2. 头陀支解说的注释
2. Dhutaṅganiddesavaṇṇanā
2222. 少欲:这个人少欲,就是远离对资具的贪求。他的状态就是少欲性,意思是无贪的志向。平等地满足,以寂静、以自己的所有而满足就是知足;知足本身就是知足性,不希求别的,随所得的各种资具而完全满足。所谓“知足性等”中的“等”字,或者是连接词。或者读作“知足等”。那些功德:就是成为戒清净之因的少欲等功德。令成就:就是令成为具足。他们确实是戒清净的获得者,由头陀法而更加具足。受持头陀支:就是正确地受持那些能抖落烦恼、能摧毁烦恼的支分。如是:就是如此存在时,意思是头陀支已受持。这个瑜伽行者。损减:就是正确地刮削、切断、令烦恼变薄。远离:就是成为心远离之方法的远离处之身性。不积集:就是依照所行之道,烦恼不积集、不积聚,如此行道。精进策励:以令未生恶法不生等方式,策励精进的状态。易养性:由所说的少欲性等所成就,对护持者易于养护、易于扶养的状态。以“等”字,摄少事务、轻安住等。戒,且如所受持的,由远离敌对法而将成为极清净。诸誓愿与头陀法也将成就,将成为具足,或将完成。凡是坚固的随所得衣、食、住之知足,为古佛等圣者的传承而住立,关于住立于彼的状态,所以说“住立于古之三圣种”。修习:以应勤修之义为乐处,所以是乐修习者;其状态是乐修习性,于止观修习中已策励、已应用。因为将成为证得之器,所以有连结。
22. Appā icchā etassāti appiccho, paccayagedharahito. Tassa bhāvo appicchatā, alobhajjhāsayatāti attho. Samaṃ tuṭṭhi, santena, sakena vā tuṭṭhi santuṭṭhi, santuṭṭhi eva santuṭṭhitā, aññaṃ apatthetvā yathāladdhehi itarītarehi paccayehi paritussanā. Santuṭṭhitādīhīti ta-kāro vā padasandhikaro. ‘‘Santuṭṭhiādīhī’’ti vā pāṭho. Te guṇeti te sīlavodānassa hetubhūte appicchatādiguṇe. Sampādetunti sampanne kātuṃ. Te hi sīlavisuddhiyā paṭiladdhamattā hutvā dhutadhammehi sampannatarā honti. Dhutaṅgasamādānanti kilesānaṃ dhunanakaaṅgānaṃ viddhaṃsanakāraṇānaṃ sammadeva ādānaṃ. Evanti evaṃ sante, dhutaṅgasamādāne kateti attho. Assa yogino. Sallekho kilesānaṃ sammadeva likhanā chedanā tanukaraṇaṃ. Paviveko cittavivekassa upāyabhūtā vivekaṭṭhakāyatā. Apacayo yathā paṭipajjanato kilesā naṃ apacinanti na ācinanti, tathā paṭipajjanā. Vīriyārambho anuppannānaṃ pāpadhammānaṃ anuppādanādivasena āraddhavīriyatā. Subharatā yathāvuttaappicchabhāvādisiddhā upaṭṭhakānaṃ sukhabharaṇīyatā suposatā. Ādi-saddena appakiccatāsallahukavuttiādike saṅgaṇhāti. Sīlañceva yathāsamādinnaṃ paṭipakkhadhammānaṃ dūrībhāvena suparisuddhaṃ bhavissati. Vatāni ca dhutadhammā ca sampajjissanti sampannā bhavissanti, nipphajjissanti vā. Yā thirabhūtā itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanasantuṭṭhi porāṇānaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ paveṇibhāvena ṭhitā, tattha patiṭṭhitabhāvaṃ sandhāyāha ‘‘porāṇe ariyavaṃsattaye patiṭṭhāyā’’ti. Bhāvanā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti bhāvanārāmo, tabbhāvo bhāvanārāmatā, samathavipassanābhāvanāsu yuttappayuttatā. Yasmā adhigamāraho bhavissati, tasmāti sambandho.
利养、恭敬等,因为可以被渴爱所触及,又因为属于世间所摄,所以叫世间利养。因为随顺涅槃的证得,所以是随顺行道,也就是观修习。从义来说,是从词义来说。从分类来说,是从分别来说。从破坏来说,是从坏灭来说。头陀等,是指头陀、头陀论、头陀法、头陀支。从略说广说来说,是从简略与详细来说。
Lābhasakkārādi taṇhāya āmasitabbato, lokapariyāpannatāya ca lokāmisaṃ. Nibbānādhigamassa anulomato anulomapaṭipadā vipassanābhāvanā. Atthatoti vacanatthato. Pabhedatoti vibhāgato. Bhedatoti vināsato. Dhutādīnanti dhutadhutavādadhutadhammadhutaṅgānaṃ. Samāsabyāsatoti saṅkhepavitthārato.
23道路,就是小路。关于“垃圾堆等”,这是区分用的属格。以高起之义,就是以耸立之义。就像“河的岸”等说法里那样,kūla 这个词有高起的意思,所以说“像尘土堆一样,就是尘堆衣”。ku 这个音表示卑劣,ula 这个音表示行走,所以说“所谓行于卑劣状态”,或者说像尘土一样卑劣地行走、生起,所以叫尘堆衣。持守尘堆衣就是尘堆衣,这是省略了后一个词;具有这种戒行的人就是尘堆衣者,就像说“糕饼商”一样。aṅga 是就自身的果而成为因,所以叫支,也就是原因。凭那种法,一个人被称为“尘堆衣者”,那以受持思为本质的法,就是尘堆衣者的支,所以叫尘堆衣支。因此说“尘堆衣者的”等。那个,就是受持的。以此而受持,所以叫受持,也就是思。
23.Rathikāti racchā. Saṅkārakūṭādīnanti niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Abbhuggataṭṭhenāti ussitaṭṭhena. ‘‘Nadiyā kūla’’ntiādīsu viya samussayattho kūla-saddoti āha ‘‘paṃsukūlamiva paṃsukūla’’nti. Ku-saddo kucchāyaṃ ula-saddo gatiatthoti āha ‘‘kucchitabhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hotī’’ti, paṃsu viya kucchitaṃ ulati pavattatīti vā paṃsukūlaṃ. Paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ uttarapadalopena, taṃ sīlamassāti paṃsukūliko, yathā ‘‘āpūpiko’’ti. Aṅgati attano phalaṃ paṭicca hetubhāvaṃ gacchatīti aṅgaṃ, kāraṇaṃ. Yena puggalo ‘‘paṃsukūliko’’ti vuccati, so samādānacetanāsaṅkhāto dhammo paṃsukūlikassa aṅganti paṃsukūlikaṅgaṃ. Tenāha ‘‘paṃsukūlikassā’’tiādi. Tassāti samādānassa. Samādiyati etenāti samādānaṃ, cetanā.
用同样的道理:就像把穿粪扫衣这件事叫做“粪扫衣”,受持这个戒行的人就叫“粪扫衣者”,而他的支分——也就是受持时的思心所——被称为“粪扫衣支”;同样,按照这种词义构造方式,把持三衣这件事叫做“三衣”,受持这个戒行的人就叫“三衣者”,他的支分——也就是受持时的思心所——应当理解为“三衣支”。只有在僧伽梨、郁多罗僧、安陀会这三件衣上才有“三衣”这个名称,而不是在痒护布、雨衣等上面也有。为了显示这三衣各自的样子,所以说“所谓僧伽梨、郁多罗僧、安陀会”。
Eteneva nayenāti yathā paṃsukūladhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ, taṃsīlo paṃsukūliko, tassa aṅgaṃ samādānacetanā ‘‘paṃsukūlikaṅga’’nti vuttaṃ, evaṃ eteneva vacanatthanayena ticīvaradhāraṇaṃ ticīvaraṃ, taṃsīlo tecīvariko, tassa aṅgaṃ samādānacetanā ‘‘tecīvarikaṅga’’nti veditabbaṃ. Saṅghāṭiādīsu eva tīsu cīvaresu ticīvarasamaññā, na kaṇḍupaṭicchādivassikasāṭikādīsūti tāni sarūpato dassento ‘‘saṅghāṭiuttarāsaṅgaantaravāsakasaṅkhāta’’nti āha.
所谓“团食”,就是别人布施的食物掉进钵里,这叫作团食;靠捡拾这种团食过活的人,就是团食者,就像卖枣的人叫枣商、卖粟的人叫粟商一样。团食者就是团食者,好比贤善的人就叫贤善者。“割断、截断”,意思是让(乞食)不间断地停止、中断;因为遮止了这种割断和截断,所以就是不割断、不截断,也就是不间断地持续进行。“与不割断俱行”,就是与不割断一起。“次第”这个词,是为了显示这个词所表达的行为差别,同时也是为了说明那种不割断以及它所行经的地方,所以说“无割断、逐户而行”。“一座”是指不以其他姿势为间隔,只在同一个座位上坐着。“钵中团食”这里,指的是具体食物种类的差别,不是泛泛而说;为了显示“唯”字含有省略的意思,所以说“只在同一个钵中”。为了表明这是省略了后一部分而作的解释,所以说“在取钵食时,作钵食想”。这个道理同样适用于后面各处。
Taṃ piṇḍapātanti parehi diyyamānānaṃ piṇḍānaṃ patte patanasaṅkhātaṃ piṇḍapātaṃ, taṃ uñchatīti piṇḍapātiko, yathā bādariko sāmākiko. Piṇḍapāti eva piṇḍapātiko, yathā bhaddo eva bhaddako. Avakhaṇḍanaṃ vicchindanaṃ nirantaramappavatti. Tappaṭikkhepato anavakhaṇḍanaṃ avicchindanaṃ nirantarappavatti. Saha apadānenāti saha anavakhaṇḍanena. Sapadānanti padassa kiriyāvisesanabhāvaṃ, yattha ca taṃ anavakhaṇḍanaṃ, tañca dassetuṃ ‘‘avakhaṇḍanarahitaṃ anugharanti vuttaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Ekāsaneti iriyāpathantarena anantaritāya ekāyayeva nisajjāya. Patte piṇḍoti ettha vatthubhedo idhādhippeto, na sāmaññaṃ. Eva-kāro ca luttaniddiṭṭhoti dassento ‘‘kevalaṃ ekasmiṃyeva patte’’ti āha. Uttarapadalopaṃ katvā ayaṃ niddesoti dassento ‘‘pattapiṇḍagahaṇe pattapiṇḍasaññaṃ katvā’’ti āha. Esa nayo ito paresupi.
所谓“后饭”,就是指从谢绝之后才得到的饭食。因为“khalu”这个词有遮止的意思,所以取它同义的“不”来说“非后饭者”。学处的范围已经被学处本身遮止了;凡是不属于它范围内的,才是受持的范围,所以说“依受持而遮止的剩余食物”。住在露地就是“露地住”,住在坟场就是“坟场住”,像这样,戒等一切都应当照此来说,所以说“此理亦然”。如所铺设的那样,就是如最初诵出的那样。他对此并不拒绝,反而以“这里多芒刺、有恶臭风吹”等理由欣然接受。因此说“这是你的”等等。“卧”是指躺卧。由彼彼受持,是指由他们粪扫衣支等的受持;已抖落烦恼,就是已摧毁烦恼;依彼分而断除渴爱、执取等恶法,这就是其含义。能抖落他们这些烦恼的,在这里就称为“抖落比丘的支”,而不是其他任何支,也不是由其他而抖落,这个道理应当这样理解。“智成为他们的支”这句话,显示他们以智为先导而受持。依行道,就是依戒等正行道。依之而受持的名为“受持”,依受持而生起的思,以此为他们的相状,就是“受持思相”。这一点在注释书中也有说明:
Pacchābhattaṃ nāma pavāraṇato pacchā laddhabhattaṃ eva. Khalu-saddassa paṭisedhatthavācakattā tena samānatthaṃ na-kāraṃ gahetvā āha ‘‘na pacchābhattiko’’ti. Sikkhāpadassa visayo sikkhāpadeneva paṭikkhitto. Yo tassa avisayo, so eva samādānassa visayoti āha ‘‘samādānavasena paṭikkhittātirittabhojanassā’’ti. Abbhokāse nivāso abbhokāso. Susāne nivāso susānaṃ, taṃ sīlaṃ assātiādinā sabbaṃ vattabbanti āha ‘‘eseva nayo’’ti. Yathāsanthataṃ viya yathāsanthataṃ, ādito yathāuddiṭṭhaṃ. Taṃ hesa ‘‘idaṃ bahumaṅkuṇaṃ duggandhapavāta’’ntiādivasena appaṭikkhipitvāva sampaṭicchati. Tenevāha ‘‘idaṃ tuyha’’ntiādi. Sayananti nipajjanamāha. Tena tena samādānenāti tena tena paṃsukūlikaṅgādikassa samādānena dhutakilesattāti viddhaṃsitakilesattā, tadaṅgavasena pahīnataṇhupādānādipāpadhammattāti attho. Yehi taṃ kilesadhunanaṃ, tāniyeva idha dhutassa bhikkhuno aṅgānīti adhippetāni, na aññāni yāni kānici, aññena vā dhutassāti ayamattho atthato āpanno. ‘‘Ñāṇaṃ aṅgaṃ etesa’’nti iminā ñāṇapubbakataṃ tesaṃ samādānassa vibhāveti. Paṭipattiyāti sīlādisammāpaṭipattiyā. Samādiyati etenāti samādānaṃ, samādānavasena pavattā cetanā, taṃ lakkhaṇaṃ etesanti samādānacetanālakkhaṇāni. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
受持之行,以其最能成办,故显示为工具;
相应之法,则由“以之”一语显示此义。
‘‘Samādānakiriyāya, sādhakatamabhāvato; Sampayuttadhammā yenāti, karaṇabhāvena dassitā’’ti.
受持的思是根本,所以护持的思也属于头陀支。所谓贪求,就是渴爱的行为,意思是用自己或借他人之手猛烈夺取善法之财;因为它能摧毁贪求,所以以摧毁贪求为作用。正因如此,头陀支以无贪求的状态现起,或者说令无贪求的状态现起,所以说无贪求状态现起。圣法足处,就是清净戒等正法的足处。
Samādānacetanāya gahaṇaṃ taṃmūlakattā pariharaṇacetanāpi dhutaṅgameva. Attanā, parammukhena ca kusalabhaṇḍassa bhusaṃ viluppanaṭṭhena loluppaṃ taṇhācāro, tassa viddhaṃsanakiccattā loluppaviddhaṃsanarasāni. Tato eva nilloluppabhāvena paccupatiṭṭhanti, taṃ vā paccupaṭṭhāpentīti nilloluppabhāvapaccupaṭṭhānāni. Ariyadhammapadaṭṭhānānīti parisuddhasīlādisaddhammapadaṭṭhānāni.
“应当在世尊面前受持”,这句话是为了说明中间不能间断,就像在国王面前承诺了事情,靠国王生活的人绝不会欺骗国王一样。在其他人面前受持,也是同样的道理。“一诵者”,是指在《长部》等五部中只精通一部的人。“注释师”,是指特别精通义注的人。这里说的是,自己受持也能成立。关于长老因头陀支少欲而发生的事情:据说那位长老是常坐不卧者,但没人知道这件事。后来有一天夜里,有人看见他坐在床座上,借着闪电的光看到了,就问:“尊者,您是常坐不卧的人吗?”长老因为头陀支少欲,当即就躺了下来,之后才又重新受持。这件事就是这样传下来的。
Bhagavatova santike samādātabbānīti idaṃ antarā avicchedanatthaṃ vuttaṃ, rañño santike paṭiññātārahassa atthassa tadupajīvino ekaṃsato avisaṃvādanaṃ viya. Sesānaṃ santike samādānepi eseva nayo. Ekasaṅgītikassāti pañcasu dīghanikāyādīsu nikāyesu ekanikāyikassa. Aṭṭhakathācariyassāti yassa aṭṭhakathātantiyeva visesato paguṇā, tassa. Etthāti attanāpi samādānassa ruhane. Jeṭṭhakabhātu dhutaṅgappicchatāya vatthūti so kira thero nesajjiko , tassa taṃ na koci jānāti. Athekadivasaṃ rattiyā sayanapiṭṭhe nisinnaṃ vijjulatobhāsena disvā itaro pucchi ‘‘kiṃ, bhante, tumhe nesajjikā’’ti. Thero dhutaṅgappicchatāya tāvadeva nipajjitvā pacchā samādiyīti evamāgataṃ vatthu.
粪扫衣支的注释
1. Paṃsukūlikaṅgakathāvaṇṇanā
2424. 关于“居士施衣”:在这里应当知道,即使沙门是以施者的身份,也还是归入殊胜居士那一类。若是想着“出家人会接受”而放下的衣,那可能是居士衣,但不是“居士施衣”;为了排除这种情况,所以用了“施”这个字。关于“由某某”:如果用受持的言辞,那暂且算是受持了;但用拒绝的言辞,又怎么能成立呢?从义理上说是成立的。比如有人说“提婆达多白天不吃”,从义理上就可以推出“他夜里吃”,因为完全不进食的话,身体就无法维持。同样,这里比丘拒绝了居士施衣,从义理上就可以推出他会接受别的衣,因为没有衣,就无法在教法中安住。
24.Gahapatidānacīvaranti ettha dāyakabhāvena samaṇāpi ukkaṭṭhassa gahapatipakkhaṃyeva paviṭṭhāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Pabbajito gaṇhissatī’’ti ṭhapitakaṃ siyā gahapaticīvaraṃ, na pana gahapatidānacīvaranti tādisaṃ nivattetuṃ dānaggahaṇaṃ. Aññatarenāti ettha samādānavacanena tāva samādinnaṃ hotu, paṭikkhepavacanena pana kathanti? Atthato āpannattā. Yathā ‘‘devadatto divā na bhuñjatī’’ti vutte ‘‘rattiyaṃ bhuñjatī’’ti atthato āpannameva hoti, tassa āhārena vinā sarīraṭṭhiti natthīti, evamidhāpi bhikkhuno gahapatidānacīvare paṭikkhitte tadaññacīvarappaṭiggaho atthato āpanno eva hoti, cīvarena vinā sāsane ṭhiti natthīti.
“像这样受持头陀支”等这一段,是讲粪扫衣支的实行方法。在坟场里得到的,叫“坟场衣”。不过,因为那是在那里被别人丢弃才落在地上的,所以经文说“落在坟场里的”。店铺衣也应当这样理解。“多罗篱路”是一个大村里的一条街,也有人说是阿努拉德普勒。“烧过的地方”是指有烧过痕迹的衣。在道路上落了多日的衣,可以取用。也有人说“过了两三天”的。“稍微等一等”是指等一小段时间。被风吹来的衣,因为主人忘了,看起来就像被丢弃的一样,所以说“没看见主人时可以取”。因此,应当稍等一会儿再取。
Evaṃ samādinnadhutaṅgenātiādividhānaṃ paṃsukūlikaṅge paṭipajjanavidhi. Susāne laddhaṃ sosānikaṃ. Taṃ pana yasmā tattha kenaci chaḍḍitattā patitaṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘susāne patitaka’’nti. Evaṃ pāpaṇikampi daṭṭhabbaṃ. Tālaveḷimaggo nāma mahāgāme ekā vīthi. Anurādhapureti ca vadanti. Ḍaḍḍho padeso etassāti ḍaḍḍhappadesaṃ, vatthaṃ. Magge patitakaṃ bahudivasātikkantaṃ gahetabbanti vadanti. ‘‘Dvattidivasātikkanta’’nti apare. Thokaṃ rakkhitvāti katipayaṃ kālaṃ āgametvā. Vātāhatampi sāmikānaṃ satisammosena patitasadisanti ‘‘sāmike apassantena gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tasmā thokaṃ āgametvā gahetabbaṃ.
有人说“我们布施给僧团”,这样布施的衣,以及通过乞讨布料而得到的衣,从得到的那一刻起,为了消除“这算不算是沙门衣呢?还是不算?”这样的疑虑,所以说了“那不是粪扫衣”。因为它并不属于二十三种来源中的任何一种。现在,就借着这个因缘,为了说明在布施给比丘的衣中也存在具备特征的粪扫衣,以及它的最胜与次胜的区分,所以说了“在布施给比丘的衣中也是如此”等话。其中,“拿去后而布施”,是指僧团或团体布施衣时,以雨期衣的方式送到比丘们那里而布施。“住处衣”,是指造好住处后,说“住在这住处的人享用吧”而布施的衣。“那不是粪扫衣”,因为先前所说的理由,以及因为是拿去后布施的,所以不是粪扫衣的状态。因此说“不是叫人拿去后布施的才是粪扫衣”。在“那里也是如此”中,对于并非拿去后布施的布施给比丘的衣,在那里也是,对于布施衣的比丘,在他的所得和布施中,因为对两者各自都有尊重恭敬,以及没有尊重恭敬,所以布施给比丘的衣有单方清净、双方清净、非最胜。为了说明这个道理,说了“凡由施主们”等话,意思是放在脚边布施给沙门的。 “任何人的”,是指最胜等中的任何一种情况;“以喜好”,是指依自己的意愿;“以容忍”,是指依审察而容忍。
‘‘Saṅghassa demā’’ti dinnaṃ, coḷakabhikkhāvasena laddhañca laddhakālato paṭṭhāya ‘‘samaṇacīvaraṃ siyā nu kho, no’’ti āsaṅkaṃ nivattetuṃ ‘‘na taṃ paṃsukūla’’nti vuttaṃ. Na hi taṃ tevīsatiyā uppattiṭṭhānesu katthaci pariyāpannaṃ. Idāni imināva pasaṅgena yaṃ bhikkhudattiye lakkhaṇapattaṃ paṃsukūlaṃ, tassa ca ukkaṭṭhānukkaṭṭhavibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhudattiyepī’’tiādi vuttaṃ. Tattha gāhetvā vā dīyatīti saṅghassa vā gaṇassa vā dentehi yaṃ cīvaraṃ vassaggena pāpetvā bhikkhūnaṃ dīyati. Senāsanacīvaranti senāsanaṃ kāretvā ‘‘etasmiṃ senāsane vasantā paribhuñjantū’’ti dinnacīvaraṃ. Na taṃ paṃsukūlanti apaṃsukūlabhāvo pubbe vuttakāraṇato, gāhetvā dinnattā ca. Tenāha ‘‘no gāhāpetvā dinnameva paṃsukūla’’nti. Tatrapīti yaṃ gāhetvā na dinnaṃ bhikkhudattiyaṃ, tatrapi yena bhikkhunā cīvaraṃ dīyati, tassa lābhe, dāne ca visuṃ visuṃ ubhayattha ādaragāravānaṃ sabbhāvato, tadabhāvato ca bhikkhudattiyassa ekatosuddhi ubhatosuddhi anukkaṭṭhatā hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ dāyakehī’’tiādi vuttaṃ, pādamūle ṭhapetvā dinnakaṃ samaṇenāti adhippāyo. Yassa kassacīti ukkaṭṭhādīsu yassa kassaci. Ruciyāti chandena. Khantiyāti nijjhānakkhantiyā.
“依止相应的行持”是指:受具足戒之后,对于戒师所说的四种依止,自己按照所承诺的第二依止,具备相应的行持。“没有守护之苦”是指:因为粪扫衣不可贪著,所以没有守护衣物的痛苦。“没有受用的贪爱”是因为它的性质特别粗劣。“令人净信”是指能让他人产生净信。“少欲等果德的成就”,是因为头陀支的修持应当由少欲等本身来成就。受持头陀法而实行,目的正是为了成就更上的正行,所以说“正行的增长”。“为了摧破魔军”,是为了摧破、击溃魔以及魔军。由于身、语、意都已调御,所以称为“牟尼”,也就是比丘。世尊所持的粪扫衣,谁不持呢?或者说,因为世尊持粪扫衣,所以谁不持它呢?这样连接,是因为“yaṃ”和“taṃ”这两个词有直接关联。“忆念承诺”,是指在受具足戒的戒坛上,当着以戒师为首的僧团面前,忆念所给出的“是的,尊者”这一承诺。
Nissayānurūpapaṭipattisabbhāvoti upasampannasamanantaraṃ ācariyena vuttesu catūsu nissayesu attanā yathāpaṭiññātadutiyanissayānurūpāya paṭipattiyā vijjamānatā. Ārakkhadukkhābhāvoti cīvarārakkhanadukkhassa abhāvo paṃsukūlacīvarassa alobhanīyattā. Paribhogataṇhāya abhāvo savisesalūkhasabhāvattā. Pāsādikatāti paresaṃ pasādāvahatā. Appicchatādīnaṃ phalanipphatti dhutaṅgapariharaṇassa appicchatādīhiyeva nipphādetabbato. Dhutadhamme samādāya vattanaṃ yāvadeva upari sammāpaṭipattisampādanāyāti vuttaṃ ‘‘sammāpaṭipattiyā anubrūhana’’nti. Mārasenavighātāyāti mārassa, mārasenāya ca vihananāya viddhaṃsanāya. Kāyavācācittehi yato saṃyatoti yati, bhikkhu. Dhāritaṃ yaṃ lokagarunā paṃsukūlaṃ, taṃ ko na dhāraye, yasmā vā lokagarunā paṃsukūlaṃ dhāritaṃ, tasmā ko taṃ na dhārayeti yojanā yaṃtaṃsaddānaṃ ekantasambandhibhāvato. Paṭiññaṃ samanussaranti upasampadamāḷe ‘‘āma bhante’’ti ācariyapamukhassa saṅghassa sammukhā dinnaṃ paṭiññaṃ samanussaranto.
2. 三衣支的注释
2. Tecīvarikaṅgakathāvaṇṇanā
25第四衣,意思是适合当内衣和外出衣穿的第四件衣,因为肩袈裟不应被拒绝。关于“以某一种说法”这里应当说明的内容,和前面所说的方法一样。“直到不能”“直到不得”“直到不成就”这三处,应分别把“直到”这个词连上去。“不成就”就是不成功。因放置而没有过失,也就是说,没有积蓄、储存这类头陀支的杂染过失。“近处”,就是衣附近的地方。染色时受用的袈裟,就是染色时的袈裟。所谓“在那里的敷布”,是指自己或他人的、在住所中作为敷布而决意的。他们说:“注释书里说:‘肩袈裟成为资具布,这样就是敷布;敷布和肩袈裟这两者虽然处在多余衣的位置,也不破坏头陀支。’”不过,对三衣者来说,不允许一直受用,因为只在染色时才被允许,所以不允许以日常受用的方式持用。肩袈裟,就是应放在肩上的袈裟。“以身护持”,只是指保护身体免受风、热等危险。“受持后”,就是取来之后。“少事务”,就是事情少。“在许可中作适度”,是因为在坐具等方面、资具布方面,虽然允许有很多衣,但他只停留在三衣。“与钵同行”,就是带着钵走。“有翼者”,就是有翅膀的。
25.Catutthakacīvaranti nivāsanapārupanayogyaṃ catutthakacīvaranti adhippāyo, aṃsakāsāvassa appaṭikkhipitabbato. Aññataravacanenāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayameva. Yāva na sakkoti, yāva na labhati, yāva na sampajjatīti paccekaṃ yāva-saddo sambandhitabbo. Na sampajjatīti na sijjhati. Nikkhittapaccayā doso natthīti nicayasannidhidhutaṅgasaṃkilesadoso natthi. Āsanneti cīvarassa āsanne ṭhāne. Rajanakkhaṇe paribhuñjanakāsāvaṃ rajanakāsāvaṃ. Tatraṭṭhakapaccattharaṇaṃ nāma attano, parassa vā santakaṃ senāsane paccattharaṇavasena adhiṭṭhitaṃ. ‘‘Aṃsakāsāvaṃ parikkhāracoḷaṃ hoti, iti paccattharaṇaṃ, aṃsakāsāvanti imāni dvepi atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitānipi dhutaṅgabhedaṃ na karontī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanti vadanti. Pariharituṃ pana na vaṭṭatīti rajanakāle eva anuññātattā niccaparibhogavasena na vaṭṭati tecīvarikassa. Aṃsakāsāvanti khandhe ṭhapetabbakāsāvaṃ. Kāyaparihārikenāti vātātapādiparissayato kāyassa pariharaṇamattena. Samādāyevāti gahetvā eva. Appasamārambhatāti appakiccatā. Kappiye mattakāritāyāti nisīdanādivasena, parikkhāracoḷavasena ca bahūsu cīvaresu anuññātesupi ticīvaramatte ṭhitattā. Saha pattacaraṇāyāti sapattacaraṇo. Pakkhī sapakkhako.
3. 常行乞食支的注释
3. Piṇḍapātikaṅgakathāvaṇṇanā
26“超过所得”是指:超过“依靠团食”所说的比丘食物所得,意思是僧团食等。应当施给整个僧团的饭食,叫僧团食;指定几位比丘而应施的饭食,叫指定食;在半个月中应施一天的饭食,叫半月食;在每个布萨日应施的饭食,叫布萨食;在初一那天应施的饭食,叫初日食;指定精舍而应施的饭食,叫精舍食;只在常住堂里设立而应施的饭食,叫常住食;由村民等轮流应施的饭食,叫轮流食。用“僧团食,请接受”等话,其中的“等”字包括了指定食等。适合接受,因为这是以乞食的同义语来说的。与药物等相关的,是无肉食券。也有人说,是除时药以外的。在精舍里煮的饭食:近事男们就在这里煮好食物,说“我们要供养所有尊者”,就在精舍里把食物准备好,这对常行乞食的人来说也是可以的。取来,就是拿了钵从家里带来。那天坐下,就是对那些说“尊者,请不要去乞食,食物会送到精舍来”的人表示接受,那天便坐下。自在而住的快乐,就是不依赖他人而住的快乐。圣种,就是与《圣种经》相关的法谈。法味,就是与法相应的喜悦等味道。
26.Atirekalābhanti ‘‘piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāyā’’ti (mahāva. 73, 128) evaṃ vuttabhikkhāhāralābhato atirekalābhaṃ, saṅghabhattādinti attho. Sakalassa saṅghassa dātabbabhattaṃ saṅghabhattaṃ. Katipaye bhikkhū uddisitvā dātabbabhattaṃ uddesabhattaṃ. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbabhattaṃ pakkhikaṃ. Uposathe uposathe dātabbabhattaṃ uposathikaṃ. Paṭipadadivase dātabbabhattaṃ pāṭipadikaṃ. Vihāraṃ uddissa dātabbabhattaṃ vihārabhattaṃ. Dhuragehe eva ṭhapetvā dātabbabhattaṃ dhurabhattaṃ. Gāmavāsīādīhi vārena dātabbabhattaṃ vārakabhattaṃ. ‘‘Saṅghabhattaṃ gaṇhathātiādinā’’ti ādi-saddena uddesabhattādiṃ saṅgaṇhāti. Sādituṃ vaṭṭantīti bhikkhāpariyāyena vuttattā. Bhesajjādipaṭisaṃyuttā nirāmisasalākā. Yāvakālikavajjāti ca vadanti. Vihāre pakkabhattampīti upāsakā idheva bhattaṃ pacitvā ‘‘sabbesaṃ ayyānaṃ dassāmā’’ti vihāreyeva bhattaṃ sampādenti, taṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Āharitvāti pattaṃ gahetvā gehato ānetvā. Taṃ divasaṃ nisīditvāti ‘‘mā, bhante, piṇḍāya carittha, vihāreyeva bhikkhā ānīyatī’’ti vadantānaṃ sampaṭicchanena taṃ divasaṃ nisīditvā. Serivihārasukhanti aparāyattavihāritāsukhaṃ . Ariyavaṃsoti ariyavaṃsasuttapaṭisaṃyuttā (dī. ni. 3.309; a. ni. 4.28) dhammakathā. Dhammarasanti dhammūpasañhitaṃ pāmojjādirasaṃ.
依靠腿脚的力量去乞食,就能消除懒惰。按照“就像蜜蜂采花”等所说的方式去寻找食物,所以活命清净。经常进入村落时,善加覆盖身体而行等学处得以圆满,所以众学处之行也圆满。接受食物时知道适量,又不与人混杂而住,所以不靠别人养活。挨家挨户只取一点点食物,所以是在做利益他人的事。安住在最下等的谋生方式上,所以断除了傲慢。正如经中所说:“比丘们,谋生方式中这是最下等的,也就是托钵乞食。”以混合的食物维持生活,所以能防止对味道的贪求。不接受邀请,所以在别众食等学处上不会犯戒。
Jaṅghabalaṃ nissāya piṇḍapariyesanato kosajjanimmaddanatā. ‘‘Yathāpi bhamaro puppha’’ntiādinā (dha. pa. 49; netti. 123) vuttavidhinā āhārapariyesanato parisuddhājīvatā. Niccaṃ antaragharaṃ pavisantasseva suppaṭicchannagamanādayo sekhiyadhammā sampajjantīti sekhiyapaṭipattipūraṇaṃ. Paṭiggahaṇe mattaññutāya, saṃsaṭṭhavihārābhāvato ca aparapositā. Kule kule appakaappakapiṇḍagahaṇena parānuggahakiriyā. Antimāya jīvikāya avaṭṭhānena mānappahānaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ, yadidaṃ piṇḍolya’’ntiādi (itivu. 91; saṃ. ni. 3.80). Missakabhattena yāpanato rasataṇhānivāraṇaṃ. Nimantanāsampaṭicchanato gaṇabhojanādisikkhāpadehi anāpattitā.
因为行止无碍,所以能在四方游行,因此称为“四方者”。活命清净,就是他的活命得以清净。自养者,是指以少而无过失、容易得到的资具养活自己,所以叫自养者。正因为如此,他独住而不养育弟子等人,所以是不养他人者。这两句也显示出:他随身只以衣服护身、以团食养腹而游行,因此生活轻便、容易养活、极少欲、知足。诸天也羡慕这样的人:像这样身语意业极其寂静、具足最上念与慧、一切时都有正念的常行乞食比丘,连帝释等诸天也羡慕、希求他。他们对他的戒等功德生起尊重,表现出恭敬,更何况是人呢?如果他不依止利养、恭敬、名声,也不希求这些,这就是其中的意思。
Appaṭihatavuttitāya catūsupi disāsu vattanaṭṭhena cātuddiso. Ājīvassa visujjhatīti ājīvo assa visujjhati. Attabharassāti appānavajjasulabharūpehi paccayehi attano bharaṇato attabharassa. Tato eva ekavihāritāya saddhivihārikādīnampi aññesaṃ aposanato anaññaposino. Padadvayenāpi kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena vicaraṇato sallahukavuttitaṃ, subharataṃ, paramaappicchataṃ, santuṭṭhiñca dasseti. Devāpi pihayanti tādinoti tādisassa bhusaṃ ativiya santakāyavacīmanokammatāya upasantassa paramena satinepakkena samannāgamato sabbakālaṃ satimato piṇḍapātikassa bhikkhussa sakkādayo devāpi pihayanti patthenti. Tassa sīlādiguṇesu bahumānaṃ uppādentā ādaraṃ janenti, pageva manussā. Sace so lābhasakkārasilokasannissito na hoti, tadabhikaṅkhī na hotīti attho.
4. 常次第乞食支的论注释
4. Sapadānacārikaṅgakathāvaṇṇanā
27“以此”说的是以次第乞食的方式。“适时”就是正当时。“不适宜处”是指因为有危险等而难以进入的地方。“前面”是指走在路上时,前方还没进入的房屋。“钵放下之处”是指在织工街上,帝释天化作织工站在那里,把钵放下的门口。上等的常行乞食者那天不坐着等食物,所以这适合他。对任何人家都不固定去亲近,因为没有熟悉感,所以在各家各户总是像新客一样。因为对一切处都不执著,又性情柔和,所以像月亮一样。对人家没有占有之心,因此在那里舍弃了悭吝。因为心怀利益他人,没有分别,所以平等地悲悯。对人家摄受、交往等,是亲近人家的过患。“不欣喜召唤”是指不因为邀请就欣喜接受。“以持来”是指以持来食物。“随意行”是指随自己的喜好而行。
27.Imināti sapadānacārikena. Kālataranti kālasseva. Aphāsukaṭṭhānanti saparissayādivasena duppavesanaṭṭhānaṃ. Puratoti vīthiyaṃ gacchantassa purato gharaṃ apaviṭṭhasseva. Pattavissaṭṭhaṭṭhānanti pesakāravīthiyaṃ pesakārabhāvaṃ nimminitvā ṭhitassa sakkassa gharadvāre pattavissaṭṭhaṭṭhānaṃ. Ukkaṭṭhapiṇḍapātiko taṃ divasaṃ na bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati, tasmā taṃ anulometi. Katthacipi kule nibaddhaṃ upasaṅkamanābhāvato paricayābhāvena kulesu niccanavakatā. Sabbattha alaggamānasatāya ca sommabhāvena ca candūpamatā. Kulesu pariggahacittābhāvena tattha maccherappahānaṃ. Hitesitāya vibhāgābhāvato samānukampitā. Kulānaṃ saṅgaṇhanasaṃsaṭṭhatādayo kulūpakādīnavā. Avhānānabhinandanāti nimantanavasena avhānassa asampaṭicchanā. Abhihārenāti bhikkhābhihārena. Sericāranti yathāruci vicaraṇaṃ.
5. 关于一座支的注释
5. Ekāsanikaṅgakathāvaṇṇanā
28“在不同座位上进食”是指在许多座位上吃东西,不是只在一次坐下时就吃完,而是在各自分开的座位上受用食物,这就是它的意思。“适当”是指合宜、应当遵行。“应当去做”是指适合去履行。所谓义务,就是对尊长本来就应该做的事。不过,为了说明其中实践的方式,长老说“应当守护座位,或者守护食物”等等。它的意思是:对正在进食的一座食比丘来说,应当守护座位——也就是说,按照头陀支的规定,在用餐结束之前不应起身;或者应当守护食物——按照头陀支的规定,在未吃时,直到开始吃之前,应当起身,这就是意思。因为这里没有这两种情况,所以做义务并不守护头陀支,这是意图。因此说“而这个”等等。以“只是为了药的目的”这一句,说明以受用药物方式,酥油等也都可以。少病是指无病。少恼是指生活无碍、无身体痛苦。轻快是指身体的轻便灵活。力是指身力。安住是指安乐住。这一切都是多次进食之因所生变化的遮止语。疾病是指病。不废自己的业事是指不放弃自己前食后食的瑜伽业事,因为不忙于多食,且无病之故,这是意图。
28.Nānāsanabhojananti anekasmiṃ āsane bhojanaṃ, ekanisajjāya eva abhuñjitvā visuṃ visuṃ nisajjāsu āhāraparibhoganti attho. Patirūpanti yuttarūpaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ. Vattaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vattaṃ kātuṃ yujjati. Vattaṃ nāma garuṭṭhānīye kattabbameva. Tattha pana paṭipajjanavidhiṃ dassetuṃ yaṃ theravādaṃ āha ‘‘āsanaṃ vā rakkheyya bhojanaṃ vā’’tiādi. Tassattho – ekāsanikaṃ bhikkhuṃ bhuñjantaṃ āsanaṃ vā rakkheyya, dhutaṅgabhedato yāva bhojanapariyosānā na vuṭṭhātabbanti vuttaṃ hoti . Bhojanaṃ vā rakkheyya dhutaṅgabhedato, abhuñjiyamānaṃ yāva bhuñjituṃ nārabhati, tāva vuṭṭhātabbanti attho. Yasmā tayidaṃ dvayaṃ idha natthi, tasmā vattakaraṇaṃ dhutaṅgaṃ na rakkhatīti adhippāyo. Tenāha ‘‘ayañcā’’tiādi. ‘‘Bhesajjatthamevā’’ti iminā bhesajjaparibhogavaseneva sappiādīnipi vaṭṭantīti dasseti. Appābādhatāti arogatā. Appātaṅkatāti akicchajīvitā sarīradukkhābhāvo. Lahuṭṭhānanti kāyassa lahuparivattitā. Balanti sarīrabalaṃ. Phāsuvihāroti sukhavihāro. Sabbametaṃ bahukkhattuṃ bhuñjanapaccayā uppajjanavikārapaṭikkhepapadaṃ. Rujāti rogā. Na kammamattanoti attano yogakammaṃ purebhattaṃ, pacchābhattañca na parihāpeti, bahuso bhojane abyāvaṭabhāvato, arogabhāvato cāti adhippāyo.
6. 一钵食支的注释
6. Pattapiṇḍikaṅgakathāvaṇṇanā
29可以不作厌恶想而进食;对于已经吃下的可厌食物,也可能不去执取,这就是这里的意旨。应当只取适量,也就是“我只取一钵的量”,不能取了很多再丢掉。消除对多种味道的渴爱,是指消除对多种味道食物的渴爱。对于放在各个不同容器里的种种味道生起欲求,这个人就是多欲;这种状态就是多欲;这里要断除的就是这种多欲。于食物唯见其作用,是指不混杂多种味道而生贪着,对食物只看见导师所允许的作用。取用放在各个不同容器里的菜肴时,因为要在各处作意,就可能散乱地进食;但这位比丘不是这样,因为他作意一切都在一钵之中,所以说无散乱进食。眼下视,是指由于作意钵食而双目低垂。可受用,是指能够受用。
29.Appaṭikūlaṃkatvā bhuñjituṃ vaṭṭati paṭikūlassa bhuttassa agaṇhanampi siyāti adhippāyo. Pamāṇayuttameva gaṇhitabbanti ‘‘ekabhājanameva gaṇhāmī’’ti bahuṃ gahetvā na chaḍḍetabbaṃ. Nānārasataṇhāvinodananti nānārasabhojane taṇhāya vinodanaṃ. Atra atra nānābhājane ṭhite nānārase icchā etassāti atriccho, tassa bhāvo atricchatā, tassā atricchatāya pahānaṃ. Āhāre payojanamattadassitāti asambhinnanānārase gedhaṃ akatvā āhāre satthārā anuññātapayojanamattadassitā. Visuṃ visuṃ bhājanesu ṭhitāni byañjanāni gaṇhato tattha tattha sābhogatāya siyā vikkhittabhojitā, na tathā imassa ekapattagatasaññinoti vuttaṃ ‘‘avikkhittabhojitā’’ti. Okkhittalocanoti pattasaññitāya heṭṭhākhittacakkhu. Paribhuñjeyyāti paribhuñjituṃ sakkuṇeyya.
7. 时后不食支的论注释
7. Khalupacchābhattikaṅgakathāvaṇṇanā
30正在进食的人,别人递上来的食物,他用手势拒绝之后,那份食物就成为“残食”。他不应该把食物再弄成如法之后拿来吃,因为这条头陀支就是针对这种情况的。所以论师说:“这是它的规定。”所谓“在某种食物中”,是指在正在吃的某种食物里,他只吃那一种,不吃别的。由于非残食而犯戒,叫“非残食犯戒”,远离它就是不犯。所谓“无饕餮”,是指没有贪食、没有狼吞虎咽、没有把肚子塞满;之所以能做到,是因为即使只吃一团食物也能维持生命。所谓“不储存食物”,是因为不吃存放起来的食物。由于不再反复寻求,就不会因为寻求而疲惫。能促使严格修行者的知足等功德增长,就是能生起知足等功德的增长。这就是弃后食支。
30. Bhuñjantassa yaṃ upanītaṃ, tassa paṭikkhepena taṃ atirittaṃ bhojananti atirittabhojanaṃ. Puna bhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na bhuñjitabbaṃ, tabbisayattā imassa dhutaṅgassa. Tenāha ‘‘idamassa vidhāna’’nti. Yasmiṃ bhojaneti yasmiṃ bhuñjiyamāne bhojane. Tadeva bhuñjati, na aññaṃ. Anatirittabhojanapaccayā āpatti anatirittabhojanāpatti, tato dūrībhāvo anāpajjanaṃ. Odarikattaṃ ghasmarabhāvo kucchipūrakatā, tassa abhāvo ekapiṇḍenāpi yāpanato. Nirāmisasannidhitā nihitassa abhuñjanato. Puna pariyesanavasena pariyesanāya khedaṃ na yāti. Abhisallekhakānaṃ santosaguṇādīnaṃ vuddhiyā sañjananaṃ santosaguṇādivuḍḍhisañjananaṃ. Idanti khalupacchābhattikaṅgaṃ.
8. 阿兰若住支的论注释
8. Āraññikaṅgakathāvaṇṇanā
3131. 舍弃村落边的住所后,应在林中待至天亮。在这里,为了具体说明什么是村落边、什么是林地,开始解说“在那里,连同近邻区域……”等。其中,因为属于村落的范围,所以村落边的住所被称为“村落本身就是村落边的住所”。任何商队驻扎地也叫做村落,这是文中的关联。“门槛”就是门槛。“其范围”,就是土块投掷所及之处。依照律藏的说法,林地的特征出现在“不与取波罗夷”中。因为在那一节里,为了毫无遗漏地涵盖“从村落或从林地”偷盗的处所范围,并为了不让两者混淆,而说了“除了村落及……”等。因为村落的近邻区域在世间就被算作村落。然而,从究竟义来说,脱离村落的地方就是林地,所以在阿毗达摩中说:“出了村落,到门槛之外,这一切都是林地。”依照经藏的说法,在“林栖学处”中,针对林栖比丘,提到了“最后为五百弓”。因为那位比丘并不是依照律藏的说法,而是在经中被说为“因住在林中而成为林栖者、边远住所者”。而这里是对经的注释,所以在此处一切以经说为准。因此,为了说明应当采用那里所说的特征,就以“用教师之弓……”等来说明测量的方法。正因如此,才说“这正是中部注释的方法,在这里是标准”。
31.Gāmantasenāsanaṃpahāya araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbanti ettha gāmantaṃ, araññañca sarūpato dassetuṃ ‘‘tattha saddhiṃ upacārenā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha gāmapariyāpannattā gāmantasenāsanassa ‘‘gāmoyeva gāmantasenāsana’’nti vuttaṃ. Yo koci satthopi gāmo nāmāti sambandho. Indakhīlāti ummārā. Tassāti leḍḍupātassa. Vinayapariyāyena araññalakkhaṇaṃ adinnādānapārājike (pārā. 92) āgataṃ. Tattha hi ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti anavasesato avahāraṭṭhānapariggahe tadubhayaṃ asaṅkarato dassetuṃ ‘‘ṭhapetvā gāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Gāmūpacāro hi loke gāmasaṅkhameva gacchatīti. Nippariyāyato pana gāmavinimuttaṃ ṭhānaṃ araññameva hotīti abhidhamme (vibha. 529) gāmā ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā, sabbametaṃ arañña’’nti vuttaṃ. Suttantikapariyāyena āraññakasikkhāpade (pārā. 654) ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti āgataṃ āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike ‘‘araññe vasanato āraññiko pantasenāsano’’ti sutte vutto. Ayañca suttasaṃvaṇṇanāti idha sabbattha suttantakathāva pamāṇaṃ. Tasmā tattha āgatameva lakkhaṇaṃ gahetabbanti dassento ‘‘taṃ āropitena ācariyadhanunā’’tiādinā minanavidhiṃ āha. Teneva hi majjhimaṭṭhakathānayova (ma. ni. aṭṭha. 1.296) idamettha pamāṇanti ca vutto.
从各处道路,就是在各处把小路堵住。以头陀支清净为务的人,致力于头陀支的清净。在所限定的时节里,上等者三季,中等者两季,下等者一季。即便如此,因为具足热忱,头陀支仍不破。若因心生懈怠而想“躺下再走吧”,头陀支就破了,如是说。“作意林野想”的人,因为作意的本性就是“我将安住于远离之住,应让这随得之身远离而有益”,所以说“能……守护”。这位林野住者的心不散乱,因为不趣向于所缘境。他没有怖畏,因为熟习远离。他舍弃对生命的渴爱,因为安住于多灾患的林野中,便令死亡的怖畏得以远离。他品尝、体验远离的乐味,因为没有人群的交往。他令人生欢喜,即不使人恼怒。由于依教奉行是远离的安住处,所以说林野住支的修行者如同车乘,而说“其余头陀为武器”,意思是其余的头陀法即是武器。
Tato tato magganti tattha tattha khuddakamaggaṃ pidahati. Dhutaṅgasuddhikena dhutaṅgasodhanapasutena. Yathāparicchinne kāleti ukkaṭṭhassa tayopi utū, majjhimassa dve, mudukassa eko utu. Tatthapi dhutaṅgaṃ na bhijjati saussāhattā. Nipajjitvā gamissāmāti cittassa sithilabhāvena dhutaṅgaṃ bhijjatīti vuttaṃ. Araññasaññaṃ manasi karontoti ‘‘ahaṃ vivekavāsaṃ vasissāmi, yathāladdhova kāyaviveko sātthako kātabbo’’ti manasikārasabbhāvato ‘‘bhabbo…pe… rakkhitu’’nti vuttaṃ. Assa āraññikassa cittaṃ na vikkhipanti āpāthamanupagamanato. Vigatasantāso hoti vivekaparicayato. Jīvitanikantiṃ jahati bahuparissaye araññe nivāseneva maraṇabhayassa dūrīkaraṇato. Pavivekasukharasaṃ assādeti anubhavati janasaṃsaggābhāvato. Ārādhayantoti anunayanto. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā vivekassa adhiṭṭhānabhāvato āraññikaṅgayogino vāhanasadisanti katvā vuttaṃ ‘‘avasesadhutāyudho’’ti, avasiṭṭhadhutadhammāyudhoti attho.
9. 树下住支的注释
9. Rukkhamūlikaṅgakathāvaṇṇanā
3232.“有覆盖”是指用砖瓦等覆盖的,意思是住所。“边界树”是立在两个国王的国界上的树。因为在那里,两个国王的军队会赶来,时不时交战,盗贼和拦路抢劫的人也会聚集过来,不让比丘安稳地坐着。“塔庙树”是被人们认定为“有天神居住”的树,前来供养的人们络绎不绝,所以并非僻静之处。“树脂树”就是松树之类。“蝙蝠树”是蝙蝠栖息的地方。边界树等有危险,又难以获得独处,所以说“避开这些树”。“落叶”是从树上掉下来的叶子。应该坐在有遮蔽的地方,这是为了隐藏自己住在树下这件事。在有覆盖的地方安排住处,也是为了听法等目的。因此说“知道黎明刚升起的时候”。
32.Channanti iṭṭhakāchadanādīhi chāditaṃ, āvasathanti attho. Sīmantarikarukkhoti dvinnaṃ rājūnaṃ rajjasīmāya ṭhitarukkho. Tattha hi tesaṃ rājūnaṃ balakāyo upagantvā antarantarā yuddhaṃ kareyya, corāpi pāripanthikā samosarantā bhikkhussa sukhena nisīdituṃ na denti. Cetiyarukkho ‘‘devatādhiṭṭhito’’ti manussehi sammatarukkho pūjetuṃ upagatehi manussehi avivitto hoti. Niyyāsarukkho sajjarukkhādi. Vaggulirukkho vaggulinisevito. Sīmantarikarukkhādayo saparissayā, dullabhavivekā cāti āha ‘‘ime rukkhe vivajjetvā’’ti. Paṇṇasaṭanti rukkhato patitapaṇṇaṃ. Paṭicchanne ṭhāne nisīditabbaṃ rukkhamūlikabhāvassa paṭicchādanatthaṃ. Channe vāsakappanā dhammassavanādīnamatthāyapi hoti. Tasmā ‘‘jānitvā aruṇaṃ uṭṭhāpitamatte’’ti vuttaṃ.
反复看见树叶的变化,就是指不断看见树木或树叶的变化和刹那坏灭。悭吝住处与乐于造作,是指对住处悭吝和喜好新造作的状态。诸天神,就是树神。她们住在树上的宫殿里,也就住在树上。这棵树也是她们共同居住的地方。已称赞,就是被“少……”等话所称赞。也被说为依止,即“依止树下坐卧处而出家”。叶子在幼嫩时是红色的,在中期是青色的,在衰老时是黄色的。掉落的叶子则是因枯萎而落。这样观察的人,以现前可见的方式看见树叶,就能遣除、舍断常想,而无常想就在他心中安立。因为世尊的诞生、成道、转法轮、般涅槃都发生在树下,所以说“树下是佛的遗产”。
Abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanenāti abhikkhaṇaṃ tarūsu, tarūnaṃ vā paṇṇesu vikārassa khaṇabhaṅgassa dassanena. Senāsanamaccherakammārāmatānanti āvāsamacchariyanavakammaratabhāvānaṃ. Devatāhīti rukkhadevatāhi. Tāpi hi rukkhaṭṭhavimānesu vasantiyo rukkhesu vasanti. Ayampi rukkheti sahavāsitā. Vaṇṇitoti ‘‘appāni cevā’’tiādinā pasaṃsito. ‘‘Rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā’’ti (mahāva. 73, 128) evaṃ nissayoti ca bhāsito. Abhirattāni taruṇakāle, nīlāni majjhimakāle, paṇḍūni jiṇṇakāle. Patitāni milāyanavasena. Evaṃ passanto tarupaṇṇāni paccakkhato eva niccasaññaṃ panūdati pajahati, aniccasaññā evassa saṇṭhāti. Yasmā bhagavato jātibodhidhammacakkapavattanaparinibbānāni rukkhamūleyeva jātāni, tasmā vuttaṃ ‘‘buddhadāyajjaṃ rukkhamūla’’nti.
第10章 露地坐支的注释
10. Abbhokāsikaṅgakathāvaṇṇanā
33当有人说“我拒绝树下”时,只说到这个程度,有覆盖处并没有被拒绝,所以又说“我拒绝有覆盖处和树下”。因为头陀支的受持,必须彻底拒绝它的对立面才能成立,不然就不算成立。说到“为了听法”,即使是说法的人,在布萨日等时候,为了护念听法者的心,应他们请求而进入有覆盖处,是可以的;但说完法之后,应当立刻回到露地。树下住者也是同样的道理。“为了布萨”,就是为了布萨羯磨。“在教诵时”,就是给别人教诵时。“在受诵时”,就是自己接受教诵时。路中间所建的讲堂,就像在锡兰岛那样,是不偏离道路、可以直接走进去的讲堂。不应匆忙赶路,因为那样不合威仪。应当住到雨期结束再离开,在那之前头陀支不算破,这是这里的意旨。
33. ‘‘Rukkhamūlaṃ paṭikkhipāmī’’ti ettake vutte channaṃ appaṭikkhittameva hotīti ‘‘channañcarukkhamūlañca paṭikkhipāmī’’ti vuttaṃ. Dhutaṅgassa sabbaso paṭiyogipaṭikkhepena hi samādānaṃ ijjhati, no aññathāti. ‘‘Dhammassavanāyā’’ti imināva dhammaṃ kathentenāpi uposathadivasādīsu suṇantānaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ tehi yācitena channaṃ pavisituṃ vaṭṭati, dhammaṃ pana kathetvā abbhokāsova gantabbo. Rukkhamūlikassāpi eseva nayo. Uposathatthāyāti uposathakammāya. Uddisantenāti paresaṃ uddesaṃ dentena. Uddisāpentenāti sayaṃ uddesaṃ gaṇhantena. Maggamajjhe ṭhitaṃ sālanti sīhaḷadīpe viya maggā anokkamma ujukameva pavisitabbasālaṃ. Vegena gantuṃ na vaṭṭati asāruppattā. Yāva vassūparamā ṭhatvā gantabbaṃ, na tāva dhutaṅgabhedo hotīti adhippāyo.
树的根部,就叫树下。至于山的内部,则是指类似山坡那样的山间地带。有遮盖的界限,是指像雨水进不来那样,上方没有以遮盖为范围而划定的界限。如果山坡内部有雨水进来,那就只算是露地的范围,所以可以进入。枝叶棚,是指用树枝稀疏遮盖的棚子。板布,是指僵硬挺直的布片。
Rukkhassaanto nāma rukkhamūlaṃ. Pabbatassa pana pabbhārasadiso pabbatapadeso. Acchannamariyādanti yathā vassodakaṃ anto na pavisati, evaṃ chadanasaṅkhepena upari akatamariyādaṃ. Anto pana pabbhārassa vassodakaṃ pavisati ce, abbhokāsasaṅkhepamevāti tattha pavisituṃ vaṭṭati. Sākhāmaṇḍapoti rukkhasākhāhi viraḷacchannamaṇḍapo. Pīṭhapaṭo khalitthaddhasāṭako.
进入(住所)的那一刻,头陀支就破了,意思是说,除了前面说过的山洞等地方以外。所谓“知道”,是指为了听法等目的,进入有遮盖的地方或树下坐着,知道“现在天快亮了”。在树下某些地方确实有居住的舒适,所以那里可能有以爱着为先的住所障碍,但露地没有,因此这里说断除住所障碍是一种功德。与称赞相应,是指以无所执著而与“无家”的称赞相称。无系着,是因为没有对住所的执取,所以对那里无系着。不会想“某个方向没有住处,所以去不了那里”,因此四方自在。如鹿,是因为无所执取,就像鹿一样。依止,就是依靠。获得,就是得到。
Paviṭṭhakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati yathāvuttapabbhārādike ṭhapetvāti adhippāyo. Jānitvāti dhammassavanādiatthaṃ channaṃ rukkhamūlaṃ pavisitvā nisinno ‘‘idāni aruṇo uṭṭhahatī’’ti jānitvā. Rukkhamūlepi katthaci attheva nivāsaphāsukatāti siyā tattha āsaṅgapubbako āvāsapalibodho, na pana abbhokāseti idheva āvāsapalibodhupacchedo ānisaṃso vutto. Pasaṃsāyānurūpatāti aniketāti vuttapasaṃsāya anālayabhāvena anucchavikatā. Nissaṅgatāti āvāsapariggahābhāveneva tattha nissaṅgatā. Asukadisāya vasanaṭṭhānaṃ natthi, tasmā tattha gantuṃ neva sakkāti edisassa parivitakkassa abhāvato cātuddiso. Migabhūtenāti pariggahābhāvena migassa viya bhūtena. Sitoti nissito. Vindatīti labhati.
11. 冢间住支的论注释
11. Sosānikaṅgakathāvaṇṇanā
34不是冢墓,意思是并非冢墓。这里的“非”字表示另一种含义,指的是不具备冢墓特征、可以居住的地方,这就是它的意思。不在那里,是指在仅仅被认定为“冢墓”的地方不应该居住。因为光靠名称并不能成立冢墓的特征。所以经文说“并非……”等等。然而从火化的时候开始……中略……仅仅因为尸体躺卧在那里,就已经具备了冢墓的特征,因为尸体躺卧的地方就被称为“冢墓”。
34.Nasusānanti asusānaṃ. Aññattho na-kāro, susānalakkhaṇarahitaṃ vasanaṭṭhānanti adhippāyo. Na tatthāti ‘‘susāna’’nti vavatthapitamatte ṭhāne na vasitabbaṃ. Na hi nāmamattena susānalakkhaṇaṃ sijjhati. Tenāha ‘‘na hī’’tiādi. Jhāpitakālato pana paṭṭhāya…pe… susānameva chavena sayitamattāya susānalakkhaṇappattito. Chavasayanaṃ hi ‘‘susāna’’nti vuccati.
为了说明冢墓住者应当少事务、生活轻简,才说了“然而住在那里时……”等话。“沉重”是指难以照料。正是为了说明那难以照料的性质,才说了“因此……”等话。其中,“为了消除已经生起的灾患”:冢墓被称为“人们隐秘避人的处所”,盗贼不管做过案还是没做过案,都会潜入那里。在那里,盗贼见到物主后,在比丘身边丢下赃物逃跑时,人们就会抓住比丘,说他是“贼”而殴打他。所以,应当在精舍里告知僧团长老,或者在乞食的村落里告知国王委派的官员,让人知道自己是冢墓住者。这样,那种灾患或其他类似的灾患就不会发生,应当不放逸地安住。为了说明经行时即使火葬场不在正前方,也应当为了激发悚惧感而把目光投向那里,才说了“以半眼观察火葬场”。
Sosānikena nāma appakiccena sallahukavuttinā bhavitabbanti dassetuṃ ‘‘tasmiṃ pana vasantenā’’tiādi vuttaṃ. Garukanti dupparihāraṃ. Tameva hi dupparihārabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tasmā’’tiādi vuttaṃ. Tattha uppannaparissayavighātatthāyāti ‘‘susānaṃ nāma manussarāhasseyyaka’’nti corā katakammāpi akatakammāpi osaranti, tattha coresu bhaṇḍasāmike disvā bhikkhusamīpe bhaṇḍaṃ chaḍḍetvā palātesu manussā bhikkhuṃ ‘‘coro’’ti gahetvā potheyyuṃ, tasmā vihāre saṅghattheraṃ vā gocaragāme raññā niyuttaṃ rājayuttakaṃ vā attano sosānikabhāvaṃ jānāpetvā yathā tādiso, añño vā parissayo na hoti, tathā appamattena vasitabbaṃ. Caṅkamantassa yadā āḷahanaṃ abhimukhaṃ na hoti, tadāpi saṃvegajananatthaṃ tattha diṭṭhi vissajjetabbāti dassetuṃ ‘‘addhakkhikena āḷahanaṃ olokentenā’’ti vuttaṃ.
应走小路,为的是不暴露自己是冢墓住者。所缘:在白天就要在那片坟场里确定所缘,比如“这是蚁丘,这是树,这是树桩”等。可怖的:指蚁丘等让人生起恐惧的东西。在附近游荡者不应当被人用土块、石头等击打。芝麻粉叫做palala。掺了绿豆的饭叫绿豆饭。糖等——“等”字也包括芝麻团等硬饼。不应当进入俗家:因为被亡者的烟熏过,又被毗舍遮跟着,所以不应当进入俗家里面。天天有尸体被火化,就是常有的火葬;已故的亲属们每天到那里哭泣,就是常有的哭泣。依照所说的方式:就是依照“从火化的时候起”所说的方式。增支部诵者因为主张“后夜时分可以回去”,所以说“在还没去坟场的那一天”。
Uppathamaggena gantabbaṃ attano sosānikabhāvassa apākaṭabhāvatthaṃ. Ārammaṇanti tasmiṃ susāne ‘‘ayaṃ vammiko, ayaṃ rukkho, ayaṃ khāṇuko’’tiādinā divāyeva ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ. Bhayānakanti bhayajanakaṃ vammikādiṃ. Kenaci leḍḍupāsāṇādinā āsanne vicarantīti na paharitabbā. Tilapiṭṭhaṃ vuccati palalaṃ. Māsamissaṃ bhattaṃ māsabhattaṃ. Guḷādīti ādi-saddena tilasaṃguḷikādighanapūvañca saṅgaṇhāti. Kulagehaṃ na pavisitabbanti petadhūmena vāsitattā, pisācānubandhattā ca kulagehassa abbhantaraṃ na pavisitabbaṃ. Devasikaṃ chavaḍāho dhuvaḍāho. Matañātakānaṃ tattha gantvā devasikaṃ rodanaṃ dhuvarodanaṃ. Vuttanayenāti ‘‘jhāpitakālato pana paṭṭhāyā’’ti vuttanayena. ‘‘Pacchimayāme paṭikkamituṃ vaṭṭatī’’ti icchitattā ‘‘susānaṃ agatadivase’’ti aṅguttarabhāṇakā.
在坟场里,因为经常看到尸体,就能获得死随念。也正是因为这个,才能安住在不放逸中。在那里,看到被丢弃的死尸,就能证得不净相。也正是因为这个,就能去除欲贪。因为反复观察身体污秽、恶臭、令人厌恶的本质,就能经常看清身体的真实面目。由于这样,以及由于获得死随念,就会经常生起悚惧感。在那里看到生病的人、衰老的人和死去的人,就能舍弃对健康、青春和生命的骄慢。因为能克服大大小小的恐惧,就能忍受怖畏。对于生起悚惧的人,如理精勤就成为可能,因此受到非人的尊重。即便睡着了——意思是不管是睡着了,还是在梦里,都是这样。
Susāne niccakālaṃ sivathikadassanena maraṇassatipaṭilābho. Tato eva appamādavihāritā. Tattha chaḍḍitassa matakaḷevarassa dassanena asubhanimittādhigamo. Tato eva kāmarāgavinodanaṃ. Bahulaṃ sarīrassa asuciduggandhajegucchabhāvasallakkhaṇato abhiṇhaṃ kāyasabhāvadassanaṃ. Tato maraṇassatipaṭilābhato ca saṃvegabahulatā. Byādhikānaṃ, jarājiṇṇānañca matānaṃ tattha dassanena ārogyayobbanajīvitamadappahānaṃ. Khuddakassa, mahato ca bhayassa abhibhavanato bhayabheravasahanatā. Saṃviggassa yoniso padahanaṃ sambhavatīti amanussānaṃ garubhāvanīyatā. Niddāgatampīti suttampi, supinantepīti adhippāyo.
第12章 随处坐支的注释
12. Yathāsanthatikaṅgakathāvaṇṇanā
35在分配住处时,让其他比丘起身而自己占用,或者心里盘算“这个好,这个不好”然后发问、张望,这些都是对住处的贪恋。应当满足,意思是应当知足。如果因为住处位于寺院边缘而离得远,或者因为太靠近大众集会的地方等等,就不该发问,因为一发问,他的头陀支就被染污了。张望,是指以贪求之心去看。如果他对此不喜欢,意思是:那位随得而住的比丘,如果对所分得的住处感到不舒服而不喜欢,那么对软弱的人来说,无病却舍弃已得的住处、另取其他住处,就是贪恋;对中等的人来说,走过去张望就是贪恋;对上等的人来说,发问就是贪恋。至于在一切情况下都让别人起身而自己占用,那更不必说了。
35. Senāsanagāhaṇe pare uṭṭhāpetvā gahaṇaṃ, ‘‘idaṃ sundaraṃ, idaṃ na sundara’’nti paritulayitvā pucchanā, olokanā ca senāsanaloluppaṃ. Tuṭṭhabbanti tussitabbaṃ. Vihārassa pariyantabhāvena dūreti vā bahūnaṃ sannipātaṭṭhānādīnaṃ accāsanneti vā pucchituṃ na labhati, pucchanenapissa dhutaṅgassa saṃkilissanato. Oloketunti loluppavasena passituṃ. Sacassa taṃ na ruccatīti assa yathāsanthatikassa taṃ yathāgāhitaṃ senāsanaṃ aphāsukabhāvena sace na ruccati, mudukassa asati roge yathāgāhitaṃ pahāya aññassa senāsanassa gahaṇaṃ loluppaṃ, majjhimassa gantvā olokanā, ukkaṭṭhassa pucchanā. Sabbesampi uṭṭhāpetvā gahaṇe vattabbameva natthi.
对本来可以令其起座的人,也不令其起座,这就是对同梵行者的利益关怀。由此具备与悲心住相应的特质。因为不做好坏之分,所以舍弃了对低劣与优越的分别计较。由此具备与如如之相相应的特质。也正是由此,断除了随顺与违逆。关闭门户,是因为让出空间。乐于随所得而住,是指对已获得、已指定的任何卧坐具都安住于喜悦。
Upaṭṭhāpanīyānampi anuṭṭhāpanena sabrahmacārīnaṃ hitesitā. Tāya karuṇāvihārānuguṇatā. Sundarāsundaravibhāgākaraṇato hīnapaṇītavikappapariccāgo. Tena tādilakkhaṇānuguṇatā. Tato eva anurodhavirodhappahānaṃ. Dvārapidahanaṃ okāsādānato. Yathāsanthatarāmatanti yathāgāhite yathāniddiṭṭhe senāsane abhiratabhāvaṃ.
常坐不卧支的注释
13. Nesajjikaṅgakathāvaṇṇanā
36所谓“卧”,就是指以卧姿为特征的威仪。正因为要拒绝这种卧,像“床、褥”这类卧具才一并被拒绝。而“常坐者”是指拒绝躺卧、只以坐姿而住的戒行。这里要表达的就是这个意思,所以在这里,只有“卧”才是它的对立面,其他威仪不是,因为它们并不那样被明确排斥,也不可能被排斥。因为这里要作为对立面来对待的,正是属于懈怠那一类的威仪,而不是其他。而且,不可能只靠坐着、不靠站立和行走来维持身体活动,所以这里只有“卧”才是对立面。因此说“然而由彼……”等等。应当经行,不应以“我是常坐者”为理由整夜坐着。因为身体得到其他威仪的辅助,才能胜任作意。
36.Seyyanti iriyāpathalakkhaṇaṃ seyyaṃ. Tappaṭikkhepeneva hi tadatthā ‘‘mañco bhisī’’ti evamādikā (cūḷava. 321, 322) seyyā paṭikkhittā eva honti. ‘‘Nesajjiko’’ti ca sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya eva viharituṃ sīlamassāti imassa atthassa idha adhippetattā seyyā evettha paṭiyoginī, na itare tathā aniṭṭhattā, asambhavato ca. Kosajjapakkhiyo hi iriyāpatho idha paṭiyogibhāvena icchito, na itare. Na ca sakkā ṭhānagamanehi vinā nisajjāya eva yāpetuṃ tathā pavattetunti seyyāvettha paṭiyoginī. Tenāha ‘‘tena panā’’tiādi. Caṅkamitabbaṃ na ‘‘nesajjiko aha’’nti sabbarattiṃ nisīditabbaṃ. Iriyāpathantarānuggahito hi kāyo manasikārakkhamo hoti.
四条腿,再加上靠背,以这五个部分称为五支具。另一些人说:以四肘和靠背为五支。常坐不卧的人如果两侧和背部都随意倚靠而住,为了堵住“那跟非常坐不卧的人有什么区别”这种执取,举出无畏长老作为例子:“长老证得不来果后般涅槃。”
Cattāro pādā, piṭṭhiapassayo cāti imehi pañcahi aṅgehi pañcaṅgo. Catūhi aṭṭanīhi, piṭṭhiapassayena ca pañcaṅgoti apare. Ubhosu passesu piṭṭhipasse ca yathāsukhaṃ apassāya viharato nesajjikassa ‘‘anesajjikato ko viseso’’ti gāhaṃ nivāretuṃ abhayatthero nidassito ‘‘thero anāgāmī hutvā parinibbāyī’’ti.
以“由此断除”就是“断除”,应当理解为:这是最能成就断除结缚的因。常坐不卧之所以适合一切业处的修习,是因为它属于不昏沉、不掉举的一类。正因如此,它才成就了庄严的威仪。适合精进的发起,与精进平衡的运用相称。正因如此,它才助长正行的修习。“确立”就是安立。“身”指上身。“摇动”就是使之动摇,意思是制造意愿上的障碍。“行”指头陀支。
Upacchedīyati etenāti upacchedananti vinibandhupacchedassa sādhakatamabhāvo daṭṭhabbo. Sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā alīnānuddhaccapakkhikattā nisajjāya. Tato eva pāsādikairiyāpathatā. Vīriyārambhānukūlatā vīriyasamatāyojanassa anucchavikatā. Tato eva sammāpaṭipattiyā anubrūhanatā. Paṇidhāyāti ṭhapetvā. Tanunti uparimakāyaṃ. Vikampetīti cāleti, icchāvighātaṃ karotīti adhippāyo. Vatanti dhutaṅgaṃ.
头陀支杂项论的注释
Dhutaṅgapakiṇṇakakathāvaṇṇanā
3737. 就有学与凡夫来说,头陀支可以是善的;就诸漏尽者来说,可以是无记的。其中,有学与凡夫是为了圆满行道而受持头陀支,诸漏尽者是为了安乐住而受持头陀支。所谓“不善也是头陀支”,意思是:以不善心修习头陀支的情况也存在。这并不合理,因为以不善心出家而住于林野,那并不叫头陀支。为什么?因为缺乏特相。也就是说,由于抖落烦恼而成为“头陀人”的支分,或是智的支分,或是思的支分,这些在不善法中不可能存在。因此,仅仅住于林野等,可以成为林居者等,但并不是林居支等。为了说明这个道理,所以说“我们不是”等。其中,“这些”指头陀支,这在前面解释词义时已经说过。没有人会因为不善而被称为“头陀”,因为“头陀”的意思就是抖落烦恼。若某位比丘的这些受持是支分,依第一种义理,便显示“没有不善的头陀支”。而且,不善不能抖落任何东西,也就是不能抖落任何恶,因为它不是对治。若把那个不善当作那些受持的支分,如同智一样,则那些可被称为头陀支。依这第二种义理,也显示“没有不善的头陀支”。“也不是不善”等,是依第三种义理来衔接。“因此”等,是对所说意义的总结。
37. Sekkhaputhujjanānaṃ vasena siyā kusalāni, khīṇāsavānaṃ vasena siyā abyākatāni. Tattha sekkhaputhujjanā paṭipattipūraṇatthaṃ, khīṇāsavā phāsuvihāratthaṃ dhutaṅgāni pariharanti. Akusalampi dhutaṅganti akusalacittenāpi dhutaṅgasevanā atthīti adhippāyo. Taṃ na yuttaṃ, yena akusalacittena pabbajitassa āraññikattaṃ, taṃ dhutaṅgaṃ nāma na hoti. Kasmā? Lakkhaṇābhāvato. Yaṃ hidaṃ kilesānaṃ dhunanato dhutassa puggalassa, ñāṇassa, cetanāya vā aṅgattaṃ, na taṃ akusaladhammesu sambhavati. Tasmā araññavāsādimattena āraññikādayo tāva hontu, āraññikaṅgādīni pana na hontīti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘na maya’’ntiādi vuttaṃ. Tattha imānīti dhutaṅgāni. Vuttaṃ heṭṭhā vacanatthaniddese. Na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, kilesānaṃ dhunanaṭṭhenāti adhippāyo. Yassa bhikkhuno etāni samādānāni aṅgāni, etena paṭhamenāpi atthavikappena ‘‘natthi akusalaṃ dhutaṅga’’nti dasseti. Na ca akusalaṃ kiñci dhunātīti akusalaṃ kiñci pāpaṃ na ca dhunāti eva appaṭipakkhato. Yesaṃ samādānānaṃ taṃ akusalaṃ ñāṇaṃ viya aṅganti katvā tāni dhutaṅgānīti vucceyyuṃ. Iminā dutiyenāpi atthavikappena ‘‘natthi akusalaṃ dhutaṅga’’nti dasseti. Nāpi akusalantiādi tatiyaatthavikappavasena yojanā. Tasmātiādi vuttassevatthassa nigamanaṃ.
“那些”是指无畏山寺的住众而说的。他们确实主张:头陀支只是施设。若真是这样,由于头陀支在胜义上并不存在,那么抖落烦恼的意义也就不成立,受持的意义也不成立。为了说明他们的说法与圣典相违,所以说了“脱离善三法”等。因此,由于在施设的主张中这些过失难以避免,所以不应接受他们的说法,而应接受如前所述的“思”的主张,这就是这段话的意思。因为这些头陀功德在善三法中属于第一句和第三句,所以它们可能与乐受相应,也可能与不苦不乐受相应;可能是异熟法,也可能既非异熟也非异熟法;可能是无执取且所执取,也可能无杂染且有杂染。同样,对于其余的三法、二法等项目,也应按照适当的方式说明它们的归类。
Yesanti abhayagirivāsike sandhāyāha. Te hi dhutaṅgaṃ nāma paññattīti vadanti. Tathā sati tassa paramatthato avijjamānattā kilesānaṃ dhunanaṭṭhopi na siyā, samādātabbatā cāti tesaṃ vacanaṃ pāḷiyā virujjhatīti dassetuṃ ‘‘kusalattikavinimutta’’ntiādi vuttaṃ. Tasmāti yasmā paññattipakkhe ete dosā dunnivārā, tasmā taṃ tesaṃ vacanaṃ na gahetabbaṃ, vuttanayo cetanāpakkhoyeva gahetabboti attho. Yasmā ete dhutaguṇā kusalattike paṭhamatatiyapadasaṅgahitā, tasmā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā, siyā anupādinnupādāniyā, siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikāti evaṃ sesatikadukapadehipi nesaṃ yathārahaṃ saṅgaho vibhāvetabbo.
当然,一切阿拉汉都已抖落了烦恼,但这里特指通过修习头陀支而抖落烦恼、安住于漏尽的人,称为“已抖落烦恼的人”。同样,一切圣道从确切意义上说都是抖落烦恼的法,尤其以最上道最为突出;从引申意义上说,则包括观智等。按最低标准,应当理解为与头陀支思相应的智。这样说明了头陀之后,在要说明头陀论时,因为头陀论按分类来说,就像头陀一样,也分为两种,所以由于这两者以及否定这两者,这里就有了四种情况。为了说明这一点,所以说“有头陀”等。
Kāmaṃ sabbopi arahā dhutakileso, idha pana dhutaṅgasevanāmukhena kilese vidhunitvā ṭhito khīṇāsavo ‘‘dhutakileso puggalo’’ti adhippeto. Tathā sabbopi ariyamaggo nippariyāyena kilesadhunano dhammo, visesato aggamaggo. Pariyāyena pana vipassanāñāṇādi. Heṭṭhimaparicchedena dhutaṅgacetanāsampayuttañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evaṃ dhutaṃ dassetvā dhutavāde dassetabbe yasmā dhutavādabhedena dhuto viya dhutabhedena dhutavādopi duvidho, tasmā tesaṃ, tadubhayapaṭikkhepassa ca vasena catukkamettha sambhavatīti taṃ dassetuṃ ‘‘atthi dhuto’’tiādi vuttaṃ.
“Tayidaṃ”是个不变词,意思是“此即是彼”。“名为头陀法”:在修习头陀支时,以抖落敌对恶法的方式而生起、因此得到“头陀”之名的头陀支思,它所资助的诸法,就称为头陀法。少欲与知足,以对未得和已得的资具都不贪着的方式生起,本质上就是无贪。由于能正确削除、切断以资具贪等为因的浮动等杂染,并且从群聚、交际等中令心脱离,所以严厉与远离也就是无贪与无痴。这两法都随顺、含摄、统属于无贪与无痴之中,因为这两者只是它们生起状态的特殊表现。凭借这些善法而有“此是此”的智——出家人应当安住于粪扫衣支等,按照教导受持并守护头陀功德,这个智就是“此是此性”。因此说“此是此性即是智”。“在所遮止的对象上”,指在居士衣等被各种头陀支所遮止的对象上。“贪”,指渴爱。“就在那些上”,指就在所遮止的对象上。“覆盖过患者”,指覆盖守护之苦、寄人篱下之苦、盗贼怖等过患。“所开许的”,指导师以无欲贪受用的方式所开许的乐触敷具、覆衣等。“以受用为门”,即以受用为门径,意思是借由那种借口。“以极严厉为门”,即以极为严厉的行道为门,意思是也遮止那些行持最上者所行的方式。
Tayidanti nipāto, tassa ‘‘so aya’’nti attho. Dhutadhammā nāmāti dhutaṅgasevanāya paṭipakkhabhūtānaṃ pāpadhammānaṃ dhunanavasena pavattiyā ‘‘dhuto’’ti laddhanāmāya dhutaṅgacetanāya upakārakā dhammāti katvā dhutadhammā nāma. Asampattasampattesu paccayesu alubbhanākārena pavattanato appicchatā santuṭṭhitā ca atthato alobho. Paccayagedhādihetukānaṃ lolatādīnaṃ saṃkilesānaṃ sammadeva likhanato chedanato gaṇasaṅgaṇikādibhedato saṃsaggato cittassa vivecanato sallekhatā pavivekatā ca alobho amohoti imesu dvīsu dhammesu anupatanti tadantogadhā tappariyāpannā honti, tadubhayasseva pavattivisesabhāvato. Imehi kusaladhammehi atthī idamatthī, yena ñāṇena pabbajitena nāma paṃsukūlikaṅgādīsu patiṭṭhitena bhavitabbanti yathānusiṭṭhaṃ dhutaguṇe samādiyati ceva pariharati ca, taṃ ñāṇaṃ idamatthitā. Tenāha ‘‘idamatthitā ñāṇamevā’’ti. Paṭikkhepavatthūsūti gahapaticīvarādīsu tehi tehi dhutaṅgehi paṭikkhipitabbavatthūsu. Lobhanti taṇhaṃ. Tesveva vāti paṭikkhepavatthūsu eva. Ādīnavapaṭicchādakanti ārakkhadukkhaparādhīnavutticorabhayādiādīnavapaṭicchādakaṃ. Anuññātānanti satthārā nicchandarāgaparibhogavasena anuññātānaṃ sukhasamphassaattharaṇapāvuraṇādīnaṃ. Paṭisevanamukhenāti paṭisevanadvārena, tena lesenāti attho. Atisallekhamukhenāti ativiya sallekhapaṭipattimukhena, ukkaṭṭhassa vattanakānampi paṭikkhipanavasenāti attho.
贪爱以微细造作为依托,在苦行之道上得不到立足之处,所以说“依靠苦行之道,贪爱就会止息”。所谓削减,是属于有正知的人;因为在念与正知之中,愚痴根本没有立足之地,这是由不放逸而生起的缘故,所以说“依靠削减,不放逸者的愚痴就被断除”。这里说的“此处”,是指这些头陀支。那里说的“那里”,是指森林和树下。
Sukhumakaraṇasannissayo rāgo dukkhāya paṭipattiyā patiṭṭhaṃ na labhatīti āha ‘‘dukkhāpaṭipadañca nissāya rāgo vūpasammatī’’ti. Sallekho nāma sampajānassa hoti, satisampajaññe moho apatiṭṭhova appamādasambhavatoti vuttaṃ ‘‘sallekhaṃ nissāya appamattassa moho pahīyatī’’ti. Etthāti etesu dhutaṅgesu. Tatthāti araññarukkhamūlesu.
所谓“头部的支分”,就是像头部一样的支分;因为对某些其他支分来说具有无间性,又因为容易摄持,所以有“最上支分”的意思。所谓“不相混杂的支分”,是指不与任何支分混杂,是各自独立的支分,这样说。意思是:贪行者、痴行者、嗔行者修习某一头陀支时,业处会增长。若因为娇弱而不能忍受粗涩的修行方式,业处就会减退。但对于大士种性的人来说,业处只会增长,这是要表达的意思。没有亲依止缘的人,业处不会增长。因为正如单一头陀支从抖落烦恼的意义上说是这样,从思的自性来说也是这样。因此说“受持思”。
Sīsaṅgānīti sīsabhūtāni aṅgāni, paresampi kesañci nānantarikatāya, sukaratāya ca saṅgaṇhanato uttamaṅgānīti attho. Asambhinnaṅgānīti kehici sambhedarahitāni, visuṃyeva aṅgānīti vuttaṃ hoti. Kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati rāgacaritassa mohacaritassa dosacaritassāpi, taṃ ekaccaṃ dhutaṅgaṃ sevantassāti adhippāyo. Hāyati kammaṭṭhānaṃ sukumārabhāvenalūkhapaṭipattiṃ asahantassa. Vaḍḍhateva mahāpurisajātikassāti adhippāyo. Na vaḍḍhati kammaṭṭhānaṃ upanissayarahitassa. Ekameva hi dhutaṅgaṃ yathā kilesadhunanaṭṭhena, evaṃ cetanāsabhāvattā. Tenāha ‘‘samādānacetanā’’ti.
按受持并实践全部十三头陀支的人来算,说“有四十二”,接着为了说明比丘们护持十三支可以同时并存,才说了“如果”等那段话。其中说到“能够一次性受用全部头陀支”。那么,住在露地的人怎么会有树下住支呢?根据“我拒绝有遮盖处,我受持树下住支”这句话,只要在有遮盖的地方天一亮,这个头陀支就破了,在露地则不会,所以因为没有破坏的原因,那一支也是没有过失的。同样,由于对住处没有贪恋,应当知道随得坐处支也是如此。阿兰若住支被“离群”学处所禁止,食后不食支被“不残食”学处所禁止。因为已经受请的比丘尼,不可以把剩下的食物拿来吃。头陀支的受持是为了断除对如法事物的贪著,而不是对不如法的事物,因为那些已经被学处本身禁止了。比丘尼只有八支,因为包括僧祇支等在内的五衣也只算作三衣。如前面所说的那样,就比丘而言所说的十三支中,由于没有三衣决意和羯磨,除去三衣支,沙弥有十二支。七支,就是就比丘尼而言所说的八支中除去一支,有七支,同样因为没有三衣决意和羯磨。接着“除去三衣支”这句话,所以说“学尼和沙弥尼有七支”。适合的,就是与近事男的身份相称的。
Terasāpi dhutaṅgāni samādāya pariharantānaṃ puggalānaṃ vasena ‘‘dvācattālīsa hontī’’ti vatvā bhikkhūnaṃ terasannampi pariharaṇassa ekajjhaṃyeva sambhavaṃ dassetuṃ ‘‘sace hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘ekappahārena sabbadhutaṅgāni paribhuñjituṃ sakkotī’’ti vuttaṃ. Kathaṃ abbhokāse viharantassa rukkhamūlikaṅgaṃ? ‘‘Channaṃ paṭikkhipāmi, rukkhamūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti (visuddhi. 1.32) vacanato channe aruṇaṃ uṭṭhāpitamatte dhutaṅgaṃ bhijjati, na abbhokāse, tasmā bhedahetuno abhāvena tampi arogameva. Tathā senāsanaloluppassa abhāvena yathāsanthatikaṅganti daṭṭhabbaṃ. Āraññikaṅgaṃ gaṇamhā ohīyanasikkhāpadena (pāci. 691-692) paṭikkhittaṃ, khalupacchābhattikaṅgaṃ anatirittabhojanasikkhāpadena (pāci. 238-240). Pavāritāya hi bhikkhuniyā atirittaṃ katvā bhuñjituṃ na labbhati. Kappiye ca vatthusmiṃ lolatāpahānāya dhutaṅgasamādānaṃ, na akappiye, sikkhāpadeneva paṭikkhittattā. Aṭṭheva honti bhikkhuniyā saṃkaccikacīvarādīhi saddhiṃ pañcapi ticīvarasaṅkhameva gacchantīti katvā. Yathāvuttesūti bhikkhūnaṃ vuttesu terasasu ticīvarādhiṭṭhānavinayakammābhāvato ṭhapetvā tecīvarikaṅgaṃ dvādasa sāmaṇerānaṃ. Sattāti bhikkhunīnaṃ vuttesu aṭṭhasu ekaṃ pahāya satta ticīvarādhiṭṭhānavinayakammābhāvato. ‘‘Ṭhapetvā tecīvarikaṅga’’nti hi imaṃ anuvattamānameva katvā ‘‘satta sikkhamānasāmaṇerīna’’nti vuttaṃ. Patirūpānīti upāsakabhāvassa anucchavikāni.