5. Sesakasiṇaniddeso5. 其余遍分别
5. Sesakasiṇaniddeso5. 其余遍分别
Āpokasiṇakathā水遍论
§91
Idāni pathavīkasiṇānantare āpokasiṇe vitthārakathā hoti. Yatheva hi pathavīkasiṇaṃ, evaṃ āpokasiṇampi bhāvetukāmena sukhanisinnena āpasmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ, kate vā akate vāti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ sabbattha. Ito parañhi ettakampi avatvā visesamattameva vakkhāma.
现在,在地遍之后,对水遍有详细的分别论。确实,如同地遍一样,想要修习水遍者,安乐地坐着,应在水中取相,无论是已作的或未作的等一切都应详细说明。如同在此处一样,在一切处也是如此。从此以后,我们将不说这么多,只说差别而已。
Idhāpi pubbekatādhikārassa puññavato akate āpasmiṃ pokkharaṇiyā vā taḷāke vā loṇiyaṃ vā samudde vā nimittaṃ uppajjati cūḷasivattherassa viya. Tassa kirāyasmato lābhasakkāraṃ pahāya vivittavāsaṃ vasissāmīti mahātitthe nāvamārūhitvā jambudīpaṃ gacchato antarā mahāsamuddaṃ olokayato tappaṭibhāgaṃ kasiṇanimittaṃ udapādi.
在此,对于已作准备的、有福德者,在未作的水中,在池塘或湖泊或海洋中,相会生起,如同小西瓦长老一样。据说,那位具寿为了舍弃利养恭敬而住远离处,在大渡口登上船前往阎浮洲时,在中途观看大海时,与彼相似的遍相生起了。
Akatādhikārena cattāro kasiṇadose pariharantena nīlapītalohitodātavaṇṇānamaññataravaṇṇaṃ āpaṃ agahetvā yaṃ pana bhūmiṃ asampattameva ākāse suddhavatthena gahitaṃ udakaṃ, aññaṃ vā tathārūpaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ, tena pattaṃ vā kuṇḍikaṃ vā samatittikaṃ pūretvā vihārapaccante vuttappakāre paṭicchanne okāse ṭhapetvā sukhanisinnena na vaṇṇo paccavekkhitabbo. Na lakkhaṇaṃ manasi kātabbaṃ. Nissayasavaṇṇameva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā ambu, udakaṃ, vāri, salilantiādīsu āponāmesu pākaṭanāmavaseneva ‘‘āpo āpo’’ti bhāvetabbaṃ.
对于未作准备者,避开四种遍的过失,不取青、黄、赤、白色中任何一种颜色的水,而取尚未到达地面、在空中以清净的布所取的水,或其他如此清澈、不混浊的水,以此装满钵或水瓶至平满,放置在寺院边缘如前所说的遮蔽处,安乐地坐着,不应观察颜色,不应作意特相。只作为依止与颜色,以增益之法将心安置于概念法,在水、水、水、液等水的名称中,只以明显的名称「水、水」来修习。
Tassevaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayeneva nimittadvayaṃ uppajjati. Idha pana uggahanimittaṃ calamānaṃ viya upaṭṭhāti, sace pheṇapupphuḷakamissaṃ udakaṃ hoti, tādisameva upaṭṭhāti, kasiṇadoso paññāyati. Paṭibhāganimittaṃ pana nipparipphandaṃ ākāse ṭhapitamaṇitālavaṇṭaṃ viya maṇimayādāsamaṇḍalamiva ca hutvā upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāneneva upacārajjhānaṃ, vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpuṇātīti. Āpokasiṇaṃ.
当他如此修习时,渐次地以所说的方法,二种相生起。但在此,取相如同摇动一般现起,如果水混有泡沫、水泡,就如此现起,遍的过失显现。但似相不动摇,如同置于空中的宝石圆盘,如同宝石制成的镜轮一般现起。他与其现起同时得近行禅那,以所说的方法也证得四种五种禅那。这是水遍。
Tejokasiṇakathā火遍论
§92
Tejokasiṇaṃ bhāvetukāmenāpi tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Tattha katādhikārassa puññavato akate nimittaṃ gaṇhantassa dīpasikhāya vā uddhane vā pattapacanaṭṭhāne vā davadāhe vā yattha katthaci aggijālaṃ olokentassa nimittaṃ uppajjati cittaguttattherassa viya. Tassa hāyasmato dhammassavanadivase uposathāgāraṃ paviṭṭhassa dīpasikhaṃ olokentasseva nimittaṃ uppajji.
想要修习火遍者,也应在火中取相。其中,对于已作准备的、有福德者,在取未作的相时,在灯焰或炉灶或煮钵处或烧柴处,无论在何处观看火焰时,相生起,如同质多护长老一样。据说,那位具寿在听法日进入伍波萨他堂,正观看灯焰时,相就生起了。
Itarena pana kātabbaṃ. Tatridaṃ karaṇavidhānaṃ, siniddhāni sāradārūni phāletvā sukkhāpetvā ghaṭikaṃ ghaṭikaṃ katvā patirūpaṃ rukkhamūlaṃ vā maṇḍapaṃ vā gantvā pattapacanākārena rāsiṃ katvā ālimpetvā kaṭasārake vā camme vā paṭe vā vidatthicaturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ kātabbaṃ. Taṃ purato ṭhapetvā vuttanayeneva nisīditvā heṭṭhā tiṇakaṭṭhaṃ vā upari dhūmasikhaṃ vā amanasikaritvā vemajjhe ghanajālāya nimittaṃ gaṇhitabbaṃ, nīlanti vā pītanti vātiādivasena vaṇṇo na paccavekkhitabbo, uṇhattavasena lakkhaṇaṃ na manasi kātabbaṃ. Nissayasavaṇṇameva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā pāvako, kaṇhavattanī, jātavedo, hutāsanotiādīsu aggināmesu pākaṭanāmavaseneva ‘‘tejo tejo’’ti bhāvetabbaṃ.
但对于其他人应作。在此,这是作法:劈开有脂的沙罗木,晒干后作成一块一块,前往适当的树根或凉亭,如煮钵的方式作成堆,涂抹后,应在干草席或皮革或布上作一指宽四指量的孔。将它放在前面,以所说的方法坐着,不作意下面的草木或上面的烟焰,应在中间的密集火焰中取相,不应以「青」或「黄」等方式观察颜色,不应以热性作意特相。只作为依止与颜色,以增益之法将心安置于概念法,在火、黑道、吠陀、祭火等火的名称中,只以明显的名称「火、火」来修习。
Tassevaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayeneva nimittadvayaṃ uppajjati. Tattha uggahanimittaṃ jālaṃ chijjitvā chijjitvā patanasadisaṃ hutvā upaṭṭhāti. Akate gaṇhantassa pana kasiṇadoso paññāyati, alātakhaṇḍaṃ vā aṅgārapiṇḍo vā chārikā vā dhūmo vā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ niccalaṃ ākāse ṭhapitarattakambalakkhaṇḍaṃ viya suvaṇṇatālavaṇṭaṃ viya kañcanatthambho viya ca upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāneneva upacārajjhānaṃ, vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpuṇātīti. Tejokasiṇaṃ.
当他如此修习时,渐次地以所说的方法,二种相生起。其中,取相如同火焰断裂、断裂而落下一般现起。但对于在未作的取相者,遍的过失显现,火炭块或炭团或灰或烟现起。似相不动,如同置于空中的红毯片,如同金圆盘,如同金柱一般现起。他与其现起同时得近行禅那,以所说的方法也证得四种五种禅那。这是火遍。
Vāyokasiṇakathā风遍论
§93
Vāyokasiṇaṃ bhāvetukāmenāpi vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Tañca kho diṭṭhavasena vā phuṭṭhavasena vā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāsu ‘‘vāyokasiṇaṃ uggaṇhanto vāyusmiṃ nimittaṃ gaṇhāti, ucchaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, veḷaggaṃ vā…pe… rukkhaggaṃ vā kesaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, kāyasmiṃ vā phuṭṭhaṃ upalakkhetī’’ti. Tasmā samasīsaṭṭhitaṃ ghanapattaṃ ucchuṃ vā veḷuṃ vā rukkhaṃ vā caturaṅgulappamāṇaṃ ghanakesassa purisassa sīsaṃ vā vātena pahariyamānaṃ disvā ‘‘ayaṃ vāto etasmiṃ ṭhāne paharatī’’ti satiṃ ṭhapetvā, yaṃ vā panassa vātapānantarikāya vā bhittichiddena vā pavisitvā vāto kāyappadesaṃ paharati, tattha satiṃ ṭhapetvā vātamālutaanilādīsu vāyunāmesu pākaṭanāmavaseneva ‘‘vāto vāto’’ti bhāvetabbaṃ. Idha uggahanimittavaḍḍhanato otāritamattassa pāyāsassa usumavaṭṭisadisaṃ calaṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ sannisinnaṃ hoti niccalaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti. Vāyokasiṇaṃ.
想要修习风遍者,也应在风中取相。而且是以见或以触。因为在义注中说:「取风遍者在风中取相,他观察甘蔗顶被吹动、被吹动,或竹顶...乃至...树顶或发顶被吹动、被吹动,或在身上被触。」因此,见到平顶站立的密叶的甘蔗或竹或树,或四指量密发的人的头被风吹击,安置念「这风在此处吹击」,或者从窗户之间或墙孔进入的风吹击身体的部分,在那里安置念,在风、气、风等风的名称中,只以明显的名称「风、风」来修习。在此,从取相增长,如同刚倒下的粥的热气旋一般摇动现起。似相是静止的、不动的。其余应以所说的方法了知。这是风遍。
Nīlakasiṇakathā青遍论
§94
Tadanantaraṃ pana nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vāti vacanato katādhikārassa puññavato tāva tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā pūjāṭhānesu pupphasantharaṃ vā nīlavatthamaṇīnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena nīluppalagirikaṇṇikādīni pupphāni gahetvā yathā kesaraṃ vā vaṇṭaṃ vā na paññāyati, evaṃ caṅgoṭakaṃ vā karaṇḍapaṭalaṃ vā pattehiyeva samatittikaṃ pūretvā santharitabbaṃ. Nīlavaṇṇena vā vatthena bhaṇḍikaṃ bandhitvā pūretabbaṃ. Mukhavaṭṭiyaṃ vā assa bheritalamiva bandhitabbaṃ. Kaṃsanīlapalāsanīlaañjananīlānaṃ vā aññatarena dhātunā pathavīkasiṇe vuttanayena saṃhārimaṃ vā bhittiyaṃyeva vā kasiṇamaṇḍalaṃ katvā visabhāgavaṇṇena paricchinditabbaṃ. Tato pathavīkasiṇe vuttanayena ‘‘nīlaṃ nīla’’nti manasikāro pavattetabbo. Idhāpi uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, kesaradaṇḍakapattantarikādīni upaṭṭhahanti. Paṭibhāganimittaṃ kasiṇamaṇḍalato muñcitvā ākāse maṇitālavaṇṭasadisaṃ upaṭṭhāti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti. Nīlakasiṇaṃ.
紧接着,取青遍者,于青遍中取相——于花、于布或于色界。依此所说,对已作加行者、有福德者,见到如是的花束或供养处的花铺或青布、青宝石等任何一种,相即生起。对其他人,取青莲花、山花、花蕊等花,以花瓣充满,使花蕊或花茎不显现,如此铺设于盘或篮的表面。或以青色布束缚包裹充满。或于口袋中如鼓面般束缚。或以铜青、叶青、眼药青等任何一种色界,如地遍所说之法,作可携带的或于墙上作遍圆轮,以异色围绕。然后如地遍所说之法,应作意「青、青」。此处于取相中,遍的过失显现,花蕊、花茎、叶间等显现。似相从遍圆轮脱离,于空中如宝石叶、茎般显现。其余应如所说之法了知。此为青遍。
Pītakasiṇakathā黄遍论
§95
Pītakasiṇepi eseva nayo. Vuttañhetaṃ pītakasiṇaṃ uggaṇhanto pītakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vāti. Tasmā idhāpi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā pītavatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati cittaguttattherassa viya. Tassa kirāyasmato cittalapabbate pattaṅgapupphehi kataṃ āsanapūjaṃ passato saha dassaneneva āsanappamāṇaṃ nimittaṃ udapādi. Itarena kaṇikārapupphādinā vā pītavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā ‘‘pītakaṃ pītaka’’nti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti. Pītakasiṇaṃ.
于黄遍亦是此法。因为已说:取黄遍者,于黄遍中取相——于花、于布或于色界。因此,此处对已作加行者、有福德者,见到如是的花束或花铺或黄布、黄色界等任何一种,相即生起,如质多古答长老。据说彼具寿于质多喇山,见到以巴答嘎花所作的座位供养,与见同时,座位大小的相生起。对其他人,以咖尼咖喇花等或黄布或色界,如青遍所说之法作遍,应作意「黄、黄」。其余亦如是。此为黄遍。
Lohitakasiṇakathā红遍论
§96
Lohitakasiṇepi eseva nayo. Vuttañhetaṃ lohitakasiṇaṃ uggaṇhanto lohitakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vāti. Tasmā idhāpi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ bandhujīvakādimālāgacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā lohitakavatthamaṇidhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena jayasumanabandhujīvakarattakoraṇḍakādipupphehi vā rattavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā ‘‘lohitakaṃ lohitaka’’nti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti. Lohitakasiṇaṃ.
于红遍亦是此法。因为已说:取红遍者,于红遍中取相——于花、于布或于色界。因此,此处对已作加行者、有福德者,见到如是的班度基瓦咖等花束或花铺或红布、红宝石、红色界等任何一种,相即生起。对其他人,以加呀苏马那、班度基瓦咖、喇答、果喇达咖等花或红布或色界,如青遍所说之法作遍,应作意「红、红」。其余亦如是。此为红遍。
Odātakasiṇakathā白遍论
§97
Odātakasiṇepi odātakasiṇaṃ uggaṇhanto odātasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vāti vacanato katādhikārassa tāva puññavato tathārūpaṃ mālāgacchaṃ vā vassikasumanādipupphasantharaṃ vā kumudapadumarāsiṃ vā odātavatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati, tipumaṇḍalarajatamaṇḍalacandamaṇḍalesupi uppajjatiyeva. Itarena vuttappakārehi odātapupphehi vā odātavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā ‘‘odātaṃ odāta’’nti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti. Odātakasiṇaṃ.
于白遍,取白遍者,于白中取相——于花、于布或于色界。依此所说,对已作加行者、有福德者,见到如是的花束或瓦西咖苏马那等花铺或睡莲、莲花堆或白布、白色界等任何一种,相即生起,于锡圆轮、银圆轮、月轮亦生起。对其他人,以所说种类的白花或白布或色界,如青遍所说之法作遍,应作意「白、白」。其余亦如是。此为白遍。
Ālokakasiṇakathā光明遍论
§98
Ālokakasiṇe pana ālokakasiṇaṃ uggaṇhanto ālokasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti bhittichidde vā tāḷacchidde vā vātapānantarikāya vāti vacanato katādhikārassa tāva puññavato yaṃ bhittichiddādīnaṃ aññatarena sūriyāloko vā candāloko vā pavisitvā bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, ghanapaṇṇarukkhasākhantarena vā ghanasākhāmaṇḍapantarena vā nikkhamitvā bhūmiyameva maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarenāpi tadeva vuttappakāramobhāsamaṇḍalaṃ ‘‘obhāso obhāso’’ti vā ‘‘āloko āloko’’ti vā bhāvetabbaṃ. Tathā asakkontena ghaṭe dīpaṃ jāletvā ghaṭamukhaṃ pidahitvā ghaṭe chiddaṃ katvā bhittimukhaṃ ṭhapetabbaṃ. Tena chiddena dīpāloko nikkhamitvā bhittiyaṃ maṇḍalaṃ karoti, taṃ āloko ālokoti bhāvetabbaṃ. Idamitarehi ciraṭṭhitikaṃ hoti. Idha uggahanimittaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā uṭṭhitamaṇḍalasadisameva hoti. Paṭibhāganimittaṃ ghanavippasannaālokapuñjasadisaṃ. Sesaṃ tādisamevāti. Ālokakasiṇaṃ.
于光明遍,取光明遍者,于光明中取相——于墙孔、于棕榈叶孔或于窗间。依此所说,对已作加行者、有福德者,日光或月光通过墙孔等任何一种进入,于墙或地上生起圆轮,或通过密叶树枝间或密枝凉亭间出来,于地上生起圆轮,见到那个,相即生起。对其他人亦应修习那个所说种类的光明圆轮「光明、光明」或「光、光」。如此不能者,于瓶中点灯,盖住瓶口,于瓶上作孔,置于墙前。通过那个孔,灯光出来,于墙上作圆轮,应修习那个「光、光」。此对其他人是长久住立的。此处取相如墙上或地上生起的圆轮。似相如密集、清净的光明聚。其余亦如是。此为光明遍。
Paricchinnākāsakasiṇakathā限定虚空遍论
§99
Paricchinnākāsakasiṇepi ākāsakasiṇaṃ uggaṇhanto ākāsasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti bhittichidde vā tāḷacchidde vā vātapānantarikāya vāti vacanato katādhikārassa tāva puññavato bhittichiddādīsu aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena succhannamaṇḍape vā cammakaṭasārakādīnaṃ vā aññatarasmiṃ vidatthicaturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ katvā tadeva vā bhittichiddādibhedaṃ chiddaṃ ‘‘ākāso ākāso’’ti bhāvetabbaṃ. Idha uggahanimittaṃ saddhiṃ bhittipariyantādīhi chiddasadisameva hoti, vaḍḍhiyamānampi na vaḍḍhati. Paṭibhāganimittamākāsamaṇḍalameva hutvā upaṭṭhāti, vaḍḍhiyamānañca vaḍḍhati. Sesaṃ pathavīkasiṇe vuttanayeneva veditabbanti. Paricchinnākāsakasiṇaṃ.
于限定虚空遍,取虚空遍者,于虚空中取相——于墙孔、于棕榈叶孔或于窗间。依此所说,对已作加行者、有福德者,见到墙孔等任何一种,相即生起。对其他人,于善覆盖的凉亭或皮革、芦苇席等任何一种上作一搩手四指量的孔,或那个墙孔等种类的孔,应修习「虚空、虚空」。此处取相如孔与墙边等一起,增长时亦不增长。似相仅作为虚空圆轮显现,增长时则增长。其余应如地遍所说之法了知。此为限定虚空遍。
Iti kasiṇāni dasabalo,
如是十力者
Dasa yāni avoca sabbadhammadaso;
所说的十遍,一切法见者;
Rūpāvacaramhi catukkapañcakajjhānahetūni.
在色界中,是四禅、五禅之因。
Evaṃ tāni ca tesañca,
如是了知那些及它们的
Bhāvanānayamimaṃ viditvāna;
这个修习方法;
Tesveva ayaṃ bhiyyo,
在这些当中,这更进一步的
Pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.
杂论也应当被了知。
Pakiṇṇakakathā杂论
§100
Imesu hi ekopi hutvā bahudhā hotītiādibhāvo, ākāse vā udake vā pathaviṃ nimminitvā padasā gamanaṃ, ṭhānanisajjādikappanaṃ vā, parittaappamāṇanayena abhibhāyatanapaṭilābhoti evamādīni ijjhanti.
在这些当中,「一人成为多人」等状态,在虚空或水中化作地而以足行走,或作出站立、坐等变化,或以小、无量之法获得胜处,如此等等得以成就。
pathaviyaṃ ummujjananimmujjanaṃ, udakavuṭṭhisamuppādanaṃ, nadīsamuddādinimmānaṃ, pathavīpabbatapāsādādīnaṃ kampananti evamādīni ijjhanti.
在地中沉没与浮现,水雨的生起,河流、海洋等的化作,地、山、宫殿等的震动,如此等等得以成就。
dhūmāyanā, pajjalanā, aṅgāravuṭṭhisamuppādanaṃ, tejasā tejopariyādānaṃ, yadeva so icchati tassa ḍahanasamatthatā, dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya ālokakaraṇaṃ, parinibbānasamaye tejodhātuyā sarīrajjhāpananti evamādīni ijjhanti.
冒烟、燃烧、炭火雨的生起,以火遍取火,凡他所欲之物的燃烧能力,为了以天眼见色而作光明,般涅槃时以火界烧身,如此等等得以成就。
vāyugatigamanaṃ, vātavuṭṭhisamuppādananti evamādīni ijjhanti.
风的行动、风雨的生起等等成就。
nīlarūpanimmānaṃ, andhakārakaraṇaṃ, suvaṇṇadubbaṇṇanayena abhibhāyatanapaṭilābho, subhavimokkhādhigamoti evamādīni ijjhanti.
青色的造作、黑暗的制造、以美丽与不美丽的方式获得胜处、证得净解脱等等成就。
pītakarūpanimmānaṃ, suvaṇṇanti adhimuccanā, vuttanayeneva abhibhāyatanapaṭilābho, subhavimokkhādhigamo cāti evamādīni ijjhanti.
黄色的造作、对黄金的胜解、以前述方式获得胜处、证得净解脱等等成就。
lohitakarūpanimmānaṃ, vuttanayeneva abhibhāyatanapaṭilābho, subhavimokkhādhigamoti evamādīni ijjhanti.
红色的造作、以前述方式获得胜处、证得净解脱等等成就。
odātarūpanimmānaṃ, thinamiddhassa dūrabhāvakaraṇaṃ, andhakāravidhamanaṃ, dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya ālokakaraṇanti evamādīni ijjhanti.
白色的造作、令昏沉睡眠远离、驱散黑暗、为了以天眼见色而制造光明等等成就。
sappabhārūpanimmānaṃ, thinamiddhassa dūrabhāvakaraṇaṃ, andhakāravidhamanaṃ, dibbena cakkhunā rūpadassanatthaṃ ālokakaraṇanti evamādīni ijjhanti.
光明色的造作、令昏沉睡眠远离、驱散黑暗、为了以天眼见色而制造光明等等成就。
paṭicchannānaṃ vivaṭakaraṇaṃ, antopathavīpabbatādīsupi ākāsaṃ nimminitvā iriyāpathakappanaṃ, tirokuḍḍādīsu asajjamānagamananti evamādīni ijjhanti.
令被覆盖者开显、在地内、山等中造作虚空而行威仪、于墙壁等中无障碍地行走等等成就。
Sabbāneva uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇanti imaṃ pabhedaṃ labhanti. Vuttañhetaṃ ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānāti. Uddhamadhotiriyaṃ advayamappamāṇa’’ntiādi.
一切都获得「上、下、横、无二、无量」这个分别论。因为已说:「一人想地遍。上、下、横、无二、无量」等等。
Tattha nti uparigaganatalābhimukhaṃ. ti heṭṭhābhūmitalābhimukhaṃ. nti khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditaṃ. Ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti, ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti. Ālokamiva dibbacakkhunā rūpadassanakāmo. Tena vuttaṃ uddhamadhotiriyanti. nti idaṃ pana ekassa aññabhāvānupagamanatthaṃ vuttaṃ. Yathā hi udakaṃ paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti, na aññaṃ, evameva pathavīkasiṇaṃ pathavīkasiṇameva hoti, natthi tassa añño kasiṇasambhedoti. Eseva nayo sabbattha. nti idaṃ tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ. Tañhi cetasā pharanto sakalameva pharati. Na ayamassa ādi idaṃ majjhanti pamāṇaṃ gaṇhātīti.
在此,「向上」是指朝向上方虚空界。「向下」是指朝向下方地界。「横向」是指如田地圆圈一般,四周围绕限定。因为某人只向上扩展遍,某人向下,某人向四周。由于那些原因而如此扩展。如同想以天眼见色者之光明。因此说「向上、向下、横向」。「无二」,这是为了说明一者不转变为他者而说的。譬如进入水中者,一切方向都只是水,不是其他;同样地,地遍只是地遍,它没有其他遍的混杂。此理在一切处都相同。「无量」,这是就其扩展的无限性而说的。因为以心扩展它时,完全地扩展。不取「这是它的开始,这是中间」这样的限量。
§101
Ye ca te sattā kammāvaraṇena vā samannāgatā kilesāvaraṇena vā samannāgatā vipākāvaraṇena vā samannāgatā asaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti vuttā, tesamekassāpekakasiṇepi bhāvanā na ijjhati. Tattha ti ānantariyakammasamaṅgino. ti niyatamicchādiṭṭhikā ceva ubhatobyañjanakapaṇḍakā ca. ti ahetukadvihetukapaṭisandhikā. ti buddhādīsu saddhāvirahitā. ti apaccanīkapaṭipadāyaṃ chandavirahitā . ti lokiyalokuttarasammādiṭṭhiyā virahitā. nti kusalesu dhammesu niyāmasaṅkhātaṃ sammattasaṅkhātañca ariyamaggaṃ okkamituṃ abhabbāti attho. Na kevalañca kasiṇeyeva, aññesupi kammaṭṭhānesu etesamekassapi bhāvanā na ijjhati. Tasmā vigatavipākāvaraṇenapi kulaputtena kammāvaraṇañca kilesāvaraṇañca ārakā parivajjetvā saddhammassavanasappurisūpanissayādīhi saddhañca chandañca paññañca vaḍḍhetvā kammaṭṭhānānuyoge yogo karaṇīyoti.
而那些具有业障或具有烦恼障或具有果报障、无信、无欲、劣慧、不能趣入正性决定于诸善法的有情,他们即使对一种遍的修习也不能成就。在此,「业障者」是指具足无间业者。「烦恼障者」是指决定邪见者以及二根般哒咖者。「果报障者」是指无因、二因结生者。「无信」是指于佛等缺乏信。「无欲」是指于无敌对道缺乏欲。「劣慧」是指缺乏世间出世间正见。「不能趣入正性决定于诸善法」,意思是不能趣入于诸善法中称为正性决定、称为正性的圣道。不仅在遍而已,在其他业处中,他们任何一人的修习也不能成就。因此,即使已离果报障的善男子,也应远离业障和烦恼障而回避,以听闻正法、亲近善士等增长信、欲、慧,应当致力于业处的修习。
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge · 如是为善人欢喜故而作的清净道论中
Samādhibhāvanādhikāre · 在定修习章中
Sesakasiṇaniddeso nāma · 其余遍分别
Pañcamo paricchedo. · 第五章