11. Samādhiniddesavaṇṇanā · 11. Samādhiniddesavaṇṇanā
11. Samādhiniddesavaṇṇanā11. 定的解说之阐释
Āhārepaṭikkūlabhāvanāvaṇṇanā食厌恶修习之阐释
§294
294. Uddeso nāma niddesattho mudumajjhimapaññābāhullato, āgato ca bhāro avassaṃ vahitabboti āha ‘‘ekā saññāti evaṃ uddiṭṭhāya āhāre paṭikkūlasaññāya bhāvanāniddeso anuppatto’’ti. Tatthāyaṃ saññā-saddo ‘‘rūpasaññā saddasaññā’’tiādīsu (mahāni. 14) sañjānanalakkhaṇe dhamme āgato, ‘‘aniccasaññā dukkhasaññā’’tiādīsu vipassanāyaṃ āgato, ‘‘uddhumātakasaññāti vā sopākarūpasaññāti vā ime dhammā ekatthā udāhu nānatthā’’tiādīsu samathe āgato. Idha pana samathassa parikamme daṭṭhabbo. Āhāre hi paṭikkūlākāraggahaṇaṃ, tappabhāvitaṃ vā upacārajjhānaṃ idha ‘‘āhāre paṭikkūlasaññā’’ti adhippetaṃ. Tattha yasmiṃ āhāre paṭikkūlasaññā bhāvetabbā, tattha nibbedavirāguppādanāya tappasaṅgena sabbampi āhāraṃ kiccappabhedādīnavopammehi vibhāvetuṃ ‘‘āharatīti āhāro’’tiādi āraddhaṃ.
294. 『目的』者，是针对所指对象而言，由于智慧既偏于中道且有余故，负担亦随之而来，故教导说：『仅有此类观念，诸如依于饮食而生起的不喜欢的观念，便无修习目的可言。』此处『观念』词，诸如『色之观念』『声之观念』等（《大集论》十四章）归于认知的称谓之内，诸如『无常的观念』『苦的观念』等用于洞察，诸如『干扰物母观念』或『辅助色观念』等则归入禅定之中。此处当观察禅定的修习法门。于饮食中若因其具不喜欢性质，或由烦恼所触发的次第禅定，即名为『饮食的不喜欢观念』。当此处所生起用于断除染着等之烦恼之不净感，与饮食相关的一切事物，包含行为及分别之类的障碍皆应分别清楚，以此缘起称为『饮食』，此即所说的饮食的意义。
Tattha āharatīti āhārapaccayasaṅkhātena uppattiyā, ṭhitiyā vā paccayabhāvena attano phalaṃ āneti nibbatteti pavatteti cāti attho. Kabaḷaṃ karīyatīti kabaḷīkāro, vatthuvasena cetaṃ vuttaṃ, lakkhaṇato pana ojālakkhaṇo veditabbo, kabaḷīkāro ca so yathāvuttenatthena āhāro cāti kabaḷīkārāhāro. Esa nayo sesesupi. Phusatīti phasso. Ayaṃ hi arūpadhammopi samāno ārammaṇe phusanākāreneva pavattati. Tathā hi so phusanalakkhaṇoti vuccati. Cetayatīti cetanā, attano sampayuttadhammehi saddhiṃ ārammaṇe abhisandahatīti attho, manosannissitā cetanā manosañcetanā. Upapattiparikappanavasena vijānātīti viññāṇaṃ. Evamettha sāmaññatthato, visesatthato ca āhārā veditabbā. Kasmā panete cattārova vuttā, aññe dhammā kiṃ attano phalassa paccayā na hontīti? No na honti, ime pana tathā ca honti aññathā cāti samānepi paccayabhāve atirekapaccayā honti, tasmā āhārāti vuccanti.
此处『饮食』意指由食因的因缘关系而生起、存在者自身所现成的果报，亦即生起、成行、转变之义。所谓『业力作用』，即指促成作用；作为事物因缘，则应以明显的特征觉察之。业力作用者，即是所适当的饮食。此理说虽有余，但余处亦然。『触』者，即是接触。此现象虽然无形，却依赖对象而活动，故名为接触的性质。所谓『意』，即心因，指依附于自心及其所缘事物的协助作用，意指心的意向。『意识』以生起与消失为名，被称为生起和消散，从而知晓此处应分别饮食的普通意义与特别意义。为何只说此四者，难道其他法则不作为自果的缘起？非也，虽在自果缘生中有差别，但在共因条件上又相辅而成。所以称之为饮食。
Kathaṃ? Etesu hi paṭhamo sayaṃ yasmiṃ kalāpe tappariyāpannānaṃ yathārahaṃ paccayo hontova ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ āharati, dutiyo tisso vedanā āharati, tatiyo tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharati, catuttho paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharati. Tenāha ‘‘kabaḷīkārāhāro’’tiādi. Ettha ca kammajādibhedabhinnā ojā sati paccayalābhe dve tisso paveṇiyo ghaṭentī ojaṭṭhamakarūpaṃ āharati, sukhavedanīyādibhedabhinno phassāhāro yathārahaṃ tisso vedanā āharati, puññābhisaṅkhārādibhedabhinno manosañcetanāhāro kāmabhavādīsu tīsu bhavesu yathārahaṃ saviññāṇaṃ, aviññāṇañca paṭisandhiṃ āharati, viññāṇāhāro yathāpaccayaṃ paṭisandhikkhaṇe nāmaṃ rūpaṃ, nāmarūpañca āharatīti daṭṭhabbaṃ. Atha vā upatthambhakaṭṭhena ime eva dhammā āhārāti vuttā. Yathā hi kabaḷīkārāhāro rūpakāyassa upatthambhakaṭṭhena paccayo, evaṃ arūpino āhārā sampayuttadhammānaṃ. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo, arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.15). Aparo nayo – ajjhattikasantatiyā visesapaccayattā kabaḷīkārāhāro, phassādayo ca tayo dhammā āhārāti vuttā. Visesapaccayo hi kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ sattānaṃ rūpakāyassa kabaḷīkārāhāro, nāmakāye vedanāya phasso, viññāṇassa manosañcetanā, nāmarūpassa viññāṇaṃ. Yathāha ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, ayaṃ kāyo āhāraṭṭhitiko, āhāraṃ paṭicca tiṭṭhati, anāhāro no tiṭṭhati (saṃ. ni. 5.183). Tathā phassapaccayā vedanā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti (udā. 1; mahāva. 1; netti. 24).
如何理解？其一，在各种色法集合中，如同收集丰富的色法作为实质食物，第二则五根之感受食，第三在三界轮回中反复生起，第四在转生瞬间受名色饮食。故谓「业力作用之饮食」。此外，由于业生类型不同，色根觉知结果不同，故有二种或三种容器，分别承载实质色食、感受之食及心意之食。由此观察，意识的饮食以条件因缘发生，名为色及名色的饮食，应予以观察。又或由依存才能维持的观念牢固性而称为饮食。若以业生作用作为业力作用，触等三法则为饮食者，是依托三个特别因缘。故谓：「像是此身依于饮食存活，饮食为依，非饮食不存。由触生感受，由行为生意识，由意识生名色。」
Kabaḷīkārāhāreti kabaḷīkāre āhāre nikanti taṇhā, taṃ bhayaṃ anatthāvahato. Gadhitassa hi āhāraparibhogo anatthāya hoti. Hetuatthe bhummaṃ. Evaṃ sesesu. Nikantīti nikāmanā chandarāgo . Bhāyati etasmāti bhayaṃ, nikanti eva bhayaṃ nikantibhayaṃ. Kabaḷīkārāhārahetu imesaṃ sattānaṃ chandarāgo bhayaṃ bhayānakaṃ diṭṭhadhammikādibhedassa anatthassa sakalassāpi vaṭṭadukkhassa hetubhāvato. Tenevāha ‘‘kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Upagamanaṃ appahīnavipallāsassa ārammaṇena samodhānaṃ saṅgati sukhavedanīyādiphassuppatti bhayaṃ bhayānakaṃ tīhi dukkhatāhi aparimuccanato. Tenāha ‘‘sukhavedanīyaṃ, bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā (saṃ. ni. 4.129), tassa vedanāpaccayā taṇhā…pe… dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti (udā. 1). Tattha tattha bhave upapajjati etenāti upapatti, upapajjanaṃ vā upapatti, khipanaṃ bhayaṃ bhayānakaṃ upapattimūlakehi byasanehi aparimuttato. Tenāha ‘‘avidvā, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññupagaṃ bhavati viññāṇaṃ. Apuññañce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññupagaṃ bhavati viññāṇa’’ntiādi (saṃ. ni. 2.51). Paṭisandhīti bhavantarādīhi paṭisandhānaṃ, taṃ bhayaṃ bhayānakaṃ paṭisandhinimittehi dukkhehi avimuccanato. Tenāha ‘‘viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64).
所谓业力作用饮食，即业力作用中具有烦恼欲求，此为恐怖且无益。因为对业力饮食的贪著便是无益之所在。故此义中，烦恼爱欲即为欲求，因恐惧而生恐怖及烦恼所激发的恐惧。业力饮食的原因是有意愿、喜乐及渴求，心识因而增长（烦恼增长）。佛言：『业力作用饮食若具贪欲、喜乐、渴求，则心识由此增盛。』也曾说过，离弃烦恼所起之念，能灭除痛苦。佛以苦集灭道中的三种苦（苦受）来断除恐怖、恐惧及恶苦。说过：『苦感受生于触，渴爱由此生，苦蕴由此起。』在生死轮回中依次生起，称为生起，或称生成及生灭。恐怖恐惧生于此种般涅槃之故而无解脱。又说：『色识中若有渴爱、喜乐、欲求，则心识增长。』
Puttamaṃsūpamena ovādena dīpetabbo nicchandarāgaparibhogāya. Evaṃ hi tattha nikantibhayaṃ na hoti. Niccammā gāvī yaṃ yaṃ ṭhānaṃ upagacchati, tattha tattheva naṃ pāṇino khādantiyeva. Evaṃ phasse sati vedanā uppajjati, vedanā ca dukkhasallādito daṭṭhabbāti phasse ādīnavaṃ passantassa upagamanabhayaṃ na hotīti āha ‘‘phassāhāro niccammagāvūpamena dīpetabbo’’ti. Ekādasahi aggīhi sabbaso ādittā bhavā aṅgārakāsusadisāti passato upapattibhayaṃ na hotīti āha ‘‘manosañcetanāhāro aṅgārakāsūpamena dīpetabbo’’ti. Corasadisaṃ viññāṇaṃ anatthapātato, pahārasadisī vedanā duradhivāsatoti sammadeva passato paṭisandhibhayaṃ na hotīti āha ‘‘viññāṇāhāro sattisatūpamena dīpetabbo’’ti.
以烹煮肉汤的比喻来诠释一切欲求烦恼的生起。即使牛羊于其自然所止之处安居，亦无被人捕食之忧。亦如因色受触而生感受，痛苦是显现，而能观其产生因缘则无恐惧。故有教说『此感食应像熟牛羊汤般加以点燃。』同样，心意所食之烦恼应如烈火燃烧燎原，显现心意食的本质。由于识食伤害无益，如弃置物般的感受难忍，因此通过正确观察，不作止息退失生死轮回的恐惧。故有说教称『识食应如独木炭火燃烧。』
Evaṃ kiccādimukhena āhāresu ādīnavaṃ vibhāvetvā idāni tattha yathādhippetaṃ āhāraṃ niddhāretvā paṭikkūlato manasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘imesu panā’’tiādi vuttaṃ. Upādāyarūpaniddesepi ‘‘kabaḷīkāro āhāro’’ti (dha. sa. 595) āgatattā tato visesento ‘‘asitapītakhāyitasāyitappabhedo’’ti āha, bhūtakathanaṃ vā etaṃ. Tattha asitapītakhāyitasāyitappabhedoti asitabbapātabbakhāyitabbasāyitabbavibhāgo kālabhedavacanicchāya abhāvato yathā ‘‘duddha’’nti. Kabaḷīkāro āhāro vāti avadhāraṇaṃ yathā phassāhārādinivattanaṃ, evaṃ ojāhāranivattanampi daṭṭhabbaṃ. Savatthuko eva hi āhāro idha kammaṭṭhānabhūto, tena āharīyatīti āhāroti evamettha attho daṭṭhabbo. Āharatīti āhāroti ayaṃ panattho nibbattitaojāvasena veditabbo. Imasmiṃ attheti imasmiṃ kammaṭṭhānasaṅkhāte atthe. Uppannā saññāti saññāsīsena bhāvanaṃ vadati. Tathā hi vakkhati ‘‘paṭikkūlākāraggahaṇavasena panā’’tiādi (visuddhi. 1.305).
如上所示，探讨饮食的诸般危险后，应就所受饮食调伏观察法施以适当标识。此处启示饮食的不喜欢观念之心识即为烦恼种类的不同表现。如教言『业力作用饮食』，指依于色受触食等轮回关系的饮食，并依其不同种类划分为『黑色、黄色、骨色、等色差别』，彼此不同时段应用的时间上无差别，犹如『坏奶』的分类。业力饮食，意味着依赖接触等生起，并非单独独立食物，表示饮食是由各种组成因素而成。『业力作用饮食』即指因相关法互相生成的饮食，与色法有密切关联，且色法相互依存。这正所谓『业力作用饮食为色根的因，由饮食所生的色，名为饮食法则』。此即可以看得清楚依条件成立的饮食法则。
Kammaṭṭhānaṃ uggahetvāti kammaṭṭhānaṃ pariyattidhammato, atthato ca suggahitaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ katvā. Tenāha ‘‘uggahato ekapadampi avirajjhantenā’’ti. Tattha uggahatoti ācariyuggahato. Ekapadampīti ekampi padaṃ, ekakoṭṭhāsampi vā, padesamattampīti attho. Dasahākārehīti kasmā vuttaṃ, nanu antimajīvikābhāvato, piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattito, bhuttassa sammadajananato, kimikulasaṃvaddhanatoti evamādīhipi ākārehi āhāre paṭikkūlatā paccavekkhitabbā? Vuttaṃ hetaṃ ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ, abhisāpoyaṃ, bhikkhave, lokasmiṃ ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’’’ti (saṃ. ni. 3.80), ‘‘aladdhā ca piṇḍapātaṃ paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ gadhito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī’’ti (a. ni. 3.124), ‘‘bhutto ca āhāro kassaci kadāci maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ āvahati, ukkocakādayo, takkoṭakādayo ca dvattiṃsa dvattiṃsa kulappabhedā kimayo ca naṃ upanissāya jīvantī’’ti.
关于业处（kammaṭṭhāna）的宣说，是从业处的教义内容而言，实质上经过详尽、妥善、适当的阐释而作出的。故此说 ‘‘宣说者，即使只有一足步行，也不退失保持’’。其中“宣说”指的是老师的宣说。“一足步行”意谓只有一只脚或一个步幅，即局部范围的意思。何以称为十足步行？因末世生计艰难，乞食获得常受阻碍，世人忌讳施食者，这无法以正当理由修持饮食满足，甚至因饮食不洁而生厌恶，须详细审视其相反之处。经典中谓：“比库啊，这就是末世的生活，称作‘乞食行乞者，以手持钵东奔西跑’”（《增支部·三卷》3.80），“获得乞食后，会十分担忧是否保全其食物；获得食物后，细心守护，释怀放下，身心安乐，明了无依而自得其乐”（《相应部》3.124），“吃食有时会引致死亡或死亡痛苦，憎厌、恐惧等二十三种身心烦恼相伴生，依此方得维持生命”。
Vuccate – antimajīvikābhāvo tāva cittasaṃkilesavisodhanatthaṃ kammaṭṭhānābhinivesato pageva manasi kātabbo ‘‘māhaṃ chavālātasadiso bhaveyya’’nti. Tathā piṇḍapātassa alābhalābhesupi paritassanagedhādisamuppattinivāraṇaṃ pageva anuṭṭhātabbaṃ suparisuddhasīlassa paṭisaṅkhānavato tadabhāvato. Bhattasammado anekantiko, paribhogantogadho vā veditabbo. Kimikulasaṃvaddhanaṃ pana na saṅgahetabbaṃ, saṅgahitameva vā ‘‘dasahākārehī’’ti ettha niyamassa akatattā. Iminā vā nayena itaresampettha saṅgaho daṭṭhabbo yathāsambhavamettha paṭikkūlatāpaccavekkhaṇassa adhippetattā. Tathā hi gharagoḷikavaccamūsikajatukavaccādikaṃ sambhavantaṃ gahitaṃ, na ekantikanti. Tathā pariyesanādīsupi yathāsambhavaṃ vattabbaṃ.
所谓末世生计艰难，即因内心染污尚未净除，故应持守业处，断除执取欲念，心念勿生‘‘我不可似爬树狐猿之类的生物’’之痴想。对于乞食取得的忧虑及其种种妨害，应尽力坚守清净戒律，由此而止息忧患，转为安心。生命稳妥受持，应视其多方面因缘及依止为分辨所依，故对“十足步行”之说，当明其依相不稳之理。当以此理为准则，推究他处因缘，观察生命之相反状况成立因缘。譬如鼠甲壳、蛇甲壳等现象，是以多因多缘聚合而成，绝非单因独存。此等诸事，应依实事求是的精神推演判断。
Gamanatotiādīsu paccāgamanampi gamanasabhāgattā gamaneneva saṅgahitaṃ. Paṭikkamanasālādiupasaṅkamanaṃ viya pariyesane samānapaṭikkūlaṃ hi asuciṭṭhānakkamanavirūpaduggandhadassanaghāyanādhivāsanehi. Gamanatoti bhikkhācāravasena gocaragāmaṃ uddissa gamanato. Pariyesanatoti gocaragāme bhikkhatthaṃ āhiṇḍanato. Paribhogatoti āhārassa paribhuñjanato. Ubhayaṃ ubhayena āsayati, ekajjhaṃ pavattamānopi kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṃ asaṅkarato sayati tiṭṭhati pavattatīti āsayo, āmāsayassa upari tiṭṭhanako pittādiko. Mariyādattho hi ayamākāro, tato āsayato. Nidadhāti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti nidhānaṃ, āmāsayo, tato nidhānato. Aparipakkatoti gahaṇīsaṅkhātena kammajatejena aparipakkato. Paripakkatoti yathābhuttassa āhārassa vipakkabhāvato. Phalatoti nibbattito. Nissandatoti ito cito ca vissandanato. Sammakkhanatoti sabbaso makkhanato. Sabbattha āhāre paṭikkūlatā paccavekkhitabbāti yojanā. Taṃtaṃkiriyānipphattipaṭipāṭivasena cāyaṃ gamanatotiādikā anupubbī ṭhapitā, sammakkhanaṃ pana paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikkūlanti sabbapacchā ṭhapitanti daṭṭhabbaṃ.
“行走”等等，则包含来去及随走之含义，是因行走具参与来去之体会，故综合统一而称。所谓止步、到近处，以及各种寻找行为等，均有其一起的相反现象，即污秽处所的避离、远离、压制其臭恶有害之感受。行走乃是依照比库行持的仪轨，往返适合居处之地。所谓搜寻，则指拜访适合比库修行之地。所谓饮食之用，即身心享用饮食。此二者—来去与享用—互相依存，且常以力量相辅而稳定，当依此举行，而称其为身心所依。当将饮食因相反缘起而观察时，应知由业力得果，或是不净对治，或到成熟状态。所谓“成就”，即饮食已稳固存在。所谓“依止”，即由此此处而此彼观察，其相互依赖共存。所谓“全部粘连”，即全面连结互相粘着。论及饮食之相反处，须依此法则而审察。如此连贯因果法，则是行走等身心行为先后的渐次建立，且随享用等因缘生起。享用时连结深厚，谨慎观察其相反处，是须周详了知。
§295
295.Evaṃ mahānubhāveti idāni vattabbapaṭipattiyā mahānubhāveti vadanti, sabbatthakakammaṭṭhānapariharaṇādisiddhaṃ vā dhammasudhammataṃ purakkhatvā yogāvacarena evaṃ paṭipajjitabbanti dassento ‘‘evaṃ mahānubhāve nāma sāsane’’tiādimāha. Tattha nāma-saddo sambhāvane daṭṭhabbo. Pabbajitena gāmābhimukhena gantabbanti yojanā. Ayañca gamanādito paccavekkhaṇā yogino na attuddesikāva, atha kho anuddesikāpīti dassento ‘‘sakalaratti’’ntiādinā dhuradvayaṃ pariggahesi. Pariveṇanti pariveṇaṅgaṇaṃ. Vīsatiṃsavāreti ettha santatipaccuppannavasena vāraparicchedoti keci, apare pana ‘‘uṇhāsanenā’’ti vadanti. Nīvaraṇavikkhambhanañhi appattā bhāvanā pharaṇapītiyā abhāvato nisajjāvasena kāyakilamathaṃ na vinodatiyevāti iriyāpathacalanaṃ hotiyeva. Vīsatiṃsaggahaṇaṃ pana yathāsallakkhitabhikkhācaraṇavelāvasena. Atha vā gamanato yāva sammakkhanamanasikāro eko vāro, evaṃ vīsatiṃsavāre kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā. Nijanasambādhānīti janasambādharahitāni, tena appākiṇṇataṃ, appasaddataṃ, appanigghosatañca dasseti. Tato eva pavivekasukhāni janavivekena iṭṭhāni, pavivekassa vā jhānānuyogassa upakārāni. Yasmā chāyūdakasampannāni, tasmā sītalāni. Yasmā sucīni, tasmā ramaṇīyabhūmibhāgānīti purimāni dve pacchimānaṃ dvinnaṃ kāraṇavacanāni. Ariyanti niddosaṃ. Vivekaratinti jhānānuyogaratiṃ.
第295条。由此得见，当用当前行持之法而大慈悲的实际观照行持而为之，表明缔造此法的目的，即明示放弃各种断绝业处的行径，依正法正行导师方法实行。此说谓『世尊的教法中，名为大慈悲的观行』等。此“名”可视为词汇的表象。若初学比库欲赴村落乞食，当知离乡远赴，是依相对步行距离而论。然如修行者依此来去观察，不以自我为中心的指向，故称为非我观。又绳索圈聚，即村落围墙之意。有关应断绝二三十天内的住处，或其它解释，有人称为“遮阳凉寝”；无明障碍不具足时，心智修持自然障碍生起，行动未达完全自由，肢体运动未畅顺。三十次停留为每日遵守比库戒律的次数。若得行走五十次之多，视为极佳修行法门。近村落乞讨期间，观察并保持内心专注，此为离诸烦恼之因。所谓“净土”，乃是引导修禅之地。前者与后者为两种助缘词句，称为阿利矣，即无染污之意。净地即依据先圣传授之净土选择处。
Kiñcāpi yogāvacarānaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāma sujaggitaṃ susammaṭṭhameva hoti, kadāci pana jagganato pacchā evampi siyāti paṭikkūlatāpaccavekkhaṇāya sambhavadassanatthaṃ ‘‘pādarajagharagolikavaccādisamparikiṇṇa’’ntiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tattha paccattharaṇanti bhūmiyā chavirakkhaṇatthaṃ attharitabbaṃ cimilikādiattharaṇamāha. Jatukā khuddakavagguliyo. Upahatattāti dūsitattā. Tatoti tato tato. Appekadā ulūkapārāvatādīhīti idhāpi ‘‘appekadā’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Udakacikkhallādīhīti ādi-saddena kacavarādiṃ saṅgaṇhāti. Pariveṇato vihāraṅgaṇappavesamaggo vihāraracchā.
此外，导师们居住处所大体是精心设计、整治良好、清楚明白、井然有序，偶有后续改换者，亦当据实了解所在。所谓脚部爬行小虫甲壳，是比喻存在各种小寄生虫的状况，称为“碟甲类”。“破损不洁”是指已被污损。此处涵盖环境维护与安置，匠人精工装饰以防虫蚁侵蚀。称为“捆缚”等，即捆绑、束缚之意。此中附加“乌鸦、排水、竹篾”等物，是旨在防护防御术，安顿修行场地。对“偶有”之意，明确表达为某些特定状况或个例。水池、渠沟等为集水、排水设施，皆为住宿防护之所启示。
Vitakkamāḷaketi ‘‘kattha nu kho ajja bhikkhāya caritabba’’ntiādinā vitakkanamāḷake. Gāmamagganti gāmagāmimaggaṃ. Khāṇukaṇṭakamaggoti khāṇukaṇṭakavanto maggo. Daṭṭhabbo hotīti dassanena gamanaṃ upalakkheti.
“心念花环”，是比喻询问 ‘‘今日何处为比库修行之所宜？’’的念头连环。所谓村路，是指从一个村庄到另一个村庄的路途。所谓“陡峭困难之路”，是指崎岖不平、艰险难行之道。此应明白，涵义为目睹行走之经历与详尽认识。
Gaṇḍaṃpaṭicchādentenātiādi evamajjhāsayena nivāsanādi kātabbanti vattadassanaṃ, gaṇḍaroginā vātātapādiparissayavinodanatthaṃ gaṇḍaṃ paṭicchādayamānena viya. Atha vā gaṇḍaṃ viya gaṇḍaṃ paṭicchādayamānenāti ekaṃ gaṇḍa-saddaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ bhavati. ‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (a. ni. 9.15; saṃ. ni. 4.103) vacanato gaṇḍoti attabhāvassa pariyāyo, visesato rūpakāyassa dukkhatāsūlayogato, asucipaggharaṇato, uppādajarābhaṅgehi uddhumātakapakkapabhijjanato. Vaṇacoḷakanti vaṇapaṭicchādakavatthakhaṇḍaṃ. Nīharitvāti thavikato uddharitvā. Kuṇapānipīti pi-saddo garahāyaṃ evarūpānipi daṭṭhabbāni bhavantīti, sambhavadassane vā idampi tattha sambhavatīti. Adhivāsetabboti khamitabbo aññathā āhārassa anupalabbhanato. Gāmadvāreti gāmadvārasamīpe, ummārabbhantare vā. Gāmaracchā vinivijjhitvā ṭhitā oloketabbā honti yugamattadassināpi satāti adhippāyo.
遮盖肿块等，依此中道见解，谓应当覆盖住所居住所等，犹如覆蓋肿块之状。比喻肿块疾病患者，为解除风热足病等苦，似以覆盖肿块之法。或者以肿块般的东西去覆盖肿块。一旦引出‘肿块声’，便应结联系。“‘肿块’者，众比库，此乃五种执取蕴之统称”，（引自《增支部》9.15及《相应部》4.103）言‘肿块’即内涵体，尤其指色蕴之苦痛与细微痛苦相结合，因不净恶臭所聚集，及由生起、老死等过程相应激起。如“森林疏盖”意，谓覆盖林中之地之物。‘掘取’者，谓自下钩起举起之意。‘聚物’即集合聚合之义，或为视见时或许即此。‘应当容纳’者，谓若缺少则无法调伏，意义不同。‘村门清除’乃指村门附近或灌木丛中。清理村庄，如盖住之处，应站立察看，并以有经验观察者相对观照维持其法。此为政令。
Paccattharaṇādīti gharagolikavaccādisaṃkiliṭṭhapaccattharaṇādikaṃ. Anekakuṇapapariyosānanti ettha dunnivatthaduppārutamanussasamākulānaṃ gāmaracchānaṃ olokanampi ānetvā vattabbaṃ. Tampi hi paṭikkūlamevāti. Aho vatāti garahane nipāto. Bhoti dhammālapanaṃ. Yāvañcidaṃ paṭikkūlo āhāro yadatthaṃ gamanampi nāma evaṃ jegucchaṃ, duradhivāsanañcāti attho.
“清理外观”即指清除掩盖住屋舍等之污秽杂物。‘重复掘除’意在此处，应观之乃是除去因泥土杂草而不净覆盖之恶劣村庄之外貌。此亦应该注意。所谓‘不合宜’。‘啊呵’是碍碍词，用于斥责。‘婆罗门’是恶语。维持正法。至此，所有不合宜饮食与所到之地，皆同样明了，此即‘恶劣居处’之意。
§296
296.Gamanapaṭikkūlanti gamanameva paṭikkūlaṃ gamanapaṭikkūlaṃ. Adhivāsetvāpīti pi-saddo sampiṇḍanattho, tena ‘‘ettakenāpi mutti natthi, ito parampi mahantaṃ paṭikkūlaṃ sakalaṃ adhivāsetabbamevā’’ti vakkhamānaṃ paṭikkūlaṃ sampiṇḍeti. Saṅghāṭipārutenāti saṅghāṭiyā kappanapārupanena pārutasarīrena. Yatthāti yāsu vīthīsu. Yāva piṇḍikamaṃsāpīti yāva jaṅghapiṇḍikamaṃsappadesāpi. Udakacikkhalleti udakamisse kaddame. Ekena cīvaranti ekena hatthena nivatthacīvaraṃ. Macchā dhovīyanti etenāti macchadhovanaṃ, udakaṃ. Sammissa-saddo paccekaṃ sambandhitabbo. Oḷigallāni ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ sakaddamānaṃ sandanaṭṭhānāni, yāni jaṇṇumattaasucibharitānipi honti. Candanikāni kevalānaṃ ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ sandanaṭṭhānāni . Yatoti oḷigallādito. Tā makkhikāti tattha saṇḍasaṇḍacārino nīlamakkhikā. Nilīyantīti acchanti.
“交通不顺利”即交通本身不顺。‘应当容纳’为汇聚之义，故言“哪怕如此也无解脱，此处及其余更甚之处皆属交通不顺”，此谓言之。‘桑罽底破损’指桑罽底上缝制的丝线布破损。‘道路’指诸般行路道途。‘至小腿肉处’意谓至腿小腿之上下部位。‘积水泥泞’是指积水等堆积之地。‘一件衣服’意谓以一只手缠绕的袈裟。‘鱼洗涤器具’是指鱼洗衣盆，用水。应当单独联系。‘麦格石’为砾石等之场所，积满污泥者也在其中。‘茉莉花’在此乃指仅为清水之藤蔓，如盖染污泥。‘蝇’乃成群往来之蓝色蝇。‘融化’指他们生存，消融化开。
Dadamānāpītiādi satipi kesañci saddhānaṃ vasena sakkaccakāre paṭikkūlapaccavekkhaṇāyogyaṃ pana asaddhānaṃ vasena pavattanakaasakkaccakārameva dassetuṃ āraddhaṃ. Tuṇhī honti sayameva riñcitvā gacchissatīti. Gacchāti apehi. Reti ambho. Muṇḍakāti anādarālapanaṃ. Samudācarantīti kathenti. Piṇḍolyassa antimajīvikābhāvenāha ‘‘kapaṇamanussena viya gāme piṇḍāya caritvā nikkhamitabba’’nti.
“给予与施舍”等言，意即在信心之力中，有时可为不净处理不良之观察，但若因迷信则不应误入。‘孤独’谓即本人自己，加紧谨慎而行。‘出行’为离开。‘水’是水之意。‘剃头’是意指刮去不整。‘行为’指所述之举动。谓某行者，因其末资生有恶，故告曰“如败人般，亦须于村中乞食，方可出行”。
§297
297.Tatthāti tasmiṃ pattagate āhāre. Lajjitabbaṃ hoti ‘‘ucchiṭṭhaṃ nu kho ayaṃ mayhaṃ dātukāmo’’ti āsaṅkeyyāti, sedo paggharamāno āhārassa vā uṇhatāya, bhikkhuno vā sapariḷāhatāyāti adhippāyo. Sukkhathaddhabhattampīti sukkhatāya thaddhampi bhattaṃ, pageva takkakañjikādinā upasittanti adhippāyo. Tena sedena kilinnatāya paṭikkūlataṃ vadati.
“那里”乃指食物所在之处。应有羞耻心，觉“此饭已被他人食用，岂可再取？”谓身披破坏者之衣服，或因食物冷却，或为比库之凌乱所致，为此视为不净。食物亦因此受潮。以此湿软及隆起叶柄之类辛辣物品为比喻。故谓因饮食受污而导致恶臭情况。此即“色香不净之异种合成”之理。‘水牛’乃村庄中食物残余者。‘树叶因病虫咬食’意如枯树叶脱落。视力障碍与身心不洁等由此推断其不适。
Tasminti piṇḍapāte. Sambhinnasobheti sabbaso vinaṭṭhasobhe. Vemajjhato paṭṭhāyāti jivhāya majjhato paṭṭhāya. Dantagūthako dantamalaṃ. Vicuṇṇitamakkhitoti ubhayehi dantehi vicuṇṇito kheḷādīhi samupalitto. Evaṃbhūtassa cassa yāyaṃ pubbe vaṇṇasampadā, gandhasampadā, abhisaṅkhārasampadā ca, sā ekaṃsena vinassati, raso pana nasseyya vā na vāti āha ‘‘antarahitavaṇṇagandhasaṅkhāraviseso’’ti. Suvānadoṇiyanti sārameyyānaṃ bhuñjanakaambaṇe. Suvānavamathu viyāti vantasunakhachaḍḍanaṃ viya. Cakkhussa āpāthaṃ atītattā ajjhoharitabbo hotīti ukkaṃsagataṃ tassa paṭikkūlabhāvaṃ vibhāveti.
“此地乞食处”乃断绝装饰，完全无素质之贫穷景象。‘口中置中央’意即舌头伸出居于口中央。‘牙垢缠结’指牙间污垢。‘剔牙’意为两边牙齿间剔除污垢，因牙间积聚杂物。如此实相之人，其曾有之色相、香气及形态等全然消失，或不复现。谓此被称为“色香相好等消失之殊胜表现”。“食片”是仆从或农夫等进食之处。谓散乱不整，视力遮蔽，故称其不净状态。
§298
298.Paribhoganti ajjhoharaṇaṃ. Esa āhāro anto pavisamāno bahalamadhukatelamakkhito viya paramajeguccho hotīti sambandho. Antoti koṭṭhassa abbhantare. Nidhānamanupagato āmāsayaṃ appattoyeva āhāro pittādīhi vimissito hotīti āha ‘‘pavisamāno’’ti. Āmāsayapakkāsayavinimutto koyamāsayo nāmāti āsaṅkaṃ sandhāyāha ‘‘yasmā’’tiādi. Pittamevāsayo pittāsayo. Adhiko hotīti vuttaṃ mandapuññabāhullato lokassa. Evaṃ āsayatoti jeguccho hutvā anto paviṭṭho jegucchatarehi pittādīhi vimissito ativiya jeguccho hotīti evaṃ āsayato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
298.「Paribhoganti」是指排斥、厌弃。所谓「ajjhoharaṇaṃ」，谓为排斥之物。此处所谓「食物」进入体内末端，如混杂蜂蜜与醋般极为恶臭，无比恶秽者即为杂烂之义所指。末端，谓肛门内侧。若食物未消化，位于肠内，因与胆汁等液混合而产生恶臭，故称为「进入体内」。因自由出入于肠道，故说「进入」。所谓「终止恶态」者，指由于胆汁等杂质腐熟，导致食物恶秽不净。所谓「脏浊的附着」不生，谓内脏无此杂质。由此断而发起怀疑，故以「因为……」等词表达推理。胆汁即内脏所对应的胆液。因善行少，贫乏堪受苦，故说胆汁增多。如此所谓「附着」，意味着因恶臭浸染，极度腐烂、污秽，如大腐烂物一般，称为「附着」。由此分析，所谓「附着」或「不洁」，应予反观。
§299
299.Nidhānatoti etthāpi eseva nayo. Soti āhāro. Dasavassikenāti jātiyā dasavassena sattena. Okāseti āmāsayasaṅkhāte padese.
299.「终止」同此处亦有此义。即指食物。所谓「十年」者，指生命之十年期。所谓「场所」者，指答应癌肠胃内胆汁积存之地。
§300
300.Evarūpeti edise, dasavassāni yāva vassasataṃ adhotavaccakūpasadiseti attho. Nidhānanti nidhātabbataṃ. Yathāvuttappakāreti sace pana ‘‘dasavassikenā’’tiādinā (visuddhi. 1.299) yathāvutto pakāro etassāti yathāvuttappakāro, tasmiṃ. Paramandhakāratimiseti ativiya andhakaraṇamahātamasi. Atiduggandhajegucche padese paramajegucchabhāvaṃ upagantvā tiṭṭhatīti sambandho. Kattha kiṃ viyāti āha ‘‘yathā nāmā’’tiādi. Kālameghena abhivuṭṭhe āvāṭe bahuso vassanena ekaccaṃ asucijātaṃ uppilavitvā vigaccheyyāti akālamegha-ggahaṇaṃ. Tiṇapaṇṇakilañjakhaṇḍa-ggahaṇaṃ na asubhassāpi asubhena sammissatāya asubhabhāvappattidassanatthaṃ. Kāyaggisantāpakuthitakuthanasañjātapheṇapubbuḷakācitoti gahaṇitejena pakkuthitanippakkatāya samuppannapheṇapubbuḷanicito. Aparipakkatoti aparipakkabhāvato.
300.所谓「如此」者，指前文所示义。十年乃至百年，类似下方草叶匮乏凋落之义。所谓「终止」即结束、终结。若按照前文释义，假使提及「十年」等言，则须如前文所说，例如「十年」的说法，有明确说明，故称为「如前文所示」。所谓「极大黑暗」者，即极为黑暗之意。所谓大腐烂物之地方，指极度腐败之臃肿处，如同大腐烂物一样堆积存在，谓之「附着」。问「何处何故？」时，如「例如名称」等。所谓「时云」指时间、云雾及大雨积聚，由于长期腐烂，有些出现未熟发作，故应视为非时令云聚。所谓「草叶、干草及叶片集聚」，非为污秽，仅是因未熟发作产生腐败状态的表象。所谓「身体所燃火、炽热、膈胀、产生泡沫、涎液满溢」等，不成熟时出现，谓因体内热力导致泡沫溢出，不够成熟。所谓「不成熟」即未达成熟状态。
§301
301.Suvaṇṇarajatādidhātuyo viyāti yathā suvaṇṇarajatādidhātuyo vidhinā tāpiyamānā suvaṇṇarajatādike muñcantiyo suvaṇṇarajatādibhāvaṃ upagacchantīti vuccanti, na evamayaṃ. Ayaṃ pana āhāro kāyagginā paripakko pheṇapubbuḷake muñcanto saṇhaṃ karonti etthāti ‘‘saṇhakaraṇī’’ti laddhanāmake nisade pisitvā nāḷike khuddakaveḷunāḷikāyaṃ vaṇṇasaṇṭhānamattena pakkhippamānapaṇḍumattikā viya karīsabhāvaṃ upagantvā pakkāsayaṃ pūreti, muttabhāvaṃ upagantvā muttavatthiṃ pūretīti yojanā. Gahaṇiyā indhanabhāgo viya kimibhakkhabhāgo ca apākaṭova . Rasabhāgo phalato pakāsīyati, aparipakkasabhāgā ca teti te anāmasitvā karīsamuttabhāgā evettha dassitā.
301.所谓「金、银及诸金属」等义，如金、银及其他金属被处理熔化，随之发出本身的特质。非如此，此食物因体内热力成熟，导致泡沫破裂，产生臭味，故称「破泡泡者」。在此，称「破泡泡者」为效用名，即形容泡沫破裂之物。坐卧时，细小麦秸或细竹片用色彩排列，形状如乌龟，涂金涂银般光彩夺目，象征泡沫之形，且泡沫充满时似充盈，释放时似消散，谓之「联系」或「作用」。所谓「煤炭部分」如同燃烧物，类似未燃尽之木材。所谓「汁液部分」乃从果实流出之汁液。二者合成，以示其未成熟状态。未成熟者，即未成形或未完全形状。
§302
302. Paṭikkūlassa nāma phalena paṭikkūleneva bhavitabbanti dassento ‘‘sammā paripaccamāno’’tiādimāha. Nakhadantādīnīti ādi-saddena na kevalaṃ tacādīni eva dvattiṃsākārapāḷiyaṃ (ma. ni. 3.154; khu. pā. 3.dvattiṃsākāra) āgatāni, atha kho akkhigūthakaṇṇagūthadantamalajallikāsambhavādīni dvattiṃsakoṭṭhāsavinimuttāni asubhāni saṅgaṇhanto ‘‘nānākuṇapānī’’ti āhāti daṭṭhabbaṃ.
302.所谓「不相应」者，指果报之果实依其因果不相称，故谓「应相无果」。此意在说「正当显著表现」等。所谓「指甲、牙齿等」并非仅指这些，而是二十二字符的巴利语（此为《中部》《增支》所载之二十二字符法）。其后，因斑点、耳洞、牙齿或脓血发作等现象，二十二层分解部位发生变化，不净之现象合计，故称「多种成因」。此义须明了。
§303
303.Nissandamānoti vissavanto, paggharantoti attho. Ādinā pakārenāti ettha ādi-saddena nāsikāya siṅghāṇikā, mukhena kheḷo, kadāci pittaṃ, semhaṃ, lohitaṃ vamati, vaccamaggena uccāro, passāvamaggena passāvo, sakalakāye lomakūpehi sedajallikāti evaṃpakāraṃ asuciṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Paṭhamadivase’’ti idaṃ nissandadivasāpekkhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘dutiyadivase nissandento’’ti. Vikuṇitamukhoti jigucchāvasena saṅkucitamukho. Tenāha ‘‘jegucchī’’ti. Maṅkubhūtoti vimanakajāto ‘‘imampi nāma posemī’’ti. Rattoti vatthaṃ viya raṅgajātena cittassa vipariṇāmākārena chandarāgena ratto. Giddhoti abhikaṅkhanasabhāvena abhigijjhanena giddho gedhaṃ āpanno. Gadhitoti dummocanīyabhāvena ganthito viya tattha paṭibaddho. Mucchitoti rasataṇhāya mucchaṃ mohaṃ āpanno. Virattoti vigatarāgo. Aṭṭīyamānoti dukkhiyamāno. Harāyamānoti lajjamāno. Jigucchamānoti hīḷento.
303.所谓「依附意」是指明显记忆或理解，谓披盖或握持之意。所谓「第一效果」意指开始表现的状态。这里「鼻子」为牛角，「口」为奏乐，「偶有胆汁」、「吐血」及「呕吐」、「鼻塞」等诸症状，因体毛孔中秽液淤积而成脓血状肿胀，说明这些都是污秽表现。此处说明「第一天」为此状态，接着说「第二天依然存在」等。所谓「狭小口」是指收缩口形态，称为「恶心得面」。所谓「某种产生幻觉」者，是指由烦恼生起的幻觉，「众生」由此心念迷乱不清。所谓「生气」指欲望等嗜好；「烦恼」指贪嗔痴扰乱状态；「称狂」指过度渴望欲望；「束缚」指受烦恼束缚；「迷乱」是因烦恼导致而生的迷惑；「放弃」指断除烦恼；「心苦」指烦恼之苦难；「羞惭」指羞愧难当态；「厌恶」指对恶态生起憎恶等。
Navadvārehīti pākaṭānaṃ mahantānaṃ vasena vuttaṃ, lomakūpavivarehipi sandatevāti. Nilīyatīti attānaṃ adassento nigūhati, saṅkucati vā. Evanti ekena dvārena pavesanaṃ anekehi dvārehi anekadhā nikkhāmanaṃ, pakāsanaṃ pavesanaṃ, nigūḷhaṃ nikkhāmanampīti somanassajātena pavesanaṃ, maṅkubhūtena nikkhāmanaṃ, sārattena pavesanaṃ, virattena nikkhāmananti imehi pakārehi.
所谓九门，指的是明朗大门的众多种类，所谓毛孔隙缝隙中也能流通通达之处。所谓收敛，是指自我不露形迹而隐藏起来，或有所收敛。如此以一门进入者，多门离去，形态多种多样；有显现进入的，有隐藏离去的，带来喜悦进入的，带有污秽离去的，含精华进入的，恼怒离去的，诸如此类各种状态。
§304
304.Paribhogakālepīti pi-saddena paviṭṭhamattopi nāma pavesadvāraṃ jegucchaṃ karoti, pageva laddhaparivāso paripākappatto itaradvārānīti dasseti. Esa āhāro. Gandhaharaṇatthanti vissagandhāpanayanatthaṃ. Kāyaggināti gahaṇitejānugatena kāyusmānā. Pheṇuddehakanti pheṇāni uṭṭhapetvā uṭṭhapetvā. Paccitvāti paripākaṃ gantvā. Uttaramānoti uppilavanto. Semhādīti ādi-saddena pittādike saṅgaṇhāti. Karīsādīti ādi-saddena sedajallikādike. Imāni dvārāni mukhādīni. Ekaccanti passāvamaggaṃ sandhāya vadati. Cokkhajātikā pana mukhādīnipi dhovitvā hatthaṃ puna dhovantiyeva. Puna ekaccanti vaccamaggaṃ. Dvattikkhattunti dvikkhattuṃ, tikkhattuṃ vā. Ettha ca āhāratthāya gamanapariyesanānaṃ paṭikkūlatā āhāre paṭikkūlatā vuttā. Paribhogassa tannissayato, āsayanidhānānaṃ taṃsambandhato, itaresaṃ tabbikāratoti ayampi viseso veditabbo. Kimibhakkhabhāvopi hissa vikārapakkheyeva ṭhapetabboti.
304.所谓使用期，就是连以比喻名词表示进入门的轻微开裂，也只是指出取得果效的成熟过程，表明其他门的状态。这里指的是食物。所谓除臭，是为了消除异味。所谓体火，是指发热的体内火气。所谓泡沫起，是指泡沫一再生成。所谓成熟，是指达到圆满。所谓肿胀，是指隆起的状态。所谓炎症，是指由火热引起的肿胀。上述均为入口及其他通道的名称。有些指的是观察食物的入口路径。眼睛生成的液体，同时也清洗着手部。又有些指的是语言的路径。二十度，指的是达到二分、三分程度。此皆为反对食物通道的状态。由于使用期的缘起，是因宿存于体内的积存有关，由于相互作用影响形成变化，这点也是值得了知的。
§305
305.Taṃ nimittanti yathāvuttehi ākārehi punappunaṃ manasi karontassa paṭikkūlākāravasena upaṭṭhitaṃ kabaḷīkārāhārasaññitaṃ bhāvanāya nimittaṃ ārammaṇaṃ, na uggahapaṭibhāganimittaṃ. Yadi hi tattha uggahanimittaṃ uppajjeyya, paṭibhāganimittenapi bhavitabbaṃ. Tathā ca sati appanāppattena jhānena bhavitabbaṃ, na ca bhavati, kasmā? Bhāvanāya nānākārato, sabhāvadhammabhāvena ca kammaṭṭhānassa gambhīrabhāvato. Tenāha ‘‘kabaḷīkārāhārassa sabhāvadhammatāya gambhīrattā’’ti. Ettha hi yadipi paṭikkūlākāravasena bhāvanā pavattati. Ye pana dhamme upādāya kabaḷīkārāhārapaññatti, te eva dhammā paṭikkūlā, na paññattīti paṭikkūlākāraggahaṇamukhenapi sabhāvadhammeyeva ārabbha bhāvanāya pavattanato, sabhāvadhammānañca sabhāveneva gambhīrabhāvato na tattha jhānaṃ appetuṃ sakkoti. Gambhīrabhāvato hi purimasaccadvayaṃ duddasaṃ jātanti. Yadi upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati, kathaṃ kammaṭṭhānaṃ ‘‘saññā’’ icceva voharīyatīti āha ‘‘paṭikkūlākāraggahaṇavasena panā’’tiādi.
305.所谓征象，是指心中不断回想的各种形态，呈现为对反感形态的依止，以及由恶食所生的精神活动的对象，是依用于专注的对象而非对外激发诱因。若由此激发诱因生起，则亦当依止其相反之表象。且当以正念和禅定所生的禅那对治之，而非无此缘。何以故？因修习是多种多样的，基于本质法义而深刻专注于境地。所以说“由恶食本质法性而深刻”。这里虽生反感的修习，但对执取恶食所起的表象，正是法的反面，而非法的表象。若从反感表象而起的修习开始，依然是法本质的深刻。由此不会生起禅那。深刻者，乃此前后中生难生之法也。若借助近禅定而集中心意，安住于禅定，则何以不能以“想”作为业处？这里说“由反感表象而集中心意”为由。
Idāni imissā bhāvanāya ānisaṃsaṃ dassetuṃ ‘‘imañca panā’’tiādi vuttaṃ. Rasataṇhāyāti madhurādirasavisayāya taṇhāya. Patilīyatīti saṅkucati anekākāraṃ tattha paṭikkūlatāya saṇṭhitattā. Patikuṭatīti apasakkati na visarati. Pativattatīti nivattati. Kantāranittharaṇatthikoti mahato dubbhikkhakantārassa nittharaṇappayojano. Vigatamadoti mānamadādīnaṃ abhāvena nimmado, madābhāvaggahaṇeneva cassa davamaṇḍanavibhūsanādīnampi abhāvo gahitoyevāti daṭṭhabbaṃ. Kabaḷīkārāhārapariññāmukhenāti vuttanayena paṭikkūlākārato kabaḷīkārāhārassa paricchijja jānanadvārena. Pañcakāmaguṇiko rāgoti anativattanaṭṭhena pañcasu kāmaguṇesu niyutto, tappayojano vā rāgo. Pariññaṃ samatikkamaṃ gacchati. Rasataṇhāya hi sammadeva vigatāya rūpataṇhādayopi vigatā eva honti bhojane mattaññutāya ukkaṃsagamanato. Sati ca visayisamatikkame visayo samatikkanto eva hotīti āha ‘‘so pañcakāmaguṇapariññāmukhena rūpakkhandhaṃ parijānātī’’ti. Rūpāyatanādīsu hi pariññaṃ gacchantesu tannissayabhūtāni, taggāhakā pasādā ca sukheneva pariññaṃ gacchantīti. Aparipakkādīti ādi-saddena āsayanidhānānampi saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha aparipakkaṃ tāva udariyameva. Āsayaggahaṇena pittasemhapubbalohitānaṃ, paripakkaggahaṇena karīsamuttānaṃ, phalaggahaṇena kesādīnaṃ sabbesaṃ pariggaho siddho hotīti āha ‘‘kāyagatāsatibhāvanāpi pāripūriṃ gacchatī’’ti. Asubhasaññāyāti asubhabhāvanāya, aviññāṇakaasubhabhāvanānuyogassāti attho. Anulomapaṭipadaṃ paṭipanno hoti paṭikkūlākāraggahaṇena kāyassa asuciduggandhajegucchabhāvasallakkhaṇato. Imaṃ pana paṭipattinti imaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanaṃ. Amatapariyosānatanti nibbānaniṭṭhitaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanāsaṅkhātaṃ upacārajjhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā nibbānādhigamanti attho.
现今为求此修习之因缘，故说‘此也如此’等。所谓味渴，是指对甘甜等味的渴爱。所谓收敛，是指内心收拢不外露，多形态但立于反感状态。所谓反折，是指于反感状态中不散乱。所谓回返，是指回到原状。所谓过险地过难，是指离苦难的荒凉处。所谓消除傲慢，是指由于无我等而降伏傲慢，因降伏而缺乏敌对、妄自尊大等，不留外界虚饰。而由恶食分析所得者，即如前述反感状态中的恶食，运用认知的门径，能生智慧。那包含五欲的贪爱，由于不过分而平伏，能转化贪欲。因此五欲境中贪爱被克服。味渴若正确克服，则诸欲的形态亦克服了，因适度饮食而离弃过分。正念克服执取对象，故曰“以五欲智慧认识色蕴”。色处诸类，以克服为基础，法本质的确存在，达到理智者的根本信心，因而深入智慧。所谓未成熟，是指尚未聚合的积存者，其积存处为肚腹。此处以聚集者为成熟，肿胀者以积聚为准则，发炎者气血上升，成熟者出膻处最盛，果报积聚，使身体保持完整。因此说“体识的成熟修习亦能得充实”。所谓不净观，是指不净禅修中的对不净的覆盖、但无识见不净之意。循正途修行者，身体因为反感丑秽及臭味等表现特征，而行逆行禅修。此所谓在食物中生起反感观境。无生究竟，谓涅槃，立于食物反感观境之修习的辅助禅定作基础，由此增益智慧，得至涅槃之意。
Āhārepaṭikkūlabhāvanāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 食厌恶修习之阐释已毕。
Catudhātuvavatthānabhāvanāvaṇṇanā四界差别修习之阐释
§306
306.‘‘Ekaṃ vavatthānanti evaṃ uddiṭṭhassa catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso anuppatto’’ti uddeso nāma niddesattho mudumajjhapaññābāhullato , āgato ca bhāro avassaṃ vahitabboti katvā vuttaṃ. Tattha satipi visayabhedena vavatthānassa bhede vavatthānabhāvasāmaññena pana taṃ abhinnaṃ katvā vuttaṃ ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti, pubbabhāge vā satipi visayabhede atthasiddhiyaṃ tassa ekavisayatāvāti ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttaṃ. Yathā hi dvattiṃsākāre kammaṃ karontassa yogino yadipi pubbabhāge visuṃ visuṃ koṭṭhāsesu manasikāro pavattati, aparabhāge pana ekasmiṃ khaṇe ekasmiṃyeva koṭṭhāse atthasiddhi hoti, na sabbesu, evamidhāpīti. Tattha siyā – yathā paṭikkūlabhāvasāmaññena dvattiṃsākārakammaṭṭhāne abhedato manasikāro pavattati, evaṃ idha dhātubhāvasāmaññena abhedato manasikāro pavattatīti ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttanti? Nayidamevaṃ. Tattha hi paṇṇattisamatikkamato paṭṭhāya paṭikkūlavaseneva sabbattha manasikāro pavattetabbo, idha pana sabhāvasarasalakkhaṇato dhātuyo manasi kātabbā, na dhātubhāvasāmaññato. Tenevāha ‘‘sabhāvūpalakkhaṇavasena sanniṭṭhāna’’nti. Kiṃ vā etena papañcena, aññehi ekūnacattālīsāya kammaṭṭhānehi asaṃsaṭṭhaṃ catudhātuvavatthānaṃ nāma ekaṃ kammaṭṭhānanti dassetuṃ ‘‘ekaṃ vavatthāna’’nti vuttanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso’’ti kasmā vuttaṃ, nanu catudhātuvavatthānaṃ bhāvanāva? Saccaṃ bhāvanāva, sakiṃ pavattaṃ pana vavatthānaṃ, tassa bahulīkāro bhāvanāti vacanabhedena vuttaṃ. Kathaṃ pana bhāvanā niddisīyati tassā vacīgocarātikkantabhāvatoti? Nāyaṃ doso bhāvanatthe bhāvanāvohārato. Bhāvanattho hi kammaṭṭhānapariggaho idha ‘‘bhāvanā’’ti adhippeto.
306.“一境界”者，是指如上所述四大境界修习的教示未略尽之意。所谓教示者，是指从细微至宏大福慧的丰富度，经过艰难法本的运用而说法，是重负当承之意。其对境界虽依对象分别，然就境界本质整体视之一体，故称“一境界”。譬如行二十二种业的瑜伽士，于前部分分别于各分节专注，后部分却于某一分节一时专心所获成就，不及所有分节共享，如此故。于是就反感缘起的修行，则在二十二业处无分别而心所运作，如此在此处四大境界本质整体无分别而专注，故称“一境界”。非也。此处因约名辞所致，因反感境界下心所分别出现，且存在法本质特征，故称为“本质现现”。造作妄想而言，众多三十八业中不相连贯的修习，若单称为四大境界，则不当。又说“四大境界修习之教示”，何以称为教示？不外乎是广泛修习的多样化称呼。何以指示为修习？非因修习失败。修习者以业处统摄诸境，此即“修习”之称。
Sabhāvūpalakkhaṇavasenāti kakkhaḷattādikassa salakkhaṇassa upadhāraṇavasena. Idaṃ hi kammaṭṭhānaṃ pathavīkasiṇādikammaṭṭhānaṃ viya na paṇṇattimattasallakkhaṇavasena, nīlakasiṇādikammaṭṭhānaṃ viya na nīlādivaṇṇasallakkhaṇavasena, nāpi vipassanākammaṭṭhānaṃ viya saṅkhārānaṃ aniccatādisāmaññalakkhaṇasallakkhaṇavasena pavattati, atha kho pathavīādīnaṃ sabhāvasallakkhaṇavasena pavattati. Tena vuttaṃ ‘‘sabhāvūpalakkhaṇavasenā’’ti, kakkhaḷattādikassa salakkhaṇassa upadhāraṇavasenāti attho. Sanniṭṭhānanti ñāṇavinicchayo veditabbo, na yevāpanakavinicchayo, nāpi vitakkādivinicchayo . Dhātumanasikāroti dhātūsu manasikāro, catasso dhātuyo ārabbha bhāvanāmanasikāroti attho. Kātabbato kammaṃ, yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ṭhānañcāti kammaṭṭhānaṃ, catunnaṃ mahābhūtānaṃ sabhāvasallakkhaṇavasena pavattaṃ yogakammaṃ. Tenāha ‘‘dhātumanasikāro, dhātukammaṭṭhānaṃ, catudhātuvavatthānanti atthato eka’’nti. Tayidaṃ catudhātuvavatthānaṃ. ‘‘Dvidhā āgata’’nti kasmā vuttaṃ, nanu dhātuvibhaṅge nātisaṅkhepavitthāravasena āgataṃ, tasmā ‘‘tidhā āgata’’nti vattabbanti? Na, tatthāpi ajjhattikānaṃ dhātūnaṃ pabhedato anavasesapariyādānassa katattā, bāhirānañca dhātūnaṃ pariggahitattā . Atha vā dvidhā āgatanti ettha dvidhāva āgatanti na evaṃ niyamo gahetabbo, atha kho dvidhā āgatamevāti, tena tatiyassāpi pakārassa saṅgaho siddho hoti. So ca nātisaṅkhepavitthāranayo ‘‘saṅkhepato ca vitthārato cā’’ti ettha āvuttivasena, ca-saddeneva vā saṅgahoti daṭṭhabbo. Atha vā yo nātisaṅkhepavitthāranayena atisaṅkhepapaṭikkhepamukhena labbhamāno vitthārabhāgo, taṃ vitthāranayantogadhameva katvā vuttaṃ ‘‘dvidhā āgata’’nti. Evañca katvā ‘‘nātitikkhapaññassa dhātukammaṭṭhānikassa vasena vitthārato āgata’’nti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti. ‘‘Mahāsatipaṭṭhāne’’ti ca idaṃ nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, satipaṭṭhāna(dī. ni. 2.378 ādayo; ma. ni. 3.111 ādayo) kāyagatāsatisuttādīsupi (ma. ni. 3.153 ādayo) tatheva āgatattā. Rāhulovādeti mahārāhulovāde (ma. ni. 2.113 ādayo). Dhātuvibhaṅgeti dhātuvibhaṅgasutte (ma. ni. 3.342 ādayo), abhidhamme dhātuvibhaṅge (vibha. 172 ādayo) ca.
所谓“本质现现”，是指像粗糙等特征的显现方法。此对业处，如对地色等业处，不以表面名称区分，如蓝色等色彩属性描述，亦不以观法修习的无常法性等普遍法理名称修习，乃起于地等大体之法性质的显现，因此称之为“本质现现”，如粗糙等显现特征的保留。所谓现现，是指智慧的观察结果，不是由概念推论，不是心念等思维用功。所谓对四大之境界的专注，亦是指对四大内心产生修习之用心的意念。修行者因心生乐受，各种定法势力使心安住业处，名为业处。以四大本质性质之集体展现为修习的善行。因此称“对境界用心，四大境界及业处为一”。“四大境界修习”即指此。所谓二种来者，是何？并非指极简略极详尽二法，而是指内身诸元素之细微差别，以及外界诸元素之总合；此二意合而成。又说二种来者时，不应拘泥分二，否则三种均能成立。此时对内元素之分别视为一，无剩余分别，且对于外物分类之总摄也注意包含其中。也即说成二种来者时，二者是相依相摄，相辅相成，因此可说“简而详亦为摄”。又说对详略法者凭借极详略推理，生出“二种来者”之说。如此言论，合于义理。于《大念处经》中有此示现，释指《若婆多论》内，有相关分章记载，本义也如是。又有《大阿难经》等处亦说。
Kāmaṃ mahāsatipaṭṭhāne atthena upamaṃ parivāretvā desanā āgatā, upamā ca nāma yāvadeva upameyyatthavibhāvanatthāti upamaṃ tāva dassetvā upameyyatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘seyyathāpī’’tiādinā pāḷi ānītā. Kasmā panettha dhātuvasena, tatthapi catumahābhūtavasena kammaṭṭhānaniddeso katoti? Sattasuññatāsandassanatthaṃ, ettha dhātuvasena, tatthāpi oḷārikabhāvena supākaṭatāya, ekaccaveneyyajanacaritānukulatāya ca mahābhūtavasena kammaṭṭhānaniddeso katoti veditabbo. Tattha pathavīdhātūtiādīsu dhātuttho nāma sabhāvattho, sabhāvattho nāma suññatattho, suññatattho nāma nissattattho. Evaṃ sabhāvasuññatanissattatthena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Pathavīdhātūti sahajarūpadhammānaṃ patiṭṭhā dhātu, tathā āpodhātūti ābandhanadhātu, tejodhātūti paripācanadhātu, vāyodhātūti vitthambhanadhātūti evamettha samāso, bhāvattho ca veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana parato āgamissati.
欲乐在大念处中，借助义理的比喻予以包围而宣说，所谓比喻乃指明所比之义。正如“比喻”此词所示，是以展示的方式来分辨比喻义，以“譬如”等语引出巴利文。为何这里用“元素”一词指称要旨，且又以“四大元素的性质来指示修行法门呢？是因通达无我空性缘起的目的故，以元素为名。由四大元素的性质及其清净和顺应世人行为之缘故，应以四大元素的性质来指示修行法门。 "元素"者，指四大元素（地、水、火、风）为本性，本性即空无自性，空无自性即无依赖的本质。如此以本性、空无、自性三义对应，就是指地元素。水、火、风元素亦同理。地元素是指由同类自然属性安立的要素；水元素是结合之元素；火元素是成熟变化之元素；风元素是鼓动推动之元素，如此合成即为本性。这里言该义略而不详，详者后当论述。
Evaṃ tikkhapaññassātiādīsu evanti yathādassitaṃ pāḷiṃ paccāmasati. Nātitikkhapaññassa vitthāradesanāti katvā āha ‘‘tikkhapaññassā’’ti. Yathā vatthayugaṃ arahatīti vatthayugiko, evaṃ dhātukammaṭṭhānaṃ arahati, dhātukammaṭṭhānapayojanoti vā dhātukammaṭṭhāniko, tassa dhātukammaṭṭhānikassa.
《三明经》及诸经中亦如是说记载。譬如“敏捷明智者”，是以同类称之为“敏捷明智者”；四大元素的法门亦称此“敏捷明智法门”依四大元素属性而得名。此为四大元素法门或称其用法者，是为该四大元素法门之主人。
Chekoti taṃtaṃsamaññāya kusalo, yathājāte sūnasmiṃ naṅguṭṭhakhuravisāṇādivante aṭṭhimaṃsādiavayavasamudāye avibhatte gāvīsamaññā, na vibhatte, vibhatte pana aṭṭhimaṃsādiavayavasamaññāti jānanako. Goghātakoti jīvikatthāya gunnaṃ ghātako. Antevāsīti kammakaraṇavasena tassa samīpavāsī tassa tannissāya jīvanato. Vinivijjhitvāti ekasmiṃ ṭhāne aññaṃ vinivijjhitvā. Mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāteti catunnaṃ mahāpathānaṃ tāya eva vinivijjhanaṭṭhānasaṅkhāte. Yasmā te cattāro mahāpathā catūhi disāhi āgantvā samohitā viya honti, tasmā taṃ ṭhānaṃ catumahāpathānaṃ, tasmiṃ catumahāpathe. Vilīyanti bhijjanti vibhajjantīti bīlā, bhāgā, va-kārassa ba-kāraṃ, i-kārassa ca ī-kāraṃ katvā. Tameva hi bhāgatthaṃ dassetuṃ ‘‘koṭṭhāsaṃ katvā’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi ṭhita-saddo ‘‘ṭhito vā’’tiādīsu (a. ni. 5.28) viya ṭhānasaṅkhātairiyāpathasamaṅgitāya, gatinivattiatthatāya vā ṭhā-saddassa aññattha ṭhapetvā gamanaṃ sesairiyāpathasamaṅgitāya bodhako, idha pana yathā tathā rūpakāyassa pavattiākārabodhako adhippetoti āha ‘‘catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattāyathāṭhita’’nti . Tattha ākārenāti ṭhānādinā rūpakāyassa pavattiākārena. Ṭhānādayo hi iriyāsaṅkhātāya kāyikakiriyāya pavattiṭṭhānatāya ‘‘iriyāpathā’’ti vuccanti. Yathāṭhitanti yathāpavattaṃ. Yathāvuttaṭṭhānamevettha paṇidhānanti adhippetanti āha ‘‘yathāṭhitattāva yathāpaṇihita’’nti. Ṭhitanti vā kāyassa ṭhānasaṅkhātairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Paṇihitanti tadaññairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ. Ṭhitanti vā kāyasaṅkhātānaṃ rūpadhammānaṃ tasmiṃ tasmiṃ khaṇe sakiccavasena avaṭṭhānaparidīpanaṃ. Paṇihitanti paccayakiccavasena tehi tehi paccayehi pakārato nihitaṃ paṇihitanti evamettha attho veditabbo. Dhātusoti dhātuṃ dhātuṃ pathavīādidhātuṃ visuṃ visuṃ katvā. Paccavekkhatīti pati pati avekkhati ñāṇacakkhunā vinibbhujitvā passati.
“察知”者是指善知，要理解如同在牛犊未断蹄趾时，肉骨等部位未分离般的整体；“不分离”乃识别为未分离；“分离”乃识别为肉骨等部位确已分开。所谓“杀牛者”是指为了生计而杀生者。所谓“近居”是指行为者居于其所行为物近旁以维持生命的缘故。在某处发现另外的（物件）称为“发现”。“四大道路的中央处”指四条大道路交汇为一处，其中心处。彼处因四大道路分别交汇，如同愚人被迷惑般，此处即称作四大道路处。分开、划分等，各指分离、分割、分别，拆解各种发音字母。为显示拆解法，特说“切分”。又，有固定声音如同“固定”等（引内典例证），表示地点名称，指动作方向、归返的含义，这里说“如造型一般的四行走道依某种形状而固定”之意。此处“形状”是指该地为四行走道交汇的形状。四大道路因行走体（身体行为、活动场所）而得名为“四行走道”。“如造型”指依事物本来的自然形态，如同前文所称。所谓定立、订约即因所造就之处而被称为定立。定立是指身体所依之处，能使行止运输得以明确指示；订约是指因缘所成，诸行止动作有所依归，如此二义可互用。定立是指身体集结而成的形态于该处得以维持；订约是指因缘分别而得以维持。定立者指身体相关色法，在每个瞬间得以王时之指示、显示；订约则是仗因缘和合而建立的。此义应知晓。所谓元素者，是划分身体及诸地元素的总称。所谓“观察”是指一再用智慧之眼审视观察而如实见解。
Yathā chekotiādinā pāḷiyā saddatthavivaraṇavasena vuttamevatthaṃ idāni bhāvatthavibhāvanavasena dassetuṃ ‘‘yathā goghātakassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha posentassāti maṃsūpacayaparibrūhanāya kuṇḍakabhattakappāsaṭṭhiādīhi saṃvaḍḍhentassa. Vadhitaṃ matanti hiṃsitaṃ hutvā mataṃ. Matanti ca matamattaṃ. Tenevāha ‘‘tāvadevā’’ti. Gāvīti saññā na antaradhāyati yāni aṅgapaccaṅgāni upādāya gāvīsamaññā, matamattāyapi gāviyā tesaṃ sannivesassa avinaṭṭhattā. Bilāsoti bilaṃ bilaṃ katvā. Vibhajitvāti aṭṭhisaṅghātato maṃsaṃ vivecetvā, tato vā vivecitaṃ maṃsaṃ bhāgaso katvā. Tenevāha ‘‘maṃsasaññā pavattatī’’ti. Pabbajitassapi apariggahitakammaṭṭhānassa. Ghanavinibbhoganti santatisamūhakiccaghanānaṃ vinibbhujanaṃ vivecanaṃ. Dhātuso paccavekkhatoti yathāvuttaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso paccavekkhantassa. Sattasaññāti attānudiṭṭhivasena pavattā sattasaññāti vadanti, vohāravasena pavattasattasaññāyapi tadā antaradhānaṃ yuttameva yāthāvato ghanavinibbhogassa sampādanato. Evaṃ hi sati yathāvuttaopammatthena opameyyattho aññadatthu saṃsandati sameti. Tenevāha ‘‘dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhatī’’ti.
譬如“杀牛者”等语，是以巴利字义详释正是此义。杀牛之意是指给牛施加肉食的过程与扩张。认为被杀的就是被害的。被杀与被害是有差别的。说“如此”者即是。所谓牛乃系由诸肢而生的有生命物全体，因身体各部分未分裂而一体完整，无灭失。所谓“割开”者，是指在肢节连结处切开肉块或割碎肉块。由此得名“肉之观念发生”。即使是出家人尚未断绝执着行为的肉食，习作普遍。所谓“固体消费”是指食用聚集群体之固体肉的分别。譬如对元素之反复观察，如此食用固体肉块观察者即为“观察元素者”。所谓“存在观”是指以自身体验为中心所生起的存在认知。此“存在观”是基于行为活动而起的感知，因缘之中的产生和消失无常观也包含其中。同时“存在观”指以修习法门带来的认识，因而显现此名称。故说“心以元素之名而住定”。
§307
307. Evaṃ dhātukammaṭṭhānassa saṅkhepato āgataṭṭhānaṃ dassetvā idāni vitthārato āgataṭṭhānaṃ dassetuṃ ‘‘mahāhatthipadūpame panā’’tiādi vuttaṃ. Evanti iminā rāhulovāda- (ma. ni. 2.113 ādayo) dhātuvibhaṅgesu (ma. ni. 3.342 ādayo; vibha. 172 ādayo) dhātukammaṭṭhānassa vitthārato āgamanameva upasaṃharati, na sabbaṃ desanānayaṃ aññathāpi tattha desanānayassa āgatattā.
譬如四大元素法门之略说、已述已示，现当详述其相关要点，犹如“巨象足掌譬喻”等经中所述。如此，凭此若卢吠陀说法结集，详细呈现四大元素的分析法门，不同于他处的宣说，缘此故而专门讲述。
Tatrāti tasmiṃ yathādassite mahāhatthipadūpamapāṭhe. Ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā. Ajjhattaṃ paccattanti padadvayenāpi taṃtaṃpāṭipuggalikadhammo vuccatīti āha ‘‘ubhayampi niyakassa adhivacana’’nti. Sasantatipariyāpannatāya pana attani gahetabbabhāvūpagamanavasena attānaṃ adhikicca pavattaṃ ajjhattaṃ. Taṃtaṃsantatipariyāpannatāya paccattaṃ. Tenevāha ‘‘attani pavattattā ajjhattaṃ, attānaṃ paṭicca paṭicca pavattattā paccatta’’nti. Kakkhaḷanti kathinaṃ. Yasmā taṃ thaddhabhāvena sahajātānaṃ patiṭṭhā hoti, tasmā ‘‘thaddha’’nti vuttaṃ. Kharigatanti kharīsu kharasabhāvesu gataṃ tappariyāpannaṃ, kharasabhāvamevāti attho. Yasmā pana kharasabhāvaṃ pharusākārena upaṭṭhānato pharusākāraṃ hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘pharusa’’nti. Tenāha ‘‘dutiyaṃ ākāravacana’’nti. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Taṃ pana kammasamuṭṭhānataṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi, taṇhādīhi ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ ‘‘upādinnanti daḷhaṃ ādinna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘mama’’nti gahitaṃ ‘‘aha’’nti parāmaṭṭhanti yojanā. Seyyathidanti kathetukamyatāpucchāvācīti āha ‘‘taṃ katamanti ceti attho’’ti. Tatoti pacchā. Tanti taṃ ajjhattikādibhedato dassitaṃ pathavīdhātuṃ. Dassentoti vatthuvibhāgena dassento. Kiñcāpi matthaluṅgaṃ aṭṭhimiñjeneva saṅgahetvā idha pāḷiyaṃ visuṃ na uddhaṭaṃ, paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) pana vīsatiyā ākārehi paripuṇṇaṃ katvā dassetuṃ visuṃ gahitanti tampi saṅgaṇhanto thaddhabhāvādhikatāya pathavīdhātukoṭṭhāsesuyeva ‘‘matthaluṅgaṃ pakkhipitvā vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu niddiṭṭhāti veditabbā’’ti āha. ‘‘Yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti vā iminā pāḷiyaṃ matthaluṅgassa saṅgaho daṭṭhabbo. Tasmā idha ‘‘yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti idaṃ pubbāparāpekkhaṃ ‘‘matthaluṅgaṃ pakkhipitvā vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu niddiṭṭhāti veditabbā, yaṃ vā panaññampi kiñcī’’ti vacanato. Puna yaṃ vā panaññampi kiñcīti avasesesu tīsu koṭṭhāsesūti yojetabbaṃ. Tīsu koṭṭhāsesūti tippakāresu koṭṭhāsesu. Na hi te tayo koṭṭhāsā.
此处是已示例“巨象足掌譬喻”中所述之义：所谓内在者，为包含七十余个连续不断体。所谓内在，即因“第三人称称谓”二词合用之个体法而得名。因连续不断之性质，本身的自我接受与外在的来临因缘而生，故称内在。双重连续不断的分别就是内在。故言“自我依止谓内在，自他依止谓相续”也。所谓“坚硬”指因本质刚强而立。所谓“驴骨坚硬”指在驴类天然坚硬性质，俗称其肉质较硬。由于驴的肉质由粗俗形状构成，故名“粗俗”。此为第二种形状之类别。所谓“支配身体”是指形体本体。形体本体由行为生起时即“定立”与“存在”的对应出现。所谓“定立”是指四行走道等关系所显示的身体所在。身体即为四行走道的活动场所，依赖此成立相应的行为与行动。则“就定立意”译为身体结构的定立。所谓“订约”是指因缘所生而成立的连贯行为者。所谓“身体脚标处”是指身体局部对应的各行走道活动场所。如此，四行走道因身体实际存在而被称之。所谓“行走道”为身体活动的名称。所谓“如已定立”的意思是如所经行如实存在。所谓“决心”是指意志的坚定。于身体结构与行为定立时，“决心”即是对应的定立状态显示。此定立是身体所暂无变化的显示；决心是因缘随顺的意识显示。定立是对身体及外物的瞬时照见；决心是依因缘逐步形成存在。此理应掌握。所谓“元素”是指划分身体及各种地、水等元素的总称。所谓观察，是指用智慧之眼反复审察而如实了解。
Vissandanabhāvenāti paggharaṇasabhāvena. Appotīti visarati. Pappotīti pāpuṇāti, sasambhāraāpavasena cetaṃ vuttaṃ. So hi vissandanabhāvena sasambhārapathavīsaṅkhātaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ visarati, pāpuṇāti ca, lakkhaṇāpavaseneva vā. Sopi hi sahajātaaññamaññanissayādipaccayatāya sesabhūtattayasaṅkhātaṃ taṃ taṃ ṭhānaṃ dravabhāvasiddhena vissandanabhāvena ābandhattaṃ, āsattattaṃ, avippakiṇṇañca karontaṃ ‘‘appoti pappotī’’ti vattabbataṃ arahatīti.
所谓『以脏污为性』是指其为污染聚合的本质状态。『漏』即流散，『得漏』即获得、接纳。当心因污染聚合而说：「因其脏污性质，它散开、扩散各处，获得各处，或因标志而扩散获得。」因不同本性而生彼此依赖的因缘作用，使各处因流动本性因污染聚合而成为牵缠、不净、未净的状态，称为『漏』。如是说即为阿拉汉果位的教义。
Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Vuttanayenāti kammasamuṭṭhānādivasena ‘‘nānāvidhesū’’ti āpodhātuyaṃ vuttanayena. Kupitenāti khubhitena. Usumajātoti usmābhibhūto. Jīratīti jiṇṇo hoti. Tejodhātuvasena labbhamānā imasmiṃ kāye jarāpavatti pākaṭajarāvasena veditabbāti dassetuṃ ‘‘indriyavekallata’’ntiādi vuttaṃ. Sarīre pakatiusumaṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīrassa dahanavasena pavatto mahādāho paridāhoti ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ca ekāhikādijararogena jarīyatītipi attho yujjati. Satakkhattuṃ tāpetvā tāpetvā sītudake pakkhipitvā uddhaṭā sappi ‘‘satadhotasappī’’ti vadanti. Asitanti bhuttaṃ. Khāyitanti khāditaṃ. Sāyitanti assāditaṃ. Sammā paripākaṃ gacchatīti samavepākiniyā gahaṇiyā vasena vuttaṃ, asammāparipākopi pana visamavepākiniyā tassā eva vasena veditabbo. Rasādibhāvenāti rasarudhiramaṃsamedanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjasukkavasena. Vivekanti puthubhāvaṃ aññamaññaṃ visadisabhāvaṃ. Asitādibhedassa hi āhārassa pariṇāme raso hoti, taṃ paṭicca rasadhātu uppajjatīti attho. Evaṃ ‘‘rasassa pariṇāme rudhira’’ntiādinā sabbaṃ netabbaṃ.
所谓『以热性为性』是指以热力、气息微颤为体。『以说法为性』乃指因业缘生起等多种差别言说方式称之。『以怒为性』即激烈、粗暴。所谓『热疾』是被热力侵逼。『衰老』即老化。今此身体因热元素所生，显现老化之征，应以感官失调等说法显明。如超越身体苦痛、苦恼而现烘热炽盛，是为大热焰。『衰老』也用于指由单独烦恼病等引起的衰老。衣服浸水、浴冷水，称「湿衣冷浴」。所说之「色已熟成」为成熟的境界。虽成熟者得知，但亦当知不成熟者亦以不适成熟之处体验。所谓『以味等为性』是味、血、肉、脂、骨、皮、筋、汁液、黏湿、干硬等的性质差别。所谓『离舍』为彼此区别清净性。因饮食诸变化而产生味蕴，故说味界生起。由此『味变即血』等说，不应尽取一切为理。
Vāyanavasenāti samudīraṇavasena, savegagamanavasena vā. Uggārahikkādīti ettha ādi-saddena uddekakhipanādipavattanakavātānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo . Uccārapassāvādīti ādi-saddena pittasemhalasikākevaladuggandhādinīharaṇakānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Yadipi kucchi-saddo udarapariyāyo, koṭṭha-saddena pana antantarassa vuccamānattā tadavasiṭṭho udarappadeso idha kucchi-saddena vuccatīti āha ‘‘kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā’’ti. Samiñjanapasāraṇādīti ādi-saddena ālokanavilokanauddharaṇātiharaṇādikā sabbā kāyikakiriyā saṅgahitā. ‘‘Assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāvā’’ti etena assāsapassāsānaṃ sarīraṃ muñcitvā pavatti natthīti dīpeti. Na hi bahiddhā cittasamuṭṭhānassa sambhavo atthīti. Yadi evaṃ kathaṃ ‘‘passāsoti bahinikkhamananāsikavāto, dīghanāsikassa nāsikaggaṃ, itarassa uttaroṭṭhaṃ phusanto pavattatī’’ti vacanaṃ? Taṃ nikkhamanākārena pavattiyā cittasamuṭṭhānassa, santāne pavattautusamuṭṭhānassa ca vasena vuttanti veditabbaṃ. Sabbatthāti āpodhātuādīnaṃ tissannaṃ dhātūnaṃ niddesaṃ sandhāyāha. Tattha āpodhātuniddese ‘‘yaṃ vā panañña’’nti iminā sambhavassa, tejodhātuniddese sarīre pākatikausmāya, vāyodhātuniddese dhamanijālānusaṭassa tattha tattha cammakhīlapīḷakādinibbattakavāyuno saṅgaho daṭṭhabbo. Samiñjanādinibbattakavātā cittasamuṭṭhānāva. Yadi evaṃ, kathaṃ ‘‘purimā pañca catusamuṭṭhānā’’ti vacanaṃ? Na hi samiñjanādinibbattakā eva aṅgamaṅgānusārino vātā, atha kho tadaññepīti natthi virodho.
所谓『以风性为性』乃指随其响动及速疾运行而言。『以风声为性』是指诸爆破、摔打、翻转风声等应观察之汇集。所谓『发声呼吸』是指由吐气吸气所生色、味、臭不净等诸颠倒所集合而成。虽小腹声为内腔所发，却因邻近肠腔故称其声为小腹声，谓为肠端风。所谓『伸展舒展』是指因光明视觉的开启、提升及启发而生之身体各运动集。如云：「吐吸为心所生起所由」，意为俯吹气引发诸心所起，体外无此心起。若从何故云『吸』为鼻出风？因吸气引发心所之故，称为心所起所得，不论是现前或持续心起，如是应知。所谓『一切』乃指此三种元素的总量及指示。于元素指示中，『水元素』包括各类肿块、红色、热、皮肤等；『火元素』标示身体之炽热温暖；『风元素』标示身内气网及风动诸痛。所谓『伸展等由来之风』即为心所起及其运动。如是，所谓『前五种四种心所起』言说，不过非全由风生，亦无违背。
Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Tenāha ‘‘vīsatiyā ākārehī’’tiādi. Etthāti etasmiṃ vitthārato āgate dhātukammaṭṭhāneti attho. Tena ayaṃ vaṇṇanā na kevalaṃ mahāhatthipadūpamasseva (ma. ni. 1.300 ādayo), atha kho mahārāhulovāda- (ma. ni. 2.113 ādayo) dhātuvibhaṅgasuttānampi (ma. ni. 3.342 ādayo) atthasaṃvaṇṇanā hotiyevāti dassitaṃ hoti. Bhāvanānayepi eseva nayo. Tathā hi vuttaṃ ‘‘evaṃ rāhulovādadhātuvibhaṅgesupī’’ti.
此为说法缘起劝导，乃劝说《二十相成》的记载。此处所谓『两十之称』等语，意在详细描绘此处元素业的功用。此说明不仅仅是大象脏器之比喻，也适用于大罗睺罗之说及元素分析经。此说法法用也同理。于是说：「如是皆为罗睺罗说元素分析等功用之法」。
§308
308.Bhāvanānayeti bhāvanāya naye. Yena kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati, tasmiṃ bhāvanāvidhimhīti attho. Etthāti dhātukammaṭṭhāne. Yasmā yesaṃ ‘‘tikkhapañño nātitikkhapañño’’ti imesaṃ duvidhānaṃ puggalānaṃ vasena idaṃ kammaṭṭhānaṃ dvidhā āgataṃ dvidhā desitaṃ, tasmā kammaṭṭhānābhinivesopi tesaṃ dvidhāva icchitabboti taṃ tāva dassetuṃ ‘‘tikkhapaññassa bhikkhuno’’tiādi āraddhaṃ. Lomā pathavīdhātūtīti ettha iti-saddo ādiattho . Evaṃ vitthārato dhātupariggahoti ‘‘kesā pathavīdhātu, lomā pathavīdhātū’’tiādinā evaṃ dvācattālīsāya ākārehi vitthārato dhātukammaṭṭhānapariggaho. Papañcatoti dandhato saṇikato. Yaṃ thaddhalakkhaṇanti kesādīsu yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ kakkhaḷabhāvo. Yaṃ ābandhanalakkhaṇantiādīsupi eseva nayo. Evaṃ manasi karototi vatthuṃ anāmasitvā evaṃ lakkhaṇamattato manasikāraṃ pavattentassa. Assāti tikkhapaññassa. Kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hotīti yogakammassa pavattiṭṭhānabhūtaṃ tadeva lakkhaṇaṃ vibhūtaṃ hoti, tassa vā lakkhaṇassa suṭṭhu upaṭṭhānato taṃ ārabbha pavattamānaṃ manasikārasaṅkhātaṃ kammaṭṭhānaṃ vibhūtaṃ visadaṃ hoti, tikkhapaññassa indriyapāṭavena saṃkhittarucibhāvato. Sabbaso mandapaññassa bhāvanāva na ijjhatīti āha ‘‘nātitikkhapaññassā’’ti. Evaṃ manasi karototi vuttanayena saṅkhepato manasi karoto. Andhakāraṃ avibhūtaṃ hotīti anupaṭṭhānato andhaṃ viya karontaṃ apākaṭaṃ hoti kammaṭṭhānanti yojanā. Purimanayenāti ‘‘kesā pathavīdhātū’’tiādinā pubbe vuttanayena. Vatthuāmasanena vitthārato manasi karontassa pākaṭaṃ hoti kammaṭṭhānaṃ, nātitikkhapaññassa akhippanisantitāya vitthārarucibhāvato.
所谓『修学引导』是指禅修实践之引导，即业处修习。此指元素业处。因谓有『聪明锐利者与不锐利者』二类众生，故该业处有二重之设，故修业处亦应如是加以分类以满足二者。此中『毛发土元素』等名称始见于此。详说即为元素业处取相，即毛发及土元素。所谓『粗剛之相』是指诸毛发等部位之坚硬形态。所谓『拘束之相』是指束缚之性相。依此注意仅围绕相状的关注而进行意念活动。『有』者指明锐利聪明者。业处遍显，则为修业之功夫所在。由于有的注意力不足，则谓『非锐利』。此指意念活动。未觉知即称为黑暗不显，即无意注意导致业处不明。所谓『先说』为『毛发土元素』等经中早期述说。唯此特别说明，以此可知业处修习之理。
Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā dvīsu bhikkhūsū’’tiādi vuttaṃ. Tattha peyyālamukhanti peyyālapāḷiyā mukhabhūtaṃ dvārabhūtaṃ ādito vāraṃ, vāradvayaṃ vā. Vitthāretvāti anavasesato sajjhāyitvā. Ubhatokoṭivasenevāti tassa tassa vārassa ādiantaggahaṇavaseneva. Oṭṭhapariyāhatamattanti oṭṭhānaṃ samphusanamattaṃ. Yathā ganthaparivattane tikkhapaññassa bhikkhuno saṅkhepo ruccati, na vitthāro. Itarassa ca vitthāro ruccati, na saṅkhepo, evaṃ bhāvanānayepīti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ.
如今依次详细说明如说者所喻之意义。所谓『二僧中』等言，谓二扇门之扇阙。所谓『详细』即为无遗漏细说。所谓『两阙之经』，是指开合门扇之始末。所谓『覆盖垂罩』乃为门扇密合之描述。譬如卷轴翻转，聪明比库先觉其简略精要，非详细表述，其他则喜欢详尽，此为修学引导之比喻示范，应明了之。
Tasmāti yasmā tikkhapaññassa saṅkhepo, nātitikkhapaññassa ca vitthāro sappāyo, tasmā. Yasmā kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitukāmassa sīlavisodhanādipubbakiccaṃ icchitabbaṃ, taṃ sabbākārasampannaṃ heṭṭhā vuttamevāti idha na āmaṭṭhaṃ. Yasmā pana vivekaṭṭhakāyassa, vivekaṭṭhacittasseva ca bhāvanā ijjhati , na itarassa, tasmā tadubhayaṃ dassento ‘‘rahogatena paṭisallīnenā’’ti āha. Tattha rahogatenāti rahasi gatena, ekākinā bhāvanānukūlaṭṭhānaṃ upagatenāti attho. Paṭisallīnenāti pati pati puthuttārammaṇato cittaṃ nisedhetvā kammaṭṭhāne sallīnena, tattha saṃsiliṭṭhacittenāti attho. Sakalampi attano rūpakāyaṃ āvajjetvāti uddhaṃ pādatalā, adho kesamatthakā, tiriyaṃ tacapariyantaṃ sabbampi attano karajakāyaṃ dhātuvasena manasi karonto yasmā cātumahābhūtiko ayaṃ kāyo, tasmā ‘‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’’ti catumahābhūtavasena samannāharitvāti attho. Idāni tāsaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇato, upaṭṭhānākārato ca manasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘yo imasmiṃ kāye’’tiādi vuttaṃ.
因此，关于锐利慧观的简略，及非锐利慧观的详尽，这本是一体之理。故此，修学业处之人，须先愿求清净戒律等前行功课。此身具备诸种相（体）者，下安所说之义。此处所谓"安住内身分别虑"，乃指内观的修习，并非只是观想身体的表面，而是深入其根本。所谓 "安住"，即恒久不乱；"内身分别虑"，是说心灵安顿，不被外境打扰，专注于修修学业处。此身体由四大构成，故说“此身内有地、水、火、风四大”，即此四大随其属性显现。今如是说，这四大根据其相状、形式与照顾之法，应如是在心中观想、觉照，此即 "此身内的四大"。
Tattha thaddhabhāvoti lakkhaṇamāha. Thaddhattalakkhaṇā hi pathavīdhātu. Kharabhāvoti upaṭṭhānākāraṃ, ñāṇena gahetabbākāranti attho. Dravabhāvo lakkhaṇaṃ āpodhātuyā paggharaṇasabhāvattā. Ābandhanaṃ upaṭṭhānākāro. Uṇhabhāvo lakkhaṇaṃ tejodhātuyā usmāsabhāvattā. Paripācanaṃ upaṭṭhānākāro. Vitthambhanaṃ lakkhaṇaṃ vāyodhātuyā upatthambhanasabhāvattā. Samudīraṇaṃ upaṭṭhānākāro, upaṭṭhānākāro ca nāma dhātūnaṃ sakiccakaraṇavasena ñāṇassa vibhūtākāro. Kasmā panettha ubhayaggahaṇaṃ? Puggalajjhāsayato. Ekaccassa hi dhātuyo manasi karontassa tā sabhāvato gahetabbataṃ gacchanti, ekaccassa sakiccakaraṇato, yo rasoti vuccati. Tatrāyaṃ yogī dhātuyo manasi karonto ādito paccekaṃ salakkhaṇato, sarasatopi pariggaṇhāti. Tenāha ‘‘yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā…pe… evaṃ saṃkhittena dhātuyo pariggahetvā’’ti. Tattha pariggahetvāti pariggāhakabhūtena ñāṇena dhātuyo lakkhaṇato, rasato vā paricchijja gahetvā. Ayaṃ tāva saṃkhittato bhāvanānaye kammaṭṭhānābhiniveso.
其中，所谓“厚重性”，是地大之相；“坚硬性”是持守形态、可知可觉，即知之所及之物。流动性是水大的特色，表现为流动不断；“拘束性”是护持形态的特征；“发热性”是火大的特征，体现温暖燥热；“烘熟性”是护住火大的存在方式；“散布性”是风大的特征，表现为扩散流通；“形态作用”是指四大依智慧分别功能，各有其特色。何故两者并记？因人心有差异，有人着重形态，有人着重作用——此谓称为“感受”。这里示意修行者，应凭真知选择特征，测量鉴别，心念摄取四大的种种特性，即是意欲修业处的精进之寄附。
Evaṃ pana dhātuyo pariggahetvā ‘‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā, āpodhātu dravabhāvo vā ābandhanabhāvo vā, tejodhātu uṇhabhāvo vā paripācanabhāvo vā, vāyodhātu vitthambhanabhāvo vā samudīraṇabhāvo vā’’ti evaṃ lakkhaṇādīhi saddhiṃyeva dhātuyo manasi karontena kālasatampi kālasahassampi punappunaṃ āvajjitabbaṃ manasi kātabbaṃ, takkāhataṃ vitakkapariyāhataṃ kātabbaṃ. Tassevaṃ manasi karoto yaṃ lakkhaṇādīsu supākaṭaṃ hutvā upaṭṭhāti, tadeva gahetvā itaraṃ vissajjetvā tena saddhiṃ ‘‘pathavīdhātu āpodhātū’’tiādinā manasikāro pavattetabbo. Evaṃ manasi karontena hi anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato, paṇṇattisamatikkamanato, anupaṭṭhānamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi manasikārakosallaṃ anuṭṭhātabbaṃ.
如此摄取四大，思惟“此身内地大有厚重硬坚之相，水大有流动拘束之相，火大有发热烘熟之相，风大有散布支撑之相”等种相，须与之相应而不断反复念住，及时察觉、用心观察，不放逸、不废弃。修学此法时所生之心，若于这些相特征认识清晰明了，则可舍弃其他，随集中于地大、水大等心念，令心稳定。修心如此，须渐进不可过速，亦不可怠慢，无杂念反复，常起觉知之慧，并超越心念适度停留之境，达到稳固不变之境界。此中，即用十种方便保持心念的技巧，大略而周密观察，不能忽略。
Tattha anupubbatoti anupaṭipāṭito ācariyassa santike uggahitapaṭipāṭito, sā ca desanāpaṭipāṭiyeva . Evaṃ anupubbato manasi karontenāpi nātisīghato manasi kātabbaṃ. Atisīghato manasi karoto hi aparāparaṃ kammaṭṭhānamanasikāro nirantaraṃ pavattati, kammaṭṭhānaṃ pana avibhūtaṃ hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasi kātabbaṃ. Yathā ca nātisīghato, evaṃ nātisaṇikatopi. Atisaṇikato manasi karoto hi kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti. Atisīghaṃ atisaṇikañca maggaṃ gacchantā purisā ettha nidassetabbā. Vikkhepapaṭibāhanatoti kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso vikkhepo paṭibāhitabbo. Bahiddhā vikkhepe hi sati kammaṭṭhānā parihāyati paridhaṃsati. Ekapadikamaggagāmī puriso cettha nidassetabbo. Paṇṇattisamatikkamanatoti ‘‘yā ayaṃ pathavīdhātū’’tiādikā paṇṇatti, taṃ atikkamitvā lakkhaṇesu eva cittaṃ ṭhapetabbaṃ.
所谓“渐进”，是指由老师面前秉持正法所亲授方法，依次归纳而成的教理。即便循此渐进，亦不可急躁。若心过急扰乱，则所忆念的修业处起不了作用，不生特别效果。所以当舍弃躁急。与急躁类似，亦不可过缓。若过怠，业处无法终成，所求的果位亦无因缘达成。修行人宜舍急舍缓，循正中道。心若分散，则须摒弃业处，摒弃掉外境之乱念。同样超越计数，是指须舍弃数念而仅止于观相心念，将心安住于观察特色之上。
Evaṃ paṇṇattiṃ vijahitvā kakkhaḷalakkhaṇādīsu eva manasikāraṃ pavattentassa lakkhaṇāni supākaṭāni suvibhūtāni hutvā upaṭṭhahanti. Tassevaṃ punappunaṃ manasikāravasena cittaṃ āsevanaṃ labhati. Sabbo rūpakāyo dhātumattato upaṭṭhāti suñño nissatto nijjīvo yantaṃ viya yantasuttena aparāparaṃ parivattamāno. Sace pana bahiddhāpi manasikāraṃ upasaṃharati, athassa āhiṇḍantā manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā dhātusamūhavaseneva upaṭṭhahanti, tehi kariyamānā kiriyā dhātumayena yantena pavattiyamānā hutvā upaṭṭhāti, tehi ajjhohariyamānaṃ pānabhojanādi dhātusaṅghāte pakkhippamāno dhātusaṅghāto viya upaṭṭhāti. Athassa tathā laddhāsevanampi cittaṃ yadi accāraddhavīriyatāya uddhaccavasena vā atilīnavīriyatāya kosajjavasena vā bhāvanāvidhiṃ na otareyya, tadā adhicittasuttaṃ (a. ni. 3.103), anuttarasītibhāvasuttaṃ (a. ni. 6.85), bojjhaṅgasuttanti (saṃ. ni. 5.194-195) imesu tīsu suttesu āgatanayena vīriyasamādhiyojanā kātabbā. Tena vuttaṃ ‘‘tayo ca suttantā’’ti. Evaṃ pana vīriyasamataṃ yojetvā tasmiṃyeva lakkhaṇe manasikāraṃ pavattentassa yadā saddhādīni indriyāni laddhasamatāni suvisadāni pavattanti, tadā asaddhiyādīnaṃ dūrībhāvena sātisayaṃ thāmappattehi sattahi balehi laddhūpatthambhāni vitakkādīni jhānaṅgāni paṭutarāni hutvā pātubhavanti, tesaṃ ujuvipaccanīkatāya nīvaraṇāni vikkhambhitāniyeva honti saddhiṃ tadekaṭṭhehi pāpadhammehi. Ettāvatā cānena upacārajjhānaṃ samadhigataṃ hoti dhātulakkhaṇārammaṇaṃ . Tena vuttaṃ ‘‘punappunaṃ pathavīdhātu āpodhātūti…pe… upacāramatto samādhi uppajjatī’’ti.
舍弃计数后，仍于坚重等特征上修心，令之明现清楚，令意念随之安住，复习不辍。此时，心如维系诸大诸色之根本脉络的车轮，不依附任何外物而自转。如若心又外散，则犹如灯光暗淡，诸无明烦恼侵扰，虽修诸业而心受阻碍，如以车轮受损而运转不畅。若修心意志弱怯，或精神躁动，或懈怠迟缓，修学方法不得当，则须依佛经（《念处经》、《不退转经》、《觉支经》）所说，结合精进与禅定相辅相成，令三者调和。此时，若信心增长、六根功能健全、功德增长，心念清晰盘旋，八种禅定之因缘随之成就。有此正向循环，如云消散时万境清朗，心无烦恼，入于一境，究竟达至上品禅定，此谓上师所说“勤修禅定之相”。
Tattha dhātumattatoti visesanivattiattho matta-saddo. Tena yaṃ ito bāhirakā, lokiyamahājano ca ‘‘satto jīvo’’tiādikaṃ visesaṃ imasmiṃ attabhāve avijjamānaṃ vikappanāmatteneva samāropenti, taṃ nivatteti. Tenevāha ‘‘nissattato nijjīvato’’ti. Āvajjitabbanti samannāharitabbaṃ. Manasi kātabbanti punappunaṃ bhāvanāvasena dhātumattato dhātulakkhaṇaṃ manasi ṭhapetabbaṃ. Paccavekkhitabbanti tadeva dhātulakkhaṇaṃ pati pati avekkhitabbaṃ, bhāvanāsiddhena ñāṇacakkhunā aparāparaṃ paccakkhato passitabbaṃ.
所谓“四大之身”，即其特殊名称。世人称“众生”、“生命”等，以无明错误名之，此即相续生死的迷惑。宣说“四大身”，即是指出真实不虚的自体、真理。须思惟反复，深刻记录于心。更须用智慧之眼，从头到尾反复审察体证其事实真相。
Tassevaṃ vāyamamānassāti tassa yogino evaṃ vuttappakārena bhāvanaṃ anuyuñjantassa, tattha ca bhāvanāanuyoge sakkaccakāritāya, sātaccakāritāya, sappāyasevitāya, samathanimittasallakkhaṇena, bojjhaṅgānaṃ anupavattanena, kāye ca jīvite ca nirapekkhavuttitāya, antarā saṅkocaṃ anāpajjantena bhāvanaṃ ussukkāpetvā ussoḷhiyaṃ avaṭṭhānena sammadeva vāyāmaṃ payogaṃ parakkamaṃ pavattentassa. Dhātuppabhedāvabhāsanapaññāpariggahitoti pathavīādīnaṃ dhātūnaṃ sabhāvalakkhaṇāvabhāsanena avabhāsanakiccāya bhāvanāpaññāya ādimajjhapariyosānesu avijahanena sabbato gahito mahaggatabhāvaṃ appattatāya upacāramatto sikhāppatto kāmāvacarasamādhi uppajjati. Upacārasamādhīti ca ruḷhīvasena veditabbaṃ. Appanaṃ hi upecca cārī samādhi upacārasamādhi, appanā cettha natthi. Tādisassa pana samādhissa samānalakkhaṇatāya evaṃ vuttaṃ. Kasmā panettha appanā na hotīti? Tattha kāraṇamāha ‘‘sabhāvadhammārammaṇattā’’ti. Sabhāvadhamme hi tassa gambhīrabhāvato asati bhāvanāvisese appanājhānaṃ na uppajjati, lokuttaraṃ pana jhānaṃ visuddhibhāvanānukkamavasena, āruppaṃ ārammaṇātikkamabhāvanāvasena appanāppattaṃ hotīti maraṇānussatiniddese (visuddhi. 1.177) vuttovāyamattho.
所谓努力修习者，是指那位瑜伽行者，依照所述的修习方法而勤奋修持，在此法中依次行持诸修，时而专注，时而精进，修持适当，证得平稳相的禅定相，通过觉支的激发，不偏不倚地于身心中保持不动摇且无紧缩惧畏的状态，令修习渐趋强盛。此人对诸界元素的分别与智慧了知，乃至于入门、中间、末后的无误观智，悉皆具足，虽未得大果，仅得入门而已。此境俗称为欲界禅定的产生。所谓欲界禅定犹如持杖攀援，此定基础坚固，不可谓是真正的禅定。真正禅定之所以无入无出者，是由于诸法本性的现前。若非如是由诸法本性而起的深重修行，无真智慧涵摄的禅定境界不生。出世间的禅定，是随清净修习而得，不依诸相之染污。此处即以念死义，说明前述精进的修行因由。
Evaṃ rūpakāye avisesena catunnaṃ dhātūnaṃ pariggaṇhanavasena dhātukammaṭṭhānaṃ dassetvā idāni tattha aṭṭhiādīnaṃ vinibbhujanavasena saṅkhepato sutte āgataṃ dhātumanasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘atha vā panā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha ye ime cattāro koṭṭhāsā vuttāti sambandho. Yathāpaccayaṃ ṭhitā sannivesavisiṭṭhā kaṭṭhavallitiṇamattikāyo upādāya yathā agārasamaññā, na tattha koci agāro nāma atthi, evaṃ yathāpaccayaṃ sannivesavisiṭṭhāni pavattamānāni aṭṭhinhārumaṃsacammāni paṭicca sarīrasamaññā, na ettha koci attā jīvo. Kevalaṃ tehi parivāritamākāsamattanti dasseti. Desanā sattasuññatāsandassanaparāti imamatthaṃ vibhāvento ‘‘nissattabhāvadassanattha’’ntiādimāha. Tattha aṭṭhiñca paṭiccāti paṇhikaṭṭhikādibhedaṃ paṭipāṭiyā ussitaṃ hutvā ṭhitaṃ atirekatisatabhedaṃ aṭṭhiṃ upādāya. Nhāruñcāti tameva aṭṭhisaṅghāṭaṃ ābandhitvā ṭhitaṃ navasatappabhedaṃ nhāruṃ. Maṃsanti tameva aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ navapesisatappabhedaṃ maṃsaṃ. Cammanti macchikapattakacchāyāya chaviyā sañchāditaṃ sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ bahalacammaṃ paṭicca upādāya. Sabbattha ca-saddo samuccayattho. Ākāso parivāritoti yathā bhittipādādivasena ṭhapitaṃ kaṭṭhaṃ, tasseva ābandhanavalli, anulepanamattikā, chādanatiṇanti etāni kaṭṭhādīni anto, bahi ca parivāretvā ṭhito ākāso agārantveva saṅkhaṃ gacchati, gehanti paṇṇattiṃ labhati, evameva yathāvuttāni aṭṭhiādīni anto, bahi ca parivāretvā ṭhito ākāso tāneva aṭṭhiādīni upādāya rūpantveva saṅkhaṃ gacchati, sarīranti vohāraṃ labhati. Yathā ca kaṭṭhādīni paṭicca saṅkhaṃ gataṃ agāraṃ loke ‘‘khattiyagehaṃ, brāhmaṇageha’’nti vuccati, evamidampi ‘‘khattiyasarīraṃ brāhmaṇasarīra’’nti voharīyati, natthettha koci satto vā jīvo vāti adhippāyo.
依此对形色能被细分的四大元素作综合把握，现于此处以骨等为例略示四大元素的留意方法。接着以“或者”开头，叙述经中所说的关于对元素对象的关注法。这里所称的四个区块，是指各元素根据条件构成的特殊结构，譬如骨浆和筋膜等，以技法如房舍的泥垢构件类比，但并无实体居所。四大元素的聚集仅呈空间包覆形相，显现无自性。此法演说，旨在示现此无自性的状态，称为“非自固性”。随后详细说明骨头等实体，诸如骨节的结构来源于问骨、骨杵等组成，筋膜则系包裹骨团的结缔组织，肌肉系附着于骨团的纤维膜，皮肤以板鳞形状覆体。总之，诸元素聚合成整体，犹如木板建构一房，木板相扣、涂抹、覆盖而成内外墙壁，同样四大元素之内外包覆形成体相整体，名为身躯。正如木板构成宅邸，人们谓之“刹帝利之家”、“婆罗门之家”，此处也可比喻为“刹帝利之身”、“婆罗门之身”，但无实体众生主宰。
Teti te cattāro koṭṭhāse vinibbhujitvā vinibbhujitvāti yojanā. Taṃtaṃantarānusārināti aṭṭhinhārūnaṃ nhārumaṃsānaṃ maṃsacammānanti tesaṃ tesaṃ koṭṭhāsānaṃ vivarānupātinā ñāṇasaṅkhātena hatthena. Vinibbhujitvā vinibbhujitvāti anekakkhattuṃ viniveṭhetvā. Atha vā vinibbhujitvā vinibbhujitvāti paccekaṃ aṭṭhiādīnaṃ antarānusārinā ñāṇahatthena vinibbhogaṃ katvā. Etesūti sakalampi attano rūpakāyaṃ catudhā katvā vibhattesu yathāvuttesu aṭṭhiādīsu catūsu koṭṭhāsesu. Purimanayenevāti ‘‘yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā’’tiādinā pubbe vuttanayeneva. Yaṃ panettha vattabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ, taṃ anantaranaye vuttākāreneva vattabbaṃ.
上述四个区块的分解与拆分称为“分解”。所谓“相继依赖”，是指骨肉皮膜等诸元素按比例由掌握智识之手分辨出来。所谓“拆解”，是多次反复拆分。又或称“分解”，是指依据元素之间之先后和相续关系，依智慧之手拆分使用。总之，此法即是结合自身色身，将四大元素拆解归入上述四区块。所谓预先说法，意即如先前所说，若在此色身中有物坚硬，则应如前所言，依次细分。这里应讲述的修习方法，即须依先说的因缘继续行持。
§309
309. Vitthārato āgate pana ‘‘catudhātuvavatthāne’’ti ānetvā yojanā. Evaṃ idāni vuccamānākārena veditabbo bhāvanānayo. ‘‘Dvācattālīsāya ākārehi dhātuyo uggaṇhitvā’’ti kasmā vuttaṃ, nanu ādito dvattiṃsākārā dhātuyo na hontīti? Vatthusīsena dhātūnaṃyeva uggahetabbattā nāyaṃ doso. Vuttappakāreti ‘‘gocaragāmato nātidūranāccāsannatādīhi pañcahi aṅgehi samannāgate’’tiādinā (visuddhi. 1.53) vuttappakāre. Katasabbakiccenāti palibodhupacchedādikaṃ kataṃ sabbakiccaṃ etenāti katasabbakicco, tenassa sīlavisodhanādi pana kammaṭṭhānuggahaṇato pageva siddhaṃ hotīti dasseti. Sasambhārasaṅkhepatoti sambharīyanti etena buddhivohārāti sambhāro, tannimittaṃ. Kiṃ panetaṃ? Pathavīādi. Kesādīsu hi vīsatiyā ākāresu ‘‘pathavī’’ti buddhivohārā pathavīnimittakā thaddhataṃ upādāya pavattanato. Tasmā tattha pathavīsambhāro nāma savisesāya tassā atthitāya kesādayo saha sambhārehīti sasambhārā. Āpokoṭṭhāsādīsupi eseva nayo. Sasambhārānaṃ saṅkhepo sasambhārasaṅkhepo, tato sasambhārasaṅkhepato bhāvetabbanti yojanā. Saṅkhepato vīsatiyā, dvādasasu, catūsu, chasu ca koṭṭhāsesu yathākkamaṃ pathavīādikā catasso dhātuyo pariggahetvā dhātuvavatthānaṃ sasambhārasaṅkhepato bhāvanā. Tenāha ‘‘idha bhikkhu vīsatiyā koṭṭhāsesū’’tiādi.
第309节，现详细引出“掌握四大元素”的过程。以此可知，此时应以先前所说的形态修习法为准。所谓“二十八形态的元素被取用”，因其先前所说者仅有二十三形态，故不应误解。要领在于对元素之取用，不产生错误。引述古释中说明此取用乃由牛、村落等临近对象的五种部位所成。“开展诸全部工作”，是说完成包括清净戒律在内的修行课程。据此，所谓积累即是智识之运用，积累目的示为地等元素的稳定性，故以智慧做为依据。取地为例，二十三形态中的“地”即指其为稳固根本，故有积累连带。类似地类亦同理。总之积累意谓将元素集合聚合，继而积累成能修习的诸法。由此而引出“二十个区块”的说法，继续说到“在二十个区块中修习”的训诂。
Sasambhāravibhattitoti sasambhārānaṃ kesādīnaṃ vibhāgato kesādike vīsati koṭṭhāse pubbe viya ekajjhaṃ aggahetvā vibhāgato pathavīdhātubhāvena vavatthāpanaṃ. Āpokoṭṭhāsādīsupi eseva nayo. Salakkhaṇasaṅkhepatoti lakkhīyati etenāti lakkhaṇaṃ, dhammānaṃ sabhāvo, idha pana thaddhatādi. Tasmā thaddhalakkhaṇādivantatāya saha lakkhaṇehīti salakkhaṇā, kesādayo dvācattālīsa ākārā. Tesaṃ saṅkhepato. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesādike vīsati koṭṭhāse ekajjhaṃ gahetvā tattha thaddhatādikaṃ catubbidhampi lakkhaṇaṃ vavatthapetvā bhāvanā salakkhaṇasaṅkhepato bhāvanā. Esa nayo āpokoṭṭhāsādīsupi. Salakkhaṇavibhattitoti thaddhalakkhaṇādinā salakkhaṇānaṃ kesādīnaṃ vibhāgato kesādīsu dvācattālīsāya ākāresu paccekaṃ thaddhatādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ lakkhaṇānaṃ vavatthāpanavasena bhāvanā.
所谓积累拆分，即是将元素如毛发等分为众多二十区块，先如前所说将整组归一，再以地元素分为不同组群。积累拆分的目的是显现各元素的特性及集聚状态。所说特征即是法的本性，此处指稳定等特性。同样有“特征”的法因其具备稳固等特质而被定为标识。毛发等以四十三形态分别，对应分组分摊属性，从而展开相应的分别修习法，此谓积累拆分修习法。此前已言：“在二十区块中修习”等句。
Evaṃ catūhi ākārehi uddiṭṭhaṃ bhāvanānayaṃ niddisituṃ ‘‘kathaṃ sasambhārasaṅkhepato bhāvetī’’tiādi āraddhaṃ. Ettha ca yathā tikkhapañño puggalo tikkhatāya paropariyattasabbhāvato tikkhindriyamudindriyatāvasena duvidhoti. Tattha tikkhindriyassa vasena saṅkhepato paṭhamanayo vutto, mudindriyassa vasena dutiyo. Evaṃ nātitikkhapaññopi puggaloti. Tattha yo visadindriyo puggalo, tassa vasena sasambhārasaṅkhepato, salakkhaṇasaṅkhepato ca bhāvanānayo niddiṭṭho. Yo pana nātivisadindriyo, tassa vasena sasambhāravibhattito, salakkhaṇavibhattito ca bhāvanānayo niddiṭṭhoti veditabbo. Tassa evaṃ vavatthāpayato eva dhātuyo pākaṭā honti savisesaṃ dhātūnaṃ pariggahitattā. Bhāvanāvidhānaṃ panettha heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
以上四种形态被展示后，欲说明“如何修习积累拆分”的方法。此处说明，具锐利智慧之人，因锐利坚固，具有二重特性。一者以坚固性为凭，二者以锐利性为凭。故此智慧卓绝之人，其修习法为积累拆分及特性拆分。而智慧不足者，则以积累拆分及特性拆分为参照。由此显明诸元素成为明显对象，由于具备特殊元素聚集性。此处之修习方法，应依照前文所说的步骤加以进行。
§310
310.Yassāti nātivisadindriyaṃ puggalaṃ sandhāya vadati. Evaṃ bhāvayatoti sasambhārasaṅkhepato bhāventassa. Yena vidhinā uggahetvā kusalo hoti, so sattavidho vidhi ‘‘uggahakosalla’’nti vuccati, tannibbattaṃ vā ñāṇaṃ. Evaṃ manasikārakosallampi veditabbaṃ. Dvattiṃsākāreti dhātumanasikāravasena pariggahite kesādike dvattiṃsavidhe koṭṭhāse. ‘‘Dvattiṃsākāre’’ti ca idaṃ tejavāyukoṭṭhāsesu vaṇṇādivasena vavatthānassa abhāvato vuttaṃ. Sabbaṃ tattha vuttavidhānaṃ kātabbanti ‘‘vacasā manasā’’tiādinā vuttauggahakosalluddesato paṭṭhāya yāva ‘‘anupubbamuñcanādivasenā’’ti padaṃ, tāva āgataṃ sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ kātabbaṃ sampādetabbaṃ. Vaṇṇādivasenāti vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena. Ayañca vaṇṇādivasena manasikāro dhātupaṭikkūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti nibbattitadhātumanasikārameva dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti vuttaṃ.
所谓“除非是超越了清净根性的有情，否则不会认为其可得”。这是对有情的简略论述：由此方法加以把握而成就善巧者，谓之“具二十二法智巧”，其所依止之智慧亦是如此。连念巧妙之心用亦当了知。所谓二十二法，是指依心所有汇集而成的二十二根所，诸如毛发等俱在其中。“二十二处”一词，用以区别于色、声等构成物的属性。至于色等是指它们的色彩、形状等外相的表现。有此色等之心用为此法的相反之相，通常位于先行之处，终末时此心用必当起用，如是所言。
§311
311.Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammāti ete ‘‘sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ kesā’’ti evaṃ vohariyamānā bhūtupādāyadhammā ‘‘mayi kesā jātā, mayamettha jātā’’ti evaṃ aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇasuññā. Iminā kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ sandasseti, tena ca ābhogapaccavekkhaṇānampi evameva abyāpāratā dīpitāti daṭṭhabbaṃ. Na hi tāni, tesaṃ kāraṇāni ca tathā tathā ābhujitvā, paccavekkhitvā ca uppajjanti, paccayabhāvaṃ vā gacchantīti. Itīti vuttappakāraparāmasanaṃ. Acetanoti na cetano, cetanārahito vā. Abyākatoti abyākatarāsipariyāpanno. Suññoti attasuñño. Tato eva nissatto. Thaddhalakkhaṇādhikatāya thaddho. Tato eva pathavīdhātūti evaṃ manasikāro pavattetabboti sambandho. Evaṃ sabbattha.
所谓“彼此互不干涉的法”，即无头盖骨破裂或积聚之类的毛发，故此物理现象虽生于我，亦生于此处，彼此观照互不干涉。由此因与果皆不杂乱，枝节干净，可见法体纯粹。此等法无因无果，亦非因缘生起，断绝了观法常理之起伏，与无意、无意识，及难以言说、空无本质密切相关，故称为无主宰、无我状态。尔时依地质特征而成，应如是观此心用。
§312
312.Suññagāmaṭṭhāneti ettha suññagāmaggahaṇaṃ paramatthato vedakavirahadassanatthaṃ kāyassa.
“空境基处”，此指诸空行之集结处，即身的痛苦断灭和觉知分离之所。
§313
313.Madhukaṭṭhiketi madhukabījāni.
“蜂巢”，指蜂巢中之蜂蜜与花粉。
§314
314. Gehathambhānaṃ ādhārabhāvena ṭhapitasilāyo pāsāṇaudukkhalakānīti adhippetāni.
“建屋牆壁”是指以石或凿成岩石等坚硬物体作为基底而搭建的墙。
§315
315. Duggandhādibhāve cassa sadisabhāvadassanatthaṃ allagocammaggahaṇaṃ.
“恶臭等”，是为显现其类似恶劣气味的聚集之皮肤。
§316
316. Yebhuyyena maṃsapesīnaṃ bahalatāya mahāmattikaggahaṇaṃ.
316. 指多数的肉块紧密地合在一起，像一大块泥土一样紧密结合。
§317
317.Kuṭṭadārūsūti dārukuṭṭikāya kuṭiyā bhittipādabhūtesu kaṭṭhesu.
317. “木栅栏”指用小木桩组成的栅栏、栅栏壁和立柱支撑的栅栏。
§318
318. Paṇhikaṭṭhiādīnaṃ ādhārabhāvo viya gopphakaṭṭhiādīnaṃ ādheyyabhāvopi asamannāhārasiddhoti dassanatthaṃ ‘‘paṇhikaṭṭhigopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’’ntiādiṃ vatvā puna ‘‘sīsaṭṭhigīvaṭṭhike patiṭṭhita’’ntiādi vuttaṃ.
318. 以劈柴等为基础的物体，类似于用木条构成的支撑物。其上部也有类似支撑作用，但未必能固定稳妥。为说明这一点，有说“劈柴木与木条木都被撬起而直立”、又说“好像头骨上的板坚固地支撑着”等。
§319
319.Sinnavettaggādīsūti seditavettakaḷīrādīsu.
319. 指用可安置、支撑物体的座架、支架等，如沉座架、承载架等。
§321
321. Uraṭṭhisaṅghāṭo pañjarasadisatāya ‘‘uraṭṭhipañjara’’nti vutto. Tassa athirabhāvadassanatthaṃ jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nidassanabhāvena gahitaṃ.
321. “胸甲”因其如笼的结构而得名为“胸笼”。为了显示其外在形态，示例采用破旧的磨损笼罩。
§322
322.Yamakamaṃsapiṇḍeti maṃsapiṇḍayugaḷe.
322. “双重肉块”意指成对结合的肉块。
§323
323. Kilomakassa setavaṇṇatāya ‘‘pilotikapaliveṭhite’’ti pilotikaṃ nidassanabhāvena vuttaṃ. Evameva na vakkahadayāni sakalasarīre ca maṃsaṃ jānātīti ettha na vakkahadayāni jānanti ‘‘mayaṃ paṭicchannakilomakena paṭicchannānī’’ti, na sakalasarīre ca maṃsaṃ jānāti ‘‘ahaṃ paṭicchannakilomakena paṭicchanna’’nti yojetabbaṃ.
对于肋骨的色相，‘pilotikapaliveṭhite’表明以肋骨为依凭的描述方式。依此，既不能说心脏所在处及整个身体的肌肉是知道的，因此此处不说心脏知道‘我们被隐蔽的肋骨所遮蔽’，也不能说整个身体的肌肉知道‘我被隐蔽的肋骨所遮蔽’，以上皆不可成立。
§324
324.Koṭṭhamatthakapassanti kusūlassa abbhantare matthakapassaṃ.
324. 「针头」的中心处，观其内部即为中心。
§325
325.Dvinnaṃ thanānamantareti dvinnaṃ thanappadesānaṃ vemajjhe, thanappadeso ca abbhantaravasena veditabbo.
‘Dvinnaṃ thanānamantareti’指的是两处地位之间，意即两处地位的中间，应以内侧的地位分别观察。
§327
327.Ekavīsatiantabhogeti ekavīsatiyā ṭhānesu obhaggobhagge antamaṇḍale.
327. 「二十一之内范围」指的是二十一处之中，呈现分段与不连续的结界层次。
§328
328. Āmāsaye ṭhito paribhuttāhāro udariyanti adhippetanti āha ‘‘udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyita’’nti.
328. 当物体位于腹部时，若周围食物被嚼碎，其被称为膨胀，上面有人说：“这膨胀的是在腹中，呈黑、黄、白、青色之混杂形态。”
§331
331. Abaddhapittaṃ saṃsaraṇalohitaṃ viya, kāyusmā viya ca kammajarūpapaṭibaddhavuttikanti āha ‘‘ābaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhita’’nti. Paṭibaddhatāvacanena cassa jīvitindriye sati sabbhāvameva dīpeti, na jīvitindriyassa viya ekantakammajatanti daṭṭhabbaṃ. Pittakosaketi mahākosāṭakīkosasadise pittādhāre. Yūsabhūtoti rasabhūto.
‘Abaddhapittaṃ saṃsaraṇalohitaṃ viya’意指错乱的脾胃之火，如同烈火般燃烧，亦如因业力作用而生起的身体热。谓其‘错乱的脾胃火遍布全身、拘束于生命根。’此处通过‘拘束’一词，表明当生命根存在时，此火自然而然显现，不单是由业生而已。‘Pittakosaketi’指浩大如穷尽藏库的胆液基础。‘Yūsabhūtoti rasabhūto’意为其本质如液体，如浆汁。
§332
332. Ucchiṭṭhodakagabbhamalādīnaṃ chaḍḍanaṭṭhānaṃ candanikā, tassaṃ candanikāyaṃ.
332. 关于药物放置之处，称为“檀香”，此处所谓的“檀香”即指那些用于清除膻臭、污秽等的药物。
§333
333. Pubbāsayo mandapaññānaṃ kesañcideva hotīti katvā asabbasādhāraṇanti adhippāyenāha ‘‘pubbo anibaddhokāso’’ti.
333. “预想”谓无明者之妄执，如说“某些毛发即是触知具”，谓之普遍无差别，此处以“前行时光非紧密相连”示之，彰显其断灭之理。
§334
334.Pittaṃ viyāti abaddhapittaṃ viya. Sakalasarīranti jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sabbaṃ sarīrappadesaṃ. Vakkahadayayakanapapphāsāni tementanti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharaṇena ca temetīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍādīni temayamāneti temakatemitabbānaṃ abyāpāratāsāmaññanidassanatthaṃ eva upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthaṃ. Sannicitalohitena hi temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari ṭhitatā kāyagatāsatiniddese (visuddhi. 1.206) dassitāti. Yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ ‘‘mayi lohitaṃ ṭhita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā veditabbā.
334. “火热”即炽盛之病，形同不息之热。所谓“全身”，乃指生命根和诸根全部，即身体诸部位。关于舌、心、腹等发光之处，此谓拖曳之亚卡藏于身体下部填充，别处则覆以各个层层包裹物，故须如此观察。语意在示“下方诸部分如舌、心、腹”等，彼若下部存在血液流动，则部分部位因身心定著而显现（详净名论第一卷第206页所示）。下部亚卡所在位置，乃彼不觉知体内血液位置，诸口舌等亦未觉察血液流淌宣示，因而如此推断。
§336
336.Patthinnasinehoti thinabhāvaṃ ghanabhāvaṃ gatasineho. Sakalasarīre maṃsanti yojanā, tañca thūlasarīraṃ sandhāya vuttaṃ. Medassa satipi patthinnatāya ghanabhāve maṃsassa viya na baddhatāti vuttaṃ ‘‘patthinnayūso’’ti. Tenevassa āpokoṭṭhāsatā.
336.“附着肉”谓肉之粘连状态即为块状粘连，称为固态肉。所谓“全身肌肉”者，乃指肌脉之联合，“大身体”者以此联合得成。关于脑内实质亦类似粘连如肉般未断离，称为“固态寿”，此功用具有聚合牢结之意。至于此身体网状状之块般状况，称为“固体网”，谓其为实体块状之聚合。
§337
337.Udakapuṇṇesutaruṇatālaṭṭhikūpakesūti nātipariṇatānaṃ sajalakānaṃ aggato chinnānaṃ tālasalāṭukānaṃ vivarāni sandhāya vuttaṃ.
337.“水满及年轻”及“棕榈叶茎枝折断”者，谓过于成熟之果实、水果与树枝以及棕榈叶条状枝条折断等器官结构断裂与破裂之处，并据此讲解说明。
§338
338. Vasāya attano ādhāre abhibyāpanamukhena abyāpāratāsāmaññaṃ vibhāvetabbanti ācāmagatatelaṃ nidassitanti daṭṭhabbaṃ.
338. 谈及自我依托之所在，谓心识应分别明了非依赖于一切不净事物。此以示意去除身上的油脂污垢，故有“前来头发油腻状”之比喻，应当据此观察辨别。
§339
339.Kheḷuppattipaccaye ambilaggamadhuraggādike.
在游戏所缘条件下，如甘露、苦味等。
§343
343. Kesādīsu manasikāraṃ pavattetvā tejokoṭṭhāsesu pavattetabbo manasikāroti vibhattiṃ pariṇāmetvā yojetabbaṃ. Yena santappatīti yena kāyo santappati, ayaṃ santappanakicco. Tejoti tassa pariggaṇhanākāro eva paccāmaṭṭho. Yena jīrīyatītiādīsupi eseva nayo.
于头发等处，当起念关注，且应在光华诸处起该念关注，此为变化、差别，应结合使用。所谓使身感温，此即使身感温的功用。光华，是指其所依止的样式。所谓使成熟等，亦同此理。
§344
344.Assāsapassāsavasenāti antopavisanabahinikkhamananāsikāvātabhāvena. ‘‘Evaṃ pavattamanasikārassā’’ti iminā vuttākārena sasambhāravibhattito pavattakammaṭṭhānamanasikārassa. Dhātuyo pākaṭā hontīti vitthārato pariggahitattā dhātuyo vibhūtā honti. Idhāpi bhāvanāvidhānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
所谓吸气呼气，即指内外坐卧起行时鼻息之气流。此谓“如此运转的念关注”，言及此处表示对动作场所的念关注依据。若要说明存在诸元素，则须详细说明。这里也应以下文略说的修习方法来理解。
§345
345.Tatthevāti tesuyeva vīsatiyā koṭṭhāsesu. Paripācanalakkhaṇaṃ vitthambhanalakkhaṇanti etthāpi ‘‘tatthevā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ.
“确然如此”，指上述二十个部位。所谓“烧光”、“膨胀”等性质，亦于此应联系相关内容加以说明。
Puna tatthevāti tesuyeva dvādasasu koṭṭhāsesūti attho. Ettha ca kesādikoṭṭhāsānaṃ saṃviggahatāya tattha vijjamānā āpodhātuādayo nhāniyacuṇṇādīsu udakādayo viya suviññeyyāti ‘‘tattheva ābandhanalakkhaṇa’’ntiādi vuttaṃ.
“再者，确然如此”，指上述十二个部位。这里，因头发等部位收束而现，有时如水等净物般显现清净，这是“确然收束性质”的意义所在。
Santappanāditejokoṭṭhāsesu pana vāyodhātuādayo na tathā suviññeyyāti katvā ‘‘tena avinibhutta’’nti vuttaṃ, na tatthevāti. Yadi evaṃ, vāyukoṭṭhāsesu kathaṃ tatthevāti? Vāyukoṭṭhāsāpi hi uddhaṅgamavātādayo piṇḍākāreneva pariggahetabbataṃ upagacchanti, na pana santappanāditejokoṭṭhāsāti nāyaṃ doso. Tattha tenāti tena tejena. Avinibhuttanti avinābhūtaṃ, taṃtaṃkalāpagatavasena vā evaṃ vuttaṃ. Evaṃ vavatthāpayatoti vuttākārena salakkhaṇasaṅkhepato dhātuyo vavatthāpentassa . Vuttanayenāti ‘‘tassevaṃ vāyamamānassā’’tiādinā (visuddhi. 1.308) heṭṭhā vuttanayena.
至于使身感温诸处，而风等元素则难以如此明了，所以言“借此而未破坏”，而非“确然如此”。如此，则于风元素诸处，何以称为“确然如此”？盖风元素亦接触升举风等，由根聚合以观察，但非使身感温诸处，不属其过失。此处“借此”指以光华；“未破坏”乃指未被破坏，如此言于蓬松纤维层中。如此详尽以述诸元素，乃凭此说法而证实。所谓“如此说法”，即是下文“以此努力修习”等语的指称。
§346
346.Evampi bhāvayatoti salakkhaṇasaṅkhepato dhātuyo pariggahetvā bhāventassāpi. Pubbe vuttanayenāti sasambhāravibhattito bhāvanāyaṃ vuttena nayena. Evanti yathā kese, evaṃ. Sabbakoṭṭhāsesūti ekacattālīsabhedesu sesasabbakoṭṭhāsesu evamettha aṭṭhasaṭṭhidhātusatassa pariggaho vutto hoti. Bhāvanāvidhānaṃ panettha heṭṭhā vuttanayameva.
346. 如此生起之意，是取维持特征之简要部分，作为所摄事物而产生的。前者所说的“律行”，是指根据积聚分别而说的“修习”。诸法如头发般生起，如是理解。“所有残余”即指数量为四十四种的各类残余，在此处谓八十六种法界中对它们的摄取。至于修习之方法，则在后文以相同的说法说明。
Idāni vacanatthādimukhenapi dhātūsu manasikāravidhānaṃ dassetuṃ ‘‘vacanatthato’’tiādi vuttaṃ. Tattha vacanatthatoti yasmā sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānassa uggahaṇaṃ vacanavasena hoti vacanadvārena tadatthassa ādito gahetabbato, tasmā vacanatthatopi dhātūnaṃ manasikātabbatā vuttā. Kalāpatoti vacanatthavasena visesato, sāmaññato ca dhātuyo pariggahetvā ṭhitassa yasmā tā piṇḍaso pavattanti, na paccekaṃ, tasmā kalāpatopi manasikātabbatā vuttā. Te pana kalāpā paramāṇuparimāṇā hontīti tappariyāpannānaṃ pathavīdhātuādīnaṃ ekasmiṃ sarīre parimeyyaparicchedaṃ dassetuṃ cuṇṇato manasikātabbatā vuttā. So panāyaṃ tāsaṃ cuṇṇato manasikāro saṅghāṭavasena hotīti nibbaṭṭitasarūpameva pariggahetabbaṃ dassetuṃ lakkhaṇādito manasikāro vutto. Lakkhaṇādito dhātuyo pariggaṇhantena salakkhaṇavibhattito kammaṭṭhānābhinivese yasmā dvācattālīsāya koṭṭhāsānaṃ vasena dhātūsu pariggayhamānāsu ‘‘ettakā utusamuṭṭhānā, ettakā cittādisamuṭṭhānā’’ti ayaṃ vibhāgo ñātabbo hoti, tasmā samuṭṭhānato manasikāro vutto.
现今以“字义”等作为开头来指示在法界上对专注方法之造作，谓之“基于字义”等。所谓字义，乃因一切首要业场之摄取是以言词载体，言语为其始端，故以“字义”称之；由此故对法界之专注亦称言语之专注。所谓聚合体，则以字义的意义，依一般说法，将法界视为一整体因而持续运作，非个别之所能，故聚合体亦称专注。其所聚合者乃微粒大小，经稻谷、地界等密集调节一体，能示一身的尺寸等区别，此为“细微分割”之专注。此聚合体之专注被喻为“层叠状”，但因其显现有限，例如聚合体证得的对应微观特性，像熔合体那般，故谓之为熔合状专注。表现为须由诸法基于分别摄取之特征等（如季节兴起、心等兴起）而生，是称为兴起专注。
Evaṃ pariññātasamuṭṭhānānampi tāsaṃ saddānusārena vinā visesasāmaññapariggaho kātabboti dassetuṃ nānattekattato manasikāro vutto. Lakkhaṇavisesato vinibhuttarūpāpi etā aniddisitabbaṭṭhānatāya padesena avinibhuttāti ayaṃ viseso pariggahetabboti dassetuṃ vinibbhogāvinibbhogato manasikāro vutto. Satipi avinibbhogavuttiyaṃ kācideva kāsañci sabhāgā, kāci visabhāgāti ayampi viseso pariggahetabboti dassetuṃ sabhāgavisabhāgato manasikāro vutto. Sabhāgavisabhāgāpi dhātuyo ajjhattikā īdisakiccavisesayuttā, bāhirā tabbiparītāti ayaṃ viseso pariggahetabboti dassetuṃ ajjhattikabāhiravisesato manasikāro vutto. Sajātisaṅgahādiko dhātusaṅgahavisesopi pariggahitabboti dassetuṃ saṅgahato manasikāro vutto. Sandhāraṇādīhi yathāsakakiccehi aññamaññūpatthambhabhāvatopi dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ paccayato manasikāro vutto. Abyāpāranayato dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ asamannāhārato manasikāro vutto. Attano paccayadhammavisesato, paccayabhāvavisesato ca dhātuyo pariggahetabbāti dassetuṃ paccayavibhāgato manasikāro vuttoti evametesaṃ terasannaṃ ākārānaṃ pariggahe kāraṇaṃ veditabbaṃ. Ākārehīti pakārehi, kāraṇehi vā.
如此全面了解诸法兴起后，依此语义则不可作无分别的一般整体摄取。因特征不同时区分诸法，故称之“分立”。且有关是否被覆没（灭除）之差别，也须视为分别，因此其摄取显现相异，谓之覆灭与非覆灭专注。又在覆灭现象中，有或无部分参与，如有部分或无部分分别，亦须理解为专注的分别。且这些分别中，所摄法界包含内在应作此类作用的不同属性，以及外在所必需的辅助成分，皆是分立之专注。又因诸法彼此因缘相续，不同因缘导致相互起支撑，故其摄取亦显因缘专注。诸法不具共时摄取者，则摄取谓为无覆盖之专注。由于所依诸因缘、因缘性等特异，谓之因缘区别专注。此即这些相互关联形态的诸法之特殊分立方式，应当通过此种分别而加以了解。所谓分立，即依形式、因缘等因而产生。
§347
347. Tattha patthaṭattāti puthuttā, tena puthubhāvato puthuvī, puthuvī eva pathavīti niruttinayena saddatthamāha. Patthanaṭṭhena vā pathavī, patiṭṭhābhāvena patthāyati upatiṭṭhatīti attho. ‘‘Appotī’’ti padassa attho heṭṭhā vutto eva. Āpīyatīti sosīyati, pivīyatīti keci. ‘‘Ayaṃ panattho sasambhārāpe yujjatī’’ti vadanti, lakkhaṇāpepi yujjateva. Sopi hi pharusapācanavisosanākārena sesabhūtattayena pīyamāno viya pavattatīti. Appāyatīti brūheti. Paribrūhanarasā hi āpodhātu. Tejatīti niseti, tikkhabhāvena sesabhūtattayaṃ usmāpayatīti attho. Vāyatīti samīreti, desantaruppattihetubhāvena bhūtasaṅghātaṃ gametīti attho.
347. 关于“处处”的解释，谓“涌出”是因喷涌之意发出，意谓“喷湧”，即流出。语义看来，“地球”即“地”，也是“所立”，本意为“支承所在”。“净水”一词的意思，乃在下文中已说明。“吸入”意为吸取，或喝入。有人说“此物喻为堆积的整体”，特征上亦有联系。虽存在粗糙、发酵或腐败之因，类似剩余物继续流动的状态。所谓“排出”即喷出之意。聚合如熔合之水，力量之力气聚热熔合，类比风吹动使剩余物产生流动。
Evaṃ tāva visesato vacanatthaṃ vatvā idāni sāmaññato vattuṃ ‘‘avisesena panā’’tiādi vuttaṃ. Salakkhaṇadhāraṇatoti yathā titthiyaparikappito ‘‘pakati attā’’ti evamādiko sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana salakkhaṇaṃ sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Dukkhādānatoti dukkhassa vidahanato. Etā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā ayalohādidhātuyo viya ayalohādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti. Dukkhādhānatoti anappakassa dukkhassa vidhānamattato avasavattanato, taṃ vā dukkhaṃ etāhi kāraṇabhūtāhi sattehi anuvidhīyati, tathāvihitañca taṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti evaṃ dukkhādhānato, dhātuyo. Apica ‘‘nijjīvaṭṭho dhātuṭṭho’’ti vuttovāyamattho. Tathā hi bhagavā ‘‘chadhāturoyaṃ bhikkhu puriso’’tiādīsu (ma. ni. 3.343-345) jīvasaññāsamūhananatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Iti vacanatthamukhenapi asādhāraṇato, sādhāraṇato ca dhātūnaṃ sarasalakkhaṇameva vibhāvīyatīti āha ‘‘evaṃ visesasāmaññavasena vacanatthato manasi kātabbā’’ti. Manasikāro pana vacanatthamukhena dhātuyo pariggahetvā ṭhitassa heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.
如此详细阐述特异意义的词义，现简言之则谓以普通整体摄取为法则，意谓“非分别的”等。特征上之差别与未分割的具体空间，均谓之“不可分割”。此差别旨在指示应当以区别之态度加以摄取，因此诉诸区别专注。诸法具有部分与非部分现象，其所属各部分及不隶属于部分者，有区别称谓，此亦属区别专注。部分与非部分之法界，具有内在专用功能的特征及外在辅助，亦所以区别观看。诸法因同类联结等结合法则表现不同之种类，应分别摄取，故谓之结合法专注。透过牵连等作用，诸法相互维持，故有因缘专注。以不混杂而清净、无污染，则谓之洁净专注。因个人因果特质及因缘差异，诸法须分别摄取，谓之因缘区别专注。如此本三种形式之摄取原因应当明了。所谓形式即方式，原因或条件也云。
§348
348.Ākārehīti pakārehi. Atha vā ākarīyanti dissanti ettha dhātuyoti ākārā, koṭṭhāsā. Aṭṭhadhammasamodhānāti yathāvuttānaṃ paccayavisesena visiṭṭharūpānaṃ vaṇṇādīnaṃ aṭṭhannaṃ dhammānaṃ samavadhānato sannivesavisesavasena sahāvaṭṭhānato taṃ upādāya. Kesāti sammuti samaññāmattaṃ hoti. Tesaṃyeva vinibbhogāti tesaṃyeva vaṇṇādīnaṃ vinibbhujanato. Yathā hi vaṇṇādayo aṭṭha dhammā paññāya vinibbhujjamānā aññamaññabyatirekena paramatthato upalabbhanti, na evaṃ vaṇṇādibyatirekena paramatthato kesā upalabbhanti. Tasmā ye ca dhamme samudite upādāya ‘‘kesā’’ti sammuti, tesu visuṃ visuṃ katesu natthi ‘‘kesā’’ti sammuti, vohāramattanti attho.
348.“形式”指方式。或者也见有表示进行之法界者，即称为“形式”，亦即分类。所谓八法组合同质，乃指先前所述诸差别条件下排列组合而成之八法群组。根据综合颜色等之分辨，称为“结合法”。“长发”乃习惯上的称谓。若按颜色区分，彼此分别为不可混淆，因相互区别而终达真理，然而颜色本身并不构成“长发”的真正意义。故“长发”只在已聚合物内部相互作用时，称为“长发”，泛指习惯名词。
‘‘Aṭṭhadhammakalāpamattamevā’’ti idaṃ kesapaññattiyā upādāyabhūte vaṇṇādike ekattena gahetvā vuttaṃ, na tesaṃ aṭṭhadhammamattabhāvato. Kammasamuṭṭhāno koṭṭhāsoti kesesu tāva kesamūlaṃ, evaṃ lomādīsupi yathārahaṃ veditabbaṃ. Dasadhammakalāpopīti ettha asitādiparipācako tejokoṭṭhāso navadhammakalāpopīti vattabbo. Yadime kesādikoṭṭhāsā yathārahaṃ aṭṭhanavadasadhammasamūhabhūtā , atha kasmā pathavīādidhātumattato manasi karīyantīti āha ‘‘ussadavasena panā’’tiādi. Yasmā ayaṃ dhātumanasikāro yāvadeva sattasaññāsamugghāṭanattho, dhammavinibbhogo ca sātisayaṃ sattasaññāsamugghāṭāya saṃvattati, tasmā koṭṭhāsesu evaṃ dhammavibhāgo veditabbo. Ettha hi udariyaṃ karīsaṃ pubbo muttañca utusamuṭṭhānā, asitādiparipācakatejo kammasamuṭṭhāno, assāsapassāsavāto cittasamuṭṭhānoti cha ekasamuṭṭhānā, sedoassu kheḷo siṅghāṇikāti cattāro utucittavasena dvisamuṭṭhānā, sesā dvattiṃsa catusamuṭṭhānā.
「仅仅是八法聚合而已」这句话，是通过一种头发等类别的总称一概而论地说的，但并非指八法的真实分量。因业而生起的聚合体，称为聚合体，即在头发等处即为头发根本，毛发等亦当如此正确认识。所谓十法聚合，在这里是指黑色等成熟的火的聚合，业力聚合则是九法聚合。若这等头发等聚合真实是由八十九法组成，为什么从地等四大方面着意呢？故说「然而如草木般……」等。因为此四大对心意的作用，乃至色蕴对心意的破显，以及意识对心意的破显皆存在，故在聚合体中亦应认识此类法的分类。这里乃是以上腹部、中腹部和下腹部三处先被分别产生，成熟火的业力聚合，吸入呼出风及心的聚合为一聚合体，气息、唾液、笑声等四项作为季节有意识分的两聚合体，其余三十二为四聚合体。
Tesu asitādiparipācake tejokoṭṭhāse eko kalāpo jīvitanavako, aññesu ekasamuṭṭhānesu utusamuṭṭhāno, cittasamuṭṭhāno vā ekeko aṭṭhako, dvisamuṭṭhānesu utucittavasena dve dve aṭṭhakā, catusamuṭṭhānesu utucittāhārasamuṭṭhānā tayo tayo aṭṭhakā, utucittasamuṭṭhānesu saddanavakā, aṭṭhasu tejovāyokoṭṭhāsesu aṭṭha jīvitanavakā, sesesu catuvīsatiyā koṭṭhāsesu kāyabhāvadasakadvayasahitā, cakkhādisaññitesu maṃsakoṭṭhāsesu cakkhusotaghānajivhāvatthudasakasahitā cāti paripuṇṇāyatanake rūpakāye bhedaṃ anāmasitvā ekattavasena gayhamānā sattacattālīsādhikasatarūpakalāpā rūpavibhāgato sādhikaṃ diyaḍḍharūpasahassaṃ hoti, koṭṭhāsānaṃ pana avayavavibhāgena tadavayavakalāpānaṃ bhede gayhamāne rūpadhammānaṃ asaṅkhyeyyabhedatā veditabbā . Evaṃ dhammavibhāgato anekabhedabhinnāpi ime dvācattālīsa koṭṭhāsā ussadaggahaṇena catudhātuvaseneva vavatthapetabbā. Tenāha ‘‘ussadavasena pana…pe… manasi kātabbā’’ti. Tattha manasikāravidhi vuttanayeneva veditabbo.
在其中，成熟火的业力聚合体中，有一种是生命气的聚合体，其他的有季节聚合体、心息聚合体，单一聚合体有八种，两种聚合体有十六种，四种聚合体有二十四种，季节心息聚合体有三十六种，季节心息聚合体的声音群聚合也是一种，八种气味与火风聚合体共有八种，余下二十四种聚合体内，具身体所在属性的共有十种，眼根及根所生物质聚合体具职数的有十种，包括眼、耳、鼻、舌和身等感受机根聚合体。这样一个满具六入器官的色身，不分别名称，统一集成，含七千四百三十五种色聚合体，色的部份按其种类划分拥有难以计数的差别。这样由法的划分即使有许多差别，这四十四种聚合体中，仍应依四大元素的不同而分别为四类。故曰「然而如草木般……」的念意方法应当实行，这里所谓念意方法的规程正是依此理解。
§349
349.Majjhimena pamāṇenāti ārohapariṇāhehi majjhimasarīre labbhamānena majjhimena parimāṇena. Pariggayhamānāti paññāya paritakketvā gayhamānā. Paramāṇubhedasañcuṇṇāti ettha yathā ‘‘aṅgulassa aṭṭhamo bhāgo yavo, yavassa aṭṭhamo bhāgo ūkā, ūkāya aṭṭhamo bhāgo likkhā, likkhāya aṭṭhamo bhāgo rathareṇu, rathareṇussa aṭṭhamo bhāgo tajjārī, tajjāriyā aṭṭhamo bhāgo aṇu, evaṃ aṇuno aṭṭhamo bhāgo paramāṇu nāmā’’ti keci. Aṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 515) pana ‘‘sattadhaññamāsappamāṇaṃ ekaṃ aṅgulaṃ, sattaūkāpamāṇo eko dhaññamāso, sattalikkhāpamāṇā ekā ūkā, chattiṃsarathareṇuppamāṇā ekā likkhā, chattiṃsatajjārippamāṇo eko rathareṇu, chattiṃsaaṇuppamāṇā ekā tajjārī, chattiṃsaparamāṇuppamāṇo eko aṇū’’ti vuttaṃ. Tasmā aṇuno chattiṃsatimabhāgamatto paramāṇu nāma ākāsakoṭṭhāsiko maṃsacakkhussa agocaro dibbacakkhusseva gocarabhūto. Taṃ sandhāyāha ‘‘paramāṇubhedasañcuṇṇā’’ti, yathāvuttaparamāṇuppabhedena cuṇṇavicuṇṇabhūtā. Sukhumarajabhūtāti tatoyeva ativiya sukhumarajabhāvaṃ gatā.
「中等量」指的是依据长短厚薄由上往下变化，具中等体积的色身。所谓「聚集持合」者，是指以智慧加以组织，将聚合的种类统摄。所谓「由最细小的微粒之差分悉集」者，指如八分之一寸是谷物的八分之一，八分之一谷又是葵的八分之一，八分之一葵又是谷壳的八分之一，谷壳以此类推直至极微小的微粒称为原子。佛音注疏里说，七种谷物共有一寸，一寸为七谷，七葵作一谷，七谷壳作一葵，三十四车轮轴作一谷壳，三百车轴作一车轮轴，三十四芦状物作一轴，三十四原子作一芦，故原子是三百三十四分之一。由此可知，色界中极微细之物即原子，空间聚合物，属于肉体和眼根等不可见之物和天眼感知中的可见境界。由此说明所谓「由最细微微粒之差分悉集」即是说原子之细分不同，达至极微。
Doṇamattā siyāti soḷasa nāḷimattā. Idhāpi ‘‘majjhimena pamāṇenā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tena ‘‘pakatiyā catumuṭṭhikaṃ kuḍuvaṃ, catukuḍuvaṃ nāḷi, tāya nāḷiyā soḷasa nāḷiyo doṇaṃ, taṃ pana magadhanāḷiyā dvādasa nāḷiyo hontī’’ti vadanti. Saṅgahitāti yathā na vippakirati, evaṃ ābandhanavasena sampiṇḍitvā gahitā. Anupālitāti yathā paggharaṇasabhāvāya āpodhātuyā vasena kilinnabhāvaṃ, picchilabhāvaṃ vā nāpajjati, evaṃ anurakkhitā. Vitthambhitāti saṅghātavāyunā ativiya vitthambhanaṃ pāpitā. Na vikirati na viddhaṃsatīti sukhumarajabhūtāpi pathavīdhātu ābandhanaparipācanasamudīraṇakiccāhi āpotejovāyodhātūhi laddhapaccayā sinehena temitā tejasā paripakkā vāyunā vitthambhanaṃ pāpitā piṭṭhacuṇṇā viya na ito cito ca vikirati na viddhaṃsati, atha kho piṇḍitā ghanabhūtā hutvā nānappakārena gahetabbataṃ āpajjati. Tenāha ‘‘avikiriyamānā’’tiādi. Tattha vikappanti vibhāgaṃ. Yadipi tejovāyodhātuyopi saviggahā rūpadhammabhāvato, yādiso pana ghanabhāvo pathavīāpodhātūsu labbhati , na tādiso tejovāyodhātūsu labbhatīti meyyabhāvābhāvato tattha cuṇṇabhedo na uddhaṭo. Tathā hi sasambhāratejovāyūsupi meyyabhāvo na labbhateva.
「器量」指的是十六束状的管子。在这里也引出「中等量」的说法。故有人言「由四指宽的心管状物，如此宽度的管子，十六管组成一束，宛如粗管的马格达土管有十二管」。所谓「聚合」者，如同不分散，互相结合而紧密连合。所谓「不松散」意指非如湿的泥土因水分多而泄散或滑落。所谓「胀大」是指因聚合的空气流动带来的极大胀起。故云「不散开、不破坏」，即使是极细微的色界物质，亦因与地水火风四大调和相应，因湿气及势力作用，受空气的推动胀大，并不从此分裂或破裂。若为聚合而坚实，除非通过各种变化自然消散。故云「不搬运」等。这里所谓变化乃是指色风四大变化的状况。虽然火风四大属性中有相互的色界性质，但诸如坚实区以及地、水等大中则无此变化，因而消亡不存在。如火风同及时色界状态亦无消亡。
Yūsagatāti yūsabhāvaṃ dravabhāvaṃ gatā. Tato eva ābandhanākārabhūtā. Na paggharatīti na ogaḷati. Na parissavatīti na vissandati. Pīṇitapīṇitabhāvaṃ dassetīti āpodhātuyā brūhanarasatāya vuttaṃ.
「有水质」是指水的本性或流动性质。由此状态产生结合体。所谓「不泄落」即不流淌。所谓「不缩小」即不收缩。所谓「充满」即显现满盈状态，这乃由水质扩大流动的效果所显现。
Usumākārabhūtāti etena kāye pākatikausmāpi gahaṇīsaṅkhātāya tassāyeva tejodhātuyā vasena hotīti dasseti. Paripācetīti santejeti. Sā hi yathābhuttassa āhārassa sammā pariṇāmanena rasādisampattiyā hetubhāvaṃ gacchantī imaṃ kāyaṃ paripāceti santejetīti vuccati. Tenevāha ‘‘na pūtibhāvaṃ dassetī’’ti. Kammūpanissayāya, cittappasādahetukāya ca sarīre vaṇṇasampadāya tejodhātu visesapaccayo, pageva utuāhārasamuṭṭhānāya rūpasampattiyā yathāvuttatejodhātūti āha ‘‘vaṇṇasampattiñcassa āvahatī’’ti.
「有热质」是指此体中由火元素带来的成熟热力，如同膏油蕴藏之热一样。所谓「成熟」是指色身因消化食物正常转变，因种种味道所成的现象，色身得以成熟而拥有活力，故曰「不展现腐臭」。因业力及心净摄持色身，火的力量是因季节饮食而生色身中火质的特殊条件，若水火质丰盛，则发色增鲜，称曰「发色增盛」。
Samudīraṇavitthambhanalakkhaṇāti ettha samudīraṇaṃ anupellanaṃ, visosananti keci. Vitthambhanaṃ sesabhūtattayassa thambhitattāpādanaṃ, uppīlananti eke. Tāyāti vitthambhanalakkhaṇāya vāyodhātuyā. Aparāyāti samudīraṇalakkhaṇāya. Sā hi pellanasabhāvā. Tenāha ‘‘samabbhāhato’’ti. Samabbhāhanañca rūpakalāpassa desantaruppattiyā hetubhāvo. Avaghaṭṭanaṃ āsannataruppattiyā. Lāḷetīti parivatteti. Idāni yadatthaṃ cuṇṇato manasikāro āgato, taṃ nigamanavasena dassetuṃ ‘‘evameta’’ntiādi vuttaṃ. Tattha dhātuyantanti suttena viya yantarūpakaṃ asatipi kattubhūte attani cittavasena dhātumayaṃ yantaṃ pavattati, idhāpi manasikāravidhi vuttanayeneva veditabbo.
所谓“波浪起伏的表征”，在此处所说的“波浪”，无振荡者，有人解释作不振动。至于“起伏”则是剩余状态的实质被制约，即受阻止的意思，有人称为涌起。‘波浪起伏的表征’中“气”（vāyu，即风气元素）指的是振动的缘起；“波浪”指的是不振荡的性质。此故称之为“波动扰乱”。“扰乱”乃是形式浑乱的起缘。所谓“波动被激发”是指形体构造的异质起缘。近似毗湿离的现象即是形状的旋转变动。现在当与此相关的心念逐渐进入时，为了显示该结论，称“如此如此”等。这里所说的“元素载体”，如经文示例，其为形状的染污载体，虽是假境，却在心识中运行着以元素为质的运动，现今亦当以此所述观念来认识。
§350
350. Yadipi catunnaṃ dhātūnaṃ lakkhaṇādayo heṭṭhā tattha tattha vuttā eva, tathāpi te anavasesato dassetvā visuṃ kammaṭṭhānapariggahavidhiṃ dassetuṃ ‘‘lakkhaṇādito’’tiādi āraddhaṃ. Tattha lakkhīyati etenāti lakkhaṇaṃ, kakkhaḷattaṃ lakkhaṇametissāti kakkhaḷattalakkhaṇā. Nanu ca kakkhaḷattameva pathavīdhātūti? Saccametaṃ, tathāpi viññātāviññātasaddatthatāvasena abhinnepi dhamme kappanāsiddhena bhedena evaṃ niddeso kato. Evaṃ hi atthavisesāvabodho hotīti. Atha vā lakkhīyatīti lakkhaṇaṃ, kakkhaḷattaṃ hutvā lakkhiyamānā dhātu kakkhaḷattalakkhaṇāti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesāsupi eseva nayo. Patiṭṭhānarasāti sahajātadhammānaṃ patiṭṭhābhāvakiccā. Tato eva nesaṃ sampaṭicchanākārena ñāṇassa paccupatiṭṭhatīti sampaṭicchanapaccupaṭṭhānā. Padaṭṭhānaṃ panettha aññadhammatāya na uddhaṭaṃ, sādhāraṇabhāvasabbhāvato vā dūrakāraṇaṃ viya. Yathā vā dhammuddesavāravaṇṇanādīsu rasādinā aññesaṃ paccayabhāvaṃ dassetvā paccayavantatādassanatthaṃ padaṭṭhānaṃ uddhaṭaṃ, na evamidha. Idha pana dhātūnaṃ anaññasādhāraṇavisesavibhāvanaparāya codanāya aññadhammabhūtaṃ padaṭṭhānaṃ na uddhaṭanti daṭṭhabbaṃ. Brūhanarasāti sahajātadhammānaṃ vaḍḍhanakiccā. Tathā hi sā nesaṃ pīṇitabhāvaṃ dassetīti vuccati. Saṅgahapaccupaṭṭhānāti bāhiraudakaṃ viya nhānīyacuṇṇassa sahajātadhammānaṃ saṅgahaṇapaccupaṭṭhānā. Maddavānuppadānapaccupaṭṭhānāti bāhiraggi viya jatulohādīnaṃ sahajātadhammānaṃ mudubhāvānuppadānapaccupaṭṭhānā. Abhinīhāro bhūtasaṅghāṭassa desantaruppattihetubhāvo, nīharaṇaṃ vā bījato aṅkurassa viya.
第350节。虽然四大元素的表征等已逐一在各处讲明，无论如何，若不作完整示现，将难以说明完整的业出离的次第，因此开始论述“表征等”。此中所谓“表征”，指粗糙性，为表征之一。难道说粗糙性仅属于地元素吗？确实如此，但考虑到认知与非认知的差异性，以及事物本质的不可分割，因此以此划分，使教义得以合理说明。故此可知，此处为说明义体的区别。或者说“应当视为表征”，即是表征，既为粗糙，而此时呈现的元素即为粗糙性表征的构成部分，其意涵在此当被理解。末尾部分亦同。所谓“存在的根本”，乃指事物共为根基的相续因缘。继而根据引发此等的搭配条件，即认知的辅助条件，称为认知的随伴。这些附加条件不是随意的特殊表现，乃是因果的必然现象，如在对法的起始描述或类比中所示。所谓聚合辅助，乃指与外界水流和泥沙等附着相续一致的聚合辅助。所谓柔和生成辅助，指如外界金属等相承自然属性所产生的柔软性质补充。行为建立构成物的缘起，并非随缘而生，如同萌芽之因子或根须般，这种隐没的内在功能即为其起缘。
§351
351.Utusamuṭṭhānāva kammādivasena anuppattito. Utucittasamuṭṭhānā kadāci ututo, kadāci cittato uppajjanato. Avasesāti vuttāvasesā kesādayo catuvīsati, ādito tayo tejokoṭṭhāsā, pañca vāyokoṭṭhāsā cāti dvattiṃsa. Sabbepīti te sabbepi kammādivasena uppajjanato catusamuṭṭhānā. Kesādīnampi hi maṃsato avimuttabhāgo kammāhāracittasamuṭṭhānova hotīti.
第351节。由于季节变化及诸般业缘难以测度而无可预计。季节性的起伏，有时由季节本身生起，有时由心所生起。所谓“末那”（avasesa），即零头剩余，指诸如毛发等共有二十四种，不计入在内的三种光明型空腔及五种风气空腔，总共三十二种。此即四种起源皆因业所生的义理集合。正如毛发等虽为皮肉中未分离的部分，却乃由业识起源的心作用所成，因而被归约入此四起集类型之中。
§352
352.Nānattekattatoti visesasāmaññato. Dhammānaṃ hi aññamaññaṃ visadisatā nānattaṃ, samānatā ekattaṃ. Sabbāsampīti catunnampi. Salakkhaṇāditoti sakaṃ lakkhaṇaṃ salakkhaṇaṃ, tato salakkhaṇādito. Ādi-saddena rasapaccupaṭṭhānānaṃ viya mudusaṇhapharusabhāvādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Kammasamuṭṭhānādivasena nānattabhūtāna’’nti kasmā vuttaṃ, nanu kammasamuṭṭhānādivasena catunnaṃ dhātūnaṃ ekattaṃ hoti sādhāraṇattāti? Na, ‘‘aññā eva dhātuyo kammasamuṭṭhānā, aññā utuādisamuṭṭhānā’’tiādikaṃ bhedaṃ sandhāya tathā vacanato. Etāsaṃ dhātūnaṃ. Ruppanalakkhaṇaṃ ruppanasabhāvaṃ. Kimpanetaṃ ruppanaṃ nāma? Yā sītādivirodhipaccayasannipāte visadisuppatti, tasmiṃ vā sati yo vijjamānasseva visadisuppattiyā hetubhāvo, taṃ ruppanaṃ. Anatītattāti apariccajanato.
第352节。“多样性与统一性”指差别即是普遍差异。诸法相互区别即为不同性质，而同一性质为一致性。四种元素皆属“全部存在”之内涵。引“表征及其起始”为例，涵盖味觉、柔软、粗糙等多样性特质。有人问：既然以业及季节等起源观之，四大元素如何归为一致性？此处以四元素分别为“业起”、 “季节起”等分别生起之事例，说明诸元素各自存在其不同的生成起源。所谓“形之起始”，即颜色、温度对立因缘的组合明显形成。所谓不往来者，指未曾被认知的过去现象。
Mahantapātubhāvo cettha sasambhāradhātuvasena veditabbo, tathā mahāvikāratā mahābhūtasāmaññalakkhaṇadhātuvasena, mahāparihāratā, mahattavijjamānatā ca ubhayavasenāti. Bhūtasaddāpekkhāya ‘‘etānī’’ti napuṃsakaniddeso. Mahantāni pātubhūtāni anekasatasahassa rūpakalāpasaṅghāṭatāya samūhavasena, santativasena ca aparimitaparimāṇānaṃ, anekayojanāyāmavitthārānañca uppajjanato. Cattāri nahutānīti cattāri dasasahassāni. Devadānavādīnaṃ tigāvutādisarīravasena mahantāni pātubhūtāni.
第353节。所谓“巨大有害性质”，此处当以集合理解为元素之表现，如同大变化、按四大通性理解为大元素表现，及其重大破坏力、巨大显现力均当兼备。依天界授受之辩证说，巨大的有害元素往往以成百上千种形态集群现起，庞大如同无限开张的空间，开展延伸。所谓四千万，其中四十万乃为真实数字。天人及鬼神等诸生体形巨大，为巨大有害元素之本质显现。
Tatthāyaṃ vacanattho – mahantāni bhūtāni jātāni nibbattānīti mahābhūtānīti. Anekābhūtavisesadassanena, anekabbhutadassanena ca anekacchariyadassanavasena mahanto abbhuto, mahantāni vā abhūtāni etthāti mahābhūto, māyākāro. Yakkhādayo jātivaseneva mahantā bhūtāti mahābhūtā, niruḷho vā ayaṃ tesu mahābhūtasaddo daṭṭhabbo. Pathavīādayo pana vañcakatāya, aniddisitabbaṭṭhānatāya ca mahābhūtā viya mahābhūtā. Bhūtasaddassa ubhayaliṅgatāya napuṃsakatā katā. Tattha vañcakatā sayaṃ anīlādisabhāvāni hutvā nīlādisabhāvassa upaṭṭhāpanaṃ, anitthipurisādisabhāvāneva ca hutvā itthipurisādiākārassa upaṭṭhāpanaṃ. Tathā aññamaññassa anto, bahi ca aṭṭhitānaṃyeva aññamaññaṃ nissāya avaṭṭhānato aniddisitabbaṭṭhānatā. Yadi hi imā dhātuyo aññamaññassa anto ṭhitā, na sakiccakarā siyuṃ aññamaññānuppavesanato, atha bahi ṭhitā vinibbhuttā siyuṃ. Tathā sati avinibbhuttavādo hāyeyya, tasmā na niddisitabbaṭṭhānā. Evaṃ santepi patiṭṭhānādinā yathāsakaṃ kiccavisesena sesānaṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ upakārikā honti, yena sahajātādinā paccayena paccayā honti. Tenāha ‘‘na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantī’’ti. Manāpehīti manoharehi cāturiyavantehi. Vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehīti kāḷasāmatādivaṇṇehi, puthulavivarakisatādisaṇṭhānehi, hatthabhamukādivikkhepehi ca. Sarasalakkhaṇanti sabhāvabhūtaṃ lakkhaṇaṃ, sakiccakaṃ vā sabhāvaṃ.
此处言义是“巨大元素为诞生、生成、成就、出离的巨大元素”，即所谓大元素。因其多样且非同一般的神异变化之显现，称为巨大、奇特。所以所谓巨大元素即不真实，乃虚幻形态。夜叉等神祇的巨形乃为这种大元素显现的例子，此处将此称为真正的巨大元素之声。就地元素而言，因为欺诈性、不期望显现的性质，及未稳定的地位，皆视为巨大元素。并且因声音表示两位性，非阳非阴。依欺诈性说，属于不良色相的起因；依不良见说，乃女性色身的表现。另所谓彼此相对，内外存在彼此背靠而成不期望性。若此等彼此相对存在，彼此之间无法往进入侵，则某些彼此外在存在会消失。故否定无消失说。因此即使如此，根基等依其本职功用，仍依次第各自作用，虽有分别但互为因缘。故称“不彼此背靠而立”。所谓“真正美丽”乃指色泽华美的四种物质。所谓色相清晰，乃顺常理序，及毛发等散乱分布。所谓“莹润表征”为事物本性表征，也是功能。
Mahāparihāratoti ettha vacanatthaṃ vadanto āha ‘‘mahantehi…pe… bhūtāni, mahāparihārāni vā bhūtānī’’ti. Tattha pacchimatthe purimapade uttarapadassa parihāra-saddassa lopaṃ katvā ‘‘mahābhūtānī’’ti vuttaṃ.
“大种护卫者”是指在此语义中，谓于“大种诸法……诸存在中，有大护卫者存在”。此处文意为，在前面词义末尾省略「护卫」一词，合成「大存在」说法。
Tathā hīti tato eva vikārassa mahantattā evāti taṃ vikāraṃ dassetuṃ ‘‘bhūmito’’tiādi vuttaṃ. Tattha accimatoti aggissa. Koṭisatasahassaṃ ekaṃ koṭisatasahassekaṃ cakkavāḷanti taṃ sabbaṃ āṇākhettabhāvena ekaṃ katvā vadati. Vilīyatīti vipattikarameghābhivuṭṭhena khārudakena lavaṇaṃ viya vilayaṃ gacchati viddhaṃsati. Kupitenāti khubhitena. Vikīratīti vidhamati viddhaṃsati.
“如是”者，乃显此变化之巨大本质。为表此变化，称谓“土之门”等。此处“开始”意为计数单位亿之表示。所谓“十亿为一圈”，此乃总称，与耕地田划一视。 “消散”指灾难风暴兴起，以苦味盐水般消溶破坏之义。 “盛怒”即激烈愤恨。 “腐烂”则意瓦解摧毁。
Anupādinnesu vikāramahattaṃ dassetvā upādinnesu dassento ‘‘patthaddho’’tiādimāha. Tattha kaṭṭhamukhena vāti vā-saddo upamattho. Yathā kaṭṭhamukhena sappena ḍaṭṭho patthaddho hoti, evaṃ pathavīdhātuppakopena so kāyo kaṭṭhamukheva hoti, kaṭṭhamukhamukhagato viya patthaddho hotīti attho. Atha vā vā-saddo avadhāraṇattho. So ‘‘pathavīdhātuppakopena vā’’ti evaṃ ānetvā sambandhitabbo. Ayañhettha attho – kaṭṭhamukhena ḍaṭṭhopi kāyo pathavīdhātuppakopeneva patthaddho hoti, tasmā pathavīdhātuyā aviyutto so kāyo sabbadā kaṭṭhamukhamukhagato viya hotīti. Vā-saddo vā aniyamattho, tatrāyamattho – kaṭṭhamukhena ḍaṭṭho kāyo patthaddho hoti vā, na vā hoti mantāgadavasena, pathavīdhātuppakopena pana mantāgadarahito so kāyo kaṭṭhamukhamukhagato viya hoti ekantapatthaddhoti.
于不依附者显大变化之本质，于依附者称“固着”。所谓“砍木者口”比喻风声，砍木声中带响，“固着”如是。又或指风声维持之义。故言“以土地之怒”，其人体如砍木者口，栖于木口间，固着如是。或言风声非定意，意有所谓：有风声则身体固着，若无则不固着；依土地之怒，则无所依赖身体固着如砍木口中，故曰绝对固着。此处“或”以示异义或含建议，不宜执著。
Pūtiyoti kuthito. Santattoti sabbaso tatto samuppannadāho. Sañchinnoti samantato chinno paramāṇubhedasañcuṇṇo āyasmato upasenattherassa sarīraṃ viya. Mahāvikārāni bhūtānīti mahāvikāravantāni bhūtāni mahābhūtānīti purimapade uttarapadalopena niddeso daṭṭhabbo. ‘‘Pathavī’’tiādinā sabbalokassa pākaṭānipi vipallāsaṃ muñcitvā yathāsabhāvato pariggaṇhane mahantena vāyāmena vinā na pariggaṇhantīti duviññeyyasabhāvattā ‘‘mahantānī’’ti vuccanti. Tāni hi suviññeyyāni. ‘‘Amahantānī’’ti mantvā ṭhitā tesaṃ duppariggahataṃ disvā ‘‘aho mahantāni etānī’’ti jānātīti mahābhūtekadesatādīhi vā kāraṇehi mahābhūtāni. Etā hi dhātuyo mahābhūtekadesato, mahābhūtasāmaññato, mahābhūtasannissayato, mahābhūtabhāvato, mahābhūtapariyosānato cāti imehipi kāraṇehi ‘‘mahābhūtānī’’ti vuccanti.
“腐败”即堕坏。 “连续”指全然不断之火。 “聚合”指彻底破碎如尊者阿婆色身。诸大变化存在者，大变化拥有者即其存在也。此处省略前词“护卫”，以表述“大存在”之义，盖全世界之变化无不显异，未及全面认知无需极力推断称之。故复以“大存在”谓之。此等实体皆可充分理解。误会其非“大存在”而自处难以把握者，见其难以把握乃察知诸缘故“大存在”。此处“大存在”谓曰：由大存在地域、大存在共同、大存在依赖、大存在存在、大存在终尽诸因缘所成。
Tattha mahābhūtekadesatoti ‘‘bhūtamidanti, bhikkhave, samanupassathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.401) hi avisesena khandhapañcakaṃ ‘‘bhūta’’nti vuccati. Tattha yadidaṃ kāmabhave, rūpabhave, pañcavokārabhave, ekacce ca saññībhave pavattaṃ khandhapañcakaṃ, taṃ mahāvisayatāya ‘‘mahābhūta’’nti vattabbataṃ arahati. Pathavīādayo pana catasso dhātuyo tassa mahābhūtassa ekadesabhūtā ‘‘mahābhūtā’’ti vuccanti. Samudāyesu hi pavattavohārā avayavesupi dissanti yathā ‘‘samuddo diṭṭho, paṭo daḍḍho’’ti ca. Mahābhūtasamaññatoti tadadhīnavuttitāya bhavanti ettha upādārūpānīti bhūtāni, pathavīādayo catasso dhātuyo. Sā panāyametāsu bhūtasamaññā anaññatthavuttitāya upādārūpānaṃ aviparītaṭṭhā, lokassa cetā bahūpakārā, cakkhusamuddādīnaṃ nissayabhūtā cāti mahantāni bhūtānīti samaññāyiṃsu. Mahābhūtasannissayatoti mahantānaṃ mahānubhāvānaṃ mahāsammatamandhātuppabhutīnaṃ raññaṃ, sakkādīnaṃ devānaṃ, vepacittiādīnaṃ asurānaṃ, mahābrahmādīnaṃ brahmānaṃ, guṇato vā mahantānaṃ buddhānaṃ, paccekabuddhānaṃ, sāvakānaṃ upādāyupādāya vā sabbesampi bhūtānaṃ sattānaṃ nissayabhūtatāya mahantā bhūtā etesūti mahābhūtā. Cātumahābhūtiko hi nesaṃ kāyoti. Mahābhūtabhāvatoti bahubhūtabhāvato. Ayaṃ hi mahā-saddo ‘‘mahājano sannipatito’’tiādīsu bahubhāve dissati. Pathavīādayo ca dhātuyo ekasmimpi attabhāve aparimeyyappabhedā pavattanti. Tasmā mahantā bahū anekasatasahassappabhedā bhūtāti mahābhūtā. Mahābhūtapariyosānatoti mahābhūtassa vasena pariyosānappattito.
“大存在地域”乃指如经言“诸比库，应观此诸存在”为佛说语，专指五蕴五部为“存在”。若于欲生、色生等诸蕴发起之五部，须以“大界”名之。土等四界为该“大存在”的一部分，故称“大存在”。于产生中之行为与要素显现，如“见大海水深”等。谓“大存在”名称因其具共有属性，谓大存在为色及其所依的形式，乃具如此他功用的广大存在。大存在依赖乃依附诸大力诸王、萨咖天帝、狮子吼天众、诸魔罗、诸大梵天、佛陀、辟支佛、弟子、供养及一切存在之因缘，故谓大存在。四大合一即为其身。大存在性乃多存在之集合。此大种字词以“广大众生之集会”为意味。土等四根以自身不同而变化无量。故谓大种为广众，众生亦称大存在。大存在终尽者，谓依大存在所居之地圆满终尽。
‘‘Kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā;
“时令割裂诸存在，如同割断所有根枝。”
Yo ca kālaghaso bhūto, sa bhūtapacaniṃ pacī’’ti. (jā. 1.2.190) –
若有一切时期皆已过去者，即称为已尽之境。
Hi evamādīsu khīṇāsavo ‘‘bhūto’’ti vutto. So hi ucchinnabhavanettikatāya āyatiṃ appaṭisandhikattā ekantato ‘‘bhūto’’ti vuccati, na itare, bhavissantīti vohāraṃ anatītattā. Bhūto eva idha pūjāvasena ‘‘mahābhūto’’ti vutto yathā ‘‘mahākhīṇāsavo, mahāmoggallāno’’ti ca. Imāsañca dhātūnaṃ anādimati saṃsāre pabandhavasena pavattamānānaṃ yathāvuttassa mahābhūtasseva santāne pariyosānappatti, nāññatra. Tasmā mahābhūte bhūtā pariyosānaṃ pattāti mahābhūtā purimapade bhūta-saddassa lopaṃ katvā. Evametā dhātuyo mahābhūtekadesatādīhi mahābhūtāti veditabbā. Pathavīādīnaṃ kakkhaḷapaggharaṇādivisesalakkhaṇasamaṅgitā apariccattadhātulakkhaṇānaṃyevāti āha ‘‘dhātulakkhaṇaṃ anatītattā’’ti. Na hi sāmaññapariccāgena viseso, visesanirapekkhaṃ vā sāmaññaṃ pavattati. Tathā hi vadanti –
在此诸所先说已断尽烦恼者，称为“已尽”，指断除生灭之处，无复重现，专一固定为“已尽”，非其他未来有生起，此语乃表明非有非无的过去实相。此处以供养之仪礼，尊称为“大已尽”，如同称“大断尽烦恼者”、“大摩嘎剌那”等。此五蕴众法如同所谓被锁于无始生死轮回之中，流转不息，只有经历相应之大已尽者方得圆满消逝，别无他处。故名大已尽者，乃于最前阶段已尽之“已尽”义名称。诸元素如地等因具有坚硬壳盖等特别征象，故谓为带相的元素，亦即为“无常相”的元素。殊非通过普通放弃或观照非分别的空性而成，正令如是所说。又复有言曰——
‘‘Tamatthāpekkhato bhedaṃ, sasāmaññaṃ jahāti no;
「缘此理故舍断差别，不舍共相；
Gaṇhāti saṃsayuppādā, samevekatthakaṃ dvaya’’nti.
接纳疑惑之起，因而双重意义相即。」
Salakkhaṇadhāraṇena cāti yena salakkhaṇadhāraṇena ‘‘dhātuyo’’ti vuccanti, teneva ‘‘dhammā’’tipi vuccanti ubhayathāpi nissattanijjīvatāya eva vibhāvanato. Tenevāha – ‘‘chadhāturoyaṃ bhikkhu puriso, dhammesu dhammānupassī viharatī’’ti ca. Arūpānaṃ khaṇato rūpānaṃ khaṇassa nātiittaratāyāha ‘‘attano khaṇānurūpa’’nti. Dharaṇenāti ṭhānena, pavattanenāti attho. Khayaṭṭhenāti khaṇabhaṅgutāya. Bhayaṭṭhenāti udayavayapaṭipīḷanādinā sappaṭibhayatāya. Asārakaṭṭhenāti attasāravirahena.
所谓持有特征者，指以相续持特征而名为“元素”；借此亦称为“法”，两者均指无我无生之存在状态。故言：“此比库男子为四大所有者，住于诸法中观法法性。”又谓无色界刹那非越过色界刹那，云“自相刹那”；持有即为“住处”，运转即为“意义”；灭除即为“刹那断裂”；怖畏即因生灭现象苦痛所致明显怖惧；无实即无自性之谓。
§353
353.Sahuppannāva etāti etā catasso dhātuyo saha uppannāva saha pavattamānāva samānakāle labbhamānāpi avakaṃsato sabbapariyantime utucittāhārasamuṭṭhānesu suddhaṭṭhake, kammajesu jīvitanavaketi ekekasmiṃ suddhaṭṭhakādikalāpepi padesena avinibbhuttā visuṃ visuṃ aniddisitabbaṭṭhānatāya. Yattha hi tissannaṃ dhātūnaṃ patiṭṭhāvasena pathavī, tattheva tassā ābandhanaparipācanasamudīraṇavasena itarā. Esa nayo sesāsupi.
此四元素共存现前，虽同期起行，与已成者合于现行，恒于纯粹根基感受生起耐性强，不因一处，乃因各所在各地之不灭不灭而使分别分别不可断。因地以三元素之相依立，乃其阻遏、包藏、腐败与混淆之作用别处不能及。此为终极法则，即使残余亦如是。
§354
354.Purimā dve garukattā sabhāgā aññamaññanti adhippāyo. Ettha ca nanu pathaviyāpi lahubhāvo atthi. Tathā hi sā ‘‘kakkhaḷaṃ mudukaṃ saṇhaṃ pharusaṃ garukaṃ lahuka’’nti niddiṭṭhā, āpepi lahubhāvo labbhatevāti? Na, nippariyāyagarubhāvassa adhippetattā. Garubhāvo eva hi pathavīdhātuyā garutaraṃ upādāya lahubhāvoti pariyāyena vutto sītabhāvo viya tejodhātuyā. Yadi evaṃ rūpassa lahutāti kathaṃ? Ayampi vuttanayā eva lahutākāraṃ upādāya labbhanato. Na hi paricchedavikāralakkhaṇāni paramatthato labbhanti nipphannarūpānaṃ avatthāvisesasabhāvato. Tasmā paramatthasiddhaṃ garubhāvaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘purimā dve garukattā sabhāgā’’ti. ‘‘Tathā’’ti padena ‘‘sabhāgā’’ti imamatthaṃ upasaṃharati. ‘‘Dve’’ti pana idaṃ yathā ‘‘purimā’’ti ettha, evaṃ ‘‘pacchimā’’ti etthāpi ānetvā sambandhitabbaṃ. Visabhāgā garukalahukabhāvatoti adhippāyo. Yathā ca garukalahukabhāvehi, evaṃ peyyabhāvāpeyyabhāvehi ca sabhāgavisabhāgatā yojetabbā.
之前提到的两种沉重与轻盈的分法，是相互对立的性质。这里难道连大地也具有轻重之别吗？实则如教中所示，若云『坚硬、柔软、粗糙、厚重、轻微』等八种性质，虽然也有轻微性质存在吗？不是的，这是指相对粗重的所属关系。粗重正是指大地元素因其所执持的重实性而相较为较重，如同热元素因其燃烧性质而显现热性。如果由此说明形色的轻微，又当如何说明？这也是借助已有的名称而得的轻微貌。因为分段及变化的特征实质上无法得见，这是由虚散形色的不同状态所决定的。因此，从真实实相而言，粗重性质被称为沉重，故说“之前的两种沉重与轻盈分部”即此。‘如此’一词总结此义，‘分部’指这里的教法。在‘两者’时，还应将‘先前’与‘后续’并联考虑，分别对应沉重与轻微的性质差别。像沉重与轻微的相对性质一样，也应结合彼此存在与不存在的状态而加以区分。
§355
355.Ajjhattikā heṭṭhā vuttaajjhattikā, sattasantānapariyāpannāti attho. Viññāṇavatthu viññattiindriyānanti cakkhādīnaṃ channaṃ viññāṇavatthūnaṃ, dvinnaṃ viññattīnaṃ, itthipurisindriyajīvitindriyānañca. Ye pana ‘‘viññāṇavatthūti hadayavatthu gahita’’nti vadanti, tesaṃ indriya-ggahaṇena aṭṭhannampi rūpindriyānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. ‘‘Vuttaviparītappakārā’’ti idaṃ bāhirānaṃ dhātūnaṃ yathā sabbaso viññāṇavatthuviññattiindriyānaṃ anissayatā ca iriyāpathaviraho ca vuttavipariyāyo, evaṃ catusamuṭṭhānatāpīti katvā vuttaṃ, na lakkhaṇarūpassa viya kutocipi samuṭṭhānassa abhāvato utusamuṭṭhānatāya tāsaṃ. Lahutādinissayatāpi ajjhattikānaṃ dhātūnaṃ vattabbā, na vā vattabbā. Viññatti-ggahaṇaṃ hi lakkhaṇanti.
内在低下者即下内在，谓恒常续存的存在。所谓识所依、识根，即眼等藏识根本的所缘，一种与二种的分别，及男女根生命等。若谓“识所依即心所依”者，应透视识根对眼根的执持作用。所谓相反相成，是指外境诸元素无条件地依赖识所依、识根等，而与戒行疏离是相反行为。故此指出四种依赖成立，不同于标准特征有无导致彼处产生的缺失状态。轻微等不错依赖也应论及内在根本元素，而是否应论则有区别。识根之执持即是特征，非仅表面现象。
§356
356.Itarāhīti āpotejovāyudhātūhi. Ekasaṅgahāti sajātisaṅgahena ekasaṅgahā. Samānajātiyānaṃ hi saṅgaho sahajātisaṅgaho. Tenāha ‘‘samuṭṭhānanānattābhāvato’’ti.
他者之说是指其他火风元素。一种群体意指同性结合群。同性群也属天生群体。由是说“因无集合之差异”。
§357
357.Tiṇṇaṃmahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā paccayo hotīti yehi mahābhūtehi sampiṇḍanavasena saṅgahitā, paripācanavasena anupālitā, samudīraṇavasena vitthambhitā ca, tesaṃ attanā sahajātānaṃ tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā tato eva sandhāraṇavasena avassayo hoti, vuttanayena vā patiṭṭhā hutvā sahajātādivasena paccayo hotīti. Esa nayo sesāsupi.
三大元素相互为基础而建立，是说三大以附着融合为条件而成一体，非搅动附带破坏，三大相互为基，形成基础依止，因此而成聚合依盖，即称为基础存在。此理亦可延申。
§358
358. Yadipi aññamaññaābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammāti heṭṭhā dhātūnaṃ asamannāhāratā dassitā eva, athāpi imināva nayena visuṃ kammaṭṭhānapariggaho kātabboti dassento ‘‘pathavīdhātu cetthā’’tiādimāha. Tattha pathavīdhātu cetthāti ca-saddo sampiṇḍanattho, tena ayampi eko manasikārappakāroti dīpeti. Etthāti etāsu dhātūsu. Ahaṃ ‘‘pathavīdhātū’’ti vā ‘‘paccayo homī’’ti vā na jānātīti attani viya attano kicce ca ābhogābhāvaṃ dassetvā upakārakassa viya upakattabbānampi ābhogābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘itarānipī’’tiādi vuttaṃ. Sabbatthāti sabbāsu dhātūsu, tatthāpi attakiccupakattabbabhedesu sabbesu.
虽说彼此相互作用却无相互依靠之意，这显示为下部元素之间非融合关系。但以此理应对纯净修习对象进行运用，举例说“大地元素于此”即指大地元素具结实性。此处大地元素之词乃依聚合义以显现单一对象特性，显示一念专注。故述此类元素时，不是对自知之情形，而是针对有用对象专一显现。此类元素或称“彼他”，涵盖诸种存在。全体而言，包含所有元素，且涵盖各自关系差别。
§359
359.Paccayavibhāgatoti paccayadhammavibhāgato ceva paccayabhāvavibhāgato ca. ‘‘Paccayato’’ti hi iminā pathavīādīnaṃ aññāsādhāraṇo patiṭṭhābhāvādinā sesabhūtattayassa paccayabhāvo vutto. Idha pana yehi dhammehi pathavīādīnaṃ uppatti, tesaṃ pathavīādīnañca anavasesato paccayabhāvavibhāgo vuccatīti ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ ākārānaṃ viseso. Kammanti kusalākusalaṃ rūpuppādakaṃ kammaṃ. Cittanti yaṃ kiñci rūpuppādakaṃ cittaṃ. Āhāroti ajjhattiko rūpuppādako āhāro. Utūti yo koci utu, atthato tejodhātu. Kammamevāti avadhāraṇaṃ samuṭṭhānasaṅkarābhāvadassanatthaṃ, tena akammajānampi kesañci kammassa pariyāyapaccayabhāvo dīpito hoti. Tathā hi vakkhati ‘‘kammapaccayacittasamuṭṭhāna’’ntiādi. Nanu ca kammasamuṭṭhānānaṃ kammato aññenapi paccayena bhavitabbanti? Bhavitabbaṃ, so pana kammagatikovāti paṭiyogīnivattanatthaṃ avadhāraṇaṃ kataṃ, tenāha ‘‘na cittādayo’’ti. Cittādisamuṭṭhānānanti etthāpi ayamattho yathārahaṃ vattabbo. Itareti cittādito aññe. Janakapaccayoti samuṭṭhāpakataṃ sandhāya vuttaṃ, paccayo pana kammapaccayova. Vuttaṃ hi ‘‘kusalākusalā cetanā vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.427).
因缘区别，是因缘法的区分，亦即因缘存在的分别。言“基于因缘”，即指诸如大地等元素能够生起，是由于特殊的因缘成立。此处指出造成差异的两种形态：有行动身心之善恶身业，有行动身心由心所有根本。食为内在业之行动源头。风为火元素之能量。业的定义是指聚合缠扰的生起现象，非业者之所以发生的缘由也包含对此。故此说“业是因缘心生起”，密显业与心诸生起内在因果。若云业因缘生起，是否业生起还需他缘？是的，此意为业向生起流转的先后顺序，此种说明是为避免误会“非心等所生”。心诸生起等则属外缘，范围合适，确可以如此表述。其他即心诸缘。所谓生起因，是谓生成者基，由此明示基与生起之辩。业因缘亦即善恶意志与其果报之蕴及体与色身因缘。
Sesānanti cittādisamuṭṭhānānaṃ. Pariyāyato upanissayapaccayo hotīti paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.1.9) arūpānaṃyeva upanissayapaccayassa āgatattā nippariyāyena rūpadhammānaṃ upanissayapaccayo natthi. Sutte pana ‘‘puggalaṃ upanissāya vanasaṇḍaṃ upanissāyā’’ti vacanato suttantikapariyāyena vinā abhāvo upanissayapaccayoti veditabbo. Cittaṃ janakapaccayo hotīti sahajātanissayāhārādivasena paccayo hontaṃ cittaṃ samuṭṭhāpakataṃ upādāya ‘‘janakapaccayo hotī’’ti vuttaṃ. Āhārautūsupi eseva nayo.
『诸心等的生起』者，乃是指出诸心及其所依赖的缘起因缘。由缘起故，称为依止条件。对于无色法，仅仅依赖无色法成立，故无色诸法中没有无色法的依止条件。然经中言『以某人为依止，依止森林』者，此语在经文范围内所说的“依止条件”，是指无缺失的依止。故应知依止条件乃是有。心是生起之依止条件，是由相应的先天依止或所养道等作为条件，依止其所生起的心，故言“是生起之依止”。此理同样适用于所养道。
Evaṃ kammādīnaṃ paccayadhammānaṃ vasena dhātūsu paccayavibhāgaṃ dassetvā idāni taṃsamuṭṭhānānaṃ dhātūnampi vasena paccayavibhāgaṃ dassento paṭhamaṃ tāva ‘‘kammasamuṭṭhānaṃ mahābhūta’’ntiādinā uddisitvā puna ‘‘tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātū’’tiādinā niddisati. Tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātūti ‘‘kammasamuṭṭhānaṃ mahābhūta’’nti ettha sāmaññato vuttā kammajapathavīdhātu. Kammasamuṭṭhānānaṃ itarāsanti kammajānaṃ āpodhātuādīnaṃ tissannaṃ dhātūnaṃ sahuppattiyā attano upakārakānaṃ tāsaṃ upakārakato, ādhārabhāvato, uppādato yāva bhaṅgādharaṇato, vigamābhāvato ca sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena ceva patiṭṭhāvasena ca paccayo hoti, hontī ca kammaṃ viya attano, tāsañca na janakavasena paccayo hoti asamuṭṭhāpakattā tāsaṃ. Kāmañcettha nissayapaccaya-ggahaṇeneva patiṭṭhābhāvo saṅgahito, pathavīdhātuyā pana anaññasādhāraṇakiccaṃ sahajātānaṃ patiṭṭhābhāvoti imaṃ visesaṃ dassetuṃ ‘‘patiṭṭhāvasena cā’’ti visuṃ katvā vuttaṃ. Ābandhanavasena cātiādīsupi eseva nayo. Tisantatimahābhūtānanti utucittāhārasamuṭṭhānānaṃ catumahābhūtānaṃ aññamaññaṃ avokiṇṇānaṃ, avicchedena pavattiṃ upādāya santatīti santatiggahaṇaṃ. Pathavīdhātuyā patiṭṭhābhāvo nāma sahajātānaṃ dhammānaṃyevāti āha ‘‘na patiṭṭhāvasenā’’ti. Na ābandhanavasenātiādīsupi eseva nayo. Etthāti etesu kammasamuṭṭhānamahābhūtesu. ‘‘Cittasamuṭṭhānā pathavīdhātu cittasamuṭṭhānānaṃ itarāsa’’ntiādīsu sukaro tantinayo netunti ‘‘cittaāhāra…pe… eseva nayo’’ti atidisati.
如是，业等依止法者，应于诸界中通过法的分布示现因缘差别，现时又示现彼诸生起法亦于诸界有依止分布。初说“业生起是大根”及后又说“业生起者，属于地界”等语。此中业生起称为大根，乃属业生根地界。除业生起外，其余诸根如水风火界三界，互为协助，通过互相依赖、基础相续、生起、保持及灭除等，彼此成为依止，行如业，故彼此不是生起之依止条件。从而住于彼界之间。欲界中有依止条件而无依止存在，是因地界业生起不能持续特殊稳定，故依止不显显现。为显特异性，乃说“以住为依止”，并称此为约束。三十七大根是由不同心摄入食及相互分布构成恒常继起，借以维持连续。地界业生起则无恒常持续，故谓“无依止住”。“无约束”等语亦有此用法。此所说即指业生起诸大根。“心生起地界”、“心生起的他根”等，难以缠绕如线索，过犹不及，遂归纳为“心摄取等同理”。
Sahajātādipaccayavasappavattāsu ca panāti ettha ca-saddo samuccayattho, pana-saddo visesattho, tadubhayena ca yathāvuttasahajātādipaccayehi pavattamānā dhātuyo iminā visesena pavattantīti imamatthaṃ dīpeti.
又论先天依止诸法之相续，此处谓此词为总称，谓此名称乃特别名，以上述先天依止法为根据，借此说法乃合适。
Idāni taṃ visesaṃ dassetuṃ ‘‘ekaṃ paṭiccā’’tigāthamāha. Tattha ekaṃ dhātuṃ paṭicca tisso dhātuyo catudhā sampavattanti, tisso dhātuyo paṭicca ekāva dhātu catudhā sampavattati, dve dhātuyo paṭicca dve dhātuyo chadhā sampavattantīti yojanā. Attho pana pathavīādīsu ekekissā paccayabhāve itarāsaṃ tissannaṃ tissannaṃ paccayuppannatāti ayameko catukko, tissannaṃ tissannaṃ paccayabhāve itarāya ekekissā paccayuppannatāti ayamaparo catukko, paṭhamadutiyā, tatiyacatutthā, paṭhamatatiyā, dutiyacatutthā, paṭhamacatutthā, dutiyatatiyāti imāsaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ paccayabhāve tattha tattha itarāsaṃ dvinnaṃ dvinnaṃ paccayuppannatāti ayameko chakko. Evaṃ paccayabhāvena catudhā, chadhā ca pavattamānānaṃ ekakadvikatikavasena tikadukaekakavasena ca yathākkamaṃ paccayapaccayuppannatāvibhāgo veditabbo. Ayañca paccayabhāvo sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatapaccayavasena, tatthāpi ca aññamaññamukheneva veditabbo. Yaṃ sandhāya vuttaṃ paṭiccavāre ‘‘ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā, tayo mahābhūte paṭicca ekaṃ mahābhūtaṃ, dve mahābhūte paṭicca dve mahābhūtā uppajjantī’’ti (paṭṭhā. 1.1.53).
今为显示此别，载有“唯有一依止”等三句偈。彼中一法依止三法则四法得成，一法依止三法时仅一法能成四法，以二法依止二法，则六法成彼种。换言之，于地界诸法中，虽每分别一依止法却又互有两法之依止生起，此为一组四法；再有三组两两依止生起法，共四组彼此依止，如此分布显示依止依缘。依止者乃是先天相互依赖及无依托不定原因。依缘亦显此相，故此经言“由住而如是”。
Abhikkamapaṭikkamādīti ādi-saddena ādānavissajjanādikāyikakiriyākaraṇassa saṅgaho daṭṭhabbo. Uppīḷanassa paccayo hoti ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuvasena sijjhanato. Sāvāti pathavīdhātuyeva. Āpodhātuyā anugatā āpodhātuyā tattha appadhānabhāvaṃ, pathavīdhātuyā ca padhānabhāvanti patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi sātisayakiccattā tassā patiṭṭhāpanassa pādaṭṭhapanassa paccayo hotīti sambandho. Avakkhepanassāti adhonikkhipanassa. Tattha ca garutarasabhāvāya āpodhātuyā sātisayo byāpāroti āha ‘‘pathavīdhātuyā anugatā āpodhātū’’ti. Tathā uddhaṅgatikā tejodhātūti uddharaṇe vāyodhātuyā tassā anugatabhāvo vutto. Tiriyaṃ gatikāya vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāroti tejodhātuyā tassā anugatabhāvo gahito. Tattha ṭhitaṭṭhānato abhimukhaṃ pādassa haraṇaṃ atiharaṇaṃ, purato haraṇaṃ. Tato thokaṃ vītikkamma haraṇaṃ vītiharaṇaṃ, passato haraṇaṃ.
『起与止』等词，乃指摄受与毁坏等因果行为集合之义。起者为依止因缘生起，如地界因持输受得故生起。水界随地界，随而少微，地界为持稳之基础，故谓依止。毁坏则为下降放弃，为水界持稳基础。举例言地界随水界，水界下行则地界亦为止，起次序相承，谓之“随而依止”。风界上下移动，带动光界随之其联动。此间立足地点影响行为，诸界交互起止。起止转变，乃因行为环环相扣，故有各种起止状态。
Ekekena mukhenāti ‘‘patthaṭattā pathavī’’tiādinā (visuddhi. 1.347) vibhattesu terasasu ākāresu ekekena dhātūnaṃ pariggaṇhanamukhena. Svāyanti so ayaṃ upacārasamādhi. Kathaṃ panassa vavatthānapariyāyoti āha ‘‘catunnaṃ dhātūna’’ntiādi.
“一一为口”者，以十三种方式分别以诸界为口，取法区别，谓为各以此为起点。此乃一种应用集中心以摄受，若问其说明缘由，释曰“因四界诸法”。
§360
360. Idāni imissā bhāvanāya ānisaṃse dassetuṃ ‘‘idañca panā’’tiādi vuttaṃ. Suññataṃ avagāhatīti dhātumattatādassanena rūpakāyassa anattakataṃ vavatthāpayato tadanusārena nāmakāyassāpi anattakatā supākaṭā hotīti sabbaso attasuññataṃ pariyogāhati tattha patiṭṭhahati. Sattasaññaṃ samugghātetīti tato eva ‘‘satto poso itthī puriso’’ti evaṃ pavattaṃ ayāthāvasaññaṃ ugghāteti samūhanati. Vāḷamigayakkharakkhasādivikappaṃ anāvajjamānoti sasantāne viya parasantānepi dhātumattatāya sudiṭṭhattā khīṇāsavo viya ‘‘ime sīhabyagghādayo vāḷamigā, ime yakkharakkhasā’’ti evamādivikappaṃ akaronto bhayabheravaṃ sahati abhibhavati. Yathāvuttavikappanāpajjanaṃ hi bhayabheravasahanassa kāraṇaṃ vuttaṃ. Ugghāto uppilāvitattaṃ. Nigghāto dīnabhāvappatti. Mahāpañño ca pana hoti dhātuvasena kāye sammadeva ghanavinibbhogassa karaṇato. Tathā hidaṃ kammaṭṭhānaṃ buddhicaritassa anukūlanti vuttaṃ, sugatiparāyaṇo vā indriyānaṃ aparipakkatāyanti adhippāyo.
今次为了显示这修习因缘，有言『此亦然』等语。所谓对空性之了知，以有界体之显现，说明色身的无我性；依此，并将名色身之无我性也清楚表明，由此彻底握持无我实相。觉知众生之存在如梦幻泡影，因此能使遍体之妄想破碎。由此，『众生为男性或女性』此等错误的分别妄念，被破除而淹灭。譬如猛虎、野猪、野犬、恶鬼等各种恐怖相状皆不能伤害，因其是由有界体现象所构成，如已断除烦恼般不再现生，能安然自在对待这些恐怖相状，亦能安住无畏。正如所言妄想之产生，正是怖畏因缘。『破碎』是指现象之生成显现；『熄灭』为颓 弱衰败之意。大智者则以有界体之观，确实观察其坚固和所感受之细微分别。此如是业处，有益佛陀行持，乃至对未成熟根器之调伏治理之道。
Ekūnavīsatibhāvanānayapaṭimaṇḍitassa · 以十九种修习方法庄严的
Catudhātuvavatthānaniddesassa līnatthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四界差别解说的隐含义阐释已毕。
§361
361. ‘‘Ko samādhī’’tiādinā sarūpādipucchā yāvadeva vibhāgāvabodhanatthā. Sarūpādito hi ñātassa pabhedo vuccamāno suviññeyyo hoti saṅkhepapubbakattā vitthārassa, vitthāravidhinā ca saṅkhepavidhi saṅgayhatīti ‘‘samādhissa vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetu’’nti vuttaṃ. Atha vā ‘‘ko samādhī’’tiādināpi samādhisseva pakārabhedo dassīyati, bhāvanānisaṃsopi bhāvanānayanissito evāti adhippāyena ‘‘vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetu’’nti vuttaṃ. Sabbappakāratoti palibodhupacchedādikassa sabbassa bhāvanāya pubbakiccassa karaṇappakārato ceva sabbakammaṭṭhānabhāvanāvibhāvanato ca.
“何为定？”等问句，是为了说明色受想等组成部分之分别。色等诸法的区分，很容易以总略与详细之法明了；所谓先略后详，且以简约法相勾连，即是“应当显示定之详细与修习法”的训诂。又或问“何为定？”时，亦当显示定之类别区别，且定之修习因缘亦依赖于修习所资。如此训诂中“显示详细与修习法”之言道出。所谓一切方法，是指断除无明与烦恼之所有修习前行，因其是所有修行法之前行能源，从整体而言，也是各业处修习法之通达解析。
‘‘Samattā hotī’’ti vatvā tameva samattabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘duvidhoyevā’’tiādi vuttaṃ. Idha adhippeto samādhīti lokiyasamādhiṃ āha. Dasasu kammaṭṭhānesūti yāni heṭṭhā ‘‘upacārāvahānī’’ti vuttāni dasa kammaṭṭhānāni, tesu. Appanāpubbabhāgacittesūti appanāya pubbabhāgacittesu aṭṭhannaṃ jhānānaṃ pubbabhāgacittuppādesu. Ekaggatāti ekāvajjanavīthiyaṃ, nānāvajjanavīthiyañca ekaggatā. Avasesakammaṭṭhānesūti ‘‘appanāvahānī’’ti vuttesu tiṃsakammaṭṭhānesu.
以“已究竟成”为说，欲分明究竟成定之相，故有“惟有二种”之说。此中所指之定，乃世俗之定。所谓十种业处，即下文所列“近行受持”等十种业处。所谓净持前分之心，是指于净持以前之八禅，乃前分心之产生。专注是一心一境之义，谓一法通一境，多境而专一。所谓末后业处，是指于三十种定法中称为“净持受持”的定处。
Samādhiānisaṃsakathāvaṇṇanā定之利益论的注释
§362
362. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto attabhāvo, tattha sukhavihāro diṭṭhadhammasukhavihāro. Kāmaṃ ‘‘samāpajjitvā’’ti etena appanāsamādhiyeva vibhāvito, ‘‘ekaggacittā’’ti pana padena upacārasamādhinopi gahaṇaṃ hotīti tato nivattanatthaṃ ‘‘appanāsamādhibhāvanā’’ti vuttaṃ. Na kho paneteti ete bāhirakabhāvitā jhānadhammā cittekaggatāmattakarā. Ariyassa vinaye buddhassa bhagavato sāsane ‘‘sallekhā’’ti na vuccanti kilesānaṃ sallekhanapaṭipadā na hotīti katvā, sāsane pana avihiṃsādayopi sallekhāva lokuttarapādakattā.
所称“现法”，谓现行存在的我身具现，现行便是此处乐行。谓欲境“已入心”，此处乃入定之相，且“一心专注”者，乃近行定中之紧密专注，故为入定所依。因此，言“修习入定之法”。然此等是外境之禅法，只能造成单心不乱。于圣者律中，世尊所示修习，“磨灭烦恼”的道路并不称为磨灭（sallekhā），但佛教导中，含不杀生等戒律之磨灭，则为出世间境界之标志。
Sambādheti taṇhāsaṃkilesādinā saṃkiliṭṭhatāya paramasambādhe ativiya saṅkaṭaṭṭhānabhūte saṃsārappavatte. Okāsādhigamanayenāti atthapaṭilābhayoggassa navamakhaṇasaṅkhātassa okāsassa adhigamanayena. Tassa hi dullabhatāya appanādhigamampi anadhigamayamāno saṃvegabahulo puggalo upacārasamādhimhiyeva ṭhatvā vipassanāya kammaṃ karoti ‘‘sīghaṃ saṃsāradukkhaṃ samatikkamissāmī’’ti.
所谓障碍，是指由渴爱漏等污垢之杂染，令烦恼极重，因而轮回极端苦恼。所谓“所得安稳”，即指第九念处在获得世间解脱时所得安稳。因其难得，即使仅得入定而未得解脱，内心即有强大精进，故立身于近行定中，修习观行，谨守“速断轮回苦”的誓愿。
Abhiññāpādakanti iddhividhādiabhiññāñāṇapādakabhūtaṃ adhiṭṭhānabhūtaṃ. Hotīti vuttanayāti ettha iti-saddo pakārattho, tena ‘‘iminā pakārena vuttanayā’’ti sesābhiññānampi vuttappakāraṃ saṅgaṇhāti. Sati sati āyataneti purimabhavasiddhe abhiññādhigamassa kāraṇe vijjamāne. Abhiññādhigamassa hi adhikāro icchitabbo, yo ‘‘pubbahetū’’ti vuccati. Na samāpattīsu vasībhāvo. Tenāha bhagavā ‘‘sati sati āyatane’’ti (ma. ni. 3.158; a. ni. 3.102). Abhiññāsacchikaraṇīyassāti vakkhamānavibhāgāya abhivisiṭṭhāya paññāya sacchikātabbassa. Dhammassāti bhāvetabbassa ceva vibhāvetabbassa ca dhammassa. Abhiññāsacchikiriyāya cittaṃ abhininnāmetīti yojanā. Tatra tatrevāti tasmiṃ tasmiṃyeva sacchikātabbadhamme. Sakkhibhāvāya paccakkhakāritāya bhabbo sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ sakkhibhabbataṃ.
所谓通达根基，指诸如神通等通达智慧之根基，属于坚定之心与所执之念。所谓“成就”，乃完满之意，此处指此名词意义。由此便可含摄余余通达之修习法。处处念处之名，乃因先前基础得成通达之境地时而得。通达之资，须志愿力，谓所谓“根本因”。非凭天赋所成。故世尊言“常行念处”（见中部、增支部多处）。所谓通达实现者，指经智慧实现之内部分派，能以特异慧观察事法。所谓法，乃需修习与解析取证之法。所谓通达实现，谓心生专注不散之约束。谓“处处显现”，即对各个应证法门，皆能透彻显现。谓“证知根基”，缘对证据之制因根基，称作证知本体，由此产生证知身。证知之身，谓凭证知而生之存在，此即证知之身。
Taṃ taṃ bhavagamikammaṃ ārabbha bhavapatthanāya anuppannāyapi kammassa katūpacitabhāveneva bhavapatthanākiccaṃ sijjhatīti dassento āha ‘‘apatthayamānā vā’’ti. Saha byeti pavattatīti sahabyo, sahāyo, idha pana ekabhavūpago adhippeto, tassa bhāvo sahabyatā, taṃ sahabyataṃ.
谓由各自所行之业，虽未成就生死之谓生也，因业之恶劣性质则生死亦废，谓生死黯灭。于是示现曰“即使害失也”。“害失者”为与之俱生、共进之意。此处言同一生命状态并立时，彼此相称共存，此即共存性。
Kiṃ pana appanāsamādhibhāvanāyeva bhavavisesānisaṃsā, udāhu itarāpīti codanaṃ manasi katvā āha ‘‘upacārasamādhibhāvanāpī’’tiādi.
然对止定修习专注，何以能观生死特别相状？譬如他方，思惟诱发，遂说“亦须审察近行止定修”等语。
Nibbānanti tissannaṃ dukkhatānaṃ nibbutiṃ. Rūpadhamme pariyāpannā vijjamānāpi saṅkhāradukkhatā cittassa abhāvena asantasamāva. Tenāha ‘‘sukhaṃ viharissāmā’’ti. Soḷasahi ñāṇacariyāhīti aniccānupassanādukkhaanattanibbidāvirāganirodhapaṭinissaggavivaṭṭānupassanāti imāhi aṭṭhahi, aṭṭhahi ca ariyamaggaphalañāṇehīti evaṃ soḷasahi. Navahi samādhicariyāhīti pañcannaṃ rūpajjhānānaṃ, catunnaṃ arūpajjhānānañca vasena evaṃ navahi. Keci pana ‘‘cattāro rūpajjhānasamādhī, cattāro arūpajjhānasamādhī, ubhayesaṃ upacārasamādhiṃ ekaṃ katvā evaṃ navā’’ti vadanti.
涅槃者，三苦之苦灭也。虽凡触色法已尽，行苦因心无光则不安住故也。故说“将安乐而住”。十六智事是无常观、苦观、无我观、厌弃、厌离、灭断、放逸、回转观等八及圣道果智等十六。九为禅定行，是五色禅及四无色禅诸行，共九。亦有云称“色禅四定，非色禅四定，二者近行止定合一谓九”。
Samādhibhāvanāyogeti samādhibhāvanāya anuyoge anuyuñjane, samādhibhāvanāsaṅkhāte vā yoge. Yogoti bhāvanā vuccati. Yathāha ‘‘yogā ve jāyatī bhūrī’’ti (dha. pa. 282).
所谓止定修习，是谓对止定修习之相续、努力，或止定修习之著念。修习即称为集中。如经中言“集中故生大力”。
§363
363.Samādhipīti pi-saddena sīlaṃ sampiṇḍeti.
止定即以彼语涵盖戒法之意。
Samādhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 定之阐释的注释已毕。
Iti ekādasamaparicchedavaṇṇanā. · 如是第十一章的注释。
Paṭhamo bhāgo niṭṭhito. · 第一部分已毕。