三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外清净道论缘起论Sakalalokapatthārakāraṇaṃ

Sakalalokapatthārakāraṇaṃ · Sakalalokapatthārakāraṇaṃ

416 段 · CSCD 巴利原典
Sakalalokapatthārakāraṇaṃ传遍整个世间的原因
Kissesa visuddhimaggo sakalaloke patthaṭoti? Parisuddhapiṭakapāḷinissayabhāvato, sikkhattayasaṅgahabhāvato, porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanabhāvato, parasamayavivajjanato, sakasamayavisuddhito, sīladhutaṅgasamathaabhiññāpaññāpabhedādīnaṃ paripuṇṇavibhāgato, yāva arahattā paṭipattinayaparidīpanato, uttānānākulapadabyañjanasaṅkhatabhāvato, suviññeyyatthabhāvato, pasādanīyānaṃ diṭṭhānugatāpādanasamatthānaṃ vatthūnañca dīpanatoti evamādīhi anekasatehi guṇehi esa sakalaloke patthaṭo jāto.
什么是彻底清净之道,遍及一切世间?因其依止圆净三藏,因具备修习三学的法聚,因古老注疏的词义变易,因逐时分明解说,因于当时清净无染,因具戒、净行、禅定、慧解四种之圆满分部,直至引导阿拉汉果的修道法门,因摘除混杂繁乱的言词标记,因具深明了义,因显示得正法教观之依止和所应践行之要义,如此种种许多优胜功德,使此清净之道遍及一切世间而广传流布。
Ayañhi visuddhimaggo saṅgītittayārūḷhaparisuddhapāḷipiṭakameva nissāya pavatto, na mahāsaṅghikādīnaṃ sattarasannaṃ nikāyānaṃ piṭakaṃ, napi mahāyānikānaṃ piṭakaṃ. Saparivāraṃ sikkhattayañca ettha paripuṇṇameva saṅgahetvā dassitaṃ. Vuttañhetaṃ ācariyena āgamaṭṭhakathāsu ganthārambhe –
此清净之道,完全依止三藏及其圆净的原文流传而展开运行,不依靠大部众派的七十余部经藏,也不依靠大乘经藏。于此,三学之法已极圆满且相续呈现。此义已由尊者们于根本注疏开始处论述说过——
‘‘Sīlakatā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;
“戒净行,净法具备,及诸修习法,
Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.
伴随行为规制,并广说禅定成就。
Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;
诸多神通现前,智慧汇集成就;
Khandhādhātāyatani,ndriyāni ariyāni ceva cattāri.
蕴、界、六根及四圣慧,俱悉具足。”
Saccāni paccayākāra,desanā suparisuddhanipuṇanayā;
真理者,缘起的形态,乃至于言说教诲,皆以清净而巧妙的精进成就;
Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.
以清净自在之道行,正见与观慧之修习相应;
Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;
然我既已以清净之道引领万法,悉皆法理纯净无垢;
Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmī’’ti.
因此,吾今不复在此反复推敲论述彼义理矣。
Yasmā pana visuddhimaggo catunnaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ avayavabhāvena kato, tasmā tā viya porāṇasīhaḷaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanavasena ceva punappunāgatamatthānaṃ saṃkhipanavasena ca parasamayavivajjanavasena ca mahāvihāravāsīnaṃ parisuddhavinicchayasaṅkhātassa sakasamayassa dīpanavasena ca kato. Vuttañhetaṃ ācariyena –
盖因清净之道已为四部经典注疏,依其章节系统完整阐释,故如古老《巴利语注疏》经语辞表达变化,反复阐明其义,且能简约其精义,以时代之区别阐分,示现于大寺僧众纯净判辨之会,兼行宣显。故尊师如是演说:
‘‘Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
……以后,当使彼苏利耶语(锡兰语)而妙音丽辞恰切流畅,
Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.
端正无误地总结论述此节,诸过失悉已消除。
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsapadīpānaṃ;
恰逢长老们中,长老辈分相传之光明照耀时,
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ;
以精熟透彻的分辨智慧,居于大寺之中;
Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti ca.
摒弃反复来往的琐碎,用意昭示真义之意愿已生。」
‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
“在其中,纯净之道为中间之路,且此亦列入四圣谛之中;
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ.
立定后,将依照所说义理加以阐明解释。」
Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;
正因如此,应当将其接受,起于信解;
Aṭṭhakathāya vijānatha, dīghāgamanissitaṃ attha’’nti ca.
于注疏中了知,其义是依赖长篇教义而成。
‘‘Sā hi mahāaṭṭhakathāya, sāramādāya niṭṭhitā esā;
此即大注疏,为了取其要义而成;
Ekāsītipamāṇāya, pāḷiyā bhāṇavārehi.
其长约为十一万言,采用巴利语句而述。
Ekūnasaṭṭhimatto, visuddhimaggopi bhāṇavārehi;
约五十九万字,亦以《清净道论》语句为重;
Atthappakāsanatthāya, āgamānaṃ kato yasmā.
为阐明义理,诸经义理汇集而成。
Tasmā tena sahāyaṃ, aṭṭhakathā bhāṇavāragaṇanāya;
因此,那位同伴,为了计算注疏的句数;
Suparimitaparicchinnaṃ, cattālīsaṃ sataṃ hotī’’ti ca.
经过精细限定后,总数为四千四百句。
Yadi cāyaṃ visuddhimaggo ācariyena āgamaṭṭhakathāyo viya akatvā porāṇasīhaḷaṭṭhakathāyo ca anoloketvā kevalaṃ attano ñāṇappabhāveneva kato assa, nāyaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ avayavoti gahetabbo assa, aññadatthu ‘‘āgamaṭṭhakathāyo mahāṭṭhakathāya sārabhūtā, visuddhimaggo pana na tassā sārabhūto, kevalaṃ ācariyassa matiyāva kato’’ti evameva vattabbo assa. Yasmā pana tathā akatvā pubbe vuttappakāreneva kato, tasmā ayampi visuddhimaggo tāsaṃ āgamaṭṭhakathānaṃ karaṇākāreneva katoti ca, tatoyeva mahāṭṭhakathāya sārabhūtoti ca daṭṭhabbo.
如果这条清净之道注疏,像老师所传的正统注疏那样成就,而不参考古老狮子座注疏,仅依据自身智慧光明完成,那此注疏就不能被视为正统注疏的组成部分。若换一说,认为正统注疏是伟大注疏的重要组成部分,而清净之道非其重要组成,仅是老师个人意见的产物,也应如此宣说。由于此处未如此成就,而是依前所说的准则来完成,因此这条清净之道注疏也应被视作前述正统注疏的组成部分,也应被视作伟大注疏的重要内容。
Ekacce pana vicakkhaṇā ācariyabuddhaghosassa ganthesu uttarapakkhasāsanikānaṃ assaghosanāgajjunavasubandhuādīnaṃ bhikkhūnaṃ viya porāṇaganthe anissāya attano ñāṇeneva takketvā dassitaṃ dhammakathāvisesaṃ adisvā asantuṭṭhacittā evaṃ vadanti ‘‘buddhaghosassa aññaṃ anissāya attano ñāṇappabhāveneva abhinavaganthuppādanaṃ na passāmā’’ti. Taṃ tesaṃ garahāvacanampi samānaṃ theravādīnaṃ pasaṃsāvacanameva sampajjati. Theravādino hi evaṃ jānanti ‘‘buddheneva bhagavatā sammāsambuddhena desetabbo ceva dhammo paññāpetabbo ca vinayo anavasesena desito ceva paññatto ca, soyeva dhammavinayo saddhāsampannehi bhikkhūhi ceva gahaṭṭhehi ca yathārahaṃ paṭipajjitabbo, na tato añño dhammavinayo takketvā gavesetabbo. Yadi pana añño dhammavinayo kenaci takketvā kathito assa, taṃ tasseva takkino sāsanaṃ hoti na satthu sāsanaṃ. Yaṃ yaṃ pana bhagavato dhammavinaye padabyañjanaṃ atthato apākaṭaṃ hoti, tattha tattha porāṇakehi paṭisambhidāchaḷabhiññādiguṇasampannehi bhagavato adhippāyaṃ jānantehi aṭṭhakathācariyehi saṃvaṇṇitanayena attho gahetabbo, na attanomativasenā’’ti. Ācariyabuddhaghoso ca tesaṃ theravādīnaṃ aññataro, sopi tatheva jānāti. Vuttañcetaṃ ācariyena –
不过,在某些文集里,有精明敏锐的老师,如佛音、沙利子怒吼、瓦苏班杜等比库,在未依赖古老著作,根据自身智慧点校,发现佛法阐述特异之处,便心生不满,评论道『佛音以外的正统注疏,不凭自己智慧光明,毫无创新作业』。面对他们的批评,正统上座部派却以赞同之词回应。上座部派深晓,世尊即正觉者所宣说法、律,均已无遗漏完备,且已阐明清楚,正当由具足信解之比库及居士,于寺院等处如法修行,且不当另觅他法加以点校或探寻。若是他人点校或斟酌他法,则该点校者之法,不属于世尊教法。世尊法义若因词句意涵显露不明,则当以具深入理解及辨析慧眼之上师注疏解释,勿自行随意揣测。老师佛音等之一部分上座部弟子,亦悉知此理。已由老师所言证明:
‘‘Buddhena dhammo vinayo ca vutto,
『佛陀所说法与律,
Yo tassa puttehi tatheva ñāto;
其子弟亦应如此知晓;
So yehi tesaṃ matimaccajantā,
因此,那些断绝了自我见解之人,
Yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsu.
因为他们过去曾制定注疏。
Tasmā hi yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ,
所以,对于注疏中所述者,
Taṃ vajjayitvāna pamādalekhaṃ;
须舍弃后世的懈怠笔墨;
Sabbampi sikkhāsu sagāravānaṃ,
在所有的修学之中,都应以恭敬为重,
Yasmā pamāṇaṃ idha paṇḍitānaṃ.
因为在这里,智者们崇尚准则的分量。
Tato ca bhāsantarameva hitvā,
随后舍弃了翻译,
Vitthāramaggañca samāsayitvā…pe…
对详细道路加以归纳……(如前文所述)
Yasmā ayaṃ hessati vaṇṇanāpi,
因为这解释终将是这样的,
Sakkacca tasmā anusikkhitabbā’’ti .
故当谨慎且确实地加以遵循。”
Teneva ācariyo bhagavato dhammavinayaṃ vā porāṇaṭṭhakathaṃ vā anissāya attano ñāṇena takketvā vā attanā paricitalokiyaganthehi gahetvā vā na kañci ganthaṃ akāsi. Yadi pana tādisaṃ kareyya, taṃ theravādino mahāpadesasutte vuttanayena ‘‘addhā idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ, buddhaghosassa ca therassa duggahita’’nti chaḍḍeyyuṃyeva. Yato ca kho ayaṃ visuddhimaggo porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanādivaseneva ācariyena kato, tatoyeva theravādino taṃ mahāpadesasutte vuttanayena ‘‘addhā idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ, ācariyabuddhaghosassa ca therassa suggahita’’nti sampaṭicchanti. Tenāpāyaṃ sakalaloke patthaṭo hoti.
正因如此,尊者在没有依靠他自己的智慧鉴别,也没有亲自审视世间文本、抄录或编纂的情况下,并没有另作任何文献。倘若他有所为,后世长老派依据《大师誓言经》的教导,就会断言:“这并非佛陀之言,是佛音长老的伪造。”然而,由于这条清净之道乃依托于古老注疏之语、翻译等由尊者所作,长老派也恰如《大师誓言经》中所述,“这确为佛陀之言,且为觉者佛音长老的正道”,因此这一义理便广为世人所接受。
Sīladhutaṅgādīnaṃ vibhāgo ca paṭipattinayaparidīpanañca pākaṭameva. Tathāyaṃ visuddhimaggo suviññeyyapadavākyehi ceva anākulapadavākyehi ca tantinayānurūpāya pāḷigatiyā suṭṭhu saṅkhato, tatoyeva cassa atthopi suviññeyyo hoti. Tasmā taṃ olokentā viññuno visuddhajjhāsayā khaṇe khaṇe atthapaṭisaṃvedino ceva dhammapaṭisaṃvedino ca hutvā anappakaṃ pītisomanassaṃ paṭisaṃvedenti.
关于戒律及其他法门的分类与修行流程的指示,亦十分明白清楚。本清净之道用详尽明了、且未生疑惑的词句,以符合传统诵誦规则的巴利语利落阐释,使其意义清晰。故洞察者观此道,心怀清净之念,依序感受其中义理,不断证得无染净乐。
Anekāni cettha pasādāvahāni mahātissattheravatthuādīni sīhaḷavatthūni ca dhammasenāpatisāriputtattheravatthuādīni jambudīpavatthūni ca dīpitāni. Tāni passitvā anussarantānaṃ sappurisānaṃ balavapasādo ca uppajjati, ‘‘kadā nu kho mayampi īdisā bhavissāmā’’ti diṭṭhānugatiṃ āpajjitukāmatā ca uppajjati.
这里有许多令人喜悦的故事,比如大长老迦祇多的事迹,以及僧团统领沙利子长老的事迹,都发生在锡兰地区。在珠穆朗玛峰所处的印度大陆上,也有这些事迹流传。当贤人们见到这些故事并反复思念时,就会生起强大的信心和喜悦,随之而来的是“何时我等也能产生这样的信心呢?”的愿望,进而发起见地相应的向往。
Evaṃ parisuddhapiṭakapāḷinissayatādīhi anekasatehi guṇehi ayaṃ visuddhimaggo sakalaloke patthaṭo jātoti veditabbo. Yathā cāyaṃ visuddhimaggo, evaṃ aññāpi ācariyena katā tipiṭakasaṅgahaṭṭhakathāyo porāṇaṭṭhakathānaṃ bhāsāparivattanabhāvādīhi guṇehi sakalaloke patthaṭāyeva honti.
因此,应当知晓,这条清净之道,乃是依止于完备纯净的三藏经文及其注疏,具备诸多功德,在世间上显现并被广泛接受的。正如这条清净之道被证知一样,其他经论大师所作的三藏辑要及旧注疏,因具备流通语言的通顺和多种功德,也同样为世间所接受。
Ettāvatā ca pana kimatthaṃ katotiādīnampi pañhānamattho vitthārena vibhāvitova hotīti.
此外,至于“这究竟是为了什么而作?”等疑问,也都已被透彻而详细的阐明解释过了。
Tatthetaṃ vuccati –
此处称为——
§1
1.
Sambhāvanīyassa sudhīvarāna-
“应当培养的,是那些聪慧的长者,
Mādattadhīriṭṭhapadassa yassa;
那些心志坚定、立场稳固的人。”
Paññādijātā lalitā guṇābhā,
由智慧而生,言语妙巧美善,
Bhāteva lokamhi sataṃ mudāya.
如同光明遍照世间,使众生欢喜。
§2
2.
Sa buddhaghosāvhathiraggadhīmā,
佛音庄严洪亮威猛无畏,
Vidūna’maccantasamādarā’dā;
知晓并给予无穷恭敬庄重;
Sabhāvajaṃ byattisasattiladdhaṃ,
出于本性,无私无欲全然具足,
Siriṃ dadhāteva subuddhaghoso.
正如觉者的光辉加持众生般庄严。
§3
3.
‘‘Sambuddhaseṭṭhe parinibbutasmiṃ,
‘正觉至尊者,于般涅槃时,
Saṃvaccharānaṃ dasame satamhi;
涅槃之年,乃逢第十个;
Jāto’’ti ñāto vibudhehi buddha-
出生者’──此事已为诸佛及诸尊圣所知晓,
Ghosaṅkuro pattasamattamānī.
如火苗般光明似的宣说者,生于世间。
§4
4.
Viññū vidū’massa pumaggajāte,
诸智者贤明,此人已生,
Sañjātataṃ dakkhiṇadesabhāge;
其生于南方之地。
Ramme’ndiyasmiṃ sujanākarasmiṃ,
在具足快乐的胜义乐地中,善知识的造作也能彰显。
Tattatthamesīna’mayaṃ patīti.
这正说明了实际的义理与见解。
§5
5.
Moraṇḍagāmamhi sa tattha jāto,
于莫兰达村中,他在那里出生,
Puññānito vippakulamhi sammā;
因种种功德而获得良善的出生;
Sūrassa lokatthasamāvahatthaṃ,
成为勇士,引导世间利益,
Uppajjanāyā’dyaruṇova raṃsi.
如同初生的赤日般光辉灿烂。
§6
6.
Saṃvaddhabuddhī sa pavuddhipatto,
增长的智慧使之获得进步,
Ārādhayaṃ ñātigaṇaṃ sadeva;
由此恭敬亲属群体,确实如是;
Vedesu vijjāsu tadaññasippa-
在教法与知识层面,诸法不互混淆,
Ganthesvanāyāsapavīṇatā’gā.
因对教法结义的努力不疏忽。
§7
7.
Suddhādhimuttīna vivecanena,
借由纯净摄持、上进修习的审判,
Sārānu’sāroti viviñcamāno;
在深察其义后,提炼要义精华。
Vedesva’sāratta’mabujjhi yasmā,
由于对知见缺乏热爱而不能通达,
Tuṭṭhiṃ sa nāpajji sutena sena.
那人不会因听闻而生满足。
§8
8.
Anvesato tassa pasatthasāraṃ,
探求其究竟的要义,
Saddhammasāro savanena laddho;
正法的精华由聆听而得;
Ninnova buddhassa sa sāsanamhi,
岂非在世尊的教法中,
Ussāhajāto’pagamāya tattha.
无由其所发起的努力而消失。
§9
9.
Dhammābhilāsī sa viroci tattha,
对于法而生希求者,彼处自显光明,
Saṃladdhapabbajjupasampadova;
如同受具戒的出家、受比库戒法的庄严;
There’pasaṅkamma visuddhathera-
于长老之中已成清净的长老,
Vādīnikāyamhi patītapaññe.
于教派中乃属具足智慧者。
§10
10.
Tadā hi’suṃ dakkhiṇaindiyamhi,
当时确实于南印度,
Nivāsino theriyavaṃsajātā;
有一位出身长老族系的住持长老;
Tadaññavādī ca munī muninda-
于是,了知真谛者以及诸圣人王,
Mataṃ yathāladdhi pakāsayantā.
如法正知,自在显示其所法。
§11
11.
Saddhammasārādhigamāya bhiyyo,
为更深透法义之根本,
Pāḷiṃ samuggaṇhi jineritaṃ, sā;
聚集巴利语,演说尊胜经典,正是此也;
Jivhaggalīlā manasā’sitā’ssa,
心怀生死游戏如实观照,
Lakkhīva puññe nivasaṃ babhāsa.
如瑞相显现善根之所驻。
§12
12.
Evaṃ tamuggaṇha’mabodhi sammā,
如是正确证悟者承受此法,
‘‘Ekāyanoyaṃ suvisuddhiyāti;
此为唯一通达究竟清净之道;
Maggo vivaṭṭādhigamāya’’ tattho-
其义在于通达无余之解脱,
Yyogaṃ samāpajji paraṃ parattī.
于是得其专注增长而超越彼岸。
§13
13.
Sabhāvapaññā mahatī ca sattha-
具足真实智慧广大,
Ntaropaladdhā vipulāva vijjā;
由广大智慧而增上善法。
Tenassa buddhottisamuddatiṇṇe,
是彼世尊出世之人,
Akicchasādhittapabhāva’maññā.
无欲无执着,清净无暇者。
§14
14.
Buddhassa kittīva sukittighoso,
如佛威德之声,誉满四方,
Vattissate’ccassa garū viyattā;
其声传布广大,威仪显赫;
Atthānvitaṃ nāmamakaṃsu buddha-
具深义义,名闻于世者,
Ghosoti sambuddhamataṅgatassa.
谓之声名远扬之正觉者。
§15
15.
Mayūradūtavhayapaṭṭanasmiṃ,
于孔雀使者之城,
Nivassa kañjīvhapurādike ca;
以及在尼瓦萨和康吉沃普拉等地;
Sa andhakākhyātasadesiyaṭṭha-
此人名为暗黑,于境域难知之境,
Kathaṃ samuggaṇhi samāhitatto.
他如何能清楚而专注地梳理所言。
§16
16.
Tāvattakenassa sumedhasassā-
以其智慧所及之量,
Santuṭṭhacittassa tatuttarimpi;
心安满足者,亦如是。
Sambuddhavāṇīsu samattamatthaṃ,
在完全圆满的如来教言中,
Aññātumicchā mahatī ajāyi.
生起了广大而深远的不欲了知之意。
§17
17.
Mahāmahindādivasīvarebhi,
以大摩诃毗宾达诸流派等,
Samābhatā yāṭṭhakathā sasārā;
其注释说解皆等同、真实,
Satheravādā suvinicchayā ca,
并且长老们的意见也明确确定,
Tadā vibhātā vata laṅkayā’suṃ.
当时这一切在兰伽岛实已显现。
§18
18.
Pavattimetaṃ vidiya’ssa meta-
知晓此轮转者,解此义也。
Dahosi ‘‘yaṃ nūna’bhirāmalaṅkaṃ;
必将此『那』等珍宝装饰;
Alaṅkarontiṃ ratanākaraṃva,
饰以如宝光灿灿焰火,
Upecca sikkhe’ṭṭhakathā mahantī.
舍弃他法,注重伟大学习注疏。
§19
19.
Tā bhāsayā sīhaḷikāya raccā,
这是用锡兰语解说,
Tantiṃ samāropya navaṃ kareyyaṃ;
配合诗句音律,成新篇章。
Evañhi desantariyāna buddha-
如是,佛陀在宣说时
Mānīnamatthaṃ khalu sādhaye’’ti.
谓之确实应当尊贵崇敬。
§20
20.
Pure ca laṅkāgatasāsanaṃ yaṃ,
昔时,前人奉持的斯里兰卡教法,
Sunimmalindūva himādimutto;
澄明纯洁如雪山之水;
Pabhāsi, kismiñci tadāññavāda-
光明照耀,当时某些异说,
Manākulaṃ tā’kulataṃ jagāma.
内心怀疑纷乱,遂生心乱而生波动。
§21
21.
Jinamhi nibbānagate hi vassa-
于世尊入灭时,
Satantare sāsanikā samaggā;
在那法教长久相续地保持一致;
Samānavādā jinasāsanamhi,
于正觉者教法之中诸义均通,
Na koci bhedopi tadā ahosi.
当时无人有任何分歧。
§22
22.
Pacchā ca saddhammadumāhatebhya-
后来由于信仰不坚等之诸法,
Dhammehi vātehi paṭicca pāpe;
又因条件所缘风,却致恶事生;
Jātehi saṃviggamanā samāya,
诸有情生起时,颇多惊惶不安,
There’sa’muyyogamakaṃsu daḷhaṃ.
其间必有极为猛烈的烦恼作祟,
§23
23.
Saṅgītiyo kacca supesalehi,
即便有众多贤士集合于一处,
Niggayhamānāpi thirehi daḷhaṃ;
即便聚集于坚固安稳之地,
Chinnāpi rukkhā’ssu punoruhāvā-
如同被砍断的树木复又萌芽生长一般,
Kāsuṃva dhammaṃ vinayā’ññathā te.
其心依然对法的持守和戒律有不同的分别奉行。
§24
24.
Nānāgaṇā te ca anekavādā,
众多各色众生,言说纷纭不一,
Saṃsaggakārā jinasāsane’suṃ;
在尊者如来的教法中相往来辩论;
Vādebhi aññehi jineritebhya-
他们彼此争辩于如来教法的名义之下,
Suddhāyamānā vinayañca dhammaṃ.
唯有戒律和法门仍然纯净清明而未染污。
§25
25.
Vādā ca vādī piṭakāni tesaṃ,
争辩者和持论者,各自拥有自己的藏律,
Laṅkaṃ malaṅkaṃva karaṃ’payātā;
如同整块珍宝或散落宝石一般,分散无拘。
Paṭiggahesuṃ pyabhayādivāsī,
在誓约等(语境)中,存在恐惧等情绪,
Nāññe mahākhyātavihāravāsī.
并无其他更广为人知的俗称居住者(之说)。
§26
26.
Yathā ca buddhābhihitāva pāḷi,
正如佛陀用巴利语所阐述,
Tadatthasārā ca vasībhi ñātā;
其言义核心也能够被亲近者理解;
Na ‘‘tedha vokkamma visuddhathera-
并无“此处转述为清净长老——
Vādī vivādī’’ti pavatti kāci.
辩论者、争论者”之类的流传存在。
§27
27.
Jīvaṃva rakkhiṃsu satheravādaṃ,
如同护卫生命一样护持他者的言论,
Tantiṃ tadatthañca saniṇṇayaṃ te;
亦护持其义理与含义,
Tasmā na sakkāva tadaññavādi-
因此不能以无知言语轻易毁谤他人
Vādebhi hantuṃ cu’pagantumaddhā.
更不能加以攻击伤害。
§28
28.
Taṃvādasaṃbhedabhayañca maññayā,
由于畏惧言论分裂之害,
‘‘Duddhāravelāpi bhayehi tantinaṃ;
即使在极难援救的时候亦恐惧言语分裂。
Sammohatādīhi bhave’’ti potthakaṃ,
因迷惑等故称为『有为』一书,
Āropya sammā paripālayiṃsu te.
他们正当地立说并加以保护。
§29
29.
Tadā hi tesaṃ paṭibāhane raṇa-
当时,为了抵制他们的反对战斗,
Vidaṃva sikkhaṃ jinasāsanaddharo;
《智者法》的奉持者学习军事策略;
Sa buddhaghoso muni buddhipāṭavo,
佛音比库是一位智谋通达的圣人,
Gato’si dīpaṃ varatambapaṇṇikaṃ.
他已往往至岛屿、王城及城郭之地。
§30
30.
Laṅkaṃ upecca sa mahāṭṭhakathāṇṇavassa,
此处所谓朗卡即大注疏之所在,
Pāraṃ paraṃ vitaraṇe thiraniṇṇayova;
其传授广泛,犹如水波层层扩散般无尽止息;
Saṃsuddhavaṃsajanivāsamahāvihāra-
庄严净明的佛系传承大寺院,
Māgā’mbaraṃva udayindu’pasobhayanto.
恰似日光照耀,照亮天空云层之美。
§31
31.
Tasmiñca dakkhiṇadisāya vasī sa tattha,
其于南方所居,
Sobhaṃ padhānagharasaññitapāriveṇaṃ;
以广阔院落之庄严美观为著。
Pāsāda’muttama’makā sujanebhi sebyaṃ,
由善人侍奉的最高楼宇,
Santo mahānigamasāmi suciṇṇadhammo.
安住于庄严大集,法义清净庄严。
§32
32.
Sammā ca yogamakarī budhabuddhamitta-
正行瑜伽,亲近佛及其智慧之友,
Therādi’manta’mupayāta’manūnatante;
长老等皆至终极,超越凡俗;
Saṃsevito vividhañāyapabuddhiyā so,
以善妙智慧勤修多种教理,
Suttābhidhammavinayaṭṭhakathāsva’nūnaṃ.
至少闻闻经律论疏,勤于学习。
§33
33.
Veyyattiyaṃ’sa samaye samayantare ca,
在专修时与专注之间,
Paññāya disva vivaṭaṃva nihītamatthaṃ;
具慧者如洞察般洞悉,隐藏的真实义理;
Therā samaggajinamaggamatā’matāsī,
长老们因专注于道,摄取道理,
Maññiṃsu naggharatanaṃva sudullabhanti.
视其如秘宝般极为难得而珍重。
§34
34.
Viññāya dhammavinayatthayathicchadāne,
以智慧了知法与律之义理,超越遮蔽,
Cintāmaṇīti sunirūpitabuddhirūpaṃ;
如宝石般造作而成的如来智慧形态;
Yasse’ttha nicchitamano kavisaṅghapāla-
在此,确信无疑的,是如首长诗人所维护的那位长老,
Ttheruttamo janahitāya niyojayī taṃ.
他为大众利益而被推选,最为长老中的上首。
§35
35.
‘‘Kiñcāpi santi vividhā paṭipattiganthā,
“诸多修行之要义,种种不同的实践准则,
Kesañci kiñci tu na buddhamatānusāraṃ;
但其中有些,确实不符合觉者教义;
Saṃsuddhatherasamayehi ca te viruddhā,
它们与纯正的长老时代法相违背,
Tasmā karotu vimalaṃ paṭipattiganthaṃ’’.
因此应当求取清净的修行要义。”
§36
36.
Mettādayambudavanaṃ janabhūmiyaṃ’sa,
这片土地被称为慈悲等宝林,是众生的家园,
Saṃvassate ca’riyamaggagamagga’maggaṃ;
一年四季流转着圣道及各种佛法的轮回;
Saṃsodhanattha’miti ‘‘patthitatheraāsaṃ,
换言之,为了清净的缘故,称之为修整长老们的住所,
Pūressa’meta’’miti kāsi visuddhimaggaṃ.
又称为迦尸支的清净之道所在。
§37
37.
Vīrānukampasatiyojitabuddhimā saṃ,
具勇猛、悲悯、恭敬、智慧的共住者聚集于此,
Oggayha, gayha ca’ khilaṭṭhakathā satantī;
他们发扬并持守着完整详尽的解释教义,无间断地传承。
Sāraṃ sakheda’manapekkhiya sādhukaṃ sa,
真正重要者是不假依凭于境界者,是善良者,
Yaṃ’kāsi, kaṃ nu’dha na rocayate budhaṃ so.
他所行之事,有何乐于世间智者乎?
§38
38.
Vutte’ttha bhāvaparamāva sabhāvadhammā,
此中所说者,皆为事相之本质及一切法之本性,
Vatthū ca pītisukhavedaniyā’nitāva;
众缘所生法本无常,受苦乐感受不恒定;
Puṇṇova sabbapaṭipattinayehi ceso,
犹如满盈之物,随顺一切修行之程,
Pupphābhiphullapavanaṃva virājate’yaṃ.
如盛开花朵受风吹拂,光彩照人一般。
§39
39.
Yaṃ passiyāna parikappiya ratnasāra-
凡是应当鉴察的、应当审察的、珍宝的精华,
Gabbhaṃ visuddhi’mabhiyātu’mapekkhamānā;
当以清净的心胸观察,不带任何分别,
Taṃ sāra’mādiyitu’māsu payuttayuttā,
正当从其本质起发念,结合智慧与意志,
Disvā hi naggharatanaṃ nanu vajjaye na.
因见其真实的宝物,理当不违背戒律。
§40
40.
Kantā padāvali’ha tantinayānusārā,
这如同织锦上的纹样,紧密相连,
Sārātisāranayapanti pasiddhasiddhā;
其本质又深广复杂,既广泛又狭隘,显著与隐微并存;
Atthā ca santinugamāya tulāyamāno-
此义乃是有助于安乐的内容,因此加以称量衡量。
Yyogena mettha hi vinā paṭipatti kā’ññā.
因为若无此用力,便无与此相应的修行成就。
§41
41.
Ābhāti satthu caturāgamamajjhago’yaṃ-
此处显现出世尊如四部经典的中央核心,
Atthe pakāsayiha bhāṇuva nekadabbe;
为正法的阐扬者,于语言表达中昭示意义;
Medhāvipītijananaṃ’sa vidhāna’metaṃ-
此法乃智慧的芽生与生成的规定,
Tītañhi yāva kavigocara’massa ñāṇaṃ.
至此乃至诗人所能及的境域之智慧。
§42
42.
Diṭṭhāva tikkhamati’massa visuddhimagga-
观见之后,迅速迈步进入清净之道—
Sampādanena samupāttasudhīpadebhi;
藉由圆满成就,由明师如灯相照,至道彼岸;
Tenassa buddhavacanatthavibhāvanāya,
依此引导,为了了达佛陀教言的义理,
Pabyattasatti viditā viditāgamehi.
使人心成长,在知见刚成时便能辨明,亦能透彻于所得结果。
§43
43.
Khyātaṃ kavībhi’dhigataṃ yasa’māvahena,
此已闻知之事,是诗贤们经严谨考证所获之名声,
Therassa suddhamatibuddhasirīvhayassa;
则承载有长老那纯净的慧海宝冠。
Lokattha’māvikatapatthana’mādiyāna,
此卷自性格上,乃起始于俗世目的与众生众心所流之处。
Sāmañca ninnahadayena janāna’matthe.
以及圣者之心所沉注,专为众生利益而行之。
§44
44.
Sambuddhabhāvaviditeni’minā samanta-
以正觉身分深知权变之法,由此处所赞陀罗尼释律注,悉经详明。
Pāsādikāvhavinayaṭṭhakathā paṇītā;
此注疏庄严无碍,讲解律藏之法义甚为周密。
Sūro’dite viya tayā vinayatthamūḷhā-
如日出之勇士,故彼因此律根本大义,
Mūḷhī bhavanti jinanītipathā’dhigantvā.
若无根本明智,则为失志之徒,虽循胜道却成愚昧。
§45
45.
Laṅkā alaṅkatikatāva mahāmahinda-
史称兰加装饰法的乃为大摩诃弥诃多长老所作,
Ttherena yā ca vinayaṭṭhakathā’bhatā, taṃ;
这乃是由该长老依据律藏注疏所作,
Kantāya sīhaḷagirāya girāyamānā,
其语言为僧伽罗语,当以极为适切之辞加以称颂,
Accantakantabahulā munayo purā’suṃ.
极为适切且内容丰富,古来众多圣比库即依此而修行。
§46
46.
Aññā ca paccari-kurundisamaññitādī,
此外,还有如南海槟榔树等诸多不同名称,
Dīpaṃ padīpakaraṇī vinayamhi yā’suṃ;
在律中成为诸岛之明灯,使律法得以光明普照。
Saṅgayha tāsa’makhilatthanaye ca thera-
聚集于此完整阐述的长老论述中——
Vāde ca muttaratanāniva mekasutte.
如同珍珠串连而成的一部经文内,
§47
47.
Tāheva sīhaḷaniruttiyutañca tantiṃ,
其中隐含锡兰语言的纤细文字线索,
Āropiyāna ruciraṃ atha vitthatañca;
加以引入,使其声韵美妙且释义详尽;
Maggaṃ samāsanavasena yathā samatta-
将修道之路视为专注的讲说,如同完善无漏般,
Lokena yā garukatā katamānanā’kā.
世间所重视、崇高的观念与智慧一般。
§48
48.
Suddhanvayāgathavirā ca visuddhathera-
清净善根已得远离者,即清净长老,
Vādī visuddhavinayāgamapujjadhammā;
具备清净戒律闻思修习所敬重的法;
Suddhaṃ kariṃsu na yathe’nti tadaññavādā,
所行之清净,非随意而为,而是契合真实的说法,
Iccādi’māvikariyā’si nidānamettha.
此清净行为,正是缘起所在。
§49
49.
Yasmiṃ manuññapadapanti subhā subodhā,
在人间善处行走者,善根清明稳固,
Atthā ca pītisama’vimhayatādibhāvī;
具有意义快乐、不生厌恶等自相。
Citrā vicitramatijā kavicittahaṃsā,
色彩斑斓、内涵奇妙、才智卓越、如天鹅之王的人,
Tasmā rasāyati tadatthanusārinaṃ yaṃ.
因此,他喜欢与符合其本意的事物相应的风味。
§50
50.
Accantasāgaranibhā vividhā nayatthā,
极为浩瀚如大海般,有多种不同的阐说方法,
Sante’ttha yā’su vinayaṭṭhakathā purāṇā;
在这里存在着久远的戒律释义注疏;
Tāsaṃ yathābhimatapanti sutantikattaṃ,
依照其所认为合意的方式被述写完整,
Kiñhi’ssa kiñci balavīra’paṭicca kātuṃ.
根据其力量与勇敢,或以各自所长去创作。
§51
51.
Uyyoga’massa karuṇāpahitaṃ paṭicca,
依凭勤勉慈悲之心为益,
Paññāsahāyasahitaṃ balavañca daḷhaṃ;
辅以智慧助力,且坚韧强健;
Laddhāva yā nikhilalokamanuññabhūtā,
一旦获得,普遍世间皆难企及,
Medhāvinaṃ’nusabhagāva virājate sā.
那便是有才智者所光耀随从之者。
§52
52.
Viññūbhi yā ‘‘vinayasāgarapāratiṇṇe’’,
此者乃智者,已渡律海深重,
Sambhāvitā ‘‘sutaraṇāyati sīghavāhā’’;
成长为速疾之渡者,向彼岸迅速前行。
Iccābhimānitaguṇā’jja rarāja yāva,
因嗔恚、傲慢等烦恼之所起,诸天如玛哈罗阇等,至于声闻缘觉,无一例外。
Kiṃ yaṃ thiraṃ lahu vinassati duppasayhaṃ.
何故如稳固之物,轻易便毁坏,难以持久?
§53
53.
‘‘Yā byāpinī’khilanayassa subodhinī ca,
「此法遍周一切世间,亦为善知识之光明,
Sotūbhi sevitasadātanadhammaraṅgaṃ;
常以清净清净的教法,如实宣流于听者,恒久无变;
Katvāna lokapahite saguṇe dadhantī,
在利益世人、度脱众生之中,常以善德支持教法,
Ṭhātū’’ti naṭṭha’mupagā’ṭṭhakathā purāṇā.
教学之道『摧毁』此老旧经论,翻译注释从未断绝。」
§54
54.
Janābhisattāya dayāya codito,
为了利益世人并出于慈悲而起心动念,
Vichejja khedaṃ vinayamhi sādhunaṃ;
应当在忍耐中消除烦恼,以修习戒律为善巧;
Athāgamāna’ṭṭhakathāvidhānane,
而在深入讲解到来的注疏种类时,
Dhuraṃ dadhātuṃ’bhimukhā’si so sudhī.
贤明之士应当有勇气坦然正面承受困难。
§55
55.
Padmaṃva phullābhinataṃ subhāṇubhaṃ,
如同莲花般盛开、散发美丽光辉,
Laddhāna phullaṃ’tisayā’si cetanā;
当获得花朵时,心随之盛满欢喜。
Dāṭhādināgena thiraggadhīmatā,
以坚固如铁的坚忍力,
Yā patthitā’rabbha tadatthasijjhane.
依此开始通达其理而渐渐深入。
§56
56.
Dīghāgamatthesu sabuddhivikkama-
在长远教义中展现了智慧的开展,
Māgamma sārādhigamā sumaṅgala-
不偏不倚获得了法要与吉祥,
Nāmānugantāva vilāsinīti yā,
如同随名而美丽流转的法,
Saṃvaṇṇanā lokahitāya sambhavī.
此阐释为利益世间的存在而发生。
§57
57.
Gambhīramedhāvisayāgamamhipi,
即使是深寂慧境界之集,
Ārabbha buddhiṃ’sa sunimmalīkatā;
开始于慧根的清净圆满;
Viññātabuddhābhimatā bahū janā,
众多众生皆以所觉之慧为意趣,
Aññatthasādhā mahatañhi buddhiyo.
唯有少数是为别义而大慧者。
§58
58.
Sā’nītavidvākkhimanā manāyitā,
其以先所习学之智巧,置心于法,
Kantāgame dhammasabhāyate sadā;
在理会会处恒常出入。
Teneva maññe’ha tirokatā tayā,
我以为正是因为这个缘故,他得以获知三界的全貌,
Kiṃ sīghaga’ññatra pathaññagāmikā.
何以他迅速地成为超越他者、通达道路的行者。
§59
59.
Patvā mahantā’mbara’mambudo yathā,
正如巨大的天空与深广的海洋,
Lokatthasādhīpi mahāsayaṃ mati;
即便于世俗利益而言,也是大智大德的象征;
Tasmā’ssa siddhā’ṭṭhakathāparamparā,
因此,他的注疏传承得以成就圆满,
Buddhippadānāya’ huvuṃ navā navā.
以启示智慧,久远流传,且不断更新。
§60
60.
Buddhādimittaṃ thiraseṭṭha’muddisaṃ,
以佛陀等圣者为极尊无上之境界,
Saṃvaṇṇanā cāsi papañcasūdanī;
其描述说明为化除散乱之烦恼,
‘‘Sabbatthasāre jinamajjhimāgame,
谓『在一切法中如胜者居中至要之处,』
Laddhāna pītiṃ sujanā samentu’’ti.
已获喜乐,众善人皆共欢喜』。
§61
61.
Uppajji ‘‘sāratthapakāsinī’’ti yā,
此言所生为『示现于义理之流布者』,
Sā jotipālassa yathābhilāsitaṃ;
如光明守护者所愿望者一般;
Lokaṃ yathānāmikasāradīpanā,
世间如名号之光明灯,
Bhātā’si sammāpaṭipannapanthadā.
你是正行之道的启明者。
§62
62.
Sampūri kātuṃ’sa manoratho yayā,
欲成圆满之愿,
Aṅguttarantāgamamatthavaṇṇanā;
是依《增一部经》的教义释义;
Tannāmadheyyaṃ sujanañca jīvakaṃ,
称此为吉人及其导师,
So jotipālañca pasatthadhītimaṃ.
同时是明灯守护者及正智的皈依者。
§63
63.
Uddissa yaṃ’kāsi pavīṇataṃ karaṃ,
所谓『所观之物』者,即以清净之法所成之境,
Buddhādisaṃsebyasumaggadassane;
乃由诸佛等具足正觉之正见,
Saddhammapupphāna’ vanāyitā’si sā,
如法之花所构成之林,
Vidvālisaṅghassa sadāvagāhaṇā.
为有智慧僧团常乐共入之地。
§64
64.
Yena’ttaladdhiṃ pajahantu sādhavo,
汝等善男子宜当断除自私之执,
Dubbodhadhamme ca sabhāvadīpane;
于难解法与集会讲说者,皆应远离。
Bujjhantu, iccāsi’bhidhammasāgaro,
愿彼智慧法海得以悟解,
Tatthā’vatāraṃ sukarena sādhinī.
如是降临难以成就,
§65
65.
Medhāvilāsā’ssa’huvu’ṭṭhasālinī,
其妙慧戏亦称为奋发,
Kantā ca sammohavinodanīti yā;
光明又能摧破迷惑;
Tā buddhaghosoti satulyanāmika-
此名为佛音者,
Māgamma jātā sujanatthasādhinī.
是慧通入,生于善知识利益之用。
§66
66.
Aññā ca pañcaṭṭhakathā’bhidhammaje,
此外,关于五种注释的教法,在本处,依照经文的体例所应具备的内容,
Bhāve nidhāye’ttha yathā’ssu suttarā;
如经文中所呈现的那样,
Gambhīramatthesu paviddhabuddhitaṃ,
在义理深奥处,有经大觉者深明之义,
Sampādanī satthu’tulattadīpanī.
这乃是正师成就并广示的清晰明灯。
§67
67.
Soṇāvhatherassa paṭicca yācanaṃ,
又依止索那阿伽那的辩证,请求,
Tā yāya kaṅkhā vitaranti bhikkhavo;
对此,诸比库皆得解脱疑惑。
Yā pātimokkhamhi, tadanvayāvhayaṃ,
所说的戒律,乃是连贯不废之法,
Saṃvaṇṇanaṃ’kāsi sa dhīmataṃ varo.
这是聪慧人们的优秀诠释。
§68
68.
Samattalokaṭṭhavibhāvirañjanā,
完整描绘诸世间既有形色,
Kate’minā dhammapadassa vaṇṇanā;
此即由此加以注释于法句;
Thiraṃ samuddissa kumārakassapaṃ,
如同坚定于大海中的库马拉迦萨巴,
Sataṃ manaṃ pītipaphullitaṃ yayā.
胸怀欢喜,心意喜悦滋长。
§69
69.
Aññā’ssa yā suttanipāta-khuddaka-
此外,对于经集及小部经文的讲授义理者,
Pāṭhatthadātā paramatthajotikā;
其所给予最正确义光的注疏,
Saṃvaṇṇanā jātakatanti maṇḍanā,
是称为总说出生故事的装饰,
Tā honti lokassa hitappadīpinī.
此等注疏乃是为世间利益的明灯。
§70
70.
Nissesalokamhi pacāraṇicchā,
在本邦宣传之欲望之中,
Laṅkāgatāna’ṭṭhakathāna’maddhā;
居于斯里兰卡的注疏诸本之中;
Yā theravādīna’mapūri buddha-
那属于长老派的众多佛音聚集者,
Ghosaggatherassa pabhāvaladdhā.
受到光明所增长。
§71
71.
Bhaddaṃ’sa nāmañca, guṇā manuññā,
他们的名字和品德均为人所称赞,
Samaggagāmī’nukaronti tesaṃ;
彼等行住一致,和合前进;
Sasaṅkasūrā hi sadātanā ye,
常怀疑惑的那些人,
Lokaṃ pamodañca karaṃ caranti.
却在世间作乐,使大众欢喜。
§72
72.
Subuddhaghosassa vibhāvisatti-
苏佛陀吼尊者的分解开示开始,
Pabyatti’mārabbha thirāsabhassa;
从开始讲解具有威严的尊者;
Samaggaloko hi sutheravāde,
整个世界确实依止清净的教法,
Mānaṃ pavaḍḍhesi anaññajātaṃ.
骄慢增长,没有他所生。
§73
73.
Buddhoti nāmaṃ bhuvanamhi yāva,
世尊这个名称在三界之间,
Subuddhaghosassa siyā na kiñhi;
对于苏佛陀吼尊者当无任何差别;
Laddhā hi sādhūbhi mahopakārā,
确已获得善知识甚为大有利益,
Mahagghavittāniva taṃsakāsā.
犹如饥渴者获甘露般渴求之。
§74
74.
Khīyetha vaṇṇo na samuddhaṭopi,
光彩虽消退却未全灭,
Nanva’ssa nekā hi guṇā anantā;
因为他的德行实有无量无边;
Ko nu’ddhareyyā’ khilasāgarode,
谁能从原罪如海的苦海中解救?
Tathāpi maññantu sudhī sadā teti.
然圣人常当思维此义。
Chaṭṭhasaṅgītibhāranitthārakasaṅghasamitiyā pakāsitāyaṃ · 此由承担并完成第六结集重任的僧团委员会所刊行
Visuddhimagganidānakathā niṭṭhitā. · 《清净道论》因缘谈完毕。