4. Samāsakaṇḍa · 4. Samāsakaṇḍa
4. Samāsakaṇḍa四、复合词章
Atha yuttatthānaṃ syādyantapadānaṃ ekatthībhāvo vuccate. Ekatthībhāvoti ca idha samāso vuccati. So ca samāso chabbidho abyayībhāvo, tappuriso, kammadhārayo, digu, bahubbīhi, dvandoti.
若谓“条件句”当称为“末末分句”的统一体。所谓统一体,即此处谓“并集”。此并集共有六种,分别称为不变体、条件词、业决定词、双向、带多义、对立。
Abyayībhāvasamāsa不变词复合
Tattha abyayībhāvo paṭhamaṃ vuccate. Byayo vuccati vikāro, natthi byayo etassāti abyayo, abyayo hutvā bhavatīti abyayībhāvo, nānāliṅga, vibhatti, vacanesu rūpavikārarahito hutvā bhavatīti attho, sabbaliṅga,-vibhatti, vacanesupi yebhuyyena ekarūpena pavattatīti vuttaṃ hoti.
其中“不变体”称为第一者。所谓“不变”是谓变化为‘变化’,若无变化则谓为不变;不变即成为后者称谓。意指具多种标志、变格、语态中无形态变化者,谓之不变体。如所有标志、变格及语态多半以一固定形态运行,故称不变体。
Abyayanti vā upasagganipātānaṃ eva nāmaṃ, ayaṃ pana pakati abyayaṃ na hoti, asaṅkhyehi saha ekatthatāvasena abyayaṃ hoti, iti anabyayampi abyayaṃ bhavatīti abyayībhāvo.
所谓不变体,是指仅由附加词组成的表达,这种构成中间词非谓不变,但连带无限多个语素整体统一为不变,故不变体即不变也可谓之。
§331
331.Syādisyādinekatthaṃ.
331. “假设”等类词之一种情况。
Adhikārasuttamidaṃ. Syādi vuccati syādyantapadaṃ, ‘syādinā’ti syādyantapadena, eko attho yassa taṃ ekatthaṃ, syādipadaṃ syādipadena saha ekatthaṃ hotīti attho.
此为针对“用法”(adhikāra)之正宗论述。“假设”即谓“条件词”,即由“假设”与“末”组成一词,意即该词连带相应条件均统一为一体,所谓“条件词”同此词汇共同构成统一体。
Ettha ca ‘syādī’ti vacanena upasagga, nipātehi saddhiṃ sabbāni nāmikapadāni nāmapaṭirūpakāni ca saṅgaṇhāti, tyādyantapadāni nivatteti.
此处“假设”一词之前缀,连同后缀及全部名词形态、复数形式均包含其中,能够涵摄列举全部条件句,谓之“条件句”所归依之集体。
Tattha nāmapaṭirūpakāni nāma ‘yevāvanakadhammā’ iccādīni. Tathā saññāsaddabhāvaṃ pattāni ‘‘atthipaccayo, natthipaccayo, atthikhīrā brāhmaṇī, aññāsikoṇḍañño, makkhaligosālo’’ iccādīsu ‘atthi’ iccādīni.
此处所说的名称及代表形象,称为『如是法』等。依此,则关于想法与声音的特性成就,如『有缘、无缘、有因、无因、存在之稀缺、他异称之、断灭等』,在此类说辞中皆言其为『有』之意。
‘Ekattha’nti etena dvandasamāsepi padānaṃ ekakattu, ekakammādibhāvena ekatthībhāvo vutto hotīti.
『一处』者,谓此二合词的单一意义,诸如单一动作、单一事由等所表示的统一义理。
§332
332.Asaṅkhyaṃ vibhattisampattisamīpasākalyābhāvayathāpacchāyugapadatthe.
无量,即无数。数目无量之意,且不存在完整与缺损之分别,亦无先后来伴随。
‘Asaṅkhya’nti upasaggapadaṃ nipātapadañca vuccati. Taṃ dvayampi hi ekatta, bahuttasaṅkhyaṃ paṭicca rūpavikārarahitattā ‘asaṅkhya’nti vuccati. Vibhatyatthe, sampatyatthe, samīpatthe, sākalyatthe, abhāvatthe, yathātthe, pacchātthe, yugapadatthe pavattaṃ asaṅkhyaṃ nāma syādipadaṃ aññena syādipadena saha ekatthaṃ hoti. Ayañca samāso anvatthavasena ‘asaṅkhyo’ti ca ‘abyayībhāvo’ti ca vuccati.
『无量』者,谓由前缀与单字组合而成。此词含两义:一为统一,即基于多而统一,因无形之变化而称为无量。谓无分离、无损害、临近、完备、无缺、合乎其理、后续、相连等均成无量之义。此复合词合用时,称作无量,亦称不变本质。
Vibhatyatthe tāva –
于分离义中,仍如此——
Adhitthi. Ettha ca adhito si, tassa ‘asaṅkhyehi sabbāsa’nti suttena lopo, itthito su, ‘adhi itthīsū’ti vākyaṃ, tassa ca atthaṃ kathentena niccasamāsattā aññapadena viggaho kātabbo ‘‘itthīsu pavattā kathā’’ti vā ‘‘itthīsu pavatto vacanapatho’’ti vā ‘‘itthīsu pavattaṃ vacana’’nti vā, tato purimasuttena ekatthasaññā, iminā suttena asaṅkhyekatthasaññā ca kariyate, ekatthasaññāya pana katāya vākyatthāya payuttānaṃ vibhattīnaṃ attho ekatthapadena vutto hoti, tadā vibhattiyo vuttatthā nāma.
示例:此时之『已学』,因经文略去『已学诸事』,实指『已学诸事者』,对此义应作彻底辨析。故谓『已学逐事之语』或『已学所生语路』,或『已学之言』等。故此,以经典作统一涵义,此经典所指无量同义涵义,称为统一涵义者;统一涵义解释于句意时,谓分离义。
Idāni vuttatthānaṃ appayogārahattā lopavidhānamāha.
今因所说义项一一作尽,遂说断尽。
§333
333.Ekatthatāyaṃ.
333.【同一性时。】
Eko attho yesaṃ tāni ekatthāni, ‘attho’ti cettha padantare kattu, kammādibhāvena vidheyyo padhānattho eva veditabbo. Tathā hi ‘rājaputto’ti ettha puttasaddattho eva tathāvidheyyo hoti, na rājasaddattho, sabbañca vacanavākyaṃ nāma vidheyyatthehi eva sijjhati, no aññathā, yasmā ca ‘rājaputto’ti etaṃ puttasaddatthasseva nāmaṃ hoti, na rājasaddatthassa, tasmā eko padhānabhūto puttasaddattho eva tesaṃ dvinnaṃ saddānaṃ attho nāma hoti, na rājasaddatthoti, ekatthānaṃ bhāvo ekatthatā, ekatthībhāvoti vuttaṃ hoti. So tividho samāso, taddhito, dhātupaccayanto cāti. Tissaṃ tividhāyaṃ ekatthatāyaṃ sabbāsaṃ vuttatthānaṃ syādivibhattīnaṃ lopo hotīti iminā sussa lopo. Bahulādhikārattā pana aluttasamāsopi dissati.
所谓单一义者,即某些词语具多义时,其中存在一个主要义项。若在文中须予选择,通常依从语法等因缘,首先当认识该主要义项。例如‘王子’一词,此处当解释为‘子’的义项,而非‘王’的义项,诸语句全应遵从此义,而不能异说。因‘王子’仅为‘子’之名称,而不是‘王’之名称,故主要义项乃为‘子’的义,这即所谓义项统一、义项一体的原理。此义项一体,有三种归类,依其产生方式为三种:合成、后缀、根源依资。此三种各自为义项一体,因此诸论所述义项一体,即此三法之一体。此处所说义项一体,适用于一切已说义项,即是一切义项分别的断尽,因此此处说断除。然因多处用法仍出现未变合成词。
§334
334.Taṃ napuṃsakaṃ.
334.此谓无性者。
Taṃ asaṅkhyaṃ nāma ekatthaṃ napuṃsakaṃ hotīti iminā adhitthīsaddassa napuṃsakabhāvaṃ katvā tato syādyuppatti.
此为无数异义中的一义之无性,以此作定语的词为‘无性’词,遂生此义。
§335
335.Syādīsu rasso.
335.【在『所』等格词尾中,元音缩短。】
Napuṃsakassa ekatthassa rasso hoti syādīsu vibhattīsūti iminā īkārassa rasso.
对于没有性别者,假使存在单数所有格关系,这称为以此词根的属格形式(ī-kāra属格)。
§336
336.Pubbasmāmādito.
第336条:起始于之前。
Pubbaamādi nāma pubbapadatthapadhānabhūto asaṅkhyasamāso vuccati, tato parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti, ādisaddena cettha paṭhamāvibhattipi gayhati. Atha vā amādi vuccati tappuriso, tato pubbaṃ nāma asaṅkhyasamāso, iti amādito pubbabhūtā asaṅkhyekatthā parāsaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hotīti iminā adhitthisaddato sabbavibhattīnaṃ lopo.
“Pubbaamādi”名指从“pubbapadatthapadha”构成的无数复合体,因此其他所有格形式全部省略,这里以开头音为第一格属格。又称“amādi”是“tappuriso”,因此“pubba”指无数复合体,依此“amādito”表示之前存在的无数个体,且其他格全省略,故此以开头音表示所有格形态的省略。
Adhitthi tiṭṭhati, itthīsu pavattā kathā tiṭṭhatīti attho. Adhitthi tiṭṭhanti, itthīsu pavattā kathāyo tiṭṭhantīti attho. Esa nayo sesavibhattīsu sesavacanesu sesaliṅgesu ca. Evaṃ sabbaliṅgesu sabbavibhattīsu sabbavacanesu ca ekeneva rūpena tiṭṭhati, tasmā ayaṃ samāso rūpavikārarahitattā ‘abyayībhāvo’ti vuccati.
“Adhitthi”意为停留,用于女性形式时指“话语停留”,复数则指“话语们停留”。此理适用于所有格尾、附加词尾、修饰尾等,是所有词尾形式统一表现为单一形式,因此此复合被称为“无变化形”(abyayībhāva)。
Ettha ca vibhatyattho nāma ‘‘adhitthi, bahigāmaṃ, uparigaṅga’’ miccādīsu sampatyādīhi visesatthehi rahito kevalo vibhattīnaṃ attho vuccati. Viggahe pana ‘‘kathā, pavattā’’ iccādīni samāsasāmatthiyena viditāni atthapadāni nāma, adhisaddassa atthapadānītipi vadanti. Evaṃ adhikumāri, adhivadhu, adhijambuiccādi.
【此处所谓「格词尾之义」,是指在『adhitthi(主于女人)、bahigāmaṃ(村外)、uparigaṅgā(恒河上方)』等例中,除去『sampatyādi(到达等)』之特殊含义后,单纯格词尾本身所表达的意义而言。而在分析复合词时,『kathā(话题)、pavattā(流转者)』等词,则称为『意义词项』,乃借复合词的合力而得知其义;也有人说,这些是『adhi』这一词之意义词项。如此则有『adhikumārī(主于少女)、adhivadhu(主于新妇)、adhijambu(主于阎浮)』等例。】
Attani pavatto dhammo, pavattā vādhammāti atthe vibhattīnaṃ lope kate adhiattasaddassa napuṃsakabhāvaṃ katvā tato syādyuppatti, ‘pubbasmāmādito’ti syādīnaṃ lope sampatte –
【『存在于自身中流行之法』,或『流行者,即法也』——在此二义中,省略格词尾后,将『adhi+atta』之词化为中性,再于其后添加『所』等格词尾;然依『在前词及等』之规则,将省略『所』等格词尾之情况既已成立——】
§337
337.Nātomapañcamiyā.
337.【然而,此处不得用第五格(从格)。】
Akārantamhā asaṅkhyekatthā paraṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo na hoti, pañcamīvajjitānaṃ vibhattīnaṃ aṃ hoti.
由于数目庞多,法令条文若从未制定,则所有分支律条的废除都不会发生,唯有第五律条裁撤了相关部分。
Ajjhattaṃ dhammo jāyati, ajjhattaṃ dhammā jāyanti, ajjhattaṃ dhammaṃ passati, ajjhattaṃ dhamme passanti.
内部法令生起,内部各项法令产生,内部感知法令,内部众法观察。
Apañcamiyāti kiṃ? Ajjhattā apeti, ajjhattehi apeti.
所谓“非第五”,何意?即内部废止,依内部律条废止。
§338
338.Vā tatiyāsattamīnaṃ.
338.或称为第三与第七律条。
Akārantamhā asaṅkhyekatthā paraṃ tatiyā, sattamīnaṃ vikappena aṃ hoti.
由于数目庞多,法令条文若未制定则第三律条生效,第七律条通过变更而生效的部分也包括在内。
Ajjhattaṃ dhammena vattati ajjhattena vā, ajjhattaṃ dhammehi vattati ajjhattehi vā, ajjhattaṃ dhammassa deti, ajjhattaṃ dhammānaṃ deti, ajjhattā dhammā apeti, ajjhattehi dhammehi apeti, ajjhattaṃ dhammassa santakaṃ, ajjhattaṃ dhammānaṃ santakaṃ, ajjhattaṃ dhamme tiṭṭhati ajjhatte vā, ajjhattaṃ dhammesu tiṭṭhati ajjhattesu vā. Ettha ca ‘ajjhattaṃ dhammo’ti ajjhattabhūto dhammo, ‘ajjhattaṃ dhammā’ti ajjhattabhūtā dhammā iccādinā attho veditabbo. Attānaṃ adhikicca pavatto pavattāti vā vuttepi attassa ādhārabhāvo sijjhatiyeva. Evaṃ adhicittaṃ, attani visuṃ visuṃ pavattaṃ pavattāni vā paccattaṃ. Ettha ca ‘‘ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivisitvā ajjhattaṃ vuṭṭhātī’’ti pāṭho atthi, tasmā pañcamiyā aṃbhāvavajjanaṃ appakattāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ajjhattā dhammā, bahiddhā dhammā’’ti pāṭho atthi, tasmā paṭhamādīnampi vikappo labbhatīti.
内在持守法令或由内在者而行,内在法则或由内在者而起,内在者示现法,内在者示现诸法,内在者令诸法生起,内在诸法令生起,内在法成就,内在诸法成就,内在法立于内在者或由内在起,内在法立于内在诸法或由内在诸法起。此处所说“内在法”,谓内在成为之法,“内在诸法”谓内在成为之诸法,如此义应了然知道。谓自身何者生起多多,即自身之所依止。依此心增长,于自身内逐渐生起诸法。又有“内在者入于内在而起于内在,外在者入于内在而起于内在”此读,故第五个相应即是小修订,应据其义。又有“内在法,外在法”此读,故第一对句也得出类推。
Sampattiatthe –
【关于『到达』之义——】
Sampannaṃ brahmaṃ sabrahmaṃ, ‘brahma’nti vedo vuccati. Ettha ca ‘akāle sakatthassā’ti suttena sahasaddassa sādeso, bhikkhānaṃ samiddhi subhikkhaṃ, ‘syādīsu rasso’ti suttena katanapuṃsakassa rassattaṃ.
圆满者谓梵天及具足者,“梵天”是所称之义。此处“非时不宜”之义,与经文中“众比库之兴盛富足”有关,谓“彼时已至时”之意,以显示时机不当时不应求也。
Samīpe –
表邻近——
Nagarassa samīpaṃ upanagaraṃ, kumbhassa samīpaṃ upakumbhaṃ, maṇikāya samīpaṃ upamaṇikaṃ, vadhuyā samīpaṃ upavadhu, gunnaṃ samīpaṃ upagu, ‘gossū’ti suttena ossa uttaṃ.
城市之附近谓小城,瓦器之附近谓小瓦器,宝石之附近谓小宝石,新妇之附近谓小新妇,牛之附近谓小牛,谓“gossū”是经中“ossa uttaṃ”的音译意。
Sākalye –
表全体——
Tiṇena saha sakalaṃ satiṇaṃ, tiṇena saddhiṃ sakalaṃ vatthuṃ ajjhoharatīti attho. Sahasaddassa sādeso.
与三相合者,谓诸念处之全,亦即与三相共同涵摄诸诸缘境,此义也。此为辅助言辞。
Abhāve –
表缺无——
Makkhikānaṃ abhāvo nimmakkhikaṃ, darathānaṃ abhāvo niddarathaṃ, bhikkhānaṃ abhāvo dubbhikkhaṃ, abhāvatthopi dusaddo atthi. Yathā? Dussīlo duppaññoti. Ettha ca ‘sampannaṃ brahma’ntiādinā saddabyākaraṇesu atthavacanaṃ saddatthavibhāvanamattaṃ. Suttantesu pana imesaṃ padānaṃ yuttaṃ abhidheyyatthaṃ ñatvā tadanurūpaṃ atthavacanampi veditabbaṃ.
昆虫之无,谓无昆虫;车轮之无,谓无车轮;比库饥饿之无,谓无饥馑。即使无,此亦有难言之事。如何为难?谓行为不善、愚昧等为难。此处以『圆满梵』等词表示意义,多为言语表达意义之用,仅止于差别阐释词义。然于经文中,应知此等词句所依本义,从而辨识相应的含义和用法。
Yathāsaddatthe –
如于言语义——
Rūpassa sabhāvassa yogyaṃ anurūpaṃ, attānaṃ attānaṃ paṭicca pavattaṃ paccattaṃ, aḍḍhamāsaṃ aḍḍhamāsaṃ anugataṃ anvaḍḍhamāsaṃ, gharaṃ gharaṃ anugataṃ anugharaṃ, vassaṃ vassaṃ anugataṃ anuvassaṃ, jeṭṭhānaṃ anupubbaṃ anujeṭṭhaṃ, sattiyā anurūpaṃ yathāsatti, balassa anurūpaṃ yathābalaṃ, kamassa anurūpaṃ yathākkamaṃ. Evaṃ yathāsaṅkhyaṃ, yathālābhaṃ. Sotassa paṭilomaṃ paṭisotaṃ, paṭivātaṃ, paṭisaddaṃ.
色之本质合宜应事,依自性而发生彼此相续渐次等;半月半月继之增益,再依所居屋舍相续,依雨季相续,依长者序次,依时宜,依力大小,依行为轻重。如此依数量、依所得。闻之法,逆流逆缘、合风合声等悉同于是。
Pacchāpadatthe –
后系辞——
Rathassa pacchā anurathaṃ.
马车的后部是一段车轴。
Yugabhūto padattho yugapadattho, sahabhāvīatthadvayassetaṃ nāmaṃ. Tattha asaniphalena saha pavattaṃ cakkaṃ sacakkaṃ, gadāvudhena yugaḷapavattaṃ vāsudevassa cakkāvudhantipi vadanti , sahassa sattaṃ.
“约迦布多·巴达多”或“约迦巴达多”是由“联合、共性、二者之意”组成的名称。这里连同无柄车轮一起旋转的被称为“车轮”,携带武器的成对旋转部分被称为“枪械武器”,是合计一千七百个。
§339
339.Yathā natulye.
如同平等一样。
Tulyato aññasmiṃ atthe pavatto yathāsaddo syādinā saha ekattho hoti .
所谓“平等”是指在其他方面发生的事物,若声音与之相应,则合一。
Yathāsatti, yathābalaṃ, yathākkamaṃ, ye ye vuḍḍhā yathāvuḍḍhaṃ, vuḍḍhānaṃ paṭipāṭi vā yathāvuḍḍhaṃ.
如同七,如同力量,如同行动,诸成长者如其增长一样,与成长者的成长步调相应。
Natulyeti kiṃ? Yathā devadatto, tathā yaññadatto.
所谓“不平等”是何意?如“德瓦达多”是,如“竺迦达多”则是。
§340
340.Yāvāvadhāraṇe.
340.『乃至』者,表限定也。
Avadhāraṇaṃ vuccati paricchindanaṃ, avadhāraṇe pavatto yāvasaddo syādinā saha ekattho bhavati.
界限者,谓断绝。界限中包括声音和其他连合而成一体。
Yattakaṃ attho vattatīti yāvadatthaṃ, dāgamo. Yattakaṃ jīvo vattatīti yāvajīvaṃ, yattakaṃ āyu vattatīti yāvatāyukaṃ, takāra, kakārā āgamā.
所谓存在义乃存在所依,称为界限。所谓生命义即生命所依,所谓寿命义即寿命所依,即音节、辅音、语根。
§341
341.Parāpābahitiropurepacchā vā pañcamyā.
341. 前后、左右、上下或第五方位。
Pari, apa, āiccādayo saddā pañcamyantena syādinā saha ekatthā bhavanti vā.
以『圆满』『不圆满』『避地』等音声,与第五方位合而为一。
Pabbatato pari samantā vassīti devo paripabbataṃ paripabbatā vā, pabbataṃ vajjetvā vassīti attho. Pabbatato bahiddhā apapabbataṃ apapabbatā vā, pāṭaliputtato bahiddhā vassīti devo āpāṭaliputtaṃ āpāṭaliputtā vā, ākumārehi kaccāyanassa yaso vattatīti ākumāraṃ ākumārā vā, ābhavaggā bhagavato yaso vattatīti ābhavaggaṃ ābhavaggā vā, āpāṇakoṭiyā saraṇagamanaṃ vattatīti āpāṇakoṭikaṃ, kāgamo. Gāmato bahi bahigāmaṃ bahigāmā vā, evaṃ bahinagaraṃ, bahileṇaṃ, pabbatato tiro tiropabbataṃ tiropabbatā vā, evaṃ tiropākāraṃ, tirokuṭṭaṃ. Ettha ca ‘tiro’ti parabhāgo vuccati. Bhattamhā pure purebhattaṃ purebhattā vā, aruṇamhā pure purāruṇaṃ purāruṇā vā, bhattassa pacchā pacchābhattaṃ pacchābhattā vā.
从山顶周围,谓天空神环绕山岳或环山。称山者即环山。山外方称外山。巴塔利普特城外谓城外。迦外狮子的子阿库玛罗荣光所在谓阿库玛罗。弟子传诵佛名谓诵佛名。岸上界渡谓岸上渡,以此类推。村落向外谓外村,乃至称外城区、外乡村、以山为界的背后山、背后山岗等。此中“tiro”(背后)谓外方。田地前方谓前方田地、田垄,及黎明前后、日出前后、晚饭前后等称谓。
§342
342.Samīpāyāmesvanu.
周围、近旁的意思。
Samīpe āyāme ca pavatto anusaddo syādinā saha ekattho bhavati vā.
周围近旁及其延伸之处如果发生动静,也可以说是在一起。
Vanassa samīpaṃ anuvanaṃ, asani anuvanaṃ gatā, gaṅgaṃ anuyātā anugaṅgaṃ, bārāṇasī.
如树林的附近是林旁,如雷声所在是雷旁,如河流的跟随是河边,这里举巴拉纳西(Bārāṇasī)为例。
§343
343.Oropari paṭi pāre majjhe heṭṭhuddhādhonto vā chaṭṭhiyā.
343.边缘、对岸、中间、下、中上等各有六种形态。
Orādayo saddā chaṭṭhīyantena syādinā saha ekatthā bhavanti vā.
边缘声音若以第六种形态发生,也可以看作是一体。
Ettha ca ore, pāre, majjhesaddesu ‘tadaminādīnī’ti suttena ekāro, gaṅgāya oraṃ oregaṅgaṃ, sikharassa upari uparisikharaṃ. Evaṃ uparipāsādaṃ, uparimañcaṃ, uparipabbataṃ, sotassa paṭilomaṃ paṭisotaṃ. Evaṃ paṭivātaṃ, yamunāya pāraṃ pāreyamunaṃ, gaṅgāya majjhaṃ majjhegaṅgaṃ, pāsādassa heṭṭhā heṭṭhāpāsādaṃ, heṭṭhāmañcaṃ, gaṅgāya uddhaṃ uddhaṃgaṅgaṃ, gaṅgāya adho adhogaṅgaṃ, pāsādassa anto antopāsādaṃ. Evaṃ antogāmaṃ, antonagaraṃ, antovassaṃ.
例如,在边缘、对岸、中间的声音能以某种相同的方式合一,如:“那些东西”等称谓。以恒河为例,有河边、河上山峰、山峰之上山顶,如上面的殿阁、墙壁、山顶、逆流逆波、逆风;以扬子江为例,有对岸、对岸之上,对岸与对岸之间,中间流、殿阁下面、殿阁底下,上流、下流,殿阁之端、尽头等。风向、城镇、季节等也类似形成相对的界限。
Vāti kiṃ? Gaṅgāoraṃ, majjhesamuddasmiṃ iccādi.
风是什么?风是指恒河口、中海之中等之处。
§344
344.Tiṭṭhagvādīni.
三十四。立语合成词。
Tiṭṭhaguiccādīni asaṅkhyekatthe sijjhanti.
以立字为首的合成词在无数意义上成立。
Tiṭṭhanti gāvo yasmiṃ kāle tiṭṭhagu, vahanti gāvoyasmiṃ kāle vahagu, ‘gossū’ti suttena ossa uttaṃ. Āyatiṃ yavo yasmiṃ kāleti āyatiyavo, khale yavo yasmiṃ kāleti khaleyavaṃ. Pubbapade vibhattialopo. Lunā yavā yasmiṃ kāleti lunayavaṃ, ettha ‘lunā’ti lāvitā, luyamānā yavā yasminti luyamānayavaṃ iccādi.
众牛在某时处于立的状态,如同立牛;牛群在某时处于驱动的状态,如同驱牛;经文中听闻‘牛群’时发音为‘奧萨’。生长的谷物在某时处于生长状态,如同生长谷;谷壳在某时处于脱壳状态,如同脱壳谷。前头已分离且不完整。腌制的谷物在某时处于腌制状态,如同腌制谷;腐坏的谷物在某时处于腐坏状态,如同腐坏谷,诸如此类。
Tathā pāto nahānaṃ yasmiṃ kāleti pātanahānaṃ. Evaṃ sāyanahānaṃ, pāto kammakaraṇakālo yasminti pātakālaṃ. Evaṃ sāyakālaṃ, pāto vassati megho yasminti pātameghaṃ. Evaṃ sāyameghaṃ, pāto gantabbo maggo yasminti pātamaggaṃ. Evaṃ sāyamaggaṃ iccādi. Mahāvuttinā pātosaddassa pātattaṃ. Ettha ca ‘tiṭṭhagu’ iccādīni viggahatthavasena aññapadatthe siddhāni viya dissanti, aññapadassa pana liṅgādīnaṃ vasena tesaṃ rūpavikāro nāma natthi, tasmā abyayarūpattā idha gahitāni, sabbañcetaṃ asaṅkhyasamāsapadaṃ nāma napuṃsakaṃ eva hoti, rassantameva hoti. Sabbavibhattīnañca akārantamhā bahulaṃ aṃ hoti, ikārukārantehi lopo hoti.
水流在某时处于流淌状态,如同流水。晚间沐浴的时间称为沐浴时间。晚间沐浴者称为沐浴者。雨云聚集的时间称为雨云时。聚集雨云称为雨云。应前往之路称为行路。诸如此类。依据惯例,水流声称为水流之声。这里所谓以‘立牛’等称呼解释,是类似其他形式的既定名称,有其固有意义,但去除形态变化则无异,即此处归为恒常不灭的形态,因此此类无数复合词构称名词,为中性,且不受性变影响。诸多分离形式中多为无实现的变体,形态变化微少。
Abyayībhāvasamāso niṭṭhito. · 不变词复合已结束。
Tappurisasamāsa依主复合
Dutiyātappurisa第二格依主复合
Atha amādisamāso vuccate, so tappurisoti ca vuccati. Tassa puriso tappuriso, tappurisasaddena sadisattā ayaṃ samāso tappurisoti vuccati. Yathā hi tappurisasaddo visesanapadatthaṃ jahitvā visesyapadatthe tiṭṭhati, evaṃ ayaṃ samāsopīti.
然后所谓阿末第合成词,也称为塔普里萨(Tappurisa)合成词。此人被称为塔普里萨,具有塔普里萨合成词的性质。正如塔普里萨合成词中,舍弃表特征词义成分后仅保留表指代词义成分,本合成词亦是如此。
§345
345.Amādi.
无始无明。
Amādivibhattiyuttaṃ syādyantapadaṃ paṭhamantena syādyantapadena saha ekatthaṃ bhavati, ayañca samāso anvatthavasena ‘‘amādisamāso’’ti ca ‘‘tappurisasamāso’’ti ca vuccati. Iminā amādisahitassa vākyassa amādekatthasaññaṃ katvā vuttatthānaṃ vibhattīnaṃ lopo, tato ekatthapadante syādyuppatti hoti.
具有无始等诸分解成分者,谓其由第一分词与末分词相连而合成一个合成词。此合成词因意理相契合,称为“无始合成词”,亦称“无智人合成词”。以此为例,无始所属语句舍弃分解成分之停用分,则生此合成词于末词处。
So pana samāso dutiyātappuriso, tatiyātappuriso, catutthītappuriso, pañcamītappuriso, chaṭṭhītappuriso, sattamītappurisoti chabbidho. Ekamekasmiñcettha ‘‘niccasamāso, aniccasamāso’’ti ca ‘‘luttasamāso, aluttasamāso’’ti ca duvidho.
此合成词又分为第二、第三、第四、第五、第六、第七无智人合成词,共计六种。其中各有一者,谓“常有合成词、非常有合成词”,又分“跌落合成词、不跌落合成词”二类。
Tattha dutiyātappuriso kattuvācakesu gata, nissita,-atīta, atikkanta, patta, āpannaiccādīsu paresu hoti.
其中第二无智人合成词,功能多用于动词力动词、依存词、过去分词、过来分词等用法。
Gāmaṃ gatoti gāmagato gāmaṃ gato vā. Evaṃ araññagato, bhūmigato, rājānaṃ nissitoti rājanissito. Evaṃ atthanissito, dhammanissito. Bhavaṃ atīto bhavātīto. Evaṃ bhayātīto, kālātīto, khaṇātīto, pamāṇaṃ atikkantoti pamāṇātikkanto, sukhaṃ pattoti sukhappatto. Evaṃ dukkhappatto, sotaṃ āpannoti sotāpanno. Evaṃ nirodhasamāpanno, addhānamaggaṃ paṭipannoti addhānamaggappaṭipanno, rukkhaṃ ārūḷhoti rukkhārūḷho, rathārūḷho, oghaṃ tiṇṇoti oghatiṇṇo oghaṃ tiṇṇo vā iccādi.
如“乡村去者”称为乡村行去者,乡村去者。相似例,森林去者、土地去者、依赖国王者称为依赖王者;依赖义、依赖法者。过去生者称为过去之生者。依赖怖惧、时间逾越、瞬间逾越、量度超越者。得到快乐者,得到痛苦者,得到听闻者,得到灭定者,修行现前道者,登树者,进车者,渡洪者之类等。
Kammupapadavihitehi kitantapadehi pana niccasamāsoyeva, kumbhaṃ karotīti kumbhakāro, rathakāro, pattaṃ gaṇhātīti pattaggāho, atthaṃ kāmetīti atthakāmo, dhammakāmo, vinayaṃ dhāretīti vinayadharo, dhammadharo, brahmaṃ carati sīlenāti brahmacārī, bhavapāraṃ gacchati sīlenāti bhavapāragū, sabbaṃ jānātīti sabbaññū, atthaññū, dhammaññūiccādi.
在业处名词转合成词时使用勤作词,且唯内常有合成词。如“造瓮者”称为造瓮人、造车者;“执折叶者”;“有欲者”;“法欲者”;“持戒者”;“持法者”;“行梵行者”;“行生死彼岸者”;“全知者”;“知识者”;“法知者”等等。
Bahulādhikārattā ta, tavantu, tāvī, anta, māna, tuna, tvāna, tvā, tuṃ, tavepaccayantesu paresu samāso na hoti, vassaṃ vuttho, odanaṃ bhutto, odanaṃ bhuttavā, odanaṃ bhuttāvī, dhammaṃ suṇanto, dhammaṃ suṇamāno dhammaṃ sotuna, dhammaṃ sutvāna, dhammaṃ sutvā, dhammaṃ sotuṃ, dhammaṃ sotave.
在许多事物权能方面,有你、你的等指称,像指你们、你之、你(单数)、你、与你、你等。在因缘关系中,这些词不发生混同。祭礼、膳食已经完成,膳食已被取用,膳食后已取用。听闻法,正在听法,成为法的听者,已经听闻法,听法,愿意听法,适于听法。
Iti dutiyātappuriso. · 第二格依主复合如是。
Tatiyātappurisa第三格依主复合词。
Tatiyātappuriso kammavācakesu kitantesu ca sampanna, sahagatādīsu ca pubba, sadisa, sama, ūnattha, kalaha, nipuṇa,-missaka, sakhilādīsu ca paresu hoti.
第三类人,具备造语行为的终止,善于棘手之事;在合和类似事项中,先行、相同、平等、不利益、争执、技艺精熟、错漏;在朋友诸方面,他人有之。
Buddhena bhāsito buddhabhāsito. Evaṃ buddhadesito, buddhapaññatto, buddharakkhito, satthārā vaṇṇito satthuvaṇṇito, viññūhi garahito viññugarahito, viññupasattho, issarena kataṃ issarakataṃ, attanā kataṃ sayaṃkataṃ, parehi kataṃ paraṃkataṃ, bindāgamo. Sukehi āhaṭaṃ sukāhaṭaṃ, raññā hato rājahato, rogena pīḷito rogapīḷito, agginā daḍḍho aggidaḍḍho, sappena daṭṭho sappadaṭṭho, sallena viddho sallaviddho, icchāya apakato abhibhūto icchāpakato.
佛所说者,即为佛语。如此佛所宣说者,为佛所智慧所得,为佛所护持者。称为导师、称为师,受智者鄙弃,智者所贬称。为智者所尊敬。由权威所为,具权威之行,自己所为,自身所有。由他人所为,外所所有,是根本违犯。尊贵者所加击,甘美之击,国王所击,国王之击。被病所困,被病之困。受火所伤,火伤之伤。被箭所射,箭射之射。由欲望未剪除,所统治者。由欲望所立者。
Sīlena sampanno sīlasampanno. Evaṃ sukhasahagataṃ, ñāṇasampayuttaṃ, mittasaṃsaggo, piyasampayogo, piyavippayogo, jātiyā andho jaccandho, guṇahīno, guṇavuḍḍho, catuvaggena saṅghena karaṇīyaṃ kammaṃ catuvaggakaraṇīyaṃ. Evaṃ pañcavaggakaraṇīyaṃ, kākehi peyyā kākapeyyā, nadī.
具有戒德,戒德具足。如此适于安乐,与智慧相连,伴侣相合,善缘相续,恶缘断绝。生死中盲目、失明,无品德、品德增长。四众僧团所应作之行,为四众应行之业。如此为五类应行。像乌鸦与鸟鸣,乃至河流。
Ekakkharesu parapadesu niccasamāso, urena gacchatīti urago, pādena pivatīti pādapo iccādi.
单一音节在别处常结为常态合成,如以背走,谓之蛇;以足饮水,谓之草木等。
Kvaci majjhepadalopo, guḷena saṃsaṭṭho odano guḷodano. Evaṃ khīrodano, assena yutto ratho assaratho. Evaṃ ājaññaratho, maggena sampayuttaṃ cittaṃ maggacittaṃ , jambuyā paññāto dīpo jambudīpo, ekena adhikā dasa ekādasa iccādi.
有时中心部分包裹住,膳食与蜜合一,谓之蜜膳。如此乳膳。与马相连为车,马车也。如此未驾车。心随道相连,谓之道心。称之为朱庇已觉者岛,朱庇已觉者岛。由一至十,十一等,如是等。
Pubbādīsu – māsena pubbo māsapubbo, mātarā sadiso mātusadiso. Evaṃ mātusamo, pitusamo, ekena ūnā vīsati ekūnavīsati, sīlena vikalo sīlavikalo, asinā kalaho asikalaho, vācāya nipuṇo vācānipuṇo. Evaṃ yāvakālikasammissaṃ, vācāsakhilo, satthārā sadiso satthukappo, puññena attho puññattho, puññena atthiko puññatthiko. Evaṃ seyyatthiko, mahagghatthiko, guṇena adhiko guṇādhiko iccādi.
起初诸义——以月为例,前月为先月,母亲为母亲,母亲与之相似。同此,以母亲相似者,如父亲相似者,二者以一为准,减去不足二十,减去不足二十一。以戒为准则,有戒不全,有无争斗,有口才,有不善言辞。因如是日常关系,口业不善,师长同此是教师义,功德自有利益,功德有义自有功德利。由此,有最利益者,最盛大利益者,以资质更多者,具资质者,譬如所欲者。
Bahulādhikārā kvaci samāso na hoti, pharasunā chinnaṃ, kākehi pātabbā, dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā iccādi.
许多场合中,合成语不成立,因粗鄙恶语作断裂,鸦类等应当避开,因慧眼放弃的法,因修习放弃的法等等。
Iti tatiyātappuriso. · 如是为第三格依主复合词。
Catutthītappurisa第四格依主复合词。
Catutthītappuriso tadatthe vā attha, hita, deyyādīsu vā paresu hoti.
第四人称(文法术语)在此有其意义、利益,在应受给予等众他处亦适用。
Kathinassa dussaṃ kathinadussaṃ, kathinatthāya ābhaṭaṃ dussanti attho. Evaṃ kathinacīvaraṃ, kathināya dussaṃ, kathināya cīvarantipi yujjati, kathinatthārāyāti attho. Cīvarāya dussaṃ cīvaradussaṃ. Evaṃ cīvaramūlaṃ , saṅghassa ābhaṭaṃ bhattaṃ saṅghabhattaṃ, saṅghatthāya vā paṭiyattaṃ bhattaṃ saṅghabhattaṃ. Evaṃ āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ.
关于严苛的比库衣,因其严苛缘故,有人为其施加戒罚,意义在于此。如此严苛衣,因其严苛而遭受戒罚,所谓严苛衣义即如此。对衣服施戒罚,亦即衣服遭戒罚。如此衣服本源,是僧团的戒法(谓受持戒律、受戒长养)饮食,被称僧团食物,亦即供养僧团的食物。此中有外来供养,有行脚供养,有病患供养等各类。
Saṅghassa attho saṅghattho, lokassa hito lokahito, buddhassa deyyaṃ buddhadeyyaṃ, buddhassa paṇāmo buddhappaṇāmo. Evaṃ buddhathomanā, buddhupaṭṭhānaṃ, suttassa anulomaṃ suttānulomaṃ. Evaṃ suttānurūpaṃ, suttānukūlaṃ, suttānuguṇaṃ, ṭhānassa arahaṃ ṭhānārahaṃ, rañño arahaṃ rājārahaṃ. Evaṃ rājagghaṃ, rājadeyyaṃ, kattuṃ kāmetīti kattukāmo. Evaṃ gantukāmo, kathetukāmo, daṭṭhukāmo, sotukāmo. Ettha ca tumantassa asaṅkhyattā ‘asaṅkhyehi sabbāsa’nti tato niccaṃ catutthīlopo hoti, samāse kate niccaṃ niggahītalopo ca. ‘‘Saṅghassa dātabbaṃ, saṅghassa dātuṃ’’ iccādīsu samāso na hoti.
此为僧团利益,即僧团义,及世界利益,即世界义,为佛所应受之供养,佛所应受之礼敬。如此心归依佛,正念住于佛,顺于经文,顺于经文之义。此义与经文相合,与经文相应,合经法意。对于圣地,阿拉汉地,与王相合,亦即王者阿拉汉。此则为国王与诸聚落,应当供养者。且为执事者之所欲,愿作宣说,愿作而入,愿为所见,愿为所闻。因此无数感召者遂发‘以无数众有一切’,故第四义断常得除,且合成语中断,亦属常断之义。所谓“应当为僧团施与,应当给与僧团”等类似合成语不成立。
Iti catutthītappuriso. · 如是为第四格依主复合词。
Pañcamītappurisa第五格依主复合词。
Pañcamītappuriso apagamana, bhaya, virati, mocanādiatthesu paresu hoti.
第五人称在离开、畏惧、远离、解除等义上,于他处通用。
Methunā apetoti methunāpeto, palāsato apagatoti palāsāpagato, nagaramhā niggatoti nagaraniggato, piṇḍapātato paṭikkantoti piṇḍapātappaṭikkanto. Evaṃ gāmanikkhanto, rukkhapatito, sāsanamhā cutoti sāsanacuto, āpattiyā vuṭṭhānaṃ āpattivuṭṭhānaṃ, udakato uggato udakuggato, bhavato nissaṭo bhavanissaṭo, khandhasaṅgahato nissaṭanti khandhasaṅgahanissaṭaṃ, coramhā bhītoti corabhīto, pāpato bhāyati sīlenāti pāpabhīruko, pāpato jigucchati sīlenāti pāpajigucchī, vaṭṭato nibbindatīti vaṭṭanibbinno, kāyaduccaritato virati kāyaduccaritavirati. Evaṃ vacīduccaritavirati, bandhanā mutto bandhanamutto. Evaṃ bandhanamokkho, kammato samuṭṭhitaṃ kammasamuṭṭhitaṃ . Evaṃ kammajātaṃ, kammasambhūtaṃ, kammanibbattaṃ, lokato aggo lokaggo. Evaṃ lokajeṭṭho, lokuttamo, sabbehi jeṭṭho sabbajeṭṭho, sabbehi kaniṭṭho sabbakaniṭṭho. Evaṃ sabbahīno, sabbapacchimo, ukkaṭṭhato ukkaṭṭhoti ukkaṭṭhukkaṭṭho, omakato omakoti omakomako.
「交合」者谓交合者已,「离交合」者谓已离交合者已;「离树」者谓已离树者已,「离城」者谓已离城者已;「断乞食」者谓已断乞食者已。如此出离村落,离落树下,从教法中断绝者谓从教法中断绝者也;由罪过而生起的起身,谓生起于罪过;由水而起,谓起于水中;由有而废,谓有的废止;由集聚而灭,谓由集聚废止;由窃盗而生怖,谓生于窃盗所惧;由恶法害善法,谓恶所惧及恶所憎;由轮转而厌,谓对轮转已厌;由身恶行而戒断,谓戒断身行之恶。如此发戒止恶口行,得脱一切缚缚已脱。此为束缚之锁,起于业,业所生起;是业因所生,业所发生;为世尊所断,世中最为尊者。是为世上最尊,最尊于一切;一切最尊,一切至上;虽为最上,犹为最下;称为最高,亦称为最低;无所羁绊,无所退避;高贵者,高贵中之极;自私之人,自私之最者焉。此中所谓「束缚」即因业生之束缚也,亦谓因业生所缚之锁。
Kvaci niccasamāso hoti, mātito jāto mātujo. Evaṃ pitujo, kammajaṃ, cittajaṃ, utujaṃ iccādi.
有时谓之常集者,即为母亲所生,称曰母子。若如是者,父子亦然;由业生,心生,及由欲等所生者也。
Iti pañcamītappuriso. · 如是为第五格依主复合词。
Chaṭṭhītappurisa第六格依主复合词。
Rañño putto rājaputto. Evaṃ rājapuriso, buddhasāvako, samuddaghoso, dhaññānaṃ rāsi dhaññarāsi, mattikāya pattoti mattikāpatto, vikārasambandhe chaṭṭhī, mattikāmayapattoti attho. Evaṃ suvaṇṇakaṭāhaṃ, suvaṇṇabhājanaṃ, pānīyassa thālakaṃ pānīyathālakaṃ.
王之子者,谓为王子。如此国王之人,佛陀弟子,称为善法弘扬者;富有丰饶,如财富之集;谓得于泥土,依泥土而起,六变相为土之本意。如此黄金一百两,黄金之食物,饮水之器皿,饮水之器。
Samāsamajjhe ī, ūnaṃ bahulaṃ rassattaṃ, daṇḍino kulaṃ daṇḍikulaṃ, hatthipadaṃ, itthirūpaṃ, nadikūlaṃ, naditīraṃ, bhikkhunīnaṃ saṅgho bhikkhunisaṅgho, jambuyā sākhā jambusākhā iccādi.
总然之中,或多或少之味,多在于甘味;如有权杖之家族,手形者,女子之形象,江河聚集,河岸之处,比库尼僧团,比库尼僧众,如番荔枝树枝,番荔枝枝者等等。
Anta, māna, niddhāraṇiya, pūraṇa, bhāva, suhitatthehi samāso na hoti, mamaṃ anukubbanto, mamaṃ anukurumāno, gunnaṃ kaṇhā sampannakhīratamā. Vibhattāvadhichaṭṭhiyā pana hotiyeva, narānaṃ uttamo naruttamo, naraseṭṭho, naravaro, gaṇānaṃ uttamo gaṇuttamo, dvipadānaṃ uttamo dvipaduttamo iccādi. Sissānaṃ pañcamo sisso, kappassa tatiyo bhāgo, pakkhassa aṭṭhamī, paṭassa sukkatā, rūpassa lahutā, rūpassa mudutā, rūpassa kammaññatā. Kvaci hoti, kāyalahutā, cittalahutā, buddhasubuddhatā. Dhammasudhammatā, phalānaṃ suhito, phalānaṃ titto, phalānaṃ asito, karaṇatthe chaṭṭhī.
「界限」、「度量」、「确定」、「充满」、「有余」及「和谐」等父母义无集合,此谓我欲护念我及我所,且具德性,黑暗、完备、成熟之意也。以差别及类别分为六,谓人中至上,最上人,最优人,群中至优,双足中最优等等。弟子中第五弟子,时代中第三部分,季节中第八部分,法中纯正,色体之轻 мелькание,色体之柔滑,色体之适用。或有身轻,心轻,佛之觉知,法之正法,果报之和谐,果报之断灭,果报之成熟,行为之第六意义。
‘‘Bhaṭo rañño putto devadattassā’’ti ettha ‘rājaputto’ti na hoti aññamaññānapekkhattā. ‘‘Devadattassa kaṇhā dantā’’ti ettha ‘devadattakaṇhadantā’ti na hoti aññasāpekkhattā . Aññasāpekkhattepi niccaṃ sambandhīpekkhasaddānaṃ samāso hoti vākye viya samāsepi sambandhassa viditattā. Vuttañca ‘‘satipi sāpekkhatte gamakattā samāso hotī’’ti , devadattagurukulaṃ, rājadāsīputto, devadāsīputto iccādi. Tattha devadattassa guru devadattaguru, tassa kulaṃ devadattagurukulanti viggaho. Guruno kulaṃ gurukulaṃ, devadattassa gurukulaṃ devadattagurukulantipi vadanti. ‘‘Rañño māgadhassa bimbisārassa putto’’ti etthapi aññasāpekkhattā ‘bimbisāraputto’ti na hoti, rañño go ca asso ca puriso cāti atthe ‘rājagavassapurisā’ti hoti dvandato pubbapadassa dvandapadehipi paccekaṃ sambandhassa viditattā. Tathā dvandato parapadassapi, narānañca devānañca sārathi naradevasārathi.
「侍者王子devadatta之子」语中,不谓为王子,是因分别认知之所限也。谓之「Devadatta之黑牙」者,不谓为devadatta之黑牙,亦因别见不同。即使见异心亦能产生恒常依靠不能消散之语句,语句如同合成词,谓为依通俗认知而生之合成词。如言「Devadatta之师门」;师门即为Devadatta师之门,谓师之家也。师之家谓师门,Devadatta之家谓Devadatta师门。又如言「Magadha王Bimbisāra之子」,此亦非他视见,谓「Bimbisāra之子」不成句,是以前后并列,分别明知二者各自之义。又如前后并列词,人在与天人在内之驾车者称为人天驾车者。
Iti chaṭṭhītappuriso. · 以上为第六格依主复合词。
Sattamītappurisa第七格依主复合词。
Sattamītappurise rūpe saññā rūpasaññā. Ettha ca kārakānaṃ kriyāsādhanalakkhaṇattā kriyāpadeheva sambandho hoti, tasmā akriyavācakena parapadena saddhiṃ samāse jāte majjhe anurūpaṃ kriyāpadaṃ viññāyati, yathā ‘assena yutto ratho assaratho’ iti ‘rūpe saññā’ti rūpe uppannā saññāti attho. Cakkhusmiṃ viññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ, dhamme rato dhammarato. Evaṃ dhammaruci, dhammagāravo, dāne ajjhāsayo dānajjhāsayo. Evaṃ dānādhimutti, vaṭṭe bhayaṃ vaṭṭabhayaṃ, vaṭṭadukkhaṃ, gāme sūkaro gāmasūkaro, vanamahiṃso, samuddamaccho, itthīsu dhutto itthidhutto, itthisoṇḍo.
七种与人有关的品相是色、想、色想相。这里因诸种语素依其能作事的特性,动词形态与相应的词根必有联系,故在不作动词用的地方,与其他词语合成时,中间形成相应的动词成分,以显义理。例如『与马车相联的马车』就是说,色生起的那种想,就是色想的含义。眼根中的识分别名为眼识,乐于境界者谓之境界乐者。同样,以法为乐、尊重法,施舍时为施舍心,以下诸义亦如是。施舍的自主解脱、圈子中的恐惧、圈中痛苦、村落里的猪、丛林中的野兽、大海中的鱼、女子中的恶女、女子的剃度者等。
Upapadakitantesu niccasamāso , vane caratīti vanacaro, kāmāvacaro, kucchimhi sayatīti kucchissayo, gabbhe setīti gabbhaseyyo, thale tiṭṭhatīti thalaṭṭho, jalaṭṭho, pabbataṭṭho, paṅke jātaṃ paṅkajaṃ. Evaṃ atrajo, khetrajo iccādi. Idha na hoti , bhojane mattaññutā, indriyesu guttadvāro, āsane nisinno, āsane nisīditabbaṃ.
习俗之中常有固定配合,如在森林中行走者称为林行者、欲行者,尾部休息者称为尾休者,腹中孕养者谓为腹养者,在地上站立者谓之地上者、海上者、山上者,泥沼生物谓泥生者。如此,自母胎生者、田野生者等。此处没有节制饮食,无节制感官闭塞,在座位上,须当坐于座位上。
Iti sattamītappuriso. · 以上为第七格依主复合词。
Luttatappurisa省略式依主复合词。
Tappurisapadānaṃ mahāvuttisuttena kvaci vipallāso.
关于男人名词,有时会在大流行圣训中出现误用或错误。
Uparigaṅgā, heṭṭhānadī, antovihāro, antosamāpatti, haṃsānaṃ rājā rājahaṃso haṃsarājā vā, māsassa aḍḍhaṃ aḍḍhamāsaṃ, kahāpaṇassa aḍḍhaṃ aḍḍhakahāpaṇaṃ, aḍḍhamāsaṃ, rattiyā aḍḍhaṃ aḍḍharattaṃ. Evaṃ pubbarattaṃ, pararattaṃ, issa attaṃ. Kāyassa pubbabhāgo pubbakāyo, parakāyo, ahassa pubbo pubbaṇho, majjhaṇho, sāyanho, pubbediṭṭho diṭṭhapubbo, tathāgataṃ diṭṭhapubbo thero, tathāgato diṭṭhapubbo therena iccādi.
上游有河流,下游期间,有内住称之为入内,天鹅王称王天鹅或天鹅王,月半称月半,硬币半称硬币半,月半、夜半称夜半。如此向前为过去,向后为将来,自己为自己。身体的前半部称前身,后半部称后身,日也分为早晨、中午、傍晚,被见为早见,诸如如来也早见,如来被长老视为早见,诸如此类。
Iti luttatappuriso. · 以上为省略式依主复合词。
Aluttatappurisa不贪著的补特伽罗复合词
Idāni aluttatappurisā vuccante.
现在称之为新近的男人。
Dīpaṅkaro, pabhaṅkaro, amatandado, purindado, vessantaro, attantapo, parantapo, raṇañjaho, jutindharo, vijjandharo, dassanenapahātabbadhammo, kutojo, tatojo, itojo, bhayato upaṭṭhānaṃ bhayatupaṭṭhānaṃ, kaṭattākammaṃ, kaṭattārūpaṃ, parassapadaṃ, attanopadaṃ, devānamindo, devānaṃpiyatisso, gavampatitthero, pubbenivāso, majjhekalyāṇaṃ, dūrerūpaṃ, santikerūpaṃ, dūrenidānaṃ, santikenidānaṃ, antevāsiko, janesuto, kāmesumicchācāro iccādi .
灯火者,照亮者,不死者,护国者,季节者,自然热者,别热者,战场上染红者,聚集者,智慧者,见证不欲灭法者,出身何处者,火之主,火之君,从此处火起者,由彼处火起者,因恐惧而侍奉者,恐怖的侍奉者,从事伎俩者,伎俩的形状者,依赖他者,自处者,天帝,天爱领主,畜牛长老,过去住所者,中央善者,远离者,邻近者,邻近起因,远离起因,居住于边陲者,子孙保护者,欲邪行者,诸如此类。
Iti aluttatappuriso. · 如是,不贪著的补特伽罗复合词。
Sabbo cāyaṃ amāditappuriso abhidheyyavacano parapadaliṅgo ca.
此乃谓一切此人非初发起者、业应断除之语及他方词缀也。
Amāditappuriso niṭṭhito. · 不傲慢的补特伽罗复合词已完成。
Kammadhārayasamāsa同格限定复合词
Atha kammadhārayasaññito paṭhamātappuriso vuccate.
次则称为所持业相之初发起者。
Kammamiva dvayaṃ dhāretīti kammadhārayo. Yathā kammaṃ kriyañca payojanañca dvayaṃ dhāreti kamme sati tassa dvayassa sambhavato, tathā ayaṃ samāso ekassa atthassa dve nāmāni dhāreti imasmiṃ samāse sati ekatthajotakassa nāmadvayassa sambhavatoti .
所谓业持者者,即如持有两种业行。譬如业之行为及其中用二者俱存,业有二者生起,如是此合成相于一义具两名,于此合成相中因一义所表之双名之生起。
Api ca kattabbanti kammaṃ, dhāretabbanti dhāriyaṃ, kammañca taṃ dhāriyañcāti kammadhāriyaṃ, yaṃkiñci hitakammaṃ, kammadhāriyasaddasadisattā sabbo cāyaṃ samāso kammadhārayoti vuccati issa attaṃ katvā. Yathā hi kammadhāriyasaddo ekassa atthassa dve nāmāni dhāreti, tathā ayaṃ samāsopīti. So eva uttarapadatthapadhānatāsaṅkhātena tappurisalakkhaṇena yuttattā ‘tappuriso’ti ca vuccati. Bhinnapavattinimittānaṃ dvinnaṃ padānaṃ visesanavisesitabbabhāvena ekasmiṃ atthe pavatti tulyādhikaraṇatā nāma, tena tulyādhikaraṇalakkhaṇena yuttattā ‘tulyādhikaraṇasamāso’ti ca vuccati. So eva ca visesanapadavasena guṇavisesadīpanattā ‘visesanasamāso’ti ca vuccati. Tasmiṃ visesanasamāse –
且此当为业,应为持,业本所持称业持者,凡此善业,业持者语之合成即为业持。由于业持语于一义包含双名之故,故称合成语。又因其后者义表现其发起特征,合于发起者之标记,故亦称发起者。且由于两发起之因缘,二词于一义中均具差别与特异,乃至一义中生起同一处所,称为同处性,遂以同处性之标记称为同处合成。又因差别词具品质之特异表达,称为差别合成。于此差别合成中——
§346
346.Visesanamekatthena.
346.以差别为一义。
Visesanabhūtaṃ syādyantapadaṃ ekatthena visesyabhūtena syādyantapadena saddhiṃ ekatthaṃ hoti.
若差别有终词,以一义区别者,则终词与差别词共聚于一处。
Ettha ca visesīyati dabbaṃ visiṭṭhaṃ karīyati etenāti visesanaṃ. Eko attho yassāti ekatthaṃ, ‘eko’ti samāno, ‘attho’ti abhidheyyattho, nemittakattho, soyeva dvinnaṃ pavattinimittānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena ‘adhikaraṇa’nti ca vuccati. Pavattinimittānañca adhiṭṭhānatte sati padānampi adhiṭṭhānatā siddhā hoti. Iti ekatthanti tulyādhikaraṇaṃ, samānādhikaraṇanti vuttaṃ hoti, tena ekatthena. ‘Ekatthaṃ hotī’ti ekatthībhūtaṃ hotīti attho.
此处所谓‘特别’,即为使事物在性质上卓越的意思。如‘特别’一词,意指‘一’与‘意义’同体,即‘一’者为数目,‘意义’者为言说、标示的涵义。以此二者为两种修正缘故,称为‘场所事项’。在修正缘存在时,连带其词义也会形成被修正之性质。故‘一处’意为同一场所、相同范畴,称为同一事项(tulyādhikaraṇa),又作‘相同场所’(samānādhikaraṇa)意指相等同类。‘成为一处’是说明二词合一、意义统一之义。
So ca samāso navavidho visesanapubbapado, visesanuttarapado, visesanobhayapado, upamānuttarapado, sambhāvanāpubbapado, avadhāraṇapubbapado, nanipātapubbapado, kunipātapubbapado, pādipubbapado cāti.
“合成词”可分为九种,包含:修饰前项、修饰后项、修饰两项、后项比喻、前项设定、前项限制、前项消除、前项加成及介词前置等九类。
Tattha visesanapubbapado yathā? Mahāpuriso, mahānadī, mahabbhayaṃ. Ettha ca ‘‘sā senā dissate mahā , bārāṇasirajjaṃ nāma mahā’’ti pāḷi dissati. Tasmā samāsepi tiliṅge nipātarūpo mahāsaddo yujjati. Mahā ca so puriso cāti mahāpuriso, mahā ca sā nadī cāti mahānadī, mahā ca taṃ bhayañcāti mahabbhayaṃ, dvittaṃ saṃyoge ca rassattaṃ. Mahāsaddavevacanena mahantasaddenapi vākyaṃ dassetuṃ yujjati, mahanto puriso mahāpuriso, mahantī nadī mahānadī, mahantaṃ bhayaṃ mahabbhayanti. Ca, tasaddehi ca saddhiṃ paripuṇṇaṃ katvā dassetuṃ yujjati, mahanto ca so puriso cāti mahāpuriso, mahantī ca sā nadī cāti mahānadī, mahantañca taṃ bhayañcāti mahabbhayanti. Mahantasaddo vā mahā hoti, ‘ṭa ntantūna’nti suttena uttarapade pare ntassa sabbassa attaṃ, mahāvuttinā dīgho ca.
其中修饰前项之例有如“伟人”、“大河”、“极恐怖”。此处例如‘此军看似大,名为巴拉纳伊众军大’等语可见。故合成句中辅音位置有修饰字大声调连缀之规律。如‘伟人’表达为‘伟大之人’,‘大河’为‘广大之河’,‘极恐怖’为‘极大的恐怖’,此三者构成对称又音节衔接的组合。以声调完整连结词义体现出大声调词的表达效果,举如‘伟大的人即伟人’,‘大的河即大河’,‘巨大的恐惧即极恐怖’。大声调词或称‘大’,依文法发音与词尾连接契合,产生长音节效果。
Ettha ca dvīhi casaddehi dvinnaṃ padānaṃ sakatthanānāttaṃ dīpeti. Taṃsaddena sakatthanānāttepi sakatthānaṃ adhikaraṇabhūtassa dabbatthassa ekattaṃ dīpeti. Imasmiṃ byākaraṇe visuṃ rūpavidhānakiccaṃ nāma natthi, taṃtaṃsuttavidhānañca tadanurūpaṃ dassitaviggahavākyañca disvā tassa tassa siddhapadassa atthabyañjanavinicchaye ñāte rūpavidhānakiccaṃ siddhaṃ hoti, santo ca so puriso cāti sappuriso, setahatthī, nīluppalaṃ, lohitacandanaṃ.
此处以两个字节发音表达两词之字义差异。该二字节词语因在音节构成及意义关系上均体现一致性,故指明为具有同一事项性质之词义统一。于本语法体系中,未特设通用的形式种类,但依据譬如《字法论》等论书所述,对各语素对应词义所行之详细辨析,可知此能力已足以确立各词义及其字形分类。举例说‘圣人’作善人、‘象牙’为象牙材质、‘蓝莲’指蓝色莲花、‘红檀香’为红色檀木。
Visadisaliṅga, vacanāpi saddā ekatthā honti, vinayo ca so pariyatti cāti vinayapariyatti, vinayo ca so piṭakañcāti vinayapiṭakaṃ, avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo, avijjā ca sā nīvaraṇañcāti avijjānīvaraṇaṃ. Evaṃ itthiratanaṃ, sīlañca taṃ guṇo cāti sīlaguṇo, sīlañca taṃ patiṭṭhā cāti sīlapatiṭṭhā iccādi.
语音及意义方面,词语之音节合一,律藏为教义之典籍,律藏亦称为律藏部。无明为因缘,亦称无明因缘,且无明为结之蔽障,称无明蔽障。如此,宝石及戒德均称其品性,戒亦是其建立基础,如此类推。
Tathā vīsati ca sā purisā cāti vīsatipurisā, satañca taṃ purisā cāti satapurisā, saṅkhārā ca te paccayo cāti saṅkhārapaccayo, aṅgā ca te janapadañcāti aṅgajanapadaṃ, magadhā ca te raṭṭhañcāti magadharaṭṭhaṃ. Evaṃ kāsiraṭṭhaṃ iccādi.
如此表达‘二十人’者为‘二十位男子’,‘一百人’意为‘一百位男子’,‘行为’为‘行为因缘’,‘诸部’为‘若干郡邑’,‘摩揭陀’名为‘摩揭陀国’等。诸如此类,诸如‘迦尸国’等亦同理。
Idha na hoti , puṇṇo mantānīputto, citto gahapati, sakko devarājā, brahmā sahampati iccādi.
在此不具备的,有满身福德的意子,内心清净的居士,萨咖天帝,梵天梵主,以及如意等。
Kvaci niccasamāso, kaṇhasappo, lohitamālaṃ iccādi.
有时有常住的,有黑狍子,有红毛鹿,以及如意等。
Visesanuttarapado yathā? Sāriputtatthero, buddhaghosācariyo, ācariyaguttilo vā, mahosadhapaṇḍito, purisuttamo, purisavaro, purisaviseso iccādi.
特别的上品者如何?如长老沙利子,佛音老师,固址老师,医药大师,真达人,最为人中之士,人中第一,人中特别者等。
Visesanobhayapado yathā? Chinnañca taṃ parūḷhañcāti chinnaparūḷhaṃ, sītañca taṃ uṇhañcāti sītuṇhaṃ, khañjo ca so khujjo cāti khañjakhujjo. Evaṃ andhabadhiro, katañca taṃ akatañcāti katākataṃ, chiddāvachiddaṃ, chinnabhinnaṃ, sittañca taṃ sammaṭṭhañcāti sittasammaṭṭhaṃ, santassa bhāvo saccaṃ, akhemaṭṭhena dukkhañca taṃ aviparītaṭṭhena saccañcāti dukkhasaccaṃ iccādi.
具有双重特殊性的如何?所谓既断又粗俗者即断粗俗,既冷又热者即冷热,瘸且佝偻者即瘸佝偻,如此盲聋者,被作与不作之分,破与不断、断裂与不破裂,冷且合适者即冷合适,安稳者即真实,受苦者以不可安稳为真实受苦等。
Upamānuttarapado yathā? Sīho viyāti sīho, muni ca so sīho cāti munisīho. Evaṃ munipuṅgavo, buddhanāgo, buddhādicco, raṃsi viyāti raṃsi, saddhammo ca so raṃsi cāti saddhammaraṃsi. Evaṃ vinayasāgaro, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko iccādi.
比喻意义上超越的如何?狮子被称为狮子,贤者也是狮子,因此贤者之狮。如此贤人杰出者,如佛龙、佛之宝珠,热情被称为热情,正法也被称为热情,即正法之热情。如此律海,外道之莲花,外道之牟尼花等。
Sambhāvanāpubbapado yathā? Hetu hutvā paccayo hetupaccayo. Evaṃ ārammaṇapaccayo, manussabhūto, devabhūto, dhammo iti saṅkhāto dhammasaṅkhāto, dhammasammato, dhammasaññito , dhammalakkhito, eva iti saṅkhāto saddo evasaddo. Evaṃ casaddo, vāsaddo, ariyabhūto saṅgho ariyasaṅgho. Evaṃ buddhamuni, paccekamuni iccādi. Ettha ca sambhāvanā nāma sāmaññabhūtassa uttarapadatthassa daḷhaṃ katvā thomanā sarūpavisesadīpanā, na guṇamattadīpanāti adhippāyo. Garū pana ‘‘dhammo iti buddhi dhammabuddhi. Evaṃ dhammasaññā, aniccasaññā, dhātusaññā, mātusaññā, pāṇasaññitā, attadiṭṭhi’’ iccādīnipi ettha āharanti, imāni pana ‘‘saraṇaṃ iti gato upagato saraṇaṅgato’’ti padaṃ viya itiluttāni paṭhamātappurisapadāni nāma yujjantīti .
产生先前阶段如何?因成为缘,缘成为因。如此缘起条件,俗人的条件,天人的条件,称为法、所称法,所接受法,所思惟法,标志法,如此即为所称之辞。如此所称辞、所依辞,圣者所成就的僧团、圣者僧团。如此世尊大圣,独觉圣等。这里的产生,名为对普通存在之最高阶段深刻成就,有如高兴、光亮,展现特殊之形态,不是以品质数量的光亮为旨。尊贵者说:‘法即智慧,法智慧。如此法的认知,无常的认知,界的认知,母的认知,缠的认知,己见’等都是这里的内容;而这些像‘归依’、‘已到达归依’、‘依附于归依’这样的词,是初学者的用语,众生阶段故而增加的名称。
Avadhāraṇapubbapado yathā? Guṇo eva dhanaṃ na maṇisuvaṇṇādīti guṇadhanaṃ. Evaṃ saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, cakkhu eva dvāraṃ na gāmadvārādīti cakkhudvāraṃ. Evaṃ cakkhuvatthu, cakkhundriyaṃ, cakkhāyatanaṃ, cakkhudhātu, khandhā eva bhārā khandhabhārā. Ettha ca yadi bharitabbaṭṭhena bhārā nāma siyuṃ, pañcakkhandhā eva bhārā nāma siyuṃ, na sīsabhāra, aṃsabhārādayo. Khandhā hi niccabhārā honti, itare tāvakālikā, khandhamūlikā cāti. Evaṃ atisayatthasambhāvanatthaṃ khandhā eva bhārāti avadhāraṇavākyaṃ payujjati, na sīsabhārādīnaṃ sabbaso bhārabhāvapaṭikkhipanatthanti. Evaṃ sabbattha, avijjā eva malaṃ na kaṃsamalādikanti avijjāmalaṃ, avijjā eva āsavo na madhvāsavādikoti avijjāsavo. Evaṃ taṇhāsallaṃ, paññāsatthaṃ, paññāloko, paññāpajjoto, rāgaggi, dosaggi, mohaggi iccādi. Garū pana ‘‘dhanaṃ viyāti dhanaṃ, saddhā eva ariyānaṃ dhanaṃ saddhādhanaṃ, satthaṃ viyāti satthaṃ, paññā eva satthaṃ paññāsattha’’nti yojenti, evaṃ sati atisayasambhāvanattho na sijjhati .
先说把握之先置词为何?品质者即财富,不是如宝石黄金那般故称为品质财富。信心财富、戒律财富亦同理,眼乃门户,不如村门故称眼门户。眼法、眼根、眼处、眼界、色蕴乃是负担,称为蕴负担。若负担是可承负者,则应是五蕴为负担,而非头部负担、肩负担等。蕴实为恒常负担,其他为暂时性、蕴为根基也。因过度贪爱而成此见,故说蕴为负担,非全然弃除头肩等的负担。且无明即是污秽,不谓为铜锈等污垢,无明即是结,不谓为棕榈榈结。渴爱如刺、智慧力量、智慧光明、智慧灯、贪等诸欲烦恼的光明等之感受。长老则说:「财富非财,信心实为圣者之财富,戒律非戒,智慧实为戒也。」如是互相结合难有过失。
§347
347.Nanipātapubbapade nau.
347.与掌洽先置词同。
Ñānubandho paṭisedhamhā aññanakāra nivattanattho, nauiccetaṃ syādyantaṃ aññena syādyantena saha ekatthaṃ hoti. Iminā nañe katthasaññaṃ katvā –
因智慧之因缘为除灭故,知识之原因将退转而回归,终亦当为他所替代而合成一体。对此有人不时提出质疑说——
§348
348.Ṭa naussa.
348.【于元音前,『ṭa』代替『nau』。】
Uttarapade pare nauiccetassa ṭānubandho a hotīti nassa attaṃ.
在后置词上若谓不该为舟,则有后缘智慧归属,不应归己。
Na brāhmaṇo abrāhmaṇo. Ettha siyā – kiṃ vijjamānassa vāyaṃ nisedho, udāhu avijjamānassa vāti, kiñcettha – yadi vijjamānassa nisedho, evaṃ sati loke vijjamānā sabbe brāhmaṇā abrāhmaṇā nāma bhaveyyuṃ. Tasmā ‘‘idha jano na brāhmaṇo, tattha jano na brāhmaṇo’’tiādinā desādiniyamaṃ vinā loke vijjamānassa brāhmaṇassa nisedho na yujjati, atha loke avijjamānassa nisedho, evañca sati kiṃ avijjamānassa nisedhena nisedhanīyasseva avijjamānattāti? Vuccate – taṃsadisādiatthesu tabbohārassevāyaṃ nisedho. Tathā hi brāhmaṇasadise abrāhmaṇe kesañci brāhmaṇasaññā saṇṭhāti, saññānurūpañca brāhmaṇavohāro tasmiṃ pavattati, evaṃ pavattassa abrāhmaṇe brāhmaṇavohārassa ayaṃ paṭisedho hoti. Yathā taṃ? Lokasmiṃ bālajanānaṃ micchāsaññāvasena micchāvohāro pavattatiyeva ‘‘rūpaṃ attā, vedanā attā’’ iccādi, tesaṃ tassa micchābhāvakhyāpanatthaṃ paṭisedho yojiyati ‘‘rūpaṃ anattā, vedanā anattā’’ iccādi. Ettāvatā suddhabrāhmaṇasaddassapi micchāvasena taṃsadise atthe pavattisambhavo siddho hoti, nakārassa ca tadatthajotakamattatā siddhā hoti, evañca sati uttarapadatthapadhānatāsaṅkhātaṃ tappurisalakkhaṇampi idha na virujjhati, tasmā abrāhmaṇoti brāhmaṇasadisoti vuttaṃ hoti. Esa nayo tadañña, tabbiruddha, tadabhāvatthādīsu.
非婆罗门即非婆罗门。若论此意——例如无智慧即为否定,若有智慧则为已觉察;如此则世间若皆有智慧,则人人婆罗门皆成非婆罗门。故如此言语如「此处人非婆罗门,彼处人非婆罗门」等,不经规定,在世间对有智慧婆罗门之否定不适用,而对无智慧的否定,却宜如是,谓无智慧即应被否定。对此说法,是针对与此相似种种情况的否定。确如婆罗门之处,其间非婆罗门亦具某种婆罗门观念,且依据该观念行为亦发生相应婆罗门行为;如此则在非婆罗门人中,亦存在婆罗门行为的否定。何等?世人中愚人因误见而行错谅解,谓「色即我,受即我」等。对此误解为示现辩驳,谓「色非我,受非我」等否定。如是纯洁婆罗门外名义亦如是导致误解之起证,依此义与音质亦成立。由此看来,后置词含义之专注不间断之人群特征,也无悖于此,是故谓之非婆罗门或婆罗门相似者。此为此道,于彼相对,因其非真实等故。
Tattha tadaññatthe –
于此处,为说不同对象之故,
Saṅkhatā dhammā asaṅkhatā dhammā . Ettha ca na saṅkhatā asaṅkhatā, saṅkhatadhammehi aññe dhammāti attho.
「有为法」与「无为法」。但其中无所谓既非有为亦非无为者,谓无为法中别有他法也,义即如是。
Tabbiruddhe –
「与彼相反者」--
Akusalo, kusalapaṭipakkho dhammoti attho.
谓不善、善行之所缘法也。
Tadabhāve –
「于彼状态下」--
Na katvā akatvā, karaṇena sabbaso vināti attho.
谓既不作亦不不作,而以行为者整体断除之意。
Duvidho paṭisedho pasajjapaṭisedho, payirudāsapaṭisedho cāti.
有两种禁止:一种是明文禁止,另一种是含蓄禁止。
Tattha attanā yuttapadatthaṃ pasajja laggetvā paṭisedhetīti pasajjapaṭisedho, tadabhāvamattajotako nakāro, kriyāmattanisedhoti vuttaṃ hoti. Akatvā, akātuṃ, akaronto, na karoti, na kātabbaṃ iccādi.
明文禁止是指用适当的词句直接禁止,否定其存在者形状,本质是行为层面的禁止。其表现有:未作、不作、不为、不应作等。
Pasajjamatte aṭṭhatvā taṃsadisādike paritobhāge uggayha nisedhetabbaṃ atthaṃ asati khipati chaḍḍetīti payirudāso, taṃsadisādijotako, dabbanisedhoti vuttaṃ hoti. Abrāhmaṇo iccādi. Evaṃ asamaṇo, asakyaputtiyo, amitto, mittadhammavidhuroti attho.
含蓄禁止是指在明文禁止之外,以其相应的部分或性质加以否定,表明该行为不存在、该义不立,强调行为本质的禁止。其含义有非婆罗门,非沙门,非凡夫,非敌人,与正法不符等。
§349
349.Ana sare.
349.【于元音前,用『ana』。】
Sare pare nauiccetassa ana hoti.
若后接元音,此『那』字变为『阿那』。
Na ariyo anariyo, ariyadhammavimukhoti attho. Na āvāso anāvāso, na issaro anissaro. Na īti anīti, ‘ītī’ti upaddavo, na yutto upāyo anupāyo, na ūmi anūmi, na yuttā esanā anesanā, na yutto okāso anokāso, na atikkamma anatikkamma, anādāya, anoloketvā iccādi.
含义为:非圣者即非不圣者,是偏离圣法的意思。不是住所即非住所,不是主宰即非主宰。‘不去’是一种过失,不是有效方便方法。既非高地,亦非低地,既未超越,亦未不超越,既未持有亦未弃舍,不经审视即意欲等。
Bahulādhikārā ayuttatthānampi samāso hoti , puna na gāyitabbāti apunageyyā, gāthā, candaṃ na ullokentīti acandamullokikāni, mukhāni, sūriyaṃ na passantīti asūriyapassā, rājakaññā, saddhaṃ na bhuñjati sīlenāti asaddhabhojī. Evaṃ alavaṇabhojī, atthaṃ na kāmentīti anatthakāmā. Evaṃ ahitakāmā, okāsaṃ na kāresīti anokāsaṃkāretvā. Evaṃ animittaṃkatvā, mūlamūlaṃ na gacchatīti amūlamūlaṃgantvā iccādi.
『多义同词』者,即使在未有关联之处亦构成合成词;反之,不能歌诵者,即非可歌颂之物;『歌诗』与『韵律』不被观照者,谓之非韵律的语言;嘴唇不视太阳者,谓之非日观者;『王女』不食闻于清规者,谓之非信受食者。如此,不善饮食者,为无义无欲;如是,不求利益者,是不及时者;不断结缘者,不往根本处者,是非根本根本者。
‘‘Puna gāyitabbāti punageyyā, na punageyyā apunageyyā. Atthaṃ kāmentīti atthakāmā, na atthakāmā anatthakāmā. Atha vā na attho anattho, anatthaṃ kāmentīti anatthakāmā’’ iccādinā vākye yojite pana yuttasamāsā honti. Garū pana ‘‘atthaṃ na kāmenti anatthameva kāmentīti anatthakāmā, hitaṃ na kāmenti ahitameva kāmentīti ahitakāmā, phāsuṃ na kāmenti aphāsumeva kāmentīti aphāsukāmā’’ti yojesuṃ, dvādhippāyapadaṃ nāmetaṃ.
又谓『可歌者』即可反复歌颂者,非反复歌者即不可反复歌;求利益者即利益欲者,非利益者即无义欲者;或无利益亦无无义者,求无义者即无义欲者。因如此等词语连接而成合辞。尊长释:『不求利益即求无义,求有益即求有害,求明晰即求不明』,此即『两义同词』之定义。
Kunipātapubbapade niccasamāsattā aññapadena viggaho, khuddakā nadī kunnadī, khuddako sombho kusombho, khuddakaṃ vanaṃ kubbanaṃ.
『kunipāta』等词常作复合词尾,前文固定合成,后文则用其他词作补充说明。如『小河』有小沙河、『小月亮』有小艰月、『小林地』有小瘴林等。
§350
350.Sare kada kussuttaratthe.
第三百五十条:后接元音时,『ku』于表『坏劣』义之场合变为『kad』。
Sarādike uttarapade pare uttarapadatthe vattamānassa kunipātassa kadi hoti.
后接之词以元音等开头,且该后接词表达其自身之义时,处于该位置的『ku』不变词变为『kad』。
Kucchitaṃ annaṃ kadannaṃ, kucchitaṃ asanaṃ kadasanaṃ, kucchito ariyo kadariyo, maccharī.
『皴裂之食』谓已裂解之米,『皴裂之座』谓已破损之座席,『皴裂为圣者』谓所谓贵者,或称蚊虫。
Sareti kiṃ? Kuputtā, kudārā, kudāsā.
『元音』之条件为何?例如:『坏劣之子』、『坏劣之妻』、『坏劣之奴』——此诸例中后接词非以元音开头,故不适用。
Uttarattheti kiṃ? Kucchito oṭṭho yassāti kuoṭṭho.
『表达后接词自身之义』之条件为何?例如:『其人嘴唇丑陋』——此处『ku』所修饰之义在于说明主语,而非专指后接词本身之义,故不适用。
§351
351.Kāppatthe.
第三百五十一条:『ku』于表『恶劣』义之场合变为『kā』。
Uttarapade pare uttarapadatthe ṭhitassa appatthe vattamānassa kunipātassa kā hoti vā.
在后分词处于其他后分词义而无实际词义时,不定助词「咖」可变为「瓦」。
Appakaṃ lavaṇaṃ kālavaṇaṃ. Evaṃ kāpupphaṃ.
少量之盐,称为「咖拉瓦纳」(黑盐)。同理,「咖朴帕」(劣花)亦如是。
Pādipubbapado ca niccasamāsova, pakaṭṭhaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ, dīghattaṃ, pakaṭṭhaṃ hutvā nītaṃ paṇītaṃ, pamukhaṃ hutvā dhānaṃ padhānaṃ. Evaṃ paṭṭhānaṃ, vividhā mati vimati, adhiko devo adhidevo, atireko viseso vā dhammo abhidhammo, sundaro gandho sugandho, kucchito gandho duggandho. Sobhaṇaṃ kataṃ sukataṃ, kucchitaṃ kataṃ dukkaṭaṃ, viparīto patho uppatho. Evaṃ ummaggo, uddhammo, ubbinayoiccādi.
以「巴」为前缀的前分词,皆为恒常复合词。『巴瓦恰纳』——殊胜之说,即「帕瓦恰纳」(正法之说),其后分词延长;『被引导而达于殊胜,故为巴尼德』(精美);『以为首而统领,故为巴达纳』(主要)。同理,『巴他纳』(根基);『种种见解,故为维玛蒂』(疑惑);『胜于天者,故为阿底提瓦』(超天);『超越殊胜之法,故为阿毗达摩』(阿毗达摩);『美好之香,故为苏甘达』(妙香);『秽劣之香,故为杜甘达』(恶香);『善好之所作,故为苏咖德』(善作);『秽劣之所作,故为恶作』;『颠倒之道,故为伍帕塔』(邪路)。同理,「伍玛嘎」(邪道)、「伍达摩」(非法)、「伍维纳亚」(非律)等,皆同此例。
Ayampi kammadhārayasamāso abhidheyyavacano parapadaliṅgo ca.
这也是与业主有关的合成词,属于应当解释的词语,且是依附于他人词语的附加标志。
Kammadhārayasamāso niṭṭhito. · 同格限定复合词已完成。
Digusamāsa数词复合词
Atha digusaṅkhāto paṭhamātappuriso vuccate.
接着,称为‘第一个泳者’的是伸展体长者。
Dve gāvo digu, saṅkhyāpubbattena napuṃsakekattena ca digusaddasadisattā sabbo cāyaṃ samāso digūti vuccati.
两头牛称为双,数目上的首位意指既不是男性也非单一,也具备双的音声特性,整个这个合成词便称为双。
§352
352.Saṅkhyādi.
「数等。」
Samāhārekatthe saṅkhyāpubbakaṃ ekatthaṃ napuṃsakaṃ hoti, samāhāravacaneneva ekattañca siddhaṃ.
在合成词的一个单数形态中,数目置于首位,非单一则属于同一合成,合成词语即成单数。
Dve gāvo digu, ‘gossū’ti suttena ossa uttaṃ, tayo lokā tilokaṃ, tayo lokā ñāṇasmiṃ samāhaṭā sampiṇḍitāti tilokaṃ, tiṇṇaṃ lokānaṃ samāhāroti tilokaṃ, tayo ca te lokā cāti tilokaṃ. Evaṃ tibhavaṃ, tipurisaṃ, tīṇi malāni timalaṃ, tiratanaṃ, tisso saññāyotisaññaṃ, ‘syādīsu rasso’ti rassattaṃ. Cattāro pathā catuppathaṃ, cattāri saccāni catusaccaṃ, catasso disā catuddisaṃ. Evaṃ pañcasikkhāpadaṃ, saḷāyatanaṃ, sattāhaṃ, aṭṭhapadaṃ, navalokuttaraṃ, dasasikkhāpadaṃ, satayojanaṃ, sahassayojanaṃ iccādi.
两头牛称为双,闻语中称为‘高士’,三个世界称为‘三界’,三界在知识中凝聚成一体称为‘三界’,即三个界的合成。三个事体称为三界,如三有、三尘、三宝、三个执着所超越的三重看法,称为‘有所分别的三界’。诸如‘有诸如汁液’等称汁液。四条道路称四路,四真理称四谛,四方称四方位。诸如此类包括五戒、六根、七觉支、八正道、九界、十戒、百由旬、千由旬等。
Imasmiṃ samāhāradigumhi sabbaṃ napuṃsakameva rassantameva ekavacanantameva cāti.
在这种总数之中,一切皆非仅男女所分别的事物,亦非只有单数之物。
Asamāhāradigu yathā? Eko puggalo ekapuggalo, tayo bhavā tibhavā, catasso disā catuddisā iccādi.
何谓非总数之物呢?例如:一人、一单个人,三种生存状态、三种生存之法,四方位、四种方位,诸如此类。
Saṅkhyāṭhāne pana dve satāni dvisataṃ. Evaṃ tisataṃ, catusataṃ, pañcasataṃ, chasataṃ, sattasataṃ, aṭṭhasataṃ, navasataṃ, dasasataṃ, dvisahassaṃ, tisahassaṃ, catusahassaṃ, pañcasahassaṃ, dasasahassaṃ.
而在数目计量时,有二百。如此依次有三百、四百、五百、六百、七百、八百、九百、一千、二千、三千、四千、五千、一万。
Dve satasahassāni dvisatasahassaṃ. Evaṃ ‘‘tisatasahassaṃ, catusatasahassaṃ, pañcasatasahassa’’nti vā ‘‘dvisatāni, dve satāni, tisatāni, tīṇi satāni, catusatāni, cattāri satāni, dvisahassāni, dve sahassāni, tisahassāni, tīṇi sahassāni, dvisatasahassāni, dve satasahassānī’’ti vā evaṃ vacanadvayañca vākyañca veditabbaṃ. Evaṃ satasahassepīti.
两万是一万乘以二。依此类推,有三十万、四十万、五十万,或有二百、二百、三百、三百、四百、四百,二千、二千、三千、三千、两万、两百万等。对于这些双式语言和句子,应当如此理解。故称为一百万。
Ettha siyā – digu nāma saṅkhyāpubbameva siyā, imesu ca sabbaṃ saṅkhyāpadameva hotīti? Digumhi pubbaṃ saṅkhyāpadameva siyā, parapadaṃ pana saṅkhyāpadampi aññampi yujjatīti.
这里是否如此——“数目”一词先行存在,在这里一切皆为“数目”之词?数目之词在前,之后的词虽为数目之词,也乃为别的结合词。
Digusamāso niṭṭhito. · 二数复合词已完结。
Bahubbīhisamāsa多财复合词
Atha bahubbīhisamāso vuccate.
然后称为“复合众数”或“多复合数”。
Bahavo vīhayo yasmiṃ dese soyaṃ bahubbīhi, tādiso gāmo vā deso vā janapado vā, bahubbīhisaddasadisattā sabbo cāyaṃ samāso bahubbīhīti vuccati. Yathā hi bahubbīhisaddo samāsapadatthe atikkamma gāma, desa, janapadaiccādīnaṃ aññesaṃ padānaṃ atthesu tiṭṭhati, tathā ayaṃ samāsopi. Aññapadatthapadhāno hi bahubbīhisamāso.
多数量词构成的合成词,所指处所即因有多数量词而得名。此类村落、地区或郡县因多数量词的组合而成,其称谓即为多数量词合成词。譬如多数量词之声超出单一合成词之范围而存在于村、地区、郡等他词意义中,合成词便由多个词意义构成。此现象说明多数量词合成词是由不同词义聚合而成。
So saṅkhepena duvidho tagguṇasaṃviññāṇo, atagguṇasaṃviññāṇo cāti.
由此简略可知,正确理解含有两个特征的现象,称为二重特征认知;未能正确理解者,称为非二重特征认知。
Tattha ‘guṇo’ti appadhānabhūto samāsapadānaṃ attho, so aññapadatthassa visesanabhūtattā tassa aññapadatthassa guṇoti atthena tagguṇoti vuccati, viññātabboti viññāṇo, aññapadattho, tagguṇaṃ amuñcitvā tagguṇena saheva viññāṇo aññapadattho yasminti tagguṇasaṃviññāṇo, na tagguṇasaṃviññāṇo atagguṇasaṃviññāṇo, yattha samāsapadattho avayavabhāvena vā sahavidheyyabhāvena vā aññapadatthe antogadho hoti, so tagguṇasaṃviññāṇo. Yathā? Chinnahattho puriso, buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa bhattaṃ deti, saputtadāro āgato, pādayo upasaggā nāmāti.
此中“特征”一词,是指合成词意义中附带的更细致差别之意。因一词意义附有另词义之特点,即称该词义为特征,整体合成词因该特征而有双重特征称谓。所谓认知,是体察细节之识知。所说“特征”是指经由不舍弃该特征而能明了另一个词义的合成词认知,称为二重特征认知。反之则为非二重特征认知。若合成词词义以部分组成或同类组成包容另词义,即称为二重特征认知。举例:断手之人,给住佛法僧比库团伙食者,儿子亲属来访,脚名为附属,示意此为词义合成之双重特征认知。
Ettha ca ‘buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa bhattaṃ detī’ti bhikkhusaṅghassa ca bhattaṃ deti, pamukhabhūtassa buddhassa ca bhattaṃ detīti attho. ‘Saputtadāro āgato’ti puttadārā ca āgatā, puriso ca āgatoti attho. ‘Pādayo upasaggā nāmā’ti pa-kāro ca upasaggo nāma, parādayo ca upasaggā nāmāti attho. Evaṃ yojanārahatā aññapadatthena saha samāsapadatthassa vidheyyatā nāmāti.
这里“住佛法僧比库团伙食”是指给予佛及僧团食物,意涵赋予该僧团食物亦即供养佛教团体。所谓“儿子亲属来访”即为子孙亲属造访,以及“脚称为附属”的意思,是指出属加成的语素,意味着次级附带的意思。如此结合起来,就是赋予合成词及其包含的细分词义区别与联系,称之为止于名称义合成的逻辑配对。
Atagguṇasaṃviññāṇo yathā? Dinnasuṅko rājā dānaṃ deti, pabbatādīni khettāni kassati iccādi. Imesu pana samāsapadattho avidheyyo, aññapadattho eva vidheyyo.
至于非二重特征认知,如:有大厅的国王布施,铲除山地田地欲望等事,这些则为合成词中不遵守二重特征的例子,只有单一词义是遵守的。
Paṭhamābahubbīhi第一类多财复合词
Paṭhamābahubbīhi, dutiyābahubbīhi, tatiyābahubbīhi, catutthībahubbīhi, pañcamībahubbīhi, chaṭṭhībahubbīhi, sattamībahubbīhi cāti sattavidho.
第一类多数量词、第二类多数量词、第三类多数量词、第四类多数量词、第五类多数量词、第六类多数量词、第七类多数量词,共七种类别。
Tattha paṭhamābahubbīhi sahapubbapada, upamānapubbapada, saṅkhyobhayapada, disantarāḷattha, byatihāralakkhaṇavasena pañcavidho.
此处所谓第一种,即多共字、同前度量字、数目双重字、方位夹塞义、转喻特征,共有五种。
Tattha –
「其中——」
§353
353.Vānekamaññatthe.
第三百五十三条:“单一词义之用法”。
Anekaṃ syādyantapadaṃ aññapadassa atthe vikappena ekatthaṃ hoti.
所谓“多义终结词”,即一词因转变不同义而指归一处。
Saha vitakkenāti savitakko, vitakkena saha yo vattatīti vā savitakko, samādhi.
「与寻俱」者,即「萨维德咖」——与寻共同运作之,故名「萨维德咖定」(有寻之定)。
Ettha ca ‘saha vitakkenā’ti ettha paṭhamāvibhattiyā atthabhūto aññapadattho vākyasāmatthiyena sijjhati. Na hi kriyākārakarahitaṃ vākyaṃ nāma sambhavati, iminā suttena sahapada, vitakkapadānaṃ samādhisaṅkhātena aññapadatthena ekatthībhāvo hoti, ekatthībhāve ca honte vākye ṭhitānaṃ aññapadānaṃ vibhattīnañca sabbe atthā ekatthabhūtena samāsena vuttā nāma honti, aññapadāni ca vibhattiyo ca vuttatthā nāma, vuttatthānañca attharahitattā payogakiccaṃ natthi, tasmā ‘ekatthatāya’nti suttena vibhattīnaṃ lopo, evaṃ sabbasamāsesu vākyedissamānānaṃ ya, ta, eta, ima, iti, eva, iva, viya, ca, vāiccādīnaṃ aññapadānaṃ mahāvuttisuttena lopo, vibhattīnañca lope sati sarantānaṃ byañjanantānañca samāsapadānaṃ sayameva pakatibhāvo, idha pana ‘sahassa soññatthe’ti suttena sahasaddassa sattaṃ, tato syādyuppatti, savitakko samādhi, savitakkā samādhayo, savitakkā paññā, savitakkā paññāyo, savitakkaṃ jhānaṃ, savitakkāni jhānāni iccādinā sabbaliṅga, vibhatti, vacanehi yojetvā payogasiddhi veditabbā.
这里“与思虑”的说法,按第一分解为本义,或借用他词语法来合成句意。因为无因果作用的句子,名义上不能成立。因经文中以共字、思虑字所构的定意,与他词义汇合统一,且此统一中,句内各他词义的分解均属以义统一名之,且他词及分解皆为语义标示,非无义之无用。故经文中常以“统一”为由,废止有分解之言。由此诸诸合成物中彼、此、此诸、是、如、似、及、或等诸他词因废止分解而具合成之性。而“以千数为止”的经文中,千字有七,故生起由。有思虑之定、与思虑定、与思虑慧、有思虑慧、思虑禅、与思虑禅等诸行修习的所有特征兼具,合成义,依词形连句,用法应当判断。
Upamānapubbapado yathā? Kāyabyāmānaṃ samapamāṇattā nigrodho iva parimaṇḍalo nigrodhaparimaṇḍalo, nigrodho iva vā parimaṇḍalo yo hotīti so nigrodhaparimaṇḍalo, rājakumāro, saṅkho iva paṇḍaro saṅkhapaṇḍaro, kāko iva sūro kākasūro, sattānaṃ paññācakkhupaṭilābhakaraṇena tesaṃ cakkhu viya bhūtoti cakkhubhūto, lokuttaradhammapaṭilābhakaraṇena tesaṃ dhammo viya bhūtoti dhammabhūto, niccasommahadayatāya brahmā viya bhūtoti brahmabhūto, andho viya bhūto ayanti andhabhūto iccādi.
如前所喻之例如何?身量相等者,如同榕树环绕成环,榕树所成的环,环即是榕树之环。少年王子,如同白蚌壳,白蚌壳即是白蚌壳。秃鹫如勇猛的秃鹫,秃鹫即是秃鹫。众生因具五眼之得见能力,乃如眼睛一般,故名为具眼者;因具出世法之得见能力,如法一般,故名为具法者;因具恒常极大慈爱,如梵天一般,故名为具梵者;如盲人一般,则名曰盲者,如是等类。
Saṅkhyobhayapado yathā? Dve vā tayo vā pattā dvittippattā, idha vāsaddāyeva aññapadāni nāma, aniyamabhūto tesaṃ attho aññapadattho nāma. Dvīhaṃ vā tīhaṃ vā dvīhatīhaṃ, cha vā pañca vā vācā chappañcavācā. Evaṃ sattaṭṭhamāsā, ekayojanadviyojanāni iccādi.
数量与类别之例如何?两个或三个,复或两个中有三个,若在此处以屋舍者名之,他处所名则不同,此即名为差异。二若三,二而复三,六或五声,声乃六五声。犹如七月八月,一由旬二由旬等类。
Disantarāḷattho yathā? Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yadantarāḷaṃ hoti sā dakkhiṇapubbā. Evaṃ pubbuttarā, pacchimuttarā, aparadakkhiṇā, mahāvuttinā pubbapade rassattaṃ. Dakkhiṇā ca sā pubbā cāti dakkhiṇapubbā iccādinā kammadhārayopi yujjati.
空间方向之例如何?南方与北方之间为南北之际,故名南北之间。亦如前后之间、西与北之间、广大之际,皆于先处相应。南方此即前方,谓南北之间。以上之理并以作用持摄相应。
Byatihāralakkhaṇe –
破坏消灭之相——
§354
354.Tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe sarūpaṃ.
354。此中取之,击打之后,于战斗中形状相似。
Sattamyantaṃ tatiyantañca samānarūpaṃ syādyantapadaṃ tattha gahetvā tena paharitvā yuddhe aññapadatthe ekatthaṃ hoti vā.
第七与第三相等形状时,如尾部,取之,击打,于战斗中他处或合于一起。
§355
355.Ṅi vītihāre.
355. 以鼻音 ṅi 起头的无声辅音终止。
Aññapadatthavisaye kriyābyatihāre gamyamāne padante ṅānubandho ipaccayo hoti, ettha ikāro rasso eva.
在另一个词的词义范围内,行为中断时,当结束于该词尾音时,鼻音 ṅ 起作为依赖因缘,此处指的仅是韵尾 rasso(连缀音韵)罢了。
§356
356.Ṅi smiṃca.
356. 〔格尾〕「ṅi」及「smiṃ」〔用于此处〕。
Vipaccayante uttarapade pare pubbapadantassa āttaṃ hoti.
当因缘成熟时,位于词尾处的韵尾对前词词尾发有自身作用。
Kesesu ca kesesu ca gahetvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti kesākesi, daṇḍehi ca daṇḍehi ca paharitvā idaṃ yuddhaṃ pavattatīti daṇḍādaṇḍi. Evaṃ muṭṭhāmuṭṭhi, musalāmusali.
在毛发抓取毛发或毛发缠绕毛发时,战斗开始,因此称之为毛对毛(kesākesi);用棍棒击打棍棒时,战斗开始,因此名为棍对棍(daṇḍādaṇḍi)。同理,拳对拳,杵对杵。
Iti paṭhamābahubbīhi. · 如是第一类多财复合词。
Dutiyābahubbīhi第二类多财复合词
Āgatā samaṇā imaṃ saṅghārāmaṃ soyaṃ āgatasamaṇo, saṅghārāmo. Ettha ca samāsapadassa attho duvidho vāccattho, abhidheyyattho cāti.
到来的沙门,自行来到这座僧院称为“来僧院的沙门”,即“僧院”。这里“同位词”的意义有两种,分别是表面意义与深义。
Tattha saṅghārāmassa samaṇehi pattabbabhāvasaṅkhātā kammasatti vāccattho nāma, sattimantabhūto saṅghārāmo abhidheyyattho nāma.
在此,关于僧房(僧舍)一词,既有指僧众应当入住的性质所成之意(即应住之义),亦有作为行为持有者、言语之意的存在,即带有目标性;而“僧房”亦有作音义字使用,即作为专名,而作义解用。
Tattha āgatasamaṇasaddo vāccatthameva ujuṃ vadati, na abhidheyyatthaṃ, āgatasamaṇoti sutvā samaṇehi pattabbabhāvamattaṃ jānāti, saṅghārāmadabbaṃ na jānātīti vuttaṃ hoti, tasmā tassaṃ abhidheyyattho aññena saṅghārāmasaddena ācikkhiyati, vāccatthassa pana tena ujuṃ vuttattā puna vattabbābhāvato dutiyāvibhattiyā ācikkhanakiccaṃ natthi, tasmā saṅghārāmapade dutiyāvibhattisambhavo natthi, liṅgatthamattavisayā paṭhamāvibhatti eva pavattati, puna padantarasambandhe sati ‘‘saṅghārāmaṃ passati āgatasamaṇaṃ, saṅghārāmena gāmo sobhati āgatasamaṇena, saṅghārāmassa pūjeti āgatasamaṇassā’’tiādinā tato sabbā vibhattiyo pavattanti. Esa nayo sabbesu vācakapadesu netabboti.
关于来者僧人的名称,仅指言语所表达的意义,而非音义。当闻及“来者僧人”时,僧人只知其应当入住的性质,却不知僧房所指的具体住所,此即所说。因此,他的音义(义项)用别的僧房名称来俗称,而言语意义以明白直说为主,由于名词本身直接说明意涵已经明确,不需再次解释,所以第二义的细分无须展开。故名僧房一词无第二义分支;其含义范围局限于语义应容纳的第一类义分,即与词根意义相连的意义,而在词与词之间的联系中,保持对该词义的认知,如说“见见僧房与来者僧人,村庄因僧房而庄严,供养僧房中的来者僧人”等。从此展开所有语法变形。这个方法不宜用于所有词汇上。
Āgatasamaṇā sāvatthi, āgatasamaṇaṃ jetavanaṃ, āgacchanti samaṇā imanti vā āgatasamaṇo, vihāro. Ārūḷhā vānarā imaṃ rukkhanti ārūḷhavānaro, rukkho. Sampattā gāmikā yaṃ gāmanti sampattagāmiko. Evaṃ paviṭṭhagāmiko iccādi.
“来者僧人”在沙瓦提,来者僧人入止于祗树给孤独园,同样地,来者僧人即是来至该处者,“僧房”则是住处。上树的猴子,即“上树猴”,树即指其所栖之树。有庄稼的农民称作“庄园农人”。依此推类,“来至的村民”等亦同理。
Iti dutiyābahubbīhi. · 如是第二类多财复合词。
Tatiyābahubbīhi第三格依主释
Jitāni indriyāni yenāti jitindriyo, samaṇo. Diṭṭho catusaccadhammo yenāti diṭṭhadhammo. Evaṃ pattadhammo, viditadhammo, pariyogāḷhadhammo, katāni catumaggakiccāni yenāti katakicco, bahuvacane sati katāni kiccāni yehi te katakiccā, arahanto. Dhammena adhigatā bhogā yenāti dhammādhigatabhogo, puriso. Evaṃ adhammādhigatabhogo. Evaṃ kattari. Karaṇe pana chinno rukkho yenāti chinnarukkho, pharasu iccādi.
所谓“克服诸根者”,即身为僧人的克根者。所见四圣谛称作已见之法。如此,所该得法、已知法、圆满法,及四种行道已成就者,统称有所行之事。复数谓诸行事,谓阿拉汉所成就者。依法得享用者称为法所得享用者,即由人所享用者;同样非法所享用,即违法之享用者。如此囊括制作者。若为截断树木者,称为截断树;粗糙之事等亦同此理。
Iti tatiyābahubbīhi. · 如是为第三格依主释。
Catutthībahubbīhi第四格依主释
Dinno suṅko yassa rañño soyaṃ dinnasuṅko, upanītaṃ bhojanaṃ yassāti upanītabhojano, natthi tulo etassāti atulo, ‘ṭa nañssā’ti na-kārassa ṭattaṃ, natthi paṭipuggalo yassāti appaṭipuggalo, natthi sīlaṃ assāti dussīlo, natthi paṭisandhipaññā assāti duppañño, ‘ghapassantassāppadhānassā’ti suttena ghasaññassa āssa rassattaṃ. Natthi sīlaṃ assāti nissīlo, nippañño, apañño, virūpaṃ mukhaṃ assāti dummukho. Evaṃ dummano, dubbaṇṇo, natthi attano uttaro adhiko yassāti anuttaro, ‘ana sare’ti suttena nassa ana.
给予王所用箭者,谓之王所赐箭;带来饭食者,谓之带来饭食的;若无同等者,谓无可比;无能办者,谓无行办之人;无戒者,谓不奉持戒;无再生智慧者,谓无再生之慧;有恶念者,谓被恶念缠绕者。无戒者谓无清净戒,无慧者谓愚痴,面貌丑陋者谓口拙。如此愚痴、闲散,无自身超越者谓无法超越。经中语曰:“无所不足”,此意为没有。
Idha bāhiratthabahubbīhi nāma vuccati, sattāhaṃ parinibbutassa assāti sattāhaparinibbuto, aciraṃ parinibbutassa assāti aciraparinibbuto, māso jātassa assāti māsajāto, dvemāsajāto, eko māso abhisittassa assa raññoti ekamāsābhisitto, ekāhaṃ matassa assāti ekāhamataṃ. Evaṃ dvīhamataṃ, tīhamataṃ, ekāhaṃ paṭicchannāya assāti ekāhappaṭicchannā. Evaṃ dvīhappaṭicchannā, āpatti. Yojanaṃ gatassa assāti yojanagato, dviyojanagato iccādi.
此处多用复合语,例如“一周已灭者”称“周灭”,即七日已灭;“不久已灭者”称“不久灭”;“月生者”谓新生月亮,“两月生”着作“两月生”;“一月已受持者”谓一月已受持;“一日已记忆者”谓一日已记忆。复数亦同。若表示犯过罪为“一日覆者”;两日覆者,如此。游历距离谓“行过若干由旬者”,两由旬者等,依此类推。
Iti catutthībahubbīhi. · 如是为第四格依主释。
Pañcamībahubbīhi第五格依主释
Niggatā janā asmā gāmāti niggatajano, apagataṃ kāḷakaṃ itoti apagatakāḷako, paṭo. Apagatakāḷakaṃ, vatthaṃ. Apetaṃ viññāṇaṃ yamhāti apetaviññāṇaṃ, matasarīraṃ iccādi.
「Niggata」指脱离、离开之意。譬如人离开我们的村落时称为「脱离者」。〈Niggatajano〉者,即指离开的众生。又「Apagata kāḷaka」意为远离黑暗者,此处解释为远离痛苦不善之境。「Paṭo」为布料、「vatthaṃ」亦为布。故曰「apagata kāḷaka」即为不染污的布料。又「apeta viññāṇa」意指未附着烦恼的心识,「matasarīra」则指所依身,即「我执」中的此身,譬如渴爱等烦恼所缠绕者。此文意即指远离烦恼及黑暗之心与身。
Iti pañcamībahubbīhi. · 如是为第五格依主释。
Chaṭṭhībahubbīhi第六格关系的有财复合词。
Chinno hattho yassa soti chinnahattho, hatthacchinno, jāto chando yassāti jātachando, chandajāto, sañjātaṃ pītisomanassaṃ yassāti sañjātapītisomanasso, pītisomanassasañjāto, visuddhaṃ sīlaṃ yassāti visuddhasīlo , sīlavisuddho, mahanto kāyo yassāti mahākāyo.
「其手已断者」,即『断手者』,亦作『手断者』;「其欲已生者」,即『欲生者』,亦作『生欲者』;「其喜悦已生起者」,即『喜悦生起者』,亦作『喜悦已生者』;「其戒已清净者」,即『戒清净者』,亦作『清净戒者』;「其身躯宏大者」,即『大身者』。
Idha upamānapubbapado nāma vuccati, suvaṇṇassa viya vaṇṇo yassāti suvaṇṇavaṇṇo, brahmuno viya saro yassāti brahmassaro, nāgassa viya gati assāti nāgagati. Evaṃ sīhagati, nāgavikkamo, sīhavikkamo, sīhassa viya hanu assāti sīhahanu, eṇissa viya jaṅghā yassāti eṇijaṅgho, usabhassa viya assa khandhoti usabhakkhandho iccādi.
此处所谓「以比喻语置于前位」之复合词,例如:「具有如黄金之色者」,即『金色者』;「具有如梵天之音声者」,即『梵音者』;「其步态如龙象者」,即『龙象步者』。如此类推,有『狮步者』、『龙象勇进者』、『狮勇进者』;「其颔骨如狮子者」,即『狮颔者』;「其小腿如黑羚羊者」,即『羚腿者』;「其双肩如公牛者」,即『牛肩者』,等等。
Rūpaṃ vuccati sabhāvo, yādisaṃ rūpaṃ assāti yathārūpaṃ. Evaṃ tathārūpaṃ, evaṃ rūpaṃ assāti evarūpaṃ, bindulopo. Evaṃ ādi assāti evamādi. Tathā iccādi, iccevamādi, īdisaṃ nāmaṃ yassāti itthannāmo, evaṃnāmo, kīdisaṃ nāmaṃ yassāti kinnāmo, ‘konāmo’ti ettha mahāvuttinā kiṃsaddassa kottaṃ.
『色』谓自性;「具有何等自性者」,即『如是色者』。同理,有『如彼色者』;「具有如此之色者」,即『如此色者』,此处省略了中间的连音符。「具有如此等等者」,即『如此等者』。同理,有『如彼等者』、『如是等者』;「其名字为何等者」,即『如是名者』,亦作『如此名者』;「其名字为何种者」,即『何名者』;至于『何名』一词,依大规则,『何』字末尾变为短促音形式。
Ko samudayo yassa dhammassāti kiṃsamudayo, kā jāti yassāti kiṃjātiko, kiṃnidānaṃ yassāti kiṃnidāno, kati vassāni yassāti kativasso, ko attho assāti kimatthaṃ, vacanaṃ. ‘Kvattho’ti mahāvuttinā kiṃsaddassa kottaṃ, yādiso attho assāti yadattho, tādiso attho assāti tadattho, ediso attho yassa vinayassāti etadattho, vinayo. Etadatthā, vinayakathā. Etadatthaṃ, sotāvadhānaṃ iccādi.
「某法以何为其生起」,即『何生起者』;「以何为其种类者」,即『何种类者』;「以何为其因缘者」,即『何因缘者』;「具有若干雨季(夏安居)者」,即『几夏者』;「以何为其义者」,即『何义』,此为中性名词。『何义』一词,依大规则,『何』字末尾变为短促音形式;「具有何等之义者」,即『彼义者』;「具有如此之义者」,即『此义者』;「此律之义即在于此」,即『此义者,律』。『此义』(作),则有『律论』;『此义』(作宾),则有『谛听』,等等。
Iti chaṭṭhībahubbīhi. · 第六格关系的有财复合词至此。
Sattamībahubbīhi第七格关系的有财复合词。
Sampannāni sassāni yasmiṃ janapade soyaṃ sampannasasso, sulabhā bhikkhā yasmiṃ janapade soyaṃ subhikkho , dullabhā bhikkhā yasminti dubbhikkho, bahavo gāmā asmiṃ janapadeti bahugāmo. Evaṃ bahujano, gāmo. Natthi gāmakhettaṃ yasmiṃ araññe tayidaṃ agāmakaṃ, samāsante ko. Saṃvijjanti manussā yasmiṃ gāme samanusso, na vijjanti manussā yasmiṃ gāme amanusso iccādi.
「庄稼丰收之地方」,即『丰收之地』;「乞食易得之地方」,即『易乞之地』;「乞食难得之地方」,即『难乞之地』;「此地方有众多村落」,即『多村之地』。同理,有『多人之地』。「某片林野中没有村庄田地」,即『无村之野』,复合词末尾加『ka』。「某村中有人居住」,即『有人之村』;「某村中无人居住」,即『无人之村』,等等。
Iti sattamībahubbīhi. · 第七格关系的有财复合词至此。
Bhinnādhikaraṇabahubbīhi异依处有财复合词。
Bhinnādhikaraṇabahubbīhi nāma vuccati, ekarattiṃ vāso assāti ekarattivāso, samānena janena saddhiṃ vāso assāti samānavāso, ubhato kammato uppannaṃ byañjanadvayaṃ assāti ubhatobyañjano, aluttasamāso. Evaṃ kaṇṭhasmiṃ kāḷo assāti kaṇṭhekāḷo, urasmiṃ lomāni assāti urasilomo, yassa hatthe patto atthīti pattahattho. Evaṃ asihattho, daṇḍahattho, chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. Evaṃ satthapāṇi, daṇḍapāṇi, vajirapāṇi, dāne ajjhāsayo assāti dānajjhāsayo, dānādhimuttiko, buddhesu bhatti assāti buddhabhattiko, buddhe gāravo assāti buddhagāravo, dhammagāravo iccādi.
“分开二重词”者是如此称之:若同一时间内有一处住所,称为“一时住所”;若多人数共处于同一处所,则称为“同处住所”;若由双方行为产生的双重标志存在,则称为“双方标志”,或称“一体结合”。例如于颈部有黑色,即称为“颈黑”;胸部有毛,即称为“胸毛”;手中所握即为“掌中物”,称为“掌持”;同理持剑称为“剑手”,手中持杖者称为“杖手”,手持伞柄者为“伞手”。如持钵者称“钵手”,持杖者称“杖手”,持金刚杵者称“金刚手”;施与时内心为施者则称“施与内心”,具施德者称“施德”,在佛中享受者称为“佛之享受者”,对佛恭敬即称“佛恭敬”,对法恭敬称“法恭敬”等。
Tipadabahubbīhi三词有财复合词。
Tipadabahubbīhi nāma vuccati, parakkamena adhigatā sampadā yehi te parakkamādhigatasampadā, dhammena adhigatā bhogā yehi te dhammādhigatabhogā, oṇīto pattamhā pāṇi yena so oṇītapattapāṇi, sīhassa pubbaddhaṃ viya kāyo assāti sīhapubbaddhakāyo, mattā bahavo mātaṅgā yasmiṃ vaneti mattabahumātaṅgaṃ iccādi.
“三重多词”者是指由勇猛所获得的财富,谓此为“勇猛所获之财富”;以正法得来的享受,谓此为“正法所得享受”;手掌受兜持而坚固称为“龙骨手”;若形体如狮子群中头领般威武,即称为“狮子首领体”;陶醉无数大象者称为“醉象众”,如是等义。
Bahubbīhisamāso niṭṭhito. · 有财复合已结束。
Dvandasamāsa并列复合。
Atha dvandasamāso dīpiyate.
接着说明“合成双词”的定义。
Dve ca dve ca padāni dvandā, dve ca dve ca atthā vā dvandā, mahāvuttinā dvinnaṃ dvisaddānaṃ dvandādeso. Dvandasaddasadisattā sabbo cāyaṃ samāso dvandoti vuccati.
两字合成之词,谓之“双词”;由意义和字数各两两结合成双,即称为“双词”;若同义之词形成类似词素,因为双方性质相同,整个合成称为“双词”。
Atha vā dve avayavā andiyanti bandhiyanti etthāti dvando, yugaḷassetaṃ nāmaṃ ‘‘pādadvandaṃ munindassa, vandāmi sirasāmaha’’nti ettha viya, idha pana padayugaḷaṃ atthayugaḷañca gayhati. Ubhayapadatthapadhāno hi dvando.
又有两部件相互结合、束缚者谓之“双词”;例如“足二合一”即“足双”,如“我以头礼敬”为合词句,由两部分及其含义合成。这里指词双部件对应词义双面作用。
Ettha siyā – yadi ubhayapadatthappadhāno dvando, evañca sati dvande kathaṃ ekatthībhāvalakkhaṇaṃ siyāti? Vuccate – abhinnavidheyyatthattā. Vacanapathañhi patvā kattubhāvakammabhāvādiko vidheyyattho eva padānaṃ accantappadhānattho hoti vacanavākyasampattiyā padhānaṅgattā, so ca vidheyyattho dvandepi abhinno eva hoti. Tathā hi ‘‘sāriputtamoggallānā gacchanti, sāriputtamoggallāne passati’’ iccādīsu dve atthā ekavibhattiyā visayā hutvā ekakattu, ekakammādibhāvena ekattaṃ gacchanti, evaṃ dvandepi dvinnaṃ tiṇṇaṃ bahunnaṃ vā padānaṃ ekatthībhāvalakkhaṇaṃ labbhatiyevāti.
此时若双重词在两侧部件意义上各自完整,则其称为“不可分割整体”,此乃从言语结构及语法功能所决定。以“沙利弗与摩诃罗行走”、“沙利弗见摩诃罗”等句为例,虽含两个意义,但整体表达统一,因其中动作及主客体合一故。如是,无论双词含二、三或更多成分,皆具有“一体意义”特征。
§357
357.Catthe.
在“和、以及”的意义中。
Anekaṃ syādyantapadaṃ casaddassa atthe ekatthaṃ hoti vā.
多种的末端字(antapada)在同一语句中,可以合为一处或分开各自出现。
Ettha ca samuccayo, anvācayo, itarītarayogo, samāhāroti cattāro casaddatthā honti.
在此,「与」字(即连结词)有四种用法:并列、附加、交互关系、总合。
Tattha samuccayo yathā? Cīvarañca piṇḍapātañca senāsanañca detīti. Anvācayo yathā? Dānañca deti, sīlañca rakkhatīti. Ime dve casaddatthā vākyadvande eva labbhanti, na samāsadvande padānaṃ aññamaññaṃ nirapekkhattāti vadanti. Taṃ anvācaye yujjati nānākriyāpekkhattā, samuccaye pana ‘‘cīvarañca piṇḍapātañca senāsanañca detī’’ti vā ‘‘cīvarapiṇḍapātasenāsanāni detī’’ti vā evaṃ dvidhāpi yojetuṃ yujjatiyeva ‘‘lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti pāḷidassanato. Anvācayopi vā samāsadvande no na labbhati ‘‘mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā’’ti pāḷidassanato. Evaṃ pana yujjeyya – casaddattho ekakriya, nānākriyāpekkhanabhedena duvidho hoti samuccayo, anvācayo cāti, tesu ca ekeko avayavappadhāna, samudāyappadhānabhedena duvidho hoti itarītarayogo, samāhāro cāti. Tattha itarītarayoge avayavappadhānattā sabbavibhattīsu bahuvacanameva yujjati.
其中,集合如是:衣钵、饭食、席座被列举。并列如是:施舍与戒律守护。这两类末端字仅以词组或短语形式出现,非完全平行等值的词语,而并列中则混合了各种语法功能。因并列的内容相互依赖齐全,故称为并列;集合则不同作特定动作的考虑,反之聚合则指单一行为范畴内,集合则统一。集合——如衣、饭、席三者联合;并列——施与戒二义。此两组末端字在巴利文中分别表现为单复数差异。并列多见于早期用法。经文中如“衣饭席施药病条件药具”等同时列出时,构成单一集合之“获得者”。而并列则不包括“项链、芳香、涂抹、佩饰”等外在修饰).
如此看来,末端字有两种,一为单行为,无视多功能差异;一为集合及并列兼有。由集合、并列和组合构成,其中组合又分复数形式依赖。由此,诸多复合语素广泛适用复数形式。
Dvande paṇītataraṃ pubbe nipatati. Sāriputto ca moggallāno ca sāriputtamoggallānā, sāriputtamoggallāne, sāriputtamoggallānehi iccādi. Evaṃ samaṇabrāhmaṇā, brāhmaṇagahapatikā, khattiyabrāhmaṇā, devamanussā, candimasūriyā.
两字词于前文中为较纯净者。沙利子、摩嘎剌那及其两人并列,诸如‘沙利子与摩嘎剌那’等多种表达,如此,行者、婆罗门、罗汉家人、贵族、天人与人、日月等皆类推。
Appakkhara, bahvakkharesu appakkharaṃ kvaci pubbaṃ hoti, gāmanigamā, gāmajanapadā iccādi.
前夜不净,在多处净处间,某部分曾净,村落乡镇、地方国都等名称依此类推。
Kvaci ivaṇṇu’vaṇṇantā pubbe honti, aggi ca dhūmo ca aggidhūmā, rattidivā, dhātuliṅgāni.
有时色彩不纯之物原本就存在,火与烟也是火烟,昼夜间,表现为元素的特征。
Avaṇṇantesu sarādipadaṃ pubbaṃ hoti, attho ca dhammo ca atthadhammā, dhammatthā vā iccādi.
于不纯色彩者中,一切有其本体与前身,义理与法相,或称法义、法相等。
Ayañca niyamo dvipadadvandesu yebhuyyena labbhati, bahupadadvandesu na labbhati.
此外,此规律多见于双音节词中,且通常可得,然而多音节词中则难以获得。
Samāhāradvande –
关于合成词——
§358
358.Samāhāre napuṃsakaṃ.
358.于合成词中,存在表示无性的。
Catthe samāhāre ekatthapadaṃ napuṃsakaṃ hoti, ekavacanantattaṃ pana samāhāravacaneneva siddhaṃ, ayañca samāhāro pāṇyaṅgādīnaṃ dvandesu niccaṃ labbhati, rukkhatiṇādīnaṃ dvandesu vikappena labbhati.
第四类合成词中,复合形态为表示无性的单音节词,虽单复数形态均由合成词构成,此合成词经常出现于如肢体等双音节词中,且常见;而在如树木等多音节词中则偶有出现。
Tattha niccaladdhesu tāva pāṇyaṅgadvande –
在此,对于不动的诸处,有两种身体部位——
Cakkhu ca sotañca cakkhusotaṃ, mukhañca nāsikā ca mukhanāsikaṃ, ‘syādīsu rasso’ti rassattaṃ. Hanu ca gīvā ca hanugīvaṃ. Evaṃ kaṇṇanāsaṃ, chavi ca maṃsañca lohitañca chavimaṃsalohitaṃ, nāmañca rūpañca nāmarūpaṃ, jarā ca maraṇañca jarāmaraṇaṃ. Bahulādhikārā kvaci vikapparūpampi dissati, hatthā ca pādā ca hatthapādaṃ, hatthapādā vā iccādi.
眼与耳为眼耳,口与鼻为口鼻,称为「液体等」者即唾液等;下颌与舌为下颌舌。同样,耳鼻为耳鼻,面部与肌肉血肉为面肉血,名与色合称名色,衰老与死亦合称衰老死。有些多出处者,有时显现变化的形象,手与足合称手足,或称手脚等等。
Tūriyaṅgadvande –
第三处身部——
Naccañca gītañca vāditañca naccagītavāditaṃ. Evaṃ sammatāḷaṃ, ‘samma’nti kaṃsatāḷaṃ, ‘tāḷa’nti hatthatāḷaṃ, saṅkho ca paṇavo ca ḍiṇḍimo ca saṅkhapaṇavaḍiṇḍimaṃ iccādi.
舞蹈、歌声、演奏称舞歌演奏。如此被称为公认的木板,称「公认」为铜板,铜板即手板;鼓、锣、钹称为鼓锣钹等等。
Yoggaṅgadvande –
耕作身部——
Phālo ca pācanañca phālapācanaṃ, yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ iccādi.
果实与食用合称果食,犁与耙合称犁耙等等。
Senaṅgadvande –
军阵中的兵器种类——
Hatthino ca assā ca hatthiassaṃ. Evaṃ rathapattikaṃ, asi ca cammañca asicammaṃ. ‘Camma’nti saraparittāṇaphalakaṃ, dhanu ca kalāpo ca dhanukalāpaṃ iccādi.
象牙和象鞭属于象用之物。类似地,战车的车毡,以及刀剑和皮革制品也属于器具。《皮革》指包覆全身的盾牌,弓则是弓的弓弦束等,诸如此类。
Khuddakapāṇadvande –
小手兵器种类——
Ḍaṃsā ca makasā ca ḍaṃsamakasaṃ. Evaṃ kunthakipillikaṃ , kīṭapaṭaṅgaṃ iccādi.
有蚊子和苍蝇属于蚊蝇类。类似地,还有蜱虱、小昆虫、飞虫等种类如上。
Niccaveridvande –
常见毒蛇种类——
Ahi ca nakulo ca ahinakulaṃ, biḷāro ca mūsikā ca biḷāramūsikaṃ, rassattaṃ. Kākolūkaṃ, sappamaṇḍūkaṃ, nāgasupaṇṇaṃ iccādi.
有蟒蛇和眼镜王蛇属于蟒蛇类;狸猫和老鼠属于狸鼠类,还有滑溜蛇类。包括乌鸦鹊、青蛙以及龙凤鸟等诸如此类。
Sabhāgadvande –
合众敬礼——
Sīlañca paññāṇañca sīlapaññāṇaṃ, samatho ca vipassanā ca samathavipassanaṃ, vijjā ca caraṇañca vijjācaraṇaṃ. Evaṃ satisampajaññaṃ, hiriottappaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, thinamiddhaṃ iccādi.
戒德与智慧者,戒是戒德,智慧是智慧,止禅与观禅,止为止禅,观为观禅,学问与修行,学问是智慧,修行是行为。如此具有正念正知、羞耻与恐惧、不安追悔、昏沉等。
Vividhaviruddhadvande –
诸种相违纷扰——
Kusalākusalaṃ, sāvajjānavajjaṃ, kaṇhasukkaṃ, hīnapaṇītaṃ, chekabālaṃ iccādi.
善与不善、犯戒与不犯戒、苦与乐、卑与上、未审与幼稚等。
Ekasaṅgītidvande –
一聚或二聚——
Dīgho ca majjhimo ca dīghamajjhimaṃ, aṅguttarasaṃyuttakaṃ, khandhakavibhaṅgaṃ iccādi.
长部与中部、长中部、增部与相应部、律藏与律断等。
Saṅkhyāparimāṇadvande –
数目无限的两类—
Ekakadukaṃ, dukatikaṃ, tikacatukkaṃ, catukkapañcakaṃ iccādi.
有一二三四五等,如一二三、二三、三四、四五等等。
Pacanacaṇḍāladvande –
食物污秽物的两类—
Orabbhikā ca sūkarikā ca orabbhikasūkarikaṃ. Evaṃ sākuṇikamāgavikaṃ, sapākacaṇḍālaṃ, venarathakāraṃ, pukkusachavaḍāhakaṃ iccādi.
有猪和猪仔,以及猪仔猪的合称。又如禽类中的野鸟、坏人、旅馆店主、修道吏服务者等。
Liṅgavisabhāgadvande –
性别差异的两类—
Itthipumaṃ, dāsidāsaṃ iccādi.
有女性和男性、奴仆和主人的等。
Disādvande –
方位并列复合词——
Pubbā ca aparā ca pubbāparaṃ. Evaṃ dakkhiṇuttaraṃ, pubbadakkhiṇaṃ, pubbuttaraṃ, aparadakkhiṇaṃ, aparuttaraṃ.
「东」与「西」合成「东西」。同理,「南北」、「东南」、「东北」、「西南」、「西北」,亦依此类推。
Nadīdvande –
河流并列复合词——
Gaṅgāyamunaṃ, mahisarabhu, sabbattha napuṃsakattā ante dīghānaṃ rassattaṃ sattasu vibhattīsu ekavacanantañca.
“Gaṅgāyamunaṃ”指恒河与亚穆纳河,“mahisarabhu”指大河牛。这三者处处无男性(阳性)性质,在长词的七种切分形式中均为单数。
Iti niccasamāhārarāsi. · 以上为固定集合类。
Vikappaladdhesu tiṇavisesadvande –
由选取方式所得的草类特指词并列复合词——
Usīrāni ca bīraṇāni ca usīrabīraṇaṃ, usīrabīraṇā. Evaṃ muñjapabbajaṃ, muñjapabbajā, kāsakusaṃ, kāsakusā.
『乌西拉』者,香根草也;『毕拉纳』者,芳草也。二者合称「香根芳草」,其离格为「香根芳草(从)」。依此类推:『门阇芦苇』,其离格为「门阇芦苇(从)」;『迦萨古萨』,其离格为「迦萨古萨(从)」。
Rukkhavisesadvande –
树木类别双数——
Khadiro ca palāso ca khadirapalāsaṃ, khadirapalāsā, dhavo ca assakaṇṇo ca dhavassakaṇṇaṃ, dhavassakaṇṇā, pilakkhanigrodhaṃ, pilakkhanigrodhā, assatthakapītanaṃ , assatthakapītanā, sākasālaṃ, sākasālā.
柯德罗树和波罗树合称柯德罗波罗树,柯德罗波罗树众多;驱杖树和亚瑟甘纳树合称驱杖亚瑟甘纳树,驱杖亚瑟甘纳树众多;皮拉克哈尼古罗达树,皮拉克哈尼古罗达树众多;亚萨塔卡比塔纳树,亚萨塔卡比塔纳树众多;萨卡萨拉树,萨卡萨拉树众多。
Pasuvisesadvande –
畜类类别双数——
Gajā ca gavajā ca gajagavajaṃ, gajagavajā, gomahisaṃ, gomahisā, eṇeyyavarāhaṃ, eṇeyyavarāhā, ajeḷakaṃ, ajeḷakā, kukkuṭasūkaraṃ, kukkuṭasūkarā, hatthigavassavaḷavaṃ, hatthigavassavaḷavā.
象和牛合称象牛,象牛众多;公牛,公牛众多;野猪豕,野猪豕众多;无齿兽, 无齿兽众多;公鸡野猪,公鸡野猪众多;大象牛泄泻兽,大象牛泄泻兽众多。
Sakuṇavisesadvande –
鸟类类别双数——
Haṃsabilavaṃ, haṃsabilavā, kāraṇḍavacakkavākaṃ, kāraṇḍavacakkavākā, bakabalākaṃ, bakabalākā.
天鹅比拉伐,天鹅比拉伐众多;迦兰陀嘎查瓦卡鸟,迦兰陀嘎查瓦卡鸟众多;鹳鸟巴卡比拉卡,鹳鸟巴卡比拉卡众多。
Dhanadvande –
财宝类相—
Hiraññasuvaṇṇaṃ, hiraññasuvaṇṇā, maṇi ca saṅkho ca muttā ca veḷuriyañca maṇisaṅkhamuttaveḷuriyaṃ, maṇisaṅkhamuttaveḷuriyā, jātarūparajataṃ, jātarūparajatā.
黄金、纯金、纯金(阴性)、宝石以及宝壳、珍珠、玛瑙(也称玳瑁)、宝石壳、宝石壳(阴性),出生时呈现的银色、出生时呈现的银色(阴性)。
Dhaññadvande –
谷物类相—
Sāliyavaṃ, sāliyavā, tilamuggamāsaṃ, tilamuggamāsā, nipphāvakulatthaṃ, nipphāvakulatthā.
谷穗、谷粒,麻类花序,麻类花序(阴性),煮熟后的米饭,煮熟后的米饭(阴性)。
Byañjanānaṃ dvande –
菜蔬类相—
Macchamaṃsaṃ, macchamaṃsā, sākasūpaṃ, sākasūpā, gabyamāhisaṃ, gabyamāhisā, eṇeyyavārāhaṃ, eṇeyyavārāhā, migamāyūraṃ, migamāyūrā.
鱼肉、鱼肉(阴性)、豆粉、豆粉(阴性)、家养水牛肉、家养水牛肉(阴性)、猪肉、猪肉(阴性)、鹿肉、鹿肉(阴性)。
Janapadadvande –
关于地名并列复合词——
Kāsikosalaṃ, kāsikosalā, vajjimallaṃ, vajjimallā, cetavaṃsaṃ, cetavaṃsā, majjhañca sūrasenañca majjhasūrasenaṃ, majjhasūrasenā, kurupañcālaṃ, kurupañcālā.
「迦尸-国萨拉」,其离格为「迦尸-国萨拉(从)」;「跋耆-马喇」,其离格为「跋耆-马喇(从)」;「制多-旺萨」,其离格为「制多-旺萨(从)」;「玛宙」与「苏拉塞那」合为「玛宙-苏拉塞那」,其离格为「玛宙-苏拉塞那(从)」;「古鲁-般阇拉」,其离格为「古鲁-般阇拉(从)」。
Iti vikappasamāhārarāsi. · 以上为可选集合类。
Dvandasamāso niṭṭhito. · 并列复合已结束。
Visesavidhāna特殊规定。
Idāni pubbe vuttāni avuttāni ca chasu samāsesu visesavidhānāni vuccante.
现在宣说前文已述及未述及的六类复合词中各别特殊规则。
Napuṃsakekattaṃ, samāsantarasso, pumbhāvātideso, samāsante ka, samāsante a, nānādeso, abyayo, saṅkhyā.
(一)中性单数化;(二)复合词内部元音短化;(三)男性转换;(四)复合词末加「咖」;(五)复合词末加「阿」;(六)替代变化;(七)不变化词;(八)数词。
Napuṃsakekattarāsi中性单数集
Tattha sabbo abyayībhāvo napuṃsakaliṅgo eva, samāhārabhūtā digu, dvandā napuṃsakā ca ekattasaṅkhyā ca.
其中,所有持业释(不变化复合词)皆为中性;属于集合义的数词复合词,以及集合式并列复合词,亦为中性,且以单数计。
§359
359.Kvacekattañca chaṭṭhiyā.
359.【于某些情况下,亦用第六格(属格)代替单一性(连结复合词)。】
Chaṭṭhīsamāse kvaci napuṃsakattaṃ ekattañca hoti.
第六受中,有时会有男性之性与一体性同存。
Chāyā, sabhāsvevāyaṃ vidhi, salabhānaṃ chāyā salabhacchāyaṃ . Evaṃ sakaṭacchāyaṃ, gharacchāyaṃ. Idha na hoti, rukkhacchāyā, pabbatacchāyā. Sabhāsadde amanussasabhāsvevāyaṃ vidhi, brahmūnaṃ sabhā brahmasabhaṃ. Evaṃ devasabhaṃ, indasabhaṃ, yakkhasabhaṃ, rakkhasasataṃ. Manussasabhāsu natthi, khattiyasabhā, rājasabhā iccādi.
所谓影子者,此法众生同心所共见之像,如同蜂群之影,蜂群之蜂影,车影,房影常存于此。若无此,则有树影、山影等。众生声音之会合者,谓如众生之聚会。梵天众会谓为梵众会,天人众会谓为天众会,天帝众会、夜叉众会、护法众会亦如是。人众会中无此,唯有刹帝利众会、王众会等。
Kvacīti kiṃ? Rājaparisā.
何谓“有时”?即指王众会。
Iti napuṃsakekattarāsi. · 如是中性单数集。
Samāsantarassarāsi复合词末尾元音集
‘Syādīsu rasso’ti suttena abyayībhāva, samāhāradigu, dvandānaṃ kassaci tappurisassa ca syādīsu rasso.
“存在细丝”者,闻法中谓常恒不灭,为聚合体,二元中有人居其内存有细丝。
Abyayībhāve –
关于常恒不灭者——
Upamaṇikaṃ adhitthi, upavadhu.
如喻所显示,譬喻如墓地,如围栏。
Samāhāradigumhi –
【集合义二合复合词中——】
Catuddisaṃ, dasitthi, dasavadhu.
四方、十位女儿、十位媳妇。
Samāhāradvande –
【集合义并列复合词中——】
Mukhanāsikaṃ, hanugīvaṃ.
口与鼻、颌与颈。
Tappurise –
【持业释复合词中——】
Salabhacchāyaṃ, brahmasabhaṃ.
『萨拉婆遮雅』者,梵天集会之遮蔽也。
§360
360.Ghapassantassāppadhānassa.
频频聚集沉溺于憎恨。
Syādīsu antabhūtassa appadhānabhūtassa ca ghapassa rasso hoti.
对于已成为过去且未消失的反感,憎恨如同绳索一般系缚其人。
Bahubbīhimhi –
在多义语中——
Bahukañño, poso, bahuitthi, kulaṃ, bahuvadhu, kulaṃ.
多者是谁?节制者,众属,家族,众多姻亲,家族。
Abyayībhāve –
不变的状态——
Upamaṇikaṃ, adhitthi, upavadhu.
如稳定不动者、根基、姻亲等。
Antassāti kiṃ? Saddhādhano, puriso.
『处于内部者』者,何也?信财之人是也。
Appadhānassāti kiṃ? Rājakaññā, rājakumārī, brahmabandhū.
『次要成分者』者,何也?王女、王公主、婆罗门之亲属是也。
§361
361.Gossu.
三百六十一,众生也。
Syādīsu antabhūtassa appadhānabhūtassa ca gossa u hoti.
或云,作为内在存在及无执着存在时,乃谓有众生也。
Tiṭṭhagu cittagu.
立定心意也。
Appadhānassāti kiṃ? Rājagavo.
『次要成分者』者,何也?王之牛是也。
Antassāti kiṃ? Gokulaṃ.
内者为何?是指族群。
Iti samāsantarassarāsi. · 如是复合词末尾元音集。
Pumbhāvātidesarāsi阳性化超越集
§362
362.Itthiyaṃ bhāsitapumitthī pumāvekatthe.
362.此为女性所说之女性,用于男性则为单数。
‘Ekatthe’ti tulyādhikaraṇe, itthiyaṃ vattamāne ekatthe uttarapade pare kadāci bhāsitapumo itthiliṅgasaddo pumā iva hoti. Caturaṅgamidaṃ vidhānaṃ, pubbapadaṃ itthiliṅgañca bhāsitapumañca siyā, parapadaṃ niyatitthiliṅgañca pubbapadena ekatthañca siyāti.
『单数』者,于同一格内,当女性使用时,此单数词尾,即有时可用于阳性,如在复合词中,此法乃四格规则:前半为女性词尾及女性阳性成分,后半用规定的女性词尾及前词合成单一格使用。
Dīghā jaṅghā yassa so dīghajaṅgho, puriso, dīghajaṅghā, itthī, dīghajaṅghaṃ, kulaṃ.
例:长腿者谓长腿,男人称长腿,女人称长腿,族群称长腿。
Ettha ca ye saddā katthaci pulliṅgarūpā honti, katthaci itthipaccayayuttā itthiliṅgarūpā, te bhāsitapumā nāma. Dīgho maggo, dīghā ratti, gato puriso, gatā itthī, kumāro, kumārī, brāhmaṇo, brāhmaṇī iccādi.
此中若词语呈阳性形态,或部分依女性而成女性形态,则称为「所说阳性」。如:长路(阳性)、长夜(复数女性)、去者男(阳性)、去者女(女性)、少男、少女、婆罗门男、婆罗门女等。
Ye pana itthipaccayayuttā niccaṃ itthiliṅgarūpā honti, te bhāsitapumā nāma na honti, kaññā, paññā, saddhā, nadī, itthī, pathavī iccādi. Tathā sabhāvaitthiliṅgāpi niyatapunnapuṃsakaliṅgāpi bhāsitapumā na honti, devatā, ratti, dhenu, vadhū, sakko, devo, brahmā, ratanaṃ, saraṇaṃ iccādi.
然若依女性而成且恒常为女性形态者,则不称为所说阳性:如少女、智慧、信心、河流、女人、大地等。亦如此,天人、夜晚、母牛、新妇、萨咖(天帝)、天、梵天、宝、护庇等,虽固有女性词尾及定型人类性别,却不称为所说阳性。
Idha pana dīghasaddo ‘‘dīgho bālāna saṃsāro’’ti ādīsu bhāsitapumo, so visesyaliṅgānugatavasena idha itthipaccayayutto itthiliṅgasaddo nāma. Iminā suttena pumbhāvātidese kate tattha āpaccayo antaradhāyati, ‘ghapassantassāppadhānassā’ti suttena samāsantassa ākārassa rassattaṃ, kumārī bhariyā yassa so kumārabhariyo, īpaccayanivatti. Yuvati jāyā yassa so yuvajāyo, tipaccayanivatti. Brahmabandhū bhariyā yassa so brahmabandhubhariyo, ūpaccayanivatti.
在此,长音词如“长者是愚人之轮回”等起头被称说时,因其具有特征性标记,称为女性因缘附属的女性标记词。根据这句经文,若在男性身份的前缀去除时,所附加的内含词义被消失,例如“怀孕的妻子”是“怀孕者”,这属于先附属的逆除;“少女是妻子”的说法属于第三附属的逆除;“梵亲属妻子”为第二附属逆除。
Itthiyanti kiṃ? Kumārī ratanaṃ yassa so kumārīratano, puriso, idha parapadaṃ itthiliṅgaṃ na hoti, tasmā pumbhāvātideso na kātabbo, yadi kareyya, kumāro ratanaṃ yassa kumāraratanoti evaṃ aniṭṭhattho bhaveyya.
所谓女性者,指“少女宝贝”,即少女是宝贝之意。若用“男子”做前缀,此处不成立女性标记,因而不宜使用男性身份前缀词,如果这样动用,则“少年宝贝”就不会成为有益的用法。
Ekattheti kiṃ? Kumārīsu bhatti yassa so kumārībhattiko. Evaṃ samaṇībhattiko, brāhmaṇībhattiko, samāsante ko, idha parapadaṃ pubbapadena ekatthaṃ na hoti, tasmā pumbhāvātideso na kātabbo, yadi kareyya, kumāresu bhatti yassa so kumārabhattikoti evaṃ aniṭṭhattho bhaveyya.
所谓合而为一者,指“少女的牙齿”,即少女所拥有的牙齿。类似地,“沙门的牙齿”、“婆罗门的牙齿”亦然。因为此处的前缀与后缀不能合为一体,故不宜用于男性身份的词;若轻率用之,则会妨碍少女所拥有的牙齿之表达。
Itthīti kiṃ? Daṭṭhabbaṭṭhena diṭṭhi, gāmaṇikulaṃ diṭṭhi yena so gāmaṇidiṭṭhi, idha gāmaṇisaddo bhāsitapumo hoti, idha pana kulavācakattā napuṃsakaliṅge tiṭṭhati, itthipaccayo natthi, tasmā pumbhāvātidesakiccaṃ natthi.
所谓女性指什么?指“所应观看所见”的见解,譬如“村民的家族见解”,以村名词汇为前缀时,此时“村人”词被当作男性称呼;而作为家族称谓时并不具有男性性标记,因此在这种情况下,不能附加男性身份的标记,相应地,也就不适用男性身份词了。
Bhāsitapumoti kiṃ? Saddhā pakati yassa so saddhāpakatiko. Evaṃ paññāpakatiko, idha pubbapadaṃ niyatitthiliṅgattā bhāsitapumaṃ na hotīti. Saddhādhano, paññādhano, saddhādhuro paññādhuro iccatra duvaṅgavekallaṃ hoti.
所谓称为男性者,是指表示信仰者的信仰称谓。类似地,称为智慧者是智慧的标识。若以先前所定的固定词尾结构套用,则不构成男性称谓。“信仰的拥有者”和“智慧的拥有者”,信仰和智慧分别有长短两种用法,故此时使用两个不同形态。
Kammadhārayamhi pana ‘ekatthe’ti padaṃ visuṃ ekaṃ aṅgaṃ na hoti anekatthassa idha asambhavato. Dīghā ca sā jaṅghā cāti dīghajaṅghā, kumārī ca sā bhariyā cāti kumārabhariyā. Evaṃ khattiyakaññā, brāhmaṇakaññā, yuvati ca sā bhariyā cāti yuvabhariyā, brahmabandhū ca sā bhariyā cāti brahmabandhubhariyā.
然而,在因果保持上,“合而为一”的词中,前词不能单独成为整体,因不可能有多种意义。同时,“长者与膝盖”合并,“少女即妻子”亦然,意即“少女妻子”;同样“刹帝利少女”“婆罗门少女”“少女妻子”“梵亲属妻子”也同样处理。
Itthiyanti kiṃ? Kumārī ca sā ratanañcāti kumārīratanaṃ. Evaṃ samaṇīpadumaṃ.
『女性』者,何也?『童女』与『宝』合,故成『童女宝』。如此,『沙玛内莉莲花』亦同此例。
Itthīti kiṃ? Gāmaṇikulañca taṃ diṭṭhi cāti gāmaṇidiṭṭhi.
『女性』者,何也?『村长族』与彼『见』合,故成『村长见』。
Bhāsitapumoti kiṃ? Saddhāpakati, gaṅgānadī, taṇhānadī, pathavīdhātu.
『Bhāsitapumoti』者,何谓?即『信心之流』,譬如江河流淌,如渴望之河,乃大地界也。
Saññāsaddesu pana caturaṅgayuttepi vidhānaṃ na hoti, nandādevī, nandāpokkharaṇī, kāyagatāsati, paṭhamāvibhatti, dutiyāvibhatti, pañcamīvibhatti, chaṭṭhīvibhatti iccādi.
然于四合音之感知词中,法无定例,如『难陀女神』『难陀池塘』『身念』『初分』『第二分』『第五分』『第六分』等是也。
§363
363.Kvaci paccaye.
『363』某处因缘之所。
Paccaye pare kadāci bhāsitapumo itthiliṅgasaddo kvaci pumāva hoti.
于某因缘时,『说话之流』与『女性之声』某时化为『男性之声』。
Byattatarā, byattatamā, ettha ca byattānaṃ itthīnaṃ atisayena byattāti byattatarā, byattatamāti attho. Evaṃ paṇḍitatarā, paṇḍitatamā iccādi.
「较多」「最多」,以及在此由此等女子极为多众故称为「较多」与「最多」的义。类似地「最智」「最慧」等亦同此理。
§364
364.Sabbādayo vuttimatte.
364.指明所有开头语汇。
Vuttimatte ṭhāne sabbādināmakā sabbanāmasaddā pumāva honti.
开头语汇处,称为所有开头名称,所有名称音声,像人与之相应。
Sā pamukhā yassa so tappamukho. Evaṃ tappadhāno, tāya tāhi vā sampayutto taṃsampayutto. Sā eva pamukhā tappamukhā. Evaṃ tappadhānā, tassā mukhaṃ tammukhaṃ, tassaṃ gāthāyaṃ tāsu gāthāsu vā tatra, tāya gāthato tāhi vā gāthāhi tato, tassaṃ velāyaṃ tadā iccādi.
所谓「面」者,即那个为面具的。在此亦如同面具的覆盖体,与之同附属的即为所说。是为面,亦是面具。像这些面具,其面对应于那面,其韵文中的那一段,因缘于此韵文或者由那韵文,于当时所表义等。
Ettha ca vutti nāma samāsa, taddhitā’ yādidhātupaccayanta, vibhattipaccayantānaṃ nāmaṃ.
这里「开头语」之名为合成语,附着语,因以诸根为条件,以及分解诸因素之名。
Iti pumbhāvātidesarāsi. · 如是阳性化超越集。
Samāsantakapaccayarāsi复合词末尾接辞集
§365
365.Ltitthiyūhi ko.
365.类似「女众」等问题。
Aññapadatthavisaye kattuiccādīhi ltupaccayantehi itthiyaṃ ī, ūkārantehi ca bahulaṃ kapaccayo hoti.
在别的语义范畴中,动词、形容词等词类的词根往往以“ī”作女性词尾变化,且其动词词干常以“ūk”结尾,这种情况十分普遍,表现出强烈的词尾变化现象。
Bahavo kattāro yasmiṃ dese so bahukattuko. Evaṃ bahuvattuko, bahukā nadiyo yasmiṃ dese so bahunadiko. Evaṃ bahuitthiko, gāmo, bahuitthikā, sabhā, bahuitthikaṃ, kulaṃ. Evaṃ bahukumārikaṃ, bahubrahmabandhuko.
很多情况下,某地若称为“多动作者”,则表示该地的居民众多;同样地,若称“多水者”,则意指该地河流众多。比如称某地为“多集居地”,村落众多;称其为“多会所”,是指众多集会场所;又如称“多族群”,意指众多家族。同理称“多儿女的”,则表示人口繁多;称“多梵天结者”,意指此处佛教梵天信徒众多。
Ettha ca ‘brahmabandhū’ti rassapadaṃ brāhmaṇaṃ vadati, dīghapadaṃ brāhmaṇiṃ vadati, kapaccaye pare dīghānaṃ mahāvuttinā rassattaṃ icchanti.
这里“梵天结者”一词是派生词,原指婆罗门,长音形式为婆罗门,显示对长词的偏好;在动词词根的词缀中采用长音,是由于其他同类动词形式对长词的需求较多。
Bahulanti kiṃ? Bahukattā, gāmo.
“多者”究竟表什么?即指“多动作者”或者村落众多。
§366
366.Vāññato.
366.(此处为编号衔接)
Aññapadatthavisaye ltitthiyūhi aññato avaṇṇivaṇṇuvaṇṇantehi bahulaṃ kapaccayo hoti vā.
在别的语义范畴中,形容词女性词尾“ī”与其他不同的变音形式大量共存,表现出丰富繁多的词尾变化。
Avaṇṇantamhā tāva –
接下来,先说以『a』韵尾结尾的词——
Agāmakaṃ, araññaṃ, bahugāmako, janapado, sasotako, asotako, salomako, sapakkhako, bahumālako, bahumālo, bahumāyako, bahumāyo.
『无村落之地』、『林野』、『多村落之地』、『国土』、『有水流之地』、『无水流之地』、『有茅草之地』、『有翅膀者』、『多花环者』、『多花环』、『多幻术者』、『多幻术』。
Ivaṇṇantamhā –
接下来,说以『i』韵尾结尾的词——
Sundarā diṭṭhi yassa so sammādiṭṭhiko, sammādiṭṭhi, micchādiṭṭhiko, micchādiṭṭhi, matapatikā, itthī, saddhāpakatiko, paññāpakatiko, bahuhatthiko, bahudaṇḍiko.
『见解美妙者』,即『持正见者』;『正见』、『持邪见者』、『邪见』、『夫已亡故之妇』、『女人』、『以信为本性者』、『以慧为本性者』、『多象者』、『多杖者』。
Uvaṇṇantamhā –
『Uvaṇṇanta』者,『超出涂染』也,谓超越染污、远离玷污之意。
Sahetuko, ahetuko, sacakkhuko, acakkhuko, sabhikkhuko, abhikkhuko, dīghāyuko, appāyuko, bahudhenuko, vajo, bahurattaññuko, bhikkhusaṅgho.
『有因者』、『无因者』、『有眼者』、『无眼者』、『有比库者』、『无比库者』、『长寿者』、『短寿者』、『多乳牛者』、『牛栏』、『多宿夜通晓者』、『比库僧团』。
Itthiliṅge kamhi pare akārassa mahāvuttinā vā ‘adhātussa ke…’ti suttena vā bahulaṃ ikārattaṃ hoti, bahuputtikā, itthī, bahuputtakā vā, ekaputtikā, ekaputtakā iccādi.
在女性性别中,某些情况下因大义而用到或听闻“使下垂者”等语,此时常用于单数,适用于许多儿女的女性、许多女儿的女性,或只有一个儿女的女性、只有一个儿子的女性,及此类词义。
Iti samāsantakapaccayarāsi. · 如是复合词末尾接辞集。
Samāsantaapaccayarāsi复合词末尾非接辞集
§367
367.Samāsanta.
第367条合成词释义。
‘Samāsanto+a’ iti dvipadamidaṃ, samāsanto hutvā apaccayo hotīti attho. Adhikārasuttamidaṃ.
『复合词尾加〔词基元音〕a』,此为两词构成的复合规则,其意为:成为复合词尾之后,不再添加词缀。此乃统领规则。
§368
368.Pāpādīhi bhūmiyā.
368.由恶等诸地。
Pāpādīhi parāya bhūmiyā samāsanto ahoti, ‘bhūmisaddassā’ti vattabbe niyatitthiliṅgadassanatthaṃ ‘bhūmiyā’ti vuttaṃ. Evaṃ aññatthapi.
以『恶』等词为后项而与『地』字合成复合词时,本应说『地字』,然为显示其固定的阴性词性,故说『地』(bhūmiyā)。其余各处亦同此例。
Pāpānaṃ bhūmi pāpabhūmaṃ, pāpānaṃ uppattibhūmityattho, jātiyā bhūmi jātibhūmaṃ, satthujātaraṭṭhaṃ. Evaṃ pacchābhūmaṃ, majjhimadese pacchābhāgaraṭṭhaṃ.
『恶之地』即『恶地』,其义为『诸恶生起之地』;『生之地』即『生地』,其义为『导师出生之国土』。同理,『后地』即『后部之地』,指中部地区的后方国土。
§369
369.Saṅkhyāhi.
在数词之后。
Saṅkhyāhi parāya bhūmiyā samāsanto a hoti.
数目之上,指与地相应共存者。
Dve bhūmiyo etthāti dvibhūmo, dvibhūmako, pāsādo, dvibhūmiko vā, tisso bhūmiyo etesanti vā tīsu bhūmisu pariyāpannāti vā tebhūmakā, dhammā, catubhūmakā, dhammā, tebhūmikā, catubhūmikā vā. Digumhi-dve bhūmiyo dvibhūmaṃ, tisso bhūmiyo tibhūmaṃ, catasso bhūmiyo catubhūmaṃ iccādi.
此处两地者,谓二处、二施主、二宫殿、二领地,三地者谓三处、或三地之中涵盖于三地者,或三种法,或四地之法,或涵盖于三地者,或涵盖于四地者。以此类推,两地谓二地,三地谓三地,四地谓四地,如此等。
§370
370.Nadīgodhāvarīnaṃ.
河流与湖泊。
Saṅkhyāhi parāsaṃ nadī, godhāvarīnaṃ samāsanto a hoti.
数目之上,谓诸河与湖泊共存者。
Pañca nadiyo pañcanadaṃ, pañca vā nadiyo yasmiṃ padese so pañcanado, satta godhāvariyo sattagodhāvaraṃ.
五河谓五婆罗河,五河所在之地称为五河地,七湖谓七婆罗湖,称为七湖地。
§371
371.Asaṅkhyehi caṅgulyānaññāsaṅkhyatthesu.
在无数的寸指数及其他无数的项目中。
Aññattho ca asaṅkhyattho ca aññāsaṅkhyatthā. Tattha ‘aññattho’ti aññapadattho bahubbīhisamāso, ‘asaṅkhyattho’ti asaṅkhyatthasamāso abyayībhāvasamāsoti vuttaṃ hoti, na aññāsaṅkhyatthā anaññāsaṅkhyatthā, aññāsaṅkhyatthavajjitesu samāsesu asaṅkhyehi upasaggehi ca saṅkhyāhi ca parāya aṅguliyā samāsanto a hoti. Casaddena ‘‘sugataṅgulena, pamāṇaṅgulena’’ iccādīni sijjhanti.
他者与无数者皆属他者无数者。此处“他者”者,谓指称词,含多义;“无数者”者,谓无数意义含不变形态的合成词。非谓他者无数与非他者无数,在他者无数不可各别的合成词中,无数者以前缀及数目与寸指相合,其合成非存在。用数字“三十”二字中的‘善天寸指’‘标准寸指’等表述才消失。
Aṅgulīhi niggataṃ niraṅgulaṃ, aṅguliyo atikkantaṃ accaṅgulaṃ, ime dve amādisamāsā, dve aṅguliyo samāhaṭāti dvaṅgulaṃ.
以寸指结合者谓有指节,不具指关节者谓无指节,超越寸指者为指骨。此两种合成分别为无端合成,两指合曰双指。
Anaññāsaṅkhyatthesūti kiṃ? Pañca aṅguliyo asminti pañcaṅguli, hattho. Aṅguliyā samīpaṃ upaṅguli. ‘‘Caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ osāretvā , aṭṭhaṅgulaṃ dantakaṭṭhaṃ, dvaṅgulaparamaṃ, caturaṅgulaparamaṃ, aṭṭhaṅgulaparama’’ntiādīsu ‘aṅgula’nti akārantaṃ pamāṇavācīsaddantaraṃ.
非他者无数者为何?谓五指,五指即为手。近于指者谓邻指。所谓“四指拍耳”、八指为牙板,双指最大,四指最大,八指最大等,诸此‘指’字为不带齿音的计量词。
§372
372.Dārumhaṅgulyā.
树木寸指。
Dārusaṅkhāte aññapadatthe pavattāya aṅguliyā samāsanto ahoti.
带有树木名称的他者称谓中,按长度合成时,与寸指相合成组。
Pañca aṅguliyo assāti pañcaṅgulaṃ, dāru. Ettha ca aṅgulipamāṇāvayavo dhaññādīnaṃ mānaviseso ‘dārū’ti vuccati.
『五指』者,五根指也,木材。此中以指的大小而论,谷物等众类之人谓“木材”。
§373
373.Dīghāhovassekadesehi ca ratyā.
三百七十三:在长年之地及季节。
Dīgho ca aho ca vasso ca ekadeso cāti dvando, ekadeso nāma pubba, parādi, anaññāsaṅkhyatthesu dīghādīhi ca asaṅkhyehi ca saṅkhyāhi ca parāya rattiyā samāsanto a hoti. Casaddena ‘‘ciraratta’’nti sijjhati.
长、日、年及一道,谓二者也。大道名为初,一道、过后,道数不可计,长、等及无数数的数中,乃以夜为终止。以六十作“久夜”(长久之夜)谓之。
Dīghā rattiyo dīgharattaṃ, dīghā rattidivaparaṃparātyattho. Aho ca ratti ca ahorattaṃ, vassena temitā ratti vassarattaṃ, rattiyā pubbaṃ pubbarattaṃ, rattiyā paraṃ pararattaṃ, rattiyā aḍḍhaṃ aḍḍharattaṃ, rattiṃ atikkanto atiratto, dve rattiyo dvirattaṃ. Evaṃ tirattaṃ, caturattaṃ, pañcarattaṃ, chārattaṃ, vādhikārattā ‘‘ekarattaṃ, ekarattī’’ti sijjhati.
长夜者,长之夜;长夜昼夜相继之意。日与夜,昼夜,年以此为量,夜为年夜,夜为初,初夜为前夜,夜为后,后夜为次夜,越过夜为过夜,二夜为双夜。如是三夜,四夜,五夜,六夜,更多夜,即谓单夜,一夜。
Anaññāsaṅkhyatthesūti kiṃ? Dīghā ratti etthāti dīgharatti, hemanto. Rattiyā samīpaṃ uparatti.
“数不可计者”为何?此指长夜也,此谓长夜,冬季之夜。夜近夜之上即为长夜。
§374
374.Go tvacatthe cālope.
三百七十四:牛皮上之皮。
Acatthe ca anaññā’saṅkhyatthesu ca pavattā gosaddamhā alopaṭṭhāne samāsanto a hoti.
「无所不在」者,谓在未曾计数的诸义中,宠若家畜之声响不灭,和合而成。
Rañño go rājagavo, attano go sagavo, paresaṃ go paragavo, pañcagavo, pañcagavaṃ. Evaṃ dasagavaṃ.
「牛」者,谓王之牛、己有之牛、他人所有之牛、五类牛、五种牛;如是即十种牛。
Alopeti kiṃ? Pañcahi gohi kīto pañcagu. Ettha ca tena kītoti etasmiṃ atthe taddhitapaccayassa lopo, tena ayaṃ apaccayo na hoti, ‘gossū’ti ossuttaṃ.
「不灭」者,何以谓之?以五牛被称为五牛。此中以此称谓意指该义中附加条件的灭除,无此灭除则不成「牛声」之称。
Acattheti kiṃ? Gavajā ca gāvo ca gavajagavo, yomhi gossa gavattaṃ.
「无所不在」者,何谓?牛犊及成熟牛合称牛声,谓声中含牛群之声。
Anaññāsaṅkhyatthesūti kiṃ? Cittagu, upagu.
「未曾计数」者,何谓?心牛、马牛之类。
§375
375.Rattidiva dāragava caturassā.
「夜昼」者,如一夜四昼之牛也。
Ete tayo saddā aantā nipaccante.
这三个声音相互关系互相连结。
Ratti ca divā ca rattidivaṃ, dārā ca gāvo ca dāragavaṃ, catasso assiyo yassa so caturasso, apaccayo, assissa issa attaṃ.
白天与黑夜,母牛与公牛,母马与公马,及其四匹马群,各自相互依赖,毁损率同样,乃持有所有者自身。
§376
376.Āyāmenugavaṃ.
第376条【遵行跟随】。
Āyāme gamyamāne anugavanti nipaccate.
遵行的意思是,当跟随时彼此相继而连结。
Gohi anuṭṭhitaṃ sakaṭaṃ anugavaṃ.
如同农夫随行驮运的车一般,彼此相继跟随。
Āyāmeti kiṃ? Gunnaṃ pacchā anugu.
『遵行』者,何意?谓品质居于后方、后随其前。
§377
377.Akkhismāññatthe.
377.【于『眼』等词表其他义。】
Aññapadatthe pavattā akkhimhā samāsanto a hoti.
在不同词义上流转时,眼的差别并不相同。
Visālāni akkhīni yassa so visālakkho, virūpāni akkhīni yassa so virūpakkho, anekasahassāni akkhīni yassa so sahassakkho, lohitāni akkhīni yassa so lohitakkho. Evaṃ nīlakkho, nīlakkhi vā. Bahulādhikārā anaññatthepi, akkhīnaṃ paṭimukhaṃ paccakkhaṃ, akkhīnaṃ parabhāgo parokkhaṃ, akkhīnaṃ tirobhāgo tirokkhaṃ. Akkhisaddena cettha pañcindriyāni gayhanti.
眼中宽阔的者称为宽眼,畸形的眼称为畸眼,多达千数的眼称为千眼,血色眼称为血眼。如是青黑色的眼,青黑眼也。即使数量众多的权能产生差别,眼的正面可直视,对方也为明了,眼的后面为暗晦,眼的后部为隐藏。由眼的名称,五根得以归纳于此。
Mahāvuttinā kvaci samāsanto a, ā, ipaccayā honti.
通过大致所述,何处眼的差别存在,或者是何种因缘关系发生。
Tattha apaccaye –
其中文言差别为——
Vāyuno sakhā vāyusakho, vāyusaṅkhāto sakhā assāti vā vāyusakho, aggi, sabbesaṃ piyā’piyamajjhattānaṃ sakhāti sabbasakho, sabbe vā sakhāyo assāti sabbasakho, mettāvihārī. ‘‘Sabbamitto sabbasakho’’ti pāḷi. Pāpānaṃ sakhāti pāpasakho, pāpā sakhāro yassāti vā pāpasakho. ‘‘Pāpamitto pāpasakho’’ti pāḷi. Pahito pesito attā yenāti pahitatto, majjhimo attā sabhāvo yassāti majjhatto, chātaṃ ajjhattasantānaṃ yassāti chātajjhatto, suhito attā yassāti suhitatto , yato saṃyato attā yassāti yatatto, ṭhito attā assāti ṭhitattoiccādi.
风之友即风友,风之结成的友即风结友,火,即万物中最亲最疏的中道亲友,称为万友,所有的朋友均齐集为万友,善友(慈友)也。如经中所说“万为友,万为友”。恶友称为恶友,恶友即为恶不善友。如经中所说“恶为友,恶为友”。弃绝、抛离自己者谓弃绝者,中间自己即本性者谓中道者,掠取内在子孙者谓掠夺中道者,善者自己谓善者,从哪里而修行调伏者谓修行者,站立自身谓稳定者,等等。
Āpaccaye –
『因缘』者,
Paccakkho dhammo yassāti paccakkhadhammā, chādetīti chado, moho, vivaṭo chado yasminti vivaṭacchadā, sammāsambuddho.
『因缘法』者,即与因缘相应的法。如遮蔽者所遮蔽之理,痴蒙为遮蔽,所谓揭示遮蔽之世尊者,为正觉者。
Ipaccaye –
『缘起』者,
Sundaro gandho yassāti sugandhi, kucchito gandho yassāti duggandhi, pūtino gandho yassāti pūtigandhi, surabhino gandho surabhigandhi. ‘‘Sarīrassa sugandhino, guṇagandhiyutto aha’’nti pāḷi.
如美好的香味谓之香,恶臭的香味谓之臭,腐烂的香味谓之腐臭,芬芳的香味谓之芬芳。巴利文云:『身体有芳香、具备美善香气的说。』
Iti samāsantaapaccayarāsi. · 如是复合词末尾非接辞集。
Nānādesarāsi杂类集
§378
378.Uttarapade.
三百七十八.《上品》
Uttarapade pare pubbapade vidhi hotīti attho. Adhikārasuttamidaṃ.
《上品》中谓后面者即前面者之依止,此为适当教理。
‘‘Abrāhmaṇo, anariyo, abhikkhuko, ananto’’iccādīsu samāse uttarapade pare na-kārassa a, ana honti.
‘‘非婆罗门、非圣者、非比库、无边际’’等合成词中,在复合词后部没有加‘a’,故不存在‘ana’。
§379
379.Nakhādayo.
「指甲等。」
Nakhādayo saddā napakatikā sijjhanti.
甲状甲等因声调不同而音调消失。
Nā’ssa khamatthīti nakho, ‘kha’nti sukhaṃ, dukkhañca, nā’ssa kulamatthīti nakulo, evaṃnāmako brāhmaṇo, pumassa sakaṃ puṃsakaṃ natthi puṃsakaṃ etasminti napuṃsako, khañjanaṃ vekallagamanaṃ khattaṃ, natthi khattaṃ etassāti nakkhattaṃ, kaṃ vuccati sukhaṃ, tabbiruddhattā akaṃ vuccati dukkhaṃ, natthi akaṃ etasminti nāko, saggo, na muñcatīti namuci, māro. Na galati na cavatīti nagaraṃ, gehe vattabbe ‘agāra’nti sijjhati.
‘无能力’者为‘指甲’,‘kha’表示快乐,‘dukkha’表示痛苦;‘无种族能力’者为‘甲’,婆罗门亦如此称谓。人的雄性无雄性者为无雄者;‘khañjana’意为割裂、分散、击打;无国君称为‘nakkhatta’。何谓快乐?是因比对而称作‘快乐’,无相反即称作‘痛苦’。‘无相反’即为‘无甲’,如天界不可离,谓之‘无甲’;魔亦复如是。不可偏离非坏灭即为城镇;在家生活谓之‘无家’而音消失。
§380
380.Nago vā pāṇini.
380.【象也,乃至有情也。】
Apāṇimhi nagoti sijjhati vā.
‘Nago’音在无手者中消失亦是如此。
Na gacchantīti nagā, rukkhā. Nagā, pabbatā. Agā, rukkhā, agā, pabbatā.
『不行』者,为树木而言,不行的为树木;为山而言,不行的为山。『无行』者,为树木,无行为树木;无行者为山。
Apāṇinīti kiṃ? Ago vasalo kiṃ tena. Ettha ‘ago’ti duggatajano, ‘vasalo’ti lāmako, ‘kiṃ tenā’ti nindāvacanaṃ, ‘‘sītenā’’tipi pāṭho. Evaṃ neke, aneke, nekāni, anekāni iccādi.
『没有手』者为何?『无行奴隶』为何?以此处而言,『无行』为恶行者,『奴隶』为孬种,『为何他』为责备之词,亦有『以寒冷之物』之义。如此多样,多数,各有不同类别,如此类推。
Iti na-rāsi. · 如是 na 集。
§381
381.Sahassa soññatthe.
第381条。『千』为数量单位。
Aññapadatthe samāse uttarapade pare sahassa so hoti vā.
在合成词中,若最后一词为上格,则前词与后词合起来为一千。
Puttena saha yo vattatīti saputto, sahaputto.
与子同住者称为同子,即合子称谓。
Aññattheti kiṃ? Saha katvā, saha yujjhitvā.
『不定』为何?为共同、相连之义。
§382
382.Saññāyaṃ.
『识』者,识也。
Saññāyaṃ uttarapade pare sahassa so hoti.
『识』于上部或末部有千之数。
Saha āyattaṃ sāyattaṃ, saha palāsaṃ sapalāsaṃ, agarukārassetaṃ nāmaṃ.
连同依附物、依傍物,同连叶、同连枝,此名为『不净形相』。
§383
383.Apaccakkhe.
『异言』者,异言也。
Apaccakkhe gamyamāne uttarapade pare sahassa so hoti.
异言于上部或末部有千之数。
Oḍḍiyati etāyāti oḍḍi, pāso. Oḍḍiyā saha yo vattatīti soḍḍi, kapoto. Idha ‘oḍḍi’ apaccakkhā. ‘‘Sāggi kapoto’’tipi pāṭho, picunā saha vattatīti sapicukā, vātamaṇḍalikā, sā ca apaccakkhā, uggantvā ākāse paribbhamantaṃ picusaṅghāṭaṃ disvā ñātabbā. ‘‘Sapisācā vātamaṇḍalikā’’tipi pāṭho. Evaṃ sarajā, vātā, sarakkhasī, ratti.
『罗网』者,以之捕捉故,谓陷阱、罗网也。『与罗网俱行者』,谓鸽也。此处『罗网』之义不甚显明。另有读本作『萨嘎基,鸽也』;『与绒毛俱行者』,谓旋风也,此义亦不甚显明,须见其腾空盘旋、夹带绒絮之状方可知之。另有读本作『与魔俱行之旋风』。如是『具尘』、『诸风』、『具罗刹』、『夜』等,皆依此例。
§384
384.Akāle sakatthassa.
384.【于非时,就自身之义而言。】
Sakatthappadhānassa sahasaddassa so hoti akāle uttarapade pare.
对于不违时的重要性,如此而言:对于那具有力量的言辞,于不违时的时机,能生生不息地延续。
Sabrahmaṃ, sacakkaṃ.
一切梵行,诸般轮转。
Akāleti kiṃ? Saha pubbaṇhaṃ, saha paraṇhaṃ, sunakkhattena saha pavattaṃ pubbaṇhaṃ, paraṇhanti attho.
何为不违时?连同早晨,连同下午,连同彻底了解之后,一并起作用,早晨和下午皆是其义。
§385
385.Ganthantādhikye.
385.【于连结增多之时。】
Ganthassa anto ganthanto. Yathā taṃ kaccāyanaganthassa anto uṇādikappo, adhikabhāvo ādhikyaṃ, ganthante ca ādhikye ca vattamānassa sahasaddassa so hoti uttarapade pare.
结之终点即为缠结。譬如那剪线之结的终点,即从线头开始,超过此结,形成更大之紧缚,此时生生不息之语力于结端与超越处均显现。
Saha uṇādinā’ yaṃ adhiyateti taṃ soṇādi, sakalaṃ kaccāyanaṃ adhītetyattho. Saha muhuttena sakalaṃ jotiṃ adhīte samuhuttaṃ, jotīti nakkhattasatthaṃ.
与『烘』字一类连用的,是如『烘』、『孙』等字,意指全部聚集学习,如『全部加彩』。连时也就是说,全部光明聚集一起加彩,这里的『彩』是指星宿。
Ādhikye – sadoṇā, khārī, sakahāpaṇaṃ, nikkhaṃ, samāsakaṃ, kahāpaṇaṃ. Niccatthamidaṃ suttaṃ.
『足多』解释为:坚硬、粗糙、搭配的硬币、光滑、合并的、硬币。这是经文中固定的表达用语。
§386
386.Samānassa pakkhādīsu vā.
386. 于平等月夜中或。
Pakkhādīsu uttarapadesu samānassa so hoti vā.
在月夜的末端处具有平等的情况或。
Samāno pakkho sahāyo sapakkho, samāno pakkho yassāti vā sapakkho, samānapakkho vā. Evaṃ sajāti, samānajāti, sajanapado, saratti.
平等者,意为翼相助手、相同翼、平等翼。由此也有『同类生成』、『同族名号』、『同乡』等含义。
Samāno pati yassā sā sapati. Evaṃ sanābhi, sabandhu, sabrahmacārī, sanāmo. Avhayaṃ vuccati nāmaṃ, candena samānaṃ avhayaṃ yassa so candasavhayo, sagotto, indena samānaṃ gottaṃ yassa so indasagotto, sarūpaṃ, saṭṭhānaṃ. Hari vuccati suvaṇṇaṃ, harinā samāno vaṇṇo yassa so harissavaṇṇo, sassa dvittaṃ. Evaṃ siṅgīnikkhasavaṇṇo, savayo, sadhano, sadhammo, sajātiyo.
平等的父母所生之子即为同父子。同样地,亲族、同修、同名被称为同族。『阿瓦耶』指名字,如同月亮一般平等之名谓之月亮平等名,如同氏族一般谓之氏族平等名,颜色同为黄金色称为黄金名,声调亦有二。类似地有狮子鼻黄、亲族、助手、法侣、同类等称谓。
Pakkhādīsūti kiṃ? Samānasīlo.
何谓『及翼』?谓俱具同样戒行者。
§387
387.Udare iye.
387. 在『腹』(udara)字,用『iye』〔进行替换〕。
Iyayutte udare pare samānassa so hoti vā.
此言在所说之腹中,与彼处同样者亦或不同者。
Samāne udare jāto sodariyo, samānodariyo.
在同一腹中出生的为兄弟姐妹,谓之同腹兄弟姐妹。
Iyeti kiṃ? Samānodaratā.
『同腹兄弟姐妹』意为何?谓同腹之亲密关系。
Aññesupi samānassa so hoti, candena samānā sirī yassa taṃ candassasirīkaṃ, mukhaṃ. Evaṃ padumassasirīkaṃ, vadanaṃ.
又在他人处亦为同腹者,犹如月光相似者,其脸部如月光辉煌,亦如莲花之光辉,谓之面容。
Mahāvuttinā santādīnañca so hoti, saṃvijjati lomaṃ assāti salomako. Evaṃ sapakkhako, saṃvijjanti āsavā etesanti sāsavā, saṃvijjanti paccayā etesanti sappaccayā, saṃvijjanti attano uttaritarā dhammā etesanti sauttarā, santo puriso sappuriso. Tathā sajjano, saddhammo, santassa bhāvo sabbhāvo iccādi.
由大语者开始,亦如前所说如此,他是这样的,毛发竖立,颤栗不已。依此理,具正见者亦如是,认识染污,谓此等为染污,认识因缘,谓此等为因缘,认识自己所依止的更高法则,谓此等为更高级的教义,称为安隐的人,真正安稳的人。又如是善男子,正法,对于安稳者,是全然的境界、理趣等。
Iti sa-rāsi. · 如是有堆。
§388
388.Imassidaṃ.
388. 『ima』之〔替换形式〕为『ida』。
Uttarapade pare imassa idaṃ hoti.
于后句,有此意。
Ayaṃ attho etassāti idamatthī, samāsante ī, idamatthino bhāvo idamatthitā. Ayaṃ paccayo etesanti idappaccayā, idappaccayānaṃ bhāvo idappaccayatā. ‘‘Imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā’’tipi yojenti. ‘Ida’nti nipātapadampi atthi, ‘‘rūpañca hidaṃ bhikkhave attā abhavissā, vedanā ca hidaṃ. Saññā ca hidaṃ. Saṅkhārā ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissaṃsu’’ iccādi .
此义即为此;综观之,‘此义’为本义之所在。此为因缘,谓此为此因缘之因缘,此因缘之性。‘此等之因缘,即此因缘,亦作此因缘性’,三者相应相合。‘此’为语助词亦具之,如:‘比库,此处色非我。受亦此。想亦此。行亦此,受者非我’等也。
§389
389.Puṃ pumassa vā.
389.男子,男子称谓。
Uttarapade pare pumassa puṃ hoti vā.
于后句,有男子或男子称谓。
Pumassa liṅgaṃ pulliṅgaṃ, pumassa bhāvo pumbhāvo, pumā ca so kokilo cāti puṅkokilo, pumā ca so go cāti puṅgavo, ‘go tvacatthe…’ti apaccayo, napuṃsako.
男性的记号是阳性,男性的本性是男性本性。男性就是叫做布勒鸟,称为雄布勒鸟;男性也被比作牛,称为雄牛。牛这个词用在皮毛方面时称为“牛皮”,表示阳性;不具有阳性者称为无阳性。
Vāti kiṃ? Pumitthī.
“Vāti”是什么意思?是女性的意思。
§390
390.Ṭa ntantūnaṃ.
390. 这是定语的例子。
Uttarapade pare nta, ntūnaṃ ṭa hoti vā kvaci.
在词尾“nta”之后,“nta”在复数尾部或者某些地方会变成“ntūnaṃ”,这里表示“ta”的变化。
Bhavaṃ patiṭṭho yesaṃ te bhavaṃpatiṭṭhā, bindāgamo. Bhagavā mūlaṃ yesaṃ te bhagavaṃmūlakā, dhammā. Evaṃ bhagavaṃpaṭisaraṇā, dhammā.
比那些有存在者更根本的存在者,称为俱灭;比那些有根本者更根本的法,称为法。如此世尊是根本依止者,法亦然。
Bahulādhikārā tarādīsu ca paresu, mahantīnaṃ atisayena mahāti mahattarī, rattaññūnaṃ mahantassa bhāvo rattaññumahattaṃ. Evaṃ jātimahattaṃ, guṇamahattaṃ, puññamahattaṃ, arahantassa bhāvo arahattaṃ.
在诸多法权限之中以及他法之外,最大的以其最大者为大,最强者的本性即为最大。譬如在生命、品质、功德方面的最大,阿拉汉的本性即为阿拉汉果。
§391
391.A.
「A(元音)。」
Uttarapade pare nta, ntūnaṃ a hoti.
在后面者不与前面者相同。
Bhavantapatiṭṭhā, mayaṃ, guṇavantapatiṭṭhā, mayaṃ.
我们是住于尊贵之地的,我们是具有美德者所住之处。
§392
392.Rīrikkhakesu.
392. 在「rīrikkhaka」等词中。
Rī, rikkha, kapaccayantesu paresu samānassa so hoti.
『Rī』与『rikkha』乃在树木之中,指的是相关事物相等。
Niccasamāsattā aññapadena viggaho, saṃvijjatīti samāno, paccakkhe viya citte upalabbhatīti attho. Samāno viya so dissatīti sadī, sadikkho, sadiso, samānā viya te dissantīti sadisā.
『常结合』者,谓以不同名词所修饰、发生接触,犹如心中的认知现象。谓此相等者,如同显现一样,故曰『相』,称为『相似者』。
§393
393.Ntakimimānaṃ ṭākīṭī.
Nta、kimi、māna 诸词(的词尾)为 ṭa、kī、ṭī。
Tesu paresu ntapaccayantassa ca kiṃ, imasaddānañca kamena ṭā, kī, ṭī honti.
对于那些指别的对象的附加词,其意义为何?在这些声音词中,『ṭā』、『kī』、『ṭī』是何义?
Bhavaṃ viya so dissatīti bhavādī, bhavādikkho, bhavādiso, ko viya so dissatīti kīdī, kīdikkho, kīdiso, ayaṃ viya so dissatīti īdī, īdikkho, īdiso.
「如彼『有』(bhava)者所见」,即「bhavādī」,亦作「bhavādikkha」、「bhavādisa」;「如彼『何』(ka)者所见」,即「kīdī」,亦作「kīdikkha」、「kīdisa」;「如彼『此』(ayaṃ)者所见」,即「īdī」,亦作「īdikkha」、「īdisa」。
§394
394.Sabbādīnamā.
「sabba」等诸词后接「ā」。
Tesu paresu sabbādināmakānaṃ ya, ta, eta, añña, amha, tumhasaddānaṃ anto ā hoti.
在其余诸词中,名为「萨巴」等的「雅」、「达」、「埃达」、「安雅」、「安玛」、「敦玛」诸词,其词尾变为长元音「ā」。
Yādī, yādikkho, yādiso, tādī, tādikkho, tādiso, etādī, etādikkho, etādiso.
yādī(如何者)、yādikkha(如何样)、yādisa(如何相)、tādī(如是者)、tādikkha(如是样)、tādisa(如是相)、etādī(此等者)、etādikkha(此等样)、etādisa(此等相)。
§395
395.Vetasseṭa.
395.「韦达萨」词之「埃达」形。
Tesu paresu etassa eṭa hoti vā.
在那些(词中),有时它成为“那个”的形式。
Edī, edikkho, ediso, aññādī, aññādikkho, aññādiso, amhādī, amhādikkho, amhādiso, tumhādī, tumhādikkho, tumhādiso.
表示“这样的”的形式有 edī、edikkho、ediso;表示“另一种、别样的”的形式有 aññādī、aññādikkho、aññādiso;表示“像我们这样的”的形式有 amhādī、amhādikkho、amhādiso;表示“像你们这样的”的形式有 tumhādī、tumhādikkho、tumhādiso。
§396
396.Tumhamhānaṃ tāmekasmiṃ.
396. 『汝』与『我』之代词,于单数时用『彼』形式。
Tesu paresu ekavacane pavattānaṃ tumha’ mhasaddānaṃ tā, mā honti vā.
在那些其他的(词中),当用单数形式表达时,你们的声音之“那”(tā)或“那些”(vā)有时存在,有时则不存在。
Ahaṃ viya so dissatīti mādī, mādikkho, mādiso, tvaṃ viya so dissatīti tādī, tādikkho, tādiso.
『彼看起来像我一样』,故称『如我』、『如我』、『如我』;『彼看起来像汝一样』,故称『如汝』、『如汝』、『如汝』。
Ekasminti kiṃ? Amhe viya te dissantīti amhādino, amhādikkhā, amhādisā, tumhe viya te dissantīti tumhādino, tumhādikkhā, tumhādisā. Ettha ca upamānatthasseva ekattaṃ icchīyati, tasmā ahaṃ viya te dissantīti mādisā tvaṃ viya te dissantīti tādino, tādisātipi yujjanti. ‘‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhaya’’nti pāḷi, imāni padāni upari kitakaṇḍepi āgamissanti.
一者为何?我们如同那些显现于前者者,即我们的前者、我们所教导的、与我们相应的;你们如同那些显现于后者者,即你们的前者、你们所教导的、与你们相应的。在此处,比喻的意义上同一性是所欲的,因此如我者显现者为我者,如你者显现者为你者,此类者亦相应。所谓“只有那些达到烦恼断尽者,方为真正征服者”,这几句词义后来还会在《论藏》的序章中出现。
§397
397.Taṃmamaññatra.
397.此独我之外。
Rī, rikkha, kapaccayehi aññasmiṃ uttarapade pare tumha’mhānaṃ taṃ, maṃādesā honti kvaci.
树木、树叶,俱是彼此所依,彼此坐带即你我之所托,彼此相依相托之处在何方?
Tvaṃ leṇaṃ yesaṃ te taṃleṇā, ahaṃ leṇaṃ yesaṃ te maṃleṇā . Evaṃ taṃdīpā, maṃdīpā , taṃpaṭisaraṇā, maṃpaṭisaraṇā.
你持有的棚阁,是我以你的木料所建;我持有的棚阁,是你以我的木料所建。如此彼此互为依托,彼此相依相随。
§398
398.Manādyāpādīnamo maye ca.
398.从心起于足者,亦由我名之。
Uttarapade mayapaccaye ca pare manādīnaṃ āpādīnañca o hoti.
此于后处在我所依处,彼处也有起于心足者。
Manoseṭṭhā, manomayā, rajojallaṃ, rajomayaṃ, sabbo manogaṇo idha vattabbo, āpodhātu, āpomayaṃ. Anuyanti disodisaṃ , jīva tvaṃ saradosataṃ .
意为最上者、意所成者、尘垢者、尘所成者,此处应说一切意群,水界、水所成者。『随行于诸方』者,汝生活百年。
§399
399.Parassa saṅkhyāsu.
三九九、在数词中,他者变为 o。
Saṅkhyāsu parāsu parassa o hoti.
在他者之数词中,他者之 a 变为 o。
Parosataṃ, parosahassaṃ, paropaṇṇāsa dhammā, idha parasaddo ‘‘indriyaparopariyatta’’nti ettha viya adhikatthavācisaddantaraṃ, na sabbanāmaṃ.
超过百、超过千、超过五十法。此处『他者』一词如同在『根他者遍知』中一样,是表示超越义的异词,非代名词。
§400
400.Jane puthassu.
四〇〇、在众人中,各别者变为 u。
Jane pare puthassa u hoti.
在众人、他者中,各别者之 a 变为 u。
Ariyehi puthagevāyaṃ janoti puthujjano. Api ca pāḷinaye puthusaddoyeva bahulaṃ dissati, puthu kilese janentīti puthujjanā, puthu nānāsatthārānaṃ mukhaṃ ullokentīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā , saññānānāttaputhuttapabhedaṃ paṭicca taṇhānānāttaputhuttapabhedo hoti , iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe . Gāmā gāmaṃ vicarissaṃ, sāvake vinayaṃ puthū, āyatāni puthūni ca, puthunā vijjuvaṇṇinā , puthukāyā puthubhūtā iccādi. Tasmā ‘‘puthageva, puthakkaraṇe’’ iccādīsu thussa ukārassa akāro yujjati.
在圣者与外道之间,有此义,即凡夫生出凡夫。又在巴利语文中常见"puthusadda"一词,表示凡夫,凡夫生起新秽污,于是凡夫在各种意义上面多用此词,凡夫也观察诸多不同义理而生新见;凡夫在众多烦恼波浪中浮沉。因感官分别与渴爱分别不同,渴爱分别是形成不同之处。这里或许还能问,凡夫对沙门婆罗门亦是如此。行走于各乡村之间,弟子戒律周详而新,方位道路新,色身新、存在新等。由此“凡夫”此词,用于「有新意者、有新作者」等诸义,字“ukāro”(乌卡罗,发音“u”音)即因此而加入。
§401
401.So chassāhāyatanesu vā.
401.或是六入处三样。
Ahe ca āyatane ca pare chassa so hoti vā.
啊,且在六入处之中或有三种。
Cha ahāni sāhaṃ. Atthi sāhassa jīvitaṃ , ‘sāhassā’ti sāhaṃ+assāti chedo. Saḷāyatanaṃ.
六入藏处。我说三,存在这三者的生命,称为“sāhaṃ”即三加三合的简称。六入处。
Vāti kiṃ? Chāhappaṭicchannā āpatti , cha āyatanāni.
指什么呢?这是指六入处被遮蔽,即是六入处。
§402
402.Ltupitādīnamāraṅraṅa.
402.由发热等之魔障。
Samāsuttarapade pare ltupaccayantānaṃ pitādīnañca kamena āraṅa, raṅa honti vā.
在整体句法中的变格结尾,父亲等诸长辈以情欲作根本或因缘,生起分别。
Satthuno dassanaṃ satthāradassanaṃ. Evaṃ kattāraniddeso. Mātā ca pitā ca mātarapitaro, mātāpitūsu saṃvaḍḍho mātāpitarasaṃvaḍḍho.
尊者的显现,即为尊者的示现。如此所作,即为教示。母亲与父亲为父母,母亲父母相应,即为母父的相应。
Vāti kiṃ? Satthudassanaṃ, kattu niddeso, mātāpitaro.
此处何意?即尊者的示现,所作的教示,指父母。
§403
403.Vijjāyonisambandhīnamā tatra catthe.
此处标明第403条:关于与学问因缘相关的,有所阐述。
Catthasamāse vijjāsambandhīnaṃ yonisambandhīnañca ltupitādīnaṃ ā hoti tesveva paresu.
在第四分组成中,与学问相关的因缘,及变格结尾的如父母等之因缘,亦发生于诸相对境中。
Mātāpitā, mātāpitaro iccādi.
指母亲父亲,母父等。
Tatrāti kiṃ? Mātuyā bhātā mātubhātā.
此处所指为何?即母亲与兄弟,母亲与兄弟两者。
Ettha ca vijjāsippāni sikkhāpentā ācariyā sissānaṃ vijjāsambandhī mātāpitaro nāma.
在这里,作为学业与技艺的修习,师长对弟子教育相关之学问者,即称为父母。
§404
404.Putte.
404.【儿子等呼格。】
Catte putte pare vijjāyonisambandhīnaṃ ltupitādīnaṃ ā hoti.
四名儿子中,另外还有因学问出世缘起者,欲求等诸情形皆在其中发生。
Mātāputtā gacchanti, pitāputtā gacchanti. Mahāvuttinā tesañca i hoti, mātipakkho, pitipakkho. Mātigho labhate dukhaṃ , pitigho labhate dukhaṃ, māttikaṃ dhanaṃ, pettikaṃ dhanaṃ . Ettha ca mātuyā santakaṃ māttikaṃ, pituno santakaṃ pettikaṃ, dvittaṃ vuddhi ca. Mātito, pitito, bhātā eva bhātiko, bhātikarājā.
母子同行,父子同行。经长老告知,其亦有母派、父派之别。母派者得受苦,父派者亦得受苦,似陶器之财,似食器之财。此处母亲所属称为陶器,父亲所属称为食器,二者俱增长。母者、父者、兄弟即兄弟之根本、兄弟之王者。
§405
405.Jāyāya jāyaṃ patimhi.
405. 出生时与所生者同属。
Patimhi pare jāyāsaddassa jāyaṃ hoti.
在丈夫处所便为胎儿所生者,谓之出生。
Puttaṃ janetīti jāyā, jāyā ca pati ca jāyampatī . Atha vā ‘‘jāyampatī’’ti idaṃ sandhividhināva siddhaṃ, tasmā ‘‘jampatī’’tipāṭho siyā yathā ‘‘devarājā sujampatī’ ’ti, yathā ca sakkataganthesu ‘‘dāro ca pati ca dampatī’’ti. Idha pana mahāvuttinā patimhi sujātāya sujaṃ hoti, dārassa ca daṃ hoti, tathā jāyā ca pati ca jampatīti niṭṭhaṃ gantabbaṃ.
称为生子者谓出生,生者与丈夫者为生主。或谓「出生主」是根据语音连接规则成立,因此有「生伴」之读,如『天王苏加伴』,又如萨咖家文献中「丈夫亦与妻为伴」之语。此处依大通说,丈夫处所生为善生,丈夫亦为善,故出生与丈夫合而为“伴”,应该以此为准。
Yañca vuttiyaṃ ‘‘jānipatīti pakatyantarena siddhaṃ, tathā dampatī’’ti vuttaṃ. Tattha puttaṃ janetīti jānī. Jānī ca pati ca jānīpatīti yujjati. ‘‘Tudampatī’’ti pāṭho. Kaccāyane ca ‘jāyāya tu daṃjāni patimhī’ti. Tattha tusaddo padapūraṇamatte yujjati.
所谓「jānipatī」是借助加字符号而成,亦有「夫妻」之意。生子谓之jānī。jānī与丈夫合称jānipatī。亦有读作tudampatī。于库嘎耶文中曰:「是妻的丈夫真好」。此处「tu」为音节填充耳。
§406
406.Saññāyamudodakassa.
406.为感知之水门。
Saññāyaṃ gamyamānāyaṃ uttarapade pare udakassa udo hoti.
在感知所生之处,于其上方为水。
Udakaṃ dhāretīti udadhi, mahantaṃ udakaṃ dhāretīti mahodadhi, udakaṃ pivanti etthāti udapānaṃ, udakaṃ pivanti etāyāti udapāti.
谓能持水者为海,能持大水者为大海,饮水谓饮水,此指饮之水,谓饮水也。
§407
407.Kumbhādīsu vā.
407.或谓以壶类器皿为例。
Kumbhādīsu paresu udakassa udo hoti vā.
意指在壶类器皿中,水的上层或表面亦可视作水。
Udakassa kumbho udakumbho, udakakumbho. Evaṃ udapatto, udakapatto, udabindu, udakabindu. Mahāvuttinā syādīsupi, ‘‘nīlodā pokkharaṇī’’ti pāḷi.
水之容器称为水壶、水瓶,水瓶则为水之容器。诸如此类,如水面、水滴、水珠。若以口语说,则称为『蓝潭』。
§408
408.Sotādīsu lopo.
408.或谓以壶道为例。
Sotādīsu paresu udakassa ussa lopo hoti.
壶道中,与水相对者,其表面液层消失谓之消逝。
Udakassa sotaṃ dakasotaṃ, udake rakkhaso dakarakkhaso, udakaṃ āsayo yesaṃ te dakāsayā, pāṇā. Mahāvuttinā syādīsupi, ‘‘dake dakāsayā sentī’’ti pāḷi.
水有水道部分称为暴露水道,水中守护水道即为水守护者。水之容器称为水宅,暴露水宅即水宅的露出部分,称为『庩来暴露水宅』。若以口语称之,则说『暴露水宅相』。
§409
409.Pubbāparajjasāyamajjhehāhassa ṇho.
409. 清晨、黄昏、中午时分为谓昼夜三时。
Pubbādīhi parassa ahassa ṇho hoti.
前晨与后晨相续时分谓之晨间。
Pubbaṇho, aparaṇho, ajjaṇho, sāyaṇho , majjhaṇho.
早晨、午后、今日之中午、傍晚、中间时分。
Nānādesarāsi niṭṭhito. · 异国堆已竟。
Abyayarāsi不变词堆
§410
410.Kupādayo niccamasyādividhimhi.
410. 「起处」者,常随此等诸分类之通称也。
Syādividhito aññattha kuādayo pādayo ca saddā syādyantena saha niccaṃ ekatthā honti.
凡诸起处、步处及声音等初终相连,故常一处合成一整体。
Kucchito brāhmaṇo kubrāhmaṇo, īsakaṃ uṇhaṃ kaduṇhaṃ, pākaṭo hutvā bhavatīti pātubhūto, āvī hutvā bhavatīti āvībhūto, tuṇhī bhavatīti tuṇhībhūto, pamukho nāyako panāyako, pakārena karitvā pakaritvā pakārena kataṃ pakataṃ, paṭhamaṃ vā kataṃ pakataṃ, virūpo puriso duppuriso. Evaṃ dukkaṭaṃ, sobhaṇo puriso supuriso. Evaṃ sukataṃ, abhidhammo, abhitthuto, bhusaṃ kaḷāro ākaḷāro, bhusaṃ bandho ābandho iccādi.
如污秽的婆罗门、不善的婆罗门;吝啬的、寒冷的、凶恶的;表露显现的谓为显现;盘绕环绕的谓为盘绕;闲静为闲静之义;愚昧者非导者,非领袖者;以火烧之、制作之谓为作成,造作也;第一作成或作成之成品;丑陋之人即难行之人。如此恶行,反为美好;如此善行,虽有规约限制,尚为正行、偏正行;亦如干草与湿草,缚与非缚,喜乐等类属。
Pādayo pakatādyatthe paṭhamāya ekatthā honti, pakato ācariyo pācariyo. Evaṃ payyako, paro antevāsī pantevāsī, paro putto paputto, paro nattā panattā.
『巴达』者,于显现等义中,初为同一意。显现者,为老师、奴仆。如此者,有始终同居,有中间同居,亦有终末之同居;有父者,亦有非父;有母者,亦有非母。
Atyādayo atikkantādyatthe dutiyāya, mañcaṃ atikkanto atimañco. Evaṃ atibālo, ativelā.
『过』等义,超过等义中,于次义中,床为过床,极为床。如此者,愚者极也;过于时机极也。
Avādayo kuṭṭhādyatthe tatiyāya, kokilāya avakuṭṭhaṃ vanaṃ avakokilaṃ, ‘avakuṭṭha’nti chaḍḍitanti vadanti. Evaṃ avamayūraṃ.
『践踏』等义,于痲疯等义中,于第三义中,杜鹃为践踏之鸟,森林为践踏之处,以『践踏』名别谓弃离。如此者,孔雀亦如是。
Pariyādayo gilānādyatthe catutthiyā, ajjhāyituṃ gilāno pariyajjheno.
『围绕』等义,于病者等义中,于第四义中,欲代病者,病者扰乱。
Nyādayo nikkhantādyatthe pañcamiyā, kosambiyā nikkhanto nikkosambi, vānato nikkhantaṃ nibbānaṃ.
『出』等义,于出离等义中,于第五义中,桑比为出者,行者为出者,涅槃为出者。
Asyādividhimhīti kiṃ? Rukkhaṃ pati vijjotate.
『此等之类』义者,为何?树叶乃是知识也。
§411
411.Cī kriyatthehi.
411. 与动作相关的事物。
Cīpaccayanto saddo kriyatthehi saddehi saha ekattho hoti.
动作所依赖的声音与用作动作的声音合而为一。
Balasā kiriya balīkiriya, pākaṭīkiriya, pākaṭībhuyya, pākaṭībhaviya.
强力作用、强力制造、明显作用、显著震动、明显发生。
§412
412.Bhūsanādarānādarādīsvehi saha.
412. 连同装饰品、佩饰等。
Alamādayo saddā bhūsanādīsu atthesu etehi kriyatthehi saha ekatthā honti.
这些语音在装饰品等对象上,与这些动作的事物合而为一。
Bhūsanaṃ akāsīti alaṃkiriya, samaṃ ādaraṃ akāsīti sakkacca, asamaṃ anādaraṃ akāsīti asakkacca, binduno pararūpattaṃ.
装饰物指美化,均等敬重谓细微意识,不均等无敬谓不能尊敬,珠子为他物的外表。
Bhūsanādīsūti kiṃ? Alaṃ bhutvā gato, ‘ala’nti pariyattaṃ, sakkatvā gato, sobhaṇaṃ katvātyattho. ‘‘Kacca, kiriya’’ iccādinā saṃkhittarūpehi upapadena saha siddhehi eva ekatthasaññā, na ‘‘katvā’’ iccādinā asaṃkhittarūpehi visuṃ siddhehīti adhippāyo.
何谓装饰等?谓已完成、已作,如作『已作』之说,是称为已完成;视为已作,造作美好义旨。用如『做了、为作』等意,借缩短形态及辅佐成就词,仅成统一总体意思,而非用『做了』等意未缩形态与其他修饰语分别成就,此为常理。
§413
413.Aññe ca.
又有其他。
Aññe ca saddā kriyatthehi syādyantehi saha bahulaṃ ekatthā honti.
且有其他声音与行为等,终后与其他相续多有合一。
Atirekaṃ abhavīti parobhuyya. Evaṃ tirobhuyya, parokiriya, tirokiriya, urasikiriya, manasikiriya, majjhekiriya, tuṇhībhuyya.
所谓附加,是附加于他(已作)者。如此,称为掩盖(隐藏)、随他业、隐藏业、胸业、心业、中业、静止(消灭)者。
Tyādisaddāpi saññābhāvaṃ pattā nipātarūpā honti, syādirūpā ca. Tasmā tepi imasmiṃ sutte saṅgayhanti.
类似此类声音亦得无分别境界,成诸坠下形态,及得诸现象态。因此,此等亦在本经中相互关系连结。
Atthikhīrā gāvī, nasantiputtā itthī, atthi hutvā paccayo atthipaccayo. Evaṃ natthipaccayo, ahosi eva kammaṃ ahosikammaṃ, ehi ca passa ca ehipassa, ehipassa iti vidhānaṃ arahatīti ehipassiko, ayaṃ taddhitantasamāso nāma. Evaṃ parattha.
比方母牛、未断奶雌牛,存在即是缘起因缘。亦如无缘,则无有业、无所作业。以此如来、过去如来、未来如来等相续体,即名为此后缀合成词。如此解释。
Ehi bhaddanteti vuttopi na etīti naehibhaddantiko , tiṭṭha bhaddanteti vuttopi na tiṭṭhatīti natiṭṭhabhaddantiko, ehi svāgataṃ tuyhanti vadanasīlo ehisvāgatiko, ehisvāgatavādī vā, ehi bhikkhūti vacanena siddhā upasampadā ehibhikkhūpasampadā, evaṃ porāṇā āhaṃsu vā, evaṃ pure āsiṃsu vāti evaṃ pavattaṃ vidhānaṃ ettha atthīti itihāso , purāṇagantho, yaṃ pubbe anaññātaṃ, taṃ idāni ñassāmi iti pavattassa indriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ, asuko iti āha asuko iti āha, asukasmiṃvā ganthe iti āha asukasmiṃ ganthe iti āhāti evaṃ pavattavacanaṃ itihitihaṃ, aññāsi iti byākato koṇḍañño aññāsikoṇḍañño iccādi.
“Ehi bhaddante”(来吧,尊者)这句说法,既非说『不来』就是非尊者,也非说『站着,尊者』就是非站立的尊者;其意义在于呼唤、欢迎、善意的称谓。用「ehi bhikkhu」这个说法标示正式的上座部僧伽受学戒,这就是旧时常用的说法和往昔沿用的传统。本节说明此为传统沿袭,为前所未有而今得知的说法,目的是维护教法秩序。对此,尊者阿难尊称“asuko”(不速),乃在经典传承流通中略有差异,此为古籍文献的传统流传。由此说明学者尊者拘诃那所谓“知别拘诃那”等等。
Keci pana ‘‘sacchikaroti, manasikaroti, pākaṭīkaroti, āvīkaroti, pātukaroti, alaṅkaroti, sakkaroti, pabhavati, parābhavati’’ iccādīnampi ekatthībhāvaṃ vadanti. Tumantatvantādikāpi ettha saṅgayhanti, gantuṃ kāmetīti gantukāmo, kattukāmo, daṭṭhukāmo, gantuṃ mano etassāti gantumano, saṃvidhāya avahāro saṃvidhāvahāro, yalopo. Evaṃ upādāya uppannaṃ rūpaṃ upādārūpaṃ, anupādāya vimutto anupādāvimutto, paṭiccasamuppādo, āhaccabhāsito, upahaccaparinibbāyī , aveccappasādo, chakkhattuparamaṃ, sattakkhattuparamo iccādi.
此外,有些词如“证实”、“留心”、“明显展现”、“显现”、“显露”、“装饰”、“能者”、“照亮”、“超越”等,都有其统一含义。诸如渴望供养师长、随从之类的欲望也包含其中:有想要去往、有执行欲望、有观察欲望、心念去往等,皆属于修习过程中的心理活动。取得、承受之类均称「saṃvidhāya avahāro」。因此,从“有执着”的色法,到“无执着”解脱色法,都被解释为缘起法(缘起依止),并称为“不着色”、“带有缀滞而寂灭”之义,有时称为“慧眼最高”、“众生眼最高”等。
Abyayarāsi niṭṭhito. · 不变词堆已竟。
Saṅkhyārāsi数词堆
Idāni saṅkhyārāsi vuccate.
现在说的是“数目”等内容。
§414
414.Vidhādīsu dvissa du.
编号414。在规章及相关处,称为“二者中的二”。
Vidhādīsu paresu dvissa du hoti.
在规章及其他处,他处也称为“二者中的二”。
Dve vidhā pakārā yassāti duvidho, dve paṭṭāni yassāti dupaṭṭaṃ, cīvaraṃ, duvaṅgikaṃ, jhānaṃ iccādi.
所谓双重规章,有两种类型;双重戒条,有两个条文,例如袈裟、双层衣、禅那等等。
§415
415.Di guṇādīsu.
415. 关于数量等属相。
Guṇādīsu dvissa di hoti.
在数量等属相中,有两重义。
Dve guṇā paṭalā yassāti diguṇā, saṅghāṭi, dve gāvo digu, dve rattiyo dirattaṃ, dvirattaṃ vā.
所谓两种数量,其数为两倍者,如桑喀帝袈裟两衣,牛两头,服饰两件,亦或称二时、两年。
§416
416.Tīsva.
416.【三十等词中。】
Tīsu paresu dvissa a hoti.
在他法中,三数具有两重义。
Dve vā tayo vā vārā dvattikkhattuṃ, dve vā tayo vā pattā dvattipattā.
所谓二或三个时期,称为两季,二或三个阶段,称为两阶段。
§417
417.Ā saṅkhyāyāsatādonaññatthe.
417.此为数目单位之一,称为「一百一」。
Aññapadatthavajjite samāse satādito aññasmiṃ saṅkhyāpade pare dvissa ā hoti.
在合成词中,若前词义完整,则百、十、个位中仅有一项改变,另外两者保持不变。
Dve ca dasa ca dvādasa, dvīhi vā adhikā dasa dvādasa, dvāvīsati, dvattiṃsa, rassattaṃ.
二与十、十二,或者以两者之一加十、十二,以及二十、三十,四十等数目。
Asatādoti kiṃ? Dvisataṃ, dvisahassaṃ.
所谓「一百」者,意即两百或两千。
Anaññattheti kiṃ? Dve dasa yasminti dvidasa.
所谓「不确定数」者,即二十或十二。
§418
418.Tisse.
418.【提萨等词中。】
Anaññatthe asatādo saṅkhyāpade pare tissa e hoti.
在非异义、非数词的后缀词出现时,『提萨』变为『e』。
Tayo ca dasa ca terasa, tīhi vā adhikā dasa terasa. Evaṃ tevīsati, tettiṃsa.
『三』与『十』合为『十三』,或以三超过十亦为『十三』。同理,『二十三』、『三十三』亦依此类推。
§419
419.Cattālīsādo vā.
419.『四十』等词之后可选用此规则。
Cattālīsādīsu paresu tissa e hoti vā.
在『四十』等词之后,『提萨』可变为『e』,亦可不变。
Tecattālīsaṃ, ticattālīsaṃ, tepaññāsaṃ, tipaññāsaṃ, tesaṭṭhi, tisaṭṭhi, tesattati, tisattati, teasīti, tiasīti, tenavuti, tinavuti.
四十三、四十三、五十三、五十三、六十三、六十三、七十三、七十三、八十三、八十三、九十三、九十三。
§420
420.Dvissā ca.
420. 以及『dvissā』(双数属格/离格形式)。
Cattālīsādo dvissa e hoti vā ā ca.
四十二者或二十者或六者。
Dvecattālīsaṃ, dvācattālīsaṃ, dvicattālīsaṃ, dvepaññāsaṃ, dvipaññāsaṃ, dvāsaṭṭhi, dvesaṭṭhi, dvāsattati, dvesattati, dvāsīti, dvānavuti, dvenavuti. Vāsaddena paññāsamhi āttaṃ, asītimhi ettañca natthi.
二十四、二十四、二十四、二十九、二十五、二十六、二十六、二十七、二十七、二十八、二十九、二十九。由此加至五十,自此无此量数。
§421
421.Bācattālīsādo vā.
四十二次也。
Acattālīsādo pare dvissa bā hoti vā.
他处四十二次或二次有。
Bārasa, dvādasa, bāvīsati, dvāvīsati, bāttiṃsa, dvattiṃsa.
十二、二十二、二十二、二十二、三十二、三十二。
Acattālīsādoti kiṃ? Dvācattālīsaṃ.
四十二者为何?即二十四。
§422
422.Catussa cuco dase.
四、四十、十。
Dase pare catussa cu, co honti vā.
在十之后,四十、十,或是如此。
Cuddasa, coddasa, catuddasa.
十三、十四、十四。
§423
423.Vīsatidasesu pañcassa paṇṇapannā.
在二十五中,有五、十五。
Esu pañcassa paṇṇa, pannā honti vā yathākkamaṃ.
这五十中的五、十五,或是适当之数。
Paṇṇavīsati, pañcavīsati, pannarasa, pañcadasa.
二十五、二十五、十五、十五。
§424
424.Chassa so.
『六』者,彼也。
Dase pare chassa so hoti.
再加十,即为五十三。
Soḷasa.
「十六。」
§425
425.Ekaṭṭhānamā.
『一处』者,直至……
Dase pare eka, aṭṭhānaṃ ā hoti.
再加十,加一,合为十八。
Ekādasa, aṭṭhārasa.
十一,十八。
§426
426.Ra saṅkhyāto vā.
426.数词之后,『ra』随意保留或省略。
Ekādisaṅkhyamhā parassa dasassa ra hoti vā.
其中,十一数是超过十的数。
Ekārasa, ekādasa, bārasa, dvādasa, pannarasa, pañcadasa, sattarasa, sattadasa, aṭṭhārasa, aṭṭhādasa, bādese pannādese ca niccaṃ. Idha na hoti, catuddasa.
即是一、十一、十二、十三、十五、十五、十七、十七、十八、十八,或五十之内的数字常用。如若不然,就是十四。
§427
427.Chatīhi ḷo ca.
427. 用于数目为十六者。
Cha, tīhi parassa dassa ḷo hoti ro ca.
十六的数,超过十的数字为十六。
Soḷasa, terasa, teḷasa.
分别是一十六、十三及三十六。
§428
428.Catutthatatiyānamaḍḍhuḍḍhatiyā.
第四第三加增意。
‘Aḍḍhuḍḍhatiyā’ti aḍḍhā+uḍḍhatiyāti chedo, aḍḍhamhā paresaṃ catuttha, tatiyānaṃ uḍḍha, tiyā honti yathākkamaṃ.
『加增意』者,由『加』与『升起』构成,谓他者之四分之一为第四,第三则为提升,故成第三者,如其所当然。
Aḍḍhena catuttho aḍḍhuḍḍho, aḍḍhena tatiyo aḍḍhatiyo.
以加者为第四,加增者为分升;以加者为第三,加升者为加升。
Sakatthe ṇyamhi aḍḍhateyyo.
于条件中应当加增。
§429
429.Dutiyassa saha diyaḍḍhadivaḍḍhā.
第二并随之五分之二增涨。
Aḍḍhamhā parassa dutiyassa saha aḍḍhena diyaḍḍha, divaḍḍhā honti.
以加者为第二并随以加二分之一,增为双倍。
Aḍḍhena dutiyo diyaḍḍho, divaḍḍho.
半数为二分之一,一又二分之一,二倍。
Yathā ca eka, dvi,ti, catu, pañca, cha, satta, aṭṭha, nava, dasasaddā paccekaṃ attano atthesu nipatanti, tathā vīsati, tiṃsati, cattālīsa, paññāsa, saṭṭhi, sattati, asīti, navutisaddā paccekaṃ attano atthesu nipatanti, dasasaddassa kāriyā na honti, evaṃ satasahassasaddāpīti daṭṭhabbaṃ.
如同一个、二个、三个、四个、五个、六个、七个、八个、九个、十个数词各自立于它们本身所表示的数目中,二十、三十、四十、五十、六十、七十、八十、九十的数词亦各自立于它们表示的数目中,十位数的作用不复存在,故应见「百千数词」之义。
Tato paraṃ pana dasa sahassāni dasasahassaṃ, idaṃ ‘nahuta’nti ca vuccati, sataṃ sahassāni satasahassaṃ, idaṃ ‘lakkha’nti ca vuccati, dasa satasahassāni dasasatasahassanti evaṃ digusamāsavasena etāni padāni sijjhanti.
随后,十万称为「那户他」,百千称为「拉迦」,如此类推,诸多表达中,这些词汇因倍数的关系而递进衍化。
Dve satāni dvisataṃ, tīṇi satāni tisataṃ, dve sahassāni dvisahassaṃ, tīṇi sahassāni tisahassaṃ iccādīni digumhi vuttāneva.
二百为两百,三百为三百,二千为两千,三千为三千,诸如此类倍数词亦同上文所述方式称呼。
Gaṇanapathe pana ekaṭṭhānaṃ, dasaṭṭhānaṃ, sataṭṭhānaṃ, sahassaṭṭhānaṃ, dasasahassaṭṭhānaṃ, satasahassaṭṭhānaṃ, dasasatasahassaṭṭhānanti imāni satta ṭhānāni kamena dasaguṇitāni honti. Tattha ekaṭṭhānaṃ nāma ekaṃ, dve, tīṇi iccādi. Dasaṭṭhānaṃ nāma dasa, vīsaṃ, tiṃsaṃ iccādi. Sataṭṭhānaṃ nāma sataṃ, dvisataṃ, tisataṃ iccādi. Sahassaṭṭhānaṃ nāma sahassaṃ, dvisahassaṃ, tisahassaṃ iccādi. Evaṃ uparipi. Ekamekasmiñca ṭhāne nava padāni ca nava antaranavantāni ca honti. Ayaṃ mūlabhūmi nāma.
在计数路径上有七个基点,即一地、十地、一百地、一千地、十千地、百千地、千万地,这些基点每个都具有十倍的关系。其中一地指的是一、二、三等数;十地指的是十、二十、三十等数;一百地指的是一百、二百、三百等数;一千地指的是一千、两千、三千等数;以此类推。每一基点上有九个数词及八个间隔,这被称为「根本土地」。
Taduttari koṭibhūmi nāma. Tatthapi ekaṭṭhānaṃ, dasaṭṭhānaṃ, sataṭṭhānaṃiccādīni satta ṭhānāni honti. Tattha mūlabhūmiyā antimaṭṭhānaṃ gahetvā dasaguṇite kate koṭibhūmiyaṃ ekaṭṭhānaṃ hoti, idhapi satta ṭhānāni kamena dasaguṇitāniyeva, idha dasakoṭisatasahassaṃ antimaṭṭhānaṃ bhavati.
在根本土地之上的称为「亿土地」,其中也有七个基点,即一地、十地、一百地等。把根本土地中的最后一个基点乘以十倍即形成亿土地中的一地,同样,亿土地中各基点仍依十倍递进,其最后一个基点为十亿千万的终点。
Taduttari pakoṭibhūmi nāma. Etthapi satta ṭhānāni honti. Tattha koṭibhūmiyā antimaṭṭhānaṃ gahetvā dasaguṇite kate pakoṭibhūmiyaṃ ekaṭṭhānaṃ hoti, idhapi satta ṭhānāni dasaguṇitāniyeva, dasapakoṭisatasahassaṃ antimaṭṭhānaṃ, iminā nayena sabbabhūmīsu uparūpari bhūmisaṅkanti ca ṭhānabhedo ca veditabbo.
所谓较上层的百千地。此地虽名百千,却有七个部分。其中心部分是由百千地的最末处取出,乘以十倍而成为较下的百千地,这是一个整体。在此亦有七个部分,均以十倍计算,最后端是十亿乘千百千的最末处。因由此法,诸地上下相续及地与地之间的差别,应当了知。
Ayaṃ panettha bhūmikkamo-mūlabhūmi, koṭibhūmi, pakoṭibhūmi, koṭipakoṭibhūmi, nahutabhūmi, ninnahutabhūmi, akkhobhiṇībhūmi , bindubhūmi, abbudabhūmi, nirabbudabhūmi, ahahabhūmi, abababhūmi, aṭaṭabhūmi, sogandhikabhūmi, uppalabhūmi, kumudabhūmi, puṇḍarīkabhūmi, padumabhūmi, kathānabhūmi, mahākathānabhūmi, asaṅkhyeyyabhūmīti ekavīsati bhūmiyo sattacattālīsasataṃ ṭhānāni ca honti.
这里记载的地包括:地业根本地、百千地、较下百千地、百千乘较下百千地、吾怛他地、降吾怛他地、堡宾尼地、毕驳地、阿补陀地、泥阿补陀地、阿哈地、阿巴地、阿达陀地、梭甘提地、乌伞地、俱穆荳地、宾达里迦地、波墩摩地、波陀摩地、迦陀那地、大迦陀那地、无数地等共二十一种地,有七千四百个部分。
Nirayabhūmīnaṃ kamena pana abbudabhūmi, nirabbudabhūmi, abababhūmi, aṭaṭabhūmi, ahahabhūmi, kumudabhūmi, sogandhikabhūmi, uppalabhūmi , puṇḍarīkabhūmi, padumabhūmīti vattabbo. Ettha ca yasmā pāḷibhāsāyaṃ dasasatasahassaṃ nāma sattamaṭṭhānaṃ natthi, cha ṭhānāni eva atthi, tasmā garū aṭṭhakathāsu āgatanayena sattamaṭṭhānaṃ ullaṅghetvā chaṭṭhaṭṭhānato upari bhūmisaṅkantiṃ kathentā sataguṇitaṃ katvā kathenti, satasahassānaṃ sataṃ koṭi, koṭisatasahassānaṃ sataṃ pakoṭi iccādi.
在地狱地中,以业力为因缘的当说为:阿补陀地、泥阿补陀地、阿巴地、阿达陀地、阿哈地、俱穆荳地、梭甘提地、乌伞地、宾达里迦地、波陀摩地。其中巴利语中,无十亿乘千百千名第七端部分,只有六部分。因此在注疏中舍弃第七端,以上六个部分开始论述诸地的上下连续,十倍计算,如百千千万百万、百千万千万百万等按此类推。
Tattha satasahassānaṃ sataṃ nāma dasasatasahassānaṃ dasakameva hoti, tasmā tathā kathentāpi bhūmīnaṃ sabbaṭṭhānānañca dasaguṇasiddhimeva kathentīti veditabbaṃ. Yasmā ca gaṇanabhūmisaṅkhāto gaṇanapatho nāma nānādesavāsīnaṃ vasena nānāvidho hoti, tasmā dīpavaṃse akkhobhiṇī, bindu, kathāna, mahākathānāni vajjetvā pāḷinayena sattarasa bhūmiyova vuttā. Kaccāyane pubbe dassitā ekavīsati bhūmiyo, sakkataganthesu tato sādhikabhūmiyo, katthaci pana mahābalakkhandhapariyantā saṭṭhi bhūmiyoti āgatā.
以百万为一百,十百万为十,一定如此说。虽如此陈述,却应了知诸地及一切部分皆以十倍成立。由地之计算,称谓计算方式因众生居处不同而异,因此《岛史》中舍弃堡宾尼、毕驳、迦陀那、大迦陀那等七种地,只说为二十一地。咖迦耶曾早前显现二十一种地、萨咖经中有七十六地,有时以大力现起而达六十等。
Tattha sakasakabhūmito atirekavatthūni gaṇanapathavītivattāni nāma honti, yesaṃ pana mūlabhūmimattaṃ atthi, tesaṃ koṭimattānipi vatthūni gaṇanapathātikkantāni eva.
其中,具有附加物的较相地由“计算路径腹境”之名称,称作中间地。此地虽有根本地之性质,其中也包含越过百千万分量的物品。
Api ca ‘gaṇanapathavītivatta’nti ca ‘gaṇanapathātikkanta’nti ca ‘asaṅkhyeyya’nti ca atthato ekaṃ. Tasmā idhapi vīsati bhūmiyo eva anukkamena dasaguṇitā gaṇanapathā nāma honti. Asaṅkhyeyyanti pana dasaguṇavinimuttā gaṇanapathātikkantabhūmi eva vuccati. Mahākathānabhūmātikkantato paṭṭhāya hi anantamahāpathaviyā sabbapaṃsucuṇṇānipi idha asaṅkhyeyyabhūmiyaṃ saṅgayhanti. Itarathā asaṅkhyeyyanti ca gaṇanapathabhūmīti ca viruddhametanti.
并且“计算路径腹境”、“计算路径越境”、“无数”等词意义相同。因此此处二十一种地顺序相续,是名计算路径。所谓“无数”是指除以十倍差别的计算路径之外的超越地。大迦陀那地越境后,以无量广大之路径达至无数地,凡尘皆聚合此无数地。若从别处看,无数亦称为计算路径地,但此说与前意相违。
Dīpavaṃse ca ‘‘tato upari abhūmi, asaṅkhyeyyanti vuccatī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘abhūmī’ti vacanena gaṇanapathabhūmi eva paṭisiddhā, na tu gaṇanapathātikkantā visuṃ asaṅkhyeyyabhūmi nāma. Cariyāpiṭakasaṃvaṇṇanāyampi ayamattho vutto. Asaṅkhyeyyabhūmiyampi asaṅkhyeyyānaṃ cūḷa, mahādivasena anekappabhedo dakkhiṇavibhaṅgasuttena dīpetabbo.
《岛续》中记载有「随后出现了无量无边的地」的说法。这里“无量无边的地”一词,是指数计之地,而非越出计数范围而称之为无量无边的地。此理也同样载于《行藏藏》的记述中。关于无量无边之地,且以无量无边为最小分割单位,并经由南方区划经文所示的各类分支,则更当详述。
Saddanītiyaṃ pana pāḷinayaṃ gahetvā ‘‘vīsati abbudāni ekaṃ nirabbudaṃ nāma. Vīsati nirabbudāni ekaṃ ababaṃ nāma’’ iccādinā nirabbudādīnaṃ saṅkhyānampi vīsatimattaguṇaṃ nāma vuttaṃ. Taṃ na yujjati. Nirayesu hi vīsatimattaguṇena abbuda, nirabbudādīnaṃ dasannaṃ nirayānaṃ tāni nāmāni siddhāni bhavanti. Garū pana tāni nāmāni gahetvā dasaguṇasiddhesu gaṇanapathesu pakkhipiṃsu, tasmā nāmamattena sadisāni bhavanti, guṇavidhi pana visadisoeva.
关于数目的说法,巴利文中举例谓「二十倍的阿波度和一个阿波度」以及「二十个阿波度和一个无量阿波度」,由此得出其数量是以二十倍数为名。然此说不尽合适。毕竟在地狱中,二十倍的阿波度,与无量阿波度以及十个地狱的名字构成,均为确立的名称。智者拾取这些名号时,便将其投射于十倍具足的数值范畴内,因此名称彼此相似,然其乘数法则却各有差异。
Evañcakatvā pāḷiyampi bakabrahmāsutte ‘‘sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, āyuṃ pajānāmi tavāhaṃ brahme’’ti vuttaṃ. Ettha ca yadi gaṇanabhūmipathepi nirabbudānaṃ vīsatimattena abababhūmi bhaveyya, evaṃ sati nirabbudānaṃ satasahassaṃ nāma na vucceyya. Jātakaṭṭhakathāyañca ‘‘nirabbudasatasahassānaṃ ekaṃ ahahaṃ nāma, ettakaṃ bakassa brahmuno tasmiṃbhave avasiṭṭhaṃ āyū’’ti vuttaṃ. Tasmā imaṃ gaṇanabhūmipathaṃ patvā vīsatiguṇaṃ nāma natthīti siddhaṃ hoti. Akkhobhiṇī, bindu, kathāna, mahākathānānipi aññato gahetvā pakkhittāni siyuṃ. Evaṃ pakkhittānañca cuddasannaṃ saṅkhyānaṃ kaccāyane kamokkamatā pana pacchājātā siyāti.
由此推知,巴利文《鹈鹕梵天经》中所言「一百零一无量阿波度,我知其寿命,吾为梵天」的语句若以计数地路径来看,若论无量阿波度仅作二十倍而有阿波度地,则不应称「一百零一无量阿波度」。《本生故事注疏》中亦云「一百无量阿波度之一名曰阿哈哈,我在此处为一鹈鹕梵天,终住此寿命。」因此依照计数地路径,二十倍为准,便无一百倍之说法成立。又如阿阇阇比尼、点、演说、大演说等概念,各自有异说,按其分布有十三个近似的数目,则这种变通后十三数目于搭累那(kaccāyana)系统中多有差异。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānabyākaraṇadīpaniyā
此乃名为《辞义注解灯》,又名由摩诃迦罗陀长老所作之《摩诃迦罗陀注释灯》。
Samāsakaṇḍo catuttho. · 复合品第四。