5. Taddhita · 5. Taddhita
5. Taddhita5. 二次衍生
Atha taddhitavidhānaṃ dīpiyate.
于是,阐释了派生法的规制。
Taddhitavutti nāma vicitrā hoti, sātisayena vicitrañāṇahitaṃ vahati, tasmā tesaṃ tesaṃ kulaputtānaṃ hitanti taddhitaṃ, imasmiṃ kaṇḍe sabbavidhānassa nāmaṃ. Taṃ pana aṭṭhavidhaṃ hoti apaccaṃ, anekatthaṃ, assatthi, bhāvakammaṃ, parimāṇaṃ, saṅkhyā, khuddakaṃ, nānāttanti.
所谓派生语,是种种不同变化的词,因对智慧的扰乱而带来认知上的障碍。因此,族姓子弟中产生的派生词,即本节中所有规制的名称。其种类共有八种:分别是派生词的起因、多义性、不可取代、滋生业报、量度、数目、微小差别和异类。
Apaccarāsi非后缀堆
§430
430.Ṇo vāpacce.
430. 以「ṇa」作为后缀,表示父系后裔。
Chaṭṭhyantā nāmamhā tassa apaccanti atthe vikappena ṇapaccayo hoti. Vāsaddo vākya, samāsānaṃ vikappanattho, ito paraṃ anuvattate, tena sabbattha vikappavidhi sijjhati. Ṇānubandho vuddhyattho, so payogaappayogī. Vasiṭṭhassa apaccanti atthe iminā suttena vasiṭṭhamhā ṇapaccayo, so sāmyatthañca apaccatthañca ubhayaṃ vadati, chaṭṭhī ca apaccapadañca tena vuttatthā nāma honti, vasiṭṭhapadaṃ paccayena saha ekatthaṃ hoti, ubhayaṃ ekato hutvā puttassa nāmaṃ hotīti attho. Tato ‘ekatthatāya’nti chaṭṭhiyā lopo, apaccapadaṃ pana vuttatthamattena luppati. Tañhi sutte padhānabhāvena niddiṭṭhaṃ hoti, na chaṭṭhīti, mahāvuttinā vā padānaṃ lopo. Evaṃ sabbattha.
所谓六终,是指因语义的变迁而生起的附加现象。句法的组成部分,因结合关系的变动,产生附加变化,这种变化在前后顺序上被承继,因此普遍存在这类变化方式。与知识的关系是它的演进过程,既是紧密关联、适用的。就附加现象而言,依此经文,有最常用的附加法,则含有普通意义与特殊意义两部分,第六类则指这一附加成分及其所涵义的内容。与最常成分连在一起,二者合一时,就形成“子”的名称。因此,所谓“合一”是指第六类的消失,附加的成分则因其固有意义而消失。此在经中以词根表现,不称为“六”,也无因大传授而致词的消失。如此一来,这类附加变化在各处均是如此。
§431
431.Padānamādissāyuvaṇṇassāeo ṇānubandhe.
431. 在词汇的开头,包括生命、颜色等方面的附加法。
Padānaṃ ādibhūtassa akārassa ca ivaṇṇu’vaṇṇassa ca ā, e, o vuddhiyo honti ṇānubandhe paccaye pareti padādia-kārassa āvuddhi, syādyuppatti.
词根的起始音节,包括无形体的“a”及色彩音“a”、”e”、”o”,这些音因附加关系的缘起而增长,作为词根产生的新变化。
Vāsiṭṭho, puriso, vāsiṭṭhī, itthī, vāsiṭṭhaṃ, kulaṃ, vasiṭṭhassa putto vāsiṭṭho, vasiṭṭhassa dhītā vāsiṭṭhī, vasiṭṭhassa kulaṃ vāsiṭṭhanti evampi yojetuṃ yujjati.
“瓦西陀”者,谓男子,“瓦西陀”者,谓女子,“瓦西陀”者,谓家族名。“瓦西陀”的子名为“瓦西陀”,其女名为“瓦西陀”,家族谓之“瓦西陀”。诸如此类,谓能组合相应成就者。
Tattha ‘vasiṭṭhassā’ti etena gottasseva pitubhūtaṃ ādipurisaṃ vadati. Kasmā? Gottasaddattā. Evañhi sati tasmiṃ gotte paccājātā sabbepi janā tassa apaccā nāma honti.
此中“瓦西陀”者,专指氏族,乃如父所出之本族。何故?因氏族名谓“瓦西陀”。诚然,既有此氏族,彼中子孙凡诸人等皆无他号,皆号“瓦西陀”。
§432
432.Majjhe.
432. 用于中间位置。
Majjhe pavattānaṃ a, yuvaṇṇānaṃ ā, e, ovuddhiyo honti vā kvaci.
于中间所发生者,有时为“啊”,年龄轻者有“啊”,“呃”与“嗚”的音起。
Vāseṭṭho, vāseṭṭhī, vāseṭṭhaṃ. Vāsaddena ‘‘vasiṭṭhassa putto dhītā kula’’nti vākyaṃ vā ‘‘vasiṭṭhaputto vasiṭṭhadhītā vasiṭṭhakula’’nti samāsaṃ vā vikappeti. Evaṃ sabbattha.
“瓦谢陀”,“瓦谢陀女”,“瓦谢陀家族”等。以词根意解可说“瓦西陀之子女与家族”之句,或复合成“瓦西陀子,瓦西陀女,瓦西陀家族”。此理处处如是。
Bharadvājassa apaccaṃ bhāradvājo, visāmittassa apaccaṃ vesāmitto, gotamassa apaccaṃ gotamo, kassapassa apaccaṃ kassapo, vasudevassa apaccaṃ vāsudevo. Evaṃ bāladevo.
如“婆罗达”之子,谓“婆罗达”;“维萨密”之子,谓“维萨密多”;“果多”之子,谓“果多摩”;“咖萨巴”之子,谓“咖萨波”;“瓦苏德瓦”之子,谓“瓦苏德沃”。如是,巴拉德瓦亦同。
Upagussa apaccanti ettha ‘uvaṇṇassāvaṅa…’ti ṇānubandhe paccaye pare uvaṇṇassa avaṅa hoti. Opagavo, opagavī, opagavaṃ, manuno apaccaṃ mānavo, bhagguno apaccaṃ bhaggavo, paṇḍuno apaccaṃ paṇḍavo, upavindussa apaccaṃ opavindavo iccādi.
此处有相违者:「乌梵那萨翁伐」……,句中「ṇānubandhe paccaye」表示根据多种附带条件,则「别处乌梵那便相违」。例如,雌驴、雄驴、驴群,男性称为「人」,女性称为「女人」,妇女称之为「男子的妻子」,男子称之为「丈夫」,智者称之为「贤者」,相违例子如鸦鸦母等。
§433
433.Vacchādito ṇānaṇāyanā.
四三三、以犊子之始为多种差别之路。
Chaṭṭhuntehi vacchādīhi gottasaddagaṇehi tassa apaccanti atthe ṇānubandhā āna, āyanapaccayā honti vā.
此处以六种以犊子开始的家族名字组合相违,其义因着多种附带条件或所依缘故成立。
Vacchassa apaccaṃ vacchāno, vacchāyano, vacchānī, vacchāyanī, vacchānaṃ, vacchāyanaṃ. Evaṃ kaccāno, kaccāyano, kātiyāno, kātiyāyano, sākaṭāno, sākaṭāyano, kaṇhāno, kaṇhāyano, moggallāno, moggallāyano, aggivessāno , aggivessāyano, muñcāno, muñcāyano, kuñcāno, kuñcāyano iccādi.
以犊子之称——犊子、犊子子、犊子女、犊子女子、犊子众、犊子辈。类似以砍甲子、砍甲子辈、车辈、车女辈、乌鸦辈、乌鸦女辈、摩诃罗辈、摩诃罗女辈、火主辈、火主人辈、释放辈、释放女辈、蛾辈、蛾女辈、昆蟲辈、昆蟲女辈等类推。
§434
434.Kattikāvidhavādīhi ṇeyyaṇerā.
四三四、以寡妇等应与持戒尼纪律相违。
Chaṭṭhyantehi kattikādīhi vidhavādīhi ca tassa apaccanti atthe kamena ṇānubandhā eyya, erapaccayā honti vā.
以六种以寡妇始称及持戒尼等相违,此处依其事因多种附属条件或所依缘成立。
Ṇeyye – kattikāya nāma devadhītāya apaccaṃ kattikeyyo, vinatāya nāma deviyā apaccaṃ venateyyo, rohiṇiyā nāma deviyā apaccaṃ rohiṇeyyo, bhaginiyā apaccaṃ bhāgineyyo, nadiyā nāma itthiyā apaccaṃ nādeyyo. Evaṃ anteyyo, āheyyo, kāmeyyo, suciyā apaccaṃ soceyyo, bālāya apaccaṃ bāleyyo iccādi.
「Ṇeyye」者,即应不应处。譬如称名为卡蒂卡之天女,有相应作卡蒂克耶者;称名为维娜塔之天女,有相应作维纳特耶者;称名为罗嬉尼之天女,有相应作罗嬉耶者;称为姊妹者,有相应作巴吉尼者;称为河流女者,有相应作纳迪耶者。依此模范,『应』者、『呵』者、『欲』者、『净』者,有相应之纯者;称为愚者者,有相应的愚人者等,此类不一而足。
Ṇere – vidhavāya apaccaṃ vedhavero, vidhavā nāma matapatikā itthī. Bandhukiyā apaccaṃ bandhukero, nāḷikiyā nāma itthiyā putto nāḷikero, samaṇassa upajjhāyassa putto sāmaṇero, samaṇiyā pavattiniyā dhītā sāmaṇerī iccādi.
「Ṇere」者,即规避者。如称为寡妇者,有相对的寡妇恶者;称为寡妇之女子者。称为亲属者,有相对的亲属恶者;称为管道之女者,有相对的管道恶者;出家人导师之子者,为沙玛内拉;出家女修行者之女者,为沙玛内莉等,此类不一而足。
§435
435.Ṇya diccādīhi.
435.【尼亚】从「帝差」等词派生。
Chaṭṭhuntehi ditiiccādīhi tassa apaccanti atthe ṇānubandho yapaccayo hoti vā.
谓六者及第二、第三诸方向等,其辞句中可有相应之义,有多种联缀与条件或。
§436
436.Lopovaṇṇivaṇṇānaṃ.
第436条,关于消失形色。
Ye pare avaṇṇassa ivaṇṇassa ca lopo hotīti ṇyamhi pare avaṇṇi’vaṇṇānaṃ lopo.
谓彼等他者,若如色与非色者之消失,即为「Ṇya」中谓他等色与非色之消失。
Ditiyā nāma devadhītāya apaccaṃ decco, aditiyā apaccaṃ ādicco.
第二,护法天女的守护者为日天,太阳为初始护法天。
Tattha ivaṇṇalope ‘tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā’ti yamhi pare tavaggassa cavaggattaṃ, puna ‘vaggalasehi te’ti yassa pubbarūpattaṃ, kuṇḍaniyā apaccaṃ koṇḍañño.
其中因色失之故,所谓“护法之杖的防护者”,是指更高护法中护法杖的存在,复次“你们以守护柱”为其过去的形态,因护法之缘,称为金刚。
§437
437.Uvaṇṇassāvaṅa sare.
437.【乌韵】于元音前换为【阿韵】。
Sare pare uvaṇṇassa avaṅa hotīti uvaṇṇassa avattaṃ. ‘Tavaggavaraṇāna…’nti suttena vassa battaṃ, puna ‘vaggalasehi te’ti suttena yassa pubbarūpattaṃ, bhātuno apaccaṃ bhātabyo.
涕是指乌瓦纳(名)之泪,乌瓦纳之泪即为泪液。所谓“护法之杖的防护者”等经文中所说是雨、食,复次“你们以守护柱”为其过去的状态,指的是兄弟的血。
§438
438.Ā ṇi.
在后缀 ṇi 前,作长音 ā。
Rassā’kārantato apaccatthe ṇānubandho rassi’paccayo hoti vā.
因其缘故,线索连接,称之为线缘,或线相缘起。
Dakkhassa apaccaṃ dakkhi. Evaṃ doṇi, vāsavi, sakyaputti, nāṭaputti, dāsaputti, dāruno apaccaṃ dāravi , varuṇassa apaccaṃ vāruṇi . Evaṃ kaṇḍi, bāladevi, pāvaki, jinadattassa apaccaṃ jenadatti, suddhodani, anuruddhi iccādi.
“Dakkhassa” 是 “dakkhi” 的加重形式。比如多尼、瓦萨维、萨迦菩提、那塔菩提、达萨菩提、达鲁诺(音译)对应 “dāravi”,瓦鲁那的对应是“vāruṇi”。同样,康提、薄伽提维、帕瓦基、智纳达塔对应“jenadatti”,苏陀得尼、阿奴鲁达等人也如此。
§439
439.Rājato ño jātiyaṃ.
439是世族(王族)之一。
Jātiyaṃ gamyamānāyaṃ rājasaddamhā apaccatthe ñapaccayo hoti vā.
行走在世族中时,因世族称呼而得名为世族或与世族相关。
Rañño apaccaṃ rājañño, rājakulassa puttoti attho.
王子称为王的儿子,指的是王室的子孙。
Jātiyanti kiṃ? Rājaputto.
所谓“世族”是什么意思?指的是王子。
§440
440.Khattā yiyā.
440是酋长的女儿。
Jātiyaṃ gamyamānāyaṃ khattasaddamhā apaccatthe ya, iyapaccayā honti.
世系行进动之时,谕以‘士族’名者,皆因相续故成立。
Khattakulassa apaccaṃ khatyo, khattiyo.
所谓士族者,族中之士族,即为‘士族士’。
Jātiyantveva? Khatti.
此称谓缘何?即‘士族’之意也。
§441
441.Manuto ssasaṇa.
四百四十一。出自《摩努法典》之教诲。
Jātiyaṃ gamyamānāyaṃ manusaddamhā apaccatthe ssa, saṇapaccayā honti.
世系流转之时,谕以‘人类’名者,皆因相续故成立,因依世代联系而有。
Manuno apaccaṃ manusso, mānuso, manu nāma kappe ādikhattiyo mahāsammatarājā, itthiyaṃ manussī, mānusī,
谓摩努所称‘人类’者,人也、人类,人名为开端士族之伟大共主,女性为人女、人类女。
Jātiyantveva? Māṇavo.
生者究竟为何?是人。
§442
442.Janapadanāmasmā janakhattiyā raññe ca ṇo.
442.以国土名称为称者,即是民众贵族与王。
Janavācinā ca khattiyavācinā ca janapadanāmamhā raññe ca apacce ca ṇo hoti.
因示众议语和贵族议语,以及以国土名称者,皆为国中贵族与臣属。
Pañcālānaṃ janānaṃ rājā pañcālo, pañcālassa khattiyassa apaccaṃ pañcālo. Evaṃ kosalo, māgadho, okkāko .
五个部族的首领称为五兰王,五兰的贵族臣属也是五兰。如此者,迦萨罗、摩揭陀及乌迦各然。
Janapadanāmasmāti kiṃ? Dasaratharañño putto dāsarathi .
所谓以国土名称为称者为何?是指达沙罗陀王子达沙罗提。
Janakhattiyāti kiṃ? Pañcālassa brāhmaṇassa apaccaṃ pañcāli.
所谓民众贵族为何?是五兰婆罗门的臣属五兰贵族。
§443
443.Ṇya kurusivīhi.
443.【尼亚】从「古茹」「悉韦」等词派生。
Kuru, sivisaddehi apacce raññe ca ṇyo hoti.
「俱卢」(Kuru),由「sivi」等词派生后裔时,加「ṇya」后缀于王名之后。
Kururañño apaccaṃ korabyo , kururaṭṭhavāsīnaṃ rājā korabyo, korabbo, pubbarūpattaṃ, sivirañño apaccaṃ sebyo, siviraṭṭhavāsīnaṃ rājā sebyo.
俱卢王之后裔称「俱卢跋耶」(Korabya),俱卢国居民之王亦称「俱卢跋耶」(Korabya)或「俱卢跋婆」(Korabbo);此为前置形态转变之例。尸毗王之后裔称「尸毗耶」(Sebya),尸毗国居民之王亦称「尸毗耶」(Sebya)。
Apaccarāsi niṭṭhito. · 非后缀堆已完。
Anekattharāsi多义堆
§444
444.Ṇa rāgā tena rattaṃ.
444.【词源】『染』者,以贪染之义也。(『贪』字尾加『那』缀,故名『所染』。)
Rajjanti vatthaṃ etenāti rāgo, rajanavatthu, rāgavācimhā tena rattanti atthe ṇo hoti.
『染料』者,谓以此物令衣染色也,即染色之物、染色之质料。由表染料之词,加「ṇa」后缀,表「以此染成之色」之义。
Kasāvena rattaṃ vatthaṃ kāsāvaṃ , kāsāyaṃ vā. Evaṃ kosumbhaṃ, haliddiyā rattaṃ hāliddaṃ, pāṭaṅgena rattaṃ pāṭaṅgaṃ, mañjiṭṭhaṃ, kuṅkumaṃ iccādi.
以袈裟汁所染之衣,名为袈裟色衣(或作『迦沙耶』)。同理,以红花所染者名红花色,以姜黄所染者名姜黄色,以苏木所染者名苏木色,又有茜草色、郁金色等,皆仿此类推。
‘‘Nīlaṃ vatthaṃ, pītaṃ vattha’’ntiādīsu pana nīla, pītādisaddā guṇasaddattā paccayena vinā guṇanissayaṃ dabbaṃ vadanti. Evaṃ sabbesu guṇasadda, jātisadda, nāmasaddesu.
关于「蓝色衣服、黄色衣服」等词语,蓝色、黄色等音声因其为性质声音而非依据其他性质而生,故称为「物品」。所有性质音声、类别音声及名称音声皆如是。
§445
445.Nakkhatteninduyuttena kāle.
「在星宿合月时」。
Induyuttena nakkhattena lakkhite kāle tannakkhattavācīhi ṇo hoti.
「在月合星宿的预定时刻,若非某星宿的主宰者,则不得发言」。
Puṇṇacandayuttena phussanakkhattena lakkhitā phussā, ratti, phusso, aho. Evaṃ māgho iccādi.
「在满月合星宿时,所标示的是月亮、夜晚、星宿、哀叹。诸如正月、七月等亦同理」。
Nakkhattenāti kiṃ? Garugahena lakkhitā ratti.
「何为星宿?以时分为标志的夜晚」。
Induyuttenāti kiṃ? Phussena lakkhito muhutto.
「何为月合?以星宿为标志的时刻」。
Kāleti kiṃ? Phussena lakkhitā atthasiddhi.
何谓「劫」?是以「长久」为特征的成就。
§446
446.Sāssa devatā puṇṇamāsī.
第四百四十六、这是满月的天神。
Sā assa devatā, sā assa puṇṇamāsīti atthe paṭhamantā ṇo hoti.
此为天神,此为满月,故第一义中不俱而存。
Buddho assa devatāti buddho, yo buddhaṃ attano ārakkhadevataṃ viya garuṃ katvā vicarati, nirantaraṃ vā ‘‘buddho buddho’’ti vācaṃ nicchāreti, tassetaṃ nāmaṃ. Sugato assa devatāti sogato, mahindadevo assa devatāti māhindo. Evaṃ yāmo, somo, vāruṇo.
所谓佛即是佛者,是指能如同护卫自身的守护天神那样恭敬护持佛陀,不断地言说“佛陀、佛陀”,因此得名佛。所谓善逝,即善逝者;大印度天即大印度王天。诸如夜叉、月神、水神亦复如是。
Phussī assa puṇṇamāsīti phusso, māso. Evaṃ māgho, phagguno, citto, vesākho, jeṭṭhamūlo, āsaḷho, sāvaṇo, poṭṭhapādo, assayujo, kattiko, māgasiro.
所谓满月,是指满月或满月月;同理,指摩羯月、刹月、悉多月、浴佛月、长夏月、阿阇黎月、降夏月、满足月、疏节月、摩诃月等。
Puṇṇamāsīti kiṃ? Phussī assa pañcamī tithī.
何谓满月?所谓满月者,是指月中第五日。
§447
447.Tamadhīte taṃ jānāti kaṇikā ca.
447. 在此学说者,即使是颗粒也知晓。
Etesu atthesu dutiyantā ṇo ca ko ca ṇiko cāti ete paccayā honti.
这些当中,第二者即没有主也没有客,这些是相依的。
Ṇamhi – byākaraṇaṃ adhīte jānāti vā veyyākaraṇo . Pakkhe ‘‘veyyākaraṇiko, byañjanaṃ adhīte jānāti vā veyyañjaniko’’ti imāni ṇikena sijjhanti.
在ṇamhi一词中,若说是语法学者在学习,则是解释者。反之“语法学者,辅音学习者”即以ṇik结尾的词由此而生。
Kamhi-chandaṃ adhīte jānāti vā chando. Evaṃ padako , nāmako.
在kamhi中,若说是韵学学习者,则为韵律。如此此字为字根,称名也。
Ṇikamhi-vinayaṃ adhīte jānāti vā venayiko, suttantiko, ābhidhammiko.
在ṇikamhi中,若说是律学学习者,则是守律者、经文学者、论藏学者。
Ettha ca ‘veyyākaraṇo’ti pade viyyākaraṇaṃ adhīteti vākyaṃ, ‘veyañjaniko’ti pade viyañjanaṃ adhīteti. Upari ‘dovāriko, sovaggika’nti padesupi ‘duvāre niyutto, suvaggāya saṃvattatī’ti vākyaṃ, atthaṃ kathentena pana duvāra, suvaggasaddānaṃ taddhitabhāve eva siddhattā dvāreti ca saggāyāti ca kathetabbo.
此处,「通晓解说者」(veyyākaraṇo)一词,其底句为「学习了解说论」;「通晓字句者」(veyañjaniko)一词,其底句为「学习了字句论」。上文「守门者」(dovāriko)、「通往善趣者」(sovaggika)诸词,其底句分别为「任职于门」与「通向善趣」。然而,注释者在解释其义时,因「门」(duvāra)与「善趣」(sagga)二词以加「taddhita」后缀之形式已然成立,故应分别说明为「属于门的」(dvāre)与「属于善趣的」(saggāya)。
§448
448.Tassa visaye dese.
448.『于其境域』者,谓于彼地域之处也。
Tassa desarūpe visaye chaṭṭhuntā ṇo hoti.
对于所指之地而言,并无六者之存在。
Thūyamigā vasātino nāma, vasātīnaṃ visayo deso vāsāto. Idha adesarūpattā ṇo na hoti, cakkhussa visayo rūpaṃ.
名为『蹄兔』的外来动物,外来的场所谓之宿舍。此处并无非地之相,也无眼识所对境色。
§449
449.Nivāse tannāme.
449.『于其住处』者,谓以彼名称所呼之处也。
Tannāmabhūte nivāse chaṭṭhyantā ṇo hoti.
对于所指之住所,并无六者之存在。
Sivīnaṃ nivāso deso sebyo. Vasaṃ adenti bhakkhantīti vasādā, byagghā sīhā vā, vasādānaṃ nivāso deso vāsādo.
须跋尼族的住所即为地、色。居住名为饮食,谓食物;老虎或狮子亦谓住所,居所即为地、色、宿舍。
§450
450.Anubhave.
450.关于“体验”的解释。
Samīpe bhavaṃ anubhavaṃ, ‘‘adūrabhave’’tipi pāṭho, tannāme anubhave dese chaṭṭhyantā ṇo hoti.
“体验”指的是亲近的存在及经历,“不是遥远的存在”有三种读法。以此名称称“体验”的意思,在地域上没有第六义。
Vidisāya anubhavaṃ vedisaṃ, nagaraṃ, udumbarassa anubhavaṃ odumbaraṃ, vimānaṃ.
“体验”指的是见识、国土、乌栾树的体验,指的是乌栾树,或觉楼(宫殿)。
§451
451.Tena nibbatte.
451.关于“产生”的解释。
Tannāme tena nibbatte dese tatiyantā ṇo hoti.
以此名称称“产生”的意思,在地域上没有第三义。
Kusambena nāma isinā nibbattā kosambī, itthiyaṃ ī, nagarī. Evaṃ kākandī, mākandī, sahassena dhanena nibbattā sāhassī, parikhā, ayañca tatiyā hetumhi kattari karaṇe ca yathāyogaṃ yujjati.
以“苦蔑”名号被称为“苦蔑那”,女名为“伊”,对应城市。像“卡坎迪”、“马坎迪”这些以大量财富而生的,被称为“富有者”。边界与此第三因也相符合,且于具体运作上适当利用。
§452
452.Tamidhatthi.
452.『此中有彼』者,谓于此处存有彼物也。
Taṃ idha atthīti atthe tannāme dese paṭhamantā ṇo hoti.
这里所谓的『存在』,意指该词在含义上不是最首要的名称。
Udumbarā asmiṃ dese santīti odumbaro, badarā asmiṃ dese santīti bādaro. Evaṃ pabbajo.
在此地若说『乌杜摩巴树』,即指乌杜摩巴树;若言『巴达树』,即指巴达树。如此造词,所以称作『出家』。
§453
453.Tatra bhave.
453.关于『彼处的存在』。
Tatra bhavatthe sattamyantā ṇo hoti.
这里『彼处的存在』的含义,不是最末尾的名称。
Udake bhavo odako, maccho, urasi bhavo oraso, putto, sāgamo. Nagare bhavo nāgaro. Evaṃ jānapado, māgadho, kapilavatthumhi bhavo kāpilavatthavo, ‘uvaṇṇassāvaṅa…’ti ussa avattaṃ. Kosambiyaṃ bhavo kosambo, mitte bhavā mettā, pure bhavā porī , vācā, manasmiṃ bhavo mānaso. Ettha pana –
水中的存在即水,鱼,水面上的存在即水面,儿子,诸海。城市中的存在即城市人。如此国土,如马嘎达邦,迦毗罗卫城的存在即迦毗罗卫人,如《乌缦那萨婆吒经》中所说。寇桑比的存在即寇桑比城,亲友的存在即怜悯,村落的存在即村落,语言、心中的存在即心意。这里但是……
§454
454.Manādīnaṃ saka.
454.『意等诸词』之后,附加『自』字尾。
Ṇānubandhe paccaye pare manādīnaṃ ante sāgamo hotīti sabbattha manogaṇādīnaṃ ante sāgamo.
按因缘相续,终则诸心所必然相会,故一切处所,诸心所皆终相会。
Mānaso, rāgo, mānasā, taṇhā, mānasaṃ, sukhaṃ. Evaṃ cetaso, cetasā, cetasaṃ. Kvaci mano eva mānasaṃ, ceto eva cetasotipi yujjati.
心者,爱,心所,渴爱,心所有,乐;如是心、心所、心所有。或称心即心所有,意即心所亦随之相连。
§455
455.Ajjādīhi tano.
455.『今日』等词之后,附加『今』字尾。
Tatra bhavoti atthe ajjādīhi tano hoti.
此处所说,即在义理中主体存在。
Ajja bhavo ajjatano, attho, ajjattanī, vibhatti, dvittaṃ, ajjatanaṃ, hitaṃ, sve bhavo svātano, mahāvuttinā essa āttaṃ. Hiyyo bhavo hiyyattano, hiyyattano, hiyyattanaṃ, ossa attaṃ dvittañca.
今有称为现有体,意即现有、现有的,划分为两者,现有者为利益自身体,依大语云,此即我。较差者为较差体,较差之体,衰退自身体及其二者。
§456
456.Purāto ṇo ca.
456.『古』字之后,附加『那』字尾,亦附加第二字尾。
Tatra bhavoti atthe purāsaddamhā ṇo ca tano ca honti.
在那处,义项中同时存在先前字根『ṇo』和现在字根『tano』。
Pure bhavo purāṇo, idha ṇo anubandho na hoti, porāṇo vā, purātano.
以前的存在是『早先』的,现时的『ṇo』不连带存在,于是以前存在的即是先前的、早前的。
§457
457.Amātvacco.
457.【词缀】『阿』字为所属格词缀之一。
Amāsaddamhā bhavatthe acco hoti. ‘Amā’ti sahatthavācī.
由『阿玛』(amā)词加上表示存在之义的『阿沽』(acco)后缀而成。『阿玛』者,表示亲手、自身之义也。
Rājakiccesu raññā saha bhavatīti amacco .
在王室公务中与王同在,故称为『amacco(无有者)』。
§458
458.Majjhādīhimo.
458.中间者之语。
Majjhādīhi bhavatthe imo hoti.
‘中间者’者,于此处意谓处于其中者。
Majjhe bhavo majjhimo. Evaṃ antimo, heṭṭhimo, uparimo, orimo, pacchimo, abbhantarimo, paccantimo, puratthimo.
‘中间存在’谓居于当中者。如此所谓终极者、下方者、上方者、边际者、后方者、内在者、后方者、前方者,皆如是。
§459
459.Kaṇa ṇeyya ṇeyyaka yiyā.
459.应舍弃者,应舍弃之物。
Bhavatthe sattamyantā ete pañca paccayā honti.
于此处,此处第七终止者,是五种条件。
Kaṇa-kusinārāyaṃ bhavo kosinārako, magadhesu bhavo māgadhako, āraññako, vihāro.
空隙处此存在称为空隙地,马嘎达一带此存在称为马嘎达地,亦称为林中地、住处。
Ṇeyya-gaṅgāyaṃ bhavo gaṅgeyyo, pabbateyyo, vane bhavo vāneyyo.
应舍弃者如同恒河,转生者如同恒河流,善于山地者善行山地,善于森林者则转生于森林。
Ṇeyyaka-kosaleyyako , bārāṇaseyyako, campeyyako, mithileyyako, idha na vuddhi.
应舍弃者为迦舍色国者、婆罗那国者、瞻婆国者、弥帝利国者,此处无增长。
Ya-gāme bhavo gammo, dive bhavo dibbo,
作为村落者为居住地,白昼者为天上之日,
Iya-gāmiyo, gāmiko, yassa kattaṃ, udare bhavo odariyo, odariko, dive bhavo diviyo, pañcāliyo, bodhipakkhiyo, lokiyo.
村民、乡人,其腹中有所有者,即为腹地者、腹间者,白昼者即为白昼天之住者,五分支者、觉支者、世俗者。
§460
460.Ṇiko.
460. 尼迦(数字词,章节或段落标示)。
Bhavatthe sattamyantā ṇiko hoti.
对于存在,七种终结即为尼迦。
Sāradiko, divaso, sāradikā, ratti, sāradikaṃ, pupphaṃ. Bhavasaddena cettha aññepi atthe upalakkheti, pabbatato pakkhandā nadī pabbateyyā, kimīnaṃ kose jātaṃ koseyyaṃ, vatthaṃ. Evaṃ siveyyaṃ, bārāṇaseyyaṃ.
萨啦迪卡日、白昼、萨啦迪卡夜晚、花。此处以声音言,于其他义上亦有此义。谓从山而坠,河流因山而发,何种地段生成何种地段,衣物。如此所著,巴拉纳西所著。
§461
461.Tamassa sippaṃ sīlaṃ paṇyaṃ paharaṇaṃ payojanaṃ.
〔461〕黑暗者,技艺、戒、智慧、杖、绳索。
Tamassa sippaṃ, tamassa sīlaṃ, tamassa paṇyaṃ, tamassa paharaṇaṃ, tamassa payojananti atthesu paṭhamantā ṇiko hoti.
黑暗者技艺、黑暗者戒、黑暗者智慧、黑暗者杖、黑暗者绳索,意中首列是杖。
Sippe – vīṇāvādanamassa sippaṃ veṇiko. Ettha ca vīṇāsaddena vīṇāvādanaṃ vuccati. Ekatthībhāvasāmatthiyañhetaṃ. Evaṃ sabbattha. Evaṃ modiṅgiko, pāṇaviko, vaṃsiko.
技艺——此为琵琶演奏者的技艺即琴弓。此处以琴声音谓琴演奏。此为统一意义上通用。诸处亦如是。如莫敦吉卡者、手艺者、笛子者。
Sīle-paṃsukūladhāraṇaṃ assa sīlaṃ paṃsukūliko, paṃsukūlaṃ dhāretuṃ sīlamassāti vā paṃsukūliko. Sīlasaddena cettha vata, dhamma, sādhukārāpi gayhanti, paṃsukūlaṃ dhāreti sīlenāti paṃsukūlikotipi yujjati. Evaṃ tecīvariko , piṇḍaṃ piṇḍaṃ patatīti piṇḍapāto, piṇḍācārena laddhabhojanaṃ, piṇḍapātayāpanaṃ assa sīlanti piṇḍapātiko, piṇḍapātena yāpetuṃ sīlañca vatañca dhammo ca garukāro ca assāti piṇḍapātiko.
戒为披袈裟者戒,称为持袈裟戒者,或持袈裟称为戒者。以戒声言,此处显然指教法,善行亦属戒,即持袈裟称戒者。如此比库衣袈裟者;布片片落称布片受供养,布施以衣服供养及受用皆属戒,且戒与教法为重,故称布片供养者。
‘Paṇya’nti vikkeyyavatthu vuccati, gandho paṇyaṃ assāti gandhiko. Evaṃ teliko, goḷiko.
「智慧」谓令众知事物者,即香气为智慧者。如此油者、药丸者。
Paharanti etenāti paharaṇaṃ, āvudhabhaṇḍaṃ, cāpo paharaṇamassāti cāpiko. Evaṃ tomariko, muggariko.
打击、击打,名为『打击』;兵器器械,称为兵刃;弓,称为弓具。如此,弩称为『箭弩』,锤称为『槌锤』。
Payojanaṃ vuccati phalaṃ, upadhi payojanamassāti opadhikaṃ , puññaṃ, sataṃ payojanamassāti sātikaṃ. Evaṃ sāhassikaṃ .
目的称为果报,结合所指者称为执著,功德称为善因。如此,千万称为千万计。
§462
462.Taṃ hantārahati gacchatuñchati carati.
462.『彼』能堪任,则去拾穗而行乞。
Taṃ hanti, taṃ arahati, taṃ gacchati, taṃ uñchati, taṃ caratīti atthesu dutiyantā ṇiko hoti.
此谓『杀』此谓『割』此谓『行』此谓『抬』,此谓『行走』,在释义中此是第二种义项。
Pakkhīhi pakkhino hantīti pakkhiko. Evaṃ sākuṇiko , māyūriko, macchehi macche hanatīti macchiko. Evaṃ dhenuko, magehi mage hanatīti māgaviko, majjhe vāgamo. Evaṃ hāriṇiko, ‘hariṇo’ti mago eva. Sūkariko, idha na vuddhi.
翼之鸟类谓之『翼』。如此,鸦称为『禾鸟』,孔雀称为『孔雀鸟』。鱼称为『鱼』,牛称为『牛兽』。如是,鹿称为『鹿』,此即其名。猪称为『猪肉』,此处无增益。
Sataṃ arahatīti sātikaṃ. Evaṃ sāhassikaṃ.
善因称为『善因』。如是千万称为千万计。
Paradāraṃ gacchatīti pāradāriko, paradāriko vā. Evaṃ pathiko, maggiko.
「Paradāraṃ gacchatī」者,谓他人之所往,故称为「他人之物」;又称「他人所有者」。如是者,即「道路上之行人」,亦即「通行者」之义。
Badare uñchati gavesatīti bādariko. Evaṃ āmalakiko.
于枣树间拾穗求食者,名为『拾枣者』。『阿玛腊咖』(āmalakika,拾余甘子者)亦同此例。
Dhammaṃ caratīti dhammiko. Evaṃ adhammiko.
行于法者,名为『如法者』;行于非法者,名为『非法者』。
§463
463.Tena kataṃ kītaṃ bandhaṃ abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ hataṃ hanti jitaṃ jayati dibbati khaṇati tarati carati vahati jīvati.
此段释义说明:由此所作之业,或善或恶,诸种缠缚、结缔、聚合、破坏之果,皆由此产生。此业所作所成,能毁坏、击溃、克服、战胜、穿越、跨越、游行、承载、活存。
Tena kataṃ, tena kītaṃ…pe… tena jīvati iccatthesu tatiyantā ṇiko hoti.
凡表示『由彼所作』、『由彼所购』……乃至『赖彼而活』等第三格之义,皆加『尼咖』(ṇika)后缀。
Kāyena kataṃ kāyikaṃ. Evaṃ vācasikaṃ, mānasikaṃ, vātena kato vātiko, ābādho.
「Kāyena kataṃ」者,于身所作之行为,称为「身行」;同理,「由此」也分别有「语行」、「意行」,「由风所作」称为「风之行」、「疾病」之义。
Satena mūlena kītaṃ bhaṇḍaṃ sātikaṃ. Evaṃ sāhassikaṃ.
用纤细柔软的根茎编成的器具称为纤根器具。此类器具即是如此制成的纤细器具。
Varattāya yottāya bandhito vārattiko, ayasā bandhito āyasiko, sāgamo. Evaṃ pāsiko.
用藤条编制而成的结缚物称为藤索;用铁制编结的称为铁索;用其他材料制成的称为结合物。此类均属于绳索类。
Ghatena abhisaṅkhataṃ saṃsaṭṭhaṃ vā ghātikaṃ. Evaṃ goḷikaṃ, dādhikaṃ, māricikaṃ.
用陶器束缚或用绳索缠绕的称为陶器结;类似的还有小球、奶皂球或香球等形状的结。
Jālena hato jāliko, maccho.
用网捕获的称为网捕;捕捉的鱼称为鱼。
Jālena hantīti jāliko, jālakevaṭṭo. Evaṃ bāḷisiko .
用网捕获亦称为网捕,专指用网捕获。此类也称为巴利文“bāḷisiko”的物件。
Akkhehi jitaṃ dhanaṃ akkhikaṃ. Evaṃ sālākikaṃ.
用眼睛所能捕获的财物称为眼所传财,即眼根所及之物。类似,亦有用树枝等所作的。
Akkhehi jayati dibbatīti vā akkhiko.
以眼见物为有神力者谓之「眼力者」。
Khaṇittiyā khaṇatīti khāṇittiko. Evaṃ kuddāliko, idha na vuddhi.
以切割为动作谓之「锋利者」。同样,镰刀亦是如此,此处不一定是增长义。
Uḷumpena taratīti oḷumpiko, uḷumpiko vā. Evaṃ nāviko , gopucchiko.
以扛举为动作谓之「扛举者」,也称「扛举者」或「搬运者」。同样,船夫、持船尾者亦是如此。
Sakaṭena caratīti sākaṭiko. Evaṃ rathiko, yāniko, daṇḍiko,
以车轮行走谓之「车夫」。同样,车夫、驾车者、持杖者亦是如此。
Khandhena vahatīti khandhiko. Evaṃ aṃsiko, sīsiko, idha na vuddhi.
以肩负为动作谓之「肩负者」。同样,手臂者、头者,此处不一定是增长义。
Vetanena jīvatīti vetaniko. Evaṃ bhatiko, kasiko, kayiko, vikkayiko, bhatikādīsu na vuddhi.
以领取粮食生活谓之「食主」。同样,供养者、庄稼人、身体者、市场中人、供养之类,此处不一定是增长义。
§464
464.Tassa saṃvattati.
464.『彼之』者,此助词表所属关系。
Tassa saṃvattatīti atthe catutthyantā ṇiko hoti.
所谓『发生』,意涵上共有四种极端区别。
Puna bhavāya saṃvattatīti ponobbhaviko, punassa ottaṃ, bhassa dvittaṃ, ponobbhavikā , taṇhā, lokāya saṃvattatīti lokiko, suṭṭhu aggoti saggo, saggāya saṃvattatīti sovaggikaṃ , puññaṃ. Evaṃ diṭṭhadhammikaṃ, samparāyikaṃ.
复次,因缘生起为『重新生起』,复为生起者,道理上为第二义,其为重新生起者,包括渴爱,故在世间生起即为『世俗』;天堂则是高贵之境,称为天堂生起,即『天上生起』,即善业的生起。由此可见世出世间法。
§465
465.Tato sambhūtamāgataṃ.
465.然后是『因缘所生与到来』。
Tato sambhūtaṃ, tato āgataṃ iccatthesu pañcamyantā ṇiko hoti.
所谓『因缘所生』,『到来』,于此有五种极端区别。
Mātito sambhūtaṃ āgataṃ vā mattikaṃ , dvittaṃ rasso ca. Evaṃ pettikaṃ. Ṇya, ṇiyāpi dissanti, surabhito sambhūtaṃ sorabhyaṃ, thanato sambhūtaṃ thaññaṃ, pitito sambhūto pettiyo. Evaṃ mattiyo. Ṇyamhi-macco.
由母所生的因缘所有生起,称为『土壤所生』,谓绳索因缘。如此说,饿鬼的因缘,连结所生乃显现,香气所生为香味,尸体所生为尸体,饿鬼为受者。如此为土壤所生,生于水土之中。此为第三种意思。
§466
466.Tattha vasati vidito bhatto niyutto.
在此处『住』者,当知谓『被食物所束缚』。
Etesvatthesu sattamyantā ṇiko hoti.
于诸此处,『七日终止』者即七天的界限。
Rukkhamūle vasatīti rukkhamūliko. Evaṃ āraññiko, sosāniko.
谓『树根处住』者,即树根住者;如此『林中住者』、『坟场住者』亦同。
Ettha ca vasatīti sāmaññavacanepi tassīla, tabbata, taddhamma, tassādhukāritānaṃ vasena attho veditabbo taddhitapaccayānaṃ pasiddhatthadīpakattā. Na hi rukkhamūle muhuttamattaṃ vasanto rukkhamūlikoti voharīyati.
此中『住』一词,即通称之法,应当根据该义及其所附属之境界、善行生活之住持,依其先后因缘,发明其确切意义。盖非仅片刻驻留树根,便可称为『树根住者』。
Loke vidito lokiko.
世间通晓者即为世间人。
Catumahārājesu bhattā cātumahārājikā .
在四大王处,有食者称为四大王食者。
Dvāre niyutto dovāriko. Evaṃ bhaṇḍāgāriko, navakammiko, idha na vuddhi. ‘‘Jātikiyo, andhakiyo’’ iccādīsu mahāvuttinā kiyo.
门扇被固定在门框上。像这样,储藏室、厨房,在这里没有增长。因『生起者』『盲者』等大叹语而如何?
§467
467.Tassidaṃ.
467.『彼此』者,此为复合指示语。
Tassa idanti atthe chaṭṭhuntā ṇiko hoti.
在此意义上,『六十六』是数词。
Saṅghassa ayaṃ saṅghiko, vihāro, saṅghikā, bhūmi, saṅghassa idaṃ saṅghikaṃ, bhaṇḍaṃ. Evaṃ puggalikaṃ, gaṇikaṃ, mahājanikaṃ, sakyaputtassa esoti sakyaputtiko. Evaṃ nāṭaputtiko, dāsaputtiko.
这是僧团的聚落、住所、寺院和地界,都称为僧团的地产、仓库。同样地,也有个人的、宗族的、广大百姓的,释迦族的称为释迦族所有。类似地,也有臣仆的、奴仆的。
§468
468.Ṇikassiyo vā.
468. 『ṇika』后缀亦可替换为『iyo』。
Ṇikapaccayassa iyo hoti vā.
这是因缘的尼迦所成或是可能的。
Sakyaputtiyo, sakyaputtiko iccādi.
『萨伽补提』者,即『萨伽补提』之义。
§469
469.Ṇo.
四百六十九。呐。
Tassidanti atthe chaṭṭhuntā ṇo hoti.
此处意谓,于其义中不生六种行为之嫌。
Kaccāyanassa idaṃ kaccāyanaṃ, byākaraṇaṃ. Evaṃ sogataṃ, sāsanaṃ, māhiṃsaṃ, maṃsādi.
『迦查延那』者,即『迦查延那语法』。如此谓已,谓故去者、教法、无杀生、及肉等事。
§470
470.Gavādīhi yo.
四百七十。『牛等』者。
Tassidanti atthe gavādīhi yo hoti.
此处意谓,于其义中『牛等』之譬喻成立。
§471
471.Yamhi gossa ca.
471. 在『ya』后缀中,『go』(牛)词根中的『g』亦转换为其他形式。
Yavante paccaye pare gossa ca uvaṇṇānañca avaṅa hotīti avādeso. ‘Tavaggavaraṇāna…’nti suttena vassa battaṃ, gunnaṃ idaṃ gabyaṃ, maṃsādi, du vuccati rukkho, tassa idaṃ dabyaṃ, dabbaṃ, mūlādi.
凡在『去』(gossa)及『乌韵诸字』(uvaṇṇānaṃ)之后的,若后接诸缘(辞缀),则其(词基末音)变为『阿韵』(avaṅa)——此即所谓『阿代换』(avādesa)。依『塔瓦嘎瓦勒纳那……』(Tavaggavaraṇāna…)此经规则:「vassa」由「go(牛)」之属格衍生而来(原词为 go,变为 vassa),「gunnaṃ」亦属牛之词,「gabyaṃ」谓与牛相关之物;又「maṃsa(肉)」等,树(rukkha)被称为「du」,其属格相关词为「dabyaṃ」或「dabbaṃ」,谓树根等所得之物。
Anekattharāsi niṭṭhito. · 多义堆已完。
Assatthirāsi意义堆
§472
472.Tametthassatthīti mantu.
472.『于彼处具有此义』者,即用『mantu』后缀以表具有某物之意。
Taṃ ettha atthi, taṃ assa atthīti atthesu paṭhamantā mantupaccayo hoti, ivaṇṇu’vaṇṇo’kārehi mantu. Tattha ivaṇṇantehi niccaṃ, upaṭṭhitā sati etasmiṃ atthi, etassa vā atthīti satimā. Evaṃ gatimā, matimā, dhitimā , atthadassimā , sirīmā iccādi.
此处所说者,即为“存在之物、有用之体”的含义,谓初说诸物之存在与其有用性,是因所构思的前提,犹如“倒转”与“平伏”二相之构型。其间常以“倒转”和“平伏”的形态显现,如若常有“平伏”,于此处常有存在,便知此物存在或存在者之效果。于是遂具足见解、思维、决心、示现之义、威仪等诸相。
Uvaṇṇantehi pana –
但于“平伏”方面,
§473
473.Āyussāyasa mantumhi.
473. 属于“寿命与年限”的思维也有。
Mantumhi pare āyussa āyasādeso hoti.
意念中存在寿命的差别与分别。
Dīghaṃ āyu asmiṃ atthi, assa vā atthīti āyasmā . Evaṃ cakkhumā, bandhumā, bhāṇumā iccādi.
长寿在此时存在,或者说有益的,这便是具寿者。如此被称为明达者、亲近者、贤语者等等。
Bahū gāvo asmiṃ santi, assa vā santīti gomā. Candimā, pāpimāpadesu ca mahāvuttinā imantupaccayaṃ icchanti. Tattha candasaṅkhātaṃ vimānaṃ assa atthīti candimā , devaputto, upacārena pana vimānampi candimāti vuccati, devaputtopi candoti vuccati. Ati viya pāpo ajjhāsayo assa atthīti pāpimā , māro. Na hi appakena pāpena pāpimāti vuccati pahūtādivasena pasiddhe eva mantādīnaṃ pavattanato. Vuttañhi vuttiyaṃ –
此处有许多群牛,或者说存在群牛者便称为牛群。月亮,恶意的言论中以大声响作为因缘而显现此世界。因而月亮被称作拥有数目,称为天宫,天子因供养而连宫殿都被称为月亮,天子也被称为月亮。非常恶劣的心念存在,称为恶业者,即魔。并非小恶者称为恶者,而是因大量恶事传布而在意念中流转而著名的指令者。有经论云——
‘‘Pahūte ca pasaṃsāyaṃ, nindāyañcātisāyane.
『因众多的称赞,以及因毁谤的聚集,
Niccayoge ca saṃsagge, hontime mantuādayo’’ti .
与常在的结合同处,法令等此时起成。』
Tattha pahūte-gomā , dhanavāti.
此时称大量的群牛为财富也。
Pasaṃsāyaṃ-jātimā, guṇavāti.
『Pasaṃsā』者,称誉也,『jātimā』者,出生的,故合读为称誉出生。此当解为称扬之意。
Nindāyaṃ-valimāti.
在表示『贬斥』(nindā)之意义中,用「valimā(皱纹累累者)」一词。
Atisāyane – buddhimā, vaṇṇavāti.
在表示『过度』(atisāyana)之意义中,用「buddhimā(极具慧者)」、「vaṇṇavā(极具美色者)」等词。
Niccayoge-satimā, sīlavā, daṇḍīti.
以常用连接词:『具念』、『持戒』、『执杖』。
Saṃsagge – haliddimāti.
『Saṃsagge』者,和合之义,『haliddimāti』谓此为黄色,喻示和合如黄土色之聚。此译为和合如黄色也。
Tathā vijjamānehi eva satiādīhi satimā iccādayo vuccanti, na atītehi anāgatehi ca avijjamānehi, kasmā ? Atthisaddena paccuppannena niddiṭṭhattā. Evaṃ pana sati kathaṃ pubbepi tvaṃ satimā āsi, anāgatepi satimā bhavissasīti idaṃ siddhanti? Tadapi tadā vijjamānāya eva satiyā siddhanti.
如言:正于现前已知之事如『sati』(念)等方具念者,称为『satimā iccādayo』,即当下念及其余意,此非谓过去与未来无知而具念。何以故?以现前所识所表故也。然又何以对于过去未来与未现前者,谓念具足成立?盖因必于现前方显念成就。
Go, asso, manusso iccādīsu jātisaddesu tesaṃ dabbābhidhānasamatthattā mantādayo na honti, tathā nīlo paṭo, sukko paṭoiccādīsu guṇasaddesu tisso, phussoiccādīsu nāmasaddesu ca. Yesaṃ pana dabbābhidhānasāmatthiyaṃ natthi, tesveva honti, buddhimā, paññavā, rūpavā, vaṇṇavā iccādi.
去吧,生灵,人类这等在各种出生称谓中,对于它们的生命体通名意义,或者思想用法,并非皆有相同,譬如蓝色的叶子,或枯萎的叶子,在枯叶等性质词中有三种,在触觉上以名称表示的则不然。然则那些没有生命体通名相同意义的,唯有它们具有智慧、慧解、形相和光色等。
§374
374.Imiyā.
「imiyā」为「此」的阴性单数具格或从格形式,意为「以此、由此」。
Paṭhamantā mantvatthe ima, iyā honti.
首先,关于思想的事项,是如此确定的。
Bahavo puttā assa asmiṃ vā santīti puttimo, patthaṭā kitti assa asmiṃ vā atthīti kittimo. Evaṃ phalimo, khandhimo, rukkho, puttiyo, kappimo, kappiyo, jaṭimo, jaṭiyo, thiraṃ guṇajātaṃ assa asmiṃ vā atthīti theriyo, hānabhāgo assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti hānabhāgiyo. Evaṃ ṭhitibhāgiyo, visesabhāgiyo, nibbedhabhāgiyo iccādi.
众多儿子中,有第一者,是被称为最初者,有认知度者,是被称为领导者。如此,结在果报中的、集聚的、树木、果实、手工艺者、艺人、编织者、长期品性者、长久具足品质者,都存在于此,称为宾长老,也称为丧失部分者,存在或者不存在则为丧失部分者。如此亦有存在部分者、区别部分者、无厌部分者等称。
Ettha ca pāḷiyaṃ candimā, puttimāsaddānaṃ simhi rājādigaṇarūpaṃ dissati, rattimābhāti candimā , puttehi nandati puttimāti . Kittimāsaddassa pana kittimassa kittimatoti rūpanti.
此处巴利文中,月亮一词,是指儿子与月字的结合,呈现出狮王及诸侯之形象,夜晚的光辉,称为月亮,在儿子中欣喜,如同儿子称谓。而名誉称谓则是指名誉的名声与形象。
§475
475.Vantvāvaṇṇā.
475.关于色相的说明。
Avaṇṇabhūtā paṭhamantā mantvatthe vantu hoti.
被玷污的先于思惟的事,应当以思惟为缘而消灭。
Niccasīlavasena visuddhaṃ sīlaṃ assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti sīlavā, pasattho guṇo assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti guṇavā.
如果具备常行清净的戒律,则有清净戒,若其中有,则谓之有戒;如果有清净正当的德行,若其中有,则谓之有德。
Evaṃ sabbattha padatthānurūpaṃ mantvatthaviseso vattabbo, paṭisandhisahagatā paññā assa atthīti paññavā, paccaye pare dīghānaṃ kvaci rassattaṃ. Vidati etenāti vido, ñāṇaṃ, vido etassa atthi, etasmiṃ vā vijjatīti vidvā, byañjane pubbassaralopo.
由此可知,应当依一切境界的义理分别谈论思惟内容;若具备因缘相随的智慧,则谓之有智慧。智慧者明了他世长远的乐趣,因此知晓此事者为智者,智慧之表现会渐渐减弱。
Avaṇṇāti kiṃ? Satimā, bandhumā.
何谓玷污?为念处,系绳也。
Bahulādhikārā rasmivā, lakkhivā, yasassivā, bhayadassivā, massuvā, gāṇḍīvadhanvātipi sijjhanti. Tattha gāṇḍīvadhanu assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti gāṇḍīvadhanvā, byañjane pubbassaralopo.
多种过度的表现,如光辉、标志、名声、惊怖、黑暗等均会消退。此处所谓黑暗,即为玷污,以此表现逐渐消减。
§476
476.Daṇḍādīhikaī vā.
又或自刑罚等起者。
Tehi mantvatthe ika, ī honti vā.
此等念持时,谓之如此,或谓是如此。
Niccaṃ gahito daṇḍo assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti daṇḍiko, daṇḍī, daṇḍavā. Evaṃ gandhiko, gandhī, gandhavā, rūpiko, rūpī, rūpavā. Iṇasāmike vattabbe dhanā iko, dhaniko, aññatra dhanī, dhanavā, atthiko, atthī, atthavā.
恒常持有权杖者谓有权杖,于此具权杖者谓权杖的人、持杖者、杖者。同样持香者谓持香者、持貌者谓持貌者、持色者谓持色者。近邻乡里中,财富者谓富有者、持有宝物者,除非特别称为财主、富者。
Ettha ca asannihitena atthena attho assa atthīti atthiko, mahagghena atthiko mahagghatthiko. Evaṃ dhanatthiko, puññatthiko, seyyatthiko, ayaṃ attho etassāti idamatthī, pāṭavena attho assāti pāṭavatthī. Evaṃ chekatthī, kusalatthīiccādīni sijjhanti.
此处,凭借未远离的意义,谓有所依靠者为有益者,或谓有盛重供养者为盛重所依者。亦如财富所依者、功德所依者、安稳所依者,此意义即是所依之意,即称持熟练通达之意。如此善趣者、善行者等皆是如此。
Vaṇṇasaddantā pana īyeva hoti, brahmuno vaṇṇo saṇṭhānaṃ assa atthīti brahmavaṇṇī. Atha vā brahmuno vaṇṇo brahmavaṇṇo , brahmavaṇṇo viya vaṇṇo yassa so brahmavaṇṇī. Evaṃ brahmavacchasī, ‘vacchasa’nti sīsaṃ, taddhitantasamāsapadaṃ nāmetaṃ. Evaṃ devavaṇṇī.
言色声者,若同梵天色,即谓梵色为集合之所依,称为梵色者。或谓梵色即梵色,如同梵色者是为梵色所依。如此梵语中「vacchasa」谓顶,乃附着词复合成名。如此称天色者。
Hattha, dantādīhi jātiyaṃ ī, hatthī, dantī, gajo, dāṭhī, kesarī, sīho, aññatra hatthavā, dantavā. Brahmacārimhi vattabbe vaṇṇato īyeva, vaṇṇī, aññatra vaṇṇavā. Pokkharādīhi dese īyeva, pokkharaṃ vuccati kamalaṃ, pokkharaṇī, puna itthiyaṃ nī, pubbaī-kārassa attaṃ, uppalinī, kumudinī, bhisinī, muḷālinī, sālukinī, padumaṃ ettha dese atthīti padumī, tato itthiyaṃ nī, paduminī, pubbaī-kārassa rassattaṃ, sabbaṃ kamalākarassa vā kamalagacchassa vā nāmaṃ, aññatra pokkharavā hatthī, idha soṇḍā pokkharaṃ nāma.
以象、牙等为类别,象者谓象,牙者谓牙,须称象之所依,牙之所依。如在出家修行中所用色彩者,谓为色彩之所依者,除非特指色彩者。池塘等处亦是如此,池塘称莲花,池塘女称莲女,先开者谓出芽者,如藕莲、睡莲、茉莉、菱花、莲花婆娑等,此处谓为莲者。由此莲女,称为莲女者,赋以莲花所有的香味,名号继之,除非叫池塘者是大象,此处称为须发池塘者。
Sikhī, sikhāvā, mālī, mālāvā, sīlī, sīlavā, balī, balavā. Samāsantepi ī, niddāsīlī, sabhāsīlī, bāhubalī, ūrubalī. Sukha, dukkhehi īyeva, sukhī, dukkhī iccādi.
簇、簇草、花环、花冠、纹饰、纹饰者、强者、力量者。合成词中亦有此类,表健怡、善言、善语、臂力强壮者、臀力强者。于乐苦等亦同此,谓快乐者、痛苦者。
§477
477.Tapādīhi sī.
477. 当自苦行净戒。
Tapādīhi mantvatthe sī hoti vā.
当自苦行时,念诵观想有苦行净戒,或有此义。
Tapo assa asmiṃ vā vijjatīti tapassī, dvittaṃ. Evaṃ yasassī, tejassī, mano assa atthīti manassī.
苦行者或称为自苦行者者,意指其内有苦行。谓此苦行者有二种:有自苦行者,亦有非自苦行者。如同『有荣耀者、有光明者、有心者』中,心者意为内心存在。
Vātveva? Yasavā.
“风是否如此?”此指荣耀之义。
§478
478.Ṇo tapā.
478.【关于『ṇo』由热修所得(即苦行所生之词缀)】
Tapamhā mantvatthe ṇo hoti.
论及苦行时,并非具有苦行净戒。
Tapo assa atthīti tāpaso, itthiyaṃ tāpasī.
「苦行」的意义谓之「修苦行者」;女性称为「修苦行女」。
§479
479.Mukhādito ro.
第四百七十九条。以口及其始为敬戒。
Mukhādīhi mantvatthe ro hoti.
对以口及其始个别部分而言,此即「口」或「口首」,敬戒成立。
Asaṃyataṃ mukhaṃ assa atthīti mukharo, susi assa atthīti susiro, rukkho, ūso khāro yasmiṃ atthīti ūsaro, khārabhūmippadeso, madhu raso assa atthīti madhuro, guḷo, nagā ettha santīti nagaro, bahupabbatappadeso, ‘‘nagara’’ntipi pāṭho, kuñjo vuccati hanu, kuñjaro, hatthī, uṇṇatā dantā assa santīti danturo, hatthīyeva, mahāvuttinā assa uttaṃ.
「口未节制」谓之「好口者」;「好嗓音」谓之「好嗓者」。木亦称「树」,坚硬者谓为「坚木」。荒地称为「荒地」,有坚硬地面之意。蜜汁谓为「甘美」,糖称之为「甜」。此地指「城镇」之义,多山之地也。『城』称为「纳加罗」,亦称「城市」。谷称为「山谷」,象称为「大象」。有高耸牙齿者谓为「有牙象」,实为庞大之象,长牙高扬。
§480
480.Tundyādīhi bho.
第四百八十条。以鼻等为敬戒。
Tundiiccādīhi mantvatthe bho hoti vā.
谓以鼻及鼻起处为敬戒,或称为「鼻头」或「鼻首」者。
Tundi vuccati vuddhā nābhi, tundibho, valiyo etasmiṃ atthīti valibho.
『Tundi』者,谓肚脐,此处乃指腹部隆起故也。因此『tundibho』与『valiyo』,乃指此处隆起之处,彰显其形态之广大隆盛。
Vātveva? Tundimā.
『Vātveva?』此若风之类也。风吹动肚腹,使之隆起,此肚脐隆起之状,如风所撼动,故称曰『tundimā』,即如风动之物。
§481
481.Saddhāditva.
481. 以「信」等词而言。
Saddhādīhi mantvatthe a hoti.
『Saddhā』及其同类言辞,用以说明持有信心之法义,谓有坚定信念也。
Saddhā assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti saddho. Evaṃ pañño, sato.
『Saddhā』者,谓信心,谓其中存在的坚定信念。由此,具有智慧且正念者,亦能体验此信义。
Vātveva? Paññavā, satimā.
『Vātveva?』正如风之动也,智慧者与正念者观之,亦如风动般灵巧敏捷。
§482
482.Ālvābhijjhādīhi.
482. 与贪欲等有关。
Abhijjhādīhi mantvatthe ālu hoti vā.
关于是否应视作属贪欲等者,则称为『贪欲所』或『贪欲所』。
Abhijjhā adhikā assa atthīti abhijjhālu, sītaladukkhaṃ adhikaṃ assa atthīti sītālu, dhajā bahulā asmiṃ rathe santīti dhajālu, dayā bahulā assāti dayālu, purisacittaṃ bahulaṃ assāti purisālu, purisalolā itthī.
贪欲多则有利益,因此谓之贪欲者;凉苦多则有利益,因此谓之凉觉者;旗帜多则在此车中,因此谓之旗帜者;慈悲多则存在,因此谓之慈悲者;男子意念多则存在,因此谓之男子者;男子念恋则为女子。
Vātveva? Dayāvā.
是风吗?是慈悲。
§483
483.Picchāditvilo.
483.『匹咖』等,有三个词尾变化。
Picchādito mantvatthe ilo hoti vā.
关于是否应视作穿刺痛病者,则称为『穿刺痛病』或『穿刺痛病』。
Picchaṃ tūlaṃ assa atthi, tasmiṃ vā vijjatīti picchilo, picchavā, tūlarukkho, picchilā sippali , phenilo , phenavā, addāriṭṭhako, jaṭilo, jaṭāvā, tāpaso, tuṇḍilo, tuṇḍavā, adhikā vācā assa atthīti vācālo, mahāvuttinā ilopo.
绒毛、棉絮存在,此处称为绒毛的,有毛茸茸者、绒毛树、绒毛状的水根果实、泡沫状、泡沫多、有根基、盘结、盘绕、火烤者、凸起者、凸起多者;若存在多言语者,称为多言,大语。
§484
484.Sīlādito vo.
484. 从戒律等说起。
Sīlādīhi mantvatthe vo hoti.
戒律等当被思维,则称为力量。
Niccarakkhitasīlaṃ assa atthi, asmiṃ vā vijjatīti sīlavo, puriso, sīlavā, itthī, kesā atidīghā asmiṃ santīti kesavo, kesavā, aparimāṇā aṇṇā udakā asmiṃ santīti aṇṇavo, mahantaṃ balaṃ assa atthīti balavo, balavā, balavaṃ. Gāṇḍī vuccati sandhi, bahavo gāṇḍī asmiṃ atthīti gāṇḍīvaṃ, dhanu , bahukā rājī assa atthīti rājīvaṃ, paṅkajaṃ.
有从常守护的戒律,此中称为戒律者;有人称为有戒者、女人、长发者,是指头发很长的;无量的种子、水存在,此中称为种子者;有大力者,此称为强者、有力、力量。关节称为关节,有许多关节存在称为多关节;弓,有许多弓弦称为弓弦;莲花。
§485
485.Māyāmedhāhi vī.
485. 以幻术及智慧者。
Etehi mantvatthe vī hoti.
应以此等思维则为勇士。
Māyāvī, medhāvī.
幻术士,智慧者。
§486
486.Issare āmyuvāmī.
486.在『主宰』义中,用『阿密』、『伍瓦密』等词尾。
Issarabhūte mantvatthe āmī, uvāmī honti.
作为主人,应称我为‘我’,称你为‘你’。
Issariyaṭṭhānabhūtaṃ saṃ assa atthīti sāmī, suvāmī , itthiyaṃ sāminī, suvāminī, bindulopo, kāgame sāmiko.
称为主人是指具有主权的存在,即男性为主人,女性为女主人,去除尘垢,因行为而为主。
§487
487.Lakkhyā ṇo a ca.
487.从『拉卡』义,加词尾『纳』,并附加『阿』。
Lakkhīmhā mantvatthe ṇo hoti, īkārassa attañca hoti.
作为标记不是『a』,且属于元音字母中的『i』本身。
Lakkhī sirī etassa atthīti lakkhaṇo.
『标志』、『光荣』为此意者,谓『特征』也。
§488
488.Aṅgā no kalyāṇe.
488.从『昂嘎』等词,在『吉祥』义中,加词尾『纳』。
Kalyāṇe vattabbe aṅgamhā mantvatthe no hoti.
于应当修行的善法中,若思虑其肢体,则不成法。
Kalyāṇaṃ aṅgaṃ etissā itthiyā atthīti aṅganā.
善法的肢体,是指此女法的特征,即所谓『肢体』。
§489
489.So lomā.
489.从『罗玛』等词,加词尾『萨』。
Lomamhā mantvatthe sapaccayo hoti.
思虑身毛时,则与之相应的条件得成立。
Bahūni lomāni assa santīti lomaso. Ettha ‘so’ti suttavibhāgena ‘‘sumedhaso, bhūrimedhaso’’ iccādīnipi sijjhanti.
许多毛发称为『毛』。此处以「他」字作为讲述范畴,其中“聪明者”、“极聪明者”等类似词语也同样适用。
Assatthirāsi niṭṭhito. · “某物具有某物”义类结束。
Bhāva, kammarāsi状态义与业义类。
§490
490.Tassabhāvakammesu tta tā ttana ṇya ṇeyyaṇiya ṇa iyā.
490.于造作之本性中,有若干必须区分的要点。
Tassa bhāvo, tassa kammanti atthe chaṭṭhuntā ete aṭṭha paccayā bahulaṃ bhavanti.
其本性及其造作方可谓是,这上共有六种方面,且八种因缘多数出现。
Tattha bhavanti buddhi, saddā etasmāti bhāvo, saddānaṃ attano atthesu ādimhi uppattikāraṇaṃ, cirakālaṃ pavattikāraṇañca. Tattha ādimhi pavattikāraṇaṃ byappattinimittaṃ nāma. Cirakālaṃ pavattikāraṇaṃ pavattinimittaṃ nāma. Tadubhayampi jāti, dabba, guṇa, kriyā, nāmavasena pañcavidhaṃ hoti.
其中有智慧、声音等诸种本性,此即『本性』。声音于自身事物中,于起始层面具生成因,同时也为长久流转之因。在此,起始之流转因称为『生起之因』,长久流转之因称为『持续之因』。二者依据生起、持续的方式,以形态、物质、性质、行为及名称五种形态显现。
Tattha ‘‘gossa bhāvo gotta’’nti ettha gojāti bhāvo nāma.
其中有『族群之本性』称为氏族,本处所谓氏族即此本性。
‘‘Daṇḍino bhāvo daṇḍitta’’nti ettha daṇḍadabbaṃ bhāvo nāma.
有『持杖者之本性』称为持杖物,此处所谓持杖物即本性。
‘‘Nīlassa paṭassa bhāvo nīlatta’’nti ettha nīlaguṇo bhāvo nāma.
『青色之本性者为青性』,此处所说的青色特质即为本性。
‘‘Pācakassa bhāvo pācakatta’’nti ettha pacanakriyā bhāvo nāma.
『烹煮者之本性者谓烹煮性』,这里所指的烹煮行为即为本性。
‘‘Tissanāmassa janassa bhāvo tissatta’’nti ettha tissanāmaṃ bhāvo nāma.
『三名人之本性称为三名性』,此处的三名即为本性。
Tattha gossa bhāvoti gosaddaṃ sutvā godabbe gobuddhiyā vā godabbaṃ disvā tasmiṃ dabbe govohārassa vā pavattikāraṇanti attho. Evaṃ sesesupi yathānurūpaṃ attho veditabbo.
其中所谓『呱嗒本性』者,意谓听闻呱嗒声,或见野鸭,或见野鸭,乃至见野鸭时,于此鸭群中,鸭的牧养或起因,即其义理。其余各处亦应依此类比,理解其相应义理。
Ttamhi-gottaṃ, daṇḍittaṃ, pācakattaṃ, tissattaṃ iccādi.
此其中族系、标志、烹煮性质、三名等如上所说。
Tāmhi-saṅgaṇikārāmatā , niddārāmatā, bhassārāmatā iccādi.
其中的集合性、状态性、言说性等亦如上所述。
Ttanamhi-puthujjanattanaṃ, vedanattanaṃ, jārattanaṃ, jāyattanaṃ iccādi.
在此,指世俗众生的性质,包括受的性质、老的性质、生的性质以及欲等。
Ṇyamhi-alasassa bhāvo ālasyaṃ, samaṇassa bhāvo sāmaññaṃ, brāhmaṇassa bhāvo brāhmaññaṃ, sīlasamādhipaññāguṇo sāmaññañca brāhmaññañca nāma. Tāpasassa bhāvo tāpasyaṃ, nipuṇassa bhāvo nepuññaṃ, vipulassa bhāvo vepullaṃ, rañño bhāvo rajjaṃ, āpabbatassa khettassa bhāvo āpabbatyaṃ, dāyādassa bhāvo dāyajjaṃ, visamassa bhāvo vesammaṃ, sakhino bhāvo sakhyaṃ, vāṇijānaṃ bhāvo vāṇijjaṃ iccādi.
在此,懈怠者的性质是懈怠,沙门的性质是沙门,婆罗门的性质是婆罗门,戒定慧的功德属于沙门与婆罗门。苦行者的性质是苦行,熟练者的性质是熟练,广大的性质是广大,国王的性质是君王,田主的性质是田主,农户的性质是农户,族长的性质是族长,亲密者的性质是亲密,商人的性质是商人,诸如此类。
Ṇeyyamhi – sucissa bhāvo soceyyaṃ. Evaṃ ādhipateyyaṃ iccādi.
在此,净者的性质是清净,应当净者的性质是应净,如此统治者等。
Ṇiyamhi-ālasiyaṃ, madabhāvo madiyaṃ. Evaṃ dakkhiyaṃ, purohitabhāvo porohitiyaṃ, byattassa bhāvo veyyattiyaṃ, byāvaṭassa bhāvo veyyāvaṭiyaṃ, imāni dve pubbe veyyākaraṇapadaṃ viya siddhāni.
在此,懈怠的性质是懒惰,醉酒的性质是醉酒;显现者的性质是显现,祭司的性质是祭司,居所者的性质是居所,掩盖者的性质是掩盖;这些都是过去两个表达方式的定型。
Ṇamhi-garuno bhāvo gāravo, paṭubhāvo pāṭavaṃ iccādi.
在此,严厉的性质是严厉,技艺的性质是技艺,诸如此类。
Iyamhi-adhipatibhāvo adhipatiyaṃ, paṇḍitabhāvo paṇḍitiyaṃ, bahussutabhāvo bahussutiyaṃ, naggassa bhāvo naggiyaṃ, sūrabhāvo sūriyaṃ, vīrabhāvo vīriyaṃ iccādi.
在此,统治者的性质是统治者,智慧者的性质是智慧者,博学者的性质是博学者,裸体者的性质是裸体者,香气者的性质是香气者,勇士的性质是勇士,诸如此类。
Kammatthe kammaṃ nāma kriyā, alasassa kammaṃ alasattaṃ, alasatā, alasattanaṃ, ālasyaṃ, ālaseyyaṃ, ālasiyaṃ, ālasaṃ, alasiyaṃ iccādi.
「业处」者,谓行为;懒惰者之行为称为懒惰,懒散、倦怠、怠惰、懈怠、懒散、懒惰等亦同此意。
§491
491.Bya vaddhadāsā vā.
四百九十一、或云,奴仆减少者。
Bhāva , kammesu vaddha, dāsehi byo hoti vā.
存在于行为之中者,为奴仆,或谓为奴仆者。
Vaddhassa bhāvo kammaṃ vā vaddhabyaṃ, vaddhatā, dāsabyaṃ, dāsatā, ‘vaddhava’nti idha ṇe pare vāgamo.
奴仆之存在即为行为或奴隶身份,奴仆之代表者称奴仆或奴隶,此处以『奴仆』称之,彼处用词亦同。
§492
492.Naṇa yuvā bo ca vaye.
四百九十二、或谓年少者与衰老者。
Vaye gamyamāne bhāva, kammesu yuvato naṇa hoti vā bāgamo ca.
衰老之时存在者为状态,年少时存在者亦称为状态,或云亦同。
Yuvassa bhāvo yobbanaṃ.
『Yuva』者,意为青年期。『Bhāvo』者,状态、阶段也。合译为「青年期的状态」。
Vātveva? Yuvattaṃ, yuvatā.
『Vātveva』者,如同风也。此处喻说明青年期极轻、动荡之体。『Yuvattaṃ』是青年之时,『yuvatā』即青年之质。整体释为「如风一般轻盈,谓青年之时,青年之质」之义。
§493
493.Aṇvādīhimo.
493.从『阿纳』等词,加词尾『依摩』。
Tehi bhāve imo hoti vā.
由彼等〔之义〕而成此〔抽象名词后缀〕。
Aṇuno bhāvo aṇimā, laghuno bhāvo laghimā.
『微小者之状态』为微妙性;『轻盈者之状态』为轻盈性。
§494
494.Kassamahatamime kasamahā.
494.〔规则:〕『咖、萨、玛哈』等词〔与此后缀结合〕。
Imapaccaye pare kassa, mahantasaddānaṃ kamena kasa, mahā honti.
在这因缘之下,究竟是谁,因何种巨大的声音行使因果,导致广大者?
Kassakassa kammaṃ kasimā , mahantassa bhāvo mahimā. Sumanassa bhāvo somanassaṃ, ṇyamhi sāgamo, ‘vaggalasehi te’ti yassa pararūpattaṃ. Evaṃ domanassaṃ, sundaraṃ vaco etasminti suvaco, suvacassa bhāvo sovacassaṃ. Evaṃ dovacassaṃ.
何人为谁造作行为,谁具何大德大名?如同愉悦者之德,谓之‘在诸经藏中,与众妙句相会’,此谓词语之端庄。此谓贪欲之德,善说之语所以端庄,端庄之语即为善说。如此二语之德。
‘‘Ārāmarāmaṇeyyakaṃ, uyyānarāmaṇeyyakaṃ, bhūmirāmaṇeyyakaṃ’’ iccādīsu ramitabbanti ramaṇaṃ, ramaṇaṃ ettha atthīti rāmaṇo, ārāmo, ārāmarāmaṇassa bhāvo ārāmarāmaṇeyyakaṃ, ṇeyyo, sakatthe ca ko , ārāmasampatti, ārāmasirīti vuttaṃ hoti. Evaṃ sesesu.
“所谓园林之美丽,庭园之美妙,土地之宜人”等诸类皆当以此欣赏,欣赏如是之意为“欣乐”。园林为园境,园境之美称为宜游之地。若问其义,谓园境之具足、园境之美称,是为所谓园林。余义亦复如是。
Bhāva, kammarāsi niṭṭhito. · 状态义与业义类结束。
Parimāṇarāsi数量义类。
§495
495.Tamassa parimāṇaṃ ṇiko ca.
495.关于黑暗之大小及范围。
Taṃ assa parimāṇanti atthe paṭhamantā ṇiko hoti ko ca. Parimīyate anenāti parimāṇaṃ.
此谓其大小,乃初义中之范围。‘被测量’谓之大小。
Doṇo parimāṇamassāti doṇiko. Evaṃ khāriko, kumbhiko, asītivassāni parimāṇamassāti āsītiko, vayo. Evaṃ nāvutiko, upaḍḍhakāyo parimāṇamassāti upaḍḍhakāyikaṃ, bimbohanaṃ, dve parimāṇamassāti dukaṃ. Evaṃ tikaṃ, catukkaṃ, pañcakaṃ, chakkaṃ, dvittaṃ. Dasakaṃ, satakaṃ.
所谓船匠,即船之尺寸。此犹坚硬者,罐师,年三十,谓之三十岁,称为年。亦如九十之数,躯体庞大谓之庞躯,若加倍谓之两倍。如此三、四、五、六及两倍、十倍、百倍之类。
§496
496.Yatetehi ttako
496.【由彼等中,取其相应之份量】
Tamassa parimāṇanti atthe ya, ta, etasaddehi sadisadvibhūto ttako hoti.
『此物之量度』义也——由『亚』、『彼』、『此』三词,生起与『萨迪萨』〔相似词〕有所区别之后缀『多咖』。
Yaṃ parimāṇamassāti yattakaṃ. Evaṃ tattakaṃ.
『其量度为何』,故称『亚多咖』〔意为「多少」〕。同理,『多多咖』〔意为「那么多」〕亦然。
§497
497.Etasseṭa ttake.
497. 此词之「这」,取其中「这」字。
Ttake pare etasaddassa eṭa hoti.
在『tta』等词之后,『eta』这个词变为『eṭa』形式。
Etaṃ parimāṇamassāti ettakaṃ, yāva parimāṇamassāti yāvattakaṃ. Evaṃ tāvattakaṃ, etāvattakaṃ. ‘Yatetehī’ti vacanena yāva, tāva, etāvāpi gayhanti.
『ettakaṃ』的意思是「以此为限量者」,即「这么多」;『yāvattakaṃ』的意思是「以何为限量者」,即「多少就多少」。同理还有『tāvattakaṃ』(那么多)、『etāvattakaṃ』(这么多)。由于经文中说「yatetehī」,因此『yāva』、『tāva』、『etāva』这几个词也被涵括在内。
§498
498.Sabbā ca ṭāvantu.
所有一切都应该受到保护。
Tamassa parimāṇanti atthe ya, te’tehi ca sabbato ca ṭāvantu hoti, etassa dvittaṃ.
在此语义中,‘它的大小’之谓,即在这些范围及其全部方面均应受到保护,这是其第二义。
Sabbaṃ parimāṇaṃ assāti sabbāvantaṃ, sabbāvā, attho, sabbāvanto, sabbāvantā, atthā, sabbāvati, atthe, sabbāvantesu, atthesu, itthiyaṃ sabbāvatī, sabbāvantī, parisā. Evaṃ yāvā, yāvantā, yāvanto, tāvā, tāvantā, tāvanto, ettāvā, ettāvantā, ettāvanto iccādi.
‘全部的大小在其中存在’是指全涵者,即‘具有全涵义的、具有完整用途的、具足全涵的、全体的’概念,在用法、词形、性别等各方面有多种变化,如‘全部拥有的’、‘拥有全部的’、‘全体成员’、‘全部场合’、‘女子状全部拥有的’、‘全部拥有者’、‘到达全部’、‘具有这些多少的’等诸如此类。
Kvaci mahāvuttinā ekassa ta-kārassa lopo, yāvatako kāyo, tāvatako byāmo , yāvatikā yānassa bhūmi.
有时以大句式略去其中的一个部分,如‘身长多少’、‘臂长多少’、‘手臂大小’、‘土地广阔度’等。
§499
499.Kiṃmhā rati rīva rīvataka rittakā.
何谓喜好、乐于、乐趣、空虚?
Taṃ assa parimāṇanti atthe kiṃsaddato ete cattāro paccayā bhavanti.
这是‘它的大小’一义中,词义上的四种条件成就之所在。
§500
500.Rānubandhentasarādissa.
500.复合词的连接方式。
Rānubandhe paccaye pare padantasarādissa lopo hoti. Ādisaddena padantabyañjanaṃ gayhati, suttavibhattena rīvantu, rittāvantupaccayā ca honti.
复合词的连接条件是根据它所依附的其他词而定。词尾部分可以省略。以词首音节起始时,词尾部分所包含的意义则包含在里面;若根据经文语言分析则会有所不同,还有因依赖空缺部分而产生的形式。
Kiṃ parimāṇamassāti kati. Pañcakkhandhā kati kusalā, kati akusalā , kativassosi tvaṃ bhikkhu, ekavasso ahaṃ bhagavā , kiṃ parimāṇaṃ assāti kīvaṃ, kiṃva dūro ito gāmo. Evaṃ kīvatakaṃ, kittakaṃ.
何谓数量、重量?五蕴中有多少是善,有多少是不善,汝作为比库经历多少年?世尊曾有一年。若问数量范畴为何?距离此处有多少远近,村落多远。如此,是何种程度,何种数量。
Rīvantumhi – kīvanto hontu yācakā ti.
说“复合”的“复合者”即是如同乞讨者一样连结互相存在。
Rittāvantumhi – kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti , kittāvatā nu kho bhante rūpanti vuccati, kittāvatā nu kho bhante māroti vuccati .
谈及空缺之义,是指蕴的数量记数,空缺意涵即是“形色”,或称为“心”;空缺意涵亦或被称为“魔”。
Pubbasuttena ṭāvantumhi – ettāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, ettāvatā rūpanti vuccati, ettāvatā māroti vuccati.
根据先前听闻者所说空缺,也即是蕴的数量记数,空缺即是形色,空缺即是魔。
§501
501.Māne matto.
501.表示骄慢时,用『matta』(骄慢的、陶醉的)。
Mīyate etenāti mānaṃ, taṃ ummānaṃ, parimāṇanti duvidhaṃ, uddhaṃ mānaṃ ummānaṃ, tadaññaṃ mānaṃ parimāṇaṃ, imasmiṃ sutte pana sāmaññavacanattā duvidhampi labbhati, duvidhe māne pavattā hatthādisaddamhā tamassa parimāṇanti atthe mattapaccayo hoti.
所谓度量者,是指“自高自大”,即骄傲的心。此“度量”因其大小而分两种:一为“高升的自大”,二为“骄慢的程度”。前者是“高升”的自大,后者则是“骄慢”的度量。在此经典中,由于措辞通常通俗化,亦得见两种含义。两种度量若从形状上说,即由手掌等其声响大小而定,存在度量的依缘。
Hattho parimāṇaṃ assāti hatthamattaṃ, dve hatthā parimāṇaṃ assāti dvihatthamattaṃ, dve aṅguliyo parimāṇaṃ assāti dvaṅgulamattaṃ. Evaṃ caturaṅgulamattaṃ, vidatthimattaṃ, yojanamattaṃ , tīṇi yojanāni parimāṇaṃ assāti tiyojanamattaṃ, nāḷimattaṃ, patthamattaṃ, doṇamattaṃ, palaṃ vuccati ummānasaṅkhāto pātiviseso, palaṃ parimāṇaṃ assāti palamattaṃ, pañcamattaṃ, pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ , tiṃsamattaṃ, saṭṭhimattaṃ, satamattaṃ, sahassamattaṃ, koṭimattaṃ, kumbhamattaṃ, cāṭimattaṃ, hatthimattaṃ, pabbatamattaṃ iccādi.
手掌的长度称为“手掌度”,两手掌的长度称为“两手掌度”,两指幅的长度称为“两指宽度”。同理有“四指宽度”、“瓦尺宽度”、“约丈宽度”,三约丈的长度称为“三约丈度”。还有“芦茎宽度”、“桑叶宽度”、“船宽度”等等,皆为“度量”之特例。以“度量”计量所用,称作“度量单位”,如手掌度、五步度,与比库共聚之度,三十步度,六十步度,一百步度,一千步度,一千万步度等,还有“瓦器容积”、“斗器容积”、“山峰宽度”等等。
‘Mattā’ti vā parimāṇavācisaddantaraṃ, hattho mattā etassāti hatthamattaṃ. Evaṃ dvihatthamattaṃ, iccādinā samāsopi yujjati. Abhedūpacārena pana hatthaparimāṇaṃ hatthoti katvā ‘‘dvihatthaṃ vatthaṃ, doṇo vīhi, doṇo māso’’ti sijjhati.
“度”一词是指用以表示大小的称呼,称“手掌度”即是以手掌为度数单位。同样地“两手掌度”等等复合度量名称,均由缩略语合成。若不加区别,则“手掌的长度”即是手掌度;如说“两手掌宽、船为米、船为寸”等俗称。
§502
502.Taggho cuddhaṃ.
502. 确实如此,已被驱出。
Uddhaṃmāne pavattā saddā tamassa parimāṇanti atthe tagghapaccayo hoti matto ca.
“高盛的自大”是指因声音高昂而生的自大心。此自大心因其存在大小差异而得其名称,也为一种度量标准。
Jaṇṇu parimāṇamassāti jaṇṇutagghaṃ, jaṇṇumattaṃ.
「出生」指身量、体积,亦指出生之低下,或出生的多少。
§503
503.Ṇo ca purisā.
人之间共有的数量是503。
Uddhaṃmāne pavattā purisamhā ṇo ca hoti taggho ca matto ca.
当向上运动时,男性的体积充满,体积与数量均有。
Catuhattho puriso parimāṇamassāti porisaṃ, tiporisaṃ, sataporisaṃ, gambhīraṃ. Evaṃ purisatagghaṃ, purisamattaṃ, uddhaṃ pasāritahatthena saddhiṃ pañcahatthaṃ purisapamāṇaṃ porisanti vadanti, ‘‘ekūnatīso vayasā’’ti ettha ekūnatīsa vassāni āyuparimāṇaṃ assāti ekūnatīso. Evaṃ vīso, tīso, cattālīso, paññāso, sahasso brahmā, dvisahasso brahmā, dasasahasso brahmā. Ettha ca ‘‘sahassaparimāṇaṃ cakkavāḷaṃ assāti sahasso’’-iccādinā ṇapaccayena sijjhati.
第四种人指身量或体积,是指男子、三人、七人、深厚广大。如此,所谓男子之体积、男子之数目,向上伸展的手臂连同五个手掌,称为与男子体积相等,有人说是三十五岁,即在此指三十五年寿命长度,即三十五年。如此也有二十年、三十年、四十四年、五十年、一千年梵天,二千年梵天,一万年梵天。这里所谓的一千年寿命相当于一千恒河沙数即依此计算而灭。
Parimāṇarāsi niṭṭhito. · 数量义类结束。
Saṅkhyārāsi数目义类。
§504
504.Ekā kākyasahāye.
504. 单独与寄托者同在。
Asahāyatthe ekamhā ka, ākī honti vā.
对无助者中,只有一人,有时有二人。
Asahāyo eko, ekako, ekākī, eko vā.
『Asahāyo』者,意为独自一人、独立单独、孤独无伴;也作『一个』或『单一』。
Itthiyaṃ ekikā, ekākinī, ekā vā, ‘adhātussa ke’ti suttena itthiyaṃ kamhi pare assa ittaṃ.
单数女性形式有:ekikā(孤独的女人)、ekākinī(独处的女人),或 ekā(一个女人)。依据『若后接〔何格〕k 音,则 a 变 i』之规则,在女性形式中,当后接 ka 时,词干末尾的 a 变为 i。
§505
505.Dviti catūhi tīyatthā.
第五百零五条,谓第二种有四类第三种意义。
Tehi tassa pūraṇanti atthe tīyo ca ttho ca honti.
以此四类补充该义,使第三与第四相具足。
§506
506.Dvitīnaṃ dutā tīye.
第五百零六条谓第二者有第二义第三者有第三义。
Tīye pare dvi, tisaddānaṃ du, tādesā honti.
第三类别以第二类为彼,二与三之名均属此类。
Dvinnaṃ pūraṇo dutīyo , dvinnaṃ pūraṇī dutīyā, dvinnaṃ pūraṇaṃ dutīyaṃ. Evaṃ tatīyo, tatīyā, tatīyaṃ. Catunnaṃ pūraṇo catuttho, catutthī, catutthaṃ.
双数阴性充满为第二人称,双数阴性充满为第二人称,双数阴性充满为第二人称。如此第三人称阳性、第三人称阴性、第三人称中性亦同。四数充满为第四人称阳性、第四人称阴性、第四人称中性。
§507
507.Ma pañcādikatihi.
五以上有多少种。
Pañcādīhi ca katimhā ca tassa pūraṇanti atthe mo hoti.
以五为起点,其充满之义在此处说即如何。
Pañcamo, pañcamī, pañcamaṃ. Evaṃ sattama, aṭṭhama, navama, dasama, ekādasamādi. Katinnaṃ pūraṇo katimo, katimī, tithī.
第五、第五女、第五中。如此第七、第八、第九、第十、第十一等,多少充满,大者女者时间。
§508
508.Tassa pūraṇekādasādito vā.
其充满可能始于十一。
Pūrate anenāti pūraṇaṃ, ekādasādito tassa pūraṇanti atthe ṭānubandho apaccayo hoti vā.
以「充满」意即充足,应为十一开始的充满,即可能与延伸、减少有关。
Ekādasannaṃ pūraṇo ekādaso, ekādasī, ekādasaṃ, ekādasamo vā. Evaṃ dvādaso, dvādasamo, teraso, terasamo, cuddaso, cuddasamo, pañcadaso, pañcadasamo, pannaraso, pannarasamo, soḷaso, soḷasamo, sattaraso, sattarasamo, aṭṭhāraso, aṭṭhārasamo.
『十一』充足或称为『第十一』、『第十一之日』、『第十一位』、『第十一者』。如此『十二』、『第十二』、『十三』、『第十三』、『十四』、『第十四』、『十五』、『第十五』、『十六』、『第十六』、『十七』、『第十七』、『十八』、『第十八』。
§509
509.Ṭe satissa tissa.
『三十』者,三加于二十也。
Ṭe pare satissa ti-kārassa lopo hotīti vīsati, tīsatīnaṃ tissa lopo.
『三』中去除第三者,得『二十』,『三十』中的『三』被去除。
Ekūnavīso, ekūnavīsatimo, vīso, vīsatimo, tīso, tīsatimo, cattālīso, cattālīsamo, paññāso, paññāsamo. Saṭṭhyādito purimasuttena mo, saṭṭhimo, sattatimo, asītimo, navutimo.
『十九』、『第十九』、『二十』、『第二十』、『三十』、『第三十』、『四十』、『第四十』、『五十』、『第五十』。从六十开始至九十九,依次『六十』、『第六十』、『七十』、『第七十』、『八十』、『第八十』、『九十』、『第九十』。
§510
510.Satādīnami ca.
『五百』起等。
Satādito tassa pūraṇatthe mo hoti, satādīnaṃ antassa ittañca hoti.
『五百』等起始部分,用于完成时,『五百』等内部也用。
Satassa pūraṇo satimo, dvisatimo, tisatimo, sahassimo.
一百、二百、三百、千数的满数。
§511
511.Chā ṭṭhaṭṭhamā.
第五百一十一条第八节。
Chamhā tassa pūraṇanti atthe ṭṭha, ṭṭhamā honti.
此处『满』即意义中称为『满』,指满数的本义。
Chaṭṭho, chaṭṭhī, chaṭṭhaṃ, chaṭṭhamo, chaṭṭhamī, chaṭṭhamaṃ.
第六(数),第六(数,阴性),第六(数,中性),第六(数,阳性),第六(数,阴性),第六(数,中性)。
§512
512.Saṅkhyāya saccutīsāsadasantāyādhikāsmiṃ satasahasse ṭa.
第五百一十二条 关于在数目1000以上的真理三十六种时的加法。
Sati, uti, īsa, āsa, dasantāhi saṅkhyāhi te adhikā asmiṃ satasahasseti atthe ṭānubandho apaccayo hoti.
在『百千』之义中,凡后缀以『萨帝』、『乌帝』、『衣萨』、『阿萨』、『达萨』等数词而表示超出该数者,皆附加[-ṭā]尾缀作为词缀。
Ettha ca ‘satasahasse’ti sate vā sahasse vāti attho.
此处『百千』之义,谓或百,或千也。
Tattha sahassasaddena sahassaṃ dasasahassaṃ satasahassaṃ dasasatasahassañca gayhati.
其处以『sahassa』称之,谓可以指一千、十万、一百万、千万等。
Dasanta, satyanta, īsanta, āsanta, utyantāti evaṃ anukkamo veditabbo.
以此类推,应知『十万、百万、千万、亿、起升』等数皆依此次序。
Tattha dasa, ekādasato paṭṭhāya yāva aṭṭhārasā navasaṅkhyā dasantā nāma.
其中『dasa』为十,从十一开始至十八之数称为『十位数』。
Vīsati, ekavīsatito paṭṭhāya yāva aṭṭhavīsatiyā navasaṅkhyā ca tīsati, ekatīsatito paṭṭhāya yāva aṭṭhatīsatiyā navasaṅkhyā ca satyantā nāma.
二十起至二十一,直至二十八和三十合称为『二十位数』,三十一直至三十八九为『三十位数』。
Cattālīsa, ekacattālīsato paṭṭhāya yāva aṭṭhacattālīsāya navasaṅkhyā īsantā nāma.
四十起始至四十一,直至四十八与四十九则称为『四十位数』。
Paññāsa , ekapaññāsato paṭṭhāya yāva aṭṭhapaññāsāya navasaṅkhyā āsantā nāma.
「五十」者,由一数五十算起,直至四十八,谓之九数。
Navuti, ekanavutito paṭṭhāya yāva aṭṭhanavutiyā nava saṅkhyā utyantā nāma.
「九十」者,由一数九十算起,直至八十九,谓之九数以上。
Sesā ṭṭhunta, tyantāpi idha saṅgayhanti. Ṭṭhuntā nāma saṭṭhi,-ekasaṭṭhyādikā navasaṅkhyā. Tyantā nāma sattati, ekasattatyādikā navasaṅkhyā ca asīti, ekāsītyādikā navasaṅkhyā ca.
「剩余」者,即余数,亦与此处相结。余数者谓六十,从一六十起,至九数。被余者谓七十,从一七十起,至九数,以及八十一起,与九数同。
Dasantāsu tāva – dasa adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ dasasataṃ. Evaṃ dasasahassaṃ, dasasatasahassaṃ, ekādasa adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ ekādasasataṃ. Evaṃ ekādasasahassaṃ, ekādasasatasahassaṃ. Evaṃ dvādasasatamiccādīni.
「十」之上,即有十加数,是谓十百。如此有十千,十百千,十加一数是谓十一百。如是有十一千,十一百千,十二百起等。
Satyantāsu – ṭamhi ti-kāralopo, vīsati adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ vīsasataṃ. Evaṃ ekavīsasataṃ, dvāvīsasataṃ iccādi, tīsati adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ tīsasataṃ. Evaṃ ekatīsasataṃ, dvattīsasataṃ iccādi. Esa nayo sahassepi.
「真数」者,为数的本体,有三种缺少:二十加以上,是谓二十百。如此有二十一百,二十二百起等。三十加以上,是谓三十百。如此有三十一百,三十二百起等。此乃数于千以内。
Īsantāsu – cattālīsaṃ adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ cattālīsasataṃ. Evaṃ ekacattālīsasataṃ, dvecattālīsasataṃ iccādi. Esa nayo sahassepi.
「五上」者,谓四十以上,谓四十百。如此有四十一百,四十二百起等。此乃数于千以内。
Āsantāsu – paññāsaṃ adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ paññāsasataṃ. Evaṃ ekapaññāsasataṃ, dvepaññāsasataṃ iccādi. Esa nayo sahassepi.
「Āsantāsu」者,若有五十以上,其数为五千。如此有一百五十,二百五十等等。此亦谓千位数。
Ṭṭhuntāsu – saṭṭhi adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ saṭṭhisataṃ. Evaṃ ekasaṭṭhisataṃ, dvāsaṭṭhisataṃ iccādi. Esa nayo sahassepi.
「Ṭṭhuntāsu」者,若有六十以上,其数为六千。如此有一百六十,二百六十等等。此亦谓千位数。
Tyantāsu – sattati adhikā, ekasattati adhikā, asīti adhikā, ekāsīti adhikā iccādinā vattabbā.
「Tyantāsu」者,谓七十以上,一百七十以上,八十以上,一百八十以上,依次如是当讲。
Utyantāsu – navuti adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ navutisataṃ. Evaṃ ekanavutisataṃ, dvenavutisataṃ iccādi. Esa nayo sahassepi.
「Utyantāsu」者,谓九十以上,其数为九千。如此有一百九十,二百九十等等。此亦谓千位数。
Atha vā dasantā nāma ekato paṭṭhāya dasasaṅkhyā.
又或称「dasantā」,表单方起,达十数之义。
Satyantā nāma ekādasato paṭṭhāya vīsasaṅkhyā.
所谓『以萨帝结尾』者,即从十一起算之『二十』类数也。
Īsantā nāma ekatīsato paṭṭhāya dasasaṅkhyā.
所谓『以衣萨结尾』者,即从三十一起算之『十』类数也。
Āsantā nāma ekacattālīsato paṭṭhāya dasasaṅkhyā.
「 Āsantā 」者,名为四十一支部的十倍数。
Evaṃ ṭṭhunta, tyanta, utyantāpi veditabbā.
如此,当知立起、放弃、扬起者亦当了知。
Eko adhiko yasmiṃ sate tayidaṃ ekasataṃ, ‘‘athetthekasataṃ khatyā, anuyantā yasassino’’ti pāḷi. ‘‘Dve adhikā yasmiṃ sate tayidaṃ dvisataṃ’’ iccādinā sabbaṃ vattabbaṃ, suvicittamidaṃ vidhānanti.
当某处有一百时,其一倍即一百,称为『此处一百已满,随之者为有名者』。又有『某处有两倍者为二百』等说者,这一切均应说明,此制甚明。
Yathā pana ‘‘eko ca dasa ca ekādasa, ekādhikā vā dasa ekādasā’’ti sijjhati, tathā idhapi ‘‘dasa ca satañca dasasataṃ, dasādhikaṃ vā sataṃ dasasata’’ntiādinā vutte sabbaṃ taṃ vidhānaṃ samāsavasena sijjhati.
然而如『一与十合为十一,或十一多于十』等言说,亦如此处『十与百合为一千,或多于百』等语,其一切说法皆因嗜欲而成虚妄。
Tattha pana ‘‘dve satāni dvisataṃ, tīṇi satāni tisata’’miccādīni ca ‘‘dve sahassāni dvisahassaṃ, tīṇi sahassāni tisahassa’’miccādīni ca ‘‘dve satasahassāni dvisatasahassaṃ, tīṇi satasahassāni tisatasahassa’’miccādīni ca digusamāse sijjhanti.
又如『二百为两百,三百为三百』之说及『两千为两千,三千为三千』之说,还有『二十万为二十万,三十万为三十万』之说,皆因双数加法而成虚妄。
§513
513.Vārasaṅkhyāyakkhattuṃ.
五百时段数之统称。
Vārasambandhibhūtā saṅkhyāsaddā kkhattuṃpaccayo hoti.
与周相关联者,数声成为时段的因缘。
Dve vārā dvikkhattuṃ. Evaṃ tikkhattuṃ, catukkhattuṃ, pañcakkhattuṃ, dasakkhattuṃ, satakkhattuṃ, sahassakkhattuṃ.
二周为二时段。如此,三时段、四时段、五时段、十时段、一百时段、一千时段。
§514
514.Katimhā.
数目为何?
Vārasambandhibhūtā katisaddā kkhattuṃ hoti. Kati vārā katikkhattuṃ.
与周相关联者,数声有多少为时段?多少周即多少时段。
§515
515.Bahumhā dhā ca paccāsattiyā.
多数者为众,且依后来次第排列。
Vārasambandhibhūtā bahusaddā paccāsattiyā sati dhā ca hoti kkhattuñca.
由周期所联系而生者多数音声,因重现而具足能力与权势。
Bahuvārā bahukkhattuṃ, bahusaddena anekavāraṃ upalakkheti, anekavārā anekakkhattuṃ. Evaṃ bahuvārā bahudhā, anekavārā anekadhā. Paccāsatti nāma vārānaṃ accāsannatā vuccati, divasassa bahukkhattuṃ bhuñjati, bahudhā bhuñjati, vārānaṃ dūrabhāve sati te paccayā na honti, māsassa bahuvāre bhuñjati.
多次出现者,称为多种能力;多种音声者,称为多次出现。多次出现即多种不同形态,多种出现即多种不同方式。所谓重现者,即周期的接近,日间多种能力而食,多种方式而食。周期的遥远时,这些条件不具备,月底时反而多次食用。
§516
516.Sakiṃ vā.
或用『一次』。
Ekavāranti atthe sakinti nipaccate vā.
单周期者意指作为据点出现。
Sakiṃ bhuñjati, ekavāraṃ bhuñjati.
据点食用,意即单一周期食用。
Saṅkhyārāsi niṭṭhito. · 数目类已结束。
Khuddakarāsi小类。
Pakārarāsi方式类。
§517
517.Dhāsaṅkhyāhi.
517.以数量为准。
Saṅkhyāvācīhi pakāre dhā hoti.
以数词方式表达的,称为「多种数法」者。
Dvīhi pakārehi dvidhā. Evaṃ tidhā, catudhā, pañcadhā, dasadhā, satadhā, sahassadhā, bahudhā, ekadhā, anekadhā.
数法有两种方式,即二种。又如三种、四种、五种、十种、一百种、一千种、多种、一种、多种。
§518
518.Vekā jjhaṃ.
518.单一张数法。
Ekamhā pakāre jjhaṃ hoti vā.
有一种方式称为单一张。
Ekena pakārena ekajjhaṃ, ekadhā vā.
以一种方式表示为单一张,或称一种。
§519
519.Dvitīhedhā.
519.双重张数法。
Dvitisaddehi pakāre edhā hoti vā.
第二音节的种类是这样的,或者说。
Dvedhā, tedhā, dvidhā, tidhā vā.
有两种,有三种,有二种,有三种,或其他种类。
§520
520.Sabbādīhi pakāre thā.
520.在所有词根的种类中成立。
Bahubhedo vā sāmaññassa bhedako viseso vā pakāro, sabbādīhi pakāre thā hoti.
多种类或共性之划分,或特殊种类,在所有词根的种类中成立。
Sabbena pakārena sabbathā, sabbehi pakārehi sabbathā, yādisena pakārena yathā, yādisehi pakārehi yathā. Evaṃ tathā, aññathā, ubhayathā, itarathā.
以全部种类的方式,在一切处所,一切种类方式,在一切处所,如其所起的方式,如其所属的种类。如此如此,亦有别种,双重,反向之别。
§521
521.Kathamitthaṃ.
521.为什么如此?
Ete saddā pakāre nipaccanti.
这些声音以此方式相互依附。
Kena pakārena kathaṃ, iminā pakārena itthaṃ. Iminā suttena kiṃ, imasaddehi thaṃ, tthaṃpaccaye katvā kiṃssa kattaṃ, imassa ittañca kariyati.
以何种方式?如何用此方式?用此经文、以这些字句,如此条件之下,作为何用?如何作此如此?
§522
522.Tabbati jātiyo.
522.生起的缘起。
So pakāro assa atthīti tabbā, tasmiṃ tabbati, pakāravante dabbeti attho. Taṃsāmaññavācimhā tabbati jātiyapaccayo hoti.
此依止即其义,生起,在此生起,于依止物中现起义理。由于这些相应的语句,生起于生起的条件上。
Visesena paṭurūpo paṇḍito paṭujātiyo. Visesena mudurūpaṃ vatthu mudujātiyaṃ.
特别圆融的通达者谓之通达生起,特别澄明的境由澄明缘起。
§523
523.So vīcchāppakāresu.
523.关于离散的依止方式。
Vīcchāyaṃ pakāre ca sopaccayo hoti.
详究的方式上也有附带的辅助。
Vīcchāyaṃ –
表示分布义时——
Padaṃ padaṃ vāceti padaso vāceti. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ karoti khaṇḍaso karoti, bilaṃ bilaṃ vibhajjati bilaso vibhajjati iccādi. Ettha ca ‘padaṃ padaṃ’ iccādīsu kriyāvisesane dutiyā.
『详究』者,以逐词逐句来分别说明,如逐逐发言、逐逐词语,断分部分,如逐一分割,分别细解等,此类作用的特殊说明。
Pakāre –
表示方式义时——
Bahūhi pakārehi puthuso, sabbehi pakārehi sabbaso iccādi.
以多种方式为多,如各样的方式尽皆无遗漏,广泛全面等。
‘‘Yoniso upāyaso, ṭhānaso, hetuso, atthaso, dhammaso, suttaso, anubyañjanaso’’ iccādīsu pana mahāvuttinā tatiyekavacanassa sottaṃ. Tathā dīghaso, oraso iccādi.
『依正智的方便、地点、缘由、目的、法教、圣语、暗示』等中,尤以大义句中单数词所发之声音为重。如同长音、音节等之例。
Iti pakārarāsi. · 如是,方式类。
Kularāsi族类。
§524
524.Pitito bhātari reyyaṇa.
524.『亲兄弟』为『亲属关系』者。
Pitusaddamhā tassa bhātāti atthe reyyaṇa hoti.
以『父』之称呼,意指『兄弟』;于此处『亲属关系』应解为兄弟义。
Pitu bhātā petteyyo . ‘Rānubandhentasarādissā’ti ussa lopo, tassa dvittaṃ.
『父之兄弟』应分辨为父亲的兄弟,『靠近根本关系者』之意,当省略,故此处有两种理解。
§525
525.Mātito ca bhaginiyaṃ cho.
525.『母之姊妹』为『亲属关系』者。
Mātito pitito ca bhaginiyaṃ cho hoti.
『母之姊妹』与『父之姊妹』合称为『亲属关系』者。
Mātu bhaginī mātucchā , pitu bhaginī pitucchā .
『母之姊妹』称为『母姊妹』,『父之姊妹』称为『父姊妹』。
§526
526.Mātāpitūsvāmaho.
526. 在〔词根〕mātā、pitū、sāmi 之后,ah 亦〔可用〕。
Mātāpitūhi tesaṃ mātāpitūsu āmaho hoti.
『母父』者,即其母其父者,称为母父瓦摩。
Mātu mātā mātāmahī, mātu pitā mātāmaho , pitu mātā pitāmahī, pitu pitā pitāmaho.
母谓母者称为母母母马希,母谓父者称为母父母瓦摩;父谓母者称为父母父马希,父谓父者称为父父父瓦摩。
Iti kularāsi. · 如是,族类。
Hita, sādhu, araharāsi有益、善、适宜类。
§527
527.Hitereyyaṇa.
527. 在 hita 之后,接词尾 eyya 与 ṇa。
Mātāpitūhi tesaṃ hite reyyaṇa hoti.
于其母父中,此谓欲利益他。
Mātu hito metteyyo, pitu hito petteyyo. Mātāpitūsu suppaṭipanno.
母者利益者应当以慈爱,父者利益者应当以悲悯,于母父中是正行者。
§528
528.Iyo hite.
528. 『iya』用于有益之意。
Tassa hitanti atthe iyo hoti.
其中利者,于利益中说有所利益。
Upādānānaṃ hitaṃ upādāniyaṃ. Evaṃ oghaniyaṃ, yoganiyaṃ, ganthaniyaṃ, nīvaraṇiyaṃ, suttavibhattiyā aññatthesupi iyo, samānodare sayito sodariyo.
对取着的利益者,谓能执持取着;如是对激流、禅定、结缚、烦恼,以经论解说,为他义上的利益,犹如同母者,彼此亲近相助。
§529
529.Cakkhvādito sso.
529. 以眼等为例如是。
Tassa hitanti atthe cakkhvādīhi sso hoti.
其中利者,于利益中,以眼等为利。
Cakkhussa hitaṃ cakkhussaṃ , subharūpaṃ cakkhubhesajjañca. Āyuno hitaṃ āyussaṃ , āyuvaḍḍhanavidhi.
眼之利益谓眼中之物及庄严之色、眼药;命之利益谓生命及增长生命之方法。
§530
530.Ṇyo tattha sādhu.
530. 『ṇya』于彼处表善好之义。
Tasmiṃ sādhūti atthe ṇyo hoti.
这里『sādhū』之义为赞同、善行。
Sabhāyaṃ sādhu sabbho, ‘sādhū’ti kusalo yogyo hito vā. Mittānaṃ hitaṃ mettaṃ. Suttavibhāgā aññatrapi ṇyo, rathaṃ vahatīti racchā, rathavīthi.
在集会中,一切皆善,即『善』,指善巧、适宜、利益之事。友人之间的利益即为慈心。经文中有其他用法,如『rathaṃ vahatīti racchā』,为守护、守护之义,亦可译为『战车道』。
§531
531.Kammāniyaññā.
531.【业随适合词缀】
Tasmiṃ sādhūti atthe kammamhā niya, ññā honti.
「于彼为善」此义,从『业』字起,加『随适合』等词缀。
Kamme sādhu kammaniyaṃ, kammaññaṃ.
于业为善者,曰『适合于业』、曰『堪任于业』。
§532
532.Kathāditiko.
五三二、善说者。
Tattha sādhūti atthe kathādīhi iko hoti.
此中“善”者,于意义上以说法等为本质。
Kathāyaṃ sādhu kathiko, dhammakathāyaṃ sādhu dhammakathiko, saṅgāme sādhu saṅgāmiko, gāmavāse sādhu gāmavāsiko, upavāse sādhu upavāsiko.
于言语中为善说者,在法语中为善法说者,在作战时为善战者,于乡村居住时为善居者,斋戒时为善斋者。
§533
533.Pathādīhi ṇeyyo.
五三三、应守道。
Tattha sādhūti atthe pathādīhi ṇeyyo hoti.
此中“善”于意义上以守道等为本质。
Pathe sādhu pātheyyaṃ, saṃ vuccati dhanaṃ, tassa pati sapati, sapatimhi sādhu sāpateyyaṃ.
于路途中为善守道者,说此为财富,其守相得以相应,于相应处当善守住。
§534
534.Dakkhiṇāyārahe.
五三四。关于奉献。
Dakkhiṇāsaddamhā arahatthe ṇeyyo hoti.
由奉献音声,则应尊奉阿拉汉。
Dakkhiṇaṃ arahatīti dakkhiṇeyyo.
奉献者即阿拉汉,故称为应受奉献者。
§535
535.Āyo tumantā.
五三五。给予的生命力。
Tumantamhā arahatthe āyo hoti.
由给予生命力,则具阿拉汉德行。
Ghātetuṃ arahatīti ghātetāyo, jāpetuṃ arahatīti jāpetāyo, ‘jāpetu’nti hāpetuṃ, pabbājetuṃ arahatīti pabbājetāyo, mahāvuttinā āyamhi sabinduno ussa lopo.
因能杀故称为能杀,因能生起故称为能生起,说『应生起』即为除去,出家的则称为能出家者,依伟大命令,在此须弥山顶有光辉消灭。
Iti hita, sādhu, araharāsi. · 如是为有益、善、适宜类。
Vikatirāsi变化类。
§536
536.Tassa vikārāvayavesu ṇa ṇika ṇeyyamayā.
在这些变化构成的部分中,称之为应该被变化、应当转移的。
Tassa vikāro, tassa avayavoti atthesu ṇādayo honti, pakatiyā uttari avatthantarāpatti vikāro.
所谓这变化,即这些部分中存在的属性,因其性质,包括上升和下降相续的变化。
Udumbarassa vikati odumbaraṃ, bhasmā, udumbarassa avayavo odumbaraṃ, paṇṇādi. Kapotāvayavo kāpotaṃ, maṃsalohitapattādi.
乌桴树的变化是乌桴,灰烬;乌桴的组成部分是乌桴叶等。鸽子的组成部分是鸽肉、血肉膜等。
Ṇikamhi-kappāsassa vikati kappāsikaṃ, suttaṃ vatthañca.
丝毛中的丝,变化称为丝质,布匹和织物亦是。
Ṇeyyamhi-eṇissa avayavo eṇeyyaṃ, maṃsaṃ. Kosakimīnaṃ vikati koseyyaṃ, suttaṃ vatthañca.
线中的线是线质,肉称为肉质。蔻刺花的变化是蔻刺,布匹和织物亦是。
Mayamhi-tiṇānaṃ vikati tiṇamayaṃ. Evaṃ dārumayaṃ, naḷamayaṃ, mattikāmayaṃ, gunnaṃ vikati gomayaṃ, karīsaṃ.
草中的草是草质,如木质、芦苇质、泥质,谷物的变化是谷质、骨质。
§537
537.Jatuto mayaṇa vā.
537.由生所成者亦云。
Tassa vikārāvayavesu jatuto mayaṇa hoti vā.
于各种变化组要中,所谓由生所成或云。
Jatuno vikāro jatumayaṃ.
生者之变化,谓生所成。
Iti vikatirāsi. · 如是为变化类。
Visesarāsi差别类。
§538
538.Taratamissikiyiṭṭhātisaye.
538.至极之恶贯满盈。
Atisayatthe ete paccayā bhavanti.
此等因缘生于极度满盈时。
Pāpānaṃ atisayena pāpoti pāpataro, pāpatamo, pāpissiko, pāpiyo, pāpiṭṭho, itthiyaṃ pāpatarā, atisayatopi atisayapaccayo hoti, atisayena pāpiṭṭho pāpiṭṭhataro.
恶者因过度而为恶,或称为更恶、最恶、恶性、恶状。如女性中较恶者,极度满盈亦为极度满盈之因,因极度满盈而恶状甚显。
§539
539.Vacchādīhi tanutte taro.
539. 用母牛及其同类来比较年轻与年长。
Vacchādīhi sabbatanubhāve taro hoti.
用母牛等全体同类作为标准,就能判断谁为大者。
Atitaruṇo vaccho vacchataro, itthiyaṃ vacchatarī. Yobbanassa tanutte yobbanapattānaṃ susuttassa tanutte atitaruṇo usabho ukkhataro, assabhāvassa tanutte taruṇaasso assataro, itthiyaṃ assatarī. Sāmatthiyassa tanutte taruṇausabho usabhataro.
年纪较轻的犊牛称为年轻犊牛,母犊牛称为较年长的母犊牛。对于壮年牛,牛犊不能与成熟牛相比;年轻的野牛比普通野牛强;野牛的性质可以区分为年轻野牛与年老野牛,母野牛则有对应的母类区别。能力强的野牛被视为年轻野牛,能力强者为成熟野牛。
§540
540.Kiṃmhā niddhāraṇe taratamā.
540. 关于确定什么是“较大者”,应作何判断?
Kiṃsaddā niddhāraṇe gamyamāne tara, tamā honti.
在发声确定之时,谁高谁低由发声来决定。
Kataro bhavataṃ devadatto, kataro bhavataṃ yaññadatto, katamo bhavataṃ devadatto, katamo bhavataṃ yaññadatto, ‘kissa ko’ti suttena tara, tamesu kissa kattaṃ.
“哪一个是你的,哪一个是天神施主的;哪一个是你的,哪一个是祭祀施主的;听闻『谁、何物』,依据其内容决定归属。”
Iti visesarāsi. · 如是为差别类。
Samūharāsi集合类。
§541
541.Samūhekaṇaṇaṇikā.
541.【集合名词词缀:加那、那、尼咖】
Tassa samūhoti atthe kaṇa, ṇa, ṇikā honti.
「彼之集合」此义,加『加那』、『那』、『尼咖』等词缀。
Gottapaccayantehi tāva – rājaññānaṃ samūho rājaññakaṃ, mānussakaṃ.
由使生起的条件而言,所谓聚合者即是国王所知的国王具足者,同时也为凡人所知。
Ukkhādīhi-ukkhānaṃ usabhānaṃ samūho okkhakaṃ, oṭṭhānaṃ samūho oṭṭhakaṃ, urabbhānaṃ samūho orabbhakaṃ. Evaṃ rājakaṃ, rājaputtakaṃ, hatthikaṃ, dhenukaṃ, sasaṃ adenti bhakkhantīti sasādakā, tesaṃ samūho sasādakakaṃ. Ikkhaṇikaṃ.
例如树木是由树枝聚合,公牛是由蹄聚合,马是由脚聚合,水牛是由肩胛骨聚合。诸如此类,国王、王子、大象、奶牛、兔子依此聚合而得食,是称为『聚合食』。这是瞬时聚合。
Ṇamhi-amittānaṃ samūho amittaṃ.
在敌对者中,聚合者即为敌。
Ṇikamhi-apūpānaṃ samūho āpūpikaṃ, sakuṇānaṃ samūho sākuṇiko .
加『尼咖』词缀时——糕饼之集合,曰『糕饼聚』;鸟之集合,曰『鸟群』。
§542
542.Janādīhi tā.
542.【由『众生』等词构成阴性名词。】
Tassa samūhoti atthe tā hoti.
于此义中,『众生』即是「众」也。
Janatā, rājatā, bandhutā, gāmatā, sahāyatā, nagaravāsīnaṃ samūho nāgaratā iccādi.
『众生』者,众多人民、统治者、亲属、乡村居民、同伴,城镇居民的集合,称为『众』等。
§543
543.Ayūbhadvitīhaṃse.
543.【『阿由』『婆』『第二』『鹅』等词之阴性形式。】
Ubha, dvi, tīhi tassa aṃsatthe ayo hoti.
『双三分之一』者,指某物体上有二与三的分量。
Ubho aṃsā bhāgā assāti ubhayaṃ, dve aṃsā assāti dvayaṃ, tayo aṃsā assāti tayaṃ, vatthuttayaṃ, ratanattayaṃ, dve vā tayo vā aṃsā assāti dvattayaṃ.
『双分段』者,当本分轻重分别如二分、三分;『三组』者,如织物三层,宝石三套;也有二或三的份量,谓之二核。
Iti samūharāsi. · 以上为集合类。
Datta, nibbattarāsi给予、产生类。
§544
544.Tenadatte liyā.
544.【由『彼』『达德』等词,加『离』字尾构成。】
Tena dattoti atthe la, iyā honti. Mahāvuttinā dinnasaddassa dattattaṃ.
授受之义则为「由此所予」;「由此」指的是言语广泛流传的所给予的声音。
Devena dattoti devalo . ‘Devilo’tipi pāḷi. Deviyo, devadatto vā.
所谓天人所授,是指天神;巴利文中作devālo,亦写作devilo,意即天人或被天神所授予者。
Evaṃ brahmalo, brahmiyo, brahmadatto, sivena bissanudevarājena datto sīvalo, sīviyo, itthiyaṃ sīvali, sīviyi, sissa dīgho.
如此,由『梵』构成『梵罗』、『梵弥』;由『梵达德』而来;由『湿婆』所赐之义,加『毗瑟拿天王』所赐,则为『湿婆罗』、『湿婆弥』;于阴性中为『湿婆离』、『湿婆弥』;其中『斯萨』之长音为长元音。
§545
545.Tena nibbatte.
545.【由彼所生起者,加此字尾。】
Tena nibbatte imo hoti.
止息乃由此而成。
Pākena nibbattaṃ pākimaṃ, pheṇena nibbattaṃ pheṇimaṃ, veṭhanena nibbattaṃ veṭhimaṃ. Evaṃ vedhimaṃ, gopphanena nibbattaṃ gopphimaṃ , pupphadāmaṃ, karaṇena nibbattaṃ kittimaṃ, kuttimaṃ vā, mahāvuttinā karaṇassa kittaṃ kuttañca. Suttavibhattena saṃhārimaṃ, āhārimaṃ iccādīni sijjhanti.
由泥土成就的泥坯,由油脂成就的油脂物,由铁锭成就的铁器。如此铁器,经火包裹而成,是花卉产地,用手工而成,有称号或称谓者,由大声传扬的手工而得此名。经教义解释,由聚合而成的事物、由摄取而成的事物,诸如此类最终都会灭尽。
Iti datta, nibbattarāsi. · 以上为给予、产生类。
La, ita, karāsila、ita、ka 字尾类。
§546
546.Tannissite lo.
546.【依附于彼者,加『罗』字尾。】
Tannissitatthe lo hoti.
依此成就。
Vedaṃ ñāṇaṃ nissitaṃ vedallaṃ, lassa dvittaṃ, duṭṭhu nissitaṃ duṭṭhullaṃ. ‘‘Madanīyaṃ, bandhanīyaṃ, mucchanīyaṃ, rajanīyaṃ, gamanīyaṃ, dassanīyaṃ’’ iccādīni karaṇe vā adhikaraṇe vā anīyapaccayena sijjhanti.
依此所生,就是依于知识所得的知识器具,也就是依于恶得的不善器具。诸如“令人愉悦、拘缚者、令脱离者、污浊者、可行者、可见者”等,诸般此类因缘、条件未具足时便会灭失。
‘Dhūmāyitatta’ntiādīsu dhūmo viya attānaṃ ācaratīti dhūmāyitaṃ, gaganaṃ, dhūmāyitaṃ eva dhūmāyitattaṃ, sakatthe tta. Evaṃ timirāyitattaṃ, nāmadhātuto āyapaccayena siddhaṃ.
“像烟雾弥漫”之意者,即者如烟雾般缭绕自身而行,称为烟雾体,天空也是烟雾形态,故称烟雾。如此暗昧体,即名色根本,是由因缘具足而成立的。
§547
547.Sañjātā tārakādvitvito.
547.已生的是第二夜明星。
Tārakādīhi te assa sañjātāti atthe ito hoti.
关于『塔拉卡等』的说法,是指『生成』的意义;这里如此解说。
Tārakā sañjātā assāti tārakitaṃ, gaganaṃ. Pupphāni sañjātāni assāti pupphito. Evaṃ phalito, rukkho. Pallavāni sañjātāni assāti pallavitā, latā. Dukkhaṃ sañjātaṃ assāti dukkhito, sukhaṃ sañjātaṃ assāti sukhito.
『塔拉卡已生成』者,即『塔拉卡』的意思,指天空。花朵已生成者,即『有花的』之意。果实已成熟者,即果实。树木已成者,即树。嫩叶已生成者,即嫩枝。藤蔓已生成者,即是藤蔓。痛苦已生者,即是痛苦。快乐已生者,即是快乐。
Paṇḍā vuccati paññā, paṇḍā sañjātā assāti paṇḍito, daṇḍo sañjāto assāti daṇḍito. Mahāvuttinā tassa natte malaṃ sañjātaṃ assāti malinaṃ. Tathā pipāsā sañjātā assāti pipāsito, jighacchā sañjātā assāti jighacchito, bubhukkhā sañjātā assāti bubhukkhito, mucchā sañjātā assāti mucchito, visaññā sañjātā assāti visaññito, nindā sañjātā assāti nindito.
『聪慧』称为『智慧』,『智慧已生成』者,即为聪慧。树枝已生者称为树枝。大棍生成者,即为棍棒。通过广泛流传,若无污秽,则称为无染污。如此渴望已成者,谓之渴望者;厌弃生起者,谓之厌弃者;饥饿已现者,谓之饥饿者;痴迷已成者,谓之痴迷者;污秽已生者,谓之污秽者;受谴责者,谓为被谴责者。
Evaṃ gabba-thambhe gabbito. Dabba-pāṭave dabbito. Antaraṃ sañjātaṃ assāti antarito, vaccaṃ sañjātaṃ assāti vaccito.
如此,称胚胎而称为有胚胎者。称罐子而称为有罐者。中间部分已成者,谓为中间者。言语已产生者,谓为言语者。
§548
548.Nindāññātappapaṭibhāgarassadayāsaññāsu ko.
548.『在被谴责等中,谁为默然忍受者?』
Nindādīsu jotaniyesu nāmasmā ko hoti.
在谴责等可受之中,谁非名号所指者?
Nindāyaṃ – kucchito samaṇo samaṇako. Evaṃ muṇḍako, assako, uddhumātakaṃ, vinīlakaṃ, vipubbakaṃ, aṭṭhikaṃ iccādi.
『Nindāyaṃ』者,谓形体污秽的沙门。如此,剃发者、毛发者、蓬乱者、肮脏者、满身泥垢者、沾满灰尘者诸如此类。
Aññāte – aññāto asso assako, kassa ayaṃ assoti vā assako iccādi.
『Aññāte』者,谓未知的毛发者,毛发者,或谁为毛发者、毛发者等。
Appatthe – appakaṃ telaṃ telakaṃ. Evaṃ ghatakaṃ, khuddakaṃ dhanu dhanukaṃ, rathakaṃ, gāmakaṃ iccādi.
『Appatthe』者,谓劣质油,油性。如此,陶器差劣者,小弓者,车夫,乡人等此类。
Paṭibhāgatthe – hatthirūpakaṃ hatthikaṃ. Evaṃ assakaṃ, balībaddako iccādi.
『相似义』者——象之像[形似象之物]称为『小象』。同理,『小马』、『小牛』等,依此类推。
Rasse-rasso manusso manussako. Evaṃ rukkhako, pilakkhako iccādi.
『小义』者——人之小者称为『小人』。同理,『小树』、『小榕树』等,依此类推。
Dayāyaṃ-anukampito putto puttako. Evaṃ vacchako, itthikā, ambakā, kumārikā iccādi.
『怜爱义』者——受怜爱之子称为『小子』。同理,『小牛犊』、『小女人』、『小母亲』、『小少女』等,依此类推。
Saññāyaṃ-nāmamattena moro viya morako iccādi.
『名称』者,仅以此名,譬如愚者如愚愚者、欲者等,皆如是。
Iti la, ita, ka rāsi. · 以上为 la、ita、ka 字尾类。
Abhūtatabbhāvarāsi未曾有而成彼状态类
§549
549.Abhūtatabbhāve karāsabhūyoge vikārācī.
549.「非实有性质」者,谓于『有形物结合』中之变异。
Pubbe tassa abhūtassa vatthuno kadāci tathā bhavanaṃ abhūtatabbhāvo, tasmiṃ abhūtatabbhāve jotaniye sati karā’sa, bhūdhātūnaṃ yoge vikāravācimhā nāmasmā cānubandho īpaccayo hoti.
先时彼非实有之材曾有某处非实有之处,若于此非实有中具足觉知力,则诸元素结合之变异不由名称而成其依缘。
Adhavalaṃ dhavalaṃ karoti dhavalīkaroti, adhavalo dhavalo siyā dhavalīsiyā, adhavalo dhavalo bhavati dhavalībhavati. Evaṃ dhavalīkāro, dhavalībhūto.
所谓使下白者使白,谓作白化,使之更白,使下白且更白,使之白化。若使下与使白并存,则为白化、得为白化,正如是,作用者即成为白化、已得白化。
Abhūtatabbhāveti kiṃ? Ghaṭaṃ karoti, ghaṭo atthi, ghaṭo bhavati.
『非实有性质』者为何?譬如作器,当器在、器成之理。
Karāsabhūyogeti kiṃ? Adhavalo dhavalo jāyate.
『有形物结合』者为何?谓下与白并生。
Vikārāti kiṃ? Pakatiyā mā hotu, suvaṇṇaṃ kuṇḍalaṃ karoti, suvaṇṇassa kuṇḍalakaraṇaṃ nāma loke pakatirūpanti vuttaṃ hoti. Evaṃ suvaṇṇaṃ kuṇḍalaṃ siyā, suvaṇṇaṃ kuṇḍalaṃ bhavatīti.
变化(Vikāra)为何?变化者不应是腐坏者。他以金制成耳环,金耳环之制,在世人中被称为变化的形象。因此说:「这是金耳环,是金耳环。」
Iti abhūtatabbhāvarāsi. · 以上为未曾有而成彼状态类。
Sakattharāsi自义类
§550
550.Sakatthe.
550. 同义(自义)。
Sakatthepi paccayā dissanti. ‘Sakattho’ti sakapadattho, pakatiliṅgapadatthoti vuttaṃ hoti.
条件也为缘由显现。所谓『条件』即为条件的义项,亦言为缘由的义项。
Hīno eva hīnako, poto eva potako, devo eva devatā, yathābhūtameva yathābhuccaṃ, karuṇā eva kāruññaṃ, pattakālameva pattakallaṃ, ākāsānantameva ākāsānañcaṃ, pāguññameva pāguññatā, kammaññameva kammaññatā, dānaṃ eva dānamayaṃ, sīlaṃ eva sīlamayaṃ. Evaṃ bhāvanāmayaṃ iccādi.
低等者即低劣者,子即父子,天人即天,正如本质及其本性,慈悲即慈悲心,熟时即成熟,空间无量即空间广大,缺陷即缺陷性,业即业性,布施即布施性质,戒律即戒律性质。如此种种为培养因素之类。
Yathā ca amaccaputtā eva ‘amaccaputtiyā’ti vuccanti, evaṃ ‘‘sakyaputto eva sakyaputtiyo, asamaṇo hoti asakyaputtiyo , evaṃ nāṭaputtiyo, dāsaputtiyo’’tipi yujjati.
正如无父之子谓『无父子』,同理『释迦子』谓释迦子者,非沙门者谓非释迦子者,剧场子、奴仆子等亦皆如此合成。
‘Bhayadassivā, atthadassimā’ti vantu, mantupaccayāsakatthepi yujjanti. ‘Brahmavaṇṇī, devavaṇṇī’ti ettha brahmuno vaṇṇo brahmavaṇṇo, brahmavaṇṇo viya vaṇṇo assa atthīti atthe sati īpaccayo paccayattho eva hoti, na sakattho. Brahmavaṇṇo viya vaṇṇo yassa soyaṃ brahmavaṇṇīti atthe sati sakatthoyeva. Api ca ekasmiṃ aññapadatthe dve samāsa, taddhitā vattantītipi yujjati, tathā ‘paguṇassa bhāvo pāguññatā’tiādīsu dve taddhitapaccayā bhāvattheti.
谓「畏惧现者、利益现者」,在执着于义理的条件方面合成。谓「梵色者、天色者」,此处梵之色者为梵色,若有义涵即为义之条件,而非缘由条件。如其义为某梵色即为条件。又有一义项中双重附加成分(taddhita)亦为合成,如谓「缺陷之相为缺陷性」,等处有二重附加条件成分以体义。
Iti sakattharāsi. · 以上为自义类。
Niddiṭṭhapaccayarāsi已指定接辞类
§551
551.Aññasmiṃ.
551.【于其他处。】
Pubbe niddiṭṭhā ṇādayo paccayā niddiṭṭhatthato aññesupi atthesu dissanti.
先前已显现的根缘,既依其所显现的义项,亦于他义中显现。
Magadhesu jāto māgadho, magadhesu saṃvaḍḍhito māgadho, magadhesu nivuttho māgadho, magadhānaṃ magadhesu vā issaro māgadho iccādi, ṇo.
虽生于摩揭陀,得于摩揭陀滋长,终于摩揭陀灭尽;摩揭陀之中主宰其境者,并非摩揭陀自身。
Kāsiṃ agghatīti kāsiyo , ‘kāsī’ti sataṃ vā sahassaṃ vā vuccati, iyo.
称迦尸者名阿迦尸,称为迦尸时,约有一百至一千之数。
Evamaññepi paccayā yathānurūpaṃ veditabbā.
同理,缘亦应如其所相应般加以认识。
§552
552.Dissantaññepi paccayā.
552. 亦于显现之他缘。
Pubbe niddiṭṭhapaccayehi aññepi paccayā niddiṭṭhesu aniddiṭṭhesu ca atthesu dissanti.
由于前所示的条件,另外也因其他条件,在所示的以及未所示的事物上皆显现其义。
Visadisā mātaro vimātaro, tāsaṃ puttā vemātikā , ikaṇa.
『诤母』与『恶母』,其子被称为『恶夫』与『敌子』。
Pathe gacchantīti pathāvino , aghaṃ dukkhaṃ pāpaṃ vā gacchatīti aghāvī, āvī.
行走于路者称为『路者』;行走于恶、苦、恶行之者称为『恶行者』。
Issā assa atthīti issukī , ukī.
因贪欲之有,故谓之『贪者』。
Dhuraṃ vahantīti dhorayhā , yhaṇa.
承担重物称为『负重者』。
Lobhassa hitā lobhaneyyā. Evaṃ dosaneyyā, mohaneyyā, aneyyo.
贪欲者应受损害,故可以损害之;如法亦可损害瞋恨、迷乱,其他诸者亦同。
Dassanaṃ arahatīti dassaneyyo. Evaṃ vandaneyyo, pūjaneyyo, namassaneyyo, eyyo.
『观察』者称为阿拉汉,即值得观察者。如此者,值得顶礼、值得敬拜、值得礼敬,皆属此类。
Oghānaṃ hitā oghaniyā, yoganiyā, ganthaniyā, kammaniyaṃ, attaniyaṃ, dassaniyaṃ, pūjaniyo, namassaniyo iccādi, aniyo.
波浪者称为波浪主宰,是纽结者、行为者、己身者、可观察者、应敬礼者、应敬拜者、应礼拜者等,不拘此类者。
Yaṃ parimāṇaṃ assāti yāvaṃ, yāvantassa bhāvo yāvatvaṃ. Evaṃ tāvatvaṃ, tva.
凡存在的限度,及其存在的程度,皆称为『如此存在的限度』。
Paramānaṃ uttamapurisānaṃ bhāvo kammaṃ vā pāramī, samaggānaṃ bhāvo kammaṃ vā sāmaggī, ṇī.
极至者谓为最上人之存在,无论是德行仍是善业;同心者谓为同调之存在,无论是行为仍是合和集结。
‘‘Nāgavatā, sīhavatā, ājaññavatā’’ iccādīsu bhāve vantupaccayaṃ icchanti.
如『龙族者』『狮族者』『非生者』等,于此等存在上欲成就其缘分。
Mātu bhātā mātulo, ulo.
『母』『兄弟』『母家亲属』,及此类称谓。
Iti niddiṭṭhapaccayarāsi. · 以上为已指定接辞类。
Vuddhirāsi增广类。
‘Padānamādissāyuvaṇṇassāeo ṇānubandhe’ti padādibhūtānaṃ akāra, ivaṇṇu’vaṇṇānaṃ ā, e, ovuddhi.
“足等的起始与颜色连带相续”,此处“足”等词的起用,乃连带“颜色”等词之初生、增长之义。
Ādicco, vāsiṭṭho, venateyyo, meniko, pettikaṃ, odumbaraṃ, oḷumpiko, odagyaṃ, dobhaggaṃ, sobhaggaṃ iccādi.
如“初生”,“色泽浓厚”,“泛黄”,“豆红”,“细小如豆”,“乌黑”,“光泽”,“有能力”,“双分”,“有光泽”等词类。
Ṇānubandheti kiṃ? Nāmako, padako, purātano.
“连带”者何?即名称、文字、古旧之义也。
‘Majjhe’ti suttena padamajjhepi vuddhi, vāseṭṭho, aḍḍhateyyo iccādi.
“中间”一词,闻法中谓词于中间亦有增长,如‘色泽浓厚’,‘八分’,‘应得之类’等。
§553
553.Saṃyogepi kvaci.
553句中亦含“结合”义。
Ṇānubandhe paccaye pare saṃyogepi kvaci vuddhi hoti.
于连带条件下,因缘他方亦有结合之增长。
Petteyyo, pettikaṃ, decco, pamukhe sādhu pāmokkhaṃ, pamuditassa bhāvo pāmojjaṃ, vattabbanti vākyaṃ, bhajitabbanti bhāgyaṃ, bhoggaṃ, yoggaṃ iccādi.
『饿鬼』者,谓饿鬼形象,现前时在他人眼前为善之自在解脱、欢喜之境,谓语中当说、当分有、当享用等意如愿之境界、福德、享受、功用等。
Iti vuddhirāsi. · 增广类至此。
Loparāsi省略类。
‘Lopovaṇṇivaṇṇāna’nti suttena ṇyamhi pare avaṇṇi’vaṇṇānaṃ lopo.
『色彩之减灭』者,依经文言,是色彩中有乃至他色彩之减灭。
Tattha avaṇṇe-paṇḍiccaṃ, tacchaṃ, dāyajjaṃ, dvidhā bhāvo dvejjhaṃ, karuṇāyeva kāruññaṃ iccādi.
其中『无色』者,即智慧、真实、给予之意,此义二种,谓对怜悯者为慈悲等。
Ivaṇṇe-adhipatissa bhāvo ādhipaccaṃ. Evaṃ ādicco, koṇḍañño iccādi.
如同『色彩之主』者是主宰,此亦为主的原理,譬如色相如『依止』,如此『诸灭』、『拘阇那』等相同。
‘Uvaṇṇassāvaṅa sare’ti sare pare uvaṇṇassa avaṅa hoti.
『增色表面』者,表面为彼增色之应有表面。
Ṇamhi-lahuno bhāvo lāghavaṃ, rāghavaṃ, jamburukkhe bhavaṃ jambavaṃ. Tathā kapilavatthumhi bhavaṃ kāpilavatthavaṃ, vanaṃ. Bhātuno apaccaṃ bhātabyo, gabyaṃ, dabyaṃ.
『轻微之义』者,谓轻便、坚忍等,如槟榔树之义谓槟榔树也,咖毕拉树中之义谓咖毕拉树、森林。谓亲属之缘故谓亲属、谷物、稻穗。
‘Ṭe satissā…’ti ṭamhi paccaye vīsati, tīsatīnaṃ tilopo.
『Ṭe satissā』者,于此因缘中,是二十,即三十者的略去。
Vīsatiyā pūraṇo vīso, ekūnavīso. Evaṃ tīso, ekūnatīso.
二十已满,二十即三十,二十又一,亦如是,三之,二十又一。
‘Rānubandhentasarādissā’ti rānubandhe paccaye padantasarādīnaṃ lopo.
『凡尾随「rā」之词尾元音等皆然』——谓:于尾随「rā」之语尾助词中,词末元音等皆被省略。
Metteyyo, petteyyo, kivaṃ, kittakaṃ, īdī, īdikkho, īdiso, āhacca, upahacca, sakkacca, adhikicca, kiriyā, vedagū, pāragū iccādi.
『梅德雷约』、『贝德雷约』、『基旺』、『基德咖』、『伊地』、『伊地卡』、『伊地索』、『阿哈吒』、『伍巴哈吒』、『萨咖吒』、『阿地基吒』、『基里亚』、『韦答谷』、『巴拉谷』,如此等类皆属此例。
§554
554.Paccayānaṃ lopo.
554.诸因缘的略去。
Paccayānaṃ kvaci lopo hoti.
诸因缘在某些处所有所略去。
Buddhe ratanaṃ paṇītaṃ, cakkhu suññaṃ attena vā attaniyena vā . Ettha ca ratanassa bhāvo ratanaṃ, attano bhāvo attā, attano sakassa bhāvo attaniyanti evaṃ bhāvapaccayalopo.
关于佛,珍宝乃至眼根是否为空,或是自体,或是自身,皆应如是理解。此处「珍宝」之性为珍宝,自体之性为自体,自己之性为自己之性,如此便是性质相依无失。
‘‘Buddhānussati dhammānussati’’ādīsu ‘‘buddhassa bhāvo buddho, buddhassa ayaṃ guṇo buddho’’tiādinā nayena paccayalopo veditabbo.
当有「念佛」「念法」等言辞时,应知其依止理当说为「佛之性为佛」、「此品质为佛」,诸如此类因缘依止法可了知。
§555
555.Lopo vīmantuvantūnaṃ.
555. 所谓无失,是指「具断智者」的状态。
Iyi’ṭṭhesu paresu vī, mantu, vantūnaṃ lopo hoti.
在此类「彼人」中,具断智者的无失成立。
Medhāvīnaṃ atisayena medhāvīti medhiyo, medhiṭṭho, satimantānaṃ atisayena satimāti satiyo, satiṭṭho, guṇavantānaṃ atisayena guṇavāti guṇiyo, guṇiṭṭho.
聪慧者依其卓越智慧为智慧,卓越记忆者为念,卓越品性者为品行,有德者为德行。
Iti loparāsi. · 省略类至此。
Khuddakarāsi niṭṭhito. · 小类已完。
Nānāttarāsi差别类。
§556
556.Jo vuddhassiyiṭṭhesu.
556. 关于智者的无失。
Iyi’ṭṭhapaccayesu paresu vuddhasaddassa jo hoti.
在这些条件中,『他者』是清净声的缘起。
Vuddhānaṃ atisayena vuddhoti jeyyo, jeṭṭho.
『清净』以超越为清净,是更胜,是最胜。
§557
557.Bāḷhantikapasatthānaṃ sādhanedasajā.
第557条。坚固近行相的由来。
Iya, iṭṭhapaccayesu paresu bāḷha, antika, pasatthasaddānaṃ sādha, neda, sa, jādesā honti.
是的,在这些条件中,『他者』是坚固、近行、清净声的由来,且此三者是由修习而生。
Bāḷhānaṃ atisayena bāḷhoti sādhiyo, sādhiṭṭho, antikānaṃ atisayena antikoti nediyo, nediṭṭho, pasatthānaṃ atisayena pasatthoti seyyo, seṭṭho, jeyyo, jeṭṭho.
以超越为坚固者为坚固,是最坚固;以超越为近行者为近行,是未通达;以超越为清净者为清净,是更胜、最胜、卓越。
§558
558.Kaṇakana appayuvānaṃ.
第558条。新生的金黄。
Iya , iṭṭhapaccayesu paresu appa, yuvasaddānaṃ kaṇa, kanaādesā honti.
这是因为在既定条件中,彼此之间的对应关系不多,年轻的声音各有各的音调。
Appānaṃ navānaṃ atisayena appo navoti kaṇiyo, kaṇiṭṭho, yuvānaṃ taruṇānaṃ atisayena yuvā taruṇoti kaniyo, kaniṭṭho, kaniye vaye bhavā kaññā.
新事物之中,水以其过分的旺盛被称为“水”;年轻人中,青年因其过分年少被称为“青年”;在年纪更幼时,称为“未成年”;在年纪更老时,则称为“少女”。
§559
559.Kosajjājjava pārisajja suhajja maddavārisyāsa bhājaññatheyyabāhusaccā.
559. "如安坐稳重、亲近贤善、柔顺正直、念知分明、口才多闻,是为具足品德者"。
Bhāva, kammesu ṇānubandhe paccaye pare ete saddā nipaccante. Tattha ajjava, maddavā’sabhasaddā ṇamhi sijjhanti, sesā ṇyamhi.
这些现象在存在、行为及相依条件中相互关联,故这些声音便聚合而成。其中文雅、柔和的音声消在其中,余者留存。
Tattha ujuno bhāvo ajjavaṃ, iminā suttena ṇamhi ussa attaṃ, ‘uvaṇṇassāvaṅa…’ iti ussa avattaṃ. Evaṃ muduno bhāvo maddavaṃ, usabhassa bhāvo āsabhaṃ, ussa āttaṃ. Kusitassa bhāvo kosajjaṃ, iminā ilopo, tyassa jjattaṃ, parisāsu uppanno pārisajjo , dāgamo, suhadayova suhado, yalopo, suhadassa bhāvo sohajjaṃ , isino idaṃ ārisyaṃ, issa ārittaṃ, ājāniyassa bhāvo ājaññaṃ, yalopo, puna ‘lopovaṇṇivaṇṇāna’nti ilopo, tato paraṃ sandhirūpaṃ, ājāniyo eva vā ājañño , sakatthe ṇyo, thenassa bhāvo, kammaṃ vā theyyaṃ, nassa yattaṃ, bahusutassa bhāvo bāhusaccaṃ, ussa attaṃ, puna sandhirūpaṃ.
那其中刚猛之性是文雅的,世尊以经文表述为“颜色之声”等,这即是刚猛的展现。柔和的性质是温顺的,牛的性情是粗野的;刚猛之气是牛的本质。阴险者的性格是柔弱的,通过删节,使其声音减少,故其主题总有亲近、适合好心之相。削减称为“剥落”,温顺为美德;此为所持,有形质的。无形质者称“自生之性”,称其为“自生”,其中又有“如剥离之彩色”等剥落之相;然后则是过渡之形质。自生者或称原生者,其种类很多,存于时代、业力或性格中,有多藏智慧的,为刚猛之性,有形质者,再次构成过渡之形质。
§560
560.Adhātussa kesyādito ghessi.
560. 支持物之类,诸如毛发皮屑等。
‘Ghessī’ti ghe+assa+i, chapadamidaṃ suttaṃ.
『格西』者,乃『格』加『阿萨』再加『伊』之合成,此为第六条经文规则。
Adhātussa avayavabhūte kakāre pare pubbassa akārassa bahulaṃ i hoti kanissite ghe asyādito pare sati.
「粘着」是构成要素的性质,常多指先前未形成之粘连,尤以油脂为先,其本质为在此之前就有的粘合现象。
Bālikā, ekikā, hatthipotikā, mahallikā, kumbhakārikā, kammakārikā, annadāyikā, upāsikā, sāvikā, dhammavācikā.
女子称呼如少女、小姊妹、乳母、妇女、大妇、制陶女、供食者、居士、歌女、讲法者。
Adhātussāti kiṃ? Kulupakā- bhikkhunī, dhenupakā, khīrupakā-vacchī, idha dhātvādesopi kakāro dhātusaññaṃ labhatiyeva.
「构成要素」是什么意思?犊牛母、牝牛母、乳母之法。此处意指取材与构成之物,亦由构成元素得到实体的观念。
Keti kiṃ? Vedanā, cetanā.
「何谓数量?」即感受与意志。
Asyāditoti kiṃ? Bahuparibbājakā-rājadhānī.
「以此为始」是何义?诸多流转于王城者。
Assāti kiṃ? Bahukattukā-sālā.
『阿萨』者何义?例如:『多施作者之讲堂』,此即说明[Pali: assa]所指为有所属之义。
Ettha ca bahavo paribbājakā yassā sā bahuparibbājakāti viggaho. Paribbājakasaddo pakatisyādisaddo hoti, tasmā kanissitassa ghasaññassa ākārassa syādito parattā pubbassa assa ittaṃ na bhavati. Yadi bhaveyya, bahukā paribbājikāyo yassanti atthappasaṅgo siyāti.
于此,许多游方者称其为『多种游方』,此谓『bahuparibbājakāti viggaho』。游方者之名是指随群聚之声,故己小者忧心所染之形,因而不生于他,亦不曾有前者之此。若有此,众多游方者自认为彼此间有利益关联。
Iti nānāttarāsi niṭṭhito. · 如是,异类聚已完结。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānabyākaraṇa- · 如是,名为「语义阐明」之摩嘎剌那文法阐明中
Dīpaniyā taddhitakaṇḍo pañcamo. · 二次衍生品第五已完结。