其余遍处的解释注释
5. Sesakasiṇaniddesavaṇṇanā
水遍的解说注释
Āpokasiṇakathāvaṇṇanā
9191. 对于已经详细展开的义理,即使只是以概要的方式指示,也仍然落在详细说明的范围内,所以说“这是详细解说”。“水遍”——就是水遍的禅那,或者水遍的业处。一切都应当依照地遍业处中所说的方法来详细解释。也不必说“无论已作或未作,一切都应当详细解释”这样的话。充满海咸水的水池,就是咸水湖。为了避开青等颜色的混杂,所以说“用干净的布取”。其他的,是指到达地面的水。那样的,就是像虚空所生的水那样。因此说“清净无浊”,这是与“水”的语法关联。至于“不应观察颜色”等应当说明的内容,在地遍论说中已经讲过了。不过在这里,应当知道它的特相是流动之相。
91. Yathāvitthāritassa atthassa atidesopi vitthāraṭṭhāneyeva tiṭṭhatīti āha ‘‘vitthārakathā hotī’’ti. Āpokasiṇanti āpokasiṇajjhānaṃ, āpokasiṇakammaṭṭhānaṃ vā. Sabbaṃ vitthāretabbanti pathavīkasiṇakammaṭṭhāne vuttanayena vitthāretabbaṃ. Ettakampīti ‘‘kate vā akate vāti sabbaṃ vitthāretabba’’nti ettakampi avatvā. Sāmuddikena loṇudakena bharito jalāsayo loṇī. Nīlādivaṇṇasaṅkarapariharaṇatthaṃ ‘‘suddhavatthena gahita’’nti vuttaṃ. Aññanti bhūmiṃ sampattaṃ. Tathārūpanti yādisaṃ ākāsajaṃ udakaṃ, tādisaṃ. Tenāha ‘‘vippasannaṃ anāvila’’nti, yaṃ pana udakanti sambandho. ‘‘Na vaṇṇo paccavekkhitabbo’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ pathavīkasiṇakathāyaṃ vuttameva. Lakkhaṇaṃ pana idha paggharaṇalakkhaṇaṃ veditabbaṃ.
就像前面所说的那样,也就是按照地遍修习中所讲的方法。波浪涌起之类,以及混杂泡沫之类,在这里属于遍的过失。“他”,指修行的瑜伽行者。“它的”,指似相。
Vuttanayenevāti pathavīkasiṇabhāvanāyaṃ vuttanayeneva. Taraṅguṭṭhānādi, pheṇamissatādi ca idha kasiṇadoso. Soti yogāvacaro. Tassāti paṭibhāganimittassa.
火遍修法的注释
Tejokasiṇakathāvaṇṇanā
92有油脂的,就是带油脂的。心材,不是边材。为了让火焰持续得久,就取有油脂的心材。做成一段一段,就是切成一块块。点燃,就是烧起来。浓密的火焰,就是没有空隙地燃烧起来的火舌。
92.Siniddhāni sinehavantāni. Sāradārūni na pheggudārūni. Jālāya ciraṭṭhitatthaṃ siniddhasāradāruggahaṇaṃ. Ghaṭikaṃ ghaṭikaṃ katvāti khandhaso karitvā. Ālimpetvāti jāletvā. Ghanajālāyāti aviraḷavasena pavattaaggijālāyaṃ.
就像正在落下的样子,就是如同正在落下。对于取未造作之相的人来说,按照前面所说的方式,就像遍处圆盘显现那样,如此在未造作的纯粹火界上取相。
Patanasadisanti patamānasadisaṃ. Akate gaṇhantassāti vuttanayena yathā kasiṇamaṇḍalaṃ paññāyati, evaṃ anabhisaṅkhate kevale tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhantassa.
风遍论说的注释
Vāyokasiṇakathāvaṇṇanā
93“因为已说”这句话里,hi 这个词表示原因,意思是“因为”。它和后面的“因此”相连。“甘蔗顶”,就是甘蔗田里像原来那样立着的顶端。“被摇动”,是被风吹动。“被遍摇动”,是完全被摇动。“因此”,是因为注释里这样说过:“风遍……观察……”,所以才这么说。“齐头而立”,是因为上方的叶子而齐头立着。说到“竹或树”时,这里也要把“齐头而立、叶子浓密的竹或叶子浓密的树”带进来配合理解。在一指等长度的头发上,因为太短;在更长的头发上,因为下垂;在稀疏的头发上,因为风钻不进去,所以风的触击不明显,因此取四指的量,也取浓密的。在这里触击,就是把念放在甘蔗顶等摇动的方式上,以此为入口,在触击它们的风团上让念现起。在那里置念,就是在那个身体部位,以触击的方式为入口而转起的风团上,以触击之相为入口,让念现起。“像热汽柱一样”,这是说明这个相和前一个遍一样,具有令人惊惧的性质。“不动”,这是说明这个相和取相的区别只在于不动,所以似相也被说明为像热汽柱一样。
93.Vuttañhetanti ettha hi-saddo hetuattho, yasmāti attho. Tassa ‘‘tasmā’’ti iminā sambandho. Ucchagganti ucchukhette yathāṭhitānaṃ aggaṃ. Eritanti vātena calitaṃ. Sameritanti sabbaso calitaṃ. Tasmāti yasmā ‘‘vāyokasiṇaṃ…pe… upalakkhetī’’ti evaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ, tasmā. Samasīsaṭṭhitanti upari pattānaṃ vasena samasīsaṃ hutvā ṭhitaṃ. Veḷuṃ vā rukkhaṃ vāti etthāpi ‘‘samasīsaṃ ṭhitaṃ ghanapattaveḷuṃ vā ghanapattarukkhaṃ vā’’ti ānetvā yojetabbaṃ. Ekaṅgulādippamāṇesu kesesu rassabhāvato, dīghataresu olambanato, viraḷesu anuppavesato vātappahāro na paññāyatīti caturaṅgulappamāṇaggahaṇaṃ, ghanaggahaṇañca kataṃ. Etasmiṃ ṭhāne paharatīti satiṃ ṭhapetvāti ucchaggādīnaṃ pacalanākāraggahaṇamukhena tesaṃ pahārake vātasaṅghāte satiṃ upaṭṭhapetvā. Tattha satiṃ ṭhapetvāti tasmiṃ kāyapadesassa saṅghaṭṭanavasena pavatte vāyupiṇḍe saṅghaṭṭanākāraggahaṇamukhena satiṃ upaṭṭhapetvā. ‘‘Usumavaṭṭisadisa’’nti etena purimakasiṇassa viya imassāpi nimittassa saṃviggahataṃ dasseti. ‘‘Niccala’’nti iminā niccalabhāvoyeva uggahanimittato imassa visesoti paṭibhāganimittassāpi usumavaṭṭisadisatāva vibhāvitā hoti.
青遍处论的注释
Nīlakasiṇakathāvaṇṇanā
94或者,用眼药树花等(来说明)颜色界。那样的花丛,就是被盛开得密密匝匝的青色花朵覆盖的花丛。用另一种,是指没有特别准备过的。通过“山耳花”这个词,说的是青色的山耳花。箱盖,就是盒子的盖子。只用花瓣,是指去掉青莲等的花蕊和花梗,只用纯粹的花瓣。应当填满,是指拿一块青色的布,像捆包裹一样扎起来,让它看起来像一个青色的圆盘,就这样把箱子或箱盖填满。在口边,是指应当绑在这个箱子或箱盖的口边。宝石扇,就是用蓝宝石做成的扇子。
94. Añjanarājivaṭṭādi vaṇṇadhātuyā vā. Tathārūpaṃ mālāgacchanti aviraḷavikasitanīlavaṇṇapupphasañchannaṃ pupphagacchaṃ. Itarenāti akatādhikārena. Girikaṇṇikaggahanena nīlaṃ girikaṇṇikamāha. Karaṇḍapaṭalaṃ samuggapidhānaṃ. Pattehiyevāti nīluppalādīnaṃ kesaravaṇṭāni apanetvā kevalehi pattehiyeva. Pūretabbanti nīlavaṇṇaṃ vatthaṃ gahetvā bhaṇḍikaṃ viya bandhitvā yathā nīlamaṇḍalaṃ hutvā paññāyati, tathā caṅkoṭakaṃ vā karaṇḍapaṭalaṃ vā pūretabbaṃ. Mukhavaṭṭiyaṃ vā assāti assa caṅkoṭakassa, karaṇḍapaṭalassa vā mukhavaṭṭiyaṃ bandhitabbaṃ. Maṇitālavaṇṭaṃ indanīlamaṇimayaṃ tālavaṇṭaṃ.
黄遍论说的注释
Pītakasiṇakathāvaṇṇanā
9595. 在黄遍中,“花丛”指甘蔗花等花丛。雄黄或黄土等矿物。“以黄檀花”指一种名为黄檀的黄色花类,用它的花。“座供养”指在塔院中所作的座供养。“以迦尼迦罗花等”,通过“等”这个字,应当知道包含了阿库利金吉罗花等。
95. Pītakasiṇe mālāgacchanti ikkaṭādimālāgacchaṃ. Haritālaṃ, manosilā vā dhātu. Pattaṅgapupphehīti pattaṅganāmikā pītavaṇṇapupphā ekā gacchajāti, tassa pupphehi. Āsanapūjanti cetiyaṅgaṇe kataṃ āsanapūjaṃ . Kaṇikārapupphādināti ādi-saddena ākulikiṅkirātapupphādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
红遍的注释
Lohitakasiṇakathāvaṇṇanā
96红宝石、赤色宝石等。红色矿物指赭石类、朱砂等。
96.Lohitamaṇi lohitaṅgamaṇiādi. Lohitadhātu gerukajātihiṅgulikādi.
白遍论的注释
Odātakasiṇakathāvaṇṇanā
97在白遍(白遍处)里,“花丛”是指喜悦的旋转花丛等花丛。“界”是指螃蟹、粪便、石灰等。
97. Odātakasiṇe mālāgacchanti nandiyāvattādimālāgacchaṃ. Dhātu kakkaṭimuttasetikādi.
光明遍的注释
Ālokakasiṇakathāvaṇṇanā
98所谓“无法这样做到”,是指像依靠阳光等来生起光明相那样,由于那个光明圆相不能长久停留,所以没办法这样把相生起来。因为从罐口出来的光明很大,所以说“把罐口盖住”。“壁面”就是朝向墙壁。“像升起的圆盘一样”,就是像在墙壁等处出现的普通光明圆盘那样。“浓厚、澄净,像光聚一样”:如果有像世尊的丈光那样浓厚、澄净,又聚成一团的光明,那就和它相似,这就是这句话的意思。
98.Tathā asakkontenāti yathā sūriyālokādivasena obhāsanimittuppādanaṃ vuttaṃ, tassa obhāsamaṇḍalassa na ciraṭṭhititāya tathā nimittuppādanaṃ kātuṃ asakkontena. Ghaṭamukhena niggacchanakaobhāsassa mahantabhāvato ‘‘ghaṭamukhaṃ pidahitvā’’ti vuttaṃ. Bhittimukhanti bhittiabhimukhaṃ. Uṭṭhitamaṇḍalasadisanti bhittiādīsu uṭṭhitapākatikaālokamaṇḍalasadisaṃ. Ghanavippasannaṃ ālokapuñjasadisanti bhagavato byāmappabhā viya bahalo, vippasanno ca hutvā puñjabhūto āloko atthi ce, taṃsadisoti attho.
限定虚空遍的注释
Paricchinnākāsakasiṇakathāvaṇṇanā
99“就像孔洞一样”的意思是:取相显现出来的样子,和那个被墙壁等边界围出来的孔洞相似,也就是和那个孔洞一样,以那种形态出现。“即使被扩大也不增大”这句话,是为了说明取相不会增大的性质。因为一切取相即使被扩大,也根本不会增大。就算有想要扩大它的意愿,由于修习的力量太弱,也终究无法增大。相的增大是依靠修习力量的。而似相在生起之后,因为修习已经稳固,所以说“被扩大时就会增大”。
99.Chiddasadisameva hotīti yehi bhittipariyantādīhi paricchinnaṃ, taṃ chiddaṃ, taṃsadisaṃ, tenavākārena uggahanimittaṃ upaṭṭhātīti attho. ‘‘Vaḍḍhiyamānampi na vaḍḍhatī’’ti uggahanimittassa avaḍḍhanīyataṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sabbampi hi uggahanimittaṃ vaḍḍhiyamānaṃ na vaḍḍhatiyeva. Satipi ca vaḍḍhetukāmatāyaṃ vaḍḍhanā na sambhavati bhāvanāya paridubbalattā. Bhāvanāvasena hi nimittavaḍḍhanā . Paṭibhāganimittaṃ pana tasmiṃ uppanne bhāvanā thirāti katvā ‘‘vaḍḍhiyamānaṃ vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ.
虽然圣典里说“地遍等是色界禅那的所缘,只有八种遍是以各自的自相出现的;但在白遍里包含了光明遍,在虚空遍里包含了限定虚空遍,开示就是这样做出的”,他是基于这个意思才说“如是,十力者宣说了十种遍”。杂论也应如此理解:像前面一样,不取每一种遍中各自特有的、专属于它的意义,而是从共与不共两方面,把散见于各处的种种义理取来加以论述,这就是杂论。
Kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘pathavīkasiṇādīni rūpajhānārammaṇāni aṭṭheva kasiṇāni sarūpato āgatāni, odātakasiṇe pana ālokakasiṇaṃ, ākāsakasiṇe ca paricchinnākāsakasiṇaṃ antogadhaṃ katvā desanā katā’’ti adhippāyenāha ‘‘iti kasiṇāni dasabalo, dasa yāni avocā’’ti. Pakiṇṇakakathāpi viññeyyāti pubbe viya asādhāraṇaṃ tasmiṃ tasmiṃ kasiṇe paṭiniyatameva atthaṃ aggahetvā asādhāraṇato, sādhāraṇato ca tattha tattha pakiṇṇakaṃ visaṭaṃ atthaṃ gahetvā pavattā pakiṇṇakakathāpi vijānitabbā.
各种散说内容的注释
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
100“起始状态”在这里:用“起始”这个词,涵盖了任何属于地大的事物被幻化出来等等。或者说“站立、安坐等的安排”——这里也要把“在空中或在水中”带进来一起理解。“以有限和无限的方式”:就是不涉及青等颜色,只按有限和无限的方式来说。“像这些等等”:用“等等”这个词,涵盖了从身体幻化出水流等等。
100.Ādibhāvoti ettha ādi-saddena yassa kassaci pathavīpakkhiyassa vatthuno nimmānādiṃ saṅgaṇhāti. Ṭhānanisajjādikappanaṃ vāti etthāpi ‘‘ākāse vā udake vā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Parittaappamāṇanayenāti nīlādivaṇṇaṃ anāmasitvā parittaappamāṇanayeneva. Evamādīnīti ādi-saddena sarīrato udakadhārānimmānādiṃ saṅgaṇhāti.
他想要哪个,他就有燃烧那个的能力。也就是说,当许多棉花、木棉、柴木等东西堆在一起时,他想要烧其中哪一个,他就有燃烧那一个的能力。这里用“等”字,把驱散黑暗之类的能力也包括进去了。
Yadeva so icchati tassa ḍahanasamatthatāti bahūsu kappāsapicusāradāruādīsu ekajjhaṃ rāsibhūtesu ṭhitesu yaṃ yadeva icchati, tassa tasseva ḍahanasamatthatā. Idha ādi-saddena andhakāravidhamanādiṃ saṅgaṇhāti.
风行就是像风一样行进,也就是极快速地行进。这里用“等”字,涵盖了能到达任何想去的地方等情形。
Vāyugatiyā gamanaṃ vāyugatigamanaṃ, atisīghagamanaṃ. Idha ādi-saddena yadicchitadesantaraṃ pāpuṇanādiṃ saṅgaṇhāti.
“黄金”:就是胜解为黄金,也就是决意让它变成黄金,比如具寿毕陵伽·婆蹉把草堆、土块等变成黄金殿堂那样。“依照所说的方式”:就是依照黄金与劣色转变的方式。
Suvaṇṇanti adhimuccanā suvaṇṇabhāvādhiṭṭhānaṃ seyyathāpi āyasmā pilindavaccho (pārā. 619-620) tiṇaṇḍupagapāsādādīnaṃ. Vuttanayenāti suvaṇṇadubbaṇṇanayena.
在诸色遍中,应当知道:各处出现的“等”字,涵盖了青光遍、变化遍等。地、山等——通过这个“等”字,应当知道也涵盖了海洋等。
Vaṇṇakasiṇesu tattha tattha ādi-saddena nīlobhāsanimmānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Pathavīpabbatādīti ādi-saddena samuddādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.
所有十种遍也都是这样。它们获得这种区分,就是说达到这种增大等的差别。“一者”,就是某一个人。“了知”,就是用修习所得的智慧去了知。通过“等”这个字,把“水遍”等巴利圣典中的文句也包含进来了。
Sabbāneva dasapi kasiṇāni. Imaṃ pabhedaṃ labhantīti imaṃ vaḍḍhanādivisesaṃ pāpuṇanti. Ekoti ekacco. Sañjānātīti bhāvanāpaññāya sañjānāti. Ādi-saddena ‘‘āpokasiṇa’’ntiādipāḷiṃ saṅgaṇhāti.
应当把“地遍,一人了知”这些巴利文句引来,和“面向上方虚空界”连接起来。而且这是就扩大的方式说的。所以他说:“因为有人只向上方扩大遍。”在“面向下方地界”等说法里,也是同样的道理。前面讲扩大时,是就那些不顾及目的而扩大的人说的,所以现在说“以这样那样的原因而如此扩展”,意思就是扩大遍。那是怎样的呢?他说:“就像想用天眼看见色而扩展光明一样。”如果想看见上方的色,就向上方扩展光明;如果想看见下方的色,就向下方扩展光明;如果想看见四周的色,就向四周扩展光明。这个遍也是这样,这就是它的意思。
Uparigaganatalābhimukhaṃ ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānātī’’ti pāḷipadāni ānetvā sambandhitabbaṃ. Tañca kho vaḍḍhanavasena. Tenāha ‘‘ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍhetī’’ti. Heṭṭhābhūmitalābhimukhantiādīsupi eseva nayo. Pubbe vaḍḍhanakāle payojanaṃ anapekkhitvā vaḍḍhentānaṃ vasena vuttattā idāni ‘‘tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāretī’’ti āha, kasiṇaṃ vaḍḍhetīti attho. Yathā kinti āha ‘‘ālokamiva dibbacakkhunā rūpadassanakāmo’’ti. Uddhañce rūpaṃ daṭṭhukāmo uddhaṃ ālokaṃ pasāreti, adho ce rūpaṃ daṭṭhukāmo adho ālokaṃ pasāreti, samantato ce rūpaṃ daṭṭhukāmo samantato ālokaṃ pasāreti, evamayaṃ kasiṇanti attho.
“每一种”:就是地遍等当中的每一种。“为了不转入其他状态”:这是为了说明不转入其他遍的状态,而不是说另外还有地遍等等。因为在水安住的地方,并没有具备各种成分的地。“其他遍的混杂”:就是与水遍等的混杂。“在一切处”:就是在水遍等所有其余诸遍当中。由于不停留于一处而不执取无余遍满之量度,所以遍满是无限的。正因如此,它们才被称为“遍”。并且如是说“那……”等等。其中,“以心遍满”:就是以修习之心取所缘。因为修习之心对遍作意时,无论遍是小还是大,都在一刹那间完整地作意,而不是只取一部分。
Ekassāti pathavīkasiṇādīsu ekekassa. Aññabhāvānupagamanatthanti aññakasiṇabhāvānupagamanadīpanatthaṃ, na aññaṃ pathavīādi. Na hi udakena ṭhitaṭṭhāne sasambhārapathavī atthi. Añño kasiṇasambhedoti āpokasiṇādinā saṅkaro. Sabbatthāti sabbesu āpokasiṇādīsu sesakasiṇesu. Ekadese aṭṭhatvā anavasesena pharaṇappamāṇassa aggahaṇato pharaṇaṃ appamāṇaṃ. Teneva hi nesaṃ kasiṇasamaññā. Tathā cāha ‘‘tañhī’’tiādi. Tattha cetasā pharantoti bhāvanācittena ālambanaṃ karonto. Bhāvanācittañhi kasiṇaṃ parittaṃ vā vipulaṃ vā ekakkhaṇe sakalameva manasi karoti, na ekadesanti.
101101. “具有无间业者”:就是具足五种无间业中的任何一种。“决定邪见者”:就是具足三种邪见——无因见、无作见、无有见——中的任何一种决定邪见。“双性人与般哒格”:就是双性人,以及般哒格。虽然他们因为是无因结生而具足异熟障,但因为他们烦恼极其强烈,所以说为具足烦恼障。“无因与二因结生者”:就是无因结生者,以及二因结生者。因为即使是二因结生者,也不能证得圣道、获得禅那,所以他们也是具足异熟障。
101.Ānantariyakammasamaṅginoti pañcasu ānantariyakammesu yena kenaci samannāgatā. Niyatamicchādiṭṭhikāti ahetukadiṭṭhi akiriyadiṭṭhi natthikadiṭṭhīti tīsu micchādiṭṭhīsu yāya kāyaci niyatāya micchādiṭṭhiyā samannāgatā. Ubhatobyañjanakapaṇḍakāti ubhatobyañjanakā, paṇḍakā ca. Kāmañcete ahetukapaṭisandhikattā vipākāvaraṇena samannāgatā honti, tathāpi tibbakilesattā kilesāvaraṇena samannāgatā vuttā. Ahetukadvihetukapaṭisandhikāti ahetukapaṭisandhikā , dvihetukapaṭisandhikā ca. Duhetukapaṭisandhikānampi hi ariyamaggapaṭivedho, jhānapaṭilābho ca natthi, tasmā tepi vipākāvaraṇena samannāgatā eva.
“随顺行道”指的是道的随顺行道,也就是随顺谛的观。“无欲者”在《破迷惑》中解释为“没有想做的欲求”,这也应当理解为是就为了证得涅槃而想做的欲求来说的。北俱卢洲的人也和魔等一样,被归入无欲者的范围,因为他们对寂灭没有欲求。“劣慧者”就是缺乏有分慧的人。《破迷惑》中说:“即使有分慧已经圆满,如果他的有分不能成为出世间的立足处,他也仍然是劣慧者。”因为当某个有分正在现起时,如果能在那个相续中生起出世间法,那个有分就被称为它的立足处。
Apaccanīkapaṭipadāyanti maggassa anulomapaṭipadāyaṃ saccānulomikāyaṃ vipassanāyaṃ. Acchandikāti ‘‘kattukamyatāchandarahitā’’ti sammohavinodaniyaṃ vuttaṃ, tampi nibbānādhigamatthameva kattukamyatāchandaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Uttarakurukāpi manussā mārādayo viya acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā nibbutichandarahitattā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. ‘‘Bhavaṅgapaññāya paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, sopi duppaññoyevā’’ti sammohavinodaniyaṃ vuttaṃ. Yasmiṃ hi bhavaṅge vattamāne taṃsantatiyaṃ lokuttaraṃ nibbattati, taṃ tassa pādakaṃ nāma hoti.
在诸善法中,指的是没有过失的法,或者能带来快乐果报的法。“进入”,意思是证得。“唯在遍处”,就是只在遍处业处上。“这些”,指的是具有业障等的人。“因此”,是因为这些果报障碍等确实能产生无益之事,并且是无益之因,所以这样说。这里只提到三种障碍,因为另一种是有对治法的,或者属于业障这一类,应当这样理解。“依善士亲近等”中的“等”字,包含了相应的如理作意等。“信”,是指对业果的信,以及对三宝的信。“欲”,是指在修行实践中,被称为强烈想要去做的善法欲。“慧”,是指能护持修行的慧。“增长”,就是让修行能够成就那样,使它充分增长。至于这里没有按义理详细分别的内容,因为容易理解,而且前面已经说过方法,所以不再分别。
Kusalesu dhammesūti anavajjadhammesu, sukhavipākadhammesu vā. Okkamitunti adhigantuṃ. Kasiṇeyevāti kasiṇakammaṭṭhāneyeva. Etesanti kammāvaraṇasamannāgatādīnaṃ. Tasmāti yasmā ete vipākantarāyādayo evaṃ atthajānikarā, anatthahetubhūtā ca, tasmā. Tiṇṇameva cettha antarāyānaṃ gahaṇaṃ itarassa sappaṭikārattā, kammantarāyapakkhikattā vāti daṭṭhabbaṃ. Sappurisūpanissayādīhīti ādi-saddena tajjaṃ yonisomanasikārādiṃ saṅgaṇhāti. Saddhanti kammaphalasaddhaṃ, ratanattayasaddhañca. Chandanti bhāvanānuyoge tibbakattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ. Paññanti pārihāriyapaññaṃ. Vaḍḍhetvāti yathā bhāvanā ijjhati, tathā paribrūhetvā. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyattā, heṭṭhā vuttanayattā ca na vibhattaṃ.