1. Sandhikaṇḍa · 1. Sandhikaṇḍa
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Niruttidīpanīpāṭha · 《语义阐明课文》
Ganthārambha
《经卷开端》
§1
1.
Caturāsītisahassa , dhammakkhandhāpabhaṅkarā;
八十四千部,破坏法蕴者;
Lokamhi yassa jotanti, nantavaṇṇapabhassarā.
于世间中闪耀者,光辉无限色彩鲜明。
§2
2.
Anantavaṇṇaṃ sambuddhaṃ, vande niruttipāraguṃ;
我礼敬无量色彩之觉者,超越辩论者;
Saddhammañcassa saṅghañca, visuddhavaṇṇabhājanaṃ.
及正法与僧团,清净光明供养者。
§3
3.
Moggallāno mahāñāṇī, niruttāraññakesarī;
摩诃迦罗是大智慧者,辩论森林之狮子;
Nadi byākaraṇaṃnādaṃ, sogatāraññabyāpanaṃ.
河流即文法之声响,乃良航者森林的广布。
§4
4.
Tassatthaṃ dīpayissāmi, nānārāsiṃvibhājayaṃ;
于此我当发扬,分门别类多种种类;
Ogāyha saddasatthāni, navaṅgaṃ satthusāsananti.
集聚声义诸旨义,九部分为师教法。
1. Sandhikaṇḍa一、连声章
Saññārāsi术语类别
Garusaññārāsi重术语类别
Vaṇṇo , saro, savaṇṇo, dīgho, rasso, byañjano, vaggo, niggahītaṃ.
声调声母韵母,长短紧缓,音节句段皆备。
§1
1.Aādayo titālīsaṃvaṇṇā.
一、开头三十四声调。
Aādayo bindantā tecattālīsakkharā vaṇṇā nāma honti.
开头连合音三十四字音节为声调之名。
A, ā, i, ī, u, ū, eta, e, ota, o. Ka, kha, ga, gha, ṅa, ca, cha, ja, jha, ña, ṭa, ṭha, ḍa, ḍha, ṇa, ta, tha, da, dha, na, pa, pha, ba, bha, ma, ya, ra, la,va sa, ha, ḷa, aṃ. Atthaṃ vaṇṇenti pakāsentīti vaṇṇā, akkharāti ca vuccanti, nāmapaññattirūpattā nakkharanti khayavayaṃ na gacchantīti akkharā. ‘‘Nāmagottaṃ na jīratī’’ti hi vuttaṃ.
阿、阿长音、伊、伊长音、乌、乌长音、伊达、艾、奥达、欧。所谓“相”(vaṇṇā)为显著之义,亦称“字母”,是名称约定的形象,称为字母,非见灭之法。谓“名称种类不可有衰老”是经上所说。
§2
2.Dasādo sarā.
第二条,十类因缘。
Tesu vaṇṇesu ādimhi dasa vaṇṇā sarā nāma honti. Sayameva laddhasarūpā hutvā rājanti virocantīti sarā.
于这些相中,最初的十个相称为本相,因为它们相似而统一,故称本相。
§3
3.Dve dve savaṇṇā.
第三条,两两相配。
Tesu saresu dve dvesarā savaṇṇā nāma honti.
在这些本相中,两两配对,相对称之,称为成对相。
A, ā avaṇṇo, i, ī ivaṇṇo, u, ū uvaṇṇo, eta, e etavaṇṇo, ota, o otavaṇṇo. Samāno vaṇṇo suti etesanti savaṇṇā, sarūpāti ca vuccanti, samānaṃ rūpaṃ suti etesanti sarūpā.
阿、阿属于前相,伊、伊属于中相,乌、乌属于后相,伊达、艾属于前相,奥达、欧属于后相。相同的颜色体称为相,同形者亦称同形相。
§4
4.Pubbo rasso.
四、先行音。
Dvīsu dvīsu savaṇṇesu yo yo pubbo hoti, so so rasso nāma hoti. Rassena kālena vattabbāti rassā, rassakālo nāma akkhidalānaṃ ummisananimmisanasamakālo.
在两个连续的音节中,各自有先行音者,分别称为各自的先行音。先行音按时间顺序依次发生,即先行时长,指的是声带振动、声带关闭与开启的时间段。
Tattha eta, ota iti dve ekapadasaṃyoge pare kvaci labbhanti. Eṭṭhi, seṭṭho, oṭṭho, sotthi.
其中,有些音节通过二个单音节结合而得,称作特殊双音节,例如伊提(eta)、欧塔(ota)等。这些都是二音节合成的一种表现,如的提、设提、欧特、索提等。
Ekapadasaṃyogeti kiṃ? Padantarasaṃyoge pare rassā mā hontūti. Maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane, putto tyāhaṃ mahārāja .
所谓‘单音节合成’是什么?指两个音节首尾相连时,不应出现先行音。例如有人在森林中说:‘孩子说,国王来了。’
Kvacīti kiṃ? Ekapadasaṃyogepi vaggantesu vā ya, ra, la, vesu vā paresu rassā mā hontūti. Enti, senti, eyya, bhāseyya, meṇḍo, soṇḍo.
『有时』者何义?谓:即便在单词连结之中,或在以牙音、半元音「야」、「라」、「라」、「瓦」收尾之后续字之前,短音亦不必然发生变化。例:『来』、『卧』、『应……』、『应说』、『公羊』、『有鼻』等词即是。
§5
5.Paro dīgho.
五、后次长音。
Dvīsu dvīsu savaṇṇesu yo yo paro hoti, so so dīgho nāma hoti. Dīghena kālena vattabbāti dīghā, dīghakālo nāma rassehi diguṇakālo.
在两种两种长短中,谁是更长者,彼即称为长。所谓长者,是在较长时间里存在者;而长时间,被称为‘拉塞希’者,乃其时相为双倍者。
§6
6.Kādayo byañjanā.
第六,辅音。
Tesu vaṇṇesu kādayo bindantā vaṇṇā byañjanā nāma honti. Atthaṃ byañjayantīti byañjanā. Te pana suddhā addhamattikā, rassayuttā diyaddhamattikā, dīghayuttā tiyaddhamattikā.
在这些音中,辅音为结合音,称为辅音。辅音意为结合某种意义。在这些辅音中,有纯净辅音、中等辅音(附有元音韵味),还有加长辅音(附有双倍元音韵味)。
§7
7.Pañcapañcakā vaggā.
第七,五五组。
Tesu byañjanesu kādi-mantā pañcabyañjanapañcakā vaggā nāma honti.
在这些辅音中,有名为‘辅音起头者’的五辅音五组。
Kādi pañcako kavaggo, cādi ca vaggo, ṭādi ṭavaggo, tādi tavaggo, pādi pavaggo. Sesā avaggāti siddhaṃ. Vaṇṇuddese ekaṭṭhānikānaṃ byañjanānaṃ vagge samūhe niyuttāti vaggā.
‘开’组为‘卡瓦格’;‘查’组为‘伐格’;‘塔’组为‘塔瓦格’;‘达’组为‘塔瓦格’;‘巴’组为‘帕瓦格’。其余称为‘非组’。所谓组,是指在音义说明中,诸辅音按类归属其组群或集合者。
§8
8.Bindu niggahītaṃ.
『点』者,是称为凝聚成的。
Ante bindumatto vaṇṇo niggahītaṃ nāma. Niggayha gayhati uccāriyatīti niggahītaṃ.
所谓终极点质即为色相的凝聚。『凝聚』者,是指凝而持之,遂而宣说。
Garusaññārāsi niṭṭhito. · 重术语类别结束。
Byañjanavuttirāsi字母用法聚
Ṭhānaṃ, karaṇaṃ, payatanaṃ .
处所、作因、努力。
Cha ṭhānāni – kaṇṭhaṭṭhānaṃ, tāluṭṭhānaṃ, muddhaṭṭhānaṃ, dantaṭṭhānaṃ, oṭṭhaṭṭhānaṃ, nāsikaṭṭhānaṃ. Tesu byattaṃ vadantena yattha ‘‘akkha’’nti vuccati, taṃ kaṇṭhaṭṭhānaṃ. Yattha ‘‘iccha’’nti, taṃ tāluṭṭhānaṃ. Yattha ‘‘raṭṭha’’nti, taṃ muddhaṭṭhānaṃ. Yattha ‘‘sattha’’nti, taṃ dantaṭṭhānaṃ. Yattha ‘‘puppha’’nti vuccati, taṃ oṭṭhaṭṭhānaṃ. Nāsapadeso nāsikaṭṭhānaṃ.
处所有六种——喉处、上腭处、舌尖处、牙齿处、唇处、鼻处。所说的分别指的是:名为“akkha”(眼睛)之处者,为喉处;名为“iccha”(意愿)者,为上腭处;名为“raṭṭha”(国土)者,为舌尖处;名为“sattha”(船)者,为牙齿处;名为“puppha”(花)者,为唇处。鼻部则称为鼻腔处。
Katthaci pana uraṭṭhānaṃ, siraṭṭhānaṃ, jivhāmūlaṭṭhānantipi āgataṃ. Tattha siraṭṭhānaṃ nāma muddhaṭṭhānameva. Jivhāmūlaṭṭhānaṃ pana sabbavaṇṇānaṃ sādhāraṇanti vadanti.
又或有说法称肺处、头部处及舌根处等。此中所谓头部处,其实就是舌尖处;舌根处则谓为诸色相的普遍处所。
Karaṇaṃ catubbidhaṃ – jivhāmūlaṃ, jivhopaggaṃ, jivhaggaṃ, sakaṭṭhānanti.
器具有四种——舌根、舌侧、舌面以及喉部处所。
Payatanaṃ catubbidhaṃ – saṃvuṭaṃ, vivaṭaṃ, phuṭṭhaṃ, īsaṃphuṭṭhanti. Tattha karaṇānaṃ sakasakaṭṭhānehi saddhiṃ saṃvaraṇādiko visesākāro saṃvuṭādi nāma.
声门的发音位置分为四种:闭合音、开音、触音和半开音。其中,发音器官各部分相互配合,因其收束等特殊形态而形成闭合音等类别。
Tattha kaṇṭhapadesānaṃ aññamaññaṃ saṅghaṭṭanena uppannā avaṇṇa, kavagga, hakārā kaṇṭhajā nāma. Tālumhi jivhāmajjhasaṅghaṭṭanena uppannā ivaṇṇa, cavagga, yakārā tālujā nāma. Mukhabbhantaramuddhamhi jivhopaggasaṅghaṭṭanena uppannā ṭavagga, ra, ḷakārā muddhajā nāma. Upari dantapantiyaṃ jivhaggasaṅghaṭṭanena uppannā tavagga, la, sakārā dantajā nāma. Oṭṭhadvayasaṅghaṭṭanena uppannā uvaṇṇa, pavaggā oṭṭhajā nāma. Niggahītaṃ nāsikajaṃ nāma. Pañcavaggantā pana nāsikaṭṭhānepi sakaṭṭhānepi jāyanti. Ekāro kaṇṭhatālujo. Okāro kaṇṭhoṭṭhajo. Vakāro dantoṭṭhajo. Apica ivaṇṇuvaṇṇā kaṇṭhepi jāyantiyeva. Yadā hakāro vaggantehi vā ya, ra, la, vehi vā yutto hoti, tadā urajoti vadanti. Pañho, tuṇhi, nhāto, vimhito, gayhate, vulhate, avhānaṃ.
咽喉部位的各声类互相结合形成喉音、软音和闭音等。舌头尖部及舌尖背部的结合产生了软腭音、硬腭音等。口腔内舌中部往两边延展的结合产生了舌尖音、齿音和边音。上牙龈处的舌背结合产生了舌根音、边音和侧音。双唇结合则产生唇音。压紧鼻腔产生鼻音。在鼻腔及声门处同样产生五类音:舌根音、舌面音、齿龈音、唇齿音和鼻音。喉音为舌根和舌尖的结合。舌根和上齿结合成舌牙音。牙龈和上齿结合成齿龈音。喉音亦分淡色调和浊色调两类。当软音结合舌根、舌尖、边音或齿音时,称为软腭音。其它如问声、默声、吐声、打声、哀呼声等属于喉音的变体。
Kaṇṭhaṃ saṃvaritvā uccārito akāro saṃvuṭo nāma. Sakasakaṭṭhāna, karaṇāni vivaritvā uccāritā sesasarā ca sa, hakārā ca vivaṭā nāma. Tāniyeva gāḷhaṃ phusāpetvā uccāritā pañcavaggā phuṭṭhā nāma. Thokaṃ phusāpetvā uccāritā ya, ra, la, vā īsaṃphuṭṭhā nāma. Tattha oṭṭhajesu tāva pavaggaṃ vadantānaṃ oṭṭhadvayassa gāḷhaṃ phusanaṃ icchitabbaṃ. Kasmā? Phuṭṭhapayatanikattā pavaggassa. Uvaṇṇaṃ vadantānaṃ pana oṭṭhadvayassa vivaraṇaṃ icchitabbaṃ. Kasmā? Vivaṭapayatanikattā uvaṇṇassa. Esa nayo sesesu sabbesūti.
闭合的喉音称闭音。发音器官张开形成的音称开音。舌头接触紧密发出的五音称触音。局部接触发出的软音称半开音。这里,唇部音中边音的喉部接触要紧密,这是因为触音阶段属于边音。嘴唇音中开音的喉部张开也是因为开音品类所致。这种发音分类适用于所有音。
Cūḷaniruttiyaṃ pana sabbe rassasarā saṃvuṭā nāma, sabbedīghasarā vivaṭā nāmāti vuttaṃ. Tathā saddasāratthajāliniyaṃ, katthaci sakkaṭaganthe ca. Idaṃ yuttataraṃ. Aññaṭṭhānikabyañjanehi yuttā sarā attano ṭhāna, karaṇāni jahantāpi payatanaṃ na jahanti. Tasmā nānāvaṇṇānaṃ saṃsagge payatanānaṃ saṃsaggabhedopi veditabboti. Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vadanto yadi ṇā-kāraṃ jivhaggena dantaṭṭhāne katvā vadeyya, dantajo nā-kāro eva bhaveyya. Tu-kārañca jivhopaggena muddhaṭṭhāne katvā vadeyya, muddhajo ṭu-kāro eva bhaveyya. Evañca sati akkharavipatti nāma siyā. Esa nayo sesesu muddhajadantajesu. Tasmā kammavācaṃ sāventehi nāma ṭhāna, karaṇa, payatanesu suṭṭhu kusalehi bhavitabbanti.
《小律》说,所有弹舌音都属于闭合音,所有长音属于开音。这样从声音实质和意义上作了明确区分,有时也在辅音组合中有所体现。另有一种说法:若将发音器官放在牙齿部位发“ṇā”音,则是牙根音;若在舌中部发“ṭu”音,则是舌尖音,这即为音节字母错乱的例子。由此可见,对发音器官、位置与声门的熟悉,有助于理解音节字母的正确使用。对于熟练讲法者,应对此类别、部位和发音加以精细掌握。
Sithilañca , dhanitañca, dīghaṃ, rassaṃ, garuṃ, lahuṃ;
音色又分松散和紧密、长短、弹性、质量轻重等不同特性;
Niggahītaṃ, vimuttañca, sambandhañca, vavatthitaṃ .
有压紧、释放、联系性及持续性等性质。
Mudunā vacīpayogena vattabbā vaggapaṭhama, tatiya, pañcamā sithilā nāma. Thaddhena vacīpayogena vattabbā vaggadutiya, catutthā dhanitā nāma. Dīgha, rassā pubbe vuttā. Dīghā ceva saṃyogapubbā ca niggahītantā ca garukā nāma. Sesā lahukā nāma. Yathā saddasahito vāto mukhachiddena bahi anikkhamma nāsasotābhimukho hoti, tathā mukhaṃ avivaṭaṃ katvā vattabbaṃ byañjanaṃ niggahītaṃ nāma. Tena yuttāni sabbabyañjanāni niggahītantāni nāma. Sesā vimuttā nāma. Padasandhivasena vattabbaṃ sambandhaṃ nāma. Padacchedaṃ katvā vattabbaṃ vavatthitaṃ nāma.
用中等音节应行第一法节、第三法节及第五法节,名为宽松。用严密音节应行第二法节、第四法节,名为完整。长节与韵节为前所述。长节与结合法节、终止法节为重节。其余称为轻节。譬如有带声音的风从口鼻外出,面向鼻耳时,即为结了声的被堵住的音节。诸如此类带声音的音节全称为结止音节。其余称为自由音节。以词结结合而应行者称为关联。将词割断而应行的称为断词释义。
Byañjanavuttirāsi niṭṭhito. · 字母用法聚已完。
Lahusaññārāsi轻音标记聚
Jho, lo, po, gho, go.
尊、罗、波、果、果。
§9
9.Yuvaṇṇājhalā nāmassante.
第九、名为青春浊音。
Anitthiliṅgassa nāmassa ante ivaṇṇuvaṇṇā kamena jhalasaññā honti.
末音为无好符号时,末音欲色随浊音唤作浊音之称。
§10
10.Pitthiyaṃ.
第十、称为辅音。
Itthiliṅge nāmassante ivaṇṇuvaṇṇā pasaññā honti.
末音为女性符号者,末音欲色随清音唤作清音之称。
§11
11.Ghā.
十一、Ghā(音节)。
Gho
, Ā iti dvipadaṃ. Itthiliṅge ākāro ghasañño hoti.
「Ā」为二字。此字在女性词性中形态为「ghasañña」类词。
§12
12.Go syālapane.
12.「牛」(之根),用于吠叫义。
Ālapane si gasañño hoti.
呼格的第一格词尾,以『嗅根字』[Pali: ga]为名称标记。
Lahusaññārāsi niṭṭhito. · 轻音标记聚已完。
Saṅketarāsi符号聚
§13
13.Vidhi visesanaṃ yaṃ tassa.
13. 规则(之)特别限定词即彼(所指)。
Sutte yaṃ visesanaṃ dissati, tassa vidhi ñātabbo.
经中若显现某种特定修饰语,则该修饰词之规则应予以知晓。
‘Ato yonaṃ ṭāṭe’. Narā, nare. Yonanti visesanaṃ. Ṭāṭeti vidhi.
『阿托』者,为说明之词也。『尤那』者,男子、男性也。『尤纳』为形容词。『塔特』者,为规定也。
§14
14.Sattamiyaṃ pubbassa.
第十四义,即前文第七义。
Sattamīniddese pubbavaṇṇasseva vidhi ñātabbo.
在第七义的说明中,应了解与前文相同的规定之义。
‘Saro lopo sare’. Lokaggo .
『萨若』者,边缘、『罗波』者,缺失;『萨若罗波』者,边缘缺失。『洛迦哥』者,世尊也。
§15
15.Pañcamiyaṃ parassa.
第十五义,亦即他义。
Pañcamīniddese parasseva vidhi ñātabbo.
在第十五义的说明中,应了解与他义相同的规定之义。
‘Ato yonaṃ ṭāṭe’. Narā, nare.
『至于那个马鞍』。『人』者,男性也。
§16
16.Ādissa.
十六、前置词。
Parassa sissamāno vidhi ādivaṇṇassa ñātabbo.
为他人在受教时,须知这种(语法)用法正如起始所示。
‘Ra saṅkhyāto vā’. Terasa.
『如数目所示』。第三格也。
§17
17.Chaṭṭhiyantassa.
十七、属于第六(格)。
Chaṭṭhīniddese tadantassa vidhi ñātabbo.
第六格用法应知如前所说。
‘Rājassi nāmhi’. Rājinā.
『王格』者,以王也。
§18
18.Ṅānubandho.
18. 带尾字母「ṅ」。
Ṅānubandho ādeso chaṭṭhīniddiṭṭhassa antassa ñātabbo.
『Ṅānubandho』者,谓『连结缘』,此当知为第六支示现的终结。
‘Gossāvaṅa’. Gavassaṃ.
『牛群格』者,牛群也。
§19
19.Ṭānubandhonekavaṇṇo sabbassa.
19. 附缀「ṭ」者,替代整个音节。
Yo ca ṭānubandho ādeso, yo ca anekavaṇṇo ādeso, tadubhayaṃ chaṭṭhīniddiṭṭhassa sabbasseva vaṇṇasamudāyassa ñātabbaṃ.
凡附缀「ṭ」之代换,及替代多音节之代换,此二者皆须知:乃对第六格所示之全部音节组合而作替换。
Ṭānubandhe tāva –
『身相』依从此处,意思是——
‘Imassānitthiyaṃ ṭe’. Esu.
『此女性属于你』。此说即此意。
Anekavaṇṇe –
『多种颜色』是指——
‘Animi nāmhi’. Anena, iminā.
『名为无染』。由此、由此所说。
§20
20.Ñakānubandhā ādyantā.
二十、知识相连现其首尾。
Ñānubandho āgamo ca kānubandho āgamo ca kamena chaṭṭhīniddiṭṭhassa ādimhi ca ante ca ñātabbo.
知识的相连,教法也;随业的相连,教法也;对此六根所现的六十种境相,应当初末皆了知。
Ñānubandhe –
于附缀「ñ」之情形——
‘Brūto tissiña’. Braviti.
『对帝沙说』者,即「说」也。
Kānubandhe –
于【咖随附】中——
‘Bhūssa vuka’. Babhuva.
『「bhū」之「vuka」』者,谓「bhū(存在)」变换为「vuka」词缀——如「babhuva(曾经是)」是也。
§21
21.Mānubandho sarānamantā paro.
21.「mā」语尾之增音,在元音词尾之后。
Mānubandho āgamo sarānaṃ antasaramhā paro hoti.
「mā」语尾的增音,出现于以元音结尾的词的词尾元音之后。
‘Najjāyo svāma’. Najjāyo sandanti. ‘Maṃ vā rudhādīnaṃ’. Rundhati. ‘Jara sadānamīma vā’. Jīrati, sīdati.
『堵塞』者为纳贾耶(比喻为堵塞、阻塞)。『堵塞』者别名。『我及诸如堵塞者』,谓阻塞之意。『衰老,老化此身』,谓衰老、破坏、消逝。
Imasmiṃ byākaraṇe anekasaratā nāma nadī, purisa iccādīsu liṅgapadesu eva atthi, gamu, pacaiccādīsu dhātupadesu natthi. Sabbadhātuyo byañjanantā eva honti, dhātvantalopakiccaṃ natthi. Tasmā najjāyoti ettha ī-kāro antasaro nāma. Tato ‘najjāyo svāma’ iti suttena ā-kārāgamo. Rundhatīti ettha pana u-kāro antasaro nāma, tato ‘‘maṃ vā rudhādīna’’nti suttena bindāgamo. Evaṃ jīrati, sīdati iccādīsu. Mrammapotthakesu pana ‘‘mānubandho padānamantā paro’’ti pāṭho, so sīhaḷapotthakehi na sameti.
在此语法论述中,‘纳贾耶’称为多种性(众多变化)之别名,专指男性意愿等阳性词尾中存在,然于如‘行’、‘煮’等动词词根词尾中则无此形。所有词根均以辅音结尾,不存在词根尾缺失,故此处‘纳贾耶’意指以内含’i’音结尾之词尾。故《经典》中『纳贾耶斯瓦玛』之语含有‘ā’音词尾;而‘封闭’之意用‘u’音为词尾,见《经典》中‘我及堵塞者’等,于动词形容词结尾亦如是。于中部书系文献中有别文‘人缘尾为终点’之语,但锡兰文献不同。
§22
22.Vippaṭisedhe.
第二十二节 对立(相违)之辩解。
Samānavisayānaṃ dvinnaṃ vidhīnaṃ aññamaññapaṭisedharahite ṭhāne yebhuyyena paro vidhi okāsaṃ labhati.
诸相同类主题中,两种文法规定相互对立时,通常后者规定获优先适用时机。
Cattārome bhikkhave dhammā -ettha cattārimeti pubbalope sampatte paralopo okāsaṃ labhati.
诸位比库,当诸法具四种时——此四者,旧法已毕,新法具优先适用时机。
§23
23.Saṅketo nāvayavonubandho.
第二十三章 约定 (指示、联系要素)。
Yo vaṇṇo payogassa avayavo na hoti, suttesu saṅketamatto hoti, so anubandho nāma.
若某一色彩非作用组成部分,仅在听觉上为标记而已,此即所谓缘连。
‘Gossāva’ . Gavassaṃ-etena padarūpavidhāne anubandho upayogaṃ na gacchatīti ñāpeti.
「戈萨瓦」一词,借此谓言语形态中缘连不体现用意,特此明示。
§24
24.Vaṇṇaparena savaṇṇopi.
二十四、以色彩为准则的音色。
Vaṇṇasaddo paro etasmāti vaṇṇaparo, vaṇṇaparena rassasarena savaṇṇopi gayhati sayañca, avaṇṇoti vutte ā-kāropi gayhati a-kāro cāti vuttaṃ hoti. Evaṃ ivaṇṇuvaṇṇesu.
所谓色彩之异他,即为色之他;音色亦同,色彩他与味之他结合,名为同音;反之无色称为无色他,谓无(a)色之他,此即所谓。诸色之中亦如是。
§25
25.Ntuvantumantāvantutavantusambandhī.
二十五、言及不能、不欲、无所欲之相互关系。
Ntuiti vutte vantu, mantu, āvantu, tavantūnaṃ sambandhībhūto ntukāro gayhati.
言及「无法令其不能」、「不可念」、「不宜至」等词,其与「不能作」之相互关联,包含于此。
‘Ntantūnaṃ nto yomhi paṭhame’. Guṇavanto, satimanto, yāvanto, bhuttavanto.
『在此说第一者』者:指品德高尚者、具足念者、现量受者、已受者。
Saṅketarāsi niṭṭhito. · 符号聚已完。
Sandhividhāna连音规则
Atha sandhividhānaṃ dīpiyate.
然后对会合之义加以明说。
Lopo, dīgho, rasso, vuddhi, ādeso, āgamo, dvibhāvo, vipallāso.
灭尽、长远、紧缚、增长、命令、传统、二分、倒转变异。
Loparāsi省略聚
§26
26.Saro lopo sare.
二十六、灭尽为灭。
Luppatīti lopo. Sare pare sarūpo vā asarūpo vā pubbo saro lopo hoti.
灭尽者谓灭也。灭尽者若是他灭者,即或具形之灭,或无形之灭,皆属前灭尽。
Sarūpe tāva –
关于具形者,如此—
Avaṇṇe-lokaggo , bhavāsavo, avijjāsavo , avijjānusayo .
无染污的烦恼,存在的烦恼,无明的烦恼,无明的潜伏。
Ivaṇṇe-munindo, munīrito, varavādīrito, itthindriyaṃ .
清净的圣者,已觉悟者,擅长断除,心智完整的女人。
Uvaṇṇe-bahūpakāro , bahukā ūmi bahūmi, sarabhuyā ūmi sarabhūmi, sarabhuyā udakaṃ sarabhūdakaṃ.
有形的多种善巧方式,多种身体、多种色身,有多种水体、多样的水流和水体。
Asarūpe –
无形的——
Sotindriyaṃ , kāmupādānaṃ, bhavesanā , bhavogho , so tuṇhassa , diṭṭhānusayo , diṭṭhupādānaṃ, diṭṭhekaṭṭhaṃ, diṭṭhogho , mudindriyaṃ , puttā matthi , urassa dukkho , asantettha na dissanti iccādi.
耳根、对欲望的取著、存在之渴求、存在的水流;宁静、见执、见取著、见的障碍、见的流转;心根、子女、身体之苦,非安乐之处,诸如欲望等,这些皆不显现。
Iti pubbaloparāsi. · 前省略聚如是。
§27
27.Paro kvaci.
第二十七,异地。
Pubbasaramhā sarūpo vā asarūpo vā paro saro kvaci lopo hoti.
前行相,有形象者或无形象者,其终极有时并非灭尽。
Sarūpe tāva –
就有形象者而言——
Taṃ kadāssu bhavissati , kudāssu nāma dummedho, dukkhassantaṃ karissati , yadāssa sīlaṃ paññañca , tadāssu kaṇhaṃ yuñjanti -kaṇhanti mahākaṇhagoṇaṃ, taṇhāssa vippahīnā, māssu kujjha rathesabha, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya , āgatāttha tumhe, sotukāmāttha tumhe, māyyo evarūpamakāsi, papaṃ avinduṃ -pavaḍḍhaṃ āpaṃ labhiṃsūtyattho, nālaṃ kabaḷaṃ padātave -pa+ādātaveti chedo, gaṇhituntattho, ruppatīti rūpaṃ, bujjhatīti buddho-dīgho, aggīva tappati, itthīva gacchati, nadīva sandati, mātupaṭṭhānaṃ, pitupaṭṭhānaṃ, yete dhammā ādikalyāṇā iccādi.
什么时候会出现呢?何时称之为愚痴者,会给苦难带来终结呢?当其具足戒律与智慧时,那时他们便会修习深黑苦行——如同浓密而黑的沼泽。烦恼渴爱被断除,恼恨如怒放之车王的马匹被制服,如教师哺育幼童耐心观照;你们是应当亲自来寻求的,起于渴望听闻。曾表现如幻象一般,这种恶不清净的心增加烦恼,无法得到善果;无法如愿得到利益,是割断、绝断及抓取的缘故。如火燃烧,如母行走,如河流流淌。这些品质是母亲关怀,父亲关怀,且为诸善法的最初和至善等。
Asarūpe –
至于无形象者——
Itissa , itipi , assamaṇīsi , akataññūsi , vandehaṃ, sohaṃ, yassadāni , chāyāva anapāyinī , mādisesu kathāva kā, kinnumāva samaṇiyo madhuvā maññati bālo , cakkhundriyaṃ , dveme bhikkhave dhammā , tayome bhikkhave dhammā iccādi.
即是此,即是如此,是无我、无所有的,是不知足的,我顶礼于此,我是。至今影子不灭,言语不迷惑,犹如蜜糖一般被愚人错误看待为苦行。诸位比库,存在两种法,三种法也有等。
Kvacīti kiṃ? Katamā cānanda aniccasaññā .
何处呢?何为所说阿难的无常观念?
Iti paraloparāsi. · 后省略聚如是。
§28
28.Na dve vā.
28.无非二者之一。
Dve pubbaparasarā kvaci lopā na honti vā.
两种先前的展开者,有时不存在或不存在。
Appamādo amataṃ padaṃ , ko imaṃ pathaviṃvicessati .
勤勉是不死之地,谁能破坏这片土地呢?
Kvacitveva? Sotindriyaṃ , cakkhundriyaṃ ,
什么时候能破坏呢?听觉根、视觉根,
Vāti kiṃ ? Komaṃ vasaliṃ parāmasissati.
什么是呼啸?将毒害昏迷沉睡。
Ito paṭṭhāya yāvasandhikaṇḍāvasānā yuttaṭṭhānesu sabbattha kvacisaddo, vāsaddo ca vattante. Tattha kvacisaddo nānāpayogaṃ dasseti. Vāsaddo ekapayogassa nānārūpaṃ dasseti. Lopanisedho.
从这里开始至边际终止,所有地方,在合适之处都可能出现声音与呼吸。其中心,声音表现多种用法。呼吸则显示一种用法的多种形态。这指示剥夺事物的否定。
§29
29.Parasarassa.
二十九. 释枝。
Niggahītamhā parasarassa kvaci lopo hoti vā.
释枝的附属部分有时会消失或缺失。
Tvaṃsi , candaṃva vimalaṃ suddhaṃ , cakkaṃva vahato padaṃ , halaṃdāni pakāsituṃ , kinti vadeyyaṃ, cīvaranti, pattanti, bhikkhunti.
你们如同清净无垢的月亮,庄严端正的轮子,犁头般显现。何以称之?是指比库们的袈裟、布片和衣服。
Iti saraloparāsi. · 元音省略聚如是。
§30
30.Saṃyogādi lopo.
三十. 结合等字的消失。
Saṃyogassa ādibhūto byañjano kvaci lopo hoti vā.
『结合』一词本初的标记有时会消失。
Pupphaṃsā uppajjati – idha pubbasuttena saralopo, evaṃsa te āsavā pahīnā honti , sace bhutto bhaveyyāhaṃ, sājīvo garahito mama - assa+ājīvoti chedo, bhaveyyāti attho.
花朵生长——这里依照前文,有时字句会省略,同样如你们若断绝烦恼,则如同“我活着受苦”中“活着”的片断被切断一样,其义是如此。
Tīsu byañjanesu sarūpānaṃ dvinnaṃ ādibyañjanassa lopo – agyāgāraṃ , agyāhito, vutyassa, vityānubhūyate, ekasataṃ khatyā , ratyo, ratyā, ratyaṃ, sakvāhaṃ mārisa devānamindo , iccādi.
三种相同的字母中,若是双写的辅音字母在开头时被省略——例如:无知之处、无知之人、说法者、达到禅定者感知、百位数、爱乐、爱乐者、爱乐境界、顾及、魔王萨咖天帝、等等。
Sarūpānanti kiṃ? Titthyā puthuso vadanti , catutthyantaṃ, chaṭṭhuntaṃ, cakkhvābādhaṃ, vatthvettha.
“相同的字母”是什么意思?外乡人俗称为“第十四音”“第十五音”“第六十七音”“眼睛供养”等等。
Iti byañjanaloparāsi. · 辅音省略聚如是。
§31
31.Lopo.
三十一、消失。
Niggahītassa kvaci lopo hoti vā.
有时“消失”是指被除去。
Sare pare tāva –
但从别处来看是这样——
Evāhaṃ cintayitvāna , pupphadānaṃ adāsahaṃ-adāsiṃ+ahanti chedo, bindulopo, puna pubbasaralopo, tuyhatthāya mahāmuni, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ , tāsāhaṃ santike , tesāhaṃ evaṃ vadāmi, pañcannetaṃ dhammānaṃ adhivacanaṃ, channetaṃ dhammānaṃ adhivacanaṃ, samaṇa tveva pucchāmi , brāhmaṇa tveva pucchāmi -tvaṃ+evāti chedo, vidūnaggamiti.
我这样思惟着:未给予花供养者,给予了供养者、割断者、省略水滴者、然后早前省略、正为目的大圣者,我也正说于这些恶事,在他们面前如是,我这样说,这五种法的称谓,这些法的称谓,我只是向沙门问,向婆罗门问,就是这样省略,有能知晓者理解之。
Byañjane pare –
在辅音之前——
Taṃ tuyhamūle paṭidesemi.
此事,我在您面前忏悔。
Gāthāyaṃ –
偈颂中——
Ariyasaccānadassanaṃ , etaṃ buddhāna sāsanaṃ , khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca .
见圣谛,此是诸佛之教;以及蕴的次第,界与处亦然。
Māgame pare –
「莫令后来者——」
Garuḷo uragāmiva , dhammo arahatāmiva , āloko passatāmiva , bako kakkaṭakāmiva , nabhaṃ tārakitāmiva , padumaṃ hatthagatāmiva -etesu māgame bindulopo, byañjane pubbasaradīgho ca.
偈曰:『犹如毒蛇,似阿拉汉,若明光,似猴子,犹如星辰乎天空,犹如象牙之莲花——于此末章,水珠无存,文句绵长且曲折。』
Tathā saṃupasaggassa bindulope antasaradīgho –
如是,在染污的消除之后,束缚的断灭随之而来,此断灭持续而长久,
Sārāgo, sāratto, avisāhāro, sārambho, sāraddho, sāketaṃ nagaraṃ, sādhāraṇaṃ, saṃ assa atthīti sāmī.
谓染污、染污根本、无所厌离、勤勉、信心,城池作为住所,也有普通义,合起来称为主。
Samāse tumantamhi niccaṃ –
合成词中“tumanta”部分常作常用词,
Kattukāmo, gantukāmo iccādi.
如‘欲作’、‘欲行’等。
Iti binduloparāsi. · 以上为点号省略类。
§32
32.Syādilopo pubbassekassa.
32. 此句意为‘若为先行之断灭’,
Vicchāyaṃ ekassa vibhatyantassa padassa dvitte kate pubbapadassa syādilopo hoti.
分析某词中分裂强烈的部分时,分成两个后部词时,前部词表现为若为起始的断灭。
Ekekaṃ, ekekāni, ekekena, ekekassa iccādi.
「各一个」,「各若干个」,「以各一个」,「属于各一个」,如此等等。
Māgame –
『Māgame』——此处作示例引入,表示“依止法门时”的含义,意即在此情境或机关中。
Ekamekaṃ, ekamekāni iccādi.
「每一个」,「每若干个」,如此等等。
Iti syādiloparāsi. · 以上为 si 等名词词尾省略类。
Appavidhānamuccate.
「不加前缀而得解脱」者,谓省略冠词前缀亦可成立词形也。
§33
33.Tadaminādīni.
33.「彼此等」之释。
Mahāvuttisuttamidaṃ, tadaminādīni padarūpāni iminā nipātanena sijjhantīti attho.
此为《大句经》所说,意谓「彼」「此」等诸词形,依此助词规则而得成立。
Saralopo byañjane –
增损辅音的删减——
Lābu=alābu , pidhānaṃ=apidhānaṃ, dvāraṃ pidahitvā=apidahitvā, gini=aggini, ratnaṃ=ratanaṃ, nhānaṃ=nahānaṃ, asnāti=asanāti, hanti=hanati, hanti kuddho puthujjano , phalaṃ ve kadaliṃ hanti , sakkāro kāpurisaṃ hanti. Katthaci bahuvacanampi dissati. Vikkosamānā tibbāhi, hanti nesaṃ varaṃ varaṃ .
「葫芦」即「无头葫芦」;「盖」即「加盖之盖」;「关门」即「加上关闭」;「火」即「猛火」;「宝」即「珍宝」;「浴」即「沐浴」;「食」即「受食」;「杀」即「加以杀害」——如「愚夫嗔而杀」,又「果实实乃伤芭蕉」,又「恭敬伤害劣人」。某处亦见复数形。如「以猛烈之声呼喊」,「杀彼等之最胜又最胜」。
Ivaṇṇalope –
色彩省略——
Ārāmarukkhacetyāni=cetiyāni , athatthekasataṃ khatyā =khattiyā, tithyā puthuso vadanti . Tithyā puthuso niviṭṭhā =titthiyā. Viddhasto=viddhaṃsito, utrasto=utrāsito, sneho=sineho, klesavatthūni=kilesavatthūni, kriyā=kiriyā, plavanti=pilavanti.
「园林树木及支提」即「支提」;「一百零八剎帝利」即「剎帝利」;「外道各各宣说」,「外道各各固执」即「外道」。「被破坏」即「被摧毁」;「恐惧」即「被惊吓」;「爱」即「恩爱」;「烦恼所依」即「烦恼之所依」;「作」即「所作」;「漂流」即「随流漂去」。
Uvaṇṇalope –
浊辅音省略——
Paddhāni=padumāni, usmā=usumā iccādi.
「莲花」即「白莲花」;「热」即「温热」,等等。
Saṃyogādibyañjanalopo ca –
因结合等诸音变而省略。
Puttānañhi vadho dukho, mātigho labhate dukhaṃ, appassādā kāmā dukhā, natthi kāmaparaṃ dukhaṃ , sekho=sekkho, apekhā=apekkhā, upasampadāpekho=upasampadāpekkho iccādi.
「杀子者苦」,母亲亦得苦;诸欲少乐多苦,无有超过欲乐之苦。『sekho』即『sekkho』(有学),『apekhā』即『apekkhā』(希求、期望),『upasampadāpekho』即『upasampadāpekkho』(希求受具足戒者),如此等等——此处说明:词中之辅音 kh 可写作单辅音 k,乃拼写上的略写变体。
Sarena saha byañjanalopo –
与索然一同属于音变省略。
Paṭisaṅkhā yoniso , akkhāti=akkhāyati, gandhaṃ ghāti=ghāyati, abhiññā=abhiññāya, pariññā=pariññāya, adhiṭṭhā=adhiṭṭhāya, patiṭṭhā=patiṭṭhāya, āvīkatā hissa phāsu , assavanatā dhammassa parihāyanti , vipāko tadārammaṇatā uppajjati , dasāhaparamatā dhāretabbaṃ , nāyaṃ brāhmaṇabhojanatthā, tilodano hehiti , visasenova gārayho, yassatthā rukkharopakā =visasenovāti evaṃnāmako rājā eva, yassatthā dūramāyanti – yassāti udarassa, pitu atthā candavatī , upādārūpaṃ, anupādā vimutto, saddhāpabbajito, upanidhāpaññatti. Saṃvidhāvahāro, yāti=yāyati, vāti=vāyati, nibbāti=nibbāyati, nibbanti=nibbāyanti, pahāti=pahāyati, sappatisso=sappatissayo, suhado=suhadayo=sabbattha yalopo,
『如理审察』(以智慧仔细观察之意);『akkhāti』即『akkhāyati』(宣说、告知),『ghāti』即『ghāyati』(嗅闻气味),『abhiññā』即『abhiññāya』(以证知),『pariññā』即『pariññāya』(以遍知),『adhiṭṭhā』即『adhiṭṭhāya』(以决意),『patiṭṭhā』即『patiṭṭhāya』(以安住)——以上皆为绝对分词形式,词尾 -āya 省略为 -ā;『由此则安乐显现于彼』;『因不听闻法故,诸法退失』;『彼所缘之果报生起』;『最多可携带十日』;『此非供养婆罗门之食』;『芝麻饭将会有』;『犹如毒药般应被呵责』,以及『种树者之利益』——此处『犹如毒药者』乃一国王之名,『远道而来者之利益』——『yassā』者,乃腹部之意;『父亲之利益,旃达瓦蒂』;『所取色』(依赖四大而生之色);『不取而解脱』;『以信心出家』;『近似之施设』;『安排之处理事务』;『yāti』即『yāyati』(行进),『vāti』即『vāyati』(吹,风吹),『nibbāti』即『nibbāyati』(息灭、寂灭),『nibbanti』即『nibbāyanti』(彼等息灭),『pahāti』即『pahāyati』(舍断),『sappatisso』即『sappatissayo』(有恭敬者),『suhado』即『suhadayo』(善心者)——以上诸例,皆为各处 ya 脱落之例证。
Mukharo=mukhakharo, vācākaraṇo=vākkaraṇo, vācāpatho=byappatho=vāssa byattaṃ, rassattañca, evaṃ byākho=evaṃ viya kho=vissa byattaṃ, dīgho ca yalopo ca.
『mukharo』即『mukhakharo』(多嘴者、饶舌者),由 mukha(口)与 khara(粗糙、刚硬)合成,中间 kh 省为 kh;『vācākaraṇo』即『vākkaraṇo』(语言之作成、发声),其中 vācā 之 ā 变短,c 转为 kk;『vācāpatho』即『byappatho』,即『vāyapatho』——乃 vā 之音变为明音 bya,且字音变短;如此,『evaṃ byākho』即『evaṃ viya kho』(犹如如此),乃 vi 之音变为明音 bya,且 ā 延长,同时 ya 脱落。
Lolupo, momuho, kukkuco, susukho, roruvoiccādīsu pana atisayatthadīpanatthaṃ padadvittaṃ katvā pubbapadesu akkharalopo.
在『lolupo(贪婪者)、momuho(大愚者)、kukkuco(追悔者)、susukho(极乐者)、roruvo(大叫唤)』等词中,为了表示极度之义,将词根重叠,并在前分中省略了部分字母。
Padalopo ādimajjhantesu –
「帕达罗波」者,谓始中终三者也。
Datto=devadatto, assehi yutto ratho=assaratho, rūpabhavo=rūpaṃ, arūpabhavo=arūpaṃ iccādi.
『Datto』者,即『迭瓦达德』也;『assaratho』者,以马为伴之车也;『rūpabhavo』者,即色也;『arūpabhavo』者,即无色也——诸如此类。
Loparāsi niṭṭhito. · 省略类已结束。
Dīgha, rassarāsi长音类、短音类。
Atha dīgha, rassā dīpiyante.
然後,长者们欢喜称颂。
§34
34.Sesā dīghā.
三十四者,余长者也。
Pakkhittamidaṃ suttaṃ. Luttehi vā ādesakatehi vā vaṇṇehi sesā rassasarā kvaci dīghā honti vā.
此经为断续经。因时节或示教法之辩别,故余次列诸波罗奈长或有长短异。
Pubbalutte tāva –
以先诸断续,谓之……
Tatrāyamādi bhavatiṃ , tatrābhiratimiccheyya , buddhānussati, saddhīdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ , anāgārehi cūbhayaṃ , dhammūpasaṃhitā , tathūpamaṃ dhammavaraṃ adesayi , tesaṃ vūpasamo sukho iccādi.
在此(即在此教法中)生起开始之念,在此生起热爱之心,修习对佛的忆念,有信解者乃为人中第一者;于无家之人和在家人,二者皆应奉持正法,教导如实、如法的法义,称为最殊胜法。由此修习可以息灭烦恼,得至安乐,此意如是。
Paralutte –
暇时(逸乐之时)——
Ajitāti bhagavā avoca , sumedho sājāto cāti, ruppatīti rūpaṃ , bujjhatīti buddho, sādhūtipatissuṇitvā , kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ iccādi.
世尊说:“名为阿吉达,意为不战胜者;名为苏梅陀,意为智慧生起者;名为露帕提,意为色相;名为布吉塔,意为觉悟者。通过智慧之耳闻甚远者,何者乃人中最胜?此意如是。”
Bindulutte –
水滴时(比喻)——
Tāsāhaṃ , tesāhaṃ .
彼者为他们,我者为我。
Ādesesu –
于命令中——
Myāyaṃdhammo , svāhaṃ , vityānubhūyate iccādi.
此法虽非真实,然而我亲自经历体验,如此等。
Yadipi imāni rūpāni byañjane uparisuttena sijjhanti, luttādesesu pana niccamiva dīghasiddhiñāpanatthaṃ idaṃ suttaṃ pakkhittanti daṭṭhabbaṃ.
虽然这些色相因声韵伴随渐渐消逝,但在由消尽而生等事中,常常如实宣说此经,须当观看。
§35
35.Byañjane dīgharassā.
35.声韵长者。
Byañjane pare rassadīghānaṃ kvaci dīgha, rassā honti vā. Tattha dīghavidhi nāma gāthāvasena vā āgamavasena vā vacanasukhavasena vā buddhisukhavasena vā hoti.
声韵中,某些甘露般醇美声音极长,或称之为长;其中名为长法者,无论是以诗句体、续说体、语句圆熟体或佛意圆满体呈现。
Tattha gāthāvasena tāva –
此处以诗句体为例——
Madhuvāmaññati bālo , khantī ca sovacassatā , evaṃ gāme munī care , sakko ujū ca suhujū ca iccādi.
愚人误解甘露,为忍耐即正言语,如是村中圣者行住,萨咖天帝端正纯良,如此等。
Āgame –
在经典文献中——
Uragāmiva , arahatāmiva , passatāmiva iccādi. Gāthāvasenātipi yujjati.
如同蟒蛇般,如同阿拉汉般,如同目睹般,诸如此类。即使是以韵文歌唱,也被连接合成。
Vacanasukhañca buddhisukhañca purime sesadīghepi labbhati.
语言的快乐与智慧的快乐,即使在过去的长篇末尾也能获得。
Tattha vacanasukhe –
在这里说语言的快乐:
Chārattaṃ mānattaṃ , pakaṭṭhaṃ vacanaṃ pāvacanaṃ, pāsādo, pākāro, pāvassi megho, nagaraṃ pāvisi, pāvekkhi, pārisuddhi, pāṭipado, caturāsītisahassāni iccādi.
言语中的放逸、过度、明显之言、污秽之言,如同云彩覆盖,如同进入城镇,察看、净化、修行的道路,长达四万八千字句,诸如此类。
Buddhisukhaṃ nāma padacchedañāṇasukhaṃ. Tattha –
所谓智慧的快乐,是指对语词分解之知的快乐。在这里:
Sātthaṃ sabyañjanaṃ , sātthikā dhammadesanā, cakkhumāssa yathā andho iccādi.
利益乃是一切迹象的总集,善法的真实宣说;犹如盲人面对光明者,难以见其真相。
Bindulutte pana sārāgo, sāratto iccādīni pubbe uddhaṭāniyeva.
然而,在池水之中,欲望如同污秽,过去本是浑浊不净之物。
Iti dīgharāsi. · 以上为长音类。
Rassasandhimhi gāthāvasena tāva –
正如诗歌在韵律中传达意旨——
Yiṭṭhaṃvahutaṃva loke , bhovādi nāma so hoti , yathābhāvi guṇena so iccādi.
正如世间广泛流传的,名号等诸法皆如此;依其本相与品性,因而具有如此现象。
Āgame ya, ra, dāgamesu pubbarasso –
在经典传学中,于圣言先时之法——
Yathayidaṃ , tathayidaṃ, yathariva amhākaṃ bhagavā, tathariva bhikkhusaṅgho, sammadeva samācare , sammadakkhāto mayā satisambojjhaṅgo iccādi.
如是此法,如是彼法,如同我们所尊敬的世尊,亦如比库僧团恪守正行,依正法教修习,依正理证悟觉支,即此义也。
Saṃyogarasso nāma bahulaṃ labbhati –
名为合缚的绳索常被获得——
Akkamo, parakkamo, akkhāto, aññā, aññindriyaṃ, aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugata, attharaṇaṃ, apphoṭeti, alliyati, acchindati, assādo, ābhassaro, pabhassaro, sabbaññutaññāṇaṃ, jhānassa lābhimhi vasimhi .
无力、勇力、不明、不知他心、未知世尊、未知善逝、障碍、不开解、束缚、断绝、厌恶、光明、明亮、遍知事理的知识、于禅那所得的成就与定中占有等。
Tā, topaccayesupi rasso –
这些,况且连除断时的绳索——
Kataññutā, atthaññutā, dhammaññutā, kaññato, nadito, vadhuto.
感恩、利益、法义、教诲、赞叹、禁止。
Samāse –
合成时——
Itthipumaṃ, itthiliṅgaṃ, itthibhāvo, sabbaññubuddho iccādi.
女性、男性、性别、女性本质、遍知佛及诸如之义。
Iti rassarāsi. · 以上为短音类。
Dīgha, rassarāsi niṭṭhito. · 长音化、短音化类终了。
Vuddhirāsi增强类。
Atha vuddhisandhi dīpiyate.
然后显现出增益之缘。
§36
36.Yuvaṇṇānameo luttā.
三十六、由羽毛染色的。
Luttā pubbasaramhā vā parasaramhā vā sesānaṃ ivaṇṇuvaṇṇānaṃ kamena e, oādesā honti vā.
羽毛染色,或从前端至中间,或从中间至末端,如同残留的染料一般,受色彩的因缘感召,或称为染色。
Paraivaṇṇe –
后羽染色 ——
Bandhusseva samāgamo, ateva me acchariyaṃ , vāteritaṃ, jineritaṃ.
如同缚合一般的结合,故此不可思议,是因风所吹动、因胜所制约。
Parauvaṇṇe –
前羽染色 ——
Gaṅgodakaṃ, pattaṃ vodakaṃ katvā , saṅkhyaṃ nopeti vedagū , udakomiva jātaṃ.
汞水与叶水混合,不能计数此火焰,如同新生之水。
Kriyāpadesu –
于动词形态——
Veti, apeti, upeti, apekkhā, upekkhā iccādi.
如 veti(去)、apeti(离去)、upeti(近去)、apekkhā(期待)、upekkhā(舍)等。
Pubbaivaṇṇe –
古译为——
Rathesabho, janesabho, munelayo iccādi- tattha rathīnaṃ āsabho jeṭṭhakoti rathesabho, rathīnanti rathavantānaṃ ratharuḷhānaṃ yodhānanti attho. Janīnaṃ āsabho janesabho, janīnanti janavantānaṃ issarānaṃ. Munīnaṃ ālayo vihāro munelayo.
『战车之牛』、『人群之牛』、『修行者』等。此处『战车牛』者,古印度车牛之最老者;『战车人』者,指战车中之兵;『人群牛』者,指人中的君主;『修行者』者,是修行人的住所与静处。
Pubbauvaṇṇe –
先人译作——
Sundarā itthī sotthi, sundaro attho yassāti sotthi, rassattaṃ, maṅgalaṃ.
美好的妇女即为安乐,美好的财物即为安乐,这就是悦乐和吉祥。
Vuddhirāsi niṭṭhito. · 增强类终了。
Ādesasandhi替换连声。
Athādesasandhi dīpiyate.
然后说明地界。
§37
37.Yavā sare.
三十七。如是列举。
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇānaṃ ya, vādesā honti vā.
就像河流中水的色泽相异一样,辩论者之间也存在差别。
Ivaṇṇe –
谓水色——
Paṭisanthāravutyassa , sabbā vityānubhūyate, kyāhaṃ aparajjhāmi – idha paṭhamaṃ bindhulopo, sutā ca paṇḍitātyattha, sutā ca paṇḍitātyamhā , ñāto senāpatītyāhaṃ , iccetaṃ kusalaṃ , iccassa vacanīyaṃ , paccuttaritvā, paccāharati , pacceti, paccayo, acceti, accayo , accāyaṃ majjhimo khaṇḍo – atireko ayaṃ majjhimo khaṇḍotyattho, apuccaṇḍatā – aputiaṇḍatātyattho, jaccandho, jaccaghānako, jacceḷako, abbhuggacchati, abbheti, abbhokāso , ajjhokāso ajjhāgamā iccādi.
论及相反词的表达,全部都在前文体验过。何以如此呢?我说道:这里第一是点滴之终止,且听贤者言——我称呼其为统帅,意指功德,应当称许,经过对立,承接,依止,条件,增长等诸法分析,中心部分为中部截断——“过剩”即是此中间部分的意义;“没有遮蔽”即无障碍的含义;“偷眼”,“偷盖”,以及“偷出”等,就如同气息向上,向下,向外,向内流动等现象。
Vātveva? Itissa muhuttampi , atisigaṇo, adhīritaṃ.
何谓「风」?此处所言为即时,此即过多计数者,根本设立之义。
Ettha ca iccetantiādīsu iminā suttena iti, pati, atiputi, jāti, abhi, adhisaddānaṃ ivaṇṇassa yattaṃ, ‘tavagga, varaṇāna’…nti suttena yamhi tavaggassa cattaṃ, ‘vagga, la, sehi te’ti suttena yassa pubbarūpattaṃ, abhi, adhisaddesu pana ‘catutthadutiyesvesa’…nti suttena vaggacatutthānaṃ tatiyattaṃ.
此处所谓『意欲等』等,是由此经文所显,以『帕提』『过多的出生』『阿毗』『依达辩论』等为例,如『塔伐迦,伐罗那』......等经文中,所指某迦类有四者,『迦』『拉』『塞』『忒』,其经文前例中,在依达辩论里则称为『第四第二等第』……此为经文中第四迦类的第三支。
Uvaṇṇe –
以「乌」韵母为例——
Cakkhvābādhamāgacchati, pātvākāsi , vatthvettha vihitaṃ niccaṃ, dvākāro , madhvāsavo , anvayo, anveti, svākkhāto , svākāro , bahvābādho iccādi.
谓「色」从眼物入,感官所显,所定常物,二音节,中心和声,义脉相承,名闻广传,广为所违,如此等。
§38
38.Eonaṃ.
此为第三八条。
Sare pare e, onaṃ ya, vādeso hoti vā.
或尔彼等,或此所言者,或是议论所在者。
Kyassa byapathayo assu , kyassu idha gocarā -ke+assa puggalassāti attho, byapathayoti vacanapathā, yathā nāmaṃ tathā jhassa-ce+assāti chedo, tyāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ , tyassa pahīnā honti, putto tyāhaṃ mahārāja , pabbatyāhaṃ gandhamādane , adhigato kho myāyaṃ dhammo , yyassa vippaṭisārajā, yyassa te honti anatthakāmā, yyassu maññāmi samaṇe-ettha ca avisiṭṭhepi vacanasadde ye+assāti padacchedabuddhisukhatthaṃ ‘yyassā’ti potthakāropanaṃ yujjatiyeva, yathā taṃ? ‘Yadāssa sīlaṃ paññañca’ iccādīsu viya, kvatthosi jīvitena me, yāvatakvassa kāyo, tāvatakvassa byāmo , atha khvassa, atthi khvetaṃ brāhmaṇa, yatvādhikaraṇaṃ , yvāhaṃ, svāhaṃ iccādi.
此中『kyassa』所涉及者为何物?所谓『kyassu』者,即此处所观、所说之人也。『byapathayo』意为语句断裂,譬如名称与用语断绝,亦即谓其切割之义。彼时如此说,则其断绝,犹如子者断绝于王者,山中断绝于香泽,法已得于我,谓之法。『yyassa』者,无障碍者也,指那些没有违越法者;『anatthakāmā』者,为无有害之心者。至于『yyassu maññāmi samaṇe』及『avisiṭṭhepi vacanasadde』者,谓之断绝智之乐,此处分明分类,正如『yyassā』别立解释一般。譬如『Yadāssa sīlaṃ paññañca』等之用法,意谓在何处,我之生命所在,身体所在,及身所苦所在,乃至于彼处、此处,婆罗门之所及也,乃言归其所,诸此皆为倒装句式。
Vātveva? So ahaṃ vicarissāmi , so ahaṃ bhante.
乃谓曰:『正如风所往,我必如此行,尊者!必如是行。』
§39
39.Yuvaṇṇānamiyaṅuvaṅa.
三十九、有关青年词语
Sare pare ivaṇṇuvaṇṇantānaṃ padānaṃ iyaṅa, uvaṅādesā honti vā. Ṅānubandho antādesattho. Evaṃ sabbattha.
譬如极他者,谓之为青年一类之词尾;亦或谓尾部词语分别区分之所在,谓言语结尾处之义。如是处处皆然。
Idha ekekassa padassa rūpadvayaṃ vuccate.
此地谓每一字词皆有二类色相。
Ivaṇṇe –
以「伊」韵母为例——
Tiyantaṃ tyantaṃ – tattha tiyantanti iminā suttena siddhaṃ, tyantanti ‘yavā sare’ti suttena. Evaṃ sesesu. Aggiyāgāre agyāgāre, catutthiyatthe catutthyatthe, pañcamiyatthe pañcamyatthe, pathaviyākāso pathabyākāso, viyañjanaṃ byañjanaṃ, viyākato byākato, viyākaṃsu byākaṃsu, viyatto byatto, viyūḷho byūḷho, dhammaṃ adhiyeti ajjheti, patiyeti pacceti pattiyāyati vā, pariyaṅko pallaṅko, vipariyāso vipallāso, idha ekarūpaṃ hoti – pariyatti, pariyatto, pariyāyo, pallaṅkoiccādīsu parisadde rassa lattaṃ katvā issa ‘yavā sare’ti yatte kate yassa pubbarūpattaṃ.
「以『提』字结尾」与「以『第』字结尾」两种形式——其中以「提」字结尾者,由本经规则所成立;以「第」字结尾者,则由「以『y』替换元音前之『v』」的规则所成立。其余各例依此类推。如:『火祭场』可作两形;『第四格之义』与其缩略形;『第五格之义』与其缩略形;『大地所有之虚空』可作两形;『辅音』可作两形;『已解说』可作两形;『彼等已解说』可作两形;『通晓者』可作两形;『已抉择』可作两形;『学习法』(adhiyeti)其缩略形为(ajjheti);『信受』可作多形;『卧床』可作两形;『颠倒』可作两形。此处有一单一形式——『学处』(pariyatti)、『通晓者』(pariyatto)、『方便』(pariyāyo)、『卧床』(pallaṅko)等词中,在含「pari-」前缀的词里,先将「i」作短化,再依「以『y』替换元音前之『v』」的规则作「y」替换,继而令该「y」与前一音节合并同化。
Uvaṇṇe –
以「乌」韵母为例——
Bhikkhuvāsane, sayambhuvāsane, idhapi rūpadvayaṃ labbhati – duvaṅgikaṃ=dvaṅgikaṃ, bhuvādigaṇo=bhvādigaṇo iccādi.
在『比库』一词的语尾形式中,以及在『sayambhu』(自生者)的语尾形式中,此处同样可得两种形式:『duvaṅgika』即『dvaṅgika』(具两支分的);『bhuvādigaṇa』即『bhvādigaṇa』(以『bhu』等为首的动词组)——诸如此类。
§40
40.Vitisseve vā.
“在第四十条(律条)中亦有此用法。”
Evasadde pare itisaddassa i-kārassa vo hoti vā.
如上语音,复言前文中“iti”之语音,属“一”音节“i”之发音现象。
Itveva coro aṅgulimālo, samuddotveva saṅkhyaṃ gacchati, mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchati, mahāsammatotveva paṭhamaṃ akkharaṃ nibbattaṃ , isigilitveva samaññā ahosi .
如此,『鸯掘魔』以盗贼之名而著称;『大海』以如此称谓而为人所知;『大水聚』以如此称谓而为人所知;『玛哈萨玛达』由此生出第一个音节;『仙人咽』由此成为通称。
Vāti kiṃ? Iccevattho, samuddoteva saṅkhyaṃ gacchati.
风为何物?此词本义指的是水面上刮起的风潮。
Suttavibhattena evasadde pare aññati-kārassa vattaṃ. Vilapatveva so dijo , anusetvevassa kāmarāgo, anusetvevassa rūparāgo – anuseti+eva+assāti chedo, hotveva kāriyasanniṭṭhānaṃ, hoteva vā.
以经文所述的区分,词句乃区分他事因缘的作用。风为吹动,亦为引发色欲之因,亦是引发形色之因——这里『引发』者,断除与产生之间,事物正在生成或存在之时也即是。
§41
41.Eonama vaṇṇe.
第四十一。此为色法。
Sarabyañjanabhūte vaṇṇe pare e, onaṃ attaṃ hoti vā. Tattha essa attaṃ yebhuyyena ma, dāgamesveva hoti.
色法乃由一切色相所组成,其中包含自性。有些存在的本性及其自相,如同巢穴也是如此。
Akaramhasa te kiccaṃ – akaramhasetyattho, disvā yācakamāgate , disvā paṇḍitamāgate , yamāhu natthi vīriyanti – ye+āhutyattho. Kadassu – ke+assu, yadeva te jātinissitā, tadeva te jarānissitāye+eva, te+evāti chedo, sve bhavo svātanaṃ – byañjane dīgho.
关于无为行的职责——无为行者之意也,观见乞求者来臻,见智者来至,人们谓之无有力者——是以呼唤。何者舛错?乃因依生故、依老故而起,也即是自性体或自性标记乃长久之义。
Omhi –
在这里——
Sa sīlavā , sa paññavā, sa ve kāsāvamarahati , esa attho, esa dhammo , dinnamāsi janindena – dinno+āsīti chedo, maggamatthi – maggo+atthi, aggamakkhāyati , paccayākārameva ca , saṅgho pabbatamiva, saddo cicciṭamiva, hiyyo bhavo hiyyattanaṃ, pāto asanaṃ pātarāso, pātamanusiṭṭho, kakusandha koṇāgamano, thera vādānamuttamo – kakusandhoti ca theroti ca chedo, theravādoti attho.
他具足戒德,他智慧具足,他因此远离袈裟之见,这是其意,是此法。由世人所赋,即受以持,受者谓得持断,即已断除。得道者谓有道,称为第一。因缘所成,如僧团如山,如声音如击鼓。生存虽有,但生存较为粗劣,猶如落下之石块,落处不稳。喻如迦拘沙罗转去,视作长老中说法最上者。迦拘沙罗者即为断除,长老者为断除,长老说者意也。
Suttavibhattena animittepi hoti. Tuvañca dhanusekha ca , paccayamahāpadeso hesa, ekakoṭṭhāso esa, abhilāpamattabhedo esa iccādi.
经文所析,其中无择相亦有。正如你说,善射者此为大因缘,此为单一段落,意在区分所欲所乐等。
§42
42.Gossāvaṅa.
第四十二章 名为『脉砂伐那』。
Sare pare gossa antassa avaṅa hoti.
在他人之中,脉砂乃指争论、辩难。
Go ca asso ca gavāssaṃ.
牛与驴皆属畜群之类。
Suttavibhattena byañjanepi. Sagavacaṇḍo , paragavacaṇḍo.
经文解释为表达之音及意义。『萨伽巴赞多』『帕拉伽巴赞多』指内部及外部的争吵辩论。
Appavidhānamuccate.
生于非道者得以超越。
Mahāvuttinā avaṇṇassa uttaṃ, ottañca –
以大句(大言)称赞背无光彩的上者,称短语为——
Puthujjano, puthubhūto-puthūti vā eko pāṭipadiko, puthunā puthunītipi dissati, apekkhiyāno apekkhiyānaapekkhitvātyattho. Evaṃ anumodiyāno, marīcikūpamaṃ abhisambuddhāno, mā maṃ pisācā khādantu, jīva tvaṃ saradosataṃ , rattidivova so dibbo, mānusaṃ saradosataṃ-vassasatantyattho, anuyanti disodisaṃ , sampatanti disodisaṃ-taṃ taṃ disantyattho, parosataṃ, parosahassaṃ, aññoññaṃ aññamaññaṃ, ponopuññaṃ punappunaṃ, ponobbhavikā taṇhā-punoti vā eko nipāto, puno tassa mahe sino, puno pattaṃ gahetvāna, na ca dāni puno atthi, mama tuyhañca saṅgamo, na puno amatākāraṃ, passissāmi mukhaṃ tava .
凡夫,浑浊者,或者说单一行者,因不同而显现差别,依赖于依赖者的不同而有所差异。如此被赞许的觉悟者,犹如昙花之井,愿恶鬼不食我,愿你永远存活,昼夜如神灵般,与人类中寿较长者生存,彼此交续于日与日之间,增长于世间之间,即相互、互数,善恶果报循环不断,欲火起伏不息,一方衰落时,另一方兴盛,如此反复周而复始;无时中断,我将注视你的面容。
Ivaṇṇassa attaṃ, uttaṃ, ettañca –
以有光彩者为上者,称短语为——
Tadamināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ-taṃ etaṃ atthajātaṃ iminā pariyāyena veditabbanti attho, sakiṃ āgacchati sīlenāti sakadāgāmī, itthiyā bhāvo itthattaṃ, evumaṃ – evaṃ+imanti chedo, tvaṃ no satthā mahāmune, atthadhammavidū ise.
此义遍应推知,应以此义识知。此为由此义生起,应以此义识知之义。如有人来,以戒为己愉,称女性为女性性,正如这一点——此即「如此加此」断语。愿世尊,大圣人,诸法义智者护持你。
Uvaṇṇassa ittaṃ, ottañca –
以有光彩者为施者,称短语为——
Mātito , pitito, mātipakkho, pitipakkho, mātigho , pitigho, mattikaṃ dhanaṃ , pettikaṃ dhanaṃ, api no lacchasi, kacci no tumhe yāpetha, kathaṃ no tumhe yāpetha, sotukāmattha no tumhe bhikkhave, na no samaṃ atthi , na hi no saṅkarantena , natthi no koci pariyāyo – imesu tīsu nusaddo ekaṃsatthe, sosito sotatto ceva – suṭṭhu sītalo suṭṭhu santattotyattho, jambunadiyā jātaṃ jambonadaṃ.
母亲者,父亲者,母亲的辖属,父亲的辖属,母亲的家眷,父亲的家眷,泥土之财,亡者之财,汝等岂不遭受这些苦难吗?汝等可曾为我们谋生乎?汝等若为我们谋生,应当如何谋生?比库啊,愿为汝谋生,以使汝心欢喜;然则汝无平等心,汝无和合心,汝无相应之处;在这三者中,没有什么能使其净尽,唯有一法:被闻者与闻法二者——此二者须清凉、清净且和合,源自樱桃河,名曰樱桃波达。
Essa ittaṃ –
即此之义曰——
Okandāmasi bhūtāni, pabbatāni vanāni ca – avakandāmasetyattho, yaṃ karomasi brahmuno, tadajja tuyhaṃ dassāma , idha hemantagimhisu , buddhapaccekabuddhisu, cetehi cetaputtihi – cetaputtehi saddhintyattho.
汝曾剥夺众生、山岳与森林——此谓剥夺之义。尔所为者,则告示于梵行者;现于寒冬居处、如来与独觉者处,及心、心子——心子者,信心之义。
Ossa uttaṃ –
即此上文曰——
Manuññaṃ, na tenatthaṃ abandhisu – so tena vacanena atthaṃ na abandhi na labhītyattho. Avhāyantu su yuddhena – so pahāravacanena maṃ avhayantotyattho. Api nu hanukā santā – no hanukā ekantaṃ khinnā dukkhapattātyattho.
对人类者,不当由彼语言所束缚——此言以言语决不使义受束缚,也得不到所求。愿藉战争而灭我——此指以击杀之言灭我之意。难道杀戮者已安乐乎?非杀戮专然,乃致于受苦之意。
Vikārasandhipi ādesasandhirūpattā idha saṅgayhati.
即变化转合及命令命令之合影,此中俱有联结。
Iti sarādesarāsi. · 如是,元音替换类。
Kavaggato paṭṭhāya vaggāvaggabyañjanānaṃ ādeso dīpiyate.
当章节被确定后,与章节相关的章节记号方被启示宣说。
§43
43.Vaggalasehi te.
第43节。此为章节辞。
Pañcavaggehi ca la, sehi ca parassa ya-kārassa kvaci te eva vagga la, sā honti vā yathākkamaṃ, ya-kāro pubbarūpattaṃ āpajjatīti vuttaṃ hoti.
以五章节及其他章节之辞,或其别处相应的写法,在何处出现相同章节辞或写法,依教法所说,章节写法多因前世业力而现出。
Nipaccatīti nipako, nipakassa bhāvo nepakkaṃ, vipāko eva vepakkaṃ, vattabbanti vākkaṃ, vākyaṃ vā. Pamukhe sādhu pāmokkhaṃ – yassa pubbarūpatte kate ādidutiyassa paṭhamattaṃ, subhagassa bhāvo sobhaggaṃ, dobhaggaṃ, bhuñjitabbanti bhoggaṃ, yuñjitabbanti yoggaṃ, kukkucabhāvo kukkuccaṃ, vattabbanti vāccaṃ, vuccate, paccate, vaṇijānaṃ kammaṃ vāṇijjaṃ, bhuñjitabbanti bhojjaṃ, yuñjitabbanti yojjaṃ.
nipacca意为成熟、完备;成熟者之状态谓之未成熟,成熟者果报谓之成熟。言者谓应当说话、语言、或句子。起首应言良善利益——由前世种种因缘,生初、二顺序,第一顺序乃祥瑞之状态,分为相美、两分美,应当享用为享用果,应当修持为修行法,不良之状态称为忧愁,应言、说、称作、观察之。商人之业为经商,享用其食,为耕作事。
§44
44.Tavaggavaraṇānaṃ ye cavaggabayañā.
第44节。关于章节选取之章节记号。
Ādesabhūte vā vibhattibhūte vā paccayabhūte vā ya-kāre pare tavaggānaṃva, ra, ṇānañca cavagga, ba, ya, ñādesā honti vā yathākkamaṃ.
无论是命令式、分解式、条件式,或因果式的写法,在章节诸写法中,正如教法所述,章节记号ra、ṇāna与章节辞cavagga、ba、ya、ñā都依次出现。
Pokkharañño, pokkharaññā, pokkharaññaṃ, samaṇassa bhāvo sāmaññaṃ, evaṃ brahmaññaṃ, iccetaṃ kusalaṃ iccādīni ‘yavā sare’ti sutte udāhaṭāni.
「池塘」为水潭之意,女性「池塘」称谓是「水潭女」,中性「池塘」称谓为「池塘」,此乃沙门所行的共相,亦为梵行。如此善法及其他,如经典中所示为「麦田耕耘」。
Paṇḍitassa bhāvo paṇḍiccaṃ, santassa bhāvo saccaṃ, tathassa bhāvotacchaṃ, yajjevaṃ-yadi+evaṃ, najjo, najjā, najjaṃ, suhadassa bhāvo sohajjaṃ, vattabbanti vajjaṃ, jhānaṃ upasampajja viharati , upasampajjati, ajjhokāso, bojjhaṅgo, bojjhā, bodhiyā vā, bujjhitabbanti bojjhaṃ, bujjhati, ponopuññaṃ, thanato sambhūtaṃ thaññaṃ.
「博学者的性相」即为聪慧,「真实者的性相」即为真实,如此的性相,有如此者者,愚昧、无明、慕欲、忧苦等皆可被调伏,佛陀入禅定,得入禅那,据禅而住,禅为觉支之一,觉知,应当觉知而得觉,是福德所生。
Pavagge yassa pubbarūpaṃ –
「此列举者」先展示其前形象——
Vappate, luppate, abbhuggato, abbhokāso, usabhassa bhāvo osabbhaṃ, labhiyateti labbhaṃ, labbhate, gāme hitaṃ gammaṃ, opammaṃ, sokhummaṃ, āgamma, upagamma, gamiyateti gammo, evaṃ dammo, rammo, gammate, rammate.
「使增长」即「增长」、「缺失」即「缺失」、超出即「超越」,如牛所显现的性状,称为美好,获得此为得,得此即得,乡间有益,善巧,温和,入乡接待,入乡亲近,此为往行,此如法,如乐,往而乐。
‘Tavagga varaṇāna…’nti iminā suttena yamhi rassa yattaṃ –
「你之章归属…」以此经典中所载为依归,
Kayyate kariyate, ayyo ariyo.
「增长、施行,贵者、圣者」之义。
‘Vaggalasehi te’ti lato yassa pubbarūpaṃ –
所谓‘与你同于枝叶’者,其前行相是—
Pallaṅko, vipallāso, kosallaṃ, pattakallaṃ.
茎干、枝枯、叶凋、叶枯萎。
‘Tavaggavaraṇāna…’nti yamhi vassa battaṃ –
所谓‘你的枝叶包容’者,于一季节树叶之中—
Puthabyā, puthabyaṃ, bhātu apaccaṃ bhātabyo, korabyo, dive bhavaṃ dibbaṃ dibyaṃ.
再生的,再生的,母叶脱落,子叶、幼枝生成,白昼一日成为天上天界之存有。
‘Vaggalasehi te’ti sato yassa pubbarūpaṃ –
所谓‘与你同于枝叶’者,其前行相是—
Rahasi bhavaṃ rahassaṃ, somanassaṃ, domanassaṃ, sovacassaṃ, dovacassaṃ-manogaṇattā majjhe sāgamo, bhāsitabbanti bhassaṃ, ādissa=ādisitvā, uddissa=uddisitvā, upavassa=upavasitvā, samphussa=samphusitvā, tussati, dussati, nassatiiccādi.
隐秘的存在,秘密的,欢喜的,忧愁的,对音声的悦纳与厌恶,众根之间的结合,语言被言说,初发起与消灭,复升起与降伏,聚合与破散,生起与灭失,感到欣乐与不悦,消失等诸现象。
§45
45.Tathanarānaṃṭaṭhaṇalā.
45. 此处记载的是‘同上大火’事。
Tādīnaṃ ṭādiādesā honti vā.
此等(现象)或者包括类似的种类及其诸相。
Tassa ṭattaṃ –
其‘实相’为——
Paṭihaññati, paṭaggi dātabbo, paṭicchanno, paṭippanno, byāvaṭo, udāhaṭo, dukkaṭaṃ iccādi.
应当予以重视、由他人授与、加以隐蔽、反复施行、发生蔓延、被举例说明、包含恶劣等义。
Thassa ṭhattaṃ –
其‘现象’为——
Pīḷanaṭṭho , saṅkhataṭṭho , aṭṭhiṃkatvā suṇeyya , aṭṭhakathā iccādi.
处于受压迫的状态、处于被构造的状态、折断之后应当听闻、包括注疏等意义。
Nassa ṇattaṃ –
『那』字之『那』性——
Gāmaṃ netīti gāmaṇi, senaṃ netīti senāṇi, paṇidhi, paṇidhānaṃ, paṇihitaṃ, paṇāmo, pariṇāmo, oṇāmo, uṇṇāmo, karaṇīyaṃ, karaṇaṃ, ñāṇaṃ, tāṇaṃ, pamāṇaṃ, saraṇaṃ, gahaṇaṃ iccādi.
村落,名为村民;军队,名为军团;聚集、集合、准备、屈服、转变、转向、上升、上腾、应做、进行、智慧、治理、尺寸、庇护、占有等诸义。
Rassa lattaṃ –
『拉』字之『拉』性——
Paligho, palibodho, palipanno, pallaṅko, taluṇo taruṇo, kalunaṃ paridevayi , mahāsālo, aṭṭhasālinī, nayasālinī iccādīni.
重压、沉重、陷入、床铺、年轻、强壮、悲伤、损失严重、八倍丝绸、带领之具等诸义。
Idāni mahāvuttividhānamuccate.
以上即为大词汇用法讲解。
Kassa khattaṃ –
谁的损伤-
Nikkhamati, nikkhanto, nekkhamo, rājakiccaṃ karotīti khattā, kattā vā.
『出离』、『出家』、『弃舍』者,指的是王族或统治者执行国事的行为,也即施行王务的人。
Dattañca –
「所给予的」——
Sadatthapasuto siyā .
应当是具有正当意图且利益他人的。
Yattañca –
『给予』者,
Sayaṃ raṭṭhaṃ hitvāna, pupphadānaṃ dadātīti pupphadāniyo pupphadāniko, sippalivane vasatīti sippalivaniyo sippalivaniko, kumāriyā kumārikā.
自己舍弃国家,为利国利民而献花供养者称为献花者,居住于锡波利森林者称为锡波利林住者,未婚少女称为少女。
Khassa gattaṃ –
『自己的财产』者,
Eḷamūgo eḷamūkho.
『憨哑者』与『口哑者』。
Gassa kattaṃ –
『嘎』字之『嘎』性——
Lujjatīti loko, ārogyaṃ abhisajjetīti bhisakko, kulūpako kulūpago, khīrūpako khīrūpago, gīvūpakaṃ gīvūpagaṃ.
『世间』者,坏灭之义也;『医师』者,治愈疾病之义也;『常来家者』,亦可作『常往家者』;『常来乳者』,亦可作『常往乳者』;『颈上之物』,亦可作『颈上所附之物』。
Ghassa hattaṃ –
『伽』字变为『哈』字之手——
Sīghajavatāya sīho.
以迅疾奔驰之故,称为『狮子』。
Cassa chattaṃ –
『佐』字变为『恰』字之遮——
Vinicchayo, acchariyaṃ, macchariyaṃ, raṃsiyo niccharanti-nigacchantīti attho.
『审断』、『稀奇』、『悭吝』,以及『光芒射出、流出』之义。
Chassa sattaṃ –
『恰』字变为『萨』字之七——
Atthi sāhassa jīvitaṃ -chāhaṃ+assāti chedo, saḷāyatanaṃ.
『有千生命』——「六」与「有」的切分,即六处也。
Jassa dattaṃ –
『彼所施与』——
Parasenaṃ jinātītipassenadī-mahāvuttinā saralopo, rassa pararūpaṃ.
『征服敌军,故名巴谢那帝』——依大略说之例,省略单音节,后字变为前字之形。
Yattañca –
「所至之处」——
Nissāya jāyatīti niyo, niyako vā, niyaṃ puttaṃ.
「依止生起」者,谓依止,依止即使子者。
Ñassaṇattaṃ –
「依止」之义──
Paṇṇatti paññatti, paṇṇāsaṃ paññāsaṃ. Paṇṇavīsati pañcavīsati.
「名称」者,谓称谓也;「五十」者,亦谓五十;「二十五」亦谓二十五。
Nattañca –
「所知之处」——
Nāmamattaṃ na nāyati, animittā na nāyare – na paññāyantīti attho.
名义之终止,无所称谓,无所依止,无所能知,谓此义也。
Tassa kattaṃ –
彼之所作──
Niyako niyato.
约束是被约束的。
Thattañca –
彼处,且——
Nitthiṇṇo, nittharaṇaṃ, netthāraṃ.
完成、终止、终结之意。
Nattañca –
非彼处,且——
Jino, pino, lino, paṭisallino, paḷino, malino, supino, pahīno, dhuno, puno, luno, āhunaṃ, pāhunaṃ.
胜利者、除灭者、清净者、独处者、洁净者、染污者、熟睡者、舍弃者、清净、满盈、分量,来访者、宾客。
Dassa ḍattaṃ –
观察、给予;
Chavaḍāho, disāḍāho, kāyaḍāho.
尸体坏烂,方向破坏,身形毁坏。
Ḷattañca –
茎蔓也——
Pariḷāho, āgantvā chavaṃ dahanti etthāti āḷahanaṃ, susānaṃ.
病痛侵袭,来到后焚烧尸体,此谓腐烂、腐败。
Tattañca –
彼处,且——
Sugato, tathāgato, kusito, udati pasavatīti utu.
善逝者,如来者,觉者,欢喜,升起,生长,谓之夏季。
Dhassa dattaṃ –
给与的礼物——
Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ -idhāti vā nipāto.
『如此时』者,如斯时辰,『比库』云何,此处谓『此时』。
Hattañca –
『确然』者,确实如此。
Sāhu dassanamariyānaṃ , saṃhitaṃ, vihitaṃ, pihitaṃ, abhihitaṃ, sannihitaṃ, paṇihitaṃ, saddahati, vidahati, pidahati.
『有益于尊者们的显现』者,适于圣者之显现也;『集合』、『安顿』、『涵盖』、『宣示』、『聚集』、『遮蔽』,谓集结、配当、覆盖、指示、围绕、庇护;『压制』、『解除』、『制伏』谓镇服烦恼,破除罣碍。
Nassa uttaṃ –
『无此上者』者,未有更上,非甚胜。
Upaññāso=upanyāso, ñāyo=nyāyo-niccaṃ eti phalaṃ etenāti ñāyo, ñeyyaṃ=neyyaṃ.
『结论』即‘论说’,是言法理教义;『理义』谓法理正义;『乃是常住果报』,谓此法为恒常不变之果;『理义』为可知、可应守法。
Yattañca –
『如是』者,如此,承接前义。
Thenassa kammaṃ theyyaṃ, therādhinanti therādheyyaṃ, pātimokkhaṃ, parādheyyakaṃ dukkhaṃ.
此中称为“应行业”,是指比库所应行持的事;“长老所应敬者”为长老所应敬重的;“戒律”为比库戒律;“难持之戒”为易生苦恼的戒律。
Passa phattaṃ –
当见受持时,意谓所承受之法俱足现前。
Nipphajjati, nipphatti, nipphannaṃ.
“断灭”、“灭尽”、“已断尽”,皆表戒律或法义之消除或终止。
Battañca –
“为食”者,指饮食或膳食。
Sambahulaṃ=sampahulaṃ, bahusanto na bharati =pahu santo na bharati.
“多而杂乱”等同“众多且杂乱”,意为不持重者不能担负;“不持重”即意谓不责重。
Bhassa phattaṃ –
“语为所摄”,即语言受限,意谓经律文句经受训诂之限制和确认。
Anantaṃ sabbatopaphaṃ .
无尽的、遍及一切的覆盖物。
Massa pattaṃ –
他的衣服——
Cirappavāsiṃ , hatthippabhinnaṃ .
长久居住的,沾染灰尘的。
Yassa vattaṃ –
其用途——
Dīghāvu kumāro =dīghāyu kumāro, āyuṃ dhāretīti āvudhaṃ=āyudhaṃ, āyu assa atthīti atthe ‘āvuso’ti nipāto, kasāvo=kasāyo, kāsāvaṃ=kāsāyaṃ, sāliṃ lunātīti sālilāyako, tiṇalāyako.
『长寿童子』者,即『长命童子』也;『持命者』即『武器』,谓『持其寿命』之义,亦即『寿命存于彼』之义,而『朋友』一词乃语末助词;『咖萨瓦』即『咖萨亚』(袈裟色);『咖萨亚衣』即『咖萨亚染色之衣』;『割稻者』谓『割取稻谷之人』,亦有『割取草茎之人』之义。
Lassa rattaṃ –
红色的烟草——
Nīlaṃ jalaṃ etthāti nerañjarā, jalaṃ gaṇhituṃ alanti arañjaro, sassataṃ pareti, ucchedaṃ pareti-paletīti attho.
『蓝色水』是指尼罗河水。『水』取用时,毁坏植林之意。此处指水常流过,造成消灭、破坏之义。
Vassa pattaṃ –
『雨季树叶』—
Pipāsati pivāsati.
『渴望饮水』、『饮用』。
Battañca –
以及 batta(饭食)——
Byākato, byatto, byañjanaṃ, sīlabbataṃ, nibbānaṃ, nibbutaṃ, dibbaṃ, dibbati, sibbati, kubbati, kubbanto, krubbati, krubbanto, asevitabbattā vāretabboti bālo, pabbajito, pabbajjā iccādi.
意为明了、清楚,味道,约束戒律,涅槃,已灭,天上,生存,灭亡,倒下,发怒,恶行等。对于此,愚者应避免不应做之事。出家人,出家及渴求出家等含义。
Sassa chattaṃ –
『树叶伞』—
Ucchiṭṭhaṃ-avasiṭṭhantyattho, ‘‘dibbā saddā niccharanti, raṃsiyo niccharantī’’ti etthāpi sassa chattaṃ icchanti.
起立与坐下的缘由,在此说:“天声传达到,蚊子飞来飞去。”由此,蚊子也喜欢有树荫遮蔽。
Tattañca –
这里说明——
Uttiṭṭhapattaṃ upanāmenti , ‘‘uttiṭṭhe nappamajjeyyā’’ ti ettha pana uddissa tiṭṭhanaṃ uttiṭṭhanti attho. ‘‘Uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā ’’ti vuttaṃ.
伺候起立者时说:“起立时不可懈怠。”此处“目的”是指站立的意思。说起“目的”,是说圣者们“站立”,即圣者的乞食行为。
Hassa ghattaṃ –
这里说“他的罐子”——
Niccaṃ dahati etthāti nidāgho, laghu lahu.
“经常燃烧”,这里指发热,轻微的发热。
Ḷassa ḍattaṃ –
这里说“痛处”,
Garuḍo garuḷo.
『金翅鸟』者,即大鹏金翅鸟也。
Iti byañjanādesarāsi. · 如是,辅音替换类。
Missakādeso vuccate.
以下說明混合音變(missaka)之替換規則。
Avassa uttaṃ –
必定之义——
Uddhammo, ubbinayo, uppatho, ummaggo, uññā avaññā, uññātaṃ avaññātaṃ, ujjhānasaññī.
「非法」、「非律」、「邪道」、「邪途」、「轻蔑」、「藐视」、「被轻视者」、「被藐视者」、「惯于挑剔者」。
Ottañca –
又畏惧之义——
Onaddho, okāso, ovādo, olokanaṃ iccādi.
「被缚者」、「机会」、「教诫」、「观察」,如此等等。
Vassa ottaṃ –
瓦萨(雨安居)之降落——
Uposatho – upavasathoti ṭhiti, nonītaṃ navanītaṃ, nivatthakoco nivatthakavaco, ko te balaṃ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṃ – kvati attho. Ko te diṭṭho vā suto vā, vānaro dhammiko iti, ko nume gotamasāvakā gatā-kva nu+imeti chedo, soṇṇaṃ suvaṇṇaṃ iccādi.
『伍波萨他』者,意为停留、留止之义。此并非他物,亦非新鲜乳脂之意。『停留』是名词,指停息、存在。何者为强?大王乎?或车轮阵乎?其义何在?彼所见或所闻者,为具法则者,或云:果德玛众随从者,往何处去?此谓黄金、珠宝等事。
Kussa kruttaṃ –
草之怒声——
Krubbati kubbati.
憾怒纷争之意
Ttassa trattaṃ –
『t』之【重叠】,变为『tt』——
Atrajo putto, khetrajo putto attajo, khettajo, gotrabhū, vatrabhū, citraṃ, vicitraṃ, cittaṃ, vicittaṃ, utrastamidaṃ cittaṃ , utrāsī palāyī , yātrā ca me bhavissati iccādi.
『儿子』者,即子、子嗣。『田家子儿』者,谓耕种者。『己子』,耕田者,族生者,族出者。色彩、美异者。心念、心异者。此心情甚为高昂,或行必往何方等。
Dassa drattaṃ –
『d』之【重叠】,变为『dr』——
Indriyaṃ, sukho udayo yassāti sukhudrayaṃ, dukkhudrayaṃ kammaṃ , pathavī undriyyati – bhijjatītyattho, mittadrubbho mittaddubbho.
『根』者,以苦乐为起因之义;『以乐为起因』者,即乐起之业;『以苦为起因』者,即苦起之业。『地』者,谓动摇、崩裂之义。『背友』[Pali: mittadrubbho],即背叛友人者,亦作『mittaddubbho』。
Ddassa drattaṃ –
『dd』之【重叠】,变为『dr』——
Bhadraṃ bhaddaṃ, asso bhadro , sadā bhadrāni passati , sabbe bhadrāni passantu , bhadrāni bhadrāni yānāni yojetvā, ludraṃ luddaṃ.
『bhadra』作『bhadda』——『马』为良马,常见吉祥之事,愿众皆见吉祥,套上吉祥之车辆;『ludra』作『ludda』。
Bassa brattaṃ –
字母 ba 变为 bra。
Brahāvanaṃ, brahantaṃ vā vanappatiṃ , brahmā, brāhmaṇo – bāhitapāpattā arahā brāhmaṇoti vuccati, brahmuno apaccanti jātibrāhmaṇo vuccati.
「梵林」者,谓广大之林,或曰林中之王;「梵天」者,梵也;「婆罗门」者,以已舍断诸恶故称阿拉汉,亦名婆罗门;出自梵天之后裔者,称为种姓婆罗门。
Va, vīnaṃ byattaṃ –
瓦、毗纳音出散者—
Byayo=vayo-vināsotyattho, kiccākiccesu byāvaṭo=vāvaṭo, paṅke byasanno=visanno, byamhito=vimhito, byamhaṃ=vimānaṃ-mānassa mhattaṃ.
“毗亚约”等于“年老、衰败、灭亡”之意,指各种事物的消逝、衰退;“毗亚瓦托”等于“废弃”,指工作职责中不清净、不端正;“毗桑诺”等于“沾污”,意谓污秽;“毗秘托”等于“惊怖、恐惧”;“毗曼哈”等于“心量广大、心胸宽广”。
Kkhassa cchattaṃ –
“欠卡沙”伞盖—
Acchi=akkhi, sacchi=sakkhi-saha akkhinā vattatīti atthe nipāto, paccakkhanti attho. Nibbānaṃ sacchikaroti , macchikā=makkhikā, lacchī=lakkhī-sirīti attho.
“阿赤”等于“眼”,“萨赤”指带着“眼”的意思,即谓“眼见者”;“帕卡谭蒂”意为“呼应、对应”;“涅槃”即指“证得实相”;“摩齐卡”即“蝇”;“拉齐”意谓“痣、斑点”。
Mahāvuttinā akkharasaṃkhittaṃ hoti –
大型谚语由字母组成—
Ācero ācariyo, na mātāpitarasaṃvaḍḍho, anācerakule vasaṃ , āceramhi susikkhitā , brahmacero brahmacariyo, tiṇhaṃ tikhiṇaṃ, taṇhā tasiṇā, suṇhā suṇisā, abhiṇhaṃ abhikkhaṇaṃ, paṇho pubbaṇho, paṇhe vajjho mahosadho , surāmerayo-surāmereyyo, surāmereyyapānāni, yo naro anuyuñjati . Kammadhārayo= kammadhāreyyo , pāṭihīraṃ pāṭiheraṃ pāṭihāriyaṃ, accheraṃ acchariyaṃ, maccheraṃ maccharaṃ macchariyaṃ iccādi.
“阿切罗”是“老师”,非指父母亲等养育者;住于无师家,且在师中修学者;“婆罗切罗”是“行菩提法者”;“季那”、“提吉那”分别指“三”、“三根”;“贪欲”以“苦甘”喻;“苏那”是清净、良善;“阿比那”是频频、猛烈;“巴尼亚”是先、昔;“巴尼维约”、“马侯萨多”对应“强大、积极”;“苏拉美罗”指凶狠勇猛之人;“苏拉美雷耶约”是“极其凶猛者”;“苏拉美雷耶耶巴那尼”是“凶猛者所饮之物”;“游方人顺从此名”;“迦摩达罗约”等于“契约所有者”;“巴提希罗”指“贡品使者”;“阿切拉”等于“令人称奇者”;“马切拉”等于“惊奇者”等等。
Akkharavaḍḍhipi hoti –
“字母增长”亦应如此。
Ekacciyo ekacceyyo ekacco, mātiyo macco, kiccayaṃ kiccaṃ, paṇḍitiyaṃ paṇḍiccaṃ, suvāmi sāmi, suvāmini sāmini, suvakehi puttehi sakehi puttehi, sattavo satto, tvañca uttamasattavo , evaṃ uttamasattavo iccādi.
「某个」「某一个」「某些」「众多」;「我所知」「我所信」;「所作的事」「所应当为」;「智慧」「有智慧」;「善主人」「善主妇」;「善子」「善子们」;「众生」「活着的存在」;「你也是最上众生」;如此类的“最上众生”等等。
Iti missakādesarāsi. · 如是混合代替聚已竟。
Bindādeso dīpiyate.
空白处段落被明显区分。
§46
46.Vagge vagganto.
第46章·依章细分。
Vaggabyañjane pare niggahītassa sakavaggantabyañjanādeso hoti vā.
在章标记之后,又有表示本章结尾之意的附加符号出现。
Dīpaṅkaro, saṅkhāro, saṅgaho, sañcāro, sañjāto, saṇṭhitaṃ, attantapo, parantapo, amatandado, purindado, sandhi, sannidhi, sampatti, sambuddho, sambhavo, sambhāro, sambhinno, sammato iccādīsu niccaṃ, taṅkaro, taṃkaro iccādīsu aniccaṃ, buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi , na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu iccādīsu natthi.
“点亮者”“聚合”“集合”“流转”“生成”“保持的”“自燃火”“他燃火”“不灭火”“持续火”“结合”“临近”“成就”“觉者”“生起”“堆积”“涉及”“被认可”等等常见固定词汇为常常存在;“印记”的相关词汇则是无常;“佛陀,我皈依佛”,种种此类句子,在所作业中不属于功德之列。
Mahāvuttividhānamuccate.
「大事法门」之名呼讲。
Vaggāvaggesu byañjanesu paresu niggahītaṃ pararūpaṃ gacchati –
在分部、小分章节中的辅音发音处,相互合并并转变成异形。
Sakkaroti, sakkato, sakkāro, sakkaccaṃ, takkattā, takkaro, takkhaṇaṃ taṅkhaṇaṃ taṃ khaṇaṃ, taggatikaṃ taṃ gatikaṃ, tanninno, tappoṇo, tappabbhāro, tappadhāno, etapparamo, yagguṇo yaṃguṇo, talleṇā, malleṇā, sallekho, paṭisallīno, tabbaṇṇanā taṃvaṇṇanā, tassamo taṃsamo, idappaccayatā , cirappavāsiṃ, hatthippabhinnaṃ iccādi. Imasmiṃ ganthe ekattha siddhampi taṃ taṃ rūpaṃ tattha tattha punappunampi vidhiyyati ñāṇavicittatthaṃ.
如「萨咖」、萨咖托、「萨咖罗」、「萨咖察」、「达咖塔」、「达咖罗」、「达咖纳」、「达咖纳」、「达咖纳」、「达咖纳」、「达迦提咖」、「达迦提咖」、「塔尼诺」、「达波诺」、「达帕罗」、「达帕塔诺」、「此巴拉莫」、「耶固诺」、「耶固诺」、「他勒那」、「摩勒那」、「萨勒科」、「巴提萨利诺」、「达般那那」、「达般那那」、「塔萨摩」、「塔萨摩」、「此达帕恰耶他」、「锡拉帕瓦西」、「哈提帕毗那」、「意柴」等。于此经文中,各种形态汇聚成一处,又在不同处所反复组构,旨在增长智慧明了。
§47
47.Mayadā sare.
第47条 如是我闻。
Sare pare niggahītassa kvaci ma, ya, dā honti vā.
经文中「萨雷」、「巴雷」处有辅音相合形成,及「摩」、「耶」、「达」等时有。
Tattha dādeso ya, ta, etasaddehi napuṃsake dissati –
此处「达」之用法,乃在以无性化词音表现。
Yadabravi , tadaniccaṃ , etadavoca satthā .
这是世尊所说的:「凡是有所谓者,皆为无常。」
Samāse pana dādeso tiliṅge dissati –
合成词中,常见能作为标记的词尾为这类音节——
Yadanantaraṃ, tadanantaraṃ, etadatthā kathā . Etadatthā mantanā -tattha yassa atthassa vā yassa padassa vā yassā kathāya vā anantaraṃ yadanantaraṃ.
所谓『之间』,意指『连续地、紧接着地』,这是其义理的解释。此义理乃指就某一事物或词汇,或某一说法,其次第相续、彼此连贯之涵义。
Kvacitveva? Yametaṃ vārijaṃ pupphaṃ, adinnaṃ upasiṅghasi .
举例来说,譬如某池塘的花朵,若未被摘取,则能久留未散。
Mādeso ya, ta, etasaddehi pumitthiliṅgesu dissati –
此种词尾不常于阳性终结词出现,故在此类音节中不宜将其视为标记——
Yamāhu devesu sujampatīti , tamatthaṃ pakāsento satthā , etamatthaṃ viditvā .
当世尊宣说诸天殊胜禅定时,明示此义意,此经义由世尊得知,故作如是说。
Aññasaddehi pana dve ādesā tiliṅge dissanti –
然而,在其他字句中显现有两种教令的标记,
Sakadāgāmī, evametamabhiññāya iccādi.
作为来世余报者,凭借此种如实之见,以及所证知等。
Yādeso idaṃsadde pare tasaddamhā eva kvaci dissati –
这教令在他者字句中在某处亦有出现,
Tayidaṃ na sādhu , tayidaṃ na suṭṭhu .
此乃不善,彼乃不正。
§48
48.Yevahisu ño
第四十八章.似是言语
Ya , eva, hisaddesu paresu niggahītassa ño hoti. Yassa pubbarūpattaṃ.
是者,正如诸似声中,对他语言中被否定者发出否定,即先前所作之拒绝。
Ānantarikaññamāhu – ānantarikaṃ + yaṃ + āhūti chedo, yaññadeva-yaṃ + yaṃ + eva, taññeva taṃ+eva, purisaññeva, paccattaññeva, tañhi, purisañhi, atthasañhito atthasaṃhito, dhammasañhito dhammasaṃhito.
所谓即断,谓即断除的事,亦即分别谓即断除者,确实如是,正如男子本人亲自所断除、个人亲自所决定、依其本意而决定,是合于法的合于义的。
§49
49.Ye saṃssa.
第四十九条。那些合成者。
Yamhi pare saṃ upasaggassa niggahītassa ño hoti. Yassa pubbarūpattaṃ.
于此,有最终制止结合之处。此处,即以前所造形态。
Saññogo saṃyogo, saññutto saṃyutto. Saṃyojanaṃ saṃyojanaṃ, saññamo saṃyamo, saññato saṃyato, saññamati saṃyamati, saññācikā saṃyācikā kuṭiṃ iccādi.
识聚合即识结合,识敛聚即识合住。缚结即束缚,约缚即约束。识的聚合,识的收摄,识已聚已摄,识已有摄,有聚有摄。如殷实居所等。
Iti bindādesarāsi. · 如是点音代替聚已竟。
Ādesasandhirāsi niṭṭhito. · 代替连音聚已竟。
Āgamasandhi增音连音
Athāgamasandhi dīpiyate.
然后阐明典籍契合之处。
Mahāvuttinā sarāgamo –
依《大论》所说,诸条教义的总集——
A –
Paṇṇasālaṃ amāpetvā , paṇṇasālaṃ amāpiya – māpetvā iccevattho, na cāpi apunappunaṃ, hatthibondiṃ pavekkhāmi -punappunaṃ iccevattho , natthi loke anāmataṃ – amata pubbaṃ ṭhānanti attho, anavajjaṃ, anamataggo, jaccandho, jaccabadhiro, jaccamūgo, jaccapaṇḍako.
不建造帕那萨拉(精舍),亦不再建造帕那萨拉——若不建造则有此义,若不复再建造也是此义;我不再反复观照大象脚印反复之义。世间并无不散灭者,究竟不灭者为正法正理,诚如先所立:其义为纯洁无瑕、无有过失,无法穷尽、无所歇灭,犹如瞎目、聋耳、哑口、痴顽者,如此义理。
Ā –
Aḍḍhe ājāyare kule , manussesu paccājāto, āpūrati tassa yaso .
人在病中或在尊贵家族中出生,世人由此出生名声光耀。
I –
Dhammikathaṃ katvā , sarantā sapanti gacchantīti sarisapā.
讲述法典,众生如同毒蛇般侵袭聚集、奔逃而去。
Ī –
Kabaḷīkāro, manasīkāro, manasīkaroti, tappākaṭīkaroti, dūrībhūto, abyayībhāvo.
为心所作,念心所治。心念造作心业,烦恼众生多端蔓延,故说为远离一切灭尽不变的境界。
U –
Ñātiparijinassa bhāvo ñātipārijuññaṃ, evaṃ bhogapārijuññaṃ- parijinassāti parihānassa, parikkhayassa.
亲族集聚之事称为亲族聚集,享乐的持有称为享乐聚集;所谓聚集即是损坏、消灭之意。
O –
Parosataṃ, saradosataṃ, disodisaṃ iccādi.
他人所有,邻近所有,地方性所有,及水等种种归属等之事。
‘Atippago kho tāva piṇḍāya caritu’ nti ettha pātottho pagosaddo eva.
『过早离去』者,在此仅作『离去』音声用。
Iti sarāgamarāsi. · 如是元音增音聚已竟。
§50
50.Vanataragācāgamā
第五十条 森林动物之来临。
Sare pareva na, ta, ra, gā ca ma, ya, dā ca āgamā honti.
森林、野兽、禽鸟、鱼类诸类皆为来临。
Go, to, do, no, mo, yo, ro, vo,
牛、羊、猪、猴、鹿、象、狼、豺。
Tattha go –
其中牛者──
Ariyehi puthagevāyaṃ janoti puthujjano , idha pana pagosaddo eva, pageva vutyassa, pageva manussitthiyāti .
世尊对圣者说这是娑婆外道俗人所知,然此处仅为离去之音,意为离去、出世人也。
To –
『to』(离格/属格词尾)——
Ajjatagge , tasmātiha , katamo nāma so rukkho, yassa tevaṃ gataṃ phalaṃ -tevanti evaṃ.
今今此刻,因此,这种树叫什么名字呢?其果实正是如此,乃至如此。
Do –
言及「上升」、「在上方」、「升起」、「出现」、「起立」、「升起的」、「举起的」,以及「困难处的起立」、「(由)双重难处而显现白色之物」、「破碎」、「裂开」等,二者即「地面」与「危险」之义。又诸如「某处」、「某些」、「在某处」、「直到某处」、「至今为止」、「在某处之上」、「直到那时」等词,皆为确定用法。此外,诸如「某些时刻」、「某处方向」、「恰当的到达」、「彻底显现」、「彻底被了解」、「多次夜间」、「没有时刻」、「恐惧」等,皆为常用词义。
Udaggo, udabbahi, udapādi, udayo, udāhaṭo, udito, udīrito, dubhato vuṭṭhānaṃ , dubhayāni viceyya paṇḍarāni , todeyya, kappā dubhayo – dve isayoti attho. Kiñcideva, kocideva, kismiñcideva, yāvadeva, tāvadeva, valutte-yāvade, tāvadeti siddhaṃ, punadeva, sakideva, sammadeva-dāgame rasso, sammadakkhāto , sammadaññā vimutto , bahudeva rattiṃ , ahudeva bhayaṃ iccādi.
「高举」、「涌出」、「生起」、「升起」、「被提举」、「已说出」、「已宣说」,两者皆出离,两者皆审察诸白法,「托迭亚」、「咖巴两者」——意为「两位仙人」。「某事」、「某人」、「于某处」、「乃至」、「如是之限」,经由连音规则,「乃至」、「如是之限」已成立;「再者」、「仅一次」、「正是」——于此「正是」后接词首时元音短化,如「正说」、「以正智解脱」;「大半夜」、「曾有恐惧」,等等诸例。
No –
意指「不被接受」、「长久不被接受」、「业行称善、可称善之业」、「自身之此事为自身所不宜」、「由此力量不足」称为「不足力」;「贪欲上的利益」、「应贪欲」、「应当被贪欲对待」、「应排除的」、「应分破的」、「应惩罚的」、「应愚弄的」、「波浪般的」、「应聚合的」、「应绑缚的」、「破坏的者」、「破坏的手段」、「识别的者」、「延续识别者」、「促使出现者」等诸义皆包括在内。
Ito nāyati, ciraṃ nāyati, kamme sādhu kammaniyaṃ kammaññaṃ, attano idaṃ attaniyaṃ, addhānaṃ khamatīti addhaniyaṃ, lobhassa hitaṃ lobhaniyaṃ lobhaneyyaṃ, dosaniyaṃ dosaneyyaṃ, mohaniyaṃ mohaneyyaṃ, oghaniyaṃ, yoganiyaṃ, ganthaniyaṃ, niddhunanaṃ, niddhunanako, sañjānanaṃ, sañjānanako, saññāpanako iccādi.
「由此引导」、「久远引导」;适宜于业者曰「适业的」、「应业的」;「属于自己者」曰「自属的」;「堪忍路途者」曰「能历程的」;「有益于贪者」曰「贪所宜的」、「贪所应的」;「嗔所宜的」、「嗔所应的」;「痴所宜的」、「痴所应的」;「暴流所宜的」、「轭所宜的」、「结所宜的」;「振除之事」、「振除者」;「遍知之事」、「遍知者」;「令知者」,等等诸例。
Mo –
“mo”音节。
Lahumessati , garumessati, maggamatthi , aggamakkhāyati , uragāmiva , arahatāmiva iccādīni. Tathā kena te idha mijjhati , rūpāni manupassati , ākāse mabhipūjaye, aññamaññassa , ekamekassa , samaṇamacalo , adukkhamasukhā vedanā iccādi.
轻薄者,重者,往道者,上品者,如蛇一般,亦如阿拉汉一般,以及诸欲等等。如此,何者令尔于此而中道?色相现于眼前,心识观察,空中所礼敬者;彼此互相,个别彼此,沙门不动摇者,无苦乐感受等诸法。
Yo –
“yo”音节。
Nayimassa vijjā mayamatthi , yathayidaṃ , tathayidaṃ, chayime dhammā , navayime dhammā , dasayime dhammā , mamayidaṃ, soyeva, teyeva, taṃyeva taññeva, tehiyeva, tesaṃyeva tesaññeva, tasmiyeva, buddhoyeva, buddhesuyeva, bodhiyāyeva kāraṇā , hotiyeva, atthiyeva iccādi. Tiyantaṃ, aggiyāgāre, catutthīyatthe iccādīni ivaṇṇantarūpāni yāgamenāpi sijjhantiyeva.
此学问不属于我,犹如是此,如彼此,此类法,新类法,十类法,此为我所有,亦如同如彼,是彼,彼即是,彼亦尔,彼者中间,佛亦是,觉者亦是,觉者道场亦是,生起之因,现前之因,存在之因,等等。除此之外,于火炉最高处、第四层及诸如此类不同颜色者,祭祀时亦可见消散。
Ro –
“ro”音节。
Nirantaraṃ, niratthakaṃ, nirāhāro, nirābādho, nirālayo, nirindhano aggi, nirīhakaṃ, nirudakaṃ, nirutti, niruttaro, nirūmikā nadī, nirojaṃ, duratikkamo, durabhisambhavo, durāsadā buddhā , durākhyāto dhammo , durāgataṃ, duruttaṃ vacanaṃ , pāturahosi , pāturahu , pāturahesuṃ , pātarāso, punareti, dhīratthu , caturaṅgikaṃ jhānaṃ , caturārakkhā, caturāsītisahassāni, caturiddhilābho, caturoghā, vuddhiresā , pathavīdhāturevesā , āpodhāturevesā , sabbhireva samāsetha, nakkhattarājāriva tārakānaṃ, vijjuriva abbhakūṭe, āraggeriva, usabhoriva , yathariva, tathariva -rāgame rasso. Ettha ca yathā ‘‘atiriva kallarūpā , ativiya lābhaggayasaggapatto, paraṃviya mattāya’’ iccādīsu iva, viyasaddā evatthe vattanti, tathā ‘‘yathariva, tathariva, varamhākaṃ bhusāmiva , netaṃ ajjatanāmiva’’ iccādīsu ivasaddo evatthe vattati.
恒常的,无用的,无食的,无病痛的,无依靠的,无燃料的火,无生火者,无水者,无言说者,无阅听者,无地面水流者,无花落者,远难到达者,难得而生者,难以了解之佛,难被传扬之法,难到达之处,难以诉说之言语,广大如波浪,广大力量,广大众多者,四大禅定,四种守护神,四十八万,以及四种三昧获得,四大疾患,增长之路,地界主及水界主,诸种全聚,犹如星河,坚硬高峻,山峰巍峨,如峰峦,高处如白象,如实状,如彼,如此,如丝线,入网状。于此亦如“超过若干泥土色,超过诸得利利益之聚,超过无量过度”等语中,使声响如实生成,如“如彼,如此,如某大小田野,如同网状”等句中,声响亦然如实表示。
Vo –
『Vo』者,语气词,用以表示引出或强调。
Duvaṅgulaṃ, duvaṅgikaṃ, tivaṅgulaṃ, tivaṅgikaṃ, pāguññavujutā, vusitaṃ, vuttaṃ, vuccate, āsanā vuṭṭhāti , vuṭṭhānaṃ, vuṭṭhahitvā, bhikkhuvāsane, puthuvāsane, sayambhuvāsane iccādīni uvaṇṇantarūpāni vāgamenāpi sijjhantiyeva.
「二指宽」、「二节量」、「三指宽」、「三节量」、「熟练端正」、「已住」、「已说」、「被称为」、「从座起立」、「起立」、「起立之后」、「比库之住处」、「众人之住处」、「自生者之住处」等,此类含有「乌」韵母替换形式的词,依据语音规则亦同样成立。
§51
51.Chā ḷo.
『51.Chāḷo』者,此数目或名称,或为编号,或指某特定法门之称。
Sare pare chamhā ḷāgamo hoti.
当后接元音时,「六」字之后加「ḷ」音。
Chaḷaṅgaṃ, chaḷāyatanaṃ, chaḷāsītisahassāni , atthassa dvārā pamukhā chaḷete , chaḷevānusayā honti , chaḷabhiññā mahiddhikā .
「六支」、「六处」、「八十四千」、「此六者是义之门首」、「此六随眠存在」、「具六神通之大威力者」。
Mahāvuttividhānamuccate.
此乃称为大句规则之说明。
Sare pare manādīhi sāgamo –
与他人发生共通性的是心意之合——
Manasikāro, mānasiko, cetasiko, abyaggamanaso naro , putto jāto acetaso, ure bhavo oraso iccādi.
所谓「心意之合」者,即心念的作用、心理的、心识的、不生不灭的众生,生而无心的人,内在的存在、外在的境界、欲求等诸因缘。
Sare pare bahulaṃ hāgamo –
与他人发生频繁共通性的是——
Māhevaṃ ānanda , nohetaṃ bhante , nohidaṃ bho gotama , nahevaṃ vattabbe , hevaṃ vattabbe, hevaṃ vadati, ujū ca suhujūca , suhuṭṭhitaṃ sukhaṇo iccādi.
正如尊者阿难云:『尊者,此非佛陀所说,此亦非佛陀所行,不应如是说,应不应如是说,如是说,正当且圆正,便于安住且安隐等。』
Iti byañjanāgamarāsi. · 如是辅音增音聚已竟。
§52
52.Niggahītaṃ.
第五十二条 断尽。
Niggahītaṃ kvaci āgataṃ hoti vā.
「断尽」有时是已到达或曾到达之义。
Upavassaṃ kho pana , navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena , appamādo amataṃ padaṃ , cakkhuṃ udapādi , aṇuṃthūlāni , kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ , avaṃsirā patanti , yadattho, tadattho, etadattho, takkattā, takkaro iccādīni pubbe vuttāneva, tathā taṃsampayutto, tabbohāro, tabbahulo iccādi.
在修行期间,九种由比库尼得到袈裟的情形中,精勤不懈是通向不灭境界的,眼界由此开启,需要分别细微与粗重的行为,应当行的善行甚多,如同片片落下,这些都是因果法则、义理、道理所明示的,应当的负担与多重责任等,皆依先前所说相应而生。
Iti bindāgamarāsi. · 如是,鼻音点增入类。
Mahāvuttinā padānaṃ ante gata, jāta, anta saddā āgamā honti.
在大教诫的终结处,生起了生与灭、始与终的教义言语和经典集。
Rūpagataṃ vedanāgataṃ , saññāgataṃ , gūthagataṃ , muttagataṃ , diṭṭhigataṃ , atthajātaṃ , dhammajātaṃ, suttanto , vananto, sammākammanto, micchākammanto iccādi.
形色中的感受、受持的知觉、嗅觉、味觉、触觉、法觉,以及与道理相生的法门,都是经典规定的,有正确行为与错误行为等。
Āgamasandhirāsi niṭṭhito. · 增入连声类已结束。
Dvibhāvasandhi重叠连声。
Atha dvibhāvasandhi dīpiyate.
接下来说明二法结合的教义。
Dvibhāvo tividho. Tattha pakkamo, parakkamo iccādi byañjanadvittaṃ nāma. Rukkhaṃ rukkhaṃ siñcati iccādi vibhatyantapadadvittaṃ nāma. Titikkhā, tikicchā, jagamā, jagamu iccādi dhātupadadvittaṃ nāma.
二法有三种类型:其中前进、进步等属于标志性差异;树木一一浇水等为外在差异;忍耐、治疗、运动等则为元素性的差异。
§53
53.Saramhā dve.
第五十三则:从元音生出二音。
Saramhā parassa byañjanassa kvaci dve rūpāni honti.
从元音之后,后续辅音有时会重复成两个形态。
Tattha saramhā pa, pati, paṭīnaṃ passa dvittaṃ –
其中,由「sara」起,「pa」、「pati」、「paṭi」等前缀之后,辅音重叠如下——
Appamādo, idhappamādo, vippayutto, sammappadhānaṃ, appativattiyaṃ dhammacakkaṃ , suppatiṭṭhito, appaṭipuggalo, vippaṭisāro, suppaṭipanno iccādi.
『不放逸』、『此处不放逸』、『相离』、『正勤』、『不可转动之法轮』、『善安立』、『无与伦比之人』、『追悔』、『善行道』等等。
Saramhāti kiṃ? Sampayutto.
『从词根 sara 起』是什么意思?(答:)『相应』〔即非从词根 sara 起,故不重叠〕。
Kī, kudha, kamu, kusa, gaha, juta, ñā, si, su, sambhu, sara, sasa iccādīnaṃ dhātūnañca, u, du, nipubbānaṃ padānañca ādibyañjanassa dvittaṃ.
「kī」、「kudha」、「kamu」、「kusa」、「gaha」、「juta」、「ñā」、「si」、「su」、「sambhu」、「sara」、「sasa」等词根,以及以「u」、「du」为前缀的词,其词首辅音发生重叠。
Kī –
“kī”音节。
Vikkināti, vikkayo, dhanakkīto.
『贩卖』、『买卖』、『以钱购得之物』。
Kudha –
词根 kudha,义为发怒。
Akkuddho, akkodho.
无愠、无忿也。
Kamu –
『Kamu』者,意为功德或美善。
Abhikkamati, abhikkamo, abhikkanto, akkamati, akkamo, akkanto, parakkamati, parakkamo, vikkamati, vikkamo, okkamati, okkanto.
前进、前行、已前进、踏步、踏行、已踏步、奋进、奋行、跨步、跨行、降入、已降入。
Kusa –
吉祥草——
Akkosati, akkoso.
辱骂、辱詈也。
Gaha –
抓取、执持。
Paggaṇhāti, paggaho, viggaho, pariggaho, anuggaho.
提举、把握、分析、统摄、护持。
Juta –
光辉、照耀。
Ujjotati, vijjotati.
照耀、遍照。
Ñā –
『Ñā』者,谓智慧、知识也。
Aññā, paññā, abhiññā, pariññā, viññāṇaṃ, sabbaññutaññāṇaṃ, rattaññū, atthaññū, dhammaññū.
了知、慧、胜知、遍知、识、一切知智、知夜者、知义者、知法者。
Si –
此文为句首引导词,指示接下文内容。
Atissayo, bhūmassito, gehassito.
超越者、依地者、依家者。
Su –
此文为句首引导词,亦为承接前义。
Appassuto, bahussuto, vissuto, assavo, anassavo.
少闻、多闻、流传、有漏、无漏。
Sambhu –
句首承接词,指示下文继续论述。
Passambhati, passaddhi, passaddho.
安静,静谧,安定者。
Sara –
行进;思惟;伤害;发声。
Anussarati, anussati, anussaro.
追忆,回忆,回忆者。
Sasa –
“sasa”形式。
Assasati, assasanto, assāso, passāso.
呼吸,呼吸着,呼吸,注视。
Saja –
“saja”形式。
Vissajjeti, vissajjanto, vissaggo.
放弃,放弃者,放弃的行为。
Caja –
「舍弃——」
Pariccajati, pariccajanto, pariccāgo iccādi.
弃舍,弃舍者,弃舍之行为及其类似含义。
Upubbe –
在此之前——
Ukkaṃsati, ukkaṃso, uggaho, uccāreti, uccāro, uccayo, samuccayo, ujjalo, samujjalo, uṇṇamati, uttarati iccādi.
取出,取出者,提起,高举,扬起,增长,聚合,炽盛,明朗,升高,上进等含义。
Dupubbe –
「前所未有」——
Dukkaṭaṃ, dukkaraṃ, duggati, duccaritaṃ, duttaro, duddamo, dunnayo, dupposo, dubbalo, dummaggo, dullabho iccādi.
『恶作』者,难行也;『恶趣』者,难趋也;『恶行』者,难止也;『难度』者,难调也;『难导』者,难养也;『劣力』者,劣道也;『难得』者,如是等也。
Nipubbe –
以『离』为前缀——
Nikkamo, nikkhanto, niggato, niccoro, nijjaro, niddoso, nippāpo, nimmito, nimmāno, niyyānaṃ, nillolo, nibbānaṃ, nissayo iccādi.
『出离』者,出去也;『已出』者,已离也;『无贼』者,无垢也;『无过』者,无罪也;『所造』者,无慢也;『出离道』者,无动也;『涅槃』者,依处也,如是等也。
Tika, taya, tiṃsānaṃ tassa dvittaṃ –
『三』、『三组』、『三十』等字,其后辅音重叠——
Kusalattikaṃ, vedanattikaṃ, vatthuttayaṃ, ratanattayaṃ, dvattiṃsaṃ, tettiṃsaṃ.
『善三组』、『受三组』、『三事』、『三宝』、『三十二』、『三十三』。
Catu , chehi parabyañjanassa dvittaṃ –
以『四』及『六』为前缀时,其后辅音重叠——
Catubbidhaṃ, catuddasa, catuddisaṃ, catuppadaṃ, chabbidhaṃ, channavuti.
四种、十四、四方、四足、六种、九十六。
Vā tveva? Catusaccaṃ, chasataṃ.
还是用「瓦」字?「四谛」、「六百」。
Santassa satte parabyañjanassa niccaṃ dvittaṃ –
「圣」字(sant-)後接以辅音开头之词时,该辅音须恒常重叠——
Sajjano, sappuriso, saddhammo, santassa bhāvo sattā, sabbhāvo.
「善士」、「善人」、「正法」、「圣者之性」即「实存」、「实有」。
Vassa batte bassa dvittaṃ –
「vassa」变为「bassa」,辅音重叠——
Sīlabbataṃ, nibbānaṃ, nibbutaṃ iccādi pubbe vuttameva.
「戒禁」、「涅槃」、「寂灭」等,如前所述。
Vatu, vaṭu iccādīnaṃ antabyañjanassa dvittaṃ –
「vatu」、「vaṭu」等词的末尾辅音重叠——
Vattati, pavattati, nivattati, saṃvattati, vaṭṭati, vivaṭṭati.
运转、流转、还灭、卷入、旋转、展开。
Saṃmhā anuno nassa dvittaṃ –
从「saṃ」之后,若后接鼻音字母,则该鼻音字母须重叠。——
Samannāgato, samannāhāro, samannesati.
具足、摄取、寻求。
Aññatrapi –
还另有如下用例——
Sīmaṃ sammanneyya , sīmaṃ sammannituṃ , sīmaṃ sammannati , sampaṭicchannaṃ, cīvaracetāpannaṃ, catunnaṃ, pañcannaṃ.
「为结界作认可羯磨」、「为结界作认可」、「为结界作认可」、「被覆盖之物」、「以衣物换取之物」、「四者的(属格)」、「五者的(属格)」。
Iti sadisadvittarāsi. · 如是,同类重叠类。
§54
54.Catutthadutiyesvesaṃ tatiyapaṭhamā.
第四,第二项中的第三和第一项。
Vagge catuttha, dutiyesu paresu kamena tatiya, paṭhamā esaṃ catuttha, dutiyānaṃ dvibhāvaṃ gacchanti, dutiyabhāvaṃ gacchantīti attho. ‘Saramhā dve’ti suttena vā ‘vaggalasehi te’iccādīhi vā dutiya, catutthānampi sadisatte jāte puna iminā suttena ādidutiyassa paṭhamattaṃ, ādicatutthassa tatiyattañca jātaṃ.
在这一品中,第四个与第二个品中的其他项相比,相当于第三项,而这第四个相当于第二项,这两种状态称为二重性质,即它们具有第二性质。经中言“此处有二”或“依品相似”等,这说明第四个与第二个相同,在发生时与前者同生成,属第一性质,且具第四性质的第三性质亦同时产生。
Tattha kavagge –
此中关于此品说:
Ākkhātaṃ, pakkhittaṃ, pakkhepo, rūpakkhandho, vedanākkhandho, dhātukkhobho, āyukkhayo, nakkhamati.
有记述、开示、放弃,色蕴、受蕴、界限之遮断,寿命的灭尽,然後有脱落。
‘Vaggalasehi te’ti suttavidhāne –
依《依品相似》之经文说法:
Pamukhe sādhu pāmokkhaṃ, paggharati, ugghosati, nigghoso.
当面者善,予以解脱,捨去,断尽。
Cavagge –
头部篇 –
Acchādeti, acchindati-saṃyoge rassattaṃ, pacchādeti, pacchindati, setacchattaṃ, rukkhacchāyā, tathassa bhāvo tacchaṃ, rathassa hitā racchā, pajjhāyati, ujjhāyati, nijjhāyati, paṭhamajjhānaṃ, dutiyajjhānaṃ, ajjhokāso, bojjhaṅgo, dummedhassa bhāvo dummejjhaṃ, bujjhati, bujjhitabbaṃ, bojjhaṃ, paṭivijjha, paṭivijjhiya, paṭivijjhitvā iccādi.
遮蔽者,断绝连续之辄,遮盖者,掩蔽树荫等,此处状态属于湿润,车轮之护,覆盖,遮蔽,先禅,次禅,现在呼吸,觉支,愚痴状态之表象,觉悟,应当觉悟,觉支,观察,体察,观察过后随意等。
Ṭavagge –
尾部篇 –
Yatraṭṭhitaṃ, tatraṭṭhito, uṭṭhito, niṭṭhito, thalaṭṭho, jalaṭṭho, vuḍḍho iccādi.
所在,立于彼处,起立,坐下,地面,水面,长大等。
Tavagge –
部位篇 –
Sumanatthero, yasatthero, avatthā, avatthānaṃ, vitthāro, abhitthuto, vitthambhito, uddharati, uddharaṇaṃ, uddhaṭaṃ, niddhāreti, niddhāraṇaṃ, niddhāritaṃ, niddhano, niddhuto, niddhoto iccādi.
长老苏摩那,长老夜萨,根本,根基,扩展,外露,被动摇,举起,提升,显扬,设置,建立,定住,固定,持久,消除,下降等。
Pavagge –
在「pa」组辅音之前——
Vippharati, vippharaṇaṃ, vipphāro, apphoṭeti, mahapphalaṃ, nipphalaṃ, madhupphāṇitaṃ, vibbhamati, vibbhamo, ubbhataṃ, nibbhayaṃ, dubbharo, sabbhāvo , usabhassa bhāvo osabbhaṃ, labbhati, ārabbho, ārabbha, ārabbhitvā iccādi.
『遍满』、『遍满』(名词形)、『遍满』(另一名词形)、『拍击』、『大果』、『无果』、『蜂蜜糖浆』、『徘徊』、『徘徊』(名词形)、『被举起』、『无畏』、『难以养活』、『善有』、『公牛之态即为雄牛性』、『得到』、『起始』、『由于』、『已起始』等,诸如此类。
Idhapi u, du, nito parapadānaṃ ādibyañjanassa dvittaṃ visesato icchanti.
此处亦然,凡以『伍』、『杜』起首,其后接词首辅音,学者特别希望将该辅音重叠。
Iti visadisadvittarāsi. · 如是,异类重叠类。
§55
55.Vicchābhikkhaññesu dve.
第五十五条:关于分散动词形式有二类。
Vicchāyaṃ abhikkhaññe ca anekatthassa ekapadassa dve rūpāni honti. Bhinne atthe kriyāya vā dabbena vā guṇena vā byāpituṃ icchā vicchā. Punappunakriyā abhikkhaññaṃ.
在『愿求』与『频繁』二义中,同一词有两种形式。欲以行为、事物或性质来遍满所分别之义,此称『愿求』;反复之行为称『频繁』。
Vicchāyaṃ tāva –
关于「分散」的用法如下:
Rukkhaṃ rukkhaṃ siñcati. Gāme gāme sataṃkumbhā, gāmo gāmo ramaṇiyo, gehe gehe issaro, rasaṃ rasaṃ bhakkhayati, kriyaṃ kriyaṃ ārabhate.
树木一株株被浇灌。各村庄中土坛百座,村庄各处幽美怡人,家家均有主人,各味美食被尽享,各种事务得以开展。
Ānupubbiyepi vicchāva gamyate –
亦当依循渐次法展开清理──
Mūle mūle thūlā, agge agge sukhumā, jeṭṭhaṃ jeṭṭhaṃ anupavesetha, imesaṃ devasikaṃ māsakaṃ māsakaṃ dehi, mañjūsakarukkho pupphaṃ pupphaṃ pupphati, ime janā pathaṃ pathaṃ accenti, sabbe ime aḍḍhā, katarā katarā imesaṃ aḍḍhatā, katamā katamā imesaṃ aḍḍhatā.
根部根部粗壮,枝顶枝顶柔细,最大者最大者不宜攀附。赐予诸天虚空之芒果之月,温柔细腻的树木开花,路上众生纵步而过。所有这些横枝各有其数,多少枝数也各有不一,枝叶数目如何,亦各不同。
Abhikkhaññe –
在茂盛的地方──
Bhattaṃ pacati pacati, apuññaṃ pasavati pasavati, bhutvā bhutvā nippajjanti, paṭaṃ paṭaṃ karoti, paṭapaṭāyati, ekamekaṃ, ekamekāni iccādīsu vicchāsu pubbapade syādilopo.
米饭被煮熟,浑浊污秽被冲洗,生灭循环在此兑现,片片布料制作而成,反复缝缀,一一单独在诸不净等观境中显现,于前时消灭等现象发生。
§56
56.Sabbādīnaṃ vītihāre.
56. 一切始终无常消逝。
Atikkamma haraṇaṃ atihāro, na atihāro vītihāro, aññamaññassa antoyeva haraṇantiattho, vītihāratthe gamyamāne sabbādīnaṃ sabbanāmānaṃ dve rūpāni honti, pubbassekassa ca syādilopo.
逾越属取为过失,非过失者为无过失。彼此之间相互终止而取彼,意在无过失时。众名称之,皆有两种形态,前一分段若有,亦有所缺。
Ime dve janā aññamaññassa upakārakā, itarītarassa upakārakā, aññamaññaṃ passanti, aññamaññassa denti, aññamaññassa apenti, aññamaññassa dhanaṃ, aññamaññe nissitā.
这两者彼此互助,为彼此助益,互相观察,彼此吮吸,彼此隐没,彼此占有财物,彼此依止。
§57
57.Yāvatātāvaṃ sambhame.
五十七、直到此数目为止。
Yaṃ parimāṇamassāti yāvaṃ. Taṃ parimāṇamassāti tāvaṃ. Punappunaṃ bhamanaṃ pavattanaṃ sambhamo. Turitena vacīpayogena taṃ taṃ upāyadīpanaṃ sambhamo, āmeḍitameva vuccati, sambhame gamyamāne yāvatā yattakena padena so attho paññāyati, tattakaṃ padaṃ payujjate, dvikkhattuṃ vā tikkhattuṃ vā taduttari vā udīriyatetyattho. Yathābodhaṃ sambhametipi pāṭho, soyevattho.
所谓数量体积,即至如此数量。反复转换推动即为数目。迅速言辞相续是彼转变引导,名为相继。转换过程中,终至何处,彼意义即被理解,此意义与之相连,为双数、三数或胜数。此意犹如觉知转换,彼即是正确义。
Bhaye, kodhe, pasaṃsāyaṃ, turite, kotūhale’cchare.
于恐怖、忿怒、赞叹、迅疾、好奇、疑惑时。
Hāse, soke, pasāde ca, kare āmeḍitaṃ budho.
于欢笑、忧伤、安心处,智者皆以此为终。
Tattha bhaye –
此处所言之怖畏者,
Sappo sappo, coro coro –
如『誓言、誓言』,又如『盗贼、盗贼』,
Kodhe –
又如『愤怒』,
Vijjha vijjha, pahara pahara.
又如『毁坏、击打』。
Pasaṃsāyaṃ –
称赞语者,
Sādhu sādhu.
云『善哉,善哉』。
Turite –
应当持守——
Gaccha gaccha.
去吧,去吧。
Kotūhale –
因好奇——
Āgaccha āgaccha.
来吧,来吧。
Acchare –
因奇异——
Aho buddho aho buddho.
阿,佛陀!阿,佛陀!
Hāse –
于笑义——
Abhikkamatha vāseṭṭhā abhikkamatha vāseṭṭhā .
笑声喧哗者,笑声喧哗者。
Soke –
忧伤者——
Kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtaka .
何处有一子,何处有一子。
Pasāde –
安乐者——
Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama iccādi. Tikkhattuṃudānaṃ udānesi ‘‘namo tassa bhagavato’’ iccādi.
果德玛啊,端正者啊,端正者,如此等等。三次多方咏颂『礼敬彼世尊』等言。
Iti padavākyadvittarāsi. · 如是,词句重叠类。
Dvibhāvasandhirāsi niṭṭhito. · 重叠连声类已结束。
Vipallāsasandhi倒换连声。
Atha vipallāsasandhi dīpiyate.
然后显现出扭曲的相续。
Padakkharānaṃ pubbāparavipariyāyo vipallāso.
前后相违背的差异,称为扭曲。
§58
58.Hassa vipallāso.
58. 按手的扭曲。
Yamhi pare hassa pubbāparavipallāso hoti vā.
所谓的扭曲,是指彼处存在前后相违背的扭曲。
Dayhati, saṅgayhati, sannayhati, vuyhati, duyhati, muyhati.
表现为打击、挤压、挤勒、捆绑、粉碎、折坏。
Vātveva ? Saṅgaṇhiyati, evaṃ saṅgayha saṅgaṇhitvā, āruyha āruhitvā, ogāyha ogāhitvā. Pasayha pasahitvā.
像风一样吗?它聚合起来,聚合之后,提升上去,提升之后,下沉,下沉之后,放松,放松之后。
§59
59.Ve vā.
五十九、『威』字,或用之。
Vamhi pare hassa vipallāso hoti vā.
或者笑声反倒变成了破坏或颠倒。
Bavhābādho bahvābādho, bavhettha nhāyatī jano =bahvettha nhāyatī jano.
许多痛苦是由许多原因产生,这里言众多痛苦之因,于此众生如被浸泡。
Mahāvuttividhānaṃ vuccate.
称为大义演说的形式。
Ya, rānaṃ vipallāso –
所谓战斗中的颠倒——
Kuṭi me kayirati , vacanaṃ payirudāhāsi, garuṃ payirūpāsati, vandāmi te ayyire pasannacitto -yassa dvittaṃ.
『我帐篷已毁,言语甚忧,恭敬庄重,敬礼你尊者,心旷神怡——那人有二重之处。』
Niggahītassa vipallāso –
为此有所误解者——
Nirayamhi apaccisuṃ , te me asse ayācisuṃ . Imā gāthā abhāsisuṃ.
他们堕于地狱,遭受痛苦,是诸乞士(乞丐)们的归宿。我说此偈。
Sarānampi vipallāso –
有关比库众的误解——
Haññayyevāpi koci naṃ – haññeyyāti ṭhiti, amūlamūlaṃ gantvā-mūlamūlaṃ agantvāti attho. Evaṃ paratra. Anokāsaṃ kārāpetvā , animittaṃ katvā, saddhaṃ na bhuñjatīti asaddhabhoji, disvā padamanuttiṇṇaṃ – uttiṇṇaṃ adisvāti attho.
即便有杀害者,也不是杀害,『杀害』意指存在,若说『不杀』即是不根不本。此义即在此处。放开时间限制,无相作意,不食不信,即是不信饮食。见字句已越,『已越』意在未见之前有超越。
Padānampi vipallāso –
对文句的误解——
Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena, nāgakaññā caritaṃ gaṇena -nāgakaññāgaṇena caritanti ṭhiti.
新近有比库因获得袈裟,随某群蛇女的行住,称为『随蛇女群行住』。
Iti vipallāsarāsi. · 以上为倒换类。
§60
60.Bahulaṃ.
六十。多义。
Sandhividhānaṃ nāma bahulaṃ hoti, yebhuyyena hotīti attho. Adhikārasuttaṃ. Yāvaganthapariyosānā yuttaṭṭhānesu sabbattha vattate. Etena sabbasaddasuttesu aniṭṭhanivatti ca iṭṭhapariggaho ca kato hoti.
所谓多义者,是指通常情况下所做的多重分别之义。即为权经。此经贯穿所有经文内容,普遍适用,不仅遍行于所有经文的合结处,亦涵盖经文不终止处的义理落实和对所欲义理的取得。
Iti niruttidīpaniyā nāma moggallānadīpaniyaṃ · 如此,在名为《语释明灯》的《摩嘎剌那明灯》中,
Sandhikaṇḍo niṭṭhito. · 连声章已结束。