无色界释义
10. Āruppaniddesavaṇṇanā
第一无色注释
Paṭhamāruppavaṇṇanā
275“已宣说的”是指像“四无色”这样已经宣说的内容,这里的格位是区分格中的处格。因此说“在四无色中”。其中,因为离开色而称为无色,无色本身就是无色禅那,但这里指的是以此为目标的业处。想要修习它的人,要生起第四禅——这就是前后关联。“以色为因”就是以色为原因。这里“因”这个词是原因的意思,就像“以欲为因”等说法中一样。以惩罚为意义的是杖,指棍棒等。怀着伤害他人的意图而拿取它,就是执杖。以杀害众生为意义的是刀,就是武器。纷争就是争吵。对立就是争斗。种种言论就是争论。“这些”就是前面所说的执杖等。“一切”就是没有剩余。在无色中,就是在无色的状态中,或者在无色有中。“唯是色”就是唯有已见过患的色,不是无色,这是要表达的意思。“为了厌离”是为了以镇伏的方式厌离。“为了离欲”是为了离染。“为了灭尽”是为了灭去。这一切都是就超越而说的。“执杖等”中的“等”字包含了不与取等一切以色为因的祸害,应当知道这里并不只是指巴利圣典中出现的那些。“于业生色”是为了显示如前所说能作为过患之因的状态而说的,意思是粗色。“过患”就是过失。“于彼”就是于色。“光”只是一种颜色差别,在这里,除去其中生起的似相后,或许可以取虚空相,但不是除去限定虚空遍后再取。因为除去那个,就只是以色的相状来除去,所以说“除限定虚空遍外,在九者中”。然而有些人说“除光明遍外,在八者中”,但除去它的理由看不到,因为业生色已被超越,它没有所缘。
275.Uddiṭṭhesūti ‘‘cattāro āruppā’’ti evaṃ uddiṭṭhesu, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Tenevāha ‘‘catūsu āruppesū’’ti. Tattha rūpavivekena arūpaṃ, arūpameva āruppaṃ jhānaṃ, idha pana tadatthaṃ kammaṭṭhānaṃ adhippetaṃ. Taṃ bhāvetukāmo catutthajjhānaṃ uppādetīti sambandho. Rūpādhikaraṇanti rūpahetu. Hetuattho hi ettha adhikaraṇa-saddo ‘‘kāmādhikaraṇa’’ntiādīsu (ma. ni. 1.168-169) viya. Daṇḍanaṭṭhena daṇḍo, muggarādi. Parapīḷādhippāyena tassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Sattānaṃ sasanaṭṭhena satthaṃ, āvudhaṃ. Bhaṇḍanaṃ kalaho. Virodho viggaho. Nānāvādo vivādo. Etanti yathāvuttaṃ daṇḍādānādikaṃ. Sabbasoti anavasesato. Āruppe arūpabhāve, āruppe vā bhave. Rūpānaṃyevāti diṭṭhādīnavānaṃ rūpānaṃyeva, na arūpānanti adhippāyo. Nibbidāyāti vikkhambhanavasena nibbindanatthāya. Virāgāyāti virajjanatthāya. Nirodhāyāti nirujjhanatthāya. Sabbametaṃ samatikkamaṃ sandhāya vuttaṃ. Daṇḍādānādīnanti ādi-saddena adinnādānādikaṃ sabbaṃ rūpahetukaṃ anatthaṃ saṅgaṇhāti, na idha pāḷiyaṃ āgatamevāti daṭṭhabbaṃ. Karajarūpeti yathāvuttādīnavādhikaraṇabhāvayogyaṃ dassetuṃ vuttaṃ, oḷārikarūpeti attho. Ādīnavanti dosaṃ. Tassāti rūpassa. Ālokoti vaṇṇaviseso evāti tattha pavattaṃ paṭibhāganimittaṃ ugghāṭetvā siyā ākāsanimittaṃ uggahetuṃ, na pana paricchinnākāsakasiṇaṃ ugghāṭetvā. Tassa hi ugghāṭanā nāma rūpanimitteneva siyāti āha ‘‘ṭhapetvā paricchinnākāsakasiṇaṃ navasū’’ti. Keci pana ‘‘ālokakasiṇampi ṭhapetvā aṭṭhasū’’ti vadanti, tassa pana ṭhapane kāraṇaṃ na dissati, karajarūpaṃ atikkantaṃ hoti tassa anālambanato.
如果是这样,为什么说“依第四禅”呢?难道初禅等不也是不以彼为所缘而生起吗?因为它们都是以似相为所缘。确实如此,不过,由于断除了粗重的禅支,以寂静为本质、达到不动摇的第四禅,超越了就叫做善超越,所以说“依第四禅”。有些人说“因为出入息灭尽,以及超越欲界”,这没有道理,因为其他心生色依然存在,而且下地诸禅并不导向欲界。仅彼似相,就是纯粹业生色的似相,由取相而生起。而它并不相似,因此针对“为什么要超越它”的追问,才说“如何?犹如”等。其中,“如何”是想要问而提问。“犹如”是表示譬喻意义的虚词。线画,就是用黑色等作过预备的线条图画。间隙,就是空隙。见,就是从远处看见。同形音之现起,就是相似形状与相似声音的现起与运用。
Yadi evaṃ kasmā ‘‘catutthajjhānavasenā’’ti vuttaṃ. Nanu paṭhamajjhānādīnipi tassa anālambanavaseneva pavattanti paṭibhāganimittārammaṇattā? Saccametaṃ, oḷārikaṅgappahānato pana santasabhāvena āneñjappattena catutthajjhānena atikkantaṃ suṭṭhu atikkantaṃ nāma hotīti ‘‘catutthajjhānavasenā’’ti vuttaṃ . Keci ‘‘assāsapassāsānaṃ nirujjhanato, kāmadhātusamatikkamanato cā’’ti vadanti, taṃ akāraṇaṃ, itaresaṃ cittasamuṭṭhānarūpānaṃ sambhavato, heṭṭhimajjhānānañca akāmadhātusaṃvattanīyato. Tappaṭibhāgamevāti karajarūpapaṭibhāgameva nimittaggāhasambhavato. Sadisañca nāma taṃ na hoti, tasmā kiṃ tassa samatikkamanenāti anuyogaṃ sandhāya ‘‘kathaṃ? Yathā’’tiādi vuttaṃ. Tattha kathanti kathetukamyatāpucchā. Yathāti opammatthe nipāto. Lekhācittanti kāḷavaṇṇādinā kataparikammāya lekhāya cittaṃ. Phalitantaranti vivaraṃ. Disvāti dūrato disvā. Samānarūpasaddasamudācāranti sadisarūpasaṇṭhānasarappayogaṃ.
“以所缘的方式”,就是指像“我的眼睛好看、我的身体结实、我的资具漂亮”这样把所缘当作对象来执取的方式。“具足业生色的时候”,是指同时具备自身的色和所缘的色的时候。“它也是”,是说遍处之色也一样。这里的宾格形式表达的是属格的意思。“不想看到恐惧怖畏而想超越”,这是句子的连接方式。这句话也是对前面所说的厌离、离欲、灭尽这三者的共通说法。因为正是针对这三者,才说“不想看到恐惧怖畏”。据说,有一只狗在树林里刚被野猪撞了一下就逃跑了,它在还没看到野猪的时候,远远望见煮饭的锅,以为是野猪,吓得恐惧怖畏而逃走;还有一个怕鬼的人,夜里在陌生的地方,看到一棵顶部被砍断的棕榈树干,以为是鬼,吓得恐惧怖畏而昏倒在地。针对这些情况,才说“野猪……等应当了知”。
Ārammaṇavasenāti ‘‘mama cakkhu sobhanaṃ, mama kāyo thiro, mama parikkhārā sundarā’’ti evaṃ ārammaṇakaraṇavasena. Karajarūpasamaṅgikāloti attano attabhāvarūpena ceva ārammaṇarūpena ca samannāgatakālo. Tampīti kasiṇarūpassapi. Sāmiatthe hi idaṃ upayogavacanaṃ. Bhayasantāsaadassanakāmatā viya samatikkamitukāmatāti yojanā. Idañca yathāvuttānaṃ nibbidāvirāganirodhānaṃ sādhāraṇavacanaṃ. Te hi tayo apekkhitvā bhayasantāsaadassanakāmatā vuttā. Eko kira sunakho vane sūkarena pahaṭamatto palāto, so arūpadassanavelāya bhattapacanaukkhaliṃ dūrato disvā sūkarasaññāya bhīto uttasanto palāyi, pisācabhīruko puriso rattibhāge aparicite dese matthakacchinnaṃ tālakkhandhaṃ disvā pisācasaññāya bhīto uttasanto mucchito papati, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sūkarā…pe… veditabbā’’ti.
276“如是”这句话,是总结前面所说的譬喻含义而说的。“彼”指瑜伽行者。在那禅那中见到过患,这就是两者的关联。“色”指遍处之色。“从寂静解脱”指从无色禅那。因为那些禅那在“那些寂静的解脱,超越诸色而成为无色”等语句中,被称为寂静解脱。而它寂静性的成立,应当从随念来了知。“正如”这个词,是用来说明:就像这色界第四禅那具有两个支分一样,无色界的禅那也以舍和心一境性为两个支分,而不像第三禅那样仅仅是两个支分而已。难道这里不也只是两个支分,只不过是因为依地的差别吗?这不是过失,因为譬喻和所譬喻之事的依据不同。
276.Evanti yathāvuttaṃ opammatthaṃ nigamento āha. Soti yogāvacaro. Tasmiṃ jhāne ādīnavaṃ passatīti sambandho. Rūpanti kasiṇarūpaṃ. Santavimokkhatoti arūpajjhānato. Tāni hi ‘‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā’’tiādīsu (a. ni. 8.72; 10.9) santavimokkhāti āgatā. Santatāsiddhi cassa anussutito daṭṭhabbā. Yathevāti eva-kārena yena pakārena etaṃ rūpāvacaracatutthajjhānaṃ duvaṅgikaṃ, evaṃ āruppānipīti upekkhācittekaggatāvasena duvaṅgikattaṃ dasseti, na tatiyajjhāne viya duvaṅgikatāmattaṃ. Nanu cetthāpi duvaṅgikatāmattameva bhūmibhedatoti? Nāyaṃ doso upamopameyyabhāvassa bhinnādhikaraṇato.
这里说的“于此”,是指在色界第四禅当中。“欲求”就是期待。“遍取”的意思是,通过观见过患,在那禅那中将其灭尽,成为不再期待的人。因为仅仅以“寂静”来作意,就已经完成了殊胜和微妙的作意,所以说“以寂静、以无边际作意之后”。“扩展”是指先前已经增长,或者当时以增长的方式扩展。“以彼”是指以那个遍相色。“去除”是指把作为色界第四禅所缘的地遍等遍相色移除。接着在说明去除的方法时说“去除时”等。其中,“收卷”是指收摄。“决定义”是指完全地。“不凸起”是指不升起。“不翻转”是指不转回。“此的”是指此遍相色的。“不作意”是指不作意、不思虑。以及“依作意”是指依“虚空、虚空”的修习作意。这里所说的是:对于作为色界第四禅所缘的遍相色,不以一切方式作意,而以彼所触之处作意“虚空、虚空”,当那遍相色依修习之力而显现为虚空时,那时他就名为去除遍相,而那遍相也名为被彼去除。因此说“仅遍相去除之虚空显现”。所有这些是指这三种其实是一,因为是同义语。
Tatthāti tasmiṃ rūpāvacaracatutthajjhāne. Nikantinti apekkhaṃ. Pariyādāyāti ādīnavadassanena tasmiṃ jhāne khepetvā, anapekkho hutvāti attho. Santato manasikaraṇeneva paṇītato, sukhumato ca manasikāro siddho hotīti āha ‘‘santato anantato manasi karitvā’’ti. Pattharitvāti pageva vaḍḍhitaṃ, tadā vaḍḍhanavasena vā pattharitvā. Tenāti kasiṇarūpena. Ugghāṭeti kasiṇanti rūpāvacaracatutthajjhānassa ārammaṇabhūtaṃ pathavīkasiṇādikasiṇarūpaṃ apaneti. Ugghāṭanavidhiṃ pana dassento ‘‘ugghāṭento hī’’tiādimāha. Tattha saṃvelletīti paṭisaṃharati. Aññadatthūti ekaṃsena. Neva ubbaṭṭatīti neva uṭṭhahati. Na vivaṭṭatīti na vinivaṭṭati. Imassāti imassa kasiṇarūpassa. Amanasikāranti manasi akaraṇaṃ acintanaṃ. Manasikārañca paṭiccāti ‘‘ākāso ākāso’’ti bhāvanāmanasikārañca nissāya. Idaṃ vuttaṃ hoti – rūpāvacaracatutthajjhānassa ārammaṇabhūtaṃ kasiṇarūpaṃ na sabbena sabbaṃ manasi karoto, tena ca phuṭṭhokāsaṃ ‘‘ākāso ākāso’’ti manasi karoto yadā taṃ bhāvanānubhāvena ākāsaṃ hutvā upaṭṭhāti, tadā so kasiṇaṃ ugghāṭeti nāma, tañca tena ugghāṭitaṃ nāma hotīti. Tenāha ‘‘kasiṇugghāṭimākāsamattaṃ paññāyatī’’ti. Sabbametanti tividhampetaṃ ekameva pariyāyabhāvato.
为什么说“诸盖被镇伏”?在色界初禅的近行刹那,诸盖不就已经被镇伏了吗?从那时起,它们就不再缠缚其心了。如果还会缠缚,岂不是要从禅那退失?然而有些人说:“确实存在微细的盖,应由无色界禅那镇伏,这句话是针对那些盖而言。”那只是他们自己的见解。因为在大善法中,并不像在出世间善法中那样有所谓按类别的断除。色界禅那与无色界禅那之间,在果报广大等差别上,应知是由于修习的差别,后后禅那比前前禅那更加寂静、更加殊胜,就像前前与后后的关系一样。“镇伏”一词是为了赞叹而说的。同样地,在其他地方,对于下方已断除的,也说在上方断除。至于那些说“一切善法是一切不善法的对治,因此这样说”的人,他们必须说明在第二禅近行等中为什么也说镇伏诸盖。“念住立”指以虚空相为所缘的念,善巧安立后而住立。这里以念为首,显示了与近行禅那相应的信等五根各尽其用。“以近行”指以近行禅那。“这里也”是就色界第四禅而作归纳,因为它与舍受相应。“其余”指“其余欲界”等。至于这里应说而未说的,应依照《地遍解说》中所说的方法来理解,因此说“即如地遍中所说的方法”。
‘‘Nīvaraṇāni vikkhambhantī’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu rūpāvacarapaṭhamajjhānassa upacārakkhaṇeyeva nīvaraṇāni vikkhambhitāni, tato paṭṭhāya cassa na nesaṃ pariyuṭṭhānaṃ. Yadi siyā, jhānato parihāyeyya? Yaṃ paneke vadanti ‘‘attheva sukhumāni arūpajjhānavikkhambhaneyyāni nīvaraṇāni, tāni sandhāyetaṃ vutta’’nti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi mahaggatakusalesu lokuttarakusalesu viya odhiso pahānaṃ nāma atthi. Yo pana rūpāvacarehi āruppānaṃ uḷāraphalatādiviseso, so bhāvanāvisesena santatarapaṇītatarabhāvena tesuyeva purimapurimehi pacchimapacchimānaṃ viyāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Vikkhambhantī’’ti pana vacanaṃ vaṇṇabhaṇanavasena vuttaṃ. Tathā hi aññatthāpi heṭṭhā pahīnānaṃ upari pahānaṃ vuccati. Ye pana ‘‘sabbe kusalā dhammā sabbesaṃ akusalānaṃ paṭipakkhāti katvā evaṃ vutta’’nti vadanti, tehi dutiyajjhānūpacārādīsu nīvaraṇavikkhambhanāvacanassa kāraṇaṃ vattabbaṃ. Sati santiṭṭhatīti ākāsanimittārammaṇā sati sammā sūpaṭṭhitā hutvā tiṭṭhati. Satisīsena cettha upacārajjhānānuguṇānaṃ saddhāpañcamānaṃ sakiccayogaṃ dasseti. Upacārenāti upacārajjhānena. Idhāpīti rūpāvacaracatutthajjhānaṃ sandhāya sampiṇḍanaṃ. Taṃ hi upekkhāvedanāsampayuttaṃ. Sesanti ‘‘sesāni kāmāvacarānī’’tiādi. Yaṃ idha vattabbamavuttaṃ, taṃ pana pathavīkasiṇaniddese (visuddhi. 1.51 ādayo) vuttanayānusārena veditabbanti āha ‘‘pathavīkasiṇe vuttanayamevā’’ti.
像这样,先把那里不特别的内容指出来之后,现在为了显示特别的内容,就说“然而这是差别”等等。车口、袋口、罐口等:有遮盖的轿子等车辆的口,叫车口;袋子的那个小门之口,叫袋口;罐口——应当把“口”这个词分别与各自搭配。也就是只被车口等限定的虚空。以遍作作意:以作为遍作的作意,也就是近行禅那。因为遍作、随顺、近行这三者并没有不同含义。正在观照:以无色界禅那之眼。
Evaṃ yaṃ tattha avisiṭṭhaṃ, taṃ atidisitvā idāni visiṭṭhaṃ dassetuṃ ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādimāha. Yānapputoḷi kumbhimukhādīnanti oguṇṭhanasivikādiyānānaṃ mukhaṃ yānamukhaṃ, putoḷiyā khuddakadvārassa mukhaṃ putoḷimukhaṃ, kumbhimukhanti paccekaṃ mukha-saddo sambandhitabbo. Ākāsaṃyeva yānamukhādiparicchinnaṃ. Parikammamanasikārenāti parikammabhūtena manasikārena upacārajjhānena. Parikammaṃ anulomaṃ upacāroti ca anatthantarañhetaṃ. Pekkhamāno arūpāvacarajjhānacakkhunā.
277“以一切行相”是指:通过看见色相有拿棍棒之类的过患等,以一切方式,在色法、地遍等色相、以它们为所缘的禅那上,以看见过患的方式;或者对它们——那些色等——以断除贪爱、不作意的状态等方式。
色界禅那也被称为“色”,这是省略后分,就像“修习通往色界投生的道路”等说法里,色界存在被称为“色”一样。所谓“有色者”,意思是获得色界禅那的人。所缘的遍相色也被称为“色”,这是省略前分,就像“提婆达多”被称为“达多”一样。
“见诸色”:以禅眼见遍相色,此为含义。
“因此”:由于通过省略后分与前分,色界禅那与遍相色中依次可有“色”的称谓,所以。
“于色”:在色界禅那中,与它俱生的想是“色想”。“以及以它们为所缘的”:以“以及”一词,总摄如前所说的色界禅那;以此显示,在巴利文中以“色想”一语,是以同体省略的方式而作说明。
“由于离贪”:由于厌离。“由于灭”:由于镇伏与之相违的欲贪而灭。
为了令已说的义理更加明显,说了“什么被说呢”等。对此,“以一切行相由于离贪,由于无余灭”,这里也可这样作连接。
277.Sabbākārenāti rūpanimittaṃ daṇḍādānasambhavadassanādinā sabbena rūpadhammesu, pathavīkasiṇādirūpanimittesu, tadārammaṇajjhānesu ca dosadassanākārena, tesu eva vā rūpādīsu nikantippahānaanāvajjitukāmatādinā. Rūpajjhānampi rūpanti vuccati uttarapadalopena ‘‘rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī’’tiādīsu (dha. sa. 160; vibha. 625) yathā rūpabhavo rūpaṃ. Rūpīti hi rūpajjhānalābhīti attho. Ārammaṇampi kasiṇarūpaṃ rūpanti vuccati purimapadalopena yathā ‘‘devadatto datto’’ti. Rūpāni passatīti kasiṇarūpāni jhānacakkhunā passatīti attho. Tasmāti yasmā uttarapadalopena, purimapadalopena ca yathākkamaṃ rūpajjhānakasiṇarūpesu rūpavohāro dissati, tasmā. Rūpe rūpajjhāne taṃsahagatā saññā rūpasaññā. Tadārammaṇassa cāti ca-saddena yathāvuttaṃ rūpāvacarajjhānaṃ sampiṇḍeti, tena pāḷiyaṃ ‘‘rūpasaññāna’’nti sarūpekasesena niddeso katoti dasseti. Virāgāti jigucchanato. Nirodhāti tappaṭibandhachandarāgavikkhambhanena nirodhanato. Vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘kiṃ vuttaṃ hotī’’tiādi vuttaṃ. Tassa sabbākārena virāgā anavasesānaṃ nirodhāti evaṃ vā ettha yojanā kātabbā.
“对所缘没有离染的人,想不能超越”——这句话是因为这些禅那要通过对所缘的超越才能证得,而不是通过超越禅支才能证得,所以才这样说。然而,在这里,超越想若没有超越所缘就不可能发生,因此说“当想已被超越时,所缘也必然已被超越”。关联是:虽然没有明说,但已经隐含地表达了。在“已证入者”等表述中,依善想而取“已证入”,依异熟想而取“已往生”,依唯作想而取“现法乐住”。因为对阿拉汉来说,诸禅那特别是现法乐住。如果问:既然在《分别论》中也没有说超越想所成就的超越所缘,那为什么在这里提到它呢?针对这个诘问,说“然而由于……”等。意思是:这个释义也是依超越所缘而作的,并不像《分别论》中以“这是彼所缘的同义词”等方式那样,只说超越想而不说超越所缘。
‘‘Ārammaṇe avirattassa saññāsamatikkamo na hotī’’ti idaṃ yasmā imāni jhānāni ārammaṇātikkamena pattabbāni, na aṅgātikkamenāti katvā vuttaṃ. Yasmā panettha saññāsamatikkamo ārammaṇasamatikkamena vinā na hoti, tasmā ‘‘samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ samatikkantameva hotī’’ti āha. Avatvā vuttoti sambandho. Samāpannassātiādīsu kusalasaññāvasena samāpannaggahaṇaṃ, vipākasaññāvasena upapannaggahaṇaṃ, kiriyāsaññāvasena diṭṭhadhammasukhavihāraggahaṇaṃ. Arahato hi jhānāni visesato diṭṭhadhammasukhavihāro. Yadi saññāsamatikkamassa anunipphādiārammaṇasamatikkamo vibhaṅge ca avutto, atha kasmā idha gahitoti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Ārammaṇasamatikkamavasenāpi ayamatthavaṇṇanā katā, ‘‘tadārammaṇassa cetaṃ adhivacana’’ntiādinā vibhaṅge viya saññāsamatikkamameva avatvāti adhippāyo.
278“以撞击”是指通过碰触,也就是感官与对象相遇。“灭没”等说法里,前一个词是后一个词的解释,所以“碰触想的灭没”就是在具备禅那的时候不再生起。为了用追问的方式说明在这里就该取这个意思的理由,才说了“虽然这些……”等话。这是为了激发修行者的精进。这些碰触想。在这里,也就是在初无色定的讨论中。这个说法是依灭没而说的。
278.Paṭighātenāti paṭihananena visayīvisayasamodhānena. Atthaṅgamātiādīsu purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa atthavacanaṃ, tasmā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamo jhānasamaṅgikāle anuppattīti tassa idheva gahaṇe kāraṇaṃ anuyogamukhena dassetuṃ ‘‘kāmañcetā’’tiādi vuttaṃ. Ussāhajananatthaṃ paṭipajjanakānaṃ. Etāsaṃ paṭighasaññānaṃ. Ettha paṭhamāruppakathāyaṃ. Vacanaṃ atthaṅgamavasena.
何必靠称赞和宣扬呢?不过,关于诸恚想的灭没,因为就在这里应当说到,所以说了“或者……”等话。其中,所谓自性法的无有,要么是因为被对立面断除了,要么是因为缺乏缘。在这两者当中,具有色界禅那的人,诸恚想的无有只是因缺乏缘,并不是因为证得了对立面。为了说明这一点,说了“虽然……”等话。其中,“那些”指诸恚想。“色界”指色界禅那。“已证入者”指已证入而安住者。关联是:虽然它们不存在。并不是因为已被断除而不存在,也就是说,那时诸恚想并不是以已被断除的状态而不存在。对此说出原因:“因为色界修习不导向离色。”针对“难道恚想不也是无色法吗?”这一诘难,说“而且它们的现行是依赖于色的”。而“此修习”是指无色修习。“为了确记”即为了确定。“在此”指在无色禅那中。由“不动行”等语而说不动性,由“那些寂静的解脱,超越色而成为无色……”等语而说寂静解脱性。
Kiṃ vā pasaṃsākittanena, paṭighasaññānaṃ pana atthaṅgamo idheva vattabbattā vuttoti dassetuṃ ‘‘atha vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sabhāvadhammassa abhāvo nāma paṭipakkhena pahīnatāya vā paccayābhāvena vā. Tesu rūpajjhānasamaṅgino paṭighasaññānaṃ abhāvo paccayābhāvamattena, na paṭipakkhādhigamenāti dassento āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Tattha tāti paṭighasaññā . Rūpāvacaranti rūpāvacarajjhānaṃ. Samāpannassāti samāpajjitvā viharantassa. Kiñcāpi na santīti yojanā. Na pahīnattā na santīti na tadā paṭighasaññā pahīnabhāvena na santi nāma. Tattha kāraṇamāha ‘‘na hi rūpavirāgāya rūpāvacarabhāvanā saṃvattatī’’ti. Nanu ca paṭighasaññāpi arūpadhammā evāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘rūpāyattā ca etāsaṃ pavattī’’ti. Ayaṃ pana bhāvanāti arūpabhāvanamāha. Dhāretunti avadhāretuṃ. Idhāti arūpajjhāne. Āneñjābhisaṅkhāravacanādīhi āneñjatā. ‘‘Ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā’’tiādinā (a. ni. 8.72; 10.9) santavimokkhatā ca vuttā.
279279. 因为依靠先见过患、再修习对立面的方式,嗔恚想已经被彻底断除,所以即使有巨大的声音,也不会从无色定中出定。但如果不是这样被彻底断除,就有可能从一切色界定中出定;然而初禅连很小的声音都受不了,所以说对于已进入初禅的人来说,声音是刺。在无色修习不存在的情况下,从死后到应当生起的色想和嗔恚想,直到自己的果报现行为止,通过令其具有不再生起的法性,而说为超越和灭没。但在种种想当中,那些在该存在中不生起、只依赖于色的想,是因为没有机会才不生起,并不是被无色修习所阻止;而有些想则因为没有被阻止,所以会生起。因此,对它们的不作意、不转向、不观察,或者说,不让它们进入、不让它们渗入有分心,也就是不让速行令它们生起,这样说了。
279. Dosadassanapubbakapaṭipakkhabhāvanāvasena paṭighasaññānaṃ suppahīnattā mahatāpi saddena arūpasamāpattito na vuṭṭhāti. Tathā pana na suppahīnattā sabbarūpāvacarasamāpattito vuṭṭhānaṃ siyā, paṭhamajjhānaṃ pana appakampi saddaṃ na sahatīti taṃ samāpannassa saddo kaṇṭakoti vuttaṃ. Āruppabhāvanāya abhāve cutito uddhaṃ uppattirahānaṃ rūpasaññāpaṭighasaññānaṃ yāva attano vipākappavatti, tāva anuppattidhammatāpādanena samatikkamo, atthaṅgamo ca vutto. Nānattasaññāsu pana yā tasmiṃ bhave na uppajjanti ekantarūpanissitā, tā anokāsatāya na uppajjanti, na āruppabhāvanāya nivāritattā, anivāritattā ca kāci uppajjanti. Tasmā tāsaṃ amanasikāro anāvajjanaṃ apaccavekkhaṇaṃ, javanapaṭipādakena vā bhavaṅgamanassa anto akaraṇaṃ appavesanaṃ vuttaṃ.
为了显示定因为超越那些种种想的作意所依的色法而变得稳固,所以说了“简略地”等话。此外,用这三句讲述了空无边处等至的功德,目的是激发听闻者的精进,并让他们心生向往。因为那些执取不善见解的人会这样想:“在舍弃一切的虚空中生起的想,有什么功德?”为了让他们从这种错误执取中回转过来,用这三句讲述了禅那的功德。因为他们听了之后会这样想:“原来如此,这个等至竟然这么寂静、这么殊胜,来吧,我要为证得它而精进。”
Tena ca nānattasaññāmanasikārahetūnaṃ rūpānaṃ samatikkamā samādhissa thirabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘saṅkhepato’’tiādi vuttaṃ. Apica imehi tīhi padehi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vaṇṇo kathito sotūnaṃ ussāhajananatthaṃ, palobhanatthañca. Ye hi akusalā evaṃgāhino ‘‘sabbassādarahite ākāse pavattitasaññāya ko ānisaṃso’’ti, te tato micchāgāhato nivattetuṃ tīhi padehi jhānassa ānisaṃso kathito. Taṃ hi sutvā tesaṃ evaṃ bhavissati ‘‘evaṃ santā kirāyaṃ samāpatti evaṃ paṇītā, handassā nibbattanatthaṃ ussāhaṃ karissāmī’’ti.
280“它的”指的是虚空。生起本身就是边际,所以叫有生起边际,灭去也是一样。因为自性法是从无而出现、有了之后又坏灭,所以它以生灭为界限;而虚空不是自性法,没有这两种情况,因此说它“无边”。由于这里不取无结缚的虚空和有限定的虚空,所以他说“虚空是指除去遍相后的虚空”。遍相由此被除去,所以叫“除去遍相”,那本身就是除去遍相的虚空。也依作意之力来说:因为只取色的远离而没有取界限,所以也依以“遍满无边”的行相而现起的遍作作意之力。“遍满无边”就是由于没有取界限而作意为无边之后,以遍作触为先的禅触去触。就像以莲茎为药一样,同样地,以虚空无边本身为虚空无边处,把原本连接用的“ta”字母变成“ca”字母。因为是禅那现起之处,所缘依住持之义而说为“它的处”;“处”这个词常见于住持之义,在因、集、生、依、住等义中,“处”这个词在这里也适用。
280.Assāti ākāsassa. Uppādo eva anto uppādanto, tathā vayanto. Sabhāvadhammo hi ahutvā sambhavato, hutvā ca vinassanato udayavayaparicchinno. Ākāso pana asabhāvadhammattā tadubhayābhāvato ananto vutto. Ajaṭākāsaparicchinnākāsānaṃ idha anadhippetattā ‘‘ākāsoti kasiṇugghāṭimākāso vuccatī’’ti āha. Kasiṇaṃ ugghāṭīyati etenāti kasiṇugghāṭo, tadeva kasiṇugghāṭimaṃ. Manasikāravasenāpīti rūpavivekamattaggahaṇena paricchedassa aggahaṇato anantapharaṇākārena pavattaparikammamanasikāravasenāpi. Anantaṃ pharatīti aggahitaparicchedatāya anantaṃ katvā parikammasamphassapubbakena jhānasamphassena phusati. Yathā bhisaggameva bhesajjaṃ, evaṃ ākāsānantameva ākāsānañcaṃ saṃyogaparassa ta-kārassa ca-kāraṃ katvā. Jhānassa pavattiṭṭhānabhāvato ārammaṇaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena ‘‘āyatanamassā’’ti vuttaṃ, adhiṭṭhānaṭṭhe āyatana-saddassa dassanato. Kāraṇākarasañjātidesanivāsatthepi āyatana-saddo idha yujjateva.
识无边处论的注释
Viññāṇañcāyatanakathāvaṇṇanā
281281. 因为通过它已经修习、已经实行、已经熟练,具有转向等特相的完全自在状态,所以叫“已修习自在状态”;以这个已修习自在状态。因为不超越色界想就无法证得,又因为与那色界想俱行的想和作意的现行会导致退分,只有超越它才能成就对其他应当超越之法的超越,所以说“近色界禅那是敌对者”。因为循路而行的修习能带来一层比一层更殊胜的效果,殊胜性也因此成立,所以从第一无色处到第二无色处更为寂静,因此说“但不像识无边处那样寂静”,因为接下来会说“在这里,后面的比前面的更殊胜”。所谓“无边、无边”,不应当仅仅作意“无边、无边”来修习,而应当作意“识是无边的,识是无边的”,或者作意“识、识”。
281. Ciṇṇo carito paguṇikato āvajjanādilakkhaṇo vasībhāvo etenāti ciṇṇavasībhāvo, tena ciṇṇavasībhāvena. Rūpāvacarasaññaṃ anatikkamitvā anadhigantabbato, taṃsahagatasaññāmanasikārasamudācārassa hānabhāgiyabhāvāvahato, taṃsamatikkameneva tadaññesaṃ samatikkamitabbānaṃ samatikkamasiddhito ca vuttaṃ ‘‘āsannarūpāvacarajjhānapaccatthikā’’ti. Vīthipaṭipannāya bhāvanāya uparūparivisesāvahabhāvato, paṇītabhāvasiddhito ca paṭhamāruppato dutiyāruppaṃ santatarasabhāvanti āha ‘‘no ca viññāṇañcāyatanamiva santā’’ti vakkhati hi ‘‘suppaṇītatarā honti, pacchimā pacchimā idhā’’ti (visuddhi. 1.290). Anantaṃ anantanti kevalaṃ ‘‘anantaṃ ananta’’nti na manasi kātabbaṃ na bhāvetabbaṃ, ‘‘anantaṃ viññāṇaṃ, anantaṃ viññāṇa’’nti pana manasi kātabbaṃ, ‘‘viññāṇaṃ viññāṇa’’nti vā.
在那相中,是指在被称为第一无色识的识相中。令心运行,是指让修习的心持续生起。在遍满虚空的识中,是指以遍满除去遍相后的虚空而生起的第一无色识为所缘。安止,是指以安止的方式生起。即使在自性法所缘上,由于有超越所缘的修习,这第二无色也像第四无色一样,成为达到安止的。不过,这里的安止方法就是按照前面所说的方式。在这里,第二无色禅那的前分,有三或四个欲界速行,都是与舍受相应的。按照第一无色禅那中所说的“第四或第五为无色界”等方式可知;或者,安止的方法——即使在自性法所缘上,禅那的安止也是通过超越所缘的修习而达到无色安止,应当依照《死随念解说》中所说的“因为只有达到安止的禅那,在那里才有单纯超越所缘之事”来理解。
Tasmiṃ nimitteti tasmiṃ paṭhamāruppaviññāṇasaṅkhāte viññāṇanimitte. Cittaṃ cārentassāti bhāvanācittaṃ pavattentassa. Ākāsaphuṭe viññāṇeti kasiṇugghāṭimākāsaṃ pharitvā pavatte paṭhamāruppaviññāṇe ārammaṇabhūte. Appetīti appanāvasena pavattati. Sabhāvadhammepi ārammaṇasamatikkamabhāvanābhāvato idaṃ appanāppattaṃ hoti catutthāruppaṃ viya. Appanānayo panettha vuttanayenevāti ettha dutiyāruppajjhāne purimabhāge tīṇi, cattāri vā javanāni kāmāvacarāni upekkhāvedanāsampayuttāneva honti. ‘‘Catutthaṃ pañcamaṃ vā arūpāvacara’’ntiādinā (visuddhi. 1.276) paṭhamāruppajjhāne vuttena nayena, atha vā appanānayoti sabhāvadhammepi ārammaṇe jhānassa appanānayo ārammaṇātikkamabhāvanāvasena āruppaṃ appanaṃ pāpuṇāti, ‘‘appanāppattasseva hi jhānassa ārammaṇasamatikkamanamattaṃ tattha hotī’’ti maraṇānussatiniddese (visuddhi. 1.177) vuttanayena veditabboti attho.
282“一切”:这是指以一切方式,也就是在第一无色定里,用“近色界禅那的敌对性、不寂静性”等等一切指出过失的方式,或者用在那里舍断爱着、不想再转向等的方式;又或者指一切善、异熟、唯作,没有剩余。这个意思可以按前面所说的方式来了知,所以说“所谓‘一切’,就是前面所说的方式”。禅那的空无边处性,按外在义的复合词方式已在前面说过,所以说“按前面所说的方式,禅那也是空无边处”。为了显示所缘是按同一主语的复合词方式,所以说了“所缘也”等。其中,“按前面的方式”这句话,是针对“它没有边际”等所说的词句能够成立而说的。为了显示正如按安立之义那样,这里按生起处之义,“处”这个词也适用,所以说了“同样”等。其中,在这里生起,所以是生起;生起本身就是处,所以是生起处。禅那是以令不转起的方式,所缘是以不作意的方式;或者两者都应结合为两者兼具。因为禅那也有不转向,或者由速行引生而不让有分心生起,这就是不作意;而所缘以作所缘的方式不转起,就是令不转起。这个意思既然成立,就合在一起用共通的方式说明,或者用省略一法的方式来说。
282.Sabbasoti sabbākārena paṭhamāruppe ‘‘āsannarūpajjhānapaccatthikatā, asantasabhāvatā’’ti evamādinā sabbena dosadassanākārena, tattha vā nikantipahānaanāvajjitukāmatādiākārena, sabbaṃ vā kusalavipākakiriyābhedato anavasesanti attho. Svāyamattho heṭṭhā vuttanayena ñātuṃ sakkāti āha ‘‘sabbasoti idaṃ vuttanayamevā’’ti. Jhānassa ākāsānañcāyatanatā bāhiratthasamāsavasena heṭṭhā vuttāti āha ‘‘pubbe vuttanayena jhānampi ākāsānañcāyatana’’nti . Ārammaṇassa pana samānādhikaraṇasamāsavasenāti sandassetuṃ ‘‘ārammaṇampī’’tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘purimanayenevā’’ti idaṃ ‘‘nāssa anto’’tiādinā vuttapadasiddhiṃ sandhāya vuttaṃ. Yathā adhiṭṭhānaṭṭhena, evaṃ sañjātidesaṭṭhenapi āyatana-saddena idha attho yujjatīti dassetuṃ ‘‘tathā’’tiādi vuttaṃ. Tattha sañjāyati etthāti sañjāti, sañjāti eva deso sañjātideso. Jhānaṃ appavattikaraṇena. Ārammaṇaṃ amanasikaraṇena. Ubhayampi vā ubhayatā yojetabbā. Jhānassapi hi anāvajjanaṃ, javanapaṭipādakena vā bhavaṅgamanassa anto akaraṇaṃ amanasikaraṇaṃ, ārammaṇassa ca ārammaṇakaraṇavasena appavattanaṃ appavattikaraṇanti atthassa sambhavato ekajjhaṃ katvā sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā.
先前,因为以无边的虚空作为所缘,第一无色界的识应当以它自身遍满的方式被作意为“无边”,所以说“识是无边的”。接着又依作意的方式说为“无边”,意思是以一切方式作意。因此说:“以无余的方式作意,就是作意为‘无边’。”为了说明《分别》中也同样讲了这个意思,所以说“然而在《分别》中所说”等。那段经文的意思应当这样理解:他以识无边处的识,去作意那遍满虚空的识。这个意思看起来是合理的:他作意那被识遍满的虚空,也就是以它被执取的方式。这样一来,那识就遍满无边。因为第一无色界成就者以识遍满无边的虚空,第二无色界成就者则作意那带有遍满方式的识,这就被称为“遍满无边”。
Pubbe anantassa ākāsassa ārammaṇakaraṇavasena paṭhamāruppaviññāṇaṃ attano pharaṇākāreneva ‘‘ananta’’nti manasi kātabbattā ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti vuttanti puna ‘‘manasikāravasena vā ananta’’nti vuttaṃ, sabbaso manasikaraṇavasenāti adhippāyo. Tenāha ‘‘anavasesato manasi karonto ‘ananta’nti manasi karotī’’ti. Jhānavibhaṅgepi ayamevattho vuttoti dassento ‘‘yaṃ pana vibhaṅge vutta’’ntiādimāha. Tassā pāḷiyā evaṃ vā attho veditabbo – taṃyeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ viññāṇañcāyatanaviññāṇena manasi karotīti. Ayaṃ panattho yutto viya dissati, taṃyeva ākāsaṃ viññāṇena phuṭaṃ tena gahitākāraṃ manasi karoti. Evaṃ taṃ viññāṇaṃ anantaṃ pharatīti. Yaṃ hi ākāsaṃ paṭhamāruppasamaṅgī viññāṇena anantaṃ pharati, taṃ pharaṇākārasahitameva viññāṇaṃ manasi karonto dutiyāruppasamaṅgī anantaṃ pharatīti vuccati.
这里,依作意的方式,以无边遍满的形态来说“无边”,而不是像虚空那样以没有生起和边际等来说,所以只说“它没有边际,因此是无边”。用“惯用语”这个词,是在显示“识无边”这个词的意义中,“识”这个词是惯用表达;或者,如前面所说,识被第二无色禅那以所说的方式所缘取,因此是识无边——这里的含义应当这样理解。其余部分就是前面所说的内容,所以说“其余与前相似”。
Manasikāravasena anantapharaṇākārena idha anantatā, na ākāsassa viya uppādantādiabhāvenāti ‘‘nāssa antoti ananta’’nti ettakamevāha. ‘‘Ruḷhīsaddo’’ti iminā ‘‘viññāṇānañca’’nti etassa padassa atthe viññāṇañca-saddo niruḷhoti dasseti, yathāvuttaṃ vā viññāṇaṃ dutiyāruppajjhānena añcīyati vuttākārena ālambīyatīti viññāṇañcanti evampettha attho daṭṭhabbo. Sesaṃ vuttatthamevāti āha ‘‘sesaṃ purimasadisamevā’’ti.
无所有处论的注释
Ākiñcaññāyatanakathāvaṇṇanā
283283. 在第三无色定(第三无色禅)的业处中,凡是与前面所说相同的内容,应按照前面所说的方法来理解;这里只解说前面没有说过的部分。其中,“tasseva”(就是那个的)是指:以它为所缘而生起的识无边处,就是那个(空无边处识)的。那么,那是什么?回答说:“就是空无边处识的。”以此说明,除了那个之外,第三无色定没有别的所缘。说“作为所缘的”,这是为了排除不作为所缘的第二无色定识。“无有”就是不存在,“空”就是空无,“远离相”就是远离——用这三个词,只是在说明第一无色定识的消失。说了“应作意”之后,为了说明作意的方法,就说“那个识”等等。其中,“不作意”就是完全不作意、不去想。“vā”(或)这个词表示不确定,以此说明在三种方式中,任取一种都能达成这个意思。
283. Tatiyāruppakammaṭṭhāne yaṃ heṭṭhā vuttasadisaṃ, taṃ vuttanayānusārena veditabbaṃ, apubbameva vaṇṇayissāma. Tattha tassevāti yaṃ ārabbha viññāṇañcāyatanaṃ pavattaṃ, tasseva. Kiṃ pana tanti āha ‘‘ākāsānañcāyatanaviññāṇassā’’ti. Etena tato aññaṃ tatiyāruppajjhānassa ārammaṇaṃ natthīti dasseti. ‘‘Ārammaṇabhūtassā’’ti iminā tassa anārammaṇabhūtaṃ dutiyāruppaviññāṇaṃ nivatteti. Abhāvoti natthitā. Suññatāti rittatā. Vivittākāroti viveko. Tīhi padehi paṭhamāruppaviññāṇassa apagamameva vadati. ‘‘Manasi kātabbo’’ti vatvā manasikāravidhiṃ dassetuṃ ‘‘taṃ viññāṇa’’ntiādi vuttaṃ. Tattha amanasikaritvāti sabbena sabbaṃ manasi akatvā acintetvā. Vā-saddo aniyamattho, tena tīsu pakāresu ekenapi atthasiddhīti dasseti.
在那相上:就是在那个被称为“第一无色定识不存在”、作为禅那生起之相的目标上。在虚空中触到:就是遍满虚空而持续存在。或者读作“ākāsaphuṭe”,意思是“被虚空所触”。在空、远离、无有之中:就是在空的状态、远离的状态、不存在的状态中——这是为了说明他是以什么样的方式修习的。另一种说法是,“在空、远离、无有之中”指的是被称为空和远离的那种不存在,这里只是显示灭尽之后的不存在,而不是先前那种不存在之类的情况。
Tasmiṃ nimitteti tasmiṃ paṭhamāruppaviññāṇassa abhāvasaṅkhāte jhānuppattinimitte. Ākāse phuṭeti ākāsaṃ pharitvā pavatte. ‘‘Ākāsaphuṭe’’ti vā pāṭho. Suññavivittanatthibhāveti suññabhāve, vivittabhāve, natthibhāve cāti yena ākārena bhāvitaṃ, tassa gahaṇatthaṃ vuttaṃ. Atha vā suññavivittanatthibhāveti suññavivittatāsaṅkhāte natthibhāve, tena vināsābhāvameva dasseti, na pure abhāvādike.
在那时,对于与无所有处定相应、以安止方式生起的心,或者说,当先前所说的安止心——即被称为第一无色定离去后的“无有”状态——生起时。那位比丘只是看着“无有”而安住。这就是这里的关联。就像一个人去了某个地方又回来,只看到空无,只看到什么都没有。那个地方,就是集会的地方。“以遍作意而消失”这句话说明:由于不再作为所缘,所以它消失了,但并不是彻底灭尽。这里的譬喻对应是这样的:好比那个人去到那里,看到聚集在那里的比丘僧众,后来所有比丘都因为某些事务离开了,他再回来时,只看到那个地方空无一人,没有比丘,并不是比丘们离开的原因;同样,这位修行者先前以识无边处定的眼睛看到第一无色定的识,后来以“无有”作遍作意,当那个识离去时,便以第三无色定——无所有处定——的眼睛,只看着它的无有而安住,并不去探究它离去的原因,因为那种禅那没有那样的作意。“完全超越识无边处”这里应当说的内容,应依照前面所说的方法来理解。
Tasmiṃ hi appanācitteti ākiñcaññāyatanajjhānasampayutte appanāvasena pavatte citte, tasmiṃ vā paṭhamāruppassa apagamasaṅkhāte natthibhāve yathāvutte appanācitte uppanne. So bhikkhu abhāvameva passanto viharatīti sambandho. Puriso katthaci gantvā āgantvā suññameva passati, natthibhāvameva passatīti yojanā. Taṃ ṭhānanti taṃ sannipātaṭṭhānaṃ. ‘‘Parikammamanasikārena antarahite’’ti iminā ārammaṇakaraṇābhāvena tassa antaradhānaṃ na naṭṭhattāti dasseti. Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – yathā so puriso tattha sannipatitaṃ bhikkhusaṅghaṃ disvā gato, tato sabbesu bhikkhūsu kenacideva karaṇīyena apagatesu āgantvā taṃ ṭhānaṃ bhikkhūhi suññameva passati, na bhikkhūnaṃ tatopi apagatakāraṇaṃ, evamayaṃ yogāvacaro pubbe viññāṇañcāyatanajjhānacakkhunā paṭhamāruppaviññāṇaṃ disvā pacchā natthīti parikammamanasikārena tasmiṃ apagate tatiyāruppajjhānacakkhunā tassa natthibhāvameva passanto viharati, na tassa apagamanakāraṇaṃ vīmaṃsati jhānassa tādisābhogābhāvatoti. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṃ.
284284. 在“无有”这一异门中,由于它说的是空与远离的状态,所以解释“无有”这个词的含义时,也把“空”“远离”这些词一并收摄进来了。重复说出这个词,是为了显示修习的方式。为了说明在《分别论》里这个词也正是这个意思,所以说“在《分别论》中”等等。其中,“不修习那个识”:先前被作意为“识无边”的那个第一无色定识,就是那个识。因为那个作为所缘的识,就像第一无色定对待色相那样,被第三无色定修成不存在。“从坏灭而观”:这是说坏灭随观。因为它只见诸行法的坏灭,所以得到“也不修习识”等语的说法;以此意趣而说“如说从坏灭而观”。这是“assā”这个读法。再者,“assā”是指识。“不修习”:令成无有。如同不让智现前那样,由于不作意而如此做。正因如此,令其消逝,令成离去之状,或者令其毁灭,由于如此做而令其不显现。以彼故,令其隐没,令其消失。非别异:对于这巴利文,含义如此,并非离此而另有别义,因为不合道理,这是意趣。
284. Natthitā pariyāyāsuññavivittabhāvāti ‘‘natthī’’ti padassa atthaṃ vadantena suññavivittapadānipi gahitāni. Āmeḍitavacanaṃ pana bhāvanākāradassanaṃ. Vibhaṅgepi imassa padassa ayamevattho vuttoti dassetuṃ ‘‘yampi vibhaṅge’’tiādi vuttaṃ. Tattha taññeva viññāṇaṃ abhāvetīti yaṃ pubbe ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti manasi kataṃ paṭhamāruppaviññāṇaṃ, taṃyevāti attho . Taṃyeva hi ārammaṇabhūtaṃ paṭhamena viya rūpanimittaṃ tatiyenāruppenābhāvetīti. Khayato sammasananti bhaṅgānupassanamāha. Sā hi saṅkhatadhammānaṃ bhaṅgābhāvameva passantī ‘‘viññāṇampi abhāvetī’’tiādinā vattabbataṃ labhatīti adhippāyenāha ‘‘khayato sammasanaṃ viya vutta’’nti. Assāti pāṭhassa. Puna assāti viññāṇassa. Abhāvetīti abhāvaṃ karoti. Yathā ñāṇassa na upatiṭṭhati, evaṃ karoti amanasikaraṇato. Tato eva vibhāveti vigatabhāvaṃ karoti, vināseti vā yathā na dissati, tathā karaṇato. Teneva antaradhāpeti tirobhāvaṃ gameti. Na aññathāti imissā pāḷiyā evamattho, na ito aññathā ayujjamānakattāti adhippāyo.
“它的”是指第一无色定识的不存在。“任何”是指哪怕一点点。自性法的无余,其实就是坏灭,所以说“连坏灭这一点也没有剩下”。因为如果连坏灭这一点都还有,它就成了“有任何”。而“无任何”则是说,不取识的任何一种形态,让识完完全全地消失。其余部分和前面所说的一样。
Assāti paṭhamāruppaviññāṇābhāvassa. Kiñcananti kiñcipi. Sabhāvadhammassa appāvasesatā nāma bhaṅgo eva siyāti āha ‘‘bhaṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ natthī’’ti. Sati hi bhaṅgamattepi tassa sakiñcanatā siyā. Akiñcananti ca viññāṇassa kiñci pakāraṃ aggahetvā sabbena sabbaṃ vibhāvanamāha. Sesaṃ vuttanayameva.
非想非非想处的论注释
Nevasaññānāsaññāyatanakathāvaṇṇanā
285“并非寂静”:就像非想非非想处定因为达到了行蕴残余的极微细状态,所以是有差别的寂静;这个无所有处定却不是寂静的,因为没有那种状态。在诸蕴中,由于靠因缘维持、因为是病的根源而像病,由于和苦、刺等结合而像肿物,由于产生逼迫等而像刺——这些只有在有想的时候才存在,没有想就不存在,所以说“想是病,想是肿物,想是刺”。这里应知道,那是指五蕴生命中作用明显的粗想。不只是想,还应看到受、思等也被包含在内,只是以想为代表来说。 “这是寂静的”:这是远离了像病等那样不寂静的想,所以是寂静的。正因如此,它是殊胜的。 那是什么?回答说“非想非非想”。用这个名称,说的是与它相应的禅那。“过患”:这里应当看到,像病等那样的想存在本身就是过患,而不只是近于识无边处的敌对性。 “在上”:指第四无色定中。 “那个”:就是那个本身。 “已转起”:就是已生起、已产生、已现行。
285.No ca santāti yathā nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattiyā savisesā santā, evamayaṃ ākiñcaññāyatanasamāpatti no ca santā tadabhāvato. Yā ayaṃ khandhesu paccayayāpanīyatāya, rogamūlatāya ca rogasarikkhatā, dukkhatāsūlayogādinā gaṇḍasarikkhatā, pīḷājananādinā sallasarikkhatā ca, sā saññāya sati hoti, nāsatīti vuttaṃ ‘‘saññā rogo, saññā gaṇḍo, saññā salla’’nti. Sā cettha paṭukiccā pañcavokārabhavato oḷārikasaññā veditabbā. Na kevalaṃ saññā eva, atha kho vedanācetanādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Saññāsīsena pana niddeso kato. Etaṃ santanti etaṃ asantabhāvakararogādisarikkhasaññāvirahato santaṃ. Tato eva paṇītaṃ. Kiṃ pana tanti āha ‘‘nevasaññānāsaññā’’ti ? Tadapadesena taṃsampayuttajjhānamāha ‘‘ādīnava’’nti. Ettha rogādisarikkhasaññādisabbhāvopi ādīnavo daṭṭhabbo, na āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikatāva. Uparīti catutthāruppe. Sā vāti sā eva. Vattitāti pavattitā nibbattitā vaḷañjitā.
在那第三无色定成就、称为禅相的所缘相上。“意所成”指心,因为“意本身就是意所成”,或者指修习时的作意。因为它存在于意中,所以称为“意所成”。与禅相应的诸法,由于随顺禅,也得到“成就”这个名称,所以说“在称为无所有处成就的四蕴中”,意思是指作为所缘的四蕴。
Tasmiṃ nimitteti tasmiṃ tatiyāruppasamāpattisaṅkhāte jhānanimitte. Mānasanti cittaṃ ‘‘mano eva mānasa’’nti katvā, bhāvanāmanasikāraṃ vā. Taṃ hi manasi bhavanti mānasanti vuccati. Jhānasampayuttadhammānampi jhānānuguṇatāya samāpattipariyāyo labbhatīti āha ‘‘ākiñcaññāyatanasamāpattisaṅkhātesu catūsu khandhesū’’ti, ārammaṇabhūtesūti adhippāyo.
286按照前面所说的,无所有之所以成为处,是因为它作为所缘缘而存在,并且是禅的因,所以这个禅就叫无所有处禅。也可以这样理解:无所有本身就是禅的因,它作为所缘缘而存在,因此所缘就被称为无所有处。这里剩下的内容,应该按照前面所说的方式来理解。
286. Yathāvuttaṃ ākiñcaññaṃ ārammaṇapaccayabhāvato āyatanaṃ kāraṇamassāti jhānaṃ ākiñcaññāyatanaṃ, ākiñcaññameva ārammaṇapaccayabhūtaṃ jhānassa kāraṇanti ārammaṇaṃ ākiñcaññāyatananti evaṃ vā attho daṭṭhabbo. Sesamettha heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbaṃ.
以什么样的想而存在,就是以那样的想而存在。那种想,因为不具备粗显之想的作用,所以不能说它是“想”;又因为它没有超越想的自性,所以也不能说它是“无想”;意思是说,它是存在的。彼,指那个禅那。首先显示彼,这里“彼”指具有修行方法、如前所说的想,以及证得它的方法,这就是其含义。因为依人而安立、以有想者的方式提取法时,提取的是想,所以称为非想非非想;否则就应当提取为非想非非想处了。为了显示那修行方法在哪里生起、如何生起,所以说“他将无所有处作意为寂静,修习行残余成就”。因为无所有处是第四无色修习的生起之处,行残余成就是生起的方式。凡彼名为,就是那名为。乃至无有,就是识的空无,如此极为微细,这是意旨。由有寂静所缘故,就是由于此具有寂静的所缘,所以是寂静所缘;以这种状态,就是寂静所缘性;这并不是由禅本身的寂静而说的。因为第三无色成就并不比第四无色禅更寂静。
Yāya saññāya bhāvatoti yādisāya saññāya atthibhāvena. Yā hi sā paṭusaññākiccassa abhāvato saññātipi na vattabbā, saññāsabhāvānātivattanato asaññātipi na vattabbā, tassā vijjamānattāti attho. Tanti taṃ jhānaṃ. Taṃ tāva dassetunti ettha tanti taṃ sasāpaṭipadaṃ, yathāvuttasaññaṃ, tassā ca adhigamupāyanti attho. Nevasaññīnāsaññīti hi puggalādhiṭṭhānena dhammaṃ uddharantena saññāvantamukhena saññā uddhaṭā, aññathā nevasaññānāsaññāyatananti uddharitabbaṃ siyā. Sā pana paṭipadā yattha pavattati, yathā ca pavattati, taṃ dassetuṃ ‘‘ākiñcaññāyatanaṃ santato manasi karoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāvetī’’ti vuttaṃ. Ākiñcaññāyatanaṃ hi catutthāruppabhāvanāya pavattiṭṭhānaṃ, saṅkhārāvasesasamāpatti pavattiākāroti. Yatra hi nāmāti yā nāma. Natthibhāvampīti viññāṇassa suññatampi, evaṃ sukhumampīti adhippāyo. Santārammaṇatāyāti santaṃ ārammaṇaṃ etissāti santārammaṇā, tabbhāvo santārammaṇatā, tāya, na jhānasantatāya. Na hi tatiyāruppasamāpatti catutthāruppajjhānato santā.
质问者说:“如果他把它作意为寂静,就不该在那里见到过患。而如果没有见过患,就根本不可能有超越。”为了说明这一点,他问道:“如果把它作意为寂静,怎么会有超越呢?”另一方回答:“因为不想再入定。”以此表明见过患确实存在。接着,他用“因为彼……”等语句,把已经说过的义理讲得更加清楚。其中,对于他所乐于安住的那个禅那,应当有转向、入定等修习。然而在他那里,第三无色定完全没有这些,仅仅因为再没有别的状态可依,就只是把它当作所缘而已——为了说明这一点,他说了“虽然……”等话。
Codako ‘‘yaṃ santato manasi karoti, na tattha ādīnavadassanaṃ bhaveyya. Asati ca ādīnavadassane samatikkamo eva na siyā’’ti dassento ‘‘santato ce manasi karoti, kathaṃ samatikkamohotī’’ti āha. Itaro ‘‘asamāpajjitukāmatāyā’’ti parihāramāha, tena ādīnavadassanampi atthevāti dasseti. So hītiādinā vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti. Tattha yasmiṃ jhāne abhirati, tattha āvajjanasamāpajjanādipaṭipattiyā bhavitabbaṃ. Sā panassa tatiyāruppe sabbaso natthi, kevalaṃ aññābhāvato ārammaṇakaraṇamattamevāti dassento ‘‘kiñcāpī’’tiādimāha.
他完全超越了那些工匠的谋生方式,甚至不把它看作一根草,就这样越过了他们。“他”指修行的瑜伽行者。“那”指第三无色等至。“按前面所说的方式”,就是按照“这等至确实是寂静的”等所说的方式,把它作意为寂静。“那”指通过它而被称为非想非非想的、被称为行残余等至的修习,也就是达到那个想——这样连接。因为这是以想为首要的开示。“最极微细”,是达到了顶点的微细状态。“行残余等至”,是因为达到了顶点的微细性,行只剩下残余这么一点,所以是等至。因此说“达到极度微细状态的行”。“极端”就是极度。由于没有比这更微细的,所以是达到了如此顶点的最极微细的行——这是意思。因为从初禅的近行开始,修习就像逐渐平息一样进行,次第地把行带到了那里的最终部分,从此以后就只有灭尽,不再有行的运转。因此称为“行残余等至”。
Samatikkamitvāva gacchatīti tesaṃ sippīnaṃ jīvikaṃ tiṇāyapi amaññamāno te vītivattatiyeva. Soti yogāvacaro. Tanti tatiyāruppasamāpattiṃ. Pubbe vuttanayenāti ‘‘santā vatāyaṃ samāpattī’’tiādinā vuttena nayena santato manasi karonto. Tanti yāya nevasaññīnāsaññī nāma hoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāvetīti vuccati, taṃ saññaṃ pāpuṇātīti yojanā. Saññāsīsena hi desanā. Paramasukhumanti ukkaṃsagatasukhumabhāvaṃ. Saṅkhārāvasesasamāpattinti ukkaṃsagatasukhumatāya saṅkhārānaṃ sesatāmattaṃ samāpattiṃ. Tenāha ‘‘accantasukhumabhāvappattasaṅkhāra’’nti. Antamaticca accantaṃ. Yato sukhumatamaṃ nāma natthi, tathāparamukkaṃsagatasukhumasaṅkhāranti attho. Paṭhamajjhānūpacārato paṭṭhāya hi tacchantiyā viya pavattamānāya bhāvanāya anukkamena saṅkhārā tattha antimakoṭṭhāsataṃ pāpitā, tato paraṃ nirodho eva, na saṅkhārappavattīti. Tena vuccati ‘‘saṅkhārāvasesasamāpattī’’ti.
287那四蕴。从义理上说,是就善等差别所显出的殊胜胜义而言。特别是,这里指的是作为增上慧学基础的那部分,所以说“这里指的是入定者的心与心所法”。由于没有粗想:虽然第四无色善想相对于第四无色异熟想来说是粗的,相对于观想、道想、果想来说也是粗的,但粗细要视所对比的对象而定;正如在五蕴有的生命中,下面三地的想算是粗想一样,这里因为没有那样的粗想,所以说没有粗想。由于有细想:因为达到了行残余的微细状态,所以有细想,是存在的。非想:这里的“非”字是否定之义;“非非想”这里的“非”字是别义,“非”字就是否定之义,即无想、非无想之义。由包含故:由一部分而包含在内。此处:在第四无色中。在第二种义理解释中,“非想”这里的“非”字是别义。同样,“非非想”这里的“非”字和“非”字都是别义,因此通过这两者显示的就是无有想,或者说,由法处所摄故,说为处,所以说“以依止义”,这是就依止缘之义而说。
287.Yaṃ taṃ catukkhandhaṃ. Atthatoti kusalādivisesavisiṭṭhaparamatthato. Visesato adhipaññāsikkhāya adhiṭṭhānabhūtaṃ idhādhippetanti āha ‘‘idha samāpannassa cittacetasikā dhammā adhippetā’’ti. Oḷārikāya saññāya abhāvatoti yadipi catutthāruppavipākasaññāya catutthāruppakusalasaññā oḷārikā, tathā vipassanāmaggaphalasaññāhi, tathāpi oḷārikasukhumatā nāma upādāyupādāya gahetabbāti pañcavokārabhavapariyāpannāya viya catuvokārepi heṭṭhā tīsu bhūmīsu saññāya viya oḷārikāya abhāvato. Sukhumāyāti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattiyā sukhumāya saññāya bhāvato vijjamānattā. Nevasaññāti ettha na-kāro abhāvattho, nāsaññanti ettha na-kāro aññattho, a-kāro abhāvatthova, asaññaṃ anasaññañcāti attho. Pariyāpannattāti ekadesabhāvena antogadhattā. Etthāti catutthāruppe. Dutiye atthavikappe nevasaññāti ettha na-kāro aññattho. Tathā nāsaññāti ettha na-kāro, a-kāro ca aññattho evāti tena dvayena saññābhāvo eva dassitoti dhammāyatanapariyāpannatāya āyatanabhāvo vuttovāti ‘‘adhiṭṭhānaṭṭhenā’’ti vuttaṃ nissayapaccayabhāvato.
那么,是什么原因让这里的想变成这样呢?针对这个追问,论主说“不仅仅……”等等。应当知道,这里是以想为代表来作开示的,就像在“种种身、种种想者”等经文里那样。这样,这个意思就是:对同一个法,从某种差别来说,可以说它从自性上是“有”;从另一种差别来说,则可以说它是“无”——这就是这里要表达的义理。
Kiṃ pana kāraṇaṃ, yenettha saññāva edisī jātāti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘na kevala’’ntiādi. Saññāsīsenāyaṃ desanā katā ‘‘nānattakāyā nānattasaññino’’tiādīsu (dī. ni. 3.341, 359; a. ni. 9.24) viyāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ esa atthoti kañci visesaṃ upādāya sabhāvato atthīti vattabbasseva dhammassa kañci visesaṃ upādāya natthīti vattabbatāsaṅkhāto attho.
“有哪怕一点点油,尊者”——这是就它不合用的情况说的。“正是没有油,尊者”——这是就装满一那利(的量)说的。因此说“在那里,如同……”等等。
Atithokampi yaṃ telamatthi bhanteti āha akappiyabhāvaṃ upādāya, tadeva natthi, bhante, telanti āha nāḷipūraṇaṃ upādāya. Tenāha ‘‘tattha yathā’’tiādi.
如果说“识别所缘”是想的作用,那么它同样是想,为什么在这里却做不到这件事呢?所以经文说“就像燃烧的作用”等等。正是因为达到了只剩诸行的极微细状态,这个敏锐的想的作用才做不到,也正是因此,它才不容易被智所把握。所以经文说“也不能引生厌离”。“未作胜解”是指没有修起胜解、没有让遍察的活动运转起来。“本性观者”是指天生就在修观的人。如果以蕴等为门径修起胜解,那么对诸门所缘以及于门中生起的诸法修观的人,就能够生起以那些法为所缘的生灭智;为了说明他怎样能够做到,所以说了“他也……”等话。“以聚遍察的方式”是指:不把属于第四无色心生起范围内的触等诸法一一拆开,而是把它们合在一起,从聚合、整体的角度来遍察,这种方式叫作“理观”,也叫“聚遍察”。如果把触等诸法一一拆开,各各依其自相来把握,再以无常等角度来遍察,那就叫“逐法观”。意思是说:已经到了如此微细的地步,以至于即使是法军长老也无法逐法修观。
Yadi ārammaṇasañjānanaṃ saññākiccaṃ, taṃ saññā samānā kathamayaṃ kātuṃ na sakkotīti āha ‘‘dahanakiccamivā’’tiādi. Saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattiyā eva hesā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ na sakkoti, tato eva ca ñāṇassa sugayhāpi na hoti. Tenāha ‘‘nibbidājananampi kātuṃ na sakkotī’’ti. Akatābhinivesoti akatavipassanābhiniveso appavattitasammasanacāro. Pakativipassakoti pakatiyā vipassako. Khandhādimukhena vipassanaṃ abhinivisitvā dvārālambanehi saddhiṃ dvārappavattadhammānaṃ vipassako sakkuṇeyya tabbisayaudayabbayañāṇaṃ uppādetuṃ, yathā pana sakkoti, taṃ dassetuṃ ‘‘sopī’’tiādi vuttaṃ. Kalāpasammasanavasenevāti catutthāruppacittuppādapariyāpanne phassādidhamme avinibbhujja ekato gahetvā kalāpato samūhato sammasanavasena nayavipassanāsaṅkhātakalāpasammasanavasena. Phassādidhamme vinibbhujjitvā visuṃ visuṃ sarūpato gahetvā aniccādivasena sammasanaṃ anupadadhammavipassanā. Evaṃ sukhumattaṃ gatā yathā dhammasenāpatināpi nāma anupadaṃ na vipassaneyyāti attho.
“长老的”是指某一位长老。“以其他比喻”这里还有另一个比喻。据说,有个婆罗门看见一个人拿着一个好看的陶罐站在那里,就向他讨要:“把这个罐子给我吧。”那人针对罐子被酒浸过这一点说:“尊者,不能给,这里有酒。”婆罗门于是对着站在自己身边的人说:“那就给这个人喝吧。”那人回答:“尊者,没有。”在这里,正如基于对婆罗门的不适合性,应该说“有”;而从那里没有可喝的东西来说,又应该说“没有”——同样地,这里也应当这样理解。
Therassāti aññatarassa therassa. Aññāhipīti ettha ayamaparā upamā – eko kira brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ manuññaṃ mattikabhājanaṃ gahetvā ṭhitaṃ disvā yāci ‘‘dehi me imaṃ bhājana’’nti. So surāsittataṃ sandhāya ‘‘nāyyo sakkā dātuṃ, surā ettha atthī’’ti āha. Brāhmaṇo attano samīpe ṭhitaṃ purisaṃ uddissa āha ‘‘tena hi imassa pātuṃ dehī’’ti. Itaro ‘‘natthayyo’’ti āha. Tattha yathā brāhmaṇassa ayogyabhāvaṃ upādāya ‘‘atthī’’tipi vattabbaṃ, pātabbatāya tattha abhāvato ‘‘natthī’’tipi vattabbaṃ jātaṃ, evaṃ idhāpīti daṭṭhabbaṃ.
那么,为什么这里不像前面那样,在“虚空无边、识无边、无所有”这些地方,各自都说明了修习的方式,而这里却没有说明任何一种修习方式呢?有些人这样说:所谓修习方式,就是有近行定的禅那各自依自己的所缘而生起的方式,而这里的所缘是无所有处的法。但这些法在被执取时,要么是依某一个先行法来执取,要么是全部一起执取。如果是第一种主张,那就变成了执取识,在作意“识、识”的时候,就落入了第四无色定的识无边处。如果是第二种主张,那么禅那完全以无所有处的法为所缘,在作意“无所有、无所有”的时候,要么成为无所有处,要么成为以不存在为所缘。无论哪种情况,都得不到非想非非想处。但这种说法是不成立的,因为禅那并不是那样生起的。第四无色定的修习,并不是以触及识或无所有的方式生起。那是以什么方式生起呢?是以第三无色定的寂静为所缘。
Kasmā panettha yathā heṭṭhā ‘‘ananto ākāso, anantaṃ viññāṇaṃ, natthi kiñcī’’ti tattha tattha bhāvanākāro gahito, evaṃ koci bhāvanākāro na gahitoti? Keci tāva āhu – ‘‘bhāvanākāro nāma sopacārassa jhānassa yathāsakaṃ ārammaṇe pavattiākāro, ārammaṇañcettha ākiñcaññāyatanadhammā. Te pana gayhamānā ekassa vā pubbaṅgamadhammassa vasena gahetabbā siyuṃ, sabbe eva vā. Tattha paṭhamapakkhe viññāṇassa gahaṇaṃ āpannanti ‘viññāṇaṃ viññāṇa’nti manasikāre catutthāruppassa viññāṇañcāyatanabhāvo āpajjati. Dutiyapakkhe pana sabbaso ākiñcaññāyatanadhammārammaṇatāya jhānassa ‘ākiñcaññaṃ ākiñcañña’nti manasikāre ākiñcaññāyatanatā vā siyā, abhāvārammaṇatā vā. Sabbathā nevasaññānāsaññāyatanabhāvo na labbhatī’’ti. Tadidamakāraṇaṃ tathā jhānassa appavattanato. Na hi catutthāruppabhāvanā viññāṇamākiñcaññaṃ vā āmasantī pavattati, kiñcarahi? Tatiyāruppassa santataṃ.
如果是这样,为什么经里没有采用“寂静”这个词呢?虽然在经里没有采用,但在《分别论》里确实采用了。就像那里说的:“他正是把那个无所有处当作寂静来作意,修习行残余等至。”那么,为什么经里不像《分别论》那样说明修习的方式呢?这是因为所教化对象的意乐不同,也是因为说法方式的善巧不同。有些所教化对象,就像前面在三种无色定里说明“虚空无边、识无边、什么都没有”的修习方式那样,即使这里不说明,他们也能通达这个道理。为了他们,经里就那样说法,阿毗达摩的经分别中的略说也只是随顺经的教法。还有些所教化对象,必须分别解说之后才能通达这个道理。为了他们,《分别论》里才说明修习方式。然而,法主、世尊、正自觉者知道诸法应当以什么方式宣说,所以有的地方说明修习方式,有的地方不说明。这一切说法都只是为了调伏所教化对象,这就是这里说法方式的善巧。或者,经的说法是有余说,所以那里不说明修习方式;阿毗达摩的说法是无余说,所以那里说明修习方式。应当这样理解这里说明或不说明修习方式的原因。
Yadi evaṃ, kasmā pāḷiyaṃ ‘‘santa’’nti na gahitanti? Kiñcāpi na gahitataṃ sutte (dī. ni. 2.129; saṃ. ni. 2.152), vibhaṅge (vibha. 606 ādayo) pana gahitameva. Yathāha – ‘‘taññeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasi karoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāvetī’’ti (vibha. 619). Atha kasmā vibhaṅge viya sutte bhāvanākāro na gahitoti? Veneyyajjhāsayato, desanāvilāsato ca. Ye hi veneyyā yathā heṭṭhā tīsu āruppesu ‘‘ananto ākāso, anantaṃ viññāṇaṃ, natthi kiñcī’’ti bhāvanākāro gahito, evaṃ aggahite eva tasmiṃ tamatthaṃ paṭivijjhanti, tesaṃ vasena sutte tathā desanā katā, suttantagatikāva abhidhamme suttantabhājanīye (vibha. 605 ādayo) uddesadesanā. Ye pana veneyyā vibhajitvā vutteyeva tasmiṃ tamatthaṃ paṭivijjhanti, tesaṃ vasena vibhaṅge bhāvanākāro vutto. Dhammissaro pana bhagavā sammāsambuddho dhammānaṃ desetabbappakāraṃ jānanto katthaci bhāvanākāraṃ gaṇhāti, katthaci bhāvanākāraṃ na gaṇhāti. Sā ca desanā yāvadeva veneyyavinayatthāti ayamettha desanāvilāso. Suttantadesanā vā pariyāyakathāti tattha bhāvanākāro na gahito, abhidhammadesanā pana nippariyāyakathāti tattha bhāvanākāro gahitoti evampettha bhāvanākārassa gahaṇe, aggahaṇe ca kāraṇaṃ veditabbaṃ.
另有一些人这样说:在经典中,为了显示第四无色禅的殊胜,没有采用修习方式,而这种殊胜是由渐次修习产生的。这渐次修习又是由断除的次第产生的,因为诸禅那是通过超越所应断之法而证得的。正如通过远离欲、远离寻伺、寻伺止息、喜的消逝、乐(喜)的灭没这一方式,宣说了色界诸禅;通过超越色想等方式,宣说了无色界诸禅。其实不只是诸禅那,一切戒、一切慧也都是通过断除对立之法而成就的,所以都是通过显示超越所应断之法的方式来教导的。例如:通过“断除杀生后,远离杀生”等教导了戒律的防护;通过“眼见到色后,不执取总相,不执取细相”等教导了根律仪;通过“不为嬉戏,不为骄慢”等教导了饮食知节量;通过“在此,比丘断除邪命后,以正命维持生活”等教导了活命遍净;通过“断除世间的贪欲,以离贪欲之心而住”等教导了警寤精进;通过“应修习无常想以断除我慢,弥醯!有无常想者,无我想得以确立;有无我想者,能断除我慢,由灭尽诸漏,于现法自己以证智证悟、具足无漏的心解脱、慧解脱而住”等,慧也是通过断除对立之法来教导的。因此,世尊在教导禅那时,正是通过显示超越所应断之法的方式,以“远离诸欲”等来教导的。所以说“通过远离欲、远离寻伺、寻伺止息、喜的消逝、乐(喜)的灭没这一方式,宣说了色界诸禅;通过超越色想等方式,宣说了无色界诸禅”。在这里,就像色界初禅因为具备由修习殊胜所证得的寻等,以及同样锐利、明晰、勇健的信等法,所以能镇伏欲贪等诸盖及与彼同类的恶法,因而达到超越常人境界的状态,比欲界诸法更细、更微妙、更寂静、更殊胜;第二禅等则因为修习殊胜而断除粗显的禅支,所以比初禅更加细、更加微妙,达到越来越细、越来越微妙的程度。同样,无色界初禅因为具有对色的离贪修习,所以无论从所缘的相续还是从禅支的相续来说,都比一切色界诸法达到了更寂静、更微妙的程度,就像那些自然微小之法一样。因为从所缘的寂静性来说,那时以彼为所缘的诸法也是寂静的体性,就像以出世间法为所缘的诸法一样。
Apare pana bhaṇanti – ‘‘catutthāruppe visesadassanatthaṃ sutte bhāvanākārassa aggahaṇaṃ, svāyaṃ viseso anupubbabhāvanājanito. Sā ca anupubbabhāvanā pahānakkamopajanitā pahātabbasamatikkamena jhānānaṃ adhigantabbato. Tathā hi kāmādivivekavitakkavicāravūpasamapītivirāgasomanassatthaṅgamamukhena rūpāvacarajjhānāni desitāni, rūpasaññādisamatikkamamukhena arūpajjhānāni. Na kevalañca jhānāniyeva, atha kho sabbampi sīlaṃ, sabbāpi paññā paṭipakkhadhammappahānavaseneva sampādetabbato pahātabbadhammasamatikkamadassanamukheneva desanā āruḷhā. Tathā hi ‘‘pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato’’tiādinā (dī. ni. 1.8, 194) sīlasaṃvaro, ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī’’tiādinā (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.411, 421; 3.15, 75) indriyasaṃvaro, ‘‘neva davāya na madāyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23, 422; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 2.63; a. ni. 6.58; mahāni. 206; vibha. 518) bhojane mattaññutā, ‘‘idha bhikkhu micchājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvikaṃ kappetī’’tiādinā (saṃ. ni. 5.8) ājīvapārisuddhi, ‘‘abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā’’tiādinā (dī. ni. 1.217; ma. ni. 1.412, 425; 3.16, 75) jāgariyānuyogo, ‘‘aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya, aniccasaññino, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, anattasaññī asmimānasamugghātaṃ gacchati, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’tiādinā paññā paṭipakkhadhammappahānavaseneva desitā. Tasmā jhānāni desento bhagavā ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādinā (dī. ni. 1.226; saṃ. ni. 2.152; a. ni. 4.123) pahātabbadhammasamatikkamadassanamukheneva desesi. Tena vuttaṃ ‘‘kāmādivivekavitakkavicāravūpasamapītivirāgasomanassatthaṅgamamukhena rūpāvacarajjhānāni desitāni, rūpasaññādisamatikkamamukhena arūpajjhānānī’’ti. Tattha yathā rūpāvacaraṃ paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvanāvisesādhigatehi vitakkādīhi viya saddhādīhipi tikkhavisadasūrasabhāvehi dhammehi samannāgatattā kāmacchandādīnaṃ nīvaraṇānaṃ, tadekaṭṭhānañca pāpadhammānaṃ vikkhambhanato uttarimanussadhammabhāvappattaṃ kāmāvacaradhammehi saṇhasukhumaṃ, santaṃ, paṇītañca hoti; dutiyajjhānādīni pana bhāvanāvisesena oḷārikaṅgappahānato tato sātisayaṃ saṇhasukhumasaṇhasukhumatarādibhāvappattāni honti. Tathā arūpāvacaraṃ paṭhamajjhānaṃ rūpavirāgabhāvanābhāvena pavattamānaṃ ārammaṇasantatāyapi aṅgasantatāyapi pākatikaparittadhammehi viya sabbarūpāvacaradhammehi santasukhumabhāvappattaṃ hoti. Ārammaṇasantabhāvenāpi hi tadārammaṇadhammā santasabhāvā honti, seyyathāpi lokuttaradhammārammaṇā dhammā.
虽然从法的本质上说,无色界禅那与色界第四禅并无区别,从广大的性质来说也是如此,但从禅支的角度看,无色界禅那确实是更寂静的,因此才说它是寂静的解脱。而第二无色禅等,比起第一无色禅来,无论从禅支还是从所缘上说,都达到了越来越寂静、越来越寂静的状态,这是因为与更殊胜的修习相结合的缘由。这种修习上的殊胜,从初禅的近行定开始,通过逐步超越各个应当断除的法,使各个禅那呈现出越来越寂静微细的状态,到了第四无色禅时,就达到了只剩下诸行残余的微细状态。因此,第四无色禅由于达到了只剩下诸行残余的微细状态,它虽然能以无间法随观的方式成为观禅的所缘,却不能成为纯观行者生起厌离的缘;同样地,它自身在第三无色禅诸法上转起时,也不能如实地阐明那些法,不像其他禅那能阐明自己的所缘那样。它仅仅只是缘取第三无色禅而生起罢了。而这第四无色禅,由于作为所缘时行相不显著,尚且不能安住,又怎么能成为清晰的所缘呢?因此,导师见到了它作用不显著,在下三处讲述了修习方式,为了表明这样的修习方式在这里不可得,在教导第四无色禅的经典中,因为是间接的教导,所以没有讲述修习方式。
Satipi dhammato, mahaggatabhāvenāpi ca abhede rūpāvacaracatutthato āruppaṃ aṅgatopi santameva, yatassa santavimokkhatā vuttā. Dutiyāruppādīni pana paṭhamāruppādito aṅgato, ārammaṇato ca santasantatarasantatamabhāvappattāni tathā bhāvanāvisesasamāyogato, svāyaṃ bhāvanāviseso paṭhamajjhānūpacārato paṭṭhāya taṃtaṃpahātabbasamatikkamanavasena tassa tassa jhānassa santasukhumabhāvaṃ āpādento catutthāruppe saṅkhārāvasesasukhumabhāvaṃ pāpeti. Yato catutthāruppaṃ yathā anupadadhammavipassanāvasena vipassanāya ārammaṇabhāvaṃ upagantvā pakativipassakassāpi nibbiduppattiyā paccayo na hoti saṅkhārāvasesasukhumabhāvappattito, tathā sayaṃ tatiyāruppadhammesu pavattamānaṃ te yāthāvato vibhāvetuṃ na sakkoti, yathā tadaññajjhānāni attano ārammaṇaṃ. Kevalaṃ pana ārabbha pavattimattamevassa tattha hoti , tayidaṃ ārammaṇabhāvenāpi nāma vibhūtākāratāya ṭhātuṃ appahontaṃ ārammaṇakaraṇe kiṃ pahoti. Tasmā tadassa avibhūtakiccataṃ disvā satthā heṭṭhā tīsu ṭhānesu bhāvanākāraṃ vatvā tādiso idha na labbhatīti dīpetuṃ catutthāruppadesanāyaṃ sutte bhāvanākāraṃ pariyāyadesanattā na kathesi.
因为对于有所缘的法来说,它在所缘上的活动方式确实是存在的。为了说明这种已经达到极度微细的状态,《分别论》中依照法的教导方式说“他作意那无所有处为寂静”,或者说,这是依前分(近行)来说的,因为那时对瑜伽行者而言,彼所缘是明显的。但在经典中,依安止(安止定)来说时,并没有采用修习方式,因为所缘不明显。因为有些业处最初不明显,比如什么?佛随念等。有些在中间不明显,比如什么?入出息念。有些在最初和中间都不明显,比如什么?寂止随念等。而第四无色业处则是在最后不明显,因为修习达到顶点时,所缘不明显。因此,为了说明第四无色中的这一特点,导师在经典中没有采用修习方式,但不能因此就认为它完全不存在,于此应作此决断。
Yasmā pana sārammaṇassa dhammassa ārammaṇe pavattiākāro atthevāti atisukhumabhāvappattaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘taṃyeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasi karotī’’ti (vibha. 619) vibhaṅge vuttaṃ yathādhammasāsanabhāvato, pubbabhāgavasena vā vibhaṅge ‘‘santato manasi karotī’’ti vuttaṃ tadā yogino tassa vibhūtabhāvato. Appanāvasena pana sutte bhāvanākāro na gahito avibhūtabhāvato. Kammaṭṭhānaṃ hi kiñci ādito avibhūtaṃ hoti, yathā taṃ? Buddhānussatiādi. Kiñci majjhe, yathā taṃ? Ānāpānassati. Kiñci ubhayattha, yathā taṃ? Upasamānussatiādi. Catutthāruppakammaṭṭhānaṃ pana pariyosāne avibhūtaṃ bhāvanāya matthakappattiyaṃ ārammaṇassa avibhūtabhāvato. Tasmā catutthāruppe imaṃ visesaṃ dassetuṃ satthārā sutte bhāvanākāro na gahito, na sabbena sabbaṃ abhāvatoti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
杂说注释
Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā
288“无与伦比之色”是指由三十二大丈夫相、八十随形好、一寻身光、光鬘等色方面的功德所庄严的、与他人不共的色身;或者“色”这个词是就自性之义来说的,就像“世间中可爱之色、可意之色”等说法那样。因此,“无与伦比之色”就是自性无与伦比,由于这显示了导师与十力、四无畏等殊胜功德的结合,也就显示了导师法身成就的无与伦比。如是,就是按上面所说的方式。于彼,是指无色界。也应了知“杂论”:像前面那样,不取它在各各禅那中不共而决定的意义,而是取它共通、在各各地方散说的意义,这样产生的杂论也应了知。
288.Asadisarūpoti dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasītianubyañjanabyāmappabhāketumālādīhi rūpaguṇehi aññehi asādhāraṇarūpakāyo, sabhāvattho vā rūpa-saddo ‘‘yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpa’’ntiādīsu (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.133; vibha. 203) viya. Tasmā asadisarūpoti asadisasabhāvo, tena dasabalacatuvesārajjādiguṇavisesasamāyogadīpanato satthu dhammakāyasampattiyāpi asadisatā dassitā hoti. Itīti evaṃ vuttappakārena. Tasminti āruppe. Pakiṇṇakakathāpi viññeyyāti pubbe viya asādhāraṇaṃ tattha tattha jhāne patiniyatameva atthaṃ aggahetvā sādhāraṇabhāvato tattha tattheva pakiṇṇakaṃ visaṭaṃ atthaṃ gahetvā pavattā pakiṇṇakakathāpi vijānitabbā.
289“超越色相”是指超越被称为遍色的似相。“超越虚空”是指超越除去遍相后的虚空。“超越在虚空中生起的识”是指超越初无色界的识,而不是超越第二无色界的识。因为超越前者,正是为了说明后者。如果要说明第二无色界的识,那么被超越的就应该是它本身,而不是它的所缘;而且,没有看见所缘有什么过失,却要说超越无所缘,这说不通。巴利圣典中说:“具念地进入识无边处……具念地出定后,不修习那个识”,并没有说“不修习那个识无边处”,也没有说“不修习那个”。但在“进入‘识无边’的识无边处”这句话里,提到了两样东西:所缘和识,以及识无边处。在这两者当中,无论依据哪一样,或者从哪一样出定,只要与那个被主要指示的“那个”一词相关联,为了遮止识无边处,就说“这是超越所缘的修习”这个关于识的说法。因此,这里说的是超越对初无色界识的修习。
289.Rūpanimittātikkamatoti kasiṇarūpasaṅkhātassa paṭibhāganimittassa atikkamanato. Ākāsātikkamatoti kasiṇugghāṭimākāsassa atikkamanato. Ākāse pavattitaviññāṇātikkamatoti paṭhamāruppaviññāṇassa atikkamanato, na dutiyāruppaviññāṇātikkamanato. Tadatikkamato hi tasseva vibhāvanaṃ hoti. Dutiyāruppaviññāṇavibhāvane hi tadeva atikkantaṃ siyā, na tassa ārammaṇaṃ, na ca ārammaṇe dosaṃ disvā anārammaṇassa vibhāvanātikkamo yujjati. Pāḷiyañca ‘‘viññāṇañcāyatanaṃ sato samāpajjati…pe… sato vuṭṭhahitvā taṃyeva viññāṇaṃ abhāvetī’’ti vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘taṃyeva viññāṇañcāyatanaṃ abhāvetī’’ti, ‘‘taṃyeva abhāvetī’’ti vā. ‘‘Anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajjā’’ti ettha pana dvayaṃ vuttaṃ ārammaṇañca viññāṇaṃ, viññāṇañcāyatanañca. Tasmiṃ dvaye yena kenaci, yato vā vuṭṭhito, teneva padhānaniddiṭṭhena taṃ-saddassa sambandhe āpanne ‘‘ayañca ārammaṇātikkamabhāvanā’’ti viññāṇañcāyatanassa nivattanatthaṃ viññāṇavacanaṃ. Tasmā paṭhamāruppaviññāṇasseva abhāvanātikkamo vutto.
290即使如此,也指即使没有支分的超越。更胜妙,就是极为胜妙,或者也可以理解为美好而且更加胜妙。虽然四层宫殿和衣料在自性及尺寸上相等,但上层在欲乐、乐触等方面有差别,所以更为胜妙等等;同样,这四种等至虽然在无色性及支分上相等,但由修习差别所成就的殊胜,而有上层更胜妙等之义。为了显示这个意思,所以说“犹如”等。
290.Evaṃsantepīti aṅgātikkame asatipi. Suppaṇītatarāti suṭṭhu paṇītatarā, sundarā paṇītatarā cāti vā attho. Satipi catunnaṃ pāsādatalānaṃ, sāṭikānañca tabbhāvato, pamāṇato ca samabhāve uparūpari pana kāmaguṇānaṃ, sukhasamphassādīnañca visesena paṇītatarādibhāvo viya etāsaṃ catunnaṃ samāpattīnaṃ āruppabhāvato, aṅgato ca satipi samabhāve bhāvanāvisesasiddho pana sātisayo uparūpari paṇītatarādibhāvoti imamatthaṃ dasseti ‘‘yathā hī’’tiādinā.
291依止是指依靠而安住。恶住是指没有正确地安住,或者是以苦而住。彼依止是指依于彼而住,意思是处所。或者,彼依止是指那个依靠攀附亭阁之人而站立的男子。因为如果不依靠攀附亭阁之人,与它分离、独处于外面的空旷之处,就像依附虚空而立的识一样,当那远离之境消失时,就是第三无色界的处所。
291.Nissitoti nissāya ṭhito. Duṭṭhitāti na sammā ṭhitā, dukkhaṃ vā ṭhitā. Tannissitanti tena nissitaṃ, ṭhānanti attho. Tannissitanti vā taṃ maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissāya ṭhitaṃ purisanti attho. Maṇḍapalaggañhi anissāya tena vinābhūte vivitte bahi okāse ṭhānaṃ viya ākāsalaggaviññāṇassa viveke tadapagame tatiyāruppassa ṭhānanti.
292它确实把那个当作所缘。因为再没有别的,就以那个为“此”,也就是所谓“以近于识无边处的、与色和虚空相近的识之离去为所缘,而不是寂静”;并且看见了它的过患,这个无所有处、这个非想非非想处禅那,因为再没有别的同类、能充当所缘的东西可得,所以确实还是把它当作所缘。“一切处皆得”这句话,是为了显示众生没有去处而说的。“生计”指活命。“转起”就是活命。
292.Ārammaṇaṃkaroteva, aññābhāvena taṃ idanti ‘‘āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikarūpāsannākāsārammaṇaviññāṇāpagamārammaṇaṃ, no ca santa’’nti ca diṭṭhādīnavampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ idaṃ nevasaññānāsaññāyatanajjhānaṃ aññassa tādisassa ārammaṇabhāvayogyassa abhāvena alābhena ārammaṇaṃ karoti eva. ‘‘Sabbadisampati’’nti idaṃ janassa agatikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Vuttinti jīvikaṃ. Vattatīti jīvati.
293“已攀登”等句的简要含义是这样:就像有人爬上一架有好几个人高的长梯,站在最上面那一级时,因为再没有别的可以抓,就只能抓住那架梯子的侧木;又像爬上土山顶或杂山顶时,就只能攀着那个山顶;又像爬上石山时,身体摇晃,因为再没有别的可以依靠,就只能抱住自己的膝盖;同样,这第四无色界禅那,是依靠那第三无色界而生起的。这里在义理上还没有详细分别的内容,本身就已经很清楚了。
293.Āruḷhotiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yathā koci puriso anekaporisaṃ dīghanisseṇiṃ āruḷho tassa uparimapade ṭhito tassā nisseṇiyā bāhumeva olubbhati aññassa alābhato, yathā ca paṃsupabbatassa, missakapabbatassa vā aggakoṭiṃ āruḷho tassa matthakameva olubbhati, yathā ca giriṃ silāpabbataṃ āruḷho paripphandamāno aññābhāvato attano jaṇṇukameva olubbhati, tathā etaṃ catutthāruppajjhānaṃ taṃ tatiyāruppaṃ olubbhitvā pavattatīti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ uttānameva.