三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词训灯论7. Kitakaṇḍa

7. Kitakaṇḍa · 7. Kitakaṇḍa

1045 段 · CSCD 巴利原典
7. Kitakaṇḍa第七,动词派生词篇
Dhātvantavikārarāsi词根末尾变化类
Visaṃyogarūparāsi解除连缀形类
Atha dhātupaccayasaṃsiddhaṃ kāla, kāraka, liṅga, saṅkhyā, kriyābhedadīpakaṃ dabbappadhānavācakaṃ kitakapadaṃ dīpiyate.
随后,对界缘(指界的因缘)所成的时间、行为者、标志、数目、行为区别等加以说明,尤其阐明食物施与行为的表达词句。
Tattha atītādayo kālabhedo nāma.
其中所称“过去”等者,即为时间的差别。
Kattā ca kammañca karaṇañca sampadānañca apādānañca adhikaraṇañca bhāvo cāti satta sādhanāni kārakabhedo nāma.
又所谓行为者之别,包括作业者、行为本身、到达者、以行为为缘者,各种状态共七种,称为动因的差别。
Itthiliṅgādīni liṅgabhedo nāma.
异性与同性等,称为标志的差别。
Ekatta, bahuttabhedo saṅkhyābhedo nāma.
单数与复数的区别,称为数量的差别。
Tassīlakriyā, taddhammakriyā, tassādhukārakriyā, attamānakriyā, abhikkhaññakriyā, arahakriyā, sakkakriyā, pesanakriyā, atisaggakriyā, pattakālārocanakriyā, avassambhāvīkriyādayo kriyābhedo nāma.
至于行为之别,包括执著行为、法行为、正当辅助行为、自我行为、侵界行为、供养行为、萨咖行为、饶益行为、超越行为、成就时刻觉照行为、依时际生之行为等各类行为,统称为行为的差别。
‘‘Gamanaṃ bhavati, pacanaṃ jānāti’’ iccādīsu paccayatthabhūto bhāvo nāma sādhanarūpo hoti. Jāti viya saṅkhatadhammassa dhātvatthabhūtāya sādhyakriyāya sādhakattā liṅgattayayutto ca hoti, kriyā, kāro, karaṇanti siddhattā saṅkhyābhedayutto ca hoti-nānādhātvatthānañca kattu, kammānañca kālādīnañca bhedena sarūpabhedasabbhavato, tasmā sopi dabbe eva saṅgayhatīti katvā ‘dabbappadhānavācaka’nti vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ tyādikaṇḍe bhāvasādhanavinicchaye vuttameva.
“行动发生,烹煮已知”诸语中,所谓依他起者,是指由因缘而成的现象,称为具备成就作用的法门。它如同生起一般,具有限定条件的法,具有依止法性的成就作用,并且带有标志性特征。行动、造作、实行等因缘得到满足时,形成数量区别的差异,也因各种依止法及业的时间等差异产生种种相异,因此它们本质虽相同却表现不同,故称为“相具代表实体(dabbappadhāna)”,这是说如此。其他一切均在裁断子段中论述了依止法为法门的细节。
‘Bahula’nti ca ‘kriyatthā’ti ca vattante –
“多者”与“行为之义”(即为行为目的)即被论述。
§715
715.Kattari bhūte kta ktavantu ktāvī.
715. 有行为者,作者,已作者,乃作者。
Abhavīti bhūto, atīto, bhūte vattabbe kriyatthā kattari kānubandhā ta, tavantu, tāvīpaccayā honti, kānubandhā ‘na te kānubandhanāgamesū’ti sutte visesanatthā.
所谓无为者,是指过去已成,已不存在之事;在言行为时,行为目的、行为者及其带来的结果互相关连。行为者相互依赖的关系,在经典中有所特别说明曰:“不属于彼此依赖系谱者”,以强调不同之义。
§716
716.Kto bhāvakammesu.
716. 谁是心所缘起的业?
Bhūte vattabbe kriyatthā bhāva, kammesu kānubandho tapaccayo hoti.
在存在之事、行为中,行为目的即现象,业则为带来条件的依赖缘。
Abhavīti bhūto-puriso, bhūtā-itthī, bhūtaṃ-kulaṃ, kārite dhātuto ṇānubandhānaṃ paṭhamaṃ sampattattā ‘na te kānubandhanāgamesū’ti paṭisedho na pāpuṇāti, ‘yuvaṇṇānameo paccaye’ti ovuddhi, ‘āvāyā ṇānubandhe’ti ossa āvattaṃ, tato tapaccayo.
『abhavīti』者,谓已成有之人、已成女性、已成族群,乃因所作之法(dhātu)与众多相关条件初步圆满,由此观之,彼等于此种相关条件之相续中,不会生起否定之意。所谓『因青年名色』,为增长之因;又云『由多缘相续』,指自然循环由此生出;继之为止息因。
§717
717.Ñī byañjanassa.
『ñī』为辅音字母。
Byañjanādipaccayassa ādimhi ñānubandho īkāro āgacchati.
因辅音等为缘,于起始处产生『ñ』音。
Kattari-abhāvayitthāti bhāvito-puriso, bhāvitāitthī, bhāvitaṃ-kulaṃ.
『主动者—已被修习』者,例如:已被修习的男子、已被修习的女子、已被修习的家族。
Kamme-anubhūyitthāti anubhūto-bhogo, anubhūtāsampatti, anubhūtaṃ-sukhaṃ.
『业—已被受用』者,例如:已被受用的财富、已被受用的成就、已被受用的安乐。
Kārite-bhāvīyitthāti bhāvito-maggo, bhāvitāpaṭipadā, bhāvitaṃ-cittaṃ.
『使役—已被修习』者,例如:已被修习的道、已被修习的行道、已被修习的心。
Tavantu , tāvīsu-abhavīti bhūtavā-puriso, bhūtavantī, bhūtavatī-itthī, bhūtavaṃ-kulaṃ, guṇavantusamaṃ. Bhūtāvī-puriso. Bhūtāvinī-itthī, bhūtāvi-cittaṃ, daṇḍī, daṇḍinīsamaṃ. Puriso bhogaṃ anubhūto, purisena bhogo anubhūto.
谓人具现有体性者为存在者,谓男子为具存在者,谓女子为具存在者,谓家族为具存在者,谓具有德性者亦同具存在性。存在者男子,存在者女子,存在者心,具鞭者,如同具鞭者。男子所经历之享受,由男子而经历之享受。
Ettha ca kitapaccayānaṃ attho duvidho vāccattho, abhidheyyattho cāti sabbaṃ tyādikaṇḍe vuttanayena veditabbaṃ.
此中关于条件的意义,有二种说法,一者为词义,二者为应解义,皆当依循『多重义』章节中所说之方式了知。
Purimesu pana chasu sādhanesu paccayānaṃ abhidheyyattho padantarena ācikkhīyati, bhāvasādhane pana attano dhātunā eva.
男子六种资具上条件的应解释义,乃以字义分辨;而心境之资具的条件,则仅以其本质所缘的体而立。
Tattha ca kattusatti, kammasatti, karaṇasatti, sampadānasatti, apādānasatti, adhikaraṇasattisaṅkhātaṃ vāccatthaṃ ujuṃ vadantā kitapaccayā attano abhidheyyapadena samānaliṅga, vibhatti, saṅkhyāyuttā hutvā vadanti.
其中,如‘行为具有的条件’、‘业报条件’、‘所作条件’、‘所得条件’、‘适用条件’,以及‘议题条件’等,直说条件者,则依其本义,附加分格,含数目而说,共同称之。
Taṃ yathā? –
问曰:如何说明?
Kattari tāva-puriso bhogaṃ anubhūto, purisā bhogaṃ anubhūtā…pe… purisesu bhogaṃ anubhūtesu, itthī bhogaṃ anubhūtā, itthiyo bhogaṃ anubhūtāyo…pe… itthīsu bhogaṃ anubhūtāsu, kulaṃ bhogaṃ anubhūtaṃ, kulāni bhogaṃ anabhūtāni…pe… kulesu bhogaṃ anubhūtesu.
示曰:行为上男子享受已获得之果,男子们享受已获得之果……男子中享受已获者,女子已获享受者,女子们享受已获之果……女子中享受已获者,家族享受已获之果,诸家族享受未获之果……诸家族中享受已获者。
Kamme-bhogo purisena anubhūto, bhogā purisena anubhūtā…pe… bhogesu purisena anubhūtesu, sampatti purisena anubhūtā, sampattiyo purisena anubhūtāyo…pe… sampattīsu purisena anubhūtāsu, sukhaṃ purisena anubhūtaṃ, sukhāni purisena anubhūtāni…pe… sukhesu purisena anubhūtesu. Esa nayo karaṇādīsupi.
由业果享受者由人所体验,享受由人所体验……享受中由人所体验者,成就由人所体验,成就们由人所体验……成就们中由人所体验者,快乐由人所体验,快乐们由人所体验……快乐们中由人所体验者。这种用法乃至于如“工具”等也包括。
Evaṃ kitavācakā attano abhidheyyapadena samānaliṅga, vibhatti, saṅkhyāyuttā hutvā taṃ taṃ sādhanaṃ vadanti.
如此,造作言语者依其本意词根,同一标记,形态不同,并带数量词者,就各自所能成为的对象称之为所成就法。
‘Itthiyamaṇatikayakyā cā’ti itthiyaṃ tipaccayo, anubhavanaṃ, anubhūyate vā anubhūti. ‘‘Tissassa anubhūti, phussassa anubhūti’’ iccādikā bahū anubhūtiyopi sijjhanti, tasmā ‘‘anubhūti, anubhūtiyo, anubhūtiṃ, anubhūtiyo…pe… anubhūtīsū’’ti yujjati.
“女性珍宝如马身……”谓女性为提及名词,乃感受过程,接受感受。言“他的感受、触觉的感受”等多种感受,也因此连用“感受、感受们、感受的、感受们……感受们中”。
§503
503 718.Kattari ltuṇakā.
疑问词“多少”之意。
Kattukārake kriyatthā ltu, ṇakā honti, lānubandho tussa kattari nibandhanattho, ‘ltupitādīnamā’ti visesanattho ca.
作动者须具词根形态,后接限定语以指明作动者为止;例如“由感受等各类原因”之特指意涵。
Anubhavatīti anubhūtā, anubhūtāro, satthusamaṃ.
“感受”与“被感受者”意义相同。
Sāmaññavidhānattā arahatthe sattiatthe tassīla, taddhamma, tassādhukāra, attamānesu ca kālattaye ca bhavanti.
在一般的制度中,戒律及其法、善行以及自我观念和时间判断皆同于阿拉汉的戒律。
Arahatthe-brahmaṇo brahmaṇiyā pariggahitā.
阿拉汉的婆罗门戒律乃由婆罗门所遵持。
Sattiatthe-bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā.
关于“戒律”,世尊是未曾现起的道的开示者。
Tassīlādīsu-pasayhapavattā.
故于戒律等上得安住和安乐。
Attamāne-attānaṃ paṇḍitaṃ maññatīti paṇḍitamānitā.
自我观念上,谓自以为智者,称为有智之见。
§719
719.Pubbekakattukānaṃ.
719、前有者之同类。
Yāsaṃ visesana, visesyānaṃ dvinnaṃ pubbā’parakriyānaṃ kattā ekova hoti. Tāsu pubbakriyāyaṃ bhāvatthe tuna, tvāna, tvāpaccayā honti. ‘Eonamayavā sare’ti īkāre pare ovuddhiyā avattaṃ.
谓「特定」者,是指前后两个动作中的某一独一主体。在这些动作中,前作之因,与中间及后作存在因缘关系。此处借用喻说「此即如行船」以示后行动作被前作搅动而回转。
Bhogaṃ anubhavituna, anubhutvāna, anubhutvā.
经历享受者,在经历之后,且经历完成之后。
Ekakattukānanti kiṃ? Devadatto bhuñji, yaññadatto gacchati.
「单一行为」意为何?譬如:迭瓦达德享用,而耶纳达德则去行礼。
Pubbeti kiṃ? Pacchā bhuñjati, paṭhamaṃ pacati.
「先行」意为何?即之后方享用,先启动炊事准备。
Bahulādhikārā samānā’parakriyāsupi nānākattukāsupi tunādayo bhavanti. Thakkacca daṇḍo patati, dvāraṃ saṃvaritvā nikkhamati, puriso sīhaṃ disvā bhayaṃ uppajjatīti.
众多同级的职责之间,及不同种类的动作中,常存三种基本差别。譬如,斧柄断裂,门被关闭后走出,人见狮子而生畏惧等。
Yasmiṃ vākye aparakriyāpadaṃ na dissati. Yathā? Pabbataṃ atikkamma nadī, atikkamma nadiṃ pabbato, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe arūpāti, tatthapi sattākriyā viññāyateva sabbapadatthānaṃ sattānātivattanato. Aparakriyārahite asamānakattuke ca vākye paṭhamantayogassa diṭṭhattā kattaripi tunādīnaṃ sambhavo yutto.
当句中未现后作动作词时,应如何?如越过山川者,或跨越河流者,及跨越有形无形境界者,诸此皆为出离解脱之示现;即使无后动作言辞,众生之动作仍显然因缘循环而动。无后行为词之句中,若见第一合句之显现,则彼实属先行动作等因缘所起。
§720
720.Paṭisedhālaṃkhalūnaṃ tuna tvāna tvā vā.
720. 表遮止义的「足以」、「诚然」等词,可接「已……而」型不变化词。
Paṭisedhatthānaṃ alaṃ, khalūnaṃ yoge tunādayo honti vā.
在与表遮止义的「足以」、「诚然」等词连用时,「已……而」等一类不变化词可选择性地出现。
Alaṃ bhutvā, khalu bhutvā, alaṃ bhuttena, khalu bhuttena vā.
例如:「足以,已食而(止)」、「诚然,已食而(止)」;或作「足以,以已食之故」、「诚然,以已食之故」。
§721
721.Tuṃtāyetave bhāve bhavissatikriyāyaṃ tadatthāyaṃ.
721.『将会存在』者,乃是表示未来时态之动词形式,用于表达该目的之语境。
Tassā tassā kriyāya atthabhūtāya bhavissamānakriyāya gamyamānāya bhāvatthe tuṃ, tāye, tavepaccayā bhavanti. Suttapadavaḍḍhanena tuyepaccayopi.
这亦表达‘在各自的行为中,因所依止之物的存在,而得缘起,该行为遂成’之理。以经文词义的增长,同样该‘tuye’之因缘亦成立。
Anubhavituṃ gacchati, anubhavitāye gacchati, anubhavitave gacchati, anubhavituṃ icchati, kāmeti, sakkoti, jānāti. Tathā kālo anubhavituṃ, samayo anubhavituṃ, velā anubhavituṃ . Tathā anubhavituṃ mano, anubhavituṃ soko, cakkhu daṭṭhuṃ, sotaṃ sotuṃ, mano viññātuṃ, hattho kātuṃ, pādo gantuṃ, dhanu yujjhituṃ, jaḷo vattuṃ, mando gantuṃ, alaso kattunti.
描述‘意欲体验、趋向体验、有体验对象、欲望体验、能力体验、知晓体验’之意;并以时间为例,如‘感知时间、时期、时刻’,及具体感受如‘心识体验、忧愁体验、眼见、耳闻、心知、手作、足行、弓射、言说、慢行、懒惰作’等,详尽表明体验行为于诸法境界中的多样行相。
Ettha ca ‘‘kālo anubhavitu’’ntiādīsu sattāvasena hetukriyā sijjhati, tasmā ‘‘anubhavituṃ kālo bhavatī’’tiādinā attho veditabbo.
在这里,有关『时间可被经验』等说法,由于众生聚合的因缘作用而生起故应断除,因此须理解『时间成为可被经验之法』等含义。
Ime panettha tāye, tuyepayogā – āgatāmha imaṃ dhammasamayaṃ, dakkhitāye aparājitasaṅghaṃ . Alañhi te jagghitāye, mamaṃ disvāna edisaṃ . Ko tādisaṃ arahati khāditāye , atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hotuye , arahasi naṃ yācituye tuvampi, arahasi no jānituye katāni iccādi.
此处乃论二法互用——彼来已久之法与此法时期,和针对被观察、未被胜服的僧团。如今若欲撼动之,见我如此其状,谁能猛力打击此阿拉汉?若此路径存在且有效,彼则不能或不敢成为阿拉汉或乞求阿拉汉,更不能知晓或有所为。
§722
722.Bhāvakammesu tabbānīyā.
722.应随当于造作行中。
Bhāve kammani ca tabba, anīyā honti. Suttapadavaḍḍhanena tabya, tāya, teyyapaccayāpi honti.
在造作中应当取得,若不取得则不可。凭借经文用语之增进,因缘亦成。
Anubhavitabbo-bhogo, anubhavitabbā-sampatti, anubhavitabbaṃ-sukhaṃ.
应体验之所有、经验使用者所有、经验之乐应体验。
Bahulādhikārā kattādīsvapi bhavanti, tapantīti tapanīyāpāpadhammā, upaṭṭhātīti upaṭṭhānīyo-sisso. Pavuccati etenāti pavacanīyo-upajjhāyo, niyyanti etenāti niyyānīyo, so eva niyyāniko.
多有所有权者,如造作者等;热者,为应热之恶法;侍者者,为应被侍之弟子。『宣说者』为应宣说者叟长,『遣送者』为应遣送者,彼即遣送者。
Sinā-soceyye, sināyanti etenāti sinānīyaṃcuṇṇaṃ, dīyate assāti dānīyo-brāhmaṇo. Sammā vattati etthāti sammāvattanīyo-guru.
憎恨应当被憎恨,憎恨者即为可憎者,此中以可施舍之婆罗门为例。正当保持合宜之德,因此称其为合当的老师。
Idha gāthā vuccati –
此处称有诗歌曰──
Arahatthe ca sakkatthe, pattakāle ca pesane;
阿拉汉与萨咖天帝,持戒者以及护送者,
Tabbādayo atisagge, avassādhamiṇesu ca.
童子等于彼岸之上,及在逊劣地位者中,
Tattha ‘‘araha sakka visiṭṭhe kattarī’’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, tasmā bhavatīti bhabbo, bhavituṃ arahatīti attho, majjatīti majjaṃ, madanīyaṃ, majjituṃ sakkotīti attho, evampi yujjati.
于此说『阿拉汉胜过萨咖,作事者亦然』之论;因此成就者称为『成就者』,溺没之意为『沉湎』,而沉湎为可喜悦的;此处即为『得沉湎』的意思,诸义依此相联。
Pattakāle-kattabbo bhavatā kaṭo, esa kālo kaṭakaraṇassāti dīpeti.
护送期间应做者乃何?此时即为行持时段之意。
Pesane-gantabbo bhavatā gāmo, gacchatu bhavaṃ gāmanti dīpeti.
“应由你前往的村落,应当去往。”他指示说:“你当去往村落。”
Atisajjanaṃ sambodhanaṃ atisaggo, upadeso ceva vidhi ca. Tattha kattabbā’kattabbassa kammassa ācikkhaṇaṃ upadeso, dānaṃ dātabbaṃ, sīlaṃ rakkhitabbaṃ, pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ . Kattabbā’kattabbākāradassanaṃ vidhi, sakkaccaṃ dānaṃ dātabbaṃ, no asakkaccaṃ.
“过失之人应被提醒,超过界限者乃亟须警诫。这是教诫与戒律。其间应当教导何者该作何者不该作:捐施当施,戒律当护,生命不可杀害,财物不得取用。作与不作之理宜示明。施捨当心恰当,非心恰当者不可施舍。”
Avassake-gamanīyo abhisamparāyo, avassaṃ gantabboti attho.
“在雨季中可前往之人,即在雨季中当行之意。”
Yaṃ iṇaṃ adentassa daṇḍo āgacchati, idaṃ adhamiṇaṃ nāma, sataṃ me dātabbaṃ bhavatāti.
“杀盗者将受惩处者,谓之‘地狱者’,‘汝应百施护我’者是。”
Ime panettha tabya, tāya, teyyapayogā – na brāhmaṇe addhike tiṭṭhamāne, gantabyamāhu dvipadinda seṭṭha . Bhūtagāmapātabyatā, kāmesu pātabyatā , alajjitāye lajjanti , lajjitāye na lajjare. Ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ , ñāteyyaṃ, diṭṭheyyaṃ, patteyyaṃ, viddheyyaṃ maṃ amaññatha .
“此地众生宜当自制,应当谨慎,适宜节制之种种因缘——居于婆罗门众高位之处,当说应往者乃众生之最尊。而就凶恶村庄之中,侵淫欲行,为羞耻之人亦羞耻,羞耻之人不作不义。欲杀者杀之,欲出家者令其出家。对亲近者应亲近,对见者应见,对应当得者应得,对应当知者应知,人不可忽弃。”
Ta,ti , tu, tavantu, tāvī, tvā, tvāna, tuna, tuṃ, tave, tāye, tuye, tabba. Ime takārapaccayā nāma.
『ta』、『ti』、『tu』、『tavantu』、『tāvī』、『tvā』、『tvāna』、『tuna』、『tuṃ』、『tave』、『tāye』、『tuye』、『tabba』——以上诸词,称为「以ta字为首的后缀」。
Kara, khanu, gā, gamu, jana, ṭhā, tanu, thara, dhā, dhara, namu, pā, phara, bhara, mana, mara, ramu, sara, hara, hana.
作、挖、歌唱、去、众生、止、伸展、承受、放置、携带、顶礼、饮食、分散、负载、心志、死灭、活动、流动、带走、行凶。
§723
723.Gamādirānaṃ lopontassa.
723. 这些动词等的省略。
Gamādīnaṃ makāra, nakārantānaṃ rakārantānañca dhātūnaṃ antassa lopo hoti kānubandhe tapaccaye pare tvādivajjite.
对于“去”等动词而言,断除的是有关‘kā’, ‘na’, ‘ra’这类辅音及‘rakā’这类元音组成的音素的中间部分,而‘kānu’这个字根的尾部根据特定条件而被省略。
Kara-karaṇe, karīyitthāti kato-vihāro, katāgūhā, kataṃ-gehaṃ, sakkarīyitthāti sakkato, mahāvuttinā santassa so.
词根「kar」,义为「作、造」。凡经由此词根所造作者,则称为「已造之精舍」、「已造之茅屋」、「已造之居所」;凡经善加造作者,则称为「被尊重者」。依大章规则,「sant」之「s」转为「so」。
‘Karotissa kho’ti pādito karassa kassa kho, saṅkharīyitthāti saṅkhato, abhisaṅkhato, visaṅkharittha vikirīyitthāti visaṅkhato, upakarīyittha sajjīyitthāti upakkhaṭo, ‘tathanarānaṃ ṭaṭhaṇalā’ti tassa ṭo. Evaṃ dukkaṭaṃ.
依「『karot』之『kho』规则」,从词根「kar」取「kha」音;凡经集合造作者,则称为「已集造者」、「已再集造者」;凡经散灭造作者,则称为「已散集者」;凡经就近准备者,则称为「已备办者」。依「『ta』类转为『ṭa』、『ṭha』、『ṇa』、『la』」之规则,将「ta」转为「ṭo」。「恶作」亦依此例类推。
Parito karīyitthāti parikkhato, purato karīyitthāti purakkhato, purekkhato vā, mahāvuttinā purassa ettaṃ.
凡从四周所造作者,则称为「已环绕守护者」;凡从前方所推举者,则称为「已置前者」或「已奉前者」。依大章规则,「pura」末音转为长音「e」。
Khanu-avadāraṇe, khaññitthāti khato-āvāṭo.
词根「khan」,义为「掘、开凿」。凡经掘凿而成者,则称为「已掘之坑穴」。
Gā-sadde.
用于表示『歌唱、发声』之义的词根。
§724
724.Gāpānamī.
724.〔规则〕:词根 gā(歌、唱)后,接续使役词缀 āpe 或 āṇa(即令他动之缀)。
Gā, pānaṃ anto īkāro hoti kānubandhe tapaccaye pare tvādivajjite.
「嘎」(gā)语根,在「巴那」(pāna)词尾之内,当「伊」(ī)字母出现,且后接以「咖」(ka)为附缀的「德」(ta)过去分词词缀时,须排除「德瓦」(tva)等形式。
Gāyitthāti gītaṃ, samodhānetvā gāyitthāti saṅgītopariyattidhammo.
『已唱』者,即『歌』(gītaṃ)也——综合而言,『已唱』即指已结集、已传诵之法。
Gamu-gatimhi agacchīti gato, agacchīyitthāti vā gato. Evaṃ āgato, uggato, duggato, niggato, vigato, sugato, saṅgato, anugato, apagato, avagato, upagato, adhigato.
「gamu」词根用于表示「行进」之义:『gato』者,「他曾行去」或「曾被行去」也。同理,以此类推:āgato(来到者)、uggato(升起者/出去者)、duggato(堕落者/恶趣者)、niggato(出离者)、vigato(离去者/消散者)、sugato(善逝者)、saṅgato(聚合者/相遇者)、anugato(随行者)、apagato(离开者)、avagato(了知者/通达者)、upagato(趋近者)、adhigato(证得者)。
Jana-jātiyaṃ.
于人群之中。
§725
725.Janissā.
725.【关于「生」之词根的变化规则】
Janissa nassa ā hoti kānubandhe tapaccaye pare tvādivajjite.
词根「生(jan)」在后接「ā」时,若后面跟随带有「k」前缀的「ā」附缀词缀,以及带「ta」语尾的词缀(除「tv」等开头的词缀外),则「nass」变为「ā」。
Ajāyitthāti jāto, dujjāto, sujāto, sañjāto, anujāto, avajāto, atijāto.
『已生』者:「生」、「劣生」、「善生」、「共生」、「随生」、「下生」、「超生」——以上诸词皆以此规则所成。
Suttavibhattena aññasmimpi vaṇṇe pare nassa ā hoti, puttaṃ vijāyitvā, vijāyituṃ, vijāyanaṃ, vijāyantī-itthī, vijāyamānā, puttaṃ janetīti jāyā iccādi, sabbattha mahāvuttinā sare pare yāgamo, mahāvuttinā vā sabbattha nassa yādeso ādidīgho ca.
经文中详细划分,他品类中无此生现象,如子出生、生命萌动、生命现行、现存如女、正在出生、子女产生等,「生」及其类比之义,皆因广泛出现在他缘,因此此义为大通行之语,其所涵盖无所不包,涉及恒久且悠长。
Ṭhā-gatinivattiyaṃ.
【关于词根「住立」之属于运动停止义的规则】
§726
726.Ṭhāssi.
726. 「ṭhā」词根之词尾变为「ssi」。
Ṭhāssa i hoti kānubandhe takāre tvādivajjite.
静止者是在关节、肌腱、筋膜等处维持固定。
Aṭṭhāsīti ṭhito, uṭṭhito, niṭṭhito, saṇṭhito, adhiṭṭhito.
所谓八种静止,是指站立、起立、坐下、卧伏、聚集、支撑等。
Tanu-vitthāre, ātaññitthāti ātataṃ, vitataṃ, ātatavitataṃ, tūriyabhedo.
身体伸展时的表达“ātaññita”,意指整个展开、伸展开来、完全展开,是四分类型之一。
Thara-santharaṇe, santharīyitthāti santhato, vitthato.
关于紧缩与收缩,所谓“santharīyita”是指紧密聚合、收束、伸缩完备。
Dhā-dhāraṇe.
支撑与承载。
§727
727.Dhāssa hi.
727. 「dhā」词根之词尾变为「hi」。
Dhādhātussa dhassa hi hoti kānubandhe takāre tvādivajjite.
『持』字根之『持』,于带『咖』附缀之处,除『特瓦』等之外,『达』字变为『希』。
Ādhīyitthāti āhito, āgyāhito, vidhīyitthāti vihito, nidhīyitthāti nihito, sandhīyitthāti saṃhito, odhīyitthāti ohito, abhidhīyitthāti abhihito, pidhīyitthāti pihito, apihito. Dvitte pubbassa tatiyattaṃ, ‘dhāssa ho’ti suttena parassa hattaṃ, ādahito, vidahito, nidahito, saṃdahito, saddahito vā, sannidahito, odahito, pidahito, apidahito, paridahito.
『已被放置』者,即「已安放」;「已被分置」者,即「已安排」;「已被储藏」者,即「已储置」;「已被合置」者,即「已集合」;「已被下置」者,即「已放下」;「已被上置」者,即「已称呼」;「已被覆置」者,即「已遮盖」、「已封闭」。依据双写规则,前音节转为第三格形式,依据「dha 转为 ha」之经规,后音节转为 ha,从而得:「已安放」、「已分置」、「已储置」、「已合置」或「已信受」、「已善储置」、「已放下」、「已覆盖」、「已封闭」、「已周遍放置」。
Dhara-dhāraṇe, uddharīyitthāti uddhaṭo, samuddhaṭo, niddhaṭo, tassa ṭattaṃ.
语根『持』义为「持载」,「已被举起」者,即「已提取」;「已被完全举起」者,即「已完全取出」;「已被去除」者,即「已移除」;其末尾音节转为「ṭa」形。
Namu-namane, namitthāti nato, unnato, samunnato, onato, avanato.
语根『弯』义为「弯曲」,「已被弯曲」者,即「已俯曲」;「已被上弯」者,即「已昂举」;「已被完全上弯」者,即「已完全昂举」;「已被下弯」者,即「已低垂」;「已被前弯」者,即「已前倾」。
Pā-pāne, ‘gāpānamī’ti īttaṃ, pīyitthāti pītaṃ.
语根『饮』义为「饮用」,依据「gā、pā、na、mī 等转为 ī 形」之经规,「已被饮用」者,即「已饮」。
Phara-pharaṇe, pharittha, pharīyitthāti vā phuṭo, vipphuṭo, samphuṭo, ophuṭo, mahāvuttinā phassa uttaṃ, tassa ṭattaṃ.
关于破裂,有『断开』『破散』『崩裂』『开裂』『大断裂』等义,皆因接触大声响而起,故名破裂。
Bhara-dhāraṇe, bharīyitthāti bhato, ābhato, ābhaṭo vā. Udakātalamubbhato, ubbhataṃ saṅghena kathinaṃ , sambhataṃ dhanaṃ.
关于承载,有『承担』『支撑』之意,亦有『承受』『承办』『掌管』之义。如洪水氾滥时,由僧团坚固团结所托,或财物依此而护持。
Mana-ñāṇe, mato, mahājanena sammatoti mahāsammato, sammatā sīmā , anumato, abhimato.
关于心识,有『所见』『所思』义,意指受大众认可的正见、界限、允许及内心赞许。
Mara-pāṇacāge, maritthāti mato, kālaṅkato.
关于死及放弃,有『死亡』之义,亦有被污染、被玷污之意。
Ramu-kīḷāyaṃ, ramitthāti rato, abhirato.
关于娱乐嬉戏,有『快乐』『喜乐』『欢喜』之意,指喜欢、乐于其中。
Ramu-uparame , virato, paṭivirato, uparato.
关于娱乐结束,有『断除』『远离』『断绝』『止息』之义,意指放弃或离开娱乐。
Sara-gati, cintāsu, bahulādhikārā kālattayepi tapaccayo, sarati, asari, sarissatīti sato, anussato, patissato.
「流动」者,谓在念头中有多种多样的遍布且交错,时间上虽有先后,然其不息不止;谓流动,未流动,将流动者。此为正念、回忆、反观的涵义。
Hara-haraṇe, harīyitthāti hato, āhato, nihato.
「取」者,谓被杀、被击、被斩、被毁灭。
Tassa ṭatte-āhaṭo, nihaṭo, udāhaṭo, samudāhaṭo, avahaṭo.
其触处,谓被击、被杀、被斩、从下面被击、被击入。
Hana-hiṃsāyaṃ, haññitthāti hato, vihato, samūhato avippavāso , samūhatā sīmā .
「击伤」者,谓被杀、被毁、被彻底毁灭、不受污染、彻底毁灭之界限。
Tipaccayamhi bahulādhikārā akānubandhepi antalopo. Paṭhamaṃ karīyatīti pakati, ākāro ākati, vikāro vikati, gāyanaṃ gīti, uggīti, saṅgīti, anugāyanaṃ anugīti, gamanaṃ gati, gantabbāti vā gati, gacchanti etthāti vā gati, āgamanaṃ āgati, sugati, duggati, samāgamanaṃ saṅgati, jananaṃ jāti, jāyanti etāya, etthāti vā jāti, ṭhānaṃ ṭhiti, saṇṭhiti, avaṭṭhiti, punappunaṃ tananaṃ santati, dhārenti etāyāti dhīti, mahāvuttinā īttaṃ.
在此「变动」中,多种多样性质之间虽无必然关联却互有过渡。所谓先作,谓形态、形成,谓变化、消失,谓歌唱、辩唱、合唱,谓伴唱,谓行走、趋向,应往之行、行者,谓往来、善行与恶行,谓相聚,谓生育、生成,谓各此所在及其存在、保持、不动摇,复不断发出、伸展,谓奔驰持载,此乃伟大宣说。
Namanaṃ nati, unnati, samunnati, onati, avanati, bharitabbāti bhati, manati jānāti etāyāti mati, vividhā mati vimati, ramaṇaṃ rati, āramaṇaṃ ārati, viramaṇaṃ virati, abhiramaṇaṃ abhirati, paṭiviramaṇaṃ pativirati, saraṇaṃ sati, saranti etāyāti vā sati, anussati, paṭissati, upahananaṃ upahati.
谓称礼、敬礼、上升、现升、下降,谓当持、光明,谓思惟、认识此等,谓诸多思维与误思,谓喜爱往事、起厌离、极乐、止息、回止,谓有依止,谓流动与此等,谓忆念,谓回顾,谓报告赐予。
Tavantupaccayamhi-akāsīti katavā, ahanīti hatavā.
於『tavantу』(已完成)後綴中——『akāsī』即「已作者」,『ahanī』即「已殺者」。
Tāvīpaccayamhi-katāvī, hatāvī.
於『tāvī』後綴中——『katāvī』(曾作者)、『hatāvī』(曾殺者)。
Tvādīsu –
在『tvā』等後綴中——
§728
728.Tuṃtunatabbesu vā.
728节:“Tuṃtunatabbesu vā”,释为“或应在碰撞之物之间”,意指应于相互撞击、触接的对象之间发生。
Karadhātussa ra-kārassa ā hoti vā tuṃ, tuna, tabbesu. Tunasaddena tvāna, tvāpi saṅgayhanti.
「做」这一词根(√kar)中的辅音 r,在接 tuṃ、tuna、tabba 等后缀时,可随意替换为 ā。其中「tuna」一词,亦兼摄 tvāna、tvāpi 等形式。
§729
729.Karassā tave.
第七百二十九条:『kara』词根,变为『tave』形式。
Karassa ra-kārassa ā hoti tavepaccayamhi.
「Karassa」谓「手」之所有者,于某种因缘中为此而起。
Kātuṃ, kātave, kātuna, kātabbaṃ.
(动词词根的不定式形式):做(不定式)、做(不定式异形)、做完(绝对分词)、应做(义务分词)。
Yathā karassa, tathā mahāvuttinā harassa rūpaṃ sijjhati, hāthuṃ, hātave, hātuna. Tesaṃ tuṇḍena hātūna, muñce pubbakataṃ iṇaṃ .
如同『kara』词根的变化规则一样,依据广说原则,『hara』词根亦同样成立相应词形:『hāthuṃ』、『hātave』、『hātuna』。〔如经文所引:〕「用喙还清昔日所欠之债」——其中『hātūna』即为此类词形之例证。
Tvāmhi āssa ittaṃ, āhitvā, soṇḍāyudakamāhitvā .
于汝身上,此物被放置,施作后,用带有毛发的器具涂抹之。
Iti visaṃyogarūparāsi. · 解除连缀形类至此。
Sadisasaṃyogarūparāsi同类连缀形类
Atha sadisasaṃyogarūparāsi vuccate.
接着,讲述同类结合的色聚。
Tupaccayamhi –
在「tu」作为语尾的情况下——
§730
730.Pararūpamayakāre byañjane.
730.以他相造作之音声。
Yakāravajjite byañjanapaccaye pare sabbadhātūnaṃ antabyañjano pararūpaṃ āpajjate.
除去音形成作之条件,诸法皆有内在音声,因他相而生。
Karotīti kattā, kātuṃ arahati, kātuṃ sakkoti, karaṇasīlo, karaṇadhammo, sakkaccaṃ vā karotīti attho. Bharatīti bhattā, haratīti hattā.
作即为所造、适应造作、能造作者,为造作之性与法,或专作之义。bharati意为承载,harati意为携带。
Tvādīsu ra-kārassa āttaṃ, saṃyoge pare rassattañca, katvā, katvāna.
于诸辅音之中,r音自性,与他辅音合成,反复作。
Pararūpattaṃ, kattuna, kattuṃ, kattabbaṃ, bharaṇaṃ bhattuṃ, bhattave, haraṇaṃ hattuṃ, abhihattuṃ, hattave.
他相者,为所作、可作、应作、承载、为使者、被使者、携带、被携带、为攻击者、为被攻击者。
Āpa, ṇāpa, khipa, gupa, caja, ñapa, ñāpa, tapa, dīpa, dhūpa, pada, bhaja, bhuja, mada, mida, yuja, rica, ranja, lipa, lupa, vaca, vatu, vada, vapa, vica, sanja, sica, sambhu, sūca, sūda, supa.
(以下为动词词根列表):舍弃、使知、投掷、护守、放弃、使知(异形)、使知晓、苦行、照耀、熏烟、踏步、侍奉、享用、陶醉、软化、结合、空虚、染色、涂抹、损毁、言说、转动、说话、播种、分辨、合流、灌注、生起、指示、给予、烹煮。
Dhātvantabyañjanassa pararūpattaṃ, tapaccayamhi vipubbo āpabyāpane, byāpayati khippaṃ ñāṇabyāpanena byāpituṃ sakkotīti byatto, viyatto.
对于一切界相应的属性,其外形的存在,是在根本因素的摄取中扩展的,因此能够迅速以广博的智慧而遍及周遍,故称为『扩散者』;反之未扩展者为『未扩散者』。
Paripubbo pariyāpuṇane pahutte ca, pariyatto.
在完全扩展与遍满之时,称为『展开者』。
Saṃpubbo paripuṇṇabhāve, samāpayitthāti samatto, parisamatto.
已充满圆满状态,达到完成之意,称为『圆满者』或『成熟者』。
Āpubbo ṇāpa-pesane, āṇāpīyitthāti āṇatto.
对于不具名称标记的部分,称为『未呈现者』;反之呈现者称为『呈现者』。
Khipa-khipane, khipīyitthāti khitto-daṇḍo, khittā-mattikā, khittaṃ-leṭṭu. Evaṃ sabbattha. Pakkhitto, ukkhitto, nikkhitto, vikkhitto, okkhitto, saṃkhitto.
快速扩展的过程,称为『即刻扩展者』,此有如执杖击打泥土、棍棒拍击地面般之意。此用法普遍存在。另有被敲打、被提升、被驱除、被分散、被封闭、被集合等称谓。
Gupa-guttiyaṃ, gopīyitthāti gutto, saṃgutto.
对于隐蔽聚集的状态,称为『隐藏者』、『收敛者』或『包容者』。
Caja-cāge, cajīyitthāti catto.
『舍弃』者,谓词根『舍弃』义为『舍离』,(被动过去分词)经受舍离,故称『已舍』也。
Upa-paññāpane, paññapīyitthāti paññatto-vinayo, paññattaṃsikkhāpadaṃ, paññattaṃ-āsanaṃ.
『伍巴』[Pali: upa],义为施设、宣示;『被施设宣示』,即「已被施设」之义,故成『已施设之律』、『已施设之学处』、『已施设之座位』。
Ñāpa-ñāpane, vikatidhātu nāmesā kāritantattā, paññāpīyitthāti paññatto, saññāpīyitthāti saññatto, viññāpīyitthāti viññatto.
『使知晓』者,谓词根『使知晓』义为『令知』,此为变化词根,乃使役词根之故——经令遍知,故称『已遍知』;经令胜知,故称『已胜知』;经令了知,故称『已了知』也。
Tapa-santāpe, atappīti tatto, santatto.
『燃烧、灼热』之义:『被烧热者』,谓已被炙热、已被灼烧。
Dīpa-dittiyaṃ, adīpitthāti ditto, paditto, āditto.
『灯、光明』之义:『已被点燃之处』,谓已燃、已大燃、已着火。
Dhūpa-soṇḍiye , dhūpati, adhūpi, dhūpissatīti dhutto, surādhutto, akkhadhutto .
『熏香、耽溺』之义:熏香、已熏香、将熏香,故谓『堕落者』,即『沉溺于酒者』、『耽溺于赌者』。
Pada-gatiyaṃ, apajjīti patto, nipatto, sampatto.
『足、行走』之义:『已行至者』,谓已到达、已降落、已成就。
Bhaja-sambhattiyaṃ, bhajatīti bhatto, sambhatto.
『亲近、结合』之义:『亲近者』,谓已结合、已和合。
Vipubbo puthakkaraṇe, vibhajitthāti vibhatto.
前置词『离』表分别之义:『已被分别者』,谓已被区分开来。
Bhuja-pālana, byavaharaṇesu, bhuñjittha, bhuñjīyitthāti vā bhutto, paribhutto.
『食用、护持、使用』等义根,『他食用』、『他曾食用』,故曰『已食』、『已受用』。
Mada-ummāde, majjitthāti matto, sammatto, pamatto, ummatto.
『醉、狂乱』之义根,『他陶醉』,故曰『醉者』、『全醉者』、『放逸者』、『狂乱者』。
Mida-sinehane, mijjatīti mitto.
『润泽、亲爱』之义根,『他相亲』,故曰『友』。
Yuja-yoge, yuñjatīti yutto, payutto, uyyutto, niyutto, viyutto, saṃyutto, saññutto.
『结合、相应』之义根,『他相应』,故曰『已相应』、『已付出』、『已策励』、『已系属』、『已离脱』、『已结合』、『已系缚』。
Rica-viriñcane, riñcatīti ritto.
『空虚、清净』之义根,『他空去』,故曰『空虚者』。
Ranja-rāge, rañjatīti ratto, sāratto, viratto.
『染色、贪染』之义根,『他染著』,故曰『已染著』、『深染著』、『已离染』。
Lipa-limpane, limpīyitthāti litto, ullitto, avalitto.
词根「lip/limp」义为「涂抹」;经派生变化后得:litto(被涂抹的)、ullitto(被涂抹上的)、avalitto(被涂抹掉的)。
Lupa-adassane, luppatīti lutto.
『失落、消失』义词根「lup」,其义为『被除去』,故有:lutto(被删去的)。
Vaca-viyattiyaṃ vācāyaṃ.
「vaca」乃明了言语之义。
§731
731.Vacādīnaṃ vassuṭa vā.
第七三一条规则:vac 等动词词根,其后的辅音依规则可随意替换为 ss 或 uṭ。
Vacādīnaṃ vassa uṭa hoti vā kānubandhe ta-kārapaccaye tvādivajjite.
在『vaca』等动词词根之后,当接以『ka』为尾的附缀、以『ta』为尾的过去分词词缀,且非『tvā』等形式时,词根中的『va』可替换为『vass』或『uṭ』。
Vuccitthāti utto-dhammo, uttā-kathā, uttaṃ-vacanaṃ, nirutto, niruttā, niruttaṃ, rāgamo.
『Vuccitthāti』者,谓上升之义,此处含上行法、优秀之语、高扬之言、未著说、未着言者,以及爱乐情绪等义。
§732
732.Assu.
【第七三二则】亦可替换为『assu』。
Vacādīnaṃ assa u hoti kānubandhe ta-kārapaccaye tvādivajjite.
言语类中『assa』者,若具有与云、风、雨之关系及因缘,则称之。
Vutto-dhammo, vuttā-kathā, vuttaṃ-vacanaṃ.
『已说之法』者,乃已宣说之法也;『已说之语』者,乃已宣说之话语也;『已说之言』者,乃已宣说之言辞也。
Vatu-vattane, vattatīti vatto, pavatto, nivatto.
『转』义为运行,凡运行者谓之『转』;『流转』者,乃持续运行之义;『还转』者,乃返回运行之义。
Vapa-bījanikkhepe, vapīyitthāti vuttaṃ-bījaṃ, ‘assū’ti uttaṃ.
『播』义为撒种,凡已播下者谓之『已播之种』;『流出之泪』者,乃『泪水』之义也。
Vica-vivecane, viviccitthāti vivitto.
『分离、简择』义词根「vic」,其义为『被分离』,故有:vivitto(离染的、远离的)。
Sanja-saṅge, sañjatīti satto, āsatto, visatto.
『Sanja-saṅge』由『sañjatīti』所释,意为扎实地结合、依附,涵盖存在、附着以及分离的不同层面,即存在状态、附着状态与脱离状态。
Sica-secane, siñcīyitthāti sitto, āsitto, avasitto, abhisitto.
『洒』义之语根,其意为泼洒、灌注:(依此)曾被洒者,即「已被灌注」、「已被泼洒」、「已被浇注其上」、「已被洒于其上」。
Sūca-sūcane, atthaṃ sūcetīti suttaṃ.
『指示』义之语根,能指示义理者,即「经」。
Sūda-paggharaṇe, atthaṃ sūdatīti suttaṃ.
“用布包东西”称为“用布包”,意指包裹覆盖之法。
Supa-soppane, supatīti sutto iccādi.
“良好安卧”称为“安睡”,意思为舒适安稳地睡眠。
Tipaccayamhi-byāpanaṃ byatti, viyatti, pariyāpuṇanaṃ pariyatti, samāpanaṃ samatti, parisamatti, āṇāpanaṃ āṇatti, gopanaṃ gutti, ñāpanaṃ ñatti, paññāpanaṃ paññatti, saññāpanaṃ saññatti, viññāpanaṃ viññatti.
在语尾变化中:表示扩展者为“打开”;扩张为“展开”;围绕完整为“围绕走势”;完成为“完成止息”;近似完成为“近完成”;隐匿为“隐蔽”;引导为“先导”;说明为“阐述”;表达为“表达说明”。
Tapa-tappane, tappanaṃ titti, mahāvuttinā assa ittaṃ. Dīpanaṃ ditti, pajjanaṃ patti, āpatti, uppatti, nippatti, vipatti, sampatti, bhajanaṃ bhatti, sambhatti, bhuñjanaṃ bhutti, yuñjanaṃ yutti, riñcanaṃ ritti, niddhāretvā vuccati attho etāyāti nirutti, vuccati suttassa attho etāyāti vutti. ‘‘Vivarīyati suttassa attho etāyāti vuttī’’tipi vadanti. Vattanaṃ vutti, jīvitavutti, tadāyattavutti, ‘assū’ti assa uttaṃ. Vivecanaṃ vivitti, sajjanaṃ satti, āsatti, visatti iccādi.
关于“熬炼”与“火”的比喻,“熬炼”即“红火”,显然指熬炼的正确述说。光明为“视”,洞察为“得知”,指正确见解。出生、诞生、降临、覆灭、消失、成长、拥有、生活等各状态的词义说明。对“藏匿、守护”为“隐匿”;“早餐”为“吃食”;“连接”为“结合”;“清理、剔除”为“洁净”等解释。叙说为“言说”的释义。说明“此义为经文含义”的释义,就是对经文内容的传述与说明之意。结论是:对经文中义项的种种专门用语,都是对内容的说明解释。良善为“善良“,不善为“无善”等补充释义。
Tupaccayamhi-khipatīti khittā, gopetīti guttā, cajatīti cattā.
在语尾变化中:“投掷”为“投下”;“保护”为“守护”;“放弃”为“放下”,明列三义相反用词。
Idha chida, bhidādayopi vattabbā, chindatīti chettā, bhindatīti bhettā, bhajatīti bhattā, bhuñjatīti bhuttā, bhottā, yuttā, rittā, littā, luttā, vacati vadatīti vā vattā, viviccatīti vivittā, sañjatīti sattā, suppatīti suttā iccādi.
此处说明应当讲解“切割、分开”等义项,如“割断”意思为“斩断”;“分裂”为“分割”;“分享”为“分食”;“享用”为“食用”;“已食用”、“经由”、“用尽”、“消耗”等多义词的义理。对“说、言”为“语话”;“区别”为“区分”;“接近”为“结合”等一系列语言变化义解释。
Tavantupaccayamhi-khipitthāti khittavā, gopitthāti guttavā, cajitthāti cattavā, chinditthāti chettavā.
在「投弃」这一因缘上,称之为「被弃」,「被藏」,「被舍弃」,「被割断」。「被弃」者,即投掷出去;「被藏」者,即被隐藏起来;「被舍弃」者,舍弃不用;「被割断」者,斩断割去。
Bhaja-puthakkaraṇe, bhājitthāti bhattavā, vibhattavā, abhuñjīti bhuttavā, ayuñjīti yuttavā iccādi.
关于供养与施舍,称之为「被服食」,「被分割」,「未曾共享」,「未曾使用」等义。「被服食」者,即被食用;「被分割」者,即被切分;「未曾共享」者,即未被共同食用;「未曾使用」者,未曾应用或享用,类似如此。
Tāvīpaccayamhi-khittāvī, guttāvī, cattāvī, chettāvī, vibhattāvī, bhettāvī, bhuttāvī, yuttāvī iccādi.
在诸多因缘中,具有「被弃」者、「被藏」者、「被舍弃」者、「被割断」者、「被分割」者、「被切断」者、「被服食」者、「被联结」者,如此种种。
Tvādīsu pararūpatte mahāvuttinā tiṇṇaṃ byañjanānaṃ ādibyañjanassa lopo, chetvā, chetvāna, chettuna, vibhatvā, vibhatvāna, vibhattuna, bhutvā, bhutvāna, bhuttuna iccādi.
在「你属」等语法形式中,谓词以「大动词」表现三种辅音的初辅音消失,表现为割断、割割になった、被割断、分割、以被割断者、已被分割者、已被服食者、已被联结者等形式。
Tuṃ, tavesu-chettuṃ, chettave, chetuṃ, chetave vā, ādibyañjanassa lopo. Vibhattuṃ, vibhattave, bhettuṃ, bhettave, bhottuṃ, bhottave, ādivuddhi iccādi.
「你」及「你们」中,有割断去掉初辅音的表现。如「被割断」、「被切断」、「被吮断」等;「被分割」、「被切断」、「被服食」等词中出现初辅音增加的现象等。
Tabbapaccaye-chettabbaṃ, chetabbaṃ vā, bhettabbaṃ, bhottabbaṃ, vuccatīti vattabbaṃ iccādi.
依照「应被」的因缘,有「应被割断」、「应被切断」、「应被切割」、「应被服食」之义;谓词云:「应当实行」「应当执行」等义。
Iti sadisasaṃyogarūparāsi. · 同类连缀形类至此。
Vaggantarūparāsi章节间色法聚
Atha vaggantarūparāsi vuccate.
此处称为节终形。
Kamu, kilamu, khanu, khamu, gamu, tanu, timu, damu, bhamu, mana, yamu, vamu, samu, hana.
咖姆、基拉姆、卡努、卡姆、嘎姆、塔努、提姆、达姆、帕姆、玛纳、亚姆、瓦姆、萨姆、哈纳。
§733
733.Manānaṃ niggahītaṃ.
733.玛纳类词根后接鼻音韵尾。
Makāra, nakārantānaṃ dhātūnaṃ anto makāro nakāro ca niggahītaṃ hoti yakāravajjite byañjane pare. ‘Vagge vagganto’ti niggahītassa vaggantattaṃ.
『makāra』、『nakāra』二字为音节末辅音的词根,『makāra』末辅音为m,『nakāra』末辅音为n,二者连缀时辅音不连读,而用其他辅音替代。此即『节终形』起因。
Kamu-pādagamane, pakkamitthāti pakkanto, pādena akkamitthāti akkanto, ukkanto, vikkanto, nikkhanto, ‘nito kamassā’ti kassa khattaṃ, saṅkanto, okkanto, avakkanto, apakkanto, atikkanto, paṭikkanto, kassa dvittāni.
『脚步移动』义之语根,已出离者即「已出发」;以脚踩踏者即「已踩上」;「已踏上」、「已跨越」、「已离去」——依『去除词尾,以khatta替代kamma之末』之规,「已横越」、「已降下」、「已趋近」、「已离开」、「已超越」、「已返回」——此等词尾须重叠。
Kilamu-khede, kilamitthāti kilanto.
『基拉姆』义为疲惫困顿:『已疲惫』故称『已疲倦者』(kilanto)。
Timu-addabhāve, temayittāti tinto.
『提姆』义为湿润润泽:『已润湿』故称『已湿润者』(tinto)。
Damu-damane, damitthāti danto.
『达姆』义为调伏制御:『已调伏』故称『已调伏者』(danto)。
Bhamu-anavatthāne, bhamitthāti bhanto, vibbhanto.
『漂泊不定』义之语根,已漂荡者即「已迷乱」、「已散乱游荡」。
Mana-ñāṇe, manatīti manto.
『意咒』者——语根「思量」(mana),意为「思量」,故称『意咒』(manto)。
Vamu-uggilane, vamitthāti vanto.
『呕吐物』者——语根「吐出」(vamu),意为「已吐出」,故称『呕吐物』(vanto)。
Samu-santiyaṃ, sammatīti santo, upasanto, vūpasanto.
『寂静』者——语根「平息」(samu),意为「已平息」,故称『寂静』(santo)、『已息灭』(upasanto)、『已全然息灭』(vūpasanto)。
Samu-khede, sammati khijjatīti santo iccādi.
连同損毁一起,意为忍受、容忍、平息等。
Tipaccayamhi-kāmanaṃ kanti, nikāmanaṃ nikanti, pakkamanaṃ pakkanti, khamanaṃ khanti, tananaṃ tanti, damanaṃ danti, bhamanaṃ bhanti, vibbhanti, mananaṃ manti, samanaṃ santi iccādi.
在三种增减中有愿望、斥责、激励、宽恕、张弛、温顺、威慑、破坏、思维、安稳等多种涵义。
Tupaccaye-pakkamatīti pakkantā, khanatīti khantā, khamatīti khantā, gacchatīti gantā, tanotīti tantā, temayatīti tintā, damayatīti dantā, bhamatīti bhantā, manatīti mantā.
在增多上有推动、行进、容忍、前行、拉紧、穿刺、驯服、粉碎、思考等多种行为。
Nipubbo yamu-niyamane, niyāmetīti niyantā, vamatīti vantā, samatīti santā, hanatīti hantā iccādi.
在减退上有规约、统御、保持、同化、杀灭等意。
Tvādīsu-gantvā, gantvāna, gantuna, mantvā, mantvāna, mantuna, hantvā, hantvāna, hantuna iccādi.
诸动词如走去、行走、思考、杀戮等,作连用及不定形式。
Tuṃ, tavesu-pakkantuṃ, pakkantave, khananaṃ khantuṃ, khantave, gamanaṃ gantuṃ, gantave, mananaṃ mantuṃ, mantave, hananaṃ hantuṃ, hantave iccādi.
针对它们的动词,用于表示动作的意图或能力,如能够推动、容忍、前行、思考、杀戮等。
Tabbamhi-abhikkantabbaṃ, paṭikkantabbaṃ, khaññateti khantabbaṃ, gacchīyateti gantabbaṃ, maññateti mantabbaṃ, vamīyateti vantabbaṃ, haññateti hantabbaṃ iccādi.
应当进发、应当退避、应当忍耐、应当前行、应当思惟、应当远离、应当杀止,如此等义,谓之。
Iti vaggantarūparāsi. · 如是章节间色法聚。
Dhātvantavikārarāsi niṭṭhito. · 界尾变化聚已完成。
Paccayavikārarāsi后缀变化聚
Kādesarāsi替代聚
Atha paccayavikārarāsi vuccate.
接着谓之为缘起变化之聚。
§734
734.Pacā ko.
734.「烹煮」(pac-)之词,以『ko』为(语基替换形式)。
Pacamhā ta, tavantūnaṃ tassa ko hoti.
缘者,从彼起者,故谓之缘。
Paccitthāti pakko, pakkavā.
发起者,迅速现行者,谓之缘。
Bahulādhikārā tapaccayo kālattayepi hoti, asakkhi, sakkhati, sakkhissatīti sakko, mahāvuttinā tapaccayassa ko.
缘多而广,亦为多时段,谓之多能、多现、多愿,如大说中所言,缘之义也。
Muca-mocane.
断释、释放。
§735
735.Mucā vā.
735.「解脱」(muc-)之词,或以『vā』(即可选地)(作语基替换形式)。
Mucamhā ta, tavantūnaṃ tassa anantarassa ko hoti vā.
在此断释者,于汝等之中,无有瞬息旋即发生者。
Omuccitthāti omukko, omukkavā, paṭimukko, paṭimukkavā.
所谓解脱者,谓退除、离弃、除去、脱离。
Susa-sosane.
清净清晰的去掉。
§736
736.Susā kho.
736.「听闻」(su-)之词,以『kho』为(语基替换形式)。
Susamhā ta, tavantūnaṃ tassa kho hoti.
『Susamhā』者,于汝等众中,彼实有所依止。
Sussitthāti sukkho, sukkhavā.
『已善干』者,即干燥、具干燥者也。
§737
737.Go bhanjādīhi.
737.「牛」等词与『班闍』等词根结合。
Bhanjādīhi ta, tavantūnaṃ tassa go hoti.
以『破』等词根构成『去』及『具……者』两种词尾时,其词干变为『去』。
Abhañjitthāti bhaggo, bhaggavā, obhaggo, sambhaggo, palibhaggo.
『已善破』者,即破坏、具破坏者、已破坏、已合破坏、已遍破坏也。
Laga-laggane, lagitthāti laggo, laggavā, vilaggo, vilaggavā.
词根『粘』表粘附义,『已粘』者,即粘着、具粘着者、已离粘、具已离粘者也。
Muja-mujjane, mujjitthāti muggo, muggavā, nimmuggo, ummuggo.
「沉没、潜没」之义:『已潜没』者,即『沉没者』、『具沉没者』、『已下潜者』、『已浮出者』也。
Vija-bhaya, calanesu, saṃvijitthāti saṃviggo, saṃviggavā, ubbiggo, ubbiggavā.
「恐惧、震动」之义:『已震惊』者,即『惊惶者』、『具惊惶者』、『惶恐者』、『具惶恐者』也。
Luja-vināse, palujitthāti paluggo, paluggavā, oluggo, oluggavā, viluggo, viluggavā iccādi.
『毁坏』之义:『已毁坏』者,即『坏损者』、『具坏损者』、『衰败者』、『具衰败者』、『崩坏者』、『具崩坏者』,如此等类。
Iti kādesarāsi. · 如是替代聚。
Ṭhādesarāsi卷舌送气清塞音替代类。
Isu, āsa, esa, kasa, kisa, kilisa, kusa, ghusa, jusa, tusa, disa, dusa, daṃsa, nasa, pisa, pusa, puccha, phusa, bhassa, bhajja, maja, masa, musa, vassa, visa, saja, sisa, silisa, hasa, hassa, haṃsa.
此行列举多种具象声音或动词根,依次为:刺、渴望、存在、某、腐败、污染、恶臭、磨擦、吐出、吹动、管窥、轻蔑、捕捉、发声、击打、搅动、扫除、佩带、磨碎、潦草、枯萎、淹没、流通、毒害、坐下、割断、光芒、嘶叫、悲鸣、野兽叫声等,表示各种感官动作或状态。
§738
738.Sānantarassa tassa ṭho.
(规则七三八):紧接于此之〔词根〕,其〔尾音〕转为「ṭh」。
Sakārantehi dhātūhi parassa anantarassa paccayatakārassa ṭho hoti, dhātvantassa pararūpattaṃ, ‘catutthadutiyesvesa’nti saṃyogādissa paṭhamattaṃ.
此句讲:“依四大元素中的体性相,彼者连属不可分之因而得名为彼元素;因四大中‘第四、第二或第一’,同种元素之相称之为‘彼者’,是初起之结合。”解释了因缘连带且依诸元素序次归类的义理。
Isu-icchā, kantīsu, icchīyateti iṭṭho, pariyiṭṭho.
「希求、爱乐」之义:『被希求』者,即『所求之物』、『所遍求之物』也。
Āsa-upavesane, viparitato āsati upavīsatīti vipallaṭṭho.
「就坐、依止」之义:反向而坐者,即『倒转坐卧者』也。
Kasa-vappane vilekhane ca.
『咖萨』,用于耕犁与划刻之义。
§739
739.Kasassima ca vā.
739.「咖萨」此等及或。
Kasamhā parassa paccayatakārassa ṭho hoti, kasassa ādisaramhā paraṃ ima ca hoti vā.
『咖萨』之后,接续词尾『ta』中的『ka』字,可替换为『ṭha』;『咖萨』词首元音之后,亦可选择性地加入『ima』。
Kassitthāti kiṭṭhaṃ-sassaṃ, kaṭṭhaṃ vā.
『已耕』之义,即『庄稼、谷物』,或作『已耕之地』。
Upapubbo āsanne, upakaṭṭho.
加前缀『upa』者,表示『邻近』之义,即『近旁之地』。
Vipubbo pavāse, vūpakaṭṭho.
加前缀『vi』者,表示『远离、他乡』之义,即『远处之地』。
Kisa-hānimhi, paṭikiṭṭho, nihīnoti attho.
在贪欲损害中称为『反显』(paṭikiṭṭho),意指已被消除或消隐。
Kilisa-vibādhane upatāpe ca, kilissatīti kiliṭṭho, saṃkiliṭṭho, upakkiliṭṭho.
『基利萨』[Pali: kilisa],意为污染、逼迫、热恼;『被污染者』谓之『基利德塔』[Pali: kiliṭṭho],『极度污染』谓之『桑基利德塔』[Pali: saṃkiliṭṭho],『部分污染』谓之『伍巴基利德塔』[Pali: upakkiliṭṭho]。
Kusa-akkose, akkosīyitthāti akkuṭṭho. Akkuṭṭho jātivādena.
『辱骂』(kusa)之义,在于呵责(akkosa);曾被呵骂者,谓之「被骂的」(akkuṭṭho)。『以种姓之言而被骂』,即以出身种姓加以辱骂之义。
Ghusa-sadde , ghosīyitthāti ghuṭṭho, saṅghuṭṭho. Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ . Ugghuṭṭho.
『古萨』[Pali: ghusa],意为声音;『被宣扬』谓之『古得塔』[Pali: ghuṭṭho],『共同宣扬』谓之『桑古得塔』[Pali: saṅghuṭṭho];经中有『被天女众所宣扬』[Pali: Accharāgaṇasaṅghuṭṭhaṃ]之语;『被高声宣扬』谓之『伍古得塔』[Pali: ugghuṭṭho]。
Jusa-sevāyaṃ, jusīyitthāti juṭṭho.
『受用』(jusa)义为亲近奉事——凡被亲近受用者,谓之『已受用的』(juṭṭho)。
Tusa-pītimhi, tussitthāti tuṭṭho, santuṭṭho.
『满足于喜悦』者,谓『已欢喜、已满足』也。
Disa-pekkhane, passīyitthāti diṭṭho, sandiṭṭho.
「dis」之根义为「见、观看」,『被见』者,即已被看见、现前被见之义也。
Disī-kathane, uddisīyitthāti uddiṭṭho, niddisīyitthāti niddiṭṭho, apadisīyitthāti apadiṭṭho.
『指说』者,谓指示、陈示、引证之义。『被指示』者,即已被指示也;『被陈示』者,即已被陈示也;『被引证』者,即已被引证也。
Dusa-dūsane, dusīyitthāti duṭṭho.
『污染』者,谓败坏、污秽之义。『被污染』者,即已堕落、腐败也。
Daṃsa-daṃsane, daṃsīyitthāti daṭṭho, niggahītalopo.
「daṃs」之根义为「咬、刺螫」,『被咬』者,即已遭螫咬之义,鼻音脱落也。
Nasa-adassane, nassitthāti naṭṭho, vinaṭṭho.
『失』者,谓隐没、不见之义。『消失』者,即已消失也;『彻底消失』者,即已彻底消失也。
Pisa-cuṇṇiye, pisīyitthāti piṭṭhaṃ.
『磨』者,谓研磨成粉之义。『被磨』者,即成为粉末也。
Pusa-posane, posīyitthāti puṭṭho, parapuṭṭho.
『养』者,谓滋养、哺育之义。『被养育』者,即已被养育也;『由他人养育』者,即由他人所哺育也。
Phusa-samphasse, phusīyitthāti phuṭṭho, samphuṭṭho.
『触』(phusa)用于接触之义:被触及者,谓之「已触」、「已相触」。
Bhassa-kathane cavane ca, bhassitthāti bhaṭṭho, ābhaṭṭho.
『落』(bhassa)用于言说、坠落之义:已坠落者,谓之「已落」、「已坠落」。
Masa-āmasane vijjhane ca, masīyitthāti maṭṭho, āmaṭṭho, omaṭṭho, ummaṭṭho. Sattiyā viya omaṭṭho .
『摩』(masa)用于摩触、穿刺之义:被摩触者,谓之「已摩」、「已抚触」、「已摩压」、「已擦磨」。犹如被矛所刺,谓之「已摩压」。
Musa-nassane, mussitthāti muṭṭho, pamuṭṭho, sammuṭṭho.
『失』(musa)用于灭失之义:已失落者,谓之「已失」、「已放失」、「已忘失」。
Vassa-secane, vassitthāti vuṭṭho-devo, ‘assū’ti uttaṃ.
『雨』(vassa)用于降注之义:天已降雨者,谓之「雨已降」——此乃以『天』字代入而说。
Visa-pavesane, pavisitthāti paviṭṭho, niviṭṭho, upaviṭṭho.
『入』(visa)用于进入之义:已进入者,谓之「已进入」、「已深入」、「已就座」。
Sisa-sese, avasesitthāti avasiṭṭho.
『剩余』者,『剩』(sisa)字根含『留余』义,『已被留余』故称『剩余』。
Vipubbo visesane, visesitthāti visiṭṭho.
『殊胜』者,『vi』前缀含『差别、特胜』义,『已被区别显胜』故称『殊胜』。
Silisa-silesane, silissitthāti siliṭṭho.
『附着』者,『silisa』字根含『黏附』义,『已被黏附』故称『附着』。
Hasa-hāse, hasitthāti haṭṭho, pahaṭṭho.
『欢喜』者,『hasa』字根含『笑、喜』义,『已欢喜』故称『欢喜』、『极欢喜』。
Hassa, haṃsadhātuyo sadisā eva.
『笑』词根与『雁』词根,二者相类。
Puccha-pucchāyaṃ.
『问』,用于『询问』义。
§740
740.Pucchādito.
「问」等词条。
Pucchādīhi parassa antarassa paccayatakārassa ṭho hoti.
『Pucchādīhi』者,尾及其后者也;谓于他物之间或其因缘上,彼此相接之意。
Pucchīyitthāti puṭṭho.
『被问』者,即受到询问之意。
Bhajja-bhajjane, bhajjitthāti bhaṭṭhaṃ-dhaññaṃ.
「炒」,义为炒熟;『被炒』者,即炒熟之谷物也。
Maja-suddhiyaṃ, suṭṭhu majjitthāti sammaṭṭho-bhūmibhāgo.
「扫」,义为清洁;『被善扫』者,即已被扫净之地面也。
Saja-saṃsaggādīsu, saṃsajjitthāti saṃsaṭṭho, visaṭṭho, nisaṭṭho, osaṭṭho.
「触」,义为接触等;『被接触』者,即已相触、已分开、已放下、已投下也。
Yaja-pūjāyaṃ.
「祭」,义为供养。
§741
741.Yajassa yassa ṭiyī.
741.「祭祀」(yaja)之词根,以『ya』替换为『iya』。
Yajassa yakārassa ṭi, yiādesā honti kānubandhe paccayatakāre tvādivajjite.
『yaja』词根之『ya』字母,在带『kā』词缀的情况下、除『tv』等词缀之外,分别变换为『ṭi』和『yi』两种形式。
Yajitthāti iṭṭho, yiṭṭho.
『已祭祀』者,即『iṭṭho』、『yiṭṭho』也。
Tipaccayamhi-pariyesanaṃ pariyeṭṭhi.
在『ti』后缀中——『寻求』(pariyesana)变为『pariyeṭṭhi』。
Esa-gavesane, esanaṃ eṭṭhi, pariyeṭṭhi, tussanaṃ tuṭṭhi, santuṭṭhi, dassanaṃ diṭṭhi, sandiṭṭhi, vassanaṃ vuṭṭhi, ‘assū’ti uttaṃ. Visajjanaṃ visaṭṭhi.
「求觅」(esana)义:『eṭṭhi』为寻求,『pariyeṭṭhi』为遍求;『满足』(tussana)义:『tuṭṭhi』为欢喜,『santuṭṭhi』为知足;『见』(dassana)义:『diṭṭhi』为见,『sandiṭṭhi』为正见;『降雨』(vassana)义:『vuṭṭhi』为雨,『assū』为泪(原词末尾变化如此);『发出』(visajjana)义:『visaṭṭhi』为发遣。
Tvādīsu-disa-pekkhane, ‘disassa passadassadasādadakkhā’ti suttena disassa dasādeso, mahāvuttinā vakāralopo, daṭṭhā, daṭṭhāna, daṭṭhuna.
在『tv-』等词根中,就『见』(disa)表示观看义而言:依「disassa passadassadasādadakkhā」此经规则,『disa』词根替换为『dasa』,再依大规则省略『v』音,故得『daṭṭhā』、『daṭṭhāna』、『daṭṭhuna』等形式。
‘Tuṃyānā’ti tvāpaccayassa tuṃādeso. Nekkhamaṃ daṭṭhu khemato , gāthāvasena niggahītalopo.
『tuṃyānā』者,乃以『tuṃ』替代『tvā』词缀之变化形式也。『见出离为安稳』,依偈颂体例,鼻音韵尾省略。
Tuṃ, tavesu-daṭṭhuṃ, daṭṭhave, pucchanaṃ puṭṭhuṃ, puṭṭhave.
在『tuṃ』、『tave』等不定式词尾中:『见』得『daṭṭhuṃ』(不定式)、『daṭṭhave』(不定式另形);『问』(pucchana)得『puṭṭhuṃ』(不定式)、『puṭṭhave』(不定式另形)。
Tabbamhi-tussitabbanti tuṭṭhabbaṃ, toṭṭhabbaṃ, passitabbanti daṭṭhabbaṃ, pucchitabbanti puṭṭhabbaṃ, phusitabbanti phoṭṭhabbaṃ.
应当欢喜,应当满足,应当喜乐,应当坚定,应当见闻,应当观察,应当发问,应当查问,应当体验,应当感受。
Iti ṭhādesarāsi. · 以上为卷舌送气清塞音替代类。
Ḍhādesarāsi卷舌送气浊塞音替代类。
§742
742.Dahā ḍho.
742. 灼热(现象)称为灼热。
Dahamhā parassa anantarassa paccayatakārassa ḍho hoti, pararūpatte saṃyogādissa tatiyattaṃ.
他者中,因无间断因缘而生起者为灼热;因他相接触而生起者为第三种。
Daha-dayhane, dayhitthāti daḍḍho.
『燃烧』(daha)乃『被烧』之义,『被烧者』即『已燃尽者』(daḍḍho)也。
§743
743.Bahassuma ca.
第七百四十三条:「bahu(多)」等词亦同此例。
Bahamhā parassa anantarassa tassa ḍho hoti, bahassa ādisaramhā uma ca hoti.
腕者,因他者无间断产生灼热;于腕之始端处即为臂部。
Baha-vuddhiyaṃ, abahīti buḍḍho, bassa vo, vuḍḍho.
『多』字根表示增长之义,『不多』即为『老』,『多』字之『多』变为『伍』,故成『老』。
Timhi-bahanaṃ vuḍḍhi.
在『提』(ti)语尾之前,『多』(baha)诸字母发生元音增强变化。
§744
744.Lopo vaḍḍhā tissa.
744.【脱落】:「增长」词根后,接「提」(第三人称词缀)时,其「达」字脱落。
Vaḍḍhamhā parassa tipaccayassa takārassa lopo hoti.
「增长」词根之后,接续他称「提」词缀时,该词缀的「达」字发生脱落。
Vaḍḍha-vaḍḍhane, vaḍḍhanaṃ vuḍḍhi.
「增长」词根,含「增长」之义;所谓增长,即成长、繁盛之意。
Iti ḍhādesarāsi. · 以上为卷舌送气浊塞音替代类。
Ṇādesarāsi卷舌鼻音替代类。
Kirakhī, cara, jara, tara, thara, pūra.
「起罗」等词根:起罗、行、老、越、住、满。
§745
745.Kirādīhi ṇo.
745.【起罗等词根后接「纳」】:起罗等词根之后,接「纳」字。
Kirādīhi paresaṃ ta, tavantūnaṃ takārassa anantarabhūtassa ṇo hoti, dhātvantassa pararūpattaṃ.
起罗等词根之后,接续「达」及「达万都」等词缀时,其紧接词根之后的「达」字,转变为「纳」字;词根末尾之字则同化于后接字之形。
Kira-ākiraṇe sammissana, khipanesu ca, kiritthāti kiṇṇo, pakiṇṇo, ākiṇṇo, vikkiṇṇo, saṃkiṇṇo, samākiṇṇo.
『基拉』(散布、撒落之义),用于散布、混合及投掷诸义;凡言『已散布』者,即:已散布、已遍散布、已广散布、已分散布、已聚散布、已合散布。
Pūra-pūraṇe, pūritthāti puṇṇo, sampuṇṇo, paripuṇṇo.
『布拉』(充满之义),用于充满之义;凡言『已充满』者,即:已充满、已完全充满、已圆满充满。
Khī-khaye, khiyitthāti khīṇo.
『基』(耗尽之义),用于损耗之义;凡言『已耗尽』者,即:已耗尽。
Kiṇṇavā, puṇṇavā, khīṇavā.
具散布者、具充满者、具耗尽者。
§746
746.Tarādīhi riṇṇo.
746. 应当偿还债务。
Tarādīhi paresaṃ ta, tavantūnaṃ takārassa anantarabhūtassa riṇṇo hoti. ‘Rānubandhentasarādissā’ti dhātvantabyañjanassa ādisarassa ca lopo.
偿还债务是指因自己未了结的债务,因非自身所作而又后来生起的债务。删去了“以钩索连接的债”、“基于动词词干加元音符号‘ā’起始的字母”等部分。
Cara-gati, bhakkhanesu, carittha, carīyitthāti vā ciṇṇo, āciṇṇo, samāciṇṇo.
「行进」「来往」「在食物中活动」,这些均称为活动、行为,或谓之有始有终、半途而废、完成之意。
Jara-jiraṇe, jiyyitthāti jiṇṇo, anujiṇṇo, parijiṇṇo.
「衰老」「变老」之谓,即老去、逐渐变老、完全老成。
Tara-taraṇe, taritthāti tiṇṇo, uttiṇṇo, nittiṇṇo, vitiṇṇo, otiṇṇo, samotiṇṇo.
「超越」「渡过」之意,包括通过、越过、度过、完全超过、悉数超越等含义。
Thara-vitthāre, vittharitthāti vitthiṇṇo.
「破坏」「展开」之意,即破坏展开的状态。
Ciṇṇavā, jiṇṇavā, tiṇṇavā, vitthiṇṇavā.
具修习者、具衰老者、具渡越者、具广布者。
Iti ṇādesarāsi. · 以上为卷舌鼻音替代类。
Thādesarāsitha 字头诸根
§747
747.Dhastoostā.
747.【毁坏与惊惧】
Dhasto , utrastoti ete saddā tapaccayantā sijjhanti.
『已被击溃』、『已被震慑』——此等词汇,以『ta』为后缀而成立。
Dhaṃsa-viddhaṃsane, viddhaṃsatīti viddhasto, viddhaṃsito vā.
「毁坏」词根,意为破坏、摧毁;『毁坏者』,谓已被摧毁之人,或已被击散者。
Tasa-santāse, utrasatīti utrasto, uttasito vā.
「惊惧」词根,意为颤栗、恐怖;『惊惧者』,谓已感到战栗之人,或已被惊吓者。
Bhasa-bhasmīkaraṇe, bhasanti bhasmiṃ karonti etenāti bhastā, bhastrā vā, kammāragaggarī, evamādīnipi idha veditabbāni.
『bhasa』义为化为灰烬——『以此而将物烧成灰者』,即『bhastā』,或作『bhastrā』,乃铁匠所用之风箱,如此等词,于此亦应知晓。
§748
748.Sāsa vasa saṃsa haṃsā tho.
748.教法、律仪、教义三者相互依存犹如天鹅的关系。
Etehi parassa anantarassa paccayatakārassa tho hoti.
这三者依于彼此,且紧密相联,没有间隔,互为因缘。
Sāsa-anusiṭṭhimhi.
此即谓教法的贯彻与遵守。
§749
749.Sāsassa sisā.
第七百四十九条:教法之首领。
Sāsassa sisā honti kānubandhe paccayatakāre tvādivajjite, dhātvantassa pararūpattaṃ saṃyogādissa ca paṭhamattaṃ.
教法之首者,乃指依赖根本教义产生、去除偏差的根基,及观除他相的合体等,皆属其首要。
Sāsīyatīti sittho, anusāsīyatīti anusiṭṭho. ‘‘Anusiṭṭho so mayā’’ti ettha pana tthakārassa ṭṭhakāroti vuttiyaṃ vutto. Taṃ taṃ atthaṃ sāsati ettha, etenāti vā satthaṃ, saddasatthaṃ, vedasatthaṃ.
“Sāsīyatīti”意为法令教导,“Anusāsīyatīti”谓遵行奉守。此处所说“由我宣说之遵行”,是指出该依教之处立论说明。其义即为宣示教法、含义、音义。
Vasa-nivāse, ‘assū’ti uttaṃ, avasīti vuttho, vasīyitthāti vā vuttho, vassaṃ vasitthāti vassaṃvuttho, āvasīyitthāti āvutthaṃ-jetavanaṃ, nivasitthāti nivuttho, ajjhāvasitthāti ajjhāvuttho. Bahulādhikārā ‘‘rukkhe adhivatthā devatā’’ti ettha uttaṃ natthi. Uposathaṃ upavasitthāti uposathaṃupavuttho, upavasīyitthāti vā upavutthouposatho, parivāsaṃ parivasitthāti parivāsaṃparivuttho, parivasīyitthāti vā parivuttho-parivāso.
「住居」词根,有「阿苏」之替换;『住居者』,谓曾住居,或曾被安住,即已住居者;『已住瓦萨者』,谓曾在瓦萨期间安住;『已住揭德林者』,谓曾止住于彼;『已依住者』,谓曾依止而住;『已内住者』,谓曾内部安住。由于「多方通则」,在『住于树木之天人』一语中,则无此替换。『已守持伍波萨他者』,谓曾为伍波萨他而奉持禁戒;或谓曾奉行伍波萨他者,即守持伍波萨他者;『已受别住者』,谓曾受行别住;或谓曾受行别住,即接受别住者。
Saṃsa-pasaṃsane, pasaṃsīyitthāti pasattho.
『赞叹』(saṃsa)词根含「称赞」义,「被称赞」者,即『被赞』也。
Haṃsa-pahaṃsane, haṃsīyitthāti hattho, niggahītalopo, pahattho.
『欢喜』(haṃsa)词根含「令欢喜」义,「被令欢喜」者,即『欢喜』也;鼻音脱落,故成『大欢喜』。
Tipaccayamhi-anusāsanaṃ anusitthi, anusiṭṭhi vā, nivasanaṃ nivutthi.
在『ti』词缀中——『教诫』(anusāsana)之形为『anusitthi』或『anusiṭṭhi』;『居住』(nivasana)之形为『nivutthi』。
Tupaccayamhi-sadevakaṃ lokaṃ sāsati anusāsatīti satthā.
接『tu』词缀时:以教导天人及世间者,谓之『satthā』(导师)——彼教导、训诫含天众在内之世间,故称『导师』。
Tavantupaccayamhi-nivasitthāti nivutthavā.
在『tavantu』词缀中——『曾居住』之义,其形为『nivutthavā』。
Tāvīmhi-nivutthāvī.
此处应当终止。
Tuṃ, tavesu-vasanaṃ vatthuṃ, vatthave.
汝应当于那些处所有所依止,应当依止。
Tabbamhi-dvāramūle vatthabbaṃ, sabhāye vatthabbaṃ.
应当在门根处依止,应当在集会场所依止。
Vasa-paridahane, bahulādhikārā uttaṃ natthi, vāsitabbanti vatthaṃ, nivāsīyitthāti nivatthaṃ, vatthabbaṃ, nivatthabbaṃ.
在住所破坏时,常常未有更多的权利向上伸展,应当居住而有所依止,称为住处,应当依止,应当依止。
Iti thādesarāsi. · 如是为 tha 字头诸根。
Dhādesarāsidha 字头诸根
Idha, kudha, gidha, badha, budha, budhi, midha, yudha, rādha, rudha, vidha, sidha, sudha, thabhi, rabha, labha, lubha, sambhū, duha, naha, muha.
此列词为古语音节:伊达、库达、吉达、巴达、布达、布迪、密达、瑜达、拉达、鲁达、维达、悉达、苏达、塔比、拉巴、拉巴、鲁巴、三布、度哈、那哈、穆哈。
§750
750.Dho dhabhahehi.
第七百五十条。戒应遵守诸破戒行为。
Etehi parassa anantarassa tassa dho hoti.
由此可知,在彼世间紧接着彼此相续而存在。
Idha-ijjhane , dhātvantassa pararūpattaṃ saṃyogādissa ca tatiyattaṃ, samijjhitthāti samiddho-mahaddhano.
此处于贪欲中,因根性有所不同,缘聚与分离的第三义取,谓作“已成就、财富广大”。
Kudha-kope, kujjhatīti kuddho, saṃkuddho.
『嫉恚』谓心苦恼,谤骂称为愤怒、紧缩。
Gidha-gedhe, gijjhitthāti giddho, anugiddho, abhigiddho.
『嫉』谓贪缠,心被捕住,称为执缚、缠缚、深入缠绕。
Badha-bandhane, bajjhitthāti baddho, pabaddho, ābaddho, nibaddho.
『缚』谓被捆绑,称为被奴役、束缚、牢扣、缠绕所系。
Budha-ñāṇe jāgare vikasane ca, bujjhati jānātīti buddho, sambuddho, sammāsambuddho, pabujjhati jāgarotīti vā pabuddho, paṭibuddho.
由觉知智慧而清醒开显,谓觉悟、知悉为『智慧』、『觉者』、『正自觉者』,或谓醒悟、开明为『觉知』、『觉证』。
Budhi-nivāraṇe, paribundhīyatīti palibuddho. Vātapalibuddho, pittapalibuddho, semhapalibuddho.
关于烦恼障碍,称为‘结缚’,意思是缠结束缚。风结缚指的是因风的因素而起的缠结束缚,胆结缚指因胆因素而起的缠结,痰结缚指因痰因素所生的缠结。
Midha-mijjhane, mijjhatīti middhaṃ, middho. Kapimiddho.
关于嗜睡昏沉的状态,称为‘嗜睡’,意谓昏沉、懈怠、迟钝。猕猴嗜睡是形容猕猴似的迟钝昏沉。
Yudha-sampahāre, yujjhīyateti yuddhaṃ. Mallayuddhaṃ, meṇḍayuddhaṃ, hatthiyuddhaṃ, kukkuṭayuddhaṃ.
关于战斗的终止,称为‘作战’,意谓为战争。摔跤战、头盔战、象战、公鸡战等各类战斗形式。
Rādha-ārādhane, ārādhayitthāti āraddho, abhiraddho.
关于请求供养的礼敬,称为‘礼敬’,意谓恭敬、请托,也含有诚恳恭顺的意思。
Vipubbo-virajjhane, viraddho.
关于一切胀满的消散,称为‘消散’,意谓障碍渐渐柔和、减弱。
Rudha-āvaraṇe, rundhīyitthāti ruddho, oruddho, avaruddho.
关于阻碍障碍,称为‘堵塞’,意谓被反复关闭或阻断。闭塞、受阻、被封闭等涵义。
Nipubbo-nirodhe, nirujjhitthāti niruddho.
在『无余灭』之义中,『无余灭』者,谓已止息、断除也。
Vipubbo-virodhe, virujjhitthāti viruddho, paṭiviruddho.
在『余灭相反』之义中,『相反』者,谓相违背、相对立、相抵触也。
Anupubbo-kantiyaṃ, anuruddho.
在『无余流』之义中,『无余流』者,谓无所流溯、未被缠碍也。
Vidha-vijjhane, vijjhitthāti viddho. Sallaviddho.
在『种类区别』中,『区别』者,谓所断除、已破坏、明了的义。又谓断舍不执的义。
Sidha-nipphattiyaṃ, sijjhitthāti siddho.
在『成就灭』之义中,『成就』者,谓已成就、已完成也。
Papubbo-pākaṭabhāve, pasiddho.
在『有余显现』之义中,『成就』者,谓已成就、圆满、稳定也。
Ni, paṭipubbo nivāraṇe, nisiddho, paṭisiddho.
『尼』者,谓先前的障碍;『毗提布』者,谛止、终止也;『尼伐罗那』者,障碍也;『尼希多』者,禁止、不可也;『毗提希多』者,已禁止、已止息者也。
Sudha-sujjhane, sujjhatīti suddho, visuddho, parisuddho.
『须达-苏吉耶那』者,清净觉知也;『苏吉哈提』者,清净、纯净也;『苏滴哈』者,洁净无染;『毗苏滴』者,彻底净化;『帕利苏滴』者,完全清净也。
Thabhi-thambhane , thambhatīti thaddho, patthaddho, upatthaddho.
『塔毕-坦毗那』者,止息、沉淀也;『坦毗提』即静止、止息;『塔弟』者,坚固、稳固;『帕塔弟』者,坚固稳定;『乌帕塔弟』者,辅佐稳固者也。
Rabha-ārabhe, ārabhitthāti āraddho, ārabbhitthāti vā āraddho, samāraddho.
『罗婆-阿拉婆』者,起始、开始也;『阿拉比提』者,始起、发动;『阿拉弟』者,已开始者;『阿拉毗提』者,或说已发动者;『萨玛阿拉弟』者,共同行动始起式也。
Labha-lābhe, alabhīti laddho, labbhitthāti vā laddho, paṭiladdho, upaladdho.
『拉婆-罗婆』者,所得、获得;『阿拉毗』者,不得也;『拉弟』者,已获之义;『拉毕提』者,或已得;『帕提拉特』者,得回、重新取得;『乌帕拉特』者,辅助获得者也。
Lubha-giddhiyaṃ, lubbhatīti luddho, paluddho, viluddho.
『鲁婆-吉地耶』者,怀疑、迷乱;『鲁婆提』者,迷惑、腐坏;『鲁弟』者,腐坏、烂坏;『帕鲁弟』者,更加腐坏;『毗鲁弟』者,腐烂彻底也。
Sambhū-passaddhiyaṃ, passambhitthāti passaddho.
『桑巴』与『寂静』相合;『寂静者』者,已寂静也。
Duha-dohane, duyhitthāti duddhā-gāvī.
『duha』者,乃挤乳义;经挤乳之动作,故称「已挤之乳牛」。
Naha-bandhane, sannayhitthāti sannaddho, onaddho, avanaddho.
『naha』者,乃绑缚义;经绑缚之动作,故称「已武装者」、「已覆盖者」、「已缠缚者」。
Muha-andhabhāve, muyhatīti muddho-bālo.
『muha』者,乃蒙昧义;因蒙昧而行者,故称「愚痴者」、「凡夫」。
Tipaccayamhi-ijjhanaṃ iddhi, ijjhanti etāyāti vā iddhi, samijjhanaṃ samiddhi, gijjhanaṃ giddhi, mijjhanaṃ middhi, abhirādhanaṃ abhiraddhi, virujjhanaṃ viruddhi, paṭiviruddhi, sijjhanaṃ siddhi, saṃsiddhi, paṭisiddhi, sujjhanaṃ suddhi, visuddhi, pārisuddhi, labhanaṃ laddhi, upaladdhi, lubbhanaṃ luddhi, passambhanaṃ passaddhi, muyhanaṃ muddhi.
在『ti』词缀之情形下:成就之义曰「神变」,或谓「由此而成就者」亦曰「神变」;圆满成就曰「圆满」;贪求之义曰「贪著」;沉眠之义曰「睡眠」;令满意之义曰「满意」;相违之义曰「违逆」,又曰「相对违逆」;成办之义曰「成就」、「全成就」、「对治成就」;清净之义曰「清净」、「遍净」、「圆满清净」;获得之义曰「所得」、「上得」;耽著之义曰「耽著」;轻安之义曰「轻安」;迷乱之义曰「迷惑」。
Tavantu, tāvīsu- ‘‘samiddhā, samiddhāvī’’tiādinā vattabbaṃ.
在『tavantu』、『tāvī』等词缀之情形下,应依「已圆满者」、「具圆满者」等诸例之方式说明。
Tvādīsu-rabha-ārabhe, āraddhā, āraddhāna.
在『tvā』等词缀之情形下:『rabha』者,乃开始义;已开始者曰「已策励」;「已策励后」(即策励已之分词用法)。
Labha-lābhe, laddhā, laddhāna, paṭiladdhā, paṭiladdhāna.
〔动词〕『得』之各式:得时(现在分词式)、已得(过去分词式)、已得而(绝对分词式)、重得(加前缀之过去分词式)、重得而(加前缀之绝对分词式)。
Tuṃ, tavesu-budha-ñāṇe, buddhuṃ, buddhave, subuddhuṃ, subuddhave, boddhuṃ, boddhave, laddhuṃ, laddhave, paṭiladdhuṃ, paṭiladdhave.
〔不定式词尾〕『图』及『达韦』诸式,用于『觉悟』、『智慧』等义:觉悟(不定式第一式)、觉悟(不定式第二式)、善觉悟(加善前缀之不定式第一式)、善觉悟(加善前缀之不定式第二式)、证悟(另一词根之不定式第一式)、证悟(不定式第二式)、获得(不定式第一式)、获得(不定式第二式)、重获(加前缀之不定式第一式)、重获(加前缀之不定式第二式)。
Tabbamhi-boddhabbaṃ, laddhabbaṃ, paṭiladdhabbaṃ.
〔义务分词〕应被……之式:应被证悟者、应被获得者、应被重获者。
§751
751.Vaddhassa vā.
751.『瓦迪哈』根亦同此。
Vaddhassa u hoti vā kānubandhe paccayatakāre tvādivajjite.
『瓦迪哈』根之〔元音〕,在以『咖』为随带字母之词缀、属『达』类词缀、且非『图』等词缀之情形下,可随意替换为『乌』音。
Vaddhitthāti vuddho, vaddho vā, vaddhanaṃ vuddhi, mahāvuttinā uttaṃ. Tipaccayassa ca tassa lopo.
『已增长』之义,派生为『伍迪哈』(即以『乌』替换者),或保留为『瓦迪哈』;『增长』之名词形派生为『伍迪』,依广说规则〔原词根的〕『阿』音亦替换为『乌』音,并删落『达』类词缀之〔末字〕。
Iti dhādesarāsi. · 如是为 dha 字头诸根。
Visaṃyoganādesarāsi分离鼻音诸根
Hā, i, ci, ji, ṭi, thī, dī,pī, mi, lī, thu, dū, dhū, pū, bhū, lū, vu, su, hu, āsa, katha, kupa, pala, mala, supa, paḷa.
以下字母序列分别为:哈、伊、次、吉、蒂、提、弟、皮、米、离、徒、杜、杜、埔、布、鲁、吴、苏、胡、阿萨、卡塔、库帕、帕拉、玛拉、苏帕、帕拉。
§752
752.Bhidādito no kta, ktavantūnaṃ.
752. 从『破裂』等词根,不取『过去分词』及『带有过去分词意味的形容词』之词缀。
Bhidādimhā paresaṃ kta, ktavantūnaṃ takārassa anantarabhūtassa no hoti.
断裂(bhidā)等之中,属于他者的行动者(ktavantūnaṃ)不成立于存在于断裂之前连续不间断的(takāra)的事物。
Hā-cāge, hīyitthāti hīno, pahīno, nihīno, ohīno. Ettha ca noādesaṃ katvā pacchā ‘ūbyañjanassā’ti īāgamo, tassa ca kvaci rasso. Evaṃ parattha.
「hā』词根义为舍断。『hīyittha』(已被舍弃)故成『hīno』(低劣的);同理有『pahīno』(已断除的)、『nihīno』(已舍离的)、『ohīno』(已放下的)。此处先作『no』代换,之后依『ū及辅音之后』之规则加『ī』,而此『ī』在某些情形下又转为短音。下文同理。」
Adhipubbo-i-āyatte, adhicca etīti adhino.
以『超越』为前缀,加于动词根『往』(表掌握、超越之义);『已超越而往』者,即『超越(之智)』也。
Ci-caye, cayitthāti cino, ācino.
词根『积累』(义为积聚);『已积聚』者,即『积』、『积聚』也。
Ji-jaye, pañcamāre jinātīti jino.
「『ji』词根义为征服。征服五魔者故称『jino』(胜者)。」
Ḍi-gatiyaṃ, ḍetīti ḍino.
『ḍi』根表示「行进」义,「行进者」故称『ḍina』。
Thī-saṅghāte, thīyatīti thinaṃ.
【昰-聚合义】『昰』者,聚合也;聚合者,谓『昏沉』也。
Dī-khaye, anukkamena dīyati khiyyatīti dino-divaso.
【晷-消减义】『晷』者,逐渐消减也;逐渐消减者,谓『日』也,即一日之时也。
Pī-tappane, pīnitthāti pīno.
【丰-滋润义】『丰』者,得滋润也;得滋润者,谓『肥满』也。
Mi-pakkhepe, minātīti mino.
【量-投掷义】『量』者,能测量也;能测量者,谓『量器』也。
Lī-laye, līyitthāti līno, allīyitthāti allīno. Nilīyitthāti nilīno, paṭilīyitthāti paṭilīno, paṭilīnacaro bhikkhu, paṭisallīyitthāti paṭisallīno.
【黏-依附义】『黏』者,依附也;依附者,谓『黏附』也。附着者,谓『紧附』也。潜入者,谓『隐匿』也。退隐者,谓『退处』也。退处而行者,谓具退处之比库也。独居者,谓『独处』也。
Thu-nitthunane , nitthunātīti nitthuno.
【叹-叹息义】『叹』者,发叹息声也;发叹息声者,谓『叹声』也。
Dū-khede, dūyateti dūno.
「苦」之词源:语根『杜』(dū),义为苦痛;能使苦痛者,故称『苦』。
Dhū-niddhūnane, ahite dhamme dhunātīti dhuno, dhonopaññavā.
「振去」之词源:语根『驱』(dhū),义为振去抖落;能振去不善法者,故称『振去者』;又义为洁净、具慧,即『净慧』。
Pū-sodhane, punātīti puno, dantaṃ punanti etenāti dantapoṇo, nassa ṇattaṃ.
「净洁」之词源:语根『清』(pū),义为清净;能令清净者,故称『净者』;以此物净刷牙齿,故称『齿木』;此处『那』字转为『拿』字。
Bhū-vuddhiyaṃ, bhavati vaḍḍhatīti bhūno-hitarāsi.
「繁茂」之词源:语根『有』(bhū),义为增长;能生长繁盛者,故称『繁茂者』,即『利益聚集』之义。
Lū-chedane, lunātīti luno.
「收割」之词源:语根『割』(lū),义为切割;能收割者,故称『收割者』。
Vu-saṃvaraṇe, āvuṇātīti āvuṇo.
「约束」之词源:语根『缚』(vu),义为收摄约束;能系缚收拢者,故称『系缚者』。
Su-savane, suṇātīti suno, soṇo, nassa ṇattaṃ.
『su』根表示「听闻」义,「能听者」故称『suna』,又作『soṇa』,此乃将『na』转换为『ṇa』之变化。
Su-pasavane vā, pasavati vaḍḍhatīti sunaṃ-uddhumātaṃ.
或取『su』根之「产生、增长」义,「能产生、增长者」故称『sunaṃ-uddhumātaṃ』(即膨胀之物)。
Hu-pūjā, dānesu, āhutabbanti āhunaṃ, pāhutabbanti pāhunaṃ-dātabbavatthu.
「祭祀、供养、布施」——凡应供施者,称为『阿胡那』(所供之物);凡应奉献者,称为『巴胡那』(所奉之物)——即应施之对象。
Āsa-upavesane, acchatīti āsino, tuṇhī acchatīti tuṇhīmāsino.
『坐』者,依「坐」(āsa)之义,住于坐姿者也;「默然而坐」者,默然住于坐姿也。
Katha-thaddhe theriye ca, kathatīti kathinaṃ.
『咖提那』者,依「坚硬」(katha)之义,言其坚固也;又见于长老尼之语例中,凡言「说」者,即为坚固之义也。
Kupa-kope, hirī kuppati etenāti hirīkopinaṃ.
『库巴-愤怒』,「令惭愧心动摇之物」谓之「惭愧遮羞物」[Pali: hirīkopinaṃ](即「令惭愧生起之处」,转指遮覆令人生惭之身份处)。
Pala-gatiyaṃ, paletīti palino.
『逃走者』者,依「行走、奔逃」(pala)之义,奔逃而去者也。
Mala-malinabhāve, malatīti malino, malinaṃ-vatthaṃ.
『垢秽者』者,依「垢染」(mala)之义,染有垢污者也;「污秽之衣」,亦取此义。
Supa-soppane, supatīti supino.
『睡眠』者,依词根『睡』(意为睡眠),『能睡者』即为『梦』也。
Paḷa-gatiyaṃ, paḷetīti paḷino, paḷinā jambudīpāte .
依词根『奔逃』(意为行进),『能奔者』即为『奔者』,以奔者而遍及阎浮洲。
Iti visaṃyoganādesarāsi. · 如是为分离鼻音诸根。
Sasaṃyoganādesarāsi带有辅音连缀的“n”替代规则组
Khida, chida, tuda, dā, nuda, pata, pada, bhida, vida, sada.
列举多种动词,意谓破裂、切断、剖开、给予、揭开、脱落、落下、击破、分裂及骚动等动作。
‘Bhidādito no ktaktavantūna’nti tassa no, dhātvantassa pararūpattaṃ, khijjitthāti khinno, chijjitthāti chinno, sañchinno, tuditthāti tunno, patunno, nitunno, vitunno.
依「bhida 等词根之后,接 no 尾、词根末音变为对应形式」之规则:该词根取 no 词尾,词根末辅音发生同化变形——『khijjittha』(被割断)变为『khinno』;『chijjittha』(被截断)变为『chinno』、『sañchinno』、『tudittha』(被刺)变为『tunno』、『patunno』、『nitunno』、『vitunno』。
Nuda-khepe, nuditthāti nunno, panunno.
依『nuda(推动义)』词根:『nudittha』(被推动)变为『nunno』、『panunno』。
Pata-patane, patatīti panno, pannadhajo, nnassa ṇṇatterukkhapaṇṇaṃ, pattaṃ vā.
「落下、坠落」之义:能坠落者称为『叶』(即落物),又有『旗帜』之义;将『nn』转为『ṇṇ』则成树叶之词,或亦作『钵』。
Pada-gatiyaṃ, pajjitthāti panno, āpanno, uppanno, nipanno, vipanno, sampanno, upapanno, samupapanno, pariyāpanno.
『步-行走』——『步』者,已行走之义;「已至」、「已生起」、「已卧下」、「已毁坏」、「已具足」、「已转生」、「已一同转生」、「已遍摄」。
Bhida-vidāraṇe, bhijjitthāti bhinno, pabhinno, sambhinno, paribhinno, vibhinno.
『裂-破裂』——『裂』者,已破裂之义;「已分裂」、「已碎裂」、「已遍裂」、「已离析」。
Vida-tuṭṭhiyaṃ, nibbindatīti nibbinno.
『满-喜悦』——『满』者,已厌离之义;『已厌离』即「厌离」。
Sada visaraṇa, gatyā’vasānesu, sīditthāti sanno, osanno, pasīditthāti pasanno, abhippasanno, nisīditthāti nisinno, sannisinno, ‘sadajarānamīma’iti īma, saṃyoge rasso ca.
『沉-散失、行走、停止』——『沉』者,已沉落之义,即「沉没」;『已净信』即「净信」、「极净信」;『已坐下』即「已坐」、「同坐」;『沉-老耄即此』之「此」,连声时促音。
Tavantumhi-khinnavā, chinnavā, sañchinnavā, tunnavā, patunnavā, panunnavā, pannavā, āpannavā, bhinnavā, sambhinnavā, sannavā, pasannavā, nisinnavā.
“Tavantumhi-khinnavā”等词依次表示各类断裂状态,如断绝、被切断、被截断、切断、断离不续等,意义均属“断裂”“破裂”之分类。
§753
753.Dātvinno.
753.「予已给」(dātvinno,为 datvā 的合成变体,表示「给予之后」)。
Dādhātumhā paresaṃ ta, tavantūnaṃ tassa inno hoti.
【语法规则】从「给予」词根,对于其他人称而言,具有『tavant』形式者,其中的『inna』变为『inna』。
Dīyitthāti dinno, padinno, ādinno, samādinno, upādinno, pariyādinno, nnassa ṇṇatte upādiṇṇo.
『被给予』即『已给』、『已布施』、『已取』、『已受取』、『已执取』、『已遍取』;将『nn』转为『ṇṇ』则成『已执取』之形。
Iti sasaṃyoganādesarāsi. · 如是,带有辅音连缀的“n”替代规则组完。
Hādesarāsi“h”替代规则组
Ūha, gāhu, guha, baha, bāha, buha, muha, ruha, vaha.
推移、执取、隐藏、增大、增长、膨胀、迷乱、攀升、携行。
§754
754.Ruhādīhi ho ḷo ca.
754.【规则】以『儒哈』等词根,『诃』音转变为『喇』音。
Ruhādīhi parassa anantarabhūtassa tapaccayassa takārassa ho hoti, dhātvantassa ḷo hoti.
【规则释义】在『ruha』等词根之后,紧接其后的『ta』过去分词词缀中,『ta』的『t』音变为『h』音,同时词根末尾音变为『ḷ』音。
Ūha-sañcaye, byūhitthāti byūḷho, viyūḷho, paribyūḷho, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi .
『伍哈』有『聚集』之义,『毗伍希达』即『毗伍喇哈』、『毗伍喇哈』、『巴里毗伍喇哈』;『天阿修罗战争已然列阵相向』。
Gāhu-bhusatthe vilolane ca, mā gāḷhaṃ paridevayi. Āgāḷhāya ceteti. Gāhitthāti gāḷho, pagāḷho, āgāḷho, ogāḷho, ajjhogāḷho .
『嘎胡』有『浓烈』与『搅动』之义,『勿浓烈地悲恸』;『以强烈之心意欲』。『嘎希达』即『嘎喇哈』、『巴嘎喇哈』、『阿嘎喇哈』、『哦嘎喇哈』、『阿滴约嘎喇哈』。
Baha-vuddhimhi.
【巴-增长义】
§755
755.Muhabahabuhānañca te kānubandhetve.
755. 在「穆哈、巴哈、布哈」等词根及其同类词根之后。
Tvādivajjite kānubandhe paccayatakāre pare muha, baha, buhānañca guhassa ca dīgho hoti.
在排除「特瓦」等之后,当「咖」类附缀跟随于「过去分词」词缀之后时,「穆哈」、「巴哈」、「布哈」等词根以及「古哈」词根的元音皆延长为长音。
‘Ruhādīhiho ḷo cā’ti dhātvantassaḷo, tapaccayassa ho, abahīti bāḷhaṃ.
依『如哈等语根,词尾之拉(ḷa)可转』之规则:语根末尾音替换为拉(ḷa),附缀词之『哈』(ha)字,再以『阿巴希』(abahi)转为『巴拉』(bāḷha),义为甚、极也。
Buha-uddharaṇe, abuhitthāti būḷho, abbūḷho, abūḷhasallo .
【布哈——提举义】:『a-buh-』构成「布拉」(已被提举出),又作「阿布拉」(已被完全提举出)、「阿布拉萨罗」(已被拔除箭矢)。
Muha-andhabhāve.
【穆哈——昏迷义】
§756
756.Muhā vā.
七五六.亦可用『木哈』(muha)语根构成。
Muhamhā parassa anantarabhūtassa takārassa ho hoti, dhātvantassa ca ḷo hoti vā.
『Muhamhā』者,于彼异时中不存在之物生起,亦即为其生。又『Dhātvanta』即所持者,或生于此。
Muyhitthāti mūḷho, muddho vā.
『木伊希达』即『木喇哈』,或作『木德哈』。
Ruha-janane, gatiyañca, ruhitthāti rūḷho, parūḷho, ārūḷho, orūḷho, virūḷho, nirūḷho.
「ruha」词根,意为「生长、出生」,亦兼「行进」义。其过去分词形式为:rūḷho(已生长)、parūḷho(已全面生长)、ārūḷho(已攀登)、orūḷho(已下降)、virūḷho(已茁壮生长)、nirūḷho(已长出)。
Vaha-pāpane, vahitthāti vūḷho, ‘assū’ti uttaṃ.
「vaha」词根,意为「携带、带领」。其过去分词形式为 vūḷho(已携带);此处 a 变为 u,即所谓「以 'u' 替换」之规则。
Tipaccayamhi-ruhanaṃ rūḷhi, niruhanaṃ nirūḷhi, viruhanaṃ virūḷhi.
於三種前綴之後,『ruhana(生長)』變為『rūḷhi(生長/成長)』,『niruhana(滅除)』變為『nirūḷhi(滅除)』,『viruhana(生起)』變為『virūḷhi(生起)』。
Tvādīsu –
关于『tu』等词缀——
§757
757.Pyo vā tvāssa samāse.
757行文或于此处的复合构词中,有「pyo」的用法。
Samāsaṭṭhāne tvāpaccayassa pānubandho yo hoti vā. Pānubandho ‘pye sissā’ti visesanattho. ‘Hassa vipallāso’ti ha, yānaṃ vipariyāyo.
在复合词的第六个位置,有时作为原因词的连带关系同样有效。所谓连带关系,为「pānubandho」即附带关联。『pānubandho』的特指义是『更进一步的附带』。此外还有『hassa vipallāso』,意为性质的颠倒或转变。
Byuyha, paribyuyha. Byūhitvā, viyūhitvā vā, vigāyha, vigāhitvā, ogāyha, ogāhitvā, ajjhogāyha, ajjhogāhitvā.
『byuyha』、『paribyuyha』;絕對分詞形式有『byūhitvā』或『viyūhitvā』;另有『vigāyha』、『vigāhitvā』(深入、沉浸之義),『ogāyha』、『ogāhitvā』(俯入、進入之義),『ajjhogāyha』、『ajjhogāhitvā』(全然沉入之義)。
Bahulādhikārā asamāsepi pyo hoti, guyha, gūhitvā, niguyha, nigūhitvā, oguyha, ogūhitvā.
由於『bahula(廣泛應用)』通則之故,即便在非複合詞的情形中,亦可出現『py』之形式,例如:『guyha』、『gūhitvā』(隱藏之義),『niguyha』、『nigūhitvā』(加前綴ni,藏匿之義),『oguyha』、『ogūhitvā』(加前綴o,覆藏之義)。
Naha-bandhane, sannayha, sannāhitvā.
在束缚、捆绑的意义上,〔动词变化形式为〕「sannayha」(现在时形式)、「sannāhitvā」(绝对分词形式)。
Bāha-nivāraṇe, dīgho, bāyha, bāhitvā, paṭibāyha, paṭibāhitvā.
在肩膀遮挡时,长时间地,将手臂从外侧抬起,又将其收回;从内侧举起,又从内侧收回。
Buha-uddharaṇe papubbo, pabbuyha. Samūlaṃ taṇhaṃ pabbuyha .
在拔除根本渴爱时,先将其拔起;拔除根本渴爱。
Āpubbo-abbuyha, ‘‘abbuhe sallamattano’’ti ādīsu viya. Pamuyha, pamuyhitvā, vimuyha, vimuyhitvā, sammuyha, sammuyhitvā, āruyha, āruhitvā, ārohitvā, oruyha, orohitvā.
向外拔出又收回,如同说“拔出箭头”一般。离开后收回,已离开后收回,进入后收回,进入后收回,上升后收回,登高后收回,降下后收回。
Saha-sahane, pasayha, pasahitvā vā.
与忍耐一同,容忍,忍受。
Iti hādesarāsi. · 如是,“h”替代规则组完。
Tvādivikārarāsi“tvā”等形式的变化规则组
Atha tvā, tvāna, tunānaṃ vikāro vuccate.
然后“他”、“他自己”、“三者”这三个变化被称为。
I, kara, hana.
这、手、杀。
§758
758.Ito cco.
758条。从此处起,适用【cca】之替换规则。
Idhātumhā parassa tvāssa cco hoti vā.
在此教法中,有时可译为“他者”或“彼者”。
Pecca, samecca, abhisamecca, avecca, anvecca, apecca, upecca, samupecca, adhicca, aticca, paṭicca.
分别有“之后”、“以为准”、“进一步证明”、“紧随其后”、“随行”、“迎接”、“靠近”、“接近”、“超越”、“越过”、“反复”之意。
Vāti kiṃ? Upetvā, samupetvā, adhiyitvā.
此处“vāti”意为“引入、带入、承接”;即“带入、迎接、深入进取”。
§759
759.Sādhikarā raccariccā.
759. 有成就者,熟练行持者。
Santa, adhiparā karamhā tvāssa racca, riccā honti vā, suttavibhattaṃ idha labbhati.
平息者,在主导之后,如护持者、守护者,此处文义完整,来自经藏传承。
Sakkacca, ‘sakkacca’nti bindāgamo, adhikicca.
『恭敬地』者,乃是插入「ṃ」音之形式,其义为「针对、关于」。
Vāti kiṃ? Sakkatvā, sakkaritvā, adhikaritvā.
「或」字何义?即:以尊重、以礼敬、以特别对待之意。
Suttavibhatte-attaṃ niraṃkacca piyāni sevati , abhisaṅkhacca bhojanaṃ.
在修习《经藏》的清净之法中,照顾自己,侍奉所喜,经过确认后,供养饮食。
§760
760.Hanā racco.
760.〔规则:〕「han」词根在接续「rā」〔词缀〕时,〔词根末音节〕发生替换。
Hanamhā tvāssa racco hoti vā samāse. Suttavibhattena haramhāpi.
从「han」词根,副动词词缀「tvā」替换为「racco」,于复合词中可选用。依经文分析,从「har」词根亦同。
Āhacca, uhacca, vihacca, saṃhacca, upahacca.
〔诸例如:〕击打而、挥击而、拨开而、合击而、近击而。
Vāti kiṃ? Āhanitvā, uhanitvā, vihanitvā, saṃhanitvā.
风是什么?是通过吹拂、推动、震荡和收拢而形成的。
Haramhi-sā no āhacca poseti , tato udakamāhacca.
在有飓风的地方,它会将水吸收,然后再降下水来。
Disa-pekkhane.
观察方向。
§761
761.Disā vānavā sa ca.
某种方向的风力使其保持存在。
Disamhā tvāssa vāna, vā honti vā, disassa ca sassa sa hoti, pararūpanisedhanamidaṃ.
在这些风中,你既是风的部分,也可能成为风。而这个方向的存在是由他所引发的。
Disvāna, disvā.
观看之后,洞察之后。
Vāti kiṃ? Passitvā.
「或」字何义?即:见已(此为不替换之常规形式)。
Khā, ñā, dā, dhā, hā, ki, khi, ci, ji, nī, lī, si, bhū.
〔以下为动词词根列举:〕khā(食)、ñā(知)、dā(给)、dhā(持)、hā(舍)、ki(买)、khi(灭)、ci(积)、ji(胜)、nī(导)、lī(附)、si(睡)、bhū(有)。
‘Pyo vā tvāssa samāse’ti tvāssa yo, mahāvuttinā vikappena kvaci yalopo, saṃpubbo khā-ñāṇe, saṅkhāya, saṅkhā, paṭisaṅkhāya, paṭisaṅkhā, aññāya, aññā, abhiññāya, abhiññā, pariññāya, pariññā.
『以「或变为 y」之规则用于复合词中』者:「tvā」之「y」替换,依大规则,有时选择性地省略「y」;加「saṃ-」前缀之「khā-ñāṇa」(审察、了知)诸形如:saṅkhāya(已审察)、saṅkhā(审察)、paṭisaṅkhāya(已反观审察)、paṭisaṅkhā(反观审察)、aññāya(已了知)、aññā(了知)、abhiññāya(已胜知)、abhiññā(胜知)、pariññāya(已遍知)、pariññā(遍知)。
Samāseti kiṃ? Ñatvā.
「问」:何以须限定『复合词中』?答:若非复合词,则作「ñatvā」(知后),不适用此换置规则。
Vāti kiṃ? Ājānitvā, abhijānitvā, parijānitvā.
『「或」字何义?』者:示另一类形式,即:ājānitvā(已了知)、abhijānitvā(已胜知)、parijānitvā(已遍知)——此类保留完整的「tvā」词尾,不作省略变换。
Adhiṭṭhāya, adhiṭṭhā, patiṭṭhāya, patiṭṭhā.
adhiṭṭhāya 与 adhiṭṭhā,意为「决意之后、安立之后」;patiṭṭhāya 与 patiṭṭhā,意为「立足之后、安住之后」。
Samāseti kiṃ? Ṭhatvā.
「问」:何以须限定『复合词中』?答:若非复合词,则作「ṭhatvā」(立后),不适用此换置规则。
Vāti kiṃ? Adhiṭṭhahitvā, patiṭṭhahitvā. Mahāvuttinā ittaṃ, upaṭṭhitvā.
『瓦』者何义?即『已决意』、『已确立』。依广略规则,亦可作『已侍奉』。
Ādāya, upādāya, upādā.
「取」之各式:『ādāya』、『upādāya』、『upādā』(皆为「取、拿取、执取」之意,系同一动词词根之绝对分词诸形式)。
Samāseti kiṃ? Datvā.
『萨马谢提』者何义?即『已给予』。
Vāti kiṃ? Ādiyitvā, samādiyitvā, ‘ū byañjanassā’ti īāgamo, ‘dāssiyaṅa’iti suttena sare pare samāse iyādeso.
『瓦』者何义?即『已执取』、『已受持』。依『辅音词尾加长音』之规则,添加长伊音;依『达斯规则:元音在后时,于复合词中以伊亚替换』之经文规则,于后接元音之复合词中作伊亚替换。
§762
762.Tuṃyānā.
(规则第762条):不定式词缀『图姆』及相关变化形式。
Tvāssa tuñca yānañca honti kvaci samāse.
然而,有时候既是过去完成式也有作为将来式的用法,发生于某些合成词内。
Bahulādhikārā gāthāyaṃ asamāsepi, nekkhamaṃ daṭṭhu khemato , kimabbhutaṃ daṭṭhu marū pamoditā, bindulopo.
许多熟知用法的韵文中,即使非合成词,也出现过「出离」一词,从安全之处见之,有何异乎?看到诸地喜悦,水珠随之消失。
Abhihattuṃ pavāreyya, ‘‘abhihaṭu’’ntipi pāṭho, saṃyogādissa lopo tassa ṭattaṃ. ‘‘Abhihaṭṭhu’’ntipi paṭhanti. Byañjanaṃ na sameti.
『阿毗哈图姆』用于『奉请』之义;亦有读作『阿毗哈图』之版本,此乃复辅音首音脱落、复以『塔』音替之。又有读作『阿毗哈图』(带双辅音)之版本。然而此形式与辅音规则不符。
Ādiyāna, upādiyāna. Vidhāya, nidhāya, sandhāya, odhāya, samodhāya, vidahitvā, nidahitvā, odahitvā, samodahitvā. Pahāya, vihāya, ohāya, hitvā, jahitvā.
如「开始」与「依靠开始」;又如「设立」、「搁置」、「结合内置」;「去除」、「舍弃」、「摒弃」、「利益得舍弃」、「放弃」等用法。
Ivaṇṇesu pyassa dvittaṃ, vikkiyya, vikkiṇitvā.
于以 i 结尾的词根中,亦有双写之例,如:vikkiyya(售卖,绝对分词)、vikkiṇitvā(售卖后,副动词)。
Viceyya dānaṃ dātabbaṃ , ‘ūlasse’ti issa ettaṃ, vicinitvā, vineyya, vinetvā, vinayitvā, allīya, allīyitvā, paṭisallīya, paṭisallīyitvā, yāgamo.
「应当择善而施」——其中『ūlassa』之『issa』乃『ea』之变形;诸形式依次为:『vicinitvā』(审察、简择)、『vineyya』(调伏)、『vinetvā』(调伏已)、『vinayitvā』(调伏已,另一形式)、『allīya』(依附、亲近)、『allīyitvā』(依附已)、『paṭisallīya』(独处、退静)、『paṭisallīyitvā』(独处已);末尾『yāgamo』示『ya』之附加规则。
§763
763.Pye sissā.
第七百六十三条规则:『pye』时,接续词为『ssa』。
Pye pare sissa ā hoti.
在『pye』(即『pi + e』)之后,其余词的接续音『ssa』中之『ā』得以保留,即接续词以『ā』形式出现。
Nissāya, upanissāya, apassāya, apassayitvā, avassāya, avassayitvā.
「依止」诸形式:『nissāya』(依止、凭藉)、『upanissāya』(近依止)、『apassāya』(倚靠)、『apassayitvā』(倚靠已)、『avassāya』(依附)、『avassayitvā』(依附已)——此诸词皆为「依靠、凭藉」义之绝对分词各形式。
Vāti kiṃ? Adhisetvā, adhisayitvā.
『vā』(或者)一词何以列出?乃为区别于:『adhisetvā』(卧于……之上,连续体)、『adhisayitvā』(卧于……之上,绝对分词)等不适用此规则之例。
Bhū-sattāyaṃ, rassattaṃ, sambhuyya, vibhuyya, anubhuyya, adhibhuyya, paribhuyya, abhibhuyya.
『布』字根用于「存在」之义,〔其过去分词形式〕短化;『桑布亚』(合而存在)、『维布亚』(分散存在)、『阿努布亚』(随顺存在)、『阿低布亚』(主宰存在)、『巴利布亚』(遍满存在)、『阿毗布亚』(胜越存在)。
Samāseti kiṃ? Bhutvā, edantesu mahāvuttinā essa āttaṃ, nijjhāya, nijjhāyitvā, upanijjhāya, upanijjhāyitvā, abhijjhāya, abhijjhāyitvā.
〔以上诸形式〕为何要合成?〔答:〕『布特瓦』(食已)——以词尾为「e」之诸形式,依大规则,此处〔e〕变为「a」——〔由此得〕『尼贾亚』(凝思)、『尼贾亚特瓦』(凝思已)、『伍巴尼贾亚』(近观)、『伍巴尼贾亚特瓦』(近观已)、『阿毗贾亚』(贪着观)、『阿毗贾亚特瓦』(贪着观已)。
Byañjanantadhātūsu ‘vaggalalehi te’ti suttena cavagga, pavagga, sakārehi yassa pubbarūpattaṃ. Tavagge ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti tavaggassa cavaggo, tato yassa pubbarūpattaṃ, vipacca, paripacca, vimucca, adhimucca.
在辅音根中,有‘脱落’的意思,这一释义依经文所说的‘脱落、展开、连结’等词中先前的用法而得。‘脱落’这一说法,是指‘脱落之类的辅音变化’即为辅音系列中的脱落;由此先前的意义则有反转、成熟、解脱、更进一步的解脱等含义。
Mahāvuttinā yalopo dīgho ca, āpucchā, anāpucchā, vibhajja, saṃvibhajja, visajja, nisajja, paṭinisajja.
经文中较长的语词包括,‘提问、非提问、分开、分解、离开、安坐、反安坐’诸义。
Ujjha-visagge, yalopo, ujjha, ujjhiya, ujjhitvā.
在‘起立-离开’一词中,包括了‘提起、提出、提起之后’等意义。
Kati-chedane, kacca, vikacca, kantitvā, vikantitvā.
关于‘若干切割’即‘割断’的用法,有‘切割’、‘反切割’、‘切断之后’、‘反切断之后’的意义。
Nikara-vañcane, nikacca kitavasseva .
‘折断-欺骗’的用法,含‘折断’及‘如同欺骗般’之义。
Pata-gatiyaṃ, pacca, nipacca, patitvā, nipatitvā.
关于‘跌落行’字的用法,有‘方向、反方向、摔倒、反摔倒’之意。
Katha-kathane, sākaccha.
如何说呢,当面说。
Pada-gatiyaṃ, pajja, āpajja, nipajja, vipajja, sampajja, upasampajja, paṭipajja.
词的运动有:跟随、附着、降伏、翻转、完成、进一步完成、实践。
‘Ū byañjanassā’ti īāgame ‘padādīnaṃ yuka’iti yāgamo, pubbarūpaṃ, pajjiya, pajjiyāna, āpajjiya, āpajjiyāna, nipajjiya, vipajjiya, sampajjiya, paṭipajjiya.
『ū byañjanassa』在律藏中谓『从词根等起』,律藏中的『词根起始』包含前形、跟随者、附着者、降伏者、翻转者、完成者、实践者等。
Āpubba sada-ghaṭṭane, āsajja naṃ tathāgataṃ , kākova selamāsajja. Chejja, chijja, chindiya, acchijja, acchindiya, vicchijja, vicchindiya, paricchijja, paricchindiya, bhejja, bhijja, sambhijja, paṭisambhijja, bhindiya, sambhindiya.
在火堆燃烧之前,佛陀安住,就如乌鸦安坐石上。切割、拆散、断裂、不割裂、不断裂、部分割裂、部分断裂、彻底割裂、彻底断裂、破裂、湿润、与湿润、对应湿润、断裂、连带断裂。
Budha-ñāṇe, bujjha, sambujjha, abhisambujjha, bujjhiya, bujjhiyāna, ‘‘marīcikūpamaṃ abhisambuddhāno’’ti pāḷi, dādese assa ottaṃ katvā siddhā yathā ‘anupādiyāno’ti.
于觉知智慧中,觉、觉知、深入觉知、可被觉知者、觉知对象中,有『如胡椒似的深入觉悟者』之巴利示例,即奉行正道者,成就正觉如『不依着者』。
Vadha-hiṃsāyaṃ , vajjha, vajjhiya.
对于杀害伤害,有攻击、攻击者之意。
Vidha-tāḷane, vijjha, vijjhiya.
断,割断,斩断。
Khana-vilekhane, khañña, khaṇiya, nāssa ṇattaṃ.
瞬间剖析,割断,切分,不复存在。
Pavagge –
列举如下——
Khippa, nikhippa, saṃkhippa, khipiya, saṃkhipiya.
迅速,投掷,简略,切断,简洁。
Labi-avasaṃsane, yalopo, ālamba, vilamba, avalamba.
获得剩余,所剩不多,依赖,缓慢,附着。
Lubi-santhambhane, daṇḍamolumba tiṭṭhati, jhānamolumba vattati.
妨碍贪欲时,戒律如杖支撑身躯,禅定则如杖随身而行。
Upubbo uddharaṇe ‘‘ullumbatu maṃ bhante saṅgho’’ti ādīsu viya, ullumba, ārabbha, samārabbha, labbhā, upalabbhā, dīgho.
起头提出「愿僧团护持我」的话语时,犹如以此为起始,举例如『保护』、『开始』、『发起』、『获得』、『发现』、『长久』等义。
Pakkamma, akkamma, vikkamma, nikkhamma, okkamma, abhikkamma, atikkamma, paṭikkamma, āgamma, saṅgamma.
表示进入、起动、远行、迈入、往来、开始、超过、反复、到达、相会等动作的连贯过程。
Sama-upadhāraṇe. Nisamma rāja kayirā, nānisamma disampati .
于共同照顾下,必须依法行事,若不依法则难得见顺利。
Samu-santiyaṃ khede ca, upasamma, vūpasamma, vissamma.
在合一、安住的毁坏里,有安静、息灭、清净等状态。
Kasa-kaḍḍhane, apakassa.
干扰他人,破坏和谐,属于不正行径。
Disa-pekkhane, ādissa, uddissa, odissa, apadissa.
于方向观察时,指所起、向上、向下、向旁、向外等多种方位。
Phusa-samphasse. Phussa phussa byantīkaroti .
「触接」者,能使触触之感现起。
Vasa-nivāse. Upavassaṃ kho pana kattikatemāsapuṇṇamaṃ , bindāgamo.
「居住」意指,若于十一月圆日曾有止宿,名为宿止。
Visa-pavesane, pavissa, nivissa, abhinivissa iccādi.
「入内」谓进入、进去、入定、潜入等意。
Iti tvādivikārarāsi. · 如是,“tvā”等形式的变化规则组完。
Paccayavikārarāsi niṭṭhito. · 接辞变化类已完结。
Pakatirūparāsi本形类。
Tādipaccayarāsi以 tādi 为名的接辞类。
Atha pakatirūparāsi vuccate.
于是谓之「显现体」。
Ta,ti, tu, tavantu, tāvī, tvā, tvāna, tuna, tuṃ, tave, tāye, tabba.
此列为代词形态:是、谁、你们、他们、你、自己、你们自己、他们、自己、你的、他们的、应当等。
Dā, khyā, gā, ghā, ṭā, ṭhā, tā, thā, dā, dhā, pā, phā, bhā, mā, yā, lā, vā, sā, hā.
此为辅音音节集,如达、恰、嘎、嘎、塔、他、他、他、达、达、巴、巴、巴、摩、雅、拉、瓦、萨、哈等。
Akkhāto, svākkhāto, ākhyāto, vikhyāto.
『阿卡多』(已宣说)、『苏瓦卡多』(善宣说)、『阿坎亚多』(已诠表)、『维坎亚多』(已广宣)。
‘Ū byañjanassā’ti kvaci īāgamo rasso ca, saṅgāyito, ghāyito, ñāto.
依『长元音,辅音前〔省去〕』之规则,某处插入「ī」并短化——〔由此得〕『桑喀亚依多』(已结集)、『加亚依多』(已嗅)、『尼亚多』(已知)。
‘Jyādīhi knā’ti nāpaccayo, jānito.
依『自「贾」等〔字根〕,以「纳」为〔过去分词〕词缀』之规则,〔添加〕「纳」词缀,〔得〕『贾尼多』(已了知)。
Kārite-ñāpito, ñāpayito. Puttaṃ tāyati rakkhatīti tāto-pitā. Datto, dvittaṃ rassattañca. Devadatto, brahmadatto, yaññadatto, dāpito, dāpayito.
〔在〕使役〔形式中,得〕『尼亚毗多』(已令知)、『尼亚巴亚依多』(已令知)。『保护儿子、守护之』,故〔称〕『达多-父亲』。『达多』(已给予)——〔字母〕重叠并短化。『迭瓦达德』(天所赐)、『梵天所赐』、『祭祀所赐』;『达毗多』(已令给予)、『达巴亚依多』(已令给予)。
Mahāvuttinā passa pivo, pivito.
依大言显现,应当能见。能够饮用,被饮用者。
Phā-vuddhiyaṃ, phito pabhātā ratti.
「发」韵,『发』者,明亮之夜也。
Mā-māne, mito, sammito, upamito, nimmito, yāto, lāto, vāto.
「不得我有,适当的,赞同的,类似的,促进的,来的,带来的,动摇的」者。
Mahāvuttinā vāssuttaṃ, nibbuto, parinibbuto, nibbāpito, parinibbāpito, osito, pariyosito, osāpito, pariyosāpito, pahito, pajahito, hāpito.
「依大语所说,灭尽的,究竟灭尽的,断灭的,究竟断灭的,消散的,完全消散的,消除的,彻底消除的,舍弃的,完全舍弃的,放弃的」者。
Timhi-ñatti, datti, pāti, phāti, nibbuti, parinibbuti.
「三九词,即给予,保护,破坏,断开,灭尽,究竟灭尽」者。
Tumhi-saṅkhātā sabbadhammānaṃ , akkhātāro tathāgatā aññātāro bhavissanti , ñāpetā, ñāpayitā. Uṭṭhātā vindate dhanaṃ .
凡称为一切现象者,皆为如来所宣说,亦为他所未曾宣说者,彼为示知,令知者,起者,发现财富者。
‘Ū lasse’ti kvaci īssa ettaṃ, uṭṭhāpetā, samuṭṭhāpetā, aghassa tātā, tāyitā, dātā, dāpetā, sandhātā, sandhāpetā, māpitā, māpayitā, nibbāpetā, nibbāpayitā, hāpetā, hāpayitā.
谓『用力』者,在何处,尊贵者,此『用力』者,发动者,催动者,猛力者,使动者,授予者,使给予者,使和合者,使维持者,减轻者,使减轻者,消除者,使消除者,放弃者,使放弃者。
Tavantu, tāvīsu-akkhatā, akkhātāvī iccādi.
皆是彼方、此方所说者,及所说者等也,如此等。
Tvādīsu saṃyoge rassattaṃ, ñatvā, jānitvā, ñāpetvā, jānāpetvā, ṭhatvā.
对于各种结合之处的索带,应知晓、了解、使之了解、使之知晓后,乃至保持固定。
Pādito ṭhāssa ṭhaho, saṇṭhahitvā, patiṭṭhahitvā.
索带既被触及,即固定在那里,系紧牢固。
Kārite kvaci rassattaṃ, ṭhapetvā, paṭṭhapetvā, patiṭṭhāpetvā, datvā, ādiyitvā, samādiyitvā, dajjitvā.
在某处缔结索带时,应放置、结好、牢固安置、授与、接受、集聚、收藏、切断。
Dada-dāne, tvāssa pyo, yamhi dassa jo, yassa pubbarūpaṃ dīgho, dajjā, dāpetvā.
在给予与受予中,对于你而言,彼处显现着,且以前形态延续较长的,乃至切断与给予。
Pādito rasso, samādapetvā.
被触及时,索带被集聚安置。
Dhā-dhāraṇe, dvittaṃ, pubbassa tatiyattaṃ rasso ca, parassa ‘dhāssa ho’ti ho, padahitvā, vidahitvā, nidahitvā, saddahitvā, odahitvā, pidahitvā, paridahitvā.
在系缚环节上,有双重索带及前已存在的第三索带,对彼索带称“该固定”,即固定、系缚、穿透、束缚、系结、穿开、穿通、修整、阻断、消除。
Kārite-ādhapetvā, sannidhāpetvā, pivitvā, pitvā vā, pāyetvā, māpetvā, osāpetvā, pariyosāpetvā, hitvā, pajahitvā, hāpetvā, pajahāpetvā.
作、设立、置放、饮用、服食、给养、慰慰、周济、吃、舍弃、放出、舍弃与放出。
Tuṃ, tavesu-akkhātuṃ, akkhātave, saṅkhātuṃ, saṅkhātave, ñātuṃ, ñātave, jānituṃ, jānitave, ñāpetuṃ, ñāpetave, jānāpetuṃ, jānāpetave, ṭhātuṃ, ṭhātave, saṇṭhātuṃ, saṇṭhātave, saṇṭhahituṃ, saṇṭhahitave, ṭhapetuṃ, ṭhapetave, saṇṭhāpetuṃ, saṇṭhāpetave, dātuṃ, dātave, padātuṃ, padātave, ādātuṃ, ādātave, dajjituṃ, dajjitave, dāpetuṃ, dāpetave, samādapetuṃ, samādapetave, sandhātuṃ, sandhātave, saddahituṃ, saddahetuṃ, saddahetave, nidhetuṃ, nidhetave sandhāpetuṃ, nidhāpetuṃ, pātuṃ, pivituṃ, pātave, pivetave, mātuṃ, minituṃ, pametuṃ, upametuṃ, yātuṃ, yāyituṃ, yātave, osāyetuṃ, osāpetuṃ, pariyosāpetuṃ, hātuṃ, pahātuṃ, māradheyyaṃ pahātave , jahituṃ, pajahituṃ, hāpetuṃ, pahāpetuṃ, jahāpetuṃ.
这些词,在表达应作的、须作的、已作的作用时,如表达知晓、认识、使知、使认识、设立、汇集、安置、给予、收取、消除、给付、安设、听受、建立、毁坏、保护、饮用、服食、允许、禁止、舍弃、放弃等多种动作,都可以如此表达。
Tabbamhi-akkhātabbaṃ, saṅkhātabbaṃ, saṅkhyātabbaṃ, gāyitabbaṃ, ñātabbaṃ, jānitabbaṃ, ñāpetabbaṃ, jānāpetabbaṃ, ṭhātabbaṃ, ṭhapetabbaṃ, dātabbaṃ, ādātabbaṃ, samādātabbaṃ, dāpetabbaṃ, samādapetabbaṃ, vidhātabbaṃ, vidahitabbaṃ, pātabbaṃ, pivitabbaṃ, minitabbaṃ, minetabbaṃ, yātabbaṃ, lātabbaṃ, pahātabbaṃ.
应被说出、应被计算、应被记数、应被歌唱、应被知道、应被认识、应被使知道、应被使认识、应被设立、应被安置、应被给予、应被接受、应被领取、应被授予、应被安设、应被制定、应被毁灭、应被保护、应被饮用、应被服食、应被允许、应被放弃。
Ivaṇṇesu vipubbo i-gatyaṃ, vīto, vītadoso vītamoho , udito, samudito, dāgamo.
如于色彩上,第一、开朗、无辱、无尘垢、清净、升起、发扬、浸润般。
Samito, sameto, samaveto, apeto, upeto, samupeto, abhito, kīto, kayito, kiṇito, cito, cinito, ācito, upacito, sañcito, jito, parājito, ḍito, oḍḍito, nīto, ānīto, vinīto, oṇīto, paṇīto, nassa ṇattaṃ.
联合的、聚集的、同在的、未到的、赶至的、近来的、走近的、被打败的、较差的、被杀的、放出的、偷盗的、被摄受的、积累的、被征服的、被击败的、取走的、带走的、安置的、适当的、有人教导的、受虐的、被驱遣的、被按摩的、无所缺失。
Pīto, bhīto, mito, sito, nissito, pahito.
喝醉的、恐惧的、限制的、寒冷的、依赖的、被迁移的。
Timhi-samiti, viciti, nīti, dvitte ādivuddhi, netti, saddhammanetti, bhīti.
「体」韵——会合、抉择、引导;双写等首元音延长:引领、正法引领、畏惧。
Tumhi-sametā, abhisametā, vicetā, jetā, netā, vinetā, ninnetā.
「汝」韵——已会合者、已现觉者、已抉择者、征服者、引导者、训导者、导引者。
Tavantu, tāvīsu-sametavā, sametāvī, abhisametavā, abhisametāvī iccādi.
在 tavantu、tāvī 这两个后缀中,如 sametavā、sametāvī,意为「已会合者」;abhisametavā、abhisametāvī,意为「已通达者」等。
Tvādīsu-sametvā, upetvā, kiṇitvā, vicinitvā, jetvā, vijetvā, jinitvā, vijinitvā, parājetvā, netvā, ānetvā vinetvā, nayitvā, ānayitvā, vinayitvā, allīyitvā, paṭisallīyitvā, sayitvā.
【tvā等(绝对分词形式)】:聚合后、到达后、购买后、搜集后、征服后、彻底征服后、战胜后、完全战胜后、击败后、引导后、带来后、调御后、领去后、带领而去后、以调伏方式领去后、依附后、退居后、就寝后。
Tuṃ, tavesu-sametuṃ, upetuṃ, samupetuṃ, sametave, ketuṃ, kiṇituṃ, ketave, vicetuṃ, vicinituṃ, jetuṃ, vijetuṃ, nituṃ, ānituṃ, vinituṃ, netuṃ, ānetuṃ, vinetuṃ, nayituṃ, ānayituṃ, vinayituṃ, netave.
【tuṃ、tave等(不定词形式)】:为了聚合、为了到达、为了一同到达、为了聚合(tave形式)、为了(前往)、为了购买、为了购买(另式)、为了(前往购买,tave形式)、为了搜寻、为了搜集、为了征服、为了彻底征服、为了引导、为了带来、为了调御引导、为了带领、为了带来(另式)、为了调御引导(另式)、为了领去、为了带领而去、为了以调伏方式领去、为了引导(tave形式)。
Tabbamhi-sametabbaṃ, ketabbaṃ, kiṇitabbaṃ iccādi.
「应前往彼处」、「应收取」、「应购买」等,诸如此类。
Uvaṇṇesu-cuto, cavito.
变色者,已死者。
Kārite-cāvito.
烧毁者,已破坏者。
Juto, javito, thuto, abhitthuto, abhitthavito,
被追赶者,迅速者,黑暗者,被吞没者,被吞没的者,
Saṃpubbo dhu-vallabhe, sandhuto-mitto. ‘‘Asaṇṭhutaṃ cirasaṇṭhutenā’’tipi pāḷi.
极为亲爱之所聚集者,被缠绕之友。『非缠绕者以久缠绕』此为巴利语。
Du-gatiyaṃ hiṃsāyañca, duto, upadduto.
处于恶路及伤害中者,第二者,被妨碍者。
Dhū-kampane, dhuto, niddhuto.
因灰尘颤动者,被吹动者,被弄熄者。
Bhūto, sambhūto.
成为的,已成的。
Kārite-bhāvito, sambhāvito, vibhāvito, paribhāvito.
因缘所作、因缘所感、因缘所分、因缘所毁坏。
Yu-missane, saṃyuto.
相联的,结合的。
Ru-sadde, ruto, luto, vuto, saṃvuto, susaṃvuto, suto, vissuto.
声响之感受,听闻、听取、听闻、不净相随,良好相续,清晰闻知,记忆辨识。
Hu-pūjāyaṃ, huto.
为供养而熄灭的,已消失的。
Timhi-cavanaṃ cuti, thavanaṃ thuti, bhūti, vibhūti, savanaṃ suti,
三种止息,止息的赞叹、存在、显现,听闻的听取。
Tumhi-cavitā, cāvetā, javitā, thavitā, santhavitā, sotā, sāvetā.
汝等之谓已灭、正在灭、已被迅速灭、已稳固灭、已终究灭、善灭、被灭者。
Tavantu tāvīsu-cutavā, cutāvī, cāvetavā, cāvetāvī iccādi.
汝等于如是诸灭中,彼此灭者,灭已者,正在灭者,彼灭之女者等等。
Tvādīsu-cavitvā, cavitvāna, cavituna, javitvā, abhitthavitvā, bhutvā, anubhavitvā, bhāvetvā, bhāvayitvā, sutvā, suṇitvā, sāvetvā, sāvayitvā.
于汝等如上灭已、灭后、灭已再、已迅速灭、恰如其分灭、已经存在、已经验、已熏修、已使熏修、已著色、已闻、已听、已灭、已使灭者。
Tuṃ, tavesu-cavituṃ, cāvetuṃ, bhotuṃ, bhavituṃ, anubhavituṃ, bhāvetuṃ, bhāvayituṃ, sotuṃ, sāvetuṃ.
尔时彼等中,令灭,令灭已者,令成,令存在,令经验,令熏修,令使熏修,令闻,令灭者。
Hū-sattāyaṃ, hotuṃ. ‘‘Yā icche puriso hotuṃ . Na so sakkā na hotuye’’ti pāḷī.
此为“嗡”,为应当成就者。『欲令人成就者,非能者不能成就』之文。
Tabbamhi-cavitabbaṃ, bhavitabbaṃ, anubhavitabbaṃ, bhāvetabbaṃ, sotabbaṃ. Dvitte-sottabbaṃ, sāvetabbaṃ.
应当灭者,应当存在者,应当经验者,应当熏修者,应当闻者。二者,应当闻者,应当灭者。
Edantesu mahāvuttinā kvaci ekārassa ittaṃ, gāyito, apacāyito, apacito vā, ujjhāyito, nijjhāyito, abhijjhāyito.
在《大师说法录》中,于某处,单数的词语有歌唱者的意思,亦有不敬者、不敬视者、被激起者、消沉者、贪著者等。
Gāyanaṃ gīti, apacāyanaṃ apaciti.
“歌唱”是指歌声,“不敬视”是指不尊敬。
Tumhi-gāyitā, apacāyitā, ujjhāyitā.
你们歌唱者,不敬者,激起者。
Tavantu, tāvīsu-gāyitavā, gāyitāvī iccādi.
唯有你们,依此诸歌唱者,应当歌唱。
Gāyitvā, jhāyitvā, abhijjhāyitvā.
歌唱过、静虑过、贪著过。
Gāyituṃ, gāyitave, apacāyituṃ, apacāyitave, jhāyituṃ, jhāyitave, abhijjhāyituṃ, abhijjhāyitave.
可歌唱的、应歌唱的;可不敬的、应不敬的;可静虑的、应静虑的;可贪著的、应贪著的。
Gāyitabbaṃ, apacāyitabbaṃ, ujjhāyitabbaṃ.
应当歌诵,应当尊敬,应当放旷。
Iti ekabyañjanadhātūnaṃ pakatirūparāsi. · 如是,一辅音词根的本形类已完结。
Bhūvādigaṇa以 bhū 为首的一类词根。
Anekabyañjanadhātūnaṃ pakatirūpāni tyādikaṇḍe vibhāganayena bhūvādīhi sattahi dhātugaṇehi ca kāritapaccayehi ca dhātupaccayehi ca yathālābhaṃ vibhajitvā vitthāretabbāni.
关于多种色相根本的法,如水部等中,应依分解分类,从地等七种界及法界类及因缘与法界因缘,依所获而分开展开。
Atridaṃ nayadassanaṃ –
此处有此种指导显现—
Āsa, isa, gamu, disa.
着欲、动欲、去欲、方欲。
Āsa-upavesane, cchādesasutte ‘nta māna tyādīsū’ti adhikatattā tapaccayesucchādeso natthi, garuṃ upāsito, payirupāsito.
关于着欲的住处,依云“终结、测量等”之类,在品类未深入者处没有更高真理可断,宜当尊敬,谨慎恭敬。
Tumhi-upāsitā, upāsetā vā, upāsitavā, upāsitāvī, upāsitvā, upāsitvāna, upāsituna. ‘Pyo vā tvāssa samāse’ti pyādese-upāsiya, payirupāsiya, upasiyāna, upāsituṃ, upāsitave, upāsitabbo.
诸如‘你(或)他在合成中’等合成形式,诸如敬拜者(阳性)、敬拜者(双数)、为敬拜者、敬拜后、以敬拜者、以敬拜等,多种语态相应用法。
Isu-icchā, kantīsu, bahulādhikārā cchādeso, icchito, icchitā, icchitavā, icchitāvī, icchituṃ, icchitave, icchitabbaṃ.
『渴爱』者,谓诸有欲望,众多并且广博的覆盖者。谓『被渴爱』者,即为被欲望所染;『有渴爱』者,谓具备欲望之性;『具有渴爱』者,谓长有欲望;『欲渴』、『要渴』,谓欲求之动;『应渴』,谓当被欲望所满足。
Kārite-icchāpito, icchāpitā, icchāpitāvī, icchāpetvā, icchāpetuṃ, icchāpetave, icchāpetabbaṃ.
『被使渴』者,谓被他力所使。谓『被使渴之人』、 『被使渴之性』、 『到使渴』、 『欲使渴』、 『当使渴』,皆表被动或目的皆为使其产生渴爱。
Esadhātumhi-esito, pariyesito, esitā, pariyesitā, esitavā, pariyesitavā, esitvā, pariyesitvā, esitvāna, pariyesitvāna, esituṃ, pariyesituṃ, esitave, pariyesitave, esitabbaṃ, pariyesitabbaṃ.
『求索』及『发现』诸法者。谓在诸法中求索、探索并发现。『被求索』、『被发现』、『求索者』、『发现者』,谓具备探索、求索性;『求索已经』、 『发现已经』,谓已完成求索;『应求索』、 『应发现』,谓应当求索、探索,及应当发现。
Gamu-gatimhi, gamito, gamitā, gamitavā, gamitāvī, gamitvā, gamitvāna, gamituna, gamituṃ, gamitave, gamitabbaṃ.
『行』与『去』之谓。谓行动过程:『已行』、『行者』、『已去者』,谓具行动者性;『去行』、 『去行者』,谓正在行走;『欲行』、 『应行』,谓当行之义。
Kārite-gamāpito, gamāpetā iccādi.
谓由他力致令行之者:『被使行』、 『已使行』、依此类推。
Disa-pekkhane passito, passitā, passetā vā, passitvā, passitvāna, passituna, passituṃ, passitave, passitabbaṃ.
『观方』者,谓视察方向。谓见者、观看者、正当观看、已观看、观后、应观看等诸状态及义务。
Kārite-dassito, dassayito, dassitā, dassetā, dassayitā, dassitavā, dassitāvī, dassetvā, dassayitvā, dassetvāna, dassayitvāna, dassetuṃ, dassayituṃ, dassetabbaṃ.
由作、现示、显示、被现示、被显示、应示、应显示、已示、已现示、现示之后、显示之后、示现之后、显示之后、应当示现。
Dakkhādese-dakkhito, dakkhitā, dakkhitavā, dakkhitāvī, dakkhitvā, dakkhituṃ, dakkhitave, ‘‘dakkhitāye aparājitasaṅgha’’nti pāḷi, dakkhitabbaṃ.
善巧所现、被现、现已现、已被现、已现现、已现之、应现。『现已现者为未败坏僧』云巴利语,意为应当察知。
Dusa-nāse, kārite ṇipaccaye –
因恶灭失,于作业因缘而言——
§764
764.Ṇimhi dīgho dusassa.
764.于此恶中其长久。
Ṇimhi pare dusassa dīgho hoti.
于彼恶中亦为长久。
Dūsito, dūsitā, dūsetā, dūsitavā, dūsitāvī, dūsetvā, dūsetvāna, dūsituna, dūsetuṃ, dūsetave.
被染污、被污染、被玷污、已被污染、已染污之、玷污之后、玷污之后、被污染、应受玷污、应被玷污。
Ṇimhīti kiṃ? Duṭṭho.
『去除「ṇ」声(ṇ替换规则)』者,何义耶?——犹如「duṭṭho(瞋恶者)」之形成,是也。
Iti bhūvādigaṇo. · 如是,以 bhū 为首的一类词根已完结。
Rudhādigaṇa儒达等类
Bhuja, yuja, chida, bhida, rudha.
『bhuja』(享用)、『yuja』(结合)、『chida』(切断)、『bhida』(分裂)、『rudha』(障碍)等动词根。
§765
765.Maṃ vā rudhādīnaṃ.
第七六五则:或于『rudha』等词根前加「māṃ」。
Rudhādīnaṃ pubbantasarā paraṃ mānubandho niggahītāgamo hoti vā.
『rudha』等词根,其词根前端之元音,于其后随附「mā」时,可选择插入鼻音符号(niggahīta)。
Bhuñjito, bhuñjitā, bhuñjitavā, bhuñjitāvī, bhuñjitvā, bhuñjitvāna, bhuñjituna, bhuñjituṃ, bhuñjitave, bhuñjitabbaṃ.
『Bhuñjito』等词,均出自『bhuñjati』动词变化,意谓已受用、正在受用、应当受用,词形有多态,如过去式、分词、现在式、进行式、被动态及应当式等,以说明受用行为多样状态。
Kārite-bhojito , bhojitā, bhojetā vā, bhojitavā, bhojitāvī, bhojetvā, bhojayitvā, bhojetuṃ, bhojetave, bhojetabbaṃ, yuñjito, anuyuñjito, bhujadhātusadisaṃ.
『Kārite-bhojito』及相关词,意谓因事而受用、被受用、可供受用,亦复包含正在受用及应当受用之意。『yuñjito』、『anuyuñjito』连属之与相似受用的形态,诸如『bhujadhātu』所类事物,皆描述此受用现象的种种关系与分别。
Chindito, chinditā, chindetā vā, chinditavā, chinditāvī, chinditvā, chinditvāna, chindituna. Pyādese-lataṃ dantehi chindiya , chindiyāna, sañchindiya, sañchindiyāna, chinditabbaṃ.
「被切断」、「被割断」、「被砍断」或「将要被切断」、「具切断之状」及「切断后」、「切断之后」、「切断的过程」。于藤蔓上用牙齿切断,切断时,或已切断,或需切断之事。
Kārite-chindāpito, chindāpetā iccādi.
「使切断的人」、「施切断者」之类。
Bhindito, bhinditā, bhindetā vā, chidadhātusadisaṃ.
「被折断」、「被掰断」、「被打破」等,如同折断的骨头或类似物。
Rundhito, rundhitā, rundhetā, rundhitavā, rundhitāvī, rundhitvā, rundhitvāna, rundhituṃ, rundhitave, rundhitabbaṃ.
「被勒住」、「被缠绕」、「将要被勒住」、「具勒住状」、以及「勒住后」、「勒住之后」、「勒住的行为」、「具勒住能力」,应当被勒住。
Kārite-rundhāpito, rundhāpayito iccādi.
「使勒住的人」、「施勒住者」之类。
Iti rudhādigaṇo. · 如是儒达等类。
Divādigaṇa地瓦等类
Pada, budha, tusa, divu.
『pada』(行步)、『budha』(觉知)、『tusa』(满足)、『divu』(游戏/赌博)等动词根。
§766
766.Padādīnaṃ kvaci.
766.『巴达』一词有时指何义?
Padādīnaṃ kvaci yuka hoti, yāgamo, ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti cavaggattaṃ, ‘vaggalasehi te’ti yassa pubbarūpattaṃ.
『巴达』一词有时被用作音节,如教法中所说:“你们哪,诸比库的行为支分”,此乃指行为总性。
Pajjito, āpajjito, paṭipajjito, paṭipajjitā, paṭipajjitavā, paṭipajjitāvī, paṭipajjitvā, paṭipajjitvāna, paṭipajjituna, paṭipajjituṃ, paṭipajjitave, paṭipajjitabbaṃ.
已行道、已趋入、已修行、已修行者(阴性)、已修行者(具格)、修行者(行为名词)、修行已、修行已(第二式)、为了修行(属格不定式)、为了修行(宾格不定式)、为了修行(第三式不定式)、应当修行。
Kārite-āpādito, uppādito, nipphādito, sampādito, paṭipādito, āpāditā, āpādetā, uppāditā, anuppannassa maggassa uppādetā , nipphāditā, nipphādetā, sampāditā, sampādetā, paṭipāditā, paṭipādetā, āpādetvā, uppādetvā, nipphādetvā, sampādetvā, paṭipādetvā, āpādetuṃ, uppādetuṃ, nipphādetuṃ, sampādetuṃ, paṭipādetuṃ, āpādetabbaṃ, uppādetabbaṃ, nipphādetabbaṃ, sampādetabbaṃ, paṭipādetabbaṃ, bujjhito, bujjhitā saccānīti buddho , bujjhitavā, bujjhitāvī, bujjhitvā, bujjhitvāna, bujjhituna, bujjhituṃ, bujjhitave, bujjhitabbaṃ.
【使役形】——已使生起、已使产生、已使成就、已使完成、已使修习、使生起者(阴性)、使生起者(阳性施事格)、使产生者(阴性)、使未生之道生起者、使成就者(阴性)、使成就者(阳性施事格)、使完成者(阴性)、使完成者(阳性施事格)、使修习者(阴性)、使修习者(阳性施事格)、使生起已、使产生已、使成就已、使完成已、使修习已、为了使生起、为了使产生、为了使成就、为了使完成、为了使修习、应使生起、应使产生、应使成就、应使完成、应使修习;已觉悟、『觉悟诸谛』故名为「佛」、已觉悟者(具格)、觉悟者(行为名词)、觉悟已、觉悟已(第二式)、为了觉悟(属格不定式)、为了觉悟(宾格不定式)、为了觉悟(第三式不定式)、应当觉悟。
Kārite-bodhito, bodhetā pajāyāti buddho , bodhetavā, bodhetāvī, bodhayitvā, bodhayitvāna, bodhetuṃ, bodhetave, bodhetabbaṃ, tussito, santussito, tussitā, tussitavā, tussitāvī, tussitvā, tussituṃ, tussitabbaṃ.
【使役形】——已使觉悟、使觉悟者(施事格)——『令众生觉悟』故名为「佛」——、使觉悟者(具格)、使觉悟者(行为名词)、使觉悟已、使觉悟已(第二式)、为了使觉悟、为了使觉悟(第三式不定式)、应使觉悟;已满足、已深感满足、已满足者(阴性)、已满足者(具格)、满足者(行为名词)、满足已、为了满足、应当满足。
Kārite-tosito, tositā, tosetā vā, tositavā, tositāvī, tosetvā, tosetuṃ, tosetabbaṃ, dibbito, dibbitā, dibbitavā, dibbitāvī, dibbitvā, dibbituṃ, dibbitabbaṃ.
【使役形】——已使满意、使满意者、或使满意者(施事格)、使满意者(具格)、使满意者(行为名词)、使满意已、为了使满意、应使满意;已神游、已神游者(阴性)、已神游者(具格)、神游者(行为名词)、神游已、为了神游、应当神游。
Iti divādigaṇo. · 如是地瓦等类。
Svādigaṇa苏瓦等类
Su, vu, āpa.
做、说、给予。
Suṇito, suṇitā, sotā vā, suṇitavā, suṇitāvī, suṇitvā, suṇituṃ, suṇitabbaṃ.
应当听闻、被听闻、听到者、听闻的、已听闻、去听、应听。
Kārite-sāvito, sāvetā, sāvetavā, sāvetāvī, sāvetvā, sāvetuṃ, sāvetabbaṃ, saṃvuṇito, āvuṇito, saṃvuṇitā, saṃvuṇitvā, saṃvuṇituṃ, saṃvuṇitabbaṃ, pāpuṇito, pariyāpuṇito, pāpuṇitā, pariyāpuṇitā, pāpuṇitavā, pariyāpuṇitavā, pāpuṇitāvī, pariyāpuṇitāvī, pāpuṇitvā pariyāpuṇitvā, pāpuṇituṃ, pariyāpuṇituṃ, pāpuṇitabbo, pariyāpuṇitabbo.
应当警戒、使警戒、警戒的、警戒已成、警戒去成、应使警戒、应警戒、集体警戒、来临警戒、已集体警戒、已警戒去成、应集体警戒、应警戒之事、已至、完全已至、已至者、完全已至者、已至去成、完全已至去成、应至、应完全至,应至之事、完全应至之事。
Kārite-pāpito, pāpitā, pāpetā vā, pāpetvā, pāpetuṃ iccādi.
应作恶、为恶者、可作恶者、作恶已成、作恶欲成等。
Iti svādigaṇo. · 如是苏瓦等类。
Kiyādigaṇo ekabyañjanesu vutto eva.
数量多少的,典只一音节中所说者。
Tanādigaṇa以 tan 为首的词根组。
Kara, tana.
做、拿取。
‘Karotissa kho’ti kassa kho, abhisaṅkharito, abhisaṅkharitā, abhisaṅkharitavā, abhisaṅkharitāvī, karitvā, karitvāna, abhisaṅkharitvā, abhisaṅkharitvāna, abhisaṅkharituṃ, abhisaṅkharitabbaṃ.
『作』者,谓谁被发动,已发动,必当发动,有发动之意,作过,作完,正在发动,已发动完,欲发动,须发动。
Kārite-kārito, kārāpito, kāritā, kāretā, kārāpitā, kārāpetā, kāritavā, kāritāvī, kāretvā, kārāpetvā, kāretuṃ, kārāpetuṃ, kāretabbaṃ, kārāpetabbaṃ.
已作之事,作之者,已发动,作过者,应作者,发动者,使作者,应发动者,应使发动者,应作之事,应发动之事,应作之义,应使发动之义。
Tanito, tanitvā, tanituṃ iccādi.
伸展,已伸展,欲伸展,诸如此类。
Iti tanādigaṇo. · 以上为以 tan 为首的词根组。
Curādigaṇa以 cur 为首的词根组。
Kappa, cinta, cura, vida.
生起,念头,掠夺,分散。
Kappa-saṅkappane, kappito, saṅkappito, kappayito, saṅkappetā, saṅkappayitā, kappetavā, kappetāvī, kappetvā, kappayitvā, kappetuṃ, kappayituṃ, kappetabbaṃ, kappayitabbaṃ.
生起念头者,已生起,已思惟,念头生起者,生起念头者,念头被思惟者,应生起者,应思惟者,应被生起者,应被思惟者,已生起,已思惟,应生起,应思惟,应被生起,应被思惟。
Kārite-kappāpito iccādi.
已作之事,已被发动,欲望等意。
Cintito, cintayito, cintetā, cintayitā, cintitavā, cintitāvī, cintetvā, cintayitvā, cintituṃ, cintetuṃ, cintayituṃ, cintitabbaṃ, cintetabbaṃ.
已思惟、已思考、思惟者(施事格)、思考者(施事格阴性)、已思惟者(具格)、思惟者(行为名词)、思惟已、思考已、为了思惟(属格不定式)、为了思惟(宾格不定式)、为了思考(宾格不定式)、应当思惟、应当思考。
Kārite-cintāpito iccādi.
【使役形】——已使思惟,等等。
Corito, corayito, coretā, corayitā iccādi.
盗者、使盗者、行盗者、令行盗者,如此等类。
Vedito, vedayito, vedetā, vedayitā iccādi.
受者、使受者、感受者、令感受者,如此等类。
Iti curādigaṇo. · 以上为以 cur 为首的词根组。
Titikkha, vīmaṃsa, bubhukkha, pabbatāya.
忍耐、审察、欲食、趋向山。
Titikkhito, titikkhitā, titikkhitavā, titikkhitāvī, titikkhitvā, titikkhituṃ, titikkhitabbo.
已忍耐、忍耐者、曾忍耐者、善忍耐者、忍耐已、为忍耐、应被忍耐。
Kārite-titikkhāpito iccādi.
使役形——令忍耐者,如此等类。
Vīmaṃsito, vīmaṃsetā, vīmaṃsitavā, vīmaṃsitāvī, vīmaṃsitvā, vīmaṃsituṃ, vīmaṃsitabbaṃ.
已审察、审察者、曾审察者、善审察者、审察已、为审察、应被审察。
Kārite-vīmaṃsāpito iccādi.
使役态——『令(他人)审察』等。
Bubhukkhito, bubhukkhitā, bubhukkhitavā, bubhukkhitāvī, bubhukkhitvā, bubhukkhituṃ, bubhukkhitabbaṃ.
「饥饿者(主格)」、「饥饿者(具格施事)」、「曾饥饿者(完成分词)」、「惯于饥饿者(习惯分词)」、「饥饿已(连续体)」、「为了饥饿(不定词)」、「应当饥饿(义务分词)」。
Kārite-bubhukkhāpito iccādi.
使役态——『令(他人)饮食』等。
Pabbatāyito, pabbatāyitā, pabbatāyitavā, pabbatāyitāvī, pabbatāyitvā, pabbatāyituṃ, pabbatāyitabbo.
「如山者(主格)」、「如山者(具格施事)」、「曾如山者(完成分词)」、「惯于如山者(习惯分词)」、「如山已(连续体)」、「为了如山(不定词)」、「应当如山(义务分词)」。
Kārite-pabbatāyāpito iccādi.
『在山上做事』亦有本义。
Evaṃ kukkuccāyito, kukkuccāyitā, kukkuccāyitavā, kukkuccāyitāvī, kukkuccāyitvā, kukkuccāyituṃ, kukkuccāyitabbaṃ , piyāyito, piyāyitvā, piyāyituṃ iccādīni ca yojetabbāni.
此类还有一系列动词形式,如:『因忧虑而憔悴、处于忧虑状态、能被忧虑所动摇、已经忧虑完成、将要忧虑等』;同样还有如『因喜爱而动摇、已经喜爱、将要喜爱』等皆属造作范畴,应依此类方式造用。
Atha visesarāsi vuccate.
然后,分述各式差别用法。
§767
767.Kattari cārambhe.
第七百六十七条,论主体行为起始。
Ārambho nāma ādikriyā-paṭhamārambho. Kriyārambhe vattabbe kattari ca bhāva, kammesu ca kto hoti, etena paccuppannepi kriyāsantāne paṭhamārambhaṃ paṭicca atītavisayo tapaccayo vihito, yathā? Bhuttāvī pavāritoti .
所谓『起始』即为行为(功德或恶业)最初的发动。论述行为发动时的作用者和行为内容,依此确定当初行为系基于何种先行经验,及此经验如何作为过去事项加以观察和判断,例如『因吃而生厌恶』。
Puriso kaṭaṃ pakato, purisena kaṭo pakato.
男子所作、以男子为作行为者者,即为『男子作之』,此名词性用法。
§768
768.Ṭhāsavasasilisasīruhajarajanīhi.
苍老之患如同铁锈、矛刺及乱石一样。
Ṭhādīhi kattari ca bhāva, kammesu ca kto hoti.
由此产生了困苦及痛苦,且在行为上同样是谁也不知道之事。
Ṭhāmhi-upaṭṭhito garuṃ sisso, upaṭṭhito garu sissena.
在其中被侍奉的弟子是尊重的,尊重被其侍奉的弟子。
Āsamhi-upāsito garuṃ sisso, upāsito garu sissena.
在其中被供养的弟子是尊重的,尊重供养弟子的弟子。
Vasamhi-anuvusito garuṃ sisso, anuvusito garu sissena.
在其中被随顺的弟子是尊重的,尊重随顺弟子的弟子。
Silisa-āliṅgane, āsiliṭṭho pitaraṃ putto, āsiliṭṭho pitā puttena.
彼此亲密如同拥抱论及;父亲被儿子所拥抱,父亲对儿子亦复如是。
Sīmhi-adhisayito ukkhaliṃ jano, adhisayitā ukkhali janena, uddhanaṃ āropitāti attho.
于「躺卧」[Pali: sīmhi]义——「人躺卧于釜上」,又「釜为人所躺卧」,其义即谓「被置于炉灶之上」。
Ruhamhi-ārūḷho rukkhaṃ jano, ārūḷho rukkho janena.
于「爬登」义——『某人爬上了树』;『树被某人爬上』。
Jaramhi-anujiṇṇo vasaliṃ devadatto, anujiṇṇā vasalī devadattena, anujāto māṇavikaṃ māṇavo, anujātā māṇavikā māṇavena.
年老时与婆罗门女迭瓦达德相伴而老,婆罗门女与迭瓦达德相伴而老;学童随学童女而生,学童女随学童而生。
§769
769.Gamanatthākammakādhāre ca.
769. 又,表示「前往」义的词根及不及物词根,用于表所依处之情况。
Gamanatthadhātūhi akammakadhātūhi ca paraṃ ādhāre ca kattari ca bhāva, kammesu ca kto hoti.
由表「前往」义的词根及不及物词根,在表所依处、作者、自性以及作业等情况下,皆可接「过去被动分词」词缀。
Yanti etthāti yātaṃ, idaṃ tesaṃ yātaṃ. Padaṃ akkamati etthāti padakkantaṃ, idaṃ tesaṃ padakkantaṃ. Iha te yātā, ayaṃ tehi yāto maggo, iha tehi yātaṃ.
彼等于此处行走,故此处称为『已行之处』,此即彼等之『已行之处』。脚踏于此处,故此处称为『已踏之步处』,此即彼等之『已踏之步处』。彼等曾在此处行走——此为主格用法;此道乃彼等所行走者——此为业格用法;彼等曾在此处行走——此为工具格用法。
Akammakamhi-idaṃ tesaṃ āsitaṃ ṭhānaṃ, iha te āsitā, idaṃ tehi āsitaṃ ṭhānaṃ, idha tehi āsitaṃ.
这无所作法者是他们所处的境地。他们住在这里,这就是他们所处的境地,他们就在这里所处。
§770
770.Āhāratthā.
770. 表「携取」义之词根。
Ajjhoharaṇatthadhātuto kattari ca bhāva, kammesu ca ādhāre ca kto hoti.
关于摄取之所缘及在造作中和现行中的现量者,何者为之?
Iha te bhuttā, asitā, pītā, khāyitā, sāyitā. Imāni tehi bhuttāni, asitāni, pītāni, khāyitāni, sāyitāni. Iha tesaṃ bhuttaṃ, asitaṃ, pītaṃ, khāyitaṃ, sāyitaṃ. Idaṃ tesaṃ bhuttaṃ ṭhānaṃ, asitaṃ ṭhānaṃ, pītaṃ ṭhānaṃ, khāyitaṃ ṭhānaṃ, sāyitaṃ ṭhānaṃ.
他们在此所食、所饮、所喝、所咀嚼、所卧息,这些皆是由他们而食、饮、喝、咀嚼、卧息的。这里是他们所食、所饮、所喝、所咀嚼、所卧息之处;这就是他们所食、所饮、所喝、所咀嚼、所卧息的境所。
Iti tādipaccayarāsi. · 以上为以 tādi 为首的接尾辞集。
Anīyapaccayarāsianīya 接尾辞集。
‘Bhāvakammesu tabbānīyā’ti anīyo, anubhuyyatīti anubhavanīyo.
关于造作,所谓应做者,是不可违背的;可以体验者,即是可经历者。
Ākārantesu parassaralopo, kvaci yāgamo, upaṭṭhānīyo, dānīyo, padahatīti padhānīyo-yogāvacaro, pātabbanti pānīyaṃ, sāyituṃ arahatīti sāyanīyaṃ, paṭisāyanīyaṃ, pahānīyaṃ, abhitthavanīyaṃ, sotabbanti savanīyaṃ, hutabbanti havanīyaṃ, upāsanīyo, abhikkamitabboti abhikkamanīyo, rañjetīti rajjanīyo, gantabboti gamanīyo, vuccatīti vacanīyo.
关于形状的边际,有伸展和收缩;有时聚合,是应遵循、应侍奉、应布施、应勤修、应发遣、应离弃、应修至彼岸、应聆听、应焚烧、应修习、应随顺、应往返、应言说者。
Kara, tara, thara, dhara, sara, hara.
咖拉、达拉、踏拉、陀拉、萨拉、诃拉。
§771
771.Rā nassa ṇo.
771.【规则】以『拉』音结尾的词根,其后接词缀时,将『纳』替换为『拿』。
Rakārantadhātumhā parassa paccayanakārassa ṇo hoti.
以『拉』音结尾的词根,其后所接词缀中的『纳』字,变为『拿』。
Kattabbanti karaṇīyaṃ, taritabbanti taraṇīyaṃ, attharitabbanti attharaṇīyaṃ, dhāretabbanti dhāraṇīyaṃ, sāretabbanti sāraṇīyaṃ, haritabbanti haraṇīyaṃ iccādi.
『应当被做』即『可做之事』;『应当被渡』即『可渡之事』;『应当被铺展』即『可铺展之事』;『应当被持』即『可持之事』;『应当被传送』即『可传送之事』;『应当被带』即『可携带之事』,如此等等。
Rundhitabbanti rundhanīyaṃ, bhuñjitabbanti bhuñjanīyaṃ, bhojanīyaṃ, paribhojanīyaṃ, yojetabbanti yojanīyaṃ, dibbitabbanti dibbanīyaṃ, bujjhitabbanti bujjhanīyaṃ, pāpuṇitabbanti pāpanīyaṃ, ñāpetabbanti ñāpanīyaṃ, cintetabbanti cintanīyaṃ, vajjetabbanti vajjanīyaṃ, titikkhitabbanti titikkhanīyaṃ, vīmaṃsitabbanti vīmaṃsanīyaṃ iccādi.
『应当被阻障』即『可阻障之事』;『应当被受用』即『可受用之事』,即『饮食』、『可受用之物』;『应当被连结』即『可连结之事』;『应当被游戏』即『可游戏之事』;『应当被觉悟』即『可觉悟之事』;『应当被到达』即『可到达之事』;『应当被告知』即『可告知之事』;『应当被思惟』即『可思惟之事』;『应当被舍弃』即『可舍弃之事』;『应当被忍耐』即『可忍耐之事』;『应当被审察』即『可审察之事』,如此等等。
Iti anīyapaccayarāsi. · 如是为 anīya 接尾辞聚。
Nta, mānapaccayarāsinta、māna 接尾辞聚
Atha nta, mānapaccayā vuccante.
然後者,謂之依於『我慢』者。
§772
772.Nto kattari vattamāne.
772.【规则】在表示主动者的现在时态中,使用『安达』词缀。
Vattamāno vuccati paccuppanno, vattamāne kāle kriyatthā paraṃ kattari nto hoti.
行动者,即当下正在发生的事情。行动进行时,必有他后续所作之事,故谓之行动。
Bhū-sattāyaṃ, ‘kattari lo’ti apaccayo, ‘yuvaṇṇānameopaccaye’ti ovuddhi, bhavatīti bhonto-puriso, bhontaṃkulaṃ, bhontī-itthī.
以众生而言,“行动”指付出行为。而“年轻”意指其增长、发展。称男众为“bhonto-puriso”,意谓尊贵之人,或依族姓称之;女性称作“bhontī”。
Puna ‘eonamayavā sare’ti ossa avādeso, bhavaṃpuriso, bhavantaṃ-kulaṃ, bhavantī, bhavatī, bhotī vā-itthī.
再者,依照『元音前,「哦」变为「阿瓦」等』之规则,『哦』被替换为『阿瓦』,于是有:『具寿者(男)』、『具寿族』、『具寿者(阴性形)』、『尊贵者(阴性形)』,或『尊贵者(女)』——用于女性。
§773
773.Māno.
「慢。」
Vattamāne kāle kriyatthā paraṃ kattari māno hoti.
意识即指行动进行时,于当下所作所为之意识作用。
Bhavamāno-puriso, bhavamānaṃ-kulaṃ, bhavamānā-itthī.
有生者谓为人,有生者谓为家族,有生者谓为女生。
§774
774.Bhāvakammesu ca.
774.在生之业中。
Vattamāne kāle kriyatthā paraṃ bhāva, kammesu ca māno hoti. ‘Kyo bhāvakammesū…’ti yapaccayo.
在现行之时,应作他有之生,业中有自我。此谓『何者为生业中……』是因缘。
Anubhūyateti anubhūyamāno bhogo purisena, anubhūyamānā sampatti, anubhūyamānaṃ sukhaṃ.
体验者谓现报,所享受者谓人,现享受谓成就,现享受谓快乐。
Yassa dvittaṃ, anubhuyyamāno.
有双者,谓为正享受者。
§775
775.Te ssapubbānāgate.
775.彼等先来者。
Anāgate kāle vattabbe te nta, mānapaccayā ssapubbā honti.
未来时,指将要发生的事情;在尊敬条件下,过去时也有所体现。
Bhavissatīti bhavissanto -puriso, bhavissantaṃ-kulaṃ, bhavissantī-vibhatti, bhavissatī vā, bhavissamāno, bhavissamānaṃ, bhavissamānā.
“将来者”意指未来的人;“将来的家族”,“将来的分支”,“将来的女性”;又有“正在成为将来者”,“正在成为将来人”,“正在成为将来的女性”等词形变化。
Kamme-anubhūyissamāno.
指正在经历业的现象或过程。
§776
776.Mānassa massa.
776.『慢』(māna)之〔属格单数形〕作『massa』。
Mānapaccayassa massa kvaci lopo hoti.
尊敬条件下,‘程度’有时会省略。
Nisinno vā sayāno vā, sato sampajāno , niccaṃ nalopo.
无论是坐着或躺着,只要正念清醒,持续不间断且不丧失。
Paññāyanto , paññāyamāno.
以智慧观察,正用智慧。
Kamme-viññāyamāno.
以业观察。
Kārite-ñāpento, ñāpayanto, ñāpayamāno.
对所作之事了知,令知,正在令知。
Kamme-ñāpīyamāno.
以业为所知。
Kiyādigaṇe-jānanto, jānamāno.
知道多少种类,正在了知。
Kārite-jānāpento, jānāpayamāno.
对所作之事详细了解,正在令其明了。
Kamme-jānāpīyamāno.
因业而生。
Tiṭṭhaṃ, tiṭṭhanto, tiṭṭhamāno, saṇṭhahaṃ, saṇṭhahanto, saṇṭhahamāno.
立着、正在立着、正在被立着;聚合着、正在聚合着、正在被聚合着。
Kamme-upaṭṭhīyamāno.
因业而近事。
Kārite-patiṭṭhāpento, patiṭṭhāpayanto, patiṭṭhāpayamāno.
所造设立者、正在设立者、正在设立中的者。
Kamme-patiṭṭhāpīyamāno.
因业所建立者。
Dento, dadanto, dajjanto, samādiyanto, dadamāno, dajjamāno, samādīyamāno.
给予、正在给予、施舍、得到、正在被给予、正在被施舍、正在被获得。
Kamme-dīyamāno, diyyamāno.
被给予的,正在被给予的。
Kārite-dāpento, dāpayanto, samādapayanto, rasso.
进行给予的,施与的,使给予的,绳索。
Kamme-dāpīyamāno, samādāpīyamāno.
被给予业报的,正在被给予的。
Nidhento, nidahanto, nidahamāno, nidhiyyamāno, nidhāpento, nidhāpayanto, nidhāpayamāno, nidhāpīyamāno, yāyanto. Yāyanta’manuyāyanti , yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage . Vāyanto, vāyamāno, nibbāyanto, parinibbāyanto, nibbāyamāno, nibbāpento, nibbāpayamāno , nibbāpīyamāno, osāyanto, osāpento, osāpayanto, pahāyanto, pahāyamāno, jahanto, jahamāno, pahīyamāno, pahiyyamāno, jahīyamāno, hāpento, hāpayanto, hāpayamāno, jahāpento, jahāpayanto, jahāpayamāno, hāpīyamāno, jahāpīyamāno.
点燃的,点着的,被点燃的,应点燃的,点火者,施火者,正在施火的,被施火者,撒布的。撒布者跟随撒布,正撒布的,有大王,或在休战中。吹拂的,正在吹拂的,正在消散的,正入般涅槃的,正在涅槃的,点燃涅槃者,使涅槃者,施涅槃者,被施涅槃者,化去的,点化的,施化的,放弃的,正在放弃的,放弃的,被放弃的,将要放弃的,帮助者,使助者,使帮助者,施助者,被施助者。
Ivaṇṇesu-vikkayanto, vikkiṇanto, vinicchayanto, vinicchinanto, nito cassa cho.
像种子一样破裂,发散,消灭,断绝,碎裂于彼处。
Ācayanto, ācinanto, jayanto, jinanto, ḍento, ḍemāno, nento, vinento, nayanto, vinayanto, nayamāno, niyyamāno, nayāpento, nayāpayamāno, sento, sayanto, semāno, sayamāno, sayāno vā, pahiṇanto, pahiṇamāno.
堆积的,积聚的,战胜的,制胜的,洞穿的,穿透的,牵引的,牵引中,引导的,带领的,带领中,正在带领,应带领,带领者,使带领,拉动,躺臥中的,坐卧者,正坐卧的,正躺卧的或正在休息的,交付者,正交付的。
Uvaṇṇesu-cavanto, cavamāno, ṭhānā cāvanto, cāvayanto, cāvayamāno, javanto, javamāno, abhitthavanto, abhitthavamāno, abhitthavīyamāno, sandhavanto, sandhavamāno, dhunanto, niddhunanto, dhunamāno, niddhunamāno, punanto, ravanto, lunanto, āvuṇanto, pasavanto, vissavanto.
在变更中放下者,正在放下,站立中舍弃者,舍弃者正在舍弃,迅疾者,正在迅疾,揭露者,正在揭露,正在揭露中者,正在共聚,正在共聚中者,击打者,正在击打,击打中者,正被击打,正被击打中者,清净者,正在清净,毁坏者,正在毁坏,正被毁坏者,正在被毁坏,净化者,照亮者,日光者,滚动者,覆盖者,出离者,放行者,安隐者。
Kamme-suyyamāno.
适合于业者。
Kārite-sāvento, sāvayanto.
正在施行之守护者,守护者正在守护。
Svādigaṇe-suṇanto, suṇamāno.
属于味觉集者的聆听者,正被聆听。
Kārite-suṇāpento, suṇāpayanto.
正在施行的听者,正在使他者听。
Hu-pūjāyaṃ, juhonto.
为了供养火供,正在奉献。
Papubbo pahutte, pahonto, sampahonto.
过去了,已经过去的,终已过去的。
Hū-sattāyaṃ, honto.
应当化为佛法所逐灭的存在。
Edantesu-ento . Atthaṃ entamhi sūriye , samento, abhisamento, khāyanto, khāyamāno, gāyanto, gāyamāno, gāyīyamāno, gāyāpento, gāyāpayanto, apacāyanto, dhammaṃ apacāyamāno, jhāyanto, jhāyamāno, pajjhāyanto, ujjhāyanto, nijjhāyanto, abhijjhāyanto.
在这些事物中,入于其所,如太阳之光,安住、与安住相随、消逝、正被消逝、欢唱、正被欢唱、正为人歌唱、将要唱歌、使人唱歌、渐渐减少、不敬、不敬如法、专注、正专注、潜心修习、振作、消散、嫉妒。
Kārite-jhāpento, ujjhāpento, yalopo.
制作觉知、振作觉知,在各处。
Bhāyanto, bhāyamāno, sāliṃ lāyanto, lāyamāno, cīvaraṃ vāyanto, vāyamāno.
恐惧、正被恐惧、使稻谷凋谢、稻谷正在凋谢、使袈裟破败、袈裟正在破败。
Kile-kīḷāyaṃ pemane ca, kelāyanto, kelāyamāno, cālento piyāyantoti vā attho.
世俗的戏耍和游戏,嬉戏,正被嬉戏,在走动,向所爱者走去,这就是意义所在。
Gile-gelaññe, gilāyanto.
腐败腐烂者,正在腐败。
Cine-avamaññane, cināyanto.
堕落毁坏者,正在堕落。
Pale-gatiyaṃ, palāyanto.
离散逃离者,正在逃避。
Mile-hāniyaṃ, milāyanto.
分散毁坏者,正在分散。
Saṅkase-nivāse, saṅkasāyanto iccādi.
聚集同住者,正相聚。以及欲望等。
Anekabyañjanesu-asa-bhuvi, ‘‘ntamānāntantiyiyuṃsvādilopo’’ti nta, mānesu ādilopo, santo, samāno, upāsanto, upāsamāno, upāsīyamāno, icchanto, icchamāno, icchīyamāno, gacchanto, gacchamāno, gacchīyamāno.
在多种标记中,无生灭、无生灭者之意,是指心所无始无终的根源在心中消灭,意与意根相应,止息、调伏、控制、追求、保持、行持等。
Yassa pubbarūpatte-gammamāno, adhigammamāno, anāgate ssapubbo- ‘‘labha vasa chida gama bhida rudānaṃ cchaṅa’’iti ssena saha dhātvantassa ccho, gacchanto, gamissanto, gacchamāno, gamissamāno, jiranto, jiramāno, jiyyanto, jiyyamāno, dahanto, dahamāno.
若有人依着前种形态前行,依着前种形态而得,依着未来之前——如前说的「得、住、离、住、灭、增、减、悲伤、哭号、渴望」等种种变化,随之而有或是行、或是去、或是将去、或是来、或是将来、或是衰老、渐衰、渐灭、燃烧、正在燃烧。
Dahassa dassa ḍo, ḍahanto, ḍahamāno.
「燃烧」时所见者,即是在燃烧、正在燃烧。
Kamme-ḍayhamāno.
与业的燃烧相关。
Disa-pekkhane, passanto, passamāno, passīyamāno.
观察四方,观照着、正在观照、将观照。
Kārite-dassento, dassayanto, dassayamāno.
示现行为,显现者、正在显现。
Labhanto, labhamāno.
获得者、正在获得。
Kamme pubbarūpaṃ, labbhamāno, upalabbhamāno.
业作为先行形态,正在取得中,正在获得中。
Anāgate-lacchanto, labhissanto, lacchamāno, labhissamāno.
未来有其标记者,将要取得者,正在得标记中,正在将得标记中。
Maranto, maramāno, miyanto, miyamāno.
正在死去者,正在被死去者,正在灭去者,正在被灭去者。
Yamu-uparame, niyamanto, saññamanto, saññamamāno, niyacchanto.
界限已到者,正在约束者,正在回忆者,正在被回忆者,正在被约束者。
Kārite-niyāmento.
正在完成约束者。
Rudanto, rodanto, rodamāno.
正在哭泣者,正在悲叹者,正在被悲叹者。
Anāgate-rucchanto, rodissanto, rucchamāno, rodissamāno.
渴望未来者、哭泣者、正渴望者、正哭泣者。
Vacanto, vacamāno.
说话者、正说话者。
Kamme ‘assū’ti uttaṃ, vuccamāno.
职责所在者,受教诲,被称呼者。
Kārite-vācento, vācayanto, vācayamāno.
做事者、说话者、使他人说话者。
Kamme-vācīyamāno.
受业、受言者。
Anāgate-‘vaca bhuja muca visānaṃ kkhaṅa’iti ssena saha dhātvantassa kkhādeso, vakkhanto, vakkhamāno, vadanto, vadamāno, ovadanto, ovadamāno, vajjanto, vajjamāno.
未来所说的“解脱肩、松筋肉、筋脉宽松之时”是与军队同体其间破坏之处,陈说者、正陈说者、谈论者、正谈论者、劝导者、正劝导者、斥责者、正斥责者。
Kamme-vadīyamāno, ovadīyamāno, ovajjamāno.
被教导、被劝勉、被促使从事行为。
Kārite-bheriṃ vādento, vādayamāno.
敲打着制鼓、演奏着制鼓。
Vasanto vasamāno.
居住着、安住着。
Kamme pubbarūpattaṃ, upavassamāno.
正在从事先前业所决定的现象,正在承受。
Vāsento, vāsayanto.
住着、使住。
Anāgate-vacchanto, vasissanto, vacchamāno, vasissamāno.
未来将要出生、正在将来出生,将要居住、正在居住。
Pavisanto, pavisamāno.
进入、正在进入。
Kamme-pavisīyamāno.
即将进入作业。
Anāgate-pavekkhanto, pavisissanto, pavekkhamāno, pavisissamāno iccādi.
考察未来、将要进入、正考察、即将进入,诸如此类。
Rudhādimhi-rundhanto, rundhamāno.
阻塞诸经络、正在阻塞。
Kamme-rundhīyamāno.
即将阻塞作业。
Pubbarūpatte-rujjhamāno.
先前存在的冲突、正在粗暴对待。
Rodhento, rodhamāno, rodhīyamāno.
阻断者(主动现在分词)、正在阻断者(中间态现在分词)、被阻断者(被动现在分词)。
Chindanto, chindamāno, chindīyamāno, chijjamāno, chindāpento, chindāpayanto.
切断者、正在切断者、被切断者(被动现在分词)、正被切断者(被动现在分词)、令切断者(使役主动)、正令切断者(使役主动分词)。
Anāgate-checchanto, chindissanto, checchamāno, chindissamāno.
【未来时】将要切断者(主动未来分词)、将切断者(主动未来分词)、将被切断者(中间态未来分词)、将被切断者(被动未来分词)。
Bhindanto, bhindamāno, bhindīyamāno, bhijjamāno, bhecchanto, bhindissanto, bhecchamāno, bhindissamāno.
破碎者、正在破碎者、被破碎者(被动现在分词)、正被破碎者(被动现在分词)、将要破碎者(主动未来分词)、将破碎者(主动未来分词)、将被破碎者(中间态未来分词)、将被破碎者(被动未来分词)。
Bhuñjanto, bhuñjamāno.
『食用时』者,即『正在食用』也。
Kamme-bhuñjīyamāno.
【业格用法】『被食用时』也。
Pubbarūpatte-bhujjamāno.
在先前形态上存在。
Bhojento, bhojayanto, bhojayamāno, bhojīyamāno.
享用者、使他人享用者、正在使他人享用者、将要被享用者。
Anāgate-bhokkhanto , bhuñjissanto, bhokkhamāno, bhuñjissamāno.
于未来领取者、将要享用者、正在被享用者、将要被享用者。
Muñcanto, muñcamāno, muñcīyamāno, muccamāno.
放弃者、正在放弃者、将要被放弃者、将要放弃者。
Anāgate-mokkhanto, muñcissanto, mokkhamāno, muñcissamāno iccādi.
于未来解脱者、将要放弃者、正在被解脱者、将要被放弃者,诸如此类。
Divādimhi suddhakatturūpaṃ suddhakammarūpañca pubbarūpe sadisameva, dibbanto, dibbamāno, dibbīyamāno.
昼夜诸时,其纯净之色相及纯净之业相,与先前形态无异,即神明所具,有神明正在具足,有将要被具足者。
Pubbarūpatte-dibbamāno.
在前已现的形色。
Chijjanto, chijjamāno, chedāpento, chedāpayamāno.
正在断灭、被断灭、被割断、正在割断的状态。
Bujjhanto, bujjhamāno, bujjhīyamāno, bodhento, bodhayanto, bodhayamāno.
觉知、被觉知、应当觉知、觉悟、使觉悟、正在使觉悟。
Muccanto, muccamāno, mocento, mocayanto, mocayamāno, mocīyamāno.
解脱、正在解脱、放出、使放出、正在使放出、将要解脱。
Yujjanto, yujjamāno iccādi.
战斗、正在战斗,诸如此类。
Svādimhi-suṇanto, suṇamāno.
在自身听闻、被听闻。
Kamme-suyyamāno.
在业(行为)上坚固。
Kārite-sāvento, sāvayanto, sāvayamāno.
在所作所为中清净,控制,调伏。
Pāpuṇanto, dhammaṃ pariyāpuṇanto, pariyāpuṇamāno, pāpuṇīyamāno, pāpīyamāno.
获得,完全获得法门,正了知,获得善法,获得恶法。
Kārite-pāpento, pāpayanto, pāpayamāno.
在所作恶事上生起,作恶,作恶现行。
Pari, saṃpubbo-parisamāpento, parisamāpayanto, parisamāpayamāno, parisamāpīyamāno.
环境中圆满完成,完全达至圆满,圆满现行,圆满获得。
Sakkuṇanto, āvuṇanto iccādi.
能摄受,召请,如此等。
Kiyādimhi-kiṇanto, kiṇāpento, vikkayanto iccādi.
『购买等』者,【属于基亚等动词组】即『正在购买』、『令人购买』、『正在出售』等也。
Tanādimhi-tanonto , karonto, kubbanto, kubbamāno, krubbanto, krubbamāno, kurumāno, kayiranto, kayiramāno.
『制作等』者,【属于塔那等动词组】即『正在延伸』、『正在做』、『正在作』、『正在被作』、『正在造』、『正在被造』、『正在进行』、『正在应作』、『正在被应作』也。
Kamme-karīyamāno, kayyamāno, ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti dhātvantassa yādeso.
【业格用法】『被制作时』、『被完成时』——依据『牙音组障碍辅音换为牙音组浊音』之规则,词根末尾换为『亚』音也。
Saṅkharonto, abhisaṅkharonto.
『正在整治』、『正在整体造作』也。
Kārite-kārento, kārayanto, kārayamāno, kārīyamāno.
『使令他人做』者,即:令做、使做、被使做、被役使做也。
Sakkonto iccādi.
『能够』等诸词。
Curādimhi-corento, corayanto, corayamāno, thenento, thenayanto, thenayamāno, cintento, cintayanto, cintayamāno, cintīyamāno, cintāpento, cintāpayanto, cintāpayamāno, cintāpīyamāno iccādi.
偷窃开始者,正在偷窃者,将要偷窃者,获得者,正在获得者,将要获得者,思惟者,正在思惟者,将要思惟者,必将思惟者,思惧者,正在思惧者,将要思惧者,必将思惧者等诸如此类。
Titikkhanto, titikkhamāno, titikkhīyamāno, titikkhāpento, titikkhāpayanto, titikkhāpayamāno, vīmaṃsanto, tikicchanto, cikicchanto, vicikicchanto.
忍受者,正在忍受者,必将忍受者,思忍者,正在思忍者,将要思忍者,思惟者,治疗者,调治者,怀疑者。
Bhuñjituṃ icchatīti bubhukkhanto, ghasituṃ icchatīti jighacchanto, pātuṃ paribhuñjituṃ icchatīti pipāsanto, gottuṃ saṃvarituṃ icchatīti jigucchanto, harituṃ pariyesituṃ icchatīti jigīsanto, vijetuṃ icchatīti vijigīsanto.
愿食用者称为饥渴者,愿吃草者称为憎恶者,愿保护食用者称为渴求者,愿禁戒者称为羞耻者,愿携带寻求者称为贪求者,欲征服者称为征服欲者。
Pabbato viya attānaṃ caratīti pabbatāyanto, pabbatāyamāno, piyāyanto, mettāyantoiccādīni ca yojetabbāni.
如山般行走自己者,如攀山者,正攀者,爱好者,慈爱者等当聚合。
Iti nta, mānapaccayarāsi. · 如是为 nta、māna 接尾辞聚。
Ṇyādipaccayarāsiṇya 等接尾辞聚
Atha ṇya, ya, yakapaccayantā vuccante.
又有一物,称为耶,属于耶迦(魔众)。
§777
777.Ghyaṇa.
本卷第七百七十七,称为鬼死。
Bhāva, kammesu gha, ṇānubandho yapaccayo hoti. Ghānubandho ‘kagācajānaṃ ghānubandhe’tiādīsu visesanattho. Ṇānubandho vuddhidīpanattho. Evaṃ sabbattha.
「有」或「有为」作为行为之果,成为各种行为的伴随现象及条件。所谓行为之伴随,是指诸如『因不知所起的行为伴随』等特定含义。伴随则具增长智慧之义。此理普遍适用,一切皆然。
Anubhavitabboti anubhāviyo bhogo purisena, anubhāviyaṃ sukhaṃ, anubhāviyā sampatti.
所谓应当体验者,即是人的所体验之乐境、体验之乐、及体验之乐所成就的功德。
§778
778.Āsse ca.
第七百七十八条。此为记号。
Ādantadhātūnaṃ āssa e hoti ghyaṇamhi. Casaddena ivaṇṇadhātūnaṃ āgamaīkārassa ca ettaṃ.
守护元素(护卫诸根本法者),于守护(行为、境界等)中,即为所谓守护;如同建设时泥土及石头的结合一样,此理亦适用。
Akkhātabbaṃ kathetabbanti akkheyyaṃ.
所谓应当说明者即为应当宣说之义,应当详细说明。
Yassa dvittaṃ, saṅkhātabbanti saṅkhyeyyaṃ, saṅkhātuṃ asakkuṇeyyanti asaṅkhyeyyaṃ, gāyitabbanti geyyaṃ-sagāthakaṃ suttaṃ, ghāyituṃ arahatīti gheyyaṃ, ghāyanīyaṃ, apacāyituṃ arahatīti apaceyyaṃ, ñātuṃ arahatīti ñeyyaṃ, ājānituṃ arahatīti aññeyyaṃ, viññeyyaṃ, abhiññeyyaṃ, pariññeyyaṃ.
「所数者」者,即其应被数算者;「所可数者」指可被计数者;「不可数者」则为无法计算者。应当歌唱的是歌曲和歌咏性的经文;可被歌唱的为可歌唱者;应当尊敬为应被尊敬者;应被敬的即「应敬」。应当了解、应被认识者;应知、应解者;应被认知、应被证达、应被圆满知识者。
Īāgame-jāniyaṃ, vijāniyaṃ, īssa rasso.
由仪轨产生的,应当知晓的,亦即主导的紧要部分。
Jāneyyaṃ, vijāneyyaṃ, adhiṭṭhātabbanti adhiṭṭheyyaṃ, adhiṭṭhaheyyaṃ, dātabbanti deyyaṃ, ādātabbanti ādeyyaṃ, saddahituṃ arahatīti saddaheyyaṃ, vidhātuṃ arahatīti vidheyyaṃ, na vidheyyaṃ avidheyyaṃ-anattalakkhaṇaṃ, mārassa āṇā dahati etthāti māradheyyaṃ, maccudheyyaṃ, sannihitabbanti sannidheyyaṃ, abhidhātabbaṃ kathetabbanti abhidheyyaṃ, pidahitabbanti pidheyyaṃ, alopo, apidheyyaṃ vā, pātabbanti peyyaṃ, minetabbanti meyyaṃ, pametabbanti pameyyaṃ, upecca minituṃ arahatīti upameyyaṃ, hātabbanti heyyaṃ, paheyyaṃ, pajaheyyaṃ.
应当知道、应当彻知,是应当坚持、应当持守, 应当给予、应当付与, 应当信服为阿拉汉, 应当相信为阿拉汉, 不应违背,违背者无自性的特征,魔的毒箭于此处燃烧,故当断除魔,断除死, 应当临近、接近,应当称谓、应当陈述,应当述说、应当行持, 应当压制、应当制伏,若缺失,亦或不制伏, 应当跌倒,也当倾倒,应当取舍, 应当伤害、当杀害,应当放逸、应当放逐, 因不理会而应当放逸为阿拉汉。
Ivaṇṇesu-ajjhāyitabbanti ajjheyyaṃ, adhiyeyyaṃ, upetabbanti upeyyaṃ, vikkiṇitabbanti vikkeyyaṃ, vikkāyiyaṃ, vikkāyeyyaṃ, vikkiṇeyyaṃ vā, vicinitabbanti viceyyaṃ, vicineyyaṃ, jetabbanti jeyyaṃ, vijeyyaṃ, netabbanti neyyaṃ, vineyyaṃ, adhisayitabbanti adhiseyyaṃ, pahitabbanti pāheyyaṃ, pahiṇeyyaṃ vā.
应当调染,应当教导,应当取用,应当变卖,应当改变、应当变化、应当变换, 应当挑选,应当摄取,应当征服,应当战胜,应当驾驶, 应当悬挂、应当放弃,也应当舍弃。
Uvaṇṇesu vuddhiāvādeso, ku-sadde, kuyyatīti kāveyyaṃ.
对于泛滥,应当增进和劝告, 烂语、恶言,应当斥责。
Īssa abhāve vassa battaṃ rasso ca, kabyaṃ.
无主之时,应当节制饮水与食粮,保持纯洁。
Pubbarūpatte kabbaṃ, cāvetabbanti cāveyyaṃ, javitabbanti javeyyaṃ, abhitthavitabbanti abhitthaveyyaṃ, bhavituṃ arahatīti bhabbaṃ. Juhotabbanti habyaṃ-sappi.
在前世所成,应当破除,应当速行,应当违弃, 应当成为阿拉汉,应当供养,奉献资粮。
Edantesu-apacāyitabbanti apaceyyaṃ, apacāyiyaṃ.
若应受罚,则应受罚;应罚者,应当罚之。
Ve-tantasantāne, vetabbanti veyyaṃ.
于某些脉络之中,若应拆解,应拆之。
Vaca, bhaja, bhuja, yujādīhi ghyaṇpaccayo.
言语、分享、举起、结合诸义,是仇恨的因缘。
§779
779.Kagā cajānaṃ ghānubandhe.
779.如同乌鸦于荆棘束缚之中,是也。
Ca, jānaṃ dhātvantānaṃ ka, gā honti ghānubandhe paccaye pare.
且言持有之者,于何者于荆棘束缚因缘彼处又成为某物?
Vattabbanti vākyaṃ, vākkaṃ, vāccaṃ, vāceyyaṃ vā.
应行者为语,语根,语根之根,谓之应说。
Bhaja-sevāyaṃ, bhajitabbanti bhāgyaṃ, bhaggaṃ, bhuñjitabbanti bhogyaṃ, bhoggaṃ, yuñjitabbanti yogyaṃ, yoggaṃ.
应当持守奉事者为应奉事之福分、应享用者为应享用之财物,应当修习者为应修习之法。
§780
780.Vadādīhi yo.
此即谓言语者。
Vadādīhi bhāva, kammesu bahulaṃ yo hoti.
言语者,即在行为中多有此者。
Bhuñjibhabbanti bhojjaṃ, khāditabbanti khajjaṃ, vituditabbanti vitujjaṃ, panuditabbanti panujjaṃ, pajjitabbanti pajjaṃ, majjati etenāti majjaṃ.
应享用者谓可食之食物,应吃者谓可食之干粮,应嗤笑者谓可嗤之声,应责备者谓可责之语,应弃者谓应舍弃之物,应沉没者谓沉沦于此者。
Muda-hāse, pamodati etenāti pāmojjaṃ, vadīyatīti vajjaṃ.
于是称为欢喜、大笑、欣乐者谓为欢喜。称为宣说者谓为当说之事。
Vadha-hiṃsāyaṃ, vadhitabbanti vajjhaṃ, vijjhitabbanti vijjhaṃ, punanti sujjhanti sattā etenāti puññaṃ, nāgamo.
杀害、伤害者,谓应杀除之恶行,应断除者谓应断绝之恶,应净治者谓能净治众生者,谓为功德、律法之所在。
Vihaññate vihaññaṃ, vapiyateti vappaṃ, supanaṃ soppaṃ, labhitabbanti labbhaṃ, gantabbanti gammaṃ, damituṃ arahatīti dammaṃ, ramitabbanti rammaṃ, abhirammaṃ, nisāmīyate nisammaṃ, visamīyate visammaṃ, phusīyateti phasso, ussa attaṃ.
『伤害』者,伤害也;『有益』者,有益也;『清净』者,清净也;『应得』者,应当获得的也;『应往』者,应当去向的也;『应摄伏』者,谓应调伏者;『愉悦』者,愉悦、令人欢喜也;『应止息』者,应被止息也;『应远离』者,应被远离也;『触』者,触及也;『内在兴起』者,心身作用之起动也。
Sāsitabboti sisso, ‘sāsassa sisā’ti sittaṃ.
『应被命令』者,训诂为『命令者,受命者』之意。
Gaha, guha, garaha, duha, vaha, saha.
取、藏、诃、乳、载、堪,此等词根。
§781
781.Guhādīhi yaka.
『由洞穴等诸义而说』为亚卡(鬼神)。
Etehi bhāva, kammesu bahulaṃ yaka hoti, hassa vipallāso.
以上诸义,在业中多处为鬼神,亦是业障之误。
Gahetabbanti gayhaṃ, guhitabbanti guyhaṃ.
『应被携取』者,谓应被摄取的;『应被隐藏』者,谓应当藏匿的。
Garaha-nindāyaṃ, garahitabbanti gārayhaṃ, duhitabbanti duyhaṃ, vahitabbanti vayhaṃ.
『诃』义为谴责,应被谴责者曰『可诃』;应被挤乳者曰『可挤』;应被载运者曰『可载』。
Saha-sāhase, sahitabbanti sayhaṃ, pasayhaṃ.
『堪』义为忍受强力,应被堪忍者曰『可堪』、『强可堪』。
§782
782.Kicca ghacca bhacca gabba lyā.
第七八二则:以『基吉雅』、『伽吉雅』、『帕吉雅』、『伽帕』、『利雅』等诸离缘成词缀,构成应为分词。
Ete saddā yapaccayantā sijjhanti, iminā yapaccayaṃ katvā tena saha karassa kiccaṃ, hanassa ghaccaṃ, bharassa bhaccaṃ, gussa gabbaṃ, lissa lyattaṃ katvā sijjhanti.
「这些声音被触动而熄灭」者,谓诸声因缘被满足后而消散。由此成立因缘之后,与之相应地遂行应当做的事,其中击打为「击物」、担负为「负重」、发怒为「恼怒」,滑动为「滑溜状态」。完成这些行为后,声音遂渐渐熄灭。
Karīyateti kiccaṃ, kiccayaṃ vā, haññateti ghaccaṃ, haccaṃ vā, bharīyateti bhaccaṃ.
『被做』者,即事务也;或『被毁』者,即损毁也;『被养』者,即所养也。
Gu-dabbe, guyate gabbaṃ, paṭisallīyate paṭisalyaṃ.
『去』有秽义,『被藏』者即胎藏也,『被独居』者即独居也。
Visesavidhānaṃ –
种种种类的规定——
Bhara-bharaṇe, bharitabbanti bhāriyaṃ, haritabbanti hāriyaṃ, bhājetabbanti bhājiyaṃ, bhājeyyaṃ, upāsitabbanti upāsiyaṃ, icchitabbanti iccheyyaṃ, adhigantabbanti adhigameyyaṃ iccādi.
在承担担负时,应当担负担子,应当承担责任,应当分担,应当分配,应当供养,应当喜爱,应当获得等诸如此类。
Rundhitabbanti rundheyyaṃ, chinditabbanti chindeyyaṃ, chejjaṃ iccādi.
应当割断的,应当削除的,应当舍弃的等诸如此类。
Dibbitabbanti dibbeyyaṃ, dibbaṃ, bujjhitabbanti bujjheyyaṃ, bodheyyaṃ, bojjhaṃ iccādi.
应当觉察的,应当觉悟的,应当觉知的,应当洞察的等诸如此类。
Sotabbanti suṇeyyaṃ, pāpuṇitabbanti pāpuṇeyyaṃ, sakkuṇitabbanti sakkuṇeyyaṃ, na sakkuṇeyyaṃ asakkuṇeyyaṃ iccādi.
应当倾听的,应当听闻的,应当察觉的,应当能察觉的,不能察觉的等诸如此类。
Tanitabbanti tāneyyaṃ, taññaṃ, kātabbanti kāriyaṃ, kayyaṃ.
应当拉拽的,应当扯拽的,应当做的,应当制造的等诸如此类。
Coretabbanti coreyyaṃ, thenīyate theyyaṃ, nassa pararūpattaṃ, cintetabbanti cinteyyaṃ, na cinteyyaṃ acinteyyaṃ, acintiyaṃ, manteyyaṃ, mantiyaṃ, vediyaṃ, vedeyyaṃ iccādi.
盗贼应当被控告,贼应当受罚,不能对他人之形体起造作念。应当思虑的应当思虑,不应当思虑的不可思虑,不思虑的应当细思,思虑的应当思维,洞察的应当觉知,所欲等事亦同理。
Titikkheyyaṃ, vīmaṃseyyaṃ iccādi ca yojetabbāni.
应当忍受,应当奋发努力,诸如此类的都应当结合使用。
Iti ṇyādipaccayarāsi. · 如是为 ṇya 等接尾辞聚。
Aādipaccayarāsia 等接尾辞聚
Atha a, aṇa, ghaka, ghaṇapaccayantā vuccante.
接下来,说明以『a』、『aṇa』、『ghaka』、『ghaṇa』等后缀结尾〔的词的构成方式〕。
§783
783.Bhāvakārakesvaghaṇaghaka.
783. 为行所起之加辅词。
Bhāve chasu kārakesu ca kriyatthā paraṃ a, ghaṇa, ghakapaccayā honti kammādimhi vā akammādimhi vā.
在六种行使作用的加辅词中,其作用乃在于使行为、非行为等得以成立。
§784
784.Kvacaṇa.
第七百八十四则:有时用『aṇa』接尾词。
Kammupapadamhā kriyatthā paraṃ kattari eva kvaci aṇa hoti.
由业所生者,若要作事,实在何处有其行为主者?
A, aṇa, ghaka, ghaṇa.
谓阿、阿那、伽官、迦那。
Amhi tāva –
吾等自说——
Aggaṃ jānātīti aggañño, vaṃsaṃ jānātīti vaṃsañño, magge tiṭṭhatīti maggaṭṭho-puriso, maggaṭṭhā-itthī, maggaṭṭhaṃ-ñāṇaṃ. Evaṃ phalaṭṭho, thalaṭṭho, jalaṭṭho, pabbataṭṭho, bhūmaṭṭho.
谓能知首领者为首领识,能知世系者为世系识,能立于正道者为正道居士,正道居士男,正道居士女,正道识。如此得果得地得水得山得土。
Go vuccati ñāṇaṃ saddo ca, gavaṃ tāyati rakkhatīti gottaṃ, parito bhayaṃ tāyati rakkhatīti parittaṃ, annaṃ detīti annado. Evaṃ vatthado, vaṇṇado, yānado, sukhado, dīpado, cakkhudo, dāyaṃ ādadātīti dāyādo, pāraṃ gantuṃ detīti pārado-raso.
谓知名与声音者为知,能护牛者为族群,能护众生免于怖畏者为护持,能给予饮食者为施予。如此得衣,得色,得车,得乐,得灯,得目,授受契约者为契约者,能使渡彼岸者为渡岸识。
Annaṃ dadātīti annadado, dvittaṃ pubbassa rasso ca.
能施与饮食者为施与饮食者,谓前所说二者之识也。
Purindado, mahāvuttinā purasadde assa ittaṃ bindāgamo ca.
『天帝』(天中施主)者,依广说,『pura』词之『a』转为『i』,并加鼻音。
Sabbaṃ dadātīti sabbadado, saccaṃ sandhetīti saccasandho, janaṃ sandhetīti janasandho.
施予一切者,名『一切施』;连结真实者,名『真实连结』;连结众生者,名『众生连结』。
Kaku vuccati guṇarāsi, kakuṃ sandhetīti kakusandho, gāvopāti rakkhatīti gopo-puriso, gopassa bhariyā gopī.
『咖库』者,功德之积聚也;『咖库桑达』者,连结功德积聚之义;『果巴补利萨』者,如牧牛者之守护也,即护卫者;『果比』者,护卫者之妻也。
Kassaṃ vuccati khettaṃ, kassaṃ pāti rakkhatīti kassapo.
『咖萨』者,田地也;『咖萨巴』者,守护田地之义也。
Bhū vuccati pathavī, bhuṃ pāti rakkhatīti bhūpo. Evaṃ bhūmipo.
『布』者,大地也;『布波』者,守护大地之义也。如是,『布米波』亦同义。
Pādena mūlena pathavīrasaṃ āporasañca pivatīti pādapo, suṭṭhu bhāti dibbatīti subho, na mamāyatīti amamo, dve anatthe lāti gaṇhātīti bālo, bahuṃ lāti gaṇhātīti bahulo, rāhu viya lāti gaṇhātīti rāhulo, ādīnaṃ
『巴达波』者,以根足从大地及水中饮取地味、水味之义也;『苏巴』者,善放光辉、照耀之义也;『阿玛摩』者,不执为我所有之义也;『巴罗』者,取得两种过患之义也;『巴胡罗』者,取得甚多之义也;『拉胡喇』者,如罗睺星[Pali: rāhu]之吞取之义也。以上诸词,
Dukkhaṃ vāti bandhatītiādīnavo, aṇṇaṃ udakarāsiṃ vāti bandhatīti aṇṇavo iccādi.
『苦』者,为束缚等痛苦之意。『饭』、『水』、『气』亦为束缚,故称为『缚』;其中『饭』为粮食等意,『水』为饮水意,乃至『气』等同理。
Aṇamhi –
『阿那』意谓……
§785
785.Āssāṇāpimhi yuka.
第七百八十五章 阿婆那法中『瑜伽』。
Ṇāpivajjite ṇānubandhe paccaye pare ādantassa dhātussa ante yuka hoti, yāgamoti attho.
触及善恶种种缚条之因缘者,于尽其根本所缘法时,产生业障,此名『牵缚』。
Ñātabbo bujjhitabboti ñāyo-yutti, ñāyati amataṃ padaṃ etenāti ñāyo-ariyamaggo, paṭicca tiṭṭhatīti patiṭṭhāyo, dātabboti dāyo-āmisadāyo, dhammadāyo, khīraṃ pivatīti khīrapāyo, dhaññaṃ minātīti dhaññamāyo, vāti gacchatīti vāyo iccādi.
『须知』、『应知』谓理、理据;『理』即不灭之境,此为圣道理;因而立定谓『住』,所给予者谓『给』,如家主所给饭食、法所给食,及饮牛乳,谷类食粮,风行等意。
Ivaṇṇesu amhi tāva –
释此如色法中之『阿那』同样,乃至……
Eti pavattatīti āyo, sametīti samayo, veti vinassatīti vayo-mandādi, vigamanaṃ vinassanaṃ vayo-bhaṅgo, udayanaṃ udayo, samudayanaṃ samudayo, samudeti phalaṃ etenāti vā samudayo, aticca ayanaṃ pavattanaṃ accayo, paṭicca phalaṃ eti etasmāti paccayo, kiṇanaṃ kayo, vikkiṇanaṃ vikkayo, khīyanaṃ khayo, khīyanti etthāti vā khayo, rāgassa khayo rāgakkhayo, cayanaṃ cayo, ācayo, uccayo, samuccayo, upacayo, dhammaṃ vicinanti etenāti dhammavicayo, jayanaṃ jayo, vijayo, parājayo, niyyati etenāti nayo-vidhi, vineti ettha, etenāti vā vinayo, sukhena netabbo ñātabboti sunayo, dukkhena netabbo ñātabboti dunnayo, pātabboti payo-jalaṃ khīrañca.
『阿约』者,流动而进行之义也;『萨玛约』者,会聚之义也;『瓦约』者,消逝灭失之义,如『瓦约曼达』等,其义为离去、消亡、瓦约、坏灭;『乌答约』者,生起之义也;『萨姆答约』者,共同生起之义也,或谓以此为缘而果生起者,亦称『萨姆答约』;『阿差约』者,超越而流行之义也;『巴差约』者,缘于此而果生起之义也,即『缘』;『咖约』者,购买之义也;『微咖约』者,出售之义也;『卡约』者,耗尽之义也,或谓诸法于此耗尽者亦称『卡约』,如『贪的耗尽』即『贪尽』;『差约』者,积聚之义也,有『阿差约』、『伍差约』、『萨姆伍差约』、『伍巴差约』;『法的审择』者,以此审择抉择诸法之义也;『差约』者,胜利之义也,有『维差约』、『巴拉差约』;『那约』者,依此而引导之义,即方法;『维那约』者,于此或以此引导之义,即『律』;『苏那约』者,应以安乐引导、了知之义也;『敦那约』者,应以苦辛引导、了知之义也;『巴约』者,应饮之义,即水与乳也。
Ri-kampane, niccaṃ rayanti phandanti dukkhappattā sattā etthāti nirayo, allīyanaṃ ālayo, niliyanaṃ nilayo, sayanaṃ sayo, bhuso senti etthāti āsayo, ajjhāsayo, visesena senti etthāti visayo, nissāya naṃ seti pavattati etthāti nissayo, upanissayo, anusetīti anusayo iccādi.
词根『Ri』有振动义;『泥拉约』者,受苦众生于此中常常振动激扰之义,即地狱;『阿拉约』者,依附、执着之义也;『尼拉约』者,潜伏隐藏之义也;『萨约』者,卧息之义也;『阿萨约』者,众生于此处大量卧息之义,即『潜伏处』;又有『阿加阿萨约』;『微萨约』者,于此处特别卧息之义,即『境界』;『尼萨约』者,依托于此、于此中运行之义,即『依托』;又有『伍巴尼萨约』;『阿努萨约』者,随眠随逐之义也,如此等等。
Aṇamhi –
于「-aṇa」词尾中——
Ayanaṃ vaḍḍhanaṃ āyo, āyamhā apeto apāyo, āyena upeto upāyo, samudeti etthāti samudāyo, samaveti etthāti samavāyo, pariyāyo, vipariyāyo, netabboti nāyo , nīyati etenāti vā nāyo, bhūmiyaṃ setīti bhūmisāyo iccādi.
「增长、成长」曰『āya』(利益/增益);从利益(āya)离去,曰『apāya』(衰损/恶趣);与利益相应,曰『upāya』(方便/手段);于此处升起汇集,曰『samudāya』(集起);于此处和合聚会,曰『samavāya』(和合聚);『pariyāya』(次第/方式);『vipariyāya』(颠倒/转变);应当引导之义,曰『nāya』(正理/轨则);或以此而被引导,亦曰『nāya』;于地上卧息,曰『bhūmisāya』(卧地者)——诸如此类。
Uvaṇṇesu amhi tāva –
于「-u/-ū」韵尾词中,先就「-amhi」格位而言——
Cavanaṃ cavo, javanaṃ javo, abhitthavanaṃ abhitthavo, bhusaṃ davati hiṃsatīti upaddavo, sandhavanaṃ sandhavo, mittabhāvena sandhavo mittasandhavo, bhavatīti bhāvo, vibhavanaṃ vibhavo, sambhavanaṃ sambhavo, sambhavati etasmāti vā sambhavo, adhibhavanaṃ adhibhavo, abhibhavo, paribhavo, parābhavanaṃ vinassanaṃ parābhavo, ravatīti ravo-saddo, lunanaṃ lavo, pasavatīti passāvo, āsavatīti āsavo, paṭimukhaṃ savanaṃ paṭissavo iccādi.
「离去」义为『离』(cava),「疾行」义为『疾』(java),「称赞」义为『称赞』(abhitthava),「猛烈地侵害、伤害」义为『灾患』(upaddava),「奔走」义为『奔走』(sandhava),「以友谊奔走」义为『友谊联结』(mittasandhava),「存在」义为『有』(bhava),「散失」义为『衰亡』(vibhava),「生起、集聚」义为『生起』(sambhava),或谓「由此而生起」义为『来源』(sambhava),「凌驾、超越」义为『制伏』(adhibhava),「压倒、击败」义为『征服』(abhibhava),「轻蔑、贬抑」义为『轻蔑』(paribhava),「衰败、毁灭」义为『败落』(parābhava),「发声、呜叫」义为『声音』(rava),「割取、收割」义为『收割』(lava),「流出、排泄」义为『小便』(passāva),「随流而至」义为『流漏』(āsava),「当面流注、应诺」义为『应诺』(paṭissava);以上诸词依此类推。
Aṇamhi –
在『aṇ』词缀中——
Bhavanaṃ bhāvo, bhavanti sadda, buddhiyo etenāti bhāvo, sāliṃ lunātīti sālilāvo, kucchitena savati sandatīti kasāvo iccādi.
『bhavana』(存在/生起)衍为『bhāva』(状态/本性);诸声音、诸智慧由此生起者亦为『bhāva』;收割稻谷者为『sālilāva』(割稻者);以劣秽之物渗流积聚者为『kasāva』(涩汁/染料/袈裟色),如此等等。
Edantesu aṇamhi –
关于以『d』为末音的词根——
Mahāvuttinā essa āyattaṃ, mantaṃ ajjhetīti mantajjhāyo, vajjāvajjaṃ upecca jhāyatīti upajjhāyo-thero, upajjhāyinītherī.
依大规则,『essa』转为『āya』:『诵习咒典』即称『咒典诵习者』(mantajjhāyo);『审察应行与不应行而深思』即称『依止师』(upajjhāyo)——长老、长老尼皆同此例。
De-pālane , attani nilīnaṃ dayati rakkhatīti dāyo, migadāyo, tantaṃ vāyatīti tantavāyo.
「达亚」词根,义为保护、守护。『守护自身而潜藏其中,能给予、能守护』者,谓之「达亚」(保护地);「鹿野苑」,即守护鹿群之地。『编织经线』者,谓之「织者」(织工)。
Vhe-avhāne, vhīyatīti vhayo-nāmaṃ, rassattaṃ, āpubbo avhayo iccādi.
「韦」词根,义为呼唤、召请。『被呼唤』者,谓之「韦耶」,即名字之义;此处短音变,加「阿」前缀则为「阿韦耶」,余类推。
Anekabyañjanesu amhi tāva –
在多种标志中,我等如此——
Kamanaṃ kamo, pakkamo, abhikkamo, paṭikkamo, caṅkamati etthāti caṅkamo, hitaṃ karotīti hitakkaro, dukkhena kātabboti dukkaro-attho, dukkarā-paṭipadā, dukkaraṃ-kammaṃ, sukhena kātabboti sukaro, īsaṃ kātabboti īsakkaro, dīpaṃ karotīti dīpaṅkaro, aluttasamāso.
欲望者为『欲』,离欲者为『离欲』,远离欲望者为『远离』,反对欲望者为『反对』,行走者谓之『行走』,作利者谓之『利益之作』。以痛苦而作谓之『苦作』,亦有其义,谓之难行之路、难行之业。以快乐而作谓之『乐作』,以嫉妒心作谓之『嫉怨作』。作灯者谓之『灯作』,意为生起光明。此为掉举叠加之义。
Āgacchatīti āgamo, āgamanaṃ vā āgamo, saṅgamanaṃ saṅgamo, samāgamo, paggaṇhanaṃ paggaho, saṅgaṇhanaṃ saṅgaho, saṅgayhanti ettha, etenāti vā saṅgaho, anuggaho, paṭiggaho, gāvo caranti etthāti gocaro, kāme avacaratīti kāmāvacaro, uraṃ chādetīti uracchado, jirati etenāti jaro, vessaṃ taratīti vessantaro, aluttasamāso.
来临谓『来到』,来谓『来临』,会合谓『会合』,聚集谓『聚合』,集合谓『拿取』,聚摄谓『摄取』。此处『聚合』释为『同行』。欲望反行谓『欲逆行』,遮盖胸部谓为『胸部遮蔽』。衰老之义谓之『老去』,渡过瘴气谓之渡越瘴气,此亦为掉举叠加。
Rathe attharatīti rathattharo, assattharo, ariṃ dametīti arindamo, bhagaṃ darati bhindatīti bhagandaro, yugaṃ ravi’ndudvayaṃ dhāretīti yugandharo, dhammaṃ dhāretīti dhammadharo, pajjateti padaṃ, sikkhā eva padaṃ sikkhāpadaṃ, sukhena bharitabboti subharo, dukkhena bharitabboti dubbharo, na maratīti amaro-devo, niyamanaṃ niyamo, saṃyamanaṃ saṃyamo, sirasmiṃ ruhatīti siroruho, sukhena labbhatīti sulabho, dukkhena labbhatīti dullabho, saṃvaritabboti saṃvaro, vuccatīti vaco, subbaco, dubbaco, vāriṃ vahatīti vārivaho, sarati gacchatīti saro, manaṃ haratīti manoharo iccādi.
车中之主谓之『车主』,驭马者谓之『马主』,驯服敌方谓之『敌驯服者』。脱离分裂谓之『断裂者』,持有轴、车辐谓之『轴辐主』,维持法者谓之『法持者』。践踏者谓之『践踏』,学艺之脚谓之『学行足』。以乐持者谓之『乐载』,以苦持者谓之『苦载』。不死者谓之『不死天』,法令为『规律』,节制为『约束』。头上生长谓之『头上增长』。以乐为易得谓之『易得』,以苦为难得谓之『难得』。应当自制谓之『自制』,言语谓之『语』,善语谓『善言』,恶语谓『恶言』。载水谓之『持水者』,涌流谓之『流动』,夺人心谓之『夺心』等诸义。
Aṇamhi –
在此众中——
Kamu-icchā, kantīsu, kāmetīti kāmo, kāmīyatīti vā kāmo, atthaṃ kāmetīti atthakāmo, karaṇaṃ kāro, pakāro, ākāro, vikāro, upakāro, apakāro, kumbhaṃ karotīti kumbhakāro, rathakāro, mālakāro, saṅkharaṇaṃ saṅkhāro, saṅkharīyatīti vā saṅkhāro, saṅkharotīti vā saṅkhāro, parikkhāro, purakkhāro, gacchanti pavattanti kāmā etthāti gāmo, gaṇhātīti gāho, pattaṃ gaṇhātīti pattagāho, rasmiṃ gaṇhātīti rasmigāho, vicaraṇaṃ vicāro, upecca caratīti upacāro, gāmaṃ upecca caratīti gāmūpacāro, jirati hirī bhijjati etenāti jāro, kicchena taritabboti kantāro, mahāvuttinā kicchassa kattaṃ, bindāgamo, vāḷakantāro, yakkhakantāro, attharaṇaṃ atthāro, kathinassa atthāro kathinatthāro, darati bhindati kulavibhāgaṃ gacchati etena janenāti dāro, kuṃ pathaviṃ dāretīti kudāro, rassa lo, kudālo.
『欲行』者,谓爱乐,此谓『欲』;欲求此谓渴;追求利益谓为利益欲。作业者谓『作』,表现、变化为『表现』,有益为『帮助』,无益为『害』。制陶者谓之『陶者』,制车者谓之『车制者』,制冠者谓为『冠制者』。组织者称为『构造』,造作者为『造造者』。为探究称为『考察』,为盘旋谓『游走』。藐视村落谓为『远离村落』,握取谓『拿取』,把握旗帜谓为『持旗者』,握日射线谓为『握光者』。思量谓为『思虑』,忽视鼾睡谓为『近行』。衰老谓为『老去』,越过困难人为『难渡之地』。兴趣广大者谓之『大引声』,恶魔围困者谓『恶魔围困』,支持者谓为『扶持』。艰难者谓之『艰难』,拆毁家院谓之『拆毁者』。走动者谓为『行者』,分裂土壤谓为『裂土者』,拉绳者谓为『绳拉者』。
Bhuso kriyaṃ dhāretīti ādhāro, pattādhāro, paṭisandhāraṇaṃ paṭisandhāro, pajjati etenāti pādo, uppajjanaṃ uppādo, paṭicca samuppajjanaṃ paṭiccasamuppādo, bharitabbo vahitabboti bhāro, sambharīyati sannicīyatīti sambhāro, bodhisambhāro, dabbasambhāro, māretīti māro, kilesamāro, khandhamāro, maccumāro, niyāmetīti niyāmo, dhammaniyāmo, kammaniyāmo, ārūhatīti āroho, rukkhaṃ ārūhatīti rukkhāroho, hatthāroho, assāroho, rathāroho, labbhatīti lābho, paṭilābho, nivaraṇaṃ nivāro, parivāretīti parivāro, vahatīti vāho, āvāho, vivāho, sarati addhānaṃ pavattatīti sāro, virūpena paṭisaraṇaṃ punappunaṃ cintanaṃ vippaṭisāro, paharaṇaṃ pahāro, āhāro, nīhāro, vihāro, abhihāro, parihāro.
支撑称为基础;帘子为支撑;再合称为再合,合称为腿;生起称为生起;因缘而生起称为缘起;必须承担推动称为负重;运载称为运输;聚集称为集聚,菩提聚集,器物聚集;杀称为魔,烦恼之魔,蕴之魔,死亡之魔;约束称为约束,法的约束,业的约束;攀登称为上升,攀登树木称为树攀登,攀登象称为象攀登,马攀登,车攀登;得到称为获得,获得之获;阻碍称为阻挡;围绕称为围绕;搬运称为搬运,搬运者,运输者;流动称为流散,驱动,流转;不同样态称为相异,反复思量称为反思,思虑纷乱;打击称为打击,搬动,摄取,驱除,居住,行进,离去。
§786
786.Hanassa ghāto ṇānubandhe.
手的打击与连带关系。
Ṇānubandhe paccaye pare hanassa ghāto hoti.
连带关系的条件下,另一处发生手的打击。
Hananaṃ ghāto, vihaññanaṃ vighāto, upahananaṃ upaghāto, paṭihananaṃ paṭighāto.
打击称为攻击,造成破坏称为破坏,辅助打击称为辅助破坏,反击称为反击。
Ghakapaccaye vuddhi natthi, ‘manānaṃ niggahīta’nti dhātvānubandhassapi nassa niggahītaṃ vagganto ca, ‘kagā cajānaṃ ghānubandhe’ti ghānubandhe paccaye pare dhātvantānañca, jānaṃ ka, gā honti, nipaccatīti nipako.
在壳的条件下无增长,称作“心念收束”,属于元素连带的收束;谈到“乌鸦和母鹅的鼻连带”,鼻连带的条件下,其他元素之间出现变动,称为邻近。
Bhanja-bhijjane vibhāge ca, bhañjanaṃ bhaṅgo, vibhajjanaṃ vibhaṅgo, vibhajīyanti dhammā ettha, etenāti vā vibhaṅgo, khandhavibhaṅgo, dhātuvibhaṅgo.
在破裂与粉碎的分别中,破裂称为断裂,粉碎称为分裂,这里法被分割,所谓的分裂,即分裂,四大分裂,元素分裂。
Ranja-rāge, rañjanaṃ raṅgo, rañjanti sattā etthāti raṅgo.
「然若」词根,义为染色、染著。『染色之物』谓之「染料」;『众生于此染著』,亦谓之「染著处」(颜色)。
Sanja-saṅge, sañjanaṃ saṅgo, pasajjanaṃ lagganaṃ pasaṅgo, āsajjatīti āsaṅgo, uttari āsaṅgo uttarāsaṅgo.
『sañj-』具有「执著、黏附」之义:「执著」义为『取著』(saṅga),「紧紧执取、依附」义为『攀缘』(pasaṅga),「紧附其上」义为『挂碍』(āsaṅga),「向上覆搭之挂碍」义为『上衣』(uttarāsaṅga)。
Saja-sajjane, atisajjanaṃ sambodhanaṃ atisaggo, gassa dvittaṃ.
「saj」(执取)用于「sajjane」(执取之义),「atisajjana」(过度执取)即「sambodhana」(呼唤、极度执取),称为「atisagga」(过度放出);其中字母「g」发生重叠(即 g 变双写)。
Nissajjanaṃ nissaggo, paṭinissaggo, vissajjanaṃ vissaggo, saṃsajjanaṃ missīkaraṇaṃ saṃsaggo, yujjati etthāti yugaṃ, kaliyugaṃ, sakaṭayugaṃ, pitāmahayugaṃ, nitudanaṃ nitudo, panudanaṃ panudo, uddhaṃ bhijjatīti ubbhido, kovidatīti kovido, pakārena kujjhatīti pakudho, bujjhatīti budho-paṇḍito, muyhatīti momūho, loluppatīti loluppo, ādidvittaṃ ottañca iccādi.
「放舍」曰「舍」,「还舍」曰「还舍」,「散出」曰「散出」,「合合」即混合之义曰「合合」;「于此相轭」曰「轭」,「迦利轭」,「车轭」,「祖父轭」;「刺触」曰「刺触者」,「推除」曰「推除者」,「向上破裂」曰「上破者」,「善知」曰「善知者」即智者,「以方式愤怒」曰「愤怒者」,「觉悟」曰「觉者」即智者,「迷惑」曰「大迷惑者」(首音重叠),「贪求」曰「贪求者」(首音重叠,并转为『o』),以此类推。
Ghaṇapaccaye-pacanaṃ pāko, paccatīti vā pāko, vipāko, viviccanaṃ viveko, siñcanaṃ seko, abhiseko, socanaṃ soko, cajanaṃ cāgo, bhajanaṃ bhāgo, bhuñjanaṃ bhogo, saha bhogo sambhogo, paribhogo, ābhujanaṃ ābhogo, obhujanaṃ obhogo.
【接尾词『gha』】:「烹煮」曰「熟」,或「被烹煮」曰「熟」;「果报」,「简择」曰「远离」,「灌注」曰「灌」,「受戒灌顶」,「忧愁」曰「愁」,「舍弃」曰「施舍」,「分享」曰「份」,「受用」曰「受用物」,「共同受用」曰「共受用」,「受用」,「弯曲」曰「弯曲」,「下弯」曰「下弯」。
Yaja-pūjāyaṃ, yajanaṃ yāgo, āmisayāgo, dhammayāgo, yujjanaṃ yogo, payogo, āyogo, viyogo, anuyogo, upayujjitabboti upayogo, lujjatīti loko, mahāvuttinā gassa kattaṃ, kāmaloko, rūpaloko, saṃvijjanaṃ saṃvego iccādi.
【yaja,祭祀、供养】:「祭祀」曰「祭」;「财施祭」,「法施祭」;「相应」曰「相应」,「运用」,「勤修」,「离系」,「随修」,「应当修习」故曰「修习」;「趋向坏灭」故曰「世间」(依广律,辅音『g』转化),「欲界」,「色界」;「战栗」曰「出离感」,以此类推。
§787
787.Anaghaṇasvāparīhi ḷo.
787.无罪烦恼称为怨恨自护。
Ā, parīhi parassa dahassa ḷo hoti ana, ghaṇapaccayesu.
是的,怨恨害他犹如火焰烧灼,在因缘中起害。
Paridayhanaṃ pariḷāho, ‘dahassa dassa ḍo’ti vikappena ḍādeso, dayhanaṃ ḍāho, dāho vā.
‘怨恨’即烧灼之意,亦作烧火、火焰之义,此为语义变迁引起的义别。
Iti aādipaccayarāsi. · 如是,以 a 为首之缘聚。
Anapaccayarāsi以 ana 为首之缘聚
Atha anapaccayantā vuccante.
随后,此复不依止他而自行称义。
§788
788.Ano.
【第七百八十八条:接尾词『ana』】
Bhāve ca chasu kārakesu ca kriyatthā anapaccayo hoti, ādantesu parassaralopo, alope yāgamo.
在六种因缘的生成中,不可以依止他故,施与阻止为特征,断灭不兴,为不依止者。
Akkhāyate akkhānaṃ, akkhāyati etenāti vā akkhānaṃ, dhammassa akkhānanti dhammakkhānaṃ, paṭisaṅkhāyati pajānāti etenāti paṭisaṅkhānaṃ , saha gāyanaṃ saṅgāyanaṃ, saha gāyanti sajjhāyanti etthāti vā saṅgāyanaṃ, ñāyate ñāṇaṃ, jānātīti vā ñāṇaṃ, jānanti etenāti vā ñāṇaṃ, paññāyatīti paññāṇaṃ, vijānātīti viññāṇaṃ, saññāṇaṃ, nassa ṇattaṃ.
『阿耆尼』者,即火焰或火光之义;『阿耆亚尼』者,谓火焰。此亦可称为『阿耆』。谓法中之『阿耆那』,即法之火焰也。『巴地桑干尼』者,谓回忆、思惟也。连同歌唱、诵说归于『桑伽那』。『尼耶耶多』者,谓智慧;『吉那蒂』者,谓知识。此亦通称为『智慧』。又谓此为『慧』、『识』及『识脱』,无有缺点。
Kārite-ñāpanaṃ, paññāpanaṃ, viññāpanaṃ, saññāpanaṃ.
『加理特·那巴那』者,谓使明了、告知、启示、说明之义。
Jānanaṃ, pajānanaṃ, vijānanaṃ, sañjānanaṃ, pubbassaralopo, ṭhīyate ṭhānaṃ, tiṭṭhati etthāti vā ṭhānaṃ.
『吉那那』、『巴吉那那』、『毗吉那那』、『桑吉那那』者,谓了知、察觉、觉知之义。光明之所渐失,谓停于某处、立于某处,即为『处』。
Kārite-ṭhāpanaṃ, patiṭṭhāpanaṃ.
『加理特·塔帕那』者,谓安立、建立之义;又称为『拔提塔帕那』,亦作『立法』之意。
Tāyati rakkhatīti tāṇaṃ, parittāṇaṃ, nassa ṇattaṃ.
『塔耶提·拉克提』谓护持、守护,谓为『护持』、保重,无所缺少。
Avatthāyati etthāti avatthānaṃ, dīyate dānaṃ, diyyati etenāti vā dānaṃ, sammā padīyati assāti sampadānaṃ, apecca ādadāti etasmāti apādānaṃ.
『阿瓦特阿耶提』者,谓下垂、托底。『迪亚提·达那』者,谓布施、施予。『三摩巴迪亚提』者,谓正善而施予,为『悉法赠与』。『阿佩察·阿达达提』者,谓索求而受,此为『受法』。
Kārite-dāpanaṃ, samādapanaṃ.
『施行』是『放入』的意思。
Padahīyate padhānaṃ, padahanti etenāti vā padhānaṃ, ādhānaṃ, vidhānaṃ, nidhānaṃ, sannidhānaṃ.
『足为』者,即起始、基础、规制、终结以及临近之义。
Kārite-sannidhāpanaṃ.
『施行之后临近』也就是『施行临近』的意思。
Pānaṃ, paṭibhānaṃ, māṇaṃ, pamāṇaṃ, upamāṇaṃ, parimāṇaṃ, nassa ṇattaṃ.
『饮』、『面对』、『量度』、『尺度』、『比较尺度』及『尺寸』皆为度量之意。
Yāyati etenāti yānaṃ, uyyānaṃ, niyyānaṃ, vāyanti bhavābhavaṃ gacchanti etenāti vānaṃ, natthi vānaṃ etthāti nibbānaṃ, nibbāyanti etthāti vā nibbānaṃ.
『行进』者,亦即车乘、马车、出行;『吹拂』则指生死流转;『往来』是指去往与回来之义;若谓『往来』无所依,则指涅槃;『涅灭』即为此处所说之涅槃。
Kārite-nibbāpanaṃ.
『施行熄灭』即指已施行事已消失。
Avasānaṃ, osānaṃ, pariyosānaṃ, pahānaṃ, parihānaṃ.
终结者、终止者、完结者、舍弃者、毁坏者。
Kārite-hāpanaṃ, parihāpanaṃ.
实行之舍弃、彻底毁坏。
Ivaṇṇesu-ayanaṃ vikkayanaṃ, vikkiṇanaṃ, khayanaṃ, khiyanaṃ, khiyyanaṃ, iya, iyyādeso, cayanaṃ, cinanaṃ, ācinanaṃ, vicinanaṃ, jayanaṃ, vijayanaṃ, līyanti etthāti leṇaṃ, nassa ṇattaṃ.
在颜色等事物上,游移者、变化者、出售者、灭亡者、腐坏者、衰败者、枯萎者、其所处之地、所居之处、陷落者、毁坏者、检视者、胜利者、征服者,皆称为「藏」,损失、废弃之意。
Paṭisallīyanti etthāti paṭisallānaṃ, issa āttaṃ. Seti etthāti senaṃ, sayanaṃ.
回避者,谓回避之意;恃自我者,即集聚者、休憩者之意。
Kārite-sayāpanaṃ iccādi.
实行之床榻、坐具等。
Uvaṇṇesu-cavanaṃ, javanaṃ, abhitthavanaṃ, dhunanaṃ, viddhunanaṃ, niddhunanaṃ, bhavanaṃ, abhibhavanaṃ, lavanaṃ, lunanaṃ, savanaṃ, pasavanaṃ iccādi.
在颜色等处,摩擦者、迅速行进者、蔽护者、打击者、摧毁者、毁坏者、培育者、增长者、涂抹者、污染者、听觉者、藏匿者等皆是如此。
Edantesu-ajjhenaṃ, ajjhāyanaṃ, apacāyanaṃ, jhāyate jhānaṃ, jhāyati etenāti vā jhānaṃ, paṭhamajjhānaṃ, dutiyajjhānaṃ, ujjhānaṃ, nijjhānaṃ, abhijjhānaṃ, sālilāyanaṃ, cīvaravāyanaṃ, gilāyatīti gilāno iccādi.
【以『e』结尾诸词】:「诵习」,「学习」,「恭敬」;「被禅修」故曰「禅那」,或「借此而禅修」故曰「禅那」;「初禅那」,「第二禅那」,「不满」,「深观」,「强欲」,「摇摆」,「织衣」;「因病而疲倦」故曰「病者」,以此类推。
‘Rā nassa ṇo’ti suttena rakāramhā parassa nassa ṇo, kāraṇaṃ, adhikarīyati etthāti adhikaraṇaṃ, saṅkharaṇaṃ, abhisaṅkharaṇaṃ.
依据「ra 之后,na 变为 ṇa」之规则,从字母 ra 之后,na 变为 ṇa:例如「kāraṇa」(原因)——即「于此被主导」之义,「saṅkharaṇa」(造作),「abhisaṅkharaṇa」(积极造作)。
Kārite-kārāpanaṃ.
『Kārite-kārāpanaṃ』者,即作、为之行为。此语指出因的制因与行为俱成,表因果作用中的行为及其所作也。可解为:指造作与受造诸事及其行动。」
Ākiraṇaṃ, vikkiraṇaṃ, caraṇaṃ, jiraṇaṃ, taraṇaṃ, kaṅkhāvitaraṇaṃ, attharaṇaṃ, āgantvā dahanti ettha matasarīranti āḷahanaṃsusānaṃ, dassa ḷo.
『散布』、『四散』、『行走』、『老朽』、『度越』、『断除疑惑』、『遍布』;『焚烧亡者遗体之处』名为『火葬场』(āḷahana)、『墓地』(susāna),此二词中「达」音转变为「拉」音。
Passīyate passanaṃ, dassanaṃ, suṭṭhu passatīti sudassanorājā, suṭṭhu passitabbanti sudassanaṃ-devanagaraṃ, sandassanaṃ, nidassanaṃ, dhāraṇaṃ, uddhāraṇaṃ, niddhāraṇaṃ, ādidīgho.
「passīyate」即「passana」(见),「dassana」(见、观);「suṭṭhu passati」(善见者)故称「sudassana-rājā」(善见王);「suṭṭhu passitabba」(应当善见)故称「sudassana-devanagara」(善见天城);此外有「sandassana」(示现)、「nidassana」(示例)、「dhāraṇa」(持持)、「uddhāraṇa」(提取)、「niddhāraṇa」(决定抉择)等,此类词首元音皆作长音。
Pūraṇaṃ, paripūraṇaṃ, pharaṇaṃ, vippharaṇaṃ.
『Pūraṇaṃ』为满足、充满;『paripūraṇaṃ』为圆满;『pharaṇaṃ』为填补;『vippharaṇaṃ』为破坏、毁坏。此为满足和圆满之义,并分成充盈填补与毁坏两类。整体释义为:此处所言有充足满盈、圆满完整,以及填补充实与相对毁坏破损之义,体现诸法圆满与毁坏之相对现象。
Kārite-māraṇaṃ.
造作死亡。
Nivāraṇaṃ, saraṇaṃ, nissaraṇaṃ, haraṇaṃ, āharaṇaṃ, nīharaṇaṃ iccādi.
障碍、依止、超出、夺取、摄取、引导等诸类。
Sāmaññavidhānattā saddattha, kujjhanattha, calanatthadhātūhi ruca, juta, vaḍḍhādidhātūhi ca tassīlādīsu ano hoti, ghosati sīlenāti ghosano, ghosati dhammenāti ghosano, ghosati sādhukārenāti ghosano, kodhano, dūsano, padūsano, kopano, calano, phandano, kampano, maṇḍano, bhūsano, vibhūsano, rocano, virocano, verocano, jotano, ujjotano, vaḍḍhano, karoti sīlenāti karaṇo. Rāgo nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo iccādi.
此为通说,谓因众义、攀缘义、变化义相之心所殊而不同。如乐、苦、增长等义具性质者,则无定性。宣说戒者即为宣说戒律;宣说法者即为宣说法理;宣说善行者即为宣说善业。嗔恚、污染、污秽、躁动、震动、欺骗、装饰、装点、光辉、隐藏、发光、燃烧、增长等,均是作为戒律之行。贪欲、瞋恚、痴迷,诸此为缘起之因。
§789
789.Karā ṇano.
制造、为作。
Karamhā kattari ṇānubandho ano hoti.
造作与所造无必然联系。
Karoti attano phalanti kāraṇaṃ.
造作是自身果报之因。
§790
790.Hāto vīhikālesu.
第七百九十条。关于弃置车轮。
Vīhismiṃ kāle ca vattabbe hādhātumhā kattari ṇānubandho ano hoti.
于车轮上当继承之时,应当弃置者,本者并无连带关系。
Hāpetīti hāyano, vīhiviseso vassañca. ‘‘Kuñjaraṃ saṭṭhihāyana’’nti ettha vassaṃ hāyananti vuccati.
“弃置”者,指车轨,指车轮的特定部分及雨季。此处所谓“象行六十”者,即雨季弃置之意。
Iti anapaccayarāsi. · 如是,以 ana 为首之缘聚。
Akapaccayarāsi以 aka 为首之缘聚
Atha akapaccayantā vuccante.
后来称之为不复回之者。
§791
791.Āsīsāyamako.
第七百九十一条。无由之恶。
Āsīsā vuccati patthanā, āsīsāyaṃ gamyamānāyaṃ ako hoti kattari.
“无由”指始端,谓往无由处,言此者无连带关系者。
Jīvatūti jīvako, nandatūti nandako. ‘‘Jinabuddhi, dhanabhūti, bhūto, dhammadinno, vaḍḍhamāno’’ti ete saddā aññathā sijjhanti, jino imaṃ bujjhatūti jinabuddhi, dhanaṃ etassa bhavati vaḍḍhatīti dhanabhūti, bhavati vaḍḍhatīti bhūto, dhammena dinno dhammadinno, yathā devadatto, brahmadatto, vaḍḍhatīti vaḍḍhamānoti.
生者是生者,乐者是乐者。‘胜者智慧、财富之所、已生者、法施之人、增长者’等词汇的含义也有所不同。‘胜者’是指能觉悟此法的人;‘财富’是指随之而增加的福报;‘已生者’是指已生的存在;而‘法施之人’指持有正法施予他者;‘增长者’则指能不断增长之人,如天人迭瓦达德、婆罗门布拉赫曼达等人,皆能不断增长。
‘Kattari ltuṇakā’ti ṇako, so ca sāmaññavidhānattā arahe sattiyaṃ sīle dhamme sādhukāre ca sijjhati, akkhāyatīti akkhāyako, ‘āssāṇāpimhi yuka’iti yāgamo, akkhātuṃ arahati, sakkoti, akkhānamassa sīlaṃ, dhammo, akkhānaṃ sakkaccaṃ karotīti attho. Kālattayepi sijjhati, pubbepi akkhāsi, ajjapi akkhāti, pacchāpi akkhāyissatīti attho. Evaṃ sesesu sāmaññavidhīsu yathārahaṃ veditabbo.
‘在何处是取者’是指能取者,由于其具备平等的特性,故他在道德与法则中施行良好的行为,故称为‘能说者’。其义如:在众生中有类如‘他们在这里,是如此’等言辞。其能正确地说出自身的德行与法理,能够如法地表述,故称为‘能表述者’。并且,在时间三要素中,能在过去、现在、未来各个时间准确表述其行为。
Itthiyaṃ-‘adhātussa ke…’ti suttena akassa assa ittaṃ, akkhāyikā-itthī, akkhāyakaṃ-kulaṃ, saṅgāyako, jānātīti jānako.
在女性方面,‘不善者’的意义是指‘不善声’,其能被称为‘能够言说的女性’。其类,能在家族中传播,因此被称为‘能够记忆者’。
Vikaraṇapaccayato paraṃ nāgame sati vikaraṇassa rasso, jānanako, ājānanako, vijānanako, sañjānanako.
因变而有所成,若在某地存在,意味着对变之认识很浅显,因此被称为‘善于知晓者’;同时,也是具备在理解及知晓上,有过的经历者,称为‘有领悟者’、‘有了解者’和‘在觉知上有思考者’。
Kārite-ñāpetīti ñāpako, viññāpako, saññāpako.
‘在当中发出声音’是指发出声音者,能够指引、认知、觉知者的存在。
Nāgame-ñāpanako, viññāpanako, saññāpanako, adhiṭṭhātīti adhiṭṭhāyako, adhiṭṭhāpetīti adhiṭṭhāpako, detīti dāyako, dāpetīti dāpako.
在独立理解问题上,称为‘有知者’,知晓并持有明言;通过确定而加以理解称为‘持定者’,而通过给予而施与称为‘给予者’,通过让他人获取称为‘给付者’。
Ṇāpimhi yāgamo natthi, samādapetīti samādapako, ubhayattha rasso. Vidhetīti vidhāyako, pajahatīti pajahāyako, avahiyyatīti ohiyako, āssa ittaṃ iccādi.
于「那毕」(ṇāpi)词缀中,不添加「耶」音增益。『劝导』者名为『劝导者』(samādapaka),此词前后两处皆为短音。『安排』者名为『安排者』(vidhāyaka);『舍断』者名为『舍断者』(pajahāyaka);『被留置』者名为『留置者』(ohiyaka);「阿」音转为「伊」音,余例依此类推。
Ivaṇṇesu-ajjhetīti ajjhāyako, mantaṃ ajjhetīti mantajjhāyako, kiṇātīti kāyako, kiṇāpetīti kāyāpako, ācinātīti ācinako, vicinako, parājayatīti pārājiko, alopo, puggalo, parājetīti pārājiko, alopo kāritalopo ca, dhammo, bhāyāpetīti bhayānako, nāgamo ādirasso ca.
〔词根变化例示〕『诵于伊等韵之词』者,诵读者也;诵咒者,诵咒读者也;购买者,购买行者也;令他购买者,使购买者也;积聚者,积聚行者也,又作遍积者;被击败者,〔此词〕巴拉基咖也,〔其中〕末音节脱落;〔又〕个人义,击败他者,亦作巴拉基咖,〔此〕末音节脱落及使役末音节皆脱落;〔又作〕法义;令生怖畏者,怖畏者也,〔此处〕鼻音字母不出现,且词首元音缩短。
Bhūmiyaṃ setīti bhūmisāyako, sayāpetīti sayāpako, pāhetīti pahiṇako iccādi.
卧于地者,地卧者也;令他卧者,使卧者也;遣送者,遣发者也,如是等。
Uvaṇṇesu-punāti sodhetīti pāvako-aggi, bhavatīti bhāvako, vibhāvetīti vibhāvako, lunātīti lāvako, suṇātīti sāvako-puriso, sāvikā-itthī, juhotīti hāvako iccādi.
『增音词(uvaṇṇa)』以及『再者(puna)』——此谓净化者,故称「火」(即净化之火);令其成就者,称「培育者」;令其显明者,称「显明者」;割取者,称「割取者」;聆听者,称「听闻者」——若为男性则称「听闻者(男)」,若为女性则称「听闻者(女)」;献祭者,称「祭祀者」,诸如此类。
Apa-pāpuṇane, pāpetīti pāpako, sampāpetīti sampāpako, upāsatīti upāsako-puriso, upāsikā-itthī, upāsakaṃ-kulaṃ, karotīti kārako, kārikā, kārakaṃ, upakārako, kāretīti kārāpako, saṅkharotīti saṅkhārako, abhisaṅkhārako, khipatīti khipako, ukkhipako, nikkhipako, khepako, ukkhepako, nikkhepako, nāgamekhipanako.
属「到达」义类——令到达者,称「使到达者」;令充分到达者,称「使充分到达者」;亲近奉事者,若为男性称「近事男」,若为女性称「近事女」,若为家族则称「近事家」;造作者,称「作者」,阴性为「女作者」,中性为「所作之事」,带有「助益」义者称「助益者」;令他造作者,称「使作者」;积集造作者,称「行造者」;再积集造作者,称「再行造者」;投掷者,称「投掷者」,上投者称「上投者」,下投者称「下投者」,破坏者称「破坏者」,上举破坏者称「上举破坏者」,下置破坏者称「下置破坏者」,以及「象腰带投掷者」。
Gaṇhātīti gāhako, gaṇhāpetīti gāhāpako. Evaṃ gopako, pādamūle caratīti pādacārako, pupphaṃ ocināyatīti ocināyako, edanto dhātu.
执取者,称「执取者」;令他执取者,称「使执取者」。依此同理,「守护者」亦然。于足下行走者,称「步行者」;采摘花朵者,称「采花者」——此乃末尾以「-āya」结尾的词根形式。
Chindatīti chedako, chindako, chedāpetīti chedāpako, chindāpako, janetīti janako-puriso, janikāmātā, janakaṃ-kammaṃ, kāritalopo.
切断者,称「切断者」(有两种形式);令他切断者,称「使切断者」(亦有两种形式);生育者,若为男性称「生父」,若为母亲称「生母」,若为业力则称「生因之业」——此处省略了使役词缀形式。
Jhāpa-dāhe, jhāpetīti jhāpako.
属「燃烧」义类——令燃烧者,称「燃烧者」。
Ñapa-paññāpane, paññapetīti paññāpako.
属「施设、令知」义类——令施设者,称「施设者」。
Ṭhāpa-ṭhāne, patiṭṭhāpetīti patiṭṭhāpako.
『安置于应安之处』者,谓能安置者也。
Ṇāpa-pesane , āṇāpetīti āṇāpako, tudatīti tudako, santussatīti santussako, visesena passatīti vipassako, sandassetīti sandassako, dūsetīti dūsako, ādidīgho.
『命令』义,『发出命令』者,谓能命令者也;『刺激』者,谓能刺激者也;『满足』者,谓能满足者也;『特别地见』者,谓能观察者也;『展示』者,谓能展示者也;『污损』者,谓能污损者也;以上诸词,词首元音皆长。
Pacatīti pācako, pācetīti pācāpako, āpādetīti āpādako, nipphādako, sampādako, paṭipajjako, paṭipādako, pūretīti pūrako, garupantattā na vuddhi.
『烹煮』者,谓能烹煮者也;『使人烹煮』者,谓能令人烹煮者也;『使达成』者,谓能使达成者也;能使完成者、能成就者、能实践者、能引导者;『充满』者,谓能充满者也;因词根含重音,故不生元音增强。
Phusatīti phusako, tudādittā na vuddhi.
「Phusati」者,触也,谓身触触及境界的行为;「tudādittā」意即非增进者,不增长、不得增益。
Bhājetīti bhājako, bhindatīti bhindako, bhedako, kārabhedako, bhuñjatīti bhuñjako, bhojako, gāmabhojako, bujjhatīti bujjhako, bodhako, maratīti miyyako, māretīti mārako, muñcatīti muñcako, mocako, yācatīti yācako, yajatīti yājako, yuñjatīti yuñjako, anuyuñjako, yojako, payojako, yujjhatīti yujjhako, yodhako, rundhatīti rundhako, avarodhako, vacatīti vācako, ovadatīti ovādako, ovajjako, vīṇaṃ vādetīti vīṇāvādako, bherivādako, garuṃ abhivādetīti abhivādako, vidatijānātīti vedako, vindati paṭilabhatīti vindako, anuvijjati vicāretīti anuvijjako, paṭisaṃvedetīti paṭisaṃvedako, vijjhatīti vedhako, aṭṭhiṃ vijjhatīti aṭṭhivedhako, pattaṃ vijjhatīti pattavedhako.
『分配』者,谓能分配者也;『破裂』者,谓能破裂者也;能破坏者、能破坏戒律者;『受用』者,谓能受用者也;能享用者、能享用村落者;『觉知』者,谓能觉知者也;能令觉悟者;『死去』者,谓会死亡者也;『使死』者,谓能杀死者也;『释放』者,谓能释放者也;能令解脱者;『祈求』者,谓能祈求者也;『供养』者,谓能供养者也;『结合』者,谓能结合者也;能随行结合者、能配合者、能使用者;『争战』者,谓能争战者也;能调伏者;『障碍』者,谓能障碍者也;能遮止者;『说话』者,谓能宣说者也;『教诫』者,谓能教诫者也;能劝告者;『弹奏琵琶』者,谓能弹琵琶者也;能击鼓者;『礼敬尊长』者,谓能礼敬者也;『知晓』者,谓能了知者也;『获得、得到』者,谓能获得者也;『随从审察』者,谓能审察者也;『亲身体证』者,谓能体证者也;『穿透』者,谓能穿透者也;『穿透骨骼』者,谓能贯骨者也;『穿透钵器』者,谓能贯钵者也。
Bahulādhikārā kammepi dissati, antare vāsīyati nivāsīyatīti antaravāsako, pasīdatīti pasīdako, pasādako vā, dīpappasādako, udakappasādako, sibbatīti sibbako, sevatīti sevako, hanatīti ghātako, gāvo hanatīti goghātako, hanassa ghāto. Haratīti hārako.
亦见于宾语的用法中:『于内穿着、居住』者,谓下衣也;『净信』者,谓能净信者也;或谓能使净信者,如能使灯明净信者、能使水澄净者;『缝制』者,谓能缝制者也;『亲近』者,谓能亲近者也;『杀害』者,谓能杀害者也;『杀害牛只』者,谓屠牛者也,此乃『杀』字转为『屠』形;『携带』者,谓能携带者也。
Kamme – ‘‘pādehi paharīyatīti pādapahārako’’ti vuttiyaṃ vuttaṃ. Titikkhatīti titikkhako, tikicchatīti tikicchako, vīmaṃsatīti vīmaṃsako, bubhukkhatīti bubhukkhako, pabbatāyatīti pabbatāyako iccādi.
宾语用法中——论书中曾说:『以脚踢打』者,谓以脚行打击者也。『忍耐』者,谓能忍耐者也;『治疗』者,谓能治疗者也;『审量』者,谓能审量者也;『饥渴』者,谓处于饥渴状态者也;『化现为山』者,谓能化现为山者也;如此等等。
Iti akapaccayarāsi. · 如是,以 aka 为首之缘聚。
Ivaṇṇantarūparāsii 音之形态聚
Atha ivaṇṇantarūpāni vuccante.
接着,讲述以『i』为内部元音的各种词形。
§792
792.Dādhātvi.
第七百九十二,所谓「Dādhātvi」(可能指某种特殊行为或范畴名)。
Dā, dhāhi bhāvakārakesu ipaccayo hoti.
「给予」在生长做成之物上是因缘。
Paṭhamaṃ cittena ādīyatītiādi, taṇhādiṭṭhīhi upādīyatīti upādi, khandhupādi, kilesupādi, vidhānaṃ vidhi, vidhiyyati etenāti vidhi, nidhiyyatīti nidhi, sandhiyate sandhi, abhisandhi, paṭisandhi, sannidahanaṃ sannidhi, samādhānaṃ samādhi, samādahanti etenāti samādhi, paṇidahanaṃ paṇidhi, odhi, avadhi, upanidhi, paṭinidhi, udakaṃ dahati tiṭṭhati etthāti udadhi, mahanto udadhi mahodadhi, vālāni dahanti tiṭṭhanti etthāti vāladhi.
「第一」是心所依止的意思;「渴」与「见」等是依止;「取」是依止五蕴;「浊」是依止;「方法」「施行」是施行;「聚合」是结使合;「会合」「结合」是接近;「集会」是集合;「结集」是结使合;「水」是流动、存留;「大水」是大洋;「波浪」是流动不止。
§793
793.Ikitī sarūpe.
第七百九十三条,是所有色法。
Dhātūnaṃ sutisaṅkhāte sarūpe vattabbe kriyatthā paraṃ i, ki, tipaccayā honti.
名色等诸元素名已闻,是须依因缘而成事的。
Avaṇṇupantehi i, gami, paci iccādi.
「非色」类别有「入」「出」「起」等方面。
Uvaṇṇupantehi ki, budhi, rudhi iccādi.
「色」类别有「智」「行」「起」等方面。
Kehiciti, karotissa, atthissa iccādi.
有某些行为,是因欲心而为。
§794
794.Sīlābhikkhaññāvassakesu ṇī.
794.于持戒比库尼成长期间的戒律。
Sīlaṃ vuccati pakaticariyā, abhikkhaṇameva abhikkhaññaṃ, punappunakriyā, āyatiṃ avassaṃbhāvī avassakaṃ nāma, sīlaggahaṇena dhamma, sādhukārāpi saṅgayhanti, etesu sīlādīsu kriyāvisesesu gamyamānesu kattari ṇī hoti. Ādantesu ‘āssāṇāpimhi yuka’iti yāgamo.
戒者,谓自然行为。所谓持戒,是指恒常的持守;复次,善行是长久持续的,称为戒;戒的内涵是依赖戒律守护法,有德者也因此和合共行;于这些戒及诸多行为分别中,能执持而作,有称为『尼』。对斩断者称为『铁杵』。
Akkhāyatīti akkhāyī, akkhāyanasīlo, akkhāyanadhammo, akkhāne sakkaccakāritā yuttoti attho. Kālattayepi sijjhati sāmaññavidhānattā.
『声明』意谓明示、宣说之功德,具宣说之戒德、戒法,善意持守,合适地宣说之义。且时间久远,即可同归般若行中。
Avassakaṃ pana anāgatameva, dhammakkhāyī-puriso, dhammakkhāyinī-itthī, dhammakkhāyi-kulaṃ, gītaṃ abhiṇhaṃ gāyatīti gītagāyī, kappaṃ avassaṃ ṭhāssatīti kappaṭṭhāyī, saṃvaṭṭamānaṃ asaṅkhyeyyaṃ ṭhāssatīti saṃvaṭṭaṭṭhāyī. Evaṃ vivaṭṭaṭṭhāyī.
『戒者』但指未来,并且护法者男性谓戒护者,女性谓戒护者女;戒护家族,歌唱吟咏者谓歌者,世代持戒者谓世代者,无数世代持戒者谓无数世代者。如是者谓持久者。
Adinnaṃ ādadāti sīlenāti adinnādāyī. Tathā dinnameva ādadātīti dinnādāyī, annaṃ dadāti sīlenāti annadāyī.
不取称为持戒者,即不偷盗者。以给予称持戒者,谓给予者;以给予食品称戒者,谓施食者。
Dā-suppane. Niddāyanasīlo niddāyī, majjaṃ pivanasīlo majjapāyī, majjaṃ abhiṇhaṃ pivatīti majjapāyī, sīghaṃ yāyanasīlo sīghayāyī, sasaṅkhārena sappayogena avassaṃ parinibbāyissatīti sasaṅkhāraparinibbāyī. Tathā asaṅkhāraparinibbāyī, āyukappassa antare vemajjhe avassaṃ parinibbāyissatīti antarāparinibbāyī, āyukappapariyosānaṃ upahacca avassaṃ parinibbāyissatīti upahaccaparinibbāyī iccādi.
给与饮酒者。嗜睡之人称为嗜睡者,嗜酒之人称为饮酒者;惯常饮酒者称为嗜酒者。习惯快速行走者称为速行者;因行使种种造作、聚合而必定灭尽者称为造作灭者。如是无造作灭者,指寿命终结时适中必定灭尽者称为中间灭者;寿终之后必定灭尽者称为后现灭者,诸如此类。
Ivaṇṇesu-mantaṃ niccakālaṃ ajjhāyatīti mantajjhāyī, dhammajjhāyī, dhaññaṃ niccakālaṃ vikkiṇātīti dhaññavikkāyī, bhāyanasīlo bhāyī, bhūmiyaṃ sayanasīlo, bhūmiyaṃ vā niccakālaṃ sayatīti bhūmisāyī, kaṇṭake apassayanasīlo kaṇṭakāpassayī iccādi.
关于颜色,常时端正者称为正思忆者;持法正思者称为法思者。常常出售谷物者称为谷物卖者。胆怯者称为恐怖者。常卧于地者称为地卧者;常卧于地毯上者称为地毯卧者。边际不可观者称为不可观边者,如此等等。
Edantāpi idha vattabbā, uddhaṃ vaḍḍhanasīlo udāyī, vuddhesu apacāyanasīlo vuddhāpacāyī. Evaṃ jeṭṭhāpacāyī, jhāyanasīlo, jhāyanadhammo, jhāyane sakkaccakriyāyuttoti jhāyī, niccakālaṃ jhāyatīti vā jhāyī, pajjhāyī, ujjhāyī, nijjhāyī, abhijjhāyī, bhāyanasīlo bhāyī, tiṇaṃ abhiṇhaṃ lāyatīti tiṇalāyī, tantaṃ niccakālaṃ vāyatīti tantavāyī, palāyanasīlo palāyī, na palāyī apalāyī iccādi.
这里也应说明:向上增长者称为提升者。对老者不敬者称为不敬老者。如是年迈不敬者,是禅定者、禅行之人,禅定时偶尔受用禅功者称为禅者。常时禅定者称为禅定者、入禅者、出禅者、住禅者、渴禅者。胆怯者称为恐怖者。习惯采割稻草者称为割草者,常时吹动草绳者称为摇草绳者。常逃避者称为逃避者,不逃避者称为不中断者,如此等等。
Uvaṇṇesu-yathābhūtaṃ atthaṃ vibhāvanasīlo vibhāvīpuriso, vibhāvinī-itthī, āyatiṃ avassaṃ bhavissatīti bhāvī, sāliṃ lunāti sīlenāti sālilāvī iccādi.
关于声音真实而言,善于辨别真义者是善于分辩者,善于分辩者之男称为善辩士,女称为善辩妇,未来会必定如是者称为未来者。常食米者因其戒律称为米食者,诸如此类。
Byāpanasīlo byāpī, kāmeti icchati sīlenāti kāmī, dhammakāmī, atthakāmī, karaṇasīlo kārī, pāpakārī, puññakārī.
遍及者称为广大者。欲念者称为有欲者。渴望戒者称为戒欲者,法欲者为法爱者,利益欲者为利爱者。善行者称为行者,恶行者为恶行者,功德行者为功德行者。
Avassaṃ āgamissatīti āgāmī. Rassatte-āgaminīratti, āgaminī-puṇṇamāsī, ācayaṃ vaṭṭaṃ gacchati sīlenāti ācayagāmī, apacayaṃ vivaṭṭaṃ gacchati sīlenāti apacayagāmī, sakiṃ avassaṃ āgamissatīti sakadāgāmī. Tathā na āgamissatīti anāgāmī.
必至者称为必至者。乐于到来者,满月及来日者,岁满之际顺流转者称为顺流至者;逆流转者称为逆流至者。仅有一次必至者称为一次来者,如此不必至者称为不来者。
Ādhānaṃ vuccati daḷhaṭṭhiti, ādhānaṃ katvā gahaṇasīlo ādhānagāhī, daḷhagāhī, dhammaṃ carati sīlenāti dhammacārī, brahmaṃ seṭṭhaṃ carati sīlenāti brahmacārī.
『坚定执持』称为『坚固立持』;立持之后,守持戒律者名为『执持者』;行持法者则称为『戒行者』;行持梵行最优者则名为『梵行者』。
Apicettha dhammo nāma kulācāradhammo, taṃ dhammaṃ carāmīti daḷhaṃ gaṇhitvā yāva na vijahati, tāva avītikkamanaṭṭhena dhammaṃ carati sīlenāti dhammacārī nāma. Tathācaranto ca antarāvītikkamanīyavatthusamāyoge sati taṃ dhammaṃ apatamānaṃ katvā dhārento saṃvaraṇaṭṭhena dhammaṃ carati dhammenāti dhammacārī nāma, tathādhārento ca taṃ dhammaṃ attukkaṃsana, paravambhanādīhi pāpadhammehi anupakkiliṭṭhañca appicchatādīhi santaguṇehi supariyodātañca karonto pariyodāpanaṭṭhena dhammaṃ carati sādhukārenāti dhammacārī nāma.
此处所说法名为『家行之法』,即世俗的家业伦理行为。若坚守此法不放弃,至死不离,即为持守不背离之法者,称『戒行者』。如此行持,得以断除内在不可违越之障碍,守护此法者称为『法行者』。进一步,护持此法而不毁犯、不污染,以适当善行如持戒、净行等加以完善称为『善行者』。
Brahmaṃ vuccati tato seṭṭhataraṃ sikkhāpadasīlaṃ, tampi gaṇhitvā avijahanto antarā ca apatamānaṃ katvā dhārento anupakkiliṭṭhaṃ supariyodātañca karonto tividhena atthena brahmacārī nāma, samādāna, sampatta, samucchedaviratīnaṃ vasena viyojetuṃ vaṭṭati, yo pana gaṇhanto tathā na dhāreti, dhārento vā upakkiliṭṭhaṃ karoti, so ekadesena atthena brahmacārī nāma.
『梵行』谓更加高尚的戒律修行,以此为依止,下凡坚守且不违背,断除中间障碍,以无过失、不污染且具善德为行者,即称为『梵行者』。梵行者有三重意义:坚固不动、成就清净、断除恶欲;守此令逐善,是正常修持之人。反之,虽守戒律却不真心保持、不净者,即称为『梵行者』但只持一义的修行者。
Yo pana tividhena atthena mutto hutvā kadāci taṃ dhammaṃ carati, tassa caraṇakriyā tassīlakriyā na hoti, so dhammacārīti na vuccati, etenupāyena sesesu pāpa, kalyāṇabhūtesu tassīlapadesu atthavibhāgo veditabbo.
若修行者离三重梵行义,偶尔行持此法,其行、戒业不真实成立,不称为『法行者』。因此,余下恶业与善恶戒律之分别应予识别以辨别。
Brahmacārinī-itthī, visesena dassanasīlo vipassī, atthadassī, dhammadassī, piyadassī, sudassī, dussanasīlo dussīmāro, dhāraṇasīlo dhārī, iṇadhārī, chattadhārī, bhusaṃ nahanasīlo upanāhī, pariniṭṭhitapaccayekadesattā āyatiṃ avassaṃ uppajjissatīti uppādī, uppādino dhammā .
『梵行妇女』具特别表现的戒德修行者,有明见、理义见解、法觉察、慈爱显现、净明澄清、恶见消除、持法者、坚守者、护持者、伞具持有者、舍弃覆盖恶德者、及能生起乃至未来消灭贪著之影响等起意因缘者,谓之『生起缘』。
Bhara-dhāraṇe, mālaṃ niccakālaṃ bharatīti mālabhārī, bhājanasīlo bhājī, uṇhaṃ bhuñjanasīlo uṇhabhojī, attānaṃ maññati sīlenāti attamānī, attānaṃ paṇḍitaṃ maññatīti paṇḍitamānī, labhanasīlo lābhī, vacanasīlo vācī. Evaṃ vādī, atthavādī, dhammavādī, yuttavādī, muttavādī, vibhajjavādī, niccaṃ vasatīti vāsī, gāmavāsī, nagaravāsī, bhāraṃ vahanasīlo bhāravāhī , dhammaṃ paññaṃ anusarati anugacchatīti dhammānusārī. Evaṃ saddhānusārī, virūpaṃ pāpapakkhaṃ paṭimukhaṃ abhiṇhaṃ sarati cintetīti vippaṭisārī, pāṇaṃ hanati sīlenāti pāṇaghātī, hanassa ghāto.
承担之意谓常常承担负荷者,称为负担重者;适当分食者称为食用人;馔食热者称为食享者;自视为戒行者称为自贵者;自视为智者称为智者;善得者为获得者;善言者为说者。如此为辩士、义理者、法论者、正义言者、自由言者、分别言者、常住者,乡村居民、城中居民,善负重者,随法照行者,称为法随者。反之,信随有所偏执,转向邪恶,为逆者;杀生者称为杀害者,及杀害之齿嗜。
Haritabbaṃ sabbaṃ harati sīlenāti hārahārī iccādi.
“应当放弃者”者,指放弃一切戒律等束缚之物。此中“哈拉哈拉”指连续不断,“依察阿迪”示意等;意谓戒律如链锁般相续连结,应当一一舍弃。
‘Kagā cajāna’nti suttavibhattiyā aghānubandhepi cajānaṃ kagādeso, samaṃ vipācetīti samavepākī-udaraggi, samavepākinī-gahaṇī, upadhi phalaṃ vipaccatīti upadhivepākinī, socanasīlo sokī, sokinī-pajā, mutto hutvā cajanasīlo muttacāgī, saṃvibhājanasīlo saṃvibhāgī, kāmasukhaṃ bhuñjanasīlo kāmabhogī, visuṃ avibhattaṃ bhogaṃ bhuñjanasīlo apaṭivibhattabhogī, yuñjanasīlo yogī iccādi.
“鸦嘎差贾那”依经文分析意指放弃,是指远离恶业、恶缘;“鸦嘎德索”者,“鸦嘎”指恶,“德索”指领域,意谓远离恶地;“萨玛ṃ 威帕切蒂”意指均等收获,即同等果报;“萨玛 韦帕基乌”“乌达拉吉”指同等成熟的果实;“乌帕迪 法兰 毗巴查提”即因缘果实成熟生起;“索察那西罗 索奇”者,指因忧愁性格;“索吉尼 巴贾”指忧愁者,悲伤众生;“穆托 胡特瓦”“差贾纳西罗 穆塔差吉”指已解脱而弃舍;“桑维巴贾那西罗 桑维巴戛”指善于分别、分享者;“卡玛苏哈ṃ 布仁贾那西罗 卡玛博给”指享受欲乐者;“维苏ṃ 阿毗巴塔ṃ 博给 布仁贾那西罗 阿帕提维巴塔博给”指不受污染、非分别享受;“尤引贾那西罗 优吉”为修习者等。
§795
795.Āvī.
七百九十五.“阿维”。
Āvī hoti kattari.
“阿维”是“行动者”,具有作为行为主体之义。
Bhayaṃ dassanasīlo bhayadassāvī.
“恐怖者,见恐怖者也”。
Iti ivaṇṇantarūparāsi. · 以上为 i 类元音结尾形式类。
Uvaṇṇantarūparāsiu 类元音结尾形式类。
§796
796.Bhaṅgu bhīrū bhāsu assavā.
七百九十六.“薄末 古鲁 巴苏 阿撒瓦”。
Ete saddā mahāvuttinā sīlādīsu nipaccante.
这些声音因大教诲而在戒律等诸法中被现起。
Bhanja-vināse, pabhañjanasīlo pabhaṅgu-saṅkhatadhammo.
破弃、消灭,此为破坏之戒,是属于破碎散乱的法。
Bhī-bhaye, bhāyanasīlo bhīrū.
惧怕、恐怖的,此为畏怖之戒,是怯懦之人。
Bhā-dittiyaṃ, obhāsanasīlo bhāsu-pabhā, jeṭṭhavacanaṃ ādarena suṇāti sīlenāti assavo-putto, assavābhariyā.
发出响亮光辉的,此为示现之戒,如明亮之光,尊敬地聆听其言,是戒律之子,戒法之妻。
§797
797.Vidā kū.
此为『知』之根。
Vidamhā kū hoti kattari.
由知而成,此为何者?
Vidati sīlenāti vidū, lokavidū, paracittavidū. Itthiyaṃ paracittavidunī.
知者即知戒律者,是通达世间法者,亦是通达他心者。女性中,是通达他心者。
§798
798.Vito ñāto.
第七百九十八条。知晓的远离者。
Vipubbā ñāto kū hoti kattari.
前行知晓者,是行事者,亦即造作者。
Vijānanasīlo viññū.
识戒者,是智慧者。
§799
799.Kammā.
第七百九十九条。行为。
Kammupapadā ñāto kū hoti kattari.
行为所生者,是知晓者,是行事者。
Sabbaṃ jānāti sīlenāti sabbaññū, rattaññū, atthaññū, dhammaññū, kālaññū, samayaññū.
具足通达一切、拥有戒德、通达一切知识、善于利益众生、了知法义、辨时机之智慧者。
§780
780.Gamā rū.
七百八十、形相。
Kammupapadā gamamhā rū hoti kattari. ‘Rānubandhentasarādissā’ti sabbadhātvantalopo.
从业所生,形相由此而生,具有造作性质。所谓『纤维相连如蛛网状』,意指形相具足一切属性的总汇。
Pāraṃ gacchati sīlenāti pāragū, vedaṃ vuccati aggamaggañāṇaṃ, vedaṃ gacchatīti vedagū, addhānaṃ gacchatīti addhagū.
前进者谓持戒之人,如渡彼岸者。能知第一之道者,谓知法行道理者。能行进之人,谓得以具足所行者。第二意谓随顺修行者。
Iti uvaṇṇantarūparāsi. · 以上为 u 类元音结尾形式类。
Itthiliṅgarūparāsi阴性形式类。
Atha itthiliṅgarūpāni vuccante.
此时谓女性之形相称谓。
§801
801.Itthiyamaṇatikayakayā ca.
八百零一、女性财物与身体之类。
Itthiliṅge vattabbe bhāvakārakesu a, ṇa,ti, ka, yaka, yapaccayā ca ano ca hoti.
女性的生理特征中,作为产生事物的基础,有字母“a”、“ṇa”、“ti”、“ka”与“yaka”,且它们之间互相因缘相续而生不起分离。
Ka , a, ṇa, yaka, ya, anaiccetehi ‘itthiyamatvā’ti āpaccayo.
〔接尾词〕『咖、阿、纳、亚咖、亚、阿那』等,〔于阴性词构成时,〕依『于阴性,除去阿字尾』之规则,加『阿』字尾缀。
Kamhi tāva-attani nisinnaṃ gūhati saṃvaratīti guhā, attānaṃ vā paraṃ vā dūsetīti dūsā-dhuttitthī.
所谓“隐蔽”,指本人或他者所隐藏的污秽行为,因此“隐蔽”意谓污秽、败坏之处。
Muda-hāse, modanaṃ mudā, pamudā, sujjhati etāyāti sudhā, vasuṃ ratanaṃ dhāretīti vasudhā iccādi.
以快乐笑声、欢愉快乐、欣喜喜乐、觉知安乐为本,人们又称之为甘露、财富、宝物、光明等。
Amhi-saṅkhāyanti etāyāti saṅkhā. Tathā saṅkhyā, pajānātīti paññā, ājānātīti aññā, sañjānātīti saññā, sañjānanti etāyāti vā saññā, sañjānanaṃ vā saññā, abhijānanaṃ abhiññā, paṭijānanaṃ paṭiññā, paricchijja jānanaṃ pariññā, paṭicca tiṭṭhati etthāti patiṭṭhā.
“数”者乃计数,亦即智慧;“知道”是另称智慧,“认识”是想;想说的是“认识”,认识也是认知,认知是了知,了知是认,认识是觉知,识别人则是认知,剖析了知是究竟智慧,“因缘而立”的意思是存在。
Thā-ṭhāne, avadhibhāvena ṭhāti tiṭṭhatīti avatthā, upādīyatīti upādā-paññatti, aññamaññaṃ upecca nissāya ca dhiyyatīti upanidhā-paññattiyeva, saddahanaṃ saddhā, saddahanti etāyāti vā saddhā, visiṭṭhaṃ katvā attānaṃ dahanti etāyāti vidhā-māno, bhāti dibbatīti bhā-nakkhattaṃ, pabhā, ābhā, nibhā, upamīyate upamā.
“地方”、“位置”是依对象而立的状态,即“说法”;放弃即名舍弃,相互不并存,彼此依止而生,是相依止法。信心为信,称信。以决定意志毁灭自我名为意志行为。光明比喻为天体、光辉、耀明、光芒,比拟、对喻。
Jhe-cintāyaṃ, pajjhāyanaṃ pajjhā, vajjāvajjaṃ upajjhāyati pekkhatīti upajjhā, abhimukhaṃ jhāyanaṃ abhijjhā.
禅那思惟名为『禅』,无念名为『无念』,因无念得遇名为『遇』,面向禅那思惟名为『贪』。
Āsa-patthanāyaṃ, āsīsanaṃ āsā, paccāsīsanaṃ paccāsā.
希求之所,称为『愿』,反愿为『反愿』。
Āsa-upavesane, acchanaṃ acchā.
希求所依,称为『依』。
Ikkha-dassana’ṅkesu, apekkhanaṃ apekkhā, upekkhanaṃ upekkhā, upaparikkhanaṃ upaparikkhā, icchanaṃ icchā, byāpituṃ icchā vicchā.
在六欲根上,欲视称为『欲』,无欲为『无欲』,平等无欲为『平等无欲』,进一步考察为『深察』;爱欲为『爱』,欲吞噬则为『吞噬欲』。
Issa-ussuyyiye, issanaṃ issā.
嫉妒恶意之中,嫉恨为『嫉妒』。
Īha-byāpāre, īhanaṃ īhā.
此世事业中,贪恋为『贪』。
Uchi-ucche , ucchanaṃ ucchā.
词根『乌奇』变为『乌差』;〔由此〕割取义之名词,即『甘蔗』也。
Ela-kampane, elayatīti elā-doso.
『ela』,意为摇动;『elā』(动摇性)者,因其摇动而得名,即动摇之过失也。
Oja-thambhane tejane ca, ojeti taṃsamaṅgine satte saṅkhāre ca samupatthambhati samuttejetīti vā ojā.
词根『oja』,意为「支撑」与「激励」;「使具有该特质的有情与诸行得以支撑、得以振奋者」,即精华(ojā)。
Kala-saṅkhyāne, kalīyatīti kalā, khamanaṃ khamā, gajjanti etāyāti gadā, girīyati kathīyatīti girā-vācā, ghaṭīyati saṅghaṭīyati etthāti ghaṭā-yūtho, bhuso cāreti paricāretīti accharā-devī, mahāvuttinā cassa cho, jaṭatīti jaṭā, antojaṭā bahijaṭā , jiyyanti etāyāti jarā, jiraṇaṃ vā jarā, āpajjati ajjhāpajjatīti āpadā, sampajjanaṃ sampadā, uparibhāvaṃ suṭṭhu pajjanti pāpuṇanti etāyāti upasampadā, paṭipajjanaṃ paṭipadā, paṭipajjanti uparivisesaṃ etāyāti vā paṭipadā, sukhappaṭipadā, dukkhappaṭipadā, paṭisaṃbhijjanti atthādīsu ñāṇappabhedaṃ gacchanti etāyāti paṭisambhidā, atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
『kalā』(部分)属于『kala』(计数)之范畴,因被分割而得名;『khamā』(忍耐)者,堪忍之义;『gadā』(棍杖)者,以此发出轰鸣声而得名;『girā』(语言、话语)者,因被言说、被谈论而得名;『ghaṭā』(群集)者,于此聚合、汇集而得名,即聚集、群众之义;『accharā』(天女/仙女)者,极善游行、周游者,依大略规则其词尾变为『cho』;『jaṭā』(发髻、缠结)者,因交缠而得名;有内缠结与外缠结之别;『jarā』(老、衰老)者,以此而衰败而得名,或衰朽之义即为老;『āpadā』(厄难、灾患)者,陷入、深陷之义;『sampadā』(成就、具足)者,成就、圆满之义;『upasampadā』(达上,即具足戒)者,以此而善达于上位者,即达上之义;『paṭipadā』(道、行道)者,实践、修行之义,或以此而修行达于殊胜之上者;有安乐行道与苦难行道之别;『paṭisambhidā』(无碍解)者,以此而于义等各方面分别智慧、趋入智慧之分类,即无碍解之义;有义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩才无碍解之别。
Bhikkha-yācane, bhikkhīyateti bhikkhā.
『比库』者,于乞食行乞之义——因乞讨而得名「比库」。
Sikkha-ghaṭane, sikkhanaṃ sikkhā, sikkhanti ghaṭenti sekkhā janā etthāti sikkhā, adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā iccādi.
『学』(训练之义):学习之行为,称为「学」;又,有学之人于此处努力修习,故称「学」——分为增上戒学、增上心学、增上慧学等。
Titikkhanaṃ titikkhā, vīmaṃsanaṃ vīmaṃsā, tikicchanaṃ tikicchā, vigatā tikicchā etissāti vicikicchā, bhottuṃ icchā bubhukkhā, bubhokkhā vā, ghasituṃ icchā jighacchā, pātuṃ paribhuñjituṃ icchā pipāsā, harituṃ icchā jigīsā, vijetuṃ icchā vijigīsā, hantuṃ icchā jighaṃsā iccādi.
『忍』者,忍受也;『思惟』者,深思也;『治疗』者,治疗除病也。『已除治疗』即怀疑消除。『欲食』即饮食之欲;『欲饮』亦欲饮也;『欲咬』则有咬噬之欲;『欲吃护持』即渴求食用、调御之欲;『欲夺取』即争欲;『欲得胜』即胜欲;『欲战胜』即战胜欲;『欲杀害』即杀欲,如此等欲望。
Ṇamhi-ara-gatiyaṃ, arati sīghaṃ vijjhamānā gacchatīti ārāvedhako, karonti nānākammakāraṇāyo etthāti kārā-addu , jiyyanti etāyāti jārā, tarati sīghataraṃ gacchatīti tārā, bhāsanti etāyāti bhāsā, dhāreti sīghaṃ vahatīti dhārā, khaggadhārā, vuṭṭhidhārā, mayati vividhākāraṃ gacchati etāyāti māyā, likhīyate lekhā, vuccateti vācā, harati manoramaṃ pavattetīti hārā-muttāvali iccādi.
『会聚』是众多聚合而成。『不乐』即痛苦,因快速消散而生。『刺入』即割伤,也指因多种因缘而引起。『生灭』即老死,快速过去之意。『流动』是流注。『锋利之流』即锋锐流注。『升起之流』亦是流注。『幻术』即多种变化之意。书写即『笔迹』。言语即言说。『夺取悦人者』即轻拂引起的珠链、花环等。
Yakpaccaye-saha kathanaṃ sākacchā, tathanaṃ tacchā, nipajjanaṃ nipajjā, vidati jānātīti vijjā, vidanti jānanti etāyāti vā vijjā, vijjāpaṭipakkhā avijjā, nisajjanaṃ nisajjā.
『因缘之说话』即会面交谈。『确切』即真实无妄。『下沉』即陨落。『识知』即智慧。『知晓』即明了。『智慧』属相是无明相对面。『沉降』即安住之意。
Idha-ijjhane, samijjhanaṃ samijjhā.
『怨恨』即心中厌恶。
Sidha-nipphattiyaṃ, sijjhanaṃ sijjhā iccādi.
『成就显现』即达成生起。
Yamhi-maja-saṃsuddhiyaṃ, sammajjanaṃ sammajjā, apecca vajanaṃ gamanaṃ pabbajjā, caraṇaṃ cariyā, paricaraṇaṃ pāricariyā, ‘ūbyañjanassā’ti īāgamo rasso ca.
『在中间净洁』即正念;『向往』即行持;『出家』即离欲行道;『行止』即生活行为;『护持周旋』即照料服侍。『连珠余滴』即耶盖马勒之义。
Jāgara-niddakkhaye, jāgaraṇaṃ jāgariyā, seti etthāti seyyā, dvittaṃ.
在觉醒与睡眠的消灭中,觉醒以觉知的方式存在,这里所说的「seti」为睡眠之意,有二种。
Anamhi-saha gāyanti sajjhāyanti etthāti saṅgāyanā, ṭhāpīyate patiṭṭhīyate patiṭṭhānā, pāpīyate pāpanā, sampāpanā, parisamāpanā, upāsīyate upāsanā, payirūpāsanā, esīyate esanā, pariyesanā, kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā, chejjabhejjādikassa kammassa karaṇaṃ kammakāraṇā, ādivuddhi, dvattiṃsa kammakāraṇā.
在不间断地唱诵与念诵中,这里所说的是合唱(saṅgāyanā),表示建立、确立、安立之义;也有堕落、恶化、完成、修行、尊敬、奉献、追求、调查、欲求、生存、梵行追求等含义,乃至毁坏、消长,为二十三种造业的行为因缘。
Citi-cetāyaṃ, cetenti sampayuttā dhammā etāyāti cetanā, cintīyate cintanā, ṭhapīyate ṭhapanā, dīpīyate dīpanā, vipassanti etāyāti vipassanā, sandassīyate sandassanā, desīyate desanā, desīyati etāyāti vā desanā, patthīyate patthanā, pharīyate pharaṇā, phusīyate phusanā, bhāvīyate bhāvanā, vibhāvanā, sambhāvanā, mantīyate mantanā, nimantanā , āmantanā, punappunaṃ modanti etāyāti anumodanā, yācīyate yācanā, ādarena yācanā āyācanā, yojīyate yojanā.
意念、心念,即有意相应之法。此中包括意识、思维、建立、点亮、观照、显现、宣说、教诲、依止、遮断、触及、修习、分别、增长、培养、策划、呼唤、频频欣悦、称许、请求、敬重、连接等含义。
Raca-vidhāne, racīyate racanā, āracanā, viracanā.
创作之法,包括创作、保护、设计三义。
Vaṭṭa-vaṭṭane, āvaṭṭanā, vivaṭṭanā, vedīyate vedanā.
环绕、绕转之义,包括缠绕、解绕、感知三种。
Vara-icchāyaṃ, pavārīyate icchāpīyate pavāraṇā, vāsīyate vāsanā, āsīsīyate āsīsanā, hiṃsīyate hiṃsanā iccādi.
愿求之事,包括祈求、欲求、求放、依止、祝福、伤害等意涵。
Timhi-bahulādhikārā anitthiyampiti hoti, gāyanaṃ gīti, saha gāyanaṃ saṅgīti, duggīti, anugīti, ayaṃ amhākaṃ abbhantarimoti ñāyatīti ñāti, jānanaṃ ñatti, dvittaṃ, ṭhānaṃ ṭhiti.
依「提」(ti)声母广泛统摄之规,非女性词亦可如此构成:歌唱之行为称「歌」,共同歌唱称「结集」,唱错称「误唱」,随声附和称「随唱」;「此乃吾辈内部之人」而被认知者称「亲族」;认知之行为称「白」(甘马语之单白);双写,住立之状态称「住立」。
Dā-avakhaṇḍane, dīyati etāyāti datti, dvittaṃ, dhāretīti dhāti, dahanaṃ akampanaṃ dhīti, samādahanaṃ samādhīti, mahāvuttinā āssaṃ īttaṃ, dvitte dhassa dattaṃ rasso ca, dīdhiti-raṃsi.
语根「给」(dā,分割义):以此物给予者称「给与」,双写;持守者称「持养者」;坚固不动之状态称「坚毅」;专注凝聚之状态称「定」,依广泛规则,词尾「ā」转为「ī」,双写后「dh」转为「tt」,且元音短化;「辉耀光芒」之义。
Nibbāyanaṃ nibbuti, āssa uttaṃ, saha ayanaṃ samiti, eti āgacchatīti īti-upaddavo, vicinanaṃ viciti, vijayanaṃ vijiti, nīyati ñāyati etāyāti nīti, lokanīti, dhammanīti, saddanīti, bhavaṃ netīti bhavanetti, vuddhi dvittañca, saddhammanetti, pinayatīti pīti, bhāyanaṃ bhīti, cavanaṃ cuti, javanaṃ juti, thavanaṃ thuti, abhitthuti, pavanaṃ pūti, bhavanaṃ bhūti, suṭṭhu bhavatīti subhūti, vibhavanaṃ vibhūti, suṭṭhu munanaṃ bandhanaṃ sammuti, savanaṃ suti, suyyateti vā suti, pasuti, upasuti, hūyateti huti, ānetvā hutabbāti āhuti, cāyanaṃ pūjanaṃ citi, dvitte-citti, apaciti, essa attaṃ, nijjhāyanaṃ nijjhatti.
寂灭之状态称「寂灭」,其词尾「a」转为「u」;共行之义称「偕行」;到来趋至者称「灾祸」(即患难);简择之行为称「简择」;征服之行为称「征服」;以此引导、指引者称「正轨」——「世间正轨」、「法之正轨」、「音声正轨」;能引导有情出离轮回者称「有情之导者」,增音及双写,称「正法之导者」;令欢喜者称「喜悦」;恐惧之状态称「怖惧」;坠落之状态称「死没」;迅速之状态称「速行」;赞叹之行为称「赞颂」、「盛赞」;净化之行为称「腐臭」(取气味散发义);生起之状态称「有」(存在义);善好生起者称「善生」;势力之展现称「神变」;善好寂静思惟称「世俗认许」;流入耳中之行为称「听闻」,或「被听闻」亦称「听闻」——「随闻」、「谛听」;被供献者称「供献物」;取来后当被供奉者称「祭祀之供物」;礼敬供养之行为称「堆积」,双写称「心念」,反向礼敬称「报恩礼敬」,其词尾转为「a」;专注凝视之状态称「凝观」。
Mahāvuttinā takāre karassa kuttaṃ, kriyā kutti, sarakutti, itthikuttaṃ, purisakuttaṃ, janetīti janetti, īāgamassa ettaṃ , bandhīyateti bandhati, pajjatīti patti, padāti vā, īāgamassa āttaṃ, vasanti etthāti vasati-gehaṃ, vasanaṃ vā vasati iccādi.
依广泛规则,「ta」声母处「ka」转为「tt」:行为称「举止」;对语音之举止称「语音之举止」;女性之举止称「女性举止」;男性之举止称「男性举止」;能生育者称「生母」,「ī」增音转为「e」;「被束缚」称「束缚物」;达成者称「成就」,亦或由「步进」而来,「ī」增音转为「ā」;住于此处者称「住处」(即房舍),或住居之行为亦称「住处」,如此等类。
§802
802.Jāhāhi ni.
此处简短「802.Jāhāhi ni」句意为命令或令令去、放弃、舍弃,为指令式的语气。
Etehi ni hoti.
「Etehi ni hoti」意谓由此这些而产生或成立,即由这些理由或条件具足而成。
Jā-hāniyaṃ, jiyyate jāni, dhanajāni, bhogajāni, mahantī jāni assāti mahājāniyo, hiyyate hāni, vaṇṇahāni, balahāni, āyuhāni, avahāni, parihāni.
损失者即所生一切事物之失去,诸如生者、财富者、享乐者、大者生者,皆属大损失;乃至色相之失、力量之失、寿命之失、地位之失及损害皆属损失。
§803
803.Karā ririyo.
第八〇三条 “杀害”之义。
Karamhā itthiyaṃ ririyo hoti.
“杀害”者,比库尼名为“杀害”。
Karīyate kiriyā, nipātanena kriyāti sijjhati.
“被杀害”谓“行为”被表达,经过语尾变化而呈现,遂而消亡。
Iti itthiliṅgarūparāsi. · 以上为阴性形式类。
Rīrikkhādipaccayarāsirī、rikkha 等后缀类。
§804
804.Samānaññabhavantayāditūpamānā disā kamme rīrikkhakā.
第八〇四条 以“等”、“有”等作例比,以及象征代表四方的比喻,称为“杀害者”。
Samāno ca añño ca bhavanto ca yādi ca etehi upamānabhūtehi paraṃ disamhā kammerī ca rikkho ca ko cāti ete paccayā honti, rī, rikkhesu ‘rānubandhentasarādissā’ti suttena disassa antassarādīnaṃ lopo, kānubandho avuddhattho, ‘rīrikkhakesu’iccādīhi samāsasuttehi pubbapadānaṃ rūpaṃ sādhetabbaṃ.
“等者”与“异者”、存在与有无之类概念,依此等比喻而生之,因其为四方,故谓之“行动者”和“破坏者”。又说于“杀害者”、“破坏者”间依律经文有“连锁相续之表象”云云,此间除去“因缘相续”等词,补入“于杀害、破坏者”等合成词,重现前文所述形态。
Ya, ta, eta, ima, kiṃ, tumha, amha, bhavanta, samāna, añña.
『亚、达、埃达、伊玛、金、图玛、阿玛、帕万达、萨玛纳、安雅』——此乃代词及限定词词干之列举,依序为:彼(ya)、那(ta)、此(eta)、这(ima)、何(kiṃ)、汝(tumha)、我(amha)、尊者(bhavanta)、同一(samāna)、另一(añña)。
Yo viya dissatīti yādī, yādikkho, yādiso, yaṃ viya naṃ passantīti yādī, ye viya dissantīti yādino, itthiyaṃ-yā viya dissatīti yādinī, yādikkhā, yādikkhī, yādisā, yādisī, yā viya dissantīti yādiniyo, yādikkhāyo, yādikkhiyo, yādisāyo, yādisiyo. Evaṃ sesesupi.
『形如彼者』谓之『雅帝』、『雅提卡』、『雅帝索』;『见之如彼者』谓之『雅帝』;『形如彼等者』谓之『雅帝诺』;阴性——『形如彼者』谓之『雅帝尼』、『雅帝卡』、『雅帝基』、『雅帝萨』、『雅帝西』;『形如彼等者』谓之『雅帝尼约』、『雅帝卡约』、『雅帝基约』、『雅帝萨约』、『雅帝西约』。其余各词依此类推。
So viya dissatīti tādī, tādikkho, tādiso.
『形如彼者』谓之『塔帝』、『塔帝卡』、『塔帝索』。
Eso viya dissatīti edī, edikkho, ediso, etādī, etādikkho, etādiso vā.
『形如此者』谓之『额帝』、『额帝卡』、『额帝索』,或作『额塔帝』、『额塔帝卡』、『额塔帝索』。
Ayaṃ viya dissatīti īdī, īdikkho, īdiso.
『形如此者』谓之『伊帝』、『伊帝卡』、『伊帝索』。
Ko viya dissatīti kīdī, kīdikkho, kīdiso.
『形如何者』谓之『基帝』、『基帝卡』、『基帝索』。
Tvaṃ viya dissatīti tādī, tādikkho, tādiso.
如『你』所现者,称为『那样的』、『那样见者』、『那样者』。
Ahaṃ viya dissatīti mādī, mādikkho, mādiso.
如『我』所现者,称为『这般的』、『这般见者』、『这般者』。
Bahutte pana tumhe viya dissantīti tumhādī, tumhādikkho, tumhādiso.
然而很多人如『你们』所现者,称为『你们样的』、『你们样见者』、『你们样者』。
Amhe viya dissantīti amhādī, amhādikkho, amhādiso.
如『我们』所现者,称为『我们样的』、『我们样见者』、『我们样者』。
Bhavaṃ viya dissatīti bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso.
如『存在』所现者,称为『存在样的』、『存在样见者』、『存在样者』。
Samāno viya dissatīti sadī, sadikkho, sadiso.
如『同等』所现者,称为『同等的』、『同等见者』、『同等者』。
Añño viya dissatīti aññādī, aññādikkho, aññādiso.
『看起来像另一个』者,有『另类』、『另样』、『另形』等词。
Itthiyaṃ-yā viya dissatīti yādisā-itthī, yādisī-itthī. Tādisā-itthī, tādisī-itthī iccādi.
在女性词中,『看起来像什么样的』者,有『什么样的女人』(yādisā式)、『什么样的女人』(yādisī式);『那样的女人』(tādisā式)、『那样的女人』(tādisī式),等等诸词。
§805
805.Vamādīhi thu.
【第八百零五条】由『vam』等词根,加『thu』后缀。
Vamādīhi bhāvakārakesu thu hoti.
『Vamādīhi』者,指于造作诸法中为起因而有之。
Vamīyateti vamathu, davīyateti davathu iccādi.
『被呕吐』者,成『呕吐』;『燃烧蔓延』者,成『野火』,等等诸词。
§806
806.Kvi.
【第八百零六条】加『kvi』后缀。
Bhāvakārakesu kvi hoti.
造作之因何所缔?
§807
807.Kvissa.
【第八百零七条】『kvi』后缀脱落。
Kvissa lopo hoti.
或许消失。
Ivaṇṇesu tāva-bhuso cayati vaḍḍhatīti acci, dvittaṃ rassattañca, vividhena cayati vaḍḍhatīti vīci, pañca māre jinātīti māraji, bhaddaṃ jinātīti bhaddaji. Evaṃ puṇṇaji, gāmaṃ samūhaṃ netīti gāmaṇī, nassa ṇattaṃ. Senaṃ netīti senānī iccādi.
如色彩上装饰品增添而增长,是因燃烧,同时也因缠绕;形状各异增长,称为枝杈,或曰五魔征服者称为魔者,吉祥征服者称为吉祥者。如此圆满称为造作者,统领村落聚落称为村领,统领部众称为军队长,依此类推。
Uvaṇṇesu-māreti cāveti cāti maccu, mahāvuttinā rassa pararūpattaṃ, vividhena javati sīghaṃ pharatīti vijju, bhavanti etthāti bhū-bhūmi, pabhavati issaraṃ karotīti pabhū, vibhavanaṃ vibhū, abhibhavatīti abhibhū, sayaṃ bhavatīti sayambhū, gottaṃ abhibhavatīti gottabhū, gotrabhū iccādi.
于色彩上的死亡称为灭亡,乃大变化、形态转变。以多样变化迅速生长称为明智,指此处即为大地,光耀称为主宰做为辉煌,治理称为掌控,自行称自存,执缔者称取世主,或传系者等义。
Byañjanantesu –
于音声末端等——
§808
808.Kvimhi lopontabyañjanassa.
何处属舍弃之相。
Dhātūnaṃ antabyañjanassa lopo hoti kvimhi.
于何处诸界之中,属舍弃者所有之相得而消亡。
Antaṃ karotīti antako, nandaṃ karotīti nandako, jīvaṃ karotīti jīvako, cittaṃ vicittaṃ karotīti cittako, sukhena khamitabbanti sukhaṃ, dukkhena khamitabbanti dukkhaṃ, parito khaññateti parikkhā, saṃ attānaṃ khanatīti saṅkho, na gacchatīti ago-nago, sīsaṃ upagacchatīti sīsūpago. Evaṃ gīvūpago, ninnaṭṭhānaṃ gacchatīti ninnagā-nadī, turaṃ sīghaṃ gacchatīti turaṅgo, majjhe bindāgamo.
作终结者谓终结,作欢乐者谓欢乐,作生者谓生命,作心者谓心识。以乐为应当所忍者谓乐,应以苦为所忍者谓苦。所遍审视者谓观察,所自破坏者谓界限。非行者谓非行,头部所至谓头部所向。如此以舌为所向者,以止息处所至谓水流之处,快速流动谓马,中心谓中心流域。
Bhujena kuṭilena gacchatīti bhujago, urena gacchatīti urago, khena ākāsena gacchatīti khago, vehāse gacchatīti vihago, mahāvuttinā vehāsassa vihādeso.
以臂弯曲为所至者谓臂流,以腹部为所至者谓腹流,以空中所至谓鸟,以遨游谓飞鸟。以广大地点为飞鸟之游息处。
‘‘Go gacchati, gāvo gacchantī’’tiādīsu pana ‘‘gocaro, godhano, gottaṃ, gotrabhū’’tiādīsu ca kvimhi antabyañjanalope kvilope ca kate mahāvuttinā upantassa ottaṃ katvā goiti pakatirūpaṃ veditabbaṃ, balaṃ gaṇīyati etthāti balaggaṃ, bhattaṃ gaṇhanti etthāti bhattaggaṃ. Evaṃ salākaggaṃ, uposathaggaṃ.
至于“牛行,牛群行”等言,及“游牧地、养牛具、氏族、氏族之人”等词,於何处异相灭除而称为灭除异相,依于广大语句在相近处作了概要,就称为“牛”,应知其义为显现牛也。又“力量”谓此处为力量种类,“食物”谓此为食物种类。如此“木桩”谓享用木桩,“戒期”谓戒期之类。
Kammena jāyatīti kammajo. Evaṃ cittajo, utujo, attani jātoti atrajo, pubbe jāto pubbajo, pacchā jāto anujo, saha jāyatīti sahajo, thale jāyatīti thalajaṃ. Evaṃ dakajaṃ, vārijaṃ, ambujaṃ. Aṇḍe jāyatīti aṇḍajo, dvikkhattuṃ jāyatīti dvijo, saha bhāsanti etthāti sabhā, kuñje ramatīti kuñjaro iccādi.
以业所生者谓业生。如此以心所生者谓心生,生於自身谓自己所生;先生谓先生,后生谓随后生成。同生谓同生,生於地谓土地所生。如此谓种子所生、水中生、雨水所生。以卵生者谓卵生,以二合所生谓双生,与之称述者谓集会,嬉于丛林者谓丛林者等。
§809
809.Kvimhi gho paripaccāsamohi.
第八〇九条。『于疑问词「kva」之处,以「gho」替代,并列举「pari」、「pacca」、「sa」、「mohi」等』——即:在「kva」(何处)所在之语境中,以「gho」取代之;同时列出「pari」、「pacca」、「sa」、「mohi」等相关前置词或复合词成分,说明此替换规则所适用的搭配范围。
Pari ca pati ca ā ca sañca o ca etehi parassa hanassa gho hoti kvimhi.
『恶臭』即是『遍布』与『聚合』,此等诸恶亦为他人之害,为何称之为『恶臭』?
Parihaññatīti paligho, rassa lattaṃ. Patihanatīti paṭigho, tassa ṭattaṃ. Bhuso hanati bādhatīti aghaṃ-dukkhaṃ pāpañca, visesena bhuso hanatīti byaggho, diṭṭhi, sīlasāmaññena saṃhatoti saṅgho-samūho, devasaṅgho, brahmasaṅgho, migasaṅgho, ohanati adhobhāgaṃ katvā māretīti ogho, kilesogho, saṃsārogho, udakogho.
『遍布』者谓粘附;『聚合』者谓阻碍,其义指痛苦及恶劣。特别谓『遍布』即毒害。『群』者,依观念及戒律而结集成僧团,如天众僧团、梵天僧团、禽兽群。『淹没』谓向下部分蔽覆而致死者,即毒瘴、烦恼毒气、轮回之毒淹没、水毒淹没。
Suttavibhattiyā aññatopi gho hoti, mātaraṃ hanatīti mātugho. Evaṃ pitugho iccādi.
依经释义还有他种『恶臭』,如害母者谓母恶臭,害父者谓父恶臭,类似如是。
§810
810.Ṇvādayo.
第八一〇条。『以「ṇvu」等(后缀)』——此规则揭示以「ṇvu」为首的一系列作用者词缀(即「ṇvu」、「tvu」等),用于构成表示「行为者」或「具有某性质之人」的名词派生词形。
Kriyatthā bhāvakārakesu ṇuādayo honti, upari vuccamāno sabbo ṇvādikaṇḍo imassa suttassa niddeso hoti, tasmā idha kiñcimattaṃ vuccate.
于造作、造业者称为节,整体称为『节段』包含此义,是本经意旨所在,故此处简简略略说之。
Karotīti kāru-sippī, ayati vaḍḍhatīti āyu, ayanti vaḍḍhanti sattā etenāti vā āyu-jīvitaṃ, sobhāvisesaṃ rahanti jahanti canda, sūriyā etenāti rāhu-asurindo, hitasukhaṃ sādhetīti sādhu-sappuriso, vāyatīti vāyuvāto iccādi.
「造作」故称『工匠、工师』;「行进、增长」故称『寿命』;或谓「众生藉此而行进、增长」故称『寿命、生命』;日月藉此而舍弃、失去其特殊光辉〔即被遮蔽〕,故〔遮蔽者〕称『罗睺修罗王』;「成办利益与安乐」故称『善士、正人』;「吹拂」故称『风、风大』,等等。
Iti rīrikkhādipaccayarāsi. · 如是,以 rīrikkha 等为首的后缀类。
Pakatirūparāsi niṭṭhito. · 本来形态类已结束。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānadīpaniyā · 如是,在名为《语释灯》的《摩嘎剌那灯》中,
Tabbādikaṇḍo nāma kitakaṇḍo niṭṭhito. · 名为“以 tabba 等为首之章”的 kita 章已结束。