Pakiṇṇaka saṅgaha paramatthadīpanī · Pakiṇṇaka saṅgaha paramatthadīpanī
Pakiṇṇaka saṅgaha paramatthadīpanī杂摄·胜义灯
§129
129. Evaṃ visuṃ visuṃ cittacetasikānaṃ niddesaṃ dassetvā idāni puna ubhinnaṃ niddesaṃ dassento sampayuttāyathāyogantiādimāha. Yathāyogaṃ sampayuttā sabhāvato tepaññāsa cittacetasikā ye dhammā mayā visuṃ visuṃ niddiṭṭhā. Idāni yathā rahaṃ tesaṃ ubhinnaṃ saṅgahonāma niyyateti yojanā. Tattha attano attano bhāvo sabhāvo. Dhammānaṃ āvenikalakkhaṇanti vuttaṃ hoti. Cittaṃ tāva bhūmijātisampayogādibhedena ekūna navutividhaṃpi attano ārammaṇa vijānanasaṅkhātena āvenikalakkhaṇena ekameva hoti. Phassopi bhūmijātisampayo gādibhedena ekūnanavutividhopi phusanalakkhaṇena ekova hoti tathā vedanāsaññādayoti evaṃ sabhāvato tepaññāsa eva hontīti. Vedanāhetuto kiccadvārālambaṇavatthuto pavatto saṅgahoti sambandho. Tattha vedanāhetutoti vedanābheda hetubhedato. Evaṃ kiccadvārālambaṇa vatthutoti etthapi. Cittuppādavasenevāti cittavaseneva niyyateti sambandho. Evasaddena cetasike nivatteti. Ettāvatā channaṃ pakiṇṇakasaṅgahānaṃ vacanattho idheva tāva therena dassito hoti vedanābhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho vedanāsaṅgaho, hetubhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho hetusaṅgahotiādinā.
129. 如是逐一示现心与心所的说明，今复以两者说明合会、适用等义。如实合会者，自性具足，是谓诸法之智所示依。今秘密称之为两者之集，即合意。其内自性为自性。谓诸法有自性，称为特有性质。心由地类相及诸别分别，虽有九十九种，然依其自性与所缘二境知者，其特有性质是一相也。感受亦然，由地类相与起合，为九十九种而感受之相亦一也。想等亦同。由其自性成其性者如是。感受由因缘故，依行为之门及对象所发起，称为合，是连系。如谓感受之因，是分别因别。因缘所发自，是谓缘起。与心紧密相生，也就是说，与心连系。用此合，回归心所而止。至此，只就此处所言，说明杂合之义，依此长老所说，以感受别称为法集，心所之别称为因集等。
[83] Vibhāvaniyaṃ pana
[83] 然而，应当阐明的是
Cittuppādasaddena cetasikadhammepi gahetvā aññaṃ nivatte tabbaṃ apassanto ‘‘na katthaci taṃvirahenā’’ti vadati. Taṃ nayujjatiyeva.
由心生起的称谓，若联及心所法而至他法，则不当回转，谓无由失离此理。此即所谓契合。
Na hi idha ettakā cetasikā sukhasahagatā, ettakā dukkha sahagatātiādinā ekopi saṅgaho cetasikehi nīto nāma atthi. Sukhasahagataṃ kusalavipākaṃ kāyaviññāṇamekamevātiādinā pana cittenaeva nīhoti. Citte pana siddhe ceta sikāpi siddhāevāti katvā cittuppādavasenevāti idaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
此处非谓一切心所必俱苦或乐，故无一法必由心所所摄。乐心所摄者，谓善果，以身识为唯一基，唯由心摄。心成就故，心所也必成如此。由此，谓即以心生起之称表之，此点当观。
§130
130.Tatthāti tesu chasu saṅgahesu. Vedanābhedena taṃsampayuttānaṃ cittacetasikānaṃ saṅgaho vedanāsaṅgaho.
130. 於六种合集中者，依感受之别为界，联结诸心及心所，名感受集。
[84] Vibhāvaniyaṃ pana
[84] 但论述分辨性
‘‘Sukhādivedanānaṃ taṃsahagatacittuppādānañca vibhāgavasena saṅgaho vedanāsaṅgaho’’ti vuttaṃ. Tattha casaddena vedanāsaṅgahoca vedanāsahagata cittuppāda saṅgahocāti imasmiṃ atthe vedanāsaṅgahoti ekasesaniddeso hotīti dasseti. Taṃ na sundaraṃ.
《苦受等的苦乐感受与随其生起的心的产生的分别综合，名为感受的综合》如是说。此中，以“苦受的综合”称谓者，谓苦受相随生起的心的生起的综合。于此义中，感受的综合，是指片面而未周备的说法。此则不美。
Idha hi vedanābhedo imassa saṅgahassa nissayadhammapariggahatthaṃeva vutto. Na vedanānaṃca visuṃ saṅgahadassanatthanti. Tatthatividhā vedanāti kasmā vuttaṃ. Nanu saṃyuttake dvepi tissopi pañcapi chapi aṭṭhārasapi chattiṃsapi aṭṭhasataṃpi vedanā vuttāti. Saccaṃ. Anubhavanalakkhaṇena pana vedanā tividhāeva hoti. Ye hi keci yaṃkiñci ārammaṇaṃ anubhavanti. Te taṃ sātatovā anubhavanti asātatovā majjhattatovā. Tato añño pakāro natthīti. Aññe pana pabhedā tena tena pariyāyena vuttā. Tattha hi dve kāyikacetasikavasena vuttā. Yathāha-katamāca bhikkhave dve vedanā kāyikāca cetasikācāti. Sukhadukkha vasenavā upekkhaṃ sukhe saṅgahetvā. Yathāha-dve vedanā vuttā bhagavatā sukhāvedanā dukkhāvedanā. Yāyaṃ bhante adukkha masukhā vedanā. Santasmiṃ esāpaṇīte sukhe vuttā bhagavatāti.
这里，针对感受多样的差别，是为了方便定义综合而说，并非显示感受的全貌。何以故说感受多种？不然，在相应经中，二、三、五、七、三十六及八百多种感受有说法，确实如此。但以经验性质而言，感受实有三种。凡是诸法，众生或为所缘而体验，或常时而体验，或非常时且不定时中体会，此三不同。又彼此差别由不同说法表述。此中有二者乃身体与心之差别。云何为二？比库，身体感受与心感受二种：以乐、苦为主，兼有不苦不乐。又称二种感受：世尊说，苦乐感受。此谓非苦即乐之感受，世尊说为乐。
Vibhāvaniyaṃ pana
分别者，（待续）
Anavajjapakkhikaṃ upekkhaṃ sukhe sāvajjapakkhikañca dukkhe saṅgahetvā dve vuttāti vuttaṃ. Taṃ pāḷiyaṃ anāgataṃpi yujjatiyeva.
无过失的中立感受为乐，带过失的则为苦，统摄两者共称。此贫乏巴利语之旧称亦适于今。
Indriyabhedavasena pañca. Phassabhedavasena cha. Upavicārabheda vasena aṭṭhārasa. Cha gehassitāni cha nekkhammassitānīti evaṃ paccekaṃ dvādasannaṃ somanassa domanassaupekkhānaṃ vasena chattiṃsa. Tāyeva kālattayavasena aṭṭhasataṃ vedanā vuttāti. Yañca katthaci sutte yaṃkiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ dukkhasminti vuttaṃ. Taṃ saṅkhāradukkhatāvasena vuttanti. Heṭṭhā pana cittaniddese cittāni indriyabhedavasena niddiṭṭhānīti katvā idhapi indriyabhedavaseneva cittāni saṅgahetuṃ puna sukhaṃ.La. Pañcadhā hotīti vuttaṃ. Ettha ca yesu dhammesu ādhi paccavasena sukhadukkhāni indriyāni nāma honti. Tesaṃ kāyika mānasikavasena duvidhattā tānipi sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ dukkhindriyaṃ domanassindriyanti dvidhā vuttāni. Upekkhāya pana ādhipaccaṭṭhānabhūtā dhammā mānasikāeva hontītisā upekkhindriyanti ekadhāva vuttāti. Apica, tepi pariyāyena duvidhā honti. Cakkhādipasādakāya nissitānaṃpi sabbhāvato. Vedanāpana ekarasattā ekadhāva vuttāti.
按根之别，有五种感受；按触之别，有六种感受；按所缘之别，有十八种感受；加以身心、远近之别，共计三十六种之感受。此般称，依时间排序则多达八百种感受。在某些经文中，随缘境界之所有被称为苦受，因其缘起均属造作烦恼之苦。下文又以心识之别示意，即按根之别区分心，心识亦随此归类，故复有五种心感受说。此中乐苦二感受依身心分别，而由身体或心识视角而有二重分类。又因具细分，五种感受被依诸法性质分出各自根，乐感受、苦感受，此乐受即非苦所对之受。由此，感受分类更显缜密详细。
Vibhāvaniyaṃ pana
分别者，（续）
‘‘Kāyika mānasika sātabhedato sukhadukkhāni dvidhā vuttānī’’ti vuttaṃ.
谓身体与心意两种分别而有苦乐二分者，称如是。
Tattha sabhāvato iṭṭhāniṭṭhaphoṭṭhabbā nubhavanalakkhaṇāni sukha dukkhāni. Sabhāvatovā parikappanatovā iṭṭhāniṭṭhamajjhattānubhavana lakkhaṇāni itarānīti. Sesānīti yathāvutta sukhadukkhato manassa domanassayuttehi sesāni bāttiṃsa kāmāvacaracittāni tevīsati pañcamajjhānikacittānicāti sabbāni pañcapaññāsacittāni. Ekatthāti ekasmiṃ citte. Itarā hi upekkhāvedanā.
其中依其本性，愉快与不愉快分别为应取断舍的对象，亦称感受。依其本性而言，即所缘之感受；依其分别思惟而言，即中境感受。有他者乃他如是。所谓余者则是如前所说因心之苦与不乐所生之余，包括三十二心识、三十七欲界心及二十五禅那心，合计共为五十五识全体。所谓一处者，即一心中。余者则谓无分别心。
§131
131. Hetūnaṃ bhedena taṃsampayuttānaṃ cittacetasikāna saṅgaho hetusaṅgaho.
第一百三十一条。依据缘由之不同，而聚合缠缚的心及心所集称为缘由集。
[85] Vibhāvaniyaṃ pana
【第八十五】关于分别说云，
‘‘Lobhādihetūnaṃ vibhāgavasena taṃsampayuttadhammavasenaca saṅgaho hetusaṅgaho’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
谓因贪等缘由，分为类别，且依缘合之法而聚合者，称为缘由集。此释非美。
Kāraṇaṃ vuttameva. Hetūnāma chabbidhā bhavantīti sambandho. Tattha hetukiccaṃnāma ārammaṇe sampayuttadhammānaṃ suppatiṭṭhitabhāva sādhanaṃ. Yathā hi rukkhassa mūlāni sayaṃ anto pathaviyaṃ vaddhitvā pathaviraseca āporaseca gahetvā rukkhaṃ yāva aggā abhiharanti. Vātevā mahoghevā āgate rukkhaṃ suṭṭhu ākaḍḍhitvā tiṭṭhanti, evaṃ rukkho vuddho viruḷho vipulo ciraṭṭhitikoca hoti. Evamevaṃ imepi dhammā sayaṃ ārammaṇesu thirapattā hutvā sampayuttadhamme tattha vuddhe viruḷhe vipule ciraṭṭhitikeca sādhentīti. Ahetukacittānipana jalatale amūlakasevā lāni viya ārammaṇe suṭṭhu patiṭṭhitāni na hontīti daṭṭhabbaṃ. Apare pana dhammānaṃ kusalādibhāvasādhanaṃ hetukiccanti vadanti. Evaṃsante yesaṃ sahajātahetu natthi. Tesaṃ akusalabhāvo abyākatabhāvoca nasampajjeyya. Yānica laddhahetupaccayāni rūpāni. Tesañca kusalādibhāvo āpajjeyyāti vatvā taṃvādaṃ paṭipakkhipanti. Yathā pana loke andhakāronāma kenaci paccaya visesena sādhetabbo na hoti. Yattha āloko natthi. Tattha so attano dhammatāya siddho hoti. Evamevaṃ dhammesu muyhanakriyābhūto mohandhakāropi attano dhammatāya eva akusalo bhavituṃ arahati. Tathā hi icchānāma atthi. Sāmuyhanakriyāya yuttā lagganabhāvaṃ patvā lobho akusalo nāma hoti. Saddhāya yuttā pana dhammacchandabhāvaṃ patvā kusalacchandonāma hoti. Tathā akkhantināma atthi. Sāpi muyhana kriyāya yuttā paṭighabhāvaṃ patvā doso akusalonāma hoti. Saddhāya yuttā pana uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetītiādinā nayena pāpadhamma pāpārammaṇa virodhabhāvaṃ patvā alobho kusalonāma hoti. Muyhanakriyā pana asukena yuttā akusalonāma. Asukena yuttā kusalonāmāti natthi. Ambilatthāya aññena saṃyogakiccarahito jātiambilaraso viya ekantaakusalajātikāeva hotīti. Yoca dhammo kusalo akusaloca na hoti. So abyākatoti ettakameva dhammānaṃ abyākatabhāvasiddhiyā kāraṇaṃ. Tasmā ahetukacittānaṃ rūpanibbānānañca abyākatabhāvopi attano dhamma tāyaeva siddho. Tattha moho sesamūlānaṃpi mūlaṃ hoti. Rajjanadussanānipi hi muyhananisandānieva honti. Alobhādīnañca kusalabhāvo avijjānusayena saheva siddhoti. Tāni pana lobhādīni lobhasahagatādīnaṃ visesamūlāni honti. Rajjanādi nisandāni hi diṭṭhimānādīni. Arajjanādinisandāni ca saddhādīnīti. Yasmā pana hetuyonāma sampayuttesu padhānadhammā honti. Tasmā sahetukavipākakriyānaṃ abyākatabhāvo pana hetu mukhenapi vattuṃ yutto.
因缘说即如是。所谓缘由，种类数为六，谓关联之义。在此中缘由事，即缘住之法稳固不失的媒介。如树木之根深植土地，横贯土层吸取养分，令树木成长广大能久立者。或为风暴雨袭来时树木坚立挺拔，如是，诸法于我缘处久住，相续不舍，能够支持成长广博久立也。反之无缘之心，若藏于无根泥土，无法久立，故有失稳。如他法者，谓能够成就善法等功德所资因之缘由事也。若缘由类中无本，则彼类不彰不显，无所显现。此即缘由所证成者。由此故，简而言之凡无自生缘由者，必生不善之法无所彰显。如世间称无明暗无光处，则无所成就。若无光处，则法自身亦不得成就。如是，法中无明无智等惑业复如黑暗，依法自身得不善果报。故贪者因爱之缠缚，落于不善名中；信者逐乐法之欲，堕于善名之列。由嗔恨为缘，堕不善名。信依善法愿生，其乐具足故为善。若由烦恼互缠，生厌恶心则为不善。信住在生欲念者，则虽生恶法阻碍，以无贪名为善。惑业结合恶业而为不善，无恶业因缘则无善名。如蜜柑无花蕾故无果实，亦如是。彼法非善非不善，称为中无记法。此乃缘由无记法之成立因。于无因之心及诸灭心中，中无记性亦显明确立。且无明为及诸余烦恼之根本。烦恼中恶见诸所依皆如愚痴之因。非贪等诸善法之缘也。由贪欲等结合无明习气而得成，彼为名为恶之因。受愚痴所缠五根不正，遂失信由是故维持力不坚。所有因缘集聚之处，皆有主因相随。故虽属无因无记，然于因缘果报功用中，无记性亦可于因中推说。
[86] Ettāvatā yaṃ vuttaṃ vibhāvaniyaṃ
[86] 如此所说，应当分别阐明的
‘‘Apare pana kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhanaṃ hetu bhāvo’’ti vadanti. Evaṃ sati hetūnaṃ attano kusalā dibhāvasādhano añño hetu maggitabbo siyā. Atha sesasampayuttahetupaṭibaddho tesaṃ kusalādibhāvo, evampi momūha cittasampayuttassa hetuno akusala bhāvo appaṭibaddho siyā. Atha tassa sabhāvato akusalabhāvopi siyā. Evaṃsati sesahetūnampi sabhāvato kusalādibhāvoti tesaṃ viya sampayutta dhammānampi so hetupaṭibaddho nasiyā, yadica hetupaṭibaddho kusalādibhāvo. Tadā ahetukānaṃ abyākatabhāvo nasiyāti alamatinippīḷanenāti taṃ paṭikkhittaṃ hoti.
『他人谓诸有功德起始之因，是功德等法之因缘所成的存在。』由此观之，缘于此因缘而成己之功德二善法的因缘者，其他因缘不应杂加。然后，为专属后方缘起的因缘所拘缚者，乃诸功德等法之存在。譬如愚痴心执着因缘者，非善法因缘所拘束，其自性中亦有不善法存在。如此，后续因缘中自性亦有功德等存在。此故，如后方缘所拘，依彼因缘起的法虽存，若为因缘拘束，则舍此拘束之功德等因缘。若然，非因缘所拘束者名谓不表法理存在。此因而排拒诸异议。
Yathāca laddhajjhānapaccayesu rūpārūpadhammesu jhānaṅgāni arūpadhammesueva upanijjhānaṭṭhaṃ pharanti, na rūpadhammesu. Te pana jhānadhamma samuṭṭhi tattāeva jhānapaccayuppannesu vuttā. Evameva hetuyopi arūpa dhammesueva kusalādibhāvaṃ pharanti. Na rūpadhammesu. Te pana hetu samuṭṭhitattāeva hetupaccayuppannesu vuttāti na tesaṃ rūpadhammānaṃ kusalādibhāvāpatti codetabbāti.
如在诸入禅依条件中，色界诸禅支法现于无色界法中现行，并非色界法。此是禅法集合体，实是依禅缘起述。因缘亦然，现行于无色法中显起功德起始之性，非现于色法。此因缘集合体实亦为因缘条件起，故不指示诸色法功德之现象。
[87] Yañca vibhāvaniyaṃ
[87] 以及应分别阐明的
‘‘Kusalādibhāvo pana kusalākusalānaṃ yoniso ayoniso manasikārapaṭibaddho’’ti vuttaṃ. Taṃpi vicāre tabbaṃ.
『诸功德等存在，为正确不正确的专心观所拘缚』是语，亦当思惟。
Tathā hi sūriyāloke āgate divā balānaṃ haṃsādīnaṃ okāso hoti. Rattandhakāle āgate rattibalānaṃ ulūkādīnaṃ okāso hoti. Naca te ālokandhakārā tesaṃ vaṇṇādivisesaṃ sāmenti. Taṃ pana tesaṃ yoniyoeva sādhenti. Tattha āloko viya yonisomanasikāro daṭṭhabbo. Andhakāro viya itaro. Te sattā viya kusalākusalā. Vaṇṇādiviseso viya kusalādibhāvo. Yoniyo viya hetuyo daṭṭhabbāti. Abyākatānaṃ panāti sabbaṃ yo dhammo kusalo akusaloca na hoti. So abyākatoti vuttapakkhe patatiyevāti. Tatthāti hetusaṅgahe. Sahetukānaṃ pariggahasukhatthaṃ idha vajjetabbānipi ahetukāni pathamaṃ uddhaṭāni. Tenāha sesāni pana. La. Sahetukā nevāti. Tesaṃvā ahetukanāmaṃpi hetūnaṃ vaseneva visuṃ siddhanti tesaṃpi idha saṅgahaṇaṃ aviruddhaṃ hoti. Tenāha ahetu kāṭṭhārasekātiādi. Sabhāva bhedena chabbidhāpi hetuyo kusalā kusalā byākatajātibhedena navadhā hontīti vuttaṃ lobho dosocātiādi.
譬如日光普照白昼，是白昼时观诸猛禽等现象。夜幕遮覆，夜间诸猫头鹰等显现。夜与光相对，色及差别受制。此色差别便依赖其生成缘头成。此光为正确观，黑暗为他别。众生如诸功德与非功德殊异。如色差别，为功德等存在。因头为缘起所现。所谓非表（不明说）者，谓诸法非功非不功。此谓不明说故，适用先前所指因缘集摄处。故谓因缘集摄以统帛非因缘，即缘故升起。由此余缘。所谓因缘不也。彼因缘中有非因缘称呼因缘束，是因缘统摄结果成立，此处亦令无碍。所谓非因缘如木屑等。按性之别，六种因缘功德为功德；按分类别起，九种为异种，如贪嗔等。
§132
132. Cuddasannaṃ kiccānaṃ bhedena taṃkiccavantānaṃ cittacetasikānaṃ saṅgaho kiccasaṅgaho.
第132节 按照十四种行为的划分，属于有该行为的意识心法的集合，称为行为集合。
[88] Vibhāvaniyaṃ pana
[88] 关于分别作用，
‘‘Paṭisandhādīnaṃ kiccānaṃ vibhāgavasena taṃkiccavantānañca paricchedavasena saṅgaho kiccasaṅgaho’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
有人说『对于如重新结合等行为，按照分类法将具有该行为者及其划分的部分加以集合，名为行为集合』。这并不妥当。
Yena ekakammena eko upapattibhavonibbattati. Tasmiṃ sarasenavā laddhavibādhanenavā parikkhīṇe so bhavo nirujjhati. Ekassa kammassa okāso hoti. Tasmā tato nibbatta bhavato cutassa antarā khaṇamattaṃpi aṭṭhatvā laddhokāsena ekena kammena puna bhavantarādi paṭisandhāna vasena abhinibbatti paṭisandhikiccaṃ. Tathā nibbattassa upapattibhavasantānassa yāva taṃ kammaṃ nakhiyyati. Tāva aviccheda pavattipaccayaṅgabhāvena pavatti bhavaṅgakiccaṃ. Tassa hi tathā pavattiyā sati āyupabandhāca usmā pabandhāca pavattantiyevāti ete tayo dhammā imaṃ kāyaṃ abhijjamānaṃ rakkhantīti. Yathāha –
因为只有一个行为，才会发生单一的生起和现象。在那个行为消失、遗弃、除灭后，存在终止。一个行为有其时机。因此，从行为结束到生命终结之间，不达该行为时段的瞬间，凭借那中间的时机，单一行为重新以生起及其对缘的重新产生而现起，称为再生行为。如此生起的行为，随着行为生生不息相续延续。直到此行为所断续的行为链未断绝，为缘起不断继续的行为活动。正如此生起的相续，存在寿命及热力的延续，该行为维系身体，因此这三法保护着此身。正如经文说——
Āyu usmāca viññāṇaṃ, yadā kāyaṃ jahanti maṃ;
寿命与热力及识，离开身体时终结；
Apaviddho tadā seti, niratthaṃva kaliṅgaranti.
到了衰坏时，纯粹灭除，像毫无意义地折断了一样。
Āvajjanaṃ cittasantānassa āvaṭṭanaṃ, taṃvā āvajjeti āvaṭṭeti, āvaṭṭativā taṃ ettha etenātivā āvajjanaṃ. Bhavaṅga vīthito okkamitvā ārammaṇantarābhimukhaṃ pavattatīti attho. Āvajjetivā ārammaṇantare ābhogaṃ karotīti āvajjanaṃ. Dassanādīni pākaṭāni. Voṭṭhabbananti visuṃ avacchinditvā thapanaṃ idaṃ nīlantivā pītakantivā subhantivāasubhantivā asaṅkaratothapanaṃ niyamananti vuttaṃ hoti. Javanantivā javotivā vegotivā atthato ekaṃ. Asaninipāto viya vegasahitassa ekekassa pittassa pavatti javanakiccaṃ.
「转向」者，乃心流之转动，或谓彼转向、转动之，或谓彼转动此于此处，或谓以此转动之，故曰「转向」。其义为：从有分离出，转向另一所缘而生起。又或谓「转向」者，于另一所缘作意趣向，故名「转向」。见等诸心，其义显明。「确定」者，别别截断而安立，谓「此是青」、「此是黄」、「此是净」或「此是不净」——如此不混淆地安立、决择，即所谓「确定」。「速行」者，或「速」、或「疾」、或「迅」，义皆为一。如同雷霆之势，每一速行心携势而转，此乃速行之作用。
[89] Yaṃpana vibhāvaniyaṃ
[89] 关于迅速之说
‘‘Ārammaṇe taṃtaṃkiccasādhanavasena anekakkhattuṃ ekakkhattuṃvā javamānassa viya pavatti javanakicca’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
有言：「于境相中，诸心之作业，有时聚集且速疾流转，犹如心中之迅速波动」。此说未臻完美。
Na hi javamānassa cittassa ekavāramattena nivattināma atthi. Maggātiññājavanānipi hi ekāvajjanaparikammacittato paṭṭhāya ekavegena pavattajavamānacittasantānapatitāni eva honti. Na pana tāni visuṃ siddhena javena javantīti.
实则，迅速之心流非一转瞬即止。所谓之渐进之道，实系由连贯不断之迅速心波相续而成，故迅速心流乃多心续相续而形成一体速疾之心流，而非瞬间单一心续。更非意味着所有迅速心流皆因快速而成就。
[90] Tattha ca
其中，
Javamānassa viya pavattīti etena visuṃ visuṃ uppajjitvā niruddhā naṃ khaṇikadhammānaṃ sīghagamanasaṅkhāto javonāma visuṃ natthi. Bahukkhattuṃ pavattivasena pana sīghagacchantapurisa sadisattā eva javananti vuccatīti dassitaṃ hoti. Taṃpi na sundaraṃ.
谓迅速心流者，指迅速生起与断灭之心波存在，此类瞬息万变之心波无法名为持续而非断灭。惟因众多心波连续发生，且相类人士所体验之速疾，方可称之为迅速心流。然而，此亦未臻完善。
Asaninipāto viya vegasahitassa ekekassa cittassa pavattijavanakiccanti hi heṭṭhā vuttaṃ. Bhavaṅgacittañhi dīghaṃ addhānaṃ pūretvā pavattaṃpi nadisote vuyhamānaṃ sukkhapaṇṇaṃ viya vegarahitaṃ hoti. Javanacittaṃ pana ekamekaṃpi samānaṃ indena vissaṭṭha vajiraṃ viya vegasahitameva pavattatīti daṭṭhabbaṃ. Taṃ ārammaṇaṃ etassāti tadārammaṇaṃ. Yaṃ javanena gahitaṃ, tadevassa ārammaṇanti vuttaṃ hoti. Yaṃ javanena gahitārammaṇaṃ, tasseva gahitattā tadārammaṇaṃ nāmāti hi vuttaṃ. Tassavā javanassa ārammaṇaṃ assa ārammaṇanti tadārammaṇaṃ. Idha pana tadārammaṇabhāvo adhippeto. Nibbattamānabhavato vacanaṃ muccanaṃ parigaḷanaṃ cuti. Idāni tāni kiccāni aniyamato na pavattanti. Ṭhānaniyameneva pavattantīti dassetuṃ ṭhānabhedo vutto. Tiṭṭhati pavattati taṃtaṃ kiccavantaṃ cittaṃ etthāti ṭhānaṃ. Okāso. Taṃtaṃ antarākāloti vuttaṃ hoti. Kālopi hi kālavantānaṃ pavattivisayattā ṭhānanti vuccati. Paṭisandhiyā ṭhānaṃ paṭisandhiṭṭhānaṃ. Paṭisandhakālo paṭisandhikkhaṇoti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesesupi.
正如一段比喻所说，对于行速快而单独运动的心，下面所说的是其作用。所谓有身体接续的心，长时间充满了连续的流动，就像河流中流水缓慢平稳，速度不快。然则运动中的心，每一瞬间都如同用锐利宝剑割断一般刑快迅疾，这是显然的。这个动因即是对象，也称作彼时所缘。当心所缘被运动心抓取时，此即所谓的心所缘。被运动心抓住的对象，由于被抓住的缘故，就名为此时对象。该运动心之对象，就是所谓对象。这里对象性质为主。所生心所说的，是放开、拘束、消散、断灭。在现在已不一定发生这些活动。说它只在特定地点发生，是为了说明不同之处。心实体在此意思是“存在”和“运动”等活动。所谓“场所”即时空诸法。所谓间隙之间，就是指此时此刻之间。如时间属于有时间性之存在者所乘的活动范围，被称为时。再者，道路衔接的地方被称为衔接处。衔接时刻即衔接瞬间。余亦如是。
[91] Vibhāvaniyaṃ pana
【第91节】说的是变异，接下来讲解。
‘‘Paṭisandhiyā ṭhānaṃ paṭisandhiṭṭhānanti vatvā kāmaṃ paṭisandhivini muttaṃ ṭhānaṃnāma natthi. Sukhaggahaṇatthaṃ pana silā puttakassa sarīrantiādīsu viya abhedepi bhedaparikappanāti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ. Taṃ na gahetabbaṃ.
“衔接处即衔接点， 说过由于欲望心未解脱，衔接处无法确定。为了取乐，须观察细微区别，就如观察礁石、肉体等表象，虽形态相近但存在分别，这称为分别观察。”这句话不可当真。
Kālo hi nāma sabhāvato avijjamānopi cittassa visuṃ ārammaṇabhūto eko paññattidhammo. Tathā hi aṭṭhakathāyaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ mahāvipākacittānaṃ vipaccanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Etāni hi catūsu ṭhānesu vipaccanti. Paṭisandhiyaṃ bhavaṅge cutiyaṃ tadārammaṇeti vatvā taṃ vitthārentena paṭisandhiggahaṇakāle paṭisandhihutvā vipaccanti. Asaṅkhyeyyaṃpi āyu kālaṃ bhavaṅgaṃ hutvā maraṇa kāle cuti hutvāti kālova vuttoti. Itarathā kiccāni viya ṭhānānipi cuddasavidhānieva vattabbāni siyunti. Ṭhānānaṃ vitthārabhedo pana upari dvīsu pavattisaṅgahesu cittapavattividhānānusārena veditabboti. Yasmā omakaṃ dvihetukakusalaṃ sayaṃ so manassayuttaṃpi samānaṃ atidubbalattā somanassa paṭisandhiṃ dātuṃ nasakkoti. Tasmā somanassasantīraṇaṃ paṭisandhiṭṭhānaṃ nagacchatīti vuttaṃ dveupekkhāsahagatasantīraṇānicevāti. Tathā hi paṭṭhāne pītisahagatattike paṭiccavāre hetupaccanike taṃ paṭi sandhiṭṭhānena uddhaṭanti. Manodvārāvajjanaṃ parittārammaṇevā avibhūtā rammaṇevā dvattikkhattuṃ pavattamānaṃpi vipāka santānato laddhapaccayabhāvena dubbalattā javanavegarahitameva hotīti vuttaṃ āvajjana dvaya vajjitānīti.
时间实际上是本性的观念，即使无明存在，心依然会生起清晰、单一的对象。由此，应知本注解所说这八种大变化心的不同现象。这些现象皆发生于四个场所。所谓相续的衔接，是行心的延续和对象，也即衔接成立后逆转发生。由此可知，心作为持续状态，从生到灭经过无量岁月。亦如其他功用，各场所有十三种不同现象依次发生。场所的详细区别，依照两类心的运动模式得知。譬如，心彼岸属有为善心且支持自身内心时，力量很微弱，不能给乐感造成衔接。所以说乐感波动的止息，是因为衔接点流失，导致不动如水之状态。有说法称此为以两种中立状态助灭。依此，感官喜乐内在充满时，凭触缘缘起，此处衔接点被破坏而流失。心门开启之激动，是不坚固和不常存的，是两个相反因素共存运动所致。故此说激动现象消失。
[92] Vibhāvaniyaṃ pana
【第92节】继续谈变异现象。
‘‘Ārammaṇarasānubhavanā bhāvato’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ a kāraṇaṃ.
“因为是缘于对象感知之觉受”说此原因。这个原因。
Na hi ārammaṇa rasānubhavanaṃ javanakicca siddhiyā javananāma lābhassaca kāraṇaṃ hoti. Taṃ pana javanakiccasiddhiyā phalame vahotīti. Yasmā pana phalacittaṃ āsevanabhāvarahitaṃpi magga cetanāya mahānubhāvattā parikammabhāvanābalena ca pavattattā ārammaṇe vegasahitameva patatīti tassajavanesu gahaṇaṃkataṃ.
因缘起不因专注滋味体验、修行进步或进步成果而生。反之，因修行功德而生成果。由于果报心即使缺乏顺境习气，仍因道意的大觉悟力及修习作意的强劲作用，依缘快速下降至专注境界，故修行者坚定住持专注场所。
[93] Vibhāvaniyaṃ pana
【93】然则须辨清析
Maggābhiññājavanānaṃ ekavārameva pavattattā javanakiccaṃ na sampajjatīti adhippāyena ‘‘ekacittakkhaṇikaṃpi lokuttara maggāditaṃ taṃsabhāvavantatāya javanakiccaṃ nāmā’’ti vatvā sabbaññutaññāṇopamāya tamatthaṃ vibhāveti. Taṃ na yujjatiyeva.
修道慧见之专注，一瞬之间即发生，使修行功德不复生起。对此，指导者以「即便是一念之间生起，超越世间的道及其诸法特性，亦不应称之为修行功德」论断，藉全知智之准则阐释本论项。此说不当轻易采纳。
Idāni samānakiccagaṇanāni cittāni saṅgahetvā dassetuṃ tesu panātiādimāha. Paṭisandhādayo nāma cittuppādāti sambandho.
现今，为了呈现同类功课相等之心态，聚合多心，指名曰“三业连结”，即心之生起关联。
[94] Vibhāvaniyaṃ pana
【94】然则须辨清析
Nāmakiccabhedenātipi yojeti. Taṃ na sundaraṃ.
即使分辨名称与职务，若过于刻意制造者，非为美善。
Nāmabhedassa visuṃ vattabbābhāvatoti. Ekakiccaṭṭhāna dvikiccaṭṭhāna tikiccaṭṭhāna catukiccaṭṭhāna pañcakiccaṭṭhānāni cittāni yathākkamaṃ aṭṭhasaṭṭhica tathā dveca navaca aṭṭhaca dveca niddiseti yojanā.
因名称不同而无法完全统摄者。单一作用所在、两种作用所在、三种作用所在、四种作用所在、五种作用所在等心所，如实分别有六十八个，依此数又分为二、九、八、二种配置，把心所归结合于诸处所。
§133
133. Cakkhādīnaṃ dvārānaṃ bhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho dvārasaṅgaho.
眼等六根门的区分，汇聚诸心所的集合称为门的集合。
[95] Vibhāvaniyaṃ pana
【95】关于区分功能的说明
‘‘Dvārānañca dvārapavattacittānañca paricchedavasena saṅgaho dvārasaṅgaho’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
曾说“由门及依附于门的心相分门而合”，此说未尽美善。
Dve janā aranti gacchanti etenāti dvāraṃ. Nagarassa anto janā bahijanāca yena chiddamaggena nikkhamanti pavisantica, tassetaṃ nāmaṃ. Dve janā aranti gacchanti etthāti dvārantipī vadanti. Apica, duvidhaṃ dvāraṃ ākāsadvāraṃ maṇḍadvāranti. Tattha ākāsadvāraṃnāma yathāvutto chiddamaggo. Maṇḍadvāraṃnāma ādāsa paṭṭamayo ālokamaggo. Taṃ pana puññavantānaṃ gehesu yojīyati. Yathā ca tesu, tathā sattānaṃ sarīresupi dveeva honti. Navadvāro mahāvaṇoti hi chiddadvāraṃ vuttaṃ. Navanavutilomakūpasahassā nipi chiddadvārānieva. Idha pana ādāsapaṭṭasadisaṃ maṇḍadvāraṃ adhippetaṃ. Taṃpi hi ārammaṇikadhammānaṃ ārammaṇadhammānañca niggamana pavisana mukhapathabhāvato dvārasadisattā dvāranti vuccatīti. Taṃ pana rūpamaṇḍa dvāraṃ arūpamaṇḍadvāranti duvidhaṃ. Rūpamaṇḍadvāraṃpi kammavisesamahābhūta visesasiddhena maṇḍabhāvavisesena pañcavidhanti dassetuṃ cakkhudvārantiādimāha. Tattha cakkhumevacakkhudvāranti yasmiṃ cakkhumhi canda maṇḍalādīni rūpa nimittāni paññāyanti. Āvajjanādīnica yamhi paññātāni tāni nimittāni gaṇhanti. Tasmā tadeva cakkhu tesaṃ dvinnaṃ visayavisa yibhāvupagamanassa mukhapathabhūtattā cakkhudvāraṃnāmāti attho. Athavā, yena cakkhumaṇḍena bahiddhā candamaṇḍalādīni rūpāni anto āvajjanādīnaṃ visayabhāvaṃ upagacchanti. Yenaca anto āvajjanādīni bahiddhā tesaṃ rūpānaṃ visayibhāvaṃ upagacchanti. Tameva yathāvutta kāraṇena cakkhudvāraṃ nāmāti attho. Evaṃ sesesupi.
两人同向而行，此谓门。因市镇边缘人群出入的路径名之。两人相对而行此谓门口之处。门有两类：虚空门与光圈门。虚空门如前所说即裂隙之门。光圈门乃由光条与层次构成的光环门，此门乃功德者之家所具备之门。正如于此等处，众生身上亦各有二门。九门又名大蓬，实即裂缝门。九千累千细如倒置小桶孔的裂缝门即是。此中由光条与层级构成的光环门被设立为主导门。由此得知，诸感官对象的觉知与通入，乃自门的形状与开闭状况而有门的称谓。由此门又分为色光环门与无色光环门等二种。色光环门乃是诸业特殊作用与大元素的特殊显现中，作色光环呈现的五类之一，称为眼门等。其中特指眼门者，在眼中能知识月光环等色相的机能。所知类如瑕疵等则视为障碍。因而此门意指眼因接受内外之色境而有门之称。又如借由眼中光环，外入内绕月轮等色相；反之内入外绕色相者，皆以此因由名为眼门。其他各门亦同理。
[96] Ṭīkāsu pana
【96】关于注疏的说明
‘‘Āvajjanādīnaṃ arūpadhammānaṃ pavattimukhabhāvato dvārasadisattā dvārānī’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
『阿伐劫那』等无色法因其生起如门口众生而被称为『诸门』。此义不佳。
Rūpādīnaṃ ārammaṇānaṃpi pavattimukhabhūtattā. Vakkhati hi chabbidhā visayapavattiyoti. Etthaca visayānaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānaṃ dvāresu āpātā gamana saṅkhātā pavattiyo visayapavattiyoti vuccantīti. Tattha cakkhumeva cakkhudvāranti etena cakkhussa dvāraṃ cakkhudvāranti atthaṃ nivatteti. Tathā sotādayo sota dvārādīnīti etena sota meva sotadvāraṃ.La. Manoeva manodvāraṃ. Na manānaṃ dvāraṃ manodvāranti imamatthaṃ atidissati. Tassa pana manassa bahuvidhattā idha adhippetaṃ manaṃ dassento manodvāraṃ pana bhavaṅganti pavuccatīti vuttaṃ.
色等诸境因其作为境界起源亦称为『起源门』。谓之『六种境界起源』。此处诸境即色等诸境，其在门中出现、临近、起用之事称为境界起源。此中眼即为眼门，因此眼之入口称为眼门。次第亦如耳等为耳门。心则为心门，但心非如众心之门，此义过甚。然因心之多种形态，此处所指特定心称为心门，谓为心变现出门之意。
[97] Vibhāvaniyaṃ pana
〔第九十七〕此中辨析
‘‘Āvajjanādīnaṃ manānaṃ dvāranti manodvāra’’ntipi vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
『阿伐劫那』等称为心门者，谓为心门。但此义不佳。
Kāraṇaṃ vuttameva. Tattha sabbaṃ ekūnanavutividhaṃpi cittaṃ manodvāra mevanāma hoti. Idha pana upapattidvārameva adhippetanti katvā bhavaṅganti pavuccatīti vuttaṃ. Paṭisandhito paṭṭhāya yāvatāyukaṃ nadisotamiva pavattamānaṃ ekūnavīsatividhaṃ bhavaṅgacittameva idha manodvāranti vuccati, kathīyatīti attho.
因说如前，全体九十九种心即被称为心门。此处特指生起之门，谓为心变故所现，故称为门。譬如河水沿岸流动，犹如二十九种心于此心门流转，即此义也。
[98] Vibhāvaniyaṃ pana
〔第九十八〕此中辨析
Yathā gāmassa dvāraṃnāma gāmānantarameva hoti. Evaṃ āvajjanādīnaṃ manānaṃ pavattimukhaṭṭhena dvāraṃnāma āvajjanānantaraṃ bhavaṅgameva siyā. Na tato purimāni bhavaṅgānīti adhippāyena yaṃ vuttaṃ ‘‘bhavaṅganti āvajjānānantaraṃ bhavaṅga’’nti. Taṃ na gahetabbaṃ.
正如村庄的门口，名字是门口，在村庄之间的正中。如此，烦恼等心念的生起运动，恰如门口，在烦恼与烦恼之间产生。故不可将前后的心念称为“心念”，因为这里以“心念”指烦恼之后紧接的心念。但此说不可采纳。
Evañhi sati yesu cakkhupasādādīsu rūpādīni āpātaṃ nāgacchanti. Tānipi āvajjanādīnaṃ vīthicittānaṃ pavattimukhāni eva na hontīti katvā dvārānināma nasiyuṃ. Na ca tathā sakkā vattuṃ. Pāḷiyameva tesaṃ dvārarūpabhāvassa vuttattā. Idhaca vakkhati pasādaviññattisaṅkhātaṃ sattavidhaṃpi dvārarūpaṃnāmāti.
当念住如实时，因眼根境等色缘起的形相等并非突然来临，因而称其为门口，这门口非真正的障碍。巴利经文仅说这些门口之形相的本质。此处所说的“门口”乃指有信心之识所缘起的门口，门口有七种。
[99] Yañca tattha
【注】此句已见第99节。
Sāvajjanaṃ bhavaṅgantu, manodvāranti vuccatīti –
“烦恼乃心念、是心之门”乃称呼。
Sādhakavacanaṃ āhaṭaṃ; Taṃpi idha nayujjatiyeva.
这是开士的语句，这里也适用。
Tañhi āvajjanaṃpi manodvārapakkhikaṃ katvā dīpetīti. Yattha pana cakkhuñca paṭicca rūpeca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Sotañca. La. Manañca paṭicca dhammeca uppajjati manoviññāṇanti vuttaṃ. Tattheva taṃ yuttaṃ. Tattha hi cakkhuviññāṇuppattiyā catūsu paccayesu cakkhurūpāni eva sarūpato vuttānīti itare āvajjanañca sampayuttakkhandhā cāti dve paccayā casaddena gahitā, evaṃ sotaviññāṇādīsupi. Manoviññāṇe pana manañcāti ettha bhavaṅgacittena saha āvajjanaṃ gahetvā casaddena sampayuttakkhandhā gahitā. Evañhi sati cattā ropaccayā hontīti. Vuttañhetaṃ dhātuvibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ nakātabbaṃ. Bhavaṅganissitakameva kātabbanti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Mano viññāṇanti javanamanoviññāṇanti. Etthaca paṭiccātināma āgataṭṭhāneti etena aññattha pana āvajjanaṃ dvārapakkhikaṃ nakātabbanti siddhaṃ hoti. Paṭiccāti āgatattāyevaca bhavaṅgaṃpi āvajjanā nantaraṃ bhavaṅgadvayameva imissaṃ pāḷiyaṃ gahetabbaṃ. Sannihitapaccayānaṃ eva tattha adhippetattāti. Idha pana dvārabhāvā rahassa sabbassa upapattidhammassa pariggahitattā sabbaṃ bhavaṅgaṃ adhippetaṃ. Na hi kiñci bhavaṅgaṃ nāma atthi. Yaṃ manodvārabhāvārahaṃ na siyāti niṭṭhamettha gantabbanti. Tatthāti niddhāraṇe bhummaṃ, tesu chasu dvāresu cakkhu dvāreti sambandho. Yathārahanti ārammaṇabhūmipuggalamanasikārā dīnaṃ anurūpavasena. Sabbathāpīti visuṃ visuṃ chacattālīsa bhedasaṅkhātena sabbapakārenapi agahita gahaṇa vasena, catupaññā sāti sambandho. Sabbathāpītivā āvajjanādi tadārammaṇa pariyo sānavasena anekakiccabhedayuttena sabbapakārenapi, kāmāvacarānevāti sambandho. Yāni āvajjanādīni kiccāni dvāravikāraṃ paṭicca pavattanti, taṃ kiccavantānieva dvāre niyuttānīti atthena dvārikānināma honti. Paṭisandhi bhavaṅga cuti kiccānipana dvāravikārena vinā kevalaṃ kammavaseneva sijjhanti. Tasmā taṃkiccavantāni dvārikānināma nahontīti vuttaṃ ekūna.La. Dvāravimuttānīti ettha ca dvāravikāronāma attani ārammaṇānaṃ āpātāgamanavasena bhavaṅgassa calanaṃ, cakkhādīnañca attani viññāṇuppādana sattivisesa yogo daṭṭhabbo.
这里烦恼被视为心门之旁侧而显现。眼亦缘色生眼识，声亦然，心亦然，心识及心所法缘生，故称“心识”。此说合乎经义。眼识的生起须依四缘，则眼色为主要缘。其他烦恼相关联的五蕴复合，亦以声等为缘。心识则缘心及心所，此时烦恼心与声以缘合并相连。如此便有四缘关系成立。故此处《分界论》说基于此理，“烦恼”应与心同论，非需另称“心门”。因烦恼心随烦恼而起，以声所缘合并，成为复合蕴。此处说门口对烦恼心不宜独立称说。与《分界论》为因缘缘生论说相符。故此处称门口为烦恼伴随心，心识亦是迅速的心识。此处所谓依缘生，即缘起同理。故烦恼亦随心识生，此时门口不宜分开称呼。由此可证门口亦为空义，不应执为实有或额外现象。基于这缘起关系，烦恼为烦恼伴心的心念。心与识意为心识。这里“依缘生法”即所谓到来场所之理，故门口名不宜断绝。烦恼心依附，是门口伴心识合成的复合蕴。故不论烦恼可与心合一论。由于坚固之缘生原理，不应另立烦恼门口。由于心门本为秘密万法生起之因缘，故一切心念皆构成门口。实际上，门口本无特定东西。若无心念门，则无所归依。此意确定方便，故中有六门分别，而眼门与眼境相应，正如根本法门。六门全部有其相应如实处。门口即是烦恼等心所缘境的种类细分。各种烦恼行为随门口生起，称为门口变化。行者即随其门口动作。始终中生灭令流转，非单依业力而灭。故门口称为行的门户。故门口非单由业力而生，而是烦恼伴载心理关系生起。此处说闻见心门常有诸种瑕疵，相当是误入欲界行为之心，故名门口。此门为烦恼等所缘而生的活动依存之门，依缘起原则，此门口才成立。眼等根尘合一识的生起关系应察见。
[100] Vibhāvaniyaṃ pana
[100] 然而，应当阐明的是
‘‘Cakkhādidvāresu apavattanato manodvārasaṅkhāta bhavaṅgato ārammaṇantaragahaṇavasena apavattitoca dvāravimuttānī’’ti vuttaṃ, taṃ aṭṭhakathāyapi saha nasameti.
“由眼等根门关闭，而心门亦随之闭合，是因为此时存在流正作为摄取缘而关闭了门的故，使门得以解脱。”此义亦同于本义疏释解。
Paṭisandhi bhavaṅga cuti vasenāti hi vuttaṃ. Etena hi kiccasīseneva cittānaṃ dvārika dvāravimuttabhāgo therena dassito. Teneva hi heṭṭhāpi pañcadvārāvajjana.La. Tadārammaṇavasenātiādinā kiccasīseneva cittānaṃ cakkhudvārikādibhāvo vuttoti. Nanu cakkhādidvāresu apavattanatoti iminā etadatthova vuttoti ce. Na. Adhippetatthavirahassa apasaṅga nivattakassaca saṃvaṇṇanā vākyassa payojanābhāvatoti. Chadvārikāniceva santīraṇa tadārammaṇakiccānaṃ vasena dvāravimuttānica paṭisandhādikiccānaṃ vasenāti adhippāyo. Pañcadvārikānica chadvārikānica pañcachadvārikāni. Kadāci chadvārikāniceva tāni kadāci dvāravimuttānicāti chadvārikavimuttāni. Dvārasaddo cetthaadhikāravasena yojīyati.
说存在流为心流停止（切断）的条件。由此，特定的身心之门（门户）被长老所示现为解脱的门户。于是，下文又说“五门门户”等。所谓“因缘聚集”之类，是指特定的意念活动如眼根门户的状态。若说“眼等根门关闭”只是此义，其实不然。因为就起先前面提到的专注之解脱者而言，没有必要详述再返回门口这一过程。六门中的一部份，作为进入和返回的方便法门相通，称为门之解脱。所谓五门和六门，是因为有时用的是六门中的一部，有时用的是五门中的解脱门。这里“门”字，是按其所指的职能为主予以连接说明的。
[101] Vibhāvaniyaṃ pana
[101] 然而，应当阐明的是
‘‘Chadvārikānica chadvārikavimuttānicā’’tipi vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
说过“六门中包括六门解脱者”，此言不美。
Heṭṭhā cuṇṇiyavākye tathā asutattāti. Ekadvārikacittāni. La. Sabbathā dvāravimuttānica yathākkamaṃ chattiṃsati.La. Navadhā ceti pañcadhā paridīpayeti yojanā.
下面的鹿野苑语句亦有未传之意。所谓一门意，即只能是单一门户。且无论如何，门间解脱状态约有三十三种。所谓“九种”者，是指五种加四种，以此来标示范围。
§134
134. Rūpādīnaṃ ārammaṇānaṃ bhedena cittacetasikānaṃ saṅgaho ārammaṇasaṅgaho.
以色等境界为对象的区分，称为心所法的集聚，即境界的集聚。
[102] Ṭīkāsu pana
〔注疏中说〕
‘‘Ārammaṇānaṃ sarūpato vibhāgato taṃvisayacittato ca saṅgaho ārammaṇasaṅgaho’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
云：「境界具有形状且可区分，是依据境界对象和心所法的集聚，因此称为境界集聚。」此说不善。
Ayañhi cittacetasikānaṃ eva saṅgaho. Na ārammaṇānanti. Rūpādīnaṃ vacanattho upari āgamissati. Dubbalapurisena daṇḍādiviya cittacetasikehi ālambīyati amuñcamānehi gaṇhīyatīti ālambaṇaṃ. Ārammaṇasadde pana sati cittacetasikāni āgantvā ettha ramantīti ārammaṇaṃ.
此处所说的乃是心所法本身的集聚，并非境界（境界不是这里的聚合对象）。对于色等境界的词义，应从上文理解。譬如弱人如持杖，心所法如杖支撑而不放手，这谓依凭。境界一词庶几因心所法来到并在其中安住，故称境界。
[103] Yaṃpana vibhāvaniyaṃ
[103] 然而，在《解明》中所说的——
‘‘Dubbalapurisena daṇḍādiviya cittacetasikehi ālambīyati. Tānivā āgantvā ettha ramantīti ālambaṇa’’nti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
云：「弱人以如杖等心所法为依凭，因之来到并在其中安住，故谓依凭。」此说亦不善。
Visuṃ siddhāni hi etāni padānīti. Rūpamevāti vaṇṇāyatanameva. Pañcārammaṇavimuttaṃ yaṃkiñci dhammajātaṃ vijjamānaṃpiavijjamānaṃpi bhūtaṃpi abhūtaṃpi dhammārammaṇameva. Taṃ pana sabhāga koṭṭhāsato saṅgayhamānaṃ chabbidhaṃ hotīti vuttaṃ dhammārammaṇaṃ pana.La. Chadhā saṅgayhatīti. Tatthāti tesu rūpādīsu chasu. Cakkhudvāre ghaṭṭayamāna rūpānusāreneva uppannāni cakkhudvārikacittāni aññāni ārammaṇāni ālambituṃ nalabhanti. Rūpānipi ghaṭṭanarahitāni atītānāgatāni ālambituṃ nalabhantīti vuttaṃ cakkhudvārikacittānaṃ sabbesaṃpi rūpameva ārammaṇaṃ. Tañha paccuppannanti. Sotadvārikā dīsupi esevanayo. Tattha taṃ taṃ kāraṇaṃ paṭicca uppannaṃ paccuppannaṃ. Vattamānanti attho. Chabbidhaṃpīti rūpādivasena chabbidhaṃpi. Atikkantabhāvaṃ itaṃ gataṃ pavattanti atītaṃ. Āgacchati āgacchitthāti āgataṃ. Paccuppannaṃ, atītañca. Na āgatanti anāgataṃ. Uppādajātikā saṅkhatadhammāeva tīsu kālesu anupatanti. Tasmā uppādarahitā asaṅkhatabhūtā nibbānapaññattiyo kālavimuttaṃnāmāti veditabbā.
这些分别成就的法，确是称为根本。色法独自所依处即为色根界。五种感官对象所解脱的任何法，以及现行与非现行、有为与无为诸法，都是感官对象本身。然而，这些整体部分聚合成六种，故称六种法根界。所谓聚合是指出自六种法相及聚合者。此处说“聚合”，乃指这六种色等法，即：在眼根处延续的色相是依附眼根的对象而现起，眼根心虽属六根之一，却不能执持其它六根所依境界的对象。色法即使没有聚合的部分，也无法执持过去与未来的境界，这是说眼根心唯对色根界具有普遍依缘。所谓“渴起现有”，是说声根及其它根依缘起现。所谓“现有”，是指现时状态；“过去”，是已逝状态；“未来”，是未至状态。诸有为法的生起与灭灭中断不违时宜，故谓为生起现有法。因而无生无灭、非有为法诸涅槃之所表述者名为解脱于时间。
[104] Vibhāvaniyaṃ pana
[104] 关于区别分类
‘‘Vināsābhāvato atītādikālavasena navattabbattā nibbānaṃ paññattica kālavimuttaṃnāmā’’ti vuttaṃ. Taṃ vicāretabbaṃ.
说：因灭灭不生，从过去等时起不再生起之意，故涅槃称为时间解脱之名。当应思惟此理。
Sabbepi hi saṅkhatadhammā anāgatabhāva pubbakāeva honti. Tasmā te yadā paccayasāmaggiṃ labhitvā uppajjissantīti vattabbapakkhe tiṭṭhanti, tadā anāgatānāma. Yadā paccayasāmaggiṃ labhitvā uppannā, yadā paccuppannānāma. Yadā niruddhā, tadā atītānāma. Evaṃ uppādajātikānaññeva uppādamūlikā tekālikatā siddhā. Uppādarahitānaṃ pana anāgatāvatthāpi natthi. Kuto paccuppannātītā vatthāti. Tasmā nibbānapaññattīnaṃ kālattaya vimuttatā hotīti. Vināsābhāvatoti idaṃ pana atītakālavimuttiyāeva kāraṇanti na tena tāsaṃ itarakālavimuttiṃ sādhetīti daṭṭhabbaṃ. Yathārahavibhāgo pana idheva tesūtiādinā pacchā āgamissati. Dvāravimuttānañca chabbidhaṃpi ārammaṇaṃ hotīti sambandho. Yathā pana āvajjanādīnaṃ chadvārikacittānaṃ ārammaṇaṃ bhavantarepi imasmiṃ bhavepi purimabhāge kenaci dvārena gahitaṃpi agahitaṃpi hoti. Na tathā imesanti dassetuṃ bhavantare chadvāragahitanti vuttaṃ. Bhavavisesañhi patthetvā kammaṃ katvā tattha nibbattānaṃ ārammaṇaṃ bhavantarepi kenaci dvārena gahitaṃpi hoti yevāti.
诸有为法无不如前俱有未来性。故当它们因缘合和而生时，称为未来法；因缘合和而已生时，称为现有法；因缘断绝时，称为过去法。生起与灭亡之法，唯属生起之源，具同时性者已证成。断除生起者却无未来所缘境，何况出现于先后之所缘境也无。从此理可知涅槃所说解脱时间之理成立。所谓灭灭之义，缘于灭不可复生之过去时解脱理，不可由此达其他时间解脱。时间之区分，之后以眼根等六门为例将引释。六门皆赖门所缘成其法之依止，故相关联。譬如观与闻等六根心之所缘，在此世前部分、某门缘取或非缘取，彼世中亦有不同取决。为表此理，虽言众门相依，然彼门之所取对象，彼世中各有缘与不缘情况，此即世别之义。
[105] Vibhāvaniyaṃ pana
[105] 关于区别分类
‘‘Taṃ pana nesaṃ ārammaṇaṃ na āvajjanassa viya kenaci agahitameva gocarabhāvaṃ gacchatīti dassetuṃ chadvāra gahitanti vutta’’nti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
说：“此处所依赖者，不同于某些门的对象接引，缘于无缘因缘故仅现为所缘境”，欲表明六门之一门所缘境不同其他门之所取。此说不必然适合。
Pañcadvārā vajjanassapi hi ārammaṇaṃ pubbe kenaci dvārantarena gahitaṃpi agahitaṃpi hotiyeva. Tathā hi idaṃ nāma labhissāmi bhuñjissāmi passissāmīti pubbe gahitaṃ pacchā āvajjanassa ārammaṇaṃ na na hotīti. Naca ekāvajjanavīthiyaṃ pubbe kenaci cittena agahitabhāvo idha pamāṇanti. Yathā ca pañcadvārikacittānaṃ ārammaṇaṃ ekantapaccuppannameva hoti. Yathā ca manodvārikacittānaṃ ārammaṇaṃ tekālikaṃvā kālavimuttasā maññaṃvā hoti. Na tathā imesanti dassetuṃ paccuppannamatītaṃ paññattibhūtaṃvāti vuttaṃ. Yathā ca chadvārikacittānaṃ ārammaṇaṃ āgamasiddhavohārayuttaṃpi tabbohāravinimuttaṃpi hoti. Na tathā imesanti dassetuṃ kamma kamma nimitta gatinimitta sammatanti vuttaṃ.
五门门户本是梵行之所缘起，无论先前因何门户为所拘缚或不为拘缚，皆同其所为。因如是，我今必得、必受、必见此门；先所拘缚，后非缘起，谓五门有心之所缘起，始终不废旧法。至一门路时，心或因试看未为所拘缚之处。且五门心所缘之境，须为专一续现。又以心门所缘之境，似断现无时之解脱而常住。然此说非如是，应现已、未已诸相而言。再者，六门心所缘之境，既得生起，集生相续，亦得断灭无漏。此非唯以为见，因缘、业果、流转因缘之相，乃被称为是。
[106] Vibhāvaniyaṃ pana
[106] 然而，关于须解明者——
‘‘Nāpi nesaṃ ārammaṇaṃ maraṇāsannato purimabhāgajavanānaṃ viya kammakammanimittādivasena āgamasiddhavohāravinimuttanti dassetuṃ kamma.La. Sammatanti āhā’’ti vuttaṃ. Taṃpi na sundaraṃ.
『此门非临终者于先行身所行为及业缘因缘等以生起、断灭无漏之境，谓业果之相，是时因果等相具足所现，称其义也』。谓之不美妥。
Maraṇā sannato purimabhāgepi hi sattā attanā katakammaṃvā cetiyādīni kamma, pakaraṇānivā ārammaṇaṃ karontiyeva. Tadāpi hi kammaṃ kammameva, kammupakaraṇānica kammanimittāniyeva. Kamma siddhiyānimittaṃ kāraṇaṃ kammanimittanti katvā. Kammassa nimittaṃ ārammaṇaṃ kammanimittantipi vadanti. Ajātasatturājā viyaca supinadassanādivasena gatinimittānipi ārammaṇaṃ karontiyeva. Rājā hi dvīsu bhavesu pitaraṃ māreti. Māritakālatoca paṭṭhāya tassa niddāyantassa gatinimittāni upaṭṭhahantīti. Tattha yathāsambhavanti taṃ taṃ paṭisandhādīnaṃ chadvāragahitādivasena sambhavantassa ārammaṇassa anurūpato. Yathāsambhavavibhāgo pana upari maraṇuppattiyaṃ āgamissati. Yebhuyyenāti bāhullena. Bhavantareti atītānantarabhave tatthaca maraṇāsannakāle. Chadvāra gahitanti chahi dvārehi maraṇāsannajavanehi gahitaṃ. Ettha ca yebhuyyenāti etena bhavantare chadvāragahitanti imassa vidhānassa anekaṃsabhāvaṃ viseseti. Kasmā. Agahitassapi sambhavato. Yañhi asaññibhavato cutānaṃ kamma kammanimitta gatinimitta sammataṃ arūpabhavato cutānañca gatinimittasammataṃ kāmapaṭisandhi bhavaṅgacutīnaṃ ārammaṇaṃ. Taṃ bhavantare kenaci dvārena agahita meva hotīti. Etthaca yasmā paṭṭhāne arūpabhave duvidhopi purejātapaccayo paṭisiddho. Aṭṭhakathāsuca tato cutānaṃ kāmapaṭisandhiyā paccuppannagatinimittārammaṇatāpi vuttā. Gatinimittañca nāma rūpārammaṇameva dīpenti. Tasmā tesaṃ kāmapaṭisandhiyāpi gatinimittasammataṃ bhavantare kenaci dvārena agahitameva hotīti veditabbaṃ. Apica, maraṇāsannakāle kammabalena kammādīnaṃ upaṭṭhānaṃnāma yebhuyyena saṃmuḷhamaraṇena marantānameva hoti. Itaresaṃ pana paresaṃ payogabalenapi attanā pakatiyā suṭṭhu āsevitānaṃ anussaraṇabalenapi dhammikaupāsakādīnaṃ viya devalokato āgantvā gaṇhantānaṃ devānaṃ ānubhāvenapi hotiyeva. Nirayapālāpi nirayato āgantvā gaṇhantiyeva. Revativimānañcettha vattabbaṃ. Tañhi dve nirayapālā gahetvā pathamaṃ tāvatiṃsābhavanaṃ netvā pacchā nirayaṃ nayiṃsu. Te hi yakkha jātikattā vessavaṇaparisāviya tāvatiṃsā bhavanaṃpi gantuṃ sakkontiyeva. Yamassa dūtā dve yakkhāti hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Vessavaṇadūtā idha yamassa dūtāti vuttātipi vadanti. Tasmā ye kasiṇāsubhādīni samathanimittāni suṭṭhu āsevitvā upacārajjhāne ṭhatvā tāneva nimittāni gahetvā maranti. Tesaṃpi kāmapaṭisandhiyā ārammaṇaṃ bhavantare kenaci dvārena agahitameva siyā. Upacārajjhānabaleneva brahmalokato idhauppajjantānaṃpi esevanayoti.
即使临终者于前身，依自业或诸假设等，亦造业缘因，促成事缘成就业之果报。所言业之因缘即业相。业相此亦是缘起之所缘如梦幻视或他时境，诸行因缘亦成缘起所缘。王于二生中杀父，缘王死时眠后方有杀因，此杂缘对应，生死重合相续，所依归（续）依正显现。且死生相续，依其广量性。此处他世者谓以过去及未来至死时境相，六门心所缘生之境，一死临终，六门所拘皆依死时追生之境。故某门虽无拘缚，亦有生故。因无分别故，死后业因相续生起如无形相续，旧因缘相续故门生起。且因无形相续，死后续生及彼续集现起，相应相续由旧业续续相续故门必现。注疏亦言，业果续缘随现无漏之相续亦须如是。彼续相乃色缘所现。由是彼续果续相亦应无亏于旧业因缘继续，无论何门现起皆有因业续缘所生。在临终时，因业力随缘具足故，业果缘起情态俱足。诸他因业力缠绕者，如法行持增进善行之人，彼等亦蒙天道护持。地狱使者亦于狱中迎接。雷瓦提天宫事例可验。两地狱鬼使，携第一天迎接转入地狱。彼鬼为夜叉族，是耶输盘处的夜叉，俱能入天宫。阎罗之使者称作阎罗使者。因彼修持所观境所摄，专定等处立住持止，彼等皆受业果续缘入门镇护。乃因专定禅定力量天上也护持此类生起。
Yaṃpana vibhāvaniyaṃ
然而，关于须解明者——
‘‘Kevalaṃ kammabaleneva tesaṃ asaññibhavato cutānaṃ paṭisandhiyā kammanimittādikaṃ ārammaṇaṃ upaṭṭhātī’’ti vuttaṃ.
『唯由业力所成无分别死后续生相续，业因等缘起之境，故拥护业果续缘境』，乃被称也。
Tattha kammanimittādikanti ettha ādisaddena kammaṃpi gahetabba meva. Na hi tassa agahaṇe kāraṇaṃ atthīti. Tāni pana sabbānipi kevalaṃ paṭisandhijanakassa kammassa ānubhāveneva paṭisandhiyaṃ upaṭṭhahantīti veditabbaṃ. Anāgataṃ pana nimittaṃ upaṭṭhahamānaṃ gatinimittameva siyā. Naca tassa visuṃ upaṭṭhātabbakiccaṃ atthi. Paccuppanna gatinimitte siddhe siddhameva hotīti vuttaṃ paccuppannamatītaṃ paññatti bhūtaṃvāti.
此处因果之因缘等，虽以其初始名义，业亦应取。盖若不取，则无业之因缘可言。唯当知彼诸因缘，乃专属于生续由业所继之果报。未来之因缘，当视为未来之业相；非有彼业相，则无果报可立。以现前生续之因缘而成者，即已成就，故云现前者为既成，亦即过去假说之显现也。
[107] Vibhāvaniyaṃ pana
[107] 然而，关于须解明者——
‘‘Anāgataṃnāma atītaṃ viya anubhūtañca na hoti. Naca paccuppannagatinimittaṃ viya āpātamāgata’’nti kāraṇaṃ vuttaṃ. Taṃ akāraṇaṃ.
云『未来者非如过去所经，亦非现前生续之因缘，非因缘则无果报至』，此为破其因。
Pasaṅgassa anivattitattā. Gatinimittañhi nāma paccuppannaṃpi anubhūtaṃ na hoti. Taṃpi kammabaleneva āpātamāgataṃ. Evaṃsante anāgataṃpi kammabalena āpātamāgatameva siyāti ayaṃ pasaṅgo pākatikoeva hotīti. Tesūti yathāvuttesu ārammaṇikacittesu. Rūpādīsu pañcasu ekekaṃ ārammaṇaṃ etesanti samāso. Rūpādīni pañca ārammaṇāni etassāti viggaho. Sesānīti pañcaviññāṇasampaṭicchana dvayato sesāni santīraṇa mahāvipākāni. Sabbathāpi kāmāvacarā lambaṇānevāti paṭisandhādīhi nānākiccehi rūpādīsu nānārammaṇesu pavattena sabba pakārenapi kāmāvacarālambaṇikāniyeva. Tāni hi sabbaññubuddhānaṃ uppannānipi vikappasattirahitattā avijjamāne paññattidhammeca sukhume mahaggatadhammeca gambhīre lokuttaradhammeca ālambituṃ na sakkontīti. Tattha santīraṇattayaṃ tāva santīraṇakiccavasena rūpādipañcālambaṇe pavattati. Tadārammaṇādivasena pana sabbānipi ekādasavipākāni chasu parittārammaṇesu pavattantīti.
破执者，谓不能逆转之理也。生续因缘即使现前，亦非过去所经，其亦由业力致果。然未来亦由业力现果，此破执亦应作业果成熟事理。此如上诸因缘所在之心境。五受色各为一种心境之总名。五色五心境是名色之品。余色者，乃五识共同清净深种大果报，常以种种现前因缘对治。素常欲界诸事，依止于五色之因缘。彼因缘，诸知心清净现现起因种种，滞于无明时修已义理奥妙详深，亦度此生至彼胜法。彼因缘果成熟时，五色因缘依止，如彼心境各有十一果，此成六十。
[108] Vibhāvaniyaṃ pana
[108] 然而，关于须解明者——
‘‘Vipākāni tāva santīraṇādivasena rūpādipañcālambaṇe’’ti vuttaṃ. Tattha santīraṇādivasenāti navattabbaṃ. Santīraṇavasena icceva vattabbanti.
云『业果即是依止于五色之因缘十一果现起』，此所说依止众生因果法制，中应理解为果熟此义。
Yo panettha cittānaṃ ārammaṇesu pavattivibhāgo vattabbo. So aṭṭhakathākaṇḍe gahetabbo. Lokuttaradhammā atigambhīrattā ñāṇasseva visayabhūtāti vuttaṃ. Akusala.La. Lokuttara vajjita sabbā rammaṇānīti. Tattha tāni laddhasamāpattīnaṃ uppannakāleeva mahaggatārammaṇāni. Tesuca dve dosamūlacittāni parihīnajjhānāni ārabbha uppannakāleti daṭṭhabbaṃ. Ñāṇaṃpi anadhigatāni lokuttarāni ālambituṃ na sakkotīti vuttaṃ ñāṇasampayutta.La. Vajjitasabbā rammaṇānīti. Tattha ñāṇasampayuttakāmakusalāni puthujjanānaṃ ajjhānalābhīnaṃ uppannakāle paññattiyā saha kāmāvacarārammaṇāni. Tāneva sotāpattimaggato pure gotrabhukkhaṇe puthujjanānaṃ nibbānārammaṇāni. Jhānalābhīnaṃ tāneva abhiññākusalañca mahaggatārammaṇānipi. Heṭṭhimaphalaṭṭhānaṃ attanā adhigata maggaphalanibbānā rammaṇānipīti veditabbāni. Yathā cettha ariyā attanā adhigata maggaphalāniyeva ālambituṃ sakkonti. Tathā jhānalābhinopi attanā adhigatajjhānānieva ālambituṃ sakkontīti veditabbaṃ. Ettha siyā-ye ca jhānāni patthenti. Jhānaparikammaṃpi karonti. Yeca jhānasuttāni saṃvaṇṇenti. Te alābhino mahaggatajjhānāni ālambituṃ sakkonti, nasakkontīti. Na sakkonti. Te hi jhānānināma evaṃ mahānubhāvāni evaṃ mahānisaṃsānīti sutvāvā sutapariyattibalena siddhe ākāra sallakkhaṇaññāṇe ṭhatvā vā anumānavaseneva tāni patthenti. Parikammaṃpi karonti. Suttānipi saṃvaṇṇentīti. Itarathā puthujjanāpi lokuttaradhamme patthenti, maggaparikammaṃpi karonti. Maggaphala nibbānavacanānivikathenti saṃvaṇṇentīti tesaṃpi te ārammaṇabhūtā eva siyunti. Tesaṃ pana cittāni jhānādīnaṃ paññattiguṇe eva anubhontīti veditabbāni. Paṇītadhammānañhi paññattiyopi paṇitarūpāeva hontīti. Mahiddhiko hi paracittavidū. Māro deva puttopi rūpajjhānacittaṃ vaṭṭanissitameva passati. Vivaṭṭanissitaṃ na passati. Arūpajjhānacittaṃ pana vaṭṭanissitaṃpi napassatīti aṅguttare navanipāte aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Ye pana aggamaggaphalāni paṭivijjhanti. Tesaṃ uppannāniññaṇasampayuttakāmakriyajavanāni kriyābhiññājavanañca puggalānurūpaṃ paññattiyā saha catubbhūmakadhammesu kiñci ārammaṇaṃ kātuṃ nasakkontīti natthi. Tathā tesaṃ purecāri kamanodvārāvajjanañcāti vuttaṃ ṭhāṇasampayutta.La. Sabbathāpisabbā rammaṇānīti. Tattha sabbathāpīti sabbakāmāvacara sabbamahaggata sabbalokuttara sabbapaññatti sabbapaccuppannādi pakārenapītiattho. Idañca sabbaññubuddhānaṃ uppannāni sandhāya vuttaṃ. Itarāni pana pacceka buddhānaṃ uppannānipi padesasabbārammaṇānieva honti. Tāni hi ekaṃ pathavidhātuṃpi sabbehi anavasesapakārehi jānituṃ nasakkontīti. Āruppesu dutīyacatutthāni pathamatatīyāruppa viññāṇā rammaṇattā mahaggatā rammaṇāni. Sesānīti abhiññā dvaya dutīyacatutthāruppehi avasesāni sabbānipi ekavīsatividhāni mahaggatacittāni kasiṇādi paññattārammaṇānīti attho. Pañcavīsāti pañcadvārāvajjana tevīsati kāmavipāka hasanacittāni sandhāya vuttaṃ. Parittamhīti kāmāvacarā lambaṇe evāti attho. Tañhi appānubhāvato paṭibandhakadhammehi parisamantato dīyati avakhaṇḍīyati nittejabhāvaṃ pāpīyatīti parittanti vuccati.
对心所缘境的分别，应当有所思维与分辨。这应在注疏部分去作说明。世间之外的法，因为极其微妙深奥，故仅以智慧为依止。恶心不得涉及，世间外法被称为一切妙境，皆为正行所得之妙境。于是，于境界与成就各等发生之时，需观察其诸根恶性根源心及断除之禅定。亦云因智慧未得，不能依止世间外妙境者。智慧与具足智慧者得以分别诸慧利根善巧者，即非世俗众生所知是非善恶之境。正如圣者仅能依止自得的正道果报——宁静果乐诸妙境，修禅定所得之诸禅果亦为极胜妙境。故应知依止所证得之道果涅槃妙境，圣者亦依凭此得证。正如此处，圣者皆能依止自证道果，禅定果报亦能依止自证禅果。如是可知。至于复有若干禅定，诸圣人持行禅修。诵说禅经者，于所得禅果能否依止争论不休。实则不能依止也。此等禅定，由禅者大力闻闻经文、辨别已得禅定色相特征而种种推测论断，方才胡乱诵说禅经，而且行禅之法。诵说经典者亦如是。凡夫亦或见闻世间外法，行禅及道之修习。因涅槃果之语名伪，故亦作诠说，其所缘境亦正是如此。凡夫之心乃止于禅定等法之名相构成之处，故知净善法及微妙之相，是诸善法皆为名相所成。就是因名相尚且如此美善，故至高心知者远胜他心。魔王及诸天亦仅视色禅定心为色境，而非色境的禅定心却不见。有言无色禅定心亦非色境，这在增支部第九卷注疏中曾说。若有真正知晓至高道果者，伴随智慧捷速利根之圣者，无能作其余妄执之念，谓无法生彼所缘境界。而此处如是说：非比库等能解脱至高道果者，彼等于缘缘善法成就的四大聚集境中，非有欲界的恶境心。彼等纯以禅定为依凭，正依此修行。如其往昔亦已从欲界之门，入诸胜行故。此为心根境界之区别。此处谓一切所缘境皆为所缘境，谓全一切欲界行、极妙境、世间外及所有名相、初现等诸境。此皆为一切明了之胜者，于成就缘起已现境中所见法也。其他如诸独觉佛生起之境亦是地方所有诸境。彼境为一界诸境成聚，不能令众生彻知，虽于此境极多禅定，世间外界非一切辽阔境。余余即是二者之分别。禅定两者皆是胜妙境。其后禅定众多果佛果及二种三种以上之禅定心，皆为法界所缘境，譬如色界中以十二类相所构成而住诸色，俱为名相。不可废除。谓彼可悉知名相而不离心之法界胜妙境也。此故禅定者不能随意作世间外境之修习有违。愚者亦从昔日之欲门进入，乐于欲界行为。世间诸妙一切皆为欲心之所摄。此所谓齐备胜境，犹如国王遂行所有政事，乃行皆悉法。此谓欲心主导所发一切善行住持，故欲界众生湿润其根。又如见闻之法，超越望闻等觉受之自在，悉为佛法法门净净而生，不然则不成。此不过专为欲界欲乐所存在也。欲心调伏行为，佛法出离欲乐行则未能得。诸色界中无嗅味触亦无，谓欲乐断已后，内外根境皆无，故住止于空境。于彼净土中，如空虚虚空般，心意紧束而静止。于此合论中诸心或为七识界所摄，其识属五识界。有说识是自体分别觉，乃依于心，有诸分别作用。于五根门起展现见闻法则等差异识辨，五识依止根境。舍五识外仅存心识，复有分别意及心识二义别立，名为意识，强力胜特教界之意。此亦称智种界，以表特异分别功用。意识并非五识界之识自性也。若舍意识仅有心识为识，此谓色识。此有色识、无色识二分，所作皆异。意识者境又异。次第意为见处说法。此义尤为深入妙义。或云见处谓所依之词句义。此义隐喻尤深。如是毕。
§135
135. Cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ bhedena tabbatthukānaṃ cittacetasi kānaṃ saṅgaho vatthusaṅgaho.
第135条。眼及诸根所缘之事物，分别物之差别，是心识依止物的聚合，称为对境所缘聚合。
[109] Vibhāvaniyaṃ pana
[109] 此处为“分别”的述说部分。
‘‘Vatthuvibhāgato tabbatthukacittaparicchedavasenaca saṅgaho vatthusaṅgaho’’ti vuttaṃ. Taṃ na sundaraṃ.
云：“因分别缘故，心识划分事物所以组成所缘聚合。”此说不甚优美。
Vasantipatiṭṭhahanti cittacetasikāetesūtivatthūni, cakkhuvatthuca. La. Kāyavatthucahadayavatthucātiyojanā. Cakkhumeva cakkhuvatthu tathā sotādīniyeva sotavatthādīni. Vākyasaṅkhepo hesa pāṭho. Peyyālanayotipi antadīpakanayotipi vattuṃ yujjati. Keci pana dvandasamāsaṃ maññanti. Tesaṃ casaddo nayujjati. Parato vatthusaddo casaddoca pubbapadesu ānetabbotipi vadanti. Tesaṃ hadayavatthūti samāsapadaṃ nayujjati. Avibhattikaniddesotipi apare. Tāni kāmaloke sabbānipi labbhantīti kāmataṇhā dhina kammanibbattānaṃ attabhāvānaṃeva paripuṇṇindriyatā sambhavato sabbānipi tāni cha vatthūni kāmalokeeva labbhanti. Tathā hi cakkhādīsu vatthūsu santesu evarūpādīnaṃ paribhogo sampajjati. Tasmā rūpādīsu kāmavatthūsu abhiratā kāmataṇhā sadā cakkhādīnaṃ pañcannaṃ vatthūnaṃpi sampattiṃ patthetiyeva. Yathāca sabbakammiko amacco sadā rañño icchameva pūrayamāno sabbāni rājakammāni sampādeti. Evameva kāmāvacarakammaṃpi sadā kāmataṇhāya icchameva pūrayamānaṃ paripuṇṇindriyaṃ attabhāvaṃ nibbatteti. Tasmā kāmataṇhādhinakammanibbattā kāmasattāeva paripuṇṇindriyā hontīti. Yathā ca dassanasavanānuttariya dhammabhūtāni cakkhusotāni buddhadassana dhammassavanā divasena sattānaṃ visuddhiyāpi honti, na tathā ghānādittayaṃ. Taṃ pana kevalaṃ kāmaparibhogatthāyaeva hoti. Tasmā taṃ kāmavirāgabhāvanā kammanibbattesu brahmattabhāvesu naupalabbhatīti vuttaṃ rūpaloke pana ghānādittayaṃ natthīti. Idañca pasādarūpattayaṃ sandhāya vuttaṃ. Sasambhāraghāna jivhā kāya saṇṭhānānipana suṭṭhuparipuṇṇānieva hontīti. Arūpalokepana sabbānipi nasaṃvijjantīti rūpavirāga bhāvanā kammanibbatte tasmiṃ loke ajjhattabahiddhāsantānesupi sabbena sabbaṃ rūpapavattiyāeva abhāvato. Tattha nibbattā hi sattā suddhe ākāsataleeva cittapabandhamattā hutvā tiṭṭhantīti. Imasmiṃ saṅgahe pana cittāni sattaviññāṇa dhātuvasena gahetuṃ tattha pañcaviññāṇadhātuyotiādi vuttaṃ. Tatthāti tesu chasu vatthūsu. Pañcaviññāṇāni eva nisattanijīvaṭṭhena dhātuyoti viggaho. Evaṃ sesesupi. Vijānanakiccābhāvato mananamattā dhātūti manodhātu. Pañcadvāre āvajjanamatta sampaṭicchanamatta kiccāni hi visesajānana kiccāni nahontīti. Pañcaviññāṇāni pana paccakkhato dassanādivasena thokaṃ visesajānanakiccāni honti. Avasesā pana santīraṇādayo ārammaṇasabhāva vicāraṇā divasena atireka visiṭṭhajānanakiccayuttattā na manodhātuyo viya mananamattā honti. Nāpi pañcaviññāṇadhātuyoviya vijānana mattā. Athakho mananaṭṭhena manoca taṃ vijānanaṭṭhena viññāṇañcāti katvā manoviññāṇadhātuyonāma. Atisaya visesajānana dhātuyoti attho. Pariyāyapadānañhi visesana samāse atisayattho viññāyati. Yathā padaṭṭhānanti.
所谓诸心所即是对境心所，如眼所缘事物。眼所缘者包括身所缘及心所缘，乃由范围界限所分割。眼所缘物等，同理可推及耳等诸根所缘物。语义简约本即课题。因“皮尔意根”“暗示意根”等，还有不同说法。有人认为双声复合词，且其结尾为“咳（casaddo）”，其义为语声。合成语尾如“心所”即联语。又有人将“心所缘”视复合词。另一说法则分开为“指示词”，即为不同用法。诸诸皆为欲界所缘。因欲使众生趋乐而生欲业力，令众生命及根力增长，故欲界之六对境诸境皆是可得。如此，眼等所缘中颇多此类应用出现。是故于色所缘、欲境诸境中常生倾好，乃贪喜眼根五种所缘诸境。比如君王之父，常依国王意愿施政。犹如此，诸欲行亦由欲心驱使，全面增长与滋润。故由欲心主宰一切善业，诸欲行者皆享丰富心力。且正如眼根及耳根的见闻之法，超越色香味触法的妙法，是佛陀之法门，内心常清净。反之，无色及香触无此法门。欲乐断时，无色之境及根所缘境无存，故众生在空界只似空中之空，心意紧束保持静止。本部分合论中，一切心识为七识界所得。五识为根，心识独立。皆非通俗所能轻易知，灵妙极深。不同心识用法、分别皆有细微差别。总之，但形色识与无色识对境各异。意识者为分别之根，见处有二：其一是所依词义，其二是尤为隐喻。此处不多赘述。
[110] Vibhāvaniyaṃ pana
[110] 此处为“分别”的后续述说部分。
‘‘Manoyeva viññāṇaṃ manoviññāṇanti vā. Manaso viññāṇaṃ manoviññāṇa’’nti vā vuttaṃ. Tattha manoyeva viññāṇanti idaṃ tāva na yujjati.
『心识』者，谓为心识或心识。又言『心是识』、或言『心识』。其中心识一词，暂时不足以称之为心识。
Na hi aññamaññaṃ visesetvā abhirekaṭṭhadīpake padaṭṭhānantiādike visesanasamāse avadhāraṇa viggaho katthaci dissati yujjaticāti.
实则诸别差异，并非分别彼此，各自独立如灯火照明、方位等名词复合语所示，为涅槃条目所述之处，偶显其区别，故不可并用。
[111] Manaso viññāṇanti idaṃpi nayujjatiyeva.
『心识』一词，亦当以此义合用。
Manasoti hi manodhātuttikasaṅkhātassa manassa. Tattha sampaṭicchanadvayaṃ santīraṇādikassa manoviññāṇapabandhassa paccayabhūtaṃ hoti. Pañcadvārāvajjanaṃ pana parato dvārantare pavattamānaṃ tasseva manoviññāṇapabandhassa paccayuppannabhūtaṃ hotītikatvā ādimhi paccayabhūtassa ceva ante dvārantare paccayuppannabhūtassa ca manassa sambandhiviññāṇanti attho. Athavā, pañcaviññāṇavajjitāni sabbāni viññāṇāni mananakiccattā manonāma. Ārammaṇe pana abhinipāta mattāni pañcaviññāṇāni mananakiccāni nahontīti dassanādīni eva nāma. Pañcadvārāvajjanañca manato jātaṃpi manassa paccayo nahoti. Dassanādīnaṃ eva paccayo. Sampaṭicchanadvayañca manassa paccayo hontaṃpi manato jātaṃ nahoti. Dassanādito eva jātaṃ. Santīraṇādīni pana attano pure pacchāpavattānaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ manānaṃ eva majjhe jātānīti attano paccaya paccayuppannabhūtassa manassa sambandhiviññāṇanti attho. Evañca sati pañcaviññāṇaṃpi dvinnaṃ manodhātūnaṃ antare pavattattā manaso paccaya paccayuppannabhūtassa sambandhiviññāṇaṃ manoviññāṇanti vattabbameva siyāti.
所谓心者，是名为心所根本之法。此中，连结二法——光明和眼等觉知之法，乃为分别心识之因。五门刺激之感受，作为门内彼通达的心识连结之因，乃其因的因。起始的因，终末的因，以及门内此间生起之心识连结，皆名为心境识。又或谓，五识分别诸法，因思维而名为心。诸境则非心所分别，所见闻等斯为境。因此五门刺激虽起于心，然非心之因。唯所见之物为因。光明与眼等觉知亦为心之因，然非生于心。光明等由自心以前与之后两心间，生于中介，故谓为心之条件，即为联系识。由此亦应称，虽生于二心所根本之间，五识亦与心共行，五识识与心根本之间所生之联系识即名为心识。
[112] Ṭīkāyaṃ pana
以上为注疏云。
Manato jātaṃ viññāṇantipi vuttaṃ. Taṃpi vuttanayena nayujjatiyeva.
又言『由心所生之识』，亦当以此义而合用。
Avasesā pana manoviññāṇadhātusaṅkhātāca santīraṇa.La. Pannarasarūpāvacaravasena tiṃsadhammā hadayaṃ nissāyeva pavattantīti yojanā. Casaddo panettha avasesānaṃ chasattati dhammānaṃ manoviññāṇadhātubhāvaṃ sambhāveti.
『Avasesā』者，余义也。『Manoviññāṇadhātu』者，意为心识界。此处谓余义乃由心识界所成。此讯如释《Santīraṇa·La》中言：缘色显现如五百种形，三十法乃依于心所而运转，此即说依心所起。又言：若数之，则余义法有六十七，生起于心识界相。
[113] Vibhāvaniyaṃ pana
[113] 然而，关于须解明者——
Sampiṇḍanatthaṃ gahetvā ‘‘na kevalaṃ manodhātuyevā’’ti vuttaṃ. Taṃ na yujjati.
为合摄之故，摄取为曰『非唯一唯心法』，此语所释，意谓余义非但由心界单独成，故不单属之。此义不可共受。
Evañhi sati avasesāca manoviññāṇadhātusaṅkhātāti vuttaṃ siyāti.
由是见，若有念，则说余义亦是由心识界所集结所成，是故称曰“余义亦由心识界所成”。
[114] Yāca ṭīkāsu
〔114〕此文於诸注疏中云，
Santīraṇa.La. Rūpāvacaravasena pavattā, avasesā manoviññāṇa dhātusaṅkhātāca tiṃsa dhammāti yojanā. Sāpi na sundarā.
释《Santīraṇa·La》言：由色相运转起，余义及心识界所成，合计即三十种法。此释未尽之处亦不美好。
Atthagatiyā avisadattāti. Tattha kasmā te nissāyeva pavattantīti. Āruppesu anuppajjanato, kasmāca tattha nuppajjantīti vuccate. Santīraṇamahāvipākāni tāva tattha nuppajjanti pañcannaṃ dvārānaṃ attano kiccānañca tattha abhāvato. Paṭighacittadvayaṃpi nuppajjati. Anīvaraṇāvatthassa paṭighassa abhāvato. Ekanta nīvaraṇānañca jhānabhūmīsu asambhavato. Ettha pana yadi anīvaraṇāvattho paṭigho natthi. Pāḷiyaṃ dutīyajjhāneeva domassindriyassa aparisesanirodhavacanaṃ aṭṭhakathāsuca dutīyajjhānūpacāre tassa uppattisambhavavacanaṃ viruddhaṃ siyā. Tasmā attano sahāyapaccaya bhūtassa oḷārikassa kāmarāgassa jhānabhūmīsu abhāvato paṭighacittadvayaṃ tattha nuppajjatīti yuttantipi vadanti. Ṭīkākārāpana dutīyajjhānūpacāre tassa uppattisambhava vacanaṃ parikappavacanamattanti katvā purimakāraṇameva icchanti. Yadi panetaṃ parikappavacanamattaṃ siyā pāḷivacanaṃpi parikappavacanamattameva siyā. Tasmā pacchimakā raṇameva yuttarūpanti amhākaṃ khanti. Hasanacittaṃpi nuppajjati arūpīnaṃ hasanakiccassa abhāvato. Kāyābhāvatotipi yujjati. Sotāpattimaggacittaṃpi nuppajjati. Paratoghosābhāvena tatthuppannassa puthujjanassa dhammābhisamayābhāvato buddhapaccekabuddhānañca tattha anuppajjanato. Teneva hi tatthuppanno puthujjano aṭṭhasu akkhaṇayuttesu vuttoti. Rūpāvacaracittānipi tattha nuppajjanti rūpavirāgabhāvanāya rūpanimittārammaṇānaṃ tesaṃ samatikkantattāti.
关于『业的流转不明晰』者者。在此所说乃因何缘故说它确实流转呢？于非色法中因为不生起，故说其不生起。所谓祸难与大报应等诸法，皆因自身职责缺失而不生起于彼处。即便是障碍心二种亦不生起。因为无阻碍故而无障碍心。邪障根本之禅定境界亦不可能生起。若于此处无阻碍，障碍心亦不生。巴利文中『第二禅』有关感官昏沉之不生止的话语，显然与注释中第二禅修习之发生说相违背。因此为本身相应因缘已具之染污贪欲，在禅定境界无障碍心二种生起是正当之说。译者认为注释者仅视此不生起说为设说而已，欲借前面缘故说明。若此乃仅设说，则巴利语亦为设说之词语。故后文二者乃相应，令我可纳受。关于笑心亦不生，因非色法之笑之事无有缘故。亦可归于无身有。流出道心亦不生，因为彼处成就断除习气之道者罕见。由于生他声且无法相应之故，世俗人及佛、缘觉于此亦不生起。正是由此注释云，世俗人在八重戒中所说者亦是事实。对于色法相应识心亦不生，是因为色法缘离欲之修习对象、缘起之显现缘及其超越缘故。
Avasesā manoviññāṇadhātusaṅkhātā kusalākusalakriyānuttaravasena dve cattālīsadhammā hadayaṃ nissāyavā anissāyavā pavattantīti yojanā. Nissāyavā pañcavokāre anissāyavā catuvokāreti adhippāyo. Kusalānica akusalānica kriyānica anuttarānicāti viggaho. Tattha kusalānīti pañcarūpa kusalato avasesāni dvādasalokiyakusalāni. Akusalānīti paṭighadvayato avasesāni dasaakusalāni. Kriyānīti pañcadvārāvajjana hasana pañcarūpakrito avasesāni terasakriyacittāni. Anuttarānīti pathamamaggato avasesāni sattaanuttaracittāni. Kāme chavatthuṃ nissitā sattadhātuyo matā. Rūpe tivatthuṃ nissitā catubbidhā dhātuyo matā. Āruppe kiñcivatthuṃ anissitā ekā dhātu matāti yojanā. Tecattālīsāti pañcaviññāṇa manodhātuttikehi saddhiṃ santīraṇādike tiṃsadhamme sandhāya vuttanti.
凡由心识为基础的四十一法，终极可分为有赖他法而起者及非赖他法而起者二类。所谓有赖他法者乃五种从属，非赖他法者乃四种独立，乃是其说。所谓五种，胜解为善法中五种身色恶缘余法十二种天色善法。所谓不善，视为由障碍心二种余法十种。所谓行为，乃指五门户所造的行动，笑心及五种身色所造的余法十三种行为心。所谓最高，是指第一道阶余法七种，称为七种最高心。于欲界是七种依赖法，对色界是四类依赖法，非色界是某种非依赖法。四十一者乃因五识与心识相应而成，涵盖念、止、观等三十三种顿悟诸法。
Iti paramatthadīpaniyānāma abhidhammatthasaṅgahassa · 如是，在名为《胜义灯》的《阿毗达摩义摄》中，
Catutthavaṇṇanāya pakiṇṇakasaṅgahassa · 第四注释，即杂摄的注释，
Paramatthadīpanā niṭṭhitā. · 胜义阐明已结束。