6. 不净业处解说的注释
6. Asubhakammaṭṭhānaniddesavaṇṇanā
对膨胀尸等词的含义注释
Uddhumātakādipadatthavaṇṇanā
102关于无识的不净这一说法,是为了显示膨胀尸等的自身性质而说的。因此应当看到,这只是就事实本身所作的说明,并非因为有识的不净不是业处。因为接下来确实会说“并非只是死尸”等等。生命灭尽之上,是指生命耗尽之后,也就是命终之后、死亡之后。隆起,就是胀起来。膨胀,是因为一再向上肿胀,也就是浮肿的状态。膨胀本身就叫膨胀尸——用ka这个音是为了把词加长,并没有别的意思,就像说“黄的、红的”一样。可厌,是因为令人厌恶。或者说,为了表明这个ka音是表示可恶的意思,才说“膨胀是可恶的,所以叫膨胀尸”,就像说“恶名声远扬”一样。如是形相,就是像“犹如风箱被风充满”等所说的那种形相。
102.‘‘Aviññāṇakāsubhesū’’ti idaṃ uddhumātakādīnaṃ sabhāvadassanavasena vuttaṃ. Tasmā bhūtakathanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, na saviññāṇakaasubhassa akammaṭṭhānabhāvato. Tathā hi vakkhati ‘‘na kevalaṃ matasarīra’’ntiādi (visuddhi. 1.122). Uddhaṃ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṃ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Uddhumātattāti uddhaṃ uddhaṃ dhumātattā sūnattā. Uddhumātameva uddhumātakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā ‘‘pītakaṃ lohitaka’’nti. Paṭikkūlattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṃ uddhumātaṃ uddhumātakanti kucchanatthe vā ayaṃ ka-kāroti dassetuṃ vuttaṃ yathā ‘‘pāpako kittisaddo abbhuggacchatī’’ti (mahāva. 285; pari. 325; dī. ni. 2.149; a. ni. 5.213). Tathārūpassāti ‘‘bhastā viya vāyunā’’tiādinā yathārūpaṃ vuttaṃ, tathārūpassa.
被白、红混杂而变得斑驳的青色,就是青瘀;或者先前色泽发生变化后所呈现的青色,就是青瘀。
Setarattehi paribhinnaṃ vimissitaṃ nīlaṃ vinīlaṃ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṃ vā nīlaṃ vinīlaṃ.
在破裂的地方,有乌鸦、苍鹭等来啄食。“流脓”,就是流出脓液,意思是脓液到处流淌。
Paribhinnaṭṭhānesu kākakaṅkādīhi. Vissandamānapubbanti vissavantapubbaṃ, tahaṃ tahaṃ paggharantapubbanti attho.
敞开、掀开的意思。丢弃,就是扔掉;被狗、豺狼等撕扯开来啃食,从身体各部位扯下后随处扔弃。种种丢弃,就是散落各处地扔弃。
Apadhāritanti vivaṭaṃ ugghāṭitaṃ. Khittanti chaḍḍitaṃ, soṇasiṅgālādīhi visuṃ katvā khādanena sarīrasaṅghātato luñcitvā tahaṃ tahaṃ chaḍḍitaṃ. Vividhaṃ khittanti vikkhittaṃ.
按前面说的方式,就是像先前讲过的“种种丢弃”等那样。被刀剑砍杀后,是指被仇敌用剑、弯刀之类的武器击打之后。按所说的方式,就是像先前讲过的“另一只手”等那样。
Purimanayenāti ‘‘vividhaṃ khitta’’ntiādinā pubbe vuttanayena. Satthena hanitvāti verīhi khaggakaravālādinā satthena paharitvā. Vuttanayenāti ‘‘aññena hattha’’ntiādinā pubbe vuttanayena.
从体内钻出来的蛆虫,涌流的虫群,这称为“蛆虫聚”——所以(世尊)说“虫满之尸”。
Abbhantarato nikkhamantehi kimīhi paggharantakimikulaṃ puḷavakanti āha ‘‘kimiparipuṇṇassā’’ti.
膨胀尸等不净物,是指被丢弃在乱葬岗等处的不净物。所谓“依止”,就是缘于、以这些为所缘。“诸相”,是指取相和似相。这些名称,就是膨胀尸等本身。
Uddhumātakādīni āmakasusānādīsu chaḍḍitāsubhāni. Nissāyāti paṭicca tānipi ārabbha. Nimittānanti uggahapaṭibhāganimittānaṃ. Etāneva uddhumātakādīneva nāmāni.
膨胀尸业处的注释
Uddhumātakakammaṭṭhānavaṇṇanā
103想要修习的人:就是想要令其生起的人。他:指那位导师。他的:指那位瑜伽行者的。为了不净相:为了取不净相,或者为了不净的取相。前往方法:就是前往的方法。依哪种方法应当前往,那就是方法。从取相生起的时候开始,针对地遍中所说的修行方法,而说“以安止方法为终结”。
103.Bhāvetukāmenāti uppādetukāmena. Tenāti ācariyena. Assāti yogino. Asubhanimittatthāyāti asubhanimittassa uggaṇhanatthāya, asubhe vā uggahanimittassa atthāya. Gamanavidhānanti gamanavidhi. Yena vidhinā gantabbaṃ, so vidhi. Uggahanimittassa uppannakālato paṭṭhāya pathavīkasiṇe vuttaṃ paṭipajjanavidhiṃ sandhāyāha ‘‘appanāvidhānapariyosāna’’nti.
104就在听闻的那个刹那。“犹如跳进无渡口的满河等”:就像跳进去、沉入其中一样。“田埂的角落”:指田地的边界。“异分之色”:指守田人等属于异类的物体之色。“身体”:指膨胀的尸体。“新死”:刚死不久,还没到膨胀的状态。“轻视”:认为、看作,不以为重。
104.Tāvadevāti sutakkhaṇeyeva. Atitthena puṇṇanadīādiṃ pakkhandantena viya anupavisantena viya. Kedārakoṭiyāti kedāramariyādāya. Visabhāgarūpanti khettarakkhikādivisabhāgavatthurūpaṃ. Sarīranti uddhumātakakaḷevaraṃ. Adhunāmatanti aciramataṃ uddhumātakabhāvaṃ appattaṃ. Takkayatīti sambhāveti bhāriyaṃ katvā na maññati.
105105.“色、声等”:在这里,是指以非人的色相,以狮子、老虎等的声等,或者以非人的色、声等。同样,“狮子、老虎等”应当按合适的方式搭配理解。“被不可爱的所缘所制伏”:被以恐怖等性质而不可爱的所缘所制伏、所压倒。“不能安住”:因为灼热而不能停留在胃中,意思是应当被呕吐出。“其他”:指由于非人等,或者以别的方式,而有不同于上面所说的其他疾病。“他”:指僧团长老,或者有名的比丘。“被告知的那个人”:就是被他告知的那个人。“已作盗业者”:已经做了偷盗之事的人。“未作盗业者”:想要做偷盗之事的人。不过这里指的是已作盗业者。因此,“他们”就是已作盗业的盗贼。“连同赃物”:就是连同所偷之物,也就是被抓时手里还拿着赃物。“祭祀者”:正在举行祭祀的祭祀主。生起喜悦和满足,心想:“我一定能通过这种修行从老死中解脱。”
105.Rūpasaddādīti ettha amanussānaṃ rūpehi, sīhabyagghādīnaṃ saddādīhi, amanussānampi vā rūpasaddādīhi. Tathā sīhabyagghādīnanti yathārahaṃ yojetabbaṃ. Aniṭṭhārammaṇābhibhūtassāti bheravādibhāvena aniṭṭhehi ārammaṇehi abhibhūtassa ajjhotthaṭassa. Na paṭisaṇṭhātīti vidāhavasena āsaye na tiṭṭhati, ucchaḍḍetabbaṃ hotīti attho. Aññoti amanussādīnaṃ vasena vā aññathā vā vuttappakārato añño ābādho hoti. Soti saṅghatthero, abhiññātabhikkhu vā. Yassānena ārocitaṃ, so. Katakammāti katatheyyakammā. Akatakammāti theyyakammaṃ kātukāmā. Katakammā pana idhādhippetā. Tasmā teti katakammā corā. Saha oḍḍhenāti sahoḍḍhaṃ, thenetvā gahiyamānabhaṇḍena saddhinti attho. Yajamānoti yaññaṃ yajanto yaññasāmiko. ‘‘Addhā imāya paṭipattiyā jarāmaraṇato muccissāmī’’ti pītisomanassaṃ uppādetvā.
这样,先用一部分内容讲了前往的方法,现在为了依据注释书里传下来的方式说明它,就说“依照注释书所说的方法”等等。其中,“正在学习”是指为了学习。“独一”这个“一”字是“没有同伴”的意思,不是“其他”等意思,所以说“无第二者”。为了说明:就像从颜色等方面来确定,因为它是遍及一切的,所以应当期望的是整体,而不是像从关节等方面来确定那样,因此在“从颜色”等六个地方用了表示集合的“pi”字。另外,“独一、无第二者”等语,是针对已取相的瑜伽行者返回住处而说的。所谓“只属于那一部分”,是指只和“不净相”这个作意一起运作;“铺设座位”是指准备坐的地方。至于接下来所说的“在面向不净相方向的地面上”,也是针对此义而说,因为单凭面向该方向并不能成就任何事。
Evaṃ gamanavidhānaṃ ekadesena vatvā idāni aṭṭhakathāsu āgatanayena taṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhakathāsu vuttena vidhinā’’tiādimāha. Tattha uggaṇhantoti uggaṇhanahetu. Ekoti ayaṃ eka-saddo asahāyattho, na aññādiatthoti ‘‘adutiyo’’ti vuttaṃ. Yathā vaṇṇādito vavatthānaṃ ekaṃsato samuditameva icchitabbaṃ sabbatthakabhāvato, na tathā sandhiāditoti dassanatthaṃ ‘‘vaṇṇatopī’’tiādinā chasu ṭhānesu sampiṇḍanattho pi-saddo gahito. Puna eko adutiyotiādi gahitanimittassa yogino nivattitvā vasanaṭṭhānagamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tabbhāgiyaññevāti tappakkhiyaṃyeva asubhanimittamanasikārasahitameva. Āsanaṃ paññapetīti nisajjaṃ kappeti. Yaṃ pana ‘‘asubhanimittadisābhimukhe bhūmippadese’’ti (visuddhi. 1.113) vakkhati, tampi imamevatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi kevalena disābhimukhabhāvena kiñci ijjhati.
在周围观察相:就是对膨胀尸周围石头等相加以观察。为了不迷惑:当取相现前时,为了去除将会生起的迷惑。以十一种方式:就是依颜色等十一种方式。为了系缚:把心引向并系缚在不净所缘上。为了正确修行业处之道:为了正确地成就业处之道。已获得福德行事之基:这是衔接语。
Samantā nimittupalakkhaṇāti uddhumātakassa samantā pāsāṇādinimittasallakkhaṇā. Asammohatthāti uggahanimitte upaṭṭhite uppajjanakasammohavigamatthā. Ekādasavidhenāti vaṇṇādivasena ekādasavidhena. Upanibandhanatthoti asubhārammaṇe cittaṃ upanetvā nibandhanattho. Vīthisampaṭipādanatthāti kammaṭṭhānavīthiyā sammadeva paṭipādanatthā. Puññakiriyavatthu adhigataṃ hotīti sambandho.
106因此,因为取不净相是证得初禅的方法,而初禅又是圣道的基础;也因为经上说“取不净相的人应当独自一人,没有同伴地行走”,所以说“因此”。为了调伏自心:就是通过看清身体的真实本质,以及激发悚惧感,来调伏、说服自己的心。或者也可以读作“为了调伏自心”,意思是为了约束、驯服被烦恼所放纵的心,而不是为了修业处。以根本业处为首:就是把业处当作首要的、最上的、根本的事情来做。根本业处:就是平常自己时时都在修持的佛随念等一切场合通用的业处。所谓“以根本业处为首而行”,就是不舍弃它,因此说“就是在作意它的同时”。通过成就善住立的状态:就是通过成就根本业处善好住立的状态。这样,才叫作不忘失。心不向外跑到种种不同的外境上,而只运行在业处上,就叫作心不外逸。以这样的状态,诸根便不再起作用,所以说“以意为第六的诸根……应当行走”。
106.Tasmāti yasmā asubhanimittassa uggaṇhanaṃ ariyamaggapadaṭṭhānassa paṭhamajjhānassa adhigamupāyo, yasmā vā ‘‘asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutiyo gacchatī’’ti vuttaṃ, tasmā. Cittasaññattatthāyāti sarīrasabhāvasallakkhaṇena, saṃvegajananena ca attano cittassa saññattiatthaṃ saññāpanatthaṃ. ‘‘Cittasaññatatthāyā’’ti vā pāṭho, kilesavasena asaṃyatassa cittassa saṃyamanatthaṃ damanatthaṃ, na kammaṭṭhānatthanti attho. Kammaṭṭhānasīsenāti kammaṭṭhānena sīsabhūtena, taṃ uttamaṅgaṃ padhānaṃ kāraṇaṃ katvā. Mūlakammaṭṭhānanti pakatiyā attanā kālena kālaṃ parihariyamānaṃ buddhānussatiādisabbatthakakammaṭṭhānaṃ. ‘‘Kammaṭṭhānasīsena gacchāmī’’ti taṃ avissajjetvā. Tenāha ‘‘taṃ manasikarontenevā’’ti. Sūpaṭṭhitabhāvasampādanenāti mūlakammaṭṭhāne suṭṭhu upaṭṭhitabhāvassa sampādanena. Evaṃ hi sati asammuṭṭhā nāma hoti. Bahiddhā puthuttārammaṇe appavattitvā kammaṭṭhāneyeva pavattamānaṃ mānasaṃ abahigataṃ nāma. Tathābhūtena cānena rūpindriyāni appavattakiccāni katāni hontīti āha ‘‘manacchaṭṭhānaṃ…pe… gantabba’’nti.
应当辨识门:在精舍里,对于东等各个方向,要这样辨认:“这扇门是在某个方向,我就是从那个方向辨认出的那扇门出去的。”要这样把门确定下来。从那里:就是从辨识门之后。自己走的是哪条路。相所:就是计数不净相的地方。应令吐出食物:就是应使他呕吐。荆棘处:就是有荆棘的地方。
Dvāraṃ sallakkhetabbanti vihāre puratthimādīsu disāsu asukadisāya idaṃ dvāraṃ, tato eva tāya disāya sallakkhitena asukadvārena nikkhantomhīti dvāraṃ upadhāretabbaṃ. Tatoti dvārasallakkhaṇato pacchā. Yena maggena gacchati sayaṃ. Nimittaṭṭhānanti asubhanimittassa gaṇhanaṭṭhānaṃ. Āhāraṃ chaḍḍāpeyyāti vamanaṃ kārāpeyya. Kaṇṭakaṭṭhānanti kaṇṭakavantaṃ ṭhānaṃ.
107要确定方位。为了把前面简略说过的内容展开说明,所以接着说了“若在一处……”等话。显现,就是现起。堪任,就是适合修习。被逼迫者,就是被困扰的人。驰骋,就是散乱在种种所缘上。偏离,就是离开顺风的直线方向。死尸对凡夫而言大多数情况下会以可怕的样子现起,所以说“太靠近就会生起恐惧”。脚边,就是脚的附近。站在那个地方能够舒适地观察,观察时感到安稳的位置。
107.Disā vavatthapetabbāti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivarituṃ ‘‘ekasmiṃ hī’’tiādi vuttaṃ. Khāyatīti upaṭṭhāti. Kammaniyanti bhāvanāya kammakkhamaṃ. Ubbāḷhassāti bādhitassa. Vidhāvatīti nānārammaṇe visarati. Ukkammāti ujukaṃ anuvātato apakkamma. Matakaḷevaraṃ puthujjanassa yebhuyyena bhayato upaṭṭhātīti āha ‘‘accāsanne bhayamuppajjatī’’ti. Anupādanti pādasamīpaṃ. Yattha ṭhitassa sukhena oloketuṃ sakkā, taṃ olokentassa phāsukaṭṭhānaṃ.
108周围:就是四周。另外,周围:就是附近、近处。Kacchaka:就是黑榕树,也有人叫它“pilakkha”。Kapitana:就是毕钵罗树。Sindi:就是小枣椰树。Karamanda等是大家都知道的。Sama:就是Sama藤。Kalavalli:就是一种无叶的黑色藤类。Putilata:就是jivanavalli,也叫“galoci”。
108.Samantāti samantato. Puna samantāti sāmantā samīpe. Kacchakoti kāḷakacchako, ‘‘pilakkho’’tipi vadanti. Kapītanoti pippalirukkho. Sindīti khuddakakhajjurī. Karamandādayo pākaṭā eva. Sāmāti sāmalatā. Kāḷavallīti kāḷavaṇṇā apattikā ekā latājāti. Pūtilatāti jīvanavalli, yā ‘‘galocī’’ti vuccati.
109这里的“作相”等等,就在此处所说的石头等作相之中,就已含摄、收纳于其中。“作有相”就是连同相一起作,把不净和石头等相一起作、一起确定。或者说,把不净相和石头等相合在一起,一边作一边确定,所以说“作有相”。因为“saha”这个词表示“同时”等意思,所以有这个复合词,就像“sacakkaṃ dehī”(连轮子一起给)那样。而这种作相是通过一次又一次地观察才完成的,不是一次就成,所以说“反复确定,就是作有相”。两种:就是石头相和不净相。合拢、收在一起、并为一处。有所缘:就是和不净所缘一起,把石头等当作同一个所缘;或者连同所缘一起作;把两者当作同一个所缘,就像同一个所缘一样;犹如合在一处那样,一次又一次地观察石头等和不净相,把这两者当作所缘,这就是它的意思。
109.Taṃ nimittakaraṇādi idheva yathāvutte pāsāṇādinimittakaraṇe eva antogadhaṃ pariyāpannaṃ. Sanimittaṃ karotīti saha nimittaṃ karoti, asubhaṃ pāsāṇādinimittena saha karoti vavatthapeti. Atha vā asubhanimittaṃ, pāsāṇādinimittañca saha ekajjhaṃ karonto vavatthapento ‘‘sanimittaṃ karotī’’ti vutto. Samānakālatādīpakena hi saha-saddena ayaṃ samāso yathā ‘‘sacakkaṃ dehī’’ti. Tayidaṃ nimittakaraṇaṃ aparāparaṃ sallakkhaṇena hoti, na ekavāramevāti āha ‘‘punappunaṃ vavatthapento hi sanimittaṃ karotī’’ti. Dveti pāsāṇāsubhanimittāni. Samāsetvā saṅgahetvā ekajjhaṃ katvā. Sārammaṇanti asubhārammaṇena saddhiṃ pāsāṇādiṃ samānārammaṇaṃ karoti, saha vā ārammaṇaṃ karoti, ekārammaṇaṃ viya ubhayaṃ ārammaṇaṃ karoti, ekajjhaṃ viya ca aparāparaṃ sallakkhento pāsāṇādiṃ, asubhanimittañcāti dvayaṃ ārammaṇaṃ karotīti attho.
属于自己的,就是自己的。有伤的,就是肿胀的。以自性、以自味,就是依称为膨胀状态的自相,以及依令他人产生厌恶的作用;或者说,自性本身就是这样形成的,所以称为“味”。
Attaniyoti sako. Vaṇitanti sūnaṃ. Sabhāvena sarasenāti uddhumātakabhāvasaṅkhātena attano lakkhaṇena, paresaṃ jigucchuppādanasaṅkhātena attano kiccena ca, sabhāvo eva vā tathā nipphajjanato ‘‘raso’’ti vutto.
110应以六种方式执取相:先以颜色等六种方式执取膨胀不净相。有些人说“连同尸体的长短等尺寸,共七种方式”,这在义注中没有记载。关于“以相”:这里的“相”指年龄相,而不是乳房、胡须等男女之相;为了说明这一点,所以说了“女相或……”等话。应当这样连接:这是站立着的众生的身体。是依膨胀后的形状,而不是依平常的形状。由此说明:如果那里有某个部分还没有达到膨胀的状态,就不应执取它。这是依粗大的部分来确定形状,不是依微细的部分,因此只取了头形等九种形状。
110.Chabbidhena nimittaṃ gahetabbanti vaṇṇādinā chappakārena tāva uddhumātakaasubhanimittaṃ gahetabbaṃ. Keci ‘‘kaḷevarassa dīgharassādippamāṇena saddhiṃ sattavidhenā’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ natthi. Liṅgatoti ettha liṅgaṃ nāma vayo liṅgaṃ, na thanamassuādi itthipurisaliṅganti dassentena ‘‘itthiliṅgaṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Ṭhitassa sattassa idaṃ sarīranti sambandho. Uddhumātakasaṇṭhānavaseneva, na pākatikasaṇṭhānavasena. Etena yadi tattha koci anuddhumātakabhāvappatto padeso siyā, so na gahetabboti dasseti. Oḷārikāvayavavasena idaṃ saṇṭhānavavatthānaṃ, na sukhumāvayavavasenāti sīsasaṇṭhānādikaṃ navavidhameva saṇṭhānaṃ gahitaṃ.
“于此方向”:就是位于这个东方、南方、西方、北方,或者位于方与方之间的方向——要这样连接理解。“在此名为某处的地方”:就是在这片名为某处的地面上,确定这具尸体的手立在这里——要这样连接理解。
Imissā disāyāti imissā puratthimāya, dakkhiṇapacchimauttarāya disāya, anudisāya vā ṭhitoti yojanā. Imasmiṃ nāma okāse hatthāti imasmiṃ nāma bhūmippadese imassa kaḷevarassa hatthā ṭhitāti vavatthapetabbanti yojanā.
“足底以下”这些说法,是依据“肚脐以下为下,肚脐以上为上”这个界定来说的。手的范围,要从下面指尖到上面肩关节,横向以皮肤为边界来把握。脚的范围等等也是这样。再说“能把握多少范围”:如果不能够把整个身体划分开来把握,那么那个部位就是他的膨胀相,他用膨胀相的智慧把握多少身体部位,就只是按照所把握的那样多。“是这般”就是说,这个手等部位是这样的、这样的形态。“膨胀相”要依照它本来的样子来划分。在不相应的身体上取所缘时,业处不会呈现为厌恶相,不会显现,反而可能呈现为美相。所以说“只是成为躁动的缘”,意思就是只是成为烦恼躁动的因。即使已经呈现膨胀状态,或者身体已经完全腐烂,也是这个意思。这个含义应当用《初巴拉基嘎》中的事例来说明。
Adho pādatalenātiādi nābhiyā heṭṭhā adho, tato uddhaṃ uparīti imassa vavatthānassa vasena vuttaṃ. Hatthaparicchedo heṭṭhā aṅguliaggena upari aṃsakūṭasandhinā tiriyaṃ tacapariyantena gahetabbo. Esa nayo pādaparicchedādīsupi. Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhatīti sace sabbaṃ sarīraṃ paricchinditvā gahetuṃ na sakkoti, padeso tassa uddhumāto, so yattakaṃ sarīrappadesaṃ uddhumātakavasena ñāṇena pariggaṇhāti, tattakameva yathāpariggahitameva. Idaṃ īdisanti idaṃ hatthādikaṃ īdisaṃ evamākāraṃ. Uddhumātakanti yathāsabhāvato paricchinditabbaṃ. Visabhāge sarīre ārammaṇanti kammaṭṭhānaṃ paṭikkūlākāro na upaṭṭhāti na khāyati, subhato upaṭṭhaheyya. Tenāha ‘‘vipphandanasseva paccayo hotī’’ti, kilesaparipphandanasseva nimittaṃ hotīti attho. Ugghāṭitāpīti uddhumātabhāvappattāpi, sabbaso kuthitasarīrāpīti vā attho. Svāyamattho paṭhamapārājike (pārā. 67 ādayo) vinītavatthūhi dīpetabbo.
111已经熟悉了不净业处,就是对于不净业处已经练得很熟。他依靠冢间支等而舍弃了头陀行。他依靠四界差别而反复观照四大种。他用智慧从自相上把握了诸行。他依靠把握缘而确定了名色。他通过以自相为所缘的观禅,以提升的力量,凭借空随观之力而具有了膨胀的有情想。他通过让观禅达到行道智见清净,而完成了沙门法。正因为如此,他通过一切善的习气与善的修习达到圆满,成为已熏习习气者、已修习修习者。他凭借顺决择分的善种子而成为有种子者。由于智慧已圆满成熟,他成为智增上者。他依照上述修行使烦恼变得薄弱,所以是烦恼少的人。只在所观察之处:对于膨胀相等不净,只在任何被观察的地方就是那样,不应期待有那样的时间差别或不净的部位差别,这就是这里的意思。如果它不这样现起:就像上面所说的那种特殊的人一样,如果似相不这样现起。如此以六种方式:以所说的这种方式,按颜色等六种方式。再者,pi这个字是总括的意思。它以这一点总括取相的方法,而不是五种。因为先前已经以六种方式规定了取相。
111.Āsevitakammaṭṭhānoti asubhakammaṭṭhāne kataparicayo. Sosānikaṅgādīnaṃ vasena parihatadhutaṅgo. Catudhātuvavatthānavasena parimadditamahābhūto. Salakkhaṇato ñāṇena pariggahitasaṅkhāro. Paccayapariggahavasena vavatthāpitanāmarūpo. Salakkhaṇārammaṇikavipassanāya ukkaṃsanena suññatānupassanābalena ugghāṭitasattasañño. Vipassanāya paṭipadāñāṇadassanavisuddhisampāpanena katasamaṇadhammo. Tato eva sabbaso kusalavāsanāya, kusalabhāvanāya ca pūraṇena vāsitavāsano bhāvitabhāvano. Vivaṭṭūpanissayakusalabījena sabījo. Ñāṇassa paripakkabhāvena ñāṇuttaro. Yathāvuttāya paṭipattiyā kilesānaṃ tanukaraṇena appakileso. Olokitolokitaṭṭhāneyevāti uddhumātakādiasubhassa yattha yattha olokitolokitaṭṭhāne eva, tādisassa kālaviseso, asubhassa padesaviseso vā apekkhitabbo natthīti attho. No ce evaṃ upaṭṭhātīti evaṃ yathāvuttapurisavisesassa viya paṭibhāganimittaṃ no ce upaṭṭhāti. Evaṃ chabbidhenāti evaṃ vuttākārena vaṇṇādivasena chabbidhena. Punapīti pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena nimittaggahaṇavidhiṃ sampiṇḍeti, na pañcavidhataṃ. Chabbidhena hi pubbe nimittaggahaṇaṃ vihitaṃ.
112说“一百八十个关节”,是为了表明当时所有关节也都还在,只是因为身体膨胀起来,大多数都看不出来了。接着又说“然而在膨胀相中……”等等,是为了指出那些还能看出来的关节应当被确定下来。其中,“右手的三个关节”,是指依肩、肘、腕而说的右手三个关节。左手关节也是这样。“右脚的三个关节”,是指依腰、膝、踝而说的右脚三个关节。左脚关节也是这样。“一个腰关节”,是就腰与脊椎相连的关节而说的。“两手之间”,是指右手与右胁、左手与左胁之间的空隙。“脚之间”,是指两脚的正中。“腹之间”,是指脐部的腹部正中,或指腹内。“耳之间”,是指耳孔。iti一词是“等等”的意思,由此应当知道也包括鼻孔等在内。为了表明“也依眼、口而得空隙”,所以说“也依眼……”等等。“从各方面”,是指如此从关节等方面确定膨胀相时,如果相现起,这很好。如果不然,就应从各方面确定。为了说明这种确定的方法,所以说“在全身”。其中,“令智运行”,是指将全身当作一处来作意后,对那里伴随不净的膨胀状态,持续地运行修习智。“某处”,是指如此令智运行时,在那具身体中,有某个部位变得明显,以膨胀相的方式显著地现起,如腹部以上、上半身等。
112.Asītisatasandhitoti sabbepi sandhayo tadāpi atthevāti dassanatthaṃ vatvā uddhumātabhāvena yebhuyyena na paññāyanti. Ye pana paññāyanti, te vavatthapetabbāti dassetuṃ ‘‘uddhumātake panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tayo dakkhiṇahatthasandhīti aṃsakapparamaṇibandhānaṃ vasena tayo dakkhiṇahatthasandhayo. Tathā vāmahatthasandhayo. Kaṭijaṇṇugopphakānaṃ vasena tayo dakkhiṇapādasandhayo. Tathā vāmapādasandhayo. Eko kaṭisandhīti kaṭiyā saddhiṃ piṭṭhikaṇṭakasandhiṃ sandhāya vadati. Hatthantaranti dakkhiṇahatthadakkhiṇapassānaṃ, vāmahatthavāmapassānañca antaraṃ vivaraṃ. Pādantaranti ubhinnaṃ pādānaṃ vemajjhaṃ. Udarantaranti nābhiṭṭhānasaññitaṃ kucchivemajjhaṃ, udarassa vā abbhantaraṃ. Kaṇṇantaranti kaṇṇachiddaṃ. Iti-saddo ādiattho, tena nāsacchiddādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Akkhīnaṃ, mukhassa ca vasenāpi vivaraṃ labbhatevāti dassetuṃ ‘‘akkhīnampī’’tiādi vuttaṃ. Samantatoti evaṃ sandhiādito uddhumātakaṃ vavatthapentassa ce nimittaṃ upatiṭṭhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, samantato vavatthapetabbanti vavatthāpanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘sakalasarīre’’tiādi vuttaṃ. Tattha ñāṇaṃ cāretvāti sabbatthakameva sarīraṃ āvajjetvā tattha paṭikkūlākārasahitaṃ uddhumātakabhāvaṃ ārabbha nirantaraṃ bhāvanāñāṇaṃ pavattetvā. Yaṃ ṭhānanti evaṃ pana ñāṇaṃ cārentassa tasmiṃ sarīre yo padeso vibhūto hutvā uddhumātakākārena vibhūtabhāvena upaṭṭhāti. Udarapariyosānaṃ uparimasarīraṃ.
决择说的注释
Vinicchayakathāvaṇṇanā
113“决断说”就是带有决断内容的义理解释。“依照前面所说的取相方式”,是指依照从颜色等方面、从关节等方面所说的膨胀相取相方式。“应当好好取相”,意思是:就像取相能够现前那样,应当正确地取不净相。现在为了指示那好好取相的方法,而说“把念好好建立起来”等话。其中,“这样反复去做的人”,意思是:怀着“依靠这条修行道路,我将从老死中解脱”这样生起的殷切之心,把念与正知好好建立起来后,最初转向膨胀不净相,就这样反复地于其中作意的人。“应善加留意并确定”,意思是:应以念细心觉察,并以慧决断。因为念被说为“执持”,而此处的执持即是觉察;慧被说为“观察”,而此处的观察即是决断。或者说,“应留意”,意思是以念为先导的慧来观察,因为任何时候都不存在脱离念的慧;“应确定”,意思是以慧为先导的念来决断,因为此处所指的正是与慧结合的念,而非脱离慧的念。也有以半眼、眼角等方式观看,所以说“睁眼观看”。以此显示明确地观看。“这样反复去做的人”,意思是:以所述方式睁眼观看、闭眼作意,如此前后反复多次而行的人。“取相”,是指于膨胀相上的取相;“善取”,是指善加执取,如同不会消失、不被遗忘的方式执取;“宛如同一”即如同相等。因为此处的“一”一词与“相等”同义,如说“或圣律,或善人律,其他一些则于此同义、相等、同分、同类或彼类”。
113.Vinicchayakathāti vinicchayasahitā atthavaṇṇanā. Yathāvuttanimittaggāhavasenāti vaṇṇādito, sandhiādito ca vuttappakārauddhumātakanimittaggahaṇavasena. Suṭṭhu nimittaṃ gaṇhitabbanti yathā uggahanimittaṃ upaṭṭhahati, evaṃ sammadeva asubhanimittaṃ gahetabbaṃ. Idāni tameva nimittassa suṭṭhu gahaṇākāraṃ upadisanto ‘‘satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā’’tiādimāha. Tattha evaṃ punappunaṃ karontenāti yathā ‘‘imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmī’’ti sañjātādarena satisampajaññañca suṭṭhu upaṭṭhapetvā uddhumātakaasubhaṃ paṭhamaṃ āvajjitaṃ, evaṃ punappunaṃ tattha āvajjanaṃ karontena. Sādhukaṃ upadhāretabbañceva vavatthapetabbañcāti sakkaccaṃ satiyā sallakkhetabbañceva paññāya nicchetabbañca. Sati hi ‘‘dhāraṇā’’ti niddiṭṭhā, dhāraṇañcettha sallakkhaṇaṃ. Paññā ‘‘pavicayo’’ti (dha. sa. 16) niddiṭṭhā, pavicayo cettha nicchayoti. Atha vā upadhāretabbanti satipubbaṅgamāya paññāya upalakkhetabbaṃ . Na hi kadāci satirahitā paññā atthi. Vavatthapetabbanti paññāpubbaṅgamāya satiyā nicchinitabbaṃ. Paññāsahitā eva hi sati idhādhippetā, na tabbirahitā. Addhakkhiapaṅgādivasenāpi olokanaṃ atthīti ‘‘ummīletvā oloketvā’’ti vuttaṃ. Tena paribyattameva olokanaṃ dasseti. Evaṃ punappunaṃ karontassāti vuttappakārena cakkhuṃ ummīletvā olokanaṃ, nimmīletvā āvajjanañca aparāparaṃ anekavāraṃ karontassa. Uggahanimittanti uddhumātake uggaṇhananimittaṃ. Suggahitanti suṭṭhu gahitaṃ. Yathā na vinassati na pamuṭṭhaṃ hoti, evaṃ gahitaṃ. Ekasadisanti samānasadisaṃ. Samānattho hi ayaṃ eka-saddo, yathā ‘‘ariyavinayeti vā, sappurisavinayeti vā, esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññe vā’’ti.
“来时”是指从寺院前往墓地的时候。“依照已说的方法”这句话,是用“独自一人”等说法,把先前以指要方式说明过的义理具体展示出来。其中,“那正是业处”指的是膨胀相业处。有些人说是“根本业处”,那并不恰当。因为舍弃已经现前的取相业处,转而作意别的业处,就像国王抛弃自己的王位而远走他国一样。“已来”是指已经回到自己居住的地方。
Āgamanakāleti vihārato susānaṃ uddissa āgamanakāle. Vuttanayenevāti atidesavasena dīpitampi atthaṃ ‘‘ekakenā’’tiādinā sarūpato dasseti. Tattha tadeva kammaṭṭhānanti uddhumātakakammaṭṭhānaṃ. Mūlakammaṭṭhānanti eke, tadayuttaṃ. Upaṭṭhitanimittaṃ hi kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā kammaṭṭhānantaramanasikāro rañño rajjaṃ chaḍḍetvā videsagamanaṃ viyāti. Āgatenāti attano vasanaṭṭhānaṃ āgatena.
114“非时”是指傍晚等不合适的时间。“可厌”是指丑陋。“怖畏所缘”是指像起尸鬼那样令人恐惧的对象。“心散乱”是指像胆小的人见到鬼怪之类而变得心神散乱。“如疯狂者”是指有些人像被夜叉弄疯的人一样。“禅那退失者”是指从禅那退堕的人,就像戒退失者、咒术退失者一样。“令稳固后”是指通过平息已经生起的恐惧,因不再颤抖而变得不动摇。“令念善住立”等语,是显示令心稳固的方法。并没有死尸站起来跟随这种事,除非施加了那样的咒术。而那也只是在尚未变成膨胀尸等状态、形相未坏时才能成功,同样,天神附体也是如此,不是在这种状态中,这是其意趣。“想所生”是指由修习中构造的想而生。正由此而有想的生起,即由想之唯所生。“遣除那些”是指将生起的、与取相现前之相有关的心之怖畏,以所说方式遣除、平息。然后想:“如今你的辛劳已得果报”,从而生起欢笑、喜悦、欢喜。“应令心运行”是指应令修习的心持续运转、作意。
114.Avelāyanti sañjhāvelādiayuttavelāyaṃ. Bībhacchanti virūpaṃ. Bheravārammaṇanti vetāḷasadisaṃ bhayānakaṃ visayaṃ. Vikkhittacittoti bhīrukapuriso viya pisācādiṃ disvā cittavikkhepaṃ patto. Ummattako viyāti yakkhummattako viya ekacco hoti. Jhānavibbhantakoti jhānato viccutako sīlavibbhantakamantavibbhantakā viya. Santhambhetvāti uppannaparittāsavūpasamanena vigatakampatāya niccalo hutvā. Satiṃ sūpaṭṭhitantiādi santhambhanassa upāyadassanaṃ. Matasarīraṃ uṭṭhahitvā anubandhanakaṃ nāma natthi asati tādise mantappayoge. Sopi uddhumātakādibhāvamappatte avinaṭṭharūpe eva ijjhati, tathā devatādhiggaho, na evarūpeti adhippāyo. Saññajoti bhāvanāparikappasaññāya jāto. Tato eva saññāsambhavo saññāmattasamuṭṭhāno. Tāsaṃ vinodetvāti nimittupaṭṭhānanimittaṃ uppannacittasantāsaṃ vuttappakārena vinodetvā vūpasametvā . ‘‘Idāni tava parissamo sapphalo jāto’’ti hāsaṃ pītiṃ pamodanaṃ uppādetvā. Cittaṃ sañcarāpetabbanti bhāvanācittaṃ pavattetabbaṃ manasikātabbaṃ.
“取相”就是抓取相,也就是所取的相。“令成就”就是完成它、使它实现。“把业处系缚住”就是把修习安立在前面所说的那个相上。因为瑜伽行者的瑜伽工作能带来殊胜的快乐,所以被称为“业处”;或者,因为它是瑜伽工作发生的地方,所以当下现起的相就是业处,他把它系缚在修习的心上。正是针对这种系缚,才说“应当让心运行”。“令心运行”就是让修习的心前后持续运转,也就是反复作意取相的意思。为了说明这样就是“获得殊胜”,便说“因为对于他”等。其中,“对于他”指对于那位瑜伽行者,或者指对于膨胀不净相。“使心运行”即让修习心前后运转,反复作意取相的意思。
Nimittaggāhanti nimittassa uggaṇhanaṃ, uggahanimittaṃ. Sampādentoti sādhento nipphādento. Kammaṭṭhānaṃ upanibandhatīti bhāvanaṃ yathāvutte nimitte upanento nibandhati. Yogakammaṃ hi yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ‘‘kammaṭṭhāna’’nti adhippetaṃ, yogakammassa vā pavattiṭṭhānatāya yathāupaṭṭhitanimittaṃ kammaṭṭhānaṃ, taṃ bhāvanācitte upanibandhati. Taṃ panassa upanibandhanaṃ sandhāya cittaṃ sañcarāpetabbaṃ. Evaṃ ‘‘visesamadhigacchatī’’ti vuttanti dassento ‘‘tassa hī’’tiādimāha. Tattha tassāti yogino, tassa vā uddhumātakāsubhassa. Mānasaṃ cārentassāti bhāvanācittaṃ aparāparaṃ pavattentassa, uggahanimittaṃ punappunaṃ manasi karontassāti attho.
115“为行道之履行”这句话,先解释它的含义是“为业处之道的履行”,然后为了详细说明那个业处之道以及履行它的方法,才说了“如果……”等。其中“第几”是指半个月里的第几天,也就是第二、第三等中的某一天。不应该默不作声地走过去,这是为了避免提问的人心里产生动摇。因为对教法的实践,是为了让没有生起净信的人产生净信,让已经生起净信的人更加增长。“消失”就是看不见、不现前的意思。“或相消失”,是指在冢墓中现起的肿胀不净相,因肿胀状态的消失而隐没。用“应该接待客比丘”这句话,只显示了一部分客比丘规约,所以说了“其余的也……”之后,为了完整地掌握客比丘规约,又再次提到了“客比丘”。所谓“行者规约等”,通过“等”字,应当理解為也包括了住所者随喜、常乞食者随喜、常乞食者、林野住者、卧坐处、厕所规约等。因为在《犍度》中(律藏·小品356)所说的诸大规约,在这里被称为“犍度规约”。而在呵责羯磨等时以及别住等时应当行持的,由于这位比丘不可能做到,所以这里没有涉及。“或相消失”,是指在冢墓中现起的肿胀不净相,因肿胀状态的消失而隐没。因此说“肿胀”等。所谓“因此”,是指由于那个原因,也就是这个业处难以获得的含义。“坐下后应当观察”是连接关系。
115.‘‘Vīthisampaṭipādanatthā’’ti padassa ‘‘kammaṭṭhānavīthiyā sampaṭipādanatthā’’ti atthaṃ vatvā taṃ pana kammaṭṭhānavīthiṃ, tassā ca sampaṭipādanavidhiṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha katimīti pakkhassa katamī, kiṃ dutiyā, tatiyādīsu vā aññatarāti attho. Tuṇhībhūtena gantuṃ na vaṭṭati pucchantānaṃ cittassa aññathattapariharaṇatthaṃ. Appasannānañhi pasādāya, pasannānañca bhiyyobhāvāya sāsanasampaṭipatti. Nassatīti na dissati , na upaṭṭhātīti attho. ‘‘Āgantukapaṭisanthāro kātabbo’’ti iminā āgantukavattaṃ ekadesena dassitanti ‘‘avasesānipī’’ti vatvā āgantukavattaṃ paripuṇṇaṃ gahetuṃ puna āgantukaggahaṇaṃ kataṃ. Gamikavattādīnīti ādi-saddena āvāsikaanumodanapiṇḍacārikaanumodanapiṇḍacārikaāraññikasenāsanavaccakuṭivattādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Vattakkhandhake (cūḷava. 356) hi āgatāni mahāvattāni idha ‘‘khandhakavattānī’’ti vuttāni. Tajjanīyakammakatādikāle pana pārivāsikādikāle ca caritabbāni imassa bhikkhuno asambhavato idha nādhippetāni. Nimittaṃ vā antaradhāyatīti susāne ṭhitaṃ asubhanimittaṃ uddhumātakabhāvāpagamena antaradhāyati. Tenāha ‘‘uddhumātaka’’ntiādi. Tasmāti tena kāraṇena, imassa kammaṭṭhānassa dullabhattāti attho. Nisīditvā paccavekkhitabboti sambandho.
就像去取相时那样,取相之后返回时,也要持续不断地把心放在先前观察清楚的方向等上面,直到相消失为止,为的是不让这个动作中断。因为如果能毫无间断地持续把握那个相,那么进入住处坐下时,业处现前的样子,就会像捕捉止禅相时心进入等持那样清楚地显现出来。所以论中说“他这样……走上行道”。由于相以先前的方式清楚地现前,所以业处的作意就以先前的方式进入修行的进程。
Nimittaṃ gahetuṃ gamane viya nimittaṃ gahetvā nivattanepi yathāsallakkhitadisādipaccavekkhaṇaṃ yāva nimittavināsā pavattitakiriyāya avicchedena upadhāraṇatthaṃ. Sati hi tassa nirantarūpadhāraṇe vihāraṃ pavisitvā nisinnakāle kammaṭṭhānassa upaṭṭhitākāro samathanimittassa gahaṇe cittassa samāhitākāro viya pākaṭo hutvā upatiṭṭheyyāti. Tenāha ‘‘tassevaṃ…pe… vīthiṃ paṭipajjatī’’ti. Purimākārena nimittassa pākaṭabhāvena upaṭṭhitattā purimākāreneva kammaṭṭhānamanasikāro bhāvanāvīthiṃ paṭipajjati.
116116. 所谓“肿胀相”,就是极度不净、恶臭、令人厌恶、极其可憎、可怕又恐怖。为了说明在这样的一种所缘上精勤修习、这样系念于预备业处并已稳固下来的修行者,他的意愿能够实现,所以接着说了“见功德者”等话。“如是”,就是像所说的那样,以见功德的方式。应当守护它,意思是说,要像守护自己的性命一样守护那颗摩尼宝珠,心里想:“我一定能靠这个安乐地活下去。”“四界业处者”等话,是为了说明这些业处容易获得。其中,所说的其余诸随念、梵住等,就是“其余诸业处”;那依所获的取相,就是“彼相”。
116. Uddhumātakaṃ nāma ativiya asuciduggandhajegucchapaṭikkūlaṃ bībhacchaṃ bhayānakañca, evarūpe ārammaṇe bhāvanamanuyuñjantassa evaṃ ābaddhaparikammassa thirībhūtasseva yogino adhippāyo samijjhatīti dassetuṃ ‘‘ānisaṃsadassāvī’’tiādi vuttaṃ. Evanti evameva vuttappakāreneva ānisaṃsadassāvinā. Taṃ rakkheyyāti ‘‘addhā iminā sukhaṃ jīvissāmī’’ti attano jīvitaṃ viya taṃ maṇiratanaṃ rakkheyya. Catudhātukammaṭṭhānikotiādi nesaṃ kammaṭṭhānānaṃ sulabhatādassanaṃ. Tattha catudhātukammaṭṭhānikoti catudhātukammaṭṭhānaṃ vā tattha vā niyutto, catudhātukammaṭṭhānaṃ vā pariharanto. Itarānīti vuttāvasiṭṭhāni anussatibrahmavihārādīni. Taṃ nimittanti taṃ yathāladdhaṃ uggahanimittaṃ. ‘‘Rakkhitabba’’nti vatvā rakkhaṇavidhiṃ puna dassetuṃ ‘‘rattiṭṭhāne’’tiādi vuttaṃ.
117种种差异,是由此而被造成的,所以叫“种种差异”,也就是分裂。由于作意不殊胜,也由于所缘不寂静,它显现为可厌、恐怖的景象。反过来,则应引出“似相像粗肢细肢之人那样显现”这一说法,再连接起来理解。“在外”,是指从行境的内部之外。“由于对诸欲不作意”,是因为借着不净修习的力量,欲想已被远远推开,所以对欲功德根本不存在作意。或者,“不作意”是作意的对治因。众生正是依着欲想的力量才对诸欲作意,而与它相对的不净想,就是对于诸欲的不作意,其相就是那样,这是意思。因此说“以镇伏的方式,欲贪被断除”。因为与似相所缘的不净想一起,达到有力状态的定生起时,就镇伏欲贪;以贪爱为根的瞋恚,在根本因被镇伏时也就被镇伏了,所以说“贪爱……乃至……被断除”。因为已断贪爱者,瞋恚任何时候都不可能生起。与如上所说的不净想俱行的喜,正殊胜地现起时,就镇伏瞋恚而现起。同样,“由于已发起精进”,是指为了使近行定生起,以业处作意之力而提起精进。因为对于提起精进者,正思惟就像邪思惟那样,以遍满之力,正生起时就镇伏昏沉睡眠。
117. Nānā karīyati etenāti nānākaraṇaṃ, bhedo. Bībhacchaṃ bheravadassanaṃ hutvā upaṭṭhāti manasikārassa anuḷāratāya, anupasantatāya ca ārammaṇassa. Tabbipariyāyato ‘‘paṭibhāganimittaṃ thūlaṅgapaccaṅgapuriso viya upaṭṭhātī’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Bahiddhāti gocarajjhattato bahiddhā. Kāmānaṃ amanasikārāti asubhabhāvanānubhāvena kāmasaññāya dūrasamussāritattā kāmaguṇe ārabbha manasikārasseva abhāvā. Amanasikārāti vā manasikārapaṭipakkhahetu. Yāya hi kāmasaññāya vasena sattā kāme manasi karonti, tassā paṭipakkhabhūtā asubhasaññā kāmānaṃ amanasikāro, tannimittanti attho. Tenāha ‘‘vikkhambhanavasena kāmacchando pahīyatī’’ti. Paṭibhāganimittārammaṇāya hi asubhasaññāya saddhiṃ balappatto samādhi uppajjamānova kāmacchandaṃ vikkhambheti, anurodhamūlako āghāto mūlakāraṇe vikkhambhite vikkhambhitoyeva hotīti āha ‘‘anunaya…pe… pahīyatī’’ti. Na hi kadāci pahīnānunayassa byāpādo sambhavati. Yathāvuttaasubhasaññāsahagatā hi pīti sātisayā pavattamānāva byāpādaṃ vikkhambhentī pavattati. Tathā āraddhavīriyatāyāti yathā upacārajjhānaṃ uppajjati, tathā kammaṭṭhānamanasikāravasena paggahitavīriyatāya. Vīriyañhi paggaṇhantassa sammāsaṅkappo micchāsaṅkappaṃ viya savipphāratāya thinamiddhaṃ vikkhambhentameva uppajjati.
追悔就是事后懊恼。与它相反的无悔,是内心因为没有焦虑和灼热而得到的清凉。作为无悔之因的戒,以及和它一起生起、以它为直接依靠的喜、轻安、乐等,从自性和原因来说都是寂静的。通过致力于这些寂静的法,尚未寂静的掉举和恶作就被断除,所以说“通过致力于能带来无悔的寂静法,掉举和恶作被断除”。因为修行带来前后差别时,所得到的格外殊胜的乐,正是在镇伏尚未寂静的掉举和恶作时生起的。“已得殊胜”指的是已经获得修行殊胜成果的人。“现前”是指正在修行的瑜伽行者,在开示修行之道的导师面前,生起这样的现前认知:“那位世尊确实是正自觉者,因为他教导了这样的正行道。”“于行道”是指在正在修习的禅那行道中。“于行道果”是指通过那个行道应当成就的世间和出世间果。通过随法审察的力量、审察的力量,疑被断除。这样,五盖就被断除了:在获得似相的同时,由先前修行之力所成就的定等,以镇伏的方式断除了欲贪等五盖。因为如果没有对治法,要断除所应断除的东西是不可能的,而定等正是欲贪等的对治法。正如《箧藏》中所说:“定是欲贪的对治”等等。
Vippaṭisāro pacchānutāpo, tappaṭipakkhato avippaṭisāro darathapariḷāhābhāvena cittassa nibbutatā. Tassa avippaṭisārassa paccayabhūtaṃ sīlaṃ, taṃsahagatā tadupanissayā ca pītipassaddhisukhādayo sabhāvato, hetuto ca santasabhāvā, tesaṃ anuyuñjanena avūpasantasabhāvaṃ uddhaccakukkuccaṃ pahīyatīti āha ‘‘avippaṭisārakarasantadhammānuyogavasena uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī’’ti. Bhāvanāya hi pubbenāparaṃ visesaṃ āvahantiyā yaṃ sātisayaṃ sukhaṃ labbhati, taṃ anupasantasabhāvaṃ uddhaccakukkuccaṃ vikkhambhentameva uppajjati. Adhigatavisesassāti yathādhigatassa bhāvanāvisesassa. Paccakkhatāyāti paṭipajjantassa yogino paccakkhabhāvato ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā, yo evarūpiṃ sammāpaṭipattiṃ desetī’’ti paṭipattidesake satthari. Paṭipattiyanti paṭipajjamānajjhānapaṭipattiyaṃ. Paṭipattiphaleti tāya sādhetabbe lokiyalokuttaraphale. Vicikicchā pahīyati dhammanvayavicārāhitabalena vicārabalena. Iti pañca nīvaraṇāni pahīyantīti evaṃ paṭibhāganimittapaṭilābhasamakālameva heṭṭhā pavattabhāvanānubhāvanipphannehi samādhiādīhi kāmacchandādīni pañca nīvaraṇāni vikkhambhanavasena pahīyanti. Na hi paṭipakkhena vinā pahātabbassa pahānaṃ sambhavati, paṭipakkhā ca samādhiādayo kāmacchandādīnaṃ. Yathāha peṭake ‘‘samādhi kāmacchandassa paṭipakkho’’tiādi.
正因为这样,为了通过说明“依靠这些(禅支)断除他们的盖”来显示禅支的自性,而说了“就在那同一个……”等话。其中,“就在那同一个”:那个已经现起的取相被打破之后,仿佛重新现起的、作为取相之隐蔽状态的似相,就在那同一个相上。“心的”:与自身相应的心。“有安立相”:有安置相,也就是具有安止的性质。“抚摩相”:在似相上审察游移。就像蜜蜂在莲花上方盘旋一样,伺以审察游移的方式在所缘上运转,这就是抚摩的作用。“殊胜应证得”:殊胜应当被证得,所以叫殊胜证得;已经获得那殊胜证得,所以叫“已得殊胜证得”;以那为缘、以那为因,也就是以已得殊胜证得为缘而生起的喜。“有喜意者”:有与喜俱行之心者。“轻安生起故”:因为身轻安和心轻安都生起了。因为说过“有喜意者身轻安”。“轻安相”:以轻安为因的乐,因为说过“身轻安者感受乐”。“乐相”:以乐为缘的一境性,因为说过“有乐者心入定”。如是禅支显现:这样,这些寻等禅支就在那同一个相上生起。“是初禅的影像”:是初禅的隐蔽状态。其意趣是:在获得似相的同时,近行定也生起,并不只是断除诸盖而已。
Teneva ca ‘‘imehi tesaṃ nīvaraṇānaṃ pahāna’’nti pahānaparidīpanamukhena jhānaṅgāni sarūpato dassetuṃ ‘‘tasmiññeva cā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tasmiññeva cāti yaṃ taṃ yathāupaṭṭhitaṃ uggahanimittaṃ bhinditvā viya upaṭṭhitaṃ, tassa paṭicchannabhūtaṃ paṭibhāganimittaṃ, tasmiññeva nimitte. Cetasoti attanā sampayuttacittassa. Abhiniropanalakkhaṇoti āropanalakkhaṇo, appanāsabhāvoti attho. Nimittānumajjanaṃ paṭibhāganimitte anuvicaraṇaṃ. Ārammaṇe hi bhamarassa padumassūpari anuparibbhamanaṃ viya vicārassa anuvicāraṇākārena pavatti anumajjanakiccaṃ. Viseso eva adhigantabbato visesādhigamo, paṭiladdho ca so visesādhigamo cāti paṭi…pe… gamo, tappaccayā taṃhetukā paṭiladdhavisesādhigamapaccayā pīti. Pītimanassa pītisahitacittassa. Passaddhisambhavatoti kāyacittapassaddhīnaṃ saṃsijjhanato. ‘‘Pītimanassa kāyo passambhatī’’ti hi vuttaṃ. Passaddhinimittaṃ passaddhihetukaṃ sukhaṃ ‘‘passaddhakāyo sukhaṃ vediyatī’’ti vacanato. Sukhanimittā sukhapaccayā ekaggatā. ‘‘Sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti (dī. ni. 1.466; a. ni. 3.96; 11.12) hi vuttaṃ. Iti jhānaṅgāni pātubhavantīti evaṃ etāni vitakkādīni jhānaṅgāni tasmiṃyeva nimitte uppajjanti. Paṭhamajjhānapaṭibimbabhūtanti paṭhamajjhānassa paṭicchannabhūtaṃ. Taṅkhaṇaññeva paṭibhāganimittapaṭilābhasamakālameva upacārajjhānampi nibbattati, na nīvaraṇappahānamevāti adhippāyo.
青瘀等业处的注释
Vinīlakādikammaṭṭhānavaṇṇanā
118在青瘀相等业处中也是如此。“相已说”,就是指所说的取相之相。“正是依所说的方法”,就是依照膨胀相中所说的方法。“连同抉择与意趣”,即具有抉择与意趣的(相)。应当了知这一切相,这就是它们的关联。
118.Vinīlakādīsupi kammaṭṭhānesu. Lakkhaṇaṃ vuttanti yaṃ taṃ nimittaggahaṇalakkhaṇaṃ vuttaṃ. Vuttanayenevāti uddhumātake vuttanayeneva. Saha vinicchayena, adhippāyena cāti savinicchayādhippāyaṃ. Taṃ sabbaṃ lakkhaṇaṃ veditabbanti sambandho.
斑驳色:就是大多数情况下呈现混杂的颜色。依显著者:指在红、白、蓝等颜色中,按照最显著的那种颜色来说。
Kabarakabaravaṇṇanti yebhuyyena sabalavaṇṇaṃ. Ussadavasenāti rattasetanīlavaṇṇesu ussadassa vaṇṇassa vasena.
安止:就是以不动的状态,完全稳固。
Sannisinnanti niccalabhāveneva sabbaso thirataṃ.
盗贼林:就是被盗贼占据的森林。在那里:就是在那个刑场。断人处:就是有被斩断的人尸的地方。即使散落在不同方向:身体被斩断后,两截分别掉落在不同方向。以一转念:就是以一次作意。进入现前:就是一起进入现前。生起熟悉:就是能不厌恶地接近,就像烧尸人一样。因为如果不亲手触碰,厌恶就会一直存在,所以说应以剪刀柄或棍棒……移近。为显示被切割的状态,而作一指的间隔。应移近:就是应当移近。
Corāṭaviyanti corehi pariyuṭṭhitaaraññe. Yatthāti yasmiṃ āghātane. Chinnapurisaṭṭhāneti chinnapurisavante ṭhāne. Nānādisāyaṃ patitampīti chinnaṃ hutvā sarīrassa khaṇḍadvayaṃ visuṃ disāsu patitampi. Ekāvajjanenāti ekasamannāhārena. Āpāthamāgacchatīti ekajjhaṃ āpāthaṃ āgacchati. Vissāsaṃ āpajjatīti ajegucchitaṃ upagaccheyya seyyathāpi chavaḍāhako. Sahatthā aparāmasane jigucchā saṇṭhātiyevāti āha ‘‘kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā…pe… upanāmetabba’’nti. Vicchiddakabhāvapaññāyanatthaṃ ekaṅgulantarakaraṇaṃ. Upanāmetabbanti upanetabbaṃ.
就像吃过的东西一样,就是和吃过的不净物一样。指节与指节之间,就是把各种散落的身体肢节,一节一节地分开。或者做,就是自己用手杖或棍棒来做。
Khāyitasadisamevāti khāyitāsubhasadisameva. Aṅgulaṅgulantaranti vividhaṃ khittaṃ sarīrāvayavaṃ aṅgulantaraṃ aṅgulantaraṃ. Katvā vāti kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā sayaṃ katvā vā.
已经受到武器攻击的,与“从口”相连。所谓“从口”,就是从伤口等开口处。所谓“正在流出时”,就是血正在流出的时候。由此得出“血涂相”,这样连接起来理解。
Laddhappahārānanti laddhāvudhappahārānaṃ mukhatoti sambandho. Mukhatoti pahārādimukhato. Paggharamānakāleti lohitaṃ paggharamānakāle. Lohitakaṃ labbhatīti yojanā.
那个即蛆虫相。所谓“在他们之中”,是指在狗等的身体里。所谓“骨”,是指骨的不净相,已经以种种方式说过了,这是连接的意思。所谓“依照前面的方法”,就是像前面讲膨胀相时所说的那样。
Tanti puḷavakaṃ. Tesūti soṇādisarīresu. Aṭṭhikanti aṭṭhikaasubhaṃ nānappakārato vuttanti sambandho. Purimanayenevāti pubbe uddhumātake vuttanayeneva.
119所谓“骨”就是骨骼。“不现起”是指它不按自己的真实本性显现,也不以可厌的方式显现,这就是这句话的意思。因此说“如同白遍的聚合”。在单块骨骼上,无法辨认幼年等阶段的特征,所以说“这里的‘相’指的是手等部位的名称”。但骨锁则可以按年龄阶段来确定,比如“这是幼童的,这是青年的,这是肢体发育成熟者的”,不过应当知道,由于它并不遍及一切,所以没有被采纳。虽然在骨锁中可以从关节处获得确定,但在单块骨骼上却无法获得;为了说明这种不确定性,便跳过顺序而说“依各块骨骼的凹陷处与凸起处”等。其中,凹陷处指骨骼弯曲的部分,凸起处指隆起的部分。“彼此咬合之处”指没有筋腱连接的地方,以及其他骨骼相互交叠的地方。“中间空隙”指骨与骨之间的间隙,以及孔洞。“遍一切处”指在整个骨锁中,或在所有骨骼中。
119.Tanti aṭṭhikaṃ. Na upaṭṭhātīti sabhāvato na upaṭṭhāti, paṭikkūlavasena na upaṭṭhātīti attho. Tenāha ‘‘odātakasiṇasambhedo hotī’’ti. Aṭṭhike paṭhamavayādisaṃlakkhaṇaṃ na sakkāti ‘‘liṅganti idha hatthādīnaṃ nāma’’nti vuttaṃ. Aṭṭhikasaṅkhalikā pana ‘‘ayaṃ daharassa, ayaṃ yobbane ṭhitassa, ayaṃ avayavehi vuddhipattissā’’ti evaṃ vayavasena vavatthapetuṃ sakkuṇeyyāva, abyāpitāya pana na gahitanti veditabbaṃ. Yadipi aṭṭhikasaṅkhalikāyaṃ sandhito vavatthāpanaṃ labbhati, aṭṭhike pana na labbhatīti tassa aniyatabhāvadīpanatthaṃ kamavilaṅghanaṃ katvā ‘‘tassa tassa aṭṭhino ninnaṭṭhānathalaṭṭhānavasenā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ninnaṭṭhānaṃ nāma aṭṭhino vinatappadeso. Thalaṭṭhānaṃ unnatappadeso. Ghaṭitaghaṭitaṭṭhānavasenāti anupagatanhārubandhānaṃ, itaresañca aññamaññaṃ saṃkiliṭṭhasaṃkiliṭṭhaṭṭhānavasena. Antaravasenāti aññamaññassa antaravasena, susiravasena ca. Sabbatthevāti sakalāya aṭṭhisaṅkhalikāya, sabbasmiṃ vā aṭṭhike.
120这里说的“此处”,是指在骨的不净观当中。应当根据它适合的情况去观察,也就是:取相在哪里适合,就在那里为了学习掌握而以取相的方式去辨认。所谓“整副”,是指没有剩余、肢体完整齐全的。通过相现起而成就。所谓“在这些当中”,是指在骨锁和单块骨头当中。这在注释书里已经说过。所谓“那”,是指“唯是同一相”这句话。说“在单块骨头上也适合”,是因为像青瘀等不净观中,两种相可以按颜色差别、完整或不完整、有孔或无孔、动或不动的不同而各有区别,但在这里并不是这样,不过也并非完全没有差别,所以才这样说。因此又说“即使在单块骨头上”等等。其中,“以可厌”,是因为骨头的样子非常明显,单凭骨本身就已经显得丑陋。“以可怖”,是因为它本身就会让一般众生感到恐惧。“以生起喜与悦”,是因为它以平滑、光洁的状态现起,而且由于修习更加殊胜,所以能生起喜和悦。因此说“能带来近行定”。
120.Etthāti etasmiṃ aṭṭhikāsubhe. Yujjamānavasena sallakkhetabbanti yaṃ nimittaggahaṇaṃ yattha yujjati, taṃ tattha uggaṇhanatthaṃ nimittaggahaṇavasena upalakkhetabbaṃ. Sakalāyāti anavasesabhāgāya paripuṇṇāvayavāya. Sampajjati nimittupaṭṭhānavasena. Tesūti aṭṭhikasaṅkhalikaṭṭhikesu. Vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Tanti ‘‘ekasadisamevā’’ti vacanaṃ. Ekasmiṃ aṭṭhike yuttanti idaṃ yathā vinīlakādīsu ubhinnaṃ nimittānaṃ yathārahaṃ vaṇṇavisesato, paripuṇṇāparipuṇṇato, savivarāvivarato, calācalato ca viseso labbhati, na evametassāti katvā vuttaṃ, na pana sabbena sabbaṃ visesābhāvato. Tenevāha ‘‘ekaṭṭhikepi cā’’tiādi. Tattha bībhacchenāti suvibhūtaaṭṭhirūpattā aṭṭhibhāveneva virūpena. Bhayānakenāti teneva pākatikasattānaṃ bhayāvahena. Pītisomanassajanakenāti saṇhamaṭṭhabhāvena upaṭṭhānato, bhāvanāya ca savisesattā pītiyā, somanassassa ca uppādakena. Tenevāha ‘‘upacārāvahattā’’ti.
“在这个场合”,是指前面讲取相和似相的地方。或者说“开了门之后”,意思是:不只停留在“只有在可厌的状态中,所见才叫作相”这一句上,而是紧接着用“这里相有两种”等话,分别解说取相和似相,这样就为上面所说的相的分类开了门。“无分别”,是指不以“净”这种分别去分别,只是不净,这就是它的意思。“审察之后”,是指用“在单块骨骼中也适合”等话审察之后。
Imasmiṃ okāseti uggahapaṭibhāganimittānaṃ vuttaṭṭhāne. Dvāraṃ datvā vāti ‘‘paṭikkūlabhāveyeva diṭṭhe nimittaṃ nāma hotī’’ti ettake eva aṭṭhatvā anantarameva ‘‘duvidhaṃ idha nimitta’’ntiādinā uggahapaṭibhāganimittāni vibhajitvā vacanena yathāvuttassa nimittavibhāgassa dvāraṃ datvāva vuttaṃ. Nibbikappanti ‘‘subha’’nti vikappena nibbikappaṃ, asubhantvevāti attho. Vicāretvāti ‘‘ekasmiṃ aṭṭhike yutta’’ntiādinā vicāretvā.
“大提舍长老”说的是住在支提山的大提舍长老。“实例”说的是:仅仅因为看到牙齿骨,就现起那个女人全身都是骨头堆聚之相,这些就是在这里的骨业处中,说明取相和似相差别的事例。
Mahātissattherassāti cetiyapabbatavāsīmahātissattherassa. Nidassanānīti dantaṭṭhikamattadassanena sakalassāpi tassā itthiyā sarīrassa aṭṭhisaṅghātabhāvena upaṭṭhānādīni ettha aṭṭhikakammaṭṭhāne uggahapaṭibhāganimittānaṃ visesavibhāvanāni udāharaṇāni.
“具有清净功德”是指因为已经断除了连同习气在内的所有烦恼,所以具备极为清净的功德。“以千眼”是指以拥有千眼的诸天之王帝释。因为他具备能在一坐之中审察一千件事的智慧眼,所以被称为“千眼”。“被称赞的名声”是指以“那位智者,在一切处都已调御”等语句所称赞的名声。
Subhaguṇoti savāsanānaṃ kilesānaṃ pahīnattā suparisuddhaguṇo. Dasasatalocanenāti sahassakkhena devānamindena. So hi ekāsaneneva sahassaatthānaṃ vicāraṇasamatthena paññācakkhunā samannāgatattā ‘‘sahassakkho’’ti vuccati. Thutakittīti ‘‘yo dhīro sabbadhi danto’’tiādinā (mahāva. 58) abhitthutakittisaddo.
杂论注释
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
121121. 针对以直接对立的方式断除的状态,所以说“善镇伏贪欲”。“不净的分类”指膨胀相等不净的分类。“依身体自性现起”指身体依其自性而趣入。当身体坏灭时,如同以异形安住的罗刹,唯依自性现起而坏灭。“依贪行者的差别”指依贪行者的分类。如果说此不净的分类是依身体自性现起而说,那么在《大念处》等经中为何有九种分类?彼处是依自性本身而说,此处则亦依他力加行。而且,彼处于此处所列的十种不净中,惟取其中若干,而骨骼则分为五种。彼处所述是依观而说,此处所述是依止而说,故其差别明显。
121. Ujupaṭipakkhena pahīnabhāvaṃ sandhāyāha ‘‘suvikkhambhitarāgattā’’ti. Asubhappabhedoti uddhumātakādiasubhavibhāgo. Sarīrasabhāvappattivasenāti sarīrassa attano sabhāvūpagamanavasena. Sarīrañhi vinassamānaṃ aññarūpena ṭhitassa rakkhasassa viya sabhāvappattivaseneva vinassati. Rāgacaritabhedavasenāti rāgacaritavibhāgavasena. Yadi sarīrasabhāvappattivasena ayamasubhappabhedo vutto, mahāsatipaṭṭhānādīsu (dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo) kathaṃ navappabhedoti? So sarasato eva sabhāvappattivasena vutto, ayaṃ pana parūpakkamenāpi. Tattha ca idhāgatesu dasasu asubhesu ekaccāneva gahitāni, aṭṭhikañca pañcavidhā vibhattaṃ. Tāni ca vipassanāvasena, imāni samathavasenāti pākaṭoyaṃ bhedoti.
对于这些人,虽然从“不净”这一共同性质来看,所见(十种不净)并无差别,但就贪行者的适宜性而言,为了把所说的“亦依贪行类别”分开来展示,所以才说“特别地”等。身体即使原本结构匀称,肿胀时也会显得结构失调,因此这是在肿胀的身体上显示身体结构的败坏,所以说“显示了身体结构的败坏”。贪著于身体结构完好的人,就是“结构贪者”,结构贪对他正合适,因为这是镇伏结构贪的方法。身体本身就是身体的颜色,是对身体颜色执著、依赖的人。所谓“显示了空洞”,就是显示空洞、孔隙的存在。所谓“对身体坚实性有贪”,就是因身体各肢体的坚固而生起贪爱。所谓“显示了散乱”,就是显示被狗、豺等拖来拖去而散乱的状态,因此对贪著肢体姿态的人正合适。据说,对这些不固定的肢体,哪还有什么姿态、嬉戏可言?因为由此能生起离贪。所谓“显示了聚合的破坏变异”,就是肢体聚合的紧密联结被破坏,这就是变异,即聚合破坏变异,因为显示了这种变异。所谓“血涂厌恶”,就是被血涂抹而成为令人厌恶的状态,因为显示了这种状态。所谓“我所贪”,就是生起“这是我的”之类贪著的人。所谓“牙齿完好贪”,就是习惯于贪著牙齿完好的人。
Imesaṃ pana dassanampi asubhabhāvasāmaññena satipi avisesato rāgacaritānaṃ sappāyabhāve yaṃ vuttaṃ ‘‘rāgacaritabhedavasena cā’’ti, taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘visesato’’tiādi vuttaṃ. Sūnabhāvena susaṇṭhitampi sarīraṃ dussaṇṭhitameva hotīti uddhumātakasarīre saṇṭhānavipattiṃ dīpetīti āha ‘‘sarīrasaṇṭhānavipattippakāsanato’’ti. Saṇṭhānasampattiyaṃ ratto saṇṭhānarāgī, tassa sappāyaṃ saṇṭhānarāgassa vikkhambhanupāyabhāvato. Kāyo eva kāyavaṇo, tattha paṭibaddhassa nissitassa. Susirabhāvappakāsanatoti susirassa vivarassa atthibhāvappakāsanato. Sarīre ghanabhāvarāginoti sarīre aṅgapaccaṅgānaṃ thirabhāvaṃ paṭicca uppajjanakarāgavato. Vikkhepappakāsanatoti soṇasiṅgālādīhi ito cito ca vikkhepassa pakāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ. Īdisānaṃ kira anavaṭṭhitarūpānaṃ avayavānaṃ ko līḷāvilāsoti virāgasambhavato. Saṅghātabhedavikārappakāsanatoti saṅghātassa aṅgapaccaṅgānaṃ saṃhatabhāvassa susambandhatāya bhedo eva vikāro saṅghātabhedavikāro, tassa pakāsanato. Lohitaṃ makkhitaṃ hutvā paṭikkūlabhāvo lohitamakkhitapaṭikkūlabhāvo, tassa pakāsanato. Mamattarāginoti ‘‘mama aya’’nti uppajjanakarāgavato. Dantasampattirāginoti dantasampattiyaṃ rajjanasīlassa.
那么,为什么在这里,对于肿胀等(不净所缘),只生起初禅,而不生起第二禅等呢?针对这个追问,心里留意之后,说“然而因为”等。所谓“水未安定”,是指由于水流的作用,水还在流动,四周都没有停住、没有澄清。所谓“以桨力”,就是以划桨的力量。所谓“所缘的羸弱”,是指由于厌恶的性质,心无法安住在上面,这就是所缘的羸弱。因为对于厌恶的所缘,心不能自然地运转,只有靠具有投向作用的寻把心投向所缘时,心才获得一境性。并非没有寻——也就是说,没有寻的第二禅等在那里根本无法立足。因此说“唯以寻的力量”等。
Kasmā panettha uddhumātakādike paṭhamajjhānameva uppajjati, na dutiyādīnīti anuyogaṃ manasi katvā āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Aparisaṇṭhitajalāyāti sotavasena pavattiyā samantato aṭṭhitajalāya asannisinnasalilāya. Arittabalenāti pājanadaṇḍabalena. Dubbalattā ārammaṇassāti paṭikkūlabhāvena attani cittaṃ ṭhapetuṃ asamatthabhāvo ārammaṇassa dubbalatā. Paṭikkūle hi ārammaṇe sarasato cittaṃ pavattituṃ na sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana vitakkena abhiniropiyamānameva cittaṃ ekaggataṃ labhati. Na vinā vitakkenāti vitakkarahitāni dutiyādijjhānāni tattha patiṭṭhaṃ na labhanti. Tenāha ‘‘vitakkabalenevā’’tiādi.
如果因为所缘是厌恶的性质,所以在肿胀等所缘中不能生起第二禅等,那么照这样说,初禅也不应该在那里生起。因为在那里确实不可能有喜和乐生起。针对这个质疑,所以说“然而即使在这厌恶的所缘中”等等。在这里,应当依次配上显示利益、去除五盖、平息烦恼病的比喻,分别是弃花者、呕吐和泻药的比喻。
Yadi paṭikkūlabhāvato uddhumātādiārammaṇe dutiyādijjhānāni na pavattanti, evaṃ sante paṭhamajjhānenāpi tattha na uppajjitabbaṃ. Na hi tattha pītisomanassānaṃ sambhavo yuttoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘paṭikkūlepi ca etasmi’’ntiādi. Tattha ānisaṃsadassāvitānīvaraṇasantāparogavūpasamānaṃ yathākkamaṃ pupphacchaḍḍaka, vamanavirecanaupamā yojetabbā.
122122. 为了说明:虽然按照上面所说的理由分成十种,但从自性来说只有一种,所以说了“这十种也是”等话。而这个自性,就像在无识之物中那样,在有识之物中也同样可以得到。因此,为了说明在那里,对如理作意的人来说,修习也同样能够成就,所以说了“这就是以这个特征”等话。这里,指的是活着的身体中。以装饰,指的是先经照料打理再作的装饰。多数人看不出来,这是言外之意。连同牙齿,骨堆有超过三百块,但除去牙齿,在《清净道论》的身至念部分会说“大约三百块骨”。有孔有隙,就是有大大小小的孔洞。脂肪锅,就是装满脂肪的容器。常渗出流下,就是恒时从上、从下渗漏流出。差异,就是不同。以种种布,就是用种种颜色的布。因为羞耻、惭耻已被破坏、灭除,所以叫耻部,就是大小便道。真实自性,就是如实的本性。因为如实被品尝、被了知,所以叫味,就是本性。喜,就是喜爱、欢喜。被名为自爱贪的贪所染,就是被自爱贪染污。被恼害,就是因为所求不得而遭受苦恼。
122. Yathāvuttakāraṇena dasadhā vavatthitampi sabhāvato ekavidhamevāti dassetuṃ ‘‘dasavidhampi ceta’’ntiādiṃ vatvā svāyaṃ sabhāvo yathā aviññāṇakesu, evaṃ saviññāṇakesupi labbhateva. Tasmā tatthāpi yonisomanasikāravato bhāvanā ijjhatevāti dassento ‘‘tadetaṃ iminā lakkhaṇenā’’tiādimāha. Etthāti etasmiṃ jīvamānakasarīre. Alaṅkārenāti paṭijagganapubbakena alaṅkaraṇena. Na paññāyati pacurajanassāti adhippāyo. Atirekatisataaṭṭhikasamussayaṃ dantaṭṭhikehi saddhiṃ, tehi pana vinā ‘‘timattāni aṭṭhisatānī’’ti (visuddhi. 1.190) kāyagatāsatiyaṃ vakkhati. Chiddāvachiddanti khuddānukhuddachiddavantaṃ. Medakathālikā medabharitabhājanaṃ. Niccuggharitapaggharitanti niccakālaṃ upari, heṭṭhā ca vissavantaṃ. Vemattanti nānattaṃ. Nānāvatthehīti nānāvaṇṇehi vatthehi. Hiriyā lajjāya kopanato vināsanato hirikopinaṃ, uccārapassāvamaggaṃ. Yāthāvasarasanti yathābhūtaṃ sabhāvaṃ. Yāthāvato rasīyati ñāyatīti hi raso, sabhāvo. Ratinti abhiratiṃ abhiruciṃ. Attasinehasaṅkhātena rāgena rattā attasineharāgarattā. Vihaññamānenāti icchitālābhena vighātaṃ āpajjantena.
Kiṃsuka 就是 pālibhaddaka 树,有些人说是 palāsa 树,另一些人说是 simbalī 树。Atilolupo 就是极度贪求的性格。Aduṃ 就是“那个”。Naṃ 就是头发等身体部分。Mucchitā 就是被迷惑,或者因为导致昏迷的渴爱而陷入昏迷。Sabhāvaṃ 就是可厌的本质。
Kiṃsukanti pālibhaddakaṃ, palāsoti keci, simbalīti apare. Atilolupoti ativiya lolasabhāvo . Adunti etaṃ. Nanti kesādisarīrakoṭṭhāsaṃ. Mucchitāti mohitā, mucchāpāpikāya vā taṇhāya vasena mucchaṃ pattā. Sabhāvanti paṭikkūlabhāvaṃ.
像粪坑一样,就是像大小便的地方,或者像粪坑。成为眼者,就是已经成为眼、获得了智慧之眼的人,或者成为世间之眼的人。被湿皮覆盖,就是被湿皮包裹着。
Ukkarūpamoti uccārapassāvaṭṭhānasamo, vaccakūpasamo vā. Cakkhubhūtehīti cakkhuṃ pattehi paṭiladdhapaññācakkhukehi, lokassa vā cakkhubhūtehi. Allacammapaṭicchannoti allacammapariyonaddho.
“具有堪能之性”是指具备能够证得上人法的素质。在身体的任何部位,或在身体的任何一个部分,取相:是指以善巧观察不净的方式,使取相生起,也就是以修取的方式取相,生起取相的意思。应使业处达到安止:对于所获得的取相持续修作,生起似相,安住于近行定之后,再努力修习那个业处,就应使不净业处达到安止。因为已经证得安止、安住于初禅的人,以那个禅那作为基础,开始修观,对诸行加以观照,不久就能断尽一切烦恼。
Dabbajātikenāti uttarimanussadhamme paṭiladdhuṃ bhabbarūpena. Yattha yattha sarīre, sarīrassa vā yattha yattha koṭṭhāse. Nimittaṃ gahetvāti asubhākārassa suṭṭhu sallakkhaṇavasena yathā uggahanimittaṃ uppajjati, evaṃ uggaṇhanavasena nimittaṃ gahetvā, uggahanimittaṃ uppādetvāti attho. Kammaṭṭhānaṃ appanaṃ pāpetabbanti yathāladdhe uggahanimitte kammaṃ karontena paṭibhāganimittaṃ uppādetvā upacārajjhāne ṭhitena tameva bhāvanaṃ ussukkāpentena asubhakammaṭṭhānaṃ appanaṃ pāpetabbaṃ. Adhigatappano hi paṭhamajjhāne ṭhito tameva jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ ārabhitvā saṅkhāre sammasanto nacirasseva sabbāsave khepetīti.