三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外词训灯论2. Nāmakaṇḍa

2. Nāmakaṇḍa · 2. Nāmakaṇḍa

1145 段 · CSCD 巴利原典
2. Nāmakaṇḍa2. 名品
Vibhattirāsi格集
Atha liṅgamhā syādivibhattividhānaṃ dīpiyate.
然后阐明关于“相”及其分解的法门。
Liṅgaṃ, nāmaṃ, pāṭipadikanti atthato ekaṃ, dabbābhidhānassa purisādikassa pakatirūpassetaṃ nāmaṃ. Tañhi sattannaṃ vibhattīnaṃ vasena vibhāgaṃ patvā kiñci visadarūpaṃ hoti, kiñci avisadarūpaṃ, kiñci majjhimarūpanti evaṃ tividhena liṅgarūpena yuttattā liṅganti vuccati.
“相”、“名称”、“修行法”本质上只有一事,是指世间人们通常所理解的名称。借由七种语法变化支配而分为不同部分,有些为清晰的形态,有些则不清晰,有些位于中心部位,依此三种形态组合,称之为“相”。
Tadeva kiñci saddaliṅgānurūpaṃ, kiñci atthaliṅgānurūpañca pariṇamantaṃ pavattati, tasmā nāmanti ca vuccati.
此乃或和声相应,或和义相应,且因转变而生起之法,因此被称为“名称”。
Tadeva dhātu, paccaya, vibhattipadehi cevasaddapadatthakapadehi ca ‘visuṃ bhūtaṃ pada’nti katvā pāṭipadikanti ca vuccati.
此也谓之“法界”、“缘起”,既作用于分解的词尾,也作用于词义的形成部分,被称为“纯净之词”,因此名为“修行法”。
Tattha dhātupadaṃ nāma brū, bhū, hūiccādi.
其中“法界”部分称为“根本词”,例如“布”、“胡”等。
Paccayapadaṃ nāma ṇa, tabba, anīya iccādi.
“缘起”部分称为“依托词”,如“纳”、“达巴”、“阿尼亚”、“伊采”等。
Vibhattipadaṃ nāma si, yo, aṃ, yo,ti, anti iccādi.
『格词』者,即「主格单数」、「主格复数」、「宾格单数」、「宾格复数」、「与格单数」、「与格复数」等词尾是也。
Saddapadatthakapadāni nāma rājassa, sakhassa, pumassa iccādīni. Ettha ca rājassaiccādīni saddasutte saddapadatthakāni honti, payoge atthapadatthakāni. Dhātupaccayavibhattipadāni pana niccaṃ saddapadatthakāni eva honti, saddasuttesveva ca labbhanti, na payogeti, idaṃ dvinnaṃ nānattaṃ.
『声词义词』者,即「王之」、「友之」、「男之」等词是也。此中,「王之」等词,在声明论典中乃作声词义用;在实际语用中则作义词义用。然而,词根、词缀、格词诸词,则恒常唯作声词义用,且唯于声明论典中方可得见,不见于实际语用——此即二者之差别。
Yadievaṃ bhussa, brussa, bhūto, hūto, ṇe, tabbe, simhi, timhi iccādinā tehi kathaṃ vibhattuppatti hotīti? Anukaraṇapadāni nāma tāni atthissa, karotissa iccādīni viya, tasmā tāni ca rājassa iccādīni ca anukaraṇaliṅgabhāvena ettha saṅgayhanti, na ekantaliṅgabhāvenāti. Evañca katvā ‘dhātu- paccaya , vibhattivajjitamatthavaṃ liṅga’nti avocuṃ. Tattha atthavanti atthapadatthakaṃ vuccati, rājassaiccādikaṃ saddapadatthakaṃ vivajjeti, etena atthapadatthake sati taddhita, samāsa, kitakapadānampi ekantaliṅgabhāvaṃ sādhenti. Na hi tesaṃ liṅganāmabyapadesakiccaṃ atthi, yāni ca nāmassa visesanāni bhavituṃ arahanti, tāni upasagga, nipātapadāni tvāntādipadāni ca idha visesananāmabhāvena saṅgayhantīti.
若如是者,则由「存在词之词干」、「说语词之词干」、「已成为」、「已变成」、「使役词缀」、「义务分词词缀」、「主格单数词尾」、「第三人称现在时词尾」等,如何产生格词呢?彼等「义词之词干」、「作业词之词干」等,乃是模拟词,有如「存在词之词干」、「作业词之词干」等;故彼等与「王之」等词,于此皆以模拟词相之方式收摄,而非以纯粹词相之方式收摄。如此而言,故前人说:「除词根、词缀、格词以外,具有意义者,乃是词相」。其中,「具有意义者」所指乃义词义,以此排除「王之」等词之声词义;由此义词义之立场,亦能证成第二次语尾变化词、复合词、动词词缀词等之纯粹词相性——盖彼等并无充当名词之职能。至于凡适合充当名词之修饰语者,即前置词、不变词、以「已」结尾之词等,于此则以修饰名词之方式收摄。
§61
61.Dve dvekānekesu nāmasmā si yo aṃyo nā hi sa naṃ smāhi sanaṃsmiṃsu.
61.在两个或多个名词中,若存在“yo”及“aṃyo”,则不可同时存在于名词群中。
Ekasmiṃ atthe ca anekesu atthesu ca pavattā nāmasmā dve dve si, yo…pe… smiṃ, suvibhattiyo honti.
在单一义项及许多义项中,存在成对配对的名义,如“yo…pe…smiṃ”,其差异体现为细致的形态变化。
Vibhajantīti vibhattiyo, ekamekaṃ pakatināmapadaṃ nānārūpavibhāgavasena kattu, kammādinānāatthavibhāgavasena ekatta, bahuttasaṅkhyāvibhāgavasena ca vibhajantīti attho. Si, lo iti paṭhamā nāma…pe… smiṃ, su iti sattamī nāma. Dvīsu dvīsu pubbaṃ pubbaṃ ‘ekasmiṃ atthe pavattaṃ vacana’nti ekavacanaṃ nāma. Paraṃ paraṃ ‘anekesu atthesu pavattaṃ vacana’nti anekavacanaṃ nāma. Bahuvacananti ca puthuvacananti ca etassa nāmaṃ. Sabbamidaṃ iminā suttena siddhaṃ.
「分别」故称「格」——其义为:将每一个基本名词词位,依诸形态变化之区分、依作者与受者等诸义之区分、以及依单数与复数之数量区分而加以分别。「主格」之名,有「第一人称格单数词尾」、「第一人称格复数词尾」……乃至「第七格单数词尾」、「第七格复数词尾」,是为「第七格」。每两两格词中,前者称「单数」,即「于一义中运行之说」;后者称「复数」,即「于多义中运行之说」,亦名「多数」,亦名「别数」。此一切皆由此规则而得成立。
§62
62.Paṭhamātthamatte.
六十二、首义分析。
Kattu, kammādikaṃ bāhiratthaṃ anapekkhitvā liṅgatthamatte pavattā nāmasmā paṭhamāvibhatti hoti.
当说,由于不分别外缘诸业等行,行于词义之中,所谓名的首部分发生。
Ayaṃ mama puriso, ime mama purisā.
此谓『我者』,『此等我者』也。
§63
63.Āmantane.
六十三、称呼。
Āmantanaṃ vuccati ālapanaṃ. Āmantanavisaye liṅgatthamatte pavattā nāmasmā paṭhamāvibhatti hoti.
称呼谓言谈之事。以词义生首部分者,即名的首部分。
Bho purisa, bhonto purisā.
『汝等人啊』,意谓尊敬众人之称呼。
§64
64.Kamme dutiyā.
六十四、业第二分。
Nāmasmā kammatthe dutiyāvibhatti hoti.
此名为业的第二分类。
Purisaṃ passati, purise passanti.
是谓见于男子者,亦见诸男子。
§65
65.Kattukaraṇesu tatiyā.
六十五、所为第三分。
Nāmasmā kattari ca karaṇe ca tatiyāvibhatti hoti.
此名为所为及作为的第三分类。
Purisena kataṃ, purisehi kataṃ, purisena kulaṃ sobhati, purisehi kulaṃ sobhati.
谓由男子所作,由男子们所作,男子家族因此而显扬,男子们的家族因此而光荣。
§66
66.Catutthī sampadāne.
第六十六节。第四个分解。
Nāmasmā sampadānatthe catutthīvibhatti hoti.
名称用于分解时,是第四种分解。
Purisassa deti, purisānaṃ deti.
表示给予的主体是某男子,给予的对象是若干男子。
§67
67.Pañcamyāvadhismiṃ.
第六十七节。第五个用法。
Avadhi vuccati apādānaṃ. Nāmasmā avadhiatthe pañcamīvibhatti hoti.
『限度』是指行为。名称用于限度意义时,是第五种分解。
Purisasmā apeti, purisehi apeti.
表示给予的主体是某男子,赠与行为由若干男子施与。
§68
68.Chaṭṭhīsambandhe.
第六关联。
Nāmasmā sambandhatthe chaṭṭhīvibhatti hoti.
在名字与关联的关系上,使用第六格变体。
Purisassa dhanaṃ, purisānaṃ dhanaṃ.
“男子的财产”,“众人的财产”。
§69
69.Sattamyādhāre.
第七依止。
Nāmasmā ādhāratthe sattamīvibhatti hoti.
在名字与依止的关系上,使用第七格变体。
Purisasmiṃ tiṭṭhati, purisesu tiṭṭhati.
“在男子身上立着”,“在众男子中立着”。
Vibhattirāsi niṭṭhito. · 格集已竟。
Itthipaccayarāsi女性词缀集
§70
70.Itthiyamatvā.
第七十条:在女性中,由「阿」字词尾变化。
Itthiyaṃ+ato+āti chedo. Akārantanāmamhā itthiyaṃ āpaccayo hoti.
断句为「在女性中+由阿字词尾+阿字词缀」。其义为:以「阿」字结尾的名词,在表示女性时,附加「阿」词缀。
Abhāsitapumehi kehici saññāsaddehi niccaṃ –
常以所说的人称代词及一些知觉音识词表示——
Kaññā, paññā, saññā, nāvā, sālā, taṇhā, icchā, bhikkhā, sikkhā, gīvā, jivhā, vīsā, tiṃsā, cattālīsā, paññāsā iccādi.
少女、智慧、知觉、新船、大厅、渴爱、欲望、乞求、学习、舌头、生命、二十三、四十四、五十等诸类。
Bhāsitapumehipi sabbanāmehi tabbā, nīya, tapaccayantehi ca niccaṃ –
言说者也常用各种名词表达应当、必要及附带条件等概念——
Sabbā, katarā, katamā, anubhavitabbā, anubhavanīyā, gatā, jātā, bhūtā, hūtā iccādi.
诸般、何者、何谓、应当经历、应当经历之事、已去、已生、已成、已灭等诸类。
Aññehi pana aniccaṃ –
但对于他人则为无常者,
Kalyāṇā, kalyāṇī, sundarā, sundarī, sobhaṇā, sobhaṇī, kumbhakārā, kumbhakārī, kumbhakārinī, atthakāmā, atthakāmī, atthakāminī, paribbājikā, paribbājikinī, ekākā, ekākinī, dīpanā, dīpanī iccādi.
善良的、贤淑的、美丽的、美貌的、庄严的、华美的、匠人、工匠女、女工匠、利益之求者、利益求者、利益求女、行游者、女行游者、出家者、女出家者、孤独者、孤独女者、照亮者、照亮女者等诸类。
Suttavibhattena samāse mātu, dhītu iccādīhi āpaccayo hoti. Nandamātā, uttaramātā, devadhītā, rājadhītā, assamaṇī hoti asakyadhītarā iccādi.
以经文用法来说,在母亲、媳妇等关系中有依怙,即护持之义。护持者有养母、继母、天女之子女、王女、同道沙门等为不可亲近之护持者。
Ettha ca ‘itthiya’nti katthaci saddamattassa vā, katthaci atthamattassa vā itthibhāve jotetabbeti attho. Evañca sati itthipaccayāpi syādayo viya jotakamattā eva honti, na vācakāti siddhaṃ hoti.
这里‘女性’一词有时指形式上的言辞意义,有时指内涵上的义理意义,表述女性之相的义理。故在这里,若生起‘女性因缘’者,则其照亮者乃诸缘起之根本,非仅凭语言表达而已,此已成立。
§71
71.Nadādīhi ṅī.
第七十一条。关于‘nda’等音节。
Nadādīhi itthiyaṃ ṭīhoti. Ṅānubandho ‘ntantūnaṃvīmhi to vā’ti ettha visesanattho.
所谓‘nda’音节即为‘女性’一词。‘ṅānubandho’谓‘终音之母’意,为语法上之区别用法。
Nadī, mahī, itthī, kumārī, taruṇī, vāseṭṭhī, gotamī, kaccānī, kaccāyanī, māṇavī, sāmaṇerī, nāvikī, pañcamī, chaṭṭhī, catuddasī, pañcadasī, sahassī, dasasahassī, satasahassī, kumbhakārī, mālakārī, cakkhukaraṇī, ñāṇakaraṇī, dhammadīpanī iccādi.
河流、大地、女人、少女、年轻女子、瓦谢提女、果德弥女、咖吒那女、咖吒亚那女、学童女、沙玛内莉、船女、第五女、第六女、第十四女、第十五女、千女、万女、十万女、陶师女、花师女、生眼者女、生智者女、说法者女,如此等类。
§72
72.Ntantūnaṃ ṅīmhi to vā.
第七十二则:阴性词尾变化——以『-nta』、『-ntu』为词基,接阴性词缀时,可选用『-t-』。
Nta, ntūnaṃ to hoti vā ṅīmhi pare.
规则:在「nt」、「ntū」之后,若后接「ṅī」格尾,则该词尾变为「t」(或可选变化)。
Gacchatī, gacchantī, satī, santī, bhavissatī, bhavissantī, guṇavatī, guṇavantī, satimatī, satimantī, sabbāvatī, sabbāvantī, yāvatī, yāvantī, tāvatī, tāvantī, bhuttavatī, bhuttavantī.
『行走的』、『行进的』、『具念者』、『安住者』、『将成为者』、『将存有者』、『具德者』、『有德者』、『具念者』、『有念者』、『完全有者』、『完全具者』、『有生者』、『有寿者』、『完全者』、『具足者』、『生得者』、『生有者』。
§73
73.Goto vā.
第七十三则:阴性词尾变化——『go』词基,可选用特定词缀。
Gosaddamhā itthiyaṃ vī hoti vā.
从表示『牛』的词『go』,在阴性用法中,可选择加缀『-vī』。
Gāvī.
(例词:)母牛。
Vāti kiṃ? Gokāṇā pariyantacārinīti pāḷi. Tattha kāṇāti andhā.
『瓦』者何义?其原典作「跛脚的、独眼的、游行于边地者」。其中,『咖纳』者,盲也。
§74
74.Yakkhādīhinī ca.
74. 以及夜叉等。
Yakkhādīhi akārantehi itthiyaṃ vī ca hoti inī ca.
因与夜叉等未作恶,故男性女性皆为此。
Yakkhī, yakkhinī, nāgī, nāginī, mahiṃsī, mahiṃsinī, migī, miginī, sīhī, sīhinī, dīpī, dīpinī, byagghī, byagghinī, kākī, kākinī, kapotī, kapotinī, mānusī, mānusinī iccādi.
夜叉女、夜叉母、龙女、龙母、牛女、牛母、鹿女、鹿母、狮女、狮母、岛女、岛母、虎女、虎母、乌鸦女、乌鸦母、鸽女、鸽母、人女、人母诸如此类。
§75
75.Ārāmikādīhi.
75. 与阿兰及类似者。
Ārāmikādīhi akārantehi itthiyaṃ inī hoti.
由于不进行园林等活动,故此女性稳居贫贱之境。
Ārāmikinī, antarāyikinī, nāvikinī, olumbikinī, paṃsukūlikinī, paribbājikinī, rājinī, ekākinī iccādi.
称园林女、干扰女、船女、攀援女、衣聚女、游行女、宫女、孤身女等各类。
Saññāyaṃ –
所谓知见者——
Mānusinī mānusā vā, aññatra mānusī sampatti.
属于女性的人类或凡人,唯独非女性的财富除外。
§76
76.Gharaṇyādayo.
第七十六条,关于行当等。
Gharaṇīiccādayo itthiyaṃ nīpaccayantā sijjhanti.
园林女及类似者因贫而衰败灭绝。
Gharaṇī, vetraṇī, pokkharaṇī-esu nassa ṇattaṃ. Ācarinīyalopo, ācariyā vā.
在仓库、纺织所、池塘等处,女性无份。丧失教法执行者资格者,或被视为教法执持者者亦无份。
§77
77.Mātulāditvānībhariyāyaṃ.
77.因姑母等关系,称为妇女。
Mātulādīhi akārantehi bhariyāyaṃ ānī hoti.
因未与姑母等建立相应关系,妇女得以成为抚养者。
Mātubhātā mātulo, tassa bhariyā mātulānī, evaṃ varuṇānī, gahapatānī, ācariyānī, khattiyānī.
姑母、兄弟、姑表兄弟,故其妇女为姑母辈。妇女亦如是为监护者、户主、老师、士族等的女性成员。
‘Bahulā’dhikārā khattiyī khattiyā ca.
‘众多’的是士族女性,与士族男性同等拥有权利。
§78
78.Yuvaṇṇehi nī.
78.因少女的状态而失去资格。
Ivaṇṇantehi uvaṇṇantehi ca itthiyaṃ nī hoti.
像颜色完全调和一致者,女性的界限亦是如此不变。
Chattapāṇinī, daṇḍapāṇinī, daṇḍinī, chattinī, hatthinī, mālinī, māyāvinī, medhāvinī, piyapasaṃsinī, brahmacārinī, bhayadassāvinī, atthakāminī, hitacārinī, bhikkhunī, khattiyabandhunī, paṭunī, paracittavidunī, mattaññunī, atthaññunī, dhammaññunī iccādi.
持伞者、持杖者、执杖者、撑伞者、持象者、披环者、善于幻化者、聪慧者、被亲近者、修行人、观察恐怖者、利益愿求者、行善者、比库尼、贵族亲属女子、熟练者、他心知者、适度知者、利益知者、法知者等等。
§79
79.Timhāññatthe.
第七十九条(条文)
Aññapadatthasamāse tipaccayantamhā itthiyaṃ nī hoti.
对于其他词义组合的构成中,加上后续成分时,女性的界限亦是如此不变。
Ahiṃsāratinī, dhammaratinī, vacchagiddhinī, puttagiddhinī, muṭṭhassatinī, micchādiṭṭhinī, sammādiṭṭhinī, attaguttinī iccādi.
不杀生乐者、法悦乐者、断欲者、爱子者、保持戒者、邪见者、正见者、觉悟者等等。
Aññattheti kiṃ? Dhamme rati dhammarati.
其他界限是什么?就是对身心得法产生喜爱与法之欢喜。
§80
80.Yuvāti.
八十.青年。
Yuvato itthiyanti hoti.
青年者,谓女性的青年。
Yuvati.
年轻女子。
Ettha ca ‘ti’ iti suttavibhattena vīsa, tiṃsatopiti hoti vā. Vīsati, vīsaṃ, tiṃsati, tiṃsaṃ.
此处‘ti’字依照经文分解法,有二十与三十之意。二十称为‘二十’,三十称为‘三十’。
§81
81.Upamāsaṃhita sahita saññata saha sapha vāmalakkhaṇāditūrutvū.
八十一.带有比喻的语词,并和合于省略、协同,用于涵盖起始的标记符号。
Lakkhaṇādito+ūruto+ūti chedo.
标记符号起始加长,谓去除或切断之意。
Aññapadatthasamāse upamādipubbā ūrusaddamhā itthiyaṃ ū hoti.
在『别义成分』的合成中,起初以比较等关系为先,表示为『身伸运长』的意思。
Nāgassa nāsā viya ūrū yassāti nāganāsūrū, saṃhitā sambandhā ūrū yassāti saṃhitorū, sahitā ekabaddhā ūrū yassāti sahitorū, saññatā alolā ūrū yassāti saññatorū, ūruyā saha vattatīti sahorū, sapho vuccati khuro, saṃsiliṭṭhatāya saphabhūtā ūrū yassāti saphorū, vāmā sundarā ūrū yassāti vāmorū, lakkhaṇasampannā ūrū yassāti lakkhaṇorū.
如同龙的鼻子,称为『龙鼻长』;结合在一起的称为『结合长』;结合而紧缚的称为『紧缚长』;约束而安定的称为『安定长』;和身伸运动相关的称为『协长』;所谓『膝』即『股骨』;因循环活动成为膝者称为『相好膝』;左边美丽者称为『左膝』;具有特征的称为『别相膝』。
Suttavibhattena brahmabandhūti sijjhati.
经文中断定为『梵族亲属』。
‘‘Sace maṃ nāganāsūrū, olokeyya pabhāvatī’’ti ca ‘‘ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sahitūrū’’ti ca ‘‘saññatūrū mahāmāyā, kumāri cārudassanā’’ti ca ‘‘vāmorū saja maṃ bhadde’’ti ca ‘‘kāraṇaṃ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā’’ti ca ‘‘gārayhassaṃ brahmabandhuyā’’ti ca pāḷipadāni dissanti.
文中有言曰:“若我是‘龙鼻长’,当视察光明”,“你独立为结合长”,“安定长是伟大幻化,像少女美丽可观”,“左膝美丽,请伴我吧”,“原因我不知,为贤明的别相膝”,“愿成为梵族亲属。”这些巴利词句显现。
Tattha ‘sajā’ti āliṅgāhi, ‘gārayhassa’nti ahaṃ gārayho bhaveyyaṃ.
其中,『萨迦』者,拥抱也;『嘎拉亚哈萨』者,谓我将成为应受呵责之人也。
Ettha ca tāpaccayantā sabhāvaitthiliṅgā eva – lahutā, mudutā, gāmatā, janatā, devatā iccādi.
这里所说的是,以性质为本的标志性特征,即轻巧、柔软、柔顺、生动、天人般等诸相。
Tathā tipaccayantā – gati, mati, ratti, sati, tuṭṭhi, diṭṭhi, iddhi, siddhi iccādi, tathā yāgu, dhātu, dhenu, kaṇḍu, kacchu, mātu, dhītu , duhitu iccādi, jambū, vadhū, camū, sutanū, sarabū iccādi ca. Sakkataganthesu pana sutanū, sarabū iccādīsupi ūpaccayaṃ vidahanti.
譬如言语意念——趋向、心念、喜欢、念处、满足、见解、神通、成就等,其中也包括祭祀、元素、本牛、结节、坚硬物、母亲、儿女等;例如常用的有爪哇木、妻妾、皮革、乳母、马科等。此外,萨咖经卷中,乳母、皮革等亦属助缘。
Tattha itthiliṅgabhūtā sabbe ‘ivaṇṇuvaṇṇā pitthiya’nti suttena niccaṃ pasaññā honti. ‘Ākāro ca ghā’ti suttena niccaṃ ghasañño.
此处所指诸女性字类悉为『色泽不一的母亲』,依经文常被视为特定类别。『形态及气味』依经文常为草类。
Itthipaccayarāsi niṭṭhito. · 女性词缀集已竟。
Ākārantitthiliṅgarāsi以 ā 结尾的女性性集
Itthiliṅgaṃ chabbidhaṃ ākārantaṃ, ikārantaṃ, īkārantaṃ, ukārantaṃ, ūkārantaṃ, okārantaṃ. Tattha kaññāsaddamhā atthamatte paṭhamā.
女性字根共有六类,其特点是以长短不同的元音字母构成:以“ā”结尾、“i”结尾、“ī”结尾、“u”结尾、“ū”结尾和“o”结尾。其中以‘女’的词根为例,是词义最先显现的一类。
§82
82.Gasīnaṃ.
第八十二条,谓气息体。
Kenaci suttena aladdhavidhīnaṃ gasīnaṃ lopo hotīti silopo.
因经文中有时失传了某些语法规则,于是气息体中出现消失现象,被称为语体的缺失。
Kaññā tiṭṭhati.
女性词根,意为站立。
§83
83.Jantuhetvīghapehi vā.
83. 由生命的缘故,或由诸因所障碍。
Jantu, hetūhi ca punnapuṃsakesu īkārantehi ca ghato ca pasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi ca yonaṃ lopo hoti vā.
『生命』,以及使有情众生入于善道的诸因,和以尾音和软音所结者,或以破坏缘故,形如瓦器碎裂、颜色各异,众生之类灭失。
Kaññā tiṭṭhanti, kaññāyo tiṭṭhanti.
少女们站立,少女群体站立。
Āmantanatthe paṭhamā, ‘gosyālapane’ti gasaññā.
为迎请之故称第一意,即“不完美的欢迎礼”,此谓迎送之名号。
§84
84.Ghabrahmāditve.
84. 由严怖及梵众之缘。
Ghato ca brahmādito ca gassa e hoti vā. Ādisaddena isi, muni, revatī, kattu, khattuiccāditopi.
瓦器和梵众等因之故,称作障碍。始于名声者,如仙人、圣者、夜叉、典范、及阇陀梵众等里。
Bhoti kaññe, bhoti kaññā, bhotiyo kaññāyo, bhotī kaññāyo, ‘‘uṭṭhehi puttika pabbajjā dukkarā puttika’’ iti therīpāḷi , tasmā ge pare mahāvuttinā rassopi yujjati. Kusajātake ‘‘na me akāsi vacanaṃ, atthakāmāya puttike’’tipi atthi.
『Bhoṭī』者、女也;『kaññā』者、少女也;复数『bhoṭiyo』、『kaññāyo』指众女童、少女。此言『起行吧,孩子!出家难事,孩子!』乃《长老尼传》巴利文语,故于他方由大壮严语相辅,亦合义理。今《恶生经缘起》中『我非妄语,为利益子女』三说俱存。
Kammatthe dutiyā, ‘saro lopo sare’ti pubbasaralopo.
此为业格(对格)用法,依「元音前省略前元音」之规则,前元音脱落。
Kaññaṃ passati, kaññā passati, kaññāyo passati.
见少女、少女见、诸少女见。
Kattari tatiyā.
为『第三者』或『第三行动者』。
§85
85.Ghapatekasmiṃ nādīnaṃ yayā.
第八十五、在某河流处第一岸。
Ghato ca pasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi ca ekatte pavattānaṃ nādīnaṃ pañcannaṃ ekavacanānaṃ kamena ya, yā honti.
如瓶器随色彩变化般,聚合而流的河声中,有五种河声的单数形即该合成之义。
Kaññāya kataṃ, kaññāhi kataṃ. Ettha ca ghatopi yāādeso dissati. ‘‘Te ca tattha nisīditvā, tassa rukkhassa chāyayā’’ ti ca ‘‘samantā parivāriṃsu, tassa rukkhassa chāyayā’’ ti ca pāḷi, tathā ‘‘sakkharopamayā vade’’ , ‘‘bāladārakalīlayā’’ti ca dissanti. Mahāvuttinā ghassa rasso.
『以少女』作标志,『以少女』作表现。在此处,壶亦显现诸讽喻。说『他们安坐于彼处,于那树荫之下』,又说『他们环绕四周,在那树荫之下』,此处巴利文如此说,且见『如甘蔗般枝叶茂盛』、『如幼树的柔嫩叶片』之类比喻。该壶的引用甚为广泛。
§86
86.Smāhismiṃnaṃ mhābhimhi vā.
86.在微妙之处或伟大之事中。
Tesaṃ kamena mhā, bhi, mhi honti vā. Ete ādesā gāthāsu bahulaṃ dissanti.
由他们的行为所造之微妙或伟大或存在于其中。此类叮嘱多见于诗句中。
Kaññāhi kataṃ, kaññābhi kataṃ.
『以少女』作标志,『以少女』作表现。
Sampadāne catutthī, kaññāya deti, kaññānaṃ deti, kaññāya ābhataṃ vatthaṃ, kaññānaṃ ābhataṃ vatthaṃ.
在第四品的财物中,以少女赠予,以少女的衣服为赠与,以少女的衣物作为给付,以少女的被单为赠与。
Apādāne pañcamī, kaññāya apeti, kaññamhā apetirassattaṃ, kaññāhi kaññābhi apeti.
在第五品的出离中,以少女为施予者,少女之间施与,少女与少女之间施与。
Sambandhe chaṭṭhī, kaññāya santakaṃ, kaññānaṃ santakaṃ.
第六相连者,为阴的止息,阴之止息。
Okāse sattamī, kaññāya tiṭṭhati.
第七时机,止息于阴中。
§87
87.Yaṃ.
第八十七条。「yaṃ」格尾。
Ghato ca pasaññehi ivaṇṇuvaṇṇehi ca smiṃno yaṃ hoti vā.
如瓶中之色彩斑斓变化,亦复如是。
Kaññāyaṃ tiṭṭhati, kaññāya tiṭṭhati, kaññāsu tiṭṭhati.
止息于阴,止息于阴,止息于诸阴中。
Saddhā medhā paññā vijjā, cintā mantā vīṇā taṇhā.
信心、聪慧、智慧,思虑与憎爱均无。
Icchā mucchā ejā māyā, mettā mattā sikkhā bhikkhā.
欲望、无明、妄念、幻术;慈心、愚痴、修习、比库。
Jaṅghā gīvā jivhā vācā, chāyā āsā gaṅgānāvā.
小腿、大腿、舌头、言语;影子、欲望、河流、声音。
Gāthā senā lekhā sākhā, mālā velā pūjā khiḍḍā.
韵文、军队、文字、枝条;项链、时间、供养、游戏。
Pipāsā vedanā saññā, cetanā tasiṇāpajā.
渴爱、感受、识别;意识、愉悦、令生、无生。
Devatā vaṭṭakā godhā, balākā parisā sabhā.
天人、环圈、洞穴;力量、伙伴、议会。
Ūkā sephālikā laṅkā, salākā vālikā sikhā.
疣、涂污、纤细;树枝、藤蔓、发束。
Visākhā visikhā sākhā, gacchā vañjhā jaṭā ghaṭā.
维萨卡、维锡迦、萨迦,渐次寡欲,蓄发与髻。
Jeṭṭhā soṇḍā vitaṇḍā ca, varuṇā vanitā latā.
长老、剃发者、诃谛,沃润女、女子、藤蔓。
Kathā niddā sudhā rādhā, vāsanā sīsapā papā.
言语、睡眠、甘露、欢喜、香气、头发、恶行。
Pabhā sīmā khamā jāyā, khattiyā sakkharā surā.
光辉、界限、宽恕、出生,刹帝利、萨咖、酒。
Dolā tulā silā līlā, lāle’lā mekhalā kalā.
摇摆、天平、石头、游戏,绯红的、腰带、技艺。
Vaḷavā’ lambusā mūsā, mañjūsā sulasā disā.
草芥、垂挂、蚊虫、滑利,细长、矛、方向。
Nāsā juṇhā guhā īhā, lasikā vasudhādayo.
鼻为洞穴入口,此处如同地面等众多孔隙。
§88
88.Nambādīhi.
第八十八条,当依此事。
Gasaññehi amba, anna, ammaiccetehi gassa e na hoti.
用枝叶、果实、食物等擦拭时,不会产生磨损。
§89
89.Rasso vā.
第八十九条。能用线绳。
Ambādīnaṃ rasso hoti vā ge pare.
枝叶等可用绳索或其他之物绑缚。
Bhoti amba, bhoti ambā, bhoti anna, bhoti annā, bhoti amma, bhoti ammā, sesaṃ kaññāsamaṃ.
有果实或果子、有食物或食粮、有同类或母类,余者皆视为类似。
Ettha visesavidhānamuccate.
此处,特殊规则被陈述。
§90
90.Ti sabhāparisāya.
九十。议会及会众。
Sabhāparisāhi smiṃnoti hoti. ‘Gho ssaṃssāssāya tīsū’ti suttena timhi rasso.
关于议会会众说:『三者中有一者适合此议会』,这句话在经中以三重绳索比喻。
Sabhati, sabhāya, sabhāyaṃ, sabhāsu, parisati, parisāya, parisāyaṃ, parisāsu, tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṃ samhi parisati, iti bhagavā tasmiṃ parisati suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari .
『萨巴』(单数主格)、『萨巴耶』(单数与格/属格)、『萨巴耶』(单数处格)、『萨巴苏』(复数处格);『巴里萨提』(单数主格)、『巴里萨耶』(单数与格/属格)、『巴里萨耶』(单数处格)、『巴里萨苏』(复数处格)——『大梵天见彼,坐于自己的众中』;『世尊在彼众中展现金色之身』。
Nandamātā, rājadhītāiccādīsu ‘ghabrahmāditve’ti ghassa ettaṃ.
有关欢喜母亲、国王之女等诸中,以「诸神梵天位」等稱呼时,有此绳索。[ghassa ettaṃ]此为此处意。
Acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāte , bhoti devadhīte, bhoti sakyadhītare-mahāvuttinā samāse syādīsu ārattaṃ rassattañca. Ltupaccayantā pana yebhuyyena tīsu liṅgesu samānarūpā honti, ‘‘atthadhammaṃ paripucchitā ca uggahetā ca dhammānaṃ sotā ca payirūpāsitā cā’’ti therīpāḷi. Tathā kvaci gacchantādisaddāpi. Tamokhandhaṃ padālayaṃ, evaṃ dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ iccādi-tattha padālayanti padālayantī, bhaṇanti bhaṇantīti attho.
奇异的是,欢喜母亲、天女及释迦族女等,因大赞叹而在三者中产生热忱与绳索约束。经中还称,修习佛法者,三物理应同形等,有咨询利益法、善于接受撒播法、精进于法闻思等甚深涵义。比库尼律藏《老比库尼律》中亦有类似表述。于某处有称「行走等声响」的比喻。黯暗片段与烦恼言论,称为『滥语』,反复去除此类言辞者即以此义。
Vīsā, tiṃsā, cattālīsā, paññāsā iccete saṅkhyārāsimhi āgamissanti.
二十、三十、四十、五十,这些数字将在以后出现。
Ākārantitthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 ā 结尾的阴性名词类已结束。
Ikārantitthiliṅgarāsi以 i 结尾的阴性名词类。
‘Gasīna’nti silopo. Ratti tiṭṭhati, rattiyo tiṭṭhanti.
『Gasīna』者,为业力之称。夜晚存在,夜晚们存在。
‘Jantuhetvā’disuttena yolope –
关于『因有生命者』等课业部分的解释——
§91
91.Yolopanīsu dīgho.
九十一、在课业中有长短划分。
Tiliṅge yonaṃ lope ca niādese ca rassānaṃ dīgho hoti.
在三点符号上,课业与炽热处及染污处的长短相同。
Rattī tiṭṭhanti.
夜晚们存在。
§92
92.Ye passivaṇṇassa.
第九十二条:关于被动者。
Vibhattibhūte vibhattādesabhūte ca yakāre pare pasaññassa ivaṇṇassa lopo hoti. Gāthāsuyeva idaṃ vidhānaṃ daṭṭhabbaṃ.
在已经被断开的事物中,或是断裂的开端处,或是与其形成相对的另一端,均如同消失的被动者。此义理应在偈颂中得见。
Ratyo tiṭṭhanti -sandhivasena āditakāralopo.
夜晚存在时,夜晚之间则起始处消失。
§63
63.Ayunaṃ vā dīgho.
第六十三条:寿命或年岁较长者。
Ge pare tiliṅge aiunaṃ dīgho hoti vā.
语尾不同处,寿命或年岁或为较长。
He rattī, he ratti. Bahuvacane he rattī, he rattiyo, he ratyo.
呼唤夜晚,呼唤夜晚。复数时呼唤夜晚,可说为『呼唤夜晚们』、『多夜晚』、『夜晚们』。
Aṃvacane ‘paro kvacī’ti suttena parasare lutte niggahītaṃ pubbe ivaṇṇuvaṇṇesu tiṭṭhati.
『Aṃvacane』称呼为『别人何处』,其依据是经文中时常摘引、分散藏于前文各种色彩各异之处。
Rattiṃ, tathā itthiṃ, dhenuṃ, vadhuṃ, aggiṃ, daṇḍiṃ, bhikkhuṃ, sayambhuṃ iti. Rattiyaṃ, ‘bujjhassu jinabodhiya’nti pāḷi , rattinaṃ vā, ‘yāvanto purisassatthaṃ, guyhaṃ jānanti mantina’ntipāḷi .
诸如『夜』、『女子』、『牛』、『新娘』、『火』、『杖』、『比库』、『自生者』等;『夜』中有巴利文『愿觉知征服觉』,或夜中者云『那些人至于人类事理,秘密洞悉、思虑知道』。
Rattī, rattiyo, ratyo-‘ghapatekasmiṃ nādīnaṃ yayā’ti nādīnaṃ yā hoti, rattiyā, yakāre pare ivaṇṇalopo, ratyā.
『拉提』(单数主格)、『拉提优』(复数主格)、『拉帝优』——关于单一长元音情形:依据『纳地纳亚』规则,凡属纳地类词,其单数具格/离格形式为『拉提亚』;当其后接『亚』字时,短元音『伊』脱落,遂成『拉帝亚』。
§94
94.Sunaṃhisu.
第九十四条:关于『苏』、『南』、『希苏』。
Su, naṃ, hisu rassānaṃ dīgho hoti.
在『苏』、『南』、『希苏』(诸格尾)之前,短元音延长为长元音。
Rattīhi, rattībhi, rattiyā, ratyā, rattīnaṃ, rattiyā, ratyā, rattīhi, rattībhi, rattiyā, ratyā, rattīnaṃ, rattiyā, ratyā, rattiyaṃ, ratyaṃ, rattīsu.
『拉提希』、『拉提比』(复数工具格);『拉提亚』、『拉帝亚』(单数与格/离格);『拉提南』(复数属格);『拉提亚』、『拉帝亚』(单数属格);『拉提希』、『拉提比』(复数离格);『拉提亚』、『拉帝亚』(单数离格);『拉提南』(复数属格/离格重出);『拉提亚』、『拉帝亚』(重出);『拉提扬』、『拉帝扬』(单数处格);『拉提苏』(复数处格)。
Ettha garū su, naṃ, hisu dīghattaṃ aniccaṃ icchanti, taṃ gāthāsu yujjati.
此中庄严者,众生常愿长存无常,故而合于颂歌。
Patti yutti vutti kitti, mutti titti khanti kanti.
出生、结合、话语、名誉,解脱、渡越、忍受、持守。
Santi tanti siddhi suddhi, iddhi vuddhi buddhi bodhi.
存在、联系、成就、净洁,神通、增长、智慧、觉悟。
Bhūmi jāti pīti suti, nandi sandhi sāṇi koṭi.
土地、出生、喜乐、眠觉,欢乐、合和、苦痛、亿万。
Diṭṭhi vuḍḍhi tuṭṭhi yaṭṭhi, pāḷi āḷi nāḷi keḷi.
见解、增长、满足、欢喜,念、乐趣、调匀、游戏。
Sati mati gati muti, dhīti yuvati vikati.
念、意念、去向、解脱,理智、意欲、少年、成坏。
Rati ruci rasmi asani vasani osadhi aṅguli dhūli dudrabhi
「喜悦、欢喜、光芒、雷电、衣服、药草、手指、尘埃、臭气」
Doṇi aṭavi chaviādayo rattādi.
「船」、「森林」、「美丽」等以及「夜晚」等皆属此类。
Ettha visesavidhānamuccate.
此处称为特异种类。
§95
95.Rattādīhi ṭo smiṃno.
第九十五条『起始于夜晚等』。
Rattisadda, ādisaddehi smiṃno ṭo hoti vā.
从夜声、初声等中起始,或者是称为'起头'。
Divā ca ratto ca , ādo, ādimhi, pādādo, pādādimhi, gāthādo, gāthādimhi-ādisaddo pana pulliṅgoyeva, rattiṃ bhojanaṃ bhuñjati, ādiṃ tiṭṭhatīti ādhāratthe dutiyāva, ratyo amoghā gacchanti , tiṇalatāni osadhyo , tato ratyā vivasāne , na jaccā vasalo hoti, na jaccā hoti brāhmaṇo -jaccāti jātiyā, na nikatyā sukhamedhati , khantyā bhiyyo na vijjati .
白昼和黑夜,以及起始、起初、足处起始、诗句起始──这些起始的声音皆为阳性;黑夜中众生进食,起始立于基础之上,如第二夜,众种夜行者不误入正途,草木和药草因此被食,且于此夜之末,不生贪欲、贪著之心;无贫乏之忧,亦非婆罗门之出生、世家之贵贱所扰,因能忍辱,故无复更失。
Nāññatra bojjhā tapasā , yatheva khalatī bhūmyā, bhūmyāyeva patiṭṭhati , mahāvuttinā māti, pitisaddā nādīhi saddhiṃ matyā, petyāti sijjhanti, matyā ca petyā ca etaṃ jānāmimātito pititoti attho, matyā ca petyā ca kataṃ susādhu -katanti kataṃ nāmaṃ, susādhūti atisundaraṃ. ‘Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā aha’nti pāḷipadāni. ‘Mātīnaṃ dohaḷo nāma janinda vuccatī’ ti ca pāḷi, vīsati, tiṃsati, saṭṭhi, sattati, asīti, navuti, koṭi, pakoṭi iccete saṅkhyārāsimhi āgamissanti.
非唯凭坚忍之力觉悟,如同大地稳固依止,确立于大地之上,因大言大语而生惧怖,因欢喜之声而生安乐。此谓知:欢喜即父,欢喜与生俱生,其所作皆极善妙。所谓极善,意指极美之义。巴利语有云:‘我由父不可得,父乃聚合者。’母者,俗称生育者。后续诸数词二十、三十、六十、七十、八十、九十、千万、数千万,皆以此类数字形式出现。
Ikārantitthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 i 结尾的阴性名词类已结束。
Īkārantitthiliṅgarāsi以 ī 结尾的阴性名词类。
§96
96.Simhi nānapuṃsakassa.
九十六、狮子众多男子者。
Simhi pare anapuṃsakassa pumitthīnaṃ dīghassa rasso na hoti.
狮王对众多男子中,雌性无长绳缚束之。
Itthī tiṭṭhati, itthī tiṭṭhanti.
『雌者立』,『雌众立』亦同。
§97
97.Ekavacanayosvaghonaṃ.
九十七、单数之牛声。
Gho ca o ca gho, na gho agho. Ekavacanesu ca yosu ca paresu gha, ovajjitānaṃ sabbesaṃ dīghānaṃ rasso hoti.
牛之声有哧哧、吁吁、哧,非吁而言。单数形态之牛声,以及异处之声,皆以长绳束缚。
Itthiyo tiṭṭhanti, ithyo tiṭṭhanti.
「女性停留」者,即「女性停留」者。
§98
98.Ge vā.
第九十八条。言语用法。
Ge pare gha, ovajjitānaṃ sabbesaṃ dīghānaṃ rasso hoti vā.
言语中,「pare ghā」指谓语词尾,谓已经被摧毁的一切长词均为「rasso」或同类。
Bhoti itthi, bhoti itthī, bhotiyo itthī, bhotiyo itthiyo, bhotiyo ithyo, itthiṃ passati.
「存在女性」者、「存在女性」(复数)、皆称「存在女性」;「存在者女性」,「存在者此者」,由此见女性。
§99
99.Yaṃ pīto.
第九十九条。
Yo pasañño īkāro, tato aṃvacanassa yaṃ hoti vā.
「被饮用的」者。谓此为合适的元音发音,由此产生相应的声音起点者。
Itthiyaṃ passati, ettha ca yanti suttavibhattena ‘‘bujjhassu jinabodhiya’’nti sijjhati. Itthī passati, itthiyo passati, ithyo passati, itthiyā, ithyā, itthīhi, itthībhi, itthiyā, ithyā, itthīnaṃ, itthiyā, itthimhā, ithyā, itthīhi, itthībhi, itthiyā, ithyā, itthīnaṃ, itthiyā, ithyā, itthiyaṃ, ithyaṃ, itthimhi, itthīsu.
「女性」者观之,在此教法中又有分辨之法谓之『当悉知因觉悟者』。女性者,女者也,女子者也。女性、女子、女性者,女也,女之复数,女性诸格,女性、女子、女性之复数,有诸多语形变化,如女性、女子、女性们、女性、女子、多数女性、女性诸格、女性们、女子复数等等。
Nadī sandati, nadī sandanti, nadiyo sandanti.
「河流」者通称河流,河河等复数也是河流众多之义。
Ivaṇṇalope sandhisuttena yakāre pare tavaggassa cavaggo, yassa ca pubbarūpaṃ . Najjo sandanti , nādyekavacanesu najjā kataṃ, najjā deti, najjā apeti, najjā santakaṃ, najjā tiṭṭhati, najjaṃ tiṭṭhati, sesarūpāni itthisadisāni.
关于音节消失之音合法,依形态有类聚,及其本形。河流等于最末单数语中无尾音之『na』相合,如音节加之,或给予,或省去,或终止,或驻留,末语形为女性对应诸方音形。
Evaṃ gacchatī gacchantī, satī santī, asatī asantī, mahatī mahantī, brahmatī brantī, bhotī bhontī, bhavissatī bhavissantī, gamissatī gamissantī, guṇavatī guṇavantī, sīlavatī sīlavantī, satimatī satimantī, sirimatī sirimantī, katavatī katavantī, bhuttāvatī bhuttāvantī, sabbāvatī sabbāvantī, yāvatī yāvantī, tāvatī tāvantī. Kamhi āgame rasso, yāvatikā, tāvatikā.
如此行者渐行渐进者;有诚者在,有不诚者无;有大者有伟者;有梵者有颠者;有施事者有获得者;有未来者有未来将得者;有去者有将去者;有有德者有德行者;有戒者有有戒者;有具念者有念具者;有尊严者有尊贵者;有施事者有施为者;有已食者有已饮者;所有诸法皆具有;有达者有感者。有经中,谓织结者、界限者。
Gāvī, yakkhī, yakkhinī, ārāmikinī, daṇḍapāṇinī, daṇḍinī, bhikkhunī, paracittavidunī, muṭṭhassatinī, gharaṇī, pokkharaṇī, ācarinī, mātulānī, gahapatānī iccādayo. Nadādi.
牛、夜叉(男性夜叉)、夜叉女、园林女修、持杖者女、持杖女、比库尼、他人妇女、自由身女、舍主女、池塘女、老师女、姑母女、主妇诸如此类,从河流类例举之。
Visesavidhānamuccate.
各类异种名言也。
§100
100.Najjā yosvāma.
潜伏水道。
Yosu paresu nadiyā ante āmaāgamo hoti vā.
水道指的是他河流之终端处。
Najjāyo sandanti , najjāyo supatitthāyo ti pāḷi, nimijātake pana najjonupariyāyati, nānāpupphadumāyutāti ca najjo cānupariyātīti ca pāḷi, tattha mahāvuttinā sissa ottaṃ.
潜伏水道既是密集汇合处,亦为稳固隐伏之处。巴利语中称其为潜伏水道,意谓水流相会之处;又称眠住之处,含有多样花木环绕之义,意即水道乃水草繁茂且被环绕保护之所在,并以此标明为重要教义辞汇。
Uṭṭhehi revate supāpakamme , dāsā ca dāsyo ca, anujīvino , bārāṇasyaṃ mahārāja, kākarājā nivāsako , bārāṇasyaṃ ahu rājā , rañño mano ummādantyā niviṭṭho, ummādantyā ramitvāna, sivirājā tato siyaṃ , dārakeva ahaṃ nessaṃ. Brāhmaṇyā paricārake . Tathā yosu pokkharañño. Nādīsu pathabyā, puthabyā, pokkharaññā. Smiṃmhi pathabyā, pathabyaṃ, puthabyā, puthabyaṃ, pokkharaññā, pokkharaññaṃ, vetraññā, vetraññaṃ iccādīni dissanti.
起身吧,雷瓦塔比库,手持利刃之人奴婢,生存于巴拉那城,伟大王者居住之地。卡卡王居住于巴拉那城,有国君在此,国王心神狂乱困顿,然以狂乱解脱自我,继而成为黑人国王。彼时如孩童般,居于奴役婆罗门女服务者中。如此者即潜伏水道之所在,池沼之王。水道者乃河流、陆地、池沼也。在此彼岸,河流、陆地池沼,池沼之间,兽群之所处,水草林地 因缘而显现互为附着之等诸相。
Īkārantitthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 ī 结尾的阴性名词类已结束。
Ukārantitthiliṅgarāsi以 u 结尾的阴性名词类。
Silopo, dhenu gacchati, dhenuyo gacchanti, yolope dīgho, dhenū gacchanti, bhoti dhenu, bhoti dhenū, bhotiyo dhenuyo, bhotiyo dhenū, dhenuṃ passati, dhenuyo passati, dhenū passati, dhenuyā, dhenūhi, dhenūbhi, dhenuyā, dhenūnaṃ, dhenuyā, dhenumhā, dhenūhi, dhenūbhi, dhenuyā, dhenūnaṃ, dhenuyā, dhenuyaṃ, dhenumhi, dhenūsu.
施罗婆,母牛行进,母牛们行进;施罗婆(地名)之长处,母牛行进;成为母牛,成为众母牛,诸多数母牛,瞻视母牛,母牛观看,母牛们观看;以母牛们、以母牛之众、以母牛们,同诸母牛、同众母牛,众母牛们、以母牛们、以母牛、同母牛们、多母牛之间,母牛们之间。
Evaṃ yāgu, kāsu, daddu, kaṇḍu, kacchu, rajju, kareṇu, piyaṅgu, sassu iccādayo. Dhenvādi.
如此者,弓箭、铜器、刀剑、斧钺、铁刀、绳索、能割折者、长鞭、刮削之具、禾谷等物,尤如母牛等。
Dhātusaddo pana pāḷinaye itthiliṅgo, saddasatthanaye pumitthiliṅgo.
元素(界)之名,在巴利语中为女性词尾,指称名词;在意义上为男性词尾,属于指事名词。
Mātu, dhītu, duhitusaddā itthi liṅgā, tesaṃ rūpaṃ pitādigaṇe āgamissati.
母亲、妻子、女儿这三种名称皆为女性词尾,因其形象属于父亲等男性群体的来临。
Ukārantitthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 以短 u 音结尾的阴性名词类已结束。
Ūkārantitthiliṅgarāsi以长 ū 音结尾的阴性名词类。
Vadhū gacchati, vadhū gacchanti, yosu rasso, vadhuyo gacchanti, bhoti vadhu, bhoti vadhū, bhotiyo vadhū, vadhuyo, vadhuṃ, vadhū, vadhuyo, vadhuyā, vadhūhi, vadhūbhi, vadhuyā, vadhūnaṃ, vadhuyā, vadhumhā, vadhūhi, vadhūbhi, vadhuyā, vadhūnaṃ, vadhuyā, vadhuyaṃ, vadhūsu. Evaṃ jambū, sarabhū, sutanū, nāganāsūrū, saṃhitorū, vāmorū, lakkhaṇūrū, brahmabandhū, bhū, camū iccādayo. Vadhādi.
新妇往往前往,新妇们来去,象牙线索一样,新妇前往,新妇是新妇,新妇们是新妇,新妇们是新妇,新妇、将新妇、新妇、对新妇、新妇们、新妇们、新妇们、新妇们、新妇们、新妇们、新妇、新妇、新妇们、新妇们、新妇、在新妇们之中。像这样,番荔枝树、麋鹿、波罗树、龙族、聚集的、左旋的、标志性的、梵天家族、地族、队伍等亦是如此,此属「新妇」等类。
Sāhaṃ gantvā manussattaṃ, vadaññū vītamaccharāti ca kodhanā akataññū cāti ca pāḷiyo, tasmā nīpaccayaṃ vināpi kvaci ūkārantakitakasaddā itthiliṅgā bhavanti.
“我同去,入人间,性情柔和、无畏惧、非愤怒、非忘恩负义,”这是巴利语。由此即知,即便无依托,某处也存在以「乌」音结尾的女性词尾名称。
Ūkārantitthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 以长 ū 音结尾的阴性名词类已结束。
Okārantarāsi以 o 音结尾的名词类。
Gosaddo dviliṅgo. Tassa rūpāni kānici dviyatthavasena itthiyampi vattanti pumepi vattanti missakepi vattanti, kānici itthiyaṃ kānici pume. Idha pana sabbāni yāni samodhānetvā dīpiyante.
牛的名称为双性词尾。其形象有时指女性,有时指男性,有时指两性,有时指女性,有时指男性。这里,将所有名称汇集,显示其各自本义。
Silopo, gogacchati-ettha ca goti abhinnasaddaliṅgattā goṇotipi yujjati, gāvītipi yujjati.
木匠,在此指“牛类行列”,因其与“牛”词义和音声一致,也与“群”相关联,“牛”的名称亦同理。
§101
101.Gossāgasihinaṃsugāvagavā.
饶舌的、喜欢闲谈的、说长道短的。
Ga, si, hi, naṃvajjitāsu vibhattīsu gosaddassa gāva, gavādesā honti.
除去第一格(主格单数)、第三格(具格单数)、第四格(与格单数)及第七格(位格单数)以外的各语格词尾,『牛』(go)一词出现『gāva』及『gava』两种替换形式。
§102
102.Ubhagohi ṭo.
第一百零二条。「ubha」(两者)后接「go」时,其格尾变为「ṭo」。
Ubha, gohi yonaṃ ṭo hoti.
二声调由两个字组合而成,称为「ṭo」。
Gāvo, gavo, he go, he gāvo, he gavo, gāvaṃ, gavaṃ.
牛(主格复数)、牛(主格复数异形)、呼格:牛啊、呼格复数:牛啊、呼格复数异形:牛啊、牛(宾格单数)、牛(宾格单数异形)。
§103
103.Gāvumhi.
103.『牛』字于单数处格之变化。
Aṃmhi gossa gāvu hoti vā.
「Aṃmhi」者,意为牛,谓此为牛群中的一头。
Gāvuṃ, gāvo, gavo, gāvena, gavena.
牛(宾格单数)、牛(主格复数)、牛(主格复数异形)、以牛(具格单数)、以牛(具格单数异形)。
§104
104.Nāssā.
释「104.Nāssā」为编号词条,表示条目一百零四。
Gossa gāva, gavādesato nāvacanassa ā hoti vā.
『牛』字(gava)之属格复数,从『go』之替代形式,其词尾可替换为长音『ā』。
Gāvā, gavā, gohi, gobhi, gāvassa, gavassa.
从牛(离格单数)、从牛(离格单数异形)、以诸牛(具格复数)、以诸牛(具格复数异形)、牛之(属格单数)、牛之(属格单数异形)。
§105
105.Gavaṃ sena.
第一百零五条:『牛』字之属格复数,以『sena』型变化。
Sena saha gossa gavaṃ hoti vā.
与『go』字同,以『sena』型变化时,其形式可为『gavaṃ』,此为任择之规则。
Gavaṃ, gonaṃ.
(属格复数形)『gavaṃ』与『gonaṃ』。
§106
106.Gunnañca naṃnā.
第一百零六条:另有『gunnañca』型,以『naṃ』词尾构成属格复数。
Naṃnā saha gossa gunnañca hoti gavañca.
与第七格(位格)词尾『naṃ』连用时,『go』一词亦可变为『gunna』及『gava』两形。
Gunnaṃ, gavaṃ, gāvasmā, gavasmā, gāvamhā, gavamhā, gāvā, gavā, gohi, gobhi, gāvassa, gavassa, gavaṃ, gonaṃ, gunnaṃ, gavaṃ, gāvasmiṃ, gāvamhi, gāve, gavasmiṃ, gavamhi, gave, gosu, gāvesu, gavesu.
(牛)各格变化如下:复数主格『古纳』『嘎瓦』;复数宾格『古纳』『嘎瓦』;单数离格『嘎瓦斯马』『嘎瓦姆哈』等多形;单数离格另有长音形『嘎瓦斯马』『嘎瓦姆哈』;复数离格『嘎瓦』;复数具格『果希』『果毕』;单数属格『嘎瓦萨』;复数属格『嘎瓦』『果纳』『古纳』;单数处格『嘎瓦斯明』『嘎瓦姆希』『嘎韦』等多形;复数处格『果苏』『嘎韦苏』。
Yosu gāva, gavādese kate ato yonaṃ ṭā, ṭe ca honti, usabhā rukkhā gāviyo gavā ca . Balagavā dammagavā vā gaṅgāya pāraṃ agamiṃsu. Athāpare patāresi balagāve dammagāve ti pāḷipadāni.
当复数格词尾(yo)出现时,若将词干替换为『嘎瓦』(gava)形,则从该『阿』母音起,复数词尾变为『达』(ā)或『达e』(e)。例如经文所见:『伍沙巴 鲁卡哈 嘎维约 嘎瓦 嘎』(公牛与树木,奶牛们与母牛);『巴拉嘎瓦 达玛嘎瓦 或 嘎嘎亚 巴朗 阿嘎明苏』(力牛、御牛渡过了恒河彼岸);而另有经文说『巴拉嘎韦 达玛嘎韦』——这些都是经典中的词例。
Ettha ca gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā ti ca, gavā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṃ, navanītamhā sappi, sappimhā sappimaṇḍoti ca itthiyaṃ vattanti. Gāviyo gavāti ca balagavā dammagavā balagave dammagaveti ca gāvuṃ vā te dammi gāviṃ vā te dammīti ca gavaṃva siṅgino siṅganti ca pume bhavanti. Atittheneva gāvo patāresi, atha kho tā gāvo majjhe gaṅgāya anayabyasanaṃ āpajjiṃsū ti ca annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā ca tā, etamatthavasaṃ ñatvā, nāssu gāvo haniṃsu teti ca bhaddavasena itthiyaṃ atthavasena missake vattanti. Gunnaṃ ce taramānānaṃ, gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo, sabbā tā ujuṃ gacchantīti ca missake eva. Balagava, dammagavasaddā jaraggava, puṅgava, sagava, paragava, dāragavasaddā viya akārantā samāsasaddātipi yujjati.
这里说牛是我们的至交至友,其中特别指出牛出生时所带的草药等。牛能产奶,由奶制成酪,再由酪制成酥油,由酥油制成牛脂,被称为「奶」「酪」「酥油」「牛脂」等。牛和雄牛的不同种类名目繁多,有强壮的牛、驯良的牛、强健的牛、善良的牛、有益的牛,都被称为牛。这些牛生活在附近的河中,经常聚集在河中心戏水玩耍,吃食力大、力量足、脑力佳、色泽良、快乐的牛,男女分别和睦共处。了解这一点之后,说明没有牛会互相残杀,女性牛之间是友善共处的。依能力与品质及种类,牛中有雄牛群、同性相聚的牛群、强壮雄牛与温顺牛群等多种集合体名称。
Missakaṭṭhānesu pana itthibahulattā tā gāvo etā gāvotiādinā itthiliṅgameva dissati.
在女性聚多的地方,这些牛被称为牛群,区分了性别形态的异同。
Iti okārantarāsi. · 如是,以 o 音结尾的名词类。
Itthiliṅgarāsi niṭṭhito. · 阴性名词类已结束。
Pulliṅgarāsi阳性类聚
Akāranta pulliṅgapurisādirāsi以 a 音结尾的阳性“人”等类聚
Atha pulliṅgāni dīpiyante.
接着将介绍雄性牛。
Sattavidhaṃ pulliṅgaṃ – adantaṃ, ādantaṃ, idantaṃ, īdantaṃ, udantaṃ, ūdantaṃ, odantaṃ.
雄牛有七种形态——牙齿向内的,牙齿向外的,牙齿中等的,牙齿突出比较长的,牙齿略向上翘的,牙齿高耸的,牙齿突出明显的。
§107
107.Sisso.
弟子。
Ato sissa o hoti pume.
因此,sissa意指雄性动物。
Puriso tiṭṭhati.
(例句):『男人站着』。
§108
108.Ato yonaṃ ṭāṭe.
108.因此,那个屋檐。
Ato paṭhamāyonaṃ dutiyāyonañca kamena ṭā, ṭe honti puṃ, napuṃsakesu. Ṭānubandho sabbādesattho.
因此,第一屋檐和第二屋檐属欲界之住处,有男性者,有非男性者。这些屋檐皆为身体所依止,具有一切缘起之理。
Purisā tiṭṭhanti.
男人们站立。
‘Gasīna’nti silopo, bho purisa, ‘ayunaṃ vā dīgho’ti dīgho, bho purisā, bhonto purisā, purisaṃ, purise.
‘气息强劲’者,是气息的形貌,所谓男儿,气息持久者,所谓长男,众位男儿,男儿,男人。
§109
109.Atena.
第一〇九条规则:以『阿德那』(atena)表(工具格)。
Ato nāvacanassa enādeso hoti puṃ, napuṃsakesu.
由此以后,此词不用于男性或非男性者。
Purisena.
用以指称男子者。
§110
110.Suhisvasse.
110. 『于「善」字之后,「嗯」』条。
Su, hisu paresu assa e hoti puṃ, napuṃsakesu.
『Su』与『hisu』连用,意旨分别指男性和非男性者。
Purisehi, purisebhi.
用于男子们,用于多个男子之中。
§111
111.Suusassa.
111. 『「善」字之「乌」变为「嗯」』条。
Sassa ādimhi sāgamo hoti. Ukāro uccāraṇattho, ñānubandho ādimhīti dīpanattho.
『sas』之首加『s』增音。字母『u』是为了发音便利;说『ñ』附于首位』是为了说明其用途。
Purisassa, ‘sunaṃhisū’ti dīgho. Purisānaṃ, purisasmā, purisamhā.
「人」(属格单数);『须南希须』者,长音也。「诸人」(属格复数);「从人」(离格单数);「从人」(离格单数,另一形式)。
§112
112.Smāsmiṃnaṃ.
112.「斯玛」「斯明」词尾之规则。
Ato smā, smiṃnaṃ kamena ṭā, ṭe honti puṃ, napuṃsakesu.
「阿」词干之「斯玛」格、「斯明」格词尾,依次以「塔」、「德」替换,适用于男性及中性名词。
Purisā, purisehi, purisebhi, purisassa, purisānaṃ, purisasmiṃ, purisamhi, purise, purisesu.
「众人」(主格)、「从众人」(离格/工具格)、「从众人等」(离格/工具格复数)、「众人的」(属格/与格)、「众人们的」(属格/与格复数)、「在众人中」(处格)、「在众人里」(处格异形)、「众人们」(呼格/对格复数)、「在众人们中」(处格复数)。
Evaṃ buddho, dhammo, saṅgho, sakko, devo, satto, naro, goṇo, puṅgavo, jaraggavo, sagavo, paragavo, rājagavo, mātugāmo, orodho, dāroiccādi.
如是,世尊、法、僧、萨咖天帝、天、人、族群、贤者、年长者、亲族、外族、国王之族、母方家族、异姓族、配偶等皆是。
Visesavidhānamuccate.
特定种类的名称被提起。
§113
113.Kvace vā.
113.【有时,或者。】
Ato sissa kvaci e hoti vā puṃ, napuṃsakesu.
因此,有时会有留有余记,或出现在男子中,却不出现于无男子特征者中。
Pume tāva –
对于男子,如下:
Vanappagumbe yatha phussitagge , ‘‘ke gandhabbe rakkhase ca nāge, ke kimpurise cāpi mānuse. Ke paṇḍite sabbakāmadade. Dīgharattaṃ bhattā me bhavissati’’ . Natthi attakāre natthi parakāre natthi purisakāre , eke ekatthe, same samabhāge, nahevaṃ vattabbe , ke chave siṅgāle, ke chave pāthikaputte iccādi.
如同林中老龟,在树根下静坐,自言:“有些是天界侍者、有些是天王守护、有些是奇怪的人形族群,亦有人类。有智者,能满足一切所欲,我将长久拥有食物。”没有自我形态,没有他者形态,也没有男人形态,单独存在,同等分布,不是如此分类的,有些如豺狼,有些如盗贼儿子等。
Napuṃsake pana –
无男子特征者则是——
Bhogavatī nāma mandire, nagare nimmite kañcanamaye iccādi.
「Bhogavatī」者,为城中寺院名,寺院所在之城,由黄金等华美材质建造。
Vāti kiṃ? Vanappagumbo.
『或者』者,谓非恒常适用也——如「森林灌丛」(此处适用变化形)。
Kvacīti kiṃ? Puriso.
『有时』者,谓非处处皆然也——如「人」(此处不适用,仍用原形)。
Mahāvuttinā paṭhamāyonañca kvaci ṭe hoti. Bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti , kvaci yonaṃ pakati hoti, vane vāḷamigā ceva, acchakokataracchayo, bahūhi paripanthayo , kyassa byapathayo assu iccādi.
「Mahāvuttinā paṭhamāyonañca kvaci ṭe hoti」者,大致之义云:其寓意首要之「种」何处存在?愚者与智者,相互探求交错而行,将生死之苦化解。某处「种」存在于森林间,有毒蛇及癞蛤蟆等群居,众多毒蛇毒蛙盘踞之地,有何疾病由此生起。
§114
114.Divādito.
114.【从「div」等词起。】
Divādīhi smiṃno ṭi hoti.
「div」等词类之后,「smiṃ」格尾变为「ṭi」。
Divi-devaloketyattho.
诸天众神之所。
Ādisaddena asa bhuvi, niccaṃ vāgamo. Ayyasaddamhā mahāvuttinā ālapane ga, yonaṃ ṭo hoti vā. Bho ayyo ayya vā, bhonto ayyo ayyā vā. Sesaṃ purisasamaṃ.
以初声为常常在世间的称呼语。尊称谓为大人称,是尊敬语,相当于“汝为儿女”或“贤者”、“先生”或“女士”,皆等同于“人”的称呼。
Purisādirāsi niṭṭhito. · “人”等类聚完毕。
Manogaṇarāsi“意”组类聚
Mano, manā, bho mana, bho manā, bhonto manā.
意念,智心,尊称意念,尊称智心,尊贵的意念。
§115
115.Manādīhi smiṃsaṃnāsmānaṃ sisoosāsā.
以意及诸此等为头、为首,令人敬畏。
Tehi smiṃ, sa, aṃ, nā, smānaṃ kamena si, so, o, sā, sā honti vā.
以这些意及“是”、“我”、“否”、“以”为意的性味,它们是或如是,或那样现现。
Manaṃ , mano, mane, manena, manasā, manehi, manebhi, manassa, manaso, manānaṃ, manasmā, manamhā, manasā, manā, manehi, manebhi, manassa, manaso, manānaṃ, manasmiṃ, manamhi, manasi, mane, manesu.
意、念、智心的各种格,如意、意中、以意、由意、凭意、与意、意之、意等;包含属格、具格、离格、处格等语法用法。
Tamo, tapo, tejo, siro, uro, vaco, rajo, ojo, ayo, payo, vayo, saro, yaso, ceto, chando, radhatā, aho iccādi manogaṇo.
暗昧、苦行、威光、头部、胸膛、言语、怒火、力量、铁、血液、气息、骨髓、名声、心念、欲望、专注、感喜,这些诸心态集合。
Idaṃ manogaṇalakkhaṇaṃ. Kriyākamme odanto, nādīnaṃ sāditā, samāsataddhitamajjhe odanto cāti.
此为心态集合的特征。谓诸作用皆激发出来,脉络引动,内心集聚于一处激昂起动。
Yo ve dassanti vatvāna, adāne kurute mano , kassapassa vaco sutvā, tapo idha pakrubbati , ceto paricca jānāti , siro te bādhayissāmi iccādi.
就是说,当有人描述、陈说后,若心不接受,则听见咖萨巴的言语后,苦行便于此发生,心念由此周知,头部将感不适等。
Manasā ce pasannena , vippasannena cetasā , vacasā manasā ceva, vandā me te tathāgate . Ekūnatiṃso vayasā , tejasā yasasā jalaṃ , tapasā uttamo satto, ghatena vā bhuñjassu payasā vā, vandāmi sirasā pāde , ye etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā , urasā panudissāmi , ayasā paṭikujjhito iccādi.
若以清净、平静的心念,言语与心念兼具,恭敬我如来。年为二十九,具光明与声名,最善苦行生灵,或以瓶食饮或乳食,头足敬礼,恭敬为供养者。若以欲或财德,胸膛见赇,铁为忿怒,诸如不顺。
Na mayhaṃ manaso piyo , cetaso parivitakko udapādi , cetaso samannāhāro, sādhu khalu payaso pānaṃ, sāvittī chandaso mukhaṃ iccādi.
非我所爱之心,内逆意生,心具状貌,适宜饮乳,口中满欲。
Sādhukaṃ manasi karotha , etamatthaṃ cetasi sannidhāya, sirasi añjaliṃ katvā , urasilomo, pāpaṃ akāsi rahasi iccādi.
应在心中持善,心念安住,头合掌,胸生寒毛,秘密伏恶。
Manodhātu, manomayaṃ, tamokhandhaṃ padālayi, tapodhano, tejodhātu, siroruhā kesā, saroruhaṃ padumaṃ, rajoharaṇaṃ vatthaṃ, ojoharaṇā sākhā, ayopatto, vayoguṇā anupubbaṃ jahanti, yasodharā devī, cetoyuttā dhammā, chandovicitipakaraṇaṃ, rahogato cintesi, ahorattānamaccaye iccādi.
心界是心所造,心蕴中兼具之。为暗蔽蕴,沉重而压抑;为热焰,以烈火烧净心地;为光明之界,以光耀驱散暗昧;为发根,是头顶长发;为肤体,是嫩白莲花色;为除尘衣,去除浊污;为息力枝,支撑生命力;非金属者,非坚硬而柔软;随时消减,随顺节令;如月女神,牵引心所;随心住之法,游走心田;具欲念与智慧,周遍心内外;隐匿于心,细思密虑;昼夜消磨,欲求消灭诸烦恼。
Mahāvuttinā ahamhā smiṃno ni ca u ca hoti, tadahani, tadahu. Rahamhā smiṃno o hoti, mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisīdati , raho tiṭṭhati, raho manteti.
因大言宣称‘我不在此’,无上下之所。此际,此时,隐秘于此处;与母伴同行,独坐一隅,秘密隐匿所在;隐秘而立,暗藏禅思,持守秘密。
Manogaṇarāsi niṭṭhito. · “意”组类聚完毕。
Manādigaṇarāsi“意”等组类聚
§116
116.Kodhādīhi.
116. 关于「嗔恨」等词。
Etehi nāvacanassa sā hoti vā.
此等所生时,是否具生命?
Kodhasā, kodhena, atthasā, atthena.
忿怒以忿怒滋养,意义以意义涵摄。
§117
117.Nāssa sā.
『非彼之』者,即非属于彼者也。
Padādīhi nāvacanassa sā hoti vā.
『Padādīhi』者,不适合用于否定句或疑问句中。
Padasā, padena, bilasā, bilena.
以足迹、以足,以洞穴、以洞。
§118
118.Padādīhisi.
118.【以足等格位】
Padādīhi smiṃno si hoti vā.
『Padādīhi』在此语境中可表示疑问或否定。
Padasi, pade, bilasi, bile.
足迹中、足迹上,洞穴中、洞穴上。
Tattha kodhādiko pulliṅgo, padādiko napuṃsako. Tattha keci saddā samāsa, taddhitamajjhe odantā honti , āpodhātu, āpomayaṃ, vāyodhātu, vāyomayaṃ, jīva tvaṃ saradosataṃ , anuyanti disodisaṃ iccādi.
其中,『嗔恚』等为阳性,『足』等为中性。其中,某些词在复合词及派生词中间,词尾为长元音[Pali: odanta],例如:『水界』、『水所成』、『风界』、『风所成』、『愿汝活至百秋』、『随行于四方八方』等。
Keci nāssa sādesaṃ labhanti, kodhasā usunā vijjhi , daḷhaṃ gaṇhāhi thāmasā , padasāva agamāsi, mākāsi mukhasā pāpaṃ, saccena danto damasā upeto-damasāti indriyadamanena, suciṃ paṇītaṃ rasasā upetaṃ , vegasā gantvāna, āyusā ekaputtamanurakkhe iccādi.
有人得不到教诲,反被怒火烧熔,执著烦恼深重,步履迟缓,口出恶言。此人以真诚驯服,凭感官调伏,守护清净善行,速疾前进,护持一生,为独子等。
Keci smiṃno syādesaṃ labhanti, padasi, bilasi iccādi.
有人获得此教诲,理解言语,识别善恶等。
Kehici mahāvuttinā nā, smānaṃ so hoti, atthaso, akkharaso, suttaso, byañjanaso, hetuso, yoniso, upāyaso, ṭhānaso, dīghaso, oraso, bahuso, puthuso, mattaso, bhāgaso iccādi.
对某些重大的教诲而言,分别其意义、语音、听闻、标志、原因、根本方式、策方法、场所、长短、种类、数量、效用等。
‘‘Padaso dhammaṃ vāceyya , bilaso vibhajitvā nisinno assa’’ iccādīsu pana vicchāyaṃ sopaccayo.
关于言语道理,应如是说:识别词义,分辨声韵,坐而静思。诸此皆为思量与正续。
Yadā pana samāsante mahāvuttinā syādīsu vibhattīsu sāgamo hoti, tadā purisādigaṇopi hoti, byāsattamanaso, abyaggamanaso , putto jāto acetaso , sumedhaso , bhūrimedhaso iccādi.
当与重大神言相应、彼此融会之时,侍者众亦具备:心意专注,无愧无贪,生性清明,聪慧广博等。
Iti manādigaṇarāsi. · 如是为 mana 等词群之聚。
Guṇavādigaṇarāsiguṇavant 等词群之聚
§119
119.Ntussa.
『-ntu 词缀之』者,即属于具有-ntu 词缀之词者也。
Simhi ntussa ṭā hoti.
狮子没有牙齿。
Guṇavā tiṭṭhati.
有德者存立。
§120
120.Yvādo ntussa.
十二、无牙。
Yoādīsu ntussa attaṃ hoti.
无牙者在所述中为自身。
Guṇavantā tiṭṭhanti.
有德者存立。
§121
121.Ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame.
一百二十一、无牙中首者。
Paṭhame yomhi savibhattīnaṃ nta, ntūnaṃ nto hoti.
第一节中,“yomhi”用于表示共同所属之意,此处指“一切分别众生”之中,“nta”、“ntūnaṃ”表示指示代词,意为“那个”或“那些”,合起来说明“在第一节中,说‘nta’或‘ntūnaṃ’是正确的”。
Guṇavanto tiṭṭhanti.
“Guṇavanto”意为“具有德性者”,此处说明“具德者得以存立存在”。
§122
122.Ṭaṭāaṃ ge.
「岸、池等词中,加 ge。」
Ge pare savibhattīnaṃ nta, ntūnaṃ ṭa, ṭā, aṃ honti.
当「ge」格接续于后时,带格尾的「nta」、「ntū」诸词尾分别变为「ṭa」、「ṭā」、「aṃ」。
Bho guṇava, bho guṇavā, bho guṇavaṃ, bhonto guṇavantā, bhonto guṇavanto, guṇavantaṃ, guṇavante, guṇavantena.
【呼格】具功德者(单数):『具功德者啊』、『具功德者啊』、『具功德者啊』;【呼格】具功德者(复数):『诸具功德者啊』、『诸具功德者啊』;【业格】具功德者(单数):『具功德者』;【业格】具功德者(复数):『诸具功德者』;【具格】具功德者(单数):『以具功德者』。(以上为 guṇavant 词干之各格变化示例)
§123
123.Totātitā sasmāsmiṃnāsu.
一二三、「tota、tita、tā」规则——适用于 sa、smā、smiṃ、nā 等格尾。
Sa, smā, smiṃ, nāsu savibhattīnaṃ nta, ntūnaṃ kamena to, tā,ti, tā honti vā.
凡附有 sa、smā、smiṃ、nā 等格尾之词,当词干以 nta 或 ntu 结尾时,该格尾依序可随意变为 to、tā、ti、tā 诸形式。
Guṇavatā, guṇavantehi, guṇavantebhi, guṇavantassa, guṇavato.
具德者(工具格单数):以具德者、从具德者(离格复数形);具德者的(属格单数,两种形式)。
§124
124.Naṃmhitaṃ vā.
此句『Naṃmhitaṃ vā』是表确切肯定或限定义,意为“乃至于确已然也”。
Naṃmhi savibhattīnaṃ nta, ntūnaṃ taṃ hoti vā.
在〔格位词尾〕'naṃ'之后,带格位词尾的'nta'与'ntū'可以(选择性地)替换为'taṃ'。
Guṇavantānaṃ, guṇavataṃ, guṇavantasmā, guṇavantamhā, guṇavantā, guṇavatā, guṇavantehi, guṇavantebhi, guṇavantassa, guṇavato, guṇavantānaṃ, guṇavataṃ, guṇavantasmiṃ, guṇavantamhi, guṇavati, guṇavante, guṇavantesu.
具德者们的(属格复数,两种形式);从具德者(离格单数,三种形式);以具德者们(工具格复数,两种形式);具德者的(属格单数,两种形式);具德者们的(属格复数,两种形式);于具德者(处格单数,三种形式);具德者们(处格复数)。
Evaṃ bhagavā, sīlavā, paññavā, balavā, dhanavā, vaṇṇavā, bhogavā, sutavā iccādi. Ettha ca ālapane bhagavāti niccaṃ dīgho.
如是,世尊者,具戒德、具智慧、具力勇、具财富、具美色、富享受、善闻闻法等诸胜德。此中称呼为“世尊”,乃常用长称,广义尊敬。
Sabbāvā, sabbāvanto, sabbāvantaṃ, sabbāvante, sabbāvantena, sabbāvatā, sabbāvantehi…pe… sabbāvantesu.
『萨巴』者,意为全体;『萨巴万陀』乃全体之意。依词尾不同变化为『萨巴万陀姆』、『萨巴万塔内』、『萨巴万塔纳』、『萨巴瓦塔』、『萨巴万塔内希』等,皆指全体之意,复数与各种格位变化形态皆然。此类词形变化列举如是。
Evaṃ yāvā, yāvanto, tāvā, tāvanto, ettāvā, ettāvanto, kiṃvā, kiṃvanto, kittāvā, kittāvanto iccādi. Tathā bhojanaṃ bhuttavā, bhuttavanto, dhammaṃ buddhavā, buddhavanto, kammaṃ katavā, katavanto iccādi ca.
如是诸词『亚瓦』、『亚万陀』、『塔瓦』、『塔万陀』、『埃塔瓦』、『埃塔万陀』以及『金瓦』、『金万陀』、『吉塔瓦』、『吉塔万陀』等,亦同此义。又尔,如『薄伽梵身食』者称『薄伽梵食者』、『食者』等,『法』称『觉者』、『行业』称『作者』,皆依其义,名词加于后,谓谓辞与受词相应。
Satimā, satimantā, satimanto, bho satima, bho satimā, bho satimaṃ, bhonto satimantā, bhonto satimanto, satimantaṃ, satimante, satimantena, satimatā, satimantehi, satimantebhi, satimantassa, satimato, satimantānaṃ, satimataṃ, satimantasmā, satimantamhā, satimantā, satimatā, satimantehi, satimantebhi, satimantassa, satimato, satimantānaṃ, satimataṃ, satimantasmiṃ, satimantamhi, satimati, satimante, satimantesu.
『沙提玛』即『具念者』,其各种格位变化形态例如『沙提曼达』、『沙提曼托』、『薄沙提玛』、『薄沙提满』、『薄诺沙提曼达』、『沙提曼塔纳』、『沙提玛塔』、『沙提曼塔内希』等,复数单数与主宾格变化,皆示具念者之概念。此类词形变化详列,意在表明具念者的多种称谓及应用。
Evaṃ matimā, gatimā, pāpimā, jātimā, bhāṇumā, āyumā, āyasmā, sirimā, hirimā, dhitimā, kittimā, iddhimā, jutimā , mutimā, thutimā, buddhimā, cakkhumā, bandhumā, gomā iccādi.
如是诸词『马提玛』(有智者)、『嘎提玛』(去向者)、『巴披玛』(恶行者)、『伽提玛』(生者)、『巴奴玛』(辩士)、『阿育玛』(寿命者)、『阿耶萨玛』(具寿者)、『西利玛』(威德者)、『希利玛』(羞愧者)、『地提玛』(坚定者)、『吉提玛』(名闻者)、『伊得提玛』(神通者)、『尤提玛』(光明者)、『穆提玛』(统摄者)、『吐提玛』(赞叹者)、『布提玛』(智慧者)、『察库玛』(眼见者)、『班杜玛』(亲属者)、『拘玛』(牛羊者)等,皆依词根加后缀而成,表达特性或身份。此类造词法依序列举,俾见巴利语词根加衍生构词之规则。
Visesavidhānamuccate.
以各类差别为由,谓之『特殊种类』。
§125
125.Himavato vā o.
125.『喜马伐陀』或『喔』(此为记录编号及词语)。
Simhi himavantasaddassa o hoti vā. ‘Gasīna’nti lopo.
“狮子”或“寒山声”为“气嗜那”的省略。
Himavanto pabbato , himavā pabbato.
“寒山”为山,“寒山山”亦是山之称。
§126
126.Ntassa ca ṭa vaṃse.
此为第126章之注。
Aṃ, sesu ntassa ca ntussa ca sabbassa ṭa hoti vā.
“嗯”乃肯定语,表示此中或彼中皆或存在。
‘‘Ajjhogāhetvā himava’’nti pāḷi. Satimaṃ, bandhumaṃ, guṇavassa, satimassa, bandhumassa.
“从上方引‘寒山’”,此为巴利语。意指“正念”、“亲缘”、“善德”、“正念力”、“亲缘力”之义。
Mahāvuttinā kvaci simhi ge ca pare ntussa attaṃ hoti, ‘‘atulo nāma nāmena, paññavanto jutindharo’’ti ca ‘‘gatimanto satimanto, dhitimanto ca yo isī’’ti ca ‘‘cakkhumanto mahāyaso’’ti ca ‘‘tuyhaṃ pitā mahāvīra, paññavanta jutindharā’’ti ca pāḷī.
伟大教诲中有说到狮子及其它众生之自性,谓“名号卓绝,聪慧如狮”,“有觉知、正念、意志坚定者乃为主宰”,“目光锐利,大名远扬”,“汝乃伟大勇士,智慧卓越如狮王”。
Paṭhamāyomhi kvaci ntussa ṭa hoti, vaggumudātīriyā pana bhikkhū vaṇṇavā honti , etha tumhe āvuso sīlavā hotha , cakkhumā andhakā honti, ye itthīnaṃ vasaṃ gatā , saṃsuddhapaññā kusalā mutimā bhavanti .
第一,某时此处不设有刺,然比库们自显威仪庄严;因此诸位朋友应当守持戒行,成为眼明之人,犹如那些安住于妇女群中的,具清净智慧、善巧解脱者。
Iti guṇavādigaṇarāsi. · 如是为 guṇavant 等词群之聚。
Gacchantādigaṇarāsigacchant 等词群之聚
§127
127.Ntassaṃ simhi.
【规则第一二七条】『nta』词干在主格单数位时,词尾变为『aṃ』。
Simhi ntassa aṃ hoti vā. Silopo.
此处或无刺。释义。
Gacchaṃ, gacchanto, gacchantā, gacchanto, bho gaccha, bho gacchā, bho gacchaṃ, bhonto gacchantā, bhonto gacchanto, gacchantaṃ, gacchante, gacchantena, gacchatā, gacchantehi, gacchantebhi, gacchantassa, gacchato, gacchantānaṃ, gacchataṃ, gacchantasmā, gacchantamhā, gacchantā, gacchatā, gacchantehi, gacchantebhi, gacchantassa, gacchato, gacchantānaṃ, gacchataṃ, gacchantasmiṃ, gacchantamhi, gacchati, gacchante, gacchantesu.
行进,行走,行经,正行,行吧,行啊,行来,诸位前行,诸位正行,行过,正在行,行进中,行过者,行中,诸行者,行在,此行者,从其行者,由行者,行时,行者们,行过,诸行中者,诸行精彩,行走中,行进中,正行者,正在行,行于诸处。
Evaṃ karaṃ, kubbaṃ, caraṃ, cavaṃ, jayaṃ, jahaṃ, jānaṃ, jiraṃ, dadaṃ, dahaṃ, juhaṃ, suṇaṃ, pacaṃ, saraṃ, bhuñjaṃ, muñcaṃ, sayaṃ, saraṃ, haraṃ, tiṭṭhaṃ, bhavissaṃ, karissaṃ, gamissaṃ iccādi.
依此行,为首,行住坐卧,征服,舍弃,知晓,消逝,给予,燃烧,供养,聆听,烹煮,流出,受用,释放,自行,流动,取,立,成为,将作,将去,诸如此类。
Visesavidhānamuccate.
殊胜种类称举。
‘Ntassa ca ṭa vaṃse’ti aṃ, sesu ntassa ṭattaṃ, yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ. Sīlavantaṃ visīlaṃ vā, vasaṃ tasseva gacchati . Kiccānukrubbassa kareyya kiccaṃ – anukrubbassāti puna karontassa.
「无有此者」中,「无」者,是指凡王所治之地,无论是宁静或不宁静,无论是持戒人还是失戒人,国土皆归属于其管辖。至于依法规模,理应服从其职务,所谓依法规模者,指执事者所履行之职责。
Mahāvuttinā paṭhamāyomhi ca savibhattissa ntassa aṃ hoti, api nu tumhe ekantasukhaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharatha , kasaṃ khettaṃ bījaṃ vapaṃ, dhanaṃ vindanti māṇavā , bharanti mātāpitaro, pubbe katamanussaraṃ .
大义言:于最初阐述处,若此处为真,尔等应当明了纯善之乐,于世间观察得知。人们为何而耕田、播种、积累财富?乃因世间有母父养育,彼时彼前人所遗继之故也。
§128
128.Mahantārahantānaṃ ṭā vā.
128. 大阿拉汉的禁戒行为。
Simhi etesaṃ ntassa ṭā hoti vā.
百兽之王狮子,其禁戒亦如是。
Mahā , mahaṃ, mahanto, mahantā, mahanto, bho maha, bho mahā, bho mahaṃ, bhonto mahantā, bhonto mahanto, mahantaṃ.
大者、广大者、伟大者,尊敬的大者。
‘Ntassa ca ṭa vaṃse’ti aṃmhi ntassa ṭattaṃ, ‘‘sumahaṃ puraṃ, parikkhipissa’’nti pāḷi-suṭṭhu mahantaṃ bārāṇasipuranti attho. Sesaṃ gacchantasamaṃ.
“无有此者”中,其义为真,谓『当昔我建造大城巴拉那西』之意。余类皆等似焉,亦如是行。
Arahā tiṭṭhati. ‘Ntassaṃ simhī’ti simhi ntassa aṃ, arahaṃ sugato loke , arahaṃ sammāsambuddho , arahantā, arahanto, arahantaṃ, arahante, arahantena, arahatā, arahantehi, arahantebhi, arahantassa, arahato, arahantānaṃ, arahataṃ iccādi.
「阿拉汉」之用例:『阿拉汉住立』。依『nta词干在主格单数时词尾变为aṃ』之规则,主格单数作『阿拉汉』(如:『阿拉汉善逝住世间』、『阿拉汉正自觉者』);主格复数有两形;宾格单数;宾格复数;工具格单数有两形;工具格复数有两形;属格单数有两形;属格复数有两形;如此等等。
Mahāvuttinā brahmantassa ca ntassa ṭā hoti simhi, brahā, brahanto, brahantā, brahanto, brahantaṃ, brahante iccādi.
依大规则,『brahant』词干之『nt』在主格单数时亦可变为『ṭ』,故主格单数作『梵天』(「brahā」);主格复数、离格复数(「brahanto」两形);宾格单数;宾格复数;如此等等。
‘‘Sā parisā mahā hoti, sā senā dissate mahā’’ti ca ‘‘mahā bhante bhūmicālo’’ti ca ‘‘mahā te upāsaka pariccāgo’’ti ca ‘‘mahā me bhayamāgata’’nti ca ‘‘bārāṇasirajjaṃ nāma mahā’’ti ca ‘‘mahāssa honti parivārā brāhmaṇagahapatikā, mahāssa honti parivārā bhikkhū bhikkhuniyo’’ti ca ‘‘mahā vahanti dudiṭṭhiṃ, saṅkappā rāganissitā’’ti ca pāḷī. Atra mahāsaddo nipātapaṭirūpakopi siyā.
『那个聚众是大』、『那支军队看起来庞大』、『大德,地震是大的』、『近事男,你的布施是大的』、『大恐惧已降临于我』、『巴拉纳西王国名为大』、『他有众多婆罗门居士的随从,他有众多比库、比库尼的随从』、『大者承载邪见,寻思依附贪欲』——以上皆为经文。在此,『大』字也可能是不变化词的仿形词。
§129
129.Bhūto.
第一二九条。『存在者』(『有』之变化形)。
Bhūdhātusiddhato ntassa aṃ hoti simhi. Suddhe niccaṃ, upapade aniccaṃ.
由『有』根所成,在主格单数位时,词尾『nt』变为『aṃ』。在纯词(无前置词)时,恒作如此变化;在有前置词修饰时,则作不定变化。
Bhavaṃ tiṭṭhati, sampattiṃ anubhavaṃ, anubhavanto, taṇhaṃ abhibhavaṃ, abhibhavanto, dukkhaṃ paribhavaṃ, paribhavanto tiṭṭhati, bhavantā, bhavanto, he bhavanta, he bhavantā, he bhavanto, he bhava, he bhavā, he bhavaṃ. ‘‘Kacci bhavaṃ abhiramasi araññe’’ti pāḷi.
『存在着』(他存在着)、『正在受用福报』、『正在受用着』、『正在超越渴爱』、『正在超越着』、『正在轻慢苦』、『正在轻慢着』(他存在着);『诸存在者』(复数主格)、『诸存在者』(另一形);呼格:『嗨,存在者们』、『嗨,存在者们』、『嗨,存在者们』、『嗨,存在者』、『嗨,存在者』、『嗨,存在者』。「你这存在者,是否乐住于林间?」——此为经文。
He bhavantā, he bhavanto, bhavantaṃ, bhavante, bhavantena, bhavatā, bhavantehi, bhavantebhi, bhavantassa, bhavato, bhavantānaṃ, bhavataṃ, bhavantasmā, bhavantamhā, bhavantā, bhavatā, bhavantehi, bhavantebhi, bhavantassa, bhavato, bhavantānaṃ, bhavataṃ, bhavantasmiṃ, bhavantamhi, bhavati, bhavante, bhavantesu.
「He」「Bhavanta」等词的多种语法变化形式,包括呼格、主格、与格、工具格、宾格等诸多格位的不同形态,体现对「Bhavanta」一词的详细语法解析。
§130
130.Bhavato vā bhonto gayonāse.
第一三○条。或由『存在者』变化为『尊者』,于呼格及『ga』、『yo』、『nā』、『se』诸格位中如此变化。
Ga, yo, nā, sesu bhavantassa bhonto hoti vā. Suttavibhattena aṃ, hi, naṃ, smādīsu ca.
关于字母「Ga」「yo」「nā」在「bhavantassa bhonto hoti」语境中的用法及其可能的音变情况,依照经典注释传统的音韵教导,即在经文之中常见部分语素的连音和同化现象。
Bhontā, bhonto, he bhonta, he bhontā, he bhonto, bhontaṃ, bhonte, bhontena, bhotā, bhontehi, bhontebhi, bhontassa, bhoto, bhontānaṃ, bhotaṃ, bhontasmā, bhontamhā, bhontā, bhotā, bhontehi, bhontebhi, bhontassa, bhoto, bhontānaṃ, bhotaṃ, bhontasmiṃ, bhontamhi, bhoti, bhonte, bhontesu.
「Bhontā」「bhonto」「he bhonta」等词的详细多格变化形式,是对该词不同语法格变形和使用方式的逐条说明,涵盖呼格、主格、宾格、工具格、与格、所有格、处所格多种语尾形态。
Bho, bhanteti dve vuddhiatthe siddhā āmantanatthe nipātā eva, tehi paraṃ ga, yonaṃ lopo, ito bho sugatiṃ gaccha , ummujjabho puthusile, kuto nu āgacchatha bho tayo janā , passatha bho imaṃ kulaputtaṃ, ehi bhante khamāpehi, so te bhikkhū khamāpesi ‘‘khamatha bhante’’ti. Tathā bhaddante, bhaddantāti dve ‘‘tuyhaṃ bhaddaṃ hotu , tumhākaṃ bhaddaṃ hotū’’ti atthe siddhā āmantananipātāva, ‘‘bhaddante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ , taṃ vo vadāmi bhaddante, yāvantettha samāgatā . Bhaddanta, bhadantasaddā pana purisādigaṇikā eva.
「Bho」「bhante」二者为加重语气的感召助词,作呼唤之用,专指正式邀请及发起请求。此处指出两词仅为语气助词,非实词。更进一步,「bho」之后会因音变规则而消去「ga」音节的开头,表达了对古典语音连读脱落的解释并引申至修辞用例中的实地应用,如比库间的互相呼唤请求宽恕。示例中说明众比库对某人宽恕请求时的语言形式,与经典中「Bhikkhū khamāpesi ‘khamatha bhante’ti」的呼应。此外,「Bhaddante」「bhaddantāti」二词同样为具祈愿意义的敬语助词,常见于法会或群聚之中相互祝福用语之句尾,如「tuyhaṃ bhaddaṃ hotu,tumhākaṃ bhaddaṃ hotū」所示。又引说明「bhaddanta」一词使用场合主要限于善男子群体。
Santasaddo pana sappurise vijjamāne samāne ca pavatto idha labbhati. Sameti asatā asaṃ . Saṃ, santo, santā, santo, bhosanta, bhosantā, bhosa, bho sā, bho saṃ vā, bhonto santā, bhonto santo. Yaṃ yañhi rāja bhajati, santaṃ vā yadi vā asaṃ . Sante, santena, satā.
「Santasaddo」即和善声音,在贤人时,出现及闻及时皆合适。列举以「Saṃ」「Santo」等为词根的多种语法格变形形式,包括呼格、主格、宾格、与格和处所格等。含义指出,依国王所悦,有时声音柔和(santa),有时不然(asaṃ)。进一步解析「sante」「santena」「satā」等变体,强调善声在不同语境中的功能和表现。
§131
131.Sato sabba bhe.
第一三一条。由『存在』(『sato』)变化为一切具有『bh』词头之形式。
Bhe pare santassa sabaādeso hoti vā.
在'bha'之后,'santa'可以(选择性地)全部替换为'sabba'。
Santehi, santebhi, sabbhi, santassa, sato, santānaṃ, sataṃ, santasmā, santamhā, santā, satā, santehi, santebhi, sabbhi, santassa, sato, santānaṃ, sataṃ, santasmiṃ, santamhi, sati, sante, santesu. Santo sappurisā loke, dūresanto pakāsenti , cattāro puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ , pahusanto na bharati .
〔'santa'的各格变化形式如下:〕'santehi'、'santebhi'、'sabbhi'(工具格复数);'santassa'、'sato'(属格单数);'santānaṃ'、'sataṃ'(属格复数);'santasmā'、'santamhā'、'santā'、'satā'(从格单数);'santehi'、'santebhi'、'sabbhi'(从格复数);'santassa'、'sato'(属格单数);'santānaṃ'、'sataṃ'(属格复数);'santasmiṃ'、'santamhi'、'sati'(处格单数);'sante'、'santesu'(处格复数)。〔用例如下:〕「世间善士,虽处远方亦能照耀」;「世间确有四种善人」;「富足者却不供养」。
Khede nirodhe ca pavatto santo purisādigaṇādiko, dīghaṃ santassa yojanaṃ , santā honti samitā niruddhā iccādi.
在『苦恼』与『灭』的语境中运行的,有『善人』(santa)一词,以及『男人』(purisa)等词群;『善』字作长音连结,『善』(santa)诸形有:寂静的、平息的、灭除的,等等。
Iti gacchantādigaṇarāsi. · 如是为 gacchant 等词群之聚。
Rājādiyuvādigaṇarāsirājan 等及 yuvan 等词群之聚
§132
132.Rājādiyuvādīhā.
第一百三十二条:以『rāja』等词及『yuva』等词为首的规则。
Rājādīhi yuvādīhi ca sissa ā hoti.
在『王』等词及『青年』等词之后,属格词尾变为长音『ā』。
Rājā gacchati.
国王前往。
§133
133.Yonamāno.
第一百三十三条:『yo』格尾变为『āno』。
Rājādīhi yuvādīhi ca yonaṃ āno hoti vā.
从国王、青年以及母胎中,所生者或出现者。
Rājāno.
诸王。
Vāti kiṃ? Caturo ca mahārājā.
此指何物?是四位大国王。
Bho rāja, bho rājā, bhonto rājāno.
陛下国王,陛下国王,尊贵的国王们。
§134
134.Vaṃmhānaṅa.
第一百三十四条:『vaṃ、mha、āna、ṅa』(第一人称、第三人称等动词人称词尾)。
Rājādīnaṃ yuvādīnañca ānaṅa hoti vā aṃmhi.
诸王及年轻国王中,常有愿施之行,亦有非愿施者。
Rājānaṃ, rājaṃ, rājāno, caturo ca mahārāje .
‘王者’指王,亦指国王,多数时为四大王。
§135
135.Nāsmāsu raññā.
135.『非于我们之王』。
Nā, smāsu rājassa raññā hoti vā.
不,国王之中有‘不’(无、不存在)之意。
Raññā, rājena.
‘不’即‘不在’,‘存在’由国王所有者。
§136
136.Rājassi nāmhi.
136.『属于王之名格』。
Nāmhi rājassa i hoti.
在名格(属格)中,『王』字的词干末音变为『i』。
Rājinā.
以王(具格单数形)。
§137
137.Sunaṃhisvu.
137.听闻此规则。
Su , naṃ, hisu rājassa uhoti vā.
「苏」、「南」、「希苏」,或为「拉迦萨」(王之属格)的替代形式。
Rājūhi, rājūbhi, rājehi, rājebhi.
「拉久希」、「拉久毕」、「拉耶希」、「拉耶毕」(诸王之具格/离格复数形)。
§138
138.Raññoraññassarājino se.
138.在「谢」格位之前,「拉迦」一词有「拉尼约」、「拉尼亚萨」、「拉基诺」等变化形式。
Separe savibhattissa rājassa rañño, raññassa, rājino honti vā.
在「谢」格位(属格)之前,连同格位词尾的「拉迦萨」(王),可替换为「拉尼约」、「拉尼亚萨」或「拉基诺」。
Rañño, raññassa, rājino.
「拉尼约」、「拉尼亚萨」、「拉基诺」(王之属格各替代形式)。
Vāti kiṃ? Rājassa.
『瓦』者何?乃『王的(属格单数)』也。
Rājūnaṃ, rājānaṃ.
『诸王的(属格复数)』,又作『诸王的』。
§139
139.Rājassa raññaṃ.
第一三九则:『王的』可变为『诸王的』。
Naṃmhi rājassa raññaṃ hoti vā.
在第六格(属格)单数位置,『王的』可变为『诸王的』。
Raññaṃ, rājasmā, rājamhā, raññā, rājūhi, rājūbhi, rājehi, rājebhi, rañño, raññassa, rājino, rājassa vā, rājūnaṃ, rājānaṃ, raññaṃ.
『诸王的』;『从王(离格单数)』,又作『从王』;『由诸王(具格复数)』,又作『由诸王』,又作『由诸王』,又作『由诸王』;『王之(属格单数)』,又作『王之』,又作『王之』,又作『王之』;『诸王之(属格复数)』,又作『诸王之』;『诸王的(属格复数)』。
§140
140.Smiṃmhi raññerājini.
第一四〇则:在第七格(位格)单数位置,『王处』与『王于』两形并列。
Smiṃmhi savibhattissa rājassa raññe, rājini honti vā.
『王』字(rāja)带格位词尾时,于位格单数中,『rājasmiṃ』可变为『raññe』或『rājini』。
Raññe, rājini, rājasmiṃ, rājamhi, rājūsu, rājesu.
raññe(为王)、rājini(于王)、rājasmiṃ(于王)、rājamhi(于王)、rājūsu(于诸王)、rājesu(于诸王)。
§141
141.Samāse vā.
第141条『Samāse vā』,意为『或在合成句中』,常指复合语或结合形式。
Samāsaṭṭhāne sabbe te ādesā vikappena honti.
在六十种处所中,所有这些命令都是以变体形式存在。
Cattāro mahārājā , cattāro mahārājāno , devarājānaṃ, devarājaṃ, devarājāno, devarāje, cattāro ca mahārāje , maṇimhi passa nimmitaṃ , kāsiraññā, kāsirājena, devarājūhi, devarājehi, kāsirañño, kāsirājassa, devarājūnaṃ, devarājānaṃ…pe… kāsiraññe, kāsirāje, devarājūsu, devarājesu.
四大帝王,四大王臣,天王,天王们,天王们的不同格,四位大王,在宝石中观看所显现的相,应指迦尸种姓,迦尸国王,天王们,天王们,迦尸贵族,迦尸之属,天王们,天王之属……迦尸贵族,迦尸王,天王们,天王们。
Mahāvuttinā rājato yonaṃ ino hoti, ‘‘samantapāsādikā nāma, soḷasāsiṃsu rājino, ekūnatiṃse kappamhi, ito soḷasarājino , kusarājaṃ mahabbalaṃ , sālarājaṃva pupphitaṃ , uḷurājaṃva sobhitaṃ, caturo ca mahārāje , yudhañcayo anuññāto, sabbadattena rājinā , tadā adāsi maṃ tāto, bimbisārassa rājino , nikkhamante mahārāje, pathavī sampakampatha’’ iccādīni pāḷipadāni.
根据大传说,此王朝称为「环宫王朝」,有十六位君主,在三十五个时代中,其后有十六位王,国王强大如库萨王,盛开如花卉般的梭罗王,光辉灿烂如乌卢王,四位大王,大战不相让,诸王们共同统治,当时我被给予这些名号,是比姆比萨拉国王出游时给予,地面为之震动。」此类语句为巴利文原文。
Brahmā, brahmāno, bho brahma, bho brahmā. ‘Ghabrahmāditve’ti gassa ettaṃ, bho brahme, bhonto brahmāno, brahmānaṃ, brahmaṃ, brahmāno.
梵天,诸梵天,啊,梵天,啊诸梵天。论及‘作为梵天领导者’,以此称呼:“啊梵天,诸位尊者诸梵天,诸梵天们,诸梵神。”
§142
142.Nāmhi.
第一四二条。于「na」格(呼格)。
Nāmhi brahmassa uhoti vā.
名称副词者,有时指梵天。
Brahmunā, brahmena, brahmehi, brahmebhi.
梵天(与格单数)、梵天(具格单数)、梵天(具格复数)、梵天(具格复数异形)。
§143
143.Brahmassu vā.
第一四三条。「梵天」字,其「sa」与「naṃ」后,可选用「u」音变形式。
Sa, naṃsu brahmassa u hoti vā.
即:于「sa」格与「naṃ」格中,「梵天」字之词根末音,可选择变为「u」。
§144
144.Jhalā sassa no.
144.以 jh 或 l 结尾的词根,其属格词尾『assa』变为『no』。
Jha, lato sassa no hoti.
『闍』(jha)及『喇』(la)之后,『萨』(sa)的〔词尾〕变为『诺』(no)。
Brahmuno, brahmassa, brahmūnaṃ, brahmānaṃ.
梵天(属格单数「no」形)、梵天(属格单数「ssa」形)、梵天(属格复数「ūnaṃ」形)、梵天(属格复数「ānaṃ」形)。
§145
145.Smānāva brahmā ca.
145.『梵天』变格与『我』相同。
Attā’tumehi ca brahmato ca smāssa nā viya rūpaṃ hoti.
『我』与『梵天』的离格,其形态如同名词之离格词尾。
Brahmunā, brahmasmā, brahmamhā, brahmuno, brahmassa, brahmūnaṃ, brahmānaṃ. ‘Kammādito’ti suttena smiṃno ni hoti, brahmasmiṃ, brahmamhi, brahmani, brahme, brahmesu.
(具格)以梵天;(离格)从梵天、自梵天;(属格/与格)梵天之、对梵天;(复数属格)诸梵天之。依『从业等词起』之经规,位格词尾『smiṃ』变为『ni』,故有:处于梵天中、在梵天内、在梵天处、于梵天、于诸梵天中。
Attā, attāno, bho atta, bho attā, bhonto attāno, attānaṃ, attaṃ, attāno. ‘Nāsseno’ti vikappena nāssa enattaṃ, attanā, attena.
(主格)我;(主格复数/呼格)诸我;(呼格单数)汝,我!(呼格复数)诸位,我!(业格单数)我自身;(业格复数)诸我自身。依『nā词尾以eno替换』之规则,具格或作『attanā』,或作『attena』。
§146
146.Suhisvanaka.
「苏希斯瓦纳咖」(复合词构词规则)
Su, hisu attā’tumānaṃ anto anaka hoti.
词根『苏』(su)、『喜苏』(hisu)之后,『阿达』(attā)、『图玛』(tumā)的词干末尾变为『阿那咖』(anaka)。
Attanehi, attanebhi, attehi, attebhi.
自身者,用自身者,随自身者,伴自身者。
§147
147.Nottātumā.
147. 表示‘不可自作主张’。
Attā’tumato sassa no hoti.
不可自作主张者,并非属于自己之物。
Attano, attassa, attānaṃ, attasmā, attamhā, attā, attanā, attanehi, attanebhi, attehi, attebhi, attano, attassa, attānaṃ, attasmiṃ, attamhi, attani, atte, attesu, attanesu.
自身的,属于自身的,自己的,自身起因,自身本体,自身,用自身者,随自身者,伴自身者,自身的,属于自身的,自己的,自身中,自身内,自身里,在自身者,自身内,在自身中,在自身处,于自身,自身之间。
Samāse pana purisādirūpaṃ hoti, pahito attā etenāti pahitatto, pahitattā, pahitattaṃ, pahitatte, pahitattena, pahitattehi, pahitattebhi, pahitattassa, pahitattānaṃ, pahitattasmā, pahitattamhā, pahitattā, pahitattehi, pahitattebhi, pahitattassa, pahitattānaṃ, pahitattasmiṃ, pahitattamhi, pahitatte, pahitattesu.
然于复合词中,则用『补利萨』(purisa)等之格变形式:『已策励自我者』(pahitatto)——以此策励自我,故称之。其格变如下:主格单数『已策励自我者』,主格复数『已策励自我者』(众),业格单数『已策励自我』,业格复数『已策励自我』(众),具格单数『以已策励之自我』,具格复数『以已策励之自我』(众),同上复数另式,属格/与格单数『已策励自我者之』,属格/与格复数『诸已策励自我者之』,从格单数(第一式)『从已策励自我者』,从格单数(第二式)同上,从格复数(第一式)同上,从格复数(第二式)同上,属格单数同具格单数,属格复数同前,处格单数(第一式)『于已策励自我者中』,处格单数(第二式)同上,处格单数(第三式)同上,处格复数『于诸已策励自我者中』。
Ātumā , ātumāno, ātumānaṃ, ātumaṃ, ātumāno, ātumanā, ātumena, ātumanehi, ātumanebhi, ātumano, ātumassa, ātumānaṃ iccādi.
『阿图玛』(ātumā)之格变如下:主格单数『阿图玛』,主格复数『阿图玛诺』,业格单数『阿图玛南』,业格单数另式『阿图南』,业格复数『阿图玛诺』,具格单数(第一式)『阿图玛纳』,具格单数(第二式)『阿图米那』,具格复数(第一式)『阿图玛内希』,具格复数(第二式)『阿图玛内毕』,属格/与格单数(第一式)『阿图玛诺』,属格/与格单数(第二式)『阿图玛萨』,属格/与格复数『阿图玛南』,余类推。
Sakhā tiṭṭhati.
『友』字保持不变。
§148
148.Āyo no ca sakhā.
148.『阿由』(āyo)〔词尾〕不用于『萨卡』(sakhā,朋友)一词。
Sakhato yonaṃ āyo ca no ca honti vā āno ca.
从『友』格位,诸格变化中,可有『āyo』亦可有『no』,或合为『āno』。
Sakhāno, sakhāyo.
「Sakhāno, sakhāyo」两词均为「朋友」之意,前者为复数主格,后者为复数属格或呼格。
§149
149.Nonāsesvi.
149. 非全部的 na 和 o。
No, nā, sesu sakhantassa i hoti vā.
在「无」(no)、「那」(nā)、「于诸」(sesu)之后,带有词干「-sa」(sa-词干)者,可选择性地变为「i」。
Sakhino.
例词:「sakhino」(友之)。
Suttavibhattena ttapaccayamhi ittaṃ, ‘‘sakhittaṃ kareyya, sakhittaṃ na kareyyā’’ti pāḷī.
依经文分析,「tta」附缀之后变为「itta」,经文为:『可作朋友之事,不可作朋友之事』。
§150
150.Yosvaṃhismānaṃsvāraṅa.
150.友谊的根源。
Yosu aṃ, hi, smā, naṃsu sakhantassa āraṅa hoti. ‘Ṭoṭe vā’ti suttena ārādesato yonaṃ kamena ṭo, ṭe honti.
友谊这词由「yosu aṃ」组成,其中「hi」是肯定,「smā」是过往,「naṃsu」来源于「sakha」与「anta」合成,含有终结之意。因而整体义为:友谊有其起始。例如经中说『结合或分离』,此指因性慾产生结合或分离。
Sakhāro tiṭṭhanti. ‘Ghabrahmāditve’ti gassa vikappena ettaṃ, bho sakha, bho sakhā, bho sakhe, hare sakhā kissa maṃ jahāsi .
友谊是持续存在的。因「ghabrahmā」等心态的转移,产生如『哎呀,友侪啊,为什么你离弃了我』这样的悲伤和呼唤。
‘‘Sakhi, sakhīti dvayaṃ itthiyaṃ siddha’’nti vuttiyaṃ vuttaṃ.
“友、友谊”这两个词,是女性的名字,确有此释法。
Bhonto sakhāno, bhonto sakhāyo, bhonto sakhino, bhonto sakhāro, sakhānaṃ, sakhāraṃ, sakhaṃ, sakhāno, sakhāyo, sakhino, sakhāre, sakhāro, sakhinā, sakhārena, sakhena, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi, sakhissa, sakhino, sakhārānaṃ, sakhānaṃ.
比兄们,诸兄弟,比伙计,诸朋友,朋友们,朋友的,朋友们,朋友们(复数)。
§151
151.Smānaṃsu vā.
151. 「smā」与「naṃsu」中可选。
Smā, naṃsu sakhantassa i hoti vā.
以「smā」、「naṃsu」结尾时,以「sakha」为词干者,词干末音可选择性地变为「i」。
Sakhīnaṃ, sakhismā, sakhimhā, sakhā, sakhinā, sakhārasmā, sakhāramhā, sakhārā, sakhārehi, sakhārebhi, sakhehi, sakhebhi, sakhissa, sakhino, sakhārānaṃ, sakhānaṃ, sakhīnaṃ.
诸女性朋友,诸友女,女性朋友们,女性朋友的,女性朋友者,女性朋友处,女性朋友之间,朋友们,朋友之间,朋友处,友者,朋友,朋友们,朋友们。
§152
152.Ṭe smiṃno.
ṭe、smiṃ、no(诸格尾)。
Sakhato smiṃno ṭe hoti. Niccatthamidaṃ suttaṃ.
意谓「在朋友中间属你」。此语用于断定本段之正意。
Sakhe, sakhāresu, sakhesu. ‘‘Netādisā sakhā honti, labbhā me jīvato sakhā’’ti pāḷi. Purisādinayena yonaṃ vidhi.
『佐课』一词用于有因果关系的朋友,即彼此相互关系的同伴。举例说,有谓『此处诸友为朋友,生存时彼此为友』者,乃由男性等之相应关系法而成立。
Samāse pana sabbaṃ purisādirūpaṃ labbhati, ‘‘sabbamitto sabbasakho, pāpamitto pāpasakho’’ti ca pāḷi. Pāpasakho, pāpasakhā, pāpasakhaṃ, pāpasakhe, pāpasakhena, pāpasakhehi, pāpasakhebhi…pe… pāpasakhasmiṃ, pāpasakhamhi, pāpasakhe, pāpasakhesu.
合成语中,统称一切男性等之相貌,谓之『一切皆为朋友,一切皆为朋友;恶人为恶友』。恶友之称,分别有『恶友』、复数格『恶友们』、工具格『借助恶友』等多种语法形式,详见诸格变形:恶友、恶友们、以恶友、借恶友、于恶友、至恶友等。
Yuvā gacchati.
『青年前行』。
§153
153.Yonaṃnone vā.
153. 『yo』之于诸名,或以『na』替换『ne』。
Yuva, pumādīhi paṭhamā, dutiyāyonaṃ kamena no, ne honti vā.
青年,第一以男性等为本,第二则以欲爱为本,或无此二者。
§154
154.Nonānesvā.
编号154。『若非此若彼』。
No, nā, nesu yuvādīnaṃ anto ā hoti vā.
不,不,青年诸人当中,是否有终结?
Yuvāno, yuvānā, yuvā, he yuva, he yuvā, he yuvāno, he yuvā vā, yuvānaṃ, yuvaṃ, yuvāne, yuve, yuvena, yuvānā.
青年、年轻人、青年啊,青年啊青年、青年们啊,青年们,青年们啊,青年们啊,青年们,青年群体,青年,青年们,青年们中,青年身上,青年们。
§155
155.Yuvādīnaṃ suhisvānaṅa.
155. 关于青年诸人的终结。
Yuva, pumādīnaṃ anto ānaṅa hoti vā su, hisu.
青年,众生的终结是否也是如此?
Yuvānehi, yuvehi, yuvānebhi, yuvebhi, yuvassa.
由青年们,由青年们,以青年们,由青年们,属于青年的。
§156
156.Yuvā sassino.
156. 关于青年本身。
Yuvato sassa ino hoti vā.
凡「yuva」词基之「sa」格尾,可替换为「ino」,此为选用规则。
Yuvino, yuvānaṃ, yuvasmā, yuvamhā.
「yuvino」、「yuvānaṃ」、「yuvasmā」、「yuvamhā」——此为 yuva(青年)之各格变化形式。
§157
157.Smāsmiṃnaṃ nāne.
157. 词尾『smā』及『smiṃ』,以『nā』及『ne』替换之。
Yuva, pumādīhi smā, smiṃnaṃ nā, ne honti vā. ‘Nonānesvā’ti nāmhi āttaṃ.
『由瓦』(少年)及『布玛』(男性)等词,其从格语尾『斯玛』、处格语尾『斯明』,可选用『那』或『内』替代。又依『诺那内斯瓦』规则,在『那』格语尾前,词干末音作『阿』音延长变化。
Yuvānā, yuvānehi, yuvānebhi, yuvehi, yuvebhi, yuvassa, yuvino, yuvānaṃ, yuvasmiṃ, yuvamhi, yuve, yuvāne, yuvānesu, yuvesu.
(由此得以下诸形):由瓦那、由瓦内喜、由瓦内比、由维喜、由维比、由瓦萨、由维诺、由瓦南、由瓦斯明、由瓦姆喜、由维、由瓦内、由瓦内苏、由维苏。
Rūpasiddhiyaṃ pana ‘‘maghava, yuvādīnamantassa ānādeso hoti vā sabbāsu vibhattīsū’’ti vuttaṃ.
关于形色成就,据说『maghava』称赞青年等诸种形式在所有变格中均有体现,因此有全面广泛的用法,这是一种惯用说法。
Pumā , pumāno, he puma, he pumā.
(布玛变格诸形):布玛、布玛诺;呼格:嘿布玛、嘿布玛。
§158
158.Gassaṃ.
gassa 与 ṃ(之替换)。
Pumato gassa aṃ hoti vā.
『布玛』一词,其属格语尾『噶』可选择变为『昂』。
He pumaṃ, he pumāno, pumānaṃ, pumaṃ, pumāne, pume.
呼格:男子啊,男子们啊;宾格:男子(单数),男子(复数之一式),男子们;另式宾格:男子们。
§159
159.Nāmhi.
一五九、工具格规则。
Nāmhi pumantassa ā hoti vā.
工具格单数(nā格)时,『puman』词干末尾可选择性地变为『ā』。
Pumānā, pumena.
离格/具格:从男子,以男子。
§160
160.Pumakammathāmaddhānaṃ vā sasmāsu ca.
160.【兼论】男性词、『业』词、『力』词、『路程』词,于第七格及离格复数,词尾可省。
Nāmhi ca sa, smāsu ca puma, kamma, thāmaddhānaṃ anto u hoti vā.
在呼格(nāma 格)以及 smā、su 诸格词尾中,『男』(puma)、『业』(kamma)、『力』(thāma)、『道路』(adhāna)等词的词干末尾音变为 u(或可不变)。
Pumunā, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi, pumassa, pumuno, pumānaṃ, pumasmā, pumamhā, pumānā, pumunā, pumānehi, pumānebhi, pumehi, pumebhi, pumuno, pumassa, pumānaṃ, pumasmiṃ, pumamhi, pume.
具男性词义(阳性名词)的格位变化如下:〔具格〕由此男、由诸男;〔离格〕由此男、由诸男;〔与格/属格〕此男之、诸男之;〔离格〕由此男;〔具格〕由诸男;〔与格/属格〕此男之、诸男之;〔位格〕于此男、于诸男中。
§161
161.Pumā.
一六一、『男』。
Pumato smiṃno ne hoti vā. ‘Nonānesvā’ti pumantassa āttaṃ.
『男』字词干(puma-)之后,接〔位格〕词尾『smiṃ』时,『ne』随选可用;又依『non词尾及āne词尾均为可选』之规则,『男』字词干末之『a』得变为长音『ā』。
Pumāne.
『男等』(位格复数形之一)。
§162
162.Sumhā ca.
一六二、亦从『su』〔词尾〕。
Sumhi pumantassa ā ca hoti āne ca.
『男』字词干接〔具格复数〕词尾『su』时,词干末之『a』得变为『ā』,或变为『āne』。
Pumānesu, pumāsu, pumesu.
『男』(puma)词在复数格的变化形式:pumānesu(于诸男,处格)、pumāsu(于诸男,处格异形)、pumesu(于诸男,处格又一形)。
Si , yonaṃ purisādividhi ca hoti, ‘‘yathā balākayonimhi, na vijjati pumo sadā , soḷasitthisahassānaṃ, na vijjati pumo tadā , itthī hutvā svajja pumomhi devo , thiyo tassa pajāyanti, na pumā jāyare kule’’ti pāḷī.
于 si、yo 之时,亦有如 purisa 等之规则。经文云:『如于白鹭之种族中,永不存在雄性;于十六万之中,彼时不存在雄性;今日作为女性而成为雄性天人,彼之子女皆生为女性,于其族中不生男性。』
Maghavasaddo yuvasaddasadisoti rūpasiddhiyaṃ vuttaṃ, guṇavādigaṇikoti saddanītiyaṃ icchito. Aghanti dukkhaṃ pāpañca vuccati, na aghaṃ maghaṃ, sukhaṃ puññañca, magho iti purāṇaṃ nāmaṃ assa atthīti maghavāti attho pāḷiyaṃ dissati.
「魔哈瓦」词与「青年」词相似,此义于《立词成就》中已述;归属于「功德等义词群」,此乃《声论》所取之说。所谓「阿嘎」,指苦与恶;「非阿嘎」即「玛嘎」,指乐与善。「魔哈」乃其古名,「彼具此古名」,故曰「魔哈瓦」——此义见于巴利经文中。
Thāmasaddo purisādigaṇo, thāmena, thāmunā, thāmassa, thāmuno, thāmasmā, thāmamhā, thāmā, thāmunā, thāmassa, thāmuno. Sesaṃ purisasamaṃ.
「力量」词属「男子」等词群:「以力量(具格)」、「以力量(具格异形)」、「力量的(属格)」、「力量的(属格异形)」、「从力量(离格)」、「从力量(离格异形)」、「从力量(离格又一形)」、「以力量(工具格异形)」、「力量的(属格)」、「力量的(属格异形)」。其余变格与「男子」词相同。
Addhā vuccati kālo. Nādyekavacanesu-dīghena addhunā, addhanā, addhena, dīghassa addhuno, addhussa, addhassa, addhunā, addhumhā, addhusmā, addhā, addhamhā, addhasmā, addhuno, addhussa, addhassa, addhani, addhe, addhamhi, addhasminti cūḷamoggallāne āgataṃ. Sesaṃ yuvasadisaṃ.
「阿达」指时间。在单数格中,以长音出现:「以时间(具格长音形)」、「以时间(具格异形)」、「以时间(具格又一形)」;长音属格:「时间的(属格长音形)」、「时间的(属格异形一)」、「时间的(属格异形二)」;离格:「从时间(离格长音形)」、「从时间(离格异形一)」、「从时间(离格异形二)」、「从时间(离格又一形一)」、「从时间(离格又一形二)」;「时间的(属格异形一)」、「时间的(属格异形二)」、「时间的(属格又一形)」;位格:「在时间中(位格形一)」、「在时间中(位格形二)」、「在时间中(位格形三)」、「在时间中(位格又一形)」——以上诸形见载于《小摩嘎剌那文法》。其余变格与「青年」词相同。
Upaddhavācako addhasaddo idha na labbhati, ekaṃsatthavācako ca nipāto eva. ‘‘Addhānamaggappaṭipanno’’tiādīsu addhānasaddo pana visuṃ siddho napuṃsakaliṅgova.
『Addhasaddo』在此无缀词能表达,以单义用法的词尾变化为准。所谓“受持正道于时”的『Addhānasaddo』,不如同男性特征那样完整成就,意指该词非具生理性别特征之声。
Muddhasadde ‘‘muddhā te phalatu sattadhā, muddhā me phalatu sattadhā’’ iccādīsu siro vuccati, ‘‘pabbatamuddhaniṭṭhito’’ iccādīsu matthakaṃ vuccati, tadubhayaṃ idha labbhati, smiṃvacane muddhanīti siddhaṃ, sesaṃ yuvasamaṃ. Bālavācako pana purisanayo. Hatthamuṭṭhivācako itthiliṅgo.
「头顶」词:在「愿你的头颅七裂」、「愿我的头颅七裂」等语中,指「头」;在「立于山顶」等语中,指「顶端」;此二义于此词皆可成立。位格形「在头顶上」已成立。其余变格与「青年」词相同。表「幼稚」义者,则依「男子」词格变化;表「拳头」义者,则为阴性词。
Asmā vuccati pāsāṇo, usmā vuccati kāyaggi, bhismā vuccati bhayānako mahākāyo.
「阿斯玛」指石头;「伍斯玛」指身火;「毕斯玛」指形体庞大、令人生畏者。
Tattha asmasadde ‘‘taṃ te paññāya bhindāmi, āmaṃ pakkaṃva asmanā , mā tvaṃ cande khali asmanī’’ti pāḷī. Sesaṃ yuvasamaṃ. Usmā, bhismāsaddāpi yuvasadisāti vadanti.
此中『asma』语例意为「我以智慧击碎你,如同用石头坚坚击打,勿以月亮为石」,此为巴利原文旨意。整体义如青年。『usmā』『bhismā』二词亦共表现似青年之意。
Cūḷamoggallāne muddha, gāṇḍīvadhanva, aṇima, laghimādayo ca asmasadisāti vuttaṃ.
关于小摩嘎剌那,称为泥染,弓矢之名,所谓最微小、最轻等,皆说此名来自于沙石之类。
Yattha suttavidhānaṃ na dissati, tattha mahāvuttinā vā suttavibhattena vā rūpaṃ vidhiyati.
若经文中的说法未明显出现,则用大段话或分散段落的方法对其形象做出说明。
Iti rājādiyuvādigaṇarāsi. · 如是王等、少年等之群、众。
Akārantapulliṅgaṃ niṭṭhitaṃ. · 以 a 为尾音之阳性〔名词〕已完结。
Ākārantapulliṅgarāsi以 ā 为尾音之阳性〔名词〕群
‘Gasīna’nti silopo, sā tiṭṭhati.
称作‘加西那’,是一种工艺品,这种工艺品存在。
‘Ekavacanayosvaghona’nti yosu ca ekavacanesu ca rasso, ‘ato yona’miccādinā vidhānaṃ, sā tiṭṭhanti.
‘单数欲毒’为称谓,欲毒和单数中有绳索,由‘此欲’的错误起理法,这种存在。
§163
163.Sāssaṃse cānaṅa.
第163条。不完全缺失的无常。
Aṃ, sesu ge ca sāsaddassa ānaṅa hoti.
确乎如此,在这些定地中,具有无分别性。
Bho sāna, bhonto sā, saṃ, sānaṃ, se, sena, sāhi, sābhi, sassa, sānassa, sānaṃ, sasmā, samhā, sā, sāhi, sābhi, sassa, sānassa, sānaṃ, sasmiṃ, samhi, se, sāsu.
「诶,萨那」(呼格单数);「诸萨」(呼格复数);萨(主格单数)、诸萨(主格复数);萨(业格单数)、诸萨(业格复数);萨(与格/属格单数);萨那(工具格单数);萨喜、萨比(工具格复数);萨萨、萨那萨(属格单数);萨那(属格复数);萨斯玛、萨姆哈(从格单数);萨(从格复数);萨喜、萨比(从格复数);萨萨、萨那萨(属格单数);萨那(属格复数);萨斯明、萨姆喜(处格单数);萨(处格单数异形);诸萨苏(处格复数)——此为「萨」字各格变化之完整形态。
Atha vā ‘sāssaṃse cānaṅa’iti sutte casaddo avuttasamuccayatthopi hotītikatvā sito sesāsu vibhattīsupi ānaṅa hoti vā, mahāvuttinā ca ānādesato yonaṃ o.
又或如说「sāssaṃse cānaṅa」(在众多中之集聚)一语,于经中余音杂糅同现,虽已超越原义而演绎出多重合聚义理,在余语句分隔处仍存集聚含义。且由显扬讽喻说法产生因缘。
Sā gacchati, sāno gacchanti, sā vā, he sa, he sā, he sāna, he sā, he sāno, saṃ, sānaṃ, se, sāne iccādi.
「萨行去」(主格单数);「诸萨行去」(主格复数);「萨那行去」(主格复数异形);「诶,萨」(呼格单数);「诶,萨」(呼格单数异形);「诶,萨那」(呼格复数);「诶,萨」(呼格单数);「诶,萨那」(呼格复数);萨(业格单数);诸萨(业格复数);萨(与格单数);萨内(与格复数)——余类推。
Saddanītirūpaṃ vuccate –
兹述《声明论》所示之形态——
Sā tiṭṭhati, sā tiṭṭhanti, sāno tiṭṭhanti, bho sā, bhonto sā, sāno, sānaṃ, sāne, sānā, sānehi, sānebhi, sāssa, sānaṃ, sānā, sānehi, sānebhi, sāssa, sānaṃ, sāne, sānesūti .
「萨立」(主格单数);「诸萨立」(主格复数);「萨那立」(主格复数异形);「诶,萨」(呼格单数);「诸萨」(呼格复数);萨那(呼格复数异形);萨那(业格复数);萨内(与格复数);萨那(从格复数);萨内喜、萨内比(工具格复数);萨萨(属格单数);萨那(属格复数);萨那(从格复数);萨内喜、萨内比(从格复数);萨萨(属格单数);萨那(属格复数);萨内(处格复数);萨内苏(处格复数异形)——此为全部格变形态。
Vattahā vuccati satto .
『瓦德哈』者,谓众生也。
§164
164.Vattahā sanaṃnaṃ nonānaṃ.
164.『转行者』者,不是无为者。
Vattahato sassa no hoti, naṃvacanassa nānaṃ hoti.
已转行者不自为无,亦非无转说。(『转行』者,虽转,然不无矣,其转说亦非无也。)
Vattahāno deti, vattahānānaṃ deti. Sesaṃ yuvasaddasamaṃ.
转行者给予,转行者获受。皆为余音同声。
Saddanītiyaṃ pana nā, sesu vattahinā, vattahinoti vuttaṃ.
然『声音』非指此,谓诸余在无转者中谓为转者,如是说。
Daḷhadhammā, daḷhadhammā, daḷhadhammāno. ‘‘Sikkhitā daḷhadhammino’’tipi pāḷi. Bho daḷhadhammā, bhonto daḷhadhammā, daḷhadhammāno, daḷhadhammino, daḷhadhammānaṃ, daḷhadhammāne, daḷhadhamminā, daḷhadhammehi. Sesaṃ purisasamaṃ. Evaṃ paccakkhadhammāti. Vivaṭacchadasadde pana nāmhi ittaṃ natthi, sesaṃ daḷhadhammasamaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘daḷhadhammoti vissuto’’ti ca ‘‘loke vivaṭacchado’’ti ca diṭṭhattā ete saddā purisarūpā akārantāpi yujjanti.
『坚固法』,『坚固法』,『坚固法者』。三藏中言『受坚固法教者』。谓有坚固法者,坚固法者,坚固法者之,坚固法者之,坚固法者之,坚固法者之,坚固法者持,坚固法者持,坚固法以。皆指人也。如此谓坚实法义。然稍展之声中未见别词,俱似坚固法义。巴利语中『坚固法』谓明白者,谓此世明白之言,此声虽造人形词,亦关系与此相应。
Vuttasirā vuccati navavoropitakeso, vuttasirā brāhmaṇo, vuttasirā, vuttasirāno, vuttasirānaṃ, vuttasirāne, vuttasirānā, vuttasirānehi. Sesaṃ purisasamaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘kāpaṭiko māṇavo vuttasiro’’tipi dissati.
『所称头者』,谓新发未剃头发,『所称头者』婆罗门所称头,『所称头者』,『所称头者之』,『所称头者之』,『所称头者之』,『所称头者之』。皆指人也。巴利语中『狡诈学童所称头』似见此义。
Rahā vuccati pāpadhammo. Rahā, rahā, rahino, rahānaṃ, rahine, rahinā, rahinehi, rahinebhi, rahassa, rahino, rahānaṃ…pe… rahāne, rahānesūti sabbaṃ saddanītiyaṃ vuttaṃ, idha pana mahāvuttinā siddhaṃ.
『拉哈』者,谓具恶法之人也。拉哈(主格单数)、拉哈(主格复数)、拉喜那(主格复数异形)、拉哈那(业格复数)、拉喜内(与格复数)、拉喜那(工具格单数)、拉喜内喜、拉喜内比(工具格复数)、拉哈萨、拉喜那(属格单数)、拉哈那(属格复数)……乃至……拉哈内(处格复数)、拉哈内苏(处格复数异形)——此一切皆已于《声明论》中说明,然此处则依「大通规」而得成立。
Iti ākārantapulliṅgarāsi. · 如是以 ā 为尾音之阳性〔名词〕群。
Ikārantapulliṅgarāsi以 ī 为尾音之阳性〔名词〕群
‘Gasīna’nti lopo, muni gacchati.
『gasīna』者,乃省略(词尾)之故,意为「牟尼行走」。
§165
165.Lopo.
省略。
Jha, lato yonaṃ lopo hoti. ‘Yolopanīsu dīgho’ti dīgho.
在「jha」及「la」之后,「yo」格尾发生省略。依据「yo省略时则延长(前音)」之规则,前音延长为长音。
Munī gacchanti.
圣者们行进。
§166
166.Yosu jhissa pume.
166. 在阳性词中,『yo』语尾替换为『jhi』。
Pulliṅge yosu jhasaññassa i-kārassa ṭa hoti vā.
在雄性中,鱼对应的念愚痴所表征的字母是“ṭa”或“ṭhā”。
Munayo gacchanti.
圣者们行进。
Jhissāti kiṃ? Rattiyo, daṇḍino.
『他燃烧吗?』答案是:夜晚,刑杖。
Pumeti kiṃ? Aṭṭhīni.
『他具备什么?』答曰:骨骼。
Bho muni, ‘ayunaṃ vā dīgho’ti dīgho, bho munī, bhonto munī, bhonto munayo, muniṃ, munī, munayo, muninā, munīhi, munībhi, munissa, munino, munīnaṃ, munismā, munimhā.
『比库啊,“寿命或长久”者是长久的;哦,比库,尊者,比库们,称呼比库的单复数格及从属格等各种语法形式,诸如此类。』
§167
167.Nāsmāssa.
167. 『nā』、『smā』、『ssa』语尾被替换(省略或变形)。
Jha, lato smāssa nā hoti vā.
「Jha」者,音节不成词,不作独立义。
Muninā, munīhi, munībhi, munissa, munino, munīnaṃ, munismiṃ, munimhi, munīsu.
(以『muni』为例的变格示例:)具格单数:munīnā;具格复数/离格复数:munīhi、munībhi;属格单数/离格单数:munissa、munino;属格复数:munīnaṃ;处格单数:munismiṃ、munimhi;处格复数:munīsu。
Isi gacchati, isī, isayo, bho isi, bho isī, bhonto isī, bhonto isayo iccādi.
『仙人行走』——「仙人」作主格单数为「仙人」,主格复数为「诸仙人」;呼格单数为「尊者仙人」,呼格单数(长音)为「尊者仙人」,呼格复数(长音)为「诸尊者仙人」,呼格复数为「诸尊者仙人」,如此等等。
Aggi jalati, aggī, aggayo, bho aggi, bho aggī, bhonto aggī, bhonto aggayo iccādi.
『火燃烧』——「火」作主格单数为「火」,主格复数为「诸火」;呼格单数为「尊者火」,呼格单数(长音)为「尊者火」,呼格复数(长音)为「诸尊者火」,呼格复数为「诸尊者火」,如此等等。
Evaṃ kucchi, muṭṭhi, gaṇṭhi, maṇi, pati, adhipati, gahapati, senāpati, narapati, yati, ñāti, sāti, vatthi, atithi, sārathi, bondi, ādi, upādi, nidhi, vidhi, odhi, byādhi, samādhi, udadhi, upadhi, nirupadhi, dhani, senāni, kapi, dīpi, kimi, timi, ari, hari, giri, kali, bali, sāli, añjali, kavi, ravi, asi, masi, kesi, pesi, rāsi, ahi, vīhiiccādayo.
同此类推,以下诸词亦同此格变:腹、拳、结、宝珠、主、上主、家主、军主、人主、行者、亲族、记忆、膀胱、宾客、御者、囚系、始、近取、伏藏、轨则、界限、病、定、大水、所依、无所依、财、军将、猿、豹、虫、鲸、敌、黄、山、凶时、供物、稻谷、合掌礼、诗人、日、刀、墨、发、肉块、堆积、蛇、稻,如此等等诸词。
Visesavidhānamuccate.
谓此等名词言「各种差别名称」。
Mahāvuttinā akatarassehipi kehici jhasaññehi yonaṃ no hoti, ‘‘cha munino agāramunino, anagāramunino, sekhamunino, asekhamunino, paccekamunino, munimunino’’ti ca ‘‘ñāṇupapannā munino vadantī’’ti ca ‘‘ekamekāya itthiyā, aṭṭhaṭṭha patino siyu’’nti ca ‘‘patino kiramhākaṃ visiṭṭhanārīna’’ nti ca ‘‘haṃsādhipatino ime’’ti ca suttapadāni dissanti.
世尊之大教中,虽有些说唱者以嘈杂之音宣称,『那些非乞食者、无房者、学道者、非学道者、独觉者、诸位圣者,尽是女子或各归一人,且妻妾众多;所谓有配偶者,多是上等贞洁女;称为天鹅之王的配偶们』,此等言说在经文中可见。
Gāthāsu ‘ghabrahmāditve’ti munito gassa ettañca hoti, porohicco tavaṃ mune , dhammadasso tavaṃ mune , ciraṃ jīva mahāvīra, kappaṃ tiṭṭha mahāmune , paṭiggaṇha mahāmune . Tuyhatthāya mahāmuneti .
歌谣中云:『因恐怖如梵天,尊者自称“你是教师,我是导师”,永寿伟大,常守劫初,接纳传法,故号为大尊者』。
Tehiyeva aṃvacanassa nañca hoti, tamāhu ekaṃ muninaṃ carantaṃ , muninaṃ monapathesu sikkhamānaṃ , pitaraṃ puttagiddhinaṃ , sabbakāmasamiddhinaṃ .
彼言中并无虚妄,谓一尊者行持、独行于圣道学习者,为父为子,为一切欲望所烧尽者。
Isisadde pana –
此为感叹语——
§168
168.Ṭe sissisismā.
第168章,论教育者。
Isimhā sissa ṭe hoti vā.
或曰:“虎子即是你们的学生。”
Yo no’jja vinaye kaṅkhaṃ, atthadhammavidū ise . ‘Ghabrahmāditve’ti gassa ettañca hoti, nisīdāhi mahāise , tvaṃ no’si saraṇaṃ ise , putto uppajjataṃ ise .
若有人对白律无疑惑,则是善知法者。其心中犹如生起对诸尊天的敬畏,他即安住,依止此法,而非寻求他处,如子依赖生身一般。
§169
169.Dutiyassa yossa.
第一六九则:第二格之『耶』者,以『萨』代之。
Isimhā dutiyassa yossa ṭe hoti vā.
从「仙人」格变时,第二格(宾格)字尾之『耶』,得以『萨』(即「-ssa」)替代,此为任意规则。
Samaṇe brāhmaṇe vande, sampannacaraṇe ise .
向沙门、婆罗门跪拜,尊敬有德之人。
Samāse pana mahesi gacchati, mahesī gacchanti, mahesayo, mahesino. Aṃvacane mahesinanti sijjhati. ‘‘Saṅgāyiṃsu mahesayo , vānamuttā mahesayo’’ti ca ‘‘na taṃ sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino, etaṃ sammaggatā yaññaṃ, upayanti mahesino , pahantā mahesino kāme, yena tiṇṇā mahesino’’ti ca ‘‘mahesiṃ vijitāvina’’nti ca ‘‘saṅghañcāpi mahesinaṃ, kuñjaraṃva mahesinaṃ, upagantvā mahesinaṃ , khippaṃ passa mahesinaṃ , katakiccaṃ mahesina’’nti ca suttapadāni dissanti.
集会时,众王侯同往;女王们也同往。众王侯称谓为『mahesin』逐渐废止。『王侯们聚集,登临丛林』『非正道的祭祀不可取,王侯们均行正道祭祀』『辟除王侯的欲爱,越过此界的王侯』『胜过诸王侯』『王侯聚会时,如象群般,迅速亲近,如有要事呈现』等说法,皆见于经文字句中。
Aggisadde –
「火」字之例——
§170
170.Sissaggito ni.
「放弃」者,结语也。
Aggito sissa ni hoti vā.
「点燃」者,或为放弃结语者。
Aggi jalati, aggini jalati, aggī jalanti, aggayo iccādi.
火燃烧,火焰燃烧,火焰众燃烧,火与欲等诸法同样燃烧。
Pāḷiyaṃ pana ‘‘aggi, gini, agginī’’ti tayo aggipariyāyā dissanti – ‘‘rāgaggi, dosaggi, mohaggī’’ti ca ‘‘channā kuṭi āhito gini, vivaṭā kuṭi nibbuto gini , mahāgini sampajjalito , yasmā so jāyate ginī’’ti ca ‘‘agginiṃ sampajjalitaṃ pavisantī’’ti ca. Tesaṃ visuṃ visuṃ rūpamālā labbhati.
然而,巴利文中有三种火的说法,分别为「火」、「火焰」和「火女」;又有「贪火」、「嗔火」、「痴火」等说法;此外,说「被覆的茅舍被火点燃」,又说「掀开的茅舍火灭」,还有「大火正旺盛燃烧」,意谓「此火一旦生出即为火女」,以及「持火入室」等。对这些不同的火,在本法中各自可得不同的相续形态。
Seṭṭhi, pati, adhipati, senāpati, atithi, sārathisaddehi ca yonaṃ no hoti, aṃvacanassa naṃ hoti vā, seṭṭhino, seṭṭhinaṃ, patino, patinaṃ, adhipatino, adhipatinaṃ, senāpatino, senāpatinaṃ, atithino, atithinaṃ, sārathino, sārathinanti. Gahapatayo, jānipatayo iccādīni niccarūpāni dissanti.
主、夫、统治者、大将军、宾客、御者等称谓,不适用「-no」或「-naṃ」的呼格形式;主的呼格为「主哉」,夫为「夫哉」,统治者为「统治者哉」,大将军为「大将军哉」,宾客为「宾客哉」,御者为「御者哉」。家主、乡主等此类称谓有固定的形态。
Ādisadde –
起始呼格——
‘Ratthyādīhi ṭo smiṃno’ti smiṃno ṭo hoti, ādismiṃ, ādimhi, ādo, gāthādo, pādādo. ‘‘Ādiṃ, gāthādiṃ, pādādiṃ’’ iccādīsu pana ādhāratthe dutiyā eva ‘‘imaṃ rattiṃ, imaṃ divasaṃ, purimaṃ disaṃ, pacchimaṃ disaṃ, taṃ khaṇaṃ, taṃ layaṃ, taṃ muhuttaṃ’’ iccādīsu viya.
『夜及诸初』者,於此言『在此即有夜也』。『在此』者,初、在初、初者、经文段落『初』、『节段初』、『句首初』。于『初、节段初、句首初』等语意中,第二义为『此夜、此日、前方、后方、此际、此时刻』等之义。
Idāni samāse jhissa ṭādesābhāvo vuccati.
现在合成词称为没有『ṭhi』的现象。
§171
171.Itoññatthepume.
171. 此外,在男性中,其他形式亦同。
Pume aññapadatthasamāse i-kāramhā paṭhamā, dutiyāyonaṃ kamena no, ne honti vā. Suttavibhattena uttarapadatthasamāsepi kvaci yonaṃ no, ne honti.
于另词意义相等的合成词中,以『i-』字母开头的第一部分,第二部分不成『yonaṃ』或『no』。依据经典解析,第二部分亦偶见不成『yonaṃ』或『no』。
Paṭhamāyomhi –
第一义为—
Micchādiṭṭhino, sammādiṭṭhino, muṭṭhassatino, upaṭṭhitassatino, asāre sāramatino , nimmānaratino devā, ye devā vasavattino , aṭṭhete cakkavattino, dhamme dhammānuvattino , saggaṃ sugatino yanti , tomara’ṅkusapāṇino , daṇḍamuggarapāṇino, ariyavuttino, nipakā santavuttino iccādi.
邪见者、正见者、自得者、已证者、非真者、真者、神者、主神者、八方世界之主者、法中法之随行者、往生天上者、持芒刺钩者、持鞭杖者、圣行者、善行者等诸义。
Dutiyāyomhi –
第二义品——
Muṭṭhassatine, upaṭṭhitassatine, ariyavuttine, tomara’ṅkusapāṇine iccādi.
「执着断除者、恭敬护持者、圣人所证者、手执钩杖者」等诸意相。
Vātveva? Micchādiṭṭhī janā gacchanti, micchādiṭṭhī jane passati.
气之故乎?持有邪见的人们行走,持有邪见的人则见此。
Garū pana ‘‘tomara’ṅkusapāṇayo, atthe visāradamatayo’’ti rūpāni idha icchanti.
庄重者称『尔等手持钩杖者,于义理通达者』,乃于此中生起诸相。
Aññattheti kiṃ? Micchādiṭṭhiyo dhammā, micchādiṭṭhiyo dhamme.
何谓『别之相』?邪见者的法,邪见者在法中。
Pumeti kiṃ? Micchādiṭṭhiniyo itthiyo, micchādiṭṭhīni kulāni.
何谓『性别』?邪见者的男子、邪见者的女子,以及邪见者的家族。
§172
172.Ne smiṃno kvaci.
172.这里没有任何地方。
Pume aññatthe ito smiṃno kvaci ne hoti.
某些男性在别处存在,而这里却没有。
Kataññumhi ca posamhi, sīlavante ariyavuttine . Sabbakāmasamiddhine kule, chattapāṇine, daṇḍapāṇine, tomara’ṅkusapāṇine iccādi.
在感恩和培育之中,具足善行的圣人,满足众欲的家系,持有伞盖之手,持有权杖之手,持有钩棒之手,诸如此类。
Suttavibhattena ītopi smiṃno kvaci ne hoti, mātaṅgasmiṃ yasassine , devavaṇṇine, brahmavaṇṇine, arahantamhi tādine iccādi.
即便按照经文区别,这些属性在此地亦无,有威名的象主,有天貌的天人,有梵貌的梵天,以及阿拉汉等,也无此类。
Ikārantapulliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 ī 为尾音之阳性〔名词〕群已完结。
Īkārantapulliṅgarāsi以长伊音结尾的阳性词类聚
Īkārante ‘simhi nā’napuṃsakassā’ti suttena simhi rassattaṃ natthi, ‘ge vā’ti ge pare vikappena rasso, yosu ca aṃ, nā, sa, smā, smiṃ su ca ‘ekavacanayosvaghona’nti niccaṃ rasso, daṇḍī gacchati. ‘Jantu hetu’ iccādisuttena vikappena yonaṃ lopo, daṇḍī gacchanti.
关于以字结尾的情况,如“simhi nā”(狮子,不属于男性)根据经文,狮子并无雄性特征;“ge vā”即改变词根后的“家”,辅以辅音词尾“yo”与元音词尾“a”、“nā”、“sa”、“smā”、“smiṃ”、以及“su”,属于单数词尾变化,始终存在辅音词尾,作主干;依据“有情因缘”等经文,改变词根后词尾消失会产生辅音词尾,表主干存在。
Pakkhe –
接下文——
§173
173.Yonaṃ none pume.
173. 男性中,「那」字之复数主格与宾格,皆用「诺内」。
Pume jhasaññamhā ī-kārato paṭhamā, dutiyāyonaṃ kamena no, ne honti vā.
在男性中,由属于「jhā」类的「ī」字尾,主格复数及宾格复数依序可用「诺」「内」二形,或两者皆可。
Daṇḍino gacchanti, bhodaṇḍi, bho daṇḍī, bhonto daṇḍino, daṇḍiṃ.
【例句】「持杖者们行走」;「喂,持杖者」;「喂,持杖者」;「诸位持杖者」;「持杖者(宾格)」。
§174
174.Naṃ jhīto.
在 jhī 之后用 naṃ。
Pume jhasaññamhā ī-kārato aṃvacanassa naṃ hoti vā.
在男性中,由属于「jhā」类的「ī」字尾,宾格单数助词可用「南」,或亦可不用。
Daṇḍinaṃ.
『Daṇḍinaṃ』者,指拥有戒律者,为其所有格形式。
§175
175.No vā.
175. 或以『no』代替。
Pume jhīto dutiyāyossa no hoti vā.
男子第二轮未得成就也无此文。
Daṇḍī , daṇḍino, daṇḍine, daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi, daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ, daṇḍismā, daṇḍimhā, daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi, daṇḍissa, daṇḍino, daṇḍīnaṃ, daṇḍismiṃ, daṇḍimhi.
『持杖者』(daṇḍī)之格变如下:主格单数『持杖者』、主格复数『诸持杖者』、与格单数『为持杖者』、具格单数『由持杖者』、具格复数(两式)『由诸持杖者』、属格/与格单数(两式)『之/为持杖者』、属格复数『诸持杖者之』、从格单数(两式)『从持杖者』、具格单数『由持杖者』、具格复数(两式)『由诸持杖者』、属格/与格单数(两式)『之/为持杖者』、属格复数『诸持杖者之』、处格单数(两式)『于持杖者』。
§176
176.Smiṃno niṃ.
『smiṃno ni』者为指示代词与格助词,表「在某处之内」。
Jhīto smiṃno ni hoti vā.
已熟练者,于彼,乃有或无。
Daṇḍini.
『daṇḍini』者为『daṇḍī』之阴性形式,意为「持杖的女者」,指代女性用杖者。
‘Ne smiṃno kvacī’ti vibhattasuttena smiṃno ne ca hoti, daṇḍine, daṇḍīsu.
‘斯处无之’者,谓于此处无有,刑罚之人不在刑罚之中也。
Evaṃ cakkī, pakkhī, sukhī, sikhī, cāgī, bhāgī, bhogī, yogī, saṅghī, vācī, dhajī, bhajī, kuṭṭhī, raṭṭhī, dāṭhī, ñāṇī, pāṇī, gaṇī, guṇī, cammī, dhammī, sīghayāyī, pāpakārī, brahmacārī, māyāvī, medhāvī, bhuttāvī, bhayadassāvī, yasassī, tejassī, chattī, pattī, dantī, mantī, sattughātī, sīhanādī, sāmī, piyappasaṃsī. Atthadassī, dhammadassī iccādayo. Gāmaṇī, senānī, sudhī iccādīsu pana smiṃno nittaṃ natthi.
如是,车轮者、翼者、快乐者、须发者、布施者、分享者、享受者、修习者、僧众者、语言者、旗帜者、分配者、疮疤者、国土者、牙齿者、智者、手者、计数者、品德者、皮革者、法者、传播迅速者、作恶者、梵行者、幻术者、聪慧者、食者、恐怖显现者、闻名者、光辉者、遮盖者、布片者、牙齿者、谋士者、善杀者、狮吼者、主宰者、可爱称赞者、解义者、法义者诸如此类。行者、将军、净智等这类者在此并非恒常有着。
Visesavidhānamuccate.
此言多种区别之事。
Mahāvuttinā yosu jhī-kārassapi kvaci ṭattaṃ hoti,
伟大语句中,有时即便是年龄殊浅的女孩子之喧言,亦能明白确切。
‘‘Haṃsā koñcā mayūrā ca, hatthayo pasadā migā;
“天鹅、鹳、孔雀,大象、白象、鹿皆安住;
Sabbe sīhassa bhāyanti, natthi kāyasmiṃ tulyatā .
众皆畏惧狮子,世间无有同于它身体者。”
Purisālū ca hatthayo, saññatā brahmacārayo , apace brahmacārayo’’ti dissanti. Tattha ‘hatthayo’ti hatthino, ‘purisālū’ti purisalolā balavāmukhayakkhiniyo, ‘brahmacārayo’ti brahmacārino, ‘apace’ti pūjeyya.
此处可见『purisālū ca hatthayo,saññatā brahmacārayo,apace brahmacārayo』等语。其中:『hatthayo』者,象也;『purisālū』者,贪恋男人、力大凶猛的女夜叉也;『brahmacārayo』者,梵行者也;『apace』者,应当供养也。
Sussapi kvaci nesu hoti, susukhaṃ vata jīvāma, verinesu averino , verinesu manussesu, viharāma averino. Tattha ‘verinesū’ti verīcittavantesu.
某处有善人,生活安乐。我们与非敌对者为伴,不与敌人共处,亦远离敌对的人类,这样生活得以安稳。此中『verinesu』指心中有敌意者。
Samāsepi paṭhamāyossa nottaṃ, dutiyāyossa nottaṃ nettañca hoti. Tattha dve nottāni pākaṭāni. Nettaṃ pana vuccate, ‘‘assamaṇe samaṇamānine , nare pāṇātipātine , mañjuke piyabhāṇine , māladhārine , kāsikuttamadhārine , vaṇṇavante yasassine , cāpahatthe kalāpine, ubho bhassaravaṇṇine , brāhmaṇe devavaṇḍine, samuddharati pāṇine , evaṃ jarā ca maccu ca, adhivattanti pāṇine’’ti dissanti. Tattha ‘bhassaravaṇṇine’ti pabhassaravaṇṇavante. Smiṃno nette pana ‘‘mātaṅgasmiṃ yasassine’’ iccādīni pubbe vuttāneva.
统称中,第一种为非对称,第二种亦为非对称,且存在领导者。此处有两种明显的非对称关系。所谓领导者者,被称为:「杀生之人中不平等的尊者、施害人中有蔼然可亲者、言语柔和者、佩戴花环者、长着痂状疮者、体色华美者、著有帕罗袈裟者、双重语言、色彩鲜明者、婆罗门敬重者、天人尊敬者、掌权者」。他们之上,老年与死亡也掌控于其。这里『bhassaravaṇṇine』指外表光彩鲜明者。正如之前所说,该领导者也被称为『马唐加中有威名者』。
Īkārantapulliṅgarāsi niṭṭhito. · 以长伊音结尾的阳性词类聚完毕。
Ukārantapulliṅgarāsi以乌音结尾的阳性词类聚
Bhikkhādigaṇarāsi以比库为首等词的类聚
‘Gasīna’nti silopo, bhikkhu. Yonaṃ lope dīgho, bhikkhū.
『Gasīna』意为比库的别称。该称呼来自较长的「lo」后加词,专指比库。
Pakkhe –
标点词,意为「分段」或「转折」。
§177
177.Lā yonaṃ vo pume.
编号177。有位男子将归属于你们。
Pume lasaññehi uvaṇṇehi yonaṃ vo hoti vāti yonaṃ vo.
『人』以颜色等形相,亦如你们所知,亦如你们所知。
§178
178.Vevosulussa.
178.【关于『韦沃苏卢』。】
Pume ve, vosu paresu lasaññassa u-kārassa ṭa hoti.
『瘙痒』者,是因他处形相的不洁净而生烦恼。
Bhikkhavo.
『诸比库』。
Lussāti kiṃ? Sayambhuvo.
『瘙痒』为何?是自生的。
Bho bhikkhu, bho bhikkhū, bhonto bhikkhū.
请吧,比库们,请吧,比库们,尊敬的比库们。
§179
179.Pumālapane vevo.
「普曼拉帕内」二字是。
Pume ālapane lasaññamhā u-kārato yossa ve, vo honti vā.
『普曼』此处所指者,谓非行动所成之人之见色。
Bhonto bhikkhave, atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi ‘‘bhikkhavo’’ti , devakāyā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo , bhikkhuṃ, bhikkhū, bhikkhavo, bhikkhunā. ‘Sunaṃhisū’ti dīgho, bhikkhūhi, bhikkhūbhi, bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ, bhikkhusmā, bhikkhumhā, bhikkhunā, bhikkhūhi, bhikkhūbhi, bhikkhussa, bhikkhuno, bhikkhūnaṃ, bhikkhusmiṃ, bhikkhumhi, bhikkhūsu.
比库们,世尊于是称呼比库们曰『比库们』,天身超越者,彼等知比库、比库们、比库的、比库者、比库族、比库们者、比库从,比库毗、比库与,比库者,比库们,及以比库之多种语形称呼。
Evaṃ maṅku, maccu, ucchu, paṭu, bhāṇu, setu, ketu, sattu, sindhu, bandhu, kāru, neru, meru, ruru, veḷu iccādayo.
如是有穷、死、热毒、坚固、日光、桥梁、旗帜、敌对、江海、亲属、车、竹管、须弥山、兽类、藤蔓、及其诸般类别等。
Visesavidhānamuccate.
此中区别种类多样,故已别说。
Hetu, jantu, kurusaddesu ‘jantuhetu’ iccādisuttena vikappena yonaṃ lopo, hetu dhammo, hetū dhammā, atīte hetavo pañca.
「缘起」者,犹如在「生物」和「行为声音」中说『缘起之缘』之意,乃借以分别削去「种属」,谓缘起法、缘起诸因,过去的五种缘起。
§180
180.Yomhi vā kvaci.
或在某处,或在某时,
Yosu lasaññino u-kārassa kvaci ṭa hoti vā.
或在某时,有色受想法不调和,或没有这种状态。
Atīte hetayo pañca.
过去的缘由共有五种。
Vāti kiṃ? Hetuyo.
何谓缘由?就是缘起的条件。
Kvacīti kiṃ? Bhikkhavo.
何谓处所?即比库们。
Bho hetu, bho hetū, bhonto hetū, hetavo, hetayo, hetuyo vā, hetuṃ, hetū, hetavo, hetayo, hetuyo vā. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
『具寿诸因』:主格单数为『因』,主格双数为『诸因』,主格复数亦为『诸因』,又或作『诸因』、『诸因』等多种复数形式;宾格单数为『因』,宾格双数为『诸因』,宾格复数亦或作『诸因』、『诸因』等形式。其余格位变化与『比库』词形相同。
Jantu gacchati, jantū, jantayo, jantuyo vā.
「众生行走,众生,众生们,众生们啊。」
§181
181.Jantādito no ca.
「第一些众生的始初,诸众生的开始者。」
Pume jantādito yonaṃ no ca hoti vo ca.
「人的众生起初,非人也;雄雌各自皆有存在。」
Jantuno, jantavo, bhojantu, bhojantū, bhonto jantū, jantayo, jantuyo, jantuno, jantavo, jantuṃ, jantū, jantayo, jantuyo, jantuno, jantavo. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
「从众生们,众生众多,吃食者,食用者,众生的大众,众生们,众生们,众生们,众多众生,众生们,众生们,众多众生。其余皆等同于比库众。」
Kuru, kurū, kurayo, kuruyo, kuruno, kuravoti sabbaṃ jantusamaṃ.
「做,做的人,做者,行为者,施行者,均都是众生的大众。」
‘‘Ajjeva taṃ kurayo pāpayātu , nandanti taṃ kurayo dassanena , ajjeva taṃ kurayo pāpayāmī’’ti dissanti.
「他们说:‘正是今天,那些做者行恶;他们因看到此而欢喜;正是今日,那些做者造恶。’此义显现。」
Mahāvuttinā latopi aṃvacanassa kvaci naṃ hoti, ‘‘kimatthinaṃ bhikkhunaṃ āhu, bhikkhunamāhu maggadesiṃ, bhikkhunamāhu maggajīviṃ, buddhaṃ ādiccabandhuna’’nti dissanti, tathā ‘‘roganiḍḍaṃ pabhaṅgunaṃ, bhogānañca pabhaṅgunaṃ , viññāṇañca virāguna’’nti ca. Tattha ‘kimatthina’nti kiṃsabhāvaṃ, ‘maggadesi’nti maggaṃ desentaṃ, ‘maggajīvi’nti magge jīvantaṃ, ‘roganiḍḍa’nti rogānaṃ kulāvakabhūtaṃ, ‘pabhaṅguna’nti pabhijjanasīlaṃ, ‘virāguna’nti virajjanasīlaṃ. Katthaci paṭhamantampi dissati, tattha nāgamo.
由大语中,即使有时对这话语不会产生疑惑,内容如:『此比库所说意何?称为比库者,宣说正道者,宣说以正道为活法者,出世间解脱者』,又说『病者家族,堕落者,享受者之堕落,识亦堕落』。在此『意何』指何种性质?『宣说正道』者,为宣说正法者;『以正道为活法』者,寄生于正道而生活者;『病者家族』者,疾病的家属;『堕落者』者,堕落之习气;『享受者之堕落』者,贪欲习气;『识亦堕落』者,识的熄灭习气。有时显现于首处,或者则无,因文中无定本。
Iti bhikkhādigaṇarāsi. · 以上为以比库为首等词的类聚。
Satthādigaṇarāsi以导师为首等词的类聚
Satthādirāsi萨塔等堆
§182
182.Ltupitādīnamā simhi.
第一八二条规则:以行为者词缀及『父』等词为代表的一类名词,在主格单数词尾时,其变化方式如下。
Simhi pare ltupaccayantānaṃ satthu, kattuiccādīnaṃ pitādīnañca u-kāro ā hoti. ‘Gasīna’nti lopo.
狮子在其他语法分支中,对「饮食」等父类的主格有一特殊变化,称为『u-kāro』。『Gasīna』意为省略。
Satthā.
示例词:『导师』。
§183
183.Ltupitādīnamase.
第一八三条规则:以行为者词缀及『父』等词为代表的一类名词,在主格单数以外的词尾时,其变化方式如下。
Samhā aññasmiṃ vibhattigaṇe pare ltu, pitādīnaṃ u-kāro āraṅa hoti.
有时在其他语法分类中,「饮食」一类的『u-kāro』用法出现。
§184
184.Āraṅsmā.
第一八四条规则:论及从格及离格词尾时的变化规则。
Āraṅto yonaṃ ṭo hoti.
从格及离格词尾『从……』,其对应的复数主格词尾变换为长元音尾形式。
Satthāro.
『导师们』。
§185
185.Ge a ca.
185.【呼格中,『a』与『ā』。】
Ge pare ltu, pitādīnaṃ u-kāro hoti a ca ā ca. Bhosattha, bho satthā, bhonto satthāro, satthāraṃ.
在呼格(ge)之后,对于『父』等词(pitā 一类)的词干元音 u,可替换为 a 或 ā。例如:bhosattha(呼格单数,用 a 形式)、bho satthā(呼格单数,用 ā 形式)、bhonto satthāro(呼格复数)、satthāraṃ(宾格单数)。
§186
186.Ṭoṭe vā.
186. 或用『ṭo』格尾。
Āraṅto yonaṃ kamena ṭo, ṭe honti vā. Ettha ca vāsaddo sakhasadde vikappanattho tattha vidhyantarasabbhāvā. Puna ṭoggahaṇaṃ lahubhāvatthaṃ.
被欲望所缠绕者受其所制,此类乃为有束缚之人。于此而言,贪欲、瞋恚、嗔恨等犹如朋友之声响,其变化多端,如同众色相之差异。又者,则指缚结之累,实为令人沉重难脱者。
Satthāro, satthāre.
『教师』复指『以师为师』者。
§187
187.Ṭānāsmānaṃ.
187. 关于本身自取(施加于自己)之义。
Āraṅto nā, smānaṃ ṭā hoti.
非为缚结者,乃本身自取而得之拘束。
Satthārā, satthārehi, satthārebhi.
师者与诸师们,师们之间。
§188
188.Lopo.
省略。
Ltu, pitādīhi salopo hoti vā.
是等与父者等亲属相关联,或是其所属。
Satthu, satthussa, satthuno.
是指师,师者所有格,师的属格形式。
§189
189.Naṃmhi vā.
此语当作编号 189 句。
Naṃmhi pare ltu, pitādīnaṃ u-kāro āraṅa hoti vā. Imesaṃ mahānāma tiṇṇaṃ satthārānaṃ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhāti . Satthūnaṃ.
在此者,父等众所共通的行为或果报,或称为“大名”,此谓三位导师之一的结束、完成,即三位导师的集体终止。此处以‘众多导师’之一的终结来示例,此谓‘导师们的终结’。
§190
190.Ā.
此语当作编号 190 句。
Naṃmhi pare ltu, pitādīnaṃ u-kāro ā hoti vā.
于此处,父辈等众的行为果报存在或发生。
Satthānaṃ, satthārā, satthārehi, satthārebhi, satthu, satthussa, satthuno, satthūnaṃ, satthārānaṃ, satthānaṃ.
(导师格变化)导师(复数属格)、导师(单数具格)、导师(复数具格/离格)、导师(复数具格/离格异形)、导师(单数属格/呼格词干)、导师(单数属格异形一)、导师(单数属格异形二)、导师(复数属格异形一)、导师(复数属格异形二)、导师(复数属格异形三)。
§191
191.Ṭi smiṃno.
『Ṭi』于此教法中,用以示现或设立之意。
Āraṅto smiṃno ṭi hoti.
『Āraṅto』于此教法中,谓『积极从事』、『热心实行』之意,『Ṭi』亦用于此,表明『存在』或『为之』。
§192
192.Rassāraṅa.
『Rassāraṅa』为由两个构成词合成的复合词。
Smiṃmhi pare āraṅkato rasso hoti.
『此』(同格关系)后接时,长元音变为短元音。
Satthari, satthāresu.
(例如:)『于导师处』、『于诸导师处』。
Bahulādhikārā nā, smāsu satthunāti ca sumhi satthūsūti ca siddhaṃ. ‘‘Dhammarājena satthunā, pūjaṃ labbhati bhattusū’’ti pāḷi. ‘Bhattusū’ti sāmīsu, ‘bhattāsū’tipi pāṭho.
不是多义词,而是有多层含义,并且称为导师和善知识、导师们,已经圆满。如《巴利典籍》所载:“以法王导师之名,得受供养。”“Bhattusū”在一般语境中,也有“主人供养者”的含义,“bhattāsū”亦是不同的读法。
‘Ltupitādīnamase’ti aseggahaṇena tomhi āraṅa hoti , ‘‘satthārato satthāraṃ gacchanti, satthārato satthāraṃ ghaṭentī’’ti pāḷi.
‘Ltupitādīnamase’这句以省略省音作结尾,表示驳斥,意指众弟子自成一方:“从导师处,弟子前往导师那里,从导师处,弟子将导师击败”,这是巴利典籍中的说法。
Evaṃ kattā, bhattā, gantā, jetā, janetā, chettā, cheditā, viññātā, viññāpetā, uṭṭhātā, uṭṭhāpetā, taritā, tāretā, dātā, dāpetā, sandhātā, sandhāpetā, netā, nettā, posetā, bhettā, yātā, vattā, setā, hantā, sakamandhātā, mahāmandhātā iccādayo.
如此来行,各种关系者有:给予者、被给予者、前往者、出家者、创造者、被创造者、毁灭者、被毁灭者、知道者、使人知道者、起立者、使人起立者、渡者、渡者被渡者、给予者、被给予者、连接者、使人连接者、领导者、被领导者、供养者、分割者、前往者、支配者、铺设者、杀害者、共同努力者、大力者等诸多作用者。
Visesavidhānamuccate.
各种特殊类别的规定在此被阐明。
Mahāvuttinā yonaṃ ā hoti, avitakkitā gabbhamupavajanti , te bhikkhū brūhetā suññāgārānaṃ.
依据重要论述,子宫孕育之时,母体无意牵挂胎儿,出家比库当宣说空舍的教法。
Amaccavācīhi kattu, khattusaddehi gassa ettaṃ, uṭṭhehi katte taramāno , natthi bho khatte paroloko .
用无上的言语宣说,用刃声强力震动此处,着手宣说时,此境无有比拟的最高境界。
Ge pare āraṅa ca hoti, pucchāma kattāra anomapañña, ‘‘kattāraṃ anomapañña’’ntipi yujjati.
『格』(属格/呼格)后接时,亦可带长音变化;『请问,具无上慧者,(彼)造作者』——『具无上慧者,造作者』此说亦成立。
Aṃmhi pare pubbassaralopo ca hoti, anukampakaṃ pāṇasamampi bhattuṃ jahanti itthiyo. ‘‘So patīto pamuttena, bhattunā bhattugāravo’’ti diṭṭhattā kattunā, gantunā iccādīnipi yujjanti.
此句言「在彼他人处,虽有初发疏忽,然女众出于悲悯,舍弃吃饭的亲族」。此处「pubbassaralopo」为「先前疏忽」;「anukampakaṃ pāṇasamampi bhattuṃ jahanti itthiyo」指慈悲女子甚至舍弃与养育者共食。又言「彼已堕落诸逃逸者,见因食主而应有的尊敬乃至欲念等,故与造作者及客人等战斗」。意喻他者出离慈悲而堕落,见因缘颖异而起纷争。
Nettumhā smiṃno ettaṃ , nette ujuṃ gate sati , ete saddā tīsu liṅgesu samānarūpā honti, kattā itthī, kattā puriso, kattā kulaṃ iccādi.
从『引导者』词干,第七格单数的『此』(格尾)替换为『此』(长音形式):当正直行进者之状态(即主格)存在时,『导者』『正行者』『此等』诸词在三种性别中具有相同形式,例如:『造作者』(阴性)、『造作者』(男性)、『造作者』(中性),如此等等。
Iti satthādirāsi. · 如是萨塔等堆。
Pitādirāsi毕德等堆
Pitā gacchati.
「父亲离去。」简洁明示父者去往或离开之义。
§193
193.Pitādīnamanattādīnaṃ.
数字「193」后记「关于父亲等之无忧(manatta)等事项」。此为条目序号及题义说明。
Nattādivajjitānaṃ pitādīnaṃ āraṅakato rasso hoti.
「对于被禁止(vajjitā)诸无忧(nattā)等人,其父等成为网状羁绊。」此「āraṅakato rasso hoti」谓「为网状网索纽带」。意即被禁止的无忧等人,其父亲等反倒成为牵制其之絮索。
Pitaro, bho pita, bho pitā, bhonto pitaro. Pitaraṃ, pituṃ vā. ‘‘Mātuṃ pituñca vanditvā’’ti dissati.
父亲们,啊父亲,啊父亲们,诸位父亲。父亲,或称为生父。所谓“敬礼母亲和生父”者,即此义。
Pitaro, pitare, pitarā, pitunā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi, pitu, pitussa, pituno, pitūnaṃ, pitarānaṃ, pitarā, pitunā, pitarehi, pitarebhi, pitūhi, pitūbhi, pitu, pitussa, pituno, pitūnaṃ, pitarānaṃ, pitānaṃ, pitusmiṃ, pitumhi, pitari, pitaresu, pitūsu.
父亲,父亲的,父亲们,由父亲,借由父亲,由诸父亲,由几位父亲,父亲的,属于父亲的,属于诸父亲的,关于生父,生父的,生父之,生父们,父亲们,父亲们,由生父,借由生父,由诸父亲,由几位父亲,生父,属于生父,属于生父的,生父们,父亲们,父亲们,属于生父的,生父中,生父的处所,关于父亲们,关于生父多者。
Anaṇo ñātinaṃ hoti, devānaṃ pitunañca so , mātāpitūnaṃ accayena, dhammaṃ cara mahārāja, mātāpitūsu khattiya .
没有赊欠者即为亲属,也是天神的生父,且于父母无有差失,守持法义者为大王子,属于父母的贵族阶层。
Evaṃ bhātā, bhātaro, jāmātā, jāmātaroiccādi.
如是,兄弟,兄弟们,兄嫂,兄妻等如是。
Anattādīnanti kiṃ? Nattā, nattāro, nattāraṃ, nattāro, nattāre iccādi. Tathā panattusaddopi.
所谓‘亲属’是指什么?诸如亲属、亲属的,亲属之,父母亲属等等。正如‘亲属’一词本身。
Mātu , dhītu, duhitusaddā pana itthiliṅgā eva, mātā, mātaro, bhoti māta, bhoti mātā, bhoti māte vā, ‘‘acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāte’’ti dissati. ‘Ghabrahmāditve’ti gassa ettaṃ. Bhotiyo mātaro, mātaraṃ, mātuṃ, mātaro, mātare, mātuyā, mātarā, mātarehi, mātarebhi, mātūhi, mātūbhi, mātu, mātussa, mātuyā. ‘‘Mātussa sarati, pitussa saratī’’ti satthe dissati. ‘‘Buddhamātussa sakkāraṃ, karotu sugatoraso’’ti ca dissati. Mātūnaṃ, mātānaṃ, mātarānaṃ. Pañcamīrūpaṃ tatiyāsamaṃ. Chaṭṭhīrūpaṃ catutthīsamaṃ. Mātusmiṃ, mātumhi, mātari, mātuyā, mātuyaṃ, mātaresu, mātūsu. Evaṃ dhītu, duhitusaddā.
母亲、媳妇、女儿,这些女性名词本身为女性性别词,母亲,母亲的,或称母亲,或称母亲,或称母亲处,谓曰“惊奇之母,奇异之母”,称其为‘沙婆罗摩’出家女。称谓母亲,母亲的,母亲作为,母亲的,母亲处,母亲们,母亲们,借由母亲,借由母亲者,母亲,属于母亲,属于母亲的。所谓“属母的,属父的”谓词,佛说“应当尊敬母亲佛,慈父佛亦当敬爱”。母亲们,母亲们,属于母亲们,五格与第三格相同,第六格与第四格相同。母亲处,母亲里,母亲间,借由母亲,作为母亲,母亲处,母亲们,如此媳妇、女儿等女性名词亦然。
Visesavidhimhi gāthāsu mahāvuttinā mātu, pitusaddehi nādīnaṃ pañcannaṃ ekavacanānaṃ yā hoti, smiṃno pana yañca hoti, antalopo ca. Matyā kataṃ, matyā deti, matyā apeti, matyā dhanaṃ, matyā ṭhitaṃ. Matyaṃ ṭhitaṃ. Evaṃ petyā kataṃiccādi, idha vuddhi.
在特殊语法类的诗句中,若以大法典阐述,父母呼唤的声音属五个单字之一,其中含有『在此』之义,且往往省略。谓表示死亡的词有:死去、死给、死掉、死亡、已死。『死亡』即为已死。如此,因『亡故』、『死去』等语出现,乃此处语义增长。
Anuññāto ahaṃ matyā, sañcatto pitarā ahaṃ . Matyā ca petyā ca kataṃ susādhu , ahañhi jānāmi janinda etaṃ, matyā ca petyā ca , sabbaṃ pubbepi vuttameva.
我不被许可称为已死,父母则执着我已死。我知道,『已死』与『亡故』称谓皆善,乃是世间先前所传诵者。
Satthu, pitādīnaṃ samāse vidhānaṃ samāsakaṇḍe āgamissati.
世尊将在语法集锦章节,讲述父等合成词的用法。
Iti pitādirāsi. · 如是毕德等堆。
Iti satthādigaṇarāsi. · 如是萨塔等类堆。
Ukārantapulliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 u 结尾的阳性堆已完成。
Ūkārantapulliṅgarāsi以 ū 结尾的阳性词类
‘Gasīna’nti lopo, sayambhū gacchati. ‘Lopo’ti yonaṃ lopo, sayambhū gacchanti.
“Gasīna”意为消失,称为自然消失。所谓“lopo”,即字义消失,是自然的消失。
Pakkhe –
另一方面——
‘Jantādito no cā’ti yonaṃ vo, no, sayambhuvo, sayambhuno.
“不是从生者,”即指“你们不是”,乃自生自现者,自生自现的。
‘Ge vā’ti ge pare vikappena rasso, bho sayambhu, bho sayambhū, bhonto sayambhū, sayambhuvo, sayambhuno.
『如云「归属」者,谓因变化而归属,绳索亦尔。『自体』者,自生自有,称为『自体』;尊者为自体者,自体所生者、自体所成者。
‘Ekavacanayosvaghona’nti amādīsu ekavacanesu niccaṃ rasso, sayambhuṃ, gāthāyaṃ ‘sayambhuna’ntipi yujjati.
『单数者』谓如上,单数中恒有绳索、自体,且诗句中谓之『自体者』。
Sayambhū, sayambhuvo, sayambhuno. Sayambhunā, sayambhūhi, sayambhūbhi, sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhusmā, sayambhumhā, sayambhunā, sayambhūhi, sayambhūbhi, sayambhussa, sayambhuno, sayambhūnaṃ. Sayambhusmiṃ, sayambhumhi, sayambhūsu.
自体者,自体之者,自体之所。以自体、以自体众、属于自体、属于自体者、属于自体众。由自体、由自体处、由自体众、由自体众、由自体众、属于自体、属于自体者、属于自体众。从自体、从自体处、由自体、以自体、以自体众、属于自体、属于自体者、属于自体众。从自体中、从自体处、在自体众中。
Evaṃ abhibhū, parābhibhū, vessabhū, gotrabhū, vatrabhū iccādi. Sesesu pana yonaṃ no eva labbhati, cittasahabhuno dhammā .
如是诸词『统御者』『他统御者』『雷雨者』『家统者』『所在处者』等等。唯余下者,此中无之,唯心相伴之法得之。
§194
194.Kūto.
一九四、『从何处』。
Pume kūpaccayantehi yonaṃ no hoti vā.
男者因骨缝而成之处无所存在。
Sabbaññū, sabbaññuno. Sesaṃ suviññeyyaṃ.
了达一切者,了达一切之人。圆满之事,应彻底了知。
Viññū , vadaññū, atthaññū, dhammaññū, mattaññū, vidū. Idha kūsaddena rūpaccayantāpi gayhanti, vedagū, pāragū. Tathā bhīrū, pabhaṅgū, virāgūiccādi ca.
智慧者,善言者,通达义理者,了解法理者,适度者,知识者。在此,即使被顽固无闻者所极大恶劣地刺激,也能保持清醒不失,能超越痛苦,能达到彼岸。正如胆怯者、动摇者、离欲者等。
Ūkārantapulliṅgarāsi niṭṭhito. · 以 ū 结尾的阳性词类完毕。
Okāranto pana gosaddo eva, so pubbe vuttoyeva.
噪声虽未发出,仍然是声音,正如先前所说。
Pulliṅgarāsi niṭṭhito. · 阳性词类完毕。
Napuṃsakaliṅgarāsi中性词类
Akārantanapuṃsaka cittādirāsi
无性别者心之类法。
Atha napuṃsakaliṅgaṃ dīpiyate. Taṃ pana pañcavidhaṃ adantaṃ, idantaṃ īdantaṃ, udantaṃ, ūdantanti.
又显现为无性别形象。此无性别有五种表现:内歪、外歪、向上举、向前举。
§195
195.Aṃ napuṃsake.
此是对无性别者的注释。
Napuṃsake ato sissa aṃ hoti.
非男非女之后,彼有种子。
Cittaṃ.
心。
§196
196.Yonaṃ ni.
196. 「yo」的复数属格词尾为「naṃ」,改作「ni」。
Napuṃsake ato yonaṃ ni hoti. ‘Yolopanīsū’ti nimhi dīgho.
非男非女之后,彼为某种种子。‘Yolopanīsū’此词甚长。
Cittāni.
诸心。
§197
197.Nīnaṃ vā.
197. 「nī」的复数属格词尾「naṃ」,可随意变化。
Ato nīnaṃ ṭā, ṭe honti vā.
由此可以知道,有的存在,有的不存在。
Cittā, he citta, he cittā, he cittāni, he cittā vā, cittaṃ, cittāni, citte, cittena. Sesaṃ purisasamaṃ.
「心啊,唉心!唉众心!唉诸心!」「唉心们啊!」「心」「诸心」「心中」「由心」等诸说,皆为对人格的整体称谓。
Evaṃ dakaṃ, udakaṃ, sukhaṃ, dukkhaṃ, mukhaṃ, aṅgaṃ, liṅgaṃ, siṅgaṃ, aghaṃ, saccaṃ, naccaṃ, rajjaṃ, pajjaṃ, ambujaṃ, dhaññaṃ, thaññaṃ, araññaṃ, puññaṃ, kiliṭṭhaṃ, piṭṭhaṃ, bhaṇḍaṃ, tuṇḍaṃ, ñāṇaṃ, tāṇaṃ, leṇaṃ, karaṇaṃ, caraṇaṃ, chattaṃ, khettaṃ, nettaṃ, amataṃ, sotaṃ, pīṭhaṃ, vatthaṃ, padaṃ, gadaṃ, āvudhaṃ, kānanaṃ, ghānaṃ, jhānaṃ, dānaṃ, dhanaṃ, vanaṃ, pāpaṃ, dumaṃ, hadayaṃ, cīraṃ, cīvaraṃ, kulaṃ, mūlaṃ, balaṃ, maṅgalaṃ, bhisaṃ, sīsaṃ, lohaṃiccādayo.
如此这般,水、快乐、痛苦、口、身体、标记、角、灾难、真实、虚妄、绳索、针、莲花、谷物、稻草、森林、功德、污秽、背后、容器、嘴巴、智慧、欲望、住处、缘由、行走、足、伞盖、田地、鼻子、不死、耳朵、座位、布匹、脚、钉锤、武器、森林密林、禅那、布施、财富、树林、恶业、荆棘、心、衣服、家族、根本、力量、吉祥、疱疹、首级、铁等,皆为不同现象名相。
Iti cittādirāsi. · 如是心等词类。
Kammādirāsi业等词类
Kammasadde –
业相(行动之声)——
§198
198.Nāsseno.
198. 此法非我所作。
Kammādīhi nāssa eno hoti vā.
从业及诸因缘无所作成,亦可理解为不由业起。
Kammena, kammanā.
『业』者,由行为而生,由行动所生。
‘Pumakammathāmaddhāna’nti suttena nā, smāsu uttaṃ, kammunā, kammassa, kammuno, kammasmā, kammamhā, kammanā, kammunā, kammassa, kammuno.
『由人行业所生』,不是凭空而来,文句中『业』、『行为』、『业果』、『业因』、『业本』、『由业』、『从业』都是指同一实义。
§199
199.Kammādito.
199.【从业等起。】
Kammādīhi smiṃno ni hoti vā.
业之起始不生,或者不现。
Kammasmiṃ, kammamhi, kammani, kamme. Sesaṃ cittasamaṃ.
『在业』、『于业』、『于业中』、『于作业』,其余皆与『心』相同。
Kamma camma ghamma asma vesma addha muddha aha brahma attaātumā kammādi. Kammani, cammani. ‘‘Kiṃ chando kimadhippāyo, eko sammasi ghammanī’’ti ca ‘‘kiṃ patthayaṃ mahābrahme, eko sammasi ghammanī’’ti ca ‘‘mā tvaṃ cande khali asmanī’’ti ca ‘‘tamaddasa mahābrahmā, nisinnaṃ samhi vesmanī’’ti ca dissanti. Addhani , muddhani, ahani, brahmani, attani, ātumani, sabbametaṃ pubbepi vuttameva ca. Tattha ‘sammasī’ti acchasi, ‘ghammanī’ti gimhakāle ātape vā, ‘asmanī’ti pāsāṇe, ‘vesmanī’ti ghare.
业、胎、胎壳、壳体、骨、骨髓,同时、混合、基础,梵天、自性;皆为业之起始。『于业』、『于胎』。释曰:『何为欲望?何为主宰?唯有一业之生』;又曰:『何为大梵根本?唯一业之生』;又曰:『勿使你如胎中之骨』;又曰:『彼时大梵坐于胎壳之中』。『混合』、『基础』、『壳体』、『骨』、『自身』、『根本』,《三藏》上已作此解释。此中『主宰』是指太阳,于炽热时间;『胎中』是石中;『壳体』是家宅。
Iti kammādirāsi. · 如是业等之聚。
§200
200.Aṃ napuṃsake.
200.无男之人(阴性者)。
Napuṃsake simhi ntussa aṃ hoti vā. Silopo.
无男之人或狮子,没有男性的特质。有此之称。
Guṇavaṃ kulaṃ.
品德优秀的家族。
Pakkhe –
在方面——
Simhi mahāvuttinā ntussa anto a hoti, tato sissa aṃ hoti, guṇavantaṃ kulaṃ.
因狮子的声威,男性的特点在其中表现出来,随后则为阳性,即品德优秀的家族。
‘Yvādo ntussā’ti yvādīsu ntussantassa attaṃ, guṇavantāni, guṇavantā, he guṇava, he guṇavā, he guṇavantāni, he guṇavantā, guṇavaṃ, guṇavantaṃ, guṇavantāni, guṇavante, guṇavantena, guṇavatā kulena. Sabbaṃ pulliṅgasamaṃ.
所谓『无男性者』,乃指那些在特质上是无男性者者;他们自称品德优秀者、品德者啊、品德吧、品德优秀者们、品德优良者、品德者啊、品德者啊、品德优秀者、品德者、品德者、以品德为家族的人。一切皆等同于男性特征。
Satimaṃ kulaṃ, satimantaṃ kulaṃ iccādi.
『具念之家』者,意指具足念慧的家庭。
Gacchaṃ kulaṃ, gacchantaṃ kulaṃ, gacchantāni kulāni iccādi.
『去往之家』、『行往之家』,指的是正在前往的各个家庭。
Iti akārantanapuṃsakarāsi. · 如是 a 韵尾中性之聚。
Ikārantanapuṃsakarāsii 韵尾中性之聚
Aṭṭhi tiṭṭhati, aṭṭhī tiṭṭhanti.
『骨头』者,骨头立于此处;复数『骨头们』亦然。
§201
201.Jhalā vā.
201.【「jh」类辅音,可选地(发生变化)。】
Napuṃsake jha, lato yonaṃ ni hoti vā. ‘Yolopanīsū’ti dīgho.
『阉人』之称,即无男子之人或无阴茎之人。长词『犹如阴茎附着者』者,为其延伸说法。
Aṭṭhīni , he aṭṭhi, he aṭṭhī, he aṭṭhīni, he aṭṭhī vā, aṭṭhiṃ, aṭṭhinaṃ, aṭṭhīni, aṭṭhī, aṭṭhinā, aṭṭhīhi, aṭṭhībhi. Sesaṃ munisamaṃ.
『骨头们』,呼曰『哎,骨头!』『哎,骨头们!』、『骨头』、与其各种格位变化。此语法用法,与尊者等同。
Samāsepi sammādiṭṭhi kulaṃ, sammādiṭṭhīni kulāni iccādi, yonaṃ no, ne natthi.
复合词中,‘正见’者为族,‘正见者们’则为各个族等;又如‘子宫’,此中,‘没有’与‘不’皆不可并用。
Smiṃmhi sammādiṭṭhismiṃ, sammādiṭṭhimhi, sammādiṭṭhini, sammādiṭṭhine kule, ariyavuttine kule iti vattabbaṃ.
当说‘在这里的正见中,于正见里,于正见者中,于正见者里,于族中,或称为圣人所说的族’,是此法应当宣说者。
Evaṃ akkhi, acchi, satthi, dadhi, vāri iccādayo.
如是,「akkhi(眼)」、「acchi(眼)」、「satthi(大腿)」、「dadhi(凝乳)」、「vāri(水)」等词,均依此规则类推。
Iti ikārantanapuṃsakarāsi. · 如是 i 韵尾中性之聚。
Īkārantanapuṃsakarāsiī 韵尾中性之聚
Īkārante ‘ekavacanayosvaghona’nti suttena simhi rasso, daṇḍi kulaṃ, daṇḍīni kulāni, yonaṃ lope daṇḍī.
当以单数末尾‘一’字的辞法为例,听从经示‘狮子’、‘绳索’、‘杖’为族,‘杖子们’为多个族,而若去‘杖子’则成‘杖’。
‘Ge vā’ti rasso, he daṇḍi, he daṇḍī vā, he daṇḍīni, he daṇḍī, daṇḍiṃ, daṇḍinaṃ, daṇḍīni, daṇḍī, daṇḍinā, daṇḍīhi, daṇḍībhi. Pulliṅgasamaṃ.
诸如‘屋’或‘绳索’,唤作‘嘿,杖子’、‘嘿,杖子群’、‘嘿,杖群’、‘嘿,杖群几个’等形式,亦如‘杖子’、‘杖子们’、‘杖’、‘杖的’、‘被杖子’、‘以杖子们等’等表达。词性与阳性相同。
Samāsepi sīghayāyi cittaṃ, sīghayāyīni, sīghayāyī, he sīghayāyi, he sīghayāyī vā, he sīghayāyīni, he sīghayāyī, sīghayāyiṃ, sīghayāyinaṃ, sīghayāyīni iccādi.
复合词中,‘快速移动者’者也是这样,如‘快速移动们’、‘快速移动的’、‘嘿,快速移动者’、‘嘿,快速移动的众’、‘快速移动者们’等诸形式。
Evaṃ sukhakāri dānaṃ, cakkī, pakkhī, sukhī, sikhī iccādayo kulasambandhino ca veditabbā.
如是,须当知晓与家族相关之货物,诸如器皿、轮子、羽毛、乐器等物,皆生安乐利。
Iti īkārantanapuṃsakarāsi. · 如是 ī 韵尾中性之聚。
Ukārantanapuṃsakarāsi以短 u 元音结尾的中性词类。
Āyu tiṭṭhati, ‘jhalā vā’ti yonaṃ nitte lope ca dīgho, āyūni, āyū, he āyu, he āyū, he āyūni, he āyū, āyuṃ, āyunaṃ, āyūni, āyū. Sesaṃ bhikkhusamaṃ.
所谓生命者,是由子宫化成、于子宫中形成且于子宫中消失之存在,称长寿、生命、寿命、生命力、寿命,亦称生涯、生存、生计等。此皆比库所共知。
Āyusaddo pulliṅgepi vattati, ‘‘punarāyu ca me laddho , āyuñca vo kīvatako nu samma , āyu nu khīṇo maraṇañca santike, na cāyu khīṇo maraṇañca dūre’’ti pāḷipadāni.
生命之语亦用于男性身体,云:“我复得生命,汝等之命寿如何?命非绝灭,死近不远。”者乃巴利俗语。
Evaṃ cakkhu, hiṅgu, siggu, jatu, vatthu, matthu, madhu, dhanu, tipu, dāru, vasu, assu iccādayo.
诸如眼、鼻、舌、毛发、体毛、骨骼、筋脉、腱、脉络、筋肉、血液、骨髓、脂脂、蜂蜜及树木、金属、驴等,亦当如是理解。
§202
202.Ambādīhi.
202、复以桃子例说。
Ambu, paṃsuiccādīhi smiṃno ni hoti vā.
水、沙石等,缘此因缘,有时不会凝聚于此处。
Phalaṃ patati ambuni, pupphaṃ yathā paṃsuni ātape gataṃ. Sesaṃ āyusamaṃ. Citragu, vahagu, digu iccādayopi ukārantapakatikā evāti.
果实落于水中,如花朵在烈日中枯萎凋谢。其余亦同寿命。诸如绮丽(色彩绚烂)、轻扬(飘动轻盈)、广大、远方的希望等都是如尘埃浮游于空气中,俱为短暂不久。
Iti ukārantanapuṃsakarāsi. · 以上为以短 u 元音结尾的中性词类。
Ūkārantanapuṃsakarāsi以长 ū 元音结尾的中性词类。
Simhi rasso, gotrabhu ñāṇaṃ, gotrabhūni, gotrabhū, he gotrabhu, he gotrabhū, he gotrabhūni, hegotrabhū, gotrabhuṃ, gotrabhunaṃ, gotrabhūni, gotrabhū. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ. Evaṃ sayambhu ñāṇaṃ, abhibhu jhānaṃ iccādi.
如同狮子的咆哮,族群的知识,属于其族群本质的诸法:嗟乎族群、嗟乎族群主、嗟乎族群子孙、嗟乎族群本身、族群……族群属性同样俱有雄性标记。此理适用于自性知识、显现禅定及诸如此类。
Iti ūkārantanapuṃsakarāsi. · 以上为以长 ū 元音结尾的中性词类。
Napuṃsakaliṅgarāsi niṭṭhito. · 中性词类结束。
Sabbādirāsi以“一切”等词为首的词类。
Atha sabbanāmāni dīpiyante.
于是所有名称被加以显现解释。
Sabba, katara, katama, ubhaya, itara, añña, aññatara, aññatama, pubba, para, apara, dakkhiṇa, uttara, adhara, ya, ta, tya, eta, ima, amu, kiṃ, eka, ubha, dvi,ti, catu, tumha, amha imāni aṭṭhavīsati sabbanāmāni nāma. Sabbesaṃ liṅgatthānaṃ sādhāraṇāni nāmāni sabbanāmāni.
「一切」、「何者」、「哪一个」、「双方」、「他者」、「另一个」、「更另一个」、「最另一个」、「先前」、「后面」、「最后」、「南方」、「北方」、「下方」、「是」、「彼」、「彼时」、「这个」、「这些」、「某一个」、「什么」、「一」、「两个」、「三」、「四」、「你们」、「我们」等共计二十八个名称,称为「一切名称」。其中大多数是表示类别的普通名称,即一切名称。
Tattha sabbasaddo sakalattho.
其中每个字词均具有整体意义。
Katara, katamasaddā pucchanatthā.
「何者」、「哪些」此类词是用以提问的。
Ubhayasaddo dvinnaṃ avayavānaṃ samudāyattho.
『双声』者,指由两个部件组成的合成词。
Itarasaddo ekato vuttassa paṭiyogīvacano.
『他声』者,是单方面所说的话,作为对语时用语。
Aññasaddo yathādhigatamhā aparavacano.
『异声』者,指根据不同理解产生的他种说法。
Aññatara, aññatamasaddā aniyamatthā.
『另一种』、『最异声』者,指无规律的词义变化。
Pubbādayo saddā disā, kālādivavatthānavacanā.
『先起声』者,是指表示方向、时间等前因后果意义的词语。
Yasaddo aniyamatthavacano.
『雅声』者,指无规律词义的说法。
Ta, tyasaddā parammukhe dūravacanā.
那是,彼时声音在前方属于远语。
Etasaddo parammukhe samīpavacano, sammukhe dūravacano. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘eteti cakkhupathaṃ atikkamitvā dūragate sandhāyāhā’’ti vuttaṃ, tasmā tasaddatthepi vattati.
此声音在前方属于近语,在面前属于远语。在注疏中曾说『因为“此处越过瞻眼之路,至远方发起呼唤”』,故此词义亦如此解说。
Imasaddo sammukhe samīpavacano.
此词在面前属于近语。
Amusaddo dūravacano. Samīpa, dūratā ca parikappabuddhivasenāpi hoti.
此词是远语。‘近’与‘远’乃从观念理解而言。
Kiṃsaddo pucchanattho.
何种声音,问其意旨。
Ekasaddo saṅkhyattho aññattho ca.
一词含数义,亦含别义。
Ubhasaddo dvisaddapariyāyo.
『双音』者,『双音』的延伸解说。
Tattha tyasaddopi bahulaṃ dissati. Khiḍḍā paṇihitā tyāsu, rati tyāsu patiṭṭhitā, bījāni tyāsu ruhanti , kathaṃ nu vissase tyamhi , atha vissasate tyamhiiccādi .
其中,『消失的音』也多见。因它们被破坏、被隐藏、为其所乐、被其所立,种子在其中萌芽,怎能在其中生信?然后依此生信等等。
‘Itthiyamatvā’ti āpaccayo, ghasañño, silopo, sabbā itthī, sabbā, sabbāyo, he sabbe, he sabbā, he sabbāyo, sabbaṃ, sabbā, sabbāyo, sabbāya, sabbāhi, sabbābhi, sabbāya.
『女性化』称呼者为后缀,有‘捣碎者’、‘磨工’、均为女性之意;全体称呼为女性化表达,如‘诸女性’、‘所有’、‘诸多’、‘诸’、『诸女性啊』、『诸女性』、『诸女性们』,皆为女性化的各种语法形式。
§203
203.Ghapāsassa ssā vā.
203.「gha」类名词的「pāsa」词尾,可替换为「ssā」。
Gha, pasaññehi sabbanāmehi sassa ssā hoti vā.
以「ghā」位与「pa」位所标示的一切代名词,其属格词尾「ssa」可替换为「ssā」。
§204
204.Ghossaṃssāssāyaṃtiṃsu.
204.「gho」类名词的「saṃ」词尾,可替换为「ssā」、「ssāya」或「ṃsu」。
Ssamādīsu gho rasso hoti.
‘定’中包含着保护的意涵。
Sabbassā.
全部、完全之意。
§205
205.Saṃsānaṃ.
205.「saṃ」词尾替换为「sāna」。
Sabbādīhi naṃvacanassa saṃ, sānaṃ honti.
‘全部’与‘转变’的词根相合,意谓诸法皆有流转变异。
Sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ, sabbāya, sabbāhi, sabbābhi, sabbāya, sabbassā, sabbāsaṃ, sabbāsānaṃ, sabbāya, sabbāyaṃ.
此列为‘全部’各自变格形式:‘全部’(主格),‘全部的’(属格),‘给全部’(与格),‘凭全部’(工具格),‘归于全部’(方向格)等,表明‘全部’之不同语法关系。
§206
206.Smiṃno ssaṃ.
206.在其中、于其中的意思。
Sabbādīhi smiṃno ssaṃ hoti vā.
凡所有种性皆由此生起或存在。
Sabbassaṃ, sabbāsu.
(『一切』的)属格复数形式:「sabbassaṃ」(阴性)、「sabbāsu」(阴性处格复数)。
Saddanītiyaṃ nā, smā, smiṃnampi ssādeso vutto . ‘‘Tassā kumārikāya saddhiṃ , kassāhaṃ kena hāyāmī’’ti pāḷi. Idha pana suttavibhattena sādhiyati. Sabbassā kataṃ, sabbassā apeti, sabbassā ṭhitaṃ.
此非『sadda』意,即便于『smiṃ』中亦有相应用法。于此,巴利文中云『与其少女同在,我将何人使之离散』。此处以经文相对照而引释。意谓一切皆成就,一切皆至境界,一切皆立存在。
Sabbo puriso.
『全体男性』。
§207
207.Yonameṭa.
207.『彼等』,此乃第四格(对格)复数词形。
Akārantehi sabbādīhi yonaṃ eṭa hoti.
由于无所作意,所有种性均变为子宫中之胚胎。
Sabbe purisā.
一切男子。
Atotveva? Sabbā itthiyo, amū purisā.
不如此吗?一切女子,是非男子。
He sabba, he sabbā, he sabbe, sabbaṃ, sabbe, sabbena.
哎,诸位男女一切众生,一切、诸般、全体、以一切般、由一切众生。
§208
208.Sabbādīnaṃ naṃmhi ca.
208.于一切诸根中及水中。
Naṃmhi ca su, hisu ca sabbādīnaṃ assa e hoti.
水中亦有毒,且于一切诸根中也存在。
Sabbehi, sabbebhi, sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ, sabbasmā, sabbamhā, sabbehi, sabbebhi, sabbassa, sabbesaṃ, sabbesānaṃ, sabbasmiṃ, sabbamhi, sabbesu.
借由一切、诸般、一切体、一切众、一切众生、来自一切、以一切、向一切、借由一切、诸般、一切体、一切众、一切众生、在一切、于一切、一切处、向一切。
Cūḷaniruttiyaṃ pana smā, smiṃnaṃ ā, ettaṃ vuttaṃ, sabbā apeti, sabbe patiṭṭhitanti. ‘‘Sabbā ca savati, sabbathā savatī’’ti ca ‘‘tyāhaṃ mante paratthaddho’’ti ca pāḷī. Tattha ‘tyāha’nti te+ahaṃ, tasmiṃ manteti attho.
“小默经”中曾说:“于此,有言说诸法皆灭尽,诸法皆立定。”巴利文有言:“诸法存在,处处存在”,亦有“我说禅师是他达到彼岸者”之说。此处“tyāha”者,为te(他们)与ahaṃ(我)合成,意指“在此禅师之间”。
Sabbanāmehi catutthiyā āyādesopi dissati, ‘‘yāya no anukampāya, amhe pabbājayī muni. So no attho anuppatto’’ti ca ‘‘yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātha, tameva atthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyāthā’’ti ca ‘‘neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, alaṃ dukkhāya kāyacī’’ti ca pāḷī.
在“诸名”中第四戒命亦显现:“因慈悲故,彼为我等出家圣人。彼为我等无所缺乏之所依。”又言:“供我利益者,宜生此处,内心善护彼。”亦云:“非我此蛇,非为身苦。”皆为巴利文之义。
Sabbaṃ cittaṃ.
一切皆由心。
§209
209.Sabbādīhi.
二百零九、关于诸法皆从。
Sabbādīhi nissa ṭā na hoti.
诸法皆不可被据为自性。
Sabbāni, sabbaṃ, sabbāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
诸与诸法,诸法齐全,似雄性集聚。
Bahulādhikārā kvaci nissa ṭā, ṭepi honti. Pāḷiyaṃ pana nissa ṭā, ṭepi dissanti- ‘‘yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje. Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare . Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi, ye taṃ jinanto hare akkhadhutto’’ti . Evaṃ katara, katamasaddāpi ñeyyā.
有时多处主位也出现‘坐具’,且有‘坐具’。但巴利语中‘坐具’亦显现为『过去菩萨们享用的床榻坐具,相应的相状显现,今日亦当显现。人世中有何宝物能及得此,胜者除外能持守眼目流通』,如此说语。故此当知其语义所在,或何词义可译。
Ubhayasadde itthi, pumesu ubhayā, ubhayoti paṭhamekavacanarūpaṃ appasiddhaṃ. Mahāvuttinā yonaṃ ṭo vā hoti, ubhayo itthiyo, ubhayaṃ itthiṃ, ubhayo itthiyo, ubhayāya, ubhayāhi, ubhayābhi. Sesaṃ sabbasamaṃ.
「两者」一词用于阴性及男性时:阴性形式为「ubhayā」、「ubhayo」,其中主格单数形「ubhayo」不常见。依大规则,「yo」格尾可替换为「ṭo」(即变为「ubhayo」),故得:「ubhayo itthiyo」(主格复数,诸女人两者)、「ubhayaṃ itthiṃ」(宾格单数)、「ubhayo itthiyo」(宾格复数)、「ubhayāya」(与格/属格单数)、「ubhayāhi」、「ubhayābhi」(具格/离格复数)。其余格变化与『一切』(sabba)相同。
Ubhayo purisā, ubhaye purisā, ubhayaṃ, ubhayo, ubhaye, ubhayena, ubhayehi, ubhayebhi, ubhayassa, ubhayesaṃ, ubhayesānaṃ. Sabbasamaṃ.
男性形式:「ubhayo purisā」、「ubhaye purisā」(主格复数,两者之男人)、「ubhayaṃ」(宾格单数)、「ubhayo」、「ubhaye」(宾格复数)、「ubhayena」(具格单数)、「ubhayehi」、「ubhayebhi」(具格/离格复数)、「ubhayassa」(属格/与格单数)、「ubhayesaṃ」、「ubhayesānaṃ」(属格复数)。其余格变化与『一切』(sabba)相同。
Ubhayaṃ kulaṃ tiṭṭhati, ubhayāni, ubhayaṃ, ubhayāni. Sabbasamaṃ. ‘‘Ekarattena ubhayo, tuvañca dhanusekha ca , todeyya, kappā ubhayo, idhekarattiṃ ubhayo vasema, ubhaye devamanussā, ubhaye vasāmase’’ti pāḷi.
「ubhayaṃ kulaṃ tiṭṭhati(两者之家族存续)」、「ubhayāni」、「ubhayaṃ」、「ubhayāni」。一切格变化均与一般中性词相同。经文出处如下:『以一夜之故,两者——汝与托底亚之子弓术学子咖巴——两者,今夜住于此处;两者天人与人,两者共住』。
§210
210.Ssaṃssāssāyesitarekaññetimānami.
『两个连续三重重复者各属不同相似字』。
Ssamādīsu itarā, ekā, aññā, etā, imāsaddānaṃ i hoti.
在萨玛迪(定)中另有一、二、三位,此乃该语词的特点。
Itarissā kataṃ, itarissā deti, itarissā apeti, itarissā dhanaṃ, itarissā, itarissaṃ ṭhitaṃ. Sesaṃ sabbasamaṃ.
他人所作,他人所给,他人所来,他人财物,他人所立于他人处。余皆平等无差异。
Aññā, aññā, aññāyo, aññaṃ, aññā, aññāyo, aññāya, aññissā, aññāhi, aññābhi, aññāya, aññissā, aññāsaṃ, aññāsānaṃ, aññissā, aññāhi, aññābhi, aññāya, aññissā, aññāsaṃ, aññāsānaṃ, aññāya, aññissā, aññāyaṃ, aññissaṃ, aññāsu. Sesaliṅgesu sabbasamaṃ.
他者,他者(复数),他者的,他者,为他者,向他者,对于他者,由他者,因他者,对彼他者的,对诸他者,与他者,向他者,对于他者,由他者,因他者,对彼他者的,对诸他者,向他者,由他者,向他者,对彼他者,对诸他者,对彼他者,处于他者处。以上诸记号皆平等无异。
‘‘Aññatarissā itthiyā paṭibaddhacitto hotī’’ti pāḷi, idha suttavibhattena sijjhati. Sesaṃ aññatara, aññatamesu sabbasamaṃ.
“某一女性带有依附之心”,此为巴利文表达,依照经文分解,悉皆其中某一者,或某些者,平等无差别。
Iti sabbādiaṭṭhakarāsi. · 如是一切等八格堆。
Pubbā itthī, pubbā, pubbāyo, pubbaṃ, pubbā, pubbāyo, pubbāya, pubbassā, pubbāhi, pubbābhi, pubbāya, pubbassā, pubbāsaṃ, pubbāsānaṃ, sattamiyaṃ pubbāya, pubbassā, pubbāyaṃ, pubbassaṃ, pubbāsu.
前者女性,前者,前者复数,前者(单数宾格),前者,为前者,向前者,于前者,由前者,因前者,向前者,于前者,与前者,前者复数属格,第七前者,由前者,向前者,于前者,前者复数处。
§211
211.Pubbādīhi chahi.
共六者,从前者开始计数。
Tehi chahi yonaṃ eṭa hoti vā.
此六者中,或有此种状况存在。
Pubbe, pubbā, pare, parā, apare, aparā, dakkhiṇe, dakkhiṇā, uttare, uttarā, adhare, adharā. Tattha ‘pubbe pubbā’ti puratthimadisābhāgā, tatraṭṭhakā vā atthā, purātanā vā sattā saṅkhārā ca. ‘‘Pubbabuddhā, pubbadevā, pubbācariyā’’tiādīsu ‘‘pubbe buddhā pubbabuddhā, pubbā buddhā vā pubbabuddhā’’tiādinā attho veditabbo. Evaṃ sesesu.
「pubbe、pubbā、pare、parā、apare、aparā、dakkhiṇe、dakkhiṇā、uttare、uttarā、adhare、adharā」——其中,『pubbe、pubbā』者,指东方一侧,或住于彼处之义,或古昔之众生与诸行也。在「pubbabuddhā(前世诸佛)、pubbadevā(昔日诸天)、pubbācariyā(前代诸师)」等用例中,其义应如此理解:『pubbe buddhā(前世之诸佛)→ pubbabuddhā』,或『pubbā buddhā(古昔之诸佛)→ pubbabuddhā』,依此类推。其余各词亦照此例类推。
Pubbesaṃ, pubbesānaṃ, paresaṃ, paresānaṃ, aparesaṃ, aparesānaṃ, dakkhiṇesaṃ, dakkhiṇesānaṃ, uttaresaṃ, uttaresānaṃ, adharesaṃ, adharesānaṃ. Sesaṃ ñeyyaṃ.
「pubbesaṃ、pubbesānaṃ、paresaṃ、paresānaṃ、aparesaṃ、aparesānaṃ、dakkhiṇesaṃ、dakkhiṇesānaṃ、uttaresaṃ、uttaresānaṃ、adharesaṃ、adharesānaṃ」——此为上述各词之属格(第六格)复数形式,余义应自行类推了知。
Pubbādīhīti kiṃ? Sabbe.
『前者等』者,何义?——以示与『一切』(sabbe)之别也。(即此规则专适用于前、他、后、南、北、下等方位代词,而非泛指一切代词。)
Chahīti kiṃ? Ye, te.
『六者』者,何义?——以示与『ye、te』之别也。(即此规则仅限于上述六组词,不包括 ye、te 等一般关系代词与指示代词。)
§212
212.Nāññañca nāmappadhānā.
“无其他名称词条”。
Suddhanāmabhūtā ca samāse appadhānabhūtā ca sabbādito pubbe vuttaṃ sabbādikāriyaṃ aññañca upari vuccamānaṃ sabbādikāriyaṃ na hoti. Tattha suddhanāmabhūtaṃ sabbādināma na jānātīti atthena bālavācako aññasaddo, ājānātīti atthena majjhemaggaphalañāṇavācako aññasaddo, arahattaphalañāṇavācako aññasaddo, ‘pubbo lohita’ntiādīsu pubbasaddo, atirekaparamādivācako parasaddo, disākālādito aññesu atthesu pavattā dakkhiṇu’ttarasaddā ca saṅkhyatthavācito añño ekasaddo cāti sabbametaṃ suddhanāmaṃ nāma, tato sabbādikāriyaṃ natthi.
关于“suddhanāmabhūta(清净名词)”与“appadhānabhūta(依存名词)”的用法,释曰:虽然在合成词中“清净名词”均出现在前部,但并非所有以某一词开端的复合词都是“一切开端者”;例如“pubbe vuttaṃ(前文所说)”“sabbādikāriyaṃ(所有起始行为)”等出现,意味着有时是泛指,一般含义并不能涵盖所有情形。更有以“sabbādināma(所有开端名)”不明其中内涵的浅俗之说,或存在中阶证果之见解的解释,甚至阿拉汉证得的解释亦有所不同。比如“pubbo lohita(昔日红色)”等表达为独一无二的第一义,也有多个根音组合而成的词如“dakkhiṇu’ttarasaddā(南北方音)”,以及依据时空语境发生变化的词音。综上所有,清净名词毕竟只是词类名称,不具备全面包含所有起始义的性质。故此并无“所有开端者”的绝对存在。
Appadhāne diṭṭhapubba, gatapubba, piyapubba iccādi. Tattha pubbe diṭṭho diṭṭhapubbo buddho purisena. Pubbe diṭṭho yenāti vā diṭṭhapubbo puriso buddhaṃ. Evaṃ gatapubbo maggo purisena, gatapubbo vā puriso maggaṃ. Piyā vuccati bhariyā, piyā pubbā purāṇā etassāti piyapubbo, piyo vuccati pati, piyo pubbo yassāti piyapubbā. Etehi ca sabbādikāriyaṃ natthi.
不专心者,谓之昔所见、已往、亲近等。所谓昔所见者,即过去曾见者,佛由人为之所见者。过去曾见者,即以所见为过去者。如此已往者,道由人为之所达成,道者亦可谓人为之所成。所谓亲近者,谓妻,亲近者即其先前,称为亲近先;夫亦谓亲爱,亲爱者即夫,夫先即谓妻也。以上诸词,无一非指当事物之初起。
§213
213.Tatiyatthayoge.
二百一十三、第三义相续。
Tatiyatthena padena yoge sabbādikāriyaṃ natthi.
以第三义语相续,无一非指当事物之初起。
Māsena pubbānaṃ māsapubbānaṃ.
以月谓前月者,谓月之前之月。
§214
214.Catthasamāse.
二百一十四、四合相续。
Catthasamāso vuccati dvandasamāso, tasmiṃ sabbādikāriyaṃ natthi.
四合相续谓二合相续,其中无一非指当事物之初起。
Dakkhiṇā ca uttarā ca pubbā ca dakkhiṇuttarapubbā, dakkhiṇuttarapubbānaṃ.
南方、北方、东方,南北东方之别,南北东方的差别。
Cattheti kiṃ? Dakkhiṇassā ca pubbassā ca yā antaradisāti dakkhiṇapubbā, dakkhiṇā ca sā pubbā cāti dakkhiṇapubbā, dakkhiṇapubbassā, dakkhiṇapubbassaṃ.
所谓南北东方三者,谓南与东方之间的边界,称为南东方,南即东方,南东方,南东方的区域。
§215
215.Veṭa.
第二一五条。藤枝(veṭa)。
Catthasamāse yonaṃ eṭa hoti vā.
器皿的第四格。
Katarakatame, katarakatamā, itaritare, itaritarā, aññamaññe, aññamaññā, pubbapare, pubbaparā, pubbāpare, pubbāparā iccādi.
何者为最,上者为最,上与下,彼此之间,互相之间,前与后,前后,像这样分类。
Imesu pubbādīsu smā, smiṃnaṃ ā, ettaṃ hoti, pubbā, pubbe, parā, pare, aparā, apare, dakkhiṇā, dakkhiṇe, uttarā, uttare, adharā, adhare.
在这些诸如前等词中,有“smā”和“smiṃ”的变化,诸如“ettaṃ”为前、前面、后、后面、非、非面、南、南处、北、北处、低、低处。
Iti pubbādichakkarāsi. · 如是前等六轮堆。
Yā itthī, yā, yāyo, yaṃ, yā, yāyo, yāya, yassā, yāhi, yābhi, yāya, yassā, yāsaṃ, yāsānaṃ, yāya , yassā, yāhi, yābhi, yāya, yassā, yāsaṃ, yāsānaṃ, yāya, yassā, yāyaṃ, yassaṃ, yāsu.
【关系代词(阴性)变格表】 主格单数:yā(某女人);主格复数:yā、yāyo; 业格单数:yaṃ;业格复数:yā、yāyo; 具格单数:yāya;属格/离格单数:yassā;具格/离格复数:yāhi、yābhi; 为格单数:yāya;为格属格单数:yassā;为格复数:yāsaṃ、yāsānaṃ; 离格单数:yāya;离格属格单数:yassā;离格复数:yāhi、yābhi; 属格单数:yāya;属格别式:yassā;属格复数:yāsaṃ、yāsānaṃ; 处格单数:yāya、yassā、yāyaṃ、yassaṃ;处格复数:yāsu。
Yo puriso, ye, yaṃ, ye, yena, yehi, yebhi, yassa, yesaṃ, yesānaṃ, yasmā, yamhā, yehi, yebhi, yassa, yesaṃ, yesānaṃ, yasmiṃ, yamhi, yesu.
【关系代词(阳性)变格表】 主格单数:yo(某男人);主格复数:ye; 业格单数:yaṃ;业格复数:ye; 具格单数:yena;具格复数:yehi、yebhi; 属格单数:yassa;属格复数:yesaṃ、yesānaṃ; 离格单数:yasmā、yamhā;离格复数:yehi、yebhi; 为格单数:yassa;为格复数:yesaṃ、yesānaṃ; 处格单数:yasmiṃ、yamhi;处格复数:yesu。
Yaṃ cittaṃ, yāni cittāni, yaṃ, yāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
某心、诸心——『某』、『诸』,其余变格与阳性相同。
§216
216.Tyatetānaṃ tassa so.
编号216,载于此处。
Anapuṃsakānaṃtya, ta, etasaddānaṃ tabyañjanassa so hoti simhi. Silopo.
非中性的『那』字、『此』字,在主格单数时,其『塔』辅音变为『萨』,并省略格尾。
Sā itthī, tā, tāyo, itthiyo, taṃ, tā, tāyo, tāya.
她(那女人)、她们、她们,那女人们;宾格:她、她们,她们;具格:由她,由她们、由她们;与格/属格:为她、属她。
§217
217.Ssā vā tetimāmūhi.
第二一七条:与『他』字相同的『此』字、『我』字、『彼』字,在主格单数阴性时,格尾『萨』为任择形式。
Gha, pasaññehi tā, etā, imā, amusaddehi nādīnaṃ pañcannaṃ ekavacanānaṃ ssā hoti vā. Rasso.
Gha,含有触觉的三种感觉之一。此处指这一切,彼一切,这些,所有这类,即五种无声响导管中单数词 Ssā 或 Rasso。
Tassā kataṃ, tāhi, tābhi, tāya, tassā.
属于她所作的;具格复数:由她们、由她们;与格/属格:为她、属于她;属格:属于她。
§218
218.Tāssi vā.
第二一八条:阴性属格单数,另有任择形式『萨西』(即以『萨西』代替常规格尾)。
Ssaṃ, ssā, ssāyesu ghasaññassa tāsaddassa i hoti vā.
在词尾 -ssaṃ、-ssā、-ssāye 等形式中,「那」(tā)词的代称(即具有「那」义的词根),其中的 a 音可以选择性地变为 i。
Tissā.
『Tissā』(此为上述规则所生成的形式)。
§219
219.Tetimātosassa ssāya.
此为他的附属物。
Tā, etā, imāhi sassa ssāyādeso hoti vā.
此、彼、这些,皆由此他的附属物所起之处。
Tassāya, tissāya, tāsaṃ, tāsānaṃ, tāya, tassā, tassāya, tissāya, tāsaṃ, tāsānaṃ, tāya, tāyaṃ, tassā, tassaṃ, tissā, tissaṃ, tāsu.
其附属物,三者,其彼,彼等,其所,由此,其,为彼,为三,彼等,彼等的,其所,其所,彼的,彼的,三者,三者之间。
So puriso, te purisā, taṃ, te, tena, tehi, tebhi, tassa, tesaṃ, tesānaṃ, tasmiṃ, tamhi, tesu.
此人,诸人,这,彼,彼之,以彼,由彼,为彼,彼的,彼等,彼等的,彼处,彼处,于彼等处。
Taṃ cittaṃ, tāni cittāni, taṃ, tāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
此心,这些心,此,这些。余皆如阳性事物。
§220
220.Tassa no sabbāsu.
此处无一例外。
Yvādīsu sabbāsu vibhattīsu tassa no hoti.
在所有变格形式中,没有此词。
Ne purisā, naṃ, ne, nehi, nebhi, nesaṃ, nesānaṃ, nehi, nebhi, nesaṃ, nesānaṃ, namhi, nesu.
非人称代词有:那者、那、不、非、无、有他们、她们、非、无、他们、她们、在那、于他们。
Ettha ca ‘sabbāsū’ti vuttepi yā yā vibhatti labbhati, taṃ taṃ ñatvā yojetabbā.
此处所谓「所有变格」,意即凡所得到的各变格形式,皆当知晓并加以组合。
Naṃ cittaṃ, nehi, nebhi. Pulliṅgasamaṃ.
其意为:非、无。与阳性单数名词一致。
§221
221.Ṭa sasmāsmiṃssāyassaṃssāsaṃmhāmhisvimassa ca.
221.关于第二人称单数、属格、与格、与格相同、宾格及具格的变化情况。
Sādīsu tassa ca imassa ca ṭa hoti vā.
其在元音、辅音及此语中,第二人称单数属格或与格有所区别。
Assā itthiyā kataṃ, assā, assāya deti. Saṃmhi dīgho – āsaṃ itthīnaṃ, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā , assā apeti, assā, assāya dhanaṃ, āsaṃ dhanaṃ, ‘‘abhikkamo sānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti ettha ‘sāna’nti vedanānaṃ, mahāvuttinā tassa sattaṃ. Assā, assaṃ ṭhitaṃ.
『她(女性)的』诸形式:「属于她(女性)所做之事」,属格单数形式;「给她(女性)」,与格单数形式。处格用长音——『属于诸女性』,复数属格;『智者不对她们发怒』,复数属格例句;『从她(女性)处离去』,离格单数;『她的』,属格单数;『给她财物』,与格单数;『诸女性的财物』,复数属格;『此经文「sāna」』,即指诸受([Pali: vedanā]),依大规则,其「t」变为「s」(即词尾 -taṃ → -saṃ 之音变)。属格/与格单数形式;宾格单数形式,表『她所立之处』。
Assa purisassa, āsaṃ purisānaṃ. Nevāsaṃ kesā dissanti, hatthapādā ca jālino . Asmā, amhā, assa, āsaṃ, asmiṃ, amhi.
『他(男性)的』:属格单数;『属于诸男性的』,复数属格。『他们的头发不可见,手足有网缦』,复数属格用例。离格单数诸形式:从他/从我;属格单数:他的;复数属格:他们的;处格单数:在他之中/在我之中。
Assa cittassa. Pulliṅgasamaṃ.
用法如“assa cittassa”,谓那男子之心。其语法与阳性名词相同。
Esā itthī, etā, etāyo, etaṃ, etā, etāyo, etāya, etassā, etissā kataṃ.
此乃女性变格:主格单数『此女』、主格复数(两形)、业格单数、业格复数(两形)、具格单数、属格单数(两形)——以上皆为『此(女性)』之格变形式。
Eso puriso, ete, etaṃ, ete, etena.
此乃男性变格:主格单数『此人』、主格复数、业格单数、业格复数、具格单数——以上皆为『此(男性)』之格变形式。
Etaṃ cittaṃ, etāni, etaṃ, etāni, etena. Sabbaṃ tasaddasamaṃ ṭhapetvā nattaṃ, ṭattañca.
“Etaṃ cittaṃ”是“这个心”,“etāni”为中性复数,“etaṃ”为中性单数,“etāni”为中性复数,“etena”为用格。此等示指代词皆同音节,对应指示意。全部以同词根构成,置于名词前,不改变词义。
§222
222.Simhānapuṃsakassāyaṃ.
此为“狮男人”的格式。
Simhi napuṃsakato aññassa imassa ayaṃ hoti. Silopo.
‘狮男人’是指特定之他者此处此词。‘Silopo’应为‘此类之词’之意。
Ayaṃ itthī, imā, imāyo, imaṃ, imā, imāyo, imāya, imassā, imissā, imāhi, imābhi, imāya, imassā, imassāya, imissā, imissāya, imissaṃ, assā, assāya, imāsaṃ, imāsānaṃ, āsaṃ. Pañcamīrūpaṃ tatiyāsamaṃ, chaṭṭhīrūpaṃ catutthīsamaṃ. Imāya, imāyaṃ, imassā, imassāya, imassaṃ, imissā, imissāya, imissaṃ, assā, assaṃ, imāsu.
此系指此女性指示代词诸形态:‘此女’,‘此等女’,‘此女之’,‘此女们’,‘此女处’等,共列举诸多格位变化。其属第五格与第三格相等,第六格与第四格相等。列举具体形态如‘以此女’、‘归于此女’、‘从此女’等。
Ayaṃ puriso, ime, imaṃ, ime.
此指男性指示代词之形态,诸如‘此男’、‘此等男’,‘此之男’等。
§223
223.Nāmhinimi.
此为第223条记载。
Nāmhi anitthiliṅge imassa ana, imiādesā honti.
‘Nāmhi’指词根音义或形态变化,不同方向之词缀由此而生。如‘imisā’等指此处词形变化所属的范畴。
Iminā, anena, imehi, imebhi.
具格单数有『以此』两形,以及具格复数两形。
§224
224.Imassānitthiyaṃ ṭe.
『在此女性』者。
Anitthiliṅge imassa ṭe hoti vā su, naṃ, hisu.
『在非女性词性中,「ima」之词形,视情况可变为「te」;复数位格为「su」,业格复数为「naṃ」,复数处格及具格为「hisu」。』
Ehi, ebhi, imassa, assa, imesaṃ, imesānaṃ, esaṃ, esānaṃ, imasmā, imamhā, asmā, amhā, imehi, imebhi, ehi, ebhi, imassa, assa, imesaṃ, imesānaṃ, esaṃ, esānaṃ, imasmiṃ, imamhi, asmiṃ, amhi, imesu, esu.
「此(近指代词,阳性)」之工具格单数及复数,有以下诸变化形式:工具格单数——近指形式与替代形式;属格/与格单数——近指形式与替代形式;属格复数——近指长式与短式,及替代长式与短式;离格单数——近指形式与替代形式;工具格复数——近指形式与替代形式;属格/与格单数——近指形式与替代形式(重出);属格复数——同上诸形式;处格单数——近指形式与替代形式;处格复数——近指形式与替代形式。
‘‘Anamhi bhadde susoṇe, kinnu jagghasi sobhane’’ti pāḷi- ‘anamhī’ti imasmiṃ ṭhāne, mahāvuttinā smiṃmhi anādeso.
『「善女!妙音者!汝何故发笑?」』——此经文中「anamhi」一词,依大规则,处格单数的「smiṃ」词尾,此处不转换为「mhi」之代替形式。
Imaṃ cittaṃ.
这是『此』的心(本体)。
§225
225.Imassidaṃ vā.
第二百二十五条:「ima」之「idaṃ」变形,亦可如此。
Napuṃsake aṃ, sisu imassa tehi aṃ, sīhi saha idaṃ hoti vā.
对于无阳性的(名词)而言,此(阳性或中性)与之连用,若连同介词一起,则构成此义。
Idaṃ cittaṃ, imāni cittāni, imaṃ, idaṃ, imāni, iminā, anena. Sabbaṃ pulliṅgasamaṃ.
此心、这些心,此、此物,这些、用此者,由此者。皆为阳性词。
Idha missakarūpaṃ vuccati –
此处所谓的属阴性者如是称谓──
Yā, sā itthī, yā, tā itthiyo, yaṃ, taṃ itthiṃ, yā, esā itthī, yā, etā itthiyo, yaṃ, etaṃ itthiṃ, yā, ayaṃ itthī, yā, imā itthiyo, yaṃ, imaṃ itthiṃ, yo, so puriso, ye, te purisāiccādayo.
『那』指此女,『他们』指那些女子,『那个』指那女子,『这』指这女子,『这些』指这些女子,『那个』也是那女子,『此』即这女子,『这些』即这些女子,『他』是男子,『他们』是那些男子等等。
‘‘Sa kho so kumāro vuddhimanvāyā’’ti ettha so so kumāroti, ‘ese se eke ekatthe’ti ettha eso so eko ekatthoti vattabbaṃ. Tattha pubbaṃ pubbaṃ atthapadaṃ, paraṃ paraṃ byañjanamattaṃ. ‘‘Ayaṃ so sārathi etī’’ti ettha pana dvepi visuṃ visuṃ atthapadāni evāti. Yaṃ, taṃ, idanti ime saddā nipātarūpāpi hutvā pāḷivākyesu sañcaranti sabbaliṅgavibhattīsu abhinnarūpāti.
“这少年智慧如人”中“少年”应解释为“一”,而“这”和“那”应理解为“这”和“那”,这里每词意都是单义,其次是辅音而无复合。“此即是车夫”等处,其实是两词分别为“这”和“是”等。『那』『此』等词虽为临别词,亦通行于巴利语所有音标系统,无形变化。
§226
226.Imetānamenānvādese dutiyāyaṃ.
226. 此义项为第二个注释部分。
Anvādeso vuccati anukathanaṃ, punakathanaṃ, anvādesaṭhāne ima, etānaṃ enādeso hoti dutiyāvibhattīsu.
“注释”称为复述、再说、在注释处,此处即为这些复述中的义项,在第二部分注释中出现。
Imaṃ bhikkhuṃ vinayaṃ ajjhāpehi, atho enaṃ bhikkhuṃ dhammaṃ ajjhāpehi, ime bhikkhū vinayaṃ ajjhāpehi, atho ene bhikkhū dhammaṃ ajjhāpehi, etaṃ bhikkhuṃ vinayaṃ ajjhāpehiiccādinā vattabbaṃ. Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā , yatvādhikaraṇamenaṃ bhikkhuṃ iccādīsupi anukathanameva.
当教诲此比库戒律时,或当教诲此比库法时,或当这些比库们教诲戒律时,或这些比库们教诲法时,应依此侍者、比库等教诲戒律或法而行。比库们,应该知道,由此有地狱守护者,于此事由注释也仅是复述。
§227
227.Massāmussa.
227. 对我、对他。
Simhi anapuṃsakassa amussa massa so hoti.
如狮子非雄性,所谓“Amussa”即是“非雄性”的意思。
Asu itthī, amu vā, amū, amuyo, amuṃ, amū, amuyo, amuyā, amussā, amūhi, amūbhi, amuyā, amussā, amūsaṃ, amūsānaṃ, amuyā, amussā, amūhi, amūbhi, amuyā, amussā, amūsaṃ, amūsānaṃ, amuyā, amuyaṃ, amussā, amussaṃ, amūsu.
女性的词形变化分别为:阿茹,阿慕、阿缪,阿穆,阿缪,阿慕,阿缪,阿缪耶,阿穆莎,阿慕希,阿慕比,阿缪耶,阿穆莎,阿慕桑,阿慕萨纳姆,阿缪耶,阿穆莎,阿慕希,阿慕比,阿缪耶,阿穆莎,阿慕桑,阿慕萨纳姆,阿缪耶,阿缪耶姆,阿穆莎,阿穆萨姆,阿穆苏。
Asu puriso, amu vā.
此人,或『彼』。
§228
228.Lopomusmā.
第228条 条文「Lopomusmā」可释为「汝等被斥责」,谓一般陈述对众的责备。
Amuto yonaṃ lopo hoti. Vo, nopavādoyaṃ .
『彼』字之后,『由……而来』之尾格词缀脱落。『伏』,此非批评之语。
Amū , amuṃ, amū, amunā, amūhi, amūbhi.
(格变化列举:)彼等、彼(宾格)、彼等、以彼、以彼等、以彼等。
§229
229.Na no sassa.
229.属格词缀『萨』,不变为『诺』。
Amuto sassa no na hoti.
『彼』字之后,属格词缀『萨』不变为『诺』。
Amussa.
(例词:)彼之。
Mahāvuttinā samhi mussa duttaṃ, adussa. Pāḷiyaṃ ‘‘dussa me khettapālassa, rattiṃ bhattaṃ apābhata’’nti ettha gāthāvasena a-kāralopo. Amūsaṃ, amūsānaṃ, amusmā, amumhā, amūhi, amūbhi, amussa, adussa, amūsaṃ, amūsānaṃ, amusmiṃ, amumhi, amūsu.
依大出规则,在属格单数处,『muss』变为『duss』,即『adussa』。在巴利圣典中,偈颂「dussa me khettapālassa, rattiṃ bhattaṃ apābhata」(意为:「田地守护者偷走了我的布料,夜间的食物也被拿走了」)中,依偈颂格律,『a』字母省略。以下为完整变格表:主格(amūsaṃ)、属格(amūsānaṃ)、从格(amusmā)、从格另式(amumhā)、工具格复数(amūhi)、工具格复数另式(amūbhi)、属格单数(amussa)、属格单数另式(adussa)、与格(amūsaṃ)、属格复数(amūsānaṃ)、位格单数(amusmiṃ)、位格单数另式(amumhi)、位格复数(amūsu)。
§230
230.Amussāduṃ.
230. 彼等得到了美食。
Napuṃsake aṃ, sisu amussa tehi saha aduṃ hoti vā.
无性者以无为根,与孩童一同作负担或责任。
Amuṃ cittaṃ, aduṃ cittaṃ, amūni, amuṃ, aduṃ, amūni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ. ‘Sakatthe’ti suttena kapaccaye kate sabbādirūpaṃ natthi. Amukā kaññā, amukā, amukāyo. Amuko puriso, amukā purisā. Amukaṃ cittaṃ, amukāni cittāni iccādi.
Amuṃ cittaṃ,aduṃ cittaṃ,amūni,amuṃ,aduṃ,amūni等词形。皆指余下男性同等(性别)。经文中有句『同样情形』较为简略,没有详述一切起始形态。某些女子,某些人等。某位男子,若干男子。某一心念,若干心念等。
§231
231.Ke vā.
第二百三十一则:或作『ke』形。
Ke pare amussa massa so hoti vā.
彼处是指他当时所指的那一个月或一段时日。
Asukā itthī, asukā, asukāyo. Asuko puriso, asukā purisā. Asukaṃ kulaṃ, asukāni kulāni. Sabbaṃ kaññā, purisa, cittasamaṃ.
不好的女子,坏的女子,坏女人。坏的人,坏男子。坏的家族,坏的家世。一切女子、男子皆心志相同。
‘Itthiyamatvā’ti ettha ‘itthiyaṃ ā’ti vibhattasuttena kiṃsaddato itthiyaṃ āpaccayo.
『得食于彼女』者,此处依据「于女性用『ā』格尾」之语法规则,从『kiṃ』词于女性形态加『ā』后缀。
§232
232.Kiṃssa ko.
232. 『kiṃ』的属格单数变为『ko』。
Sabbesu vibhattipaccayesu kiṃssa ko hoti.
在一切分别词尾与后缀之前,『kiṃ』的『ss』皆变为『ko』。
Kā itthī, kā, kāyo, kaṃ, kā, kāyo, kāya, kassā iccādi sabbasamaṃ. Ko puriso, ke purisā, kaṃ, ke, kena, kehi, kebhi, kassa.
『伊』者,阴性:「哪位女人?」、「哪位女人们?」、「哪位(宾格单)?」、「哪位(宾格复)?」、「由哪位(具格)?」、「由哪些人(具格复)?」、「为哪位(与格/属格)?」等,一切格变化皆同(于此省略)。阳性:「哪位男人?」、「哪些男人们?」、「哪位(宾格单)?」、「哪些(宾格复)?」、「由哪位(具格单)?」、「由哪些(具格复)?」、「由哪些(具格复异形)?」、「哪位的(属格单)?」
§233
233.Ki sasmiṃsu vānitthiyaṃ.
二三三、疑问词『ki』:于『sa』与『smiṃ』格在非阴性中使用。
Anitthiliṅge sa, smiṃsu kiṃsaddassa ki hoti vā.
在非阴性词性中,『sa』格与『smiṃ』格,疑问词「什么」之词根,随宜变为『ki』形。
Kissa, kesaṃ, kesānaṃ, kasmā, kamhā, kehi, kebhi, kassa, kissa, kesaṃ, kesānaṃ, kasmiṃ, kamhi, kismiṃ, kimhi, kesu.
「哪个的(属格单)」、「哪些的(属格复)」、「哪些的(属格复异形)」、「由哪个(离格单)」、「由哪个(离格单异形)」、「由哪些(具格复)」、「由哪些(具格复异形)」、「哪个的(属格单)」、「哪个的(属格单异形)」、「哪些的(属格复)」、「哪些的(属格复异形)」、「于哪个(处格单)」、「于哪个(处格单异形)」、「于哪个(处格单,ki形)」、「于哪个(处格单,ki形异形)」、「于哪些(处格复)」。
§234
234.Kimaṃsisu napuṃsake.
二三四、疑问词『kiṃ』:于宾格单数与处格复数在中性中使用。
Napuṃsake aṃ, sisu kiṃsaddassa tehi aṃsīhi saha kiṃ hoti.
在中性词性中,宾格单数与处格复数诸格位,疑问词「什么」连同该等宾格、处格复数之格位语尾,一并变为『kiṃ』形。
Kiṃ cittaṃ, kāni, kiṃ, kaṃ vā, kāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ. Idaṃ pucchanatthassa suddhakiṃsaddassa rūpaṃ.
『什么』者,中性单数为『kiṃ cittaṃ』,复数为『kāni』;另有『kiṃ』与『kaṃ』二形,复数亦用『kāni』。其余变化与阳性相同。此乃纯粹疑问词『什么』用于询问义时的词形。
‘Ci’itinipātena yutte pana ekaccatthaṃ vā appatthaṃ vā vadati. Kāci itthī, kāci itthiyo, kiñci itthiṃ, kāci, kāyaci, kāhici, kāyaci, kassāci, kāsañci, kutoci, kāhici. Sattamiyaṃ - kāyaci, katthaci, kāsuci.
『Ci』字尾连用时,有时表达单数,有时表达复数。或指某女人,或指诸女人,或指某些女人,或指某女体,或指某个身体,或指某个人,或指某身体,或指某人,或指某些人,或指某些身体,或指某处,或指某人。第七格表示有身体的,或在某处,或关于某物。
Koci puriso, keci, kiñci, keci, kenaci, kehici, kassaci, kesañci, kismiñci, kimhici, katthaci, kesuci.
某个男人,某些人,某些东西,若干人,某人,某个人,某人的,某些人的,某处某物,某些东西,某物处,某处,某人,某处某物。
Kiñci kulaṃ, kānici kulāni, kiñci, kānici. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
某一个族类,某些家族,某些东西,某些家族。余者皆同于阳性。
Puna yasaddena yutte sakalatthaṃ vadati. Yā kāci itthī, yākāci itthiyo.
若以『yasadda』提高语气时,一切皆指复数。『哪一个女人』『哪些女人』。
Yo koci puriso, ye keci, yaṃ kiñci, ye keci yena kenaci, yehi kehici, yassa kassaci, yesaṃ kesañci yato kutoci, yehi kehici, yassa kassaci, yesaṃkesañci, yasmiṃ kismiñci, yamhi kimhici, yattha katthaci, yesu kesuci.
某男人,哪些人,某物,哪些人,由谁,何人所为,某人的,某些人的,从何处,某地,哪些人,何人所有,某人的,某些人的,何处,某物,何物所在,某处,何处,诸处。
Yaṃ kiñcicittaṃ, yāni kānici, yaṃ kiñci, yāni kānici. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
某个心,某些身体,某物,某些身体。余者皆同于阳性。
Saṅkhyārāsi数堆
Ekasaddo saṅkhyatthe pavatto ekavacanantova, aññatthe pavatto ekabahuvacananto.
「同一词」者,数词数时专用单数形,如同只有单数词一般;别的情况下,则使用能标示单复数的单复数形式。
Tattha saṅkhyatthe – ekā itthī, ekaṃ, ekāya, ekissā iccādi. Punnapuṃsakesu ekavacanesu purisa, cittarūpameva.
其中数时用法:如「一女」、「一件」等;在男性复数名称里,「一」多只用心(citta)形态表达。
Aññatthe – ekā itthī, ekā itthiyo, ekaṃ, ekā, ekāya, ekissā, ekāhi, ekābhi iccādi.
别的情况下:「一女」、「一群女」,「一件」、「一位」等有各种格变化,如与格、具格、夺格等。
Eko puriso, eke, ekaṃ, eke, ekena, ekehi, ekebhi, ekassa, ekesaṃ, ekesānaṃ. Pulliṅga sabbasamaṃ.
「一位男子」用法及其变化如:单数主格、宾格、工具格、所有格及复数主格、所有格等,形式皆同阳性。
Ekaṃ kulaṃ, ekāni kulāni, ekaṃ kulaṃ, ekāni kulāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
「一族」「若有多族」,「一族」「若有多族」等词,余下用法同阳性。
Kapaccaye pare sabbādirūpaṃ natthi.
在此之外,不存在所有其他形式和词形变化。
‘‘Ekikā sayane setu, yā te ambe avāhari . Ekākinī gahaṭṭhāhaṃ, mātuyā paricoditā’’ti pāḷi, ekako puriso, ekakaṃ, ekakena. Ekakaṃ kulaṃ iccādi ekavacanantameva, ekakānaṃ bahutte vattabbe dve ekakā, dve ekake , dvīhi ekakehīti labbhati. ‘‘Pañcālo ca videho ca, ubho ekā bhavantu te’’ti pāḷi. Iminā nayena bahuvacanampi labbhati. ‘Ekā’ti missakā.
「一床单椽梁,汝以为其扶持。住单独家中者,我为妇女所促。」巴利语中,ekako 表示单一男子,ekakaṃ 表示单一,ekakena 表示以一者。ekakaṃ kulaṃ 表示一个家族,单数形式。若以多数计,则有两者称为 ekakā,两个则称 dve ekake,双数称呼。又有「迦槃陀国人和比提国人,二者皆为一者」之说法。由此一法,可推得复数形式亦成立。此处「ekā」为误用。
Paṭisedhayutte pana anekā itthiyo, anekāsaṃ itthīnaṃ. Aneke purisā, anekesaṃ purisānaṃ. Anekāni kulāni, anekesaṃ kulānaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘nekāni dhaññagaṇāni, nekāni khettagaṇāni, nekānaṃ dhaññagaṇānaṃ, nekānaṃ khettagaṇāna’’ntipi atthi.
然而,与否定词连用时:阴性为『许多女人』,属格为『许多女人的』;阳性为『许多男人』,属格为『许多男人的』;中性为『许多家族』,属格为『许多家族的』。巴利圣典中亦有省略前缀之用法,如『许多谷物之聚』、『许多田地之聚』,及其属格『许多谷物之聚的』、『许多田地之聚的』等。
Ekacca, ekacciya, kati, bahusaddāpi idha vattabbā. Ekaccā itthī, ekaccā, ekaccāyoti sabbaṃ kaññāsamaṃ.
『某些』、『某一』(阴性)、『若干』、『多』等词,亦应于此一并述及。『某些女人』,其主格、呼格诸形,一律与『少女』类同变化。
Ekacco puriso.
『某个男人』,其变化与阳性名词相同。
§135
135.Ekaccādīhyato.
第一三五条:以『ekacca』等词为首诸词,若以『a』音结尾者。
Akārantehi ekaccādīhi yonaṃ ṭe hoti.
以『a』字尾的某些词等,其『yo』格尾变为『ṭe』。
Ekacce purisā, ekacce purise. Sesaṃ purisasamaṃ. Ādisaddena appekacca, ekatiya, ubhādayo saṅgayhanti. Appekacce purisā, ekatiye purisā, ubhe purisā.
有些人称为『一等人』,有些人称为『二等人』,其余的是与『人』同类的。以先声(最初的称谓)而言,有些是『一类』,有人将两者兼称。这里指相应的一些人:一等人、二等人、两者都是人。
Ekaccaṃ cittaṃ.
一个心法。
§236
236.Na nissa ṭā.
236. 不存在独自的。
Ekaccādīhi nissa ṭā na hoti.
无始以来不存在独自的。
Ekaccāni cittāni. Sesaṃ cittasamaṃ.
有一些心,有些与心相同。
Ekacciya, ekacceyya, ekatiyasaddā kaññā, purisa, cittanayā. ‘‘Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa . Saccaṃ kirevamāhaṃsu, narā ekacciyā idha. Kaṭṭhaṃ niplavitaṃ seyyo, na tvevekacciyo naro’’ti ca ‘‘parivāritā muñcare ekacceyyā’’ti ca ‘‘na vissase ekatiyesū’’ti ca pāḷī – tattha ‘niplavita’nti udakato ubbhataṃ.
『一等』、『某一等』、『第一类』之声,女人、男人的名称。『女子也属于一等,乃良好的人间之主。』他们诚实地如此说:『人间这里存在一等的。浮木已翻覆(意指动摇不稳),并非只有一位男人』,又说『被包围时多有一等,』还说『无法在第一类人中信赖』。此处『翻覆』指水面漂浮的木头翻转。
Katisaddo bahuvacanantova.
『几』字,乃复数词尾也。
§237
237.Ṭikatimhā.
第237条 由此处
Katimhā yonaṃ ṭi hoti.
『从何处』,此为「yo」变化格位词缀的说明。
Kati itthiyo, kati purisā, kati purise, kati cittāni. Katihi itthīhi, katihi purisehi, katihi cittehi.
多少女性,多少男性,多少男子,多少心识。多少女性,多少男性,多少心识。
§238
238.Bahukatīnaṃ.
二三八、众多『几』之(变化)。
Naṃmhi bahu, katīnaṃ ante nuka hoti.
其中“多”字,在词尾“katīnaṃ”之后有结尾音。
Katinnaṃ itthīnaṃ, katinnaṃ purisānaṃ, katinnaṃ cittānaṃ, ayaṃ nāgamo bahulaṃ na hoti, ‘katinaṃ tithīnaṃ pūraṇī katimī’ti ca dissati. ‘‘Bahūnaṃ vassasatānaṃ, bahūnaṃ vassasahassāna’’nti ca ‘‘bahūnaṃ kusaladhammānaṃ, bahūnaṃ akusaladhammāna’’nti ca ‘‘bahūnaṃ vata atthāya, uppajjiṃsu tathāgatā’’ti ca pāḷī.
‘有多少’女性,有多少男性,有多少意念,这个词在巴利语中是不多见的,无常地显示为‘多少女性已满,多少女性将来’,又有‘许多百年,许多千年’、‘许多善法,许多不善法’、‘许多缘益,因此生起如来’等说法。
Katisu itthīsu, katisu purisesu, katisu cittesu.
有多少女性,有多少男性,有多少意念。
Bahusadde dvīsu naṃvacanesu bahunnaṃ, bahunnanti vattabbaṃ. Sesaṃ dhenu, bhikkhu, āyusadisaṃ.
在许多两字短语中,应说‘许多’,这为通用用法。其余如牛、比库、寿命等应依具体语义而定。
Kapaccaye kaññā, purisa, cittasadisaṃ, bahū itthiyo, bahukā itthiyo. Bahū purisā, bahavo purisā, bahukā purisā. Bahūni cittāni, bahukāni cittāni iccādinā vattabbaṃ. Bahūnaṃ samudāyāpekkhane sati ekavacanampi labbhati, ‘‘bahujanassa atthāya bahujanassa hitāya, bahuno janassa atthāya hitāyā’’ti pāḷi.
在原因条件上,女性、男性、意念诸事项数目较多。许多女性,许多的女性,许多男性,许多的男性。许多意念,许多的意念等应如此说明。因许多聚集时,单数亦得使用,如‘为了众多人的利益、幸福,众多人民的利益与幸福’等巴利用法。
Ubhasaddo bahuvacanantova, ‘ubhagohi ṭo’ti yonaṃ ṭo, ubho itthiyo, purisā, kulāni gacchanti, ubho itthiyo, purisā, kulāni passati.
两个词复数形如‘ubhago’加‘ṭo’,意为两个女性与男性的族群迁移或观看;这里表明二者兼指女性和男性之族群。
§239
239.Suhisubhasso.
「su、hi、su 之后省略。」
Su, hisu ubhassa anto o hoti.
『Su』与『hisu』二者二者之间存在界限。
Ubhohi, ubhosu.
「ubhohi」(工具格/离格双数),「ubhosu」(处格双数)。
§240
240.Ubhinnaṃ.
240. 「ubhinnaṃ」——属格双数形式。
Ubhamhā naṃvacanassa innaṃ hoti.
『Ubhamhā』连用时,谓二语词联合后,含该语义。
Ubhinnaṃ. Sabbattha itthi, purisa, kulehi yojetabbaṃ.
『Ubhinnaṃ』,谓处处而言,女性、男性、家族皆当连接之。
§241
241.Yomhi dvinnaṃ duvedve.
241.『凡「二」之属格,(单数)为「两者之」,(复数)为「两者之」。』
Yosu savibhattissa dvissa duve, dve honti. ‘Dvinna’nti vacanaṃ dvissa bahuvacanantaniyamatthaṃ.
关于两个相称词中有两个的情况,实则为两个。『两个』这一词的用法,在复数词中并不确切。
Dve itthiyo, dve purisā, dve purise, dve cittāni, duve itthiyo, duve purisā, duve purise, duve cittāni, dvīhi, dvībhi.
女性有二,男性有二,男性(二人)的,心识(二心)有二,女性有二,男性有二,男性(二人)的,心识(二心)有二,用双数形式,双数复数。
§242
242.Naṃmhi nuka dvādīnaṃ sattarasannaṃ.
第242条。这里说明二十二接近十七。
Naṃmhi pare dvādīnaṃ aṭṭhārasantānaṃ sattarasannaṃ saṅkhyānaṃ ante nuka hoti. U-kāro uccāraṇattho. Kānubandhaṃ disvā anteti ñāyati.
此外,二十二中有十八接近十七,数数后末尾则有此现象。『U-』字母用于发音目的。观察其后继字母可知结束。
Dvinnaṃ.
关于『两个』。
§243
243.Duvinnaṃ naṃmhi.
第243条。在两个中。
Naṃmhi savibhattissa dvissa duvinnaṃ hoti vā.
在同属一类之中,‘dvinnaṃ’有时表示‘两个’时,可能用作‘两者之间’的意思,也可能表示‘两个中之两个’。
Duvinnaṃ, dvīhi, dvībhi, dvinnaṃ, duvinnaṃ, dvīsu. Mahāvuttinā sumhi duve hoti, nāgassa duvesu dantesu nimmitā , cakkāni pādesu duvesu vindati . Evañca sati duvehi, duvebhītipi siddhameva hoti, ayaṃ dvisaddo ubhasaddo viya aliṅgo.
「两者之」(格位变化如下):与格「二者」,具格「以二」,(另一具格)「以二(另式)」,(单数)属格「二者之」,(复数)属格「两者之」,处格「于二者」。依大略规则,主格复数处「二」变为「两」,例如:「(神通)显化于象之两齿」、「(他)于两足获得轮(相)」。如此既成立,则具格「以两」及具格另式「以两(另式)」亦随之成立。此「二」字一如「双」字,属无性别词。
§244
244.Tisso catasso yomhi savibhattīnaṃ.
二百四十四条。关于三和四数的同义语。
Itthiyaṃ yosu savibhattīnanti, catunnaṃ tisso, catasso honti.
在女性语境中,凡于主格复数附带格尾者(规则为):「四」之三(形)变为「三者」,「四」(形)变为「四者」。
Tisso itthiyo, catasso itthiyo.
(例句:)「三位女人」,「四位女人」。
Mahāvuttinā hisu ca tissa, catassā honti, ‘‘tissehi catassehi parisāhi, catassehi sahito lokanāyako’’ti pāḷī. Tīhi, tībhi itthīhi, catūhi, catūbhi, catubbhi itthīhi.
依大略规则,处格及与格中亦有「三(女式)」与「四(女式)」等形式,巴利原典有云:「以三众、四众会众偕同,与四众俱行之世间导者。」(具格变化:)「以三(具格)」、「以三(另式具格)」(用于)「女人(复数)」;「以四(具格)」、「以四(另式一)」、「以四(另式二)」(用于)「女人(复数)」。
§245
245.Naṃmhi ticatunnamitthiyaṃ tissacatassā.
245. 在此『三人』与『四女』共指『三女四女』之意。
Itthiyaṃ naṃmhiti, catunnaṃ tissa, catassā honti.
此处『女性』者,指三人、四人,乃至四女。
Tissannaṃ itthīnaṃ, catassannaṃ itthīnaṃ, tiṇṇaṃ itthīnaṃ, catunnaṃ itthīnaṃ, samaṇo gotamo catunnaṃ parisānaṃ sakkato hoti, catunnaṃ parisānaṃ piyo hoti manāpoti , tissehi, catassehi, tīhi, tībhi, catūhi, catūbhi, catubbhi, tissannaṃ, catassannaṃ, tiṇṇaṃ, catunnaṃ, tīsu, catūsu.
『三女』、『四女』、『三女性』、『四女性』、『三者的女性』、『四者的女性』等,皆指游方者果德玛对四众中四类集体为主的所称。此四众中,游方者果德玛敬重四众集体、爱护四众,亦喜欢四众者。『三人』、『四人』、『三女』、『四女』、『三者』、『四者』等,均是同义反复的不同语形。
Pāḷiyaṃ ‘‘catassehī’’ti diṭṭhattā tissesu, catassesūtipi diṭṭhameva hoti.
由于巴利原典中已见「以四者(另式)」之形,故处格「于三者(女式)」及处格「于四者(女式)」之形亦随之可见。
§246
246.Pume tayo cattāro.
246. 『男性』中有三与四种。
Pulliṅge yosu savibhattīnanti, catunnaṃ tayo, cattāro honti.
男性中称三种、四种者,是因男性而言多有所别,也有三类与四类之分。
Tayo purisā, tayo purise, cattāro purisā, cattāro purise.
三个人,三个人,四个人,四个人。
§247
247.Caturo catussa.
247.「四」者,四之属格也。
Pume savibhattissa catusaddassa caturo hoti.
对于分别的男人,发声有四重。
Caturo purisā, caturo purise. Kathaṃ caturo nimitte nādassiṃ, caturo phalamuttameti? ‘‘Liṅgavipallāsā’’ti vuttiyaṃ vuttaṃ, tīhi, tībhi, catūhi, catūbhi, catubbhi.
四个人,四个人。若未见四种缘相,如何得四果最高?所谓『相反倒错』的说法,于三、四种中,皆是如此。
§248
248.Iṇṇaṃiṇṇannaṃ tito jhā.
第248条。衣食缘断,后至禅。
Jhasaññamhā timhā naṃvacanassa iṇṇaṃ, iṇṇannaṃ honti.
禅观为三,不破该辞称为断灭,谓衣食断灭。
Tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, catunnaṃ, tīhi, tībhi, catūhi, catūbhi, catubbhi, tiṇṇaṃ, tiṇṇannaṃ, catunnaṃ, tīsu, catūsu.
「三」者,「三者」;「四」者,「四者」;用三种格形式表达「三」和「四」,如三数与四数之差,用于描述数目、格变化。
§249
249.Tīṇicattāri napuṃsake.
249.「三与四」指无根者(中性)之数目。
Napuṃsake yosu savibhattīnanti, catunnaṃ tīṇi, cattāri honti.
关于无根者(中性),谓之三与四,三者有,四者亦有。
Tīṇi cittāni, cattāri cittāni. Sesaṃ pulliṅgasamaṃ.
三种心识,四种心识,与雄性等同。
Vacanasiliṭṭhatte pana sati visadisaliṅgavacanānampi padānaṃ aññamaññasaṃyogo hoti, cattāro satipaṭṭhānā , cattāro sammappadhānā , tayomahābhūtā, tayo mahābhūte , sabbe mālā upenti maṃ , sabbe kaññā upenti maṃ , sabbe ratanā upenti maṃ , sabbe yānā upenti maṃ , avijjāya sati saṅkhārā honti, saṅkhāresu sati viññāṇaṃ hoti iccādi.
虽然言语可能含糊不清,且词根语义之间亦相互关联,但四种正念对象、四种正勤法、三大根本元素、三种大元素,所有花朵随我而开放,所有少女随我而开朗,所有宝珠随我而珍贵,所有车辆随我而前行。以无明为根本者,行法生起;于行法中,有识生起,如此依次。
Gāthāsu vipallāsāpi bahulaṃ dissanti, aññe dhammāni desenti, evaṃ dhammāni sutvāna, satañca dhammāni sukittitāni sutvā, atthāni cintayitvāna, uttamatthāni tayi labhimhā, kiṃ tvaṃ atthāni jānāsi, iccheyyāmi bhante sattaputtāni, siviputtāni avhaya , puttadārāni posenti, balībaddāni soḷasa iccādi.
偈语中虽有颠倒解惑,亦多显见。其他法亦说此理。闻此法中正道法,闻此七法皆为善法,思惟其义,得三种殊胜义。如此汝知法义,欲令于世间,七子所生者悉除,生者子女得养育,强健者长至十六,如是等义起。
Idha sesasaṅkhyānāmāni dīpiyante.
此处是对其余诸数目名目的陈说。
§250
250.Ṭa pañcādīhi cuddasahi.
250.「ṭa」附缀,用于以「五」等十四个词之后。
Pañcādīhi aṭṭhārasantehi saṅkhyāsaddehi yonaṃ ṭa hoti.
三十五数目,称为三十八种数音,因此此处为三十五。
Pañca itthiyo, pañca purisā, purise, pañca cittāni, cha itthiyo.
五女,五男,男性中五心,六女性。
Ḷāgame pana ‘‘itthibhāvā na muccissaṃ, chaḷāni gatiyo imā’’ti pāḷi.
然而卷中云:『女性性质不可解脱,六种此等去处也』。
Cha purisā, cha purise, cha cittāni. Evaṃ satta, aṭṭha, nava, dasa, ekādasa…pe… aṭṭhārasa.
六男,男性中六心,如是七、八、九、十、十一……三十八。
§251
251.Pañcādīnaṃ cuddasannama.
251.「五」等十四词之(词形变化规则)。
Su, naṃ, hisu pañcādīnaṃ cuddasannaṃ assa attameva hoti, na ettaṃ vā dīghattaṃ vā hoti.
『苏』『那』『希苏』这三者都从五起,共计十八,自身即成,既不多也不少。
Pañcahi, pañcannaṃ, pañcasu, chahi, channaṃ, chasu, sattahi, sattannaṃ, sattasu, aṭṭhahi, aṭṭhannaṃ, aṭṭhasu, navahi, navannaṃ, navasu, dasahi, dasannaṃ, dasasu, ekādasahi, ekādasannaṃ, ekādasasu…pe… aṭṭhārasahi, aṭṭhārasannaṃ, aṭṭhārasasu.
『五』用于五者中,『五众』,『五个』,『六』用于六者中,『六众』,『六个』,『七』用于七者中,『七众』,『七个』,『八』用于八者中,『八众』,『八个』,『九』用于九者中,『九众』,『九个』,『十』用于十者中,『十众』,『十个』,『十一』用于十一者中,『十一众』,『十一个』……直到『十八』用于十八者中,『十八众』,『十八个』,皆如此。
Ete sabbe aliṅgā bahuvacanantā eva.
以上诸词均为多数形词尾。
‘Itthiyamatvā’ti vīsa, tiṃsa, cattālīsa, paññāsehi āpaccayo, mahāvuttinā simhi rasso silopo ca, ‘niggahīta’nti vikappena niggahītāgamo, vikappena aṃlopo, nādīnaṃ ekavacanānaṃ yādeso, vīsa itthiyo, vīsaṃ itthiyo, vīsa purisā, vīsaṃ purisā, vīsa purise, vīsaṃ purise, vīsa cittāni, vīsaṃ cittāni, vīsāya itthīhi kammaṃ kataṃ, vīsāya purisehi kammaṃ kataṃ, vīsāya kulehi kammaṃ kataṃ, vīsāya itthīnaṃ, purisānaṃ, kulānaṃ, sattamiyaṃ vīsāya itthīsu, purisesu, kulesu.
『依女性性』者:二十(二十个女性)、三十、四十、五十等,此是由大语句(mahāvutta)中的狮子嚼蜜(simhi rasso silopo)等造语法而成,称为『定出』(niggahīta)造语,属于造词型的定出语法。『定出』语法合成了单数词尾的用法,例如,二十女性们、二十女性、二十男性们、二十男性、二十男性中、二十在男性中、二十心智、二十心智中、二十女性以...等均是由二十加女性、男性、族群等组成,例如,二十女性们、二十男性们、二十家庭们,在第二格(属格)、格位中,亦如是,依据二十而成,这样诸多短语,包括女性、男性、家族,以此列示。
Tipaccaye vīsati, tiṃsatisaddāpi saṭṭhi, sattati, asīti, navutisaddā viya niccaṃ itthi liṅgekavacanantā eva, si, aṃlopo, vīsati itthiyo, vīsati purisā, purise, vīsati kulāni, vīsatiyā itthīhi, itthīnaṃ, purisehi, purisānaṃ, kulehi, kulānaṃ , vīsatiyā, vīsatiyaṃ itthi, purisa, kulesu, evaṃ yāvanavutiyā veditabbā. Vaggabhede pana sati bahuvacanampi vikappena dissati, dve vīsatiyo iccādi.
以数数词为末者,二十、三十音节亦有六十、七十、八十、九十音节,恒属女性形多数词尾,也即『定出』语,例如,二十女性们,二十男性们,二十家庭们,二十女性中,二十女性们,二十男性中,二十男性们,二十家庭中,二十家庭们,如此至九十,应当知晓。按篇别分,则多数组词形亦显得造形不同,有『二十个』之类等。
Sataṃ, sahassaṃ, dasasahassaṃ, satasahassaṃ, dasasatasahassanti ime napuṃsakaliṅgāyeva. Saṅkhyeyyapadhāne pana itthiliṅge vattabbe sahassī, dasasahassī, satasahassīti itthiliṅgaṃ bhavati. Vaggabhede pana dve satāni, tīṇi satāni, dve sahassāni, tīṇi sahassāni iccādīni bhavanti. Koṭi, pakoṭi, koṭipakoṭi, akkhobhiṇīsaddā itthiliṅgā eva. Sesaṃ sabbaṃ yāvaasaṅkhyeyyā napuṃsakameva.
『百』、『千』、『一万』、『十万』、『百万』是专指男性(阳性词)。而在数词应用中,女性(阴性词)则为『千人』、『一万人』、『十万』等,用以表示女性。按类别划分有二百、三百、两千、三千等诸数。『千万』、『千万的千万』、『千万千万』及『数目极大』等词,都是女性专用。其余诸数皆为无定数的男性称谓。
Sahassaṃ kāsi nāma, dasasahassaṃ nahutaṃ nāma, satasahassaṃ lakkhaṃ nāma.
『千』称为『迦尸』,『一万』称为『那护多』,『十万』称为『拉迦』。
Duvidhaṃ padhānaṃ saṅkhyāpadhānaṃ, saṅkhyeyyapadhānañca. Purisānaṃ vīsati hoti, purisānaṃ navuti hoti, purisānaṃ sataṃ hoti, sahassaṃ hoti iccādi saṅkhyāpadhānaṃ nāma, vīsati purisā, navuti purisā, sataṃ purisā, sahassaṃ purisā iccādi saṅkhyeyyapadhānaṃ nāma.
数词分两种:一为数量词,二为计数词。数量词如『二十人』、『九十人』、『一百人』、『数千人』等,称为计数;而计数词如『二十个男人』、『九十个男人』、『一百个男人』、『数千个男人』等,称为数词。
Etthapi vīsatisaddo itthiliṅgekavacano eva. Sata, sahassasaddā napuṃsakekavacanā eva. Saṅkhyāsaddānaṃ pana padavidhānañca guṇavidhānañca samāsakaṇḍe āgamissati.
但『二十』一词在女性词中也适用。『百』与『千』是男性唯一使用。关于数词发音的种类及性质,其详尽说明将在合成词部分呈现。
Saṅkhyārāsi niṭṭhito. · 数堆已毕。
§252
252.Simhāhaṃ.
252.『师子』与『我』(之格位变化)。
Simhi savibhattissa amhassa ahaṃ hoti.
我即为具有狮子号的那一位。
Ahaṃ gacchāmi.
『我去』(即『我』字之用例)。
§253
253.Mayamasmāmhassa.
这属于我们自己。
Yosu savibhattissa amhassa kamena mayaṃ, asmā honti vā.
我们是否因为自己的欲望而产生了分别?我们之间是否存在分别?
Mayaṃ gacchāma, asme passāmi.
我们一同前行,我眼见着我们。
Pakkhe –
关于这方面——
‘Yonameṭa’ iti vidhi, amhe gacchāma.
『这属于谁』这样的规定,我们一同前往。
§254
254.Tumhassa tuvaṃtvaṃmhi ca.
你本有坚定不移的自性。
Simhi ca aṃmhi ca savibhattissa tumhassa tuvaṃ, tvaṃ honti.
狮子与象,以及所有有智者中,皆有你坚定不移的本性。你们都是如此。
Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuvaṃ mārābhibhū muni , tvaṃ no satthā anuttaro, tumhe gacchatha, tuvaṃ passati, tvaṃ passati.
你是佛,你是师表,你是降伏魔王的圣者,你们不是普通师长,你们行走世间,你观见世间,你们彼此观见。
§255
255.Aṃmhi taṃ maṃ tavaṃ mamaṃ.
此处即是我的、你的、我们的真如本性。
Aṃmhi savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ taṃ, maṃ, tavaṃ, mamaṃ honti.
在所有有智者中,你我共有此真实如性,是我的、你的、我们的本质。
Maṃ passati, mamaṃ passati, taṃ passati, tavaṃ passati, amhe passati, tumhe passati.
我看见,我所观,你所观,我们彼此所观,你们互相所观。
§256
256.Dutiyāyomhi vā.
256.第二格(宾格)之『我』,或(用此形式)。
Dutiyāyomhi savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ ṅānubandhā aṃ, ākaṃādesā honti vā.
在第二天,众比库之间你我之间的多种关联,或者说许多往来,是存在的。
Amhaṃ, amhākaṃ passati, tumhaṃ, tumhākaṃ passati.
我见我所有者,你也见你的所有者。
§257
257.Nāsmāsu tayāmayā.
不是由他我所作。
Nā , smāsu savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ tayā, mayā honti.
不是由这众比库之间你我之间的关系,是由他或者由我所作成的。
Mayā kataṃ, tayā kataṃ, mayā apeti, tayā apeti.
由我作成的、由他作成的,由我弃除的、由他弃除的。
§258
258.Tayātayīnaṃ tva vā tassa.
258.「你们二人」或「你那二人」之义。
Tayā, tayīnaṃ tassa tva hoti vā.
「那二人」,「那二人中他」或「你」也成立。
Tvayā kataṃ, tvayā apeti, amhehi kataṃ, tumhehi kataṃ.
「由你所为,或由你降生,或由我们所为,或由你们所为」的意思。
§259
259.Tavamamatuyhaṃmayhaṃ se.
259.「你以我,或我与你,那样」的含义。
Samhi savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ tavādayo honti.
「在关系共同所有者中,你们与我们之间,或由你方、我方而成的事物」。
Mama dīyate, mayhaṃ dīyate, tava dīyate, tuyhaṃ dīyate.
「是由我所施,是给于我,是给于你,是由你所施」之意。
§260
260.Naṃsesvasmākaṃmamaṃ.
二百六十。『那』是我们的,我的。
Naṃ, sesu savibhattissa amhassa kamena asmākaṃ, mamaṃ honti.
『那』者,在共有的(关系)中,由于某一方的缘故,是我们的、是我的。
Mamaṃ dīyate, asmākaṃ dīyate.
『我的』被给予,是我们的给予。
§261
261.Ṅaṃṅākaṃ naṃmhi.
二百六十一。『恩』是我们的。
Naṃmhi savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ ṅānubandhā aṃ, ākaṃādesā honti vā.
在共有的诸中间,你我之间的『恩』及其连带关系,是彼此所共受、所共互感的。
Amhaṃ dīyate, amhākaṃ dīyate, tumhaṃ dīyate, tumhākaṃ dīyate. Pañcamiyaṃ mayā, tayā, tvayā, pubbe vuttāva.
被给予我们的,给予我们的;给予你的,给予你的。第五者,是我、他、你先前所说的。
§262
262.Smāmhi tvamhā.
「smā 之后为 tvam 和 amhā。」
Smāmhi savibhattissa tumhassa tvamhā hoti.
于带格位词尾的「tumha」(你/汝)之「smā」格(从格)中,其形式变为「tvamhā」。
Tvamhā apeti, amhehi, tumhehi, mama, mamaṃ, mayhaṃ, tava, tuyhaṃ, amhaṃ, amhākaṃ, asmākaṃ, tumhaṃ, tumhākaṃ.
「tvamhā」(从你)、「amhehi」(从我们)、「tumhehi」(从你们)、「mama」(我的)、「mamaṃ」(我的)、「mayhaṃ」(我的)、「tava」(你的)、「tuyhaṃ」(你的)、「amhaṃ」(我们的)、「amhākaṃ」(我们的)、「asmākaṃ」(我们的)、「tumhaṃ」(你们的)、「tumhākaṃ」(你们的)。
§263
263.Smiṃmhi tumhamhānaṃ tayimayi.
263.在『smiṃ』格(位格单数)中,『tumha』与『amha』分别变为『tayi』与『mayi』。
Smiṃmhi savibhattīnaṃ tumhā’mhānaṃ tayi, mayi honti.
在『smiṃ』格(位格)中,『tumha』(第二人称)连同格尾一并替换为『tayi』,『amha』(第一人称)连同格尾一并替换为『mayi』。
Tayi, mayi, tvatte tvayi, amhesu, tumhesu.
(位格单数形式如下:)『tayi』(汝之中)、『mayi』(我之中);另有异体形式『tvatte』、『tvayi』(均属第二人称位格);复数形式则为『amhesu』(我等之中)、『tumhesu』(汝等之中)。
§264
264.Sumhāmhassāsmā.
264. 清净精进者由我。
Sumhi amhassa asmā hoti.
由我而生清净。
Asmāsu.
在我们之中。
Mahāvuttinā yo, hisu amhassa asmādeso, yonaṃ ettañca, asmā gacchāma, asme passati, asmāhi kataṃ, asmākaṃ dīyate, asmāhi apeti, asmākaṃ dhanaṃ, asmāsu ṭhitaṃ. ‘‘Asmābhijappanti janā anekā’’ti pāḷi-asme abhijappanti patthentīti attho. ‘‘Asmābhi pariciṇṇosi, mettacittā hi nāyakā’’ti therīpāḷi – ‘pariciṇṇo’ti paricārito.
借大谛语者所说:我者,正是此彼,正如此及彼,我等因我而去,我见于我,我所作于我,我之所得,给予我者,我之财富,立于我中。『众多人民称我为归属者』之意,即巴利语中我者被认为为归属者。有如长老尼巴利语的说法:『你为我所伺候,因我心慈善,乃为导师』——‘伺候’即为照顾之义。
Catutthiyaṃ asmākaṃ adhipannānaṃ, khamassu rājakuñjara – ‘adhipannāna’nti dukkhābhibhūtānaṃ.
第四句说『为我们之主宰者,请宽恕,王象啊』——此处‘主宰者’乃指被苦难所逼迫者。
Chaṭṭhiyaṃ esasmākaṃ kule dhammo , esā asmākaṃ dhammatā.
第六句云:这是我们家族之法则,此即我们之法性。
Sattamiyaṃ yaṃ kiccaṃ parame mitte, katamasmāsu taṃ tayā. Pattā nissaṃsayaṃ tvamhā, bhattirasmāsu yā tava – tattha ‘yaṃ kicca’nti yaṃ kammaṃ kattabbaṃ, tava asmāsu yā bhatti, tāya mayaṃ tvamhā nissaṃsayataṃ pattāti attho.
第七种功课,究竟亲密者行之,何者为此?无疑为汝诸勤务,为汝所应事者,如是故我等、汝互无疑地承此事功。此中“何者为功课”者,所当作业;“汝诸勤务”者,汝应为之者;以是故我等谓汝无疑地受此。
§265
265.Apādādo padatekavākye.
265. 到达者,以一句话说明。
Apādādimhi pavattānaṃ padato paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ tumhā’mhānaṃ vidhi hoti. Adhikārasuttamidaṃ.
到达者,当启用此语词,于他人一语中立者,谓汝等诸人所应法则。此为适用定律(adhikārasutta)。
§266
266.Yonaṃhisvapañcamyā vono.
266. 与马相关之五言句。
Pañcamīvajjitesu yo, naṃ, hisu paresu apādādopavattānaṃ padato paresaṃ ekavākye ṭhitānaṃ savibhattīnaṃ tumhā’mhasaddānaṃ vo, no honti vā.
在五语句中,彼者于他人伤马言文中使用“到达”语词,一句之内依资产分共,汝等语(tumhā)与我等语(amhā)分别不共存或共存。
Gacchatha vo, gacchatha tumhe, gacchāma no, gacchāma amhe, passeyya vo, passeyya tumhe, passeyya no, passeyya amhe, dīyate vo, dīyate tumhākaṃ, dīyate no, dīyate amhākaṃ, dhanaṃ vo, dhanaṃ tumhākaṃ, dhanaṃ no, dhanaṃ amhākaṃ, kataṃ vo puññaṃ, kataṃ tumhehi puññaṃ, kataṃ no puññaṃ, kataṃ amhehi puññaṃ.
“愿汝行,愿汝行,愿我行,愿我行;愿汝见,愿汝见,愿我见,愿我见;所与予,所与予,所与予,所与予;财物属汝,财物属汝,财物属我,财物属我;所造功德属汝,所造功德属汝,所造功德属我,所造功德属我。”
Apañcamyāti kiṃ? Nissaṭaṃ tumhehi, nissaṭaṃ amhehi.
「Apañcamyāti」何义?此句所摄乃为「你们不起贪染,我等亦不起贪染」意。
Apādādotveva? Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ .
「Apādādotveva」为何?意即比库们未生起力量,你们当得悉此为未受污秽之功德。
Padatotveva? Tumhe gacchatha, amhe gacchāma.
『以词形而言』者,乃指:「汝等去」、「我等去」之类。
Ekavākyetveva? Devadatto tiṭṭhati gāme, tumhe tiṭṭhatha nagare.
「Ekavākyetveva」何意?示现为「迭瓦达德居于乡间,你们居于城中」之语句。
Savibhattīnantveva? Arahati dhammo tumhādisānaṃ.
『连同格位而言』者,乃指:「法值得像汝等这样的人」之类。
§267
267.Teme nāse.
267.【规则】:彼等,於鼻音之处。
Nā , sesu tādisānaṃ savibhattīnaṃ tumha, amhasaddānaṃ te, me honti vā.
不,在这些彼此分属不同的(事物)中,你们的、我们的声音,是否是一样的呢?
Kataṃ te puññaṃ, kataṃ tayā puññaṃ, kataṃ me puññaṃ, kataṃ mayā puññaṃ, dinnaṃ te vatthaṃ, dinnaṃ tuyhaṃ vatthaṃ, dinnaṃ me vatthaṃ, dinnaṃ mayhaṃ vatthaṃ, idaṃ te raṭṭhaṃ, idaṃ tava raṭṭhaṃ, idaṃ me raṭṭhaṃ, idaṃ mama raṭṭhaṃ.
你所造的功德是什么?他所造的功德是什么?我所造的功德是什么?我自己所造的功德是什么?给予你的衣物是什么?给予你的(衣物)是什么?给予我的衣物是什么?给予我的(衣物)是什么?这是你的国,是你的国土,这是我的国,是我自己的国土。
§268
268.Anvādese.
268.【规则】:於代复指示之处。
Anvādesaṭṭhāne tumhā’mhasaddānaṃ vo, no, te, meādesā niccaṃ bhavanti punabbidhānā.
在解释之处,你们的、我们的声音之所表达,确实常常是不同的,有着不同的含义。
Gāmo tumhākaṃ pariggaho, atho nagarampi vo pariggaho. Evaṃ sesesu.
村庄是你们所管辖的,或者城镇是你们所管辖的。诸如此类的其他(事物)亦是如此。
§269
269.Sapubbā paṭhamantā vā.
269.早前或首句。
Saṃvijjati pubbapadaṃ assāti sapubbaṃ, sapubbā paṭhamantapadamhā paresaṃ savibhattīnaṃ tumhā’mhasaddānaṃ vo, no, te, meādesā vikappena honti anvādesaṭṭhānepi.
在前后相承之间存在共现,所谓『前后相承』指的是在先行与后续之词之间的相互关联,诸位听闻我等之音声,其彼此间不因方言变异而生差别,即便在语句暗指之处亦是如此。
Gāme paṭo tumhākaṃ, atho nagare kambalaṃ vo, atho nagare kambalaṃ tumhākaṃ vā. Evaṃ sesesu.
乡村中有你们的领域,或者城市中有你们的毯子,亦或者城市中有你们的毯子。余此类推亦复如是。
§270
270.Na cavāhāhevayoge.
此句标记为编号270,题为“不在否定连结中”。
Ca, vā, ha, aha, evasaddehi yoge tumhā’mhānaṃ vo, no, te, meādesā na honti.
以『Ca(及),vā(或),ha(即),aha(我)』之类词的连结中,诸位我等你们他者在语境上无此类方位区别。
Gāmo tava ca mama ca pariggaho, gāmo tava vā mama vā pariggaho iccādi.
乡村有你我皆属之管辖,乡村或属你,或属我等管辖,诸如此类。
Cādiyogeti kiṃ? Gāmo ca te pariggaho, nagarañca me pariggaho.
谓之连结举例者何?乡村属于你管辖,城市则属于我管辖者也。
§271
271.Dassanatthenālocane.
271.以观察为看。
Ālocanaṃ olokanaṃ, ālocanato aññasmiṃ dassanatthe payujjamāne tumhā’mhānaṃ vo, no, te, meādesā na honti.
观察即为注视,注视时若用于对方的观察目的,你们我等间是不具备相应的所在。
Gāmo tumhe uddissa āgato, gāmo amhe uddissa āgato – ‘gāmo’ti gāmavāsī mahājano.
村庄你们为某地而来,村庄我等为某地而来——『村庄』者即为居村广大人民。
Anālocaneti kiṃ? Gāmo vo passati, gāmo no passati.
所谓『不观察』是何义?即你们能见该村庄,而村庄实则不能见你们。
§272
272.Āmantanapubbaṃ asantaṃva.
272.预先邀请当作不和睦。
Āmantanabhūtaṃ pubbapadaṃ asantaṃ viya hoti, padatoti saṅkhyaṃ na gacchati.
被邀请之事如先行之步般显得不和睦,所谓步,数目不连续。
Devadatta! Tava pariggaho.
迦旃延!你的所有物。
§273
273.Na sāmaññavacanamekatthe.
第273条。关于平等语句之一致的规定。
Tulyādhikaraṇabhūte pade sati pubbaṃ sāmaññavacanabhūtaṃ āmantanapadaṃ asantaṃ viya na hoti, padatoti saṅkhyaṃ gacchati.
当词句处于同一主题且地位相等时,若具备前面语句的性质,其招呼语则不会像不完整一样,而是作为词语的总数来计算。
Māṇavaka jaṭila! Te pariggaho.
学童,难解者!这是你的所有物。
Sāmaññavacananti kiṃ? Māṇavaka devadatta! Tuyhaṃ pariggaho.
什么是平等语句呢?学童迦旃延!这是你的所有物。
Ekattheti kiṃ? Devadatta! Yaññadatta! Tumhākaṃ pariggaho.
何谓一致?迦旃延!阎那达!这是属于你们的所有物。
§274
274.Bahūsu vā.
274.【规则】:或於复数之处。
Bahūsu janesu pavattamānaṃ sāmaññavacanabhūtampi āmantanapadaṃ ekatthe pade sati asantaṃ viya na hoti vā.
在众多众生中,随着普遍传布的教诲言说,即使在一个词中精确地念诵,也如同未曾断绝一般。
Brāhmaṇā guṇavanto vo pariggaho, brāhmaṇā guṇavanto tumhākaṃ pariggaho.
婆罗门具足德性,这就是你们的护持;婆罗门具足德性,是你们的护持。
Sabbādirāsi niṭṭhito. · 一切等堆已毕。
Vibhattipaccayantarāsi格与词缀之间的插入
Atha vibhattipaccayā dīpiyante.
之后根据分解的条件而发扬。
Vibhatyatthānaṃ jotakattā vibhattiṭṭhāne ṭhitā paccayā vibhattipaccayā.
依靠分解的意义,依据发光的性质,立于分解之处;条件依赖分解条件。
§275
275.To pañcamyā.
275.【从格】中,『to』作为第五格(离格/从格)之格尾。
Pañcamiyā vibhattiyā atthe topaccayo hoti.
『第五种分解』者,谓义之增益。
Tomhi dīghānaṃ rasso, kaññato, rattito, itthito, dhenuto. Mahāvuttinā tomhi mātāpitūnaṃ ittaṃ, mātito, pitito, vadhuto, purisato, munito, daṇḍito , bhikkhuto, satthārato, kattuto, gotrabhuto, sabbato, yato, tato.
『义之增益』如五种属体:母体、女体、乳体、母牛体。较大说,母、父诸亲属体称为:母亲体、父亲体、杀父体、男子体、沙门体、惩戒体、乞食体、老师体、护法体、族属体、全体体、此处体、彼处体。
Ima, eta, kiṃsaddehi to.
此等『此、彼、何』等词,属于何等类属?
§276
276.Itotettokuto.
二百七十六。《此处彼处何处》一节。
Ito, ato, etto, kutoti ete saddā topaccayantā nipaccante.
『此、彼、此处、何处』四词,此四字言互相表示彼此,称为顶出。
Imamhā imehīti vā ito, etasmā etehīti vā ato, etto, kasmā kehīti vā kuto. Ettha ca imamhā, imehītiādikaṃ atthavākyaṃ disvā pakatiliṅgaṃ veditabbaṃ. Iminā suttena imassa ittaṃ, etassa attaṃ ettañca, ‘saramhā dve’ti esaramhā dvittaṃ, kiṃsaddassa kuttaṃ. Esa nayo sesesu nipātanesu.
此中『此处、此等』或『彼处、彼等』,何以称为『何处』?据此,可明了『此处、此等』等词义涵,辨识其显著标志。对此经文中有『此处』之意涵,此中以『二』为数,谓『何处』言二字,此为诸其他结尾词类之原则。
§277
277.Abhyādīhi.
277.「以阿毗(abhi)等前缀开头的词」。
Abhiādīhi to hoti, punabbidhānā’pañcamyatthepītipi siddhaṃ.
邻近是指,反复又靠近,甚至临近五分之一处也算达成了。
Abhito gāmaṃ gāmassa abhimukheti attho.
‘邻近’意为临近村落、面向村庄。
Parito gāmaṃ gāmassa samantatoti attho.
‘环绕’意为环绕村落的四周。
Ubhato gāmaṃ gāmassa ubhosu passesūti attho.
‘二者之间’意为处于两个村庄之间的地区。
Pacchato, heṭṭhato, uparito.
‘后方、下方、上方’。
§278
278.Ādyādīhi.
二七八。始者等。
Ādipabhutīhi apañcamyatthepi to hoti.
『始』『本起』等者,五相中亦有此义。
Ādito , majjhato, purato, passato, piṭṭhito, orato, parato, pacchato, puratthimato, dakkhiṇatoiccādīsu bahulaṃ sattamyatthe dissati.
『始』者,谓居中、前方、先、后方、背后、旁侧、旁边、后方、前上方、南向诸处中,常多现于七相中。
Tathā tatiyatthepi rūpaṃ attato samanupassati , pañcakkhandhe aniccato vipassati iccādi.
如是,于第三相亦自观色,自觉五蕴无常观、观察欲等。
Yatonidānaṃ , yatvādhikaraṇaṃ, yatodakaṃ tadādittamiccādīsu paṭhamatthe icchanti.
乃至缘起、行为、气水,此等诸色初相中,欲等现于首位。
Ito ehi, ito balāke āgaccha, caṇḍo me vāyaso sakhā iccādīsu dutiyatthe.
由此这些,由此力量而来,凶暴者、年少者、友伴,欲等现于第二相中。
Paratoghoso, nādiṭṭhā parato dosaṃ iccādīsu chaṭṭhyatthe.
『Paratoghoso』者,在欲贪等六者禁戒中不应显现他人之过失也。
§279
279.Sabbādito sattamyā tratthā.
279.从「sabba」(一切)等词的词首起,用于第七格(处格)表示「在……处」之义。
Sabbādināmakehi sabbanāmehi sattamiyā atthe tra, tthā honti.
由诸有名相之总称,七种诸相所出现之处即谓‘出所’也。
Sabbasmiṃ sabbesūti vā sabbatra, sabbattha, sabbassaṃ sabbāsu vātipi. Evaṃ kataratra, katarattha, aññatra, aññattha iccādi.
「一切处、一切中」,即:sabbatra、sabbattha;或 sabbassaṃ、sabbāsu 等。同理,kataratra、katarattha(何处)、aññatra、aññattha(别处)等,依此类推。
Yatra, yattha, tatra, tattha.
yatra(何处)、yattha(何处)、tatra(彼处)、tattha(彼处)。
§280
280.Katthetthakutrātrakvehidha.
280.「何处」者,即「在哪里」、「于此处」等词。
Kattha, ettha, kutra, atra, tva, iha, idhāti ete saddāttha, tra,va ha, dhāpaccayantā sattamyatthe sijjhanti.
『Kattha』『ettha』『kutra』『atra』『tva』『iha』『idhāti』这些词从字义上,看作表示地点或方位的疑问或指示词,后缀『-ti』和『-va』起表列举作用,合成后表示诸如此类的意义,在字面上能表示特定或泛指的地点,这种后缀加在根词上时,构成语义上具有示范性质的词汇。
Kasmiṃ kesūti vā kattha, kutra, kva. ‘Kuva’ntipi sijjhati, ‘‘kuvaṃ sattassa kārako, kuvaṃ satto samuppanno , kuvaṃ asissaṃ, kuvaṃ khādissa’’nti pāḷi.
『Kasmiṃ』『kesūti』『vā』『kattha』『kutra』『kva』这些词为疑问代词,均关涉‘哪里’之意,『Kuva』一词语义逐渐淡化,意指‘此地之行为缘起、此地之存在、此地之所作、此地之所食’,即‘kuvaṃ’语义指向具体事物在特定场所的因缘和行为。
Etasmiṃ etesūti vā ettha, atra, imasmiṃ imesūti vā iha, idha.
「于此」、「于彼等」,或曰「此处」、「此中」;「于此」、「于此等」,或曰「在此」、「在这里」。
§281
281.Dhi sabbā vā.
二百八十一节『Dhi sabbā vā』:这里的『Dhi』意为‘着重、强调’或‘确实’,合用『sabbā vā』即‘诸般皆是’,合起来表达‘诸诸皆然’之义,表示总括和强调。
Sabbasaddamhā sattamyatthe dhi hoti vā.
一切名词均可用第七格(处格)意义,〔此时〕用「dhi」(或「dhi」为可选后缀)。
Namo te buddha vīra’tthu, vippamuttosi sabbadhi .
『礼敬汝,佛陀、英雄,愿汝常得解脱。』
§282
282.Yā hiṃ.
二八二.〔关系代词〕「yā」加「hiṃ」〔构成处格副词〕。
Yamhā sattamyatthe hiṃ hoti.
『在何处众生为安住处』,谓此地也。
Yahiṃ.
「于其处」。
§283
283.Tā hañca.
二八三.〔指示代词〕「tā」加「hañca」〔构成处格副词〕。
Tamhā sattamyatthe hiṃ hoti hañca.
『在彼何处众生为安住处』,谓彼地也。
Tahiṃ, tahaṃ. Dutiyatthepi dissati ‘‘tahaṃ tahaṃ olokento gacchatī’’ti.
『在那里、在那里』。于第二义亦显现『在那里、在那里,观视着而前行』。
§284
284.Kiṃssa kukañca.
284.『什么地方』者,乃询问处所之义。
Kiṃmhā sattamyatthe hiṃ, taṃ hoti. Kiṃssa kuttaṃ kattañca hoti.
『什么』(疑问词)用于第七格(处格)意义时,加『hiṃ』词缀,即成此格。『什么』加此词缀,便构成『kuttaṃ』与『kattañca』两种形式。
Kuhiṃ gacchati, kuhaṃ gacchati. Kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtaka . Kuhiñci, kuhiñcananti dve ci, cana-nipātantā sijjhanti.
『往何处去』、『往何处去』。『独子啊,往哪里?独子啊,往哪里?』——『kuhiñci』、『kuhiñcana』此二形,乃由『ci』、『cana』语尾助词附加于词末而构成。
Iti sāmaññasattamyantarāsi. · 如是,普通第七格之间的集合。
Kālasattamyantaṃ vuccate.
以上所说,乃表示时间的第七格(处格)形式。
§285
285.Sabbekaññayatehi kāledā.
285.由『sabba』(一切)、『eka』(一)、『añña』(其他)、『ya』(哪个)诸词,与表示时间意义的语尾相结合。
Sabba, eka, añña, ya, tasaddehi kāle dā hoti.
接在『一切』、『一』、『他』、『那』等词以及关系代词『ya』之后,表示时间意义时,加『dā』词缀。
Sabbasmiṃ kāle sabbadā, ekasmiṃ kāle ekadā, aññasmiṃ kāle aññadā, yasmiṃ kāle yadā, tasmiṃ kāle tadā.
在一切时间中,永远皆有;在某一时间,仅有一时;在其他时间,有他时;在某时,恰在何时;在此时,正是那时。
§286
286.Kadākudāsadāadhunedāni.
经文第286节:何时、何处、常在何时?
Etepi sattamyatthe kāle dā, dhunā, dānipaccayantā sijjhanti.
这等施舍,亦于第七义所在之时因为施行,依施善因而灭尽。
Kiṃsmiṃ kāle kadā, kudā, sabbasmiṃ kāle sadā, imasmiṃ kāle adhunā, idāni.
在何处,何时,何处?一切时间永恒不变;于此时目前,正是此刻。
§287
287.Ajjasajjuparajjetarahikarahā.
经文第287节:今日、昨天、明日、过往、隐秘者。
Etepi kāle jja, jju, rahi, raha paccayantā sijjhanti.
这等时间处,今、昔、秘、隐,依此观照逐渐消散。
Imasmiṃ kāle ajja, imasmiṃ divasetyattho.
在此时间,就是今天,这就是“在此日”的含义。
Samāne kāle sajju-‘samāne’ti vijjamāne. Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajju khīraṃva muccati , sajjukaṃ pāhesi – tattha ‘sajjū’ti tasmiṃ divase.
当时间相同,正如“相同”这词所显,无恶业作成,正如牛奶般自然消散,正业被放弃——因此‘相同’即指当天。
Aparasmiṃ kāle aparajju, punadivaseti attho.
在另一个时间,即不相同时,再有‘另一日’之意。
Imasmiṃ kāle etarahi, kiṃsmiṃ kāle karaha. Kutoci, kvaci, katthaci, kuhiñci, kadāci, karahacisaddā pana ci-nipātantā honti, tathā yato kutoci, yattha katthaci, yadā kadācīti. Kiñcanaṃ, kuhiñcanaṃ, kudācananti cana-nipātantāti.
在这时间,此刻,应当做什么时间。在某处、在何处、某地方、某地方、何时、某时等,语声某种下降,这样从何处、所在、何时来的含义。因此某处、某地方、某时等词常有声调下降。
Vibhattipaccayantarāsi niṭṭhito. · 格与后缀之间的集合已完成。
Abyayapadāni不变词
Upasaggapadarāsi前缀词集合
Atha abyayapadāni dīpiyante.
接着,不变词开始显现。
Chabbidhāni abyayapadāni upasaggapadaṃ, nipātapadaṃ, vibhattipaccayantapadaṃ, abyayībhāvasamāsapadaṃ, abyayataddhitapadaṃ, tvādipaccayantapadanti. Byayo vuccati vikāro, nānāliṅgavibhattivacanehi natthi rūpabyayo etesanti abyayā, asaṅkhyāti ca vuccanti.
六种不变词为:表示前缀的词、短语体的词、分割附加的词、不变体合成词、不变体属格词,以及以‘tva’结尾的附加词。变化称为变质,说以不同附加词、不同形式变化来说,没有实体的变化,这些是不变词,称为无数。
Tattha vibhattipaccayantapadato puna vibhattuppatti nāma natthi. Abyayībhāvasamāsamhi vibhattīnaṃ vidhi samāsakaṇḍe vakkhati, tasmā tāni dve ṭhapetvā sesāni cattāri idha vuccante.
关于分解所引出之词,其后再引出分解的名词,此类现象不存在。在不变形复合词中,对各格的规则在复合词部分中说明,因此只规定了其中两个格,余下四格在此称为“剩余格”。
§288
288.Asaṅkhyehi sabbāsaṃ.
诸多无数(的例子)。
Asaṅkhyehi padehi yathārahaṃ sabbāsaṃ vibhattīnaṃ lopo hoti, kehici padehi paṭhamāya lopo, kehici padehi dutiyāya lopo…pe… kehici sattamiyā, kehici dvinnaṃ, kehici tissannaṃ…pe… kehici sattannanti vuttaṃ hoti.
在无数词格变化中,诸词应当断尽各格变化;有些词格在第一格消失,有些在第二格消失……有些在第七格消失,有些在两个格消失,有些在三个格消失……有些则说在第七格消失。
Tattha āvuso, bho, bhanteiccādīhi āmantananipātehi atthi, natthi, sakkā, labbhā, siyā, siyuṃ, sādhu, tuṇhīiccādīhi ca paṭhamāya lopo.
此中,尊者等称谓招呼句存在或不存在,能否取得,得失如何,为何如此;以及“是”,“好”,“寂静”等称谓在第一格消失。
Ciraṃ, cirassaṃ, niccaṃ, satataṃ, abhiṇhaṃ, abhikkhaṇaṃ, muhuttaṃ iccādīhi accantasaṃyogalakkhaṇe dutiyāya.
“长久”,“长远”,“恒常”,“常常”,“不停”,“无间”,“片刻”等词,在紧密连接的现象中于第二格消失。
Yathā, tathā, sabbathā, sabbaso, musā, micchāiccādīhi tatiyāya.
又如“如是”,“反正”,“普遍地”,“全面地”,“妄语”,“邪见”等词,在第三格消失。
Kātuṃ, kātave iccādīhi catutthiyā.
以‘做、应做、欲做’等第四种词类表示。
Samantā , samantato, dīghaso, orasoiccādīhi pañcamiyā.
以‘四周、各方、长、宽、欲做’等第五种词类表示。
Pure, purā, pacchā, uddhaṃ, upari, adho, heṭṭhā, antarā, anto, raho, āvi, hiyyo, suveiccādīhi sattamiyā lopo.
以‘先前、之前、之后、上方、上面、下面、下方、中间、末端、隐秘、进入、较低、良好欲做’等第七种词类表示省略。
Namosaddamhā ‘‘namo te buddha vīra’tthū’’ti ettha paṭhamāya. ‘‘Namo karohi nāgassā’’ti ettha dutiyāya.
对敬辞言语,初句为『向你致敬,佛陀勇者』之义。第二句为『向那龙施以敬礼』之义。
Sayaṃsaddamhā ‘‘kusūlo sayameva bhijjate’’ti ettha paṭhamāya. ‘‘Sayaṃ kataṃ sukhadukkha’’nti ettha tatiyāya, iccādinā yathārahavibhāgo veditabbo.
对自称言语,初句为『小心谨慎者自受其苦』之义。第三句为『自所为即苦乐』之义,应以此类词汇辨别声调和类别。
Iti, evaṃsaddehi payogānurūpaṃ sattannaṃ vibhattīnaṃ lopaṃ icchanti.
如此,根据语音变化和用法,表达七种词类的省略是适当的。
Upasaggehipi atthānurūpaṃ taṃtaṃvibhattilopo.
于断灭处,即于其自身相应,去除全体束缚。
Rūpasiddhiyaṃ pana ‘‘tehi paṭhamekavacanameva bhavatī’’ti vuttaṃ.
关于色的成就,则说『唯以彼首句为成就』。
Tattha ‘‘abhikkamati, abhidhammo’’ iccādīsu dhātuliṅgāni upecca tesaṃ atthaṃ nānāppakāraṃ karontā sajjanti saṅkharontīti upasaggā. Te hi kvaci tadatthaṃ visiṭṭhaṃ karonti ‘‘jānāti, pajānāti, sañjānāti, avajānāti, abhijānāti, parijānāti, susīlo, dussīlo, suvaṇṇo, dubbaṇṇo, surājā, durājā’’ iccādīsu.
此中舍弃诸如『增长、深入法义』等元素之界别标记,而造作多种义理而辅助其义称为辨义句。此辨义句有时为其义作特殊说明,如『知、解、识、钝、悟、了、善行、不善行、贵、贱、王子、非王子』等。
Kvaci tadatthaṃ nānāppakāraṃ katvā vibhajjanti ‘‘gacchati, āgacchati, uggacchati, ogacchati’’iccādīsu.
有时为此义作多种说明而分开,如『去、来、上升、下降』等。
Kvaci tadatthaṃ bādhetvā tappaṭiviruddhe vā tadaññasmiṃ vā atthe tāni yojenti.
有时破坏其义,或与对立义相违,或于他义中联结彼义。
Tattha tappaṭiviruddhe –
其中所谓与对立义相违者——
Jeti, parājeti, omuñcati, paṭimuñcati, gilati, uggilati, nimmujjati, ummujjati, dhammo, uddhammoiccādi.
胜利者、败北者、捨去者、逐渐捨去者、吞噬者、喂养者、沉没者、涌现者,诸法以及上法等。
Tadaññasmiṃ –
然后此处——
Dadāti, ādadāti, dadhāti, vidheti, pidheti, nidheti, sandhiyati, saddahati, abhidhātiiccādi.
给予者、拾取者、支撑者、破坏者、摧毁者、堆积者、连接者、信奉者及置放者等。
Kvaci pana padasobhaṇaṃ katvā tadatthaṃ anuvattanti, ‘‘vijjati, saṃvijjati, labhati, paṭilabhati’’ iccādi.
有时作字句装饰,以其义行,诸如“存在、共存、获得、重新获得”等。
Te vīsati honti-pa, ā, u, o, du, ni, vi, su, saṃ, ati, adhi, anu, apa, api, abhi, ava, upa, pati, parā, pari.
它们共有二十个,即以下这些前缀:pa、ā、u、o、du、ni、vi、su、saṃ、ati、adhi、anu、apa、api、abhi、ava、upa、pati、parā、pari。
Kaccāyane pana osaddo avakāriyamattanti taṃ aggahetvā nīsaddaṃ gaṇhāti, idha pana nīsaddo nissa dīghamattanti taṃ aggahetvā osaddaṃ gaṇhāti.
而对咖恣眼说,若非语气词,则视为辅音,将之谓作否定音;此处若非否定音,则视为语气词。
Tattha pa –
此处「pa」者,表示连接用语。
Pakāratthe-paññā. Ādikamme-vippakataṃ. Padhāne-paṇītaṃ. Issariye-pabhū. Antobhāve-pakkhittaṃ, passāso. Viyoge-pavāso. Tappare-pācariyo. Tadanubandhe-putto, paputto, nattā, panattā. Bhusatthe-pavaḍḍho. Sambhave-pabhavati. Tittiyaṃ-pahutaṃ annaṃ. Anāvile-pasanno. Patthanāyaṃ-paṇidhānaṃ.
【巴】前缀『pa』的多种义涵: 『pa』表方式义——「慧」[以特定方式了知]。 表初业义——「未竟」[事尚未完成]。 表殊胜义——「殊妙」。 表自在义——「能主」[统御者]。 表内在义——「置于内中」,如「出息」[气息在内]。 表离别义——「旅居异地」。 表随从义——「亲教师」[跟随在前之人]。 表随附义——「子」、「孙」、「外孙」、「曾外孙」[随附于亲长之后者]。 表甚深义——「大为增长」。 表生起义——「从彼生起」。 表充足义——「饮食丰足」。 表清净义——「清净」[心无污浊]。 表愿求义——「愿」[所发之愿]。
Ā –
Abhimukhe-āgacchati. Uddhaṃkamme-ārohati. Mariyādāyaṃ-āpabbatā khettaṃ. Abhividhimhi-ābrahmalokā kittisaddo. Pattiyaṃ-āpanno. Icchāyaṃ-ākaṅkhā. Parissajane-āliṅgati. Ādikamme-ārambho. Gahaṇe-ādīyati. Nivāse-āvasatho. Samīpe-āsannaṃ. Avhāne-āmantanaṃ.
【巴】前缀『ā』的多种义涵: 『ā』表朝向义——「前来」。 表向上动作义——「攀升」。 表界限义——「从山脚直至」[某处的]「田地」。 表遍及义——「乃至梵天界」皆闻名声。 表已得义——「已入」[已达某状态]。 表希求义——「渴望」。 表拥抱义——「拥抱」。 表开始义——「着手」[开端]。 表取执义——「执取」。 表住居义——「住处」。 表接近义——「邻近」。 表呼唤义——「招呼」。
U –
Uggate-uggacchati . Uddhaṃkamme-uṭṭhāti. Padhāne-uttaro. Viyoge-upavāso. Sambhave-ubbhūto. Atthalābhe-rūpassa uppādo. Sattiyaṃ-ussahati gantuṃ. Sarūpakhyāne-uddeso.
【巴】前缀『u』/『ud』/『ut』的多种义涵: 『u』表升起义——「向上而出」。 表向上动作义——「站起」。 表殊胜义——「上位者」[优越]。 表离别义——「禁食」[断离饮食]。 表生起义——「已现起」。 表获得利益义——「色之生起」[色法得以出现]。 表能力义——「有力前往」。 表显示本相义——「诵出」[宣说]。
O –
Antobhāve-ocarako, orodho. Adhokamme-okkhitto. Niggahe-ovādo. Antare, dese ca-okāso. Pātubhāve-opapātiko. Yesu atthesu avasaddo vattati, tesupi osaddo vattati.
【巴】前缀『o』/『ava』的多种义涵: 『o』/『ava』表内在义——「伺察者」、「内宫」[处于内中]。 表向下动作义——「向下投掷」。 表折伏义——「教诫」[降伏调御]。 表中间与处所义——「机会」、「场所」。 表出现义——「化生者」[自然化生]。 凡『ava』前缀所具之诸义,『o』前缀亦同样适用。
Du –
此处「Du」者,为词语开头,或表继续。
Asobhaṇe-duggandho. Abhāve-dubbhikkhaṃ, dussīlo, duppañño. Kucchite-dukkaṭaṃ. Asamiddhiyaṃ-dusassaṃ. Kicche-dukkaraṃ. Virūpe-dubbaṇṇo, dummukho.
丑陋难闻。缺乏时饥饿困苦,品行恶劣,智慧低劣。行为卑劣恶劣。无成就,恶者。艰难困苦。形态丑陋,色泽晦暗,面貌粗陋。
Ni –
“尼”字——作为前缀,表示向下、入内、离去、确定等义。
Nissese-nirutti. Niggate-niyyānaṃ. Nīharaṇe-niddhāraṇaṃ. Antopavesane-nikhāto. Abhāve-nimmakkhikaṃ. Nisedhe-nivāreti. Nikkhante-nibbānaṃ. Pātubhāve-nimmitaṃ. Avadhāraṇe-vinicchayo. Vibhajjane-niddeso. Upamāyaṃ-nidassanaṃ. Upadhāraṇe-nisāmeti. Avasāne-niṭṭhitaṃ. Cheke-nipuṇo.
解除、消灭之意。放出、归入之境。带走、确定之法。内坐、休息之处。缺失、消灭之相。禁止、阻止之义。出离、涅槃之境。发生时之缘。执持、断定之事。分析、说明之义。比喻、示现之用。执持、止息之义。终结、完结之相。细察、精巧之能。
Vi –
「Vi –」(前缀,表示分离、相异、特别等义)
Visese-vipassati. Vividhe-vicittaṃ. Viruddhe-vivādo. Vigate-vimalo. Viyoge-vippayutto. Virūpe-vippaṭisāro.
特别、明了观察。多样、异状清净。彼此相违争论。离除、清净无垢。分离、解脱相依。形态丑陋,行为堕落。
Su –
「Su –」(前缀,表示善、好、易等义)
Sobhaṇe-suggati . Sundare-sumano. Sammāsaddatthe-sugato. Samiddhiyaṃ-subhikkhaṃ. Sukhatthe-sukaro.
美好者谓之佳境,华美者谓之俊秀,正称之谓善说者,生长称为丰盛者,适宜称为易行者。
Saṃ –
「Saṃ –」(前缀,表示共同、完全、一起等义)
Samodhāne-sandhi. Sammā, samatthesu-samādhi, sampayutto. Samantabhāve-saṃkiṇṇo. Saṅgate-samāgamo, saṅkhepe-samāso. Bhusatthe-sāratto. Sahatthe-saṃvāso, sambhogo. Appatthe-samaggho. Pabhave-sambhavo. Abhimukhe-sammukhaṃ. Saṅgahe-saṅgayhati. Pidahane-saṃvuto. Punappunakamme-sandhāvati, saṃsarati. Samiddhiyaṃ-sampanno.
同意者相聚,同事者专心,聚合者连结,遍处者散布,会合者相遇,集中者汇合,充满者盈溢,同处者共居,交往者相亲,妥当者和合,发生者出现,面向者面朝,聚合者围绕,束缚者拘禁,反复作事者联结,周转者流通,生长者满盈。
Ati –
过、超越、极甚之义。
Atikkame-atirocati, accayo, atīto. Atikkante-accantaṃ. Atissaye-atikusalo. Bhusatthe-atikodho. Antokamme-mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā atiharitvā ṭhapeti.
超越者超出、增长、过去者已过,越量者极端,超过者极善,充满者极怒,末路者或以绳索或以板凳置放。
Adhi –
「阿提」(adhi-)——上、于、增胜之义的前缀词
Adhike-adhisīlaṃ. Issare-adhipati, adhibrahmadatte pañcālā. Uparibhāve-adhiseti. Paribhavane-adhibhūto. Ajjhāyane-ajjheti, byākaraṇamadhīte. Adhiṭṭhāne-navakammaṃ adhiṭṭhāti, cīvaraṃ adhiṭṭhāti, iddhivikubbanaṃ adhiṭṭhāti. Nicchaye-adhimuccati. Pāpuṇane-bhogakkhandhaṃ adhigacchati, amataṃ adhigacchati.
『增上』者,殊胜增益之义也——如「增上戒」。『主宰』者,自在领导之义也——如「在般茶国王统治下的般遮拉人」。『居于上位』者,高覆处上之义也——如「覆卧其上」。『轻蔑』者,凌越贬损之义也——如「被压制者」。『诵习』者,口诵研学之义也——如「诵习经典,学习文法」。『决意』者,作出胜解之义也——如「决意营造新建工程」、「决意持用袈裟」、「决意施展神变之力」。『确信』者,深心信解之义也——如「胜解」。『证得』者,获取到达之义也——如「证得大财聚」、「证得不死」。
Anu –
『Anu』者,表随行或随顺。
Anugate-anveti. Anuppacchinne-anusayo. Pacchāsaddatthe-anurathaṃ. Punappunabhāve-anvaḍḍhamāsaṃ, anusaṃvaccharaṃ. Yogyabhāve-anurūpaṃ .Kaniṭṭhabhāve-anubuddho, anuthero. Sesaṃ kārakakaṇḍe vakkhati.
『随行』者,跟随其后之义也——如「随逐」。『相续不断』者,连绵不绝之义也——如「随眠」。『在其后』者,居于后位之义也——如「随车而行」。『再再生起』者,反复发生之义也——如「每半月」、「每年」。『适合相应』者,与彼相称之义也——如「相应」。『居于较小位』者,处于次等之义也——如「后觉悟者」、「年资较浅之长老」。其余诸义,将于作者分别章中说明。
Apa –
『Apa』作为语素,表示反向、否定意义。
Apagate-apeti, apāyo. Garahe-apagabbho, apasaddo. Vajjane-apasālāya āyanti. Pūjāyaṃ-vuḍḍha-mapacāyanti. Padussane-aparajjhati.
表示「离去」义——『离去』者,离开也;表示「呵斥」义——『无傲慢』者,卑下之声也;表示「回避」义——『离开讲堂而来』;表示「恭敬」义——『礼敬长者』;表示「违犯」义——『犯过失』。
Api –
『Api』作为副词,表示亦、也、甚至等义。
Sambhāvane-apipabbataṃ bhindeyya, merumpi vinivijjheyya. Apekkhāyaṃ-ayampi dhammo aniyato. Samuccaye-itipi arahaṃ, chavimpi dahati, cammampi dahati, maṃsampi dahati. Garahāyaṃ-api amhākaṃ paṇḍitaka. Pucchāyaṃ-api bhante bhikkhaṃ labhittha, api nu tumhe sotukāmāttha.
于修习时应斩断山岳般障碍,应自内心彻底破除迷惑。此法亦处于无常无定之境。阿拉汉亦如积木般堆聚,火焰能焚其枯草、皮肤与肉体。于难恶处,我们乃智者。于疑问中,比库们,尔等已获得,但仍为求闻欲驱使乎?
Abhi –
「阿毗」(abhi-)——向、对、胜、增上之义的前缀词
Abhimukhe-abhikkanto. Visiṭṭhe-abhiññā. Adhike-abhidhammo. Uddhaṃkamme-abhirūhati. Kule-abhijāto. Sāruppe-abhirūpo. Vandane-abhivādeti. Sesaṃ kārakakaṇḍe vakkhati.
阿毗牟呵者,面向之意;阿彼罕多者,专注深入也;维悉特者,卓越超绝之殊胜;阿毗达摩者,法之深奥解;乌达罕克摩者,向上攀登也;俱勒者,世系族属;萨卢珀者,形貌美好;万达那者,敬拜敬礼。诸义均作于词根部分。
Ava –
「阿瓦」(ava-)——下、离、减损之义的前缀词
Adhobhāge-avakkhitto. Viyoge-avakokilaṃ vanaṃ. Paribhave-avajānāti. Jānane-avagacchati. Suddhiyaṃ-vodāyati, vodānaṃ. Nicchaye-avadhāraṇaṃ. Dese-avakāso. Theyye-avahāro.
阿陀巴格者,位于下方之意;维约格者,分离如荒野;帕丽巴维者,轻慢侮辱;贾纳那者,识别了解;苏迪亚者,净洁揭示,及其动词;尼查耶者,终止停驻;德塞者,地处场所;替耶者,放置载体。
Upa –
向上-/附-
Upagame-upanisīdati. Samīpe-upacāro, upanagaraṃ. Upapattiyaṃ-saggaṃ lokaṃ upapajjati. Sadise-upamāṇaṃ, upameyyaṃ. Adhike-upakhāriyaṃ doṇo. Uparibhāve – upasampanno , upacayo. Anasane-upavāso. Dosakkhāne-paraṃ upavadati. Saññāyaṃ-upadhā, upasaggo. Pubbakamme-upakkamo, upahāro. Pūjāyaṃ-buddhaṃ upaṭṭhāti. Gayhākāre-paccupaṭṭhānaṃ. Bhusatthe-upādānaṃ, upāyāso, upanissayo.
「上至」者,谓靠近而坐;「近边」者,谓邻近侍候;「生成」者,谓诸天、生界诞生;「相似」者,喻比较之对象与所比事物;「更多辅助」者,如双筏两舷辅助之具;「上表」者,谓上覆、胜进,如达上位、增长;「不食」者,谓禁食;「恶时」者,恶境之时,谓他方所述;「念中障」者,念法中之障碍、障碍之助;「先行」者,谓前作先作;「供养」者,恭敬供养佛;「就位」者,喻如秤砣归位;「取着」者,依止、执著、凭借、缘依也。
Pati –
向、对、返、相应、各别之义。
Patigate-paccakkhaṃ. Paṭilome-paṭisotaṃ. Paṭiyogimhi-paṭipuggalo. Nisedhe-paṭisedho. Nivatte-paṭikkamati. Sadise-paṭirūpakaṃ. Paṭikamme-rogassa paṭikāro. Ādāne-paṭiggaṇhāti. Paṭibodhe-paṭivedho. Paṭicce-paccayo. Sesaṃ kārakakaṇḍe vakkhati.
「堕行」者,谓由下降而显现;「反流」者,谓逆流回溯;「所属者」者,于所属处之人;「禁止」者,谓制止阻断;「回转」者,反向返还;「相似」者,比拟相同;「讨伐」者,谓对治疾病之行为;「受」者,受纳;「知」者,见知相闻;「因缘」者,缘起因果;论述余者皆属因缘部分。
Parā –
离-/反对-
Parihāniyaṃ-parābhavo. Parājaye-parājito. Gatiyaṃ-parāyanaṃ. Vikkame-parakkamo. Āmasane-parāmasanaṃ.
「失败」者,谓被击败;「战败者」者,败坏于战;「归宿」者,终归处所;「勇进」者,猛烈前驱;「恶寝」者,恶劣之息寐。
Pari –
遍-/围绕-
Samantabhāve-parivuto, parikkhitto, parikkhāro. Paricchede-pariññeyyaṃ, parijānāti. Vajjane-pariharati. Parihāro. Āliṅgane-parissajati. Nivāsane-vatthaṃ paridahati. Pūjāyaṃ-pāricariyā. Bhojane-parivisati. Abhibhave-paribhavati. Dosakkhāne-paribhāsati. Sesaṃ kārakakaṇḍe vakkhati.
表周遍义:被围绕、被围困、资具。表限定义:应遍知、遍知。表回避义:保护、守护。表拥抱义:环抱。表穿着义:穿着衣物。表供养义:奉侍。表饮食义:分食。表压制义:轻视。表责骂义:呵责。其余用法将于作者章中述说。
Nīsaddo pana nīharaṇa, nīvaraṇādīsu vattati, nīharaṇaṃ, nīvaraṇaṃiccādi.
「Nīsaddo」即无声、无声响之意,而「nīharaṇa」与「nīvaraṇa」等,则是遮蔽、阻挡的类别,故该词用于指称遮蔽、阻挡及相关之境界。
Iti upasaggapadarāsi. · 如是,前缀词集合。
Nipātapadarāsi不变词集合
Niccaṃ ekarūpena vākyapathe patantīti nipātā. Padānaṃ ādi, majjhā’vasānesu nipatantīti nipātātipi vadanti.
恒以同一形式落入句法轨道者,称为「不变词」(nipāta)。亦有说:落于诸词之首、中、末者,称为「不变词」。
Asatvavācakā cādisaddā nipātā nāma. Te pana vibhattiyuttā, ayuttā cāti duvidhā honti. Tattha vibhattiyuttā pubbe dassitā eva. Cādayo ayuttā nāma. Te pana anekasatappabhedā honti. Nighaṇṭusatthesu gahetabbāti.
表非实体义的「ca」等词,名为「不变词」。此等又分两类:一为附接格尾者,二为不附接格尾者。其中附接格尾者已于前文说明。「ca」等词则属不附接格尾者。此等词有数百种之多,应于辞书典籍中取用。
Abyayataddhitapaccayapadarāsi不变词派生后缀词类汇集。
Abyayataddhitapaccayantā nāma yathā, tathā, ekadhā, ekajjhaṃ, sabbaso, kathaṃ, itthaṃ iccādayo. Tehi tatiyālopo.
以不变词类词缀为结尾者,例如:如此、如彼、一时、一处、一切、如何、如是等词。此等词省略第三格语尾。
Tvādipaccayantapadarāsi以 tvā 等后缀结尾的词类汇集。
Tvādipaccayantā nāma katvā, katvāna, kātuna, kātuṃ, kātave, dakkhitāye, hetuye, ādāya, upādāya, viceyya, vineyya, sakkacca, āhacca, upasampajja, samecca, avecca, paṭicca, aticca, āgamma, ārabbhaiccādayo. Tesu tvā, tvānantehi paṭhamālopo. Tuṃ, tave, tāye, tuyepaccayantehi catutthīlopoti.
以「tvā」等词尾结尾的词,称为〔不变化分词〕,例如:「katvā」(做了之后)、「katvāna」(做了之后)、「kātuna」(做了之后)、「kātuṃ」(为了做)、「kātave」(为了做)、「dakkhitāye」(为了看)、「hetuye」(因为)、「ādāya」(取了之后)、「upādāya」(依取)、「viceyya」(辨别了之后)、「vineyya」(调御了之后)、「sakkacca」(恭敬地)、「āhacca」(触碰了之后)、「upasampajja」(达上之后)、「samecca」(彻底了知之后)、「avecca」(确证之后)、「paṭicca」(依缘)、「aticca」(超越之后)、「āgamma」(归因于)、「ārabbha」(就……而言)等。其中,以「tvā」、「tvāna」词尾结尾者,第一格(主格)词尾省略。以「tuṃ」、「tave」、「tāye」、「tuye」词尾结尾者,第四格(与格)词尾省略。
Dhātavo paccayā ceva, upasagganipātakā.
界亦是缘起,以及缘合相连所成。
Anekatthāva te paṭi-sambhidā ñāṇagocarā.
这些界具有多重义涵,属于分别智所能知之境。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānadīpaniyā · 如是,在名为《语义明灯》的《摩嘎剌那明灯》中,
Nāmakaṇḍo niṭṭhito. · 名词篇已结束。