三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词训灯论6. Ākhyātakaṇḍa

6. Ākhyātakaṇḍa · 6. Ākhyātakaṇḍa

1472 段 · CSCD 巴利原典
6. Ākhyātakaṇḍa6. 动词品
Suddhakatturūpa纯作者形
Atha dhātupaccayasaṃsiddhaṃ kāla, kāraka, purisa, saṅkhyābhedadīpakaṃ liṅgabhedarahitaṃ kriyāpadhānavācakaṃ tyādyantanāmakaṃ ākhyātapadaṃ dīpiyate.
现在释明因缘具足之根本时间、受事者、人物,以及依数字之区别而生之明示者,除此之外无性别差别,具有行为作用并表示词性之动用词,称为动词。
Tattha kriyaṃ dhāretīti dhātu. Sā pakatidhātu, vikatidhātu, nāmadhātuvasena tividhā.
其中文中“动”者指根本,即“根本”;此根本有三种:明示根本、变形根本与名称根本。
Tattha bhū, hū, gamu, paca iccādi pakatidhātu nāma sabhāvena siddhattā.
明示根本因其本质为表意,故如“来”、“去”、“去吧”、“烧吧”等词,均为明示根本。
Titikkha, tikiccha, bubhukkha, jighacchaiccādi vikatidhātu nāma saṅkhatavasena siddhattā.
而变形根本则因合成造作,故如“刺”、“治疗”、“饥饿”、“厌恶”等词,为变形根本。
Puttīya, pabbatāya iccādi nāmadhātu nāma nāmabhūtassa sato kriyavācīpaccayayogena dhātuṭṭhāne ṭhitattā.
名称根本则是名词性的,本质为名称者,如“儿子”、“山”等词,虽有名称性质,然因伴随着行为词性,结合于根本所在之位置。
Pakatidhātu ca sakammikā’kammikavasena duvidhā.
而明示根本又可分为依事与依时两种形式。
Tatthayā dhātu kammāpekkhaṃ kriyaṃ vadati, sā sakammikā nāma. Gāmaṃ gacchati, odanaṃ pacati iccādi.
因缘界中,有依业(行动)而起的行为,称为『作业行为』。如去村庄、煮饭、要等,皆属于此类。
Yā kammanirapekkhaṃ kriyaṃ vadati, sā akammikā nāma. Bhavati, hoti, tiṭṭhati, seti iccādi.
无依业而起的行为称为『非作业行为』。如存在、发生、立止、洗涤等,是无业为因的行为。
Sakammikā ca ekakammika, dvikammikavasena duvidhā.
作业行为分为单一作业与双重作业两种。
Tattha yā ekakammāpekkhaṃ kriyaṃ vadati, sā ekakammikā nāma. Gāmaṃ gacchati, odanaṃ pacati iccādi.
其中,依单一业缘起的行为称为『单作业行为』。如去村庄、煮饭、要等为例。
Yā padhānā’padhānavasena kammadvayāpekkhaṃ kriyaṃ vadati, sā dvikammikā nāma.
以主次双重业缘起的行为称为『双作业行为』。
Sā ca nyādi, duhādivasena duvidhā.
双作业行为又分为『旁生』与『共生』两类。
Tattha yā dhātu pāpanatthā hoti, sā nyādi nāma. Ajaṃ gāmaṃ neti, bhāraṃ gāmaṃ vahati, sākhaṃ gāmaṃ ākaḍḍhati.
其中,那种具有不善意的元素称为「逆行」。它有如未生的农舍,不得前往;有如负重的农舍,难以搬运;有如折断的树枝,岌岌可危。
Sesā dvikammikā duhādi nāma. Gāviṃ khīraṃ duhati, brāhmaṇaṃ kambalaṃ yācati, dāyakaṃ bhikkhaṃ bhikkhati, goṇaṃ vajaṃ rundhati, bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati, sissaṃ dhammaṃ anusāsati, bhagavā bhikkhū etaṃ [vacanaṃ] avoca, rājā amaccaṃ vacanaṃ bravīti iccādi.
其余的只有两种叫做「牛奶」。牛奶能养育牛,婆罗门乞求毯子,施主布施托钵,牧人套马套缰绳,向世尊请问问题,弟子传授法义。世尊告诉比库们这些话,国王说不相称的话等。
Tattha yadā kammasmiṃ rūpaṃ sijjhati, tadā vibhatti, paccayā nyādimhi padhānakammaṃ vadanti, duhādimhi apadhānakammaṃ, sabbadhātūsu kāritayoge kāritakammanti, sabbañcetaṃ dhātūnaṃ pakatiatthavasena vuttaṃ, anekatthattā pana dhātūnaṃ atthantaravacane vā nānupasaggayoge vā akammikāpi sakammikā honti, sakammikāpi akammikā honti.
这里说,当业中产生形色时,即称为「分离」,依缘称其为「起始业」,牛奶等称为「非起始业」;于一切元素中共同起作用者,称为「共同行业」;一切元素的本质意义上说,称为「功用业」。然而关于多义性、词间关系及附加语的场合,存在既为共同业者,也为非共同业者。
Atthantaravacane tāva –
关于意义内在词理称为——
Vida – sattāyaṃ, dhammo vijjati, saṃvijjati.
次第是——生命众生之间,法存在而相互连接。
Vida – ñāṇe, dhammaṃ vidati.
次第是——由智慧,认知法性。
Vida – lābhe, dhanaṃ vindati.
『Vida』者,得之于所得,谓获得财富。
Vida – anubhavane, sukhaṃ vedeti, vipākaṃ paṭisaṃvedeti .
『Vida』者,于体验中,觉知安乐,感受果报。
Vida – ārocane, vedayāmahaṃ bhante vedayatīti maṃ dhāretu , kāraṇaṃ nivedeti, dhammaṃ paṭivedeti iccādi.
『Vida』者,于宣说时,向尊者言:『我感觉到了,我感受到了』,以此使我被保持,告知缘由,表明法义,诸如此类。
Nānupasaggayoge –
「不与前置词连用」——
Pada-gatiyaṃ, maggaṃ pajjati, paṭipajjati, maggo uppajjati, nipajjati, sampajjati, bhogo bhavati, sambhavati, bhogaṃ anubhavati, taṇhaṃ abhibhavati, paribhavati, adhibhavati, araññaṃ abhisambhavati, ajjhogāhatīti attho. Gacchantaṃ magge abhisambhavati, sampāpuṇātīti attho iccādi.
于词根变位、道路释义、所修行路、道路生起、沈灭、成熟、成就、果报、产生、享受、渴爱之战胜、包围、控制、森林中产生、当下调伏之意。行于道途中调伏,成就圆满之义,如是说。
Padānaṃ byañjanasampattiyā vā atthasampattiyā vā upakārakā vibhatti, paccayā paccayā nāma.
词根之成就,由标识的完备或义理的圆满而生,谓为条件,相互依存的条件称为缘。
Tattha vibhattiyo tyādi, tvādiiccādinā aṭṭhavidhā bhavanti, sarūpato channavutividhā.
其中,种类等依次,如「你」等指代词共有八种,都是形态相似且属遮盖替代类的。
Tattha pubbachakkabhūtāni aṭṭhacattālīsarūpāni parassapadāni nāma. Parachakkabhūtāni aṭṭhacattālīsarūpāni attanopadāni nāma.
其中,『前义』者指四十八种形态,是称他人所用的相称;『后义』者指四十八种形态,是称自身所用的相称。
Tattha parahitapaṭisaṃyuttesu ṭhānesu pavattibahulāni padāni parassapadāni nāma. Attahitapaṭisaṃyuttesu pavattibahulāni attanopadāni nāmāti eke.
其中,在为他人利益相关联的场合中,出现频率多者称为他人相称;在为自身利益相关联的场合中,出现频率多者称为自身相称,这是一种区分。
Paro vuccati kattā sabbakriyāsādhāraṇattā, attā vuccati kammaṃ sakasakakriyāsādhāraṇattā, parassa abhidhāyakāni padāni parassapadāni, attano abhidhāyakāni padāni attanopadānīti aññe.
『彼』称指的是行动的执行者,作为一切行为的共同依据;『我』称指行为本身,作为有能动执行能力的共同依据;他者指称相称中指他人的称呼词,即他者称谓;自身指称相称中指自身的称呼词,即自身称谓,这样区分。
Attā vuccati padatthānaṃ sarīrabhūtā kriyā, kattunā pana sādhyaṭṭhena kriyarūpāni bhāva, kammānipi attāti vuccanti. Sādhakaṭṭhena tehi parabhūto kattā paro nāmāti apare.
『我』称指的是称谓所指的对象的体性、存在与行为;而『他』称则指承认同一性质、状态的行为以及所作的事,业亦如此被称为『我』称。以行为状态作为依据的,则所谓的『他在』即为他者。
Attā vuccati amhattho, paro vuccati tumha, nāmattho, pubbachakkāni parabahulattā parassapadāni nāma, parachakkāni pana rūḷhīvasena attanopadāni nāmātipi vadanti. Idaṃ na yujjati parachakkesu tabbahulamattassāpi asiddhattā. Pāḷibhāsaṃ pana patvā dvinnaṃ chakkānaṃ attahita, parahitesu vā tīsu kārakesu vā pavattinānāttaṃ na dissatiyeva, tasmā imasmiṃ ganthe taṃ nāmadvayaṃ na gahitanti daṭṭhabbaṃ.
『我』称是指自己,『他』称是指你;『前义』作为偏重他者的多样性时称为他者称谓,『后义』如根本法理般螺旋式指向自身相称,这样的名称亦有。此处不适用于后义的多变多年数仍未证实的情况。巴利语中两种『三轮』的利益区分,或他益三业、或自身三业中,无各种差别明显现象。故此卷中则不取此二名对立,视为不宜采纳。
Paccayā pana catubbidhā vikaraṇa, kicca, kārita, dhātupaccayavasena.
条件有四种,称为因缘、作用、所为及依元素的因缘。
Tattha ye dhātusiddhāni tyādipadāni tabbādipadāni ca gaṇavibhāgavasena aññamaññaṃ visadisarūpāni karonti, te vikaraṇapaccayā nāma, la, ya, ṇoiccādayo.
其中,那些由元素所成的起始部位与非起始部位,它们彼此间根据种类和类别,表现为不同的清晰形态,这些称为变异因缘,即拉、亚、耶、努意差等。
Bhāva, kammavisayo kyo kiccapaccayo nāma.
存在、业的对象、及某种作用条件称为作用因缘。
Paresaṃ āṇāpanasaṅkhāte payojakabyāpāre pavattā ṇi, ṇāpipaccayā kāritapaccayā nāma.
由他人呼吸中吸入者,及推动事物作用之务,称为成就因缘或所为因缘。
Visuṃ taṃtaṃkriyavācībhāvena dhāturūpā kha, cha, saiccādikā paccayā dhātupaccayā nāma.
完全通达且能表现行为言语的元素形态,如火、风、水等,称为元素因缘。
‘‘Kāla, kāraka, purisa, saṅkhyābhedadīpaka’’nti ettha atīta, paccuppannā’nāgata, kālavimuttavasena kālabhedo catubbidho.
所谓“时间、作因、主体、数量之差异”等,此处以过去、现时、未来及超越时间的解脱角度,时间的差别有四种。
Tattha hiyyattanī, ajjattanī , parokkhāti imā tisso vibhattiyo atīte kāle vattanti.
『此处』者,有内在劣者、外在劣者、隐微者,此三分法在过去时代所说。
Vattamānā, pañcamīti dve paccuppanne.
现时者分为五,也就是两种现时生起。
Ekā bhavissantī anāgate.
未来者则为一。
Sattamī, kālātipattīti dve kālavimutte vattanti, ayaṃ kira porāṇiko vibhattīnaṃ kamo, so ca pāḷiyā sametiyeva.
第七曰超越时限,有两种超越时间限制者,这乃古老分类之用,也是巴利语约定俗成之义。
‘‘Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu viharanti ca.
『诸正法庄严者,远离一切过失,安住住持者。』
Athopi viharissanti, esā buddhāna dhammatā’’ti ca –
又云『佛陀所宣说的法,必为护持安住』,如此言论也。
‘‘Abbhatītā ca ye buddhā, vattamānā anāgatā’’ti ca pāḷī. Imasmiṃ kame pañcamī, sattamīti nāmadvayampi anvatthavasena siddhaṃ bhavati. Pacchā pana garuno vatticchāvasena vibhattīnaṃ nānākamaṃ karonti.
“过去的佛陀、现在的佛陀和未来的佛陀,”这是巴利语中的说法。在这里,“第几世佛”、“第七世佛”这类成对名称依次得到证成。后来,因论义的不同分歧,产生了各种不同的说法。
Kattu, kamma, bhāvā pana kārakabhedo nāma. Tattha bhāvo duvidho sādhya, sādhanavasena visesana, visesyavasena ca. Tattha dhātvatthakriyā sādhyabhāvo nāma. Paccayatthakriyā sādhanabhāvo nāma.
所谓“作业”与“存在”,是根据作用者的类别来分别的名称。其中,“存在”有两种类型:作为所成就者来分别的和作为所彰显者来区别的。前者称为“因缘的存在”,后者称为“条件的作用”。
Tesu sādhyabhāvo nānādhātūnaṃ vasena nānāvidho hoti. Sādhanabhāvo nānādhātvatthānaṃ pavattākārasaṅkhātena ekaṭṭhena ekova hoti. So pana yathā jāti nāma anuppannapakkhe ṭhite saṅkhatadhamme uppādentī viya khāyati, tathā vohāravisayamatte ṭhite sabbadhātvatthe pātubhonte karonto viya khāyati, tasmā so sādhananti ca kārakanti ca vuccati. Yathā ca jātivasena uppannā saṅkhatadhammā ‘‘cintanaṃ jātaṃ, phusanaṃ jāta’’ miccādinā ekantameva jātiṃ visesenti, tathā paccayatthavasena pātubhontā nānādhātvatthāpi ‘‘bhuyyate, gamyate, paccate, bhavanaṃ, gamanaṃ, pacana’’ miccādinā ekantameva paccayatthaṃ visesenti. Vatticchāvasena pana bhāvasādhanapadesu dhātvattha, paccayatthānaṃ abhedopi vattuṃ yujjatiyeva. Idha pana dvīsu bhāvesu sādhanabhāvo adhippetoti.
作为所成就者的存在依据不同的因缘,有各种各样的类别。而作为所彰显者的存在,则在不同因缘性质的活动表现中,统一表现为单一现象。此处如同“生”的名称,在未生阶段,因聚合现象产生而形成,就好像被消耗一样;同样在业果范围内,虽然因缘不同,却都显现为共同体验的存在物,因此谓之“作用者”,也称“作业者”。又如所有俱生的(出生的)诸聚合法,用错误思想仅分别“一生”,而用条件的缘故,则分别各种变化,如“增长、消散、成熟、消灭、推动”等。如是,在论义分析中,在各种存在的作业性方面,因缘所成的物质和缘起所成的精神之差异并不被分开讲说,而一起论述。于此,有两种存在被称为所成就的存在。
Paṭhama, majjhimu’ttamapurisā purisabhedo. ‘Puriso’ti ca ‘‘yaṃkiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā’’ti ettha attā eva vuccati, so ca attā ‘‘so karoti, so paṭisaṃvedetī’’ti ettha kārakoti vuccati. Iti ‘puriso’ti kārako eva.
第一者,即中间道人的人之分别。所谓“人”,是指“任何感知自己的人,无论是苦或乐,或苦乐不苦乐”,因此所称自己,即谓“他做、他感知”,这里谓之作业者。因此,“人”实指这作业者。
So ca tividho nāmattho, tumhattho, amhattho cāti. Tattha attano ajjhattasantānabhūtattā amhattho uttamapuriso nāma, sesā pana kamena paṭhamapuriso, majjhimapurisoti vuccanti. Vibhattiyo pana taddīpakattā paṭhamapurisādināmaṃ labhanti. Idañca nāmaṃ kārakabhede antogadhamevāti katvā imasmiṃ ganthe na gahitanti.
此作业者有三种意义:自体意义、他体意义与共体意义。其中,自体意义是指自己身内生存者,称为终极人;他体意义是初级之人、中级之人;剩余者则称中级之人。分法因其所指明义而获名为“初级人”等。此名称随作业者的类别而异,故未在此论集详细论述。
Saṅkhyābhedo duvidho ekatta, bahuttavasena.
数目上的分别有两种:统一与多有。
‘Liṅgabhedarahita’nti ‘‘puriso gacchati, itthī gacchati, kulaṃ gacchati’’ iccādīsu ‘puriso’iccādīnaṃ abhidheyyapadānaṃ liṅgānugato rūpabhedo ākhyātapade natthi.
“无别相者”谓“男子行,女子行,族姓行”等类似词,作为“男子”等词的表义词中,不包含依相分别的色之区别,此为明确说明。
‘Kriyāpadhānavācaka’nti ettha kriyaṃ eva padhānato abhidhāti, na nāmapadaṃ viya dabbaṃ padhānato abhidhātīti adhippāyo.
“表示行为的词根”谓此处“行为”一词仅依词根表义,并非如名词般依词根表义,故为其正解。
Tattha kriyā nāma dhātvatthabhāvo vuccati, sā ca kālavasena atītakriyā, paccuppannakriyā, anāgatakriyā, kālavimuttakriyāti catubbidhā hoti.
其中,“行为”称为词根本质,且按照时间分为过去行为、现在行为、未来行为与不受时间限制的行为四种。
Āṇattikriyā, āsiṭṭhakriyā, anumatikriyā, parikappakriyā, araha, sakka, vidhi, nimantanā’mantanādikriyāti bahuvidho kriyābhedoti.
还有无所有行为、已成行为、准许行为、预备行为,以及有关阿拉汉、萨咖、法则、召唤等多种行为类别。
Bhū-sattāyaṃ, santassa bhāvo sattā, tassaṃ sattāyaṃ, bhūdhātu sattāyamatthe vattate, sabbapadatthānaṃ sadda, buddhivisayabhāvena vijjamānabhāve vattatetyattho.
关于地界众生而言,众生是存在之义;于众生而言,为其存在;于存在之界而言,存在是该体;所有语义均依音声,且为识所认知的现象,意义即如是。
§561
561.Kriyatthā.
561.【为表动作义】
Adhikārasuttamidaṃ, kriyatthā paraṃ vibhatti, paccayā bhavantīti attho. Kriyā attho yassāti kriyattho. Pakatidhātu, vikatidhātu, nāmadhātuvasena tividho dhātu, kāritapaccayantarūpampi vikatidhātumhi saṅgayhati.
“Adhikārasutta”意为“于事由上加以分别”的法,包含“作用之所及”与“缘起”的意义。“作用”指某事物能起作用而相关的对象或方面。所谓三种界(dhātu),即“显现界”、“变化界”与“名相界”,其中“变化界”是指充当因缘的变化状态,由此与其他二界相互联系。
§562
562.Vattamānetianti si tha mi ma te ante se vhe e mhe.
562. 现在时词尾:ti、anti、si、tha、mi、ma、te、ante、se、vhe、e、mhe。
Ārabhitvā niṭṭhaṃ anupagato bhāvo vattamāno nāma, taṃsambandhīkālopi tadūpacārena vattamānoti vuccati. Vattamāne kāle kriyatthā paraṃ tyādivibhattiyo bhavanti. Ayañca vibhatti tyādīti ca vattamānakālavisayattā vattamānāti ca sijjhati.
“起始而终止且未逮及的状态”谓之“正在进行的”,同时包括其联系的消除。因“正在进行”之时,存在“作用之所及”与“作用所及之外”的分别。此“分别”称之为“正在进行的时间涵摄”,故称之“正在进行的”。
§563
563.Pubbāparachakkānamekānekesu tumhamhasesesu dve dve majjhimuttamapaṭhamā.
563.前六位与后六位语尾,各分「你称」「我称」及其余人称,两两相对,分别为中、上、初三人称。
Tumhanāmaṃ, amhanāmaṃ, tadubhayato sesanāmanti tīsu nāmesu payujjamānesu vā gamyamānesu vā ekasmiṃ vā anekesu vā atthesu pubbachakka, parachakkānaṃ dve dve majjhima, uttama, paṭhamā vibhattiyo bhavanti. ‘‘Uttamanti uttaraṃ antima’’nti cūḷamoggallāne vuttaṃ.
“tumha”、“amha”与“tadu”三类代词名词,合称为“残余名称”,在单复数及各语法格中均可应用。前、中、后的八格,共分为两两组合之中间格、最高格与第一格等形态。小摩揭罗那说“最高者即最后位置”。
Ettha ca vibhattividhānamukhena taṃtaṃsaññāvidhānampi siddhaṃ hoti.
依此格类之分类方法,即使是复合的文法形态,亦能对应并成立格例的意义与规则。
Kathaṃ?Ti, anti, si, tha, mi, ma iti pubbachakkaṃ nāma.
如何?ti、anti、si、tha、mi、ma,此六者称为「前六」。
Te, ante, se, vhe, e, mhe iti parachakkaṃ nāma.
te、ante、se、vhe、e、mhe,此六者称为「后六」。
Pubbachakke ca-ti, antidvayaṃ paṭhamadukaṃ nāma, si, thadvayaṃ majjhimadukaṃ nāma, mi, madvayaṃ uttamadukaṃ nāma. Evaṃ parachakke.
于前字符中,有三种双字符:『ca』、『ti』称为第一双字符,『si』、『tha』称为中间双字符,『mi』、『ma』称为最高双字符。后字符亦复如是称谓。
Tattha tulyādhikaraṇabhūte sesanāme payujjamāne vā gamyamāne vā paṭhamadukaṃ bhavati. Tathā tumhanāme majjhimadukaṃ, amhanāme uttamadukaṃ. Dukesu ca ekasmiṃ atthe vattabbe ekavacanaṃ, bahumhi vattabbe bahuvacanaṃ.
此中,当同一上下文中,残余名词处于连接处或移动中时,称为第一双字符;依次由『tumha』称为中间双字符,由『amha』称为最高双字符。双字符之中,如用于单一意义当用单数,如用于众多意义当用复数。
Ettha ca nāmānaṃ atthanissitā katvattha, kammatthā idha nāmatthāti vuccanti. Kattu, kammasaṅkhāte yasmiṃ nāmatthe tyādivibhattiyo bhavanti, so nāmattho tyādivācakānaṃ eva vāccabhūto vuttattho nāma hoti, na syādivibhattīnaṃ.
此处所说名字的意义所依,是称为名义意义者,所谓名称具用义,名义义即是因名称所生之意味。若基于行为所生之分节义,则非称为名义意义。
Vuttakattu, kammādhiṭṭhānassa ca liṅgatthassa vācakaṃ nāmapadaṃ abhidheyyapadaṃ nāma, etadeva tulyādhikaraṇapadanti ca vuccati.
如前所说,基于行为所依之记号意义之词,称为名词及称为辞典词,彼等即为上下文同处之词。
Amādayo ca atthavācakavibhattiyo etasmiṃ okāsaṃ na labhanti, liṅgatthamattajotikā paṭhamāvibhatti eva okāsaṃ labhati. Evarūpāni tulyādhikaraṇabhūtāni abhidheyyapadāni sandhāya sutte ‘tumhamhasesesū’ti vuttaṃ.
起始者及说明本义者等,在此时并不获得时机,唯有表示标志及程度的明示词获得首先的时机。此类相同且属于同一语法范畴的要讲述之词,在经文中被表述为「汝等余者」之类。
Idañca suttaṃ suddhehi tumha’mha, sesanāmehi yuttavākye ca missakehi yuttavākye cāti dvīsu dvīsu vākyesu veditabbaṃ.
就此经文而言,应当从纯净的「汝等余者」「余」诸名及与后续句子连用的连词、又与错讹句词连用的连词中,在两个两个句子间分别加以了解。
Tattha suddhehi yutte paccekaṃ dukāni vattanti. Yathā? So gacchati, te gacchanti, tvaṃ gacchasi, tumhe gacchatha, ahaṃ gacchāmi, mayaṃ gacchāmāti.
其中,与纯净连用者,个别二句被说成有难处。例如:『他去,他等去;你去,你等去;我去,我们去』等句。
Tathā suddhadvandepi. Yathā? So ca so ca gacchati, gacchanti vā. Te ca te ca gacchanti, so ca te ca gacchanti, tvañca tvañca gacchasi, gacchatha vā. Tumhe ca tumhe ca gacchatha, tvañca tumhe ca gacchathāti.
又纯净双句亦如是。况且如:『他和他去,或去;他们和他们去,他和他们去;你和你去,或去;你等和你等去,你和你等去』等句。
Missakehi yutte dvandavākye pana ‘vippaṭisedhe’ti saṅketattā paradukāni eva okāsaṃ labhanti, tesu ca bahuvacanāni eva. Yathā? So ca tvañca gacchatha, so ca ahañca gacchāma, tvañca ahañca gacchāma, so ca tvañca ahañca gacchāma. Ekavacanacatukkaṃ.
而与错讹句连用的双句,则因所示为『互不反对』的符号,反而获得了他人不同之难处时机,且常是复数形式。例如:『他和你去,他和我去,你和我去,他和你和我去』,这为单数四句型。
Te ca tumhe ca gacchatha, te ca mayañca gacchāma, tumhe ca mayañca gacchāma, te ca tumhe ca mayañca gacchāma. Bahuvacanacatukkaṃ.
又如『他们和你去,他们和我去,你们和我去,他们和你们和我去』,这是复数四句型。
So ca tumhe ca gacchatha, so ca mayañca gacchāma, tvañca mayañca gacchāma, so ca tvañca mayañca gacchāma. Ekavacanamūlacatukkaṃ.
『他』与『你们』同行,『他』也与『我们』同行,『你』也与『我们』同行,『他』也与『你』及『我们』同行。这属于单数根词的四种形式。
Te ca tvañca gacchatha, te ca ahañca gacchāma, tumhe ca ahañca gacchāma, te ca tumhe ca ahañca gacchāma. Bahuvacanamūlacatukkaṃ.
『你们』与『你』同行,『你们』也与『我』同行,『你们』也与『我』同行,『你们』也与『你们』同行。这属于复数根词的四种形式。
Api ca tvañca so ca gacchatha, ahañca so ca gacchāma, tvañca ahañca so ca gacchāma, tumhe ca so ca gacchatha, mayañca so ca gacchāma, tvañca te ca gacchatha, ahañca te ca gacchāmaiccādīnipi catukkāni veditabbāni.
同样应知『你』也与『他』同行,『我』也与『他』同行,『你』也与『我』与『他』同行,『你们』也与『他』同行,『我』也与『他』同行,『你』也与『你们』同行,『我』也与『你们』同行,这类四重变化皆须了解。
Atrimā pāḷī – tuvañca putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasetha . Ahañca putto suṇisā ca nattā, sammodamānā gharamāvasema .
此处巴利文为『无你与儿子及弟妇,同欢喜而共入家』;换言之,他与儿子及弟妇同庆喜共同入宅。
Ahañca dāni āyasmā ca sāriputto bhikkhusaṅghaṃ pariharissāma .
我如今,以及尊长沙利弗,将护持比库僧团。
Ahañca ime ca bhikkhū samādhinā nisīdimhā.
我也与这些比库们坐禅。
Ahañca bhariyā ca dānapatī ahumhā .
我与妻子即是布施的主人。
Ahañca sāmiko ca dānapatī ahumhā iccādi.
我与夫主即是布施的主人,依此类推。
Yaṃ pana ‘‘so ca gacchati, tvañca gacchasī’’ti vattabbe ‘‘tumhe gacchathā’’ti vā ‘‘so ca gacchati, ahañca gacchāmī’’ti vattabbe ‘‘mayaṃ gacchāmā’’ti vā vacanaṃ, taṃ pakatibahuvacanameva, na paropurisabahuvacanaṃ.
若说“他去,你也去”或者说“你们去”等,与说“他去,我也去”或“我们去”等话语,这些都是复数自称,不是指别人的复数称谓。
Yañca kaccāyane – ‘‘sabbesamekābhidhāne paro puriso’’ti suttaṃ, tatthapi sabbesaṃ dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā missakabhūtānaṃ nāma, tumha’mhānaṃ ekato abhidhāne missakadvandavākye paro puriso yojetabboti attho na na sambhavatīti.
至于咖萨耶那经中说“众生皆是一名,一人为他者”,虽然如此,但其实这都是两个或三个应视为同类的内容,对于‘你我’单一称谓的误会,认为“一人为他者”须联结误会的复数句式才合理,实际上并非如此。
§564
564.Kattari lo.
此处有‘几个’的疑问。
Aparokkhesu māna, nta, tyādīsu paresu kriyatthā paraṃ kattari lānubandho apaccayo hoti. Lānubandho ‘ūlasse’ti sutte visesanattho.
在不可见处的傲慢、我慢、等语及他者处施行行为时,后续的‘行为所有者’构成增长或加重,此增长在‘忧念’经中作为特别意义说明。
Etena yattha māna, nta, tyādayo kattari vattanti, tattha ayaṃ lapaccayoti lapaccayena tesaṃ kattuvācakabhāvaṃ ñāpeti, esa nayo ‘‘kyo bhāvakammesu…’’ iccādīsupi.
以此为基础,诸如『主语』『宾语』『与格』等称为『作用关系』,这里所谓的「作用关系」是指这些语法成分所具备的能表明其作用的语义特征。此说的引申,如在语句『何以行善业……』等中亦有体现。
Ettha ca vikaraṇapaccayā nāma byañjanapūraṇā eva honti, na atthapūraṇā, tasmā yasmiṃ payoge tehi vinā padarūpaṃ na sijjhati, tattheva te vattanti. Yattha sijjhati, tattha na vattanti, ayampi lapaccayo dhātuto paraṃ vibhattisare vā āgamasare vā asante vattati, sante pana ‘‘pacāmi, pacāma, pacāhi, gameti, gamenti, vajjeti, vajjenti’’-iccādīsu kāriyantaratthāya vattati. Yattha ca paccayānaṃ lopo vihito, tattha gaṇantara, rūpantarappasaṅgapaṭisiddhāya vattati, aññattha na vattati.
此处所谓的条件,是指语法变异条件,仅指词尾变化的补充成分,而非词义的补充。因此,在某些语境中,这些变异成分缺失时,词形便不能成立,故该处仍保留这些变异成分。反之,在词形确立的场合便不成立此条件。此外,作用关系本身作为因素,发生在分裂词尾或来袭词尾尚未消失的情况下,但存在时,则作用于如‘我做、我们做、你做、你们做、我正在做、我们正在做’等形式,体现词义层面的语用。若条件中的成分被省略,则因名词群与变化词尾之间的联系确立,而不再出现其他情况。
§565
565.Yuvaṇṇānameo paccaye.
此为第565条,关于「青春」的条件。
Vibhatti, paccayā paccayo nāma. I, kī, khi, ci, ji iccādayo ivaṇṇā nāma. Cu, ju, bhū, hū iccādayo uvaṇṇā nāma. Paccaye pare ekakkharadhātvantānaṃ ivaṇṇu’vaṇṇānaṃ kamena e, ovuddhiyo honti. ‘Paro kvacī’ti parasaralopo.
所谓词尾,是指词尾与其条件。像‘i、kī、khi、ci、ji’等为轻辅音变尾,属于称作轻尾的词尾。‘cu、ju、bhū、hū’等为重辅音变尾,称为重尾。在词尾中,若有其他字母为单辅音者,称之为轻尾和重尾。『paro kvacī』表示异体省略。
Saṃpubbo-sambhoti , sambhonti, sambhosi, sambhotha, sambhomi, sambhoma.
「同」前缀之变化:第三人称单数「诞生」、第三人称复数「诞生」、第二人称单数「诞生」、第二人称复数「诞生」、第一人称单数「诞生」、第一人称复数「诞生」。
Anupubbo-anubhavane, so bhogaṃ anubhoti, te bhogaṃ anubhonti, tvaṃ bhogaṃ anubhosi, tumhe bhogaṃ anubhotha, ahaṃ bhogaṃ anubhomi, mayaṃ bhogaṃ anubhoma.
与“anupubbo-anubhavan”相关的句子:“他体验享受,你们体验享受,你体验享受,你们体验享受,我体验享受,我们体验享受”。
Tattha yathā ‘‘nīlo paṭo’’ti ettha nīlasaddassa attho duvidho vāccattho, abhidheyyatthoti.
此中如‘蓝色鞭子’,这里‘蓝色’一词有两种意涵,名为字义,亦即本义。
Tattha guṇasaṅkhāto sakattho vāccattho nāma.
其中由性质所指称的,即所谓的相应义,称为义项。
Guṇanissayo dabbattho abhidheyyattho nāma.
以性质为依凭的,被称作字义本义。
Nīlasaddo pana vaccātthameva ujuṃ vadati, nīlasaddamattaṃ suṇanto nīlaguṇameva ujuṃ jānāti, tasmā ‘‘paṭo’’ iti padantarena nīlasaddassa abhidheyyattho ācikkhīyati.
‘蓝色’一词仅直述词义,单听‘蓝色’则直知蓝色的性质,故以‘鞭子’一词作后缀,表明‘蓝色’之字义。
Tathā ‘‘anubhotī’’ti ettha tisaddassa attho duvidho vāccattho, abhidheyyatthoti.
同样如‘忍受’一词,此处三音节词亦有两种义,名为字义。
Tattha kattusattisaṅkhāto sakattho vāccattho nāma.
其中由施行之性质所指称的,即所谓的相应义,称为义项。
Sattinissayo liṅgattho abhidheyyattho nāma.
依存于实体、表示词性义、表示所指义,此称为名词义。
Tisaddo pana vāccatthameva ujuṃ vadati, na abhidheyyatthaṃ. ‘‘Anubhotī’’ti suṇantosādhyakriyāsahitaṃ kattārameva ujuṃ jānāti, na kiñci dabbanti attho. Tasmā ‘‘so’’ iti padantarena tisaddassa abhidheyyattho ācikkhīyati, vāccatthassa pana tisaddeneva ujuṃ vuttattā tatiyāvibhattiyā puna ācikkhitabbakiccaṃ natthi, liṅgatthajotanatthaṃ abhidheyyapade paṭhamāvibhatti eva pavattatīti. Esa nayo sabbattha.
然,三种音节仅就语音意义而言,直说正当,不包括明确义理。“Anubhotī”一词,听者虽具事理作用,却仅明其本意,不涵义多意。故以“so”一词作为词尾,为三音节的明确义理所在。就语音意义,则仅三音节的正当发音为准,不须分解三次示表,谓无须再由语法标记来标注变音之义,于明确义理词首变音则成立。此理类适于一切。
§566
566.Eonamayavā sare.
566. e 与 o 在元音前变为 ay 与 av。
Sare pare e, onaṃ kamena aya, avā honti. Ya, vesu a-kāro uccāraṇattho.
当后接元音时,「e」变为「aya」,「o」变为「ava」。其中「ya」和「va」之后所附的「a」字母,是为了便于发音而加的。
Bhavati, bhavanti, bhavasi, bhavatha.
「存在」之变化:第三人称单数「存在」、第三人称复数「存在」、第二人称单数「存在」、第二人称复数「存在」。
§567
567.Himimesvassa.
第五六七条:「hi」、「mi」等词缀前,「a」字之变化规则。
Hi, mi, mesu paresu a-kārassa dīgho hoti.
『嗨』、『米』、『梅苏』为他人行为动词时,具有时长较长的意义。
Bhavāmi, bhavāma.
『我存在』、『你存在』之意表达。
Parachakke – bhavate, bhavante, bhavase, bhavavhe, bhave, bhavamhe.
在第二人称单数的各个变格中,分别为『你(主格)』、『你(属格)』、『你(与格)』、『你(奪格)』、『你(处格)』、『你(宾格)』。
Papubbo bhū-pavattiyaṃ, nadī pabhavati.
『过去的地理变迁』乃河流兴起的缘起现象。
Adhyā’bhi, paripubbo hiṃsāyaṃ, adhibhavati, abhibhavati, paribhavati.
『上界当前的侵害行为』,生起、支配并笼罩于彼害。
Vipubbo vināse, pākaṭe, sobhaṇe ca, vibhavati.
『兴盛的毁坏、显露与美丽』乃逐步分裂消散之义。
Parāpubbo parājaye, parābhavati.
「超越失败即为战胜。」
Abhi, saṃpubbo pattiyaṃ, ajjhogāhe ca, abhisambhavati, tathā pātubbhavati, āvibhavati iccādi.
「于因缘成熟时,在起始处,事物遂生起、发生、现前、显露诸如此类。」
Iti suddhakatturūpaṃ. · 如是为纯作者形。
Suddhabhāvakammarūpa纯变化业形
§568
568.Kyobhāvakammesvaparokkhesu māna nta tyādīsu.
「568。在他人行为之中,以及他人秘密事宜等,应当摒弃傲慢。」
Parokkhāvajjitesu māna, ntapaccayesu tyādīsu ca paresu kriyatthā bhāvasmiṃ kammani ca kānubandho yapaccayo hoti, bahulādhikārā kvaci kattari ca.
「于无秘密之过与傲慢、寡欲等因缘,以及他人行为之中,彼此承数紧密相关,有时多有主导者,有时由若干人共同负责。」
Rūpaṃ vibhuyyati, so pahīyissati , bhattaṃ paccati, gimhe udakaṃ chijjati, kusūlo bhijjati.
「色相极盛时,将会消失,食物依赖其存,柴薪引水而烂,锐利锋利之物由此湿润。」
§569
569.Na te kānubandhanāgamesu.
「569。于彼因缘、关系之中,绝无相关。」
Kānubandhe nāgame ca ivaṇṇu’vaṇṇānaṃ assa ca te e, o,-ā na hontīti kyamhi vuddhi natthi.
正如眼睛紧随色相变化,色相鲜明或暗淡,彼时彼物皆如是存在,或不存在,无有变化增减。
Kamme-tena purisena bhogo anubhūyati, tena bhogā anubhūyanti, tena tvaṃ anubhūyasi, tena tumhe anubhūyatha, tena ahaṃ anubhūyāmi, tena mayaṃ anubhūyāma. Yassa dvittaṃ rassattañca, anubhuyyati, anubhuyyanti.
因此,因行为之故,个人享受果报,众生亦享,汝等亦享,我亦享,我们皆享。此依二有五根五力,乃共体验共感。
Tattha ‘‘anubhūyatī’’ti ettha kyapaccayasahitassa tisaddassa attho duvidho vāccattho, abhidheyyatthoti.
此中「体验」一词,所指有两种含义,一者为依存他起,是因缘果报意,二者为词义所指。
Tattha kammasattisaṅkhāto sakattho vāccattho nāma.
其中行为作用所起者,为共同意涵之语。
Sattinissayo liṅgattho abhidheyyattho nāma.
依存存在所起,是指词义所涵。
Tisaddo pana kyapaccayasahito vāccatthameva ujuṃ vadati, na abhidheyyatthaṃ. ‘‘Anubhūyatī’’ti suṇanto sādhyakriyāsahitaṃ kammasattiṃ eva ujuṃ jānāti, na kiñci dabbanti vuttaṃ hoti. Sesaṃ pubbe vuttanayameva.
然三言及包含因缘之语义时,则直指完整意义,当闻「体验」之语,明知其含行为之作用,非别有所指。以上所述,皆为前文所说。
Anubhūyate , anubhuyyate, anubhūyante, anubhuyyante, anubhūyase, anubhūyavhe, anubhūye, anubhuyye, anubhūyamhe, anubhuyyamhe.
「感受」者,感受之;「被感受」者,被感受之;「感受者」复数,感受之;「被感受者」复数,被感受之;「你感受」者,你所感受;「汝等感受」者,汝等所感受;「我被感受」者,我所被感受;「我等被感受」者,我等所被感受;「我曾感受」者,我曾感受之;「我等曾感受」者,我等曾感受之。
§570
570.Garupubbā rassā re ntentīnaṃ.
570.由酥油煮制而成的三种清净油。
Garupubbamhā rassato nte, ntīnaṃ reādeso hoti.
由酥油先制得的油,即此三种油品,是有其规定样式。
Jāyare, jāyanti, jāyare, jāyante, gacchare, gacchanti, gacchare, gacchante, gamissare, gamissanti, gamissare, gamissante.
「生起」者,生起;「生起者」复数,生起;「生起」者,再起;「生起者」复数,再起;「行去」者,行去;「行去者」复数,行去;「行去」者,再行去;「行去者」复数,再行去;「将行」者,将行;「将行者」复数,将行;「将行」者,再将行;「将行者」复数,再将行。
Garupubbāti kiṃ? Pacanti, pacante.
由酥油先制,即为何?作煎熬,正作煎熬。
Rassāti kiṃ? Pācenti, pācante.
油者为何?涂之,正作涂之。
Ettha ca suttavibhāgena ‘‘sabbaṃ hidaṃ bhañjare kālapariyāyaṃ , muñcare bandhanasmā , jīvare’ vāpi sussatī’’ti etāni pāḷipadāni sijjhanti.
在此经文分段中,有言「一切此皆是破坏者的时序,亦即从束缚的解脱、生存者处」等,这些都是巴利语词干的结尾变化形式。
Tattha ‘bhañjare’ti bhijjati, ‘muñcare’ti muñcantu, ‘jīvare’ vāpī’ti jīvanto’vāpi. Anubhūyare, anubhūyanti, anubhūyare, anubhūyante.
其中,『bhañjare』意为「破碎」;『muñcare』意为「愿他们释放」;『jīvare vāpi』意为「或者活着」。『anubhūyare』、『anubhūyanti』、『anubhūyare』、『anubhūyante』(诸形皆为「受用、经历」之义,分别为不同人称及语态的变化形式)。
Bhāvo nāma bhavana, gamanādiko kriyākāro, so dhātunā eva tulyādhikaraṇabhāvena visesīyati, na nāmapadena, tasmā tattha tumha’mha, sesanāmavasena tyādidukavisesayogo nāma natthi, paṭhamadukameva tattha bhavati, dabbasseva ca tassa abyattasarūpattā saṅkhyābhedopi natthi, ekavacanameva bhavati.
所谓「bhāva」是由增长、消减等运动所构成的行为形态,它以「界」为根本而在相同的场所体现差别,不因名称而殊异。因此诸如「tumha」「mha」这类余名,因无含义差别,皆无必需;这里仅用第一人称单数,且属于不变的状态,不存在数量或复数的状况。
Tena bhogaṃ anubhūyati, anubhuyyati, anubhūyate, anubhuyyate, anubhavanaṃ hotīti attho.
以彼而受用财富——『anubhūyati』、『anubhuyyati』、『anubhūyate』、『anubhuyyate』,此皆「受用、享受」之义,亦即成为享受之行为,此乃其义趣也。
Iti suddhabhāvakammarūpāni. · 如是为纯变化业形。
Hetukatturūpa有因作者形
§571
571.Payojakabyāpāreṇāpi ca.
571. 关于作用者的事宜,亦同。
Yo suddhakattāraṃ payojeti, tassa payojakassa kattuno byāpāre kriyatthā ṇi ca ṇāpi ca honti. Ṇānubandhā vuddhutthā.
若有人供给清净的水,供养者与被供养者间之职责、工作并无分别。身心束缚因而消除已。
Tesu ca ākārantato ṇāpiyeva hoti, dāpeti, dāpayati.
因其形态的变化,『ṇā』与『api』发生连结,意为使施受、使给与。
Uvaṇṇantato ṇiyeva, sāveti, sāvayati.
因其色彩的变化,『ṇi』与『eva』连结,意为保存、使保持。
Sesato dvepi, pāceti, pācayati, pācāpeti, pācāpayati.
其余二者亦然:『使煮』者,有『煮』、『令煮』、『使令煮』、『使令之煮』诸形。
Payojakabyāpāropi kriyā evāti tadatthavācīhi ṇi,-ṇāpīhi paraṃ vibhatti, paccayā bhavanti, dhātvantassa ca ṇi, ṇāpīnañca vuddhi.
具有施事功能的语素『ṇi』『ṇāpi』构成以上动词,该类派生词的语素分界明显,且在因果关系中发生依存,同时『ṇi』『ṇāpī』对于施事者而言,也代表语素的增加和发展。
So maggaṃ bhāveti, te maggaṃ bhāventi, tvaṃ maggaṃ bhāvesi, tumhe maggaṃ bhāvetha, ahaṃ maggaṃ bhāvemi, mayaṃ maggaṃ bhāvema.
『他修习道,我修习道,你修习道,你们修习道,我们修习道』的表达,动词『bhāveti』分别与各种人称代词相连,说明道的修习行为因主体不同而变。
§572
572.Āyāvā ṇānubandhe.
章节572,题为『寿命的从属关系』。
E, onaṃ kamena āya, āvā honti sarādo ṇānubandhe paccaye pare, suttavibhattiyā aṇānubandhepi āyā’vā honti.
是的,由于欲乐缘故,秋季在诸缘接续的条件下出现;根据经文的划分,也有在无缘接续下的秋季出现。
Ge-sadde, gāyati, gāyanti.
『歌』声,有『歌唱』(单数)、『歌唱』(复数)诸形。
Apapubbo ce-pūjāyaṃ, apacāyati, apacāyanti.
以『离』为前缀,用于『恭敬』义,有『恭敬』(单数)、『恭敬』(复数)诸形。
Jhe-cintāyaṃ, jhāyati, jhāyanti, ujjhāyati, nijjhāyati iccādi.
『禅』用于『思惟』义,有『禅思』(单数)、『禅思』(复数)、『烦忧』、『审观』等诸形。
§573
573.Ṇiṇāpyāpīhi ca.
第573条。也适用于带有音节 ṇiṇā 的词。
Ṇi , ṇāpi, āpīhi ca kattari lo hoti vā.
『ṇi』『ṇāpi』『āpīhi』等,这些词是否作为指示词或连词,需视具体用法而定。
Kārayati, kārāpayati, saddāpayati.
使发生,使完成,使说出。
Iminā asare ṭhāne ayādesato paraṃ akāro hoti, so maggaṃ bhāvayati, bhāvayanti, bhāvayasi, bhāvayatha, bhāvayāmi, bhāvayāma.
用此法,在不适当之处因不当命令而无所作为,则行道;我行道,你行道,他们行道,你们行道,我应行道,我们应行道。
Iti hetukatturūpāni. · 如是为使役主动的诸词形。
Tyādi以 ti 等为首的词尾。
‘Kyo bhāvakammesū…’ti ṇi, ṇāpipaccayantato yo.
谓‘何因行为之生起……’乃彼非依缘而生者。
§574
574.Kyassa.
「kya 之」。
Kriyatthā parassa kyassa ādimhi īña hoti.
为他人作事者,本初谁为主?
Tena maggo bhāvīyati, tena maggā bhāvīyanti, tena tvaṃ bhāvīyasi, tena tumhe bhāvīyatha, tena ahaṃ bhāvīyāmi, tena mayaṃ bhāvīyāma.
故以此道应生起,彼诸道应生起,汝应生起,尔等应生起,我当生起,我等当生起。
Rassatte-bhāviyati, bhāviyanti.
短音之变——「将被修习」(单数)、「将被修习」(复数)。
Dvitte-bhāviyyati, bhāviyyanti. Tathā bhāvayīyati, bhāvayīyanti.
重叠辅音之变——「将被修习」(单数)、「将被修习」(复数)。同理,「将被令修习」(单数)、「将被令修习」(复数)。
Rassatte-bhāvayiyati, bhāvayiyanti.
短音之变——「将被令修习」(单数)、「将被令修习」(复数)。
Dvitte-bhāvayiyyati, bhāvayiyyanti.
重叠辅音之变——「将被令修习」(单数)、「将被令修习」(复数)。
Akammikāpi yā dhātu, kārite tve’kakammikā;
无受事之根,施动化后则具一受事;
Ekakammā dvikammā ca, dvikammā ca tikammakā.
『ekakammā』是作单一行为者,『dvikammā』为两种行为,『tikammakā』为三种行为的分别,表现何谓单一,双重及三重行为的分类。
Iti suddhakatturūpaṃ, suddhakammarūpaṃ, hetukatturūpaṃ, hetukammarūpanti ekadhātumhi cattāri nipphannarūpāni labbhanti.
是故,纯具行为及因缘的四种形态,在同一根本上,得成具足。
Katturūpena cettha kammakatturūpampi saṅgayhati. Kusūlo bhijjati, bhijjanadhammo bhijjati.
此处以四种形态为说,亦包括行为的四种形态。利刃破裂,破裂的本质即生起破坏,皆为如是。
Kammarūpena ca kattukammarūpampi saṅgayhati. Tattha yaṃ padaṃ kattuvācakaṃ samānaṃ saddarūpena kammarūpaṃ bhavati, taṃ kattukammarūpaṃ nāma, taṃ pāḷiyaṃ bahulaṃ dissati.
以行为为形态,行为的四种形态亦熔合于此。那里,以同一语义为表现者之词,行为形态即称为行为四种形态,这是巴利语中多有体现者。
Rūpaṃ vibhāviyyati , atikkamiyyati, samatikkamiyyati, vītivattiyyati, nimittaṃ abhibhuyyatīti gotrabhu , pavattaṃ abhibhuyyati , cutiṃ abhibhuyyati, upapattiṃ abhibhuyyatīti gotrabhu iccādi.
形态既被鉴别,亦被超越,得超越,且能圆满超越,遍及相应标志。支系除外,增进显现,消亡显现,生成显现,支系等皆如此。
Tathā so pahīyethāpi nopi pahīyetha , so pahīyissati , nihiyyati yaso tassa , hiyyoti hiyyati poso, pareti parihāyati , ājānīyā hasīyanti , vidhurassa hadayaṃ dhaniyati iccādi.
如是,无论放下与否,终必放下,放下时,名誉减退,衰败,远离,舍弃,声名毁坏,智者心怀不悦等,诸般现象随之。
Yañca ‘yamhi dā dhā mā thā hā pā maha mathādīnamī’ti kaccāyane suttaṃ, taṃ kammani icchanti, kattari eva yujjati kammani ivaṇṇāgamassa sabbhāvā. Saddanītiyaṃ pana ‘‘so pahīyissatī’’ti padānaṃ bhāvarūpattaṃ daḷhaṃ vadati, tāni pana kattukammarūpāni evāti.
关于『yamhi dā dhā mā thā hā pā maha mathādīnamī』之句,属于经上的物质部分。欲意皆依执者,唯行为与行为者结合,俱处同一色界内。关于“saddanītiyaṃ”一语,表示词语的性质为“将必放下”,此为确实之说,并指示行为的四种形态正是如此。
Ettha ca vattamānaṃ catubbidhaṃ niccapavattaṃ, pavattāvirataṃ, pavattuparataṃ, samīpavattamānanti.
这里所说的现行有四种:常行、无间断行、离行、近行。
Tattha niccapavatte – idhāyaṃ pabbato tiṭṭhati, candimasūriyā pariyāyanti, disā bhanti virocamānā .
所谓常行,是指这里这座山耸立着,日月旋转,诸方显现放光。
Pavattāvirate – api nu te gahapati kule dānaṃ dīyatīti, dīyati me bhante kule dānaṃ .
无间断行,是问家主是否在家中施舍?答案是,在家中施舍。
Ettha ca yāva dāne saussāho, tāva yathāpavattā dānakriyā vattamānā eva nāma hoti ussāhassa aviratattā.
施舍若有热诚,施行施舍活动时即是热诚无间断的表现。
Pavattuparate – na khādati ayaṃ maṃsaṃ, neva pāṇaṃ hanati , na adinnaṃ ādiyati . Ettha yāva tabbipakkhakriyaṃ na karoti, tāva viramaṇakriyā vattamānā eva nāma hoti.
离行是不食肉、不断绝生口,不取他物。止息屠杀行为即是离行。
Samīpe – atīte – kuto nu tvaṃ āgacchasi , rājagahato āgacchāmīti. Anāgate – dhammaṃ te desemi, sādhukaṃ suṇohi.
近行分为过去——你从哪里来?从王舍城来。将来——我为你说法,请善听。
Suttavibhattena tadāyoge atītepi ayaṃ vibhatti hoti, vākacīrāni dhunanto, gacchāmi ambare tadā .
经经文字分解,此时此刻此种形式也适用。挥动口舌,方言纷纷,我当时亦如是去往天空。
Yāva, pure, purāyoge anāgatepi-idheva tāva tiṭṭhāhi, yāvāhaṃ āgacchāmi, yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ , pure adhammo dibbati, dhammo paṭibāhiyyati , dante ime chinda purā marāmi .
至于过去,及未来,亦在此处暂留,只要我尚在前行,为维护戒律与僧团,过去邪法仍存,正法遭弃,如此挫折,我将斩断之前的荆棘而灭绝。
Ekaṃsatthepi-nirayaṃ nūnagacchāmi, ettha me natthi saṃsayo . Avassambhāviyatthepi-dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ , dhuvaṃ buddho bhavissati vā.
即使只有唯一生命,也必定赴地狱,此乃无疑。不可违背,我必定成为佛,必定成佛。
Aniyamatthepi-manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā cintetīti cittaṃ , phusatīti phasso , bujjhatīti buddho.
若心净明,无论言语、行为或思惟,如此心即为感知,感触所及,觉悟即是佛。
Kadā karahiyogepi-kadā gacchati, karahi gacchati, gamissati vā.
什么时候为修行,何时离去,修行即离去,将去行走。
Iti tyādi. · 如是为以 ti 等为首的词尾。
Tvādi以 tu 等为首的词尾。
Atha tvādi vuccate.
之后如此宣说。
§575
575.Tu antu hi tha mi ma taṃ antaṃ su vho e āmase.
终究,在这时或者此事的终结时,确实如此。
Vattamāne kāle pañha, patthanā, vidhīsu kriyatthā tvādayo honti.
在现行当下,会有疑问、修习、依教法实行等种种事宜。
Pañhe-dhammaṃ vā tvaṃ adhiyassu vinayaṃ vā .
你应当学习关于疑问法义,或修习戒律法则。
Patthanāsaddena āsīsādayopi saṅgayhanti.
以修习之声闻受教,并且结合祝福以达到承继。
Tattha patthanāyaṃ-bhavābhave saṃsaranto, saddho homi amaccharī.
在此处,因修习而经历生死轮回,我坚信应遵守此律。
Āsīsāyaṃ-etena saccavajjena, pajjunno abhivassatu , sabbe bhadrāni passantu , sabbe sattā averā hontu .
以此真实不虚的祝福愿力,祈愿并施以忏悔,愿一切众善显现,愿一切众生无惧无怖。
Yācane-ekaṃ me nayanaṃ dehi .
「乞求」者,愿意给予我的一只眼。
Āyācane-desetu bhante bhagavā dhammaṃ , ovadatu maṃ bhagavā , anusāsatu maṃ sugata , ullumpatu maṃ bhante saṅgho , asmākaṃ adhipannānaṃ, khamassu rājakuñjara , etha byagghā nivattavho .
在乞求时,如来应当宣说法,教导我,如来应当劝诫我,僧团应当激励我。愿大象王容忍我们这些执政者,愿此处老虎退避回去。
Vidhisaddena niyojanādayopi saṅgayhanti.
由“法令”一词,其含义涵盖了约束等义。
Tattha vidhimhi-akusalaṃ pajahatha, kusalaṃ upasampajja viharatha , evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakketha .
其中,依法令,应当放弃不善,获得善行,且应当如是思维,不应如是思维。
Niyojane-etha bhikkhave sīlavā hotha , appamādena sampādetha , etha gaṇhatha bandhatha , mā vo muñcittha kiñcanaṃ .
在“约束”上,比库们应当具足戒行,应当以精进成就戒戒,应当由此持守,不得放弃任何事。
Ajjhesane-uddisatu bhante thero pātimokkhaṃ .
在训诲上,上座比库应当兴起巴蒂摩卡戒法的宣说。
Āṇattiyaṃ-suṇātu me bhante saṅgho .
比库们,请听我说,不喜之事。
Pesane-gacchatha tumhe sāriputtā .
你们要前往乞食吧,沙利子众。
Pavāraṇāyaṃ-vadatu maṃ bhante saṅgho , vadetha bhante yenattho .
比库们,应在这戒律宣说时向我说,依你们所知,予以说明。
Anumatiyaṃ-paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohi .
获准的,可享用之物,或丢弃之物,或依条件应作之事,悉应随缘行之。
Varadāne-phussatī varavaṇṇābhe, varassu dasadhā vare , icchitaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, khippameva samijjhatu .
施恩者得恩惠,受恩者得恩惠,十种恩知,愿悉随所愿所受,速速生起于心。
Anuññāyaṃ-puccha vāsava maṃ pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi .
伞天,请你问我心中之疑问,任何你所想知者。
Katāvakāsā pucchavho .
问话者应当适时而发问。
Sampaṭicchane-evaṃ hotu .
应当如此,自然而然地成就所问。
Akkose-muddhā te phalatu sattadhā , corā taṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindantu .
当愤怒时,愿你五欲果报成熟;当作盗贼时,愿你被断切残缺。
Sapathe-etena saccavajjena, putto uppajjataṃ ise , musā me bhaṇamānāya, muddhā phalatu sattadhā .
以此为誓,以真实的誓言,若儿女生于此处,我说谎时,愿你五欲果报成熟。
Āmantane-etu vessantaro rājā , ‘‘ehi bhikkhu cara brahmacariyaṃ , etha bhikkhave sīlavā hotha’’ iccādīsupi ehi, ethasaddā āmantane tiṭṭhanti.
在邀请时,国王为宾客讲说:“比库啊,来啊,持守出家戒行,在此当以具足戒德为尊。”如此之语,仍于邀请之时常被言说。
Nimantane-adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ .
于邀请安置时,世尊,请于自宅设宴饯行为礼。
Pavedane-vedayatīti maṃ saṅgho dhāretu , upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu , punārāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisa .
『感受』谓感知,愿僧团护持我,愿近事男护持我,愿我果德玛再得寿命,魔啊,如是应当了解。
Pattakāle-parinibbātu bhante bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo bhante bhagavato , kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ , byākarohi aggivessana na dāni te tuṇhībhāvassa kālo .
愿世尊在临终时安然灭度,愿安然灭度者,世尊灭度之时,其时乃汝大勇士之时,生吾母痛也,作如火烧之形,非尔时当为寂静之时也。
Anubhotu, anubhontu, anubhohi, anubhotha, anubhomi, anubhoma, bhavatu, bhavantu, ‘himimesvassā’ti hi, mi, mesu assa dīgho, tvaṃ paṇḍito bhavāhi.
应体会,体会之,体会着,体会吧,我等体会吧,愿尔等彼此体会,“寒冷之时”,“寒冷”,“时”,为长久,汝当为智者。
§576
576.Hissato lopo.
第五百七十六条,『争执』谓灭绝。
Akārato parassa hissa lopo hoti.
他人不作,则争执灭绝。
Atoti kiṃ? Brūhi, dehi, hohi.
『欲』者为何?应言、应与、应成。
Iminā ato hissa lopo, tvaṃ paṇḍito bhava.
因此,由于此处的断灭,你应当成为有智慧的人。
Tumhe paṇḍitā bhavatha, bhavāmi, bhavāma.
你们应当成为有智慧的人,我是,我将是。
Parachakke-so bhavataṃ, te bhavantaṃ, tvaṃ bhavassu, tumhe bhavavho, ahaṃ bhave, mayaṃ bhavāmase, imāni suddhakatturūpāni.
你们是他者的持有者,他者也是你们的,你当成为,你们当来,我是,我们乃是,这些净行之四相。
Anubhūyatu , anubhūyantu, anubhuyyatu, anubhuyyantu iccādi suddhakammarūpaṃ.
愿你们体验,愿你们共同体验,愿他单独体验,愿众皆体验,以此净行之四相。
Bhāvetu, bhāventu, bhāvayatu, bhāvayantu iccādi hetukatturūpaṃ.
愿你修习,愿你们修习,愿他修持,愿众皆修持,以此缘起因果之四相。
Bhāvīyatu, bhāvīyantu. Rassatte-bhāviyatu, bhāviyantu. Dvitte-bhāviyyatu, bhāviyyantu. Tathā bhāvayīyatu, bhāvayīyantuiccādi hetukammarūpaṃ.
愿他将要修习,愿众将要修习。愿你们将要修习,愿你们将要修习。愿彼等将要修习,愿众将要修习,以此缘起因果之四相。
‘Eyyāthasse’iccādisuttena thassa vho, tumhe bhavavho, bhavatha vā.
『比库们,你们应当成为如此』——以此『欲』等受闻故,他对你们如此说,也当如是成为或当成为。
Iti tvādi. · 如是为以 tu 等为首的词尾。
Eyyādi以 eyya 等为首的词尾。
Atha eyyādi vuccate.
继而称为『如此』。
§577
577.Hetuphalesveyya eyyuṃ eyyāsi eyyātha eyyāmi eyyāma etha eraṃ etho eyyāvhoeyyaṃ eyyāmhe vā.
577.『因为、结果、适当』等词即有『成为、如此发生、如此说、我们如此说、这里、那里、成为是如是者、我们如此』等词形。
Aññamaññasambandhiniyā hetukriyāyañca phalakriyāyañca kriyatthā eyyādayo honti vā. Hetuphalesupi kadāci aññavibhattuppattidīpanattho vāsaddo, sace so yānaṃ labhissati, gamissati, sace na labhissati, na gamissati iccādi.
为了表达彼此相关的因缘行为与果报行为,常用含有『成为』等词形。因果关系有时用来说明差别发生的缘由,设若某事能得成、能成行,若不能得成、不能成行,则用欲等词说明。
Sace saṅkhāro nicco bhaveyya, sukho nāma bhaveyya, sace so paṇḍito bhaveyya, sukhito bhaveyya.
若行为是永恒的,则称之为『乐』,若行为是圣智之所成,则称之为『安乐』。
§578
578.Pañhapatthanāvidhīsu.
578. 问答的相续法门。
Etesu eyyādayo honti.
在此诸者即为此类。
Pañhe-kinnu kho tvaṃ vinayaṃ vā adhiyyeyyāsi dhammaṃ vā.
你应当研习律或法之问答。
Patthanāyaṃ-bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ.
当生起初心,即生死之因缘。
Vidhimhi-pāṇaṃ na haneyya, adinnaṃ na ādiyeyya, dānaṃ dadeyya, sīlaṃ rakkheyya.
于戒律中不可杀生,不可偷盗,应当施与布施,当护持戒律。
§579
579.Sattārahesveyyādī.
五百七十九。有关持守七法等。
Sattiyaṃ arahatthe ca eyyādayo honti.
在阿拉汉果中,诸此类亦应得成就。
Bhavaṃ rajjaṃ kareyya, bhavaṃ rajjaṃ kātuṃ sakko, kātuṃ arahoti attho.
应当发生存在,应当令存在发生,存在的意义即是令其发生。
So imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ .
他便剪去蓬乱之发。
§580
580.Sambhāvane vā.
580.【表示尊重或可能】时,亦同。
Sambhāvanepi eyyādayo honti vā.
连发生诸种及等皆可。
Pabbatamapi sirasā bhindeyya, bhaveyya, bhaveyyuṃ, bhaveyyāsi, bhaveyyātha, bhaveyyāmi, bhaveyyāma.
乃至能从头顶折断(存在),出现存在,存在着,必将存在,愿存在,我将存在,愿我们存在。
Parachakke-so bhavetha, te bhaveraṃ, tvaṃ bhavetho, tumhe bhaveyyāvho, ahaṃ bhaveyyaṃ, mayaṃ bhaveyyāmhe, iti suddhakatturūpāni.
他者(他人)应存在,你当存在,你们当存在,我当存在,我们当存在,如此皆为正净三人称形式。
Anubhūyeyya, anubhūyeyyuṃ. Dvitte rassattaṃ, anubhuyyeyya, anubhuyyeyyuṃ iccādi suddhakammarūpaṃ.
应当亲证,应当一再亲证。复次,应当享受,应当一再享受,此等为纯正业的性质。
Bhāveyya , bhāveyyuṃ, bhāvayeyya, bhāvayeyyuṃ iccādi hetukatturūpaṃ.
应当生起,应当一再生起,应当使之生起,应当一再使之生起,此等为因果关系的性质。
Bhāvīyeyya, bhāvīyeyyuṃ. Rassatte-bhāvayiyeyya, bhāvayiyeyyuṃ. Dvitte-bhāviyyeyya, bhāviyyeyyuṃ. Tathā bhāvayīyeyya, bhāvayīyeyyuṃ iccādi hetukammarūpaṃ.
应当成为,应当成为。应当在享受中使之生起,应当一再使之生起。在复次中应当生起,应当一再生起。如此应当生起,应当一再生起,此等为因果业的性质。
§581
581.Eyyeyyāseyyaṃnaṃ ṭe.
此处应当修习第581。
Eyya, eyyāsi, eyyamiccetesaṃ ṭe hoti vā.
如愿,应如愿,愿彼诸法成就。
Atrimā pāḷī-caje mattā sukhaṃ dhīro, passe ce vipulaṃ sukhaṃ . Kiṃ tvaṃ sutasomā’nutappe , dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena saha saṃvase iccādi.
在此巴利语中舍弃语言,独自安然自在而乐。若见广大安乐,汝当如真喜悦,欣听如实教诲,与智慧共住。此等为聪明者所作。
So bhave, bhaveyya, tvaṃ bhave, bhaveyyāsi, ahaṃ bhave, bhaveyyaṃ.
『是生』者,应生,『你生』者,你应生,你将生,我生,我应生。
§582
582.Eyyuṃssuṃ.
eyyuṃ 词尾变为 ssuṃ。
Eyyuṃssa uṃ hoti vā.
当来者,有时亦是。
Atrimā pāḷī-vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā , upayānāni me dajjuṃ, rājaputta tayī gateti .
这非巴利语的准确句,应非正语或非正言,我无登山路径,亦无登山路,王子之路彼已去也。
§583
583.Eyyāmassemu ca.
五百八十三、当来者们。
Eyyāmassa emu ca hoti, antassa u ca.
当来者们、此者亦当来,内者亦然。
Atrimā pāḷī-kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ , muñcemu naṃ uragaṃ bandhanasmā , dakkhemu te nāga nivesanāni , gantvāna taṃ paṭikaremu accayaṃ, appeva naṃ putta labhemu jīvitaṃ , dajjemu kho pañcasatāni bhoto , pañhaṃ pucchemu mārisa , viharemu averino , tayājja guttā viharemu rattinti . Bhaveyyāmu, bhaveyyāma.
我们应当认真学习巴利语讲说,并放弃如蟒蛇般的束缚,观察那些龙的住处,前往那里并彻底予以清除。即使只有很少生命,也应视如己子,然后以五百计的生命来奉献,向魔王盘问,保持清净安住,弃绝隐秘地夜宿。我们必当如此,必定如此。
Mahāvuttinā kvaci majjhe yyā-kārassa lopo, atthaṃ dhammañca pucchesi , uregaṇḍāyo bujjhesi, tāyo bujjhesi māṇava , yathā gatiṃ me abhisambhavetha , yathā gatiṃ te abhisambhavema , okāsaṃ sampajānātha, vane yattha vasemaseti .
伟大的教诲中,有时会提及禅那的断灭之理,且询问法义,由诸行悟解,由学童理解,这样我得以得道,亦令汝等得道,须明白时机,晓知居处于林中。
‘Eyyāthasse’iccādisuttena eyyāthassa o ca, tumhe bhaveyyātho, bhaveyyātha vā.
『你们将会如此』此说等有起始处,你们当知道将成为那样者,或非那样者。
Ettha ca pubbe vuttā pañha, patthanā, vidhippabhedā idhapi yathāpayogaṃ veditabbā. Pañhasaddena paripañha, paripucchā, parivitakka, parivīmaṃsādayo saṅgayhanti.
这里所说的先前所提问、起意、方法与区别,皆应如法理解与运用。以问答言语展开询问、对话、思索与详察,诸种相互绞合。
Paripañhe-dhammaṃ vā paṭhamaṃ saṅgāyeyyāma vinayaṃ vā.
针对全面问难的内容,首先应与律相应地总结归纳。
Paripucchāyaṃ-vadetha bhante kimahaṃ kareyyaṃ, ko imassa attho, kathañcassa atthaṃ ahaṃ jāneyyaṃ.
于全面问难中,应向尊者说:“我当作何?此事意义何在?我如何得知其义?”
Parivitakke-kassāhaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ , yaṃnūnāhaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyaṃ .
关于反覆思维,我应当先宣说哪一法?必是我确实护持法与律。
Parivīmaṃsāyaṃ-gaccheyyaṃ vā ahaṃ uposathaṃ, na vāgaccheyyaṃ .
为考察此事,我或当行守伍波萨他戒,或不行。
Patthanāyaṃ-evaṃrūpo siyaṃ ahaṃ anāgatamaddhānaṃ , ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyaṃ , passeyya taṃ vassasataṃ arogaṃ .
我的志愿形态应如是,能于未来时代内,欢喜发狂,成为锡毗罗王,且见此王百年安乐无病。
Āyācane-labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadaṃ .
乞求得于世尊面前接受出家,且得上座具足戒。
Vidhimhi-careyya dhammaṃ .
当依规定守持法。
Niyojane-careyyādittasīsova, natthi maccussa nā gamo .
如被钉住的头骨般行持,不有死者亦无分别。
Ajjhesane-yassa siyā āpatti, so āvikareyya , yassa nakkhamati, so bhāseyya .
对于现在发生的过失,应当改变;对于已经过去的过失,应当陈说。
Pavāraṇāyaṃ-vadeyyātha bhante yenattho .
应该进行自恣(忏悔),尊者,原因如是。
Anumatiyaṃ-taṃ jano hareyya vā daheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya .
经允许,此人可被带走或烧毁,或依适当缘由处理。
Anuññāyaṃ-ākaṅkhamāno saṅgho kammaṃ kareyya .
渴望不许可时,僧团应继续行持戒律。
Āmantane-yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya .
告辞时曰:我此去矣,尔等是民族士。
Nimantane-idha bhavaṃ nisīdeyya.
受邀请时,应在此处就坐。
Pattakāle-saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya .
众比库当于定时举行伍波萨他仪式,并念诵巴帝摩卡戒律。
‘Sambhāvane vā’ti vāsaddo avuttavikappanattho, tena parikappa, kriyātipannādayo saṅgayhanti.
所谓‘依情形尔’,此中所说的责备乃是不生起错误想的缘故,由此形成了‘有违犯戒、犯戒等行为’的观念。
Tattha parikappo duvidho bhūtā’bhūtavasena.
此中有关观念有二种,即‘存在’与‘不存在’两种状态。
Tattha bhūtaparikappe-yo bālaṃ seveyya, sopi bālo bhaveyya.
所谓‘存在的观念’,即是以此观念侍奉愚者,则该人也成为愚者。
Abhūtaparikappe-yadā kacchapalomānaṃ, pāvāro tividho siyā . Yadā sasavisāṇānaṃ, nisseṇī sukatā siyā .
关于‘不存在的观念’,当有如龟为场所时,有三种不正之辩;若是瘦弱的比库,则成为可依止、善护持之比库。
Kriyātipanne-sace so agāraṃ ajjhāvaseyya, rājā assa cakkavattī .
若犯戒之人住在非家中者,即为国王或转轮圣王。
Iti eyyādi. · 「如是」等。
Hiyyattanī昨日过去时
Atha hiyyattanī vuccate.
「欺也」谓之欺。
§584
584.Anajjattane ā ū o ttha a mhā ttha tthuṃ se vhaṃ iṃ mhase.
584. 在非昨日过去时中,词尾依次为:ā、ū、o、ttha、a、mhā、ttha、tthuṃ、se、vhaṃ、iṃ、mhase。
Ajjato aññasmiṃ bhūte kāle kriyatthā paraṃ āiccādayo honti.
「今所作」者,于现存他法时中所做,及其他未来行为皆属此类。
§585
585.Ā ī ssādīsvau vā.
585.在『ā』『ī』『ss』等词尾之中,『au』可替换(即:当动词词尾属于含有 ā、ī、ss 等成分的一类时,可选择以 au 替换相应词尾)。
Āiccādīsu īiccādīsu ssādīsu ca tesaṃ ādimhi au hoti vā.
在 ā、ī、ss 等长元音开头者中,初音或为 au。
So abhavā, bhavā, te abhavū, bhavū, tvaṃ abhavo, bhavo, tumhe abhavattha, bhavattha, ahaṃ abhava, bhava, mayaṃ abhavamhā, bhavamhā.
此中有不生与生之分:彼不生彼生者,尔等不生尔等生者,我不生我生者,我等从不生转为生者。
Parachakke-abhavattha, bhavattha, abhavatthuṃ, bhavatthuṃ, abhavase, bhavase, abhavavhaṃ, bhavavhaṃ, abhaviṃ, bhaviṃ, abhavamhase, bhavamhase.
对方(他者)之轮(他称):『abhavattha』、『bhavattha』、『abhavatthuṃ』、『bhavatthuṃ』、『abhavase』、『bhavase』、『abhavavhaṃ』、『bhavavhaṃ』、『abhaviṃ』、『bhaviṃ』、『abhavamhase』、『bhavamhase』。(以上为动词『bhavati(存在)』过去时他称各人称、数的变化形式,其中冠以『a-』前缀者为带增音节形式,不冠者为省略增音节形式。)
§586
586.Āī ū mhā ssā ssāmhānaṃ vā.
586.『ā』『ī』『ū』『mhā』『ssā』『ssāmhā』等词尾,可选择性地(加以替换或省略)。(即:以上诸词尾在特定条件下可任意变换或省略其形式。)
Etesaṃ rasso hoti vā.
「这些」(即上述诸形式)有短音变体。
So abhava, te abhavu, mayaṃ abhavamha.
「他不存在」(第三人称单数)、「他们不存在」(第三人称复数)、「我们不存在」(第一人称复数)。
‘Eyyāthasse’iccādinā āssa tthattaṃ, assa ca aṃ, so abhavattha, bhavattha, abhavā, bhavā vā, ahaṃ abhavaṃ, bhavaṃ, abhava, bhava vā, imāni suddhakatturūpāni.
以「愿他得」等规则,「ssa」变为「ttha」,「ssa」亦可变为「aṃ」——于是有:「他曾不存在」、「他曾存在」;「你曾不存在」、「你曾存在」(第二人称单数);「我曾不存在」、「我曾存在」;「不存在」、「存在」(祈使形)——以上皆为纯主动态形式。
Ettha ca mahāvuttinā ā-vibhattiyā thādeso bahulaṃ dissati, medanī sampakampatha , visaññī samapajjatha , imā gāthā abhāsatha , tuccho kāyo adissatha , nibbidā samatiṭṭhatha , eko rahasi jhāyatha iccādi. Tathā o-vibhattiyā ca, dubbheyyaṃ maṃ amaññatha iccādi.
此处依大规则,「ā」尾变为「ttha」形,屡见于经典,例如:「大地剧烈震动」、「(他)失去知觉而昏倒」、「诵出这些偈颂」、「空洞的身体显现出来」、「厌离之心生起而住立」、「独自在僻静处禅修」等等。同样,「o」尾亦可见此变化,例如「他们认为我难以理解」等等。
Iti hiyyattanī. · 如是昨日过去时。
Ajjattanī今日过去时
Atha ajjattanī vuccate.
次第称为内在的。
§587
587.Bhūte ī uṃ o ttha iṃ mhā ā ū se vhaṃ aṃ mhe.
587. 过去时词尾:ī、uṃ、o、ttha、iṃ、mhā、ā、ū、se、vhaṃ、aṃ、mhe。
Abhavīti bhūto, atītoti attho, bhūte kāle kriyatthā paraṃ īiccādayo honti.
所谓『本』者,为『已成者』;所谓『过往者』为其义。就『已成』的时节而言,其后若干之愿望等乃生起。
§588
588.A ī ssā ssatyādīnaṃ byañjanassiu.
第五八八则。〔词根末尾〕a、ī、ssā、ssati 等〔语基〕之〔后接〕辅音,〔则〕加 i(作为连声音节)。
Aādissa īādissa ssāādissa ssatiādissa ca byañjanassa ādimhi iu hoti. ‘Byañjanassā’ti etena aādimhi pañca, īādimhi sattāti dvādasa suddhasaravibhattiyo paṭikkhipati.
从『阿』始、『意』始、『沙』始、『实』始等发音的字音,在其开头发声。所谓『字音』者,指的是以此开头的五个,以及以『意』始的十二个纯音节,齐次分布、彼此相对。
‘Āīssādīsvau vā’iti suttena vikappena dhātvādimhi akāro.
所谓『阿意始及实始二者』,依经典传承,归于音质之根,本质含意为无形的“阿”之声。
So abhavī, bhavī, te abhavuṃ, bhavuṃ, tvaṃ abhavo, bhavo, tumhe abhavittha, bhavittha, ahaṃ abhaviṃ, bhaviṃ, mayaṃ abhavimhā, bhavimhā, so abhavā, bhavā, te abhavū, bhavū, tvaṃ abhavise, bhavise, tumhe abhavivhaṃ, bhavivhaṃ, ahaṃ abhavaṃ, bhavaṃ, mayaṃ abhavimhe, bhavimhe.
于是说:『是分别无有,是分别有有,是分别无,分别有,尔时分别无,有分别有,你们分别无,有分别有,我分别无,有分别有,我们从分别无,有中,彼分别无,有,尔时分别无,有,你们分别无,有,我分别无,有,我们分别无,有。』
‘Āīū’iccādinā ī, mhā, ā, ūnaṃ rassatte-so abhavi, bhavi, mayaṃ abhavimha, bhavimha, so abhava, bhava, te abhavu, bhavu.
以『Āīū』等元音开始者,『ī、mhā、ā』等终止之音则是分别无、有,我们从分别无、有中,彼分别无、有,他们分别无、有。
§589
589.Eyyāthasseaāīthānaṃ o a aṃ ttha ttho vho vā.
589. 【条件式】中,'eyyā'之'ssa'所属的'ā、ī'诸词尾,替换为:o、a、aṃ、ttha、ttho、vho,或可选用原形。
Eyyāthādīnaṃ yathākkamaṃ oādayo honti vā.
诸如此类者,依情形各有称谓。
Tumhe gaccheyyātho, gaccheyyātha vā, tvaṃ agacchissa, agacchisse vā, ahaṃ agamaṃ, gamaṃ, agama, gama vā, so agamittha, gamittha, agamā, gamā vā, so agamittho, gamittho, agamī, gamī vā, tumhe gacchavho, gacchatha vāti.
(条件式及过去时例句)「汝辈」可说『gaccheyyātho』,或『gaccheyyātha』;「汝(单数)」可说『agacchissa』,或『agacchisse』;「我」可说『agamaṃ』、『gamaṃ』、『agama』,或『gama』;「彼」可说『agamittha』、『gamittha』、『agamā』,或『gamā』;「彼」又可说『agamittho』、『gamittho』、『agamī』,或『gamī』;「汝辈」可说『gacchavho』,或『gacchatha』。
Iminā ī, ā, avacanānaṃ ttho, ttha, aṃādesā honti, so abhavittho, bhavittho, so abhavittha, bhavittha, ahaṃ abhavaṃ, bhavaṃ.
由此,〔第二人称单数及复数、第一人称单数〕的『ī』、『ā』、『a』等词尾,分别被替换为『ttho』、『ttha』、『aṃ』等形式。例如:『so abhavittho』(他曾存在,第二人称单数主动态)、『bhavittho』;『so abhavittha』(第二人称复数)、『bhavittha』;『ahaṃ abhavaṃ』(我曾存在,第一人称单数)、『bhavaṃ』。
Atrimā pāḷī – īmhi-paṅko ca mā visiyittho , sañjagghittho mayā saha . Āmhi-anumodittha vāsavo , nimantayittha vāsavo , khubbhittha nagaraṃ tadā , subhūtitthero gāthaṃ abhāsittha . Amhi-idhāhaṃ mallikaṃ deviṃ etadavocaṃ , ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmīti , ahaṃ kāmānaṃ vasamanvagaṃ , ajjhagaṃ amataṃ santiṃ iccādi.
我们与巴利文同在,也未曾损坏,共同修正。我们赞同天尊的教诲,天尊曾庄严地引导一座城市,当时长老苏毗陀吟诵诗句。我们在此对马丽迦女神说,生来即如此,贵友如此教诲,我们知晓:我欲断除贪欲,远离烦恼,欲求无上不死之安乐。
§590
590.Uṃssiṃsvaṃsu.
【规则590】第三人称单数、第二人称单数、第三人称复数、第一人称复数的词尾,依次替换为『uṃ』、『ssi』、『ṃsu』等形式。
Umiccassa iṃsu, aṃsu honti.
浸湿者乃水滴。
Agamiṃsu, agamaṃsu, agamuṃ. Iminā uṃssa iṃsu, abhaviṃsu, bhaviṃsu.
获到了,获得了,得到。由此浸湿了,生起,存在。
§591
591.Ossa a i ttha ttho.
【规则591】『o』位的词尾,替换为『a』、『i』、『ttha』、『ttho』等形式。
Ossa aiccādayo honti.
所在及类似词汇存在。
Tvaṃ abhava, tvaṃ abhavi, tvaṃ abhavittha, tvaṃ abhavittho.
你不存在,你没有成就,你未曾成就,你未曾成为。
Atrimā pāḷī-ossa atte-mā hevaṃ ānanda avaca , tvameva dāni’makara, yaṃ kāmo byagamā tayi . Itte-mā tvaṃ bhāyi mahārāja, mā tvaṃ bhāyi rathesabha , mā cintesi mā tvaṃ soci, yācāmi luddakaṃ ahaṃ . Tthattemāssu tiṇṇo amaññittha , mā kilittha mayā vinā , māssu kujjhittha nāvika . Tthotte-mā purāṇe amaññittho , mā dayhittho punappunaṃ , tiṇamatte asajjittho , mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho , mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātī ti.
这段巴利文中,阿难子如此说:『现在正是你该行动之时,你所渴望的已经来到。你应当畏惧,尊贵的王者啊,不应害怕战车之主,也不用忧虑,不必悲伤,我恳求你勿弃我如一只失足的小鹿。应当如实地站稳,不可背弃我,不可因我而心生污浊,不可打击水手。不可遗忘从前的诺言,不应一再怜悯,割舍三叶草时不可缺失坚定,不可违背梵行之言,不可自负以为你不认识我。』
Tattha ‘mā dayhittho’iccādīni parokkhāvacanenapi sijjhanti.
这里的『不可怜悯』等词,是委婉的表达,含有含蓄的劝诫意味。
Suttavibhattena tthassa ttho hoti, taṃ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā , massu mittānaṃ dubbhittho. Mittadubbho hi pāpakoti .
根据经文的辨析,此处应是:尊敬的比库们,我如此告诉你们,因聚集于此之众,曾对朋友抱有厌恶。友人若被厌恶者,便是恶行。
Mahāvuttinā ossa kvaci lopo, puna dānaṃ adā tuvaṃ , mā no tvaṃ tāta adadā , mā bhoti kupitā ahu , māhu pacchānutāpinī .
此大言外之意:从某处曾有失去,今你没有施舍,不要因为此而生气,也不可在事后悔恨。
§592
592.Si.
592.注疏章节标号。
Ossa si hoti vā.
可能是水分。
Tvaṃ abhavasi, bhavasi, tvaṃ anubhosi.
你曾不存在、存在过,且你经历过。
§593
593.Mhātthānamuu.
五九三、【替代规则】:『mhā』所在之位可替换为『u』;另一代换形式亦为『u』。
Mhā, tthānaṃ ādimhi uu hoti.
甚大者,在原初是存在的。
Assosumhā, ahesumhā, avocumhā, avocuttha iccādīni dissanti.
我们曾有、曾是、曾言、曾说出等诸义相显现。
Tumhe abhavuttha, bhavuttha, abhavittha, bhavittha vā, mayaṃ abhavumhā, bhavumhā, abhavimhā, bhavimhā vā.
尔等或已生起、存在,或未曾生起、存在,我们则或未生起、存在,或生起、存在。
§594
594.Iṃssa ca suu.
在 su 后,iṃssa 也适用。
Imiccassa mhā, tthānañca ādimhi suu hoti, sāgamo hotīti attho. Casaddena īādīnampi ādimhi sāgamo hoti, sāgame ca sati byañjanaṃ hoti, tassa ādimhi iāgamo labbhati. Tena ‘‘imā gāthā abhāsisuṃ , te me asse ayācisuṃ, yathābhūtaṃ vipassisuṃ’’ iccādīni sijjhanti.
以「此」而言,乃指原初之处及其本源,意即“开始”的涵义。以声母「音」为例,其亦代表起始之义,因声音中含有起于本源的标志。故“此诸歌诗应当宣说,尔等当我所教而不随意妄求,真实观见”之类句式由此而生。
So bhogaṃ anubhosi, anubhavi vā, tumhe anubhosittha, anubhavittha vā, ahaṃ anubhosi, anubhaviṃ vā. Mayaṃ anubhosimhā anubhavimhā vā.
彼者尝受用之,或体验之。尔等曾受用、体验,我亦受用、体验。我们皆曾受用、体验。
§595
595.Eontā suṃ.
595.【昂多】之【苏母】格变化。
Edantato odantato ca parassa uṃvacanassa suṃ hoti vā.
至于开口说话或发声,其言辞或许可称得上是“苏”。
Ānesuṃ, sāyesuṃ, cintesuṃ, paccanubhosuṃ, paribhosuṃ, adhibhosuṃ, abhibhosuṃ.
含有所引、含有所依、含有思虑、含有所回味、含有所围绕、含有之上、含有所亲近。
Suttavibhattena ādantatopi ca, vihāsuṃ viharanti ca , te anubhosuṃ, imāni suddhakatturūpāni.
藉由对经文的细致分析,即使已渐渐止息,住者仍也继续栖居,其中体验这净化业力的各种形态。
Tena bhogo anvabhūyī, anubhūyī.
因而,这些享受者经历并体味着此果报。
Rassatte-anvabhūyi, anubhūyi.
享受着细绳业果的体验。
Dvitte-anvabhuyyi, anubhuyyi.
也享受着粗绳业果的体验。
Tena bhogā anvabhūyuṃ, anubhūyuṃ, anvabhūyiṃsu, anubhūyiṃsu iccādi suddhakammarūpaṃ.
诸如此类的享受者们经历并体验了这些净业果报。
So maggaṃ abhāvi, bhāvi, abhāvesi, bhāvesi, abhāvayi, bhāvayi, te maggaṃ abhāviṃsu, bhāviṃsu.
彼等未曾现起此道,正在现起,曾令其不现起,曾令其现起,令其消灭,令其生起,他们未现起或现起此道。
‘Eontāsu’nti edantamhā suṃ. Te maggaṃ abhāvesuṃ, bhāvesuṃ, abhāvayiṃsu, bhāvayiṃsu, tvaṃ maggaṃ abhāvaya, bhāvaya, abhāvayi, bhāvayi, tvaṃ maggaṃ abhāvittha, bhāvittha, abhāvayittha, bhāvayittha, tvaṃ maggaṃ abhāvayittho, bhāvayittho, tvaṃ maggaṃ abhāvesi, bhāvesi, tumhe maggaṃ abhāvittha, bhāvittha, abhāvayittha, bhāvayittha, ahaṃ maggaṃ abhāviṃ, bhāviṃ, abhāvesiṃ, bhāvesiṃ, abhāvayiṃ, bhāvayiṃ, mayaṃ maggaṃ abhāvimhā, bhāvimhā, abhāvimha, bhāvimha, abhāvayimhā, bhāvayimhā, abhāvayimha, bhāvayimha.
『存在』者,在此者是如此。他们了知正道已不存在、存在,分别有无与有;你使正道不存在、存在,使正道不存在、存在;你已使正道不存在、存在,使正道不存在、存在;你们已使正道不存在、存在,使正道不存在、存在;我使正道不存在、存在,我已存在、存在,不存在、存在,我们使正道不存在、存在,我们已使正道不存在、存在,不存在、存在。
So maggaṃ abhāvā, bhāvā, abhāvittha, bhāvittha, abhāvayittha, bhāvayittha iccādi hetukatturūpaṃ.
此正道不存在、存在、已被使不存在、存在,是此因理之所成四种因。
Tena maggo abhāviyi, bhāviyi, tena maggā abhāviyiṃsu, bhāviyiṃsu iccādi hetukammarūpaṃ.
因此正道被使不存在、存在,因此正道已被使不存在、存在,是此因缘作用之理。
Iti ajjattanī. · 如是今日过去时。
Parokkhā遥过去时
Atha parokkhā vuccate.
然后称为『微妙』。
§596
596.Parokkhe a u e tha aṃ mha ttha re ttho vho iṃ mhe.
596. 离见过去时中,各人称词尾依次为:第三人称单数『a』、复数『u』;第二人称单数『e』、复数『tha』;第一人称单数『aṃ』、复数『mha』;附加形式另有『ttha』、『re』、『ttho』、『vho』、『iṃ』、『mhe』。
Akkhānaṃ indriyānaṃ paraṃ parokkhaṃ, apaccakkhanti attho. Bhūte kāle attano parokkhakriyāya vattabbāya kriyatthā aādayo honti.
感官的边际称为『微妙』,其意含未达之义。在过去时中,为了依自身的微妙作用,当行相应的事物,是有始端的。
Mahāvuttinā gassa dīgho vā, so kira jagāma, te kira jagāmu, tvaṃ kira jagāme, tumhe kira jagāmittha, ahaṃ kira jagāmaṃ, mayaṃ kira jagāmimha iccādi.
以大语者而言,他说‘我去’,你说‘他们去’,他又说‘你们去’,我说‘我去’,我们说‘我们去’,这诸言皆为意志之显现。
Ettha ca ‘so kira jagāma’ iccādīni anussavaparokkhāni nāma.
这里所说的‘他去’等诸词,称为称呼彼方之非明示语。
‘Ahaṃ kira jagāmaṃ, mayaṃ kira jagāmimhā’ti idaṃ attanā gantvāpi gamanaṃ pamuṭṭhassa vā asampaṭicchitukāmassa vā paṭivacanaparokkhaṃ nāma.
‘我去’、‘我们去’之类,即便自行前往,或欲离却未生随念,也属于对语之非直对白。
§597
597.Parokkhāyañca.
597.间接过去时(离见过去时)亦同此。
Parokkhamhi pubbakkharaṃ ekassaraṃ dverūpaṃ hoti, casaddena aññasmimpi dvedverūpaṃ sijjhati.
非直白语中,起首为一词一形的简单形态;其次以六字为一组,复合双重形态而生焉。
Caṅkamati, daddallati, dadāti, jahāti, juhoti, lolupo, momūho.
行走、吐舌、给予、舍弃、供养、爱欲、愚痴者,皆如是。
§598
598.Dutiyacatutthānaṃ paṭhamatatiyā.
第二四念处是第一三念处。
Dvitte pubbesaṃ dutiya, catutthānaṃ kamena paṭhama, tatiyā honti.
在第二四念处中,第二念处位于第一念处之前,第四念处与情欲相关,位于第一念处,第三念处则为第六。
§599
599.Pubbassa a.
前者是“阿”。
Dvitte pubbassa bhūssa anto a hoti.
在第二念处之前,字母“阿”位于末尾。
§600
600.Bhūssa vuka.
末尾是“吠”。
Dvitte bhūdhātussa ante vuka hoti, vāgamo hotīti attho.
在第二念处的末尾为“吠”,意味着存在言说之意。
‘‘Tatthappanādo tumulo babhūvā’’ti pāḷi.
「如此喧嚣纷乱」是巴利文。
So kira rājā babhūva, te kira rājāno babhūvu, tvaṃ babhūve.
「他曾成为国王,他们曾成为国王,你曾成为。」
‘A ī ssā ssatyādīnaṃ byañjanassiu’ iti suttena byañjanādimhi iāgamo, tumhe babhūvittha, ahaṃ babhūvaṃ, mayaṃ babhūvimha , so babhūvittha, te babhūvire, tvaṃ babhūvittho, tumhe babhūvivho, ahaṃ babhūviṃ, mayaṃ babhūvimhe, imāni suddhakatturūpāni.
『这即是实义等之表记』,根据经文,表记及其起始语皆如此:你们曾成为,我曾成为,我们曾成为,他曾成为,他们曾成为,你曾成为(复数),你们曾成为(复数),我曾成为,我们曾成为。这些均为纯粹的过去时形式。
‘Kyo bhāvakammesvaparokkhesū’ti paṭisiddhattā parokkhamhi bhāvakammesu yapaccayo na hoti, ‘tena kira bhogo anubabhūvittha, tena bhogo anubabhūvire’tiādinā yojetabbaṃ.
『在未来业及果中』,由此确定,未来业及其因没有前提,因此应如『由此享受,彼时享受』等构成句义。
Iti parokkhā. · 如是过去时。
Ssatyādi「ssatya」等
Atha ssatyādi vuccate.
然后称为实义等。
§601
601.Bhavissati ssati ssanti ssasi ssatha ssāmi ssāma ssate ssante ssase ssavhe ssaṃ ssāmhe.
601.将来时,有:将生,将有,将是,将使,将为,将当,将作,将在,将存,将住,将生等。
Bhavissatīti bhavissanto, anāgatakālo, tasmiṃ bhavissati kāle kriyatthassa tyādayo honti.
『将来时』者,谓将来、未至之时,在未来之时将发生。于是未来时期,造作之时便有此等行为。
§602
602.Nāme garahāvimhayesu.
602.于呼唤、斥责、惊叹等语境中,用名词呼格。
Nipātanāmayoge garahāyañca vimhaye ca ssatyādayo honti, atītakālepi ssatyādīnaṃ uppattidīpanatthamidaṃ suttaṃ, anutthunana, paccānutāpa, paccānumodanādīnipi ettha saṅgayhanti.
于辞类汇集「责难」与「轻慢」中,真伪等是,此经用于揭示过去期间真伪之起,非仅现时,也包含劝勉忏悔、回向欢喜诸意,皆融于此处。
Tattha garahāyaṃ-atthi nāma tāta sudinna ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi .
于责难者中有语:「孩子啊,你当修持、不侍奉六根浊恶之事。」
Vimhaye-yatra hi nāma saññī samāno pañcamattānaṃ sakaṭasatānaṃ saddaṃ na sossati .
于轻慢者中谓:「见色不真之时,心意未杂如五只马车轮声,乃不受染污。」
Anutthunanādīsu-na attanā paṭicodessaṃ, na gaṇassa ārocessaṃ , na pubbe dhanamesissaṃ , iti pacchānutappati , bhūtānaṃ nāpacāyissaṃ, pahu santo na posissaṃ, paradāraṃ asevissaṃ , na pubbe payirupāsissaṃ , iti pacchānutappati , anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ .
于劝勉忏悔等者中,意谓:不当自惩且不令众惩,不令前生财物失,后而悔过;不害众生,不侍奉怨敌,不破戒杀过,不俯首去追先前修持,后而悔过。因轮回生死繁多,非清净,乃为欲得解脱,方能断尽。
Katthaci pana gāthāvasena ekasakāralopo, mitto mittassa pāniyaṃ, adinnaṃ paribhuñjisaṃ , nirayamhi apaccisaṃ , gacchanto naṃ udakkhisaṃ , yoniso paccavekkhisaṃ iccādi.
有时尚有一段诗句,由于字形相互重叠而缺失,其中诸如“朋友对朋友是亲密的,不偷取他物,不妄罪地堕地狱,行走时不伤害他人,善思细察”等内容皆包含其中。
‘A ī ssā ssatyādīnaṃ byañjanassiu’ iti iāgamo, bhavissati, bhavissanti, bhavissare, bhavissasi, bhavissatha, bhavissāmi, bhavissāma, bhavissate, bhavissante, bhavissare, bhavissase, bhavissavhe, bhavissaṃ, bhavissāmhe.
【阿】【伊】【萨】【萨底】等词之辅音后加【伊阿】增音,据此构成将来时诸变化形式:「将存在」(第三人称单数)、「将存在」(第三人称复数)、「将存在」(第三人称中间式复数)、「将存在」(第二人称单数)、「将存在」(第二人称复数)、「将存在」(第一人称单数)、「将存在」(第一人称复数)、「将存在」(第三人称中间式单数)、「将存在」(第三人称中间式复数,异形)、「将存在」(第三人称中间式复数,又一形)、「将存在」(第二人称中间式单数)、「将存在」(第二人称中间式复数)、「将存在」(第一人称中间式单数)、「将存在」(第一人称中间式复数)。
Anubhossati, anubhossanti, anubhossare iccādi suddhakatturūpaṃ.
『anubhossati』(他将随享)、『anubhossanti』(他们将随享)、『anubhossare』(他们将随享,另一形式)等,这些是纯主动态的词形。
Anubhūyissati, anubhūyissanti, anubhūyissare.
〔将〕经历、〔他们将〕经历、〔他们将〕经历。
§603
603.Kyassa sse.
「kya 之」sse。
Kyassa lopo hoti vā ssakāravati vibhattimhi.
在含有『ssa』字母的词尾(时制语尾)中,『kya』可以选择性地脱落。
Tena maggo gamissati, gamīyissati vā, tena maggo agamissā, agamīyissā vāti vikappena kyassa lopo.
由此道路必将通过,或必将前往,因而这条道路不可通达,不可前往,此谓错误的言说。
Tena bhogo anubhavissati, anubhūyissati vā, tena bhogā anubhavissanti, anubhūyissanti vā iccādi suddhakammarūpaṃ.
由此感受必将体验,或必将感受,因此这些感受必将体验,必将感受,此为清净业因之享受。
Bhāvissati, ‘ūlasse’ti issa e, bhāvessati, bhāvayissatiiccādi hetukatturūpaṃ.
将生起“痛苦”的欲念,此欲念生起、将生起,本为因缘所成的缘起之因。
Tena maggo bhāvīyissati, maggā bhāvīyissanti iccādi hetukammarūpaṃ.
因此道路将被生起,道路们将被生起,此亦因缘业因之故。
Iti ssatyādi. · 如是「ssatya」等。
Ssādi「ssa」等
Atha ssādi vuccate.
接着被称为“此种”等。
§604
604.Eyyādotipattiyaṃ ssā ssaṃsu sse ssatha ssaṃ ssāmhā ssatha ssiṃsu ssase ssavhe ssiṃ ssāmhase.
604. 「eyya」等于可能式(祈愿式)时,〔主动语态〕:ssā、ssaṃsu、sse、ssatha、ssaṃ、ssāmhā、ssatha、ssiṃsu;〔中间语态〕:ssase、ssavhe、ssiṃ、ssāmhase。
Eyyādivisaye kriyātipattiyaṃ ssādayo bhavanti. Eyyādivisayo nāma hetuphalakriyāsambhavo, tadubhayakriyāya abhāvo kriyātipatti.
有关『伊』等的事项,有行为的成立。所谓『伊』等事项,是指因缘、果报、行为俱有而生起的事;若两者的行为不具足,则行为不成立。
Sā duvidhā atītā ca anāgatā ca.
此处所说者,有二种,即过去与未来。
Tattha atītāyaṃ-sace so paṭhamavaye pabbajjaṃ alabhissā, arahā abhavissā iccādi.
若就过去而言,若此人在第一生命周期中未得出家,则不会成就阿拉汉等果。
Anāgatāyaṃ-sacāhaṃ na gamissaṃ, mahājāniyo so abhavissā iccādi.
若就未来而言,若说『我不去』,则此人必定成为重罪犯。
‘Āīssādīsvau vā’iti dhātvādimhi vikappena akārāgamo,‘a īssā ssatyādīnaṃ byañjanassiu’ iti ssādīsu iāgamo, abhavissā, bhavissā, abhavissaṃsu, bhavissaṃsu, abhavisse, bhavisse, abhavissatha, bhavissatha, abhavissaṃ, bhavissaṃ, abhavissāmhā, bhavissāmhā, abhavissatha, bhavissatha, abhavissiṃsu, bhavissiṃsu, abhavissase, bhavissase, abhavissavhe, bhavissavhe, abhavissiṃ, bhavissiṃ, abhavissāmhase, bhavissāmhase.
依『āī 及 ssā 等开头时,可选择性地加 a』之规则,在词根首位可选择性地插入 a 字;再依『在 ssā 等辅音前,a、ī 等词根末位加 i』之规则,在 ssā 等词缀之前插入 i。由此得出以下各形式:abhavissā(过去可能式,他/她)、bhavissā;abhavissaṃsu(过去可能式,他们)、bhavissaṃsu;abhavisse(过去可能式,中间态,他/她)、bhavisse;abhavissatha(过去可能式,你们)、bhavissatha;abhavissaṃ(过去可能式,我)、bhavissaṃ;abhavissāmhā(过去可能式,我们)、bhavissāmhā;abhavissatha(过去可能式,你们,中间态)、bhavissatha;abhavissiṃsu(过去可能式,他们,另一形)、bhavissiṃsu;abhavissase(过去可能式,中间态第二人称单数)、bhavissase;abhavissavhe(过去可能式,中间态第二人称复数)、bhavissavhe;abhavissiṃ(过去可能式,中间态第一人称单数)、bhavissiṃ;abhavissāmhase(过去可能式,中间态第一人称复数)、bhavissāmhase。
‘Āīū’iccādinā ssā, ssāmhānaṃ rassatte-so abhavissa, bhavissa, mayaṃ abhavissāmha, bhavissāmha. ‘Eyyāthasse’iccādinā ssessa atte-tvaṃ abhavissa, bhavissa iccādīni rūpacatukkāni yathāsambhavaṃ yojetabbāni.
由『Āīū』及『iccā』等声母组成的词,其变体如不具足、具足、第一人称复数等形态,因应『Eyyāthasse』等词,按四种色法义理恰当构成。
Itissādi. · 如是「ssa」等。
Bhūdhāturūpaṃ niṭṭhitaṃ. · 「bhū」音「dhātu」形已完。
Aṭṭhavibhattuppattirāsi niṭṭhito. · 八种变格词尾生起类完结。
Bhūvādigaṇa以 bhū 为首的语根组。
Sarantadhātu以元音结尾的语根。
Ākārantadhāturūpa以 ā 音结尾的语根形态。
Ito paṭṭhāya sarantadhātuyo sarānukkamena, byañjanantadhātuyo akkharānukkamena vuccante.
由此立足,整体元素依次接续称为依顺,即辅音类元素依句字接续称之。
Kaccāyanaganthe anekassaradhātuyo idha byañjanantadhātuyo nāma. Tasmā idha dhātvantasaralopakiccaṃ nāma natthi.
根据信徒加注文(Kaccāyanagatha)中,多种复杂元素归于辅音依顺类。故此此处不存在带有元素词根省略的名称。
Khā, khyā-kathane, gā-sadde, ghā-gandhopādāne, ñā-paññāyane avabodhane ca, ṭhā-gatinivattiyaṃ, tā-pālane, thā-ṭhāne , dā-dāne, dhā-dhāraṇe, pā-pāne, phā-vuddhiyaṃ, bhā-dittiyaṃ, mā-māne, yā-gatiyaṃ, lā-ādāne chedane ca, vā-gati, bandha, gandhanesu, sā-assādane tanukaraṇe antakammani ca, hā-cāge, nhā-soceyye.
于「开」和「开声」等说法中,音声学如元音「ā」用作气息,识慧之解说,位移运动转返、支护温养、位置停驻、给予施舍、保持握持、行止停止、增长繁盛、适当测量、发展路径、悬挂承受、切断破坏、言语往来、约束牵系、嗅辨气味、意益引导对应、剪裁辅助、终结烦恼、放弃舍弃、沐浴清净等意。
Tyādyuppatti, kattarilo, mahāvuttinā sare pare ādantamhā kvaci yāgamo, akkhāti. Parassaralopo, akkhāyati, kriyaṃ ākhyāti, ākhyāyati, jātiṃ akkhāhi pucchito , saṅgāyati, saṅgāyiṃsu mahesayo , gandhaṃ ghāyati, paññāyati, paññāyanti, paññāyatu, paññāyantu.
起止生成、作用者、重要所述,在论中举出若干异处时称为「义」,谓元素省略称为「义成」,行动谓之述作,注解谓之述说,出生之事谓之询问,联系谓之集聚,诸位尊者曾聚集者,气味谓之嗅探,教化谓之启示,启示等三者动词式形式有陈述命令敬请等。
Kamme kyo, dhammo ñāyati, dhammā ñāyanti, viññāyati, viññāyanti.
对行为与法,谓之了然知见,法为复数,则谓诸法被了知。意谓觉察知悉。
Payojakabyāpāre-ṇāpi, ñāpeti, ñāpenti, ñāpayati, ñāpayanti.
就利益利益关联上,亦用觉知、觉了、管理传达等意义动词。
Kamme-ñāpīyati, ñāpīyanti, ṭhāti, ṭhānti, opupphā padmā ṭhānti, mālāva ganthitā ṭhānti, dhajaggāneva dissare .
业成就、业成就者、生存、存续、开放之莲花常存、花朵被结成花束常存,如同旗幡高展一般显现。
§605
605.Ñcīlasse.
第六百零五条,行善规戒。
Ñānubandhassa īāgamassa ca kattari vihitassa lapaccayassa ca kvaci ettaṃ hotīti lassa ettaṃ.
智慧及其随顺,持戒及遵守戒律,何处有此因缘便有此果报;此中谓“善”与“恶”。
Adhiṭṭheti, adhiṭṭhenti.
“安立”,意为安置、树立。
§606
606.Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivā.
第六百零六条,设立、建立。
Ṭhā, pānaṃ tiṭṭha, pivā honti nta, māna, tyādīsu.
“立”与“饮”,即立于、饮用等涵义,指数量、标准等方面。
Tiṭṭhati, tiṭṭhanti.
立,立着。
§607
607.Pādito ṭhāssa vā ṭhaho kvaci.
607.被踩踏处,或称为脚印,在哪儿有脚印?
Pādayo upasaggā pādi nāma, pādito parassa ṭhāssa ṭhaho hoti vā kvaci.
脚足称为脚爪,所说被踩踏处即他人的脚印、足迹,有时亦称为脚印所在之处。
Saṇṭhahati, saṇṭhahanti, saṇṭhāti, saṇṭhānti, upaṭṭhahati, upaṭṭhahanti, upaṭṭhāti, upaṭṭhānti.
「立」字诸形:单数「立」、复数「立」、单数「立」、复数「立」;「现前」字诸形:单数「现前」、复数「现前」、单数「现前」、复数「现前」。
Kamme –
关于行为——
§608
608.Aññādissi kye.
608.他人所示的东西是何?
Ñādito aññassa ākārantakriyatthassa i hoti kye paramhi.
『Ñādito』者,谓为他者之所形塑、所作用的体用之意,意指其功用属于彼处。
Adhiṭṭhīyati, adhiṭṭhīyanti, upaṭṭhīyati, upaṭṭhīyanti.
「被决意」字诸形:单数「被决意」、复数「被决意」;「被现前」字诸形:单数「被现前」、复数「被现前」。
Aññādissāti kiṃ? Ñāyati, ñāyanti, ākkhāyati, ākkhāyanti, ākhyāyati, ākhyāyanti.
『异』者何义?「被知」单数、「被知」复数、「被宣说」单数、「被宣说」复数、「被宣说」单数、「被宣说」复数。
Ṇāpimhi-patiṭṭhāpeti, patiṭṭhāpenti, patiṭṭhāpayati, patiṭṭhāpayanti.
于使役词尾(ṇāpa)中:「令安立」单数、「令安立」复数、「令安立」单数、「令安立」复数。
Ajjhattanimhi vikappena sāgamo, aṭṭhāsi, patiṭṭhāsi, adhiṭṭhahi, adhiṭṭhāsi, adhiṭṭhesi, saṇṭhahi, saṇṭhāsi, upaṭṭhahi, upaṭṭhāsi.
于自身(内动)中,以选项形式加词首增音(āgama):「站立了」、「安立了」、「决意了」、「决意了」、「决意了」、「稳立了」、「稳立了」、「现前了」、「现前了」。
‘Uṃssiṃsvaṃsū’ti uṃssa iṃsu, aṃsu, adhiṭṭhahiṃsu, saṇṭhahiṃsu, upaṭṭhahiṃsu. Atthamentamhi sūriye, vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ . Aṭṭhaṃsu, upaṭṭhahaṃsu.
『站立、驻守』者,即站立、停留、安住、驻守、侍立之意。『当太阳西沉之时,猛兽出没于道路之上』——即站立、侍立也。
Parachakke-aṭṭhā buddhassa santike .
向有关波罗车佛陀近前交付。
Kamme-adhiṭṭhiyi, adhiṭṭhiyiṃsu, upaṭṭhiyi, upaṭṭhiyiṃsu.
为业发挥基础,坚固基础,守护,护持。
Ṇāpimhi-patiṭṭhāpesi , patiṭṭhāpayi, saṇṭhāpesi, saṇṭhāpayi.
在界限中确立,设立,维持,支持。
‘Eontāsu’nti uṃssasuṃ, saralopo, aṭṭhāsuṃ, upaṭṭhāsuṃ, patiṭṭhāpesuṃ, saṇṭhāpesuṃ, patiṭṭhāpayuṃ, saṇṭhāpayuṃ, patiṭṭhāpayiṃsu, saṇṭhāpayiṃsu.
言‘存在’者,适宜地、简单地,建立,守护,确立,维系,设立,维持,确立完成,维持完成。
Ssatyādimhi-ṭhassati, ṭhassanti, rassattaṃ, upaṭṭhissati, upaṭṭhissanti, ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ , saṇṭhahissati, saṇṭhahissanti.
确实立于真实中,坚立,坚固支持,守护,我将成为,护持,维护,守护,维护。
Ṇāpimhi-patiṭṭhāpessati, patiṭṭhāpessanti.
在界限中将确立,将设立。
Tā-pālane, bhayaṃ tāyati.
『长』字,守护之义,能守护恐惧。
Thā-ṭhāne, avatthāti, avatthāyati, vitthāyati, vitthāyanti, mā kho vitthāsi .
『住』字,安住之义,有『安住』、『安住着』、『展开』、『展开着』、『莫展开』诸形。
Dā-dāne, ‘ūlasse’ti lassa ettaṃ, deti, denti, desi, detha, demi, dema.
『给』字,给予之义;『长元音变短音』之规则中,『乌拉萨』之『拉』变为短音『诶』,得『给予』、『彼等给予』、『汝给予』、『汝等给予』、『我给予』、『我等给予』诸形。
‘Parokkhāyañcā’ti sutte casaddena dāssa dvittaṃ. ‘Rasso pubbassā’ti pubbassa rassattaṃ, dadāti, dadanti, dadāsi, dadātha, dadāmi, dadāma.
『间接过去时亦然』之经文中,以『及』字之故,『给』字之辅音重叠。『前者变短音』之规则,前一音节变为短音,得『给予』、『彼等给予』、『汝给予』、『汝等给予』、『我给予』、『我等给予』诸形。
§609
609.Dāssa daṃ vā mimesvadvitte.
609.在『米』、『梅』等词尾而无辅音重叠时,『给』字可变为『当』。
Advitte dāssa daṃ hoti vā mi, mesu, niggahītassa vaggantattaṃ.
在无辅音重叠的情况下,『给』字之词根于『米』、『梅』等词尾处,可变为『当』;鼻音收声则转为该组辅音之末音。
Dammi, damma.
「给予,法义。」
Advitteti kiṃ? Dadāmi, dadāma.
「什么是无二义呢?我给予,我在给予。」
§610
610.Dāssiyaṅa.
610. 女奴隶格变化。
Pādito parassa dāssa iyaṅa hoti kvaci.
「受污染者成为他人给予物的接受者,有时如此。」
‘Iyaṅa’ iti suttavibhattena aññadhātūnampi. Jā-hāniyaṃ, appena bahuṃ jiyyāma , tassevā’nuvidhiyyati , vidhurassa hadayaṃ dhaniyati , nihīyati tassa yaso , eko rājā vihiyyasi , so pahīyissati iccādi.
「『给予者』,根据经文注解,也适用于其他世间法:譬如生命,当其增长众多时,随之施行(维持生命);执持者的心有所资持;声誉随之消失;世间仅一王者,尔时此王将被他人所废逐,如此等义。」
Ādiyati, ādiyanti, upādiyati, upādiyanti, samādiyati, samādiyanti, sikkhāpadaṃ samādiyāmi , vattaṃ samādiyāmi .
「初受,初受者,承受,承受者,领受,领受者,我受持戒律,受持行为律。」
§611
611.Gama vada dānaṃ ghamma vajja dajjā.
“供养村落”者谓于村中布施献供。
Etesaṃ ghamma, vajja, dajjā honti vā nta, māna, tyādīsu.
所谓村落、戒律、供养者,或于他们如骄傲、自尊等心境中存在。
Dajjati, dajjanti, dajjasi, dajjatha, dajjāmi, dajjāma.
『供养』者谓施与、布施,分别有『供养』(单数/复数/第一/第二/第三人称)之用法。
‘Ūlasse’ti lassa ettaṃ, dajjeti, dajjenti.
『兴盛』者谓兴起、激发,作『激发、兴起』义。
Kamme ‘aññādissi kye’ti kyamhi āssa ittaṃ, diyati, diyanti.
于『业』中有『赐予他人』之意,谓给予、施与。
Dīghatte-dīyati, dīyanti.
谓持续久远地给予、施与。
Dvitte-diyyati, diyyanti, dajjīyati, dajjīyanti.
双写形式——『被给予』(单数)、『被给予』(复数);『被给予』(单数,另一形式)、『被给予』(复数,另一形式)。
Ṇāpimhi-dāpeti, dāpenti, dāpayati, dāpayanti.
使役词缀形式——『令给予』(单数)、『令给予』(复数);『令给予』(单数,另一形式)、『令给予』(复数,另一形式)。
Pādipubbe rasso, samādapeti , samādapenti, samādapayati, samādapayanti.
【语法说明】在『巴』(pā)等字母之前,元音变短;动词变化形式有:(单数)令他受持、(复数)令他们受持;(使役形)使之受持、(使役复数)使他们受持。
Kamme-dāpīyati , dāpīyanti, samādapīyati, samādapīyanti.
【被动态语法说明】在业格(被动)用法中,有以下变化形式:(单数被动)被令施予、(复数被动)被令他们施予;(被动使役)被令受持、(被动使役复数)被令他们受持。
Eyyādimhi mahāvuttinā dajjato eyyādīnaṃ antassa eyyassa lopo vā, dānaṃ dajjā, dadeyya, dajjuṃ, dadeyyuṃ, dajjāsi, dadeyyāsi, dajjātha, dadeyyātha, dajjāmi, dadeyyāmi, dajjāma, dadeyyāma, ahaṃ dajjaṃ, dadeyyaṃ, mayaṃ dajjāmhe, dadeyyāmhe.
【语法说明】在以「应当」(eyya)等结尾的祈愿式词形中,依大规则,从『应当给予』(dajjato)起,祈愿式语尾「应当」(eyya)词尾或可省略:(第三人称单数)应当给、应当给予;(第三人称复数)应当给们、应当给予们;(第二人称单数)汝应当给、汝应当给予;(第二人称复数)汝等应当给、汝等应当给予;(第一人称单数)我应当给、我应当给予;(第一人称复数)我等应当给、我等应当给予;(第一人称单数宾格式)我应当给;我应当给予;(第一人称复数宾格式)我等应当给、我等应当给予。
Atrimā pāḷī-dajjā sappuriso dānaṃ , upāyanāni me dajjuṃ , mātaraṃ kena dosena, dajjāsi dakarakkhino . Tāni ammāya dajjesi , chaṭṭhāhaṃ dajjamattānaṃ, neva dajjaṃ mahosadhaṃ .
此处有几处巴利文句:『善人应施舍』、『愿彼等施我礼物』、『以何过失于母亲,汝应施予守水者』。彼等施予母亲,第六日施予自身,却不曾施予大智者。
Ajjhattanimhi-adadi, adāsi, adaduṃ, adaṃsu, adajji, adajjuṃ, tvaṃ adado. Varañce me ado sakka .
内在给予者,即给予、过去给予、曾经给予、现在给予、未来给予、你给予。愿萨咖贤王赐予给我。
Parachakke-so dānaṃ adā, brāhmaṇassa adā dānaṃ, sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano .
对他者的给予,给予婆罗门的施舍,是西维那国王所为。
Ssatyādimhi-dāssati, dāssanti, dadissati, dadissanti, dajjissati, dajjissanti.
在真实的情境中,他显现、他们显现、他将显现、他们将显现、他将示现、他们将示现。
Dāiccassa diccha, pavecchādesampi icchanti, vipulaṃ annaṃ pānañca, samaṇānaṃ pavecchasi . Appasmeke pavecchanti, bahuneke na dicchare . Devo sammā dhāraṃ pavecchatu. Bhojanaṃ bhojanatthīnaṃ, sammadeva pavecchatha.
施舍者对于施舍,施舍的对象也渴望,众沙门渴望丰富的饮食,你观察。少数人观察,多数人不观察。天应当正当地观察。食物是为了食用者,理应正确地加以观察。
Dhā-dhāraṇe, sandhāti, vidhāti, nidheti, nidhenti. Vidheti, vidhenti.
持有、持守,保存、留存、积聚、积存。废弃、消除。
‘Parokkhāyañcā’ti casaddena dvittaṃ. ‘Dutiyacatutthāna…’nti dhassa dattaṃ. ‘Rasso pubbassā’ti pubbassa rasso.
“在远处更远”二声叠加。“第二与第四……”声音已给。“过去之绳”意指先前的绳索。
§612
612.Dhāssa ho.
【语法规则第六一二条】「法根」(dhā)之词根,其后接「和合」(ha)音,即以「h」音替换之。
Dvitte parassa dhāssa ho hoti.
在重叠(二重)形式中,他句词根『धā』的『ssa』变为『ho』。
Saddahāti, saddahati vā. Saddahāti tathāgatassa bodhiṃ. Vidahāti, nidahāti, saddahanti, vidahanti, nidahanti.
『信解』(动词形式):『他信解』或『他信解』。『他信解如来之觉悟』。又如:『他安置』、『他覆藏』、『他们信解』、『他们安置』、『他们覆藏』。
‘Mayadā sare’ti sutte ‘mayadā’ti suttavibhattiyā byañjanepi niggahītassa dattaṃ, kammaṃ saddahāti, kammaphalaṃ saddahāti, saddahanti, vatthaṃ paridahāti, paridahanti.
《mayadā sare》经中记载,『mayadā』作为经文篇章用语,表示施与之意,如施舍业力、业果,信心等皆由『saddahāti』涵义,能熄灭经文之义,与释义相符。
Kamme-sandhīyati, sandhīyanti, sandhiyyati, sandhiyyanti, vidhiyyati. Navena sukhadukkhena, porāṇaṃ apidhiyyati .
在业格连声中:『被结合』、『被结合(复数)』、『被结合(变体)』、『被结合(复数变体)』、『被分配』。如偈所示:『以新的苦乐,覆盖旧有的〔业〕』。
Ṇāpimhi-nidhāpeti, nidhāpenti, nidhāpayati, nidhāpayanti.
在『ṇāpi』后缀中:『使安置』、『使安置(复数)』、『使安置(变体)』、『使安置(复数变体)』。
Kamme-nidhāpīyati, nidhāpīyanti.
于业〔词〕中——『安置』,〔单数〕安置之、〔复数〕安置之。
Eyyādimhi-saddaheyyaṃ, saddaheyyuṃ.
于『eyya』等〔词尾〕中——〔单数〕应当信受、〔复数〕应当信受。
Īādimhi-saddahi, saddahiṃsu. Tatra bhikkhavo samādahiṃsu , samādahaṃsu vā.
于『ī』等〔词尾〕中——〔单数〕已信受、〔复数〕已信受。其中,诸比库〔亦可作〕已等持,或已等持。
Pā-pāne, pāti, pānti.
「巴」(pā):义为保护、养育。其活用形为:(单数)『保护』、(复数)『保护』。
‘Ṭhāpānaṃ tiṭṭhapivā’ti pāssa pivo, pivati, pivanti.
『ṭhāpāna』者,令其驻立之义——词根「飲」之使动:「他飲」(单数)、「他们飲」(复数)。
Kamme-pīyati, pīyanti.
业格用法——被动式:「被飲」(单数)、「被飲」(复数)。
Ṇimhi-‘āssā ṇāpimhi yuka’ iti suttena ṇānubandhe āssa ante yāgamo, puttaṃ thaññaṃ pāyeti, pāyenti, pāyayati, pāyayanti.
在词缀『ṇa』的情形下,依据「āssa ṇāpimhi yuka」此条文法规则,于带有『ṇa』词缀、词干末尾为『āssa』时,加插『ya』音——如「使(某人)飲母乳」:「他使飲」、「他们使飲」、「他令飲」、「他们令飲」。
Kamme-pāyīyati, pāyīyanti.
‘Kamme-pāyīyati、pāyīyanti’表现为动作加被动或进行态,即‘被供养、被滋养’的含义,指行为状态中的付养或施予。
Ssatyādimhi-passati, passanti, pissati, pissanti.
在词缀『ssa』等情形下——「他见」、「他们见」、「他将见」、「他们将见」。
Atrimā pāḷī-ayañhi te mayā’ruḷho, saro pissati lohitaṃ ,aggodakāni pissāmi, yūthassa purato vajaṃ . Naḷena vāriṃ pissāma, na ca maṃ tvaṃ vadhissasi .
此处有原典巴利文句为证:「此湖乃我所骑乘者,〔此〕湖将饮血,我将饮上层清水,〔我〕走在兽群前方。我们以芦苇吸水,而你不能杀我。」
Bhā-dittiyaṃ, bhāti, rattimābhāti candimā , disā bhanti virocamānā , daddallamānā ābhanti , paṭibhāti, paṭibhanti, paṭibhātu, paṭibhantu taṃ cunda bojjhaṅgā , tisso maṃ upamāyo paṭibhaṃsu , ratti vibhāti, vibhāyati.
「bhā」,义为照耀:「bhāti」(它照耀);「夜中月亮照耀」;「四方照耀灿烂」;「闪烁生辉而照耀」;「paṭibhāti」(现起、显现于心)、「paṭibhanti」;「准德,愿那些觉支现起于你心中」;「三个譬喻现起于我心中」;「夜晚光明、发光」。
Mā-māne, dvittaṃ rasso ca, mamāyati, mamāyanti. Yemaṃ kāyaṃ mamāyanti, andhā bālā puthujjanā .
『摩-慢』者:重叠,短音化,得『mamāyati(我所执)』、『mamāyanti(众我所执)』。『彼等对此身起我所执』,乃愚痴凡夫之所为也。
Yā-gatiyaṃ, yāti, yanti, yāyati, yāyanti, yāyanta’ manuyāyanti , uyyāti, uyyanti, niyyāti, niyyanti dhīrā lokamhā, hitvā māraṃ savāhanaṃ. Anuyāti, anuyanti, anupariyāyati, anupariyāyanti.
行走者之行,谓去、往、前往、使去、使往、同行、随行、升起、上升、出去、外出,贤者舍弃世界,利益众生而弃魔,跟随者、共行者、环行者皆是如此。
Lā-ādāne, lāti.
牵拉、扯取称为牵引。
Vā-gati, gandhanesu, vāti devesu uttamo , vāto vāyati, vāyanti, nibbāti, nibbanti, nibbāyati, nibbāyanti, parinibbāti, parinibbāyati.
风之流动,在诸风中乃诸天最胜,风吹动、吹起、消散、灭尽、使灭、使消、彻底消灭、究竟灭尽。
Ṇāpimhi-nibbāpeti, nibbāpayati.
在此亦有使灭、使消之意。
Īādimhi-parinibbāyi, parinibbāyiṃsu.
从「īā」起,谓彻底灭尽、完全消散。
Ssatyādimhi-parinibbissati, parinibbissanti, parinibbāyissati, parinibbāyissanti.
如实灭时,谓必然灭尽、将要灭尽、必将使灭、将要使灭。
Sā-assādana, tanukaraṇa, antakriyāsu, sāti, sāyati, sāyanti, pariyosāyanti.
「沙」(sā):义为品味、使消薄、完结等。其活用形为:(单数)『品味』、『品尝』、(复数)『品尝』、『彻底完结』。
Ṇāpimhi-osāpeti , pariyosāpeti, osāpayati, pariyosāpayati.
『使役主动』:使完成、使彻底完成;令完成、令彻底完成。
Kamme-osāpīyati, pariyosāpīyati.
『使役被动』:被使完成、被使彻底完成。
Hā-cāge, pahāti, pahāyati, pahāyanti.
『词根「捨」,义为舍弃』:舍断、舍弃、(复数)舍弃。
Kattu, kammani kyo, īuāgamo, hiyyoti hiyyati poso , nihiyyati tassa yaso , tvaṃ eko avahiyyasi, dvittaṃ rasso ca.
主格(kartṛ)与业格(karman)位中,加词缀 -kya;同时插入增音 -ī- 与 -u-。例如:『hiyyoti』即 hiyyati(消减),用例如『那人消减』(nihiyyati tassa yaso,其名声消减)、『你独自消减』(tvaṃ eko avahiyyasi)。此处适用重叠规则,并有元音短化。
§613
613.Kavaggahānaṃ cavaggajā.
【第六一三则】牙音类诸字,由唇音类所生。
Dvitte pubbesaṃ kavagga, hānaṃ cavagga, jā honti.
第二,谓牺牲牲口之类,毁弃之物,死亡之物。
Jahāti, pajahāti, jahanti, pajahanti.
放弃、舍弃者;将放弃、将舍弃者。
Kamme-pahīyati, pahīyanti.
业被弃舍,弃舍者。
Rassatte-pahiyati, pahiyanti.
衣被弃舍,弃舍者。
Dvitte-pahiyyati, pahiyyanti, pajahīyati, pajahīyanti.
第二,被弃舍者,弃舍者,将放弃,将舍弃者。
Ṇāpimhi-hāpeti, hāpenti, hāpayati, hāpayanti, jahāpeti, jahāpenti, jahāpayati, jahāpayanti.
在身中使离弃,使放弃;使离弃,使放弃;使舍弃,使舍弃;使舍弃,使舍弃;使离弃,使离弃;使离弃,使放弃;使舍弃,使舍弃;使舍弃,使舍弃。
Kamme-hāpīyati, jahāpīyati.
『业』被断绝、『业』被舍弃。
Īādimhi-pahāsi, pahāsuṃ, pajahi, pajahiṃsu.
从此及随后的『舍弃』,名为舍弃,舍弃之意、舍弃之义。
§614
614.Hāto ha.
第六百一十四条:舍弃者是。
Hāto parassa ssa-kārassa ha hoti vā.
舍弃他人的身体时,或名为舍弃者。
‘‘Hāhisi tvaṃ jīvaloka’’nti pāḷi, hāhiti, hāhinti, hāhati, hāhanti, jahissati, hissati, aññamaññaṃ vadhitvāna, khippaṃ hissāma jīvitaṃ .
『你曾舍弃生命』称此为巴利语,舍弃、断舍、舍弃者、舍弃中、舍弃众、将舍弃、舍弃中,彼此相害,迅速舍弃生命。
Nhā-soceyye, nhāti, nhāyati, nhāyanti.
应当洗涤,洗净,浸洗,浸洗者。
Mahāvuttinā byañjanavaḍḍhane, nahāti, nahāyati, nahāyanti.
依大规则,于辅音增益之情形:沐浴(单数现在式)、沐浴、(复数)沐浴。
Iti bhūvādigaṇe ākārantadhāturūpaṃ. · 以上为以 bhū 为首的语根组中,以 ā 音结尾的语根形态。
Ivaṇṇantadhāturūpa以 i 类音结尾的语根形态。
I-gatiyaṃ ajjhāyane ca, khi-khaye pakāsane ca, cicaye, ji-jaye, ḍī-vehāsagatiyaṃ, nī-naye, bhī-bhaye, lī-laye, sī-saye, mhi-hāse.
i 词根用于学习,khi 词根用于减损与显示,ci 词根用于积聚,ji 词根用于胜,ḍī 词根用于空行,nī 词根用于引导,bhī 词根用于怖畏,lī 词根用于黏着,sī 词根用于卧,mhi 词根用于笑。
Tyādyuppatti, kattari lo, eti, enti, esi, etha, emi, ema, veti, venti, sameti, samenti, abbheti, abbhenti, abhisameti, abhisamenti, aveti, aventi, samaveti, samaventi, apeti, apenti, upeti, upenti, anveti, anventi, acceti, accenti, pacceti, paccenti, ajjheti, ajjhenti, udeti, udenti, samudeti, samudenti, pariyeti, pariyenti, upayati, upayanti, accayati, accayanti, udayati, samudayati.
【此类词根的动词活用,主动态,现在时词缀】:(词根√i「去」等,加上前缀,在主动态中)构成以下各形式:eti(他去)、enti(他们去)、esi(你去)、etha(你们去)、emi(我去)、ema(我们去);加前缀vi-:veti、venti;加前缀saṃ-:sameti、samenti;加前缀abhi-:abbheti、abbhenti;加前缀abhi-saṃ-:abhisameti、abhisamenti;加前缀ava-:aveti、aventi;加前缀sam-ava-:samaveti、samaventi;加前缀apa-:apeti、apenti;加前缀upa-:upeti、upenti;加前缀anu-:anveti、anventi;加前缀ati-:acceti、accenti;加前缀pati-:pacceti、paccenti;加前缀adhi-:ajjheti、ajjhenti;加前缀ud-:udeti、udenti;加前缀sam-ud-:samudeti、samudenti;加前缀pari-:pariyeti、pariyenti;加前缀upa-(接词根√yā):upayati、upayanti;加前缀ati-(接√yā):accayati、accayanti;加前缀ud-(接√yā):udayati;加前缀sam-ud-(接√yā):samudayati。
Etu, sametu, entu, samentu, ehi, samehi, etha, sametha, etha byagghā nivattavho, paccupetha mahāvanaṃ .
来吧,同来吧,来罢,同来罢,来,同来,来吧,同来吧,诸虎啊,回头吧,返回大林中去。
Mahāvuttinā idhātumhā eyyādīnaṃ ekārassa lopo, na ca apatvā dukkhassantaṃ , vissāsaṃ eyya paṇḍito, yadā te pahiṇeyyāmi, tadā eyyāsi khattiya .
以大形式,从此 i 词根生 eyya 等时,e 音脱落,『智者未到达苦之终点,不应得安息』、『当我遣送汝时,汝刹帝利应当来』。
Īādimhi ‘paro kvacī’ti vibhattisaralopo, dhammaṃ abhisami, abhisamiṃsu.
当词根以长元音「ī」为首的词缀相接时,依据『后者有时省略』的规则,词缀中的元音脱落,例如:「dhammaṃ abhisami」(他现觉了法)、「abhisamiṃsu」(他们现觉了法)。
‘Eontā su’nti uṃssa suṃ, abhisamesuṃ, abhisamayuṃ, abhisamayiṃsu.
“他们生、存在,增长,成就,增盛。”
Ssatyādimhi –
关于“真实等”——
§615
615.Etismā.
第六一五条:从「eti」这一词根形式而来的变化规则。
‘Etī’ti dhātuniddeso tisaddo, idhātumhā parassa ssakārassa hi hoti vā.
“此”(Etī)是词根指示,形成三音节的构造,此词可表示尊敬或他者之意。
Ehiti, essati. Bodhirukkhamupehiti , nerañjaramupehiti , upessati, tadā ehinti me vasaṃ , tato nibbānamehisi , na punaṃ jātijaraṃ upehisi . Suttavibhattena aññadhātūhipi, kathaṃ jīvihisi tvaṃ , jāyihitippasādo , paññāyihinti etā daharā .
“Ehiti”源自“essati”,意为“到来、至”。如佛陀出现、到访菩提树下,或到访脑染罗树下,表示临至、出现。因而说“我来到此地”,然后在此涅槃,不再受生死老病之苦。通过经文释义其他义项,说明人如何生活,靠生养喜乐、智慧等养育此等少年。
Ssādimhi ‘‘sace puttaṃ siṅgālānaṃ, kukkurānaṃ adāhisī’’ti pāḷi, ‘adāhisī’ti ca adadissasetyattho.
关于“若有儿子是母狮、狗所生”之意,巴利文中“adāhisī”一词意指“不显现、不显露”。
Khi-khaye avaṇṇapakāsane ca, khayati, khayanti.
在『灭尽』与『无染显现』之义中,『灭』有消失、消灭之义,亦有复数作『消失』之义。
Khito yāgamo, vikappena yassa dvittaṃ, kappo khīyetha, vaṇṇo na khīyetha tathāgatassa , ujjhāyanti khīyanti , avaṇṇaṃ pakāsentīti attho. Khiyyati, khiyyanti, āyu khiyyati maccānaṃ, kunnadīnaṃva odakaṃ .
『灭尽』者,谓习气消失,依变异故,某一染着现象虽灭却其『相』不灭。如如来所言,即『消灭』与『无染显现』。『消灭』为寿命消减,犹如枯木流水般衰退。
Ci-caye, samucceti, samuccayati.
『积聚』,谓聚合、堆积之义。
§616
616.Nito cissa cho.
第六一六条:从词根「ni」(带「i」结尾者)起,其第三人称单数变化中,「i」替换为「cha」(插入辅音「ch」)。
Nito parassa cissa ca-kārassa cho hoti.
『涅槃』,是彼他作作用之安乐。
Nicchayati, vinicchayati, vinicchayanti, viniccheti, vinicchenti,
『确定』,『考察』,『明察』,为动词变化形。
Kamme kyo –
为何称业为长?
§617
617.Dīgho sarassa.
第六一七条 长者。
Sarantassa dhātussa dīgho hoti kyamhīti ikāru’kārānaṃ kyamhi vikappena dīgho.
因所包含的元素浩繁广大而称为长,是由某种形态的变化而显得长。
Samuccīyati samuccīyanti, vinicchīyati, vinicchīyanti.
集合、集合体,拆散、拆散体。
Ji-jaye, jeti, jenti, vijeti, vijenti, parājeti, parājenti, jayati, jayanti, vijayati, vijayanti, parājayati, parājayanti.
征服(单数现在时)、征服(单数现在时)、征服(复数现在时)、胜伏、胜伏(复数)、击败(他者)、击败(他者,复数)、征胜(单数)、征胜(复数)、全然征胜(单数)、全然征胜(复数)、彻底击败(单数)、彻底击败(复数)。
Kamme kyamhi dīgho, na taṃ jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ avajīyati. Taṃ kho jitaṃ sādhu jitaṃ, yaṃ jitaṃ nāvajīyati .
业何以长?非由已克服的业而称为良好已克服,乃由未被克服的业而称为良好已克服。
Ṇāpimhi pubbassaralopo vā, jāpeti, jāpayati. Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye . Jayāpeti, jayāpayati, jayāpīyati, jayāpīyanti, jayatu, jayantu.
在此以前死亡的缺失连同破坏、毁坏。所谓不杀、不害、不征服、不使灭亡者。或称胜利、获得胜利、被胜利者、他们被胜利、愿胜利、愿共胜利。
Īādimhi-ajesi, ajesuṃ, vijesi, vijesuṃ, ajayi, ajayuṃ, ajayiṃsu, vijayi, vijayuṃ, vijayiṃsu, jessati, vijessati, parājessati, jayissati, vijayissati, parājayissati.
从开始作、作、胜利、胜利、未胜、未胜、未胜者、胜利者、获胜者、获胜者、将作、将胜、将败、将胜、将胜、将败。
Ḍī-vehāsagatiyaṃ, sakuṇo ḍeti, ḍenti . Pāsaṃ oḍḍeti, oḍḍenti.
杜、飞翔与远行。如鸟击打、刺击。捉住、拘禁。
Nī-naye , neti, nenti, vineti, vinenti, nayati, nayanti, vinayati, vinayanti.
引导、领导、带领、带领、驱逐、驱除。
Kamme-nīyati, nīyanti.
被引导、被带领、被驱逐。
Dvitte-niyyati, niyyanti, niyyare.
被派遣、被送往、被派遣去。
Ṇāpimhi āyādesassa rasso, nayāpeti, nayāpenti, nayāpayati, nayāpayanti.
『Nāpi』者是不允许之意,此词具含“禁止”、“不准”、“阻止”等义。由此可见,其含义为“不可作”、“不可使”,是对行为的否定和约束。
Kamme-nayāpīyati, nayāpīyanti.
『Kamme-nayāpīyati』者,谓“行为被控制、被约制”,是指行为受到限制、不能随意为之。这里用被动态,表明行为本身受到制约。
Īādimhi-nesi, nesuṃ, vinesi, vinesuṃ, ānesi, ānesuṃ, anayi, nayi, anayiṃsu, nayiṃsu, ānayi, ānayiṃsu, vinayi, vinayiṃsu.
以「ī」等开头的词尾——导去(单数过去时)、导去(复数过去时)、调伏去(单数)、调伏去(复数)、带来(单数)、带来(复数)、引导(单数,另式)、引导(单数,简式)、引导(复数,另式)、引导(复数,简式)、导引来(单数,另式)、导引来(复数,另式)、调伏带去(单数,另式)、调伏带去(复数,另式)。
Ssatyādimhi-nessati, nessanti, nayissati, nayissanti.
以「ssa」等开头的词尾——将导去(单数将来时)、将导去(复数将来时)、将引导(单数将来时)、将引导(复数将来时)。
Bhī-bhaye, bheti. Mā bhetha kiṃ socatha modathavho , vibhemi etaṃ asādhuṃ, uggatejo hi brāhmaṇo . Bhāyati, bhāyanti.
『Bhī』『bhaye』『bheti』『mā bhetha』意指“恐惧”、“害怕”,劝诫不应生怖畏。文中警示“为何恐惧而忧伤喜乐呢,吾辈堪称勇者(如婆罗门有烈火之勇)”,以此反驳无谓的惧怕,表达勇猛正见。『Bhāyati』『bhāyanti』是恐怖之基本动词。
Kārite mahāvuttinā sāgamo vā, bhīseti, bhīsayati, bhīsāpeti, bhīsāpayati. Bhikkhuṃ bhīseyya vā bhīsāpeyya vā .
【使役形】在使役构词中,依大规则可加或不加『萨』(s)音,例如:bhīseti(使恐怖)、bhīsayati(使恐怖)、bhīsāpeti(令人使恐怖)、bhīsāpayati(令人使恐怖)。经文中有:「恐吓比库,或令人恐吓比库。」
Sī-saye, seti, senti, atiseti, atisenti, sayati, sayanti.
「睡」者,即卧于床榻之上;「卧下」者,即起卧之间之动作;「躺下」者,指身体平伏;「极度卧倒」者,形容卧倒状甚深;「极度卧倒之态」者,为其复数形态;「卧」者,指单数的睡眠动作;「卧」复数者,指众数的睡眠动作。
Kamme-atisīyati, atisīyanti.
「过度践行」者,指行为超出界限;「过度践行」复数,指众多行为均有超越之意。
Ṇāpimhi rasso, sayāpeti, sayāpayati.
「在绳索之中」者,谓束缚;「使卧」者,令人物躺卧之意;「使卧」复数,谓众多人使卧也。
Ṇimhi-sāyeti, sāyayati, sāyesuṃ dīnamānasā .
「使卧倒」者,令倒下;「令睡卧」者,使入睡之意;「以卑微心态使睡」者,意谓以谦卑或低贱之意使其卧倒。
Mhi-hāse , umheti, umhayati, vimheti, vimhayati, na naṃ umhayate disvā, na ca naṃ paṭinandati .
「于笑声中」者,含笑意;「使动」者,令人发笑;「使发笑」复数,指多方令发笑;「使怀疑」者,令生疑惑;「使怀疑」复数,众多怀疑;「不见使其发笑」者,谓未见令其笑出;「亦不逆转」者,亦未见使其改变方向(不反对)。
Kamme-umhīyati, vimhīyati.
「在行为中被使动」者,谓行为被导致;「被使怀疑」者,令心生疑惑。
Kārite pubbassaralopo, sace maṃ nāganāsūrū, umhāyeyya pabhāvatī. Sace maṃ nāganāsūrū, pamhāyeyya pabhāvatī .
假如说这些宝珠龙、火龙、蟒蛇等能在我身体内发出光明;如果这些宝珠龙、火龙、蟒蛇等能在我身体内光明闪耀。
Iti bhūvādigaṇe ivaṇṇantadhārūpaṃ. · 如是,在以「成」为首的一类中,词根末尾为 i 类元音的词根形态。
Uvaṇṇantadhāturūpa词根末尾为 u 类元音的词根形态。
Cu-cavane, ju-sīghagamane, thu-abhitthavane, du-gatiyaṃ upatāpe ca, bhū-sattāyaṃ, yu-missane gatiyañca, ru-sadde, brū-viyattiyaṃ vācāyaṃ, su-sandane janane ca, sū-pasavane, hu-dāne bhakkhane pūjāyaṃ sattiyañca, hū-sattāyaṃ.
凡在主要出行、快速行进中、朝拜前往、旅行中的疲劳,乃至土著众生、牛、马等行者的行动,雨声、雷声,语言的多种变化,以及适当的相会、出生、降生、哺乳、进食、供养、守护及祭祀等。
Tyādyuppatti, ‘kattari lo’ti lapaccayo, uvaṇṇassa avādeso, ‘dīgho sarassā’ti sakammikadhātūnaṃ kyamhi dīgho.
关于“何者为足”这一说法,是论述“足”之谓语,亦即长短属性,由共同的因缘要素决定其长短。
Cu-cavane, cavati, cavanti.
“小”是游走、流动;“流动者”为“流动、游走”之意。
Ṇimhi-cāveti, cāvayati.
“从中使之流动”,即促使、令其流动。
Ju-sīghagamane, javati, javanti.
在快速前进中如疾走者,比喻动作快速、迅捷。
Thu-abhitthavane, abhitthavati, abhitthavanti.
「abhitthavane」者,指表示「彻底移除」的动词,分别用作第三人称单数、单数和复数,意为「彻底移除」或「完全铲除」。
‘Bahula’nti adhikatattā kyamhi kvaci vuddhi, avādeso, abhitthavīyati, abhitthavīyanti, abhitthaviyyati, abhitthaviyyanti.
「Bahula」者,本义为「多」,在某些语境中表示数量的增长、增加、加多、增益,或作为动词表示增长、发展,同时含有特指增加或扩张的语义,用法包括动词的单数和复数形式,涵盖「增长」「扩展」「发芽」等意。
Du-upatāpe, upaddavati, upaddavanti.
词根√du(表逼迫、危害义),构成:upaddavati(他逼害、侵扰)、upaddavanti(他们逼害、侵扰)。
Bhū-sattāyaṃ, sambhoti, sambhavati.
词根√bhū(表存在义),构成:sambhoti(他生起、存在)、sambhavati(他生起、产生)。
Yu-gatiyaṃ , yavati.
「Yu-gatiyaṃ」即「结合、联结的状态」或「连接的过程」,动词「yavati」有「保持、持续」之意,指状态的维持或活动的进行。
Ru-sadde, ravati, ravanti, viravati, viravanti.
「ru」声:ravati(他叫喊)、ravanti(他们叫喊)、viravati(他高声叫喊)、viravanti(他们高声叫喊)。
Brū-viyattiyaṃ vācāyaṃ –
关于言语出于说话的行为——
§618
618.Na brūsso.
618. 在「brū」字根前,不用「ssa」。
Byañjane pare brūssa o na hoti.
言语接续时,次字不成说话。
Brūti.
『说』之义。
§619
619.Brūto tissīu.
619.「说」之动词变化,有三种形式。
Brūto tissa ādimhi īu hoti. Īmhi pubbalopo.
『说』起始于示意的三种形态,示意、起始及终止。
Bravīti.
「(他)说」(第三人称单数现在时)。
§620
620.Yuvaṇṇānamiyaṅauvaṅa sare.
620. 年轻的,黄皮肤的,黑毛短发的。
Ivaṇṇu’vaṇṇantānaṃ dhātūnaṃ kvaci iyaṅa, uvaṅa honti sare.
如同那些具有颜色的元素,有时在这里,有时在那里,是黑色的,短发的。
Bruvanti, brunti vā. ‘‘Ajānantā no pabruntī’’ti pāḷi. Brūsi, brūtha, brūmi, brūma.
「(他们)说」,或作另一形式。经文中有『不知者,莫向我等宣说』之句。又有「(你)说」、「(你们)说」、「(我)说」、「(我们)说」等诸形式。
§621
621.Tyantīnaṃ ṭaṭū.
621. 消失者的终结。
Ti, antīsu brūssa āha hoti, tesañca ṭa, ṭū honti.
在「ti」与「antī」两词尾前,「brū」词根变为「āha」;而该等词尾本身亦分别变为「ṭa」与「ṭū」两形式。
So āha, te āhu.
于是他说,他们说。
Atrimā pāḷī-nibbānaṃ bhagavā āha, sabbaganthapamocanaṃ, āha tesañca yo nirodho , yaṃ pare sukhato āhu, tadariyā āhu dukkhato. Yaṃ pare dukkhato āhu, tadariyā sukhato vidū . Tattha ‘āhā’ti katheti. ‘Āhū’ti kathenti.
世尊称为自然涅槃,谓断除一切结缚,是断灭,即彼彼世幸福处之断灭,彼处为苦者所知。彼彼世为苦者之断灭,彼处则为乐者明了。此中「āhā」为说,「āhū」为言。
Brūtu , brūvantu, brūhi maṅgalamuttamaṃ , brūtha, brūmi, brūma.
当说,当说,应说最吉祥者。我说,你说,我等说。
Eyyādimhi-brūssa uvaṅa hoti, bruveyya, bruveyyuṃ.
在「eyya」等词尾之前,「brū」字根变为「uva」形式:bruveyya(他应说)、bruveyyuṃ(他们应说)。
Īādimhi sare pare brūssa ottaṃ, ossa ca avādeso, abravi, abravuṃ, abraviṃsu.
在以『伊』等元音开头的后续音节之前,『brū』变为『o』,而『o』又替换为『av』,由此得:abravi(他说)、abravuṃ(他们说)、abraviṃsu(他们说)。
Uvādese-abruvi, abruvuṃ, abruviṃsu.
在以『uv』替换的情况下——得:abruvi(他说)、abruvuṃ(他们说)、abruviṃsu(他们说)。
Parokkhamhi –
『他方』者,指彼彼方也。
§622
622.Aādīsvāho brūssa.
622.『阿弟斯瓦呼』者,意为开始的吶喊。
Aādīsu brūssa āha bhavati.
『於开始』呼喊者,言其生起。
So āha, te āhu.
『其曰,是汝等言也』者,说明其言之内容所言乃汝众。
§623
623.Ussaṃsvāhā vā.
623.『烏颂吶喊』或云,指另一种吶喊语。
Āhādesamhā parassa uvacanassa aṃsu hoti vā.
『於吶喊及彼人的言语当中,有痛苦哀号』者,言其言语之间或隐或显苦楚之声。
Te āhaṃsu, saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha .
他们说,『确实如此,真的如此』,人们在此地各自如是。
Su-sandane, nadī savati, savanti, ābhavaggā savanti.
在清澈流畅的江河中,水流奔涌,奔流不息,有别的水汇入水流,水流即彼此交汇。
Sū-pasavane, puññaṃ pasavati , pasavanti.
在善林中,福德也如水汇聚,众多福德相继汇合生长。
Hu-pūjāyaṃ, ‘parokkhāyañcā’ti dvittaṃ, ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti hassa jo, juhoti, juhonti.
『胡』的祭祀仪式,有二重含义:一是指无形的祭拜;二是指通过手的表现,施舍、供养,进行点燃祭火。
Kamme-tena aggi hūyate.
由于业力,这火得以点燃。
Ṇimhi-juhāveti, juhāvayati.
『尼毗』指点燃祭火,即燃祭进行的行为。
Ṇāpimhi-juhāpeti, juhāpayati.
不施舍他,不使他施舍。
Hu-sattiyaṃ, pahoti, sampahoti, pahonti, sampahonti.
好事、善行断除,有所断除,断除了。
Hū-sattāyaṃ , hoti, honti, hotu, hontu.
于善趣中存在,有所存在,愿其存在,愿其存在。
Eyyādimhi- ‘yuvaṇṇānamiyaṅauvaṅa sare’ti dhātvantassa uvādeso, huveyya, huveyyuṃ.
在诸如‘年轻’、‘色彩’、‘气味’、‘味道’等事上,针对所应知之理的谕示是,应予作、应予作之类。
Āādimhi-so ahuvā. Vaṇṇagandhaphalūpeto, amboyaṃ ahuvā pure . Ahuvā te pure sakhā , te ahuvū, tvaṃ ahuvo, tumhe ahuvattha , jhāyatha bhikkhave mā pamādāttha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha, ahuva, ahuvaṃ vā, ahuvamhā. ‘‘Akaramhasa te kiccaṃ, yaṃ balaṃ ahuvamhase . Ahuvamheva mayaṃ pubbe, na nāhuvamhā’’ti pāḷiyo.
从‘阿’开始就是‘无’,乃至‘色彩、香味、水果’等事皆为‘无’。你们过去是‘无’,他人是‘无’,你是‘无’,你们都将成为‘无’,比库们,当修习而勿放逸,勿作以后途径相反的‘无’,或‘无’的状态,从前我们是‘无’,你们非‘无’。巴利云:‘你所应作的,是你本有的力所能为’。从前我们即是如此,非本非非如此。”
Īādimhi sāgamo, ahosi, pāturahosi.
自‘伊’开始,是汇集、降临的意思。
Mahāvuttinā īlopo rasso ca. Ahudeva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ. Ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro . Ādīnavo pāturahu , dibbo ratho pāturahu.
“大烦恼”指懈怠,“胶质”指粘滞。确实存在恐惧,存在惧怕无常的心态。确实存在忧愁与沮丧,存在烦恼的分散无定。在此教法中,有危险降临,有神妙法车降临。
§624
624.Hūto resuṃ.
624.涂抹于头发上。
Hūto ñuṃvacanassa resuṃ hoti. Suttavibhattena mhāssa resumhā ca. ‘Rānubandhentasarādissā’ti dhātvantalopo.
涂抹于发丝者,为涂抹。根据经文解释,“有能联结毛发的层膜”;谓之毛发表层的剥落。
Te pubbe ahesuṃ. Uvādese ahuvuṃ, pubbassaralope ahuṃ.
这些都是过去曾经有的事。之前已经说过了,过去的层膜脱落就发生了。
Atrimā pāḷī- sabbamhi taṃ araññamhi, yāvantettha dijā ahuṃ . Kūṭāgārasahassāni, sabbasoṇṇamayā ahuṃ .
《阿含经》中,整个森林中到处都有这些东西的存在。千座树屋都是满覆黄金的。
Ossa si, ittha, ttho. Tvaṃ ahosi, ahuvi, ahuvittha, ahuvittho.
有所减少,是如此,是这般。你曾存在,你确实存在,你所在处,你确实存在于那里。
Mahāvuttinā olopo rasso, mā bhoti kupitā ahu , māhu pacchānutāpinī , ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho ahosiṃ, kinnu kho ahosiṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ , ahaṃ ahuviṃ, mayaṃ ahosimhā, ahosimha vā. Ahesumhā nu kho mayaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho ahesumhā, kinnu kho ahesumhā, kathaṃ nu kho ahesumhā . Mayaṃ pubbe ahuvimhā, ahumhā vā. ‘‘Mayaṃ pubbe dānapatino ahumhā’’ti pāḷi.
大言之外,仅有少量汁液。不可发怒,不可怀有怨恨。我过去是否存在过呢?我真的存在过吗?存在的是什么?如何存在?我是存在的,我们是存在的,还是将要存在呢?我们过去真的存在吗?不然呢?存在的是什么?如何存在?我们以前是存在的,还是存在的呢?“我们过去是施主”——这是巴利语。
Rassatte-ahumha.
在果汁里是存在的。
Mahāvuttinā mhāssa uñca. ‘‘Pañcasatā mayaṃ sabbā, tāvatiṃsupagā ahu’’nti pāḷi.
大言长老说:“五百人中,我们全部都是,到了一切时已到。”这是巴利语。
Parachakke assa aṃ, ahaṃ pubbe ahuvaṃ, ahuva vā.
在他处有分布,我过去是这样存在的,或是过去是这样存在的。
‘Paro kvacī’ti paralopo, ahuṃ.
“他处何在?”——这是他处的分布,我存在过。
Atrimā pāḷī- ‘‘ahaṃ kevaṭṭagāmasmiṃ, ahuṃ kevaṭṭadārako , cakkavattī ahuṃ rājā, jambumaṇḍassa issaro. Sattakkhattuṃ mahābrahmā, vasavattī tadā ahuṃ. Muddhābhisitto khattiyo, manussādhipatī ahu’’nti. Mayaṃ ahuvimhe.
这段巴利语说:“我在拘萨罗村,是拘萨罗家的子孙,曾为世界王,统治阇毗阇嘛城。七十部众,大梵天曾统治,当时我为男人王族,被蒙面立为人间统治者。”我们是这样存在过的。
Ssatyādimhi –
在以『ssa』等开头的词尾之前——
§625
625.Hūssa hehehihohi ssaccādo.
第625条。愿『呵呵呵呵』与『真实』同在。
Ssatyādimhi hūdhātussa he ca hohi ca hohi ca honti.
在『Ssatyā』开头中,愿『呵呵呵』与『呵』及『呵』等皆存在。
Hessati , hessanti, hehissati, hehissanti, hohissati, hohissanti. Buddho hessaṃ sadevake , anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ .
有『将成、将成多人、将被呵斥、将被呵斥多人、将被呵呵、将被呵呵多人』之意。佛陀在天众中,于未来的聚会中,我们将同在此面前。
§626
626.Dakkha sakkha hehi hohīhi lopo.
第626条。能够、证知者,愿以『呵』和『呵呵』消灭。
Etehi ādesehi ssassa lopo hoti vā. Suttavibhattena aññehipi ssalopo.
依此种命令,『呵呵』之灭失或出现。经文解释中,另有『呵』之灭失。
Sakkhisi tvaṃ kuṇḍalini, maññisi khattabandhuni . Na hi sakkhinti chettuṃ , adhammo haññiti dhammamajja , brahmadatto palāyiti iccādi.
你作证你是盘绕者,认为你是武士之弟兄。实则不能作证,法中以不正行毁灭,梵天所赐逃离欲等。
Hehiti, hehinti, hohiti, hohinti.
蔑弃,摈弃,消除,断除。
Atrimā pāḷī-piyo ca me hehiti mālabhārī, ahañca naṃ mālinī ajjhupessaṃ , tilodano hehiti sādhupakko . Doso pemañca hehiti . Mama tvaṃ hehisi bhariyā . Tato sukhī hohisi vītarāgo. Khippaṃ hohisi anāsavo iccādi.
阿提玛是我亲爱的巴利文,像重重的花环,我不会将它的花环摘除,心胸纯净的蔑弃者坚固正直。厌恶与爱护皆蔑弃。你是我的妻子,我对你蔑弃;因而你快乐,无染无欲,迅速断除无漏欲等。
Iti bhūvādigaṇe uvaṇṇantadhāturūpaṃ. · 如是,在以「成」为首的一类中,词根末尾为 u 类元音的词根形态。
Edantadhāturūpa词根末尾为 e 的词根形态。
E-āgatiyaṃ gatiyañca, ke-sadde, khe-khādanu’paṭṭhānesu, ge-sadde, apapubba ce-pūjāyaṃ, jhe-cintāyaṃ dāha’jjhānesu ca, te-pālane, the-sadda, saṅghātesu, de-suddhi, niddāsu, pe-vuddhiyaṃ , bhe-bhaye, le-chedane, ve-gatiyaṃ tantasantāne ca, se-antakriyāyaṃ, hare-lajjāyaṃ, gile-kilamane, pale-gatiyaṃ, mile-hāniyaṃ.
出入流转行止,哪些音声?方圆谷地中所守,家音,原始敬礼,焦虑冥思,烧毁思惟,三合护持,定声,僧团和合,地净,沉睡,增长,恐惧,切断,变迁,调馏,弦歌系脉,生死终结,羞耻,病苦污秽,往返流转,合毁,破坏。
Ṇānubandhapaccayena vinā yesaṃ dhātūnaṃ āyādeso labbhati, te edantā nāma. Mahāvuttinā yalope sati ādantehi samānarūpaṃ, ādantānañca yāgame sati edantehi samānarūpaṃ, tasmā ādanta, edantā yebhuyyena samānarūpā bhavanti.
没有从属缘故,其元素间获得依赖,名为音节。因大声韵尾相同,阻止音与后续音同形;阻止者静止时,阻止与后续同形。因此阻止音和后续音多半同形。
Mahāvuttinā edantānaṃ tyādīsu tabbādīsu ca āyādeso, kvaci yalopo, e-āgatiyaṃ. Ayaṃ so sārathī eti , sace enti manussattaṃ , lakkhaṇaṃ passa āyantaṃ, migasaṅghapurakkhataṃ , yoga’māyanti maccuno , āyāmāvuso , āyāmānanda .
因大声韵尾的阻止与阻止后元素、辅音头的依赖,偶尔出现异声韵尾。此即执驾者,若确是人性,观察其特性,当是群鹿领袖,诱惑死亡。朋友,你的相,即是与死亡相关之相,朋友阿难。
Ettha edhātu āgaccha, gacchāmāti atthadvayaṃ vadati, yādhātuvasena āgaccha, yāmātipi atthaṃ vadanti.
此处『元素』来,『去』者谓二义。所谓如元素般来者,如所去者亦能分别其义。
E-vuddhiyaṃ vā, ‘‘kāyo, apāyo, upāyo, samudāyo’’tiādīsu –
亦或作四段:『身、灭、缘、起』等。
Kucchitā dhammā āyanti vaḍḍhanti etthāti kāyo, ‘āyo’ti vuccati vaḍḍhi, tato apeto apāyo, tena upeto upāyo, avayavadhammā samudenti etthāti samudāyo, paribyattaṃ āyanti etenāti pariyāyo.
所引诸法增盛者,此处谓『身』,词『增』谓增盛。继者为『灭』,灭者也;由此得『缘』,谓缘起;有部分法相相续增盛,此为『起』,环绕而来者,此谓『周期』。
Ke-sadde, kāyati.
『谁』为音节?谓『身』。
Kamme-kiyyati.
谓业所作之事。
Khe-khādane, tiṇaṃ khāyati, vikkhāyati, undurā khāyanti, vikkhāyanti.
于界域间食,草为食,增盛。如乌鸦食食,增盛。
Khe-upaṭṭhāne , khāyati, pakkhāyati, alakkhī viya khāyati.
关于观护界处,上下消耗、毁坏,如同病体般被消耗。
Ge-sadde, gāyati, gāyanti.
关于声音歌唱,他(她)唱歌,他们(她们)唱歌。
Apapubba ce-pūjāyaṃ, apacāyati, ye vuddha’mapacāyanti .
若是对先行者不敬,则被轻视,凡不敬重老者者。
Jhe-cintāyaṃ, jhāyati, jhāyanti, pajjhāyati, pajjhāyanti, abhijjhāyati, abhijjhāyanti.
关于禅思,他(她)入禅,他们(她们)入禅,放下,他们放下,生起贪欲,他们生起贪欲。
Jhe-olokane, nijjhāyati, nijjhāyanti, upanijjhāyati, upanijjhāyanti, ujjhāyati, ujjhāyanti.
关于禅忽视,他(她)舍弃,他们舍弃,重新舍弃,他们重新舍弃,唤起,他们唤起。
Jhe-dayhane, padīpo jhāyati, parijjhāyati.
关于禅火焰,明灯入禅,恶欲随起。
Kamme-jhāyīyati.
『燃』者,于业中而熏烧也。
Ṇāpimhi yalopo, kaṭṭhaṃ jhāpeti, jhāpenti, jhāpayati, jhāpayanti.
于使役词缀「ṇāpi」中,「y」字脱落;故有:使燃烧(单数)、使燃烧(复数)、使燃烧(单数另式)、使燃烧(复数另式)等形。
Jhe-ajjhayane saṃpubbo, mahāvuttinā niggahītassa jādeso, sajjhāyati, sajjhāyanti, mantaṃ sajjhāyati.
词根「jhe」义为诵习,加前缀「saṃ」,依大规则,鼻音化音节转为「j」音;故有:诵读(单数)、诵读(复数),如『诵读咒语』。
Te-pālane, tāyati, tāyanti.
词根「te」义为守护;故有:守护(单数)、守护(复数)。
The-sadda, saṅghātesu, thāyati.
「The」词根,义为「聚积」,造字义为「堆聚、积合」。
De-suddhiyaṃ, vodāyati, vodāyanti.
「De」词根,义为「净化」,造字义为「洗净、清洁」,可单数或复数活用。
De-soppane, niddāyati, niddāyanti.
“在梦中”谓睡眠中静止不动,“在梦中”(复数)谓他们睡眠中静止不动。
Pe-vuddhiyaṃ, appāyati, appāyanti.
“在生长中”谓事物渐渐发育成长,“在衰退中”谓事物逐渐衰减,复数亦然。
Bhe-bhaye, bhāyati, bhāyanti, sabbe bhāyanti maccuno , bhāyasi, sace bhāyatha dukkhassa , kinnu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi , nataṃ bhāyāmi āvuso, bhāyāma .
“恐惧”是指心生害怕、惊慌,谓诸法皆畏死者,若因苦而生怖,则我于安乐岂当生畏?我于安乐心不畏也,朋友,畏而服从。
Ṇāpimhi-bhayāpeti, bhāyāpeti, bhāyāpayati.
“使心有怖”谓令他人畏惧,使他人产生惧怕,复数则谓他们使惧恐。
Īādimhi-mā bhāyi, mā soci , mā cintayi.
在此等(苦难等)中不应生畏惧,不应伤心,不应担忧。
Ssatyādimhi-bhāyissati, bhāyissanti.
从真理初起时将生畏惧,众人亦将产生畏惧。
Le-chedane, tiṇaṃ lāyati, sāliṃ lāyati, lāyanti.
「Le」词根,义为「割截」,造字义为「割草」、「割稻」,可单数或复数活用。
Ve-gatiyaṃ, vāto vāyati, vātā vāyanti.
「Ve」词根,义为「行动、移动」,造字义为「风吹动」,可单数或复数活用。
Ve-tantasantāne, tantaṃ vāyati, vāyanti.
【织】(ve-):于相续的经纬线中,织(单数)、织(复数)。
Kamme-vāyīyati, pubbalope vīyati, viyyati.
在业格(kamme)中,读作『vāyīyati』;前缀省略后,读作『vīyati』,又作『viyyati』。
Ṇāpimhi-cīvaraṃ vāyāpeti , vāyāpenti.
【以「ṇāpi」根接使役词尾】『为人织袈裟』(单数)、『为人织袈裟』(复数)。
Se-antakriyāyaṃ, osāyati, pariyosāyati, ajjhosāyati.
【以「se」根接续词尾】用于『终了』之义:『终了』、『完全终了』、『深深沉溺』。
Kamme-pariyosīyati.
业行被消灭。
Ṇāpimhi-pariyosāpeti.
在存在之中,使之消灭。
§627
627.Ṇiṇāpīnaṃ tesu.
627.于消灭者中。
Ṇi, ṇāpīnaṃ lopo hoti tesuṇi, ṇāpīsu paresu.
消灭于,是指在彼处消灭,在彼这些方面消失。
Bhikkhu attanā vippakataṃ kuṭiṃ parehi pariyosāpeti . Ettha akammakattā dhātussa ‘kuṭi’nti ca ‘parehī’ti ca dve kammāni dvikkhattuṃ pavattehi kāritehi sijjhanti.
比库自主清除破坏的房舍,由他人使之消灭。此事缘于无业,『房舍』与『由彼人』是两种行为,二者俱举,则两种导致的行为皆被终止。
Anekassaraedantampi kiñci idha vuccati.
对此多方所说的言辞,此处亦是如此。
Hare-lajjāyaṃ, harāyati, harāyanti, aṭṭiyāmi harāyāmi , harāyāma, harāyatīti hirī, mahāvuttinā upantassa ittaṃ.
【以「hare」根接续词尾】用于『惭愧』之义:『感到惭愧』(单数)、『感到惭愧』(复数);『我感到厌恶、我感到惭愧』、『我等感到惭愧』;又,由于此动词变化为『harāyati』,故依大规则,词干末音节变为『i』,遂成为『惭』(hirī)之名词。
Gile-rujjane, gilāyati, piṭṭhi me āgilāyati , gilāyanti.
【以「gile」根接续词尾】用于『苦恼』之义:『感到苦恼』;『我的背部感到苦恼』;『感到苦恼』(复数)。
Pale-gatiyaṃ , palāyati, palāyanti.
【逃走】(pale-):于行进义中,逃走(单数)、逃走(复数)。
Mile-hāniyaṃ, milāyati, milāyanti.
【凋谢】(mile-):于衰损义中,凋谢(单数)、凋谢(复数)。
‘‘Jhānaṃ, ujjhānaṃ, nijjhānaṃ, tāṇaṃ, parittāṇaṃ, vodānaṃ, niddānaṃ, gilāno, palāto, milātanti’’ādīsu yalopo.
在『禅那』、『厌弃』、『审思』、『庇护』、『保护』、『净白』、『根源』、『病者』、『逃走者』、『萎谢』等词中,〔词根末尾的〕『y』音被省略。
Iti bhūvādigaṇe edantadhāturūpaṃ. · 如是,在以「成」为首的一类中,词根末尾为 e 的词根形态。
Bhūvādigaṇe sarantadhātūnaṃ tyādyantarūpāni niṭṭhitāni. · 在以「成」为首的一类中,元音结尾词根的以 ti 等词尾结成的形态已经完成。
Byañjanantadhātu辅音界
Avuddhikarūpa无增音形
Tudādigaṇa图达迪类
Atha byañjanantadhāturūpāni vuccante. Tāni ca avuddhika, savuddhikavasena duvidhāni honti. Tattha avuddhikāni tāva vuccante.
接着解释“比扬那”即辅音及其基本音质,这些称为“byañjanantadhātu rūpā”(辅音基本质形)。这些辅音根据清浊可分为两类:未发声辅音与发声辅音。其中“未发声辅音”即所谓的“avuddhikāni”。
Khipa, guha, tuda, disa, pisa, phusa, likha, vadhādi.
迅速、密室、敲击、方向、恶意、触动、书写、杀害等诸义。
Idha dhātūnaṃ antassaro uccāraṇattho, so rūpavidhāne nappayujjate.
此处诸元素之内涵乃发音意义,在色的构成中不相契合。
§628
628.Tudādīhi ko.
【第六二八则】:『tuda』等词根〔接续现在时词缀时〕加『ka』〔词缀〕。
Tudādīhi kānubandho apaccayo hoti. Kānubandho avuddhidīpanattho.
『敲击』等者为眼缘之器,属于促发眼识之因。眼缘指引发识知之体。
Khipa-khipane, khipati, pakkhipati, ukkhipati, okkhipati, nikkhipati, vikkhipati, paṭikkhipati, saṃkhipati.
迅速动作有:迅速进行、迅速掷出、跳跃升起、抛掷入内、投入、分散、反复投掷或聚合等。
Kamme-khipīyati.
行为中发生迅速动作。
Kārite-khipeti , khipayati, khipāpeti, khipāpayati, khepeti, khepayati vā, udakaṃ khepeti, taṇhaṃ khepeti, khayāpetīti attho.
「使役形」——『投掷』,亦作『使投掷』、『使抛出』、『使丢弃』;『使流逝』,亦作『使消耗』;例如『使水流逝』、『使渴爱耗尽』,义即『使之竭尽』。
Guha-saṃvaraṇe, guhati, nigguhati.
『秘藏』,义为遮蔽、覆藏;『隐藏』,亦作『完全隐藏』。
Kamme-guhiyati.
【业格】被隐藏。
Kārite gussa dīgho, gūheti, gūhayati, gūhāpeti, gūhāpayati.
【使役格】长音变化:『隐藏』者,作『隐』、作『令隐』、使他隐、使他令隐也。
Kamme-gūhāpīyati.
【业格使役】被令隐藏。
Ghaṭa-cetāyaṃ, ghaṭati.
【奋励义】『努力』者,作『竭力』也。
Kamme-ghaṭīyati.
「甘马」者,谓其受持、积聚、成就之意。
Kārite-ghaṭeti, ghaṭayati, ghaṭāpeti, ghaṭāpayati.
「甘马」作「甘罗」,谓制造、造作;「甘罗耶」与「甘罗拔耶」亦同,含制造、促使之义。
Tuda-byadhane, byadhanaṃ vijjhanaṃ, tudati, vitudati.
「突达」及其变形,指断裂、破坏、破损、毁坏之意;「尤达」、「毗尤达」亦为此义。
Assa ette-tudeti, tudenti.
「阿萨」等词,与「突达」动词有关,指撷取、抓取或拔除。
Kamme-tudīyati.
「甘马」作突裂或被破坏,谓「甘马」之破坏或毁坏。
‘Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti dassa jattaṃ. ‘Vaggalasehi te’ti yassa pubbarūpattaṃ, tujjati.
『你等所遮蔽之处,若为放逸所生者』,此句说明:「若以蔽障之患所覆盖,以为安逸。」「若谓以蔽障所生之虚设,则谓之撅碎。」
Kārite-tudeti, tudayati, tudāpeti, tudāpayati.
【使役格】刺、令刺、使他刺、使他令刺。
Disī-uddisane, uddisanaṃ sarūpato kathanaṃ. Uddisati, pātimokkhaṃ uddisanti , niddisati, niddisanti, apadisati, apadisanti.
【指示义】——『指示』者,依本身样貌而宣说也。诵出、诵出巴帝摩卡、指出、众指出、引证、众引证。
Kamme-uddisīyati, uddisīyanti.
【业格用法】『被指定』者,谓以被动式表达之:被指定、被指定(复数)也。
Kārite-ācariyo sissaṃ pāḷidhammaṃ uddisāpeti, uddisāpayati, vācetīti attho. Pāṭhesu pana sadvayampi dissati.
【使役用法】『令指诵』者,谓老师令弟子诵出巴利经文,即令背诵、令宣读之义。然于各文本中,此二形式皆可见也。
Nuda-khipane , nudati, panudati, vinodeti, paṭivinodeti vā.
【字根】『驱——投掷』者,其动词形式有:驱除、推开、排遣、彻底排遣也。
Kamme-panudīyati, panujjati.
【业格用法】『被推开』者,谓以被动式表达之:被推开、被驱走也。
Kārite-panudeti, panudayati, panudāpeti, panudāpayati.
【使役用法】『令推开』者,其形式有:令推开、令驱除(第一形)、令推开(第二形)、令彻底推开(第一形)、令彻底推开(第二形)也。
Pisa-saṃcuṇṇe, pisati.
【字根】『碾——磨碎』者,其动词形式为:碾磨也。
Kamme-pisīyati.
【业格用法】被动式:被碾磨。
Kārite-piseti, pisayati, pisāpeti, pisāpayati.
【使役用法】使役式:令碾磨、使碾磨;令磨碎、使磨碎;令他碾磨、使他碾磨;令他磨碎、使他磨碎。
Phusa-samphasse pattiyañca, phusati, phusanti dhīrā nibbānaṃ , vajjaṃ naṃ phuseyya .
『触』者,接触、相触之义也。能触,能触;智者触达涅槃;莫令过失触染彼。
Kamme-phusīyati.
【业格用法】被动式:被触。
Kārite-phuseti, phusayati, phusāpeti, phusāpayati.
【使役用法】使役式:令触、使触;令相触、使相触;令他触、使他触;令他相触、使他相触。
Likha-lekhane, likhati, sallikhati, vilikhati.
『划』者,书写、刻划之义也。书写,细细刻划,刻划。
Kārite-likheti, sallikheti, vilikheti.
「使役形」——『书写』,亦作『细细刻划』、『划刻』。
Vadha-hiṃsāyaṃ, vadhati, vadheti.
『伤害、损毁』,义为残害;『伤害』,亦作『使受伤』。
Kamme-vadhīyati.
在业中被杀害。
Yamhi dhassa jhattaṃ, yassa pubbarūpaṃ. ‘Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’ti jhassa tatiyajattaṃ, vajjhati, vajjhanti, vajjhare. Ime sattā haññantu vā vajjhantu vā .
凡含「dh」之处转为「jh」,其前一字母重叠。依「第四、第二〔声调〕转为彼等之第三、第一」之规则,「jh」转为第三类〔声调〕形,得:被杀(vajjhati)、众被杀(vajjhanti)、诸〔彼〕被杀(vajjhare)。〔如经文〕:「愿此等众生或被杀害,或被伤戮。」
Kārite-vadheti, vadhayati, vadhāpeti, vadhāpayati, sāmiko purisaṃ maggaṃ gameti, gamayati, gamāpeti, gamāpayati iccādīnipi idha vattabbāni.
使役式:使杀、令杀、使令杀、令使杀;主人使人上路、令人上路、使令人上路、令使人上路——诸如此类亦应于此处说明。
Iti tudādigaṇo. · 如是图达迪类。
Savuddhikarūpa有增音形
Atha savuddhikarūpāni vuccante.
接着称为纯净显明者。
Asa-bhuvi, āsa-nivāse upavesane ca, isu-icchā, kantīsu, kamu-padagamane, kusa-akkose, gamu-gatimhi, jaravayohānimhi, jana-janane, mara-pāṇacāge, yamu-uparame, ruda-assuvimocane kandane ca, ruha-janane, labha-lābhe, vaca, vada-viyattiyaṃ vācāyaṃ, vida-ñāṇe, vasa-nivāse, visapavesane, sada-gatyā’vasāne, hana-hiṃsāyaṃ, haraharaṇe.
于非居处、栖息所、坐处上,以及在用锐针欲点、刮削、用足跡推动、割草割旱草、行走路径、折断老草、人生诞生、死亡临终、严厉痛苦、哭泣哀号的解脱中,苦楚诞生、利益得失、言语、讲话的扩展、知见分离、居住生活、进入房舍、行室结束、伤害残暴、强取夺去等方面亦如是。
Tyādyuppatti, kattari lo, asa-bhuvi, sattāyanti attho.
此等起止及行为,乃在非居处内所有众生体用之意。
§629
629.Tassa tho.
第六二九则:彼〔字根〕加「th」〔后缀〕。
Atthito parassati, tūnaṃ tassa tho hoti.
解义上显现,实质即是彼处。
‘Pararūpamayakāre byañjane’ti suttena byañjane pare dhātvantassa pararūpattaṃ, ‘catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’ti suttena pararūpassa dutiyassa paṭhamattaṃ.
『以他形为能作之因』者,依经文所说,能作之因即第二义中的他形性。『第四、第二等,第三、第一者』依经文所说,他形的第二位是第一位。
Dhanaṃ me atthi.
我拥有财富。
Ettha ca ‘‘atthi tvaṃ etarahi, na tvaṃ natthi, atthi ahaṃ etarahi, nāhaṃ natthi, puttā matthi dhanā matthi , atthi imasmiṃ kāye kesā’’ti ādīsu atthisaddo ākhyātapaṭirūpako kattuvācako nipāto.
此处有关“有”之语,有句『你现在有,不是你没有;我现在有,不是我没有;儿子有,财富有,身上有发』等,此类语“有”字为指出存在者,作表语及助词。
‘‘Atthīti kho kaccāyana ayameko anto, natthīti dutiyo anto’’ti ca ‘‘atthipaccayo, natthipaccayo’’ti ca evamādīsu nāmapaṭirūpako. Tathā natthisaddo.
“有”的时候是第一种终结,“无”的时候是第二种终结。又如“有为缘,无为缘”等,如此便是名词作表语。无的语义亦然。
Tumhi-vipassissa ca namatthu , namo te buddha vīratthu , ettha ca ‘‘dhiratthumaṃ pūtikāya’’nti ādīsu atthusaddo nipāto.
对长老毗婆尸也有“南无你佛伟力”等赞语;此处“有”字开头的是“有”的语义表语。
§630
630.Ntamānantantiyiyuṃsvādilopo.
630.末法无尽,如此依止无缺。
Nta, māna, anti, antu, iyā, iyuṃsu atthissa ādilopo hoti.
「恩答、马那、安提、安图、伊亚、伊庸苏」诸词尾中,『有』(词根『阿思』)之首字母省略。
Santi, santu.
(愿)存在;(愿)存在(复数)。
§631
631.Sihīsvaṭa.
631.【有】词根于『西』、『希』诸词尾中变为『阿达』。
Atthissa aṭa hoti si, hīsu.
『有』(词根『阿思』)于『西』及『希』诸词尾中,变为『阿达』形式。
Manussosi , purisosi . Himhi dīgho, tvaṃ paṇḍito āhi, bhavāhīti attho. Tavibhattīsu dhātvantassa pararūpaṃ, tumhe attha, kaccittha parisuddhā . Tvādimhi-mā pamādattha , tumhe samaggā attha.
『玛努所西』、『布利索西』。于『希』词尾中作长音,『汤般哒多阿希』、『帕瓦希』之义。在『达』等词尾诸格中,词根末尾取后续之形;『图姆赫阿塔』,『咖吉塔帕里苏达』。在『达』等词尾诸格中——『玛巴马达塔』,『图姆赫沙玛嘎阿塔』。
§632
632.Mimānaṃ vā mhimhā ca.
632.『弥』、『马那』两词尾,或可分别换用『弥』、『玛』,乃至『弥』、『姆哈』诸形式。
Atthito paresaṃ mi, mānaṃ mhi, mhā honti vā, atthissa ca aṭa hoti.
对于他者来说,我等心中无有高慢怨恨,彼此之间确实怀有利益善意。
Ahaṃ pasannomhi, mayaṃ pasannāmha.
我心欢悦,我等也同样欢悦。
Tvādimhi-ahaṃ iminā puññena anāgate paññavā amhi, mayaṃ paññavanto amha.
在未来,依此功德,我将具慧,我等亦同具慧。
§633
633.Esu sa.
此即第六百三十三条。
Etesu mi, mesu atthissa sassa so hoti. Pararūpanisedhanatthamidaṃ suttaṃ.
在这些人中,他者的利益即为己利。此经文旨在破除分别执相之见。
Ahaṃ paṇḍito asmi, mayaṃ paṇḍitā asma.
我是智慧者,我等皆为智慧者。
Tvādimhi-ahaṃ anāgate paññavā asmi, mayaṃ paññavanto asma.
『你等之中,我在未来世便是智慧者,我们都是智慧者』。
Eyyādimhi –
在「欲」等词尾中——
§634
634.Atthiteyyādichannaṃ sa su sasi satha saṃsāma.
634. 「有」(atthi)等六个动词的祈愿式词尾:sa、su、sasi、satha、saṃ、sāma。
‘Atthī’ti dhātuniddeso ti-kāro, atthito paresaṃ eyyādīnaṃ channaṃ sādayo honti.
『atthi』者,乃词根之标示也,其末尾之『ti』字即为词根本身;在『atthi』之后,『eyya』等六种语尾皆替换为『sa』等相应形式。
Evamassa vacanīyo , evamassu vacanīyā , tvaṃ assasi, tumhe assatha, ahaṃ assaṃ, mayaṃ assāma.
『依此语法,当如此说:你是,你们是,我是,我们是。』
Assunipātopi bahuṃ dissati, tayassu dhammā jahitā bhavanti , kenassu taratī oghaṃ, kenassu tarati aṇṇavaṃ . ‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socatī’’ti ettha niggahītamhā saṃyogādilopo.
『asu(阿苏)』作为不变词助词亦极为常见,如:『tayassu dhammā jahitā bhavanti(三法已被舍弃)』、『kenassu taratī oghaṃ(以何而渡暴流?)』、『kenassu tarati aṇṇavaṃ(以何而渡大海?)』。又如:『kiṃsu chetvā sukhaṃ seti,kiṃsu chetvā na socatī(断何而安眠?断何而不忧?)』,此处在尾音鼻化字(niggahīta)之后,与后随辅音丛首字母相同的音节被省略(即同字省略)。
§635
635.Ādidvinnamiyāmiyuṃ.
635. 原有二种,已出二种。
Atthito eyyādīsu ādimhi dvinnaṃ iyā, iyuṃ honti. ‘Ntamānantantiyiyuṃsū…’tiādilopo.
所谓起始者,在序数之初谓二,谓有;『始与终及无始无终等诸法』等之省略。
So siyā, te siyuṃ, ete dve nipātāpi honti. ‘‘Vedanākkhandho siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato’’ti ādīsu ekaccoti attho.
此当为如是,这二者确有,此二词亦可使用。『色受蕴』有三类:“善、恶、不分”,此为初义。
‘‘Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti ādīsu kinnūti attho.
“善法依因缘生起善法”是此处所称之意。
‘‘Dvādasākusalā siyu’’nti ādīsu bhavantīti attho.
“有十二种善”,此为起始意涵。
Mahāvuttinā eyyuṃ, eyyamiccetesaṃ iyaṃsu, iyaṃ honti, ādilopo, siyaṃsu dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā , evaṃrūpo siyaṃ ahaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ, evaṃsañño siyaṃ .
依大论述,此为远离无上,远离欲界,此意,谓有起始之省,且有二比库法数不同,诸说纷纭,如此等,谓未来时中,有此感受,有此境界。
Ajjattanimhi –
【内时(过去时)中——】
§636
636.Īādo dīgho.
636. 在『ī』等语尾之后,短元音延长为长元音。
Atthissa dīgho hoti īādīsu.
其(『attha』,即『as』动词)在『ī』等词尾之前,词干元音延长为长音。
So āsi, te āsuṃ, āsiṃsu, tvaṃ āsi, tumhe āsittha, ahaṃ āsiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃvaṇṇo . Mayaṃ āsimha, āsimhā.
(动词「āsi」变位示例:)他曾是(so āsi)、他们曾是(te āsuṃ / āsiṃsu)、你曾是(tvaṃ āsi)、你们曾是(tumhe āsittha)、我曾是(ahaṃ āsiṃ)。在此亦有「我曾如此相貌」之用法。我们曾是(mayaṃ āsimha / āsimhā)。
§637
637.Aāssādīsu.
第六三七条:在『a』、『ā』等词尾之前(的变化规则)。
Aādiparokkhāyañca āādihiyyattaniyañca ssādīsu bhavissanti, kālātipattīsu ca atthissa bhū hoti. Idañca suttaṃ atthissa etāsaṃ vibhattīnampi sādhāraṇakaraṇatthaṃ. Rūpampi bhūrūpameva.
在过去完成时以『ā』等开头的词尾,以及昨日过去时以『ā』等开头的词尾,以及『ss』等词尾(即未来时与条件时)之前,动词根『attha』(即『as』)替换为『bhū』。此条经文之设,亦为使『attha』根能通用于上述诸活用词尾。其构形亦即『bhū』的构形。
So babhūva, te babhūvu, so abhavā, te abhavū, so bhavissati, te bhavissanti, so abhavissā, te abhavissaṃsu iccādi.
彼者曾为,彼等曾为;彼者曾非,彼等曾非;彼者将为,彼等将为;彼者将非,彼等将非,此等诸义如此。
§638
638.Atyādintesvatthissa bhū.
638. 此为「极限终止」之存在。
Tyādivajjitesu ntavajjitesu ca paccayesu atthissa bhū hoti. Etena tyādi, tvādi, eyyādi, īādisaṅkhātāsu catūsu vibhattīsu ntapaccaye ca atthissa bhūādeso natthi, sesāsu catūsu vibhattīsu ca ntavajjitesu tabbādīsu ca atthissa bhūādeso labbhatīti veditabbo.
于「诸起」及「不起」之因缘中,存在着「存在」之义。由此,当知在以「起」等计数之四种分别及「不起」之因缘中,无「存在」之义;但在余下四种分别及不应起之缘(如「终」等)中,有「存在」之义,须加以认识。
Āsa-upavesane. Guruṃ upāsati, payirupāsati, upāsanti, payirupāsanti.
于爱欲-坐处,礼敬师长,究敬其师,恭敬礼拜,行此恭敬仪轨。
Kamme-upāsīyati, payirupāsīyati.
于业行处,礼敬恭敬,遵行恭敬事。
Kārite-mātā puttaṃ guruṃ upāseti, payirupāseti, upāsayati, payirupāsayati.
若作母者礼其子,亦礼敬其师,行礼恭敬,礼敬礼拜之法。
Īādimhi-upāsi, payirupāsi, upāsiṃsu, payirupāsiṃsu, upāsuṃ, payirupāsuṃ.
「开始守护」、「支付守护」、「守护了」、「支付守护了」、「曾守护」、「曾支付守护」。
Āsa-nivāse.
「房舍之中」。
§639
639.Gamayamisāsadisānaṃ vā cchaṅa.
「639. 我们前往居住之方位所附带的威仪。」
Gamu, yamu, isu, āsa, disānaṃ anto byañjano ṅānubandho ccho hoti vā nta, māna, tyādīsu.
「gamu(去)、yamu(去、制御)、isu(欲)、āsa(坐)、disā(方向)」诸词根,其末尾辅音,当后接带有「ṅ」尾标的词缀,以及「nta、māna、ty」等词缀时,该末尾辅音可选择性地变为「cch」。
Gacchanto, niyacchanto, icchanto, acchanto, dicchantoti iminā tyādīsu āsassa ccho, acchati, acchanti, so acchi, te acchiṃsu.
「行去」(gacchanto)、「束缚」(niyacchanto)、「欲求」(icchanto)、「坐住」(acchanto)、「给予」(dicchanto)——依此规则,在 ty 等词尾中,as 根的词尾变为 ccho;由此得:acchati(他坐住)、acchanti(他们坐住);过去式单数:so acchi(他坐住了)、复数:te acchiṃsu(他们坐住了)。
Isu-esanāyaṃ .
「箭,是示意之用。」
§640
640.Lahussupantassa.
第六百四十条:轻声上声节的规则。
Antassa samīpe pavattatīti upanto, byañjanantadhātūnaṃ pubbassaro ‘upanto’ti vuccati, lahubhūtassa upantabhūtassa ca ivaṇṇu’vaṇṇassa e, ovuddhī honti.
所谓邻近鼻端者,是指发生在鼻端附近的,前生义比喻为“邻近”,与轻微生起的色相类似,具有凝聚显现之义。
Ira-kampane, erati, modati.
震动、摇晃、欢喜。
Lahussāti kiṃ? Jīvati, dhūpati, ikkhati, sukkhati.
“轻微”为何?即生命活动,散发热气,预备和消耗。
Upantassāti kiṃ? Siñcati, bhuñjati, niggahītāgamena byavahitattā upanto na hoti.
“邻近者”为何?是指浇灌、享用,若没有限制集结而贸然行动,则不为邻近。
Ivaṇṇuvaṇṇassātvevaṃ? Pacati, vadati.
犹如色相之间的关系,如同烹煮、言说。
Iminā issa evuddhi hoti, esati, anvesati, pariyesati.
在此事中,『寻求者』生起,存在,探求,搜寻。
Adhipubbo isu-āyācane, ajjhesati.
『先前的请求』被托付,开始实行。
Kamme-esīyati, pariyesīyati, anvesīyati, ajjhesīyati.
对业的追求、探寻、检索、起步。
Kārite-eseti, esayati, esāpeti, esāpayati.
已造之业的成就、展现、完成、使之成就。
Isu-icchāyaṃ, cchādeso, icchati, icchanti, sampaṭicchati, sampaṭicchanti.
因欲望产生遮蔽,心有所欲,有愿,有意愿,实现愿望,实现彼愿。
Kamme-icchīyati.
对业的欲求升起。
Kārite-icchāpeti, icchāpayati, sampaṭicchāpeti, sampaṭicchāpayati.
使役式——令欲、使欲、令完全接受、使完全接受。
Kamme-icchāpīyati, icchāpayīyati, so icchi, te icchiṃsu, icchissati, icchissanti.
业格式——被令欲、被使欲;彼欲求之、彼等欲求之、彼将欲求、彼等将欲求。
Kamu-vijjhane, gambhīresu ṭhānesu ñāṇaṃ kamati, na satthaṃ kamati, na visaṃ kamati, na aggi kamati , na vijjhatīti attho.
『咖姆』,穿透义——智慧穿透深邃之处,刀不能穿透、毒不能穿透、火不能穿透、亦不能被射穿,此为其义。
Kamu-padagamane , pakkamati, apakkamati, upakkamati, vikkamati, abhikkamati, paṭikkamati, atikkamati, saṅkamati, okkamati.
『咖姆』,足行义——离去、远离、近行、跨步、前进、退回、超越、转移、降入。
§641
641.Nito kamassa.
第六百四十一条:由「ni」前缀搭配「kamma」根的规则。
Nimhā parassa kamassa kassa kho hoti. ‘Ādissā’ti saṅketattā kassāti ñāyati.
『从他人之业』者,属于谁?因『ādissā』乃是约定之标记,故知属于谁。
Nikkhamati, nikkhamanti.
(第三人称单数)出去;(第三人称复数)出去。
Kārite –
使役式——
§642
642.Assā ṇānubandhe.
642.词根末辅音之首元音,在带『ṇa』标记之词缀前增强。
Byañjanantassa dhātussa ādimhi a-kārassa āvuddhi hoti ṇānubandhe paccaye. ‘Bahula’nti adhikatattā ṇāpimhi āvuddhi natthi.
末辅音词根之首字母『a』,在带『ṇa』标记之词缀前,发生元音增强。因『bahula』(多用)规则为附加规定,故在带『ṇāpi』标记之词缀前,不发生元音增强。
Pakkāmeti, pakkāmayati, nikkhāmeti, nikkhāmayati, nikkhamāpeti, nikkhamāpayati.
(各使役式形态)出去(使令式各形):使他出去、使他出去(另式);使他离去、使他离去(另式);令其出去、令其出去(另式)。
Īādimhi mahāvuttinā ādidīgho vā hoti, so pakkami, pakkāmi, idaṃ vatvāna pakkāmi, maddī sabbaṅgasobhaṇā , pakkamuṃ, pakkāmuṃ, sammodamānā pakkāmuṃ, aññamaññaṃ piyaṃ vadā , pakkamiṃsu, pakkāmiṃsu, pakkamaṃsu, pakkāmaṃsu, pakkamissati, pakkamissanti, pakkamissare.
当词首为 ī 等时,依大规则(mahāvutti),词首元音可选择性延长为长音;由此「他出发」有两形:so pakkami 或 pakkāmi;如「说此语后他出发」、「玛帝全身庄严美好」等用例亦同;复数「他们出发」有:pakkamuṃ 或 pakkāmuṃ,如「欢喜地他们出发」、「彼此相亲爱地说」等用例;复数另有:pakkamiṃsu、pakkāmiṃsu、pakkamaṃsu、pakkāmaṃsu 诸形;未来式:pakkamissati(他将出发)、pakkamissanti(他们将出发)、pakkamissare(他们将出发,另一形)。
Āpubbo kusa-akkose, lahupantattā vuddhi, akkosati, akkosanti. Papubbo āmantane, pakkosati, pakkosanti. Vipubbo uccasadde, vikkosati, vikkosanti. Paṭipubbo nīvāraṇe, paṭikkosati, paṭikkosanti.
加前缀 ā 与词根「kusa」组合,表示「辱骂、呵责」之义;因词根音节轻短居末,故作增音(vuddhi):akkosati(他辱骂)、akkosanti(他们辱骂)。加前缀 pa,表示「呼唤、招呼」之义:pakkosati(他呼唤)、pakkosanti(他们呼唤)。加前缀 vi,表示「高声呼叫」之义:vikkosati(他高呼)、vikkosanti(他们高呼)。加前缀 paṭi,表示「驳斥、阻止」之义:paṭikkosati(他驳斥)、paṭikkosanti(他们驳斥)。
Īādimhi –
『īādimhi—』者,此为开头词,标记后续论述起始,意为『如是者起于此』,示将以此为例加以说明。
§643
643.Kusaruhīssacchi.
【文法规则六四三】词根『咒』与词根『生』之后,『伊萨』(issa)变为『吃』(cchi)。
Kusato ruhato ca parassa īssa cchi hoti.
从词根『库萨』及『如哈』派生出他者活用时,词尾『伊』(i)替换为『吉』(cchi)。
Akkocchi maṃ avadhi maṃ , idañca rūpaṃ kudha, kupadhātūhipi sādhenti, evaṃ sati ‘‘akkocchi me’’ti pāṭho siyā. Akkosi, akkosiṃsu.
例句『他咒骂我、他打我』——此处亦可据『愤怒』及『发怒』两词根推导出相应形式;如此则经文读作『akkocchi me』(他咒骂了我)亦合文法。另有过去式形式『akkosi』(他咒骂)及『akkosiṃsu』(他们咒骂)。
Gamu gatimhi, kattari lo, ‘ūlasse’ti lassa ettaṃ, gameti, gamenti. Avapubbo ñāṇe, avagameti, avagamenti, adhipubbo ñāṇe lābhe ca, adhigameti, adhigamenti. Vipubbo vigame, vigameti, vigamenti.
「gamu」用于表示行进义,以主动者为主语时加「lo」(现在时词尾),依「ūlasse」规则,将「la」替换为「e」,于是得:gameti(他行进)、gamenti(他们行进)。加前缀「ava-」表示知晓义,得:avagameti(他了知)、avagamenti(他们了知)。加前缀「adhi-」表示知晓义及获得义,得:adhigameti(他证得/了知)、adhigamenti(他们证得/了知)。加前缀「vi-」表示离去义,得:vigameti(他离去)、vigamenti(他们离去)。
Kamme-gamīyati, gamiyati, gamiyyati.
【业格】『行』的被动式变化:『被行往』(单数)、『被行往』(另一形式)、『被行往』(又一形式)。
Pubbarūpatte-gammati, gammanti, adhigammati, adhigammanti, adhigammare, adhigammate, adhigammante, adhigammare.
【前位形态所得】辅音重叠形式:『被到达』(单数)、『被到达』(复数)、『被完全到达』(单数)、『被完全到达』(复数)、『被完全到达』(第三人称复数另式)、『被完全到达』(中间态单数)、『被完全到达』(中间态复数)、『被完全到达』(中间态另式)。
Kārite vuddhi natthi, gameti, gamayati, gamāpeti, gamāpayati.
【使役式】无须增音,其变化形式为:『使行』(使役主动单数)、『使行』(使役主动另式)、『使令行』(加使役前缀单数)、『使令行』(加使役前缀另式)。
Kamme-gamayīyati, gamayīyanti, gamāpīyati, gamāpīyanti.
【使役业格】使役被动式变化:『被使行』(单数)、『被使行』(复数)、『被令行』(加前缀单数)、『被令行』(加前缀复数)。
Hiyyattanimhi-so agamā, gamā, te agamū, gamū, tvaṃ agamo, agama, agami, tumhe agamuttha, ahaṃ agamiṃ, gamiṃ, mayaṃ agamamhā, gamamhā, agamumhā, gamumhā, so agamattha, te agamatthuṃ, tvaṃ agamase, tumhe agamavhaṃ, ahaṃ agamaṃ, mayaṃ agamamhase.
【过去时】在过去时语基中,各人称变化如下——第三人称单数:『彼行去了』(带前缀增音形式)、『彼行去了』(无前缀形式);第三人称复数:『彼等行去了』(带前缀形式)、『彼等行去了』(无前缀形式);第二人称单数:『汝行去了』(带前缀形式一)、『汝行去了』(形式二)、『汝行去了』(形式三);第二人称复数:『汝等行去了』;第一人称单数:『我行去了』(带前缀形式)、『我行去了』(无前缀形式);第一人称复数:『我等行去了』(带前缀形式一)、『我等行去了』(形式二)、『我等行去了』(带前缀辅音替换形式一)、『我等行去了』(形式四);中间态第三人称单数:『彼行去了』;中间态第三人称复数:『彼等行去了』;中间态第二人称单数:『汝行去了』;中间态第二人称复数:『汝等行去了』;中间态第一人称单数:『我行去了』;中间态第一人称复数:『我等行去了』。
Ajjhattanimhi īādīsu ikārāgamo, so agamī, gamī.
【内部形态】在以「ī」等长元音为首的语尾之前,插入短元音「i」:第三人称单数带前缀形式『彼行去了』、无前缀形式『彼行去了』。
Rassatte-agami, gami.
不去、不前往。
Mahāvuttinā ākārena saha sāgamo, so agamāsi, gāmaṃ agamāsi, nagaraṃ agamāsi.
由大意涵及相应接合,谓之觐行,谓之前往村舍,前往城镇。
‘Eyyāthasse’iccādinā īssa ttho, so gāmaṃ agamittho, gamittho, te agamuṃ, gamuṃ.
以『应如是』及如『意』等顺序,言彼去村者,彼去者,彼去者们,彼去行者,去行者们。
‘Uṃssiṃsvaṃsū’ti iṃsu, aṃsu, te agamiṃsu, gamiṃsu, agamaṃsu, gamaṃsu, tvaṃ agamo, gamo.
以含『承受』义的词根,言他们前往众,他们前往,前往者们,去者们,去处,住处。
‘Ossa a i ttha ttho’ ‘sī’ti suttāni, tvaṃ agama, gama, agami, gami, agamittha, gamittha, agamittho, gamittho, agamāsi, gamāsi, tumhe agamittha.
依古语『昔彼在此』与『成就』等说,称汝时去、行、前往等多种说法,昔去者、彼去者、去处、行处,汝等已去。
‘Mhātthānamuu’iti uttaṃ, tumhe agamuttha, gamuttha, ahaṃ agamiṃ, gamiṃ, agamāsiṃ, gamāsiṃ, mayaṃ agamimhā, gamimhā.
复以上表达称尔等曾去,盖尔等曾前往,吾曾前往,彼时已行,吾等曾在彼去处,已到彼处。
Rassatte-agamimha, gamimha, agamumhā, gamumhā, agamumha, gamumha, agamāsimhā, gamāsimhā, agamāsimha, gamāsimha.
从来到去,从去来到,来到去,到来去,从来到,从来到达,来到,达到。
Parachakke-so agamā, gamā.
除彼之外,到来,去去。
Rassatte-agama, gama.
从来到去,去去。
‘Eyyāthasse’iccādinā tthatte-so agamittha, gamittha, te agamū, gamū.
以「你将去」为准则,应去,应当去,你们应去,应去,你们应去。
Rassatte-agamu, gamu, tvaṃ agamise, gamise, tumhe agamivhaṃ, gamivhaṃ, ahaṃ agama, gama, agamaṃ, gamaṃ vā, agamimhe, gamimhe.
从来到,去去,你正在来到,去去,你们正在来到,我来到,去去,来到,去去,在来到,去去。
Kamme-agamīyi, agammi, agamīyittho, agammittho, agamīyuṃ, gamīyuṃ, agamīyiṃsu, gamīyiṃsu, agammuṃ, gammuṃ, agammiṃsu, gammiṃsu.
行为所到者,我到,我应到,你应到,我曾到,你曾到,我们曾到,你们曾到,我去过,我们去过,我应去过,你应去过。
Parachakke-agamīyittha, gamīyittha, agammittha, gammittha.
谓彼行即去往,或去往,或不去,或去去。
Kārite-agamāpayi, gamāpayi, agamāpesi, gamāpesi, agamāpayuṃ, gamāpayuṃ, agamāpayiṃsu, gamāpayiṃsu.
谓已作即不去,去去,亦谓不去,去去,已不去,去去,已不去,去去。
§644
644.Gamissa.
第六百四十四条。去往释义。
Āādimhi īādimhi ca gamissa massa ā hoti. Saralopo.
于初、末等去往有时表现为轻微简易。
So agā, te agū, tvaṃ ago, tumhe aguttha, ahaṃ agaṃ, mayaṃ agumhā.
彼为去者,彼为不去者,汝为去者,尔等为不去者,我为去者,我们为去向者。
Īādimhi īsaralopo, agā devāna santike , vāyaso anupariyagā .
末等轻易表现,去者在诸天者近处,岁月随转往来。
Āpubbo āgamane, anavhito tato āgā , sopā’gā samitiṃ vanaṃ .
昔者来到此处时,没有百年之久,林地亦未被毁坏。
Adhipubbo paṭilābhe, ajjhagā amataṃ santiṃ , taṇhānaṃ khayamajjhagā .
先世得遇之时,向前现出不死的安宁,渴望的消灭亦先现为中间。
Atipubbo upādhipubbo ca titikkame, nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upajjhagā . Khaṇo ve mā upajjhagā.
过往之前与渴望之前,略有舍弃,星辰光辉消退,愚人于此现出害患。瞬间却不生害患。
Etāni o, avacanānaṃ lope sati tumha’mhayogepi labhanti, aguṃ, agiṃsu, agaṃsu. Samantā vijjutā āguṃ , tepā’guṃsamitiṃ vanaṃ , visesaṃ ajjhagaṃsute , asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamajjhaguṃ , sabbaṃ dukkhaṃ upajjhaguṃ . Ajjhago, ajjhaga, ajjhagi, ajjhaguttha, ajjhagiṃ, ajjhagimhā, ajjhagumhā, agā, āgā, anvagā, ajjhagā, upajjhagā, agū, āgū. Āgū devā yasassino , cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū . Cetā haniṃsu vedabbaṃ, sabbe te byasanamajjhagū .
此等啊,话语消失时,你们与我亦将得此,即无主、无弃、无处。四方绝灭无余之无,不生火焰之林,特别现出之燃烧,完全涅盘而灭,完全苦中止息,诸苦之尽皆现出。过去,现在,正在,火种根源,火种本体,火种根源之下,火种所在,火种所出,去处所在,灼烧者,灼烧者之火,灼烧火中,诸火之本,火种之火,火源,火焰,沿火,火种,火所在,最近者,火种炎,火种炎者。世间所有闻名而显著都依心一法而生,悉皆是火种相随者。心中摧毁应受痛苦者,诸皆于灭尽里。
Parokkhāyaṃ ādissa dvittaṃ, ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti pubbassa cavaggo. So jagama, mahāvuttinā upantassa dīgho, kvaci assa ittaṃ, ‘‘rājā dudīpo jagāmi magga’’nti pāḷi. So jagāma, te jagāmu, tvaṃ jagame.
默示于隐藏境界,复现一次乃早前之结局‘头骨之处与尾骨之处’,曾长长地传诵至今,某处有片语谓曰‘王如电光速行途路’,此为巴利语。我们行,我等行,尔当行。
Byañjanādimhi ikārāgamo, tumhe jagamittha, ahaṃ jagamaṃ, mayaṃ jagamimha, so jagamittha, te jagamire, tvaṃ jagamittho, tumhe jagamivho, ahaṃ jagamiṃ, mayaṃ jagamimhe.
在辅音及元音中,伊音为行者,你们不行,我已行,我等在此行,彼则不行,你们走动,尔当行,你们像行,我行,我等在此行。
Ssatyādimhi-gamissati, gamissanti, gamissare.
「将要去」者,将去;「将要去」者(复数),他们将要去;「将要去」者(将来时),将要去。
Parachakke-so gamissate, te gamissante, gamissare, tvaṃ gamissase, tumhe gamissavhe, ahaṃ gamissaṃ, mayaṃ gamissāmhe.
「你将去」者(第二人称单数将来时),你将要去;「你们将去」者(第二人称复数将来时),你们将去;「我将去」者(第一人称单数将来时),我将去;「我们将去」者(第一人称复数将来时),我们将去。
Ssādimhi-so agamissā, gamissā.
「我将要去」者;「将要去」者(单数与复数形式)。
‘Āīūmhāssāssāmhānaṃ vā’ti ssā, ssāmhānaṃ rasso, agamissa, gamissa, te agamissaṃsu, gamissaṃsu, tvaṃ agamisse, gamisse.
如『这是我们的』所说,「我们的」者,为一个关系代词;另有将去及去的动词形式,他们将去,我也将去。
‘Eyyāthasse’ iccādinā ssessa attaṃ, tvaṃ agamissa, gamissa, tumhe agamissatha, gamissatha, ahaṃ agamissaṃ, gamissaṃ, mayaṃ agamissāmhā, gamissāmhā, agamissāmha, gamissāmha.
以『愿你如此』等辞自指,称自己与他人将去或将要去的用语,如你将去,汝等将去,我等将去;兼复数单数彼此之分。
‘Gama vada dānaṃ ghammavajjadajjā’ti sabbavibhattīsu gamissa ghammo, ghammati, ghammanti.
在所有变形中,「去」词有柔和语气的形态,含有请说前往、施与、服侍等意涵的意义。
Kamme-ghammīyati, ghammīyanti.
『甘马』者,来自『甘马』动词根,意为“造作业”、“行持行为”,『甘马』为单数第三人称被动或中动被动形式,『甘马』者,作业行持被引动、被发生。即“作业被进行、作业被造作”之意。
Mahāvuttinā gagghādeso vā, tvaṃ yena yeneva gagghasi, phāsuṃyeva gagghasi .
『如大雨聚水』者,譬如雨水聚合成流域,喻行动之聚集成方向,无论你以何种方式行动,皆如水流般汇聚。
‘Gamayamisāsadisānaṃ vācchaṅa’ iti suttena sabbavibhattīsu gamissa massa ccho, gacchati, gacchanti, gacchare.
于经文中有云『行往彼岸之方向』之义,在各种语法变形当中有动词诸形态如“行往”、“正行”、“去到”等,皆是表示行往、达到彼岸之意。
Kamme-gacchīyati, gacchīyanti, gacchiyyati, gacchiyyanti, gacchiyyare.
『行往』动词组有被动与中动多种变形,如『行往(单数)』、『行往(复数)』、『将行往』、『将让行往』以及半命令形式,表明动词于不同语法时态与人称的变体。
Kārite-gacchāpeti, gacchāpayati. Gacchatu, gacchantu, gaccheyya, gaccheyyuṃ.
因作动词『行往』发生,亦有使役形式『遣使行往』,加之祈使、命令语气,如“当行之”、“令其行之”等,表达对行动者发出命令或愿望。
‘Eyyuṃssuṃ’iti uṃttaṃ, gacchuṃ.
『愿行』者,结合意旨劝勉行动或善行进行之祈愿语气,如“愿其行去”、“愿大家行”。
‘Eyyeyyāseyyaṃnaṃ ṭe’iti suttena eyya, eyyāsi, eyyaṃvibhattīnaṃ ettaṃ, so gacche, tvaṃ gacche, ahaṃ gacche.
『唉呀,唉呀,这个属于你』,依此语句,『唉呀』、『你唉呀』、『属于你唉呀』诸分词,意为『他去』、『你去』、『我去』。
‘Eyyāthasse’ iccādinā eyyāthassa ottaṃ, tumhe gaccheyyātho.
『你将要来』,以此等词『你将来』,劝诫『你们应当来』之意。
Āādimhi-agacchā, gacchā, agaccha, gaccha vā.
于『起初』中,动词有『他去』、『去』、『彼去』、『去或来』等说法。
Īādimhi-agacchi, gacchi, agacchuṃ, gacchuṃ, agacchiṃsu, gacchiṃsu.
于『正起』中,动词有『我去』、『你去』、『他们去』、『我们去』等多种变形。
§645
645.Ḍaṃsassa ca ñchaṅa.
第645条规则:「ḍaṃsa」(叮咬)一词,其字母「ḍ」替换为「ñ」,「ch」替换为「aṅ」(即发生音变)。
Āādīsu īādīsu ca ḍaṃsassa ca anto byañjano ñchaṅa hoti.
在『ā』等元音及『ī』等元音之后,以及在蚊虻词根(ḍaṃsa)之中,末尾辅音变为『ñch』。
So agañchā, gañchā. Tathā agañchū, gacchū.
如此者,即来去也。若谓不来,则应去也。
Īādimhi-so agañchi, gañchi.
今此中者,或是不来,或是来。
Tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo . Khippameva upāgañchi, yattha sammati temiyo . Te agañchuṃ, gañchuṃ.
在此实地,有他婆罗门来往。速即趋至其所,此皆认可之地。彼等来往,俱行其道。
Ssatyādimhi-gacchissati, gacchissanti, gacchissare.
必定将行,行将行,行必行。
§646
646.Labha vasa chida gama bhida rudānaṃ cchaṅa.
透得、具足、切断、行走、分散、呼喊、声响。
Ssena saha etesaṃ cchaṅa hoti vā ssayuttāsu vibhattīsu, suttavibhattena susassa ca, ‘‘nadīva avasucchatī’’ti pāḷi.
与此众同行者,其声响发出或合或散,声自和顺,有如河水清澈流净。
Lacchati, labhissati, alacchā, alabhissā, vacchati, vasissati, avacchā, avasissā, checchati, chindissati, acchecchā, acchindissā, bhecchati, bhindissati, abhecchā, abhindissā, rucchati, rodissati, arucchā, arodissāti.
(例词:)将得、将得;曾得、曾得;将说、将说;曾说、曾说;将断、将断;曾断、曾断;将破、将破;曾破、曾破;将悦、将悦;曾悦、曾悦。
Iminā ssayuttāsu dvīsu vibhattīsu ssena saha gamissa massa ccho, gacchati, gacchissati, gacchanti, gacchissanti, ahaṃ gacchaṃ, gacchissaṃ.
依此规则,在与『ss』相结合的两个语尾变化中,『gam』词根之『m』连同『ss』一并变为『cch』,故得:去(现在时)、将去(未来时)、(众)去、(众)将去;我去、我将去。
Atrimā pāḷī-gacchaṃ pāraṃ samuddassa, kassaṃ purisakāriyaṃ , tassāhaṃ santikaṃ gacchaṃ, so me satthā bhavissati, sabbāni abhisambhossaṃ, gacchaññeva rathesabha , vedhabyaṃ kaṭukaṃ loke, gacchaññeva rathesabha .
在此(『Atrimā pāḷī-gacchaṃ』)越过大海,往他处而去,何为人之行为?我于是前往彼处,那里将成为我的师长,所有的助缘我将完全得成,如同车马之首,常常持有锐利之利器于世间,如同车马之首。
Ssādimhi-agacchā, agacchissā, agacchaṃsu, agacchissaṃsu.
在以『ss』为首的语尾之处:曾去、曾将去、(众)曾去、(众)曾将去。
Jara-vayohānimhi –
于老死之时——
§647
647.Jarasadānamīma vā.
647.此谓老死者本身。
Jara, sadānaṃ saramhā īmaāgamo hoti vāti īmaāgamo.
『枯老』者,谓此集聚恒常生起,此集聚即是枯老。
Jīrati, jīranti.
『衰老』者,谓衰老现行。
Kārite-jīrāpeti, jīrāpayati.
『使衰老』者,谓使衰老,令其衰老。
§648
648.Jaramarānamiyaṅa.
第648条规则:「jaramarāna」(老死)一词,其中插入「iy」音变(即「a」变为「iyaṅ」形式,用于特定语音环境中的词形变化)。
Etesaṃ iyaṅa hoti vā nta, māna, tyādīsu.
如是诸者,为谓色等、名等、意等等。
Jiyati, jiyanti.
『衰老现行』者,谓衰老发生。
Dīghatte-jīyati, jīyanti.
他(它们)长久地存活,存活着。
Dvitte-jiyyati, jiyyanti.
他(它们)活到第二个时期,活着。
Kārite-jiyāpeti, jiyāpayati.
制造(他)使其生存,使其维持生存。
Janī-pātubhāve, mahāvuttinā sabbavibhattīsu nassa yādeso ādidīgho ca, jāyati, upajāyati, vijāyati, jāyanti, jāyare, pajāyanti, pajāyare, upajāyanti, upajāyare.
在出生和灭亡的事理中,善说中于一切分类里,关于有无的起始,及由始至终都适用的诸法,产生、生起、产生经过、们出生、生病、发芽、发病、复生、复病。
Kārite vuddhi natthi, janeti, janenti, janayati, janayanti.
制造业无增长,他(它们)产生,产生他们造作,产生他们。
Kamme-janīyati, janīyanti, jāyatu, jāyantu, jāyeyya, jāyeyyuṃ.
业所生,他(它们)被生,被生,愿他生,愿他们生,愿他生存,愿他们生存。
Kārite-janeyya, janeyyuṃ, janayeyya, janayeyyuṃ.
「Kārite」者,表示使役动词,意为使发生或令生起;「janeyya」表达使役潜在式,意即“应当使生起”;「janeyyuṃ」为使役虚拟式复数,意指“可能使生起”;整体可释为“应当使生起,应当令其产生,应使其发生,应使其产生”。
Īādimhi-ajāyi, ajāyiṃsu, vijāyi, vijāyiṃsu, ajani, jani vā.
以「īādi」等作为词根,表达发生或未发生的状态:其中「ajāyi」为过去未发生,「ajāyiṃsu」为过去未发生复数,「vijāyi」为生起或产生,「vijāyiṃsu」为生起复数;此外「ajani」与「jani」分别为名词根及动词根形式。整体说明起初未生或已经发生之意。
Kārite-ajanesi, janesi, ajanayi, janayi, ajanesuṃ, janesuṃ, ajanayuṃ, janayuṃ, ajanayiṃsu, janayiṃsu.
【使役形变化】过去式各形如下——使令生起(第三人称单数):使令生起了;(第三人称单数无增音):生起了;使令生起了(异式);生起了(异式);使令生起了(第三人称复数);生起了(第三人称复数);使令生起了(第三人称复数异式);生起了(第三人称复数异式);使令生起了(第三人称复数又一式);生起了(第三人称复数又一式)。即:加 -esi 之使役过去形 ajanesi、janesi,加 -ayi 之使役过去形 ajanayi、janayi,复数形 ajanesuṃ、janesuṃ、ajanayuṃ、janayuṃ 及 ajanayiṃsu、janayiṃsu 诸形。
Ssatyādimhi-jāyissati, vijāyissati.
【以 -ssati 等为首的将来时中】——「将生」、「将分娩」:即 jāyissati(将生)、vijāyissati(将分娩),此为动词 jāyati 加将来时词尾 -ssati 所形成的将来时形式。
Ssādimhi-ajāyissā, jāyissā.
【以 -ssā 等为首的条件式中】——「若生」、「若将生」:即 ajāyissā、jāyissā,此为动词 jāyati 加条件式词尾 -ssā 所形成的形式,表示假设或非现实之将来条件。
Ḍaṃsa-ḍaṃsane, ḍaṃsati, ḍaṃsanti.
『ḍaṃsa』意为「咬」之义。其动词形式有:ḍaṃsati(他咬)、ḍaṃsanti(他们咬)。
Kārite-ḍaṃseti, ḍaṃsayati, ḍaṃsāpeti, ḍaṃsāpayati.
使役形式有:ḍaṃseti、ḍaṃsayati(使……咬,简式);ḍaṃsāpeti、ḍaṃsāpayati(使……咬,足式)。
Ā , īādīsu ‘ḍaṃsassa ca ñchaṅa’ iti suttaṃ, niggahītalopo, aḍañchā, ḍañchā, aḍañchi, ḍañchi.
在带有 ā、ī 等时态词缀的场合,依据『ḍaṃsa 语根以 ñcha 与 ṅa 替换』之规则,同时省略鼻音附标(niggahīta),由此得到过去时形式:aḍañchā(他咬了,带增音节)、ḍañchā(他咬了,无增音节)、aḍañchi(他咬了,带增音节异形)、ḍañchi(他咬了,无增音节异形)。
Daha-dāhe, dahati, dahanti.
「燃烧」的主动态:单数「燃烧着」、复数「燃烧着(众)」。
Kamme yamhi ‘hassa vipallāso’ti pubbāparavipallāso, agginā gāmo dayhati, dayhanti.
在业格中,所谓「词根之字母换位」,即前后字母相互换位——以火村庄被烧,单数「被烧」、复数「被烧(众)」。
Kārite-dāheti, dāhayati, dahāpeti, dahāpayati.
在使役态——单数使役「令烧」、复数使役「令烧(众)」;另一使役形式单数「使令烧」、复数「使令烧(众)」。
§649
649.Dahassa dassa ḍo.
第六四九条:词根「燃」之首字母『达』换为『达(卷舌)』。
Dahadhātussa dassa ḍo hoti vā.
『燃烧』者,言有发火、燃烧之义。
Ḍahati, ḍahanti.
『燃烧』者,复数用法为『燃烧着』。
Disa-pekkhane, tyādyuppatti, kattari lo.
于『方位』观看之中,或诸事物之产生、如是等,谓之行为之所为。
§650
650.Disassa passadassadasadadakkhā.
650. 指对视见、明见、不明见、所见、所悟五类。
Disadhātussa passa ca dassa ca dasa ca da ca dakkha cāti ete ādesā honti vā.
在『方位界』中,即见、现、闻、思、知等五种;此五种均属命令令状之范畴。
Vipassanā, vipassī bhagavā, sudassī, piyadassī, atthadassī, dhammadassī, sudassaṃ vajjamaññesaṃ , sudassananagaraṃ, mahāsudassano nāma rājā .
『内观』者,世尊为内观者,明见者、善见者、利益见者、法见者;应明白正理者;清净正见城市,名为大清净王。
Dasādese-catusaccaddaso nātho , duddaso dhammo , attano pana duddasaṃ , so ve bhikkhu dhammadasoti vuccati . Passa dhammaṃ durājānaṃ, sammuḷhettha aviddasū. Daṭṭhabbaṃ, daṭṭhā, daṭṭhunti.
『十恶不善正法之护持者』者,善法不可毁坏,唯有自身不能坏者,是为比库自称为法护者。比库应观察法于不善之人中,勿使其散乱。所当见者,已见,正见,而见者也。
Iminā suttena disassa sabbavibhattīsu yathārahaṃ passa, dassa, dakkhādesā honti, ā, īādīsu dasa, dādesā honti, ‘‘dissati, dissantī’’ti rūpāni pana yassa pubbarūpattena idha kamme sijjhanti, divādigaṇe kattari sijjhanti. Mahāvuttinā addassa, dissādesāpi honti. Atrimā pāḷī-yaṃ vāsavaṃ addassāmaṃ , ye mayaṃ bhagavantaṃ addassāma , api me mātaraṃ adassatha , dissanti bālā abyattā , mayi ime dhammā sandissanti, ahañca imesu dhammesu sandissāmi , nimittāni padissanti, tāni ajja padissareti , tasmā tyādīsupi ‘‘adassati, adassanti, adassasi, adassatha, adassāmi, addassāmā’’ti yujjanti.
由此经文,当见天界诸分处如实正当,示现所见,观现所现,有十种示现,『出现』『现现』诸色,有先前形相于此处业中流转,诸天众类群现其形相。大论中另有述说,亦有现现处。此处以巴利语中最常用之词,示诸天界及吾辈曾观世尊,虽吾母未见,愚人不彻见,吾等将现于法,现相现住,今日将现故。故于『未见』『未见诸』『见』『请见』『我见』『让见』等形态,皆并用之。
Kārite ṇimhi dassādeso, dasseti, dassayati, nidasseti, nidassayati, sandasseti, sandassayati.
示现之义用於能示者、示者、使示者、使其显现者、广示者、广示令者。
Kamme-dassīyati, dassīyanti, nidassīyati, nidassīyanti, sandassīyati, sandassīyanti, dakkhati, dakkhanti.
受业示现者,如能见、可见、使之显见者,然彼复能见。
Kamme-dakkhīyati, dakkhīyanti.
受业能见者,如能见、可见者。
‘Gamayamisāsadisānaṃ cchaṅa’ iti cchādese- dicchati, dicchanti iccādi.
『愿我往彼所在处』谓彼往向之愿望,如『约』(覆)者、指示、意向等。
Passati, passanti, dakkhati, dakkhanti, passīyati, passīyanti, dakkhīyati, dakkhīyanti.
「见」的各种形式:主动态单数「见」、复数「见(众)」;另一词根单数「将见」、复数「将见(众)」;被动态单数「被见」、复数「被见(众)」;另一被动态单数「被见」、复数「被见(众)」。
Yassa pubbarūpatte-dissati, dissanti, dissate, dissante, uddissate, uddissante, niddissate, niddissante, apadissate, apadissante.
就前一形式(字母同化)而言——被动态单数「被见」、复数「被见(众)」、中间态单数「被见」、复数「被见(众)」;加前缀「向上」单数「被指示」、复数「被指示(众)」;加前缀「向下」单数「被说明」、复数「被说明(众)」;加前缀「离去」单数「被引证」、复数「被引证(众)」。
Kārite-passāpeti, passāpayati, dakkhāpeti, dakkhāpayati.
【使役格】『令见』:使令观看、令其见到、使令瞧见、令其瞧见。
Kamme-passāpīyati, dassīyati, nidassīyati, sandassīyati, dakkhāpīyati.
【业格(被动)】『被见』:被令观看、被显示、被指示、被详示、被令瞧见。
Passatu , passantu, dakkhatu, dakkhantu, passeyya, passeyyuṃ, dakkheyya, dakkheyyuṃ.
【命令式】见吧(单数)、见吧(复数)、瞧吧(单数)、瞧吧(复数);愿见(单数)、愿见(复数)、愿瞧(单数)、愿瞧(复数)。
Eyyāmassa emu ca antassa u ca honti. ‘‘Kattha passemu khattiyaṃ , dakkhemu te nivesana’’nti pāḷi. Passeyyāma, passeyyāmu, dakkheyyāma, dakkheyyāmu.
『eyyā』之『ma』变为『emu』,词尾『a』变为『u』。巴利圣典中有「我们在哪里能见到剎帝利,我们能看见你的住所」之句。对应形式为:passeyy āma、passeyyāmu、dakkheyyāma、dakkheyyāmu(均为「我们愿见/能见」之意)。
Āādimhi-apassā, adakkhā.
在最初不见,不了知。
Dasa, dādesesu dakārassa dvittaṃ, addasā kho bhagavā , addasā kho āyasmā ānando .
十个、十块布料上字母“达”的重复二次,世尊曾见,长老阿难也曾见。
Rassatte-tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṃ samhi vesmani . Te addasū. Rassatte-addasu, āmantayassu vo putte, mā te mātaramaddasu .
大梵天坐于此地中,看见他们。大梵天见他们,劝告你们儿子,不要看你母亲。
Dādese-so addā.
对布料上字母“达”作出反应。
Rassatte-adda. Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage . Yo dukkhaṃ sukhato adda, dukkhamaddakkhi sallato .
大梵天反应。现为大王住在此地,他于山谷间作出反应。于苦中见苦,于乐中见苦,听见苦。
Īādimhi-apassi, passi, apassī, passī, apassiṃsu, passiṃsu, apassi, passi, apassittha, passittha, apassiṃ, passiṃ, apassimhā, passimhā.
最初见,见,未见,见,未见,见,未见,见,未见过,见过,未见,见,未见,从未见,从未见。
Dassādese-addassi, addassuṃ, addassiṃsu, addassaṃsu, addassi, addassittha, addassiṃ, addassimhā.
『Dassādese』者,见法中所见,『addassi』为看见之过去时:我曾看见,汝曾看见,彼等曾看见,彼与彼等曾见,曾目睹,已见了,曾观看,亦从曾目睹之中。
Dakkhādese-adakkhi, dakkhi iccādi.
【代『dakkha-』之位置】过去时形:『未见到』(单数)、『见到了』(单数),等等诸形。
Dasādese gāthāsu-addasi, addasuṃ, addasiṃsu, addasaṃsu.
【代『dasa-』之位置,用于偈颂中】过去时形:『看见了』(第三人称单数)、『看见了』(第三人称复数)、『看见了』(复数另式)、『看见了』(复数又一式)。
Parachakke-addasā , addasū, ahaṃ addasaṃ, mayaṃ addassimhe. Addasaṃ kāma te mūlaṃ, saṅkappā kāma jāyasi .
『在他人的格变化中』——「看见」(过去时)的变化形式为:第三人称单数「他看见了」、第三人称复数「他们看见了」、第一人称单数「我看见了」、第一人称复数「我们看见了」。又如偈颂所说:『欲啊,我已见汝之根本;欲啊,汝从思惟而生。』
Kvaci sāgame ākārāgamo, so addasāsi, te addasāsuṃ, ahaṃ addasāsiṃ, mayaṃ adasāsimha. Yaṃ addasāsiṃ sambuddhaṃ, desentaṃ dhammamuttamaṃ . Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, satthāramakutobhayaṃ .
『Kvaci sāgame ākārāgamo』意为有时在公众场合载起形相来了。『so addasāsi』于是见之,诸汝曾见,我曾见,我们曾看见。我所见者,是正觉者,所宣说之最高殊胜法。吾等亦见正觉者,乃无畏具尊之师。
Mahāvuttinā iṃssa imhi hoti, pathe addasāsimhi bhojaputte .
依大规则,「iṃ」在「imhi」格位变为「imhi」;例如在道路上,『我见到了帕拉德之子』一句中即见此用法。
Ssatyādimhi-passissati, passissanti.
在诸真中,他将观察,将会观察。
Dakkhādese‘dakkha sakkha hehi’iccādinā ssassalopo, dakkhati, dakkhanti, dakkhiti, dakkhinti, dakkhissati, dakkhissanti.
于能见之所与不善者、取此等如“能见、能趣”等,具有颠倒语气者,如此解释:察见、察见者、察视、察视者、将察、将察者。
Ssādimhi-apassissā, adakkhissā iccādi.
于真假中,不见者、不将见者等。
Mara-pāṇacāge, marati, maranti.
于死敌手之畔,死、死亡者。
‘Jaramarānamiyaṅa’iti iyādeso, miyati, miyanti, amhaṃ daharā na miyyare .
有关『老死不可避免』之命令,死、死亡者,童子不死者。
Kārite ‘assā ṇānubandhe’ti āvuddhi, māreti, mārenti, mārayati, mārayanti, mārāpeti, mārāpenti, mārāpayati, mārāpayanti.
在杀中之‘有杀从属’之扩展意义,杀、杀者、使杀、使杀者、令杀、令杀者、使令杀、使令杀者。
Yamu-uparame, yamati, yamanti. Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase. Ettha ca ‘yamāmase’ti viramāmase, maraṇaṃ gacchāmaseti attho.
『制』者,意为抑制、节制、限制。诸法中,施行节制者谓之制行,行者制之。彼有些人不知制法,我等于此处谓之制限。此制限者者,谓断绝,如断去生死之义。
Saṃpubbo saṃyame, saṃyamati, saṃyamanti.
『断制』者,是谓自制、自约束、自收摄。
Niggahītassa ñādese-saññamati, saññamanti.
『息制』者,是谓于息(呼吸)之境相守护、觉知。彼息真如境相,彼等具足守护、觉持。
Nipubbo niyame, niyamati, niyamanti.
『闭制』者,是谓闭合、收敛之制。
‘Gamayamisāsadisānaṃ vā cchaṅa’iti massa cchādeso, niyacchati, niyacchanti.
『于欲行之境,盖覆其意念』,谓谓意念覆盖、收敛、制约。此谓闭藏、限制之义,自限于行为之中。
Kamme-niyamīyati, niyamīyanti.
『业受制』者,谓业受其调心、调行为,诸行为皆受约束与控制。
Pubbarūpe-niyammati, niyammanti.
『前行相』者,依正行之事而受制约,受制约者也。
Kārite-niyāmeti, niyāmayati.
『造作』者,受制、使受制之意。
Ṇāpimhi na vuddhi, niyamāpeti, niyamāpayati, vavatthapetīti attho.
于『我』非生长,谓为受制、使受制、断除之义也。
Ruda-assuvimocane, rodati, rodanti.
『哭与涕泪解脱』者,谓哭泣、哀号之意也。
Ssatyādimhi-‘labhavasachidagamabhidānaṃ cchaṅa’iti ssena saha dassa cchādeso, sā nūna kapaṇā ammā, cirarattāya rucchati . Koñjī samuddatīreva, kapaṇā nūna rucchati . Sā nūna kapaṇā ammā, ciraṃ rucchati assame , kaṃ nva’jja chātā tasitā, uparucchanti dārakā . Rodissati, rodissanti, rucchati, rucchanti.
于诚实等者,有『获得如实现相之美称』,連同粒米壳之覆盖。有如确实不妄,久远而味美。如同红莲于水泽边,确实味美也。此必为确实不妄者,长久味美如蜜糖,什么人不感怀悲恸哀号,终止哀号、哀叹而味美也。
Ssādīsu-arucchā, arucchaṃsu, arodissā, arodissaṃsu.
于欲求等,谓不味、欠味,亦不哀号、不哀恸者也。
Ruha-pāpuṇane, ruhati, ruhanti, āruhati, āruhanti, ārohati, ārohanti, abhiruhati, abhiruhanti, oruhati, oruhanti, orohati, orohanti.
『爬升、到达』之义根——其各种变化形式依次为:「(他)爬升」、「(他们)爬升」;加前缀「阿」之形:「(他)攀登」、「(他们)攀登」、「(他)登上」、「(他们)登上」;加前缀「阿毗」之形:「(他)登上」、「(他们)登上」;加前缀「哦」之形(表下降):「(他)下降」、「(他们)下降」、「(他)走下」、「(他们)走下」。
Kamme-ārohīyati.
『在业格(受动用法)中』——变化形式为「被登上」(被动态)。
‘Hassa vipallāso’ti ha, yānaṃ vipariyāyo, āruyhati, oruyhati.
『「哈」(ha)之换位』——此规则说明「哈」字母发生字母换位,即在「载具」等词中字母顺序发生颠倒,由此得「(被)攀上」、「(被)下降」二形。
Īādimhi-ruhi, āruhi, oruhi.
『在以长「伊」(ī)等开头的词缀中』——变化形式为「攀登了」(完成时单数)、「攀登了」(完成时加前缀「阿」)、「下降了」(完成时加前缀「哦」)。
‘Kusaruhissa cchī’ti suttaṃ, abhirucchi, abhiruhi vā.
「对于生长于善地者,用『cchī』」,此为经文规则。对应形式为:abhirucchi(深为喜悦)或 abhiruhi(攀登、上升)。
Labha-lābhe , labhati, labhanti.
词根『labha』表示「获得」之义:labhati(他获得),labhanti(他们获得)。
Yassa pubbarūpatte ‘catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’ti saṃyogādissa catutthassa tatiyattaṃ, labbhati, labbhanti, labbhare.
凡谓『第四中之第二三等,即第三第一』者,谓缘合第四与第三之关系,得其第三也;一切或单数诸方均得之。
Īādimhi-alabhi, alabhiṃsu.
以『ī』为首之词尾时——过去时变化:(单数)『未得』,(复数)『诸人未得』也。
§651
651.Labhā iṃīnaṃ thaṃthā vā.
651. 【得】『iṃ』『ī』之处,可换用『thaṃ』『thā』。
Labhamhā paresaṃ iṃ, īnaṃ kamena thaṃ, thā honti vā, dhātvantassa pararūpattaṃ, saṃyogādissa dutiyassa paṭhamattaṃ.
谓彼之所得,上于他者,谓知彼作用,或存在、或所属诸状,缘合第二的第一之关系得成也。
Ahaṃ alatthaṃ, alabhiṃ vā, so alattha, alabhi vā.
(第一人称单数)『我未得』,或作另一形式『我未得』;(第三人称单数)『彼未得』,或作另一形式『彼未得』也。
Mahāvuttinā uṃssa thuṃ, thaṃsu honti, mhāssa ca thamhā, thuṃmhā honti, te bhagavato santike pabbajjañca upasampadañca alatthuṃ , satiṃ paccalatthuṃ, viparītasaññaṃ paccalatthuṃ, te satiṃ paccalatthaṃsu, agamamhā kho tava gehaṃ, tattha neva dānaṃ alatthamhā , akkosameva alatthamhā, mayañca alatthamhā savanāya, alatthumhā vā. Dhātvantassa ccho ca. Tadāhaṃ pāpikaṃ diṭṭhiṃ, paṭilacchiṃ ayoniso .
依大典所记,诸声相具足,声中有『thaṃsu』、有『mhāssa』、有『thamhā』、有『thuṃmhā』者等,彼世尊面前,具足出家及受具足戒,念及正念俱足,逆识亦随念起;诸彼之念是随念起。尔时我,于尔处屋舍中,既未施与财物,亦无谤罵,唯以听闻为事。因所缘之物。尔时吾见恶见,所观境非正理也。
Ssatyādimhi-‘labhavasa chida gama bhida rudānaṃ cchaṅa’iti suttena ssena saha dhātvantassa cchādeso, lacchati, labhissati, lacchanti, labhissanti, lacchasi, labhissasi, lacchatha, labhissatha, lacchāmi, labhissāmi, lacchāma, labhissāma. Lacchāma putte jīvantā, arogā ca bhavāmase .
于『ssa』等未来时词尾之前——依据「词根『labh』、『vas』、『chid』、『gam』、『bhid』、『rud』等,其词尾替换为『ccha』、『ṅa』」之经文规则,与『ssa』合并后,词根末音替换为『ccha』——故得未来时变化:『将得』(二形)、『诸人将得』(二形)、『汝将得』(二形)、『汝等将得』(二形)、『我将得』(二形)、『我等将得』(二形)。经文例句:『我等子嗣尚在,愿得见之,亦愿我等身无病苦』。
Ssādimhi-alacchā, alabhissā, alacchaṃsu, alabhissaṃsu.
【就『得』字而言】——过去时各形式:『得』(单数)、『得』(单数异体)、『得了』(复数)、『得了』(复数异体)。
Vaca-viyattiyaṃ vācāyaṃ, vacati, vacanti.
词根“vaca”作动词时的变位形式包括vacati(他说),vacanti(他们说),表现口语行为的表达。
Kamme-vacīyati, vacīyanti.
【就业格(被动)而言】——被说、被说(复数)。
Yassa pubbarūpatte ‘assū’ti suttena ādimhi akārassa uttaṃ, vuccati, vuccanti, vuccare, vuccate, vuccante, vuccare.
【凡依前相[Pali: pubbarūpa]规则,以『assū』为句首之经,则首字母『a』变为『u』】——被说(单数主动)、被说(复数主动)、被说(单数中间态)、被说(单数中间态异体)、被说(复数中间态)、被说(复数中间态异体)。
Kārite-vāceti, vācenti, vācayati, vācayanti, vācāpeti, vācāpenti, vācāpayati, vācāpayanti.
【就使役形而言】——令说(单数)、令说(复数)、令说(单数异体)、令说(复数异体);令人说(单数)、令人说(复数)、令人说(单数异体)、令人说(复数异体)。
Īādimhi-avaci, vaci.
【就以『ī』起首者而言】——说了(单数,带前缀)、说了(单数,不带前缀)。
Mahāvuttinā ākārena saha sāgamo, avacāsi, vacāsi, avacuṃ, vacuṃ, avaciṃsu, vaciṃsu, tvaṃ avaco, avaca, avaci, avacāsi, avacittha, avacittho, tumhe avacittha.
【依大规则,连同长音『ā』一并加入词缀】——说了(单数,带前缀,长音型)、说了(单数,不带前缀,长音型);说了(复数,带前缀)、说了(复数,不带前缀);说了(复数,带前缀,异体)、说了(复数,不带前缀,异体);汝说了(带前缀,单数对第二人称);汝说了(单数,不带前缀异体之一)、汝说了(单数异体之二)、汝说了(单数长音型)、汝们说了(复数第二人称,带前缀)、汝们说了(复数第二人称,不带前缀)。
‘Mhāthānamuña’iti suttaṃ, tumhe avacuttha, vacuttha, ahaṃ avaciṃ, vaciṃ, avacāsiṃ, vacāsiṃ, mayaṃ avacimhā, vacimhā, avacimha, vacimha vā, mayaṃ avacumhā, vacumhā, so avacā, vacā.
“‘Mhāthānamuña’”者,即经文“你们等已语说、我已语说、我们等于此语说”等各种语态的示现。
Rassatte-avaca, avacittha, vacittha vā, ahaṃ avacaṃ, avaca, vaca vā, mayaṃ avacimhe, vacimhe.
元音弱化时:(他)说了——avaca、avacittha,或 vacittha;(我)说了——ahaṃ avacaṃ、avaca,或 vaca;(我们)说了——mayaṃ avacimhe、vacimhe。
§652
652.Īādo vacassoma.
此为编号652,意为“属于语言范畴之示例”。
Īādīsu vacassa mānubandho o hoti.
语言中,“Īādi”及其类似词不能成文法上的连音限制。
So avoci, te avocuṃ, avociṃsu, tvaṃ avoci, tumhe avocuttha, ahaṃ avociṃ, mayaṃ avocumhā, so avoca, rasso, bhagavā etadavoca .
如是说:你们曾说、你们曾说过、你们曾讲说、你曾说、你们曾说、我曾说、我们曾说,他们曾说。尊者比库,对他说,世尊如是说。
Ssatyādimhi –
关于以真理开头,
§653
653.Vacabhujamucavisānaṃ kkhaṅa.
653. 与语根『vac』有关的动作和开口办法。
Ssena saha vacādīnaṃ anto byañjano kkhaṅa hoti vā ssayuttāsu vibhattīsu.
词尾包含『s』之类的音素,与辅音及元音结合时,在复合词中有断裂。
Vakkhati , vacissati, vakkhanti, vakkhare, vacissanti, vacissare, vakkhasi, vakkhatha, vakkhāmi, vakkhāma, vakkhate, vakkhante, vakkhase, vakkhavhe, ahaṃ vakkhaṃ, vacissaṃ, mayaṃ vakkhāmhe, vacissāmhe.
动词变体有『说』、『将说』、『正在说』、『你说』、『你们说』、『我说』、『我们说』等多种人称和时态形式。
‘Ssenā’ti adhikārena vinā dhātvantassa kkhādesopi labbhati, vakkhissati, vakkhissanti.
『ssenā』者,作为副词使用时,即使没有介词,也能作用于动词词根使其获得断裂形态,如『会说』、『将说』、『他们将说』等。
Ssādimhi-avakkhā, avacissā, avakkhaṃsu, avacissaṃsu.
在以『ssā』等开头的词尾处:avakkhā、avacissā;(他们)说了——avakkhaṃsu、avacissaṃsu。
Vada-viyattiyaṃ vācāyaṃ, vadati, vadanti, ovadati, ovadanti, vadasi, vadatha, vadāmi, vadāma.
在表达言说之意的动词用法中,『vad-』词根的各种变化形式如下:单数第三人称『vadati』(他说)、复数第三人称『vadanti』(他们说);加前缀『o-』则有『ovadati』(他教诫)、『ovadanti』(他们教诫);单数第二人称『vadasi』(你说)、复数第二人称『vadatha』(你们说);单数第一人称『vadāmi』(我说)、复数第一人称『vadāma』(我们说)。
Lassa ette-vadeti, vadenti, vadesi, vadetha, vademi, vadema.
将『la』替换为『e』的变化形式如下:单数第三人称『vadeti』(他说)、复数第三人称『vadenti』(他们说);单数第二人称『vadesi』(你说)、复数第二人称『vadetha』(你们说);单数第一人称『vademi』(我说)、复数第一人称『vadema』(我们说)。
Kamme-vadīyati, vadiyyati, ovadīyati, ovadiyyati.
在业格(被动)用法中,其被动式变化形式如下:『vadīyati』(被说)、『vadiyyati』(被说,另一变体);加前缀『o-』则有『ovadīyati』(被教诫)、『ovadiyyati』(被教诫,另一变体)。
Dassa cavaggatte yassa pubbarūpattaṃ, vajjati, vajjanti, ovajjati, ovajjanti.
『d』字属于齿音组,其前位(重叠)形式为『d』本身,例如:vajjati(他说)、vajjanti(他们说)、ovajjati(他训诫)、ovajjanti(他们训诫)。
Kārite-bheriṃ vādeti, vādenti, vādayati, vādayanti, guruṃ abhivādeti, abhivādenti, abhivādesi, abhivādetha, abhivādemi, abhivādema.
【使役形】(某人)令击鼓:『令击』、『令击』(复数)、『令击』(单数他动)、『令击』(复数他动);顶礼长辈:『顶礼』、『顶礼』(复数)、『顶礼』(过去他单)、『顶礼』(命令复数)、『顶礼』(现在我单)、『顶礼』(现在我复)。
Mahāvuttinā assa ittaṃ, abhivādiyāmi, abhivādiyāma, abhivādayāmi, abhivādayāma vā, abhivandāmi, abhivandāmāti attho. Vandanto hi ‘‘sukhī hotū’’ti abhimaṅgalavacanaṃ vadāpeti nāma, tathāvacanañca vandanīyassa vattaṃ.
『由大弘法者所示』,此中「我顶礼」「我当顶礼」「我为之顶礼」「我应当顶礼」「我敬礼」「我当敬礼」等,皆含此义。顶礼者,诚如所言,乃发出「愿汝安乐」之吉祥语,亦即此言当说于应得顶礼者。
Ṇāpimhi na vuddhi, vadāpeti, vadāpayati.
于此处,不用「成长」之意,而为「宣说」之义,如谓『说出』『使说出』。
‘Gamavadadānaṃ ghammavajjadajjā vā’ti vajjādeso, ‘ūlasse’ti lassa ettaṃ, vajjeti, vajjenti.
「给予路引」与「给予病药」等,谓「给予」之用法;「伤痒」为「病痛」,如是「伤」与「病」同义。
Kamme-vajjīyati, vajjīyanti.
谓于业事中「称为」或「授以」之事,动用被动形,如「被称为」「被授以」。
Kārite-vajjāpeti, vajjāpayati.
谓于所作之事「给予」「使令」之意,如「使某人做」「使某事发生」。
Eyyādimhi-‘eyyeyyāseyyaṃnaṃṭe’iti eyyādīnaṃ ekavacanānaṃ ettaṃ, vade, vadeyya, vajje, vajjeyya, vadeyyuṃ, vajjeyyuṃ.
「e-yā」等为表示祈使语气之单数形式,含言「说吧」「应说」「说过」「应当说」「诸位来说」「诸位应当来说」之义。
Vajjādese mahāvuttinā eyyassa āttaṃ, eyyumādīnaṃ eyyasaddassa lopo, so vajjā, te vajjuṃ.
在迦毗罗卫部族的言语中,若失去‘诶耶’之类的词头,那就是‘失头’,称为‘伐阇’,你们就是‘伐阇’。
Eyyādīnaṃ yyāsaddassa lopo vā, tvaṃ vajjāsi, vajjesi, tumhe vajjātha, vajjetha, ahaṃ vajjāmi, vajjemi, mayaṃ vajjāma, vajjema, ahaṃ vajjaṃ, mayaṃ vajjāmhe, vajjeyyāmhe.
若失去‘诶耶’等词头,你就受到‘伐阇’,你们被‘伐阇’,我被‘伐阇’,我等被‘伐阇’。我单数说‘伐阇’,复数说‘伐阇吽’,第一人称复数‘我们伐阇’,愿我们得‘伐阇’。
Atrimā pāḷī-vajjuṃ vā te na vā vajjuṃ, natthi nāsāya rūhanā , ammaṃ ārogyaṃ vajjāsi, tvañca tāta sukhī bhava , ammaṃ ārogyaṃ vajjātha, ayaṃ no neti brāhmaṇo iccādi.
非正典巴利语的‘伐阇’,也非‘伐阇’,无头音的:‘无力’,‘无健康’,你应当远离,亲爱的,应当健康,婆罗门及长者以此为禁。
Hiyyattaniyaṃ-so avadā, vadā, avajjā, vajjā, te avadū, vadū, avajjū, vajjū.
这是‘阿维多内’的变化:‘说’、‘说出’,‘轻蔑’、‘伐阇’,你们是‘阿维都’,‘维都’,‘阿维琚’,‘伐琚’。
Ajjattaniyaṃ-so avadi, vadi, avajji, vajji, te avaduṃ, vaduṃ, avajjuṃ, vajjuṃ, avadiṃsu, vadiṃsu, avajjiṃsu, vajjiṃsu.
这是‘阿维迪’的变化:‘你们说’、‘你们是’,‘他们说’、‘他们是’三种时态。
Ssatyādimhi-vadissati, vajjissati.
在‘真’等词中,当‘说’,当‘伐阇’。
Ssādimhi-avadissā, avajjissā iccādi.
在以『ss』等开头的词尾中,例如:avadissā(他将说)、avajjissā(他将说)等。
Vida-ñāṇe, vidati.
『知』者,意为『认识』。
‘Yuvaṇṇānamiyaṅauvaṅa sare’ti saramhi iyādeso, te vidiyanti.
『青年染污和不净物』之词中,语带命令,于染污之中称为『污秽』,此谓『他们知道』。
Kārite-nivedeti, paṭivedeti, nivedayati, paṭivedayati, paṭivedayāmi vo bhikkhave , jānāpemīti attho. Vedayāmahaṃ bhante, vedayatīti maṃ saṅgho dhāretūti jānāpemi, pākaṭaṃ karomīti vā attho.
『作』表示『指出』、『报告』,又有『使知道』、『使告知』之义,『我告诉诸比库』意即『我使诸比库知晓』。『我向法界宣说,令法界知晓』,意表明、宣示之义。
‘‘Vediyāmahaṃ bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’tipi pāṭho, tattha apaccaye pare iyādeso yujjati.
对于『我向法界宣说,令法界知晓』的经文,也有另一种读法是『法界持守我』,此外,别一种命令的表达亦插入其中。
Eyyādimhi-videyya, vidiyeyya, videyyuṃ, vidiyeyyuṃ.
『诫令』相关动词形态有:应使知道,应当知,应该被知,要使知道等多样表述。
Īādimhi-paccayānaṃ khayaṃ avedi, te viduṃ, vidiṃsu.
由此等因缘的灭尽,小乘修行者知晓了,已经了知。
Kārite-nivedesi, nivedayi, paṭivedesi, paṭivedayi, nivedayuṃ, nivedayiṃsu, paṭivedayuṃ, paṭivedayiṃsu.
作出、宣说、使宣说、使知识、作出告知,作出宣说者,使之得知,使之知道。
Ssatyādimhi-vidissati, vedissati, parisuddhāti vedissāmi iccādi.
在真实等方面他将会知晓、了解、以清净显现我将会知道等。
Vasa-nivāse, vasati, vasanti, nivasati, nivasanti.
住居中,他安住、他们安住、住于、他们住于。
Kamme-adhi, āpubbo, tena gāmo adhivasīyati, āvasīyati, ajjhāvasīyati.
在业力之上,在水边,此村庄居民会居住、持续居住、在上安住。
‘Assū’ti suttena akārassa uttaṃ, vussati, vussanti, vussare, ‘‘bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti pāḷi.
‘雨季’是经文中不具形的名称,上升词是vussati、vussanti、vussare,如巴利文中『世尊住于梵行雨季』的表述。
Kārite-vāseti, adhivāseti, vāsayati, adhivāsayati.
「使住」、「进入居住」、「使居住」、「使进入居住」者。
Ṇāpimhi vuddhi natthi, vasāpeti, vasāpayati.
于『增长』无有,『使住』『使安住』者。
Īādimhi-avasi, vasi, avasuṃ, vasuṃ, avasiṃsu, vasiṃsu.
【以『-ī』等为首者】——『住了』(带前缀)、『住了』(无前缀)、『住了』(复数带前缀)、『住了』(复数无前缀)、『住了』(复数带前缀异形)、『住了』(复数无前缀异形)。
Ssatyādīsu-‘labha vasa chida gama bhida rudānaṃ cchaṅa’iti ssena saha dhātvantassa cchādeso, vacchati, vasissati, vacchanti, vasissanti, āyasmato nissāya vacchāmi , na te vacchāmi santike , avacchā, avasissā, avacchaṃsu, avasissaṃsu.
在真谛等中『获得、住、断、去、打碎、哭泣、喷吐』之类,乃是由词根所涵盖之含义,表现为『住』、『将住』、『住于』、『将住于』,我依具寿师长之所述『住』,非彼『住』,有『不住』,如『未住』、『不住过』、『未住过』等。
Visa-pavisane, pavisati, pavisanti.
词根『visa』,义为『进入』,例如:pavisati(他进入)、pavisanti(他们进入)。
Kamme-pavisīyati , pavisīyanti, pavisīyate, pavisīyante.
『于业中入』、『入者(复数)』、『被进入』、『被进入(复数)』者。
Yassa pubbarūpatte-pavissati, pavissanti, pavissare, pavissate, pavissante, pavissare.
【于『ya』变为前字同形之处】——『将进入』、『将进入』(复数)、『将进入』(中间态复数)、『将进入』(中间态单数)、『将进入』(中间态复数异形)、『将进入』(中间态复数再异形)。
Kārite-paveseti, pavesayati.
【使役形】——『令进入』(使役单)、『令进入』(使役单异形)。
Kamme-pavesīyati, pavesīyanti.
业格用法——「被带入」(单数),「诸物被带入」(复数)。
Īādimhi upasaggassa dīgho vā, pāvisi.
〔词根〕以「ī」等开头时,前置词可延长为长音,〔故得〕『已进入』(pāvisi)。
Mahāvuttinā dhātvantassa kkho hoti, pāvekkhi pathaviṃ cecco , so pāvekkhi kāsirājā , so tassa gehaṃ pāvekkhi , pāvisuṃ, pāvisiṃsu, pāvekkhiṃsu.
依大规则,词根末音变为『kkh』:『彼入地』,『彼迦尸王入』,『彼入其家』;又有诸过去式形:「诸人入」(复数),「我入」(单数复数),「彼等入」(复数)。
Ssatyādīsu ‘vaca bhuja muca visānaṃ kkhaṅa’iti ssena saha dhātvantassa kkho, pavekkhati, pavisissati, pavekkhanti, pavisissanti, esa bhiyyo pavekkhāmi, vammikaṃ sataporisaṃ , pāvekkhā, pavisissā, pāvekkhaṃsu, pavisissaṃsu.
在带『ssa』等未来时词缀诸形中,依『vaca、bhuja、muca、visa诸词根,与ss合并时,词根末音变为kkh』之规则:「将入」(单数),「将入」(未来单数带ssa),「诸人将入」(复数),「诸人将入」(复数带ssa);又如『此后我将更多地进入』,『蚁丘深达百人之高』;又有条件式:「若入」(单数),「若入」(带ssa),以及过去复数诸形。
Sada-saṃsīdane, ‘jarasadānamīma vā’tiādisaramhā īmaāgamo hoti vā, sīdati, sīdanti, lābūni sīdanti, silā plavanti , saṃsīdati, visīdati, osīdati, avasīdati.
关于「长久安住」的说法,如『老久安住于此』等语句,以上这类用语即为此意;如『坐』、『他们坐』、『获得者坐』、『石块漂浮』、『彼此安坐』、『凉爽』、『沉没』、『下降』等词都属于此类范畴。
Nipubbo nisajjāyaṃ, nisīdati, nisīdanti.
「从起处下来坐下」,『坐』、『他们坐』的用法。
Papubbo pasāde, pasīdati, pasīdanti.
「从高处安稳稳固」,『镇静』、『他们镇静』的用法。
Kāritepi na vuddhi ādesantarattā, sīdeti, sīdayati, saṃsīdeti, saṃsīdayati, osīdeti, osīdayati, osīdāpeti, osīdāpayati, nisīdāpeti, nisīdāpayati.
即便造作之事非因增长而成,『安坐』、『使之安坐』、『使之安稳』、『使之安顿』、『使之沉没』、『使之沉静』、『令其沉没』、『令其沉静』、『使之稳坐』、『使之稳固』等表达皆包含其中。
Papubbamhi īma na hoti, pitā puttaṃ buddhe pasādeti, pasādayati, pasādenti, pasādayanti.
以上用法不见于从前之时,比如『父亲令子安稳』,有『使信服』、『使安心』、『使他们信服』、『使他们安心』等词义。
Kamme-pasādīyati , pasādīyanti.
「于业事上使人信服」,『使心安』、『使他们心安』之意。
Hana-hiṃsā, gatīsu, hanati, hananti.
杀害与伤害,是指在各种行为趋向中,实施杀害或伤害的动作。
‘Kvaci vikaraṇāna’nti suttena lavikaraṇassa lope hanti, phalaṃ ve kadaliṃ hanti, sakkāro kāpurisaṃ hanti , hanti kuddho puthujjano .
经中闻说“何处为分别身体(vikaraṇa)”,当分解身体消失时即为杀害;例如果实杀害蕉叶,食蜜者伤害蜜蜂,愤怒者杀害世人。
Mahāvuttinā kvaci dhātvantalopo, vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ varaṃ , luddakā migaṃ hanti, kevaṭṭā macchaṃ hanti.
于大比喻中,有时因体内元素消减,彼此激烈消耗,故杀害;犹如佛陀所说枯萎而死的稻谷某种最佳谷物,田鼠捕杀鹿群,渔网射杀鱼群。
Kamme-hanīyati, hanīyanti.
杀业是指行为被削减、降低,且行为被伤害、削弱的过程。
Dhātvantassa cavaggatte yassa pubbarūpattaṃ, haññati, haññanti.
于元素消耗时,先前所具形态,当元素失常时,便遭到毁坏与消亡。
Kārite –
造作于此——
§654
654.Hanassa ghāto ṇānubandhe.
杀戮是随顺破坏。
Hanassa ghāto hoti ṇānubandhe paccaye.
杀戮是由随顺破坏为条件而生。
Ghāteti, ghātayati, ghātāpeti, ghātāpayati.
杀戮者,施以杀戮者,令杀戮者,驱使杀戮者。
Kamme-ghātīyati, ghātāpīyati.
使之陷于杀业者,致之于杀业者。
Īādimhi-ahani, hani, ahaniṃsu, haniṃsu.
关于‘杀’的初形态有:杀、杀了、杀过、杀了(过去分词)。
Kamme-ahaññi, haññi, ahaññiṃsu, haññiṃsu.
关于‘杀’的业态有:被杀者,杀者,已被杀者,已杀者。
Ssatyādimhi –
「Ssatyādimhi」者,指与真理相关之处,在此语境中用以引出下文义理。
§655
655.Hanā jekhā.
此为语法描述:「Hanā jekhā」,谓『以hanā为基础』者,即以此词为起点的动词变形。
Hanamhā parassa ssakārassa je, khādesā honti vā, mahāvuttinā dhātvantassa pararūpattaṃ.
由词根「han」〔衍生〕,对应于他人称的「ssa」,在「ja」〔等词缀〕前可变为「kkhāde」等形式,依大规则,词根末音亦可取代他词之形。
Hajjeti , hanissati, hajjenti, hajjesi, hajjetha, hajjemi, hanissāmi, hajjema, hanissāma.
〔动词变化形式〕:当杀、将杀、(复数)当杀、(过去)曾杀、(命令复数)去杀、我当杀、我将杀、我们当杀、我们将杀。
Khādese mahāvuttinā dhātvantassa vaggantattaṃ, paṭihaṅkhati, paṭihanissati, paṭihaṅkhanti, paṭihaṅkhasi, paṭihaṅkhāmi, paṭihaṅkhāma, paṭihanissāma.
按照大述规则,词根末尾字母变为同组塞音末音(即浊鼻音化),〔于是〕『将会去除』、『将会去除』(未来单数)、『将会去除』(复数)、『你将会去除』、『我将会去除』、『我们将会去除』、『我们将会去除』。
Hara-haraṇe, harati, haranti.
『hara』词根含『移动、携带』之义,〔变化形为〕『他携带』、『他们携带』。
Kamme-harīyati, harīyanti.
「业」的主动形式是「带走、牵引」;被动形式是「被带走、被牵引」。
Kārite-hāreti, hārayati.
「所作之事」表现为主动「夺取、挟持」;亦有被动「被夺取、被挟持」之义。
Ṇāpimhi na vuddhi, harāpeti, harāpayati.
「在我中」不表示增长,而是「使夺取、令他人夺取」的意思。
Kamme-hārīyati, harāpīyati.
「业」既是主动「被带走」,亦是被动「被挟持、被夺取」。
Ā, īādīsu –
关于「Ā」与「ī」等字起初之用——
§656
656.Āīādīsu harassā.
656. 在以ā、ī等长元音字开头的词中,存在「夺取」的意思。
Āādīsu īādīsu ca harassa rakārassa ā hoti vā, so ahā, aharā.
「始初」及「始初」者,即「夺取」的本质所在,或发生于此,即称为「夺取者」或「夺取」之义。
Īādimhi-so ahāsi, ajini maṃ ahāsi me , attānaṃ upasaṃhāsi, āsanaṃ abhihāsi, sāsane vihāsi, vihāsi purisuttamo , dhammaṃ payirudāhāsi, ahari, hari, vihāsuṃ, āhiṃsu, vihiṃsu vā, ‘‘mā me tato mūlaphalaṃ āhaṃsū’’ti pāḷi, ahāsuṃ, aharuṃ, haruṃ, ahariṃsu, hariṃsu, tvaṃ ahāsi, ahari, tumhe ahāsittha, aharittha, ahaṃ ahāsiṃ, ahariṃ, vihāsiṃ sāsane rato , mayaṃ ahāsimhā, aharimhā.
于「最初」时,因缘成就夺取,业力使我成为有夺取之性;自身依此成就,坐于法中,住于戒律,善男子以法为证,演示戒行。取欲、夺取、作恶时,犹如言:“勿夺我根本之果”,是言夺取、取用、夺有、夺取、作恶、恶行。尔时称曰:你们夺取,你们作夺,我则夺取、作夺、住于戒律,执着于教法,吾等即为夺取者。
Parachakke assa tthattaṃ, so ahāsittha, aharittha.
在他人言说的真实情况下,即为夺取、作夺。
Ssatyādīsu –
如在真理等事中——
§657
657.Harassa cāhaṅa sse.
夺取即有诈迹及夺取之处。
Ssakāravatīsu vibhattīsu ssena saha harassa ca karassa ca rakārassa āhaṅa hoti vā.
在具足形相的种类中,连同夺取及手的形相皆具夺取的属性。
Iu āgame-hāhiti, khārikājañca hāhiti . Hāhati vā, harissati, hāhinti, hāhanti, harissanti, hāhasi, sukhaṃ bhikkhu vihāhisi . Hāhatha, hāhāmi, hāhāma, harissāma.
在此经文中,khārikā 和 jañca 表示「消失、灭除」的意涵。有消灭、消散的意思。消灭或消散,欢喜、快乐,消除、灭除、除掉、欢喜、快乐。你这样,善知识,你欢喜安住。愿你们消灭,我消灭,我们消灭,我们将要消灭,我们将要消灭。
Mahāvuttinā harassa dhātvantassa lopo ca, ‘‘yo imasmiṃ dhammavinaye appamatto vihassati , purakkhatvā vihassāma , ahaṃ udakamāhissa’’nti pāḷī.
在大论中,对于欢喜的本质及其消灭说:「谁在此教法律藏中不懈怠地安住,将来必定安住,我将取水。」是巴利文原文。
Ssādimhi-ahāhā, aharissā, ahāhaṃsu, aharissaṃsu.
下文例举类似的欢喜形式:辛勤欢喜,不欢喜,欢喜过,辛勤欢喜过。
Āpubba sīsa-patthanāyaṃ, āsīsati, āsīsanti, paccāsīsati, paccāsīsanti.
初始是向顶端的皈依,存在、存在过、返陈存在、返陈存在过。
§658
658.Ādismā sarā.
658. 佛说之「存在」的释义。
Ādibhūtā saramhā paraṃ paṭhamasaddarūpaṃ ekassaraṃ dverūpaṃ hoti, iminā sarapubbānaṃ dhātupadānaṃ padadvitte āsīsa, sīsa iti rūpadvayaṃ bhavati.
以存在为本,自性存在,是第一声、一个字、二种形式。以此存在为始的性质,构成「皈依」与「顶端」二种形态,构成相续的二种形行。
§659
659.Loponādibyañjanassa.
第六百五十九条:起首辅音的省略规则。
Dvitte anādibhūtassa ekassa byañjanassa lopo hotīti purime sīsarūpe sakāralopo.
〔在发生〕辅音重叠〔时〕,若该辅音并非处于词首位置,则省略其中一个;因此,在前述的『祈愿』词形中,〔重叠的〕『sa』音被省略。
Āsīsīsati , āsīsīsanti iccādi.
〔由此得〕『他希望』、『他们希望』等词形。
Tathā ‘parokkhāyañcā’ti sutte casaddena kamādīnaṃ dhātupadānaṃ padadvitte kate ‘loponādibyañjanassā’ti purime padarūpe anādibyañjanalopo, ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti sesassa kavaggassa cavaggattaṃ, ‘niggahītañcā’ti niggahītāgamo, caṅkamati, caṅkamanti, caṅkamatu, caṅkamantu, caṅkameyya, caṅkameyyuṃ iccādi.
同样地,依据『在完成时,以及…』这一经文,借助其中『及』字,对『kam』等词根的词式进行词干重叠之后,依『起首辅音的省略』规则,前一词式中非词首辅音被省略;再依『ka组音和ha音变为ca组音』规则,剩余的ka组音变为ca组音;又依『加上鼻冠音』规则,插入鼻冠音;〔由此得〕『他经行』、『他们经行』、『愿他经行』、『愿他们经行』、『他应经行』、『他们应经行』等词形。
Kuca-saṅkocane, caṅkocati, caṅkocanti.
『苦加』者,收缩义也。〔活用〕:收缩(单数)、收缩(复数)。
Cala-calane, cañcalati, cañcalanti.
『遮拉』者,振动义也。〔活用〕:振动(单数)、振动(复数)。
Mahāvuttinā niggahītassa pararūpatte jara-bhijjane, jajjarati jajjaranti.
由于极其反复讲说第二义——衰老、病痛的生起,因此产生了“呻吟”“呻吟着”的说法。
Daḷa-dittiyaṃ, daddallati, daddallanti.
第二义为“颤动”,表示不安、动摇。
Muha-vecitte, momuhati, momuhanti, mahāvuttinā ussa ottaṃ.
在心神昏乱时,愚蒙、不觉察,由于极其反复讲说,形成了上升与下降的涵义。
Tathā ru-sadde, roruvati, roruvanti.
譬如“吠声”,包含了呻吟、低声哭泣的声音。
Lupa-giddhe, loluppati, loluppanti iccādi.
如捕食与渴求,表现出渴爱、贪欲等心的状态。
Padadvittaṃ nāma padatthānaṃ atisayatādīpanatthaṃ, vicchāyaṃ pana ponopuñña, sambhamādīsu ca dvitte anādibyañjanalopo natthi, gāmo gāmo ramaṇīyo. Tathā kvaci atisayadīpanepi, rūparūpaṃ, dukkhadukkhaṃ, ajjhattajjhattaṃ, devadevo, munimuni, rājarājā, brahmabrahmā, varavaro, aggaaggo, jeṭṭhajeṭṭho, seṭṭhaseṭṭho, pasatthapasattho, uggatauggato, ukkaṭṭhukkaṭṭho, omakomako, dubbaladubbalo, abalaabalo, mahantamahanto iccādi.
所谓“足迹”(padadvittaṃ),是指言语出处,主要用于指示处于极端烦恼的痛苦,鉴辨时属于功德干净的对治,且于因缘诸处并无第二种无始无名的意义;各村庄因各自风俗皆有可爱的称呼。又于某些处亦有极端烦恼的指示,譬如形色、苦乐、内外、天王之天、圣人之圣人、王中王、梵天中之梵天、第一的第一、尊长的尊长、最上最尊、清净的清净、高贵的高贵、尊崇的尊崇、庄严的庄严、虚弱的虚弱、无能的无能、伟大的伟大等诸义。
Bhūvādigaṇo niṭṭhito. · 普瓦迪类已完。
Rudhādigaṇa儒达等类
Atha rudhādigaṇo vuccate.
其次,说鲁达等动词组。
‘Kattarī’ti padaṃ vattate, tañca bahulādhikārā vikaraṇānaṃ kattari nibandhaṃ bhāva, kammesu anibandhaṃ vikappena pavattiṃ dīpeti, tasmā bhāva, kammesu ca kāritarūpesu ca vikaraṇānaṃ pavatti veditabbā hotīti.
谓之『kattarī』一词,意指多种语音变体中的连缀限制,它表明行动中不附加动作的发挥,因此应知连缀以及动作中似连缀性质的变体的存在。
Chida, bhida, bhuja, muca, yuja, rica, rudha, lipa, vida, sica, subha.
切断、分裂、解除、释放、结合、剔除、束缚、粘着、离开、刺入、拔除等。
§660
660.Mañca rudhādīnaṃ.
此为第六百六十条,包含「断」及「rudhā」等词。
Rudhādīhi kriyatthehi kattari lo hoti, tesañca rudhādīnaṃ pubbantasaramhā paraṃ niggahītaṃ āgacchati, mānubandho pubbantadīpanattho, akāro uccāraṇattho, casaddena rudha, subhādīhi i, ī, e, opaccaye saṅgaṇhāti, niggahītassa vaggantattaṃ.
以rudhā等动作词使用时,为连缀,且这些rudhā类词的开头多用元音a或ā,接着辅音m或n,形成连缀,非以辅音开头,部分由声调起协助作用,且rudhā等词的元音i、ī、e在辅音消失时相互助长,显示其连缀性质。
Rundhati.
表示“束缚、阻断”之意。
Chida-dvidhākaraṇe, chindati, chindanti.
「切」含两种用途,谓切割、断绝之意,有切断和断裂的含义。
Kamme kyo, ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti yamhi dhātvantassa cavaggattaṃ, ‘vaggalasehi te’ti yassa pubbarūpattaṃ. Chijjati, chijjanti.
关于作业时,谓某事中具切断性质的断离,谓为『界限』者,在前所成形之处以断绝相称之。故谓切断、断裂。
‘Garupubbā rassā re ntentīna’nti catunnaṃ nte, ntīnaṃ rettaṃ, chindate, chijjate, chijjante, chijjare.
『原先之根本胶络』谓四者中之缘,谓缘、断裂、割断、割裂、扯断之意。
Iminā niggahītāgamo, chindīyati, chindīyanti, chindīyate, chindīyante.
依此理说集成,有切断、断绝、受损之义。
Kārite-chedeti, chedayati, chedāpeti, chedāpayati, chindeti, chindayati, chindāpeti, chindāpayati.
谓作事时使断绝者,有切断、割断及使之断裂之义。
Īādimhi-acchindi , chindi, acchinduṃ, chinduṃ, acchindiṃsu, chindiṃsu.
于开始即断断绝之,谓切断与断裂,及断裂之行为者。
Mahāvuttinā dhātvantassa ccho pubbassa dvittañca, acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ , ‘‘acchejjī’’tipi divādipāṭho dissati, acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ .
以大断果者之根性,从前的渴爱已断,断除渴爱,消解结缚,谓之『已断』。此二语在四句诵中出现,谓已断果如同已被砍断之树。
Kamme-acchijji, chijji, acchindiyi, chindiyi.
断--斩断,断开,切断,破裂。
Kārite-chedesi, kaṇṇanāsañca chedayi , chindesi, chindayi.
造成--砍伐,割除鼻孔,切断,分开。
Ssatyādimhi-‘labhavasachidagamabhidarudānaṃ cchaṅa’iti ssena saha dhātvantassa ccho, checchati, chindissati, checchanti, chindissanti, checchasi, checchata, checchāmi, checchāma, chindissāma.
在真理等文中,『获得、存在、聚合、破坏之呼喊』随动词根,现于不同人称及时态,如断除、切断、将断、曾断、正在断、意愿断等变化。
Ssādimhi-acchecchā, acchindissā, acchecchaṃsu, acchindissaṃsu.
从断除、切断、已经断、将要断等形式出现。
Bhida-vidāraṇe, bhindati, bhindanti.
破坏、分断之意,表现为单数与复数动词之变形。
Kamme-bhijjati, bhijjanti, bhijjare, bhindiyati, bhindiyanti.
『甘马』者,行为、所作行为之意;『甘马-彼吉亚迪』者,谓行事、作事;『彼吉延迪』者,作之;『彼吉拉』者,作业;『宾迪亚提』者,破坏、分裂;『宾迪延提』者,令其破坏者也。
Kārite-bhikkhū bhikkhūhi bhedeti , bhedayati, bhedāpeti, bhedāpayati, bhindeti, bhindayati, bhindāpeti, bhindāpayati.
『咖丽特-比库』者,行事的比库也;『比库希』者,比库们;『贝代提』者,区别、分裂;『贝达雅提』者,使有分别;『贝达佩提』、『贝达帕雅提』者,皆有使分裂之意;『宾得提』、『宾达雅提』、『宾达佩提』、『宾达帕雅提』者,皆谓破坏、分离之义。
Kamme-bhedīyati, bhedāpīyati.
『甘马-贝地亚提』者,谓行为被破坏;『贝达佩亚提』者,谓被分裂、被区别也。
Īādimhi-abhindi, bhindi, abhinduṃ, bhinduṃ, abhindiṃsu, bhindiṃsu.
『伊阿迪米-阿宾迪』者,即从『以……起』之意;『阿宾迪』为否定的破坏,谓不破坏;『宾迪』者,破坏;『阿宾杜』、『宾杜』为动词不定式;『阿宾迪姆苏』、『宾迪姆苏』者,谓过去时复数‘不破坏’与‘破坏’也。
Kamme-abhijji, bhijji, abhindiyi, bhindiyi.
『甘马-阿比吉』者,指不作行为;『彼吉』者,作行为;『阿宾迪伊』者,不破坏;『宾迪伊』者,破坏也。
Kārite-abhedesi, bhedesi, abhedayi, bhedayi, bhedāpesi, bhedāpayi.
『咖丽特-阿贝得西』、『贝得西』者,指不分别与分别;『阿贝达亚伊』、『贝达亚伊』者,令分别与使分别;『贝达佩西』、『贝达帕亚伊』者,有使分裂之意也。
Ssatyādimhi-‘labhavasa…’iccādinā ssena saha dassa ccho, bhecchati, bhindissati, bhecchanti, bhindissanti, bhecchasi, bhecchatha, bhecchāmi, bhecchāma, bhindissāma, ‘‘taṃ te paññāya bhecchāmī’’ti pāḷi.
在以真实等为开端的表达中,借由愿望等与否定形式连用,出现‘打破’、‘切断’等词汇的不同人称形式,如‘他打破、他将打破,他们打破、他们将打破,你打破、你们打破,我打破,我们打破,我们将打破’,如‘我以智慧为基础将打破你’之义,此为巴利语用法。
Ssādimhi-acchecchā, acchindissāiccādi.
以‘以真实等起始’表示的,与‘愿意切断’、‘将切断’等意向相关的否定表达。
Bhuja-pālana, byavaharaṇesu, bhuñjati, bhuñjanti.
『布迦』者,受用、护持、处理义也。〔活用〕:受用(单数)、受用(复数)。
Kamme-bhujjati, bhujjanti.
业格用法:被受用(单数)、被受用(复数)。
Kārite-bhojeti, bhojayati, bhojāpeti, bhojāpayati.
使役用法:令受用(诸形)、令受用(诸形)、令使受用(诸形)、令使受用(诸形)。
Kamme-bhojīyati, bhojāpīyati.
【业格用法】『被食』,即被人供食。
Ssatyādimhi-‘vacabhujamucavisānaṃ kkhaṅa’iti ssena saha dhātvantassa kkho, ādivuddhi, bhokkhati, bhuñjissati, bhokkhanti, bhokkhasi, bhokkhatha, bhokkhāmi, bhokkhāma, bhuñjissāma.
【将来时接尾ss等】——在词根『食』(bhuj、muc、visa等)的将来时语基中,以ss与词根末音合并构成kkh,且词根首音增长:如『将食』(单数)、『将食』(复数)、『汝将食』、『汝等将食』、『我将食』、『我等将食』;又以bhuñj词根形成『将食』诸形等。
Ssādimhi-abhokkhā, abhuñjissā, abhokkhaṃsu, abhuñjissaṃsu iccādi.
【过去将来时接尾ss等】——如『彼本将食』、『汝本将食』、『彼等本将食』、『彼等本将食』等诸形。
Muca-mocane, muñcati, muñcanti, muñcare.
【词根muc,义为解脱、放开】——构成『放开』(主动单数)、『放开』(主动复数)、『放开』(中间态复数)等形。
Kamme-muccati, muccanti, muñcīyati, muñcīyanti.
【业格用法】——构成『被释放』(被动单数)、『被释放』(被动复数)、『被释放』(主动态业格单数)、『被释放』(主动态业格复数)等形。
Kārite-mocāpeti, mocāpayati.
【使役用法】——构成『令其释放』(使役单数)、『令其释放』(使役单数另形)等形。
Īādimhi-amuñci, muñci, amuñciṃsu, muñciṃsu.
「伊」等时态:「阿穆恩吉」(他放开了)、「穆恩吉」(放开了)、「阿穆恩吉姆苏」(他们放开了)、「穆恩吉姆苏」(他们放开了)。
Kārite-amocesi, mocesi, amocayi, mocayi, amocesuṃ, mocesuṃ, amocayuṃ, mocayuṃ, amociṃsu, mociṃsu, amocayiṃsu, mocayiṃsu.
作已,释放,你释放,使释放,释放,令释放,释放,令释放,曾释放,曾释放,使释放,曾使释放。
Ssatyādimhi-ssena saha cassa kkho, mokkhati, muñcissati, mokkhanti mārabandhanā . Na me samaṇa mokkhasi . Mokkhatha, mokkhāmi, mokkhāma, muñcissāma.
如实正法中,随其时机依止者,可解脱,得解脱,不为魔缚所碍。我不被他比库所解脱。你当解脱,我解脱,我们当解脱,必当解脱。
Ssādimhi-amokkhā , mokkhā, amuñcissā, muñcissā, amokkhaṃsu, mokkhaṃsu, amuñcissaṃsu, muñcissaṃsu.
于解脱中,解脱,未放棄,放棄,曾解脱,曾解脱,曾未放弃,曾放弃。
Yuja-yoge, yuñjati buddhasāsane, ārabhatīti attho, yuñjanti, pamādamanuyuñjanti, bālā dummedhino janā . Yuñjasi, yuñjatha buddhasāsane . Yuñjāmi, yuñjāma.
结连合一,依佛教义而事,始发意向之义。执事者,诸愚痴无明者行之。你应结连合一,你当结连合一于佛教义。我结连合一,我当结连合一。
Kamme-yuñjīyati, yuñjīyanti.
因业而结连,结连众生。
Kārite-yojeti, payojeti, niyojeti, uyyojeti, yojayati, payojayati, niyojayati, uyyojayati.
作结连,令结连,约束结连,使结连,结联之事,令结连,约束,使结连。
Kamme-yojīyati, payojīyati, niyojīyati, uyyojīyati.
『甘马』者,缚连、系止、绑定、联结也。
Rudha-āvaraṇe, rundhati, rundhiti, rundhīti, rundheti, rundhoti, rundhanti, orundhati, avarundhati, rundhāpeti, rundhāpayati, avarodheti, avarodhayati, uparodheti, uparodhayati, rodhāpeti, rodhāpayati.
『阻蔽』时,有‘堵塞、阻挡、堵闭、封闭、解除了阻碍、解除阻碍、向上阻碍、向上解除阻碍、使阻碍发生、使阻碍产生、阻止、使阻止、上方阻止、使上方阻止、使阻碍发生者’等意。
Kamme-avarodhīyati iccādi.
『甘马阻碍』乃欲、苦等所生的阻碍也。
Lipa-limpane, limpati, limpanti.
『粘附、粘着』者,具粘连之意,有黏着、附着之义。
Kamme-limpīyati.
『甘马粘附』即如甘马般缠绕、粘着于身心之意。
Kārite-limpeti, limpayati, limpāpeti, limpāpayati, lepeti, lepayati, lepāpeti, lepāpayati iccādi.
『行动时的粘附』,有“粘着、使粘着、使附着、使产生附着、涂抹、涂布、使涂抹、使涂布”等义。
Vida-paṭilābhe, vindati, vindanti.
「毗陀」根,义为「获得」:「宾达帝」(他获得)、「宾丹提」(他们获得)。
Kamme-vindīyati, vindīyanti.
业态:「宾滴亚帝」(被获得)、「宾滴亚帝」(被获得,复数)。
Kārite-vindeti, vindayati, vindāpeti, vindāpayahi.
使役态:「宾德帝」、「宾达亚帝」、「宾达贝帝」、「宾达巴亚喜」(令获得)。
Īādimhi-avindi , vindi, udaṅgaṇe tattha papaṃ avinduṃ , avindiṃsu, vindiṃsu iccādi.
「伊」等时态:「阿宾滴」(他获得了)、「宾滴」(获得了);于露台上,彼处恶者未得——「阿宾杜姆」、「阿宾滴姆苏」、「宾滴姆苏」,等等。
Sica-secane, siñcati, siñcanti.
「悉迦」根,义为「灌注、浇洒」:「信扎帝」(他洒)、「信扎帝」(他们洒)。
Kamme-siñcīyati, siñcīyanti.
「被灌溉」:(第三人称单数)被灌溉、(第三人称复数)被灌溉。
Kārite-siñceti, siñcayati, siñcāpeti, siñcāpayati, siñceyya vā siñcāpeyya vā iccādi.
『制造』、『灌溉』、『使灌溉』、『令灌溉』、『应该灌溉』或者『应令灌溉』等,诸类词形。
Subha-sampahāre, yo no gāvova sumbhati . Sumbhanti, sumbhasi, sumbhatha, bhūmiṃ sumbhāmi vegasā , sumbhāma, sumbhiti, sumbhīti, sumbheti, sumbhoti iccādi.
『良好采集』,犹如牛群跌倒在地。如牛跌倒、你跌倒、诸汝等跌倒,且以迅疾跌倒于地。,『让我们跌倒』、『你们跌倒』、『他们跌倒』等词形。
Gahadhātupi idha saṅgahitā. Gaha-upādāne. ‘Mañca rudhādīna’nti niggahītena saha lapaccayo.
此处亦有『聚集』的意思。『聚集』为根词。与『谈话』的词尾共现,意指『关于诙谐等的结尾』。
§661
661.Ṇo niggahītassa.
661.无疑指该词的词尾情况。
Gahadhātumhi āgatassa niggahītassa ṇo hoti. Mahāvuttinā vikappena lassa dīgho.
入于『聚集』的词根者无该词尾。因语法变形而增延,故形式较长。
Gaṇhāti, gaṇhati vā, gaṇhanti, gaṇhasi, gaṇhatha, gaṇhāmi, gaṇhāma.
『握持』、『握取』或『抓取』等词形变体,包括『他握』、『汝握』、『你们握』、『我握』及『我们握』等。
Kamme-gaṇhīyati, gaṇhīyanti.
甘马受持,受持者众。
‘Hassa vipallāso’ti ha, yānaṃ vipariyāyo, gayhati, gayhanti, gayhare.
所谓‘其颠倒者’,谓车辆的颠覆,受持、受持者众,或受持之处亦然。
Kārite-gāheti, gāhayati, gāhāpeti, gāhāpayati iccādi.
加力、加持、使坚固、使加强,如此等用法。
§662
662.Gahassa gheppo.
「gaha 之」gheppo。
Nta, māna, tyādīsu gahassa gheppādeso hoti vā.
在‘那他’、‘那摩’、‘他耶’等词中,受持常有基底。
Gheppati , gheppanti.
受持,受持者众。
Kamme-gheppīyati, gheppīyanti.
应当摄受业,摄受众生。
Īādimhi-agaṇhi, gaṇhi.
于此及起初,应当摄受。
Mahāvuttinā niggahītalopo, iuāgamassa ettaṃ, aggahesi, paṭiggahesi, anuggahesi, aggaṇhiṃsu, gaṇhiṃsu. Aggahesuṃ, paṭiggahesuṃ, anuggahesuṃ.
依大师所说,断尽执著者,谓于此教法中,世尊摄受、受持、追随、担当、摄受;世尊曾担当、受持、追随。
Ssatyādimhi-gaṇhissati, gahessati, gaṇhissanti, gahessanti iccādi.
于真实等处,当摄受、执持、摄受众生、执持众生,如此等。
Rudhādigaṇo niṭṭhito. · 儒达等类已完结。
Divādigaṇa迪瓦等类
Atha divādigaṇo vuccate.
于是称为二十众。
Idha dhātūnaṃ kamo antakkharavasena vattabbo sabbaso sadisarūpattā.
此处,诸界之业应如其本质般彻底行持,且一切皆具真切相貌。
Muca, vica, yuja, luja, vija, gada, pada, mada, vida, idha, kudha, gidha, budha, yudha, vidha, sidha, sudha mana, hana, kupa, dīpa, lupa, vapa, supa, divu, sivu, tasa, tusa, disa, dusa, sisa, susa, daha, naha, muha.
【词根列举】束缚、分别、结合、割断、散布、言说、前往、陶醉、知晓、此处、愤怒、贪求、了知、战斗、穿透、成就、净化;思惟、杀害、愤怒、照耀、破坏、播种、熟睡;游戏、缝合;战栗、满足;显示、损害;消瘦、干枯;燃烧、束缚、迷惑。
§663
663.Divādīhi yaka.
此句示意:第六百六十三条条文『由天神守护』。
Divādīhi kriyatthehi kattari kānubandho yapaccayo hoti.
谓:「由天神守护」者,谓于诸业行为,天神作其助因与援助,遂成其果报。
Dibbati.
「游戏」(由「游戏」词根变化而来的现在时形式)。
Muca-muttiyaṃ, yassa pubbarūpattaṃ, muccati, vimuccati. Akammakattā suddhakammarūpaṃ na labbhati.
释义:『Muca-muttiyaṃ』者,自解脱及获得解脱之意。谓有以往形态者,能解脱、得自由。无所为者,纯净业相,不能得解脱。
Kārite-moceti , mocayati, mocāpeti, mocāpayati.
使役形:令解脱、令解脱、令使解脱、令使解脱。
Kamme-mocīyati, mocāpīyati, muccatu, dukkhā muccantu.
业得解脱,脱除束缚,获得解脱,令苦难解除。
Ssatyādimhi dhātvantassa kkho, mokkhati, mokkhanti.
在真实等法中修持者获得解脱,得以出离,众生皆得解脱。
Vica-viveke, viviccati, viviccanti.
在分别自由中离散,离开分离,众生离散。
Kārite-viveceti, vivecayati, vivecāpeti, vivecāpayati.
因缘分别分别,使分别发生,使分别成就,使分别实现。
Kamme-vivecīyati, vivecāpīyati iccādi.
从业中分别解脱,获得分别自由,如渴望等。
Yuja-yuttiyaṃ, yujjati, yujjanti.
由于结缔缠绕而结缔连结,相应牵连,众生相续。
Luja-vināse, lujjati, lujjanti.
『溃灭』者,谓毁坏、溃散、灭失的状态或动作,包括动词形态如毁坏、毁坏着、毁坏众多等。
Vija-bhaya, calanesu, saṃvijjati, saṃvijjanti.
『震怖』者,在振动或动荡之中所产生的惧怖感,表现为共振、共感、共震等动作或状态。
Kārite-saṃvejeti, saṃvejayati, saṃvejenti, saṃvejayanti iccādi.
『使感震』者,谓使心动摇、使感受动摇,包含使感动、使动摇、感动、感动者等词形。
Gada-gajjane, megho gajjati, gajjanti.
『击打震响』者,以棍棒等物击打时发出的震响,诸如云霹雳雷声般的震动和响声。
Pada-gatimhi, uppajjati, uppajjanti, nipajjati, vipajjati, sampajjati, āpajjati, samāpajjati, paṭipajjati.
『步行的行进』者,在行走时所生起、发展、下降、偏离、完成、抵达或步骤的动作,包含产生、发展、下降、偏离、完成、达到、完成及实践等多种状态。
Kamme-tena āpatti āpajjati, jhānaṃ samāpajjati, maggo paṭipajjati.
『借行为而遭遇』者,指因行为而引发遭遇,其明证为进入禅定、完成禅那、践行正道等现象,谓行为引起果报,修行者得禅入正道。
Kyamhi parepi yaka hoti, tena āpatti āpajjīyati. Jhānaṃ samāpajjīyati, maggo paṭipajjīyati.
某事若为魔所作,则由彼得罪。禅那由此而生,圣道因此而行。
Kārite-uppādeti, uppādayati, nipphādeti, nipphādayati. Sampādeti, sampādayati, āpādeti, āpādayati, paṭipādeti, paṭipādayati, paṭipajjāpeti, paṭipajjāpayati.
制作、使之产生,消灭、使之消灭,完成、使之完成,到达、使之到达,导引、使之导引,依行、使之依行,指导、使之指导。
Kamme-uppādīyati, nipphādīyati, sampādīyati, āpādīyati, paṭipādīyati.
行为由此产生、消失、完成、造成、被依行。
Uppajjatu , uppajjantu, uppajjeyya, uppajjeyyuṃ, kinti nu kho saddhivihārikassa patto uppajjiyetha, cīvaraṃ uppajjiyetha, parikkhāro uppajjiyethāti imāni pana kattu, kammarūpāni.
愿其生起,愿彼等生起,愿其应生,愿彼等应生。何者为真实修行者所应得?应得袈裟,应得入具。这些皆为应行,皆为业体。
Īādimhi-uppajji, nipajji, vipajji, sampajji, āpajji, samāpajji, paṭipajji.
生、入、在、遍满、获得、圆满、依行。
§664
664.Kvaci vikaraṇānaṃ.
第664条,或在某些情况下作变异之义。
Vikaraṇānaṃ kvaci lopo hoti.
变化现象有时会消失。
Cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi iccādi, uppajjiṃsu, nipajjiṃsu.
眼界生起了,知识生起了,觉知生起了,光明等感受生起了,随之而来又消失。
Mada-ummāde, majjati, majjanti.
在狂醉迷乱中,堕没沉沦,被迷醉所缠绕。
Vida-sattāyaṃ, vijjati, saṃvijjati.
对于内在的存在状态,有分别的能感,便有存在,有相续存在。
Idha-samiddhiyaṃ, ijjhati, samijjhati.
在此燃烧般的渴望中,生起与灭除。
Kudha-kope, kujjhati, kujjhanti.
于嗔恚之内,生起恼恨,众生由此烦恼着。
Budha-avagamane, bujjhati, sambujjhati.
『觉』者,指觉悟,觉知。『发觉』者,指生起觉悟或醒觉。『共觉』者,指共同觉知或一起觉悟。
Paṭipubbo niddakkhaye vikasane ca, paṭibujjhati.
对先前的熄灭与展开,『明了』者,是指能够领会或理解其过程。
Kamme-tena dhammo bujjhati, dhammā bujjhanti, bujjhare, bujjhīyati, bujjhīyanti.
由行为故而『觉知』此法,诸法因此觉知;『使觉知』、『被觉知』、『觉知着』者,悉指觉知之作用。
Kārite-bodheti, bodhayati, bodhāpeti, bodhāpayati, bujjhāpeti, bujjhāpayati.
『作令觉悟』、『使觉悟』及诸相似词,皆指使人产生觉悟、令生明悟之意。
Yudha-sampahāre, mallo mallena saddhiṃ yujjhati, dve senā yujjhanti, dve meṇḍā yujjhanti, dve usabhā yujjhanti, dve hatthino yujjhanti, dve kukkuṭā yujjhanti.
在战争的结束中,『战士与战士共斗』;两军相斗,两边的铁盔相争,两头野牛相斗,两象相斗,两只公鸡相斗。
Kamme-yujjhīyati, yujjhīyanti.
『与之战斗』者,无论单数复数,皆指参与交战、奋战。
Kārite-yodheti , yodhayati, yujjhāpeti, yujjhāpayati, ‘‘yodhetha māraṃ paññāvudhenā’’ti pāḷi.
使役形:令战斗、令战斗、令使战斗、令使战斗;经文云:『以慧之武器令战胜魔。』
Vidha-tāḷane, sarena migaṃ vijjhati, dhammaṃ paṭivijjhati, paṭivijjhanti.
『毗陀』者,穿刺义。以箭射鹿,贯穿法义,彼等贯穿法义。
Kamme kattusadisampi rūpaṃ hoti, tena dhammo paṭivijjhati, dhammā paṭivijjhanti, paṭivijjhīyati, paṭivijjhīyanti.
业格中,作者与受者形态相同,故法被贯穿,诸法被贯穿,法被贯穿(被动单数),诸法被贯穿(被动复数)。
Kārite-vedheti, vedhayati, paṭivedheti, paṭivedhayati, iccādi.
使役式:令其穿刺、令其穿刺(异形)、令其彻底穿刺、令其彻底穿刺(异形),如此等等。
Sidha-saṃsiddhiyaṃ, sijjhati, sijjhanti, sijjhare.
『悉陀』者,成就义。成就、彼等成就、彼等成就(复数异形)。
Kārite mahāvuttinā issa āttaṃ, sādheti, sādhayati, sādhenti, sādhayanti.
使役式中,依大章规则,『伊』字转为『阿』,故:令其成就、令其成就(异形)、令彼等成就、令彼等成就(异形)。
Kamme-sādhīyati, sādhīyanti iccādi.
业格式:被成就、彼等被成就,如此等等。
Sudha-suddhiyaṃ, sujjhati, sujjhanti, visujjhati, parisujjhati.
『sudha』词根,用于「清净」义:清净、变得清净、诸者清净、完全清净、彻底清净。
Kārite-sodheti, sodhayati.
使役形式:令清净、令清净(另一形)。
Mana-maññanāyaṃ, maññati, avamaññati, atimaññati, maññanti, avamaññanti, atimaññanti iccādi.
『mana』词根,用于「思量」义:思量、轻视、傲视、思量(复数)、轻视(复数)、傲视(复数),等等。
Hana-vighāta, saṅghātesu, haññati, vihaññati, haññanti, vihaññanti iccādi.
『hana』词根,用于「伤害、撞击」义:被伤害、被击坏、诸者被伤害、诸者被击坏,等等。
Kupa-kope, paro parassa kuppati, kucchivāto kuppati, rogo kuppati, paṭikuppati, tejodhātu pakuppati .
『kupa』词根,用于「愤怒」义:他人对他人发怒、腹中风气翻腾、病症发作、反向发作、火界激动。
Kārite-kopeti, kopayati iccādi.
使役形式:令发怒、令发怒(另一形),等等。
Dīpa-dittiyaṃ, dippati, dippanti, pure adhammo dippati .
『光』义为照耀:〔单数〕照耀,〔复数〕照耀;昔日非法昭然若揭。
Kamme-dīpīyati, dīpīyanti.
〔业态〕被照显、被照显〔复数〕。
Kārite garupantattā na vuddhi, dīpeti, dīpayati, dīpenti, dīpayanti iccādi.
〔使役态〕因词根末音重读,故不作元音增强;〔使役〕照显、照显,〔复数〕照显、照显,余类推。
Lupa-adassane , luppati, luppanti.
『消失』义为不见:消失、消失〔复数〕。
Kārite-lopeti, lopayati iccādi.
〔使役态〕令消失、令消失,余类推。
Vapa-bījanikkhepe, vappati, vappanti iccādi.
「浸覆种子」者,浸润也,浸润乃至渗透等意。
Supa-suppane, suppati, suppanti.
「沐浴洗涤」者,洗净也,洗净乃至洁净等意。
Mahāvuttinā ādivuddhi, soppati, soppanti.
由盛大作说而生起的初发增长,称为滋润,滋润乃至茂盛等义。
Samu-upasame nivāse ca, sammati, visammati, upasammati, vūpasammati, assame sammati, yattha sammati temiyo , sammanti. Kārite na vuddhi, sameti, vūpasameti iccādi.
关于共同平息与安住,以及融洽、紊乱、安定、极安定、不安定或安定之处,若彼处安定,则其众多亦安定。增进、聚合、极致安定等义亦如是。
Divu-kīḷāyaṃ vijigīsāyaṃ byavahāre thuti, kanti, gati, sattīsu ca, ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti yamhi vassa battaṃ, ‘vaggalasehi te’ti yassa battaṃ, dibbati, dibbanti iccādi.
对于两个戏耍者之胜负斗争的习惯、称赞、喜好、行动及存在,谓‘他者障碍已消亡’并在其间有雨滋养之处,谓‘由篙茎滋养’,由此滋养者存在乃至存在者说。
Sivu-saṃsibbane, sibbati, sibbanti, sibbeyya vā sibbāpeyya vā iccādi.
「修整棉麻」者,修补也,修补或修葺等义。
Tasa-santāse, tassati.
『畏惧』义为惊惶:惊惶〔单数〕。
Mahāvuttinā tassa trattaṃ, utrassati, ubbijjatīti attho. Tassati, paritassati, pipāsatīti attho.
依大规则,『畏惧』者,战栗、惊恐之义也;『渴爱』者,焦虑、渴求之义也。
Kārite-tāseti, tāsayati iccādi.
使役形式:使惧怖、令惧怖,等等。
Tusa-pītimhi, tussati, santussati.
『喜悦』义:喜足、深感满足。
Kammepi-tussati, santussati, tussīyati.
业格用法:喜足、深感满足、被满足。
Kārite-toseti, tosayati iccādi.
使役形式:令欢喜、使欢喜,等等。
Disa-paññāyane, dissati, padissati, sandissati. Dissanti bālā abyattā , nimittāni padissanti , ime dhammā mayi sandissanti, ahañca imesu dhammesu sandissāmi .
「Disa-paññāyane」者,对境界之观察。在此乃观察、显现之意。如同称「dissati」为「显现」、「见」,「padissati」为「显现于前」、「现现」,「sandissati」乃「与之相见」也。愚者则对根本未实现者生疑惑,其所缘之相亦为其所现。此等诸法显现于我,我亦于此等法中与之相见。
Dusa-paṭighāte , dussati. Dosaneyyesu dussati. Padussati, dussanti, padussanti.
『嗔恚』义,即瞋怒;于应生嗔之境中生嗔。随处生嗔、彼等生嗔、随处诸人生嗔。
Kārite dīgho, dūseti, dūsayati.
「Kārite dīgho」者,谓作成或进行若干事后,此事逐渐败坏、堕坏,称「dūseti」。其意乃对所作之事有腐败、败坏之状态,乃谓「dūsayati」,即使更进一步加重、扩展败坏也。
Kamme-dūsīyati iccādi.
「Kamme-dūsīyati」者,因业故己有之败坏、染污,如欲恶等现象。此处以「iccādi」举例,谓欲之类烦恼随业感而污染身心,是为此义。
Sisa-asabbayoge, sissati, avasissati. Sarīrāni avasissanti.
「剩余」之词根,意为「残留、剩下」。『诸身体残留下来。』
Kārite-seseti, sesayati iccādi.
「Kārite-seseti」者,已作成之事被舍弃、消除。谓「sesayati」,即毁灭、败坏,如此消除其果报或影响等,亦以「iccādi」举例,谓如欲等因缘破坏之状。
Susa-sussane, sussati. Aṭṭhi ca nhāru ca cammañca avasissatu, upasussatu me sarīre maṃsalohitaṃ iccādi.
「干燥」之词根,意为「干枯、萎缩」。『愿骨、筋与皮残存,愿身中之肉与血干枯』等。
Daha-dāhe, ha, yānaṃ vipariyāyo, dayhati, dayhanti, ekacitakamhi dayhare.
「燃烧」之词根,意为「被烧、燃烧」;其中字母「诃」有位置互换之变化,故有「被烧、诸物被烧、在同一火葬堆上被烧」等形式。
Kārite-dāheti, dāhayati iccādi.
使役形式:「使之燃烧、令其燃烧」等。
Naha-bandhane, sannayhati, sannayhanti iccādi.
「绑缚」之词根,意为「系上、捆绑」,如「系好、诸人系好」等。
Muha-muyhane, muyhati, sammuyhati, sammuyhāmi, pamuyhāmi. Sabbā muyhanti me disā .
「迷惑」之词根,意为「迷乱、困惑」,如「迷惑、迷乱、我迷乱、我困惑」。『我的一切方位皆令我迷乱。』
Kārite-moheti, mohayati iccādi.
『使役——迷惑』者,即『令迷惑』、『迷惑』等义也。
Divādigaṇo niṭṭhito. · 迪瓦等类已完结。
Svādigaṇa苏瓦等类
Atha svādigaṇo vuccate.
然后谓之为语根。
Gi, ci, mi, vu, su, hi, āpa, saka.
语根有六:基、次、迷、无、素、喜、亚怕、萨迦。
‘Kā’ti vattate.
称之为‘卡’。
§665
665.Svādito kṇo.
665.语根为何物?
Svādīhi kriyatthehi paraṃ kānubandhā ṇā, ṇo iti dve paccayā honti.
以‘基’、『喜』及其他行为为基础,有两种条件,即助音‘那’与‘诺’。
§666
666.Na te kānubandhanāgamesu.
666.这助音并不出现在‘卡’的结合中。
Ivaṇṇu’vaṇṇānaṃ akārassa ca te e, o, ā na honti kānubandhanāgamesu paresūti vuddhipaṭisedho.
如同色彩无形无相,亦无内在连结外在连系者,若他者的增长与反对亦然不存在。
Suṇāti, suṇoti.
「听」义动词,现在式有两形:suṇāti(他听)、suṇoti(他听)。
Gi-sadde, giṇāti, giṇoti, anugiṇāti, paṭigiṇāti.
gi 根,义为「声音、称扬」,现在式有:giṇāti(他称扬)、giṇoti(他称扬);复合前缀形有:anugiṇāti(他随声称扬)、paṭigiṇāti(他回声应答)。
Pubbassaralopo, anugiṇanti, paṭigiṇanti.
前元音省略。〔相关词例如〕「随从唱颂」、「对应唱颂」。
Ci-caye, mahāvuttinā ṇassa nattaṃ, vaḍḍhakī pākāraṃ cināti, cinoti, ācināti, ācinoti, apacināti, apacinoti, viddhaṃsetīti attho.
〔词根〕积累义。依大规则,词尾「ṇ」变为「n」。〔例句〕『砌墙工人砌墙』,〔动词变化形式有〕积累、积累、集聚、集聚、分解、分解,义为『摧毁』。
Pubbassaralopo, cinanti, ācinanti, apacinanti.
前元音省略。〔相关词例如〕「积累」、「集聚」、「分解」。
Kamme-cīyati, ācīyati, apacīyati, cinīyati, ācinīyati, apacinīyati.
「积」——积累、堆积、减损、收集、汇聚、分散等义。
Kārite-cayāpeti, cayāpayati, cināpeti, cināpayati iccādi.
「使令积」——使令积累、使令堆积、使令收集、使令汇聚,如此等类。
Mi-pakkhepe, miṇāti, miṇoti, mināti, minoti vā.
〔词根〕投掷义。〔变化形式有〕投掷、投掷、投掷、投掷(皆为同义变体)。
Vu-saṃvaraṇe, saṃvuṇāti, saṃvuṇoti, āvuṇāti, āvuṇoti.
「束」——表收束、约束之义:收束、约束、缠绕、围绕等变化形式。
Su-savane, suṇāti, suṇoti, suṇanti, suṇāsi, suṇosi.
「听」——表听闻之义:听(第三人称单数)、听(另一变化形式)、他们听(第三人称复数)、你听(第二人称单数二式)等变化形式。
Rassatte-suṇasi nāga . Suṇātha, suṇotha, suṇāmi, suṇomi, suṇāma, suṇoma.
短音变化——『你听,那伽。』(此处『你听』取短音形式);你们听(第二人称复数二式)、你们听(另一变化形式)、我听(第一人称单数二式)、我听(另一变化形式)、我们听(第一人称复数二式)、我们听(另一变化形式)。
Kamme ‘dīgho sarassā’ti kyamhi dīgho, sūyati, suyyati, sūyanti, suyyanti, suṇīyati, suṇīyanti.
关于业(Kamma)中的“长”(dīgho),其意为何?“长”指某物的长度、持续时间、范围等较为延展。相关词如:伸长、延展、延续、传播、被听见等均属此类意义。
Kārite-sāveti, anusāveti, sāvayati, anusāvayati, suṇāpeti, suṇāpayati.
关于“使之醒觉”之意:包括令其兴起、唤起、提醒、教导、使人听闻、令其接受等动作。原意涵盖唤醒他者心理或感知的行为。
Kamme-sāvīyati, anusāvīyati.
“业上被唤醒”之意,即在业的作用下得以被唤起、促使或感召,属从属唤醒的被动态表达。
Suṇātu, suṇantu, suyyatu, suyyantu, sāvetu, sāventu, suṇe, suṇeyya, suṇeyyuṃ, sūyeyya, suyyeyya, sūyeyyuṃ, suyyeyuṃ, sāveyya, sāveyyuṃ.
动词命令或祈使形式汇集:愿他听闻、愿众生听见、愿延长、愿发出、愿被唤醒、愿聆听、愿教导。包括单数及复数的祈使形态,表恳请或希冀之语气。
Īādimhi-asuṇi, suṇi.
以‘如是’(īādi)开头的反义形式:‘不听闻’(asuṇi)与‘听闻’(suṇi)的对立对举,揭示悖论或相反状态的文体用法。
§667
667.Tesu suto kṇokṇānaṃ roṭa.
667.【关于『听』之动词变化】其中,过去时词根变化:『听』之词根为『kṇo-kṇā』,词尾变化形式为『roṭa』[Pali: roṭa,即过去时词尾变化规则]。
Tesu īādīsu ssakāravantesu ca vacanesu sudhātuto paresaṃ kṇo, kṇānaṃ roṭa hoti, rānubandho sabbādesadīpanattho. ‘Rānubandhentasarādissā’ti suttena ādisarassa lopo, dvittaṃ.
在这些开头诸词及称呼尊敬的言辞中,所言者发音清晰,彼此间呵护如手扶轮辐,能照亮所有感官。经文中「如轮辐」一语因开头字音缺失而消失,两通。
Assosi, assosuṃ, assosi, assosittha, assosiṃ, assosimhā, assosumhā, assosittha iccādi.
【过去时各人称变化举例】『他听到』、『他们听到』、『他听到』、『你们听到』、『我听到』、『我们听到』、『我们(众)听到』、『你们听到』,如此等等。
Ssatyādimhi-suṇissati, sossati, suṇissanti, sossanti, suṇissasi, sossasi, suṇissatha, sossatha, suṇissāmi, sossāmi, suṇissāma, sossāma. Evaṃ parachakke.
【以『-ssa』等为首的将来时变化】:『他将听』、『他将听』、『他们将听』、『他们将听』、『你将听』、『你将听』、『你们将听』、『你们将听』、『我将听』、『我将听』、『我们将听』、『我们将听』。他人(第三人称)一组亦照此类推。
Ssādimhi-asuṇissā, asossā, asuṇissaṃsu, sossaṃsu iccādi.
【以『-ssā』等为首的条件式变化】:『他本将听』、『他本将听』、『他们本将听』、『他们本将听』,如此等等。
Papubbo hi-pesane, pahiṇāti, pahiṇoti, pahiṇanti.
【前缀『pa-』与词根『hi』(派遣)之结合】以『pa-』为前缀,表示『派遣、差遣』之义:『他派遣』、『他派遣』、『他们派遣』。
Īādimhi-dūtaṃ pahiṇi, pahiṇiṃsu, ‘kvaci vikaraṇāna’nti vikaraṇalopo, mahāvuttinā passa dīgho, dūtaṃ pāhesi , pāhesuṃ iccādi.
在开头词如 īā 中出现‘使者(dūta)’动词 pahiṇi、pahiṇiṃsu。‘何处有变化’语因变化一节缺失而缺失,借长句体察,谓长篇章派遣使者、使者们等用法。
Āpa-pāpuṇane papubbo –
『āpa-』前缀加于「达到、获得」义词根之前——
§668
668.Sakāpānaṃ kukku kṇe.
668. 与自身之饮食相关,用于『kukku』之处。
Saka, āpadhātūnaṃ kānubandhā kukāra, ukārā kamena āgamā honti kṇamhi paccaye.
「萨咖」与「阿巴」二词根,在接「咖拿」词缀时,分别在词根末尾增添「咖」字与「伍咖拉」[Pali: ukāra]字依次插入。
Pāpuṇoti, pāpuṇanti, sampāpuṇanti.
(造句例):『他到达』、『他们到达』、『他们一同到达』。
Paripubbo pariyattiyaṃ, pariyāpuṇāti, pariyāpuṇanti.
『pari-』前缀用于「通达、习得」义:『pariyāpuṇāti』(他通达)、『pariyāpuṇanti』(他们通达)。
Saṃpubbo-samāpuṇāti, parisamāpuṇāti, niṭṭhānaṃ gacchatīti attho.
『saṃ-』前缀:『samāpuṇāti』(他圆满完成);『pari-』与『saṃ-』合用:『parisamāpuṇāti』(他完全圆满完成),其义为「达到究竟、抵至终结」。
Kṇeti kiṃ? Pappoti.
为何须说「咖拿」词缀?——因为若非此词缀,则成『巴布提』[Pali: pappoti](乃另一不同词形)。
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
【业格】——『被使达到』,(复数)『诸者被使达到』。
Kārite-pāpeti, pāpayati, pāpenti, pāpayanti.
【使役格】——『使(他)达到』、『使达到』,(复数)『使诸者达到』、『使诸者达到』。
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
【业格】——『被使达到』,(复数)『诸者被使达到』。
Īādimhi-pāpuṇi, pāpuṇiṃsu iccādi.
【以īā为首的时态】——『(他/她)已达到』、『(他们)已达到』,如此等等。
Saka-sattiyaṃ, sakkuṇoti, sakkuṇāti.
以自身能力(范例):『能做到』(第三人称单数)、『能做到』(另一变化形式)。
Kṇeti kiṃ? Sakkoti, sakkuṇanti.
【为何加kṇe后缀?】——(若不加,则为)『(他)能够』、『(他们/诸者)能够』(此乃未加kṇe之形式,以示区别)。
Īādimhi-asakkuṇi, sakkuṇi, asakkuṇiṃsu, sakkuṇiṃsu.
起首诸形:「不能」、「能」、「他们不能」、「他们能」。
§669
669.Sakā kṇāssa kho īādo.
六六九.【规则】自身词根之『卡纳』替换为『可』,见于『伊』等词尾时。
Sakamhā parassa kṇāssa kho hoti īādimhi.
自身词根后接之『卡纳』,在『伊』等词尾之前,替换为『可』。
Asakkhi, sakkhi, asakkhiṃsu, sakkhiṃsu iccādi.
「不能(单数)」、「能(单数)」、「他们不能」、「他们能」,如此等等。
§670
670.Sse vā.
六七〇.【规则】在『世』词尾前,可选择替换。
Sakamhā parassa kṇassa kho hoti vā sse pare.
自身词根后接之『卡纳』,在『世』词尾之前,可选择替换为『可』。
Sakkhissati, sakkuṇissati, sakkhissanti, sakkuṇissanti, sakkhissasi, sakkhissatha, sakkhissāmi, sakkhissāma, sakkuṇissāma.
『能够』(sakkhissati)诸形变格:【他单将来】能够、能够;【他复将来】能够、能够;【二单将来】能够;【二复将来】能够;【一单将来】能够;【一复将来】能够、能够。
‘Dakkha sakkha hehi hohīhi lopo’ti ssassa vikappena lopo, sakkhiti, sakkhissati, sakkhinti, sakkhissanti.
依据『dakkha、sakkha、hehi、hohīhi,〔可〕省略』之规则,ss 之后可选择性省略,故有:能够(现在时省略形)、能够(将来时完整形);复数现在时省略形、复数将来时完整形,等等。
Ssādimhi-asakkhissā, sakkhissā, asakkuṇissā, sakkuṇissā iccādi.
含 ss 起首之形(加否定前缀及不加否定前缀):不能够(过去时否定形)、能够(过去时肯定形)、不能够(另一过去时否定形)、能够(另一过去时肯定形),如此等等。
Svādigaṇo niṭṭhito. · 苏瓦等类已完结。
Kyādigaṇa以 kyā 等为首的一类。
Atha kyādigaṇo vuccate.
接下来说明以『kī』等为首的动词组。
Kī, ji, ñā, dhū, pu, bhū, mā, mū, lū.
(动词词根列举:)购买(kī)、胜(ji)、知(ñā)、摇(dhū)、净化(pu)、成为(bhū)、测量(mā)、束缚(mū)、割(lū)。
§671
671.Kyādīhi kṇā.
规则六七一:kī 等动词词根之后,接词缀『ṇā』。
Kīiccādīhi kriyatthehi paraṃ kattari kānubandho ṇāpaccayo hoti.
在『kī』等表示动作义的词根之后,当主动者为主语时,附加『kānu』尾缀,则使用『ṇā』[Pali: ṇā]词缀。
§672
672.Kṇāknāsu rasso.
第六七二则。于『kṇā』、『knā』〔两种语基〕中,〔元音〕短化。
Etesu dīghadhātūnaṃ rasso hoti.
在上述诸词缀之后,长元音词根变为短音。
Kī-dabbavinimaye, kiṇāti, kiṇanti, vikkiṇāti, vikkiṇanti.
词根『kī』用于以物易物(交换财物)之义,变化形式为:『购买』(第三人称单数)、『购买』(第三人称复数)、『出售』(第三人称单数)、『出售』(第三人称复数)。
Kamme-kīyati, kiyyati, vikkīyati, vikkiyyati, vikkiyyanti.
【业格用法】被买:「被买」有如下诸形式——被买、被买(异形)、被卖、被卖(异形)、(复数)被卖。
Kārite-vikkāyeti, vikkāyayati, kīṇāpeti, kīṇāpayati iccādi.
【使役用法】使(人)卖:「使卖」有如下诸形式——使卖、使卖(异形)、使购买、使购买(异形),等等。
§673
673.Jyādīhi knā.
673.由「jyā」等词根接「knā」等语尾(构成被动或现在时诸形式)。
Jiiccādīhi kattari kānubandho nāpaccayo hoti.
【释:】『战胜』等词根,在表示作者(主动)之情况下,带「k」为尾音标记的「na」后缀,即为其词尾变化规则。
Jināti, jinanti.
【例:】『他征服』、『他们征服』。
Kamme-jīyati, jiyyati, jinīyati, jiniyyati.
【业格用法】被征服:「被征服」有如下诸形式——被征服、被征服(异形)、被征服(异形二)、被征服(异形三)。
Kārite-jayāpeti, jayāpayati, parājeti, parājayati, parājenti, parājayanti, jināpeti, jināpayati, ajini, jini, ajiniṃsu, jiniṃsu, jinissati, jinissanti iccādi.
【使役用法:】『令征服』、『令征服(异体)』、『令败北』、『令败北(异体)』、『令他们败北』、『令他们败北(异体)』、『令征服』、『令征服(异体)』;【过去时:】『他征服了』、『他征服了(无前缀体)』、『他们征服了』、『他们征服了(无前缀体)』;【未来时:】『他将征服』、『他们将征服』,如此等等。
Ñā-avabodhane.
认识的说明。
§674
674.Ñāssa ne jā.
674.知识不能无因而生。
Nāpaccaye pare ñāssa jā hoti.
在无缘由的情况下,不生他知。
Jānāti, pajānāti, ājānāti, sañjānāti, vijānāti, abhijānāti, parijānāti, paṭijānāti, jānanti.
『知』『了知』『未了知』『了悟』『洞察』『深知』『究竟知』『确认知』『了知』之义皆如是。
Kamme-ñāyati, paññāyati, aññāyati, saññāyati, viññāyati, abhiññāyati, pariññāyati, paṭiññāyati, ñāyanti.
『作知』『聪慧』『觉知』『认识』『识别』『神通』『究尽知』『回认知』『知晓』诸义也是如此。
Kārite-ñāpeti , ñāpayati, ñāpenti, ñāpayanti, jānāpeti, jānāpayati, jānāpenti, jānāpayanti.
『使知』『使了解』『使认知』『使被知』『使知晓』『使被知晓』『传知』『传达知晓』等多种差别表达,均由『知』根衍生。
Kamme-ñāpīyati, saññāpīyati, jānāpīyati.
『业』者被知、告知、觉知。
§675
675.Ñāssa sanāssa nāyo timhi.
『知』与『不知』之界限在三者中。
Nāsahitassa ñāssa nāyo hoti timhi, suttavibhattiyā anti, antesu ca.
对灭除者而言,『知』无界限,乃因经文分别及其终结,亦在终结处。
Nāyati. Viceyya viceyya atthe panāyatīti kho bhikkhave vipassīti vuccati . Nāyanti. ‘‘Animittā na nāyare’’ti pāḷi.
『引领』。在论义中,谓经过了思量、辨别而引导故,尊者们称之为『观』。复数为『引领』。《巴利文》有言:『无相者不可引领』。
Eyyādimhi-jāneyya, jāneyyuṃ, jāneyyāsi, jāneyyātha, jāneyyāmi, jāneyyāma.
‘彼、此等,能知,愿知,汝应知,我将知,我等当知’。
Utte-jāneyyāmu.
彼方说:‘当上起知,亦即应起知’。
Eyyāmassa emutte ‘‘kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti pāḷi.
【释:】关于「eyyāma」(愿望式第一人称复数)其「a」脱落之用法,可见巴利原典中有句:『我们如何能认识彼,我等……』,此即其文例。
§676
676.Eyyassiyāñā vā.
676.「eyya」之位,或可用「ñā」替换。
Ñāto eyyassa iyā, ñā honti, vāsaddena eyyumādīnampi ñū, ñāsi, ñātha, ñāmi, ñāmādesā honti, eyyamiccassa ñañca.
「ñā」乃「eyya」之替换形式:「eyya」替换为「iyā」,「ñā」诸形亦得成立;又由「vā」一词之故,「eyyum」等形亦可替换为「ñū」、「ñāsi」、「ñātha」、「ñāmi」、「ñāma」诸形;而「eyyam」此形,则替换为「ñañ」。
Jāniyā.
〔例词:〕「jāniyā」(他或可知)。
§677
677.Ñāmhi jaṃ.
677.在「ña」格位中,「jaṃ」形式。
Ñādese pare sanāssa ñāssa jaṃ hoti.
当「ña」替代出现于其后时,「sana」的「ña」变为「jaṃ」。
Jaññā, vijaññā.
『知』与『分别知』。
Suttavibhattena ñūādīsupi jaṃ hoti. ‘‘Pāpaṃ katvā mā maṃ jaññūti icchati , vivekadhammaṃ ahaṃ vijaññaṃ , jaññāmu ce sīlavantaṃ vadaññu’’nti pāḷī. ‘Jaññāsi, jaññātha, jaññāmi, jaññāmā’tipi yujjati.
通过经文的分类,『知道』之意亦有生成。如巴利文所言:『作恶后而愿他不识我者,我以清净之法为分别知,如能自称具有『知』且持戒者,当称为知者』。此外,巴利语中有诸如『你知道吧、你应知道吧、我知道、我们知道』等用法相连。
§678
678.Īssatyādīsu knālopo.
第678条 关于『断除嫉妒等烦恼』之文。
Knāssa lopo hoti vā īādimhi ssatyādimhi ca.
『断除』指断绝嫉妒或类似如实之烦恼。
Aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññāsuṃ, aññaṃsu, abbhaññaṃsu, jāniṃsu, aññāsi, abbhaññāsi, ajāni, aññittha, jānittha, aññāsiṃ, abbhaññāsiṃ, ajāniṃ, jāniṃ, aññāsimhā, ajānimhā, jānimhā, ñāssati, jānissati, ñāssanti, jānissanti.
『你知道、你分辨、你认识、于彼等近于他人,你们知道、他们分别知、他们认识、你知道、你分辨、你认识、如是你们知道、你们识别、你们认识、你等知道、你们分别、你等认识、你们知道、你们识别、你们认识、知道、将知道、知道们、将知道们』。此为表示认识、知觉或分辨的各种形式和人称变化。
Kamme-viññāyissati, viññāyissanti.
『将会认识业(行为)』,复数为『将会认识』。
§679
679.Ssassa hi kamme.
679.在业格(受格)中,「ssa」变为「hi」。
Ñāto ssassa hi hoti vā kamme.
因业故,有关系者亦有因果。
Paññāyihi. ‘‘Paññāyihinti etā, daharā’’ti pāḷi. Paññāyissati, paññāyissanti iccādi.
『以慧知之』者:「以慧知之——此等乃年幼者」,此为巴利原文。又如「将以慧知」、「将以慧知(复数)」等,依此类推。
Dhū-vidhunane, knāmhi rasso, dhunāti, dhunanti.
词根『dhū』表示「振动、抖落」之义,在『kna』类词尾前短化元音,构成 dhunāti(他振动)、dhunanti(他们振动)等形式。
Kamme-dhunīyati, dhunīyanti.
【业】词根用于〔表示〕震动、摇动之义,〔动词变化为〕『震动』(单数)、『震动』(复数)。
Kārite-dhunāpeti, dhunāpayati.
【使役】词根用于〔表示〕使震动、使摇动之义,〔使役动词变化为〕『令震动』(单数)、『令震动』(复数)。
Pu-sodhane, punāti, punanti.
【字根】『净化』义,〔动词变化为〕『净化』(单数)、『净化』(复数)。
Bhū-pattiyaṃ, rasso, abhisambhunāti, abhisambhunanti. Nāssa ṇatte-abhisambhuṇāti, abhisambhuṇanti.
【字根】用于〔表示〕成就、获得之义,〔以〕短音〔形式出现〕,〔动词变化为〕『完全成就』(单数)、『完全成就』(复数)。其中加入『ṇ』字母时,〔动词变化则为〕『完全成就』(单数带腭化鼻音)、『完全成就』(复数带腭化鼻音)。
Mā-parimāṇe , mahāvuttinā dhātvantassa ittaṃ, mināti, nimmināti.
『量』(衡量)义,以大通规则,词根末尾转为『i』长音变化,〔活用形如〕:『测量』、『建造』。
Kamme-upamīyati, upamīyanti, nimmīyati, nimmīyanti.
业格用法〔被动态〕:『被比量』、『被比量〔复数〕』、『被建造』、『被建造〔复数〕』。
Kārite-nagaraṃ māpeti, māpayati, māpīyati, māpīyanti, nimmini, nimminiṃsu, māpesi, māpayi, māpesuṃ, māpayuṃ, nimminissati, nimminissanti, māpessati, māpessanti iccādi.
使役用法:『使〔人〕建造城市』、『使建造』、『被使建造』、『被使建造〔复数〕』;过去时:『建造了』、『建造了〔复数〕』、『使建造了』、『使建造了』、『使建造了〔复数〕』、『使建造了〔复数〕』;未来时:『将建造』、『将建造〔复数〕』、『将使建造』、『将使建造〔复数〕』,等等。
Mū-bandhane, munāti.
『束缚』义,〔活用形如〕:『捆绑』。
Lū-chedane, rassattaṃ, lunāti, lunanti.
『切断』义,〔词根〕转为短音,〔活用形如〕:『割取』、『割取〔复数〕』。
Kamme-lūyati, lūyanti.
业格用法〔被动态〕:『被割取』、『被割取〔复数〕』。
Kārite-lāvayati, lāvayanti.
使役态——『使割』,(第三人称复数)『他们使割』。
Kamme-lāvīyati iccādi.
业态——『被割』,等等。
Kyādigaṇo niṭṭhito. · 以 kyā 等为首的一类已结束。
Tanādigaṇa以 tan 等为首的一类。
Atha tanādigaṇo vuccate.
其后则称此类为「tanādi」等属一类。
Āpa, kara, tana, saka.
词根:获取(āpa)、作(kara)、延展(tana)、能(saka)。
§680
680.Tanāditvo.
第六百八十条。『tana』等(动词根)的(特殊变化规则)。
Tanādīhi paraṃ opaccayo hoti.
由此起点而生为最终的增长或进展。
Tanoti.
(第三人称单数现在时):『他延展』。
Āpa-pāpuṇane papubbo. Dhātvantassa dvittaṃ rasso ca, pappoti, papponti.
谓得水、获得;根本者(二者)及绳索,谓获得、他们获得。
Kamme-pāpīyati, pāpīyanti.
谓造作会受恶果,受恶果。
Kārite-pāpeti, pāpayati.
谓制造导致恶果,令其生恶果。
Kamme-pāpīyati pāpīyanti iccādi.
「业」者所造之恶业处于恶境。「恶业」者亦同此义,亦指恶行之业。
Kara-karaṇe, karoti, karonti.
「做」者乃动作之谓,意指行事、实行之行为。
Kamme-karīyati, karīyanti.
「为业」者,谓作业、作事情;或为作业之人。
‘Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti yamhi dhātvantassa yattaṃ, kayyati, kayyanti, kayyare, kayyate, kayyante.
所谓『被自我所执之所缘,谓其所造业』时,动词形式有:做(单数)、做(复数)、被做、正在做、正在被做等。
Kārite-kāreti, kārayati, kārenti, kārayanti, kārāpeti, kārāpayati, kārāpenti, kārāpayanti.
用动词变形表示不同的作为,如造(主动)、为造、造使动(使役)、致使等,形式有多种活用变化。
§681
681.Karassa sossa kuṃ.
681. 关于「做」字的用法详解。
O-kārasahitassa karassa kuṃ hoti mi, mesu paresu.
携带有开口的手掌,对他人有什么益处?
Kummi, kumma, ‘‘bhattu apacitiṃ kummi , dhammassāpacitiṃ kummī’’ti pāḷī.
『kummi』『kumma』为巴利语,用以表示辱骂之意;其含义为『被伤害者的侮辱,犯戒的不善行』。
§682
682.Karotissa kho.
第六百八十二条。动词根『karo』的(元音)替换为『kho』(之规则)。
Pādito parassa karadhātussa kvaci kho hoti.
受伤害发生于他者手掌之处,某些场合确实存在。
Saṅkharoti, saṅkharonti, abhisaṅkharoti, abhisaṅkharonti.
『造作』、『造作众』、『加造』、『加造众』,谓造业、造作之行为。
Kamme-saṅkharīyati, saṅkharīyanti.
与业力造作相关之动作,表达业力的造作过程。
Kārite-saṅkhāreti, saṅkhārayati.
作业者意为制造、建立或使成就。
Ṇāpimhi na vuddhi, saṅkharāpeti, saṅkharāpayati.
非增长者不生长,而是使制造、创建。
Kamme-saṅkhārīyati, saṅkharāpīyati.
与业相关的行为被制造,也被架设。
§683
683.Karassa sossa kubbakurukayirā.
手的动作如拧、卷、搓等。
O-kārasahitassa karassa kubba, kuru, kayirā honti vā nta, māna, tyādīsu, mahāvuttinā vikappena kussa kruttaṃ.
伴随动作的手做拧、作弄、搓等事,是在恼怒、憎恨等大扰乱中所作。
Kubbati kubbanti, krubbati, krubbanti.
动词“搓”、“作弄”、“烦乱”相互对应,表现为纠缠、纷乱之态。
Parachakke-kubbate, krubbate, kubbante, krubbante, kurute, kayirati, kayiranti, kayirasi, kayiratha, kayirāmi, kayirāma, kayirate, kayirante.
伤害、破坏、毁坏、折损、作为、杀害、他们伤害、你伤害、你们伤害、我伤害、我们伤害、他们伤害、他们在伤害。
Karotu, saṅkharotu, kubbatu, krubbatu, kurutu, agghaṃ kurutu no bhavaṃ , kayiratu.
行、造、伤害、破坏、做、请为我做,不要作恶,愿他行善。
Kareyya, saṅkhareyya, kubbeyya, krubbeyya, kayireyya.
他应行、应造、应伤害、应破坏、应杀。
§684
684.Ṭā.
684.工具格(单数)词尾「-ṭā」。
Kayirādesato parassa eyyavibhattissa ṭānubandho ā hoti vā.
由于未能行杀,故便成了他人依附的错误行为的关系。
So puññaṃ kayirā, puññaṃ ce puriso kayirā , kayirā naṃ punappunaṃ .
他行善,对他人也是行善,他不会一再行恶。
§685
685.Kayireyyasseyyumādīnaṃ.
685.关于『制造』、『做』等动词的语尾形式。
Kayirādesato parassa eyyuṃādīnaṃ eyyasaddassa lopo hoti.
若无制造者或做事者,便无制造的声音,此为动词听觉消失的原因。
Kayiruṃ, kayireyyuṃ, kayirāsi, kayireyyāsi, kayirātha, kayireyyātha, kayirāmi, kayireyyāmi, kayirāma, kayireyyāma.
『制造』的语形变化包括:『制造』、被制造、你制造、你们制造、他制造、他们制造、我制造、我们制造、我们制造(双数)、我们制造(复数)等诸种形式。
§686
686.Ethassā.
686.关于此类动词的特殊词尾。
Kayirādesato parassa ethassa e-kārassa ā hoti vā.
若此类动词无他人称,就有变成第一人称单数的『e』之音出现。
So kayirātha, dīpaṃ kayirātha paṇḍito , kayirā ce kayirāthenaṃ .
「他应当做,智者应当做彼灯(之事),若当做,则应当做之。」
Īādimhi-akari, kari, saṅkhari, abhisaṅkhari, akubbi, kubbi, akrubbi, krubbi, akayiri, kayiri, akaruṃ, karuṃ, saṅkharuṃ, abhi, saṅkharuṃ, akariṃsu, kariṃsu, saṅkhariṃsu, abhisaṅkhariṃsu, akubbiṃsu, kubbiṃsu, akrubbiṃsu, krubbiṃsu, akayiriṃsu, kayiriṃsu, akayiruṃ, kayiruṃ.
以『ī』等开头的词形如下:akari、kari、saṅkhari、abhisaṅkhari、akubbi、kubbi、akrubbi、krubbi、akayiri、kayiri(以上为第三人称单数过去时形式);akaruṃ、karuṃ、saṅkharuṃ、abhisaṅkharuṃ(以上为第三人称复数过去时形式);akariṃsu、kariṃsu、saṅkhariṃsu、abhisaṅkhariṃsu、akubbiṃsu、kubbiṃsu、akrubbiṃsu、krubbiṃsu、akayiriṃsu、kayiriṃsu(以上为第三人称复数过去时另一组形式);akayiruṃ、kayiruṃ(第三人称复数又一形式)。
§687
687.Kā īādīsu.
687.(规则):在以「ī」等韵尾开头的语境中,加「kā」。
Īādīsu saokārassa karassa kā hoti vā.
在「伊」等元音之前,「kar」词根的「o」韵之形,得以「kā」替换,此为随意用法。
§688
688.Dīghā īssa.
688.『ī』的长音规则。(即:在相关词形变化中,短元音 i 延长为长元音 ī。)
Ā, e, ūdīghehi parassa īvacanassa si hoti vā.
以『ā』、『e』、『ū』为长音字者,与其他字母连接时,动词形式中出现长 ī 音,须予以关注。
Aṭṭhāsi, adāsi, vadesi, vajjesi, bhāvesi, kāresianubhosi, ahosi iccādi.
『站立』、『给予』、『说』、『避免』、『修习』、『使做』、『经历』、『曾是』等词,皆属此类。
So akāsi, te akaṃsu, gāthāyaṃ ‘‘akaṃsu satthuvacana’’nti pāḷi. Akāsuṃ, tvaṃ akāsi. Mā tumhe evarūpaṃ akattha , mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvī vā yadi vā raho . Akāsittha, ahaṃ akāsiṃ, mayaṃ akāsimhā, akamhā. Bhogesu vijjamānesu, dīpaṃ nākamha attano . So akā. ‘‘Tato ekasataṃ khatye, anuyante bhavaṃ akā’’ti pāḷi. Akāsittha vā, ahaṃ akaṃ, akaraṃ vā. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ nākaṃ, pitu vuddhassa bhāsita’’nti pāḷi.
『如此作』者,谓以伽陀文曰『作佛所说』。作者,汝作也。勿作如是非义,勿作恶业、隐密之业,无论是显著或隐藏。汝等不作,我作,我等皆作,不作我等已作。于享用之事作,灯火不由自己点燃。如此作。『于是乎以百劫之久,随顺轮回作』。或言:不曾作,我作,亦或未作。『尔时我语不作,不为父长所说』。
Kārite-so kāresi, kārayi, kārāpesi, kārāpayi, te kāresuṃ, kārayuṃ, kārāpesuṃ, kārāpayuṃ iccādi.
「Kārite」者义为使作、为作、致作、令作。诸汝作、令作、使作、令作等,皆如是。
Karissati saṅkharissati, kubbissati, krubbissati, kayirissati iccādi.
将作、将作成、将毁坏、将害、将作等,诸类似义也。
‘‘Harassa cāhaṅa sse’ti ssena saha karassa rakārassa āhaṅa hoti, kāhati, kāhanti, kathaṃ kāhanti dārakā .
「Harassa cāhaṅa」者,连同拥有者之同在,为说法根本,谓有所有、依止,谓有存在、起、行、处。子众何以言此?
Iñāgame-kāhiti, kāhinti iccādi. Kāhasi, kāhatha. Kāhāmi kusalaṃ bahuṃ , kāhāma puññasañcayaṃ .
於『伊』字加入『阿』字之規則——『咖嘿帝』、『咖嘿帝』等等;『咖嘿西』、『咖嘿他』;『我將造作諸多善業』(咖嘿阿米咖沙浪巴胡)、『我等將積集功德』(咖嘿阿馬本雅三佐央)。
‘Āīādīsū’ti sutte yogavibhāgena ssatyādīsupi kā hoti, saṃyoge rassattaṃ, kassati, kassanti, kassasi, kassatha, kassāmi, kassāma, kassaṃ purisakāriyaṃ .
『Āīādīsū』者,於教典中为真理诸分,谓有相续、触、取、取者、语者、语令者、咒者等,皆为人行。
Ssādimhi-akāhā, akarissā iccādi.
於『薩薩』等詞首——『阿咖嘿阿』、『阿咖利沙阿』等等。
Tanu-vitthāre, tanoti.
『坦努』者,表舒展、廣布之義,其動詞形為『塔諾帝』(舒展)。
Parassaralopo-tanonti.
他者元音省略——解说「tanon」等词。
§689
689.Ovikaraṇassu parachakke.
第六八九条:词根属『o』类变化词根者,于后接第六人称(复数第三人称)时,亦依此规则处理。
Parachakke pare ovikaraṇassa u hoti.
在他人的轮组中,『过』字的末音节变为『乌』。
Tanute, tanunte.
tanute、tanunte(此为动词词根 tan-「展延」的中间态第三人称单数及复数现在时屈折形式,分别对应「他展延」与「他们展延」。)
‘Yavā sare’ti ussa vatte-tanvante.
「Yavā sare」者,指温热的烹煮物在加热过程中处于生长状态或正在膨胀伸展。
§690
690.Pubbachakke vā kvaci.
690. 或者,在某些情况下,前一轮组亦然。
Pubbachakke ovikaraṇassa kvaci u hoti vā.
在前一组中,「o」变换元素有时可以变为「u」。
Tanuti, kurutu.
『tanuti』者,意为「延展、铺展」;『kurutu』者,意为「应当做、令其做」。
Kvacīti kiṃ? Karoti.
为何说『有时』呢?因为也有不变的情形,例如:『karoti』(他做)。
Vāti kiṃ? Tanoti.
『伐』者何义?乃『延展』之义也。
Kamme-tanīyati, taññati.
由行转动,断灭。
§691
691.Tanassā vā.
或是这动转。
Tanadhātussa na-kārassa ā hoti vā kyamhi.
动转者,非做作之时亦可存在。
Tāyati, tāyanti, patāyati, patāyanti. ‘‘Ito’dāni patāyanti, sūciyo balisāni cā’’ti pāḷi. Tāyate, tāyante.
转动(单数)及转动(复数),使转动(单数)及使转动(复数)。『此处』现在使诸针线强力转动,谓之转动(单数)、转动(复数)。
Saka-sattiyaṃ, sakkoti, sakkonti, sakkosi, sakkotha, sakkomi, sakkoma.
这是动词人称变化:第一人称单数、中间语态『我能转动』等形式。
Tanādigaṇo niṭṭhito. · 以 tan 等为首的一类已结束。
Curādigaṇa以 cur 等为首的一类。
Atha curādigaṇo vuccate.
其次称为刍类等。
Āpa, kamu, gaṇa, ghaṭa, cinta, ceta, cura, dhara, pāla, pūja, manta, māna, vida.
以下为动词词根列举:āpa(达到、获得)、kamu(爱欲、渴望)、gaṇa(计数、集合)、ghaṭa(努力、连结)、cinta(思考、思惟)、ceta(了知、思量)、cura(偷窃)、dhara(持守、维持)、pāla(守护、保护)、pūja(礼敬、供养)、manta(咒言、谋议)、māna(测量、慢)、vida(知晓、了知)。
§692
692.Curādīhiṇi.
第六百九十二条:「从偷盗等」起。
Curādīhi kriyatthehi paraṃ sakatthe ṇipaccayo hoti.
「从偷盗等行为之后,必然会有报应。」
Coreti, corayati.
『coreti』、『corayati』者,皆意为「偷盗、使偷窃」,为同义异形之使役动词形式。
Vipubbo āpa-byāpane, byāpeti, byāpayati.
「毗」前缀加「阿波」(遍满、充满之义)——动词变化为:遍满(三单)、遍满(三单替代式)。
Kamu-icchāyaṃ, kāmeti, kāmayati, kāmenti, kāmayanti, nikāmeti, nikāmayati, nikāmenti, nikāmayanti.
「咖慕」词根,义为欲求——动词变化为:欲求(三单)、欲求(三单替代式)、欲求(三复)、欲求(三复替代式);加「尼」前缀:渴求(三单)、渴求(三单替代式)、渴求(三复)、渴求(三复替代式)。
Kamme-kāmīyati, kāmīyanti.
『甘马』者,『甘马(行为,业)』也;『甘马』(行为)求(渴求),谓甘马起欲也。『甘马求』,即甘马求取、甘马所渴求。
Kārite ṇāpi eva, kāmāpeti, kāmāpayati.
『作』者,即为之事、行之也;『作』使也,意谓使之发生、成就。故『作』有使动义,谓导致某果。
Kamme-kāmāpīyati , kāmāpayīyati.
『甘马甘马求』者,甘马则为所求者;『甘马求』,谓甘马被他求、甘马所被使求也。
Gaṇa-saṅkhyāne, gaṇa, ghaṭānaṃ tudādittā na vuddhi, gaṇeti, gaṇayati.
关于计数,『计数』乃为群、众数;『桶』之数不可由敲打增增。计数即为集计数,物不可以撞击而增。
Ghaṭa-cetāyaṃ, ghaṭeti, ghaṭayati.
『桶意』者,谓桶之意义或心意;『桶』与『使桶盛』者。
Cinta-cintāyaṃ, garupantattā na vuddhi, cinteti, cintayati.
『思惟』与『思惟』相关,非因严厉体而生增,谓思惟、思惟他。
Kamme-cintīyati, cintīyanti.
以业格作宾语时,用被动式,有『思惟之』、『众思惟之』二形。
Kārite-cintāpeti, cintāpayati.
使役态——『令思』者,即『使令思惟』、『令其思惟』也。
Kamme-cintāpīyati, cintāpayīyati.
业格态——『被思』者,即『被令思惟』、『被使思惟』也。
Īādimhi-cintesi, cintayi, cinteyuṃ, cintayuṃ, cintesi, cintayi, cintayittha, cintesiṃ, cintayiṃ, cintesimhā, cintayimhā.
以『ī』等为首的变化形式——过去时有:『彼思惟了』(单数)、『彼思惟了』(单数异形)、『彼等思惟了』(复数)、『彼等思惟了』(复数异形);又有:『彼思惟了』、『彼思惟了』(各异形)、『汝思惟了』;自称式有:『我思惟了』、『我思惟了』、『我等思惟了』、『我等思惟了』。
Ceta-cetāyaṃ, ceteti, cetayati, cetenti, cetayanti.
『思』根的派生形——『意向、意志』,其现在时变化为:『彼意向』(单数)、『彼意向』(单数异形)、『彼等意向』(复数)、『彼等意向』(复数异形)。
Cura-theyye, coreti, corayati, corenti, corayanti.
「窃」义词根,派生动词形式有:窃取(单数主动)、窃取(单数使役)、窃取(复数主动)、窃取(复数使役)。
Dhara-dhāraṇe, dhāreti, dhārayati, dhārenti, dhārayanti.
「持」义词根,派生动词形式有:持守(单数主动)、持守(单数使役)、持守(复数主动)、持守(复数使役)。
Pāla-pālane, pāleti, pālayati, pālenti, pālayanti.
『巴拉』者,护持之义也。〔由此根〕得:护持、护持(单数)、护持、护持(复数)。
Pūja-pūjāyaṃ, garupantattā na vuddhi, pūjeti, pūjayati, pūjenti, pūjayanti.
『布嘉』者,恭敬供养之义也。因属尊重之义,故不作元音强化,〔由此根〕得:供养、供养(单数)、供养、供养(复数)。
Manta-guttabhāsane, manteti, mantayati, mantenti, mantayanti.
『曼达』者,秘密守护之语也。〔由此根〕得:商议、商议(单数)、商议、商议(复数)。
Āpubbo kathane āmantane ca. Āmantayāmi vo bhikkhave , bhagavā bhikkhū āmantesi .
加前缀『阿』则表呼告、招呼之义。『我呼告汝等,诸比库。』世尊呼告诸比库。
Nipubbo-nimantane, nimanteti, nimantayati.
加前缀『尼』则表邀请之义。〔由此根〕得:邀请(单数)、邀请(单数另式)。
Īādimhi-mantesi , mantayi, āmantesi, āmantayi, nimantesi, nimantayi, mantesuṃ, mantayuṃ, mantayiṃsu rahogatā , mantessati, āmantessati, nimantessati, mantayissati, āmantayissati, nimantayissati iccādi.
于此类词中,譬如说「说许愿」、「发许愿」、「劝说」、「召唤」、「邀请」、「被邀请」、「去说愿」、「去劝说」、「被密语」等,多种时态和语态形式如将说、将召、将邀请等都包含在内。
Māna-pūjāyaṃ, māneti, mānayati, mānenti, mānayanti iccādi.
如用以尊重荣耀者,如「尊敬」、「敬重」、「受尊敬者」等用词。
Vida-anubhavane, vedeti, vedayati, paṭisaṃvedeti, paṭisaṃvedayati.
关于感知体验,如「了解」、「使了解」、「反复体察」、「使反复体验」等表感知与体验之意。
Paṭi, ni, papubbo ācikkhane, paṭivedeti, paṭivedayati, nivedeti, nivedayati, pavedeti, pavedayati iccādi.
前缀「反」(paṭi)及「否定」(ni)加于早先所示动词后,如「反说」、「反让」、「呈报」、「通知」、「传达」等动词及其相关时态形式。
Curādigaṇo niṭṭhito. · 以 cur 等为首的一类已结束。
Vikaraṇapaccayarāsi niṭṭhito. · 变形接尾辞类已结束。
Sāmañña kha, cha, sarāsi通用的 kha、cha、sa 后缀类。
Atha dhātupaccayā vuccante.
接下来,此处称为缘起元素因缘。
Kriyāvācībhāvena dhāturūpā paccayā dhātupaccayā, kriyatthapaccayāti vuttaṃ hoti, tasmā tehipi sabbesaṃ tyādi, tabbādivibhatti, paccayānaṃ sambhavo.
以动词形态为特征的元素称作缘起元素之缘起,亦称作为事起缘缘起,故此名称是众缘起、复合字词首字及缘起产生之由。他们也属于语法本源上诸词的起点。
Tija, māna, kita, gupa, badha.
舍弃、轻慢、贪取、隐秘、束缚。
§693
693.Tijamānehi khasā khamāvīmaṃsāsu.
693. 关于舍弃与轻慢的辩别审察。
Khamāyaṃ vīmaṃsāyañca pavattehi tija, mānadhātūhi paraṃ kamena kha, sapaccayā honti.
舍弃与轻慢这两种根本要素在辩别审察过程中起作用,且由于行为的差别,它们相互条件、相互因缘。
Tija-khamāyaṃ, iminā khapaccayo.
舍弃与轻慢构成了这两者之间的因缘关系。
§694
694.Khachasānamekassaraṃ dve.
694. 舍弃、轻慢两者语音各一字,共两字。
Kha , cha, sapaccayantānaṃ dhāturūpānaṃ paṭhamaṃ saddarūpaṃ ekassaraṃ dverūpaṃ hotīti ‘tija, tija’iti dvirūpe kate ‘loponādibyañjanassā’ti anādibyañjanabhūtassa ja-kārassa lopo, ‘pararūpamayakāre byañjane’ti dhātvantajakārassa pararūpattaṃ. ‘Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā’ti saṃyogādissa khassa kattaṃ, ‘titikkha’iti dhātupaccayantarūpaṃ, tato tyādyuppatti.
舍弃与轻慢这两种互相缘起的根本因素,其首字为相同音节,但各有两种发音形态,故二字。称为‘舍弃’时,语音中断用于舍去‘l’及其前的辅音,称为‘去音字’,指语音中断的构成;称为‘轻慢’时,因其根音‘dhātu’中‘j-kāra’(即“加”音)受‘para rūpa’(后续形态)影响而变化,呈现‘后续形态’。在‘四、二、三及一位’的连接语中产生的语音变化,合称为‘titikkha’,即根本因素之间的相互内在变化,进而导致语音的省略等现象。
Titikkhati, titikkhanti.
〔由此根〕得:忍耐(单数)、忍耐(复数)。
Kamme-titikkhīyati.
【业格用法】『忍耐』(被动式):被忍受。
Kārite-titikkheti, titikkhayati, titikkhāpeti, titikkhāpayati.
【使役用法】『令忍耐』:令(某人)忍耐、令(某人)忍受、使(某人)忍耐、使(某人)忍受。
Kamme-titikkhāpīyati, titikkhāpīyanti.
【业格使役被动式】『被令忍耐』:被令忍耐(单数)、被令忍耐(复数)。
Titikkhatu, titikkhantu, titikkheyya, titikkheyyuṃ iccādi.
【祈愿式与愿望式变化】『愿忍耐』(单数命令式)、『愿忍耐』(复数命令式)、『应当忍耐』(单数愿望式)、『应当忍耐』(复数愿望式),等等。
Khamāyanti kiṃ? Tija-nisāne, tejeti, tejenti.
『忍受』的用法到此结束。接下来是什么?词根『提』,意为『激励』:激励(单数第三人称)、激励(复数第三人称)。
Kārite-tejeti. ‘‘Samuttejeti sampahaṃsetī’’ti pāḷi.
【使役用法】『令激励』:令激励。经文原文云:『完全激励、完全振奋』。
Māna-vīmaṃsāyaṃ, tato sapaccayo. ‘Khachasānamekassaraṃ dve’ti ‘māna, māna’iti dvirūpe kate –
「慢」义词根,用于「审量」之义,由此加上后缀。依据「单音节词中,咖、差、萨之字母重叠为二」之规则,将『māna』重叠成双重形式——
§695
695.Mānassa vī parassa ca maṃ.
695.『慢』字之后,以及『彼』字(parassa)之后,均将『我』(maṃ)替换之——即在表示慢心或第三人称领属的语境中,相应词形以『maṃ』形式出现。
Dvitte pubbassa mānassa vī hoti, parassa ca sabbassa mānassa maṃ hoti.
于第二者之前的慢亦是如此,而彼者则在一切慢中为我。
Vīmaṃsati, vīmaṃsanti.
(活用例):『他审察』、『他们审察』。
Kamme-vīmaṃsīyati , vīmaṃsīyanti.
(业格被动式活用例):『被审察』、『被他们审察』。
Kārite-vīmaṃseti, vīmaṃsayati, vīmaṃsāpeti, vīmaṃsāpayati.
「考察」的动词形态包括:分析、审查、使完成考察、使起考察之意。
Kamme-vīmaṃsāpīyati, vīmaṃsāpīyanti.
「业的考察者」单数和复数形式即是指进行业的审视和考量者。
Vīmaṃsāyanti kiṃ? Māna-pūjāyaṃ, māneti, sammāneti, abhimāneti, pūjetīti attho.
他们审视什么呢?是关于「尊敬」的事,这包括尊重、恭敬、正敬、看重和礼拜之意。
Kita-rogāpanayane saṃsaye ca.
(用于)各种疾病和疑难问题的处理上。
§696
696.Kitā tikicchāsaṃsayesu cho.
第696条。对疑难疾病疗治的规定。
Tikicchāyaṃ saṃsaye ca pavattakitadhātuto paraṃ cho hoti.
在疗治和疑难的问题上,疗治的法即为根本,从此以外便无更高之法。
‘Kita, kita’ iti dvirūpe kate –
「基塔,基塔」者,谓以二种形式所言——
§697
697.Kitassāsaṃsayeti vā.
697.此中含有对「基塔」的疑义。
Saṃsayamhā aññasmiṃ tikicchatthe pavattassa kitadhātussa dvitte pubbassa kitassati hoti vā. ‘Pararūpamayakāre byañjane’ti pararūpattaṃ, saṃyogādissa cakārattaṃ.
此疑义乃指某一治病者正在从事的两种「基塔」之一,即先前用「基塔」所指者。所谓「他形所成的标记」,乃指另一个形体,其因结合而形成。
Tikicchati, tikicchanti. Devāpi naṃ tikicchanti, mātāpettibharaṃ naraṃ .
「治病」,「他们治病」。即使天人亦治此,堪当承担父母之人的重责。
Kamme-tikicchīyati, tikicchīyanti.
谓作业中受治者也说「受治」,「他们受治」。
Kārite-tikiccheti, tikicchayati, tikicchāpeti, tikicchāpayati.
谓行者或行为受治,亦谓他人使其受治,谓「施以治」,「使受治」。
Vāsaddena tikārābhāve ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti dvitte pubbassa cavaggo, cikicchati, cikicchanti, cikicchīyati, cikicchīyanti.
因疾患或三火(嗔、痴、贪)之不现,称为「断火灭患」;这里所言「断火灭患」者,即第二义中之断除火患也。其义中含:治病、正在治疗、受治疗、被治等意。
Asaṃsayeti kiṃ? Vicikicchati, vicikicchanti.
对此义无疑虑者为何?是表示疑惑、怀疑之意,谓为疑惑、怀疑。
Tikicchattha, saṃsayatthato aññasmiṃ atthe –
治病义,疑惑义以外尚有他义——
Kita-ñāṇe nivāse ca, ketati, saṃketati, niketati.
于已得智慧知见处,作结标志、标识、归属也。
Gupa-nindāyaṃ.
称为隐蔽中之毁谤。
§698
698.Nindāyaṃ gupabadhā bassa bho ca.
于毁谤中受绊之意,含被障碍与折磨之义。
Nindāyaṃ pavattehi gupa, badhehi paraṃ chapaccayo hoti, bassa ca bho hoti. Dvirūpe kate anādibyañjanalopo.
诽谤之事发生时,内心隐藏秘密,因障碍而滋生怀疑,乃至心生恐惧。若行两种丑恶,即为没有本始的非表露性恶行。
§699
699.Gupissi.
第六九九则:『gup』根亦同此例。
Gupissa dvitte pubbassa u-kārassa i hoti. Gassa cavaggattaṃ, dhātvantassa pararūpattaṃ, saṃyogādissa paṭhamattaṃ.
『Gupissa』二者乃前文『u-kārassa』之派生。表示捺住、隐藏之义,指本质上的隐蔽,形态上的不同,以及所连结之处的首次表现。
Jigucchati, jigucchanti.
(活用例):『他厌恶』、『他们厌恶』。
Kamme-jigucchīyati, jigucchīyanti.
【被动态】:『受到嫌厌』,即『被嫌厌』、『被嫌厌』(复数)。
Kārite-jiguccheti, jigucchayati, jigucchāpeti, jigucchāpayati. Jigucchatu, jigucchantu iccādi.
【使役态】:『令嫌厌』,有四式:『令嫌厌』、『令嫌厌』、『使令嫌厌』、『使令嫌厌』。命令式:『当嫌厌』(单数)、『当嫌厌』(复数),余此类推。
Nindāyanti kiṃ? Gupa-saṃvaraṇe, gopeti, gopayati.
『Nindāyanti』者,何谓诽谤?在于隐匿保护,守护秘密,护持不泄。
Badha-nindāyaṃ, dvirūpādimhi kate –
词根『坏』,义为『讥毁』,于重叠等变化完成之后——
§700
700.Khachasessi.
700. 『kha』及『cha』之后,其余(字母)亦然。
Dvitte pubbassa assa i hoti kha, cha, sesūti assa ittaṃ, parabakārassa ca bhattaṃ, dhātvantassa pararūpādi.
重叠之后,前一音节之『a』在『kha』、『cha』及其余诸情形中变为『i』,后一『b』音亦随之同化,词根末音则随后形态依此类推。
Bibhacchati, virūpo hotīti attho. Bibhacchanti.
『畏恶』,即成丑陋之义。『众人畏恶』。
Nindāyanti kiṃ? Badha-bandhana, hiṃsāsu, bādheti, bādhayati. Vātaṃ jālena bādhesi .
『Nindāyanti』意为何?即受缚、束缚、伤害,亦即为障碍、妨碍。譬如风以网而妨。
Kamme-bādhīyati, bādhīyanti, bajjhati, bajjhanti.
『受业障』者,谓业障碍、业障碍害、业障碍破坏、业障碍消灭。
Iti sāmañña kha, cha, sarāsi. · 以上为通用的 kha、cha、sa 后缀类。
Tumicchatthe khachasarāsi表示“想要作某事”意义的 kha、cha、sa 后缀类。
§701
701.Tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te.
第七〇一条。你们的损坏即是此欲。
Tumantehi icchatthe te kha, cha, sā honti, tuṃpaccayassa ca lopo hoti. Idañca suttaṃ tumicchatthasambhave sati sabbadhātupadehipi kha, cha, sānaṃ pavattidīpanatthaṃ. Tena tumicchatthe sa, chapaccaye katvā ‘ū byañjanassā’ti sa, chānaṃ ādimhi īāgamaṃ katvā ‘‘aputtaṃ puttamiva ācarituṃ icchati puttīyīsati, pabbato viya attānaṃ ācarituṃ icchati pabbatāyīsati, dātuṃ icchati dicchati’’ iccādīni sijjhanti.
对于诸欲之有,是『欲』、『奢』、『觋』,且此欲相互依止而灭。此经文若有欲生起,即诸处所缘皆有『欲』、『奢』、『觋』发生示现。由是当有欲故,依此『奢』作‘由辅音字起’,初以‘欲’为所欲,如同‘未生子欲育’、‘欲如山欲行’,‘欲给予、欲方向’等意,此类义等相继生起。
Bhuja, ghasa, hana, ji, hara, pā, su.
『bhuja(食)』、『ghasa(食)』、『hana(打)』、『ji(胜)』、『hara(取)』、『pā(饮)』、『su(听)』。(此为一组动词词根的列举。)
Bhuñjituṃ icchatīti atthe-bhujato khapaccayo, tuṃpaccayalopo, dvittaṃ, pubbassa anādilopo, pararūpatte saṃyogādissa paṭhamattaṃ, pubbassa bhassa battaṃ, bubhukkhati, bubhukkhanti, bubhukkhīyati, bubhukkhīyanti, bubhukkheti, bubhukkhayati, bubhukkhāpeti, bubhukkhāpayati, bubhukkhāpīyati, bubhukkhāpīyanti, bubhukkhatu, bubhukkhantu, bubhukkheyya, bubhukkheyyuṃ, bubhukkhi, bubhukkhiṃsu, bubhukkhissati, bubhukkhissanti, bubhukkhissā, bubhukkhissaṃsu.
『欲食』的义,即“食”之依止,『欲』之依止消失,有二种。一者为先前无始的消失(无始以来未曾消失),二者为依他异形结合之初,此为先前食用法之根本。相关用语例如“食”、“食欲”、“食欲生起”等诸形式。
Ghasa-adane, ghasituṃ icchatīti atthe – chapaccayo, dvittādi, pubbassa ghassa gattaṃ, gassa jattaṃ, assa ittaṃ, jighacchati, jighacchanti, jighacchīyati, jighacchīyanti, jighaccheti, jighacchāpeti iccādi.
关于『食草』:『欲食』的义中“依止藉此”——两种以上的依止。先者是过去草的身体,草的叶片,驴的口器等。如“渴望”、“渴望生起”等义。
Hana-hiṃ sāyaṃ, hantuṃ icchatīti atthe – chapaccayo, dvittādi, ‘kavaggahānaṃ cavaggajā’ti pubbassa hassa jo, assa ittaṃ.
“欲杀”一语之义——其本质为加重因缘,有二种因缘之一,即第二区,“牙刺之杀”“齿刀之杀”为前行行为,后行行为亦然。
§702
702.Parassa ghaṃ se.
此为“他杀”的事例。
Dvitte parassa hanassa ghaṃ hoti se pare.
第二,指别人所杀,即他杀。
Jighaṃsati, jighaṃsanti.
“嗔恚”动词的现在时单复数形式,意为“嗔恚”,即发怒、憎恨。
Ji-jaye, jetuṃ icchatīti atthe – sapaccayo, dvittaṃ.
“欲胜利”“欲征服”之义——其因缘为相对,并含二重义。
§703
703.Jiharānaṃ gī.
703. 『ji』及『hara』两词根,(词干元音)变为『gī』。
Ji, harānaṃ dvitte parassa jissa harassa ca gī hoti se pare.
【规则】「ji」(征服)与「hara」(夺取)等词根,在双叠时,后者的「ji」变为「gī」,「hara」的「ha」亦变为「gī」。
Jigīsati, jigīsanti, vijigīsati, vijigīsanti.
〔例词〕「jigīsati」(欲征服)、「jigīsanti」(〔众〕欲征服)、「vijigīsati」(欲战胜)、「vijigīsanti」(〔众〕欲战胜)。
Hara-haraṇe, dvittādi, parassa gī, pubbassa hassa jo, assa ittaṃ, jigīsati, harituṃ icchatīti attho, jigīsanti.
【训诂】「hara」义为「夺取」;经双叠等变化后,后分变为「gī」,前分「ha」变为「jo」,其元音再变为「i」,从而得「jigīsati」——意谓『欲夺取』,即希望夺取之义;复数形为「jigīsanti」。
Pā-pāne, pivituṃ icchatīti atthe – sapaccayo, dvittaṃ, ‘rasso pubbassā’ti rasso, assa ittaṃ, pipāsati, pipāsanti, pipāsīyati, pipāsīyanti.
『巴-巴内』(pā-pāne)——表示「想要饮用」之义——加上 sa 词缀,辅音重叠,依「前音短化」规则将前音缩短,再将其变为 i 音,由此得:pipāsati(他想喝)、pipāsanti(他们想喝)、pipāsīyati(被动:被欲求饮用)、pipāsīyanti(被动复数:被欲求饮用)。
Su-savane, sotuṃ icchatīti atthe – dvitte parassa dvittaṃ, sussusati , sussusanti, sussusīyati, sussusīyanti, sussuseti, sussusayati, sussusāpeti, sussusāpayati, sussusāpīyati, sussusāpīyanti, sussusatu, sussusantu iccādi.
『善于听闻』,即『欲听』之义——重叠后声亦重叠:「欲听闻」(主动单数)、「欲听闻」(主动复数)、「被欲听闻」(被动单数)、「被欲听闻」(被动复数)、「使欲听闻」(使役单数)、「使欲听闻」(使役另式)、「令他欲听闻」(使役单数)、「令他欲听闻」(使役另式)、「被令欲听闻」(被动使役单数)、「被令欲听闻」(被动使役复数)、「愿欲听闻」(命令单数)、「愿欲听闻」(命令复数),如此等类。
Titikkhituṃ icchatīti atthe – titikkhato sapaccayo, sapaccayaparattā puna dvittappasaṅge –
『欲求忍耐』之义——对『titikkhati』附加后缀,由于附加后缀后又转为他词,再度引发重叠之情形——
§704
704.Na puna.
第七百零四则:不再重叠。
Sakiṃ dvitte kate puna dvittaṃ na āpajjatīti puna dvittābhāvo, ‘ū byañjanassā’ti ū āgamo.
此句意为:当第二次讲述同一事时,若未生第二次的情况,故称为“未第二次”,这里的“ū”是以作声母相应的延长音发生。
Titikkhisati, titikkhisanti iccādi. Evaṃ tikicchituṃ icchatīti tikicchisati, tikicchisanti, cikicchisati, cikicchisanti iccādi.
「欲忍耐」(单数)、「欲忍耐」(复数),如此等类。同理,『欲治疗』即「欲治疗」:「欲治疗」(单数)、「欲治疗」(复数);又另式「欲治疗」(单数)、「欲治疗」(复数),如此等类。
Iti tumicchatthe kha, cha, sa rāsi. · 以上为表示“想要作某事”意义的 kha、cha、sa 后缀类。
Nāmadhāturāsi名词派生动根类。
Puttaṃ icchatīti atthe –
『欲求子嗣』之义——
§705
705.Īyo kammā.
第七百零五则:由业格施加「īya」后缀。
Kammatthā nāmapadamhā icchatthe īyo hotīti kammabhūtā puttasaddato icchāyaṃ īyo, ‘puttīya’iti dhātupaccayantarūpaṃ, tato tyādyuppatti.
“kammatthā”指的是“动作的意义”,名词中表示“欲望”的语意。因子之名称内涵的欲望,形成了“puttīya”这一语素之因,进而产生放弃等义。
Puttīyati, puttīyanti, puttīyeti, puttīyayati, puttīyāpeti, puttīyāpayati, puttīyāpīyati, puttīyāpīyanti. Evaṃ cīvarīyati, cīvarīyanti, pattīyati, pattīyanti, parikkhārīyati, parikkhārīyanti iccādi.
「视作儿子」诸动词形式:(主动·单数)视作儿子、(主动·复数)视作儿子们、(使役·单数)令视作儿子、(使役·延伸·单数)令视作儿子、(使役·单数)使令视作儿子、(使役·延伸·单数)使令视作儿子、(被动使役·单数)被使令视作儿子、(被动使役·复数)被使令视作儿子们。如是,「视作衣」、「视作衣」(复数)、「视作钵」、「视作钵」(复数)、「视作资具」、「视作资具」(复数),等等,皆同此例。
Aputtaṃ sissaṃ puttamiva ācaratīti atthe –
以「对非亲生之弟子,如待亲子般对待」之义——
§706
706.Upamāṇācāre.
第七百零六则:〔论〕比况行为。
Upamīyati upametabbo attho etenāti upamānaṃ, upamānabhūtā kammapadato ācāratthe īyo hoti.
『比况』者,以此物被比拟、应被比拟之义也。以比况所依之业格词,在表示行为方式之义时,加接词缀「-īya」。
Puttīyati , puttīyanti sissaṃ.
例:(师)将弟子视作儿子般对待——(单数)视作儿子、(复数)视作儿子们。
Kamme-aputtopi putto viya ācarīyati puttīyīyati, puttīyīyanti, puttīyeti, puttīyayati, puttīyāpeti, puttīyāpayati, puttīyāpīyati, puttīyāpīyanti. Evaṃ sissīyati, sissīyanti.
就业格而言:即便非亲生之子,亦如亲子般被对待——(被动·单数)被视作儿子、(被动·复数)被视作儿子们;(使役·单数)令视作儿子、(使役·延伸·单数)令视作儿子;(使役·单数)使令视作儿子、(使役·延伸·单数)使令视作儿子;(被动使役·单数)被使令视作儿子、(被动使役·复数)被使令视作儿子们。如是,「视作弟子」(单数)、「视作弟子」(复数),亦同此例。
Kuṭiyaṃ viya pāsāde ācaratīti atthe –
谓如房屋般修持之义者,
§707
707.Ādhārā.
707.【基础支持词根】
Upamānabhūtā ādhārabhūtā ca nāmamhā ācāratthe īyo hoti.
因喻而成,也即为支柱之义,在修持中称为此义。
Kuṭīyati, kuṭīyanti pāsāde, nadiyaṃ viya samudde ācarati nadīyati, nadīyanti iccādi.
『屈曲』者,如在宫殿中行,犹如河流入海,有『河流般地行进』、『众多河流般地行进』等义。
Araññe viya nagare ācarati araññīyati, araññīyanti nagare. Evaṃ gehīyati vihāre.
如在城市中如入丛林般行进,则有『丛林般地行进』、『众多者丛林般地行进』等;同理,在寺院中亦有『如居家般地行进』等义。
Lokadhammehi akampanīyaṭṭhena pabbato viya attānaṃ ācaratīti atthe –
于世间法中,不动如山峦自立而修持自我,故释为此义。
§708
708.Kattutāyo.
708.【作者语尾变化】
Upamānabhūtā kattubhūtā ca nāmamhā ācāratthe āyo hotīti pabbatasaddato āyo. Tato tyādyuppatti.
由比喻而生,亦由撮合而生,这就是我们对行为而言的“金属”。这里的金属,如山响(比喻)即为金属。由此而生出消除(tyādyuppatti)。
Pabbatāyati saṅgho, pabbatāyanti, cicciṭo viya attānaṃ ācarati cicciṭāyati, saddo. Evaṃ paṭapaṭāyati, kaṭakaṭāyati, dhūmadhūmāyati, dhūpāyati, sandhūpāyati.
“山群如聚”,山群形成,犹如割布般自行为自己割断,即为‘割断’的声音。同样,发出‘拍打’、‘砍砸’、‘烟雾缭绕’、‘燃香’、‘和香’等声音。
Abhusampi bhusaṃ bhavatīti atthe –
这也是对“非好”即是“糟粕”的解释。
§709
709.Jhatthe.
709.【表目的之格位用法】
Cīpaccayassa attho abbhūtatabbhāvo jhattho nāma. Kattuto jhatthe āyo hoti.
迅疾指的是不应生起的随缘本质。迅疾即是“迅疾”,由撮合便成为迅疾(金属的比喻)。
Bhusāyati, bhusāyanti, apaṭopi paṭo bhavati paṭāyati, paṭāyanti, alohitampi lohitaṃ bhavati lohitāyati. Evaṃ nīlāyati, kamalāyati, candāyati, candanāyati, kañcanāyati, vajirāyati.
「使……变成」者,如使肥沃,使肥沃者,即使不被耕作亦成耕地;使铁发光,使铁发光者,亦如此。又如使变蓝,使变蓝者;使莲花般红润,使莲花般红润者;使新月般明亮,使新月般明亮者;使檀香色般清净,使檀香色般清净者;使黄金般光辉,使黄金般光辉者;使金刚石般坚硬,使金刚石般坚硬者。
Kattutotveva? Bhusaṃ karoti.
「为何这样做?」答曰:使其肥沃。
Saddaṃ karotīti atthe –
「制造声音」在其含义上是——
§710
710.Saddādīhi karoti.
「用声音等来制造。」
Saddādīhi dutiyantehi nāmehi karotyatthe āyo hoti.
「用第二类名词(如声音)来制造时,其意义是铁。」
Saddāyati, saddāyanti, veraṃ karoti verāyati, verāyanti, kalahaṃ karoti kalahāyati, kalahāyanti, mettaṃ karoti mettāyati, mettāyanti, karuṇaṃ karoti karuṇāyati, karuṇāyanti, muditaṃ karoti muditāyati, muditāyanti, upekkhaṃ karoti upekkhāyati, upekkhāyanti, kukkuccaṃ karoti kukkuccāyati, kukkuccāyanti, piyaṃ karoti piyāyati, piyāyanti, paccayaṃ saddahanaṃ karoti pattiyāyati, pattiyāyanti, taṇhaṃ karoti taṇhāyati, taṇhāyanti, taṇhīyati, taṇhīyanti vā, karotyatthe īyo. Mama idanti karoti mamāyati, mamāyanti.
「使之成为声音」者;「使之成为声音」者;「造憎恨」者,名为「生憎」;「造争执」者,名为「生争执」;「造慈爱」者,名为「生慈」;「造悲悯」者,名为「生悲」;「造喜悦」者,名为「生喜」;「造舍」者,名为「生舍」;「造懊恼」者,名为「生懊」;「造欢喜」者,名为「生欢」;「造因缘产生感应」者,名为「生感」;「造渴爱」者,名为「生渴」;「造感受」者,或「使感受」者,名为铁。此处有「我做此」之意,名为「唯我所为」。
Namo karotīti atthe –
表示『作礼敬』之义——
§711
711.Namotvasso.
第七一一则:「南无」加「阿萨」。
Namosaddato karotyatthe asso hoti.
「南无」一词,在表示『作』之义时,其后接「阿萨」(即『成为』之动词形)。
Namassati, namassanti.
礼敬(单数),礼敬(复数)。
Samānaṃ sadisaṃ karotīti atthe –
于「使……与某事物相同、相似」之义——
§712
712.Dhātvatthe nāmasmi.
712.于词根义,在名词之后(加造动词词缀)。
Dhātvattho vuccati yā kāci kriyā. Nāmasmā dhātvatthe i hoti. ‘Yuvaṇṇānameo paccaye’ti issa ettaṃ.
界所者,谓任何动作行为。名称非界所,即“因年轻名等”是此义。
Samāneti, samānenti.
使平等,使调和。
‘Eonamayāvā sare’ti essa ayādeso. ‘Ṇiṇāpyāpīhi vā’ti ettha vāsaddena lapaccayo, samānayati, samānayanti, piṇaṃ karoti piṇeti, piṇayati, kusalaṃ pucchati kusaleti, kusalayati, visuddhaṃ hoti visuddheti, visuddhayati, vīṇāya upagāyati upavīṇeti, upavīṇāyati, paññāya atikkamati atipaññeti, atipaññāyati, vaccaṃ karoti vacceti, vaccayati, muttaṃ karoti mutteti, muttayati, balena pīḷeti baleti, balayati.
“使之同向同近”者,此为指导令。所谓“或与分居者”此处有住处关系,使之平等,调和。造作、堆积、呵护善道、使清净,辅以琴声,作琴歌,作琴,超越慧力,谓智慧超越,出言,作说法,释放,作释脱,强力压迫力量,施加力,是为。
Assa itte-balīyati, balīyanti. ‘‘Abalānaṃ balīyantī’’ti pāḷi.
谓其力量起奋,力量增长。巴利云“非力量者长力量”。
Saccaṃ karotīti atthe –
作实事,作真理义。
§713
713.Saccādīhāpi.
713.就实谛等处。
Saccādīhi nāmehi dhātvatthe āpi hoti.
以谛实等名称说明时,亦有其义理成立之意。
Saccāpeti , saccāpenti, atthavibhāgaṃ karoti atthāpeti, atthāpenti, bedasatthaṃ karoti bedāpeti, bedāpenti, sukkhaṃ karoti sukkhāpeti, sukkhāpenti, sukhaṃ karoti sukhāpeti, sukhāpenti, dukkhaṃ karoti dukkhāpeti, dukkhāpenti, uṇhaṃ karoti uṇhāpeti, uṇhāpenti iccādi.
「使成真实」(单数)、「使成真实」(复数);「做义务区分」即「使分义」(单数)、「使分义」(复数);「做分割、切断」即「使分割」(单数)、「使分割」(复数);「使干燥」(单数)、「使干燥」(复数);「使快乐」(单数)、「使快乐」(复数);「使痛苦」(单数)、「使痛苦」(复数);「使温热」(单数)、「使温热」(复数)——如此等等。
Aputtaṃ puttamiva ācarati puttīyati, puttīyituṃ icchatīti atthe ‘tuṃsmā lopo cicchāyaṃ te’ti sapaccayo.
如养子般慈育无过,意在养育,若欲养育,即谓‘願你消除滅盡’,为此意之明示。
§714
714.Yathiṭṭhaṃ syādino.
714. 随欲享用者,如其所愿。
Icchīyatīti iṭṭhaṃ, yaṃ yaṃ iṭṭhaṃ yathiṭṭhaṃ. ‘‘Yamiṭṭha’’ntipi pāṭho. Syādyantassa yathiṭṭhaṃ ekassaraṃ ādibhūta’maññaṃ vā dverūpaṃ hoti, na tyādissa viya ādibhūtamevāti attho. ‘Ū byañjanassā’ti ū āgamo.
『icchīyatīti』即‘取喜’意,谓所欲皆为所喜、所宜。《yamiṭṭha》为通假,《syādyanta》义为‘如实所宜’;此处有画语字母不同,有二种写法,并非皆为初义。『ū』为文教传承中之特殊音。
Ādimhi dvitte-pupputtīyisati.
在始初第二处呈现聚集之意。
Majjhe dvitte-puttittīyisati.
中间者,是第二、第三者。
Akamalaṃ kamalaṃ bhavati kamalāyati, kamalāyituṃ icchatīti kakamalāyisati, kamamalāyisati, kamalalāyisati iccādi.
清净者生清净,污秽者生污秽,想要使清净者谓之使清净,想要使污秽者谓之使污秽,涵义如是。
Iti nāmadhāturāsi. · 如是名界聚。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānadīpaniyā · 如是名为摩嘎剌那阐明中之语词阐明
Tyādikaṇḍo nāma ākhyātakaṇḍo · 名为「Tyādi 篇」之动词篇
Niṭṭhito. · 已完成。