Porāṇavacanadassanaṃ · Porāṇavacanadassanaṃ
Porāṇavacanadassanaṃ显示古师之说
Na kevalaṃ ācariyo aṭṭhakathāyoyeva nissayabhāvena dassesi, atha kho ‘‘porāṇā panāhū’’tiādinā porāṇānaṃ vacanampi dassesiyeva. Tadettha dvāvīsatiyā ṭhānesu diṭṭhaṃ . Ke panete porāṇā nāma? Yāva catutthasaṅgītikālā saṅgītikāresu pariyāpannā vā tādisā vā mahātherāti veditabbā. Tathā hi paṭisambhidāmagge (292-3-piṭṭhesu).
不仅仅是老师单凭此注疏而为依止，乃至以“古时云何”等语句所示，实为对古时言语的阐释。在这方面，共见于二十三处。何为“古时”呢？一直直到第四次结集时的结集者，或被称为长老者，应以此为知。正如《能解经集》（第292-293页）中所示。
‘‘Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati…pe…
『在光明之中，亦在智慧之中，因欢喜而振动……』
Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca vikkhepaṃ gacchatī’’ti –
『能善于法的起灭，而不生散乱』——
Evamāgatā gāthāyo idha (273-4-piṭṭhesu) porāṇānaṃ vacanabhāvena dassitā. Yadi cimā gāthāyo saṅgītikārehi pakkhittā bhaveyyuṃ yathā parivārapāḷiyaṃ (3-piṭṭhe) āgatā ācariyaparamparādīpikā gāthāyo, tā hi samantapāsādikāyaṃ (1, 46-piṭṭhe) porāṇavacanabhāvena dassitā, evaṃ sati teyeva saṅgītikārā porāṇāti veditabbā. Atha paṭisambhidāmaggadesakeneva bhāsitā bhaveyyuṃ, te viya garukaraṇīyā paccayikā saddhāyitabbakā mahātherā porāṇāti veditabbā. Samantapāsādikāsumaṅgalavilāsinīādīsu ‘‘porāṇā pana evaṃ vaṇṇayantī’’tiādinā vuttaṭṭhānesupi tādisāva ācariyā porāṇāti vuttā.
这般来至的颂歌，在此处（第273-274页）以古时言语为体表现。如若这些颂歌因结集人而划分，犹如《巴利律藏传》（第3页）来显现师承代际的颂歌，则此等颂歌平等显现于《通喜经》（第1, 46页）等处，是以被称“古时言语”。此后如由《能解经集》说法者亦当释作如此，恰如应尊敬、应信赖之长老，亦当明晓“古时”的涵义。《通喜经》、《吉祥光明经》等中“古时正云何叙述”的经文处亦得如是说的师承，乃称此为“古时”。