三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页藏外清净道论缘起论Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ

Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ · Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ

25 段 · CSCD 巴利原典
Vinayaṭṭhakathākaraṇaṃ律注的撰述
Ācariyo pana imaṃ visuddhimaggapakaraṇaṃ yathāvuttappakārena katvā aññāpi tipiṭakaṭṭhakathāyo anukkamena akāsi. Kathaṃ? Samantapāsādikaṃ nāma vinayaṭṭhakathaṃ buddhasirittherena ajjhesito mahāvihārassa dakkhiṇabhāge padhānagharapariveṇe mahānigamassāmino pāsāde vasanto akāsi. Sā panesā siripāloti nāmantarassa mahānāmarañño vīsatimavasse (973-bu-va) āraddhā ekavīsatimavasse (974-bu-va) niṭṭhānappattā ahosi. Tañca pana karonto mahāmahindattherenābhataṃ sīhaḷabhāsāya saṅkhataṃ mahāaṭṭhakathaṃ tassā sarīraṃ katvā mahāpaccarīkurundīsaṅkhepaandhakaṭṭhakathāhi ca gahetabbaṃ gahetvā sīhaḷadīpe yāva vasabharājakālā pākaṭānaṃ porāṇa vinayadharamahātherānaṃ vinicchayabhūtaṃ theravādampi pakkhipitvā akāsi. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ –
然而,导师以得当真实的阐释方式,著述了这条清净之道的辅佐著作,并依次对其他三藏注疏也作了相应。如何呢?所谓《全文清净法门律藏注》,是由世尊弟子尊者佛制法大师在大寺南边的主殿单间里,住持大教团之首时所作。此人号曰释利吠陀,是大名国王,寿至七十年(973),起于二十一年(974),生平终结已。尊者在著述时,大摩诃毗阇罗尊者以锡兰语编写了宏大注疏,将原本根本注疏的内容精炼,结合摩诃毗阇罗与原阇婆注疏,便将其整理并传于锡兰岛,直至世代传承修持上衣的古老律藏长老们加以研讨,也被上座部诸方广泛采纳奉行。且闻如是,于全经清净法门律藏注言:
‘‘Saṃvaṇṇanaṃ tañca samārabhanto, tassā mahāaṭṭhakathaṃ sarīraṃ;
“谓乃作此描述,进而承上大注疏根本;
Katvā mahāpaccariyaṃ tatheva, kurundināmādisu vissutāsu.
撰成博大宏阐,乃从‘毗阇罗’等熟知名著中出;
Vinicchayo aṭṭhakathāsu vutto, yo yuttamatthaṃ apariccajanto;
注疏所述深入,正是恰当意旨且不外求他;
Tatopi antogadhatheravādaṃ, saṃvaṇṇanaṃ samma samārabhissa’’nti ca.
且其所谓内涵上座部法门描述,诚实条理明晰,正当着手阐述。”
‘‘Mahāmeghavanuyyāne, bhūmibhāge patiṭṭhito;
“立足于大云林的土地境域,
Mahāvihāro yo satthu, mahābodhivibhūsito.
此大寺院是世尊的,具足伟大觉悟的庄严。
Yaṃ tassa dakkhiṇe bhāge, padhānagharamuttamaṃ;
该寺院在右侧,是最为尊贵的中心居所;
Sucicārittasīlena, bhikkhusaṅghena sevitaṃ.
以清净高尚的行为规范,受到比库僧团的侍奉。
Uḷārakulasambhūto, saṅghupaṭṭhāyako sadā;
出身于乌拉族,常为僧团的护持者;
Anākulāya saddhāya, pasanno ratanattaye.
以无染净信,心怀欢喜,坚守宝贵戒律。
Mahānigamasāmīti, vissuto tattha kārayi;
被称大经藏,于此悉心宣说。
Cārupākārasañcitaṃ, yaṃ pāsādaṃ manoramaṃ.
此堂宇庄严华美,建筑精致,令人心旷神怡。
Sandacchāyatarūpetaṃ, sampannasalilāsayaṃ;
顶覆遮阴之树繁茂,水光波动皆具,环境清雅。
Vasatā tatra pāsāde, mahānigamasāmino.
常住于此宝阁,众僧汇聚法会充满。
Sucisīlasamācāraṃ, theraṃ buddhasirivhayaṃ;
具洁净戒行于长老之中,此人尊贵如佛之荣耀。
Yā uddisitvā āraddhā, iddhā vinayavaṇṇanā.
如所说法,已精勤精进,包含奇妙神通与律藏详解。
Pālayantassa sakalaṃ, laṅkādīpaṃ nirabbudaṃ;
护持全面,遍及斯里兰卡诸岛屿,广大弘法不懈努力。
Rañño sirinivāsassa, siripālayasassino.
尊贵华丽的王,是华丽王国的守护者。
Samavīsatime vasse, jayasaṃvacchare ayaṃ;
在二十五年的时光里,这一年取得了胜利的成就;
Āraddhā ekavīsamhi, sampatte pariniṭṭhitā.
开始于二十一岁时,完成安稳圆满,
Upaddavākule loke, nirupaddavato ayaṃ;
在纷乱动荡的世界中,他却远离动乱;
Ekasaṃvacchareneva, yathā niṭṭhaṃ upāgatā’’ti ca.
就如同只有一年时间一样,完全安顿妥当了。」
Ayañca samantapāsādikā vinayaṭṭhakathā adhunā mudditachaṭṭhasaṅgītipotthakavasena sahassato upari aṭṭhapaṇṇāsādhikatisatamattapiṭṭhaparimāṇā (1358) hoti, tassā ca ekasaṃvaccharena niṭṭhāpitattaṃ upanidhāya catuvīsādhikasattasatamattapiṭṭhaparimāṇo (724) visuddhimaggopi antamaso chappañcamāsehi niṭṭhāpito bhaveyyāti sakkā ñātuṃ. Tasmā yaṃ buddhaghosuppattiyaṃ mahāvaṃsavacanaṃ nissāya ‘‘visuddhimaggo ācariyabuddhaghosena ekaratteneva tikkhattuṃ likhitvā niṭṭhāpito’’ti abhitthutivacanaṃ vuttaṃ, taṃ takkārakassa abhitthutimattamevāti veditabbaṃ.
这部有关律藏注疏的总集,至今新近编纂,篇幅宽广,约有一千三百五十八卷左右,它完整结束于一年时间之后,藏量约为七百二十四卷左右,以此《清净之道》与终末六个月的圆满为标志,可见其结构清晰完整。因此,从佛音大师的史传大年表中,记载有『清净之道由佛音大师一气呵成、三日内书写完成后完成』的叙述,应理解为一种夸张的说法,只是在表达成书之速而已。
Nanu ca imissaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sumaṅgalavilāsiniya’’ntiādinā visesanāmavasena āgamaṭṭhakathānaṃ atideso dissati , kathamimissā tāhi paṭhamataraṃ katabhāvo veditabboti? Ācariyassa aṭṭhakathāsu aññamaññātidesato, vinayapiṭakassa garukātabbatarabhāvato, mahāvihāravāsīhi visesena garukatabhāvato, saṅgītikkamānurūpabhāvato, idheva paripuṇṇanidānakathāpakāsanato, nigamane ca paṭhamaṃ sīhaḷaṭṭhakathāyo sutvā karaṇappakāsanato ṭhapetvā visuddhimaggaṃ ayameva paṭhamaṃ katāti veditabbā. Visuddhimagge pana vinayaṭṭhakathāyanti vā vinayaṭṭhakathāsūti vā majjhimaṭṭhakathāsūti vā evaṃ sāmaññanāmavaseneva atideso dissati, na samantapāsādikādivisesanāmavasena. Tasmāssa sabbapaṭhamaṃ katabhāvo pākaṭoyeva. Āgamaṭṭhakathānaṃ idhātideso imissāpi tatthāti evaṃ aññamaññātideso pana ācariyassa manasā suvavatthitavasena vā sakkā bhavituṃ, apubbācarimapariniṭṭhāpanena vā. Kathaṃ? Ācariyena hi visuddhimaggaṃ sabbaso niṭṭhāpetvā samantapāsādikādiṃ ekekamaṭṭhakathaṃ karonteneva yattha yattha atthavaṇṇanā vitthārato aññaṭṭhakathāsu pakāsetabbā hoti, tattha tattha ‘‘imasmiṃ nāma ṭhāne kathessāmī’’ti manasā suvavatthitaṃ vavatthapetvā tañca atidisitvā yathāvavatthitaṭhānappattakāle taṃ vitthārato kathentena tā katā vā bhaveyyuṃ. Ekekissāya vā niṭṭhānāsannappattakāle taṃ ṭhapetvā aññañca aññañca tathā katvā sabbāpi apubbācarimaṃ pariniṭṭhāpitā bhaveyyunti evaṃ dvinnaṃ pakārānamaññataravasena ācariyassāṭṭhakathāsu aññamaññātideso hotīti veditabbanti.
难道在此注疏中,由「苏曼伽罗维拉悉尼亚」等词作为特殊名称,看似有超出各部注疏范围的用法,如何理解此处注疏为第一部作品的成因呢?这是因为各位上师注疏间虽存差异,缘于律藏注疏重要性更高,名列诸大寺院僧众尤其重视,且与诵行仪轨相应,此处又恰为缘起详讲所在,且于定本阶段校订时,锡兰注疏初读并参照制作《净道论》,故此即应视为第一部著作。然《净道论》称为律藏注疏或中部注疏,仅是泛称,非指特定如《上座部增支注》等。由此可见,此处第一部著作之成因极为明白。各部注疏超越此处用词之差异,实乃上师心意深长阐释,均可视为前导开示之后续圆满完成。如何呢?因为上师已将《净道论》整体完毕,又特别分别详述《增支注》等注疏,使得原文中相关释义得以详尽展现,并于“此处名为我等当说”,心意圆成,照时机分别详述、完成者,即成此作。又或于个别完成临近时,固定立起,经多方反复完成,诸作皆完成于前导圆满,此因二种方式成就,上师注疏之间便有差异,此理可知。