他们形态丑陋，常出没于人间。此“地魔”亦称阿修罗。阿修罗常住村边、村中或偏远之处，流离失所，游走乞讨人间的剩饭剩菜、鱼肉等食物，或因饥饿病痛而衰弱憔悴，虽力量强大，却反被人类及他物折磨，生活艰苦。非所有“地魔”皆如此，有些领有统治权。非所有地魔无缘无故变为恶者。因二因缘及三因缘等诸多复杂条件故。诸注疏皆论述这种诸地魔中个别恶劣者，称为“憎恶的母”，由法具体体现并深化交流。余另文将某些夜叉、罗刹、饿鬼等亦归于此类进行了总结。
Tesūti yathāvuttapaṭisandhi yuttesu puggalesu. Yasmā āyuparicchedonāma ekabhūmipariyāpannānaṃ sabbasattānaṃ asesasā dhāraṇaniyamaparimāṇavasena pavatto. Apāyānaṃ manussānaṃ bhumma devānañca tādiso niyamaparimāṇonāma natthi. Na hi sakalacakka vāḷapariyāpannā ekabhūmakā sabbanirayā ekaāyuparicchedā honti. Tiracchānādīsupi esevanayo. Tasmā vuttaṃ catunnaṃ apāyānantiādi. Catunnaṃ apāyānaṃ āpāyikapuggalānaṃ āyuppamāṇa gaṇanāya niyamo natthi, tattha yebhuyyena kammapamāṇattā. Tattha nirayesu abbudādīnaṃ dasannaṃ nirayānaṃ bhagavatā vutto āyuparicchedopi tattha tattha nibbattakena kammenevasiddhoti veditabbo. Manussānanti idaṃ jambudīpagāsīnaṃ vasena vuttanti vadanti. Te saññeva hi āyukappassa ārohaṇaṃ orohaṇañca atthi. Na itaradīpavāsīnaṃ. Tesu hi uttarakuruvāsīnaṃ niyamato vassa sahassaṃ hoti. Itaresaṃ dvinnaṃ pañcavassa satānītica vadanti. Evaṃ sante tesu dīpesu ādikappikānaṃpi soeva paricchedoti āpajjati. Jambudīpavāsīnaṃ pana samavisamācāranisandabhūtā candasūriyanakkhattādīnaṃ visamasamagatimūlikāutuāhārānaṃ sampatti vipattiyo tesaṃpi sādhāraṇāeva honti. Tasmā tesupi āyuparicchedānaṃ ārohaṇaṃ orohaṇañca natthīti navattabbaṃ. Nisandamattattā jambudīpagatiyā ekagatikā nahontīti pana vattabbaṃ. Tathā hi pāḷiyaṃ uttarakurukā manussā amamā apariggahā. Niyatāyukā avasesāyunāti vuttaṃ. Tattha avasesāyunāti asaṅkhyeyyato orohitvā niccalaṃ ṭhitena vassasahassenāti atthoti.
所谓“他们”，指上述所说相应的有缘人。因有“断寿”之说，指众生所依托的单一土地范围的生存者，业力常流转而寿命有限。人间、地住天等之下无如是有限寿命的规律存在。非所有轮回皆为单一土地，亦有无限生命之理，及贯穿三界之流转。也包括畜生等其他有情。故经典中说“四恶趣”亦是缘起。四恶趣中恶趣众生的寿命无固定数字，依业力情况不同，其寿命高低各异。诸如地狱、畜生、饿鬼、恶鬼诸处，佛陀曾经说过寿命的断限皆凭业力而成就。所谓“人”，专指生于占据人世之岛屿的人类。其寿命有增长与衰退之相，非彼岸诸岛之人类所具有。其中特别是北俱芦洲常年雨量丰沛，寿命达千年。其他诸岛诸如两头洲、五百年洲等有所记载。已知北方诸洲中，寿命的尽头与增长无规律循环。故不可强调寿命定长定短。寿命只在某个过程上带有一定规律，而整体趋势并非单一路线。又称为断寿余命——也就是立于固定寿命、残余寿命的概念。讲述此处名义，为福报安住之地无缺失，也就是依树丛、岩窟、洞穴、荒野等适合居住的地处生活。
Vinipātikāsurānanti idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabbesaṃpi mahesakkhānaṃ appesakkhānañca bhummadevānaṃ vemānikapetādīnañca idha adhippetattā. Tesañhi sabbesaṃpi kammameva pamāṇanti. Cātumahārājikānaṃpanadevānanti idaṃ uparime cātumahārājike sandhāya vuttaṃ. Dibbānīti tasmiṃ devaloke siddhāni. Pañca vassasatānīti idañca yebhuyyavasena vuttanti gahetabbaṃ. Yasmā pana kassapabuddhassa sāvakabhūtā sotāpannadeva puttā ākāsaṭṭhaka vimānesu nibbattā yāva nimirājakālāpi tiṭṭhantīti jātakaṭṭhakathāyaṃ vuttā. Tasmā kesañci ākāsaṭṭhakadevānaṃpi kammapamāṇatā siddhā hotīti veditabbaṃ. Na cettha punappunaṃ nibbatti cintetabbā. Na hi sotā pannānaṃ sattakkhattuto paraṃ kāmabhave paṭisandhināma atthi. Na ca tasmiṃ devaloke sahassakkhattuṃ nibbattamānāpi tattakaṃ kālaṃ saṃpāpuṇituṃ sakkontīti. Manussagaṇanāyāti manussānaṃ vassagaṇanāya. Manussaloke hi paññāsavassāni cātumahārājike eko dibbarattidivo hoti. Tiṃsarattidivā eko dibbamāso. Dvādasamāsā ekaṃ dibbavassaṃ. Tena dibbavassena tesaṃ pañcavassasatāni manussagaṇanāya navutivassasatasahassaṃ hotīti. Tatoti cātumahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇato. Catuguṇanti āyupamāṇassa diguṇavuddhiyāceva dibbassa rattidivassa diguṇavuddhiyāca vasena catūhi bhāgehi guṇitaṃ vaḍḍhitanti attho. Esanayo sesesupi. Tattha āyupamāṇassa diguṇavuddhināma heṭṭhimānaṃ devānaṃ āyupamāṇato uparimānaṃ devānaṃ āyupamāṇassa diguṇavuddhi. Etena tāvatiṃsānaṃ dibbaṃ ekaṃ vassasahassaṃ. Yāmānaṃ dvevassasahassāni. Tusitānaṃ cattāri, nimmānaratīnaṃ aṭṭha. Vasavattīnaṃ dibbāni soḷasavassa sahassāni āyuppamāṇaṃ hotīti siddhaṃ hoti.
所谓“地住众魔”，这仅为体现。诸天地王、诸地天神及夜叉、罗刹等皆归于所统治的领域及人员。众生的活动皆依其业力为尺度。至于四大天王众神者，此为上文提及四大天王。所谓“天”者，即天界诸宫殿。所谓“五百年”者，乃天寿长短的计量单位。佛陀在《本生经注》中言及，释迦佛时代的弟子及之天众，处于空中八万诸宫殿，寿终之后转生其处至冥王转世之前，说明诸空中天寿命业力定量确实成立。故可以推知诸空中八万天众的业力量也成立。无需反复诠释。因为非欲界层天以外，诸界无千年为单位的寿命规律。故此天寿命增长与衰退皆有限，不可永恒。世人中称人类的寿命计数即人世年计数。人世有五十年、百年、二百年、五百年等寿命统计。诸人间寿命增长与衰退规律，在诸岛所住人类身上都适用。因人间众生业力复杂交织，故生命生灭潮汐平衡，寿命亦无固定升降规律。由此断定，诸岛人寿命的增长与衰退不固定，而应视为一体化变化。人世寿命众多固定不变者称“断寿”与“剩余寿”。正因北方诸洲人皆清净无染，寿命有限称断寿，剩余寿命则为恒定剩余寿命，约为千年。
Dibbassa rattidivassa diguṇavuddhināma heṭṭhimānaṃ devānaṃ rattidivato uparimānaṃ rattidivassa diguṇavuddhi. Etena manussaloke ekaṃ vassasataṃ tāvatiṃse eko dibbarattidivo. Dvevassasatāni yāme. Cattāri tusite. Aṭṭha nimmānaratiyaṃ. Sahassaṃ cha cavassasatāni vasavattiyaṃ eko dibbarattidivoti siddhaṃ hoti. Rattidivānañca diguṇavuddhiyā siddhāya māsasaṃvaccharānaṃpi diguṇavuddhi siddhāva hotīti. Evañcasati yathāvuttāni tāvatiṃsādīnaṃ dibbavassasahassādinipi attano attano rattidivamāsasaṃvaccharetieva veditabbānīti siddhaṃ hoti. Tathāca sati uparimānaṃ āyuparimāṇāni heṭṭhimānaṃ āyuparimāṇato catuguṇānīti siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ. Tato catuguṇaṃ tāvatiṃsānaṃ. Tato catuguṇaṃ yāmānantiādi. Dibbagaṇanāya ca tathā siddhāya sati manussagaṇanāyapi catuguṇabhāvo siddhoyeva hoti. Tasmā manussagaṇanāyapi heṭṭhimānaṃ navutivassasatasahassādīni catūhi uparūpariguṇitāni uparimānaṃ tikoṭisaṭṭhivassasata sahassādini bhavantīti katvā tāni sabbānipi ādiantadassana vasena niddisanto navasatanti gāthamāha. Vassānaṃ navasataṃ koṭiyo ca ekavīsa koṭiyo ca tathāsaṭṭhivassa satasahassāni ca vasavattīsu devesu āyuppamāṇaṃ hotīti yojanā.
天界日夜寿命增长与衰退的差别也分明显。祇夜天以下的诸天众，日夜寿命有差别增长。在此诸百常年中计一昼夜，天界昼夜为两个。诸天寿命日夜增长量翻倍。故地上百年等同天上一昼夜，二百年等同两昼夜。如此增长方式相应扩大至祇夜、忉利、化乐天、他化自在天诸天寿命皆确立。天寿如昼夜月数年数生灭变化，确如经论所说。如此寿命增长规律成立。由此人生计数及天寿计数相互照应，以四倍关系相乘。依此推算，诸天寿命数量极大。古人亦记载诸天寿命具体量值以说明。
Yasmā avitakkavicāramattaṃ jhānaṃ oḷārikassa vitakkassa samatikkamā pathamajjhānato suṭṭhubalavaṃ hoti. Tatoyeva tatīyajjhānatopi nātidubbalañca hoti. Tasmā taṃ tatīyajjhānena ekato hutvā samatale bhūmantare vipākaṃ detīti vuttaṃ dutīyajjhānavipākaṃ tatiyajjhānavipākañca dutīyajjhānabhūmiyanti. Tenevaca bhūmīnaṃ ṭhitikkamopi catutthajjhāna vaseneva siddho. Therena pana heṭṭhā pañcakanayavaseneva jhānāni vuttāni. Tasmā idhapi teneva nayena vipākāni gahetvā catutthajjhānavipākaṃ tatīyajjhānabhūmiyantiādi vuttaṃ. Tesūti tāhi chahi paṭisandhīti gahitapaṭisandhikesu. Kappassāti idaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttaṃ. Catubbidhā hi kappāmahākappo asaṅkhyeyyakappo antarakappo āyukappoti, tattha āyukapponāma tesaṃ tesaṃ sattānaṃ taṃtaṃ āyuparicchedo vuccati. Antarakapponāma ekassavivaṭṭaṭṭhāyiasaṅkhyeyyassa abbhantare manussānaṃ āyukappassa hāyanavaḍḍhanavasena dissamānantarā catusaṭṭhipabhedā cūḷakappā vuccanti. Pīsatibhedāti keci. Asītibhedāti apare. Cuddasappa bhedāti vedavidu. Ye loke manvantarakappāti vuccanti. Ekamekena manunāmakena mahāsammatarājena upalakkhitā antarakappāti vuttaṃ hoti. Keci pana ekasmiṃ vivaṭṭaṭṭhāyimhi mahāsammatarā jānaṃ ekameva icchanti. Catusaṭṭhiantarakappā pana eko asaṅkhye kapponāma. So catubbidho saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyīti. Tattha vinassamāno kappo saṃvaṭṭo. Yathā vinaṭṭhaṃ tiṭṭhamāno kappo saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭo. Yathā vivaṭṭaṃ tiṭṭhamāno kappo vivaṭṭaṭṭhāyīti veditabbo. Te pana cattāro asaṅkhyeyyakappā eko mahākapponāma. Etthaca yo janāyāmavitthāre setasāsaparāsimhi vassasata vassasataccayena ekekabījaharaṇena parikkhīṇepi eko mahākappo parikkhayaṃ nagacchati. Evaṃ digho mahākappoti veditabbo.
因初禅乃断除粗恶散乱之思维，得初禅境界时，禅定之力强健自由。如此禅力在第三禅尚不弱。故第三禅能一境专注，在平地上观察果报现象。故云第二禅果报、第三禅果报即第二禅境界。依此第四禅境界依止于其果报境界而成立。修行者长老教示，禅定以上的五种禅定分别已说。由此以此道理，修行者取果报，先取第四禅果报，而第三禅果报为依止。此即“他们”，此中所说的“连结”即转世之意。所谓“劫”，即无量劫。四种劫分别为大劫、无量劫、中间劫、寿命劫。所谓寿命劫者，谓众生依各自寿命定数而断寿。中间劫中，能见六十四相的独住者称小劫。各种劫相互生灭轮转，即称“劫转”。其间劫转之中正法灭涅盘，故此劫转间有不同细分。古人称“魔劫”等。依据大圣国王的命名，为寿命劫的中间状态。有人偏爱某劫修法不愿入另劫。所谓“四十六中间劫”即为无量劫中之细别劫。四种劫交织起伏推移。可视作长周期大劫。如此长大劫即无量劫，以诸种种因缘不断消减福报而至终止。
Tattha yadā kappo tejena saṃvaṭṭati. Ābhassarato heṭṭhā agginā dayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati. Subhākiṇṇato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati. Vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsatīti evaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ayaṃ loko nirantaraṃ sattasu vāresu agginā vinassati. Aṭṭhame vāre udakena vinassati. Puna sattasu agginā. Aṭṭhame udakenāti evaṃ aṭṭhannaṃ aṭṭhakānaṃ vasena catusaṭṭhivāresu antime udakavāre udakaṃ pahāya vātavāro hotīti ayamattho siddho hoti. Kathaṃ. Yaṃ vuttaṃ ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti. Etena aṭṭhame vāre āposaṃvaṭṭo hoti. Antarā sattasu sattasu vāresu tejosaṃvaṭṭā hontīti siddhaṃ. Yañca vuttaṃ subhākiṇṇānaṃ catusaṭṭhikappānīti. Etena catusaṭṭhime catusaṭṭhime vāre vātasaṃvaṭṭohoti. Antarā tesaṭṭhiyā vāresu tejosaṃvaṭṭā āposaṃvaṭṭāca hontīti siddhaṃ hotīti. Tenāhu porāṇā –
当有一劫以威力运转时，火焰明亮，炽猛灼烧万物；水劫时广布四方，如水浸润；风劫时刮拂一切。经典如是说：此世间周而复始，历七十劫以火劫毁灭，八劫水劫，七十劫火劫循环不息。水劫八十劫时轮回风劫描写，水与风交替更迭。故此古老注疏中称“八火劫”，即八次火劫循环。火劫时烈焰频频蔓延，水劫时浸染遍地。如此流转，终至终末水劫，风劫发生，灾劫纷纷。以上内容为注疏所引前文。
Agginā bhassarā heṭṭhā, āpena subhākiṇṇato;
由火焰燃烧的灼热之处，像有热铁火炬分散开来；
Vehapphalato vātena, evaṃ loko vinassati.
或由风吹拂传播，世间便如此而灭亡。
Sattasattagginā vārā, aṭṭhame aṭṭhame dakā;
七七次以火焰洗涤，反复八八八次；
Catusaṭṭhi yadā puṇṇā, eko vāyuvāro siyāti.
当六十四遍圆满之时，便有一阵风来吹拂世间。
Evañca vinaṭṭhe loke ekasmiṃ kappepi pathamajjhānabhūmi avinaṭṭhānāma natthi. Tasmā brahmapārisajjānaṃdevānaṃ kappassatatīyo bhāgo āyuppamāṇaṃ, brahmapurohitānaṃupaḍḍhakappo, mahā brahmānaṃekokappoti ettha asaṅkhyeyya kappova sambhavati. Namahākappo. Tena vuttaṃ kappassāti idaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ sandhāya vuttanti. Āyukappaṃ sandhāya vuttantipi yujjatiyeva. Tejosaṃvaṭṭakappesu hi pathamajjhānatalaṃ vivaṭṭamānaṃ sabbapathamaṃ vivaṭṭati. Saṃvaṭṭamānaṃ sabbapacchā saṃvaṭṭati. Tasmā vivaṭṭassa pacchimaḍḍhena saṃvaṭṭassaca pubbaḍḍhena saha ekaṃ vivaṭṭaṭṭhāyikappaṃ gahetvā dve asaṅkhyeyyāni tasmiṃ tale eko āyukappoti sakkā vattunti. Dutīya talato paṭṭhāya pana mahākappova gahetabbo. Appakaṃ ūnakaṃvā adhikaṃvā gaṇanūpagaṃ na hotīti katvā upaḍḍhehi saha sattakappāni sandhāya ābhassarānaṃ aṭṭhakappānīti vuttaṃ. Evaṃ catusaṭṭhikappānīti etthapīti. Ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagacchantīti ākāsānañcāyatanupagā, tesaṃ. Ekova visayo ārammaṇaṃ yassa taṃ ekavisayaṃ. Ekajātiyanti ekasmiṃ bhave. [Paṭisandhicatukkaṃ.]
如是，世间虽不断灭亡，但在某一劫中，初禅地尚未灭失者，实无存在。由此，梵天诸众寿命的三分之一部分，即梵天教化师所经历的中间劫期，即如大梵天的一劫，在此处指无数劫般无量劫起。所谓“大劫”是指极其无量劫。为此，说“劫数”是指无量劫，也包括寿命劫。诸光明劫中，初禅界作为起始阶段而起，诸光明劫紧随其后。因初禅界与诸光明劫相连通，二者被视为一个劫的次第所在，因此二者合称一个寿命劫。若以此向后推演，则应以第二禅界为起点，方可成为大劫。无论是少许、多许都不计入，继之以七个劫组成八个光明劫，诸光明劫共八劫。故称为六十四劫。亦谓有空无处界由此而来，称空无处界为「空无处界之起」，众界之一也。所谓单一境界所缘，即一境界。所谓一生者，即指某一生世。此为四缘之理。
§145
145. Janetīti janakaṃ upatthambhetīti upatthambhakaṃ. Upapīḷetīti upapīḷakaṃ. Upaghātetīti upaghātakaṃ. Tattha janakaṃ nāma paṭisandhipavattīsu vipākakkhandha kaṭattārūpānaṃ nibbattikā kusalākusalacetanā. Tattha paṭisandhinibbattikā kammapathapattāva daṭṭhabbā. Pavattinibbattikā pana kammapathaṃ pattāpi apattāpi antamaso pañcadvārikajavanacetanāpi supinante kusalākusalacetanāpīti. Upatthambhakaṃnāma vipaccituṃ aladdhokāsāvā vipakkavipākā vā sabbāpi kusalākusalacetanā. Sā hi janakabhūtāpi samānā attanovipākavārato purevā pacchāvā sabhāṅgaṃ kammanta raṃvākammanibbattakkhandhasantānaṃvāupatthambhamānā pavattati. Yathā ganthārabbhe ratanattayapaṇāmacetanāti. Yaṃ pana visuddhimagge upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ nasakkotīti vuttaṃ. Taṃ aladdhavipākavāraṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Na hi paccayasāmaggiyaṃ sati kiñcikammaṃ pavattivipākamattassapi ajanakaṃnāma atthīti. Tattha kammantarassa upatthambhanaṃnāma aladdhokāsassa aññassa janakakammassa okāsakaraṇaṃ. Taṃ pana maraṇāsannakāle pākaṭaṃ. Tadā hi kusale javite aññaṃ paṭisandhijanakaṃ kusalakammaṃ okāsaṃ labhati. Akusale javite aññaṃ akusalakammanti. Vuttañhetaṃ iti vuttake –
145. 关于『生起』，意指支撑生起者即支撑物。『受苦』，意指痛苦者。『杀害』，意指杀害者。这里『生起』一词，指的是生起缘起中具有起作用的各种果行结集之有情的善恶心；其中应观察生起时各缘分之道理。然生起的果道，虽依因果法则产生，也包含五门之诸行动心于睡眠时的善恶心。如支撑者，意即对诸诸恶果不生忧愁，诸果之蔓延纵过前后，亦如合成之业流季节。若是诸如菩提道上之修行中，无法生诸恶果之支撑者，便称为支撑除去恶果者。意者此支撑果报之轮转理，理应把握清楚。因无因果共融时，时虽有诸业亦不能生起恶果称为生起之义。所谓业者支撑者，是指无明无漏之他业为基础时之业的促成。临命终时明显此理，彼时善命者因善业获得再生缘，恶命者则因恶业而再生。至此前文即已说明。
Imasmiṃ cāyaṃ samaye, kālaṅkariyātha puggalo;
在此时刻，有作善恶业之人；
Saggamhi upapajjeyya, cittañhissa pasāditaṃ.
其心悦乐，生于天界。
Imasmiṃ cāyaṃ samaye, kālaṅkariyātha puggalo;
在此时刻，有作善恶业之人；
Niraye upapajjeyya, cittañhissa padūsitanti.
其心污秽，生于地狱。
Pavattikālepi etaṃ bahulaṃ labbhatiyeva. Kammanibbattakhandhasantānassa upatthambhanaṃnāma aññena laddhokāsena kusalakammenavā akusalakammenavā nibbattassa khandhasantānassa jīvitantarāye apanetvā jīvitaparikkhāre samudānetvā ciratara pavattikaraṇaṃ. Yathāha –
于业转变之时，此等情形常多发生。所谓还未获得他法所能获得之果，而依善恶业所生之蕴集续命，延续生命期间，以此因缘推动令其业果之成熟。如是说——
Abhivādanasīlissa, niccaṃ vuddhāpacāyino;
对持敬礼之人，恒加增长敬爱；
Cattāro dhammā vaḍḍhanti, āyu vaṇṇo sukhaṃ balanti.
四种法增长，寿命、色相、安乐及力量增长。
Ettha pana kusalaṃpi akusalakammanibbattassa khandhasantānassa akusalaṃpi kusalakammanibbattassa upatthambhakaṃnāma natthīti navattabbaṃ. Akusala kamma nibbattassapi hi mahiddhikānaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ khandhasantānassa pavattikāle pubbakataṃ kusalaṃ vuttanayena upabrūhanaṃ karotiyeva. Tathākusalakammanibbattassapi kesañci vinipātikāsurādīnaṃ khandhasantānassa pavattikāle pubbakataṃ akusalaṃ ciratarappavattiṃ karotiyevāti. Upapīḷakaupaghātakānipi vuttappakārā kusalākusala cetanāyoeva. Tāpi hi janakabhūtāpi samānā attano vipākavārato purevā pacchā vā vipākavāra gahaṇa kālepi vā kammantaraṃvā kammanibbatta khandhasantānaṃvā dubbalataraṃ katvāvā vibādhayamānā sabbasovā upacchindamānā pavattantīti. Tattha upapīḷake tāva kammantarassa vibādhanaṃnāma aññassa janakakammassa dubbalabhāvakaraṇaṃ. Kammañhi nāma āyūhanakāle balavantaṃpi pacchā katena ujupaṭipakkhena kammantarena vibādhiyamānaṃ puna vihatasāmatthiyaṃ hoti. Uparibhūmi nibbattakaṃpi samānaṃ heṭṭhābhūmiyaṃ nibbatteti. Mahesakkhesu mahiddhikesu nibbattakaṃpi samānaṃ appesakkhesu nibbatteti. Tathā uccakulesu nibbattakaṃpi nīcakulesu. Dīghāyukesu nibbattakaṃpi appāyukesu. Mahābhogesu nibbattakaṃpi appabhogesu. Purisatta bhāvanibbattakaṃpi samānaṃ itthattabhāvaṃvā napuṃsakabhāvaṃ vā nibbatteti. Vaṇṇasampattinibbattakaṃpi dubbaṇṇabhāvaṃ. Indriyasampattinibbattakaṃpi andhaṃvā badhiraṃvā yaṃkiñci indriyavekallaṃ. Aṅgapaccaṅga sampattijanakaṃpi hatthapādādi aṅgavekallaṃ janeti. Tathā āyūhanakāle mahānirayesu nibbattakaṃpi akusalaṃ pacchākatena balavakusalena vibādhiyamānaṃ ussadesuvā petesuvā nibbatteti. Ajātasattu rājā cettha nidassanaṃ. Ussadesu nibbattakaṃpi petesuvā tiracchā nesuvāti ādisabbaṃ vattabbaṃ.
这里，有恶业所生的五蕴流转，善业所生的五蕴流转，皆无所谓能支撑其存在者，这是不需怀疑的。恶业所生的五蕴流转，就如天龙等魔王一类的强大众生，其发生时与既往善业的先行功德相应，通过提起先说的善业以加强恶业。善业所生的五蕴流转则反之，有时因某些恶趣众生的强烈果报而发生使不善业长久存在。即使是受苦和伤害的念头和行为，也属于善恶意志。尽管如此，众生本质相同，但因自身果报期满或果报出现期间，业导的五蕴流转遭受削弱，其生命变得衰弱，处境受阻，病苦缠身，倦怠不堪，四大皆破，演变无常。这里所谓的受苦，就是指业力施行间之挫折，来自他人所造业的不善影响。业力的作用乃于寿命期间，虽强尚可受阻，但经由后续相应相反的业力发生阻碍反而失去其作用。高处生者尚且会被下处生者阻碍；大力量生者尚且会被弱力量生者阻碍。高贵家族生者尚且会被低贱家族生者阻碍。长寿者尚且会被短命者阻碍。富有者尚且会被贫迫者阻碍。有精进修男人尚且被女性阻碍，女性亦被男性阻碍。美艳者尚且被丑陋之人阻碍。根尘觉受具足者尚且被失明失聪等感官缺陷者阻碍。肢体健全者尚且被残废缺肢者阻碍。寿命临近灭尽时，堕于地狱等处者，虽有善力相助，却因恶力反噬，遭受诸多痛苦和惊怖。王未生怨者为此理证。地狱或恶趣堕落者，亦因恶力差遣诸恶鬼鬼神欺凌折磨，此为最初须知之理。
Upatthambhakaṃpi tabbipariyāyena veditabbameva. Tathā hi kammaṃ nāma katakāledubbalaṃpisamānaṃ pacchāsabhāgenabalavatākusalenavā akusalenavā upatthambhīyamānaṃ suṭṭhu balavaṃ hotīti. Kammanibbatta khandhasantānassa vibādhanaṃnāma aññena kammena nibbattassa sattassa gahitapaṭisandhito paṭṭhāya yadākadāci sarīre nānāantarāye uppādetvāvā ṭhānantarakhettavatthu gomahiṃsa dhana dhaññabhoga sampattīnaṃ puttadārañāti mittānañca vipattiṃ katvāvā dukkhuppatti karaṇaṃ. Duvidhañhi kammaphalaṃnāma vipākaphalaṃ nisandaphalanti. Tattha vipākaphalaṃnāma kammakārakasseva hoti. Na aññassa. Nisanda phalaṃ pana aññesaṃpi sādhāraṇameva. Dhammapade ānandaseṭṭhivatthu ettha vattabbaṃ. Cakkhādīsu pana kammajasantathisīsesu yena kammena yaṃkiñci ekaṃvā dvevā tīṇivā sabbaso bhijjanti. Cakkhupālatthe rādīnaṃ viya. Taṃ kammaṃ upaghātake saṅgahitanti yuttaṃ. Upaghā takanti pana upacchedakantica atthato ekaṃ. Tathā hi majjhimaṭṭha kathāyaṃ pathamaṃ upacchedakanāmena vatvā upaghātakantipi etasseva nāmanti vuttaṃ. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pathamaṃ upaghātakanāmena vatvā upacchedakantipi tassevetaṃ nāmanti vuttaṃ. Visuddhi maggepi maraṇassatiniddese tadeva kammupacchedakakammanti vuttaṃ. Idhaca parato upacchedakakammunāti vakkhati.
所谓支撑者，须从遍计原因辨知。业力于造作时虽弱，但随后来发果为强，为善或恶而生者，皆是支撑者，故有强力。于业力所生的五蕴流转中，所谓阻碍是指他业作用于此业所生的存在，曾于身体中各处产生种种障碍，如位置、境地、物害、牲畜偷盗、财物损失、子嗣死亡、亲友不和等，导致痛苦出现。业果分两类，一为业者自身造成的果报，唯独属于造作者，不归他人。另一为借他者力量所成，系常见之果报。于眼等感官处，由所造各种业造成的残余极细微，互相交织，如寒冷侵袭般，彼此累加，此业即称为阻碍业。阻碍，字意即切断。于中部论中称此业为第一切断业，在增支论亦称为第一切断业。清净道论里，死亡四念处示现时亦称此为阻断业。这里谓此业亦称为彼处的切断业。
Imassapi kammantarupacchedanaṃ maraṇāsannakāle pākaṭaṃ. Tadāhi pathamaṃ pāpakammabalena duggatinimitte upaṭṭhahante puna kalyāṇa kammaṃ taṃ paṭibāhitvā sugatinimittaṃ dassetvā sagge nibbatteti. Kalyāṇakammabalena sugatinimitte upaṭṭhahante puna pāpakammaṃ taṃ paṭibāhitvā duggatinimittaṃ dassetvā apāye nibbatteti. Duṭṭha gāmaṇirañño soṇattherapituca vatthūni kathetabbāni. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana kusalākusalakammakkhaya karassa maggakammassapi kammantarupacchedakahā vuttā. Aṅgulimālattherādīnaṃ viyāti. Imasmiṃ bhave laddhāni mahaggatakammāni yena akusalena parihāyanti. Tassapi kammantarupacchedake saṅgaho yutto. Devadattassa viyāti. Kammanibbattakhandhasantānupacchedanaṃ pana tasmiṃ tasmiṃ bhave āyu kammesu vijjamānesu laddhokāsassa kassaci aparādhakammassa balena kalalakālato paṭṭhāya antarāva kenacirogenavā bhayenavā upakkamenavā marantānaṃ vasena veditabbaṃ.
于此，即在临终之际，此业阻断显现。此时，先由恶业之力引导堕入恶趣，再由善业力量对治，指示去往善趣，遂感生于天上。反之，由善业之力引导受生善趣后，恶恶业之力对治，致使堕落恶道。此义下，应当讲述恶劣商人国王、索那长老等事迹。增支论中亦曾言及善恶业终灭时，连道路业也带有阻断性质。并例举五百大比库等事迹。此处着重说此生中获得的重大业障，即由恶业弃绝善业。与之合称的还有业阻断。世尊弟子提及龙军、大迦叶等，均言此业阻断概念。此处更应按照经文描述精确观察，无异议。经文中说，寿命缩短者，多为杀生戒犯者，此即杀生所造阻碍业。伤害者所造阻碍业，乃破坏众生之行为。持戒比库作长寿者所造阻碍业，为戒守之反面，即离戒。诸法皆为人类生命共业所成，故诠明此义。大注疏及增支注疏对业界阻断详加论述，彼此相称，无异议。业阻断公认为恶果，称为不愿之果。所称作无为业，实为应称为阻碍业。
Etthaca kammantarassavā kammanibbattakhandhasantānassavā upatthambhanā dīni sandhāya imesaṃ catunnaṃpi kammānaṃ kusalākusalabhāvo visuddhimagge aṅguttaraṭṭhakathāyañca vutto. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ kammanibbattakhandhasantānasseva upatthambhanādīni sandhāya upatthambhakassa kusalabhāvo upapīḷakaupaghātakānaṃ akusalabhāvo vutto. So pana majjhimaṭīkāyaṃ aṅguttaraṭīkāyañca aruccamāno viya vutto. Mahāṭīkāyaṃ pana so keci vādopi kato. Tatthapana saṃvaṇṇetabbasuttānurūpaṃ vuttattā visuṃ pāḷinayoti daṭṭhabbo. Na ca kecivādo kattabbo. Suttasmiṃhi appāyukasaṃvattanikāesā māṇavapaṭipadā, yadidaṃ pāṇātipātī hotītiādinā upaghātakaṃ pāṇātipātavaseneva vuttaṃ. Upapīḷakañca batvābādhasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā, yadidaṃ sattānaṃ viheṭhakajātiko hotītiādinā vihiṃsādīnaṃ vasena vuttaṃ. Upatthambhakañca dīghāyukasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā. Yadidaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hotītiādinā pāṇātipātaviratiādīnaṃ vasena vuttaṃ. Sabbañcetaṃ manussattaṃ āgatasseva sattassa vasenāti evaṃ visuṃ pāḷinayo veditabboti. Mahāṭīkāyaṃ pana aṅguttaraṭīkāyañca kammantarupatthambhanādīni anicchantehi janakādibhāvonāma vipākaṃ paṭiicchitabbo. Nakammanti vipākasseva upaghātakatā yuttā viya dissatīti vuttaṃ.
此处说四种支撑行为，即生、保护、苦恼与断绝，是善恶业的清净道中所说。中部论中亦依经文更详细说此四种支撑行为，其中支撑者为善，压迫与阻碍者为恶。此说见于中部注疏及增支注疏，如同二者关系不好。不一致观点未见。于经中寿命短者，多因杀生及类似恶业所致；伤害者生受痛苦伤害则来自破坏众生的恶业；支撑者多为护持戒法而长寿者。世尊弟子称因杀生而弃杀戒，伤害破坏世间众生而生诸痛苦，守戒者享长寿。此乃人类诸法定理。大注疏及增支注疏亦说业阻断之理为业力引生，显明说阻断为恶果。
Kiccavasenāti jananaṃ upatthambhanaṃ upapīḷanaṃ upacchindananti catunnaṃ kiccānaṃ vasena. Tattha ekā pāṇātipātacetanā cattāri kiccāni sādheti. Sā hi yāva vipaccituṃ okāsaṃ nalabhati. Tāva upatthambhanādīsu tīsu kiccesu yaṃkiñci laddhapaccayaṃ kiccaṃ karoti. Yadā vipaccituṃ okāsaṃ labhati. Tadā ekāya cetanāya ekāeva paṭisandhi hotīti evaṃ sāketapañhe vuttanayena ekaṃ apāyabhavaṃ janeti. Tato paraṃ pana paṭisandhijananakiccaṃ natthi. Pavatti vipākajananena saha itarāni tīṇi kiccāni bhavasatasahassepi kappasatasahassepi sādhetiyeva. Dhammadinnāyanāma uggasena rañño deviyā vatthu ettha vattabbaṃ. Sā pana yadā attano vipākavārato pure ariyabhūtassavā puthujjanabhūtassapi kalyāṇa cittasamaṅginovā upacchedanaṃ karoti. Tadā upacchinditvā kammanta rasseva okāsaṃ karoti. Sayaṃ vipākaṃ najaneti. Yadā pana pāpacittasamaṅgino khandhasantānaṃ upacchindati. Tadāeva upacchinditvā attano vipākaṃ janeti. Sakiṃ laddhapaṭisandhivārato pana paṭṭhāya anekesu attabhāva satasahassesupi upacchedanādīniyeva karoti. Ettha mahāmoggalāna tthera vatthu sāmāvati vatthu vaggumudātīriyabhikkhu vatthu dussimāra kalāburājavatthūni kathetabbāni. Yasmā pana idaṃ upacchedakakammaṃ nāma tiracchānagatānaṃ bahulaṃ labbhati. Tasmā suṭṭhu balavaṃ akusalakammaṃ dubbalassa akusalakammassavā akusalakammanibbattakhandhasantānassavā upacchedakaṃnāma na hotīti na vattabbaṃ. Teneva hi majjhimaṭṭhakathāyaṃ bahukasmiñhi akusalakamme āyūhite balavakammaṃ dubbala kammassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karotīti vuttaṃ.
故作为因，有出生、支撑、压迫、断绝四种业力功能。杀生意志可摄持此四者。此人往往未能得以转变更生，因故出于三者之一而成。得转生机缘后，即独觉由一念生成单独再生，故如释疑问中所言，只形成一恶趣受生。后无后续生起之生因。与自身业果产生同时，另三因由不断轮回千劫百劫中完成。如著名乞士晋王及夫人事迹可明。此处说道，当自己果报渐近完成时，即具圣贤心。同时亦摄包括无知凡夫心智，对其进行阻断。若自身恶念同时断绝五蕴，自己断绝即知自身果报。善趣所生若得续命因缘，则于百千之众身中会进行断绝等行为。此中所举如大马哈摩嘎喇那长老及其诸传弟子故事。因此，业力阻断在恶趣中甚多出现。故不应断言为善或恶力强弱所断绝。中部论中亦言及部分恶业于寿命终结时，由强业果报产生阻碍，将自身果报中断。
Apica pavattiyaṃpi kammantarajanitaṃ bhavaṅgasantānaṃ anupacchinditvā pañcasu cakkhu sota ghāna jivhā bhāva dasaka saṅkhātesu santati sīsesu aññatarassa santatisīsassa sabbaso upacchindanaṃpi imasseva kiccanti yuttaṃ. Yaṃ pana mahāṭīkāyaṃ aṅguttaraṭīkāyañca upapīḷikaṃ aññassa vipākaṃ chindati. Na sayaṃ attano vipākaṃ janetīti vuttaṃ. Taṃ aṭṭhakathāyaṃ sukhadukkhaṃ pīḷeti, addhānaṃ pavattituṃ na detīti idaṃ disvā vuttaṃ siyā. Addhānaṃ pavattituṃ nadetīti ettha pana sukhasantānaṃvā dukkhasantānaṃvā cirakālaṃ pavattituṃ nadeti iccevattho. Na pana upaghātakaṃ viya bhavaṅgasantānena saha aññassa kammassa vipākaṃ chindatīti.
再者，若非断绝由业而生的恒续心流，五眼、六根、六尘、六入、十蕴诸世间相续，在他某一世间相续于头颅处全然断绝，同样也是应当的。至于大注疏与增支部注中所说之作用，谓毁坏他者之果报，非自己生果报，因见此说故谓之。若说此处注疏令苦乐受难，难以使恒续心流转起，此语可接受。但说难以使恒续心流转起，是谓苦乐相续或苦相续能长久流转，若如是，则非自如断除，且与恒续心流相伴，他人业报果断绝无如毁坏一样。
[143] Yaṃpana vibhāvaniyaṃ
[143] 然而，关于《辨明论》中所说——
‘‘Janakaṃ kammantarassa vipākaṃ anupacchinditvāva vipākaṃ janeti. Upaghātakaṃ upacchedanapubbakanti idaṃ tāva aṭṭhakathāsu sanniṭṭhānanti vuttaṃ’’. Taṃ na sundaraṃ.
“谓父业果报，若不间断则生果报。前断者即断除前业，此义曾于此等注疏中现起，是为所说。”此说不甚圆美。
Idha pubbakatena upacchedanakakammena maritvā sagge nibbattānaṃ vatthūnaṃ aṭṭhakathāsuyeva āgatattāti.
此处所谓断除之前断业，乃是指由前断业而死，生于天上果报所成之物，谓此义乃注疏中所到者。
[144] Yañca tattha
[144] 而其中所说的
Apare pana ācariyā vadantītiādinā upaghātakassa sayaṃ vipākanibbattakattā bhāvavacanaṃ vuttaṃ. Taṃpi na sundaraṃ.
余师长所说，即谓破坏者自生果报者所具之义亦为说法。然此亦非圆美说。
Teneva kammena apāye nibbattānaṃ dussimāra kalāburājā dīnaṃ tassa kammassa upacchedakakammabhāvena aṭṭhakathāsu āgatattāti. [Janakacatukkaṃ]
所谓恶趣中所生者，乃因恶业而起。《律训》称此为恶趣中断业的行为缘故。
§146
146.Garukanti aññena kammena paṭibāhituṃ asakkuṇeyyaṃ kusalapakkhe mahaggatakammaṃ akusalapakkhe niyatamicchādiṭṭhiyā saha pañcānantariyakammaṃ. Ettha siyā. Mahaggatakammanti kasmā vuttaṃ. Tañhi pamādavasenavā nīvaraṇadhammapavattiyāvā parihāyiyamānaṃ nikantibalenavā paṭibāhiyamānaṃ vipākaṃ na detīti. Tathā ekassa bahūsu ānantariyakammesu katesu ekasmiṃ vipaccante sesāni na vipaccantīti. Vuccate, mahaggatakammaṃ tāvathapetvā pamādadhammanīvaraṇadhammanikantidhamme attano balavatarañca mahaggatakammantaraṃ aññena puññakammena appaṭibāhaniyaṭṭhena garukaṃ nāma hoti. Ānantariyakammāni pana thapetvā attano balavataraṃ ānantariyakammaṃ aññena kenaci dhammena appaṭibāhaniyaṭṭhenāti evaṃ yathārahaṃ tesaṃ garukatā veditabbāti. Āsannanti maraṇakāle anussaritaṃ tadā katañca. Tattha tadākatanti antima javanavīthito pubbabhāge āsanne kataṃ yaṃkiñci kusalākusalakammaṃ. Micchādiṭṭhikammaṃ pana vipassanādivasena pavattaṃ sammādiṭṭhikammañca antimajavanavīsiyaṃpi katanti gahetabbaṃ. Yathāha-maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi sammādiṭṭhi samattā samādinnāti. Etena tato micchādiṭṭhikammato aññaṃ antimajavanavīthiyaṃ pavattaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ janetuṃ na sakkotīti siddhaṃ hotīti. Āciṇṇanti dīgharattaṃ abhiṇhaso kataṃ. Sakiṃ karitvāpivā pacchā punappunaṃ somanassajanakaṃ santāpajanakañca. Kaṭattākammanti kāriyitthāti kammanti evaṃ katakāraṇāeva kammanti vattabbaṃ kammaṃ. Garukādibhāvena vattabbaṃ kammaṃ na hotīti attho. Tattha purimāni tīṇi imasmiṃ bhave katāni upapajjavedanīyakammānieva. Kaṭattākammaṃ pana atītabhavesu katehi aparapariyāyavedanīyehi saha imasmiṃ bhave kataṃ garukā sannāciṇṇabhāvarahitaṃ kammapathapattaṃ yaṃkiñci upapajjavedanīyakammaṃ. Mahāṭīkāyaṃ pana kaṭattākammaṃ purima jātīsu kataṃeva gahitaṃ. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Etehi pana tīhi muttaṃ punappunaṃ laddhāsevanaṃ kaṭattāvā pana kammaṃnāma hotīti hi vuttaṃ. Na ca atītabhavesu katāni mātughātakādīnipi aparapariyāya kammāni etehi tīhi muttānītivā amuttānītivā punappunaṃ laddhāsevanānītivā aladdhāsevanānītivā sakkā visesetuṃ. Tadā hi tāni garuka kammasantāne pavattānipi honti. Āsannavaciṇṇakammasantāne pavattānipīti.
146．所谓重大恶业，是指善法方时无法抗拒的恶业，恶法方则带有固定邪见的五种重大无间罪业。这种业果可能不会立刻现起。譬如同一人作多种无间重罪，其中一处业果成熟时，其余未成熟，故称为重大恶业。所谓重大恶业者，是指因过失而引起盖障烦恼，当盖障消除，业力有余时将果报显现。作多种罪业，其中一处能抵挡他方善业作不成者，称之为重大。应当以临终时所行业——先前生中临近生起所作的善恶业——作为识别标准。临终时若执持邪见或正见，将作最后一种业。故临终时若有邪见或正见占据，则由此作业缘，之后缘起下一生转生业果。为证实此理，还须知长期往复作业，其结果是何种显现。所谓恶业者，是因过去世所作业，或异熟与同熟俱作，所引生之业果。称为重大且显现明显的恶业，是前世作业和此生所作相依相续的业果。论人何以称为重大恶业者？此是先前所造业，临近生时显现，涵盖临近生所有相关业果连锁，故称重大且不可抗拒。以此，若过去所作恶中如毁母等必要业亦未包含，则不能以此三种分别及重罪业说明确指出。此即因果相续，恶业果报虽晚来仍连绵发生，所以谓之重大业果显现连锁。
Aṅguttaraṭṭhakathāyañca etehi pana tīhi muttaṃ aññāṇavasenakataṃ kaṭattāvā pana kammaṃnāmāti vuttaṃ. Na tāni aññāṇavasena kabhānīti sakkā visesetuṃ. Tāni hi purimabhavesu aññāṇa vasena katānipi honti. Ñāṇavasena katānipīti. Tāni pana visesanāni imasmiṃ bhave katānaṃ garukādīhi tīhi muttānaṃ sattamajavana kammānaṃ vasena vuttānīti tehi saha purimajātīsu katāni aparapariyāya kammāni kaṭattā kammaṃnāmāti veditabbāni. Evañca katvā yattha taṃpubbakataṃ kammanti āgataṃ. Tatthapi imasmiṃ bhavevā atītabhavesuvā pubbakāle katanti attho veditabboti. Imesu pana catūsu kammesu vijjamānesu garukameva anantare bhave paṭisandhiṃ deti. Garuke asati āsannaṃ. Āsanne asati āciṇṇaṃ. Āciṇṇe asati kaṭattākammaṃ. Tenāha pākadānapariyāyenāti. Pākadānavārenāti attho. Ettha siyā. Kasmā idha āsannaṃ āciṇṇato pathamaṃ vuttaṃ. Nanu pāḷiyaṃ āsannato āciṇṇameva pathamaṃ vuttaṃ. Yathāha-yaṃ garukaṃ yaṃ bahulaṃ. Yadāsannaṃ. Kaṭattāvā pana kammanti. Aṭṭhakathāsuca teneva kamena pākadānavāro vihitoti. Vuccate, sabhāvato balavadubbalakkamena pāḷiyaṃ āciṇṇaṃ pathamaṃ vuttaṃ. So pana kamo kadāci pākadānapariyāyopi sambhavatīti katvā aṭṭhakathāsu teneva kamena pākadānavāro vihito. Āsannaṃpi hisamānaṃ cittaṃ tosetuṃvā santāpetuṃvā asakkontaṃ hutvā dubbalaṃ balavato āciṇṇassa nivattakaṃ na hotīti. Yasmā pana mahākammavibhaṅgasutte pubbevāssataṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ. Pacchāvāssataṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ. Maraṇakālevāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnāti evaṃ āciṇṇaduccaritassapi ekaccassa āsannena kalyāṇa kammena saggagamanaṃ vuttaṃ. Tathā pubbevāssataṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedaniyaṃ.La. Micchādiṭṭhi samattā samādinnāti evaṃ āciṇṇa sucaritassapi ekaccassa āsannena pāpakammena apāyagamanaṃ vuttaṃ. Yasmāca ubhinnaṃpi balavabhāve sati āsannameva pariyattaṃ bhavituṃ arahati. Tasmā idha therena āsannameva pathamaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Etthaca pubbevāssakataṃ hotīti idaṃ āsannānussaritakammavasena vuttanti veditabbaṃ. Tambadāṭhikanāmassa coraghātakassa mahāvātakālanāmassaca upāsakassa vatthu ettha kathetabbanti.
《增支部论注》中亦说，以上三者乃无明所作业中不可抗拒的重大恶业，非任意为之。此乃说明过去世诸恶业因无明所致，即称为无明所作业。又称此三类业，与重大及无间业同类型，且是第七生时前现起之业。于此生中是前生业，亦当理解为过去世所作。此四种业现行中，重大业果必然在生生相续中，次生现起。所谓重大业即临近果报，临近者即临终。论中有曰，临终业多而重大，谓即临近，其所作业当有阻止他业之力。故论书说，业果阻止他业出现。临近果报无法被他业抗拒，故此实为重大。因心难散、难安、难受或难乐，故重大业果报无法撤转。且《大业分经》中所说，过去世作善业受乐报，现世亦作善业受乐报。临终时受正见调伏，故临终有种善业。由此证得此业不易退转。不忍的业，曾长期反复作，即为重大业。所谓作恶业，即是业。断恶业等辩论均为此义。依重大业果解释，不能绝对说何业不是重大。昔时三种本生所作苦业，皆为此生之转生业。谓作恶业者为过去生所作，与本生所作业互相连结。论说重大恶业非昔时作业单独存在，是连续的。故论曰，重罪为重大且不可抗拒，如此持量。故前生恶业与今生恶业相续，称为重大恶业。因之，一旦临终转生，重大业果即生起。蠹盗、杀亲等重大恶业，不可由这三种解释清楚，故称重大恶业正在现行。所谓临终有重大恶业果，是因临终前生及今生恶业相续而来。
[145] Vibhāvaniyaṃ pana
[145] 关于分析解说
Aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ jaraggavopamaṃ dassetvā āsannameva pathamaṃ vipākaṃ detīti ekaṃsena vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
在《论注》中曾用老牛比喻，说明心灵所受业果有其第一影响，故一一显现果报。仅如此说并不圆满。
Na hi aṭṭhakathāyaṃ evaṃ ekaṃsena vuttaṃ. Naca uṭṭhātuṃpi asakkonto so jaraggavo pajadvārassa āsanne ṭhitopi pathamataraṃ nikkhamissatīti. [Garukacatukkaṃ]
《论注》并未单独如此断说。若一牛不能起，必因老牛在门口，若一诸恶业立现，定有较先的较重者在前。此说符合论注内涵。说业果阻碍他果，即是说重罪业作先，后作业难现。临近时心既难安，难乐，难散，因其力较强，令后作业果不成。且《大业分经》中早先世有善业受乐，后世亦有。临终时因正见调伏心业，故终身业果不退转。故此次断言业果因重罪而阻碍后果。临终善恶业果不能同时全现，是因临终业果互相阻碍之故。故此叫为业力阻隔。如果未有重罪，则后作业果仍能显现。此可作证。
§147
147. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo. Veditabbaṃ anu bhavitabbanti vedanīyaṃ. Phalaṃ. Diṭṭhadhamme vedanīyaṃ phalaṃ etassāti diṭṭhadhammavedanīyaṃ.
147. 所谓现行法，是已决定已成就且顿生的自性。应当分别觉知其感受、应当体证其感受、应当证得其果。所谓现行法的感受果实，即是此处所说的现行法的感受果。
[146] Vibhāvaniyaṃ pana
[146] 至于感受的观治，
‘‘Diṭṭhadhamme veditabbaṃ vipākānubhavana vasenāti diṭṭhadhammavedanīya’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
“现行法应当分别觉知，是以因感受体验果报而知现行法”，此说不够合适。
Diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Ettha hi vipākaṃ paṭisaṃvedetīti etena idha vedanīyasaddo kammasādhano vipākātidheyyoca hotīti dasseti. Evañca sati idha aññapadatthasamāso eva labbhati. Na uttarapadatthasamāsoti. Diṭṭhadhammaṃ upecca tassa anantare pajjitvā pāpuṇitvā veditabbaṃ phalaṃ etassāti upapajjavedanīyaṃ. Teneva hi aṭṭhakathāyaṃ upapajja saddassa atthaṃ vadantena upapajjitvāti vuttaṃ. Suttapadesu pana upapajjevāti pāṭho diṭṭho. Tasmā diṭṭhadhammassa samīpe anantare pajjitabbo gantabboti upapajjo. Dutīyo attabhāvo upapajjeveditabbaṃ phalaṃ etassāti upapajjavedanīyanti evamattho pāṭhassa vasena veditabbo. Upapajjātivā anantare bhave pavatto eko nipāto. Yathā paccāti.
巴利文中说“于现行法即能感知其果报”，意指于此处应加深理解——感受的词义包含了业的因缘及其果报成熟，这样正念即得一别词义，而非高级词义。现行法已成后立即断除，以至于其后产生的应觉之果有时称为现起法。此处于注疏中因解释“现起”一词含义，所以说“现起”即为接近生起之一义。原经文中“upapajjāti”一词通俗意为“现行”，故应于现行法附近即当用以指示果的生起。第二义为自性，即“应当感受应证其果，所谓应证果”，此义则与经文含义相合。生起即紧接着世出世之间境界，类似于“paccā”之用。
[147] Vibhāvaniyaṃ pana
[147] 至于感受的观治，
‘‘Diṭṭhadhammato anantaraṃ upapajjitvā veditabbanti upavajjavedanīya’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
“于现行法之后立即生起并应当觉知之，即应觉感受果”，此说亦不合适。
Upapajjavā vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Pariyāyati punappunaṃ āgacchatīti pariyāyo. Aparoca so pariyā yocāti aparapariyāyo. Diṭṭhadhammā nāgatā nantara bhavehi añño atta bhāva parivatto. Te neva hi mahāṭīkāyaṃ aṅgutta raṭīkāyañca aparapariyāyeti diṭṭhadhammānantarānāgatato aññasmiṃ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatteti vuttaṃ. Suttapadesu pana aparevā pariyāyetica aparāparevā pariyāyetica dvidhā pāṭho diṭṭho. Tattha pacchimasmiṃ pāṭhesati idha majjhe ekassa aparasaddassa lopo daṭṭhabbo. Saṅgahapoṭṭhakesu pana majjhe dīgho yākāranaṭṭhoca aparāpariyasaddo dissati. So bahūsu aṭṭhakathāsu natthi. Pāḷiyāca na sameti.
「有生起者应知果报」是巴利语语法表达。反复来往则称为变说。所谓不相应的说法即非正变说。所言见法并非连续存续于另有一我所产生的变化。此义于《大注疏》和《中部讲记》中分别谓之不相应及见法之间的不续。此由见法之间不续而于他我生所变说我所变化。经文用语中有两种读法，或作“不相应变化”，或作“相应变化”，后者即疑义。此处须注意，次声因中部原文对立且异声应视为拟舍，全集注疏无此异声现象。巴利文亦不符合此作法。
[148] Yañca vibhāvaniyaṃ
[148] 又，关于《辨明论》中所说——
‘‘Apare apare diṭṭhadhammato aññasmiṃ yatthakatthaci attabhāve veditabbaṃ kammaṃ aparāpariya vedanīya’’nti vuttaṃ. Tattha diṭṭhadhammatoti idaṃ tāva nayujjati.
有人言「相互不同的见法中，於他种我之所应当理解的业果称为不同相应的感受」，此为所说。所言「见法」即为此而成结论。
Na hi majjhe upapajjabhavaṃ vajjetvā pathamo diṭṭhadhammova idha tatīye pade adhikatoti yutto.
中有业生义不当以为中生，首句所言见法，此处第三词加“多、过”的意思。
[149] Atthato pana byañjanatoca sabbaṃ pāḷiyā na sameti.
【149】用义及含意而言，全部巴利文均无此处合文。
Aparevā pariyāye vipākaṃ paṭisaṃvedetīti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Aparāparevā pariyāyetivā. Ahosināmakaṃ kammaṃ ahosikammaṃ. Ahosikammaṃ. Bhavissatikammaṃ. Atthikammaṃ. Natassa vipākoti evaṃ vuttapāṭhavasena ācariyehi tathāgahitanāma dheyyaṃ sabbaso aladdhavipākavāraṃ kammanti vuttaṃ hoti. Tattha sattasu kusalākusalajavanesu pathamajavanacetanā diṭṭhadhammave danīyaṃnāma. Sā hi aladdhāsevanatāya sabbadubbalattā aciraṭṭhi tikāca hoti appataravipākācāti. Paccayaṃ laddhā diṭṭhadhammeeva ahetukamattaṃ phalaṃ datvā vigacchati. Na ekaṃpi maraṇakālaṃ atikkamma santānaṃ anubandhituṃ sakkoti. Paccayaṃ pana alabhamānā ahosikaṃnāma hoti. Paccayotica attano phaluppattiyā okāsadāyako nānā iriyāpathesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇasamā gamādiko yokoci paccayopi yujjatiyeva. Ṭīkāsu pana paṭipakkhehi anabhibhūtatāyātiādinā mahantaṃ katvā paccayo vutto. So kākavaliyādīnaṃ viya pākaṭataraphaladānaṃ sandhāya vuttoti veditabbo. Na hi kammapathajavanasantāne pavattamānā itarāpivā pathamajavanacetanā iṭṭhāniṭṭhasamāyogavasenapi laddha paccayā kāci attano balānurūpaṃ phalaṃ na detīti atthi. Nacatāya diyyamānaṃ sabbaṃpi phalaṃ mahājanassavā kammakārakasseva vāpākaṭameva siyāti sakkā vattunti. Yaṃ pana ñāṇavibhaṅgaṭṭha kathāyaṃ ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti. Sesāni avipākānīti vuttaṃ. Taṃ aladdhapaccayāni sesāni sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Na hi eko diṭṭhadhammo ekasseva diṭṭhadhammavedanī yassa okāsoti sakkā viññātunti. Atthasādhikā pana sanniṭṭhāpakabhūtā satthamajavanacetanā upapajja vedanīyaṃnāma. Sā hi laddhāsevanatāya thokaṃ sārabhūtā hotīti pathamacetanā viya sīghataraṃ vipaccituṃ nasakkoti. Balavatīca hotīti ekaṃ bhavaṃ janetuṃ sakkoti. Patita java nesu pana antimajavanatāya majjhimacetanāyo viya ciraṭṭhitikā na hotīti paccayaṃ laddhā anantare eva bhave paṭisandhiṃvā pavatti phalamevavā datvā vigacchati. Aladdhā pana ahosikammameva hoti. Na dutīyaṃ maraṇakālaṃ atikkamituṃ sakkoti. Yaṃpana ñāṇavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Sesāni avipākānīti vuttaṃ. Taṃpi paṭisandhivipākaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ. Sesānipi hi yāva dutīyacuti nāgacchati. Tāva laddhapaccayāni pavatti vipākaṃ dentiyeva. Idha missaka kammāni katvā anantarabhave missakakammaphalaṃ anubhontāni vemānika petavatthūni aññānica taṃtaṃkammaṃ katvā anantarabhave eva sugati yaṃ kabbipākabhūtaṃ vipattiṃ anubhavantāni duggatiyaṃvā tabbipākabhūtaṃ sampattiṃ anubhavantāni anekāni vatthusatāni ettha kathe tabbānīti.
不同相应者即应知果报，如巴利文说。相互不同的变说。有时称为“有名业果”，有时称“有习业果”，即将来业果，谓“有意业果”。并非彼果报，依此语句意译，名为「尚未得果报之业」，谓尚未得果报之业义。此业是三善恶行中首业所产生之见法感受。因其未依止修习而称为势薄恶性，易生三恶果报，或称少时果报。该业以见法为缘故，非因他而生生果报。且不能超越某一死亡时间而维系同一生命续存。其业力被称为“无所获有习业”，缘其业力生因故得果，缘赋予各入道境界之色声香味触法而生所爱非所爱所应所不应等。注疏反对有外力压倒之说，称此缘是极大称意者。如此可类比乌鸦窝之果。善恶业所生的业力，非由初业意缘单一结合所产生一己之力而生对应果报。现在给予者如大众宝藏，善业功德之报。唯有在《智分注释》中提及一见法应生感受之果报，未得果报者则称“其余未得果报”。应思此为未得因缘之果报。不应认为单一见法所生感受仅依其特有条件可知。应有利益者即现方所成开示之与此始业意缘相应者，名为「应生感受」，此为说法。首业意缘即猛利生起，故不能速转。也显现强盛，能生存于此。生命初期不生意缘，故中间意缘如不断永存，不是长时间固定，缘生后即生新续存，给与果报而使其断灭。尚未得果报者谓为无所得习业。不能超死期。说法如《智分注释》所说，有一应生果感，续存于连生续间，余者未得果报，亦法应思。余业至死未得果报终止，缘已成时果熟发作。此处举恶业例：在生时造诸恶业，来世即感恶业果；恶业已废时造善法，来世感善果。大数实例皆言应得此果报。
[150] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
然而当论及分别观时，
‘‘Sāca paṭisandhiṃ datvāva pavattivipākaṃ deti. Paṭisandhiyā pana adinnāya pavattivipākaṃ detīti natthī’’ti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
言云：『果报确实于再生时即受。再生之后非以非法取得而受果报』，此说不合实理。
Yathāvuttavatthūhi saddhiṃ virujjhanato.
理由乃依所说之事相，互相违逆不相应。
[151] Yañca tattha
[151] 而其中所说的
‘‘Cuti anantarañhi upapajjavedanīyassa okāso’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃpi akāraṇaṃ.
言曰：『断灭之后即于下生处受果报之时』，此因不成立。
Putianantarato paṭṭhāya yāvajīvaṃpi okāsasambhavato.
因下生之后立即着床，故存在果报之时亦延续生命之久。
[152] Yañca tattha
[152] 其中所说的
‘‘Paṭisandhiyā pana dinnāya jātisatepi pavattivipākaṃ detīti vuttaṃ’’. Taṃpi na gahetabbaṃ.
〔经言〕「因果相续乃由过去所受生之业报，生死轮回因此而转」；对此亦不可取执。
Kammasaṅkarāpattito. Aṅguttaraṭṭhakathāyañca diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparapariyāya vedanīyanti tesaṃ saṅkamanaṃ natthi. Yathāṭhāneyeva patiṭṭhantīti vuttaṃ. Na cettha paṭisandhivasena evaṃ vuttanti sakkā vattuṃ. Tadatthasādhakassa aṭṭhakathāpadesassavā vatthussavā yuttiyāvā abhāvatoti. Majjhe pana pañcajavana cetanā aparapariyāya vedanīyaṃnāma. Etā hi suṭṭhu balavantī sārabhūtāca hontīti na sīghaṃ vipaccituṃ sakkonti. Ciraṭṭhitikā pana honti. Tasmā tatīyabhavato paṭṭhāya yadā okāsaṃ labhanti. Tadā pañcavāre paṭisandhiṃ datvā saṃsārapavattiyā sati kappasatasahassepi pavattivipākaṃ dentīti. Imāniyeva pana tīṇi kammāni attano attano khette sabbaso vipākavāraṃ alabhamānāni ahosikammaṃnāma. Khettañca nesaṃ pathamassa diṭṭha dhammacutiyā paricchinnaṃ. Dutīyassa anāgatānantarabhavacutiyā. Tatīyassa parinibbānacutiyāti daṭṭhabbaṃ. [Diṭṭhadhammacatukkaṃ]
此系因果业报之混杂缠结。于《增支部注》中，所谓现世所感、即将感受及他生所感，是互相转化之感受，彼等感受之缠结无间断。故有言：「正如柱石般稳固存在于本处。」若此处用报相续之理，这说法即成立。若非以与业续相关之理，难以阐明注疏解释之义理与词义。中间有五阴意为何与他生所感相转，盖此诸感坚实而深厚，非暂时即能断坏者，故持久存在。故当第三世之际，闻得契机。届时，以五法相续，因缘轮回，即使历尽百万劫亦将感受业报。此三业各在其领域内，皆完整地受报，谓业果之发生者。各有其所，第一为现行业终止，第二为未来世接续中断，第三为般涅槃断灭，当详察之。（四现象）
§148
148.Pākaṭṭhānavasenāti apāyādikassa vipaccanaṭṭhānassa vasena tathā cattāri kammānināma hontīti yojanā. Tatthāti tesu akusalādīsu catūsu kammesu. Kammadvāravasenāti kammasiddhiyā aṅgabhūtānaṃ kāyādi kammadvārānaṃ vasena. Pāṇaṃ atipātenti etenāti pāṇātipāto. Atipātanañcettha sarasato patituṃ adatvā antarāeva payogabalena pātanaṃ daṭṭhabbaṃ. Adinnaṃ ādiyanti etenāti adinnādānaṃ. Agamanī yavatthusaṅkhātesu vatthukāmesu micchā caranti etenāti kāmesumicchācāro. Tattha parapāṇe pāṇasaññino tassa jīvitindriyasantānupacchedakassa kāyavacīpayogassa samuṭṭhāpikā vadhakacetanā pāṇātipātonāma. Sayameva attano jīvitindriyaṃ pātentassa pāṇātipātonāma natthi. Parapariggahite parapariggahitasaññino tato viyogakāraṇassa kāya vacīpayogassa samuṭṭhāpikā acchindakacetanā adinnādānaṃnāma. Agamanīyavatthūsu maggenamaggapaṭipādakassa kāyapayogassa samuṭṭhāpikā assādacetanā kāmesumicchācāronāma. Keci panaetthapi agamanīya vatthusaññinoti padaṃ icchanti. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Agamayanīvatthu tasmiṃ sevanacittanti hi tattha vuttaṃ. Etena agamanīyavatthumhi sati gamanīya saññāyavā agamanīya saññāyavā sevantassa kammapatho hoti yevāti siddhaṃ hoti. Itarathā agamanīyavatthu tathā saññitā tasmiṃ sevanacittanti vuttaṃ siyāti.
148.所谓因果相续乃基于地狱等恶处果报之存在，因此有四业名。所谓其中四恶业为无善之业事。所谓因业道门，即指乃由四根身等行为诸业道门。谓杀命者，即杀生业。在此，杀生业表现为在水流等处不忍落空，与此借助外力作业杀生之行为。谓夺取者，即不与取业。谓不正行为，即在所有合法所行业中，行不正当欲行。于此，杀命者乃指愿剥断他人生命根络，乃身口行为之杀害意图。自己现身而杀自己生命根络者，不名为杀生业。夺取者乃为夺他人之物，因夺取而生分离等身口行为之意。不正行为指在不合规之处正当行路者，因追求欲乐而作不正当行为。有人欲说明不正行为，即有好欲之心，此说法不合注释。于不正行为处，有所奉事之意。由此，具不正行为意缘，则业道成立，彼时生效。其他说法，谓女性中有多厌弃不及正当行为者，故其不正行为难得成就，于是指其恶行之难入法门。此处亦有谓比库尼恶语之颠倒，谓此为护法者。然于注疏记载则无护法之义，何来母亲等维护？所谓法者，此即被恶教法破坏之意。僧团法度者，戒律守护者，师长等皆为其根本架构。于此，亦于戒律分类注疏内，恶行被称为恶业。沙玛内莉、愚夫比库尼、初果、二果断者、三果断者之退失为大恶行。般涅槃圣者则专属无恶行。
Apare pana sayaṃ payogaṃ katvā attani parena karīyamānaṃ maggena maggapaṭipādanaṃ assādentassa sevanacitte satipi natthi kammappathabhedo. Payogassa abhāvāti vadanti. Sevanacitte pana sati payogo appamāṇanti eke. Evañca sati tiyaṅgikova micchācāro, na caturaṅgikoti āpajjati. Aṭṭhakathāyaṃ pana sevana payogena saha caturaṅgikova vuttoti aññe. Sevanapayogo pana yebhuyyena labbhamānattāyeva vutto. Na pana ekantaaṅgabhāvato. Itarathā itthīnaṃ yebhuyyena payogakiccaṃ natthīti tāsaṃ micchācāro dullabho siyāti ca vadanti. Bhikkhunidūsanaṃpi ettheva saṅgayhati. Sā hi rakkhitāsu saṅgahitāti. Ṭīkāsu pana sā dhammarakkhitāpi na hoti. Kuto mātādirakkhitā. Dhammoti hi idha pāsaṇḍiyadhammova aṭṭhakathāyaṃ vuttoti vadanti. Sāsanadhammopi nana yutto. Sabrahmacāri niyopi upajjhāyinī ādikā tassā mātādiṭṭhāniyāeva honti. Tathā hi sikkhāpadavibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ micchācāropi dussīlāya.La. Sāmaṇeriyā, puthujjanabhikkhuniyā, sotāpannāya, sakadāgāminiyā, tato anāgāminiyā vītikkamo mahāsāvajjo. Khīṇāsavāya pana ekantamahāsāvajjovāti vuttaṃ.
盖因饮酒饮毒邪行故，故此恶业相续乃定所说。又相续乃基于物质所致者。此言指众多杀生皆为十恶业之一。释义云：于根本注疏中特称此恶行在十业道中非完全不入。故依分析，此污浊饮酒行为亦为邪欲恶行。如是由摄取感官之欲染着物而生之邪行。故此业道与前造业感应相续，非他者。若以业道序列视之，则不可列于根本无支。此因涉饮酒，而饮酒则以烦恼性酒醉为因。注疏中亦言，五百卷中五种及杀生同类恶业道中入此业。又云，依彼部分注疏，饮酒邪行与诸善恶造作皆为业道感生之业。此言说明诸多业道非单一及全列法而成，有诸带缠结之别。故此饮酒等业及酒醉、糊涂倒错、捣乱诸恶因分别明晰。饮酒实为愚痴之因，愚痴则为不善业之因；糊涂则罪根之一；倒错乃堕落之一。此种杂染业道乃业之感生相续基础，且有带生前意念。正如一切过去意念亦为业连续产生缘故，非他者。故此而成。于业道论中，亦称善恶业道之感生皆含缠枝。因其多样非单一，故不能单一语言表述。于此则明为业道感生之多样性论义。故此亦明业道感生之非单一性。此前立论谓感生之业道以现前业为基础，故非恒为业。此处两者均成立。业道分二职，即业生与业产生，二者相互作用。今谈业生乃指业之生成与连贯之大变化。故于《僧伽婆提经》中述对应。
Kasmāpanettha surāpānaṃ nagahi taṃ. Taṃpihi apāyasaṃvattani kabhāvena vuttaṃ. Yathāha-surāmerayapānaṃ bhikkhave āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ. Yoca sabbalahuko surāmeraya pānassa vipāko. So manussabhūtassa ummattakasaṃvattaniko hotīti. Aṭṭhakathāsupi koṭṭhāsato pañcapi pāṇātipātā dayo kammapathāevāti vuttanti. Vuccate, mūlaṭīkāyaṃ tāva tassa sabhāgattena micchācāre upakārakattena dasasupi kammapathesu anupavesoti vuttaṃ. Tattha sabhāgattaṃ gahetvā vibhāvaniyaṃ surāpānaṃpi ettheva saṅgayhatīti vadanti rasasaṅkhātesu kāmesu micchācārabhāvatoti vuttaṃ. Upakārakattaṃ gahetvā paṭisambhidāmaggaṭīkāyaṃ kusalākusalāpica paṭisandhijanakāyeva kammapathāti vuttā. Vuttāvasesā paṭisandhijanane anekanti kattā kamma pathāti na vuttāti imassa vākyassa saṃvaṇṇanāyaṃ vuttāvase sāti surāpānādayo tabbiramaṇādayoca. Surāpānañhi madassa paccayo. Mado apuññapathassa. Tabbiratipi nimmadatāya. Sāca puññapathassāti kammapathūpanissayāni tāni tadāsannakammavasena sandhijanakānipi hontīti vuttaṃ. Tattha tadāsannakammavasenāti tassa surāpānassavā surāpānaviratiyāvā āsanne pavattānaṃ tammūlakānaṃ apuññakammānaṃvā puññakammānaṃvā vasenāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti-yo suraṃ pivitvā surāmadahetu pāṇā pātādīsu yaṃkiñci kammaṃ karoti, tassa surāpānaṃ tassati kammassa balavūpanissayo hoti pubbacetanāṭhāniyañca. Tadeva visuṃ paṭisandhiṃ janeti, na itaranti. Yathā hi pubbāparacetanā yopi kammapathapattassa kammassa parivārabhūtāeva paṭisandhiṃ janenti, na itarā. Evamidaṃpīti. Na hi kammapathasuttesu sarūpato āgatānieva paṭisandhiṃ janenti. Na itarānīti sakkā niyametuṃ. Yāni pana ekantena paṭisandhijananasāmatthiya yuttāni, tāneva tattha sarūpato vuttāni. Yānipana paṭisandhijanane anekantikāni honti. Tāni tatthasarūpato na vuttānīti sakkā viññātuṃ. Tathā hi paṭisambhidā maggaṭṭhakathāyaṃ kusalākusalāpica paṭisandhijanakāyeva kammapathāti vuttā. Vuttāvasesā paṭisandhijanane anekanti kattā kammapathāti na vuttāti vuttaṃ. Tasmā idaṃpi paṭisandhijanane anekantikattā tattha sarūpato na vuttantica. Yaṃ tadā sannakammavasena paṭisandhijanakanti pubbe vuttaṃ. Taṃ tattha sarūpato vuttesu tadā sannakammesu anupaviṭṭhantica sakkā vattunti. Tassa pana duvidhaṃ kiccaṃ paṭisandhijananaṃ kammajananañcāti. Tattha paṭijananato kammajananamevassa mahantaṃ mahāvipphārañca hotīti katvā sakkena devānamindena kumbhajātake –
云何此处谓饮酒饮毒者导致恶果？对此多次言及地狱果报。例如经中称：比库诸弟子，饮酒、服毒之行为，累习多而成，乃致堕无间地狱，堕铁柱狱，堕饿鬼界等。此酒毒果报极为怖畏。由此可知，饮酒如轻浮，而其果报反招发狂妄之因。注疏亦言，在五百卷注释书中，杀生等十恶业皆含酒邪行之恶意相。释义曰：根本注疏中更引酒邪行为辅业，属于十恶业中不完全入之类。于此饮酒加遮“三乱”——味觉、观念及根官作用之非法行。故毒酒为饮酒邪行根本之一。此言缘于酒醉带来无明愚痴，贫恶因增，亦生起堕落行为。亦有注释云，此等行为乃罪恶因缘，有可能成善或不善因缘者，视乎前世善根或恶根而定。故业果相续之基础为此。此言指，饮酒诸行为与其前世意愿完全相应，而非他因。故不能将其统一归为其他业果。业道之相续乃依比例和之结果，如实成立。非他者，确可依此规则而定。上述类似的，若业道专属相续，必如是表述。又云业果相续多样，不宜言其单一。此意即善恶业道皆可有多样相续状况，而业道多义不可尽言。故于《分解入正理论》中亦有谓业道为善恶意相续种类之义。末尾称，因应当时近因业之相续，故不应违背此理。以此可知，此处论者综合前文及其他注释之理脉络，论述业果相续不可简略省略，而应详尽注明所涵义义。言及名为近因相续者，于诸业道感生时辩证明其详尽归属，由此判知。由此能知，对于潘弟子闾，业与业之间的联系，因前行业之因缘而成立不容置疑。故比库及大众皆从此理获益。结尾处，有故事《坤波诃陀经》中，世尊以天帝称赞「背负沉重之业者甚多」，旨在说明业果相续之复杂多样性与深远之义理。
Yaṃ ve vivitvā duccaritaṃ caranti,
那些分别以身、口、意三业行恶的人，
Kāyena vācāya cetasāca;
以身、语、意作恶，
Nirayaṃ vajanti duccaritaṃ caritvā,
因行恶业而堕入地狱，
Tassā puṇṇaṃ kumbhamimaṃ kiṇāthāti.
有人因买下这个满满的罐子（比喻）而说：‘买了这个罐子。’
Evaṃ tadāsannakammavaseneva tassa apāyagāmitā vuttā. Tadubhayaṃ panassa kiccaṃ gahetvā surāmerayapānaṃ bhikkhave āsevitaṃ.La. Saṃvattanikanti aṅguttare vuttanti veditabbaṃ. Ayañhisuttapadesu dhammatā. Yadidaṃ saṃvattanikanti vuttaṭṭhāne yathālābhayojanāti. Tathāhi mūlaṭīkāyaṃpunabbhavaṃdetipunabbhavāya saṃvattetīti pāṭhe kammasahajātā punabbhavaṃdeti. Kammasahāyabhūtā akammasahajā tāpunabbhavaṃ saṃvattetīti vuttaṃ. Keci pana imamatthaṃ anupadhāretvā imāya pāḷiyā tassa visuṃ ekantakammapathabhāvaṃ maññanti. Yaṃ pana koṭṭhāsato pañcapi kammapathāevāti aṭṭhakathāvākyaṃ. Tattha evasaddena tesaṃ cetanādhammattā jhānādikoṭṭhāsikattaṃ nivatteti. Cetanā hi kammapathaṃ pattāpi apattāpi koṭṭhāsato kamma pathakoṭṭhāsikāeva hotīti. Teneva mūlaṭīkāyaṃ kammapathā evāti kammapathakoṭṭhāsikāevāti vuttaṃ. Anuṭīkāyañca kamma pathakoṭṭhāsikāeva. Na jhānādikoṭṭhāsikāti vuttaṃ. Kecipana imamatthaṃ asallakkhetvā iminā vākyena tassa visuṃ kammapathabhāvaṃ vadanti.
如此，这就被称为其恶业报应的现前。说这二者皆有责任，诸比库，应知，饮酒与杀害生灵皆为恶行。此处记载于《中部》中的《应知经》中。所谓‘应知’者，是指与果报相应。根本注中说：有行为所生的再生果报相续。行为有助因者，有无助因者，都是再生相续。且有人未明白此义，单以巴利语认为净业表达唯一的业道含义。但《注疏》说：有八十至一百五十条业道路径。此言乃指出意志所导之业道或禅定诸业乃一类业路。意志决定业道，（无论得果或失果）均属业道之范围。故根本注称之为业路径。复次附注亦称为业路径。未说禅定类是业路径。又有少部分注疏见解不同，以此语说明净业即业路径含义。
Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ pana sabbenasabbaṃ tassa kammapathabhāvo paṭikkhittoyeva, tattha hi purimānaṃ catunnaṃ kāyakammādibhāvañca kammapathabhāvañca visuṃ vatvā surāpānaṃpatvā kāyakammamevāti vuttaṃ. Etena vacīkammabhāvañca kammapathabhāvañca paṭikkhipatīti. Dhātusaṃyuttaṭṭhakathā yañca paṭikkhitto. Yathāha-tatīyaṃpañcakammavasena bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena vuttaṃ. Catutthaṃ sattakammapathavasena pañcamaṃ dasa kammapathavasenāti. Tattha hi tatīye surāpānamissakattā pañcakammavasena icceva vuttaṃ. Na pañcakammapathavasenāti. Etāsupica paṭisandhijanane anekanti kattāeva paṭikkhittoti na nasakkā vattuṃ evañhi sati sabbā pāḷiṭṭhakathāṭīkāyo saṃsanditā hontīti. Kāyakammanti ettha kāyo tividho sasambhārakāyo pasādakāyo copanakāyoti. Idha kāyaviññattisaṅkhāto copanakāyo adhippetoti vuttaṃ kāyaviññattisaṅkhāteti. Copanakāyo hi kadāci kāyaṅgena attanoadhippāyaṃ parassa viññā panatthāyapi karīyatīti kāyaviññattīti vuccatīti. So yevaca kammānaṃ pavattimukhattā dvāranti kāyadvāraṃ. Tasmiñhi tena tena upakkama kiccena pavattamāneeva jīvitindriyupacchedādikiccasiddhito taṃjana kassa cetanādhammassa āyūhana kiccanibbattica kāyakammanāma lābhoca hotīti. Tasmiṃ kāyadvāre. Etthaca yasmāsabbānipi kammāni pubbaṅgamabhūtena sampayuttamanena vinā nasijjhanti. Manopubbaṅgamā dhammā. Manoseṭṭhā manomayāti hi vuttaṃ. Dhammāti cettha sucaritaduccaritadhammā vuccanti. Tasmā manodvāraṃ sabbakammasādhāraṇattā kammāni visesetuṃ nasakkoti. Asādhāraṇabhūtā pana kāyavacīyo eva sakonti. Yasmāca purimāni sattavidhāni kammāni kevalaṃ manomattena nasijjhanti. Taṃsamuṭṭhitehi pana kāya vacīpayogehi eva sijjhanti. Tasmā teeva tesaṃ kammānaṃ pavattimukhasaṅkhyaṃ gacchantīti vuttaṃ kāyadvāreti. Parato vacīdvāreti ca.
《小部》注中，一切皆已断绝其业路径之意。因早期曾详细说四种身业等及业路径之义，亦即因饮酒而起之身业，故说仅是身业。因而断除语业及业路径之意。又《界品》注中亦已断绝此意。如第三种“五业路径”和第四种“七业路径”，第五种“十业路径”之说，说明第三者中因饮酒必然由五月路径中之一而起，而非由五业路径整体。此种断绝意义，是指因再生因缘多而断绝，而非实可言。如此，诸巴利注释注疏是相应的。所谓身业，是指身三类：具足身、引导身、违逆身。此处身缘识的原因称引导身。引导身即有时用身念自导控身，或他导控他识者，称为身缘识。它是行为开始之门。如以此种行为推进生命根本的障断，意志因缘之寿命业因而成，此即身业功用，称为得利（果）。此门即为身门。为众多过往业因之无断灭，因心为先导，故言心至上，心业主导。业者，在此指善恶行之法。因此意门为一切业的普通门，不使业得分别。非普通者仅属身语类。因过去七种业仅心能断尽，故今起身语业得以生起，故因五门身门。而又有他门语门之分。
Yasmā pana kāyadvāre vuttito kāyakammaṃ nāma. Vacīdvāre vuttito vacīkammaṃnāmāti ettakamatte vutte pāṇātipātādīni tīṇi kāyakammaṃnāma. Musāvādādīni cattāri vacīkammaṃnāmāti evaṃ dvārena kammānaṃ nāmavavatthānaṃ asiddhaṃ siyā. Kathaṃ. Yadā hi purimāni dve āṇattivasena appakena vacīdvāre bhijjhanti. Tadā tāni kāyakammanti nāmaṃ jaheyyuṃ. Vacīkammanti saṅkhyaṃ gaccheyyuṃ kasmā vacīdvāre vuttito vacīkammaṃnāmāti vuttattā. Dvevā nesaṃ nāmāni bhaveyyuṃ. Ubhayadvāresupi sandissanato. Yadāpana majjhimāni cattāri hatthamuṭṭhādivasena appakena kāyadvāre sijjhanti. Tadā tānipi vacīkammanti nāmaṃ jaheyyuṃ. Kāyakammanti saṅkhyaṃ gaccheyyuṃ. Kasmā kāyadvāre vuttito kāyakammaṃnāmāti vuttattā. Dvevā nesaṃ nāmāni bhaveyyuṃ. Ubhayadvāresupi sandissanato. Evañcasati pāṇātipāto.La. Micchācāroceti kāyakammaṃnāmāti idaṃ vavatthānameva niratthakaṃ siyā. Tathā parato musāvādo.La. Ppalāpoceti vacīkammaṃnāmāti. Bāhullavuttitoti vuttepana ekamekena bāhullasaddena chabbidhāni tāni vajjāni vajjetvā vuttappakāraṃ dvārena kammavavatthānaṃ siddhaṃ bhavati. Yathā vanacarako saṅgāmāvacaroti.
于身体之门所说者谓身体的行为。于语言之门所说者谓语言的行为。仅就此而言，若言如杀生等三种为身体行为。谎语等四种为语言行为。如此以门作为行为名称之根据，则此名称之成立不可取。当何以故？昔者，如来以轻微之些许区别，将杀生等行为归于身体之门；若舍此名称，则语言行为数量应当增加，何故今言语言之门亦说为语言行为？此二名称皆对应二门显现。复次，如用中门之轻微区别，以四种持物于手行为归于身体之门时，舍此语言行为，则身体行为数量亦应增加。何故今言身体之门亦云身体行为？此亦二名称并存，皆对应两个门所显。此即杀生等。以邪行之故称身体行为，此说为无益解释。且以谎语等及其所造成杂乱言语名语言行为。若以多次宣说，任一单语均含多意，故于六种罪名分别宣说时，二门行为之名称根据才能成立。如猎人言‘入林’。
Manokammāni pana dvārantaresu carantānipi caraṇamattāni eva honti. Na dvārantarāni tesaṃ kammasiddhiyā aṅgaṃ honti. Tasmā tāni visuṃ katānīti veditabbaṃ. Yasmā pana kāyadvārassa kāyoti nāmaṃ anekesu suttasahassesu sayameva siddhaṃ pākaṭañca. Tathā vacīdvārassa vācāti nāmaṃ. Kusalākusala javanacittasaṅkhākassa manodvārassaca manoti nāmaṃ. Tasmā sabbattha kāyadvāraṃ vacīdvāraṃ manodvāranti vutte kammena dvārassa vavatthāna kiccaṃnāma natthi. Yattha pana kāyakammadvāraṃ vacīkammadvāraṃ manokammadvāranti āgataṃ. Tattheva dvārakathādīsu kammena dvāravavatthānaṃpi visuṃ vattabbaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
而心的行为于门之内活动，不过是心念之行为，并非门内的行为所成。因此，应知这些行为全属于心。因身体之门名为‘身体’，此于多部经中，乃自他显然成立。同样，语言之门名为‘语言’。善恶、轻慢、心念等，统被称为‘心之门’。故全处皆称身体门、语言门、心门。既此，门行为之名称无须再作他分别。若依附于行为之身体门、语言门、心门，彼门归属行为解释亦应明白。
[153] Etena yaṃ vuttaṃ vibhāvaniyaṃ
〔153〕由此所说之内容加以分析。
‘‘Kāyakammassaca pavattimukhabhūtaṃ kāyadvāranti vuccatīti’’. Taṃ paṭikkhittaṃ hoti.
“身体行为及其发生之始称为身体门”，此观点被驳倒。
[154] Yañca tattha
[154] 其中所说的
‘‘Tathā musāvādādiṃ kāyavikārena karontassa vacīkammaṃ kāyadvārepi pavattatīti kammena dvāravavatthānaṃpi nasiyāti’’ vuttaṃ. Taṃpi na yujjati.
“凡由身体变化等（如谎言之行）而发生的语言行为，乃属身体门。故不舍弃业门之根据”，此说亦不成立。
Na hi kāyavikārena karīyamānaṃ vacīkammaṃ kāyadvāre pavattamānaṃpi tassa dvārassa nāmaṃ bhindituṃvā attano nāmaṃ dātuṃvā sakkoti. Sabhāva siddhattā tassa nāmassāti.
事实上，由身体行为进行的言语行为，即使通过身体之门发生，也不能断开它的门，也不能赋予其自我的名称，这是不可能的。因为其本性上即为名称。
[155] Eteneva yañca tattha
[155] 此处正如是，且说到此处的内涵。
Vuttaṃ ‘‘tathā kāyakammameva yebhuyyena kāyadvāre pavattati. Na itarāni. Tasmā kāyakammassa yebhuyyena ettheva pavattanato kāyakammadvārabhāvo siddho. Brāhmaṇagāmādīnaṃ brāhmaṇagāmādi bhāvoviyāti’’. Taṃpi paṭikkhittaṃ hoti.
经说：「如实记载，唯有身体行为通过身体之门发生。非以他门。故身体行为因其通过此门而成其身体行为之门的性质。婆罗门乡等人即由婆罗门乡等之本质显现。」此亦为可否定之理。
Na hi kāyakammadvāranti nāmaṃ idha vuttaṃ atthīti. [Kāyakammaṃ]
此处所说「身体行为之门」名称不成立，非所应有的意涵。[身体行为]
§149
149. Musāti abhūtatthe nipāto. Musā vadanti etenāti musāvādo. Visati paresaṃ aññamaññasammodabhāvasaṅkhātaṃ sāmaggirasaṃ saṃcuṇṇeti paribhindati mithu bhedaṃ karoti etāyāti pisuṇā. Attano piyabhāvaṃ paresañca mittasuññabhāvaṃ karoti etāyātivā pisuṇā. Niruttinayena. Vadanti etāyāti vācā. Pisuṇāca sā vācācāti pisuṇavācā. Yena suyyati, tassa hadayaṃ pharamānā usati dahatīti pharusā. Pharusāca sā vācācāti pharusavācā. Sādhujanehi adhigantabbaṃ saṃsukhaṃ hitañca phalati visarati vināseti hitasukhamaggaṃ bhindatīti samphaṃ. Taṃvā phalati bhijjati etenāti samphaṃ. Atthadhammāpagatassa paṭibhāṇacittassa bhāratayuddhasītāharaṇā dikassa vācā vatthumattassetaṃ nāmaṃ. Yattha diṭṭhadhammahitabuddhiyāvā samparāyika hitabuddhiyāvā upāyadīpakaṃ kiñci atthadhammavinayapadaṃ natthi. Samphaṃ palapantipakārena kathayanti etenāti sapphappalāpo. Tattha parassavisaṃ vādanapurekkhārena visaṃ vādaka kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā musāvādo. So parassa atthabhañjanakova kammapathabhedo. Itaro kammameva. Ettha ca kamma pathoti paṭisandhijanakānaṃ kammānaṃ uṭṭhānamukhamaggo vuccati. Yathā hi rajānaṃ uṭṭhānapadeso rajapathoti vuccati. Tathā loke sandissamānesu sattānaṃ kāyavacīcittābhisaṅkharaṇakiccesuyehi kiccehi paṭisandhijanakāni kammāni uṭṭhahanti. Yesuvā kiccesu tāni uṭṭhahanti pavattanti. Tāni kāyavacīcittā bhisaṅkharaṇakiccāni paṭisandhijanakānaṃ kammānaṃ uṭṭhānamukhamaggattā kammapathoti vuccanti. Katamāni pana tānīti. Aṅgasampannāni akusalesu pāṇaghāta kiccādīni kusalesu tabbiramaṇakiccādīni dasavidhāni kiccānīti. Kammāniyeva sugatiduggatīnaṃ taduppajjanakasukhadukkhānañca pathabhūtattā kammapathonāmātipi vadanti.
149. 关于谎言之句末含义。所谓谎言，是指虚伪之说。它汇聚并散布他人之间相互认同之谎语，制造彼此离间。这是恶口。它造作自我及他者间之亲密缺失，此谓恶口。其说为言语。带有恶意的言语称之为恶口。此言语如针刺，使人心怀恼怒、燃烧苦痛而痛苦。其恶劣言语称为粗恶语。与正士所应当获得之喜乐共生，能使其结果显现。若破坏喜乐之道，则为杂秽污秽之言。言语为乱语。因利害裂隙、敌意、嫉妒、欺骗所生的组合作用称为毒。与他人敌意口舌争辩则为恶口。此为他者利益破坏之意，故为恶业（不善业）。其他的亦为业道。所谓业道，即是众生在世间因身语意所造之因缘行为称之为业。其立起因缘之首途称为业道，如同尘埃之起点谓为尘途。世间众生现身于此，以身语意造作之行为即称业。正在发生中者称为业道。何种行为？有形之不善如杀生等，有形之善如布施等，世间有十种业行为。业即带来善恶两种界域的殊途险阻及乐苦之果，故也称为业道。
Parassa bhedapurekkhārena bhedakakāyagacīpayogasamuṭṭhā pikā saṃkiliṭṭhacetanā pisuṇāvācā. Sāpi pare bhinneyeva kammapathabhedo. Abhinne kammameva. Parassa mammacchedakakāya vacīpayogasamuṭṭhāpikā duṭṭhacetanā pharusavācā. Etthaca maranti sattā, maraṇamattaṃvā dukkhaṃ nigacchanti etasmiṃ ghaṭṭiyamāneti mammaṃ. Duṭṭhavaṇo. Mammaṃ chindati bhindati ghaṭṭetīti mammacchedako. Vaṇaghaṭṭanapayogo. Idha pana mammaṃviyāti mammaṃ. Jātiādīsu dasasu akkosavatthūsu yaṃkiñci. Mammacchedakoti jātiādīsu ghaṭṭana vasena pavatto pharusa kāyavacī payogo. Aya mattho sīlakkhandha ṭīkā vasena veditabbo. Athavā. Mamāyatīti mamo. Mitto. Mamassa bhāvo mammaṃ. Mettācittaṃ. Mammaṃ chindatīti mammacchedako. Ayaṃpi akkositabbassa sammukhāeva kammapathabhedoti keci. Parammukhāpīti apare. Yathā pana paraṃ akkositvā khamāpentassa khamāpanakammaṃ parassa dūre ṭhitassapi matassapi sampajjati. Evaṃ akkosanakammaṃpīti dīghamajjhimaṭīkākārā icchanti. Akkosādhippāyena caṇḍā mahiṃsī taṃ anubandhatūtivā corā taṃ khaṇḍā khaṇḍikaṃ karontūtivā muddhā te phalatu sattadhātivā evamādinā nayena paraṃ abhisapantassapi kammapathabhedo hotiyevātica vadanti.
因对他人怀恶意，以身体作为分裂工具，结合不善意念与恶劣言辞形成的恶语。此语乃是他人分离之业果。虽形态不同，实为同类业行。因自我割断身体之业语造不善意念及粗恶言语。人类死于此业，因死亡而感苦，故此术语称为割断自我。意谓割断、拆毁、割裂。此乃名为割断自我之粗恶身语行为之结合。此处用作割断之谓。割断即应斥责。包含诋毁之意。此处指的是割断我者。其义如我之。朋友。我的存在即我。有慈悲心。割断我称为割断我者。此亦是责备之目标，以正面业道为对应。譬如向别人责骂，然后对施以宽恕，此宽恕行为无论对方或自己皆可意识到。故责备行为及其对应关系，乃中部及长部注释所解释。恶意责备连带令人心愤怒，如同强盗破坏土壤，投掷碎石之举，给众多世间众生带来恶果。由此恶意攻击执着之人所致业果业道亦毋庸置疑。
Anatthaviññāpana kāyavacīpayoga samuṭṭhāpikā pāpacetanā samphappalāpo. Sopi bhāratayuddha sītāharaṇādikesu paṭibhāṇacittesu vācāvatthumattesueva kammapathabhedo. Socakho pare taṃ anatthaṃ saccato gaṇhanteyeva. Agaṇhante pana kammameva. Tathā rājakathādīsu dvattiṃsa tiracchāna kathāpabhedesupi kammameva. Tañca kho tadassādavasena kathentasseva. Atthadhammavinayanissitaṃ katvā kathentassa pana sabbaṃpi satthakameva hotīti veditabbaṃ. Vacīkammanti ettha vacīti vācāyeva. Sā catubbidhā saddavācā virativācā cetanāvācā copanavācāti. Idha pana saddasahitā vacīviññattisaṅkhātā copana vācā adhippetāti vuttaṃ vacīviññattisaṅkhāteti. Copanavācā hi kadāci vācaṅgena attano adhippāyaṃ parassa viññāpanatthāyapi karīyatīti vacīviññattīti vuccatīti. Sāyevaca kammānaṃ pavatti mukhattā dvāranti vacīdvāraṃ. Tāya hi taṃtaṃvacīpayogakiccena pavattamānāya eva visaṃvādanādikiccasiddhito taṃsamuṭṭhāpakassa cetanādhammassa āyūhanakriyānibbattica vacīkammanāmalābhoca hotīti. Tasmiṃ vacīdvāre. Yamettha vattabbaṃ, taṃ kāyakamme vuttamevāti. [Vacīkammaṃ]
无益的表达乃是身体语言的运用而生起，属于恶意心念所造的杂秽语。此类语言，如同印度战争或掳掠寒冷等情境中的敏捷反应言语，仅是言语表达的业道分类。悲伤者则以真实之理接受此等无益言说。有些人虽不接受，但业仍然存在。又如国王演讲等三十二种斜言歧说，亦属业道。且如是种种，是依教法律而说的。由此可知，言语业在此是言说之意。言语业乃指言语行为，分为四类：善言、戒言、意念言、杂秽言。本处言语及其所依赖的宣示状态称为杂秽言。杂秽言乃有时用言语为自己主导，亦为他者说明之行为，称言语宣示。言语门乃言语行为的门户。以此门户为行为发起之始，包含妄语等恶业成熟。故此门户所起之意念，业果成熟必生恶报乃自然法则。言语门户即为行为门户，所言即身体业。
§150
150. Abhijjhāyanti assādamatte aṭṭhatvā parabhaṇḍassa attano pariṇāmanavasena atirekataraṃ jhāyanti nijjhāyanti etāyāti abhijjhā. Byāpādenti parasatte vināsaṃ āpanne katvā cintenti etenāti byāpādo. Micchādiṭṭhīti ettha micchāti viparītatthe nipāto. Atthidinnantiādinayapavattaṃ sabbaṃ sappurisa maggaṃ sappurisapaññattaṃ bhinditvā natthi dinnantiādinayena tabbiparī tato passanti etāyāti micchādiṭṭhi. Tattha parasantakaṃ disvā kevalaṃ assādanābhinandanarajjanamattesu aṭṭhatvā ahovata idaṃ mamassāti evaṃ attano katvā cittena pariṇāmentasseva abhijjhākammapathabhedo hoti. Parasantakabhāveyeva thapetvā lābhāvatime. Ye īdisaṃ paribhuñjanti. Ahovatāhaṃpi tāvakālikaṃ paribhuñjeyyaṃ. Yācitvāvā kiṇitvāvā attano kareyyaṃ. Aññaṃvā īdisaṃ labheyyanti evaṃ assādentassa kammameva. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsu parabhaṇḍavatthuke hi lobhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti. Yāva na ahovata idaṃ mamassāti attano pariṇāmetīti. Antamaso ḍaṃsamakasādikepi ārabbha ime nassantu vinassantu. Ahovatime nasseyyuṃ vinasseyyuṃ. Avaḍḍhitāvā bhaveyyuṃ ciraṃvā natiṭṭheyyuṃ. Kadāvā nassanti vinassantīti evaṃ para sattassa khandhajīvavināsaṃ cintentasseva byāpādo. Itaro kammameva. Vuttañhetaṃ parasattavatthuke hi kodhe uppannepi na tāva kammapathabhedo hoti. Yāva na ahovatāyaṃ ucchijjeyya vināseyyāti tassa vināsaṃ cintetīti. Kammassavā kammavipākassavā sabbaso paṭibāhikā natthikāhe tukākriyavasena tividhā niyata micchādiṭṭhieva kammapathabhedo. Dasavatthukamicchādiṭṭhi pana natthikadiṭṭhipabhedāeva. Sabbaññudesanaṃ paṭibāhitvā pavattā ariṭṭhakaṇṭakādīnaṃ diṭṭhiyopi kammapathāevāti vadanti. Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhivā dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānivākammamevāti.
贪爱是对他物极度渴望，由内心对外物转变而生，属于贪爱。嗔恨则是对他人破坏心有所生，心理思惟此念即为嗔恨。邪见一词中“邪”表示相反，邪见则是破坏正见的错误见解。所谓给与的行为等，断绝一切善行及智慧而为之，正是邪见。目睹他人死亡，只专注于欢喜与贪爱，心生“这属于我”的意念，乃是贪爱业的表现。贪爱中亦夹杂执著“属于我”的念头。嗔恨时，心意之中念头生起“唯有我应得”的想法，即为嗔恨业。乞求、买卖自作主张而得他物的行为，也属贪爱业。佛说，在与他物相关的行为中，虽生贪欲，却无善恶业差别发生，除非生“这属于我”的内心执著。即使是极小的恶如蚊虫刮伤，也会导致此执著引起的消亡报。只要有“这属于我”的执著，恶果必然生起、消亡并循环。嗔恨等对他人消灭的忧虑，也是嗔恨业。其他行为则归属于别的业道。佛说，在与他人相关的行为中，嗔恨虽生，但不构成业途分化，直至执著消灭或灭除之时止。业感报与果报同样无差别。邪见又分十种，其中非存在观属见差别。万事万物若被否定，则无善道、恶道，诸苦难见亦无归属，根据此理业路即是善恶业途。兀惟十一种观见乃属业感，六十二中十二见业亦属此类。
Niyatāti cettha yathā tīṇi lakkhaṇāni yattakaṃ passitvā saddhādhimokkhena sanniṭṭhānaṃ gacchantassa cittuppādo attano anantaraṃ phaladānaniyamena niyato hoti. Tattakaṃ passanto kusalesu dhammesu niyāmaṃ okkamatīti vutto. Tathādiṭṭhiṭṭhā nāni kāraṇa paṭirūpakāni yattakaṃ passitvā micchādhimokkhena sanniṭṭhānaṃ gacchantassa cittuppādocutianantarephaladānaniyamena niyato hoti. Tattakaṃ passitvā sanniṭṭhānaṃ gacchanto akusalesu dhammesu niyāmaṃ okkamati, atekicchonāma hoti. Tathā pana apassitvā kevalaṃ micchādhimokkhamattena evameva bhavissatīti sanniṭṭhānaṃ gantvā sakaṃ ācariyakaṃ samayaṃ paggaṇhitvā ṭhito atekicchonāma nahoti. Kasmā, phaladāna niyamābhāvāti. Ayañca attho micchattattikena dīpetabbo. Tattha hi phaladāna niyamavaseneva ubhinnaṃpi sammattamicchattadhammānaṃ niyatasaññāpaṭilābho aṭṭhakathāyaṃ vuttoti. Suttantasaṃvaṇṇanāsu pana gahaṇaniyamavasenāpi tassā niyatabhāvo vuttoti.
“定”“所缘”是指当一个人见到三法印，并因信解而心内生起稳定的心理联结，这种心的发生便称为“定”。见到之后，心随顺善法之规律而运行，称为规律性。相反地，执持邪见的人，见到种种因缘便依邪信而起心，心随邪法之律运行，亦称规律性。凡见善法而生心，心即随善法规律运行，此为善定。然而，如果没有见到真实真相，只执持邪见而更生心，该心起后不具规律性，称为非规律性。未见之人依邪见而生心，虽已到达因缘处，但不称为非规律，因为缺乏发心与守持。因此，此处说明因果律之规律和非规律行为的差别，目的在点破邪见本质。经论注解说，因果规律虽难以言尽，但也会随讲解而有所启示。经中对因果律非规律性之不同表述，亦具规律性。
Aññatrāpiviññattiyāti viññattidvayena vināpi. Viññattidvayaṃ asamuṭṭhāpetvāpīti attho. Apisaddena pana viññattidvayena sahāpīti dasseti. Imāni hi tīṇi kammāni yadā kāyaṅgavā caṅgāni acopetvā manasmiṃeva sijjhanti. Tadāviññattiyā vināva pavattanti. Yadā pana tāni copetvā kāyavacīdvāresu sijjhanti, tadā viññattiyā saheva pavattantīti. Etena imesaṃ tīsupi dvāresu pavattiṃ dīpeti. Evaṃsantepi imāni manodvāreeva bahulaṃ pavattanti. Kāyavacīdvāresu pana appakameva pavattantīti vuttaṃ manasmiṃyevabāhullavuttitoti. Tattha manasmiṃ yevāti kusalā kusalajavanacittasaṅkhāte manodvāreeva. Etena purimesupi kāyadvāre vacīdvāreti padesu evasaddasambhavo dīpito hoti. Evañhi sati tatthapi dvārena kammavavatthānaṃ suṭṭhutaraṃ upapannaṃ hotīti. Itarathā upalakkhaṇādivasena atthantarapasaṅgopi siyāti. Apica, idha evasaddena ayaṃpi visesattho dīpito hoti. Pāṇavadhādīsu hi vadhāmi naṃ avaharāmi na ntiādinā saṃvidhānākārena pavattā cetayitakriyāeva padhānaṃ hoti. Sāca kāyavacīpayogehi vinā nasijjhati. Tasmā tesu kāya vacī payogā kammasiddhiyā ekaṃ aṅgaṃ honti. Taṃ sahajātāca abhijjhādayo cetanāpakkhikāeva hutvā abbohārikattaṃ gacchanti. Parabhaṇḍā bhijjhāyanādīsu pana abhijjhādīnaṃ attapadhānānaṃ kāyavacīdvāresu pavattānaṃpi kāya vacīpayogākammasiddhiyā aṅgameva nahonti. Tathā cintāpavatti matteneva tattha kammasiddhito. Iti imesu kammesu kāya vacīdvārānaṃ sabbenasabbaṃ aṅgabhāvapaṭikkhipanatthaṃ manasmiṃ yevāti eva gahaṇaṃ idheva katanti daṭṭhabbaṃ. Tesu pana dvāresu pavattimatta sabbhāvaṃ sandhāya bāhullasaddopi idha gahitoti.
“不依他感”意指不包含两种意识（所谓“二识”）的相互启动。无二识即指二识未生起相应作用。用不善之言语合用两种意识，称为关联表里。此三业指当身口意三门无分别而同时作用。此时意识之间互相影响，称为相继生起。若只合用身体与言语二门，而心不起作用，则称为仅生身口合用状态。正是由此以前身身门、言语门等处发出的声音被点明。虽然如此，在慧念之中，通过这两门展开业业活动最为频繁。若无身口合用，则无法生起杀害等行为。故身体与言语的合用构成业的一个组成部分。由天生贪嗔等意念推动，遂产生种种恶业。对于贪心渴望及其对应“持我”观念具足时，更加依靠身口两门的合用产生业。嗔恨及其他心理状态主导时，则是意识业为主导。故三业虽同，但身口合用具有特殊作用和区别。此中也指明任意门虽多，但最重要的是身口门，因其不依赖意识而独立生起。三门的作用相互依赖，身口门更是关键所在。且在身口二门单纯作用时，也会发出特定声音，详见前文。指定时身口业表现为业果规律的显现。也说明身口门造作业的根本性与独特性。
[156] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
［156］此处所说的区分对象
‘‘Viññattisamuṭṭhāpaka cittasampayuttācettha abhijjhādayo cetanāpakkhikāva hontīti’’ vuttaṃ. Taṃ idha na yujjati.
经中说道：“此三门中，执意心生起，并随意念而发生贪嗔等心态。”这里却认为此说不当。
Na hi viññattisamuṭṭhāpakacittasampayuttāpi kevalaṃ manokamma kiccavisesena pavattamānā abhijjhādayo cetanāpakkhikā honti. Cetanāeva pana abhijjhādipakkhikā hotīti. [Manokammaṃ]
即便由于识起（viññatti）而生起且与心意（citta）相联结的起用，但仅凭心作业（manokamma）按其种类而起，贪等烦恼并非皆为意志的转向所引起。唯有意志本身才是引起贪等烦恼转向的根本。［心作业］
§151
151. Ettha ca dasannaṃpi imesaṃ kammapathānaṃ pubbāparacetanāyo paṭisandhiākaḍḍhane anekantikapakkhaṃ gatāti paṭisambhidā maggaṭīkāyaṃ vuttā. Tasmā tāpi imaṃ sattaṃ māressāmi imaṃ bhaṇḍaṃ adinnaṃ ādiyissāmītiādinā nayena ādito paṭṭhāya pavattā balavapaccaye laddhā paṭisandhiṃ ākaḍḍhanti. Aladdhā nākaḍḍhantīti yuttā. Yāni pana kusalākusalāni kammapathabhedaṃ appattāni honti. Tāni kāyadvāre dissamānāni kāyakammānināma honti. Vacīdvāre dissamānāni vacīkammānināma. Suddhe manodvāre dissamānāni manokammānināmāti veditabbānīti. Dosamūlenāti dosasaṅkhātamūlena dosamūlakacittenāti dvidhā attho. Tattha purimo byāpādavajjehi dvīhi yujjati, pacchimo tīhipi. Lobhamūlenāti ettha esanayo. Tatthāpiti purimo abhijjhāvajjehi dvīhi yujjati. Pacchimo tīhīti. Dvīhi mūlehīti kadāci dosamūlena kadāci lobhamūlenāti evaṃ dvīhi mūlehi sambhavanti. Moho pana sabbasādhāraṇattā visesakaro na hotīti idha na gahito.
151. 此处谈及十种业道（kammapathā）中，这些业道的先行意志（pubbāparacetanā）在续传承继承时具有多重方面的偏向性（anekantikapakkha）；这一点在《深入分解道论注》中有所论述。因此，这些业道的续传继承亦表现出七种特性，谓之“我将守护这七种，将不取他物”等等。这个说法基于理据，是指业道在有力缘起条件故而获得续传；若无此缘则无法续传。然则这里所说的善恶不同业道的差别还未出现，反倒是仅在身根所显现之身业、语根所现之语业，以及净化了之心根所现之心业应当分辨清楚。所谓“由身根显现的即名为身业”，“由语根显现的即名为语业”，“由纯净之心根显现的即名为心业”，此点须审辨。所谓“烦恼根”（dosamūla）有两义：一者是烦恼自性所构成的根本心，二者是由烦恼所生的根本心。在前者中，“嗔恨烦恼”为二种的交合；在后者则为三种。所谓“贪欲根”是指渴爱烦恼之根；此中“贪欲烦恼”在前面业中为二种相结合；在后面业中为三种相结合；二根有时由烦恼根生起，有时由贪欲根生起。至于痴烦恼则无特别不同，仅为一切烦恼的共通一般根本，这里暂不涉及。
[157] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
[157] 而对于所要说明者
‘‘Nidhipāṭhakapamāṇato duṭṭhaniggahatthaṃ parasantakaṃ harantānaṃ rājūnaṃ brāhmaṇānañca sabbamidaṃ brāhmaṇānaṃ rājūhi dinnaṃ. Tesaṃ pana sabbadubbalabhāvena aññe bhuñjanti. Attasantakameva brāhmaṇā paribhuñjantīti evamādīni vatvā sakasaññāya eva yaṃkiñci harantānaṃ kammaphalasambandhāpavādīnañca mohamūlenā’’ti vuttaṃ. Taṃ idha na yujjati.
“若以积聚财宝之量，如持狱难束缚之器，用来掠夺诸国君王与婆罗门，即所有属于婆罗门受国王所赠与的财物。然因其皆具不足弱小之性，他人便诸多分享享用。就如同财物终究被婆罗门所滥用一般。”以此类比说，诸掠夺者的业果及相应的烦恼根源即因痴（愚痴）起故受迷惑束缚。”此义不适用于此处。
Sahajātamūlañhi idha adhippetaṃ asādhāraṇabhūtañca. Tesañca tathāharantānaṃ haraṇaṃ haraṇakāle kadācidosamūlena kadāci lobhamūlenāti evaṃ dvīhi mūlehi eva sambhavatīti. Yo pana moho mahāsammatādīnaṃdhammikarājūnaṃ kāle pavattaṃ porāṇaka nidhisatthaṃ thapetvā pacchā adhammikānaṃrājūnaṃ kāle pavattesu yebhuyyena adhammikesu dhammasattha rājasattha saṅkhātesu nidhipāṭhesu dhammikasaññīnaṃ rājūnaṃ uppanno. Yoca rājūnaṃ abhisekakāle dinnaññevasamaṇabrāhmaṇānaṃtiṇakaṭṭhodakanti vacanaṃ upādāya sabbamidaṃ brāhmaṇānaṃ rājūhi dinnanti evaṃ saññīnaṃ brāhmaṇānaṃ uppanno. Yoca natthi sukata dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti evaṃ diṭṭhikānaṃ kammaphalasambandhā pavādīnaṃ uppanno. Sosabbopi upanissayamoho nāma hoti. So idha nādhippeto. Itarathā lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyāti vacanato sabbepi akusalakamma pathāti mūlakāeva idha vattabbā siyunti. Evaṃpanettha vattabbaṃ siyā, kammesuca kammaphalesuca sañjātakaṅkhānaṃ janānaṃ kaṅkhā pariyuṭṭhāna cittenasahevatadanurūpāniadinnādānādīni cattārikammāni karontānaṃ tāni kammāni suddhena mohamūlena jāyantīti. Evañhi sati parato vicikicchā cetanāya paṭisandhijanakesu gahaṇaṃpi upapannaṃ hotīti. [Akusalakammaṃ].
先天根本（sahajātamūla）在这里所指的是超越常态之异状，诸掠夺者在掠夺时刻，有时由烦恼根引起，有时由贪欲根引起，就像前述两根一般发生的情况。反之，大痴（moha）却是具大共通性且为诸法之王者，于昔时把财宝安置以作守护，后世在不正当国王时期抚养下，虽名为守护财宝，却反为不法之物。由此不法之王所授予三种僧俗平等之饭食的说法，起于错误执见。若无良善或不良善业的果报相应，其观念即业果联系之谬误。这皆由于迷惑根本促成。这迷惑此间未被视为先天根本。另有贪欲为业起因，嗔恨亦为业起因，愚痴亦为业起因，则称为不善业的根本。故于此处，应当认为为不善业的根本始终存在。如此，这里应当说明业及业果所引生的疑惑，乃是因业果迷惑导致的心念相应而产生。如此，因念在续传意识产生时，亦有疑惑极为深重的发生。［不善业］
§152
152.Kāmāvacarakusalaṃpi kāyadvāre pavattaṃ kāya kammanti ettha dve pariyāyā veditabbā. Kathaṃ, vakkhamānesu hi puññakriyavatthūsu yaṃkiñci puññakriyavatthuṃ kāyaṅgaṃ copetvā pavattitaṃ kāyakammaṃ nāma. Vācaṅgaṃ copetvā pavattitaṃ vacīkammaṃ nāma. Kāyaṅga vācaṅgāni acopetvā manodvāreeva pavattitaṃ manokammaṃ nāmāti ayameko pariyāyo. Ayaṃ pana mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva rahoca. Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āviceva rahocātica. Sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ. Sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattaṃ. Sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattanti ca.
152. 即便于欲界的善业，发生于身根（kāyadvāra）者称为身业；其中须观察有两种含义。何以故？言论中，在福德行为所依投接的身体部位，若身行为发生，即名为身业。弃舍语言部位而起的，名为语业。若舍弃身部与语言部，则唯于心部发生者名为心业，此为单一含义。此身业的善修，有来自正法弟子中定伏护持之意义。此语业亦同样有诸比库之定伏护持意义。此心业亦同样如此。全部身业皆须以智慧为前导，随智慧轮转而发生。全部语业亦同理。全部心业亦复如是。
Padakkhiṇaṃ kāyakammaṃ, vācākammaṃ padakkhiṇaṃ;
绕行身体的行为是绕行正确的身体行为，言语的行为亦是绕行正确的言语行为。
Padakkhiṇaṃ manokammaṃ, paṇīhite padakkhiṇe tica.
绕行意念的行为，即心意之绕行；三者皆已安定而绕行。
Evamādīsu suttapadesu āgato. Apica, aṭṭhasāliniyaṃ sakalāya navakammadvārakathāya ayamattho dīpetabbo. Tattha hi dānamayaṃpi kāyavacī manokammavasena tidhā vibhattaṃ. Tathā sīlamayaṃ bhāvanāmayañcāti. Yasmiṃ pana dussilye pavattamāne kāyo aparisuddho hoti. Kāyasaṃvaro bhijjati. Yaṃ pana kusalaṃ pavattamānaṃ tadaṅgapahānādivasena taṃ dussilyaṃ pajahitvā kāyadvāraṃ sodhayamānaṃ kāyasaṃvaraṃ pūrayamānaṃ pavattati. Taṃ kāyacopana rahitaṃpi kāyaṅga saṃvaraṇa kiccattā kiccasīsena kāyadvāre pavattaṃ kāyakammaṃnāma. Kāyasucaritantipi vuccati. Etthaca taṃ dussilyaṃ pajahitvāti yasmiṃ citte uppajjamāne pāṇaghātādikaṃ kāyadussilyaṃ uppajjeyya. Tassa cittassa uppajjituṃ appadānavasena taṃ kāyadussilyaṃ pajahitvā. Kāyadvāraṃ sodha yamānanti yasmiṃ dussilye uppajjamāne kāyaṅgaṃ asuddhaṃ hoti. Tassa uppajjituṃ appadānavasena kāyadvāraṃ sodhayamānaṃ. Kāyasaṃvaraṃ pūrayamānanti sayaṃ kāyaṅgasaṃvaraṇakiccasampādanena kāyasaṃvaraṃ pūrentanti attho. Vacīkammepi eseva nayo. Avayesaṃ pana sabbaṃpi kalyāṇakammaṃ tīsu dvāresu pavattaṃpi manodvāraṃeva sodhayamānaṃ manosaṃvaraṃeva pūrayamānaṃ pavattatīti manodvāre pavattaṃ manokammaṃnāma. Manosucaritantipi vuccati. Ayameko pariyāyo. Ayaṃ pana anekasatesu kammapathasuttesu āgato. Apica, aṭṭhasāliniyaṃ sakalāya dvārakathāka ayamattho dīpetabboti. Imesu pana dvīsu pariyāyesu sattusāsane kalyāṇadhammapūraṇaṃnāma yāvadeva pāpadhammapahānatthāya eva hotīti pacchimoyeva padhānanti veditabboti. Diyyati etenāti dānaṃ. Vatthupariccāgacetanā. Sīlayatīti sīlaṃ. Kāya vacīkammāni sāvajjāni nīvāretvā anavajjāni susamāhitāni katvā sammādahati thapeti, uparime kusaladhammeca upadhāreti. Tesaṃ patiṭṭhā hutvā dhāretīti attho. Bhāventi etāyāti bhāvanā. Adhikusaladhamme anuppannevā uppādenti uppannevā vaḍḍhentīti attho. Apacāyanti etenāti apacāyanaṃ. Pūjenti kāyavācāhi attānaṃ nīcavuttiṃ dassentīti attho.
此理出于如是等教诫语中。又，八重规要中对各门行为之总说，当以此义作明示。其内奉献行为，亦因身体、言语、心意行为三类加以分别。又戒律行为、与修学行为亦然。若有不善发生，身体不净，身门约束破损；若有善行生起，斩断断恶等，去除身体之不净，在身门以纯洁身门修满称为身体守护。此不杂染身体支篡约束之事，即身门中所行身体行为，名为正确身体行为。亦名为身行正趣。此谓「去除不善」，意谓：起于心际时，得生损害身体之恶业，如杀等恶不净业；依此心起恶业甚少则去除此身体不净；若身门中不净起，即以善之心起去除身体不净，令身门清净；称为身门净除，名为身门守护圆满。言语行为同理成立。此中三门所有善行，身门行心之行为，皆以心门清净、心门守护圆满而为行起，故心门绕行为心行正趣，名为心行正趣。此即为此唯一表达。此说出于多百经中教诫文。又，八重规要对各门行为总说应作此义阐明。于此二种表达中，则视为善法充满世间，唯以除恶方为主，故属西方义理。奉献为此。舍弃财物的意志为此次。戒律为戒律。身体语言行为是断除不净，守护不犯，具正念，稳固持行，增长内外三种善法之根本。修习为修习。害损为害损。供奉身体言语所表现自身之低贱，为供奉。
Visesena āvaranti ussukkaṃ āpajjantīti byāvaṭānaṃ bhāvo kammaṃvā veyyāvaccaṃ. Pajjitthāti patti. Attani laddhapuññakoṭṭhāsassa nāmaṃ. Pāpīyatītivā patti. Parehi anumodantehi laddhabbassa puññānisandassetaṃ nāmaṃ. Pattiṃ dadanti etenāti pattidānaṃ. Tadeva parehi dinnaṃ anumodanti. Sādhukāraṃ dadanti etenāti pattānumodanaṃ. Dhammaṃ suṇanti etenāti dhammasavanaṃ. Dhammaṃ desenti etāyāti dhammadesanā. Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākotiādinā dasavatthukaṃ sammādiṭṭhiṃ ujuṃ karonti etenāti diṭṭhijukammaṃ. Sabbāni pana tāni punenti cittasantānaṃ sodhenti etehīti puññāni. Pūjanīyabhāvaṃ nibbattentīti puññānītipi vadanti. Tānieva avassaṃ kattabbaṭṭhena kriyānicāti puññakriyāni. Tāniyeva sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena vatthūnicāti puññakriyavatthūnīti. Ettha ekamekaṃ tividhaṃ hoti purimaṃ majjhimaṃ pacchimanti. Tattha dāne tāva paṭiggāhakassa pariccāgakaraṇaṃ majjhimaṃnāma. Tato pubbe iminā paccayena dānamayaṃ puññaṃ pavattayissāmīti evaṃ paccayuppādanato paṭṭhāya dānaṃ ārabbha dānaṃ uddissa tīsu dvāresu pavattā kusalacetanā purimaṃnāma. Pacchā bhāge pana attanā dinnadānaṃ ārabbha punappunaṃ attamanacittaṃ uppādentassa pavattā kusalacetanā pacchimaṃnāmaṃ. Sabbaṃpi cetaṃ akusale vuttanayena balavapaccaye laddhā paṭisandhiṃ deti. Aladdhā na detīti veditabbaṃ.
特别笼罩生起的贪欲，乃烦恼等害业之现象及障碍，称为缠扰。受持即摄取，名为自得。称为不恶劣即非恶业。受用者见善响者所赠，名为随喜。称为受持馈赠。受用亦称为供养。听法为闻法。说法为所说。存在奉献、适意、闻聞、行善、善恶法果报现前等十种义，是谓正确见业。诸福德熏集清净身念，指导清净，乃为此福德。其应敬仰本生起故被称福德。此诸福德亦是积聚之法，称为功德行为所依。福德法之所依被称为福德法基。此处福德法亦有三种：初、中、后。彼中施舍为受者舍弃之中部。基于此缘起施舍，由此缘起施舍之意发起，以善心起于三门。此为初。事后思惟自己所施养之福德，又起心念恒习之，称为后。所有心念由恶缘生起无漏因力转生续命，有生无生皆是；未得者不现生报，系缘起故生，故终能得福德。未得者无法得，此理应知。
Puna hīna majjhimapaṇītavasena tividhaṃ hoti. Tattha hīnena chandena cittena vīriyena vīmaṃsāyavā pavattitaṃ hīnaṃ, majjhimena chandādinā pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītena paṇītaṃ. Yasakāmatāyavā pavattitaṃ hīnaṃ. Puññaphalakāmatāyavā pavattitaṃ majjhimaṃ. Kattabbame vidanti ariyabhāvaṃ nissāya pavattitaṃ paṇītaṃ. Attukkaṃsana paravambhanādīhi upakkiliṭṭhaṃvā hīnaṃ. Anupakkiliṭṭhaṃ lokiyasukhabhāgitāya pavattitaṃ majjhimaṃ. Maggaphalasukhabhāgitāya pavattitaṃ paṇītaṃ. Taṇhāvasenavā bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ. Attano vimokkhatthāya pavattitaṃ majjhimaṃ. Sabbasattavimokkhatthāya pavattitaṃ pāramitādānaṃ paṇītanti ayamattho visuddhimagge sīlaniddesaṃ nissāya veditabboti. Yathā cettha, evaṃ sesesupiyathā sambhavaṃ tikadvayaṃ vibhajitvā vattabbanti. Tattha sīlaṃ nāmabhikkhusīlaṃ, bhikkhunisīlaṃ, sāmaṇerasīlaṃ, gahaṭṭhasīlanti catubbidhaṃ hoti. Tattha purimānaṃ dvinnaṃ samādānakiccaṃ kammavācāya siddhaṃhoti. Antimavatthuajjhāpannenavā sikkhāpaccakkhānenavā kammavācāya bhinnāya sabbaṃ samādānaṃ bhinnaṃ hoti. Sabbāni upasampanna sīlāni bhinnāni honti. Tadā bhikkhupaṭiññaṃ avijahitvā ṭhito dussīlonāma hoti. Thapetvāpana antimavatthuṃ aññasikkhā padāni vītikkamantassa yaṃ vītikkamati. Tasmiṃyeva saṃvarabhedo hoti. Na samādāna bhedo. Na hi taṃ puna kammavācāya samādātabbanti atthīti. Paṭikammaṃ karontassa pana saṃvaro pākatiko hoti. Sañcicca vītikkamantovā paṭikammaṃ akarontovā alajjīnāma hoti. Na dussīloti. Esanayo sāmaṇerasīlepi. Tattha pana saraṇagamaneneva samādānaṃsiddhaṃ hoti. Liṅganāsanaṅgaṃ katvā saraṇagamane bhinne sabbaṃ samādānaṃ bhijjati. Itaresu pana yaṃ vītikkamati, tasmiṃyeva saṃvarabhedo hotīti veditabbaṃ.
由此渐次下中上等三德。此谓下等为起于欲意摄受心志上求功德果；中等为起于欲志心摄受；上等为善德已成。欲求利益者以下等起。求功德果报者为中等。依觉悟境界为上等。又因妨染正法，恶污染起为下；世间安乐相随为中；正道解脱安乐为上。因渴爱引入轮回苦为下；自解脱为中；一切众生解脱为上。这一义理依据净道戒律所说。举例如此。戒律分为比库、比库尼、沙玛内拉、在学尼、居士戒五种恒常戒。各自之戒具特定功德及行为功德基。先前二戒以摄取戒语确认之。末后行为有所违背而戒不全者，所有戒行皆破裂。比库戒破戒为恶行；积聚戒行与违戒心中并存为不善行。沙玛内拉戒中，皈依三宝授受时戒文具足而戒行破坏者戒破坏亦复如是。应知此违戒为戒律破裂。戒破以外无其他戒律破坏义。戒行为应付受持愿意不违犯者便称守持。违犯与不违犯即是守持与违持。若取违犯则为不清净。此理亦适用于沙玛内拉戒。初受皈依时戒文具足为摄受戒法，之后违犯则摄受戒法亦破坏。于他人已皈依法中，中断者属戒律破坏。
Gahaṭṭhasīle pana pakati gahaṭṭhānaṃ gahaṇavaseneva samādānaṃ siddhaṃ hoti. Tasmā ekatogaṇhante sabbāni samādinnāni honti. Ekasmiṃca bhinne sabbāni bhinnāni honti. Sabbāni puna samādātabbāni. Visuṃ visuṃ gaṇhante pana yaṃ vītikkamati, etadevabhijjati. Tadeva puna samādātabbaṃ hotīti. Paricchinnakālā tikkamane pana sabbaṃ samādānaṃ vūpasammatiyeva. Dussīlabhāvo panettha pañcannaṃ niccasīlānaṃ bhedena veditabbo. Niccāniccesu pana yaṃ niccameva vaṭṭati. Aniccaṃ navaṭṭati sāvajjaṃ hoti. Taṃ niccasīlaṃ nāma. Yaṃ pana niccaṃpi vaṭṭati. Mahantaṃ puññābhisandaṃ hoti. Aniccaṃpi vaṭṭati sāvajjaṃ na hoti. Taṃ aniccasīlaṃnāma. Tattha bhikkhu bhāve ṭhitassa bhikkhusīlaṃ sāmaṇerabhāve ṭhitassa sāmaṇerasīlaṃ pakatigahaṭṭhānaṃpañcasīlaṃ pabbajitasaṅkhepagatānaṃ upāsakānaṃ tāpasaparibbājakānañca dasasīlaṃ niccasīlaṃnāma. Tesañhi taṃ taṃ yathāsakaṃ sīlaṃ niccaṃ suddhaṃ katvā rakkhitumeva vaṭṭati. Arakkhantānaṃ bhikkhubhāvādiko sāvajjo hoti asuddho. Kasmā, attano anurūpassa ācārassa vipattito. Pakatigahaṭṭhānaṃ pana aṭṭhaṅguposathasīlaṃ aniccasīlaṃnāma. Tañhi tesaṃ vuttanayena niccaṃpi vaṭṭati. Aniccaṃpi vaṭṭati. Tathā dasasīlañca. Tañhi pakati gahaṭṭhānaṃ aniccasīlameva hoti. Gihinivatthaṃ pahāya kāsāyavatthadhāraṇena pabbajitasaṅkhepagatānaṃ eva niccasīlaṃ. Yathā hi pakatimanussānaṃ pañcasīlaṃ samādinnaṃpi asamādinnaṃpi niccaṃ rakkhitumeva vaṭṭati. Vītikkamituṃ navaṭṭati. Tathā pabbajitavesadhārīnaṃ dasasīlaṃ samādinnaṃpi asamādinnaṃpi niccaṃ rakkhitumeva vaṭṭati. Vītikkamituṃ navaṭṭati. Vesadhāraṇena saha siddhattāti.
居士戒中，居士戒以保持居士行为为基础，守持得以成立。若将戒法一并截断，则戒必破坏。戒律虽破，而须恢复戒律以再度守持。戒本无分割，唯因断舍所生戒破。戒行为亦于分割中守持。逸脱戒守即为不尊敬戒法。比库戒行为与沙玛内拉戒有所不同。皈依三宝初受戒仪式即成戒法。违犯戒文多者，戒支碎乱。其他者违犯同样其戒破坏。戕害戒破坏亦同。居士戒亦如是。居士弃常戒，改为沙门衣服之戒。居士戒为恒常戒範。若戒无护持则名不净。故戒损便惹乱如是。常戒由八正道及戒日所守持为非恒常戒。八正道及十戒之中戒守非恒常戒。故居士戒是无常戒。居士戒修习得以保持。居士应悉心持守其戒。戒因守护不善，则戒为不净。由此知常戒与无常戒之分别，居士戒属无常戒。
Upari vuccamānā samathavipassanāvasena duvidhā bhāvanā bhāvanānāma. Sā idha appanaṃ apattāva adhippetā. Dhammavinayapari yattiyā saha anavajjakammasippavijjāṭhānesu paricayakaraṇa cetanāpi ettheva saṅgayhati. Ratanattaye pana mātāpitūsu kulejeṭṭhesu ācariyesu dhammikasamaṇabrāhmaṇesu aññesuca guṇavayavuddhesu yathārahaṃ paccuṭṭhānaṃ vandanaṃ añjalikaraṇaṃ sāmicikaraṇaṃ vattapaṭivattakaraṇanti evamādisabbaṃ apacāyanaṃnāma. Tesaññeva aññesañca āgantukagamikaaddhikānaṃ gilānānaṃ jiṇṇānaṃ kicca karaṇīyesu sabrahmacārīnaṃ cīvarakammādīsu paresaṃ taṃtaṃpuñña kammesuca parisuddhena hitapharaṇacittena attanokiccesu viya kāyavācāhi vāyāmakaraṇaṃ veyyāvaccaṃnāma. Attanā katassa yassakassaci puññassa parehi sādhāraṇakaraṇaṃ pattidānaṃnāma. Parehi dinnāya pattiyā anumodanaṃ attamanatāpavedanaṃ pattā numodanaṃnāma. Adinnassa puññassa anumodanaṃ pana anumodanameva hoti. Na pattānumodanaṃ. Pattiyāeva abhāvato. Pattica duvidhā uddisikā anuddisikāti. Tattha attānaṃ uddisikaṃ anumodantasseva diṭṭhadhammavedanīyaṃ jātanti veditabbaṃ. Idaṃ pana dvayaṃ dānapuññesueva visesato pākaṭaṃ. Tañhi uddisakaṃ katvā devatānaṃvā paradattupajīvipetānaṃvā vemānikapetānaṃvā vinipātikāsurānaṃvā dinnaṃ anumoditañca tesaṃ taṅkhaṇeeva diṭṭhadhamma vedanīyaṃ jātanti. Atthahita paṭisaṃyuttāya dhammakathāya yoniso manasikāre ṭhatvā savanañca kathanañca dhammasavanaṃ dhamma desanācanāma. Niravajjakammasippavijjāṭhānānaṃ savanakathanacetanāca etthevasaṅgayhanti.
上句所称“上行”和“下行”，谓定与慧两种修习，称为修习。此处“下行”谓未得进入安住者为上主。与法律戒律之守护合习，及无谬错误之业根之智慧起显场所，意志亦在此处会合。至于宝宝之处，则谓于父母、族属、长者、教师、具德善行之沙门婆罗门等众中，及对他人善法荣增者，如恰当之回礼、合掌礼、顶礼礼、供养赞叹、还礼等，如此种种，统称为侍敬。又于彼同一群或他群，初来乞士、病人、老弱者、应做之事、诸沙门戒行衣食等物，施以种种善行，及秉心清净、利益他者如己事，借身言呼吸等善业为功德称为奉行。以自身所造者、为谁或谁所造功德，予他人之共作谓为施捐。由他人所授予者，其悦纳即称贊许；自悦为己奉献，即称随喜。被赐施功德之悦纳，唯有悦纳，无贊许。因无施故无贊许。施义有二，即指明与非指明。所指明自我者之悦纳，即赖已见真理而生，应当观察认识。此二施义，均为施功德果报显露之明显。就利益故，善法宣说，理智周密思惟而生，听闻说法即称法的听闻、法之宣说。无谬误之业根与智慧起显场所，及听闻、宣说之意志亦在此处相会。
Natthi dinnaṃ natthiyiṭṭhantiādinayapavattāya dasavatthukāya micchā diṭṭhiyāvā issaranimmānādidiṭṭhiyāvā diṭṭhamaṅgalādidiṭṭhiyāvā visuddhaṃ katvā tehi tehi vatthūhivā yuttīhivā kāraṇehivā kammasakatā ñāṇasaṅkhātāya sammādiṭṭhiyā vodānakaraṇaṃ diṭṭhujukammaṃnāmāti. Yattha pana tividhameva puññakriyavatthu āgataṃ. Tattha pattidānānumodanāni dāne saṅgayhanti. Issāmaccherānaṃ paṭipakkhabhāvena taṃ sabhāvattā. Apacāyanaveyyāvaccāni sīle saṅgayhanti. Tesaṃ cāritta sīlattā. Sesāni tīṇi bhāvanāmaye saṅgayhanti. Taṃ sabhāvattā. Kammaṭṭhānavinimutto dhammonāma natthīti hi vuttaṃ. Diṭṭhujukammañca ñāṇa vaḍḍhanamevāti. Tīsvevavā etaṃ saṅgayhati. Diṭṭhujukammaṃ sabbesaṃ niyama lakkhaṇantiti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Satiyeva hi kammasakatāñāṇe dānādīni tīṇi sampajjantīti. Manokammamevāti manasmiṃeva kammapatha kiccasiddhito manokammaṃeva.
因施受无及而无及愿等动因所出之染着，依十法诸有，或错谬见、我执生天见等所见，或善法之妙因缘等所见，常净无染，凭诸彼彼之条件，称为行业根。此根用于增长智和正见，称为见业功德。三种功德因缘而来。其体现为施捐、受纳与赞受，彼与爱怨相对而生，自然和顺。轻慢违犯等不善行为相关者，则依戒行为。其余三者则依三种修习成分相会。此为自然法则。所谓解脱修习者，无此因则无法。见业亦仅增长智慧。仅此三种功德因缘并会。见业为诸法之定律特征，论疏有此论。因为念依止于业力知识，则施捐诸善业同时现行。所谓意业，谓在心中既路径已立，行事已成意业。
[158] Vibhāvaniyaṃ pana
[158] 关于辨别业的说明
‘‘Viññattisamuṭṭhāpakattā bhāvena kāya dvārādīsu appavattanatoti’’ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
说云:“由觉知生起的力量，无由身体门户乃至诸处而起行。”此语不美妙。
Na hi viññattisamuṭṭhāpakaṃ abhiññākusalaṃ kāyadvārādīsu pavattamānaṃpi kāyavacīkammasaṅkhyaṃ gacchati, kāyavācānaṃ kammapatha aṅgabhāvāsambhavatoti. Tañca bhāvanāmayanti dānasīlavasena appavattanato. Kevalaṃ bhāvanākammavisesattā tañca mahaggata kusalaṃ bhāvanākamma meva hoti. Yaṃ pana paṭisambhidā magge pathamajjhānena nīvaraṇānaṃ. Dutīyena vitakkavicārānaṃ. Tatīyena pītiyā. Catutthena sukhadukkhānaṃ pahānaṃ sīlaṃ. Veramaṇi sīlaṃ. Cetanā sīlaṃ. Saṃvaro sīlaṃ. Avītikkamo sīlanti vuttaṃ. Taṃ pariyāyena vuttanti veditabbaṃ. Appanāpattanti bhāvanā balena ārammaṇe anupavisitvā acalaṭṭhitibhāvena pavattanato appanāpattaṃ kammaṃ hoti.
因觉知生起之力量，即使身体门户等处起用时，也不发生身语之业数；因身语业之路径组成部分未生。此仍属修习之事，因施戒之力而少启用。唯有修习业之专特者，才为大善业。又於辨谛之道，初禅断蔽障，第二禅斥思维，第三禅得喜，第四禅离苦乐。戒为根本戒，志为根本戒，制止迴避亦属戒。此等为总说，应当认识。所谓入定未取，谓以修习之力而未入定，未曾进入所专注对象而已。故能入定即称达成法。
[159] Vibhāvaniyaṃ pana
[159] 关于辨别业的说明
‘‘Pubbabhāgapavattānaṃ kāmāvacarabhāvatoti’’ kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
「前分转起诸法为欲界性故」,此理由已说。此不善。
Na hi tesaṃ kāmāvacaratāmattaṃ appanāpattiyā kāraṇaṃ hotīti. Jhānaṅgabhedenāti vuttaṃ. Jhānabhedenāti pana vattabbaṃ. Jhānaṅgabhedenātivā jhānaṅgasamudāyabhedenāti attho, jhānabhedena icceva vuttaṃ hoti. Kusalakammaṃ
彼等仅为欲界性,并非安止达成之因故。「以禅支差别」已说。然应说「以禅那差别」。「以禅支差别」或「以禅支集合差别」之义,即说「以禅那差别」也。善业
§153
153.Etthāti etasmiṃ pākaṭṭhānacatukke. Uddhaccarahitanti uddhaccasahagatacetanāvajjitaṃ. Kasmā pana uddhaccacetanā idha pajjitāti. Paṭisandhianākaḍḍhanato. Kathaṃ viññāyatīti ce. Dhammasaṅgahe dassanena pahātabbesu taṃ avatvā bhāvanāya pahātabbesu eva vuttattā. Yathāha-cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā vicikicchāsahagato cittuppādo, ime dhammā dassanena pahātabbātica, uddhaccasahagato cittuppādo, imedhammā bhāvanāyapahā tabbātica, sesā pana cattāro diṭṭhigatavippayuttacittuppādā dve paṭighasampayuttacittuppādāca siyā dassanenapahātabbā siyā bhāvanāya pahātabbāti tattha vuttā. Kathañca viññāyati. Yo dassanenapahātabbesu na vutto, so akusaladhammo paṭisandhiṃ nākaḍḍhatīti. Paṭṭhāne dassanenapahātabbadhammesueva nānākkhaṇika kammapaccayassa uddhaṭattā itarattha tassa anuddhaṭattāti. Yathāha-sahajātā dassanenapahātabbā cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayenapaccayo. Nānākkhaṇikā dassanena pahātabbā cetanā vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattāca rūpānaṃ kammapaccayena paccayotica sahajātā bhāvanāya pahātabbā cetanāsampayuttakānaṃdhammānaṃ cittāsamuṭṭhānānañcarūpānaṃ kammapaccayena paccayotica. Naca nānākkhaṇika kammapaccayasattiyā vinā vipākuppādanaṃnāma atthīti. Yadievaṃ sā pavattivipākaṃpi najanetīti sakkā vattuntice.Na. Paṭisambhidāvibhaṅge tassā vipākassa uddhaṭattā. Yathāha-katame dhammā akusalā. Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃvā.La. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti. Tenāha pavattiyaṃ pana sabbaṃpi dvādasavidhantiādi.
「在此」者,在此显明处四法。「离掉举」者,除掉举俱行思。然何故掉举思于此被舍弃耶?因不牵引结生故。如何得知耶?于《法集论》中,于应以见断者中未说彼,唯于应以修断者中说故。如云:「四见俱行心生起、疑俱行心生起,此等法应以见断」,「掉举俱行心生起,此等法应以修断」,其余四见不俱行心生起及二嗔俱行心生起,或应以见断、或应以修断,于彼处如是说。如何得知?于应以见断者中未说之不善法,不牵引结生故。于《发趣论》中,唯于应以见断法中举出异刹那业缘,于其余处未举出彼故。如云:「俱生应以见断思,以业缘为俱行法之缘、为心等起色之缘。异刹那应以见断思,以业缘为果报蕴之缘、为业生色之缘」,「俱生应以修断思,以业缘为俱行法之缘、为心等起色之缘」。无异刹那业缘力,则无果报生起。若如是,彼亦不生转起果报,可如是说耶?不然。于《无碍解道》《分别论》中举出彼之果报故。如云:「何等法为不善?于何时不善心生起,舍俱行、掉举相应、以色为所缘……此等法为不善。于此等法中之智为法无碍解。于彼等果报中之智为义无碍解」。故说「然于转起则一切十二种」等。
[160] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
然所应分别者
‘‘Adhimokkhavirahena sabbadubbalaṃpi vicikicchāsahagataṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Adhimokkhasampayogena tato balavantaṃpi uddhaccasahagataṃ nākaḍḍhatīti’’ vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
「以离胜解故,一切羸弱之疑俱行亦牵引结生。以具胜解故,较彼更强之掉举俱行亦不牵引」,此说不善。
Na hi adhimokkhavirahamattena vicikicchāsahagataṃ sabbadubbalantica adhimokkhasampayogamattena uddhaccasahagataṃ tato balavantantica sakkā vattuṃ. Satthari kaṅkhati dhamme kaṅkhatīti evamādinā nayena vuttāya vicikicchāya attano visaye mahāhatthināgassa viya balavatarattā ativiya kāḷakadhammattācāti. Tathā hisā ekantena dassanenapahātabbesu padhānabhāvena vuttā. Tatoyevaca paṭisandhiākaḍḍhanaṃpi tassā viññātabbaṃ hotīti. Sabhāvaviruddhattāyeva pana vicikicchāsahagataṃ adhimokkharahitaṃ hotīti yuttaṃ. Tasmā uddhaccasahagatameva sabbadubbalanti veditabbaṃ. Sabbatthāpīti sugatiduggativasena sabbasmiṃpi. Yathārahanti tesu lokesu laddhavatthudvārānurūpaṃ. Vipaccatīti vipāceti vipakkabhāvaṃ āpādeti. Sabbaṃpivādvādasavidhaṃ akusalakammaṃ sattā kusalapākāni hutvā vipaccati, vipakkabhāvaṃ gacchatīti attho.
非仅以离胜解,疑俱行即一切羸弱;非仅以具胜解,掉举俱行即较彼更强,不可如是说。以「于师疑惑、于法疑惑」等方式所说之疑,于自境中如大象王般极强力故,极为黑暗法故。如是彼唯于应以见断者中以主要性说。由彼亦应知疑之牵引结生。然以自性相违故,疑俱行离胜解,此为合理。故应知掉举俱行即一切羸弱。「于一切处」者,以善趣恶趣之方式于一切。「如应」者,于彼等世间中,适合所得之所依与门。「成熟」者,使成熟、令达果报状态。一切十二种不善业,有情作为善果报而成熟,达果报状态,此为义。
Yasmā kusalakammāni apāyabhūmiyaṃpi pavattiyaṃ mahāsampattiyo samuṭṭhāpetvā mahiddhikānaṃ nāgasupaṇṇādīnaṃ santāne sayameva attanovipākassa okāsaṃ katvā sukhavipākaṃ janayanti. Aññesaṃpi āpāyikānaṃ tena tena kāraṇena iṭṭhārammaṇa samāyoge sati attano vipākassa okāsaṃ labhitvā sukhavipākaṃ janayanti. Tasmā tathāpavattiyañcātiādi māha. Na hi tāni sukhavipākāni akusakammassa vipākāni bhavituṃ arahanti. Vutteñhetaṃ vibhaṅge aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyyātiādi. Tattha mahāvipākāni sugati kāmaloke ahetukāni aṭṭhapi sabbasmiṃ kāmaloke tesuca pañcacakkhuviññāṇa sotaviññāṇa sampaṭicchana santīraṇa yugaḷāni rūpaloke vipaccatīti vuttaṃ yathārahaṃ vipaccatīti. Rūpāvacara kusalañhi kammasamuṭṭhānarūpāni janayantaṃpi sayaṃ vipaccamānaṃ ārammaṇantare aññabhūmika vipākabhāvena navipaccati. Kāmavirāgabhāvanābhāvena pana appanāpatta kamma visesattā kāmataṇhāya avisayabhūte nimittā rammaṇe attanā sabbaso sadisena mahaggatabhāvapattena rūpa vipākabhāveneva vipaccati. Tasmā rūpalokepi tāni pañcavipākāni kāmāvacarakusalassevāti veditabbānīti. Dvīsu kammassa vipaccanaṭṭhānesu paṭisandhināma mahantaṃṭhānaṃ hoti. Tasmā tadā vipaccantaṃ kammaṃ attano sāmatthiyānurūpaṃ nātihīnaṃ vipākaṃ janetuṃ sakkoti. Pavattiyaṃ pana nānāṭhānesu nānākiccehi vipaccati. Tasmā tadā vipaccantaṃ kammaṃ attano sāmatthiyānurūpaṃ vipaccetuṃ nasakkoti. Pañcaviññāṇaṭṭhānādīsu parittakesu vipaccamānaṃ ṭhānā nurūpaṃ vipaccati. Tadārammaṇaṭṭhāne vipaccamānaṃ yebhuyyena javanā nurūpaṃ vipaccati. Tasmā soḷasakamaggo dvādasakamaggo ahetu kaṭṭhakanti evaṃekekassa kammassa vipākappabhedo pavattotitaṃ pabhedaṃdassetuṃ tatthāpītiādimāha.
由于善业虽然发生在恶趣之地，创造极大成就，但因世尊诸大能力，如龙、凤凰等同类身为本身之现行果报机会，便于自身成熟时刻，生起乐报。其他恶趣亦因各自缘故、缘起相合时，得彼自身果报时机，亦产生乐报。故称此为彼之发生。实非恶业果报能够成就乐报。经中迄今难得八大位置，譬如身体不净行之果报，若施行愿行善业，时机成熟即生灭苦乐等果。此处所说诸大果报，乃善趣极乐，无因而生。八切分皆于善趣乘愿界诸根接触、感知、净化相关，现破坏色界众生五眼识根和诸根通达。色界善行所生业，虽善业形态而先得成熟业果，仍因后缘缘起，得新果报。欲离贪爱之修习未得安止之业，亦因对非五欲趣境的所缘物吸引，且自己根本于现行果报中遇到类同性之大聚现象，故色界亦生五种不同果报，乃欲趣之善果类。由此知色界亦有五种果报，属于欲界善报之辅助。【两处业果成熟有名称】此故成熟业报有两大场所之别。故成熟业果报若符合自身力量，不致过强，可产生果报。发生于多业成熟之时，因缘不一，而于不同处所、不同作业条件同时成熟。因此，在五根识处等少处成熟因果中，成熟果报随所缘境适当成熟。成熟果报依所缘多寡适合成熟。有时六、十二因缘果报成熟各别产生，使各业果成熟现象分明，如是宣说。
Kusalaṃ duvidhaṃ sampajānakataṃ asampajānakatanti. Tattha kammā yūhanakāle antamaso heṭṭhā vuttaṃ diṭṭhujukammañāṇaṃpi suṭṭhu yojetvā kataṃ sampajānakataṃnāma. Yathāha-kammañca kammaphalañca saddahitvā kataṃ sampajānakataṃ nāmāti. Diṭṭhujukammañāṇa mattaṃpi ayojetvā taṃ asampajānakataṃ nāma. Yathāha-kammaṃpi kammaphalampi ajānitvā kataṃ asampajānakataṃ nāmāti. Tattha sampajānakataṃ tihetukaṃ hoti. Asampajānakataṃ duhetukaṃ. Yathāha-sampajānakaraṇaṃ pana catuñāṇasampayuttehi hoti. Asampajāna karaṇaṃ catūhi ñāṇavippayuttehīti. Tattha ekamekaṃ ukkaṭṭhaṃ omakanti duvidhaṃ hoti. Tattha kusalasamaye pariyuṭṭhite nīvaraṇadhammevā attukkaṃsana paravambhanādike pāpadhammevā suṭṭhu sodhetvā kataṃ ukkaṭṭhaṃ nāma. Asodhetvā kataṃ tehivokiṇṇaṃ omakaṃnāma. Apica, yaṃ katvā pacchā lābhā vata me. Naca vata me alābhā. Suladdhaṃ vata me. Naca vata me dulladdhaṃ. Yassa me īdisaṃ puññaṃ pasutanti evaṃ punappunaṃ anumoditaṃ. Taṃ ukkaṭṭhaṃ. Yaṃ katvā pacchā yenakenaci kāraṇena duṭṭhukataṃ mayāti vippaṭisāro uppajjati. Taṃomakaṃ. Evaṃ catubbidhassa kammassa vasena catubbidhaṃ vipāka koṭṭhāsaṃ vibhajitvā dassetuṃ tathāpītiādi māha. Tatthāpīti tasmiṃ kāmāvacarakusalepi. Tihetukamukkaṭṭhanti ukkaṭṭhabhūtaṃ paṇītabhūtaṃ catubbidhaṃ tihetukaṃ. Tihetukapaṭisandhinti catubbidhaṃ tihetuka paṭisandhivipākaṃ. Etthaca ekacetanā ekameva paṭisandhiṃ deti. Pavattivipākaṃ pana asaṅkhyeyyesupi bhavesu detiyeva. Ettha siyā –
善业分两类：知业和不知业。所谓作业时已对其性质、后报明了且契合，称为知业。如将业与果实结合，称为知业。仅知业之性质而不结合，则称不知业。对业果不明但作业者，也属不知业。知业有三因，故分三。 不知业行因具四种智慧相应，不知业果则分别四种智慧不具。每项自相分裂与合二分法。善行时疏除烦恼等染污者作所分裂部分，称为清除分裂。未清除者称有缺分裂。又有作后报时有所增益者。适合于污染清除与不清除区别。又作后报时有利害介绍四种业果类别。所谓清除分裂之业为因，称为三因业，升至成就初因。三因生三果，三因果接续故称三因接续果。此中一心作意产生仅一接续。成熟果虽可于无数世间产生。
Ekapupphaṃ yajitvāna, sahassakappakoṭiyo;
唉，如献上一朵鲜花，即使亿万世皆作此事；
Devesuca manussesu, sesena parinibbutoti hi vuttaṃ.
众生中之诸天亦因此花功德而得以圆满涅槃，乃如是说。
Tasmā ekā cetanā ekameva paṭisandhiṃ detīti idaṃ na yujjatīti. Na na yujjati. Pubbāparacetanāhi saddhiṃ sahassakappa koṭi parimāṇassa vattabbattā. Cittañhināma ekaccharakkhaṇepi anekasata sahassa koṭisaṅkhaṃ uppajjati. Tatociratarekālevattabbameva natthīti. Sahassa kappakoṭiyoti ca sahassaāyukappakoṭiyo sahassa attabhāvakoṭiyoti nettiaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Pubbāparacetanānañca paṭisandhidānabhāvo kosalasaṃyuttakena dīpetabbo. Ekapiṇḍapātadānasmiṃhi ekācetanādve paṭisandhiyo na deti. Pubbapacchimacetanāvasena sattakkhattuṃ sagge sattakkhattuṃ seṭṭhikule nibbattoti hi saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tihetu kaṃpi kammaṃ paṭipakkhehi abhibhuyyamānaṃ vihatasāmatthiyaṃ hutvā tihetukavipākaṃ janetuṃ na sakkoti. Naca taṃ atidubbalaṃpi samānaṃ kosallasaṅkhātena ñāṇena yuttattā atibyāmuḷhapaccaya bhūhaṃ jaccandhādivipattisahitaṃ ahetukavipākaṃ janetīti vuttaṃ tihetukamomakantiādi. Dvādasavipākānivipaccati. Ayaṃ dvāda sakamaggonāma ahetukavipākāneva vipaccati. Idaṃ ahetu kaṭṭhakaṃnāma. Evaṃ tipiṭakacūḷanāgattheravādavasena vipākappavattiṃ dassetvā idāni moravāpivāsi mahādattattheravādaṃ dassetuṃ gāthamāha. So hi therovipākānaṃ asaṅkhārikatā sasaṅkhārikatāca kammavaseneva siddhāpi katvā asaṅkhāraṃ kammaṃ sasaṅkhāravipākāni na paccati. Sasaṅkhāraṃkammaṃ asaṅkhāravipākāni navaccatīti vadati.
故一心作意仅产生单一接续，故非多因多果相附，绝不可附。因为过去与未来意心约定执行迦罗计数级量。心名为意识一转，一时产生数千亿级剂量。是则长久需一时方能运转。亿万世为期限，云为亿万众寿期，一千寿的一万倍。经典中谓过去未来意念之接续形成。单一花供养中一心不会产生两接续。过去未来意心作业相连，轮回为七十亿天与七十亿诸天尊家。三因业相对胜过所有相反业，除掉业果。然后三因果不能产生三因业之成熟果。也无更弱智慧选同等相似条件，产生不及因缘严重果。故称三因业有良恶二分。十二果报同样有异。此谓十二业果报。为无因生果。此名为无因生业果。由此分藏三藏之细。此今老长老示现业果成熟义，讽吾摩拉婆师语，愿再示现大达此义。长老乃果报非随意随缘存在，无因果有因果等辨，故言：果果与业仅因条件关系，有因果无因。果因之业果不果生者亦复不生。
Yathā mukhanimittaṃ nāma mukhe sannisinne sannisīdati. Calante calati. Evaṃ payogena asādhanīyānaṃ vipākānaṃ tikkhamandatā visesabhūto saṅkhārabhedo kammavaseneva vattabbo. Na payogavasena. Itarathā kammavisesena tikkhamandajātānaṃ tesaṃ sannihitapaccayamattena mandatikkhatāpattināma siyāti. Ahetu kavipākānaṃ pana paridubbalattā aparibyattova tikkhamandatā visesoti ubhayakammanibbattanti adhippāyo. Yasmā pana tesaṃ sasaṅkhārāsaṅkhārabhāvo paṭisandhivasenavā tadārammaṇavasenavā uppattikāle pubbapayogasaṅkhātassa paccayavisesassa bhāvābhāvena vattuṃ yutto. Na kammāgamanavasena, na hi kammabhave saṅkhāro bhavantare vipākāni visesetuṃ yutto. Tasmā imaṃ vādaṃ kecivādaṃnāma karonto kecanāti āha.
如人面之标志立于面上，坐者居于坐处，行者行于行处。如是，于不可实现之果成熟，急慢有等差异，依诸业种类分类考察。非以外在修习为差异。或以业差所致，慢熟果状谓之因先差。无因果之贫弱，且不可转之急慢现象，二业共存。故果果与业果之关系，视前因熟悉不同，可知。非因业活动，亦不是业力持续，能令果报于现世异化。故此论断为之一种言说者也。
Imasmiṃ kecivāde asaṅkhārikakamme sasaṅkhārika vipākāni sasaṅkhārikakammeca asaṅkhārikavipākāni vajjetvā catūsu tihe tukukkaṭṭhesu kammesu asaṅkhārikadvaye vipākāni paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dvādasa. Sasaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dvādasa. Catūsu dvihetukomakakammesu asaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dasa. Sasaṅkhārikadvaye paṭisandhiyaṃ dve, pavattiyaṃ dasa. Tathā catūsu dvihetukukkaṭṭhesu. Catūsu dvihetukomakesu pana paṭisandhiyaṃ ekaṃ ahetukaṃ pavattiyaṃ aṭṭhaahetukānīti evaṃ vipākānaṃ dve dvādasakamaggā cattāro dasakamaggā ekaṃ ahetukaṭṭhakañca honti, taṃsabbaṃ saṅgahetvā dassetuṃ tesanti gāthamāha.
在此教法中，对于某些无为业及有为业的果报，及有为业与无为果报相互转换的情形，划分为四种三因关系的业。其中无为业与无为果报相应的转换有二种，发生次数为十二。有为业与有为果报相应转换有二种，发生次数为十二。在四种双因业中，无为业与无为果报相应存在二种，发生次数为十。有为业与有为果报相应有二种，发生次数亦十。同理，四种三因有为业中，四种二因有为业中相应转换为一非因果，果报发生八因的情况。由此，这些果报的两种十二个起因，四种十个起因，及一非因的八因，合而为一整体，为方便表达，于此作成偈言。
Tesanti tesaṃ kesañci therānaṃ vāde. Aṭṭhasāliniyaṃ pana tihetukena kammena paṭisandhitihetukāva hoti. Na duhetukā nacaahetukā. Duhetukena kammena paṭisandhi duhetukāpi hoti ahetukāpi. Tihetukā pana nahotīti evaṃ pavatto mahādhammarakkhitattheravādopi āgato. Tattha yathā duhetukena hīnena kammena ahetukā paṭisandhi avassaṃ icchitabbā hoti. Tathā tihetukenapi hīnena kammena duhetukāpi paṭisandhi avassaṃ icchitabbāyevāti katvā idha ayaṃvādo therena na gahitoti veditabbo. Paṭisambhidāmagge pana-gatisampattiyā ñāṇasampayutte aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti. Kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā. Nikantikkhaṇe dve hetū kusalā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatātica gati sampattiyā ñāṇa vippayutte channaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hohi. Kusalassa kammassa javanakkhaṇe dve hetū kusalā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā. Paṭisandhikkhaṇe dve hetū abyākatātica evaṃ tihetukena kammena paṭisandhi tihetukāva vuttā. Dvihetukena kammena dvihetukāva. Na pana gatisampattiyā ñāṇavippayutte sattannaṃ hetūnaṃ paccayātiādinā tihetukena kammena dvihetukā paṭisandhi vuttā. Naca catunnaṃ hetūnaṃ paccayātiādinā dvihetukena kammena ahetukā paṭisandhīti.
偈说乃出自某些长老的讨论。在这八支因缘中，三因果的业为转换的因，既非双因也非非因。彼云，双因果的业，既为双因，也含有非因；三因果的业，却非如此——此说出自某位维护正法的长老派中。其意如是：当由双因而起的次劣业，要配合非因的缘起；同样的，三因的业也须配合非因业而起，方合逻辑，如是长老提出此解。于《解脱道论》中，依据道理明显的八因缘得出缘起的结论。善业快速生成时，有三个因；临近生成处，有两个善因；在转换点，三个因尚未明显，知识尚未明了，因缘隐秘地缘起。善业快速生成处两因相合；临近有两个不善因；转换处两因未明。因而说三因业对应转换处是三因业之一。双因业对应处即是双因业。非因果业的转换，缘于无因果的不可起，则双因业不能对应非因缘。
Tattha pana tīsu khaṇesu sahajāta hetūnaṃ vasena hetu mūlakova ayaṃ desanāvāroti katvā anokāsatāya ahetukapaṭisandhi tattha navuttā. Na pana alabbhamānatāya. Dvihetuka paṭisandhi pana anokāsāyeva nahoti. Alabbha mānattāyeva sā navuttāti sakkā viññātuṃ. Tasmā yuttito pāḷiyeva balavatarāti katvā mahādhammarakkhitattheravādova pāḷiyā sametīti paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyaṃ vutto. Ṭīkākārā pana kammasarikkhaka vipākadassanatthaṃ sāvasesa pāṭhova mahātherena vuttoti icchanti. Evañca katvā aṭṭhasāliniyaṃpi tipiṭakacūḷanāgattheravādova pamāṇaṃ katvā vuttoti.
又论及三时之中共生因的业果关系，原因如根本。此处所谓非因转换，计算为九次，而非因失效的情况不计。双因转换非持续的，应知此义。故为加强论据，认为仅巴利文中此释较有力，此说亦见于维护正法的长老部注疏。注疏作者乃为显露业之果报而详细诠释。由此，八支因缘及三藏所列观点皆得印证。
Vibhāvaniyaṃ idāni ekāya cetanāya dvādasavipākāni ettheva dasakamaggopi ahetukaṭṭhakampiti āgatassa moravāpivāsi mahādhammarakkhitattherassāti pāṭho.
现今详细阐述，一心生起十二种果报，其中十种属有为业中非因的八支果报。此为经由维护正法长老部而流传的文献。
Moravāpivāsimahādattattherassāti pana vattabbo. Mahādhamma rakkhitattheravādopi pana ettha ekadesena saṅgahitoyeva. Tasmiṃpi hi asaṅkhārikaṃ kammaṃ asaṅkhārikavipākameva deti. No sasaṅkhārikaṃ . Sasaṅkhārikaṃ kammaṃ sasaṅkhārikavipākameva deti. No asaṅkhārikanti āgatamevāti. [Kāmāvacarakammaṃ]
关于维护正法长老，须说明：此说乃出自长老们为合一而编纂。因无为业必然生无为果，有为业必生有为果，故言无为业不生有为果，有为业不生无为果。此五欲行为等业，亦遵此理。
§154
154. Rūpāvacarakamme parittanti duvidhaṃ parittaṃ apaguṇatā yavā hīnatāyavā. Tattha yaṃ paṇītehi chandādīhi yuttaṃpi abhāvitaṃ hoti paṭiladdhamattaṃ, taṃ apaguṇatāya parittaṃnāma. Yaṃ sandhāya yaṃ apaguṇaṃ hoti, upari jhānassa paccayo bhavituṃ na sakkoti, idaṃ parittaṃnāmāti aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Yaṃ pana subhāvitaṃpi samānaṃ hīnehi chandādīhi yuttaṃ hoti. Taṃ hīnatāya parittaṃnāma. Yaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe chandovā hīno hoti. Vīriyaṃvā, cittaṃvā, vīmaṃsāvā, taṃ hīnaṃnāmāti tattheva vuttaṃ. Majjhimaṃpi duvidhaṃ. Tattha nātipaguṇa tāya majjhimaṃ sandhāya nātisubhāvito majjhimoti visuddhimagge vuttaṃ. Majjhimehi chandādīhi yuttatāya majjhimaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe te dhammā majjhimā honti. Taṃ majjhimanti aṭṭha sāliniyaṃ vuttaṃ. Paṇītaṃpi duvidhaṃ. Tattha atipaguṇatāya paṇītaṃ sandhāya subhāvito vasippatto paṇītoti visuddhimagge vuttaṃ. Paṇītehi pana chandādīhi yuttatāya paṇītaṃ sandhāya yassa āyūhanakkhaṇe te dhammā paṇītā honti. Taṃ paṇītanti aṭṭhasāliniyaṃ vuttaṃ. Tattha yāni apaguṇatādi vasena parittādīni vuttāni, tāni idha nādhippetāni. Yāni pana hīnādīhi chandādīhi yuttatāya parittādīni vuttāni, tāneva idhādhippetāni. Imāneva hi tividhāsu bhūmīsu tividhaṃ brahmupapattibhedaṃ sādhentīti. Itthīnaṃ jhānesu vasīpattānaṃpi chandādīnaṃ apaṇītatāya mahābrahmesu anuppajjanañcettha sādhakaṃ. Tenevaca aṭṭhakathāyaṃ chandādivasena siddhāni hīna majjhima paṇītāni aṭṭhārasapabhedena vibhajitvā imāni aṭṭhārasa kammadvārāni nāma imehi pabhāvitattā imesaṃ vasena aṭṭhārasakhattiyā aṭṭhārasa brāhmaṇā aṭṭhārasa vessā aṭṭhārasa suddā aṭṭhacattā līsa gotta caraṇāni veditabbānīti vuttaṃ. Etena hi devānaṃpi brahmūnaṃpi labbhamānaṃ upapattibhedaṃ upalakkhetīti.
154. 关于色法行为所产生的保护性果报，有二种：一为业由善根等支配，未生时即具备保护力，称为护业；当依赖时若生不起禅定条件，则称为果保护。另一种则是虽然心理基础善根具足，但相较之下稍劣者，被称为次善保护。且依中品经，护业分为过护、正护及极护三种。过护者是超出正常摄护，正护者是适当摄护。次善保护，是指在生命终结时精力不足，心力有限等均受影响。如此分别护业之好坏，并依据此划分护业范围。并说在不同三品禅中，若女性修得护业，而未能得生成，即未能生大梵天等界，此见解亦见于注疏。以此三种护业和十八种业门为基础，将业门与生生不灭之八类因缘等分别说明，划分出十八种婆罗门、十八种婆罗门族群、十八种净土及十八种序列等。由此即为天与梵天获得不同生天的基础。
[161] Vibhāvaniyaṃ pana
[161] 此处讲述说明因缘。
‘‘Paṭiladdhamattaṃ anāsevitaṃ parittanti avisesatova aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tathā nāti subhāvitaṃ amaripuṇṇavasībhāvaṃ majjhimaṃ. Ativiyasubhāvitaṃ pana sabbaso paripuṇṇa vasībhāvaṃ paṇīta’’nti vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ idha nayujjatiyeva.
『达到适足之量、无所损害、周遍无际的；在注疏中称为限制（即定量限制）。同样不过分精妙，非无世间剥夺之中间状态。过于精妙则称为整体圆满、稳固持守的最善者』者，诸说如此。这里一切均依此理导引。
Tañhi upari jhānassa paccayo bhavituṃ samatthāsamatthaṃvā hāna bhāgiyatādi visesaṃ vā sandhāya vuttaṃ. Na pana upapatti bhedajanaka visesanti.
以上所说，是为使禅那得以成为因缘，或非因缘，或减损、分割等特殊情况，故有此说。但并非产生差别的条件说。
[162] Yañca tattha
[162] 其中所说的
‘‘Ācariyena panettha parittaṃpi īsakaṃ laddhāsevanameva adhippetanti dissati. Tathā hānena nāmarūpaparicchede-
『由上师在此处作限制时，也显见必然的得到与奉行。如此，如因减损而断除名色，','144':'于同等奉行中获得时，具大威力；』
Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale;
同修共处，若得大力者在场；
Aladdhā tādisaṃ hetu, mabhiññā na vipaccatīti.
由于不具有那种因缘，故名为不生起。
Samānabhūmikatova āsevana lābhena balava bhāvato mahaggatadhammānaṃ vipākadānaṃ vatvā tadabhāvato abhiññāya avipaccanaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Taṃpi vicāretabbameva.
就是说，正如同一平等基础上的修习，依止利益产生力量者，能够成熟大意根本法门的果报，因其不存在故，称为不生起。这一说法也应当考虑思惟。
Yathā hi ariyamaggacetanā attanā samānabhūmakajavanato aladdhāsevanāpi samānā vipākaṃ na detīti natthi. Tathā ādi kammikavīthiyaṃ ekavāramattabhūtā sabbasamāpatti vīthīsuca sabbapatha mabhūtā mahaggatacetanāpi samānabhūmakadhammato aladdhāsevana tāya dubbalattā vipākaṃ nadetīti natthīti na na sakkā viññātunti. Ettha siyā- tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ.La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti vuttaṃ. Na ca sā cetanā upacitānāma hoti. Samānabhūmaka dhammato aladdhāsevanattāti.Na. Maggacetanāyapi avipākatāpattito. Sāpihi tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ. La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti vuttā. Naca sāpi samānabhūmakadhammato laddhāsevanā hotīti. Ubhayattha pana pathamasamannāhārato paṭṭhāya upacinitvā bhāvetvā āgatattā asamānabhūmika javanehipi laddhāsevana bhāvaṃ paṭicca upacitatā bhāvitatāca vuttāti sakkā vattunti. Tasmā ādi kammikabhūtāpi mahaggatacetanā maraṇā sanne laddhā abbhuṇhā āsannakammabhūtā vipākaṃ nadetīti na vattabbā. Abhiññācetanā ca samānabhūmakehipi nānāvajjanavīthijavanehi suṭṭhutaraṃ laddhāsevanattā tikkhatarabhūtā kathaṃ dubbalānāma siyā. Teneva ayaṃ vādo anuṭīkāyaṃ paṭikkhitto. Vuttañhi tattha keci pana samāna bhūmakato āsevanalābhena balavantāni jhānānīti tāni vipākaṃ denti. Abhiññā pana satipi jhānabhāve tadabhāvato tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe āgantukattāvā dubbalā. Tasmā vipākaṃ na dentīti vadanti. Taṃ akāraṇaṃ. Punappunaṃ parikammavasena abhiññā yapi vasībhāvasambhavatoti. Catutthajjhānasamādhissa pana ānisaṃsabhūtā abhiññācetanā tassa phalasadisā phalaṭṭhāne ṭhitā, tasmā sā vipākaṃ nadetīti icchanti ṭīkākārā. Tassa pana iddhi vikubbanādikiccaṃ vipaccanakiccatopi mahantataraṃ hoti. Sabbathā menaca vikubbanādikiccaṃ sādhentiyā vipaccanathāmepi tena thāmena saha parikkhayaṃ gacchati. Tasmā sā puna vipākaṃ nadetītipi yujjatiyeva. Pañcamajjhānanti abhiññābhāvaṃ apattaṃ parittādibhedena tividhaṃ pañcamajjhānaṃ. Tadevāti pañcamajhānameva. Saññāvirāgaṃ bhāvetvāti citte sati rajjana dussana muyhanāni honti. Tasmiṃ asati diṭṭhadhammanibbānappattonāma hotīti evaṃ citte eva ādīnavaṃ disvā acittakabhavapatthanā sahitaṃ vāyokasiṇevā kesañci matena paricchinnākāsa kasiṇevā saññāvirāgaṃ bhāvetvā. Asaññasattesu uppajjantīti yena yena iriyāpathena idha maranti, teneva tattha uppajjanti. Kammakiriyavādititthiyā evāti adhippāyo. Na hi akammakiriyavādīnaṃ jhānabhāvanā nāma atthīti. Anāgāmino pana suddhāvāsesu uppajjantīti suddhāvāsesu pana anāgāmino eva uppajjanti. Na aññe sakadāgāmiādayoti attho. Etena anāgāmīnaṃ aññasmiṃpi brahmaloke uppatti appaṭisiddhā hoti. Anāgāmīsuca saddhādhiko avihesu uppajjati, vīriyādhiko atappesu. Satādhiko sudassesu. Samādhādhiko sudassīsu. Paññādhiko akaniṭṭhesūti. Yathākkamaṃ bhāvetvā yathākkamaṃ arūpesu uppajjantīti yojanā. Etthaca pathamajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvātiādi sabbaṃ pathamajjhānādīnaṃ yathā sakaṃ vipaccanabhūmi vavatthānavasena vuttaṃ. Samāpattilābhino pana puthujjana sotāpanna sakadāgāmino attanā laddhasamāpattīnaṃ vipaccanabhūmīsu icchitabhūmiyaṃ nibbattanti. Tesu puthujjano nikantiyā sati kāmalokepi nibbattatiyeva. Itare pana jhāne apari hīne sati kāmalokepi nibbattatiyeva. Itare pana jhāne aparihīne sati kāmabhave nikantināma tesaṃ na sambhavatīti parihīnajjhānāeva tattha nibbattanti.
譬如高贵圣道意念，因自身平等基础的生起，即使未得到修习，也不会产生同等的果报，故不存在同样的结果。亦如初发起的业道，只是一时之事，且历经全然清净无杂，路径俱足，乃至如大意根本道理中，因缘平等基础失遇修习，因无力迸发果报，故谓其不生起，此乃不可认知者。热意清净等善业之形成，是因对色之识相正确修受、恰当之果报。此处所云初禅之入定乃是一说。然此意念不能称为恰当意念。平等根本之事基于失遇修习而论。这亦即缘道意念尚未成熟之无果状态。以此推之，出三界善禅修习之智意亦生成熏修，乃初禅一入即住之果，故言无生起。且此意亦非平等根本方所获修习。由此而言，以初禅所摄受基础，经过培育成熟，其果报可成。阿赖耶初萌未熟果报不具之空幻果，故不可称其生起。禅定意念亦在平等基础上，通过各种变化路径的修习，成就十分深厚的修持状态，岂能谓其为微弱乎？因此本论反对此类观点。确有因获得平等基础修持利益而具足诸禅果报者。禅定意念由于失去对象而在各段入门时产生弱势，故说不生起，此无因缘。禅定能带来经年累月修习定力之住持。依此说法，四禅为因成就禅定意境的觉知意念，位居果境，故有人认为具有果报。然而，此禅定意念不若意念变化及其他彼岸现象般广大。禅定意境中之感应障碍或分散等，亦非大弱势，遂不能谓其为微弱故。正如本论所述的，五禅为无觉知之境，出于心境断除感受、憧憬、疑惑等缠扰，名为五禅。由于心无分别作用，体认凡夫境俗，名为观见法灭境。如此断除心中贪痴烦恼，或结合无心物质因素和类似虚空遍照相的特定境相所表现的离欲状态谓为五禅。众生因所行之路不同，即在此处死亡，故因此而生。此为业因论派说法。实非无业论者之禅修。须第二生之外，无行异生者。并非仅释迦牟尼所示。由此第二生之修证并不为他有。依此说，非有余涅槃之阿拉汉者于他梵世得生不被确证。阿拉汉起信更深，精进更强，智慧更卓，正念更胜。根据修持状况各异，依次而起无色界。初禅之修持谨慎保守，即是此处所述，并详述自初禅起乃至之后各禅层依次修成及其对生起之说明。普通人依次修得初禅，欲望往生其境界，欲望未断者如常住欲界异灭。初禅异灭之修，不断欲者，其往生不在厌离禅处，即视为未断者，故谓未断者之初禅异灭不生彼处。
[163] Vibhāvaniyaṃ pana
【第163节】破异谬义面
Tesaṃpi sotāpannasakadāgāmīnaṃ nikantivasena kāmabhavenibbattiṃ icchantena ‘‘tathā kāmabhavepi kāmāvacara kammabalena. Ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattāti hi vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
对那些已得初果及第二果者，以断欲心愿往生所欲之欲界，世尊言：“比库们，因品行纯净及心意如愿绝染故，使欲界之有得以兴盛。”此义不合真理。
Tehi jhāne aparihīne ekantena brahmalokagāminoeva honti. Yato te jhānaanāgāminonāmāti vuccanti. Jhānapari hānica tesaṃ taṃtaṃ palibodha vaseneva hoti. Na pana kāma rāgādivasena. Kasmā, maggasahāyena jhānena suṭṭhu vikkhambhitattā. Vuttañhetaṃ aṅguttare-sahadassanuppādā bhikkhave ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni mahīyanti.La. So vivicceva.La. Pathamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tasmiṃ ce samaye bhikkhave ariyasāvako kālaṅkareyya. Natthi tassa saṃyojanaṃ. Yena saṃyojanena saṃyutto ariyasāvako puna yimaṃ lokaṃ āgaccheyyāti. Etthaca tasmiṃ ce samayetiādinā so laddhajjhānaṃ aparihāpetvā ce kālaṅkaroti. Ekantena brahmalokameva gamissati. Parihāpentassa pana taṃ saṃyojanaṃ pākatimevāti dasseti. Paṭisambhidāmaggaṭṭhakathāyañca jhānalābhīnaṃ pana anāgāmissaca brahmalokeyeva paṭisandhidānato paccayo nahotīti vuttaṃ. Tattha jhānalābhīnanti mahaggatajjhānalābhīnaṃ sotāpanna sakadāgāmīnaṃ. Paccayo nahotīti tesaṃ vipassanānikanti taṇhā kāmasugatipaṭisandhiyā na hotīti attho.
在此种无厌初禅中，只有志向往生梵天者，谓之禅修断嗔。此断嗔仅是开示他人津津乐道之要义，非由欲之魔障所成。为何？因导因禅定助缘力之故。世尊于《增支部》解说阿拉汉三结脱。即“分离”，首示初禅入定。此时若圣弟子犯戒，随即得结。若因结缠缚，则必更生于此世。若断除结缠，则结已成善业结所致。解脱道论中亦说受禅果为已得果者往生他界之因，由是“禅果得者”为已熟禅定及初果、第二果者。此理含义为：由内观见破烦恼，渴爱、欲乐所系之因缘丧失，故无烦恼复燃之因缘。
Tasmā tesaṃ dvinnaṃ sekhānaṃ kuppadhammānaṃpi sataṃ jhāne vijjamāne kāmabhave nikanti nāma natthīti veditabbaṃ. Anāgāmissa pana niddāyantasseva satthena gīvaṃ chinditvā mārīyamānassapi jhānaṃ alabhitvā cavanaṃnāma natthi. So hi samādhismiṃ paripūrakārīti vutto. Itthiyo pana aṭṭhasamāpattiyo labhitvā anantare bhave akaniṭṭhe nibbattamānāpi adhipatibhūtesu mahābrahmesu na nibbattanti. Hīnajjhāsayattā purohita pārisajjesueva nibbattanti. Tathāhi aṭṭhakathāsu yaṃ itthī brahmattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti suttapadassa atthavacane brahmattanti mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānanti vuttaṃ. Brahmapārisajjānanti cettha brahmapurohitānaṃpi saṅgahaṇaṃ veditabbaṃ. Te hi brahmānaṃ parisabhūtā hontīti. Vuttañhetaṃ saṃyuttake –
因此，对于这两种修行者中性格粗暴的人，即便已达到禅定，无欲界的解脱境界完全不存在，这是应当知道的。对不还果者来说，就算像沉睡一般，虽然被佛陀劝导，断除了舌根，割断了恶语，仍未获得禅定，也没有离开轮回。因为这被说是禅定中的圆满作用。女性虽得到八种禅定境界，随后在无上界中仍转生为尊贵的诸梵天，但却未得涅槃。她们因心量狭小如前任导师和陪侍弟子那样而得涅槃。正如论注中所说，若说女性能证得梵天境界，则此处佛经原文所言之梵天境界是指广大梵天为主导的境界。这里修禅成就后，时间一过获得与梵天弟子结伴的称谓，但未被称为伟大的梵天。所谓梵天弟子，是指此处梵天师团的集合。这些梵天是以集体存在。正如相应部的经文所说：
Athakho bhikkhave sikhībhagavā abhituṃ bhikkhuṃ āmantesi. Paṭibhātu taṃ brāhmaṇa brahmunoca brahmaparisāyaca brahmapārisajjānañca dhammikathāti.
「比库们，世尊曾经吩咐比库请来一个师父。那婆罗门立即初步前来，称为‘梵天说法者’，即‘梵天师团’及‘梵天弟子’。」
Parisabhāveca sati parisāsu jātāpināma hontīti. Tattha brahmunoti mahābrahmuno. Brahmaparisāyāti brahmapurohita gaṇassāti attho. Nanu brahmapārisajjānanti vuttattā na mahābrahmānanti ettheva tesaṃ saṅgahaṇaṃ yuttanti ce. Na. Yaṃ itthī sakkattaṃ kareyya, mārattaṃ kareyya, brahmattaṃ kareyya, netaṃṭhānaṃ vijjatīti evaṃ adhipati bhūtehi sakkādīhi saha vuttattā idha adhipatipaṭikkhipanasseva sambhavato. Teneva hi nettiyaṃ-itthī mahābrahmā siyāti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti vuttaṃ. Ettāvatā vehapphalādīsu uparibrahmalokesupi purohitapārisajjabrahmānaṃ atthitā siddhā hoti. Teneva saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānaṃpi pārisajjabrahmāno nāma hontīti vuttaṃ.
所谓师团，是指随众产生的师长。婆罗门则指伟大的婆罗门。梵天师团意指梵天导师聚集体。难道由于称为梵天弟子就意指伟大的梵天吗？这里称他们为师团，是说这些大梵天等以君临者身份出现。若论所说，某些众生如由萨咖等主宰，因主宰的配合称为伟大的梵天，在此界并无真正固定之处。因此说：「这里女性为伟大的梵天，无固定之处。」在此境界之上，还有诸神圣境界亦由导师与梵天弟子们居住得成。从相应部论中我们还知，长老们如仓库守护一般称这些梵天导师为梵天弟子，足见并非伟大的梵天。
Vibhāvaniyaṃ pana
现在来辨析：
‘‘Itthiyopi pana ariyāvā anariyāvā aṭṭhasamāpattilā bhiniyo brahmapārisajjesuyeva nibbattantīti aṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti vuttaṃ.
「论注中说：『即便是女性中，圣者与非圣者在八种禅定后也得涅槃，如同梵天弟子一般。』这是论注中的说法。」
Tattha brahmapārisajjesuyevāti akaniṭṭhe nibbattamānāpi brahmānaṃ paricārika brahmesueva nibbattanti. Na mahābrahmesūti attho daṭṭhabbo.
这里所谓梵天弟子者，即使生于无上界，也是作为诸梵天的侍者而得涅槃。其意不指伟大的诸梵天群体，以上内容应予理解。
Maṇimañjūsāyaṃ pana
宝石光明的事，
Brahmapārisajjesuyeva nibbattanti, na brahmapurohitādīsūti vuttaṃ. Taṃ na gahetabbaṃ.
如同梵天净土一般生起，并非说是梵天导师等所说，那是不应接受的。
Yañca tattha
至于在此处，
Sāmāvatiyādīnaṃ pathamaṃ brahmapārisajjesu nibbattanaṃ vuttaṃ. Taṃpi aṭṭhakathāya na sameti.
已说过如沙摩维提等的第一种梵天净土的生起，这一段注疏中也不同意接受。
Yasmā pana tā imasmiṃ attabhāve ariyaphalāni sacchākaṃsu. Tasmā tattha anāgāminiyo suddhāvāsesu uppannā. Itarā kāci tāvatiṃsesu kāci paranimmitavasavattīsu uppannā icceva udānaṭṭhakathāyaṃ vuttanti. Apicettha vehapphale akaniṭṭhe catutthāruppeti tīsu bhavaggesu nibbattā ariyā aññattha nuppajjanti. Sesabrahmalokesu nibbattā heṭṭhābhūmīsu nuppajjantīti. [Kammacatukkaṃ].
因为在此自性中，圣者们的果位真实现现。因此于彼处，无来者们出生于净光中，其他在他界天以及他所统治的异界中出生，这些皆如《欢喜赞》注疏中所说。即使有时不具足果德的最低第四果（阿拉汉果）的圣者生起于三界诸佛中，亦不另外生起。梵天世界其余净土及下界处所也无此生起。这里说的是业之四分法。
§155
155. Āyukkhayena maraṇaṃ kammakkhayena maraṇantiādinā yojetabbaṃ. Tattha aparikkhīṇeyeva kammānubhāve tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye yathāniyamitassa āyuparimāṇassa parikkhayena paripuṇṇena maraṇaṃ āyukkhaya maraṇaṃnāma. Tasmiṃ tasmiṃ bhave dubbalena kammena nibbattassa sattassa aparikkhīṇeyeva āyuparimāṇe kevalaṃ kammasattiparikkhayena antarāva maraṇaṃ kammakkhaya maraṇaṃnāma. Tadubhayassa samaṃ parikkhayena maraṇaṃ ubhayakkhaya maraṇaṃnāma. Dharamānepi tadubhaye purimabhavesuvā imasmiṃvābhave katena upaghātakakammena ajjhattabahiddhābhūte nānārogābādha pathavīpavesa asanipātādike jīvitantarāye samuṭṭhāpetvā dussimārakalāburājādīnaṃviya antarāva uparodhita khandhasantānassa sattassa maraṇaṃ upacchedaka maraṇaṃnāma. Nanu cettha marantānaṃ nāma sabbesaṃpi taṃtaṃbhavaṃ janentaṃ kammaṃ khiyyatiyeva. Athakasmā itarepi vuttāti. Vuccate, sarasavaseneva hi kammasāmatthiyassa khayo idha kammakkhayoti adhippeto. Ye pana dasavassa vīsativassa yāva asaṅkhyeyya vassādi vasena nānāāyukappavidhāyakā tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye sabbajana sādhāraṇā sattānaṃ ajjhattabahiddhasambhūtā utuāhārānāma honti. Te tassa tassa āyukappassa ṭhitikarā vuddhikarā hānikarācāti tividhā honti. Tattha akusalamūlesu vaḍḍhamānesu hānikarā vaḍḍhanti. Kusalamūlesu vaḍḍhamānesu buddhikarā vaḍḍhanti. Ubhayamūlesu samaṃ ṭhitesu ṭhitikarā samaṃ pavattanti. Tesaṃ vasena sattānaṃ āyukappo katthaci sadā ṭhitibhāgo hoti. Katthaci kadāci hānibhāgo kadāci vuddhibhāgo hoti. Tayopi cete ṭhitikarādayo taṃtaṃsattanikāyaṃ ajjhottharamānā āyuṃ paricchindantā pavattantīti asaṅkhyeyyāyuka saṃvattanikaṃ cakkavattisampatti saṃvattanikañca kammaṃ dasavassike kāle vipaccamānaṃ tadanurūpaṃeva bhogañca issariyañca datvā dasavasena khiyyati. Taṃ taṃ sattanikāya pariyāpannā sattā santānabhūtā rūpadhammā sabbaññu buddhānaṃ khandhasantāna bhūtāpi taggatikā tadanūvattikā eva hutvā pariṇamanti aññatra iddhimaya vijjāmaya rasāyanavidhi jīvita saṅkhāra vidūhīti. Vuttañhetaṃ mahāpadānasuttaṭṭhakathāyaṃ –
155. 「寿尽而死，业尽而死」等语，是须加以连系的。所谓在此，指无量业力现行生起者，乃在各众生群中，依其业所定寿命满时，寿命尽而死，即名寿尽死。于各处所，因恶业轻微而死者，亦称为业尽死。两者同时尽灭，则谓双尽死。生存中因先世及今生所造杀害、伤害等内外恶业，产生诸病疾、坠落地狱等恶趣，造成生命早终，此即间隔死、中断死。难道说诸死亡均是此等业所致乎？并非如此，因此又说他处。所谓「业尽」是指业之埋灭，犹如流水枯竭在此即称为业尽。十年、二十年甚至数百万年中，众生于各处生起，皆因业力引导，时长各有不同，存在且具足。寿命中，增长、减少、恒定三种情况皆有。恶业根本增长时带来损害，善业增长时带来安乐，二者均衡时保持稳定。众生寿命变动，有时恒定，有时增减。复有如无量寿命众生于此界不断出生，业力推动，乃因无数寿命生死循环，具有世间财富，享受相应福报。此等众生因俱为三界法，乃诸佛皆知的色法蕴诸法集，因缘相随转变，非神通、非神秘、非炼丹等生命制造之法。经中如《大本生经注疏》有此明说——
Sabbepi sabbaññubuddhā asaṅkhyeyyāyukā. Kasmā te asaṅkhyeyyaṃ na aṭṭhaṃsūti. Utubhojanavipattiyā. Utubhojanavasena hi āyu hāyatipi vaḍḍhatipīti.
一切具有全面智慧者，寿命皆极其广大无数。缘何说他们寿命无量？由于食物之故。以食物滋养，寿命亦因此而增长。
Tasmā padhānanissayabhūtesu dvisamuṭṭhānika rūpadhammesu taṃ taṃ āyukappavasena pariṇamantesu jiyyamānesu yāvamahantaṃpi kammaṃ attano vipākādhiṭṭhānassa abhāvā khiyyatiyeva. Socassa khayo na sarasena hoti. Athakho āyusaṅkhāravipattiyā eva hotīti idha āyukkhayo visuṃ gahitoti. Esanayo upacchedakamaraṇepi netabbo. Tattha upacchedakamaraṇanti akālamaraṇaṃ vuccati. Tañhipavattamānaṃ upacchedakakammunāvā pavattati. Aññehivā aneka sahassehi kāraṇehi. Tāni pana pāḷiyaṃ mūlabhedato saṃkhipitvā aṭṭhadhā vuttāni. Katamāni pana tānīti. Atthi vātasamuṭṭhānā ābādhā. Atthi vittasamuṭṭhānā. Atthi semha samuṭṭhānā. Atthi sannipātikā. Atthi utusamuṭṭhānā. Atthi visamaparihārajā. Atthi opakkamikā. Atthi kammavipākajā ābādhāti. Tattha kammavipākajā keci upapīḷakakammajākeci upacchedakakammajā. Yasmā pana vāto kuppamāno sītuṇhādīhi dasahi kāraṇehi kuppati. Tesuca ekameva kamma vipākajaṃ hoti. Sesāni pana akammavipākajānīti milinda pañhe vuttaṃ. Yasmāca kammavipākajāpi ābādhā uppajjamānā vāta kuppanādīhi vinā na uppajjanti. Tasmā keci vātasamuṭṭhānādayopi kammavipākajā hontiyevāti daṭṭhabbā.
因此，基于基础存在、依止地起的各种两次种种变化的色法，依其寿命渐转变而生，且因自身业之果报持续消失，衰退不止。忧伤的消灭非凭技法得来，寿命的消逝仅因寿命造作之缘故而生，此处所谓寿命消灭即因寿命造作之逆境而现。此处断杀并非指时机未至的死亡，所谓断杀者乃为及时之死。该及时死亡之断杀因缘发生；其他尚有许多千百种因缘。本处刹那结合的因缘，依据巴利本论简约归纳为八类，即有风所引起的病苦；有财富所生的病苦；有毒蛇所生的病苦；有多种杂合病苦；有季节变化所生；有难以治愈的；有外来侵袭的；有因业果而生的病苦。其业果病苦者，或为身受折磨之业，或为断杀之业。因风狂躁、寒冷等十因而激怒风，风亦来自同一业果，但其余非业果之病苦则无风激怒，故应理解，部分风所起之病苦亦属业果。
Tattha sannipātikāti vātādīnaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃvā sannipatitānaṃ vasena pavattā. Ye pana loke sattānaṃ payogamuttā sayaṃ jātā nānābhayupaddavā. Te utusamuṭṭhānesu saṅgahitāti daṭṭhabbā. Visamaparihārajāti anisammakārīnaṃ anekavidhe visame vipattimukhe attānaṃ payojantānaṃ tato tatovā tattha tattha vā patana pakkhalanādivasena pavattā. Opakkamikāti attanāvā parehi rājacoraverīhivā amanussavāḷayakkhadevatāhivā vāḷamigādīhivā katānaṃ payogānaṃ vasena pavattā. Kuppitā hi devatā sakalaṃ rajjaṃvā raṭṭhaṃvā dīpakaṃvā ekappahārena asesaṃ katvā vināsenti daṇḍakaraṭṭha majjharaṭṭha kaliṅgaraṭṭha mātaṅgaraṭṭhesu viya. Anekasahassevā vāḷayakkhe vissajjanti vesāliyaṃ viya. Rakkhasevā vissajjanti suvaṇṇabhūmiyaṃviya. Vuttañhetaṃ aṅguttare yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti. Tena bahumanussā kālaṃ karontīti. Aṭṭhakathāyaṃpi yakkhāti yakkhādhipatino. Vāḷe amanusse ossajjantīti caṇḍe yakkhe manussapathe vissajjanti. Te laddhokāsā mahājanaṃ jīvitakkhayaṃ pāpentīti vuttaṃ. Tattha vissajjantīti visamācāra bahule manusse disvā bhinnasaddhā yakkhasenāpatino manussānaṃ atthāya pubbeviya ārakkhaṃna gaṇhantīti attho. Janapadanagaranigamagāmesuceva tasmiṃ tasmiṃ puggaleca vattabbameva natthi. Aṅguttare vuttā satthadubbhikkharoga kappāpi idha vattabbāti. Kammavipākajāti upapīḷakopaghātakānaṃ kammānaṃ vipaccanavasena pavattā ābādhāti attho. Evaṃ akālamaraṇaṃ upacchedakammunāvā aññehivā anekasahassehi kāraṇehi hotīti. Yehi keci loke dissanti. Pāṇaharā jīvitavināsakā nānārogāvā nānābādhāvā nānābhayā nivā nānā daṇḍāvā nānā upaddavu pasaggāvā. Sabbe te sakakamma samuṭṭhitāeva attano sādhāraṇāti natthi. Parakammasamuṭṭhitāpi attano sādhāraṇāeva. Sakakammasamuṭṭhitāpi paresaṃ sādhāraṇāeva. Kammena vinā yato kutoci samuṭṭhitāpi attano vā paresaṃvā sādhāraṇāeva. Sabbasādhāraṇakammasamuṭṭhitesu vattabbameva natthi. Yathāha-visuddhimagge.
所谓杂合，即风等两三种因缘结合而成。世间众生，生来即受各类危险阻碍。在季节变化时节病势尤为集中。所谓难以治愈者，即因不善行为种种毒乱病苦频繁生起，伴随种种跌倒及卧病等症。所谓外来侵袭者，即自身与他人所造诸如王盗贼、人间恶鬼、非人、恶魔、蛇虫等阻碍之缘所致。神祇因忿恨能一次毁灭全国城邦，如同森林大火焚烧种种国土一般。据记载，许多恶鬼、非人就如恶魔放逐般，逐渐远离人间。南传注疏记载非人主宰恶鬼，恶鬼放逐在人类道路上，他们夺取人民口粮，导致大规模死人亡。所谓远离者，因人中多于邪行恶事，信心分裂，恶鬼将不善行为者逐出，保护原有人群。诸地方、城镇、乡村各有其居民，由此各有众生活动。诸长老记载中亦有记载饥馑、疾病流行频仍发生，皆应如此观。业果诱发者，如加害、致死、种种疾病及灾祸、恐怖、危险、刑罚等种种困扰，均由业果所致。由此当知及时死亡之断杀因缘，不仅有这等，更有千百种不同因缘显现。各种世间现象，如夺命害命者、种种疾病困厄、种种灾难危险、各种刑罚迫害等，无不由其自身业造就。自身业生者即为其自然相续之常态，非自身业亦即他人业所生。所有现象均属常态，非业果者亦如此。犹如《清净道论》所说。
Yathā catumahāpathe thapite lakkhamhi sabbadisāhi āgatā sarasattitomarapāsāṇādayo nipatanti. Evaṃ kāyepi sabbupaddavā nipatantīti.
譬如树干枯枯，枝叶四方纷乱地倒落岩石之上。诸法如人体所有种种病困，皆陷倒如是。
Yesuca rajjaraṭṭhādīsu te uppajjanti. Tattha yejanā upāya kusalāvā na honti. Naca paṭikārakusalā. Nāpi parihāra kusalā. Kammañca yesaṃ dubbalaṃ hoti. Uppanno anattho bala vā. Tejanā vināpi upacchedakakammunā tato na muccanti. Maraṇaṃ vā maraṇamattaṃvā dukkhaṃ pāpuṇantiyeva. Kalyāṇabhūtaṃpi hi kammaṃ attano balavataraṃ yatokutoci samuṭṭhitaṃ rogaṃvā ābādhaṃ vā bhayaṃvā daṇḍaṃvā upaddavupasaggaṃvā paṭibāhituṃ nasakkoti. Rogādayoeva taṃkhepentā pavattanti. Yathā hi udakaṃ attano balavataraṃ aggiṃ paṭibāhituṃ na sakkoti. Aggieva taṃ khepento pavattatīti evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Imesañca sattānaṃ pakatiyāpi kammassa dubbalabhāvo mahāniddese jarā suttaniddesena visuddhi maggeca maraṇassati niddese āyu dubbalatoti padassa niddese na dīpetabbo. Yathāha –
风狂暴等因缘生起之日，若生者所修善行不具足，亦无解治方法，无报复善法。业力薄弱，刚强不足。若无这些因缘，及时断杀业则不生起。死或仅为死亡本身即带苦恼。即便是善业修习，因其力胜过诸风衰疾、恶病、厄难及惧怖，亦能拒挡之。这些病苦如水人无法扑灭烈火，火势得以扩散燃烧。由此得知，生命之衰弱乃诸风力减弱之显现，且寿命不长。如有言——
Āyunāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ. Tathā hi sattānaṃ jīvitaṃ assāsapassāsupanibandhañceva iriyāpathupanibandhañca sītuṇhu panibandhañca mahābhūtupanibandhañca āhārupanibandhañcātiādi.
寿命短小脆弱。生灵的生命，由于气息调摄、行路能力、冷热适应、五大根本的摄持和饮食维持等原因，皆受制约。
Tathā kāyabahusādhāraṇato animittatoti imesaṃ padānaṃ niddesenapi pākaṭoyeva. Kammanibbattassa hi āyuno tiṇagge ussāvabindusseva paridubbalabhāve pāḷiyaṃ aṭṭhakathā yañca vutte kammasāpi tatheva paridubbalatā siddhā hotīti. Evañcetaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Itarathā sabbaṃ pubbekatahetudiṭṭhināma siyā. Yathāha –
「如『身体多具一般为无记』者，此语虽为比喻，显然亦为指示。在业所成便是生命，犹如禾稻芽般于弱小之时周延枯萎，如此巴利注疏所言业亦有其微弱性质，此理亦成立。故应当如此摄持。若他解则皆出于前世因见。犹如所说－
Idhekacco samaṇovā brāhmaṇovā evaṃvādī hoti evaṃ diṭṭhī. Yaṃ kiñcāyaṃpurisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃvā dukkhaṃvā adukkhamasukhaṃvā. Sabbaṃ taṃ pubbekatahetūti.
有一比库或婆罗门持此见解，如此认为：凡夫感知自身诸苦乐，无论苦乐或非苦乐，悉皆因于前世因故。
Ayañca attho milindapañhe tīsu ṭhānesu vitthārato āgato. Yathāvuttehi pana anekasahassehi kāraṇehi pavattamaraṇaṃpi akālamaraṇatāsāmaññena idha upacchedakamaraṇe saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.
此义于《弥兰答问》中，对于三处处所所述已极详尽。然依诸多因缘，生死乃至非时死，或常死皆于此处弃止性死集中而显现，所当见也。
Vibhāvaniyaṃ
应加以阐明者
‘‘Idaṃ pana nerayikānaṃ uttarakuruvāsinaṃ kesañci devānañca nahotīti’’ vuttaṃ.
「此谓地狱北方居民诸天皆无别者」经中如是说。
Yathā pana mahāṭīkāyaṃ kesañci petānaṃ ito ñātake hi dinnaṃ puññapatti anumoditvā taṅkhaṇeyeva cavitvā sugatiyaṃ nibbattānaṃ kusalabhūtaṃ upacchedakaṃ vuttaṃ. Tathā kesañci nerayi kānaṃpi yamarañño samanuyuñjanakālādīsu attanā katapuññaṃ anussaritvā taṅkhaṇeyeva cavitvā sugatiyaṃ nibbattānaṃ upacche dakamaraṇaṃnāma na na sakkā vattuṃ. Kesañci tāvatiṃsādīnaṃ devānañca taṃ upacchedakamaraṇaṃ hotiyeva. Tathā hi subrahmadeva putta saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakakammādi vasenaekappahāreneva kālaṅkatvā avīcimhi nibbattāti vuttaṃ. Tattha rukkhanti tāvatiṃse pāricchattakarukkhaṃ. Abhiruḷhāti āruḷhā pañca satadevaccharāyo. Manopadosika khiṭṭāpadosika devānaṃ maraṇaṃ mahābodhisattānaṃ dighāyuke devalokevā brahmalokevā nibbattānaṃ adhimutti kālaṅkiriyā channattheragodhikattherādīnaṃviya sayameva satthaṃ āharitvā parinibbāyantānaṃ maraṇañca ettheva saṅgayhatīti daṭṭhabbaṃ. Tathācāti tehi pakārehica. Marantānaṃ channaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ paccupaṭṭhātīti sambandho. Maraṇakāleti maraṇāsannakāle. Yathārahanti sugatiduggatigāmīnaṃ arahānurūpaṃ. Yepana khīṇāsavā katthaci nuppajjanti. Tesu sukkhavipassakānaṃ pakatiyā yatho paṭṭhitaṃ nāmarūpa meva antima javanānaṃ ārammaṇaṃhoti. Samāpattilābhīnaṃ pana jhānasamanantare parinibbāyantānaṃ kasiṇanimittādikaṃ. Paccavekkhanasamanantare parinibbāyantānaṃ jhānaṅgāni abhiññāsamanantare parinibbāyantānaṃ attano karajarūpaṃ. Jīvita samasīsīnaṃ pana aggamaggassa paccavekkhanasamanantare parinibbāyantānaṃ maggaṅgādini antimajavanānaṃ ārammaṇaṃ hotīti. Parinibbānacuticittassa pana sabbesaṃpi ādito attano attano paṭisandhiyāyathāgahitaṃ kammādīsu aññatarameva ārammaṇaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Yepana anejosanti mārabbhayaṃ kālamakarīmunīti imaṃ suttapadaṃ disvā nibbānameva bhagavato parinibbānacutiyā ārammaṇanti vadanti. Te tena sayameva abhidhamme ārammaṇattikesu attano akovidataṃ dassenti. Yathāha –
如大注疏云：「彼谓饿鬼中某家族因获赐福，受允诺后虽曾速离，得生善趣而得断，谓此为断死。然谓地狱某处及阎王集结之处等，念自所作善，皆于速离后，断不可论生善趣之断死也。彼等诸天如忉利天等，若受此断死亦然。犹如梵天子记载中，树长势，上升断业等业种，仅一刹那废绝，即生生死涂中。此中树者为忉利天遮盖树。上升者为五百天神。思惟心与壳破心为诸天生死，大觉菩萨长寿天及梵天界中生者，所尚之时悉如长老穷寂们等作佛所引导而临涅槃者，生死亦于此处聚合而见。于是说「终止者」者，此等境界中之某进门也。所谓死亡即临灭之时。正如护生恶趣往来阿拉汉相，彼等漏尽者有时复生。其间解脱者断灭名为最后生，正如所示名色为最终依止。得道者禅定时舍利耶等业缘断，观慧者禅定时，智慧通达时，身形皆断。寿命终止但断道路依止，故临涅槃漏灭俱止。死无始处缘亦因自身命终而返生者，不尽示现其依止。乃见此经句，涅槃终际者，即谓世尊般涅槃终际依止。又现时于阿毗达摩依止各乘介绍中，示其不通达境也。犹言－
Katame dhammā parittārammaṇā, sabbo kāmāvacaravipāko kriyamanodhātu kriyāhetuka manoviññāṇa dhātu somanassasahagatā. Ime dhammā parittārammaṇāti.
何为具护依持功德者？即诸欲所生之报果中、心识为根、行为为因，俱随喜乐而起之法。此即所谓具护依持者。
Yasmā pana parinibbānaṃnāma santi atthāyeva hoti. Ajjhāsayo cassa ekantena santininnoyeva hoti. Tasmā anejosanti mārabbhāti suttapadaṃ vuttaṃ. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ santimārabbhāti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāyāti vuttaṃ. Na pana vuttaṃ ārabbha ālambitvā ārammaṇaṃ katvāti. Theragāthaṭṭhakathāyaṃ pana santimārabbhāti santiṃ anupādisesaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvāti vuttaṃ. Taṃ mahāparinibbānapāḷiyā tadaṭṭhakathāyaca nasameti. Tāsu hi bhagavato parinibbānaṃ jhānaṅga paccavekkhanasamanantaranti vuttaṃ. Etthaca purimāni dve samanantarāni parinibbānasuttaṭṭhakathāsu vuttāni. Abhiññāsamanantaraṃ udānaṭṭhakathādisu āgataṃ. Yathāha-vuṭṭhahitvā parinibbāyīti iddhicittato vuṭṭhahitvā bhavaṅgacittena parinibbāyīti. Aggamaggassa paccavekkhanasamanantaraṃ puggalapaññattiṭṭhakathādīsu āgataṃ. Yathāha-ekūnavīsati me paccavekkhanaññāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyatīti. Saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ pana arahattamaggānantaraṃ phalaṃ. Phalānantaraṃ bhavaṅgato vuṭṭhāya paccavekkhanaṃ. Taṃ pana paripuṇṇaṃvā hoti aparipuṇṇaṃvā. Tikhiṇena asinā sīse chijjamānepi ekaṃvā dvevā paccavekkhanāni uppajjantiyevāti vuttaṃ.
至于般涅槃，专为安稳利益之故存在。其本质乃纯一寂静无为净灭。因此经文中言“由此起始寂静”。正如本注疏云：“由此始为无忧无染之涅槃，以缘而说，不谓由缘生聚持为始。”长老集注中亦言：“由此始谓安住寂静即无染涅槃为缘起。”此非言由缘起而作始作缘。长老诗集注亦说：“始于安住寂静即无染涅槃为缘起。”此义不异大般涅槃巴利注疏所说。注疏云，世尊般涅槃后即成禅定观察，其后果即止息经义注疏中亦有说法。复有经注言，即成就神通，意识起时涅槃，继而心行识灭。大别解注中亦云，依照观察智慧成就破心行识而涅槃。增支部注中，阿拉汉道果后，果受之后，心行识起、观察之法。此观察或完全，或不完全。即使斧砍头部，亦可能出现一二此类观察。
[164] Vibhāvaniyaṃ pana
[164] 然而，应加以阐明者……
Evaṃ vavatthānaṃ akatvā yaṃ vuttaṃ. ‘‘Katthaci pana anuppajjamānassa khīṇāsavassa yathopaṭṭhitaṃ nāmarūpadhammādikameva cutipariyosānānaṃ gocarabhāvaṃ gacchati. Na kamma kammani mittādayoti.’’ Taṃ na sundaraṃ.
若不确定解释，谓云：“某无生者，即已断尽使名色及诸法终已，感彼境界，不有作作，非业非友等。”此说不足取。
Na hi tassa cuticittaṃ kammakammanimittādayo ārammaṇaṃ nakaroti. Naca cutiyā gahitāni kammādīnināma sabbasattānaṃpi bhavantarassa atthāya bhavantīti. Abhimukhībhūtanti kammantarassa okāsaṃ adatvā attano okāsaṃ katvā paccupaṭṭhitaṃ. Kammaṃvā paccupaṭṭhātīti sambandho. Upaladdhapubbanti tassa kammassa ārammaṇa bhūtāni deyyadhamma vatthādīni parapāṇādīnica sandhāya vuttaṃ. Upakaraṇabhūtanti kammasiddhiyā upakaraṇabhūtāni parivārabhūtānica paṭiggāhakādīni āvudhabhaṇḍādinica sandhāya vuttaṃ. Yasmāca lakkhaṇa saṃyutte gavādīni vadhitvā rāsikatāni aṭṭhipuñjādīni kammanimittāni hutvā upaṭṭhahantīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tasmā kammasambandhāni yāni kānici vatthūni vā ārammaṇānivā idha upakaraṇe saṅgahi tānīti daṭṭhabbāni. Upalabhitabbanti duggatinimittaṃ sandhāya vuttaṃ. Upabhogabhūtanti sugatinimittaṃ. Ubhayaṃpi vā yaṃ kāyapaṭibaddhaṃ hutvā labhitabbaṃ hoti. Taṃ upalabhitabbaṃnāma. Apaṭibaddhaṃ hutvā kevalaṃ sukhadukkhānubhavanatthāya labhitabbaṃ upabhoga bhūtaṃnāma. Etthaca aggijāla lohakumbhi nirayapāla nirayasunakhādīni nirayanimittaṃ. Taṃ pana kesañci janānaṃ attano vasanaṭṭhāneviya upaṭṭhāti. Kesañci tato tato āgantvā attānaṃ saṃparivārentaṃ viya upaṭṭhāti. Yathāha-tassa gilānaseyyāya nippannassa nirayo upaṭṭhāti. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmāviya saṃparivāresunti. Tathā deva nimittepi. Yathāha-nandavana cittalatāvana missakavana phārusakavana vimānāniceva devanāṭakānica parivāretvā ṭhitāniviya ahesunti. Kesañci pana sayaṃ tattha tattha patvā diṭṭhaṃviya upaṭṭhāti. Kambalayānasadiso mātukucchivaṇṇo manussanimittaṃ. Pabbatapāda vanasaṇḍa narakapapātādīni tiracchānagatānaṃ nimittānīti. Kammabalenāti idāni paṭisandhiṃ janetuṃ paccupaṭṭhitassa kammassa ānubhāvena. Idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Pakatiyā pana āciṇṇa bhūtaṃvā taṅkhaṇakataṃvā parena sarāpitaṃvā sayameva anussaritaṃvā pakatiyāva kukkuccaṃvā somanassaṃvā janetvā ṭhitaṃvā kammaṃvā tassanimittaṃvā aññenapi kāraṇabalena paccupaṭṭhātiye vāti daṭṭhabbaṃ. Tameva tatopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbhāti idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Tato hi kesañci pathamaṃ kammabalenavā kāraṇantarenavā pāpapakkhiyesu upaṭṭhahantesu puna duṭṭha gāmaṇi rañño viya pubbakataṃ balavantaṃ puññaṃ anussarantānaṃvā soṇatthera vitu viya taṅkhaṇeyeva pasādajanakaṃ puññaṃ karontānaṃvā pacchā kalyāṇapakkhiyāni upaṭṭhahanti. Tathā kesañci pathamaṃ kalyāṇa pakkhiyesu upaṭṭhahantesu dhammāsokarañño viya pacchā kenaci kāraṇena domanassaṃ uppādetvā pāpakammassa okāsaṃ karontānaṃ pāpapakkhiyāni upaṭṭhahantīti. Vipaccamānaka kammānurūpanti yassa vipaccamānakaṃ kammaṃ kusalaṃ hoti. Tassa parisuddhaṃ kusalacittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattati. Yassa taṃ akusalaṃ hoti. Tassa upakiliṭṭhaṃ akusala cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattatīti attho. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃpi sugatigāmīnaṃ kusaluppatti hetubhūtaṃ paṇītaṃ ārammaṇaṃ āpātamāgacchatītica duggatigāmīnaṃ akusaluppatti hetubhūtaṃ hīnārammaṇaṃ āpāta māgacchatī tica vuttaṃ. Mūlaṭīkāyaṃ mahāṭīkāyañca āsanne akusalaṃ duggatiyaṃ kusalañca sugatiyaṃ paṭisandhiyā upanissayo hotīti vuttaṃ. Ettha siyā, yadā devaccharādīni sagganimittāni upaṭṭhahanti. Tadā tāni taṇhāya assādentasseva sato cavantassa kathanti. Vuccate. Upakiliṭṭhaṃyeva tassa cittaṃ. Tasmā duggatieva tassa pāṭikaṅkhitabbāti vadanti. Yasmā pana paṭisambhidā magge tādisiyā taṇhāya kusalakammassa sahakāri kāraṇa bhāvo vutto. Yathāha-nikantikkhaṇe dve hetū akusalāti. Tasmā sugatibhavanibbattanepi ayaṃ taṇhā ekantena kusala kammassa niyāmakasahakāripaccayabhūtāti katvā tassa tānivā devaccharādīni kusalakamma kammanimittānivā assādentasseva sato cavantassa sātaṇhā tadupatthambhikāeva bhavituṃ arahati. Na taṃ paṭibāhikāti sakkā viññātuṃ. Yañca nimittassādagadhitaṃvā bhikkhave viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati, anubyañjanassādagadhitaṃ vā. Tasmiṃ ce bhikkhave samaye kālaṅkareyya, ṭhānametaṃ vijjati. Yaṃ dvinnaṃgatīnaṃ aññataragatiṃ gaccheyya, nirayaṃvā tiracchāna yoniṃvātiādittapariyāye vuttaṃ. Taṃpi attano paresaṃ vā hatthapādādīsu gadhitaṃ taṇhaṃ sandhāya vuttaṃ. Nakammādīsūti sakkā vattunti. Upalabhitabba bhavānurūpanti upalabhitabbo bhavo yadi sugatibhavo hoti, taṃ assādanākārena. Yadi duggatibhavo hoti, taṃ anassādanākārenāti evaṃ upalabhi tabbassa bhavassa anurūpaṃ. Tatthoṇataṃvāti tasmiṃ yatho paṭṭhite ārammaṇe oṇamantaṃeva. Tathā hi bālapaṇḍitasutte tānissa tasmiṃ samaye olambanti ajjholambanti abhippalambantīti vuttaṃ. Tattha tānissāti assa puggalassa tāni puññāpuñña kammāni. Kammasīsena vuttāni kammanimitta gatinimittānica. Olambantīti tassa cittasantānaṃ attanieva oṇamantaṃ ajjhoṇamantaṃ abhimukhībhūtaṃ katvā lambanti palambanti. Bandhitvā ākaḍḍhantāni viya upaṭṭhahantīti attho. Evaṃ pana tesu tathā olambantesu taṃcittasantānaṃ tesu ninnapoṇapabbhārameva hotīti vuttaṃ tatthoṇataṃvāti. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ kilesabalavināmitaṃ sutvā tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāavijjānaṃ appahīnattā avijjāya paṭicchā ditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti sahajāta saṅkhārā khipantīti vuttaṃ. Tattha tanti viññāṇaṃ. Cittasantānaṃ icceva attho. Tasmiṃvisayeti kammādiārammaṇe. Taṇhānāmetīti vaṭṭamūlaka taṇhā taṃ tasmiṃ oṇamantaṃ katvā niyojetīti attho.
盖彼断尽念头既无作业因缘，亦无缘使众生及有情继续存在。所谓面向，即于业变异时，自身创造缘起而随伴观察。业为因，随其力先后有众因缘及诸助缘存在，如detto(梵)所谓。因业连结则有恶趣缘为苦因，有善趣缘为乐因，皆可得受。此为应得。非执着，仅为苦乐体验而得，此为可受。举若业力如坚铁罐、狱卒、猎犬等，能紧随守护；猝然至死之时，苦狱即随身伴，亦如病榻旁守候。天人缘亦然。如华林美树、帝释宫殿似围绕恒在。随处皆现其境，色如粗犷人像、山脚、丛林、地狱坑道等，为三恶道之因。业力之果，谓其生死续转力。以上大多言业力随依缘相续。过去已作业，若引起心念忧虑，则生忧惧；心无忧惧，则生乐意。此为注疏说。若善业缘生，彼身心清净安稳，皆随其因嗜欲亡；若恶业缘起，则污染身心乱作。注疏上亦言，善趣生起依善因，恶趣生起依恶因，中根注疏亦同。此处当是，善趣乐者依清净善缘而生，恶趣苦者依不净恶缘生。根注疏亦言，恶坏恶苦善乐续转，皆依此因缘。此为已建立之因缘所生。经中有言，因缘众生如袈裟衣般相缠。若彼缠绕即生苦恼。针对此释义如说：业因不立处，心识如咽喉被密覆；若行贿受贿，即为贿赂业，于此缠绕作业之缘，宜如是认识。又如愚智经中说，此时心行离别，彼时离合，犹如交手、提携、接纳、束缚者。此系心流于诸业所缠绕，若断裂消失，其缠绕因也断绝。注疏言，闻此烦恼力减，烦恼消除，无明复起，因缘所转，而渴爱不生，故称为先天所造法。此烦恼即无明。烦恼非俱生即断，而生即贪嗔痴烦恼不生即无明止矣。言“中有”“缘”“即”“名”为此义。
[165] Vibhāvaniyaṃ pana
[165] 然而，关于『应阐明之事』，
‘‘Tatthoṇataṃvāti tasmiṃ upapajjitabbabhave oṇataṃ viya oṇataṃeva vā’’ti vuttaṃ. Taṃ aṭṭhakathāya na sameti.
「『此处如是低下、衰败』者，谓当于此生起之处有如低下、衰败者。」此义于注疏中不相合。
Abhiṇhanti nirantaraṃ. Tathāpavatti pana saṇikaṃ marantānaṃ eva labbhati. Lahuka maraṇena marantānaṃ pana na labbhatīti vuttaṃ. Bāhullenāti
『不断地侵蚀消耗』者，唯得于临终之时渐次获得。言少许死亡者则不能获得，此义已说。巴胡莲耶即是。
[166] Yaṃ pana vibhāvaniyaṃ
[166] 然而，凡属『应阐明之事』，
‘‘Bāhullenātiettha adhippāyo yebhuyyena bhavantareti ettha vuttanayena daṭṭhabbo’’ti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
『巴胡莲耶此处是随喜之意，众多者之兴盛』等说法，于此不相应。
Na hi tasmiṃ vuttānaṃ asaññisattānaṃ cittasantānassa abhiṇhappagattipasaṅgonāma atthi. Cittasantānasseva tesaṃ abhāvatoti. Idāni aparena pakārena kammu paṭṭhānaṃ dassetuṃ tamevavā pana.La. Dvārapattaṃ hotīti vuttaṃ. Tattha abhinavakaraṇavasena dvārappattaṃ hotīti pubbe katasaññaṃ ajanetvā taṅkhaṇe eva karaṇākāraṃ janetvā attānaṃ abhinavaṃ viya katvā manodvāre taṃsadisajavanappavattivasena pattaṃ pātubhūtaṃ hotīti attho. Yathā hi imasmiṃbhavepavattaṃ kiñci pākaṭaṃ kammaṃ asukasmiṃ kāle idaṃnāmamayākatanti evaṃ pubbekatasaññaṃ janetvāpi upaṭṭhāti. Na tathā bhavantare pavattaṃ bhavapaṭicchannaṃñca imasmiṃ bhave pavattaṃ apākaṭañcāti. Apica, idhekacce buddhādīsu tīsu vatthusu dānapūjādivasena āciṇṇabahulā honti. Te maraṇanti kābādhabalena visīdappattā kiñci dukkhaṃajānitvā visīdantare pubbe viya bhikkhusaṅghassa dānaṃ dentācetiyaṃ vandantā pūjaṃ karontā vippasannacittā pamodacittā eva honti. Tabbiparītena pāpakammabahulāpi vattabbāti. Idaṃpi dvārapattamevāti. Sabbañcetaṃ lakkhaṇa saṃyuttaṭṭhakathāya dīpetabbaṃ. Tattha asilomapetādi patthūsu tassa ukkhittāsikabhāvova nimittaṃ ahosīti ca. Tassa sattiyā vijjhanaka bhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa usunā vijjhanakabhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa patodasūciyā vijjhanakabhāvova nimittaṃ ahosītica. Tassa sūcīhi patodanadukkhaṃ paccanubhavituṃ kammameva nimittaṃ katvā sūcilomapeto jātotica evaṃ bahuṃdvāra pattavasena kammupaṭṭhānaṃ vuttanti. Tattha hi tassa ukkhittāsika bhāvova nimittaṃ ahosīti tassa niraye pacitvā puna āsanna maraṇassa taṃkammaṃ tadā tassa ukkhittāsikasaññaṃ janetvā dvāra pattavasena nimittaṃ ahosīti attho. Esanayo sesesupīti. Soca dvārappattākāro kammakoṭṭhāsiko eva hoti. Tassa sattassaca apākaṭonāma natthīti tassa paṭisandhiyā gahaṇayogyatā jātāti. Paccāsanna maraṇassāti antima javanapavattivasena puna āsannamaraṇassa. Vīthicittā vasānevāti kāmabhavato cavitvā kāmabhaveyeva uppajjamānānaṃ javana pariyosānānaṃvā tadārammaṇa pariyosānānaṃvā vīthicittānaṃ avasāne. Itaresaṃ pana javanapariyosānānaṃeva vīthicittānaṃ avasāneti attho. Ayamattho aṭṭhakathāyaṃpi vuttoyeva. Yathāha-taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇapariyosānāya suddhāyavā javanavīthiyā anantaraṃ cuticittaṃ uppajjatīti.
实则，所说之无共（不同）存在体之心流亦无所谓侵蚀、消减等关系，唯说其心流消灭。今以他说方式示现业之所在，谓有「门槛」者，此义已说。所谓以新造作之法门槛，比喻如护持其所在门槛者。以昔日所见为例，虽未生以往见解，仅凭记忆造新心法，形同新作，便如心门之门槛。由此现出业障之流转所在。若于此生中现生何等明白业，若于劣时蒙受此业，世间中所行业藏于此生中，并非彼处生起盖藏之业与本生命中生起，亦非秘密不显之业。且此处谓有些佛及诸善人对于此三处（生活领域、布施供养等）所习气力强烈者，虽为死亡所逼，苦恼现前，然未生怨恨，有如先前行为种子尚存，行布施、供养，于拜敬中则心清净、欢喜，功德辗转生灭，亦多为此。即使其多有恶道业亦然，亦应如法转变。此谓门槛也。以上诸说应当于具足辞句之注疏中发明显现。论中有言：「于纯黑蚂蚁等物之皮肤为标志。」谓其意犹如树皮上翻起之刺毛状态。又谓其状如腊色，为蜂窝之状。又谓其状如针，针状令其于彼痛苦中得见业之缘故，针毛翻起，如是诸门槛般使业之所在显现。此乃多重门槛之义说。此处谓若此针毛翻起时则其于地狱所遭痛苦，及临近死亡时，此对应之业及针毛标志皆生起。其『业障门槛』即是。此门槛者即行于业藏之所也。又谓其无现前之因果关系，故无重新产生能力。所谓近临死亡时，谓如期而终时之业，及其情形。所谓『道心住灭』，谓离欲界后，欲界诸行终止，乃至其终止亦是此业流转之终结。若他者，谓其他业流转终结。此意亦于注疏中已释。正说谓由此业之尽灭而随之生起断灭心。
[167] Vibhāvaniyaṃ pana
[167] 然而，关于『应阐明之事』，
‘‘Tattha kāmabhavato cavitvā tattheva uppajjamānānaṃ tadārammaṇapariyosānāni sesānaṃ javanapariyosānānīti dhammānusāraṇiyaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
“在此，离欲乐之生已尽灭，随之而生之心境亦随之消亡，余余之生速亦随之终止。”此义已宣说，然其言辞不美。
Aṭṭhakathāyañhi paripuṇṇaṃ katvā vutte kiṃaparipuṇṇāya dhammā nusāraṇiyāti. Bhavaṅgakkhayevāti bhavaṅgāvasānevā iccevattho. Yadi duvidhapīthicittato paraṃ pañcavokāre vatthurūpaṃ catuvokāre cittasantānaṃ dvicittakkhaṇāyusesaṃ hoti. Tadā ekassa bhavaṅgassa avasāneti vuttaṃ hoti. Etthaca somanassa paṭisandhikassa domanassacittena cavantassa āgantukabhavaṅga sambhavo. Taṃ sambhaveca sati aññabhavaṅgasambhavopi avāri toti suvuttametaṃ bhavaṅgakkhayevāti. Tasmiṃniruddhāvasāneti tasmiṃ niruddhe tassa niruddhassa avasāne. Ye pana loke cuti paṭisandhīnaṃ antare eko antarābhavonāma atthi. Yattha uppanno satto dibbacakkhuko viya iddhimā viya ca khaṇena icchitaṃ ṭhānaṃ gantuṃ samattho. Ito cutā keci tattha uppajjitvā mātāpitu samāgamādīni āgamentā sattāhaṃvā atireka sattāhaṃvā tiṭṭhantīti laddhiṃ gaṇhanti. Tesaṃ taṃnisedhetuṃ tassānantaramevāti vuttaṃ. Savatthukaṃ pañcavokāre avatthukamevavā catuvokāre. Yathārahanti kusalabhūtassavā akusalabhūtassa vā saṅkhārassa arahānurūpaṃ. Avijjātaṇhānusayā kusalabhūtassa appahīnaṭṭhena akusalabhūtassa pana sahajātabhāvenāpi parivārabhūtā mūlabhūtāca hontīti attho. Pariyuṭṭhānāvatthaṃ apatvā kusalābyākatacittasantānenapi aviruddhabhāvena anurūpaṃ. Anubandhamānovā seti, anuanuvānirantaraṃ setīti anusayo. Anusayabhūtāya avijjāya parikkhittoti avijjānusayaparikkhitto. Taṇhānusayo mūlaṃ etassāti taṇhānusaya mūlako. Avijjānusaya mūlakena taṇhānusaya parikkhittenāti pana vutte suṭṭhutaraṃ yujjati. Avijjā hi taṇhāyapi mūlabhūtā hoti. Tāya paṭicchāditādīnave eva ārammaṇe taṇhāpavattisambhavato. Taṇhā ca pana sahakāri kāraṇa bhāvena taṃ taṃ saṅkhāraṃ niyojentī pavattatīti saṅkhārassa parivārabhūtā balavaāsanna sahāyabhūtā hotīti.
对此注疏已作全面详尽论述，为何称某些法不尽善、不可遵从？所谓『生法即现存生法的终结』之意。若根植于两重基座，顺五根而立基，依四根而成续识，则生法为一续识之终止。此中包含欢喜续识与忧苦续识的消散，及外来续识之生。此生法中设有起中续，即间断之续。若识如有先见天眼者，能瞬间往欲处，则彼续法虽断，仍有人复生。其中发起相续者名为续识，续识即消灭。消灭中止即续识灭尽。众生于死与再生之间，则有一短暂间歇，谓为中续。自死去后即有新生，诸因缘缘生诸苦乐，皆于此间续存，或周时或稍长而止。由此应知，此间续促使续转不息。五根随之四根，如是现起，善法或不善法之造作，因无明和渴爱所缠，究竟无剩，虽略减于善者，然不善者因其先天存在，终归缠绕依存其根基。广义解释：未消尽时，善法续识亦不违其流转；习气连绵，惯性续转亦非妨碍。所谓习气者，即无明之结缔（习气）。无明习气受其覆盖之因缘，助生渴爱；渴爱即习气之根。无明为渴爱之基，故习气根源以无明为本，渴爱为助缘，依此行诸造作，伴随恒转。
Etthaca akusalakamma sahajātānaṃvā kammanikanti nimittanikanti sahajātānaṃvā vippaṭisāra saha jātānaṃvā maraṇāsanna javana sahajātānaṃvā avijjātaṇhānaṃpi dhammato anusayasadisatāya anusaya vohārasambhavo veditabbo. Apica, anusayānāma paṭisandhijanane kusalasaṅkhārassapi balavasahāyabhūtā honti. Tasmā idha ekantānusayabhūtāeva pariyattāti kiṃsahajātānaṃ gahaṇenāti. Teneva aṭṭhakathāyaṃpi taṇhā avijjānaṃ appahīnattāti evaṃ appahīnasaddena ekantānusayāeva gahitāti. Saṅkhārenāti paṭisandhijanakakammasaṅkhātena cetanāsaṅkhārena. Taṃ sahajātaphassādidhammasamūhenapivā. Sopi hi upanissayabhāve na paṭisandhiṃ janetiyevāti. Athavā, saṅkhārenāti maraṇasanna javanaviññāṇa sahajātena cetanāsaṅkhārena. Taṃ sahajāta phassādidhammasamūhenapivā. Tadubhayaṃpi hi kammādivisaye khipanaka saṅkhārabhāvena paṭisandhiṃ janetīti. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ taṇhā avijjānaṃ appahīnattā avijjāya paṭicchāditādīnave tasmiṃ visaye taṇhā nāmeti. Sahajātasaṅkhārā khipantīti vuttaṃ. Mūlaṭīkāyañca sahajātasaṅkhārāti cutiāsannajavanaviññāṇasahajātā cetanā. Sabbepivā phassādayoti vuttaṃ. Sakalena pana vacanena aggamaggena appahīnā avijjākammādivisayevā bhavantarevā ādīnavaṃ paṭicchādeti, tathā rūpāyeva taṇhā tadubhayasmiṃ cittasantānaṃ nāmeti. Yathāvuttasaṅkhārā taṃ tattha khipanti. Tasmiṃ abhinava viññāṇapātubhāvaṃ sādhentīti dassetīti.
此因缘中亦有不善之业，天生或偶然而生者，业力表现为不善业之因，缘习气而起者，应知习气所引发之依续亦自强大帮助。故此专说习气拥生一切法。歧路天生者未必尽全吞入，依其形成之因缘结成。注疏中亦解，渴爱无明既减，意指渴爱无明虽消减少，仍以一侧拥护，故专以一侧习气称此。所谓造作，即依造作而生曾有意中心法。此如同天生的感受等，如不直接生续相续，便不生续；或指造作生于临死识续，及其同时相续。两者皆速成造作，故生续乃起。注疏言，渴爱与无明虽减，然以无明之绝对者遮蔽，故无明令渴爱不灭。天生业力续者快速完成生续。注疏所谓天生造作，即临死识之速生功用。诸业虽快起，何以不昧其恒常续存？盖因业无常变化多端如火灭灯熄，故续转历史层层生灭演变。彼业力诸处源初与无明渴爱相关，因无明渴爱引起续转轮回。有无明与渴爱结缔者续转续存，遂成为三界轮回生死之根本。
Sampayuttehipariggayhamānanti phassādīhi sampayuttadhammehi parivāretvā gayhamānaṃ. Sahajātānanti nāmarūpadhammānaṃ. Adhiṭṭhāna bhāvenāti nissayabhāvena. Pubbaṅgamabhūtanti padhānabhūtaṃ. Pada dvayena vijānanadhātuyā ativiya mahānubhāvabhāvaṃ dasseti. Yathā hi loke ekasmiṃ mahānubhāve purisavisese jāyamāne parivārabhūtā sahajātajanāca tassa upabhoga paribhogabhūtā pāsādakapparukkhādayova tena saha jāyanti. Evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Bhavantarapaṭisandhānavasenāti ekasmiṃbhave niruddhe tena saha nirantaraṃ katvā bhavantarassa paṭisandahana vasena. Uppajjamānameva patiṭṭhāti na purimabhave uppajjitvā anirujjhitvā ṭhitibhāvena gantvā bhavantare patiṭṭhātīti adhippāyo. Na hi uppannuppannā dhammā pakatikālepi desantaraṃvā khaṇantaraṃvāsaṅkantā nāma atthi. Kuto maraṇakāle bhavantaraṃ. Yañca anamataggo yaṃ bhikkhave saṃsāro. Pubbakoṭi napaññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsaratanti vuttaṃ, taṃpi pariyāyena vuttaṃ. Yesañhi avijjā taṇhāsaṅkhārānaṃ vasena bhavantare paṭisandhi pātubhavati. Teca pubbe yassa santāne pavattanti, so tesaṃ hetuphalasambandhena bhavantaraṃ sandhāvati saṃsaratīti vuccatīti. Tatoyevaca tassā paṭisandhiyā purimabhavapari yāpannehi hetūhi vinā anuppajjanaṃpi siddhaṃ hotīti. Paṭighosa padīpamuddhādīni cettha nidassanānīti.
此处称为相依聚合，即随触等缘法相续聚合之法。天生指名色法中现行之法。依止即依凭。前行即先前起。彼由双词表现极大显著之生法现象。犹如世间以一大现象中外来与天生共生，诸众生于此得享用如复合生活环境。由此应观。以生死缘续善恶业起相互依托，故续转于生死间不断，名为续存。新生即临终者中连结，如流沙不断，故续转如是。续法无有前后转移之断绝。续识中一现象生，则他随之续持及衰减。若成批断灭，则新生再起之识能明显显现。故于此观中续法生灭流转，终得殊胜智慧显现。
Etthāti maraṇuppattiṭṭhāne. Mandappavattānīti kammadubbalabhāvena vatthudubbalabhāvenaca mandaṃ hutvā pavattāni. Tasmā paccuppannā lambaṇakā labbhatīti sambandho. Dharantesvevāti tiṭṭhantesu eva. Paṭisandhi bhavaṅgānaṃpīti paṭisandhiyāpi katipayabhavaṅgānaṃpi. Iti katvāti iminā kāraṇena. Kāmañcettha aṭṭhakathāyaṃ gatinimittaṃnāma nibbattanakaokāse eko vaṇṇo upaṭṭhātīti vatvā sabbesu gatinimittavāresu gabhinimittaṃ vaṇṇāyatanameva manodvāra gahitameva paccuppannamevaca dassitaṃ. Tathāpi chadevalokato attano santikaṃ āgate dibbaratheyeva gatinimittaṃ katvā cavantānaṃ dhammikaupāsaka duṭṭhagāmaṇi abhayarājādīnaṃ vasena taṃpi kammanimittaṃviya chabbidhaṃpi chadvāragahitaṃpi paccuppannamatītaṃpi sambhavatīti adhippāyena taṃkammanimittena nibbisesaṃ katvā kāmāvacarapaṭisandhiyā.La. Upalabbhatīti vuttaṃ. Tathā cavantā hi dibbavaṇṇopi devatānaṃ ānubhāvena cakkhunā diṭṭhoyeva hoti. Dibbo rathasaddovā tūriyasaddovā vacanasaddovā sotena sutoyeva. Dibbagandhopi ghānena ghāyitoyeva. Nirayato uggatena aggijālena dayhamānakāyena cavantānaṃ devadatta nandayakkha nandamāṇa vakādīnaṃ khuracakke āsajjamānānaṃ mittavindakādīnañca vasena phoṭṭhabbaṃpi sambhavatiyeva. Rasadhammāpi yathā sambhavaṃ yojetabbāti. Vuttañca saccasaṅkhepe –
意谓于生死转换时成立起。缓慢运行，指业力薄弱且事物动转缓慢。因而有后续接续关系。现存于立时状态。续法应为续识之一种。因果关系理应如此。某些业力于注疏中被称作诸结局因缘，这些皆表现于诸生死间相续流转现象，现前乃显真实境。即使是神明天人目见未来行迹，也以业因因缘联系，转为今生续法。恶魔及恶灵等诸不善者业力似火烧身，近死之际亦产生复杂变化，诸感官触之法亦随之显现。由此得知业力之复杂作用，续转不断。简要曰：
Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocareti.
如通言五门充足而续接，无业则无双重迁移。
Mahāṭīkāyaṃpi ayamattho vuttoyeva. Yadā pana antima javanavīthito pubbabhāge yathopaṭṭhitaṃ gatinimittaṃ antimajavanassa ārammaṇaṃ hoti. Tadā taṃ atītaṃpi hotiyevāti. Aṭṭhakathāyaṃ pana santativasena tassa paccuppannatāva vuttā. Tathā vaṇṇārammaṇabhāvo manodvārena gahitabhāvoca yebhuyyena vuttoti veditabbo. Itarathā kammanimittaṃpi paccuppannabhūtaṃ pañcadvāreeva aṭṭhakathāyaṃ dassitanti taṃpi manodvāragahitaṃ paccuppannabhūtaṃ pañcārammaṇaṃvā dhammārammaṇaṃvā nasambhavatīti vattabbaṃ siyā. Naca sakkā tathā vattuṃ. Kasmā, cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantītiādinā paṭṭhāne vuttassa chaḷārammaṇa bhūtassa purejātapaccayassa manodvārika maraṇāsanna javanānampi icchitabbattā. Tatoyevaca tadanubandhāya paṭisandhiyāpi sambhava toti.
在大注疏中对此义也有相应论说。乃谓：当下最末的行住线路，是以前文所叙定之行住缘由，作为最末之行住的起点。于此，即谓过去者亦仍存。然于论疏中相应部分已详细说明其现前状态。故应知，此义乃因心识作用，有形象芬芳等观受而成立，且有人多作此义说。若另说因业缘也现前五门，如论疏中所现，此亦因心识而成现前五境、有法境，然不可如此说。何故？因眼识以无常、苦、无我等为本，业已断灭，故六有色境因缘之心门死近之时亦应生起观念。乃因为此连属因缘，复有起合现象。
[168] Vibhāvaniyaṃ pana
【168】鉴别法门论
Tathā avicāretvā yaṃvuttaṃ ‘‘paccuppannārammaṇesu āpātamāgatesu manodvāre gatinimittavasena pañcadvāre kammanimittavasenā’’ti. Taṃ na sundaraṃ.
又未加分别即说：“现前境中，若有危难临近者，心门为有行住缘由故，五门为业缘所致。”此说不好。
[169] Yañca tattha
[169] 其中所说的
‘‘Chadvāragahitanti kammanimittaṃ chadvāragahitaṃ gatinimittaṃ chaṭṭhadvāragahitanti yathāsambhavaṃ yojetabba’’nti vuttaṃ. Taṃpi na yujjati.
又说：“六门所系，即业缘所致，行住缘所系，六门托持之者应当如实建立。”此说亦不成立。
Evañhi sati kammaṃ viya gatinimittaṃpi therena bhinditvā vuttaṃ siyā. Naca taṃ vuttanayena pañcadvāragahitaṃ na sambhavatīti.
由此可知，业与行住缘均须由长老（心）分开而言，亦有说业所系五门相不生之理，亦成立。
[170] Yañca tattha
何者是彼处？
Aṭṭhakathāyaṃ mūla ṭīkādīsuca yebhuyyavasena vuttaṃ sāvasesapāṭhaṃ avicāretvā ‘‘aṭṭhakathāyaṃ pana gatinimittaṃ manodvāre āpātamāgacchatīti vuttattā tadārammaṇāyaca pañcadvārikapaṭisandhiyā adassitattā mūlaṭīkādīsuca kamma balena upaṭṭhāpitaṃ vaṇṇāyatanaṃ supinaṃ passantassaviya dibba cakkhussa viyaca manodvāreyeva gocarabhāvaṃ gacchatīti niyametvā vuttattā tesaṃ vacanaṃ nasampaṭicchanti ācariyā’’ti vuttaṃ. Tatthapi asampaṭicchantānaṃ aññaṃ kāraṇaṃ natthi aññatra avicāraṇāyāti.
在注疏中，有关根本注疏及诸种注释，依常所说的皆为详细阅读而未曾质疑的说法。其言曰：“然则注疏中关于行的缘由，乃由心门（意识之门）而来，已如所说，由于根本注疏及诸种注释，借助业力而被维持的感官场所，显现为五门狭径和合的道路，其为卧眠者所见，乃依天眼所见放出色彩，进入心门而为所知，遂形成可见状者。”此说为规制，亦有言师长未能证实此等语句。故对此等不证实者，无他原因，唯因未曾详加考察故也。
Paccuppannamatītanti ettha yassa javanāvasānāya pañcadvārikavīthiyā cavanaṃ hoti. Tassa paṭisandhiyā dvinnañca bhavaṅgānaṃ paccuppannā rammaṇatā upalabbhati. Yassa tadārammaṇāvasānāya, tassa paṭisandhiyā eva. Yassa pana javanāvasānāya paccuppannārammaṇāya manodvārikavīthiyā cavanaṃ hoti, tassa paṭisandhiyā channañca bhavaṅgānaṃ. Yassa pana tadāraṇāvasānāya, tassa paṭisandhiyā catunnañca bhavaṅgānanti. Etthaca ārammaṇe bahutarāyuke balavantepi vatthudubbalabhāve sati kāmasattānaṃpi javanāvasānā vīthi hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tadārammaṇāvasānāya eva yojitattā manodvāre paṭisandhito paraṃ catunnaṃ bhavaṅgānaṃ pañcadvāre paṭisandhiyāeva paccuppannārammaṇatā vuttā. Tadārammaṇa pariyosānāyavā suddhāyavā javanavīthiyāti vuttattā pana idha javanāvasānāpi yojitāti veditabbā.
所谓现行与过去者，是指其五门狭径之行至末端时之分别。于该连接处，现行业流与过去行相得以显现。过去行若至其端，连接点即为过去。现行行若至末端，连接点即为现行，且亦包含有盖业流。过去行若至其端，连接点为四种行相。由此可见，即使在业力强弱及身心力弱的不同层面，渴欲众生之行至末端，亦显现此道路。于注疏中，仅于过去之行为缘，心门连接另一四种行相，五门之连接即显现现行业之缘起，此处称之为过去行之终止，自净净净业之行径。凭此说明，现行末端亦应包含于此。
[171] Vibhāvaniyaṃ pana
观察之义则是：详加考察后，谓“心门之中，确有四种行相之连接，以及五门之连接，而现行业流由此而生”，诸如此类教说。该说并不合乎实际。
Evaṃ avicāretvā yaṃ vuttaṃ ‘‘manodvāre tāva paṭisandhiyā catunnaṃ bhavaṅgānañca pañcadvāre paṭisandhiyāeva paccuppannārammaṇatā labbhatī’’tiādi. Taṃ anupapannaṃ.
因缘若为催生连接之业，则该催生业即为先业之果因。五门连接业非催生业也。因此先业于前段借助心门而得成。催生者相当于缘起之工具。五门中最后行之连接亦有其缘，即以前催生之缘阻断该缘而非独立存在。故谓为业因。原注疏中言，五门畔受之际临近催生业因及类似之业因，或同等所见。于鬼神及其他法中，如神庙等，以先佛业已成就者为据，谓此业累积连结至今而生，此亦有据可见。此等类似业之事，如同宽泛因果，前世恶业作于地狱火坑中，闻声见色，得善业力转生天上，火焰广延显现，此即缘起果报之明证。
Etthaca yasmā paṭisandhijanakasseva kammassa ārammaṇaṃvā upakaraṇaṃvā kammanimittanti adhippetaṃ. Pañcadvārikakammañca paṭisandhijanakameva na hoti. Tasmā tadā paṭisandhijanakaṃ kammaṃ purimabhāgeeva manodvāravasena siddhaṃ hoti. Tassaca ārammaṇabhūtameva upakaraṇabhūtamevavā ekantena kammanimittaṃnāma hoti. Yaṃ pana pañcadvārikassa antimajavanassa ārammaṇaṃ hoti. Taṃ purimena niruddhena ārammaṇena vatthuto abhinnattāvā tassadisattāvā kammanimittanteva vuccatīti. Tathā hi vuttaṃ mūlaṭīkāyaṃ pañcadvāre āpātaṃ āgacchantaṃ paccuppannaṃ kammanimittaṃ āsannakatakammārammaṇa santatiyaṃ uppannaṃ taṃsadisañca daṭṭhabbanti. Tattha yesu deyyadhammavatthūsu cetiyādīsuvā yehi satthādīhivā pubbe kammaṃ siddhaṃ. Tesaṃ paccakkhe dharamānataṃ sandhāya santatiyaṃ uppannanti vuttaṃ. Tehi sadi savatthūnaṃ dharamānataṃ sandhāya taṃsadisañcāti vuttaṃ. Sadisavatthūnipi hi kammassa laddhokāsakāraṇāni hontiyeva. Yathā taṃ ito parittakena pāpakammena niraye ussadasāmante nibbattānaṃ pubbe puññakaraṇakāle laddhanimittasadisaṃ nirayaggijālānaṃ saddaṃ sutvāvā vaṇṇaṃ disvāvā puññaṃ saritvā cavitvā sagge nibbattānaṃ aggijālāni viyāti.
于此，由于所谓『业相』，乃是指结生所生之业的所缘或助缘。而五门之业并非结生所生之业。因此，彼时结生所生之业，早在前分即已透过意门而成就。其所缘或其助缘，纯粹名为『业相』。至于五门最后速行之所缘，由于与先前已灭之所缘在实质上无异，或与彼相似，故亦称为『业相』。正如根本复注所说：『于五门中现前呈现之现在业相，应视为于趋近所作之业的所缘相续中生起者，及与彼相似者。』其中，就先前以之完成业的那些施物、支提等，或以之完成业的那些刀等——凡现前可见者，故说『于相续中生起』；就与彼相似之物现前可见者，故说『与彼相似』。相似之物亦确实是业得以发挥作用的助因。譬如：由此以微少恶业而生于地狱炽燃边缘者，在先前行善时所得之相，与地狱火焰相似——或闻其声，或见其色，忆念昔日所作之善，命终后生于天界，犹如那些火焰一般。
[172] Vibhāvaniyaṃ pana
[172] 此处论述对对象的分别观察。
Mūlaṭīkāpāṭhaṃ avicāretvā taṃsadisañcātiettha naṭṭhacakāraṃ pāṭhaṃ disvā ‘‘manodvārika javanānaṃ ārammaṇabhūtena saha samānattā tadekasantatipatitaṃ cutiāsannajavanagahi taṃpi paccuppannaṃ vaṇṇādikaṃ kammanimitta bhāvena vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ anupapannameva.
审察根本注解篇章后，发现此处并无省略部分。经文显示：『由心门生起的感受引发的运动，及其相称而连续不断的体验，类似接近完成断灭的运动，谓之现行之因。此亦作为业和果的缘起而宣说。』此说仅作简单阐明。
Apica, aṭṭhakathāyaṃ aparassa maraṇasamaye ñātakā ayaṃ tāta tavatthāya buddhapūjā karīyati. Cittaṃ pasādehīti vatvā pupphadāmadhajapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃvā dhammasavanatūriyapūjādi vasena saddārammaṇaṃvā dhūmavāsagandhādivasena gandhārammaṇaṃvā idaṃ tāva sāyassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhammanti vatvā madhuphāṇi tādivasena rasārammaṇaṃvā idaṃ tāva phusassu, tavatthāya dātabbaṃ deyyadhammanti vatvā cīnapaṭa somārapaṭādivasena phoṭṭhabbā rammaṇaṃvā pañcadvāre upasaṃharantīti vuttaṃ. Tattha rūpasaddagandhārammaṇāni sandhāya ṭīkāyaṃ santatiyaṃ uppannanti vuttaṃ. Rasaphoṭṭhabbā rammaṇāni sandhāya taṃsadisañcāti vuttaṃ. Tāni hi pathamaṃ sāyita phusitāni aññāni honti. Pacchā dinnāni aññānīti etthaca evaṃ upasaṃhaṭāni rūpārammaṇādīni pathamaṃ pañcadvārena gahetvā acavitvā pacchā puna atthi dāni evarūpānīti suddhena manodvārena gahetvā cavantānaṃ tāni manodvāragahitāni paccuppannabhūtāni kammanimittāni hontīti veditabbānīti. Pathamatatīyāruppa paṭisandhīnaṃ paññatti bhūtaṃ dutīyacatutthāruppapaṭisandhīnaṃ mahaggatabhūtanti vuttaṃ yathārahanti. Āruppesu uparibhūminibbattānaṃ arūpīnaṃ heṭṭhimajjhānāni paṭipassambhanti. Na ca te tāni puna āyūhantīti vuttaṃ heṭṭhimāruppa vajjitāti. Pamādapakkhe patitvā vissaṭṭhajjhānānaṃ tatoyevaca appahīnehi orambhāviya saṃyojanehi heṭṭhabhāgaṃ ākaḍḍhita mānasānaṃ kāmabhave uppajjamānānaṃ tesaṃ thapetvā tihetu kukkaṭṭhabhūtaṃ upacārajjhānacetanaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ okāsaṃ nalabhatīti vuttaṃ tathā kāmatihetukāti. Tathā hi aṅguttaraṭṭha kathāyaṃ-na hi tassa upacārajjhānato balavataraṃnāma kammaṃ atthīti vuttaṃ. Ṭīkāyañca na hi tassa.La. Atthīti iminā tato cavantānaṃ upacārajjhānameva paṭisandhijanakaṃ kammanti dīpetīti vuttanti. Rūpāvacarapaṭisandhi pana tesaṃ natthiyeva. Evañca katvā yamakearūpadhātuyā cutassa arūpadhātuṃ upapajjantassātivā arūpa dhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassātivā vuttaṃ. Na pana vuttaṃ arūpadhātuyā cutassa rūpadhātuṃ upapajjantassāti. Rūpa lokato cavantānaṃ pana aññaṃ dubbalakammaṃ okāsaṃ nalabhatīti navattabbaṃ. Evaṃsantepi suṭṭhu vikkhambhitanīvaraṇānaṃ tesaṃ appanā pattajjhānavisesena suparibhāvitacittasantānattā jaccandhādivipatti janakaṃ dvihetukomakakammaṃpi okāsaṃ na labhati. Kuto apāyagāmikammanti vuttaṃ ahetuka rahitā siyunti.
注疏又说，在他处注解中，临终时孝亲等人应以佛的敬奉为主。内心安宁为旨旨，故用鲜花、蜡烛、幡旗等，作为色的供养；闻法和礼敬用声音供养；燃香、烟雾等作香供养。此为当日供养。为满足需要，当给予像蜂蜜瓶等滋味的礼品；用红绸、娱乐饮品等触觉供养亦当给予。如此说。关于色、声、香的供养，中有注解称这些乃间续生起的状态。味觉、触觉、娱乐等亦为间续相似状态。前者属初次所受，后者属后来所受不同类别。因而，先给予初次的供养色等，收回后再给予别的供养，是说最后用心门摄取这些供养时，确为现行的业因缘。注疏指出，于初、中、后续的无色界续转中，主体禅定逐渐消褪，未再聚集。放逸时落入最低的禅定，虽有三种根本束缚减除，仍因过去染污而陷入欲界生。因其业缘所生，且与强盛禅定无缘，故不宜生善。阿含经说，依靠此入初禅之力而作业者，业果更为强烈。注疏说并无此义。由此可见，这些续转生起的初禅状态乃导致续生的业因。色界续转中，当从色界而生无色界者，且无反从无色界而生色界者。生于色界者多由恶业因缘，而无色界则不生除色外善业因。由此推知，虽然有种种曾经断除之盖障，仍由习气所引起的善业势力，不致显发恶业因而堕落。若是恶业，应当毫无缘由而生下地狱等恶趣报，然此有明因果故不可。
[173] Vibhāvaniyaṃ pana
[173] 又论对象的分别观察。
‘‘Upacārajjhānā nubhāveneva duhetuka tihetuka paṭisandhiyo siyu’’nti vuttaṃ. Taṃ vicāretabbaṃ.
云：『由初禅生起的附属禅定，乃二因三因相续的起因。』此义应当反复探讨。
Yadi hi taṃ paṭisandhidānaṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Duhetukapaṭi sandhi na yujjati. Na hi suṭṭhu vikkhambhitanīvaraṇānaṃ appanāvīthiyaṃ pavattaṃ upacārajjhānaṃ tihetukomakaṃnāma sambhavatīti. Atha kammantarassa upatthambhanaṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Sayaṃ balavatarassapi sato paṭisandhiṃ adatvā dubbalassa kammantarassa upatthambhane kāraṇaṃ natthīti. Yasmā pana rūpabrahmānaṃ upacārajjhānato aññānipi kāyavacīmanokammakusalāni uppajjantiyeva tāniyevaca kānici tihetukomakānipi kānici dvihetukukkaṭṭhānipi bhavanti. Oḷārikānaṃ pana nīvaraṇānaṃ suṭṭhu vikkhambhitattā savipattikapaṭi sandhijanakāni dvihetukomakāni tesaṃ nuppajjanti. Aparapariyāya bhūtānica tādisāni tesaṃ okāsaṃ nalabbhanti. Nānārammaṇesuca nesaṃ chandovā nikantivā pavattatiyeva. Yena nānākammānipi vipaccituṃ okāsaṃ labhanti. Yenaca te cakkhu sotadvārehipi tato cavanti. Tasmā ettha upacārajjhānena kāraṇaṃ avatvā vuttanayeneva taṃkāraṇaṃ vattuṃ yuttanti daṭṭhabbaṃ. Kāmatihetumhā cutiyā paraṃ sabbā vīsati paṭisandhiyo siyuṃ. Itarā duhetukāhetukacutito paraṃ kāmesveva bhavesu dasapaṭisandhiyo siyunti yojanā. Evaṃ paṭisandhikkhaṇe visayappavattiyā saha vīthimuttacittānaṃ pavattākāraṃ dassetvā idāni pavattikāle paraṃparabhavesuca dassetuṃ iccevantiādimāha. Paṭisandhinirodhānantaratoti paṭisandhiyā nirodhassa bhaṅgassa anantarakālato. Tamevacittanti tassadise tabbohāro daṭṭhabbo. Yathā tāniyeva osadhānīti. Yāva cuticittuppādāti ettha cutiggahaṇena tadāsanna vīthicittānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Asati vīthicittuppādeti antarantarā vīthicittānaṃ uppattiyā asati. Bhavassaaṅgabhāvenāti upapattibhavassa aviccheda kāraṇabhāvena. Tasmiṃti avattamāne pacchājātapaccayarahitānaṃ rūpadhammānaṃ vassodaka rahitānaṃ taruṇasassānaṃ viya milāta bhāvapattiyā upapattibhavo occhijjatīti. Cuticittaṃ hutvā nirujjhati tameva cittanti sambandho. Yathākkamaṃ eva parivattantā pavattantīti yāva parinibbānacutiyā yathākkamaṃ parivattantā pavattantieva. Na pana parasamaye viya kadāci katthaci nivattiṃ pāpuṇantīti attho.
若以续生为因缘而言是对的，但不同因续生却不能相续。因附属禅所生的，非由顺利断除盖障所生的二因三因。又若为制伏业行所生，则无此因缘。即使清净禅定里，色名身意的善法亦生，有些生起二因之力，有些生起三因之力。因烦恼盖障已断，为断除作用而生的二因三因，则不生。它者则无缘得到持续的起因。因多重对象的触缘，生欲望，而身、意亦随之游行。因此，依附初禅作为因缘，持续的缘生和断生理应加以阐述。欲界因而生后续的二十个续生道理，其余因由二因三因，皆有痕迹。在续生现象发生时，令断除盖障者释然。并示现业行生灭之相，令欲界众生亦显现续转因缘。经文云续生证灭之间时间极短，断灭随即受破坏，应以此为观。正如药理疗法一样。至于断灭心之生起，及临近所摄取的续转心，皆应观照。无则不生续转心。生则相续间断则不生。轮回存续原因便在此无间续故。无先后因缘，便无续存。是以比喻如树入夏枯萎，年轻叶、果实随之凋零，断绝了生机。断灭心消逝，即所谓断灭，盖因于此。由此可知，轮回并非某一时刻起于别处，而是在众因缘和合中，持续流转，无断无续。
[174] Vibhāvaniyaṃ pana
由此开显者
‘‘Yāva vaṭṭa mūla samucchedā’’ti vuttaṃ, vaṭṭamūlasamucchedo vuccati arahattamaggo. Tato paraṃpi yāvakhandhaparinibbānā pavattantiyeva.
所谓“直到轮回根本断灭（为止）”者，此断灭轮回根本者，被称为阿拉汉道。此后正是“直到蕴、法灭尽（为止）”，即而已。
Ihāti imasmiṃ bhave. Iccayanti iti ayaṃ. Itisaddo ādiattho. Yathā iha paṭisandhica bhavaṅgañca āvajjanādi vīthiyoca cuticāti ayaṃ cittasantati pavattati. Tathā puna bhavantarepi sandhibhavaṅgādikā ayaṃcittasantati parivattati parivattamānā pavattatīti attho. Idāni yassa vipassanā maggaphalanibbānassa atthāya cittacetasikānaṃ pabhedapavattisaṅgahā paṭṭhapiyanti. Tadatthaṃ dassento gāthamāha. Tattha paṭisaṅkhāyāti paṭisaṅkhāna saṅkhātena vipassanā ñāṇena punappunaṃ ñatvā. Etanti yathāvuttaṃ cittacetasikānaṃ pabhedapavattividhānaṃ. Adhuvanti aniccaṃ. Adhigantvāti adhigamasaṅkhātena catumaggaññāṇena patilabhitvā sacchikatvā. Padanti saupādisesaṃ nibbānaṃ. Budhāti paṇḍitā. Suṭṭhu anusaya mattaṃpi asesetvā sesakilesehi saddhiṃ ucchinnaṃ yathā vuttesu cittacetasikesu adhisayitaṃ taṇhāsineha saṅkhātaṃ bandhanaṃ etehīti susamucchinna sineha bandhanā. Samanti vūpasamanti vaṭṭadukkhasantāpā etasminti samo. Anupādisesanibbānaṃ. Essantīti gamissanti. Cirāyāti cirakālaṃ. Sundaraṃ adhigamāvahaṃ sīla dhutaṅgasaṅkhātaṃ vataṃ etesanti subbatā. Suparisuddhasīlasallekha vuttinoti attho. Cirāya subbatā budhā etaṃ adhuvaṃ paṭisaṅkhāya accutaṃ padaṃ adhigantvā susamucchinnasinehabandhanā samaṃ essantīti yojanā.
此处意谓：如是此生中（事理）。“意成”之意，此为“此”为言辞起首。譬如此处轮回联结与心流等遂灭之途，此即心续流转。于是，在他生中也同样由此联结之心流轮转，且轮转而产生。此时所得见者，是为识别解脱之道果涅槃境界中，心与心所种种变化起止交错之表现。为证明此理，曾用偈颂说明。偈中“回顾”意指，凭借回顾反复由正见智慧悉知无明之消除。如是，心与心所种种分别流转之法，所谓今者无常、达成者是由具足四圣谛证知力而得见，证实明了。称为成就无余涅槃，圣哲名之。此等未净习气，虽被彻除，然如偈释所示，由依止于心与心所风起云涌般的烦恼渴望（即集之缠）由根断绝后，断除烦恼习气之结果，束缚亦断（坏）。苦恼得息灭便是此解脱平等。称之为无染涅槃。偈言“将往而去”、意即将入涅槃之意。呼为久远时间，如奠定良好品德与身心修炼净具之记号。“诸天说此为清净道迹”之意也。圣者历久修成此功德，无漏涅槃之境，断绝贪嗔痴束缚，平等圆满而入涅槃，谓之得成去往（涅槃）境界。
Iti paramatthadīpaniyānāma abhidhammatthasaṅgahassa · 如是名为胜义灯之阿毗达摩义摄
Catutthavaṇṇanāya vīthimutta saṅgahassa · 第四释论中离路心摄之
Paramatthadīpanā niṭṭhitā. · 胜义灯已竟。